Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris - Strasbūra

16. Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā - Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Jarosław Leszek Wałęsa ieteikumu Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījuma apstiprināšanu Eiropas Savienības vārdā (11076/2010 - C7-0181/2010 - 2010/0042(NLE)) (A7-0262/2010) un

– Carmen Fraga Estévez ziņojumu Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (COM(2009)0151 - C7-0009/2009 - 2009/0051(COD)) (A7-0260/2010).

(Priekšsēdētājs uzsvēra, ka runātājiem ir strikti jāievēro uzstāšanās laiki)

  Jarosław Leszek Wałęsa, referents. – (PL) Jūtos pagodināta, ka varu jūs iepazīstināt ar Konvenciju, ko parakstīja Otavā 1978. gadā, un tā stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī. Saskaņā ar šo konvenciju izveidoja Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju (turpmāk — NAFO), lai atbalstītu zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī lai atbalstītu starptautisko sadarbību. NAFO ikgadējās sanāksmēs 2007. un 2008. gadā līgumslēdzējas puses pieņēma minētās konvencijas grozījumus. Šis dokuments ievieš būtiskas izmaiņas šajā konvencijā, un tā galvenais nolūks ir Konvencijas redakcijas saskaņošana ar citām reģionālā līmeņa konvencijām, kā arī ar starptautiskiem dokumentiem, un iekļaut tajā mūsdienīgas zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. Ir atjaunināta organizatoriskā struktūra, ieviests līgumslēdzēju pušu, karoga valstu un ostas valstu skaidrs pienākumu sadalījums, nodrošināti saskaņotāki lēmumu pieņemšanas procesi, ieviestas reformas NAFO budžetā veicamo iemaksu sistēmā, kā arī ir paredzēts mehānisms attiecībā uz tādu strīdu izšķiršanu, kas varētu rasties starp līgumslēdzējām pusēm.

Ņemot vērā šajā konvencijā paredzētās Eiropas Savienības zivsaimniecības tiesības, ierosināto izmaiņu ratificēšana ir Eiropas Savienības interesēs. Tādēļ mums jāvienojas par minētās konvencijas izmaiņu ratificēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos skaidri un precīzi uzsvērt dažas problēmas, kas ir konstatētas šīs ratifikācijas laikā. Pirmkārt, līgumslēdzējas puses pieņēma izmaiņas NAFO ikgadējā sanāksmē 2007. gadā, izstrādājot redakciju angļu valodā. Redakciju franču valodā izstrādāja 2008. gadā, taču Komisijas dokuments — priekšlikums par transponēšanu Kopienas tiesību aktos — datēts ar 2010. gada 8. martu. Tas nozīmē, ka dokuments tika izstrādāts vairāk nekā divus gadus. Šāds kavējums nav pieņemams, un tas nedrīkst turpmāk atkārtoties. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības efektīvu darbību, ir nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana. Trīs iestādēm — Komisijai, Padomei un Parlamentam jārod pienācīgs risinājums, kā izvairīties no procedūras aizkavēšanas un īstenot vienu no galvenajiem Lisabonas Līguma mērķiem, proti, vienkāršot un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu. Šis ratifikācijai iesniegtais dokuments pierāda to, ka kaut kas joprojām nav kārtībā un ka ir steidzami jārīkojas, lai novērstu šādas situācijas. Otrkārt, vēlos jums atgādināt, ka Lisabonas Līgums stājās spēkā 2009. gada decembrī. Tādējādi šo jauniegūto tiesību dēļ Zivsaimniecības komiteja un Eiropas Parlaments būtu pienācīgi jāpārstāv visās turpmākajās sarunās par nākamajām starptautiskajām konvencijām. Eiropas Parlaments 2007. un 2008. gadā netika pārstāvēts acīmredzamu iemeslu dēļ. Tomēr mūsu iestāde ir gatava vienošanos ratificēt, ievērojot mūsu kompetences jomas, bet vienlaicīgi Padomei un Komisijai būtu jāatceras jaunās procedūras prasības un vajadzību ievērot Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras.

  Carmen Fraga Estévez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties Padomei un Komisijai, ka tās panāca šādu lielisku vienošanos pirmajā lasījumā, un jo īpaši vēlos pateikties visu trīs iestāžu juridiskajiem dienestiem par sadarbību un palīdzību, risinot problēmas, kas radās saistībā ar jauno komiteju procedūru, kuru paredz Lisabonas Līgums.

Manuprāt, esam panākuši apmierinošu kompromisu, jo īpaši tādēļ, ka tas ir būtisks progress salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, lai gan — kā jau tas ir visos kompromisos — mums visiem ir nācies piekāpties un būt elastīgiem saistībā ar uzdevumu, kas bijis īpaši sarežģīts, proti, ar Komisijas priekšlikumu, kuru sagatavoja pirms Lisabonas Līguma spēkā stāšanās. Tas vienlaicīgi nozīmēja, ka priekšlikums bija jāpielāgo jaunajai situācijai, jo īpaši Līguma 290. un 291. pantam par deleģētajiem tiesību aktiem un īstenošanas tiesību aktiem.

Tā kā šajā gadījumā ir tāda ieteikuma transponēšana ES tiesību aktos, ko ir ierosinājusi reģionāla zvejniecības organizācija, proti, Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (turpmāk — NEAFC), bet pēc tā būs daudzi citi, Parlamenta pamatmērķis bija paredzēt mehānismu, kurš nodrošinātu pēc iespējas ātrāku transponēšanu, novēršot iekšējās birokrātijas kavējumus, kas mums neļauj attiecīgi reaģēt uz mūsu starptautiskajiem pienākumiem, kā tas ir bijis līdz šim.

Tāpēc 48. panta jaunā redakcija pēc kompromisa, kas panākts ar Padomi attiecībā uz šīs regulas turpmākajiem grozījumiem, ļaus Komisijai gan pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies, vienojoties ar NEAFC, gan pielāgot jaunus ieteikumus, ko turpmāk varētu ierosināt, izmantojot pilnvaru deleģēšanu.

Faktiski Komisija vēlējās, lai būtu iespējams pārskatīt visus priekšlikuma pantus, izmantojot deleģētos tiesību aktus, un kompromisā piekrīt, ka tā tas būs attiecībā uz vairākiem pantiem, izņemot tādas jomas kā nozveju reģistrēšana, pārkraušanas, pārbaužu vai pārkāpumu uzraudzība: citiem vārdiem sakot, attiecībā uz pamatjautājumiem, kas saistīti ar kontroli un uzraudzību un kas joprojām nav ietverti parastajā likumdošanas procedūrā.

Jebkurā gadījumā, komisāre, Parlaments ir apņēmies grozīt šo procedūru, ja izrādīsies, ka šo aspektu iekļaušana parastajā likumdošanas procedūrā varētu apdraudēt atbilstību Eiropas Savienības saistībām un jo īpaši Komisijas saistības, kas noteiktas kā līgumslēdzējai pusei, noslēdzot nolīgumus ar reģionālās zvejniecības organizācijām.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis kompromiss ir būtiska virzība uz priekšu ne tikai saistībā ar šo konkrēto priekšlikumu, bet arī, nosakot pamatojumu turpmākām zivsaimniecības politikas apspriedēm starp Padomi, Komisiju un Parlamentu.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija mudina Parlamentu piekrist Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījumu (turpmāk dēvēts — NAFO konvencijas grozījums) apstiprināšanai.

Es vēlos pateikties Wałęsa kungam par viņa lietderīgo darbu pie šī ziņojuma.

Ar šo grozījumu minētā konvencija tiek pārskatīta, lai to saskaņotu ar citām reģionālām konvencijām un starptautiskajiem dokumentiem. Izdarot grozījumus, tajā tiek iekļautas mūsdienīgas zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, racionalizēta Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas struktūra un ieviestas līgumslēdzēju pušu, karoga valstu un ostas valstu pienākumu skaidras definīcijas, kā arī saskaņotāks lēmumu pieņemšanas process.

Tādējādi tiek modernizēta NAFO budžeta iemaksu formula un paredzēts līgumslēdzēju pušu strīdu risināšanas mehānisms.

Šis rūpīgi izstrādātais grozījums palīdzēs ES pildīt tās starptautiskās saistības attiecībā uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, kā arī veicināt Līguma mērķus. Grozījuma ātra ratificēšana ir ES interesēs, tādēļ iesaku Parlamentam to ratificēt.

Tagad vēlos runāt par otru ziņojumu, proti, par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā.

Es vēlos pateikties Fraga Estévez kundzei par viņas darbu pie šī ziņojuma. Esmu gandarīta par Zivsaimniecības komitejas spēcīgo atbalstu šī svarīgā priekšlikuma saturam.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) kontroles un noteikumu izpildes shēmas īstenošana patiešām ir galvenais pasākums, kas mums palīdzēs pārvaldīt zvejas resursus Atlantijas reģionā un atbrīvoties no nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (turpmāk — NNN zveja).

Tomēr man jānorāda, ka Komisija nav pilnībā apmierināta ar vispārējo vienošanos starp Parlamentu un Padomi trialoga laikā ar Komisiju.

Es patiešām esmu ļoti vīlusies par konkrētiem rezultātiem, īpaši par 48. pantu, kurā paredzēta grozījumu izdarīšanas kārtība regulā.

Komisija ir centusies iegūt atbilstošākas deleģētās pilnvaras, lai transponētu turpmākos grozījumus shēmā. Vēlos paskaidrot, kādēļ tas tā ir, un, lūdzu, klausieties uzmanīgi, jo turpmāk saskarsimies ar tādām pašām problēmām.

Kā jūs zināt, Eiropas Savienībai ir šī shēma jāīsteno pilnībā, jo to paredz mūsu starptautiskās saistības saskaņā ar NEAFC konvenciju. Saskaņā ar šo konvenciju grozījumi mums parasti kļūst saistoši, kad ir pagājušas 80 dienas pēc to pieņemšanas. Tādēļ mums ir 80 dienas to īstenošanai. Esmu patiesi nobažījusies, ka ierobežotās pilnvaras, ko citu aktu pieņēmēji ir deleģējuši Komisijai, var kavēt grozījumu savlaicīgu transponēšanu ES tiesību aktos. Tāda ir īstenība un atbilde uz Wałęsa kunga bažām par grafiku.

Lai gan es nebūšu atbildīga par šīs vienošanās apstiprināšanu, es vēlētos, lai jūs apzinātos minēto problēmu.

Galu galā mums jāizvairās no tā, ka NEAFC pasākumu transponēšana pārtop par mūsdienu Sīzifa mītu. Pašreizējā situācijā NEAFC pagājušajā gadā pieņemtie pasākumi būs transponēti tad, kad beidzot pieņems šo vispārējo vienošanos, bet nākamajā mēnesī NEAFC, visticamāk, pieņems jaunus grozījumus, kuru aktīva transponēšana ES tiesību aktos būs nepieciešama 2011. gada sākumā.

Tādēļ mums tam būs vajadzīgs ilgāks laiks.

Tāpēc Komisija uzskata, ka šī regula neskar nekādu turpmāku šīs iestādes nostāju attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. panta izmantošanu reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pasākumu transponēšanai.

Turklāt Komisija saglabā tiesības ierosināt regulas grozījumus, palielinot tādu pasākumu skaitu, kuri būtu jāpieņem, īstenojot deleģētos vai īstenošanas tiesību aktus.

To mēs darīsim gadījumā, ja transponēšana ar parasto likumdošanas procedūru radīs kavējumus, kas apdraudētu mūsu pienākumu pildīt starptautiskas saistības.

Pašlaik vēlos vēlreiz pateikties Fraga Estévez kundzei un Wałęsa kungam par ziņojumiem, kā arī Zivsaimniecības komitejai par darbu pie šiem svarīgajiem jautājumiem.

  Alain Cadec, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Galvenokārt runāšu par Fraga Estévez kundzes ziņojumu. Tas ir ziņojums, par kuru mēs šodien paužam mūsu viedokli un kuram ir liela nozīme kontroles nostiprināšanā Ziemeļaustrumu Atlantijā un Eiropas Parlamenta kā citu aktu pieņēmēja nozīmes nostiprināšanā saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Patiešām viena no Parlamenta Zivsaimniecības komitejas prioritātēm ir cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas tieši ietekmē mūsu zvejniekus un mūsu Eiropas zivsaimniecības nozares. Viņi faktiski ir zemūdens zivsaimniecības nozares īstenotās negodīgās konkurences upuri. Nelikumīgi kuģu īpašnieki izmanto nepietiekami atalgotu apkalpi un pārdod zivsaimniecības produktus par ļoti zemām cenām. Tas, ka šie kuģu īpašnieki neievēro jūras tiesības, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un 2010. gada 1. janvāra NNN regulu, nozīmē, ka Eiropas kuģu īpašnieki ir nekonkurētspējīgi darbaspēka izmaksu dēļ, kuras tiem jāuzņemas. Mēs vēlamies augšupēju saskaņošanu attiecībā uz noteikumiem un darba nosacījumiem, ko piemēro trešo valstu zvejai Eiropas Savienībā.

Eiropas zvejnieki arī ievēro striktus pārvaldības un kontroles noteikumus, kas nodrošina resursu saglabāšanu un nodrošina Eiropas zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, taču minētie noteikumi nedrīkst mūsu zvejniekiem radīt nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar tiem, kuri tos neievēro. Tādēļ aicinu nostiprināt visus kontroles pasākumus un atbilstoši piemērot sankcijas pret nelikumīgo zveju.

Šajā saistībā es apsveicu mūsu priekšsēdētāju par viņas ziņojumu, kurā norādīts, ka Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas pieņemtā kontroles shēma Eiropas tiesību aktos jātransponē nekavējoties; jo īpaši atzinīgi vērtēju ieviesto programmu, kas sekmē līgumslēdzējām pusēm nepiederošu kuģu atbilstību. Šajā ziņojumā arī ir paskaidrota Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta darbības joma attiecībā uz deleģētiem tiesību aktiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka pielikumam pievienoti trīs paziņojumi, kuros noteikti deleģēto aktu īstenošanas nosacījumi, kas nodrošina Komisijas īstenošanas pilnvaru uzraudzību un iestāžu līdzsvara saglabāšanu.

Es vēlos norādīt, ka Parlamentam kā likumdevējam jābūt pilnīgai rīcības brīvībai saistībā ar jautājumiem attiecībā uz deleģēšanu.

  Ulrike Rodust, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki, dāmas un kungi! Esmu gandarīta, ka spējām pieņemt regulu, kas ir vēl viena neliela virzība ilgtspējīgas zivsaimniecības kopējo mērķu virzienā. Reģionālās zvejniecības organizācijas ir ārkārtīgi svarīgas iestādes, lai pasaulē nodrošinātu labu pārvaldību. Diemžēl sarunas nereti ir sarežģītas, un progress ir pārāk lēns tādiem nepacietīgiem cilvēkiem kā man. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai nostiprinātu reģionālās zvejniecības organizācijas.

Man ir komentārs par NEAFC ziņojuma konkrēto rezultātu. Manuprāt, jaunais ostas valsts veiktās kontroles noteikums NEAFC un jaunie pasākumi nelikumīgas zivsaimniecības novēršanai ir jāvērtē īpaši atzinīgi. Tomēr mums nācās vest intensīvas sarunas ar Padomi un Komisiju par jautājumiem, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet ārkārtīgi tehniski, bet ir svarīgi mūsu turpmākajam darbam. Es uzskatu, ka deleģēto tiesību aktu jautājumā esam raduši kompromisu, kas ir pieņemams visām pusēm.

Mums arī izdevās panākt vienošanos par to, kā turpmākie NEAFC lēmumi tiks transponēti ES tiesību aktos. Tomēr nav noslēpums, ka Komisija nav īpaši apmierināta ar šeit sasniegto rezultātu. To es varu saprast. Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienībai NEAFC lēmumu īstenošanai ir vajadzīgi vairāki gadi. Tāpēc gan Padomei, gan Parlamentam ir jāpierāda, ka vajadzības gadījumā spējam ātri pabeigt koplēmuma procedūru.

Visbeidzot, es vēlos minēt vienu īpaši aktuālu jautājumu: strīdu ar Īslandi par skumbriju zveju. Mums jau ir NEAFC, kas pārvalda Ziemeļaustrumu Atlantijas starptautiskos ūdeņus. Tomēr tādām migrējošām sugām kā skumbrija mums vajadzīga arī vienošanās, kas attiecas uz teritoriālajiem ūdeņiem. Kā jūs zināt, tas joprojām ir klupšanas akmens. Manuprāt, ir jāpauž dziļa nožēla, ka, neraugoties uz vispārīgu sadarbību, šis jautājums ir pietiekami strīdīgs. Kādēļ gan reģionālajām zvejniecības organizācijām nepiešķirt pilnvaras attiecībā uz krasta ūdeņiem — vismaz attiecībā uz migrējošām sugām? Tas, protams, būtu radikāls solis, bet to noteikti ir vērts apsvērt.

  Britta Reimers, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Pieņemot Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā, izveidoja īpaši svarīgu organizāciju, proti, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju vai NAFO. Tās mērķis ir Ziemeļrietumu Atlantijas zivju resursu saglabāšana un optimāla izmantošana. Konvencijā ir izdarīti grozījumi, un tā ir saskaņota ar citām reģionālām konvencijām. Ir ieviestas tādas mūsdienīgas koncepcijas kā krājumu pārvaldība. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai organizācijas struktūra tiktu racionalizēta un lai tiktu skaidri definēti līgumslēdzēju pušu pienākumi. Apsveicami ir arī tas, ka ir paredzēta iespēja risināt konfliktus, izmantojot strīdu risināšanas procedūru. Minētajā konvencijā Eiropas Savienībai paredzētās zvejas iespējas ir ES interesēs. Parlamentam jādod savs apstiprinājums saskaņā ar jaunajām pilnvarām, ko tam piešķir Lisabonas Līgums.

Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ēnu referente es Parlamentam iesaku apstiprināt Wałesa kunga ziņojumu.

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties referentiem Fraga Estévez kundzei un Wałęsa kungam par šodien apspriestajiem ziņojumiem.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) ir Eiropai un Ziemeļatlantijas okeāna ekosistēmām īpaši svarīga reģionāla zvejniecības organizācija vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija. NEAFC darbības neatkarīgs pārskats bija kopumā labvēlīgs, kas reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju gadījumā tā ir ne vienmēr. Lai gan NEAFC darbība salīdzinājumā ar citām reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām ir labvēlīgāka, galveno zivju sugu krājumu statuss šīs konvencijas apgabalā ir kritisks. Darbību nevar novērtēt attiecībā uz ekonomikas un sociāliem aspektiem, kas rada lielas neskaidrības par to, vai ir vai nav sasniegts Konvencijas mērķis attiecībā uz racionālu izmantošanu. Tomēr uzlabojumi uzraudzības kontroles un uzraudzības pasākumi, noteikumu izpildes melnie saraksti ar NNN kuģiem, kā arī ostas valsts pasākumi ir svarīgi sasniegumi.

Darbības novērtējuma dēļ ir ieviests strīdu izšķiršanas mehānisms, bet ES ir pārāk ilgi vilcinājusies, lai to transponētu tiesību aktos. NEAFC šos pasākumus pieņēma jau 2006. gadā, taču tikai tagad tie ir stājušies spēkā. ES jāspēj piemērotāk sagatavoties, lai reaģētu uz jaunām tendencēm un pildīt starptautiskas saistības.

Nelikumīgas zvejas apkarošana kļūst aizvien svarīgāks jautājums. Dažās zvejas vietās 30 % no zvejas darbībām nav likumīgas. Pasaulē katru gadu 11–26 miljoni tonnu liels zivju apjoms apmēram 23 miljardu ASV dolāru vērtībā tiek nozvejots nelikumīgi. Tas atbilst apmēram vienai piektdaļai pasaulē reģistrētās kopējās nozvejas. Nelikumīga zveja apdraud ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību jo īpaši — bet ne tikai — atklātajā jūrā un jaunattīstības valstu piekrastes ūdeņos. Šādai zvejai ir arī būtiskas ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas.

Kontroles regulas un NNN noteikumu stāšanās spēkā nodrošina svarīgus ES dokumentus. Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas (turpmāk — CCAMLR konvencija) apgabalā NNN zvejas operatori ir izrādījuši atsaucību attiecībā uz pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir NNN zvejas samazināšana, mainot zvejas vietas, ostas, izkraušanas vietas un karoga valstis. Šī pielāgošanās spēja likusi NNN zvejas operatoriem un zivsaimniecības pārvaldības iestādēm sacensties valsts un starptautiskā līmenī. Atbilstības mehānismi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijā var likt NNN zvejas kuģiem mainīt zvejas vietas. Pašreiz NNN zvejas kuģu operatori nemitīgi maina karoga valstis — tā dēvētais „flag hopping”. Tas ir jautājums, kas ir jārisina ES.

ES ir jāvirzās tālāk. Būtiska ir sadarbība starp reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, bet mums arī būtu jāuzņemas iniciatīva un jāizstrādā zvejas kuģu globālais reģistrs, kas ietvertu visus apgādes kuģus un skaidri norādītu uz kuģa faktisko īpašnieku. ES jāuzņemas lielāka atbildība saistībā ar NNN zvejas novēršanu pasaules līmenī.

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā. – (PL) Vispirms vēlos apsveikt referentus ar ārkārtīgi svarīgajiem un būtiskajiem ziņojumiem, jo īpaši ar ziņojumiem par pārbaužu reglamentēšanu. Ņemot vērā situāciju, ka ir tādas Eiropas Savienībai piederošas ūdens teritorijas, kurās netiek veikta inspicēšana vai pilnīgi nekādas pārbaudes, būtu jārīkojas un visā Eiropas Savienībā jāveic pārbaudes visos zvejas ūdeņos.

Tomēr saistībā ar pārbaudēm būtu jānorāda, ka nav vienotas sistēmas par kvotu sadali vai atsevišķu dalībvalstu nozvejas paziņošanu. Minētā analīze pierāda, ka Komisijai pašai nav zināšanu šajā jomā un vairākos gadījumos Komisijas pārstāvju sniegtie atzinumi ir bijuši pretrunīgi. Vienlaicīgi arī reģionālajām konsultatīvajām aģentūrām nav šādu zināšanu. Ir vērts atcerēties traģisko situāciju attiecībā uz siļķu populāciju Baltijas jūras rietumos. Kopš 2004. gada ir veiktas izmeklēšanas par krīzes cēloņiem. Joprojām nav rasts pamatots skaidrojums. Neizprotami, kā nav ņemta vērā zivju miltu un zivju eļļas pārmērīgās ražošanas problēma.

Būtu jāapsver jautājums par Zivsaimniecības kontroles aģentūru Vigo, kura konkrētos gadījumos ir sniegusi subjektīvus pārbaužu ziņojumus, kā tas bija Baltijas jūras rietumu gadījumā. Strīdīga ir arī rūpniecisko zvejas vienību pārbaužu joma. Tomēr tagad pamatjautājums ir par ziemeļu cauruļvada būvniecību, jo šādā gadījumā zvejniekiem ir vieniem pašiem jāaizstāv viņiem pienācīgās tiesības un jāatgūst zaudētie ieguvumi. Tādēļ mums nākas veikt rūpīgāku analīzi, kas būtu jāietver turpmākajā kopējā zivsaimniecības politikā, un katrā ziņojumā būtu jāievēro šāda politika.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki! Jums patiesi ir ļoti aizņemts vakars, jo mēs jau tikāmies Zivsaimniecības komitejā. Pirmkārt, vēlos pateikties referentiem par minētajiem ziņojumiem un atkārtot daudzu manu kolēģu šovakar paustos komentārus saistībā ar viņu bažām par progresa kavēšanos šajos jautājumos.

Tomēr es patiesi vēlos izmantot šo iespēju Parlamentā un runāt par zvejas nolīgumiem vispārīgāk, kā arī uzsvērt vajadzību sadarboties visām šo nolīgumu pusēm. To minēja komisāre, kad norādīja, ka nolīgumi paredz visu iesaistīto pušu atbildību.

Iedomājieties, ka nupat ieguldījāt vairākus miljonus mārciņu jaunā, mūsdienīgā ražotnē, kas ik gadu ražo augstvērtīgu produktu no atjaunojama un ilgtspējīga resursa saskaņā ar augstākajiem starptautiski atzītajiem standartiem. Tad jūsu kaimiņš izdomā pārtraukt šo starptautisko nolīgumu un vienpusēji paziņo, ka būtiski paplašina savu tā dabas resursa daļu, no kura ir atkarīga jūsu uzņēmējdarbība. Tieši tas ir noticis ar skumbrijām un jo īpaši ar vienu zvejnieku ģimeni Ziemeļīrijā.

Protams, es runāju par Piekrastes valstu nolīgumu starp ES, Īslandi un Fēru salām. Komisāre, mēs jūs jau uzklausījām un novērtējām jūsu spēcīgo nostāju, kāda jums ir šajā konkrētajā jautājumā. Mēs vēlamies atzīt jūsu centienus šo zvejnieku labā, bet mēs arī vēlamies mudināt gan Parlamentu, gan Komisiju nodrošināt tikpat spēcīgu nostāju, kāda ir jums, kad turpināsiet piedalīties sarunās par risinājumu situācijai, kas kļūst īpaši sarežģīta un draudīga.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Šovakar šeit ir trīs runātāji no Īrijas: Dodds kundze, kura jau uzstājās; Pat the Cope Gallagher, kurš drīz uzstāsies; un es. Mēs trīs pārstāvam gandrīz visu Īrijas salas zivsaimniecības kopienu. Zivsaimniecība mūsu valstij ir daudzus gadus bijusi īpaši svarīga nozare. Mums ir brīnišķīgas piekrastes kopienas, kas ir atkarīgas no zvejniecības, bet, kā jau esmu sacījis iepriekš, nekad neesmu redzējis lielāku cilvēku grupas vilšanos par to, kāda pašlaik vērojama starp šiem zvejniekiem. Tas noticis kvotu, nelikumīgas zvejas, izsekojamības trūkuma dēļ no loma līdz gala produktam un jo īpaši pārmērīgas reglamentācijas, drakonisku sankciju un zemāku cenu dēļ, ko rada šaubīgas kvalitātes un izcelsmes zivju imports.

Paldies, ka referenti dažus no minētajiem jautājumiem šovakar ir skāruši. Es īpaši atzinīgi vērtēju Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ierosināto aizliegumu par saldētu zivju izkraušanu Eiropas ostās, nesaņemot ārvalstu kuģa karoga valsts ratifikāciju. Tas ir īpaši svarīgs jautājums, un es ceru, ka to īstenos ar tādu pašu dedzību, ar kādu īstenoja mūsu noteikumus, kuri skar mūsu zvejnieku kopienas.

Referenti norādīja, ka ir svarīgi, lai Parlaments saglabā savas tiesības veikt rūpīgu pārbaudi attiecībā uz turpmākiem grozījumiem Konvencijā, bet ir tikpat svarīgi, ka Komisija un Parlaments cieši sadarbojas, lai gūtu iespējami labvēlīgus ieguvumus mūsu piekrastes kopienām, kādas ir lielākā daļa no mūsu zvejnieku kopienām.

Visbeidzot, mēs nedrīkstam laist garām izdevību apsvērt visas pieejamās iespējas attīstīt akvakultūru. Eiropas Savienībā tiek importēts pārāk liels zivju daudzums, ko mēs patiesībā paši varētu ražot. Šādas ekonomikas krīzes apstākļos noteikti ir liela iespēja attīstīt akvakultūru.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Damanaki kundzei par ierašanos šeit un apsveikt referentus Wałesa kungu un Fraga kundzi.

Fraga kundzes ziņojums izstrādāts saistībā ar ieteikumiem par kontroles shēmu, ko 2006. gadā pieņēma Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), lai gan minēto konvenciju izstrādāja 1982. gadā, ziņojumā ir atkārtoti paredzēti noteikumi par kuģu kontroli un noteikumu izpildi Konvencijas noteiktajos apgabalos. Fraga kundzes ziņojums ir tiesiskais reglamentējums, kas iekļauts regulas priekšlikumā, lai ieviestu pasākumus Eiropas līmenī.

Galvenās izmaiņas ir šādas: kuģu atbilstības noteikumu veicināšana teritorijā, kas nav līgumslēdzēja teritorija, jauna kontroles sistēma, tādu saldētu zivju izkraušanas aizliegšana, kuru likumību nevar pierādīt, saskaņošana ar citām konvencijām, zivsaimniecības pārvaldības pasākumi un jauni pasākumi nelikumīgas zvejas apkarošanai.

Es vēlos uzsvērt jautājumu, uz ko jau norādīja citi kolēģi deputāti. Fraga kundzes ziņojumā ir minēts, ka ieteikumu par kontroles shēmu pieņēma 2006. gadā, lai gan Konvenciju parakstīja 1982. gadā — pirms 28 gadiem — savukārt Wałesa kunga ziņojumā minēto Konvenciju pieņēma 1978. gadā, un, manuprāt, viņš apgalvoja, ka to transponēja 1989. gadā. Citiem vārdiem sakot, vēlos paust neapmierinātību ar Komisijas izmantoto metodi reģionālo zvejniecības organizāciju ieteikumu transponēšanai.

Nelikumīga zveja ir ne tikai jāuzrauga, ievērojot kopējo atļauto nozveju un kvotas, bet mums arī jārisina „likumīgais vakuums”, kas varētu izveidoties, ja netiks transponēti tiesību akti.

Nepietiek ar ieteikumu transponēšanu no citām regulām, jo tas grauj skaidrību un ticamību. Turklāt tas liek apšaubīt parasto likumdošanas procedūru un iestāžu līdzsvaru. Reģionālajās organizācijās noteiktie pasākumi ir efektīvi un ātri jāievieš. Parlaments ir nereti uzsvēris, ka reģionālas organizācijas un to nolīgumi ir prioritāri.

Ja, transponējot reģionālo organizāciju lēmumus, netiek ievēroti ES tiesību akti, tiek nodarīts kaitējums Parlamentam un, protams, grauta Lisabonas Līguma reputācija.

Komisāre minēja, ka tiks slēgti jauni nolīgumi. Tāpēc, īsāk izsakoties, mēs Komisijai prasām nodrošināt to ātru un dinamisku tiesisku transponēšanu. Nepieļausim „juridisku vakuumu”, kas var sekmēt nelikumības zivsaimniecības jomā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt vēlos paust atzinību abiem referentiem par viņu ziņojumiem un jo īpaši atsaukties uz Carmen Fraga Estévez ziņojumu, kas nebija pretrunīgs, jo visas partijas ir pieņēmušas šo kompromisu. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt Ziemeļaustrumu Atlantijas zivju resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un optimālu izmantošanu, paredzot ilgtspējīgus vides un sociālos ieguvumus.

Es vēlētos izmantot šo izdevību, ierosinot jautājumu par notiekošo strīdu attiecībā uz skumbrijām, kas ir zivis, kuras nozvejo Ziemeļaustrumu Atlantijas apgabalā. Ir svarīgi, lai šo strīdu atrisina maksimāli ātri, jo skumbriju pārmērīgai nozvejai būs postoša ietekme uz turpmāku nozveju. Ir īpaši būtiski nodrošināt, ka zivju zvejošana ir ilgtspējīga, un tas būtu jāapņemas visām pusēm. Cik noprotu, nesenajās sarunās Londonā netika pieņemti nekādi lēmumi, bet vēlos norādīt, ka nākamajā nedēļā tās atsāksies. Es tām vēlu sekmes un ceru, ka tiks saglabāts veselais saprāts. Komisāre, cik saprotu, jūs situāciju novērtēsiet pēc sarunām 26. oktobrī, un es augsti vērtēju jūsu strikto nostāju, ko esat ieņēmusi. Jums jānodrošina, lai šie kopīgi pārvaldītie krājumi būtu pieejami arī turpmāk. Visbeidzot, mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas saistībā ar putasu. Mēs nedrīkstam masveidā iznīcināt šos veselīgos skumbrijas krājumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Lai gan atbalstu šos debatēm iesniegtos ziņojumus, man arī jāizmanto iespēja izklāstīt dažus vispārīgus komentārus par starptautiskiem un daudzu valstu zvejas nolīgumiem.

Lai zvejniecības valstu noslēgtie nolīgumi būtu sekmīgi, visām pusēm jābūt nepārprotamam stimulam ievērot šādus saglabāšanas pasākumus, kādi var būt reizēm vajadzīgi.

Jāuzticas arī zinātniskai informācijai, kas ir saglabāšanas un pārvaldības plānu pamatā. Raugoties no manas zvejniecības valsts — Skotijas — perspektīvas, kopējā zivsaimniecības politika — ES pašas starptautiskais nolīgums — nav bijusi pietiekami sekmīga.

Tā dēvētais mencu atveseļošanas plāns faktiski izraisa pilnīgi labu zivju izgāšanu jūrā un nosaka gandrīz neiespējamas kvotu ierobežojumu un kuģošanas dienu kombinācijas. Pašreizējais strīds par skumbrijām — Skotijas vērtīgāko zivju resursu — ko jau minēja citi runātāji, ietekmē visas starptautiskās sarunas.

Ja vēlamies panākt jebkādu iespēju un nodrošināt, ka nolīgumi starp zvejniecības valstīm ir sekmīgi, mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā krājumus apdraud sacensības, vienpusēji nozvejot visas pieejamās zivis.

Es komisārei prasu turpināt viņas sekmīgo darbu, cenšoties rast risinājumu šim strīdam. Es zinu, ka, pateicoties savam nesenajam apmeklējumam, viņa labi apzinās to, cik Skotijai šajā jautājumā ir spēcīgs viedoklis, bet es komisārei lūdzu kopumā ņemt vērā vajadzību nodrošināt, lai mūsu rīcībā būtu stabila zinātniska informācija attiecība uz visu, ko cenšamies panākt, un lai mums ir saprātīgi, izmantojami noteikumi pārvaldības plānos — kas saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku būtu jaunums, kā arī — kas ir svarīgākais — lai pusēm, kurām jāievēro šie plāni, t. i., zvejniecības kopienām, ir stimuli nodrošināt atbilstību tiem.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja iznīcina kopienas, kuras dzīvo piekrastes reģionos, postoši ietekmē jūras ekosistēmas un apdraud pārtikas resursus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju vienošanos ar Padomi un uzskatu, ka esam pavirzījušies uz priekšu, īstenojot Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas ieteikumus.

Striktāki kontroles pasākumi un to pamatošana uz piemērotiem tiesību aktiem ir būtiski pasākumi, lai mēs varētu nodrošināt saistības, ko esam uzņēmušies saskaņā ar Līgumu, un aizsargāt Atlantijas okeāna resursus, kuri tiek pārmērīgi nozvejoti. Tomēr, neraugoties uz šo progresu, šīs regulas piemērošanas joma neļauj mums pilnībā risināt problēmas, kas saistītas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Mēs visi apzināmies, ka tūkstošiem kuģu izmanto tādu valstu karogus, kuras nevēlas vai nespēj ievērot starptautiskus tiesību aktus. Kaitējums tiek nodarīts ne tikai zivju krājumiem, bet arī jūras videi. Darba apstākļi uz daudziem šādiem kuģiem īpaši neatšķiras no vergu darba.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). - (PL) Konvencijai par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā un Konvencijai par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ir vajadzīgs pielāgojums, lai reaģētu uz pašreizējām problēmām, tādēļ nepieciešams izdarīt grozījumus šajās regulās. Ierosinātās izmaiņas attiecas uz: pirmkārt, zivju krājumu racionālu izmantošanu, otrkārt, zivsaimniecības pārvaldības pareizu metodi un atbilstīgām zvejniecības metodēm un, treškārt, nelikumīgas zvejas novēršanu.

Šīs izmaiņas veicinās zivsaimniecības ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, savukārt zivju krājumu izsmelšanas procesa un krājumu atjaunošanas procesu pastāvīga uzraudzība ir būtiska, lai novērtētu faktisko situāciju un pieņemtu atbilstīgus lēmumus šajā jomā.

  Elie Hoarau (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sarunu laikā par Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) nolīgumiem ES delegācijas vadītājs aicināja atgriezt Francijas mencas zvejniecības kvotu Senpjēras un Mikelonas zvejniekiem. Šāda atgriešana nav noteikta NAFO nolīgumā.

Senpjēras un Mikelonas zvejnieku vārdā es pieprasu informāciju par minēto atgriešanu un šīs atgriešanas dokumentēšanu. Es uzskatu, ka to var dokumentēt vienkāršas vēstules veidā, kad būs pilnībā pabeigta NAFO nolīgumu ratifikācija. Vai komisāre var mums sniegt papildu informāciju par šo jautājumu?

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Starptautiskos ūdeņos daudzpusēja sadarbība zivsaimniecības jomā ir vajadzīga, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspēju un saglabāšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Saglabāšanas pasākumi un resursu pārvaldība reģionālo zvejniecības organizāciju līmenī, protams, būtu jānosaka, vienlaicīgi paredzot pasākumus, kas nodrošina efektīvu atbilstību.

Tāpēc mēs atbalstām plaisu novēršanu uzraudzības sistēmā, jo īpaši saistībā ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Pašlaik zvejniecības darbību uzraudzības dēļ dalībvalstis saskaras ar pieaugošām prasībām neatkarīgi no tā, vai tas ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku vai daudzpusēju sadarbību, kā apliecina ierosinātā transponēšana.

Komisijai nevajadzētu šo faktu ignorēt. Nepieciešamajai kontroles pasākumu ieviešanai, izstrādei vai modernizācijai iespējams ir vajadzīgs būtisks finansiāls ieguldījums. Tāpēc mums būs svarīgi apsvērt finanšu resursus, kas pieejamajos likumdošanas dokumentos piešķirti uzraudzības darbībām, jo īpaši regulā par kopējās zivsaimniecības politikas finanšu pasākumiem, kā arī, jo īpaši, pārskatot līdzfinansējuma maksimālo likmi šajā jomā, kura pašlaik ir 50 %.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! NAFO ikgadējā konferencē izdarīja grozījumus 1979. gada 1. janvāra Otavas konvencijā. Ir svarīgi neaizmirst pamatapsvērumus: zivju resursu racionāla izmantošana un saprātīga pārvaldība. Tā pamatā jābūt ilgtspējīgai un ekoloģiskai koncepcijai, ja vēlamies nodrošināt, ka zvejniecība turpina nodrošināt pārtiku turpmākajām paaudzēm.

Proti, nolīgumu mērķis ir saglabāt mazus vietējos zvejniecības uzņēmumus, kuru struktūra ir balstīta uz ģimenēm, un aizsargāt tos pret konkurenci, kas izmanto nelikumīgas metodes, kā arī no apjomīgām flotēm, kuras „izlaupa” jūras, izmantojot daudzas elektroniskās iekārtas un dziļus zvejas tīklus. Īsāk sakot, mēs vēlamies, lai mums būtu zvejniecības nozare, bet ne tāda, kas ar savām nelabvēlīgajām darbībām apdraud mazos un vietējos uzņēmumus. Mums turpmākajām paaudzēm jānodrošina ilgtspēja un mums tā jāaizsargā un jānodrošina ar līgumiskām saistībām.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vēlreiz pateikties abiem referentiem par lielisko darbu, kā arī visiem deputātiem par komentāriem. Es saprotu, ka šie ir īpaši svarīgi ziņojumi. Minētie grozījumi būtiski uzlabotu situāciju, jo īpaši attiecībā uz kontroli un mūsu nostāju saistībā ar nelikumīgas zvejas problēmu.

Es jums visiem piekrītu, ka nelikumīga zveja ir problēma, kas mums jārisina, jo tā grauj krājumu ilgtspēju. Tā arī spēcīgi apdraud mūsu piekrastes kopienas, jo, ja nav krājumu ilgtspējas, mūsu piekrastes kopienām nebūs nākotnes. Ir īpaši svarīgi nodrošināt šīs kontroles shēmas. Ziņojumi un grozījumi attiecībā uz minētajām shēmām var mums būt īpaši lietderīgi.

Es arī vēlos uzsvērt, ka saprotu, ka mums vajadzīgi lielāki resursi — un, iespējams, lielāks finansējums — lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi tiek pienācīgi īstenoti. Tas nav viegls uzdevums, kas jārisina krīzes apstākļos, bet mēs vienalga darīsim visu iespējamo.

Es vēlos pievērsties koplēmuma procedūrai starp Parlamentu, Padomi un Komisiju saistībā ar grozījumu ieviešanu šajos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju lēmumos un to transponēšanu mūsu tiesību aktos. Es atbalstu jūsu viedokli, ka šīs reģionālās zvejniecības organizācijas ir īpaši būtiskas mūsu politikā, un mums ir jāveicina to darbība, lai risinātu jautājumu par nelikumīgu zveju visā pasaulē. Es arī piekrītu, ka, ja varēsim nodrošināt mūsu principu īstenošanu visā pasaulē, zvejniecības ilgtspēja būtu daudz stabilāka.

Es arī pilnībā atbalstu priekšlikumus par to, kā mēs varam veicināt sadarbību, un priekšlikumu izveidot starptautisku zvejas kuģu reģistru, bet pirms šāda posma mums vēl daudz kas jāpaveic.

Ja patiešām vēlamies veicināt starptautisko sadarbību, mums jāturpina darbs un ātri jāīsteno šo organizāciju pieņemtie lēmumi. Tāpēc Komisija šajā jautājumā prasa tai piešķirt lielākas deleģētās pilnvaras. Mēs ievērojam koplēmuma procesu un saprotam, ka tagad vide ir mainījusies, kā arī to, ka Padome un Parlaments pieņems lēmumu par pilnvarām, kādas varat mums piešķirt saskaņā ar deleģēšanas mandātu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tā nav tikai Komisijas problēma: ir apdraudēta ES starptautiskā reputācija, ja mēs kavēsimies ar šo reģionālo organizāciju lēmumu transponēšanu mūsu tiesību aktos. Tāpēc mēs uzstājam uz to, ka šajā jautājumā jānodrošina atbilstošāks līdzsvars.

Es jums piekrītu, ka mums vajadzīgs līdzsvars starp trīs iestādēm, bet mums vajadzīgs atbilstošāks līdzsvars, un es esmu gatava piedalīties konkrētās apspriedēs ar Parlamentu attiecībā uz to, kā šos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pasākumus var efektīvi transponēt ES tiesību aktos.

  Jarosław Leszek Wałęsa, referents. – (PL) Es vēlos visiem pateikties par šodienas debatēm. Redzu, ka esam vienisprātis. Konvenciju pārskatīšanas gaitā ieviestās izmaiņas ir pilnīgi nepieciešamas. Vēlos pateikties Fraga Estévez kundzei par mūsu komitejas vadīšanu, bet galvenokārt vēlos pateikties komisārei. Strādāt kopā ar jums ir ļoti patīkami. Paldies par runu un secinājumiem. Es redzu, ka jūs izprotat Eiropas iestāžu darbības mainīgo dinamiku. Neraugoties uz faktu, ka Eiropas Parlaments, proti, mēs varam tikai piekrist konvenciju grozījumu ratificēšanai, es patiešām ceru, ka turpmāk sadarbības un sarunas turpināsies tā, kā tām būtu jānotiek, un ka tās būs ātras, pārredzamas un efektīvas. Paldies, komisāre, par runu, un es paļaujos, ka turpmākā sadarbība būs laba.

  Carmen Fraga Estévez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos komisārei sacīt, ka uzskatu, ka šīs pašreizējās regulas par Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju, ko rīt grasāmies pieņemt, piemērs nav lietderīgs, jo notiek tieši tas, no kā vēlamies izvairīties.

Komisija ierosināja novēlotu priekšlikumu un procedūra ir mainījusies, jo apspriežu procedūru esam nomainījuši ar parasto likumdošanas procedūru, un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir izmainījies viss priekšlikums. Tieši no tā mēs izvairāmies, pieņemot šādu kompromisu. Izstrādājot jaunu redakciju regulas 48. pantam — kas ir pants, kurā paredzēta regulas turpmāka grozīšana, lai ES tiesību aktos transponētu dažādus NEAFC ieteikumus — mēs esam Eiropas Komisijai deleģējuši pilnvaras attiecībā uz vairākiem pantiem. Mēs tikai dažās jomās esam uzturējuši un saglabājuši parasto likumdošanas procedūru atbilstīgi kompromisam ar Padomi.

Tāpēc ir panākts būtisks progress, lai nodrošinātu tā turpmāko efektivitāti, bet arī tad, komisāre — un šis mans komentārs ir publiska apņemšanās — ja turpmāk tas darbosies neatbilstīgi un mēs nevarēsim pildīt mūsu saistības, Parlaments būs gatavs pārskatīt minēto procedūru. Manuprāt, mēs esam pietiekami centušies, un es domāju, ka tas ir būtisks progress salīdzinājumā ar sākumpunktu. Esam pārliecināti, ka Komisija varēs izmantot jaunās pilnvaras, ko Padome un Parlaments ir tai piešķīruši.

Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāre! Esmu pārliecināta, ka tas darbosies daudz piemērotāk nekā tas, kas mūsu rīcībā bija iepriekš. Protams, komisāre, tieši jūsu rīcībā būs instrumenti, lai to nodrošinātu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2010. gada 19. oktobrī, plkst. 12.30.

(Sēde tika pārtraukta uz dažām minūtēm)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts no Portugāles, kā arī ņemot vērā to, ka Portugālei ir spēcīgas zvejniecības tradīcijas un konkrētas intereses attiecībā uz Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju, es atzinīgi vērtēju grozījumus Konvencijas tekstā, jo grozījuma mērķis ir nodrošināt labvēlīgākus darbības nosacījumus reģionālajām zvejniecības organizācijām.

Restrukturizācija, ko veicināja lēmumu pieņemšanas pilnvaru koncentrēšana vienā jaunā struktūrā, kā arī jauns strīdu risināšanas process paātrinās iekšējo lēmumu pieņemšanu. Ņemot vērā jaunās definīcijas, ir ieviestas skaidrākas pamatnostādnes par dažādu pušu pienākumiem un tiesībām, nodrošinot lielāku pārredzamību attiecībā uz zvejniecību šajā apgabalā.

Sadarbībā ar NAFO ES būtu jāieņem aktīva nostāja kopā ar citām līgumslēdzējām pusēm un jācenšas saglabāt labas attiecības ar Kanādu, vienlaicīgi turpinot dialogu un saglabājot vienprātību ar citām organizācijas līgumslēdzējām pusēm, kā arī pat starp atsevišķām dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas šajā reģionālajā zvejniecības organizācijā.

Neraugoties uz būtisko nozīmi, kāda piemīt zinātniskām partnerībām, kuras ir to lēmumu pamatā, kas nodrošina jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības iespējamību, un kuras ir sevi sekmīgi apliecinājušas saistībā ar konkrētām zivju sugām, šādi lēmumi tomēr būtu uzmanīgi jāapsver. To mērķis ir nosakāms, lai panāktu līdzsvaru, un tas var būt ilgtspējīgs tikai tad, ja to īsteno, ievērojot sociāli ekonomisko ietekmi.