Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mana kolēģe deputāte Mathieu kundze savā ziņojumā ierosināja pagaidām atteikties piešķirt apstiprinājumu Eiropas Policijas akadēmijai saistībā ar tās 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Protams, ka grupa, kuru es pārstāvu, Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) delegācija, uzskatīja, ka šāda pieeja bija gluži pamatota. Precīzāk izsakoties, dokuments par Policijas akadēmiju no sākuma līdz beigām līdzinās Ērkila Puaro minējumiem “kurš gan to varētu būt izdarījis”. Neapmierinoša vadība, pret krāpšanas risku neaizsargāta grāmatvedības sistēma, daudz finansiāla rakstura nepilnību un sevišķi “radoši” budžeta tēriņi, neatļauta līdzekļu lietošana un tā tālāk. Faktiski stāvoklis pasliktinājās tiktāl, ka bija jāiesaista OLAF — Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.
Pozitīvi ir tas, ka pašlaik notiek izmeklēšana un ka tiek īstenoti pret krāpšanu vērsti pasākumi. Vai tomēr nebūtu bijis labāk, ja krāpšanu mēs būtu novērsuši jau pašā sākumā? Kā kaut ko tādu varēja pieļaut? Kādēļ esošie kontroles mehānismi izrādījās tik nepietiekami? Vēlreiz esam situācijā, kad mūsu iedzīvotāji var tikai noraudzīties un papurināt galvu. Nīderlandes iedzīvotāju vārdā skaidri pieprasām, lai viss šis Eiropas policijas marionešu teātris pēc iespējas drīzāk tiktu izbeigts un ikdienas policijas darbs vienkārši atstāts atsevišķo dalībvalstu “ērkilu puaro” pārziņā.
Rezolūcijas priekšlikums: Nespēja nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (RC-B7-0524/2010)
Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, balsoju par šo iniciatīvu, lai nosodītu masveida cilvēktiesību pārkāpumus un izvarošanu kā kaujas ieroci, kas vērsts pret sievietēm, zēniem, meitenēm un zīdaiņiem; lai pieprasītu atbildību no visiem šajos noziegumos iesaistītajiem; lai pieprasītu lielāku apņemšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas pēc nesekmīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas stabilizācijas misijas darbības Kongo Demokrātiskajā Republikā; lai pieprasītu politisku bruņotā konflikta atrisināšanu, kas jāpanāk, atsākot dialogu par miera procesu; kā arī lai pieprasītu lielāku apņemšanos no Lielo ezeru reģiona veicināt mieru un stabilitāti šajā pasaules daļā.
Rezolūcijas priekšlikums: Pasaules diena pret nāvessodu (RC-B7-0541/2010)
Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ar prieku balsoju par šo priekšlikumu. Pēdējās plenārsēdes laikā mēs balsojām par to, lai lūgtu Irānas valdību apturēt nāvessoda izpildi Sakineh Mohammadi-Ashtiani, nomētājot viņu ar akmeņiem Tas notika laikā, kad tika gaidīta soda pārskatīšana, bet tieši šis pārskatītais sods ir visdīvainākais. Tagad viņa ir notiesāta par iespējamu slepkavību, neskatoties uz faktu, ka par šo slepkavību jau ir notiesāts cits vīrietis. Šobrīd viņš ir atbrīvots, pamatojoties uz to, ka S. Mohammadi-Ashtiani bērni ir piedevuši sava tēva slepkavam.
Šī apsūdzība slepkavībā ir balstīta uz nepietiekamiem tiesas dokumentiem. Mums jāizmanto sava ietekme lielāka spiediena izdarīšanai uz Irānas valdību, lai tā pilnībā apturētu nāvessoda izpildi, kā arī, iespējams, sniegtu viņai Brazīlijas prezidenta piedāvāto patvērumu Brazīlijā.
Rezolūcijas priekšlikums: Nespēja nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (RC-B7-0524/2010)
Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar ANO ziņojumiem, 2009. gadā ir vismaz 8300 gadījumi, kad izvarošana ir tikusi izmantota kā kara ierocis Kongo austrumu daļā. 2010. gada pirmajā ceturksnī tika izvarotas 1244 sievietes. Vidēji ir vismaz 14 izvarošanas gadījumi dienā, kas ir zināmi, tomēr šie rādītāji ir ievērojami lielāki, jo ir milzīgs tādu gadījumu skaits, par kuriem netiek ziņots. Fakts, ka tas varēja ilgstoši notikt bez stingra starptautiskās sabiedrības nosodījuma, ir atbaidošs, un arī Eiropai ir jāuzņemas īpaša atbildība, runājot par Kongo.
Seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība vienmēr jāuzskata par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci. Situācija, kad starptautiskā sabiedrība tik ilgi ir pievērusi acis uz uzbrukumiem, kam Kongo ir pakļautas sievietes un bērni, ir skandaloza. Tādēļ priecājos, redzot, kādu apņemšanos ir izrādījusi ANO Īpašā pārstāve Margot Wallström kundze. Viņas ieguldītais darbs palīdzēs pievērst pasaules skatienu Kongo un tās valdībai. Šobrīd ir īstais laiks mums visiem atvērt acis. Tādēļ es pilnībā atbalstu šo rezolūciju, par kuru šodien šajā Parlamentā tika nobalsots. Nekad vairs neuzgriezīsim muguru Āfrikas sievietēm un bērniem.
Rezolūcijas priekšlikums: ES rīcība naftas ieguves un izpētes jomā Eiropā (RC-B7-0540/2010)
Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, balsoju par šo neapšaubāmi svarīgo rezolūciju, jo tajā ir paredzēts paaugstināt aizsardzības un garantiju līmeni attiecībā uz turpmākiem urbumiem visās jūrās, bet jo īpaši ekoloģiski apdraudētās jūrās un jūrās ar specifiskām iezīmēm, kas pienācīgi jāņem vērā.
Vienlīdz svarīgs ir arī mēģinājums pievērst uzmanību to uzņēmumu atbildībai un finansiālajām saistībām, kuri darbojas šajā ienesīgajā jomā, kurā tiek prasīta nepieciešamā piesardzība, lai novērstu tādus avāriju gadījumus mūsu jūrās, kādi izcēlušies citās vietās, piemēram, Meksikas līcī.
Protams, ka vides aizsardzība nenozīmē uzņēmējdarbības iniciatīvu aizliegumu, bet tā pieprasa piesardzīgas pieejas izmantošanu jeb, kā norādīja komisārs Oettinger kungs, sadarbību ar citām trešām valstīm, lai nodrošinātu drošību mūsu jūrās.
Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, uzskatu, ka naftas izpēte Eiropā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc jūlijā iesniedzu rakstisku jautājumu par šo tēmu. Nopietnais incidents, kas aprīlī izcēlās Meksikas līcī, ir brīdinājuma zvans, ko nedrīkstam novērtēt par zemu. Faktiski pastāv līdzīgu gadījumu rašanās risks arī Eiropā.
21. maijā Ziemeļjūrā kāda platforma, no kuras katru gadu iegūst 200 miljonu tonnu naftas, tika evakuēta nopietna negadījumu rašanās riska dēļ. Nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst, dāmas un kungi, ka gadījumā, ja šāda veida katastrofa izceltos kādā slēgtā jūrā, piemēram, tādā kā Vidusjūra, tās nenovērtējamā bioloģiskās daudzveidības bagātība tiktu apdraudēta neiedomājamos apmēros, kā tikko uzsvēra Iacolino kungs.
Atbilstoši Eiropas Komisijas rīcībā esošiem datiem, no naftas platformām mūsu jūrās 2008. gadā ieguva aptuveni 200 miljonu tonnu naftas. Šie rādītāji joprojām ir pārāk augsti ekonomikai, kurai noteikti jāatbrīvojas no fosila kurināmā veidiem. Jaunākās ziņas vēsta par Dānijas valdības solījumu panākt pilnīgu neatkarību no šāda veida enerģijas resursiem līdz 2050. gadam Šāds lēmums prasīs pieņemt daudzus sarežģītus lēmumus, bet tam jākalpo par svarīgu etalonu visai Eiropas Savienības nākotnes vides politikai.
Rezolūcijas priekšlikums: Konference par bioloģisko daudzveidību Nagojā 2010. gadā (B7-0536/2010)
Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos īpaši uzsvērt savu atbalstu 11. grozījumam, kurā tiek prasīts, lai Komisijas nākotnes stratēģijās tiktu iekļauti tādi pasākumi, kas oficiāli atzīst pamatiedzīvotāju tiesības pārvaldīt dabas resursus savā teritorijā un gūt labumu no to izmantošanas.
Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, balsoju pret šo ziņojumu un esmu gatavs paskaidrot sava balsojuma iemeslus. Iniciatīvai neapšaubāmi ir savas pozitīvās puses, jo tā pievērš lielu uzmanību pasaulei, sevišķi Subsahārai, kurā tiesības uz veselības aprūpi joprojām nav pietiekami nostiprinātas.
Tomēr, salīdzinot ar svarīgākiem jautājumiem, kas, manuprāt, ir, piemēram, mātes un bērna aizsardzība vai drīzāk grūtnieču un viņu nedzimušo bērnu aizsardzība, īpaša uzmanība ir pievērsta reproduktīvās veselības aspektiem, par kuriem esam pauduši zināmas bažas.
Tomēr esmu pārliecināts, ka Parlamenta turpmākajā darbībā lielāku uzmanību varam veltīt tām kopienām, kurās, atkārtoju, zīdaiņu mirstības līmenis joprojām ir sevišķi augsts un tālāku tā paaugstināšanos nedrīkst pieļaut.
Anna Záborská (PPE). – (SK) Nevarēju balsot par De Keyser kundzes ziņojuma apstiprināšanu vienkārši tāpēc, ka nesaprotu, kas ir Eiropas politika plānotas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
Vēlos minēt kādu gadījumu, kas man ir personīgi zināms. Kāds pazīstams profesors, ginekologs, pameta karjeru universitātē un sniedza finansiālu un profesionālu ieguldījumu veselības uzlabošanā Subsahāras Āfrikā. Viņš uzcēla klīnikas, kurās veica operācijas sievietēm, kuras cieta no fistulas pēc sarežģītām dzemdībām. Pēc dažiem gadiem, kad viņš jau bija palīdzējis daudzām sievietēm, viņš lūdza finansējumu no Eiropas Savienības savas darbības paplašināšanai. Atbilde bija negatīva un pamatojums absurds. Izrādījās, ka viņš nebija izpildījis prasību par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu savos projektos. Nezinu gan, kas var labāk veicināt sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību kā fistulu ārstēšana ģenitālo un ekskrēcijas orgānu apvidū. Līdz ar to pieņemu, ka, atbilstoši Eiropas institūciju uzskatiem, seksuālā un reproduktīvā veselība vienkārši ir abortu un kontracepcijas politika. Tie ir iemesli, kāpēc nevarēju balsot par šī ziņojuma apstiprināšanu.
Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Savienības reģionālā un kohēzijas politika pēc 2013. gada (B7-0539/2010)
Jan Březina (PPE). – (CS) Balsoju par šo rezolūciju par kohēzijas politikas nākotni. Vēlos uzsvērt, ka esam intensīvi strādājuši pie šīs tēmas, lai gan oficiālie programmas dokumenti vēl nav pieejami. Šādā veidā apliecinām savu apņēmību kļūt par vienu no galvenajiem dalībniekiem lēmumu pieņemšanā par jaunajiem struktūrfondu noteikumiem pēc 2013. gada.
Tomēr neatbalstu ideju, ka Eiropas Sociālajam fondam ir nepieciešami pašam savi noteikumi. Saskatu tajā draudus, ka radīsies iespēja izslēgt sociālo fondu no kohēzijas politikas, lai tuvinātu to bagātākajām valstīm un padarītu to mazāk aizsniedzamu nabadzīgākajām. Nevēlos redzēt šādu pavērsienu, un to nevēlēsies neviens, kas ir atkarīgs no spēcīgas un efektīvas kohēzijas politikas. Piekrītu, ka Eiropas Sociālajam fondam varētu būt savi noteikumi par fonda uzdevumiem un darbību tematisko definīciju. No otras puses, jāsaglabā kopēji noteikumi attiecībā uz ģeogrāfisko atbilstību, mērķiem, pamatnostādnēm, pārraudzību un konkrētiem mehānismiem.
Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, pēc balsojuma par šo rezolūciju vēlos sniegt trīs komentārus. Pirmkārt, ir būtiski svarīgi sasaistīt nākotnes kohēzijas politiku ar ES 2020 stratēģiju un to iestrādāt šajā stratēģijā, jo tikai šāda sasaiste var nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidi. Mums arī jāstiprina sociālo pasākumu nozīme kohēzijas politikā, lai risinātu ar mainīgo demokrātisko situāciju saistītos jautājumus.
Otrkārt, mums ir ārkārtīgi nepieciešama radikāla finansēšanas noteikumu vienkāršošana, lai panāktu labāku ES līdzekļu pieejamību pašvaldību un NVO līmenī. Bieži sastopamies ar pārmērīgu birokrātiju pārskatu sniegšanā, kas aizņem vairāk laika un enerģijas, nekā tiek veltīts projektu izstrādei.
Treškārt, izstrādājot jaunā finanšu perioda struktūru, būs svarīgi iesaistīt — savlaicīgi un vienlīdzīgā apmērā — reģionu un attiecīgā uzņēmējdarbības sektora pārstāvjus.
Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Regulas projekts, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai uz trešo valstu valstspiederīgajiem tiek attiecināti tie paši sociālās drošības tiesību koordinēšanas noteikumi, kuri attiecas uz ES valstspiederīgajiem saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, kas pašlaik ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulā, nodrošina iespēju Eiropas Savienībai garantēt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni visiem tās pilsoņiem. Mums no jauna jāapliecina, cik svarīgi ir ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas un trešo valstu pilsoņiem sociālā nodrošinājuma sfērā, jo šis princips ir ietverts Pamattiesību hartā, un tas ir instruments, ar kura palīdzību tiek pabeigts pašreizējo noteikumu vienkāršošanas process. Kopīgās ES darbības pamatvērtības, piemēram, cilvēktiesību ievērošana, kā arī to uzturēšana un attīstīšana tālāk noteikti jāapvieno ar kopīgiem noteikumiem, kas tiek piemēroti precīzi tādā pašā veidā bez jebkādiem nosacījumiem vai ierobežojumiem. Tādēļ ar lepnumu un apņēmīgi atbalstu Itālijas nostāju, kas paredz regulas apstiprināšanu, jo tā ļaus mums panākt vienotu sistēmu Regulas (EK) Nr. 883/2004 īstenošanai, un es ceru, ka visas pārējās dalībvalstis arī pārskatīs savu nostāju un nekavējoties transponēs jaunos noteikumus savas valsts tiesību aktos.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas iesniegto ieteikumu, jo līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un tiesiskā pamatojuma izmaiņām Eiropas Savienībai no jauna ir pienākums pārskatīt attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem piemērojamos noteikumus. Šis Parlamenta ieteikums attiecas uz regulas projektu, kura uzdevums ir nodrošināt, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ES teritorijā uzturas likumīgi un ir pārrobežu situācijā, tiek piemēroti tādi paši sociālās drošības tiesību koordinēšanas noteikumi. Šinī Parlamenta ieteikumā tiek piedāvāts apstiprināt Padomes ierosināto regulu un to vairs tālāk neaizkavēt, jo jaunā regula vienkāršotu procesu administrēšanu un garantētu vienādu izturēšanos sociālā nodrošinājuma jomā pret trešo valstu rezidentiem, kas ES uzturas likumīgi. Turklāt nelegālās imigrācijas apkarošanas ziņā Eiropā šajā regulā ir arī izskaidrotas dalībvalstu tiesības saistībā ar to pilnvarām, kas attiecas uz personas izvēli kļūt par likumīgu rezidentu to teritorijā.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas kādā no Savienības valstīm un kuru dzīve ir saistīta ar attiecībām ar kādas citas dalībvalsts tiesisko sistēmu, bieži nonāk neaizsargātā vai pretrunīgā tiesiskā situācijā. Steidzami nepieciešams novērst šādu situāciju rašanos. Lai pret šiem iedzīvotājiem izturētos taisnīgi, tiem jāpiešķir tādas pašas tiesības un pienākumi, kas, cik vien iespējams, būtu līdzvērtīgi ES valstu pilsoņu tiesībām. Šāda līdzvērtība ir pilnīgi pamatota, un koordināciju starp tiesiskajām sistēmām var uztvert kā taisnīguma jautājumu, tostarp arī attiecībā uz sociālajiem pabalstiem.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Rezolūcijas mērķis ir nodrošināt, lai uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas ES un šķērso vismaz divu dalībvalstu robežu, attiektos tie paši sociālās drošības tiesību koordinēšanas noteikumi, kuri attiecas uz ES valstspiederīgajiem saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulā (Regulā (EK) Nr. 987/2009).
Pēc tam, kad Komisija pirmoreiz iepazīstināja ar šo priekšlikumu, notika apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un tika panākta vienošanās par diviem grozījumiem, ar kuriem aizstāja atsauces uz Pamattiesību hartu un arī norādīja, ka augsts sociālās aizsardzības standarts ir Eiropas Savienības mērķis, kas ietverts spēkā esošajā Regulā Nr. 859/2003. Es balsoju par šo jauno regulu, lai nodrošinātu tās pieņemšanu vienlīdzīgas attieksmes garantēšanai sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kas šeit uzturas likumīgi.
Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Kā jau tika apliecināts Jean Lambert kunga ziņojumā, manuprāt, ir būtiski, lai tiem, kas nav ES valstspiederīgie, un viņu ģimenēm, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienības teritorijā, būtu tādas pašas tiesības un priekšrocības kā ES valstspiederīgajiem attiecībā uz sociālās drošības pieejamību. Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments izbeidz nepieņemamos diskriminācijas gadījumus. Tomēr esmu vīlusies, ka dažas valstis, piemēram, Dānija un Apvienotā Karaliste nepiedalās šajā koordinācijas sistēmā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Kā gan Eiropas Savienība var veiksmīgi ieviest vienkāršotas un saskaņotas procedūras trešo valstu valstspiederīgajiem, ja dažas dalībvalstis izvēlas neievērot šo kopējo pieeju? Jāatzīst, ka tādēļ pastāv reāls Eiropas “à la carte” risks, tomēr, sastopoties ar dažu tādu dalībvalstu pretestību, kas ierakušās savā nacionālajā identitātē, mums tik un tā ir jārīkojas.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Regulas projekts ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas ES un šķērso vismaz divu dalībvalstu robežu, attiektos tie paši sociālās drošības tiesību koordinēšanas noteikumi, kuri attiecas uz ES valstspiederīgajiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem. Šo tiesību aktu pieņemšana ir ievērojams solis vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanā pret trešo valstu valstspiederīgajiem visā ES teritorijā. Šie iedzīvotāji nereti kļūst par ievērojamas diskriminācijas upuriem mūsu teritorijā, un saskaņā ar šiem tiesību aktiem trešo valstu valstspiederīgie varēs pārvietoties ES teritorijā, izmantojot tādas pašas garantijas attiecībā uz sociālās drošības tiesībām, kādas ir ES pilsoņiem.
Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, biju ārkārtīgi iepriecināts par šodienas Parlamenta balsojuma pozitīvo rezultātu saistībā ar vīzu režīma liberalizāciju Rietumbalkānu valstīm. Pēc tam, kad 2009. gada decembrī tika atceltas vīzu prasības Serbijai, Melnkalnei un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, ar nepacietību tika gaidīti atbilstoši lēmumi arī attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu un Albāniju. Eiropas Savienības atvēršana vēl citām Balkānu valstīm sniegs pozitīvus rezultātus visām ieinteresētajām pusēm. Pirmkārt, tas ir līdz šim nepieredzēts uzlabojums vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri tagad paši var iegūt pieredzi par Eiropas Savienību un var brīvi ceļot visās dalībvalstīs. Otrkārt, tas ir vēl viens ārkārtīgi nozīmīgs solis virzienā uz situācijas stabilizēšanos reģionā un pozitīva klimata radīšanā turpmāko reformu veikšanai un turpmākai Balkānu valstu integrācijai Eiropas Savienībā. Tomēr mums arī jāpieņem atbilstošie lēmumi saistībā ar vīzu prasībām Kosovas pilsoņiem. Šīs valsts iedzīvotāji nedrīkst palikt vienīgie Balkānos izolētie, un arī viņiem ir jāpiešķir brīvas ceļošanas priekšrocības visā Eiropā. Esmu ārkārtīgi apmierināts par Eiropas Parlamenta izrādīto iniciatīvu atcelt vīzu režīmu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Tas ir vēl viens solis virzienā uz Balkānu valstu iekļaušanu Eiropā, un es to stingri atbalstu.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā tekstā tiek nodrošināta sociālā aizsardzība trešo valstu valstspiederīgajiem visā ES teritorijā. Šajā ziņā tas vērtējams kā solis uz priekšu. Diemžēl tajā tiek pilnībā ignorēts nelegālo imigrantu stāvoklis. Arī nelegāli dzīvojošiem ir tiesības tikt aizsargātiem. Eiropā, tāpat kā visur citur, jāaizliedz deklarēt, ka netiks aizsargāti visi cilvēki, neatkarīgi no tā, kas viņi ir.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Neviens pilsonis no trešām valstīm, kas dzīvo ES teritorijā un kas šeit uzturas likumīgi, nekādā veidā nedrīkst tikt diskriminēts. Ja nepieciešams, jānodrošina viņiem arī sociālās drošības pieejamība, neradot pretrunas starp dažādām dalībvalstu tiesiskajām sistēmām. Tieši tādēļ ir tik svarīgi pieņemt šo direktīvu.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Rezolūcijas projekta mērķis ir nodrošināt, lai uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas ES un šķērso vismaz divu dalībvalstu robežu, attiektos tie paši sociālās drošības tiesību koordinēšanas noteikumi, kuri attiecas uz ES valstspiederīgajiem saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulā (Regulā (EK) Nr. 987/2009). Pēc tam, kad Komisija pirmoreiz iepazīstināja ar šo priekšlikumu, notika konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un tika panākta vienošanās par diviem grozījumiem, ar kuriem aizstāja atsauces uz Pamattiesību hartu un arī norādīja, ka augsts sociālās aizsardzības standarts ir Eiropas Savienības mērķis, kas ietverts spēkā esošajā Regulā Nr. 859/2003. Abi minētie grozījumi kā 4. un 7. apsvērums ir iekļauti Padomes pirmā lasījuma nostājā, kas pieņemta 2010. gada 26. jūlijā. Padome ierosina nelielus grozījumus — tā ir iekļāvusi atsevišķus apsvērumus par dažu dalībvalstu piedalīšanos saskaņā ar priekšlikuma 79. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstīto juridisko pamatu. (17., 18. un 19. apsvērums). Diemžēl Dānija nepiedalās trešo valstu valstspiederīgajiem paredzētajos koordinēšanas pasākumos. Īrija ir izlēmusi piedalīties, bet AK ir izvēlējusies nepiedalīties un līdz ar to turpinās pašreizējo noteikumu piemērošanu.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstu Lazaros Stavrou Lazarou iecelšanu par Revīzijas palātas locekli. Viņam ir izcilas prasmes publiskās administrācijas, Starptautiskās nodokļu programmas un ekonomikas jomā, jo viņam ir plaša pieredze publisko finanšu uzskaites pārraudzībā, uzraudzībā un revīzijā, kā arī krāpšanas apkarošanā gan savā valstī, gan Eiropas līmenī. Pēc viņa noklausīšanās sesijas un pēc tā, kā viņš ir veicis savus pienākumus, vēlos uzsvērt to atzinību un vērtību, ko viņš piešķir IT sistēmu ieviešanas un pakalpojumu automatizācijas nozīmei, kā arī procedūru decentralizācijai, lai panāktu lielāku publiskās informācijas efektivitāti, pārredzamību un drošību.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan balsojums bija slepens, pilnībā varu atzīt, ka, tā kā Lazaros Stavrou Lazarou kungs atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1) punktā ietvertajiem noteikumiem, esam pauduši pozitīvu viedokli par viņa iecelšanu par Revīzijas palātas locekli.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Gijs M. de Vries iecelšana par Revīzijas palātas locekli institūcijai noteikti radīs pievienoto vērtību, tostarp attiecībā uz institucionālās sadarbības ar Eiropas Savienību garantēšanu un dalībvalstu uzraudzības iestāžu resursu novērtēšanu. Zinot viņa darba pieredzi Nīderlandes Revīzijas palātā, valsts valdībā un Eiropas Parlamentā, vēlos īpaši uzsvērt viņa uzticību publiskā iepirkuma procesa tiesiskuma pārraudzīšanai un apņēmību apkarot krāpšanu un korupciju, kā arī viņa spēju garantēt atbildību, neatkarību un piemērotību Revīzijas palātas lēmumu pieņemšanas procesā.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan balsojums bija slepens, pilnībā varu atzīt, ka, tā kā Lazaros Stavrou Lazarou kungs atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1) punktā ietvertajiem noteikumiem, esam pauduši pozitīvu viedokli par viņa iecelšanu par Revīzijas palātas locekli.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Revīzijas palāta ir institūcija, kas pārbauda Eiropas Savienības ienākumus un izmaksas, lai pārliecinātos par to likumību, kā arī lai pārliecinātos par labu finanšu pārvaldību. Tā darbojas pilnīgi neatkarīgi. Ņemot to vērā, personas, kas to veido, jāieceļ, pamatojoties uz spēju un neatkarības kritērijiem.
Tādēļ pēc Padomes iniciatīvas Revīzijas palātai tika izvirzīti kandidāti no vairākām ES dalībvalstīm. Viņi visi iesniedza savu curriculum vitae, sniedza atbildes rakstiski uz anketā uzdotajiem jautājumiem, un viņus visus uzklausīja Budžeta kontroles komiteja. Lielākā daļa aizstāvēja sevi pietiekami labi, lai attaisnotu iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā, kurā tie spētu veikt savus pienākumus un darīt to neatkarīgi.
George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu. Arī es, tāpat kā referente, uzskatu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam jāsniedz atbalsts tiem, kas ir atlaisti no darba pasaules tirdzniecības modeļu strukturālo pārmaiņu dēļ. Fakts, ka budžeta lēmējinstitūcija jau ir apstiprinājusi astoņus priekšlikumus fondu mobilizācijai 2010. gadā, uzsver procedūru elastību, apliecinot, ka esam veiksmīgi atraduši jaunus resursus un tos pietiekami ātri piešķiram dalībvalstīm. Atzinīgi novērtēju arī faktu, ka Komisija ir atradusi alternatīvu maksājumu apropriācijas avotu, kas nav neizmantotie ESF piešķīrumi.
Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Atbalstu šo iniciatīvu palīdzēt tiem, kurus ir atlaiduši no darba 82 uzņēmumi Galisijā, lai tie no jauna varētu iekļauties darba tirgū. Tas nekādā gadījumā neaizstāj šo uzņēmumu atbildību, ko tie ir uzņēmušies saskaņā ar valsts tiesību aktiem un koplīgumiem.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Spānija ir pieprasījusi atbalstu saistībā ar atlaišanas gadījumiem 82 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 14. nodaļas („Apģērbu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Galisijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu, ka saskaņā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) regulu jānodrošina, lai ar EGF palīdzību tiktu atbalstīta atsevišķu atlaisto darbinieku iekļaušana darba tirgū no jauna. Vēlos vēlreiz apliecināt, ka palīdzība no EGF nedrīkst aizstāt ne tos pasākumus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumu atbildīgi ir uzņēmumi, ne arī uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) No 82 tekstiluzņēmumiem atlaistie 702 darbinieki ir pamats Spānijas valsts atbildīgo iestāžu pieteikumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizāciju. Pieaugošais atlaisto darbinieku skaits Galisijas tekstila un apģērbu ražošanas nozarē pastiprina uzskatu, ka šī nozare Eiropā kopumā ir sliktā stāvoklī (tostarp arī manā valstī, kurā šī nozare ir sevišķi smagi cietusi), jo ir pakļauts starptautiskai konkurencei, sevišķi no jaunattīstības valstīm, kurās ir zemākas ražošanas izmaksas. Starptautiskā krīze, kas šobrīd ir jūtama, ir veicinājusi šāda stāvokļa saasināšanos. Ceru, ka atlaistie darbinieki drīz atkal varēs atsākt darbu.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz darba tirgu, vēlos uzsvērt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) atbilstošas realizācijas nozīmi. Diemžēl EGF ir ticis izmantots ļoti mazā apmērā — no EUR 500 miljoniem, kas bija pieejami šajā gadā, tika pieprasīti tikai 11 % atlaisto darbinieku atbalsta plānu finansēšanai. Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, šī situācija ir satraucoša un neizprotama.
Vēlos arī uzsvērt faktu, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem un ziņojumiem ir izveidots alternatīvs maksājumu apropriācijas avots, kas nav neizmantotie ESF līdzekļi. Ņemot vērā šīs krīzes ietekmi, kas ir sevišķi jūtama tekstilnozarē, vēlos uzsvērt šī EUR 1 844 700 lielā plāna nozīmi to 703 darbinieku atbalstam, kas tika atlaisti no 82 uzņēmumiem Galisijas tekstilnozarē. Pretstatā šai Spānijas valdības iniciatīvai, diemžēl Portugāles valdība nav tādā pašā veidā iejaukusies Bragas un Vjana du Kaštelu apgabalos, kas robežojas ar Galisiju un kuros ir augsts bezdarba līmenis, jo uzņēmumi cits pēc cita izbeidz savu darbību.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Solidaritātes fonda mobilizācijai ir saņemti vēl trīs pieteikumi, katrs no tiem ir saistīts ar vienas rūpnīcas slēgšanu Eiropā, tostarp arī ar Galisijas tekstilrūpnīcas Spānijā slēgšanu. Kopumā ir tikuši atlaisti vēl vairāki simti strādājošo. Vēlreiz ir vērts atcerēties, ka arī Portugālē šajā nozarē ir nopietna krīze, tur tā īpaši smagi cieš no pasaules tirdzniecības liberalizācijas, kamēr nav veikti nekādi pasākumi tās aizsardzībai. Šīs sekas tagad var kļūt vēl ļaunākas pēc lēmuma pieņemšanas par liberalizācijas pasākumu ieviešanas paātrināšanu attiecībā uz Āzijas tekstiluzņēmumiem. Šis solis tika sperts, aizbildinoties ar nepieciešamību sniegt humanitāro palīdzību Pakistānai, kamēr faktiski tas atbilst Eiropas Savienības lielāko importētāju interesēm. Katrs jauns šī fonda mobilizācijas pieteikums palielina mūsu atbalstīto pasākumu ieviešanas steidzamību — pasākumu, kuru mērķis ir efektīva bezdarba apkarošana, ekonomiskās aktivitātes stimulēšana, darbavietu bez sociālā nodrošinājuma izskaušana un darba laika samazināšana, nesamazinot algu. Šie pasākumi ir arī saistīti ar cīņu pret uzņēmumu darbības pārcelšanu un, kas vissvarīgākais, liek pilnībā atteikties no neoliberālās politikas, kas izraisa redzamu ekonomisko un sociālo katastrofu ES valstīs.
Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mobilizēšanu apģērbu ražošanas nozarē strādājošo vajadzībām Spānijā. Kā jau teicu septembrī debatēs par EGF nākotni pēc 2013. gada, esmu vīlusies, ka šis fonds, kas ir izveidots tādu darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti “ekonomikas lejupslīdes vai globalizācijas iemeslu dēļ”, pašlaik netiek finansiāli garantēts no Eiropas budžeta. Tik tiešām neuzskatu, ka citu Eiropas programmu finanšu līdzekļu izmantošana ir saprātīgs ilgtermiņa risinājums. Tāpēc tad, kad Budžeta komiteja balsoja par EGF mobilizāciju Spānijas darba ņēmēju atbalstam, kas ir minēts Matera kundzes ziņojumā, kopā ar Beļģijas Sociālistu deputātu Daerden kungu norādīju uz nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai noteiktu atsevišķu budžeta pozīciju šim finansējumam. Uz spēles ir likta Eiropas Savienības uzticamība ekonomikas nestabilitātes skarto pilsoņu atbalstīšanā.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atturējos šajā balsojumā, domājot par tiem Spānijas tekstilrūpniecības nozares darba ņēmējiem, kas tika upurēti neaizskaramās globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret šo niecīgo summu, ko Eiropas elite tiem piešķir. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var viņiem būt atbalsts grūtībās. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda jēga nekļūst mazāk nožēlojama. Tas atbalsta tekstilražošanas pārcelšanu. Tas atbalsta tādu sociāli bezatbildīgu miljardieru kā, piemēram, Manuel Jove, apetīti pēc peļņas gūšanas. Eirokrātu valstībā vienīgā cena, kas jāmaksā par skaidru sirdsapziņu, ir sabiedrība.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes reģions, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tā. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien lielāks skaits uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības dažādās valstīs, sevišķi Ķīnā un Indijā, bieži vien par sliktu valstīm, kurās tiek respektētas darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis mērķis ir būtiski svarīgs jaunu darba vietu pieejamības veicināšanā nākotnē. EGF līdzekļus jau ir iepriekš izmantojušas citas valstis, tādēļ tagad mums ir jāpiešķir šis atbalsts 703 darba ņēmējiem, kas tika atlaisti no 82 apģērbu ražošanas uzņēmumiem Galisijas reģionā. Tieši tāpēc balsoju tā, kā esmu nobalsojis.
Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Priecājos, redzot, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tiek izmantots iepriekš minētajos skartajos reģionos, un pilnībā tam piekrītu. Konkrēti uzskatu, ka viss process no pieteikumu uzrakstīšanas līdz to apstrādei un budžeta lēmējinstitūcijas galīgā lēmuma pieņemšanai līdz šim saskaņā ar daudzu valstu gūto pieredzi ir bijis diezgan sarežģīts.
Piemēram, 2009. gadā no fonda pieprasīto pabalstu vidējā summa bija apmēram EUR 5 552 700 un 13 dalībvalstu iesniegtie 30 pieteikumi attiecās uz 17 nozarēm. Tomēr budžeta lēmējinstitūcija pagājušajā gadā apstiprināja 10 finanšu ieguldījumus no EGF, kuru kopsumma bija EUR 52 349 000, kas ir tieši 10,5 % no maksimālās šī fonda gada izlietojuma summas.
Viens no iemesliem galvenokārt ir pieredzes trūkums saistībā ar fonda procesiem un garais finansiālās nenoteiktības periods, gaidot finanšu lēmējinstitūcijas lēmumu.
Uzskatu, ka vienkāršotās novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas tika ieviestas 2009. gada beigās, vienkāršos un paātrinās pieteikumu iesniegšanu atbalsta saņemšanai no šī fonda un attiecīgi sniegs efektīvu palīdzību darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības struktūras izmaiņu rezultātā.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uz šo gadījumu attiecas tieši tas pats, kas uz iepriekš apskatīto Dānijas gadījumu. Darbiniekiem, kas ir atlaisti ne savas vainas dēļ vai atlaisti ASV un Apvienotajā Karalistē veikto spekulāciju izraisītās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, ir steidzami nepieciešama palīdzība. Spānija jau 2010. gada 5. februārī iesniedza pieteikumu finanšu atbalsta saņemšanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pēc tam, kad tika atlaisti darbinieki 82 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 14. nodaļas („Apģērbu ražošana”) nozarē vienotajā NUTS II reģionā Galisijā (ES11), Spānijā, un ir iesniegusi šo pieteikumu, līdz 2010. gada 11. maijam iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Komisija ierosina mobilizēt summu EUR 1 844 700 apmērā. Tādēļ ir jāveic EGF līdzekļu mobilizācija, lai nodrošinātu finanšu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu, un tādēļ es balsoju par Matera kundzes ziņojuma apstiprināšanu.
Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Balsoju par šo ziņojumu un arī par abiem turpmākajiem ziņojumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu mobilizāciju. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāatbalsta tie, kuri ir kļuvuši par bezdarbniekiem pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Šodienas ziņojumi ir apliecinājuši, ka palīdzība ir nepieciešama gan valstīm, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, piemēram, Spānijai, gan arī vienai no Eiropas visbagātākajām valstīm — Dānijai. Vienlaikus man diemžēl jāatzīst, ka līdz šim mums nav bijusi iespēja balsot par līdzīga veida ziņojumu, kas skar Igauniju. Ceru, ka mūsu valdība mācīsies no citu dalībvalstu rīcības un arī piedalīsies mūsu bezdarbnieku atbalstīšanā.
Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) 2010. gada februārī Spānija iesniedza atbalsta pieteikumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus saistībā ar darbinieku atlaišanu 82 apģērbu ražošanas uzņēmumos Galisijas reģionā. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EGF līdzekļu mobilizēšanu, lai piešķirtu atbalstu tiem, kas tika atlaisti. Tirdzniecības regulējuma samazināšana tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanas nozarē ir radījusi nozīmīgas pasaules tirdzniecības modeļa izmaiņas, kā rezultāts ir vispārēja ražošanas pārcelšanas tendence uz valstīm ārpus ES — valstīm, kurās ražošanas izmaksas ir zemākas, piemēram, Ķīnu un Maroku. Turklāt ekonomikas krīze ir izraisījusi arī daudzus bankrota gadījumus tekstilnozarē, kas radījis lielu darbinieku atlaišanas vilni. Galisijas reģionā ir bijuši 32 700 atlaišanas gadījumu laika posmā starp 2007. un 2008. gadu, tostarp 4414 tekstilrūpniecības nozarē, no kuriem 80 % gadījumu atlaistas ir sievietes. Uzskatu, ka šo līdzekļu piešķiršanas procedūra ir jāvienkāršo, lai EGF būtu vieglāk pieejams uzņēmumiem, kurus ir skārusi finanšu un ekonomikas krīzes ietekme un globālo tirdzniecības modeļu izmaiņas. Jāuzsver svarīgā EGF loma atlaisto darba ņēmēju iekļaušanai darba tirgū.
Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, tāpat kā Spānija un Dānija, arī Lietuva apzinās to potenciālo labumu, ko var sniegt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF). Lietuva kopumā saņēma EUR 2,9 miljonu lielu finanšu atbalstu no EGF, kas tika rezervēts tiem celtniecības un mājsaimniecības preču ražošanā strādājošajiem, kurus smagi skārusi šī krīze. Tomēr šim fondam vēl ir jāpierāda sevi darbībā. EGF tika izveidots kā ātrs pretpasākums, bet tagad birokrātijas dēļ tas ir kļuvis lēns un sarežģīts. Galvenais trūkums ir tā līdzekļu mobilizācijas nepieciešamība. Vidēji nepieciešamas 294 dienas, lai apstiprinātu pieteikumus. Kā šonedēļ rakstīja laikraksts “Financial Times”, vairāk nekā 37 000 strādājošo visā Eiropā joprojām gaida atbalstu no šī fonda līdzekļiem. Līdz šai dienai ir izmaksāti tikai EUR 140 miljoni no EGF kopējā pieejamā limita (EUR 2 miljardi). Fonda naudas līdzekļi arī tiek sadalīti nevienmērīgi. Tikai 6 % no maksājumiem tiek piešķirti projektiem valstīs, kurās iekšzemes kopprodukts ir zemāks par vidējo rādītāju ES. EGF jākļūst elastīgākam, ja vēlamies izvairīties no pārmērīgas nenoteiktības. Daudzas dalībvalstis, tostarp Lietuva, ir piemērotas kandidātes citu fondu līdzekļu saņemšanā, kuriem nepieciešams mazāks līdzfinansējums un birokrātija.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir pieprasījusi atbalstu saistībā ar atlaišanas gadījumiem trīs „Danfoss Group” uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 27. un 28. nodaļas nozarē NUTS II reģionā Dienviddānijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda funkcionēšana un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Papildu atbalsts atlaistajiem darbiniekiem ir arī nepieciešams valstī, par kuru tikai nedaudzi varētu iedomāties, ka to ir skārušas šādas grūtības, jo tā parasti tiek uzskatīta par spējīgāku sacensties globālajā tirgū nekā citas ES dalībvalstis. Neskatoties uz to, Dānija tagad izjūt globalizācijas sekas, kas ir to skārušas tādās nozarēs, kas šķietami varētu būt izturīgākas pret konkurenci, piemēram, elektropreču, darbgaldu un iekārtu ražošana. Šis satraucošais fakts dara mūs uzmanīgus par tās ekonomikas krīzes nopietnības pakāpi, kurā esam iegrimuši, un par nepieciešamību meklēt arvien iedarbīgākus un radošākus veidus, kā stiprināt Eiropas spēju konkurēt pasaulē, bet vienlaikus arī palīdzot atlaistajiem cilvēkiem atgriezties darbā. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir viens no šādiem mehānismiem.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Vēlos uzsvērt šī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) atbalsta plāna potenciālo ieguldījumu atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū un viņu sociālajai rehabilitācijai sevišķi traģiskos gadījumos kā, piemēram, kad savu darbību izbeidz trīs “Danfoss Group” uzņēmumi. Visi šie uzņēmumi atradās Dienviddānijas reģionā, un tie visi bankrotēja trīs mēnešu laikā 2009. gadā, ietekmējot 1443 strādājošos šajā darbagaldu un elektronisko iekārtu ražošanas nozarē, kuru šī krīze ir skārusi sevišķi smagi.
Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka diemžēl EGF ir diezgan ierobežoti izmantots, ņemot vērā Eiropas augstos bezdarba rādītājus. No EUR 500 miljoniem finansējuma, kas šogad EGF bija pieejams, tādu darba ņēmēju atbalsta plānu finansēšanai, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi, tika pieprasīti tikai 11 %. Tomēr vēlos arī uzsvērt faktu, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem un ziņojumiem ir izveidots alternatīvs maksājumu apropriācijas avots, kas nav neizmantotie ESF līdzekļi.
Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mobilizēšanu “Danfoss Group” darba ņēmēju vajadzībām Dānijā. Kā jau teicu septembrī debatēs par EGF nākotni pēc 2013. gada, esmu vīlusies, ka šis fonds, kas ir izveidots tādu darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti “ekonomikas lejupslīdes vai globalizācijas iemeslu dēļ”, pašlaik netiek finansiāli garantēts no Eiropas budžeta. Tik tiešām neuzskatu, ka citu Eiropas programmu finanšu līdzekļu izmantošana ir saprātīgs ilgtermiņa risinājums. Tāpēc tad, kad Budžeta komiteja balsoja par EGF mobilizāciju Dānijas darba ņēmēju atbalstam, kas ir minēts Matera kundzes ziņojumā, kopā ar Beļģijas Sociālistu deputātu Daerden kungu norādīju uz nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai noteiktu atsevišķu budžeta pozīciju šim finansējumam. Uz spēles ir likta Eiropas Savienības uzticamība ekonomikas nestabilitātes skarto pilsoņu atbalstīšanā.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atturējos, ņemot vērā slikto izturēšanos pret darba ņēmējiem Dānijā globalizācijas dēļ. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret šo niecīgo summu, ko eirokrāti tiem piešķir. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var viņiem būt atbalsts grūtībās. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda jēga nekļūst mazāk nožēlojama. Tajā ir atbalstīta “Danfoss Group” darbības pārcelšana, ko šis uzņēmums dara ar mērķi palielināt peļņu.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes reģions, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tā. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien lielāks skaits uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības dažādās valstīs, sevišķi Ķīnā un Indijā, bieži vien par sliktu valstīm, kurās tiek respektētas darba ņēmēju tiesības.
EGF mērķis ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis mērķis ir būtiski svarīgs jaunu darba vietu pieejamības sekmēšanai nākotnē. EGF ir jau iepriekš izmantojušas citas ES dalībvalstis, tāpēc tagad mums ir šis atbalsts jāsniedz tiem 1443 darba ņēmējiem, kas ir atlaisti no trim “Danfoss Group” uzņēmumiem, kas darbojas NACE 2. redakcijas 27. un 28. nodaļas nozarē NUTS II reģionā Dienviddānijā. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība ir ieviesusi juridiskus un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu tiem darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielas strukturālas pārmaiņas, un palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Ir arī iespējams palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Uzskatu, ka tas ir sevišķi svarīgi.
Šobrīd Dānija ir iesniegusi pieteikumu par līdzekļu mobilizāciju EUR 8 893 336 apmērā. Tas attiecas uz 1143 atlaišanas gadījumiem (no kuriem 1010 ir paredzēti atbalsta sniegšanai), ko īstenoja trīs “Danfoss Group” uzņēmumi, kas darbojas NACE 2. redakcijas 27. un 28. nodaļas (elektroiekārtu ražošana, darbagaldu un iekārtu ražošana u.c.) nozarē NUTS II reģionā Dienviddānijā, norādītajā četru mēnešu periodā no 2009. gada 1. marta līdz 2009. gada 30. jūnijam. Balsoju par pasākumiem, kas ir ieplānoti, lai šis atbalsts atlaistajiem darba ņēmējiem tiktu sniegts ātri un Eiropas dalībvalstu solidaritātes vārdā.
Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Balsoju par šo ziņojumu, jo naudas līdzekļi no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda nonāk to darba ņēmēju rīcībā, kurus ir skārusi kolektīvā atlaišana. Tomēr uzskatu, ka saistībā ar šo konkrēto fondu pastāv virkne problēmu. Piemēram, proporcionāli vislielākā daļa šo līdzekļu aizplūst uz bagātajām valstīm ES iekšienē. Mans balsojums nav jāuztver kā atbalsts arī ES “ar subsīdijām pārpildītajam vilcienam”. Uzskatu, ka Dānijai tā ir naudas izšķiešana sūtīt naudas līdzekļus uz ES tikai tādēļ, lai tos nosūtītu atpakaļ uz Dāniju pēc tam, kad tie ir “izgājuši” cauri birokrātijas sistēmas līkločiem.
Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu mobilizāciju “Danfoss Group” vajadzībām Dānijā, jo uzskatu, ka EGF līdzekļu mobilizācija pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos ir absolūti nepieciešama. 2009. gada 8. septembrī Dānija iesniedza finansiālās palīdzības lūgumu par EGF līdzekļu mobilizāciju “Danfoss Group” gadījumā, kad tika atlaisti 1443 darbinieki. Ekonomikas un finanšu krīze izraisīja mehānisko un elektrisko iekārtu pieprasījuma kritumu. Tendence darbagaldu un iekārtu ražošanas nozarē ES krasi mainījās 2008. gada 4. ceturksnī gan Dānijā, gan Vācijā, kur tika novērots ražošanas apjomu kritums par vairāk nekā 25 %. “Danfoss” mehānisko un elektronisko iekārtu pārdošanas apjomi 2008. gadā kritās pat par 52 % Eiropā, 48 % ASV un 23 % Āzijas un Klusā Okeāna reģionā. Āzijas firmu radītās konkurences rezultātā šajā nozarē, kuru algu izmaksas ir ievērojami zemākas nekā ES, “Danfoss Group” ir pakāpeniski pārcēlis savu ražošanu no Dānijas uz trešām valstīm, radot nopietnu ietekmi uz darba tirgu. Aicinu Komisiju izstrādāt vērienīgu, “zaļu” rūpniecisko politiku, kas spētu garantēt ES globālo konkurētspēju un saglabāt darba vietas Eiropas Savienībā.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Apsverot Dānijas lūgumu pēc palīdzības saistībā ar 198 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Linak”, kas darbojas elektronikas un mehānikas nozarē NUTS II reģionā Dienviddānijā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas rezolūcijas priekšlikumam un attiecīgajiem Eiropas Parlamenta ieviestajiem grozījumiem. Motivācijas skaidrojumā piekrītu Komisijai, ka priekšlikumā ir ietverta skaidra un detalizēta informācija par šo lūgumu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti iemesli, kāpēc tas ir apstiprināts saskaņā ar Parlamenta definētajiem lūgumiem.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Globalizācijas sekas ir smagi skārušas vēl vienu Dānijas elektromehānisko rūpnīcu — “Linak”. Tas vissmagāk ir ietekmējis vismazāk kvalificētos strādniekus reģionā, kas ir īpaši sliktā situācijā un kas politiskajām lēmējinstitūcijām rada īpašu iemeslu bažām. Šajā un citos gadījumos par vecāka gadagājuma darba ņēmējiem ir papildu bažas, un viņiem ir jāizmanto tiem īpaši paredzētā atbalsta sniegtās priekšrocības.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Apsverot pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz darba tirgu, balsoju par EUR 1 213 508 izsniegšanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļiem plānam, kurā paredz atbalstīt 198 darba ņēmējus, kas ir atlaisti no “Linak A/S” — Dānijas elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmuma, kas atrodas Dienviddānijas reģionā. Vēlreiz atkārtoju savu brīdinājumu par to, ka, neskatoties uz augstajiem bezdarba rādītājiem Eiropā, EGF līdzekļi tiek izmantoti ārkārtīgi retos gadījumos. Vēlreiz atkārtoju, ka ir nepieciešams EGF nodrošināt savu finansējumu, ko veidotu šim mērķim paredzēta budžeta pozīcija.
Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mobilizēšanu “Linak” darbinieku vajadzībām Dānijā. Kā jau teicu septembrī debatēs par EGF nākotni pēc 2013. gada, esmu vīlusies, ka šis fonds, kas ir izveidots tādu darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti “ekonomikas lejupslīdes vai globalizācijas iemeslu dēļ”, pašlaik netiek finansiāli garantēts no Eiropas budžeta. Tik tiešām neuzskatu, ka citu Eiropas finanšu shēmu līdzekļu izmantošana EGF finansēšanai ir saprātīgs ilgtermiņa risinājums. Tāpēc tad, kad Budžeta komiteja balsoja par EGF mobilizāciju darba ņēmēju atbalstam Dānijā, kas ir minēts Matera kundzes ziņojumā, kopā ar Beļģijas Sociālistu deputātu Daerden kungu norādīju uz nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai noteiktu atsevišķu budžeta pozīciju šim finansējumam. Uz spēles ir likta Eiropas Savienības uzticamība ekonomikas nestabilitātes skarto pilsoņu atbalstīšanā.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atturējos, domājot par tiem “Linak Group” strādājošiem Dānijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu.
Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta šādu pamatojumu, kas liek tādam nozīmīgam starptautiskam uzņēmumam kā “Linak” pārcelt ražošanu ar mērķi palielināt peļņu, kuras summu tam pat nepietiek pieklājības atklāt.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. To uzņēmumu skaits, kas pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti, Ķīnā un Indijā, ir lielāks kā jebkad, radot negatīvas sekas uzņēmumiem, kas respektē darba ņēmēju tiesības.
EGF mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kas kļūst par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgs jaunu darbavietu pieejamības veicināšanā. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu 198 atlaišanas gadījumos uzņēmumā “Linak”, kas ir elektronikas un mehānikas nozares uzņēmums NUTS II reģionā Dienviddānijā. Šāds ir mana balsojuma pamatojums.
Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Priecājos, redzot, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tiek izmantots iepriekš minētajos skartajos reģionos, un pilnībā tam piekrītu. Proti, uzskatu, ka viss process no pieteikumu uzrakstīšanas līdz to apstrādei un budžeta lēmējinstitūcijas galīgā lēmuma pieņemšanai līdz šim saskaņā ar daudzu valstu gūto pieredzi ir bijis diezgan sarežģīts. Piemēram, 2009. gadā no fonda pieprasīto maksājumu vidējā summa bija apmēram EUR 5 552 700 un 13 dalībvalstu iesniegtie 30 pieteikumi attiecās uz 17 nozarēm. Tomēr budžeta lēmējinstitūcija pagājušajā gadā apstiprināja 10 finanšu maksājumus no EGF, kuru kopsumma bija EUR 52 349 000, kas ir tieši 10,5 % no maksimālās šī fonda gada izlietojuma summas. Viens no iemesliem galvenokārt ir pieredzes trūkums saistībā ar fonda procesiem un garais finansiālās nenoteiktības periods, gaidot finanšu lēmējinstitūcijas lēmumu. Uzskatu, ka vienkāršotās novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas tika ieviestas 2009. gada beigās, vienkāršos un paātrinās pieteikumu iesniegšanu atbalsta saņemšanai no šī fonda un attiecīgi sniegs efektīvu palīdzību darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības struktūras izmaiņu dēļ.
Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Balsoju par šo ziņojumu, jo naudas līdzekļi no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda nonāk to darba ņēmēju rīcībā, kurus ir skārusi kolektīvā atlaišana. Tomēr uzskatu, ka saistībā ar šo konkrēto fondu pastāv virkne problēmu. Piemēram, proporcionāli vislielākā daļa šo līdzekļu aizplūst uz bagātajām valstīm ES iekšienē. Mans balsojums nav jāuztver kā atbalsts arī ES “ar subsīdijām pārpildītajam vilcienam”. Uzskatu, ka Dānijai tā ir naudas izšķiešana sūtīt naudas līdzekļus uz ES tikai tādēļ, lai tos nosūtītu atpakaļ uz Dāniju pēc tam, kad tie ir “izgājuši” cauri birokrātijas sistēmas līkločiem.
Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par rezolūciju priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mobilizāciju to personu atbalstam, kas ir atlaistas no darba ģimenes uzņēmumā “Linak A/S”, kas atrodas Sendenborgā, Dānijā. Dānija 2009. gada 8. septembrī iesniedza pieteikumu par finanšu pabalsta piešķiršanu EUR 1 213 508 apmērā (65% no kopējā nepieciešamā budžeta) 139 darbinieku atbalstam, kas tika atlaisti uzņēmumā “Linak A/S”. Šie atlaišanas gadījumi sakrita ar lielu atlaišanas gadījumu vilni uzņēmumā “Danfoss Group” Sendenborgas pilsētā Dienviddānijā. Uzskatu, ka dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai sniegtu atbalstu katra atlaistā strādnieka iekļaušanai darba tirgū. EGF piedāvā dalībvalstīm iespēju atbalstīt tos darba ņēmējus, kurus ir skārusi finanšu un ekonomikas krīze un lielas pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņas. Laika posmā no 2008. gada marta līdz 2010. gada martam Rumānijā darbu zaudēja 381 296 darba ņēmēju, tostarp 13 667 tikai Galacas apgabalā vien. Uzskatu, ka arī citām dalībvalstīm, kuras līdz šim nav pieprasījušas EGF mobilizāciju, tostarp Rumānijai, jāizskata un jāievēro to valstu piemērs, kuras ir izmantojušas EGF, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti ekonomikas un finanšu krīzes dēļ.
Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Atzinīgi novērtēju balsojumu plenārsēdes laikā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizāciju Spānijas un Dānijas iedzīvotāju labā. Šis Eiropas fonds tika izveidots 2006. gadā, un tā mērķis ir sniegt atbalstu tiem darbiniekiem, kas ir atlaisti uzņēmējdarbības pārstrukturēšanas procesa rezultātā. 2009. gadā tika mainīti tā noteikumi, kas sniedza iespēju labāk izmantot fondam piešķirtās apropriācijas, kas līdz šim netika izmantotas. Tādēļ apņemšanās palīdzēt vairāk nekā 1500 Spānijas un Dānijas darba ņēmējiem no šī fonda līdzekļiem ir vērtējama pozitīvi. Šajos ekonomikas lejupslīdes laikos, ko pašlaik piedzīvojam, ir lietderīgi uzsvērt šī fonda nozīmi un būtiskumu. Neskatoties uz tā īslaicīgo raksturu, fonds ir jāsaglabā vismaz tik ilgi, cik ilgi tas var izrādīties noderīgs.
David Casa (PPE), rakstiski. – EGF ir būtiski svarīgs fonds ES mērogā, un tā piemērošanas joma ir paplašināta, lai sniegtu atbalstu tiem, kas ir atlaisti no darba krīzes dēļ. Ir svarīgi, lai šādi fondi ātri un efektīvi būtu pieejami tiem, kam tie patiešām ir nepieciešami. Šī iemesla dēļ piekrītu referentei un balsoju par šiem ziņojumiem.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo nozīmīgo balsojumu Eiropas Parlaments lūdz attiecīgajām institūcijām veikt nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu EGF mobilizāciju. Ar to tiek atgādināts par institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Ar to tiek arī uzsvērta nozīme, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū. Ar to tiek akcentēts, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ. Ar to arī tiek atkārtoti uzsvērts, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus.
Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Trīs Matera kundzes ziņojumi, par kuriem mēs šodien balsojam, skar atbalstu 82 uzņēmumiem apģērbu ražošanas nozarē Galisijas reģionā Spānijā un diviem Dānijas mašīnbūves un elektronikas un mehānikas nozares uzņēmumiem Dienviddānijas reģionā. Apstiprinātā finanšu palīdzība nodrošinās atbalstu pavisam 2344 cilvēkiem un veicinās viņu iekļaušanu darba tirgū.
Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par atteikumu piešķirt apstiprinājumu Eiropas Policijas akadēmijas direktoram par Akadēmijas 2008. gada budžeta izpildi, pamatojoties uz izcilo manas kolēģes Véronique Mathieu, Budžeta kontroles komitejas locekles, ziņojumu. Visi ziņojumā izvirzītie argumenti pamato šādu lēmumu. Tomēr esmu pārsteigts, ka netiek slēgti konti, ja par tiem Eiropas Revīzijas palāta nav sniegusi nekādus būtiskus konstatējumus. Tā kā manas kolēģes Véronique Mathieu ziņojums, ko ir apstiprinājusi Budžeta kontroles komiteja, ierosina trīs balsojumus (atteikums piešķirt apstiprinājumu, kontu slēgšana un rezolūcija), manuprāt, ir dīvaini, ka faktiski balsošanai ir piedāvāti tikai divi jautājumi — budžeta izpilde un rezolūcija. Ārkārtīgi dīvaini ..., manuprāt, kontu apstiprināšanai nebija nekādu šķēršļu. Un tā mēs nonākam dīvainā situācijā attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti — 2010. gada oktobrī vēl nav apstiprināta 2008. gada budžeta izpilde, 2009. finanšu gads jau ir pagājis un līdz 2010. gada beigām ir atlikušas tikai dažas nedēļas. Mēģiniet nu saprast šādu situāciju!
Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Speciālistu komitejas ieteikums atteikties piešķirt šai Eiropas institūcijai budžeta izpildes apstiprinājumu tika plaši šeit atbalstīts, kas nozīmē to, ka šīs „Policijas akadēmijas” reputācija tiks aptraipīta uz visiem laikiem. Šī traģikomiskā situācija, ka Eiropas Policijas akadēmijai netiek piešķirts budžeta izpildes apstiprinājums zināmu krāpniecisku finanšu darbību kontekstā parāda, ka korupcijai nav robežu. Citiem vārdiem runājot, tieši tāda institūcija, kas izveidota, lai pasargātu mūs no kriminālpārkāpējiem (netiešā veidā, nodrošinot profesionālo izglītību policistiem), tagad pati ir uz apsūdzēto sola.
Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Balsoju par ziņojumu, lai atteiktu apstiprinājumu Eiropas Policijas akadēmijai saistībā ar tās 2008. finanšu gada budžeta izpildi, jo nav vēl pabeigta izmeklēšana par ļaunprātīgu naudas līdzekļu izmantošanu. Arī es balsoju par atteikumu, jo piekrītu, ka nav pieņemami Eiropas finansētai organizācijai tik daudzu gadu garumā nenodrošināt pareizu un pārredzamu savu finanšu pārvaldību. Jaunais Akadēmijas direktors ir iesniedzis rīcības plānu, bet tas nav ne pietiekams, ne arī pietiekami detalizēts. Visbeidzot, atsakot Akadēmijai apstiprinājumu par 2008. gadu, tiks sniegts skaidrs signāls par nepieciešamību uzlabot tās darba stilu, lai izbeigtu sliktu naudas līdzekļu pārvaldību.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā atklātos pārkāpumus un Eiropas Policijas akadēmijas nespēju atskaitīties Parlamentam par tās budžeta un finanšu stāvokli, piekrītu referentes lēmumam atteikties piešķirt apstiprinājumu akadēmijas direktoram par tās 2008. finanšu gada budžeta izpildi.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Policijas akadēmijai ir bijušas grūtības saistībā ar labas pārvaldības standartu ievērošanu, kas tiek prasīta no jebkuras regulatīvas iestādes. Kopš 2006. gada revīzijās Akadēmijā ir atkārtoti konstatētas problēmas finanšu noteikumu, personāla noteikumu un grāmatvedības uzskaites noteikumu ievērošanā, kā arī trūkumi tās budžeta pārvaldībā, personāla, valsts iepirkuma procedūrās un kursu organizēšanas izdevumiem piemērotajos standartos. Kā teikts rezolūcijā, tikai 2014. gadā Akadēmijā varam gaidīt uzlabojumus, kad tās vairākgadu darbības plāns būs izpildīts pilnībā. Nepiekrītu tam, ka Akadēmijai nepieciešami vismaz deviņi gadi (2006.–2014. g.), lai sasniegtu pieņemamu regulatīvas iestādes labas pārvaldības līmeni.
Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Izanalizējot informāciju par Eiropas Policijas akadēmijas darbībām un slikto finanšu pārvaldību, atbalstu Mathieu kundzes priekšlikumu atteikt Akadēmijas direktoram 2008. gada finanšu budžeta izpildes apstiprinājumu. Mēs esam pārpludināti ar daudzajām, dažkārt bezjēdzīgajām ES iestādēm, bet CEPOL ir svarīga noziedzības apkarošanas un drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestāde. 2007. gada statistikas rādītāji vēsta, ka CEPOL varēja pieprasīt gada finanšu budžetu EUR 7,5 miljonu apmērā. Pilsoņu interesēs, sevišķi ņemot vērā sarežģīto ekonomikas un finanšu stāvokli, kādā pašlaik atrodamies, ir nodrošināt iespēju rēķināties ar efektīvi strādājošām ES iestādēm, kas spēj izmantot tām piešķirto budžetu pārredzamā un atbildīgā veidā. Eiropas Parlamenta kontrolējošā loma ir svarīga, nosakot veto gadījumos, kad pārvaldības procesi ir neskaidri, kā tas ir šajā gadījumā. Šī iemesla dēļ balsošu par referentes priekšlikumu.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL), kas kļuva par iestādi 2006. gadā, ir saskārusies ar smagām problēmām jau kopš tās izveides saistībā ar labu administrācijas normu minimuma ievērošanu, kas attiecas uz visām ES iestādēm. Lai gan balsoju par ziņojumu un lēmumu atteikt 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, šī ir pirmā reize, kad atsevišķai organizācijai ir jāsaņem šāds apstiprinājums. Neskatoties uz to, apšaubu šāda apstiprinājuma nozīmi un to, cik tas ir lietderīgs līdzeklis divus gadus pēc notikušā un tādā situācijā, kā šajā gadījumā, kad vadība un personāls, iespējams, ir mainījies. Tādēļ ir būtiski svarīgi izpētīt, vai tik mazas iestādes var efektīvi darboties un izpildīt finanšu noteikumu administratīvās prasības ar tik mazu personālu.
Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Pagājušajā nedēļā Starptautiskās tirdzniecības komiteja vienbalsīgi atbalstīja apstiprinājuma piešķiršanas atlikšanu Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) saistībā ar tās 2008. finanšu gada budžetu, un tikpat vienprātīgi balsoja arī pret Akadēmijas kontu slēgšanu. Nopietnu trūkumu dēļ, kas tika konstatēti saistībā ar finanšu un personāla noteikumu ievērošanu, arī Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu pārsvaru nobalsoja pret apstiprinājuma piešķiršanu CEPOL un arī pret 2008. finanšu gada budžeta slēgšanu. Ir jauki redzēt, ka Parlaments ir izpildījis savu uzdevumu šīs apstiprināšanas procedūras ietvaros un ir sniedzis skaidru signālu pret rupji nolaidīgu pārvaldību. Vēlos apsveikt Mathieu kundzi ar viņas ziņojumu.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Visas Eiropas iestādes, kuru darbība ir atkarīga no Eiropas Savienības budžeta, ir enerģiski jāpārbauda Revīzijas palātai un visām attiecīgajām organizācijām, kas veic revīzijas funkciju. Pārbaudē ir jāpārliecinās, vai Kopienas līdzekļi tiek atbilstoši tērēti, vai šīs institūcijas ievēro tām nospraustos mērķus un vai netiek izšķērdēti resursi.
Principā, pamatojoties uz zināmām pārbaudēm, ar retiem izņēmumiem varam apgalvot, ka attiecīgās institūcijas pareizi izmanto tām pieejamos resursus un izpilda tām nospraustos mērķus. Neskatoties uz to, saskaņā ar referentes spriedumu, šāds gadījums neattiecas uz Eiropas Policijas akadēmiju, ņemot vērā revīzijās atklātos dažādos pārkāpumus un trūkumus. Šāds ir mana balsojuma iemesls.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments atsakās piešķirt Eiropas Policijas akadēmijas direktoram apstiprinājumu saistībā ar Akadēmijas 2008. finanšu gada budžeta izpildi.
Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, referente ir pamatoti paudusi bažas par Eiropas Policijas akadēmijas publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību. Cerēsim, ka Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktā izmeklēšana būs visaptveroša un detalizēta un palīdzēs ieviest lielāku skaidrību šajā lietā. Tomēr šis jautājums ir saistīts ar daudz lielāku problēmu — bieži sastopamo godīguma un profesionalitātes trūkumu policijas un drošības spēku darbā visā Eiropā. Organizācijas “Amnesty International” un “Human Rights Watch” ir ziņojušas par īpaši lielu gadījumu skaitu visā Eiropā, kad policija ir pārsniegusi savas pilnvaras un izmantojusi nelegālas izmeklēšanas metodes. Lielākajā daļā gadījumu šīs institūcijas neveica izmeklēšanu un nesodīja likumpārkāpējus saskaņā ar starptautiskiem standartiem, bet tas palielina nesodāmības līmeni. Bieži upuri kļūst par viegli sasniedzamiem mērķiem viņu minoritātes statusa dēļ, neatkarīgi no tā, vai tā ir etniska minoritāte, vai minoritāte politisko uzskatu dēļ. Stipru policijas spēku nodrošināšanai nepieciešams stingrs un godīgs tiesiskums un juridiskā neatkarība. Eiropas Policijas akadēmijai ir cēli mērķi — veicināt kopēju Eiropas policijas darba standartu ieviešanu, pārrobežu sadarbība cīņā pret noziedzību un tiesiskuma uzturēšana un tiesību aktu īstenošana. Šādā vai citā formā, vissvarīgākais ir, lai šie mērķi tiktu sasniegti.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šai Parlamenta rezolūcijai ir sevišķi svarīga nozīme vīzu režīma atcelšanā Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Bezvīzu režīms sniedz iespēju realizēt vienu no galvenajām pamattiesībām Eiropā — pārvietošanās brīvību visās dalībvalstīs. Ir ļoti svarīgi darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu bezvīzu ceļošanas tiesības Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Bosnija un Hercegovina un Albānija pēdējo mēnešu laikā ir panākušas ievērojamu progresu, un ar šīm valstīm ir bijušas nozīmīgas sarunas. Kad šīm valstīm būs piešķirts bezvīzu režīms, jauniešiem būs iespēja ceļot, mācīties un studēt ārvalstīs. Turklāt tiks samazināts pieaugošas etniskās un politiskās nestabilitātes risks, nostiprināta politiskā un ekonomiskā sadarbība reģionā un pieaugs tautas atbalsts ES un Eiropas integrācijas iespējām.
Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Kopš Berlīnes mūra krišanas ir pagājis divdesmit viens gads, bet Eiropa vēl ir sašķelta, jo tās iedzīvotājiem joprojām nepieciešama vīza, lai brīvi ceļotu ES teritorijā. Esmu no valsts, kas gandrīz pusi gadsimta dzīvoja visstingrākā komunisma režīma apstākļos bez jebkādām tiesībām brīvi ceļot. Pēc tam Rumānijai bija nepieciešami 15 gadi, lai pārliecinātu Eiropu, ka tās pilsoņi nav otršķirīgi Eiropas iedzīvotāji un tiem ir jāpiešķir iespēja izmantot šīs pamattiesības. ES neatbalsta un nekad nav atbalstījusi mākslīgu barjeru veidošanu, bet gan atvedusi visus eiropiešus pie viena sarunu galda, nojaucot robežas. Eiropas Parlaments ir nepārtraukti veicinājis ideju par tā režīma atcelšanu, kas nosaka vīzu prasības, jo tas apzinās to psiholoģisko ietekmi, ko pašreizējā situācija rada tiem, kam joprojām ir jāiegādājas vīza, lai dotos apciemot ES valstīs dzīvojošos ģimenes locekļus, lai dotos studēt, vai lai vienkārši ceļotu. Pēc 21 gada, kas ir pagājis kopš Eiropas atkalapvienošanās, ir pienācis laiks atcelt vīzas tiem Eiropas iedzīvotājiem, kuri vēlas ceļot ES robežās.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Balsoju par šo likumprojektu, atzīstot, cik svarīgi ir piešķirt Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā, piešķirot tiem atbrīvojumu tos no vīzas prasības, kurš stāsies spēkā šogad. Šis process ir rezultāts nesenajiem notikumiem Serbijā, Melnkalnē un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Manuprāt, šis balsojums ir svarīgs solis Eiropas integrācijas un politiskās un ekonomiskā sadarbības jomā šajā reģionā. Tomēr joprojām ir svarīgi virzīt mūsu centienus vīzu sistēmas liberalizācijas virzienā Kosovā, kas ir vienīgā teritorija Rietumbalkānos, kur sarunu uzsākšana vēl nav plānota.
Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Balsoju par ziņojumu, jo ticu neatņemamajām visu pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesībām — brīvas pārvietošanās tiesībām neatkarīgi no tautības. Ar šo ziņojumu beidzot tiek sperts nākamais solis virzienā uz vīzu prasību likvidēšanu attiecībā uz Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem. Diemžēl nedrīkstam ignorēt faktu, ka, lai sasniegtu vīzu prasību liberalizāciju, valstīm jāievieš biometriskās pases, kam es nepiekrītu, jo, manuprāt, tādā veidā tiek pārkāpts pilsoņu personu datu aizsardzības princips.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par regulas priekšlikuma pieņemšanu, jo tas palīdzēs ieviest dažas no saistībām, ko ES ir iepriekš uzņēmusies attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos visā kontinentā. Tas ļaus noteiktām Rietumbalkānu valstīm justies kā dalībniekiem Eiropas kontinenta atkalapvienošanās procesā. Uzskatu, ka nevaram sasniegt progresu vēlmē radīt Eiropas identitāti un pilsonību, nelikvidējot barjeras, kas kavē pārvietošanās brīvību kontinentā starp ES dalībvalstīm un viņu kaimiņiem. Atzinīgi novērtēju atsaucību, kāda tika izrādīta saistībā ar šīs iespējas piešķiršanu Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai. Šo valstu pilsoņu iekļaušana kopā ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem brīvas pārvietošanās tiesību piešķiršanas jomā ES palīdz arī sadziedēt dažas no nesenā pagātnē cirstām rētām. Tie ir daži no argumentiem, kas izskaidro manu balsojumu.
George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Balkānu valstis ar savu “Eiropas pulvera mucas” reputāciju, neskatoties uz pēdējos gados sasniegto progresu, pārsvarā joprojām tiek uzskatītas par starpetniskās spriedzes riska zonu, turklāt tajās valda arī politiskā nestabilitāte un ekonomikas un sociālā krīze. Bosnija un Hercegovina tam ir visjaunākais piemērs, kurā diemžēl, neskatoties uz visiem centieniem, sabiedrībā joprojām valda konfrontācijas noskaņa, kas ir sašķelta kara cirsto brūču rezultātā.
Uzskatu, ka, nojaucot mūrus, kas sadala kontinentu, tiks veicināts reformu un izlīguma process šajā Eiropas daļā. Kopš vīzu prasību atcelšanas Serbijai, Melnkalnei un Maķedonijai pagājušā gada decembrī, Bosnija un Hercegovina un Albānija ir sasniegušas ievērojamu progresu, kā ir norādīts ziņojumā, un tādēļ viņu izolācija un atdalīšana vairs nav pamatota. Tomēr jautājums, kas joprojām ir neatrisināts šajā reģionā, ir Kosovas problēma, ko daudzas valstis, tostarp ES, vēl nav pat atzinušas kā neatkarīgu valsti. Šim aspektam ir jābūt mūsu uzmanības centrā tuvākajā nākotnē, jo tas var radīt bīstamu atdalīšanās gadījumu precedentu, pamatojoties uz etnisko piederību.
Mário David (PPE), rakstiski. − (PT) Ar prieku balsoju par to, ka Eiropas Savienība atzīst un pārliecinās, ka tiek radīti piemēroti apstākļi vīzu sistēmas liberalizācijai jaunajās mūsu kontinenta valstīs, šajā gadījumā — Bosnijā un Hercegovinā un Albānijā. Diemžēl tomēr attiecībā uz citām valstīm, konkrēti Ukrainu un Horvātiju, Eiropas Savienība neizrāda tādu pašu viesmīlību, un tās valstis, kas ir no jauna radušās un ieguvušas savu suverenitāti no bijušās PSRS, netiek uzskatītas par šādas atzīšanas cienīgām tikai šī iemesla dēļ (ka tās ir bijušās PSRS valstis).
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par Fajon kundzes ziņojumu, jo novērtēšanas misijas un ziņojumi ir parādījuši, ka Albānija un Bosnija un Hercegovina ir sasniegušas zināmu progresu tām noteikto prasību izpildē, veicinot šo valstu iekļaušanu tādu trešo valstu sarakstā, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no prasības uzrādīt vīzu iekļūšanai Šengenas zonā.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tie, kuri atceras spriedzi un konfliktus, kas izpostīja Rietumbalkānus, nevar neredzēt, ka ir sasniegts ievērojams progress miera un stabilitātes panākšanā šajā reģionā. Ir tikai pašsaprotami, ka Savienībai būtu jāvēlas palīdzēt nojaukt šīs barjeras, kas to atdala no lielākās daļas Balkānu valstu, un jāļauj to pilsoņiem ieceļot ES, nepieprasot vīzu. Principā atbalstu iedzīvotāju brīvas pārvietošanās šķēršļu atcelšanu, un tādēļ atbalstu attiecīgo barjeru likvidēšanu. Vienlaikus uzskatu, ka Balkānu iedzīvotāju pārvietošanās atvieglošanai Eiropas teritorijā ir jānotiek paralēli ar pārrobežu sadarbības uzlabošanu un produktīvāku informācijas apmaiņu ar viņu izcelsmes valstīm, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar šo valstu izcelsmes noziedzīgo grupējumu veikto krimināli sodāmo darbību skaita palielināšanos.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Stingri atbalstu vīzu atcelšanas mērķa sasniegšanu attiecībā uz visām Rietumbalkānu valstīm. Vīzu atcelšana Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem 2009. gada decembrī bija svarīgs solis virzienā uz to integrāciju Eiropā. Vīzu atcelšanas sistēma cilvēku dzīvē ir ārkārtīgi nozīmīga, ņemot vērā to, ka tādā veidā tiek stiprinātas attiecības starp tautām un radīta iespēja nostiprināt brīvas pārvietošanās principu kā vienu no Eiropas pamattiesību principiem.
Garantija tam, ka Eiropas Savienība pavisam drīz, 2010. gada rudenī, piešķirs atbrīvojumu no vīzas prasības abām valstīm, sevišķi Bosnijai un Hercegovinai, samazinās politiskās un etniskās nestabilitātes pieauguma risku, stiprinās politisko un ekonomisko sadarbību reģionā un vairos iedzīvotāju atbalstu ES un Eiropas integrācijas iespējām, kā arī paplašinās tās iedzīvotāju redzesloku un mazinās ekstrēmisma un antieiropeisku jūtu izplatīšanos. Balsoju par šo rezolūciju par atbrīvojumu no vīzas prasības, lai Bosnija un Hercegovina un Albānija pēc iespējas drīz varētu izmantot tās sniegtās priekšrocības.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atbalstām pēc iespējas drīzāku vīzas prasības atcelšanu Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem. Šīm valstīm attiecīgā iespēja tika liegta 2009. gadā, kad sākās vīzu režīmu atcelšana visām Rietumbalkānu valstīm.
Ar šo lēmumu šīm valstīm tiek “atlīdzināts” par to spējām “īstenot nepieciešamās reformas”. Tādā veidā tiek pateikts — mēs atvērsim “durvis” tām valstīm, kas “dara visu iespējamo, lai mums izpatiktu”. Rodas šāds jautājums — kādu cenu par to maksā šo valstu iedzīvotāji? Tie, kas šodien uzskata, ka sniedz atlīdzību Balkānu valstīm, ir tie paši, kas vakar darīja visu iespējamo, lai sagrautu Dienvidslāviju un izpostītu tās tautu sasniegumus. ES un NATO lielvaru rokas ir aptraipītas ar tur pastrādātajiem noziegumiem operācijā, ar kuru tika panākta tikai naida un karadarbības veicināšana starp tautām, kas jau ilgu laiku pirms tam bija izlēmušas apvienot savu gribu, lai būvētu savu valsti. Tādēļ neatbalstām, ka tiek izpostīts arī vēl tas, kas ir palicis pāri no Dienvidslāvijas un ko propagandē tie, kas vēlas kontrolēt tās bagātību, ekspluatēt tās tautas un izmantot tās ģeostratēģisko atrašanās vietu — sens lielo ES kapitālistu sapnis. Jau tiek paziņots, ka nākamā teritorija, kas tiks iekļauta šajā režīmā, būs Kosova — ES un NATO protektorāts šajā reģionā.
Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Es un arī kustība, kurai es piederu, nepiekrīt Fajon kundzes priekšlikumam atbrīvot Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas iedzīvotājus no prasības uzrādīt vīzu, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas. Uzskatu, ka šāds pasākums ir bezatbildīgs un bīstams attiecībā pret Eiropas pilsoņiem, jo tajā netiek pietiekami novērtētas šajās valstīs esošās politiskās problēmas un grūtības, tajā pašā laikā ir pārvērtēts vājais un nepietiekamais pēdējo gadu laikā panāktais progress. Albānijā nav izveidota vēl neviena tiesiska sistēma cīņai ar organizēto noziedzību un ārkārtīgi augsto korupcijas līmeni visās jomās. Krimināltiesu sistēma Bosnijā un Hercegovinā saskaras ar līdzīgām problēmām, kur sadarbības līmenis starp policiju un tiesu iestādēm ir ļoti vājš. Vīzu politika nodrošina zināmas pārraudzības un atlases iespējas attiecībā uz to, kam tiek atļauts ieceļot no trešām valstīm. Bez šādas kontroles, ko nodrošina šī sistēma, riskējam ar tādas situācijas rašanos, kas ir bīstama mūsu iedzīvotāju drošībai.
Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Šis balsojums ir spēcīgs signāls, ko Eiropas Parlaments sniedz Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai, konkrēti, par to dalības iespējām Eiropas Savienībā nākotnē. Tik tiešām, atļauja atcelt vīzas prasību šo abu valstu pilsoņiem neapšaubāmi veicinās jauno studētgribētāju mobilitāti un stiprinās ekonomisko un politisko sadarbību ar Balkānu reģionu, kurā dažas valstis, piemēram, Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, jau izmanto šāda režīma sniegtās priekšrocības. Tomēr nemānīsim sevi — šis Parlamenta balsojums nekādā gadījumā nenozīmē atbalstu pašreizējās Albānijas valdības politikai, kurai jau jūlijā izvirzītās prasības joprojām ir spēkā. Šī pasākuma mērķis galvenokārt ir izveidot saikni starp abām nācijām. Diemžēl ir skaidrs, ka Kosova tāpēc, ka starp dalībvalstīm pastāv nesaskaņas saistībā ar tās neatkarības atzīšanu, nav iekļauta šajā procesā, kas norit starp Eiropas Savienību un Balkānu valstīm. Mums jāstrādā, lai šo situāciju izlabotu.
Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien Eiropas Parlaments ir sniedzis skaidru signālu par tā atbalstu vīzu režīma atcelšanas politikai Rietumbalkānu valstīs, turpinot pagājušajā gadā iesākto virzienu, kad tika atcelta obligātā vīzas prasība Serbijas, Melnkalnes un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem. Šī lēmuma pieņemšana bija svarīgs progress virzienā uz šo valstu integrāciju Eiropā, kas ir parādījušas savu spēju uzsākt nopietnu reformu procesu. Ar šodienas balsojumu par Fajon kundzes ziņojumu esam apstiprinājuši Komisijas priekšlikumu atcelt obligāto vīzu prasības elementu arī Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai. Faktiski uzskatu, ka, izmantojot citu pieeju, mēs būtu riskējuši ar etniskās un politiskās sašķeltības situācijas saasināšanos šajā reģionā. Vienīgais reģions, kas nav iekļauts vīzu liberalizācijas procesā, ir Kosova. Šo izņēmumu galvenokārt pamato fakts, ka pastāv problēmas saistībā ar šīs valsts neatkarības atzīšanu, kas, cerams, drīz tiks atrisinātas. Noslēgumā vēlos norādīt, ka vīzu atcelšana, kas ir šī ziņojuma mērķis, skar būtisku cilvēku dzīves aspektu tādā ziņā, ka tā sniedz tiem iespēju faktiski realizēt savas brīvās pārvietošanās tiesības.
Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) “Europol”, “Eurojust” un “Frontex” izstrādātā ziņojumā tiek lēsts, ka katru gadu Eiropas Savienībā ierodas aptuveni 900 000 nelegālo imigrantu. Šajā dokumentā no Balkānu reģiona ieceļojošie nelegālie imigranti tiek raksturoti kā personas ar ļoti izteiktām noziedzīgām tieksmēm narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecības jomā.
Lai gan dažas no šīm valstīm joprojām ir lielā mērā nestabilas valstis ģeopolitisku, reliģisku vai pat etnisku iemeslu dēļ, ziņojumā no sociālistu grupas pārstāves Fajon kundzes puses nav ieteikts nekas cits, kā tikai vīzu sistēmas atcelšana visām Rietumbalkānu valstīm. Nemaz neņemot vērā faktu, ka šī privilēģija ir pretrunā ar visiem Šengenas nolīgumiem un pašiem Eiropas Savienības darbības principiem, kā arī ar tās pievienošanās mehānismiem, manuprāt, nevar būt ne runas par to, lai atļautu brīvu pārvietošanos personām no tādām valstīm kā Bosnija un Hercegovina vai Albānija.
Šī “pamattiesību” piesaukšana faktiski ir tikai utopisks savārstījums. Eiropas Savienība jau risina masveida un nekontrolētas imigrācijas jautājumus, kas nopietni kaitē to tautu identitātei, ekonomikai un sabiedrībai, kas to veido. Tieši pretēji — mums vajadzētu atbalstīt iedzīvotāju pamattiesības saglabāt kontroli pār savām robežām un pieņemt suverēnu lēmumu par to, kas var vai nevar ieceļot to teritorijā.
Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Fajon kundzes ziņojums par tādas regulas priekšlikumu, kurā ir uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem jāuzrāda vīza, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, un tās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no prasības uzrādīt vīzu, jāuztver pozitīvi, ciktāl tas rada atbilstošas sekas nolīgumiem par vīzas prasību atvieglošanu, ko ES 2007. gadā noslēdza ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju. Ņemot vērā nepieciešamību turpināt veikt sistemātisku kontroli pat pēc liberalizācijas, jāuzsver, ka šim pasākumam neapšaubāmi būs svarīga loma stabilitātes vairošanā. Turklāt piekrītu referentei, ka šīs parādības tiešo seku ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeni iedrošinās valsts un valdības institūcijas un politiķus viņu centienos īstenot nepieciešamās reformas, lai pievienotos Eiropas Savienībai.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Ja apsveram vīzu atcelšanu arī pilsoņiem no Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas, iespējams, mums būtu jāpārrunā, vai Albānija ir panākusi progresu organizētās noziedzības ietekmes samazināšanā. Protams, ka nē. Tomēr referentes ziņojuma pamatojuma daļa un Ārlietu komitejas atzinums, kur abos ir atbalstīta vīzu liberalizācija Kosovā, ir nepieņemama provokācija. Tādēļ balsoju pret.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) ES vienmēr ir rūpējusies par to, lai pilsoņi viņu ģeogrāfiskajās robežās varētu brīvi pārvietoties visās dalībvalstīs. Šī iespēja pakāpeniski tika paplašināta attiecībā uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un pašlaik dažādi to valstu pilsoņi, kas nav ES dalībvalstis, var ceļot ES teritorijā bez nepieciešamības saņemt vīzu.
Pašreizējās rezolūcijas mērķis ir atbrīvojuma no vīzas prasības piešķiršana Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, ņemot vērā citās Rietumbalkānu valstīs, konkrēti, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē un Serbijā, iedibināto piemēru. Abu valstu pēdējo mēnešu laikā sasniegtais progress ir radījis ES nepieciešamību atcelt ieceļošanas vīzas prasību to pilsoņiem, kas palīdzēs samazināt risku, ka šajā reģionā varētu pieaugt etniskā un politiskā spriedze, stiprinās šā reģiona politisko un ekonomisko sadarbību un palielinās tā iedzīvotāju atbalstu ES un iecerēm integrēties Eiropā, paplašinās tās iedzīvotāju apvāršņus un mazinās ekstrēmisma un Eiropai naidīgu jūtu izplatīšanos — šo iemeslu dēļ balsoju par ziņojumu.
Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbalstu Komisijas priekšlikumu atcelt vīzu režīmu Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem. Vīzu režīms nekādā gadījumā nedrīkst veicināt Rietumbalkānu pilsoņu izolētību vai likt tiem novērsties no Eiropas Savienības — viņu tuvākā kaimiņa. Šis lēmums par vīzu režīma liberalizāciju ir šo abu valstu panāktā progresa rezultāts, sevišķi cīņas pastiprināšanā pret organizēto noziedzību. Šis lēmums radīs ievērojamu psiholoģisku ietekmi uz iedzīvotājiem, piemēram, studentiem, kuriem līdz šim bija jātērē laiks, stāvot rindās pie konsulātiem.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es nobalsoju par Tanja Fajon kundzes ziņojuma galīgo versiju. Šajā sakarā gribu precizēt, ka es esmu pret bezvīzu režīmu Kosovas pilsoņiem, jo uzskatu, ka ir nepieciešams saskaņot šo jautājumu ar Serbijas pusi. Es pilnīgi piekrītu ANO Drošības padomes pozīcijai, kura neatzina Kosovas neatkarību. Es arī uzskatu, ka līdz tam brīdim, kamēr Serbija neatzīs Kosovas neatkarību, mums nav tiesību spert jebkurus soļus uz šī reģiona pat netiešu atzīšanu. Kā ir zināms, daudzas no ES dalībvalstīm nav atzinušas Kosovas neatkarību. Es esmu pārliecināts, ka mums ir jāpiemēro nosvērtāka pieeja šim jautājumam.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Vīzu liberalizācijas 2009. gadā uzskatāmi pierādīja, ka daudzi iedzīvotāji Balkānu reģionā bezvīzu ceļošanu uzskata par carte blanche. Neskaitāmas personas ir izmantojušas liberālākus vīzu nosacījumus ieceļošanai Eiropas Savienībā. Neviens nezina, cik daudzi no tiem faktiski atgriezās savās mītnes zemēs pēc viņiem piešķirtā uzturēšanās perioda beigām. Šķiet, šīs personas nesaprot, ka vīzu liberalizācija nekādā veidā nav saistīta ar darbavietu vai uzturēšanās tiesību iegūšanu. Nelegālās ieceļošanas plūsmas uz ES apturēšana, noslēdzot atpakaļuzņemšanas nolīgumu, nav īstenojama, kamēr tiek ļaunprātīgi izmantota vīzu liberalizācijas sistēma. Šai idejai jāpievērš lielāka uzmanība. Šajā ziņā sevišķi Kosova mums sagādā lielas problēmas. ES nekad nav varējusi izlemt, ko tā uzskata par svarīgāku vai ko tā uzskata par pareizu un atbilstošu — teritoriālo integritāti vai iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības, un tas ir tikai tāpēc, ka pārāk ilgi esam ignorējuši daudznacionālo valstu problēmu un šobrīd esam ieguvuši sašķeltu Balkānu reģiona valsti. Vīzu nolīguma izmantošana, lai tādējādi netiešā veidā gandrīz uzspiestu Kosovas atzīšanu situācijā, kad dažas dalībvalstis to nav pat atzinušas, ir pretrunā ar subsidiaritātes principu, un tādā veidā tiek pārkāptas nacionālo valstu tiesības, no kā visstingrākā iespējamā veidā ir jāatsakās. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ balsoju pret Fajon kundzes ziņojumu.
Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, jo kā Rumānijas pilsonis ļoti labi zinu, cik svarīga ir pārvietošanās brīvība. Tā ir viena no vissvarīgākajām tiesībām, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā un vienas no vislielākajām tiesībām, kādas pieder Eiropas pilsonim. Šī principa paplašināšana attiecībā uz Albāniju un Bosniju un Hercegovinu ir svarīgs solis virzienā uz Eiropas integrāciju.
Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta un Padomes sagatavoto priekšlikumu par īstermiņa vīzas prasības atcelšanu Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, šķērsojot ārējas robežas. Minētās valstis ir sasniegušas lielu progresu Eiropas Savienības prasību ievērošanā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, tiklīdz būs atcelta vīzas prasības, Komisija abās šajās valstīs, kā arī visās Rietumbalkānu valstīs, kas jau ir svītrotas no “negatīvo valstu saraksta” un pārvietotas uz “pozitīvo valstu sarakstu”, uzņemsies atbilstoši uzraudzīt procesu, kurā šo valstu plānotie pasākumi vīzu noteikumu liberalizācijas sistēmas ietvaros tiek efektīvi un pastāvīgi īstenoti. Komisija arī uzsver, ka pamata prasība vīzu liberalizācijas procesa pabeigšanai šajās valstīs ir biometrisko pasu ieviešana, kas garantē drošību un aizkavē nelegālo imigrāciju.
Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju pret labvēlīgu vīzu liberalizācijas procesa iznākumu Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai. Atbalstu kritisko nostāju, kāda bija Francijai COREPER sanāksmes laikā 29. septembrī — pēc tam, kad tā izteica savu sūdzību par to, ka laika posms no Komisijas priekšlikuma ierosināšanas brīža līdz tā izvērtēšanai ir pārāk īss, jautājums tika nodots izskatīšanai Parlamentā un tika prasīts vairāk laika kritēriju izvērtēšanai. Joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu, lai piekristu atcelt prasību Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem uzrādīt vīzu ieceļošanai ES teritorijā. Šie jautājumi ir īpaši saistīti ar korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, biometrisko pasu un imigrācijas un robežkontroles trūkumu. Šajā jautājumā man jums jāatgādina, ka pagājušā gada martā Beļģija repatriēja vairākus simtus serbu un Albānijas izcelsmes maķedoniešu, kas centās atrast patvērumu Eiropā pēc tam, kad Serbijai, Maķedonijai un Melnkalnei decembrī tika atcelti vīzu ierobežojumi.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums šodien paver ceļu novēlotai, bet ļoti gaidītai Bosnijas un Albānijas iekļaušanai ES bezvīzu ceļošanas sistēmā. Tas pavisam noteikti būs stimuls to iedzīvotājiem, piešķirot viņiem tādas pašas tiesības un privilēģijas kā viņu kaimiņiem. Padomei pašlaik ātri jārīkojas, lai apstiprinātu šo valstu iekļaušanu šajā sistēmā. Tomēr esam norūpējušies par dažu dalībvalstu, sevišķi Francijas, pretestību tā īstenošanā. Bosnijas un Albānijas pašreiz faktiski vairāk atbilst ES kritērijiem vīzu režīma atcelšanai nekā Serbija un Maķedonija laikā, kad tās pirms gada ieguva bezvīzu ceļošanas atļauju. Ja Padome neievēros Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nostāju, tā sniegs pilnīgi nepareizu signālu Bosnijas un Albānijas pilsoņiem.
Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs neatbalstām šo ziņojumu, jo nosakot, ka Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi ir jāatbrīvo no prasības uzrādīt vīzu, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, tiek radīts liels risks. Uzskatām, ka tas jo īpaši attiecas uz Albāniju, kur organizētā noziedzība ir dziļi iesakņojusies, un no turienes tā var izplatīties visā ES teritorijā. Tomēr Frattini kungs ir atbalstījis vīzu noteikumu atvieglošanu — lēmumu, kas nav savienojams ar Francijas, Nīderlandes un Dānijas jau pieņemto lēmumu.
Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas, Melnkalnes un Serbijas Republikas nesen tika iekļautas attiecīgās regulas pozitīvo valstu sarakstā, kas nozīmē to, ka šo valstu pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības, lai varētu ieceļot Eiropas Savienības teritorijā. Albānija un Bosnija un Hercegovina arī ir panākusi progresu, tāpēc, tiklīdz tās izpildīs atbrīvojuma kritērijus, tām var tikt piešķirts šis atbrīvojums un tās var tikt svītrotas no negatīvo valstu saraksta. Ir būtiski nolemt, ka nākamajiem Savienības pilsoņiem būs pamattiesības ceļot Eiropas Savienībā. Lai šo liberalizāciju ieviestu praksē, joprojām nepieciešams stiprināt cīņu pret organizēto noziedzību abās valstīs un izstrādāt tādu stratēģiju, kas atbalsta repatriēto pilsoņu integrāciju Albānijas gadījumā un krimināltiesību saskaņošanu atbilstoši Federālajam kriminālkodeksam Bosnijas un Hercegovinas gadījumā. Iespēja ceļot bez vīzas tuvākajā nākotnē veicinās politiskās un ekonomiskās sadarbības stiprināšanu un spriedzes rašanās riska samazināšanu reģionā. Turklāt ES atbalsts noteikti veicinās iedzīvotāju apvāršņa paplašināšanu. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ balsoju par dokumenta apstiprināšanu.
Rezolūcijas priekšlikums: Nespēja nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (RC-B70524/2010)
Damien Abad (PPE), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā faktu, ka Kongo Demokrātiskajā Republikā nav panākti uzlabojumi saistībā ar situāciju cilvēktiesību jomā, kas faktiski drīzāk pasliktinās, un faktu, ka ik dienas tiek izdarīti sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi, sevišķi nelikumīgas nāvessoda izpildes, nolaupīšanas, seksuālā vardarbība un spīdzināšana, uzskatu, ka man ir būtiski svarīgi balsot par šo Eiropas Parlamenta izstrādāto rezolūciju. Peļņa, ekonomika un kalnrūpniecības un zemes resursi atrodas bruņotu grupu kontrolē, un gadiem norisinās konflikti, neskatoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas klātbūtni Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tāpēc ir būtiski svarīgi prasīt no KDR valdības, lai tā atjaunotu stabilitāti un drošību valstī un attiecīgi uzsāktu miera procesu.
Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Šīsdienas plenārsēdes laikā ar ļoti lielu balsu vairākumu pieņēmām rezolūciju, kas nosoda neveiksmīgo cilvēktiesību aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR). Līdz ar to esam nosodījuši šo vardarbību un jo īpaši masveida izvarošanas gadījumus, kas vasarā tika pastrādāti šajā valstī. Mums steidzami jāstiprina nesodāmības apkarošana un, kas vissvarīgākais, jāizbeidz cilvēktiesību pārkāpumi, neatkarīgi no tā, kādi tie ir. Jāveic neatkarīga izmeklēšana, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Turklāt izsakām nožēlu arī par faktu, ka uz vietas esošie Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēki nav spējuši apturēt šo vardarbību. Tomēr viņu klātbūtne ir būtiski svarīga, un mums jāļauj viņiem pabeigt uzticēto misiju KDR.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Kongo Demokrātiskajai Republikai nekavējoties jārīkojas, lai izpildītu savas saistības cilvēktiesību pārkāpumu jomā. Šodien visvairāk bruņotie grupējumi izmanto izvarošanu un vardarbību kā līdzekli militāru un ekonomisku mērķu sasniegšanai. Šo vardarbīgo aktu rezultātā sievietes bieži zaudē savu vietu sabiedrībā, spēju rūpēties par saviem bērniem vai pat dzīvību. Civiliedzīvotāju nepanesamās ciešanas turpinās, un viņi dzīvo nabadzībā. Kongo Demokrātiskajai Republikai jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu jebkādus turpmākos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un nodrošinātu atbildības veicināšanu par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus ir svarīgi veicināt mieru un stabilitāti reģionā, izmantojot esošos reģionālos instrumentus un vēl vairāk cenšoties attīstīt ekonomiku šajā reģionā. Ir ļoti svarīgi, lai Padomes pieņemtais rīcības plāns dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai attīstības sadarbības jomā nodrošinātu, ka visās politikas jomās tiktu ņemta vērā dzimumu līdztiesības dimensija.
Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Kongo Demokrātiskā (?) Republikā notiek humanitāra traģēdija, kas ir ārpus mūsu redzesloka, tomēr tādēļ tā nav mazāk sirdi plosoša. Ceru, ka Eiropas Parlamenta iniciatīva sniegt paziņojumu, kurā stingri tiek nosodītas visas Kongo Demokrātiskās Republikas konfliktā iesaistītās karojošās puses un tā izplatīšana, tostarp iesniedzot to ANO Ģenerālsekretāram, uzlabos civiliedzīvotāju situāciju, kuri ir īstie šī bezjēdzīgā kara upuri. Informācija par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā ir sevišķi satraucoša tāpēc, ka ārkārtīgi brutāli vardarbības akti tiek izdarīti ANO miera uzturēšanas spēku nometnes tuvumā. Tikai trīs mēnešu laikā notikušie 1244 sieviešu izvarošanas gadījumi, ko pastrādājuši visi šajā konfliktā iesaistītie karojošie spēki, nav tikai vienkārša statistika. Katrs no tiem ir traģisks pārdzīvojums. Šokējošākais ir fakts, ka šāda situācija jebkurā brīdī var atkārtoties, un sievietes it nemaz nejūtas pasargātas. Situācija Kongo Demokrātiskajā Republikā ir vēl viens arguments par labu tam, lai oficiāli atzītu jebkuru ar dzimumu saistītas vardarbības formu par noziegumu pret cilvēci un par kara noziegumu.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Neskatoties uz centieniem, ko vada Apvienoto Nāciju Organizācijas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) un humanitāro organizāciju veikto ārkārtīgi grūto darbu, joprojām tiek izdarīti cilvēktiesību pārkāpumi. Stāvoklis ir satraucošs, pieaug bruņoto kaujinieku pastrādāto civiliedzīvotāju izvarošanas gadījumu skaits, nepieļaujamas ciešanas, nabadzība, cilvēku pārvietošana un stāvokļa pasliktināšanās bēgļu nometnēs, kā arī civiliedzīvotāju piespiedu rekrutēšana un bērnu izmantošana par kareivjiem.
Kongo armijai joprojām trūkst cilvēkresursu, tehnisko un finanšu resursu, lai izpildītu savu misiju. Ar šo rezolūciju tiek atbalstītas kvalifikācijas celšanas un atbilstošu algu nepieciešamības prioritātes, lai varētu reformēt Kongo armiju un palielināt to. Turklāt rezolūcijā ir uzsvērta nepieciešamība dubultot centienus bruņoto grupu darbības izbeigšanai un to personu saukšanai pie atbildības, kas ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpat arī tajā ir atbalstīta nepieciešamība attīstīt ciešu sadarbību starp KDR valdību un starptautisko sabiedrību, ņemot vērā sieviešu iesaistīšanu konflikta atrisināšanā. Miera procesa nolūkā nekavējoties jāatsāk dialogs, un tieši šī iemesla dēļ balsoju par šo rezolūciju.
Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Ir būtiski svarīgi izbeigt pret vietējo iedzīvotāju grupām vērstās vardarbības eskalāciju un masu iznīcināšanas aktus, piemēram, ēku, skolu, baznīcu vai pat veselu ciematu nodedzināšanu, kā tas ir noticis Kongo Demokrātiskajā Republikā. Izvarošana un cita veida pret sievietēm un bērniem vērsta seksuāla vardarbība (apmēram 14 izvarošanas gadījumi dienā, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos datiem) tiek izmantota kā kara ierocis. Nevaram pieļaut vispārējas nesodāmības uzskata izplatīšanos attiecībā uz noziegumiem, kas būtībā ir ārkārtīgi nopietni pamattiesību pārkāpumi. Noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un jātiesā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Atkārtoti apliecinu Apvienoto Nāciju Organizācijai un Kongo valdībai adresēto aicinājumu sākt izmeklēšanu. Ceru arī, ka ANO Drošības padome steidzami veiks pasākumus, lai efektīvi novērstu turpmākos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un nodrošinātu to upuriem visu nepieciešamo palīdzību. Atzinīgi novērtēju ASV pieņemto likumu par interešu sadursmi derīgo izrakteņu jomā un ceru, ka ES var ierosināt tamlīdzīgu tiesību aktu pieņemšanu.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Ar bažām un nemieru esmu sekojusi līdzi situācijas attīstībai Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur pret cilvēkiem, sevišķi pret sievietēm, tiek pastrādāti noziegumi un izvarošana tiek izmantota kā ierocis sadursmēs starp daudzajiem militārajiem grupējumiem, kas ir iesaistījušies īstā pilsoņu karā. Biju iesaistīta šīs Eiropas Padomes rezolūcijas sagatavošanā par neveiksmēm cilvēktiesību aizsardzības un tiesiskuma nodrošināšanā Kongo Demokrātiskajā Republikā; šīs rezolūcijas pamatā ir vēlme atrast veidu, kā likt par šiem aktiem atbildīgajiem ievērot cilvēktiesības un brīvības, kā arī cilvēcisko cieņu un starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies ievērot arī šī valsts.
Atzinīgi novērtēju ASV īstenoto iniciatīvu, saskaņā ar kuru nesen tika pieņemts likums par interešu sadursmi derīgo izrakteņu jomā, kā arī pašsaprotamo šīs rezolūcijas ierosinātāju lūgumu Komisijai un Padomei apsvērt līdzīgu likumdošanas iniciatīvu kā papildu instrumentu, kas tiktu izmantots, lai ietekmētu to personu lēmumus, kas ir atbildīgi par šādu peļamu un barbarisku aktu pastrādāšanu. Tāpēc balsoju par šīs rezolūcijas apstiprināšanu.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Mums steidzami jārod politisks Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) bruņotā konflikta risinājums, lai Kongo austrumu daļā beidzot varētu tikt panākta drošība un stabilitāte. Tas ir Eiropas Parlamenta šodien pieņemtās rezolūcijas nolūks, kas tika izstrādāta pēc Cilvēktiesību augstā komisāra 1. oktobrī publicētā ziņojuma, kurā ir uzskaitīti 617 visnopietnākie cilvēktiesību un humanitāro starptautisko tiesību pārkāpumi, ko 10 gadu periodā ir pastrādājuši valstiski un nevalstiski konflikta dalībnieki KDR. Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju ir tikuši nogalināti, un daudzi citi tikuši izvaroti, sakropļoti vai arī ir cietuši cita veida vardarbības dēļ minētajā desmitgadē. Eiropas Savienība vēlas atbalstīt visus KDR valdības un citu Lielo ezeru reģiona valstu centienus kopīgiem spēkiem veicināt mieru un stabilitāti šajā pasaules daļā, uzsverot izlīguma, personiskās drošības, reformētas un uzlabotas tiesu sistēmas un bēgļu un pārvietoto personu atgriešanās un integrācijas nozīmi šajā valstī.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju un nosodu vardarbību pret sievietēm un bērniem Kongo Demokrātiskajā Republikā. Ir steidzami nepieciešams pastiprināt cīņu pret nesodāmību un nekavējoties izbeigt vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kongo Demokrātiskā Republika ir pieredzējusi dziļu nestabilitāti, kas radusies tās mākslīgi izveidoto robežu un iekšējā savstarpējā naida rezultātā. Karojošo grupējumu izplatīšanās un to pastrādātie nežēlīgie noziegumi veido vienu no visskumjākajām lappusēm Āfrikas vēsturē. Traģēdiju un cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumu uzskaitījums pieaug tik strauji, ka pat vislabāk informētie novērotāji nespēj tam pienācīgi izsekot līdzi. Starptautiskā sabiedrība nesen tika informēta par masveida izvarošanas gadījumu vilni, ko varam tikai uzskatīt par atbaidošu un kas pelna mūsu nosodījumu un visstingrāko noraidījumu. Šāda veida vardarbības kā kara ieroča izmantošana, kas diemžēl nav nekas jauns, nav pelnījusi no mūsu puses neko citu kā tikai atklātu nosodījumu un to personu faktisku tiesāšanu, kas ir fiziski un morāli par to atbildīgas. Kongo nepieciešams miers un stabilitāte, bet tas netiks panākts, iekams noziedznieki, kas pastrādājuši visdrausmīgākos cilvēktiesību pārkāpumus un bauda skandalozu nesodāmību, netiek viennozīmīgi identificēti un sodīti kā piemērs citiem.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Atul Khare kungs, par miera uzturēšanas misiju atbildīgais ANO Ģenerālsekretāra vietnieks informēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Padomi par to, ka laika posmā no 30. jūlija līdz 4. augustam vairāk nekā 500 cilvēku kļuva par upuriem grupveida izvarošanas noziegumos, ko Ziemeļkivu provincē pastrādāja Ruandas atbrīvošanas demokrātiskie spēki (FDLR), hutu nemiernieku grupa un Mai Mai kaujinieki.
Stingri nosodu šos grupveida izvarošanas noziegumus, kā arī citus cilvēktiesību pārkāpumus, un atzinīgi novērtēju Apvienoto Nāciju Organizācijai un KDR valdībai izteikto lūgumu uzņemties veikt objektīvu un pamatīgu visu incidentu izmeklēšanu un garantēt par šiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem atbildīgo personu saukšanu pie atbildības par viņu rīcību un tiesāšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs stingri nosodām sieviešu un bērnu izvarošanas gadījumus un visus Kongo Demokrātiskajā Republikā pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus (KDR). Šādus vardarbības aktus būs iespējams izbeigt tikai tad, kad tiks pārtraukta ārvalstu militārā klātbūtne un ārējā iejaukšanās šajā valstī, jo tie ir faktori, kas veicina konfliktu. ANO un ES misija jau ir uzskatāmi pierādījusi, ka tā nevis risina, bet padziļina problēmu. Mūsu politiskā grupa ierosinājusi aicināt “aicina beigt EUPOL un EUSEC misijas KDR, saistībā ar kurām ir gūts apstiprinājums tam, ka, apmācot bruņoto spēku kareivjus, kas bija iesaistīti nodarījumos pret pašu civiliedzīvotājiem, tās vēl vairāk pastiprinājušas vardarbību, kā arī stāvokli valstī”.
Vairākums šajā Parlamentā izvēlējās noraidīt šo priekšlikumu un pievienojās tiem, kuri vēlas uzturēt šo konfliktu un gūt no tā labumu. Miers tiks panākts, tikai noslēdzot politisku vienošanos starp dažādām ieinteresētām pusēm, gan valsts iekšienē, gan ārpus tās. Tajā, protams, jāiekļauj arī pārējās valstis šajā reģionā, sevišķi Ruanda un Uganda, kuras pārkāpj KDR suverenitāti un neatkarību un kuras ir aktīvi iesaistījušās šajā konfliktā. Galvenokārt tomēr tajā jāiesaista Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kas ir galvenie labuma guvēji no šīs kara ekonomikas, kas sevi uztur, pārdodot svarīgus derīgos izrakteņus, ko ASV un Eiropas uzņēmumi izmanto datoru un mobilo tālruņu detaļu ražošanā.
Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp sistemātiski un masveida izvarošanas gadījumi, kas ir notikuši Kongo Demokrātiskajā Republikā, tik tiešām ir šokējoši. Lai gan Parlamenta pilnvaras šajā jomā ir ierobežotas, ir svarīgi, lai mēs būtu vienoti, nosodot šos nežēlīgos noziegumus, un attiecīgi atbalstīju šodienas rezolūciju.
Sabine Lösing (GUE/NGL), rakstiski. – (DE) Nosodu masveida izvarošanas gadījumus un nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus Kongo Demokrātiskajā Republikā visstingrākā iespējamā veidā. Ārkārtīgi atzinīgi novērtēju šī nosodījuma iekļaušanu un apstiprināšanu kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā. Tomēr balsoju pret šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, jo Kongo militārās un policijas vienības, kuras kopš 2005. gada apmāca ES EUPOL un EUSEC misijas, ir bijušas un ir lielā mērā iesaistītas šo noziegumu pastrādāšanā. Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā ir skaidri atbalstīta un atzinīgi novērtēta šīs apmācības misija. Atbalstu tūlītēju šo misiju pārtraukšanu, jo tās ir negatīvā veidā veicinājušas vardarbības eskalāciju un pasliktinājušas situāciju valstī, apmācot drošības spēkus, kas ir vairākkārt iesaistīti nopietnos Kongo iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumos. Turklāt ES apmācītā armija un policija atbalsta korumpētā J. Kabila režīma represīvo valsts aparātu.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) ES nevar palikt vienaldzīga pret dažādajiem bruņotajiem konfliktiem, kas pasaulē laiku pa laikam izceļas. Vardarbība Kongo Demokrātiskajā Republikā turpinās jau vairākus gadus un ir radījusi tikai nāvi, miljoniem pārvietoto personu vai bezpajumtnieku.
Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi pārliecināt visas konfliktā iesaistītās puses pārtraukt karadarbību, lai šo reģionu iedzīvotāji var atgriezties un dzīvot miera apstākļos. Ir ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju konflikta skartajā teritorijā, lai mazinātu visu iedzīvotāju ciešanas, galveno uzmanību pievēršot vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm un bērniem.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Pavisam nesen vairāk nekā 500 cilvēku kļuvuši par plašu grupveida izvarošanu upuriem Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šajā masveida izvarošanā vainojami bruņoto grupu dalībnieki KDR austrumdaļā. Es pilnīgi atbalstu šo Eiropas Parlamenta rezolūciju. Tajā pat laikā gribu piebilst, ka, ņemot vērā to, ka ANO miera uzturēšanas nometnes atradās pavisam netālu no pilsētas, kur notikuši seksuāla rakstura uzbrukumi, bet tomēr ANO nenovērsa šo šokējošo notikumu, ir nepieciešams sniegt vērtējumu ANO bāzes rīcībai KDR austrumdaļā. Mums ir jānoskaidro ANO atbildīgo komandieru vārdi un uzvārdi. Gribas arī zināt, vai ANO bāzes zaldāti un oficieri zina, kādam mērķim viņi ir nosūtīti uz turieni. Man liekas, ka viņi nezina, un tāpēc viņu klusēšanas dēļ tika īstenots masu noziegums un ņirgāšanās par starptautisko tiesību normām. Tas ir noziegums no ANO puses neizpildīt savus tiešos darba pienākumus!
Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nežēlīgā vardarbība, kas turpinās Kongo Demokrātiskajā Republikā, nav vārdiem aprakstāma. Vienīgais, ko varam darīt, ir aprakstīt šos vardarbības gadījumus katru atsevišķi. Grupveida izvarošanas, sakropļošanas, nepelnītas vardarbības gadījumi, marodierisms, nežēlīgas slepkavības, nemaz nerunājot par svarīgāko pamatbrīvību nicināšanas gadījumiem, ik dienas notiek valstī, kurā valda pilnīgs pagrimums. Rīcības vai reakcijas trūkumam jāpieskaita arī vēl nesodāmība, kas ir tiesu sistēmas neesamības rezultāts, kā arī Kongo varas iestādes, kas drīzāk atkāpjas no sava pamatpienākuma aizsargāt savus pilsoņus, nekā uzņemas to. Šī pēc kārtas trešā šāda veida rezolūcija ir adresēta Kongo varas iestāžu vadībai un arī Eiropas un starptautiskajām institūcijām, kas vairs nevar atteikties iejaukties. Tām ir pienākums rīkoties un aizsargāt iedzīvotājus, konkrēti, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas palīdzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), kas darbojas konflikta skartajā teritorijā. Tai būtu jāatvieglo miera un stabilitātes atgūšana šajā reģionā un jāveicina tādas valsts izveide, kas spēj pilnībā izpildīt savas pamata funkcijas un beigu beigās nodrošināt tiesiskuma ievērošanu.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ceru, ka galvenās šajā konfliktā iesaistītās puses ņems vērā to, par ko tikko nobalsojām. Stingri nosodām masveida izvarošanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus, ko laikā no 30. jūlija līdz 4. augustam Ziemeļkivu provincē attiecībā uz vismaz 500 sievietēm un bērniem pastrādāja Ruandas Atbrīvošanas demokrātiskie spēki (FDLR), hutu nemiernieku grupa un Mai Mai kaujinieki, kā arī tos noziegumus, kas tika pastrādāti citos Kivu ziemeļu un dienvidu reģionos. Aicinām visas konfliktā iesaistītās puses pastiprināt cīņu pret nesodāmību un nekavējoties pārtraukt vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus KDR, sevišķi Ziemeļkivu provincē. Uzsveram nepieciešamību veikt turpmākos pasākumus, lai izbeigtu vietējo un ārvalstu bruņoto grupu darbību KDR austrumu daļā. Aicinām arī ANO un KDR valdību veikt objektīvu un pamatīgu šo notikumu izmeklēšanu, nodrošināt, lai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpēji tiktu saukti pie atbildības un tiesāti saskaņā ar Kongo un starptautiskajiem tiesību aktiem.
Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Diemžēl daudzās valstīs pasaulē netiek ievērotas pamata cilvēktiesības. Tieši pretēji, šādas valstis ir vainojamas noziegumos pret cilvēci, karos, seksuālā vardarbībā un jebkāda cita veida vardarbībā pret vīriešiem, sievietēm un bērniem. Laikā no jūlija līdz augustam Kongo Demokrātiskajā Republikā tikai Kongo austrumu daļas kalnrūpniecības apgabalā par grupveida izvarošanas gadījumu upuriem kļuva 500 iedzīvotāji, tostarp bērni, meitenes un sievietes pat 75 gadu vecumā. Tas viss notika ANO nometnes tuvumā. ANO ne tikai neiejaucās, bet pat izlikās nezinām par to, kas bija noticis jau nedēļām ilgi. Saskaņā ar iekšējām aplēsēm, līdz šim ir gājuši bojā apmēram 6 miljoni iedzīvotāju. Varu tikai no visas sirds atbalstīt šo rezolūciju, kurā ir apliecināts, ka Parlamenta nostāja ir aizstāvēt vājākos un vismazāk aizsargātos.
Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Atbalstīju rezolūciju par neveiksmēm cilvēktiesību un taisnīguma aizstāvēšanā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Uzskatu, ka tā ir steidzami jāpieņem un prioritārā kārtā. Decembra sākumā Kinshasā notiks ĀKK-ES Kopējā parlamentārā asambleja. Ar šo rezolūciju Kongo valsts institūcijām un iedzīvotājiem varētu tikt nosūtīta svarīga vēsts. Tas būtu signāls par to, ka Eiropas Savienība plāno intensificēt pasākumus situācijas stabilizēšanai šajā reģionā, pārbaudīt pašlaik īstenoto palīdzības mehānismu darbību, lielāku uzmanību pievērst tiesu reformai un, kas vissvarīgākais, stingri nostāties pret vardarbību pret sievietēm un bērniem, kā arī izbeigt atbildīgo personu nesodāmību.
Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts par rezolūcijas apstiprināšanu saistībā ar neveiksmēm cilvēktiesību un taisnīguma aizstāvēšanā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šajā rezolūcijā ir atklāti un nosodīti daudzie vardarbības gadījumi, kas ir tikuši izmantoti kā kara ierocis pret Kongo sievietēm. Šādi nežēlīgi noziegumi jau sen plosa šo valsti. Vēlreiz uzsveru nepieciešamību apkarot šajā valstī valdošo nesodāmību, un lūdzu Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt likumdošanas iniciatīvu, kas izriet no Amerikā izstrādātā likuma par interešu sadursmi derīgo izrakteņu jomā.
Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, esmu ārkārtīgi nobažījies par Kongo Demokrātiskajā Republikā notiekošo, kurā pēdējo dažu mēnešu laikā ir izvaroti simtiem, ja ne tūkstošiem sieviešu un bērnu. Kā politiķis esmu šokēts, vēl jo vairāk kā tēvs un kā vīrietis. Tas ir šausmīgi. Vainīgie ir jāatrod, jātiesā un jāsoda atbilstoši starptautiskām normām. Mēs kā starptautiskā sabiedrība esam piedzīvojuši neveiksmi. Tomēr esam piedzīvojuši neveiksmi arī vietā, kas atrodas daudz tuvāk mūsu mājām — paši savā teritorijā. Vienmēr steidzamies nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Eiropas Savienības robežām un pieprasām, lai tiktu veikti steidzami pasākumi. Tomēr, kad uzmanība tiek pievērsta cilvēktiesību pārkāpumiem ES iekšienē, reakcija ir lielākoties ir atturīga. ES skars milzīga uzticības krīze, ja tā nesamazinās attālumu starp tās cēlajiem ārpus ES pastrādāto noziegumu nosodījumiem un iekšienē veiktajām darbībām cilvēktiesību jomā. Tā nedrīkst notikt. Lisabonas līgums sniedza jaunas iespējas cilvēktiesību stiprināšanai, sevišķi ES Pamattiesību hartā, kas tagad ir obligāti jāievēro ne tikai ES institūcijām, bet arī dalībvalstīm. Tādēļ mūsu spēju robežās ir novērst šo vakuumu cilvēktiesību jomā ES, bet jārīkojas ir tagad.
Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Dāmas un kungi, laika posmā no 2010. gada 30. jūlija līdz 4. augustam Kongo austrumu daļā tika pastrādāti masveida cilvēktiesību pārkāpumi pret bērniem, sievietēm un arī vīriešiem. Cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumi turpinās vēl šodien un satraucoši ātri izplatās visā reģionā. Eiropas Savienība ir uzņēmusies ilgtermiņa saistības pret visu Āfrikas Lielo ezeru reģionu, kura daļa atrodas arī Kongo Demokrātiskajā Republikā. Mūsu centieni miera un stabilitātes nodrošināšanā šajā reģionā līdz šim tomēr nav devuši taustāmus rezultātus. Mūsu šodienas rezolūcija ir vēl viens Parlamenta aicinājums izbeigt uzbrukumus civiliedzīvotājiem Kongo austrumu provincēs un nodrošināt to upuriem pamata veselības aprūpes, sociālo, humanitāro un tiesisko palīdzību. Ikvienam bruņotam konfliktam ir politisks risinājums, bet jābūt gribai rast šādu risinājumu. Drošība un stabilitāte Kongo austrumu daļā tādēļ galvenokārt gulstas uz Kongo valdības pleciem. Ekonomiskā un humanitārā palīdzība ir svarīga, bet ar to vien nepietiek. Esmu gandarīta, ka šis Parlaments, pateicoties tā deputātu balsojumam, no jauna ir skaidri apliecinājis, ka mūsu saistības pret Kongo ietver skaidru paziņojumu par cilvēktiesību aizsardzību ikreiz, kad tās šajā reģionā tiek pārkāptas. Tāpēc atbalstīju iesniegto rezolūciju un ticu, ka Eiropas Komisija atradīs efektīvus mehānismus rezolūcijā ietverto ieteikumu ieviešanai praksē.
Rezolūcijas priekšlikums: Pasaules diena pret nāvessodu (RC-B7-0541/2010)
Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Parlaments un visa starptautiskā sabiedrība ir mobilizējusi spēkus ne tikai Sakineh Ashtiani, bet arī visu to vīriešu un sieviešu aizstāvībai, kas dzīvo tādos pašos apstākļos Irānā un tik tiešām arī jebkurā citā pasaules daļā, kurā turpinās cilvēktiesību pārkāpumi. Pašlaik pasaulē ir 154 valstis, kurās ir atcelts nāvessods. Deviņdesmit sešās no tām tas ir atcelts attiecībā uz visiem noziegumiem, astoņās tas ir saglabāts īpaši smagu noziegumu, piemēram, kara apstākļos pastrādāto noziegumu, gadījumiem; sešas ir pasludinājušas moratoriju nāvessoda izpildei un 44 to ir atcēlušas de facto, kas nozīmē to, ka šīs ir valstis, kurās vismaz 10 gadu laikā nav reģistrēts neviens nāvessoda izpildes gadījums vai kuras ir izteikušas saistošu apņemšanos nepiemērot nāvessodu. Daudzās valstīs notiesātos nešķiro, un dažās valstīs bērniem noziedzniekiem joprojām tiek izpildīts nāvessods. Tas ir kliedzošs starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas ir ierakstīts Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Tādēļ atkārtoti apliecinu, ka neatbalstu nāvessodu nekādā gadījumā un nekādos apstākļos, cerot, ka tas tiks atcelts pēc iespējas drīzāk.
Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pēdējos gados ir sasniegts daudzsološs progress nāvessoda atcelšanas virzienā. To valstu skaits, kas ir pārtraukušas šī soda veida piemērošanu pavisam, ir pieaudzis līdz 95 valstīm. Faktiski tas tiek regulāri piemērots tikai divos pasaules reģionos — Āzijā un Ziemeļāfrikā. ANO rezolūcija par globālā moratorija ieviešanu ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu šādu rezultātu sasniegšanā. ES arī turpina nodrošināt lielāko finansējuma daļu tām organizācijām, kas organizē kampaņas pret nāvessoda izpildi. Tomēr uzskatu, ka īpašajām iniciatīvām, ko popularizē šīs organizācijas, jāsaņem nepieciešamais politiskais atbalsts. Tā kā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums šajā ziņā ir nozīmīgs atbalsts, balsoju par tā apstiprināšanu. Tomēr, neskatoties uz pozitīvo progresu, 58 valstīs nāvessods ir saglabāts, bet statistikas rādītāji attiecībā uz to cilvēku skaitu, kam ir piespriests šāds sods, ir satraucoši. Pagājušajā gadā ar nāvi tika sodīti 700 cilvēki, neskaitot tos vairākus tūkstošus cilvēku, kas, iespējams, tika notiesāti uz nāvi Ķīnā. Tādēļ vēlos uzsvērt nepieciešamību veikt vairāk pasākumu starptautiskās sabiedriskās domas ietekmēšanai. Pat dažās no ES dalībvalstīm liela iedzīvotāju daļa piekristu nāvessoda ieviešanai.
Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pasaules dienas pret nāvessodu sakarā, kas jau astoto gadu pēc kārtas būs 10. oktobrī, mēs kā Parlamenta deputāti, vēlamies pieņemt šo rezolūciju, lai uzsvērtu mūsu apņemšanos atcelt nāvessodu un vēlēšanos panākt, lai šī mūsu principiālā nostāja pret nāvessodu tiktu pieņemta visā pasaulē. Lai gan 43 valstis visā pasaulē turpina izmantot nāvessodu, dalībvalstis rezolūcijā tiek aicinātas turpināt to izmantot nāvessoda izpildes moratorija pasludināšanai. Mērķis ir panākt pilnīgu tā atcelšanu visā pasaulē, kas ir viena no Savienības cilvēktiesību politikas prioritātēm.
Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Pasaulē ir daudz valstu, kurās joprojām piemēro nāvessodu, tostarp tās, kas ir noslēgušas tādus komerciālos un ekonomiskos nolīgumus ar Eiropu, kuros ir ietverta tā sauktā cilvēktiesību klauzula. Domājot par valstīm, kurās tiek izpildīts publiskais nāvessods pakarot, nomētājot ar akmeņiem vai izmantojot metodes, kas līdzvērtīgas spīdzināšanai, mums jābūt aizkustinātiem par cerību, ka tādi teksti kā tas, par kuru tikko nobalsojām, kalpos kā pamudinājums visai Eiropai, kas pārāk bieži aizmirst tās ekonomisko un politisko ietekmi un atturas to īstenot starptautiskajā politikā, lai veicinātu cilvēka cieņas respektēšanu trešās valstīs.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Nāvessods ir viens no vissenākajiem soda veidiem, ko piešķir par ļoti nopietniem noziegumiem un kas dažās valstīs vēl ir jāatceļ. Nāvessods ir viscietsirdīgākais, visnehumānākais un visapkaunojošākais soda veids, ar kuru tiek pārkāptas tiesības uz dzīvību, kas ir ierakstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Pašlaik 43 valstis visā pasaulē joprojām ir saglabājušas nāvessodu. Tādēļ Eiropas Parlaments nekavējoties aicina valstis ātri rīkoties, lai izbeigtu šo praksi. Nāvessoda piespriešana mazgadīgajiem un personām ar garīgu vai intelektuālu atpalicību izraisa sevišķas bažas. Šī soda piespriešana vismazāk aizsargātajām personām ir jāatceļ pēc iespējas drīzāk. Valstu valdībām ir ārkārtīgi svarīgi uzņemties ar nāvessodu saistīto jautājumu pārraudzību, lai pārrunātu konkrētus gadījumus ar valstu atbildīgajām institūcijām un lai tiktu apsvērtas iespējamās iniciatīvas nāvessoda atcelšanai.
Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt vienu no tās prioritārajiem mērķiem cilvēktiesību jomā — pilnīgu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē, faktu, kas tiks apliecināts Eiropas Savienības likumdošanas plenārsēdē pieņemtā deklarācijā Pasaules dienā pret nāvessodu. Fakts, ka daudzas valstis joprojām piemēro nāvessodu, viscietsirdīgāko, visnehumānāko un apkaunojošāko soda veidu, sevišķi pret sievietēm un pat pret mazgadīgajiem, nav aptverams. Vēl grūtāk to saprast ir tāpēc, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka nāvessods attur no kriminālnoziegumu pastrādāšanas vairāk nekā jebkurš cits soda veids. Eiropas Savienībai ir svarīgi turpināt pasākumu veikšanu, kas atbalstītu sadarbību starp dalībvalstīm, jo tas ir vienīgais veids, kā sadarbojoties, izglītojot un palielinot informētību mums ir iespējams panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē. Lai sasniegtu Eiropas Savienības visvēlamāko cilvēktiesību mērķi, ir svarīgi veikt pasākumus nevalstiskajā sektorā, kurš atklāj negodīgas tiesas, kas piespriež skandalozi smagus sodus, piemēram, Irānā, kur tāds tika piespriests zēnam, kam bija tikai 16 gadi laikā, kad tas izdarīja iespējamo noziegumu.
David Campbell Bannerman un Nigel Farage (EFD), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) pieņem, ka pastāv likumīgi argumenti attiecībā uz nāvessodu — gan par, gan pret to. Tomēr UKIP uzskata, ka lēmums par to, vai nāvessods ir vai nav jāsaglabā, ir katras atsevišķās valsts, nevis nedemokrātiskās ES kompetencē. UKIP ir ievērojusi ES centienus iejaukties citu valstu politikā šajā jomā. Nav ES kompetencē piespiest kādu valsti saglabāt vai ieviest nāvessoda atcelšanu. UKIP ir ievērojusi arī veidu, kādā ES ir apklusinājusi jebkādas debates par šo tēmu Eiropas kontekstā, neskatoties uz sabiedrisko domu par šo jautājumu. Lēmumi attiecībā uz nāvessodu, par tā saglabāšanu vai citi, ir lēmumi, kas tiek pieņemti tikai nacionālo valstu līmenī, izmantojot demokrātiskus līdzekļus. Jebkurai valstij, kurā piemēro nāvessodu, jānodrošina atbilstošas pierādījumu vākšanas, apcietināto nopratināšanas un taisnīgas tiesas procedūras.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Pasaulē, kurā 43 valstīs joprojām ir saglabāts nāvessods un kurā bērni ir spiesti noskatīties publisku nāvessoda izpildi, Eiropai jāturpina aicināt izbeigt šāda veida praksi, kurā cietsirdīgā un nepieņemamā veidā tiek pārkāptas tiesības uz dzīvību. Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ES jāizmanto diplomātiski instrumenti, lai veicinātu nāvessoda atcelšanu, piespiežot valstu atbildīgās institūcijas noteikt moratoriju nāvessoda izpildei līdz tā pilnīgai atcelšanai. Rezolūcija aicina Padomi un Komisiju sniegt pamatnostādnes kopējās Eiropas politikas izstrādei, kas tiktu piemērota desmitiem Eiropas pilsoņu, kuri ir notiesāti uz nāvi trešās valstīs, un nodrošinātu informācijas un tiesiskās palīdzības pieejamību, ko uzskatu par vienlīdz svarīgu. Atzīstu arī Pasaules dienas pret nāvessodu un Eiropas dienas pret nāvessodu nozīmīgumu.
Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Dzīvības vērtība un daudzās vēsturē mantotās tiesu kļūdas ir vairāk nekā pietiekams iemesls, lai cīnītos pret nāvessodu. Nāvessoda atcelšana visā pasaulē ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Eiropas diena pret nāvessodu ir katru gadu 10. oktobrī. Esam stingri apņēmušies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai nāvessods tiktu atcelts visā pasaulē, un cenšamies sasniegt vispārēju šī principa ieviešanu. Saskaņā ar “Amnesty International” datiem, joprojām pasaulē ir 58 valstis, kas to vēl nav atcēlušas, no kurām nāvessoda izpildi 2009. gadā veica 18 valstis. Vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām tiek piemērots nāvessods, ir Baltkrievija. Eiropas Parlaments bija pirmā Eiropas institūcija, kas uzsāka šo kampaņu pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, un ES pašlaik joprojām ir galvenā institūcija, kas cīnās pret nāvessodu, kā arī tā ir galvenais šo centienu finansējuma avots. Mums jācīnās par moratoriju ieviešanu nāvessoda izpildei līdz brīdim, kad nāvessods būs pilnībā izskausts.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Viens no pirmajiem pasākumiem, ko pagaidu valdības institūcijas īstenoja Bukarestē pēc N. Čaušesku režīma krišanas tautas atmodas izraisītās sacelšanās rezultātā Timišoarā un Bukarestē, bija nāvessoda atcelšana. Tas bija dziedināšanas žests, kas galvenokārt bija vērsts pret totalitāro režīmu politiskajiem upuriem, kas valdīja Rumānijā no pagājušā gadsimta 30. gadiem. Atgādinu par šo nesenās Eiropas vēstures notikumu tādēļ, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pasaules dienu pret nāvessodu ir atbilde tai praksei, kas 21. gadsimtā ir novecojusi. Nāvessods daudzu valstu tiesību aktos joprojām ir paredzēts, tostarp tādu, kuras aktīvi veicina pilsoņu tiesību un brīvību ievērošanu globālā mērogā.
Nāvessods darbojas ne tikai kā iebiedēšanas un pazemina noziedzības līmeņa pazemināšanas līdzeklis, bet arī rada ļoti reālo problēmu, ka tiesa var kļūdīties, kā rezultātā tiktu nonāvētas nevainīgas personas. Vērtēju Eiropas Savienības dalībvalstu aicinājumu tām valstīm, kur šis soda veids joprojām tiek praktizēts, ieviest moratoriju soda izpildei par vienu no galvenajiem šīs rezolūcijas pozitīvajiem ieguvumiem. Tas mani mudināja balsot par tās apstiprināšanu.
George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Šajā gadā 12 valstis piemēroja nāvessodu, neskatoties uz nosodījumu, ko pauda lielākā daļa pasaules valstu un institūciju, tostarp arī Apvienoto Nāciju Organizācija, saistībā ar šo nehumāno soda veidu. Uzskatu, ka pret tām 43 valstīm vērstajam spiedienam saistībā ar nāvessoda atcelšanu, kuras joprojām to ir iekļāvušas savas valsts tiesību aktos, jākļūst par Eiropas Savienības cilvēktiesību veicināšanas politikas prioritāti, sevišķi jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta darbā.
Mário David (PPE), rakstiski. − (PT) Kā Portugāles — valsts, kura pasaulē pirmā atcēla nāvessodu 1867. gadā, — pilsonis uzskatu nāvessodu par nehumānu un visekstrēmāko cilvēktiesību atņemšanas veidu. Tādēļ esmu gandarīts, ka varu balsot par šo rezolūcijas priekšlikumu. Cilvēciskās cieņas veicināšana un no tās izrietošā cīņa par nāvessoda atcelšanu ir viens no Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas mērķiem un tai jābūt mērķim arī turpmāk. Lai aizstāvētu visā pasaulē Eiropas politiku nāvessoda jautājumā, ES jābūt vienotai nostājai, kas tiek pausta ar tās institūciju un jo īpaši Augstās pārstāves starpniecību. Vispasaules moratorija noteikšana nāvessoda izmantošanai un piespriešanai visos pasaules reģionos nav tikai būtisks solis ceļā uz nāvessoda atcelšanu visā pasaulē. Galvenokārt tas ir būtiski svarīgs solis virzienā uz lielākas cieņas apliecināšanu pret cilvēci.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Astotā Pasaules diena pret nāvessodu 2010. gada 10. oktobrī ir iespēja Eiropas Parlamentam atkārtoti apliecināt, ka nāvessoda atcelšana visā pasaulē joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte laikā, kad nāvessods vēl tiek praktizēts 18 valstīs. 2009. gadā ar nāvi tika sodīti vairāk nekā 700 cilvēki, neskaitot tos tūkstošus nāvessoda izpildes gadījumu, kas notikuši Ķīnā. Nāvessoda izpilde vai piespriešana nekad nav devusi noziedzības rādītāju uzlabojumus, un tieši tādēļ Eiropas Savienībai ir jāveicina alternatīvi soda veidi, kas ir pieejami krimināltiesu sistēmām, runājot ar tām valstīm, kurās šis soda veids pretēji Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai joprojām tiek piemērots. Parlaments ir arī paudis dziļas bažas par nāvessoda piemērošanu mazgadīgajiem un personām, kas cieš no garīgas vai intelektuālas atpalicības, un ir aicinājis to nekavējoties un galīgi pārtraukt.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir atbalstīta visu Eiropas Savienībai pieejamo diplomātisko un sadarbības palīdzības līdzekļu izmantošana, lai darītu visu iespējamo nāvessoda atcelšanai. Portugāle ir piemērs, kas šajā ziņā ir jākopē, jo tā bija pirmā valsts Eiropā, kas nāvessoda atcelšanu iekļāva savā konstitūcijā jau vairāk nekā pirms 140 gadiem. Diemžēl tas vēl nav panākts vairāk kā 40 pasaules valstīs, kurās joprojām turpina aizskart tiesības uz dzīvību, kas ierakstītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nāvessods ir nepieņemams ikvienas dzīvas būtnes patiesās cieņas un neatņemamās un neatkārtojamās ikvienas dzīvības vērtības aizskārums. Tādēļ mums tas stingri jānosoda, un ikvienam ir atklāti jāapņemas to izskaust; ceru, ka to valstu pulciņam, kas šo praksi ir atcēlušas uz visiem laikiem, pievienosies vēl vairāk valstu. Neatkarīgi no tā, ka kādas konkrētas atsevišķas darbības teorētiski varētu motivēt vai pat attaisnot šādu soda veidu, uzskatu, ka nāvessoda atcelšana cilvēcei ir milzīgs solis uz priekšu un spilgta sodu sistēmu, Eiropas Savienības dalībvalstu sodu sistēmu, iezīme, kura taisnīgumu atšķir no atriebības. Ir būtiski saglabāt šo atriebības izskaušanas noteikumu un nodrošināt izturēšanos ar cieņu pat pret vislielākajiem kriminālnoziedzniekiem un pat tad, ja viņi to nav pelnījuši. Tik tiešām, principa „aci pret aci un zobu pret zobu” piemērošana nebūtu mūsu kopējā mantojuma — cieņas pret cilvēka dzīvību — cienīga, ko bieži neņem vērā mūsu politiskās lēmējinstitūcijas. Šobrīd domās esmu kopā ar visiem tiem, kam pat ne tuvu netiek garantēta taisnīga tiesa un ko nejauši vai tīšuprāt nogalina, izmantojot visbarbariskākās metodes visnežēlīgākajos apstākļos.
Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Astotā Pasaules diena pret nāvessodu ir 10. oktobrī. Atzinīgi novērtēju Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatu to par nākamo pareizo soli pēc nesen pieņemtās rezolūcijas saistībā ar nāvessodu Ķīnā, Nigērijā, Ziemeļkorejā un Irānā. Nāvessoda izpildes apmēri visā pasaulē ir iemesls bažām un, ir grūti noteikt tā patiesos apmērus, sevišķi iepriekš minētajās valstīs, kur demokrātija nepastāv vai pastāv ļoti ierobežotā veidā. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu stingra nostāja šajā jautājumā un lai tā izmantotu ikvienu iespējamo tiesisko un politisko instrumentu, lai piesaistītu starptautisko uzmanību šai lietai un nosodītu starptautisko tiesību pārkāpumus. Šī iemesla dēļ balsošu par rezolūcijas priekšlikumu.
Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan ES ir līdere pasaulē kampaņas pret nāvessodu īstenošanā, pārāk daudzas valstis, tostarp arī tādas, ar kurām mums ir stipras ekonomiskās, sociālās un kultūras saites, joprojām turpina savus iedzīvotājus sodīt ar nāvi. Neuzskatu, ka nāvessodam ir vieta 21. gadsimtā un atbalstu šodien izteikto aicinājumu par nāvessoda izpildes moratorija ieviešanu.
David Martin (S&D), rakstiski. – Nāvessoda atcelšana visā pasaulē ir šī Parlamenta prioritāte un sevišķi Sociālistu un demokrātu grupas prioritāte. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums un nav pieņemams nekādos gadījumos, un esmu gandarīts, ka Parlaments ir apstiprinājis šo priekšlikumu ar tik lielu atbalstu. Kā aktīvākajai un ievērojamākajai nāvessoda atcelšanas atbalstītājai pasaulē ES bija pienākums atbalstīt pilsonisko sabiedrību un organizācijas visā pasaulē, kuras veica kampaņas, lai atbalstītu šīs vienas no vissvarīgākajām cilvēktiesībām. Ir daudz darāmā to valstu atbalstīšanai, kuras nāvessoda atcelšanu de facto ir iegravējušas savā tiesu praksē, samazinot to nāvessoda izpildes gadījumu skaitu, kas tiek piespriesti un izpildīti citās valstīs, un sniedzot atbalstu kampaņām par nāvessoda atcelšanu, sevišķi gadījumos, kad tiesas procesu iznākumi netiek atzīti par tiesiski pamatotiem. Tā ir viena no Savienības pamatvērtībām, kas mums publiski un bieži vien tur, kur tas ir iespējams, jāaizstāv.
Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Pasaules diena pret nāvessodu, kas ir pasludināta 10. oktobrī, ir vēl viens uzskatāms pierādījums Eiropas vadošajai lomai cīņā par civilizāciju. Rezolūcija ir jāpieņem, jo tajā ir uzsvērtas tās neskaitāmās problēmas un novirzes, kas joprojām pastāv 43 valstīs visā pasaulē. Tajā ir pamatoti uzsvērts, ka cīņas, ko esam līdz šim izcīnījuši, ir devušas taustāmus rezultātus — arvien lielāks skaits valstu ratificē dažādus šajā jomā pieņemtos starptautiskos paktus. Tas nozīmē, ka cilvēktiesībām starptautiskā līmenī tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Visbeidzot, atbalstu Augstās pārstāves Baroneses Ashton kundzes lūgumu ņemt vērā, ka par šīs rezolūcijas galveno politisko saturu jākļūst moratorija pasludināšanai visā pasaulē kā būtiski svarīgam solim virzienā uz nāvessoda atcelšanu.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Pēdējo gadu laikā ES ir bijusi vadošā institūcija cīņā pret nāvessodu. Šī cīņa ir tās ārpolitikas prioritāte cilvēktiesību jomā. Patiesībā vēl joprojām vairāk kā 40 valstīs pasaulē tiek izpildīts nāvessods. Tā kā viena no šīm valstīm, Baltkrievija, atrodas Eiropā, uzskatām par nepieciešamu darīt visu iespējamo, lai panāktu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē, ņemot vērā, ka tas ir viscietsirdīgākais, nehumānākais un apkaunojošākais soda veids un ar to tiek pārkāptas tiesības uz dzīvību, kas ir noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šāds ir mana balsojuma pamatojums.
Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbalstīju šo rezolūciju, jo mana sirdsapziņa kā cilvēkam liek man cīnīties par nāvessoda atcelšanu. Tā ir cīņa, kurā iesaistās visi humānisti. Atceļot nāvessodu, nostiprināsim cilvēcisko cieņu un panāksim progresu cilvēktiesību jautājumos. Relatīvisms attiecībā uz cilvēka dzīvību nav attaisnojams. Tādēļ vēlos atgādināt, ka Eiropa — demokrātijas reģions — bija pirmā, kas uzsāka cīņu par nāvessoda atcelšanu. Tāpēc Eiropai ir pienākums izvirzīt šo pamatoto cīņu par prioritāti.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu nāvessodu par vieglu sodu tiem, kuri ir nodarījuši smagus necilvēcīgus noziegumus. Es neesmu pārliecināts, ka Latvija, kā ES dalībvalsts, izpildīs šo rezolūciju, jo jau ir bijusi negatīva pieredze. Latvijas Republika joprojām neizpildīja Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. martā pieņemtās rezolūcijas 74. punktu par nepilsoņu situāciju Latvijā. Latvijā joprojām vairāk nekā 330 tūkstošiem cilvēku nav statusa. Tas nozīmē, ka viena no ES dalībvalstīm pavirši uztver Eiropas Parlamenta viedokli un Eiropas Kopienu kopumā. Savukārt Eiropas Komisija un Eiropas parlaments izliekas, ka viss ir kārtībā. Savāda pozīcija ... Tas liecina par to, ka Eiropas Savienībā pastāv dubulti standarti. Eiropas Savienība pauž bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo, taču cilvēktiesību pārkāpumi ES teritorijā tai šķiet normāla parādība!
Gay Mitchell (PPE), rakstiski. – Īrijas delegācijas EPP vārdā apliecinu, ka atbalstām nāvessoda atcelšanu un balsojām par rezolūciju par Pasaules dienu pret nāvessodu. Tomēr balsojām pret šī teksta grozījumiem, jo uzskatām to par negatavu instrumentu, kas ir pārāk plaši izstrādāts, lai tam būtu kāda ietekme jautājumā par nāvessodu un lai tas veicinātu daudzu to cilvēku dzīvības saglabāšanu, kas apsūdzēti nelegālā narkotiku tirdzniecībā.
Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Nāvessods ir visnehumānākais un visbarbariskākais soda veids. Tas ir pašu galveno cilvēktiesību — tiesību uz dzīvību — aizskārums. Tāpēc uzskatu, ka nāvessoda atcelšanai jābūt par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm, lai stiprinātu demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē. Nāvessoda aizliegumam Eiropā ir stabils pamats, jo tas ir garantēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13. protokolā. Eiropas Savienība nostājas pret nāvessoda piemērošanu pilnībā, neatkarīgi no apstākļiem. ES pasākumi šajā jomā ir galvenā tās ārējās politikas prioritāte cilvēktiesību jomā. ES ir neatlaidīgi aicinājusi atcelt šo soda veidu visā pasaulē, un tādēļ iespēju robežās tā sniedz finanšu atbalstu tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras veic pasākumus nāvessoda atcelšanai. Kopš 1994. gada Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros šāda veida projektu atbalstam ir piešķirti EUR 1,5 miljoni.
Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Laiks, ko veltām dažādiem sociāliem jautājumiem, vienmēr sniedz iespēju atskatīties uz debatēm kādā svarīgā jautājumā un, kas vissvarīgākais, no jauna pievērst uzmanību turpmākajām izmaiņām jaunu vērtību ieviešanas vai jaunas agrāko vērtību interpretācijas darbībās, kas ir noteicošie faktori tādas sabiedrības veidošanā, kādā vēlamies dzīvot.
Nāvessods ir viens no visbriesmīgākajiem aktiem, kas ir tikuši legalizēti, un uzskatu to par neattaisnojamu jebkādas iepriekšējas rīcības gadījumā. Pat nogalināšana neattaisno nāvessodu kā slepkavību, kas ir viena nosodāma akta sodīšana ar identisku aktu, kurš, pilnvarots ar tiesas pavēli, ir tiesisks no juridiskā viedokļa, bet nav likumīgs no ētiskā viedokļa.
Šo iemeslu dēļ pilnībā atbalstu rezolūciju par Pasaules dienu pret nāvessodu, cerot, ka tas būs vēl viens solis uz priekšu virzienā uz faktisku tā atcelšanu visā pasaulē.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Parlaments no jauna ir apliecinājis tā ilglaicīgo nostāju pret nāvessoda piespriešanu jebkuros apstākļos un no jauna uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēciskās cieņas nostiprināšanu un progresīvu attīstību cilvēktiesību jomā. Tajā ir nosodīta jebkāda tā izpilde, neatkarīgi no tā, kur tas notiek, un ietverts aicinājums ES un tās dalībvalstīm īstenot ANO rezolūciju par vispārēja nāvessoda izpildes moratorija pasludināšanu ar nodomu to atcelt pavisam visās valstīs, kurās nāvessods vēl joprojām tiek praktizēts. Padome un Komisija tajā tiek aicināta veikt pasākumus, lai progresīvā veidā ierobežotu tā piemērošanu, vienlaikus pieprasot, lai tas tiktu izpildīts atbilstoši starptautiskajām obligātajām normām. Tajā ir paustas dziļas bažas par nāvessoda piemērošanu mazgadīgajiem un personām ar garīgu vai intelektuālu atpalicību un izteikts aicinājums to nekavējoties un galīgi pārtraukt.
Charles Tannock (ECR), rakstiski. – Britu Konservatīvo delegācija tradicionāli ir piešķīrusi brīvā balsojuma tiesības saviem deputātiem jautājumā par nāvessodu. Uzskatām, ka jautājumam par nāvessoda piemērošanu jābūt katras personas sirdsapziņas lietai.
Tomēr vēlamies uzsvērt, ka pat tad, kad atsevišķas dalībvalstis atbalsta nāvessoda piemērošanu, uzskatām, ka tas ir jāatstāj tikai tādos gadījumos, kas ir saistīti ar visbriesmīgākajiem slepkavību noziegumiem, un kategoriski nosodām tā piemērošanu mazgadīgām personām.
Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Ar šīs rezolūcijas pieņemšanu šodien, tieši pirms astotās Pasaules dienas pret nāvessodu, kas būs svētdien, vēlreiz tiek pausts Eiropas Parlamenta aicinājums ieviest vispārēju jebkādas nāvessoda izpildes moratoriju valstīs, kurās joprojām tiek izmantots šis barbariskais soda veids. Ar to tiek arī atbalstīts Eiropas Parlamenta viedoklis, ka visiem Eiropas pilsoņiem jābūt brīviem no nāvessoda izpildes draudiem.
Rezolūcijas priekšlikums: ES rīcība naftas ieguves un izpētes jomā Eiropā (B7-0540/2010)
Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) “Deepwater Horizon” platformas avārijas izraisītās naftas noplūdes rezultātā Meksikas līcī pagājušajā pavasarī tika izstrādāta šī Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas rezolūcija, kuras mērķis ir pievērst uzmanību steidzamajam jautājumam par turpmāku naftas noplūdes gadījumu novēršanu. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, jo ir būtiski Eiropā noteikt stingrus avāriju novēršanas noteikumus uz naftas platformām un Savienībai nostiprināt regulējumu atbildības par vidi jomā. Tomēr izsaku nožēlu par faktu, ka atsauce uz visu no jauna veikto naftas urbumu moratoriju, kā arī uz jauniem standartiem vēl nav ieviesta visā Savienībā, un šodienas balsojumā no tās ir atteikusies lielākā daļa deputātu. Moratorija ieviešana faktiski būtu saskanējusi ar naftas platformu avārijas novēršanas un drošības pasākumu nostiprināšanas politiku un ar Baraka Obamas politiku par līdzīga moratorija ieviešanu Savienotajās Valstīs līdz 2010. gada decembrim.
Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenā katastrofa Meksikas līcī, kas izraisīja miljoniem barelu naftas noplūdi jūrā, ir piesaistījusi pasaules uzmanību tēmai, kas Eiropas Savienībai ir fundamentāli svarīga. Šis notikums apliecināja, ka, iegūstot naftu no dziļjūras naftas urbumiem jūrā, jāievēro stingri vides aizsardzības pasākumi. Tomēr Eiropai jāsaglabā konkurētspēja šajā sektorā un jāturpina gāzes meklēšana, lai tā varētu dažādot tās enerģētiskos resursus. Tādēļ atbalstu jauno drošības principu pieņemšanu, stingru un nelokāmu kopējo standartu piemērošanu un solidaritātes fondu izveidi, lai atlīdzinātu upuriem par visiem radītajiem zaudējumiem. Steidzamā šādu pasākumu veikšanas nepieciešamība ir arī mūsu jūru, piemēram, Vidusjūras, ģeomorfoloģiskais raksturs, kā arī nesen uzsāktie urbumi pie Lībijas un Ēģiptes krastiem. Ja tur rastos naftas noplūde, tā izraisītu vides katastrofu, kuru mēs censtos pārvarēt, radot ārkārtīgi nopietnas sekas daudzu Eiropas valstu ekonomikai un videi. Noslēgumā vēlos teikt, ka neatbalstu priekšlikumu par moratorija ieviešanu, jo uzskatu, ka ar trešām valstīm un to naftas uzņēmumiem noslēgtās vienošanās būtu daudz efektīvākas. Šāda rīcība ļautu vieglāk eksportēt drošības standartus un investēt avāriju novēršanas un tehnoloģiju pētniecībā.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) ES ir svarīgi nodrošināt tās krastu aizsardzību, izmantojot tās spēju šādas problēmas novērst un pārvarēt. Spēkā esošajos tiesību aktos arī jāpalielina naftas izpētes un urbumu veikšanas drošības līmenis. Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas atrodas Lisabonā, nodrošina atbalstu un tehnisko palīdzību Eiropas Komisijai un dalībvalstīm to Kopienas tiesību aktu izstrādē un piemērošanā, kas attiecas uz jūras drošību un aizsardzību, kā arī attiecībā uz kuģu radīto piesārņojumu.
Šā gada jūnijā rakstiski iesniedzu komisāriem G.Oettinger, S.Kallas un K.Georgieva ierosinājumu par Eiropas Jūras aģentūras atbildības jomas paplašināšanu un drošības kontroles mehānismu izveidi Eiropas naftas platformām, kas atrodas Ziemeļjūrā, Melnajā jūrā un Vidusjūrā, kā arī ierosināju, lai tā uzņemtos atbildību par tādu vides katastrofu novēršanu, kas ir saistītas ar naftas urbumiem. Šis ierosinājums paredz apjoma ekonomiju finanšu resursu, cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā. Atzinīgi novērtēju minēto komisāru atbildi, kurā ir apliecināta vēlme pārskatīt regulējumu par Eiropas Jūras aģentūru, un aicinu Eiropas Komisiju izstrādāt nepieciešamos pasākumus šī mērķa sasniegšanai.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Nesenais negadījums Meksikas līcī, kas radās, eksplodējot jūrā izvietotai naftas ieguves iekārtai, jau pats par sevi ir pietiekams arguments visiem tiem, kam jāizskata un jābalso par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES rīcību naftas izpētes un ieguves jomā Eiropā. Kā rezolūcijas tekstā ir uzsvērts, arī Eiropa nav pasargāta no šādiem incidentiem ar postošu ietekmi uz vidi, jo lielākā daļa naftas urbumu un ieguves darbību tiek veiktas Ziemeļjūrā. Pašlaik šādas darbības aizvien plašāk tiek veiktas arī Melnās jūras reģionā, kurā arī ir diezgan daudz cilvēku rīcības izraisītu problēmu. Kā noteikts rezolūcijā, Komisijas uzdevums ir izstrādāt stingru politiku, ko ir iespējams īstenot ES līmenī, lai novērstu naftas ieguves iekārtu negadījumus, kas varētu liecināt par svarīgu soli iespējamo incidentu un negadījumu novēršanā. Tie ir daži no maniem apsvērumiem, kas pamato manu balsojumu par rezolūcijas priekšlikumu.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) ES jāgūst mācība no “Deepwater Horizon” naftas ieguves iekārtas katastrofas un jānodrošina, ka visās jūras gultnes naftas izpētes teritorijās tiek ievēroti augsti drošības standarti. Ņemot vērā riskus, kas ir saistīti ar naftas urbumu veikšanu jūrā, un šaubas par šāda incidenta iespējamo seku novēršanu Eiropā, mūsu atbalstītajā rezolūcijā ir aicināts noteikt “moratoriju visām jaunām dziļjūras naftas urbšanas darbībām ES ūdeņos”. Lūdzam arī Komisiju veikt konkrētu novērtējumu un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt rīcības plānu esošo naftas platformu drošības standartu uzlabošanai. Visbeidzot, vēlamies saņemt garantijas, ka piesārņotāji tiks saukti pie juridiskās atbildības un ka upuri, piemēram, zvejnieki, varēs saņemt atbilstošu atlīdzību.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju par ES rīcību naftas izpētes un ieguves jomā Eiropā, jo uzskatu par nepieciešamu uzlabot drošību un darba apstākļus uz atklātā jūrā izvietotām naftas platformām Eiropas Savienībā ar mērķi novērst tādas vides katastrofas kā, piemēram, Meksikas līcī notikušo katastrofu.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā naftas ieguves nozīmi tām valstīm, kurās tā tiek veikta, kā arī ar to saistītos draudus (ko apliecinājušas naftas noplūdes negadījumu briesmīgās sekas), Savienībai ir būtiski svarīgi radīt tādus apstākļus, kas naftas ieguvi padara pēc iespējas drošāku. Tādēļ ir jāievieš atbilstoši tiesību akti, kuros ir noteikti pamata drošības standarti naftas un gāzes ieguvei jūrā, lai garantētu ieguves un piegādes drošību Eiropas Savienībā. Tā kā esmu portugālis, šajā ziņā man jāatceras kuģa “Prestige” katastrofa, kas radīja pamatīgu ietekmi uz Galisijas krasta joslu un kura sekas izplatījās Portugāles un Francijas piekrastē. Tādēļ aicinu pašlaik ierosinātos pasākumus neattiecināt tikai uz naftas meklēšanu un ieguvi, bet arī uz naftas transportu un piegādi. Tankeru negadījumi diemžēl notiek daudz biežāk, nekā mēs vēlētos, tādēļ ir svarīgi pārskatīt drošības standartus arī šajā jomā, lai samazinātu šādu katastrofu iespējamību.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Naftas noplūde no “Deepwater Horizon” Meksikas līcī ir trauksmes zvans Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, lai tās steidzami pārbaudītu visus naftas izpētes un ieguves aspektus ES un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda veida vides katastrofa mūsu ūdeņos nekad nenotiktu. Tādēļ nepieciešami un obligāti ir jāievieš vienota pārrobežu Eiropas sistēma naftas noplūdes gadījumu novēršanai un pārvarēšanai.
Vēlos uzsvērt lūgumu Komisijai iesniegt ziņojumu, kurā ir novērtēts vides piesārņojuma līmenis un Meksikas līča bioloģiskais stāvoklis kopā ar ES ātrās reaģēšanas spējas pārskatīšanu tādu katastrofu gadījumā, kas ir saistītas ar atklātā jūrā izvietotām iekārtām, un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas rīcības plānu. Atzinīgi novērtēju lūgumu izstrādāt tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nodrošināt lielāku drošības standartu ieviešanu attiecībā uz visām naftas platformām un urbšanas operācijām ES. Tomēr nepiekrītu visu jauno dziļjūras urbumu moratorija noteikšanai ES ūdeņos pat tad, ja šie standarti tiek nodrošināti visā ES, tāpēc, ka šis pasākums ir nesamērīgs, salīdzinot ar to ietekmi, kādu tas varētu radīt uz rūpniecību.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcijas vispārējais virziens ir pozitīvs, jo tajā ir pievērsta uzmanība avāriju novēršanas nepieciešamībai un atbilstoša atbalsta sniegšanai naftas noplūdes izraisīto vides katastrofu gadījumā. Ietekmes uz vidi novērtējumu neatkarības un kvalitātes garantēšana un atbildības noteikšana ir svarīgi faktori, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību cilvēku un vides veselībai, novēršot bīstamu jūras gultnē veikto darbību iespējas sabojāt jūras un piekrastes vidi, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot vietējo lauksaimnieku un zivsaimnieku darbības uzplaukumu piekrastes pašvaldībās. Tomēr kritiku pelna fakts, ka rezolūcijā par šo tēmu ir pilnībā ignorēti jautājumi par fiziskiem naftas rezervju ierobežojumiem, cilvēces ārkārtējo un satraucošo atkarību no šī primārā enerģijas avota, godīgas un rūpīgas esošo rezervju apsaimniekošanas nepieciešamību un vajadzību meklēt citus, alternatīvus energoapgādes avotus.
Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Visaugstākā piesardzības pakāpe, vides aizsardzība un naftas operāciju drošība un aizsardzība ir ārkārtīgi nozīmīgi principi, kuros nedrīkstam pieļaut kompromisus. Sevišķi jāizdara nepieciešamie secinājumi no Meksikas līcī notikušās katastrofas, lai novērstu tamlīdzīgus gadījumus Eiropas Savienības jūras un piekrastes ūdeņos.
Tomēr Parlaments šodien apliecināja saprātīgu attieksmi, noraidot maksimālistisko nostāju, saskaņā ar kuru tiek pieprasīts moratorijs visiem jaunajiem dziļjūras urbumiem Eiropas teritoriālajos ūdeņos. Šobrīd krīzes apstākļos uz spēles ir likta ne tikai mūsu Eiropas naftas nozares izdzīvošana un nākotne, bet arī nepieciešamība pēc mūsu enerģētiskās neatkarības.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šis rezolūcijas projekts aicina nostiprināt drošības un aizsardzības standartus darbam uz ES naftas platformām un ES spēju reaģēt uz katastrofu noplūdes gadījumā ES ūdeņos. Tā ir steidzama nepieciešamība, ņemot vērā neseno katastrofu, kas notika Meksikas līcī “Deepwater Horizon” eksplozijas un naftas noplūdes rezultātā. Šinī rezolūcijā ir ietverts aicinājums ieviest moratoriju jaunajiem dziļjūras urbumiem līdz brīdim, kad tiek uzlaboti un izpildīti šie standarti. Nelokāmi ticu tam, ka urbšanas uzņēmumiem visā Eiropā jāuzlabo darba apstākļi un veids, kā to panākt, ir vienmērīgi augstu standartu nodrošināšana attiecībā uz atklātā jūrā izvietotām platformām visā ES teritorijā.
Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka ir būtiski svarīgi veikt rūpīgu visu ar naftas ieguvi un izpēti Eiropas Savienībā saistīto aspektu pārbaudi. Faktiski uzskatu, ka ir nepieciešams uzsākt regulējošos pasākumus, kas palīdzēs novērst tādu vides katastrofu rašanos mūsu jūrās, kāda nesen skāra Savienotās Valstis. Faktiski, ja līdzīgi incidenti notiktu Vidusjūrā, kurā, kā zināms, ūdens apmaiņa notiek ļoti lēni, tas radītu vides katastrofu ar ļoti nopietnām sekām. Esošo Eiropas tiesību aktu pārskatīšanas kontekstā šajā jomā, kurā ir atklājušies daudzi trūkumi, ir būtiski svarīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu minimālo drošības standartu ievērošanu. Tieši tādēļ pievienojos Komisijas aicinājumam cieši pārraudzīt ASV atbildīgo iestāžu veikto izmeklēšanu, lai labāk noteiktu un īstenotu augsta līmeņa piesardzības pasākumus, kas nodrošinātu arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību piekrastes un jūras vidē.
Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropai steidzami nepieciešama vienota novēršanas un reaģēšanas sistēma gadījumiem, kad naftas noplūde skar vairākas valstis. Ņemot vērā, ka ES teritoriālie ūdeņi robežojas arī ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās ES tiesību akti nepieprasa šīm valstīm ievērot atbilstošos noteikumus, kas reglamentē atbildību un bojājumu kompensēšanu, Eiropas Komisijai jāizstrādā negadījumu novēršanas politika attiecībā uz naftas urbšanas platformām un jāpaplašina SEVESO II direktīvas piemērošanas joma, attiecinot to arī uz naftas urbšanas platformām. Pašreizējos tiesību aktos, kas nosaka atbildību vides jomā, ir vairāki ievērojami trūkumi, un tāpēc uzskatu, ka jāievieš atsevišķi regulējošie noteikumi, lai tiktu ņemti vērā visi būtiskie riski, kas ir saistīti ar pētījumiem jūrā, un atbilstoši jānosaka atbildība naftas noplūdes negadījumos. Tā kā nav izveidots naftas katastrofu kompensāciju fonds, Komisijai Direktīvā par atbildību vides jomā jāiekļauj obligātā finanšu nodrošinājuma noteikumi.
David Martin (S&D), rakstiski. – Stingri atbalstu augstos drošības standartus naftas urbumu jomā visā ES un jo īpaši atbalstu aicinājumus naftas uzņēmumiem uzturēt vienotus augstus standartus visās valstīs, kurās tie darbojas — pašreizējās dalībvalstu atšķirības ir nepieņemamas un netaisnīgas. “Deepwater Horizon” traģēdijas izmeklēšanā gūtie secinājumi pēc to publicēšanas ir uzmanīgi jāpārbauda, un sevišķa uzmanība jāpievērš drošības standartu pārskatīšanai, piešķirot licences jaunu urbumu veikšanai. Ņemot vērā augstos Ziemeļjūras naftas urbumu standartus, nedomāju, ka vienota moratorija noteikšana visiem jaunajiem urbumiem ir vislabākais veids, kā risināt šo jautājumu, bet drīzāk gan ir ārkārtīgi svarīgi veikt detalizētas drošības pārbaudes, pieņemot ikvienu lēmumu par jaunu licenču piešķiršanu.
Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Ciešā saikne starp naftas izpētes un ieguves darbībām un iepriekšējām un turpmākajām vides pārmaiņām ir pierādīta, un tā ir arī nepārtraukto zinātnisko pētījumu objekts. Savlaicīga situācijas demonstrēšana par to, kas šo darbību rezultātā notiks 2080. gadā, var kalpot tikai kā brīdinājums, lai apturētu katastrofu pulksteni, kas skaita laiku visai pasaulei bez izņēmuma — arī mums. Neapšaubāmi, dziļjūras urbumu veicējiem ir jāuzņemas atbildība, kas vēl nesen nekādā gadījumā netiktu ņemts vērā, tomēr tādu katastrofu draudi, kas līdzīgas Meksikas līča katastrofai, nevar atstāt mūs vienaldzīgus. Šodien Eiropas Savienībai ir būtiski nostiprināt un saskaņot visās 27 dalībvalstīs drošības līmeni naftas izpētes un ieguves darbībās — ne tikai saistībā ar esošām platformām, bet arī tām, kuru darbība tiks pārtraukta. Otrkārt, mums jāidentificē un jāregulē operatoru atbildība, sākot ar to, ka jāizslēdz iespēja iznomāt šīs iekārtas trešām pusēm. Tādēļ piekrītu tam, ko ziņoja referente, un vēlos, lai Komisija un Padome tiešā veidā iejauktos un ieviestu skaidrību, pārredzamību, saskaņotību un arī drošību mūsu teritorijā un šajā konkrētajā jomā, attiecībā uz kuru mēs, dāmas un kungi, nedrīkstam atslābināt savu uzmanību.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atturējos, ņemot vērā, ka šinī dokumentā nav ietverta neviena atsauce uz nākotni pēc benzīna lietošanas pārtraukšanas.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dažādie negadījumi, kas vairāku gadu laikā ir notikuši naftas izpētes un ieguves jomā, ir kalpojuši kā brīdinājums par briesmām, ko rada šis darbības veids. Tomēr nesenais un ārkārtīgi nopietnais negadījums Meksikas līcī tik tiešām ir parādījis, ka vajadzīgas jaunas un atšķirīgas metodes, lai izvairītos no tamlīdzīgām situācijām turpmāk, jo tās var apdraudēt veselu reģionu vides līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, bet rezultātā radītie bojājumi skar ikvienu. Tādēļ ES jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka naftas izpēte un ieguve Eiropā tiek veikta saskaņā ar vislabākajiem drošības noteikumiem, tādējādi novēršot turpmākas vides un humānās katastrofas.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu. Es uzskatu, ka ir nepieciešams palielināt naftas ieguves kompāniju atbildību, lai avārijas gadījumā apdrošināšana un rezerves fonds avārijas stāvokļa novēršanai viegli varētu nosegt visas avārijas likvidācijas izmaksas un visus iespējamos videi nodarītos zaudējumus. Ir nepieciešama arī simtprocentīga banku garantija, stingrāka rūpniecību licencēšana naftas izpētes un ieguves jomā.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Meksikas līcī notikusī naftas noplūdes katastrofa parāda, ka finanšu apsvērumi pārāk viegli rada situāciju, kad tiek noniecināti drošības noteikumi un veselais saprāts tiek pazaudēts. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā dziļjūras apstākļi ir līdzīgi Meksikas līča apstākļiem, tādējādi arī riski ir līdzīgi. Debates par drošību Eiropā ir vēl jo svarīgākas tāpēc, ka lielākā daļa naftas urbumu un izpētes darbu notiek Ziemeļjūras ūdeņos, kā arī tādēļ, ka, ņemot vērā stingrāku drošības prasību noteikšanu Savienotajās Valstīs un pretēji Oslo un Parīzes konvencijas saistībām, kaimiņvalstis nav spējušas panākt vienošanos. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka augstu naftas cenu periodā kļūst ārkārtīgi ienesīgi izstrādāt slikti pieejamus naftas ieguves laukus un iegūt naftu vissarežģītākajos apstākļos, piemēram, aizvien lielākā dziļumā. Tāpēc atzinīgi novērtēju faktu, ka pašlaik ES līmenī ir vērojami centieni noteikt atbilstošus drošības standartus, un es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.
Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek risināta ārkārtīgi svarīga tēma. Tomēr vēlos norādīt, ka jautājums jāaktualizē vispārīgākā kontekstā. Eiropas Komisija pašlaik pārskata ES tiesību aktus par atbildību vides jomā, un šajā ziņā tai ir jāpiedāvā risinājumi, kā nepieļaut ekoloģiskas katastrofas, piemēram, nesen Ungārijā notikušās katastrofas, ko izraisīja liela apjoma rozā krāsas rūpniecisko atkritumu noplūde.
Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Ņemot vērā Meksikas līča negadījuma sekas, uzskatu, ka Parlamenta šodien pieņemtā rezolūcija par ES darbību naftas izpētē un ieguvē Eiropā ir ārkārtīgi svarīga.
Kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklei man jāuzsver, ka dziļjūras naftas un gāzes ieguve ir svarīga to piegādes drošībai ES teritorijā. Dziļjūras naftas un gāzes ieguve nenotiek tik ārkārtējos apstākļos kā Meksikas līcī. Tomēr jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi. Tāpēc mums jākoncentrējas uz novēršanu, lai mūsu rīcībā būtu aktuāli tiesību akti, kas tiek faktiski piemēroti un ar kuru palīdzību ir iespējams novērst dabas katastrofu gadījumus. Tomēr nevaram ignorēt faktu, ka šāda veida ieguve un ražošana vienmēr ir saistīta ar risku. Tāpēc mums arī jādomā par atbilstošas kapacitātes veidošanu reaģēšanai uz iespējamiem negadījumiem, piemēram, uz Meksikas līcī notikušo negadījumu.
Šī rezolūcija ir solis pareizajā virzienā, jo veicina progresu ES gan negadījumu novēršanas, gan pārvarēšanas jomā.
Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Vai Eiropas Parlaments vēlas balsot par moratoriju visiem jaunajiem atklātā jūrā izvietotajiem naftas urbumiem? Tas ir veids, kā mācīties no humānās un ekoloģiskās naftas katastrofas izraisītās traģēdijas, kas 20. aprīlī notika Meksikas līcī — 11 mirušie, 80 miljoni litru noplūdušas naftas un izpostīta bioloģiskā daudzveidība. Tas ir vienīgais reālais politiskais šodienas balsojuma jautājums. Noraidot šo moratoriju, Parlamenta plenārsēdē tika nosūtīta skaidra vēsts, kas nekādā veidā neatrisina iedzīvotāju bažas. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka naftas urbumu veikšana atklātā jūrā ir riskanta operācija, un ir jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi — jāstiprina atbildības par vidi princips, jāizveido īpašs Eiropas fonds, kas tiks uzturēts no obligātajām atklātā jūrā izvietoto iekārtu operatoru iemaksām, sevišķi tad, kad urbumi tiek veikti Arktikā galējā aukstuma apstākļos un lielā dziļumā. Viens ir skaidrs — atsakoties balsot par jaunu urbšanas operāciju apturēšanu atklātā jūrā, Eiropas Parlaments neievēro Eiropas Komisijas nostāju par moratorija ieviešanu de facto, par ko ir paziņojis komisārs G. Oettinger savā runā 7. jūlijā.
Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Gandrīz pieci miljoni naftas barelu izplūda Meksikas līča ūdeņos laikā no 2010. gada aprīļa līdz septembrim pēc tam, kad uz “Deepwater Horizon” naftas platformas notika eksplozija, nopietni sabojājot gan reģiona ekonomiku, gan tā ekosistēmu. Pavisam kopā tika apdraudētas 400 sugas — vaļi, delfīni, lamantīni, gārņi, baltie gārņi u.c. Tā kā Eiropas Savienībai ir vairākas naftas platformas — Ziemeļjūrā ir izvietotas pavisam 500 platformas —, Eiropas līmenī jādara viss iespējamais, lai nepieļautu šāda veida katastrofu mūsu teritorijā. Balsojot par šo rezolūciju, aicinu Eiropā izstrādāt stingrus noteikumus negadījumu novēršanai uz naftas platformām un tiesību aktos nodrošināt, ka attiecībā uz naftas platformām un urbšanas operācijām visā Eiropas Savienībā tiek piemēroti vienādi augsti drošības standarti, sākot no Atlantijas malas līdz Melnajai jūrai. Turklāt atzinīgi novērtēju arī Komisijas lēmumu par “slodzes testa” veikšanu naftas urbumiem ES ūdeņos.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Nopietnu negadījumu rašanās risks Eiropas Savienības ūdeņos ir augsts, un Eiropa gluži vienkārši nav tehniski pietiekami nodrošināta, lai pārvarētu šāda negadījuma postošās sekas. Konsultāciju laikā to ir atzinusi pati Komisija. Naftas urbumu izpēte jūrā pakāpeniski ir pieaugusi, un tādēļ ir arī pieauguši ar to saistītie riski, tomēr, no otras puses, drošība joprojām ir lielā mērā nepietiekama. Šajā kontekstā tikai pagaidu moratorijs visām jaunām dziļjūras naftas urbšanas darbībām ES ūdeņos var mazināt šos riskus, kā arī sniegt nepārprotamu signālu par mūsu atkarību no fosilā kurināmā veidiem. Tāpēc vēlreiz jāpaļaujas uz to nelielo uzticamības un ticamības pakāpi, kas raksturīga naftas rūpniecībai.
Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Pēc tā, kas notika ar bēdīgi slaveno platformu Meksikas līcī, kas izraisīja vides katastrofu pēc plīsuma naftas šahtas caurulē, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja aicina Eiropas Savienību pievērst uzmanību urbšanai jūrā, sevišķu uzmanību pievēršot ES teritoriālajos ūdeņos izvietotajām platformām. Es labāk būtu vēlējies, lai Vides komiteja būtu darījusi ko vairāk un pieprasījusi līdzīgas garantijas no citām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, no Norvēģijas, kurā 90 % no IKP ir saistīti ar naftas ieguvi jūrā. ES ir pasaulē nozīmīga ekonomiska apvienība, un tai jāvar pieprasīt, lai valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet uzskata ES par savu galveno partneri, arī ievērotu esošos drošības mehānismus darbību veikšanai bīstamās dziļjūras teritorijās.
Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Meksikas līcī notikusī dabas katastrofa, ko ir izraisījusi “Deepwater” naftas platformas nogrimšana, ir ideāla iespēja apsvērt Eiropas rīcības plānu līdzīgu atgadījumu novēršanai. Neiedomājamajiem bojājumiem, no kā cieta Meksikas līča un Savienoto Valstu dienvidkrasta ekosistēma naftas noplūdes rezultātā, jābūt spēcīgam stimulam, lai mēs sāktu rīkoties. Pirmkārt, Savienībai jāpalielina tās spēja reaģēt ātri gadījumā, ja notiek šāda katastrofa. Mums jānodrošina atbilstošas nacionālo dienestu koordinācijas sistēmas ieviešana, lai palielinātu to efektivitāti, cīnoties ar noplūdi vai likvidējot šādas noplūdes radītos bojājumus. Otrkārt, būtiski svarīga ir lielākas esošo un no jauna būvējamo iekārtu drošības pārraudzības veikšana. Mums, piemēram, jāuzlabo naftas urbumu licenču piešķiršanas vai iekārtu iznomāšanas trešām pusēm pārraudzība. Treškārt, jāizveido atbilstoša tiesiskā sistēma, lai regulētu atbildības jautājumus un jebkādu bojājumu vēršanu par labu, jo spēkā esošajos noteikumos pastāv vesela virkne ievērojamu tiesisko nepilnību. Mums arī jāapsver kompensāciju fonda ieviešana, ar kura palīdzību šādos gadījumos tiktu finansēti krīzes novēršanas pasākumi.
Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Atbalstīju šo izsvērto rezolūciju, kurā turpmākā dziļjūras naftas izpēte netiek aizliegta, bet gan tiek koriģēta, lai nodrošinātu Eiropas drošības standartu ievērošanu, kas ir visstingrākie visā pasaulē. Šiem standartiem, manuprāt, jāgarantē gan ilgtspējīga Eiropas energoapgāde, gan jūrā veikto darbību drošība un ilgtspēja. Mēs visi atceramies drausmīgās melnās jūras ainas Meksikas līcī, šausmīgos cilvēka dzīvības zaudējuma gadījumus, to iedzīvotāju ciešanas, kurus skāra šī katastrofa, un ievērojamos bojājumus, ko radīja “Deepwater Horizon” iekārtu eksplozija. Tāpēc atkal aicinu izveidot īstus Eiropas civilās aizsardzības spēkus, ko var ātri un efektīvi piesaistīt tik nopietnu katastrofu rašanās gadījumā. Dziļjūras naftas izpēte un ieguve ir būtiski svarīga naftas sašķidrināšanai. Tomēr ir jākontrolē tās ietekme uz vidi, un mums ir jāgarantē, lai šīs darbības nerada turpmākus draudus jūras un piekrastes joslām un to bioloģiskajai daudzveidībai. Tas ir liels izaicinājums Eiropas Savienības starptautiskajam un vides tēlam, kas šajā ziņā ir ļoti pozitīvs.
Rezolūcijas priekšlikums: Konference par bioloģisko daudzveidību Nagojā 2010. gadā (B7-0536/2010)
Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju pēc debatēm Padomē un Komisijā, kurās pārrunājām Eiropas Savienības plānus un galvenos stratēģiskos mērķus bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai, gaidot kārtējo Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferenci. Tāpēc ceru, ka ES nostāja šajā konferencē būs stingra, konsekventa, piedāvājot idejas par konkrētiem pasākumiem, kas tiks īstenoti, lai garantētu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamo ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Vēlos atgādināt, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir fundamentāli nepieciešama ekosistēmu kvalitātei, tai ir tieša ietekme uz būtiskām funkcijām, piemēram, pārtikas ražošanu un apgādi ar ūdeni, un tā novērš zemes nogruvumu un plūdu rašanos. Ceru arī, ka politiskās atbildes, kuru mērķis ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības integrāciju ar ekonomikas nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un tūrismu, būs pietiekami drosmīgas un vērienīgas, lai aizsargātu šo nenovērtējamo, tomēr ārkārtīgi trauslo mantojumu — kāds tas ir reģionā, no kurienes nāku, Azoru salās, — no citu mānīgi spožajām ārējām interesēm, kas to var apdraudēt.
Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā. Tā kā arvien pieaug sugu zudums, un tādējādi samazinās arī zemes bioloģiskā bagātība, mums ir svarīgi izvirzīt vērienīgus mērķus dzīvnieku un augu aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot cilvēces bagātību izmantošanu arī turpmāk. Ņemot to vērā, Parlaments ir atbalstījis mērķus, kas ļaus saglabāt resursus, pakļaujot tos stingrai regulējošai sistēmai un veicinot jaunu tehnoloģiju izstrādi.
Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu pirms 10. pušu konferences par bioloģisko daudzveidību, kas šomēnes notiks Nagojā, Japānā. Tiek lēsts, ka globālais sugu samazināšanās temps ir 100–1000 reižu augstāks nekā parastais dabiskais temps un tajā galvenokārt ir vainojama cilvēku rīcība. Lielu vilšanos sagādā fakts, ka nav sasniegti 2010. gada mērķi par bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu. Lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības veido 45 % no visas ES teritorijas, un tā ir vērtīga dzīvotne, kurā ir sastopama liela bioloģiskās daudzveidības bagātība. Lauksaimniecības sektors ir veicinājis ES bioloģisko daudzveidību, un daudzas dzīvnieku un augu sugas pašlaik ir atkarīgas no lauksaimniecības sektora un lauksaimniecības prakses. Piemēram, tieši aitām un liellopiem noēdot ganību zāli, tiek saglabāta augu daudzveidību atklātās pļavās. Ar bioloģisko daudzveidību saistītie jautājumi jāņem vērā, īstenojot lauksaimniecības darbības. Agrovides pasākumos jānodrošina nepieciešamā palīdzība un atbalsts, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu attīstību. Nagojā jārunā par lauksaimniecības sektora nozīmi vides aizsardzībā, un šim jautājumam jākļūst par centrālo jautājumu ikreiz, kad turpmāk tiks apspriesta kopējās lauksaimniecības politikas nākotne un budžets.
Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo rezolūciju. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad bioloģiskā daudzveidība pēdējo 40 gadu laikā ir samazinājusies par 30 %, un nākotnes prognozes, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma tempi pieaugs desmitkārt, jau tagad ir jāveic izšķiroši pasākumi bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai. Bioloģiskās daudzveidības zudums apdraud pārtikas nodrošinājumu un saasina situāciju, kas saistīta ar enerģijas resursu izsmelšanu un klimata pārmaiņām. Lai izvairītos no šo procesu radītās negatīvās ietekmes, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, sagatavojot ilgtspējīgu ES stratēģiju par tādas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kas būtu saskaņota ar nabadzības apkarošanas, ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas un klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķiem. Neapšaubāmi būs nepieciešams pietiekams finansējums, lai ieviestu plānotos pasākumus un stratēģijas. Iespējams, ka ar atbalstu no publiskā sektora vien nepietiks. Tāpēc ir jāpiesaista investīcijas no privātā sektora un jāatrod jauni finansējuma avoti. Turklāt, apstiprinot jauno vairākgadu finanšu shēmu, jāņem vērā jau izstrādātie plāni un jānodrošina pietiekams finansējums to izpildei.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Rezolūcija par ES stratēģiskajiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā 10. pušu sanāksmē, kas notiks Nagojā, ir sevišķi svarīga 2010. gadā, kuru Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, kā arī tāpēc, ka nav izpildīts ne vispārējais mērķis līdz 2010. gadam būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu, ne ES mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu.
Jāturpina aizstāvēt gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan ģenētisko resursu radīto priekšrocību ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgu sadali, un es uzskatu, ka tas ir atspoguļots šajā rezolūcijā. Komisijai un dalībvalstīm jābūt vienotai nostājai 10. pušu sanāksmē, un to iekšējiem lēmumu pieņemšanas procesiem jābūt ātri izsekojamiem. Ir sevišķi svarīgi stiprināt diplomātiskos centienus attiecībās ar trešām valstīm.
Visbeidzot uzskatu, ka Komisijai un dalībvalstīm ir būtiski svarīgi integrēt vides elementu to attiecībās ar trešām valstīm, uzsverot integrētas pieejas un „zaļās diplomātijas” izmantošanas nozīmi.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par rezolūciju par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. pušu konferencē Nagojā galvenokārt tādēļ, ka nelokāmi ticu, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir galvenā nozīme jaunattīstības valstu ilgtspējīgā attīstībā. Tik tiešām, fakts, ka nav sasniegts ne 2010. gadam izvirzītais vispārējais bioloģiskās daudzveidības mērķis, proti, krasi ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu, ne ES mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, liek vēl steidzamāk īstenot papildu pasākumus šo mērķu sasniegšanai.
Vēl viena problēma ir nelegālā ģenētisko resursu izmantošana, kas lielākajā daļā gadījumu negatīvi ietekmē valstis, pret kurām tiek vērsta šāda prakse. Piekrītu, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumi tikai ar pārtraukumiem tiek aktualizēti publiskās debatēs. Tāpēc atbalstu rezolūcijas tekstā izteikto priekšlikumu par ilgtspējīgāku un mērķtiecīgāku pasākumu veikšanu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu popularizēšanai parasto iedzīvotāju vidū. Mums jāpanāk izpratne un atbalsts šiem jautājumiem. Uzskatu, ka tikpat svarīgi ir veikt pasākumus, lai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana mūsu valstīs kļūtu par pilsoniskās izglītošanas sastāvdaļu.
Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana nav steidzams Eiropas un starptautiskās politikas dienas kārtības jautājums, atzinīgi novērtēju tādu konkrētu rādītāju ieviešanu un pieņemšanu, kas izstrādāti, pamatojoties uz zinātniskiem datiem bioloģiskās daudzveidības jomā panāktā progresa novērtēšanai saistībā ar Eiropas Savienības stratēģisko mērķu un uzdevumu izpildi.
Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Jautājumā, kas ir vienlīdz gan jutīgs, gan būtisks, piemēram, par bioloģiskās daudzveidības kā Eiropas un pasaules mēroga dabas pieminekļa saglabāšanu, ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija panāktu vienotu nostāju 10. pušu konferencē. Tāpēc atzinīgi novērtēju šo rezolūcijas priekšlikumu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir sarežģīts process, un ir jāizmanto daudzi mehānismi, risinājumi un pasākumi.
Tādēļ uzskatu, ka sinerģijas veicināšana starp dažādām organizācijām pasaulē, dalībvalstīm un NVO ļaus izstrādāt atbilstošus instrumentus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai saskaņā ar vides saglabāšanas politiku, kuras ietvaros šis mērķis tiek īstenots. Visbeidzot vēlos akcentēt nepieciešamību uzsvērt ekonomiskās priekšrocības, ko rada tirgus intervence, ja tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība, un nepieciešamību dalībvalstīm un Komisijai sarunās ar trešām pusēm ieļaut vides jautājumus jeb īstenot tā saucamo „zaļo diplomātiju”.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan ES augstākā līmeņa sanāksmē Gēteborgā 2001. gadā ES uzņēmās konkrētas saistības, bioloģiskās daudzveidības zudums diemžēl vēl joprojām nav apturēts. Šī rezolūcija mums atgādina par to, ka bioloģiskajai daudzveidībai ir būtiska nozīme cīņā pret badu un par pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un ka tā ir priekšnoteikums, lai mēģinātu mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties. Ir pienācis laiks visām dalībvalstīm pilnā apjomā ieviest „Natura 2000” tiesību aktu, kā arī Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu un uzņemties iniciatīvas jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Šī politika par labu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir jāīsteno gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī, lai integrētu šos jautājumus attīstības sadarbības politikā, jo īpaši Savienības ārējā darbībā, kā arī visos turpmākos nolīgumos ar PTO.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau man bija iespēja norādīt saistībā ar de Lange kundzes ziņojumu, par kuru tika balsots jau iepriekšējā plenārsēdē: „(…) piekrītu tam, ka ES kopumā un īpaši reģionos, uz kuriem attiecas Kopienas politika, ir jāatrod ilgtspējīga stratēģija bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ekosistēmu saglabāšanai. Uzskatu, ka tas kļūst sevišķi būtiski lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, un tieši tāpēc esmu īpašu uzmanību pievērsis pašlaik gatavotajām reformām kopējā zivsaimniecības politikā un kopējā lauksaimniecības politikā. Tā rīkojos tāpēc, ka atbilstoša un ilgtspējīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska un vēlama, bet tā tomēr nedrīkst bremzēt lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgtspēju un attīstību.”
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2010. gadu par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu. Diemžēl ES neizpildīs šo bioloģiskās daudzveidības uzdevumu 2010. gadam. Bioloģiskās daudzveidības zudums turpinās ar satraucošu intensitāti. Tiek prognozēts, ka zuduma temps līdz 2050. gadam desmitkārt palielināsies. Šāds bioloģiskās daudzveidības zudums ir nepieņemams ne tikai no ētikas, bet arī no ekoloģiskās un ekonomiskās perspektīvas, jo tādā veidā nākamās paaudzes nevarēs izmantot veselīgas bioloģiskās daudzveidības sniegtās priekšrocības. Ir būtiski svarīgi, lai Komisijai un dalībvalstīm būtu vienots viedoklis un lai tiktu palielināts to starptautisko lēmumu pieņemšanas procesu temps un efektivitāte, lai tās varētu ātri panākt vienošanos par ES iekšējo nostāju 10. Pušu konferencē, kā arī varētu veltīt vairāk resursu un laika diplomātiskajiem centieniem attiecībā uz trešām valstīm.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā ir iekļauti daži punkti, kas ir pozitīvi un svarīgi, daži, kas ir neviennozīmīgi un neskaidri, kā arī vēl daži, kas ir negatīvi un satraucoši. Mēs piekrītam tajā paustajām bažām par to, ka nav izpildīts ES un pasaules mēroga uzdevums būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu. Atzinīgi novērtējam tādus aspektus kā ģenētisko resursu radīto ieguvumu sadali, patentu noraidīšanu uz dažādām dzīvības formām un dzīvības procesiem, tradicionālo zināšanu un pamatiedzīvotāju tradīciju aizsardzību, saiknes veidošana starp ģenētisko daudzveidību un globālo pārtikas nodrošinājumu, bioloģiskās degvielas ietekmes novērtēšanu un uzmanības pievēršanu eksotisko sugu problēmai. Tomēr stingri noraidām un kritizējam plānus ieviest jaunas formas dabas un dabas resursu piešķiršanai privātpersonām, piemēram, ieviešot „maksājumus par ekosistēmu pakalpojumiem”, kas šajā rezolūcijā vairākkārt ir ticis atbalstīts. Jānorāda arī neviennozīmīgie un neskaidrie aspekti, piemēram, tāda viedokļa aizstāvēšana, ka „bioloģiskās daudzveidības vērtība un iespējas, ko sniedz tās saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tiek iekļautas valstu bilancē”.
Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Pozitīvs balsojums par rezolūcijas priekšlikumu par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 10. pušu konferencē, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notiks Nagojā (Japānā), ir galvenokārt nepieciešams tāpēc, lai šajā svarīgajā sanāksmē mēs ierastos ar vienotu Eiropas nostāju, ko varētu atbalstīt pēc iespējas vairāk citas konferences dalībvalstis. Tikai tad, ja mums būs skaidra izpratne par mērķiem un priekšlikumiem, mums būs izšķiroša nozīme globālajās vienošanās, kas tiks panāktas. Proti, šajā rezolūcijā ir pamatoti uzsvērta nepieciešamība nekavējoties iejaukties, lai izpildītu uzdevumu ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu, izmantojot jau esošos resursus.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dramatiski straujais cilvēka izraisītais bioloģiskās daudzveidības zuduma temps ir satraucošs. Bioloģiskā daudzveidība ir jāuztver kā visdrošākais attiecīgā vides stāvokļa barometrs. Tāpēc, tā kā ES ir satraucoši bioloģiskās daudzveidības zuduma rādītāji, kas liecina, ka 42 % zīdītāju, 43 % putnu, 45 % taureņu, 30 % abinieku, 45 % rāpuļu un 52 % saldūdens zivju sugu draud izmiršana, uzskatu, ka tikko ieviestais tiesību akts ir būtisks un kritiski svarīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un pat tās uzlabošanai. Tādēļ mums jābūt ambicioziem bioloģiskās daudzveidības jomā, lai sasniegtu 2020. gada stratēģiskos mērķus. Tāpēc balsoju tā, kā esmu nobalsojis.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Bioloģiskā daudzveidība ir visas cilvēces eksistences pamats, un tas nozīmē, ka ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un dabisko dzīvotņu vide. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu zudums sevišķi ietekmē iedzīvotāju nabadzīgākos slāņus, jo to izdzīvošana bieži ir atkarīga no dabas produktiem. Šīs daudzveidības saglabāšanai un pasākumu veikšanai informētības uzlabošanā par šo jautājumu jābūt Rietumvalstu valdību interesēs, jo ilgtermiņā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana var kļūt izdevīga arī no ekonomiskā viedokļa. Atturējos balsojumā, jo izvirzītie mērķi ir pārāk nesasniedzami un ES vadība šajā ziņā tiks sasniegta tikai tad, ja tādas lielas valstis kā Ķīna arī būs gatavas mainīt savu domāšanas veidu.
Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienība ir nobažījusies par straujo bioloģiskās daudzveidības zuduma tempu un par faktu, ka nav izpildīts vispārējais 2010. gada mērķis bioloģiskās daudzveidības jomā būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu. Lai sasniegtu tik vērienīgus mērķus, ir pēc iespējas ātrāk jāpieņem konkrēti rādītāji, kas izstrādāti, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, lai noteiktu, cik liels progress panākts virzībā uz stratēģisko mērķu izpildi. Pašreizējos pētījumos tiek lēsts, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisītais labklājības zudums pašlaik ir aptuveni EUR 50 miljardi gadā (nedaudz mazāk par 1 % no IKP), bet 2050. gadā tas palielināsies līdz EUR 14 triljoniem. Tāpēc Eiropas Savienība uzskata, ka šai problēmai ir nepieciešams steidzams risinājums. Atbalstu pārliecību, ka pastāv daudzas saiknes starp klimata aizsardzību, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu. Bioloģiskā daudzveidības aizsardzībai veiktie pasākumi pozitīvi ietekmē stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanai. Piekrītu rezolūcijā ietvertajam aicinājumam atbalstīt centienus stiprināt sinerģiju un saikni starp bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Tomēr, lai veicinātu šo globālo problēmu novēršanu, ir krasi jāpalielina globālais finansējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, jo īpaši no esošajiem finansējuma avotiem, kā arī no jauniem un inovatīviem avotiem, tostarp jauniem un inovatīviem tirgus instrumentiem.
Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Bioloģiskā daudzveidība ir bagātīgs mantojums, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm un kas mums jāatstāj arī nākamajām paaudzēm. Bez antropoloģiskās vērtības ir arī svarīgi atzīt bioloģiskās daudzveidības patieso vērtību.
Pašlaik vienai no piecām sugām draud iznīcības risks. Tas ir satraucošs skaitlis, kas mūs aicina veikt atbilstošus pasākumus, lai aizstāvētu un aizsargātu bioloģisko daudzveidību.
Ņemot to vērā, atzinīgi novērtēju šo rezolūciju, kuras galvenais mērķis ir veicināt efektīvu un izšķirošu iepriekš 2010. gadam noteiktā mērķa izpildi būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu un kurā ir sistematizēti atšķirīgie steidzamas rīcības virzieni bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā, nosakot jaunus mērķus 2020. gadam.
Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienībai jāizmanto tikpat agresīva pieeja starptautiskajā mērogā saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, kā cīņā pret klimata pārmaiņām. Šķiet, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas uzdevums būs tikpat sarežģīts Nagojā, kāds bija Cancún uzdevums pagriezt postošo globālās sasilšanas tendenci pretējā virzienā. Skaitļi, kas mums atgādina par šā izaicinājuma apmēriem, ir šādi: kopš 1970. gada ir izzuduši 30 % dzīvnieku un augu sugu. Eiropā bioloģiskās daudzveidības zudums turpinās, lai gan pieaugošas informētības rezultātā tika izveidotas ekoloģiskās zonas ar nosaukumu „Natura 2000”, kas aizņem 18 % Eiropas teritorijas. Ko varam gaidīt Nagojā 2010. gada 18.–29. oktobrī? Labākajā gadījumā to, ka Eiropas Savienība pauž vienotu viedokli. Tai arī jābūt pietiekami lielai drosmei runāt par tēmām, kas var satracināt pat Japānu, kura organizē sanāksmi un kura nedrīkst nesodīta turpināt izmantot īslaicīgās un sevišķi barbariskās vaļu un delfīnu zvejas metodes. Tai arī jāsniedz pozitīva vēsts — vislabākais veids, kā aizsargāt sugu daudzveidību, ir šīs problēmas horizontāli iekļaut ekonomikas nozarēs, piemēram, tirdzniecības, tūrisma un transporta nozarē.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan mūsu sākotnējais nodoms bija atbalstīt šo tekstu, tomēr EPP grupas un ECR grupas iesniegtais 16. punkta 1. grozījums galu galā lika mūsu grupai balsojumā atturēties.
Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Bioloģiskā daudzveidība skar katru no mums. Tomēr cilvēka darbības rezultātā bioloģiskās daudzveidības zuduma process visā pasaulē progresē pieaugošā ātrumā. Tā simptomi ir masveidīga mežu degradācija, sarūkošs zivju krājumu apjoms un aizvien lielāka skaita sugu izzušana. Zinātnieki lēš, ka 15–40 % sugu var izzust līdz 21. gadsimta beigām. Mums jāapzinās, ka bioloģiskās daudzveidības zudums negatīvi ietekmē ekosistēmu darbību un to nodrošinātos pakalpojumus, piemēram, pārtikas nodrošinājumu, ūdens attīrīšanu, augsnes mēslošanu, aizsardzību pret plūdiem un enerģijas ražošanu. Bioloģisko daudzveidību apdraud daudzi faktori, piemēram, klimata pārmaiņas, nekontrolēta piepilsētu apbūve un invazīvas svešzemju sugas. Tomēr vēlos pievērst uzmanību vienam konkrētam jautājumam. Domāju par lauksaimniecību, kas bieži tiek minēta kā faktors, kurš rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai. Katrs noteikti piekritīs, ka rūpnieciskā lauksaimniecība nav videi draudzīga. Tomēr uzskatu, ka ievērojami lielākus draudus videi rada lauksaimniecības darbības pārtraukšana. Pēdējā laikā esam bijuši liecinieki šā procesa intensifikācijai. Arvien zemākie lauksaimniecības produkcijas ienesīguma rādītāji, ko cita starpā izraisa cenu svārstības, nozīmē to, ka iedzīvotāji pamet lauksaimniecību, un tas rada dzīvības formu izzušanu lielās platībās.
Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Japānā no 18. līdz 29. oktobrim notiks Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pušu konference. 2010. gada uzdevums apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu nav izpildīts ne globālā, ne Eiropas līmenī.
Kā ir uzsvērts Parlamenta rezolūcijā, ja netiks nekas darīts, lai šo tendenci pagrieztu pretējā virzienā, bioloģiskās daudzveidības zudums vidējā un ilgtermiņā kļūs ievērojams un nekontrolējams.
Parlaments pieprasa, lai dzīvām būtnēm netiku piemēroti patenti un lai uzņēmumi un rūpnieciskais sektors pārtrauktu ģenētisko resursu izlaupīšanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs.
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir būtiski svarīga ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķu izpildi.
Tāpēc es atbalstīju šo rezolūciju, tostarp arī Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegtos grozījumus.
Pēc dažām nedēļām Cancún norisināsies konference par klimata pārmaiņām, un tāpēc ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai un, kas vissvarīgākais, Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās apņemšanos vides aizsardzības jomā, Nagojas konferencē pievērst uzmanību ziņojumam ar nosaukumu „Ekonomika ekosistēmās un bioloģiskā daudzveidība” un tajā ietvertajiem ieteikumiem.
Ir ārkārtīgi svarīgi atgādināt faktu, ka cīņa par bioloģisko daudzveidību, cīņa pret klimata pārmaiņām un cīņa pret nabadzību ir savstarpēji saistītas, tāpat kā ir arī saistītas atbildes, kā šīs problēmas uzveikt.
Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Lai gan pētījumos ir aprēķināts, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma izmaksas pašlaik sasniedz aptuveni EUR 50 miljardu gadā, šis jautājums nav iekļauts starptautiskās politikas dienas kārtībā. Eiropas līmenī šajā jomā jau ir izstrādāti izcili instrumenti, un mums tie ir mērķtiecīgi jāveicina un jākoordinē ar klimata pārmaiņu politikas pasākumiem, lai iegūtu maksimālu atdevi no ieguldījumiem. Investīcijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā atmaksāsies dividendēs.
Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Bāzeles II nolīgumi regulē banku darbību, jo īpaši pašu līdzekļus, kas bankām ir jāsaglabā maksātspējas nodrošināšanai. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalsta riska un peļņas ilgtermiņa pārvaldību, kā arī dažus noteikumus, kas ir pielāgoti banku izmēriem — lai lielākās bankas neuzskatītu, ka tās ir atbrīvotas no šā noteikuma, — un aizstāv viedokli, ka tās nedrīkst novirzīt tālāk privātpersonām to izmaksu segšanu, kas saistītas ar banku adaptāciju atbilstoši jaunu tiesību aktu prasībām. Turklāt Parlaments ir nobažījies, ka Bāzeles II nolīgumi varētu netikt ievēroti vienādi visā pasaulē. Tas spiež Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību. Uzskatu, ka virziens, kādā šie ieteikumi ir izstrādāti, ir pareizs — turpmāko krīžu riska samazināšana un privātpersonu aizstāvēšana. Tāpēc stingri balsoju par šīs rezolūcijas apstiprināšanu.
Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Atzinīgi novērtēju izcilo referenta Karas kunga veikto darbu, sagatavojot nenovērtējamu pašiniciatīvas ziņojumu par Bāzeles II nolīguma reformu, lai nostiprinātu banku sistēmu šīs finanšu krīzes apstākļos. Eiropai faktiski šajā posmā ir aktīvāk jāiesaistās sarunās, lai mēs izvairītos no iespējamas Eiropas ekonomikas sistēmas sankcionēšanas un konkurences izkropļošanas. Salīdzinot ar ASV sistēmu, Eiropas sistēmu galvenokārt finansē banku aizdevumi, bet pēdējo dažu gadu finanšu krīze Eiropā un tās izraisītais likviditātes trūkums ir radījis krasu aizdevumu apjoma kritumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mūsu ekonomikas mugurkauls. Es balsoju par šo dokumentu, jo esmu pārliecināts, ka pārrunās par Bāzeles II nolīguma reformu ES ir jācenšas panākt vienādus nosacījumus ar Savienotajām Valstīm attiecībā uz grāmatvedības standartiem, prasību paritāti starp komercbankām un investīciju bankām, viennozīmīgu likviditātes definīciju un lielāku pārredzamību saistībā ar reitinga aģentūru nozīmi. Lai pārvarētu šo spiedienu arī turpmāk, mums jānodrošina lielāks kapitāla daudzums un labāka kvalitāte, kā arī lielāka likviditāte. Vienlaikus būtu arī lietderīgi veikt cikliskuma novēršanas pasākumus un radīt ekonomisko pārpalikumu.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu, ka ir jārisina jautājums par tām finanšu iestādēm, kas ir „pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots”, tāpēc kapitāla prasības un cikliskuma novēršanas kapitāla rezerves jānosaka proporcionāli finanšu iestādes lielumam, riska līmenim un uzņēmējdarbības modelim. Vēlos aicināt veikt kapitāla instrumentu sīku izpēti pirms un pēc krīzes, lai novērtētu konkrētu kapitāla instrumentu nozīmīgumu un to atbilstību turpmākām krīzes situācijām. Jaunajai Eiropas Banku iestādei ir jāuzņemas vadība, izstrādājot un ieviešot pasākumus saistībā ar kapitāla prasībām un noteikumiem attiecībā uz cikliskuma novēršanas kapitāla rezervju standartiem ES līmenī.
Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Atturējos balsojumā par šo ziņojumu, jo, lai gan tajā teorētiski ir atzīta problēma un atbalstīta nepieciešamība pārskatīt Bāzeles II noteikumus un stiprināt finanšu sistēmas un banku pārraudzību, tajā netiek atbalstīta stingru noteikumu pieņemšana. Ziņojumā par zemu ir novērtēta pakāpe, kādā bankas ir vainojamas krīzes izraisīšanā ar to pārmērīgi pašpaļāvīgajām un spekulatīvajām darbības tendencēm, jo īpaši pēdējos gados. Mums nepieciešama jauna izpratne par finanšu sistēmas būtību un nozīmi, ja vēlamies īstenot tādu Eiropas ekonomikas politiku, kura veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un kuras mērķis ir atrisināt sociālās vajadzības.
Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šajā ziņojumā piedāvāto pasākumu kopumu. Noteikumos cikliskuma novēršanai jānosaka standarta kritēriji, kas nodrošinātu, ka uzraudzības iestādes visaptveroši un rūpīgi pārrauga finanšu tirgus un tirgus vidi. Proti, tie ietver pilnu informācijas apmaiņu, reglamentējošu darbību saskaņošanu, kā arī darījumu un riska novērošanu reālajā laikā, izvirzot arī prasības attiecībā uz visu finanšu tirgus darījumu revīzijas liecībām. Augstas kvalitātes likviditātes standartu izstrādei tāpēc ir galvenā nozīme krīzes pārvarēšanā. Tomēr tiem jābūt pietiekami diferencētiem, lai tiktu ņemtas vērā banku uzņēmējdarbības modeļu īpatnības un to attiecīgie riska profili. Ņemot to vērā, jaunajai Eiropas Banku iestādei ir jāuzņemas vadība, izstrādājot un ieviešot pasākumus saistībā ar kapitāla prasībām un noteikumiem attiecībā uz cikliskuma novēršanas kapitāla rezervju standartiem ES līmenī.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība un regulēšana ir būtiski svarīga sabiedrības interešu un tās finanšu un ekonomikas stabilitātes aizsardzībai, kas ir nepieciešama turpmākai attīstībai un progresam. Turklāt pašreizējā krīze ir skaidri parādījusi, ka banku kapitāls kredītspējas un maksātspējas jomā nepārprotami nav bijis pietiekams. Kapitāla prasībām un cikliskuma novēršanas rezervēm jābūt proporcionālām katras finanšu iestādes lielumam, riska līmenim un uzņēmējdarbības modelim. No otras puses, vēlos uzsvērt Bāzeles komitejai izteikto aicinājumu un brīdinājumu par to korekciju nozīmi, kas nepieciešamas reglamentējošos noteikumos, lai Eiropas ekonomika un banku sektors, kuru raksturo stingra savstarpējā atkarība, netiktu apdraudēts un nenonāktu nekonkurētspējīgā stāvoklī globālajā tirgū.
Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Manuprāt, centieni uzlabot starptautisko finanšu sistēmu Bāzeles komitejā, G20 un Eiropas Savienības līmenī ir pilnīgi nelietderīgi.
Septembrī panāktā vienošanās par kapitāla apjomu un kvalitāti, kas bankām jāuztur, tika atzinīgi novērtēta kā liels solis uz priekšu un liela uzvara pār to sektoru, kas bija noskaņots pret šiem pasākumiem un draudēja pārtraukt kredītu izsniegšanu. Ir skaidrs, ka tā bija Pirra uzvara, jo pēc vienošanās biržu cenas šajā sektorā palielinājās tikai nedaudz, kas nav laba zīme.
Bankām līdz 2019. gadam ir jāpanāk atbilstība jaunajiem noteikumiem, bet šajā laikā vēl daudz kas var notikt. Riska analīze, kas, kā mēs jau zinām, ir pilnīgi neefektīva, joprojām ir šīs sistēmas centrālais jautājums. Ar likviditāti un aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītājiem, tāpat arī ar ārpusbilances posteņu aktīviem un pārvēršanu vērtspapīros saistītā problēma joprojām nav atrisināta. Finanšu iestādes, kas nesaņem finansējumu no valsts sektora, piemēram, drošības fondi, nav skartas, lai gan tās ir bīstamas un to darbības stils ir izkropļots.
Īsumā — nekas vēl nav un arī netiks atrisināts, ja netiks fundamentāli mainīta sistēma tā vietā, lai censtos to salāpīt.
Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālās partijas deputāti balsoja par Karas kunga ziņojumu (A7-0251/2010). Ziņojumā ir risināta virkne būtisku jautājumu, kā arī pausts aicinājums ieviest Bāzeles III nolīgumu visatbilstošākajā veidā un ņemot vērā finanšu sistēmu atšķirības. Tomēr Dānijas Liberālās partijas deputāti izsaka nožēlu par faktu, ka lielākā mērā netika ņemti vērā Dānijas ieteikumi Dānijas hipotekāro kredītu modeļa aizsardzībai. Daži no Bāzeles priekšlikumiem var radīt būtisku kaitējumu Eiropā spēkā esošajiem hipotekāro kredītu modeļiem, tostarp Dānijas modelim.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Bāzeles komiteja cenšas reformēt Bāzeles II vienotos standartus, lai stiprinātu banku sistēmas elastību. Komitejas priekšlikuma mērķis ir uzlabot kapitāla bāzes kvalitāti un paplašināt un nostiprināt kapitāla struktūras segumu. Komiteja plāno arī ieviest tādu aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, kas palīdzēs ierobežot pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvara pieaugumu šajā sistēmā un citus cikliskuma novēršanai paredzētos papildu pasākumus, piemēram, kapitāla rezervju uzkrāšanu labākajos periodos. Turklāt tiek ierosināta globālo standartu un likviditātes pārvaldības ieviešana.
Lai gan tomēr pastāv stingra starptautiska apņemšanās pārskatīt Bāzeles vienotos standartus, ir būtiski svarīgi, lai šādas pārskatīšanas rezultātā Eiropā tiktu panākts pareizais līdzsvars starp dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, investīciju bankām un tradicionālajām bankām, kas veic darījumus ar daudziem klientiem, atšķirīgām juridiskām formām un dominējošo uzņēmumu sektora finansēšanu, izmantojot banku aizdevumus.
Turklāt Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas vadība un stingri jāietekmē to noteikumu pārskatīšana, par kuriem Bāzeles komitejā sarunas jau ir sāktas. Eiropas Parlamentam kā demokrātiski ievēlētai Eiropas iestādei, kas vēlāk darbosies kā otrs Komisijas priekšlikuma par Kapitāla prasību direktīvu (CRD 4) pieņēmējs, jābūt iesaistītai sarunu procesā jau no paša sākuma.
Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Karas kunga ziņojuma apstiprināšanu ne tikai tāpēc, ka tajā ir precīzi raksturots progress, kas panākts saistībā ar Kapitāla prasību direktīvu, bet arī tāpēc, ka pastāv daži kritiski svarīgi jautājumi, kas spiež mūs steidzami veikt šo reformu. Pirmkārt, piekrītu, ka ir jāgarantē, ka Eiropas Parlaments aktīvi un, kas vissvarīgākais, laikus iesaistās sarunu procesā, lai nodrošinātu „demokrātisko kontroli”, sekmējot tādu pasākumu veikšanu, kas pēc iespējas atbilstu visu uzņēmumu prasībām. Mums jādara viss iespējamais, lai aizsargātu finanšu pakalpojumu lietotājus, un tāpēc jaunajā nolīgumā jāparedz sistēma, kas nespiež bankām savu saimnieciskās darbības izmaksu segšanu novirzīt tālāk privātpersonām.
Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Finanšu krīzi pamatā izraisīja bankas, kuras uzņēmās pārmērīgus riskus un kurām neizdevās noturēt pietiekami daudz kapitāla šo risku segšanai. Šo banku neveiksmes ir radījušas krīzi, kas joprojām smagi skar iedzīvotājus visā pasaulē. Iedzīvotāji ir samaksājuši dubultu cenu — kā nodokļu maksātāji, sedzot banku glābšanas plānu izmaksas, kam sekoja lejupslīdes radītās problēmas un izdevumu samazināšana. Lai novērstu šādas krīzes atkārtošanos, ir pamatīgi jāpārskata finanšu regulējums un tajā jāparedz stingrāks kapitāla regulējums bankām. Priekšlikumi Kapitāla prasību direktīvas uzlabošanai ir centrālais jautājums, lai radītu stabilas un atbildīgas bankas. Šajā ziņojumā ir atbalstīti G20 un Bāzeles komitejas izstrādātie mērķi un priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka bankās tiek glabātas pietiekamas atbilstošas kvalitātes kapitāla summas un ka tām ir nepieciešamā likviditāte un stabils finansējums, lai izturētu grūtajos tirgus apstākļos. Mūsu deputāti balso par šo ziņojumu, jo tajā tiek atbalstīts reformu process, bet mēs neatbalstām aicinājumus vājināt Bāzelē apstiprinātos priekšlikumus. Aicinām veikt turpmākos pētījumus par šo pasākumu ietekmi, ja iespējams, bet ar mērķi nodrošināt to pilnīgu, stingru un laikus īstenotu ieviešanu starptautiskā mērogā.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā tekstā paredzētie pasākumi nav pietiekami, lai risinātu pašreizējās krīzes un tās ekonomisko un sociālo seku radītos izaicinājumus. Steidzami ir radikāli jāmaina banku sistēmas noteikumi, nevis jāveic daļēji pasākumi to saglabāšanai. Bāzeles nolīgumā ir noteikts smieklīgi zemes kapitāla prasību līmenis, un tajā nav aizliegts neviens spekulāciju instruments. Balsoju pret šo aizsegu spekulācijām.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Globālā finanšu krīze, kas turpina radīt problēmas ekonomikai visās valstīs, ir apliecinājusi, ka spēcīgam banku sektoram ir milzīga nozīme, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē. Bāzeles II nolīguma un Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanai jāveicina spēcīgas banku nozares radīšana, izvirzot nosacījumus, kas nākotnē ļaus mums pārvarēt līdzīgas krīzes tām, kuras piedzīvojām nesenā pagātnē.
Šā ziņojuma mērķis ir uzlabot kapitāla bāzes kvalitāti un paplašināt un stiprināt kapitāla prasības risku segumam (piemēram, attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, kas rodas atvasināto instrumentu, atpirkšanas darījumu gadījumos u. c.). Tā nolūks ir arī ieviest aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, lai ierobežotu pārmērīga aizņemto līdzekļu īpatsvara izmantošanu banku sistēmā, kā arī citus papildu pasākumus cikliskuma novēršanai, piemēram, kapitāla rezervju veidošanu ekonomiski labvēlīgos periodos. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — tajā ir ierosināts ieviest globālus likviditātes pārvaldības standartus. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.
Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka:
– tām finanšu iestādēm, kas „ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots”, jābūt pieejamām tādām cikliskuma novēršanas kapitāla rezervēm, kas ir proporcionālas to lielumam un uzņēmējdarbības riska līmenim;
– Bāzeles komitejai un Komisijai jāpaskaidro attieksme pret savstarpējās finanšu līdzdalības nolīgumiem;
– jāveic kapitāla instrumentu sīka izpēte pirms un pēc krīzes, lai novērtētu konkrētu kapitāla instrumentu svarīgumu un to atbilstību turpmākām krīzes situācijām;
– augstas kvalitātes likviditātes standartu ieviešanai ir galvenā nozīme krīzes pārvarēšanā;
– jādefinē augstas kvalitātes likvīdu aktīvu kritēriji;
– Komisijai jānosaka, ka visu eirozonas valstu parāds tiek iekļauts augstas kvalitātes likvīdos aktīvos neatkarīgi no konkrētā parāda reitinga;
– jaunajai Eiropas Banku iestādei jāuzņemas vadība, izstrādājot un īstenojot pasākumus, kas saistīti ar kapitāla prasībām un cikliskuma novēršanas kapitāla rezervju standartiem;
– cikliskuma novēršanas noteikumos jānosaka saskaņoti kritēriji, kas nodrošinātu finanšu tirgu un tirgus vides visaptverošu un rūpīgu pārraudzību, kuru veic uzraudzības iestādes.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā ir izklāstīta Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz gaidāmo starptautisko standartu un pamatnostādņu pārskatīšanu saistībā ar banku sistēmas kapitāla un likviditātes prasībām, ko pieņem Bāzeles komiteja (starptautisks forums, ko izveidojušas bankas un banku sektora uzraugi), kā arī ar G20 saistībām šajā jomā. Šos standartus ir paredzēts transponēt un adaptēt ES tiesiskajā regulējumā, pārskatot Kapitāla prasību direktīvu (CRD). Komisijas ierosināto likumprojektu ir ieplānots izstrādāt 2011. gada pirmajā ceturksnī.
Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Vēlos apliecināt savu atbalstu šim ziņojumam. Kā Komisija jau zina, Parlaments vienmēr ir uzskatījis, ka vienošanās par Bāzeles II nolīgumu nepietiekami atspoguļo parlamentāro procesu. Ņemot vērā tik lielās ievērojamāko finanšu dalībvalstu intereses, tādu jautājumu pārskatīšanai, kas skar kapitāla rādītājus un aizņemto līdzekļu īpatsvara prasības, jāveic stingrā Parlamenta pārraudzībā. Šis ziņojums ir palīdzējis novērst Eiropas Parlamenta institucionālās līdzdalības neatbilstību, un Komisijai tas ir jāatzīst.
Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Pilnīgi atbalstu to, ka ziņojumā ir atzīts fakts, ka pastāv hipotekārās saistības un citi izlaistie vērtspapīri, kas faktiski ir vienlīdzīgi likvīdi un droši kā valsts obligācijas. Tādēļ pilnīgi piekrītu ziņojumā paustajam netiešajam atbalstam Dānijas hipotekārās kreditēšanas modelim, lai gan uzskatu, ka Dānijas piemērs tekstā būtu jāizklāsta daudz sīkāk. Es atturējos balsojumā tāpēc, ka ES konkurētspējas interesēs ziņojumā nav ietverts aicinājums ieviest stingrākus finanšu noteikumus nekā visā pārējā Rietumu pasaulē, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs.
Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) ES finanšu uzraudzības paketes pieņemšana septembrī īpaši paredzēja iestāžu un mehānismu izveidi mikrouzraudzības nodrošināšanai banku jomā sadarbībā ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu tīklu. Pašiniciatīvas ziņojumā, par kuru šodien balsojām, uzmanība tiek pievērsta tēmai, kura, manuprāt, zināmā mērā ietilpst šajā jaunajā arhitektūrā un kuru uzskatu par izšķirošu mūsu ekonomikai. Pašu līdzekļu kvantitātes un kvalitātes noteikšana noteikti ir ļoti jutīga tēma, kas jāanalizē saistībā ar tās ietekmi — jo īpaši uz ekonomikas atveseļošanos —, kā arī tās vispārējā kontekstā. Tā kā mūsu uzņēmumus galvenokārt finansē banku sektors, kas ir viens no ekonomikas pīlāriem, manuprāt, ir būtiski, lai bankas veiktu savu risku un peļņas pārvaldību piesardzīgā ilgtermiņa perspektīvā. Turklāt uzskatu, ka par šīm problēmām ir aktīvi jādebatē un tas jādara transatlantiskās sadarbības ietvaros. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu tā saturam kopumā, kas, manuprāt, ir viens solis tuvāk jaunu Savienības plānošanas, koordinācijas un pārraudzības mehānismu izveidei ekonomikas, budžeta un sociālajā sfērā ES.
Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Pašreizējā finanšu krīze parādīja, kādus riskus bankas bija uzņēmušās, kā arī kapitāla uzkrājumu trūkumu daudzās bankās šo risku segšanai. Šī bezatbildība Eiropas pilsoņiem joprojām daudz maksā gan banku glābšanas plānu, gan tēriņu samazināšanas ziņā ar to saistītās lejupslīdes rezultātā. Finanšu sektora regulējuma pārskatīšanā jāņem vērā priekšlikumi uzlabot Kapitāla prasību direktīvu, un tādēļ tā ir būtiski svarīga stabilu un atbildīgu banku izveidei. Šajā ziņojumā ir atbalstīti G20 un Bāzeles komitejas izstrādātie mērķi un priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka bankās tiek glabātas pietiekamas atbilstošas kvalitātes kapitāla summas un ka tām ir nepieciešamā likviditāte un stabils finansējums, lai izturētu grūtajos tirgus apstākļos. Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek atbalstīts reformu process, bet neatbalstīšu aicinājumus vājināt Bāzelē apstiprinātos priekšlikumus. Vēlos arī ierosināt veikt turpmākos pētījumus par šo pasākumu ietekmi, ja iespējams, bet ar mērķi nodrošināt to pilnīgu, stingru un laikus īstenotu ieviešanu starptautiskā mērogā.
Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Līdz šim starptautiskā sabiedrība nav izturējusies vienaldzīgi, bet ir veikusi daudzus solidārus pasākumus Āfrikas iedzīvotāju atbalstam. Tomēr attīstības līmenis šajā pasaules daļā joprojām ir ievērojami zemāks nekā Rietumu valstīs. Ja ņemam vērā, ka afrikāņa paredzamais dzīves ilgums varētu būt pat par 30 vai 40 gadiem īsāks nekā eiropietim, varam teikt, ka tā ir liela problēma pat tagad. Dārgie kolēģi deputāti, atbalstu De Keyser kundzes ziņojumā piedāvātos risinājumus un vēlos uzsvērt, ka īstais atrisinājums Āfrikas problēmai ir vienlīdz rodams gan veselības aprūpes sistēmas pamatu izveidē, gan arī tūlītējas palīdzības sniegšanā. Pārfrāzējot pazīstamo teicienu, uzskatu, ka, „ja piedāvāsiet pacientam zāles, būsiet sniedzis viņam palīdzību vienai dienai. Ja piedāvāsiet veselības aprūpes sistēmu, būsiet sniedzis viņam palīdzību ne tikai visa mūža garumā, bet arī viņa bērniem”. Šā iemesla dēļ atbalstu līdzsvarotu līdzekļu piešķiršanas politiku.
John Attard-Montalto, Louis Grech un Edward Scicluna (S&D), rakstiski. − Maltas Darba partijas delegācija balsoja par ziņojumu par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē, kurā ir atbalstīti svarīgi pamatjautājumi un prioritātes Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai un galējās nabadzības samazināšanai uz pusi līdz 2015. gadam. Pilnīgi piekrītam arī šajā ziņojumā risinātajiem jautājumiem, jo īpaši nepieciešamībai steidzami atrisināt veselības problēmas Subsahāras Āfrikā un vispārējo jautājumu par to, kā tajā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un sociālās apdrošināšanas programmas. Tomēr manis pārstāvētā delegācija nepiekrīt ziņojuma 6. punktā ietvertajai atsaucei uz abortu veicināšanu.
David Casa (PPE), rakstiski. – Šajā ziņojumā tiek risināta virkne jautājumu. Tomēr bažas rada 6. punkts, kas skar jautājumu par abortiem. Esmu pret abortiem un nevaru atbalstīt dokumentu, kurā tiek atbalstīta šī prakse. Tādēļ izlēmu balsot pret grozīto ziņojumu.
Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Zviedrijas Konservatīvo partija šodien, 2010. gada 7. oktobrī, balsoja pret ziņojumu (A7-0245/2010) par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka, mūsuprāt, ziņojumā ir risināta ārkārtīgi svarīga tēma — piekļuve veselības aprūpei ir priekšnoteikums attīstībai. Simtiem tūkstošu bērnu Subsahāras Āfrikā katru gadu mirst no slimībām, kas nav nāvējošas ikvienam, kuram ir pieejama primārā aprūpe. Tomēr, mūsuprāt, ziņojumā nav sniegta atbilde uz jautājumu, kā to nodrošināt. Tas ir fakts, ka pilsoniskai sabiedrībai ir bijusi un daudzās valstīs joprojām ir ārkārtīgi būtiska nozīme aprūpes nodrošināšanā. Privāto aprūpes sniedzēju un nevalstisko organizāciju veiktā darba kategoriska noraidīšana nav pareizais ceļš, kas būtu jāizvēlas, lai nodrošinātu nabadzīgo iedzīvotāju labklājību. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka, protams, atbalstām ziņojumā ietverto formulējumu, kurā atgādināts par sieviešu reproduktīvo veselību un nosodīta dzimumorgānu kropļošana un šokējošā vardarbība, kam joprojām ir pakļautas sievietes.
Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Cik noprotams, šī rezolūcija par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē galvenokārt ir vērtīga tāpēc, ka tajā jautājums tiek risināts, pamatojoties uz attiecīgā reģiona specifiskajām iezīmēm. Rietumu civilizācijai specifiska sociālās aizsardzības sistēmu modeļa ieviešana pilnīgi atšķirīgos apstākļos ir ļoti problemātiska. Daudzi jaunattīstības valstīm paredzētie projekti ir cietuši neveiksmi tāpēc, ka gan Eiropas valstis, gan Amerikas Savienotās Valstis izmantojušas absolūti rietumnieciski centrētu pieeju. Tā rezultātā ir izšķiesti resursi un attiecīgajām valstīm ir radušās papildu problēmas. Konkrētā situācija šajā reģionā ļauj arvien labāk saskatīt faktu, ka nevaram uztvert veselību kā preci. Tāpēc jānosaka tie veselības aprūpes veidi, ko ir iespējams nodrošināt bez peļņas gūšanas, iedvesmojoties no solidaritātes un demokrātijas vērtībām. Laika gaitā sasniegto progresu, tostarp pateicoties ES dalībvalstu sniegtajam ieguldījumam, viegli var iznīcināt, piemērojot steidzīgu pieeju, kuras pamatā ir komerciāli apsvērumi. Uzskatu, ka rezolūcijā šis jautājums ir risināts godīgā, saprotamā veidā, tāpēc balsoju par to.
Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā saistībā ar ES apņemšanos izpildīt Tūkstošgades attīstības mērķus un līdz 2015. gadam samazināt nabadzību uz pusi ir izklāstītas vissteidzamākās veselības problēmas Subsahāras Āfrikā un jautājums par to, kādas sistēmas var tikt ieviestas, lai to panāktu.
Ziņojumā tiek pētīts, kā var izveidot universālas, visiem pieejamas un lētas veselības aprūpes sistēmas un kādu paraugpraksi varam piedāvāt no Eiropā gūtās pieredzes. Īpaša uzmanība ziņojumā ir pievērsta savstarpējām veselības apdrošināšanas sistēmām, kuras jau ir izveidotas un apliecinājušās sevi, efektīvi darbodamās vairākās Āfrikas valstīs.
Savstarpējās veselības apdrošināšanas sistēmas nav paredzētas, lai aizvietotu valsts iestādes; tās drīzāk ir alternatīva, kas ļauj pārvarēt šķēršļus piekļuvei veselības aprūpei un nodrošina labāku kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu ienākumiem. Tik tiešām, tās ir spējušas pielāgot apdrošināšanu atbilstoši iedzīvotāju sociāli ekonomiskajām īpatnībām neformālā ekonomikā, kas nav iekļautas formālās programmās un komerciālajā apdrošināšanā, un tā rezultātā tās ir atbilstošs risinājums vispārējās apdrošināšanas mērķa sasniegšanā valstīs ar zemu un vidēji augstu ienākumu līmeni.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Āfrika ir nogurusi no krīzes, dabas katastrofu, galējas nabadzības, karu un epidēmiju sekām, un tāpēc mums ir steidzami jāpalīdz ieviest ilgtspējīgu politiku veselības jomā. Tieši tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir paredzētas tādas veselības aprūpes sistēmas, kas tiek finansētas vienlaikus no valsts resursiem, starptautiskās solidaritātes resursiem un iedzīvotāju iemaksām. Lai to sasniegtu, valstīm Eiropā ir jāpilda savi solījumi piešķirt vismaz 0,7 % no IKP sadarbībai 2010. gadā. ES jāatbalsta daudzās pastāvošās savstarpējās apdrošināšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi veselības aprūpei. Dalībvalstis tiek aicinātas sniegt savas zināšanas un lielāku tehnisku un finansiālu atbalstu jaunattīstības valstu valdībām, lai ieviestu un paplašinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas. Visbeidzot — arī Eiropas Investīciju bankai ir nozīme kredītu garantēšanā, investīciju līdzfinansēšanā, ieguldot tās klīnikās un uzņemoties segt daļu no honorāra veselības jomas speciālistiem. Tikai ar šiem kopīgiem centieniem Āfrika varēs izmantot tādas ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas priekšrocības, kas būs pieejamas visiem.
Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Veselības aprūpes sistēmas stiprināšana Subsahāras Āfrikā ir būtiski svarīgs attīstības politikas aspekts. Kompensējot trūkumus veselības aprūpes sistēmā, pozitīvi tiks ietekmēta arī sabiedrības veselība visā pasaulē, uzlabojot medicīnas speciālistu kvalifikācijas celšanu, veicinot atbilstošas profilakses kampaņas un samazinot ārstēšanas izmaksas. Tādā veidā tiks veicināta krasa nopietnu epidēmiju, piemēram, HIV, tuberkulozes un dizentērijas, izplatības samazināšanās. Privātiem uzņēmumiem ir nepieņemami peļņas gūšanas nolūkā kavēt veselības aprūpes pieejamību, bet ir vēl nepieņemamāk konservatīvām reliģiskām kustībām noraidīt seksuālās un reproduktīvās veselības politiku un apšaubīt tiesības veikt abortu, līdz ar to apdraudot miljoniem sieviešu veselību. Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Subsahāras Āfrikā un visā pasaulē, Eiropas Savienībai ir būtiski vēl lielākā mērā saskaņot savus pasākumus ar pārējo starptautisko sabiedrību. Proti, tai jāuzņemas pienākums veicināt bezpeļņas, solidāru savstarpējās veselības apdrošināšanas sistēmu izveidi, veicinot piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei. Tādēļ atbalstu De Keyser kundzes ziņojuma pieņemšanu.
Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Iedzīvotājiem Āfrikas kontinenta valstīs ir svarīgi nodrošināt piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpēc ir labi, ka debatējam par veselības apdrošināšanas sistēmām un par to, kā ir iespējams organizēt veselības aprūpi valstīs ar zemu ienākumu līmeni.
Diemžēl ziņojumā paustais tonis un pieeja varētu būt daudz labāka. Piemēram, ir nožēlojami, ka Eiropā joprojām valda priekšstati, kas ļauj uzrakstīt šādas frāzes: „tā kā, ņemot vērā sociālos un humanitāros apstākļus, kādos dzīvo daudzi iedzīvotāji, viņi ne vienmēr izprot nodrošinājuma nozīmi.”
Uzskatām arī, ka noteiktos jautājumos ziņojumā ir pausta novecojusi attieksme pret privāto veselības apdrošināšanu un neatkarīgiem veselības aprūpes sniedzējiem. Šodien dažos Āfrikas reģionos ir būtiski svarīgi, lai šie neatkarīgie aprūpes sniedzēji varētu turpināt darboties un lai tajos vispār būtu pieejama jebkāda veselības aprūpe.
Lai gan šajā ziņojumā ir iepriekš minētās nepilnības, tomēr uzskatām, ka tā mērķis ir labs un ka tajā ir ietverta virkne saprātīgu iniciatīvu. Vēlamies arī atbalstīt tos progresīvos spēkus, kas darbojas organizācijās, kuras atbalsta sieviešu tiesības uz reproduktīvu veselību. Tāpēc izlēmām balsot par šo ziņojumu.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē, jo tajā ir apliecināta nepieciešamība starptautiskajai sabiedrībai izpildīt savas saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem un Eiropas Savienībai apstiprināt savu apņemšanos palielināt atbalstu veselības aprūpei Subsahāras Āfrikā. Jāuzsver atbalsta nozīme tādu ilgtspējīgu savstarpējās apdrošināšanas modeļu izstrādei, kuru pamatā jābūt solidaritātei — starp ziemeļiem un dienvidiem un starp to dalībniekiem —, bet kuriem ilgtermiņā jāiegūst autonomija un jākļūst par pašfinansējošām vienībām.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Subsahāras Āfrika joprojām ir reģions ar viszemāko jaunpiedzimušo vidējo paredzamo dzīves ilgumu (Average Life Expectancy — ALE) (no 20 valstīm ar zemāko ALE 19 atrodas Āfrikā) un augstāko mirstības rādītāju un mātes un bērna mirstības rādītāju. Tas ir arī reģions ar vislielāko HIV infekcijas izraisīto nāves gadījumu izplatību, kur izplatība pieaugušo iedzīvotāju vidū dažās valstīs pārsniedz 15 %. Šie dati ir vērtējami kā satraucoši, brīdinot mūs, ka humānā palīdzība šīm valstīm ir steidzami pareizi jānovirza veselības jomai un jāsniedz primārā medicīniskā aprūpe vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Šis pienākums jāuzņemas Eiropas Savienībai un atsevišķām dalībvalstīm — ne tāpēc, ka šī galējās nepieciešamības situācija izveidojusies Āfrikas kontinenta koloniālās pagātnes rezultātā, kā norādīts ziņojumā, bet gan tāpēc, ka mēs, eiropieši, esam saistīti ar Āfriku ar īpašām draudzības un solidaritātes saitēm, ko nedrīkstam aizmirst.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas iedzīvotāju nopietnās problēmas un galējās vajadzības veselības jomā ir neapstrīdamas, un tāda ir arī attīstīto valstu efektīvas intervences nozīme, lai nodrošinātu labākus dzīves apstākļus kontinentā, ko skar neskaitāmas dabas katastrofu vai karu, konfliktu un apspiedēju diktatūru izraisītas posta situācijas. Tomēr ir nepieņemami izmantot šo iemeslu, lai uzspiestu fundamentālu un neapspriežamu cilvēcisko vērtību ieviešanu, kā tas ir gadījumā ar tiesībām uz dzīvību. Jaunu, sabiedrību šķeļošu koncepciju uzspiešana neveicinās nepietiekami attīstītās Āfrikas problēmu atrisināšanu. Tādēļ balsoju pret.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir iekļauti aspekti, ko uzskatām par svarīgiem, piemēram, uzskats, ka veselība nav prece, un paustās bažas par „veselības pakāpenisku kļūšanu par preci”. Atzinīgi novērtējam, ka tajā ir aizstāvētas sieviešu tiesības pilnīgi kontrolēt jautājumus, kas saistīti ar viņu reproduktīvo veselību, tostarp ar dzemdībām, kontracepciju, abortu vai seksuāli transmisīvām slimībām. Vienlīdz svarīgs ir fakts, ka tajā ir uzsvērts kvalificētu speciālistu trūkums veselības jomā daudzās Āfrikas valstīs. Tā vietā, lai mēģinātu šos resursus paturēt to izcelsmes valstīs, vairākas Eiropas valstis ir veicinājušas situācijas saasināšanos intelektuālā darbaspēka emigrācijas jomā, aizvilinot prom daudzus no šiem speciālistiem. Ziņojumam vajadzētu būt sīkāk izstrādātam tādos jautājumos kā tā dēvētie „ārējie faktori”, kas „var dramatiski samazināt to valstu rīcības iespējas, kas vēlas (..) efektīvi ietekmēt savu valstu iedzīvotāju veselību”. Noteikti nevaram ignorēt strukturālo korekciju programmas, ārvalstu parādu vai tēriņu samazināšanu un privatizāciju ar mērķi panākt uzņēmumu dzīvotspēju, tostarp veselības sektorā, kurā jau tagad ir vērojami lieli trūkumi. Nedrīkstam arī ignorēt veidu, kādā ES mēģina par jebkādu cenu uzspiest ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kas vēl vairāk novājinās šo valstu ekonomiku.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Informācijas apmaiņa ir svarīga, neatkarīgi no politikas jomas. Tomēr veselības aprūpes sistēmā ir būtiski svarīgi apmainīties ar informāciju starp valstīm un reģioniem un tādā veidā ir vieglāk pārbaudīt, kuri no aspektiem ir vispārēji, pieejami un lēti tajos reģionos, kam tie sākotnēji netika paredzēti. Ņemot to vērā, atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, jo tajā ir atspoguļota paraugprakse, kas gūta no Eiropā uzkrātās pieredzes, un ir redzams, kas no tās ir piemērots Subsahāras Āfrikai.
Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstīju ziņojumu par veselības aprūpes sistēmu Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē, jo uzskatu par būtisku aizstāvēt tiesības uz veselību kā vienu no pamata cilvēktiesībām. Diemžēl ir labi zināms, ka afrikāņa paredzamais dzīves ilgums ir vismaz par 30 gadiem īsāks nekā eiropietim un šī atšķirība vien liek nopietni apšaubīt Ziemeļu un Dienvidu solidaritātes modeli. Ir arī labi zināms, ka lielākā daļa Subsahāras afrikāņu, jo īpaši tie, kas dzīvo lauku rajonos, nevar atļauties segt maksu par zālēm. Ziņojumā, par kuru šodien balsojām Parlamentā, ir minētas tādu ilgtspējīgu veselības pakalpojumu priekšrocības, kas tiek finansēti no valsts vai starptautiskās solidaritātes programmu līdzekļiem. Faktiski šajā saistībā Eiropas Savienībai var būt svarīga nozīme, uzņemoties atbilstošu pasākumu veikšanu tādas pārredzamas finansējuma sistēmas pamatu veidošanā, kuras pamatā ir veselības rādītāji, kas iegūti iedzīvotāju reālu vajadzību rezultātā. Turklāt uzskatu, ka ir jāturpina ieviest programmas iedzīvotāju izglītošanai par slimību profilaksi un laikus diagnosticēšanu, un visbeidzot vēlos uzsvērt to primāro pienākumu, kas jāuzņemas vietējām atbildīgajām iestādēm šā mērķa sasniegšanai.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mums arī turpmāk jāapvieno visas pūles, lai Eiropas Savienības investīcijas veselības sistēmās Subsahāras Āfrikā tiktu efektīvi ieguldītas, lai pastāvīgi mazinātu lielo nelīdzsvarotību, kas pašlaik ir vērojama starp šo kontinentu un citiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu dzimstību, paredzamo dzīves ilgumu un HIV izplatību.
Tomēr ir svarīgi brīdināt šo valstu vadītājus izmantot pieejamos līdzekļus paredzētajiem mērķiem un nodrošināt, ka tie netiek novirzīti citu pasākumu finansēšanai, jo sliktā pārvaldība atsevišķās valstīs bieži izraisa problēmu padziļināšanos veselības sistēmā. Jāuzsver arī tas, ka jāsaglabā esošie dzimstības rādītāji un jāveicina to uzlabošanās, un brīvprātīga grūtniecības pārtraukšana nedrīkst būt viegli pieejama. Lai gan mums noteikti jārespektē sieviešu tiesības, biežā grūtniecības pārtraukšanas prakse nedrīkst būt galvenais dzimstības līmeni regulējošais faktors. Tieši tāpēc balsoju tā, kā esmu nobalsojis.
Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbalstu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē. Veselība nav prece. Pēc 2010. gada ziņojuma par Tūkstošgades attīstības mērķiem un ņemot vērā to, ka līdz termiņam ir atlikuši pieci gadi, ikviens no mums ir atbildīgs par atbalsta sniegšanu mūsu partnervalstīm to valsts veselības politikas īstenošanā. Izdevumi veselības nozarē nav izmaksas, bet būtiskas investīcijas ilgtspējīgas šo valstu sociāli ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.
Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Kā varam samierināties ar faktu, ka afrikāņa un eiropieša paredzamais dzīves ilgums var atšķirties par 30 vai 40 gadiem? Ir daudz faktoru, piemēram, slikta pārvaldība, dabas katastrofas un galēja nabadzība, kas padara situāciju satraucošu; situāciju, kad veselības rādītāji Āfrikā ir vieni no visšokējošākiem pasaulē. Kā norādīts ziņojumā, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir maz ticams, ka jaunattīstības valstis tuvākajā nākotnē spēs finansēt pašas savas valsts veselības sistēmas no nodokļu ieņēmumiem. Šajos apstākļos bezpeļņas sistēmas ar vienlaikus finansējumu no valsts resursiem, starptautiskā atbalsta līdzekļiem un sabiedrības līdzdalības var palīdzēt pārvarēt lielo izaicinājumu, ko rada veselības aprūpe Subsahāras Āfrikā. Jāatzīst, ka dažas Āfrikas valstis jau ir sākušas dažu daudzsološu iniciatīvu ieviešanu ar starptautiskās sabiedrības atbalstu. Tomēr Eiropas Savienībai ir īpaša nozīme solidāru veselības aprūpes struktūru ieviešanā, nodrošinot vadību un finansējot primārās veselības aprūpes sistēmas, kā arī nodrošinot piekļuvi zālēm. Tai arī jāatbalsta programmas iedzīvotāju izglītošanai par slimību profilaksi un laikus diagnosticēšanu.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā ir risināts veselības aprūpes trūkuma jautājums Subsahāras Āfrikā, ar ko tiek sodīta lielākā daļa iedzīvotāju, kuri vēlas saņemt veselības aprūpi. Tie, kuri saņem veselības aprūpi, ir iedzīvotāji, kas to var atļauties. Lielākā daļa iedzīvotāju Subsahāras Āfrikā, jo īpaši lauku reģionos, nevar atļauties veselības aprūpi vai zāles, pat nepatentētos medikamentus, lai gan NVO un citu valdību programmu ietvaros tiek sniegti pakalpojumi. Tādēļ galvenā ziņojumā paustā vēsts ir ieviest tādu veselības apdrošināšanas sistēmu, kuras pamatā būtu solidāra sistēma, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi veselības aprūpei. Tāpēc ziņojumā Komisija tiek aicināta atbalstīt un veicināt tādu veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā būtu apvienotas valsts atbildīgās iestādes, visas ieinteresētās puses un sponsori.
Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Katru gadu mirst gandrīz 10 miljoni bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, un no tiem 4 miljoni ir jaundzimušie, kas nav pat vienu mēnesi veci. Zīdaiņu mirstība gandrīz pilnīgi ir koncentrēta nabadzīgajās valstīs, galvenokārt Subsahāras Āfrikā. Pat līdz šai dienai katru minūti pasaulē mirst viena sieviete no grūtniecības vai dzemdību izraisītām komplikācijām. Galvenie cēloņi ir hemorāģija, infekcijas vai hipertensijas saasinājumi. Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati apliecina, ka risks nomirt grūtniecības rezultātā ir 36 reizes augstāks sievietēm jaunattīstības valstīs nekā sievietēm, kuras dzīvo attīstītā valstī. Dažos pēdējos gados nāves gadījumu skaits ir samazinājies par 34 %, bet šis rādītājs ir mazāks nekā puse no Tūkstošgades attīstības 5. mērķa sasniegšanai nepieciešamā rādītāja. Lielāka uzmanība jāvelta, palīdzot tiem, kas visvairāk ir pakļauti riskam, konkrēti, sievietēm lauku reģionos un nabadzīgākajām ģimenēm, etniskām minoritātēm un pamatiedzīvotāju grupām, kā arī konfliktu zonās dzīvojošajiem, un veselības aprūpes sistēmā jāveic lielāki ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka beidzot tiek nodrošināta piekļuve labākas kvalitātes aprūpei.
Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Šodienas balsojumā Eiropas Parlamentā balsoju pret pašiniciatīvas ziņojumu par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē. Ziņojumā ir risināta būtiski svarīga tēma — ir skaidrs, ka piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir galvenais priekšnoteikums attīstībai. Simtiem tūkstošu bērnu Subsahāras Āfrikā katru gadu mirst no slimībām, kas nav nāvējošas ikvienam, kuram ir pieejama primārā aprūpe. Tas ir apkaunojums attīstītajai pasaulei. Nepieciešama palīdzība, kas nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpei. Tomēr, manuprāt, ziņojumā nav sniegtas pieņemamas atbildes uz jautājumu, kā to panākt. Jāatzīst fakts, ka pilsoniskai sabiedrībai, jo īpaši reliģiskām organizācijām, vēsturiski ir bijusi — bet daudzās valstīs dienvidos no Sahāras tuksneša joprojām ir — ārkārtīgi svarīga nozīme veselības aprūpes sniegšanā. Privāto aprūpes sniedzēju un nevalstisko organizāciju veiktā darba kategoriska noraidīšana, kā tas tiek darīts šajā ziņojumā, nav pareizais ceļš, kas būtu jāizvēlas, lai nodrošinātu nabadzīgo iedzīvotāju labklājību. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.
Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Rezolūcijā par veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē Eiropas Parlaments „atgādina par sieviešu tiesībām bez ierobežojumiem lemt par savu reproduktīvo veselību — par grūtniecības, kontracepcijas, abortu vai seksuāli transmisīvu slimību jautājumiem”. Tomēr izsaku nožēlu par faktu, ka šis pasākums tika pieņemts tikai ar nelielu balsu vairākumu — 313 pret 229 balsīm. Jautājums ir par vienu no pamattiesībām, par kurām Eiropā un visā pasaulē ir cīnījušās un joprojām cīnās tūkstošiem sieviešu, bieži riskējot ar dzīvību. Lai gan izsaku skaidru nožēlu par savu kolēģu mazākuma nostāju, tomēr priecājos par šodienas balsojumu.
Rezolūcijas priekšlikums: ES reģionālā un kohēzijas politika pēc 2013. gada (B7-0539/2010)
Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mani kolēģi un es uzskatām, ka mums jāizmanto Eiropas Savienības reģionālās politikas panākumu radītās priekšrocības. Tas nozīmē, ka mums jāīsteno evolūcija, nevis revolūcija. Tai arī turpmāk jābūt stiprai, pietiekami finansētai politikai — tādai, kas ir darbojas kā ekonomikas attīstības svira visos mūsu reģionos. Vēlamies vienkāršotus noteikumus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Mēs nelokāmi ticam, ka attālākajām pilsētām un reģioniem jāpievērš īpaša uzmanība. Izstrādājot šo rezolūciju gan darba grupas līmenī, gan Parlamenta Reģionālās attīstības komitejā, esmu nodrošinājusi ievērojamu progresu divās jomās — lielākā mērā tiek ņemtas vērā potenciālo līdzekļu saņēmēju vajadzības un ka IKP koncepcija netiek nevajadzīgi uzskatīta par svētu. Uzskatu, ka IKP arī turpmāk jābūt galvenajam kritērijam līdzekļu piešķiršanā, bet ir jāņem vērā arī citi kritēriji. Esmu gandarīta par panākto kompromisu, tādēļ balsoju par šo tekstu. Pieņemot šo rezolūciju ar ļoti lielu balsu vairākumu, esam apvienojuši spēkus un nosūtījuši ļoti skaidru vēstījumu Eiropas Komisijai un Eiropas ministriem.
Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par rezolūciju saistībā ar ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada. Šajā tekstā ir iekļauti būtiski svarīgi apliecinājumi, piemēram, ka pēc 2013. gada ir jāsaglabā tāda kohēzijas politika, kas ir obligāti nepieciešama dalībvalstu savienības pastāvēšanai. Uzskatu, ka mums jābūt uzmanīgiem attiecībā uz priekšlikumu pieprasīt, lai saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otro pīlāru lauku attīstība tiktu koordinēta ar kohēzijas attīstības mērķiem un pārvaldīta reģionālā līmenī, lai nodrošinātu tās pielāgošanu vajadzībām. Ir pilnīgi iespējams panākt reģionālo atbilstību, slēdzot līgumus bez obligāta instrumenta. Pilnīgi piekrītu, ka kohēzijas politika nedrīkst tikt pārnacionalizēta. Kohēzijas politika nedrīkst būt ne nacionāla, ne reģionāla. Tai jābūt Eiropas politikai. Eiropas atkalapvienošanās kohēzijas politika jāpārvērš visas Eiropas plānošanas un attīstības politikā. Savienības pārveidošana par viskonkurētspējīgāko reģionu pasaulē ekonomiskā un sociālā ziņā un par vides ziņā visilgtspējīgāko reģionu — tik vērienīgs ir mērķis, kas saistīts ar tādu rezultātu sasniegšanu Eiropā, ko gaida iedzīvotāji.
Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) ES kohēzijas politikas mērķis ir samazināt dažādu Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības un panākt ekonomisko un sociālo kohēziju, kas ir ļoti svarīga sabiedriskajai dzīvei un attīstībai laukos. Balsoju par šo rezolūciju, un ir būtiski svarīgi, lai ES turpinātu atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi lauku un attālajos reģionos. Kopš 1973. gada Īrija ir saņēmusi apmēram EUR 10 miljardus no Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas komitejas. Atbalstu to, kas rezolūcijā ir teikts par nepieciešamību rūpīgi apsvērt reģionālās attīstības nozīmi un ņemt to vērā, izstrādājot ES budžetu, kā arī par spēcīgas Eiropas reģionālās politikas veicināšanu ar pietiekamu finansējumu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai. Kohēzijas politikai pēc 2013. gada jāatbilst Eiropas reģionu vajadzībām, lai palīdzētu ES sabiedrībai sasniegt izaugsmi un uzplaukumu. Tai jābūt vienkāršotai un pārredzamai politikai. Tajā jāparedz sinerģija ar reģionālo politiku un koordinēta pieeja, kas tiek pārvaldīta reģionālā līmenī, lai tiktu sasniegti konkrēti politikas mērķi un naudas līdzekļi tiktu sadalīti godīgi.
Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Kohēzijas politika ir īpaši svarīga ES politikas daļa, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības un nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Efektīvi īstenotai reģionālajai politikai ir liela pievienotā vērtība, kas skar visu ES un tās ekonomisko izaugsmi. Eiropas Parlaments ir bieži paudis nostāju, ka kohēzijas politika pašlaik tiek attīstīta globālo izaicinājumu apstākļos, kam ir atšķirīga ietekme uz dažādiem ES reģioniem. Tāpēc ir būtiski jāuzlabo vispārējā kohēzijas politikas koordinēšana ES līmenī. Faktiski kohēzijas politikai piemēroto prasību un noteikumu augstā sarežģītības un grūtību pakāpe ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē šā instrumenta potenciālo iespēju izmantošanu. Lai nodrošinātu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu pēc tam, kad šī politika ir īstenota, jāpanāk pietiekama elastība tās pielāgošanā konkrētajām atsevišķo reģionu iezīmēm, lai tie varētu pārvarēt konkrētās ekonomiskās un sociālās grūtības.
Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Kohēzijas politika ir visefektīvākais instruments, kas ir pieejams Eiropas politikas piemērošanai reģionālā līmenī. Šodien pieņemtais rezolūcijas priekšlikums ietver svarīgus aspektus, kas veido ciešu saikni ar ES 2020 stratēģijas mērķiem. Budžeta projektā 2014.–2021. gadam jāiekļauj resursu piešķīrumu ziņā vērienīgi kohēzijas politikas pasākumi. Turklāt, ņemot vērā ekonomikas krīzes ietekmi mazāk attīstītajos reģionos, konverģences mērķim arī turpmāk jāpiešķir galvenā nozīme. Rumānijas gadījumā šīs politikas ieviešana ļautu īstenot atbilstošu konverģenci ar citām ES valstīm, jo īpaši tad, ja visi astoņi attīstības reģioni manā valstī izmantos struktūrfondu sniegtās priekšrocības. Šo līdzekļu piesaiste un vislabākā izmantošana radītu IKP pieaugumu 15 % apmērā nākamajos piecos gados. Tomēr nelielās ministriju administratīvo departamentu kapacitātes rezultātā šo līdzekļu izlietojuma rādītājs joprojām ir zemākais visā Eiropā. Tādēļ uzskatu, ka ministriju līmenī būtu lietderīgi reorganizēt šīs esošās administratīvās struktūras un personāla atlasē piemērot stingrus kompetences kritērijus. Turklāt uzskatu arī, ka makroreģionālās stratēģijas, piemēram, Donavas stratēģija, jāsaglabā kā prioritāri šīs politikas aspekti.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas Savienībai jāsāk plānot ES kohēzijas un reģionālās politikas finansēšana un koordinēšana pēc 2013. gada. Piekrītu Eiropas Parlamenta viedoklim, ka pašlaik mums jāplāno un jāsadala struktūrfondiem rezervētie ES naudas līdzekļi, lai jaunajā ilgtermiņa finanšu periodā tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi visu ES reģionu saskaņotas attīstības nodrošināšanai. Eiropa ir vienota, un tādēļ ir ļoti svarīgi panākt kohēzijas mērķa izpildi — samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības un nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Piekrītu Parlamenta viedoklim, ka kohēzijas politikai jābūt vairāk vērstai uz rezultātu sasniegšanu un ka mums ir jācenšas panākt arvien lielāku efektivitāti un lietderību, jo tikai tad šī politika kļūs patērētājiem ērtāka un izdevīgāka. Lai to panāktu, mums ir būtiski jāuzlabo administratīvās procedūras, jāpastiprina finanšu uzraudzība, jākoordinē valstu un reģionālie procesi un tiem jākļūst elastīgākiem un vienkāršākiem. Lai sasniegtu „Eiropa 2020” stratēģijas mērķus, mums jāpanāk kohēzija un jāīsteno reģionālā politika, kā arī jānodrošina, lai šī politika būtu neatkarīga un aptvertu visus Eiropas reģionus.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir svarīgi palielināt ES budžetu, bet ir svarīgi arī uzlabot šo līdzekļu izmantošanas noteikumu elastīgumu un vienkāršību, lai panāktu labāku budžeta izpildi. ES politikā jāizvirza prioritātes, kas veicina ekonomikas izaugsmi un ļauj izveidot vairāk un labākas kvalitātes darbavietas, vienlaikus īstenojot politiku, kas veicina konkurētspēju, piemēram, atbalsta sniegšanu zinātniskiem pētījumiem un inovācijām.
Vēlos aicināt kohēzijas politikas arhitektūrā pēc 2013. gada piedāvāt vienkāršu, patiesu un pārredzamu pārejas režīmu, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi un jaunākās tendences attiecīgo reģionu sociālajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī veicināt šo reģionu turpmāko izaugsmi un attīstību. ES budžets ir jāizstrādā kopsakarībā ar Eiropas politisko dienas kārtību. Piemēram, enerģētika ir visu Eiropas līderu dienas kārtības jautājums, tomēr ieguldām četras reizes mazāk zinātniskos pētījumos nekā pagājušā gadsimta 80. gados. Uzskatu, ka Eiropas Savienības 2020. gada stratēģija ir labs sākumpunkts un labs pamats turpmākajam darbam.
Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Uzskatu, ka Eiropas Sociālais fonds arī turpmāk jāiekļauj regulā par vispārējiem noteikumiem saistībā ar kohēzijas fonda līdzekļiem. Tomēr uzskatu, ka tam jādarbojas pēc saviem noteikumiem.
Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš dibināšanas Eiropas Savienība ir veicinājusi mieru un labklājību, brīvības un drošības reģiona izveidi un vienoto tirgu kā tās pamatvērtības, kā arī tā ir veicinājusi sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanu ar ilgtspējīgas attīstības palīdzību. Šodien šīm vērtībām, ar kurām lepojamies, jāturpina vadīt Eiropas integrācijas procesus tālāk, protams, kopā ar reģionālās attīstības politiku. 2013. gads jau ir tepat aiz stūra.
Tāpēc ir svarīgs ikviena ieguldījums šā mērķa sasniegšanā, jo pašreizējā situācija Eiropā ir diezgan sarežģīta un pēc Lisabonas līguma apstiprināšanas tā pārdzīvo pamatīgas pārmaiņas. Negatīvie globālie klimatiskie apstākļi arī ir likuši ES pārskatīt savas prioritātes ar mērķi nokārtot konkrētas vai ekonomiska rakstura problēmas, kas ir jāatrisina, bet kas nedrīkst novērst uzmanību no ES reģionālās politikas pamatprincipiem. Kohēzijas politikas arhitektūrā pēc 2013. gada jābūt skaidri atspoguļotam faktam, ka kohēzijas politika nav finanšu resursu pārdales politika starp dalībvalstīm un reģioniem. Drīzāk tā ir vai tai vajadzētu būt politikai, kas ir vērsta uz ES sociālo, ekonomisko un teritoriālo attīstību.
Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pieņemot rezolūciju par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada, Eiropas Parlaments tikko ir sniedzis atbalstu to reģionu izteiktajiem lūgumiem, kas pašlaik ir sapulcējušies Briselē uz Atvērto durvju dienām. Parlaments vēlas sniegt spēcīgu politisko signālu pirms piektā kohēzijas ziņojuma, kas tiks sniegts novembrī un kur būs noteikti galvenie ES reģionālās politikas mērķi pēc 2013. gada. Sociālā krīze, ko pašlaik piedzīvojam, piešķir īpašu dimensiju reģionālās attīstības politikai. Ja reģioniem arī turpmāk būs jāpārvar šis ekonomiskās pārstrukturizācijas periods, tiem ir nepieciešams atbilstošs budžets. Lai nodrošinātu ES 2020 stratēģijas panākumus, reģioniem arī ir tajā vairāk jāiesaistās un Eiropas Komisijai jāturpina vienkāršot finansējuma pieejamības procedūras. Visbeidzot jāpanāk labāka kohēzijas politikas komunikācija, lai Eiropas pilsoņi varētu izprast, cik būtiska ir struktūrfondu nozīme lielāko reģionālās un sociālās kohēzijas projektu īstenošanā. Tā ir viena no iniciatīvām pašvaldību līmenī, kas Eiropā ir jāveicina.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par rezolūciju par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada. Tādas kohēzijas politikas īstenošana, kas veicina stabilu, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidi Eiropas Savienībā, ir būtiski svarīga, lai stratēģija „Eiropa 2020” gūtu panākumus. Lai gan kohēzijas un reģionālā politika ir svarīga šīs stratēģijas mērķu sasniegšanā, tai jābūt neatkarīgai un jānodrošina sistēma spēcīgas sinerģijas radīšanai starp visiem politikas veidiem Eiropā.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau vairākkārt esmu iepriekš teicis, ES kohēzijas politika ir vitāli svarīga tās nesabalansētības mazināšanā, kāda pastāv starp dažādiem ES 27 reģioniem, neatbilstību likvidēšanā un Eiropas konkurētspējas veicināšanā. Ir būtiski svarīgi palīdzēt visnelabvēlīgākajiem reģioniem attīstīties, veicināt līdzekļu lietderīgu piešķiršanu inovācijām, tehnoloģiju attīstībai un izglītībai; kā arī īstenot pasākumus, ar kuru palīdzību ir iespējams stimulēt darbavietu izveidi, jo īpaši konkurētspēju. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem jākļūst par virzītājspēku arī šajā jomā, un tāpēc atzinīgi novērtēju ieteikumu vairāk izmantot pieejamos tehniskās palīdzības resursus, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju iespējas.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības starp dažādiem Eiropas reģionu attīstības līmeņiem un mobilizēt to izaugsmes potenciālu, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šī politika ir arī izrādījusies būtiski svarīga Eiropas integrācijas procesā, centienos panākt modernizāciju un ilgspējīgu attīstību. Atbilstoši dibināšanas līgumu garam šo īpašību sasniegšanai jāpiemēro reģionālā politika ES līmenī visā ES teritorijā, attiecinot to uz visiem Eiropas reģioniem.
Attālākiem reģioniem, pierobežas reģioniem, reģioniem ar īpašām ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnībām un citiem reģioniem, kas saskaras ar noteiktām attīstības grūtībām, jāturpina izmantot īpašajos noteikumos paredzētās priekšrocības. Ilgtermiņā un īstermiņā risināmu tādu problēmu pašreizējā akumulācija, ar ko saskaras Eiropas Savienība, nozīmē, ka jāpieņem pielāgota ES 2020 stratēģija, ar kuru būtu iespējams izveidot labvēlīgu pamatu stabilai un ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai Eiropā. Kohēzijas politikas ieviešana pašlaik ir būtiski svarīga, lai šī stratēģija gūtu panākumus. Vēlos uzsvērt faktu, ka teritoriālā kohēzija paredz izmanot tādu pieeju, kura ir vērsta uz teritoriālo attīstību, tādēļ tai jābūt pietiekami elastīgai, lai varētu ņemt vērā konkrētas reģionālās īpatnības, kā arī atbalstītu mazāk attīstītos reģionos to centienos atrisināt sociālekonomiskās problēmas.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šai rezolūcijai ir vairāki pozitīvi aspekti, jo īpaši tajā ietvertā prasība izpildīt kohēzijas politikas mērķus, kuru nolūks ir samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības un izmantot izaugsmes potenciālu, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.
Tā ir joma, kurā tiek atbalstīti modernizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes centieni, kā arī tiek demonstrēta zināma solidaritāte. Tādēļ tai jāpievērš vairāk uzmanības. Ir būtiski svarīgi, lai ierosinātajā ES budžeta un turpmākās finanšu programmas pārskatīšanā pilnīgi tiktu ņemta vērā reģionālā dimensija, jo pretējā gadījumā būs grūti panākt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju.
Kohēzijas politika ir jāpielāgo atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minēto visattālāko reģionu vajadzībām, īstenojot konkrētus pasākumus. Komisijai ir jāierosina pastāvīgi pasākumi, piešķirot pietiekamu finansējumu, ko var pielāgot katra visattālākā reģiona vajadzībām, lai palīdzētu tiem pārvarēt raksturīgos nelabvēlīgos šķēršļus. Attālākiem reģioniem, pierobežas reģioniem, reģioniem ar īpašām ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnībām un citiem reģioniem, kas saskaras ar noteiktām attīstības grūtībām, jāturpina izmantot īpašajos noteikumos paredzētās priekšrocības. Tomēr nevēlamies, lai kohēzijas politika būtu pakārtota ES 2020 stratēģijas prioritātēm, kurā ir uzsvērti tādi jēdzieni kā „konkurētspēja”, „regulējuma samazināšana”, „spēja pielāgoties” un „uzņēmējdarbība”, kas vienmēr tiek īstenoti uz kohēzijas un konverģences rēķina.
Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Pašlaik tiek lemts par turpmāko kohēzijas politiku, lai gan bezdarbs pieaug un valstu budžeta līdzekļi visā Eiropā sarūk. IKP, piemēram, Īrijas pierobežas, vidienes un rietumu (Border, Midland and Western — BMW) reģionā visticamāk atkal pazemināsies līdz 75–100 % no Eiropas IKP. Pēc 2013. gada jāveic pasākumi, kuros tiktu ņemtas vērā ekonomiskās situācijas pārmaiņas Īrijā, jo īpaši BMW reģionā. 2. mērķa programmās galvenā uzmanība jāpievērš reģionu kapacitātes stiprināšanai, lai efektīvi veicinātu tādu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību Īrijā un Eiropā, kas ir zaļāka un viedāka. Reģionālo avioreisu nodrošināšana uz BMW reģionu ir ekonomiska un sociāla nepieciešamība. Tāpēc ir jāsaglabā sabiedrisko pakalpojumu saistību finansēšana, jo šos iekšējos avioreisus nav iespējams veikt bez šiem naudas līdzekļiem. Jāturpina sniegt ES atbalstu pārrobežu sadarbībai. Pārrobežu sadarbība spēj pārvarēt darba tirgus, tirdzniecības tīklu un infrastruktūras sadrumstalotību pārrobežu reģionos.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Kohēzijas politika ir Eiropas integrācijas pamatprincips, jo tas nodrošina vienlīdzīgu attīstību un atšķirību samazināšanu ES ietvaros, vienlaikus arī aizsargājot sociālo un teritoriālo kohēziju. Lisabonas līgumā kohēzijas politika tika nostiprināta, un tādēļ mēs visi esam ieinteresēti, lai turpmāk kohēzijas politika stimulētu to attīstības potenciālu, kāds piemīt visai ES, veicinātu lielāku Eiropas konkurētspēju un uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti.
Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Stratēģijas „Eiropa 2020” sākšanas rezultātā Padomē un pēc tam, kad tika apstiprināts dokuments par turpmāko kohēzijas politiku Parlamenta Reģionālās attīstības komitejā, esam izstrādājuši atbilstošu un laikus sagatavotu ziņojumu, kura mērķis ir atjaunot kohēzijas politikas galveno nozīmi. Ziņojuma tekstā aiz ievada ir pamatoti uzsvērta jaunajā līgumā ietvertā papildu teritoriālā statusa reģionālās dimensijas nozīme ekonomikas un sociālās kohēzijas jomā, kā arī sniegta pamatota atsauce uz galvenajiem kohēzijas principiem — vairāklīmeņu pārvaldību, partnerību un integrētu pieeju. Visu šo iemeslu dēļ balsoju par ziņojuma apstiprināšanu.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Bez pārliecinošas kohēzijas politikas, kāda mums vienmēr ir bijusi spēkā, ES nebūtu guvusi panākumus pastāvošās nesabalansētības samazināšanā starp ģeogrāfiskā ziņā mazāk labvēlīgiem reģioniem un pārējiem reģioniem. Šīs politikas stiprināšana pašreizējā posmā, kad krīzes rezultātā ir aizkavējusies darbietilpīgā nesabalansētības samazināšanas uzdevuma izpilde, ir vitāli svarīgi sasniegt ES 2020 stratēģijā izklāstītos mērķus, kā arī ES izmantot vienu no tās galvenajiem pīlāriem — solidaritāti, kas jau ir veicinājusi attīstību un progresu lielākajā daļā Eiropas reģionu.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es gribu izteikt savu patiesu cieņu Danuta Maria Hübner kundzei un pateikties par šo rezolūciju, kuru viņa sagatavoja Reģionālās attīstības komitejas vārdā. Rezolūcija ļoti savlaicīgi paceļ jautājumu par reģionālajai attīstībai paredzēto ES līdzekļu izmantošanu un apstākļu nodrošināšanu šo līdzekļu elastīgākai izmantošanai, ņemot vērā valstu ģeogrāfisko izvietojumu un to ekonomiskās efektivitātes pamatrādītājus. Diemžēl manā valstī, Latvijā, kohēzijas politikas īstenošanai paredzētie līdzekļi tiek izmantoti ļoti neefektīvi. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierēdņu korumpētība praktiski „bremzē” gan iedzīvotāju iniciatīvu, gan jebkurus soļus uz efektīvu ES finansu resursu izmantošanu. Sakarā ar to, ka Latvijā nav informatīvās kampaņas par kohēzijas līdzekļiem, tās iedzīvotāji praktiski nezina par ES sniegtajām iespējām. Es nobalsoju par šo rezolūciju, lai ar tās palīdzību paskaidrotu dažiem Latvijas ministriem un ierēdņiem, ka ir laiks sākt strādāt ES un, protams, Latvijas labā. Garām palaistās iespējas atjaunot Latviju ir noziegums pret nākamajām paaudzēm.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) ES iekšējā kohēzijas politikas sistēma paredz atbalsta sniegšanu, ļaujot nabadzīgākajiem reģioniem sasniegt bagātāko reģionu attīstības līmeni. Tā ir paredzēta, lai līdzsvarotu nevienmērīgas ekonomiskās attīstība sekas. Tomēr mums jānodrošina, lai finanšu resursi atsevišķiem reģioniem tiktu piešķirti godīgā un pārredzamā veidā. Kritērijiem, kas tiek piemēroti subsīdiju izmaksāšanā, jābūt skaidri definētiem. Lielāka uzmanība jāpievērš attāliem lauku reģioniem. Balsoju pret šo rezolūciju, jo tajā nav pilnīgi skaidri noteikts, cik lielā apmērā tiks nodrošināta subsīdiju pārraudzība un kāda formula tiks izmantota, nosakot to sadali.
Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Rezolūcijas priekšlikums par Eiropas Savienības kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada ir nepārprotams signāls, ko Eiropas Parlaments sūta Eiropas Komisijai attiecībā uz prasību minimumu šīs politikas izstrādei nākamajā plānošanas periodā. Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības un palielināt izaugsmes iespējas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai. Kohēzijas politikai, kas ir Eiropas solidaritātes izpausmes veids, ir ārkārtīgi svarīga nozīme programmas „Eiropa 2020” īstenošanā. Efektīva tās īstenošana ir būtiski svarīga turpmākajai modernizācijai, kā arī lai nodrošinātu ilgstošu, stabilu ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidi Eiropā. Tā ir arī paredzēta konkurētspējas palielināšanai un ES iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Noteikti atbalstu atteikšanos no jebkādiem centieniem pārnacionalizēt kohēzijas politiku vai sadalīt to vairākos sektoros un sākt šīs politikas īstenošanai paredzēto resursu izkliedēšanu pa sektoriem. Jāvelta uzmanība nepieciešamībai ieviest vairāklīmeņu pārvaldību un sadarbības nozīmei ar reģioniem, lai kohēzijas politika būtu pēc iespējas lietotājiem draudzīga, kā arī nepieciešamībai nodrošināt lauku attīstības labāku koordinēšanu ar kohēzijas attīstības mērķiem.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Reģionālās kohēzijas politikas mērķis ir nodrošināt vislielāko labklājību iedzīvotājiem. Lai lietderīgi novērtētu šo politiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz Eiropas līdzekļu piešķiršanu, papildus IKP rādītājam ES ir jāievieš arī sociālie un vides rādītāji. Vairs nepietiek tikai ar ekonomikas izaugsmi kā vienīgo kritēriju lēmumu pieņemšanai. Kohēzijas politika ir solidaritātes izpausme starp Eiropas reģioniem. Decentralizēta tās pārvaldība ir visefektīvākais veids, kā darboties atbilstoši reģionu konkrētajiem apstākļiem un prasībām, un tādā veidā tā sniedz būtisku pievienoto vērtību dalībvalstu nodarbinātības politikai. Tādēļ esam stingri pret jebkādiem plāniem pārnacionalizēt Eiropas Sociālā fonda pārvaldību. Pārnacionalizēšanu nedrīkst uzskatīt par vienīgo iespēju, kā piešķirt šim fondam lielāku nozīmi un pārredzamību.
Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Dažādo Savienības reģionu attīstības līmeņu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir svarīgs mērķis. Pieņemot 2020. gada stratēģiju, mums jāizveido tāda sistēma, kas veicina stabilu ekonomisko izaugsmi un darbavietu izveidi. Rezolūcijā ir arī pausts aicinājums koordinēt lauku attīstību ar kohēzijas attīstības mērķiem un to pārvaldīt reģionālā līmenī, lai nodrošinātu tās pielāgošanu reģionu vajadzībām. Diemžēl krīzes apstākļos Eiropā ir daudz lauku reģionu, kas ir kļuvuši vēl atstumtāki, un tā rezultātā arī arvien vairāk iedzīvotāju ir aizplūduši uz pilsētām. Šāds stāvoklis izraisa teritoriju noplicināšanu, kā rezultātā palielinās hidroģeoloģiskā nestabilitāte. ES ir jānodrošina šiem reģioniem iespēja iejaukties ar mērķtiecīgu subsīdiju palīdzību, kuru mērķis ir likt iedzīvotājiem atgriezties reģionos, kur ir vērojams demogrāfisks pagrimums. Tikai šādā veidā varēsim garantēt jaunu darbavietu izveidi un lielāku reģionālo attīstību.
Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kohēzijas politika ir ievērojams Eiropas solidaritātes pīlārs. Tieši pateicoties šai politikai, varam sasniegt reģionālo atšķirību samazināšanas mērķi un veicināt saskaņotu attīstību visā Eiropas Savienībā. Mums jāizveido tāda programma nākamajam 2014.–2020. gada periodam, kas veicinātu reģionālās politikas efektivitāti. Jāveicina vairāklīmeņu pārvaldības ieviešana, vairāk iesaistot reģionālās un pašvaldību iestādes lēmumu pieņemšanas procesā, kā ir prasīts jaunajā Lisabonas līgumā, un panākot atbilstību subsidiaritātes principam, jo lēmumi ir jāpieņem iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī. Nedrīkstam aizmirst par īpašajiem apstākļiem, kas raksturīgi visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeirai, no kurienes es nāku. Šī Eiropas reģionu grupa saskaras ar ļoti īpašām attīstības grūtībām, un tai arī turpmāk jādod iespēja izmantot īpašajos noteikumos paredzētās priekšrocības attiecībā uz Eiropas dažādo politikas veidu ieviešanu. Būtu vēlams izmantot arī citus rādītājus bez IKP, kam arī turpmāk jābūt galvenajam rādītājam, nosakot atbilstību reģionālās politikas palīdzības saņemšanai. Šajos rādītājos jāņem vērā konkrētās attiecīgo reģionu īpatnības, lai iegūtu daudz pilnīgāku priekšstatu par katra reģiona patieso situāciju.
Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Atzinīgi novērtēju šīs rezolūcijas apstiprināšanu, kurā ir noteiktas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pamatnostādnes 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Uzskatu, ka, pievēršot uzmanību ERAF reģionālajam raksturam, no jauna apliecinām nepieciešamību ņemt vērā attiecīgo reģionu konkrētās iezīmes reģionālās politikas īstenošanā. Tomēr ir būtiski, lai atbildīgās pārvaldības iestādes ņemtu vērā attiecīgo reģionu faktisko situāciju un izstrādātu tādas ERAF atbalsta politikas jomas, kas patiesi atbilstu pašvaldību un vietējās ekonomikas operatoru interesēm. Jāatzīst, ka ERAF līdzekļu pārvaldībai mūsu reģionos ir raksturīgas nopietnas atšķirības, tāpēc aicinu šajā jomā piemērojamos standartus saskaņot visas Eiropas līmenī. Ir vienlīdz svarīgi piedāvāt lielākas iespējas mainīt vidējā termiņā politikas jomas atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem un attīstības līmenim attiecīgajā reģionā, lai ERAF varētu sniegt reālu pievienoto vērtību visā plānošanas periodā. ERAF, manuprāt, ir brīnišķīgs izaugsmes, nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas katalizators un tam jākļūst par svarīgu līdzekli efektīvam strukturālās attīstības projektu atbalstam sabiedrības un mūsu reģionu labā.
Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā ir pausts aicinājums ieviest vienkāršu, godīgu un pārredzamu pārejas režīmu pēc 2013. gada. Viens no galvenajiem kohēzijas un reģionālās politikas izaicinājumiem ir klimata pārmaiņas, kam arī — atšķirīgā līmenī — būs ievērojama ietekme uz Austrijas reģioniem, jo visvairāk skartie sektori būs tūrisms, kā arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Kā norādīts rezolūcijas priekšlikumā, ierobežotie resursi ir jākoncentrē uz galvenajām prioritātēm un ir jāatrod kopīgi risinājumi kopīgām problēmām.
Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Sociālā fonda nākotne (B7-0535/2010)
Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā ir noteikts, ka „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīgas sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”. Tāpēc uzskatu, ka ir būtiski palielināt Eiropas Sociālā fonda (ESF) efektivitāti un pārredzamību jeb tā saukto ES reģionālās politikas sociālo dimensiju. Katru gadu Eiropas sociālajā sfērā ieguldītie EUR 10 miljardi (mūžizglītība, sociālā iekļaušana, strādājošo adaptācija utt.) jāizmanto tādā veidā, kas atbilst ES 2020 stratēģijas mērķiem un veicina reāla progresa sasniegšanu. Tomēr ESF arī turpmāk jāsaglabā kā neatņemama ES reģionālās politikas sastāvdaļa, lai nodrošinātu, ka pieaugošās atšķirības starp fondiem nesarežģītu stāvokli vēl vairāk. Balsoju par šo tekstu, jo tajā šie jautājumi ir skaidri atspoguļoti un pausts nepārprotams aicinājums Eiropas Komisijai — ESF jākļūst par galveno ES politikas instrumentu.
Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un darbavietu izveide Eiropai ir būtiski svarīga. Šīs politikas ieviešana ir jāpapildina ar reformām vispārējās izglītības jomā, profesionālās izglītības un kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās programmās, lai tās pielāgotu darba tirgus vajadzībām, un tai jāiegūst mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai plānotie instrumenti darbotos kopā koordinēti un savstarpēji papildinot viens otru, lai sasniegtu vislabākos rezultātus. ES līmenī Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir būtiska nozīme nodarbinātības un darba apstākļu uzlabošanā un strādājošo integrēšanā darba tirgū. Tomēr ar atbalstu no struktūrfondiem vien nepietiek. Lai izveidotu lietderīgu un efektīvu sistēmu sociālo programmu finansēšanai, atbalsta līdzekļi no struktūrfondiem ir jāapvieno ar citām esošām programmām, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, ar kura palīdzību tiek izsniegti mikrokredīti maziem uzņēmumiem un sniegts atbalsts iedzīvotājiem, kas dibina uzņēmumu, un citiem instrumentiem.
Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Sociālais fonds ir galvenais instruments, kas palīdz stimulēt ekonomisko un sociālo kohēziju ES dalībvalstīs. Maksimāls finansiālais atbalsts no šā fonda līdzekļiem palīdzēs stiprināt solidaritātes jūtas Eiropas pilsoņu vidū, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. 2007.–2013. gada periodā Eiropas Savienība no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem Rumānijai ir piešķīrusi apmērām EUR 3,5 miljonus. Darbības programmas ir galvenokārt pievērstas divām jomām — pirmā ir cilvēkresursu attīstība, bet otrās mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu un politikas infrastruktūru, izmantojot „Administratīvās kapacitātes attīstības” programmu. Šajos apstākļos struktūrfondu potenciāls ir jāstiprina, vienkāršojot un uzlabojot attiecīgās procedūras. Galvenais mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt vislabākās darba iespējas un visaktīvāko iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Turpmāk Eiropas Sociālajam fondam būs svarīga nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” atbalstīšanā. Tādēļ noteikti būs jāveic pasākumi gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī.
Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Eiropas Sociālā fonda turpmākā darbība nepārprotami būs atkarīga ne tikai no Eiropas lēmējiestāžu izmantotās pieejas attiecībā uz kontinenta nākotni, bet arī no veida, kā tās pratīs pozitīvi izmantot pagātnē gūto pieredzi — pagātnē, kas šodien mums daudz skaidrāk nekā jebkad liek manīt, ka Eiropas iestāžu līdz šim piemērotais modelis nodarbinātības, kvalifikācijas celšanas un darba jomā vairs neatbilst mūsdienu ekonomikas prasībām. ES 2020 stratēģijas un tās galvenā instrumenta — Sociālā fonda — realizācijā būs jāņem vērā fakts, ka vienīgā nodarbinātības un kvalifikācijas celšanas politika, kurā ES līdzekļi var tikt ilgtspējīgi izmantoti, ir politika, kas ir vērsta uz vietējo vajadzību apmierināšanu un mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanu un uzturēšanu, kas ir Eiropas ekonomikas stūrakmens. Turpmāk saistībā ar Sociālo fondu un ES 2020 stratēģiju mums būs jāvelta vairāk uzmanības pašvaldību dimensijai un mazajiem uzņēmumiem, kas veido 99 % no Eiropas ekonomikas modeļa. Cerot, ka Savienības uztvere par šiem vitāli svarīgajiem jautājumiem mainīsies, balsoju par rezolūcijas apstiprināšanu.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas iesniegto rezolūciju, jo ir jāstiprina Eiropas Sociālais fonds (ESF) un jāpalielina tā lietderība, jo īpaši ekonomikas un sociālās krīzes periodā, jo šis fonds ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem finanšu instrumentiem cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot ESF finanšu procedūras, jo tas ļautu dalībvalstīm vieglāk un efektīvāk ieguldīt prasmju apguves, nodarbinātības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās pasākumos ar mērķi izveidot vairāk un labākas darbavietas. Vēlos arī pievērst uzmanību faktam, ka Komisijai ir ārkārtīgi svarīgi mērķtiecīgā veidā sadalīt ESF piešķirtos ES naudas līdzekļus, jo tikai tādā gadījumā šis instruments tiešā veidā veicinās iedzīvotāju nodarbinātību, labāku darbavietu atrašanu, nabadzības apkarošanu, sociālās atstumtības likvidēšanu un sniegs tiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Turklāt, tikai panākot, ka ESF kļūst efektīvāks un ietekmīgāks, būs iespējams izpildīt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības un sociālo lietu jomā un veicināt bezdarba un nabadzības mazināšanu Eiropā.
Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Atbalstīju rezolūciju par Eiropas Sociālā fonda turpmāko darbību vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, augstu novērtēju faktu, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā tiek atzīts, ka struktūrfondi lielākoties arī turpmāk būs galvenais instruments pasākumu finansēšanai sociālās politikas jomā. Vienlaikus atbalstu to lūgumu Komisijai, kurā tiek uzsvērta savstarpējās atkarības nepieciešamība ar citām programmām, kā arī atbalsts kohēzijai ar tās vairākgadu pamatprogrammām, piemēram, „Daphne”, „Progress” Sabiedrības veselības programma un programma „Eiropa pilsoņiem”. Ne mazāk svarīgs ir Komisijas aicinājums stimulēt struktūrfondu potenciālu, vienkāršojot un uzlabojot pieeju tiem un to elastību ar uzsvaru uz sociālās integrācijas dimensiju, lai palīdzētu dalībvalstīm optimizēt sociālās politikas un nodarbinātības politikas rezultātus un panākt ilgtspējīgu izaugsmi. Visbeidzot atbalstīju šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo tajā ir uzsvērts, ka ES reģionālā politika un sociālā politika ir savstarpēji nedalāms veselums, un tas, ka stratēģija „Eiropa 2020” var gūt panākumus tikai tad, ja ir nodrošināta skaidra programma visu Eiropas politikas veidu un struktūrfondu kohēzijas panākšanai — mērķim, kura sasniegšana rezolūcijā ir uzticēta Komisijai.
Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Sociālajam fondam ir vitāli svarīga nozīme sociālās kohēzijas nodrošināšanā, veicinot strādājošo integrāciju dažādos Eiropas reģionos. Tā veiktie pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, vispārējās un profesionālās izglītības jomā ir būtiski svarīgi veiksmīgai ES 2020 stratēģijas ieviešanai. Eiropas Sociālā fonda nozīmi tomēr varētu nostiprināt vēl vairāk. Turpmākajā struktūrfondu arhitektūrā 2014.–2020. gada periodam būs jāņem vērā šā fonda īpašā būtība. Iespējams, jāparedz arī dažas korekcijas. Tomēr ir svarīgi Eiropas Sociālo fondu saglabāt struktūrfondu vispārējo noteikumu ietvaros, kā tas ir pašlaik. Ja tam tiktu piešķirts atsevišķs tiesiskais ietvars, tas nenovēršami izraisītu Eiropas politikas sadrumstalotību un radītu nevajadzīgus sarežģījumus līdzekļu saņēmējiem. Eiropas politikas konsekvencei jābūt saskaņotai ar integrētu redzējumu par mērķiem un resursiem, kam nepieciešama lielākas instrumentu savstarpējās sinerģijas izveide. Tādēļ Eiropas Sociālais fonds arī turpmāk jāatstāj regulas par fondu vispārējiem noteikumiem ietvaros, protams, ar saviem noteikumiem, bet nekādā gadījumā ne ar atsevišķu budžetu.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Sociālajam fondam ir būtiski svarīga nozīme karjeras un profesionālo iespēju pilnveidošanā, veicinot strādājošo prasmes pielāgoties darba tirgus prasībām un integrējot tos šajā tirgū, vienlaikus veicinot sociālo iekļaušanu. Dalībvalstīm ir svarīgi Eiropas Sociālo fondu izmantot ieguldījumiem kvalifikācijas iegūšanas, nodarbinātības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās jomā ar mērķi izveidot vairāk un labākas darbavietas.
ES 2020 stratēģijas mērķus un uzdevumus var izpildīt, izmantojot šo instrumentu atbalsta sniegšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un pielāgojot vispārējās un profesionālās izglītības sistēmas MVU vajadzībām. Liels uzsvars jāliek uz vispārējās un profesionālās izglītības sistēmu modernizēšanu, pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu, tostarp nestabilu vai nelegālu darba iespēju apkarošanu, dzimumu vienlīdzību, apstākļu radīšanu darba un privātās dzīves apvienošanai un no darba tirgus izstumto iedzīvotāju iekļaušanu.
Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Atturējos balsojumā par šo ziņojumu, jo, lai gan tajā ir pausts aicinājums reformēt un stiprināt Eiropas Sociālo fondu, tajā šis fonds tiek paredzēts ES 2020 stratēģijas ieviešanas mērķiem. Kā zināms, Eiropas Sociālais fonds „tika izveidots ES dalībvalstu un reģionu labklājības un dzīves līmeņa atšķirību samazināšanai, un tādēļ arī ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai”. Tomēr šodien, kad ekonomikas krīze izraisa ES arvien dziļāku recesiju un bezdarbu, uzņēmumu un rūpnīcu slēgšanu, nabadzību un sociālo atstumtību, lai gan 2010. gadu ES ir pasludinājusi par gadu cīņai pret nabadzību, šā mērķa sasniegšana ir lielā mērā apšaubāma. Visu Eiropas fondu, tostarp ESF, prioritātes ir jāpārskata visu Eiropas iedzīvotāju un kopienu interesēs, nevis lai kalpotu ES 2020 stratēģijas īstenošanai, kas izriet no būtiski neveiksmīgās Lisabonas stratēģijas. Daži ziņojumā ietvertie jautājumi, piemēram, vispārējās izglītības sistēmu un profesionālās izglītības un kvalifikācijas celšanas (Vocational Education and Training — VET) pasākumu koriģēšana, pielāgojot tos uzņēmumu vajadzībām, noteikti kalpo tirgus, nevis Eiropas iedzīvotāju interesēm.
Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā, ka struktūrfondi lielā mērā turpina būt galvenais finansēšanas instruments sociālo mērķu sasniegšanai, uzskatu, ka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir jāstiprina, palielinot iespējas iedzīvotājiem tikt nodarbinātiem un darba iespējas, un tas ir panākams, veicinot augsta līmeņa nodarbinātību un nodrošinot lielāku skaitu labākas kvalitātes darbavietu.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Sociālajam fondam jābūt galvenajam finanšu instrumentam „Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanā. Dalībvalstīm ir būtiski svarīgi izmantot šā fonda līdzekļus, lai ieguldītu kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās pasākumos ar mērķi uzlabot iedzīvotāju kvalifikāciju un izveidot vairāk un labākas darbavietas.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pašreizējo situāciju nodarbinātības jomā Eiropā, kad bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs sasniedz rekordaugstu līmeni, manuprāt, „Eiropa 2020” mērķus ir iespējams sasniegt, izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) atbalstam un pielāgojot vispārējās un profesionālās izglītības sistēmas uzņēmumu vajadzībām, lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas tikt nodarbinātiem. Stratēģijas „Eiropa 2020” panākumi ir atkarīgi no Eiropas uzņēmumu un nozaru konkurētspējas, kā arī no mūsu ekonomikas izaugsmes pēckrīzes apstākļos. Lai to panāktu, galvenā uzmanība jāpievērš uzņēmumu (jo īpaši MVU un tehnoloģisko un zinātnisko nozaru) dzīvotspējai un izaugsmei un atbilstošai iedzīvotāju kvalifikācijas paaugstināšanai. Mans viedoklis ir tāds, ka ESF ir jākalpo šo mērķu sasniegšanai, tādēļ pilnīgi atbalstu šajā rezolūcijā likto uzsvaru uz kvalifikācijas celšanu un izglītības iegūšanu kā līdzekli nabadzības, bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanai, vairojot labklājību un stiprinot konkurētspēju.
José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes seku kontekstā sabiedrība Eiropā un Eiropas iestādes ir pievērsušas īpašu uzmanību cīņai pret bezdarbu un sociālo atstumtību. Šajos apstākļos Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir divtik svarīgs ES 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanas iespēju realizēšanā. Šodien īpaša uzmanība tiek pievērsta kvalifikācijas celšanai un profesionālo prasmju apgūšanai, lai panāktu uz zināšanām pamatotu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kopā ar inovācijām un dinamisku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību. Mērķis ir veicināt vairāk un labāku darbavietu izveidi ar mērķi izskaust nabadzības un sociālās atstumtības gadījumus. Tādēļ vēlos no jauna apliecināt svarīgo un steidzamo nepieciešamību ESF kļūt elastīgākam, vienkāršākam un vieglāk pielāgojamam, tāpat kā citiem struktūrfondiem, lai veicinātu efektīvāku reaģēšanu uz jauno realitāti Eiropā un jaunajām sociālajām problēmām.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Uzskatām, ka Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir jāatbalsta dalībvalstu pieņemtie pasākumi nodarbinātības veicināšanai, darba kvalitātes uzlabošanai visos tās aspektos (kvalifikācijas celšanā, darba apstākļos, līgumattiecībās, darbalaikā un darba organizēšanā), kā arī jāveicina sociālās nevienlīdzības un atšķirību mazināšana ienākumu sadalē.
ESF līdzekļu palielināšana var palīdzēt sasniegt tādus mērķus kā sociālā iekļaušana, cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī izglītība un kvalifikācijas celšana, vienlaikus arī ievērojami veicinot ekonomisko un sociālo kohēziju.
Daži no šiem pasākumiem ir uzsvērti šodien pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā. Tajā ir akcentēti tie būtiskie jautājumi, uz kuriem ir jākoncentrē ESF līdzekļi, un pievērsta uzmanība nepieciešamībai turpināt īstenot „centienus panākt sociālo kohēziju”. Tomēr nepieciešams daudz vairāk nekā ESF līdzekļi. Jāmaina politika. Jāatbrīvojas no Stabilitātes un izaugsmes pakta un tas jāaizvieto ar īstu Progresa un sociālās attīstības programmu.
Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Īrija no Eiropas Sociālā fonda ir saņēmusi finansiālo atbalstu vairāk nekā EUR 7 miljardu apmērā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai 1973. gadā. Šie naudas līdzekļi galvenokārt tika izmantoti, lai novērstu ilgtermiņa bezdarbu, kā arī bezdarbu jauniešu vidū. Saskaņā ar ES 2007.–2013. gada Cilvēkresursu attīstības darbības programmu Īrijai Eiropas Savienība piešķir Īrijai EUR 375 miljonus no Eiropas Sociālā fonda. Šīs programmas kopējais budžets ir EUR 1,36 miljardi. Šie naudas līdzekļi tiek izmantoti, lai nodrošinātu kvalifikācijas celšanas kursus bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tiem skolniekiem, kuri priekšlaicīgi pamet mācības skolā, un sabiedrībā atstumtiem cilvēkiem. Tā ir globalizācijas ēra. Lai pieņemtu tos izaicinājumus un iespējas, ko Īrijas darbaspēkam sniedz globalizācija, Eiropas Sociālais fonds Īrijā atbalsta arī kvalifikācijas celšanas programmas mūžizglītības jomā, ko ir iespējams pielāgot atbilstoši globalizētā darba tirgus realitātei.
Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo rezolūciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) nākotni. ESF ir noteicošais faktors Eiropas sociālās kohēzijas panākšanai, kas veicina nodarbinātību, strādājošo integrāciju darba tirgū un profesionālo izglītību. Šajā tekstā esam skaidri pauduši savu nostāju pret Eiropas Komisijas priekšlikumu nodalīt ESF no pārējiem fondiem. Faktiski jāpanāk gluži pretējais — šim fondam jābūt cieši saistītam ar pārējiem fondiem, jo īpaši ar reģionālās politikas instrumentiem, lai paaugstinātu to efektivitāti. Paudām atbalstu tam, lai ESF kļūtu efektīvāks, vienkāršāks un pārredzamāks līdzeklis, kam arī turpmāk jādarbojas kā ietekmīgam sociālas Eiropas celtniecības katalizatoram. Jāparedz iespēja izmantot ESF cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību kopumā, un tam jābūt pietiekamām iespējām, lai tiktu izpildīti ES mērķi šajā jomā.
Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir galvenais ES budžeta instruments sociālā un darba tirgus integrācijas veicināšanai. Tomēr ir skaidrs, ka šajā rezolūcijā uzmanība pārāk daudz tiek pievērsta ESF kā nodarbinātības stimulētājam, bet nepietiekami tā galvenajam uzdevumam veicināt neaizsargāto sabiedrības grupu iekļaušanu, ko manis pārstāvētā Sociālistu un demokrātu grupa vienmēr ir stingri atbalstījusi. Drīzāk ir kritiski svarīgi ESF atbalstu koncentrēt uz neaizsargātām sabiedrības grupām, kas ekonomikas lejupslīdes apstākļos cieš visvairāk.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Ziņojumā ir apgalvots, ka tas aizstāv atbilstošu nodarbinātību un cīnās pret nedrošiem darba apstākļiem. Viens ir apgalvot, bet mums joprojām ir jānodrošinās ar resursiem, lai to īstenotu. Stratēģija „Eiropa 2020” ir vērsta šim apgalvojumam pretējā virzienā. Ko gan ir iespējams panākt ar visām šīm runām? Neko. Kādēļ jāuzskaita problēmas, ar kādām sastopas nabagie, neko neminot par bagātnieku radītajām problēmām? Šajā tekstā tiek sludināta liekulība.
Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir instruments par excellence, kas atbalsta nodarbinātību un darbavietu izveidi, veicina strādājošo prasmju pielāgošanu darba tirgus prasībām un strādājošo integrāciju darba tirgū, vienlaikus uzlabojot sociālo iekļaušanu. Tādēļ Eiropas Savienībai ir vitāli svarīgi sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus sociālo un nodarbinātības lietu jomā. Tādēļ šā nozīmīgā instrumenta stiprināšana ir būtiski svarīga, lai mēs pietiekami produktīvi īstenotu minēto stratēģiju, nostiprinot to ar atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir visas ekonomikas virzītājspēks un galvenais faktors ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanā, kā arī darbavietu izveidē.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Latvijā Eiropas Sociālā Fonda līdzekļi kļuva par politisko un ekonomisko spekulāciju priekšmetu. Daži negodīgi ierēdņi uzpelnās uz līdzekļiem, kuri ir paredzēti apmācībai un pārkvalifikācijai. Mūsdienās veidotie mācību centri un citas nelicenzētas iestādes vienkārši „atmazgā” naudu, kas ir paredzēta bezdarbnieku un citu trūcīgo cilvēku apmācībai, turklāt pasniedzēju kvalifikācija bieži neatbilst nepieciešamajam līmenim. Dažās “mācību iestādēs” cenas par apmācību ir augstākas, nekā Latvijas Valsts Universitātē. Par šo nekārtību maksā Eiropas Sociālais Fonds. Es atbalstīju šo rezolūciju, it sevišķi mani uzrunāja tās 15. punkts, kurā Eiropas Parlaments „aicina Komisiju stiprināt struktūrfondu potenciālu, vienkāršojot, padarot elastīgākas un uzlabojot procedūras, lai palīdzētu dalībvalstīm optimizēt sociālās un nodarbinātības politikas iespējas un veidotu ilgspējīgu izaugsmi”. Es nobalsoju „PAR” cerot, ka tiks nodrošināts uzraudzības mehānisms, kas būs ļoti stingrs pret negodīgiem politiskajiem darbiniekiem.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Izmantojot Eiropas Sociālo fondu, ir mēģināts panākt dalībvalstu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanu. Šajā ziņā daudz tālredzīgāk darba nodrošināšanai un darbavietu izveidei ir sākt ar Eiropas strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Mums pilnīgi jāizmanto tās iespējas, kas jau ir pieejamas, lai tirdzniecībā un rūpniecībā netiktu ievests liels skaits lētu ārvalstu speciālistu, aizbildinoties, ka trūkst kvalificētu darbinieku. Šajā ziņā jānoraida arī dažādās „kārtis”, kuru izmantošana tiek apsvērta. Tomēr atskaitīšanās par projektiem un to izpilde rada problēmas daudzos reģionos, un, ja, piemēram, Francijas PPP kvalifikācijas celšanas programma gaida maksājumus jau trīs gadus tāpēc, ka ir ieviestas pārmaiņas Briseles birokrātijas kompetences līmeņos, tad šis fonds nepilda savu misiju. Jebkurā gadījumā ir skaidri jānosaka, ka jāpievērš vairāk uzmanības maziem un vidējiem uzņēmumiem kā „īstajiem” darba devējiem. Tā kā šajā rezolūcijā šie apsvērumi pārsvarā ir atbalstīti, bet tajā ir daži trūkumi, atturējos par to balsot.
Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas plenārsēdē balsojām par rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda turpmāko darbību. Kā labi zinām, Eiropas Sociālajam fondam ir būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” atbalstīšanā, kuras galvenais mērķis ir panākt integrējošu izaugsmi, nabadzības samazināšanu, darbavietu skaita pieaugumu un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu ar tālāko mērķi izveidot vairāk un labākas darbavietas. Šajā saistībā ir saprotama fonda kā politikas līdzekļa pirmšķirīgā nozīme un tā divkāršā vērtība — atbalstot nodarbinātības politiku un kohēzijas politiku, no vienas puses, un veicinot reālu un saskaņotu reģionālo attīstību, no otras puses. Secinu, ka šis pēdējais no diviem minētajiem aspektiem ir sevišķi svarīgs tajā ziņā, ka Eiropā vēl nav panākta pilnīga kohēzija un tā vēl nav pilnīgi vienota, ja visas sabiedrības grupas, kas to veido, nav pilnīgi attīstītas un nav sasniegušas tādu izaugsmes līmeni, kas ir gan iespējami stabils, gan vienmērīgs. Īpaši nedrīkstam aizmirst Eiropas dienvidu daļas reģionus — līdzekļu mobilizācija Austrumeiropas reģionu vajadzībām, lai gan tā ir pamatota un atbilstoša, nevar tikt īstenota uz to reģionu rēķina, kas ir Eiropas sirds un dvēsele.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojumā atbalstījām tekstu, kurā cita starpā ir uzsvērta Eiropas Sociālā fonda (ESF) būtiskā nozīme, lai uzlabotu darba iespējas un nodarbinātību, veicinot strādājošo prasmju pielāgošanu darba tirgus prasībām un strādājošo integrāciju darba tirgū un uzlabojot sociālo iekļaušanu. Tajā ir pievērsta uzmanība četrām Eiropas Parlamenta pieņemtām nodarbinātības pamatnostādnēm un atzinīgi novērtēts fakts, ka mērķi ietver nodarbinātības veicināšanu un nabadzības apkarošanu, nodrošinot integrāciju/reintegrāciju profesionālajā dzīvē ar kvalifikācijas celšanas palīdzību. Tajā ir arī uzsvērts, ka jāpanāk ievērojams progress „Eiropa 2020” mērķu un uzdevumu izpildē, jo īpaši nodarbinātības un sociālo lietu sfērā, ja vēlamies, lai šī stratēģija būtu ticama.
Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Šī rezolūcija ir ārkārtīgi svarīga, jo tajā ir pievērsta uzmanība Eiropas Sociālā fonda būtiskajai nozīmei nodarbinātības un darbavietu kvalitātes uzlabošanā. Liela nozīme tajā ir piešķirta izglītības sistēmām un profesionālajai izglītībai un kvalifikācijas celšanai (VET), pienācīgai nodarbinātībai, dzimumu vienlīdzībai un darba tirgus pieejamības nodrošināšanai tiem, kas pašlaik no darba tirgus ir izstumti. Diemžēl šīs krīzes rezultātā jauniešiem ir grūtāk iekļūt darba tirgū, bet vecāka gadagājuma strādājošie ir zaudējuši savas darbavietas. Ir svarīgi paplašināt struktūrfondu potenciālu, lai sniegtu atbalstu tiem, kas var tikt izslēgti, tādā veidā optimizējot sociālās politikas rezultātus un radot ilgtspējīgu izaugsmi visas sabiedrības interesēs.
Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķis ir veicināt nodarbinātības iespējas un strādājošo ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti Eiropas Savienībā, kā arī veicināt pārmaiņas rūpniecībā un ražošanas sistēmās. Lai to panāktu, vissvarīgāk ir nodrošināt profesionālo izglītību un pārkvalificēšanos, jo īpaši ekonomikas krīzes un pieaugoša bezdarba periodā, piemēram, tādā, ko pašlaik piedzīvojam. ESF mērķis ir uzlabot strādājošo iespējas tikt nodarbinātiem un veicināt viņu dzīves līmeņa uzlabošanos. Tādēļ šis ir būtiski svarīgs instruments. Darbavietu izveide un iespēju tikt nodarbinātiem veicināšana ir līdzekļi, kā sasniegt Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus. Jāveicina sinerģijas rašanās starp dažādiem ES politikas veidiem, lai izpildītu „Eiropa 2020” izaugsmes un nodarbinātības uzdevumus. Tomēr nepiekrītu ESF pārvēršanai par tādu finanšu instrumentu, kurš tiek nodalīts no citiem strukturāliem fondiem un kuram ir atsevišķi noteikumi un budžets. Piekrītu viedoklim, ka būs vieglāk panākt sinerģiju, ja nesāksim šādu Eiropas līdzekļu sadalīšanu pēc sektora, bet drīzāk pievērsīsim visu uzmanību koordinācijas uzlabošanai starp dažādiem instrumentiem un lietderīgāk tos izmantosim.
Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šo debašu ietvaros par kohēzijas politikas nākotni pēc 2013. gada šajā rezolūcijā ir noteikta Parlamenta apņemšanās nodrošināt, ka Eiropas Sociālais fonds tiek saglabāts kā kopējās kohēzijas finansēšanas stratēģijas sastāvdaļa. Tomēr ir jāpanāk lielāka ar fondu saistīto noteikumu elastība un vienkāršošana. ESF var darboties kā galvenais līdzeklis stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, galveno uzmanību pievēršot prasmju līmeņa celšanai un darbavietu izveidei visā ES. Lai to panāktu, mums jānodrošina, ka ESF arī turpmāk tiek saglabāts kā kohēzijas politikas sastāvdaļa.
Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments balsoja par rezolūciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) turpmāko darbību.
Eiropas Parlamenta atbalsts ESF ir nozīmīgs laikā, kad ESF lietderība tiek apšaubīta, jo īpaši no Komisijas priekšsēdētāja puses, kurš vēlas to integrēt daudz lielākā fondā ar neskaidriem mērķiem.
Rezolūcijā ir atbalstīta ESF nozīme ES reģionālās un sociālās politikas īstenošanā, un tajā ir arī aicināts vienkāršot līdzekļu piešķiršanas procedūras. Tik tiešām šīs lielā mērā ierobežojošās procedūras neveicina līdzekļu sadali tādā veidā, kas ir piemērots iedzīvotāju vajadzībām, un to rezultātā arī netiek pilnīgi iztērētas apropriācijas, jo īpaši Francijā, kas pats par sevi rada skandalozu situāciju.
Tomēr izsaku nožēlu, ka cita starpā rezolūcijā ir mēģināts atdzīvināt dogmu par „izglītības sistēmu atjaunināšanu” un tiek aicināts šīs sistēmas pielāgot tikai un vienīgi uzņēmumu vajadzībām, lai uzlabotu darba tirgus pieejamību.
Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Sociālajam fondam ir būtiska nozīme nodarbinātības situācijas uzlabošanā un darbavietu izveidē. Atbalstu rezolūcijas priekšlikumā atbalstītās prioritātes par izglītības sistēmu modernizēšanu (tostarp par to paplašināšanu, iekļaujot tādu kvalifikācijas celšanu, kas ir pielāgota MVU vajadzībām), pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un, protams, dzimumu vienlīdzības veicināšanu, radot apstākļus darba un ģimenes dzīves apvienošanai. Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu ES politikas un instrumentu kopīgu izmantošanu tā, lai tie būtu savstarpēji koordinēti un papildinātu viens otru.
Priekšsēdētājs. – Šīs dienas sēdes protokols tiks iesniegts Eiropas Parlamentam apstiprināšanai nākamās plenārsēdes sākumā.
Ja nav iebildumu, šodienas sēdē pieņemtā rezolūcija nekavējoties tiks nodota tajā norādītajiem saņēmējiem un iestādēm.