Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0054(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0263/2010

Debates :

PV 19/10/2010 - 5
CRE 19/10/2010 - 5

Balsojumi :

PV 20/10/2010 - 4.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0368

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 19. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.  Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — Budžeta grozījums Nr. 6/2010, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa — Komisija, X iedaļa —Eiropas Ārējās darbības dienests — Grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

- Gräßle kundzes un Rivellini kunga ziņojums Budžeta kontroles komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu (COM(2010)0085 - C7-0086/2010 - 2010/0054(COD)) (A7-0263/2010),

- Rapkay kunga ziņojums Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (COM(2010)0309 - C7-0146/2010 - 2010/0171(COD)) (A7-0288/2010), un

- Gualtieri kunga un Surján kunga ziņojums Budžeta komitejas vārdā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2010 projektu, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa — Komisija, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (13475/2010 - C7-0262/2010 - 2010/2094(BUD)) (A7-0283/2010).

 
  
 

Kolēģi! Man jums jāpaziņo, ka vairāki ievērojami viesi no Komisijas un Padomes ir pašlaik iekļuvuši satiksmes sastrēgumā, bet viņi jau ir ceļā un pēc dažām minūtēm būs šeit.

Mēs pavisam drīz pabeigsim aizraujoša likumdošanas un starpiestāžu piedzīvojuma pēdējo posmu — četrpusējas sarunas par vērienīga, lietderīga, atbildīga un uz nākotni vērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.

Šodien mēs apspriedīsim tiesību aktus par Civildienesta noteikumiem, Finanšu regulu un budžeta grozījumiem. Mēs par šiem tekstiem balsosim rīt. Tie ir radušies mēnesi ilgu intensīvu sarunu rezultātā starp Eiropas iestādēm, kas strādāja, lai sasniegtu kopēju mērķi — nodrošināt, ka Eiropas Savienības balss tiek sadzirdēta un respektēta visā plašajā pasaulē. Mēs Eiropas Parlamentā uztvērām savu pienākumu ļoti nopietni. Mēs uzskatījām, ka ārējā darbībā, tāpat kā citās jomās, Kopienas interesēm un metodēm ir jābūt pirmajā vietā.

Mēs ar nepacietību gaidām šodienas izšķirošās debates. Mēs ar vēl lielāku nepacietību gaidām EĀDD darbības sākumu 2010. gada 1. decembrī — tieši vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, baronese C . Ashton, Šefčovič kungs, komisār J. Lewandowski, dāmas un kungi! Es nevaru vien sagaidīt, kad šis dienests sāks darbu, un es ceru, ka tas gūs starptautiskus panākumus, jo šā mērķa dēļ tas tika izveidots.

Iestādes ir parādījušas, ka tās spēj risināt problēmas. Parlaments arī piedalījās to risināšanā. Mēs ātri pieņēmām lēmumus — dažus, iespējams, pārāk ātri. Šis dienests ir nezināma teritorija — terra incognita — , tas maina dažus no iepriekšējiem budžeta tiesību un personāla tiesību pamatprincipiem. Ilgtermiņā tas var radīt mums lielas problēmas. Man kā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas loceklei šā dienesta neviendabīgais raksturs rada pastāvīgas bažas ne tikai par tā efektivitāti, bet arī par mūsu iespējām to uzraudzīt. Kopīgajā Rivellini-Gräßle ziņojumā ir mēģināts risināt šīs problēmas. Mēs esam centušies panākt vislabāko risinājumu jaunajam dienestam, Parlamentam un nodokļu maksātajiem. Mēs esam skaidrojuši procesus un sadalījuši pienākumus. Mēs esam stiprinājuši Parlamenta ietekmi attiecībā uz uzdevumiem ārpolitikas jomā, mēs esam palielinājuši pārredzamību, uzliekot dienestam pienākumu sniegt skaidrus ziņojumus, un mēs esam palielinājuši pārskatatbildību. Mēs esam skaidri paziņojuši ES vēstniekiem, ka viņu galvenais uzdevums ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, un ir svarīgi, lai viņu pašu dienests arī to viņiem skaidri pasaka. Mēs esam radījuši sinerģiju, kopīgi izmantojot grāmatvedības sistēmu un piešķirot Komisijas iekšējam revidentam pilnvaras uzraudzīt, kā tiek pārvaldīti fondi, kas vajadzīgi, lai dienests efektīvi darbotos. Eiropas Attīstības fonds un tā iekļaušana budžetā paliek Komisijas darba kārtībā, tāpat kā budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšana paliek Padomes darba kārtībā.

Es vēlos pateikties visiem, kas palīdzēja sasniegt šo rezultātu — līdzreferentiem un ēnu referentiem, kas arī parakstīja kompromisa variantu. Es vēlos sirsnīgi pateikties arī sarunu partneriem no Beļģijas prezidentūras. Viņi ir veikuši lielu darbu.

Dienestam ir vēl jāveic svarīgs mājasdarbs. Nekādi ietaupījumi uz efektivitātes rēķina no šīs apvienošanās nav gaidāmi. Dienests paredzēja ietaupījumus 10 % apmērā, kas nav daudz, bet attiecībā uz vadošajiem amatiem tas vēl ir tālu no šā mērķa. Visi sačukstas par meksikāņu armiju. Cik profesionāls var būt dienests, ja tas pat nezina, kādi ir tā uzdevumi? Iespēja sīkāk noteikt savus uzdevumus vēl nav izmantota, un ir ļoti svarīgi drīzāk pie šā jautājuma atgriezties. Liela nozīme jāpiešķir personāla saliedēšanai. Priekšrocības, kas līdz šim piešķirtas dalībvalstu diplomātiem, liek mums bažīties. Ja dažas štata vietas tiks izsludinātas vairākas reizes un ja atkal tiks izmantota vecā pasaules koloniālā karte, mums būs ļoti nopietni jāapspriež šī dienesta darbība. Mums būs jāapliecina šim dienestam, ka sniegsim tam savu kritizējošo atbalstu un ka Budžeta kontroles komiteja paturēs to acīs. Es vēlu tam panākumus, kas Eiropai pasaulē ir tik ļoti vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 

  Crescenzio Rivellini, referents.(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Manuprāt, izstrādājot Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), vai, konkrētāk runājot, izstrādājot pamatprincipus un standartus, kas reglamentē Savienības budžetu attiecībā uz šo jauno diplomātisko dienestu, ir paveikts lielisks darbs. EĀDD, kas izveidots saskaņā ar Lisabonas līgumu, būs iekļauti Padomes, Komisijas un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, kas pārstāvēs Eiropas Savienību visos ārpolitikas jautājumos.

EĀDD sākotnējai uzbūvei bija vairāki trūkumi, kurus radīja tā sarežģītā, decentralizētā struktūra ar sazarojumiem visā pasaulē. Jo īpaši neskaidra bija to finanšu tirgu dalībnieku pārskatatbildība, kurus aicināja pārvaldīt budžetus simtiem miljonu euro apmērā, un tas varēja palielināt krāpšanas un korupcijas risku, kaitējot Savienības budžetam.

Lai gan Lisabonas līgums ievērojami palielināja Parlamenta pilnvaras, nosakot, ka tā ir vienīgā iestāde, kas pārstāv Eiropas pilsoņus, debatēs par EĀDD izveidi vispirms dominēja Komisija un Padome, kas darīja visu, lai tās struktūra pretēji Kopienas metodei balstītos uz starpvaldību principiem. Pēc ilgām apspriedēm ar Beļģijas prezidentūru un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās, atsakoties no sākotnējā risinājuma un palielinot Parlamenta nozīmi, lai tas varētu aktīvi iesaistīties Eiropas debatēs.

Pamatjautājumi ir šādi: Komisijai ir jāiesniedz budžeta projektam pievienots darba dokuments, kurā visaptveroši jābūt minētiem, inter alia, visiem administratīvajiem un darbības izdevumiem, kas saistīti ar Savienības ārējo darbību, ietverot arī kopējo ārlietu un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku. 1. pantā ir uzskaitītas Eiropas Savienības iestādes. Pienākumu saraksts jāpievieno gada darbības pārskatam, ko sagatavo Komisijas ģenerāldirektori. Delegāciju vadītāji kopā ar ģenerāldirektoriem apmeklē attiecīgo Parlamenta komiteju sanāksmes. EĀDD un Komisijai ir kopīgs revidents un grāmatvedis. Šis risinājums ir jāpārskata 2013. gadā. Dalībvalstīm ir pilnā mērā jāatbalsta Savienība, uzņemoties atbildību par Eiropas Ārējās darbības dienesta pagaidu darbiniekiem.

Pēc tam mums būs jāapspriež daži svarīgi jautājumi, kuriem mēs pievērsīsimies Finanšu regulas nākamā trīsgadu posma pārskatīšanā. Tie skar iestāžu budžeta izpildes apstiprināšanu un Eiropas Sociālā fonda iekļaušanu vispārējā budžetā. Sarunu rezultāti ir labi, jo īpaši attiecībā uz Parlamentu, tāpēc ka tā nozīme ir stipri palielinājusies. Tas, ka Regulā ir minētas visas iestādes, — kas nozīmē, ka citu iestāžu budžeta izpildes apstiprināšana ir tikai laika jautājums —, ir lielisks rezultāts, tāpat kā tas, ka tajā abām iestādēm ir paredzēts viens kopīgs revidents un grāmatvedis. Esmu pateicīgs visiem par veikto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Bernhard Rapkay, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad es saku „dāmas un kungi”, es šajā uzrunā iekļauju arī jūs, baronese Ashton, jūs, Šefčovič kungs, un jūsu komandu, kā arī Padomes prezidentūru, jo, galu galā, mēs pieredzējām koleģiālu sadarbību, bez kuras mēs noteikti nebūtu varējuši sasniegt pašreizējos rezultātus.

Es priecājos par sasniegtajiem rezultātiem, vismaz attiecībā uz to daļu, par kuru es biju atbildīgs un par kuru man bija visaptverošs priekšstats. Taču es gribu teikt, ka šis rezultāts nepārsteidz, jo mēs šo darbu neuzsākām tikai tagad. Priekšsēdētāja kungs, jūs rīkojāties gudri, kad jau no paša sākuma regulāri sasaucāt visus referentus, lai apmainītos ar idejām — jau E. Brok, G. Verhofstadt un R. Gualtieri ziņojumu laikā. Tāpēc attiecīgajiem cilvēkiem bija skaidrs, kas vēlāk būs jādara, un tiem, kam bija jādara vēlākais darbs, bija skaidrs, kāds sagatavošanas darbs jau ir paveikts. Šā iemesla dēļ galvenais jautājums bija, kā Civildienesta noteikumiem piemērot organizatoriskos aspektus, par kuriem bija vienojušies Parlaments un Padome saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, kompetences jomās, uz kurām attiecas minētie Civildienesta noteikumi. Kad es saku „organizatoriski aspekti”, es ar to domāju, ka organizācija ir politika un ka politika ir organizācija. To mēs, protams, bijām spiesti vairākkārt atzīt detalizēto sarunu laikā, jo tad jau bija skaidrs, ka, iespējams, cilvēki interpretē vienu un to pašu jautājumu nedaudz atšķirīgi. Tomēr uzvarēja sadarbības gars. Es uzskatu, ka šiem jautājumiem ir iespējams rast ļoti saprātīgus risinājumus.

Kas mums faktiski bija jādara, lai pielāgotu politiku, un kas mums bija jānosaka Civildienesta noteikumos? Pirmkārt, mums bija jānodrošina vienāda attieksme pret visām trim darbinieku kategorijām. Es vēlos pieminēt šo jautājumu, jo, kā jūs zināt, Līgumā ir teikts, ka EĀDD personāls sastāv no Komisijas, Padomes un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem. Pēdējā kategorija bija jo īpaši problemātiska, jo tā bija kaut kas jauns. Mums bija jāatrisina gandrīz antagonistiskā pretruna starp Kopienas pieeju un starpvaldību pieeju. Ir pats par sevi saprotams, ka Padome un dalībvalstis labprāt izvēlas starpvaldību pieeju, bet mēs dodam priekšroku Kopienas pieejai. Manuprāt, mēs kopīgi atrisinājām šo problēmu, tāpēc varam būt ļoti apmierināti.

Mums bija jāņem vērā — un jāturpina ņemt vērā — dzimumu līdzsvars un ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvars. Mēs vēlamies izveidot mūsdienīgu dienestu arī dzimumu līdztiesības ziņā. Es priecājos, baronese Ashton, ka papildus tam, ko esam iekļāvuši obligātajos Civildienesta noteikumos, jūs esat apsolījusi mums, ka sniegsit vēl vienu personīgu paziņojumu, kas veidos daļu no noteikumu kopuma. Tas liecina par ievērojamu progresu gan dzimumu līdztiesības, gan ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumā.

Mums ir vajadzīgas vienādas tiesības un vienādi pienākumi, tostarp arī lojalitāte no visu trīs kategoriju darbinieku puses pret Augstā pārstāvja institūciju, kuru pašlaik pārstāv baronese Ashton. Mums bija jāveic neliels papildu darbs jautājumā par diplomātisko dienestu veto tiesībām saistībā ar to darbinieku līgumu pagarināšanu, kas nāk no diplomātiskajiem dienestiem. Taču mēs arī šo jautājumu atrisinājām.

Tomēr ir viens jautājums, kuru nedrīkstam novērtēt par zemu. Mēs kopīgi vienojāmies, ka šo jautājumu nevar iekļaut Civildienesta noteikumos. Jaunajam Eiropas diplomātiskajam dienestam ir vajadzīga atsevišķa identitāte. Ikvienam tā darbiniekam ir jāstrādā kopīga mērķa labā, un tāpēc jo īpaši svarīgs ir vienāds apmācības un tālākizglītības veids. Šis jautājums šķita jo īpaši svarīgs dažiem no maniem sarunu biedriem, un es to labi saprotu. Es tikko teicu, ka mums neizdevās to atrisināt. Bija skaidrs, ka nebūs iespējams to sistemātiski iekļaut Civiltiesību noteikumos. Taču šeit man vēlreiz jāpateicas Augstajai pārstāvei, jo mani informēja, ka viņa vēlas kaut ko darīt, lai atrisinātu šo jautājumu, ka viņa uzskata to par svarīgu pienākumu un būtisku vajadzību un ka viņa sniegs vēl vienu paziņojumu par saistībām šajā jautājumā, kuras, lai gan neattiecas uz Civildienesta noteikumiem, dos mums un visiem tiem, kas šo jautājumu uzskata par ārkārtīgi svarīgu, pārliecību par mūsu kopējā Ārējās darbības dienesta veiksmīgu turpmāko darbu.

Paturot to prātā, mēs varam teikt, ka esam paveikuši lielu darbu un dienests ir gatavs 1. decembrī droši sākt darboties.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri, referents.(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisāri, dāmas un kungi! Parlaments ir apstiprinājis jaunas budžeta iedaļas izveidi, kas paredzēta Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), kā arī papildu finansējumu tā personālam. Šāda nostāja ir izskaidrojama ar Parlamenta vēlmi nodibināt EĀDD, jo Eiropai tas ir ārkārtīgi vajadzīgs, bet tas, protams, nenozīmē, ka Parlaments atteiksies no savas budžeta lēmējinstitūcijas funkcijas debatēs par struktūrvienību, kam jārisina krīžu pārvaldības jautājumi, vai par personāla politikas prioritātēm, kā liecina rezerves, kuras iekļāvām 2011. gada budžetā.

Noteikumi, kurus gatavojamies pieņemt, nostiprina Madrides nolīguma rezultātus un dažos gadījumos iet tālāk par tiem, par ko es vēlos pateikties Rapkay kungam, Gräßle kundzei un Rivellini kungam. Man jāpateicas arī baronesei Ashton un Christophersen kungam par pretimnākšanu un atvērtību mūsu diskusijās.

Civildienesta noteikumi nodrošina visam EĀDD personālam vienādas tiesības un pienākumus neatkarīgi no viņu izcelsmes un prasa, lai Augstā pārstāve nodrošina ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Šie noteikumi būs saistoši, un Parlaments gādās, lai tos ievēro. Taču tajos nav piemērota kvotu sistēma, ko būtu ne tikai grūti ieviest, bet ko piemērot būtu arī nepareizi. Finanšu regula nodrošina stabilu kontroles sistēmu, kā arī to, lai EĀDD būtu cieši saistīts ar Komisiju.

Es atzinīgi vērtēju veiksmīgo atsevišķu budžeta pozīciju izveidi galvenajām kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām, kas nozīmē lielu soli uz priekšu Parlamenta iespējā kontrolēt kopējo drošības un aizsardzības politiku.

Tāpēc ar rītdienas balsojumu mums būs spēcīgāks, Kopienas tiesībām un pienākumiem un ciešākām parlamentārajām pārbaudēm pakļauts EĀDD. Mēs šajās pārbaudēs būsim prasīgi, bet vienlaikus mēs tās veiksim ar lielu atbildības sajūtu un konstruktīvi, jo mēs esam apņēmušies palīdzēt Augstajai pārstāvei vērienīgajā uzdevumā nodrošināt Eiropai reālu ārpolitiku, kas kalpos tās vērtībām un interesēm.

 
  
MPphoto
 

  László Surján, referents. (HU) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju to, ka šīs debates notiek Padomes un komisāru klātbūtnē. Kad mēs plānojām 2010. gada budžetu, mēs ierosinājām jautājumu par resursiem ārējam diplomātiskajam dienestam. Atbilde bija, ka mums nav vajadzīgi atsevišķi resursi, jo šo problēmu var atrisināt, pārdalot budžeta resursus. Kā Budžeta komitejas locekļi mēs faktiski tam neticējām. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Faktiski bija iespējams segt vairākumu izmaksu, pārdalot budžeta resursus, bet, pievienojot divus grozījumus, rodas papildu izmaksas aptuveni EUR 44 miljonu apmērā. Šīs papildu izmaksas aptuveni aptver viena ceturkšņa izdevumus, taču mēs redzam, ka dienesta izveide joprojām ir 10 % līmenī. Acīmredzot finansējums, ko, es ceru, pieņems rīt, attieksies uz ilgāka laikposma izdevumiem nekā tas, kurā tie faktiski tiek izmantoti. Tas prasa konkrētu uzdevumu veikšanu, kā, piemēram, finansējuma apmēra grozījumus. Mūsuprāt, nav vērts tos pašlaik veikt. Ir daudz svarīgāk nodibināt šo dienestu pēc iespējas ātrāk un panākt progresu tā darbībā, jo viens no svarīgākajiem Lisabonas līgumā paredzētajiem uzdevumiem ir panākt ES redzamību pasaulē.

Atmetot laikietilpīgus pasākumus, mēs tomēr nosakām, ko mēs sagaidām, kā to darīja iepriekšējie referenti. Mēs uzskatām, ka ģeogrāfiskais līdzsvars dienesta izveidē ir ļoti svarīgs, bet, lai stimulētu visu sistēmu, mēs neiekļāvām nekādus saistošus noteikumus attiecībā uz rezervēm. Mēs vēlamies arī, lai tiktu sniegtas garantijas, ka pieejamais finansējums tiks izlietots laika ziņā proporcionāli un ievērojot ekonomiju, jo pašlaik mēs visur saskaramies ar ierobežojumiem.

Visbeidzot, mēs vēlamies skaidru sadarbību un savstarpēju atbalstu no dalībvalstu Ārējās darbības dienestu puses, jo tas ļautu mums veikt konkrētus uzdevumus valstīs, kurās attiecīgā dalībvalsts nav pārstāvēta, bet kurās atrodas Eiropas dienests. Tas nodrošinātu arī rentabilitāti attiecīgajām dalībvalstīm un nepārprotami uzlabotu sadarbības gaisotni. Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka Parlaments savā balsojumā atbalstīs budžeta resursu pārdalīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Knut Fleckenstein (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uz īsu brīdi pārtraukt debates, lai informētu jūs un savus kolēģus, ka vakar vakarā trīs teroristi ielauzās Čečenijas parlamentā, nogalinot vairākus drošības dienesta darbiniekus un saņemot ķīlniekus. Šie teroristi paši arī tika nogalināti. Parlamentam ir jāizsaka šā terora akta stingrs nosodījums, jo terorismam nav attaisnojuma. Mēs izsakām līdzjūtību upuru ģimenēm.

Es vēlējos īsi pieskarties šim jautājumam, jo mēs šonedēļ vēlreiz apspriedīsim situāciju Ziemeļkaukāzā. Es atvainojos par debašu pārtraukšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos pateikties mūsu kolēģim Fleckenstein kungam par šo informāciju. Protams, ņemot vērā to, ko jūs teicāt, mēs nosodām visus terora aktus. Šis gadījums mūsu acīs ir jo īpaši uzkrītošs terora akts, jo tas bija vērsts pret parlamentu. Mēs piekrītam jūsu priekšlikumam un jūtam līdzi upuru ģimenēm un visiem cietušajiem. Es sniegšu oficiālu paziņojumu par šo gadījumu. Es līdz šim nebiju par to informēts, bet drīz sniegšu oficiālu paziņojumu. Es ļoti pateicos jums, Fleckenstein kungs, par to, ka vērsāt mūsu uzmanību uz šo faktu.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Fleckenstein kungam par to, ka viņš vērsa mūsu uzmanību uz šo jautājumu. Komisija, protams, arī nosoda jebkuru terora aktu, un es esmu pārliecināts, ka tā attiecīgi rīkosies.

Ja ļausit man atgriezties pie mūsu debatēm, tad sākšu ar pateicību mūsu referentam Rapkay kungam par lielisko darbu, ko viņš paveica, lai iesniegtu šo priekšlikumu jūsu izcilajam Parlamentam. Es augsti vērtēju izcilo sadarbību, kāda mums ir bijusi pēdējos mēnešos un nedēļās attiecībā uz šo sarežģīto dokumentu kopumu. Ļaujiet man izteikt atzinību arī ēnu referentiem, kā arī Juridiskajai komitejai un Ārlietu komitejai, kas visā šajā procesā daudz un konstruktīvi strādāja. Un visbeidzot, ļaujiet man izteikt pateicību Cathy, viņas komandai un Komisijas dienestiem par viņu ārkārtīgi smago darbu, kas, es ceru, drīz novedīs pie EĀDD nodibināšanas.

Šonedēļ mēs pabeigsim sarežģīto darbu pie EĀDD tiesiskā pamata un budžeta izstrādes. Tie izriet no šā procesa stūrakmens — EĀDD lēmuma — un ir pilnīgā saskaņā ar to. Man bija privilēģija piedalīties diskusijās par EĀDD izveidi, un man bija tas gods pārstāvēt Komisiju slavenajās četrpusējās sarunās Madridē. Es biju tiešs aculiecinieks tam, cik lielu ieguldījumu intensīvajās debatēs par šā jautājuma veiksmīgu atrisināšanu sniedza Eiropas Parlamenta pārstāvji Brok kungs, Verhofstadt kungs un Gualtieri kungs. Manuprāt, viņu devums mūsu debatēs patiešām veicināja EĀDD izveidi par patiesi lietderīgu un efektīvu Eiropas diplomātisko dienestu.

To pašu var teikt par jūsu referenta Rapkay kunga darbu, Varētu šķist, ka Civildienesta noteikumu grozījumi ir tikai administratīva rakstura, bet patiesībā tie tādi nav. Tie ir būtiski, lai dienests aktīvi darbotos un patiešām kalpotu Eiropas interesēm. Komisija uzskata, ka kompromisa priekšlikumu kopums, ko iesniedza jūsu referents Rapkay kungs, ir ļoti labs sasniegums, kuru var pilnā mērā atbalstīt. Manuprāt, grozījumi ir patiešām uzlabojuši visu tekstu.

Ļaujiet man uzsvērt dažus no priekšlikuma pamatelementiem. Kā jūs zināt, EĀDD sākuma posmā ietvers trīs kategoriju darbiniekus, kas minēti Līgumā, proti, Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta un dalībvalstu diplomātus. Attiecīgos Padomes un Komisijas dienestus pārcels uz EĀDD, pilnībā garantējot tā personāla tiesības, kas jau strādā šajos dienestos. Dalībvalstu diplomātiem būs iespēja pieteikties uz izsludinātajām vakantajām štata vietām. Ar prieku varu jums paziņot, ka no 2013. gada 1. jūlija darbinieki no citām iestādēm, tostarp arī no Eiropas Parlamenta, varēs pieteikties darbam EĀDD uz līdzīgiem noteikumiem.

Pastāvīgajiem darbiniekiem un dalībvalstu diplomātiem būs vienādas tiesības un pienākumi EĀDD, un uz viņiem attieksies Civildienesta noteikumi, lai nodrošinātu viņu neatkarību un uzticību Eiropas Savienībai. Ar dalībvalstu diplomātiem tiks noslēgti līgumi maksimāli uz desmit gadiem. Turklāt dalībvalstis sniegs saviem diplomātiem garantijas, ka viņus pēc darba Eiropas Ārējās darbības dienestā nekavējoties atjaunos iepriekšējā amatā.

Kompromisa dokumenti ietver arī noteikumus un saistības stingri ievērot ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru Eiropas Ārējās darbības dienestā. Šo situāciju pārskatīs 2013. gadā, kad Augstajai pārstāvei būs jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Es zinu, ka daži no jums, Parlamenta deputātiem, būtu vēlējušies, lai šie priekšlikumi ietvertu stingrākus noteikumus, bet citi tiem kaismīgi pretojās. Esmu pārliecināts, ka jums iesniegtie pašreizējie grozījumi piedāvā līdzsvarotu risinājumu. Sarunas par šo dokumentu kopumu ir ne vienmēr bijušas vieglas. Sagatavošanās process bija diezgan sarežģīts, jo tas prasīja apspriešanos ar mūsu personāla pārstāvi, bet smagais darbs un intensīvās sarunas ir nesušas augļus, un jūsu priekšā Parlamentā atrodas ļoti labs sarunu iznākums.

Es tāpēc ceru, ka Eiropas Parlaments rīt pieņems šos grozījumus. Ļaujiet man beigt savu runu, izsakot Komisijas stingro apņemšanos nodrošināt netraucētu EĀDD izveidi, kā arī tās gatavību sniegt šim jaunajam Eiropas dienestam visu vajadzīgo atbalstu un palīdzību. Es ceru, ka rītdienas Parlamenta balsojums ieies vēsturē un novedīs pie Eiropas Ārējās darbības dienesta nodibināšanas.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, jautājums, kuru mēs pašlaik apspriežam, ir daudzsološs sākums ilgam laikposmam, kas būs pārpilns debatēm par budžetu. Ārējās darbības dienesta izveide prasīja Finanšu regulas grozījumus, bet pirmo reizi tas tiek darīts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tāpēc rīt Parlaments grozīs Padomes regulu.

Es priecājos par to, ka pagājušās nedēļas trīspusējās sarunās mēs spējām panākt vienošanos. Tas ir pierādījums mūsu spējai rīkoties saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tas ir arī ļāvis mums nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienestam stingru un savlaicīgu pamatu. Es nevēlos to izklāstīt visos sīkumos, bet tas ļauj mums izveidot budžetā atsevišķu iedaļu, tas nodrošina optimālu delegāciju vadītāju pārskatatbildību, un tas ļauj Komisijas grāmatvedim un iekšējam revidentam pārraudzīt budžeta Ārējās darbības dienesta iedaļu, kas ir pakļauta pārbaudei.

Es vēlos pateikties referentiem Gräßle kundzei un Rivellini kungam par konstruktīvu, uz sadarbību vērstu pieeju.

Attiecībā uz budžeta grozījumu Nr. 6 es ceru, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes tagad spēs apstiprināt budžeta grozījumus, tos negrozot. Tas ir arī viens no priekšnoteikumiem, lai Ārējās darbības dienests drīz sāktu darboties.

Pirmās daļas jauno AD kategorijas darba vietu radīšanas pamatojums ir tas, ka šiem darbiniekiem būs jātiek galā ar tūlītējiem papildu uzdevumiem, bet līdz 2013. gadam mūsu mērķis ir panākt, lai viena trešā daļa no AD kategorijas darbiniekiem nāktu no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.

Es tāpēc aicinu Parlamentu atbalstīt budžeta grozījumus, kurus Padome jau ir apstiprinājusi. Es vēlos vēlreiz pateikties referentiem Surján kungam un Gualtieri kungam.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jūs īsi uzrunāt, lai vispirms no visas sirds pateiktos referentiem Gräßle kundzei, Rapkay kungam un Gualtieri kungam par lielo darbu, ko viņi un daudzi Parlamenta deputāti ir veikuši, lai mēs nonāktu līdz stadijai, kurā šorīt atrodamies.

Es zinu, ka šīs sarunas ir dažkārt bijušas grūtas, un jūs esat bijuši neatlaidīgi sarunu vedēji. Es uzskatu, ka sasniegtais rezultāts ir labs un atspoguļo Lisabonas līguma īstenošanu, kurā Parlamentam turpmāk būs neatkarīga un ievērojama nozīme.

Šis ir bijis kopīgs un uz sadarbību vērsts pasākums, un es esmu ārkārtīgi pateicīga jums visiem par veikto darbu. Es uzskatu, ka vēl svarīgāks ir tas, ka mēs esam likuši pamatus šim dienestam tādā veidā, kas turpmāk iesaistīs Parlamentu vēl vairāk, un es esmu uzņēmusies saistības panākt pārredzamību un pareizo pieeju, lai sadarbotos ar Parlamentu.

Es esmu skaidri paziņojusi, ka šis ir dienests, kam jāatspoguļo visa Eiropas Savienība gan plašumā, gan dziļumā. Šis ir dienests, par kuru es vēlos, lai ikviens Parlamenta deputāts, ikviena dalībvalsts un ikviens Komisijas loceklis izjustu patiesu lepnumu. Es vēlos, lai Eiropa atspoguļotos mūsu darbiniekos, mūsu ieceltajos vēstniekos un cilvēkos, kas atrodas šeit, centrā. Jums būs daudz iespēju nodrošināt, ka šīs saistības tiek izpildītas, jo īpaši, veicot 2013. gadā šā dienesta pārskatīšanu.

Es zinu, ka deputāti ir norūpējušies, lai tiktu nodrošinātas pienācīgas mācību iestādes un apmācības iespējas. Mums šim nolūkam ir tiesiskais pamats, un es vēlos apliecināt Parlamentam, ka mēs gādāsim, lai tie, kas nāk no citādām tradīcijām, tie, kam ir citāda izcelsme, tiktu saliedēti un radītu patiešām eiropeisku dienestu, kurš atspoguļos visu to, kas ir ticis uzsvērts šā dienesta izveides procesā līdz šim brīdim.

Es vēlos jo īpaši pateikties Lichtenberger kundzei un Saryusz-Wolski kungam par veikto darbu apmācības jautājumā. Es zinu, ka mums vēl daudz kas jāapspriež, un es ar nepacietību gaidīšu nākamās nedēļas un mēnešus, kad varēšu apspriesties ar jums un citiem, bet es esmu apņēmusies nodrošināt, lai apmācības būtu iekļautas dienesta izveides procesā. Es to saku ekonomikas lejupslīdes gaisotnē, kurā šis dienests rodas, un es esmu apņēmusies gādāt, lai tas būtu rentabls.

Noslēdzot savu runu, gribu teikt, ka šis pasākums dod mums iespēju piepildīt savus sapņus un centienus šajā pasaulē. Ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju ietekmē tas, ko mēs darām ārlietās, tirdzniecībā un attīstībā, kā arī terorisma apkarošanā. Šis dienests ir galvenokārt paredzēts viņiem, un es stāvu Eiropas iedzīvotāju pārstāvju priekšā, uzņēmusies saistības likt šim dienestam piepildīt jūsu sapņus un centienus.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisāri un godājamie deputāti! Ļaujiet man Padomes vārdā pateikties Parlamenta referentiem, kas ir ieguldījuši tik daudz pūļu darbā pie dažādu dokumentu izstrādes, kuri ir vajadzīgi, lai izveidotu Eiropas Ārējās darbības dienestu — Gräßle kundzei un Rivellini kungam par Finanšu regulu, Rapkay kungam par Civildienesta noteikumiem, kā arī Gualtieri kungam un Surján kungam par 2010. finanšu gada budžeta grozījumiem.

Pēc Madrides politiskā nolīguma un Eiropas Parlamenta atzinuma, kas izdots 8. jūlijā, Vispārējo lietu padome, kā jūs zināt, 26. jūlijā pieņēma lēmumu formulēt Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību. Taču, lai šis dienests tiktu pienācīgi izveidots, mums vēl jāpieņem trīs instrumenti, kurus es tikko minēju.

Gan Parlamenta, gan Komisijas, gan Augstās pārstāves un Padomes darbs pie šiem dažādajiem dokumentu kopumiem ir bijis intensīvs, un ikviens ir veltījis daudz pūļu, lai pēc iespējas drīzāk mums atvēlētajā termiņā panāktu vienošanos.

Tagad mēs visi varam svinēt un uzteikt sevi par veiksmīgi padarīto darbu, pateicoties tam, ka pēc Parlamenta balsojuma šīs sesijas laikā panācām vienošanos par dažādajiem dokumentu kopumiem. Pirmdien, 25. oktobrī Vispārējo lietu padome varēs pieņemt šos instrumentus politiskajā līmenī. Eiropas Ārējās darbības dienests tad varēs sākt darbu 1. decembrī, kā plānots.

Baronese Ashton, komisāri un referenti to visu šorīt vēlreiz atgādināja. Es tāpēc aprobežošos ar šā notikuma vēsturisko nozīmi, jo tas gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā iemieso vienu no tā vissvarīgākajiem jaunievedumiem. Izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu, gan Savienības ārējās darbības saskaņotība, gan tās redzamība tiks ievērojami palielinātas.

Darbs, protams, vēl nav pabeigts. Tas ir tikko sācies, un uzdevums ir tikpat liels, cik lielas ir mūsu cerības, bet es esmu pārliecināts, ka Augstā pārstāve baronese Ashton ķersies pie tā enerģiski un apņēmīgi. Katrā ziņā es vēlu viņai sekmes, veicot šo uzdevumu.

Noslēdzot savu runu, priekšsēdētāja kungs, es vēlos vēlreiz pateikties Eiropas Parlamentam par uzticību šai lietai un par tā konstruktīvo pieeju, kam bija izšķiroša nozīme šajā jautājumā.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, mana komiteja, Ārlietu komiteja, ar lielu balsu vairākumu atbalstīja spēcīga EĀDD izveidi.

„Spēcīgs” nozīmē pakļauts demokrātiskai un parlamentārai pārbaudei un kontrolei. „Spēcīgs” nozīmē communautaire — t.i., tāds, kas pārstāv visu 27 dalībvalstu kopienu, tāds, kas ievēro šodienas un nevis vakardienas Savienības ģeogrāfisko dimensiju un dažādību. Pirms pusgada ģeogrāfiskais līdzsvars vēl nebija tik svarīgs. Šodien tas ir svarīgs un būs svarīgs arī turpmāk, un mūsu rezolūcijas 27. punkts, kā arī 6. panta 6. punkts uz to norāda. Divi simti Eiropas Parlamenta deputātu no jaunajām dalībvalstīm to uzmanīgi vēros. Ģeogrāfiskais līdzsvars tika uzsvērts daudz vairāk nekā sākotnējā priekšlikumā, lai gan arī šis uzsvars nebija pietiekams. Aritmētika ne vienmēr atspoguļo patieso stāvokli, un likumus un ģeogrāfiju nevar izbalsot. Mēs uzskatām, ka visi vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, nevis, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Tas attiecas arī uz Savienības ārlietu dienestu.

Ashton kundze, mēs gaidām, ka jūs topošajā EĀDD novērsīsit pašreizējo diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. (SV) Kā Ārlietu komitejas referentam par Finanšu regulu mans izejas punkts bija Madrides nolīgums, kā arī tas, ka dažās jomās bija vajadzīgs sīkāks izklāsts. Jautājums attiecas uz budžeta atvērtības un pārredzamības nodrošināšanu, konkrētāk definējot apropriāciju piešķiršanu, jo īpaši politiski svarīgiem uzdevumiem, kas izvirza lielas prasības budžetam.

Mums ir jāaizsargā tiesības uz informāciju par kopējām izmaksām, tostarp arī par dalībvalstu daļu. Mums jāaizsargā pietiekama kontrole pār deleģētām pilnvarām, lai mēs nezaudētu izpratni par šo sarežģīto organizatorisko struktūru.

Tas attiecas ne tikai uz Parlamenta ietekmi, bet galvenokārt uz pilsoņu tiesībām pārbaudīt svarīgo jauno dienestu, ko Savienība pašlaik veido.

Mums šajā ziņā ir labi veicies. Tas ir prasījis laiku, un mēs esam smagi cīnījušies, lai to sasniegtu, bet es uzskatu, ka mēs tagad varam teikt, ka esam ielikuši labus pamatus, kas ļaus Eiropas Ārējās darbības dienestam, piemērojot tam Parlamenta un pilsoņu veiktas pārbaudes, palielināt ES nozīmi pasaulē, kas ir svarīgs uzdevums.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs.(PL) Attīstības komitejas atzinums par Civildienesta noteikumu izstrādi tika pieņemts vienbalsīgi. Attīstības komiteja atbalsta grozījumus, kas ierosināti Juridiskās komitejas ziņojuma projektā, un jo īpaši grozījumus, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka personāla pieņemšana darbā Eiropas Ārējās darbības dienestā pamatojas uz objektīvām un pārredzamām procedūrām, kas formulētas Civildienesta noteikumos, kā arī uz Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Turklāt Komisijas priekšlikums ir uzlabots ar galvenā referenta Rapkay kunga ierosinātajiem grozījumiem, ar kuriem tiek ieviesti noteikumi Eiropas Ārējās darbības dienesta personālam un kuri ir iekļauti politiskajā nolīgumā. Tie jo īpaši attiecas uz dzimumu līdztiesību un darbinieku ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvaru, kā arī līdzsvaru starp darbiniekiem no Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu diplomātiskā korpusa locekļiem. Es ceru, ka jaunais Ārējās darbības dienests pareizi novērtēs sadarbības autonomo raksturu un neattieksies pret to kā pret „burkānu” — ārpolitikas īstenošanas instrumentu. Tas bija svarīgs Attīstības komitejas darba mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Tāpat kā daudzi citi, arī mana grupa vēlas ģeogrāfiskās izcelsmes un dzimumu līdzsvaru, kā arī līdzsvaru starp lielām un mazām valstīm Ārējās darbības dienesta personāla izvēlē.

Taču mēs atkal esam liecinieki starpvalstu „krusta kariem” un kvotām, lai gan, galu galā, par kandidātiem ir jāspriež pēc to nopelniem. Mēs apzināmies, ka ne pašreizējie nodarbinātības kritēriji, ne personāla izvēle neveicina vajadzīgo līdzsvaru, un, kā jūs teicāt, to nevar panākt bez piepūles. Taču, lai gan jebkura nelīdzsvarotība skar dažus cilvēkus, — un es atzīstu, ka pat tos cilvēkus, kas ir mūsu rindās, — mēs zinām arī to, ka šo apstākli var izmantot tie, kas vēlas vājināt jūsu ietekmi, baronese Ashton, un nevis atbalstīt jūs turpmāko problēmu risināšanā, un mēs zinām, ka dažas problēmas noteikti radīsies.

Tāpēc mana grupa jums atklāti saka, ka tā atbalsta jūs un uzticas jums, baronese Ashton. Mums ir jādod jums līdzekļi, lai jums veiktos. Ārējās darbības dienestam ir pēdējais laiks sākt darbu, bet, ja pēc diviem gadiem jūs atgriezīsities pie mums ar lielām problēmām, ko radījusi šķelšanās jūsu darbinieku vidū, tas apgrūtinās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un es saku to ne tikai mūsu labā, bet arī jūsu labā, jo no tā ir jāizvairās par katru cenu. Labu veiksmi!

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Tik tālu nu mēs esam tikuši pēc daudzu mēnešu darba, kura mērķis bija likt pamatus Eiropas Savienības topošajam Ārējās darbības dienestam, un, tāpat kā daži no maniem kolēģiem, kas runāja pirms manis, es vēlos pateikties referentiem par viņu darba labo kvalitāti.

Tā kā mēs visi vēlamies redzēt īstu Eiropas diplomātisko dienestu un nevis 27 dalībvalstu diplomātisko dienestu piedēkli, tad Finanšu regula un Civildienesta noteikumi, kurus mēs apspriedīsim šodien un par kuriem balsosim rīt, ir sevišķi svarīgi. Tiem ir jānodrošina līdzekļi dubultuzdevuma veikšanai — runāt vienā balsī starptautiskajā arēnā un garantēt Savienības ārpolitikas saskaņotību.

Paturot to prātā, varu teikt, ka Augstās pārstāves pilnvaras neattiecas uz tirdzniecības politiku, bet kā bijušajam tirdzniecības komisāram man nav šaubu, ka viņa spēj uzsākt vajadzīgo dialogu, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politikā, kas formulēta Līgumā, tiek ievēroti Savienības Ārējās darbības dienesta mērķi, jo īpaši ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizstāvība.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka mūsu kopējā politiskā griba tiks svērta un mērīta pēc asignētajiem budžeta resursiem. Mūsu politiskā ietekme starptautiskajā arēnā ir atkarīga no tā.

 
  
MPphoto
 

  Nadezhda Neynsky, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja.(BG) Arī es vēlos apsveikt Gräßle kundzi, Rivellini kungu un Rapkay kungu par lielo darbu, ko viņi paveikuši.

Mums jāsaprot, ka Eiropas diplomātiskā dienesta izveide ir sarežģīts politisks process, kam jāatspoguļo interešu un dalībvalstu pārstāvniecības līdzsvars, vienlaikus dodot dienestam iespēju darboties efektīvi un nodrošināt, ka Eiropa kļūst par svarīgu spēku starptautiskajā arēnā.

Taču es vēlos izteikt arī nožēlu par to, ka ģeogrāfiskā līdzsvara priekšlikums, kas saņēma vairākuma atbalstu Ārlietu komitejā un Budžeta komitejā un kas — es vēlos norādīt — saskan ar Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju, Rapkay kunga ziņojumā nav pietiekami atspoguļots.

Tāpēc, Ashton kundze, es vēršos pie jums kā pie personas, kura, iespējams, var visvairāk gūt no visas Eiropas Savienības motivējošā spēka un enerģijas. Es pat uzdrošinos domāt, ka jūs atradīsit veidu, kā nodrošināt, ka ģeogrāfiskais līdzsvars tiek pienācīgi ievērots jūsu dienestā. Labu veiksmi!

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotāja. (HU) Budžeta kontroles komitejas vārdā es atzinīgi vērtēju jaunās struktūrvienības izveidi, kas ir viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma praktiskās īstenošanas pasākumiem. Jaunajai struktūrvienībai ir neapšaubāmi vajadzīgi budžeta resursi. Taču budžeta un finanšu pārskatatbildības dēļ vismaz tikpat svarīgi ir noteikt un ievērot budžeta principus un finanšu noteikumus. Iepriekšējos gados mūsu komitejā kopā ar Ārējo attiecību ģenerāldirektorātu notika debates par šo jautājumu. Tāpēc es vēlos to jo īpaši uzsvērt. Ir ļoti svarīgi izveidot pienācīgu organizatorisko struktūru un izstrādāt darbības noteikumus. Ir svarīgi paturēt prātā to, ka jāizvairās no uzdevumu, funkciju un resursu dublēšanās un jāapsver visas iespējas izdevumu efektivitātes nodrošināšanai. Pārredzama un vienkārša organizatoriskā struktūra un resursu pārvaldība ir jaunās organizācijas efektīvas darbības garantija.

Darbinieki nāks no trim avotiem — no ES iestādēm, dalībvalstīm un no saņēmējvalsts ekspertu vidus. Ir jo īpaši svarīgi, lai šajā struktūrvienībā, kurā strādās ES iestāžu un dalībvalstu darbinieki, šajā ziņā valdītu pilnīga vienlīdzība. Tāpēc mēs uzskatām, ka apmācība ir svarīga un ir būtiski, lai darbinieku atlases principi un prakse balstītos uz vienveidīgiem procesiem un vienādām prasībām. Budžeta kontroles komiteja to ik gadus kontrolēs.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. (LT) Es vēlos pateikties visiem pārējiem referentiem, kuru profesionālisms ļāva mums samērā ātri panākt politisku vienošanos starp Eiropas Savienības iestādēm un likt stingrus pamatus Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei. Es nešaubos, ka EĀDD darbs kļūs arvien efektīvāks un dos ieguldījumu augsta līmeņa Eiropas ārpolitikas un drošības politikas īstenošanā un Eiropas Savienības ietekmes stiprināšanā starptautiskajā arēnā. EĀDD darbā ir jāievēro lietderīgas un efektīvas finanšu pārvaldības principi. Šogad mēs EĀDD papildus piešķīrām EUR 9,5 miljonus, bet novērtēt faktiskās izmaksas būs iespējams tikai pēc šā dienesta pirmā darbības gada, kad Eiropas Parlamentam tiks iesniegts ziņojums par visiem izdevumiem, kas saistīti ar EĀDD darbību. Eiropas Parlamentam ir atbildīgi pienākumi pret EĀDD — tam jānodrošina, ka EĀDD asignētie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un ka Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda rada Kopienas politikai un tās iedzīvotājiem pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka, PPE grupas vārdā.(PL) Es esmu pārliecināts, ka visiem Parlamenta deputātiem nav ne mazāko šaubu par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būs liela nozīme Eiropas Savienības dzīvē. Mūsu darbs dažos pēdējos mēnešos saistījās ar pienācīga tiesiskā pamata izstrādi un piemērotu instrumentu nodrošināšanu šim dienestam, lai tā turpmākais darbs būtu efektīvs. Mūs steidzināja laiks, un sarunas bieži bija grūtas. Mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju par daudziem jautājumiem, un es ceru, ka izstrādātie kompromisa risinājumi beigās dos labus rezultātus. Juridiskajai komitejai bija uzdevums ierosināt Civildienesta noteikumu grozījumus, kas būtu piemēroti jaunā dienesta vajadzībām un garantētu tā neatkarību un augstus darbības standartus. Manuprāt, grozījumi, kurus pieņēmām vakar vakarā Juridiskās komitejas sanāksmē, sniedz šādas garantijas, lai gan es personīgi neuzskatu tos par pilnīgi apmierinošiem, jo īpaši attiecībā uz vienu jautājumu. Manuprāt, ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumam, kas tik bieži tiek uzsvērts, varēja rast daudz labāku risinājumu. Es, protams, atzinīgi vērtēju Augstās pārstāves paziņojumus, ka viņa īpašu uzmanību veltīs tam, lai dienestā strādātu visu dalībvalstu pilsoņi, un es atzinīgi vērtēju arī noteikumu, ka 2013. gadā Augstajai pārstāvei jāsniedz informatīvs ziņojums par dienesta darbību.

Savienības diplomātijai ir jābūt Eiropas mēroga diplomātijai, un faktiski tās darbinieku pilsonībai nav īpašas nozīmes. Taču tas, no kurienes mēs nākam un kādas ir mūsu saknes, veido mūsu pasaules uzskatu, kam ir liela ietekme uz to, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Faktiski Savienībā vēl arvien ir dalībvalstis, kuras ir nepietiekami pārstāvētas visās Savienības iestādēs. Ja Savienība vēlas būt vienota savā dažādībā, tai ir jādod Eiropai iespēja pienācīgi uzturēt un atspoguļot šo dažādību. Tā arī bija mūsu diskusijas par ģeogrāfisko līdzsvaru būtība – nevis, kā daži maldīgi domā, fiksētu kvotu garantijas dalībvalstīm. Es pateicos referentiem par labu sadarbību, un mans novēlējums Ashton kundzei ir, lai viņa savā darbā veiksmīgi izmanto mūsu pūļu rezultātā sasniegto.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem par lielisko darbu, ko viņi veikuši, un par panāktajiem kompromisa risinājumiem. Tie, protams, dažus neapmierina, un man ir saprotamas viņu bažas, jo īpaši par ģeogrāfisko līdzsvaru. Es tomēr varu apliecināt Saryusz-Wolski kungam, ka mums visiem — ne tikai Parlamenta jaunajiem deputātiem — ir jārūpējas par to, lai mēs panāktu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru, un ka mums visiem — ne tikai sievietēm — ir jārūpējas par to, lai mēs panāktu labāku dzimumu līdzsvaru. Tas ir jāpanāk, un es uztveru šos solījumus nopietni. Mēs, protams, centīsimies panākt, lai tie tiktu īstenoti.

Tas ir galvenokārt jautājums par to, kā izveidot Eiropas Savienībā kopēju augstas kvalitātes dienestu. Es šeit nesaskatu nekādas pretrunas. Gluži otrādi, viss ir jānoved pie viena kopsaucēja, jo ir pienācis laiks rīkoties. Ir pienācis arī laiks izpildīt savas saistības atbalstīt Eiropas Savienības darbību starptautiskā līmenī. Irānas jautājumā Augstā pārstāve jau ir pārņēmusi vadību, un ir ļoti svarīgi panākt labus rezultātus. Vidējos Austrumos mums ir svarīgi ne tikai sniegt finansējumu, bet arī iesaistīties problēmas risināšanā, un mums tas ir jādara ne tikai prestiža dēļ, bet saistībā ar apspriežamo jautājumu. Ar Krieviju mums ir jāveido pragmatiskas attiecības, lai gan tām jāpamatojas uz vērtībām, jo īpaši mūsu kopējo kaimiņu interesēs. Ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums jāved sarunas ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Ja rodas kādas problēmas, mums tās jārisina atklāti, lai mēs varētu kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm cīnīties pret terorismu un pārveidot globalizācijas procesu. Ķīna ir jauna, topoša lielvalsts, un mēs nevēlamies to kavēt, bet mums ir iebildumi pret tās nacionālisma izpausmēm, kas kļūst zināmā mērā agresīvas, jo īpaši Āzijas reģionā. Mēs vēlamies iesaistīt Ķīnu starptautiskajā sabiedrībā, tostarp arī starptautiskajās institūcijās.

Arī Augstajai pārstāvei šis ir, protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, proti, jāgādā, lai šajās jaunajās starptautiskajās daudzpusējās institūcijās mēs panākam pienācīgu jaunu regulējumu un jaunu ietekmes un pilnvaru sadalījumu, kas neierobežotu Eiropas Savienību, bet pieņemtu to, ka starptautiskajā arēnā ir parādījušies arī jauni globāli dalībnieki. Diplomātiskajam dienestam tie visi ir lieli uzdevumi, kuru risināšanā Augstajai pārstāvei ir vajadzīgs mūsu nedalīts atbalsts. Beļģijas prezidentūra — citiem vārdiem sakot, jūs, Chastel kungs, — esat tikko apsolījuši atbalstu Augstajai pārstāvei. Ir jauki, ka ir dots solījums, un apsveikuma vārdi arī ir jauki, bet es ceru, ka ārlietu ministri arī atzīs, ka nav nekādas jēgas likt mums sacensties citam ar citu un ka mums, proti, ārlietu ministriem, Augstajai pārstāvei un mums, Parlamenta deputātiem, ir tikai viens uzdevums — kopā veiksmīgi pārstāvēt Eiropu apkārtējā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā.(SV) Vispirms es vēlos izteikt pateicību par lielisko sadarbības garu, ko izjutām, risinot šo svarīgo jautājumu.

Veidojot mūsu kopējo Eiropas Ārējās darbības dienestu, baronesi Ashton negaida viegls uzdevums. Taču kopā ar Padomi un Komisiju Parlaments ir licis pamatus efektīvai pārstāvības organizācijai, kas spēj patiešām pārstāvēt Eiropu un Eiropas vērtības un intereses visā pasaulē.

ES spēks ir dažādībā. Eiropas Savienība apvieno cilvēkus ar atšķirīgu izcelsmi, prasmēm un pieredzi. Veidojot Ārējās darbības dienestu, kurā pieņemti darbā vīrieši un sievietes no visām mūsu dalībvalstīm, mēs vienlaikus izmantojam mūsu lielākās priekšrocības un resursus. Taču nedrīkst būt ne mazāko šaubu par to, ka amatu ieņemšanai jaunajā Ārējās darbības dienestā noteicošajam faktoram ir jābūt prasmēm un kvalifikācijai.

Eiropas Parlamentam ir lieliska devīze — vienoti dažādībā. Tie ir vārdi, kas uzliek pienākumus, un tiem ir dziļa nozīme. Es ceru, ka baroneses Ashton vadībā Ārējās darbības dienests attīstīsies par īstu Eiropas mēroga dienestu, kas pārstāvēs visu mūsu dalībvalstu iedzīvotājus — kā vīriešus, tā sievietes. Tiem, kas strādās Ārējās darbības dienestā, ir jābūt apmācītiem nepārprotami pārstāvēt visu Savienību. Es no visas sirds vēlu baronesei Ashton sekmes šajā svarīgajā darbā.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt ikvienu, kas ir bijis iesaistīts šajā darbā un palīdzējis sasniegt rezultātus, kurus redzam šodien. Mēs esam nosargājuši Kopienas metodi un attīstības prioritātes. Mēs esam stiprinājuši demokrātisku kontroli, jo īpaši tādu, kas raksturīga kopējai ārlietu un drošības politikai. Mēs esam likuši pamatus iekļaujošam dienestam, kas balstās uz vienlīdzību un esprit de corps. Pateicos jums, Ashton kundze, par to, ka pieminējāt apmācības saistībā ar dzimumu līdztiesību un ģeogrāfisko līdzsvaru jūsu ierosinātajos pasākumos. Es vēlos pateikties ikvienam Parlamenta deputātam, Ashton kundzei un prezidentūrai.

Bet vai mēs patiešām esam izveidojuši mūsdienīgu dienestu, kas ir kaut kas vairāk par divdesmit astoto dalībvalstu dienestu? Kāda ir Eiropas Ārējās darbības dienesta pievienotā vērtība?

Manuprāt, šis jautājums vēl nav atrisināts. Pirmkārt, tas prasīs efektīvu politikas jomu koordināciju. Es vēl arvien neredzu pienācīgu organizatorisko struktūru, kas to varētu sasniegt.

Otrkārt, mums ir jāuzlabo krīžu pārvarēšana un konfliktu novēršana. Tā varētu būt Eiropas Savienības nodrošinātā pievienotā vērtība. Tā būs atkarīga no „pienācīgas struktūras”, kā arī no tā, kā mēs izmantosim jaunos amatus un amatus, kas radušie Padomes un Komisijas sinerģiskas darbības rezultātā. Izejot no tā, vai mums ir vajadzīgs vēl vairāk vēstnieku vietnieku? Vai arī nosūtīt īsziņu nebūs jūsu uzdevums, Ashton kundze? Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Iepriekšējo diplomātu uzdevumi pieder pie 19. gadsimta. Varbūt mums jādebatē par to, vai mums tiešām ir vajadzīgi šie cilvēki un kāpēc viņi mums vajadzīgi?

Es ceru, ka jūsu štatu saraksts un prioritātes darbinieku izvēlē atspoguļos apsolītās prioritātes un liks jūsu dienestam patiešām sniegt pievienoto vērtību — kaut ko tādu, ko spēj sniegt ne katrs dalībvalstu diplomātiskais dienests. Mums ir divas prioritātes — konfliktu novēršana un civilo krīžu pārvarēšana. Izveidojiet, piemēram, konfliktu komisiju.

Runājot par cilvēktiesībām, mēs vēlamies, lai dienestam būtu stingra nostāja šajā jautājumā un iespējas to risināt visaugstākajā līmenī. Dzimumu līdztiesība neaprobežojas tikai ar prioritātēm, atlasot darbiniekus. Tā attiecas arī uz dzimumu aspekta integrēšanu citās jomās, piešķirot lielu nozīmi misijām un mandātiem. Šajā ziņā, manuprāt, laba ideja būtu pašreizējo KĀDP misiju pārskatīšana un pārbaude, lai dienests turpmākajā darbā varētu mācīties no pagātnes pieredzes. Ashton kundze, man šķiet, ka tas ļaus mums virzīties uz priekšu.

Es vēlu visiem veiksmi un esmu gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā.(PL) Savienība ir 27 valstu asociācija, un šim faktam ir jāatspoguļojas tās institūcijas struktūrā, kam jāpārstāv Eiropas Savienība ārpasaulē. Mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka dažas valstis jaunā dienesta izveidē netiek ņemtas vērā. Dienestam ir jāatspoguļo Eiropas kultūras bagātība un tās valstu dažādās tradīcijas, tostarp arī diplomātijā. Tāpēc mēs, Eiropas Parlamenta deputātu grupa, esam sagatavojuši grozījumu, kas paredz ģeogrāfiskā līdzsvara faktora ieviešanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja konkursā atlasītajiem kandidātiem būs līdzīga pieredze un prasmes, noteicošajam faktoram iecelšanai amatā ir jābūt ģeogrāfiskajam kritērijam. Taču to nevar uzskatīt par nelokāmu noteikumu, kas uzspiež stingrus ģeogrāfiskus kritērijus, pieņemot darbā personālu topošajam dienestam, bet gan par elastīgu papildu pasākumu. Šāda noteikuma pieņemšana novērsīs pašreizējo nesamērību un ļaus mums ar laiku nodrošināt lielāku pārstāvību. Es vēlos uzsvērt, ka šajā risinājumā kā galvenais ir saglabāts pieredzes un prasmju kritērijs, kas ir ļoti svarīgs tiem, kuri noteica šos pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tā kā šodien šī ir pirmā runa no mūsu grupas puses, lūdzu, ļaujiet man Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā sākt ar to, ka mēs atbalstām Francijas strādniekus, kas ir pieteikuši vispārēju streiku pret prezidenta N. Sarkozy antisociālajiem pasākumiem.

Padomes pārstāvju kavēšanās iemesli, kurus priekšsēdētājs minēja savā sēdes atklāšanas runā, ir blokādes. Mēs redzam neskaitāmus blokādes gadījumus, jo tas ir vispārējs streiks, un mūsu grupa cer, ka tam būs lieli panākumi un ka tas beigsies ar šīs antisociālās politikas atcelšanu visā Eiropā.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par paveikto darbu, kā arī informēt viņus, ka diemžēl mūsu grupa rīt atturēsies no balsošanas. Mēs nebalsosim „pret”, bet mēs nevarēsim balsot arī „par”, jo mēs uzskatām, ka diemžēl rezultāts nav tāds, kādu mēs gaidījām. Mēs vēlējāmies Parlamenta visaptverošu kontroli pār Ārējās darbības dienestu. Protams, ka nebija iespējams mainīt struktūru, — par to nebija ne runas —, bet šī struktūra, kas uzņemas atbildību par drošības politiku un ārpolitiku, mūs nepārliecina.

Mēs esam izcīnījuši ievērojamus demokrātiskus panākumus dalībvalstu parlamentos — vismaz manējā — drošības politikas jomā, lai garantētu pilnīgu kontroli: pat ikvienas karaspēka vienības nosūtīšana uz ārvalstīm ir pakļauta visaptverošai parlamenta kontrolei.

Taču šajā gadījumā mēs esam ļoti tālu no šādas kontroles, un šā iemesla dēļ mēs rīt nebalsosim „par”. Es tomēr vēlos noslēgt savu runu ar pateicību par jūsu padarīto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nosakot jaunā diplomātiskā dienesta struktūru, mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas, bet mūsu mērķim jābūt saskaņotas, zemu izmaksu un — galvenokārt — efektīvas struktūrvienības izveidei. Iestāde, kam jākalpo Eiropas politikai — es uzsveru vārdu „Eiropas” —, nedrīkst izvēlēties personālu, pamatojoties uz ģeogrāfisko izcelsmi vai dzimumu, bet tikai uz kvalitāti.

Es piekrītu, ka dalībvalstīm ir jābūt pārstāvētām jaunā dienesta struktūrā un ka liela sieviešu proporcija būtu pareiza izvēle. Taču šiem kritērijiem nedrīkst dot priekšroku pār nopelniem un profesionālās izcilības kritērijiem.

Apmācību varētu organizēt Eiropas Universitātes institūtā Florencē, kas ir pietiekami kompetenta, lai piedāvātu teicamu apmācību. Es tāpēc uzskatu, ka dibināt Eiropas Diplomātisko akadēmiju no tukšas vietas nebūtu pareizi, un tas izmaksātu pārāk dārgi.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai efektīvāk pārstāvētu Eiropas valstu intereses starptautiskajā arēnā, ārpolitikas pasākumi ir iepriekš jāapspriež, un tikai tad tie vienā balsī jāpaziņo ārpasaulei. Ar Eiropas Ārējās darbības dienesta palīdzību mēs tagad cenšamies sakārtot Savienības ārpolitikas instrumentus saskaņotā struktūrā. Resursi, kas jau ir mūsu rīcībā, tiek apvienoti, un tiem tiek pievienoti jauni resursi, lai ieviestu skaidrību.

Kā teikts mūsu kolēģu ziņojumā, ņemot vērā to, ka šī struktūra ir jauna, tai ir jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz pārredzamību, kā arī uz budžeta un finanšu pārskatatbildību. Mums ir vajadzīgs sīks uzdevumu un EĀDD nodarbinātā personāla pārskats.

Lai Eiropas Parlamenta budžeta neatkarība tiktu attiecināta arī uz EĀDD, dienests ir jāiekļauj Komisijas struktūrā, un Eiropas Parlamentam kā budžeta lēmējinstitūcijai ir jāsaņem visa informācija, lai dotu tam iespēju efektīvi pārbaudīt grāmatvedības dokumentus. Padomes budžeta izpildes apstiprināšana paliek mūsu dienas kārtībā.

EĀDD var saglabāt savu nosaukumu tikai tad, ja visas dalībvalstis tajā ir taisnīgi pārstāvētas. No otras puses, protams, prioritāte ir jāpiešķir kandidātu kvalifikācijai. Tas liek man bažīties par dienestā pārstāvēto sieviešu proporciju. Manuprāt, tā ir pārāk zema, un es aicinu meklēt šiem amatiem sievietes ar pietiekamu kvalifikāciju. Šādas sievietes ir iespējams atrast.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisār, dāmas un kungi! Frenku Sinatru bieži nesauca vārdā, bet sauca par „balsi”. Taču kas gan viņš būtu bijis bez bigbenda? Jūs, baronese Ashton, tagad esat Eiropas „balss”, un kopā ar Ārējās darbības dienestu jūs veidojat lielisku orķestri. Es ceru, ka jūs izmantosit šo orķestri, lai liktu pasaulei sadzirdēt Eiropas balsi un aizstāvētu mūsu intereses. Tā kā Eiropas pirmā prioritāte ir nosargāt mieru Eiropā, tad, ņemot vērā starptautiskās problēmas — no energodrošības līdz terorisma apkarošanai, globalizācijai un vēl daudz kam citam —, nākamais lielais uzdevums ir rūpēties par Eiropas interesēm pasaulē. Jums un jūsu dienestam būs šajā ziņā īpaša nozīme. Tāpēc progress, kas mums jāpanāk mūsu pilsoņu interesēs, būs lielā mērā atkarīgs no jums un jūsu „orķestra”.

Šajā procesā mums ir izdevies palielināt Parlamenta sadarbības un kontroles iespējas, kā arī tiesības uz informāciju, ieskaitot informāciju par budžetu. Mums ir izdevies nosargāt Kopienas pieeju Kopienas politikā, kā arī nodrošināt to, ka 60 % no personāla būs Kopienas darbinieki. Es esmu pārliecināts, ka atšķirībā no Padomes mums ir izdevies ieviest labāku ģeogrāfisko līdzsvaru un dzimumu līdztiesību. Valdības nedarīja šo darbu, mēs to darījām valdību vietā. Turklāt, ja tas tagad ir juridiski saistoši un 2013. gadā ir jāsniedz pārskats, tad tas ir lielisks Parlamenta sasniegums un labs kompromiss, ko mēs panācām iestāžu starpā.

Šis instruments arī mums ir jāņem vērā. Mēs to darīsim ar nepieciešamo elastību, bet mēs tomēr izdarīsim spiedienu, lai gādātu, ka jūs, baronese Ashton, sekmīgi veicat savu uzdevumu. Mēs jūs atbalstīsim, bet varat būt pārliecināta, ka neizbēgsit mūsu kritikai, ja mēs jums nepiekritīsim, jo, manuprāt, mūsu iedzīvotāju labākas nākotnes dēļ mēs varam apvienot savus spēkus.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, mums nebūs sekmīgi apvienotas Eiropas bez tālredzīgiem plāniem mūsu kopējo interešu veicināšanai ārpus mūsu robežām globālā līmenī.

Šāds redzējums nebūs dzīvotspējīgs bez vērienīga, atbildīga, efektīva un tiesību un pienākumu kopumam pakļauta Ārējās darbības dienesta. Šāds dienests nedarbosies efektīvi, ja personāls netiks pieņemts darbā, pamatojoties uz tā nopelniem.

Manuprāt, vairākums no mums spēj vienoties par šiem principiem. Taču sarežģījumi sākas ar detaļām. Un tieši šīs detaļas ir pārvērtušas ziņojumu par karstu politisku debašu avotu, kas rada dziļas šķelšanās risku mūsu vidū, lai gan tam bija jābūt tehniska rakstura.

Nav nekādas pretrunas starp Kopienas pieeju un starpvaldību pieeju, starp nopelniem un kvotām, starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Taču Kopienas pieeja prasa, lai ikvienas dalībvalsts ikviens valstspiederīgais justu pret sevi taisnīgu attieksmi, kas pamatojas uz viņa nopelniem.

Nopelnu kritērijs ir jāpārbauda ar līdzsvarotiem atlases rezultātiem, jo, manuprāt, Dievs piešķīra nopelnus un grēkus līdzsvarotā veidā vīriešiem un sievietēm, veciem un jauniem, maziem un lieliem, vājiem un stipriem, rietumniekiem un austrumniekiem.

Lieta ir tāda, ka daži mūsu Savienībā — galvenokārt, bet ne tikai no jauno dalībvalstu deputātiem — uzskata, ka viņi tiek diskriminēti. Pat ja šī uztvere nav pareiza, mums pret to ir jāizturas ar cieņu un rūpēm, jo mūsu vienotība ir ļoti svarīga.

Netiek apšaubīti paši kritēriji, bet gan nepietiekamās garantijas, ka tie tiks pareizi piemēroti un ka acīmredzamā nelīdzsvarotība tiks novērsta.

Es varu tikai cerēt, ka Augstā pārstāve novērsīs šo nelīdzsvarotību procesā, kas acīmredzot izraisīja šādu uztveri, un es arī ceru, ka plānotā Eiropas Diplomātiskā akadēmija vai kaut kas tamlīdzīgs palīdzēs mums izveidot kompetentu un mūsu kopējām interesēm un Eiropas iestādēm uzticīgu Eiropas diplomātisko korpusu.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs, kas galvenokārt veltītas Eiropas ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzraudzībai un organizatoriskajai struktūrai, mēs nedrīkstam aizmirst šā dienesta galveno uzdevumu, kas, galu galā, ir dižens. Tas varētu izrādīties viens no platākajiem soļiem pretī nobriedušai Eiropas ārpolitikai.

Pat manā valstī, kas, es baidos, arvien vairāk noslēdzas sevī, ir redzams, ka jaunā koalīcija ir vienojusies daudzus uzdevumus uzticēt jaunajam EĀDD. Jāatzīst, ka tas līdz šim ir skāris tikai konsulāros uzdevumus, bet es esmu pārliecināts, ka drīz tā atskārtīs, ka arī citi diplomātiski uzdevumi ir vislabāk risināmi Eiropas līmenī.

Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs jo īpaši pievēršamies EĀDD finanšu un organizatoriskajiem jautājumiem, kas ir svarīgi aspekti. Šis dienests nespēs pilnvērtīgi darboties, ja netiks ieviesta pietiekama pārredzamība un finansiāla atbildība. Tāpēc es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos starp iestādēm par dienesta darbības uzsākšanu. To iepriekš apdraudēja Parlamenta iesniegtās detalizētās prasības. Mūsu — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa — bija pret tām.

Es tomēr vēlos apsveikt referentus. Ir izstrādāts labs dokumentu kopums, ko mūsu grupa pilnā mērā atbalstīs. Un es ļoti ceru, ka šis dokumentu kopums ļaus dienestam nekavējoties uzsākt darbu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šā savdabīgā hibrīda EĀDD izveides procesu raksturo neskaitāmas debates, bet Augstā pārstāve C. Ashton ir pelnījusi atzinību par to, ka viņa ir panākusi vienprātību par turpmāko dienesta virzību laikā, kad Eiropas līderu uzmanību saista euro zonas krīze. Britu konservatīvie iebilda pret šā dienesta izveidi, baidoties, ka tas varētu laupīt viņu privilēģijas uz neatkarīgu ārpolitiku. Tagad, kad dienests ir kļuvis par politisku realitāti, mēs tajā konstruktīvi iesaistīsimies, lai nodrošinātu britu interešu veicināšanu un aizsardzību.

Viens no veidiem, kā to darīt, ir lobēšana, lai britu ES darbinieki un britu diplomāti no Ārlietu ministrijas tiktu iecelti amatos šajā dienestā, jo pārsteidzošā kārtā AK ir nepietiekami pārstāvēta ES iestādēs. Lai gan jaunajam dienestam ir jāpārstāv ES 27 dalībvalstis, tā izveidē ir galvenokārt jābalstās uz nopelniem.

Visbeidzot, dalībvalstis prasa lielus līdzekļus valsts izdevumiem. ES ir jāapzinās vajadzība būt taupīgiem, jo īpaši attiecībā uz EĀDD budžetu. Budžeta neitralitāte ir ļoti svarīga, ja Eiropas Ārējās darbības dienests vēlas iegūt un saglabāt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos un atzinību.

 
  
MPphoto
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL). (CS) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ko pašlaik veidojam, ir pilnīgi jauns instruments Eiropas Savienības ārpolitikas institucionalizēšanai. Pašlaik es šajā procesā saskatu divas pamatproblēmas.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka ārpolitika un drošības politika ir viens no dalībvalstu suverenitātes aspektiem. Kad tiek pieņemti lēmumi par principiāliem jautājumiem, tām vēl arvien pieder veto tiesības, un tādos svarīgos jautājumos kā, piemēram, intervence Irākā vai Kosovas atdalīšanās Eiropas Savienībai nebija nekādu ārpolitikas nostādņu. Izveidotajam diplomātiskajam dienestam tāpēc nebūs tik plašu pilnvaru, un svarīgu politisku lēmumu gadījumā tas tikai atbalstīs atsevišķu valstu lēmumus vai arī vispār klusēs.

Strīda ābols ir diplomātiskā dienesta sastāvs, un pieejamā informācija liecina, ka, saudzīgi izsakoties, dalībvalstis šā dienesta personāla atlasē ir tikušas ignorētas.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan ideja par Eiropas Ārējās darbības dienestu visā Eiropā netika atzinīgi uztverta, ES birokrātijai izdevās to izdabūt cauri, apgalvojot, ka tiks ievērota budžeta neitralitāte.

Tagad mēs redzam, ka budžeta neitralitāte netiek ievērota, un mēs redzam arī to, ka šis dienests izmaksās par EUR 34 miljoniem vairāk nekā sākotnēji plānotais EUR 441 miljons. Un šī atšķirība ir radusies, vēl pirms dienests ir sācis darboties ar pilnu jaudu.

Ziņojumā par Finanšu regulu ir prasība, lai Komisijas galvenais grāmatvedis un iekšējais revidents uzņemtos veikt savus pienākumus arī Ārējās darbības dienestā, lai gan Madridē tika panākta vienošanās, ka EĀDD būs atsevišķa iestāde ar savu finanšu un revīzijas vadību. Tagad šķiet, ka Madrides vienošanās nav bijusi akmenī kalta. Tagad mēs maldāmies neziņā par EĀDD struktūru.

Šā Lisabonas līguma jaunieveduma īstenošana šķiet diezgan apkaunojoša, bet es varu teikt, ka neesmu pārsteigta. Kā parasti, tie būs nodokļu maksātāji, kas maksās par šo „lietderību”.’

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, kāda bēdīga — pat traģiska — diena! Mēs apspriežam baroneses Ashton jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) finansējumu. Holandiešiem nekad nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli par Lisabonas līgumu, un tagad mums uzspiež šo EĀDD, kas aprīs miljonus. Tas ir demokrātijas izsmiekls.

EĀDD izmaksās miljoniem papildu euro vēl šajā gadā un atkal nākamajā. Eirokrātu politiskais hobijs maksās lielu naudu, bet tas atstās mūs tukšām rokām. Lai jums būtu absolūti skaidrs, ka Nīderlandes Brīvības partija (PVV) nekad — nekādos apstākļos — neatbalstīs šo monstru ar naudu no Eiropas Savienības naudas glabātavām. Mēs sakām „nē” EĀDD, „nē” Eiropas supervalstij un „jā” patiesai brīvībai un demokrātijai, ko veido suverēnas dalībvalstis pašas.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kozłowski (PPE).(PL) Dāmas un kungi! Apspriežot Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru, mēs nedrīkstam izvairīties no jautājuma par pareiza ģeogrāfiska līdzsvara uzturēšanu, izvēloties personālu, vai arī neņemt to vērā. Pašlaik darbinieku skaits no 15 „vecajām dalībvalstīm” ir ievērojami un nesamērīgi lielāks par to darbinieku skaitu, kas nāk no jaunajām dalībvalstīm. Es minēšu dažus skaitļus — pirms pēdējo 115 vēstnieku iecelšanas tikai divi bija no valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un pēc tam. Starp tiem 29 vēstniekiem, kurus iecēla nesen, tikai četri nāk no jaunajām dalībvalstīm.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāds sadalījums kļūst par likumu Ārējās darbības dienesta darbā. Bez pareizas ģeogrāfiskās pārstāvības mēs nevarēsim izveidot spēcīgu Ārējās darbības dienestu, kas spētu efektīvi darboties mūsu visu interesēs. Un, kā teica Augstā pārstāve Ashton kundze, ar šādu dienestu mēs nevarēsim lepoties. Es esmu pārliecināts arī par to, ka pārejas periods, kura laikā nesamērīgi zemā jauno dalībvalstu pārstāvība tiktu pakāpeniski palielināta, ļaus mums efektīvi un lietpratīgi panākt situāciju, kurā mēs sasniegsim savu mērķi — izvirzīt Eiropas Savienību par vienu no galvenajiem spēkiem starptautiskajā arēnā.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D).(BG) Šodienas sesija ir pēdējā Parlamenta sesija, kurā mēs varam apspriest Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūru, finansējumu un vispārējo darbības programmu. No rītdienas, kad mums būs jāpieņem galīgie lēmumi, mēs gaidīsim reālus rezultātus. Pat pēc visa, kas tika teikts šodienas debatēs, es, protams, esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments būs tā Eiropas iestāde, kas uzmundrinās jauno dienestu un nodos tam savas idejas, lai tas patiešām būtu efektīvs un palīdzētu Eiropas Savienībai kļūt par aktīvāku un redzamāku spēku starptautiskajā arēnā.

Faktiski Eiropas Ārējās darbības dienests ir visredzamākais Lisabonas līguma rezultāts. Mēs visi, kas atbalstījām šo līgumu, vēlamies, lai šis dienests izvērstos par sekmīgu projektu.

Ļaujiet man jums teikt, Ashton kundze, ka jūs mantojāt ļoti nelīdzsvarotu administratīvo aparātu, bet diemžēl kritika galvenokārt tiek vērsta pret jums, Šā gada sākumā, kad jūs kļuvāt par Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, no jaunajām dalībvalstīm bija iecelts tikai viens Eiropas Savienības delegācijas vadītājs.

Es vēlos atklāti apstrīdēt uzskatu, ka pastāv pretruna starp kvalifikāciju un ģeogrāfisko līdzsvaru. Gluži otrādi, manuprāt, ģeogrāfiskais līdzsvars nodrošina augstāku kvalifikāciju. Tāpēc mēs ceram, ka no šīs dienas jūs pildīsit savas saistības.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Ārējās darbības dienests ir viens no vissvarīgākajiem lēmumiem Lisabonas līgumā. Ir palikušas tikai sešas nedēļas līdz tam laikam, kad baronese Ashton nebūs vairs ministre, kas atbildīga par ES Ārlietu ministrijas izveidi, bet būs Eiropas ārlietu ministre, un tas ir lieliski. Tas notiks 1. decembrī, un mēs vēlam jums šajā darbā veiksmi.

Mums ir bijušas daudzas debates, un mēs esam daudz ko sasnieguši. Mums ir bijusi auglīga politiska cīņa. Ir novērsts demokrātijas trūkums, kas bija saistīts ar veco ārpolitiku un drošības politiku. Ir palielinājusies atbildība un publisko debašu kvalitāte. Mums būs stingrāka budžeta kontrole; ir radīti priekšnoteikumi patiesam komandas garam, un, ja dalībvalstu diplomāti vēlas, viņi var palikt Eiropas ārējās darbības dienestā. Nebūs nekādu ģeogrāfisku kvotu — jums dažkārt varētu šķist, ka tas ir vissvarīgākais jautājums, bet tas noteikti tā nav. Jo īpaši Vācija varētu gūt lielu labumu no kvotām, bet es tomēr tās neatbalstu. Tiks nodrošināts vienots apmācības veids. Es uzskatu, ka ir radīti visi priekšnoteikumi veiksmīgai EĀDD darbībai.

Citiem vārdiem sakot, Eiropas Parlaments ir gandrīz pilnīgi apmierināts. Mēs būtu pavisam apmierināti, ja jūs tagad izmantotu iespēju izveidot pienācīgu struktūrvienību konfliktu novēršanai un krīžu pārvarēšanai, kas bija apsolīta. Tad mums jau no paša sākuma būtu Eiropas pievienotā vērtība.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Mēs esam vīlušies, redzot, ka vairākuma Ārlietu komitejas locekļu priekšlikumi par līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvniecību Savienības Ārējā dienesta izveidē ir sastapušies ar grūtībām un atklātu pretestību. Ar grūtībām tiek izstrādāti arī principi personāla pieņemšanai darbā Savienības diplomātiskajos amatos. Solidaritātes un pārstāvības principus, kas ilgu laiku ir bijuši Savienības vadošie principi, nedrīkst aptraipīt dažu lielu dalībvalstu savtīgums. Diplomātisko amatu sadalījums ir atkarīgs no Ashton kundzes, kas šodien ir šeit un kas darbiniekus ieceļ amatos vienīgi pēc saviem ieskatiem. No pāri par 100 diplomātiskajiem amatiem visā pasaulē Polijai, sestajai lielākajai Eiropas Savienības dalībvalstij, ir piešķirtas tikai divas amata vietas. Tāpēc ir jāvaicā, pēc kādiem kritērijiem komisāre vadījās, piešķirot amatus šādā veidā. Es vēlos visiem atgādināt, ka faktiski Parlaments ir tas, kas nosaka budžeta struktūru Savienības diplomātijas veidošanai.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, pēc tam, kad Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību, mēs esam šodien aicināti iemiesot šo lēmumu dzīvē, grozot Finanšu regulu un Savienības darbinieku Civildienesta noteikumus.

Tāpēc es vēlos galveno vērību veltīt šā ziņojuma aspektam, kas ir izraisījis grūtības mūsu sarunās, proti, ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumam Eiropas diplomātiskā korpusa sastāvā. Daži deputāti faktiski būtu devuši priekšroku citiem personāla atlases kritērijiem, kas pamatojas uz izcelsmes valsti un pilsonību. Šādi priekšlikumi nav pieņemti, bet ir izstrādāti līdzsvaroti kompromisa grozījumi, kuros ņemts vērā ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars, neuzspiežot atlases kritērijus, kas pamatojas uz izcelsmes valsts kritēriju. Atlase, kas pamatojas uz valstu kvotām, nebūtu bijis piemērots vai vēlams risinājums.

Pēc vairāk nekā 50 gadu ilgas Eiropas integrācijas tiek veidots pirmais īstais Eiropas Savienības diplomātiskais korpuss. Tam ir jādod iespēja izstrādāt kopēju ārpolitiku un kalpot Savienības interesēm starptautiskajā arēnā. Lai veiktu šo uzdevumu, ir svarīgi, lai tās darbinieki pārstāvētu Eiropas Savienību un nevis atsevišķu dalībvalsti, kuras pilsoņi vai diplomāti tie ir. Šādu nostāju Juridiskā komiteja ieņēma vakar, pieņemot Rapkay kunga ziņojumu, un es ceru, ka šāda nostāja tiks apliecināta ar rītdienas balsojumu plenārsēdē.

 
  
  

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D). (SL) Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, visu 27 dalībvalstu Savienība, nevis tikai dažu valstu Savienība. Mēs vēlam Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) veiksmi. Mums, Eiropas iedzīvotājiem, tā ir vajadzīga, un visai pasaulei tā ir vajadzīga.

Kā mēs varam nodrošināt, lai EĀDD kļūtu par visu Eiropas iedzīvotāju dienestu? Kā mēs varam nodrošināt tā efektivitāti un panākumus, kā arī tā elitāro statusu Eiropā? Tikai tad, ja tas pieņems darbā visu — es atkārtoju — visu Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātus.

Nav lielāku draudu Eiropas Savienības spēkam un vienotībai kā situācija, kurā ES galvenokārt pārstāv tikai sešu dalībvalstu iedzīvotāji. Divas trešdaļas pašreizējā dienesta darbinieku — dienesta, kuru mantoja Ashton kundze, — ir pieņemti darbā no sešām valstīm. Kā tad ir ar pārējo 21 valsti? Kā ir ar jaunajām dalībvalstīm?

Tāpēc es nožēloju, ka mēs nepieņemsim noteikumus, kurus pieņēma Ārlietu komiteja un Budžeta komiteja, jo tie būtu novērsuši vislielāko nesamērību vismaz pēdējos desmit gados. Es atkārtoju, desmit gados.

Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, kas sastāv no 27 dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D).(PL) Šodien tiek noslēgta ārkārtēja procedūra — procedūra, ar kuru tiek dibināta jauna Eiropas iestāde. Es pārstāvu jaunās dalībvalstis un ar aizrautību vēroju, kā praksē tiek iemiesota Eiropas integrācijas būtība, kā notiek cīņa par ietekmi starp dažādām iestādēm un, visbeidzot, kā rodas kaut kas tāds, kam ar kopējas ārpolitikas palīdzību ir jāsaliedē tas, kā tik ļoti trūkst Eiropas Savienībai. Izrādās, ka tas ir iespējams, un Parlaments ir piedalījies šajā procesā. Mēs lepojamies ar to, ka esam tajā aktīvi iesaistījušies. Jaunais dienests ir visas Eiropas Savienības dienests un nevis tikai viena no tās iestādēm.

Turklāt šis integrācijas process ir arī jauno un veco valstu integrācijas process. Būsim godīgi, atklāti atzīstot, ka eksāmena rezultāti apmierina tikai daļēji. Ja šodien mums vēl ir jautājumi un šaubas, tad tas ir tāpēc, ka komisārei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei vēl būs mūs jāpārliecina par to, ka darbā pieņemšanas lēmumi ir pārredzami un ka amatos tiks iecelti vislabākie speciālisti. Tad es vairs necīnīšos par ģeogrāfisko paritāti, jo es uzskatu, ka daudz svarīgāka par ģeogrāfisko paritāti ir zināšanu un kvalifikācijas paritāte, bet jums, Ashton kundze, tas vēl ir jāpierāda.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Šodien mēs šeit apspriežam unikālu projektu, mēs šeit apspriežam mūsu kopējo Eiropas diplomātisko dienestu.

Man jānorāda, ka ikvienas iesaistītās puses nostāja ir uz smiltīm celta, lai gan referentiem ir izdevies panākt visiem pieņemamu kompromisu, un, manuprāt, rīt Eiropas Parlaments to atbalstīs. Manī bažas rada tas, ka vairākums runātāju pievēršas galvenokārt tikai vienam tematam, proti, ģeogrāfiskajai un etniskajai pārstāvībai, un maz tiek runāts par šā projekta filozofiju un ideju. Eiropas Savienība, dāmas un kungi, zaudē savu ģeopolitisko stāvokli, un kopējais diplomātiskais dienests ir pasākums, kas spēj atkal ierindot ES starp pasaules galvenajām lielvarām.

Es esmu pārliecināta, ka baronese Ashton izvēlēsies personālu, kas ne tikai pienācīgi pārstāvēs visas 27 dalībvalstis, bet galvenokārt Eiropas Savienību kā mūsu kopējo projektu.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Köstinger (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Ārējās darbības dienestam turpmāk būs vislielākā nozīme Eiropas Savienības kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Lai to panāktu, ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kas ļautu EĀDD netraucēti un efektīvi darīt savu darbu, un es jo īpaši vēlos uzsvērt šā dienesta finanšu darījumu uzraudzības garantijas, uz kurām savos ziņojumos skaidri norādīja Gräßle kundze un Rivellini kungs. Galvenie šīs uzraudzības aspekti ir gadskārtējās ticamības deklarācijas un darbības pārskati, kas jāiesniedz Parlamentam, kā arī Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras. Es atzinīgi vērtēju arī pieeju, kas uzliek dalībvalstīm atbildību par to darbinieku finanšu pārkāpumiem, kas nāk no attiecīgās dalībvalsts. Es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es šodien sākšu ar apsveikumu Augstajai pārstāvei par atbalstu senai parlamentu tradīcijai, kas izpaužas pāriešanā pretējā nometnē. Vairākums politiķu, kas to dara, zaudē draugus, bet es esmu pārliecināts, ka Augstā pārstāve šodien ir ieguvusi draugus.

Šajā Parlamenta atradīsies cilvēki, kas ir skaitījuši minūtes, kad jūs atrodaties vienā vai otrā pusē, lai apvainotu jūs aizspriedumainībā, un, protams, arī man ir daži jautājumi par šo jauno dienestu.

Es vēlos, lai tajā būtu iekļauta krīžu pārvarēšana, lai tajā tiktu integrētas cilvēktiesības un tās tiktu saistītas ar tirdzniecību, un es piekrītu tam, ko daudzi no maniem Austrumeiropas kolēģiem saka, bet es esmu absolūti pārliecināts, ka jūs veidojat šo dienestu, ievērojot Līguma garu. Vai es ticu tam, ka jūs turpināsit apvienot visas dažādās intereses Eiropas Savienībā un aizstāvēt tās? Vai man ir absolūta pārliecība par jūsu nemainīgo uzticību vienlīdzības un pārstāvības principiem?

Jā, man ir, un tā būs arī Parlamentam rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE). (SL) Rast kompromisu attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) finansiālo pamatu ir bijis tikpat sarežģīti, cik sarežģīta ir pati Eiropa.

Interešu saskaņošana ikvienā situācijā būs grūts darbs, tāpēc ka mēs esam atšķirīgi un mums ir atšķirīga vēsture. Taču inteliģence, pieredze, gudrība un labā griba ir sadalīta proporcionāli visā Eiropā, un tas ir pamats, kas mūs vieno un paver ceļu uz nākotni.

Es uzskatu, ka būtu labi, ja mēs veltītu tikpat lielu vērību ārpolitikai, tas ir, Eiropas panākumiem ārpolitikā globālā mērogā, kādu mēs līdz šim esam veltījuši finanšu jautājumiem.

Šis dienests nenoteiks ārpolitikas virzienu, ārpolitiku noteiks Ashton kundze sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm, starp kurām — es varu droši apgalvot — Parlaments ir galvenā ieinteresētā puse. Es, protams, vēlu jums panākumus darbā.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Keller (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgriezties pie jautājuma par pievienoto vērtību, ko var sniegt Ārējās darbības dienests. Es uzskatu, ka pievienotā vērtība, ko tas var sniegt un kas tam jāsniedz, ir saskaņota attīstības politika, ko Ashton kundze ir apsolījusi.

Šai prioritātei ir jābūt atspoguļotai arī personāla politikā un jo īpaši apmācībā, kā arī vispār attīstībā, cilvēktiesībās un konfliktu novēršanā. Uzmanību pret šiem jautājumiem nevar sasniegt ar proklamācijām, bet ar saistībām un rūpīgu apmācību. To mēs arī vēlamies redzēt, sākot ar 1. decembri.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Eiropas Ārējās darbības dienests pamazām izvērš savu darbību. Šodien mēs debatējam par tā darbības finansējumu.

Šajā sakarībā, baronese Ashton, ir jāapzinās, ka finansējumu visu Eiropas iestāžu darbam sniedz atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis. Pat Eiropas Ārējās darbības dienests, galu galā, iztiks no naudas, ko sagādā ES 27 dalībvalstis, un jūs, baronese Ashton, nedrīkstat to aizmirst.

Lai gan mēs, izraugot diplomātus šim dienestam, prasām no viņiem profesionālismu, kvalitāti un pieredzi, mēs nedrīkstam galīgi neņemt vērā līdzsvarotas konkrētu dalībvalstu ģeogrāfiskās pārstāvības principu. Pārstāvības trūkums svarīgos ES ārpolitikas pasākumos var izraisīt dažās valstīs netaisnības un pāridarījuma sajūtu. Tāpēc es vēlos jums lūgt, Augstās pārstāves kundze, pievērst lielu uzmanību diplomātu atlasei.

 
  
MPphoto
 

  Francisco Sosa Wagner (NI).(ES) Priekšsēdētājas kundze, mēs visi esam vienisprātis, ka Ārējās darbības dienests piedāvā Eiropai vēsturisku integrācijas iespēju. Taču mums uz šo jautājumu ir jāraugās plašāk, jo nav īstais laiks iekšējiem cīniņiem par resursu pārvietošanu vai saglabāšanu īstermiņā vai karam starp dažādām Eiropas iestādēm.

Tā vietā mums ir jābūt vispārējam priekšstatam par to, kādu vietu Eiropas Savienībai ir jāieņem pasaulē, citiem vārdiem sakot, mums ir jādara tieši pretējais tam, kas notika pirms dažām dienām, kad tika piešķirta Nobela Miera prēmija un kad no Eiropas atskanēja pārāk daudz balsu, kas nepavisam nebija drosmīgas balsis. Es vēlos piebilst, ka viens no izņēmumiem bija Parlamenta priekšsēdētājs Buzek kungs, kas sniedza lielisku un slavējamu paziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt īsu runu no šīs sēžu zāles otrās puses — es ceru, ka esmu tajā uzturējusies pienācīgu skaitu minūšu, — un pateikties godājamajiem deputātiem par debatēm, kurās es klausījos ar lielu interesi.

Es ņemšu vērā stiprās emocijas, kas saistītas ar ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru, lai dienesta personāls patiešām pārstāvētu visu Eiropu un tiktu iecelts, pamatojoties uz nopelniem.

Es ņemšu vērā vajadzību uzlabot krīžu pārvarēšanu, lai tā būtu pienācīgi integrēta Eiropas Ārējās darbības dienesta darbībā.

Es ņemšu vērā to, ko es saucu par cilvēktiesību „sudraba pavedienu”, kam ir jāatspoguļojas visā, ko mēs dienestā darām, un es ņemšu vērā atgādinājumu par tautsaimniecības lejupslīdi, kuras laikā mēs veidojam šo dienestu, lai godājamie deputāti redzētu efektīvu dienestu, kas izmanto resursus pareizi un lietderīgi.

Tomēr visvairāk pēc šā daudzu mēnešu ilgā ceļojuma es ņemšu vērā Parlamenta vēlmi redzēt šā dienesta izveides pabeigšanu, lai apmierinātu to vēlētāju vajadzības, kurus jūs pārstāvat, un labi tiem kalpotu. Es apsolu censties to iemiesot visā, ar ko šis dienests nodarbosies.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es sniegšu īsu atbildi Andreasen kundzei, kas jau ir aizgājusi, par budžeta neitralitātes principu.

Mēs ceram, ka šis princips ilgākā laika posmā iesakņosies, ja veiksim taupības pasākumus dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, Komisijā un Padomē, ņemot vērā to, ka Komisijai un Ārējās darbības dienestam būs viens kopīgs iekšējais revidents un grāmatvedis. Pagaidām tas ir labs risinājums, kas tiks pārskatīts 2013. gadā, un Finanšu regulā pārskatīšana nav aizliegta. Cerībā uz pozitīvu balsojumu rītdien es atturēšos no turpmākiem komentāriem.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par atbalstu un ļoti pozitīvo gaisotni šajās debatēs, un ir svarīgi pateikties arī Padomei par lielo ieguldījumu visā šajā pasākumā. Manuprāt, šī pozitīvā gaisotne ir tuvinājusi mūs vēsturiskajam rītdienas lēmumam.

Tāpēc ļaujiet man vēlreiz izteikt pateicību Parlamenta referentiem un pārstāvjiem, jo viņi šorīt palīdzēja veidot šo pozitīvo gaisotni. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai novēlētu Cathy un viņas jaunajam dienestam veiksmi un panākumus, kā arī novēlēt visiem mums ietekmīgu, saskaņotu un labi koordinētu ES ārpolitiku, jo esmu pārliecināts, ka kopā ar Cathy un EĀDD Eiropas Savienība palielinās savu ietekmi globālos jautājumos.

Noslēgumā ļaujiet man atkārtot, ka Komisija ir gatava jau no paša sākuma cieši sadarboties, lai nodrošinātu vislabāko sinerģiju, kādu kopīgi spēj panākt mūsu iestādes un dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Bernhard Rapkay, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, pēc manas runas šo debašu sākumā man ir palikuši tikai divi komentāri. Pirmais komentārs, kuru es ar nolūku atstāju uz debašu beigām, ir tas, ka es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem par draudzīgo un konstruktīvo sadarbību. Ir daudz vieglāk vest sarunas, ja jūs zināt, ka kolēģi jūs atbalsta. Tāpēc šīs nebija īpaši grūtas sarunas.

Mans otrais komentārs skar jautājumu, kas šeit tika atkārtoti izvirzīts debašu centrā, proti, jautājumu par ģeogrāfisko līdzsvaru. Neynsky kundze pārspēja visus citus, sakot, ka kompromisa priekšlikumā nekas par to nav teikts. Es ierosinu, lai tad, kad mēs to pieņemsim, viņa mierīgi un rāmi izlasa šo tekstu. Lasiet tekstu! Teksta lasīšana apgaismo prātu. Tad jūs redzēsit, ka kompromisa variants neapšaubāmi satur formulējumus — ļoti stingrus, juridiski saistošus formulējumus — par šo jautājumu. Tad visas jūsu bažas faktiski izgaisīs.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri, referents.(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, patiesais apmierinājums, ko guvām šajās debatēs, rāda, ka deputāti labi apzinājās, cik grūts un svarīgs uzdevums mums bija risināms. Jautājums, kā apvienot funkcijas, kas saistītas ar dažādām politikas jomām, un pakļaut tās dažādām lēmumu pieņemšanas procedūrām, lai piešķirtu lielāku konsekvenci Eiropas Savienības ārējai darbībai, neapdraudot Kopienas pieeju konkrētām politikas jomām un iekļaujot tajā to struktūrvienību ieguldījumu, kas darbojas kopējās drošības un aizsardzības politikā, nebija tikai un vienīgi Eiropas likumdošanas vai pārvaldības zinību jautājums, nedz arī iestāžu spēka samēra pārbaude. Tas bija būtisks nosacījums, lai piešķirtu Augstajai pārstāvei instrumentu Eiropas potenciāla palielināšanai pasaules arēnā. Tas stiprina tās kā civilizētas lielvaras nozīmi un ļauj mums darboties efektīvāk Vidējos Austrumos, Āfrikas raga reģionā, Kaukāzā vai Balkānos.

Man šķiet, ka mēs esam lieliski izpildījuši savu uzdevumu, un tāpēc mūsu apmierinājums ir pamatots. Augstā pārstāve, pildot savus pienākumus, manuprāt, iegūs Parlamenta prasīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 20. oktobrī plkst. 12.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski.(RO) Šis balsojums uzsver, ka starp dalībvalstīm nav nekādas vienlīdzības, nedz arī solidaritātes politiskajā grupā. Grozījuma apstiprināšana, kuru iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un kurš ieviesīs nopelnu kritēriju ES delegāciju vadītāju atlasē (diplomātu, kas pārstāvēs Eiropas Savienību trešās valstīs), parādīs — tikko to īstenos sociāliste C. Ashton Eiropas Ārējās darbības dienestā —, ka Rumānija un citas jaunās dalībvalstis paliks tukšā. Esmu vīlies par to, ka pat šoreiz mēs nespējām panākt vienprātību Eiropas Parlamenta Rumānijas deputātu starpā, kuriem jāveicina Rumānijas intereses. Es biju gaidījis, ka A. Severin kā bijušais ārlietu ministrs (lai gan tikai uz dažiem mēnešiem) atbalstīs skaidru kritēriju ieviešanu attiecībā uz delegāciju vadītāju amatu piešķiršanu (piemēram, iedzīvotāju skaits, vietu skaits Eiropas Parlamentā un balsu sadalījums Padomē) ļoti subjektīvu un neskaidru kritēriju vietā, kas pamatojas uz „nopelniem”, jo īpaši tāpēc, ka, manuprāt, inteliģence ir vienādi sadalīta visā ES, un nav tā, ka visi gudrie ļaudis ir sapulcēti Rietumos, atstājot Austrumiem tikai idiotus. Rumānijā ir diplomāti, kas pelnījuši ieņemt delegāciju vadītāju amatus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski.(RO) Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāpiepilda mērķis, kas paredzēts Lisabonas līgumā — tam efektīvi un konsekventi jāīsteno ES ārpolitika.

Pašreizējā personāla atlases procedūra ir pārāk gausa un sarežģīta, jo amati tiek piešķirti pakāpeniski, līdz darbinieku skaits, kas vajadzīgs, lai dienests varētu pilnvērtīgi darboties, ir sasniegts. Vairākas jaunās ES dalībvalstis, jo īpaši divas no tām, kuras uzņēma pēdējā ES paplašināšanās reizē, nav pietiekami pārstāvētas ārējās attiecībās, kuras pārzina Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts. Ashton kundze jau ir izteikusi savu vēlēšanos, lai EĀDD veidotu vislabākie darbinieki, kas izraudzīti, pamatojoties uz profesionālajiem, nevis izcelsmes valsts, kritērijiem. Atgādināsim Ashton kundzei, ka visām ES dalībvalstīm ir vienādas tiesības un ka tāpēc tām jābūt pietiekami pārstāvētām jaunā Eiropas diplomātiskā dienesta struktūrvienībās — gan galvenajā mītnē Briselē, gan ES delegācijās. Mēs tāpēc mudinām Ashton kundzi neaizmirst, ka Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Tām ar savu pārstāvju EĀDD palīdzību ir jādod ieguldījums ES ārpolitikas mērķu sasniegšanā un Eiropas iedzīvotāju uzticības šai iestādei palielināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Rapkay kunga ziņojums par Civildienesta noteikumu grozījumiem saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi ir ļoti svarīgs dokuments Eiropas Savienības ārpolitikas īstenošanai. Dažās pēdējās dienās pirms ziņojuma pieņemšanas ģeogrāfiskā līdzsvara jautājums kļuva par strīda ābolu. Kolēģi no tā sauktajām vecajām valstīm pastāvēja uz to, ka ES jaunveidojamajam diplomātiskajam korpusam ir jāpieņem darbā labākie no labākajiem un ka darbinieku atlasei jāpamatojas uz kandidātu zināšanu un pieredzes (tikai nopelniem) kritērijiem, bet mēs, deputāti no jaunajām dalībvalstīm, vērsām kolēģu uzmanību uz to, ka arī mūsu valstīs netrūkst lielisku profesionāļu, bet tagad, kad pagājuši 6 gadi kopš 10 jauno valstu pievienošanās, šīs 10 jaunās valstis ir nepietiekami pārstāvētas Savienības struktūrvienībās. Piemēram, poļu proporcija Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā, kas tiks iekļauts EĀDD, ir tikai 2 %. Ģeogrāfiskā līdzsvara koncepcija tajā versijā, ko piedāvāja referents, manuprāt, nav pietiekami skaidra, un to nevar uzskatīt par neapšaubāmu juridisko pamatu nelīdzsvarotības novēršanas pasākumiem. Tāpēc es diemžēl nevaru atbalstīt šo ziņojumu, lai gan tajā atrodami daudzi vērtīgi priekšlikumi, ja neņem vērā minēto jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Eiropas Parlaments ir izmantojis savas jaunās pilnvaras radošā un atbildīgā veidā, ieviešot jaunu līdzsvaru Ārējās darbības dienesta organizatoriskajā struktūrā. Tas nedrīkst būt vakardienas Eiropas līdzsvars, bet gan paplašinātās ES līdzsvars, kas atspoguļots grozījumā Nr. 7. Es priecājos par to, ka Augstā pārstāve ir ņēmusi vērā vairumu Parlamenta priekšlikumu, tostarp arī priekšlikumu par parlamentāro uzraudzību. Ir svarīgi ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumu risināt saprotamā un juridiski saistošā veidā, kas nozīmē, ka, rodoties nopietnām problēmām, tas ir īstenojams ar likumu. Mēs neesam Komisijas konkurenti, bet gan tās sabiedrotie, un mēs varam gūt panākumus tikai tad, ja kļūstam par savstarpējiem partneriem. Attiecībā uz jautājuma būtību es vēlos uzsvērt to, ka turpmāk ES delegācijas būs atbildīgas par cilvēktiesību situācijas uzraudzību valstīs, kurās tās darbosies, arī uzturot regulāru kontaktu ar Saharova balvas ieguvējiem un kandidātiem. Mūsu kopējās interesēs ir, lai EĀDD sāktu darboties 2011. gadā. Pēc diviem gadiem mēs ar nepacietību gaidīsim Augstās pārstāves ziņojumu Eiropas Parlamentam par EĀDD darbību un esam gatavi veikt vajadzīgās izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ceru, ka pienācīgi izstrādāti noteikumi attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošinās tā efektīvu un produktīvu darbību. Šādas sarežģītas struktūrvienības izveide, kam jānodarbojas ar būtisku un ļoti svarīgu Eiropas Savienības kompetences jomu, nav nekāds vieglais uzdevums šodienas globalizētajā pasaulē. Jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai šā dienesta darbs stiprinātu Eiropas stāvokli pasaulē. Šajā nolūkā mums jārūpējas, lai tā rindās iekļautos augsti kvalificēti darbinieki, kam ir attiecīgās prasmes un pieredze, un lai visu dalībvalstu pārstāvji spētu piedalīties Eiropas ārpolitikas īstenošanā. Es atzinīgi vērtēju to, ka Rapkay kunga ziņojumā ir ņemti vērā tādi jautājumi kā vienādu iespēju veicināšana vāji pārstāvētajam dzimumam konkrētās darbības jomās un ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana Eiropas Ārējā dienesta darbinieku atlasē. Labi organizēts dienests, kas nodarbina izcilus speciālistus no visām dalībvalstīm, dos iespējas Eiropas Savienībai palielināt savu ietekmi un pilnā mērā izmantot savu potenciālu starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski.(RO) Mēs esam to lēmumu pieņemšanas pēdējā posmā, kas ļaus Eiropas Ārējās darbības dienestam sākt darboties. Es atbalstu kompromisu attiecībā uz Civildienesta noteikumiem un Finanšu regulu, kas ļaus Augstajai pārstāvei decembrī nodibināt savu dienestu un sākt darbu.

Taču tas nenozīmē, ka mēs šim dienestam dodam carte blanche. Augstajai pārstāvei ir jāpilda savas saistības, kas vairākos gadījumos jau minētas, lai nodrošinātu, ka tāda dalībvalsts kā Rumānija, kas pašlaik ir nepietiekami pārstāvēta Komisijas un Padomes ārlietu struktūrās, kuras tiks iekļautas EĀDD, būtu taisnīgi pārstāvēta Eiropas Ārējās darbības dienestā. Tas nav paredzēts, lai ieviestu dalībvalstu kontroli pār EĀDD, bet gan, lai ģeogrāfiskā līdzsvara princips tiktu izmantots kā kritērijs, pieņemot darbā dienesta darbiniekus. Šis kritērijs un profesionālā kompetence ir savstarpēji savienojami.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Masu protesti un streiki, atbildot uz skarbajiem taupības pasākumiem, pašlaik nomoka Franciju. Ja jau tā pārmērīgi lielais administratīvais aparāts tiek vēl palielināts, kā tas noticis Grieķijā, kur valdība paplašinās par spīti vajadzībai veikt glābšanas pasākumus, tad tas pamatoti nokaitinās Eiropas iedzīvotājus. Līdz šim ES ir vienmēr lepojusies ar mazu administratīvo aparātu, lai gan tā, protams, nav taisnība, ja mēs ņemam vērā lielo aģentūru skaitu. Piecdesmit ģenerāldirektoru ar karalisko algu EUR 17 000 mēnesī par sākotnējo 30 darbinieku vadību, 73 paaugstinājumi direktoru amatos — mums var rasties iespaids, ka tas ir pašapkalpošanās veikals. Ir, protams, svarīgi, lai EĀDD darbiniekiem būtu pienācīga kvalifikācija. Šajā ziņā, piemēram, dzimumu kvotas nav lietderīgas. Taču, kā teikts parunā „kas maksā, tas pasūta mūziku” — ir prātīgi nekaitināt galvenos naudas devējus. Atteikšanās lietot vācu valodu par darba valodu EĀDD jau ir radījusi dažas diplomātiskas nesaskaņas. Nebūtu labi tās vairot. EĀDD ir jānodrošina, lai ES vairs nebūtu Amerikas Savienoto Valstu piedēklis, kā tas ir bijis līdz šim, jo mēs esam ļāvuši amerikāņiem iejaukties jutīgos ES jautājumos, kā, piemēram, piespiedu paplašināšanās, uzņemot Turciju, un tāpēc nepievēršot uzmanību tādiem svarīgiem partneriem kā Krievija. Pasaules kārtību vairs nenosaka tikai šīs divas lielvalstis, ir vēl arī tādas augošas lielvalstis kā Ķīna. Mēs nedrīkstam aizmirst šo faktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc pamatīgām un sarežģītām debatēm tiek izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests. Tas ir ilgi gaidīts pasākums, kas nostiprinās Eiropas Savienības kā kompetenta globāla spēka stāvokli. Taču es esmu nedaudz vīlusies par to, ka darbinieku iecelšana EĀDD, pamatojoties uz rūpīgu atlases procedūru, kurā tiek ņemti vērā nopelni, kā arī dzimumu un ģeogrāfiskais līdzsvars, tomēr negarantē proporcionālu visu dalībvalstu valstspiederīgo pārstāvību. Ir jānorāda, ka, apvienojot Komisijas, Padomes un dalībvalstu cilvēkresursus, ievērojot proporciju — trešā daļa no katras, dažas dalībvalstis ir tomēr nepietiekami pārstāvētas Komisijā un Padomē, kas var radīt netiešu nelīdzsvarotību diplomātiskajā dienestā. Es pilnīgi piekrītu, ka dienests jāveido no kompetentiem profesionāļiem, bet es esmu arī pārliecināta, ka visās dalībvalstīs ir iespējams atrast piemērotus abu dzimumu kandidātus. Tam, ka Eiropas Savienība ir egalitāra 27 dalībvalstu organizācija, ir jābūt skaidri atspoguļotam Eiropas Ārējās darbības dienestā, tādējādi praksē iemiesojot mūsu vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D), rakstiski. – Šodien tiek apspriesti pēdējie pasākumi EĀDD izveidē, un mēs par tiem rīt balsosim. Ir notikušas grūtas sarunas starp trim Eiropas Savienības pīlāriem — Padomi, Komisiju un Parlamentu —, lai ikviens no tiem, pat nebūdams pilnīgi apmierināts, redzētu, ka tā galvenās intereses tiek aizstāvētas. Visā šajā procesā galvenā vērība tika veltīta dalībvalstu pārstāvībai darbinieku izvēlē. Stāvoklis pasliktinājās, kad par spīti notiekošajām sarunām par šā dienesta noteikumiem darbā iecelšanas process tika turpināts, un tā rezultātā tikai dažu valstu pārstāvji ieguva amatus, pēc kuriem tie tiecās.

Taču, manuprāt, jaunā dienesta galvenā problēma ir nevis tā sastāvs, bet gan būtība, ja mēs vēlamies, lai EĀDD būtu patiešām eiropeiska struktūra, kas īsteno patiešām eiropeisku ārpolitiku. Šajā ziņā starptautiskās sistēmas polarizētā struktūra un pašreizējā krīze ir lieli šķēršļi, kas enerģiski jānovērš. Pretējā gadījumā EĀDD centīsies sasniegt atsevišķu dalībvalstu individuālos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Stavrakakis (S&D), rakstiski. (EL) Eiropas Parlaments ir šodien pierādījis, ka tas nepārprotami atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un tūlītēju darba sākumu. Manuprāt, kompromiss, kas panākts ar Padomi par Parlamenta tiesībām, apmierina visas iesaistītās puses. Tas ir saprātīgs, un delegāciju vadītājiem apmaiņas procedūrā ar Padomi — uzklausīšanā kompetentajā parlamentārajā komitejā — ir jāsniedz darbības pārskati. Finanšu kontroles nolūkā EĀDD kopā ar Eiropas Komisiju ir vajadzīgs arī kopīgs iekšējais revidents un kopīgs kredītrīkotājs. Visbeidzot, ir svarīgi, ka dalībvalstis ir apņēmušās pilnā mērā atbalstīt ES budžeta atbildības ievērošanā, pieņemot darbā pagaidu darbiniekus, un piekrist atsevišķu budžeta pozīciju izveidošanai kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanas izdevumiem, vismaz lielākajām misijām. Mēs uzskatām, ka panāktais kompromiss palīdzēs sasniegt pārredzamāku, lietderīgāku un efektīvāku EĀDD izdevumu pārvaldību saskaņā ar Kopienas budžetu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika