Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 6. oktobris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16.  Komisijas uzliktie naudas sodi par konkurences pārkāpumiem (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Komisijas uzliktiem naudas sodiem par konkurences pārkāpumiem.

 
  
MPphoto
 

  Michel Barnier , Komisijas loceklis.(FR) Priekšsēdētājas kundze, mana kolēģa un drauga Almunia kunga vārdā, kurš pašlaik piedalās oficiālās vakariņās ar Ķīnas un Eiropas pārstāvjiem, jāteic, ka vienmēr ir prieks ar jums šeit strādāt gan dienu, gan nakti. Parlaments lūdza Komisiju paust savu nostāju par politiku saistībā ar naudas sodiem, kas tiek noteikti, lai apkarotu pret konkurenci vērstas darbības. Tāpēc esmu gandarīts par iespēju paust Komisijas nostāju šajā jautājumā.

Kā zināms, Komisijas pienākums ir apkarot pret konkurenci vērstas darbības un piemērot naudas sodu gadījumā, ja šīs darbības kaitē uzņēmumiem un patērētājiem iekšējā tirgū.

Galvenais instruments, kas ir mūsu rīcībā, ir tiesības noteikt naudas sodu tiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar karteļiem, kas nodarbojas ar konkurenci ierobežojošu uzņēmējdarbības praksi vai ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli. Šie naudas sodi tiek uzlikti saskaņā ar mūsu pamatnostādnēm par naudas sodu noteikšanu. Pašreiz spēkā esošie noteikumi tika pieņemti tikai pirms dažiem gadiem.

Mēs arī piedāvājam mazākus naudas sodus uzņēmumiem, kuri piekrīt sadarboties izmeklēšanās, piemēram, informējot mūs par kādu karteli, kā arī uzņēmumiem, kuri ir ar mieru vienoties ar Komisiju. Tā visas iesaistītās puses var ietaupīt daudz laika un līdzekļu. Jebkurā gadījumā uzņēmumus nevar piespiest maksāt vairāk nekā 10 % no kopējā gada apgrozījuma, kas ir maksimālais piemērojamais naudas sods.

Tādējādi, godātie deputāti, naudas sodi ir mūsu galvenais instruments. Taču nākotnē nevajadzētu pilnīgi izslēgt sankciju piemērošanu privātpersonām, jo īpaši administratīvu sankciju piemērošanu. Patiesībā vairākās dalībvalstīs ir atļauts piemērot šādas sankcijas. Mēs varam detalizēti aplūkot šādu darbību ietekmi juridiskajā un politikas jomā.

Vai ir nepieciešams formāls tiesiskais regulējums? Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants ir juridiskais pamats saistībā ar Komisijas uzliktiem naudas sodiem, taču tajā nav sniegtas pamatnostādnes, kā to darīt. 23. pantā ir minēti pamatprincipi, to skaitā maksimālais apgrozījums, ko es tikko jau minēju, bet pamatnostādnēs ir sniegti norādījumi, kā šos principus piemērot.

Tā ir diezgan izplatīta prakse, ka daudzās Eiropas valstu tiesību sistēmās ar likumu ir noteikts liels skaits dažādu iespējamo sankciju, un ir izstrādātas arī administratīvās pamatnostādnes par to, kā piemērot konkrēto sodu. Tā tas konkurences noteikumu jomā ir Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. Ņemot to vērā, mūsuprāt, nav nepieciešams ierosināt jaunus tiesību aktus saistībā ar naudas sodiem Eiropas Savienībā konkurences jomā.

Vēl ir jautājums, vai pamatnostādnes būtu jāpārskata, pirms ir pārskatīts uzlikto naudas sodu apmērs. Es gribu, lai jums būtu priekšstats par to, cik Eiropas ekonomikai izmaksā karteļi. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem 18 karteļu radītie zaudējumi laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam bija gandrīz 8 miljardi eiro. Pētījumi arī liecina, ka karteļu dēļ cenas ir pieaugušas par no 10 līdz 30 %; tā ir kārdinoša perspektīva, no kuras būtu grūti atteikties, ja to nenoteiktu stingri konkurences tiesību akti, un mūsu pienākums ir šos tiesību aktus piemērot.

ES naudas sodi tiek piemēroti tādā apmērā, lai godīgi sodītu par iepriekšēju pretlikumīgu rīcību. Šie sodi ir lieli, taču tie ir atbilstoši nodarītajam zaudējumam un karteļa pārstāvju nelikumīgi gūtiem ienākumiem. Šiem naudas sodiem būtu arī efektīvi jāattur uzņēmumi no turpmākas iesaistīšanās šādās pret konkurenci vērstās darbībās. Tāpēc es atkārtoju, ka, mūsuprāt, nav nepieciešams labot 2006. gada pamatnostādnes par naudas sodu uzlikšanas metodēm.

Trešais un pēdējais jautājums ir par to, vai krīzes apstākļos naudas sodi būtu jāsamazina. Varat būt droši, ka mēs ļoti ņemam vērā to uzņēmumu finanšu situāciju, kuri apgalvo, ka nespēj samaksāt naudas sodu, un šādos gadījumos mēs dažreiz būtiski samazinām naudas sodu, kas piemērots vairākiem šādiem uzņēmumiem. Piemēram, saistībā ar neseniem lēmumiem attiecībā uz sanitāriem izstrādājumiem vannas istabām jeb stiepes izturīgu tēraudu mēs esam samazinājuši naudas sodu par no 25 līdz 75 %.

Godātie deputāti, mēs neesam ieinteresēti izslēgt uzņēmumus no tirgus. Gluži pretēji. Konkurences noteikumi bieži vien tiek piemēroti tāpēc, lai ļautu jauniem uzņēmumiem ienākt tirgū un veikt uzņēmējdarbību līdzvērtīgos konkurences apstākļos.

 
  
MPphoto
 

  Klaus-Heiner Lehne , PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties Komisijai par elastīgiem noteikumiem. Komisārs M. Barnier minēja, ka atsevišķās nozarēs, piemēram, celtniecības nozarē, ņemot vērā, ka šajā nozarē bija būtisks ekonomikas kritums, ir panākts ievērojams progress naudas sodu noteikšanas un atlikto maksājumu — tās nevar dēvēt par atlaidēm — jomā. Manuprāt, tas ir saprātīgs solis no Komisijas puses, ņemot vērā īpašo ekonomisko situāciju, kādā ir daudzi uzņēmumi. Taču, neskatoties uz šo atbalstāmo Komisijas elastību, tomēr ir jāuzdod galvenais jautājums, proti, vai pašreizējā naudas sodu piemērošanas sistēma visādā ziņā joprojām atbilst tiesiskuma principiem.

Es uzdrīkstēšos apgalvot, ka īstas pārliecības par to nav. Tas ir tāpēc, ka, ieviešot tik visaptverošu noteikšanas regulējumu, nedefinējot noteiktus kritērijus attiecībā uz pašu tiesību aktu, Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 skaidri paredz Komisijai tik lielu rīcības brīvību, ka gandrīz būtu pamats domāt, ka pamatā ir lēmumi, kas ir balstīti nevis uz tiesību aktu izstrādes principiem, bet ka tur liela nozīme varētu būt nejaušībai. Diemžēl Eiropas Pirmās instances tiesa līdz šim ir darbojusies pēc šāda principa un saskaņā ar šo noteikšanas metodi, un tā pret to neiebilst.

Taču es varu iedomāties, ka — un mēs redzam, ka situācija mainās, jo pavisam drīz mēs pieņemsim Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un saskaņā ar Lisabonas līgumu ir spēkā Pamattiesību harta —, iespējams, tā rezultātā judikatūra varētu mainīties. Tāpēc, manuprāt, šis jautājums ir jāņem vērā, un es atzinīgi vērtēju Komisijas ieceri mainīt Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 noteikumus šajā jomā, ņemot vērā kritērijus un citas sankcijas, tā, lai šie noteikumi būtu konkrētāki un kritēriji būtu stingrāki, to skaitā attiecībā uz pasākumiem saistībā ar naudas sodiem. Manuprāt, tas ir nepieciešams, lai novērstu tiesiskuma nepilnības, uz kurām norāda daudzi Eiropas eksperti.

 
  
MPphoto
 

  Antolín Sánchez Presedo , S&D grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Jautājums par naudas sodiem ir ļoti svarīgs. Runa ir par konkurences pārkāpumu apkarošanu, un šādi pārkāpumi ir jāapkaro efektīvi un bargi. Viegls un neatbilstošs sods mudinās veikt turpmākus pārkāpumus. Tāpēc naudas sodiem ir jābūt tādiem, lai pārkāpējus mudinātu ievērot noteikumus un tajā pašā laikā lai tie kalpotu kā iebiedēšanas līdzeklis citiem tirgus dalībniekiem. Ir skaidri jānorāda, ka pretlikumīga konkurence nedos nekādu labumu vai priekšrocības.

Tiesa, ka Komisija var būt ļoti elastīga naudas sodu piemērošanas jomā. Taču tā nerīkojas pēc nejaušības principa, jo ir spēkā noteikumi, ierobežojumi un kritēriji, kā arī procedūra un garantijas, un jebkurā gadījumā ir spēkā arī tiesas kontrole.

Līgums, Regula (EK) Nr. 1/2003, 2006. gada pamatnostādnes un paziņojums par iecietības programmu — arī pieņemts 2006. gadā — visi veido regulējumu, kas diezgan labi darbojas.

Taču šo sistēmu var pilnveidot. Pieredze sistēmas un ekspertu ieteikumu īstenošanā, kā arī iestāžu un dažu tirgus dalībnieku likumīgi paustās bažas norāda, ka ir jāatrisina dažas problēmas. Būtu jāuzlabo pārredzamība un prognozējamība, un būtu jāpārskata to ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, nodarbinātību un uzņēmumu ilgtspēju. Būtu jāizskata arī elastība attiecībā uz naudas sodu apmēru un maksājumiem, to skaitā saistība ar iecietības programmām, un pat tas, kā līdzsvarot atšķirīgas sistēmas dažādās dalībvalstīs.

Turklāt, lai pilnveidotu šo sistēmu, ir nepieciešami vēl citi būtiski instrumenti, piemēram, lielāks uzsvars uz individuālo atbildību, ņemot vērā citus līdzekļu veidus — ne tikai tāpēc, lai apkarotu pret konkurenci vērstas darbības, bet arī tāpēc, lai šīs darbības neatkārtotos — un īstenojot atsevišķus kompensāciju pasākumus privātpersonām un personu grupām.

Visi šie jautājumi ir jārisina bargi, sistemātiski un pozitīvi, neradot šaubas par konkurences politikas darbību.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu lielai daļai apgalvojumu, kurus minēja iepriekšējie runātāji. Es atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu, jo, ja es pareizi sapratu, Komisija faktiski atbalsta Parlamenta lūgumu, kas bija iekļauts iepriekšējā gada konkurences ziņojumā un kas paredz izstrādāt sarežģītāku instrumentu konkurences pārkāpumu politikas jomā.

Galvenā uzmanība ir vērsta uz naudas sodiem un šo sodu apmēru, taču mēs nedrīkstam pieļaut to, ka šīs debates kļūst par ideoloģiskām debatēm. Ļoti svarīgi ir izstrādāt instrumentu, kas palīdzētu efektīvi apkarot konkurences pārkāpumus. Kā jūs pareizi minējāt, ir nodarīts ievērojams kaitējums ekonomikai un patērētājiem. Manuprāt, naudas sodiem ir jābūt samērīgiem, taču, ja uzņēmumi sūdzas par pārmērīgu naudas sodu, tiem nevajadzētu iesaistīties karteļos. Tā ir visdrošākā garantija, ka tiem nebūs jāmaksā pārāk liela soda nauda.

Pagājušajā gadā mēs lūdzām Komisiju iesniegt priekšlikumus par sarežģītāku instrumentu izstrādi. Mēs jūs lūdzām iesniegt priekšlikumus par tādiem jautājumiem kā individuālā atbildība (kuru jūs jau minējāt), uzņēmumu pārredzamība un uzticamība, ātrākas procedūras, tiesības uz aizstāvību un procedūru un mehānismi, lai nodrošinātu iecietības pasākumu efektīvu izmantošanu, kā arī priekšlikumus par uzņēmumu atbilstības programmām un Eiropas standartu izstrādi. Es vēlos zināt, vai Komisija plāno iesniegt šādus priekšlikumus. Mēs zinām, ka šis jautājums ir ļoti sarežģīts, jo runa ir par valstu un ES kompetenci. Taču, manuprāt, mums ir kopīgs mērķis garantēt pareizu tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès (PPE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es atceros, ka pirms dažiem gadiem es toreizējajai komisārei konkurences lietās vaicāju, vai viņai ir informācija par kādiem pētījumiem par patērētājiem uzlikto naudas sodu efektivitāti, un šajā jautājumā toreizējā komisāre mūsu komitejas sanāksmes sākumā norādīja, ka viņai ir izdevies ar soda naudu palīdzību atgūt daudzus miljonus eiro. Tātad atbilde liecina, ka tas nav ņemts vērā. Cerams, ka kopš tā laika ir veikti pētījumi, lai apzinātu reālos zaudējumus.

Taču es vēlos vērst jūsu uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmkārt, cenas tiek noteiktas, ņemot vērā grupas apgrozījumu. Taču uzņēmums, kurš, iespējams, ir pārkāpis konkurences noteikumus, un, manuprāt, šāda rīcība ir nepiedodama, var būt salīdzinoši neliels uzņēmums grupā. Man tas rada bažas, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par atsevišķām juridiskām personām.

Otrkārt, komisāra kungs, jūs bieži sakāt, ka ir nepieciešami profilaktiski pasākumi, apgalvojot, ka profilakse ir lietderīgāka par seku likvidēšanu, un jebkurā gadījumā tā ir efektīvāka, un to sacījāt jūs, nevis jūsu kolēģis. Tāpēc es vēlos zināt, vai tik ļoti lielai soda naudai, par ko vienmēr vēsta attiecīgo laikrakstu virsraksti, ir kāda nozīme konkurences pārkāpumu apkarošanā. Un es vēlos noskaidrot, vai šajā ziņā efektīvāk nebūtu veikt biežākas pārbaudes, nevis uzlikt lielāku naudas sodu.

Kā liecina nesens gadījums Francijā, var uzlikt tādu naudas sodu, kura apmaksai būs nepieciešami no 4 līdz 5000 gadiem. Manuprāt, to tā nedrīkst atstāt. Neskaidrā ekonomiskā situācijā ir īpaši jāņem vērā uzņēmuma rocība.

Nebūtu pareizi grozīt konkurences noteikumus. Es piekrītu, ka ir jāsoda, taču šim sodam ir jābūt samērīgam, un tāpēc mēs vēlamies zināt, vai Komisija labos šos noteikumus vai nē. Manuprāt, jūs teicāt, ka nē; ja tā ir tiesa, tad ļoti žēl.

 
  
MPphoto
 

  Peter Skinner (S&D) . – Priekšsēdētājas kundze! Es nezinu, vai ir uzņēmumi, kuriem sods ir jāmaksā 400 gadus, taču tas izklausās diezgan drakoniski. Taču, komisāra kungs, cik man zināms, jūs arī nevarat šovakar uz vietas izstrādāt politiku. Tāpēc man ir daži jautājumi komisāram J. Almunia par šī vakara tematu.

Man ir divi īsi komentāri. Pirmkārt, es lūdzu Komisiju iesniegt 2006. gada pamatnostādņu ietekmes novērtējumus. Cik zināms, Almunia kunga darbinieki jau minēja, ka tas ir iespējams. Es labprāt uzzinātu šo novērtējumu rezultātus. Iespējams, man tikai ir nepieciešama jaunākā informācija šajā jautājumā, bet, ja es šo informāciju saņemtu, tad es būtu mierīgs.

Otrkārt, mēs šovakar dzirdējām, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta naudas sodiem — un naudas sodiem, kas tiek uzlikti uzņēmumiem, kuri pārkāpj konkurences noteikumus. Ir iespējama naudas sodu gradācija, taču izskatās, ka tas viņus neattur. Viņi turpina rīkoties, kā ierasts.

Iespējams, mums ir nepieciešamas jaunas metodes. Piemēram, runājot par cenu noteikšanu, bieži vien mazo uzņēmumu turpmāku virzību lejup pa straumi var ietekmēt to uzņēmumu radītās sekas, kuri ir rīkojušies pretlikumīgi, un tiem var tikt uzlikts naudas sods citu nelikumīgas darbības rezultātā.

Varbūt Komisijai vajadzētu brīdi padomāt par sociālo ietekmi? Varbūt Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju izmantot citādu pieeju? Piemēram, Apvienotajā Karalistē pasākumi paredz iespēju no amata atcelt uzņēmuma direktoru tā vietā, lai maksātu soda naudu, un, patiesībā, tā tiek sodīta vainīgā persona un necieš darbinieki un uzņēmums — tā varētu būt atjautīga filozofija, un mēs to varētu izmantot kā paraugu vai tikai kā atspēriena punktu.

Ir arī citi piemēri — kurus minēja citu valstu pārstāvji —, kur, manuprāt, arī varētu izmantot šo metodi. Šo jautājumu risinot atjautīgi, mēs varam lielā mērā nodrošināt to, lai uzņēmumu darbinieki neciestu tikpat ļoti, cik direktori, kuri atbalsta karteļus.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler (S&D) . – Priekšsēdētājas kundze, es runāšu īsi. Es atzinīgi vērtēju to, ko šovakar sacīja mani kolēģi. Instruments, kas ir mūsu rīcībā saistībā ar naudas soda uzlikšanu par konkurences pārkāpumiem, ir ļoti spēcīgs instruments, lai apkarotu karteļus, novērstu pret konkurenci vērstas darbības un lai pirmajā vietā liktu patērētāju intereses.

Lūk, trīs jautājumi, uz kuriem es, Gauzès kungs un citi vēlamies saņemt atbildes no Komisijas. Pirmkārt, kādus profilaktiskus pasākumus mēs varētu ieviest? Otrkārt, vai tiek ņemti vērā paraugprakses piemēri dažādās dalībvalstīs — kā minēja Skinner kungs? Ļoti svarīgi ir Skinner kunga ierosinājumi par pārvaldes līdzdalību un to, kā rīkoties attiecībā uz direktoriem. Treškārt, vai ir zināms iespējamais priekšlikumu iesniegšanas laiks?

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE) . – Priekšsēdētājas kundze, 81., 101. un 102. pantā šie jautājumi ir skatīti attiecībā uz karteļiem, cenu noteikšanu, dempingu un citiem aspektiem. Protams, mums tas būtu jāņem vērā, taču bieži vien šādus gadījumus ir grūti pierādīt. Piemēram, man priekšā ir šāds virsraksts: „Konkurences pārkāpums: 2009. gadā konstatēts tikai neliels automašīnu cenu kritums”, savukārt automašīnu remonta un uzturēšanas izmaksas turpina pieaugt arī krīzes apstākļos, neskatoties uz algu samazinājumu un to, ka dominē deflācija, nevis inflācija. Vai šajā gadījumā runa ir par karteli?

Manis pārstāvētajā valstī lietus gāžu gadījumā liellopu cena automātiski krītas. Manuprāt, noteikti ir jāpārskata pamatnostādnes attiecībā uz tendencēm ilgtermiņā un attiecībā uz piemērojamo faktisko sodu. Manuprāt, Skinner kungs minēja ļoti interesantu priekšlikumu, sacīdams, ka par pārkāpumiem ir jāmaksā direktoriem. Manuprāt, ir jāpiemēro arī naudas sods: ir vajadzīgi abi šie līdzekļi. Protams, šajā jomā vēl ir daudz darāmā, taču mēs ejam pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Michel Barnier , Komisijas loceklis.(FR) Priekšsēdētājas kundze, esmu noklausījies visus argumentus un lūgumus, un es par tiem precīzi informēšu savu kolēģi J. Almunia, kurš, kā es jau sacīju, uzskata, ka pašlaik nav iemesla iesniegt priekšlikumu jauniem tiesību aktiem par naudas sodu uzlikšanu, jo pašreizējā Regula (EK) Nr. 1/2003, kuru es jau minēju, var mums tuvākajā nākotnē ļoti noderēt.

Runājot par pamatnostādnēm, Komisija pastāvīgi kontrolē to, kā šīs pamatnostādnes tiek piemērotas, un Komisija labprāt uzklausīs priekšlikumus, kā tās uzlabot, un šajā kontekstā dažu deputātu komentāri varētu būt ļoti noderīgi.

Lehne kungs, Gauzès kungs, Skinner kungs, mēs neiebilstam pret zināmu elastību attiecībā uz mūsu darbībām noteikumu ievērošanas kontroles jomā, ciktāl tas ir judikatūras vadlīniju ietvaros, ņemot vērā ekonomisko situāciju, kas joprojām ir ļoti sarežģīta. Taču es atkārtoju, ka pašlaik J. Almunia kungs uzskata, ka nav nepieciešams pārskatīt 2006. gada pamatnostādnes. Viņš ir apmierināts ar šo pamatnostādņu pašreizējo darbību. Pašreizējās krīzes apstākļos šīs pamatnostādnes bija pietiekami elastīgas, un tās deva mums iespēju ņemt vērā sarežģīto finansiālo situāciju, kādā ir nonākuši daži uzņēmumi, ko daži deputāti jau minēja.

Komisijai ir jāņem vērā šīs pamatnostādnes, uzliekot naudas sodus. Tā šīs pamatnostādnes uzņēmumiem sniedz juridisku noteiktību, jo Komisija bez pamatota iemesla nevar tām atkāpties. Ja Komisija no šīm pamatnostādnes atkāptos, tādā gadījumā tiesas varētu būt spiestas anulēt savus pieņemtos lēmumus.

In ’t Veld kundze, runājot par dažādām sankcijām, kas nav naudas sods, ir jāizvērtē, cik lielā mērā būtu iespējams nepieciešamības gadījumā tās integrēt pašreizējā tiesiskajā regulējumā. Dalībvalstīs ir spēkā citas sankcijas, taču tās izmanto reti, un soda nauda joprojām ir visizplatītākais sankciju veids.

Šajās debatēs galvenokārt būtu jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, individuālās sankcijas nedrīkst ierobežot mūsu pašreizējo pārkāpumu kontroles sistēmu, jo īpaši iecietības programmu. Otrkārt, tas, ka tiek atsevišķi sodīti uzņēmumu direktori vai darbinieki, kas tādā gadījumā ir iespējams, nekādā veidā nemazina uzņēmuma atbildību gadījumā, ja tas ir rīkojies pretrunā konkurences noteikumiem.

Visbeidzot Komisija uzskata, ka pašreizējās soda naudas un Eiropas Savienības konkurences likuma vienāda piemērošana ir labs līdzeklis, lai apkarotu konkurences pārkāpumus iekšējā tirgū.

Man ir vēl viens komentārs, Lehne kungs. ES darbojas administratīva sistēma, kura garantē konkurences noteikumu pareizu piemērošanu. Turklāt šai sistēmai ir daudz priekšrocību. ES darbojas arī tiesu judikatūra, kura atbalsta šo sistēmu.

Sánchez Presedo kungs minēja pārredzamību, un mani tas nemaz nepārsteidz, ņemot vērā citas debates, kurās viņš piedalījās pārredzamības jautājumā. Šajā jomā ir iespējams veikt uzlabojumus. Kā es tikko jau minēju, ES pamatnostādnes ir elastīgas, un svarīgi, ka šogad ir ieviesta paraugprakse.

Visbeidzot, in ’t Veld kundze un Stihler kundze minēja sarežģītākas programmas un sarežģītākus instrumentus. Šo jautājumu var attiecināt uz atbilstības programmām. Viņas droši drīkst to darīt. Cik man zināms, uzņēmumi pret šīm atbilstības programmām attiecas nopietni, un to var uzskatīt par profilaktisku pasākumu, kas, patiesībā, Gauzès kungs, ir izdevīgāk nekā iekasēt kompensāciju vai uzlikt naudas sodu.

Nobeigumā vēlos pieminēt, ka Skinner kungs un Kelly kungs minēja uzņēmumus, kuri dažreiz šī soda rezultātā cieš, un saistītas sociālās problēmas. Mēs ar lielu interesi vērojam notikumus dalībvalstīs, jo īpaši saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc, kā minēts ES Baltajā grāmatā, mēs labprāt ierosināsim pasākumus, lai noskaidrotu, cik šie pasākumi ir efektīvi un kāda ir to ietekme. Tāpēc Komisija tuvākajā laikā organizēs šī jautājuma publisku apspriešanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D) , rakstiski.(RO) Eiropas Komisija karteļiem un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto stāvokli tirgū, arvien biežāk uzliek naudas sodu, un šis sods ir arvien lielāks. 2009. gadā Komisijas uzliktais naudas sods pārsniedza 2 miljardus eiro. Es ceru, ka Eiropas izpildvaras iestādes nekavējoties rīkosies. Tajā pašā laikā ir jājautā, vai pašreizējā sankciju sistēma ir pietiekami vispusīga. Komisija ir gan prasītājs, gan tiesnesis. Turklāt uzņēmumiem uzliktie sodi negatīvi ietekmē arī uzņēmumu darbiniekus, jo viņi zaudē darbu. Tādējādi netieši cieš cilvēki, kuri likumu nav pārkāpuši. Tāpēc, manuprāt, ir jāizstrādā sarežģītāki pasākumi konkurences pārkāpumu jomā, lai veicinātu pārredzamākas procedūras, ieceltu neatkarīgu tiesu varu un dotu iespēju individuāli sodīt direktorus, kuri ir atbildīgi par uzņēmuma pretlikumīgu rīcību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika