Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 19. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Svinīgā sēde – Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-Moon uzruna
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ģenerālsekretāra kungs, godātie viesi, kolēģi, draugi! Mums ir liels gods sveikt Eiropas Parlamentā Viņa Ekselenci Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Ban Ki-moon, kurš šeit ir ieradies savā pirmajā oficiālajā vizītē.

Šī vizīte norit ļoti piemērotā brīdī. Pagājušajā mēnesī rīkotajā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem mums bija iespēja izvērtēt sasniegto un apspriest to, kas vēl jādara. Pagājušā svētdiena bija Starptautiskā Nabadzības izskaušanas diena. Pēc diviem mēnešiem Kankūnā ir paredzēta konference. Mēs gaidām saistošo nolīgumu, kā arī dažus būtiskus lēmumus un praktiskus pasākumus. Mēs esam arī liecinieki svarīgiem notikumiem, kas ietekmē drošību visā pasaulē un norises Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā.

Jāatzīmē, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vizītēm vienmēr ir jābūt savlaicīgām, jo mums, proti, ANO un Eiropas Savienībai, ir kopēja atbildība, risinot globālās problēmas. Kā jau Jūs pirms dažām minūtēm rakstījāt Eiropas Parlamenta „Zelta grāmatā”, mēs esam dabas sabiedrotie. Tas ir tiesa, un mēs to jūtam. Pēc dažām minūtēm jūs uzrunāsiet Parlamentu un mūsu iedzīvotājus.

Eiropas Parlaments vienmēr ir bijis vērienīgās Eiropas politikas virzītājspēks, un mēs saprotam savu iedzīvotāju centienus. Viņi vēlas ne tikai solidāru Eiropu un solidaritāti Eiropā, bet arī visu pasaules iedzīvotāju un dažādu tautu solidaritāti, lai ikvienam tiktu nodrošināta cilvēka cienīga dzīve. Tomēr cilvēka cienīga dzīve nozīmē ne tikai būt brīvam no bada, slimībām un vardarbības. Tā nozīmē arī brīvas izvēles iespējas izglītības jomā, aktīvu līdzdalību sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī ticības brīvību un cieņu pret dažādību.

Ģenerālsekretāra kungs, mēs ceram, ka Jūs šajos centienos mums pievienojaties. Tas, ka Jūs nenogurstoši un pašaizliedzīgi aizstāvat ANO un Eiropas Savienības kopīgās vērtības, mums ir ļoti svarīgi. Mēs ar nepacietību gaidām Jūsu uzstāšanos.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Ban Ki-moon, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs. (FR) Labdien, priekšsēdētāja kungs, Welle kungs, ministri, dāmas un kungi!

Man ir liels gods būt šeit un uzrunāt Eiropas Parlamentu.

Dāmas un kungi, jūs uz Strasbūru ir norīkojuši jūsu valstu iedzīvotāji ar mērķi veidot spēcīgāku Eiropu 21. gadsimtā.

Es esmu ieradies, jo jūs esat Eiropas iedzīvotāju demokrātijas balss, un tie ir aptuveni 500 miljoni cilvēku.

Jūs apstiprināt budžetu, pieņemat tiesību aktus un izvēršat spraigas debates.

Jūs esat svarīga pasaules, reģionālā un vietējā līmeņa saikne.

Jūs esat spēcīgs miera, stabilitātes un labklājības veicināšanas instruments savā reģionā.

Jums ir arī svarīga loma politikas izstrādē, kuras darbības joma sniedzas tālu pāri jūsu robežām.

Ņemot vērā iespējas, kuras ir pavērtas ar Lisabonas līgumu, jūsu atbildība palielinās.

Mēs esam gandarīti par šādiem panākumiem.

Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība ir pašsaprotami partneri. Mēs nodrošinām būtiskas pārmaiņas dažādu pasaules valstu iedzīvotājiem.

Pateicoties mūsu partnerībai, Eiropas neparastajam dāsnumam un tās vadošajai lomai, miljoniem nabadzīgu meiteņu un zēnu ir radīta iespēja apmeklēt skolu, miljoniem mazu bērnu tiek vakcinēti pret nāvējošām slimībām un tūkstošiem karavīru ir nosūtīti miera uzturēšanas misijās no Libānas līdz Centrālajai Āfrikai, Kiprai un pat vēl tālāk. Darbs šajās jomās ir jāpadziļina un jāpilnveido.

Mēs esam saskārušies ar daudzām problēmām un krīzes negatīvajām sekām. Tomēr jāatzīst, ka pār pasauli ir nākusi apgaismība. Aizvien vairāk valstu un to vadītāju ir atzinuši, ka vislabākais veids, lai risinātu problēmas, ir apvienoties un sadarboties ar ANO un ES dalībvalstīm. Neviena valsts, grupa vai reģions to nevar paveikt vienatnē. Ja mēs šo slogu sadalīsim, tad varēsim dalīties arī ieguvumos.

Šodien es vēlos runāt par solidaritāti, proti, par to, kā Eiropas Savienība sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju var palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņu problēmas. Iemeslu bažām ir daudz. Darba vietu ir maz, pieaug spriedze, cilvēki ir aizvainoti, dusmīgi un vīlušies. Tā rezultātā ir mazinājusies uzticēšanās iestādēm, vadītājiem un pat kaimiņiem. Šis ir grūts laiks pat tik pārtikušam reģionam kā Eiropai.

Tomēr es ceru, ka mēs to pārvarēsim. Mums ir kopīgs redzējums par veicamo darbu, un mēs esam izvirzījuši precīzus uzdevumus. Mēs esam mobilizējuši globālu atbalstu kopīgai rīcībai. Es vēlos nepārprotami norādīt, ka mēs esam pateicīgi cilvēkiem, kuri pamatoti pieprasa rezultātus. Mēs vairs nevaram aprobežoties tikai ar runām, bet ir pienācis brīdis tās pārvērst darbos un konkrētā rīcībā.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trim globāliem uzdevumiem. Tie ir: galējas nabadzības izskaušana, cīņa pret klimata pārmaiņām un no kodolieročiem brīvas pasaules izveide.

Ļaujiet man konkretizēt. Kas attiecas uz nabadzības izskaušanu, tad pagājušajā mēnesī pasaules valstu vadītāji tikās Tūkstošgades attīstības mērķiem veltītajā ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā. Labās ziņas ir tādas, ka ir gūti vērā ņemami panākumi tādās jomās kā cīņa pret galēju nabadzību un badu, bērnu uzņemšana skolās, bērnu veselības stāvokļa uzlabošana, piekļuves nodrošināšana tīram ūdenim, kā arī cīņa pret malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS.

Tomēr mūsu panākumi ir nevienmērīgi, jo nākas saskarties ar šķēršļiem. Starptautiskajās tirdzniecības sarunās ir vērojama stagnācija, jo nav atrisināts jautājums par kaitējumu radošām subsīdijām un netaisnīgu režīmu, kas liedz jaunattīstības valstīm jaunas iespējas. Cenu kāpums liedz iespēju trūcīgākajiem iedzīvotājiem iegādāties pirmās nepieciešamības medikamentus. Aptuveni viens miljards cilvēku katru vakaru iet gulēt izsalkuši. Šogad vien galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits ir palielinājies par 64 miljoniem.

Iepriekš teiktais ir atkārtots pamudinājums tam, lai izvirzītie mērķi tiktu sasniegti noteiktajā termiņā, proti, līdz 2015. gadam. Tieši par to mēs vienojāmies nesen rīkotajā augstākā līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Šim nolūkam mēs palielināsim līdzekļus un atbildību. Es vēlos uzslavēt tos Eiropas Komisijas locekļus, kuri ar stingru apņēmību ir ievērojuši savas saistības, neraugoties uz fiskālo spiedienu. Mēs varam „savilkt jostas”, bet vienlaikus arī risināt kopējās problēmas.

Es aicinu jūs visus atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizāciju visos gadījumos, kad ir sevišķi nepieciešama steidzama rīcība. Mums ir jākoncentrējas virzienā uz nodarbinātību vērstu izaugsmi, proti, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Lai radītu jaunas darba vietas un veicinātu inovācijas, ir ļoti svarīgi veikt ieguldījumus vidi saudzējošas un atjaunojamas enerģijas ražošanā. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš no bada, lai viņi varētu palīdzēt paši sev.

Es vēlos pateikties par jūsu piešķīrumu Eiropas Savienības Pārtikas mehānismam EUR 1 miljarda apmērā. Mums ir jāveic ieguldījumi tajās jomās, kurās tiem būs vislielākā ietekme, jo īpaši veselības aprūpē un sieviešu līdzdalības veicināšanā. Pagājušajā mēnesī mēs radām iespēju rezervēt solītos USD 40 miljardus, lai piecos turpmākajos gados varētu īstenot sieviešu un bērnu veselības vispārējo stratēģiju. Šis ir viens no grūtāk sasniedzamajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem. Daži teiks, ka vajadzētu koncentrēties uz to, kas ir vieglāk sasniedzams, bet es neticu šādām uzvarām. Mums ir jācenšas sasniegt visnesasniedzamākie mērķi, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas visgrūtāk visattālākajās pasaules vietās. Mēs varam izglābt vairāk nekā 16 miljonus sieviešu un bērnu.

Mūsu otrais lielākais izaicinājums ir klimata pārmaiņas. Arī šajā jomā noteicošais ir Eiropas redzējums un viedoklis.

Zinātnieki brīdina, ka daudzajās valstīs novērotie ārkārtējie laika apstākļi varētu būt iemesls mūsu turpmākajai rīcībai. Mēs esam bijuši liecinieki postošajiem ugunsgrēkiem Krievijā un plūdiem Pakistānā. Neraugoties uz to, mums vienmēr jābūt uzmanīgiem, kad vēlamies saistīt konkrētus laika apstākļus ar klimata pārmaiņām, tomēr mums nevajadzētu arī pievērt acis uz acīm redzamo. Skaidrs ir tas, ka jo vairāk mēs vilcināsimies, jo dārgāk maksāsim gan ar savu konkurētspēju, gan līdzekļiem, gan arī ar cilvēku dzīvībām. Mums ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus, kā arī jāstiprina mūsu spēja izturēt un jāatbalsta jaunattīstības valstis vidi saudzējošu atjaunojamo energoresursu izmantojuma palielināšanā.

Kopenhāgenas konferences iznākums nebija daudzsološs, bet tas ir pamudinājums virzīties uz priekšu. Kopš tā laika ir gūti panākumi tādās jomās kā pielāgošanās, sadarbība tehnoloģiju jomā, kā arī pasākumi, lai mazinātu atmežošanu. Lēnāk norit process, kas saistīts ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu, ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu, uzraudzību un pārbaudi, kā arī Kioto protokola nākotni. Gaidāmajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē Kankūnā mums ir jācenšas gūt panākumus tajos jautājumos, kuros valda vienprātība. Kas attiecas uz neatrisinātiem jautājumiem, tad valdībām ir jāvienojas par to, kas darāms, lai tie tiktu atrisināti.

Es aicinu visas puses izrādīt elastību, solidaritāti un drosmi vajadzības gadījumā rast kompromisu. No tā ir atkarīga miljoniem cilvēku veselība, drošība un labklājība. Mums vairs nav laika vilcināties.

Lai vairotu uzticību un vēlmi rīkoties, vissvarīgākais ir rast finansējumu. Ja runājam par uzticēšanos, tad šajā ziņā joprojām ir vērojamas lielas atšķirības starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm. Ātrākais veids, lai pārvarētu šo plaisu, ir nodrošināt finansiālu atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.

Es aicinu visas attīstītās valstis, tostarp tās, kuras tika pārstāvētas šā gada augustā Parlamentā, nodrošināt taisnīgu daļu no tūlītējā 2010. -2012. gadam paredzētā USD 30 miljardu finansējuma. Daudzi to uzskata par būtisku rādītāju attiecībā uz industrializēto valstu iesaistīšanos plašākās sarunās, lai gūtu panākumus. Līdz 2020. gadam mums katru gadu ir jāatvēl USD 100 miljardi. Tāds ir attīstīto pasaules valstu Kopenhāgenas konferencē dotais solījums. Manis izveidotā Augsta līmeņa padomdevēju grupa klimata pārmaiņu finansēšanas jautājumos šajā gadā nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem par to, kā rast iespēju laika posmā līdz 2020. gadam piešķirt jaunattīstības valstīm minētos USD 100 miljardus gadā.

Jautājums par klimata pārmaiņām ir plašākas ilgtspējīgas attīstības programmas būtiska daļa. Šā iemesla dēļ es nesen izveidoju jaunu augsta līmeņa speciālistu grupu par globālas ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kuras līdzpriekšsēdētāji ir Somijas prezidente Tarja Halonen un Dienvidāfrikas prezidents Jacob Zuma. Viņu darbs būs savienot daudzus dažādos savstarpēji saistītos darbības virzienus un rast pareizo ceļu, lai pārvarētu turpmāko desmitgažu ekonomikas, sociālās un vides problēmas.

Ņemot vērā iepriekš teikto, liela nozīme ir Eiropas, proti, jūsu, vadošajai pozīcijai. Eiropa ir bijusi vēsturisks izaugsmes un pārmaiņu procesa virzošais spēks. Tagad, kad valdības ir kļuvušas kūtras un sarunas par klimata pārmaiņām, kā arī citiem jautājumiem ir nonākušas strupceļā, Eiropa šajā procesā varētu būt galvenais vilcējspēks. Jūs varat tās ievirzīt atpakaļ pareizajā gultnē, lai mēs spētu turpināt uzsākto ceļu.

Kopīgiem spēkiem mēs varam panākt to, lai pasaule kļūtu ne tikai tīrāka, bet arī drošāka. Tas ir trešais globāla mēroga uzdevums, par kuru jums šodien vēlos pastāstīt.

Šā Parlamenta deputātiem lielu interesi ir izraisījis mērķis darīt pasauli brīvu no kodolieročiem. Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs esat savlaicīgi pievērsušies jautājumam par atbruņošanos, cenšoties gūt jaunus panākumus. Paldies par jūsu 2009. gada aprīļa rezolūciju, kurā ir pausts atbalsts mērķim panākt pilnīgu kodolatbruņošanos un ierosināts priekšlikums attiecībā uz Kodolieroču konvenciju.

Šobrīd ir radīts jauns impulss ievērot atbruņošanās saistības, tomēr panākumus būs iespējams gūt tikai tad, ja cilvēku viedoklis tiks pilnībā atspoguļots valstu un reģionālā līmenī, kā arī, ja pusmiljards Eiropas Savienības iedzīvotāju būs vienoti šajā jautājumā un viņiem pievienosies citu reģionu iedzīvotāji.

Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs esat atbalstījuši manu piecu punktu priekšlikumu attiecībā uz kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu, kuru atbalsta daudzi līderi un arī Parlamentu savienība. Mēs strādājam, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ierobežotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību, kā arī lai nodrošinātu to, lai kodolmateriāli nenonāk teroristu rokās. Centīsiemies „pielikt punktu” šim laikmetam, kurā notiek pārmērīga bruņošanās un sabiedrība nav pietiekami attīstīta, jo mums ir jāveido drošāka pasaule visiem.

Šie ir lieli izaicinājumi un vērienīgi mērķi, kuri ietver dažādus jautājumus ar vienu kopsaucēju, proti, globālo solidaritāti. Mūsu veiksmes un neveiksmes ir kopīgas, tādēļ mēs nedrīkstam pieļaut šķelšanos ne valstu, ne sabiedrības slāņu starpā.

Gandrīz pirms septiņiem gadiem šeit uzstājās mans priekšgājējs Kofi Annan. Savā uzrunā viņš izteica dedzīgu aicinājumu Eiropai izmantot iespējas, ko sniedz imigrācija un pretoties tiem, kuri ar nosodījumu izturas pret jaunpienācējiem. Es vēlos, kaut varētu šodien paziņot, ka situācija pēdējos gados Eiropā šajā ziņā ir uzlabojusies, diemžēl kā Eiropas draugam man nākas paust nopietnas bažas.

Ir gandrīz banāli teikt, ka līdz ar Eiropas Savienības izveidi tika izbeigti gadsimtiem ilgušie kari un šajā kontinentā iestājās ilgstošs miera periods, tomēr tā ir neapstrīdama patiesība un cerību stars. Eiropa ir bijusi unikāls integrācijas virzītājspēks, jo ir apvienojusi dažādas tautas un kultūras vienā veselumā, kas ir daudz lielāks nekā tā atsevišķo daļu summa. Tomēr stāsts par to, ka Eiropā ir uzvarējis miers, attiecas uz pagājušo gadsimtu.

Eiropas Savienības uzdevums 21. gadsimtā ir veicināt savstarpēju sapratni un iecietību. Sociālā iekļaušana un atšķirīgu sabiedrību veidošana ir tikpat sarežģīts uzdevums kā tas, ar ko Eiropa saskārās pēc Otrā pasaules kara. Neviens no tiem nav viegls. Migranti gan Eiropā, gan arī citur biežāk cieš no bezdarba, diskriminācijas un nevienlīdzīgām iespējām skolās un darba vietās. Sabiedrībā ir vērojama bīstama tendence, proti, jaunā polarizācijas politika.

(Aplausi)

Daži izmanto cilvēku bailes un mēģina atsaukties uz liberālām vērtībām neliberālu iemeslu dēļ. Viņi apsūdz imigrantus Eiropas vērtību noniecināšanā.

(Aplausi)

Diemžēl pārāk bieži tie ir paši apsūdzētāji, kuri noniecina šīs vērtības un tādējādi arī ideju par to, ko nozīmē būt Eiropas Savienības pilsonim.

Eiropas tumšākās lappuses ir rakstītas tieši šādā valodā. Pašlaik galvenais mērķis ir imigranti no musulmaņu valstīm. Eiropa nevar atļauties stereotipus, kas aptumšo prātus un vairo naidu, savukārt pasaule nevar atļauties šādu Eiropu.

(FR) Mūsdienu Eiropai ir jāpamatojas uz cilvēktiesībām un cilvēces pamatvērtībām. Tādēļ mūsu mērķis ir veidot vienotu kontinentu, kuru nedrīkst sašķelt etniskas vai reliģiskas atšķirības, kā arī tādu savienību, kurā visiem bērniem, neatkarīgi no viņu vecāku izcelsmes, būtu vienādas izredzes kļūt laimīgiem.

Es uzticos Eiropas modelim Eiropā, kas ir ne tikai ģeogrāfiska vienība, bet arī ideāls. Mēs dzīvojam grūtos laikos, un tieši tādēļ mums ir jāturpina apliecināt solidaritāti.

Saskaroties ar globāliem izaicinājumiem, mums ir jābūt vienlīdzīgiem. Trīs no tiem es jau šodien aplūkoju, proti, cīņu pret nabadzību un klimata pārmaiņām, kā arī mērķi panākt no kodolieročiem brīvu pasauli.

Es aicinu Eiropas Parlamenta deputātus uzņemties vadošo lomu un izrādīt solidaritāti gan Eiropā, gan ārpus tās. Kā teica slavenais Albert Schweitzer no Elzasas, pirmais solis ētikas noteikumu izstrādē ir apliecināt solidaritāti ar citiem cilvēkiem.

Es nešaubos, ka Eiropa, kas ir solidaritātes simbols, to darīs.

(Parlamenta deputāti veltīja runātājam nerimstošas ovācijas).

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, ģenerālsekretāra kungs, par ļoti iedvesmojošajiem vārdiem, proti, ka tiek novērtēta Eiropas Savienības solidaritāte, tās vadošā loma un iespēja būt globālo norišu virzītājspēkam. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs neļausim sevi novirzīt no uzsāktā kursa. Gan Apvienoto Nāciju Organizācijai, gan arī Eiropas Savienībai vissvarīgākais vārds ir „vienotība”. Mēs atzīstam, ka mūs vieno daudzveidība, tādēļ sadarbosimies. Strādāsim kopā labākai pasaulei, visām tautām un nācijām. Vēlreiz liels Jums paldies.

(Aplausi)

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Michał Tomasz Kamiński (ECR).(PL) Dāmas un kungi! Pirms dažām stundām vienā no manas partijas birojiem Polijā tika izdarīts brutāls terora akts. Tajā dzīvību ir zaudējuši divi cilvēki, no kuriem viens bija mūsu kolēģis Parlamenta deputāts. Es ceru, ka Parlamenta deputāti paudīs nosodījumu gan par šo brutālo politiskās agresijas aktu, kas ir bezprecedenta gadījums manas valsts vēsturē un kurā bojā ir gājuši divi cilvēki, gan arī par vardarbības metodēm un politisko oponentu nogalināšanu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Paldies jums, Kamiński kungs. Kā jūs redzat, Parlamenta deputāti ir apliecinājuši savu solidaritāti ar šā pilnīgi nepieņemamā akta upuriem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika