Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2917(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0143/2010 (B7-0553/2010)

Debates :

PV 19/10/2010 - 17
CRE 19/10/2010 - 17

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 19. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17.  Eiropas Savienībā pastāvošas datubāzes, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par šādiem jautājumiem:

– mutiskais jautājums Komisijai, ko S&D grupas vārdā iesniedza Monika Flašíková Beňová kundze, Claude Moraes kungs, Kinga Göncz kundze un Sylvie Guillaume kundze, par datubāzēm, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi ES (O-0143/2010 – B7-0553/2010),

– mutiskais jautājums Komisijai, ko Verts/ALE grupas vārdā iesniedza Hélène Flautre kundze, Raül Romeva i Rueda kungs un Judith Sargentini kundze, par datubāzēm, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi ES (O-0146/2010 – B7-0554/2010),

– mutiskais jautājums Komisijai, ko ALDE grupas vārdā iesniedza Renate Weber kundze, Nathalie Griesbeck kundze, Sophia in ’t Veld kundze, Sonia Alfano kundze, Cecilia Wikström kundze, Louis Michel kungs, Sarah Ludford kundze, Gianni Vattimo kungs, Leonidas Donskis kungs, Alexander Alvaro kungs, Niccolò Rinaldi kungs, Ramon Tremosa i Balcells kungs, Metin Kazak kungs un Marielle De Sarnez kundze, par datubāzēm, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi ES (O-0154/2010 – B7-0556/2010) un

– mutiskais jautājums Komisijai, ko GUE/NGL grupas vārdā uzdeva Rui Tavares kungs, Cornelia Ernst kundze, Marie-Christine Vergiat kundze, Cornelis de Jong kungs, Nikolaos Chountis kungs, Marisa Matias kundze un Eva-Britt Svensson kundze, par datubāzēm par romiem un romu diskrimināciju (O-0155/2010 – B7-0557/2010).

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová, autore. (SK) Presē nesen ir izskanējusi informācija, ka Francijas žandarmērija izmanto datubāzi ar nosaukumu „MINS”, kurā ir dati par romiem un klejotājiem.

Nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas sūdzības par to, ka ir izveidotas nelegālas un slepenas datubāzes, lai glabātu personas datus, kas saistīti ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi, un ir paziņojušas, ka iesniegs sūdzības arī atbilstošajās iestādēs. Tomēr Francijas varas iestādes noliedz šādas datubāzes esamību. Arī imigrācijas ministrs iepriekš ir paziņojis, ka biometriskie dati par izraidītajiem romiem var tikt saglabāti datubāzē OSCAR un vēl vienā jaunā datubāzē, ko pašlaik veido. Ir saņemti ziņojumi, ka pat Nīderlandē un citās Eiropas Savienības valstīs reģistrē datus par etnisko izcelsmi un rasi. Saistībā ar to Padome pašlaik apspriež ļoti pretrunīgo secinājumu projektu par klejojošām noziedzīgām grupām un par šo tiesību akta priekšlikumu nav informējusi Eiropas Parlamentu.

Tāpēc es vēlos jautāt Jums, komisāres kundze, ko Komisija darīs attiecībā uz jaunajiem pierādījumiem par datubāzes MINS esamību Francijā, lai šo informāciju pārbaudītu. Ja Komisija konstatēs, ka ar minēto datubāzi tiek pārkāpts nediskriminēšanas princips, kādus pasākumus Komisija veiks, lai labotu šo situāciju? Vai Komisija apsvērs iespēju sākt procedūru pret dalībvalstīm saistībā ar tiesību aktu pārkāpumiem un attiecībā uz nesenajiem notikumiem citās dalībvalstīs, kur ir izveidotas vai pastāv datubāzes, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi? Vai Komisija sāks izmeklēšanu, lai iegūtu informāciju par šādām datubāzēm un lai pārbaudītu, vai tās ir likumīgas, ņemot vērā nediskriminēšanas principu? Visbeidzot es vēlos jautāt arī, ko Komisija dara, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis administratīvajās tiesvedībās un kriminālprocesos neveic etnisko profilu izstrādi?

 
  
MPphoto
 

  Hélène Flautre, autore. (FR) Labvakar, priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Reding kundze, jūs pamatoti šodien priecājāties, ka Francija pulksten vienpadsmitos atbildēja uz Eiropas Komisijas uzsākto procedūru pārkāpumu gadījumā un iesniedza likumdošanas programmu procesuālo tiesību noteikšanai saskaņā ar direktīvu par brīvu pārvietošanos.

Saskaņā ar jūsu novērtējumu šie solījumi ir patiesi, un tāpēc procedūra pārkāpumu gadījumā ir iesaldēta, nevis izbeigta. Mēs esam ņēmuši vērā jūsu piezīmes, bet, tā kā mēs esam Eiropas Parlamenta deputāti, mēs arī vēlētos pārraudzīt šīs apņemšanās. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies saņemt informāciju par izteiktajiem solījumiem un Francijas iestāžu sniegto grafiku. Tomēr neaizmirsīsim, ka jūs Francijai jautājāt arī par tām personām, kuras ir pavadītas līdz robežai un kurām ir pieprasīts atstāt valsti, lai pārliecinātos, ka šīs administratīvās procedūras nebija diskriminējošas. Kāda ir atbilde uz šo jautājumu? Vai jūs vispār saņēmāt atbildi?

Tieši tāpat kā presē parādījās informācija par zemisko un diskriminējošo informāciju augusta apkārtrakstu, nesen tika publicēta informācija par kādu datubāzi, kurā ir personas dati, tostarp ziņas par piederību rasei vai etnisko izcelsmi. Vai šis jaunais pagrieziens nav iespaidojis jūsu pārliecību par Francijas iestāžu solījumu patiesumu un sniegtās informācijas pareizību?

Reding kundze, vai jūs nepiekrītat, ka nākamais loģiskais solis tagad ir informēt mūs par to, kāda ir situācija pašlaik Komisijas pieprasīto dokumentu pārbaudē gan attiecībā uz iespējami diskriminējošo praksi Francijā, gan arī attiecībā uz iespējamo neatbilstību Kopienas tiesību aktos noteiktajām datu aizsardzības prasībām?

Es uzskatu, ka mūsdienās Eiropas pilsoņi ir tiesīgi pieprasīt, lai Komisija rīkojas atbildīgi — tā var informēt par saviem panākumiem, bet tai ir arī neatlaidīgi jāturpina procedūra pret Francijas iestādēm. Galu galā, vispārīgi sakot, jūs to darāt attiecībā uz visām tām ES dalībvalstīm, kurās iesakņojušies slikti ieradumi saistībā ar romiem.

Man jānorāda arī, ka arī pati CNIL ir apstiprinājusi, ka pastāv četras nelikumīgas lietas, kurās ir personas dati un kurās subjekti ir dēvēti par čigāniem jeb romiem.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, autore. – Priekšsēdētājas kundze, mēs zinām, ka komisāres kundze ir ļoti mērķtiecīgs un drosmīgs cilvēks. Komisāres kundze, jūs neviens bez pūlēm neapturēs, un parasti jūs nav jābiksta. Ja jūs ko vēlaties, jūs droši dodaties uz savu mērķi. Kaut jūs arī šajā gadījumā būtu tikpat mērķtiecīga!

Tieši šonedēļ jūs publicējāt Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu. Šajā paziņojumā ir norādīts, ka Komisija pilnībā izmantos savas pilnvaras, lai nodrošinātu ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs attiecībā uz pamattiesībām, un ka pārkāpumu gadījumos jūs nekavējoties sāksiet procedūras.

Es brīnos, kāpēc Francijas gadījumā Komisija paļaujas tikai uz valdības paziņojumiem, kad saskaņā ar Flautre kundzes tikko teikto vairākkārt ir izskanējuši apgalvojumi, kas pēc tam izrādījušies apšaubāmi. Kāpēc Komisija pati nesāk izmeklēšanu? Mēs to jau agrāk esam lūguši darīt. Jūs zināt, ka lielākā daļa deputātu jūs atbalsta. Mēs zinām, ka ir liela pretestība no dalībvalstu puses, bet mēs jūs atbalstām, Reding kundze.

Es vēlos minēt situāciju Francijā, situāciju Itālijā — kas šķiet vēl nopietnāka — un situāciju manā valstī. Pirmkārt, es vēlos zināt, vai var apstiprināt, ka eksistē šādas datubāzes. Vai mums ir pierādījumi, ka tās eksistē vai neeksistē? Vai mums ir kāds saraksts? Nīderlandes gadījumā es zinu, ka ir saraksts, jo pašvaldības, kas to izveidoja, ir diezgan lepnas par savu veikumu; tās uzskata, ka ir izdarījušas ļoti labu darbu. Iespējams, tas tika darīts ar labiem nodomiem. Ja datubāzes pastāv, vai jūs uzskatītu, ka tas ir likumīgi vai nelikumīgi? Ja tas ir likumīgi, mums par to nav jādebatē. Ja tas ir nelikumīgi, mums ir jāsāk procedūras pārkāpumu gadījumos. Tas ir tieši tik vienkārši.

Citās jomās Komisija nevilcinās. Piemēram, jūs nepārprotami uzvarējāt opozīciju, kad vēlējāties sakārtot mobilo operatoru viesabonēšanas tarifus. Karteļu gadījumā Komisija nevilcinās ne sekundi. Manuprāt, arī šajā gadījumā Komisijai ir jārīkojas. Reding kundze, ir pienācis laiks ES pierādīt, ka tā ir kopiena, kas tur cieņā savas vērtības un kas iejauksies, ja tiks pārkāptas pamattiesības. Pilsoņi mūs vēro.

Tāpat kā Flautre kundze es vēlos jums lūgt atnākt uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un izskaidrot mums situāciju un to, kā Komisija ir nodomājusi rīkoties. Arī es — gan savā Parlamenta deputātes, gan Eiropas pilsones statusā — gaidu pilnu piekļuvi visai sarakstei, kas notiek ar Franciju un, iespējams, arī ar citām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Cornelia Ernst, autore.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es uzdošu tikai vienu jautājumu. Kāda ir situācija attiecībā uz diskriminācijas novēršanu un vienlīdzīgu attieksmi pret romiem Eiropā? Tagad dzirdot, ka Francijas žandarmērija un arī citas valstis veido datubāzes, kurās ir dati par etnisko piederību — un, manuprāt, šādas datubāzes ir aizliegtas — un kuru nolūks zināmā mērā ir preventīvs, jāsaka, ka tā patiešām ir robeža. Gan Francijā, gan visā ES datubāzes, kuras galvenokārt izmanto, lai apkopotu personas datus par piederību rasei vai etnisko izcelsmi, ir gluži vienkārši aizliegtas, jo pastāv ļoti liels risks, ka tās varētu ļaunprātīgi izmantot diskriminējošā veidā. Šāda veida datu vākšana vispār ir iespējama tikai ļoti īpašos apstākļos (ar konkrētu nolūku), kuros ir novērsta diskriminācijas iespējamība. Visus romus nedrīkst uzskatīt par noziedzniekiem, un tas ir galvenais punkts. Etnisku datubāzu veidošana noziedzības apkarošanai ir nelikumīga. Romus nedrīkst pakļaut nekādai īpašai datu vākšanai to dzīvesveida dēļ, un mēs gaidām, ka Komisija, citiem vārdiem sakot, jūs, Reding kundze, noraidīsiet jebkāda veida datu vākšanu par piederību rasei vai etnisko izcelsmi un darīsiet visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis to patiešām pārtrauc darīt.

Atklāti sakot, es aizvien biežāk pati sev jautāju, vai tas ir kas vairāk nekā tikai runas, runas un runas, kas patiesībā notiek šajā Parlamentā un ES, un vai mums ir izdevies praktiski uzlabot romu situāciju Eiropā, ne tikai runāt un runāt par to. Runājot par datu vākšanu, mēs redzam, ka romi ir kļuvuši par grēkāžiem un pret viņiem rupji izturas daudzās ES dalībvalstīs. Viņus izsūta uz Kosovu, un, to darot, Francija jau mēnešiem ilgi pārkāpj ES līgumus. Tiek pārkāpts diskriminācijas novēršanas princips, bet Komisija rīkojas tā, it kā piekristu tam, un es uz to raugos krietni savādāk nekā iepriekšējā runātāja, turpretī Francija sola, ka līdz 2011. gada sākumam nodrošinās juridisko pamatu, lai transponētu direktīvu par brīvu pārvietošanos. Tomēr pieklājības dēļ jāsaka, ka Francijai ir jāizbeidz romu izsūtīšana, un ir svarīgi arī atvieglot to romu atgriešanos Francijā, kas ir tikuši nepamatoti izsūtīti.

Saistībā ar datubāzēm es vēlos jums jautāt: kāda noteikta informācija jums ir, kādus priekšlikumus jūs sagatavosiet, ja patiešām eksistē šādas datubāzes, un vai jūs sāksiet procedūras pārkāpuma gadījumos?

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ka mēs šeit sēžam tik vēlu naktī un apspriežam svarīgus jautājumus, kurus patiesībā vajadzētu apspriest dienas laikā, nevis nakts vidū, kad parastiem cilvēkiem būtu jāatpūšas mājās un jādodas gulēt.

Pēc visa minētā ir jāsaka, ka pēdējo nedēļu laikā ir bijušas daudzas debates, daudzi skandāli un daudzas darbības, un es uzskatu, ka Parlamentam tas, kas ir noticis Francijā, un Eiropas Komisijas reakcija jāuzskata par vēsturisku notikumu. Līdz šim mūsu Eiropas Savienības vēsturē nekad vēl nav ierosināta tiesas prāva saistībā ar tiesībām.

Mēs esam ierosinājuši tiesu prāvas saistībā ar komercdarījumiem, ekonomiku un finansēm, bet šī ir pirmā reize, kad uz Lisabonas līguma un šajā līgumā iekļautās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pamata Komisija ir teikusi, ka vienreiz pietiek.

Komisija — visi 27 komisāri — 29. septembrī nolēma sākt procedūru pārkāpuma gadījumā pret Franciju, pamatojoties uz cilvēku, atsevišķu iedzīvotāju, tiesību neievērošanu.

Man jums nav jāstāsta par visiem spiedieniem, kas tika izdarīti kopš tā brīža, bet Komisija vienbalsīgi pateica, ka sāks tiesas prāvas un izvirzīs ultimātu Francijai. Šo procedūru īstenos, ja Francija nebūs atbildējusi konstruktīvā, pieņemamā veidā līdz 15. oktobrim. Šāda ir parastā kārtība attiecībā uz ikvienu dalībvalsti.

Kas tagad ir noticis? Francija ir sniegusi atbildi. Šī bija pirmā reize, un jautājumus risināja unikālā veidā, un es personīgi uzskatu, ka šis bija pirmais Pilsoņu Eiropas brīdis.

Lai vēsturnieki kādreiz to izvērtē. Mēs esam procesa vidū, cīņas vidū, tāpēc mēs uz to varētu raudzīties no cita redzes punkta.

Tagad, objektīvi runājot, ko ir izdarījusi Francija? Francija ir izdarījusi tieši to, ko Komisija tai lūdza. Saskaņā ar 2004. gada direktīvu pastāv materiālās tiesības, kuras mēs dēvējam arī par procesuālajām tiesībām, kas pastāv arī pilsoņu aizsardzībai pret iestāžu nepieļaujamu rīcību, tiem atrodoties ieslodzījumā. Šīs procesuālās tiesības Francijas tiesību aktos nav īstenotas. Mēs to norādījām Francijai: līdz 15. oktobrim mums ir jāzina, kādos veidos jūs esat nodomājuši izmainīt Francijas tiesību aktus, lai īstenotu 2004. gadā noteiktās procesuālās tiesības, un jums ir jāparāda mums ticams to pasākumu grafiks, ar kuriem jūs ieviesīsiet tās Francijas tiesību aktos.

Nu mums tas ir. Mēs to saņēmām vienu stundu pirms termiņa beigām, bet tomēr saņēmām. Kopš plkst. 08:00 sestdienas rītā mani eksperti izskata šos dokumentus, un es šodien secināju, ka Francija ir sniegusi informāciju par visiem jautājumiem attiecībā uz tiesību aktu pamatu, kuru Komisija bija tai lūgusi sniegt, lai gan, protams, tie nav ieviesti Francijas tiesību aktos, jo vispirms tiem jānonāk savā Senātā un tikai pēc tam tos iespējams de facto ieviest Francijas tiesību aktos un reāli piemērot.

Mēs nolēmām, ka esam apmierināti ar Francijas iestāžu sniegto informāciju, bet mēs nevaram slēgt šo lietu, jo šie solījumi vēl nav izpildīti un šie tiesību elementi, šie ierosinātie tiesību akti, vēl nav īstenoti. Tāpēc mēs paziņojām, ka iesaldējam šo lietu, bet atstājam to atvērtu. Mēs to atstājam atvērtu līdz brīdim, kad Francijas valdība patiešām būs šos tiesību aktus piemērojusi de facto visos tiesas procesos.

Šī ir viena lieta, ko, manuprāt, var uzskatīt par uzvaru. Padomājiet par visu, kas ir noticis! Tagad Francija saka, ka problēmu nav, ka nekad nav bijis nekādu problēmu. Patiesībā problēma bija, un Francija mums iesniegs likumu, kuru gatavojas grozīt. Redzēsim, vai viņi to izdarīs. Es ticu, ka viņi to izdarīs.

Otrs jautājums bija par to, kāda bija attieksme pret indivīdiem vasarā un vai viņiem kā indivīdiem, kā Eiropas iedzīvotājiem, bija nodrošinātas procesuālās garantijas, vai arī viņus diskriminēja

Kāpēc es nesāku tādu procedūru pārkāpumu gadījumā kā tās, kuras es ierosināju attiecībā uz tiesisko pamatu? Vienkārši tāpēc, ka, ja mēs vēlamies rīkoties, mēs to varam darīt tikai, pamatojoties uz tiesiskiem pierādījumiem. Mēs nevaram rīkoties tikai tāpēc, ka mums ir sajūta vai tāpēc, ka mūs kāds ir pārliecinājis, ka kaut kas nav pareizi. Mums ir jābūt tiesiskiem pierādījumiem, un tāpēc mēs pieprasījām Francijas valdībai nosūtīt mums personu lietas.

Tagad mums ir šīs personu lietas, vairākas grēdas. Mani eksperti tās analizē un teica man, ka viņiem noteikti būšot papildu jautājumi Francijas valdībai un ka, viņuprāt, viņi šo analīzi pabeigs un Francijas valdības atbildes saņems četru nedēļu laikā.

Tātad no šodienas mums ir divas lietas. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs fakts, jo es vēlos pavisam atklāti teikt deputātiem, ka 2004. gada direktīvas par brīvu pārvietošanos īstenošana nenorit spīdoši. Pateicoties Komisijas stingrībai, tagad mēs pieredzam, ka arī pārējās valstis, kuras nebija nevainojamas — ne tik lielā mērā kā Francija, bet tomēr nebija nevainojamas, —sāk teikt, ka tagad tās pilnībā īstenos šo direktīvu.

Tātad kaut kas ir noticis. Es domāju, ka Eiropa ir sapratusi, ka mēs vairs nejokojam un ka ir nopietni jāattiecas pret indivīda, mūsu iedzīvotāju, tiesībām un mūsu sabiedrības vērtībām.

Pietiek runāt par Francijas jautājumu, jo Komisija šajā lietā ir pieņēmusi lēmumu, bet jautājums nav slēgts un procedūra joprojām ir atvērta.

Tagad par datubāzēm, kas it kā ir Francijas žandarmērijai un kurās, iespējams, ir dati par etnisko izcelsmi. Pirmkārt, Komisija uzmanīgi seko notikumiem šajā jomā. Arī šajā jautājumā Francijas iestādes apgalvo, ka viss ir kārtībā, bet šeit piemēro savādāku sistēmu, jo pastāv Francijas tiesību akti par datu aizsardzību un datu apstrādi, un Francijas datu aizsardzības iestāde CNIL pārbauda šo tiesību aktu atbilstību mūsu normām. Saskaņā ar šīm normām CNIL veic pārbaudi un pagājušajā nedēļā izdeva provizorisku ziņojumu. Jūs redzējāt CNIL pārbaužu rezultātus. Arī es tos izlasīju. Veids, kādā to dažkārt atspoguļo presē, nav pilnīgs, jo CNIL arī ļoti nopietni norādīja, ka datubāzēs nevarētu būt ziņas par etnisko piederību, bet noteikti pastāv datubāzes, ko varas iestādes nav atļāvušas veidot.

Attiecībā uz atbilstību ES tiesību aktiem sniegtajai informācijai ir jāapliecina, ka šī situācija ir Datu aizsardzības direktīvas piemērošanas jomā. Tas varētu būt vienīgi ar imigrāciju saistītos jautājumos. Imigrācijas jomā pastāv vairākas garantijas un drošības pasākumi, ko piemēro tā dēvētajiem „jutīgajiem datiem”. Jutīgos datus var apstrādāt vienīgi izņēmuma gadījumos, kas ir sabiedrības interesēs; tiem piemēro atbilstošus drošības pasākumus, un šie drošības pasākumi jāveic attiecīgajai valstij.

Ja datu apstrādei nepiemērotu Datu aizsardzības direktīvu, tad varētu piemērot 2008. gada Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

Tomēr mums joprojām ir problēma, jo šo pamatdirektīvu piemēro tikai no šā gada 27. novembra. Tāpēc Komisijas pilnvaras uz šīs direktīvas pamata ir diezgan ierobežotas.

Es atbildēšu uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas tika uzdoti papildus Francijas lietai. Vai ir kādas citas dalībvalstis, kurās mēs varētu pārliecināties par tādu datubāzu iespējamo eksistēšanu, kurās ir dati par piederību rasei vai etnisko izcelsmi?

Saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu šādu jutīgu datu apstrāde ir atļauta vienīgi izņēmuma gadījumos un par to ir jāziņo valsts datu aizsardzības iestādēm. Francijā datu aizsardzības iestāde ir CNIL. Turklāt svarīgu sabiedrības interešu dēļ par šiem izņēmumiem jāziņo arī Komisijai.

Ja šāds paziņojums tiek izdarīts, valsts datu aizsardzības iestāde un Komisija var izvērtēt, vai pasākumi ir saskaņā ar datu aizsardzības normām, un šajā gadījumā CNIL provizoriskajā analīzē ir skaidri norādīts, ka šādas atļaujas vēl nav lūgtas. Tāpēc mums jāatļauj tiesu iestādēm Francijā darīt savu darbu, kas ne tikai ietilpst to pilnvarās, bet ir to pienākums.

Kā ir ar Nīderlandi? Pastāvēja vairākas datubāzes, kurās bija paredzēts veikt jutīgu datu apstrādi un par kurām Nīderlande ziņoja Komisijai 2005. un 2006. gadā. Vispretrunīgākā datubāze bija saistīta ar Karību izcelsmes jauniešu noziedzīgajām darbībām. Kopš tā laika šī datubāze ir dzēsta.

Nesen viena pašvaldība Nīderlandē plānoja izveidot datni, kas satur etniskus datus, bet atcēla šo projektu saskaņā ar Nīderlandes datu aizsardzības iestādes ieteikumu. Tas pierāda, ka sistēma saskaņā ar šo direktīvu, kas nosaka datu aizsardzības iestāžu, valsts datu aizsardzības iestāžu, atbildību, darbojas.

Starp citu, es vēlos teikt Parlamentam, ka strādāju pie Datu aizsardzības direktīvas reformas, kuras mērķis daļēji ir palielināt Eiropas valstu datu aizsardzības iestāžu neatkarību un iejaukšanās iespējas.

Pašlaik tas ir viss: es saīsināju savu runu, jo pēc pusnakts netiek nodrošināta tulkošana, tāpēc, lūdzu, beigsim.

 
  
MPphoto
 

  Véronique Mathieu, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Reding kundze, dāmas un kungi! Es priecājos šodien dzirdēt, ka komisāru kolēģija nav nodomājusi turpināt procedūru pārkāpuma gadījumā pret Franciju saistībā ar Direktīvu 2004/38/EK. Tomēr pirms kāda laika Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sanāksmē es jums uzdevumu jautājumu par šo lietu un jau teicu, ka Francija sniedza visu informāciju 2006. un 2007. gadā kopā ar atbilstības tabulām Direktīvas 2004/38/EK transponēšanai.

Tomēr tagad, 2010. gadā, konstatējot procesuālo tiesību neatbilstību, jūs izrādāt pārsteigumu. Reding kundze, jūs neesat atbildējusi uz manu jautājumu, tāpēc es vēlos dzirdēt atbildi šodien.

Es vēlos ko teikt saistībā ar MENS jautājumu. Es uzskatu, ka opozīcijai un pārējiem šīs debates tagad sāk apnikt. Ir ļoti viegli pierādīt, ka šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Jums ir ziņojums, ko CNIL iesniedza ministru prezidentam. Es domāju, ka jūs, Reding kundze, tāpat kā es, esat saņēmusi Valsts žandarmērijas ģenerāldirektora ziņojumu. Jūs minējāt vairākus aspektus, kurus jūs, šķiet, neuzskatāt par apmierinošiem.

Jūs aizstāvat cilvēktiesības, bet mums nevajadzētu aizstāvēt tikai minoritāšu tiesības. Ir jāaizstāv visu cilvēku tiesības, jo mums visiem ir tiesības uz cieņu. Mūs ciena arī Francijā, un es varu garantēt, ka MENS datne nekad nav pastāvējusi. Reding kundze, CNIL ir veikusi izmeklēšanu, meklējot vairākus „nepatīkamus” vārdus, piemēram, čigāni vai romi, un nav atradusi pierādījumus, ka valsts žandarmērijai ir šādas datnes.

Vienīgais, ko var pārmest valsts žandarmērijai, ir tas, ka tā nedeklarēja šī datubāzi, bet datnēs nav ģenealoģiskas informācijas. Tas ir tieši tāpat kā ar daudzām citām valsts žandarmērijas datnēm, kas ..

(Priekšsēdētāja lūdza runātāju beigt runu.)

Lūdzu, ļaujiet man pateikt līdz galam. Es esmu vienīgā runātāja no PPE grupas, tāpēc es vēlos izmantot iespēju runāt savas grupas vārdā.

Šajās datnēs ir informācija par to personu grupām, kurām nav pastāvīgas uzturēšanās vietas un māju; tajās nav ziņu par etnisko izcelsmi. Tāpēc, lai gan CNIL nav izdarījusi paziņojumu, es vēlētos, lai jūs vismaz atzīstat, ka nav ..

(Izsauciens)

Tomēr tā ir taisnība, un es vēlētos, lai jūs to atzīstat. Es arī vēlētos, lai Reding kundze atmet savas aizdomas attiecībā uz Francijas valdību. Jūsu attieksme ir ļoti tuvu tam, lai kļūtu par neveselīgām raizēm.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Guillaume, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze dāmas un kungi! Etnisko profilu izstrāde dalībvalstīs nav jauna prakse, bet šķiet, ka pēdējo gadu laikā tā ir pastiprinājusies terorisma apkarošanas operāciju, tiesiskuma un kārtības uzturēšanas un pat nelegālās imigrācijas apkarošanas vārdā. Nesenie atklājumi par to, ka Francijā pastāv datubāze par romiem un klejotājiem, ir pierādījuši, cik svarīgi ir Komisijai turpināt savu izmeklēšanu, lai iegūtu papildu informāciju ne tikai par to, vai šādas datubāzes patiešām eksistē, bet arī par to, vai tās ir likumīgas un saderīgas ar diskriminācijas novēršanas principu.

Komisāres kundze, es gluži nepievienojos jūsu entuziasmam attiecībā uz Francijas sniegto atbildi pirms dažām dienām, bet es saprotu, kāpēc jūs tā izteicāties.

Jūs mums sakāt — Francija apgalvo, ka tai ir plāni transponēt direktīvu par brīvu pārvietošanos un tā ir iesniegusi grafiku. Attiecībā uz šo tik ļoti apspriesto direktīvu un tās transponēšanu pastāv divas iespējas. Vai nu Francija ir paudusi tīri formālu apņemšanos, kas nozīmētu, ka Komisija atbildi nav saņēmusi un ir aizmirsusi vēsturi, vai arī Francija ir sniegusi pilnīgu atbildi, un tādā gadījumā mēs vēlētos uzzināt sīkāku informāciju. Jūs minējāt grafiku transponēšanai, kas pašlaik notiek. Francija pašlaik transponē direktīvu par brīvu pārvietošanos saistībā ar imigrācijas tiesību aktu pārskatīšanu reizi septiņos gados. Es varu garantēt, ka šie labojumi krietni pārsniegs brīvas pārvietošanās principus. Tāpēc es uzskatu, ka jums šis process ir ļoti uzmanīgi jāuzrauga.

Nobeigumā atļaujiet man paust cerību, ka Komisija stingri ievēros savu nostāju un aizstāvēs diskriminācijas novēršanas principu. Es ceru, ka jūs neļausiet sevi iemidzināt ar draudzīgiem nolīgumiem vai tikai solījumiem, pat ja tos izteiks Francijas valdība.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es zinu, ka ir ļoti vēls, bet šīvakara debates ir izraisījušas diezgan kaislīgu viedokļu apmaiņu. Šorīt, neraugoties uz ļoti skaidrajiem paskaidrojumiem, kurus jūs mums tikko sniedzāt, ir atklāta vēl viena Francijas informatīvā tīmekļa vietne, kurā ir romu datubāze, kas, protams, ir nelikumīga un kurā ir sīka un plaša informācija, tostarp uzvārdi, vārdi un iesaukas, ziņas par vecākiem, sociālajiem kontaktiem, automašīnu reģistrācijas numuri un modeļi, un partneru vārdi. Vēlreiz atkārtošu —iestādes apgalvo, ka tās nezināja par šādu datņu pastāvēšanu.

Dienas beigās — neatkarīgi no tā, vai tīmekļa vietnē atrastā informācija izrādīsies patiesa vai nē, — joprojām pastāv diskriminācijas risks, kas saistīts ar šādu datubāzu pastāvēšanu gan Francijā, gan citās Eiropas valstīs.

Tāpēc, komisāres kundze, ņemot vērā jūsu piezīmes un jūsu reputāciju nodomu stingrības ziņā, jautāšu, ko jūs domājat darīt? Kādi vēl mums ir vajadzīgi pierādījumi, lai jūs rīkotos un reaģētu, ņemot vērā šo diskriminācijas novēršanas principa pārkāpumu? Citiem vārdiem sakot un negribot izteikties pretrunīgi, mēģināsim apstiprināt šo direktīvu Francijā, Savienības dalībvalstīs un to vidū, kas veido šo svārstīgo demokrātiju.

Mēs dzirdējām par šovasar notikušajām izraidīšanām Francijā, 5. augustā izdoto apkārtrakstu, kuru, par laimi, vēlāk izņēma no tirdzniecības, MENS datni un pārējo. Mēs šovakar ar lielu interesi noklausījāmies jūsu izvirzītos argumentus. Jūs mums teicāt, ka jūs apmierina Francijas pagājušajā nedēļā dotais solījums grozīt valsts tiesību aktus saskaņā ar 2004. gadā pieņemto Eiropas direktīvu.

Tāpat kā mani kolēģi, es vēlos piekļuvi šiem dokumentiem, lai mēs varētu piekrist jūsu viedoklim un jūsu apņēmībai atjaunot tiesiskumu. Dzirdot jūsu piezīmes šajā pēcpusdienā, šķiet, ka jūs gandrīz jau esat padevusies.

Šo ilgo debašu nobeigumā ļaujiet man uzsvērt, ka tām bija viens nolūks: tās mums pierādīja, ka pats svarīgākais ir izravēt problēmas sakni, veicinot valstu centienus un Eiropas politikas nostādņu izstrādi, lai nodrošinātu tiesiskumu, kas ir Eiropas demokrātijas pamatā.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva I Rueda, Verts/ALE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Kad jūs izteicāt savu slaveno frāzi „Vienreiz pietiek!”, daudzi cilvēki šajā Parlamentā, bet īpaši uz ielas, aplaudēja.

Tas radīja lielas cerības visiem tiem no mums, kas joprojām tic Eiropas projektam. Visbeidzot kāds Komisijā uzdrīkstējās stāties pretī stiprai dalībvalstij pamattiesību jautājumā, kas vienmēr ir bijusi vissvarīgākā lieta vārdos, bet ne vienmēr rīcībā.

Tas mūs mazliet pārsteidza, un jāsaka, ka netika pareizi izprasts, ka Komisija procedūru sāka nevis uz diskriminācijas pamata, bet tikai uz brīvas pārvietošanās tiesību pamata. Es uzskatu, ka zināmā mērā tas bija trūkums, bet jebkurā gadījumā mēs turpinājām slavēt jūsu apņemšanos.

Tāpēc šodienas lēmums mūs nedaudz samulsināja, un to var teikt ne tikai par mums, bet arī par visiem tiem cilvēkiem, kuri šajā gadījumā cerēja no jums sagaidīt drosmīgu reakciju. Tā tas ir īpaši tāpēc, ka mēs zinām — ir izrādījies vairāk nekā apšaubāmi, vai jums vajadzētu uzticēties Francijas valdībai.

Otrkārt, tas ir taisnība īpaši tāpēc, ka mēs zinām —pārskatot Direktīvu par brīvu pārvietošanos, ir izdarīti satraucoši grozījumi, ar kuriem ir ieviesti daži jēdzieni un mainīta klejojošo grupu definīcija, kuras dēļ šīs grupas var uzskatīt par noziedzniekiem.

Es uzskatu, ka nevajadzētu vēl vairāk pieliet eļļu neapmierinātībai, ko mēs daži šodien izjūtam. Tāpēc mēs lūdzam jūs ļaut mums saglabāt cerību, ko jūs mums sniedzāt, izsakot savu frāzi „vienreiz pietiek”, jo mēs joprojām uzskatām, ka problēma pastāv un ka mums šajā jautājumā ir jānostājas pretim Francijas valdībai, kā arī citām valdībām.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Komisāres kundze, šīs debates ir par tādām pamattiesībām kā tiesības netikt diskriminētam un tiesības uz brīvu pārvietošanos. Vēl debates izvērsās par būtiskajiem noteikumiem, kas reglamentē mūsu darbu Eiropas iestādēs. Tas nozīmē zināt, vai dalībvalsts rīkojas labā ticībā, vai tā sniedz ticamu informāciju Eiropas iestādēm utt. Turklāt, paturot to prātā, debates izvērtās arī par to, vai mēs, Eiropas iestādes, spējam gan nodrošināt šo principu un noteikumu ievērošanu, gan skaidri runāt, un vai vajadzības gadījumā mēs spējam tos nelokāmi aizstāvēt.

Es uzskatu, ka mēs jau esam saņēmuši skaidras atbildes uz jautājumu par labu ticību. Dažas dalībvalstis, jo īpaši Francija, nav rīkojušās labā ticībā. Tās atkārtoti noliedza tādu dokumentu pastāvēšanu, kuru kopijas vēlāk tika publiskotas. Tā tas notika arī vasarā, un tagad tā notiek attiecībā uz datubāzēm. Kā var apgalvot, ka datubāzu nav, ja mēs kādā Francijas tīmekļa vietnē šodien esam atklājuši datubāzi ar nosaukumu „Romi”, kurā ir ziņas par izcelsmes pilsētām un dažāda informācija par romiem, tostarp par romiem no Bukarestes, Belgradas un Timišoaras, kuri dzīvo ES?

Ir svarīgi atbildēt arī uz citiem jautājumiem. Komisāres kundze, jūs minējāt, ka šis ir vēsturisks mirklis un ka vēsturnieki atzīs, ka Komisija pirmoreiz ir skaidri rīkojusies. Komisāres kundze, būdama vēsturniece, es gan par to ļoti šaubos. Mani māc lielas šaubas, jo pat žurnālistus māc šaubas. Nākamajā dienā pēc mana Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas apmeklējuma daži laikraksti, piemēram, Financial Times, rakstīja, ka Komisija neierosinās prāvu pret Franciju. Citi laikraksti rakstīja, ka tomēr ierosinās. Pat šodien ziņās vēstīts, ka lieta pret Franciju ir apturēta, turpretī citās — ka tā ir izbeigta.

Es vēlos teikt, ka, ja Komisija nerunās skaidru valodu — un acīmredzami tās izteikumi nav skaidri —, tai būs grūti būt par Parlamenta sabiedroto, ja tā nevēlas runāt skaidri. Ja Komisija vilcināsies, Parlaments turpinās šo lietu: nenotiks tā kā vasarā, kad lietu izbeidza. Tas turpinās par to runāt.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz (S&D). - (HU) Mēs redzam, ka krīze ir sagrāvusi daudzu Eiropas iedzīvotāju drošības izjūtu. Tā ir laba augsne ne tikai ekstrēmisma attīstībai un izplatībai, bet arī politiskām manifestācijām, proti, etnisko grupu izteikumiem par draudiem drošībai un minoritāšu un migrantu uzskatīšanu par noziedzniekiem. Francijas valdība sāka izspiest romus no Francijas to etniskās izcelsmes dēļ, kas ir nepieļaujami. Vairāki runātāji jau minēja, ka mums ir pietiekams iemesls pieņemt, ka gan Francijas žandarmērija, gan citas Eiropas valstis vēl nav pārtraukušas etnisko datu vākšanu.

Ja tas izrādīsies patiesība, mēs no sirds ceram, ka Komisija patiešām rīkosies kā līgumu un Pamattiesību hartas aizstāve un sāks procedūru saistību pārkāpuma gadījumā. Policijai ir svarīga loma sabiedriskās kārtības uzturēšanā, bet nav pieļaujams, ka etnisko profilu veidošana policijā kļūst par standarta praksi. Tas grauj minoritāšu uzticību demokrātiskajām iestādēm un var būt pamats diskriminācijai. Vairums romu Eiropā dzīvo lielā trūkumā un turklāt ir pakļauti diskriminācijai. Lai gan 2002. gada stratēģijā mēs esam nosprauduši ambiciozus plānus apkarot trūkumu, bieži vien izrādās, ka mēs cīnāmies pret trūcīgajiem, un tas noteikti ir jāpārtrauc.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Reding kundze! Jūs mums šodien ar entuziasmu teicāt (un es citēšu), ka Francijas reakcija pierāda, ka ES ir efektīva tiesiska kopiena un (es atkal citēju) ka tagad mums ir jāstrādā, lai politiski rīkotos un panāktu praktiskus rezultātus, pamatojoties uz mūsu kopīgajām Eiropas vērtībām. Man rokās ir konsolidēto līgumu un Pamattiesību hartas kopija, un es ceru, ka jūs man piedosiet, ja pilnībā nepievienošos jūsu entuziasmam.

Kādi pierādījumi ir vajadzīgi Komisijai, lai turpinātu risināt šo lietu? Kādi pierādījumi ir vajadzīgi, lai atmaskotu diskriminējošo attieksmi, izraidīšanas gadījumus, kas pašlaik tiek vērsti pret romiem Francijā un citās Eiropas valstīs?

Vai Komisija patiešām ir ieviesusi daudzus pasākumus, lai veicinātu romu integrāciju, proti, izmantojot struktūrfondus? Es tomēr brīnos, vai, atsakoties redzēt reālos faktus, Komisija patiesībā nav iešāvusi pati sev kājā.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Reding kundze! Man jāatzīst, ka arī es šovakar jūtos vīlusies. Daudzi no mums ir ievērojuši jūsu iepriekšējos paziņojumus un pat nav jūs atbalstījuši. Tagad mēs sapratām, ka procedūra brīvas pārvietošanās pārkāpuma gadījumā ir tikai apturēta. Tomēr šodienas diskusiju tēma ir diskriminācija. Reding kundze, jūs vēlaties pierādījumus un lūdzāt Francijas valdībai (un tikai Francijas valdībai) tos sniegt. Jūs mums to sakāt un esat teikusi katrreiz, kad mēs jums to jautājam.

Komisāres kundze, visu cieņu jums, bet man jāsaka, ka es sāku šaubīties, vai jums vispār rūp, kas mums ir sakāms. Es šajā nedēļas nogalē biju Marseļā, kur es tikos ar apvienībām, kas strādā ar romu kopienu. Es šajā jomā aktīvi darbojos jau daudzus gadus, un man jāsaka, komisāres kundze, ka mani šausmināja tas, ko viņi man pastāstīja par romu situāciju Marseļas provincē. Reding kundze, romi Francijā ir nobijušies, viņi ir nogājuši pagrīdē. Viņi neuzdrošinās pamest savas pagaidu apmetnes. Viņu bērni vairs neuzdrošinās apmeklēt skolu. Asociācijas nespēj noteikt, kur viņi atrodas, un tāpēc nevar uzraudzīt viņu sociālo labklājību un veselību. Komisāres kundze, to mums pastāstīja asociācijas. Tāda ir pašreizējā romu situācija Francijā.

MENS datne — nerunāsim vairs par šo datni! Žandarmērija ir paziņojusi, ka tā ir izdzēsta. Komisāres kundze, ja jūs rūpīgi izlasīsiet CNIL ziņojumu, jūs redzēsiet, ka CNIL veiktās pārbaudes attiecās uz etnisko izcelsmi. Tāpēc palūgsim pārbaudes ziņojumus. CNIL ir cienījama iestāde. Attiecībā uz visu CNIL veikto pārbaužu ziņojumiem un ..

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! 9. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru aizsākās savlaicīgas un vajadzīgas debates. Parlaments darīja savu darbu.

Daži no mums domā, ka, pamatojoties uz jūsu pārliecinošajiem turpmākajiem paziņojumiem — atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem — un uz jūsu paskaidrojumiem, kurus jūs mums sniedzāt šovakar, vienīgais secinājums, ko mēs varam izdarīt, ir vilšanās par to, ka pret Franciju nav ierosināta procedūra. Jānorāda, ka mūsu debates nebija par Franciju un pavisam noteikti ne pret Franciju; tās bija debates par tādiem Eiropas integrācijas pamatprincipiem kā personu brīva pārvietošanās, jo Eiropa nenozīmē tikai brīvu preču un kapitāla apriti, bet pirmkārt jau eiropiešu likumīgu brīvu pārvietošanos bez diskriminācijas etniskās izcelsmes dēļ.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja attiecībā uz etniskajiem reģistriem vēl ir atlicis izmeklējams kas tāds, kas vēl nav pilnībā noskaidrots, tas ir Komisijas pienākums. Tomēr jānorāda, ka šis darbs nav pabeigts, jo Parlamentam ir jāsaglabā modrība, lai tas neieslīgtu populismā, meklējot nevis risinājumus vai atbildes sociālās atstumtības problēmām, bet gan grēkāžus.

Šis darbs ietver ne tikai pretošanos populismam un ar to saistītajiem kārdinājumiem. bet arī darbu nolūkā integrēt tos, kurus atstumj, tos, kurus ilgu laiku uzskata par kritisku grupu, un, protams, romus.

Parlamentam ir jāsponsorē konference par romu kopienas integrāciju. Parlamentam jāsaka arī, ka darbs vēl nav padarīts; faktiski, tas ir tikai sācies, un mums vēl ir ļoti daudz darāmā. Tas nozīmē, ka, pat ja procedūra pret Franciju beigās netiks sākta, šīm debatēm būs bijusi jēga, jo tās būs izrādījušās savlaicīgas un vajadzīgas.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) Jūs jau visi zināt, ka bija paredzēts, ka 2010. gads būs Eiropas gads, kas būs veltīts nabadzības, sociālās atstumtības, diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanai. Tomēr patiesībā es uzskatu, ka cīņa ir zaudēta, vismaz ne šogad.

Situācija pamattiesību jomā Eiropas Savienībā kļūst drīzāk kritiska, nevis uzlabojas, ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi; valdības dažās dalībvalstīs biežāk veic diskriminējošas darbības — jau tika pieminētas izraidīšanas un datu bāžu veidošana par romu etnisko izcelsmi. Kamēr Komisija nespēj garantēt pamattiesību īstenošanu ES, cietīs tās tēls, kāds tai ir kā šo tiesību aizstāvei. Iestādes nevar atļauties tā riskēt.

Priekšsēdētāja vietniece Reding kundze, vai Komisija izpētīs un izmeklēs arī citus diskriminācijas gadījumus, par kuriem ziņots dalībvalstīs? Vai Komisija tomēr var pabeigt savas izmeklēšanas, paturot prātā uz to izdarīto politisko spiedienu?

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). - (HU) Gan ES, gan starptautiskie tiesību akti skaidri aizliedz etnisko diskrimināciju. Neraugoties uz to, dažas dalībvalstis bieži tur aizdomās par slēptu diskrimināciju pret minoritātēm, kas mīt to teritorijās. Es šobrīd nevēlos runāt par slēpto diskrimināciju, bet vēlos pievērst jūsu uzmanību spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuru dēļ etniskās minoritātes kopienā atrodas neizdevīgākā situācijā. Lai gan tas, ka jaunā Slovākijas valdība grozīja tiesību aktus par valsts valodas aizsardzību, ir solis pareizajā virzienā, tiesību aktā joprojām ir noteikti naudas sodi. Tāpēc šādi tiesību akti patiešām var nobiedēt un nostādīt neizdevīgākā situācijā tos pilsoņus, kuru dzimtā valoda nav slovāku valoda. Savā nostājā par šo tiesību aktu Venēcijas komisija skaidri izteicās, ka šie tiesību akti ir pretrunā Eiropas reģionālajai vai minoritāšu valodu hartai un nepamatoti ierobežo minoritāšu valodas izmantošanas iespējas. Es vēlos lūgt Komisijai, Komisāres kundzei un Eiropas Parlamentam rūpīgi pārskatīt un atzīt par nepieļaujamu jebkādu praksi ES teritorijā, kuru var izmantot etniskai vai rasiskai diskriminācijai.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Pirms mēneša Eiropas Parlaments pauda savas bažas par romu etniskās izcelsmes pilsoņu masveida izraidīšanu un noraidīja jebkādu saistību starp noziedzību un imigrāciju. Savukārt Rumānija kopš 2007. gada Eiropas stratēģijas romu jautājumā ir popularizējusi ideju, kas tika nolasīta Eiropadomes sanāksmē septembrī.

Es vēlos uzsvērt, ka līdz šim nav rasts nekāds risinājums. Turpretī mēdiju ziņojumi par MENS datnes pastāvēšanu Francijā ir saasinājuši debates par diskriminācijas novēršanas principa ievērošanu. Es uzskatu, ka Komisijai vispirms ir jāsāk izmeklēšana attiecīgajās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras neizriet no profiliem, kas izveidoti atbilstoši etniskajiem kritērijiem.

Nobeigumā vēlos paust savu atzinību par oficiālo apņemšanos ievērot Eiropas tiesību aktus pārvietošanās brīvības jomā, kuru Francijas valdība izteica pagājušajā piektdienā. Francijai un Rumānijai ir jāsadarbojas, lai veicinātu romu sociālo iekļaušanu un iegūtu vajadzīgo finansējumu.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Šodienas debates vēlreiz pierāda, cik svarīgs bija lēmums, ko Eiropas Parlaments pieņēma 9. septembrī, citiem vārdiem sakot, mūsuprāt, dalībvalsts Francija šajā gadījumā pārkāpa pamattiesības, diskriminējot cilvēkus viņu etniskās izcelsmes dēļ, un mēs jūs aicinājām rīkoties. Jūs esat ļoti skaidri izteikusies un līdz šim ar entuziasmu risinājusi visus jautājumus, par ko jūs saņēmāt viennozīmīgu mūsu atbalstu. Tomēr es uzskatu, ka jūs esat spērusi soli atpakaļ, jo aicinājumu sākt procedūru līguma pārkāpuma gadījumā, pamatojoties uz diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, vēlreiz pamato dokumenti, ko daži runātāji jau norādīja un kas minēti arī šodienas Francijas laikrakstos. Ir pilnīgi skaidrs, ka romi savas etniskās izcelsmes dēļ ir diskriminēti un ir pārkāpta ne tikai viņu pārvietošanās brīvība. Tāpēc es aicinu rīkoties un sākt procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Drošības dienesti datubāzu radīšanu par cilvēkiem, kas izdarījuši noziedzīgas darbības, uzskata gandrīz vai par dabisku sava preventīvā darba daļu.

Datubāzēm, kas izveidotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, lai savāktu datus, var piekļūt tikai pilnvarotas personas, un savākto informāciju var izmantot tikai, lai aizsargātu sabiedrību no noziedzīgām darbībām. Es esmu diezgan pārliecināts, ka, tāpat kā citu valstu drošības dienesti, arī Francijas un Nīderlandes dienesti ir ieinteresēti veikt drošības analīzi tikai tiešajam darbam vajadzīgajai informācijai, kurā parasti neietilpst informācija par etnisko izcelsmi vai piederību rasei. Es iedomājos, ka noteikti var izmeklēt, vai drošības dienestu centība nav bijusi pārmērīga, un atkarībā no rezultātiem šo informāciju var slepeni apstrādāt, lai tas būtu pieņemami Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Dāmas un kungi! „Kustība par labāku Ungāriju” (Jobbik kungs) 2006. gada sākumā ierosināja, ka vajadzētu nodrošināt iespēju sodāmības reģistros norādīt etnisko izcelsmi, lai atbilstošā gadījumā varētu pievērst uzmanību čigānu noziedzniekiem. Mēs joprojām atbalstām šādu nostāju. Tolaik kreisi liberāli noskaņotie mēdiji nodēvēja Jobbik kungu par ekstrēmistu. Pēc četriem gadiem mēs redzam, ka šādus sarakstus veido Francija saistībā ar čigānu izraidīšanu. Mēs redzam, ka Holandē viņus uzskata par draudu valsts drošībai un arī tur atklājas datubāzes. Mēs varam redzēt arī, ka Somijas aizturēšanas iestādēs reģistrē to čigānu etnisko izcelsmi, kas atzīti par vainīgiem noziedzīgā darbībā.

Un tagad ļaujiet man uzdot jautājumu vienam no mūsu referentiem šeit, dāmai no Slovākijas, kura tik skaļi smējās par cietušajiem Ungārijā. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi liekulīgi, ka viņa nosoda datu vākšanu par čigāniem, lai gan, būdama Slovākijas politiķe, atbalsta rasistisko valodu likumu, kurā paredzēti sodi cilvēkiem par runāšanu savā dzimtajā valodā.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, īsumā sakot, lieta pret Franciju nav izbeigta. Tā ir atlikta, jo mums ir jāsagaida tiesību akta praktiska īstenošana un mēs nevaram izdot spriedumus par likumprojektiem. Tiesību aktu priekšlikumi ir pieļaujami, bet tie ir jāīsteno, lai mēs varētu lietu slēgt. Tāpēc šī lieta joprojām ir atvērta.

Attiecībā uz etniskajām datubāzēm, kuras CNIL, neatkarīga Francijas datu aizsardzības iestāde, pārbauda saskaņā ar Francijas tiesību aktiem un — šajā gadījumā — saskaņā ar Eiropas direktīvām, mēs paļaujamies uz neatkarīgām valsts datu aizsardzības iestādēm, jo saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem to pienākums ir veikt šo analīzi. Es uzskatu, ka neatkarīgā Francijas datu aizsardzības iestāde ir pierādījusi, ka ir spējīga to izdarīt.

(FR) Pēc visa teiktā es domāju, ka ir ļoti svarīgi sev atgādināt, par ko mēs patiesībā šeit runājam.

Neskaitot Francijā dzīvojošos romus, Eiropā ir 10 miljoni romu, kas ir lielākā etniskā minoritāte Eiropā. Es pati nāku no valsts, kurā ir 500 000 pilsoņu. Ja ir 10 miljoni romu, jūs varat novērtēt, cik svarīgs ir šis jautājums. Romi lielākajā daļā dalībvalstu dzīvo ārkārtīgi lielā nabadzībā. Viņi saskaras ar problēmām saistībā ar mājokļiem, izglītību, veselību un darbu, un, manuprāt, īsts negods ir tas, ka šīs problēmas vēl nav atrisinātas. Tāpēc es ceru, ka pašreizējie pasākumi turpināsies, un es domāju, ka tie atzinīgi jānovērtē, jo mums nevajadzētu pieciest šādu diskrimināciju.

Pašreizējie pasākumi vismaz kalpos kā modinātāja zvans dalībvalstīm. Es neesmu aizmirsusi, ka ministru sanāksmē, kas šā gada aprīlī notika Kordovā, tikai trīs no divdesmit septiņām dalībvalstīm bija pārstāvētas ministru līmenī. Tāpēc gadu vēlāk mēs varam sasaukt vēl vienu ministru sanāksmi pēc tam, kad būsim veikuši sīku izmeklēšanu, kā arī izveidot darba grupu, kas izpētīs romu situāciju un jautājumu, vai ir jāizmanto Eiropas līdzekļi, lai noskaidrotu, kas patiesībā notiek. Es jau minēju, ka mēs sasauksim vēl vienu ministru sanāksmi — gadu vēlāk, lai redzētu, tieši kādas saistības katra no dalībvalstīm ir uzņēmusies valsts stratēģijā attiecībā uz romiem Eiropā.

Es ceru, ka pašreizējā neglītā situācija vismaz kalpos tam, lai nodrošinātu, ka, formulējot politikas nostādnes lielas nabadzības novēršanai, romus vairs nenostums maliņā.

Ja tagad, kad mums ir iespēja, mums tas neizdosies, nākamajai Eiropas Parlamenta paaudzei būs tieši tāda pati diskusija, kāda mums bija pirms dažām nedēļām. Mēs taču to negribam, tāpēc rīkosimies tagad!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski.(PT) Etnisko profilu izstrāde dalībvalstīs nav jauna prakse, bet pēdējo gadu laikā tā kļūst intensīvāka, jo īpaši pēc teroristu uzbrukumiem Madridē un Londonā. Tomēr vienīgā valsts, kas ir risinājusi šo problēmu un izstrādājusi tiesību aktus šajā jomā, ir Apvienotā Karaliste. Profilu izveide konkrētās datubāzēs var būt likumīga, un tai var būt likumīgi nolūki. Tomēr, ja datu vākšanā izmantoto kritēriju pamatā ir vienīgi piederība rasei, tie jāuzskata par diskriminējošiem un tātad nelikumīgiem. Iestādes var likumīgi pārbaudīt identitāti un uzraudzīt atbilstošās teritorijas, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību un drošību un lai novērstu noziedzību un uzraudzītu nelegālo imigrāciju. Tomēr indivīdu fiziskās īpašības un etnisko izcelsmi nevajadzētu uzskatīt par norādi, ka šie indivīdi ir noziedznieki vai ka viņi valstī atrodas nelegāli. Katrs gadījums būtu jāizskata atsevišķi, un būtu jābūt vēl kādam iemeslam, ne tikai personas piederība rasei vai etniskā izcelsme, lai datus par šādām personām varētu reģistrēt datubāzē vai atšķirīgi attiekties pret šādām personām.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika