Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.05.)

  Priekšsēdētājs. – Paziņoju, ka 2010. gada 7. oktobrī pārtrauktā Eiropas Parlamenta sesija ir atsākta.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Prezidentūras paziņojumi

  Priekšsēdētājs. – Sākumā es gribētu jūs īsi informēt par četriem jautājumiem. Es paužu neizsakāmu gandarījumu par to, ka Liu Xiaobo ir saņēmis Nobela Miera prēmiju. Šis cilvēktiesību aizstāvis joprojām izcieš cietumsodu par savām miermīlīgajām darbībām saistībā ar vārda brīvību Ķīnā. Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas iestāžu centienus pēdējā laikā piemērot brīvās pasaules politiskās, ekonomiskās un sociālās normas. Tomēr ar to vien nepietiek, tāpēc mēs divkārt aktīvāk pieprasām Liu Xiaobo, Saharova balvas ieguvēja Hu Jia un citu cilvēktiesību aizstāvju atbrīvošanu no ieslodzījuma. Eiropas Parlaments nepaguris cīnīsies par cilvēktiesību ievērošanu.

Otrkārt, Eiropas Parlaments šonedēļ rīko vairākus pasākumus saistībā ar Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, kas bija vakar. Saistībā ar to daudzi no mums nēsā piespraudi. Es aicinu jūs piedalīties ne vien šim tematam veltītajās plenārsēdes debatēs, bet arī ceremonijā, kas notiks rīt plkst. 14.45 Bronisław Geremek Agora un kurā piedalīsies ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-Moon.

Treškārt, šodien ir ceturtā reize, kad atzīmējam ES Dienu pret cilvēku tirdzniecību. Mēs šo problēmu uztveram ļoti nopietni. Pašlaik mēs apspriežam priekšlikumu direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

Visbeidzot, ceturtkārt, es vēlētos jūs aicināt trešdien plkst. 12.00 noklausīties manis vadītās Parlamenta prezidentūras vidusposma pārskatu. Tas galvenokārt būs kopsavilkums par Eiropas Parlamenta un īpaši jūsu panākumiem šajā laikposmā, kā arī tajā ir iekļautas iniciatīvas, ko esmu uzņēmies personīgi, informācija par mūsu pašreizējo stāvokli mainītajā Eiropas Savienībā un to, kā darbojas Eiropas Parlaments un kā norit tā sadarbība ar citām iestādēm. Domāju, jums ir tiesības to zināt manu pilnvaru termiņa vidusposmā.

4. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)

5. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

6. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

7. Lūgumraksti (sk. protokolu)

8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

9. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

10. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

11. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. - Ir izdalīts Priekšsēdētāju konferences 2010. gada 14. oktobrī notikušajā sēdē saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu izstrādātais darba kārtības projekts galīgajā redakcijā. Tika ierosinātas šādas izmaiņas.

Pirmdiena.

Bez izmaiņām.

Otrdiena.

Bez izmaiņām.

Trešdiena.

Esmu saņēmis Zaļo un Brīvās apvienības grupas lūgumu pārcelt balsojumu par 2012. gada sesiju sanāksmju kalendāru uz kādu no nākamajām Parlamenta sesiju sanāksmēm. Viņi vēlas balsot, bet vēlāk. Ar šo priekšlikumu iepazīstinās Zaļo grupas pārstāvis. Vai kāds ir gatavs runāt?

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Lūdzu, atvainojiet, es saņēmu ziņojumu par situāciju Beļģijā un pilnībā to nesapratu.

Ja saprotu pareizi, tad runa ir par balsojumu par 2012. gada kalendāru. Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupā tāpat kā citās notiek sarunas par šo kalendāru, kas, es vēlreiz atkārtoju, attiecas uz 2012. gadu.

Tā kā tas nav likumdošanas teksts, nav arī debašu un grozījumu, mēs vienkārši balsosim par kalendāru. Mēs lūdzam pārcelt balsojumu uz nākamo sesijas sanāksmi, kas notiks nākamajā mēnesī Strasbūrā, lai mēs varētu sazināties ar pārējām grupām un noskaidrot, vai nevaram veikt dažus pagaidu pasākumus attiecībā uz izmaiņām kalendārā.

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir pirmā reize, kad Parlaments tik laicīgi būs balsojis par kalendāru. Tomēr tas nav nekas neparasts, jo būtībā kalendārs atspoguļo mūsu ierasto darba kārtību bez īpašām izmaiņām.

Pretēji Cohn-Bendit kunga apgalvojumam ir iespējams iesniegt grozījumus, un, ņemot vērā e-pastu, daži deputāti to arī plāno darīt. Es neredzu iemeslu atlikt balsojumu, jo, ja kalendārs stāsies spēkā 2012. gadā, mums joprojām būs tiesības un iespēja to mainīt, kad radīsies tāda vajadzība.

(Parlaments lūgumu noraidīja)

Ceturtdiena.

Bez izmaiņām.

(Darba kārtība tika pieņemta)

12. Eiropas Parlamenta 2012. gada sesiju kalendārs (sk. protokolu)

13. Drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošana strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, un strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti - Sievietes nestabilās darba attiecībās (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– A7-0032/2010, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā izstrādājusi E. Estrela, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (COM(2008)0637 - C6-0340/2008 - 2008/0193(COD)), un A7-0264/2010, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā izstrādājusi B. Thomsen, par sievietēm nestabilās darba attiecībās (2010/2018(INI)).

  Edite Estrela, referente. – (PT) Vispirms es vēlos pateikties ēnu referentam un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājai par sadarbību un kopīgi padarīto darbu. Esmu pateicību parādā arī daudzām nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrībām, speciālistiem, kas piedalījās finanšu ietekmes novērtējuma iepazīstināšanas seminārā, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un manas politiskās grupas sekretariātiem, Eiropas Parlamenta Politikas departamentam un saviem palīgiem. Viņi visi nepaguruši strādāja, apliecinot augstu profesionalitātes līmeni un spējas.

Šai direktīvai ir jau astoņpadsmit gadu, un tā ir novecojusi. Pārskatīšanas procedūra ir bijusi ilgstoša un sarežģīta. Parlamentam pašreiz ir jāizlemj, attaisnojot eiropiešu ģimeņu cerības un nodrošinot viņu vajadzības.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pieņemtie priekšlikumi nodrošina divu galveno un no paplašinātā juridiskā pamatojuma izrietošo mērķu īstenošanu: atbalstu veselības un drošības aizsardzībai darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un veicina dzimumu līdztiesību, kā arī darba un ģimenes dzīves apvienošanu. Vienlaicīgi tas palīdzēs apturēt pēdējās desmitgadēs vērojamo demogrāfisko lejupslīdi.

Pirms simt gadiem Eiropā dzīvoja 15 % no pasaules iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka 2050. gadā tie būs aptuveni 5 %. Novecošana un pastāvīgais aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums apdraud sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējīgumu un ekonomikas izaugsmi. Tāpēc maternitāti nedrīkst uzskatīt par slimību vai apgrūtinājumu ekonomikai, bet gan par pakalpojumu sabiedrībai.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums 27 dalībvalstīs ir atšķirīgs — no 14 līdz 52 nedēļām, un atšķiras arī pabalsta summa — 13 dalībvalstīs to maksā 100 % apmērā no ienākumiem. Es saprotu, ka pašreizējais stāvoklis ekonomikā neļauj palielināt izdevumus sociālajā jomā, bet tas ir labvēlīgs ieguldījums mūsu kopīgajā nākotnē, un tas nerada lielas izmaksas pretēji daudzu apgalvojumiem. Finanšu ietekmes pētījumā ir secināts, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšlikumos norādītās izmaksas tiktu pilnībā segtas, ja tikai par 1 % palielinātu sieviešu dalību darba tirgū. Tie ir līdzsvaroti un praktiski īstenojami priekšlikumi saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.

Divdesmit nedēļas ir pietiekams laiks, lai palīdzētu sievietēm atgūties pēc dzemdībām, veicinātu barošanu ar krūti un nostiprinātu ciešu saikni starp māti un bērnu. Ilgāks laikposms varētu ietekmēt sieviešu atkārtotu iekļaušanos darba tirgū. Ir taisnīgs 100 % maksājums, jo ģimenes nevajadzētu finansiāli sodīt par to, ka tās laiž pasaulē bērnus, kurus tās vēlas un kuri — turklāt — Eiropai ir vajadzīgi demogrāfiskās problēmas risināšanai.

Tiesības uz paternitātes atvaļinājumu ir atzītas jau 19 dalībvalstīs, un pabalsts ir 80 % vai 100 % apmērā no vidējās algas. Tēvu iesaistīšanās bērnu dzīvē labvēlīgi ietekmē bērnu fizisko un psiholoģisko attīstību. Tās ir tēvu un bērnu tiesības.

Visu šo laiku esmu paudusi pilnīgu atbalstu plašākai vienprātībai, un es ceru, ka tie, kuriem rūp sieviešu, ģimeņu un bērnu labklājība, balsos par šo ziņojumu. Ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, no 2020. gada grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam būs jābūt vismaz 20 nedēļu ilgam un pilnībā apmaksātam. Tāpēc es jūs mudinu balsot par 126., 127. un 128. grozījumu. Šī paša iemesla dēļ es nevaru balsot par grozījumiem, kuriem ir apkaunojošs mērķis samazināt ģimeņu tiesības.

  Britta Thomsen, referente. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam par sieviešu darba apstākļiem, jo sievietēm un vīriešiem darba tirgū ir atšķirīgi apstākļi. Sievietes nesamērīgi atpaliek no vīriešiem algu, pensiju, vadošo un izpildamatu ieņemšanas ziņā. Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs, lai ES uzņemtos iniciatīvas, kas uzlabotu sieviešu stāvokli darba tirgū, tādējādi ievērojot Eiropā īstenojamo Līgumu. Mums jānodrošina sieviešu — nav nozīmes, vai viņas ir no Portugāles vai Polijas, Beļģijas vai Bulgārijas — līdztiesība darba tirgū.

Būtisks un nozīmīgs pasākums virzībā uz pilnīgu līdztiesību ir jauns un mūsdienīgs ES tiesību akts par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ir daudz pamatotu iemeslu izstrādāt jaunu ES tiesību aktu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Galvenokārt tāpēc, ka jau tuvākajā laikā ES draud demogrāfiska krīze — krīze, kas varētu būt tikpat nopietna kā ekonomikas krīze, no kuras vēl neesam atguvušies. Sievietes Eiropas Savienībā vienkārši nedzemdē pietiekami daudz bērnu. Ja gribam turpmāk saglabāt konkurētspēju un veicināt izaugsmi, kas vajadzīga, lai saglabātu mūsu labklājības līmeni, Eiropas Savienībā ir jādzimst vairāk bērniem. Tāpēc ir vajadzīgs tiesību akts attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, lai motivētu ģimenes radīt bērnus.

Ir svarīgi noteikt kopējus augstus standartus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, lai izveidotu efektīvu iekšējo tirgu. Iekšējā tirgū galvenā nozīme nav lētām precēm, tikpat liela nozīme ir arī augstu sociālo normu nodrošināšanai darba ņēmējiem. Mums nedrīkst būt krasi atšķirīgi konkurences apstākļi, kuru ietekmē pasliktinātos sieviešu darba apstākļi, tādējādi padarot viņas par sociālā dempinga upuriem.

Arī tēviem ir jābūt tiesībām uz divu nedēļu ilgu un pilnībā apmaksātu paternitātes atvaļinājumu. Ja gribam nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, mums jāsaprot, ka arī vīriešiem ir būtiska nozīme saistībā ar paternitātes atvaļinājumu. Tas labvēlīgi ietekmēs līdztiesību, bērnus un galvenokārt pašus tēvus.

Profesionālo asociāciju lobētāji uzskata, ka tas ir neprāts un ka mēs nevaram atļauties labākus tiesību aktus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es uzdrošinos apgalvot, ka ir gluži pretēji. Mēs nevaram atļauties neizstrādāt jaunus un mūsdienīgus tiesību aktus šajā jomā. Jautājums ir saistīts ar ES sieviešu un bērnu veselību un drošību. Tāpēc mums ar to nevajadzētu riskēt.

Mums jāiesaista vairāk sieviešu ES darba tirgū. Stratēģijas „ES 2020” mērķis ir iekļaut darba tirgū 75 % sieviešu. Kā zināms, pašlaik strādā tikai 60 % sieviešu, tāpēc šis būs grūts uzdevums. Tomēr mums tas ir jāpaveic, un nav šaubu, ka mums tas izdosies, nodrošinot atbilstošas bērnu aprūpes iespējas. Otra un vienlīdz svarīga iniciatīva attiecas uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tikai novēršot sieviešu diskrimināciju, mēs varam darba tirgū iesaistīt vairāk sieviešu.

Vēl viena būtiska virzība uz lielāku līdztiesību darba tirgū ir ziņojums par nestabilajām sieviešu darba attiecībām, kuram es biju referente. Diemžēl situācija ir tāda, ka šādās darba attiecībās ir pārlieku daudzas sievietes. Privātmājās strādājošu sieviešu darba apstākļi ir īpaši nestabili, jo to raksturīgākās iezīmes ir neliela darba drošība vai drošības trūkums, sociālā nodrošinājuma trūkums, liels diskriminācijas risks un slikta darba vide. Mēs nedrīkstam ļaut sievietēm strādāt tik sliktos apstākļos. Tāpēc ES ir jāatbalsta dalībvalstu centieni aizstāt nestabilu darbu ar darbu pienācīgos apstākļos. Mēs ilgi esam novērsuši uzmanību no šīm neaizsargātajām sievietēm, un es ceru, ka Komisija šo ziņojumu uztvers nopietni un palīdzēs rūpēties par dažiem no ES neaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka šovakar šajās nozīmīgajās debatēs varu aizstāt priekšsēdētāja vietnieci V. Reding, jo mēs apspriedīsim divus īpaši aktuālus ziņojumus, kuri attiecas uz pamattiesībām un dzimumu līdztiesību. Komisijas vārdā es gribētu no sirds pateikties abām referentēm, Thomsen kundzei un Estrela kundzei, par lieliski paveikto darbu.

Abos ziņojumos ir izklāstīts sieviešu bieži mainīgais stāvoklis ES darba tirgū. Sieviešu ieguldījums ir būtisks, lai mēs varētu īstenot savus vērienīgos mērķus attiecībā uz 75 % kopējās nodarbinātības līmeni līdz 2020. gadam, bet tas nebūs iespējams, nenodrošinot strādājošo sieviešu pamattiesības. Tieši to mēs šovakar apspriedīsim.

Ļaujiet man sākumā runāt par nestabilajām sieviešu darba attiecībām. Pēdējos gados esam daudz panākuši attiecībā uz sieviešu iekļaušanu darba tirgū. Kā zināms, sievietes biežāk nekā vīrieši ir pakļautas nestabilām darba attiecībām. Daži nestabila darba veidi, ko veic sievietes, piemēram, apmaksāti mājkalpotājas darbi un aprūpes pakalpojumi, darba tirgū nav pārskatāmi. Ja sievietēm nav pienācīga darba, tās nevar būt ekonomiski neatkarīgas — tas ir priekšnoteikums, lai viņas varētu būt noteicējas savā dzīvē.

Mums ir jānovērš iemesli, kuru dēļ galvenokārt sievietēm ir nestabili darba apstākļi: stereotipi, nevienlīdzīga ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadale, kā arī to darbavietu nepietiekama novērtēšana, kurās sievietes ir vairākumā. Mums arī jānodrošina, ka darba tirgū tiek iekļauts arvien lielāks migranšu darbaspēks, ko nereti nodarbina pelēkajā ekonomikā. Mūsu jaunā līdztiesības stratēģija ietver visus šos jautājumus, un mums ir jāmobilizē visi pieejamie instrumenti, lai panāktu progresu tās īstenošanā.

Ja atļausiet, es izteikšu dažas piebildes par Strādājošo grūtnieču direktīvu.

Ir pietiekami skaidrs, ka stingrāki standarti ES līmenī attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ir būtiski, lai nodrošinātu mātes un bērna veselību un drošību, kā arī veicinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, mainītu ģimeņu modeļus un pārvarētu demogrāfisko spiedienu.

Komisijas galvenajos priekšlikumos ir ietverts noteikums attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu par četrām nedēļām, lai tas atbilstu Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem, kā arī lielāku pabalstu piešķiršanu, elastīgākiem nosacījumiem sievietēm attiecībā uz strādāšanu gandrīz līdz dzemdībām un tiesībām pieprasīt elastīgāku darba laiku.

Šādi Komisija plāno aizsargāt nodarbināto sieviešu tiesības, piešķirt viņām pietiekamu laiku, lai atgūtos pēc dzemdībām un nodibinātu saikni ar bērnu, kā arī sievietes justu finansiālu drošību grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

Tāpēc es gribētu paslavēt Estrela kundzi par paveikto darbu saistībā ar šo visaptverošo ziņojumu, kas daudzējādā ziņā uzlabo sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Vispirms jāteic, ka Komisija pilnībā piekrīt tēva nozīmes pastiprināšanai. Šī gada sākumā pieņemtajā jaunajā direktīvā pastiprinātā bērna kopšanas atvaļinājuma nozīme ir nozīmīga virzība uz priekšu. Tomēr paternitātes atvaļinājuma ieviešana saskaņā ar Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu nav saderīga ne ar mūsu kopējo mērķi, nedz ar priekšlikuma juridisko pamatojumu. Priekšlikums pamatojas uz 153. pantu par grūtnieču veselību un darba drošību un uz 157. pantu, kurš ES ļauj iejaukties jomā, kas attiecas uz vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka Komisija turpinās apsvērt šo problēmu. Tā pašlaik veic padziļinātu izmaksu un ieguvumu pētījumu šajā jautājumā, ņemot vērā iespējamu atsevišķu iniciatīvu šajā jomā. Tāpat Komisija nevar pieņemt to, ka tiek samazinātas sieviešu tiesības atteikties no darba naktī.

Attiecībā uz atvaļinājuma garumu un šajā laikposmā sievietēm izmaksājamo pabalstu es gribētu teikt, lūk, ko. Pēdējos mēnešos priekšsēdētāja vietniece V. Reding ir tikusies ar vairākiem ministriem, un viņi ir paskaidrojuši, ka atvaļinājumu sistēmas dalībvalstīs darbojas labi un ka, ņemot vērā pašreizējos finanšu ierobežojumus, nav iespējams pagarināt atvaļinājumus vai palielināt pabalstus, bet Komisija ir paudusi skaidru nostāju, ka nav gatava samazināt šī priekšlikuma vērienīgumu.

Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka Komisijas mērķis ir noteikt minimālo aizsardzības līmeni, ņemot vērā dažādus apvienošanas iespēju un ar ģimeni saistītu atvaļinājumu modeļus dalībvalstīs. Komisija uzskata, ka tās priekšlikums būtu piemērots pamatojums, lai panāktu vienošanos starp Parlamentu un Padomi. Komisija vēlētos arī pateikties Parlamentam par vairāku tādu grozījumu ieviešanu, kuri vai nu nostiprina, vai precizē priekšlikumus.

Rezumējot jāpiebilst, ka priekšlikumam ir jātiecas stiprināt sieviešu veselības un drošības aizsardzību, palielināt viņu nodarbinātības izredzes un palīdzēt risināt demogrāfiskās novecošanās problēmu. Es ļoti ceru uz jūsu ieguldījumu un ieteikumiem abos šajos īpaši svarīgajos jautājumos.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Rovana Plumb, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (RO) Komisār, dāmas un kungi! Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja es vēlos apgalvot, ka mūsu nodoms ir bijis ar šajā ziņojumā izklāstītajiem uzlabojumiem dot ieguldījumu tajās politikas nostādnēs, kas palīdz īstenot mērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, kā arī veselības un drošības apstākļu uzlabošanu darba vietās.

Tomēr, apsverot stratēģijas „ES 2020” mērķus, mums jādomā par iedzīvotājiem un viņu vajadzības jānosaka par prioritārām — šajā saistībā arī par sievietēm. Jaunā pieeja, ko pieņemsim, ir tāda, ka par mātes stāvokli ir jāpārtrauc sodīt, īpaši ņemot vērā sarūkošo dzimstības līmeni un nemaz nerunājot par to, ka iedzīvotāji kļūst arvien vecāki un trūcīgāki, tādējādi radot steidzami risināmu problēmu saistībā ar sociālā nodrošinājuma shēmu ilgtspējīgumu.

Visi mūsu ierosinātie pasākumi aizsargās strādājošās sievietes — gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām. Ziņojumā ierosinātie pasākumi ir arī ieguldījums Eiropas nākotnē. Mēs vēlamies nodrošinātu, pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Padomāsim par to, ka 21. gadsimtā ir jāpārtrauc sodīt par mātes stāvokli Eiropas Savienībā un sievietēm ir jānodrošina visi pienācīga darba apstākļi.

  Thomas Händel, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pēdējos gados mēs bez šaubām esam panākuši virzību jautājumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību, tomēr joprojām ir daudzas sievietes, kuras ir spiestas strādāt zemas kvalifikācijas darbavietās. Tas attiecas ne tikai uz darbiem, ko ierasti veic ģimenē. Pēdējos gados notikusī reglamentējuma atcelšana bieži ir novedusi pie nodarbinātības, kas obligāto sociālo apdrošināšanu aizstāj ar netipiskiem, nestabiliem un nedrošiem nodarbinātības apstākļiem. Tas jo īpaši skar sievietes. Nodarbinātības tendences Eiropā no 2000. līdz 2010. gadam liecina, ka 60 % darbaspēka ir nodarbināti jaunos, nestabilos un netipiskos nodarbinātības veidos un lielākā daļa — divas trešdaļas — no tām ir sievietes. Sievietēm bieži tiek liegta demokrātiska līdzdalība organizācijās, ņemot vērā, ka viņas ir nodarbinātas uz pusslodzi vai nestabilos darba apstākļos. Tomēr pašreiz sievietes ir daudz apņēmīgākas un labāk izglītotas par iepriekšējo paaudžu sievietēm, bet, neraugoties uz to, viņas pelna vidēji par 25 % mazāk nekā vīrieši.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pastiprināti pētījusi šo tematu un izstrādājusi atbilstošus priekšlikumus attiecībā uz sieviešu nodarbinātības jautājumu: iekļaušanu sociālā nodrošinājuma sistēmās neatkarīgi no nodarbinātības stāvokļa, bērnu aprūpes iespēju noteikšanu, pensiju un sociālo sistēmu saskaņošanu ar neatkarīgu dzīvi, kā arī darba organizēšanu saskaņā ar „laba darba” principiem. Tas būtībā ir iekļauts ziņojumā par nestabilajām sieviešu darba attiecībām. Nodarbinātības komiteja ir apmierināta ar padarīto un mudina Parlamentu balsot par šo ziņojumu.

  Anna Záborská, PPE grupas vārdā. – (SK) Šis ziņojums ir jau otrais mēģinājums formulēt Parlamenta nostāju attiecībā uz māšu aizsardzības minimālajiem standartiem Eiropas Savienībā.

Atšķiras gandrīz visu septiņās grupās esošo 27 delegāciju viedokļi. Tas attiecas arī uz manu grupu — Kristīgajiem demokrātiem. Līdz šim daudzi Parlamenta deputāti ir atzinuši mūsu balsojuma ietekmi uz viņu valstu ekonomiku, jo iepriekš minētajā pētījumā vērā ir ņemtas tikai 10 dalībvalstis. Es politikā darbojos 20 gadus un tikai retu reizi esmu piedzīvojusi tik sarežģītu situāciju. Cilvēka dzīvība sākas mātes organismā, un tieši tāpēc mums ir jāaizsargā viņas veselība pirms dzemdībām un pēc tām. Mātes aizsardzība kā sociālo izdevumu faktors nedrīkst kļūt par šķērsli viņas nodarbinātībai. Mātes un darba ņēmējas jēdzienus nedrīkst pretnostatīt. Ja iesakām jaunām, izglītotām sievietēm radīt bērnus, bet vienlaicīgi neatzīstam viņu mātes stāvokli un nedodam iespēju rūpēties par bērniem, mums nekad neizdosies pavērst demogrāfisko attīstību pretējā virzienā.

Mātes aizsardzība ir jāapsver saistībā ar rūpēm par tēvu, ģimenes dabisko modeli un mātes mīlestības vajadzību jaundzimušajam. Bērni ir personības, nevis tikai nākamie nodokļu maksātāji. Es personīgi piekrītu vairākumam prasību, kas ierosinātas ziņojumā. Vienlaicīgi es aizstāvu noteikumus, kas atbalsta māšu reintegrāciju, ja viņas nolemj atgriezties darba tirgū. Tomēr ir žēl, ka par māšu aizsardzību tiek runāts saistībā ar vienlīdzīgām iespējām. Es labāk gribētu, lai Komisija ierosinātu priekšlikumu, kurā būtu ņemts vērā visaptverošs pārskats par grūtniecību, dzemdībām un veselības aprūpi pēcdzemdību periodā. Šī direktīva var būt spēkā divas desmitgades, šodien mēs esam garas un sarežģītas lēmumu pieņemšanas procedūras pašā sākumā. Es prātoju, vai mēs plānojam izvērtēt turpmāko sociālo un ekonomisko attīstību, pamatojoties tikai uz pašreizējo finanšu stāvokli. Šodien tas viss ir likts uz spēles.

  Marc Tarabella, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Lai gan komisārs runāja Reding kundzes un Komisijas vārdā, paužot iebildumus pret paternitātes atvaļinājuma iekļaušanu tekstā, es šodien gribētu runāt galvenokārt visu to Eiropā dzīvojošo tēvu vārdā, kuriem joprojām nav tiesību uz paternitātes atvaļinājumu.

Daba mums nav devusi tiesības dzemdēt, bet vai sabiedrība mums var liegt tiesības būt klāt mūsu bērnu pirmajos dzīves mirkļos? Neaizmirsīsim, ka arī tēvi ir vecāki. Sabiedrībai ir jāļauj mums biežāk būt kopā ar dēliem un meitām, lai mēs varētu radīt īpašu saikni ar viņiem jau kopš dzimšanas.

Tāpēc es aicinu savus kolēģus droši balsot par pilnībā apmaksāta divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu visās ES dalībvalstīs. Apsverot šo jautājumu, es arī aicinu Eiropas Komisiju un Padomi atbalstīt mūs, un es atkārtoju — kā gan jūs varat iebilst pret mūsu prasību nodrošināt jaunas tiesības tēviem Eiropas līmenī?

Es arī aicinu kolēģus atbalstīt E. Estrela ziņojumu kopumā. Tiem, kuri ekonomikas krīzi min kā argumentu tam, lai liegtu sievietēm pieņemamāka ilguma grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un vēl jo vairāk — pienācīgu darba samaksu, kā arī paternitātes atvaļinājumu vīriešiem, es jautāju bez aplinkiem: kāpēc jūs vienmēr atgriežaties pie acquis sociālajā jomā, kad ir ekonomikas krīze?

Vai jūs nesaprotat, ka visas saimnieciskās izmaksas var kompensēt ar aktīvāku sieviešu iesaistīšanu darba tirgū, mazāku diskrimināciju, dzimumu līdztiesību, labāku darba un personīgās dzīves līdzsvaru un tādējādi ar faktiskiem ilgtermiņa ieguvumiem ekonomikā?

Visbeidzot, tiem, kuri vēlas tēvus un mātes upurēt uz ekonomikas krīzes altāra, es atkārtoju — mēs nedrīkstam taupīt, nepiešķirot pamattiesības. Šī ir cīņa arī par cilvēcīgāku sabiedrību, un pašreizējās krīzes apstākļos ģimene arvien vairāk kļūst par mūsu pēdējo bastionu cīņā pret dzīves grūtībām.

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. – (ET) Komisār, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir neatlaidīgi pieprasījis strādājošu grūtnieču aizsardzību un ar grūtniecību un dzemdību atvaļinājumu saistīto pašreizējo tiesību aktu uzlabošanu. Direktīva šajā jomā ir bijusi spēkā 18 gadus. Eiropas demogrāfiskā nākotne nav daudzsološa, un, apspriežot šādu stāvokli, mēs 2008. gadā šajā sēžu zālē pieņēmām rezolūciju, kurā pieprasījām noteikt pasākumus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un aizsardzību, nodrošinot, ka ar pienācīgu politiku ir iespējams ietekmēt reproduktīvo rādītāju līkni, radot finansiāli un psiholoģiski labvēlīgus apstākļus ģimenei.

Eiropas Savienības pašlaik spēkā esošais Līgums patiesībā mums šajā Parlamentā piedāvā juridisko pamatojumu minētās direktīvas pieņemšanai. Mēs daudz esam runājuši par vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm, par līdztiesību darba tirgū, un ir skaidrs, ka ilgāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī paternitātes atvaļinājums radīs tam labāku pamatojumu. Tas ir fakts, ka grūtniecība un dzemdības ir apgrūtinājums sievietes organismam. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt sieviešu veselību. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu tik ilgs atvaļinājums, kas ļautu atjaunot veselību, kā arī barot bērnus ar krūti viņu veselības un attīstības labā.

Es gribētu pāris vārdu bilst par paternitātes atvaļinājumu. Kuram gan vēl, ja ne tēvam šajā laikā vajadzētu būt kopā ar bērnu? Es atbalstu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu, apmaksājot to analoģiski grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Iedzīvotāji bieži mums sūdzas, ka Eiropas Savienības tiesību akti ir sarežģīti — vai jūs to nesaprotat? Nesarežģīsim visu vēl vairāk, bet reglamentējošajā direktīvā iekļausim atvaļinājumu, kas ir tikpat ilgs kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Attiecībā uz izmaksām — mēs piedzīvojam ekonomikas krīzi jeb precīzāk — mēs no tās atgūstamies, bet tas nav attaisnojums, lai dedzīgi nevēlētos maksāt par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu tā, kā to pienāktos darīt 21. gadsimtā. Analīze ir apliecinājusi, ka mums jāpalielina sieviešu nodarbinātība tikai par 1 %, un izmaksas tiktu līdzsvarotas.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šis nav piemērots laiks, lai būtu mātes stāvoklī, un vēl jo mazāk — lai būtu tēva stāvoklī.

Tas tāpēc, ka daži politiskie spēki un uzņēmumu grupas joprojām pieturas pie vecmodīgā uzskata, ka bērnu radīšana ir tikai sieviešu pārziņā.

Dāmas un kungi, tā nebūt nav. Nekādā ziņā. Tā ir sociāla atbildība, kas jāuzņemas visai sabiedrībai kopumā. Tieši to mēs šodien apspriežam: kam ir jāuzņemas atbildība un izmaksas par bērnu radīšanu, kuri būs mūsu nākotne?

Skaidrs, ka tikai sievietes var kļūt grūtnieces un dzemdēt. To neviens neapstrīd. Mēs šeit apspriežam to, ka sievietes ir vienīgās, kurām ir jāupurē sava profesionālā dzīve un jāuzņemas atbildība personīgajā dzīvē.

Iepriekšējā pilnvaru termiņa beigās mums bija iespēja ievērojami pavirzīties uz priekšu šajā jautājumā Eiropas līmenī, bet mēs to nedarījām, jo liela daļa šī Parlamenta deputātu — konservatīvākie Parlamenta deputāti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Liberāļu un demokrātu apvienības grupām, kā arī dažas (lai arī ne visas) delegācijas to nepieļāva. Tas liedza mātēm lielākas iespējas. To nedrīkst aizmirst.

Šodien mums ir jauna iespēja labot šo problēmu. E. Estrela ziņojums, ko jau ir pieņēmusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, ir labs iemesls kompromisa un vienošanās panākšanai, un es uzskatu, ka mums trešdien tam ir jāpauž atbalsts balsojumā.

Tas piešķir lielākas tiesības strādājošām grūtniecēm Eiropā, tas nodrošina, ka viņu algas tiek saglabātas, un tas liek tēviem uzņemties savu atbildības daļu, kā arī nodrošina, ka grūtnieces nezaudē savas tiesības, pārceļoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas viss ir svarīgi, un mēs nekādā ziņā nedrīkstam par to aizmirst.

Ja trešdienas balsojumā tiks izlaists kāds no minētajiem pamatjautājumiem, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs paustu skaidru nostāju, lai vecākiem Eiropā būtu skaidrs, ka tas nenotika nejauši, un lai tik svarīgā jomā netiktu izmantota aizbildināšanās ar ekonomikas krīzi.

Protams, krīze ir, un mums par to ir jāuzņemas atbildība. Tomēr mātēm šajā saistībā nav jāuzņemas nekāda atbildība. To var saprast, ja mēs aptveram, ka runa nav par izmaksām, bet par ieguldījumu. Tas ir ieguldījums nākotnē un veselīgākā sabiedrībā.

Šīs debates ilgs līdz balsojumam trešdien. Es esmu par atbalsta paušanu Estrela kundzes ziņojumam, un es vēlos, lai vairums Parlamenta deputātu balsotu par to, jo citādi mēs riskēsim ne tikai ar strādājošu grūtnieču veselību, bet arī ar labklājības līmeni, kuru tik ilgi esam centušies ieviest Eiropā.

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kāds labi pazīstams uzņēmējs reiz teica, ka tiesību akti līdztiesības jomā, ja tie ir pārmērīgi reglamentējoši, patiesībā samazina sieviešu nodarbinātības iespējas.

Uzņēmumiem nav ļauts sievietei jautāt, vai viņa grasās laist pasaulē bērnu, tāpēc ir viegli — uzņēmums vienkārši izvēlas viņu nenodarbināt. Tāda diemžēl ir drūmā realitāte, ko rada šajā ziņojumā noteiktais un obligāti pilnībā apmaksājamais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

Apvienojiet to ar ekonomisko ietekmi uz MVU — Apvienotajā Karalistē 2,6 miljardi mārciņu, Vācijā 1,7 miljardi eiro —, un šis ziņojums kļūst bīstams mūsdienu ekonomiskajos apstākļos.

Būtu milzīga atšķirība, ja maternitātes noteikumu svītrotu. Ziņojumā galvenā uzmanība būtu pievērsta tā sākotnējiem mērķiem, proti, strādājošu grūtnieču un nesen dzemdējušu sieviešu veselībai un drošībai.

Es lūdzu savus kolēģus Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā atgriezties pie lietas būtības un rīkoties sieviešu labā. Sievietēm ir jābūt izvēles iespējām. Viņām ir vajadzīgi instrumenti, lai izdarītu izvēli. Darba devējiem ir jāspēj atbalstīt sievietes, un tas nedrīkst nozīmēt, ka tas ir ekonomiski neizdevīgi. Dalībvalstīm arī ir jānostiprina savas ekonomikas, tādējādi radot iespējas.

ECR grupa ir ierosinājusi grozījumu saistībā ar daudzām problēmām, ko rada pilnībā apmaksāta obligātā atvaļinājuma noteikums, un es gribētu lūgt kolēģus balsot par šo grozījumu un faktiski īstenot šo ziņojumu.

ES uzdevums nav veikt sociālus tehniskos pētījumus ar savām politiskajām nostādnēm. Ir naivi domāt, ka apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums mudinās sievietes radīt bērnus. Bērni ir uz mūžu. Izmaksas ir uz mūžu. Tāpēc, lūdzu, nestāstiet man, ka palielināsim iedzīvotāju skaitu, piešķirot 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Šajā ziņojumā ir daudz trūkumu. Ietekmes novērtējums, ko ECR grupa pieprasīja veikt, ir to apliecinājis. Tagad jautājums ir par to, vai mēs to atbalstīsim šajā posmā, vai nosūtīsim atpakaļ izstrādātājiem.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Debates par Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu un pašiniciatīvas ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām skar visiem būtisko iemeslu — darboties, lai veicinātu līdztiesību. Sieviešu iespējas uzturēt sevi un priekšnoteikumi tā īstenošanai veido līdztiesības platformu visās politikas jomās. Šo trešdien mums būs iespēja atvērt sievietēm durvis, lai viņas varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū.

Es paužu nožēlu par to, ka 2010. gadā mēs joprojām runājam par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nevis par paternitātes atvaļinājumu. Man šķiet pašsaprotami, ka bērniem ir tiesības uz abiem vecākiem, un es uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir arī jāņem vērā Konvencija par bērna tiesībām. Mēs apspriežam māšu un tēvu tiesības, bet mums ir arī jāapspriež bērna tiesības — beznosacījumu tiesības — veidot ciešas attiecības ar abiem vecākiem.

Mēs īpaši skaļi esam runājuši par šī atvaļinājuma radītajām izmaksām, bet gluži citās noskaņās mēs spriedām par miljoniem eiro banku atbalstam un, piemēram, automobiļu rūpniecības nozarei. Reizēm es sev jautāju, vai ir vieglāk pieņemt izmaksas tradicionāli vīrišķīgās jomās nekā saistībā ar līdztiesības problēmām un bērna tiesībām uz abiem vecākiem.

Es arī uzskatu, ka izmaksas tiek apspriestas, neņemot vērā šajā priekšlikumā minēto labvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sociālo ekonomiku. Daudzi ir runājuši par demogrāfisko nākotni un to, ka dzimst nepietiekami liels bērnu skaits. Taču tagad mums ir iespēja mēģināt nodrošināt to, ka bērnu kļūst vairāk.

Es un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalstām Estrela kundzes un Thomsen kundzes ziņojumus, par kuriem balsojām Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, uzlabojot iespējas.

Tomēr es saskatu vairākas problēmas dažās dalībvalstīs, kurās pašlaik ir ievērojami labāki nosacījumi attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumiem. Es gribētu, lai šis tiesību akts būtu tāds, kas piešķir tiesības, nevis nosaka pienākumus vienam no vecākiem. Vēl es gribētu, lai Konvencija par bērna tiesībām un bērna tiesības uz abiem vecākiem tiktu vairāk uzsvērtas.

Dažās dalībvalstīs ir problēmas ar atlīdzības līmeņiem. Kāds te šajās debatēs minēja, ka darba devēji jautā sievietēm reproduktīvā vecumā, vai viņas plāno dzemdēt bērnus. Tāpēc es ceru, ka nākotnē — ļoti drīzā nākotnē — mēs to pašu jautājumu uzdosim tēviem, jo bērniem, es vēlreiz uzsveru, ir divi vecāki. Mums tas ir jāuztver nopietni.

  Mara Bizzotto, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ceļš uz sievietēm draudzīgu Eiropu joprojām ir garš un grūts. Statistika ir diezgan skaidra: darba tirgu ir pārņēmusi globālā krīze, uzliekot nopietnu pārbaudījumu sieviešu nodarbinātībai, kas 2008. gadā saruka vēl par 0,7 procenta punktiem. Neatkarīgi no provokācijām, ko attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un nodarbinātību periodiski veicina eiropropaganda, kuru atbalsta arvien mazāk cilvēku, joprojām nav noteikti konkrēti pasākumi, lai garantētu sievietēm nodrošinājuma sajūtu gan kā darba ņēmējām, gan kā mātēm.

Nākotnes Eiropai ir radikāli jāpārdomā savs labklājības modelis, nevis laiku pa laikam vienkārši jānomaina tā ārējais veidols. Direktīva, kas saskaņo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma koncepciju Eiropā, ir vērtējama atzinīgi, bet lēmums izskatīt papildu aspektu tajā pašā ziņojumā — papildinošo un vienlīdz svarīgo jautājumu par paternitātes atvaļinājumu — ir neproduktīvs.

Lielākai sieviešu integrācijai ir ne tikai morāla vērtība, bet tas ir arī stratēģisks mērķis bieži sludinātā Eiropas sociālā modeļa ilgtspējīguma nodrošināšanai, un tas mani joprojām nepārliecina, ņemot vērā rezultātu trūkumu.

  Edit Bauer (PPE). - (HU) Priekšlikums par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu būtībā ir noteikumi par veselības un drošības aizsardzību, un galvenais iemesls, kāpēc 1992. gadā pieņemtā direktīva ir jāgroza, uzlabojot māšu dzīves apstākļus, ir tas, ka 2000. gadā Starptautiskā Darba organizācija pieņēma starptautisku konvenciju, nosakot, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir jāilgst vismaz 18 nedēļas. Tikmēr mēs esam liecinieki tik atšķirīgai notikumu gaitai — grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilguma, finansējuma un pabalstu līmeņu ziņā — dažādās veselības aprūpes sistēmās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērnu kopšanas atvaļinājuma apvienojumu, ka faktiski ir neiespējami nonākt pie kopsaucēja. Neraugoties uz mūsu labajiem nodomiem, un to, vai sēžam šī Parlamenta labajā vai kreisajā pusē, mēs nespējam pieņemt lēmumu, ko labvēlīgi uztvertu un atzinīgi vērtētu visas dalībvalstis.

Piemērots risinājums būtu bijis šajā priekšlikumā izskatīt jautājumu par veselības un drošības aizsardzību, bet vienlīdzīgas iespējas paredzēt citos noteikumos. Kad es šim Parlamentam iesniedzu ziņojumu par atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, es norādīju uz neizdevīgo situāciju, kādā ir mātes, atgriežoties darba tirgū pēc pirmā bērna laišanas pasaulē. Tāpēc problēmu rada arī jautājums par vienlīdzīgām iespējām, un mums šī problēma ir jāatrisina. Taču tā kā tēvi un mātes nevar veikt vienu un to pašu uzdevumu — dzemdēt, proti, tēvi nevar dzemdēt bērnu, mums visticamāk vienlīdzīgu iespēju problēma ir jārisina citās jomās. Vienlīdzīgu iespēju problēma ir jāatrisina, un mums ir arī jāpanāk virzība šajā jomā, bet ne šajā direktīvā. Mēs esam palaiduši garām iespēju modernizēt bērna kopšanas un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apvienojumu.

  Silvia Costa (S&D). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Manuprāt, Parlamentam šodien ir lieliska iespēja atkārtoti uzsvērt, ka mātes stāvoklis ir sociāla vērtība, ka mātes un viņas bērna veselības aizsardzība ir jānostiprina, ka strādājošas sievietes nedrīkst diskriminēt darba meklēšanas vai saglabāšanas posmā tāpēc, ka viņas ir mātes, un ka bērnu aprūpē vairāk ir jāiesaistās tēviem.

Neraugoties uz pašreizējo krīzi — kā jau tas tika uzsvērts — mums ir jāveic tādi paši novērojumi, kādus ir veikuši progresīvākie ekonomisti: veiktais ietekmes novērtējums apliecina vajadzību pēc tālredzīgākas un holistiskas pieejas. Šodienas izmaksas, ko iespējams izmaksāt pakāpeniski, ir sociāls un ekonomisks ieguldījums bērnu labklājības uzlabošanā, slimību samazināšanā un labākā sieviešu iesaistē darba tirgū.

Daudzi apgalvo, ka bez jaunas labklājības sistēmas un iespējām panākt līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi nebūs lielāka un pienācīgi apmācīta un kvalificēta sieviešu darbaspēka, es tam pilnībā piekrītu un pateicos referentēm, Estrela kundzei un Plumb kundzei, par sarežģīto darbu, ko viņas ir veikušas, kā arī visiem deputātiem, kuri ir centušies atrast kopīgu valodu.

Es atbalstu arī iespējas, ko, manuprāt, daudzi no mums gribēja un kas ļaus mātēm, kurām ir bērni ar invaliditāti, adoptēti bērni vai vairāki vienās dzemdībās dzimuši bērni, strādāt elastīgāku darba laiku, atcelt pierādīšanas pienākuma apgrūtinājumu saistībā ar tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī iegūt lielāku aizsardzību pret atlaišanu no darba. Turklāt es kopā ar citiem deputātiem ierosināju, ka attiecībā uz obligāto sešu nedēļu ilgo atvaļinājumu pēc dzemdībām tām valstīm, kuru tiesību akti nosaka šādu obligāto laikposmu arī pirms dzemdībām, ir jāparedz drošības noteikums.

Nobeigumā vēlos paust cerību, ka šajās dienās mēs gribēsim atrast kopīgu valodu, lai nepalaistu garām iespēju pieņemt šo direktīvu arī šajā Parlamenta pilnvaru termiņā.

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Apsverot ģimenes pienākumu vienlīdzīgu sadalīšanu starp vīriešiem un sievietēm un tādējādi virzoties tuvāk mērķim uz līdztiesīgāku sabiedrību, veicinot bērna labāku interešu saskaņošanas politiku, mums jāatceras, ka mēs šajā Parlamentā pārstāvam iedzīvotājus, nevis Padomes viedokli. Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka pārāk daudzi cilvēki no pastāvīgajām pārstāvniecībām staigā apkārt un lobē Parlamenta deputātus, kas man šķiet nepieņemami saskaņā ar mūsu noteikumiem un neatkarīgi ievēlētu Parlamenta deputātu principu.

Tiek apgalvots, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana ietver lielākas izmaksas privātajā un valsts sektorā ekonomikas krīzes laikā, bet tas ir tikai 0,01 % no IKP, un faktiski tie ir EUR 2 miljardi. Vienlaicīgi esmu salīdzinājusi minēto valstu militāros budžetus. Šis budžets patiesībā ir palielināts par EUR 3 miljardiem gadā, bet to neapšauba ne šajā Parlamentā, nedz attiecīgo valstu parlamentos.

Laikā, kad ekonomikas nenoteiktība palielinās un mēs saskaramies ar demogrāfiskām izmaiņām, ir būtiski atbalstīt elastīgu atvaļinājumu politiku, kas var palīdzēt vērst pašreizējās demogrāfiskās tendences pretējā virzienā. Mums ir kopīgi jāapņemas nodrošināt tas, ka sievietes Eiropā tiek iesaistītas darba tirgū un ka viņu izvēlētā dzīve tiek uztverta nopietni, uzlabojot sieviešu līdzdalību darba tirgū, piešķirot lielāku vērtību bērniem, kā arī ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei.

Nobeigumā es vēlētos īpaši uzsvērt, ka Eiropas labklājības sistēma un direktīvā noteiktie pasākumi ir Eiropas tirgus vērtība, nevis apgrūtinājums.

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! No dažu — par laimi ne no visu — ALDE, PPE un ECR kolēģu iesniegtajiem grozījumiem kļūst skaidrs, ka viņi ir pārdevuši savas dvēseles tuvredzīgu uzņēmumu interesēm un dalībvalstu lobētājiem, kuriem sieviešu tiesības ir vienaldzīgas. Ja šādus grozījumus pieņems, jauno māšu un tēvu dzīve ES neuzlabosies.

Ja atvaļinājums nav pienācīgi apmaksāts, tajā doties var tikai tās sievietes, kurām darbs nav svarīgs. Dārgie labā spārna kolēģi, jūs gribat saglabāt tradicionālo sistēmu, kurā vīrietis ir maizes pelnītājs ar sieviņu, kas dara nenozīmīgus gadījuma darbus, vienkārši turot sievu zem tupeles. Viņai nebūt nav svarīgi, cik daudz viņa saņem. Bet jebkura neatkarīga sieviete, kas finansiāli nodrošina savu ģimeni, atgriezīsies darbā pēc sešām obligātajām atvaļinājuma nedēļām — ja atlikusī atvaļinājuma daļa ir slikti apmaksāta —, neskatoties uz to, vai asiņošana būs vai nebūs beigusies, un viņa var aizmirst par laba dzīves sākuma nodrošināšanu bērnam, barojot viņu ar krūti.

Es no sirds ceru, ka tie, kuri tiešām vēlas uzlabot jauno māšu un tēvu dzīvi, šajā balsojumā uzvarēs. Šī direktīva varētu kļūt par novecojošās sabiedrības mūsdienu darba tirgus politikas stūrakmeni. Ir vajadzīgi politiķi, kas būtu gana drosmīgi paust savu viedokli, spētu būt mazliet tālredzīgāki un vēlētos sabiedrību, kurā ir daudz vairāk strādājošu māšu un gādīgāku tēvu. Noteikti var iztikt bez tādiem politiķiem, kuri sāk pazemīgi klanīties, tiklīdz ierauga lobētājus — uzņēmumu izpilddirektorus, kuri domā tikai par nākamo finanšu ziņojumu, un valstu ministrus, kuri domā tikai par nākamajām vēlēšanām.

  Tadeusz Cymański (ECR). - (PL) Šīs direktīvas nozīme sniedzas tālāk par sieviešu līdztiesības problēmu un palīdzību sievietēm grūtniecības un dzemdību periodā. Mums uz to jāskatās plašākā kontekstā, nevis tikai sociālā, bet arī ekonomiskā kontekstā ilgākā laikposmā. Tajā ir konkrēts paradokss, jo gluži saprotami un loģiski, mēģinot aizsargāt pašreizējo finanšu pārvaldības praksi, mēs varam daudz zaudēt turpmākajām paaudzēm — gan ekonomiski, gan finansiāli.

Daudzi speciālisti uzskata, ka viena no galvenajām problēmām Eiropā, kas, iespējams, varētu būt svarīgākā problēma, ir demogrāfiskais sarukums. Medicīnas attīstība, uzlaboti dzīves apstākļi un dabiski mazāks iedzīvotāju skaita pieaugums nozīmē īpaši vecu un dārgu Eiropu nākotnē. Jau pašreiz izmaksas par vecāka gadagājuma ļaužu aprūpi sasniedz gandrīz 2 % no Eiropas IKP. Iemesli iedzīvotāju skaita pieauguma samazinājumam ir īpaši sarežģīti un neskar tikai sociālas problēmas un materiālo drošību. Tomēr nav šaubu, ka direktīvā ietvertie jaunie priekšlikumi radīs vērā ņemamu stimulu, kas palīdzēs daudzām sievietēm Eiropā izlemt laist pasaulē bērnus.

Priekšsēdētājas kundze, atbalsta līmenis strādājošām grūtniecēm Eiropas valstīs ir īpaši atšķirīgs. Šī direktīva būs īpaši nozīmīga tajās valstīs, kurās aizsardzības līmenis ir īpaši zems un atbalsts ģimenēm ir niecīgs vai pat tāda nav, tajā skaitā attiecībā uz vecāku bērnu aprūpi. Tāpēc es gribētu pateikties visiem, kas izstrādāja šo direktīvu, jo īpaši par viņu līdzjūtību pret sievietēm citās valstīs, kuras nākotnē varēs raudzīties cerīgāk. Runājot par bērniem, protams, viņi vēlas laimīgu māti, kura nebaidās par to, ka nespēs viņus pabarot vai uzaudzināt. Es vēlreiz pateicos un rēķinos ar kompromisu trešdienas balsojumā. Liels paldies par uzmanību!

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Minētie ziņojumi ietver pareizas tendences un ir pelnījuši lielāku uzmanību. 85 % no sievietēm strādā piespiedu nepilnas slodzes darbavietās un 80 % — zemu atalgotās darbavietās. Sieviešu atalgojums ir par 27 % zemāks nekā vīriešiem. 50 % sieviešu saņem pensiju, kas ir mazāka par EUR 600. Daudzie gadījumi, kad ir iesniegtas nepatiesas deklarācijas, vai nedeklarēta darba neatklāti gadījumi attiecas uz sievietēm. Pat tagad, 21. gadsimtā, mēs Eiropā joprojām sastopamies ar verdzības gadījumiem, un tajos visos ir iesaistītas sievietes.

Jā, ir jādara viss iespējamais, lai veiksmīgi izskaustu apkaunojošo pret sievietēm vērsto praksi darbavietās un sabiedrībā. Tomēr būs vajadzīgi pasākumi, nevis tikai labā griba. Cerētie ieguvumi ir tik lieli, bet piemērotās sankcijas — tik mazas, ka, runājot bez aplinkiem, ir nelieši, kuri bez vilcināšanās turpina ļaunprātīgi izmantot cilvēkus, it kā tie būtu tikai lopi. Mums steidzami ir jāliek dalībvalstīm uzņemties atbildība un jāpieprasa pēc iespējas bargākas sankcijas tiem, kuri sevi uzskata esam augstāk par likuma varu.

  Giancarlo Scottà (EFD). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nozari, kurā darba apstākļi sievietēm joprojām ir nestabili. Es runāju par lauksaimniecības nozari — nozari, kurā sievietes orientējas uz inovācijām un vienlaicīgi — uz tradīciju atjaunošanu un lauksaimniecības mantojuma, kā arī lauku teritoriju saglabāšanu. Tomēr sievietes savos darbos saskaras ar dažādiem šķēršļiem, cenšoties apvienot darba un ģimenes dzīvi.

Thomsen kundze savā ziņojumā norāda uz skaitli, kas ir laba viela pārdomām: 86 % lauksaimniecības nozarē strādājošo sieviešu ir nodarbinātas nepilnu darba laiku. Turklāt jaunu sieviešu iekļaušanās šajā nozarē ir apgrūtināta, un tāpēc sievietes, kuras vada saimniecības, bieži ir vecākas par 65 gadiem. No otras puses, citas sievietes sniedz atbalstu partnerim jeb, pareizāk sakot, palīdz vīram saimniecībā bez tiesībām uz juridisku statusu un pienācīgu atlīdzību.

Tāpēc es apgalvoju, ka ir jāaizsargā sievietes un viņu nodarbinātība nozarē, kurā viņu darbs bieži ir pagaidu vai sezonāls, viņas ir jāatbalsta veselības un drošības aizsardzības jomā, kā arī jānodrošina, lai viņas saņemtu taisnīgu samaksu un pienācīgu atzinību par savu darbu.

  Licia Ronzulli (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Runājot par saskaņošanu, mēs domājam tās iniciatīvas, kuras, ņemot vērā ģimeņu un darba ņēmēju vajadzības, ļauj līdzsvarot profesionālo un ģimenes dzīvi. Tāpēc mēs apsveram atbalsta mehānismus, bez kuriem sievietes, kas strādā prieka pēc, karjeras mērķu dēļ vai galvenokārt apstākļu spiestas, saskaras ar dilemmu, un radikālākais un gandrīz vienmēr galīgais lēmums ir aiziet no darba. Aizejot no darba tirgus, atgriešanās tajā ir vēl grūtāka. Šāda situācija rada lielu neapmierinātību, no vienas puses, un ievērojamus ekonomikas upurus, no otras puses.

Šodien apspriestajā tekstā ir ierosināti vairāki atbalsta mehānismi strādājošām sievietēm, nodrošinot juridiskas noteiktības pamatu, kas sniegs sievietēm izvēles brīvību un tādējādi — īstu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Es gribētu uzsvērt vēl kādu citu aspektu attiecībā uz stāvokli, kādā ir sievietes nestabilās darba attiecībās: kā jau tika minēts, sievietes pārāk bieži ir pakļautas nevienlīdzībai nodarbinātības iespēju, darba kvalitātes un atlīdzības jomā. Attiecībā uz darba kvalitāti jāpiebilst, ka sievietes ļoti bieži neziņo par pārkāpumiem un ir spiestas piekrist darbam, kas ir uz nelikumības robežas, lai nopelnītu pietiekamus ienākumus ģimenes uzturēšanai. Ir laiks to izbeigt.

Tāpēc ir jāuzrauga visi darba devēju pārkāpumi attiecībā uz strādājošām sievietēm. Par visiem pārkāpumiem ir jāsauc pie atbildības un jāsoda bez izņēmumiem. Mūsu apņemšanās ir jāturpina, tuvinoties tādai sociālajai politikai, kas kļūst taisnīgāka un efektīvāka.

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik apspriestais ziņojums ir būtisks Eiropā dzīvojošajiem vecākiem un bērniem, kā arī Eiropai kā kopienai. Šī tiesību akta noteikumi paredz visām sievietēm Eiropā vienādas obligātās tiesības un atbalstu, ja viņas izlemj dzemdēt bērnus. Noteikumi arī paredz, ka sievietes, kuras izlemj dzemdēt bērnus, par šo izvēli netiek finansiāli sodītas, mēģinot to apvienot ar darbu.

Īpaši svarīgs faktors ir Eiropas demogrāfiskās problēmas. Sarūkošais dzimstības līmenis, novecojošie iedzīvotāji un tādējādi arvien mazāks darbaspēks krietni apgrūtina ekonomiskās izaugsmes saglabāšanu, jo īpaši krīzes laikā.

Vai risinājums ir mudināt sievietes nedzemdēt bērnus vai ievērot amerikāņu modeli, kad sievietēm nesniedz nekādu vai sniedz nelielu atbalstu un liek viņām atgriezties darbā, pirms viņas ir atguvušās pēc dzemdībām? Ja tā, tad es to neatbalstu. Izvēle nedzemdēt bērnus kopienai ilgtermiņā izmaksā dārgāk. Sievietēm pēc dzemdībām ir jāatgūstas, lai no jauna varētu iekļauties darba tirgū. Paredzot 18 nedēļas, tiek noteikts īsākais laikposms, un sievietes nedrīkst sodīt par to ar tiešu vai netiešu atalgojuma samazinājumu.

ES 24 no 27 dalībvalstīm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā valdības, nevis uzņēmumi. Vai uzņēmumi negribētu ieguldīt jaunajās sievietēs, kuras viņi ir nolīguši un apmācījuši? Mums ir jābūt sociāli atbildīgiem. Apzinoties, ka ES un tās dalībvalstis ir iztērējušas milzu summas banku glābšanai, mums jāvaicā, kāpēc naudu vienmēr taupa, atņemot to sievietēm. Arī tēviem ir jābūt iespējai pavadīt laiku ar saviem jaundzimušajiem bērniem.

Mēs nebeidzam runāt par pienākumu sadalīšanu, un pašreiz mēs kaut ko varam darīt šajā jautājumā. Daži klātesošie uzskata, ka tas nav pieņemami. Cerams, komisārs Šefčovič mums apliecinās, ka viņš šajā jautājumā paudīs skaidru un progresīvu nostāju.

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Šīs direktīvas mērķis allaž un gluži pamatoti ir bijis nodrošināt obligātos standartus, lai aizsargātu strādājošas grūtnieces un strādājošas sievietes, kuras baro bērnu ar krūti. Tomēr man daži Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosinātie grozījumi šķiet pārspīlēti.

Tajos nav ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas. Dažās valstīs ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, dažās ir arī paternitātes atvaļinājums, un dažās ir bērna kopšanas atvaļinājums. Tos apmaksā pilnīgi atšķirīgi un, ņemot vērā dažādas likmes, — dažus no sociālā nodrošinājuma sistēmām, citus apmaksā uzņēmumi vai uzņēmumi un sociālā nodrošinājuma sistēmas. Mēs nedrīkstam izpostīt dažas īpaši piemērotas sistēmas.

Manis ierosinātajos grozījumos ir mēģināts risināt grūtības, lai īstenotu visām dalībvalstīm piemērotu modeli. Ieviešot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu, manuprāt, daudzi jaunieši — un jo īpaši jaunietes — tiktu mudināti pārtraukt darba attiecības. Man ir prieks, ka otrais ietekmes novērtējums bija sīkāk izstrādāts nekā pirmais. Kā zināms ir konstatēts, ka desmit dalībvalstīm rastos vairāk nekā EUR 7 miljardu lielas izmaksas, ja ieviestu pilnībā apmaksātu atvaļinājumu. Pārējās 17 dalībvalstis pat nebija pieminētas, un es pieļauju, ka pilnībā apmaksāta atvaļinājuma ieviešana radītu problēmas arī tām.

Attiecībā uz obligāto atvaļinājumu es allaž esmu uzskatījusi, ka mātei pašai ir jāizlemj, cik ilgi un kad pārstāt strādāt. Toreiz 1960. un 1970. gados mēs cīnījāmies par sieviešu līdztiesību, nevis izrīkošanu, un šķiet, ka nu mēs ejam atpakaļvirzienā, nevis uz priekšu.

  Andrea Češková (ECR). – (CS) Man ir lielas bažas, ka tiek jaukti divi atšķirīgi aspekti saistībā ar sieviešu aizsardzību: strādājošo sieviešu nodarbinātības apstākļi un pašnodarbinātu sieviešu jeb uzņēmēju juridiskais stāvoklis. Runājot par darba ņēmējām, mēs būtībā varam apsvērt aizsardzību, jo īpaši grūtniecības un pēcdzemdību posmā, ņemot vērā tiesību aktus nodarbinātības jomā. Izmantojot šādus tiesību aktus nevar nodrošināt aizsardzību pašnodarbinātām sievietēm, jo parasti tie uz viņām neattiecas. No otras puses, šīs uzņēmējas nodarbina arī vīriešus un citas sievietes, tāpēc mani šausmināja fakts, ka direktīva, ko sākotnēji bija plānots attiecināt tikai uz strādājošu grūtnieču un nesen dzemdējušu sieviešu aizsardzību, pēc grozīšanas tiks piemērota arī uzņēmējām. Tas ir neiespējami ne vien praksē, bet arī no juridiskā viedokļa. Tāpēc es patiesi ceru, ka Parlaments nepieņems šos grozījumus, no kuriem lielākā daļa diemžēl ir pieņemti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā un kuriem, manuprāt, nav nekādas saistības ar šo direktīvu, jo to nevar attiecināt uz pašnodarbinātām personām.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Estrela kundzes ziņojuma mērķis ir uzlabot darba apstākļus strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un mēs šādus mērķus atbalstām.

Ņemot vērā Eiropas un pasaules kapitālisma smago krīzi, ir nopietni jāraizējas par to, ka daži darba devēji, meklējot veidu, kā saglabāt peļņu, un valdības, kas samazina sociālos izdevumus un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, par upuriem izvēlēsies jo īpaši neaizsargātus darba ņēmējus.

Daudzas strādnieku šķiras sievietes pacieš vērā ņemamu izmantošanu, piemēram, saņemot daudz zemāku atalgojumu nekā vīrieši un, strādājot nestabilās darba attiecībās. Ir faktisks risks, ka strādājošas grūtnieces vai nesen dzemdējušas sievietes, kuras ir neaizsargātākā stāvoklī, pašreizējos apstākļos kļūs par diskriminācijas upuriem. Mēs īpaši atbalstām sieviešu tiesības atgriezties tajā pašā darbavietā, 20 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī saprātīgu paternitātes atvaļinājumu. Mums vajadzētu atbalstīt arī to, ka ienākumu līmenis tiek saglabāts 100 % apmērā.

Tomēr mēs nedrīkstam paļauties tikai uz tiesību aktiem. Katrā darbavietā ir jābūt spēcīgai arodbiedrībai, kas var konkrētos termiņos nodrošināt sieviešu tiesības atgriezties darbā pēc dzemdībām, nebaidoties no diskriminācijas.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es šim jautājumam arī rūpīgi sekoju līdzi Nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā. Šis ir otrais mēģinājums noteikt obligātos noteikumus Eiropas Savienībā, un manā profesionālajā dzīvē ir pagājuši 40 gadi, kopš es cīnos par vīriešu un sieviešu līdztiesību, jaunu sieviešu integrāciju, izmantojot mācību programmu starpniecību, kā arī viņu integrāciju sabiedrībā, izmantojot integrāciju darba tirgū. Mēs šeit runājam par līdztiesību: par vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Tomēr Estrela kundzes ziņojumā — atliek tikai ieklausīties šodien izskanējušajās runās — ir ietvertas visas iespējamās problēmas. Ikviens sniedz savu nelielo ieguldījumu un vēlas apvienot vienu nodaļu ar citu. Tādējādi mums ir bezjēdzīgs ielāpu kopums, lai gan mums vajadzētu orientēties uz strādājošu grūtnieču veselības un drošības aizsardzību darbā, protams, tāpat, kā mums nāksies orientēties uz dzimumu līdztiesību atalgojuma jomā.

Bērna kopšanas atvaļinājums ir teju vienīgais jautājums, kas šajā ziņojumā nav izklāstīts. Es jums gribētu teikt, lūk, ko: šodienas balsojums par 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ir bezatbildīgs un demagoģisks. Es uzstāju, ka ir jānosaka efektīvāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie nekaitē sievietēm. Jo ilgāku noteiksim grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, neuzsverot sieviešu atgriešanos darbavietā un vajadzību radīt līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi, un jo ilgāku noteiksim grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nenosakot pasākumus sieviešu aizsardzībai darbavietā, jo vairāk nostājamies pret viņām.

Kad izstrādājam politiku, mūsu pienākums ir būt drosmīgiem un atbildīgiem, kā arī teikt patiesību. Kuram būs jāmaksā? Kura dalībvalsts var maksāt par ilgāku atvaļinājumu? Kurš uzņēmums var maksāt? Galu galā šis teksts bez neviena noraidīta punkta iedzīs sievietes slazdā un kaitēs viņām. Es jūs mudinu būt atbildīgiem. Šis ir smags nākotnes apgrūtinājums.

(Aplausi)

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, ko, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu uzdeva Marije Cornelissen un Anneli Jäätteenmäki)

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Morin-Chartier kundze nav vienīgā, kas to minēja. Bija vēl daži runātāji, kuri apgalvoja, ka 20 nedēļu ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums kaitēs sieviešu izredzēm darba tirgū.

Es gribētu jautāt, kas viņiem liek tā domāt, jo, analizējot pētījumu, kā arī uz to, kas notiek Zviedrijā, Norvēģijā, Īslandē vai Bulgārijā, ir skaidri redzams, ka sieviešu līdzdalības līmenis darba tirgū ir īpaši augsts, bet grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir pietiekami ilgs.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu minēt divus aspektus, atbildot uz šo komentāru.

Pirmkārt, starp grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un sieviešu reproduktīvo rādītāju nav matemātiskas sakarības, un, lai to pierādītu, atliek tikai minēt stāvokli Francijā, jo Francijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgst 14 nedēļas, un šajā valstī ir viens no augstākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā.

Otrkārt, ar katrām dzemdībām atšķirība starp sieviešu un vīriešu profesionālo dzīvi palielinās. Katras dzemdības un katrs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums samazina sievietes profesionālās iespējas, ja vien iniciatīvu neizrāda uzņēmums vai valsts sektors. Pēc otrajām dzemdībām sievietes saīsina darbalaiku un turpina to saīsināt ar katrām secīgajām dzemdībām, kamēr vīrieši, no otras puses, ar katra bērna piedzimšanu palielina savus profesionālos pienākumus. No profesionālā viedokļa raugoties, šī atšķirība kļūst arvien izteiktāka viņu karjeras laikā.

Tāpēc es jūs mudinu pievērst uzmanību faktiski notiekošajam gan valsts, gan privātajā sektorā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Morin-Chartier kundze, vai jūs atbalstāt divkāršus standartus, kas visām darba ņēmējām Eiropas Savienībā, proti, Komisijā, Padomē, Parlamentā un Parlamenta politiskajās grupās, noteiktu 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, vienlaicīgi ierosinot, ka tas neattiektos uz citām sievietēm? Manuprāt, pret visām mātēm Eiropā ir jāizturas vienlīdzīgi, un mums nevajadzētu atbalstīt divkāršus standartus vai divkosību.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mēs neteicām, ka atbalstām divkāršus standartus. Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par 18 nedēļām. Mēs ierosinām ieviest pārejas noteikumu. Būtībā tas ir pilnīgi iespējams, bet ir atšķirība starp to, kas ir iespējams, un utopisko ideju par ierosinātajām 20 pilnībā apmaksātajām nedēļām, starp īstenojamo un to, ko var apsolīt Parlamentā, bet ko neatbalstīs ne Padome, ne valstu parlamenti.

Ja trešdien nobalsosim par E. Estrela ziņojumu un 20 nedēļām, Eiropas Parlaments sagādās trīskāršu vilšanos: pirmkārt, Padomei, kas nevarēs paust savu atbalstu — dalībvalstis nevarēs paust savu atbalstu, otrkārt, valstu parlamentiem — valstu parlamenti ar saviem budžetiem nevarēs to atbalstīt, treškārt, sievietēm, kad viņas sapratīs, ka esam lēmuši par viņām nelabvēlīgiem noteikumiem.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāatbalsta mātes un tēvi viņu dzīves grūtākajā laikā. Viņiem ir jānodrošina sirdsmiers, lai viņi iesaistītos bērna dzīvē jau agrīnā posmā, lai mātes varētu viņu barot ar krūti un pilnībā atgūties pēc dzemdībām, kā arī lai pēc atvaļinājuma atkal varētu atrotīt piedurknes un iekļauties darba dzīvē. Mātes, tēvi, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas (NVO) — to grib visi.

Pretinieki kļūdīgi uzliek sievietēm cenas zīmi: novecojošajai Eiropas sabiedrībai nevar rasties papildu izmaksas. Tomēr pašlaik mums ir jāiegulda sievietēs kā darba ņēmējās un jāuzlabo darba un privātās dzīves līdzsvars, lai dzīve mūsu sabiedrībā nekļūtu pārāk dārga. Protams, ir svarīgi, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums būtu pilnībā apmaksāts. Kāpēc sievietēm, kurām vienīgajām ir bioloģiskās spējas iznēsāt bērnus, būtu jāsaņem mazāka nauda atvaļinājuma laikā?

Mēs sakām, ka, mūsuprāt, ir svarīgi, lai vīriešiem un sievietēm būtu labvēlīgs darba un privātās dzīves līdzsvars, lai sievietēm darbavietā būtu līdztiesīgas iespējas, tāpēc mums ir jābeidz ķildoties un jāuzņemas kopēja atbildība. Mēs nedrīkstam likt mātēm un tēviem ciest.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums sev jājautā, kāds ir šīs direktīvas mērķis. Visi ir teju vienisprātis, ka topošajām un jaunajām mātēm ir jānodrošina veselības aizsardzība. Šajās lieliskajās debatēs tiek apspriestas jomas, kurās ir jāiekļauj arī līdztiesības aspekts. No otras puses, mums kā Eiropas Parlamentam ir arī jāapzinās, ka mēs pieņemam direktīvu, kas būs spēkā nevis piecus, bet varbūt 20 vai 25 turpmākos gadus. Tomēr es ceru, ka līdz tam laikam sieviešu darba apstākļi būs būtiski uzlabojušies un uzņēmumi vēlēsies nodarbināt jaunās mātes — ne tikai tāpēc, ka tiem trūks kvalificēta darbaspēka — un, galvenokārt, izveidos tam atbilstošu infrastruktūru. Mums jāņem vērā arī šāda perspektīva.

Neraugoties uz to, es saprotu, ka pašlaik mums nav vairākuma, kas būtu gatavs pieņemt šādu perspektīvu. Ņemot to vērā, mēs droši vien nonāksim līdz tam, ka vienosimies par kompromisu, proti, astoņpadsmit nedēļām, augstāku likmi obligātajiem maksājumiem vai par nepārtrauktu algas izmaksu 75 % apmērā, kas tiešām uzlabos stāvokli dažās Eiropas valstīs.

Daudz svarīgāks aspekts, kas ir būtiskāks par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma jautājumu, ir pamatnosacījumi attiecībā uz jaunām ģimenēm. Tas nozīmē bērnu aprūpes iespējas, piemēram, Vācijā to joprojām nepietiek. Tā būtu īsta līdztiesības politika, kas sniedz sievietēm iespēju atgriezties darbā.

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Cik tipiski, ka zaļie smīkņā par tiem, kuri uzdrošinās nepiekrist. Mēs uzdrošināmies nepiekrist nelielai daļai minēto priekšlikumu, tāpēc mūs ir jāizsmej. Es atzinīgi vērtēju jūsu uzticību šādiem priekšlikumiem — es patiesi piekrītu vairumam no tiem —, bet ir viena vai divas daļas, kam es nepiekrītu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju jūsu uzticību, bet nevaru atzinīgi vērtēt jūsu iecietību. Atgriezieties pēc 30 gadiem un sludiniet man sieviešu tiesību veicināšanu, kad būsiet izdarījuši šajā jomā tik, cik es.

Man nevarēs pārmest regresiju. Šajos priekšlikumos ir regresīvi aspekti: doma, ka eiropietēm ir jārada vairāk eiropiešu bērnu pārapdzīvotā pasaulē, ir sociāli regresīva. Uzspiest 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Apvienotajā Karalistē — es te ātri nespēšu izskaidrot mūsu sistēmu — ir finansiāli regresīvi. Nesamērīgi daudzas sievietes labi apmaksātos darbos Apvienotajā Karalistē saņems lielāko daļu no tiem papildu 2 miljardiem sterliņu mārciņu. Tos nesaņems sievietes mazapmaksātos darbos, kurām, manuprāt, mēs visi gribētu palīdzēt visvairāk.

Tad kur te ir progress? Dalībvalstis labāk spēs izlemt šādus sīkumus, ir jāpiemēro subsidiaritātes princips.

(Aplausi)

  Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Mātēm ir vajadzīga īpaša aizsardzība. Par to šajā sēžu zālē visi ir vienisprātis. Bērna dzemdēšana ir fiziski un emocionāli grūta, un tā ir liela pieredze jebkurai sievietei. Fiziskās izmaiņas, jauni dzīves apstākļi un, galvenais, atgūšanās un atveseļošanās posms — tas viss liecina, ka maternitātes pienācīga aizsardzība ir būtiska. Sabiedrībai tā ir jānodrošina. Tādējādi nevar būt strīdu par šo principu. Šīs debates attiecas uz to, kā tas tiek darīts, un apstākļiem, kādos tas tiek darīts. Šajā saistībā mēs nedrīkstam aizmirst to, ka ES nosaka obligātos standartus, un dalībvalstu ziņā ir īstenot, organizēt un apmaksāt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Mēs nesākam no nulles.

Dalībvalstis grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu organizē dažādos veidos, dažkārt papildinot to ar bērna kopšanas atvaļinājumu, iesaistot tēvus. Tēviem ir jāiesaistās ģimenes pienākumu veikšanā — un mēs te nerunājam par atvaļinājumu, bet par pienākumu sadali bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē. Tomēr paternitātes atvaļinājums nav iekļaujams grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tam drīzāk ir jābūt iekļautam bērna kopšanas atvaļinājumā. Tēvi arī neslimo bērna piedzimšanas dēļ. Es izsaku atzinību visām tām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas paternitātes atvaļinājumu, tāpat, komisār, man ir prieks dzirdēt, ka nupat ir paziņots Komisijas priekšlikums. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka svarīgā jautājuma par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu nozīme tiek mazināta bērna kopšanas atvaļinājuma paildzināšanas dēļ. Jautājumā par maternitāti galvenais aspekts ir veselība. Neviena māte neslimo 20 nedēļas, neslimo arī tās mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

Mums ir pienākums pret sievietēm, kuras iekļaujas darba dzīvē, lai attaisnotu noteikumus maternitātes jomā. Mēs ierosinām noteikt kopumā 18 nedēļas, no kurām pēdējās četras būtu atkarīgas no katras dalībvalsts lēmuma attiecībā uz finanšu maksājumiem. Tas ir izklāstīts 115. un 116. grozījumā, par kuriem aicinu deputātus balsot.

Bez tam es aicinu dalībvalstis izmantot savas iespējas, piedāvājot visām ģimenēm un mātēm vairāk maksājumu, kurus var apstiprināt brīvprātīgi. Mātes veido nākotni, un viņām ir vajadzīgs jebkāda veida atbalsts, ko varam viņām piedāvāt.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Balsojot par E. Estrela ziņojumu mēs būtībā reaģējam uz miljoniem sieviešu prasībām pēc lielākas aizsardzības strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un viņu bērniem. Paildzinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 nedēļām un paternitātes atvaļinājumu līdz 2 nedēļām, kā arī tos pilnībā apmaksājot, mēs atbalstām atgūšanos no starptautiskās krīzes un ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, jo mēs palīdzam apvienot ģimenes dzīvi ar darbu. Aizsargājot strādājošās sievietes pret atlaišanu no darba grūtniecības laikā un turpmākos sešus mēnešus, mēs radām stimulu īstenot ES stratēģijas mērķi un panākt 75 % sieviešu iekļaušanos darba tirgū līdz 2020. gadam.

Balsojot par Thomsen kundzes ziņojumu, mēs cenšamies aizsargāt strādājošās sievietes no nestabilām darba attiecībām, kas saglabā atalgojuma atšķirību starp abiem dzimumiem, apdraud profesionālo izaugsmi un palielina risku, ka sievietes zaudēs visu veidu sociālās, pensiju un arodbiedrību tiesības.

Labvēlīgs balsojums par abiem ziņojumiem nozīmē atbalstu līdzsvarotākai, decentralizētākai un sociālākai Eiropai, kā arī dzimumu līdztiesībai.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien mēs runājam par sieviešu darba apstākļiem, kurus Eiropā vēlamies uzlabot. Es īpaši pieminēšu Thomsen kundzes ziņojumu, kuram biju ēnu referente, citiem vārdiem sakot, es runāšu par jautājumu „Nestabilās sieviešu darba attiecības”.

Šis ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tas ir vispārzināms fakts, ka nabadzība nesamērīgi ietekmē sievietes. Protams, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam to tā atstāt. Sieviešu nabadzībai var būt vairāki iemesli. Viens iemesls var būt tāds, ka sievietes pelna mazāk nekā vīrieši. Tas, protams, nav vienīgais iemesls. Sievietes arī biežāk pārtrauc darbu, piemēram, kad laiž pasaulē un audzina bērnus. Sievietes arī strādā zemāk kvalificētās darbavietās. Īpaši nopietna situācija ir gadījumos, kad sieviešu darba apstākļi ir nestabili, jo dažkārt viņām var pat nebūt darba līguma, vai arī viņām ir nestandarta darba līgumi, uz viņām var neattiekties aizsardzība un viņām var būt ierobežota piekļuve informācijai. Īpaši sliktā situācijā ir migrantes. Tas var izvērsties par nepārtrauktu nabadzību, no kuras viņas var ciest arī mūža nogalē.

Mums ir jāizkļūst no šāda riņķa, kas sievietes ietekmē vairāk nekā vīriešus. Viens veids, kā to izdarīt, ir, izmantojot izglītību un mācības. Katrai sievietei — katrai meitenei — ir jāsaņem kvalifikācija, neraugoties uz viņas izcelsmi, un viņām ir vajadzīga piekļuve profesijai, ar ko viņas spēs nodrošināt sev iztiku. Sievietēm jārada arī mūžizglītības iespējas. Tāpat mums jānodrošina, ka arvien vairāk sieviešu un meiteņu apgūst labāk apmaksātas profesijas. Tās bieži ir profesijas, kurās ir liels vīriešu pārsvars.

Citiem vārdiem sakot, piekļuve izglītībai jebkurā gadījumā un piekļuve sociālajām nodrošinājuma sistēmām — tādējādi mēs varam veikt daudzus uzlabojumus sieviešu dzīvē.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). - (PL) Noteikt obligātos standartus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumam un pabalstam ir grūti pašreizējos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos Eiropā. Ierosinātais minimums dažās valstīs pārsniedz pašreiz spēkā esošajos valstu tiesību aktos paredzēto aizsardzību strādājošām grūtniecēm. No vienas puses, mēs joprojām cīnāmies ar krīzes sekām: valstu valdības paaugstina nodokļus un ievieš bargus izdevumu samazinājumus, un mums joprojām ir augsts bezdarba līmenis. No otras puses, mums ir jātiek galā ar sarūkošā dzimstības līmeņa problēmu, negatīvu dabisko pieaugumu un tādējādi — novecojošu sabiedrību. Jau pietiekami drīzā nākotnē mums draud pensiju sistēmu problēmas un iespējams to sabrukums.

Šādā situācijā nav vieglu vai vienkāršu risinājumu. Tomēr mums ir jāsaprot, ka, ieguldot sievietēs un radot viņām labvēlīgus apstākļus, mēs viņas mudinām radīt bērnus. Protams, ar pilnībā apmaksātu un ilgāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vien nepietiek. Ir vajadzīgi arī ģimenēm labvēlīgi nodokļu risinājumi un stabila nodarbinātība. Šajā gadījumā alternatīvas nav. Citādi nav iespējams palielināt to eiropiešu skaitu, kuri būs profesionāli aktīvi pēc 30 gadiem, ja mēs pašreiz neveiksim ieguldījumus ģimenēs. Tāpēc ir jānosaka taisnīgi un obligāti standarti attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un pabalstiem Eiropā. Mēs sniedzam sievietēm iespēju izvēlēties un izlemt par mātes stāvokli.

  Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, šajās debatēs trūkst tas, ka tiktu skaidri nošķirta transpozīcija dalībvalstīs no uzdevuma Eiropas līmenī. Mēs visi saprotam, ka mums ir jāņem vērā katras tautas īpatnības. Tomēr attiecībā, piemēram, uz Vāciju man jāteic, ka es noteikti spēju iedomāties, kā Vācija varētu īstenot šo ziņojumu. Mēs te apspriežam obligāto standartu noteikšanu ES līmenī, lai noteiktu sociālos pamatnosacījumus sievietēm. Mēs vienmēr atsaucamies uz SDO, kad runa ir par labu darbu, darba un veselības aizsardzību, tāpēc es sev jautāju — kāpēc ne šajā gadījumā?

Ņemot vērā debates par izmaksām, es gribētu visiem šajā Parlamentā atgādināt, ka Vācijā — kā arī dažās citās Eiropas valstīs — Pretdiskriminācijas direktīva veicināja izteiktu lobēšanu no uzņēmumu puses. Tika runāts par izmaksu lavīnu, par uzņēmumu bankrotiem, par apgrūtinājumiem ekonomikai un darba ņēmējiem. Atskatoties pāris gadu senā pagātnē — cik daudz no tā ir piepildījies? Nekas! Man šīs debates, šī lobēšana, ļoti atgādina to laiku. Es jūs mudinu savā darbā beidzot nolikt malā ekonomiku un pievērsties cilvēkiem.

Es neesmu no tiem, kas te tikai sprediķo. Esmu jau minējusi, ka atbalstu sociālu Eiropu. Man tas nozīmē arī sievietes. Šajā situācijā sievietēm ir vajadzīga mūsu palīdzība.

  Sari Essayah (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Savos balsojumos Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieņēma vairākus grozījumus Komisijas sākotnējā direktīvas priekšlikumā.

Diemžēl savos grozījumos komiteja nav ievērojusi subsidiaritātes principu attiecībā uz izmaksu sadali. Centieni saskaņot noteikumus par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu 27 dalībvalstīs ir beigušies ar juceklīgu priekšlikumu. Turklāt tajā ir ietverts priekšlikums par paternitātes atvaļinājumu, kas saskaņā ar juridisko pamatojumu pat neietilpst direktīvas darbības jomā, kā komisārs par laimi jau skaidri paziņoja pašā sākumā. Paternitātes atvaļinājums ir jāreglamentē saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu, nevis saistībā ar atvaļinājumu, kas attiecas uz atgūšanos pēc grūtniecības vai dzemdībām.

Sieviešu tiesību komitejas ierosinātajos priekšlikumos nav ņemtas vērā arī progresīvās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma shēmas citās valstīs, tajā skaitā ziemeļvalstīs. Komitejas priekšlikumos šīs bērna kopšanas atvaļinājumu sistēmas tiek jauktas, tās piedāvā izvēles brīvību valsts līmenī, un dažkārt tās pat samazina mātes un bērna labklājību. Piemēram, komitejas priekšlikumā ir noteikts, ka darbavietā lielāks risks ir strādājošām grūtniecēm, kurām drīz ir jādzemdē, kā arī viņu bērniem, ja mātes obligātajā sešu nedēļu ilgajā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā dodas pēc dzemdībām. Sievietes, kurām drīz ir jādzemdē, neizturēs astoņu stundu darbadienu, un šis priekšlikums veicinās vairāk gadījumu, kad pirms dzemdībām tiks ņemts slimības atvaļinājums.

Komitejas priekšlikumā nav ņemtas vērā kompensācijas valstu shēmās, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir cieši saistīts ar ievērojami ilgāku bērna kopšanas atvaļinājumu, jo tas nav pilnībā apmaksāts. Piemēram, Somijā vecāki var mājās rūpēties par bērniem vidēji līdz bērna 18 mēnešu vecumam, un mēs to varam atļauties, jo dažādos posmos izmaksas sedz arī darba devēji, darba ņēmēji un nodokļu maksātāji. Ja visu liks maksāt tikai darba devējiem, nav šaubu, ka tas samazinās sieviešu nodarbinātības iespējas un kaitēs sievietēm kā darba ņēmējām.

  Olle Ludvigsson (S&D). – (SV) Pašreiz mums ir svarīgi rast elastīgus risinājumus attiecībā uz šīs direktīvas pretrunīgajiem aspektiem. Vienlaicīgi mums ir arī jābūt priekšstatam par kopainu. Kādu situāciju līdztiesības jomā mēs vēlamies Eiropā pēc 10 gadiem? Ņemot to vērā, ir pilnīgi skaidrs, ka ierosinātie noteikumi veicinās progresu dzimumu līdztiesības jomā.

Ir jāuzsver dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīva. Ir iespējams īstenot stratēģijā „ES 2020” noteikto mērķi un palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni līdz 75 %. Vairāk strādājošu sieviešu noteikti nāktu par labu sabiedrībai. Būtu vairāk stimulu radīt bērnus un veidot ģimeni, kas būtu labvēlīgs pretspēks novecojošajiem Eiropas iedzīvotājiem.

Tāpēc savās debatēs neaizmirsīsim par kopainu.

  Astrid Lulling (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Būtībā gudrība ir iegūstama laika gaitā. Diemžēl to nevar attiecināt uz otro ziņojumu, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā pieņēma ar vairākumu un ko mēs apspriežam šeit, Parlamentā, 17 mēnešus pēc pirmā ziņojuma. Pašreizējā redakcijā otrais ziņojums ir tikpat juceklīgs, neproduktīvs un pārbāzts ar tekstiem, kas neiederas tiesību aktā, līdzvērtīgi ziņojumam, kuru nosūtīja atpakaļ komitejai 2009. gada maijā.

Esam jau zaudējuši divus gadus, cenšoties uzlabot māšu aizsardzību. Ja balsosim par šo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā, mēs vēlreiz zaudēsim vismaz tikpat daudz laika, apspriežot to ar Padomi koplēmuma procedūrā, lai gan Komisijas sākotnējais priekšlikums 2008. gadā bija saprātīgs. Tas nodrošināja būtisku progresu dalībvalstīs, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums un pabalsts joprojām ir mazāks nekā citās valstīts, reti kad piešķir 20 nedēļu ilgu valsts pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Neaizmirsīsim, ka šajā gadījumā mērķis ir noteikt obligātos robežlielumu un ka mēs nedrīkstam uzspiest radikālus risinājumus 27 dalībvalstīm. Patiesi, lai iedrošinātu nodarbinātu un, pats svarīgākais, augsti kvalificētu sievieti radīt bērnus, ir būtiskāk piešķirt viņai tiesības doties īsākā, bet pilnībā apmaksātā atvaļinājumā, nevis 20, 30 vai vairāk dienu atvaļinājumā, kas nav pilnībā apmaksāts. E. Estrela ziņojuma priekšlikumi ir ne tikai neproduktīvi attiecībā uz sieviešu nodarbinātību, bet tie dažu dalībvalstu valdībām un uzņēmumiem ir arī grūti finansējami. Pašreiz piemērotāk ir izšķirties par pareizu virzienu nekā solīt 10 gadus tālu nākotni.

Es personīgi nebalsošu par šo ziņojumu pašreizējā redakcijā, un es aicinu visus kolēģus noraidīt tos grozījumus, kuriem nav nekādas saistības ar māšu aizsardzību, piemēram, noteikumos par pašnodarbinātām personām. Vēl tikai pirms četriem mēnešiem mēs šajā Parlamentā balsojām par Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pašnodarbinātām personām.

Tas pats attiecas uz paternitātes atvaļinājumu, Tarabella kungs, un es to atbalstu. Beļģi var ieviest 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu paternitātes atvaļinājumu jau rīt, ja vien viņiem būs valdība, nekas viņus neattur. Tāpat — jo šis ir cits jautājums, kas jāapsver — sociālie partneri pašreiz apspriež Direktīvu par paternitātes atvaļinājumu. Pagaidīsim viņus, un šis jautājums tiks atrisināts, kā tas bija saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu: tā ir pareizā rīcība.

Es aicinu kolēģus balsot par grozījumiem, kas ierobežo atvaļinājuma ilgumu līdz 18 nedēļām, un par apspriestajiem grozījumiem, priekšsēdētājas kundze, kurus iesniegusi jūsu grupa un manējā.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, ko, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu uzdeva Marc Tarabella)

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Jebkura veida diskriminācijas novēršana visās sociālās un ekonomiskās dzīves jomās ir būtisks priekšnoteikums cilvēktiesību un iedzīvotāju labklājības aizsardzībai. Vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju principa veicināšanai, kā arī sieviešu kā pilntiesīgu dalībnieču lielākas līdzdalības nodrošināšanai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē ir jābūt nepārtraukti risinātiem jautājumiem. Es uzskatu, ka šī pieeja ir jāatspoguļo kopējā lauksaimniecības politikā, lai nodrošinātu dzimumu taisnīgu un līdztiesīgu pārstāvību. No otras puses, šī pieeja var nodrošināt to, ka dažādas politiskās nostādnes tiek efektīvi īstenotas Eiropas līmenī visās tautsaimniecības nozarēs, bet jo īpaši lauksaimniecībā.

Ņemot vērā to, ka Eiropas tiesību aktos tiek veicināta dzimumu līdztiesības principa ietveršana, un tā ir viena no pamatprasībām stratēģijā „Eiropa 2020”, es uzskatu, ka ir atbilstīgi šo aspektu iekļaut arī lauksaimniecības nozarē, kas nozīmē arī to, ka šis princips tiks veicināts, izmantojot jaunus instrumentus. Es atbalstu gan Estrela kundzes, gan Thomsen kundzes ziņojumu, kas priekšplānā izvirza sievietēm aktuālās problēmas saistībā ar mātes stāvokli un viņas darba apstākļiem, kuri ir svarīgi aspekti jebkuras sievietes dzīvē un tiem no mums, kuri solidarizējas ar sievietēm viņu problēmās.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Esmu pateicīgs Lulling kundzei, ka viņa neiebilda uz manu nelielo iejaukšanos. Es tikai gribētu norādīt, ka Beļģijā tēvi jau var doties 10 dienu ilgā un apmaksātā atvaļinājumā. Deviņpadsmit no 27 ES dalībvalstīm ir tāda pati prakse, atšķiras tikai samaksa.

Es tikai gribēju noskaidrot, vai jūs atbalstāt jeb iebilstat pret uzlabotu saskaņošanu Eiropas līmenī. Protams, divas nedēļas nav pārāk ilgs laiks, bet tas ir saprātīgs: divas nedēļas visiem tēviem Eiropā, lai viņi varētu veikt savu daļu pienākumu, kas saistīti ar jauno atvašu ienākšanu ģimenēs. Es tikai vēlētos zināt, vai jūs esat par vai pret šādu saskaņošanu. Es būšu pateicīgs par jūsu atbildi, Lulling kundze.

  Astrid Lulling (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Protams, ka es to atbalstu, Tarabella kungs. Es esmu par Eiropas direktīvu, bet es iebilstu pret šī jautājuma iekļaušanu šajā direktīvā, kas attiecas uz sieviešu un bērnu aizsardzību. Sociālie partneri, kā jau es minēju, pašreiz risina sarunas saistībā ar Direktīvu par paternitātes atvaļinājumu.

Es uzskatu, ka mums ir jāsagaida minēto sarunu iznākums. Tad mums būs pamatots priekšlikums, līdzīgs tam, kāds bija attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ko, starp citu, mēs nupat uzsvērām, lai gan tas nav nevainojams. Es uzskatu, ka tā ir pareizā pieeja. Manuprāt, sociālajiem partneriem arī ir jāļauj izstrādāt priekšlikumus šajā jomā, jo viņi ir izdevīgākā pozīcijā. Tāpēc es atbalstu saskaņošanu. Es jūs apsveicu: jūs varat uzlabot situāciju Beļģijā.

Es tikai vēlējos pateikt jums un visām tām sievietēm, kuras nav sapratušas to, ka Eiropas direktīva ir minimālo, nevis maksimālo noteikumu kopums, ko var turpmāk pilnveidot, bet ir būtiski piešķirt tām valstīm, kuras ir sliktākā — daudz sliktākā — situācijā, 18 nedēļu ilgu iespēju, lai pielāgotos.

Turklāt, manuprāt, ja šo ziņojumu būtu izstrādājuši mēs abi, tad mēs jau sen būtu veikuši pareizos pasākumus šajā Parlamenta koplēmuma procedūrā ar Padomi.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es zinu, kā mainīt un paildzināt uzstāšanās laiku. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pieprasījusi noteikt 18 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas ir par četrām nedēļām vairāk nekā draudzīgi tika nolemts Vācijā. Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieprasīja 20 pilnībā apmaksātas nedēļas, kā arī divas paternitātes atvaļinājuma nedēļas un paildzinātu atvaļinājumu pašnodarbinātām personām. Pilnīgi netiek ņemts vērā fakts, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumiem šīs 20 nedēļas Francijai maksās papildu EUR 2 miljardus gadā, bet Apvienotajai Karalistei — papildu EUR 2,85 miljardus. Tiek lēsts, ka Vācijai papildu izmaksas būs apmēram EUR 1,7 miljardi. Reizēm ir jādomā par izmaksām.

Nesen izskatījām Nodarbinātības un sociālo lietu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju kopējo pētījumu, kas bija izstrādāts ar daudzām kļūdām. Tādi maksājumi kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsts Vācijā tajā nebija iekļauti. Pamatprincipu kopums attiecībā uz Vācijas bērna kopšanas pabalstu bija nepareizs. Pietiekami nebija ņemtas vērā izmaksu aplēses, kuras bija pasūtījušas dažas dalībvalstis. Pamatojoties uz šādu pētījumu, nevar veidot atbildīgu politiku. Vācija ir piemērs: bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpina maksāt divas trešdaļas no algas līdz pat 14 mēnešiem. Tādējādi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam paredzētās 14 nedēļas tiek paildzinātas līdz pat 170 nedēļām. Tas Vāciju padara par Eiropas čempioni zīdaiņu aizsardzības jomā, un tādējādi uz to šajā direktīvā ir jāattiecina izņēmuma noteikums.

Tāpēc es kopā ar 50 saviem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas esmu iesniedzis grozījumu, ko atbalsta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kā arī vairums Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu. Mūsu mērķis ir panākt, lai atbilstoši tiktu ņemtas vērā valstu sistēmas. Mēs ceram, ka vairums šī Parlamenta deputātu atbalstīs minēto aicinājumu rīkoties saprātīgi trešdienas balsojumā. Mēs gribam, lai mātēm būtu atbilstoša aizsardzība, bet, ja šāda aizsardzība būs pārāk vērienīga, jo īpaši ideoloģisku apsvērumu dēļ, tas radīs lielus šķēršļus sieviešu nodarbinātībai, un tie mums ir jānovērš, nevis jāveicina.

  Anna Hedh (S&D). – (SV) Daudzās dalībvalstīs reakcija uz šo ziņojumu ir bijusi skaļa, un daudzi politiķi ir centušies vairot savu popularitāti, sapluinot šo ES iniciatīvu druskās. Taču cilvēki aizmirst, ka tā ir pārskatīta pašreizējā direktīva. Cilvēki var domāt, ko grib, par to, kas ir jāreglamentē ES līmenī, bet, kā jau es teicu, direktīva nav jārada no jauna, un mums ir iespēja to uzlabot.

Kopš Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dzimumu līdztiesības problēmai ir piešķirta būtiskāka nozīme, un mūsu pienākums ir turpināt to risināt. Ir redzams, ka dalībvalstīs ar atbilstoši funkcionējošiem grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma noteikumiem arī ir augsts sieviešu bezdarba līmenis. Tā ir pretēja tai situācijai, kāda ir valstīs ar sliktākiem un ne tik labi funkcionējošiem noteikumiem.

Ja šo direktīvu pieņems, mums būs arī lielāka iespēja īstenot stratēģijā „ES 2020” noteikto mērķi. Es piekrītu, ka priekšlikumā ir daži pretrunīgi aspekti, bet svarīgi ir tas, ka mēs tos varam uzlabot. Kritiķi apgalvo, ka priekšlikumam ir pārāk lielas izmaksas, bet es esmu pārliecināta, ka lielāka līdztiesība nāks par labu sabiedrībai.

  Barbara Matera (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Šodien šis Parlaments, kurā ir pārstāvētas visas 27 dalībvalstis, drosmīgi un apņēmīgi ir izlēmis vēlreiz risināt delikāto, bet vienlaicīgi aktuālo jautājumu saistībā ar mūsu valstu sociālo izaugsmi. Mūsu rokās ir ziņojums, kas ietekmē mūsu valstu sociālo, nodarbinātības un ekonomikas politiku, bet vienlaikus tas attiecas uz Eiropu kopumā tās vēlmē attīstīties vienoti.

Estrela kundzes ziņojums tā apspriestajā un grozītajā redakcijā apņēmīgi cenšas īstenot privātās un darba dzīves apvienošanu, kā arī vienlīdzīgu iespēju principu un tādējādi — labvēlīgu un līdzsvarotu progresu. Noteikt minimālo robežlielumu iepriekš minēto principu ievērošanai Eiropā nozīmē uzlabot dzīves kvalitāti mūsu ģimenēm — ne tikai sieviešu, bet arī savas dzīves kvalitāti, lūk, kas mums jāpanāk ar apņēmību un atbilstīgiem kompromisiem.

Kā izvēlētais paņēmiens galu galā ir vajadzīgs arī līdzsvars, kam ir jānodrošina gan sieviešu stāvoklis darba tirgū, gan dalībvalstu prerogatīvas īstenot savas politiskās nostādnes. Žans Monē mums mācīja, kā pakāpeniski veicināt izaugsmi. Sāksim spert šos mazos soļus, nebaidoties, ka citi mums sekos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). - (LT) Mūsdienās patiesi ir īpaši svarīgi labāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, veicinot ekonomisko izaugsmi, labklājību un konkurētspēju dzimumu līdztiesības jomā. Tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ir vērojams straujš dzimstības līmeņa sarukums, mums ir jāveic pasākumi, lai radītu pēc iespējas labākus apstākļus mātēm bērnu audzināšanai un īstas iespējas atgriezties darba tirgū. Es aicinu dalībvalstis un Parlamenta deputātus rast iespējas un saskaņot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī bērna kopšanas pabalstu izmaksas, lai nodrošinātu to, ka sievietes nav izmaksu ziņā neizdevīgāks darbaspēks par vīriešiem. Ģimenes pienākumu sadalījums un iespēja arī vīriešiem piešķirt divu nedēļu ilgu paternitātes atvaļinājumu sniegtu sievietēm lielākas iespējas atgriezties darba tirgū un stiprinātu attiecības ģimenē. Tāpēc esmu pārliecināta, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana veicinās arī dzimstības līmeņa uzlabošanos, jo īpaši ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrība strauji noveco.

  Anne Delvaux (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, vajadzība paildzināt ar ģimeni saistīto atvaļinājumu ir acīmredzama: minimālā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sliekšņa paaugstināšana ir virzība uz priekšu, ieguvums, un nav jāpievēršas pilnīgai demagoģijai, salīdzinot ekonomisko ietekmi ar kvalitatīvu ieguvumu, ko ir grūti izteikt skaitliskā izteiksmē.

Problēmai būtībā ir divas daļas: pirmkārt, ekonomiskais aspekts, kas ir patiess, tomēr ne pietiekams iemesls, lai miljoniem ģimeņu pamestu nelaimē turpmākajās desmitgadēs, otrkārt, juridiskie trūkumi ziņojumā, jo tekstā ir iekļauti vairāki ģimeņu atvaļinājumu veidi ar nesaderīgiem juridiskajiem pamatojumiem. Kaut vai adopcijas atvaļinājums, kas tekstā parādās līdzās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un paternitātes atvaļinājumam.

Es personīgi kā māte adoptētāja un visu to sieviešu vārdā, kuras es pārstāvu, paužu atzinību par vēlēšanos mums piešķirt tādas pašas tiesības kā bioloģiskajām mātēm. Patiesībā es esmu, kā Morin-Chartier minēja, neliels papildinājums, kas jāiekļauj E. Estrela ziņojumā.

Lai gan mērķis patiesi ir uzlabot sieviešu — visu sieviešu — veselību un tiesības darba tirgū, mātēm adoptētājām, kuras arī ir kļuvušas par mātēm, pienākas tādas pašas tiesības un aizsardzība darbā. Arī viņas, līdzvērtīgi citām sievietēm, ir pilntiesīgas mātes, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņas adoptē bērnu, kurš ir vai nav jaunāks par 12 mēnešiem, mums jāizvairās no šādas diskriminācijas, kas ir iekļauta tekstā.

Es paužu nožēlu par to, ka teksts nav pietiekami sīki izstrādāts saistībā ar adopcijas jautājumu. Tajā pat nav iekļauti „Ramboll” ietekmes novērtējuma secinājumi. Nekas no tā nav labi izklāstīts, un tas neapšaubāmi ir trūkums. Tomēr, neraugoties uz minētajiem iebildumiem, es balsošu par Estrela kundzes ziņojumu, jo, neņemot vērā ekonomiskos apsvērumus, ne tikai vīriešiem un sievietēm ir labāk jāuzņemas vecāku pienākumi sabiedrībā, kas arvien biežāk atsakās no pienākuma audzināt jauno paaudzi, bet arī mūsu pienākums ir nodrošināt to, lai cilvēkiem nenāktos izvēlēties, ko ziedot — bērnus darba dēļ vai darbu bērnu dēļ.

Visbeidzot, mēs neesam Padomes locekļi, bet gan Parlamenta deputāti. Ja mēs, tieši ievēlētie pārstāvji, nebūsim mērķtiecīgi, tad sakiet man — kurš tāds būs?

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Daudz kas jau ir pateikts, jo īpaši tikko. Tomēr dažādi jauni notikumi un pretrunas, kas apvij Estrela kundzes ziņojumu, apliecina vienu: mums joprojām ir grūti mierīgā gaisotnē apspriest dzimumu līdztiesības un jo īpaši — labvēlīgāku darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu.

Šim likumdošanas tekstam ir bijis — lūdzu, atvainojiet par šādu izteicienu — sarežģīts grūtniecības laiks, galvenokārt tāpēc, ka šajā jomā joprojām ir krietni jāmaina attieksme. Nav šaubu, ka ietekmes novērtējumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu plašu izpratni par aktuālajām problēmām. Tomēr tie ir nekas vairāk kā ietekmes novērtējumi, kas jāuztver piesardzīgi. Es varētu piebilst, ka viņu pretrunīgie secinājumi to skaidri pierāda.

Saprotams, būtu muļķīgi neaktualizēt jautājumu par dažu iesniegto grozījumu iespējamajām izmaksām. Tomēr būtu tikpat muļķīgi neapsvērt vidēja termiņa un ilgtermiņa sociāli ekonomiskos ieguvumus attiecībā uz māšu un zīdaiņu veselību vai vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū. Turklāt mūsu debates, manuprāt, ir pelnījušas ko labāku par dažām karikatūrām un stereotipiem, kas šodien te joprojām izskan.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Regina Bastos (PPE). – (PT) Eiropa noveco, un tajā ir pietiekami zems dzimstības līmenis. Šādi faktori rada lielas grūtības Eiropas Savienībai, un mums uz tām jāreaģē ar konkrētiem risinājumiem. Mēs šajās debatēs par to esam vienisprātis, neraugoties uz atšķirīgajiem uzskatiem, kas debašu gaitā nākuši atklātībā.

Portugālē, piemēram, dzimstības līmenis nav pietiekami augsts, lai varētu nodrošināt paaudžu maiņu, un šāda situācija apdraud nākotni. Tas notiek manā valstī, kā arī vairumā ES dalībvalstu. Esmu pārliecināta, ka elastīgākas politiskās nostādnes attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu var palīdzēt mainīt minētās tendences pretējā virzienā. Mums ģimenēm pastāvīgi jāraida vēstījums par atbalstu mātes stāvoklim, īstenojot konkrētus pasākumus labvēlīgākai profesionālās, privātās un ģimenes dzīves apvienošanai. Sievietes ir jāaizsargā tā, lai viņas varētu izvēlēties dzemdēt bērnus, neatstājot darba tirgu. Šī mērķa īstenošana ir būtiska, ja vēlamies sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020„ noteiktos ekonomiskos un sociālos mērķus, kā arī cīnīties pret iedzīvotāju novecošanu.

Piemēram, Portugālē dzemdību un grūtniecības atvaļinājums jau tiek pilnībā apmaksāts 120 dienas, mēģinot mainīt zemo dzimstības līmeni valstī. Tāpēc es atbalstu to, ka sieviešu algas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā ir jānodrošina apspriežamajā ziņojumā noteiktajā veidā. Šķiet saprātīgi ļaut katrai dalībvalstij izstrādāt noteikumus, kas līdz 2020. gadam palīdzēs sasniegt mērķi — maksāt algu pilnā apmērā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

Nobeigumā es vēlētos apsveikt referenti, Estrela kundzi, par viņas neatlaidību, aizstāvot pasākumus, kuru mērķis ir ģimeņu aizsardzība, vienlaicīgi arī risinot iedzīvotāju novecošanas problēmu.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, mēs visi apzināmies atbildību, kas šodien jāuzņemas Parlamentam, pārskatot Direktīvu par sieviešu darba apstākļiem; direktīvu, ko mēs apspriežam kopš iepriekšējā pilnvaru termiņa un kuras izstrādē dažādu viedokļu un grūtību dēļ neesam varējuši pavirzīties uz priekšu.

Tāpēc es šodien saku, ka mums ir jāuzņemas atbildība, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, lai varētu virzīties uz priekšu jautājumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus darba tirgū.

Šajā direktīvā ir jāiekļauj par vairākām nedēļām ilgāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, jo esmu pārliecināta, ka mēs visi esam vienisprātis — ar 14 nedēļām nepietiek, un mums šis laiks ir jāpaildzina. Tomēr bez jautājuma par nedēļu skaitu mēs runājam arī par to, ka par netaisnību tiek uzskatīts, ja no darba atlaiž sievieti, kas ir kļuvusi par māti, vai par to, ka strādājošas mātes veselības labā ir jāpiešķir paternitātes atvaļinājums.

Es nesaprotu, kāpēc cilvēki uzskata, ka paternitātes atvaļinājums labvēlīgi neietekmē strādājošu māšu veselību. Protams, ka ietekmē. Ļaut mātei un tēvam uzņemties rūpes par saviem bērniem pirmajās dienās pēc viņu dzimšanas ir būtiski un svarīgi, lai panāktu progresu vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā. Ir valstis, piemēram, Spānija, kurās jau tiek piešķirts neatkarīgs un pārnesams paternitātes atvaļinājums.

Mums jādod vīriešiem iespēja uzņemties atbildību kopā ar sievietēm, lai uzlabotu pašreiz apspriežamo jomu. Manuprāt, tas ir svarīgi.

Es gribētu pateikties referentei, Estrela kundzei, par paveikto darbu un Parlamentam par atbildību, ko…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Godfrey Bloom (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms piecarpus gadiem es sacēlu tādu kā traci, ierosinot, ka maza uzņēmuma vadītājs, kuram galva ir īstajā vietā, būtu jucis, ja pieņemtu darbā sievieti reproduktīvajā vecumā.

Kopš tā laika ir klājies arvien sliktāk, jo līdzsvars starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir kļuvis nekontrolējams. Viens no maniem vēlētājiem no Jorkas pērn man rakstīja, ka var aizmirst par reproduktīvā vecuma sieviešu algošanu, jebkurš mazais uzņēmējs, kurš vispār pieņem kādu darbā, ir jucis.

Šī ir neparasta situācija, vai ne? Ir jaunas sievietes, kas izmisīgi vēlas strādāt, izmisīgi vēlas darboties uzņēmumos, jo īpaši nelielos — kas ir Apvienotās Karalistes ekonomikas dzinējspēks —, un ir darba devēji, kas baidās viņas pieņemt darbā. Lūk, kāda ir problēma! Mēs paši to radām — šajā Parlamentā, kurā tikai dažiem deputātiem ir pieredze tirdzniecībā, maziem uzņēmumiem ir tikpat kā neiespējami pieņemt darbā jaunas sievietes, lai gan tie to vēlas darīt.

Agrāk es domāju, ka kaut kāda ķīniešu sazvērestība kavēja Eiropas ekonomikas funkcionēšanu un ka patiesībā ķīnieši to darīja tik slikti, ka galu galā mums nācās no Ķīnas importēt pilnīgi visu. Man ir arī cita hipotēze, proti, ka varbūt sievietes, kuras komitejās, Komisijā un Parlamentā liek šķēršļus tam, lai mazie uzņēmumi nevarētu pieņemt darbā jaunas sievietes, cenšas gūt sev labumu.

Manuprāt, kad vēlētāji gluži pamatoti pēc pāris gadiem uz viņām paskatīsies un padzīs par nekompetenci un stulbumu, viņas varēs dabūt darbu tikai tāpēc, ka būs pusmūžā vai mazliet vecākas. Viņām ceļš būs brīvs. Tāda ir mana hipotēze. Citu loģisku iemeslu šai smieklīgajai interferencei starp darba devēju un darba ņēmēju es nevaru iedomāties. Ja jums šis pieņēmums šķiet dīvains, tad ticiet man — nekas nevar būt muļķīgāks par to, kā jūs runājat par klimata pārmaiņām šajā sēžu zālē.

  Salvatore Iacolino (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka šī tiesību akta projekta apspriešana debatēs pēc 18 mēnešu spraiga darba cēliena ir jāvērtē atzinīgi. Ir skaidrs, ka šādam projektam ir raksturīgi dažādi uzskati, ņemot vērā to, ka līdzvērtīgie dalībvalstu tiesību akti krasi atšķiras. Jebkurā gadījumā īpaši atzinīgi ir jāvērtē inovatīvais pasākumu apjoms, kā arī tas, ka tiek atzīts ģimenes nozīmes princips, nodrošināta būtiskāka sociālā aizsardzība sievietēm un sievietēm īpašā stāvoklī, proti, saistībā ar bērna laišanu pasaulē.

Konsekvence jānodrošina arī to sieviešu aizsardzībā, kuras dzemdē — un es to saku, neraugoties uz faktu, ka šī pasākuma reglamentējošā darbības joma ir plašāka, nekā sākotnēji paredzēts —, uzsverot, ka Eiropā un daudzās dalībvalstīs joprojām ir ievērojama atšķirība aizsardzībā, ko nodrošina saistībā ar dzemdībām un nedzimušiem bērniem.

Šāds pasākums ir īpaši jāsaskaņo ar nepieciešamību izskaust darba devēju īstenoto ļaunprātīgo izmantošanu, un mums ir jāierobežo grozījumu darbības joma — daži grozījumi, manuprāt, šo tiesību aktu kopumā padara neelastīgu —, sākot ar paternitātes atvaļinājumu, kas šķiet ir attālināts jautājums saistībā ar pasākumiem, kas būtībā ir paredzēti sieviešu aizsardzībai.

Nav šaubu, ka pienācīgi ir jāapsver imigrējošo un vietējo darba ņēmēju problēma, kas rada vēl vienu aspektu — tiesību akta projektu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām — elastīgā tirgū, kurā sievietes, jo īpaši pašreiz, ir jāuztver kā resurss, kas ir kopienas rīcībā.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Apvienotās Karalistes darba devēji un valdība mudina Eiropas Parlamenta deputātus no Lielbritānijas balsot pret priekšlikumiem paildzināt pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, lai gan, manuprāt, konservatīvie ir divkoši, jo komitejā ierosināja grozījumu, pieprasot 24 apmaksātas nedēļas. Es mēdzu teikt, ka divkosībai nav robežu.

Lielbritānijas Mazo uzņēmumu federācija ir norādījusi, ka šādi plāni ir pārāk dārgi un Lielbritānijas uzņēmumiem izmaksās vairāk nekā GBP 2,5 miljardus gadā. Pret šīm izmaiņām iebilst pat Apvienotās Karalistes koalīcijas valdība, kurā ir arī liberālie demokrāti. Ierosinātās izmaiņas Apvienotajai Karalistei izmaksās teju GBP 2 miljardus laikā, kad darba ņēmēji valsts un privātajā sektorā tiek atlaisti no darba, lai ietaupītu mazākas summas.

Var gadīties, ka šādas izmaiņas izrādīsies pašiznīcinošas, jo saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības apgalvojumu lielāko labumu gūs labi apmaksātās darba ņēmējas, bet mazāko — sliktāk apmaksātās. Lai arī cik labas nebūtu minētās izmaiņas, tās patiesībā kavēs procesu, ar ko mēģina uzlabot strādājošo māšu līdztiesību. Šādas izmaiņas arī mudinās darba devējus par darbiniekiem izvēlēties vīriešus, nevis sievietes.

Priekšsēdētājas kundze, tiesības mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, var uzlabot arī citādi, piemēram, ieviešot elastīgākas atvaļinājumu sistēmas. Mums jāņem vērā arī sociālās un kultūras atšķirības vairākās dalībvalstīs. Viens piemērs neder visiem. Strādājošās ģimenes, kuras cer, ka izstrādāsim tādu tiesību aktu, kas ļauj dzīvot, strādāt un audzināt bērnus, dzīvo reālajā pasaulē, nevis kaut kādā ideoloģiskā Eirodisnejlendā.

Minētās izmaiņas tiek ierosinātas nepareizā laikā, un no tām labumu gūst citi cilvēki. Laikā, kad ES valdības samazina valstu izdevumus, jūs gribat palielināt nodarbinātības izmaksas, kas ietekmēs nozari, kurā sievietes ir pārstāvētas neproporcionāli, un tāpēc vairāk pakļautas iespējai palikt bez darba. Apvienotajā Karalistē jau ir piemērotākie, taisnīgākie un labvēlīgākie standarti grūtniecības un dzemdību, kā arī paternitātes atvaļinājumam. Lielbritānijā dzīvojošajām mātēm patlaban piešķir sešu nedēļu atvaļinājumu, par ko maksā 90 % no algas, un pēc tam 33 nedēļas viņas saņem tiesību aktos noteiktu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pabalstu GBP 125 nedēļā.

Es balsošu, ņemot vērā Lielbritānijas iedzīvotāju intereses. Es ņemšu vērā Viņas Majestātes valdības ieteikumu un balsošu pret grozījumiem attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma samaksu.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Noklausoties visu, kas izskanējis šajā plenārsēdē, esmu pārliecināta, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība — kas patiesi ir prasījusi daudz drosmes, pūļu un arī naudas — nav panākta. Es to saku ne tikai vairākiem savas grupas deputātiem — kuri, starp citu, ir pametuši šo sēžu zāli —, bet arī citiem. Tas bija pirmais aspekts, ko gribēju minēt.

Otrkārt, es gribu runāt par novecošanu un vecāka gadagājuma iedzīvotāju vairākumu šajā sabiedrībā. Tā ir ārkārtīgi svarīga problēma Eiropā, tāpēc ir īpaši svarīgi atvieglot apstākļus bērnu radīšanai. Piemēram, es augstu vērtēju interviju, ko Francijas finanšu ministre Lagarde kundze ir sniegusi par sieviešu stāvokli darbavietā, un tā bija nevainojama. Es tiešām ceru, ka mēs turpināsim iesākto.

Treškārt, vienlīdzīga attieksme ir apņemšanās izveidot sociālu Eiropu. Mēs esam apgalvojuši, ka šajā sociālajā Eiropā vīriešiem un sievietēm jābūt vienlīdzīgām iespējām darba tirgū, kā arī jāvar radīt bērni. Patlaban mēs visi mērķējam uz 18 nedēļām un apmēram esam vienojušies par šīm 18 nedēļām, bet mēs vēl nezinām, kā to varēsim nodrošināt.

Es neiebilstu pret kompromisu, ko mana grupa ierosinājusi attiecībā uz ne vairāk kā 75 % robežas noteikšanu minētajām četrām nedēļām. Bet es iebilstu pret faktu, ka minētais grozījums ir saistāms ar veselības aprūpes izmaksām. Pret to es iebilstu visvairāk, jo tas dod iespēju tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste un Īrija — Francijā šīs izmaksas tiek īpaši subsidētas — izvairīties no 75 % izmaksāšanas. Tāpēc es prātoju, varbūt mēs varētu balsot pret šādu kompromisu. Tas nozīmētu arī to, ka mēs nonāktu pie konsolidēta atzinuma un varētu cerēt, ka tas iegūs vairākuma atbalstu Padomē.

  Pascale Gruny (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Mums ir vajadzīgs Eiropas tiesību akts, kas nodrošinās veselības aizsardzību strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un mums ir jārisina pašreizējā demogrāfiskā problēma, kā arī jāveicina dzimstības līmeņa pieaugums Eiropā. Tomēr tas nedrīkst radīt šķēršļus sieviešu pieņemšanai darbā.

Es gribētu uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu par drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Es tiešām uzsveru virsrakstu, kas ir šīs direktīvas tiesiskais reglamentējums, jo mēs pārāk bieži aizmirstam, par ko vispār ir šis teksts. Mēs runājam par sievietēm, jo, kamēr neiegūsim pierādījumus par pretējo, vīrieši nespēj dzemdēt.

Šajās debatēs rodas novirze paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma izdarītās atsauces dēļ. Vispirms atrisināsim problēmu, ar ko saskaras sievietes, un orientēsimies uz viņu veselību laikā, kad viņas pasaulē laiž bērnus. Mums ir jāievieš īstas garantijas šo sieviešu veselības aizsardzībai darba tirgū. Uz paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu attieksies cita direktīva.

Otrkārt, debates galvenokārt ir par nedēļu skaitu. Patlaban ir noteikts, ka vidējais atvaļinājuma ilgums ir 14 nedēļas. Eiropas Komisija ierosina 18 nedēļas, un ziņojumā ir ierosinātas 20 nedēļas. Kā sieviete un trīs bērnu māte es gribu, lai mātēm būtu iespēja palikt kopā ar bērniem pēc iespējas ilgāk. Tomēr tas rada jautājumu: kurš maksās par to, ka 14 nedēļas tiks aizstātas ar 20 nedēļām? Valsts? Uzņēmumi?

Esmu pārliecināta, ka vidējais atvaļinājuma pagarinājums no 14 līdz 18 nedēļām ir liels ieguvums Eiropai un īsts ekonomikas ieguldījums, lai veicinātu dzimstības līmeni Eiropā. Divdesmit nedēļām varētu būt nelabvēlīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību: tas bremzētu viņu nodarbinātību. Uzņēmumi un valstis nevar uzņemties šādu milzīgu papildu finanšu apgrūtinājumu krīzes laikā.

Treškārt, lielāka prioritāte ir jānosaka bērnu aprūpes iespēju uzlabošanai, lai mātes varētu nodrošināt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Neraugoties uz mūsu Parlamenta daudzajiem lūgumiem, šajā jomā ir sasniegts neliels progress. Tāpēc nedarbosimies neproduktīvi un nesūtīsim sievietes atpakaļ uz mājām.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es gribētu izmantot šo izdevību, lai izteiktu līdzjūtību Maricica Hăhăianu ģimenei. Šī 32 gadus vecā rumāņu māsiņa bija devusies uz Itāliju labāka darba meklējumos. Pagājušajā nedēļā viņa zaudēja dzīvību pēc tam, kad viņai kādā Romas metro stacijā bija uzbrucis jauns itālis.

Es uzskatu, ka Eiropas problēma ir nestabili darba apstākļi. Vairums sieviešu Eiropas Savienībā strādā mazapmaksātos un nepilnas slodzes darbos. Tomēr ir daži gadījumi, kad krīzei ir bijusi ierobežota ietekme uz sieviešu līdzdalību darba tirgū. Piemēram, Rumānijā 2009. gadā turpināja palielināties to sieviešu skaits, kuras atrada darbu.

Ir jānorāda uz šausmīgo stāvokli, kādā ir sievietes, kas strādā ārvalstīs. Uz viņām bieži neattiecina juridiskos noteikumus un viņām nav tiesības...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Rovana Plumb (S&D). – (RO) Es vēlreiz gribu atsaukties uz Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Šovakar esmu ļoti uzmanīgi klausījusies šajās debatēs, un tie, kuri iebilst pret šādu projektu attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda paildzināšanu un pilnīgu apmaksu, spēj to pamatot tikai ar vienu argumentu — ekonomisko aspektu. Tomēr tā ir vienkāršota pieeja, jo, neraugoties uz budžeta deficītu, mēs apsveram jautājumu par cilvēkiem. Viņi nezina, ka šajā ziņojumā ieguvumi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir līdzsvaroti. Es nosaucu arī darba devējus, jo ieguldījums ir vērsts uz nākotni.

Turklāt priekšlikuma pretinieki nesaprot, ka sodīšanai par mātes stāvokli un domai par to laikā, kad dzimstības līmenis sarūk, nemaz nerunājot par iedzīvotāju novecošanu un trūcīgāku dzīvošanu, ir ietekme uz sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējīgumu.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es arī rūpīgi esmu klausījusies visā līdz šim teiktajā, un es saprotu to, ka tā bieži gadās — kas par daudz, tas par skādi. Izteiktie argumenti, lai pamatotu šo 20 nedēļu (no kurām sešas ir pilnībā apmaksātas pirms dzemdībām un divas pēc tam) ilgo grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ir nepārliecinoši. Ir skaidrs, ka ne jau ar šādiem atsevišķiem pasākumiem Eiropa spēs atrisināt ārkārtīgi sarežģītās demogrāfiskās un sieviešu nodarbinātības problēmas.

Vai tas ir nopietni, ka cilvēki izlems radīt bērnu, lai izmantotu piecu mēnešu atvaļinājumu četru ar pusi mēnešu vietā! No otras puses, es neuzskatu, ka sieviešu stāvoklis uzlabosies, ja viņām liegs izvēles brīvību. Turklāt, lūdzu, ņemsim vērā to, kāda ietekme un netiešs kaitējums ir lēmumiem, ko pieņemam. Sieviešu aizsardzība būtībā nozīmē to, ka nevajag pārspīlēt ar prasībām, radot priekšnoteikumus jauniem diskriminācijas veidiem laikā, kad viņas iegūst darbu vai atgriežas tajā, kā to apstiprina, piemēram, ESAO un Vidusšķiras savienības speciālisti.

Tāpēc es noteikti atbalstu 18 nedēļu ilgu atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājuma principu un, protams, iespējas dalībvalstīm sasniegt vairāk šajā jomā.

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai gribētu īsi izteikties par bērna kopšanas atvaļinājuma periodiem atsevišķās dalībvalstīs. Mann kungs un viņa kolēģi arī ir iesnieguši grozījumus par šo jautājumu, tajā skaitā 115. grozījumu, kura pirmā puse attiecas uz to, vai četras nedēļas būtu jāskaita vai nebūtu.

Diemžēl tas ir saistīts ar grozījuma otru pusi — un es to nolasīšu skaļi, lai būtu pavisam skaidrs: pabalsts var atbilst vidējam pabalstam, kas paredzēts 18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un kas ir vismaz 75 % no pēdējās mēnešalgas vai dalībvalsts tiesību aktos noteiktās vidējās mēnešalgas, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto maksimālo pabalsta apmēru. Patiesībā tas nozīmē, ka mēs atsakāmies no saskaņošanas Eiropas līmenī, kad runa ir par finansējumu šajā jomā un to, cik daudz sievietes saņems šajā laikposmā. Tas nav pieņemams. Man būtu ļoti žēl, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts balsojumā, jo galu galā mēs nedrīkstam atteikties no saskaņošanas Eiropas līmenī, bet mums tā ir jāuzlabo, lai uzlabotu visu vīriešu un sieviešu stāvokli.

  Cornelia Ernst (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums sev jājautā, ko mēs ar šīm debatēm vēlamies panākt. Vai cenšamies paveikt nelielu uzlabojumu līdztiesības jomā un sniegt nelielu atbalstu ģimenēm, izmantojot pēc iespējas mazākas izmaksas? Protams, ģimenes dzīves saskaņošana ar darbu ir dārga. Es vienkārši gribētu jautāt saviem kolēģiem no Vācijas: kas gan ir EUR 1 miljards Vācijā, ja vienlaicīgi mēs izsniedzam EUR 450 miljardus banku garantijām? Ko mēs patiesībā vēlamies panākt šajā jomā? Pilnībā apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ir pareizā atbilde. Kas gan cits lai tas būtu? Tas nav vienkāršs atvaļinājums, tās nav brīvdienas, šie cilvēki strādā.

Protams, mēs gribam, lai atvaļinājuma ilgums būtu 20 nedēļas, jo mēs uzskatām, ka tas ir piemērotākais laikposms.

Turklāt mēs negribam panākt tikai mazliet lielāku līdztiesību darba dzīvē. Mēs gribam pilnīgu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Mums ir jāveic radikāli pasākumi, ja vēlamies to nodrošināt, piemēram, tiesību aktos noteiktu minimālo algu visās dalībvalstīs.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Jautājums par mātes stāvokļa aizsardzību ir jāatstāj dalībvalstu pārziņā, ņemot vērā kultūras atšķirības Eiropā. Austrijā ir 16 nedēļu ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Tā paildzināšana izmaksātu EUR 17,4 miljonus gadā par katru turpmāko nedēļu. Nosakot obligātu 20 nedēļu ilgu atvaļinājumu, Austrijai rastos vairāk nekā EUR 60 miljonu lielas izmaksas. Papildu izmaksas būtu pat vēl lielākas, ja tēviem piešķirtu divu nedēļu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu.

Paudīsim skaidru nostāju savos apsvērumos: pirmkārt, tas ir vecāku personīgs lēmums, un, otrkārt, es saskatu vēl lielāku diskriminācijas risku sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tas varētu veicināt nestabilu darba attiecību skaita pieaugumu, un 31,5 % sieviešu jau tagad strādā šādos apstākļos. Jautājums ir šāds: vai mēs to gribam?

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Šovakar ir bijušas lieliskas debates, un kopumā šajā sēžu zālē ir izskanējuši daudzi labi argumenti. Ierosinājumi bija ideālistiski, bet Estrela kundze ir pelnījusi uzslavu par to izteikšanu. Tomēr mums ir jābūt praktiskiem un reālistiskiem. Mani māc šaubas. Ja mēs pieņemsim visus šos ieteikumus, ir iespējams, ka jo īpaši jaunas sievietes nespēs atrast darbu. Es uz to raugos kā tēvs. Man ir divas meitas, un es gribu, lai darba iegūšanas ziņā viņām būtu tādas pašas iespējas kā zēniem. Tas ir galvenais jautājums. Īrijā patlaban valda neizpratne par finansēm. 20 % jauniešu ir bez darba. Ik dienu tiek slēgti četri uzņēmumi MVU sektorā, un mums vēl nekad nav bijis tik nelabvēlīgs budžeta stāvoklis. Tāpēc, lai arī daudzi ierosinājumi ir piemēroti, tie noderētu turpmākam laikam. Es neuzskatu, ka patlaban tie būtu praktiski.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Šīs ir bijušas ļoti aizraujošas debates. Manuprāt, tas liecina par to, ka mums ir iespēja vienoties par kompromisu, lai šajā jautājumā pieņemtu lēmumu.

Es uzskatu, ka būtu īpaši vērtīgi, ja mēs to varētu paveikt, un, protams, mums ir jāvirzās tālāk, pamatojoties uz faktu, ka mums ir atšķirīgas sistēmas. Atsevišķās dalībvalstīs ir sasniegts atšķirīgs progress.

Es esmu no Zviedrijas, kur bērna kopšanas atvaļinājums ir ilgāks par gadu, turklāt labi apmaksāts, un kur daļa no bērna kopšanas atvaļinājuma obligāti pienākas tēvam.

Es nedomāju, ka ES līmenī būtu iespējams sasniegt kaut ko, kas īpaši nāktu par labu vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī attiecībā uz sieviešu līdzdalību darba tirgū. Tomēr nodrošināsim, ka tiek pieņemta minimumu nosakoša direktīva, kas ļauj mums vienoties.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). - (PL) Attiecībā uz sieviešu profesionālās darbības problēmu es gribētu runāt par divām vecuma grupām. Pirmā grupa, kas šodien jau ir bieži pieminēta, ir jaunas sievietes, kas ir labi izglītotas un nevar atrast darbu, jo darba ņēmēji bieži uzmanās no izmaksām, kas saistītas ar grūtniecību un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Otrā grupa ir sievietes, kuras ir vecākas par 50 gadiem un kuras uzskata par nepietiekami produktīvām un radošām. Saskaņā ar statistikas datiem sievietes vecumā no 59–60 gadiem ir tikai 25 % no darba ņēmējām šajā vecuma grupā. Vēl mazāks ir to sieviešu procents, kurām ir vairāk nekā 60 gadu un kuras joprojām strādā. Tāpēc apspriežot nestabilās sieviešu darba attiecībās, mums ir jāņem vērā šīs abas grupas un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu sievietēm atrast pirmo darbu, atgriezties darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un uzlabot viņu kvalifikāciju.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot strādājošu grūtnieču vai sieviešu, kuras strādā pēcdzemdību periodā, veselību un drošību darbā, kā arī īstenot pasākumus, lai līdzsvarotu ģimenes un darba dzīvi.

Eiropietes šodien skatās uz Eiropas Parlamentu un cer, ka mēs ieviesīsim mūsdienīgus un 21. gadsimtam atbilstošus pasākumus. Tāpēc mums ir jārunā par iespēju ieviest 20 nedēļas ilgu atvaļinājumu, par kuru mātes, arī pašnodarbinātas personas, saņemtu pabalstu 100 % apmērā no algas, par iespēju tēviem doties atvaļinājumā pēc bērna piedzimšanas, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesību. Šis jautājums skar ne tikai sievietes.

Apsvērt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmaksas nozīmē ne tikai sodīt sievietes, bet tas apliecina atbildības trūkumu, ņemot vērā pašreizējo dzimstības līmeņa sarukumu un Eiropas iedzīvotāju novecošanu, kas veicina arī ekonomikas krīzes attīstību.

Vai jūs esat iedomājušies pajautāt, kādas izmaksas Eiropā rada, piemēram, darba kavēšana? Par to nav dzirdēts neviens vārds. Mums ir iespēja panākt virzību vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā, tāpēc nepievilsim Eiropas iedzīvotājus.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties visiem godātajiem deputātiem par piedalīšanos šajās svarīgajās, uzmundrinošajās un, es teiktu, arī ļoti aizrautīgajās debatēs.

Lai gan uz minētajām problēmām raugāmies no dažādiem skatupunktiem, vairums ir vienisprātis par daudziem aspektiem. Par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu nevajadzētu sodīt, mums ir daudz jāstrādā, lai panāktu līdztiesību attiecībā uz samaksu, un mums ir rūpīgi jāizpēta šeit pieņemto lēmumu ekonomiskās sekas.

Vairāki deputāti minēja problēmu saistībā ar paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Es tikai gribētu jums atgādināt, ka nesen pieņemtā Direktīva par bērna kopšanas atvaļinājumu nosaka vismaz astoņu mēnešu ilgu atvaļinājumu vecākiem, bērnam piedzimstot. Pirmo reizi mums ir juridisks stimuls ES līmenī, lai tēvus mudinātu doties atvaļinājumā.

Ja tēvs neuzņemas šo pienākumu, viņš zaudē veselu mēnesi atvaļinājuma. Šī direktīva drīz stāsies spēkā, un mēs sekmēsim notikumu gaitu, rūpīgi apsverot turpmākos priekšlikumus par paternitātes atvaļinājumu.

Kā jau minēju sākumā, mēs pašreiz pētām situāciju, un jau drīz iepazīstināsim jūs ar rezultātiem.

Ļaujiet man, izsakot personīgu piezīmi, uzsvērt pamudinājumu tēviem iesaistīties bērnu audzināšanā. Man bija tā laime būt klāt dzemdībās, kad pasaulē nāca divi no maniem trim bērniem. Protams, tajā laikā slimnīcā es saņēmos, lai izliktos drosmīgs, neizrādītu, ka es būtu uztraucies vai nobijies, kā arī lai sniegtu savai sievai pēc iespējas lielāku morālo atbalstu. Tomēr brīžiem tieši mana sieva un laipnās māsiņas rūpējās par mani, lai es varētu sniegt šo morālo atbalstu! Es nekad neaizmirsīšu īpaši nozīmīgos brīžus pēc dzemdībām un pirmās dienas, kad varēju palīdzēt sievai aprūpēt jaundzimušo.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka ne tikai mātēm ir vajadzīga saikne ar jaundzimušo bērnu. Tā ir vajadzīga arī tēviem, un mums ir viņi jāiedrošina un jāmaina izpratne par tēva lomu, radot tādus apstākļus, lai tēvi arī varētu nodibināt saikni ar saviem jaundzimušajiem bērniem.

Atgriežoties pie šodien apspriestajiem ziņojumiem un attiecībā uz Thomsen kundzes ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām, es esmu rūpīgi ieklausījies visos viedokļos. Es varu apliecināt, ka Komisija, uzraugot valstu nodarbinātības politiku un jo īpaši — piešķirot struktūrfondu atbalstu, veicinās to sieviešu darba apstākļu uzlabošanu, kurām ir nestabilas darba attiecības.

Attiecībā uz Estrela kundzes visaptverošo darbu saistībā ar Komisijas priekšlikumu Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvas nostiprināšanai mēs tiešām cenšamies panākt īpaši sarežģītu līdzsvaru. Mums ir jānodrošina strādājošo sieviešu pamattiesības, bet mēs nedrīkstam dot ieganstu dalībvalstīm apturēt šīs īpaši svarīgās sarunas. Mums ir jāizpēta modeļi, kas vienlaicīgi mums var nodrošināt gan augstu nodarbinātības, gan dzimstības līmeni.

Tādējādi Komisija atzinīgi vērtē grozījumus, kuru mērķis ir saglabāt 18 nedēļu ilgu obligāto atvaļinājumu, noteikt alternatīvu atlīdzības līmeni, saglabāt atsauci uz atvaļinājumu slimības dēļ, kā arī ļauj citus atvaļinājumu veidus uzskatīt par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Tas viss ir paredzams ar nosacījumu, ka nedrīkst samazināt pašreiz nodrošināto aizsardzību. Eiropas Savienība šajā jomā nedrīkst atkāpties.

Es ļoti ceru, ka Parlaments un Padome panāks kompromisu. Komisijas viedoklis ir samazināt atšķirību starp abu iestāžu nostājām un nodrošināt stabilu pamatojumu turpmākajām debatēm.

Mūsu galīgajam mērķim ir jābūt sieviešu apstākļu uzlabošanai Eiropā. Viņas sniedz milzīgu ieguldījumu sabiedrībā, un sabiedrībai ir jārod veids, kā viņām atlīdzināt.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Baidos, ka ir daudzi kolēģi, kuriem tika dots vārds, bet kuri sarakstā bija pēc manis un šiem kolēģiem. Mēs lūdzām vārdu jau tad, kad sēdi šajā darba kārtības punktā sāka vadīt priekšsēdētājs J. Buzek, tāpēc es iebilstu pret netaisnīgo vārda došanu tiem, kuri nebija pieteikušies.

  Priekšsēdētāja. – Es ļoti pateicos par jūsu lūgumu dot vārdu. Kā jau teicu, uzstāties gribēja vairāk deputātu nekā tas būtu iespējams. Gaidīja 19 deputātu, kas vēlējās runāt posmā, kurš ilga tikai piecas minūtes. Tāpēc es centos dot vārdu tiem, kuru vārdi ir manā rīcībā esošajos sarakstos.

Protams, jūsu komentāri tiks ieprotokolēti. Mēs ļoti centīsimies turpmākajās debatēs rīkoties pēc iespējas taisnīgāk.

  Edite Estrela, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es vēlētos jums pateikties par emocijām, ko izrādījāt savās piezīmēs debašu sākumā un noslēgumā, kā arī par personīgo piezīmi. Manuprāt, ir īpaši būtiski, ka tā sasaucas ar citu cilvēku, piemēram, citu Parlamenta deputātu, kuri uzstājās šajās debatēs, personīgi piedzīvoto, jo tas noteikti palīdzēs mainīt konkrētus aizspriedumus un stereotipus, kas joprojām ir saglabājušies mūsu sabiedrībā.

Tāpēc arī ir svarīgi, lai mēs iekļautu paternitātes atvaļinājumu, iegūstot vislielāko labumu, kāds iespējams, no divkāršā juridiskā pamatojuma šajā direktīvā, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, kā arī ģimenes un privātās dzīves apvienošanu, jo viens no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem ir tāds, ka sievietēm piedēvē bērnu audzināšanu, bet vīriešiem — ražošanu. Vīrieši ir tēvi līdzvērtīgi tam, kā sievietes ir mātes, kuras arī ir darba ņēmējas un tādējādi ir tiesīgas gan gūt panākumus profesionālajā jomā, gan audzināt bērnus kopš viņu dzimšanas. Deputāts no Apvienotās Karalistes jau ir devies prom. Es gribēju viņam pavaicāt, vai David Cameron ir labāks par citiem eiropiešiem, kuri arī gribētu doties paternitātes atvaļinājumā, bet kuriem vismaz astoņās dalībvalstīs šādas iespējas nav.

Mēs neesam tikuši tālāk par pirmo lasījumu, tāpēc mums būs iespēja uzlabot minētos priekšlikumus kopā ar Komisiju un Padomi. Es gribētu pateikties arī saviem kolēģiem par iesaistīšanos. Es uzskatu, ka šī plašā vienprātība ir īpaši svarīga.

Mēs tiešām dzīvojam grūtos laikos, bet tieši pašreiz sabiedrībai ir lielākā vajadzība pēc pārdrošiem lēmumu pieņēmējiem, jo, kā pirms tūkstoš gadiem teica romiešu dzejnieks Horācijs — tas, kurš bīstas nemieru, metas rāpus.

  Britta Thomsen, referente. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties kolēģiem par komentāriem attiecībā uz manu ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām un Komisijai par vēlmi uzņemties iniciatīvu situācijas uzlabošanā.

Kā daudzi deputāti jau norādīja, sievietes ir lielākā darbaspēka daļa, kas strādā sliktos apstākļos un par zemu samaksu. Tas nozīmē ne tikai to, ka sievietes Eiropā pelna mazāk par vīriešiem, bet arī to, ka sievietes saņem mazākas pensijas nekā vīrieši, un nākotnē trūcīgu sieviešu Eiropā kļūs arvien vairāk, jo laulība vairs automātiski nenodrošina finansiālu drošību vecumdienās.

Neaizsargātākā grupa Eiropas darba tirgū ir imigrantes. Šī grupa bieži saskaras ar ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši tie 11 miljoni sieviešu, kuras strādā par mājkalpotājām. Šajā grupā ir arī au pair sistēmas bērnu aukles. Au pair nozīmē „ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus”, bet daudzas sievietes, kas ierodas no Filipīnām vai bijušajām PSRS republikām strādāt par auklēm, te neierodas kultūras apmaiņas programmās. Viņas brauc pelnīt naudu, un šo sistēmu ļaunprātīgi izmanto daudzās vietās Eiropā, lai iegūtu lētu darbaspēku. Šī ir viena no problēmām, ko es Komisijai lūdzu izpētīt. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāda izmantošana Eiropā ir likumīga. Mums ir jāievieš stingrāki noteikumi saistībā ar au pair sistēmu.

Saskaņā ar pašas Komisijas samaksas statistiku vīriešu un sieviešu samaksas atšķirība sākas tad, kad piedzimst bērni. Ja gribam nodrošināt pilnīgu vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū, sievietēm ir jāpiešķir pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un vīrieši ir jāiesaista bērnu aprūpē, piešķirot viņiem paternitātes atvaļinājumu.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums par E. Estrela ziņojumu notiks trešdien, 20. oktobrī.

Balsojums par B. Thomsen ziņojumu notiks otrdien, 19. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Tas ir noteikts jau Māstrihtas līgumā 1992. gadā, pēc dažiem gadiem Amsterdamas līgumā (1997. gads) un patlaban — ES stratēģijā 2010.–2015. gadam. Viena no Eiropas Savienības Sociālās programmas prioritātēm ir vajadzība veicināt politiskās nostādnes, kuru mērķis ir atbalstīt darba, privātās un ģimenes dzīves apvienošanu sievietēm. Tāpēc mātes stāvoklis, manuprāt, ir absolūtu pamattiesību elements sociālās stabilitātes nodrošināšanai.

Eiropas Savienība patlaban saskaras ar demogrāfisku problēmu, ko rada zemais dzimstības līmenis un pastāvīgais vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugums. Manuprāt, uzlabojot noteikumus, kuru mērķis ir veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm, ir iespējams daļēji novērst iedzīvotāju skaita sarukumu. Es atzīstu, ka ir svarīgi paredzēt lielāku aizsardzību pret atlaišanu no darba grūtniecības sākumā un pirmajos mēnešos pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām.

Tāpēc es atbalstu grozījumus, kas ir ierosināti šajā saistībā, tajā skaitā un jo īpaši sieviešu tiesības atgriezties savā darbā vai līdzvērtīgā amatā.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojuma galvenais mērķis ir uzlabot drošības un veselības aizsardzību darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Es uzskatu, ka svarīgākais priekšlikums ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā laikposma paildzināšana no 14 līdz 20 nedēļām, kas uzlabos māšu veselību un psiholoģisko stāvokli, dodot viņām iespēju pilnībā pievērsties bērna aprūpei. Paildzinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tiks veicināta barošana ar krūti, kam ir īpaši labvēlīga ietekme uz bērna un mātes veselību. Tikpat svarīgs, manuprāt, ir pašreizējais priekšlikums, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir jāapmaksā darba ņēmējas algas apmērā, proti, vidējās mēneša algas apmērā vai vismaz ir jāmaksā 85 %. Šādu pasākumu īstenošana būs pietiekama, lai ģimenes, jo īpaši vientuļo vecāku ģimenes, tiktu aizsargātas pret iespēju nonākt zem nabadzības sliekšņa un pret sociālo atstumtību. Daļā ziņojuma ir apspriests sieviešu tradicionālais stāvoklis. Sievietes pretēji vīriešiem joprojām uzņemas lielāko daļu atbildības par bērna un citu apgādājamo aprūpi, kā arī bieži ir spiestas izvēlēties vai nu mātes stāvokli, vai arī profesionālo karjeru. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai jaunajos ģimenes atvaļinājumu veidos netiktu atspoguļoti vai uzsvērti esošie sociālie stereotipi. Uz Čehiju šis priekšlikums attiecas tikai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsta lieluma, nevis ilguma ziņā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Sievietes ir lejupslīdes iecienītākie upuri, jo vispirms no darba atlaiž tos, kuri ir nestabilās darba attiecībās. No atlaišanas, algu samazinājuma un darba devēju īstenotas ļaunprātīgas izmantošanas visbiežāk cieš sievietes, kuras strādā par mājkalpotājām un aprūpētājām vai kurām darba līgumi ir uz noteiktu laiku. Mājkalpošanas pakalpojumu sniegšanas nozarē ir gandrīz desmitā daļa no visām darbavietām attīstītajās valstīs, tādējādi liela daļa iedzīvotāju, jo īpaši sievietes, ir neaizsargātā stāvoklī. Tas veicina darba devēju ļaunprātīgu izturēšanos, jo īpaši tad, ja darba ņēmēji ir imigranti vai nu no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Rumānijas, vai no trešām valstīm.

Es uzskatu, ka nodarbinātības šķēršļu novēršanai rumāņiem un bulgāriem ir jābūt pirmajam solim ceļā uz diskriminējošas attieksmes izskaušanu, jo tās dēļ vecajās dalībvalstīs viņi joprojām ir sliktākā un nedrošā stāvoklī. Traģiskajam piemēram par rumāņu māsiņu, ko nesen nogalināja kādā Itālijas metro stacijā vienaldzīgu garāmgājēju acu priekšā, ir jāsaceļ trauksme par kolektīvas diskriminācijas un stigmatizācijas risku, kurš kā šajā gadījumā var radīt neparedzamas un ārkārtīgi nopietnas sekas. Es uzstājīgi vēlos, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periods tiktu paildzināts līdz 20 nedēļām, piešķirot sievietēm laiku pienācīgi rūpēties par bērniem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kura mērķis ir paildzināt pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Eiropas Savienībā līdz 20 nedēļām un ieviest divu nedēļu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu. Ir svarīgi, lai valdības atbalstītu Eiropas Parlamenta ieteikumus ES Sociālo lietu padomē 2. decembrī. Iebildumi pret šo pasākumu veicinās to, ka daudzas sievietes neiekļausies darba tirgū, un tiks zaudēts vērtīgs resurss. Aizstājot sieviešu sodīšanu par bērnu dzemdēšanu, ES ir viņas jāatbalsta un jāpalīdz viņām labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi. Atbilstošāki grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nosacījumi ir ieguldījums nākotnē un mūsu sabiedrības veselībā. Pirmās nedēļas jaundzimušo bērnu dzīvē ir neizsakāmi nozīmīgas, lai iegūtu paļāvības sajūtu, veicinātu sensori kognitīvās prasmes un nodibinātu saikni ar abiem vecākiem. Pētījumi ir arī apliecinājuši, ka tādi sociālie pasākumi kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums palīdz paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni par 3–4 %. Atbilstošāka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nodrošināšana ir saprātīgs ieguldījums. Šī pasākuma ietekmes novērtējums apliecināja, ka, tikai palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū par 1 %, tiktu segtas izmaksas, ko radītu 20 nedēļu ilgs un apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī divas nedēļas ilgs un apmaksāts paternitātes atvaļinājums.

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Pēdējos 50 gados Eiropas sievietes ir panākušas milzīgu progresu dzimumu līdztiesības jomā. Svarīgākais sasniegtais mērķis ir arī sieviešu līdzdalība darba tirgū. Tomēr arvien lielākā sieviešu pārstāvība netradicionālajos nodarbinātības veidos ir ārkārtīgi satraucoša, un es gribētu atkārtot ziņojumā paustos aicinājumus Komisijai mudināt dalībvalstis „apmainīties ar paraugpraksi un pilnībā izmantot struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un kvalitatīviem bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumiem tā, lai sievietes nebūtu spiestas uzņemties šos pienākumus neoficiāli”. Ziņojums arī „uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka nestabili aprūpes mājās darbi, kad vien tas ir iespējams, tiek pārvērsti pienācīgos ilgtermiņa darbos”. Nestabili darba apstākļi bažas rada jau sen, tomēr pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze jautājumu par nestabiliem darba apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, ir padarījusi par steidzami risināmu jautājumu, un es vēlos mudināt Komisiju rīkoties, lai aizsargātu sievietes, kuras ir nodarbinātas nestabilos darba apstākļos un ir neaizsargātas.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Runās pamatā ir iekļauta vajadzība uzlabot ģimeņu stāvokli. Līdztiesības veicināšana ir prioritāte nodarbinātības stratēģijās. Ir laiks rīkoties saistībā ar ģimenēm. Ģimenēm ir vajadzīga konkrēta rīcība un labāk saskaņota darba un ģimenes dzīve. Sieviešu nodarbinātības un dzimstības līmenis ir augstāks tajās valstīs, kurās ir labas uz ģimeni attiecināmo atvaļinājumu sistēmas un kurās bērnu aprūpes pakalpojumi atvieglo bērnu audzināšanas radītos apgrūtinājumus. Labākie piemēri ir Zviedrija, Dānija, Īslande un Somija. Tāpēc ir iespējams apvienot sieviešu līdzdalību darba tirgū ar augstu dzimstības līmeni, un tas Eiropas Savienībā ir jāatbalsta. Es atbalstu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšlikumu attiecībā uz 20 nedēļu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Sievietes un ģimenes nedrīkst sodīt par bērnu laišanu pasaulē. Turklāt attiecībā uz prasību par samaksu pilnā apmērā direktīvas priekšlikumā ir arī ierosināts, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vajadzētu iekļaut darba stāžā, kad tiek rēķinātas pensijas. Šis jautājums ir saistīts ar ES prasību pēc vienlīdzīgas samaksas. Ja direktīvu pieņemtu, tā samazinātu ienākumu atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Direktīva arī uzlabotu to ģimeņu stāvokli, kurās ir vairāki vienās dzemdībās dzimuši bērni, adoptēti bērni vai bērni ar invaliditāti. Tik tiešām ir grūti izdomāt iemeslu, lai neatbalstītu direktīvas priekšlikumu attiecībā uz Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas iesniegtajiem grozījumiem. Labāka ģimenes un profesionālās dzīves apvienošana veicina ģimeņu labklājību, nodarbinātību un ekonomisko attīstību.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Mēs esam vienisprātis par vajadzību grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā nodrošināt īpašu aizsardzību sabiedrībā un darba tirgū. Galu galā runa ir par sabiedrības pamatvienību, par ģimenes stāvokļa nostiprināšanu. Tomēr mēs nespējam vienoties par to, kādi tiesību akti būtu faktiski vajadzīgi, lai šo mērķi īstenotu dalībvalstīs. Es atbalstu Komisijas uzskatu, ka visā Savienībā obligātais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir jāpaildzina no pašreiz paredzētajām 14 nedēļām līdz 18 nedēļām, un pabalsta summai jābūt vismaz tik lielai, kādu maksā slimības laikā. Tas būtu būtisks uzlabojums Eiropā. Turklāt, ņemot vērā pērn veiktās izmaiņas attiecībā uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, mēs varam secināt, ka ģimeņu aizsardzība ES tiek uzlabota. Tomēr Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir pieņēmusi grozījumus, kuros nav ņemta vērā atšķirība starp valstu sistēmām vai finanšu iespējām. Dalībvalstīs ir krasi atšķirīgas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sistēmas. Visas apvienojot vienā kopumā, tiktu radīts neatbilstošs tiesību akts un pārkāpts subsidiaritātes princips. Piemēram, Somijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apvieno ar paternitātes atvaļinājumu, un izmaksas par vairāk nekā sešus mēnešus ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu, kas veido visai elastīgu sistēmu, sedz vairākas iesaistītās puses. Šai sistēmai ir vēl papildu elements: iespēja turpināt bērna aprūpi, nepārtraucot darba līgumu. Patlaban ierosinātā 20 nedēļu ilgā pilnībā apmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma radītās izmaksas Somijā palielinātos no pašreizējiem EUR 30 miljoniem līdz EUR 80 miljoniem. Daudzās dalībvalstīs tas nozīmētu pat vēl lielākas izmaksas. Šādā ekonomiskajā situācijā šādu priekšlikumu var ierosināt tikai tad, ja nerūp atbildība par budžetu. Ņemot vērā līdztiesības viedokli, man satraucoša šķiet arī šausminošā varbūtība, ka sieviešu nodarbinātības iespējas patiesībā samazinātos, ja darba devējiem liktu segt šīs milzīgās izmaksas.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Ir pagājuši 15 gadi, kopš tika pieņemta Pekinas Rīcības platforma. Šajā dokumentā ir apkopota informācija par sieviešu stāvokli pasaulē un ieteikti pasākumi tā uzlabošanai. Tas uzsver sieviešu darba apstākļus, jo īpaši ekonomikas, veselības aprūpes un izglītības jomā. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši vairākas direktīvas šo ieteikumu īstenošanai. Pamatojoties uz rezultātiem, kas izrādījās lielākoties labvēlīgi, tika veikti turpmāki pasākumi, ar kuriem dalībvalstis tika iepazīstinātas Vīriešu un sieviešu līdztiesības ceļvedī 2006.–2010. gadam. Eiropas Parlamenta februārī publiskotajā gada ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību 2009. gadā ir konstatēts, ka ekonomikas krīzes un ES valstu budžeta samazinājumu dēļ daudzi iedzīvotāji, jo īpaši sievietes, ir zaudējuši darbu. Sievietes bieži tiek pakļautas darba devēju spiedienam, kas īpaši atklājas starptautiskajās mazumtirdzniecības ķēdēs. Darba slodze nelabvēlīgi ietekmē sieviešu veselību, ģimeni, juridiski noteikto darba laiku vai mācības. Daži darba devēji vēlas radīt labvēlīgus apstākļus saviem darbiniekiem, lai viņi varētu apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi. Sliktākie darba apstākļi ir imigrantēm. Viņas saskaras ar tādiem šķēršļiem kā valodas barjera, sveša darba vide, ģimenes vai kultūras tradīcijas u. c. Krīze ir kavējusi daudzu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam ir nekavējoties jāizvērtē pašreizējā situācija, un Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir jāveic efektīvi pasākumi, lai apturētu sieviešu stāvokļa pasliktināšanos.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Ilgā šīs direktīvas priekšlikuma perināšanas (piemērots termins šajā gadījumā) perioda iemesls ir konflikts starp tiem, kuri dokumentā gribēja iekļaut neīstenojamus mērķus, lai piešķirtu tam simbolisku kvalitāti, un tiem, kuru vienīgais mērķis bija veicināt sabiedrības attīstību, praksē ieviešot konkrētas tiesības. Galu galā kompromiss pilnībā neatbilst noteiktajām aizsardzības prasībām: strādājošu grūtnieču veselības aizsardzībai, līdztiesības nodrošināšanai strādājošām sievietēm, arī pašnodarbinātām personām, un uzlabotai pienākumu sadalei starp vecākiem attiecībā uz bērnu aprūpi. Tomēr jaunieviestie aspekti — grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana līdz 18 nedēļām un 6 nedēļu ilgs obligāts atvaļinājums pēc dzemdībām, pabalsts pilnā apmērā, ņemot vērā sievietes iepriekšējos ienākumus, palielināta aizsardzība pret atlaišanu no darba, kā arī noteiktās tiesības pieprasīt elastīgāku darba laiku, neraugoties uz iespēju dalībvalstīm noteikt atšķirīgas robežas un saglabāt labvēlīgākus noteikumus, nozīmē to, ka mēs tiešām esam virzījušies uz priekšu. Es balsoju par šo rezolūciju — lai gan mans viedoklis par daudziem grozījumiem atšķiras pat no manas grupas viedokļa —, cenšoties uzsvērt to pasākumu pamatnozīmi, kuri ir saistīti ar veselības un drošības aizsardzību darbā.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Dzimumu līdztiesības trūkums darba tirgū jau sen ir bijis svarīgs jautājums Eiropas Savienībai, un gadiem ilgi tā ir centusies rast risinājumu. Neraugoties uz to, pat šodien mēs nevaram ziņot par labvēlīgu attīstību šajā jomā. Tā, piemēram, saskaņā ar Eurostat datiem to sieviešu skaits, kuras strādā nelabvēlīgos darba apstākļos — proti, strādā nepilnu darba laiku —, ir būtiski pieaudzis, sasniedzot 31,4 %, kamēr šādos apstākļos strādā tikai 8,3 % vīriešu. Šķiet loģiski apzināties iemeslus šādai situācijai pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, jo tā ir vēl vairāk pasliktinājusi sieviešu darba apstākļus. Es uzskatu, ka nelabvēlīgi darba apstākļi nav tikai iemesls sieviešu un vīriešu samaksas atšķirībai, bet tas ir arī šķērslis karjeras iespējām. Tā kā pašreiz ir pārmērīgi liels nestabilu sieviešu darba attiecību skaits un iepriekš minētajām nelabvēlīgajām sekām ir nesamērīga ietekme uz šādu sieviešu stāvokli, manuprāt, ES ir jānostiprina tiesiskie noteikumi attiecībā uz pagaidu, nepilna darba laika un īslaicīgu darbu. Varbūt tad kādu dienu mēs varēsim teikt, ka ES ir nodrošinājusi vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērsusi dzimumu diskrimināciju darba tirgū.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) Dāmas un kungi! Es gribētu pateikties Estrela kundzei par viņas teicamo ziņojumu par grozījumiem Padomes direktīvā, lai veicinātu darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Ziņojumā izklāstītās reformas ir svarīgas ES iedzīvotāju tiesību un labklājības uzlabošanai, kā arī veselīgākas konkurētspējas radīšanai iekšējā tirgū. Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskaņota sociālā politika. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sistēmu saskaņošana ir nozīmīga virzība uz sociālo Eiropu. Ziņojumā ir ierosināts 20 nedēļu ilgs pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Tas palielinātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalstus daudzās ES dalībvalstīs. Ir pierādīts, ka ilgs un labi apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums labvēlīgi ietekmē sieviešu līdzdalību darba tirgū. Lielāks sieviešu ieguldījums darba tirgū drīz vien nosegtu reformu izmaksas, kuras, daudzuprāt, ir nenosedzamas. Labāki grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsti arī uzlabotu dzimstības līmeni. Novecojošajai Eiropai ir vajadzīgi nodokļu maksātāji, lai turpmāk saglabātu pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu. Prasība ieviest pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu arī ir nozīmīga virzība uz priekšu, lai samazinātu sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirību. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums vairs nenozīmētu mazākus ienākumus sievietēm, turklāt pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums palielinātu sieviešu pensiju uzkrājumus. Mūsdienu Eiropā vecāka gadagājuma sievietēm ir lielāks risks dzīvot nabadzībā.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Visbiežāk nestabilās darba attiecībās ir sievietes. Jau sen tiek spriests par darba apstākļu uzlabošanu sievietēm, bet diemžēl nekas nemainās. Ņemot to vērā, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz nožēlojamo stāvokli, kādā ir sezonālie strādnieki, kas Spānijā novāc zemeņu ražu. Man viņu stāvoklis ir zināms ne vien no neskaitāmajām rumāņu strādnieku vai arodbiedrību sūdzībām, bet arī no tiešas pieredzes uz vietas. Katru gadu tūkstošiem rumāņu sieviešu dodas uz Spāniju lasīt zemenes uz laikposmu, kas ilgst no trim līdz pieciem mēnešiem. Dažas ļoti bieži cieš no tā, ka darba devēji viņas ļaunprātīgi izmanto. Sākotnējos līgumus aizstāj ar līgumiem spāņu valodā, ko viņas nesaprot. Bieži viņām nepiešķir veselības apdrošināšanu, un viņas pat ir spiestas par to maksāt no savas kabatas. Reizēm viņu darbs ir lasīt ar pesticīdiem apsmidzinātas zemenes, nenodrošinot aizsargtērpu. Tomēr viņas nevar sūdzēties, jo baidās, ka viņas atlaidīs un nosūtīs mājās. Esmu vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz šo sieviešu stāvokli ar jautājumiem, kurus iesniedzu, pieprasot direktīvu, kas reglamentētu sezonālo strādnieku tiesības Eiropas Savienībā. Taču esmu saņēmusi atbildi, ka šī nav prioritāra problēma. Tāpēc es aicinu Komisiju vēlreiz iesniegt likumdošanas priekšlikumu šajā jomā.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Atbalstīt sievietes darba un ģimenes dzīves apvienošanā ir viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsdienās. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums nekādā ziņā neietekmē lēmumu veidot ģimeni un to, vai radīt vai neradīt bērnus. Tomēr apstākļi, kādos šie lēmumi tiek pieņemti, ir svarīgi. Šis jautājums skar noteiktības līmeni sievietēm bērna dzīves pirmajās nedēļās un mēnešos, lai viņas, mierīgi un nebaidoties, varētu veikt mātes pienākumus. Tas arī apliecina nozīmi, kādu sabiedrība piešķir šīm sievietēm. Faktiski jautājums skar to, vai mēs būtībā uztveram mātes stāvokli vienīgi kā nevēlamu šķērsli darba tirgus bargajiem nosacījumiem pakļauto sieviešu profesionālajā dzīvē, jeb to, vai sabiedrība spēj nodrošināt sievietēm vajadzīgo aizsardzību. Ja lielāka aizsardzība sievietēm darba tirgū bērnu dzemdēšanas un mātes stāvoklī galvenokārt nozīmē ekonomisku apgrūtinājumu, no kā Eiropas sabiedrība vēlas izvairīties, tad mums ir jāapdomā šīs sabiedrības vērtības. Jautājums ir par sabiedrības prioritātēm.

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Daudzi runātāji pilnīgi saprotami ir atsaukušies uz ietekmi, ko ekonomikā radīs grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana no 14 līdz 20 nedēļām. Diemžēl bieži tiek apsvērtas izmaksas, jo tās ir viegli aprēķināt. Tomēr aprēķināt var arī gūto labumu. Patiesībā viens no labi un kvantitatīvi izpētītajiem tematiem ir apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ietekme uz reproduktīvā vecuma sieviešu darbaspēka līdzdalības rādītājiem. Viens no ietekmīgākajiem ECB ekonometriskajiem pētījumiem skaidri pierāda, ka reproduktīvā vecuma sieviešu darbaspēka līdzdalības rādītāji vienmēr paaugstinās līdz pat 43 apmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nedēļai. Tikai turpmākajās nedēļās rādītāji tiek īpaši ietekmēti. Daudzās dalībvalstīs, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums ir tuvs juridiski noteiktajam minimālajam ilgumam, tādējādi samazinot sieviešu līdzdalību, paildzināts apmaksātais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir ekonomiski izdevīgs. Tām dalībvalstīm grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšanas radītās izmaksas būs labs ieguldījums, nevis apgrūtinājums.

14. Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšana - Parlamenta Reglamenta pielāgošana pārskatītajam Pamatnolīgumam par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Paulo Rangel ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2010/2118(ACI)) (A7-0279/2010) un

– Paulo Rangel ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Parlamenta Reglamenta pielāgošanu pārskatītajam Pamatnolīgumam par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (2010/2127(REG)) (A7-0278/2010).

  Paulo Rangel, referents. – (PT) Saistībā ar minētajiem diviem ziņojumiem, pirmkārt, es vēlos izteikt atzinību un atklāti uzsvērt — kā jau rīkojos Konstitucionālo jautājumu komitejā — būtisko darbu, ko paveica mani kolēģi — Lehne kungs, Swoboda kungs, Roth-Behrendt kundze, Wallis kundze un Harms kundze — kuri bija šajā Parlamenta deputātu grupā, kas par minēto pamatnolīgumu organizēja sarunas ar Komisiju.

Es arī vēlos uzsvērt lielisko atklātību un īpaši konstruktīvo sadarbību, ko nodrošināja Komisijas priekšsēdētājs un — kad pilnvaras bija pārņēmusi jaunā Komisija — komisārs Šefčovič un viņa komandas. Manuprāt, ir paveikts nozīmīgs darbs un vēsturisks nolīgums, kas ir pirmais pamatnolīgums pēc Lisabonas Līguma parakstīšanas, kā arī pirmais pamatnolīgums ar tiešu un skaidru pamatojumu līgumos, bet jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantā.

Patiesībā es vēlos uzsvērt, ka šis nolīgums nosaka pārredzamu, īpaši dinamisku un ciešu sadarbību starp Parlamentu un Komisiju un ka būtībā tas ir kompromiss: līdzsvars starp divu iestāžu attiecīgajiem redzējumiem par katras jauno misiju saskaņā ar Lisabonas Līgumu.

Es uzskatu, ka mūsu grupas paveiktais darbs patiešām ir īpaši nozīmīgs, jo šajā pamatnolīgumā ir izdevies izklāstīt jaunās kompetences jomas un nostiprināt pilnvaras, ko paredz Lisabonas Līgums. Minot tikai divus piemērus, jo īpaši tas attiecas uz likumdošanas procedūru, kā arī uz plānošanu saistībā ar Parlamenta iesaistīšanos Komisijas darba programmā vai, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar to, kā Komisija izmanto ieteikuma tiesības Parlamenta likumdošanas varā.

Otrkārt, ļoti svarīgas ir Parlamenta paplašinātās kontroles un uzraudzības pilnvaras — vai nu saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu un Komisijas kā iestādes noteikumu izstrādi, vai, piemēram, saistībā ar Parlamenta iesaistīšanos tādos jautājumos kā komisāra iespējamā pārcelšana vai atsaukšana, vai — cits piemērs — uzraudzības aģentūru direktoru uzklausīšanā vai pat starptautisko sarunu uzraudzībā. Visās šajās jomās ir apstiprinātas pilnvaras, ko paredz Lisabonas Līgums.

Piekļuve informācijai arī ir būtiska, jo īpaši ja tā ir piekļuve klasificētai vai konfidenciālai informācijai, kā arī attiecībā uz informācijas un viedokļu apmaiņu starp Parlamenta un Komisijas vadītājiem. Piemēram, mēs zinām, ka pašlaik par konstitucionālajiem jautājumiem atbildīgajam komisāram un Komisijas priekšsēdētājam jau ir iespējams piedalīties Priekšsēdētāju konferences attiecīgajās daļās vai ka ir dažādas platformas tiešam dialogam starp Priekšsēdētaju konferenci, Komisijas priekšsēdētāju konferenci, Parlamenta priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju un Komisāru kolēģiju. Ir noteikta arī prasība par Komisijas klātbūtni Parlamentā, tostarp ieviešot jautājumu laiku ne tikai Komisijas priekšsēdētājam, bet arī komisāriem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos piebilst — pilnībā ievērojot Lisabonas Līgumu un tā jauno pilnvaru līdzsvara principu, kā arī nodomu par pilnvaru nošķiršanu — ka mums ir pietiekami saprotams nolīgums, kas veicinās Lisabonas Līguma aktualitāti, efektivitāti un piemērošanu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Man ir patiess prieks piedalīties jūsu debatēs attiecībā uz pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām. Esmu īpaši gandarīts, ka rezolūcijā, par kuru trešdien balsosiet, ir ierosināts Parlamentam apstiprināt šo pamatnolīgumu. Tādējādi sekmīgi būs pabeigts process, kas sākās gandrīz pirms gada, kad spēkā stājās Lisabonas Līgums.

Šajā saistībā es vēlos paust savu pateicību Lehne kungam un darbā iesaistītajai grupai: Wallis kundzei, Roth-Behrendt kundzei, Harms kundzei, Swoboda kungam un, protams, mūsu referentam Rangel kungam. Mēs strādājām patiesi enerģiski un intensīvi, un mūsu apspriedes bija īpaši konstruktīvas un vienlaicīgi atklātas.

Ir acīmredzams, ka Parlamenta paplašinātās tiesības un kompetences jomas saskaņā ar jauno Līgumu daudzējādā ziņā skar darba attiecības starp mūsu iestādēm. Tas tika atspoguļots Parlamenta 2010. gada 9. februāra rezolūcijā, kā arī priekšsēdētāja Barroso tās pašas dienas attiecīgajos paziņojumos. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka saskaņā ar pārskatīto pamatnolīgumu mūsu iestādēm tagad būs stabils un oficiāli apstiprināts pamatojums to savstarpējām attiecībām, un tās varēs sākt īstenot visas nolīguma daļas ikdienas praksē. Šī pārskatītā pamatnolīguma pamatā ir spēkā esošais 2005. gada pamatnolīgums, kas, kā esam pieredzējuši, ir bijis īpaši veiksmīgs dokuments attiecību pārvaldībai starp mūsu iestādēm.

Ņemot vērā nodomu par šādu sekmīgu sadarbību, mēs martā sākām sarunas par pamatnolīguma pārskatīšanu. Es uzskatu, ka mums visiem būtu jābūt īpaši apmierinātiem ar šāda panākuma sasniegšanu. Tāpat kā jūsu referents Rangel kungs, arī es uzskatu, ka šī pārskatīšana ir būtisks sasniegums, kas paplašinās attiecības starp mūsu iestādēm un nodrošinās praktiskus risinājumus saskaņā ar Parlamenta paplašinātājām kompetences jomām pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Tā mēs faktiski īstenojam īpašo partnerību starp Komisiju un Eiropas Parlamentu.

Es vēlos uzsvērt dažus jautājumus, kas liecina par patiesu progresu. Nolīgumā ir paredzēti noteikumi un laika grafiks intensīvākam un strukturētam dialogam starp mūsu iestādēm, kas Parlamentam ļauj sniegt būtisku ieguldījumu laikā, kad Komisija izstrādā savas darba programmas, un tas būs Parlamenta ieguldījums Eiropas Savienības plānošanas darbībās.

Tajā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Komisija informēs Parlamentu par starptautisku nolīgumu sarunām un to noslēgšanu. Pamatnolīgums paredz tādus noteikumus par klasificētas informācijas sniegšanu Parlamentam, kuri atbilst starptautiskiem standartiem, tādējādi veicinot informācijas sniegšanu Parlamentam par, piemēram, starptautiskām sarunām.

Pamatnolīgumā ir arī paredzēti noteikumi, lai uzlabotu Parlamentam sniegto informāciju par to speciālistu darbu, kuri konsultē Komisiju.

Es paredzu, ka tas uzlabos mūsu dialogu un koordināciju attiecībā uz Parlamenta sesijas sanāksmju plānošanu un komisāru klātbūtnes nodrošināšanu.

Lai gan nolīgums vēl nav spēkā, mēs jau esam īstenojuši būtiskas tā daļas. Vēlos minēt dažus piemērus, kas saistīti ar Komisijas 2011. gada darba programmas sagatavošanu. Priekšsēdētājs Barroso 7. septembrī Parlamentā uzstājās ar runu par situāciju Eiropas Savienībā, un es piedalījos Priekšsēdētāju konferencē, sniedzot informāciju par Komisijas darba programmas izstrādāšanas gaitu.

Kolēģija un Komiteju priekšsēdētāju konference 7. oktobrī tikās Berlamonta ēkā. Turklāt priekšsēdētājs Barroso trešdien vēlreiz tiksies ar Parlamenta priekšsēdētāju konferenci.

Visu iepriekš minēto pasākumu mērķis ir politiskā dialoga pastiprināšana starp mūsu iestādēm, un, manuprāt, mūsu pamatnolīgumā mēs esam iestrādājuši pareizos instrumentus.

Kā jūs visi zināt, sarunas par pārskatīto pamatnolīgumu bija ilgstošas un tajās bija vajadzīgi patiesi centieni no abu iestāžu puses, lai tiktu izstrādāts teksts, kas atbilst abu iestāžu interesēm un kas ņem vērā to risināmos jautājumus.

Mēs arī apzinājāmies, ka saistībā ar vairākiem mūsu attiecību aspektiem — piemēram, Eiropas Savienības plānošanu, kā paredzēts Lisabonas Līgumā — mums būs jāiesaista arī Padome.

Tā kā Padome bija izvēlējusies sarunās par pārskatīto pamatnolīgumu nepiedalīties, mēs parūpējāmies, lai tajās tiktu svītroti jautājumi, par kuriem vispirms ir jāvienojas ar Padomi.

Tādēļ abu pušu sarunu dalībnieki patiesi centās pilnībā ņemt vērā iestāžu līdzsvaru, kā noteikts līgumos, un apņemšanos starp iestādēm īstenot lojālu sadarbību.

Nolīgumā tas ir atkārtoti atgādināts, un Komisija turklāt ir pilnīgi pārliecināta, ka mūsu panāktais teksts pēc sarunām, kas reizēm bija sarežģītas, patiešām pilnībā ņem vērā katras ES iestādes tiesības un kompetenci, kā arī nodrošina juridisku atbilstību.

Tomēr ir cilvēki, kuri uzskata, ka pamatnolīgums ir pārāk plašs un ka nevar izslēgt nolīguma vai konkrētu tā īstenošanas gadījuma juridiskas apstrīdēšanas iespēju.

Šajā saistībā Komisija uzsver, ka rezolūcijas priekšlikums par pārskatītā pamatnolīguma pieņemšanu oficiāli izklāstīs Parlamenta interpretāciju tekstam, par kuru panākta vienošanās.

Minot dažus svarīgus jautājumus, šī interpretācija attiecas ne tikai uz tekstu, par kuru panāca vienošanos pēc emocionālām apspriedēm. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par Parlamenta informēšanu saistībā ar starptautisku nolīgumu sarunām un Eiropas Parlamenta deputātu iekļaušanu novērotāju grupā Eiropas Savienības delegācijās uz starptautiskām konferencēm, kā arī uz definīcijām un nosacījumiem par ieteikuma tiesību piemērošanu.

Kad Konstitucionālo jautājumu komitejā Komisija pauda savas bažas par šādu pieeju, tai paskaidroja, ka faktiski interpretācijas tika paredzētas, lai oficiāli norādītu uz Parlamenta sākotnējiem mērķiem un ka juridiska vērtība piemīt tikai pamatnolīguma tekstam.

Lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām, Komisija tieši šādi izprot Parlamenta teksta interpretāciju.

Komisija cieši ievēro visas saistības, ko tā noteikusi saskaņā ar nolīgumu, un ir paredzējusi tās piemērot atbilstīgi tekstam, par kuru panākta vienošanās. Vēlos skaidri norādīt, ka Komisijai nebūs saistoša nekāda šā pamatnolīguma vienpusēja interpretācija. Sarunās panāktais pamatnolīguma teksts faktiski mums visiem nodrošina vajadzīgās iespējas rast risinājumus gan Parlamenta, gan Komisijas interesēs, turpinot ņemt vērā citu iestāžu tiesības un intereses.

Un šādi mēs turpināsim faktiski īstenot īpašo partnerību starp mūsu divām iestādēm un vienlaicīgi lojāli sadarbosimies ar visām iestādēm.

Es ar nepacietību gaidu nolīguma parakstīšanu un tā sekmīgu turpmāko īstenošanu.

  Íñigo Méndez de Vigo, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es Parlamentā sāku darboties pirms 18 gadiem. Toreiz Eiropas Parlaments bija padomdevēja iestāde. Tas bija parlaments bez pilnvarām.

Šajā procesā 18 gadu laikā Parlaments ir mainījies — no padomdevēja parlamenta kļuvis par vienu no pilntiesīgiem likumdevējiem. Mūsu labais draugs Francisco Lucas Pires, kurš šajā procesā piedalījās, uzsvēra, ka no padomdevēja parlamenta tas pārtapa par likumdevēju parlamentu.

Tāpēc teksts, ko trešdien plānojam pieņemt, ir Komisijas un Parlamenta sarunu par pamatnolīgumu noslēgums.

Man jāatzīst, ka, paziņojot savai ģimenei, ka dodos uz Strasbūru, lai piedalītos debatēs par pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju, man viņiem jāsniedz samērā garš paskaidrojums. Acīmredzot tas ir tādēļ, ka valstu parlamentos vai valsts līmenī šādi jautājumi netiek risināti, tāpēc cilvēki nesaprot, kādēļ starp Komisiju un Parlamentu ir jāpanāk vienošanās, lai īstenotu līgumos noteikto.

Tomēr tas ir jādara. Tas ir jādara kāda pavisam parasta iemesla dēļ, ko Rangel kungs un Šefčovič kungs jau izklāstīja, proti, mēs vēlamies, lai tas būtu efektīvs.

Pamatnolīguma galvenais mērķis ir visu to faktisko ierobežojumu novēršana, kas varētu rasties saistībā ar likumdošanu, parlamentāro uzraudzību un rīcības kodeksiem.

Tādēļ es uzskatu, ka tas ir labs Eiropas demokrātijas „kokteilis”. Mūsu valstīs mums ir „vienošanās” demokrātija, nevis „pretrunu” demokrātija.

Saskaņā ar vienošanās demokrātiju gudra rīcība ir risinājumu rašana iespējamām problēmām. Tāpēc pamatnolīgums ir dokuments turpmāk iespējamo problēmu novēršanai un Līgumā paredzēto noteikumu ieviešanai. Tā kā mums ir jauns Līgums — Lisabonas Līgums — tā īstenošana ir tikai loģiska rīcība.

Vēlos apsveikt Rangel kungu un viņa vadīto komandu, kā arī Eiropas Komisiju, jo, manuprāt, ir panākts pamatoti saprātīgs nolīgums. Lasot nolīguma saturu, nav jābrīnās, ka dažos valstu parlamentos ir paustas bažas par to, vai tas neapdraud Padomes pilnvaras.

Dieva dēļ! Padome patiešām ir citu tiesību aktu pieņēmējs. Mēs vēlamies piedalīties likumdošanā un mēs savā ziņā tajā sekmīgi piedalāmies kopā ar Ministru padomi. Mēs esam citu tiesību aktu pieņēmējs ar vienlīdzīgām tiesībām. Mums nav jāiegūst nekādas mazas priekšrocības. Mēs vēlamies, lai tas būtu efektīvs, un, manuprāt, nolīgums palīdzēs to panākt.

Ļaujiet man uzsvērt, Šefčovič kungs, ka jūs ķērāties vērsim pie ragiem — manā valstī tas ir ar vēršu cīņām saistīts izteiciens — kad minējāt, ka rezolūcijas 6. un 7. panta interpretācija ir Parlamenta interpretācija saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem un starptautiskām konferencēm. Es neuzskatu, ka tajā ir kas dīvains. Mēs šeit runājam par Parlamenta informēšanu un dalību, izmantojot Komisiju un sarunas — neko citu. Kāds ir mērķis? Mērķis ir mūsu informētība par to, ko Komisija ir paveikusi, kad mums par to ir šeit jāpieņem lēmums.

Tāpēc — priekšsēdētājas kundze, es tuvojos noslēgumam — es jums abiem izsaku atzinību. Manuprāt, tā ir laba zīme: kā sacīja Kasablankas varoņi — „skaistas draudzības sākums”.

  Ramón Jáuregui Atondo, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos piekrist visu runātāju minētajam šajās debatēs.

Es uzskatu, ka mēs runājam par jautājumu, kas ir vēl būtiskāks par tehniskajiem sarežģījumiem, ar ko šis nolīgums varētu būt saistīts, proti, par kādu jautājumu, kuru esam apsvēruši, izstrādājot Reglamenta reformu, ko īstenojām pirms dažiem mēnešiem pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Šis pamatnolīgums un jaunais Reglaments ir Eiropas jaunās demokrātiskās struktūras divi būtiski elementi.

Esmu pārliecināts, ka ar Reglamenta un pamatnolīguma reformu šī jaunā misija, kas Parlamentam tiek piešķirta atbilstoši Lisabonas Līgumam, proti, likumdevēja Parlamenta nozīme, nosakot pamatojumu, lai īstenotu saprātīgu darbību. Tas ir tāpēc, ka — kā jau tika minēts — būtiski ir tas, lai šim Parlamentam būtu īpaša misija, ar Komisiju apspriežot un apstiprinot jaunus Eiropas Savienības tiesību aktus.

Lai to paveiktu, mūsu rīcībā ir jaunais Reglaments, un arī pamatnolīgums paredz visus jautājumus, kas veido mūsu attiecības. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt nozīmi, kas piemīt, piemēram, uzraudzības funkcijām, kuras šis Parlaments īsteno attiecībā uz Komisiju.

Šefčovič kungs, manuprāt, mums galu galā būtu jāapsver mehānisms, kas saistīts ar Komisijas klātbūtni šajā Parlamentā, kā paredzēts nolīgumā. Piemēram, tas varētu būt saistīts ar visu komisāru klātbūtni šeit, lai kopīgi atbildētu uz tiešiem jautājumiem. Tas mums ir jādara, lai nekavējoties un tieši reaģētu uz mūsu politiskajām attiecībām.

Saistībā ar jūsu 7. un 8. punkta interpretāciju vēlos piebilst, ka to saprotu. Es to saprotu, jo faktiski šim Parlamentam nav noteikti jābūt sarunu pusei, bet jums arī jāsaprot, ka mēs kā Parlaments esam pauduši vēlmi, sākotnējo nostāju un turpmāko nostāju attiecībā uz to, kā Parlaments būtu jāiesaista starptautiskās sarunās.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Mēs ar īpašu interesi uzklausījām komisāru Šefčovič, kurš, šķiet, ir ieinteresētāks nomierināt Padomi, nekā nopietni uzbrukt Parlamenta nostājai. Es uzskatu, ka tas ir samērā pareizi, jo, ja Padome — kas, kā es redzu, šovakar nav šeit — būtu bijusi nopietni ieinteresēta piedalīties, lai kļūtu par vienu no šā pamatnolīguma pusēm, tā būtu varējusi tā rīkoties.

Kā Parlaments mēs zinām, ka, īstenojot Lisabonas Līgumu, mums apdomīgi un atbildīgi jāizmanto mūsu jaunās pilnvaras. Mēs arī esam apņēmušies atbalstīt Savienības pilnvaras starptautiskās sarunās, ko efektīvi īsteno Komisija. Vai drīkstu tostarp uzsvērt to, ka priekšsēdētājam Barroso ir jāpārskata Komisāru rīcības kodekss, jo īpaši saistībā ar finanšu deklarācijām? Mēs esam informēti par konkrētiem trūkumiem, kas atklājās Parlamenta apstiprināšanas laikā attiecībā uz Barroso kunga II Komisiju.

  Ryszard Czarnecki , ECR grupas vārdā. – (PL) Mūsu Spānijas kolēģis — deputāts Méndez de Vigo kungs — minēja, ka viņam bija grūti paskaidrot savai ģimenei īpašās juridiskās un procedūras attiecības starp Eiropas Savienības iestādēm. Viņam ir vairāk pacietības nekā man. Es pat nemēģinu to apspriest ar savu sievu, jo tas ir pārāk sarežģīti. Es uzskatu, ka Lisabonas Līgums ir izvērties par tādu kā „aklo randiņu”, kas nozīmē, ka šāda rīcība nav nedz labvēlīga, nedz pareiza, jo mēs tikai tagad sākam noteikt atsevišķu Eiropas Savienības iestāžu kompetences jomas. Tas ir novēloti, bet, kā sacīts kādā amerikāņu kinofilmā — „labāk vēlāk, nekā nekad”. Nerunāsim par draudzību, kā ierosināja Méndez de Vigo kungs. Labāk runāsim par praktiskākām attiecībām un skaidrāku saziņu starp Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu. Tas ir piemērotāk nekā runas par draudzību. Liels paldies!

  Morten Messerschmidt, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos izmantot šo iespēju, lai paustu atzinību lieliskajam darbam, ko paveicis Rangel kungs attiecībā uz vairākām ziņojuma daļām. Fakts, ka mēs iegūstam vairāk informācijas no Komisijas, noteikti liecina par progresu. Fakts, ka tiek uzsvērta vajadzība pēc parlamentārās uzraudzības, kā arī vajadzība pēc labākas savstarpējās sadarbības, arī liecina par nepārprotamu progresu.

Tomēr vienā jomā ir pamats paust vilšanos — proti, jomā, kas ir bijusi būtiskākā šodienas un iepriekšējās debatēs. Tā, protams, ir kopējā ārpolitika, saistībā ar kuru nav nekā, ko varētu pārmest Rangel kungam, taču ir pamats kritizēt virzienu, kādā šī joma ir virzījusies pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās. Es biju Folketing — Dānijas parlamenta — deputāts laikā, kas Dāniju iekārdināja sacīt „jā” Lisabonas Līgumam ar nosacījumu, ka tā dēļ nebūs jāatsakās no suverenitātes. Visas oficiālās ES iestādes mums solīja, ka šāda pilnvaru nodošana nenotiks, bet tagad mēs redzam, ka Eiropas Parlaments nepārprotami pārņem varu, ko sākotnēji ārpolitikas jomā neparedzēja. Par to jāpauž dziļa nožēla, jo ļoti daudzi eiropieši, tai skaitā noteikti francūži, nīderlandieši un īri, kuriem vienu reizi bija iespēja sacīt „nē”, iesaistījās šajā sadarbībā, cerot, ka ārpolitika būs joma, kurā viņi joprojām saglabās suverenitāti. Tagad mēs redzam, ka viss tiks risināts, izmantojot mijiedarbību starp Komisiju un Eiropas Parlamentu, un Padome būs izslēgta pilnībā. Par to jāpauž dziļa nožēla.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es turēšos pretī kārdinājumam jebkuru vienošanos starp diviem „projekta” — kā to dēvē — atbalstītājiem automātiski nosaukt par viltīgu vai nederīgu pasākumu. Es centīšos to vērtēt pēc tā vērtībām un trūkumiem.

Parlamenta komandas misija ir palielināt Parlamenta pilnvaras un ietekmi, un šī komanda ir panākusi sekmīgu rezultātu. Būtu nepareizi to noliegt. Šai komandai ir izdevies panākt vienlīdzīgu attieksmi pret Parlamentu salīdzinājumā ar attieksmi pret Padomi, lielāku Komisijas pienākumu apsvērt Parlamenta likumdošanas iniciatīvas, jautājumu laiku ar Augsto pārstāvi, iesaistīšanos starptautiskās sarunās un daudzus citus jautājumus.

Tomēr šim jautājumam ir arī otra puse. Parlamenta vienlīdzīgajām tiesībām salīdzinājumā ar Padomi jābūt saistītām arī ar šīs iestādes pilnvaru relatīvu samazinājumu, un šī iestāde — lai vai cik vāji tas būtu manas valsts gadījumā — pārstāv nacionālo valstu intereses. Turklāt Parlamenta pilnvaras lielu politisko grupu un komiteju priekšsēdētāji izmanto nesamērīgi. Šo grupu parastajiem locekļiem ir tikpat daudz neatkarīgu pilnvaru, cik ir mums, pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem.

Solījums par iesaistīšanos starptautiskās sarunās bija ietverts arī 2005. gada nolīgumā, un pret Parlamentu ir bijusi nievājoša attieksme. Mums saistībā ar nolīgumu nenodrošināja uzrauga tiesības ar Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu datu nodošanu, un, kad Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļi jautāja, kādēļ ir tāda vajadzība ievērot noslēpumainību, Komisijas loceklis attiecās atbildēt un vai nu pārprata vai izlikās, ka pārprot jautājumu.

  Salvatore Iacolino (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos sveikt sarunu dalībniekus ar panākto labvēlīgo rezultātu, turklāt, saprātīgi īsā laikā. Šis nolīgums apliecina un būtiski apstiprina konstruktīvo dialogu starp iestādēm, un mēs paļaujamies uz to, ka šo nolīgumu pieņems trešdien un tūlīt pēc tam ratificēs.

Šis nolīgums noteikti veicina Eiropas Parlamenta nozīmes būtiskumu — kā nepārprotami ir paredzēts Lisabonas Līgumā — un paredz ciešu sadarbību starp iestādēm; sarunu dalībnieku intensīvais darbs noteikti ir vērsts šajā virzienā. Nav šaubu, ka Parlaments paļaujas uz Komisiju, un tam, nemitīgi veicot rūpīgas pārbaudes, noteikti ir jānovērtē pasākumi, kādi tiek ieviesti apstiprinātajās programmās, kā arī gūtie būtiskie rezultāti. Atzinīgi ir vērtējams Komisāru rīcības kodekss, kā arī prasība sniegt informāciju, tai skaitā konfidenciālu informāciju.

Es neatbalstu dažus no grozījumiem, kas, manuprāt, vērsti pretējā virzienā, pat ja kopumā tie savā ziņā atbilst panāktā teksta paredzētajam saturam. Tāpat esmu pārliecināts, ka, izmantojot šo ziņojumu, ir iespējama labāka tiesību aktu izstrāde un labāki ietekmes novērtējumi attiecībā uz atsevišķiem tiesību aktu priekšlikumiem. Vienlaicīgi būtu jānostiprina attiecības ar valstu parlamentiem, kas ir šo pasākumu spoguļattēls.

Ir atzinīgi vērtējams darbs, kas paveikts attiecībā uz aģentūrām, un esmu pārliecināts, ka politikas nozīmīgums ir arī atkarīgs no Komisijas ģenerāldirektorātu lielākas gatavības sadarboties ar Parlamentu.

Nobeigumā es ceru, ka Komisija pēc tā pabeigšanas īstenos šo nolīgumu, neieviešot birokrātiju.

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīta redzēt, ka jaunais pamatnolīgums ievieš būtiskus uzlabojumus attiecībās ar Komisiju un to padziļināšanā, un šī īpašā partnerība atspoguļo Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas Līgumu. Ņemot vērā lielisko darbu Komisijā un darba grupā, ierosinātajā pārskatītajā nolīgumā ietvertie praktiskie risinājumi ievieš būtiskus uzlabojumus likumdošanas procedūrā un plānošanā, ka arī attiecībā uz Parlamenta veiktajām rūpīgajām pārbaudēm, pienākumu sniegt informāciju un Komisijas klātbūtni Parlamentā. Laipni lūdzu, komisār Šefčovič!

Vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem. Es uzskatu, ka Parlamenta iesaistīšanās starptautiskās sarunās ir būtiska virzība uz priekšu, kas sekmē Parlamenta piekrišanas saņemšanu un padara procedūru paredzamāku. Manuprāt, viens no svarīgākajiem elementiem ir turpmākie pasākumi attiecībā uz Parlamenta likumdošanas iniciatīvu pieprasījumiem. Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija apņemas trīs mēnešu laikā pēc pieņemšanas ziņot par konkrētiem turpmākiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu pieprasījumiem; Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu ne vēlāk kā pēc viena gada vai to iekļaus nākamā gada darba programmā. Ja Komisija neiesniegs priekšlikumu, Parlamentam tiks sniegts sīks iemeslu izklāsts.

Kā referente par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, es ceru, ka turpmākos pasākumus par pilsoņu pieprasījumiem arī īstenos tikpat pienācīgi. Biju gandarīta redzēt, ka komiteja šo ziņojumu īpaši atbalstīja. Esmu pārliecināta, ka plenārsēde turpināsies saskaņā ar Komisijas un Eiropas Parlamenta darba grupas vienošanos. Labi paveikts darbs! Paldies!

  Trevor Colman (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Runā, ka šis pamatnolīgums par Komisijas un Parlamenta attiecībām, ko ieviesa ar Lisabonas Līgumu — kas patiesībā ir ES Konstitūcija — ievieš demokrātiskāku valdības procesu. Patiesībā tā ir tikai demokrātijas ilūzija vietā, kurā demokrātijas nav.

Būtiski ir šādi aspekti: Lisabonai nav nekādas demokrātiskas vai morālas varas Apvienotajā Karalistē, kur britu tautu ir apmānījusi politiskā valdošā šķira, nedodot iespēju pieņemt lēmumu par minēto līgumu. Tā dēvētās izmaiņas šajā nolīgumā nekādi nemazinās pilnvaras un pasākumus, ko izmanto un īsteno šā piekāpīgā Parlamenta atbalstītā Komisija, kura nav nedz ievēlēta, nedz pārskatatbildīga. Faktiski ES darbība turpināsies — kā tas vienmēr ir bijis — slepenās istabās un aiz slēgtām durvīm.

Noteiktā laikā tiks iesniegts ieteikums apņēmīgi balsot pret šādiem priekšlikumiem, jo mēs neatzīstam un neatzīsim Lisabonas Līgumu, ja vien un kamēr to neiesniegs britu tautai lēmuma pieņemšanai. Tāda ir patiesa demokrātija.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). - (SK) Esmu ļoti gandarīta, ka šodienas sanāksmē mums ir iespēja apspriest pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām. Šī pārskatīšana apstiprina Eiropas Parlamenta spēcīgāku pozīciju, kā arī piešķir tai taustāmu veidolu pēc Lisabonas Līguma pieņemšanas. Šodien es personīgi vēlos uzsvērt vienošanos, ko panāca Komisijas un Eiropas Parlamenta darba grupa par pamatnolīgumu, un paldies jums, priekšsēdētāja vietnieka kungs, par jūsu personīgo iesaistīšanos.

Man ir daži komentāri par minēto pamatnolīgumu. Eiropas Parlamenta spēcīgāka pozīcija padara Eiropas Savienību demokrātiskāku. Kā dalībvalstu pilsoņu vēlētie pārstāvji mēs piedalīsimies Eiropas tiesību aktu pieņemšanā un attiecībā uz Komisiju mūsu rīcībā būs lielāka uzraudzība. Komisijai, piemēram, būs pienākums mums iesniegt ziņojumus par konkrētiem turpmākiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu pieprasījumiem. Komisijai būs arī pienākums prasīt mūsu apstiprinājumu gadījumā, kad tā paredzēs grozīt Komisāru rīcības kodeksu. Mēs arī noteikti atzinīgi vērtējam faktu, ka, pamatojoties uz Līgumu, Eiropas Parlaments saņems pārredzamāku informāciju par starptautisku nolīgumu slēgšanu. Iepriekš minētie noteikumi nav vienīgie, pārskatītais pamatnolīgums ietver daudzus tamlīdzīgus noteikumus, un esmu cieši pārliecināta, ka tie veicinās efektīvāku un ciešāku sadarbību starp abām iestādēm un sekmēs Lisabonas Līguma saskaņotāku īstenošanu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt galveno jautājumu: savlaicīga Parlamenta sadarbība saistībā ar pieprasījumiem, kuri izriet no Eiropas pilsoņu iniciatīvas, ir būtisks noteikums, kas saskaņā ar nolīgumu nodrošinās ciešu saziņu starp Eiropas Parlamentu un pilsoņiem.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es pirmkārt vēlos pateikties Rangel kungam par šo ziņojumu un, protams, Šefčovič kungam par notikušajām sarunām. Viņš nebija partneris, ar kuru sarunas būtu vieglas, bet viņš bija godīgs. Manuprāt, esam panākuši labvēlīgu rezultātu. Šāds konkrētais rezultāts, protams, veido pamatojumu mūsu sadarbībai, un, lai gan Rangel kunga interpretācija ir nedaudz plašāka, tā ļauj mums orientēties uz mūsu mērķiem.

Pašreiz vēl jārisina ne tikai atklātības un pārredzamības jautājums starp mūsu divām iestādēm, bet arī vajadzība pārliecināt Padomi — kas šodien nepiedalās — ka, ja mēs veiksmīgi sadarbosimies, tam nav jānotiek, neņemot vērā Padomi. Diemžēl Padome reizēm rīkojas kā bērns, kuram ir atņemta rotaļlieta un kurš tagad ir dusmīgs un apvainojies. Aizstājot apvainošanās sajūtas un draudīgu sūdzību iesniegšanu, Padomei būtu jāsadarbojas ar mums, lai mūsu kontinenta pilsoņiem panāktu labvēlīgāku rezultātu. Ja vēlamies pasaulei parādīt savu spēcīgo pozīciju — un šajā saistībā būtiska ir kopējā ārpolitika, kopējie tirdzniecības nolīgumi utt. — tad labvēlīgāka būtu mūsu sadarbība.

  Kader Arif (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā mēs visi zinām un kā nupat tika norādīts, Lisabonas Līgums nostiprina Parlamenta pilnvaras. Tomēr tikai daži no mums apzinās radikālās izmaiņas, ko tas ievieš, jo īpaši tirdzniecības politikas jomā, ko es cieši vēroju.

Saskaņā ar Lisabonas Līgumu Parlaments ratificēs visus starptautiskos tirdzniecības nolīgumus. Tas jau pašreiz rada satraukumu, un apspriedes par tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (turpmāk — ACTA) un brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju ir pirmie pasākumi, kas par to liecina. Tomēr sociālisti un demokrāti Tirdzniecības politikas komitejā vēlējas rīkoties vēl plašāk, nekā to paredz Līgums. Es esmu viņu runātājs un, neskatoties uz dažu personu izrādīto skepsi un citu personu izrādīto opozīciju, es sniedzu skaidru vēstījumu: lai Parlaments varētu ratificēt kādu tirdzniecības nolīgumu, tam jābūt iesaistītam procesā jau no paša sākuma. Tas, kas kādreiz šķita ideālistiska iespēja, pašreiz ir pamatjautājums mūsu attiecībās ar Komisiju, jo ar mums notiks pilnīgas apspriešanās par sarunu mandātiem. To es atbalstu.

Tādēļ aicinu Komisiju un Padomi turpināt ņemt vērā Kopienas būtību un demokrātisko gribu, kas ir katra līguma pamatā. Es arī aicinu savus kolēģus deputātus — tā kā mūsu kaite ir līdzvērtīga Stokholmas sindromam, kad skaram jautājumu par Komisiju un Padomi — izmantot visas mūsu tiesības, jo tās ir mūsu pilsoņu tiesības.

  Guido Milana (S&D). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta un Komisijas nolīguma pārskatīšana ir pamatojums uzlabotai sadarbībai starp minētajām divām iestādēm. Ir panākts vērā ņemams progress attiecībā uz procedūru, tiesību aktu plānošanu, Parlamenta īstenoto rūpīgo pārbaudi, prasībām sniegt informāciju un Komisijas klātbūtni Parlamentā. Tomēr es vēlos uzsvērt progresu attiecībā uz starptautisko attiecību starpiestāžu aspektu.

Parlamentam paredzēto misiju nevajadzētu uzskatīt par spēcīgu, jo tā ir prasība. Mēs ceram, ka nevienam nav šaubu, ka Eiropas Parlamenta novērotāju klātbūtnes pieļaušana daudzpusējās un divpusējās starptautiskās konferencēs ir atbildīga rīcība. Patiešām novērotāja statusa liegšana Eiropas Parlamenta deputātiem divpusējos nolīgumos, piemēram, zivsaimniecības nolīgumos, de facto neļauj gūt pilnīgu informāciju par sarunu jomu, par kuru Parlamentam pēc tam prasīs sniegt atzinumu.

Manuprāt, bez šādiem priekšnosacījumiem tas nav iespējams, jo pretējā gadījumā mēs nonāktu situācijā, kad Parlaments noraidīs divpusējus nolīgumus, ko saskaņā ar definīciju nedrīkst grozīt un kas partnerattiecību neesības gadījumā nozīmētu, ka balsojums ir tikai formalitāte.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Esmu ļoti gandarīta, ka Eiropas Komisija atzīst, ka nodrošināt Savienības nākotni ir īpaši svarīgi un ka tiek ieviesta demokrātiskāka lēmumu pieņemšana. Tādēļ tā ir Eiropas Parlamenta misijas nostiprināšana. Es priecājos, ka jaunais sadarbības nolīgums ar Eiropas Komisiju nostiprina Parlamenta nozīmi spēcīgāk, nekā tas paredzēts Lisabonas Līgumā. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka nolīgums paredz sīkākus ietekmes pētījumus un Komisijas atbilstošāku reakciju uz Eiropas Parlamenta politiskām prasībām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija faktiski uzlabotu deputātu piekļuvi dokumentiem, tai skaitā starptautisku nolīgumu priekšlikumiem. Tas jau tika minēts. Šādu nolīgumu ratificēšana nedrīkst būt tikai formalitāte, kā tas faktiski nereti notiek valstu parlamentu gadījumā. Mums attiecīgā informācija nepieciešama iepriekš, lai procesa gaitā mēs varētu ietekmēt nolīgumu saturu. Padomei, kas jūtas aizvainota, jāpierod pie tā, ka turpmāk tai ar Eiropas Parlamentu ir jāsadarbojas daudz labāk.

  Jaroslav Paška (EFD). - (SK) Lisabonas Līgums gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Komisijai nosaka jaunus uzdevumus un pienākumus.

Jāpauž atzinība, ka mazāk nekā pēc viena gada pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā uz mūsu galdiem ir pārskatītais pamatnolīgums par uzlabotu sadarbību saistībā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta kopējiem uzdevumiem. Savstarpējā vienošanās par kopējām procedūrām noteikti palīdzēs novērst iespējamus pārpratumus kopēju lēmumu pieņemšanas gaitā. Tomēr Eiropas Savienības pamatā ir nacionālu valstu nolīgumi, kas mums — Eiropas Parlamentam, kā arī Eiropas Savienībai — nodod daļu to kompetences jomu. Tāpēc Lisabonas Līgums konkrētos jautājumos nosaka pienākumu sadarboties ar valstu parlamentiem. Šīs sadarbības pareizā veida noteikšanai būtu jābūt nākamajai iniciatīvai, paredzot sadarbību Eiropas Savienībā. To es vēlos prasīt, komisār.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienībā Parlaments un Padome ir likumdevēji un šīm iestādēm ir demokrātisks mandāts — tiešs Eiropas Parlamenta gadījumā un vismaz netiešs Padomes gadījumā. Tomēr Komisija, kurai nav nekāda demokrātiska mandāta, joprojām ir vienīgā iestāde, kas var ierosināt ES noteikumus, un tas tā ir, neraugoties uz Lisabonas Līgumu. Tāpēc man liekas, ka šajā saistībā joprojām ir lieli trūkumi.

Ja Eiropas Parlaments var efektīvi realizēt savas iniciatīvu iesniegšanas tiesības, attiecīgi ir jāpaplašina arī pienākums sniegt informāciju. Pilsoņu iniciatīvas jaunajam dokumentam būtu jāiesaista Parlaments kā pilsoņu pārstāvis likumdošanas procesa iespējami agrīnā posmā.

Informācijas plūsma starp Komisiju, no vienas puses, un Parlamentu, no otras puses, ir jānostiprina arī starptautisko attiecību jomā. ES ārpolitiku nedrīkst atstāt tikai birokrātiska Eiropas Ārējās darbības dienesta rokās, kas pilsoņiem ir samērā attāla struktūra.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es uzskatu, ka jaunais nolīgums būtiski uzlabos attiecības starp Parlamentu un Eiropas Komisiju laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam.

Šīs sadarbības juridiskā pamata pārskatīšanas laiks ir piemērots, proti, tikai neilgu laiku pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Jaunie noteikumi skaidri paredz abu iestāžu politisko atbildību un nostiprina pilnvaras, ko Eiropas Parlaments nesen ieguva attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu, Parlaments realizēs tādas pašas tiesības attiecībā uz piekļuvi likumdošanas vai budžeta dokumentiem, kādas ir Padomei. Turklāt būtiskā misija, ko Parlaments iegūs saistībā ar ES gada darba programmas izstrādi, nostiprina pilsoņu iesaistīšanos Eiropas politikas virzienu prioritāšu noteikšanā.

  Krisztina Morvai (NI). - (HU) Kā rakstīts Bībelē, labi augļu koki sniedz labu ražu, bet slikti augļu koki — sliktu. Lisabonas Līgumu parakstīja diktatoriskos apstākļos, kas nozīmē, ka tam nevar būt demokrātiskas sekas. Tas ir uzspiests nacionālajām valstīm — vai vismaz Ungārijai, manai dzimtajai zemei — nepārprotami diktatoriskos un nedemokrātiskos apstākļos, jo tas ir Līgums, ar ko cilvēkiem slepeni atņēma daļu lēmumu pieņemšanas tiesību saistībā ar viņu pašu likteni un nodeva šīs tiesības Briselei. Saskaņā ar parastiem tiesību aktiem Lisabonas Līgums ir spēkā neesošs, jo — vismaz attiecībā uz Ungāriju — pirmkārt, šis īpaši svarīgais Līgums netika apspriests un saskaņots ar cilvēkiem, sabiedriskām un dažādām pilsoniskām organizācijām un, otrkārt, to pieņēma, nezinot teksta saturu. Tādas ir šī diktatoriskā Līguma demokrātiskās sekas.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos pateikties visiem runātājiem, jo īpaši tiem, kas pamatnolīgumam pauda atbalstu, jo uzskatu, ka tas patiešām ir īpaši būtiska rokasgrāmata par to, kā turpmāk mēs varētu piemērotāk sadarboties un kopā strādāt.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt savu pateicību darba grupai un Eiropas Parlamenta komandai, jo mēs kopā pavadījām daudz laika. Mēs piedalījāmies īpaši intensīvu sarunu 11 kārtās, bet šis smagais darbs atmaksājās, un es domāju, ka šodien patiesi varam priecāties par lielisku nolīgumu.

Protams, es uzmanīgi uzklausīju godājamo deputātu komentārus un jautājumus, no kuriem daži atspoguļo bažas par panākto nolīgumu.

Tāpēc, pirmkārt, man būtu jāuzsver, ka tika noteikts Komisijai svarīgs princips, un sekmīgās sadarbības prakses starp mūsu iestādēm būtu jāsaglabā. Tas nozīmē, ka pārskatītais pamatnolīgums nedrīkst veicināt šādu sekmīgo prakšu graušanu. Patiesībā es paredzu, ka pamatnolīguma piemērošana visos gadījumos veicinās nepārprotamus uzlabojumus.

Abas puses sarunu laikā apgalvoja, ka apzinās, ka tās saskarsies ar sarežģījumiem saistībā ar interpretāciju, bet tās arī pauda gatavību īstenot pārskatīto pamatnolīgumu maksimāli konstruktīvi, un varat būt droši, ka Komisija arī ir apņēmusies tā rīkoties.

Esmu pārliecināts, ka praksē daudzas no šodien paustajām bažām neīstenosies. Turklāt tiks izlaboti daži punkti, kuros pamatnolīgumā ir paredzētas plašākas kompetences jomas nekā katrai iestādei ir paredzēts Līgumā. Attiecībā uz runātāju pieprasījumu saistībā ar manu paziņojumu par rīcības kodeksu vēlos apstiprināt, ka Komisija drīz iesniegs priekšlikumu par pārskatītu rīcības kodeksu un saskaņā ar pamatnolīguma noteikumiem savlaicīgi prasīs Parlamenta atzinumu, kā tika solīts sarunu laikā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka, ja atklāsim kādas problēmas, mēs atkal sanāksim kopā un meklēsim risinājumus. Patiesībā mēs jau esam paredzējuši pamatnolīguma pārskatīšanu 2011. gada beigās, kas mums nodrošinās daudzas iespējas izlabot jebkādas pieļautās kļūdas.

Tādējādi es patiešām ar nepacietību gaidu sadarbību ar jums, pamatojoties uz šo jauno pārskatīto pamatnolīgumu, un ceru un paredzu, ka trešdien jūs šo nolīgumu atbalstīsiet.

Es uzskatu un ceru, ka šāda labvēlīga enerģija būs valdošā arī vispārējās attiecībās starp visām Eiropas Savienības iestādēm, jo tieši to no mums sagaida pilsoņi, un tas mums būtu jāsniedz.

  Paulo Rangel, referents. – (PT) Savu nobeiguma runu es vēlos balstīt uz šodienas debatēs minētajiem jautājumiem. Es vēlētos norādīt uz turpmākajiem aspektiem. Viens no minētā pamatnolīguma galvenajiem mērķiem bija panākt, ka parastos likumdošanas un budžeta jautājumos Padomei un Parlamentam tiek piešķirtas vienādas tiesības, t. i., paralēla pozīcija. Saistībā ar citiem jautājumiem mērķis bija arī ņemt vērā no Lisabonas Līguma izrietošo pilnvaru līdzsvara principu un ievērot pilnvaru nodalīšanas principu, lai Parlamentam ļautu atbilstošāk īstenot savu politisko uzraudzību, kas neattiecas uz budžeta un parastu likumdošanas jautājumu jomām.

Es uzskatu, ka šajā pamatnolīgumā nodrošinātais precizējums ir labvēlīgs abām iestādēm. Tas to attiecības padara skaidrākas un pārredzamākas.

Tomēr tas ir arī labvēlīgs citām iestādēm, jo īpaši Padomei, jo Padomei tagad ir skaidrs pamatojums ar skaidru izpratni un redzējumu par to, kā tā risinās attiecības starp Parlamentu un Komisiju saskaņā ar uzlabojumiem, ko noteicis Lisabonas Līgums. Tāpēc neatkarīgi no tā, cik emocionāli reaģē Padome vai kādā ziņā tā kritizē šo pamatnolīgumu, patiesībā pienāks laiks, kad tā atcerēsies, ka tas bija labvēlīgs pasākums visām iestādēm, un kad mums būs pamatnolīgums, kas ietvers nevis divas, bet — kā vēlas Eiropas sabiedrība — trīs iestādes, kuras visas pārstāv savu viedokli par Lisabonas Līguma saturu un nozīmi.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas atklātību šā procesa gaitā.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 20. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Kad pirms gada sākām apspriedes par jauno starpiestāžu nolīgumu, mēs uzsvērām, ka, lai nostiprinātu Parlamentu, ņemot vērā Lisabonas Līgumu, ir pienācis laiks nodrošināt jaunu kvalitāti mūsu sadarbībai ar Komisiju. Es pats toreiz minēju, ka no Lisabonas Līguma ieguvējs ir Parlaments, Komisijai sagādājot atteikšanās jomas, bet arī tas, ka problēmas radīs tieši konkrētie aspekti, un tas, cik sekmīgi sarunu dalībniekiem izdosies Līgumu pārvērst konkrētos pamatnolīguma noteikumos, būs atkarīgs no minētajiem jautājumiem. Šodien mūsu rīcībā ir minētie noteikumi, un mums ir izdevies ietvert nosacījumus, ko paredzējām rezolūcijā februāra plenārsēdē — par to ir jāapsveic mūsu sarunu dalībnieki un Konstitucionālo jautājumu komitejas referents Rangel kungs. Cerēsim, ka, neraugoties uz sākotnējām domstarpībām starp mums un Komisiju saistībā ar noteikumu interpretāciju, par ko noritēja sarunas, nolīgums veicinās efektīvāku sadarbību starp mūsu iestādēm.

15. Dalībvalstu datu pārsūtīšana ASV, pamatojoties uz saprašanās memorandu (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Sophia in 't Veld, Alexander Alvaro Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā un Birgit Sippel Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā par dalībvalstu datu pārsūtīšanu Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz saprašanās memorandu (O-0149/2010 - B7-0555/2010);

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Rui Tavares un Marie-Christine Vergiat Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā par dalībvalstu datu pārsūtīšanu Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz saprašanās memorandiem (O-0160/2010 - B7-0558/2010), un

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Jan Philipp Albrecht Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā par dalībvalstu datu pārsūtīšanu Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz saprašanās memorandiem (O-0168/2010 - B7-0561/2010).

  Sophia in 't Veld, autore. – Priekšsēdētājas kundze! Es runāšu samērā īsi. Manuprāt, šis jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, ir ļoti skaidrs. Mēs pašlaik strādājam pie pasažieru datu reģistra (turpmāk — PDR) tiesību aktu kopuma. Komisija ir sagatavojusi trīs mandātu projektus sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Austrāliju. Taču vienlaicīgi dalībvalstis organizē divpusējas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu pārsūtīšanu vai drīzāk par piekļuves nodrošināšanu Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas datu bāzēm, tai skaitā pasažieru datiem.

Lai šis Parlaments varētu paust nostāju attiecībā uz jebkuru no PDR priekšlikumiem vai jebkādu PDR nolīgumu, mums ir jāzina, kāda ir situācija. Ja dalībvalstis divpusēji vienojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par PDR datu pārsūtīšanu, tad es īsti nesaprotu, ko mēs darām šajā Parlamentā.

Mani arī informēja — bet nav nekādas iespējas to pārbaudīt, jo šie divpusējie nolīgumi un divpusējās sarunas ir slepenas — ka tas varētu attiekties uz ES nepilsoņu vai ES pilsoņu PDR datiem lidojumos uz galamērķiem, kas nav Amerikas Savienotās Valstis, tādēļ uz tiem neattiecas iespējamais ES un ASV nolīgums. Mums ir vajadzīgs attiecīgs skaidrojums pirms turpinām sarunas par PDR.

Visbeidzot, komisāre, pagājušajā nedēļas nogalē es uzzināju par vēl vienu jautājumu, par ko nebijām informēti un kas varētu attiekties uz šīm debatēm. Tā ir „vienas pieturas drošības” programma, ko Komisija pašlaik apspriež ar Amerikas Savienoto Valstu Transporta drošības iestādi. Tas būtu saistīts ar drošības pārbaužu atcelšanu ASV ceļotājiem, kas ierodas Eiropā, un otrādi.

Manuprāt, tas ir diezgan dīvaini, ka drošības pārbaudes Eiropas pilsoņiem, kas dodas uz ASV, kļūst aizvien striktākas un striktākas — mēs pat maksājam par mūsu Elektroniskās ceļošanas atļauju sistēmas (turpmāk — ESTA) iesniegšanu — un vienlaicīgi Eiropas Komisija apspriež drošības pārbaužu atcelšanu amerikāņiem, kuri brauc uz šejieni.

Ir pienācis laiks, kad Eiropas Komisijai mūs ir pilnībā jāinformē par šo programmu un par sarunu stāvokli, un es vēlos zināt — ar to arī beigšu savu runu — vai Amerikas Savienotās Valstis patiešām ir ieviesušas drošības standartus, kas šo programmu padarītu par iespējamu.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Birgit Sippel , autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien daudzas reizes tika pieminēts Lisabonas Līgums. Es vēlos minēt arī tā pozitīvo aspektu. Vairums mūsu pilsoņu domā, ka tā ir laba iespēja, ja Eiropā mēs varam ceļot bez robežām, ja brīvi varam pārvietoties Eiropas teritorijā izglītības, darba vai izklaides nolūkos. Tomēr, šādi rīkojieties, mēs, protams, aiz sevis atstājam datus. Nu jau labu laiku mūsu datus uzglabā ne tikai vienā dalībvalstī, bet visā Eiropas Savienībā. Tādēļ tas ir labi, ka mums Eiropas līmenī ir lielākas pilnvaras šajā jomā — kas attiecas uz Eiropas pilsoņu datu aizsardzību — jo mūsu pilsoņi pamatoti sagaida, ka viņu dati būs labi aizsargāti visā Eiropā un viņi neparedz, ka lieli datu apjomi tiks pārsūtīti, iespējams, bez vajadzības pat uz trešām valstīm.

Kā mēs kā Eiropas Savienība — un es šeit izteikšos pilnīgi skaidri: kā Eiropas Parlaments un Padome, citiem vārdiem sakot, kopā ar dalībvalstīm — varam nodrošināt šo aizsardzību, ja situācija ir šāda, ka vienlaicīgi mēs kā Eiropas Savienība risinām sarunas ar trešām valstīm par datu pārsūtīšanu — par to, kādi dati ir patiešām vajadzīgi, nolūku, kādā tos izmantos, un aizsardzības pasākumiem šo datu drošībai — atsevišķas dalībvalstis vienlaicīgi organizē sarunas par datiem ar trešām valstīm? Jo vairāk tādēļ, ka mēs pat nezinām, par kādiem datiem tiek runāts, kādi drošības standarti tiek nodrošināti, vai ir iespējams pārsūtīt atkārtotus datus un vai tiek pārsūtīti pat tādi dati, kuru pārsūtīšanu mēs Eiropas līmenī nepieļautu.

Ir vēl kāds aspekts, ko dalībvalstis, iespējams, pietiekami neņem vērā. Ja dalībvalsts risina sarunas ar trešo valsti, kā es varu nodrošināt — un kā var atsevišķa dalībvalsts nodrošināt — ka tikai tās pilsoņu dati tiek faktiski pārsūtīti, ja vispār tiek pārsūtīti? Tagad Eiropas Savienībā mums ir datu bāzes, kurās apkopo dažādu pilsoņu datus galvenajā punktā un kurām ir nodrošināta piekļuve daudzām Eiropas valstu iestādēm. Citiem vārdiem sakot, ja mani dati tiek glabāti kādā vietā valstī A, un valsts A izlemj datus pārsūtīt, vai uz trešo valsti tiks pārsūtīti arī mani dati? Tā nevar būt Eiropas Savienības pievienotā vērtība, kā tas bija paredzēts, kad ar labiem nolūkiem apspriedām Lisabonas Līgumu. Arī dalībvalstīm jāņem vērā jaunais pilnvaru līdzsvara princips starp iestādēm un jārīkojas atbilstīgi, kā arī jāievēro noteikumi, kuros paredzēts, ka datu aizsardzība ir Eiropas līmeņa jautājums. Mums Eiropas līmenī jānodrošina, ka tiek pārsūtīts maksimāli mazs datu apjoms un tikai strikti noteiktiem nolūkiem un ka to neapdraud divpusējas iniciatīvas.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pagājušā gada laikā mēs vairākkārt apspriedām dažādus jautājumus, kas saistīti ar datu aizsardzību un Eiropas pilsoņu privātumu, un mēs esam noteikuši, ka, lai nodrošinātu, piemēram, ar lidmašīnu ceļojošo cilvēku fizisko drošību, mums būtu jāaizsargā Eiropas pilsoņu personas dati. Tā ir apmaiņa, kam ir gan juridiska, gan politiska ietekme, kura Parlamentam būtu rūpīgi jāapsver.

Mēs zinām, ka tas ir kā mājas būvēšana, sākot ar jumtu: katru reizi, kad saskaramies ar problēmu, mēs mēģinām to risināt. Vispirms bija Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība (turpmāk — SWIFT), tagad — pasažieru datu reģistrs. Tomēr mums neizdodas šo māju būvēt, sākot ar pamatiem. Citiem vārdiem sakot, mēs pirmkārt nenoskaidrojam, kāds ir vispārējais viedoklis par datu aizsardzību Eiropā, lai pēc tam to ieviestu pārrobežās attiecībā uz katru jautājumu un katru starptautisko partneri — vai nu pašreiz tā ir ASV, vai Ķīna, Dienvidkoreja vai Saūda Arābija turpmāk: visiem starptautiskajiem partneriem, kuri pieprasa šāda veida datus.

Nepārprotami, strādājot tik sadrumstaloti un sadalīti, mēs jau tagad saskaramies ar ārkārtīgi sarežģītu sistēmu, un Parlaments ir centies to visu sakārtot. Taču mēs visi zinām, ka situācijai būtu jābūt citādai. Tomēr, ja situācija ir jau drūma, tā vēl pat pasliktinās, jo apstiprinās ziņojumi, ka konkrētas dalībvalstis risina sarunas par saprašanās memorandiem ar ASV, kas pieļauj no šīm dalībvalstīm uz ASV ceļojošo personu datu tiešu pārsūtīšanu.

Es vēlos skaidri norādīt, ka galvenie iebildumi nav vērsti pret ASV. ASV ir viens no mūsu starptautiskajiem partneriem, tā ir valsts, kurā ir daudzas apbrīnojamas lietas un ar kuru mums ir kopējas intereses. Tomēr es iebilstu pret dalībvalstīm, kas, risinot šādas sarunas, pārkāpj noteikumus, jo tās būtu jāorganizē Eiropas līmenī. Tas pierāda šo dalībvalstu nelojalitāti, un apdraud ne tikai sarunas, kas pašlaik norisinās ar ASV, bet arī iestāžu izpratni ES robežās. Tas arī apdraud iespēju, ka mēs turpmāk varētu noslēgt nolīgumu ar ASV — pamatnolīgumu par datu aizsardzību, kura referents ir Albrecht kungs.

Tā ir arī tāda attieksme, kam varētu būt neparedzamas sekas, jo, ja ASV tagad risina sarunas ar atsevišķām dalībvalstīm, kas to atturēs no turpmākas pilsoņu datu apmaiņas ar atsevišķām aviolīnijām vai pat ar tiešu pieeju, risinot jautājumus ar tām atsevišķi biļetes iegādes laikā?

Kādam ir jāiebilst un jāaizstāv 500 miljonu Eiropas pilsoņu tiesības. Parlaments to ir paveicis šajā līmenī. Ir svarīgi, lai Komisija, dalībvalstis un ASV apzinās, ka PDR gadījumā Parlaments ir gatavs nospiest pogu. Turklāt, kā Parlaments jau apliecināja SWIFT gadījumā, tas nebaidās izmantot savas privilēģijas, lai vai nu pārtrauktu starpposma vienošanos, vai lai noraidītu pastāvīgu vienošanos, kas neatbilst nodrošinājumam par datu privātumu un drošību saistībā ar Eiropas pilsoņiem.

  Jan Philipp Albrecht , autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas pārstāvji! Es jūs mudinu šo mūsu uzdoto jautājumu uztvert ārkārtīgi nopietni, jo šis ir pamatjautājums — kā jau nupat minēja — par to, vai ir vērts izstrādāt datu aizsardzības noteikumus, ja vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un, iespējams, pat valstu parlamentiem aiz muguras notiek sarunas par nolīgumiem, un tas apdraud šādus standartus.

Cieša transatlantiskā sadarbība drošības jomā — visa transatlantiskā sadarbība — ir īpaši būtiska, proti, kad ir runa par brīvības un tiesiskuma telpas izveidi. Tomēr mēs nedrīkstam tam ļaut pārvērsties par kopējām drošības interesēm, kuras aizstāv, neņemot vērā indivīdu brīvību un pamattiesības. Tas īpaši attiecas uz datu aizsardzību saistībā ar starptautisko sadarbību.

Kā Parlaments mēs esam vairākkārt daudzu gaidu gaitā skaidri norādījuši, ka uzskatām, ka ir svarīgi visos šajos pasākumos — neatkarīgi no tā, vai tā ir PDR datu pārsūtīšana vai piekļuve SWIFT banku datiem — vispārēji piemērot datu aizsardzības principus, ko var īstenot arī atsevišķos līmeņos. Tas nemitīgi tiek aizmirsts. Tāpēc kā Parlaments mēs arī esam skaidri norādījuši, ka vēlamies vispārējus standartus, kas ievērojami visā ES un par ko pēc tam var vienoties ar ASV. Es biju ES pamatnolīguma ar ASV referents un man jāsaka, ka ir īpaši svarīgi, lai tas attiektos ne tikai uz ES nolīgumiem ar dalībvalstīm, bet arī uz dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem. Ir acīmredzams, ka šī ir joma, kurā mums ir kopējas pilnvaras, citiem vārdiem sakot, divpusējie nolīgumi, ko dalībvalstis slēdz ar ASV, vienmēr būs paralēli. Tas nav nekas nepareizs, ja vien tie, pirmkārt, neievieš mazākus standartus nekā tos, par ko panākta kopēja vienošanās Eiropas līmenī, vai neapdraud tos — un par to ir šīs debates — un, otrkārt, ja tie ir saskaņā ar spēkā esošo tiesisko reglamentējumu.

Pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā mēs ne tikai atrodamies situācijā, kad Eiropas Parlaments pamatoti ir iesaistīts šajos jautājumos, bet mums ir arī tiesiskais reglamentējums, kas paredz, ka kopēju pilnvaru gadījumā, ja noteikumi ir pieņemti ES līmenī — piemēram, attiecībā uz PDR datiem — šī joma nav dalībvalstu kompetences jomā. Manuprāt, dalībvalstīm nevar atļaut sākt sarunas ar ASV šajā jomā, jo tas gluži vienkārši apdraud mūsu sarunas par datu aizsardzību.

Tāpēc es jūs kā Eiropas Komisiju mudinu iejaukties šajā jautājumā, kas skar dalībvalstis, un skaidri norādīt Padomes prezidentūrai, ka šīs sarunas ir jāaptur un ka — galvenais — ir jāprecizē juridiskais pamatojums, kurš piemērojams pēc Lisabonas Līguma pieņemšanas. Mums kā Parlamentam ir skaidrs, ka ES sarunās ir jārunā vienā balsī un ka Komisija — kuras priekšlikumi man daudzos gadījumos šķiet pareizi — arī ir jāinformē, ka noteikti ir jāievēro minētais princips, proti, mums sarunās jārunā tikai vienā balsī, nevis nemitīgi jāorganizē jaunas, divpusējas sarunas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Es ar lielāko prieku uzklausu Parlamenta deputātu jautājumus. Es jau sākumā vēlos paziņot, ka Komisija atbalsta šādas bažas par mūsu pilsoņu datu aizsardzību.

Es vēlētos par šo jautājumu runāt jau pašā sākumā. Jūs, iespējams, zināt, ka tas nav jauns jautājums. Amerikas Savienotās Valstis 2007. gada augustā modernizēja programmu par vīzu režīma atcelšanu, papildinot to ar konkrētiem nosacījumiem, lai turpmāk uzlabotu drošību. Mums jāatzīst, ka minētie nosacījumi skar visas ES dalībvalstis neatkarīgi no tā, vai tās ir ASV programmā par vīzu režīma atcelšanu vai nav. Nosacījumi paredz, ka, lai valsts iesaistītos programmā par vīzu režīmu vai turpinātu dalību tajā, tai jāpiekrīt sadarbībai ar ASV tiesību aktu piemērošanas jautājumos. Jo īpaši tai būtu jāveic tiesību aktu piemērošanas informācijas apmaiņa.

Šis jaunais tiesību akts nozīmēja, ka ES nācās ievērot divpusēju pieeju, kā jūs jau minējāt. Saskaņā ar ES pieeju sākās sarunas starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm par konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi ASV programmai par vīzu režīma atcelšanu, kas ietilpst ES kompetences jomā. ES pieeja bija izvērst visu valstspiederīgo atgriešanās politiku, ceļojuma dokumentu drošību un lidostu drošību. Minētie jautājumi ietilpst mūsu kompetencē.

Divpusējo pieeju, kas joprojām ir starp ASV un atsevišķām dalībvalstīm, izmantoja, lai nodrošinātu ASV prasību sadarboties saistībā ar pretterorisma iniciatīvām un informācijas koplietošanu. Dalībvalstīm, kas vēl nav programmā par vīzu režīma atcelšanu, šādu nolīgumu noslēgšana ir priekšnosacījums, lai tās atzītu par valstīm, kuras ir iekļautas programmā par vīzu režīma atcelšanu. Šis jautājums mums ir jārisina.

Dalībvalstīm, kas jau ir iekļautas programmā par vīzu režīma atcelšanu, šīs sarunas notiktu vēlākā posmā, tādēļ tām ir daudz vieglāk. Saskaņā ar Komisijas apkopoto dalībvalstu informāciju tas ir vienīgais veids, kādā risināt šo jautājumu. Astoņas dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, piekrītot sadarbībai ar ASV šādos jautājumos. Tās ir Čehija, Igaunija, Grieķija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta un Slovākija. Tā bija problēma, ko tās centās atrisināt. Šādā veidā šīs astoņas dalībvalstis varēja pievienoties programmai par vīzu režīma atcelšanu, tādēļ arī tās to izdarīja.

Komisija saprot, ka saprašanās memorandi nebija paredzēti kā juridiskais pamatojums datu apmaiņai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un attiecīgajām dalībvalstīm. Tajos vienkārši tiek pausts abu pušu nolūks izstrādāt konkrētus pasākumus un vienošanās, lai pārvaldītu šādu datu apmaiņu. Tāda ir situācija.

Jāuzsver, ka informācija par saprašanās memorandu precīzo saturu ir pašu dalībvalstu rīcībā. Tas ietver datu kategorijas, uz kurām attiecas memorandi. Tāpēc, ja Eiropas Parlaments vēlas saņemt papildu informāciju, tā jāsaņem no konkrētajām dalībvalstīm.

Tomēr Komisija — tagad runāšu par mūsu atbildību — ir panākusi, ka ASV nepieprasīs divpusējus pasākumus ar dalībvalstīm saistībā ar PDR datu apmaiņu, jo tas ir jautājums, kas ir ES kompetences jomā saskaņā ar ES un ASV PDR nolīgumu. To mēs esam paveikuši.

Visbeidzot, sarunās par ES un ASV nolīgumu notika vēstuļu apmaiņa, lai norādītu, ka tika nodrošinātas ASV juridiskās prasības par turpmāku dalību programmā par vīzu režīma atcelšanu saistībā ar jautājumiem, kas ir ES kompetences jomā. Šajā saistībā Komisija skaidri norādīja, ka šāda vēstuļu apmaiņa, kas ietilpst notiekošajās sarunās, nevar nodrošināt piekļuvi ES datu bāzei.

  Carlos Coelho, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es uzklausīju jūsu atbildes un man jāatzīst, ka esmu apmulsis, jo, no vienas puses, Komisija saka, ka, ja vēlamies papildu informāciju, mums jāklauvē pie dalībvalstu durvīm. To var interpretēt tikai šādi: Komisija saka, ka nespēj izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm vai nevar iejaukties šajā jautājumā. Taču, no otras puses, Komisija saka, ka ir prasījusi ASV valdībai nepieprasīt datus, kas apdraud piekļuvi Eiropas datu bāzēm. Es nesaprotu, kādēļ Komisija uzskata, ka ir vieglāk doties pie ASV valdības un iesniegt tai prasījumus, nevis izveidot saziņu ar dalībvalstīm un ES dalībvalstu valdībām?

Man jāatzīst, ka tam, šķiet, ir tikai viens skaidrojums, proti, tas pierāda, ka Komisija ir bezspēcīga, un nozīmē, ka Parlamenta paustās bažas par šo jautājumu ir pilnībā pamatotas. Mūs, pirmkārt, interesē tas, ka ASV ir izmantojusi „skaldi un valdi” stratēģiju, acīmredzot paliekot nesodīta. Otrkārt, mums rūp tas, ka vairākas dalībvalstis ir izlēmušas turpināt divpusējas attiecības un sarunas, pierādot konkrētu Eiropas solidaritātes trūkumu. Tomēr mēs arī esam nobažījušies par Eiropas iestāžu padošanās un atbildības neievērošanas attieksmi, kas sarunās noteikti nenostiprina mūsu pozīciju.

Eiropai šajā jautājumā ir jābūt viedoklim. Mums ir jānodrošina, ka divpusēji nolīgumi nenodrošina piekļuvi datu bāzēm. Turklāt noslēpumainība, kas saistīta ar minētajām sarunām, tas, ka konkrēti dalībvalstu vai valstu parlamentu pārstāvji ir atklājuši saprašanās memorandu saturu un ka šis Parlaments joprojām nav saņēmis pilnīgu informāciju par šo jautājumu, ir galvenie iemesli, kas pamato mūsu bažas, un Komisijas nupat sniegtās atbildes tās nav novērsušas.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisārei, kura uz šo jautājumu atbildēja savas kolēģes Malmström kundzes vārdā. Mēs patiesi to novērtējam. Tomēr, ja godīgi, neliekas, ka strādājam ar tiem pašiem faktiem. Jautājuma būtība nav tikai DNS datu bāzes. Mani kolēģi deputāti izvairījās to skaidri pieminēt: DNS datu pieprasīšana, pirkstu nospiedumu datu pieprasīšana un datu pieprasīšana par notiesājošiem spriedumiem krimināllietās — un tas viss, izmantojot mūsu izveidoto sistēmu saskaņā ar Prīmes konvenciju. Šādā gadījumā mēs runājam par Eiropas politikas daļu.

Godīgi sakot, ne jau tas man šeit rada bažas. Par to mēs varam runāt, varam to apspriest, varam rast un apspriest veidus, kā arī līdzekļus, ja to uzskatīsim par pareizu. Mani kaitina tas, ka ne Padomei, ne Komisijai nav pietiekama gribasspēka, lai ASV pateiktu, ka šāda rīcība nav pieņemama. Jūs nedrīkstat izmantot programmu par vīzu režīma atcelšanu, lai šantažētu dalībvalstis — šajā gadījumā Austriju, kas nav jauna dalībvalsts — apgalvojot: mēs jums atņemsim vīzu režīma atcelšanu, ja neesat gatavi sniegt mums šādus datus. Interesanti ir tas, ka Eiropas Savienības dalībvalsts — reaģējot uz šādu šantāžu — nevar vienpusēji pārtraukt vīzu režīma atcelšanu ar ASV, jo mūsu nolīgums paredz, ka visa ES piešķir šo atcelšanu. Mani kaitina šis tonis, un nevienam nav pietiekama gribasspēka, lai iebilstu un sacītu, ka, lai gan vēlamies ar jums sadarboties un vēlamies transatlantiskas partnerattiecības, jebkurās labās attiecībās — tāpat kā tas ir laulībā — būtiskas ir labas manieres un cieņa, lai tās varētu būt ilgstošas. Tieši to mēs sagaidām no mūsu attiecībām ar ASV tautu un ASV politiku, un mēs vēlamies, lai Komisija un Padome tam pievērš lielāku uzmanību.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tiklīdz kā beidzās sarunas par SWIFT nolīgumu, kļuva skaidrs, kas mums ticis pārdots kā datu aizsardzība, patiesībā bija apkaunojošs gadījums eiropiešiem, kuri paši sev bija sapūtuši miglu acīs. Tagad mans viedoklis ir oficiāli apstiprināts: ES pašas uzraudzības sistēma nav sevi apliecinājusi — kā jau man šķita — kā nekaitīgu līdzekli, kā nomierinošu līdzekli kritiķiem dažu gadu laikā, bet ir to izdarījusi dažu mēnešu laikā.

Ir skaidrs, ka ASV šādi nolīgumi ir pilnīgi vienaldzīgi. ASV ir vēlreiz pierādījusi, ka partneri tai neinteresē, bet labākajā gadījumā tā tikai nosaka, ka ir jāsaka „jā” un „āmen” visiem visuvarenās ASV pasākumiem. Mums ir gadiem ilgi nācies sakost zobus un to atzīt, ASV ir enerģiski sev palīdzējusi iegūt Eiropas banku datus, un, kad mēs uzstājām uz datu aizsardzības Eiropas standartiem šajā nolīgumā un izveidojām ES uzraudzības sistēmu, ASV labprāt to pieņēma, jo tai joprojām bija neierobežota piekļuve datiem, izmantojot divpusējas pieejas.

Manuprāt, mums nevajadzētu gaidīt nākamās transatlantiskās sarunas, bet gan pārtraukt šo murgu tūlīt pat.

  Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es vēlos atbalstīt viena no runātājiem iepriekš minēto. Mēs patiešām novērtējam jūsu ierašanos šeit personīgi un paziņojuma sniegšanu. Es apzinos, ka šī nav jūsu specializācijas joma. Tomēr man jāsaka, ka Komisijas paziņojums ir ārkārtīgi neapmierinošs. Šeit ir noticis kaut kas tāds, kam man patiesi jāpievērš jūsu uzmanība.

Visas šā Parlamenta galvenās grupas vēlas apspriest šo principu. Mēs, maigi izsakoties, esam šokēti, ka Komisija nerīkojas. Tāpat bija SWIFT gadījumā. Pēdējā plenārsēdē mums bija Komisija jāinformē par 14 ASV dolāru dalības maksu. Šodien kolēģe deputāte pareizi jautāja: ko Komisija dara? Ko dara dalībvalstis? Pašreiz dzirdu, ka notiek pat apspriedes par priviliģētas attieksmes nodrošināšanu amerikāņiem salīdzinājumā ar eiropiešiem!

Mums ir skaidri jānosaka, ka mēs ar Komisiju vēlamies piedalīties īpaši nopietnās apspriedēs par pamatjautājumiem. Tajās ir jāiekļauj vismaz savstarpīgums. Tas nozīmē, ka piekļuves atļaušana Eiropas datiem ticamāk jāaizstāj ar grūdiena procedūru, kas jāparedz, lai iegūtu šādus datus. Tie ir principi, kas pašreiz ir vēl piemērotāki, tāpat kā pilsoņu tiesības — proti, pilsoņa tiesības zināt, kādi dati par viņu tiek izmantoti un kur un kā tos izmanto — tā pamatā, protams, jābūt Eiropas koncepcijai. Šodien mēs dzirdam, ka Komisija patiesībā novājina mūsu sarunu pozīciju ar ASV, nedodoties pie dalībvalstīm un to nekoordinējot, kā arī nerīkojoties.

Kad sāksies sarunas? Kad sāksiet rīkoties? SWIFT gadījumā Parlamenta spiediena dēļ to pēkšņi paveica mēneša laikā. Mums jāredz tāda pati rīcība saistībā ar PDR un datiem vispār.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Lai gan pret terorismu ir jācīnās enerģiski un ar visiem iespējamiem līdzekļiem, nav iespējams — šīs jomas starptautiskās sadarbības kontekstā — apiet demokrātiskus standartus, kas ir piemēroti transatlantiskās teritorijas valstīs. Tādēļ esmu ļoti vīlusies, ka pēdējā divpusējo līgumisko attiecību gadījumā starp Eiropas Savienību un ASV Komisija un dalībvalstis nav apguvušas mācības no iepriekšējām kļūdām un slēdz darījumus aiz Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu muguras. Ātrā vienošanās — kura šķiet ir pasūtījums Amerikas priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām — rada šaubas par likumību, pārredzamību un demokrātisku uzraudzību. Turklāt tas viss notiek laikā, kad ASV ir noteikusi Eiropas Savienībai maksu par vīzu režīma atcelšanas shēmu, kuru parakstīja, pamatojoties uz Eiropas sabiedrības viedokli. Man personīgi netraucē Eiropas pilsoņu, piemēram, aviopasažieru, konkrētu personas datu pārsūtīšana uz attīstītajām demokrātiskām valstīm, bet tam jānotiek saskaņā ar visiem juridiskajiem noteikumiem tā, lai to varētu pārbaudīt neatkarīga iestāde, piemēram, Parlamenta deputāti vai tiesneši.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). - (SK) Pilsoņu datu pārsūtīšana vienmēr ir jutīgs jautājums gan no pilsoniskās perspektīvas, gan no cilvēktiesību perspektīvas.

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu datu pārsūtīšanu Amerikas Savienotajām Valstīm jo īpaši pamato mūsu pretterorisma centieni un mūsu kopējās intereses par mūsu pilsoņu drošību. Tas noteikti ir cēls mērķis, bet reizēm man šķiet, ka terorisma apkarošanas vārdā mēs mūsu pilsoņiem aizvien vairāk liedzam privātumu. Es nevēlos mazināt Eiropas Savienības un ASV sarunu vērtību un esmu pārliecināta, ka ASV ir mūsu tuvākais sabiedrotais. Taču, no otras puses, par kaut ko liecina tāds fakts, ka ASV piedalās sarunās ar dalībvalstīm gan atsevišķi, gan divpusēji, nevis tikai ar Eiropas Savienību kopumā.

Nobeigumā vēlos paust atbalstu tām dalībvalstīm, kas memorandu jau ir noslēgušas. Tas notika tādēļ, ka šīm konkrētajām valstīm bija uz vīzām pamatotas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ka Eiropas Savienība nerīkojās kā viens vesels, šīm valstīm nebija citas izvēles, kā vien parakstīt divpusējos memorandus. Tomēr es uzskatu, ka nākotnē Eiropas Savienībai būs svarīgāka nozīme salīdzinājumā ar atsevišķu dalībvalstu nozīmi.

  Jaroslav Paška (EFD). - (SK) Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums jāturpina terorisma apkarošanas centieni, jo tas turpina radīt draudus civilizētajai pasaulei.

Tomēr ceļojošu eiropiešu personas datu apstrāde, aizbildinoties ar terorisma novēršanu, šķiet, ir nekoordinēta un neorganizēta rīcība. Tieši ASV ir galvenais personas datu apkopotājs un apkopo datus, kas attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, pamatojoties gan uz nolīgumiem ar Eiropas Savienību, gan divpusējiem nolīgumiem ar atsevišķām valstīm. Es uzskatu, ka šāda divu veidu pieeja vairs nebūtu jāpieņem. Mums būtu jāmaina ES pilsoņu personas datu apstrāde tā, lai novērstu personas datu aizsardzības tiesību pārkāpšanu, dalībvalstīm piemērojot dažas daļēji likumīgas procedūras. Tāpēc mūsu attiecībās ar ASV mums jāpiemēro savstarpīgums un rūpīgi jānodrošina, ka noteikumi ir pieņemami arī mums, eiropiešiem un ka Eiropas dati vai ES pilsoņu dati tiek koplietoti saskaņā ar Eiropā spēkā esošajiem noteikumiem.

  Priekšsēdētājs. – Morvai kundze, šī uzstāšanās būs izņēmums. Kolēģi, vienas minūtes runas nav iespējamas pēdējā brīdī. Ja vēlaties piedalīties šajā procesā, lūdzu, paceliet savu roku savlaicīgi. Es pieļauju izņēmumu, jo šoreiz sarakstā nav daudz cilvēku.

  Krisztina Morvai (NI). – Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Jūs varat to uzskatīt par vainu mīkstinošu apstākli, ka saistībā ar šādu būtisku jautājumu nav izrādīts liels satraukums un interese, tādēļ es lieki netērēšu daudzu cilvēku laiku.

Jebkuram datu aizsardzības procesam vai procedūrai, kas pārkāpj datu aizsardzības pamatintereses, jābūt saistītai ar skaidri nosakāmu mērķi un būtu jāspēj sasniegt šo pamatoto mērķi. Kāds tieši, ņemot vērā ASV viedokli, ir pamatotais mērķis un kā personas datu pārsūtīšana spēs to sasniegt? Citiem vārdiem sakot, kā viņi plāno šos datus izmantot? Tas ir mans pirmais jautājums Komisijai.

Es arī vēlos jautāt, kādēļ viņi izmanto divu dažādu līmeņu rūpīgu pārbaudi, proti, vienu „vecajām” dalībvalstīm, vienu — „jaunākajām”, tai skaitā manai valstij Ungārijai. Kādēļ gan Ungārijas pilsonis būtu bīstamāks — no terorisma viedokļa — par jebkuru citu pilsoni no „vecajām” dalībvalstīm? Vai sarunās šo jautājumu ierosināja vai arī to vēl tikai ierosinās?

  Sophia in 't Veld, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies, ka ļāvāt man sniegt precizējumu par diviem jautājumiem.

Es biju pārsteigta, dzirdot Komisijas apgalvojumu, ka programma par vīzas režīma atcelšanu skar tikai dalībvalstis — vismaz man liekas, ka tā apgalvoja komisāre? Eiropas Komisija 2007. gadā sākotnēji apgalvoja, ka tai šajā jomā ir ekskluzīva kompetence, un laika gaitā tai nācās šo kompetenci nodot dalībvalstīm. Vai man taisnība, ka Eiropas Komisija tagad ir mainījusi viedokli par savām kompetences jomām?

Otrkārt, komisāre, jūs minējāt, ka nevienā no saprašanās memorandiem nav atsauces uz PDR datu pārsūtīšanu. Es jums varu iedot viena saprašanās memoranda eksemplāru, kurā ir minēts PDR. Vai tas nozīmē, ka Komisija nezina, kas notiek?

Tagad vēlos jums ko paskaidrot, komisāres kundze. Šis Parlaments ir nolēmis atlikt balsojumu par diviem PDR nolīgumiem, jo, mūsuprāt, mēs varējām paļauties uz to, ka Komisija ir tikpat atbildīga ES iestāde, kādi esam mēs Eiropas Parlamentā. Tagad sāku šaubīties, vai Komisija ir pelnījusi šo uzticību. Ceru, ka neliksiet mums vilties.

(Aplausi)

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos norādīt, ka šī apspriede ir īpaši interesanta un es piedalos tajā, lai sniegtu jums paskaidrojumus, bet man nav pieņemami apgalvojumi, ka Komisija nerūpējas par ES pilsoņu datu aizsardzību un ka es piedalos apspriedē, lai aizstātu savu kolēģi, nepārzinot šo jautājumu vai nezinot, kas notiek. Mēs visi īpaši labi — patiešām labi — zinām, kas notiek, un varu jums sacīt, ka mēs patiesi ar lielu rūpību risinām jautājumu par mūsu pilsoņu datu aizsardzību.

Tagad pievērsīsimies faktiem: vai mums ir jāņem vērā Lisabonas Līgums vai nav? Kāds ir jūsu priekšlikums? Ignorēt Padomi? Es nekad neesmu dzirdējusi, ka jūs tā vienkārši teiktu, ka šajā jautājumā jūs vēlētos, lai Eiropai būtu viens viedoklis. Es jums piekrītu: arī man tas patiktu.

Tad kam jūs dodat priekšroku? Sacīt Komisijai, lai tā pilnībā ignorē Padomi? Es vēlos jūs informēt — un tagad es runāju par faktiem, nevis sapņiem — ka mēs jau esam Padomei uzdevuši jautājumu, kā jūs jau zināt, jo tas nav nekāds jaunums. Mēs Padomei pagājušā gada maijā ierosinājām, ka, ja ES un ASV turpmākajā reglamentējumā būs jebkādas atsauces uz personas datiem, tas būtu jāpiemēro arī dalībvalstu datiem. Mēs ierosinājām to, par ko jūs visi šeit runājāt.

Ja par to esam vienojušies, tad tā mēs rīkosimies. Tāda ir situācija. Taču, ja Padome nepiekrīt, ko jūs ierosināt darīt? Vai mēs vērsīsimies pie dalībvalstīm un sacīsim, ka tālāk nespējam turpināt? Es saprotu, ka tāds ir jūsu priekšlikums, un mana atbilde ir ļoti vienkārša: mums ir jāievēro Lisabonas Līgums.

Tagad pāriesim pie dažiem citiem ļoti interesantiem jautājumiem: es daudz dzirdēju par Eiropas datu bāzi un Prīmes datu bāzi. Mana atbilde ir šāda: ja dalībvalstīm ir saprašanās memorandi un divpusēji nolīgumi, tās, iespējams, varēs sniegt datus par saviem valstspiederīgajiem. Tās nevar sniegt datus no ES datu bāzes vai Prīmes datu bāzes, un šajā jautājumā es izteicos pietiekami skaidri. Es arī ļoti skaidri prasīju Amerikas Savienotajām Valstīm — un mēs esam nosūtījuši vēstules un joprojām šajā jautājumā risinām sarunas — piekrist, ka divpusējos nolīgumos nedrīkst būt atsauces uz PDR datiem. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis, iespējams, nav centušās to apspriest ar ASV, bet šāda ir Komisijas nostāja.

Es ļoti labi saprotu jūsu bažas, bet mums ir jāvirzās uz priekšu, lai — maksimāli — uzlabotu sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un censtos nolīgumā ieviest dažus saistošus noteikumus dalībvalstīm, jo tas ir vienīgais veids, kā panākt tieši to, ko vēlaties panākt. Tas ir veids, kā mēs risinām jautājumus, tādēļ Komisija rīkojas šajā virzienā: mēs pašlaik piedalāmies sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un cenšamies panākt nolīgumu, kas ir saistošs dalībvalstīm.

Tādēļ esam jautājuši Padomei un sacījuši: lūdzu, apzinieties, ja par to panāks vienošanos un ja mēs varēsim aizsargāt datus, kas ietverti mūsu pieejā — pieejā starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm — ka jums jārīkojas tāpat. Vai jums ir vēl kāds cits priekšlikums, kurš pamatotos uz tiesisko reglamentējumu, kas mums jāievēro? Ja tā, esmu gatava to uzklausīt. Tomēr, ja šāda priekšlikuma nav, lūdzu, saprotiet, ka arī mēs jautājumam par pilsoņu datiem pieejam ar lielu rūpību un cenšamies tos aizsargāt, bet mēs arī cenšamies ņemt vērā dalībvalstis un Padomi.

Šis jautājums joprojām tiek risināts. Es uzklausīju visas jūsu paustās bažas un centīšos tās visas ņemt vērā. Komisija var doties pie Padomes un sacīt, lai tā pārtrauc sarunas ar jebkuru citu valsti. Mēs varam sacīt, ka mēs rīkosim sarunas, un pēc tam centīsimies tām piemērot saistības attiecībā uz mūsu pieeju. Tā mēs strādājam.

  Priekšsēdētājs. – Komisāres kundze! Tā kā man ir zināšanas par šo jautājumu, es vēlētos vienkārši uzsvērt, ka gandrīz katra politiskā grupa šajā plenārsēžu zālē ir paudusi lielas bažas, kā jau jūs dzirdējāt. Mums ir PDR nolīgums, par ko notiek atkārtotas sarunas un kas tiek izstrādāts. Šim Parlamentam ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija šīs bažas uztvertu pietiekami nopietni un lai mums nebūtu nošķirtības sajūtas, kā tas bija, piemēram, SWIFT nolīguma gadījumā.

Mēs arī šajās apspriedēs nesen norādījām uz „pelēkajām zonām”, kas ir īpaši bīstamas. Piemēram, ja katra dalībvalsts trešai valstij sniegtu datus, ko tā ievieto Eiropas datu bāzēs — piemēram, Šengenas datu bāzē — beigu beigās šī trešā valsts varētu apkopot visus datus, kas ir Šengenas datu bāzē. Lai gan tā to neiegūst no Šengenas datu bāzes, tā to iegūst atsevišķi no katras dalībvalsts.

Šajā saistībā, kā jūs jau pareizi minējāt, mēs esam pateicīgi par enerģisko pieeju, ar kādu Komisija aizsargā Kopienas pozīciju šādā situācijā. Es arī vēlos jums prasīt, lai jūs nodrošināt, ka tas tiek izdarīts maksimāli piemēroti.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es jums piekrītu, ka mums jāņem vērā visas bažas un ka šī ir joma, kas rada bažas.

To es skaidri norādīju jau pašā sākumā un es vēlos, lai jūs to saprastu.

Komisijā mēs cenšamies rast likumīgus veidus, kādi ir saskaņā ar līgumiem un ar kuriem varētu risināt šo problēmu, aizsargāt datus un censties uzlabot Kopienas pozīciju šajā situācijā.

Tomēr tas nav vienīgais balsts. Atcerieties, ka es esmu izpratusi visas bažas. Es vēlos, lai jūs saprastu, ka mēs esam no Padomes prasījuši apņemšanos. Ja mums izdosies un ja mēs patiešām panāksim personas datu aizsardzību mūsu nolīgumā, tad mēs esam prasījuši Padomei apņemties to ievērot.

Tas ir vienīgais likumīgais veids, kā virzīties uz priekšu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

16. Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā - Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Jarosław Leszek Wałęsa ieteikumu Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījuma apstiprināšanu Eiropas Savienības vārdā (11076/2010 - C7-0181/2010 - 2010/0042(NLE)) (A7-0262/2010) un

– Carmen Fraga Estévez ziņojumu Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (COM(2009)0151 - C7-0009/2009 - 2009/0051(COD)) (A7-0260/2010).

(Priekšsēdētājs uzsvēra, ka runātājiem ir strikti jāievēro uzstāšanās laiki)

  Jarosław Leszek Wałęsa, referents. – (PL) Jūtos pagodināta, ka varu jūs iepazīstināt ar Konvenciju, ko parakstīja Otavā 1978. gadā, un tā stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī. Saskaņā ar šo konvenciju izveidoja Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju (turpmāk — NAFO), lai atbalstītu zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī lai atbalstītu starptautisko sadarbību. NAFO ikgadējās sanāksmēs 2007. un 2008. gadā līgumslēdzējas puses pieņēma minētās konvencijas grozījumus. Šis dokuments ievieš būtiskas izmaiņas šajā konvencijā, un tā galvenais nolūks ir Konvencijas redakcijas saskaņošana ar citām reģionālā līmeņa konvencijām, kā arī ar starptautiskiem dokumentiem, un iekļaut tajā mūsdienīgas zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. Ir atjaunināta organizatoriskā struktūra, ieviests līgumslēdzēju pušu, karoga valstu un ostas valstu skaidrs pienākumu sadalījums, nodrošināti saskaņotāki lēmumu pieņemšanas procesi, ieviestas reformas NAFO budžetā veicamo iemaksu sistēmā, kā arī ir paredzēts mehānisms attiecībā uz tādu strīdu izšķiršanu, kas varētu rasties starp līgumslēdzējām pusēm.

Ņemot vērā šajā konvencijā paredzētās Eiropas Savienības zivsaimniecības tiesības, ierosināto izmaiņu ratificēšana ir Eiropas Savienības interesēs. Tādēļ mums jāvienojas par minētās konvencijas izmaiņu ratificēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos skaidri un precīzi uzsvērt dažas problēmas, kas ir konstatētas šīs ratifikācijas laikā. Pirmkārt, līgumslēdzējas puses pieņēma izmaiņas NAFO ikgadējā sanāksmē 2007. gadā, izstrādājot redakciju angļu valodā. Redakciju franču valodā izstrādāja 2008. gadā, taču Komisijas dokuments — priekšlikums par transponēšanu Kopienas tiesību aktos — datēts ar 2010. gada 8. martu. Tas nozīmē, ka dokuments tika izstrādāts vairāk nekā divus gadus. Šāds kavējums nav pieņemams, un tas nedrīkst turpmāk atkārtoties. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības efektīvu darbību, ir nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana. Trīs iestādēm — Komisijai, Padomei un Parlamentam jārod pienācīgs risinājums, kā izvairīties no procedūras aizkavēšanas un īstenot vienu no galvenajiem Lisabonas Līguma mērķiem, proti, vienkāršot un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu. Šis ratifikācijai iesniegtais dokuments pierāda to, ka kaut kas joprojām nav kārtībā un ka ir steidzami jārīkojas, lai novērstu šādas situācijas. Otrkārt, vēlos jums atgādināt, ka Lisabonas Līgums stājās spēkā 2009. gada decembrī. Tādējādi šo jauniegūto tiesību dēļ Zivsaimniecības komiteja un Eiropas Parlaments būtu pienācīgi jāpārstāv visās turpmākajās sarunās par nākamajām starptautiskajām konvencijām. Eiropas Parlaments 2007. un 2008. gadā netika pārstāvēts acīmredzamu iemeslu dēļ. Tomēr mūsu iestāde ir gatava vienošanos ratificēt, ievērojot mūsu kompetences jomas, bet vienlaicīgi Padomei un Komisijai būtu jāatceras jaunās procedūras prasības un vajadzību ievērot Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras.

  Carmen Fraga Estévez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties Padomei un Komisijai, ka tās panāca šādu lielisku vienošanos pirmajā lasījumā, un jo īpaši vēlos pateikties visu trīs iestāžu juridiskajiem dienestiem par sadarbību un palīdzību, risinot problēmas, kas radās saistībā ar jauno komiteju procedūru, kuru paredz Lisabonas Līgums.

Manuprāt, esam panākuši apmierinošu kompromisu, jo īpaši tādēļ, ka tas ir būtisks progress salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, lai gan — kā jau tas ir visos kompromisos — mums visiem ir nācies piekāpties un būt elastīgiem saistībā ar uzdevumu, kas bijis īpaši sarežģīts, proti, ar Komisijas priekšlikumu, kuru sagatavoja pirms Lisabonas Līguma spēkā stāšanās. Tas vienlaicīgi nozīmēja, ka priekšlikums bija jāpielāgo jaunajai situācijai, jo īpaši Līguma 290. un 291. pantam par deleģētajiem tiesību aktiem un īstenošanas tiesību aktiem.

Tā kā šajā gadījumā ir tāda ieteikuma transponēšana ES tiesību aktos, ko ir ierosinājusi reģionāla zvejniecības organizācija, proti, Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (turpmāk — NEAFC), bet pēc tā būs daudzi citi, Parlamenta pamatmērķis bija paredzēt mehānismu, kurš nodrošinātu pēc iespējas ātrāku transponēšanu, novēršot iekšējās birokrātijas kavējumus, kas mums neļauj attiecīgi reaģēt uz mūsu starptautiskajiem pienākumiem, kā tas ir bijis līdz šim.

Tāpēc 48. panta jaunā redakcija pēc kompromisa, kas panākts ar Padomi attiecībā uz šīs regulas turpmākajiem grozījumiem, ļaus Komisijai gan pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies, vienojoties ar NEAFC, gan pielāgot jaunus ieteikumus, ko turpmāk varētu ierosināt, izmantojot pilnvaru deleģēšanu.

Faktiski Komisija vēlējās, lai būtu iespējams pārskatīt visus priekšlikuma pantus, izmantojot deleģētos tiesību aktus, un kompromisā piekrīt, ka tā tas būs attiecībā uz vairākiem pantiem, izņemot tādas jomas kā nozveju reģistrēšana, pārkraušanas, pārbaužu vai pārkāpumu uzraudzība: citiem vārdiem sakot, attiecībā uz pamatjautājumiem, kas saistīti ar kontroli un uzraudzību un kas joprojām nav ietverti parastajā likumdošanas procedūrā.

Jebkurā gadījumā, komisāre, Parlaments ir apņēmies grozīt šo procedūru, ja izrādīsies, ka šo aspektu iekļaušana parastajā likumdošanas procedūrā varētu apdraudēt atbilstību Eiropas Savienības saistībām un jo īpaši Komisijas saistības, kas noteiktas kā līgumslēdzējai pusei, noslēdzot nolīgumus ar reģionālās zvejniecības organizācijām.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis kompromiss ir būtiska virzība uz priekšu ne tikai saistībā ar šo konkrēto priekšlikumu, bet arī, nosakot pamatojumu turpmākām zivsaimniecības politikas apspriedēm starp Padomi, Komisiju un Parlamentu.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija mudina Parlamentu piekrist Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījumu (turpmāk dēvēts — NAFO konvencijas grozījums) apstiprināšanai.

Es vēlos pateikties Wałęsa kungam par viņa lietderīgo darbu pie šī ziņojuma.

Ar šo grozījumu minētā konvencija tiek pārskatīta, lai to saskaņotu ar citām reģionālām konvencijām un starptautiskajiem dokumentiem. Izdarot grozījumus, tajā tiek iekļautas mūsdienīgas zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, racionalizēta Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas struktūra un ieviestas līgumslēdzēju pušu, karoga valstu un ostas valstu pienākumu skaidras definīcijas, kā arī saskaņotāks lēmumu pieņemšanas process.

Tādējādi tiek modernizēta NAFO budžeta iemaksu formula un paredzēts līgumslēdzēju pušu strīdu risināšanas mehānisms.

Šis rūpīgi izstrādātais grozījums palīdzēs ES pildīt tās starptautiskās saistības attiecībā uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, kā arī veicināt Līguma mērķus. Grozījuma ātra ratificēšana ir ES interesēs, tādēļ iesaku Parlamentam to ratificēt.

Tagad vēlos runāt par otru ziņojumu, proti, par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā.

Es vēlos pateikties Fraga Estévez kundzei par viņas darbu pie šī ziņojuma. Esmu gandarīta par Zivsaimniecības komitejas spēcīgo atbalstu šī svarīgā priekšlikuma saturam.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) kontroles un noteikumu izpildes shēmas īstenošana patiešām ir galvenais pasākums, kas mums palīdzēs pārvaldīt zvejas resursus Atlantijas reģionā un atbrīvoties no nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (turpmāk — NNN zveja).

Tomēr man jānorāda, ka Komisija nav pilnībā apmierināta ar vispārējo vienošanos starp Parlamentu un Padomi trialoga laikā ar Komisiju.

Es patiešām esmu ļoti vīlusies par konkrētiem rezultātiem, īpaši par 48. pantu, kurā paredzēta grozījumu izdarīšanas kārtība regulā.

Komisija ir centusies iegūt atbilstošākas deleģētās pilnvaras, lai transponētu turpmākos grozījumus shēmā. Vēlos paskaidrot, kādēļ tas tā ir, un, lūdzu, klausieties uzmanīgi, jo turpmāk saskarsimies ar tādām pašām problēmām.

Kā jūs zināt, Eiropas Savienībai ir šī shēma jāīsteno pilnībā, jo to paredz mūsu starptautiskās saistības saskaņā ar NEAFC konvenciju. Saskaņā ar šo konvenciju grozījumi mums parasti kļūst saistoši, kad ir pagājušas 80 dienas pēc to pieņemšanas. Tādēļ mums ir 80 dienas to īstenošanai. Esmu patiesi nobažījusies, ka ierobežotās pilnvaras, ko citu aktu pieņēmēji ir deleģējuši Komisijai, var kavēt grozījumu savlaicīgu transponēšanu ES tiesību aktos. Tāda ir īstenība un atbilde uz Wałęsa kunga bažām par grafiku.

Lai gan es nebūšu atbildīga par šīs vienošanās apstiprināšanu, es vēlētos, lai jūs apzinātos minēto problēmu.

Galu galā mums jāizvairās no tā, ka NEAFC pasākumu transponēšana pārtop par mūsdienu Sīzifa mītu. Pašreizējā situācijā NEAFC pagājušajā gadā pieņemtie pasākumi būs transponēti tad, kad beidzot pieņems šo vispārējo vienošanos, bet nākamajā mēnesī NEAFC, visticamāk, pieņems jaunus grozījumus, kuru aktīva transponēšana ES tiesību aktos būs nepieciešama 2011. gada sākumā.

Tādēļ mums tam būs vajadzīgs ilgāks laiks.

Tāpēc Komisija uzskata, ka šī regula neskar nekādu turpmāku šīs iestādes nostāju attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. panta izmantošanu reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pasākumu transponēšanai.

Turklāt Komisija saglabā tiesības ierosināt regulas grozījumus, palielinot tādu pasākumu skaitu, kuri būtu jāpieņem, īstenojot deleģētos vai īstenošanas tiesību aktus.

To mēs darīsim gadījumā, ja transponēšana ar parasto likumdošanas procedūru radīs kavējumus, kas apdraudētu mūsu pienākumu pildīt starptautiskas saistības.

Pašlaik vēlos vēlreiz pateikties Fraga Estévez kundzei un Wałęsa kungam par ziņojumiem, kā arī Zivsaimniecības komitejai par darbu pie šiem svarīgajiem jautājumiem.

  Alain Cadec, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Galvenokārt runāšu par Fraga Estévez kundzes ziņojumu. Tas ir ziņojums, par kuru mēs šodien paužam mūsu viedokli un kuram ir liela nozīme kontroles nostiprināšanā Ziemeļaustrumu Atlantijā un Eiropas Parlamenta kā citu aktu pieņēmēja nozīmes nostiprināšanā saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Patiešām viena no Parlamenta Zivsaimniecības komitejas prioritātēm ir cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas tieši ietekmē mūsu zvejniekus un mūsu Eiropas zivsaimniecības nozares. Viņi faktiski ir zemūdens zivsaimniecības nozares īstenotās negodīgās konkurences upuri. Nelikumīgi kuģu īpašnieki izmanto nepietiekami atalgotu apkalpi un pārdod zivsaimniecības produktus par ļoti zemām cenām. Tas, ka šie kuģu īpašnieki neievēro jūras tiesības, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un 2010. gada 1. janvāra NNN regulu, nozīmē, ka Eiropas kuģu īpašnieki ir nekonkurētspējīgi darbaspēka izmaksu dēļ, kuras tiem jāuzņemas. Mēs vēlamies augšupēju saskaņošanu attiecībā uz noteikumiem un darba nosacījumiem, ko piemēro trešo valstu zvejai Eiropas Savienībā.

Eiropas zvejnieki arī ievēro striktus pārvaldības un kontroles noteikumus, kas nodrošina resursu saglabāšanu un nodrošina Eiropas zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, taču minētie noteikumi nedrīkst mūsu zvejniekiem radīt nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar tiem, kuri tos neievēro. Tādēļ aicinu nostiprināt visus kontroles pasākumus un atbilstoši piemērot sankcijas pret nelikumīgo zveju.

Šajā saistībā es apsveicu mūsu priekšsēdētāju par viņas ziņojumu, kurā norādīts, ka Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas pieņemtā kontroles shēma Eiropas tiesību aktos jātransponē nekavējoties; jo īpaši atzinīgi vērtēju ieviesto programmu, kas sekmē līgumslēdzējām pusēm nepiederošu kuģu atbilstību. Šajā ziņojumā arī ir paskaidrota Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta darbības joma attiecībā uz deleģētiem tiesību aktiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka pielikumam pievienoti trīs paziņojumi, kuros noteikti deleģēto aktu īstenošanas nosacījumi, kas nodrošina Komisijas īstenošanas pilnvaru uzraudzību un iestāžu līdzsvara saglabāšanu.

Es vēlos norādīt, ka Parlamentam kā likumdevējam jābūt pilnīgai rīcības brīvībai saistībā ar jautājumiem attiecībā uz deleģēšanu.

  Ulrike Rodust, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki, dāmas un kungi! Esmu gandarīta, ka spējām pieņemt regulu, kas ir vēl viena neliela virzība ilgtspējīgas zivsaimniecības kopējo mērķu virzienā. Reģionālās zvejniecības organizācijas ir ārkārtīgi svarīgas iestādes, lai pasaulē nodrošinātu labu pārvaldību. Diemžēl sarunas nereti ir sarežģītas, un progress ir pārāk lēns tādiem nepacietīgiem cilvēkiem kā man. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai nostiprinātu reģionālās zvejniecības organizācijas.

Man ir komentārs par NEAFC ziņojuma konkrēto rezultātu. Manuprāt, jaunais ostas valsts veiktās kontroles noteikums NEAFC un jaunie pasākumi nelikumīgas zivsaimniecības novēršanai ir jāvērtē īpaši atzinīgi. Tomēr mums nācās vest intensīvas sarunas ar Padomi un Komisiju par jautājumiem, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet ārkārtīgi tehniski, bet ir svarīgi mūsu turpmākajam darbam. Es uzskatu, ka deleģēto tiesību aktu jautājumā esam raduši kompromisu, kas ir pieņemams visām pusēm.

Mums arī izdevās panākt vienošanos par to, kā turpmākie NEAFC lēmumi tiks transponēti ES tiesību aktos. Tomēr nav noslēpums, ka Komisija nav īpaši apmierināta ar šeit sasniegto rezultātu. To es varu saprast. Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienībai NEAFC lēmumu īstenošanai ir vajadzīgi vairāki gadi. Tāpēc gan Padomei, gan Parlamentam ir jāpierāda, ka vajadzības gadījumā spējam ātri pabeigt koplēmuma procedūru.

Visbeidzot, es vēlos minēt vienu īpaši aktuālu jautājumu: strīdu ar Īslandi par skumbriju zveju. Mums jau ir NEAFC, kas pārvalda Ziemeļaustrumu Atlantijas starptautiskos ūdeņus. Tomēr tādām migrējošām sugām kā skumbrija mums vajadzīga arī vienošanās, kas attiecas uz teritoriālajiem ūdeņiem. Kā jūs zināt, tas joprojām ir klupšanas akmens. Manuprāt, ir jāpauž dziļa nožēla, ka, neraugoties uz vispārīgu sadarbību, šis jautājums ir pietiekami strīdīgs. Kādēļ gan reģionālajām zvejniecības organizācijām nepiešķirt pilnvaras attiecībā uz krasta ūdeņiem — vismaz attiecībā uz migrējošām sugām? Tas, protams, būtu radikāls solis, bet to noteikti ir vērts apsvērt.

  Britta Reimers, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Pieņemot Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā, izveidoja īpaši svarīgu organizāciju, proti, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju vai NAFO. Tās mērķis ir Ziemeļrietumu Atlantijas zivju resursu saglabāšana un optimāla izmantošana. Konvencijā ir izdarīti grozījumi, un tā ir saskaņota ar citām reģionālām konvencijām. Ir ieviestas tādas mūsdienīgas koncepcijas kā krājumu pārvaldība. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai organizācijas struktūra tiktu racionalizēta un lai tiktu skaidri definēti līgumslēdzēju pušu pienākumi. Apsveicami ir arī tas, ka ir paredzēta iespēja risināt konfliktus, izmantojot strīdu risināšanas procedūru. Minētajā konvencijā Eiropas Savienībai paredzētās zvejas iespējas ir ES interesēs. Parlamentam jādod savs apstiprinājums saskaņā ar jaunajām pilnvarām, ko tam piešķir Lisabonas Līgums.

Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ēnu referente es Parlamentam iesaku apstiprināt Wałesa kunga ziņojumu.

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties referentiem Fraga Estévez kundzei un Wałęsa kungam par šodien apspriestajiem ziņojumiem.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) ir Eiropai un Ziemeļatlantijas okeāna ekosistēmām īpaši svarīga reģionāla zvejniecības organizācija vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija. NEAFC darbības neatkarīgs pārskats bija kopumā labvēlīgs, kas reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju gadījumā tā ir ne vienmēr. Lai gan NEAFC darbība salīdzinājumā ar citām reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām ir labvēlīgāka, galveno zivju sugu krājumu statuss šīs konvencijas apgabalā ir kritisks. Darbību nevar novērtēt attiecībā uz ekonomikas un sociāliem aspektiem, kas rada lielas neskaidrības par to, vai ir vai nav sasniegts Konvencijas mērķis attiecībā uz racionālu izmantošanu. Tomēr uzlabojumi uzraudzības kontroles un uzraudzības pasākumi, noteikumu izpildes melnie saraksti ar NNN kuģiem, kā arī ostas valsts pasākumi ir svarīgi sasniegumi.

Darbības novērtējuma dēļ ir ieviests strīdu izšķiršanas mehānisms, bet ES ir pārāk ilgi vilcinājusies, lai to transponētu tiesību aktos. NEAFC šos pasākumus pieņēma jau 2006. gadā, taču tikai tagad tie ir stājušies spēkā. ES jāspēj piemērotāk sagatavoties, lai reaģētu uz jaunām tendencēm un pildīt starptautiskas saistības.

Nelikumīgas zvejas apkarošana kļūst aizvien svarīgāks jautājums. Dažās zvejas vietās 30 % no zvejas darbībām nav likumīgas. Pasaulē katru gadu 11–26 miljoni tonnu liels zivju apjoms apmēram 23 miljardu ASV dolāru vērtībā tiek nozvejots nelikumīgi. Tas atbilst apmēram vienai piektdaļai pasaulē reģistrētās kopējās nozvejas. Nelikumīga zveja apdraud ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību jo īpaši — bet ne tikai — atklātajā jūrā un jaunattīstības valstu piekrastes ūdeņos. Šādai zvejai ir arī būtiskas ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas.

Kontroles regulas un NNN noteikumu stāšanās spēkā nodrošina svarīgus ES dokumentus. Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas (turpmāk — CCAMLR konvencija) apgabalā NNN zvejas operatori ir izrādījuši atsaucību attiecībā uz pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir NNN zvejas samazināšana, mainot zvejas vietas, ostas, izkraušanas vietas un karoga valstis. Šī pielāgošanās spēja likusi NNN zvejas operatoriem un zivsaimniecības pārvaldības iestādēm sacensties valsts un starptautiskā līmenī. Atbilstības mehānismi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijā var likt NNN zvejas kuģiem mainīt zvejas vietas. Pašreiz NNN zvejas kuģu operatori nemitīgi maina karoga valstis — tā dēvētais „flag hopping”. Tas ir jautājums, kas ir jārisina ES.

ES ir jāvirzās tālāk. Būtiska ir sadarbība starp reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, bet mums arī būtu jāuzņemas iniciatīva un jāizstrādā zvejas kuģu globālais reģistrs, kas ietvertu visus apgādes kuģus un skaidri norādītu uz kuģa faktisko īpašnieku. ES jāuzņemas lielāka atbildība saistībā ar NNN zvejas novēršanu pasaules līmenī.

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā. – (PL) Vispirms vēlos apsveikt referentus ar ārkārtīgi svarīgajiem un būtiskajiem ziņojumiem, jo īpaši ar ziņojumiem par pārbaužu reglamentēšanu. Ņemot vērā situāciju, ka ir tādas Eiropas Savienībai piederošas ūdens teritorijas, kurās netiek veikta inspicēšana vai pilnīgi nekādas pārbaudes, būtu jārīkojas un visā Eiropas Savienībā jāveic pārbaudes visos zvejas ūdeņos.

Tomēr saistībā ar pārbaudēm būtu jānorāda, ka nav vienotas sistēmas par kvotu sadali vai atsevišķu dalībvalstu nozvejas paziņošanu. Minētā analīze pierāda, ka Komisijai pašai nav zināšanu šajā jomā un vairākos gadījumos Komisijas pārstāvju sniegtie atzinumi ir bijuši pretrunīgi. Vienlaicīgi arī reģionālajām konsultatīvajām aģentūrām nav šādu zināšanu. Ir vērts atcerēties traģisko situāciju attiecībā uz siļķu populāciju Baltijas jūras rietumos. Kopš 2004. gada ir veiktas izmeklēšanas par krīzes cēloņiem. Joprojām nav rasts pamatots skaidrojums. Neizprotami, kā nav ņemta vērā zivju miltu un zivju eļļas pārmērīgās ražošanas problēma.

Būtu jāapsver jautājums par Zivsaimniecības kontroles aģentūru Vigo, kura konkrētos gadījumos ir sniegusi subjektīvus pārbaužu ziņojumus, kā tas bija Baltijas jūras rietumu gadījumā. Strīdīga ir arī rūpniecisko zvejas vienību pārbaužu joma. Tomēr tagad pamatjautājums ir par ziemeļu cauruļvada būvniecību, jo šādā gadījumā zvejniekiem ir vieniem pašiem jāaizstāv viņiem pienācīgās tiesības un jāatgūst zaudētie ieguvumi. Tādēļ mums nākas veikt rūpīgāku analīzi, kas būtu jāietver turpmākajā kopējā zivsaimniecības politikā, un katrā ziņojumā būtu jāievēro šāda politika.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki! Jums patiesi ir ļoti aizņemts vakars, jo mēs jau tikāmies Zivsaimniecības komitejā. Pirmkārt, vēlos pateikties referentiem par minētajiem ziņojumiem un atkārtot daudzu manu kolēģu šovakar paustos komentārus saistībā ar viņu bažām par progresa kavēšanos šajos jautājumos.

Tomēr es patiesi vēlos izmantot šo iespēju Parlamentā un runāt par zvejas nolīgumiem vispārīgāk, kā arī uzsvērt vajadzību sadarboties visām šo nolīgumu pusēm. To minēja komisāre, kad norādīja, ka nolīgumi paredz visu iesaistīto pušu atbildību.

Iedomājieties, ka nupat ieguldījāt vairākus miljonus mārciņu jaunā, mūsdienīgā ražotnē, kas ik gadu ražo augstvērtīgu produktu no atjaunojama un ilgtspējīga resursa saskaņā ar augstākajiem starptautiski atzītajiem standartiem. Tad jūsu kaimiņš izdomā pārtraukt šo starptautisko nolīgumu un vienpusēji paziņo, ka būtiski paplašina savu tā dabas resursa daļu, no kura ir atkarīga jūsu uzņēmējdarbība. Tieši tas ir noticis ar skumbrijām un jo īpaši ar vienu zvejnieku ģimeni Ziemeļīrijā.

Protams, es runāju par Piekrastes valstu nolīgumu starp ES, Īslandi un Fēru salām. Komisāre, mēs jūs jau uzklausījām un novērtējām jūsu spēcīgo nostāju, kāda jums ir šajā konkrētajā jautājumā. Mēs vēlamies atzīt jūsu centienus šo zvejnieku labā, bet mēs arī vēlamies mudināt gan Parlamentu, gan Komisiju nodrošināt tikpat spēcīgu nostāju, kāda ir jums, kad turpināsiet piedalīties sarunās par risinājumu situācijai, kas kļūst īpaši sarežģīta un draudīga.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Šovakar šeit ir trīs runātāji no Īrijas: Dodds kundze, kura jau uzstājās; Pat the Cope Gallagher, kurš drīz uzstāsies; un es. Mēs trīs pārstāvam gandrīz visu Īrijas salas zivsaimniecības kopienu. Zivsaimniecība mūsu valstij ir daudzus gadus bijusi īpaši svarīga nozare. Mums ir brīnišķīgas piekrastes kopienas, kas ir atkarīgas no zvejniecības, bet, kā jau esmu sacījis iepriekš, nekad neesmu redzējis lielāku cilvēku grupas vilšanos par to, kāda pašlaik vērojama starp šiem zvejniekiem. Tas noticis kvotu, nelikumīgas zvejas, izsekojamības trūkuma dēļ no loma līdz gala produktam un jo īpaši pārmērīgas reglamentācijas, drakonisku sankciju un zemāku cenu dēļ, ko rada šaubīgas kvalitātes un izcelsmes zivju imports.

Paldies, ka referenti dažus no minētajiem jautājumiem šovakar ir skāruši. Es īpaši atzinīgi vērtēju Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ierosināto aizliegumu par saldētu zivju izkraušanu Eiropas ostās, nesaņemot ārvalstu kuģa karoga valsts ratifikāciju. Tas ir īpaši svarīgs jautājums, un es ceru, ka to īstenos ar tādu pašu dedzību, ar kādu īstenoja mūsu noteikumus, kuri skar mūsu zvejnieku kopienas.

Referenti norādīja, ka ir svarīgi, lai Parlaments saglabā savas tiesības veikt rūpīgu pārbaudi attiecībā uz turpmākiem grozījumiem Konvencijā, bet ir tikpat svarīgi, ka Komisija un Parlaments cieši sadarbojas, lai gūtu iespējami labvēlīgus ieguvumus mūsu piekrastes kopienām, kādas ir lielākā daļa no mūsu zvejnieku kopienām.

Visbeidzot, mēs nedrīkstam laist garām izdevību apsvērt visas pieejamās iespējas attīstīt akvakultūru. Eiropas Savienībā tiek importēts pārāk liels zivju daudzums, ko mēs patiesībā paši varētu ražot. Šādas ekonomikas krīzes apstākļos noteikti ir liela iespēja attīstīt akvakultūru.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Damanaki kundzei par ierašanos šeit un apsveikt referentus Wałesa kungu un Fraga kundzi.

Fraga kundzes ziņojums izstrādāts saistībā ar ieteikumiem par kontroles shēmu, ko 2006. gadā pieņēma Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), lai gan minēto konvenciju izstrādāja 1982. gadā, ziņojumā ir atkārtoti paredzēti noteikumi par kuģu kontroli un noteikumu izpildi Konvencijas noteiktajos apgabalos. Fraga kundzes ziņojums ir tiesiskais reglamentējums, kas iekļauts regulas priekšlikumā, lai ieviestu pasākumus Eiropas līmenī.

Galvenās izmaiņas ir šādas: kuģu atbilstības noteikumu veicināšana teritorijā, kas nav līgumslēdzēja teritorija, jauna kontroles sistēma, tādu saldētu zivju izkraušanas aizliegšana, kuru likumību nevar pierādīt, saskaņošana ar citām konvencijām, zivsaimniecības pārvaldības pasākumi un jauni pasākumi nelikumīgas zvejas apkarošanai.

Es vēlos uzsvērt jautājumu, uz ko jau norādīja citi kolēģi deputāti. Fraga kundzes ziņojumā ir minēts, ka ieteikumu par kontroles shēmu pieņēma 2006. gadā, lai gan Konvenciju parakstīja 1982. gadā — pirms 28 gadiem — savukārt Wałesa kunga ziņojumā minēto Konvenciju pieņēma 1978. gadā, un, manuprāt, viņš apgalvoja, ka to transponēja 1989. gadā. Citiem vārdiem sakot, vēlos paust neapmierinātību ar Komisijas izmantoto metodi reģionālo zvejniecības organizāciju ieteikumu transponēšanai.

Nelikumīga zveja ir ne tikai jāuzrauga, ievērojot kopējo atļauto nozveju un kvotas, bet mums arī jārisina „likumīgais vakuums”, kas varētu izveidoties, ja netiks transponēti tiesību akti.

Nepietiek ar ieteikumu transponēšanu no citām regulām, jo tas grauj skaidrību un ticamību. Turklāt tas liek apšaubīt parasto likumdošanas procedūru un iestāžu līdzsvaru. Reģionālajās organizācijās noteiktie pasākumi ir efektīvi un ātri jāievieš. Parlaments ir nereti uzsvēris, ka reģionālas organizācijas un to nolīgumi ir prioritāri.

Ja, transponējot reģionālo organizāciju lēmumus, netiek ievēroti ES tiesību akti, tiek nodarīts kaitējums Parlamentam un, protams, grauta Lisabonas Līguma reputācija.

Komisāre minēja, ka tiks slēgti jauni nolīgumi. Tāpēc, īsāk izsakoties, mēs Komisijai prasām nodrošināt to ātru un dinamisku tiesisku transponēšanu. Nepieļausim „juridisku vakuumu”, kas var sekmēt nelikumības zivsaimniecības jomā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt vēlos paust atzinību abiem referentiem par viņu ziņojumiem un jo īpaši atsaukties uz Carmen Fraga Estévez ziņojumu, kas nebija pretrunīgs, jo visas partijas ir pieņēmušas šo kompromisu. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt Ziemeļaustrumu Atlantijas zivju resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un optimālu izmantošanu, paredzot ilgtspējīgus vides un sociālos ieguvumus.

Es vēlētos izmantot šo izdevību, ierosinot jautājumu par notiekošo strīdu attiecībā uz skumbrijām, kas ir zivis, kuras nozvejo Ziemeļaustrumu Atlantijas apgabalā. Ir svarīgi, lai šo strīdu atrisina maksimāli ātri, jo skumbriju pārmērīgai nozvejai būs postoša ietekme uz turpmāku nozveju. Ir īpaši būtiski nodrošināt, ka zivju zvejošana ir ilgtspējīga, un tas būtu jāapņemas visām pusēm. Cik noprotu, nesenajās sarunās Londonā netika pieņemti nekādi lēmumi, bet vēlos norādīt, ka nākamajā nedēļā tās atsāksies. Es tām vēlu sekmes un ceru, ka tiks saglabāts veselais saprāts. Komisāre, cik saprotu, jūs situāciju novērtēsiet pēc sarunām 26. oktobrī, un es augsti vērtēju jūsu strikto nostāju, ko esat ieņēmusi. Jums jānodrošina, lai šie kopīgi pārvaldītie krājumi būtu pieejami arī turpmāk. Visbeidzot, mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas saistībā ar putasu. Mēs nedrīkstam masveidā iznīcināt šos veselīgos skumbrijas krājumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Lai gan atbalstu šos debatēm iesniegtos ziņojumus, man arī jāizmanto iespēja izklāstīt dažus vispārīgus komentārus par starptautiskiem un daudzu valstu zvejas nolīgumiem.

Lai zvejniecības valstu noslēgtie nolīgumi būtu sekmīgi, visām pusēm jābūt nepārprotamam stimulam ievērot šādus saglabāšanas pasākumus, kādi var būt reizēm vajadzīgi.

Jāuzticas arī zinātniskai informācijai, kas ir saglabāšanas un pārvaldības plānu pamatā. Raugoties no manas zvejniecības valsts — Skotijas — perspektīvas, kopējā zivsaimniecības politika — ES pašas starptautiskais nolīgums — nav bijusi pietiekami sekmīga.

Tā dēvētais mencu atveseļošanas plāns faktiski izraisa pilnīgi labu zivju izgāšanu jūrā un nosaka gandrīz neiespējamas kvotu ierobežojumu un kuģošanas dienu kombinācijas. Pašreizējais strīds par skumbrijām — Skotijas vērtīgāko zivju resursu — ko jau minēja citi runātāji, ietekmē visas starptautiskās sarunas.

Ja vēlamies panākt jebkādu iespēju un nodrošināt, ka nolīgumi starp zvejniecības valstīm ir sekmīgi, mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā krājumus apdraud sacensības, vienpusēji nozvejot visas pieejamās zivis.

Es komisārei prasu turpināt viņas sekmīgo darbu, cenšoties rast risinājumu šim strīdam. Es zinu, ka, pateicoties savam nesenajam apmeklējumam, viņa labi apzinās to, cik Skotijai šajā jautājumā ir spēcīgs viedoklis, bet es komisārei lūdzu kopumā ņemt vērā vajadzību nodrošināt, lai mūsu rīcībā būtu stabila zinātniska informācija attiecība uz visu, ko cenšamies panākt, un lai mums ir saprātīgi, izmantojami noteikumi pārvaldības plānos — kas saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku būtu jaunums, kā arī — kas ir svarīgākais — lai pusēm, kurām jāievēro šie plāni, t. i., zvejniecības kopienām, ir stimuli nodrošināt atbilstību tiem.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja iznīcina kopienas, kuras dzīvo piekrastes reģionos, postoši ietekmē jūras ekosistēmas un apdraud pārtikas resursus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju vienošanos ar Padomi un uzskatu, ka esam pavirzījušies uz priekšu, īstenojot Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas ieteikumus.

Striktāki kontroles pasākumi un to pamatošana uz piemērotiem tiesību aktiem ir būtiski pasākumi, lai mēs varētu nodrošināt saistības, ko esam uzņēmušies saskaņā ar Līgumu, un aizsargāt Atlantijas okeāna resursus, kuri tiek pārmērīgi nozvejoti. Tomēr, neraugoties uz šo progresu, šīs regulas piemērošanas joma neļauj mums pilnībā risināt problēmas, kas saistītas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Mēs visi apzināmies, ka tūkstošiem kuģu izmanto tādu valstu karogus, kuras nevēlas vai nespēj ievērot starptautiskus tiesību aktus. Kaitējums tiek nodarīts ne tikai zivju krājumiem, bet arī jūras videi. Darba apstākļi uz daudziem šādiem kuģiem īpaši neatšķiras no vergu darba.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). - (PL) Konvencijai par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā un Konvencijai par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ir vajadzīgs pielāgojums, lai reaģētu uz pašreizējām problēmām, tādēļ nepieciešams izdarīt grozījumus šajās regulās. Ierosinātās izmaiņas attiecas uz: pirmkārt, zivju krājumu racionālu izmantošanu, otrkārt, zivsaimniecības pārvaldības pareizu metodi un atbilstīgām zvejniecības metodēm un, treškārt, nelikumīgas zvejas novēršanu.

Šīs izmaiņas veicinās zivsaimniecības ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, savukārt zivju krājumu izsmelšanas procesa un krājumu atjaunošanas procesu pastāvīga uzraudzība ir būtiska, lai novērtētu faktisko situāciju un pieņemtu atbilstīgus lēmumus šajā jomā.

  Elie Hoarau (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sarunu laikā par Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) nolīgumiem ES delegācijas vadītājs aicināja atgriezt Francijas mencas zvejniecības kvotu Senpjēras un Mikelonas zvejniekiem. Šāda atgriešana nav noteikta NAFO nolīgumā.

Senpjēras un Mikelonas zvejnieku vārdā es pieprasu informāciju par minēto atgriešanu un šīs atgriešanas dokumentēšanu. Es uzskatu, ka to var dokumentēt vienkāršas vēstules veidā, kad būs pilnībā pabeigta NAFO nolīgumu ratifikācija. Vai komisāre var mums sniegt papildu informāciju par šo jautājumu?

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Starptautiskos ūdeņos daudzpusēja sadarbība zivsaimniecības jomā ir vajadzīga, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspēju un saglabāšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Saglabāšanas pasākumi un resursu pārvaldība reģionālo zvejniecības organizāciju līmenī, protams, būtu jānosaka, vienlaicīgi paredzot pasākumus, kas nodrošina efektīvu atbilstību.

Tāpēc mēs atbalstām plaisu novēršanu uzraudzības sistēmā, jo īpaši saistībā ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Pašlaik zvejniecības darbību uzraudzības dēļ dalībvalstis saskaras ar pieaugošām prasībām neatkarīgi no tā, vai tas ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku vai daudzpusēju sadarbību, kā apliecina ierosinātā transponēšana.

Komisijai nevajadzētu šo faktu ignorēt. Nepieciešamajai kontroles pasākumu ieviešanai, izstrādei vai modernizācijai iespējams ir vajadzīgs būtisks finansiāls ieguldījums. Tāpēc mums būs svarīgi apsvērt finanšu resursus, kas pieejamajos likumdošanas dokumentos piešķirti uzraudzības darbībām, jo īpaši regulā par kopējās zivsaimniecības politikas finanšu pasākumiem, kā arī, jo īpaši, pārskatot līdzfinansējuma maksimālo likmi šajā jomā, kura pašlaik ir 50 %.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! NAFO ikgadējā konferencē izdarīja grozījumus 1979. gada 1. janvāra Otavas konvencijā. Ir svarīgi neaizmirst pamatapsvērumus: zivju resursu racionāla izmantošana un saprātīga pārvaldība. Tā pamatā jābūt ilgtspējīgai un ekoloģiskai koncepcijai, ja vēlamies nodrošināt, ka zvejniecība turpina nodrošināt pārtiku turpmākajām paaudzēm.

Proti, nolīgumu mērķis ir saglabāt mazus vietējos zvejniecības uzņēmumus, kuru struktūra ir balstīta uz ģimenēm, un aizsargāt tos pret konkurenci, kas izmanto nelikumīgas metodes, kā arī no apjomīgām flotēm, kuras „izlaupa” jūras, izmantojot daudzas elektroniskās iekārtas un dziļus zvejas tīklus. Īsāk sakot, mēs vēlamies, lai mums būtu zvejniecības nozare, bet ne tāda, kas ar savām nelabvēlīgajām darbībām apdraud mazos un vietējos uzņēmumus. Mums turpmākajām paaudzēm jānodrošina ilgtspēja un mums tā jāaizsargā un jānodrošina ar līgumiskām saistībām.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vēlreiz pateikties abiem referentiem par lielisko darbu, kā arī visiem deputātiem par komentāriem. Es saprotu, ka šie ir īpaši svarīgi ziņojumi. Minētie grozījumi būtiski uzlabotu situāciju, jo īpaši attiecībā uz kontroli un mūsu nostāju saistībā ar nelikumīgas zvejas problēmu.

Es jums visiem piekrītu, ka nelikumīga zveja ir problēma, kas mums jārisina, jo tā grauj krājumu ilgtspēju. Tā arī spēcīgi apdraud mūsu piekrastes kopienas, jo, ja nav krājumu ilgtspējas, mūsu piekrastes kopienām nebūs nākotnes. Ir īpaši svarīgi nodrošināt šīs kontroles shēmas. Ziņojumi un grozījumi attiecībā uz minētajām shēmām var mums būt īpaši lietderīgi.

Es arī vēlos uzsvērt, ka saprotu, ka mums vajadzīgi lielāki resursi — un, iespējams, lielāks finansējums — lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi tiek pienācīgi īstenoti. Tas nav viegls uzdevums, kas jārisina krīzes apstākļos, bet mēs vienalga darīsim visu iespējamo.

Es vēlos pievērsties koplēmuma procedūrai starp Parlamentu, Padomi un Komisiju saistībā ar grozījumu ieviešanu šajos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju lēmumos un to transponēšanu mūsu tiesību aktos. Es atbalstu jūsu viedokli, ka šīs reģionālās zvejniecības organizācijas ir īpaši būtiskas mūsu politikā, un mums ir jāveicina to darbība, lai risinātu jautājumu par nelikumīgu zveju visā pasaulē. Es arī piekrītu, ka, ja varēsim nodrošināt mūsu principu īstenošanu visā pasaulē, zvejniecības ilgtspēja būtu daudz stabilāka.

Es arī pilnībā atbalstu priekšlikumus par to, kā mēs varam veicināt sadarbību, un priekšlikumu izveidot starptautisku zvejas kuģu reģistru, bet pirms šāda posma mums vēl daudz kas jāpaveic.

Ja patiešām vēlamies veicināt starptautisko sadarbību, mums jāturpina darbs un ātri jāīsteno šo organizāciju pieņemtie lēmumi. Tāpēc Komisija šajā jautājumā prasa tai piešķirt lielākas deleģētās pilnvaras. Mēs ievērojam koplēmuma procesu un saprotam, ka tagad vide ir mainījusies, kā arī to, ka Padome un Parlaments pieņems lēmumu par pilnvarām, kādas varat mums piešķirt saskaņā ar deleģēšanas mandātu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tā nav tikai Komisijas problēma: ir apdraudēta ES starptautiskā reputācija, ja mēs kavēsimies ar šo reģionālo organizāciju lēmumu transponēšanu mūsu tiesību aktos. Tāpēc mēs uzstājam uz to, ka šajā jautājumā jānodrošina atbilstošāks līdzsvars.

Es jums piekrītu, ka mums vajadzīgs līdzsvars starp trīs iestādēm, bet mums vajadzīgs atbilstošāks līdzsvars, un es esmu gatava piedalīties konkrētās apspriedēs ar Parlamentu attiecībā uz to, kā šos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pasākumus var efektīvi transponēt ES tiesību aktos.

  Jarosław Leszek Wałęsa, referents. – (PL) Es vēlos visiem pateikties par šodienas debatēm. Redzu, ka esam vienisprātis. Konvenciju pārskatīšanas gaitā ieviestās izmaiņas ir pilnīgi nepieciešamas. Vēlos pateikties Fraga Estévez kundzei par mūsu komitejas vadīšanu, bet galvenokārt vēlos pateikties komisārei. Strādāt kopā ar jums ir ļoti patīkami. Paldies par runu un secinājumiem. Es redzu, ka jūs izprotat Eiropas iestāžu darbības mainīgo dinamiku. Neraugoties uz faktu, ka Eiropas Parlaments, proti, mēs varam tikai piekrist konvenciju grozījumu ratificēšanai, es patiešām ceru, ka turpmāk sadarbības un sarunas turpināsies tā, kā tām būtu jānotiek, un ka tās būs ātras, pārredzamas un efektīvas. Paldies, komisāre, par runu, un es paļaujos, ka turpmākā sadarbība būs laba.

  Carmen Fraga Estévez, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos komisārei sacīt, ka uzskatu, ka šīs pašreizējās regulas par Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju, ko rīt grasāmies pieņemt, piemērs nav lietderīgs, jo notiek tieši tas, no kā vēlamies izvairīties.

Komisija ierosināja novēlotu priekšlikumu un procedūra ir mainījusies, jo apspriežu procedūru esam nomainījuši ar parasto likumdošanas procedūru, un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir izmainījies viss priekšlikums. Tieši no tā mēs izvairāmies, pieņemot šādu kompromisu. Izstrādājot jaunu redakciju regulas 48. pantam — kas ir pants, kurā paredzēta regulas turpmāka grozīšana, lai ES tiesību aktos transponētu dažādus NEAFC ieteikumus — mēs esam Eiropas Komisijai deleģējuši pilnvaras attiecībā uz vairākiem pantiem. Mēs tikai dažās jomās esam uzturējuši un saglabājuši parasto likumdošanas procedūru atbilstīgi kompromisam ar Padomi.

Tāpēc ir panākts būtisks progress, lai nodrošinātu tā turpmāko efektivitāti, bet arī tad, komisāre — un šis mans komentārs ir publiska apņemšanās — ja turpmāk tas darbosies neatbilstīgi un mēs nevarēsim pildīt mūsu saistības, Parlaments būs gatavs pārskatīt minēto procedūru. Manuprāt, mēs esam pietiekami centušies, un es domāju, ka tas ir būtisks progress salīdzinājumā ar sākumpunktu. Esam pārliecināti, ka Komisija varēs izmantot jaunās pilnvaras, ko Padome un Parlaments ir tai piešķīruši.

Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāre! Esmu pārliecināta, ka tas darbosies daudz piemērotāk nekā tas, kas mūsu rīcībā bija iepriekš. Protams, komisāre, tieši jūsu rīcībā būs instrumenti, lai to nodrošinātu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2010. gada 19. oktobrī, plkst. 12.30.

(Sēde tika pārtraukta uz dažām minūtēm)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D), rakstiski. – (PT) Kā Eiropas Parlamenta deputāts no Portugāles, kā arī ņemot vērā to, ka Portugālei ir spēcīgas zvejniecības tradīcijas un konkrētas intereses attiecībā uz Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju, es atzinīgi vērtēju grozījumus Konvencijas tekstā, jo grozījuma mērķis ir nodrošināt labvēlīgākus darbības nosacījumus reģionālajām zvejniecības organizācijām.

Restrukturizācija, ko veicināja lēmumu pieņemšanas pilnvaru koncentrēšana vienā jaunā struktūrā, kā arī jauns strīdu risināšanas process paātrinās iekšējo lēmumu pieņemšanu. Ņemot vērā jaunās definīcijas, ir ieviestas skaidrākas pamatnostādnes par dažādu pušu pienākumiem un tiesībām, nodrošinot lielāku pārredzamību attiecībā uz zvejniecību šajā apgabalā.

Sadarbībā ar NAFO ES būtu jāieņem aktīva nostāja kopā ar citām līgumslēdzējām pusēm un jācenšas saglabāt labas attiecības ar Kanādu, vienlaicīgi turpinot dialogu un saglabājot vienprātību ar citām organizācijas līgumslēdzējām pusēm, kā arī pat starp atsevišķām dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas šajā reģionālajā zvejniecības organizācijā.

Neraugoties uz būtisko nozīmi, kāda piemīt zinātniskām partnerībām, kuras ir to lēmumu pamatā, kas nodrošina jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības iespējamību, un kuras ir sevi sekmīgi apliecinājušas saistībā ar konkrētām zivju sugām, šādi lēmumi tomēr būtu uzmanīgi jāapsver. To mērķis ir nosakāms, lai panāktu līdzsvaru, un tas var būt ilgtspējīgs tikai tad, ja to īsteno, ievērojot sociāli ekonomisko ietekmi.

17. Vienas minūtes uzstāšanās (Reglamenta 150. pants)

Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Priekšsēdētāju konference 2008. gada 14. februārī — it kā pasniedzot Valentīna dienas dāvanu — izlēma, ka starpgrupu sanāksmes notiks tikai ceturtdienās.

Kopš tā laika mēs esam centušies šo jautājumu atrisināt. Mums tas nav izdevies. Tagad starpgrupu sanāksmes notiek nepiemērotos datumos. Tām gandrīz nekad nav pieejamas telpas un nekad nav pieejama mutiskā tulkošana.

Es šodien uzstājos ne tikai kā Nabadzības un cilvēktiesību starpgrupas priekšsēdētājs. Mani ir pilnvarojis šā Parlamenta starpgrupu vairākums, tāpēc es runāju to Parlamenta deputātu vārdā, kuri ir šo starpgrupu sastāvā. Es oficiāli prasu Priekšsēdētāju konferencei atkārtoti apsvērt un atsaukt 2008. gada 14. februāra lēmumu, atgriežoties pie iepriekšējās kārtības, kas starpgrupām nodrošināja brīvību.

Ja tas tā nenotiks, es vēlos pieklājīgi norādīt, ka mēs šo jautājumu ierosināsim Parlamenta plenārsēdē, kurā izlems, kam šeit ir teikšana, un tas ir Parlaments.

  Evgeni Kirilov (S&D). – (BG) Šodien ir 85. gadadiena Angoras līgumam starp Bulgāriju un Turciju. Līgums attiecas uz gandrīz 350 000 Trāķijas bulgāru īpašumtiesībām, kurus pagājušā gadsimta sākumā piespiedu kārtā izdzina no Turcijas. Daži no viņiem joprojām ir dzīvi, savukārt viņu pēcnācēju skaits ir gandrīz 800 000.

Abas valstis šo jautājumu par konfiscēto trāķiešu īpašumu ir vairākkārt apsvērušas, tai skaitā augstākajā līmenī un darba grupās, taču nekas nav panākts. Turcija šos cilvēkus uzskata par pārvietotām personām, taču vairāki fakti un dokumenti, tai skaitā 1926. gada Nāciju savienības protokols par bēgļu aizdevumu Bulgārijai, pierāda viņu bēgļu statusu.

Premjerministrs Erdoğan ierosināja, ka cilvēkiem, kuriem ir īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, būtu jāgriežas Turcijas tiesās. Šādi dokumenti ir, bet ir nepieņemami tos pieprasīt no cilvēkiem, kas ir gājuši bojā vai tik tikko paglābušies no nāves. Savā 2008. gada 21. maija rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja Turciju uzlabot dialogu ar Bulgāriju šajā jautājumā. Es patiešām ceru, ka labā griba dominēs labu kaimiņattiecību vārdā.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs jau, iespējams, zināt, piena nozarē ir skaidra asimetrija saistībā ar tirgošanās iespējām starp lauksaimniekiem un piena izplatīšanas nozari. Šāda asimetrija un piena cenu nepastāvība pēdējo dažu gadu laikā ir palielinājusies, samazinot piena ražotāju peļņu un samazinot nozares paredzamību.

Lai risinātu šo problēmu es pilnībā atbalstu Eiropas Piena uzraudzības aģentūras izveidi, lai nodrošinātu labvēlīgākas vienošanās par piena apjomiem un cenām. Šī aģentūra, ko uzraudzīs Eiropas Komisija, regulāri noteiktu tirgus vajadzības un pētītu piena ražošanas izmaksu attīstību. Šāda sistēma piena nozarei nodrošinātu lielāku stabilitāti, ļaujot samazināt pašreizējās valsts subsīdijas.

  Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Piektdien, 15. oktobrī, Rheinische Post publicēja plašu ziņojumu par transporta komisāru Siim Kallas, kurš it kā esot sacījis, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija starp Parīzi un Bratislavu esot īpaši svarīga Eiropas austrumu un rietumu ass un ka Komisija uzskata, ka tās būvniecība ir ārkārtīgi svarīga. Viņš arī paziņoja, ka Štutgarte 21 ir galvenais elements šajā būtiskajā līnijā.

Vai tas ir joks? Projekta koordinators Péter Balázs ir vairākkārt apgalvojis, ka, lai gan šis dzelzceļš ietilpst Eiropas transporta tīkla projektos, stacijas ir katras valsts jautājums. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, kas paredzēts šā Eiropas transporta tīkla izstrādei, stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir jāfinansē pašvaldību, reģionālajām un valstu iestādēm.

Es aicinu komisāru Kallas apstiprināt Komisijas līdzšinējo nostāju, sniedzot paziņojumu presei, un skaļi un skaidri paziņot, ka Eiropas Savienība nenodrošinās līdzfinansējumu pazemes stacijai Štutgartē.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Briseles pašreizējais lozungs ir taupība, taupība, taupība. Diemžēl tās rezultāti ir skaidri redzami. Stabilitātes un izaugsmes plāni nav nekas cits kā vien darba ņēmēju un pensionāru kolektīva apzagšana, t. i., zagšana no Eiropas sabiedrības. Nez kādēļ visā Eiropā notiek neredzēti vispārēji streiki. Sākumā Grieķijā, Spānijā un Francijā. Novembrī jau ir plānoti streiki Itālijā, un 24. novembrī — Portugālē. Turklāt tas ir tikai sākums.

Es vēlos jautāt: cik vēl vispārējie streiki, cik vēl demonstrācijas, cik vēl balsis ir vajadzīgas, lai sāktos piekāpšanās, Briseles vienprātības lūzums un cieņa pret cilvēkiem? Šie pasākumi neapkaro krīzi, bet ir to pasliktinājuši, un es, priekšsēdētāja kungs, vēlos pieprasīt citus — godīgākus — pasākumus. Es vēlos jautāt: ko īsti mēs gaidām?

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Grieķijas preses un oficiālu Grieķijas valdības avotu ziņojumiem, no kuriem neviens nav ticis apstrīdēts, ir satraucoši pieaudzis tādu ārvalstnieku skaits, kas bez dokumentiem šķērso Grieķijas ziemeļu robežas. Ņemot vērā Frontex īstenoto rīcību, būtiski ir samazinājies to ārvalstnieku skaits, kas ierodas, izmantojot ziemeļaustrumu robežu. Tomēr līdzvērtīgi rezultāti nav panākti uz ziemeļu sauszemes robežas, ko šķērso tūkstošiem ārvalstnieku, radot jaunu problemātisko apgabalu. Šķiet, ka ārvalstnieku apcietināšanas gadījumu skaits robežpilsētā Orestiadā gada laikā ir pieaudzis par 640 % salīdzinājumā ar 80 % samazinājumu salās.

Saistībā ar šo situāciju es Parlamentam ierosinu pieņemt ārkārtēju rezolūciju: pirmkārt, izveidojot Frontex punktu Evrosas upes Turcijas pusē, otrkārt, nosodot Turciju, kas no Eiropas Savienības saņem īpaši dāsnu finansējumu imigrācijas jomā, bet nepilda savas saistības saskaņā ar Ankaras protokolu, un, treškārt un visbeidzot, pārskatot nelikumīgas imigrācijas problēmu, kas ir Eiropas problēma.

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Dāmas un kungi! Šodien es vēlos runāt par sarkano dūņu katastrofu Ungārijā. Pirmkārt, vēlos pateikties visiem, kas šajā laikā palīdzēja cietušajiem un viņu radiniekiem. Šajā katastrofā traģiskākais ir tas, ka varēja novērst visus notikumus, kas diemžēl prasīja arī vairākas dzīvības. Eiropas Savienības pienākums ir novērst šādas katastrofas. Lai to varētu, ir būtiski pārskatīt privatizācijas līgumus, kas noslēgti Centrāleiropas reģionā un kas nav nekas kā tikai laupīšana, piešķirot pilnvaras aizdomīgām bijušo komunistu finansistu aprindām. Turklāt atbilstības gadījumā ir jānacionalizē uzņēmumi, kas ir nelikumīgi atņemti cilvēkiem. Šie finansisti vairs neņem vērā darba ņēmējus, un pat vides katastrofas neaptur viņu naudas grābšanas tieksmes. Tāpēc es lūdzu Eiropas Savienības palīdzību.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Vides un klimata jautājumi attiecas uz mums visiem. Kā mēs zinām, tie ir globāli jautājumi. Ir acīmredzams, ka ES jānodrošina vadošā nozīme, cīnoties par mūsu dzīves apstākļu aizsardzību.

Vides speciālisti apgalvo, ka pēc rūpniecības nākamais būtiskākais klimatu ietekmējošs apstāklis un nākamais lielākais emisiju avots ir visi primitīvie pavardi un plītis, ko izmanto būdiņās un uzslietās mājelēs Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Dažas valstis, kas pievērš uzmanību vides aizsardzībai, to beidzot ir sapratušas. Šobrīd ir par nelielu naudu pieejamas vienkāršas, ar saules baterijām darbināmas plītis, kas novērš 95 % no šādām toksiskajām emisijām, kuras rada, sadegot melnajām oglēm, mēsliem un cita veida kurināmajam.

Aprēķini arī pierāda — un tas noteikti ir svarīgākais punkts, kas jānorāda — ka gandrīz divi miljoni cilvēku mirst priekšlaicīgā nāvē, jo ir spiesti elpot minētās gāzes.

Es ceru, ka ES kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas parādījušas, ka apzinās šo problēmu, izrādīs aktīvu interesi par šiem ārkārtīgi svarīgajiem veidiem, kā glābt cilvēkus un vidi.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Pēdējā laikā veikti konkrēti pasākumi, lai nostiprinātu Eiropas Savienības energoapgādes drošību, dabasgāzes piegādei izmantojot vairākus avotus ar mērķi izvairīties no jaunas gāzes krīzes Eiropā. Es runāju par Aradas-Szegedas gāzes cauruļvadu, kas savieno Rumāniju un Ungāriju un kas ir saņēmis arī Eiropas finansējumu.

Tas nozīmē ne tikai to, ka šis ieguldījums ir bijis veiksmīgs, bet tas ir arī piemērs sadarbībai starp ES valstīm.

Eiropas līmeņa starpsavienojumi, kā arī kopējā infrastruktūra gāzes transportēšanai abos virzienos līdz 2014. gadam un gāzes atradnes, ļauj reģiona valstīm iegūt lielāku neatkarību enerģētikas jomā. Jaunas gāzes krīzes gadījumā Eiropas valstis spēs palīdzēt cita citai.

Vēl viens aspekts, kas ir tikpat svarīgs, ir tas, ka gāzes cenu noteiks reģionālā līmenī, nevis sarunās ar vienīgo piegādātāju. Es ceru, ka Aradas-Szegedas cauruļvada pabeigšana stimulēs ne tikai Nabucco cauruļvada projektu, bet arī AGRI projektu, ko izmantos dabasgāzes transportēšanai uz Eiropu caur Azerbaidžānu, Gruziju un Rumāniju.

  Alexander Mirsky (S&D). - (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es gribu pievērst uzmanību interesantam momentam mūsu darbā. Ceturtdienās gandrīz visi Eiroparlamenta deputāti dodas prom no Strasbūras plkst. 13.30. Kā mēs visi labi zinām, uz šo laiku ir pasūtīts speciāls vilciens. Paskaidrojiet, lūdzu, kur ir loģika? Kāpēc plkst. 16.00 mēs vienmēr plenārsēdēs balsojam par cilvēktiesībām? Kāpēc jūs plānojat balsojumus, ja zināt, ka 95 % deputātu nav piedalījušies sēdē? Tā ir pilnīga muļķība. Es esmu pārliecināts, ka mana runa netiks dzirdēta. Tas arī ir ļoti skumji, priekšsēdētāja kungs. Paldies!

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Rumānijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, netiek ievērota demokrātija, un to dara valdības partija, nebaidoties no sekām. Deputātu palātas, kas ir viena no Rumānijas parlamenta divām palātām, priekšsēdētājs saskaitīja 80 parlamenta deputātus, kas atradās sēžu zālē, un paziņoja, ka skaitīšanas rezultāts ir 170.

Tobrīd notika balsojums par tiesību aktu, kas ir ārkārtīgi svarīgs lielam Rumānijas pilsoņu skaitam. Tas bija jaunā pensiju likuma projekts, kas paredzēja pārmērīgi palielināt pensionēšanās vecumu, nosakot vienādu pensionēšanās vecumu sievietēm un vīriešiem, kā arī veicot pārrēķinu, kurš reāli samazināja pensijas apmēru lielam pensionāru skaitam.

Lai gan opozīcija bija pilnīgi pret šādiem grozījumiem un neatradās sēžu zālē balsojuma laikā, palātas varēja atmaskot minēto krāpšanu. Tomēr, ja opozīcija un prese nebūtu protestējusi pret šādu rīcību katru dienu kopš to īstenoja, Rumānijas prezidents šodien būtu šo likumu izsludinājis oficiāli.

  Olle Schmidt (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Zviedrijas valdība saņēma juridisko atzinumu lietā par Dawit Isaak, kurš deviņus gadus ir ticis turēts apcietinājumā Eritrejā. Dawit Isaak ir zviedru žurnālists, kurš ir apcietināts par vārda brīvības izmantošanu.

Saskaņā ar juridisko atzinumu, kura pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, Zviedrijas, ES dalībvalstu un ES pienākums ir izmantot visus pieejamos diplomātiskos un tiesiskos līdzekļus, lai Dawit Isaak nodrošinātu viņa pamattiesības. Eritreja ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm un ir atkarīga no Eiropas Savienības atbalsta. Mums ir jāpieprasa Dawit Isaak tūlītēja atbrīvošana apmaiņā pret finansiālu atbalstu.

Rīt Eiropas Parlamentu apmeklēs Dawit Isaak brālis, lai tiktos ar Parlamenta priekšsēdētāju un komisāru Piebalgu, kā arī lai juridisko atzinumu nodotu Eiropas iestādēm. Es ceru, ka tas Eiropas iestādēm uzliks pienākumu izdarīt uz Eritrejas prezidentu lielāku spiedienu, lai Dawit Isaak tiktu atbrīvots, tādējādi glābjot viņa dzīvību.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Septembrī es nedēļu pavadīju Kazahstānā Eiropas Apvienotās kreiso grupas delegācijas sastāvā. Kazahstānā prezidents Nazarbayev īsteno totalitāru diktatūru, sistemātiski apspiežot cilvēktiesības.

Mēs tikāmies ar daudzām grupām, kas cīnās par cilvēktiesībām, politiskām un darba ņēmēju tiesībām. Mēs uzklausījām asinis stindzinošas liecības par ārkārtējas nežēlības briesmīgo režīmu daudzos Kazahstānas cietumos, daudziem nesen atbrīvotiem cietumniekiem aprakstot apcietināto baiso pazemošanu un sistemātisko sišanu, brutālu izvarošanu un citas mocības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir apkaunojoši, ka Kazahstānai piešķīra Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk — EDSO) priekšsēdētāja amatu 2010. gadam, un šīs valsts galvaspilsētā Astanā decembrī notiks liels EDSO valstu vadītāju samits. Apkaunojoši, ka prezidents Nazarbayev, kurš ir atbildīgs par šādiem murgiem, nākamajā nedēļā ieradīsies oficiālā vizītē Eiropas Savienībā un viņu uzņems Parlamenta priekšsēdētājs Buzek, Komisijas priekšsēdētājs Barroso un citas augstas amatpersonas. Viņu, protams, uzņems tādēļ, ka ES uzņēmumi Kazahstānā slēdz lielus naftas un gāzes darījumus, taču es pieprasu, lai šie vadītāji ierosina jautājumu par cilvēktiesību baisajiem pārkāpumiem un pieprasa prezidentam Nazarbayev rīkoties tā, lai to varētu pārbaudīt un lai tas tiktu pārtraukts.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo dažu nedēļu laikā vairāk nekā 30 mapučes uzsāka bada streiku, lai protestētu pret savas zemes militarizāciju, saistībā ar to viņus pakļauj dubultai civilajai un militārajai jurisdikcijai un pretterorisma tiesību aktu piemērošanai, kuri stājušies spēkā kopš militārās diktatūras ieviešanas. Neraugoties uz iepriekš minēto, šā Parlamenta divas vairākuma grupas nav piekritušas steidzamam humānam priekšlikumam.

Pašlaik bada streiks ir beidzies, taču joprojām ir bada streika izraisītāji-pamatcēloņi, ko pagājušā gada aprīlī atzina ANO Deklarācijas par pamatiedzīvotāju tiesībām referents.

Čīlei ir jāievēro Starptautiskā Deklarācija par pamatiedzīvotāju tiesībām un Starptautiskās Darba organizācijas 169. konvencija par tiesībām uz iepriekšēju apspriešanos un brīvu un informētu piekrišanu no šo cilvēku puses attiecībā uz tiesību aktiem, kas skar viņu tiesības un intereses. Eiropas Parlamentam ir jāizmanto visi iespējamie politiskie instrumenti, lai nodrošinātu, ka Čīles valdība ņem vērā starptautiskos tiesību aktus un nolīgumus ar Eiropas Savienību.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Es vēlējos paust savu viedokli par paredzētajām debatēm Bulgārijas Nacionālajā asamblejā attiecībā uz referendumu, kas notiks par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr mani aizkaitināja mana kolēģa deputāta no šā Parlamenta otras puses, proti, Kirilov kunga paziņojums, kurā viņš faktiski vārdu pa vārdam atkārtoja manas partijas priekšsēdētāja Volen Siderov runu Bulgārijas Nacionālajā asamblejā pirms dažām dienām.

Tomēr es vēlētos papildināt Kirilov kunga minēto. Kolēģi deputāti! Šiem cilvēkiem, kurus izraidīja no Trāķijas austrumu daļas, nav viņu īpašumu dokumentu. Viņi pat savus bērnus pameta nāves nolemtībai, jo jaundzimušo raudāšana viņus nodeva turkiem, kuri ieradās viņus vajāt un nogalināt.

Turcija ir valsts, kas lepojas ar savu genocīdu vēsturi, jo 1913. gada genocīds, kurā noslepkavoja 50 000 bulgārus un 300 000 bulgāri bija spiesti pamest Trāķijas austrumu daļu, bija ģenerālmēģinājums armēņu genocīdam, ko turki neatzīst. Tāpēc „uzbrukuma” vēstījums ir šāds: „jā” referendumam par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai un „nē” Turcijas dalībai Eiropas Savienībā.

  Theodoros Skylakakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Jean-Claude Juncker vakar sacīja, ka mēs kopš 2008. gada uz Grieķijas valdību esam izdarījuši spiedienu, lai tā atbilstīgi rīkotos, bet mēs neesam publiski norādījuši uz šādām problēmām, jo Eurogrupa ir neoficiāla struktūra. Komisija ir atklājusi, ka Grieķijas 2009. gada deficīts pārsniegs 15 % salīdzinājumā ar 2009. gada maija prognozēm par 5 %.

Es sev jautāju: kā var nepamanīt IKP 10 procenta punktus? Finanšu ministri par tiem noteikti zināja, kad tikās ECOFIN padomē, kura pretēji Eurogrupai ir kompetenta iestāde. Tāpēc problēma nebija šādas prognozes neiespējamība, bet gan atbilstība politiskiem kritērijiem. Tomēr Grieķijas pilsoņiem kā Eiropas nodokļu maksātājiem noteikti ir tiesības to zināt. Mums galu galā ir vajadzīgs vairāk neatkarīgu iestāžu, kas uzrauga finanšu kritērijus, kā arī — galvenais — noteikumu godīgu un automātisku piemērošanu visiem.

  Crescenzio Rivellini (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ES un Ķīnas samits, kas 6. oktobrī notika Briselē beidzās spriedzes apstākļos, kad tika atcelta galīgā preses konference lakonisku loģikas iemeslu dēļ. Tomēr tas notika tādēļ, ka bija nevienprātība par juaņas valūtas kursu, kas eiro zonā bija noteikts pārmērīgi zems.

Eiropas Savienība ir aicinājusi Ķīnas premjerministru palielināt savas valūtas vērtību un pārtraukt negodīgās komercprakses, kas gadiem ilgi ir veicinājušas tarifu „karus”, uzsverot iepriekš minēto kā pamatnosacījumu pirms tiek risināts jautājums saistībā ar Ķīnas atzīšanu par tirgus ekonomiku.

Kopš jūnija Ķīnas valūtas kurss ir palielinājies par 2,15 % attiecībā pret dolāru, bet ir samazinājies par 9,4 % attiecībā pret eiro. Eksportam no eiro zonas tās ir nelabvēlīgas ziņas noteikti arī tādēļ, ka, šķiet, ka Eiropa ir vienīgā vara, kurai nav mehānismu savas valūtas devalvēšanai.

ES un Ķīnas attiecībās mēs atrodamies nelabvēlīgākā pozīcijā līgumisko attiecību starp darba ņēmējiem, izejmateriālu izmaksu, kā arī Ķīnas protekcionisma un pārgalvīgu komerciālo politikas virzienu dēļ. Tāpēc nav iespējams konkurēt, ja eiro vērtība ir pārāk augsta. Pēc divām nedēļām mēs mēģināsim risināt šos jautājumus, tiekoties ar Eiropas delegāciju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Laikā, kad jautājums par pārtikas produktu pārvadāšanas samazināšanu lielos attālumos kļūst aizvien steidzamāks, veicinot vietējo ražošanu un pielāgojoties tirgus prasībām, Eiropas Savienībā ir īpaši svarīgi sekmēt aitas gaļas ražošanu.

Ir nepieņemami, ka ES tirgus saņem aitas gaļu no vietām, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā, par nesamērīgām cenām, kamēr mūsu pašu ražotāji ir spiesti savus ražojumus pārdot par smieklīgām cenām un pamest šo nozari.

Rumānijā ir piektais lielākais aitu skaits no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču aitu ganāmpulku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 40 %. Tomēr aitas gaļas eksports ir mūsu ekonomikas svarīga sastāvdaļa.

Ņemot vērā šos faktorus, kā arī to, ka ilgtermiņā varētu rasties nopietnas sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās sekas, kas beigtos ar senas tradīcijas izzušanu, Rumānija atbalsta Īrijas rīcību un ar nepacietību gaida gan no Komisijas, gan no Padomes piemērotus atbalsta pasākumus, kuri apturēs pieaugošo samazinājumu Eiropas Savienības aitas gaļas nozarē.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs 2008. gadā saskārāmies ar nopietnāko pārtikas krīzi. Graudaugu cenas strauji pieauga un tādēļ daudzi cilvēki cieta izsalkumu, jo īpaši Āfrikā. Vienlaicīgi mēs graudaugu produktu ražošanā sasniedzām augstākos līmeņus. Šajā paradoksā vainoja biodegvielas. Galu galā atklājās, ka vainīgas bija kredītiestādes, kas — kad bija beigušas spēlēties ar Nasdaq un kad īpašuma tirgus burbuļi bija pārplīsuši — pievērsās valdības parādam un galveno pārtikas produktu cenām, lai iesaistītos spekulācijās.

Šo spēļu dēļ miljoniem iedzīvotāju visā pasaulē kļuva nabagi. Mēs vairs nevaram ļaut šādiem uzņēmumiem rīkoties nesodītiem, un tagad mums šiem uzņēmumiem ir jānosaka skaidrs darbības reglamentējums Eiropas un pasaules līmenī.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Šodien ir Eiropas diena pret cilvēku tirdzniecību. Šim jautājumam ir pievēršama mūsu uzmanība pilnībā, un mums būtu jāpieprasa, lai tiek darīts vairāk, nevis tikai banālu paziņojumu pasludināšana attiecībā uz šo traģēdiju, kas pašlaik tikai ES katru gadu skar tūkstošiem cilvēku. Viņi ir mūsdienu verdzības upuri, kurus dzen izsalkums un nabadzība, kas skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku visā pasaulē. Tā ir kapitālisma ekspluatēšanas un koloniālisma un neokoloniālisma tumšākā puse, par kuru liela atbildība ir jāuzņemas vairākām Eiropas lielvalstīm.

Tādējādi ir simboliska saikne starp vakardienu, kas nosaukta par Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, un šodienu, kura ir Eiropas diena pret cilvēku tirdzniecību. Nabadzības un cilvēku tirdzniecības apkarošanai ir vajadzīgi pasaules līmeņa pasākumi, kas ietver neoliberāļu politikas pārtraukšanu un stingru apņemšanos īstenot makroekonomikas politikas virzienu sociālo dimensiju, lai nodrošinātu politiku, kura pamatojas uz attīstību un sociālo progresu, kā demonstrācijās, ko esam Eiropā redzējuši, pieprasa sabiedrība un darba ņēmēji.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašlaik, kad ir pagājuši 67 gadi, kopš tika gāzts diktators Benito Mussolini, Dienvidtirolē joprojām tiek saglabāti, uzturēti un plaši atjaunoti fašistu pieminekļi. Dienvidtiroles iedzīvotājiem tie katru dienu atgādina par pārciesto netaisnību. Tas neatbilst vienotajai 21. gadsimta Eiropai. Pirms vairākiem gadiem Eiropas komisārs Franco Frattini ierosināja Eiropas tiesību aktu, kas aizliegtu visus nacistu simbolus. Šādas tiesību aktu loģiskās sekas būtu tādas, ka saistībā ar rīcību pret nacistu simboliem būtu aizliegti arī fašistu pieminekļi Dienvidtirolē un tie tiktu noņemti. Frattini kunga priekšlikumam nebija atbalsta, tagad ir laiks jaunam mēģinājumam.

Komisijai būtu nepārprotami skaidri jānorāda, ka minoritāšu tiesību pārkāpums ir ES vērtību pārkāpums. Lisabonas Līguma 2. pants paredz turpmāku skaidrojumu. Turklāt mums jāizskata, cik labi ir aizsargātas minoritātes, un ir oficiāli jāpieņem saistošas sankcijas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). - (PL) Eiropas Savienība ir 2010. gadu pasludinājusi par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. 2010. gada 17. oktobrī notika 23 pasākumi par godu Starptautiskajai nabadzības izskaušanas dienai, ko pasludināja ANO. Šajā dienā visā pasaulē notika īpaši pasākumi, lai solidarizētos un izrādītu līdzjūtību sociāli atstumto personu vajadzībām.

Starptautiskās nabadzības izskaušanas dienas galvenais mērķis ir sabiedrības informēšana par vajadzību izskaust nabadzību pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un uzsvērt faktu, ka nabadzības apkarošana ir mūsu prioritāte. Ir arī svarīgi pievērst lielāku uzmanību nabadzības cēloņiem un sekām Eiropā. Es atkārtoju — Eiropā. Tādēļ tik svarīga ir Eiropa Savienības programma par pārtikas bezmaksas sadali starp nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kura gadā izmaksātu 500 miljonu eiro. Iniciatīva atzīmēt Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu ir īpaši lietderīga, jo palīdz mums apzināties nabadzības līmeni pasaulē un noskaidrot problēmas cēloņus un risinājumus. Paldies!

  Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Starptautiskajā dienā pret cilvēku tirdzniecību sociālajai ekspluatācijai tika norādīts uz dažiem skaitļiem, kas mums kā politiskiem vadītājiem liek rīkoties.

Vairāk nekā 90 % prostitūcijas Eiropā pamatā ir šantāža un piespiedu izvēle. Reaģējot uz minētajiem skaitļiem, mums sev jājautā, vai mēs darām visu nepieciešamo, lai aizsargātu tūkstošiem sieviešu godu un integrāciju, kuru tiesības ir aizsargātas arī Pamattiesību hartā, ko mēs pieņēmām, ratificējot Lisabonas Līgumu.

Mēs nerunājam par „vecāko profesiju pasaulē”, bet gan par vienīgo verdzības veidu, ko mums vecajā Eiropā nav izdevies izskaust. Tādas valstis kā Spānija šajā jomā pieliek īpašas pūles, tiesājot cilvēku tirgoņus, vairojot sabiedrības informētību un veicinot par upuriem kļuvušo sieviešu reintegrācijas plānus. Tā nav pietiekama rīcība. Eiropai ir jābūt vienotai rīcības un apņemšanās zonai.

Nākamajā direktīvā par cilvēku tirdzniecību ir iespēja rīkoties saistībā ar pieprasījumu pēc šīs nozares, izmantojot izglītību, savukārt piegādes jomā, piemēram, apgrūtinot sludinājumu ievietošanu dažādos masu saziņas līdzekļos, kā arī palielinot divpusējo sadarbību ar trešām valstīm, lai cīnītos pret ļaunumu tā saknē.

Mums ir iespēja. Es vēlos tam pievērst Parlamenta uzmanību, lai tas saglabā vadošo pozīciju pilsoņu tiesību jomā.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk — EFSA) statūtiem tā ir neatkarīga zinātnisko konsultāciju iestāde par riskiem, kas saistīti ar pārtikas ķēdi. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos sacīt, ka to apšaubu, un es neesmu vienīgais.

Paanalizēsim vienu konkrētu piemēru: daudzas valstis, piemēram, Dānija un Francija ir aizliegušas bisfenola A izmantošanu barošanas pudelītēs, jo liels skaits pētījumu apliecināja tā kaitīgumu. Tomēr EFSA turpina atļaut tā izmantošanu produktos, kas paredzēti patēriņam, neiedomājami pārkāpjot piesardzības principu.

EFSA ir arī apstiprinājusi katru pieteikumu par ģenētiski modificēto organismu (turpmāk — ĢMO) izmantošanu, kas tai iesniegts. Lai gan pavisam kopā ir bijuši 125 šādi iesniegumi. Vai jums tas neliekas dīvaini? Par šo jautājumu atbildīgais komisārs Dalli pagājušajā nedēļā atturējās no komentāriem par EFSA saistībā ar bisfenola A jautājumu, un Padome ir pieprasījusi informāciju par to, kā aģentūra ir darbojusies kopš 2008. gada.

Tāpēc es vismaz pieprasu maksimāli ātri rīkot EFSA kopēju uzklausīšanu, piedaloties Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai. Mums ir jākliedē ar EFSA saistītās šaubas, lai nodrošinātu atbilstošāku aizsardzību sabiedrībai un tās apdraudētajai veselībai.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Mana runa ir paredzēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam — Jerzy Buzek.

Tā kā viņš pirms dažiem mēnešiem bija Rumānijā un piedalījās Rumānijas parlamenta plenārsēdē, kā arī atbalstīja Liberālās partijas (turpmāk — PDL) valdību un tās veicinātos taupības pasākumus, es vēlos priekšsēdētājam Buzek sacīt, ka nu jau vairāk kā mēnesi Rumānijai vairs nav parlamenta. Nu jau vairāk nekā pirms mēneša Rumānijas parlamentā pārtrauca rīkot sanāksmes un pieņemt lēmumus, jo tika krāpnieciski pieņemts pensiju likums, kā minēja mana kolēģe Daciana Sârbu.

Ņemot vērā to, ka Rumānijas prezidentam Traian Băsescu šajā jautājumā nav nekādas nostājas, nemaz neminot šādu prakšu noliegšanu, jo PDL tās nemitīgi atbalsta, krāpšanai kļūstot par Rumānijas parlamentā izmantotu praksi, esmu ļoti ieinteresēta uzzināt, vai Buzek kungs joprojām atbalsta PDL un Rumānijas iestādes un vai viņš arī šodien dotos uz Rumānijas parlamentu, lai atbalstītu Boc valdību.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Es uzskatu, ka Eiropas Savienība un mēs visi cenšamies, lai Eiropa izkļūtu no lejupslīdes. Dažas valstis no tās izkļūst, bet diemžēl dažās kaut kāda iemesla dēļ lejupslīde palielinās. Es uzskatu, ka Eiropas tirgus atjaunošana un konsolidēšana ir viena no visu dalībvalstu prioritātēm.

Tādēļ esmu patiesi nobažījies saistībā ar Eiropas Savienības nodomu piešķirt Pakistānai beznodokļu tirdzniecības režīmu. Es apzinos, ka Pakistāna ir cietusi zaudējumus dabas katastrofu dēļ, bet es neuzskatu, ka tas ir piemērots pamatojums, lai apdraudētu Eiropas tirdzniecību, jo īpaši tekstilrūpniecībā.

Es aicinu jūs Bulgārijas Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražotāju un eksportētāju asociācijas vārdā, kuras locekļi iesniedza man pieprasījumu palīdzēt glābt šo Bulgārijas nozari. Bulgārija ir maza valsts, un lejupslīde tajā pašlaik ir īpaši spēcīga. Pakistānas piekļuve Eiropas tirgum apdraudēs Bulgārijas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozari.

Priekšsēdētāja kungs un kolēģi deputāti! Lejupslīdes laikā, manuprāt, Eiropas tirgus aizsardzībai jābūt divreiz prioritārākam jautājumam, savukārt beznodokļu tirdzniecība ar Pakistānu nav ceļš, pa kuru mums jāiet, lai Eiropa izkļūtu no lejupslīdes.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Es vēlos uzsvērt īpaši nopietno ekonomikas un sociālo situāciju, kādā atrodas Rumānija. Rumānijas pieņemtie atveseļošanās pasākumi nav efektīvi un būtībā ir antisociāli. Tie ir uzbrukums cilvēka pamattiesībām, jo īpaši veselības aizsardzības un izglītības nozarē, kā arī uzbrukums tiesībām uz apmierinošu dzīves līmeni. Kāda ir šo pasākumu ietekme? Inflācija 8 % līmenī, lielākais IKP samazinājums visā Eiropas Savienībā, valsts ekonomikas paralīze, kā arī neredzēti protesti ar policistu, skolotāju, pensionāru, Finanšu ministrijas ierēdņu un visu arodbiedrību konfederāciju iesaistīšanos. Šī valdība rīkojas pret Rumānijas cilvēku interesēm un iedragā Rumānijas iedzīvotāju kā Eiropas pilsoņu statusu. Eiropas Komisijas rīcībā ir piemēroti instrumenti un mehānismi, kas pieejami dalībvalstu finanšu politikas jomas uzraudzībai un pielāgošanai. Komisijai ir jāpauž nostāja attiecībā uz taupības pasākumiem, ko īstenojusi Rumānijas valdība un kuri pārkāpj cilvēka pamattiesības.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Šā gada 10. oktobrī uz „Lisco Gloria” izcēlās ugunsgrēks, kad prāmis devās no Kielas uz Klaipēdu. Lai gan nebija nāves gadījumu, šis negadījums norādīja uz lielām problēmām saistībā ar to cilvēku drošības nodrošināšanu, kuri ceļo ar prāmi. Iesaistīto personu sniegtā informācija liecina, ka prāmja apkalpe nebija gatava glābšanas darbiem un pasažieriem bija jārūpējas vienam par otru. Turklāt izglābto pasažieru skaits bija lielāks nekā oficiālajā pasažieru sarakstā reģistrētais pasažieru skaits, kas rada nopietnas bažas par pasažieru vispārējās drošības nodrošināšanu un iespējamiem terorisma draudiem. Pēc 11. septembra Eiropas Savienībā pievērsa lielu uzmanību to pasažieru drošībai, kuri ceļo ar gaisa kuģiem. Šis negadījums norāda uz faktu, ka līdzīga kontroles sistēma, kādu īsteno gaisa kuģiem, ir jāievieš kuģiem un ka jānodrošina nepārtraukta neatkarīga profesionalitātes pārbaudīšana gan attiecībā uz kuģa tehnisko stāvokli, gan personālu, kas atbildīgs par pasažieru drošību.

  Katarína Neveďalová (S&D). - (SK) Pagājušajā nedēļā es vadīju Eiropas Parlamenta novērotāju delegāciju Kirgizstānas parlamentārajās vēlēšanās. Mēs rīkojām daudzas sanāksmes ar politisko partiju un pilsoņu organizāciju pārstāvjiem, kā arī tikāmies ar pagaidu prezidenti Roza Otumbayeva.

Neskatoties uz to, ka mūsu misijas laikā mēs tikām pārliecināti, ka valsts noteikti virzās uz režīma maiņu, proti, uz parlamentāro demokrātiju, un ka drošības situācija ir stabilizējusies, neilgi pēc mūsu aizbraukšanas no Bišekas atsākās nemieri, un politiskās partijas sāka apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Tas notika, neraugoties uz starptautisko organizāciju paziņojumiem, ka vēlēšanas Kirgizstānā bija notikušas samērā korekti. Valstī, kur sociālo standartu līmenis ir patiesi nožēlojams un kur tūkstošiem cilvēku ir nācies pamest savas mājas, ir atsākusies cīņa par vienīgā vadītāja amatu, un valsts sāk mainīt virzienu, kurā tā dodas.

Es uzskatu, ka ir jāaicina Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments palielināt savu ieinteresētību Centrālāzijas reģionā, kur pašlaik ir īpaši nestabila situācija. Tas attiecas ne tikai uz Kirgizstānu, bet arī uz nesenajiem nemieriem Tadžikistānā un, nemaz neminot netālo Afganistānu. Ir svarīgi palielināt mūsu ieinteresētību un klātbūtni šajā reģionā, lai nākotnē mums visiem nodrošinātu labklājību.

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošību. Ņemot vērā interneta straujo izplatīšanos, ar to saistīto risku novēršana ir daudz efektīvāka par atgūšanos no kaitējuma, ko radījusi interneta ļaunprātīga izmantošana. Lai to paveiktu, vajadzīgas vismaz vairākas darbības.

Pirmkārt, kibertelpai vajadzīga aizsardzība, kas ir dinamiska un kas neizveido statiskas sienas, bet paļaujas uz elastību un visaptverošu inovāciju. Otrkārt, tiesību aktos, kas reglamentē internetu, jāizmanto informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, un tie nedrīkst šīs iespējas ierobežot. Treškārt, ir vajadzīga īpaši efektīva horizontālā koordinācija starp dažādām iestādēm, kas iesaistītas kiberdrošības jomā. Ceturtkārt, starptautiskās sadarbības un koordinācijas jomā ir vajadzīgi aktīvi un efektīvi mehānismi, lai panāktu kiberdrošību.

Tādēļ vēlos mudināt Eiropas Komisiju izrādīt īpašu apņemšanos un apņēmību, turpmākās likumdošanas iniciatīvās, paredzot Eiropas kiberdrošības stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kā arī amatu vai mehānismu izveidi, lai sekmētu visu ar šo jautājumu saistīto kopienu un valstu politikas virzienu horizontālo koordināciju.

  Priekšsēdētājs. – Ar to tiek pabeigtas debates par šo darba kārtības punktu.

18. Eiropas standartizācijas nākotne (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Edvard Kožušník ziņojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par Eiropas standartizācijas nākotni (2010/2051(INI)) (A7-0276/2010).

  Edvard Kožušník, referents. – (CS) Ziņojums, ko šodien apspriežam, ir iesniegts kā jauninājums standartizācijas paketei, pie kuras Komisija pašlaik strādā. Tam būtu jāparedz Eiropas standartizācijas esošā tiesiskā reglamentējuma juridiska pārskatīšana, ko mēs izmantosim, lai nākamo desmitgažu gaitā izstrādātu standartizāciju. Tādēļ Parlamenta interesēs ir šā ziņojuma izmantošana, lai Komisijai un attiecīgajiem speciālistiem izklāstītu mūsu skatījumu uz Eiropas standartizācijas turpmāku izstrādi.

Eiropas standartizācijas sistēmas modelis ir galvenais faktors, lai pilnībā izmantotu iekšējā tirgus iespējas, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju un īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”. Tādēļ Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā mēs šim jautājumam esam pievērsuši nedalītu uzmanību. Mēs esam rīkojuši intensīvas apspriedes ar visām ieinteresētajām personām gan starptautiskā, gan Eiropas līmenī, kā arī organizāciju līmenī atsevišķās dalībvalstīs. Cenšoties rast piemērotāko Eiropas standartizācijas modeli, mēs darījām visu iespējamo, iesaistot mazu un vidēju uzņēmumu pārstāvjus, kā arī patērētāju pārstāvjus, invalīdus, vides aktīvistus un citas organizācijas, kas pārstāv kopienu intereses.

Apspriežu laikā par Eiropas standartizācijas turpmāko modeli mēs secinājām, ka pārskatīšanas pamatā būtu jābūt esošās sistēmas piemērotākajiem aspektiem, kas nodrošina stabilu turpmākās izstrādes pamatojumu. Mēs nevaram uzņemties nekādas radikālas izmaiņas, kas varētu novājināt pašreizējas sistēmas galvenos piemērotākos aspektus. Lai nodrošinātu efektīvi funkcionējošu Eiropas standartizācijas sistēmu, valsts standartizācijas organizācijas, kuru funkcijas esošajā standartizācijas procesā nav pietiekami efektīvas, pietuvotos spēcīgākām valstu organizācijām. Spēcīgas valsts standartizācijas organizācijas, kas var efektīvi sazināties savstarpēji, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, veido Eiropas standartizācijas sistēmas stabilitātes pamatu.

Turpmāk mums ir arī jāpievērš lielāka uzmanība ieinteresēto personu lielākai dalībai pašā standartizācijas procesā. Mērķis ir nodrošināt, lai izstrādātie standarti ir plašas vienošanās rezultāts un lai tādējādi tie būtu pēc iespējas reprezentatīvāki. Vēl viens šajās garajās apspriedēs risinātais jautājums bija vieglāka piekļuve standartiem. Proti, vēlos minēt standartu izveides procesu. Tam būtu jāatbilst ieguvēju un lietotāju iezīmēm. Lai standartus varētu vieglāk piemērot, tiem jābūt saprotamākiem un vieglāk izmantojamiem.

Tā kā pakalpojumu liberalizācija palielinās, standartizācija pakalpojumu nozarē ir jāapsver nopietnāk. Mēs šo nozari uzskatām par izšķiroši svarīgu, lai nodrošinātu lielāku pārrobežu pakalpojumu konkurenci. Eiropas standartu noteikšana pakalpojumu nozarē ir veids, kādā iekšējā tirgū novērst pakalpojumu ierobežojumus, pārmērīgi nekaitējot nevienam. Šo ierobežojumu likvidēšana un konkurences palielināšana ir veids, kādā uzlabot Eiropas pakalpojumu pārredzamību un kvalitāti, kā arī sekmēt konkurenci, kas iet roku rokā ar inovāciju. Tieši inovācija un jaunās tehnoloģijas ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks pēckrīzes periodā. Eiropas standartizācijas jomas uzdevums ir nodrošināt ciešu sadarbību starp standartu izstrādātājiem, novatoriem, akadēmiķiem un pētniekiem. Intensīvas standartu izstrādes procesā neiesaistoties visām minētajām četrām grupām, Eiropai būs grūti standartizēt savas zināšanas par zema oglekļa satura ekonomiku, elektriskajiem automobiļiem, nanotehnoloģijām un IKT. Spēja pētniecības atklājumus un attīstību ieviest standartu izstrādes procesā būs tas, kas galu galā noteiks, vai Eiropas standartizācijas sistēmai joprojām būs galvenā nozīme globalizētajā pasaulē.

Tagad vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem komitejā, kā arī maniem kolēģiem partneru ITRE komitejā, kuri aktīvi iesaistījās šā ziņojuma sagatavošanā. Es jo īpaši vēlos norādīt, ka mums izdevās iegūt visu politisko grupu kopēju vienošanos par šā ziņojuma galīgo redakciju.

  Lara Comi (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt es vēlos paust savu apmierinātību ar darbu, ko uzņēmās referents un ēnu referenti, ar kuriem mums ir izdevies nodrošināt pietiekamu līdzsvaru starp dažādām politiskajām nostājām. Šis ziņojums Eiropas Komisijai sniedz skaļu un skaidru politisku vēstījumu, kā arī ietver svarīgas pamatnostādnes, ņemot vērā tā paredzamo pārskatīšanu.

Mēs esam secinājuši, ka pašreizējā sistēma labi darbojas un tai nav vajadzīgas radikālas izmaiņas. Ierosinātie uzlabojumi neskar pašreizējos principus, kas ir sistēmas pamatā vai — precīzāk — valsts delegācijas principu un tā privātās piederības un brīvprātības iezīmes. Tomēr sabiedrības interesēs ir svarīgi aktīvāk piedalīties un iesaistīties jaunu standartu izstrādē. Manuprāt, standartizācijas procesā mazu un vidēju uzņēmumu darbība ir svarīga un atbilstīga.

Šis ziņojums ir tikai sākums. Turpmākajos mēnešos mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartizācija nodrošina Eiropas ekonomikas un sociālās vajadzības.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Es vēlos apsveikt savu kolēģi ar šā būtiskā ziņojuma sagatavošanu. Standartizācija ir īpaši svarīga kopēja iekšējā tirgus izveidei, nodrošinot uzņēmējdarbības konkurētspēju gan Eiropas Savienībā, gan atsevišķas dalībvalstīs, kā arī novēršot tirdzniecības ierobežojumus. Es atbalstu Komisijas iniciatīvu sagatavot standartizācijas paketi, kas, es ceru, būs pietiekami visaptveroša un veicinās pašreizējo trūkumu novēršanu, kuri pašlaik mums neļauj nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un kuru dēļ rodas atšķirīgi patērētāju aizsardzības līmeņi dažādās dalībvalstīs. Vienotu standartu noteikšana Eiropas līmenī ir īpaši svarīga tehnoloģiju un inovāciju jomā, kas strauji attīstās. Lai nodrošinātu ne tikai Eiropas Savienības konkurētspēju, bet arī mūsu cilvēku veselības pietiekamu aizsardzību un drošu ražojumu nonākšanu tirgū, jābūt spēkā vienotiem standartiem un tie ir piemērojami visās dalībvalstīs.

  Jaroslav Paška (EFD). - (SK) Eiropas standartizācijas sistēma ietilpst starptautiskajā sistēmā, kas nosaka vienotus, vispārēji piemērojamus noteikumus un normas, kuras izmanto ražošanas nozare visā pasaulē.

Tā kā sabiedrības progress palielina zināšanas, izmaina tehnoloģijas, dzīves kārtību un veidu, standartizācijai kā īpašai jomai, kas nosaka vispārēji izmantojamus noteikumus, arī jābūt aktīvai jomai, kura atvērta progresam. Ja Eiropas Savienība vēlas patiesi mūsdienīgu, inovatīvu ekonomiku, tai ir būtiski jāpalielina tās aktivitāte tādu jaunu normu izstrādes jomā, kuras sekmēs jaunu zinātnisko un tehnoloģisko izgudrojumu ieviešanu tirgū. Raugoties no šādas perspektīvas, manuprāt, ir laiks atjaunināt Eiropas standartizācijas un standartu piemērošanas mehānismus, kas pašlaik ir galvenokārt balstīti uz valstu tradīcijām un nacionālām darbavietām. Tomēr pašreiz minētajiem mehānismiem jābūt vienkāršākiem un efektīvākiem.

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Dāmas un kungi! Kā Jobbik pārstāvjus mūs nereti sauc par ES skeptiķiem, kam mēs patiesībā piekrītam. Mēs esam ES skeptiķi, bet tas nenozīmē, ka neatbilstām sadarbību starp ES dalībvalstīm. Būtībā mēs esam pret Eiropas Apvienoto Valstu principu un atbalstām nāciju Eiropu, bet standartizācija parasti ir temats, par kuru varam vienoties un kuru atbalstām. Tomēr vienmēr tiek apgalvots, ka mēs vienmēr protestējam un visam sakām „nē, nē, nē”. Taču standartizācija ir temats, ko arī mēs vēlamies sekmēt un atbalstīt. Es arī vēlos aicināt visas dalībvalstis atbalstīt standartizāciju un savus kolēģus deputātus atbalstīt šo Kožušník kunga ziņojumu. To mēs pašlaik atbalstām.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Eiropas standartu pieņemšana var būtiski sekmēt MVU piekļuvi vienotajam tirgum un to pozīcijas konsolidēšanu šajā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, MVU ir vajadzīgi vienkārši, standartizēti aizdevumi, kas sekmēs to ātru izmantošanu, pamatojoties uz mazu dokumentu skaitu un vienkāršotu finanšu analīzi. Eiropas standartizācijas sistēmai ir jāsekmē un jāatbalsta inovācija, kā arī jāizveido kopējs pamats visaptverošākai pieejai attiecībā uz standartizāciju. Es arī uzskatu, ka būtu lietderīgi — regulāri un Eiropas līmenī — piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Tas palīdzētu konsolidēt pamatprincipu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” saistībā ar valsts politikas virzieniem, kas paredzēti MVU. Šajā saistībā vēlos arī minēt, ka nesen Rumānijā izdeva rīkojumu par īstenošanas pasākumiem, kas atbalsta tādu ES tiesību aktu vienotu īstenošanu, kuri saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Šis ziņojums turpmāk mudinās Komisiju uzmanīgi turpināt standartu saskaņošanu iekšējā tirgū. Globālās tirdzniecības progresīvās liberalizācijas laikā tas mums nodrošina iespēju aizsargāt Eiropas pilsoņus pret zemas kvalitātes un nedrošiem ražojumiem, jo īpaši no Āzijas valstīm. Vēlos pateikties saviem kolēģiem no Komisijas par atbalstu manam projektam, kas ļauj sākt izstrādāt standartus par drošiem bērnu apaviem. Ir laiks rīkoties, jo mūsdienu bērnu paaudzei ir ortopēdiski traucējumi lētu, bet fiziski kaitīgu Ķīnā ražotu apavu dēļ.

Pārsteidzoši, ka mums ir Eiropas kvalitātes tiesību akti par drošām rotaļlietām, lai gan bērns ar to saskaras tikai neilgu laiku, bet mums nav atbilstīgu standartu apaviem un čībām, ko bērni valkā katru dienu. Es ceru, ka Komisija reaģēs uz šo aicinājumu, kas nav pirmais, un attiecīgi rīkosies. Es domāju, ka ir skumji, ka uzvarēja Vācijas un Francijas rūpnieciskā lobēšana un ka starptautisko standartu komitejās Eiropas Savienība neizrāda vienprātību, bet gan runā divdesmit septiņās valodās.

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu ar lielisko ziņojumu. Tas ir labs pamats turpmākajam darbam. Standartu noteikšanas procesā svarīgākie aspekti ir pārredzamība un demokrātija, kā arī plašāka neaizsargātāko sabiedrības ieinteresēto personu, patērētāju un vides organizāciju līdzdalība. Nedrīkst pieļaut, ka standartizācija kļūst par lielu uzņēmumu cīņas lauku.

Esmu gandarīts, ka ziņojumā tiek ņemts vērā atbilstīgas pārstāvības princips, saskaņā ar kuru ir atbilstīgi jāiesaista visas ieinteresētās personas. Svarīgi ir arī tas, lai tiktu plašāk pārstāvētas sabiedrības ieinteresētās personas. Manuprāt, to varētu īstenot, dodot viņām tiesības balsot tehniskajās komitejās. Ir arī būtiski izstrādāt otro ražošanas līniju. Es ceru, ka Komisija tam pievērsīs nopietnu uzmanību.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referentu ar viņa visaptverošo ziņojumu, kas ir saņēmis vispārēju atbalstu. Es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem, kas šeit palikuši tik vēlu, lai palīdzētu priekšsēdētājam veikt viņa pienākumus, kā arī lai debatēs uzstātos ar ļoti konstruktīvām runām un ierosinātu idejas.

Šis ziņojums ir būtisks ieguldījums debatēs, ko Eiropas Komisija uzsāka pirms kāda laika. Tajā tiek pievērsta uzmanība Eiropas standartizācijas sistēmas nākotnei, kas ir iekšējā tirgus realizēšanas un Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanas galvenais elements, kā arī svarīgs instruments inovācijas sekmēšanai.

Nākamajā desmitgadē Eiropas standartizācijai būs jāpielāgojas jaunām enerģētikas, vides un sociālām problēmām, kā jau jūs minējāt. Tās ietvers jaunu ekonomisko varu izveidi, tehnoloģiju attīstību, klimata pārmaiņas, oglekļa pārvaldību un atjaunojamo enerģiju. Tie ir daži no jaunajiem faktoriem, ar ko saskaramies.

Mēs atbalstām referenta viedokli, ka pašreizējo sistēmu varam izmantot par pamatu. Tā veido stabilu pamatu turpmākai attīstībai. Tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi. Ziņojumā ir vairāki priekšlikumi, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu. Komisija atzinīgi vērtē uzsvaru, kas likts uz valstu delegāciju principa nozīmi. Vienlaicīgi ziņojumā tiek pievērsta uzmanība šā principa nelabvēlīgajām sekām: to sabiedrības ieinteresēto personu līdzdalības trūkums standartu izstrādes procesā, kas pārstāv veselības aizsardzības un drošības, kā arī patērētāju un vides intereses. Sabiedrības ieinteresēto personu līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga, jo tā nosaka sistēmas būtisku likumības un pārskatatbildības aspektu, kā arī uzlabo saskaņošanas kvalitāti. Komisija izskatīs praktiskus veidus, kādos nodrošināt Eiropas standartizācijas tādu organizāciju efektīvu līdzdalību, kas pārstāv sabiedrības ieinteresētās personas, un kā palīdzēt panākt ieinteresēto personu līdzsvarotāku līdzdalību standartu izstrādes procesā.

Komisija piekrīt, ka saistībā ar valstu delegāciju principa galveno nozīmi CENELEC Eiropas standartizācijas modelī valstu standartizācijas organizācijas ir galvenie partneri. Tādēļ visām valstu standartizācijas organizācijām jāspēj nodrošināt stabilu platformu vienošanās panākšanai. Ziņojumā tiek norādītas būtiskās atšķirības saistībā ar resursiem, tehniskajām zināšanām un ieinteresēto personu iesaistīšanos standartizācijas procesā. Šajā jomā dalībvalstis var ieviest uzlabojumus.

Lai gan standartu piekļuves problēmu nevajadzētu attiecināt tikai uz standartu cenu, Komisija atzinīgi vērtē aicinājumu visām valstu standartizācijas organizācijām samazināt cenas, nosakot īpašus tarifus un piedāvājot standartu komplektus par samazinātām cenām, kā arī izpētīt citus veidus, kā uzlabot, jo īpaši MVU, iespējas piekļūt standartiem.

Eiropas standartizācijai ir vērā ņemamas iespējas atbalstīt likumdošanu un valsts politikas virzienus. Mēs augsti vērtējam to, ka ziņojumā šīs iespējas ir atzītas un ka ir uzsvērta vajadzība darboties jaunās standartu izstrādes jomās, piemēram, pakalpojumu nozarē. Kā norādīts ziņojumā, jaunajam Eiropas modelim ir jāsekmē Eiropas inovācija un ilgtspējīga attīstība.

Visbeidzot, vēlos pateikties visiem tiem, kuri bijuši iesaistīti šā īpaši lietderīgā un iedvesmojošā ziņojuma sagatavošanā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 21. oktobrī, plkst. 12.00.

19. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

20. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.00)