Indekss 
Debates
PDF 3988k
Otrdiena, 2010. gada 19. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Deleģētie akti (Reglamenta 87. a pants) (sk. protokolu)
 3.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 4.  Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)
 5.  Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — Budžeta grozījums Nr. 6/2010, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa — Komisija, X iedaļa —Eiropas Ārējās darbības dienests — Grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (debates)
 6.  Nabadzības izskaušanai veltītās starptautiskās dienas attīstības aspekti — Minimālā ienākuma nozīme nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā (debates)
 7.  Svinīgā sēde – Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-Moon uzruna
 8.  Balsošanas laiks
  8.1.  Statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (A7-0217/2010, Brian Simpson) (balsošana)
  8.2.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Nordjylland/Dānija (A7-0270/2010, Barbara Matera) (balsošana)
  8.3.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — NXP Semiconductors / Nīderlande (A7-0269/2010, Barbara Matera) (balsošana)
  8.4.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Qimonda/Portugāle (A7-0271/2010, Barbara Matera) (balsošana)
  8.5.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Cataluña automoción / Spānija (A7-0272/2010, Barbara Matera) (balsošana)
  8.6.  Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (A7-0260/2010, Carmen Fraga Estévez) (balsošana)
  8.7.  Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā (A7-0262/2010, Jarosław Leszek Wałęsa) (balsošana)
  8.8.  Sievietes nestabilās darba attiecībās (A7-0264/2010, Britta Thomsen) (balsošana)
 9.  Balsojumu skaidrojumi
 10.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 11.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 12.  Parlamenta nostāja attiecībā uz Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu — visas iedaļas — Projekts budžeta grozījumam Nr. 3/2010: III iedaļa — Komisija — papildu pasākumi banānu nozarē (BAM) (debates)
 13.  Budžeta pārskatīšana (debates)
 14.  Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)
 15. Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos (debates)
 16. Indīgo dubļu izraisītā katastrofa Ungārijā (debates)
 17.  Eiropas Savienībā pastāvošas datubāzes, kas saistītas ar piederību rasei vai etnisko izcelsmi (debates)
 18.  Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)
 19.  Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
 

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

 

2.  Deleģētie akti (Reglamenta 87. a pants) (sk. protokolu)

3.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

4.  Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

5.  Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — Budžeta grozījums Nr. 6/2010, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa — Komisija, X iedaļa —Eiropas Ārējās darbības dienests — Grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (debates)
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

- Gräßle kundzes un Rivellini kunga ziņojums Budžeta kontroles komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu (COM(2010)0085 - C7-0086/2010 - 2010/0054(COD)) (A7-0263/2010),

- Rapkay kunga ziņojums Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (COM(2010)0309 - C7-0146/2010 - 2010/0171(COD)) (A7-0288/2010), un

- Gualtieri kunga un Surján kunga ziņojums Budžeta komitejas vārdā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2010 projektu, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa — Komisija, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (13475/2010 - C7-0262/2010 - 2010/2094(BUD)) (A7-0283/2010).

 
  
 

Kolēģi! Man jums jāpaziņo, ka vairāki ievērojami viesi no Komisijas un Padomes ir pašlaik iekļuvuši satiksmes sastrēgumā, bet viņi jau ir ceļā un pēc dažām minūtēm būs šeit.

Mēs pavisam drīz pabeigsim aizraujoša likumdošanas un starpiestāžu piedzīvojuma pēdējo posmu — četrpusējas sarunas par vērienīga, lietderīga, atbildīga un uz nākotni vērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.

Šodien mēs apspriedīsim tiesību aktus par Civildienesta noteikumiem, Finanšu regulu un budžeta grozījumiem. Mēs par šiem tekstiem balsosim rīt. Tie ir radušies mēnesi ilgu intensīvu sarunu rezultātā starp Eiropas iestādēm, kas strādāja, lai sasniegtu kopēju mērķi — nodrošināt, ka Eiropas Savienības balss tiek sadzirdēta un respektēta visā plašajā pasaulē. Mēs Eiropas Parlamentā uztvērām savu pienākumu ļoti nopietni. Mēs uzskatījām, ka ārējā darbībā, tāpat kā citās jomās, Kopienas interesēm un metodēm ir jābūt pirmajā vietā.

Mēs ar nepacietību gaidām šodienas izšķirošās debates. Mēs ar vēl lielāku nepacietību gaidām EĀDD darbības sākumu 2010. gada 1. decembrī — tieši vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, baronese C . Ashton, Šefčovič kungs, komisār J. Lewandowski, dāmas un kungi! Es nevaru vien sagaidīt, kad šis dienests sāks darbu, un es ceru, ka tas gūs starptautiskus panākumus, jo šā mērķa dēļ tas tika izveidots.

Iestādes ir parādījušas, ka tās spēj risināt problēmas. Parlaments arī piedalījās to risināšanā. Mēs ātri pieņēmām lēmumus — dažus, iespējams, pārāk ātri. Šis dienests ir nezināma teritorija — terra incognita — , tas maina dažus no iepriekšējiem budžeta tiesību un personāla tiesību pamatprincipiem. Ilgtermiņā tas var radīt mums lielas problēmas. Man kā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas loceklei šā dienesta neviendabīgais raksturs rada pastāvīgas bažas ne tikai par tā efektivitāti, bet arī par mūsu iespējām to uzraudzīt. Kopīgajā Rivellini-Gräßle ziņojumā ir mēģināts risināt šīs problēmas. Mēs esam centušies panākt vislabāko risinājumu jaunajam dienestam, Parlamentam un nodokļu maksātajiem. Mēs esam skaidrojuši procesus un sadalījuši pienākumus. Mēs esam stiprinājuši Parlamenta ietekmi attiecībā uz uzdevumiem ārpolitikas jomā, mēs esam palielinājuši pārredzamību, uzliekot dienestam pienākumu sniegt skaidrus ziņojumus, un mēs esam palielinājuši pārskatatbildību. Mēs esam skaidri paziņojuši ES vēstniekiem, ka viņu galvenais uzdevums ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, un ir svarīgi, lai viņu pašu dienests arī to viņiem skaidri pasaka. Mēs esam radījuši sinerģiju, kopīgi izmantojot grāmatvedības sistēmu un piešķirot Komisijas iekšējam revidentam pilnvaras uzraudzīt, kā tiek pārvaldīti fondi, kas vajadzīgi, lai dienests efektīvi darbotos. Eiropas Attīstības fonds un tā iekļaušana budžetā paliek Komisijas darba kārtībā, tāpat kā budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšana paliek Padomes darba kārtībā.

Es vēlos pateikties visiem, kas palīdzēja sasniegt šo rezultātu — līdzreferentiem un ēnu referentiem, kas arī parakstīja kompromisa variantu. Es vēlos sirsnīgi pateikties arī sarunu partneriem no Beļģijas prezidentūras. Viņi ir veikuši lielu darbu.

Dienestam ir vēl jāveic svarīgs mājasdarbs. Nekādi ietaupījumi uz efektivitātes rēķina no šīs apvienošanās nav gaidāmi. Dienests paredzēja ietaupījumus 10 % apmērā, kas nav daudz, bet attiecībā uz vadošajiem amatiem tas vēl ir tālu no šā mērķa. Visi sačukstas par meksikāņu armiju. Cik profesionāls var būt dienests, ja tas pat nezina, kādi ir tā uzdevumi? Iespēja sīkāk noteikt savus uzdevumus vēl nav izmantota, un ir ļoti svarīgi drīzāk pie šā jautājuma atgriezties. Liela nozīme jāpiešķir personāla saliedēšanai. Priekšrocības, kas līdz šim piešķirtas dalībvalstu diplomātiem, liek mums bažīties. Ja dažas štata vietas tiks izsludinātas vairākas reizes un ja atkal tiks izmantota vecā pasaules koloniālā karte, mums būs ļoti nopietni jāapspriež šī dienesta darbība. Mums būs jāapliecina šim dienestam, ka sniegsim tam savu kritizējošo atbalstu un ka Budžeta kontroles komiteja paturēs to acīs. Es vēlu tam panākumus, kas Eiropai pasaulē ir tik ļoti vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 

  Crescenzio Rivellini, referents.(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Manuprāt, izstrādājot Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), vai, konkrētāk runājot, izstrādājot pamatprincipus un standartus, kas reglamentē Savienības budžetu attiecībā uz šo jauno diplomātisko dienestu, ir paveikts lielisks darbs. EĀDD, kas izveidots saskaņā ar Lisabonas līgumu, būs iekļauti Padomes, Komisijas un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, kas pārstāvēs Eiropas Savienību visos ārpolitikas jautājumos.

EĀDD sākotnējai uzbūvei bija vairāki trūkumi, kurus radīja tā sarežģītā, decentralizētā struktūra ar sazarojumiem visā pasaulē. Jo īpaši neskaidra bija to finanšu tirgu dalībnieku pārskatatbildība, kurus aicināja pārvaldīt budžetus simtiem miljonu euro apmērā, un tas varēja palielināt krāpšanas un korupcijas risku, kaitējot Savienības budžetam.

Lai gan Lisabonas līgums ievērojami palielināja Parlamenta pilnvaras, nosakot, ka tā ir vienīgā iestāde, kas pārstāv Eiropas pilsoņus, debatēs par EĀDD izveidi vispirms dominēja Komisija un Padome, kas darīja visu, lai tās struktūra pretēji Kopienas metodei balstītos uz starpvaldību principiem. Pēc ilgām apspriedēm ar Beļģijas prezidentūru un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās, atsakoties no sākotnējā risinājuma un palielinot Parlamenta nozīmi, lai tas varētu aktīvi iesaistīties Eiropas debatēs.

Pamatjautājumi ir šādi: Komisijai ir jāiesniedz budžeta projektam pievienots darba dokuments, kurā visaptveroši jābūt minētiem, inter alia, visiem administratīvajiem un darbības izdevumiem, kas saistīti ar Savienības ārējo darbību, ietverot arī kopējo ārlietu un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku. 1. pantā ir uzskaitītas Eiropas Savienības iestādes. Pienākumu saraksts jāpievieno gada darbības pārskatam, ko sagatavo Komisijas ģenerāldirektori. Delegāciju vadītāji kopā ar ģenerāldirektoriem apmeklē attiecīgo Parlamenta komiteju sanāksmes. EĀDD un Komisijai ir kopīgs revidents un grāmatvedis. Šis risinājums ir jāpārskata 2013. gadā. Dalībvalstīm ir pilnā mērā jāatbalsta Savienība, uzņemoties atbildību par Eiropas Ārējās darbības dienesta pagaidu darbiniekiem.

Pēc tam mums būs jāapspriež daži svarīgi jautājumi, kuriem mēs pievērsīsimies Finanšu regulas nākamā trīsgadu posma pārskatīšanā. Tie skar iestāžu budžeta izpildes apstiprināšanu un Eiropas Sociālā fonda iekļaušanu vispārējā budžetā. Sarunu rezultāti ir labi, jo īpaši attiecībā uz Parlamentu, tāpēc ka tā nozīme ir stipri palielinājusies. Tas, ka Regulā ir minētas visas iestādes, — kas nozīmē, ka citu iestāžu budžeta izpildes apstiprināšana ir tikai laika jautājums —, ir lielisks rezultāts, tāpat kā tas, ka tajā abām iestādēm ir paredzēts viens kopīgs revidents un grāmatvedis. Esmu pateicīgs visiem par veikto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Bernhard Rapkay, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad es saku „dāmas un kungi”, es šajā uzrunā iekļauju arī jūs, baronese Ashton, jūs, Šefčovič kungs, un jūsu komandu, kā arī Padomes prezidentūru, jo, galu galā, mēs pieredzējām koleģiālu sadarbību, bez kuras mēs noteikti nebūtu varējuši sasniegt pašreizējos rezultātus.

Es priecājos par sasniegtajiem rezultātiem, vismaz attiecībā uz to daļu, par kuru es biju atbildīgs un par kuru man bija visaptverošs priekšstats. Taču es gribu teikt, ka šis rezultāts nepārsteidz, jo mēs šo darbu neuzsākām tikai tagad. Priekšsēdētāja kungs, jūs rīkojāties gudri, kad jau no paša sākuma regulāri sasaucāt visus referentus, lai apmainītos ar idejām — jau E. Brok, G. Verhofstadt un R. Gualtieri ziņojumu laikā. Tāpēc attiecīgajiem cilvēkiem bija skaidrs, kas vēlāk būs jādara, un tiem, kam bija jādara vēlākais darbs, bija skaidrs, kāds sagatavošanas darbs jau ir paveikts. Šā iemesla dēļ galvenais jautājums bija, kā Civildienesta noteikumiem piemērot organizatoriskos aspektus, par kuriem bija vienojušies Parlaments un Padome saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, kompetences jomās, uz kurām attiecas minētie Civildienesta noteikumi. Kad es saku „organizatoriski aspekti”, es ar to domāju, ka organizācija ir politika un ka politika ir organizācija. To mēs, protams, bijām spiesti vairākkārt atzīt detalizēto sarunu laikā, jo tad jau bija skaidrs, ka, iespējams, cilvēki interpretē vienu un to pašu jautājumu nedaudz atšķirīgi. Tomēr uzvarēja sadarbības gars. Es uzskatu, ka šiem jautājumiem ir iespējams rast ļoti saprātīgus risinājumus.

Kas mums faktiski bija jādara, lai pielāgotu politiku, un kas mums bija jānosaka Civildienesta noteikumos? Pirmkārt, mums bija jānodrošina vienāda attieksme pret visām trim darbinieku kategorijām. Es vēlos pieminēt šo jautājumu, jo, kā jūs zināt, Līgumā ir teikts, ka EĀDD personāls sastāv no Komisijas, Padomes un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem. Pēdējā kategorija bija jo īpaši problemātiska, jo tā bija kaut kas jauns. Mums bija jāatrisina gandrīz antagonistiskā pretruna starp Kopienas pieeju un starpvaldību pieeju. Ir pats par sevi saprotams, ka Padome un dalībvalstis labprāt izvēlas starpvaldību pieeju, bet mēs dodam priekšroku Kopienas pieejai. Manuprāt, mēs kopīgi atrisinājām šo problēmu, tāpēc varam būt ļoti apmierināti.

Mums bija jāņem vērā — un jāturpina ņemt vērā — dzimumu līdzsvars un ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvars. Mēs vēlamies izveidot mūsdienīgu dienestu arī dzimumu līdztiesības ziņā. Es priecājos, baronese Ashton, ka papildus tam, ko esam iekļāvuši obligātajos Civildienesta noteikumos, jūs esat apsolījusi mums, ka sniegsit vēl vienu personīgu paziņojumu, kas veidos daļu no noteikumu kopuma. Tas liecina par ievērojamu progresu gan dzimumu līdztiesības, gan ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumā.

Mums ir vajadzīgas vienādas tiesības un vienādi pienākumi, tostarp arī lojalitāte no visu trīs kategoriju darbinieku puses pret Augstā pārstāvja institūciju, kuru pašlaik pārstāv baronese Ashton. Mums bija jāveic neliels papildu darbs jautājumā par diplomātisko dienestu veto tiesībām saistībā ar to darbinieku līgumu pagarināšanu, kas nāk no diplomātiskajiem dienestiem. Taču mēs arī šo jautājumu atrisinājām.

Tomēr ir viens jautājums, kuru nedrīkstam novērtēt par zemu. Mēs kopīgi vienojāmies, ka šo jautājumu nevar iekļaut Civildienesta noteikumos. Jaunajam Eiropas diplomātiskajam dienestam ir vajadzīga atsevišķa identitāte. Ikvienam tā darbiniekam ir jāstrādā kopīga mērķa labā, un tāpēc jo īpaši svarīgs ir vienāds apmācības un tālākizglītības veids. Šis jautājums šķita jo īpaši svarīgs dažiem no maniem sarunu biedriem, un es to labi saprotu. Es tikko teicu, ka mums neizdevās to atrisināt. Bija skaidrs, ka nebūs iespējams to sistemātiski iekļaut Civiltiesību noteikumos. Taču šeit man vēlreiz jāpateicas Augstajai pārstāvei, jo mani informēja, ka viņa vēlas kaut ko darīt, lai atrisinātu šo jautājumu, ka viņa uzskata to par svarīgu pienākumu un būtisku vajadzību un ka viņa sniegs vēl vienu paziņojumu par saistībām šajā jautājumā, kuras, lai gan neattiecas uz Civildienesta noteikumiem, dos mums un visiem tiem, kas šo jautājumu uzskata par ārkārtīgi svarīgu, pārliecību par mūsu kopējā Ārējās darbības dienesta veiksmīgu turpmāko darbu.

Paturot to prātā, mēs varam teikt, ka esam paveikuši lielu darbu un dienests ir gatavs 1. decembrī droši sākt darboties.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri, referents.(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisāri, dāmas un kungi! Parlaments ir apstiprinājis jaunas budžeta iedaļas izveidi, kas paredzēta Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), kā arī papildu finansējumu tā personālam. Šāda nostāja ir izskaidrojama ar Parlamenta vēlmi nodibināt EĀDD, jo Eiropai tas ir ārkārtīgi vajadzīgs, bet tas, protams, nenozīmē, ka Parlaments atteiksies no savas budžeta lēmējinstitūcijas funkcijas debatēs par struktūrvienību, kam jārisina krīžu pārvaldības jautājumi, vai par personāla politikas prioritātēm, kā liecina rezerves, kuras iekļāvām 2011. gada budžetā.

Noteikumi, kurus gatavojamies pieņemt, nostiprina Madrides nolīguma rezultātus un dažos gadījumos iet tālāk par tiem, par ko es vēlos pateikties Rapkay kungam, Gräßle kundzei un Rivellini kungam. Man jāpateicas arī baronesei Ashton un Christophersen kungam par pretimnākšanu un atvērtību mūsu diskusijās.

Civildienesta noteikumi nodrošina visam EĀDD personālam vienādas tiesības un pienākumus neatkarīgi no viņu izcelsmes un prasa, lai Augstā pārstāve nodrošina ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Šie noteikumi būs saistoši, un Parlaments gādās, lai tos ievēro. Taču tajos nav piemērota kvotu sistēma, ko būtu ne tikai grūti ieviest, bet ko piemērot būtu arī nepareizi. Finanšu regula nodrošina stabilu kontroles sistēmu, kā arī to, lai EĀDD būtu cieši saistīts ar Komisiju.

Es atzinīgi vērtēju veiksmīgo atsevišķu budžeta pozīciju izveidi galvenajām kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām, kas nozīmē lielu soli uz priekšu Parlamenta iespējā kontrolēt kopējo drošības un aizsardzības politiku.

Tāpēc ar rītdienas balsojumu mums būs spēcīgāks, Kopienas tiesībām un pienākumiem un ciešākām parlamentārajām pārbaudēm pakļauts EĀDD. Mēs šajās pārbaudēs būsim prasīgi, bet vienlaikus mēs tās veiksim ar lielu atbildības sajūtu un konstruktīvi, jo mēs esam apņēmušies palīdzēt Augstajai pārstāvei vērienīgajā uzdevumā nodrošināt Eiropai reālu ārpolitiku, kas kalpos tās vērtībām un interesēm.

 
  
MPphoto
 

  László Surján, referents. (HU) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju to, ka šīs debates notiek Padomes un komisāru klātbūtnē. Kad mēs plānojām 2010. gada budžetu, mēs ierosinājām jautājumu par resursiem ārējam diplomātiskajam dienestam. Atbilde bija, ka mums nav vajadzīgi atsevišķi resursi, jo šo problēmu var atrisināt, pārdalot budžeta resursus. Kā Budžeta komitejas locekļi mēs faktiski tam neticējām. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Faktiski bija iespējams segt vairākumu izmaksu, pārdalot budžeta resursus, bet, pievienojot divus grozījumus, rodas papildu izmaksas aptuveni EUR 44 miljonu apmērā. Šīs papildu izmaksas aptuveni aptver viena ceturkšņa izdevumus, taču mēs redzam, ka dienesta izveide joprojām ir 10 % līmenī. Acīmredzot finansējums, ko, es ceru, pieņems rīt, attieksies uz ilgāka laikposma izdevumiem nekā tas, kurā tie faktiski tiek izmantoti. Tas prasa konkrētu uzdevumu veikšanu, kā, piemēram, finansējuma apmēra grozījumus. Mūsuprāt, nav vērts tos pašlaik veikt. Ir daudz svarīgāk nodibināt šo dienestu pēc iespējas ātrāk un panākt progresu tā darbībā, jo viens no svarīgākajiem Lisabonas līgumā paredzētajiem uzdevumiem ir panākt ES redzamību pasaulē.

Atmetot laikietilpīgus pasākumus, mēs tomēr nosakām, ko mēs sagaidām, kā to darīja iepriekšējie referenti. Mēs uzskatām, ka ģeogrāfiskais līdzsvars dienesta izveidē ir ļoti svarīgs, bet, lai stimulētu visu sistēmu, mēs neiekļāvām nekādus saistošus noteikumus attiecībā uz rezervēm. Mēs vēlamies arī, lai tiktu sniegtas garantijas, ka pieejamais finansējums tiks izlietots laika ziņā proporcionāli un ievērojot ekonomiju, jo pašlaik mēs visur saskaramies ar ierobežojumiem.

Visbeidzot, mēs vēlamies skaidru sadarbību un savstarpēju atbalstu no dalībvalstu Ārējās darbības dienestu puses, jo tas ļautu mums veikt konkrētus uzdevumus valstīs, kurās attiecīgā dalībvalsts nav pārstāvēta, bet kurās atrodas Eiropas dienests. Tas nodrošinātu arī rentabilitāti attiecīgajām dalībvalstīm un nepārprotami uzlabotu sadarbības gaisotni. Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka Parlaments savā balsojumā atbalstīs budžeta resursu pārdalīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Knut Fleckenstein (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uz īsu brīdi pārtraukt debates, lai informētu jūs un savus kolēģus, ka vakar vakarā trīs teroristi ielauzās Čečenijas parlamentā, nogalinot vairākus drošības dienesta darbiniekus un saņemot ķīlniekus. Šie teroristi paši arī tika nogalināti. Parlamentam ir jāizsaka šā terora akta stingrs nosodījums, jo terorismam nav attaisnojuma. Mēs izsakām līdzjūtību upuru ģimenēm.

Es vēlējos īsi pieskarties šim jautājumam, jo mēs šonedēļ vēlreiz apspriedīsim situāciju Ziemeļkaukāzā. Es atvainojos par debašu pārtraukšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos pateikties mūsu kolēģim Fleckenstein kungam par šo informāciju. Protams, ņemot vērā to, ko jūs teicāt, mēs nosodām visus terora aktus. Šis gadījums mūsu acīs ir jo īpaši uzkrītošs terora akts, jo tas bija vērsts pret parlamentu. Mēs piekrītam jūsu priekšlikumam un jūtam līdzi upuru ģimenēm un visiem cietušajiem. Es sniegšu oficiālu paziņojumu par šo gadījumu. Es līdz šim nebiju par to informēts, bet drīz sniegšu oficiālu paziņojumu. Es ļoti pateicos jums, Fleckenstein kungs, par to, ka vērsāt mūsu uzmanību uz šo faktu.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Fleckenstein kungam par to, ka viņš vērsa mūsu uzmanību uz šo jautājumu. Komisija, protams, arī nosoda jebkuru terora aktu, un es esmu pārliecināts, ka tā attiecīgi rīkosies.

Ja ļausit man atgriezties pie mūsu debatēm, tad sākšu ar pateicību mūsu referentam Rapkay kungam par lielisko darbu, ko viņš paveica, lai iesniegtu šo priekšlikumu jūsu izcilajam Parlamentam. Es augsti vērtēju izcilo sadarbību, kāda mums ir bijusi pēdējos mēnešos un nedēļās attiecībā uz šo sarežģīto dokumentu kopumu. Ļaujiet man izteikt atzinību arī ēnu referentiem, kā arī Juridiskajai komitejai un Ārlietu komitejai, kas visā šajā procesā daudz un konstruktīvi strādāja. Un visbeidzot, ļaujiet man izteikt pateicību Cathy, viņas komandai un Komisijas dienestiem par viņu ārkārtīgi smago darbu, kas, es ceru, drīz novedīs pie EĀDD nodibināšanas.

Šonedēļ mēs pabeigsim sarežģīto darbu pie EĀDD tiesiskā pamata un budžeta izstrādes. Tie izriet no šā procesa stūrakmens — EĀDD lēmuma — un ir pilnīgā saskaņā ar to. Man bija privilēģija piedalīties diskusijās par EĀDD izveidi, un man bija tas gods pārstāvēt Komisiju slavenajās četrpusējās sarunās Madridē. Es biju tiešs aculiecinieks tam, cik lielu ieguldījumu intensīvajās debatēs par šā jautājuma veiksmīgu atrisināšanu sniedza Eiropas Parlamenta pārstāvji Brok kungs, Verhofstadt kungs un Gualtieri kungs. Manuprāt, viņu devums mūsu debatēs patiešām veicināja EĀDD izveidi par patiesi lietderīgu un efektīvu Eiropas diplomātisko dienestu.

To pašu var teikt par jūsu referenta Rapkay kunga darbu, Varētu šķist, ka Civildienesta noteikumu grozījumi ir tikai administratīva rakstura, bet patiesībā tie tādi nav. Tie ir būtiski, lai dienests aktīvi darbotos un patiešām kalpotu Eiropas interesēm. Komisija uzskata, ka kompromisa priekšlikumu kopums, ko iesniedza jūsu referents Rapkay kungs, ir ļoti labs sasniegums, kuru var pilnā mērā atbalstīt. Manuprāt, grozījumi ir patiešām uzlabojuši visu tekstu.

Ļaujiet man uzsvērt dažus no priekšlikuma pamatelementiem. Kā jūs zināt, EĀDD sākuma posmā ietvers trīs kategoriju darbiniekus, kas minēti Līgumā, proti, Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta un dalībvalstu diplomātus. Attiecīgos Padomes un Komisijas dienestus pārcels uz EĀDD, pilnībā garantējot tā personāla tiesības, kas jau strādā šajos dienestos. Dalībvalstu diplomātiem būs iespēja pieteikties uz izsludinātajām vakantajām štata vietām. Ar prieku varu jums paziņot, ka no 2013. gada 1. jūlija darbinieki no citām iestādēm, tostarp arī no Eiropas Parlamenta, varēs pieteikties darbam EĀDD uz līdzīgiem noteikumiem.

Pastāvīgajiem darbiniekiem un dalībvalstu diplomātiem būs vienādas tiesības un pienākumi EĀDD, un uz viņiem attieksies Civildienesta noteikumi, lai nodrošinātu viņu neatkarību un uzticību Eiropas Savienībai. Ar dalībvalstu diplomātiem tiks noslēgti līgumi maksimāli uz desmit gadiem. Turklāt dalībvalstis sniegs saviem diplomātiem garantijas, ka viņus pēc darba Eiropas Ārējās darbības dienestā nekavējoties atjaunos iepriekšējā amatā.

Kompromisa dokumenti ietver arī noteikumus un saistības stingri ievērot ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru Eiropas Ārējās darbības dienestā. Šo situāciju pārskatīs 2013. gadā, kad Augstajai pārstāvei būs jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Es zinu, ka daži no jums, Parlamenta deputātiem, būtu vēlējušies, lai šie priekšlikumi ietvertu stingrākus noteikumus, bet citi tiem kaismīgi pretojās. Esmu pārliecināts, ka jums iesniegtie pašreizējie grozījumi piedāvā līdzsvarotu risinājumu. Sarunas par šo dokumentu kopumu ir ne vienmēr bijušas vieglas. Sagatavošanās process bija diezgan sarežģīts, jo tas prasīja apspriešanos ar mūsu personāla pārstāvi, bet smagais darbs un intensīvās sarunas ir nesušas augļus, un jūsu priekšā Parlamentā atrodas ļoti labs sarunu iznākums.

Es tāpēc ceru, ka Eiropas Parlaments rīt pieņems šos grozījumus. Ļaujiet man beigt savu runu, izsakot Komisijas stingro apņemšanos nodrošināt netraucētu EĀDD izveidi, kā arī tās gatavību sniegt šim jaunajam Eiropas dienestam visu vajadzīgo atbalstu un palīdzību. Es ceru, ka rītdienas Parlamenta balsojums ieies vēsturē un novedīs pie Eiropas Ārējās darbības dienesta nodibināšanas.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, jautājums, kuru mēs pašlaik apspriežam, ir daudzsološs sākums ilgam laikposmam, kas būs pārpilns debatēm par budžetu. Ārējās darbības dienesta izveide prasīja Finanšu regulas grozījumus, bet pirmo reizi tas tiek darīts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tāpēc rīt Parlaments grozīs Padomes regulu.

Es priecājos par to, ka pagājušās nedēļas trīspusējās sarunās mēs spējām panākt vienošanos. Tas ir pierādījums mūsu spējai rīkoties saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tas ir arī ļāvis mums nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienestam stingru un savlaicīgu pamatu. Es nevēlos to izklāstīt visos sīkumos, bet tas ļauj mums izveidot budžetā atsevišķu iedaļu, tas nodrošina optimālu delegāciju vadītāju pārskatatbildību, un tas ļauj Komisijas grāmatvedim un iekšējam revidentam pārraudzīt budžeta Ārējās darbības dienesta iedaļu, kas ir pakļauta pārbaudei.

Es vēlos pateikties referentiem Gräßle kundzei un Rivellini kungam par konstruktīvu, uz sadarbību vērstu pieeju.

Attiecībā uz budžeta grozījumu Nr. 6 es ceru, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes tagad spēs apstiprināt budžeta grozījumus, tos negrozot. Tas ir arī viens no priekšnoteikumiem, lai Ārējās darbības dienests drīz sāktu darboties.

Pirmās daļas jauno AD kategorijas darba vietu radīšanas pamatojums ir tas, ka šiem darbiniekiem būs jātiek galā ar tūlītējiem papildu uzdevumiem, bet līdz 2013. gadam mūsu mērķis ir panākt, lai viena trešā daļa no AD kategorijas darbiniekiem nāktu no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.

Es tāpēc aicinu Parlamentu atbalstīt budžeta grozījumus, kurus Padome jau ir apstiprinājusi. Es vēlos vēlreiz pateikties referentiem Surján kungam un Gualtieri kungam.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jūs īsi uzrunāt, lai vispirms no visas sirds pateiktos referentiem Gräßle kundzei, Rapkay kungam un Gualtieri kungam par lielo darbu, ko viņi un daudzi Parlamenta deputāti ir veikuši, lai mēs nonāktu līdz stadijai, kurā šorīt atrodamies.

Es zinu, ka šīs sarunas ir dažkārt bijušas grūtas, un jūs esat bijuši neatlaidīgi sarunu vedēji. Es uzskatu, ka sasniegtais rezultāts ir labs un atspoguļo Lisabonas līguma īstenošanu, kurā Parlamentam turpmāk būs neatkarīga un ievērojama nozīme.

Šis ir bijis kopīgs un uz sadarbību vērsts pasākums, un es esmu ārkārtīgi pateicīga jums visiem par veikto darbu. Es uzskatu, ka vēl svarīgāks ir tas, ka mēs esam likuši pamatus šim dienestam tādā veidā, kas turpmāk iesaistīs Parlamentu vēl vairāk, un es esmu uzņēmusies saistības panākt pārredzamību un pareizo pieeju, lai sadarbotos ar Parlamentu.

Es esmu skaidri paziņojusi, ka šis ir dienests, kam jāatspoguļo visa Eiropas Savienība gan plašumā, gan dziļumā. Šis ir dienests, par kuru es vēlos, lai ikviens Parlamenta deputāts, ikviena dalībvalsts un ikviens Komisijas loceklis izjustu patiesu lepnumu. Es vēlos, lai Eiropa atspoguļotos mūsu darbiniekos, mūsu ieceltajos vēstniekos un cilvēkos, kas atrodas šeit, centrā. Jums būs daudz iespēju nodrošināt, ka šīs saistības tiek izpildītas, jo īpaši, veicot 2013. gadā šā dienesta pārskatīšanu.

Es zinu, ka deputāti ir norūpējušies, lai tiktu nodrošinātas pienācīgas mācību iestādes un apmācības iespējas. Mums šim nolūkam ir tiesiskais pamats, un es vēlos apliecināt Parlamentam, ka mēs gādāsim, lai tie, kas nāk no citādām tradīcijām, tie, kam ir citāda izcelsme, tiktu saliedēti un radītu patiešām eiropeisku dienestu, kurš atspoguļos visu to, kas ir ticis uzsvērts šā dienesta izveides procesā līdz šim brīdim.

Es vēlos jo īpaši pateikties Lichtenberger kundzei un Saryusz-Wolski kungam par veikto darbu apmācības jautājumā. Es zinu, ka mums vēl daudz kas jāapspriež, un es ar nepacietību gaidīšu nākamās nedēļas un mēnešus, kad varēšu apspriesties ar jums un citiem, bet es esmu apņēmusies nodrošināt, lai apmācības būtu iekļautas dienesta izveides procesā. Es to saku ekonomikas lejupslīdes gaisotnē, kurā šis dienests rodas, un es esmu apņēmusies gādāt, lai tas būtu rentabls.

Noslēdzot savu runu, gribu teikt, ka šis pasākums dod mums iespēju piepildīt savus sapņus un centienus šajā pasaulē. Ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju ietekmē tas, ko mēs darām ārlietās, tirdzniecībā un attīstībā, kā arī terorisma apkarošanā. Šis dienests ir galvenokārt paredzēts viņiem, un es stāvu Eiropas iedzīvotāju pārstāvju priekšā, uzņēmusies saistības likt šim dienestam piepildīt jūsu sapņus un centienus.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisāri un godājamie deputāti! Ļaujiet man Padomes vārdā pateikties Parlamenta referentiem, kas ir ieguldījuši tik daudz pūļu darbā pie dažādu dokumentu izstrādes, kuri ir vajadzīgi, lai izveidotu Eiropas Ārējās darbības dienestu — Gräßle kundzei un Rivellini kungam par Finanšu regulu, Rapkay kungam par Civildienesta noteikumiem, kā arī Gualtieri kungam un Surján kungam par 2010. finanšu gada budžeta grozījumiem.

Pēc Madrides politiskā nolīguma un Eiropas Parlamenta atzinuma, kas izdots 8. jūlijā, Vispārējo lietu padome, kā jūs zināt, 26. jūlijā pieņēma lēmumu formulēt Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību. Taču, lai šis dienests tiktu pienācīgi izveidots, mums vēl jāpieņem trīs instrumenti, kurus es tikko minēju.

Gan Parlamenta, gan Komisijas, gan Augstās pārstāves un Padomes darbs pie šiem dažādajiem dokumentu kopumiem ir bijis intensīvs, un ikviens ir veltījis daudz pūļu, lai pēc iespējas drīzāk mums atvēlētajā termiņā panāktu vienošanos.

Tagad mēs visi varam svinēt un uzteikt sevi par veiksmīgi padarīto darbu, pateicoties tam, ka pēc Parlamenta balsojuma šīs sesijas laikā panācām vienošanos par dažādajiem dokumentu kopumiem. Pirmdien, 25. oktobrī Vispārējo lietu padome varēs pieņemt šos instrumentus politiskajā līmenī. Eiropas Ārējās darbības dienests tad varēs sākt darbu 1. decembrī, kā plānots.

Baronese Ashton, komisāri un referenti to visu šorīt vēlreiz atgādināja. Es tāpēc aprobežošos ar šā notikuma vēsturisko nozīmi, jo tas gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā iemieso vienu no tā vissvarīgākajiem jaunievedumiem. Izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu, gan Savienības ārējās darbības saskaņotība, gan tās redzamība tiks ievērojami palielinātas.

Darbs, protams, vēl nav pabeigts. Tas ir tikko sācies, un uzdevums ir tikpat liels, cik lielas ir mūsu cerības, bet es esmu pārliecināts, ka Augstā pārstāve baronese Ashton ķersies pie tā enerģiski un apņēmīgi. Katrā ziņā es vēlu viņai sekmes, veicot šo uzdevumu.

Noslēdzot savu runu, priekšsēdētāja kungs, es vēlos vēlreiz pateikties Eiropas Parlamentam par uzticību šai lietai un par tā konstruktīvo pieeju, kam bija izšķiroša nozīme šajā jautājumā.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, mana komiteja, Ārlietu komiteja, ar lielu balsu vairākumu atbalstīja spēcīga EĀDD izveidi.

„Spēcīgs” nozīmē pakļauts demokrātiskai un parlamentārai pārbaudei un kontrolei. „Spēcīgs” nozīmē communautaire — t.i., tāds, kas pārstāv visu 27 dalībvalstu kopienu, tāds, kas ievēro šodienas un nevis vakardienas Savienības ģeogrāfisko dimensiju un dažādību. Pirms pusgada ģeogrāfiskais līdzsvars vēl nebija tik svarīgs. Šodien tas ir svarīgs un būs svarīgs arī turpmāk, un mūsu rezolūcijas 27. punkts, kā arī 6. panta 6. punkts uz to norāda. Divi simti Eiropas Parlamenta deputātu no jaunajām dalībvalstīm to uzmanīgi vēros. Ģeogrāfiskais līdzsvars tika uzsvērts daudz vairāk nekā sākotnējā priekšlikumā, lai gan arī šis uzsvars nebija pietiekams. Aritmētika ne vienmēr atspoguļo patieso stāvokli, un likumus un ģeogrāfiju nevar izbalsot. Mēs uzskatām, ka visi vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, nevis, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Tas attiecas arī uz Savienības ārlietu dienestu.

Ashton kundze, mēs gaidām, ka jūs topošajā EĀDD novērsīsit pašreizējo diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. (SV) Kā Ārlietu komitejas referentam par Finanšu regulu mans izejas punkts bija Madrides nolīgums, kā arī tas, ka dažās jomās bija vajadzīgs sīkāks izklāsts. Jautājums attiecas uz budžeta atvērtības un pārredzamības nodrošināšanu, konkrētāk definējot apropriāciju piešķiršanu, jo īpaši politiski svarīgiem uzdevumiem, kas izvirza lielas prasības budžetam.

Mums ir jāaizsargā tiesības uz informāciju par kopējām izmaksām, tostarp arī par dalībvalstu daļu. Mums jāaizsargā pietiekama kontrole pār deleģētām pilnvarām, lai mēs nezaudētu izpratni par šo sarežģīto organizatorisko struktūru.

Tas attiecas ne tikai uz Parlamenta ietekmi, bet galvenokārt uz pilsoņu tiesībām pārbaudīt svarīgo jauno dienestu, ko Savienība pašlaik veido.

Mums šajā ziņā ir labi veicies. Tas ir prasījis laiku, un mēs esam smagi cīnījušies, lai to sasniegtu, bet es uzskatu, ka mēs tagad varam teikt, ka esam ielikuši labus pamatus, kas ļaus Eiropas Ārējās darbības dienestam, piemērojot tam Parlamenta un pilsoņu veiktas pārbaudes, palielināt ES nozīmi pasaulē, kas ir svarīgs uzdevums.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs.(PL) Attīstības komitejas atzinums par Civildienesta noteikumu izstrādi tika pieņemts vienbalsīgi. Attīstības komiteja atbalsta grozījumus, kas ierosināti Juridiskās komitejas ziņojuma projektā, un jo īpaši grozījumus, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka personāla pieņemšana darbā Eiropas Ārējās darbības dienestā pamatojas uz objektīvām un pārredzamām procedūrām, kas formulētas Civildienesta noteikumos, kā arī uz Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Turklāt Komisijas priekšlikums ir uzlabots ar galvenā referenta Rapkay kunga ierosinātajiem grozījumiem, ar kuriem tiek ieviesti noteikumi Eiropas Ārējās darbības dienesta personālam un kuri ir iekļauti politiskajā nolīgumā. Tie jo īpaši attiecas uz dzimumu līdztiesību un darbinieku ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvaru, kā arī līdzsvaru starp darbiniekiem no Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu diplomātiskā korpusa locekļiem. Es ceru, ka jaunais Ārējās darbības dienests pareizi novērtēs sadarbības autonomo raksturu un neattieksies pret to kā pret „burkānu” — ārpolitikas īstenošanas instrumentu. Tas bija svarīgs Attīstības komitejas darba mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Tāpat kā daudzi citi, arī mana grupa vēlas ģeogrāfiskās izcelsmes un dzimumu līdzsvaru, kā arī līdzsvaru starp lielām un mazām valstīm Ārējās darbības dienesta personāla izvēlē.

Taču mēs atkal esam liecinieki starpvalstu „krusta kariem” un kvotām, lai gan, galu galā, par kandidātiem ir jāspriež pēc to nopelniem. Mēs apzināmies, ka ne pašreizējie nodarbinātības kritēriji, ne personāla izvēle neveicina vajadzīgo līdzsvaru, un, kā jūs teicāt, to nevar panākt bez piepūles. Taču, lai gan jebkura nelīdzsvarotība skar dažus cilvēkus, — un es atzīstu, ka pat tos cilvēkus, kas ir mūsu rindās, — mēs zinām arī to, ka šo apstākli var izmantot tie, kas vēlas vājināt jūsu ietekmi, baronese Ashton, un nevis atbalstīt jūs turpmāko problēmu risināšanā, un mēs zinām, ka dažas problēmas noteikti radīsies.

Tāpēc mana grupa jums atklāti saka, ka tā atbalsta jūs un uzticas jums, baronese Ashton. Mums ir jādod jums līdzekļi, lai jums veiktos. Ārējās darbības dienestam ir pēdējais laiks sākt darbu, bet, ja pēc diviem gadiem jūs atgriezīsities pie mums ar lielām problēmām, ko radījusi šķelšanās jūsu darbinieku vidū, tas apgrūtinās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un es saku to ne tikai mūsu labā, bet arī jūsu labā, jo no tā ir jāizvairās par katru cenu. Labu veiksmi!

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Tik tālu nu mēs esam tikuši pēc daudzu mēnešu darba, kura mērķis bija likt pamatus Eiropas Savienības topošajam Ārējās darbības dienestam, un, tāpat kā daži no maniem kolēģiem, kas runāja pirms manis, es vēlos pateikties referentiem par viņu darba labo kvalitāti.

Tā kā mēs visi vēlamies redzēt īstu Eiropas diplomātisko dienestu un nevis 27 dalībvalstu diplomātisko dienestu piedēkli, tad Finanšu regula un Civildienesta noteikumi, kurus mēs apspriedīsim šodien un par kuriem balsosim rīt, ir sevišķi svarīgi. Tiem ir jānodrošina līdzekļi dubultuzdevuma veikšanai — runāt vienā balsī starptautiskajā arēnā un garantēt Savienības ārpolitikas saskaņotību.

Paturot to prātā, varu teikt, ka Augstās pārstāves pilnvaras neattiecas uz tirdzniecības politiku, bet kā bijušajam tirdzniecības komisāram man nav šaubu, ka viņa spēj uzsākt vajadzīgo dialogu, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politikā, kas formulēta Līgumā, tiek ievēroti Savienības Ārējās darbības dienesta mērķi, jo īpaši ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizstāvība.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka mūsu kopējā politiskā griba tiks svērta un mērīta pēc asignētajiem budžeta resursiem. Mūsu politiskā ietekme starptautiskajā arēnā ir atkarīga no tā.

 
  
MPphoto
 

  Nadezhda Neynsky, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja.(BG) Arī es vēlos apsveikt Gräßle kundzi, Rivellini kungu un Rapkay kungu par lielo darbu, ko viņi paveikuši.

Mums jāsaprot, ka Eiropas diplomātiskā dienesta izveide ir sarežģīts politisks process, kam jāatspoguļo interešu un dalībvalstu pārstāvniecības līdzsvars, vienlaikus dodot dienestam iespēju darboties efektīvi un nodrošināt, ka Eiropa kļūst par svarīgu spēku starptautiskajā arēnā.

Taču es vēlos izteikt arī nožēlu par to, ka ģeogrāfiskā līdzsvara priekšlikums, kas saņēma vairākuma atbalstu Ārlietu komitejā un Budžeta komitejā un kas — es vēlos norādīt — saskan ar Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju, Rapkay kunga ziņojumā nav pietiekami atspoguļots.

Tāpēc, Ashton kundze, es vēršos pie jums kā pie personas, kura, iespējams, var visvairāk gūt no visas Eiropas Savienības motivējošā spēka un enerģijas. Es pat uzdrošinos domāt, ka jūs atradīsit veidu, kā nodrošināt, ka ģeogrāfiskais līdzsvars tiek pienācīgi ievērots jūsu dienestā. Labu veiksmi!

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotāja. (HU) Budžeta kontroles komitejas vārdā es atzinīgi vērtēju jaunās struktūrvienības izveidi, kas ir viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma praktiskās īstenošanas pasākumiem. Jaunajai struktūrvienībai ir neapšaubāmi vajadzīgi budžeta resursi. Taču budžeta un finanšu pārskatatbildības dēļ vismaz tikpat svarīgi ir noteikt un ievērot budžeta principus un finanšu noteikumus. Iepriekšējos gados mūsu komitejā kopā ar Ārējo attiecību ģenerāldirektorātu notika debates par šo jautājumu. Tāpēc es vēlos to jo īpaši uzsvērt. Ir ļoti svarīgi izveidot pienācīgu organizatorisko struktūru un izstrādāt darbības noteikumus. Ir svarīgi paturēt prātā to, ka jāizvairās no uzdevumu, funkciju un resursu dublēšanās un jāapsver visas iespējas izdevumu efektivitātes nodrošināšanai. Pārredzama un vienkārša organizatoriskā struktūra un resursu pārvaldība ir jaunās organizācijas efektīvas darbības garantija.

Darbinieki nāks no trim avotiem — no ES iestādēm, dalībvalstīm un no saņēmējvalsts ekspertu vidus. Ir jo īpaši svarīgi, lai šajā struktūrvienībā, kurā strādās ES iestāžu un dalībvalstu darbinieki, šajā ziņā valdītu pilnīga vienlīdzība. Tāpēc mēs uzskatām, ka apmācība ir svarīga un ir būtiski, lai darbinieku atlases principi un prakse balstītos uz vienveidīgiem procesiem un vienādām prasībām. Budžeta kontroles komiteja to ik gadus kontrolēs.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. (LT) Es vēlos pateikties visiem pārējiem referentiem, kuru profesionālisms ļāva mums samērā ātri panākt politisku vienošanos starp Eiropas Savienības iestādēm un likt stingrus pamatus Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei. Es nešaubos, ka EĀDD darbs kļūs arvien efektīvāks un dos ieguldījumu augsta līmeņa Eiropas ārpolitikas un drošības politikas īstenošanā un Eiropas Savienības ietekmes stiprināšanā starptautiskajā arēnā. EĀDD darbā ir jāievēro lietderīgas un efektīvas finanšu pārvaldības principi. Šogad mēs EĀDD papildus piešķīrām EUR 9,5 miljonus, bet novērtēt faktiskās izmaksas būs iespējams tikai pēc šā dienesta pirmā darbības gada, kad Eiropas Parlamentam tiks iesniegts ziņojums par visiem izdevumiem, kas saistīti ar EĀDD darbību. Eiropas Parlamentam ir atbildīgi pienākumi pret EĀDD — tam jānodrošina, ka EĀDD asignētie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un ka Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda rada Kopienas politikai un tās iedzīvotājiem pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka, PPE grupas vārdā.(PL) Es esmu pārliecināts, ka visiem Parlamenta deputātiem nav ne mazāko šaubu par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būs liela nozīme Eiropas Savienības dzīvē. Mūsu darbs dažos pēdējos mēnešos saistījās ar pienācīga tiesiskā pamata izstrādi un piemērotu instrumentu nodrošināšanu šim dienestam, lai tā turpmākais darbs būtu efektīvs. Mūs steidzināja laiks, un sarunas bieži bija grūtas. Mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju par daudziem jautājumiem, un es ceru, ka izstrādātie kompromisa risinājumi beigās dos labus rezultātus. Juridiskajai komitejai bija uzdevums ierosināt Civildienesta noteikumu grozījumus, kas būtu piemēroti jaunā dienesta vajadzībām un garantētu tā neatkarību un augstus darbības standartus. Manuprāt, grozījumi, kurus pieņēmām vakar vakarā Juridiskās komitejas sanāksmē, sniedz šādas garantijas, lai gan es personīgi neuzskatu tos par pilnīgi apmierinošiem, jo īpaši attiecībā uz vienu jautājumu. Manuprāt, ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumam, kas tik bieži tiek uzsvērts, varēja rast daudz labāku risinājumu. Es, protams, atzinīgi vērtēju Augstās pārstāves paziņojumus, ka viņa īpašu uzmanību veltīs tam, lai dienestā strādātu visu dalībvalstu pilsoņi, un es atzinīgi vērtēju arī noteikumu, ka 2013. gadā Augstajai pārstāvei jāsniedz informatīvs ziņojums par dienesta darbību.

Savienības diplomātijai ir jābūt Eiropas mēroga diplomātijai, un faktiski tās darbinieku pilsonībai nav īpašas nozīmes. Taču tas, no kurienes mēs nākam un kādas ir mūsu saknes, veido mūsu pasaules uzskatu, kam ir liela ietekme uz to, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Faktiski Savienībā vēl arvien ir dalībvalstis, kuras ir nepietiekami pārstāvētas visās Savienības iestādēs. Ja Savienība vēlas būt vienota savā dažādībā, tai ir jādod Eiropai iespēja pienācīgi uzturēt un atspoguļot šo dažādību. Tā arī bija mūsu diskusijas par ģeogrāfisko līdzsvaru būtība – nevis, kā daži maldīgi domā, fiksētu kvotu garantijas dalībvalstīm. Es pateicos referentiem par labu sadarbību, un mans novēlējums Ashton kundzei ir, lai viņa savā darbā veiksmīgi izmanto mūsu pūļu rezultātā sasniegto.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem par lielisko darbu, ko viņi veikuši, un par panāktajiem kompromisa risinājumiem. Tie, protams, dažus neapmierina, un man ir saprotamas viņu bažas, jo īpaši par ģeogrāfisko līdzsvaru. Es tomēr varu apliecināt Saryusz-Wolski kungam, ka mums visiem — ne tikai Parlamenta jaunajiem deputātiem — ir jārūpējas par to, lai mēs panāktu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru, un ka mums visiem — ne tikai sievietēm — ir jārūpējas par to, lai mēs panāktu labāku dzimumu līdzsvaru. Tas ir jāpanāk, un es uztveru šos solījumus nopietni. Mēs, protams, centīsimies panākt, lai tie tiktu īstenoti.

Tas ir galvenokārt jautājums par to, kā izveidot Eiropas Savienībā kopēju augstas kvalitātes dienestu. Es šeit nesaskatu nekādas pretrunas. Gluži otrādi, viss ir jānoved pie viena kopsaucēja, jo ir pienācis laiks rīkoties. Ir pienācis arī laiks izpildīt savas saistības atbalstīt Eiropas Savienības darbību starptautiskā līmenī. Irānas jautājumā Augstā pārstāve jau ir pārņēmusi vadību, un ir ļoti svarīgi panākt labus rezultātus. Vidējos Austrumos mums ir svarīgi ne tikai sniegt finansējumu, bet arī iesaistīties problēmas risināšanā, un mums tas ir jādara ne tikai prestiža dēļ, bet saistībā ar apspriežamo jautājumu. Ar Krieviju mums ir jāveido pragmatiskas attiecības, lai gan tām jāpamatojas uz vērtībām, jo īpaši mūsu kopējo kaimiņu interesēs. Ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums jāved sarunas ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Ja rodas kādas problēmas, mums tās jārisina atklāti, lai mēs varētu kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm cīnīties pret terorismu un pārveidot globalizācijas procesu. Ķīna ir jauna, topoša lielvalsts, un mēs nevēlamies to kavēt, bet mums ir iebildumi pret tās nacionālisma izpausmēm, kas kļūst zināmā mērā agresīvas, jo īpaši Āzijas reģionā. Mēs vēlamies iesaistīt Ķīnu starptautiskajā sabiedrībā, tostarp arī starptautiskajās institūcijās.

Arī Augstajai pārstāvei šis ir, protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, proti, jāgādā, lai šajās jaunajās starptautiskajās daudzpusējās institūcijās mēs panākam pienācīgu jaunu regulējumu un jaunu ietekmes un pilnvaru sadalījumu, kas neierobežotu Eiropas Savienību, bet pieņemtu to, ka starptautiskajā arēnā ir parādījušies arī jauni globāli dalībnieki. Diplomātiskajam dienestam tie visi ir lieli uzdevumi, kuru risināšanā Augstajai pārstāvei ir vajadzīgs mūsu nedalīts atbalsts. Beļģijas prezidentūra — citiem vārdiem sakot, jūs, Chastel kungs, — esat tikko apsolījuši atbalstu Augstajai pārstāvei. Ir jauki, ka ir dots solījums, un apsveikuma vārdi arī ir jauki, bet es ceru, ka ārlietu ministri arī atzīs, ka nav nekādas jēgas likt mums sacensties citam ar citu un ka mums, proti, ārlietu ministriem, Augstajai pārstāvei un mums, Parlamenta deputātiem, ir tikai viens uzdevums — kopā veiksmīgi pārstāvēt Eiropu apkārtējā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā.(SV) Vispirms es vēlos izteikt pateicību par lielisko sadarbības garu, ko izjutām, risinot šo svarīgo jautājumu.

Veidojot mūsu kopējo Eiropas Ārējās darbības dienestu, baronesi Ashton negaida viegls uzdevums. Taču kopā ar Padomi un Komisiju Parlaments ir licis pamatus efektīvai pārstāvības organizācijai, kas spēj patiešām pārstāvēt Eiropu un Eiropas vērtības un intereses visā pasaulē.

ES spēks ir dažādībā. Eiropas Savienība apvieno cilvēkus ar atšķirīgu izcelsmi, prasmēm un pieredzi. Veidojot Ārējās darbības dienestu, kurā pieņemti darbā vīrieši un sievietes no visām mūsu dalībvalstīm, mēs vienlaikus izmantojam mūsu lielākās priekšrocības un resursus. Taču nedrīkst būt ne mazāko šaubu par to, ka amatu ieņemšanai jaunajā Ārējās darbības dienestā noteicošajam faktoram ir jābūt prasmēm un kvalifikācijai.

Eiropas Parlamentam ir lieliska devīze — vienoti dažādībā. Tie ir vārdi, kas uzliek pienākumus, un tiem ir dziļa nozīme. Es ceru, ka baroneses Ashton vadībā Ārējās darbības dienests attīstīsies par īstu Eiropas mēroga dienestu, kas pārstāvēs visu mūsu dalībvalstu iedzīvotājus — kā vīriešus, tā sievietes. Tiem, kas strādās Ārējās darbības dienestā, ir jābūt apmācītiem nepārprotami pārstāvēt visu Savienību. Es no visas sirds vēlu baronesei Ashton sekmes šajā svarīgajā darbā.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt ikvienu, kas ir bijis iesaistīts šajā darbā un palīdzējis sasniegt rezultātus, kurus redzam šodien. Mēs esam nosargājuši Kopienas metodi un attīstības prioritātes. Mēs esam stiprinājuši demokrātisku kontroli, jo īpaši tādu, kas raksturīga kopējai ārlietu un drošības politikai. Mēs esam likuši pamatus iekļaujošam dienestam, kas balstās uz vienlīdzību un esprit de corps. Pateicos jums, Ashton kundze, par to, ka pieminējāt apmācības saistībā ar dzimumu līdztiesību un ģeogrāfisko līdzsvaru jūsu ierosinātajos pasākumos. Es vēlos pateikties ikvienam Parlamenta deputātam, Ashton kundzei un prezidentūrai.

Bet vai mēs patiešām esam izveidojuši mūsdienīgu dienestu, kas ir kaut kas vairāk par divdesmit astoto dalībvalstu dienestu? Kāda ir Eiropas Ārējās darbības dienesta pievienotā vērtība?

Manuprāt, šis jautājums vēl nav atrisināts. Pirmkārt, tas prasīs efektīvu politikas jomu koordināciju. Es vēl arvien neredzu pienācīgu organizatorisko struktūru, kas to varētu sasniegt.

Otrkārt, mums ir jāuzlabo krīžu pārvarēšana un konfliktu novēršana. Tā varētu būt Eiropas Savienības nodrošinātā pievienotā vērtība. Tā būs atkarīga no „pienācīgas struktūras”, kā arī no tā, kā mēs izmantosim jaunos amatus un amatus, kas radušie Padomes un Komisijas sinerģiskas darbības rezultātā. Izejot no tā, vai mums ir vajadzīgs vēl vairāk vēstnieku vietnieku? Vai arī nosūtīt īsziņu nebūs jūsu uzdevums, Ashton kundze? Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Iepriekšējo diplomātu uzdevumi pieder pie 19. gadsimta. Varbūt mums jādebatē par to, vai mums tiešām ir vajadzīgi šie cilvēki un kāpēc viņi mums vajadzīgi?

Es ceru, ka jūsu štatu saraksts un prioritātes darbinieku izvēlē atspoguļos apsolītās prioritātes un liks jūsu dienestam patiešām sniegt pievienoto vērtību — kaut ko tādu, ko spēj sniegt ne katrs dalībvalstu diplomātiskais dienests. Mums ir divas prioritātes — konfliktu novēršana un civilo krīžu pārvarēšana. Izveidojiet, piemēram, konfliktu komisiju.

Runājot par cilvēktiesībām, mēs vēlamies, lai dienestam būtu stingra nostāja šajā jautājumā un iespējas to risināt visaugstākajā līmenī. Dzimumu līdztiesība neaprobežojas tikai ar prioritātēm, atlasot darbiniekus. Tā attiecas arī uz dzimumu aspekta integrēšanu citās jomās, piešķirot lielu nozīmi misijām un mandātiem. Šajā ziņā, manuprāt, laba ideja būtu pašreizējo KĀDP misiju pārskatīšana un pārbaude, lai dienests turpmākajā darbā varētu mācīties no pagātnes pieredzes. Ashton kundze, man šķiet, ka tas ļaus mums virzīties uz priekšu.

Es vēlu visiem veiksmi un esmu gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā.(PL) Savienība ir 27 valstu asociācija, un šim faktam ir jāatspoguļojas tās institūcijas struktūrā, kam jāpārstāv Eiropas Savienība ārpasaulē. Mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka dažas valstis jaunā dienesta izveidē netiek ņemtas vērā. Dienestam ir jāatspoguļo Eiropas kultūras bagātība un tās valstu dažādās tradīcijas, tostarp arī diplomātijā. Tāpēc mēs, Eiropas Parlamenta deputātu grupa, esam sagatavojuši grozījumu, kas paredz ģeogrāfiskā līdzsvara faktora ieviešanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja konkursā atlasītajiem kandidātiem būs līdzīga pieredze un prasmes, noteicošajam faktoram iecelšanai amatā ir jābūt ģeogrāfiskajam kritērijam. Taču to nevar uzskatīt par nelokāmu noteikumu, kas uzspiež stingrus ģeogrāfiskus kritērijus, pieņemot darbā personālu topošajam dienestam, bet gan par elastīgu papildu pasākumu. Šāda noteikuma pieņemšana novērsīs pašreizējo nesamērību un ļaus mums ar laiku nodrošināt lielāku pārstāvību. Es vēlos uzsvērt, ka šajā risinājumā kā galvenais ir saglabāts pieredzes un prasmju kritērijs, kas ir ļoti svarīgs tiem, kuri noteica šos pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tā kā šodien šī ir pirmā runa no mūsu grupas puses, lūdzu, ļaujiet man Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā sākt ar to, ka mēs atbalstām Francijas strādniekus, kas ir pieteikuši vispārēju streiku pret prezidenta N. Sarkozy antisociālajiem pasākumiem.

Padomes pārstāvju kavēšanās iemesli, kurus priekšsēdētājs minēja savā sēdes atklāšanas runā, ir blokādes. Mēs redzam neskaitāmus blokādes gadījumus, jo tas ir vispārējs streiks, un mūsu grupa cer, ka tam būs lieli panākumi un ka tas beigsies ar šīs antisociālās politikas atcelšanu visā Eiropā.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par paveikto darbu, kā arī informēt viņus, ka diemžēl mūsu grupa rīt atturēsies no balsošanas. Mēs nebalsosim „pret”, bet mēs nevarēsim balsot arī „par”, jo mēs uzskatām, ka diemžēl rezultāts nav tāds, kādu mēs gaidījām. Mēs vēlējāmies Parlamenta visaptverošu kontroli pār Ārējās darbības dienestu. Protams, ka nebija iespējams mainīt struktūru, — par to nebija ne runas —, bet šī struktūra, kas uzņemas atbildību par drošības politiku un ārpolitiku, mūs nepārliecina.

Mēs esam izcīnījuši ievērojamus demokrātiskus panākumus dalībvalstu parlamentos — vismaz manējā — drošības politikas jomā, lai garantētu pilnīgu kontroli: pat ikvienas karaspēka vienības nosūtīšana uz ārvalstīm ir pakļauta visaptverošai parlamenta kontrolei.

Taču šajā gadījumā mēs esam ļoti tālu no šādas kontroles, un šā iemesla dēļ mēs rīt nebalsosim „par”. Es tomēr vēlos noslēgt savu runu ar pateicību par jūsu padarīto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nosakot jaunā diplomātiskā dienesta struktūru, mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas, bet mūsu mērķim jābūt saskaņotas, zemu izmaksu un — galvenokārt — efektīvas struktūrvienības izveidei. Iestāde, kam jākalpo Eiropas politikai — es uzsveru vārdu „Eiropas” —, nedrīkst izvēlēties personālu, pamatojoties uz ģeogrāfisko izcelsmi vai dzimumu, bet tikai uz kvalitāti.

Es piekrītu, ka dalībvalstīm ir jābūt pārstāvētām jaunā dienesta struktūrā un ka liela sieviešu proporcija būtu pareiza izvēle. Taču šiem kritērijiem nedrīkst dot priekšroku pār nopelniem un profesionālās izcilības kritērijiem.

Apmācību varētu organizēt Eiropas Universitātes institūtā Florencē, kas ir pietiekami kompetenta, lai piedāvātu teicamu apmācību. Es tāpēc uzskatu, ka dibināt Eiropas Diplomātisko akadēmiju no tukšas vietas nebūtu pareizi, un tas izmaksātu pārāk dārgi.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai efektīvāk pārstāvētu Eiropas valstu intereses starptautiskajā arēnā, ārpolitikas pasākumi ir iepriekš jāapspriež, un tikai tad tie vienā balsī jāpaziņo ārpasaulei. Ar Eiropas Ārējās darbības dienesta palīdzību mēs tagad cenšamies sakārtot Savienības ārpolitikas instrumentus saskaņotā struktūrā. Resursi, kas jau ir mūsu rīcībā, tiek apvienoti, un tiem tiek pievienoti jauni resursi, lai ieviestu skaidrību.

Kā teikts mūsu kolēģu ziņojumā, ņemot vērā to, ka šī struktūra ir jauna, tai ir jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz pārredzamību, kā arī uz budžeta un finanšu pārskatatbildību. Mums ir vajadzīgs sīks uzdevumu un EĀDD nodarbinātā personāla pārskats.

Lai Eiropas Parlamenta budžeta neatkarība tiktu attiecināta arī uz EĀDD, dienests ir jāiekļauj Komisijas struktūrā, un Eiropas Parlamentam kā budžeta lēmējinstitūcijai ir jāsaņem visa informācija, lai dotu tam iespēju efektīvi pārbaudīt grāmatvedības dokumentus. Padomes budžeta izpildes apstiprināšana paliek mūsu dienas kārtībā.

EĀDD var saglabāt savu nosaukumu tikai tad, ja visas dalībvalstis tajā ir taisnīgi pārstāvētas. No otras puses, protams, prioritāte ir jāpiešķir kandidātu kvalifikācijai. Tas liek man bažīties par dienestā pārstāvēto sieviešu proporciju. Manuprāt, tā ir pārāk zema, un es aicinu meklēt šiem amatiem sievietes ar pietiekamu kvalifikāciju. Šādas sievietes ir iespējams atrast.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, komisār, dāmas un kungi! Frenku Sinatru bieži nesauca vārdā, bet sauca par „balsi”. Taču kas gan viņš būtu bijis bez bigbenda? Jūs, baronese Ashton, tagad esat Eiropas „balss”, un kopā ar Ārējās darbības dienestu jūs veidojat lielisku orķestri. Es ceru, ka jūs izmantosit šo orķestri, lai liktu pasaulei sadzirdēt Eiropas balsi un aizstāvētu mūsu intereses. Tā kā Eiropas pirmā prioritāte ir nosargāt mieru Eiropā, tad, ņemot vērā starptautiskās problēmas — no energodrošības līdz terorisma apkarošanai, globalizācijai un vēl daudz kam citam —, nākamais lielais uzdevums ir rūpēties par Eiropas interesēm pasaulē. Jums un jūsu dienestam būs šajā ziņā īpaša nozīme. Tāpēc progress, kas mums jāpanāk mūsu pilsoņu interesēs, būs lielā mērā atkarīgs no jums un jūsu „orķestra”.

Šajā procesā mums ir izdevies palielināt Parlamenta sadarbības un kontroles iespējas, kā arī tiesības uz informāciju, ieskaitot informāciju par budžetu. Mums ir izdevies nosargāt Kopienas pieeju Kopienas politikā, kā arī nodrošināt to, ka 60 % no personāla būs Kopienas darbinieki. Es esmu pārliecināts, ka atšķirībā no Padomes mums ir izdevies ieviest labāku ģeogrāfisko līdzsvaru un dzimumu līdztiesību. Valdības nedarīja šo darbu, mēs to darījām valdību vietā. Turklāt, ja tas tagad ir juridiski saistoši un 2013. gadā ir jāsniedz pārskats, tad tas ir lielisks Parlamenta sasniegums un labs kompromiss, ko mēs panācām iestāžu starpā.

Šis instruments arī mums ir jāņem vērā. Mēs to darīsim ar nepieciešamo elastību, bet mēs tomēr izdarīsim spiedienu, lai gādātu, ka jūs, baronese Ashton, sekmīgi veicat savu uzdevumu. Mēs jūs atbalstīsim, bet varat būt pārliecināta, ka neizbēgsit mūsu kritikai, ja mēs jums nepiekritīsim, jo, manuprāt, mūsu iedzīvotāju labākas nākotnes dēļ mēs varam apvienot savus spēkus.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, mums nebūs sekmīgi apvienotas Eiropas bez tālredzīgiem plāniem mūsu kopējo interešu veicināšanai ārpus mūsu robežām globālā līmenī.

Šāds redzējums nebūs dzīvotspējīgs bez vērienīga, atbildīga, efektīva un tiesību un pienākumu kopumam pakļauta Ārējās darbības dienesta. Šāds dienests nedarbosies efektīvi, ja personāls netiks pieņemts darbā, pamatojoties uz tā nopelniem.

Manuprāt, vairākums no mums spēj vienoties par šiem principiem. Taču sarežģījumi sākas ar detaļām. Un tieši šīs detaļas ir pārvērtušas ziņojumu par karstu politisku debašu avotu, kas rada dziļas šķelšanās risku mūsu vidū, lai gan tam bija jābūt tehniska rakstura.

Nav nekādas pretrunas starp Kopienas pieeju un starpvaldību pieeju, starp nopelniem un kvotām, starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Taču Kopienas pieeja prasa, lai ikvienas dalībvalsts ikviens valstspiederīgais justu pret sevi taisnīgu attieksmi, kas pamatojas uz viņa nopelniem.

Nopelnu kritērijs ir jāpārbauda ar līdzsvarotiem atlases rezultātiem, jo, manuprāt, Dievs piešķīra nopelnus un grēkus līdzsvarotā veidā vīriešiem un sievietēm, veciem un jauniem, maziem un lieliem, vājiem un stipriem, rietumniekiem un austrumniekiem.

Lieta ir tāda, ka daži mūsu Savienībā — galvenokārt, bet ne tikai no jauno dalībvalstu deputātiem — uzskata, ka viņi tiek diskriminēti. Pat ja šī uztvere nav pareiza, mums pret to ir jāizturas ar cieņu un rūpēm, jo mūsu vienotība ir ļoti svarīga.

Netiek apšaubīti paši kritēriji, bet gan nepietiekamās garantijas, ka tie tiks pareizi piemēroti un ka acīmredzamā nelīdzsvarotība tiks novērsta.

Es varu tikai cerēt, ka Augstā pārstāve novērsīs šo nelīdzsvarotību procesā, kas acīmredzot izraisīja šādu uztveri, un es arī ceru, ka plānotā Eiropas Diplomātiskā akadēmija vai kaut kas tamlīdzīgs palīdzēs mums izveidot kompetentu un mūsu kopējām interesēm un Eiropas iestādēm uzticīgu Eiropas diplomātisko korpusu.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs, kas galvenokārt veltītas Eiropas ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzraudzībai un organizatoriskajai struktūrai, mēs nedrīkstam aizmirst šā dienesta galveno uzdevumu, kas, galu galā, ir dižens. Tas varētu izrādīties viens no platākajiem soļiem pretī nobriedušai Eiropas ārpolitikai.

Pat manā valstī, kas, es baidos, arvien vairāk noslēdzas sevī, ir redzams, ka jaunā koalīcija ir vienojusies daudzus uzdevumus uzticēt jaunajam EĀDD. Jāatzīst, ka tas līdz šim ir skāris tikai konsulāros uzdevumus, bet es esmu pārliecināts, ka drīz tā atskārtīs, ka arī citi diplomātiski uzdevumi ir vislabāk risināmi Eiropas līmenī.

Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs jo īpaši pievēršamies EĀDD finanšu un organizatoriskajiem jautājumiem, kas ir svarīgi aspekti. Šis dienests nespēs pilnvērtīgi darboties, ja netiks ieviesta pietiekama pārredzamība un finansiāla atbildība. Tāpēc es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos starp iestādēm par dienesta darbības uzsākšanu. To iepriekš apdraudēja Parlamenta iesniegtās detalizētās prasības. Mūsu — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa — bija pret tām.

Es tomēr vēlos apsveikt referentus. Ir izstrādāts labs dokumentu kopums, ko mūsu grupa pilnā mērā atbalstīs. Un es ļoti ceru, ka šis dokumentu kopums ļaus dienestam nekavējoties uzsākt darbu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šā savdabīgā hibrīda EĀDD izveides procesu raksturo neskaitāmas debates, bet Augstā pārstāve C. Ashton ir pelnījusi atzinību par to, ka viņa ir panākusi vienprātību par turpmāko dienesta virzību laikā, kad Eiropas līderu uzmanību saista euro zonas krīze. Britu konservatīvie iebilda pret šā dienesta izveidi, baidoties, ka tas varētu laupīt viņu privilēģijas uz neatkarīgu ārpolitiku. Tagad, kad dienests ir kļuvis par politisku realitāti, mēs tajā konstruktīvi iesaistīsimies, lai nodrošinātu britu interešu veicināšanu un aizsardzību.

Viens no veidiem, kā to darīt, ir lobēšana, lai britu ES darbinieki un britu diplomāti no Ārlietu ministrijas tiktu iecelti amatos šajā dienestā, jo pārsteidzošā kārtā AK ir nepietiekami pārstāvēta ES iestādēs. Lai gan jaunajam dienestam ir jāpārstāv ES 27 dalībvalstis, tā izveidē ir galvenokārt jābalstās uz nopelniem.

Visbeidzot, dalībvalstis prasa lielus līdzekļus valsts izdevumiem. ES ir jāapzinās vajadzība būt taupīgiem, jo īpaši attiecībā uz EĀDD budžetu. Budžeta neitralitāte ir ļoti svarīga, ja Eiropas Ārējās darbības dienests vēlas iegūt un saglabāt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos un atzinību.

 
  
MPphoto
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL). (CS) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), ko pašlaik veidojam, ir pilnīgi jauns instruments Eiropas Savienības ārpolitikas institucionalizēšanai. Pašlaik es šajā procesā saskatu divas pamatproblēmas.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka ārpolitika un drošības politika ir viens no dalībvalstu suverenitātes aspektiem. Kad tiek pieņemti lēmumi par principiāliem jautājumiem, tām vēl arvien pieder veto tiesības, un tādos svarīgos jautājumos kā, piemēram, intervence Irākā vai Kosovas atdalīšanās Eiropas Savienībai nebija nekādu ārpolitikas nostādņu. Izveidotajam diplomātiskajam dienestam tāpēc nebūs tik plašu pilnvaru, un svarīgu politisku lēmumu gadījumā tas tikai atbalstīs atsevišķu valstu lēmumus vai arī vispār klusēs.

Strīda ābols ir diplomātiskā dienesta sastāvs, un pieejamā informācija liecina, ka, saudzīgi izsakoties, dalībvalstis šā dienesta personāla atlasē ir tikušas ignorētas.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan ideja par Eiropas Ārējās darbības dienestu visā Eiropā netika atzinīgi uztverta, ES birokrātijai izdevās to izdabūt cauri, apgalvojot, ka tiks ievērota budžeta neitralitāte.

Tagad mēs redzam, ka budžeta neitralitāte netiek ievērota, un mēs redzam arī to, ka šis dienests izmaksās par EUR 34 miljoniem vairāk nekā sākotnēji plānotais EUR 441 miljons. Un šī atšķirība ir radusies, vēl pirms dienests ir sācis darboties ar pilnu jaudu.

Ziņojumā par Finanšu regulu ir prasība, lai Komisijas galvenais grāmatvedis un iekšējais revidents uzņemtos veikt savus pienākumus arī Ārējās darbības dienestā, lai gan Madridē tika panākta vienošanās, ka EĀDD būs atsevišķa iestāde ar savu finanšu un revīzijas vadību. Tagad šķiet, ka Madrides vienošanās nav bijusi akmenī kalta. Tagad mēs maldāmies neziņā par EĀDD struktūru.

Šā Lisabonas līguma jaunieveduma īstenošana šķiet diezgan apkaunojoša, bet es varu teikt, ka neesmu pārsteigta. Kā parasti, tie būs nodokļu maksātāji, kas maksās par šo „lietderību”.’

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, kāda bēdīga — pat traģiska — diena! Mēs apspriežam baroneses Ashton jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) finansējumu. Holandiešiem nekad nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli par Lisabonas līgumu, un tagad mums uzspiež šo EĀDD, kas aprīs miljonus. Tas ir demokrātijas izsmiekls.

EĀDD izmaksās miljoniem papildu euro vēl šajā gadā un atkal nākamajā. Eirokrātu politiskais hobijs maksās lielu naudu, bet tas atstās mūs tukšām rokām. Lai jums būtu absolūti skaidrs, ka Nīderlandes Brīvības partija (PVV) nekad — nekādos apstākļos — neatbalstīs šo monstru ar naudu no Eiropas Savienības naudas glabātavām. Mēs sakām „nē” EĀDD, „nē” Eiropas supervalstij un „jā” patiesai brīvībai un demokrātijai, ko veido suverēnas dalībvalstis pašas.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kozłowski (PPE).(PL) Dāmas un kungi! Apspriežot Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru, mēs nedrīkstam izvairīties no jautājuma par pareiza ģeogrāfiska līdzsvara uzturēšanu, izvēloties personālu, vai arī neņemt to vērā. Pašlaik darbinieku skaits no 15 „vecajām dalībvalstīm” ir ievērojami un nesamērīgi lielāks par to darbinieku skaitu, kas nāk no jaunajām dalībvalstīm. Es minēšu dažus skaitļus — pirms pēdējo 115 vēstnieku iecelšanas tikai divi bija no valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un pēc tam. Starp tiem 29 vēstniekiem, kurus iecēla nesen, tikai četri nāk no jaunajām dalībvalstīm.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāds sadalījums kļūst par likumu Ārējās darbības dienesta darbā. Bez pareizas ģeogrāfiskās pārstāvības mēs nevarēsim izveidot spēcīgu Ārējās darbības dienestu, kas spētu efektīvi darboties mūsu visu interesēs. Un, kā teica Augstā pārstāve Ashton kundze, ar šādu dienestu mēs nevarēsim lepoties. Es esmu pārliecināts arī par to, ka pārejas periods, kura laikā nesamērīgi zemā jauno dalībvalstu pārstāvība tiktu pakāpeniski palielināta, ļaus mums efektīvi un lietpratīgi panākt situāciju, kurā mēs sasniegsim savu mērķi — izvirzīt Eiropas Savienību par vienu no galvenajiem spēkiem starptautiskajā arēnā.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D).(BG) Šodienas sesija ir pēdējā Parlamenta sesija, kurā mēs varam apspriest Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūru, finansējumu un vispārējo darbības programmu. No rītdienas, kad mums būs jāpieņem galīgie lēmumi, mēs gaidīsim reālus rezultātus. Pat pēc visa, kas tika teikts šodienas debatēs, es, protams, esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments būs tā Eiropas iestāde, kas uzmundrinās jauno dienestu un nodos tam savas idejas, lai tas patiešām būtu efektīvs un palīdzētu Eiropas Savienībai kļūt par aktīvāku un redzamāku spēku starptautiskajā arēnā.

Faktiski Eiropas Ārējās darbības dienests ir visredzamākais Lisabonas līguma rezultāts. Mēs visi, kas atbalstījām šo līgumu, vēlamies, lai šis dienests izvērstos par sekmīgu projektu.

Ļaujiet man jums teikt, Ashton kundze, ka jūs mantojāt ļoti nelīdzsvarotu administratīvo aparātu, bet diemžēl kritika galvenokārt tiek vērsta pret jums, Šā gada sākumā, kad jūs kļuvāt par Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, no jaunajām dalībvalstīm bija iecelts tikai viens Eiropas Savienības delegācijas vadītājs.

Es vēlos atklāti apstrīdēt uzskatu, ka pastāv pretruna starp kvalifikāciju un ģeogrāfisko līdzsvaru. Gluži otrādi, manuprāt, ģeogrāfiskais līdzsvars nodrošina augstāku kvalifikāciju. Tāpēc mēs ceram, ka no šīs dienas jūs pildīsit savas saistības.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Ārējās darbības dienests ir viens no vissvarīgākajiem lēmumiem Lisabonas līgumā. Ir palikušas tikai sešas nedēļas līdz tam laikam, kad baronese Ashton nebūs vairs ministre, kas atbildīga par ES Ārlietu ministrijas izveidi, bet būs Eiropas ārlietu ministre, un tas ir lieliski. Tas notiks 1. decembrī, un mēs vēlam jums šajā darbā veiksmi.

Mums ir bijušas daudzas debates, un mēs esam daudz ko sasnieguši. Mums ir bijusi auglīga politiska cīņa. Ir novērsts demokrātijas trūkums, kas bija saistīts ar veco ārpolitiku un drošības politiku. Ir palielinājusies atbildība un publisko debašu kvalitāte. Mums būs stingrāka budžeta kontrole; ir radīti priekšnoteikumi patiesam komandas garam, un, ja dalībvalstu diplomāti vēlas, viņi var palikt Eiropas ārējās darbības dienestā. Nebūs nekādu ģeogrāfisku kvotu — jums dažkārt varētu šķist, ka tas ir vissvarīgākais jautājums, bet tas noteikti tā nav. Jo īpaši Vācija varētu gūt lielu labumu no kvotām, bet es tomēr tās neatbalstu. Tiks nodrošināts vienots apmācības veids. Es uzskatu, ka ir radīti visi priekšnoteikumi veiksmīgai EĀDD darbībai.

Citiem vārdiem sakot, Eiropas Parlaments ir gandrīz pilnīgi apmierināts. Mēs būtu pavisam apmierināti, ja jūs tagad izmantotu iespēju izveidot pienācīgu struktūrvienību konfliktu novēršanai un krīžu pārvarēšanai, kas bija apsolīta. Tad mums jau no paša sākuma būtu Eiropas pievienotā vērtība.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Mēs esam vīlušies, redzot, ka vairākuma Ārlietu komitejas locekļu priekšlikumi par līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvniecību Savienības Ārējā dienesta izveidē ir sastapušies ar grūtībām un atklātu pretestību. Ar grūtībām tiek izstrādāti arī principi personāla pieņemšanai darbā Savienības diplomātiskajos amatos. Solidaritātes un pārstāvības principus, kas ilgu laiku ir bijuši Savienības vadošie principi, nedrīkst aptraipīt dažu lielu dalībvalstu savtīgums. Diplomātisko amatu sadalījums ir atkarīgs no Ashton kundzes, kas šodien ir šeit un kas darbiniekus ieceļ amatos vienīgi pēc saviem ieskatiem. No pāri par 100 diplomātiskajiem amatiem visā pasaulē Polijai, sestajai lielākajai Eiropas Savienības dalībvalstij, ir piešķirtas tikai divas amata vietas. Tāpēc ir jāvaicā, pēc kādiem kritērijiem komisāre vadījās, piešķirot amatus šādā veidā. Es vēlos visiem atgādināt, ka faktiski Parlaments ir tas, kas nosaka budžeta struktūru Savienības diplomātijas veidošanai.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, pēc tam, kad Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību, mēs esam šodien aicināti iemiesot šo lēmumu dzīvē, grozot Finanšu regulu un Savienības darbinieku Civildienesta noteikumus.

Tāpēc es vēlos galveno vērību veltīt šā ziņojuma aspektam, kas ir izraisījis grūtības mūsu sarunās, proti, ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumam Eiropas diplomātiskā korpusa sastāvā. Daži deputāti faktiski būtu devuši priekšroku citiem personāla atlases kritērijiem, kas pamatojas uz izcelsmes valsti un pilsonību. Šādi priekšlikumi nav pieņemti, bet ir izstrādāti līdzsvaroti kompromisa grozījumi, kuros ņemts vērā ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars, neuzspiežot atlases kritērijus, kas pamatojas uz izcelsmes valsts kritēriju. Atlase, kas pamatojas uz valstu kvotām, nebūtu bijis piemērots vai vēlams risinājums.

Pēc vairāk nekā 50 gadu ilgas Eiropas integrācijas tiek veidots pirmais īstais Eiropas Savienības diplomātiskais korpuss. Tam ir jādod iespēja izstrādāt kopēju ārpolitiku un kalpot Savienības interesēm starptautiskajā arēnā. Lai veiktu šo uzdevumu, ir svarīgi, lai tās darbinieki pārstāvētu Eiropas Savienību un nevis atsevišķu dalībvalsti, kuras pilsoņi vai diplomāti tie ir. Šādu nostāju Juridiskā komiteja ieņēma vakar, pieņemot Rapkay kunga ziņojumu, un es ceru, ka šāda nostāja tiks apliecināta ar rītdienas balsojumu plenārsēdē.

 
  
  

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D). (SL) Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, visu 27 dalībvalstu Savienība, nevis tikai dažu valstu Savienība. Mēs vēlam Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) veiksmi. Mums, Eiropas iedzīvotājiem, tā ir vajadzīga, un visai pasaulei tā ir vajadzīga.

Kā mēs varam nodrošināt, lai EĀDD kļūtu par visu Eiropas iedzīvotāju dienestu? Kā mēs varam nodrošināt tā efektivitāti un panākumus, kā arī tā elitāro statusu Eiropā? Tikai tad, ja tas pieņems darbā visu — es atkārtoju — visu Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātus.

Nav lielāku draudu Eiropas Savienības spēkam un vienotībai kā situācija, kurā ES galvenokārt pārstāv tikai sešu dalībvalstu iedzīvotāji. Divas trešdaļas pašreizējā dienesta darbinieku — dienesta, kuru mantoja Ashton kundze, — ir pieņemti darbā no sešām valstīm. Kā tad ir ar pārējo 21 valsti? Kā ir ar jaunajām dalībvalstīm?

Tāpēc es nožēloju, ka mēs nepieņemsim noteikumus, kurus pieņēma Ārlietu komiteja un Budžeta komiteja, jo tie būtu novērsuši vislielāko nesamērību vismaz pēdējos desmit gados. Es atkārtoju, desmit gados.

Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, kas sastāv no 27 dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D).(PL) Šodien tiek noslēgta ārkārtēja procedūra — procedūra, ar kuru tiek dibināta jauna Eiropas iestāde. Es pārstāvu jaunās dalībvalstis un ar aizrautību vēroju, kā praksē tiek iemiesota Eiropas integrācijas būtība, kā notiek cīņa par ietekmi starp dažādām iestādēm un, visbeidzot, kā rodas kaut kas tāds, kam ar kopējas ārpolitikas palīdzību ir jāsaliedē tas, kā tik ļoti trūkst Eiropas Savienībai. Izrādās, ka tas ir iespējams, un Parlaments ir piedalījies šajā procesā. Mēs lepojamies ar to, ka esam tajā aktīvi iesaistījušies. Jaunais dienests ir visas Eiropas Savienības dienests un nevis tikai viena no tās iestādēm.

Turklāt šis integrācijas process ir arī jauno un veco valstu integrācijas process. Būsim godīgi, atklāti atzīstot, ka eksāmena rezultāti apmierina tikai daļēji. Ja šodien mums vēl ir jautājumi un šaubas, tad tas ir tāpēc, ka komisārei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei vēl būs mūs jāpārliecina par to, ka darbā pieņemšanas lēmumi ir pārredzami un ka amatos tiks iecelti vislabākie speciālisti. Tad es vairs necīnīšos par ģeogrāfisko paritāti, jo es uzskatu, ka daudz svarīgāka par ģeogrāfisko paritāti ir zināšanu un kvalifikācijas paritāte, bet jums, Ashton kundze, tas vēl ir jāpierāda.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Šodien mēs šeit apspriežam unikālu projektu, mēs šeit apspriežam mūsu kopējo Eiropas diplomātisko dienestu.

Man jānorāda, ka ikvienas iesaistītās puses nostāja ir uz smiltīm celta, lai gan referentiem ir izdevies panākt visiem pieņemamu kompromisu, un, manuprāt, rīt Eiropas Parlaments to atbalstīs. Manī bažas rada tas, ka vairākums runātāju pievēršas galvenokārt tikai vienam tematam, proti, ģeogrāfiskajai un etniskajai pārstāvībai, un maz tiek runāts par šā projekta filozofiju un ideju. Eiropas Savienība, dāmas un kungi, zaudē savu ģeopolitisko stāvokli, un kopējais diplomātiskais dienests ir pasākums, kas spēj atkal ierindot ES starp pasaules galvenajām lielvarām.

Es esmu pārliecināta, ka baronese Ashton izvēlēsies personālu, kas ne tikai pienācīgi pārstāvēs visas 27 dalībvalstis, bet galvenokārt Eiropas Savienību kā mūsu kopējo projektu.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Köstinger (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Ārējās darbības dienestam turpmāk būs vislielākā nozīme Eiropas Savienības kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Lai to panāktu, ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kas ļautu EĀDD netraucēti un efektīvi darīt savu darbu, un es jo īpaši vēlos uzsvērt šā dienesta finanšu darījumu uzraudzības garantijas, uz kurām savos ziņojumos skaidri norādīja Gräßle kundze un Rivellini kungs. Galvenie šīs uzraudzības aspekti ir gadskārtējās ticamības deklarācijas un darbības pārskati, kas jāiesniedz Parlamentam, kā arī Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras. Es atzinīgi vērtēju arī pieeju, kas uzliek dalībvalstīm atbildību par to darbinieku finanšu pārkāpumiem, kas nāk no attiecīgās dalībvalsts. Es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es šodien sākšu ar apsveikumu Augstajai pārstāvei par atbalstu senai parlamentu tradīcijai, kas izpaužas pāriešanā pretējā nometnē. Vairākums politiķu, kas to dara, zaudē draugus, bet es esmu pārliecināts, ka Augstā pārstāve šodien ir ieguvusi draugus.

Šajā Parlamenta atradīsies cilvēki, kas ir skaitījuši minūtes, kad jūs atrodaties vienā vai otrā pusē, lai apvainotu jūs aizspriedumainībā, un, protams, arī man ir daži jautājumi par šo jauno dienestu.

Es vēlos, lai tajā būtu iekļauta krīžu pārvarēšana, lai tajā tiktu integrētas cilvēktiesības un tās tiktu saistītas ar tirdzniecību, un es piekrītu tam, ko daudzi no maniem Austrumeiropas kolēģiem saka, bet es esmu absolūti pārliecināts, ka jūs veidojat šo dienestu, ievērojot Līguma garu. Vai es ticu tam, ka jūs turpināsit apvienot visas dažādās intereses Eiropas Savienībā un aizstāvēt tās? Vai man ir absolūta pārliecība par jūsu nemainīgo uzticību vienlīdzības un pārstāvības principiem?

Jā, man ir, un tā būs arī Parlamentam rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE). (SL) Rast kompromisu attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) finansiālo pamatu ir bijis tikpat sarežģīti, cik sarežģīta ir pati Eiropa.

Interešu saskaņošana ikvienā situācijā būs grūts darbs, tāpēc ka mēs esam atšķirīgi un mums ir atšķirīga vēsture. Taču inteliģence, pieredze, gudrība un labā griba ir sadalīta proporcionāli visā Eiropā, un tas ir pamats, kas mūs vieno un paver ceļu uz nākotni.

Es uzskatu, ka būtu labi, ja mēs veltītu tikpat lielu vērību ārpolitikai, tas ir, Eiropas panākumiem ārpolitikā globālā mērogā, kādu mēs līdz šim esam veltījuši finanšu jautājumiem.

Šis dienests nenoteiks ārpolitikas virzienu, ārpolitiku noteiks Ashton kundze sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm, starp kurām — es varu droši apgalvot — Parlaments ir galvenā ieinteresētā puse. Es, protams, vēlu jums panākumus darbā.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Keller (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgriezties pie jautājuma par pievienoto vērtību, ko var sniegt Ārējās darbības dienests. Es uzskatu, ka pievienotā vērtība, ko tas var sniegt un kas tam jāsniedz, ir saskaņota attīstības politika, ko Ashton kundze ir apsolījusi.

Šai prioritātei ir jābūt atspoguļotai arī personāla politikā un jo īpaši apmācībā, kā arī vispār attīstībā, cilvēktiesībās un konfliktu novēršanā. Uzmanību pret šiem jautājumiem nevar sasniegt ar proklamācijām, bet ar saistībām un rūpīgu apmācību. To mēs arī vēlamies redzēt, sākot ar 1. decembri.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Eiropas Ārējās darbības dienests pamazām izvērš savu darbību. Šodien mēs debatējam par tā darbības finansējumu.

Šajā sakarībā, baronese Ashton, ir jāapzinās, ka finansējumu visu Eiropas iestāžu darbam sniedz atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis. Pat Eiropas Ārējās darbības dienests, galu galā, iztiks no naudas, ko sagādā ES 27 dalībvalstis, un jūs, baronese Ashton, nedrīkstat to aizmirst.

Lai gan mēs, izraugot diplomātus šim dienestam, prasām no viņiem profesionālismu, kvalitāti un pieredzi, mēs nedrīkstam galīgi neņemt vērā līdzsvarotas konkrētu dalībvalstu ģeogrāfiskās pārstāvības principu. Pārstāvības trūkums svarīgos ES ārpolitikas pasākumos var izraisīt dažās valstīs netaisnības un pāridarījuma sajūtu. Tāpēc es vēlos jums lūgt, Augstās pārstāves kundze, pievērst lielu uzmanību diplomātu atlasei.

 
  
MPphoto
 

  Francisco Sosa Wagner (NI).(ES) Priekšsēdētājas kundze, mēs visi esam vienisprātis, ka Ārējās darbības dienests piedāvā Eiropai vēsturisku integrācijas iespēju. Taču mums uz šo jautājumu ir jāraugās plašāk, jo nav īstais laiks iekšējiem cīniņiem par resursu pārvietošanu vai saglabāšanu īstermiņā vai karam starp dažādām Eiropas iestādēm.

Tā vietā mums ir jābūt vispārējam priekšstatam par to, kādu vietu Eiropas Savienībai ir jāieņem pasaulē, citiem vārdiem sakot, mums ir jādara tieši pretējais tam, kas notika pirms dažām dienām, kad tika piešķirta Nobela Miera prēmija un kad no Eiropas atskanēja pārāk daudz balsu, kas nepavisam nebija drosmīgas balsis. Es vēlos piebilst, ka viens no izņēmumiem bija Parlamenta priekšsēdētājs Buzek kungs, kas sniedza lielisku un slavējamu paziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt īsu runu no šīs sēžu zāles otrās puses — es ceru, ka esmu tajā uzturējusies pienācīgu skaitu minūšu, — un pateikties godājamajiem deputātiem par debatēm, kurās es klausījos ar lielu interesi.

Es ņemšu vērā stiprās emocijas, kas saistītas ar ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru, lai dienesta personāls patiešām pārstāvētu visu Eiropu un tiktu iecelts, pamatojoties uz nopelniem.

Es ņemšu vērā vajadzību uzlabot krīžu pārvarēšanu, lai tā būtu pienācīgi integrēta Eiropas Ārējās darbības dienesta darbībā.

Es ņemšu vērā to, ko es saucu par cilvēktiesību „sudraba pavedienu”, kam ir jāatspoguļojas visā, ko mēs dienestā darām, un es ņemšu vērā atgādinājumu par tautsaimniecības lejupslīdi, kuras laikā mēs veidojam šo dienestu, lai godājamie deputāti redzētu efektīvu dienestu, kas izmanto resursus pareizi un lietderīgi.

Tomēr visvairāk pēc šā daudzu mēnešu ilgā ceļojuma es ņemšu vērā Parlamenta vēlmi redzēt šā dienesta izveides pabeigšanu, lai apmierinātu to vēlētāju vajadzības, kurus jūs pārstāvat, un labi tiem kalpotu. Es apsolu censties to iemiesot visā, ar ko šis dienests nodarbosies.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es sniegšu īsu atbildi Andreasen kundzei, kas jau ir aizgājusi, par budžeta neitralitātes principu.

Mēs ceram, ka šis princips ilgākā laika posmā iesakņosies, ja veiksim taupības pasākumus dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, Komisijā un Padomē, ņemot vērā to, ka Komisijai un Ārējās darbības dienestam būs viens kopīgs iekšējais revidents un grāmatvedis. Pagaidām tas ir labs risinājums, kas tiks pārskatīts 2013. gadā, un Finanšu regulā pārskatīšana nav aizliegta. Cerībā uz pozitīvu balsojumu rītdien es atturēšos no turpmākiem komentāriem.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par atbalstu un ļoti pozitīvo gaisotni šajās debatēs, un ir svarīgi pateikties arī Padomei par lielo ieguldījumu visā šajā pasākumā. Manuprāt, šī pozitīvā gaisotne ir tuvinājusi mūs vēsturiskajam rītdienas lēmumam.

Tāpēc ļaujiet man vēlreiz izteikt pateicību Parlamenta referentiem un pārstāvjiem, jo viņi šorīt palīdzēja veidot šo pozitīvo gaisotni. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai novēlētu Cathy un viņas jaunajam dienestam veiksmi un panākumus, kā arī novēlēt visiem mums ietekmīgu, saskaņotu un labi koordinētu ES ārpolitiku, jo esmu pārliecināts, ka kopā ar Cathy un EĀDD Eiropas Savienība palielinās savu ietekmi globālos jautājumos.

Noslēgumā ļaujiet man atkārtot, ka Komisija ir gatava jau no paša sākuma cieši sadarboties, lai nodrošinātu vislabāko sinerģiju, kādu kopīgi spēj panākt mūsu iestādes un dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Bernhard Rapkay, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, pēc manas runas šo debašu sākumā man ir palikuši tikai divi komentāri. Pirmais komentārs, kuru es ar nolūku atstāju uz debašu beigām, ir tas, ka es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem par draudzīgo un konstruktīvo sadarbību. Ir daudz vieglāk vest sarunas, ja jūs zināt, ka kolēģi jūs atbalsta. Tāpēc šīs nebija īpaši grūtas sarunas.

Mans otrais komentārs skar jautājumu, kas šeit tika atkārtoti izvirzīts debašu centrā, proti, jautājumu par ģeogrāfisko līdzsvaru. Neynsky kundze pārspēja visus citus, sakot, ka kompromisa priekšlikumā nekas par to nav teikts. Es ierosinu, lai tad, kad mēs to pieņemsim, viņa mierīgi un rāmi izlasa šo tekstu. Lasiet tekstu! Teksta lasīšana apgaismo prātu. Tad jūs redzēsit, ka kompromisa variants neapšaubāmi satur formulējumus — ļoti stingrus, juridiski saistošus formulējumus — par šo jautājumu. Tad visas jūsu bažas faktiski izgaisīs.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri, referents.(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, patiesais apmierinājums, ko guvām šajās debatēs, rāda, ka deputāti labi apzinājās, cik grūts un svarīgs uzdevums mums bija risināms. Jautājums, kā apvienot funkcijas, kas saistītas ar dažādām politikas jomām, un pakļaut tās dažādām lēmumu pieņemšanas procedūrām, lai piešķirtu lielāku konsekvenci Eiropas Savienības ārējai darbībai, neapdraudot Kopienas pieeju konkrētām politikas jomām un iekļaujot tajā to struktūrvienību ieguldījumu, kas darbojas kopējās drošības un aizsardzības politikā, nebija tikai un vienīgi Eiropas likumdošanas vai pārvaldības zinību jautājums, nedz arī iestāžu spēka samēra pārbaude. Tas bija būtisks nosacījums, lai piešķirtu Augstajai pārstāvei instrumentu Eiropas potenciāla palielināšanai pasaules arēnā. Tas stiprina tās kā civilizētas lielvaras nozīmi un ļauj mums darboties efektīvāk Vidējos Austrumos, Āfrikas raga reģionā, Kaukāzā vai Balkānos.

Man šķiet, ka mēs esam lieliski izpildījuši savu uzdevumu, un tāpēc mūsu apmierinājums ir pamatots. Augstā pārstāve, pildot savus pienākumus, manuprāt, iegūs Parlamenta prasīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 20. oktobrī plkst. 12.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski.(RO) Šis balsojums uzsver, ka starp dalībvalstīm nav nekādas vienlīdzības, nedz arī solidaritātes politiskajā grupā. Grozījuma apstiprināšana, kuru iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un kurš ieviesīs nopelnu kritēriju ES delegāciju vadītāju atlasē (diplomātu, kas pārstāvēs Eiropas Savienību trešās valstīs), parādīs — tikko to īstenos sociāliste C. Ashton Eiropas Ārējās darbības dienestā —, ka Rumānija un citas jaunās dalībvalstis paliks tukšā. Esmu vīlies par to, ka pat šoreiz mēs nespējām panākt vienprātību Eiropas Parlamenta Rumānijas deputātu starpā, kuriem jāveicina Rumānijas intereses. Es biju gaidījis, ka A. Severin kā bijušais ārlietu ministrs (lai gan tikai uz dažiem mēnešiem) atbalstīs skaidru kritēriju ieviešanu attiecībā uz delegāciju vadītāju amatu piešķiršanu (piemēram, iedzīvotāju skaits, vietu skaits Eiropas Parlamentā un balsu sadalījums Padomē) ļoti subjektīvu un neskaidru kritēriju vietā, kas pamatojas uz „nopelniem”, jo īpaši tāpēc, ka, manuprāt, inteliģence ir vienādi sadalīta visā ES, un nav tā, ka visi gudrie ļaudis ir sapulcēti Rietumos, atstājot Austrumiem tikai idiotus. Rumānijā ir diplomāti, kas pelnījuši ieņemt delegāciju vadītāju amatus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski.(RO) Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāpiepilda mērķis, kas paredzēts Lisabonas līgumā — tam efektīvi un konsekventi jāīsteno ES ārpolitika.

Pašreizējā personāla atlases procedūra ir pārāk gausa un sarežģīta, jo amati tiek piešķirti pakāpeniski, līdz darbinieku skaits, kas vajadzīgs, lai dienests varētu pilnvērtīgi darboties, ir sasniegts. Vairākas jaunās ES dalībvalstis, jo īpaši divas no tām, kuras uzņēma pēdējā ES paplašināšanās reizē, nav pietiekami pārstāvētas ārējās attiecībās, kuras pārzina Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts. Ashton kundze jau ir izteikusi savu vēlēšanos, lai EĀDD veidotu vislabākie darbinieki, kas izraudzīti, pamatojoties uz profesionālajiem, nevis izcelsmes valsts, kritērijiem. Atgādināsim Ashton kundzei, ka visām ES dalībvalstīm ir vienādas tiesības un ka tāpēc tām jābūt pietiekami pārstāvētām jaunā Eiropas diplomātiskā dienesta struktūrvienībās — gan galvenajā mītnē Briselē, gan ES delegācijās. Mēs tāpēc mudinām Ashton kundzi neaizmirst, ka Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Tām ar savu pārstāvju EĀDD palīdzību ir jādod ieguldījums ES ārpolitikas mērķu sasniegšanā un Eiropas iedzīvotāju uzticības šai iestādei palielināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Rapkay kunga ziņojums par Civildienesta noteikumu grozījumiem saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi ir ļoti svarīgs dokuments Eiropas Savienības ārpolitikas īstenošanai. Dažās pēdējās dienās pirms ziņojuma pieņemšanas ģeogrāfiskā līdzsvara jautājums kļuva par strīda ābolu. Kolēģi no tā sauktajām vecajām valstīm pastāvēja uz to, ka ES jaunveidojamajam diplomātiskajam korpusam ir jāpieņem darbā labākie no labākajiem un ka darbinieku atlasei jāpamatojas uz kandidātu zināšanu un pieredzes (tikai nopelniem) kritērijiem, bet mēs, deputāti no jaunajām dalībvalstīm, vērsām kolēģu uzmanību uz to, ka arī mūsu valstīs netrūkst lielisku profesionāļu, bet tagad, kad pagājuši 6 gadi kopš 10 jauno valstu pievienošanās, šīs 10 jaunās valstis ir nepietiekami pārstāvētas Savienības struktūrvienībās. Piemēram, poļu proporcija Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā, kas tiks iekļauts EĀDD, ir tikai 2 %. Ģeogrāfiskā līdzsvara koncepcija tajā versijā, ko piedāvāja referents, manuprāt, nav pietiekami skaidra, un to nevar uzskatīt par neapšaubāmu juridisko pamatu nelīdzsvarotības novēršanas pasākumiem. Tāpēc es diemžēl nevaru atbalstīt šo ziņojumu, lai gan tajā atrodami daudzi vērtīgi priekšlikumi, ja neņem vērā minēto jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Eiropas Parlaments ir izmantojis savas jaunās pilnvaras radošā un atbildīgā veidā, ieviešot jaunu līdzsvaru Ārējās darbības dienesta organizatoriskajā struktūrā. Tas nedrīkst būt vakardienas Eiropas līdzsvars, bet gan paplašinātās ES līdzsvars, kas atspoguļots grozījumā Nr. 7. Es priecājos par to, ka Augstā pārstāve ir ņēmusi vērā vairumu Parlamenta priekšlikumu, tostarp arī priekšlikumu par parlamentāro uzraudzību. Ir svarīgi ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumu risināt saprotamā un juridiski saistošā veidā, kas nozīmē, ka, rodoties nopietnām problēmām, tas ir īstenojams ar likumu. Mēs neesam Komisijas konkurenti, bet gan tās sabiedrotie, un mēs varam gūt panākumus tikai tad, ja kļūstam par savstarpējiem partneriem. Attiecībā uz jautājuma būtību es vēlos uzsvērt to, ka turpmāk ES delegācijas būs atbildīgas par cilvēktiesību situācijas uzraudzību valstīs, kurās tās darbosies, arī uzturot regulāru kontaktu ar Saharova balvas ieguvējiem un kandidātiem. Mūsu kopējās interesēs ir, lai EĀDD sāktu darboties 2011. gadā. Pēc diviem gadiem mēs ar nepacietību gaidīsim Augstās pārstāves ziņojumu Eiropas Parlamentam par EĀDD darbību un esam gatavi veikt vajadzīgās izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ceru, ka pienācīgi izstrādāti noteikumi attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošinās tā efektīvu un produktīvu darbību. Šādas sarežģītas struktūrvienības izveide, kam jānodarbojas ar būtisku un ļoti svarīgu Eiropas Savienības kompetences jomu, nav nekāds vieglais uzdevums šodienas globalizētajā pasaulē. Jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai šā dienesta darbs stiprinātu Eiropas stāvokli pasaulē. Šajā nolūkā mums jārūpējas, lai tā rindās iekļautos augsti kvalificēti darbinieki, kam ir attiecīgās prasmes un pieredze, un lai visu dalībvalstu pārstāvji spētu piedalīties Eiropas ārpolitikas īstenošanā. Es atzinīgi vērtēju to, ka Rapkay kunga ziņojumā ir ņemti vērā tādi jautājumi kā vienādu iespēju veicināšana vāji pārstāvētajam dzimumam konkrētās darbības jomās un ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana Eiropas Ārējā dienesta darbinieku atlasē. Labi organizēts dienests, kas nodarbina izcilus speciālistus no visām dalībvalstīm, dos iespējas Eiropas Savienībai palielināt savu ietekmi un pilnā mērā izmantot savu potenciālu starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski.(RO) Mēs esam to lēmumu pieņemšanas pēdējā posmā, kas ļaus Eiropas Ārējās darbības dienestam sākt darboties. Es atbalstu kompromisu attiecībā uz Civildienesta noteikumiem un Finanšu regulu, kas ļaus Augstajai pārstāvei decembrī nodibināt savu dienestu un sākt darbu.

Taču tas nenozīmē, ka mēs šim dienestam dodam carte blanche. Augstajai pārstāvei ir jāpilda savas saistības, kas vairākos gadījumos jau minētas, lai nodrošinātu, ka tāda dalībvalsts kā Rumānija, kas pašlaik ir nepietiekami pārstāvēta Komisijas un Padomes ārlietu struktūrās, kuras tiks iekļautas EĀDD, būtu taisnīgi pārstāvēta Eiropas Ārējās darbības dienestā. Tas nav paredzēts, lai ieviestu dalībvalstu kontroli pār EĀDD, bet gan, lai ģeogrāfiskā līdzsvara princips tiktu izmantots kā kritērijs, pieņemot darbā dienesta darbiniekus. Šis kritērijs un profesionālā kompetence ir savstarpēji savienojami.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Masu protesti un streiki, atbildot uz skarbajiem taupības pasākumiem, pašlaik nomoka Franciju. Ja jau tā pārmērīgi lielais administratīvais aparāts tiek vēl palielināts, kā tas noticis Grieķijā, kur valdība paplašinās par spīti vajadzībai veikt glābšanas pasākumus, tad tas pamatoti nokaitinās Eiropas iedzīvotājus. Līdz šim ES ir vienmēr lepojusies ar mazu administratīvo aparātu, lai gan tā, protams, nav taisnība, ja mēs ņemam vērā lielo aģentūru skaitu. Piecdesmit ģenerāldirektoru ar karalisko algu EUR 17 000 mēnesī par sākotnējo 30 darbinieku vadību, 73 paaugstinājumi direktoru amatos — mums var rasties iespaids, ka tas ir pašapkalpošanās veikals. Ir, protams, svarīgi, lai EĀDD darbiniekiem būtu pienācīga kvalifikācija. Šajā ziņā, piemēram, dzimumu kvotas nav lietderīgas. Taču, kā teikts parunā „kas maksā, tas pasūta mūziku” — ir prātīgi nekaitināt galvenos naudas devējus. Atteikšanās lietot vācu valodu par darba valodu EĀDD jau ir radījusi dažas diplomātiskas nesaskaņas. Nebūtu labi tās vairot. EĀDD ir jānodrošina, lai ES vairs nebūtu Amerikas Savienoto Valstu piedēklis, kā tas ir bijis līdz šim, jo mēs esam ļāvuši amerikāņiem iejaukties jutīgos ES jautājumos, kā, piemēram, piespiedu paplašināšanās, uzņemot Turciju, un tāpēc nepievēršot uzmanību tādiem svarīgiem partneriem kā Krievija. Pasaules kārtību vairs nenosaka tikai šīs divas lielvalstis, ir vēl arī tādas augošas lielvalstis kā Ķīna. Mēs nedrīkstam aizmirst šo faktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc pamatīgām un sarežģītām debatēm tiek izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests. Tas ir ilgi gaidīts pasākums, kas nostiprinās Eiropas Savienības kā kompetenta globāla spēka stāvokli. Taču es esmu nedaudz vīlusies par to, ka darbinieku iecelšana EĀDD, pamatojoties uz rūpīgu atlases procedūru, kurā tiek ņemti vērā nopelni, kā arī dzimumu un ģeogrāfiskais līdzsvars, tomēr negarantē proporcionālu visu dalībvalstu valstspiederīgo pārstāvību. Ir jānorāda, ka, apvienojot Komisijas, Padomes un dalībvalstu cilvēkresursus, ievērojot proporciju — trešā daļa no katras, dažas dalībvalstis ir tomēr nepietiekami pārstāvētas Komisijā un Padomē, kas var radīt netiešu nelīdzsvarotību diplomātiskajā dienestā. Es pilnīgi piekrītu, ka dienests jāveido no kompetentiem profesionāļiem, bet es esmu arī pārliecināta, ka visās dalībvalstīs ir iespējams atrast piemērotus abu dzimumu kandidātus. Tam, ka Eiropas Savienība ir egalitāra 27 dalībvalstu organizācija, ir jābūt skaidri atspoguļotam Eiropas Ārējās darbības dienestā, tādējādi praksē iemiesojot mūsu vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D), rakstiski. – Šodien tiek apspriesti pēdējie pasākumi EĀDD izveidē, un mēs par tiem rīt balsosim. Ir notikušas grūtas sarunas starp trim Eiropas Savienības pīlāriem — Padomi, Komisiju un Parlamentu —, lai ikviens no tiem, pat nebūdams pilnīgi apmierināts, redzētu, ka tā galvenās intereses tiek aizstāvētas. Visā šajā procesā galvenā vērība tika veltīta dalībvalstu pārstāvībai darbinieku izvēlē. Stāvoklis pasliktinājās, kad par spīti notiekošajām sarunām par šā dienesta noteikumiem darbā iecelšanas process tika turpināts, un tā rezultātā tikai dažu valstu pārstāvji ieguva amatus, pēc kuriem tie tiecās.

Taču, manuprāt, jaunā dienesta galvenā problēma ir nevis tā sastāvs, bet gan būtība, ja mēs vēlamies, lai EĀDD būtu patiešām eiropeiska struktūra, kas īsteno patiešām eiropeisku ārpolitiku. Šajā ziņā starptautiskās sistēmas polarizētā struktūra un pašreizējā krīze ir lieli šķēršļi, kas enerģiski jānovērš. Pretējā gadījumā EĀDD centīsies sasniegt atsevišķu dalībvalstu individuālos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Stavrakakis (S&D), rakstiski. (EL) Eiropas Parlaments ir šodien pierādījis, ka tas nepārprotami atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un tūlītēju darba sākumu. Manuprāt, kompromiss, kas panākts ar Padomi par Parlamenta tiesībām, apmierina visas iesaistītās puses. Tas ir saprātīgs, un delegāciju vadītājiem apmaiņas procedūrā ar Padomi — uzklausīšanā kompetentajā parlamentārajā komitejā — ir jāsniedz darbības pārskati. Finanšu kontroles nolūkā EĀDD kopā ar Eiropas Komisiju ir vajadzīgs arī kopīgs iekšējais revidents un kopīgs kredītrīkotājs. Visbeidzot, ir svarīgi, ka dalībvalstis ir apņēmušās pilnā mērā atbalstīt ES budžeta atbildības ievērošanā, pieņemot darbā pagaidu darbiniekus, un piekrist atsevišķu budžeta pozīciju izveidošanai kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanas izdevumiem, vismaz lielākajām misijām. Mēs uzskatām, ka panāktais kompromiss palīdzēs sasniegt pārredzamāku, lietderīgāku un efektīvāku EĀDD izdevumu pārvaldību saskaņā ar Kopienas budžetu.

 

6.  Nabadzības izskaušanai veltītās starptautiskās dienas attīstības aspekti — Minimālā ienākuma nozīme nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par nabadzību:

- Padomes un Komisijas paziņojumi par nabadzības izskaušanai veltītās starptautiskās dienas attīstības aspektiem, un

- ziņojums, ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā iesniedza I. Figueiredo kundze, par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā (2010/2039(INI)) (A7-0233/2010).

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, godātie deputāti! 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un mēs ļoti labi saprotam, ka nabadzības problēma nebeidzas pie ES robežām un ka to nevar atrisināt tikai ES iekšienē.

Nesenā pasaules krīze ietekmēja visas valstis un galvenokārt visnabadzīgākās valstis, un tas parāda, cik pasaules valstis ir savstarpēji saistītas. Tāpēc attīstības veicināšana ir viens no Eiropas risinājumiem cīņā pret šodienas globālajām problēmām, un turpmākie pieci gadi būs ļoti svarīgi attīstības politikas jomā Eiropā un pasaulē.

Lisabonas līguma 208. pantā un Eiropas konsensā attīstības jomā ir skaidri noteikts, ka galvenais mērķis ES sadarbībai attīstības jomā ir izskaust nabadzību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un atbilstību Tūkstošgades attīstības mērķiem.

Taču, lai sasniegtu visus Tūkstošgades attīstības mērķus ilgtspējīgas attīstības jomā, ir vajadzīgs kopīgs ieguldījums un visiem partneriem ir jāpilda saistības, ko tie ir uzņēmušies. Eiropas Savienība uzskata, ka arī jaunattīstības valstis ir atbildīgas par attīstības gaitu attiecīgajā valstī un ka tās to nosaka, un ka galvenokārt tieši šīs valstis ir atbildīgas par to, vai Tūkstošgades attīstības mērķi tiks sasniegti.

Tāpēc ir svarīgi uzsvērt faktu, ka šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas pasaules mēroga stratēģijas, to skaitā demokrātiska pārvaldība, cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzība, nabadzīgākajiem labvēlīgas ekonomikas izaugsme, privātā sektora attīstība, tirdzniecības attīstība, humānā un sociālā attīstība un vides ilgtspēja.

Eiropas Savienība mudina partnervalstis rīkoties efektīvāk, jo īpaši, mazinot nabadzību un nevienlīdzību un veidojot partnerības ar pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un vietējām iestādēm. Eiropas Savienība vairāk atbalstīs partnervalstu pūliņus aktīvāk virzīt iekšzemes resursus attīstības finansēšanai, jo īpaši, lai uzlabotu valsts finanšu pārvaldību un stiprinātu un padarītu efektīvākas nodokļu un muitas sistēmas attiecīgajās valstīs.

Šī gada 22. septembrī, kad tika pieņemts galīgais dokuments par augstākā līmeņa sanāksmi Tūkstošgades attīstības mērķu jomā, ANO dalībvalstis arī vēlreiz apstiprināja apņemšanos sadarboties, lai uzlabotu ekonomiskos un sociālos apstākļus visiem cilvēkiem, un darīt visu, kas ir to spēkos, lai līdz 2015. gadam sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties par iespēju runāt par nabadzības problēmu un par to, ko Eiropas Savienība var darīt pasaules mērogā, īstenojot attīstības sadarbības politiku. Šī paziņojuma otrajā daļā es komentēšu arī Figueiredo kundzes ziņojumu.

Nabadzības izskaušana mūsdienās ir visnopietnākā pasaules mēroga problēma. Šī problēma ir jāatrisina ne tikai pašsaprotamas solidaritātes un pienākuma dēļ, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu labklājību un stabilitāti pasaulē. Un tas ir mūsu visu interesēs. Pasaules līderi 2000. gadā tikās ANO sanāksmē Ņujorkā un pieņēma starptautisko attīstības programmu turpmākajiem 15 gadiem par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Šajā jomā tika noteikti dažādi uzdevumi un mērķi, un pasaules valstis arī uzņēmās saistības uz pusi samazināt galēju nabadzību. Kas ir paveikts piecus gadus pirms noteiktā termiņa 2015. gadā?

Ir panākts ievērojams progress. Laikā no 2000. līdz 2005. gadam kopumā 120 miljoni cilvēku ir izkļuvuši no nabadzības, un nabadzības līmenis samazinājās par 2,4 % gadā, taču vēl ir par agru priecāties. Pašreiz 1,4 miljoni cilvēku joprojām dzīvo galējā nabadzībā, un situācija dažādos reģionos, valstīs un iedzīvotāju grupās ir krasi atšķirīga. Turklāt nesenā un pašreizējā pasaules mēroga krīze — sākot ar plūdiem un ļoti augstu degvielas cenu un beidzot ar ekonomisko nestabilitāti un klimata pārmaiņām — apdraud līdzšinējos sasniegumus un nākotnes izredzes.

Pirms divām nedēļām augstākā līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem tika apstiprināts pasaules valstu mērķis nabadzības apkarošanas jomā. Eiropas Parlamenta deputāti G. Mitchell vadībā sniedza lielu ieguldījumu šajā augstākā līmeņa sanāksmē, un liels paldies viņiem par piedalīšanos un atbalstu. Paldies arī Parlamentam par atbalstu visā sagatavošanas procesā, kura rezultātā tika pieņemts M. Cashman ziņojums. Šis Parlaments paturēja prātā Tūkstošgades attīstības mērķus un Ņujorkā apliecināja spēcīgu un mērķtiecīgu ES nostāju. Manuprāt, tie Parlamenta deputāti, kuri piedalījās šajā augstākā līmeņa sanāksmē, bija gandarīti par iznākumu. Šajā sanāksmē neviens netika vainots; šī tikšanās drīzāk deva jaunu enerģiju, stimulu un cerību, ka šie mērķi tiks sasniegti. Šī sanāksme apliecināja, ka Tūkstošgades attīstības mērķi joprojām ir svarīgs jautājums politiskajā dienas kārtībā, ņemot vērā, ka šajā augstākā līmeņa sanāksmē piedalījās apmēram 110 valstu vai valdību vadītāju. Eiropas Savienībai bija svarīga loma, lai šis pasākums būtu veiksmīgs un atspoguļotu ES 27 dalībvalstu spēcīgu, vienotu nostāju.

Nabadzības apkarošana ir svarīgs jautājums arī Eiropas Savienības politiskajā dienas kārtībā. Tas ietilpst mūsu Eiropas projektā. Saskaņā ar Lisabonas līgumu tas ir Eiropas Savienības attīstības politikas galvenais mērķis un, ne mazāk svarīgi, to ļoti atbalsta arī Eiropas iedzīvotāji.

Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais atbalsta sniedzējs, un līdz šim tā ir devusi lielu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Es minēšu tikai divus piemērus — Eiropas Komisija viena pati kopš 2004. gada ir palīdzējusi vēl 9 miljoniem meiteņu un zēnu apmeklēt skolu, un 31 miljonam mājsaimniecību ir pieslēgta tīra dzeramā ūdens padeve. Manuprāt, ar to var lepoties, taču ir jādara vairāk, un mēs arī varam darīt vairāk.

Eiropas līderi jūnijā palīdzēja stiprināt Tūkstošgades attīstības mērķus, piekrītot mērķtiecīgam plānam un pasākumu kopumam. Šī plāna prioritātes ir ar mērķu sasniegšanu saistīti pasākumi — šajā jomā ir panākts vismazākais progress —, un tie attiecas uz tiem reģioniem un tām valstīm, kur progress notiek vislēnāk, to skaitā tiem reģioniem un tām valstīm, kurās noris konflikti un kuras ir visneaizsargātākās. Plānā ir iekļauta arī mūsu apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt 0,7 % NKI mērķi, neskatoties uz ekonomikas un finanšu grūtībām. Lai to panāktu, ir jāizvērtē ikgadējais progress šajā jomā.

Mana galvenā prioritāte arī turpmāk būs panākt to, lai Tūkstošgades attīstības mērķi — jo īpaši mērķi saistībā ar nabadzības izskaušanu — līdz 2015. gadam kļūtu par Tūkstošgades attīstības realitāti.

Mēs visi zinām, ka ar atbalsta sniegšanu nepietiek, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Ļoti svarīgi ir arī rast radošākas metodes, lai pastiprinātu šī atbalsta ietekmi, veicinot ilgtspējīgāku un integrējošāku izaugsmi un papildu finanšu līdzekļus aktīvāk virzot attīstības finansēšanai. Vienlīdz svarīga ir atbalsta kvalitāte un efektivitāte, ieskaitot labāku pārredzamību un uzticamību, un tas, kā nodrošināt, lai ar atbalstu nesaistīta politika vairāk atbalstītu Tūkstošgades attīstības mērķus.

Attīstības atbalsts ir katalizators, nevis brīnumlīdzeklis. Valsti nav iespējams pārveidot, izmantojot tikai atbalstu. Lai garantētu ilgtspējīgu progresu, galvenokārt ir jāattīsta valsts spēja nodrošināt integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Attīstība sākas pašās jaunattīstības valstīs, nevis ārpusē, un tāpēc mūsu pasākumiem attīstības jomā ir jābūt vērstiem tieši šajā virzienā. Galu galā tieši to paredz piederības princips.

Es plānoju novembrī izstrādāt Zaļo grāmatu un organizēt publisku apspriešanu, lai apkopotu viedokļus par to, kā uzlabot ES politiku un instrumentus, lai partnervalstīs pilnīgāk īstenotu ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes faktorus, tādejādi novēršot nabadzības galvenos cēloņus un nodrošinot lielu pievienoto vērtību mūsu sadarbībai attīstības jomā. Manuprāt, kā parasti, jūsu ieguldījums šajās debatēs būs ļoti svarīgs.

Paldies Figueiredo kundzei par ziņojumu par minimālā ienākuma shēmām. Šī ziņojuma pamatā ir cilvēku pamattiesības uz pietiekamiem resursiem, lai viņi varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. To paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Tās iespaidā Komisija ir izveidojusi vairākas nesenas iniciatīvas aktīvas integrācijas jomā, jo īpaši Komisijas 2008. gada ieteikumu par aktīvu integrāciju, ko apstiprināja Parlaments un Padome. Šajā ieteikumā ir minētas integrētas aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kuru pamatā ir trīs pīlāri — proti, visiem pieejams darba tirgus, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un pietiekams ienākumu atbalsts. Tāpēc Komisija atbalsta šo ziņojumu.

Vienlaikus mēs pilnībā ņemam vērā dalībvalstu kompetenci sociālo aizsardzības sistēmu izstrādes un izmantošanas jomā kopumā un jo īpaši saistībā ar minimālā ienākuma shēmām. Pietiekami ienākumi ir pamatnosacījums cīņā pret nabadzību attiecībā uz cilvēkiem, kuri nevar strādāt. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu visiem pieejamu darba tirgu un lai apkarotu nabadzību attiecībā uz darba nespējīgiem cilvēkiem.

Šajā ziņojumā ir atkārtoti apstiprināts ieņēmumu atbalsta pamatprincips: tam ir jābūt pietiekamam un savienojamam ar iniciatīvas nosacījumiem. Pašlaik dalībvalstīs tiek veikti fiskālās konsolidācijas pasākumi, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Komisija uzskata, ka, īstenojot šos pasākumus, ir jāaizsargā visneaizsargātākie sabiedrības locekļi.

Eiropas Komisija līdz šī gada beigām iesniegs Eiropas platformu cīņai pret nabadzību, nosakot konkrētus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palīdzēt vismaz 20 miljoniem Eiropas iedzīvotāju izkļūt no nabadzības.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo, referente.(PT) Priekšsēdētājas kundze, nabadzība un sociālā atstumtība ir cilvēka cieņas un cilvēka pamattiesību pārkāpums, taču Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību diemžēl pastāv risks, ka tiks sasniegts rekordliels nabadzībā dzīvojošu cilvēku skaits.

Bagātajai Eiropai tas ir šokējošs solis atpakaļ, neskatoties uz finanšu nozares un ekonomikas grupu ienākumu pieaugumu, kas tiek slēpts nodokļu oāzēs. Tādēļ miljoniem strādājošo, sieviešu, jauniešu, to cilvēku, kuri cieš no algu samazināšanas un kuri strādā nedrošu, slikti apmaksātu darbu, kā arī bezdarbnieki un pensionāri, kuri saņem ļoti mazas pensijas, ir sašutuši.

Statistikas birojs 2008. gada nogalē ziņoja, ka, pat ņemot vērā sociālos maksājumus, apmēram 85 miljoniem cilvēku draud nabadzība, taču situācija būs vēl sliktāka, ja turpmāk tiks īstenota neoliberālā ES politika un tā dēvētie taupības pasākumi, kas tiek īstenoti dažās dalībvalstīs. Šie pasākumi paredz samazināt algas un līdzekļus valsts veselības aprūpes un izglītības jomā un citās jomās, kā arī samazināt sociālo atbalstu un palielināt nodokļus pirmās nepieciešamības precēm, to skaitā, pārtikai, kā tas ir Portugālē, Grieķijā, Īrijā un citās valstīs.

Komisija un Padome nedrīkst turpināt izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta neracionālos kritērijus. Tās ņem vērā tikai finanšu, nevis sociālos aspektus, visus līdzekļus atvēlot valsts atbalstam bankām un finanšu sistēmai, sabiedrību pilnīgi pametot novārtā. Sliktākais, ka tagad tās liek strādājošajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem maksāt par steidzamajām valsts subsīdijām, ko valdības izsniedza ES līderu atbalstītajām un finanšu grupu atzinīgi vērtētajām bankām.

Tāpēc, lai novērstu nabadzību un sociālo atstumtību, ir jāmaina politika, un to pieprasa arī vairāki miljoni cilvēku, kuri piedalās demonstrācijās visā Eiropā, arī šeit, Strasbūrā.

Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību mērķi un pamatprincipi nedrīkst būt tikai tukši vārdi. Nedrīkst aizmirst ES saistības īstenot ANO Tūkstošgades attīstības mērķus.

Politikas programmās jāpievērš uzmanība tiesībām un atbildības sadalījumam, jāsekmē kohēzija un to cilvēku līdzdalība, kuriem draud nabadzība vai kuri dzīvo nabadzībā, jāizstrādā konkrēti pasākumi un tie jāīsteno, lai efektīvi novērstu un apkarotu nabadzību; ir jāintegrē bezpajumtnieki un imigranti, nemaz nerunājot par invalīdiem, un šīs politikas programmas nedrīkst apdraudēt jauniešu un bērnu nākotni.

Diemžēl stratēģija „Eiropa 2020” tikai sniedz norādes, kā 20 miljoniem cilvēku līdz 2020. gadam izkļūt no nabadzības, un tās paredz atkāpties no tā dēvētās Lisabonas stratēģijas sākotnējiem mērķiem.

Nabadzībai un sociālajai atstumtībai ir vairākas izpausmes, un šajā sakarā krīzes pārvarēšanā ir jāņem vērā makroekonomikas politikas sociālie aspekti. Tas nozīmē, ka ir jāmaina prioritātes un politika, jo īpaši monetārā politika, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakts, budžeta un fiskālā politika, kā arī konkurences un iekšējā tirgus politika. Par prioritātēm ir jānosaka ekonomikas un sociālā kohēzija un cilvēktiesību aizsardzība. Tas nozīmē, ka — vismazākais — ir jāsaskaņo ekonomikas, nodarbinātības, sociālā un vides politika, un ir jānodrošina godīga bagātību un īpašuma pārdale.

Šajā kontekstā minimālā ienākuma shēmas ir efektīvs līdzeklis, lai garantētu cilvēku drošību un samazinātu atstumtības un bezdarba ietekmi. Tas paredz pienācīga darba pieejamību, izskaužot nedrošību un mazās algas, kas veicina nabadzīgu strādājošo skaita pieaugumu. Šīs minimālā ienākuma shēmas ir svarīgas attiecībā uz ienākumu pārdali, un tās nodrošina solidaritāti un sociālo taisnīgumu, jo īpaši krīzes apstākļos, jo tās darbojas pretcikliski, garantējot sociālo stabilitāti un nodrošinot papildu resursus, kas pastiprina pieprasījumu un patēriņu iekšējā tirgū un tādā veidā palīdz cīnīties pret lejupslīdi.

Tātad minimālā ienākuma shēmas paredz, ka vismaz 60 % no mediānas ienākuma attiecīgajā dalībvalstī ir jāattiecina uz sociālās integrācijas stratēģiju, kas attiecas arī uz vispārējām politiskajām nostādnēm un speciāliem pasākumiem sabiedrības visneaizsargātākajām grupām saistībā ar mājokli, veselības aprūpi, izglītību un mācībām, un sociālajiem pakalpojumiem. Tas palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības un veicinātu sociālo integrāciju un nodarbinātību visiem, kuri uz to ir spējīgi, nodrošinot pienācīgas kvalitātes darba apstākļus, nevis mūsdienu verdzību — nepastāvīgu un slikti apmaksātu darbu attiecībā uz miljoniem strādājošo, jo īpaši sievietēm un jauniešiem.

Komisijas uzdevums ir sagatavot iniciatīvu un rīcības plānu par minimālā ienākuma shēmām, lai palīdzētu bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem izkļūt no nabadzības un lai veicinātu šo iedzīvotāju grupu sociālo progresu.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli, PPE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Dati par nabadzību pasaulē ir satraucoši, tie rada bažas un ir nepieļaujami. Nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits visu laiku pieaug, un pastāvīgi palielinās arī nevienlīdzība starp tiem, kuri dzīvo trūkumā un tiem, kuri bauda augsta dzīves līmeņa sniegtās priekšrocības.

Jaunākajā ANO ziņojumā par situāciju pasaules pilsētās ir teikts, ka 827 miljoni cilvēku mūsdienās dzīvo graustu rajonos, un prognozes liecina, ka šis skaitlis palielināsies par vidēji 6 miljoniem gadā. Kā jau tika uzsvērts, šī problēma ir aktuāla arī Eiropā: pašlaik gandrīz 80 miljoni ES iedzīvotāju — 16 % Eiropas Savienības iedzīvotāju — dzīvo nabadzībā, un apmēram 19 miljoni no tiem ir bērni.

Šis gads, 2010. gads, ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un tas ir šodien apspriestā ziņojuma pamatā. Manuprāt, galīgajā dokumenta versijā ir jāanalizē noteikti aspekti, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, un par to paldies Figueiredo kundzei. Nesenās ekonomikas krīzes rezultātā palielinājās bezdarbs. Diemžēl atkal visvairāk cieta sievietes. Lai apkarotu nabadzību, vispirms ir vajadzīga nodarbinātību veicinoša politika, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un jauniešiem.

Ikvienam būtu jāsaņem pietiekami daudz naudas, lai varētu nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni. Ir skaidrs, ka minimālajai algai var būt liela nozīme cīņā pret nabadzību, dodot ikvienam iespēju aktīvi iesaistīties sociālajā, kultūras un politiskajā dzīvē. Taču ir jāļauj katrai dalībvalstij brīvi izlemt, vai tā vēlas pieņemt minimālo algu; šis lēmums nav jāpieņem Eiropas Savienības līmenī.

Lai nodrošinātu patiesu sociālo integrāciju un cīnītos pret degradāciju un nabadzību, mēs nedrīkstam paļauties tikai uz sociālo nodrošinājumu: ir jāizvirza augstāki mērķi. Tāpēc centīsimies īstenot labākas strukturālās reformas un integrētāku nodarbinātības politiku, lai iedrošinātu mazāk aizsargātas sabiedrības grupas iesaistīties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman, S&D grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētājas kundze, Figueiredo kundze izteicās ļoti precīzi, un man ir tikai viena piebilde. ES darbības pamatā ir uzskats, ka labklājība pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam ir ekonomikas attīstības garantija ikvienam Eiropas iedzīvotājam. Atvērtā tirgus un struktūrfondu dēļ — bagātību pārdales dēļ — dzīves līmenis ES dalībvalstīs Centrāleiropā un Austrumeiropā paaugstinās, un vecajām dalībvalstīm tas ir izdevīgi. Visiem Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot pārticīgi, un šādas tiesības ir visiem cilvēkiem visā pasaulē.

Tāpēc Lisabonas līgums paredz samazināt nabadzību. Ir jāsasniedz Tūkstošgades attīstības mērķi, un mēs varam turpināt darboties starptautiskā mērogā tāpat, kā tas tiek darīts saistībā ar jaunajām dalībvalstīm. Ievērojot tiesiskumu, nabadzīgajās valstīs paaugstinās labklājības līmenis, jo tas šajās valstīs veicina ieguldījumus uzņēmējdarbības jomā, radot pārliecību, ka noslēgtie līgumi ir uzticami. Bagātību pārdale pasaulē mazina sociālo spriedzi, vardarbību un bēgļu plūsmas, kā arī paplašina potenciālos tirgus.

Tāpēc nav saprotams, kāpēc dažu dalībvalstu, piemēram, Nīderlandes — manis pārstāvētās valsts — valdība groza attīstības budžetu un vēlas mainīt šos mērķus. Tas nav pareizi un mērķtiecīgi, un tas ir savtīgi. ES prioritātei arī turpmāk ir jābūt samazināt nabadzību.

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, ziņojums par minimālo ienākumu, par kuru nobalsoja Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, ir vislabākais risinājums un tas tiks plaši atbalstīts. Tāpēc es aicinu noraidīt 1. un 2. grozījumu.

Es vienmēr esmu kaislīgi atbalstījusi minimālā ienākuma noteikšanu visās dalībvalstīs, un es to esmu norādījusi visos savos ziņojumos sociālās integrācijas jomā, taču, manuprāt, šo mērķi vislabāk var sasniegt, apmainoties ar labākās prakses piemēriem. Manuprāt, ja mēs izvēlēsimies likumdošanas ceļu, tad nespēsim palīdzēt visiem un neiegūsim to, ko mēs visi vēlamies — nodrošināt cienīgu dzīvi ikvienam un apkarot nabadzību un bezpajumtniecību.

Nodarbinātības komitejas ziņojumā ir arī teikts, ka efektīvākais veids, kā mazināt nabadzību, ir ikvienam nodrošināt piekļuvi darba tirgum. Viens veids, kā to panākt, ir efektīvi īstenot Nodarbinātības direktīvu visās dalībvalstīs. Veidojot politiku nabadzības un sociālās integrācijas jomā, mums ir jāuzklausa cilvēki, kuriem šīs problēmas ir īpaši aktuālas — citiem vārdiem sakot, tie, kuri cieš no nabadzības un bezpajumtniecības. Mums ir jānodrošina tas, lai dalībvalstis sasniegtu izvirzītos mērķus nabadzības samazināšanas jomā, kas ir noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”.

Es arī vēlos norādīt, ka šajās debatēs runa ir par minimālo ienākumu — citiem vārdiem sakot, par bezdarbnieku pabalstiem, nevis samaksu par darbu.

 
  
MPphoto
 

  Karima Delli, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropā 80 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, vairāk nekā 5 miljoni cilvēku ir bezpajumtnieki, vairāki miljoni cilvēku dzīvo nožēlojamos apstākļos, katrs piektais bērns cieš no nabadzības, bet kas vienlaikus notiek sabiedrības pretējā pusē? Miljardieru skaits pieaug.

Nesen, 17. oktobrī, tika atzīmēta nabadzības izskaušanai veltītā starptautiskā diena, un drīz noslēgsies arī Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, bet kas ir paveikts šajā jomā? Kādus konkrētus risinājumus Eiropa ir piedāvājusi tiem, kas visvairāk cieš no krīzes, kuru viņi neizraisīja? Kādu cerību mēs varam dot manai paaudzei, šai Eiropas paaudzei, kas cieš no bezdarba, nedrošības un atstumtības, šiem jauniešiem, kuri neuzticas Eiropai un kuri ļoti daudz ko sagaida no Eiropas un līdz ar to no jums?

Mūsu pienākums ir risināt viņu ikdienas problēmas un novērst viņu bažas par nākotni. Lisabonas stratēģija nav veiksmīgs nabadzības izskaušanas līdzeklis. Mēs vairs nedrīkstam vienaldzīgi stāvēt malā un ļaut visam ritēt savu gaitu. Vairs nav laika bezmērķīgām, skaistām runām. Ir pienācis laiks rīkoties un apliecināt politisko drosmi. Visas organizācijas, kas strādā ar tiem, kuri cieš no nabadzības, — „ATD Ceturtā pasaule”, ES sadarbības tīkls nabadzības mazināšanai (EAPN), Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem (FEANTSA) un „Emmaüs Europe” — to lūdz jau 20 gadu!

Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju izstrādāt pamatdirektīvu, kas paredz noteikt atbilstošu minimālo ienākumu. Šī pamatdirektīva garantētu tiesības saņemt un piekļūt pienācīgam minimālajam ienākumam, dodot iespēju no nabadzības izrauties ikvienam bērnam, pieaugušajam vai vecākam cilvēkam, tādejādi nodrošinot viņu neatņemamās tiesības dzīvot ar cieņu.

Dāmas un kungi! Atvēlētais laiks drīz beigsies, un ir nepieciešams rīkoties tik steidzīgi, kā vēl nekad. Kopīgi mēs varam izbeigt šo briesmīgo problēmu, proti, ilgtermiņa nabadzību. Nabadzība; novērst nabadzību — tie nedrīkst būt tikai tukši vārdi. Tā ir realitāte, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs uzsāksim šo cīņu.

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, šīs debates man šķiet diezgan uzjautrinošas —vai pat varētu teikt — smieklīgas. Es jau dzirdēju vairākas uzrunas, un mēs runājam par nabadzības izskaušanu, taču ne reizi nav pieminēts, kā varētu veicināt bagātību. Nabadzību nevar izskaust, ja netiek veicināta pārticība, jo pretējā gadījumā notiek tikai savstarpēja pārdale, neveidojot jaunu bagātību.

Starptautiskajā vidē EUR 880 miljardi aizplūst no jaunattīstības valstīm dažāda veida korupcijas un citu darbību dēļ, ja tās netiek reģistrētas un apliktas ar nodokli vai ja līdzekļi netiek noguldīti pienācīgās bankās. Tas ir starptautiska mēroga skandāls finanšu aprindās. Šie EUR 880 miljardi būtu jāizmanto bagātības veidošanai jaunattīstības valstīs.

Eiropā nabadzība pieaug, jo mēs sev nosakām pārlieku regulējumu, kas traucē veidot bagātību, un tagad problēmas ir saistītas ar Indiju un Ķīnu. Šis jautājums ir jāskata atkārtoti.

 
  
MPphoto
 

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, šodienas sanāksmē par nabadzību galvenā uzmanība apzināti ir vērsta uz saistību starp nabadzību pasaulē un nabadzību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taču simtiem tūkstošu cilvēku to ir darījuši jau pirms tam. Pēdējās nedēļās un mēnešos arvien lielāks skaits cilvēku devās Eiropas ielās, lai vērstu uzmanību uz šo jautājumu, un pasaules rīcības diena apzināti tika organizēta ap to laiku, kad notika arī ANO augstākā līmeņa sanāksme par Tūkstošgades attīstības mērķiem.

Taču atšķirībā no šo cilvēku nostājas visas Eiropas iestāžu īstenotās stratēģijas ir neskaidras un pretrunīgas, un ES veido pamatnosacījumus, kas savukārt kavē nabadzības apkarošanu. Lisabonas līgumā un stratēģijā „Eiropa 2020” de facto ir atcelti ar nabadzību saistītie mērķi. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto iespēju lūgt nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju, lai pamatotu sociālo pakalpojumu apjoma samazināšanu un pārdali, samazinot atbalstu veselības aprūpes nozarei un pensiju sistēmām un samazinot darba tirgus politikas instrumentus un pakalpojumus bezdarbniekiem, bērniem un ģimenēm. Mēs paši to darām ES dalībvalstīs, un pašlaik mēs rīkojamies tā, it kā mums būtu jāorganizē kampaņas par nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem, lai samazinātu atstumtību. Mēs to darām ar politiskām metodēm.

Jānorāda, ka stratēģija „Eiropa 2020” un Eiropas Savienības ilgtspējas stratēģija ir pretrunā viena otrai, un tāpēc nav iespējams apkarot nabadzību pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, līdz ar ES paplašināšanos nabadzība, jo īpaši to cilvēku skaits, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa, ir palielinājies, jo katra dalībvalsts šajā problēmā dod savu artavu, un tāpēc ir diezgan skaidrs, kā būtu jārīkojas, lai šis skaits nepieaugtu.

Viens no risinājumiem ir noteikt minimālo algu. Es atbalstu minimālās algas noteikšanu, taču tikai tādā gadījumā, ja katrā valstī tā tiek noteikta atsevišķi. Vienādas minimālās algas noteikšana visā ES tikai sarežģītu situāciju. Piemēram, Skandināvijas valstīs mājokļu apkures cenām visām ienākumu grupām būtu jābūt augstākām nekā tas ir Dienvideiropā.

Es iebilstu pret minimālā ienākuma noteikšanu, jo tādā gadījumā zemākas algas tiktu atlīdzinātas no valsts finansējuma līdzekļiem, liekot nodokļu maksātājiem maksāt par ekonomikas krīzi. Kā cīnīties pret to, ka daži darba devēji maksās mazāk nekā viņi varētu maksāt, ja zinās, ka pabalstu sistēma to atlīdzinās? Atbilde: ir vajadzīgs stingrāks regulējums un lielāka birokrātija attiecībā uz uzņēmumiem, no kā visvairāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi, kuri, starp citu, nodarbina pusi no visa darbaspēka.

Un, protams, tad, kad minimālais ienākums būs saskaņots visā ES, tiks saskaņota arī nodokļu sistēma, noņemot neskaidrības plīvuru un atmetot Eiropas galveno iezīmi: daudzveidību.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, bažas rada tas, ka vairāki tūkstoši ES iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa, neskatoties uz to, ka viņiem ir pastāvīgs darbs. Ņemot to vērā, ir ļoti atbalstāmi centieni noteikt atbilstošu minimālo algu. Taču noteikt minimālo algu ir vērts tikai tādā gadījumā, ja tiek īstenoti arī citi pasākumi. Nemērķtiecīgu debašu dēļ var sarukt uzņēmumu skaits un var pieaugt bezdarbnieku skaits. Galu galā mazie un vidējie uzņēmumi nevarēs atļauties maksāt ar likumu noteikto minimālo algu, ja nodokļu slogs netiks atvieglots, un, protams, algu pieaugums var izraisīt preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Tas atkal veicinātu inflāciju.

Tāpēc galvenokārt ir jāievieš atvieglojumi darba jomā. Ir jāpanāk tas, lai darbs ES iedzīvotājiem atkal būtu izdevīgs. Priekšlikums noteikt minimālo algu, protams, ir labs, taču tas būtu jādara, nosakot arī kopējus nodokļu atvieglojumus strādājošajiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, nabadzības apkarošana patiesībā ir viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, taču tas ir arī Eiropas mērķis attiecībā uz situāciju Eiropā.

Eiropā nudien ir visaugstākais vidējais dzīves līmenis pasaulē, taču nekur citur pasaulē sabiedrība nav tik sadalīta kā Eiropā, tāpat kā tas ir, salīdzinot Eiropu un Āfriku. Tās ir vislielākās dzīves līmeņa atšķirības visā pasaulē. Mūsu uzdevums ir samazināt šīs atšķirības.

Pārāk daudziem Eiropas iedzīvotājiem Eiropā nav pieejama pilnvērtīga maltīte divas dienas pēc kārtas. Pārāk daudzi bērni dzīvo nabadzībā un saskaras ar problēmām veselības un izglītības jomā, kuru iemesls ir nabadzība. Pārāk daudzas sievietes ir spiestas samierināties ar mazāku atalgojumu, diskrimināciju darbavietā, nedrošu darbu, un šajā kontekstā mācības ir vienīgais veids, kā palīdzēt viņām atkārtoti integrēties sabiedrībā un izkļūt no nabadzības. Pārāk daudziem vecākiem cilvēkiem un bieži vien arī sievietēm ir ļoti grūti atrast pienācīgas kvalitātes darbavietu par atbilstošu atalgojumu visā profesionālajā darba dzīvē.

Lauku teritorijās pārāk daudz cilvēku dzīvo nabadzībā. Daudzas ES atbalsta politikas nabadzības apkarošanas jomā attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētās. Mums ir jāpalīdz izskaust nabadzību arī lauku teritorijās.

Un tāpēc es jūs lūdzu, lai nabadzības apkarošana ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Frédéric Daerden (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien galvenais jautājums Eiropas Parlamentā ir nabadzības apkarošana pasaulē. Tas ir svarīgi, taču, kā Figueiredo kundze norādīja, nabadzība ir pārāk liela problēma arī Eiropā. Nabadzības apkarošana ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm. Taču, neskatoties uz to, ka ir labi izvirzīt mērķus, kuriem, starp citu, būtu jābūt vēl augstākiem, vēl labāk, ja būtu pieejami vajadzīgie līdzekļi. Un viens no veidiem, kā to panākt, ir noteikt pienācīgu minimālo ienākumu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Mūsu kolēģes lieliskajā ziņojumā ir parādīts, kāpēc cīņa pret nabadzību ir tik svarīga, un tas noteikti ir solis pareizajā virzienā. Taču, ja Komisija, kura arī atbalsta minimālā ienākuma nozīmi, neizstrādās tiesību aktus, pastāv bažas, ka dalībvalstis nespēs īstenot mūsu solījumu apkarot nabadzību. Tāpēc pēc šī ziņojuma pieņemšanas ir jāizstrādā pamatdirektīva, kurā būtu ņemta vērā prakse valsts līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, par šīm debatēm var izteikt trīs svarīgas piezīmes.

Pirmkārt, globalizācijas ietekmē ir palielinājusies nevienlīdzība atsevišķās valstīs, taču ir mazinājusies nevienlīdzība starp dažādām valstīm, par ko liecina panākumi jaunietekmes valstīs. To norādīja Starptautiskā Valūtas fonda eksperts konferencē Oslo, kur SVF apvienojās ar Starptautisko darba organizāciju.

Tiesa, joprojām pastāv lielas atšķirības starp dažādām valstīm, taču, runājot par nevienlīdzību ES valstīs, nebūtu pareizi globalizācijā vainot tikai valdošo nabadzību.

Otrkārt, manuprāt, situācija Eiropā ir ļoti specifiska. Tā ir vienīgā plašā ekonomikas zona, kurai pēdējos trīsdesmit gados ir izdevies pierast pie masveida bezdarba, kā norādīja profesors J.–P. Fitoussi.

Stratēģija „Eiropa 2020” nudien pavērš dažas interesantas perspektīvas par to, kā cīnīties pret strukturālu bezdarbu, taču, novēršot pašreizējo krīzi Eiropas Savienībā, ir jārod veids, kā mazināt bezdarbu.

Daudzi uzskata, ka, ja risinājums būs pārāk aktīvi veicināt valsts finansējuma racionalizēšanu, mērķis samazināt nabadzību var netikt sasniegts.

Treškārt, ES pieejai nabadzības apkarošanas jomā ir jābūt starptautiskai un vērstai uz āru. Ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību, mēs vairs nevaram atļauties pret kādu izturēties labvēlīgāk nekā pret pārējiem. T. R. Malthus pieeja, kas paredz aprēķināt, cik līdzekļu tiek tērēts solidaritātes vārdā, ir pavisam vienkārša ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jean Lambert (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, visiem ir skaidrs, cik minimālā ienākuma shēmas ir svarīgas Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka tās vēl netiek īstenotas visās dalībvalstīs. Ir arī skaidrs, ka to efektivitāte krasi atšķiras, ka bieži vien nav skaidra pamata izmaksātajām summām un ka šīs summas ne vienmēr atbilst pieaugošajām izmaksām. Dažās dalībvalstīs situācija ir ļoti nopietna, un cilvēki nesaņem pabalstus, kas viņiem pienākas, un dažās dalībvalstīs šīm ienākuma shēmām ir noteikts arī laika ierobežojums, kas ir ļoti savādi, ņemot vērā, ka tam būtu jādarbojas kā drošības tīklam.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Eiropas Savienībā ir vajadzīga vienota sistēma, kurā būtu noteikti skaidri šo shēmu izstrādes principi un skaidras to darbības metodes. Runa nav par to, ka visās dalībvalstīs būtu jānosaka vienāda maksājumu summa, un turpināt to atkārtot ir tas pats, kas iemūžināt kaut ko, kas ir tālu no patiesības. Šīs shēmas ir jāizstrādā tā, lai visi ES iedzīvotāji varētu dzīvot ar cieņu.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Cymański (ECR).(PL) Šīs debates notiek Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā. ES, valdību un nevalstisko organizāciju īstenotajiem pasākumiem ir jābūt ilgstošiem, un tie nedrīkst tikt īstenoti kampaņu veidā vai kā propaganda. No visiem pasākumiem, kas ir minēti šodien pārrunātajā ziņojumā, īpaši svarīgs ir priekšlikums noteikt minimālo ienākumu saistībā ar mediānas ienākumu. Nabadzības iemesli ir dažādi, un bieži vien tie ir saistīti ar sociālām problēmām un sociālo atstumtību. Taču sevišķi pārsteidzošs un ļoti apkaunojošs ir fakts, ka no nabadzības cieš cilvēki, kuriem ir darbs un kuriem nav bērnu vai ir maz bērnu. Tas ir nepieņemami, un tāpēc Eiropas Komisijas un Parlamenta pasākumiem šajā jomā ir jābūt ļoti efektīviem, konsekventiem un apņēmīgiem. Palīdzot cilvēkiem dažādos kontinentos un sūtot humāno palīdzību dabas katastrofu gadījumā, ES vispirms būtu jārāda piemērs, apliecinot solidaritāti cilvēkiem, kuri Eiropas Savienībā cieš no nabadzības.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es vēlos izcelt nozari, kurā būtu jāievieš preventīvi politikas pasākumi, lai Eiropā neveidotos jauna nouveaux pauvres paaudze. Jaunākie pētījumi liecina, ka strādājošo algas un pensijas, kuras viņi saņems vēlāk, ir ļoti atšķirīgas; tā ir tā dēvētā algas un pensijas atšķirība, kas attiecīgos cilvēkus automātiski padarīs par nouveaux pauvres. Visas Eiropas līmenī, lai izlīdzinātu šo atšķirību, saņemot apdrošināšanu, un lai baudītu cilvēka cienīgu dzīvi pensijas vecumā, strādājošajiem ir jāietaupa EUR 2 miljardi gadā.

Es to saku tādēļ, lai vērstu jūsu uzmanību uz šo ļoti nopietno problēmu, ar kuru jau saskaras vairāki miljoni pensionāru Eiropā — Eiropas nouveaux pauvres.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE). (FI) Priekšsēdētājas kundze, ziņojums par minimālo ienākumu sasaucas ar vērienīgām debatēm Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā par nabadzības apkarošanu un atstumtību. Ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, taču ekonomikas krīzes rezultātā bezdarbs un sociālās problēmas daudzās dalībvalstīs joprojām turpina saasināties.

Galvenās nabadzības izpausmes Eiropā ir bērnu nabadzība, pieaugošais jauniešu bezdarbs, sieviešu nevienlīdzība darba tirgū, imigrantu atstumtība, etnisko minoritāšu statuss, piemēram, romi, un lielais skaits priekšlaicīgi pensionējušos bezdarbnieku. Viens no galvenajiem stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir samazināt nabadzību, un ir priekšlikums šo mērķi sasniegt, izmantojot dalībvalstīm saistošas kvantitatīvas metodes. Tam ir pamatots iemesls, jo pēdējos desmit gados pūliņi samazināt nabadzību neīstenojās.

Lielākā daļa komitejas deputātu galu galā nolēma ierosināt dalībvalstīm noteikt minimālo ienākumu 60 % apmērā no mediānas ienākuma, un daži deputāti pat ierosināja izstrādāt pamatlikumu par minimālo ienākumu. Es neatbalstu tiesību aktu izmaiņas, jo, nosakot minimālo ienākumu, netiek ņemtas vērā sociālā nodrošinājuma sistēmas struktūras atšķirības dažādās dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs atšķirīgi daudzpakāpju un ar ienākumiem saistīti sociālie pakalpojumi un vispārēji pakalpojumi, kas tiek atlīdzināti no nodokļu iemaksām, arī ir saistīti ar sociālā nodrošinājuma sistēmu. Tāpēc jautājums par minimālo ienākumu dalībvalstīs būtu jāskata no subsidiaritātes principa viedokļa, un risinājumi būtu jārod, apmainoties ar labākās prakses piemēriem.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Chastel kungs, komisāru kungi! Nesen bija 17. oktobris, kas ir Rīcības diena cīņā pret nabadzību, un šis gads ir veltīts cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un mēs zinām, ka 2007. gadā, pirms krīzes, 17 % Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā. Pašreizējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits nav zināms, taču visiem ir skaidrs, ka šādu cilvēku ir ļoti daudz un ka šī problēma ir jārisina.

Jā, mūsu saistības ir saskanīgas, jā, mēs atbalstām pieņemtos pamata tiesību aktus, Pamattiesību hartas 1. pantu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz cieņu, Lisabonas līgumu, kurā sociālās atstumtības apkarošana ir minēta kā viens no Eiropas Savienības mērķiem, un 2020. gada stratēģiju, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir nabadzības apkarošana. Taču nav noteiktas šīs stratēģijas īstenošanas metodes, un tāpēc mēs izvirzīto mērķi nesasniegsim un zaudēsim iedzīvotāju uzticību.

Ir jāizstrādā likumdošanas iniciatīva par minimālo ienākumu un ir jāorganizē finansējums ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  David Casa (PPE). (MT) Kā jau tika minēts, mūsu darba kārtībā ļoti svarīga ir nabadzības problēma. Visi zina, kādi ir statistikas dati, kāds ir procentuālais daudzums un kas par šo tēmu tiek runāts; tik daudz nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju ir nopietna problēma, un tā ir nekavējoties jārisina. Būtu lieliski apkarot nabadzību, izveidojot vairāk darbvietu un ierosinot veidot struktūras, kas var palīdzēt sasniegt izvirzīto mērķi. Tas attiecas arī uz plānu palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem iegūt vajadzīgo izglītību, lai strādātu labi apmaksātu darbu. Ir arī vajadzīgi līdzekļi, lai atbalstītu tās valstis, kurām šajā jomā joprojām klājas grūti, palīdzot arī tām sasniegtu šos mērķus. Tāpēc pēc iespējas vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes, ir jāmudina iesaistīties darba tirgū. Šajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs situācijas novērtējums, un es vēlos sirsnīgi pateikties referentei un apsveikt viņu par ļoti vērtīgu darbu. Taču mēs nedrīkstam rīkoties pārgalvīgi, jo arī turpmāk ir jāievēro Līgumā minētais subsidiaritātes princips. No praktiskā viedokļa nebūtu pareizi visā Eiropā ieviest vienotas normas. Turklāt vēl nav izstrādāts juridiskais pamats, kam saskaņā ar Līgumu šajā gadījumā ir jābūt. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj šīs prasības netraucēti piemērot attiecīgās valsts vajadzībām.

 
  
MPphoto
 

  Regina Bastos (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, pašlaik ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes rezultātā Eiropā notiek reorganizācija. Atsevišķās dalībvalstīs krīze ir padziļinājusies un sociālā nevienlīdzība vērsusies plašumā, tāpēc ir pieaudzis nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits.

Mūsdienās Eiropas Savienībā vairāk ir nabadzīgu cilvēku. Ir vairāk vīriešu un sieviešu, kuru ienākumi ir mazāki par 60 % no vidējās algas attiecīgajā valstī. Tā ir nopietna problēma, un ir jāīsteno konkrēti un efektīvi pasākumi. 80 miljoni Eiropas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai viņiem draud nabadzība. Nabadzības slieksnis dažādās ES valstīs ir atšķirīgs, taču ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā šī problēma arvien saasinās, neskatoties uz to, ka ES attīstības programmas pamatā ir pasaulē modernākais sociālais modelis.

Portugālē apmēram 20 % cilvēku dzīvo nabadzībā vai viņiem draud nabadzība, un viņi ir spiesti iztikt ar mazāk nekā EUR 360 mēnesī. Manā valstī bērnu nabadzības rādītāji ir šausminoši. Portugāle ir viena no astoņām valstīm, kurās ir visaugstākais bērnu nabadzības līmenis.

Mēs atbalstām mērķi līdz 2020. gadam palīdzēt 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības, un mēs arī atbalstām nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanas pasākumus. Es apsveicu referenti par viņas ieguldījumu un par to, ka viņa uzsvēra, ka būtu jānosaka minimālais ienākums; ienākuma apmērs katrā dalībvalstī būtu jānosaka atsevišķi.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). (HU) ANO 1992. gadā pasludināja 17. oktobri par nabadzības izskaušanai veltītu starptautisko dienu. Starptautiskā organizācija 2000. gadā izvirzīja mērķi 15 gadu laikā uz pusi samazināt lielā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu. Divas trešdaļas noteiktā laika jau ir pagājušas. Skaitliskie dati ir satraucoši, un mēs atpaliekam no plāna laikā, kad pieprasījums un cerības ir ļoti lielas. Septiņdesmit trīs procenti ES iedzīvotāju uzskata, ka galvenā problēma ir arvien pieaugošā nabadzība attiecīgajā valstī. Astoņdesmit deviņi procenti iedzīvotāju vēlas, lai nekavējoties tiktu īstenoti pasākumi šīs problēmas novēršanai, un 74 % iedzīvotāju cer, ka ES aktīvi iesaistīsies nabadzības izskaušanā. Vienlaikus pēdējos divos gados 6 miljoni ES iedzīvotāju ir palikuši bez darba, un pieaug bērnu nabadzība.

Lai gan mēs zinām un bieži atkārtojam, ka nodarbinātība ir visefektīvākā metode cīņā pret nabadzību, Jean Monnet sociālās Eiropas modeli aizēno ekonomiskās intereses. Ekonomikas attīstības mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību, taču ir vajadzīgi arī efektīvi sociālas ievirzes pasākumi un ir būtiski jāsamazina pašreizējais nabadzības līmenis. Ir skaidrs, ka sociālā politika galvenokārt ir dalībvalstu darbības joma un atbildība. Taču, manuprāt, atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem mums ir jārod kopīgi, vairāk izmantojot atklātās koordinācijas metodi un veicinot labākās prakses apmaiņu.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Belet (PPE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Katram sestajam Eiropas Savienības iedzīvotājam draud risks nokļūt nabadzībā, jo īpaši jauniešiem līdz 17 gadu vecumam, bet neaizsargāti ir arī daudzi vecāki cilvēki. Nabadzība plešas plašumā, un tā apdraud arī tos Eiropas iedzīvotājus, kuriem ir darbs. Tāpēc, dāmas un kungi, manuprāt, ir jābūt iniciatīvai Eiropas līmenī.

Ekonomikas attīstība, labāka izglītības un mācību kvalitāte, vairāk darbavietu: protams, mēs to visu atbalstām, taču ir skaidrs, ka ar to vien ir par maz un ka ir vajadzīga speciāla politika nabadzības apkarošanas jomā. Kā jau šodien tika minēts, tas patiesībā ir viens no jaunās stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem uzdevumiem un tā ir arī viena no prioritātēm. Par ko tieši ir runa? Runa ir par cilvēka cienīgu dzīvi — par tiesībām dzīvot ar cieņu — un par pārtiku, mājokli, apģērbu: pamata vajadzībām, kuras acīmredzot 2010. gadā pārtikušajā Eiropas Savienībā netiek nodrošinātas.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tāpēc, manuprāt, ir jāīsteno pasākumi arī Eiropas līmenī, lai nodrošinātu minimālo ienākumu. Kā. Bastos kundze jau minēja, šim instrumentam nav jābūt vienādam visās Eiropas Savienības valstīs. Ir jādod iespēja dalībvalstīm izmantot sev piemērotu risinājumu. Taču mums ir jāizdara arvien lielāks spiediens, lai visneaizsargātākās personas netiktu pamestas novārtā.

Tāpēc mēs īpaši aicinām garantēto minimālā ienākuma shēmu ieviest visās Eiropas Savienības valstīs. Tas būtu svarīgs iedrošinājums visām to visneaizsargātāko iedzīvotāju grupām Eiropā, kuri pašlaik cieš no nabadzības un sociālās atstumtības.

 
  
MPphoto
 

  Milan Zver (PPE). (SL) Esmu gandarīts, ka nabadzības un sociālās atstumtības problēma tiek pārrunāta arī Eiropas iestāžu līmenī. Tas ir ļoti svarīgi.

Rezolūcija, kuru ir paredzēts pieņemt, ir saistīta tieši ar šo tēmu. Šajā rezolūcijā pašreizējā situācija ir ļoti labi raksturota, taču netiek piedāvāti veiksmīgi risinājumi šīs problēmas atrisināšanai.

Minimālais ienākums var būt viens no risinājumiem, un dalībvalstu sociālajā politikā zināmā veidā tas jau darbojas. Taču šajā dokumentā ir arī minēts priekšlikums ieviest vispārējo pamata ienākumu jeb beznosacījumu ienākumu, kas attiektos uz ikvienu.

Taču šāds variants ir apšaubāms arī no sociālo pilnvaru viedokļa. Nebūtu pareizi visiem piešķirt pamata ienākumus normālai dzīvei, jo tādā gadījumā atliktu mazāk naudas tiem, kuriem patiešām ir vajadzīga sociālā palīdzība.

Es ceru, ka šajā plenārsēdē …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Nav sasniegti Lisabonas stratēģijas mērķi — līdz 2010. gadam izveidot vairāk darbvietu un izskaust nabadzību. Tāpēc Eiropai ir jāturpina iesāktais, lai šos mērķus sasniegtu.

Manuprāt, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm uzmanība galvenokārt ir jāpievērš mūžizglītības programmām. Tā ir metode cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, un tā ir iespēja palīdzēt stiprināt nodarbinātību un darba tirgus integrāciju.

Taču, manuprāt, Eiropas izpildvarai būtu jāizpēta, kurās jomās arvien vairāk trūkst kvalificētu darbinieku, lai turpmāk varētu veicināt pasākumus, lai novērstu šo deficītu.

Viens no iespējamiem pasākumiem būtu arī paplašināt Erasmus programmu, kas pašlaik ir paredzēta studentiem, iekļaujot arī citas sociāli profesionālās grupas, piemēram, jauniešus bez universitātes diploma vai bezdarbniekus, kuri iesaistās profesionālās pārkvalificēšanās programmās.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE).(BG) Ņemot vērā Eiropas Savienības solidaritātes pamatprincipu un to, ka šis ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, es aicinu ieviest garantētu, pienācīgu minimālo ienākumu visās ES dalībvalstīs, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem ir nepietiekami ienākumi, un lai stiprinātu viņu ekonomisko un sociālo integrāciju un nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi.

Ievērojamu un efektīvu progresu cīņā pret nabadzību varēs sasniegt tikai tad, ja tiks pieņemti konkrēti pasākumi ar mērķi ieviest minimālā ienākuma shēmas. Tā ES varēs garantēt atbilstošu dzīves līmeni visiem Eiropas iedzīvotājiem, ieskaitot sociālo nodrošinājumu un vienlīdzīgu piekļuvi valsts sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālajai labklājībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka vienīgais veids, kā ES iedzīvotājus, jo īpaši sievietes un riska grupas, kā arī etniskās minoritātes pasargāt no sociālās atstumtības, ir ieviest daudz dažādu konkrētu politisku risinājumu, lai garantētu to, ka līdzekļi tiek piešķirti sociālās intervences un aizsardzības nolūkos.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlreiz lūdzu Komisiju nodrošināt to, lai gadījumā, ja tiks izveidota platforma nabadzības izskaušanai, tā nepieļautu, ka tas paliek tikai tukšu vārdu līmenī, bet īstenotu Parlamenta iniciatīvas. Pirmkārt, ir izstrādāta iniciatīva, kas paredz izvērtēt, vai ir vajadzīga pamatdirektīva minimālā ienākuma jomā, lai visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Otrkārt, ir izstrādāta iniciatīva, kas, veidojot struktūrfondus, paredz izmantot IKP un Džini koeficientu kā ienākumu nevienlīdzības izvērtēšanas līdzekli, lai apzinātu nepilnības. Jums tagad ir jāpieņem lēmumi šajā jomā, lai mēs varētu īstenot šos pasākumus. Tāpēc es aicinu komisāra kungu šos divus jautājumus iekļaut Komisijas darba kārtībā un nodrošināt to, lai Komisija atskaitītos Eiropas Parlamentam šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētājas kundze, nu jau pārāk daudzus gadus mēs atzīmējam nabadzības izskaušanai veltīto starptautisko dienu, taču konkrēti rezultāti nav panākti, un, ja netiks mainīta piemērotā politika, pastāv risks, ka šī diena tiks atzīmēta vēl daudzus gadu desmitus. Ņemot to vērā, Eiropas un rietumu pasaules valstīm ir jārīkojas.

Nabadzības apkarošana ir arī cīņa par taisnīgu bagātību pārdali starp dalībvalstīm un starptautiskā līmenī. Šajā gadījumā runa ir arī par vides un visu cilvēku vienlīdzības principa ievērošanu. Ja pēc šodienas debatēm mēs atbilstoši konkrēti nerīkosimies, ņemot vērā šodien dzirdēto, man ir bažas, ka mūsu komentāri būs kā sauciens tuksnesī — tikai labas ieceres, kas netiks īstenotas, lai mazinātu postu un nabadzību pasaulē un Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Nabadzība un sociālā atstumtība ir cilvēka cieņas aizskaršana jeb pamattiesību pārkāpums. Visvairāk apdraudēti ir vientuļie vecāki, bērni un vecāki cilvēki. Liela daļa cilvēku, kuriem draud nabadzība, ir sievietes, un daļēji tas ir joprojām dominējošās, ierastās diskriminācijas dēļ visās jomās saistībā ar atalgojumu un pensijām un daļēji saistībā ar nedrošiem darba apstākļiem, kas šādos gadījumos ir ļoti izplatīti.

Ir jāīsteno pasākumi, kas veicina ieguldījumus darba tirgū, piemēram, izveidot darbavietas, lai veicinātu Kopienas programmas, piemēram, mūžizglītības programmu. Jā, mums ir jānodrošina minimālais materiālo iztikas līdzekļu līmenis, taču tas ir jākontrolē un ir jāpieņem noteikumi, lai jau sākumā nepieļautu iespējamos tiesību pārkāpumus. Jā, būtu jānosaka minimālais ienākums, taču ar noteikumu, ka tas nekādā gadījumā nedrīkst veicināt jauna veida netiešo vai atgriezenisko diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Eiropas Savienībā gandrīz 85 miljoniem iedzīvotāju draud nabadzība, un 2008. gadā 17 % no 500 miljoniem ES iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā.

Nabadzībai un sociālajai atstumtībai ir vairākas izpausmes, tāpēc ES sistemātiski šo problēmu novēršanas pasākumus iestrādā citās politikas jomās, lai visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Cīņā pret nabadzību ir nepieciešams aktīvs atbalsts atalgojuma sistēmām un sociālajai aizsardzībai, un ir arī jānodrošina pastāvīgs, pienācīgas kvalitātes darbs visneaizsargātākajām nodarbināto grupām. Es vēlos uzsvērt, ka nodarbinātība kopumā ir uzskatāma par visefektīvāko līdzeklī cīņā pret nabadzību, un tāpēc ES un dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka darbavietu izveide. Īpaša uzmanība ir jāpievērš jauniešu un vecāku cilvēku integrācijai darba dzīvē.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, pagājušajā svētdienā es Īrijā satiku kādu jauniešu grupu, kas cieš no nabadzības. Viņi man kā šī Parlamenta deputātam jautāja, kurā pusē es esmu. Vai es esmu viņu pusē vai banku vadītāju pusē? Tas ir skarbs jautājums. Viņi man sniedza vairākas liecības, lūdzot tās nodot Parlamenta deputātiem. Viņi teica, ka vairs nav ieinteresēti piedalīties vēlēšanās, jo viņi neredz, ka vēlēšanu rezultātā kas mainītos. Viņi sacīja, ka viņiem ir apnicis, ka pret viņiem izturas kā pret tukšu vietu, un viņiem ir sajūta, ka sabiedrībai viņu liktenis ir vienaldzīgs.

Manuprāt, mums būtu jāņem vērā šo jauniešu viedoklis. Viņi ir mūsu nākotne. Cik man zināms, Komisija faktiski neko nedara, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kuras tiek mudinātas ieviest budžeta konsolidāciju, ņemtu vērā to, ka mēs nedrīkstam šos cilvēkus — kuri jau tā cieš — pakļaut vēl lielākām ciešanām, iedzīt nabadzībā tos, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa. Ir ļoti svarīgi, lai mēs …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo, referente.(PT) Priekšsēdētājas kundze, paldies visiem kolēģiem un Komisijai, Padomei un Beļģijas prezidentūrai par šodien sacīto, taču es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kurus akcentēja arī daži deputāti.

Pirmkārt, ar labiem vārdiem un labiem nolūkiem ir par maz. Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ir jāsniedz arī praktisks labums. Ir jāmaina politika. Pirmajā vietā ir jābūt cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka bagātību veido strādājošie un ka viņiem ir jāsaņem taisnīgs atalgojums. Lai veicinātu bagātību, ir jāizveido vairāk darbavietu, ievērojot tiesības un nodrošinot taisnīgu atalgojumu. Taču ir vajadzīgs vēl viens bagātības un ienākumu pārdales veids, un šajā sakarā minimālā ienākuma shēma ir ļoti svarīga, lai palīdzētu cīņā pret šo problēmu un lai saglabātu minimālo ienākumu, kas dažādās valstīs var būt atšķirīgs, taču ar kopīgu mērķi ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, nabadzība ir atsevišķu cilvēku un arī visas sabiedrības traģēdija. Nabadzība veicina vardarbību, noziedzību un konfliktus. Paldies Eiropas Parlamentam par to, ka nabadzības apkarošana tā darba kārtībā ir tik svarīgs jautājums, un šodienas debates apliecina Eiropas apņēmību risināt šo problēmu. Stratēģija „Eiropa 2020”, Figueiredo kundzes ziņojums un dalībvalstīs īstenotie pasākumi — tie visi apliecina darbību pareizajā virzienā.

Es vēlos uzsvērt: kamēr pastāvēs nabadzība visā pasaulē — kuras dēļ 1,4 miljardi cilvēku ir spiesti iztikt ar vienu dolāru dienā —, mēs nevaram cerēt, ka šī problēma tiks atrisināta Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka Tūkstošgades attīstības mērķu politika attiecas arī uz mums.

Manuprāt, mēs cenšamies rast pareizo risinājumu, un tā ir iekļaujoša ekonomikas izaugsme — ES partnervalstu un Eiropas Savienības izaugsme. Es ticu, ka iekļaujoša ekonomikas izaugsme izklausās diezgan vienkārši, taču tas ir tieši tas, ko mēs cenšamies panākt, mainot ES attīstības politiku. Stratēģija „Eiropa 2020” arī ir saistīta ar šo darbības jomu.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Savā pirmajā uzrunā es apzināti galvenokārt runāju par nabadzības apkarošanas attīstības aspektu. Protams, man ir kas sakāms par Eiropas Savienību. Beļģijas prezidentūra ir apņēmusies izstrādāt instrumentus cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši, īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas. Viens no šīs stratēģijas mērķiem, ko Padome apstiprināja 2010. gada 7. jūnijā, ir veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši, samazinot nabadzību.

Šis mērķis paredz līdz 2020. gadam vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzēt izvairīties no nabadzības vai atstumtības, īstenojot Sociālās aizsardzības komitejas izvirzītos trīs pamatrādītājus, un tie ir: nabadzības risks, materiālā nenodrošinātība un dzīvošana mājsaimniecībā, kurā nevienam nav darba.

Viens no Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību mērķiem ir arī uzlabot sabiedrības informētību par šo problēmu un norādīt, ka nabadzība un atstumtība kavē sociālo un ekonomikas attīstību. Šī gada mērķis ir arī izvērtēt viedokli, ka nabadzības apkarošana rada sociālās izmaksas, un vēlreiz apstiprināt, cik svarīga ir kolektīvā atbildība, kas paredz uzņemties atbildību ne tikai politisko lēmumu pieņēmējiem, bet arī tiem, kuri darbojas valsts un privātajā sektorā.

Beļģijas prezidentūra labprāt iesaistās pasākumos Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā. Es vēlos pieminēt dažas iniciatīvas un organizētos pasākumus. Septembrī notika konference par bērnu nabadzību. Šīs konferences mērķis bija Eiropā aizsākt debates par ieteikuma pieņemšanu bērnu nabadzības jomā, lai pārrautu nabadzības apburto loku, kas tiek mantots no paaudzes paaudzē.

Atbildot konkrēti uz Daerden kunga komentāru, šodien Briselē tiek organizēta apaļā galda tikšanās. Šīs tikšanās tēma ir ieteikumu aktīva īstenošana attiecībā uz trīs pīlāriem: minimālais ienākums, integrācija darba tirgū un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība.

Vēl viena konference sociālās ekonomikas jomā notiks 27. un 28. oktobrī, un konference par bezpajumtniecību notiks 9. un 10. decembrī. Visbeidzot 17. decembrī Eiropadomē notiks oficiāla Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību noslēguma sesija, kurā tiks minēti labākās prakses piemēri un svarīgākie šogad organizētie pasākumi.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lūk, kā Beļģijas prezidentūra rīkojas, lai sociālie jautājumi praktiski būtu viena no prioritātēm Eiropas darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos diplomātiskajā galerijā izteikt atzinību jauniešu delegācijai, kas pārstāv Starptautisko kustību „ATD Ceturtā pasaule”. Es viņus apsveicu par visu, ko viņi ir paveikuši cīņā pret galēju nabadzību, un paldies par piedalīšanos šajā plenārsēdē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 20. oktobrī, plkst. 12.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Nabadzība ir ļoti nopietna problēma, kas skar 85 miljonus Eiropas iedzīvotāju, un tāpēc šīs problēmas novēršanā ir jāiesaistās ikvienam. Tai ir jābūt vienai no mūsu prioritātēm, un ir jārod kolektīvs risinājums, lai kaut nedaudz apliecinātu cieņu sociāli neaizsargātajiem Eiropas iedzīvotājiem.

Šī vērienīgā problēma Eiropas Savienībā skar jauniešus, vecākus cilvēkus un — arvien vairāk — arī strādājošos, kurus ietekmēja tas, ka pēdējos divos gados vien darbavietu skaits samazinājās par 6 miljoniem, un kurus ietekmēja arī mazās un nestabilās algas tiem, kuriem tomēr izdevās saglabāt savu darbavietu.

Ir skaidrs, ka jābūt sistemātiskai pieejai, kas apzinātu un novērstu problēmu cēloņus, likvidējot šīs problēmas jau saknē. Taču mēs pašlaik nevaram uzreiz un nekavējoties novērst šo problēmu radītās sekas. Šajā sakarā ir jānodrošina tas, lai sabiedrības neaizsargātākās grupas saņemtu minimālo ienākumu un lai tiktu rasti steidzami risinājumi, kas palīdzētu šiem cilvēkiem izkļūt no šīs situācijas. To nodrošināt ir mūsu pienākums, un šajā ziņojumā šis viedoklis tiek skaidri atbalstīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) Eiropu 2009. gadā nopietni skāra globālā ekonomikas krīze. Nudien, šīs krīzes ietekmē ļoti pasliktinājās situācija nabadzības jomā ES, un visvairāk cieta tie 17 % Eiropas iedzīvotāju, kuri jau 2008. gadā dzīvoja nabadzībā. Diemžēl visticamāk nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits ir pieaudzis.

Tikai šogad, 2010. gadā, ir parādījušās cerības par iespējamu vispārējās ekonomikas situācijas uzlabošanos. Galvenā uzmanība ir jāpievērš tiem Eiropas iedzīvotājiem, kurus šī krīze skāra visvairāk, jo īpaši, ņemot vērā, ka 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Ņemot vērā mērķi līdz 2015. gadam izskaust pilnīgu nabadzību un bērnu nabadzību un mērķi ievērojami samazināt relatīvo nabadzību, es arī vēlos uzsvērt to, ka ir steidzami Eiropas Savienības līmenī jānosaka minimālais ienākums dalībvalstīs. Tas visiem Eiropas iedzīvotājiem mazinās risku nokļūt nabadzībā un garantēs sociālo integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Skumji, ka, atzīmējot nabadzības izskaušanai veltīto starptautisko dienu un Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, Eiropas Savienībā jau vairāk nekā 85 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā. Nabadzības galvenais iemesls ir bezdarbs, taču daudzi Eiropas iedzīvotāji, ieskaitot tos, kuriem ir darbs, ik dienas cieš no nabadzības, un viņiem nav iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tas ir absurdi, ka ienākumi, ko saņem strādājošie, nav pietiekami, lai savai ģimenei nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Es vēlos atgādināt, ka ekonomikas izaugsme pati par sevi nemazina nabadzību un sociālo atstumtību un ka smagie apstākļi tikai veicina nabadzību, taču, īstenojot minimālā ienākuma shēmas, mēs varam aizsargāt visneaizsargātākos iedzīvotājus. Minimālā ienākuma nodrošinājums ir svarīgs un efektīvs veids cīņā pret nabadzību, un tas atbalsta sociālo integrāciju un darba tirgus pieejamību un dod iespēju cilvēkiem dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos. Es vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka pat krīzes apstākļos minimālo ienākumu nedrīkst uzskatīt par līdzekli, kas palielina izmaksas, bet tas ir jāuzskata par līdzekli cīņā pret krīzi, jo savlaicīgs ieguldījums cīņā pret nabadzību ir visizdevīgākais, ilgtermiņā samazinot izdevumus sociālajā jomā. Tāpēc, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi izskaust nabadzības un atstumtības draudus, kas skar vismaz 20 miljonus cilvēku Eiropas Savienībā, Eiropas Komisijai ir jāīsteno konkrēti pasākumi un jāierosina tiesību akti Eiropas līmenī, kas paredzētu noteikt minimālo ienākumu visā Eiropā, lai apkarotu nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Gál (PPE), rakstiski.(HU) Pasaules ekonomikas krīzes apstākļos, kā arī laikā, kad tiek atzīmēts Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un trīs dienas pēc Pasaules Pārtikas dienas, īpaši svarīgi ir tas, lai Eiropas līmenī pietiekama uzmanība tiktu pievērsta arī bērnu nabadzībai. Uz zemeslodes ik sešās sekundēs no bada mirst viens bērns. Eiropā vairāki miljoni bērnu nesaņem pilnvērtīgu pārtiku. Eiropas Savienībā 19 % bērnu jeb vairāk nekā 3 % pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, un bieži vien viņi dzīvo dažādos nelabvēlīgos apstākļos. Arī statistikas dati liecina, ka šai problēmai ir jāpievērš lielāka uzmanība, un ir būtiski jāuzsver arī bērnu tiesību stratēģija ES līmenī. Pašreizējā ekonomikas krīze ir ne tikai apgrūtinājums, bet arī iespēja. Tā ir iespēja domāt radoši, mainīt uzņēmējdarbības pieeju un mainīt uzskatu paradigmu ekonomikas, sabiedriskajos un vides jautājumos, kuri sabiedrību interesē arvien vairāk.

Sociālā solidaritāte un vietēja līmeņa iniciatīvas var palīdzēt mazināt bērnu nabadzību un pārtikas trūkumu. Nesen Ungārijā tika uzsākta iniciatīva „Pietiekami daudz pārtikas visiem bērniem!”, kura sniedza iespēju vairākiem tūkstošiem bērnu katru dienu saņemt siltu ēdienu. Vienlaikus franciskāņu mūks Csaba Böjte Transilvānijā uzsāka iniciatīvu, pēc kuras gandrīz 2 000 bērni saņem ēdienu un tiek pieskatīti 18 bērnunamos un 40 dienas aprūpes centros. Saskaņā ar starptautiskās organizācijas „Eurochild” atzinumu es arī vēlos uzsvērt, ka bērnu nabadzības apkarošana būtu jāvērtē no ekonomikas viedokļa un no bērnu tiesību viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Pascale Gruny (PPE), rakstiski.(FR) Pirmkārt, manuprāt, tas, ka nabadzības apkarošana ir iekļauta 2020. gada stratēģijā, ir ievērojams progress. Pēdējos gados ekonomikas krīzes rezultātā nabadzības problēma ir saasinājusies. Eiropas Savienībai ir jāmudina dalībvalstis risināt šo problēmu.

Otrkārt, Eiropas Sociālais fonds (ESF) Eiropā ir būtisks instruments cīņā pret nabadzību. Es esmu Eiropas Sociālā fonda referente un es atbalstu šī instrumenta izmantošanu, lai darbu atgūtu tie cilvēki, kuri ir visvairāk attālinājušies no darba tirgus. Tas ir bijis ESF uzdevums jau kopš brīža, kad šis fonds tika dibināts saskaņā ar Romas līgumu, un tā galvenajam uzdevumam arī turpmāk ir jābūt nodarbinātības nodrošināšanai.

Treškārt, es neatbalstu vienpusēju minimālā ienākuma noteikšanu, izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz darba nespējīgiem cilvēkiem. Nodarbinātībai ir liela nozīme cīņā pret nabadzību. Tas ir vienīgais veids, kā atjaunot iespēju ikvienam dzīvot ar cieņu.

Ceturtkārt, dalībvalstu valdības ir atbildīgas par aktīvu līdzdalību cīņā pret nabadzību. Eiropa dalībvalstis atbalstīs un tām palīdzēs, kā tas ir bijis līdz šim, taču tā nedarīs visu dalībvalstu vietā. Eiropa nevar atrisināt visas problēmas. Galu galā dalībvalstīm pašām ir jāuzņemas atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Runājot par nabadzību, bieži vien mēs aizmirstam pieminēt tos, kuri par darbu saņem nepietiekamu samaksu. Šajā sakarā Eiropā nabadzība lielā mērā skar sievietes. Sievietes ir strukturāli neizdevīgā situācijā. Viņas strādā mazāk, jo mājsaimniecības pienākumi netiek uzskatīti par likumīgu darbu. Diskriminācijas un segregācijas dēļ sievietes darba tirgū pelna mazāk. Atgādinājums: kopumā Eiropā vīrieši joprojām saņem par 17 % lielāku algu nekā sievietes (proti, sievietes, veicot tādu pašu darbu kā vīrieši, strādā par 17 % vairāk). Un galu galā, iepriekšminēto apstākļu rezultātā, protams, sievietes arī saņem mazāku pensiju. Vai tas nav netaisnīgi?

Lai pārtrauktu šo apburto loku, ir jāatzīst, ka neapmaksāts darbs arī ir darbs, iedrošinot sievietes strādāt un iegūt ekonomisko neatkarību; ir jācīnās pret darba tirgus segregācijas radītajiem strukturālajiem cēloņiem un jāpārveido pensiju shēmas, pievēršot vērību problēmām, ar ko saskaras sievietes. Tagad tas var izrādīties dārgāk, taču ilgtermiņā, samazinot nevienlīdzību un nabadzību, būs vieglāk līdzsvarot arī budžetu. Apkarot sieviešu nabadzību būtu izdevīgi gan sievietēm, gan vīriešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Es atbalstu debates par minimālā ienākuma nozīmi cīņā pret nabadzību. Nav šaubu, ka Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību šāds pasākums ir pilnīgi atbilstīgs. Mans pirmais jautājums ir par to, vai oficiālie dati par bezdarbu, vidējiem ienākumiem, nabadzībā dzīvojošo cilvēku procentuālo daudzumu un nabadzības līmeni ir visaptveroši. Vidējie ienākumi ir rādītājs, kura pamatā ir neuzticami vai pilnīgi nepatiesi dati. Saskaitot miljonus, kurus saņem dažādi vadītāji, un strādājošo minimālo algu, iegūtie dati varētu nebūt diez ko precīzi. Salīdzinot algas, vadītāju un vadošo darbinieku algas būtu jāvērtē atsevišķi. Turklāt saistība starp iedzīvotāju ienākumiem — rēķinot, piemēram, pēc IKP uz vienu iedzīvotāju — un minimālo algu ir pavisam neliela. Portugālē un Čehijā iedzīvotāju ienākumi, rēķinot pēc IKP, ir apmēram vienādi. Taču minimālais ienākums atšķiras par gandrīz 50 %. Es vienkārši neizprotu, kā tiek noteikts nabadzības slieksnis un nabadzības riska slieksnis. Nesaprotu, kā tas var būt, ka Zviedrijā nabadzības risks draud 12 % iedzīvotāju, Čehijā – 9 %, bet Luksemburgā — 13 % iedzīvotāju. Neskatoties uz šīm nepilnībām, šis ziņojums ir ļoti informatīvs.

 
  
MPphoto
 
 

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski.(HU) Ņemot vērā minētos diskutējamos jautājumus saistībā ar minimālo ienākumu, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, ka mums ir jāpieņem lēmumi, kas ir svarīgi šodien un būs svarīgi rīt, bet kas būs aktuāli arī tālākā nākotnē. Dzīvot bezdarbībā ir daudz grūtāk, nekā daudziem šķiet. Taču invalīdiem tā ir ikdiena. Viņus neinteresē ienākumu pieaugums par dažiem procentiem, ja viņiem nav darba. Par katru cenu ir jāuzlabo un jāveicina aktīva līdzdalība. Būtu arī jāatbalsta pētījumi gerontoloģijas un dzīvesveida jomā. Ir jāveicina mūsdienīgi, inovatīvi ieguldījumi, lai uzlabotu ikdienas dzīves kvalitāti un atbalstītu pielāgošanos un pieejamību. Nevajadzētu legalizēt un palielināt atkarību, kas veicinātu atkarīgo un trūcīgo cilvēku skaita pieaugumu. Tas ir milzīgs kauna traips, un tas ir nepieņemami.

Valsts līdzekļi (nodokļi), no kuriem sedz sociālā nodrošinājuma izmaksas, strauji sarūk. Apstākļi pasliktinās tiem, kuri ir nonākuši vislielākajās grūtībās — nespējīgām personām un invalīdiem; arvien biežāk ir dzirdami ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, piemēram, invaliditātes pensiju jomā, samazinot iztikas līdzekļus. Atgriežoties pie novecošanās jautājuma: atkarības līmenis turpina pieaugt, un tas nozīmē, ka pašreizējā sociālo pabalstu vērtība samazināsies, jo būs pārāk maz darbspējīgu iedzīvotāju, kuri varētu nodrošināt atbilstošu sociālo pabalstu līmeni un minimālo ienākumu. Jau tuvākajos desmit gados aktīvo iedzīvotāju skaits Eiropā samazināsies par vairākiem miljoniem. Tādā gadījumā pasliktināsies trūkumā dzīvojošo cilvēku dzīves līmenis, un to nedrīkst pieļaut.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Dāmas un kungi! Statistikas dati liecina, ka nabadzība skar 16 % Eiropas Savienības iedzīvotāju. Galvenais iemesls nabadzīgo cilvēku skaita pieaugumam ES dalībvalstīs ir neatbilstoša izglītība un nespēja prasmes pielāgot darba tirgus prasībām. Nabadzība saistās arī ar milzīgu psiholoģisko slogu, bailēm, stresu un nespēju izdarīt atbilstošu izvēli. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas cieš no nabadzības, ļoti bieži ir jācīnās ar vēl vienu problēmu — sociālo atstumtību.

Bērni, kuri aug nabadzīgās ģimenēs, nevar izmantot iespējas, kas ir pieejamas bērniem, kuri dzīvo turīgākās ģimenēs. Jauniešiem, kuri aug šādā vidē, nav iespējas vai labu paraugu, kas palīdzētu viņiem nākotnē izkļūt no nabadzības. 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā mums ir nebijusi iespēja pievērst visas starptautiskās sabiedrības uzmanību problēmām nabadzības un sociālās atstumtības jomā un rast konkrētus risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Katarína Neveďalová (S&D), rakstiski. (SK) Šis gads Eiropā ir veltīts cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Taču jājautā, ko tieši ES dara, lai apkarotu nabadzību? Pašlaik ES 80 miljoni cilvēku jeb 17 % ES iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Ilgu laiku šajā grupā visneaizsargātākie ir ne tikai vecāki cilvēki, bet galvenokārt jaunieši. Vidējais bezdarba līmenis ES ir 10 %, taču jauniešu vidū bezdarba līmenis ir divreiz augstāks — 21 %, un dažās valstīs, piemēram, Spānijā tas ir pat 40 %. Tāpēc nabadzība visvairāk apdraud jauniešus. Tāpēc ES turpmākās attīstības nolūkā tieši jauniešiem ir jānodrošina minimālā alga un darba iespējas. Pēc studijām ir ļoti grūti atrast darbu. Ir iespēja iegūt mūžizglītību, taču arī tai ir kāds konkrēts mērķis — profesionālā izglītība. Tāpēc es vēršos pie ES pārstāvjiem. Es aicinu pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apstākļus jauniešiem un tādējādi veicinātu veselīgu sabiedrību nākotnē. Jaunieši ir Eiropas Savienības un visas pasaules nākotne.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Nabadzība un sociālā atstumtība ir cilvēka cieņas un cilvēka pamattiesību pārkāpums. Ienākumu atbalsta programmu galvenajam mērķim būtu jābūt palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Jaunākie statistikas dati ir šausminoši. Pašlaik 1,4 miljardi cilvēku pasaulē un apmēram 85 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā dzīvo nabadzībā. Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu pasākumi, lai veidotu vairāk darbavietu un uzlabotu darbavietu un atalgojuma kvalitāti, kā arī lai garantētu taisnīgu pensiju un pabalstus. Ir ļoti svarīgi nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Viens no Eiropas Parlamenta priekšlikumiem paredz noteikt minimālo ienākumu 60 % apmērā no mediānas ienākuma attiecīgajā valstī. Polijā minimālais ienākums pašlaik ir apmēram 42 % no vidējā ienākuma. Palielinot minimālo algu, varētu palīdzēt pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem izkļūt no nabadzības un nodrošināt viņiem tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī veicināt visu bērnu attīstību un iespēju iegūt izglītību. Runājot par izglītību, jo īpaši svarīgi ir īstenot efektīvus pasākumus, pirmkārt un galvenokārt, lai cīnītos pret cēloņiem, kas veicina bērnu priekšlaicīgu izslēgšanu no izglītības sistēmas, un lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti. Manuprāt, ir jāveido pamats, lai varētu ieviest konkrētus pasākumus un politiskas stratēģijas, lai nodrošinātu jauniešu piekļuvi izglītībai, izsniedzot, piemēram, studiju pabalstus vai kredītus un subsīdijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski.(RO) Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķim samazināt nabadzībā dzīvojošo Eiropas iedzīvotāju skaitu par 25 % jeb vairāk nekā 20 miljoniem cilvēku būtu jāveicina valsts līmeņa politikas izstrāde, kas aizsargātu iedzīvotājus pret nabadzības risku.

Liela daļa no iedzīvotājiem, kurus apdraud nabadzība, ko rada bezdarbs (2008. gadā bezdarba līmenis šajā jomā bija 7,4 %, bet 2009. gadā tas sasniedza 9 %), neatviegloti aprūpes pienākumi, nepastāvīgs un slikti apmaksāts darbs, kā arī atalgojuma diskriminācija un zemākas pensijas, ir sievietes. Rumānijā 25 % sieviešu (salīdzinot ar 17 %, kas ir vidējais līmenis Eiropā) un 33 % bērnu dzīvo nabadzībā. Rumānijā 23 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, un tas ir otrais augstākais nabadzībā dzīvojošo cilvēku rādītājs Eiropas Savienībā. Minimālā alga ir knapi EUR 140, bet vidējā bruto alga nepārsniedz EUR 460.

Es aicinu dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai radītu pieņemamas, pastāvīgas darbvietas un veicinātu atbilstošas ienākuma un sociālās aizsardzības shēmas, kas palīdzētu novērst un samazināt nabadzību, jo īpaši galēju nabadzību, un lai izstrādātu vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa stratēģijas, kurās būtu ņemtas vērā dzimumu atšķirības un kuras tiktu integrētas visās attiecīgajās politikas jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Eiropas Savienībā 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Katrs sestais Eiropas iedzīvotājs jeb 17 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Polijā nabadzībā dzīvo apmēram 6,5 miljoni cilvēku. Nabadzīgs var kļūt ikviens. Pietiek tikai palikt bez darba vai smagi saslimt. Nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu arvien papildina tie cilvēki, kuriem ir darbs. Galvenokārt no nabadzības cieš bērni un vecāki cilvēki, jauni biroju darbinieki, augstskolu absolventi, daudzbērnu ģimenes un cilvēki, kuri atmaksā aizņēmumus.

Parlamenta pienākums ir efektīvi ierobežot un apkarot nabadzības cēloņus. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu samazināt par 20 miljoniem. Lai apkarotu nabadzību, valsts stratēģiju prioritātei ir jābūt atbilstoša materiālā atbalsta garantēšanai trūkumcietējiem, nodrošinot labāku piekļuvi darba tirgum, izglītības iespējām un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus ikvienam.

Vienlīdz svarīgi ir arī sociāli-etniskie jautājumi. Nabadzība nosaka arī emocionālo stāvokli, kas saistīts cieņas zaudēšanu un pazemojumu. Patiesībā cīņā pret nabadzību visgrūtāk tieši ir mainīt šo attieksmi. Ir jānodrošina efektīva psiholoģiskā aprūpe un ir ātrāk jāsniedz palīdzība. Valsts stratēģijām ir jābūt saskaņotām ar iniciatīvām, kuras atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un ar ES Progresa programmas projektiem. Lai 2010. gads paver iespēju sociālā dialoga ietvaros visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ratificēt Eiropas Sociālo hartu!

 
  
MPphoto
 
 

  Kathleen Van Brempt (S&D), rakstiski.(NL) Dažas dienas pēc tam, kad tika atzīmēta nabadzības izskaušanai veltītā starptautiskā diena, un vismaz divus mēnešus pirms Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību beigām Eiropas Parlamentam ir iespēja skaļi un skaidri paust savu viedokli. Mēs esam izvēles priekšā: vai 2010. gads paliks atmiņā ar skaistiem vārdiem un tukšiem solījumiem nabadzības samazināšanas jomā, vai arī mēs īstenosim konkrētus pasākumus, lai palīdzētu vairākiem miljoniem Eiropas iedzīvotāju? Parlaments var izvēlēties otro variantu, aicinot Komisiju izstrādāt priekšlikumu pamatdirektīvai, kurā būtu noteikts princips attiecībā uz pienācīgu minimālo ienākumu Eiropā. Galu galā, pašlaik situācija dažādās ES valstīs ir krasi atšķirīga, un dažās valstīs nemaz nav noteikts minimālais ienākums. Taču pat valstīs, kurās situācija ir labāka, piemēram, Beļģijā, integrācijas ienākumi joprojām bieži vien atbilst nabadzības līmenim. Manuprāt, visiem ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas. Kad cilvēki nonāk nabadzībā, viņiem tās tiek liegtas, un tas izpaužas dažādi (piemēram, saistībā ar veselību, mājokli un darba iespējām). Turklāt, ja mēs patiesi vēlamies rīkoties, lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus, mēs nevaram atļauties vienkārši pamest cilvēkus novārtā.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 

7.  Svinīgā sēde – Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-Moon uzruna
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ģenerālsekretāra kungs, godātie viesi, kolēģi, draugi! Mums ir liels gods sveikt Eiropas Parlamentā Viņa Ekselenci Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Ban Ki-moon, kurš šeit ir ieradies savā pirmajā oficiālajā vizītē.

Šī vizīte norit ļoti piemērotā brīdī. Pagājušajā mēnesī rīkotajā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem mums bija iespēja izvērtēt sasniegto un apspriest to, kas vēl jādara. Pagājušā svētdiena bija Starptautiskā Nabadzības izskaušanas diena. Pēc diviem mēnešiem Kankūnā ir paredzēta konference. Mēs gaidām saistošo nolīgumu, kā arī dažus būtiskus lēmumus un praktiskus pasākumus. Mēs esam arī liecinieki svarīgiem notikumiem, kas ietekmē drošību visā pasaulē un norises Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā.

Jāatzīmē, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vizītēm vienmēr ir jābūt savlaicīgām, jo mums, proti, ANO un Eiropas Savienībai, ir kopēja atbildība, risinot globālās problēmas. Kā jau Jūs pirms dažām minūtēm rakstījāt Eiropas Parlamenta „Zelta grāmatā”, mēs esam dabas sabiedrotie. Tas ir tiesa, un mēs to jūtam. Pēc dažām minūtēm jūs uzrunāsiet Parlamentu un mūsu iedzīvotājus.

Eiropas Parlaments vienmēr ir bijis vērienīgās Eiropas politikas virzītājspēks, un mēs saprotam savu iedzīvotāju centienus. Viņi vēlas ne tikai solidāru Eiropu un solidaritāti Eiropā, bet arī visu pasaules iedzīvotāju un dažādu tautu solidaritāti, lai ikvienam tiktu nodrošināta cilvēka cienīga dzīve. Tomēr cilvēka cienīga dzīve nozīmē ne tikai būt brīvam no bada, slimībām un vardarbības. Tā nozīmē arī brīvas izvēles iespējas izglītības jomā, aktīvu līdzdalību sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī ticības brīvību un cieņu pret dažādību.

Ģenerālsekretāra kungs, mēs ceram, ka Jūs šajos centienos mums pievienojaties. Tas, ka Jūs nenogurstoši un pašaizliedzīgi aizstāvat ANO un Eiropas Savienības kopīgās vērtības, mums ir ļoti svarīgi. Mēs ar nepacietību gaidām Jūsu uzstāšanos.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Ban Ki-moon, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs. (FR) Labdien, priekšsēdētāja kungs, Welle kungs, ministri, dāmas un kungi!

Man ir liels gods būt šeit un uzrunāt Eiropas Parlamentu.

Dāmas un kungi, jūs uz Strasbūru ir norīkojuši jūsu valstu iedzīvotāji ar mērķi veidot spēcīgāku Eiropu 21. gadsimtā.

Es esmu ieradies, jo jūs esat Eiropas iedzīvotāju demokrātijas balss, un tie ir aptuveni 500 miljoni cilvēku.

Jūs apstiprināt budžetu, pieņemat tiesību aktus un izvēršat spraigas debates.

Jūs esat svarīga pasaules, reģionālā un vietējā līmeņa saikne.

Jūs esat spēcīgs miera, stabilitātes un labklājības veicināšanas instruments savā reģionā.

Jums ir arī svarīga loma politikas izstrādē, kuras darbības joma sniedzas tālu pāri jūsu robežām.

Ņemot vērā iespējas, kuras ir pavērtas ar Lisabonas līgumu, jūsu atbildība palielinās.

Mēs esam gandarīti par šādiem panākumiem.

Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība ir pašsaprotami partneri. Mēs nodrošinām būtiskas pārmaiņas dažādu pasaules valstu iedzīvotājiem.

Pateicoties mūsu partnerībai, Eiropas neparastajam dāsnumam un tās vadošajai lomai, miljoniem nabadzīgu meiteņu un zēnu ir radīta iespēja apmeklēt skolu, miljoniem mazu bērnu tiek vakcinēti pret nāvējošām slimībām un tūkstošiem karavīru ir nosūtīti miera uzturēšanas misijās no Libānas līdz Centrālajai Āfrikai, Kiprai un pat vēl tālāk. Darbs šajās jomās ir jāpadziļina un jāpilnveido.

Mēs esam saskārušies ar daudzām problēmām un krīzes negatīvajām sekām. Tomēr jāatzīst, ka pār pasauli ir nākusi apgaismība. Aizvien vairāk valstu un to vadītāju ir atzinuši, ka vislabākais veids, lai risinātu problēmas, ir apvienoties un sadarboties ar ANO un ES dalībvalstīm. Neviena valsts, grupa vai reģions to nevar paveikt vienatnē. Ja mēs šo slogu sadalīsim, tad varēsim dalīties arī ieguvumos.

Šodien es vēlos runāt par solidaritāti, proti, par to, kā Eiropas Savienība sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju var palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņu problēmas. Iemeslu bažām ir daudz. Darba vietu ir maz, pieaug spriedze, cilvēki ir aizvainoti, dusmīgi un vīlušies. Tā rezultātā ir mazinājusies uzticēšanās iestādēm, vadītājiem un pat kaimiņiem. Šis ir grūts laiks pat tik pārtikušam reģionam kā Eiropai.

Tomēr es ceru, ka mēs to pārvarēsim. Mums ir kopīgs redzējums par veicamo darbu, un mēs esam izvirzījuši precīzus uzdevumus. Mēs esam mobilizējuši globālu atbalstu kopīgai rīcībai. Es vēlos nepārprotami norādīt, ka mēs esam pateicīgi cilvēkiem, kuri pamatoti pieprasa rezultātus. Mēs vairs nevaram aprobežoties tikai ar runām, bet ir pienācis brīdis tās pārvērst darbos un konkrētā rīcībā.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trim globāliem uzdevumiem. Tie ir: galējas nabadzības izskaušana, cīņa pret klimata pārmaiņām un no kodolieročiem brīvas pasaules izveide.

Ļaujiet man konkretizēt. Kas attiecas uz nabadzības izskaušanu, tad pagājušajā mēnesī pasaules valstu vadītāji tikās Tūkstošgades attīstības mērķiem veltītajā ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā. Labās ziņas ir tādas, ka ir gūti vērā ņemami panākumi tādās jomās kā cīņa pret galēju nabadzību un badu, bērnu uzņemšana skolās, bērnu veselības stāvokļa uzlabošana, piekļuves nodrošināšana tīram ūdenim, kā arī cīņa pret malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS.

Tomēr mūsu panākumi ir nevienmērīgi, jo nākas saskarties ar šķēršļiem. Starptautiskajās tirdzniecības sarunās ir vērojama stagnācija, jo nav atrisināts jautājums par kaitējumu radošām subsīdijām un netaisnīgu režīmu, kas liedz jaunattīstības valstīm jaunas iespējas. Cenu kāpums liedz iespēju trūcīgākajiem iedzīvotājiem iegādāties pirmās nepieciešamības medikamentus. Aptuveni viens miljards cilvēku katru vakaru iet gulēt izsalkuši. Šogad vien galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits ir palielinājies par 64 miljoniem.

Iepriekš teiktais ir atkārtots pamudinājums tam, lai izvirzītie mērķi tiktu sasniegti noteiktajā termiņā, proti, līdz 2015. gadam. Tieši par to mēs vienojāmies nesen rīkotajā augstākā līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Šim nolūkam mēs palielināsim līdzekļus un atbildību. Es vēlos uzslavēt tos Eiropas Komisijas locekļus, kuri ar stingru apņēmību ir ievērojuši savas saistības, neraugoties uz fiskālo spiedienu. Mēs varam „savilkt jostas”, bet vienlaikus arī risināt kopējās problēmas.

Es aicinu jūs visus atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizāciju visos gadījumos, kad ir sevišķi nepieciešama steidzama rīcība. Mums ir jākoncentrējas virzienā uz nodarbinātību vērstu izaugsmi, proti, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Lai radītu jaunas darba vietas un veicinātu inovācijas, ir ļoti svarīgi veikt ieguldījumus vidi saudzējošas un atjaunojamas enerģijas ražošanā. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš no bada, lai viņi varētu palīdzēt paši sev.

Es vēlos pateikties par jūsu piešķīrumu Eiropas Savienības Pārtikas mehānismam EUR 1 miljarda apmērā. Mums ir jāveic ieguldījumi tajās jomās, kurās tiem būs vislielākā ietekme, jo īpaši veselības aprūpē un sieviešu līdzdalības veicināšanā. Pagājušajā mēnesī mēs radām iespēju rezervēt solītos USD 40 miljardus, lai piecos turpmākajos gados varētu īstenot sieviešu un bērnu veselības vispārējo stratēģiju. Šis ir viens no grūtāk sasniedzamajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem. Daži teiks, ka vajadzētu koncentrēties uz to, kas ir vieglāk sasniedzams, bet es neticu šādām uzvarām. Mums ir jācenšas sasniegt visnesasniedzamākie mērķi, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas visgrūtāk visattālākajās pasaules vietās. Mēs varam izglābt vairāk nekā 16 miljonus sieviešu un bērnu.

Mūsu otrais lielākais izaicinājums ir klimata pārmaiņas. Arī šajā jomā noteicošais ir Eiropas redzējums un viedoklis.

Zinātnieki brīdina, ka daudzajās valstīs novērotie ārkārtējie laika apstākļi varētu būt iemesls mūsu turpmākajai rīcībai. Mēs esam bijuši liecinieki postošajiem ugunsgrēkiem Krievijā un plūdiem Pakistānā. Neraugoties uz to, mums vienmēr jābūt uzmanīgiem, kad vēlamies saistīt konkrētus laika apstākļus ar klimata pārmaiņām, tomēr mums nevajadzētu arī pievērt acis uz acīm redzamo. Skaidrs ir tas, ka jo vairāk mēs vilcināsimies, jo dārgāk maksāsim gan ar savu konkurētspēju, gan līdzekļiem, gan arī ar cilvēku dzīvībām. Mums ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus, kā arī jāstiprina mūsu spēja izturēt un jāatbalsta jaunattīstības valstis vidi saudzējošu atjaunojamo energoresursu izmantojuma palielināšanā.

Kopenhāgenas konferences iznākums nebija daudzsološs, bet tas ir pamudinājums virzīties uz priekšu. Kopš tā laika ir gūti panākumi tādās jomās kā pielāgošanās, sadarbība tehnoloģiju jomā, kā arī pasākumi, lai mazinātu atmežošanu. Lēnāk norit process, kas saistīts ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu, ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu, uzraudzību un pārbaudi, kā arī Kioto protokola nākotni. Gaidāmajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē Kankūnā mums ir jācenšas gūt panākumus tajos jautājumos, kuros valda vienprātība. Kas attiecas uz neatrisinātiem jautājumiem, tad valdībām ir jāvienojas par to, kas darāms, lai tie tiktu atrisināti.

Es aicinu visas puses izrādīt elastību, solidaritāti un drosmi vajadzības gadījumā rast kompromisu. No tā ir atkarīga miljoniem cilvēku veselība, drošība un labklājība. Mums vairs nav laika vilcināties.

Lai vairotu uzticību un vēlmi rīkoties, vissvarīgākais ir rast finansējumu. Ja runājam par uzticēšanos, tad šajā ziņā joprojām ir vērojamas lielas atšķirības starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm. Ātrākais veids, lai pārvarētu šo plaisu, ir nodrošināt finansiālu atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.

Es aicinu visas attīstītās valstis, tostarp tās, kuras tika pārstāvētas šā gada augustā Parlamentā, nodrošināt taisnīgu daļu no tūlītējā 2010. -2012. gadam paredzētā USD 30 miljardu finansējuma. Daudzi to uzskata par būtisku rādītāju attiecībā uz industrializēto valstu iesaistīšanos plašākās sarunās, lai gūtu panākumus. Līdz 2020. gadam mums katru gadu ir jāatvēl USD 100 miljardi. Tāds ir attīstīto pasaules valstu Kopenhāgenas konferencē dotais solījums. Manis izveidotā Augsta līmeņa padomdevēju grupa klimata pārmaiņu finansēšanas jautājumos šajā gadā nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem par to, kā rast iespēju laika posmā līdz 2020. gadam piešķirt jaunattīstības valstīm minētos USD 100 miljardus gadā.

Jautājums par klimata pārmaiņām ir plašākas ilgtspējīgas attīstības programmas būtiska daļa. Šā iemesla dēļ es nesen izveidoju jaunu augsta līmeņa speciālistu grupu par globālas ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kuras līdzpriekšsēdētāji ir Somijas prezidente Tarja Halonen un Dienvidāfrikas prezidents Jacob Zuma. Viņu darbs būs savienot daudzus dažādos savstarpēji saistītos darbības virzienus un rast pareizo ceļu, lai pārvarētu turpmāko desmitgažu ekonomikas, sociālās un vides problēmas.

Ņemot vērā iepriekš teikto, liela nozīme ir Eiropas, proti, jūsu, vadošajai pozīcijai. Eiropa ir bijusi vēsturisks izaugsmes un pārmaiņu procesa virzošais spēks. Tagad, kad valdības ir kļuvušas kūtras un sarunas par klimata pārmaiņām, kā arī citiem jautājumiem ir nonākušas strupceļā, Eiropa šajā procesā varētu būt galvenais vilcējspēks. Jūs varat tās ievirzīt atpakaļ pareizajā gultnē, lai mēs spētu turpināt uzsākto ceļu.

Kopīgiem spēkiem mēs varam panākt to, lai pasaule kļūtu ne tikai tīrāka, bet arī drošāka. Tas ir trešais globāla mēroga uzdevums, par kuru jums šodien vēlos pastāstīt.

Šā Parlamenta deputātiem lielu interesi ir izraisījis mērķis darīt pasauli brīvu no kodolieročiem. Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs esat savlaicīgi pievērsušies jautājumam par atbruņošanos, cenšoties gūt jaunus panākumus. Paldies par jūsu 2009. gada aprīļa rezolūciju, kurā ir pausts atbalsts mērķim panākt pilnīgu kodolatbruņošanos un ierosināts priekšlikums attiecībā uz Kodolieroču konvenciju.

Šobrīd ir radīts jauns impulss ievērot atbruņošanās saistības, tomēr panākumus būs iespējams gūt tikai tad, ja cilvēku viedoklis tiks pilnībā atspoguļots valstu un reģionālā līmenī, kā arī, ja pusmiljards Eiropas Savienības iedzīvotāju būs vienoti šajā jautājumā un viņiem pievienosies citu reģionu iedzīvotāji.

Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs esat atbalstījuši manu piecu punktu priekšlikumu attiecībā uz kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu, kuru atbalsta daudzi līderi un arī Parlamentu savienība. Mēs strādājam, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ierobežotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību, kā arī lai nodrošinātu to, lai kodolmateriāli nenonāk teroristu rokās. Centīsiemies „pielikt punktu” šim laikmetam, kurā notiek pārmērīga bruņošanās un sabiedrība nav pietiekami attīstīta, jo mums ir jāveido drošāka pasaule visiem.

Šie ir lieli izaicinājumi un vērienīgi mērķi, kuri ietver dažādus jautājumus ar vienu kopsaucēju, proti, globālo solidaritāti. Mūsu veiksmes un neveiksmes ir kopīgas, tādēļ mēs nedrīkstam pieļaut šķelšanos ne valstu, ne sabiedrības slāņu starpā.

Gandrīz pirms septiņiem gadiem šeit uzstājās mans priekšgājējs Kofi Annan. Savā uzrunā viņš izteica dedzīgu aicinājumu Eiropai izmantot iespējas, ko sniedz imigrācija un pretoties tiem, kuri ar nosodījumu izturas pret jaunpienācējiem. Es vēlos, kaut varētu šodien paziņot, ka situācija pēdējos gados Eiropā šajā ziņā ir uzlabojusies, diemžēl kā Eiropas draugam man nākas paust nopietnas bažas.

Ir gandrīz banāli teikt, ka līdz ar Eiropas Savienības izveidi tika izbeigti gadsimtiem ilgušie kari un šajā kontinentā iestājās ilgstošs miera periods, tomēr tā ir neapstrīdama patiesība un cerību stars. Eiropa ir bijusi unikāls integrācijas virzītājspēks, jo ir apvienojusi dažādas tautas un kultūras vienā veselumā, kas ir daudz lielāks nekā tā atsevišķo daļu summa. Tomēr stāsts par to, ka Eiropā ir uzvarējis miers, attiecas uz pagājušo gadsimtu.

Eiropas Savienības uzdevums 21. gadsimtā ir veicināt savstarpēju sapratni un iecietību. Sociālā iekļaušana un atšķirīgu sabiedrību veidošana ir tikpat sarežģīts uzdevums kā tas, ar ko Eiropa saskārās pēc Otrā pasaules kara. Neviens no tiem nav viegls. Migranti gan Eiropā, gan arī citur biežāk cieš no bezdarba, diskriminācijas un nevienlīdzīgām iespējām skolās un darba vietās. Sabiedrībā ir vērojama bīstama tendence, proti, jaunā polarizācijas politika.

(Aplausi)

Daži izmanto cilvēku bailes un mēģina atsaukties uz liberālām vērtībām neliberālu iemeslu dēļ. Viņi apsūdz imigrantus Eiropas vērtību noniecināšanā.

(Aplausi)

Diemžēl pārāk bieži tie ir paši apsūdzētāji, kuri noniecina šīs vērtības un tādējādi arī ideju par to, ko nozīmē būt Eiropas Savienības pilsonim.

Eiropas tumšākās lappuses ir rakstītas tieši šādā valodā. Pašlaik galvenais mērķis ir imigranti no musulmaņu valstīm. Eiropa nevar atļauties stereotipus, kas aptumšo prātus un vairo naidu, savukārt pasaule nevar atļauties šādu Eiropu.

(FR) Mūsdienu Eiropai ir jāpamatojas uz cilvēktiesībām un cilvēces pamatvērtībām. Tādēļ mūsu mērķis ir veidot vienotu kontinentu, kuru nedrīkst sašķelt etniskas vai reliģiskas atšķirības, kā arī tādu savienību, kurā visiem bērniem, neatkarīgi no viņu vecāku izcelsmes, būtu vienādas izredzes kļūt laimīgiem.

Es uzticos Eiropas modelim Eiropā, kas ir ne tikai ģeogrāfiska vienība, bet arī ideāls. Mēs dzīvojam grūtos laikos, un tieši tādēļ mums ir jāturpina apliecināt solidaritāti.

Saskaroties ar globāliem izaicinājumiem, mums ir jābūt vienlīdzīgiem. Trīs no tiem es jau šodien aplūkoju, proti, cīņu pret nabadzību un klimata pārmaiņām, kā arī mērķi panākt no kodolieročiem brīvu pasauli.

Es aicinu Eiropas Parlamenta deputātus uzņemties vadošo lomu un izrādīt solidaritāti gan Eiropā, gan ārpus tās. Kā teica slavenais Albert Schweitzer no Elzasas, pirmais solis ētikas noteikumu izstrādē ir apliecināt solidaritāti ar citiem cilvēkiem.

Es nešaubos, ka Eiropa, kas ir solidaritātes simbols, to darīs.

(Parlamenta deputāti veltīja runātājam nerimstošas ovācijas).

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, ģenerālsekretāra kungs, par ļoti iedvesmojošajiem vārdiem, proti, ka tiek novērtēta Eiropas Savienības solidaritāte, tās vadošā loma un iespēja būt globālo norišu virzītājspēkam. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs neļausim sevi novirzīt no uzsāktā kursa. Gan Apvienoto Nāciju Organizācijai, gan arī Eiropas Savienībai vissvarīgākais vārds ir „vienotība”. Mēs atzīstam, ka mūs vieno daudzveidība, tādēļ sadarbosimies. Strādāsim kopā labākai pasaulei, visām tautām un nācijām. Vēlreiz liels Jums paldies.

(Aplausi)

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Michał Tomasz Kamiński (ECR).(PL) Dāmas un kungi! Pirms dažām stundām vienā no manas partijas birojiem Polijā tika izdarīts brutāls terora akts. Tajā dzīvību ir zaudējuši divi cilvēki, no kuriem viens bija mūsu kolēģis Parlamenta deputāts. Es ceru, ka Parlamenta deputāti paudīs nosodījumu gan par šo brutālo politiskās agresijas aktu, kas ir bezprecedenta gadījums manas valsts vēsturē un kurā bojā ir gājuši divi cilvēki, gan arī par vardarbības metodēm un politisko oponentu nogalināšanu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Paldies jums, Kamiński kungs. Kā jūs redzat, Parlamenta deputāti ir apliecinājuši savu solidaritāti ar šā pilnīgi nepieņemamā akta upuriem.

 

8.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsojums.

(Lai uzzinātu balsojuma rezultātus un citu ar balsojumu saistīto informāciju, skat. protokolu)

 

8.1.  Statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (A7-0217/2010, Brian Simpson) (balsošana)

8.2.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Nordjylland/Dānija (A7-0270/2010, Barbara Matera) (balsošana)

8.3.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — NXP Semiconductors / Nīderlande (A7-0269/2010, Barbara Matera) (balsošana)

8.4.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Qimonda/Portugāle (A7-0271/2010, Barbara Matera) (balsošana)

8.5.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Cataluña automoción / Spānija (A7-0272/2010, Barbara Matera) (balsošana)

8.6.  Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (A7-0260/2010, Carmen Fraga Estévez) (balsošana)

8.7.  Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā (A7-0262/2010, Jarosław Leszek Wałęsa) (balsošana)

8.8.  Sievietes nestabilās darba attiecībās (A7-0264/2010, Britta Thomsen) (balsošana)
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Līdz ar to balsošana ir beigusies.

 

9.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
  

Balsojumu mutiskie skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0260/2010)

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, vēlos arī pateikties referentei un Padomei par darbu, kas ieguldīts, lai panāktu vienošanos. Uzskatu, ka tas bija ievērojams solis uz priekšu progresa un atzinības nodrošināšanā, ko Lisabonas līgums piešķir Parlamentam un sevišķi Zivsaimniecības komitejai, un uzskatu, ka tas ir izšķirošs solis, lai nodrošinātu, ka turpmākie nolīgumi par zivsaimniecības jautājumiem tiek noslēgti, ievērojot parasto likumdošanas procedūru.

To arī vēlējos uzsvērt saistībā ar šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Tādu kuģu kontrole, kuri iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, ir būtiski svarīga un tai jābūt efektīvai, iedarbīgai un pēc iespējas biežākai, sevišķu uzmanību pievēršot teritorijām ar vislielāko nelegālās zvejas risku. Tādēļ mums tik ļoti ir vajadzīgi jaunie kontroles pasākumi, kas tiek ieviesti ar jau pieņemto regulu. Reģionālo zivsaimniecības organizāciju izmantotās kontroles shēmas ir jātransponē Savienības tiesību aktos tā, lai izvairītos no kavēšanās un juridiskām nepilnībām, kas rodas sarežģītu procedūru rezultātā. Piekrītu arī autores viedoklim, ka šādas kavēšanās attaisnošana ar cilvēkresursu trūkumu nav pieņemama.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu referentei, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir ātri jātransponē ES tiesībās. Sevišķi tas attiecas uz tiem jaunajiem noteikumiem, ar ko konkrēti ievieš jaunu valsts ostu kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi attiecīgā valsts.

Esmu tomēr pārliecināts, ka pēc šo izmaiņu transponēšanas būs jāizvērtē daži kompromisa risinājumu varianti, un ļoti svarīgi būs ieviest to rezultātā radušās korekcijas, ja tās tiks atzītas par atbilstošām pašai konvencijai.

 
  
  

Ieteikums: Jarosław Leszek Wałęsa (A7-0262/2010)

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, šis nolīgums ir arī paredzēts kā līdzeklis zvejnieku aizsardzībai, nelegālās zvejas apkarošanai, tādu kontroles pasākumu ieviešanai, kam jāreglamentē zivsaimniecības politika, un kā vēl viens solis virzienā uz ilgtspējīgu zvejniecību.

Tas ir paredzēts arī stingrākas kontroles īstenošanai un zvejnieku un zvejniecības sektora aizsardzībai Eiropā. Tādēļ esmu ārkārtīgi gandarīts par šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pamatmērķis ir panākt optimālu zvejas resursu izmantošanu teritorijās, uz ko attiecas šis nolīgums. Jāatceras, ka konvencija ir paredzēta, lai nodrošinātu plaša mēroga starptautisko sadarbību un zinātnisko pētījumu izmantošanu, nodrošinot, ka jūras zvejas resursi tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk.

Galvenās izmaiņas konvencijā ir saistītas ar Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas struktūras vienkāršošanu, budžeta maksājumu aprēķina formulas pārstrukturēšanu, jaunām dažādo pušu saistību definīcijām un strīdu atrisināšanas kārtības reformu. Piekrītu referentes viedoklim un uzskatu, ka šīs izmaiņas būs izdevīgas Eiropas Savienībai, kurai, pateicoties apspriežamajai konvencijai, ir piešķirta zvejas atļauja šajās teritorijās.

 
  
  

Ziņojums: Britta Thomsen (A7-0264/2010)

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo iniciatīvu, jo, runājot par nestabilu darbu, vēlreiz skaram tēmu par nevienlīdzību un diskrimināciju, kam ir pakļautas sievietes Eiropā.

Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi šo nevienlīdzību, jo tā ir skārusi mazāk atalgoto — galvenokārt sieviešu veikto — darbu, kas ir saistīts ar mājsaimniecības un aprūpes pakalpojumiem un pēc pētījuma datiem veido 31,5 % no visiem darbiem uzņēmumos, ieskaitot nepilna darba laika darbu. Atalgojuma atšķirības arī ir līdzīgā veidā ietekmējušas Eiropu, un drošības neesamība attiecas arī uz augstāk kvalificētu sieviešu darbu.

Atbildības sadalījuma neesamība starp vīriešiem un sievietēm ģimenē ir viens no šīs drošības trūkuma un diskriminācijas iemesliem. Mums jāstrādā, lai nodrošinātu augtas kvalitātes pakalpojumus bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē un lai sievietēm nodrošinātu piekļuvi darba tirgum ar labākiem nosacījumiem. Vēlos papildināt, ka imigrantes veic to darbu, ko parasti Eiropā veic sievietes, lai mēs varētu iekļūt darba tirgū.

Īsumā — mums jāturpina darbs, lai panāktu patiesu vienlīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Darba tirgū ir vērojama attālināšanās no standarta virzienā uz nestandarta nodarbinātības formām, un ir jānovērš situācija, kurā darba devēji piešķir prioritāti lētākajiem un izdevīgākajiem nodarbinātības veidiem, kas izraisa nedrošību darba tirgū.

Darbinieki, kuri ir neaizsargātā stāvoklī, veicot darbu, kas neatbilst pat pamata veselības un drošības standartu prasībām un kurā netiek nodrošināta aizsardzība pret diskrimināciju; kurā nav sociālā nodrošinājuma un tiesību uz personāla kolektīvo pārstāvību, — šie darbinieki ir jāaizsargā no pazemojošiem darba apstākļiem un ekspluatācijas. Tādēļ es atbalstu darba ņēmēju aizsardzību, ieviešot minimālos sociālos standartus attiecībā uz darbiniekiem, vienlīdzīgas veselības aprūpes un vecuma pensiju pieejamības nodrošināšanu, kā arī atbilstošas algas un atbilstošu darba laiku. Manuprāt, dalībvalstīm jānovērš situācija, kad parastais darbs kļūst nedrošs, ieviešot stingrus nodarbinātības noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir padziļinājusi problēmu, kas saistīta ar sievietēm nestabilās darba attiecībās. Tā kā viņām bieži ir jāpanāk līdzsvars starp darbu un pienākumiem ģimenē, pasliktinās viņu konkurētspēja, kā rezultātā tās strādā sliktākos darba apstākļos.

Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jācīnās ar šo problēmu, aicinot dalībvalstis un sociālos partnerus pamatīgi saskaņot savus regulējošos un līgumu noteikumus attiecībā uz standarta darbu un netipisku darbu, nenovērtējot par zemu reālo, ar iespējamu nelegālā darba apjoma pieaugumu saistīto risku. Tādēļ aicinām Komisiju un visas dalībvalstis izstrādāt tādas jaunas stratēģijas attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, kurās tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips.

Ziņojumā arī Komisija tiek aicināta iesniegt priekšlikumu saistībā ar vienlīdzīga atalgojuma principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm. Jāatgādina dalībvalstīm, ka tām bez kavēšanās jātransponē Direktīva 2006/54/EK. Tādēļ aicinām dalībvalstis veicināt bērnu aprūpes un aprūpes tīklu attīstību un īstenot visus pasākumus, kas ir izstrādāti, lai ļautu sievietēm, kas to vēlas, strādāt pilnu darba laiku, uzlabojot viņu līdzdalību darba tirgū un ekonomisko neatkarību.

 
  
MPphoto
 

  Andrea Češková (ECR).(CS) Balsoju pret šī ziņojuma pieņemšanu par sievietēm, kas nodarbinātas nestabilos darba apstākļos, jo uzskatu, ka nepilna darba laika darbs, pagaidu darbs un citas līdzīgas līgumattiecību formas sievietēm darba tirgū ir izdevīgas, sevišķi sievietēm, kuras rūpējas par bērniem un kuras vēlas arī strādāt. Elastīgas darba attiecību formas var būt ļoti izdevīgas, manuprāt, un mums tās jāatbalsta vēl vairāk, lai — gluži otrādi — darba devēji būtu ieinteresēti tās izmantot un līdz ar to sievietēm būtu lielākas izvēles iespējas.

Vienlaikus nevaru piekrist kvotu noteikšanai attiecībā uz bērnu aprūpi — piemēram, apgalvojot, ka līdz 2013. gadam 33 % bērnu tiks ievietoti kolektīvās bērnu aprūpes iestādēs. Mums jāpopularizē ģimeņu izvēles brīvības princips un jāļauj tām pašām lemt par savu bērnu aprūpi.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Vēlos izmantot šo izdevību sevišķi tāpēc, ka priekšsēdētāja nevēlējās piešķirt iespēju izteikties visiem, kas vakar vēlējās piedalīties debatēs, un konkrēti par šo ārkārtīgi svarīgo tēmu, jo Thomsen kundzes ziņojumā tiek pievērsta uzmanība aizvien lielākai nedrošībai, ar ko sievietes saskaras darba tirgū, un aizvien sliktākam viņu sociālajam stāvoklim.

Nedrošība darba tirgū skar visas sievietes kopumā. Pirmais mērķis ir izskaust tā saukto nestandarta darbu — pakalpojumu sektorā vai lauksaimniecībā, sevišķi globālās krīzes apstākļos. Tā kā šajos sektoros strādā galvenokārt sievietes, tad atlaišana galvenokārt skar viņas. Tā ir vēl viena no jomām, kurā mums jāatsakās no vienkāršās tirgus loģikas un taisnīguma vārdā, iedzīvotāju pirktspējas veicināšanas un pieprasījuma veicināšanas vārdā ir pozitīvi jāiejaucas un jāizbeidz tādu līgumu slēgšanas prakse kā, piemēram, tādu, kuros nav norunāts konkrēts darba laiks.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, fakts, ka lielais vairākums balsoja par šo ziņojumu, ir svarīgs Parlamenta signāls saistībā ar problēmu, kas skar sievietes nestabilās darba attiecībās. Eiropā sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu darba pienākumu, kas saistīti ar nestabilām darba attiecībām, un situācija kļūst sliktāka tās krīzes dēļ, kas skar mūsu valstis. Eiropas Savienība vienmēr ir demonstrējusi savu uzticību dzimumu līdztiesības politikai konkrētos dalībvalstu transponētos tiesību aktos, un tai jāturpina darīt viss iespējamais, lai panāktu patiesu paritāti attiecībā uz darba iespēju pieejamību.

Šis pašiniciatīvas ziņojums sniedz skaidru signālu Komisijai un dalībvalstīm par to, ka tām jāizskauž nestabils darbs un jāpalielina sociālā aizsardzība sievietēm nestabilās darba attiecībās. Apsveicu referenti B. Thomsen ar šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Es atbalstīju ziņojumu, lai gan ar dažām atrunām. Ziņojums arī svarīgā veidā izskaidroja manu iepriekšējā sēdē sniegto ziņojumu, kurā tiek runāts par sieviešu nabadzību Eiropas Savienībā. Tas ir pierādījums faktam, ka nopietni uztveram apdraudēto darba tirgus situāciju.

Daudzas sievietes un ģimenes jautā, vai Eiropas politiķiem ir praktiski risinājumi un konkrēta politika sociālo problēmu risināšanai. Politiķi nedrīkst iejaukties ekonomikā. Ekonomikas brīvība ir viena no kopējā tirgus īpatnībām. Tomēr, ja peļņas gūšanas motīvu dēļ daži uzņēmumi pieprasa, lai darbinieki strādātu bīstamos un nedrošos apstākļos, likumdevējiem jāuzceļ barjeras, lai to nepieļautu. Beidzot mums jāatzīst, ka sieviešu darbs mājās arī nav atbilstoši nodrošināts. Apdrošināšanas uzņēmumi jau ir to skaitliski novērtējuši, un tagad ir pienācis laiks to darīt politiķiem. Vēlos aicināt Komisiju izvirzīt priekšlikumus sieviešu veiktā mājsaimniecības darba kā nemonetāra ieguldījuma nacionālās labklājības veicināšanā novērtēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze, šis ir ļoti svarīgs ziņojums sieviešu aizsardzībai. Eiropas institūcijas tomēr ir skārusi nopietna slimība — tās nedara to, ko pašas sludina. Pagājušo piektdien un sestdien Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso, Parlamenta priekšsēdētājs un priekšsēdētājs HVan Rompuy apmeklēja sanāksmi ar ievērojamāko Eiropas Masonu ložu pārstāvju piedalīšanos, tomēr ne ar vienu vārdu netika pieminēts fakts, ka sievietes nevar pievienoties lielākajai daļai šo ložu. Daudz nopietnāks ir fakts, ka sanāksme notika Eiropas Parlamenta ēkā aiz slēgtām durvīm un pat Parlamenta personālam nebija atļauts tur ieiet. Tas viss ir pretstatā atklātuma principiem, kam būtu jāreglamentē visas Eiropas institūciju pasākumi.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0217/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Atzinīgi novērtēju šo priekšlikumu, jo tā mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā, nodrošinot vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē. Salu gadījumā tas paredz lielāku atbalstu jūras un gaisa transporta veidu kombinēšanai, jo tie ir vienīgie pieejamie transporta līdzekļi. Šis statistikas pētījums ļautu arī labāk izprast tās izmaksas, kas ir saistītas ar attālākajiem reģioniem gan preču, gan pasažieru pārvadājumu ziņā un kas var ietekmēt citu politisko lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz Eiropas transporta tīkliem un jo īpaši uz “jūras maģistrālēm”, kurās būtu jāietver jūras transports starp salām, kā arī starp salām un Eiropas kontinentālo daļu. Vēlos apliecināt savu atbalstu referenta viedoklim par iespēju adaptēt pašreizējos noteikumus atbilstoši jaunajiem deleģēto aktu noteikumiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu, ar mērķi nostiprināt Parlamenta pilnvaras šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Simpson kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru ir ārkārtīgi noderīgi. Faktiski datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāts nosacījums Eiropas statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu.

Kā ziņojumā ir skaidri norādīts, “visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču dalījumā visos transporta veidos nodrošinātu vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.”

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Piekrītu šim regulas priekšlikumam, kura nolūks ir grozīt spēkā esošo direktīvu, nosakot, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šos datus pagaidām brīvprātīgi apkopo 18 dalībvalstis. Turklāt datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāta prasība statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Šādu datu apkopošana ļaus salīdzināt pārvadājumus pēc transporta veidiem, dos iespēju kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē un modernizēt kravas transporta loģistiku. Tiek uzskatīts, ka attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgās dalībvalstis apkopos šos datus, izmantojot pašreizējos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus).

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Pašlaik spēkā esošā Direktīva 2009/42/EK nosaka, ka statistikas datu vākšana par jūras transportu ir brīvprātīga. Ar grozījumu šajā direktīvā tiks noteikts, ka statistikas datu vākšana preču veidu dalījumā ir obligāta. Esmu gandarīts par šo grozījumu, kas nerada papildu apgrūtinājumu, ņemot vērā, ka dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot attiecīgos datus no viņu rīcībā esošajiem avotiem.

Šo noteikumu obligātas izpildes prasība attiecībā uz jūras transportu ir pamatota, jo šie noteikumi jau ir obligāti jāpilda saistībā ar sauszemes un dzelzceļa transportu un iekšzemes ūdensceļu transportu. Turklāt es atzinīgi novērtēju referenta ieviestos grozījumus saistībā ar regulas izpildi saskaņā ar deleģēto aktu procedūru. Parlamentam jāizmanto šīs jaunās Lisabonas līgumā paredzētās prerogatīvas sniegtās priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu tam, ka pilnīgu, standartizētu statistikas datu esamība preču veidu dalījumā ir būtiski svarīga attiecībā uz visiem transporta veidiem. Šī informācija sniedz vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu. Vēlos aicināt nodrošināt visas Eiropas statistikas datu par visiem transporta veidiem vākšanu saskaņā ar vienotiem jēdzieniem un standartiem, lai panāktu lielāko iespējamo dažādu transporta veidu salīdzināmību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Jautājums skar datu vākšanas un uzskaites prasības kuģniecības jomā, kuras ir piemērojamas dalībvalstīm, kam ir jūras piekraste. Priekšlikuma rezultātā mainās veids, kādā tiek vākti dati, kas tiks grupēti preču veidu dalījumā, kā tas jau tiek veikts attiecībā uz citiem transporta veidiem. Uzskatu, ka tas ir pozitīvs notikums, un nešauboties atbalstu referenta viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan jau pirms kāda laika tika paziņots, ka vienotais tirgus ir pabeigts, joprojām pastāvošās atšķirības starp dažādiem preču un personu piekļuves punktiem tomēr atklāj tā robežu nacionālo raksturu. Dalībvalstis, iespējams, šobrīd ir izlēmušas atļaut Eiropas institūcijām brīvi rīkoties, bet šādas atšķirības, kuru rezultātā atsevišķi reģioni tiek sodīti, bet citiem tiek piešķirtas priekšrocības, nevar turpināt pastāvēt. Šis papildu noteikums, kura mērķis ir nodrošināt vienādu attieksmi pret personām un precēm, ir vēl viens solis virzienā uz pilnīgu Eiropas kopējā tirgus integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpalīdz izveidot Eiropas datu bāzi par ikmēneša preču un pasažieru pārvadājumiem pa jūru un par visiem kuģiem, kas tos pārvadā. Tas sniegs iespēju ES specializētajam dienestam EUROSTAT apkopot Eiropas statistikas datus par katru transporta veidu atbilstoši ES standartiem. Šo datu izmantošana pēc tam palīdzēs izveidot vienotu Eiropas sistēmu, kurā būs ietverti statistikas dati par šo jomu, ar mērķi panākt maksimālu Eiropas valstu transporta veidu salīdzināmību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir noteikt, ka dalībvalstīm ir obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā transporta statistikas vajadzībām un ka ir jāstandartizē 27 dalībvalstu datu vākšanas un apstrādes veids. Kā apgalvo referents, visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču dalījumā visos transporta veidos nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.

Tā kā droša un efektīva preču transportēšana ir svarīga starptautiskajā tirdzniecībā, atbalstu Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK, lai noteiktu, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Pašlaik šādus datus brīvprātīgi apkopo 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus. Lielākā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos avotus, piemēram, muitas dokumentus. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jānodrošina pilnīgi un standartizēti statistikas dati preču dalījumā visos transporta veidos, lai nodrošinātu vispārīgu pamatu datu salīdzināmībai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma mērķis ir noteikt obligātu prasību apkopot datus preču veidu dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām, jo referents uzskata, ka vairumā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus, piemēram, muitas dokumentus. Turklāt datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāta prasība statistikas veidošanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu.

Esam vienisprātis, ka statistikas datu pieejamība par visiem transporta, preču un pasažieru veidiem nodrošinās informācijas pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, līdz ar to atbalstot kravas transporta loģistikas modernizēšanu un racionalizēšanu un veicinot to ilgtspējību. Tas, protams, ir atkarīgs no pieejamo statistikas datu salīdzināmības, kas prasa noteiktu standartu un koncepciju saskaņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šī priekšlikuma vienkāršais mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Tas jau tiek veikts saistībā ar Eiropas sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu un veicinās lielāku saskaņotību šajā jomā. Datu vākšana neradīs papildu apgrūtinājumu respondentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Šī teksta mērķis ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK, lai noteiktu, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras robežu un tās nesniedz šajā direktīvā prasītos datus. Lielākajā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana neradīs papildu apgrūtinājumu tiem, kas tos nodrošina, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot esošos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Datu vākšana pēc preču veidiem jau ir obligāts nosacījums statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Eiropas statistikas dati par visiem transporta veidiem jāapkopo saskaņā ar kopīgiem principiem un noteikumiem, lai nodrošinātu vislielāko iespējamo transporta veidu salīdzināmības pakāpi, un tādēļ balsoju par šo tekstu. Visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču veidu dalījumā visos transporta veidos nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi atbalstīju Brian Simpson kunga ziņojumu. Es piekrītu, ka jūras transporta statistikai ir nepieciešami dati preču veidu dalījumā. Šāda statistika sniegs iespēju eksportētājiem un importētajiem atrast optimālo shēmu kravu pārvadājumiem. Tas nozīmē, ka tiks samazināta preču pašizmaksa Eiropas iedzīvotājiem, un eksportētāji efektīvāk varēs veidot cenas precēm, piegādātajām no trešajām valstīm. Šāda veida statistika palīdzēs izvairīties no neparedzētajām izmaksām un stimulēs gan iekšējo, gan ārējo preču apgrozījumus. Papildus es ieviestu šāda veida statistiku arī attiecībā uz gaisa pārvadājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai varētu reaģēt, svarīga loma ir statistikai, jo tā nodrošina faktus, uz kuru pamata ir iespējams pieņemt lēmumus. Tomēr, vācot statistikas datus, vienmēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vajadzīgo faktu vākšanu un administratīvajām izmaksām. Līdz šim dati par preču un pasažieru pārvadājumiem tika brīvprātīgi apkopoti 18 dalībvalstīs. Tā ir pamatoti, ja attiecīgie dati tiešām nerada papildu apgrūtinājumu, jeb citiem vārdiem runājot, ja dalībvalstīm tiešām ir iespēja apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus. Pilnas statistikas vākšana par preču un pasažieru pārvadājumiem par visiem preču veidiem un visiem transporta veidiem tikai, lai salīdzinātu, manuprāt, ir pārmērīgi liels darbs, jo tas prasa lielus administratīvos izdevumus. Tādēļ esmu arī attiecīgi balsojis.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Ziņojumā ir piedāvāti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir pielāgot regulatīvās kontroles procedūras noteikumus jaunajiem noteikumiem par deleģētajiem aktiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu. Referenta mērķis bija ieviest ES direktīvas grozījumus saistībā ar datu vākšanu preču dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tādēļ tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus.

Ir vērts pieminēt, ka attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs nekādu papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot jau esošos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Datu vākšana preču veidu dalījumā ir obligāts nosacījums statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Ņemot vērā vajadzību izveidot efektīvus, koordinētus un ekoloģiski draudzīgus komunikāciju un transporta tīklus (jūras, sauszemes un iekšzemes ūdensceļi), pasākumi, kas saistīti ar datu vākšanu un analīzi par visiem transporta veidiem, tiešām ir ļoti svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Simpson kunga ziņojumu, jo, grozot Direktīvu 2009/42/EK, līdz galam tiek pilnveidoti atbilstošie tiesību akti, kas attiecas uz datu vākšanu par preču un pasažieru transportu no Eiropas un Eiropas iekšienē. Iepriekš dati bija obligāti jāvāc tikai par sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu, bet, grozot šo direktīvu, tie būs arī obligāti jāvāc attiecībā uz jūras transportu, nodrošinot datus par ienākošajām un izejošajām precēm, kas tiek vestas pāri mūsu robežām. Šādi dati ir būtiski svarīgi ne tikai statistikas vajadzībām. Grozījuma ieviešana direktīvā, sākot no nākamā gada, nodrošinās datus arī par jūras transportu, veicinot lielāku pārredzamību attiecībā uz pārvadāto preču veidiem un panākot lielāku atsevišķu preču pārvadāšanas efektivitāti, jo salīdzināmība ļaus atrast visefektīvākos transporta līdzekļu veidus katra preču veida pārvadāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Pašlaik šo datu vākšanu kuģniecības nozarē brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis, vācot datus pēc preču veidiem, kas jau ir obligāta prasība Eiropas sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transporta statistikas vajadzībām.

Visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču veidu dalījumā par visiem transporta veidiem nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šī Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma nolūks ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK ar mērķi noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus. Lielākajā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja par priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Uzskatu, ka obligāta datu vākšana preču veidu dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām ir būtiski svarīga, lai veicinātu komodalitāti un iespēju kombinēt dažādus transporta veidus. Tā kā šādu datu vākšana jau ir obligāta statistikai attiecībā uz citiem transporta veidiem — sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu —, es uzskatu, ka ir pareizi izveidot kopīgu pamatu, tostarp arī jūras transporta statistikas datu apkopošanu, kas var noderēt maksimālas dažādo transporta veidu salīdzināmības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskatītā Direktīva 2009/42/EK kalpos tieši šim mērķim un tiks piemērota datu vākšanai, sākot no 2011. gada, līdztekus brīvprātīgajai praksei, ko jau veic 18 ES dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski.(LT) Dāmas un kungi, jautājums par sistemātisku statistikas datu vākšanu mums ir sevišķi svarīgs. Lietuvā preču pārvadāšana pa jūru veido tikai nelielu procentuālo daļu no visiem preču pārvadājumiem, un tādēļ šajā jomā ir iespējams vēl daudz ko sasniegt. Turklāt mūsu piekrastes tūrisma nozarei ir liels izaugsmes potenciāls. Modernizējot preču transporta loģistiku un veicinot komodalitāti, proti, dažādu transporta veidu kombinēšanu vienā transporta ķēdē, mums ir iespēja veicināt Baltijas jūras reģiona labklājību. Tas ir sevišķi svarīgi tādēļ, lai nākotnē saglabātu Eiropas ostu, piemērām, Klaipēdas ostas Lietuvā, konkurētspēju. Ciešāka sadarbība starp Baltijas valstīm palīdzēs tās satuvināt un padarīs mūsu reģiona tirgu harmoniskāku un pieejamāku visai Eiropas Savienībai. Pašlaik Baltijas valstis ir lielā mērā izolētas no Eiropas transporta tīkla. Cerams, ka transporta plūsma starp Baltijas valstīm līdz 2020. gadam dubultosies, un tāpēc mums jānovērš piemērotas infrastruktūras un tās pieejamības trūkums. Galvenais ir nodrošināt, lai datu vākšana dalībvalstīm neradītu papildu apgrūtinājumu. Mums nav ko zaudēt.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0270/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Tieši tā ir noticis vairākās ES dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, kurai šāda fonda pastāvēšana ir izrādījusies sevišķi izdevīga. Ņemot vērā iepriekš pausto, esmu vienisprātis ar referentes pieņemtajiem lēmumiem un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā strukturālās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, ir būtiski svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu efektīvi ieviest instrumentus, kas paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs izmaiņas, vienlaikus nodrošinot iespējas, kas viņiem palīdzētu ātri no jauna iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos Ziemeļjitlandes reģionā, balsojuma par ziņojuma apstiprināšanu paskaidrošanai vēlos atsaukties uz vairākiem iemesliem, kurus izklāstīju sava balsojuma skaidrojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Katalonijas reģionā Spānijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī ir rezolūcija par Parlamenta un Padomes piedāvāto lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija starpinstitucionālā nolīguma, kas noslēgts starp Parlamentu un Padomi, un Komisiju, par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu.

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas rūpnīcas, kuras izpilda kuģniecības nozares pasūtījumus reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē Dānijā, tirgus izmaiņas un globālais kredītresursu trūkums pārsteidza nesagatavotas, piedzīvojot dramatisku pasūtījumu apjoma krišanos, kā rezultātā darbinieki tika atlaisti no vairāk nekā 40 uzņēmumiem.

Tādos reģionos kā Ziemeļjitlandē, kas ir īpaši atkarīgi no vienas nozares darbības, tirgus atveseļošanās un darbaspēka pārcelšana uz citām nozarēm noris lēnāk un sarežģītāk. Uzskatu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana šajā gadījumā ir pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas sevišķi ir skārusi nodarbinātības sfēru, pareiza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas indivīdu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus nodrošinot jaunus resursus uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tā pati shēma attiecas arī uz Dānijas rīcības plānu palīdzēt no 45 uzņēmumiem, kas ražoja iekārtas, mehānismus un darba mašīnas, atlaistam 951 darbiniekam nelielā Ziemeļijtlandes reģionā. Šajā gadījumā 40 % atlaisto darbinieku bija kvalificēti roku darba, metalurģijas un mehāniskās būvniecības nozarēs, un 33 % no darbiniekiem tika klasificēti kā nekvalificēts roku darbaspēks. Šī situācija skaidri parāda, ka ir jāveic efektīva to personu tehniskā un profesionālā izvērtēšana, kuras ir skārusi globālā krīze. Tādēļ ceru, ka Eiropas institūcijas dubultos savas pūles tādu pasākumu ieviešanā, kas paātrinātu un uzlabotu tik svarīgu resursu kā EGF izlietojuma rādītājus, kas pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Vēlreiz Parlamentam ir lūgts autorizēt atbalsta līdzekļu maksājumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbiniekiem, kas ir atlaisti krīzes vai ražošanas pārcelšanas rezultātā. Vēlreiz šis atbalsts tiks atskaitīts no budžeta līdzekļiem, sadalot pa pozīcijām, kas sākotnēji tika piešķirti citām Eiropas programmām, jo pašreizējā finanšu shēmā Globalizācijas atbalsta fondam nav savu līdzekļu.

Lai izbeigtu šo situāciju, 2011. gada budžeta veidošanas laikā es strādāju, lai izveidotu tādu maksājumu apropriācijas pozīciju, kas būtu konkrēti paredzēta Globalizācijas pielāgošanas fondam. Tādēļ balsojumā par budžetu attiecīgajā lasījumā 2010. gada 20. oktobrī Parlaments pieņēma summu EUR 50 miljonu apmērā.

Šī summa, kas ir simboliska, salīdzinot ar ikgadējām prasībām, vēl nav apstiprināta, jo Eiropas Padome sākotnēji noraidīja piedāvājumu piešķirt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam savu finansējumu. Tādēļ arī turpmāk paturēšu šo jautājumu savā redzeslokā, cerot, ka tiks panākta šī mehānisma budžeta un regulatīvā konsolidācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Mani vissirsnīgākie apsveikumi Matera kundzei par kopumā četriem ziņojumiem par Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. Globalizācijas pielāgošanas fonda piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz darba ņēmējiem, bija svarīgs solis, lai varētu sniegt tiešu atbalstu Eiropas iedzīvotājiem. Globalizācijas pielāgošanas fonda instruments ir paredzēts, lai palīdzētu tiem, kurus globalizācijas sekas ir skārušas nesagatavotus. Lai lietderīgi varētu arī izmantot pieejamos naudas līdzekļus, tiem ātri un mērķtiecīgi jānonāk līdz adresātam. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka mēs palīdzam Eiropas iedzīvotājiem un vairojam viņu uzticību ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu palīdzības sniegšanā Dānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī saskaņā ar ekonomikas krīzes radītajām 2009. gada pārmaiņām ekonomikā, palīdzot viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu par EGF finansētā atbalsta piešķiršanu 1 122 darba ņēmējiem 45 darbagaldu ražošanas uzņēmumos reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē, EUR 7 521 359 apmērā.

Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē. EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz no jauna iekļauties darba tirgū. Dānija ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kas atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalsts tiktu piešķirts atlaistajiem darba ņēmējiem, veicinot viņu iekļaušanos darba tirgū no jauna, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ir ļoti svarīgi neatstāt pašplūsmā bezdarba procesu. Šajā jomā ir ļoti būtiski, lai iedzīvotāji justu atbalstu gan no nacionālajām valdībām, gan no ES kopumā. Kaut gan es balsoju “par”, man palika neskaidrs palīdzības apjoma sadalījums. Kāpēc Holandei tiks izmaksāti aptuveni 3 000 eiro uz vienu atlaistu darbinieku, Spānijai — 1 000 eiro, bet Dānijai — 7 000 eiro? Vai pārmācīšanās un pārkvalifikācija Dānijā ir 7 reizes dārgāka nekā Spānijā? Neskatoties uz šo ļoti neērto jautājumu ziņotājai Barbara Matera kundzei, esmu spiests piekrist, ka šī finansiālā atbalsta piešķiršana ir nepieciešams un savlaicīgs pasākums. Žēl, ka Latvijas valdība šoreiz nepiedalījās un neiesniedza pieteikumu. Latvijā šodien ir 180 000 bezdarbnieku!

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas („Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, — neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija saskaņā ar Parlamenta aicinājumu ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā faktu, ka Dānija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē. Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments pieprasa iesaistītajām institūcijām darīt visu nepieciešamo, lai paātrinātu EGF izmantošanu; atgādina par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūras izpildi saistībā ar EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; kā arī uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Kuģu būvētavu asociāciju kopiena (CESA) ir aprēķinājusi, ka globālais pieprasījums kuģu būvniecības nozarē globālās finanšu krīzes rezultātā samazināsies līdz 2014. gadam, bet nākotnē kuģu būves rūpniecība tiks pārcelta uz vietām ar zemākām ražošanas izmaksām, sevišķi uz Āzijas reģioniem. Ņemot vērā Eiropas politikas trūkumu kuģniecības sektora atbalstam, visticamāk, ražošanas apjomi nesasniegs līmeni, kāds tajā bija līdz pašreizējai krīzei. Arī manā pilsētā, Galaţi, uzņēmums “Damen Shipyard” saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, kā rezultātā 2009. gadā vien tika atlaisti 600 darbinieki. 2010. gadā ir paredzēts atlaist vēl 500 darbiniekus. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, ko ir pieprasījusi Dānija, EUR 7 521 359 apmērā kā darba ņēmēju atbalsta programmas līdzfinansējumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē, laikā no 2009. gada 15. februāra līdz 14. novembrim. Darbinieki ir atlaisti no 45 uzņēmumiem, kas darbojas iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šis ir jautājums par atbalsta nodrošināšanu uzņēmumiem iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē vidējā līmeņa reģionā Ziemeļjitlandē. Šajā reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandes ziemeļaustrumu nostūrī, laika posmā no 2009. gada 15. februāra līdz 14. novembrim no 45 uzņēmumiem tika atlaists 951 darbinieks. Lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū, no fonda tiks izmantota summa EUR 7 521 359 apmērā.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0269/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Kā man jau tika dota iespēja paskaidrot šā gada martā balsojuma laikā par Böge kunga ziņojumu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda kā noderīga instrumenta ekonomikas un finanšu krīzes seku novēršanai izmantošana ir ļoti svarīga iniciatīva, kas sniedz praktisku atbildi finanšu atbalsta veidā. Kopš tā laika ir pieņemti vairāki citi palīdzības lūgumi, tostarp arī apspriestais lūgums. Manuprāt, tas vislabāk apliecina, cik noderīga ir šī iniciatīva.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī Komisijas priekšlikumam par alternatīvu maksājumu finansējuma avotu neizmantoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, kas izriet no Parlamenta vairākkārtējiem atgādinājumiem par to, ka EGF tika veidots atsevišķi kā konkrēts instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta izdevumu kategorijas apropriāciju pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Ir radusies vajadzība piešķirt palīdzību no šī fonda Nīderlandes darba ņēmējiem, kurus ir skārusi atlaišana elektronikas nozarē. Ņemot to vērā, esmu vienisprātis ar referentes pieņemtajiem lēmumiem un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Tiem darba ņēmējiem piešķiramajam atbalstam, kuri ir atlaisti ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Tā kā Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē reģionos Helderlandē un Eindhovenā, kā arī ņemot vērā pamatojumus, ko sniedzu savā balsojuma skaidrojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Katalonijas reģiona vajadzībām Spānijā, balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs vēlreiz sastopamies ar problēmu, kas saistīta ar galvenās rūpnīcas slēgšanu kādā mazpilsētā, šajā gadījumā Neimegenā, kur situāciju pasliktina apstāklis, ka citu rūpnīcu atvēršana ar līdzīgu nodarbinātības potenciālu netiek plānota.

Cenošoties panākt Parlamenta rezolūciju, ir iespējams labāk izprast šīs problēmas mērogu un apmērus vairākās Eiropas valstīs. Šīs valstis joprojām nav apliecinājušas, ka tās spētu novērst koordinācijas trūkumu un pievilcības zaudēšanu attiecībā uz investīcijām un inovācijām.

Tā kā nekas nav līdzams, esmu nobažījies, ka lūgumu skaits par šī fonda sniegtā atbalsta izmantošanu vairosies un ka fonds var izrādīties nepietiekams palīdzības sniegšanai visiem darba ņēmējiem, kas ir pēkšņo un negaidīto pārmaiņu upuri savā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā pašreizējās globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz rūpniecības nozari un konkrētām darba vietām elektronikas nozarē, jāīsteno steidzama un iedarbīga atbalsta programma attiecībā uz 512 darbiniekiem, kas ir atlaisti no uzņēmuma “NXL Semiconductors Netherlands” Nīderlandes reģionos Helderlandē un Eindhovenā. Ir vērts uzsvērt to reģionālo un sociālo ietekmi, ko ir radījusi darbības apjoma samazināšana Neimegenas ražotnē Helderlandes provincē, kur tā bija lielākais vietējais darba devējs ar lielu skaitu nekvalificētu darba ņēmēju, kuri vairākus gadu desmitus strādāja šajā uzņēmumā. Šī situācija uzsver vajadzību izstrādāt plānu ekonomikas atveseļošanās atbalstam un bijušo darbinieku pārkvalificēšanai, lai viņus no jauna iekļautu darba tirgū. Vēlos vēlreiz brīdināt par nepieciešamību nodrošināt mehānismus, kas veicinātu un paātrinātu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu un apguvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Nīderlandei, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes radīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu par EGF finansētās palīdzības piešķiršanu 1590 elektronikas uzņēmuma “NXL Semiconductors Netherlands” darbiniekiem reģionos Helderlandē un Eindhovenā EUR 1 809 434 apmērā.

Noslēgumā vēlos apsveikt par ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXL Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā. EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Nīderlande ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalstītu darba ņēmējus, kas ir atlaisti, un palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tā kā Savienības finanšu atbalsts atlaistiem darba ņēmējiem jānodrošina pēc iespējas ātri un efektīvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. maija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju, 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; tā kā Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā „NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā; tā kā pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana, Eiropas Parlaments lūdz iesaistītās institūcijas veikt visu nepieciešamo, lai paātrinātu EGF atbalsta saņemšanu; atgādina par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem; kā arī uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistie darbinieki no jauna varētu iekļauties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu kā atbildi uz Nīderlandes / uzņēmuma “NXP Semiconductors” iesniegto palīdzības lūgumu.

2010. gada 26. martā Nīderlande lūdza finansiālo palīdzību no EGF saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem no pavisam 590 darbinieku lielā skaita uzņēmumā “NXP Semiconductors”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā. Kopējais atlaisto darbinieku skaits ir 425 vīrieši un 87 sievietes, tostarp arī septiņi darbinieki ar nopietnām veselības problēmām vai invaliditāti (1,3 %). Nīderlande uzsver, ka šiem atlaišanas gadījumiem ir ievērojama ietekme, jo “NXP Semiconductors” ir lielākais rūpnieciskais darba devējs attiecīgajā apgabalā, piedāvājot darbu lielam skaitam mazkvalificētu strādnieku, kas uzņēmumā strādā jau vairākus desmitus gadu. Darba iespēju trūkums līdzīgos uzņēmumos šajā reģionā rada sevišķu problēmu darba ņēmējiem ar pusvadītāju ražošanas speciālista kvalifikāciju.

EGF izmantošana ir sevišķi svarīga, lai no jauna iekļautu atlaistos darbiniekus darba tirgū. Tomēr vēlos pievērst Komisijas un dalībvalstu uzmanību vajadzībai izstrādāt ilgtspējīgu ES rūpniecības politiku un izveidot darba vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Kopš 2009. gada 1. maija ir paplašināta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda piemērošanas joma. Tas ir arī paredzēts atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kas ir atlaisti tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā. Nīderlandes NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā no uzņēmuma “NXP Semiconductors Netherlands” tika atlaisti 512 darbinieki. Šo darba ņēmēju atbalstam ir paredzēts izmantot summu EUR 1 809 434 apmērā.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0271/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, ar kuru tika apstiprināta EUR 2,4 miljonu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļiem piešķiršana Portugālei, kā mērķis ir sniegt atbalstu no uzņēmuma “Qimonda” atlaistiem darbiniekiem. Tas tika darīts pēc Portugāles lūguma 2009. gada decembrī par EGF izmantošanu. EGF tika izveidots, lai nodrošinātu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamas pārmaiņas globālā tirdzniecības modeļa struktūrā. EGF atbalsta pakete ir paredzēta 839 darba ņēmēju stāvokļa nodrošināšanai, kas tika atlaisti no uzņēmuma “Qimonda Portugal” laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Šī summa ir paredzēta šādiem pasākumiem: prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana un atbalsts ar mērķi izveidot darba vietas, pašreklāmas veicināšana un nodarbinātības stimulēšana un pieredzes uzkrāšana darba vietā. Tādēļ uzskatu, ka mums ir būtiski svarīgi darīt visu iespējamo, lai paātrinātu EGF izmantošanu, atceroties Eiropas institūciju apņemšanos nodrošināt ātru un vienkāršu šo lēmumu pieņemšanas procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, piešķirot EUR 2 405 671 Portugālei saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem no “Qimonda Portugal” S. A. laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Šie līdzekļi ir paredzēti no “Qimonda” atlaisto darba ņēmēju atbalstam, ieguldot tos prasmju sertificēšanā, profesionālajā izglītībā, kvalifikācijas celšanā un atbalsta sniegšanā ar nolūku izveidot uzņēmumus, pašreklāmas veicināšanā un nodarbinātības stimulēšanā un profesionālās pieredzes iegūšanā darba vietā. Tā ir jau otrā reize, kad Portugāle ir iesniegusi lūgumu par EGF izmantošanu palīdzības sniegšanai reģionā, kas atrodas tās ziemeļu apgabalā (Norte). 2009. gadā tika izlietoti līdzekļi EUR 832 800 apmērā, kad tekstilrūpniecībā tika atlaisti darbinieki. Beidzot izsaku nožēlu, ka Portugāles valdība nav iemācījusies lietderīgi izmantot fonda potenciālu. Lai gan katrs bijušais Nīderlandes uzņēmuma NXP Semiconductors darbinieks saņems EUR 3 534, bet katrs bijušais darbinieks Dānijas reģionā Ziemeļjitlandē saņems EUR 7 908, tomēr katrs bijušais Portugāles uzņēmuma Qimonda darbinieks saņems tikai EUR 2 867.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda funkcionēšana un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas radušies 2006. gada 17. maija starpinstitucionālā nolīguma rezultātā, 2007.–2013. daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Lai šis fonds darbotos efektīvi, ir svarīgi, lai vajadzības gadījumā būtu nodrošināta piekļuve šim fondam, turklāt savlaicīgi un efektīvā veidā. Tādēļ man jāatbalsta referentes secinājumi, un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Uzņēmuma “Qimonda” slēgšanas rezultātā Vila du Konde reģiona, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), bezdarbnieku skaits uzreiz palielinājās par vēl 1000 cilvēkiem. Tobrīd bezdarba līmenis šajā reģionā jau bija visaugstākais visā valstī — laikā no 2009. gada janvāra līdz oktobrim nodarbinātības centri ziemeļu reģionā reģistrēja mēneša vidējo bezdarbnieku plūsmu 22 000 personu apmērā. Pēc uzņēmuma “Qimonda Portugal” S. A. veiktās darbinieku atlaišanas 2009. gada 17. decembrī tika iesniegts lūgums palīdzēt 839 atlaistajiem darbiniekiem.

Pamatojoties uz tajā veikto novērtējumu, Komisija secināja, ka tas atbilst visiem vajadzīgajiem nosacījumiem. Tā iesniedza šo lēmuma projektu nolūkā izmantot paredzēto atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda to darba ņēmēju iekļaušanai darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti tiešu globālās finanšu un ekonomikas krīzes seku dēļ.

Tādēļ atbalstu šo lēmumu, kas ļauj izmantot EUR 2 405 671 no kopējā ES 2010. gada budžeta finansiālās palīdzības nodrošināšanai, atbildot uz portugāļu lūgumu. Vēlos arī uzsvērt, ka jānodrošina pieņemtā lēmuma ātra izpilde.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) — Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso 2005. gada iniciatīvai, kas izrietēja no Komisijas ziņojuma “Eiropas vērtības globalizētajā pasaulē”, — tagad ir jauna forma: tas ir kļuvis pārredzamāks, tam ir plašāki mērķi, integrējot arī pašreizējās krīzes sekas un parādot ceļu, kā saīsināt līdzekļu gaidīšanas laiku, ko, cerams, izdosies panākt šajā gadījumā.

Lai gan es balsoju par šo priekšlikumu, izsaku nožēlu, ka Portugāles valdība atkal nav zinājusi, kā pilnībā izmantot fonda līdzekļus, kā tas ir noticis citās valstīs un ko skaidri apliecina no EGF pieprasīto līdzekļu summa uz vienu cilvēku, veicot vairāku pieteikumu analīzi.

Šodien, piemēram, notika balsošana par citiem lūgumiem pēc palīdzības no EGF, kura parādīja, ka, lai gan katrs bijušais Nīderlandes uzņēmuma NXP Semiconductors darbinieks saņems tikai EUR 3 534, katrs bijušais darbinieks Dānijas reģionā Ziemeļjitlandē saņems EUR 7 908. Katrs Portugāles uzņēmuma “Qimonda” bijušais darbinieks, kam tiks piešķirts fonda atbalsts, saņems tikai EUR 2 867. Šis atbalsts ir paredzēts tādiem pasākumiem kā prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana vai atbalsts nolūkā izveidot uzņēmumu, atbalsts pašreklāmas veicināšanai vai nodarbinātības stimulēšanai un profesionālās pieredzes iegūšanai darba vietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošana Portugāles gadījumā ir būtiski svarīga, lai sniegtu atbalstu “Qimonda” atlaistajiem darbiniekiem. Ar EUR 2,4 miljoniem, ko ir paredzēts izmantot, noteikti nepietiks, lai novērstu atlaišanas negatīvās sekas, bet tie nodrošinās ievērojamu atbalstu. Jāparedz vienkārša un ātra atbalsta izmantošanas īstenošana, un tajā jāparedz kvalifikācijas celšanas programmas, kas veicina attiecīgo darba ņēmēju efektīvu iekļaušanu darba tirgū no jauna.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Portugāļu uzņēmums “Qimonda”, kas ir daļa no pasaulē vadošā Vācijas uzņēmuma, Portugālē tika uzskatīts par veiksmes paraugu un par uzņēmumu, kas atrodas sektora priekšgalā. Tas bija lielākais portugāļu eksporta uzņēmums, un pirms tas kļuva pazīstams to problēmu dēļ, kas izraisīja tā maksātnespēju, tas gatavojās investēt jaunās tehnoloģijās un bija nodrošinājis valsts finansējumu saules bateriju ražošanas atbalstam. “Qimonda” strādāja augsti kvalificēti darbinieki, tam bija augsts produktivitātes rādītājs, un nekas neliecināja, ka uzņēmums nebūs dzīvotspējīgs jau tik īsā laika periodā. 2008. gadā uzņēmums pat izskatīja iespēju izveidot trīs jaunas rūpnīcas Portugālē Vila du Konde apkārtnē. Reģions, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), kur atradās “Qimonda”, tradicionāli ir bijis industriālais reģions, un to ir smagi skārusi uzņēmumu slēgšana un bezdarbs. “Qimonda” spēja piesaistīt reģionam tik ļoti vajadzīgos kvalificētos strādniekus šobrīd ir apdraudēta.

Ceru, ka “Qimonda” darbinieki gūs pietiekamu labumu no fonda izmantošanas un vajadzīgos panākumus, lai pilnībā no jauna iekļautos darba tirgū. Vēlos šeit paust solidaritāti ar viņiem un viņu ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT)Qimonda” rūpnīcas slēgšana Vila du Konde ir saasinājusi augsta bezdarba līmeņa problēmu Portugāles ziemeļu daļā. šajā gadījumā tika atlaisti 900 darbinieki, no kuriem lielākajai daļai ir zems izglītības līmenis. 36,6 % ir ieguvuši tikai vispārizglītojošās skolas izglītību un tikai 10,7 % turpināja izglītību pēc vidusskolas. Tādēļ ir vērts uzsvērt šī atbalsta plāna nozīmi tiem 839 darba ņēmējiem, kas tika atlaisti, lai mazinātu smagās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes ietekmi šajā reģionā. Vēlos arī uzsvērt tādu pasākumu nozīmi kā prasmju sertifikācija, profesionālā izglītība, darba vietu izveides stimulēšana un iespēja iegūt pieredzi darba vietā. No otras puses, diemžēl divu gadu laikā tas ir tikai otrais pieteikums, ko Portugāle ir iesniegusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, lai saņemtu tiešo atbalstu darba ņēmējiem šajā reģionā, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). Ievērojot lielo bezdarbnieku skaitu un noplicinātās valsts budžeta finanses Portugālē vienlaikus ar 2011. gada ekonomisko lejupslīdi pašreizējos stingras taupības režīma apstākļos, valdībai ir pienākums un saistības rīkoties daudz kompetentāk, piesaistot šos līdzekļus bezdarbnieku atbalstīšanai konkrētā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc Portugāles valdības 2009. gada 17. decembrī iesniegtā palīdzības lūguma Parlaments ir apstiprinājis EUR 2,4 miljonu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), kā mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kas tika atlaisti uzņēmumā “Qimonda”. Tas paredz atbalsta piešķiršanu Portugālei EUR 2 405 671 apmērā no EGF un attiecas uz 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda Portugal” S. A. laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Aprēķinātā kopējā atbalsta paketes izdevumu summa ir EUR 3,7 miljoni, no kuriem EUR 2,4 miljoni jeb 65 % no kopējiem izdevumiem tika pieprasīti no EGF.

Diemžēl Komisija un Padome laikus neiejaucās, kad vēl bija iespējams saglabāt uzņēmuma darbību un novērst darbinieku atlaišanu šajā Vācijā dibinātajā daudznacionālajā uzņēmumā. Šis nepietiekamais atbalsts bezdarbniekiem tiek piešķirts tikai tagad, ar novēlošanos.

Šis ir 16. pieteikums, kas tiek izskatīts 2010. gada budžeta ietvaros, un tajā ir paredzēti šādi pasākumi: prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana un atbalsts ar mērķi izveidot darba vietas, pašreklāmas veicināšana un nodarbinātības stimulēšana un pieredzes uzkrāšana darba vietā.

Portugāles ziemeļu apgabala (Norte) reģions, kur tika atlaisti darbinieki, jau ir ieguvis apstiprinājumu atbalsta saņemšanai no EGF, pamatojoties uz iepriekšējo palīdzības lūgumu 2009. gadā saistībā ar atlaišanas gadījumiem tekstilrūpniecības sektorā. Toreiz tika izmantota summa EUR 832 000 apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par atbalsta piešķiršanu Portugālei no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes radīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu piešķirt atbalstu no EGF EUR 2 405 671 apmērā 839 darbiniekiem elektronikas “ ražošanas uzņēmumā “Qimonda Portugal”, S. A.

Noslēgumā vēlos apsveikt par ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” AG — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Portugāle ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalstītu tos darba ņēmējus, kas ir atlaisti, un palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, nedz arī uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Protams, ka balsoju par finansiālo lēmumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) to darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti uzņēmumā “Qimonda” Portugālē.

Šobrīd ir svarīgi norādīt, ka šis lēmums ir pieņemts pārāk vēlu un ka naudas līdzekļi Portugālē nonāks vēl vēlāk — ne ātrāk kā novembra beigās vai decembra sākumā. Tā tam nebija jānotiek, un tā arī nekad nevajadzētu notikt. EGF var tikt vienkāršots un tas ir jāvienkāršo, lai kolektīvās atlaišanas upuriem 17 mēnešus nebūtu jāgaida atbalsts, kas tiek pasludināts par steidzamu, kā tas ir noticis šajā gadījumā.

Ja Eiropa arī turpmāk būs tik dāsna finanšu kapitāla ziņā, tā nedrīkst vairs turpmāk izturēties nežēlīgi pret krīzes upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem daudznacionālā uzņēmumā “Qimonda S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” AG — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Eiropas Parlaments ir balsojis par to, lai uzdotu attiecīgajām institūcijām veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu. Ar to tiek atgādināts par institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētas un ātras procedūras ieviešanu lēmumu pieņemšanai par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Tas arī uzsvēra nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir ES regulatīvais un budžeta instruments, kas izveidots, lai nodrošinātu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamu globālās tirdzniecības struktūras pārmaiņu radītās sekas. Ņemot vērā, ka Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” S. A. — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), atzinīgi novērtēju Parlamenta pieņemto ziņojumu. Ceru, ka atbalsts tiks nodrošināts pēc iespējas dinamiskā un efektīvā veidā, ievērojot vienkāršu un ātru procedūru, lai nodrošinātu iespēju globalizācijas un ekonomikas un finanšu krīzes izraisītās atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Daudznacionālajā uzņēmumā “Qimonda” S.A., kas darbojas elektronikas nozarē vidējā līmeņa reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ir atlaisti 839 darbinieki. Ar līdzekļiem EUR 2 405 671 apmērā, kas tiks izmantoti no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, tiks finansēts saskaņots individualizēto pakalpojumu kopums, kas tiks papildināts ar valsts īstenotajiem pasākumiem un uzņēmuma veiktajiem pasākumiem.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0272/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Atbalstu finansiālās palīdzības piešķiršanu EUR 2 752 935 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Katalonijai kā papildu finansiālo palīdzību 1 429 darbiniekiem, kas tika atlaisti no 23 automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas uzņēmumiem globālās tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu rezultātā. Atlaišana tika īstenota deviņu mēnešu periodā no 2009. gada 23. februāra līdz 2009. gada 22. novembrim.

Šis atbalsts jāizmanto, lai šos darbiniekus, kas 25 % gadījumu nav ieguvuši pamata izglītību vai nav beiguši skolu, bet 40 % gadījumu ir ieguvuši tikai pamata izglītību, no jauna iekļautu darba tirgū. No viņiem apmēram 75 % ir vīrieši, turklāt 25 % ir pārsnieguši 55 gadu vecumu. Šis atbalsts nekādā ziņā nedrīkst aizstāt tos uzņēmumu pienākumus, kas tiem jāizpilda saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, ne arī tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanai. Kā norādīts Budžeta komitejas ziņojumā, mums būs jānoskaidro, kādēļ 23 % darbinieku nav iekļauti raksturojumā, un jāuzzina, kādi pasākumi tiek piedāvāti tieši šiem darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka jānodrošina atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF nedrīkst aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Finansiālā palīdzība globalizācijas izraisītās atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi, lai panāktu, ka viņi no jauna iekļautos darba tirgū. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, ko parasti veic uzņēmumi, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Ņemot to vērā, institucionālās trijotnes kopīgajā deklarācijā ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai procedūras lēmumu pieņemšanai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu būtu pēc iespējas vienkāršākas un ātrāk izpildāmas. Ņemot vērā, ka Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas Katalonijas reģionā, balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. “Cataluña automoción” / Spānija vajadzībām, jo tādā veidā tiem Katalonijas darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamas pārmaiņas pasaules ekonomikas struktūrā, tiks piešķirts papildu finansiālais atbalsts, vienlaikus palīdzot šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pārdomājot krīzi, kas ir skārusi šo sektoru, atceros, ka dzirdēju Spānijas ministru prezidentu José María Aznar stāstām, ka bijušais Amerikas Savienoto Valstu prezidents George W. Bush bijis pārsteigts, uzzinot, ka galvenā Spānijas eksporta prece bija nevis lauksaimniecības produkti, bet automobiļi. Tā ir pozitīva zīme tam, ka vecie stereotipi par ekonomiku Eiropas dienvidrietumu daļā vairs nav spēkā.

Diemžēl centieni modernizēt Spānijas rūpniecību, ko galvenokārt veica Tautas partijas veidotā valdība, piedzīvoja ievērojamu neveiksmi globālās krīzes dēļ. Automobiļu pieprasījums ES strauji kritās, un ražošana 2009. gada otrajā ceturksnī samazinājās par gandrīz 40 % — tā ir situācija, kas apdraud vēl vairāk darba vietu likteni ne tikai Spānijā, bet arī visas ES mērogā.

Ar bažām apsveru šo neveiksmi un ceru, ka Spānijas ekonomika spēs adekvāti reaģēt uz krīzi, uzskatot, ka šis fonds ir tikai daļa no šīs reakcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Piedāvātais finansiālā atbalsta plāns 1 429 bijušajiem 23 automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas uzņēmumu darbiniekiem Spānijas reģionā, kas atrodas Katalonijā, ir steidzami jāīsteno tā lielā skaita eiropiešu tehniskās un profesionālās attīstības nodrošināšanai, kurus ir skārusi pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Apmēram 25 % no visiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis plāns, nav apmeklējuši skolu vai to priekšlaicīgi pametuši, bet vairāk nekā 40 % darbinieku ir tikai pamata izglītība. Zemais izglītības un kvalifikācijas līmenis Eiropas galvenajos ražošanas sektoros nodarbinātajiem ir ievērojama problēma Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā. Lai veicinātu ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmi, jābūt stratēģijai, kas nodrošinātu labāku dalībvalstīm un Eiropas sabiedrībai pieejamo resursu efektivitāti un rentabilitāti, piemēram, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF). Šajā gadā no EGF tika izmantoti tikai nedaudz vairāk nekā 10 % no budžetā paredzētās summas EUR 500 miljonu apmērā, kas nav pieņemami, ņemot vērā pašreizējo bezdarba līmeni Eiropā un pieaugošās grūtības atrast jaunu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu palīdzības sniegšanā Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai nodrošinātu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes izraisīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodien pieņemtajā ziņojumā tika izskatīts Spānijas finansējuma piešķiršanas pieteikums saistībā ar 1 429 darbiniekiem 23 dažādos uzņēmumos automobiļu ražošanas nozarē pavisam EUR 2 752 935 apmērā.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka šodienas balsojums par četriem ziņojumiem saistībā ar EGF izmantošanu kopējā finansējuma piešķiršanai EUR 14 miljonu apmērā liecina, ka fonds ir noderīgs un efektīvs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Katalonijas autonomās kopienas vajadzībām, konkrēti saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā. EGF nodrošina papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz no jauna iekļauties darba tirgū. Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai tiktu piešķirts EGF atbalsts atlaistajiem darba ņēmējiem un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Tā kā Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Spānija ir lūgusi finansiālo palīdzību saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā. Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Būdams katalonietis, priecājos, ka Parlaments piekrita uzdot iesaistītajām institūcijām veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu un atgādināt par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Parlaments arī uzsvēra nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) 2010. gada janvārī Spānija iesniedza lūgumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos reģionā Katalonijā, kas darbojas sauszemes automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EGF izmantošanu, lai piešķirtu finansiālo atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem. Atlaišana notika finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās lejupslīdes apstākļos, kā rezultātā Spānijā un visā pasaulē nepieredzēti strauji kritās pieprasījums pēc automobiļiem.

No 2009. gada februāra līdz novembrim Katalonijas reģionā vien tika atlaisti 2 330 darbinieki, tostarp 75 % vīriešu, no kuriem gandrīz 25 % bija pārsnieguši 55 gadu vecuma slieksni. Atbalstu finansiālās palīdzības un kvalifikācijas celšanas iespēju nodrošināšanu atlaistajiem darba ņēmējiem, lai garantētu viņiem jaunas darba vietas pēc iespējas ilgākā laika periodā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) No Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiks sniegts atbalsts 1 429 darba ņēmējiem automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē Spānijas reģionā Katalonijā. Komisija ierosināja šajā konkrētajā gadījumā izmantot fondu atbalsta piešķiršanai EUR 2 752 935 apmērā, lai palīdzētu 23 uzņēmumu bijušo darbinieku no jauna iekļauties darba tirgū, jo pieteikums, ar kuru saistītā papildu informācija tika iesniegta aprīlī, atbilst finansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda.

 
  
  

Ziņojumi: Barbara Matera (A7-0270/2010, A7-0269/2010, A7-0271/2010, A7-0272/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski.(DE) Esmu lielā mērā gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien ir izlēmis atbalstīt daudzus iedzīvotājus, kurus negatīvi skārusi globalizācija. Tomēr Eiropas līdzekļi šobrīd ir jāpiešķir ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem, lai šie iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk var atrast jaunu darbu. Tas ir svarīgs un skaidri pamanāms atbalsts no Eiropas Savienības, kas skaidri apliecina šiem iedzīvotājiem, ka ES vēlas un var palīdzēt arī atsevišķām personām ārkārtas situācijās. Tomēr mums arī jādara viss iespējamais, lai veidotu tādu globalizāciju, kas ir pamatota. Tādēļ ir svarīgi, lai starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Eiropas Savienība atbalstītu godīgas konkurences nosacījumus. Tas ļaus jau pašā sākumā izvairīties no atsevišķu sektoru nonākšanas nelabvēlīgā situācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Vēlos apsveikt Matera kundzi par izcili paveikto darbu. Šodien balsoju par četriem finansiālās palīdzības piešķiršanas lūgumiem darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu Spānijā, Dānijā, Nīderlandē un Portugālē. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā ar maksimālo līdzekļu apjomu EUR 500 miljoni, lai palīdzētu darba meklētājiem atrast jaunu darbu, finansētu konkrētus kvalifikācijas celšanas kursus, palīdzētu darba ņēmējiem izveidot savus uzņēmumus un nodrošinātu pagaidu papildienākumus mobilitātes pabalstu veidā, darba meklēšanas pabalstus un pabalstus kvalifikācijas iegūšanai vai, lai palīdzētu no jauna iekļauties darba tirgū.

EGF ir apliecinājis pietiekamu elastības pakāpi un sniedz atbalstu konkrētos gadījumos vairākos reģionos Eiropā. Tomēr mums jādara viss vajadzīgais, lai paātrinātu šī instrumenta izmantošanu, sevišķi ņemot vērā tā pozitīvo lomu ekonomikas krīzes seku novēršanā.

 
  
  

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0260/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, kas paredz vienošanos par šīs konvencijas un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprināto ieteikumu ieviešanu, nodrošinot iespēju pieņemt kontroles un noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz visiem zvejas kuģiem, kas tiek izmantoti vai ko ir paredzēts izmantot mērķtiecīgā zvejas darbībā kā zvejniecības resursus. Daži no šiem ieteikumiem ir integrēti ES tiesību aktos, iekļaujot tos noteikumos gada kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu noteikšanai, un referentes nostāja, noraidot šo iepriekš izmantoto metodi, ir atbalstāma, jo aizvien pieaugošās likumdošanas neskaidrības negatīvi ietekmē uzticību ES. Visaugstākā prioritāte ir piešķirama reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) pasākumu ieviešanai, kas paredzēti nelegālās zvejas apkarošanai, lai ar šo konvenciju pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma tiktu ātri ieviesta ES tiesību aktos, informējot Parlamentu par sarunām ar RZO un nodrošinot šīs institūcijas novērotāju klātbūtni sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Vispirms vēlos izteikt savu atzinību referentei. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir ātri jātransponē ES tiesībās. Kopumā es vērtēju atzinīgi jaunos noteikumus par to kuģu kontroli, kas veic nelegālu un nereģistrētu zvejas darbību, un šie noteikumi ir galvenais tikko pieņemtā ziņojuma subjekts.

Piekrītu arī jaunajai valsts ostu kontroles sistēmai, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar ārvalstu karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. Tomēr uzskatu, ka pēc šo izmaiņu transponēšanas būs jāizvērtē daži kompromisa risinājumu varianti un jāievieš rezultātā radušās korekcijas, ja tās tiks atzītas par atbilstošām pašai konvencijai. Beidzot, esmu pārliecināts, ka transponēšanu ir iespējams panākt daudz ātrāk un efektīvāk, ja Parlaments tiek pastāvīgi informēts par visiem sarunu posmiem, nodrošinot, ka pie sarunu galda tiek pieaicināti novērotāji no Parlamenta.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai ir būtiski svarīgi izveidot ES sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai. Piedāvātajos noteikumos jābūt iekļautiem pasākumiem, kuros ir noteiktas zvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi ES teritoriālajos ūdeņos, un ES zvejas kuģiem — tajos teritoriālajos ūdeņos, kuros ir nepieciešami nozvejas ierobežojumi. Ir būtiski svarīgi, lai tas tiktu īstenots saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Ir metodoloģiski pareizi pārskatīt un atjaunināt konvenciju saturu, kā tas ir šajā gadījumā. Vienlaikus tomēr ir arī pareizi noskaidrot Parlamenta lomu šajā pārskatīšanas procesā. Izņemot formālus jautājumus, ir nepārtraukti jāuzrauga ar Eiropas institūcijām saistīto iestāžu darbība, lai nodrošinātu, ka tās strādā efektīvi, produktīvi, atbilst mūsdienu prasībām un spēj reaģēt uz izaicinājumiem, kas var mainīties pēc atbilstošā nolīguma parakstīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par ziņojumu par uzraudzības un noteikumu izpildes sistēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC), jo ar to tiek ieviesti jauni uzraudzības un noteikumu izpildes pasākumi, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un to līdzsvarotu izmantošanu šajā reģionā. Īpaši šajā shēmā ir paredzēta tādu kuģu uzraudzība, kas veic nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zvejas darbību, kā arī uzraudzības sistēma, kas jāīsteno tās ostas valstij, kurā tiek izkrauti zvejniecības produkti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā zvejniecības lielo nozīmi Eiropā — gan kā ekonomikas darbības nozarei, kas rada darba vietas un vairo turību, gan pārtikas piegādes ziņā iedzīvotājiem—, mums vienmēr uzmanīgi jāseko līdzi visiem noteikumiem, kas tiek pieņemti, lai Eiropas zvejniekiem noteiktu jaunas un stingrākas saistības.

Šī priekšlikuma uzdevums ir atjaunināt ES noteikumus, ar kuriem tiek transponēta ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) konvenciju pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma. Šādi pasākumi galvenokārt tiek vērsti uz konvencijas noteikumu ievērošanas veicināšanu attiecībā uz kuģiem, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi, kā arī uz jaunas uzraudzības sistēmas ieviešanu tajā ES dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā osta. Tādā veidā Eiropas ostās tiek novērsta tādu saldētu zivju izkraušana, kuru likumība nav apstiprināta.

Turklāt ar to tiek noteikti jauni pasākumi, kas ietver nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejas darbībā iesaistīto kuģu uzraudzību. Uzskatu, ka šie pasākumi galu galā kalpos Eiropas zvejnieku aizsargāšanai pret tādu zivju nonākšanu Eiropas tirgū, kas neatbilst ES noteikumiem, un tas ir apsveicami.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu viedoklim, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC) pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma ir jāatspoguļo ES tiesībās. No jaunajos noteikumos minētā es vēlos uzsvērt nelegālu un nereģistrētu zvejas kuģu uzraudzības noteikumus kopā ar jauno valsts ostu kontroles sistēmu, kas faktiski Eiropas ostās novērsīs tādu saldētu zivju izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. 2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) sanāksmēs Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Tādēļ vēlos norādīt, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Parlamentam ir jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskām konvencijām šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Piedāvātā uzraudzības sistēma paredz noteikumus resursu saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu ievērošanas veicināšanai attiecībā uz kuģiem, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi, un tā nodrošina to resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pilnīgu izpildi, kas pieņemti ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC). Tādā veidā tā ir saistīta ar trūkumu novēršanu uzraudzības sistēmā, sevišķi attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zvejas darbību, un tāpēc mēs to atbalstām.

Ziņojumā tiek pausts uzskats, ka tās ES dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot NEAFC pārvaldības apgabalā, šīs sistēmas ietvaros ir jāievieš atbilstoši inspekcijas līdzekļi. Ir svarīgi uzsvērt, ka mūsdienās prasības ES dalībvalstīm zvejas darbības uzraudzības nodrošināšanai ir pieaugušas — vai nu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), vai arī reģionālo zivsaimniecības organizāciju ietvaros.

Tāpēc, mūsuprāt, ir ieteicams apsvērt finanšu resursu piešķiršanu uzraudzībai, sevišķi, nosakot maksimālo līdzfinansējuma līmeni, kas ir paredzēts KZP finanšu pasākumu regulējumā dalībvalstu veiktās kontroles tehniskā nodrošinājuma iegādei, izstrādei un/vai modernizēšanai. Tādēļ esam ierosinājuši paaugstināt pašreizējo līdzfinansējuma līmeni 50 % apmērā līdz 75 %, ņemot vērā, ka šis regulējums pašlaik ir pārskatīšanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kuras līgumslēdzēja puse tagad ir arī Kopiena un ES, stājās spēkā 1982. gadā.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt Ziemeļaustrumu Atlantijas apgabala zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un maksimālu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka šī konvencija un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprinātie ieteikumi tiek realizēti praksē, ir iespējams ieviest kontroles un noteikumu izpildes pasākumus. Tie attiecas uz visiem zvejas kuģiem, ko izmanto zvejas darbībā, kas tiek veikta, izmantojot zvejniecības resursus, kā definēts konvencijā.

Priekšlikuma mērķis ir aktualizēt Savienības tiesību aktus. 2006. gadā NEAFC apstiprināja jaunu tās ieteikumu kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Vēl vienas izmaiņas ir saistītas ar to, ka tagad tie attiecas arī uz valsts ostu kontroles sistēmu, kas Eiropas ostās neļauj izkraut saldētās zivis, kuru likumību nav apstiprinājusi ārvalstu kuģa karoga valsts. Ir paredzēti jauni pasākumi saistībā ar to kuģu darbības regulēšanu, kas ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejas darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo ziņojumu par regulu, ar ko nosaka kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz kuru attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, ko ir apstiprinājusi ES, jo uzskatu, ka šī shēma ir jāintegrē ES tiesībās. 2006. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija pieņēma jaunu shēmu, kuras mērķis bija uzlabot kontroli un tās ieteikumu īstenošanu praksē, un tobrīd gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Parlaments apgalvoja, ka pilnībā atbalsta šo ieteikumu pieņemšanu. Sevišķi stingri tiek atbalstīti jaunie noteikumi valsts ostu kontroles sistēmas ieviešanai, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējušas attiecīgās valsts atbildīgās iestādes. Īsumā ar šo ieteikumu kopumu iepriekš spēkā esošā shēma tiek pielāgota pašreizējām prasībām, un tādēļ uzskatu, ka būtu lietderīgi to transponēt nekavējoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Cīņa pret nelegālo, nereģistrēto un neregulēto zveju ir būtiski svarīga, lai saglabātu zvejas resursu ilgtspējību, vienlaikus nodrošinot lielāku taisnīgumu un vienlīdzību labklājības resursu sadalē. Pati zvejniecības kopienas pastāvēšana ir atkarīga no šiem nosacījumiem.

Tādēļ ļoti svarīgi ir veikt to zvejas kuģu kontroli, kas tiek vai tiks izmantoti zvejniecībā konvencijā noteiktajos apgabalos, kā arī kontroles īstenošanas pasākumus. Šis ziņojums ir sastādīts tieši ar šādu mērķi. Mums visiem ir jāiesaistās šajos pasākumos un tie jāattīsta tālāk. Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai jākļūst par kopējās zivsaimniecības politikas prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Eiropas Parlaments ir vairākkārt uzsvēris, ka reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) piemērotajiem pasākumiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai jāpiešķir pilna prioritāte. Tādēļ referente uzskata, ka Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir nekavējoties jāintegrē ES tiesībās. Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko nosaka Kopienas sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejniecības aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai (IUU regula) stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, nosaka, ka ES zvejas kuģiem ir pienākums uzrādīt zvejas atļauju, lai veiktu zvejas darbību ārpus ES ūdeņiem. Tādēļ balsoju par Fraga Estévez kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāveic nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejniecības kontrole.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Sadarbība Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ir pirmkārt taisnīgas kvotas visiem procesa dalībniekiem. Topošajai juridiskajai bāzei, kura tiks attiecināta uz visiem dalībniekiem, ir jābūt loģiskai. Nevienam nevar būt ekskluzīvu tiesību izmantot Atlantijas zivju resursus. Es nobalsoju "par" cerot, ka juridiskas normas veidos vienādas iespējas un vienādu atbildību par nozvejas noteikumu pārkāpumiem, kur nebūs favorītu un autsaideru, kā bieži notiek, kad tiesību akti tiek izveidoti lielu ES valsu interešu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Augošie ienākumi un uzlabojumi infrastruktūrā radīja augstāku zivju resursu patēriņa līmeni, arī jaunattīstības valstīs. Nozvejoto zivju daudzums jau tagad katru gadu palielinās, un līdz ar to arī turpmāk palielināsies. Pētījumi ir apliecinājuši, ka zivju krājumi okeānos un iekšzemes ūdeņos galvenokārt palielinās akvakultūras rezultātā. Tiek izmantotas aizvien lielākas flotes, lai mēģinātu nozvejot zivis no arvien vairāk sarūkošiem krājumiem. Lai ierobežotu nežēlīgo nozvejas apjomu pārsniegšanu, ir svarīgi ieviest kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Bažas rada arī informācija, kas tiek saņemta no zvejniekiem, kas kā kalpi tiek turēti gūstā tāljūrā un kam ir smagi jāstrādā par mazu atalgojumu verdzībai līdzīgos apstākļos. Ja vēlamies, lai mūsu pēcnācēji pazītu zivju garšu, ir būtiski svarīgi veikt kontroles pasākumus. Šo iemeslu dēļ ir pamatota vismaz daļēja zivsaimniecības politikas renacionalizācija, lai ar to būtu iespējams visaptveroši risināt reģionālās problēmas. Ņemot to vērā, attiecīgi arī balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Ziņojumā ir minēta Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kura stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) tika izveidota, lai nodrošinātu šajā dokumentā ietverto ieteikumu izpildes kontroli.

Ziņojumā tika uzsvērta vajadzīgo pasākumu pieņemšana, lai nodrošinātu kontroli un noteikumu izpildi, kas piemērojama attiecībā uz visiem zvejas kuģiem, kuri tiek izmantoti vai kurus paredzēts izmantot zvejas darbībā, ko veic saistībā ar zvejas resursiem konvencijā definētajos apgabalos. Galvenais uzdevums ir šajā apgabalā ieviest pasākumus nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai, ko praksē īsteno reģionālās zivsaimniecības organizācijas (RZO). Tādēļ NEAFC kontroles un noteikumu izpildes pieņemtās shēmas mainīšana ir prioritārs jautājums, kas pēc iespējas ātrāk jātransponē ES tiesībās.

Referente arī uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES zvejas kuģiem tiktu noteikta obligāta prasība uzrādīt atļauju veikt nozveju ārpus Eiropas Savienības ūdeņiem. Šis ziņojums ļaus likvidēt juridiskās nepilnības, kādas līdz šim ir pastāvējušas saistībā ar regulatīvajiem noteikumiem par Eiropas Savienības kuģu flotēm, kā rezultātā vairosies uzticība Eiropas Savienībai šajā jomā un tiks veicināta cīņa pret nelegālo zveju.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam, ar ko nosaka uzraudzības un noteikumu izpildes sistēmu, kura ir piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC), ir ārkārtīgi liela nozīme to ES regulu atjaunināšanā, ar ko ievieš NEAFC pieņemto pārraudzības un noteikumu izpildes sistēmu.

Tāpat kā citos gadījumos, kad ES tiesību aktos par zvejniecību tika ieviesti reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) ieteikumi, arī šajā gadījumā tiek mēģināts ieviest stingrākus kontroles mehānismus nelegālās zvejniecības apkarošanai, iespējamu juridisko nepilnību novēršanai un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatprincipa aizsardzībai, nodrošinot ilgtspējīgu zvejniecību ES ūdeņos un ārpus tiem.

Turklāt uzskatu, ka vienošanās tekstā, par kuru šodien balsojām, ir aizstāvētas Parlamenta prerogatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ietvertas vajadzīgās izmaiņas, kas izriet no Līguma par ES darbību 290. panta E) punkta un 291. panta.

Visu šo iemeslu dēļ balsoju par priekšlikuma apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kuras līgumslēdzēja puse ir ES, tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK un stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Lai nodrošinātu, ka šī konvencija un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprinātie ieteikumi tiek ieviesti praksē, ir jāīsteno kontroles un noteikumu izpildes pasākumi. Tie ir piemērojami visiem zvejas kuģiem, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas darbībā, kas tiek veikta saistībā ar zvejas resursiem apgabalos, uz kuriem attiecas šī konvencija.

Šī priekšlikuma mērķis ir atjaunināt ES tiesību aktus, transponējot NEAFC kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Lai jauno NEAFC shēmu varētu ieviest, priekšlikumā ir paredzēta turpmāka 1999. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 2791/1999, ar kuru ieviesa pirmo NEAFC pieņemto shēmu, atcelšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Atbalstu šo ziņojumu, jo, lai gan Eiropa ir noteikusi griestus vai faktiski pilnībā aizliegusi dažu zivju sugu nozveju, ir daudz nelegālu zvejas kuģu, kas ne tikai zvejo aizsargātās zivju sugas, bet neievēro pat ES direktīvas par darba ņēmēju aizsardzību.

Šī ziņojuma pieņemšana nozīmē, ka jaunie noteikumi, kas stājās spēkā laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam, kļūst par likumu, un to transponēšana ir svarīgs instruments gan cīņā pret nelegālo zveju, gan lai novērstu tiesiskā regulējuma trūkumu attiecībā uz ES flotēm. Vēl viens pozitīvs aspekts ir tāds, ka tiek ieviesta jauna kontroles sistēma, kas slēgs Eiropas ostas tādu saldētu zivju izkraušanai, kuru izcelsme ir apšaubāma vai nelegāla.

 
  
  

Ieteikums: Jarosław Leszek Wałęsa (A7-0262/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā šai konvencijai ir liela nozīme konsultāciju, sadarbības, optimālas resursu izmantošanas, racionālas pārvaldības un zivju resursu saglabāšanas veicināšanā Ziemeļrietumu Atlantijas apgabalā, vienlaikus attīstot starptautisko sadarbību, lai pilnveidotu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, tad šeit iesniegtais grozījums ir būtiski svarīgs, jo tas pilnībā pārveido šo konvenciju nolūkā to saskaņot ar citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un integrēt tajā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. No pozitīvi vērtējamiem pasākumiem jāuzsver šādi: konvencijas struktūras vienkāršošana, budžeta iemaksu sistēmas modernizēšana, piemērojot principu “lietotājs maksā” konvencijas līgumslēdzējām pusēm, jauna saistību definīcija un lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšana, kā arī strīdu atrisināšanas kārtības noteikšana saistībā ar iepriekšējo punktu. Šie uzlabojumi ir kritiski svarīgi kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) veicināšanai nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Padomes lēmuma priekšlikumā pausto ieteikumu grozīt Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, jo šie grozījumi sniedz pozitīvu ieguldījumu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas iekšējās struktūras pārformēšanā un pilnvaru pārdalīšanā.

Tomēr uzskatu, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Eiropas Parlamentam jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskajām konvencijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā lielo zvejniecības nozīmi Eiropā (gan kā ekonomikas darbības nozarei, kas rada darba vietas un vairo turību, gan pārtikas piegādes ziņā iedzīvotājiem), mums vienmēr uzmanīgi jāseko līdzi visiem noteikumiem, kas tiek pieņemti, lai Eiropas zvejniekiem noteiktu jaunas un stingrākas saistības. Tomēr šajā gadījumā piedāvājam grozījumu, kas nostiprinās zvejas iespējas Eiropas Savienībā saskaņā ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, un tas ir apsveicami. Tādēļ balsoju par tā apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu viedoklim, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma ir jāatspoguļo ES tiesībās. No jaunajiem noteikumiem vēlos uzsvērt nelegālu un nereģistrētu zvejas kuģu uzraudzības noteikumus kopā ar jauno valsts ostu kontroles sistēmu, kas faktiski Eiropas ostās novērsīs tādu saldētu zivju izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. 2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) sanāksmē Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Tādēļ vēlos norādīt, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Parlamentam ir jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskām konvencijām šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) darbības mērķis ir ilgtspējīgas pārvaldības veicināšana un zvejas resursu saglabāšana apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija, balstoties uz sadarbību starp valstīm.

Mēs atbalstām un augstu novērtējam starptautiskās partnerības un sadarbības principu šajā jomā, balstoties uz neapgāžamiem zinātniskiem atklājumiem. Tādēļ uzskatām, ka 2007. un 2008. gadā šajā nolūkā pieņemtais konvencijas grozījums, kura mērķis ir panākt tās atbilstību citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī integrēt mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, ir atbalstāms.

Tomēr nevaram nenorādīt, ka diemžēl ar nokavēšanos Parlamentam tika uzdots pieņemt lēmumu šajā lietā. Tik tiešām, Komisijas priekšlikums par ieviešanu Savienības tiesību aktos ir datēts 2010. gada 8. martā, tātad līdz dokumenta izstrādāšanai un apspriešanai Parlamentā pagāja viens vai divi gadi.

Turpmāk būtiski svarīga būs savlaicīga iesaistīšanās un līdzdalība, un būtu ideāli, ja Parlaments pats būtu pārstāvēts sarunu procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un tā stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī.

Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) uzdevums kopš tā laika ir nodrošināt konsultācijas un sadarboties ar mērķi panākt maksimālu zivju resursu izmantošanu saglabāšanas apgabalā, aizsargāt un pareizi pārvaldīt šos resursus un popularizēt jauna veida domāšanu par starptautiskās sadarbības veicināšanu, lai pilnveidotu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību tāljūras teritorijās.

Gadskārtējās NAFO sanāksmēs 2007. un 2008. gadā konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma “Grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā”. Grozījums ievērojami izmaina konvenciju, lai tā vairāk atbilstu citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un tajā tiktu vairāk ņemta vērā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības prakse. Tādēļ šis grozījums ievērojami uzlabo šīs organizācijas strukturālo lietderību.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī pēc tam, kad Kanādas valdībai tika iesniegti septiņu konvencijas līgumslēdzēju pušu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumenti. Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) mērķis ir — konsultējot un sadarbojoties, veicināt zvejas resursu optimālu izmantošanu, racionālu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kurā ir piemērojama NAFO konvencija, kā arī popularizēt idejas starptautiskās sadarbības īstenošanai ar mērķi uzlabot ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību dziļjūras teritorijās saskaņā ar zinātniskiem principiem. Gadskārtējā NAFO sanāksmē 2007. gadā (angļu valodas versijā) un 2008. gadā (franču valodas versijā) konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījums paredz vispārējo konvencijas pārskatīšanu, kuras galvenais mērķis ir to pietuvināt citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un integrēt tajos mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, un tādēļ balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs jau pirms vairāk nekā 30 gadiem apsvērām optimālu un racionālu zvejas resursu saglabāšanas pārvaldību. Tagad ir pienācis laiks pārskatīt Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) regulas, ne tikai tādēļ, lai tās labāk saskaņotu ar citiem reģionāliem nolīgumiem un starptautiskiem instrumentiem, bet arī, lai tajās atspoguļotu pašreizējās zināšanas, piemēram, zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. Zvejas kvotas un krājumu pārvaldība ir būtiski svarīga, lai novērstu pilnīgu zvejas resursu pārtērēšanu iekšzemes ūdeņos un okeānos. Tomēr šajā ziņā mums jānodrošina arī, lai tādas organizācijas kā NAFO arī turpmāk būtu rīcībspējīgas, pateicoties vienkāršai struktūrai un labai darba organizācijai. Ir arī svarīgi novērst pārmērīgi lielu izmaksu rašanos. Šo iemeslu dēļ ir pamatota vismaz daļēja zivsaimniecības politikas renacionalizācija, lai ar to būtu iespējams visaptveroši risināt reģionālās problēmas. Ņemot to vērā, attiecīgi arī balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Ar šo priekšlikumu tiek atjaunināti ES tiesību akti, transponējot tajos Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Tiek pieņemta jauna procedūra, kas paredzēta, lai uzlabotu tās ieteikumu kontroli un noteikumu izpildi zvejniecības jomā un jo īpaši, lai veicinātu, ka šos noteikumus ievērotu kuģi, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi. Turklāt ar to tiek arī ieviesta jauna valsts ostu kontroles sistēma, kas nodrošinās to, ka Eiropas ostās netiek izkrautas un pārkrautas citā kuģī tādas saldētas zivis, kuru likumību nav verificējusi ārvalstu zvejas kuģa karoga valsts.

Jauni pasākumi tiek ieviesti to kuģu kontrolei, kas veic nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Galvenais mana balsojuma iemesls par šo ziņojumu ir aizturēt, apkarot un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Wałęsa kunga ziņojums attiecas uz grozījumiem Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, kas tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī. NAFO, proti, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas, uzdevums ir nodrošināt zvejas resursu racionālu pārvaldību, optimālu izmantošanu un saglabāšanu, pamatojoties uz konsultāciju un sadarbību. Galvenais šīs organizācijas uzdevums ir veicināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību atklātās jūras teritorijās, balstoties uz zinātnisko pētījumu pamatprincipiem. Referente ierosina pozitīvi vērtējamus grozījumus konvencijā, kā rezultātā pašreizējie noteikumi vairāk atbildīs spēkā esošajiem starptautiskā un reģionālā līmeņa instrumentiem.

Ierosinātās izmaiņas ir šādas: NAFO struktūras modernizēšana (Ģenerālpadomes un zvejniecības komisijas apvienošana vienā struktūrvienībā), budžetā izdarāmo iemaksu reformēšana, skaidru vadlīniju ieviešana attiecībā uz NAFO līgumslēdzēju pušu saistībām, lēmumu pieņemšanas procesa izmaiņas un jaunas konfliktu atrisināšanas procedūras ieviešana, lai efektīvi risinātu radušos strīdus, kas nāks par labu Eiropas Savienības interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Wałęsa kunga ziņojumā ir paredzēti grozījumi Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) 1978. gada konvencijā, un tas ir solis uz priekšu attiecībā uz sadarbību un pārvaldību zvejas resursu jomā ziemeļrietumu Atlantijā. Es balsoju par konvencijas grozījumu, jo zinātniskie pētījumi veicina starptautisko sadarbību šī apgabala jūras resursu izmantošanā. Turklāt grozījuma apstiprināšana ir zīme, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam jāuzņemas jauna loma, jo līgumā ir uzsvērta vajadzība paātrināt konvenciju apstiprināšanas un atjaunināšanas darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) darbības mērķis ir nodrošināt racionālu zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija. ES ir viena no konvencijas līgumslēdzējām pusēm šajā reģionālajā zivsaimniecības organizācijā (RZO) un, tāpat kā citi gadskārtējās sanāksmes 2007. gadā dalībnieki, tā apstiprināja grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījuma uzdevums ir vienkāršot un modernizēt šīs organizācijas struktūru, to pielāgot mūsdienu realitātei zvejniecībā, ieviest jaunas saistību definīcijas konvencijas līgumslēdzējām pusēm, proti, karogu valstīm un ostu valstīm, un precizēt NAFO dalībnieku tiesības un saistības.

Ņemot vērā ES labākās intereses, sevišķi zvejas iespējas, kas saskaņā ar šo konvenciju tiek piešķirtas ES, esuzskatu, ka šī grozījuma apstiprināšana ir būtiski svarīga un ka to var kritizēt tikai par to, ka tas ir novēlots.

Tāpat kā referente, arī es izsaku nožēlu par Komisijas priekšlikuma iesniegšanas aizkavēšanos par vairāk nekā diviem gadiem no dienas, kad šis grozījums tika pieņemts vienā no NAFO gadskārtējām sanāksmēm 2007. gadā.

Ziņojums attaisno manu balsojumu par tā apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Vēlos apsveikt Wałęsa kungu par viņa izcilo ziņojumu un arī atgādināt un uzsvērt faktu, ka 2009. gada decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums. Ņemot vērā Zivsaimniecības komitejai piešķirtās jaunās pilnvaras, Eiropas Parlamentam jābūt pietiekami pārstāvētam turpmākajās sarunās par starptautiskajām konvencijām nākotnē.

2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmē Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Institūcija ir sniegusi piekrišanu savas kompetences ietvaros, bet vienlaikus es vēlos atgādināt Padomei un Komisijai par jaunajām procesuālajām prasībām un par to, ka ir jārespektē jaunās Eiropas Parlamenta pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī pēc tam, kad Kanādas valdībai tika iesniegti septiņu konvencijas līgumslēdzēju pušu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumenti. Galvenais NAFO uzdevums ir ar konsultāciju un sadarbības palīdzību veicināt zvejas resursu optimālu izmantošanu un racionālu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija, kā arī popularizēt starptautiskās sadarbības idejas ar mērķi uzlabot ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību tāljūras teritorijās, pamatojoties uz galvenajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Gadskārtējā NAFO sanāksmē 2007. gadā (angļu valodas versijā) un 2008. gadā (franču valodas versijā) konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījuma rezultātā konvencija tiek pilnībā pārstrādāta — galvenokārt ar mērķi panākt lielāku tās atbilstību citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī integrēt tajā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Atbalstu ieteikumu par visaptverošu Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā pārskatīšanu, ja tajā tiek integrētas zivsaimniecības pārvaldībā mūsdienās izmantotās koncepcijas. Izmaiņas, no vienas puses, ir saistītas ar pasākumu vienkāršošanu, bet no otras, ar skaidru karoga valstu un ostu valsu pienākumu definēšanu.

 
  
  

Ziņojums: Britta Thomsen (A7-0264/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Jānovērš situācija, kad pastāvīgās darbavietas tiek mainītas uz netipisku darbu, kas rada darba drošības neesamību. Stāvoklis kļūst vēl nopietnāks, ja ņemam vērā nedeklarēto darba ņēmēju — sieviešu — skaita pieaugumu, kā arī faktu, ka daudzām sievietēm nav citas izvēles kā pieņemt nestabilus darba apstākļus. Neskatoties uz to, oficiālais to sieviešu skaits, kas strādā nestabilos darba apstākļos, ir nepilnīgs, jo netiek ņemti vērā, piemēram, apmaksātie mājsaimniecības darbi un aprūpes pakalpojumi. Tiesiskais regulējums jāpielāgo pašreizējai situācijai, kas var radīt nestabilus darba apstākļus, sevišķi nepilnas slodzes darbu ne pēc darba ņēmēja izvēles, un faktam, ka uzņēmumi neziņo par tādiem pamata darba apstākļiem kā pilnīga darba drošības neesamība, zems atalgojums, sociālās aizsardzības un karjeras izaugsmes iespēju neesamība vai pat darba ņēmēju kolektīvas pārstāvības neesamība. Lai novērstu šādu situāciju, jāveicina sākotnējās un turpmākās apmācības nodrošināšana, labāka informētība par tiesībām un reāla sieviešu profesionālās un ģimenes dzīves analīze, jo pieeja, ka sieviešu ienākumi tiek uzskatīti ne par galvenajiem ienākumiem, var būt maldinoša, tāpēc ka bieži vien tie ir vienīgie ienākumi ģimenē.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Stratēģija „Eiropa 2020” piedāvā nodarbinātības līmeni 20–64 gadu vecuma grupā paaugstināt līdz 75 % un samazināt to iedzīvotāju skaitu, kam draud nabadzība. Lai sasniegtu šos mērķus, ir arī jāveic pasākumi pret visa veida nestabilām darba attiecībām, tostarp pret rakstisku darba līgumu neesamību, līgumiem par mazāk nekā 10 stundu darbu nedēļā un īstermiņa darba līgumiem uz noteiktu laiku. Turklāt jāmin vēl darbi, kuros tiek ignorētas minimālās veselības aizsardzības un darba drošības prasības un kuros līdz ar to ir augsts negadījumu līmenis un lielāks risks attiecībā uz slimībām un dažāda veida apdraudējumiem.

Šāda veida līgumi, ņemot vērā visus ar tiem saistītos riskus, bieži tiek piedāvāti sievietēm, kas tiek „sodītas” sakarā ar dzimumu, vecumu, ģimenes apstākļiem vai imigrantes statusu. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas, pieņemot tiesību aktus, lai darba tirgū nodrošinātu dzimumu līdztiesību un samazinātu dzimumu segregāciju. Dalībvalstīm savukārt jāpastiprina kontrole, lai samazinātu ļaunprātīgas izturēšanās pret sievietēm gadījumus, cīnītos pret nelegālu darbu un veiktu atturošas darbības attiecībā uz darba devējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es atzinīgi novērtēju Eiropas Parlamenta iniciatīvu sniegt šo svarīgo ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās. Nestabilās darba attiecībās galvenokārt strādā tieši sievietes, kurām bieži netiek piešķirts pat obligātais darba ņēmēju sociālo standartu prasību minimums. Sievietēm ir tendence strādāt nepietiekami apmaksātu darbu, kurā tās var savienot darbu ar ģimenes dzīvi, un tāpēc viņas ir spiestas atteikties no sociālajām garantijām un piekrist strādāt sliktos darba apstākļos. Sociālā aizsardzība ir būtiski svarīga elastdrošības daļa. Tādēļ, lai atrisinātu šīs problēmas, ir ārkārtīgi svarīgi veicināt, lai dalībvalstis un sociālie partneri saskaņotu savus regulatīvos un līgumu noteikumus attiecībā uz darba apstākļiem. Dalībvalstīm jāmazina sieviešu divkāršais noslogojums, kas ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes veido lielāko daļu no darba ņēmējiem, kas strādā nestabilās darba attiecībās. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt visiem darbiniekiem vienlīdzīgus sociālos pakalpojumus un pabalstus, tostarp dzemdību atvaļinājumu, veselības aprūpi un vecuma pensiju, kā arī izglītības un apmācības pieejamību neatkarīgi no viņu nodarbinātības nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Apsveicu referenti par to, ka viņa ir pievērsusi uzmanību darba dzīves aspektam, kurā joprojām ir vērojamas pārmērīgi lielas dzimumu atšķirības. Ekonomikas un finanšu krīze ir neapšaubāmi pasliktinājusi to darba ņēmēju apstākļus, kas ir nestabilās darba attiecībās, sevišķi sieviešu vidū, kuras uzņemas vislielāko nestabilu darba apstākļu radīto slogu. To apstiprina nesen iegūtie dati, parādot, ka 55 % no uzņēmumiem tikai sievietes strādā nepilna darba laika darbu. Ir arī aprēķināts, ka 31,5 % sieviešu strādā nepilnu darba laiku, salīdzinot ar 8,3 % vīriešu, un nestabilie darba apstākļi rada vēl lielāk traumu skaitu un lielāku risku attiecībā uz slimībām un dažādiem apdraudējumiem. Īsumā — tā ir nevienlīdzīga situācija, pret kuru Eiropas Savienība nevar palikt vienaldzīga.

Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāapkaro šī problēma, un aicinu dalībvalstis un sociālos partnerus pamatīgi saskaņot savus regulatīvos un līgumu noteikumus. Ceru arī, ka Komisija un dalībvalstis pastiprinās uzraudzību attiecībā uz minimālo veselības aizsardzības un darba drošības prasību ievērošanu darba vietā. Ir vēl daudz darāmā, lai mēs varētu garantēt sievietēm taisnīga darba tirgus pieejamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienībā tāds vienkārši aprakstošs jēdziens kā “sievietes nestabilās darba attiecībās” joprojām ietver divas diskriminācijas formas, no kurām abas ir ļoti nopietnas. Pirmā ir saistīta ar sieviešu darba jautājumu, kas tiek risināts no mūsdienu, ilgtspējīga skatupunkta vēl citā šīs plenārsēdes dokumentā. Otra ir saistīta ar divpakāpju darba tirgu, kāds ir vērojams daudzās dalībvalstīs, kur dažiem darba ņēmējiem ir tiesības un aizsardzība, bet daži nonāk apstākļu varā, ko bieži vien tie nespēj kontrolēt. Ja paraugāmies uz datiem objektīvi, kļūst aizvien skaidrāks, ka nākotnē parastā nodarbinātība būs saistīta arī ar lielāku risku uzņemšanos, nekā tas ir bijis līdz šim. Tomēr jānodrošina šādu pārmaiņu uzraudzība, lai novērstu spekulācijas, kas kaitē ar līguma noteikumiem vismazāk aizsargātām personām, sevišķi tiem, kuru stāvoklis ir nelabvēlīgs. Eiropas institūcijām ir pienākums novērst diskrimināciju un ļaut ikvienam netraucēti sasniegt savus profesionālos mērķus atbilstoši spējām, kompetencei un mērķiem. Vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka būtu lietderīgi veikt papildu pētījumus par sievietēm nestabilās darba attiecībās, lai varētu plānot rīcību šķēršļu novēršanai bez pārlieku lielas iejaukšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par nestabilu darba apstākļu apkarošanu, kuri ir aizvien pieaugoša ekonomikas krīzes iezīme. Tas palīdzēs efektīvāk izskaust darba drošības neesamību, zemo atalgojuma līmeni, vairākos gadījumos nelegālu darbu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, sociālās aizsardzības neesamību gadījuma darbos nodarbinātajiem, kā arī tādu darba vidi, kurā netiek ievēroti minimālie veselības aizsardzības un darba drošības standarti un prasības darba ņēmēju aizsardzībai pret negadījumiem.

Vienlaikus šie pasākumi palīdzēs mums daudz efektīvāk cīnīties pret dzimumu diskrimināciju, kas galvenokārt valda nestabila darba jomā, kur par šo nehumāno darba apstākļu upuriem pārsvarā kļūst sievietes.

Ļaunprātīgā izturēšanās pret mājsaimniecībā nodarbinātām personām, kas galvenokārt ir sievietes, diskriminācija pret sievietēm atalgojuma ziņā un sieviešu — migrantu — ekspluatācija, kuras nav ne informētas, ne arī spējīgas aizstāvēt savas tiesības, — tie ir tikai daži no daudzajiem iemesliem, kādēļ balsoju par šiem pasākumiem, kuru mērķis ir risināt šo necilvēcīgo sociāli ekonomisko situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Uzskatu, ka dalībvalstīm ir jārada iespēja piedāvāt sievietēm darbu un arodbiedrībām aizsargāt tādas viņu tiesības kā pienācīgs atalgojums, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, taisnīgs un regulārs darba laiks un darba vide bez diskriminācijas. Uzskatu, ka dalībvalstīm jānosaka sodi par šķēršļu radīšanu dalībai arodbiedrībās un arī jāpiedāvā konsultācijas, kas ir viegli pieejamas sievietēm, kuras nevar izmantot uzņēmuma sniegtu atbalstu, piemēram, privātās mājsaimniecībās un lauksaimniecībā nodarbinātām sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā ir uzsvērts, ka darbs nestabilos apstākļos neproporcionāli lielā mērā skar darba ņēmējas — sievietes. Tik tiešām, tas ir vēl viens pierādījums tam, ka ir jāuzlabo noteikumi par grūtniecības, dzemdību un paternitātes atvaļinājumiem, lai sievietes un vīrieši varētu līdzsvarot darba pienākumus ar pienākumiem pret ģimeni. Nestabili darba apstākļi ir saistīti ar nestandarta nodarbinātību, kuras galvenās iezīmes ir zema darba drošība vai darba drošības neesamība, zems atalgojuma līmenis, sociālās aizsardzības tiesību neesamība, aizsardzības trūkums pret diskrimināciju un darba vide, kurā nav nodrošinātas minimālās darba drošības un veselības aizsardzības standartu prasības. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 31,5 % no darba ņēmējām — sievietēm strādā nepilnu darba laiku, salīdzinot ar 8,3 % vīriešu. Nestabils darbs ir ne tikai ievērojams sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību iemesls, bet rada arī šķēršļus karjeras izaugsmei, kas nodrošinātu labākas darba iespējas un profesionālo attīstību, pretstatā piespiežot daudziem strādāt zemu atalgotu, nedrošu darbu. Tik tiešām sievietes no mazāk attīstītām valstīm ierodas ES un strādā mazkvalificētu vai pat nelegālu darbu. Nestabilu darba apstākļu upuri ir vismazāk aizsargātās mūsu sabiedrības grupas, kuriem darbā tiek liegta cilvēciskā cieņa un iespējas veidot cilvēka cienīgu dzīvi sev un savām ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabils darbs nav dzimumu līdztiesības jautājums, lai gan reizēm tas ir sevišķi izplatīts sieviešu vidū, un ikviens viedoklis, kurš paredz tā reducēšanu līdz dzimumu vienlīdzības līmenim, ir stipri vienkāršots.

Kā jau vairākkārt esmu atzīmējis, ir pierādījies, ka neelastīgi darba likuma modeļi ir cietuši neveiksmi. Savienoto Valstu piemērs parāda, ka elastība nav sinonīms vārdam “nedrošība”, bet drīzāk gan apzīmējumam “dinamisks darba tirgus”. Lielāka elastība ne vienmēr nozīmē lielāku nestabilitāti; faktiski gandrīz nekad.

Analizējot krīzi, sapratīsim, ka modeļi, pie kuriem bijām pieraduši, ir cietuši neveiksmi un ka, ja tiešām vēlamies izveidot darba vietas, jāsāk apsvērt netipisku darba līgumu kā normālas darba prakses ieviešanu darba tirgū — neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar nepilna darba laika darbu, gadījuma vai īslaicīgu maiņu darbu, darbu mājās vai ar telekomunikāciju palīdzību — nezaudējot to drošību, ko iegūsim, pateicoties dinamismam un elastībai. Uzskatu, ka šādā veidā sievietes var būt galvenās labuma guvējas no šādām elastīgākām darba sistēmām, kur viņu profesionālās un ģimenes dzīves vai mātes lomas apvienošana neradīs tik lielu trauksmi, kā tas bija iepriekš, izmantojot tradicionālās darba formas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir saasinājusi nabadzīgo darba ņēmēju — sieviešu — problēmas, kas bieži nonāk sevišķi neaizsargātā stāvoklī darba ziņā, kas tām meistarīgi jāapvieno ar pienākumiem ģimenē. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ar šo problēmu ir jācīnās, aicinot dalībvalstis un sociālos partnerus izstrādāt jaunas un iedarbīgas stratēģijas attiecībā uz nedrošām darba attiecībām, ievērojot dzimumu vienlīdzību. Vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā pausto lūgumu Komisijai iesniegt priekšlikumu par vienlīdzīga atalgojuma principa ieviešanu vīriešiem un sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir uzsvērts dzimumu aspekts nestabilās darba attiecībās, nosodītas dažādas situācijas un tiek prasīts ieviest vairākus pasākumu pret sievietēm vērstas diskriminācijas apkarošanai. Kopumā ziņojums ir vērtējams pozitīvi, bet tajā ir arī ietvertas dažas pretrunas un apgalvojumi, kuriem mēs nepiekrītam.

Vissvarīgākie pozitīvie priekšlikumi šajā ziņojumā ir šādi:

Komisija tiek aicināta palīdzēt dalībvalstīm veidot kampaņu, kas vērsta uz to, lai veicinātu nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu;

Komisija un dalībvalstis tiek lūgtas izstrādāt stratēģiju attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, lai galveno uzmanību vērstu uz cilvēka cienīgu un “zaļu” darbavietu izveidi un vienlaikus ņemtu vērā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu nodarbinātību;

Padome un Komisija tiek mudinātas norādīt nestabilas nodarbinātības iezīmes dalībvalstu nodarbinātības politikas izstrādei paredzētajās vadlīnijās un jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Nākamajā dienā pēc Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas dienas es apņēmīgi balsoju par šo ziņojumu par darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās. Tas ir fakts, ka, neskatoties uz pozitīvu attīstību vīriešu un sieviešu paritātes un dzimumu vienlīdzības jomā, sievietes joprojām ir daudz neaizsargātākas par vīriešiem, runājot par nodarbinātību. Sievietes nestabilos darbos strādā daudz biežāk nekā vīrieši. Joprojām pastāv vairākas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm iespējamo darba vietu, darba kvalitātes, ienākumu un darba atlīdzības ziņā.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija veiktu vajadzīgos pasākumus aktīvai vienlīdzīgu iespēju veicināšanai starp vīriešiem un sievietēm nodarbinātības politikas ietvaros, izmantojot nākotnes dzimumu vienlīdzības stratēģiju, pakāpenisku nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu un atbalstot dalībvalstu iniciatīvas šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Sievietēm viņu darba mūžā un viņu karjeras izaugsmes ceļā bieži traucē stereotips, ka sieviete ir vājāka, ka viņai ir mazāka izturība pret stresu un viņa jebkurā brīdī var kļūt grūtniece, un tāpēc var pieprasīt slimības atvaļinājumu vai cita veida atvaļinājumus biežāk nekā vīrieši. Tāpēc sievietēm arī ir grūtāk atrast darbu, un tās, kurām ir darbs, tiek atalgotas zemākā līmenī nekā vīrieši, kas veic to pašu darbu. Ekonomikas krīze ir saasinājusi šīs problēmas un parādījusi apmēru, kādā sievietes tiek ekspluatētas darba tirgū. Īstermiņa darba līgumi un nepilna darba laika līgumi bez iespējām saņemt samaksu par virsstundām ir tikai daži tādas prakses piemēri, ko es uzskatu par nepieņemamu.

Tādēļ ir būtiski svarīgi pievērst uzmanību vajadzībai ievērot darba likumu vienlīdzīgi attiecībā uz visiem darbiniekiem. Mums jācīnās pret veidu, kā tiek izmantots sarežģītais stāvoklis, kādā šodien atrodas iedzīvotāji, lai piespiestu tos strādāt nepiemērotos un veselībai kaitīgos apstākļos, sevišķi runājot par sievietēm, kurām vēl turklāt jācīnās pret stereotipiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreiz ir jāpārskata tiesību akti par darba nosacījumiem sievietēm, kuras ir nodarbinātas nestabilos darba apstākļos. Lielākajā daļā valstu tie nosacījumi, kas bija noteicošie vēl pirms zināma laika, ir mainījušies, tāpēc daudz vairāk sieviešu ir iesaistītas nestabilās darba attiecībās. Bieži ir gadījumi, kad sievietes netiek iepazīstinātas ar viņu tiesībām un tāpēc viņām daudz lielākā mērā draud jebkādas tiesiskās aizsardzības zaudēšana un netaisnīga atlaišana no darba bez pārsūdzēšanas tiesībām. Šāds stāvoklis pilnīgi noteikti jāizbeidz, izrādot vienādu cilvēcisko cieņu pret visiem darba ņēmējiem. Tādēļ vīriešiem un sievietēm jāgarantē vienlīdzīgas apmācības un profesionālās pārkvalificēšanas iespējas. Sevišķi tas attiecas uz sievietēm, kurām nepieciešama lielāka aizsardzība grūtniecības laikā un laikā, kad bērns tiek barots ar krūti, kā arī bieži vien tajos kritiskajos brīžos, kad viņas atgriežas darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Ar Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju saistītā darba kontekstā sociālistu deputātes Britta Thomsen kundzes ziņojumam būtu jābūt bagātīgam sociālā progresa ziņā. Tomēr parasti šāda veida ziņojumi ir pilni ar diezgan vājiem, vispārējiem priekšlikumiem, kas faktiski nav pieņemami un sakņojas stingri kreisā, ekoloģiskā un proimigrācijas kontekstā.

Piemēram, nevar uzskatīt, ka sieviešu migrantu apmešanās uz dzīvi citā valstī ir atbalstāma, sevišķi gadījumos, kad faktiski nav noteikts, vai tās ir legālās vai nelegālās imigrantes. Ja ir taisnība, ka šīs sievietes vai šie vīrieši ir pirmie globalizācijas un galēji liberālās jaunās verdzības upuri, tad veids, kā novērst to nonākšanu jebkādos briesmīgos slazdos (ļaunprātīga izturēšanās, vardarbība vai seksuāla izmantošana), pirmkārt, ir rast iespējas viņām palikt savā izcelsmes valstī.

Tādēļ ir jālabo imigrācijas politika, lai tās personas, kuras vilina ekonomiskā trimda, varētu palikt savā mītnes zemē, pārdefinējot ierobežojošo starptautisko atbalstu, lai nodrošinātu šo valstu politisko un ekonomisko stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Nestabilitāte skar ne tikai darba apstākļus un attiecības, bet arī darba ņēmēju dzīves stabilitāti un kvalitāti. Nestabilitāte Eiropā skar vairāk sievietes nekā vīriešus, līdz ar to saasinot dzimumu atšķirības darba vietās, sevišķi sociālo tiesību un atalgojuma ziņā. Šī situācija ir vēl smagāka attiecībā uz mājsaimniecības darbiem un darbu, ko veic migrantes.

Šajā krīzē darba zaudēšana vispirms skar darba ņēmējus, kas strādā nestabilu darbu. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi un darba vietu zaudēšanu, kurās ir parakstīti līgumi, nodarbinātības struktūra kļūst aizvien nestabilāka. Šis cikls ir jāmaina uz pretējo. Ir jānodrošina dzimumu vienlīdzība un sociālās tiesības darba vietā. Cīņai pret nestabilām darba attiecībām un sieviešu divkāršo noslogojumu jākļūst par neatliekamāko ES uzdevumu, un tādēļ es atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu, kurā tiek risināts jautājums par sievietēm nestabilās darba attiecībās, jo esmu nobažījies par sievietēm, kuras ir sevišķi smagi skārušas šīs ekonomikas krīzes sekas. Krīze radīja lielu ietekmi uz nestabilo darbu, ko lielākoties veic sievietes. Atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mums jāattīsta tālāk tiešās un netiešās diskriminācijas, kas balstīta uz dzimumu, apkarošana. Pašlaik to sieviešu īpatsvars, kas strādā nestabilos darba apstākļos, ir pārmērīgi liels, un tām šis darbs ir bieži jāapvieno ar pienākumiem mājās. Atbalstu to tādēļ, ka esmu apņēmies mainīt pašreizējo netaisnīgo situāciju, kurā sievietēm ir mazāk iespēju piekļūt darba vietām, lielākā daļa strādā nestabilākos darba apstākļos un turpina saņemt par darbu mazāk nekā vīrieši, kas veic to pašu darbu. Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā cita starpā ir uzsvērta vajadzība nodrošināt dzimumu vienlīdzību un samazināt dzimumu segregāciju darba tirgū, un dalībvalstis tajā tiek aicinātas apkarot nelegālo darbu, lai to pārveidotu formālā nodarbinātībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Atbalstu ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās, jo nevaru pieņemt, ka 21. gadsimtā joprojām pastāv lielas atšķirības attiecībā uz sievietēm Eiropas Savienībā nodarbinātības iespēju, darba kvalitātes, ienākumu un vienlīdzīga atalgojuma ziņā par vienādu darbu vai vienlīdz vērtīgu darbu. Diemžēl pārāk lielais nestabilā darbā nodarbināto sieviešu skaits ir galvenais abu dzimumu atalgojuma atšķirību veicinošais faktors, un es piekrītu viedoklim, ka, uzlabojot darba kvalitāti sievietēm, šīs atalgojuma atšķirības samazināsies.

Uzskatu arī, ka visiem darba ņēmējiem, kas strādā nestabilu darbu, tostarp sievietēm, ir tiesības uz izglītību un profesionālo apmācību un ka ir jāuzlabo augsta līmeņa izglītības, apmācības un studiju pieejamība meitenēm un jaunām sievietēm. Visbeidzot, ir svarīgi, lai Komisija turpinātu sniegt atbalstu dalībvalstīm, veidojot kampaņu, kas vērsta uz to, lai veicinātu nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Diemžēl neproporcionāls darba atalgojums starp sievietēm un vīriešiem it sevišķi izpaužas krīzes laikā. Ir nepieciešams krietni paplašināt šo debašu tēmu un tad izvirzīt konkrētus priekšlikumus darba attiecību regulēšanai darba ņēmējām sievietēm. Ir nepieciešams papildus ieviest sociālās garantijas, it īpaši vientuļām mātēm, sievietēm ar invaliditāti, smagajā rūpniecībā nodarbinātām sievietēm. Sabiedrības pienākums ir šādā veidā sniegt skaidru signālu darba devējiem par to, ka ir nepieņemami izmantot iespējas pazemināt atalgojumu vai darba laiku pēc dzimuma pazīmes. Ir nepieciešams izveidot atsevišķu ES fondu, lai atbalstītu vientuļās mātes gadījumos, kad viņas zaudē darbu un līdzekļus dzīvošanai. Šajā ziņā ziņotājas Britta Thomsen kundzes iniciatīva ir ļoti savlaicīga. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kā sākumu jaunai pieejai sieviešu nodarbinātības problēmu risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šīs nodarbinātības formas ir problēma, kas galvenokārt skar sievietes, jo karjeras un ģimenes spēku nesavienojamība piespiež daudzas sievietes strādāt nestabilos darba apstākļos, un tāpēc tām turpmākajā dzīvē neizbēgami draud nabadzība. Šajā ziņā nedrīkstam neievērot faktu, ka šāda veida darbs skar arī vīriešus un ka, pat strādājot pilna darba laika darbu, tiem var draudēt nabadzība. Tomēr ir arī izstrādātas sociālās shēmas un sociālie pasākumi smagos apstākļos nodarbināto iedzīvotāju atbalstam attiecīgajās pašvaldībās, ja rodas šāda vajadzība. Ziņojumā par daudz uzmanības ir veltīts migrantēm, kurām bieži gadās veikt nepilna laika darbu, un netieši tiek noteikts, ka jāatbalsta arī viņu uzturēšanās. Protams, ka sievietes īpaši ietekmē nepatiesie cilvēku tirgotāju solījumi, globalizācijas problēmas un — nelegālas ieceļošanas gadījumā —jaunas piespiedu darba formas uzņēmumos. Importētās nabadzības turpmākā atbalstīšana nav risinājums. Tas tikai vairo sociālās problēmas un var pastāvīgi apdraudēt sabiedrisko mieru. Šāda veida notikumu attīstības atbalstīšana nav pareizais ceļš. Visbeidzot, kaut ko mainīt ir iespējams tikai uz vietas, proti, tikai pašās izcelsmes valstīs. Šāda veida atbalsts “pa sētas durvīm” ir jānoraida visstingrākajā iespējamā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Uzņēmumi ir reaģējuši šīs ekonomikas un finanšu krīzes situācijā, samazinot pagaidu darba vietas, piemēram, atlaižot darba ņēmējus, kas strādā saskaņā ar īstermiņa darba līgumiem uz noteiktu laiku, un ir pieņēmuši darbā personālu vai darbiniekus, kas strādā saskaņā ar cita veida līgumiem, kas nav noslēgti uz pastāvīgu laiku.

Es būtu atbalstījis šo rezolūciju, ja tajā darba devēji netiktu mudināti veikt konkrētus pasākumus sieviešu migrantu integrēšanai. Uzskatu, ka tas ir diskriminējoši attiecībā pret mūsu darba ņēmējām — sievietēm. Tādēļ balsoju pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Referente jēdzienu “nestabils darbs” definē kā nodarbinātības formu ar zemu darba drošības līmeni, mazu atalgojumu, sociālās aizsardzības un ar nodarbinātību saistīto pabalstu neesamību, aizsardzības pret diskrimināciju neesamību, ierobežotām izaugsmes iespējām darba tirgū vai kolektīvās pārstāvības iespējām, vai darba vidi, kurā netiek nodrošinātas minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības.

Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā nestabils darbs ir kļuvis vēl redzamāka un neatliekamāka problēma. Uzņēmumi ir apņēmīgi samazinājuši pagaidu darba vietu skaitu, un pastāv bažas, ka zaudētās darba vietas netiks aizvietotas. Diemžēl šāda situācija visvairāk ietekmē tieši sievietes, un šī problēma ir vislabāk pamanāma pakalpojumu (viesnīcas, ēdināšana, izglītība, veselība, sociālais darbs) un lauksaimniecības nozarē. Šajās nozarēs nodarbinātās sievietes nestrādā pilnu darba laiku, kas nozīmē, ka viņu algas un pensijas ir zemākas, viņas saņem zemāku sociālo atbalstu un viņām nav karjeras izaugsmes iespēju. Jaunākie pētījumi rāda, ka sievietēm ir grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem.

Turklāt joprojām pastāv lielas atalgojuma atšķirības abu dzimumu atalgojumā (starpība ir apmērām 18 % —sievietes stundā pelna par vienu piekto daļu mazāk nekā vīrieši). Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek piedāvāts risinājums šai sarežģītajai situācijai saistībā ar nodarbinātības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu. Tādas ekonomikas lejupslīdes kā tā, ko pašlaik piedzīvojam, laikā dažām darba ņēmēju grupām vienmēr nākas maksāt augstāko cenu. Nestabilās darba attiecībās nodarbinātie faktiski cīnās ar šo krīzi bez aizsargmehānismiem, kas ir pieejami citiem darba ņēmējiem. Turklāt šajā kategorijā ietilpstošās sievietes ir vēl kritiskākā stāvoklī. Problēma, kas saistīta ar nestabilām darba attiecībām, ir izplatīta sieviešu vidū, sevišķi pakalpojumu un lauksaimniecības nozarē, un steidzami ir jāveic efektīvi pasākumi, lai šo situāciju mainītu. Tās galvenie iemesli ir dažādi. Atšķirības nodarbinātībā un atalgojuma starpība starp vīriešiem un sievietēm joprojām ir pārāk lielas, lai apgalvotu, ka ir panākta vienlīdzība, un tieši tādēļ dažu noderīgu pasākumu veikšana, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, veselības aprūpes un vecuma pensiju nodrošināšana, būtu efektīvs veids, kā apturēt nestabilu darba attiecību izplatīšanos. Tomēr sākumpunkts izkļūšanai no šīs nevienlīdzīgās situācijas nodarbinātības jomā, protams, ir jaunu sieviešu izglītība un apmācība. Beidzot, ir jāveic daudz dziļāka zemas kvalifikācijas cēloņu, iemeslu un izmaksu izpēte.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Nestabilas darba attiecības ir svarīgs sociālās nestabilitātes faktors, kas pašlaik ievērojami pasliktinās, ņemot vērā augstos bezdarba rādītājus, kas dažās valstīs, tostarp arī manējā — Portugālē —, joprojām pieaug.

Tradicionāli visa veida nedrošība vai atklātība pirmām kārtām un vissmagāk skar tās sievietes, kas strādā roku darbu, saņemot mazāku algu pat par vienādu darbu, sasniedzot augstāku bezdarba līmeni un lielāku darba nedrošību ilgstošu sociālo faktoru rezultātā, bet arī konkrēti viņu mātes lomas dēļ.

Šīs situācijas negatīvā ietekme neaprobežojas tikai ar jau tā smago diskrimināciju, kam sievietes vienmēr ir bijušas pakļautas, bet drīzāk ar to, ka tiek traucēta sieviešu līdztiesīgā piekļuve darba pasaulei, — problēma, kas ietekmē viņu ekonomisko neatkarību un personisko autonomiju.

Tāpēc darba nedrošības apkarošana, sevišķi attiecībā uz sievietēm, ir ļoti konstruktīvs ieguldījums sociālās stabilitātes un dzimumu vienlīdzības veicināšanā, kas ir viena no Eiropas Savienībā pieņemtajām pamatvērtībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi arī to cilvēku skaita pieaugumu, kas strādā nestabilu darbu, — sevišķi sieviešu. Pastāvīgās darba vietas, kas tikušas zaudētas ekonomikas lejupslīdes laikā, noteikti netiks atjaunotas, bet aizstātas ar netipiskiem un ļoti netipiskiem darba līgumiem. Tas izraisīs strauju darba apstākļu līmeņa pasliktināšanos. Visā ES teritorijā 31,5 % sieviešu strādā nepilna darba laika darbus (30 stundas vai mazāk nedēļā), salīdzinot ar tikai 8,3 % vīriešu, kas strādā šādu darbu.

Uzskatu, ka apstākļus, kuros atrodas sievietes nestabilās darba attiecībās, var uzlabot, izmantojot pensijas pabalsta sistēmu noturību, iespējas saņemt aizdevumu pašpalīdzības projektiem, kā arī programmas darbavietu radīšanai un alternatīvu ienākumu avotu apgūšanai.

Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt dzīvotspējīgas stratēģijas attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, galveno uzmanību vēršot uz cilvēka cienīgu “zaļo” darba vietu izveidi un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu. Aicinu ikvienu dalībvalsti īstenot skaidrus pasākumus, lai samazinātu atalgojumu atšķirības starp dzimumiem par 10 % līdz 2020. gadam, tostarp arī attiecībā uz pensijām; lai uzlabotu dzīves līmeni, izskaustu nabadzību un stimulētu ekonomikas izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Vēlos apsveikt Thomsen kundzi par izcili paveikto darbu. Pārāk bieži sievietēm jāpieņem tādi darba nosacījumi, kas nav cilvēka cienīgi. Tādēļ ir stingri jāseko līdzi darba ņēmēju sieviešu stāvoklim, sevišķi grūtniecības laikā vai periodā, kad sievietes baro bērnu ar krūti. Sievietēm, kas pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma atgriežas darbā, jābūt pārliecībai, ka tās var no jauna aktīvi iesaistīties darba tirgū.

Dalībvalstis arī tiek aicinātas būt modrām attiecībā uz darba devēju vardarbīgu izturēšanos pret darba ņēmējām — sievietēm. Šie jebkāda ļaunprātīgas izturēšanās veida praktizētāji pēc iespējas drīzāk ir jāsauc pie atbildības. Turklāt jāizstrādā jauna Eiropas nodarbinātības stratēģija, lai uz nestabilos darbos nodarbinātām sievietēm varētu attiecināt noteikumus par sociālo darba aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Darba ņēmēji, kas saņem nelegālas vai neoficiālas algas, darba ņēmēji, kuriem nav tiesību uz sociālo aizsardzību vai ar nodarbinātību saistītiem pabalstiem, darba ņēmēji, kuriem nav izaugsmes iespēju darba tirgū ... . Tā saukto darba ņēmēju nestabilās darba attiecībās skaits pašreizējās krīzes rezultātā pieaug. Starp šiem darba ņēmējiem pastāv liela plaisa dzimuma jomā — lielāko daļu veido sievietes. Apzinoties vajadzību palielināt viņu aizsardzību, atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās. Aicinu dalībvalstis nodrošināt, lai darba devēji, kas pakļauj savus darbiniekus ļaunprātīgai vai vardarbīgai attieksmei, pēc iespējas drīzāk tiek saukti pie atbildības. Jāveic arī pasākumi, lai garantētu nestabilās darba attiecībās nodarbinātajiem iespēju izmantot arodbiedrības piedāvāto tiesību aizsardzību, piemēram, tiesības uz cilvēka cienīgu atalgojumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un taisnīgu un regulāru darba laiku. Ticu arī, ka pēc iespējas ātrāk tiks īstenoti Barselonas mērķi bērnu aprūpes jomā un ka tiks novērsti šķēršļi, kas traucē sievietēm strādāt tādu darba laiku, kādu tās vēlas — nepilnu vai pilnu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija būtiski svarīgs ziņojums, un esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments to pieņēma, galvenokārt tādēļ, ka tajā ir uzsvērts nestabilo darba attiecību dzimuma raksturs un atgādināts par pāreju no standarta uz nestandarta nodarbinātības veidiem darba tirgū, kā rezultātā ir jānovērš, ka nestandarta nodarbinātības veidi tiek pārvērsti nestabilās darba attiecībās; tajā tiek uzskatīts, ka, lai cīnītos ar šīm problēmām, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāuzdod pamatīgi saskaņot savus regulatīvos un līgumu noteikumus attiecībā uz standarta darbu un netipisku darbu, lai novērstu stāvokli, kurā noteicošās ir visērtākās un vislētākās darba formas, tomēr ņemot vērā tos riskus, kas saistīti ar iespējamu nelegālā darba apjoma pieaugumu; kā arī Padome un Komisija tiek aicināta identificēt nestabilu darba attiecību raksturojumu iekļaušanai dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs un jaunajā stratēģijā par dzimumu vienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Sievietes šī ekonomikas krīze ir skārusi smagāk tāpēc, ka tās ir neaizsargātāka darba ņēmēju kategorija tādā ziņā, ka viņu darbs parasti neaprobežojas ar darba vietu, bet turpinās mājā un ģimenē. Lielākajā daļā nestabilo darbu ir nodarbinātas sievietes, kurām līdz ar to nav darba drošības, viņas strādā par mazu atalgojumu un viņām ir pieejama mazāka sociālā aizsardzība un zemāka kvalifikācija.

Šajos apstākļos sievietes ir gatavas atgriezties darbā pēc prombūtnes perioda slimības vai bērna piedzimšanas dēļ, bieži vien — lai uzzinātu, ka viņām vairs nav darba. Mūsu delegācija ļoti uzmanīgi seko līdzi šīm problēmām, un — vēlos papildināt — arī tiem ļoti līdzīgajiem jautājumiem attiecībā uz sievietēm, kas nav darba ņēmējas, bet ir pašnodarbinātas personas. Mēs varētu apstiprināt šo ziņojumu pilnībā, ja tajā diemžēl netiktu veicināta politika to sieviešu integrēšanai uz Eiropas pilsoņu rēķina, kuras ieceļojušas no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tādēļ mēs balsojām pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Apstiprināju ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās. Ekonomikas krīze ir veicinājusi destabilizāciju darba tirgū. Darba devēji ir samazinājuši nodarbinātības apjomu vai pieņēmuši darbā pagaidu darbiniekus, piedāvājot viņiem sliktākus finansiālos nosacījumus. Arī atlaišanas viļņa rezultātā daudzi iedzīvotāji ir tikuši izslēgti no darba tirgus. Situācija ir sevišķi sarežģīta attiecībā uz augstskolu beidzējiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un sievietēm. Krīze ir saasinājusi dzimumu nevienlīdzību, kas jau pastāvēja nodarbinātības jomā. Sevišķi tas ir attiecināms uz sievietēm, kuras veido lielāko procentuālo darba ņēmēju daļu, kas ir iesaistīti tā sauktajos nestabilajos darbos. Starpība ienākumos ir palielinājusies un nevienlīdzība attiecībā uz sociālo aizsardzību ir pieaugusi. Šī situācija traucē arī sieviešu profesionālajai attīstībai un ir veicinājusi ar darbu saistīto dzimumu stereotipu nostiprināšanos. Tādēļ sievietēm tā sauktajās nestabilajās darba attiecībās ir jānodrošina īpaša aizsardzība.

Cita starpā, jāpanāk, lai viņām tiktu piemērotas sociālā nodrošinājuma sistēmas un tiesību aktu noteikumi par darba aizsardzību. Svarīga ir arī sieviešu finansiālā aizsardzība bezdarba vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadījumā. Nestabilos darbos nodarbinātām sievietēm ir jāpiedāvā iespēja, ka arodbiedrības aizsargā viņu tiesības. Turklāt sievietēm, kas strādā tikai privātās mājsaimniecībās, jāgarantē konsultatīvo pakalpojumu sociālo tiesību jomā pieejamība par brīvu. Vēlos arī pievērst uzmanību vajadzībai regulēt sezonas darbos nodarbināto tiesisko statusu, kuri sava darba veida dēļ ir vairāk pakļauti dažādu nepilnību radītam riskam.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Jaunākie pētījumi ir apliecinājuši, ka 31 % darba ņēmēju sieviešu vidū ir nodarbinātas nepilna darba laika darbos, salīdzinot ar tikai 8,3 % vīriešu. Nepilna darba laika darba ņēmēji rezultātā saņem zemāka līmeņa ienākumus, mazākas pensijas nekā tie, kas ir nodarbināti pilna laika darbos. Strādājot grupās, viņi nonāk nelabvēlīgākā situācijā tad, kad darbs ir jāveic kolektīvi, kas ir redzams arī tad, kad notiek paaugstināšana darbā vai iecelšana augstākos amatos. Vadošajos amatos strādā 36 % vīriešu, kam ir augstākā izglītība vai labāka, salīdzinot ar tikai 15 % sieviešu ar tādu pašu izglītības līmeni. Attiecībā uz zemāku ienākumu līmeni jāpiemin, ka Eiropā — neņemot vērā strādāto stundu skaitu vai atšķirības darba līgumos — starpība atalgojumā starp vīriešiem un sievietēm vidēji ir 18 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa nelokāmi un konsekventi uzskata, ka lēmumi saistībā ar sociālo politiku un darba likumu nav jāpieņem ES, bet dalībvalstu līmenī, un to veic valsts valdība un pašvaldība. Atzīstam, ka ir svarīgi ievērot minimālos standartus, kas saistīti ar attieksmi pret darba ņēmējiem darba vietās, un esam gandarīti, ka Eiropas Parlaments veicina informētību šajā jautājumā, bet uzskatām, ka šie standarti jāpiemēro attiecībā gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm un ka konkrētie ieteikumi, kas ir saistīti, piemēram, ar darba līgumiem un bērnu aprūpi, neietilpst ES atbildības jomā.

 

10.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.00 un atsāka plkst. 15.00)

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 

11.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

12.  Parlamenta nostāja attiecībā uz Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu — visas iedaļas — Projekts budžeta grozījumam Nr. 3/2010: III iedaļa — Komisija — papildu pasākumi banānu nozarē (BAM) (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par:

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja S. E. Jędrzejewska un H. Trüpel, par Eiropas Savienības 2011. gada vispārējā budžeta projektu — visas iedaļas un grozījumu vēstules Nr. 1/2011, 2/2011 un 3/2011 attiecībā uz 2011. finanšu gada Eiropas Savienības vispārējo budžetu

(12699/2010 - C7-0202/2010 - 2010/2001(BUD)) (A7-0284/2010) un

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja L. Surján, par Padomes nostāju attiecībā uz projektu Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījumam Nr. 3/2010, III iedaļu — Komisija — papildu pasākumi banānu nozarē (BAM)

(13472/2010 - C7-0263/2010 - 2010/2048(BUD)) (A7-0281/2010).

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente.(PL) Esam šodien šeit sanākuši, lai debatētu par Eiropas Savienības 2011. gada budžetu. Vairāku iemeslu dēļ 2011. gads ir ārkārtas budžeta gads. Pirmkārt un galvenokārt 2011. gads ir piektais 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas gads, tādēļ mums jau ir daudz kas zināms par to, kā šī daudzgadu shēma tiek ieviesta praksē, kuras tās daļas ir bijušas veiksmīgas un kuras nē, un daudzas programmas jau ir sasniegušas ievērojamu sava mūža cikla attīstības stadiju.

Pa šo laiku Eiropas Savienībā daudz kas ir noticis, jo esam pieņēmuši Lisabonas līgumu, ar kuru Eiropas Savienībai tiek noteiktas vai piešķirtas jaunas kompetences sfēras. Šajā sakarā atļaušos minēt dažas no tām, sevišķi tās, kuras ir saistītas ar lieliem izdevumiem, proti, jaunās kompetences sfēras tādās politikas jomās kā cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģētika. Ar to tiek arī pavērtas jaunas Eiropas Savienības kompetences sfēras globālā mērogā, proti, Savienības diplomātijas izveide, kā arī jaunas kompetences sfēras kosmosa izpētē un sporta un tūrisma jomā. Diemžēl nevienai no šīm jaunajām sfērām nav paredzēti pienācīgi finanšu līdzekļi. Taisnību sakot, Eiropas Savienībai ir jaunas ambīcijas un jauni plāni, bet ne vienmēr tās rīcībā ir šo plānu un ambīciju realizēšanai vajadzīgie finanšu resursi. Tieši tāds ir 2011. gads.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta atzinumu Eiropas Komisija budžeta projektā savu darbību ir plānojusi saprātīgi un piešķīrusi atbilstošus resursus 2011. gadam. Padome — esam par to jau šeit debatējuši — šos resursus samazināja. Vēlos īsumā pastāstīt par notikumiem Budžeta komitejā mūsu budžeta lasījuma laikā. Atgādināšu, ka ar jauno Lisabonas līgumu tiek ieviesta arī jauna budžeta pieņemšanas procedūra. Vairs nav paredzētas divas iespējas. Ne Padomei, ne Eiropas Parlamentam vairs nav paredzēti divi lasījumi. Mums ir tikai viens lasījums, un tieši tādēļ abām budžeta lēmējinstitūcijām jāiegulda sevišķas pūles un jāievēro disciplīna, jo faktiski katrai no tām tiek dota tikai viena iespēja. Atkārtoju — vairs nav paredzēti divi lasījumi.

Balsošana notiks rīt, un būs jāvelta uzmanība Budžeta komitejas izstrādātajai nostājai. Ir svarīgi uzsvērt, ka Budžeta komiteja ir izstrādājusi tādu nostāju, kurā tiek respektēta pašreizējā daudzgadu finanšu shēma. Pretstatā iepriekšējiem gadiem Eiropas Parlaments pieņems to attiecīgajā lasījumā, kurā daudzgadu finanšu shēma netiek pārsniegta tajā plānoto summu ziņā. Tā ir jauna nostāja, bet vienlaikus tajā ir arī ietvertas un ņemtas vērā tās problēmas un stāvoklis, kādā Padome pašlaik atrodas. Parlamentam nepalika neievērota situācija, ka septiņas dalībvalstis Padomē ir noraidījušas Padomes nostāju. Esam dzirdējuši un ņēmuši vērā dažu dalībvalstu un pašas Padomes paustās bažas. Esam uzmanīgi ņēmuši vērā Padomes nostāju, un tādēļ Parlamenta lasījums ir disciplinēts un nepārsniedz daudzgadu finanšu shēmas robežas. No otras puses, protams, tomēr nevaram palikt vienaldzīgi to faktu priekšā, par kuriem jau iepriekš runāju, proti, ka mums ir jaunas jomas, par kurām Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība, un, ka šīm jomām nav atbilstoša finansiālā nodrošinājuma. Turklāt Padome ir apņēmusies veikt vairākus tādus pasākumus saistībā, piemēram, ar banānu nozari, ar kompensācijām tiem banānu ražotājiem, kas ir saistīti ar ITER un citām programmām, kuriem ir vajadzīgi, bet nav nodrošināti jauni finanšu resursi. Acīmredzot tie jāfinansē no pašreizējiem resursiem. Šajā ziņā mums kā Eiropas Parlamentam rodas zināmas šaubas.

Savā lasījumā vēlamies arī informēt par to, ka — pirmkārt un galvenokārt — vēlreiz ir jāuzsver prioritāšu trīsstūris: jaunatne, izglītība un mobilitāte. Eiropas Parlaments jau kopš marta ir norādījis, ka tas būs mūsu 2011. gada prioritāšu sarakstā un ka vēlamies atbilstoši finansēt jaunatnei, izglītībai un mobilitātei veltītās budžeta pozīcijas, lai varētu atrast resursus arī inovatīviem projektiem mobilitātes, jaunatnes un izglītības jomā. Tas pats attiecas uz programmām, kas saistītas ar pētniecību un inovācijām. Zinām, ka pašreizējā finanšu shēmā nav pietiekamu finanšu līdzekļu, tādēļ esam īstenojuši sāpīgus, lai gan, mūsuprāt, būtiskus izdevumu samazinājumus ITER programmā. Ļoti vēlos, lai šis Parlamenta lasījums tiktu uztverts kā disciplinēts, bet vienlaikus arī kā lasījums, kas nodrošinātu visu Eiropas Savienības 2011. gada saistību finansēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Helga Trüpel, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisār Lewandowski kungs, dāmas un kungi! Tikko dzirdējām Komisijas budžeta referenti runājam par ievērojamiem izaicinājumiem, ar kādiem pašlaik sastopamies. Tagad runāšu kā Parlamenta un pārējo, mazāku institūciju, budžeta referente.

Politiskais konflikts, kas mums jāatrisina — un tas neattiecas ne tikai uz Parlamenta budžetu, bet arī uz Komisijas budžetu —, ir tāds, ka, pieņemot Lisabonas līgumu, Parlaments ir ieguvis kompetences sfēras saistībā ar enerģētikas politiku un ārpolitiku un koplēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar lauksaimniecību. Mūsu viedoklis lielākā mērā ir jāņem vērā saistībā ar politiku sporta un kosmosa izpētes jomā. Vienkārši izsakoties, mūsu kompetences sfēras ir skaitliski pieaugušas, un tas ir pozitīvi. Mēs kā uzticami Eiropas parlamentārieši vienmēr esam par to cīnījušies. Tomēr vienlaikus dalībvalstīs ir izveidojusies situācija, kas liekt tām veikt stingrus pasākumus un īstenot parāda samazināšanas politiku, un tādēļ starp šiem abiem lielajiem mērķiem — no vienas puses, mums ir uzticēti jauni uzdevumi, bet no otras puses, mums jāparāda, ka saprotam spiedienu, kādam ir pakļauti dalībvalstu budžeti, — ir jāatrod politisks risinājums. Tieši to es kā Parlamenta budžeta referente esmu centusies darīt, proti, atrast patiesi taisnīgu līdzsvaru starp jaunajām kompetences sfērām — un tātad arī mūsu jaunajām darba prasībām — un papildu personāla prasībām, un vajadzību sniegt skaidru signālu Eiropas Savienības iedzīvotājiem un valdībām, ka arī vēlamies ievērot atturību un pašdisciplīnu.

Birojs ir sniedzis priekšlikumus, jo tas ietilpst tā pienākumos, attiecībā uz to, kādas izmaksas Parlamenta budžetā ir jāpalielina, lai tas spētu atbilstoši strādāt. Šobrīd Budžeta komitejā esam pieņēmuši lēmumu par apropriācijām, kuru summa aptuveni EUR 25 miljonu apmērā ir mazāka nekā Biroja sākotnēji ierosinātā summa. Tas nozīmē, ka plānojam ierobežot savas ceļojumu izmaksas, studijām piešķiramo summu, šī Parlamenta drošībai un informācijas tehnoloģijām paredzētos līdzekļus, kā arī samazināsim pieejamo bibliotēku pakalpojumu centru skaitu. Esam nonākuši konfliktā, un tas ir saistīts ar jautājumu par to, cik daudz naudas līdzekļu tuvākajā nākotnē jāpiešķir deputātu palīgu vajadzībām. Priekšlikumā attiecībā uz 2011. gadu šos naudas līdzekļus ir paredzēts vēlreiz palielināt par EUR 1500, un es nepārprotami vēlos pateikt, ka, būdama Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības locekle, neatbalstu šo priekšlikumu. Uzskatu, ka tas ir šobrīd ir pārmērīgi. Budžeta komitejā vairākums piekrita, ka jāsaņem detalizētāka informācija un ka šie naudas līdzekļi tiks sākotnēji turēti rezervēs jeb, citiem vārdiem runājot, netiks izlietoti, un ka būs jāpieņem papildu politiskie lēmumi attiecībā uz to, vai vēlamies šobrīd šos līdzekļus izlietot, vai arī uzskatām par saprātīgāku tādu politiku, kas neļauj šos līdzekļus piešķirt 2011. gadā.

Turklāt, un man tas ir ļoti svarīgi, — jo, protams, lielā mērā mūsu interesēs ir panākt, ka Eiropas institūcijas kļūst videi draudzīgākas, un, cik vien iespējams, mainīt mūsu attieksmi, — ka mēs esam aicinājuši īstenot jaunu, videi daudz draudzīgāku pieeju mobilitātei. Piemēram, vietējā Briseles sabiedriskajā transportā ir jāievieš biļete, un par šo jautājumu ir jāturpina sarunas. Būtu ļoti pozitīvi, ja mēs varētu ievērojami ierobežot transporta līdzekļu vadītāju pakalpojumus, bet tas nozīmētu arī, ka Parlamenta deputātiem un mūsu personālam būtu jānodrošina vairāk velosipēdu, lai mēs arī šeit, Strasbūrā varētu pārvietoties videi draudzīgā veidā.

Otrs jautājums, kas man šķiet sevišķi svarīgs, ir fakts, ka esam centušies panākt optimālu līdzsvaru ar Budžeta komitejas vairākuma viedokli. Mēs ne tikai ņēmām vērā paši savas kā Parlamenta pārstāvju intereses un atbildīgi palielinājām savu budžetu, bet mums, protams, bija jāapsver arī pārējo, mazāko institūciju — Reģionu komitejas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Revīzijas tiesas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja, kā arī Eiropas Ombuda intereses. Šajā ziņā esam ieņēmuši atbildīgu nostāju, lai ne tikai palielinātu sava personāla un mums pieejamo resursu apjomu, bet arī ļoti mērķtiecīgi piešķirtu zināmu naudas līdzekļu palielinājumu Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, lai gan ne pilnā to pieprasītajā apmērā, jo to darba prasības Lisabonas līgumā paredzētās papildu kompetences dēļ, protams, arī ir pieaugušas. Sevišķi tas attiecas uz mazām institūcijām, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības uzraugu, kam ir ļoti liela nozīme saistībā ar daudzām no šeit pašlaik notiekošajām debatēm par to, kā risināt datu aizsardzības jautājumus digitālajā pasaulē. Šī svarīgā institūcija joprojām ir veidošanas procesā, tādēļ ir pareizi to atbalstīt, piešķirot divas jaunas štata vietas. Šajā ziņā, dāmas un kungi, mēs skaidri pasakām, ka Budžeta komiteja ļoti atbildīgi centās norobežot pietiekami pamatotus līdzekļu palielinājuma gadījumus — kurus mēs atbalstām un kuri mums arī jāpamato Padomei, jo vēlamies panākt labus rezultātus, — no izpratnes par faktu, ka pašreizējā periodā noteikti visi esam aicināti ievērot zināmu atturības pakāpi.

 
  
MPphoto
 

  László Surján, referents.(HU) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mans uzdevums ir iekļaut 2010. gada budžeta izdevumos vienu no pozīcijām vislielākajā iespējamā apmērā, kā arī izvērtēt grozījuma priekšlikumu, budžeta grozījumu. Šis jautājums ir saistīts ar Komisijas pirms dažiem gadiem doto solījumu nodrošināt atbilstošu kompensāciju banānu ražošanas valstīm, un mums šis solījums ir jāpilda. Vienīgā nelielā ar to saistītā problēma ir tāda, ka brīdī, kad Komisija pieņēma šo lēmumu un sniedza šo paziņojumu, tā neapsprieda to ne ar vienu no budžeta lēmējinstitūcijas nodaļām atbilstošā līmenī un joprojām nav varējusi piedāvāt visām pusēm, kuras skar šis jautājums, pieņemamu priekšlikumu. Jautājums ir saistīts ar summu EUR 300 miljonu apmērā, no kuras EUR 75 miljoni būtu jāizmaksā jau no 2010. gada budžeta. Jautājums ir, kur to ņemt. Un tieši šajā jautājumā Padomes un Parlamenta uzskati pēc diviem neveiksmīga trialoga mēģinājumiem joprojām atšķiras.

Diemžēl ne tuvu nav bijis iespējams panākt vienošanos, lai gan kompromiss noteikti ir vajadzīgs, jo maksājumi ir paredzēti valstīm, kas atrodas situācijā, kurā, atklāti runājot, šāda kompensācija noteikti ir vajadzīga. Tomēr mēs nevaram panākt vienošanos ar Padomi, jo, mūsuprāt, faktiski tas ir jauns uzdevums, kas nav iekļauts provizoriskajā budžeta projektā, un mēs izveidojām jaunu instrumentu, ko dēvē par elastības fondu, izmantošanai tieši šāda veida situācijās. Tieši tāpēc jau tas ir paredzēts — lai atrisinātu tādas problēmas kā šī, un tam ir atbilstošs tiesiskais regulējums, kā arī naudas līdzekļi, kas ir gatavi izmantošanai. Tomēr Padomes viedoklis bija, ka, ņemot vērā pašreizējo stāvokli, dalībvalstis nevēlas izmantot šo instrumentu, jo tam būtu vajadzīgi papildu maksājumi un dalībvalstis pašlaik nespēj tos nodrošināt no saviem budžetiem. Tomēr mēs Parlamentā aizstāvējām viedokli, ka naudas līdzekļus nevaram atņemt tām programmām, kuras jau tiek īstenotas, un mums neizdevās panākt kompromisa risinājumu. Tāpēc diemžēl — ar plaša Budžeta komitejas vairākuma atbalstu — man jāierosina Parlamentam, ka arī mēs, Parlaments, noraidām budžeta grozījumu Nr. 6, mums iesniegto Komisijas kompromisa priekšlikumu, ko nav apstiprinājusi Padome.

Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs man ir arī jāuzstājas ar runu Reģionālās attīstības komitejas vārdā. Apvienošu šīs abas runas un izteikšu atzinību Komisijai, jo tā ir darījusi visu iespējamo, pilnībā ievērojot noteikumus un 2011. gada budžetā paredzētās augšējās robežas. Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienības finansējums ir nepietiekams. Jāpalielina izdevumiem vajadzīgo naudas līdzekļu apmērs. Tomēr ir arī jāapzinās, ka mums trūkst naudas, un tāpēc jānodrošina labāka pieejamo naudas līdzekļu pārvaldība. Reģionālās attīstības jomā mums bija sāpīgi redzēt, ka Padome ir arī atcēlusi vai samazinājusi reģionālās attīstības izdevumus. Esam pieredzējuši lielāko maksājumu apropriāciju samazinājumu pēdējo desmit gadu laikā. Mūsuprāt, šādi darboties nebūs iespējams. Tāpēc tālāk sekos saskaņošanas sanāksme, kurā nostājas, cerams, tiks satuvinātas, un mēs atradīsim arī pietiekamu budžetu banānu ražotāju valstu vajadzībām. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, kā referente jau minēja, šis ir pirmais budžets, kas tiek veidots Lisabonas līguma ietvaros, un izraisa saprotamu interesi ne tik daudz budžeta skaitlisko rādītāju dēļ, cik gada budžeta procedūrai piesaistītās institucionālās dimensijas dēļ.

Apsveicami, protams, ir Parlamenta centieni panākt budžeta priekšlikuma vispārējā līmeņa atjaunošanu gan saistību, gan maksājumu daļā, proti, novērst gandrīz EUR 8,62 miljonu lielo starpību saistību daļā un EUR 3,6 miljonu lielo starpību maksājumu daļā starp Parlamenta balsojumā un Padomes balsojumā pieņemtajiem budžeta variantiem.

Saskaņā ar pārstrādāto prognozi esam gandrīz pārliecināti, ka mūsu plāns ir bijis pareizi sastādīts, jo speciālie kohēzijas līdzekļi šajā finanšu perspektīvas posmā tiek izmantoti pilnā apmērā un rēķini ir jāapmaksā jau nākamajā gadā, tādēļ atjaunojam savu budžeta prognozi 2011. gadam. Ņemot to vērā, vēlos arī pievērst jūsu uzmanību vajadzībai atjaunot budžeta projektā paredzētās summas lauksaimniecības budžeta norēķinu noslēgšanai. Saglabājot samazinājumu, faktiski netiktu segta daļa no prognozē paredzētajiem lauksaimniecības izdevumiem.

Atzinīgi novērtējam arī grozījumus, ko šajā ziņā ierosinājušas Parlamenta komitejas. Parlamenta pieņemtā nostāja, ko izklāstīja referente S. E. Jędrzejewska, ir ļoti skaidra. Tā attiecas uz horizontālajiem grozījumiem un politiskajām prioritātēm, kas ietvertas prognozes 3.b izdevumu kategorijā attiecībā uz jaunatni un jaunatnes mobilitāti.

Ir arī ierosināti citi grozījumi, kuru apjoms pārsniedz budžeta projekta apjomu, un dažus no tiem varētu ieviest, ja tiem būtu atbilstoša juridiskā bāze. Gatavojamies nosūtīt savu vēstuli par izpildes iespējām saistībā ar abiem šiem grozījumiem un arī ar izmēģinājuma projektiem un parlamentārajām sagatavošanas darbībām, par kurām tika balsots parlamentārajā komitejā.

Diemžēl Parlaments tajā ir iekļāvis ievērojamu skaitu rezervju. Bažas rada gan algu rezervju lielums (EUR 75 miljoni, no kuriem EUR 41 miljons nav saistīts ar algu korekciju 1,85 % apmērā), gan tām pievienotie nosacījumi, kas dažkārt pat nav saistīti ar personāla jautājumiem.

Darām visu iespējamo, lai izpildītu šos nosacījumus un lai šīs rezerves varētu atcelt ne vēlāk kā samierināšanas procesa laikā.

Visbeidzot, Komisija augstu novērtē Parlamenta pieeju nepārsniegt daudzgadu finanšu shēmas maksimālās robežas. Tas ir panākts, piemēram, uz zināmu ITER programmas izdevumu samazinājuma rēķina, kur mums ir vajag vairāk naudas, nevis mazāk, un uz ārējās darbības samazinājuma rēķina, kur mums ir vajag vairāk naudas, nevis mazāk.

Uzskatu to par uzaicinājumu sākt debatēt, un tas tiks atrisināts globālā pasākumu kopuma samierināšanas procesā.

Vēlos arī šajā gadījumā atsaukties uz budžeta grozījumu Nr. 3, par kuru jau runāja deputāts L. Surján. Tas ir saistīts ar papildu pasākumiem banānu nozarē, un līdz šim Parlamenta referents no jauna ir apliecinājis Parlamenta nostāju, kas ir ļoti atšķirīga no Padomes nostājas. Padome aizstāv pārgrupēšanu, Parlaments aizstāv lielāku elastības fondu izmantošanu, tomēr šajā jautājumā vēlreiz ir apdraudēta arī mūsu institūciju uzticamība attiecībās ar ĀKK. Tādēļ gaidāmajā samierināšanas procesā mums ir jāatrod kompromiss.

Kā parasti, neskatoties uz to, ka tiek grozīts šā gada budžets un ka tiks grozīts nākamā gada budžets attiecībā uz banānu nozari, budžeta projekts tiks papildināts vai jau ir papildināts ar grozījumu vēstuli attiecībā uz jaunajām pārraudzības iestādēm, par kurām politiska vienošanās jau ir panākta, un rīt Komisija pieņems un nosūtīs Parlamentam grozījumu vēstuli. Tā ir parastā procedūra, kādā tiek atjauninātas prognozes saistībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares nolīgumiem.

Visbeidzot, es zinu, ka institucionālā dimensija būs ārkārtīgi svarīga gaidāmajā samierināšanas procesā. Mūsu iedzīvotāji ir pelnījuši, lai tiktu rasts kompromiss un lai Lisabonas līgums darbotos viņu labā, likvidējot atšķirības, ko rada Eiropas Savienības sarežģītā mašinērija. Tādēļ gatavojos uzņemties godīga starpnieka lomu, cerot panākt galīgo vienošanos.

 
  
MPphoto
 

  Melchior Wathelet, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos atvainoties par nelielu nokavēšanos to satiksmes problēmu dēļ, kuras mums visiem šodien ir zināmas.

Dzirdēju komisāra runas beigu daļu. Esmu arī informēts par referentes runu. Man tiešām šeit acīmredzot būs jāaprobežojas tikai ar informācijas sniegšanu par galvenajiem Padomes nostājas punktiem, un, protams, samierināšanas procedūrā, kas jāievēro gadījumā, ja jūsu asambleja balsos par visiem grozījumiem — to neviens nezina —, mēs varēsim saskaņot visas politiskās nostājas. Tādēļ vēlos runāt par Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem un par grozījumiem, par kuriem Parlaments gatavojas balsot.

Neskatoties uz to, vēlos izmantot izdevību, lai nedaudz jūs informētu par sākotnējo reakciju un atgādinātu jums par tām bažām, kādas Padomei ir radušās attiecībā uz šo 2011. gada budžeta procedūru. Vēlos vispirms uzsvērt to, ka šī budžeta procedūra tiek īstenota laikā, kad sākam izkļūt no ekonomikas krīzes, un pat tādā gadījumā, ja Eiropas budžets spēj palīdzēt — un tam ir jāpalīdz izkļūt no šīs krīzes —, mēs nedrīkstam pazaudēt no uzmanības loka ievērojamos budžeta ierobežojumus, kas skar mūsu dalībvalstu budžetus. Acīmredzami ir jāveic stingra izdevumu kontrole. Šajos apstākļos Padome piešķir vislielāko nozīmi ne tikai dažādo daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategoriju maksimālo robežu ievērošanai, bet arī — un galvenokārt — pietiekamu finanšu rezervju saglabāšanai, lai mēs spētu pārvarēt neparedzētus apstākļus.

Šajā ziņā Padome atzinīgi novērtēja Komisijas demonstrēto atturību attiecībā uz saistību apropriācijām tās budžeta projektā. No otras puses, mēs acīmredzami esam daudz vairāk nobažījušies par to, ka Eiropas Parlamenta grozījumi varētu ievērojami samazināt dažas rezerves.

Tanī pat veidā Padome acīmredzami izsaka nožēlu par maksājumu apropriāciju apjoma palielinājumiem, par kuriem Parlaments gatavojas balsot, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis apropriāciju apjoms pārsniedz Komisijas budžeta projektā noteikto. Maksājumu apropriāciju apjomam jābūt pietiekamam, bet tas nedrīkst būt pārmērīgs, un tajā jāņem vērā iepriekšējā budžeta izpilde un reālās 2011. gada vajadzības. Visādā ziņā jāizvairās no tā, lai dalībvalstu finanšu atveseļošanās periodā tām tiktu sniegts nepareizais signāls. Vēlos jums arī atgādināt, ka Padomē šo grūtību dēļ līdzsvaru attiecībā uz maksājumu apropriāciju palielinājuma koeficientu 2,91 % apmērā bija iespējams panākt tikai ar ļoti nelielu balsu vairākumu.

Tagad vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem konkrētākiem punktiem. Padome ir ņēmusi vērā Eiropas Parlamenta nodomu iekļauties dažādo daudzgadu finanšu shēmas pozīciju maksimālajās robežās, bet tā nevar pieņemt tās izmantoto pieeju, ka saistības tiek apropriētas uz svarīgu, sevišķi 1.a izdevumu kategorijā ietverto programmu, kas saistītas ar konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, rēķina, kā arī uz to 4. kategorijā ietverto pasākumu rēķina, kas saistīti ar Eiropas Savienības kā globāla tirgus dalībnieka lomu.

Šajā ziņā vēlos teikt, ka esmu pārsteigts par Eiropas Parlamenta ierosināto apropriāciju samazinājumu kopējai ārējai un drošības politikai laikā, kad tiek īstenoti centieni ātri izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Tāpat Padome ir pārsteigta par starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam paredzēto apropriāciju samazinājumu 2011. gadā — laikā, kad joprojām cenšamies atrast brīvus resursus šī projekta finanšu problēmu atrisināšanai 2010., 2012. un 2013. gadā. Tomēr Padome ir ņēmusi vērā Eiropas Parlamenta prioritātes attiecībā uz jaunatni, izglītību un mobilitāti un, iespējams, apsvērs šīs prioritātes globālas vienošanās kontekstā. Nākamajās debatēs tiks izvirzīti attiecīgi priekšlikumi.

Saistībā ar maksājumu apropriācijām vēlos jums paust Padomes bažas par faktisko 1.b izdevumu kategorijas izmantošanas spēju attiecībā uz kohēziju izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai. Ja ar Eiropas Parlamenta grozījumiem tiek atjaunots budžeta projekta apjoms un līdz ar to apropriācijas tiek palielinātas, tas var radīt jautājumus par šo dažādo apropriāciju izmantošanu. Es tiešām vēlos norādīt, ka Padome ir pieņēmusi maksājumu apropriāciju palielinājumu 14 % apmērā, rūpīgi apsverot Komisijas priekšlikumus un ņemot vērā 2010. gada apropriāciju izmantošanas koeficientu, kas ir vislabākais pamatojums.

Vēlos pieskarties vēl vienam jautājumam saistībā ar Eiropas Parlamenta nodomu izveidot astoņas jaunas budžeta pozīcijas bez jebkādām apropriācijām izdevumiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma īstenošanu, no vienas puses, un ieņēmumiem, kas saistīti ar pašu resursiem, no otras puses. Manuprāt, 2011. gada budžets nav vieta, kur budžeta instrumentā būtu jāpārvērš tie secinājumi, kas izriet no svarīgajām debatēm un sarežģītajiem lēmumiem, kas būs jāpieņem par turpmāko Eiropas Savienības finansējumu brīdī, kad būs jāpanāk vienošanās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Tas prasa garas un sarežģītas debates un risinājumu nav iespējams rast nākamo dažu nedēļu laikā salīdzinoši ierobežotajā 2011. gada budžeta procedūras kontekstā.

Vēlos tomēr atzīmēt, un tas ir diezgan saprotami un paredzami, ņemot vērā Parlamenta jaunās pilnvaras, ka politiskās debates par 2011. gada budžetu ietver arī daudzus citus jautājumus. Daži no tiem ir tiešā veidā saistīti ar šī gada vai nākamo gadu budžetu līdz pat 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām. Sevišķi apdraudēta ir programma ITER, kā arī daudzgadu finanšu shēmas pārvaldības noteikumu pieņemšanas procesa pabeigšana saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem, un šajos abos jautājumos mums jāpanāk vienošanās. Komisija ir ierosinājusi priekšlikumus, ko visumā ir atzinusi arī Padome. Tā ļoti īsi debatēs par prezidentūras priekšlikumu saistībā ar delikāto elastīguma jautājumu — tēmu, ko uzskatu par svarīgu.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, piemēram, šīs adaptācijas iespēju izmantošanu, lai ievērojami palielinātu daudzgadu shēmas budžeta resursus, ņemot vērā jaunos līgumā paredzētos piešķīrumus — jāsaka, ka reāli tas nebūs iespējams, nepārsniedzot dalībvalstu pašreizējo finansējuma līmeni. Vajadzība izkļūt no krīzes un atšķirīgā valstu budžeta politika, ko lielā mērā ietekmē un kontrolē Eiropas Savienība, to nepieļauj.

Kā zināms, sarunās par šo vienošanos būs arī vēl citi jautājumi. Komisija gatavojas tos uzsvērt savā paziņojumā par budžeta pārskatīšanu. Padome pēc savas būtības ir institūcija, kas ieklausās, analizē un cenšas rast atbildes. Domājams, ka tā nerīkosies citādi arī šajās debatēs. Tā noklausīsies visus priekšlikumus un izveidos atzinumu. Pēc tam, protams, pienāks laiks, kad būs jāatbild uz šiem jautājumiem un jāpieņem lēmumi. Tā kā tie ir sarežģīti jautājumi, kuru risināšanai vajadzīgi ievērojami mehānismi un resursi, mēs zinām, ka attiecīgās atbildes netiks rastas debašu kontekstā par 2011. gada budžetu, bet gan debatēs par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Tomēr attiecībā uz dažām no šīm problēmām, protams, varam cerēt, ka Padome būs gatava īstenot atsevišķas iniciatīvas vai sniegt komentārus.

Noslēgumā vēlos tikai uzsvērt, cik svarīgi ir vienošanos par 2011. gada budžetu panākt jau nākamo dažu nedēļu laikā. Tādēļ prezidentūra turpinās aktīvi atbalstīt šo izcilo sadarbības klimatu, kāds līdz šim ir valdījis, jo, manuprāt, nespēja panākt vienošanos par balsojumu saistībā ar šo pirmo budžeta variantu jaunā Lisabonas līguma laikmetā radītu sevišķi lielu kaitējumu Eiropas Savienības tēlam Eiropas iedzīvotāju vidū.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, pateicos par jūsu uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vēlos sākt, izsakot pateicību par galvenās budžeta referentes veikto darbu.

Lai gan Ārlietu komitejā esam ievērojuši atturību un zinām, ka 4. izdevumu kategorijas apropriācijas ir ievērojami pieaugušas virs vidējā līmeņa, uzskatām tās par nepietiekamām tādas konsekventas, pamanāmas un efektīvas ārējās politikas garantēšanai, kas būtu atbilstoša Lisabonas līgumā ietverto vērienīgo plānu īstenošanai.

Esam arī pārsteigti, ka Padome izrāda pārsteigumu par dažiem Parlamenta ierosinātiem taktiskiem samazinājumiem gan attiecībā uz kompromisa apropriācijām, gan maksājumu apropriācijām, ko Padome pati ir ierosinājusi.

Vēlos pateikties Budžeta komitejai, kuru šeit pārstāv tās priekšsēdētājs, par rezervju statusu noteikšanu jaunajiem Eiropas Ārējās darbības dienesta amatiem paredzētajām apropriācijām.

Protams, priekšsēdētāja kungs, tas nenozīmē, ka mums nebūtu pozitīvas un konstruktīvas attieksmes, bet acīmredzami samierināšanas procesā Parlamentam jābūt nelokāmam, pietiekami nelokāmam, pieprasot savu prioritāšu ievērošanu, kā mērķis un uzdevums ir panākt iespējas sastādīt budžetu 2011. gadam, kā jau Padomes priekšsēdētājs tikko teica.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs.(NL) Priekšsēdētāja kungs, līdzekļiem, kas ir pieejami attīstības sadarbībai, praksē jākalpo attīstības mērķiem, lai mēs varētu palīdzēt mazināt tās finanšu un ekonomikas krīzes radītos triecienus nabadzīgajām valstīm, kurā tās nav vainojamas.

Ja nodrošinām šo valstu iekļaušanos globālajā ekonomikā, tās kļūs par jaunu tirgu, un tādā veidā arī par daļu no risinājuma šai krīzei. Līdzekļi attīstībai — līdzekļi, kas ir pieejami saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumentu (ASI), — ir paredzēti tieši šim mērķim — nabadzības mazināšanai, nevis ES sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm.

Nav arī pieļaujama līdzekļu izmantošana banānu ražošanas reformēšanai — papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM) — uz pašreizējo attīstības programmu rēķina. Turklāt ir jāsaglabā arī Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ietvaros paredzētās summas demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai.

Nesenie plūdi Pakistānā vēlreiz apliecināja ātras, nekavējošas reaģēšanas nepieciešamību, un nevis izmantojot nelielu budžeta summu ārkārtas pasākumiem, bet drīzāk gan piešķirot strukturālu budžeta humanitārās palīdzības summu. ES jābūt spējīgai rīkoties nekavējoties un arī turpmāk piedāvāt palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs.(PL) Runājot Budžeta kontroles komitejas vārdā, vēlos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Pirmais ir budžeta sastādīšanā un realizācijā pieļauto kļūdu daudzums. Divas sevišķi svarīgas jomas ir ārējā darbība un struktūrfondi. Vēl viens mums būtiski svarīgs jautājums ir saistīts ar summām, kas tiek piešķirtas tradicionālā veidā, izmantojot kritēriju, kas balstīts uz izlietoto līdzekļu radīto rezultātu novērtēšanu. Šī otrā aspekta bieži vien pietrūkst, kad jāpieņem ar budžetu saistīti lēmumi. Trešā joma ir saskaņotais budžets, piemēram, kohēzijas fonds un Eiropas transporta tīkli. Šķiet, ka veidojot budžetu, izmantojam pārāk maz Eiropas metodoloģijas un pārāk lielu budžeta nacionālo sadrumstalotību. Pēdējais faktors saistībā ar budžetu ir lūgums ņemt vērā tādu informāciju kā dalībvalstu ziņojumi par iepriekšējā gada budžeta mērķu izpildi. Pašlaik mazāk nekā puse dalībvalstu sniedz šādus ziņojumus, un iesniegtie ziņojumi tiek sagatavoti, izmantojot ļoti atšķirīgu metodoloģiju.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, runājot par uz 2011. gada budžetu, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir gandarīta, ka Budžeta komiteja ir atjaunojusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda apropriācijas. Uzskatām to par absolūti būtisku šajā krīzes periodā un aicinām Padomi sekot Parlamenta saprātīgajai pieejai pašreizējos apstākļos.

Aicinām arī pievērst īpašu uzmanību koeficientam, ar kādu tiek izlietoti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, vai arī fonds nevarēs izpildīt savus mērķus.

Aicinām arī veltīt vairāk resursu sociālajam dialogam, jo šodienas pārstrukturēšanās pieredze mums ir iemācījusi, ka, ja pastāv sociālais dialogs, procesi noris harmoniskāk un ir iespējams atrast labākus risinājumus. Tas ir svarīgs jautājums.

Visbeidzot, mēs priecājamies, ka Budžeta komiteja ir apstiprinājusi EURES pirmās darba vietas iniciatīvu, jo tā ir reāls Eiropas Parlamenta ieguldījums pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā” un ir arī līdzeklis sabiedrisku jauninājumu atbalstam, kas ir jāattīsta.

 
  
MPphoto
 

  Jutta Haug, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Kā Vides, veselības aizsardzības un pārtikas drošības komitejas atzinuma, kas sniegts saistībā ar budžetu, sagatavotāja es nepateikšu neko tādu, kas kādam no šeit klātesošajiem būtu kas jauns. Neskatoties uz to, no jauna vēlos uzsvērt, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja ir atbildīga par mazāk nekā 1 % no budžeta kopumā, par mazāk nekā 1 % no visas ar vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un cīņu pret klimata pārmaiņām saistīto darbību. Tā ir atbildīga par veselu sabiedrības veselības jomu, par pārtikas un lopbarības drošību un par veterinārajiem pasākumiem, kā arī par ārkārtīgi svarīgo piecu Eiropas aģentūru darbu. 1%! Nu, tādā gadījumā tik tiešām nav iespējams runāt par pārmērīgi lielām naudas summām. Tāpēc šī nelielā naudas summa ir izmisīgi vajadzīga, lai varētu veikt šo darbu. Tāpēc nevienam nebūs pārsteigums, ka nevaram pieņemt Padomes ieteiktos samazinājumus. Mums šie resursi ir noteikti vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 

  Heide Rühle, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, vēlos apstiprināt iepriekšējās runātājas teikto. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir atbildīga par šauro muitas, iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības jomu. Esam ļoti centušies pievērst rūpīgu uzmanību skaitļiem un iekļaut budžetā tikai to, kas ir reāli vajadzīgs. Tomēr krīzes apstākļos nauda, protams, ir vajadzīga patērētāju aizsardzībai, muitai, muitas ierēdņu apmācībai utt. Tāpēc mūsu viedoklis ir tāds, ka ir jāatjauno iepriekšējie skaitliskie lielumi.

Vēlamies pateikties Budžeta komitejai par izcilo sadarbību, kāda mums ir bijusi līdz šim, un ceram, ka tāda tā būs arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties referentei par viņas rūpīgi veikto darbu saistībā ar 2011. gada budžetu.

Uzreiz runāšu par vienu konkrētu punktu, kas skar lauksaimniecības budžetu, proti, par norēķinu noslēgšanas pozīciju. Komitejas vārdā esam iesnieguši grozījumu un aicinām Parlamentu pilnībā atbalstīt šo grozījumu. Padome ir izmantojusi radošu pieeju grāmatvedībai, lai atrastu summu EUR 420 miljonu apmērā. Ja nepanāksim šī grozījuma pieņemšanu, nākamā gada budžetā sastapsimies ar lielu problēmu un samazinājumi būs jāveic visās lauksaimniecības budžeta pozīcijās.

Mēs Parlamentā nevaram to pieļaut, un aicinām jūs — deputātus no visām politiskajām grupām — atbalstīt šo grozījumu. Vēlos pateikties Budžeta komitejai par tās izpratni un atbalstu Lauksaimniecības komitejas grozījumiem attiecībā uz Piensaimniecības fondu, mūsu finansējumu pienam skolās un augļu programmai, bišu populācijām un vistrūcīgāko personu atbalsta programmai.

Ceru, ka Komisijas optimisms saistībā ar piena tirgu ir pamatots. Esmu nobažījusies par tirgus nepastāvību.

 
  
MPphoto
 

  Morten Løkkegaard, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs.(DA) Priekšsēdētāja kungs, kā Kultūras un izglītības komitejas referents budžeta jautājumos lepojos, ka varu apgalvot to, ka mēs Parlamentā esam paveikuši to, ko Komisija nespēja izdarīt un ko Padome nevēlējās izdarīt, proti, ņemt vērā jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” saistības un nodrošināt turpmāku finansiālo atbalstu stratēģijā nosprausto mērķu sasniegšanai.

Mums ir būtiski svarīgi investēt izglītībā un mūžizglītībā, lai radītu “jaunas prasmes jaunām darba vietām” — tās ir būtiska stratēģijas sastāvdaļa. Tādēļ vēlos arī redzēt Padomes atbalstu tādai nostājai saistībā ar 2011. gada budžetu, ko mēs rīt Parlamentā ceram pieņemt. Šāds atbalsts, protams, īpaši paredz nodrošināt papildu EUR 18 miljonus mūžizglītības programmai. Tā sniegs iespēju vairāk kā 3500 Eiropas studentu piedalīties “Erasmus” apmaiņas programmā. Vēlamies palielināt to studentu skaitu profesionālajā izglītībā, kuri var iegūt prakses iespējas. Vēlamies iesaistīt vairāk pieaugušo ES finansētā turpmākā apmācībā. Tad vēl ir arī paredzēti EUR 10 miljoni programmai “Cilvēki”, kuras mērķis ir palielināt doktora un zinātņu doktora grāda kandidātu mobilitāti, nodrošināt iespēju ciešākai sadarbībai ar rūpniecības nozari un modernizēt ES universitātes, kā arī līdzekļi komunikācijām. Būsim pateicīgi par Padomes atbalstu šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos īsumā informēt par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieguldījumu debatēs par šo budžetu, ar kuru šis Parlaments ir iepazīstināts. Vēlos uzsvērt četrus punktus.

Pirmais punkts skar Eiropolu, jo mūsu komiteja ir atjaunojusi tā budžetu, ņemot vērā Padomes ierosinātos samazinājumus, un esam arī ierosinājuši palielinājumu par EUR 500 000, lai tas varētu īstenot tos pienākumus, kas izriet no Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas otrās versijas spēkā stāšanās.

Otrkārt, esam lūguši atļauju izmantot apropriāciju rezerves un nodrošināt ierosinātā līdzekļu palielinājuma pieejamību Eiropolam.

Esam arī izlēmuši atstāt rezervē apropriācijas, kuru mērķis ir otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas ieviešana, ar nosacījumu, ka to izmantošana tiek atļauta , tiklīdz iegūsim vajadzīgo informāciju par turpmāk veicamajiem soļiem.

Tā kā uzskatām tos par ārkārtīgi svarīgiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, esam arī ierosinājuši atjaunot apropriācijas tiem trim fondiem, kas paredzēti imigrācijas un integrācijas mērķiem — Eiropas Ārējo robežu fondam, Eiropas Atgriešanās fondam un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondam.

Visbeidzot, mēs esam arī atjaunojuši plānoto budžetu aģentūrai Eurojust, kuras funkcijas nesen ir paplašinātas, jo tā ir būtisks instruments tiesiskās sadarbības veicināšanai Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Algirdas Saudargas, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs.(LT) Vēlos apsveikt referenti ar to, ka viņa ir atradusi līdzsvarotu nostāju. Uzskatu, ka 2011. gada budžeta priekšlikumā, par kuru rīt balsosim, ir saglabāts nevainojams līdzsvars starp budžeta ietaupījumiem un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un tas atbilst Eiropas Parlamenta vairākkārt izvirzītajām prioritātēm. Saprotu dalībvalstu mērķi samazināt izmaksas, pēc iespējas vairāk cenšoties samazināt budžeta deficītu, bet daudzi no Padomes ierosinātajiem samazinājumiem ir nepamatoti. Nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienības budžeta mērķi ir citādi. ES budžeta naudas līdzekļi ir vērsti uz turpmākām investīcijām. Tas, kā pārvarēsim šo krīzi, būs atkarīgs no tā, vai naudas līdzekļi tiks pareizi sadalīti un izmantoti. Enerģētika, inovācijas, zinātniskā izpēte, izglītība un mobilitāte ir mūsu ekonomikas izaugsmes un jaunu darba vietu izveides pamats. Tādēļ mums ne tikai jānodrošina to lietderīgo programmu nepārtrauktība, kuras jau ir uzsāktas, bet arī ilgtspējīgs finansējums jaunajām Lisabonas līgumā ietvertajām politikas jomām. Aicinu kolēģus apstiprināt budžeta projektu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Šťastný, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras starptautiskās tirdzniecības nolīgumu jomā, un Starptautiskās tirdzniecības komiteja vēlas šīs pilnvaras izmantot lietderīgi.

Elastības fonds papildu pasākumiem banānu nozarē palīdzēs ražotājvalstīm pārvarēt jaunus izaicinājumus un būs izdevīgs patērētājiem ES un mazāk attīstītajās valstīs. Ar tirdzniecību saistītais atbalsts, piemēram, EPA un tirdzniecības palīdzība, stimulēs izaugsmi, pateicoties tirdzniecībai ne tikai ar ES, bet arī tirdzniecībai reģionos.

Noslēgumā minēšu, ka galveno uzmanību esam veltījuši PTO parlamentārajai dimensijai un ārējām uzņēmējdarbības interesēm Indijā, Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienībā un Ķīnā. Attiecību veidošana ar ātri augošajām valstīm, izmantojot šādus centrus, nodrošinās vispārēju ieguldījumu mūsu ekonomikā un jo īpaši MVU attīstībā.

 
  
MPphoto
 

  Dominique Riquet, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Transporta un tūrisma komiteja, kas šajā krīzes periodā ir sniegusi ļoti pamatotus priekšlikumus, vēlas uzsvērt, ka transports un tūrisms bez grūtībām nodrošina vairāk nekā 10 % no Savienības IKP un ka tās ir būtiski svarīgas nozares augstas pievienotās vērtības izaugsmes ziņā Eiropā.

Sevišķi jāuzsver trīs punkti, un mēs vēlamies, lai tie tiktu atbalstīti. Pirmkārt, aģentūru finansēšana. Tik tiešām, kādēļ izdot tiesību aktus, ja nav augstāku kritēriju vai pakārtotu operatīvo ieviešanas instrumentu? Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt aģentūrām piešķirto pilnvaru — un tātad arī Eiropas pilnvaru — realizācijai vajadzīgos resursus.

Otrkārt, tūrisms, kurā Savienība ir pasaulē lielākais galamērķis, kļuva par faktisku kompetences sfēru līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos, tomēr budžetā tai nav paredzēta sava atsevišķa izdevumu kategorija. Ar abām pašreizējām sagatavošanās darbībām vien vairs nepietiek. Vēlamies uzlabot mūsu darbību, vismaz simboliski, atbalstot jaunus izmēģinājuma projektus, sevišķi rūpnieciskā un kultūras tūrisma jomā.

Visbeidzot, Islandes vulkāna izvirdums parādīja, cik svarīgi ir ieviest vienotu Eiropas informācijas un biļešu rezervāciju platformu attiecībā uz visiem transporta veidiem, un ar to ir saistīts mūsu pēdējais lūgums.

 
  
MPphoto
 

  László Surján, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs.(HU) Pateicos par man doto iespēju izteikties, priekšsēdētāja kungs. Padome samazina budžetu par EUR 4 miljardiem un piesauc ekonomikas krīzi. Ko tā atrisina, izmantojot šos līdzekļus? Protams, ne jau krīzi. Taču tādā veidā var sagraut solidaritāti starp dalībvalstīm un panākt to, ka iesāktās programmas nav iespējams pabeigt. Priekšsēdētāja kungs, ministra kungs, tas nav tā vērts. Tādēļ saskaņā ar mūsu komitejas viedokli 2011. gada budžeta 1.b iedaļā mums jāatgriežas pie Komisijas, un ar to es domāju — Eiropas Komisijas —, priekšlikumiem, jo tie ir izstrādāti, pamatojoties uz dalībvalstu prognozēm. Dalībvalstu rīcībā nedrīkst būt divu pretrunīgu risinājumu. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzdot jautājumu, kāpēc netika sniegts Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums. Tieši šajā jomā ir veikti vislielākie samazinājumi. Kāpēc šeit nav izvirzīts neviens referents?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tas ir labs jautājums, Rübig kungs. Šajā ziņojumā nav paredzēts sniegt Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu. Man šeit ir uzskaitītas visas komitejas, kurām bija jāsniedz atzinums, un to vidū nav Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas.

Jebkurā gadījumā, Rübig kungs, es to noskaidrošu.

 
  
MPphoto
 

  Salvador Garriga Polledo, PPE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, optimāla budžeta politika nav budžetā ieplānot vairāk naudas līdzekļu, bet gan plānot tos labāk vai gudrāk, kā savā paziņojumā teica komisāra kungs.

Kopumā mani apmierina Eiropas Komisijas izstrādātais 2011. gada budžets, tomēr ir iespējami daži uzlabojumi. Neatbalstu un nekad neesmu atbalstījis veidu, kādā Padome izskata Eiropas budžetu. Samazinājumu veikšana Komisijas vai Parlamenta ierosinātajos projektos nav budžeta sastādīšanas paņēmiens, bet īsts finansiālā “slaktiņa” piemērs.

Izmantojot šo gadījumu, vēlamies jautāt Padomes pārstāvim, vai viņš ir vai nav dzirdējis komisāru J.Lewandowski  runājam par to, ka ir vajadzīgas maksājumu apropriācijas.

Grupa, kuru es pārstāvu, uzskata, ka var panākt līdzsvaru starp budžeta taupību un stimuliem Eiropas attīstībai. Ir skaidrs, ka Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa neuzskata, ka ir iespējams panākt šādu līdzsvaru, un tādēļ tā iesniedz grozījumus, ar kuriem tiktu pārsniegtas budžeta maksimālās robežas un kas nenovēršami novestu pie cīņas ar Padomi.

Tādēļ lūdzu Parlamentu neiesaistīties šajā stratēģijā un pilnībā atbalstīt referentes nostāju, kas jau ieguva vairākuma atbalstu Budžeta komitejā pagājušajā nedēļā.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm, S&D grupas vārdā.(SV) Vēlos izteikt lielu pateicību referentei S. E. Jędrzejewska. Viņa ir paveikusi izcilu darbu, un lielākoties mēs jau faktiski esam panākuši vienošanos Budžeta komitejā, lai gan ir dažas jomas — un es pie tām vēl atgriezīšos —, par kurām mūsu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā ir nedaudz atšķirīgs viedoklis.

Mēs pilnībā apzināmies to krīzes situāciju, kāda valda dalībvalstu finansēs. Neskatoties uz to, mēs lielākoties atbalstām ES budžetu, pat ja šobrīd jāsaglabā ļoti mazi apjomi, sevišķi, runājot par jaunajām politiskajām saistībām nākamajam finanšu gadam, kur arī Parlaments ir saglabājis sev līdzekļu palielinājumu, kas nepārsniedz 1 %. Tas ir ļoti pieticīgi.

Attiecībā uz maksājumiem, pieauguma koeficients ir augstāks, bet arī tas ir pamatots. Šobrīd mēģinājumi aizturēt struktūrfondu maksājumus tieši ietekmētu tās valstis, kurām ir vislielākās problēmas darba vietu un izaugsmes ziņā. Jāatceras, ka tādas valstis kā Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Latvija visas ir neto ES budžeta līdzekļu saņēmējas. Budžeta samazināšana tām nenesīs nekādu labumu. To nedrīkstam aizmirst.

Tātad, pirmkārt, mums ir ierobežojumi. Paraugoties uz pēdējiem 20 gadiem, ES budžets faktiski ir palielinājies lēnāk nekā dalībvalstu budžeti. Arī to mēs nedrīkstam aizmirst.

Otrkārt, mēs, sociāldemokrāti, neatbalstām viedokli, ka taupības pasākumi ir vienīgais veids, kā atrisināt šo krīzi. Tādēļ cīnāmies par palielinājumu, sevišķi 1.a izdevumu kategorijā, kurā ir iekļautas investīciju, pētniecības un izstrādes un darba tirgus iniciatīvas. Šajā kategorijā jābūt palielinājumam. Tomēr nevaram zināmā mērā piekrist Padomei un Komisijai saistībā ar ITER projektu. Mēs atbalstām šo projektu, bet tas nedrīkst kļūt par vienīgo prioritāti, runājot par pētniecību un izstrādi. Nedrīkst pieļaut, ka tam tiek piešķirtas priekšrocības, salīdzinot ar visiem pārējiem projektiem. Tādēļ, ja ITER tiks turpināts, mums būs jāveic pārbaudes un vajadzēs vēl lielākus naudas līdzekļus.

Treškārt, bet ne mazāk svarīgi, mums ir jāsaglabā solidaritāte krīzes laikā. Ja struktūrfondu samazinājumi vissmagāk skar tos, kam tik tiešām ļoti vajadzīgs atbalsts, tad šāda politika ir nepieņemama.

Ceturtkārt, uzskatām arī, ka zināms palielinājums ir pamatots, ņemot vērā Lisabonas līgumu. ES būs daudz jaunu uzdevumu saistībā ar Ārējās darbības dienestu, jaunām finanšu institūcijām, enerģētiku un klimata pārmaiņām. Mēs nevaram piešķirt ES jaunus uzdevumus un pēc tam par tiem nemaksāt.

Visbeidzot, vēlos pieminēt ārējās politikas budžetu, kas pavisam noteikti tiek nepietiekami finansēts. Ja mums jāspēj nodrošināt palīdzību Palestīnai un rast vajadzīgos līdzekļus paplašināšanās finansēšanai, mums vajag vairāk naudas. Tāpēc mums, sociāldemokrātiem, būs arī svarīgi iesaistīties debatēs par tādu 2011. gada budžetu, kam ir lielāka ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz pašu resursiem, 2012. un 2013. gada budžeta maksimālajām robežām un jauna finanšu atbalsta mehānisma finansēšanu. Es atzinīgi novērtēju komisāra pieminēto elastīgumu kā iespējamo risinājumu, lai to panāktu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums nebūs panākumu sarunās par šo budžetu, ja nevarēsim zināmā veidā vai nu pārskatīt budžeta maksimālās robežas, vai arī izmantot šo elastības fondu. Uzskatu to par absolūti nepieciešamu.

 
  
MPphoto
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, publisko finanšu budžetu “apcirpšana” pašlaik notiek lielākajā daļā dalībvalstu. Tātad, vai arī mums nevajadzētu apturēt ES budžeta izdevumus? Jā, vajadzētu, un to mēs arī zināmā mērā darām. Tā ir vispārēja tēma, kas ir izvirzīta Parlamenta priekšlikumā attiecībā uz nākamā gada budžetu. Esam saglabājuši izdevumus daudzgadu finanšu plānā noteiktajās maksimālajās robežās, bet tas būs iespējams tikai tad, ja tiks samazināti izdevumi attiecībā uz noteiktām prioritātēm un starptautiskajām saistībām. Pretējā gadījumā nevarēsim nodrošināt pietiekamu apropriāciju apjomu pētniecībai, enerģētikai un Palestīnas atbalstam. Konkrēti, mums bija jāsamazina apropriācijas projektam “ITER Fusion”, kopējai ārējai un drošības politikai un atbalstam banānu ražotājvalstīm, un sadarbībai ar jaunajām industrializētajām valstīm. Uzskatu, ka tas atspoguļo faktu, ka daudzgadu finanšu shēma ir pārāk ierobežojoša, un vēlos šodien no jauna paust nožēlu par to, ka Komisija nav sniegusi reālu šīs shēmas vidusposma pārskatu. Mums jāpārskata finanšu perspektīva līdz pat 2013. gadam, citādi saskarsimies ar problēmām. Komisija tikko ir sniegusi paziņojumu par budžeta pārskatīšanu, kurā tā nosaka virzienus vairākiem gadiem uz priekšu, bet nepaskaidro, kā mēs spēsim savilkt galus kopā 2011., 2012. un 2013. gadā.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā vēlos pateikties Jędrzejewska kundzei par viņas izcilo vadību saistībā ar budžeta balsojumu. Esam apmierināti ar rezultātu. Mēs būtu vēlējušies, lai daži skaitļi atsevišķās lauksaimniecības budžeta daļās būtu citādi. Neatbalstām EUR 300 miljonu piešķiršanu Piensaimniecības fondam. Mums arī jāpalīdz atrisināt norēķinu noslēgšanas problēmu. Šajā ziņā esam balsojuši nepareizi. Ir arī dažas pozīcijas Parlamenta budžetā, kurās arī mēs būtu vēlējušies redzēt ietaupījumus, bet kopumā esam apmierināti ar to dokumentu, kas šobrīd mums ir iesniegts, un ceru, ka sarunas ar Padomi būs konstruktīvas.

 
  
MPphoto
 

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, ministra kungs, komisāra kungs, arī es vēlos uzslavēt referentus un jo īpaši Jędrzejewska kundzi un Trüpel kundzi. Uzskatu, ka Trüpel kundze ir izdarījusi milzīgu darbu, patiesi izcilu darbu, nodrošinot iespēju pat veterāniem budžeta sastādīšanas jomā, kuri šajā Parlamentā ir izstrādājuši budžetus jau gadiem, strādāt jauno — Lisabonas līguma — nosacījumu apstākļos, kad ir paredzēts tikai viens lasījums. Jebkurā gadījumā tas ir izcils veikums — paldies jums.

Tas ir bijis arī maratons, kurā zināmā posmā piedalījās katrs no mūsu grupas priekšsēdētājiem — tikai viens no viņiem vairs ir plenārsēžu zālē. Dažreiz esam bijuši nedaudz nobažījušies, ka rezultāts varētu būt diezgan slikts, bet, par laimi, tas nenotika, pateicoties mūsu referentiem un mūsu priekšsēdētājam. Varbūt tas ir neierasti, bet vēlos uzslavēt arī viņa veikto darbu. Mums par labu ir nācis fakts, ka grupu priekšsēdētāji kopā ar mums vēlas iesniegt vērienīgu budžeta plānu un, vissvarīgākais, izveidot saikni ar papildu pasākumiem, kādi turpmāk tiks veikti Speciālajā politisko izaicinājumu un budžeta resursu komitejā attiecībā uz Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību pēc 2013. gada (SURE) un nākamās budžeta perspektīvas kontekstā, jo 2011. gada budžets, protams, ir viena lieta, bet vēl svarīgāk ir, kas notiks pēc tam. Esmu gandarīta, ka mēs visi kopā — grupu priekšsēdētāji un Budžeta komiteja — esam panākuši vienošanos.

Redzēsim, kāda tā būs. Joprojām spēkā ir fakts, ka pašlaik mums ir parlamentāra nostāja, un, tā kā esmu dzirdējusi, ko Wathelet kungs domā par Padomes uzskatiem, man, protams, ir zināmas bažas par to, kas mūs sagaida samierināšanas procesā. Tas nebūs viegls, jo mums būs jācīnās, lai panāktu vienošanos starp Padomes iesniegtajiem pieprasījumiem un Parlamenta iesniegtajiem pieprasījumiem. Rēķinos ar to, ka jūs mums šajā jautājumā palīdzēsiet un pieņemsiet patiesi vērienīgu budžetu.

Tie Padomes locekļi, kuri kritizē, piemēram, maksājumu apropriāciju palielinājumu, ir negodīgi attiecībā pret šo budžetu. Tās ir iepriekšējās saistības; tas ir uzticamības jautājums — ja mēs samaksājam to, ko apsolām, vienkārši darām to, ko mums vajadzētu darīt, pat ja tas pārsniedz maksājumu apropriāciju apjomu. Manuprāt, mums jābūt uzmanīgiem, lai to nepārprastu.

Lai gan rīt atbalstīsim šo rezolūciju, manuprāt, šajā budžetā ir dažas pretrunas, un es vēlos uzsvērt divas, manuprāt, galvenās šīs pretrunas.

Pirms dažiem mēnešiem mēs balsojām par svarīgo rezolūciju saistībā ar programmu 2020. gadam, kurā izlēmām iekļaut tādus punktus kā “zaļākas” ekonomikas īstenošana, atbalsts atjaunojamai enerģijai, “zaļās” tehnoloģijas utt., kā arī visu, kas veicina nodarbinātību un darba vietu izveidi. Tieši no šī skatupunkta, lai formalizētu mūsu nolūkus, iesniedzām grozījumu, kas konkrēti paredzēts, lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības kritēriju izņemšanu no LIFE programmas un to iekļaušanu visās pārējās jomās. Manuprāt, šis grozījums rīt tiks noraidīts. Neskatoties uz to, aicinu jūs atbalstīt mūsu grozījumu, lai ilgtspējīgas attīstības kritēriji tiktu īstenoti arī praksē, nevis atstāti runu līmenī.

Tagad pāriešu pie otrās pretrunas — starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER). ITER budžets ir samazināts par 45 miljoniem. Tas vismaz ir kaut kas. Galu galā bija centieni šo naudu paņemt no lauksaimniecības politikas; par laimi, tā netika paņemta no turienes, bet no pētniecības izdevumiem, kas nav daudz labāks variants. Atkal vēlos atsaukties uz Ban Ki-moon šorīt teikto. Viņš aicināja mūs, eiropiešus, kļūt par vadošajiem atjaunojamās enerģijas jomā, stingri veicināt jaunus enerģijas veidus, nevis pagātnē izmantotos, ne tos, ar kuriem tiek pelnīta nauda pirmkārt un galvenokārt akcionāru labā, bet kas nesniedz palīdzību patērētājiem Eiropā vai nākamajām eiropiešu paaudzēm, kurām arī turpmāk būs jārisina ar atkritumiem saistītā problēma. Šī stratēģija “visu vai neko” attiecībā uz ITER — tāda, kas galu galā izmaksās EUR 1,5 miljardus, manuprāt, ir liela kļūda, un es uzskatu, ka mēs nedarām to, ko apņēmāmies savā 2020. gada rezolūcijā.

Beidzot, pastāv arī dažas laika plānošanas problēmas: ir vēl arī jautājums par ekonomikas pārvaldību, Padomes darba grupas darbības izbeigšanu un Komisijas iesniegtie priekšlikumi; būs vajadzīgs liels darbs, lai sasaistītu šo budžetu ar turpmākajiem budžetiem un finanšu perspektīvu.

 
  
MPphoto
 

  Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā.(PL) Šīs debates par budžetu un debates par veselu virkni jautājumu, ko esam uzsākuši, ir liels pārbaudījums Eiropas elitei. Esam devuši Eiropai Lisabonas līgumu, un šis līgums sniedz iedzīvotājiem lielākas iespējas saistībā ar Eiropu. Vēlos pateikt nepārprotami, ka nedrīkstam apgalvot, ka vēlamies lielākas Eiropas piedāvātās iespējas, vienlaikus nepiešķirot tām vairāk naudas līdzekļu. Šis ir punkts, no kura vēlos sākt. Nevaram atklāti pateikt, ka vēlamies lielākas iespējas saistībā ar Eiropu, bet nevēlamies maksāt par šīm piedāvātajām lielākām Eiropas iespējām. Eiropas iespējas nav par velti, un ja mēs paraugāmies uz izdevumu struktūru Eiropas budžetā – un tieši lielāko naudas maksātāju izdevumu struktūru —, tad redzam, ka tēriņi Eiropas vajadzībām neveido lielākās izmaksas. Tomēr vēlos skart vēl vienu tēmu — kā Polijas pārstāvis un kā Centrālās un Austrumeiropas pārstāvis. Visi naudas līdzekļi, kas tiek novirzīti mūsu reģiona attīstībai, kurš ir liels Rietumeiropā izstrādāto un saražoto preču patērētājs, un visi naudas līdzekļi, kas ir investēti jaunajās Eiropas valstīs, ir nauda, kas ieguldīta Eiropas nākotnē. Turīgāka Centrālā un Austrumeiropa un lielāka labklājība jaunajās Eiropas valstīs labvēlīgi ietekmēs arī tās Rietumeiropas valstis, kuras mēs lielā mērā cienām un kuras ir Eiropas Savienības budžeta neto maksātājas. Arī šajās debatēs mums ir jāizrāda lielāka Eiropas solidaritāte.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs vēlos runāt pilnīgi atklāti. Šī nav diskusija starp grāmatvežiem, bet jautājums par nākotnes plāniem un lēmumiem.

Dalībvalstu valdību viedoklis ir ļoti vienkāršs — tās visas piekrīt jaunajam Briseles konsensam. Dalībvalstu līmenī budžetus raksturo tikai viens vārds — taupība. Eiropas līmenī rezultāts ir ļoti vienkāršs — atlikušais budžets.

Vēlos teikt Padomei, ka krīze vēl nav pārvarēta, bet pagaidām visi sociālie pasākumi patiešām tiek atsaukti dalībvalstu līmenī. Krīze vēl nav pārvarēta, bet visos mūsu dalībvalstu budžetos ir norādes uz iesaldētām vai samazinātām algām, pensiju samazinājumiem un palielinājumiem visnetaisnīgākā nodokļa — PVN —likmēs.

Šajā kontekstā valdības atsakās piešķirt kaut vēl vienu eiro Eiropas budžetam. To piedāvātā summa ir par EUR 3 miljardiem mazāka nekā tā, par kuru mēs šeit debatējam. Tomēr mums jāapzinās, ka arī tas priekšlikums, ko pašreiz apspriežam, ir sagatavots ļoti piesardzīgi, un tajā trūkst drosmes.

Faktiski mums bija vajadzīgs tāds Eiropas budžets, kas varētu kompensēt politiku dalībvalstu līmenī, tieši investējot darba vietu izveidē. Mums ir vajadzīgs tāds Eiropas budžets, kas novērstu negatīvo budžeta politikas ietekmi dalībvalstu līmenī.

Tas nebija iespējams. Valdības nodod jaunas kompetences sfēras Eiropai, nepārskaitot resursus un tādā veidā saraujot saites, bet tomēr tās ir spējīgas ierosināt izdevumu palielinājumus, ko var izskaidrot tikai ar to, ka šīs valdības darbojas kā lobiju kabatas valdības. Šāds, piemēram, ir gadījums ar EUR 350 miljoniem finansējuma, kas tiek ierosināts Kodolsintēzes institūcijas vajadzībām; tas ir ieguldījums, par kuru pašreizējā klimatā rodas pamatīgas šaubas.

Reālais racionālais kodols tomēr ir šāds. Dalībvalstu līmenī budžeta disciplīna ir balstīta uz muļķīgām soda naudām, piemēram, tādām, ko ar Francijas–Vācijas paziņojumu šodien mēģina noteikt un ratificēt. Eiropas līmenī tas ir atlikušais un viduvējais budžets, kas tiek hroniski nepietiekami finansēts.

Šajā posmā tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi debatēt par Eiropas Savienības pašas resursiem un finanšu transakciju nodokļa vajadzību Eiropas līmenī, kas ļautu panākt minimālu taisnīgumu ekonomikā. Eiropa pašlaik ir izmisusi. Tā ir Eiropa, kur Grieķijā, Spānijā un Francijā notiek vispārējie streiki, pat šodien. Portugāle un Itālija arī nākammēnes pieredzēs streikus. Eiropa, kas ir izmisusi un cīnās, ir pelnījusi no mums atbildi, kura pamatotos uz taisnīgumu, investīcijām un darba vietu izveidi.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Parlaments ir pievienojies Eiropas Komisijai, pieprasot 2011. gada budžeta palielinājumu par gandrīz 6% laikā, kad dalībvalstu valdības ierosina veikt ievērojamus samazinājumus savos budžetos.

Tie, kuri aizstāv palielinājumu, apgalvo, ka ir vajadzīgs papildu finansējums, lai segtu jaunās kompetences sfēras, kas izriet no Lisabonas līguma. Faktiski neatceros, ka jebkad būtu dzirdējusi vai kāds ratifikācijas laikā būtu minējis, ka ar Lisabonas līguma noslēgšanu būtu saistītas jebkādas izmaksas, vai arī kādas šīs izmaksas varētu būt. Pat šodien mums vēl nav skaidras nojausmas par to, ko nodokļu maksātājiem izmaksās Lisabonas līgums.

Tiek arī apgalvots, ka taupība nav īstā atbilde krīzes periodā un ka ir vairāk jātērē izglītībai, atjaunojamiem enerģijas veidiem utt. Paraugoties uz dažu pēdējo gadu laikā neiztērēto līdzekļu summu, ir skaidrs, ka ES neizdodas sastādīt efektīvu budžetu. Šī neveiksme ir saistīta ar Eiropas Revīzijas tiesas katru gadu konstatētajām nepilnībām. Tomēr atkal vislielākais palielinājums 17 % apmērā tiek ierosināts attiecībā uz kohēzijas līdzekļiem — jomu, kurā, pēc revidentu ziņām, ir visvairāk nepilnību.

Ja man šķiet pārsteidzoši, ka krīzes laikā ES cenšas palielināt pati savu budžetu, tad vēl sarežģītāk ir izskaidrot to, ka Eiropas Parlaments vēlas divkāršot pats savu izklaides budžetu. Vai ar to tiek apgalvots, ka Apvienotā Karaliste “apcērp” pabalstus bērniem un universitātes finansējumu, atliek skolu celtniecības programmas un veic citus sāpīgus samazinājumus tikai tādēļ, lai finansētu lielāka daudzuma šampanieša un austeru piegādi Eiropas Parlamentam? Vai ir pamatoti, ka Apvienotā Karaliste samazina tēriņus militārām vajadzībām, kamēr tās neto maksājumi Eiropas Savienībai palielinās no apmēram GBP 6 miljardiem līdz GBP 8 miljardiem pāris nākamajos gados? Tas britu iedzīvotājiem vienkārši nav pieņemami.

(Aplausi no EFD grupas)

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, klausoties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un jo īpaši Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas piezīmes par 2011. gada budžetu, mani pārņem pazemojoša sajūta un nevēlēšanās būt par šī Eiropas Parlamenta locekli. Laikā, kad iedzīvotāji savās mājās nav droši par savu darbu un ienākumiem un gaida, lai iedvesmojoši politiķi censtos ekonomēt, kur tas ir iespējams, un ieguldīt tur, kur tas ir būtiski vajadzīgs, Komisijai un Parlamentam ir izdevies faktiski gandrīz visur palielināt izdevumus dažādiem nederīgiem un nevajadzīgiem hobijiem.

Kamēr komisārs J. M. Barroso  aicina dalībvalstis ekonomēt, viņa vadītā Komisija un Eiropas Parlaments palielina budžetu 2011. gadam. Tas vairs nav uztverams nopietni, tomēr tā notiek. Šis Parlaments šķiet nesaprot, kas patiesībā nodarbina iedzīvotāju prātus viņu valstīs. Atskaitot vienu pozitīvu izņēmumu, tas ir drūms, pelēks un dārgs pasākums.

Protams, daži šajā plenārsēžu zālē domā, ka šādi runā tikai dīvainās Brīvības partijas (PVV) pārstāvji — un tas ir tiesa, priekšsēdētāja kungs, ka mēs aicinām paraudzīties uz sevi spogulī un pajautāt: “Vai mūsu pilsoņu naudas līdzekļi jātērē par dārgām dienesta automašīnām, tostarp arī privātām vajadzībām? Vai naudas līdzekļi jāizšķiež par svinībām, kamēr Eiropa ir dziļas ekonomikas krīzes vidū? Vai jādibina dārgs Ārējās darbības dienests, ja visas dalībvalstis pašas ir pilnībā spējīgas veikt šo darbu? Vai jāuztur nevajadzīgu dārgu komiteju darbība un jāsūta vēl vairāk naudas līdzekļu uz Jemenu un palestīniešu apdzīvotajām teritorijām?”

Tā tiešām ir tikai PVV. Tomēr nekļūdīšos, ja teikšu, ka PVV vairs nav viena savos uzskatos Eiropā. Mēs cīnāmies par iedzīvotājiem un vēlamies būt sadzirdēti šajā dārgajā cirka izrādē. Es lepojos ar savu valsti un tās iedzīvotājiem un turpināšu paust savu viedokli, jo kādam tas ir jāpasaka, un arī tādēļ, ka vēlos to pateikt. Tādēļ balsosim pret 2011. gada budžetu.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, no Hartong kunga argumentiem un partijas iesniegtajiem grozījumiem varam secināt, ka Nīderlandes Brīvības partija (PVV) ir anti-eiropeiska partija. PVV proklamē sevi arī kā partiju, kas apkaro kriminālo noziedzību un vēlas nosūtīt iedzīvotājus atpakaļ uz dzimteni. Vēlos uzdot Hartong kungam jautājumu — kā jūs to panāksiet, ja Eiropola budžetu samazināsiet līdz nullei un ja ekonomēsiet tā, ka nebūs vairs iespējams uzturēt Šengenas Informācijas sistēmu, un ja pilnībā atcelsiet EUR 113 miljonu finansējuma piešķiršanu Eiropas Atgriešanās fondam?

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, paldies par šo mana kolēģa deputāta uzdoto jautājumu. Kā Gerbrandy kungs arī ir informēts, pretterorisma pasākumi un ar to saistītā politika ir dalībvalstu kompetences jautājums, un mēs uzskatām, ka tas neietilpst Eiropas Savienības kompetencē. Turklāt — esmu pārliecināts, ka mans godājamais kolēģis deputāts ir arī informēts, — pēdējo gadu laikā Eiropolā ir atklāts liels krāpšanas gadījums, par ko nesen šajā Parlamentā debatējām, un tas man šķiet pietiekami šokējoši, lai būtu iemesls arī politiku policijas jomā nodot atpakaļ dalībvalstu uzraudzībā.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, arī man ir jautājums Hartong kungam. Ļoti vēlos zināt, ņemot vērā šo ES finanšu kritiku, vai viņa partija, kurai, protams, pašlaik Nīderlandes parlamentā ir ļoti būtiska loma atbalsta nodrošināšanā valdībai, vēlas, lai Nīderlande, kura arī ir neto maksātāja, samazinātu tās neto maksājuma summu?

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Tas ir ļoti interesants jautājums un skar arī tēmu, par kuru šajā Parlamentā vēl daudz tiks debatēts. Jaunā Nīderlandes valdība tik tiešām ir noteikusi Eiropas Savienības maksājuma samazināšanu par prioritāti, un esmu par to gan iepriecināts, gan pateicīgs. Turklāt mēs noteikti sniegsim savu ieguldījumu debatēs par šī Parlamenta daudzgadu finanšu shēmu. Tāpēc varat būt drošs, ka mūsu attieksme pret turpmāko 2011. gada un turpmāko gadu budžeta palielināšanu būs ļoti kritiska.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Fernandes (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Parlamenta ierosinātais 2011. gada budžets ir vērienīgi, racionāli izstrādāts un tajā ir respektētas visas saistības, ko tas ir enerģiski un reāli uzņēmies. Labi apzinos, ka šis vērienīgi racionālais budžets ir izpildāms, jo ES budžets arī turpmāk nepārsniegs aptuveni 1 % no iekšzemes kopprodukta.

Šajā budžetā arī skaidri ir demonstrēta vajadzība pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu, ņemot vērā stingros tā atsevišķo pozīciju, sevišķi 1.a, 3.b un 4. izdevumu kategorijas, ierobežojumus.

Ir nodrošināta tās politikas un programmu ieviešana, par kurām ir vienojušās ES institūcijas, pretēji Padomes gribai, kas ierosina veikt ievērojamus un patvarīgus gan maksājumu, gan saistību apropriāciju samazinājumus, kas neatbilst finanšu un budžeta pārvaldības principiem. Ļaunākais, ka tā apšauba to iniciatīvu un investīciju ieviešanu, kas rada ienākumus un pievienoto vērtību ES.

Tāpat ir arī labi — un pateicība referentei —, ka mēs izvirzījām prioritāti saistībā ar jaunatni, izglītību un mobilitāti. Esam palielinājuši finansējumu mūžizglītības programmai, PESSOA programmai, pētnieku mobilitātes programmai, programmai “Erasmus Mundus” un konkurences un inovāciju pamatprogrammai. Attiecībā uz jauniešu nodarbinātības mobilitāti vēlos uzsvērt tā izmēģinājuma projekta nozīmi, kurā es pats biju personiski iesaistīts — “Tava pirmā darbavieta ārvalstīs”.

Turklāt nevaru neuzsvērt Parlamenta mērķi panākt izcilību tiesību aktu izstrādē, kas tika apvienots ar precizitāti, par ko liecina šī budžeta samazinājums par EUR 25 miljoniem, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, kas tika izskatīts Biroja sanāksmē.

 
  
MPphoto
 

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos pateikties referentiem par viņu veikto darbu saistībā ar budžetu. Katrs budžets ir sarežģīts, bet uz dalībvalstu budžetu samazinājumu fona, iespējams, šis budžets ir vēl sarežģītāks nekā parasti.

Tik tiešām, Apvienotās Karalistes koalīcijas valdība rīt paziņos par ievērojamiem samazinājumiem aptuveni GBP 83 miljardu apmērā, kas skars katru Apvienotās Karalistes iedzīvotāju. Uzskatām, ka tas tiek darīts pārāk strauji, pārāk ātri un pārāk lielā apmērā.

Tomēr mēs visi zinām, ka jābūt uzmanīgiem attiecībā uz ES tēriņiem, un tāpēc mums jānodrošina, lai ES prātīgāk tērētu savus naudas līdzekļus. Mums arī jānodrošina, lai ES un Eiropas Parlaments varētu pildīt savus pienākumus un lai mēs varētu finansēt savas prioritātes — tādas kā struktūrfondi un pētniecība, un izstrāde, iedzīvotāju, sabiedrības un MVU labā visā ES. Visi šie pasākumi palīdzēs mums arī atrast izeju no budžeta deficīta un parādiem. Šīs pozīcijas nevajadzētu uzskatīt par nevajadzīgiem tēriņiem, bet gan par ieguldījumiem mūsu nākotnē.

Kamēr dalībvalstis vēlas rast izeju no krīzes, mūsuprāt, varam palīdzēt izveidot citu stratēģiju — stratēģiju, kas ir balstīta uz izkļūšanu no grūtībām, piemēram, parādiem, deficīta un pieaugoša bezdarba. Tā kā mums jāatrod finansējums šīm prioritātēm, protams, mums arī jāveic nevajadzīgu tēriņu un administratīvo izmaksu pārraudzība. Gadījumos, kad papildu tēriņi ir pamatoti, tie jāatbalsta. Atcerēsimies, ka daži no ES pašreizējiem papildu izdevumiem ir radušies dalībvalstu atbalstīto lēmumu rezultātā, piemēram, par Ārējās darbības dienesta un trīs jaunu finanšu pārvaldības aģentūru izveidi.

Gadījumos, kad tēriņi ir nevajadzīgi, mums tie jānoraida. Tas attiecas gan uz vispārējo budžetu, gan uz Eiropas Parlamenta budžetu. Referente jau sniedza dažus piemērus jomām, kurās esam centušies ietaupīt Parlamenta budžeta līdzekļus. Minēšu tikai vienu no tiem — otrās daļas rezervju izmantošana EUR 1500 apmērā vienam deputātam mēnesī. Mums jānoskaidro pilnas ar papildu personāla nodarbināšanu saistītās izmaksas, pirms apsveram rezervju izmantošanu, un es ceru, ka deputāti šo viedokli atbalstīs.

Ceru arī, ka rītdienas balsojumā deputāti rūpīgi apsvērs katru grozījumu atsevišķi, lai mēs kā Parlaments nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp investīcijām un pienākumu izpildi, un piesardzīgiem valsts tēriņiem. Esmu pārliecināts, ka katrs deputāts vēlēsies panākt, lai ES radītu pievienoto vērtību dalībvalstu tēriņiem, kā arī katram iedzīvotājam atsevišķi un sabiedrībai kopumā.

Beidzot, ceru, ka samierināšanas sanāksmēs Padome apzināsies, ka tai jāapsver ne tikai samazinājumi, bet arī mums tik ļoti vajadzīgās investīcijas un darba vietu skaita palielināšana visā ES.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund (ALDE).(SV) Vēlos pateikties referentei, kas ir paveikusi izcilu darbu. Vēlos arī pateikties Budžeta komitejas referentei, kura ārkārtīgi labi vadīja šīs pārrunas.

Pašlaik ekonomikas jomā mēs piedzīvojam grūtus laikus, tas ir fakts, ko apliecinājuši mani kolēģi deputāti. Savas grupas uzdevumā biju atbildīgs par to, ko sauc par “pārējām budžeta daļām”. Sarežģītos ekonomikas apstākļos ir viegli nonākt līdz simboliskām debatēm par paša Parlamenta izmaksām un izmaksu palielinājumu. Tās tiek ātri raksturotas kā populistiskas, bet, kā norādīja mans kolēģis no Apvienotās Karalistes, lai gan palīgu nodarbināšanas izmaksas un priekšsēdētāja reprezentācijas izmaksas noteikti nav īpaši lielas, ja analizējam kopainu saistībā ar ES budžetu, tām ir simboliska nozīme. Varbūt mums vajadzētu paraudzīties pašiem uz savām izmaksām un atturēties no to palielināšanas sarežģītos ekonomikas apstākļos.

Attiecībā uz budžeta projektu kopumā vēlos paust kritiku attiecībā pret Padomi. Saprotu, ka Padome vēlējās veikt zināmus samazinājumus šī gada budžetā. Ir pilnīgi loģiski, ka nevēlamies panākt, piemēram, 6 % palielinājumu, bet vienlaikus nav visai atbilstoši no mūsu puses samazināt izmaksas pētniecībai un izstrādei, un jaunradei, ja vēl pagājušajā pavasarī šeit kopīgi vienojāmies par stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā šīm jomām bija pievērsta galvenā uzmanība. Tādēļ Padomes prioritātes saistībā ar 2011. gada budžetu šķiet mazliet neloģiskas.

Visbeidzot, saistībā ar debatēm par mūsu pašu resursiem — daudzi no mums Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā šīs debates vērtē atzinīgi. Tās ir vajadzīgas. Pašlaik notiek cīkstēšanās par budžeta finansējumu, kas nav sevišķi konstruktīva. Pozitīvi ir tas, ka šobrīd varam apspriest citus turpmākā ES budžeta nodrošināšanas modeļus.

 
  
MPphoto
 

  François Alfonsi (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, 2011. gada budžets ir pirmais Savienības budžets, kas tiek veidots saskaņā ar jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem. Mūsu referenti Eiropas institūciju uzdevumā ir paveikuši lielisku darbu, par ko vēlos viņiem pateikties. Mūsu Parlaments ir veiksmīgi pretojies spiedienam ieviest budžeta taupības pasākumus uz mūsu prioritāšu rēķina, sevišķi ilgtspējīgas attīstības jomā. Atzinīgi novērtējam dažus no apstiprinātajiem grozījumiem.

Kā deputāts no Korsikas es atzinīgi novērtēju faktu, ka saskaņā ar tiem Eiropas līdzekļi ir pieejami Eiropā apdraudētajām valodām, neskatoties uz to statusu attiecīgajā dalībvalstī. Uzskatām arī, ka šis ES budžets izraisa debates, kas ir būtiski svarīgas Eiropas nākotnei. Balsojums par 2011. gada budžetu, ciktāl mums zināms, ir tikai pirmais solis. Parlamenta darbs ir tikai iesākums.

Pirmkārt, mums jāpanāk, ka jaunās pilnvaras patiešām darbojas. Komisija un valstu vadītāji šajā ziņā ir saņēmuši interesantus signālus, sevišķi attiecībā uz ITER projektu.

Otrkārt, mums jāierosina diskusija un tās iznākumā jāpanāk spēku samērs, lai palielinātu savus resursus saistībā ar nākamās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas izstrādi. Mums vajag, lai Savienībai būtu pašai savi resursi, piemēram, no finanšu transakciju nodokļiem vai, ieviešot Eiropas oglekļa nodokli.

Tādā veidā ar 2011. gada budžetu tiktu uzsāktas plašas debates, pat ja tie tajā ir iekļauti tikai simboliski. Ar šī budžeta palīdzību Parlaments ir novērtējis savu jauno pienākumu apjomu un gatavojas debatēm, kas noteiks Savienības nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Lajos Bokros (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, 2011. gada ES budžets ir pirmais budžets, kas tiek veidots saskaņā ar Lisabonas līgumu, bet tas nav pirmais šajā taupības periodā. Globālā finanšu krīze ir atklājusi pamatīgas vājās puses Eiropas attīstības modeļa struktūrā, kas balstīts uz augstiem nodokļiem, augstu fiskālo resursu pārdales līmeni, neelastīgu darba tirgu un nevajadzīgi paaugstinātām labklājības normām. Pašlaik ir pienācis laiks pārdomāt un pārstrukturēt fiskālo sistēmu ne tikai dalībvalstu, bet arī Eiropas līmenī.

2011. gada ES budžetā ir redzamas dažas taupības pazīmes, bet tajā ir nepietiekami veiktas strukturālās izmaiņas. Tas ir saistīts ar faktu, ka daudzi uzskata kvantitāti par kvalitāti, proti, jo lielāki tēriņi, jo labāku ietekmi tie radīs uz Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Turklāt tam vajadzīgi papildu līdzekļi, jo Lisabonas līgums un stratēģija “Eiropa 2020” Kopienai paredz jaunas pilnvaras.

Tomēr šī koncepcija tiek pamatīgi pārprasta. ES budžets ir neliels, salīdzinot ar dalībvalstu budžetiem — un tas ir pamatoti. Tas nav jāpalielina, lai varētu izpildīt savas funkcijas. Svarīgāka ir budžeta struktūra un tēriņu efektivitāte. Stingri jākoncentrējas uz jaunradi, pētniecību un attīstību, augstāko izglītību, prioritārajām enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un lauku attīstības jomām. Mums ir liela diskrecionārā vara. ES budžets jāapsver kā kapitālais, nevis kā kārtējais budžets. Tajā jākoncentrējas tikai uz ieguldījumiem kopējā Eiropas nākotnē.

Tāpēc mūsu grupa stingri uzskata, ka ES budžetam nav jāpieaug. Tas nekādā gadījumā neaizstāj dalībvalstu budžetus, kas atspoguļo nacionālo suverenitāti. Nav jāievieš nodoklis ES mērogā. Nodokļu ieviešana ES mērogā nevis aizstātu, bet nenovēršami papildinātu dalībvalstu nodokļu sistēmu, vēl vairāk palielinot Eiropas reģiona nespēju konkurēt nodokļu ziņā, salīdzinot ar citām pasaules daļām.

ECR noraida arī obligāciju emisiju. Parāda vērtspapīri rada jaunu parādu un var pavērt durvis deficīta radīto parādu uzkrāšanai. Mums jau pietiek parādu dalībvalstu līmenī, un vēl vairāk ir nesegto saistību. Mums nevajag vēl papildu parāda veidus, kas iznīcinātu Eiropas jauniešu nākotni un ar laiku izraisītu neatgriezenisku Eiropas bojāeju. ECR piekrīt 2011. gada budžeta prioritātēm, par kurām ziņoja referente — jaunatne, izglītība un mobilitāte, bet, ja paraugāmies uz šiem mērķiem nopietni, tad varam loģiski secināt, ka mūsu jauniešiem noteikti nav vajadzīgs lielāks finansiālais apgrūtinājums negatīvas demogrāfiskās situācijas apstākļos, bet gan lielāka solidaritāte un ieguldījumi mūsu kopējā nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, šo budžetu, tāpat kā visus pārējos, nosaka ārkārtīgi stingrās daudzgadu finanšu shēmas ierobežojumi, kas praksē apdraud jebkādu iespējamo ekonomikas un sociālo kohēziju. Tādēļ ir vajadzīga steidzama šīs finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana, kā jau šeit teica citi runātāji. Tomēr budžeta priekšlikumā atkal trūkst summas, par kuru ir panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmā. Sastopoties ar krīzi, bezdarbu un dzīves apstākļiem, kas miljoniem iedzīvotāju tikai pasliktinās, mēs visi no jauna apzināmies, ko dažiem nozīmē daudzkārt pieminētā Eiropas solidaritāte.

Vai nu budžets ir instruments solidaritātes vairošanai, nevienlīdzības samazināšanai, ekonomikas un sociālās kohēzijas, nodarbinātības un sociālā progresa veicināšanai, tādā veidā kalpojot darba ņēmēju un iedzīvotāju interesēm, vai arī tas ir instruments nevienlīdzības, bezdarba, ārvalstu intervences un kara veicināšanai, kas līdz ar to rada konfrontāciju darba ņēmēju un iedzīvotāju interesēm.

Šī arī ir tā vēsts, kas raksturo pieaugošās grūtības visā Eiropā. Jau no paša sākuma šī budžeta mazais apjoms apdraud tā pārdales funkciju īstenošanu, tajā netiek ievērots taisnīgums un tiek saasināta kaitīgā ES īstenotās politikas ietekme.

Tāpēc vēlamies apgalvot, ka šim budžetam ir alternatīva, un tā ir ne tikai iespējama, bet arī kļūst arvien vajadzīgāka. Tāpēc dažādie priekšlikumi, ko esam izstrādājuši, ietver Eiropas programmu nodarbinātībai un ilgtspējīgai attīstībai, ietekmējot 1 % no ES iekšzemes kopprodukta, izmantojot papildu kapitālu no dalībvalstīm. Tā mērķis ir panākt īstu konverģenci, veicinot katras valsts potenciālu, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, investīcijas ražošanā un tiesisku darba vietu izveidi.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētājas kundze, ekonomikas krīze ir piespiedusi mūs ekonomēt, kas ir skaidri redzams dalībvalstu budžetos. Eiropas Parlaments, no otras puses, ir izvēlējies palielināt Eiropas Savienības 2011. gada budžetu. Tas ir fakts, ka referenti augstā politiskā līmenī joprojām tiek apsūdzēti par pārmērīgi mazu naudas summu ierosināšanu.

Turklāt Parlaments ir paudis vēlēšanos, lai Eiropas Savienība kļūtu daudz neatkarīgāka pati savu resursu ziņā. Tādēļ tiek apkarots dalībvalstu Eiropas Savienības finansēšanas princips. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ierosina ieviest finanšu transakciju nodokli (FTT), no kura gūtie ieņēmumi tiktu ieskaitīti ES budžetā. Tomēr ES nodokļa ieviešana nebūtu vēlama. Ja tiktu ieviesti nodokļi bankām, ieņēmumi tiktu izmantoti augstā dalībvalstu budžeta parāda līmeņa dzēšanai. Galu galā, tieši tām bija jāiztērē lieli naudas līdzekļi banku glābšanai.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! ES budžets 2011. gadam ir izaicinājums visiem — Parlamentam, Padomei un Komisijai. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir uzticēta lielāka atbildība un vairāk likumdošanas darba. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka ES budžets pašlaik veido nedaudz virs 1 % no nacionālā kopienākuma.

Īpaši vēlos komentēt trīs punktus.

Pirmkārt, ES 2011. gada budžetā ir noteiktas prioritātes, kas ir jāstiprina Eiropā valdošo ekonomikas problēmu kontekstā, kuras radījusi pēdējo gadu strukturālā krīze. Pašreizējā bezdarba līmeņa samazināšanai Eiropā joprojām jābūt centrālajam mūsu īstenoto centienu mērķim, piemēram, ieguldot investīcijas ekonomikas, rūpniecības, tūrisma un enerģētikas, un klimata pārmaiņu jomās, kā arī nodrošinot pašreizējās darba vietas un izveidojot jaunas. Šajā ziņā es sevišķi apsveru jaunatnes, izglītības un mobilitātes prioritāti. Mums jāpievērš uzmanība tādām programmām kā mūžizglītības programma un programma “Jaunatne darbībā”. Tās saskan ar ES stratēģiju ekonomikas atveseļošanai un „ES 2020” stratēģiju. Iegūstot labāku izglītību, sevišķi tādu izglītību, kas nodrošina vajadzīgo kvalifikāciju, jauniešiem pavērsies ievērojami labākas iespējas darba tirgū. Programma “Erasmus” veicina ne tikai valodu apgūšanu, bet arī mobilitāti, kas ir būtiski svarīga globalizācijas laikmetā. Tomēr attiecībā uz mobilitāti jauniešiem arī tiek prasīts uzņemties atbildību, un šī programma ir jāizmanto daudz lielākā mērā.

Otrkārt, galvenajam kopējās lauksaimniecības politikas mērķim arī turpmāk jābūt tirgus stabilitātes un pārtikas drošības nodrošināšanai.

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais trešais punkts ir, ka šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos trūkst naudas līdzekļu. Kā jau vairākkārt esmu teikusi iepriekš, mums jāvienkāršo birokrātija visās iespējamās jomās, un mums jāatrod sinerģija ar dalībvalstīm un tā jāizmanto.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, ministri, komisāra kungs! Pieņemot šos grozījumus 2011. gada budžeta projektā, Budžeta komiteja vēlējās rīkoties atbildīgi. Ministra kungs, mēs saprotam valdību nostājas.

Visās valstīs tiek ieviesti drosmīgi un nepopulāri politikas pasākumi, lai samazinātu budžetu deficītus, kas ir kļuvuši nepieņemami lieli. Eiropas Parlaments ir sniedzis atbalstu šai politikai. Tādā kontekstā kā šis nevaram lūgt dalībvalstis paaugstināt savus nodokļus vai valsts parādu, lai finansētu ievērojamu Eiropas budžeta palielinājumu.

Tāpēc pirmo reizi 20 gadu laikā Eiropas Parlaments nebalsos ne par vienu no grozījumiem, kurā būtu pārkāptas pašreizējās finanšu perspektīvas maksimālās robežas. Tāpat arī pozīcijās, kur Padome ir sasniegusi simbolisku palielinājumu 0,2 % apmērā no saistību apropriācijām, Budžeta komiteja ierosina 0, 8% pašreizējā eiro valūtā, proti, apjoma samazinājumu. Attiecībā uz maksājumiem, ministra kungs, Eiropas Parlaments uzmanīgi ieklausīsies Padomes teiktajā, kuras nepārprotamais vēstījums ir ticis saprasts.

Eiropas Parlaments pretī cer sagaidīt līdzīgu atbildības sajūtu no Padomes puses. Ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai tiek piešķirtas jaunas vai lielākas pilnvaras — kopējā enerģētikas politika, kopējā ārējā un drošības politika, kopējā imigrācijas politika, kopējā kosmosa izpētes politika utt. Vai būtu atbildīgi likt iedzīvotājiem ticēt, ka šīs politikas jomas jāievieš, neveltot tām nevienu eiro līdz šīs dekādes otrajai pusei? Iepriekšējā jūlija mēnesī vienbalsīgi tika pieņemta vērienīgā programma “Eiropa 2020”. Vai ir atbildīgi sešus mēnešus vēlāk atzīt, ka nezinām, kā tā tiks finansēta? Redzam, ka Eiropas budžeta finansēšana no dalībvalstu budžetiem mūs ir ievedusi politiskā strupceļā. Vai ir atbildīgi atteikties attīstīt šo sistēmu tālāk?

Mūsuprāt, pārrunas par 2011. gada budžetu, pirmo budžetu, kas tiek sastādīts pēc Lisabonas līguma noteikumiem, jāpapildina ar politisku vienošanos garantēt turpmākās Savienības politikas finansēšanu, vienošanos par finanšu perspektīvu pārskatīšanu, sākot no 2012. gada, lai papildinātu finansējumu jau iesāktajiem projektiem, piemēram, ITER vai “Galileo”, kā arī lai sāktu finansēt jaunās pilnvaru jomas, kas izriet no Lisabonas līguma, un programmas “Eiropa 2020” prioritātes, un vienošanos uzsākt debates par reformu saistībā ar pašu resursiem. Parlaments aicināja veikt šo reformu pirms trīs gadiem. Esam gandarīti, ka Komisija veic pirmos nedrošos soļus dažu iespējamo risinājumu iesniegšanai.

Vienosimies — visas trīs institūcijas — strādāt kopā šajā jautājumā, izmantojot dalībvalstu parlamentu palīdzību! Mums jāvienojas par procedūru un laika grafiku attiecībā uz šo globālo vienošanos, kuru mēs, tāpat kā Padome, dedzīgi aizstāvam.

 
  
MPphoto
 

  Ivailo Kalfin (S&D).(BG) Kā jau mani kolēģi deputāti minēja, Eiropas Savienības 2011. gada budžetu apstiprina, izmantojot jaunu procedūru, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei jāatrod kopīgs konsenss. Eiropas Parlaments pilnībā atzīst šo konkrēto punktu.

Debašu laikā mēs Budžeta komitejā parādījām ļoti atbildīgu attieksmi un nedarījām tā, kā parasti dara jebkura parlamenta ikviens deputāts — nelūdzām vairāk resursu, jo tādā gadījumā nonākam konfliktā ar izpildvaras pārstāvjiem.

Tieši pretēji, mēs atzinām, ka ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kad dalībvalstu budžeti jau tā tiek veidoti pastāvīga ierobežojumu spiediena apstākļos, Eiropas Savienības budžetam ir jābūt paraugam šajā ziņā. Dalībvalstu lūgums, kas atspoguļo Eiropas iedzīvotāju lūgumu, ir atrast visas iespējas ievērot piesardzību un lielāku efektivitāti attiecībā uz budžeta resursu tēriņiem.

Esam atraduši visas iespējas, kā paaugstināt efektivitāti. Tā rezultātā ir radies piedāvātais priekšlikums. Pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlaments ir izrādījis tik lielu atbildību jau no paša debašu par budžetu sākuma. Vienlaikus ceru, ka Padome arī pārvērtēs savas pozīcijas.

Nedrīkstam aizmirst, ka efektivitātes palielināšanai arī ir robežas. Resursu samazinājums nozīmē politisko ambīciju ierobežošanu. Kādu signālu Padome sniedz, ierosinot dramatisku samazinājumu 1.a izdevumu kategorijas resursiem? Tie ir resursi, kas ir konkrēti paredzēti jaunradei un viedai izaugsmei, kas arī nodrošina pamatu visām dalībvalstu programmām izkļūšanai no krīzes un stratēģijai “Eiropa 2020”.

Kā ir iespējams sasniegt šos mērķus, samazinot budžeta apjomu? Praktiski tas nozīmē, ka atsakāmies no vairākām Eiropas prioritātēm. Kurā brīdī esam godīgi pret Eiropas iedzīvotājiem? Tad, kad Padome oficiāli paziņo par jaunu politiku, kad piešķir Eiropas institūcijām jaunas funkcijas, vai tad, kad tā nepiekrīt resursu samazinājumam?

Pēdējo gadu laikā Eiropas budžets veido aizvien mazāku daļu no ES ekonomikas. Vienlaikus to funkciju skaits, kas ir piešķirtas Eiropas Savienībai, ir palielinājies. Tādēļ rodas jautājums par budžetu kā pamatinstrumentu noteiktu politisko mērķu sasniegšanai. Tas nav pašmērķis. Eiropas budžets sniedz pievienoto vērtību nodokļu maksātājiem. Ar to var panākt daudz vairāk nekā ar tiem pašiem resursiem, ja tos tērē 27 dalībvalstīs atsevišķi.

Nav iespējams izveidot tiešu saikni starp Eiropas un dalībvalstu budžetiem. Pašreizējais izdevumu samazinājums dalībvalstu budžetos ir to palielināšana pagājušajā gadā. Nekas tāds nenotika ar Eiropas budžetu, kas ir daudz stabilāks.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, vēlos izteikt īpašu pateicību abām referentēm. Kā daudzi mani kolēģi deputāti jau teica, šķiet, ka mēs izmantojam vienādojumu “vairāk naudas nozīmē labāku politiku”. Tomēr, manuprāt, patiesībai atbilst tieši pretējais, jeb, citiem vārdiem — labāka politika attaisno lielāku naudas ieguldījumu. Jābūt tā, ka naudas līdzekļi, ko piešķiram, tiek iztērēti efektīvā veidā. Uzskatot to par būtisku kritēriju un veicot arī atbilstošos kontroles pasākumus, tiks gūti arī panākumi. Nav nozīmes finansēt tādas “svētās govis” kā, piemēram, lauksaimniecības budžetu un strukturālo un kohēzijas politiku, ja tās vienlaikus netiek reformētas un modernizētas. Daudzi no maniem kolēģiem deputātiem ir teikuši — un es pilnībā viņiem piekrītu —, ka mums jākoncentrējas uz pētniecības un izstrādes, atjaunojamās enerģijas, enerģētikas drošības un izglītības mobilitātes jomām.

Attiecībā uz disciplīnas jautājumu — vēlos vēlreiz atgriezties pie Dovilā panāktās vienošanās, jo disciplīna ir kas tāds, kas jāievēro arī dalībvalstīm. Ziņu dienests “AFP” citēja Francijas pārstāvja teikto: „Vācijā ir “ajatollas”, kas ievēro stingro Prūsijas nostāju šādos jautājumos”; to viņš teica, norādīdams uz nepiekāpīgo Vācijas valdības nostāju. Es personiski šaubos, ka šim Eiropas pārstāvim no Francijas ir tāda savoir vivre pārliecība par to, ka naudas līdzekļi, kuru mums nav, būtu brīvi jāizdala un ka turpmākajām paaudzēm būtu jāliek maksāt par šodien radītajiem parādiem. Nespēju noticēt, ka tieši to vēlas darīt dalībvalstis, un ir arī pienācis laiks, lai mēs to apliecinātu attiecīgajās pārrunās par budžeta jautājumiem, parādot disciplīnu, kādu aicinājām ievērot un reklamējām maijā.

 
  
MPphoto
 

  James Elles (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, apsveicu referentes šajos pārbaudījumu pilnajos un sarežģītajos finansiālajos apstākļos, par kuriem dzirdējām debatēs šajā pēcpusdienā.

Laikā, kad britu valdība ierosina visdažādākos budžeta samazinājumus šīs paaudzes laikā, mēs, konservatīvo pārstāvji, aicinām iesaldēt Eiropas tēriņus. Uzskatu, ka Eiropas Savienības budžets jāizmanto, lai radītu īstu pievienoto vērtību tādās jomās kā ekonomikas izaugsmes nodrošināšana šobrīd un tās atveseļošana turpmāk, stabilitāte ES un visā pasaulē, nabadzības mazināšana pasaulē un kopīgā klimata pārmaiņu izaicinājuma pārvarēšana.

Turklāt esam iesnieguši budžeta rezolūcijas grozījumus, kuros pieprasām sniegt skaidrojumu par trim konkrētām jomām: par izmaksām, piemēram, Parlamenta ārējos birojos dalībvalstīs; sajukumu nevalstisko organizāciju finansēšanas jomā; un pēdējā, bet ne mazāk svarīgā joma, — dāsnie pensiju piešķiršanas nosacījumi, kas paredzēti Personāla noteikumos, tostarp arī attiecībā uz pensionētajiem komisāriem. Šie ir jautājumi, par kuriem vēlamies saņemt skaidrojumu turpmāko mēnešu laikā.

Runājot par plašāku skatījumu, šo pēcpusdien saņēmām Eiropas Komisijas preses relīzi.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka šobrīd, kad atrodamies pēdējos 70 gados smagākās krīzes vidū, nav izdevīgs brīdis domāt par papildu pašu resursiem.

Otrkārt, komisāra kungs, sakot “jā”, mēs prasām lielāku elastīgumu, un — jā — vēlamies arī, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta rezultātiem un ieguldījumiem. Bet kā tas ir savienojams ar aicinājumu ievērot 10 gadu finanšu perspektīvu, kad redzam, ka vidusposma pārskatīšanas rezultāti ir pilnīgi nelietderīgi šāda veida uzdevumam, ar ko pašlaik cenšamies tikt galā? Nevaram iecirst akmenī skaitļus desmit gadiem uz priekšu; mēs nezinām, kāda izskatīsies Eiropas ekonomika pat pēc diviem gadiem.

Beidzot, attiecībā uz valsti, no kurienes nāku, mūsu neto maksājums nākamajos divos gados palielināsies par 60 %, tomēr neesam pieredzējuši atbilstīgas pārmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā. Kādēļ gan lai šogad būtu citādi? Mums būtu jāpieprasa neto maksimālā robeža attiecībā uz mūsu maksājumu, kamēr ES budžetā tiks ieviesta taisnīga sistēma.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētājas kundze, mēs zinām, ka ES budžets ir galvenais instruments politisko virzienu un prioritāšu īstenošanai. Zinām arī, ka budžeta raksturu galvenokārt nosaka 2007.–2013. gada finanšu shēma. Tāpēc, no politiskā viedokļa raugoties, tas nav elastīgs instruments. Tomēr tas, ko mēs pilnībā neizprotam, ja tā varu teikt, ir absurdā situācija, kad visā šinī periodā, kopš sākās šī ievērojamākā krīze, par kuras upuriem kļuva ģimenes un darba ņēmēji, mazie un vidējie uzņēmumi un jaunieši, visi priekšlikumi, kas ir izvirzīti no Komisijas līdz Padomei, aprobežojas tikai ar privātā sektora uzņēmumu darbības stimulēšanu. Vai tiešām visus šos gadus situācijā, ko raksturo akūtas bezdarba problēmas un nabadzības pieaugums, un nepietiekama nodarbinātība, ir vainojams sauktais brīvā tirgus dogmatisms un vērienīgā Lisabonas stratēģija? Kur esam nonākuši, visus šos gadus koncentrējoties uz iekārtām un stratēģisku pieeju starptautiskajiem noteikumiem, kas ir saglabāta ierosinātajā budžetā? Ja pašreizējais modelis ir neveiksmīgs, kāpēc nevaram ierosināt drosmīgas sociālās pārmaiņas?

Visbeidzot, vēlos pievērst jūsu uzmanību problēmai, kas saistīta ar pazudušajiem Kipras iedzīvotājiem pēc Turcijas iebrukuma un notikumiem laikā no 1963. līdz 1967. gadam, kuru rezultātā sala tika sadalīta. Atzinīgi novērtējam faktu, ka Eiropas Parlaments no jauna ir apstiprinājis EUR 3 miljonu lielu summu Kipras Pazudušo personu komitejai. Tas būs svarīgs jautājums gan turku kipriešiem, gan grieķu kipriešiem. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Turcijai jāļauj sistemātiskā un specifiskā veidā noskaidrot mūsu pazudušo personu likteni un jāsniedz visa vajadzīgā informācija, kas ir tikpat slepena kā militārie noslēpumi.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētājas kundze, es pārstāvu šajā Parlamentā tos, kas nodrošina Eiropas Savienībai proporcionāli vislielāko neto maksājumu no nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem. Katrs flāms maksā neto maksājumu apmēram EUR 290 gadā, lai nodrošinātu Eiropas institūciju darbību. Mēs, flāmi, esam čempioni Eiropas nodokļu maksātāju vidū.

Tāpēc uzskatu par sevišķi nepieņemamu, ka iesniegtajā ziņojumā jau pirmajos punktos tiek “norāti” tie, kas uzdrīkstas uzdot jautājumus — pamatotus jautājumus par Eiropas Savienības maksājumu lielumu un par ieguvumiem no lielākajiem Eiropas Savienības izdevumiem. Nevar tik droši apgalvot, ka nodokļu maksātāju naudas līdzekļi Eiropas līmenī tiek tērēti efektīvāk nekā līmenī, kas tuvāks nodokļu maksātājam, — drīzāk gan pretēji.

Veids, kādā ES administratīvais “milzenis” joprojām tiek paplašināts, arī ir nepieņemams, cik man ir zināms, sevišķi tagad, kad visās šajās Eiropas institūcijās tiek maksātas karaliskas algas un pabalsti. Nemaz nerunājot par Eiropas subsīdijām, piemēram, EUR 1 miljards gadā nevalstiskajām organizācijām, nepiemērojot tikpat kā nekādus efektivitātes kritērijus.

Visas dalībvalstis sastopas ar milzīgām fiskālām grūtībām un taupības pasākumiem. No Eiropas Savienības mēs varētu gaidīt daudz lielākus pūliņus, bet acīmredzot vērtējam sevi augstāk par pārējiem “salašņām”. Šī ir vēl viena garām palaista iespēja Parlamentam un Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Reimer Böge (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz to, ko teica Vanhecke kungs, man jāsaka, cik tomēr neliela apdrošināšanas prēmija ir jāmaksā flāmiem — ES iedzīvotājiem, jo ES viņiem garantē mieru, brīvību, labklājību un, cerams, arī cieņu un toleranci pret ikvienu personu Eiropas Savienībā.

Mēs debatējam par 2011. gada budžetu laikā, kad notiek dalībvalstu budžetu konsolidācija. Lai gan Eiropas budžeta struktūru, protams, nekādā ziņā nevar salīdzināt ar dalībvalstu budžetiem, arī mums jāievēro atturība, un neskatoties uz to, jārunā par galvenajām jomām nākotnē. Tieši tādā veidā varētu novērst pretrunas. Komisijas un Padomes atteikšanās pārskatīt un pārstrādāt budžetu faktiski novestu pie tā, ka Lisabonas līguma budžeta aspekti tiktu ieviesti pārāk vēlu. Globalizācijas laikā, kad aktuāls ir jautājums par Eiropas Savienības ekonomisko un politisko izdzīvošanu, tā nav pietiekama atbilde uz jautājumiem par nākotni. Samierināšanas procesā, cerams, mums beidzot būs iespēja saprātīgi un vienlīdzīgi apspriest pievienoto vērtību un subsidiaritāti, pozitīvās un negatīvās prioritātes, un vienlaikus arī neatliekamās politiskās vajadzības.

Paralēli tam mums arī jāapspriež Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu budžeta nolīguma (IIA) koriģēšana. Mums jāvienojas par procedūru, kā mēs turpmāk apspriedīsim un pieņemsim kopīgus lēmumus saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu. Mums vajadzīgs lielāks elastīgums, pamatojoties uz Iestāžu nolīguma 21. un 23. pantu. Turklāt — atvainojos Komisijai —, ja jūsu dokumentā ir norādīts, ka ES budžeta izmantošana stabilitātes mehānismam ir radoša ES budžeta izmantošana, tad vēlos teikt, ka būtībā tas nozīmē Parlamenta apiešanu. Tas ir jautājums, pie kura arī mums vēl būs jāstrādā.

Vēlos pateikt pēdējo un ļoti svarīgu komentāru Padomei. Jūs sūdzaties, ka esam iekļāvuši samazinājumus saistībā ar ITER. Mēs tomēr vēlamies panākt ticamu daudzgadu risinājumu attiecībā uz ITER, bet jūs nedrīkstat sūdzēties par pašreizējiem samazinājumiem, ja ITER ir tik vāja pārvaldības struktūra. Šis jautājums jānokārto vispirms, bet pēc tam atradīsim saprātīgu risinājumu, taču ne tādu, kas ir sadalīts mazās daļās un sadalīts trīs gadu garumā.

 
  
MPphoto
 

  Eider Gardiazábal Rubial (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, mēs ieviešam jaunu politiku, pieņemam jaunus izaicinājumus, uzņemamies saistības pret trešām valstīm, bet, kad pienāk īstais brīdis, nevēlamies tās finansēt ar jauniem naudas līdzekļiem.

Šķiet, ka Padomes un Komisijas norādījumi liek meklēt jaunas prioritātes un atcelt iepriekšējās. Mēs nepiekrītam šādai attieksmei. Turklāt uzskatu, ka tam ir tikai divi izskaidrojumi — vai nu trūkst atbildības par faktiski pieņemtajiem lēmumiem, vai arī valda vairāk vai mazāk slēpts anti-eiropeisks noskaņojums.

Tiem, kas ietilpst pirmajā no šīm kategorijām, vēlos teikt, ka, uzņemoties saistības, tās ir arī jāizpilda. Tāpēc nevaram piekrist, ka visaktuālākās vajadzības tiek risinātas simtprocentīgi, vienlaikus aizmirstot par tām, kas acīmredzami nav tik aktuālas.

Tos, kuru vienīgais mērķis ir samazināt Eiropas Savienības budžetu, vēlos lūgt to vēlreiz pārdomāt. Zinu, ka daži to dara tādēļ, ka netic Eiropas integrācijai. Faktiski dažiem, kā diemžēl esam to novērojuši šajā Parlamentā, nepatīk ideja par kopīgas nākotnes veidošanu. Viņi labprātāk strādā savā labā, nerūpējoties par saviem tuvākajiem. Taču pašlaik viņi ir mazākumā.

Jebkurā gadījumā Samierināšanas komitejai būs jāpieņem lēmums, un pamatjautājumos esam vienojušies. Arī mēs vēlamies finansēt starptautisko kodoltermisko reaktoru (ITER). Jautājums ir — kā? Vai mēs finansēsim jaunās prioritātes, atsakoties no iepriekšējām, kā to vēlas Padome un Komisija, vai arī iesim pareizo ceļu?

Esam panākuši vienošanos un atraduši EUR 1,8 miljardus Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai. Kādēļ mums šobrīd ir jāsašaurina pētniecības pamatprogramma, lai finansētu ITER? Būsim konsekventi!

Mēs nevaram paziņot par “Eiropa 2020” stratēģiju apstākļos, kad ir tik daudz centienu panākt ilgtspējīgu izaugsmi no ekonomikas, sociālā un vides viedokļa un tiek mēģināts panākt to, ko neizdevās sasniegt ar Lisabonas stratēģiju, un tad uzreiz pāriet pie samazinājumiem, piemēram, pētniecības izdevumiem, lai finansētu citus pētniecības izdevumus. Mums tas tiek pamatots, vienkārši pasakot, ka dzīvojam samazinājumu periodā.

Tomēr jāņem vērā, ka budžets tiek samazināts katru gadu, un pašreizējā finanšu shēma tika pieņemta 2005. gadā, kad bijām ekonomikas uzplaukuma posmā. Mēs strīdamies par dažiem simtiem miljonu eiro tāpēc, ka 2005. gadā pietrūka vērienīguma, un tāpēc, ka tagad esam krīzes periodā.

Mums nav jāstāsta, ka dalībvalstu kases gatavojas bankrotēt to centienu dēļ, ko mēs no tām pieprasām. Vēlos tikai norādīt, ka runājam par budžeta centieniem vērtībā, kas atbilst 0,003 % no Savienības nacionālā kopienākuma. Domāju, ka tas ir diezgan pieņemami.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kamēr šis budžets bija projekta izstrādes procesā, esam dzirdējuši no daudziem, ka Eiropas Savienībai jāsavelk josta, ņemot vērā pašreizējo viesuli ekonomikā. Tomēr nevaram būt apmierināti ar lejupslīdes perioda budžetu, kurā mums nāksies atgriezties pie mūsu kopējām un, iespējams, arī starptautiskajām, saistībām.

Saistībā ar Padomes samazinājumiem sevišķi satraucošs ir fakts, ka tie, cita starpā, ir vērsti uz pētniecību un izstrādi, kā iepriekš tika minēts. Tikai tas vien, ka dalībvalstis vēlas redzēt ekonomikas izaugsmi un mazāku budžeta parādu, nedod mums tiesības neīstenot nospraustās prioritātes. Kamēr vētra trako, mums jābūt spējīgiem paraudzīties nākotnē daudz apņēmīgāk. Tā ir izrādījusies laba formula, piemēram, Somijā, valstī, no kurienes es nāku.

Lisabonas mērķos bija minēts rādītājs 3 % apmērā no IKP, kas jāsasniedz pētniecības un izstrādes jomā. Pašlaik tas ir apmēram 1,9 % apmērā visā ES kopumā. Tiek prognozēts palielinājums 1 % apmērā vairāku miljonu darba vietu izveidei. Līdz ar to mums ir iemesls mēģināt sasniegt šo ļoti svarīgo un vērienīgo mērķi.

Manuprāt, 2011. gada budžets, par kuru rīt balsosim, parāda, ka Budžeta komiteja uzskata par svarīgu, lai mēs arī turpmāk censtos panākt izaugsmi caur reģioniem. Tādēļ Padomes samazinājumi reģionālajai attīstībai pilnīgi nav attaisnojami. Cerams, ka Padome arī novērtēs reģionālās politikas lomu un tās ciešo saikni ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

 
  
MPphoto
 

  Hynek Fajmon (ECR). (CS) Vēlos pateikt trīs komentārus par Eiropas budžeta sagatavošanu nākamajam gadam. Manuprāt, mums jāveic noteikti pasākumi. Pirmkārt, Eiropas Parlamentam jāņem vērā reālā ekonomiskā situācija dalībvalstīs — fakts, ka lielākajā Eiropas Savienības daļā ekonomika vai nu pasliktinās vai piedzīvo stagnāciju, un tā pieaug tikai dažās valstīs. Mums jāatceras šis fakts, un tādēļ nedrīkstam pieprasīt palielināt Eiropas tēriņus situācijā, kad šo resursu trūkst. Otrkārt, Eiropas Parlamentam jāturpina Eiropas budžetu līdzsvarotas pārvaldības tradīcija. Pozitīvi ir tas, ka mums ir līdzsvarots budžets un ka mums nav jāsaskaras ar vajadzību ieviest parādu glābšanas plānus, kā tas ir gandrīz visās dalībvalstīs. Treškārt, Eiropas Parlamentam jāapspriež budžets tā, lai mēs varētu turpināt to apstiprināt kā parasti — noslēguma plenārsēdē pirms Ziemassvētkiem. Drošība, kas saistīta ar budžeta apstiprināšanu, ir svarīga Eiropas ekonomikas stabilitātei, un mums tā jāatbalsta, pieņemot šo budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni La Via (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties Jędrzejewska kundzei un pārējiem deputātiem par viņu pēdējo mēnešu laikā izcili veikto darbu, kas ļāvis mums definēt nostāju jautājumā par 2011. gada budžetu — pirmkārt, par Komisijas, bet rīt — par Parlamenta budžetu.

Manuprāt, Eiropas pasākumiem saistībā ar budžetu jāizriet no koncepcijas par pievienoto vērtību Eiropai, kas, protams, nozīmē to, ka Eiropas tēriņiem jārada skaidri redzami ieguvumi Savienībai un tās iedzīvotājiem. Šajā sakarā jāuzsver, ka jaunas politikas ieviešana un visā Savienībā jau atzītu pilnvaru, piemēram, pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās radušos pilnvaru, nostiprināšana skaidrāk nekā jebkad ir parādījusi, ka ir vajadzīgs pietiekams budžets.

Tāpēc uzskatu, ka Eiropas budžetam arī turpmāk jābūt pietiekami lielam, lai sasniegtu rezultātus, ko nav iespējams panākt ar citiem tēriņiem dalībvalstu vai pašvaldību līmenī. Tas ir vēl svarīgāk krīzes periodā, piemēram, šobrīd, kad dalībvalstīm jāuzņemas sarežģītais uzdevums kontrolēt tēriņus un līdzsvarot pašām savus budžetus un kad Budžeta komiteja ir pietiekami apliecinājusi savu piesardzīgo un atbildīgo politiku, pirmo reizi 20 gadu laikā budžetā nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas robežas.

Daudzējādā ziņā Parlaments ir izvēlējies ievērot Komisijas sākotnējo nostāju, vienlaikus nodrošinot arī palielinājumu vairākās pozīcijās to savu prioritāšu finansēšanai, kas ir ierosinātas kopš 2010. gada marta, piemēram, jaunatnes, mobilitātes, pētniecības un jaunrades jomā. Tāpēc tas ir ierobežojis Padomes ierosinātos samazinājumus, kas bieži tika piemēroti nešķirojot un bieži vien galvenajās budžeta pozīcijās, kā tas bija norēķinu noslēgšanas gadījumā 2. izdevumu kategorijā, atklājot skaidru, pamatotu politisko lēmumu trūkumu šī priekšlikuma pamatā.

Uzskatu arī, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets ir jāsaglabā pašreizējā līmenī, sevišķi ņemot vērā KLP nākamo pārskatīšanu, kas paredzēta pēc 2013. gada un kam būs vajadzīgs pietiekams finansējuma līmenis, kuram līdz ar to jābūt saskaņotam ar pašreizējā budžetā noteikto līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, nezinu, kas īstenībā notika, bet vēlos runāt kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) atzinuma sagatavotāja. Ļoti priecājos, ka varu piešķirt laiku PSE grupai, jo reti kad Eiropas sociālistiem, ITRE komitejai un Budžeta komitejai ir vienots viedoklis. Tāpēc varu runāt to visu vārdā. Visas puses ir vienbalsīgi vienojušās.

Attiecībā uz 1.a nodaļu un 5. nodaļu saistībā ar R&D (pētniecības un attīstības) pārvaldību, mēs visi uzskatām, ka ir vienkārši nepieņemami ieviest samazinājumu, ko Komisijas piedāvātajā projektā ir ierosinājusi Padome. Samazinājumi vienkārši nav pieņemami ekonomikas atveseļošanas un stimulēšanas jomās, visās politikas jomās, kas skar uzņēmējdarbību, un MVU politikas jomā, kas skar Digitālo programmu, jaunrades, R&D, kosmosa politikas jomā un tādās programmās kā ITER.

Budžetam arī jāatbilst mūsu dibināšanas līgumā ietvertajiem skaistajiem vārdiem un tādai mūsu politikai kā „ES 2020”, lieliskajai “Inovācijas Savienībai”, digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visiem, nākamās paaudzes tīkliem un citām.

Mūsu vārdiem jāsaskan ar budžetā paredzētajiem skaitļiem. Tādēļ budžetam jāatbilst 21. gadsimta izaicinājumiem globalizētajā pasaulē.

Varam apturēt Eiropas, bet nevaram apturēt visas pasaules attīstību, un tāpēc mūsu komitejā vienbalsīgi tika panākta vienošanās — pirmkārt, pieprasīt, lai budžets tiktu atjaunots Komisijas priekšlikuma apmērā, kas jau tā bija kompromisa variants, jo mums bija vajadzīgi vēl lielāki līdzekļi, bet pēc tam rast papildu resursus jaunajām politikas jomām, kas paredzētas Lisabonas līgumā, proti, kosmosa izpētes jomai un ITER.

Mums jāturpina iesāktais! Samierināšanas procedūras ietvaros esam gatavi atrast tādu kompromisu, kas ir vispiemērotākais Eiropas iedzīvotājiem, kuri dzīvo 21. gadsimtā.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, partija, kuru es pārstāvu, nesaskata nekādu vajadzību 2011. gada budžetu veidot lielāku, nekā tas bija 2010. gadā. Mēs tomēr vēlamies, lai līdzekļi tiktu tērēti mazliet apņēmīgāk, tā, lai mēs tik tiešām varētu panākt Eiropai pievienoto vērtību.

Diemžēl Padome to nav darījusi. Tieši pretēji, tā ir saglabājusi jomas, kas nākotnē nebūs noteicošās — lauksaimniecību un kohēziju, bet ekonomējusi uz zināšanu, inovāciju, ilgtspējības un enerģētikas — to investīciju jomu rēķina, kuras noteiks mūsu konkurētspējas pozīcijas nākotnē. Tādēļ neesmu pārsteigts, ka ne mazāk par septiņām dalībvalstīm balsoja pret Padomes kopējo nostāju.

Kā zināms, budžets ir “akmenī cirsts” un mums, Parlamentam, faktiski nav nekāda elastīguma, lai pārdalītu līdzekļus starp nodaļām. Arī Padome par to jau ir sūdzējusies. Diemžēl arī jāsaka, ka pašreizējās finanšu perspektīvas pārskats ir gatavs tikai šodien, kas ir daudz par vēlu, lai īstenotu šo elastīgumu. Tā visa rezultātā, ciktāl man ir zināms, Parlamentam nav izvēles. Mums jāpalielina vajadzīgais investīciju apjoms zināšanu, inovāciju, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas jomā, kas novestu pie budžeta palielināšanas, bet Padome nedod mums izvēles iespējas.

Beidzot, priekšsēdētājas kundze, mums jāļauj ieviest pašiem savu resursu sistēmu, jo tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai Padome mainītu savu viedokli.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański (ECR).(PL) Mēs apspriežam Eiropas Savienības budžetu daudzu dalībvalstu finanšu krīzes apstākļos un ļoti nopietnu dalībvalstu budžetu samazinājumu apstākļos, tāpēc nav arī nekas neparasts, ka cenšamies atrast šādas samazinājuma iespējas Savienības budžetā. Vēlos tikai pievērst jūsu uzmanību faktam, ka visefektīvākais un visspēcīgākais mums pieejamais līdzeklis pret krīzi ir vienotais tirgus. Ilgtspējīgu vienoto tirgu var sasniegt ātrāk, izmantojot investīcijas kohēzijas politikas jomā, kā arī izmantojot strukturālās investīcijas. Tādēļ, lūdzu, necentieties ieviest samazinājumus tajās jomās, kas nav saistītas ne ar sociālā atbalsta politiku, ne arī ar naudas līdzekļu izšķērdēšanu, bet ar investīcijām, kas mums palīdz gūt visus iespējamos labumus no vienotā tirgus — tirgus, kuru paplašinājām 2004. un 2007. gadā.

Un vēl kas. Šodien runājam par jauno budžetu diplomātisko institūciju veidošanas kontekstā. Lūdzu, neceriet, ka deputāti no Centrāleiropas sniegs beznosacījuma atbalstu Ārējās Darbības dienesta tēriņu palielinājumam situācijā, kad šajā institūcijā nav paredzēta vienlīdzīga viņu un viņu valstu interešu pārstāvniecība.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! 2011. gada budžeta sastādīšanā vissvarīgākā ir dalībvalstu sabiedriskā doma, un par to mums ir jāuzslavē Padome — esat paveikuši teicamu darbu šajā ziņā. Esat iesnieguši rādītāju mīnus 2,77 % apmērā, bet dalībvalstu parlamentiem, kas ar to nav iepazinušās, tas neko neizsaka. Citiem vārdiem runājot, esat samazinājuši pozīcijas, kurām jau tā bija atvēlēts pārāk daudz naudas līdzekļu, bet pēc tam Eiropas Parlaments, kurš labticīgi cenšas atcelt šos samazinājumus, kļūst par tā saukto “slikto tēlu” un tiek vainots šajā situācijā. Tas viss ir diezgan atjautīgi, bet pārāk caurredzami, lai jūs varētu tādā veidā gūt panākumus. Būdama Budžeta kontroles komitejas locekle, neredzu nekādu zīmi, ka Padome būtu ieinteresēta tāda ES budžeta sastādīšanā, kas būtu labāks ilgtermiņā. Kur tad paliek mūsu kopīgā uzraudzība un kur paliek mūsu kopīgā budžeta kontrole? Runājot par Padomi, tas neizdodas.

Vēlos lūgt — un sevišķi vēršos pie saviem kolēģiem deputātiem, jo rīt mēs apspriedīsim arī rezerves, — uzlabot savus kontroles mehānismus. Galvenokārt esmu nobažījusies par administratīvo budžetu — visvairāk tādēļ, ka tam tiek pievērsta vislielākā uzmanība arī dalībvalstīs. Kopš 2007. gada veicam personāla izvērtēšanu administrācijas un koordinēšanas jomā. Mums jāturpina veikt šī izvērtēšana. No jauna esam izveidojuši rezerves šim pasākumam. Komisijai ir 100 ģenerāldirektora amata ierēdņu vietu — 100 — kopš vasaras. Tomēr pašas salīdzinošajos rādītājos ir atļautas tikai 87 vietas. Izmantojot vēl vienas rezerves, varam pieprasīt, lai Komisija atgrieztos pie pašas norādītā 87 vietu skaita. Esam teikuši, ka ir labāk jāievieš ES tiesību aktu prasības dalībvalstīs, jo likumu ievērošana ir Eiropas Savienības stūrakmens. Arī tam ir paredzētas rezerves. Mums jāpajautā sev, kas notiks ar Attīstības ģenerāldirektoru, nodibinot jauno Ārējās darbības dienestu, un kas notiks ar “EuropeAid” sadarbības biroju? Tajā ir nodarbināts ļoti liels personāls, un ja nebūsim uzmanīgi, personāls Komisijas delegācijās drīz būs tikpat liels kā Ārējās darbības dienestā. Līdz šim esam panākuši palielinājumu Ārējās darbības dienestam tikai 1 % apmērā, lai gan sasniedzamais rādītājs ir 10 %. Arī šajā ziņā mums ir veicams lietderīgs kopīgs uzdevums, uz ko es Padomi sirsnīgi aicinu.

 
  
MPphoto
 

  Jens Geier (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Wathelet kungs, komisāra kungs, manuprāt, mēs visi vienojāmies, pat tie kungi un dažas dāmas no šī Parlamenta anti-eiropeiskajām frakcijām, kas ir eiroskeptiski noskaņoti, ka ES veic svarīgus uzdevumus un ka šo uzdevumu izpilde Eiropai nodrošina pievienoto vērtību, jo dalībvalstis pašas vai nu nav spējīgas tos veikt, vai arī šie naudas līdzekļi dalībvalstīs nenonāks līdz to saņēmējiem. Pēdējais no šiem scenārijiem piepildīsies tādā veidā, ka dalībvalstis neinvestēs ietaupījumus, bet tos izmantos parāda samazināšanai, turpretī Eiropas budžets lielākoties ir investīciju budžets. Tādēļ, ja vēlamies sasniegt tos mērķus, kas šeit tiek nosprausti katru nedēļu, mums vajadzīgs vērienīgs budžets, taču tas nenozīmē mazāk, bet gan vairāk naudas līdzekļu nākotnē. Šajā ziņā uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt to, ka dalībvalstu budžeti un Eiropas budžets viens otru papildina.

Padomes un dalībvalstu attieksme ir tāda, ka naudas līdzekļi, kas nonāk Eiropas budžetā, vairāk vai mazāk pazūd „lielā, melnā caurumā”. Tā tas nav; tos investē mērķos, par kuriem iepriekš esam šeit vienojušies. Tādēļ arī, kā ierosina Böge kungs, mums ir vajadzīga kritiska finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana. Tā, protams, tikai parādīs, ka Padome nevar vienlaikus teikt “jā” Lisabonas līgumam, izvirzīt vienu vai otru projektu finansēšanai un tad pateikt — tomēr tā īstenošanai mēs jums nevarēsim piešķirt nekādus naudas līdzekļus. Ja tas nebūs iespējams, mēs atgriezīsimies pie vajadzīgās to budžeta pozīciju dzēšanas, ko Parlaments neuzskata par prioritārām.

Dāmas un kungi, mēs pie šīm debatēm atgriezīsimies atkal un atkal, kamēr ES nebūs pašai savu pietiekamu līdzekļu. Svarīgi, nē — būtiski — ir tas, ka šī pašu resursu sistēma neradīs papildu apgrūtinājumu parastajiem algotajiem darba ņēmējiem. Būdams sociāldemokrāts, es atbalstu finanšu transakciju nodokļa ieviešanu, jo pārsvarā tas neietekmēs parastos algotos darba ņēmējus un palīdzēs samazināt finanšu tirgus darbības tempu. Mēs nelokāmi ticam, ka tie, kas izraisīja šo krīzi, kurai līdzīgu iepriekš neesam pieredzējuši, kā arī tās izmaksas, kas mums visiem jāsedz no mūsu dalībvalstu budžetiem, jāsauc pie atbildības par šiem zaudējumiem.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (ECR). (CS) Mums jātaupa līdzekļi visos valdības līmeņos, sākot no pašvaldībām. Visas Eiropas valdības bez izņēmuma ir spiestas samazināt valsts tēriņus. Tas attiecas ne tikai uz daudz apspriesto situāciju Grieķijā, kurai šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izdevies samazināt savu budžeta deficītu par 46 %, bet arī Čehijas Republikā, Vācijā, Īrijā un visās pārējās dalībvalstīs. Starp citu, Eiropas Komisija pati bieži dalībvalstīm atgādina: “Ātri līdzsvarojiet savas valsts finanses!”

Tāpēc uzskatu par nepamatotu, ka ilgstošas ekonomikas krīzes apstākļos Eiropas Komisija atkal ir ierosinājusi palielināt Eiropas budžetu 2011. gadam. Galu galā arī Eiropai ir jātaupa. Saprotamu iemeslu dēļ, protams, nav nekādas vienošanās par to, uz kā rēķina ietaupīt. Manuprāt, tas nedrīkst būt uz reģionālās politikas, bet drīzāk gan uz Eiropas administratīvo, reklāmas un Briseles birokrātijas uzturēšanas izmaksu rēķina, kas sasniedz gandrīz 7 %. Tieši administratīvās izmaksas parasti rada vislielākās nesaskaņas, un šajā ziņā diemžēl mans viedoklis atšķiras no Parlamenta vairākuma viedokļa.

 
  
MPphoto
 

  Véronique Mathieu (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, lai izpildītu Parlamenta pagājušā nedēļā pieņemto lēmumu nepiešķirt apstiprinājumu Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) saistībā ar tās 2008. gada budžetu, Parlaments šobrīd nostiprina savas pozīcijas, iesaldējot pusi no CEPOL budžeta.

Mums jācenšas nodrošināt, lai Budžeta komitejas ierosinātās rezerves sasniedz paredzēto mērķi, vai arī jācenšas nodrošināt, ka daļa no iesaldētā CEPOL budžeta tiek atbrīvota, — atkarībā no tā, kādas atbildes šī iestāde sniedz uz mūsu pieprasījumiem saistībā ar apstiprināšanas prasību. Tādēļ mūsu balsojums trešdien ir papildu līdzeklis Parlamenta rīcībā, lai piespiestu akadēmiju sniegt pierādījumus par tās uzticamību.

Šajā posmā vēlos uzsvērt palielinājumu par 610 % 2000.–2010. gada periodā maksājumiem, kas tika piešķirti decentralizētām iestādēm. Tātad šie maksājumi ir palielinājušies no EUR 95 līdz EUR 579 miljoniem, lai gan darbinieku skaits šajās iestādēs palielinājās tikai par 271 %. 2000. gadā šajās iestādēs bija nodarbinātas 1 219 personas, bet pašlaik tās nodarbina 4 794 personas.

Lai gan Eiropa saskaras ar budžeta ierobežojumiem, kas vērojami dalībvalstu līmenī, ir jāierosina iestāžu darbības racionalizēšana pilnvaru, lietderības un uzdevumu novērtēšanas ziņā, un Parlamentam ir jāizvirza savi priekšlikumi. Šodien rodas jautājums, vai pašreizējos apstākļos CEPOL jāturpina pastāvēt.

Mums kā politiķiem jādefinē Eiropas noteikumi, lai Kopienas iestādēm piešķirtie budžeta līdzekļi tiktu tērēti pēc iespējas lietderīgāk.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir ļoti svarīgi, lai šī budžeta pieņemšanas procedūra būtu veiksmīga, — ne tikai tāpēc, ka tas ir pirmais budžets, kas tiek sastādīts saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurā ir paredzēta jauna procedūra un kurā Eiropas Savienībai tiek uzticētas jaunas funkcijas, bet sevišķi tāpēc, ka tas tiek veidots Eiropas nākotnei kritiskā, smagas krīzes skartā laika posmā.

Sastopoties ar šo krīzi, daudzas valdības domā par tādu ekonomikas pārvaldības modeli, kas ir balstīts tikai uz stabilitātes veicināšanas mehānismiem, kuri paredz šo dalībvalstu budžetu un, iespējams, pat Eiropas budžeta samazināšanu. No otras puses, uzskatu, ka stiprāks Eiropas budžets, kas tiktu papildināts ar pašu resursiem un arī ar finanšu transakciju nodokli, ir priekšnoteikums efektīvas Eiropas ekonomikas pārvaldības un stingrākas dalībvalstu budžetu disciplīnas ievērošanai. Līdz ar to mums ir jāizlemj, kurā virzienā vēlamies iet, un tādēļ grozījumi, kurus Padomes priekšsēdētājs un Padome ir uzskatījusi par neatbilstošiem, faktiski ir ārkārtīgi svarīgi.

Tomēr vislielākās nesaskaņas, protams, ir saistītas ar skaitļiem. Šajā ziņā vēlos mudināt Padomi izlemt, jo tā nevar vēlēties stingri turēties pie rezervēm un vienlaikus cerēt, ka Parlaments nenoteiks savas prioritātes. Lisabonas līgumā šis jautājums ir skaidri definēts — Padomei ir galvenā nozīme attiecībā uz tēriņu apjomu, turpretī Parlamentam ir pēdējais vārds jautājumā par tēriņu kvalitāti. Apsverot 4. izdevumu kategoriju, mēs neesam pret finansējuma palielināšanu kopējai ārējai un drošības politikai (KĀDP) vai pret Rūpnieciski attīstīto valstu instrumentu (ICI+), bet nevēlamies, lai tas notiktu uz mūsu prioritāšu — pirmkārt, Palestīnas, un, otrkārt, attīstības sadarbības, rēķina.

Tādēļ Padomei ir trīs izvēles iespējas — tā var pieņemt Parlamenta prioritātes, tā var piekrist pārskatīt rezerves, vai arī tā var pieņemt lielāku budžeta elastīgumu, zinot, ka Parlaments vienoti aizstāvēs savas prerogatīvas un prioritātes.

 
  
MPphoto
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs, Eiropas ekonomikas atveseļošanās var tikt sasniegta, pieņemot vērienīgu budžetu, ar kura palīdzību tiktu veicinātas tādas galvenās jomas kā izglītība, jaunatne un zinātniskā pētniecība un inovācijas.

Esmu gandarīta par Parlamenta 2011. gada budžeta projektu, par kuru šodien debatējam, jo tas ir precīzi balstīts uz noteiktajām prioritātēm, un par to arī apsveicu referenti. Pirmo reizi Parlamentam un Padomei ir vienota platforma šajos jautājumos. Šis ir pirmais budžets, kas tiek veidots pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tāpēc — un tā kā Eiropa pašlaik piedzīvo krīzes periodu — ir svarīgi, lai saskaņošanas process būtu veiksmīgs.

Ir būtiski svarīgi, lai ES tiktu piešķirts budžets, ar kuru ir iespējams īstenot pasākumus prioritārajās jomās un jaunās pilnvaras, ko tai uztic šis līgums, piemēram, enerģētikas, kosmosa izpētes un ārpolitikas jomā. Ir svarīgi cīnīties par savu pārliecību; par budžetu, kas krīzes apstākļos ir ar redzējumu nākotnē. Parlamenta priekšlikums ietver šo vērienīgo mērķi. Tikai nostiprinot šīs jomas, piemēram, zinātni un inovācijas, un veicinot ekonomikas izaugsmi, vairāk un labākas darba vietas, Eiropa kļūs par dzīvei un darbam pievilcīgāku reģionu.

 
  
MPphoto
 

  Estelle Grelier (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā mūsu debates no jauna ir apliecinājušas, esam vienisprātis par vienu — jo vairāk Eiropa tiek paplašināta un jo lielākas pilnvaras tai tiek uzticētas, jo vairāk arī tā demonstrē savas ambīcijas un jo mazāk resursu tai ir, lai šīs ambīcijas novestu līdz rezultātiem. Tātad ikviens piekrīt diagnozei, bet mēs noteikti neesam vienoti par to, kas vajadzīgs, lai izkultos no šī finansiālā strupceļa. Tas, kas bija paredzēts īstermiņā, ir ieildzis, un Savienības budžets ir iesprostots dalībvalstu maksājumu robežās, kas veido gandrīz 75 % no tā resursiem.

Ja mēs vēlētos paaugstināt izdevumu augšējo robežu līdz maksimālajam līgumos paredzētajam slieksnim, šodien tas nozīmētu papildu maksājumu vairāk nekā 5 miljardu apmērā no tādām valstīm kā Francija un Vācija. Ikviens šeit nepārprotami piekrīt, ka tas nav iespējams. Tas nav jautājums par disciplīnas pastiprināšanu, jo tie ir iedzīvotāji, un galvenokārt nabadzīgākie iedzīvotāji, kas maksā visaugstāko cenu par šo nacionālo taupības pasākumu sekām.

Ņemot vērā, ka finanšu sektoram jāuzņemas galvenā atbildība par krīzi un valstu parāda dramatisko pieaugumu, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ierosina izveidot pozīciju “pašu resursi”, ko finansētu no finansiālo transakciju nodokļa ieņēmumiem; šo priekšlikumu Budžeta komitejā noraidīja labējie, kuri varētu rīt to izlabot un saskaņot savu rīcību ar vairākkārtējiem paziņojumiem, ko tie snieguši plašsaziņas līdzekļos, par labu šim pasākumam.

Kopš “Lehman Brothers” bankrota ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, un Parlaments nedrīkst palaist garām vēsturisku iespēju radīt pamatu jaunam attīstības modelim, pamatojoties uz ilgstošākiem un noteikti daudz taisnīgākiem resursiem bagātības pārdalīšanas un solidaritātes ziņā.

Ņemot vērā, ka šis ir pirmais budžets, kurš tiek pieņemts atbilstoši Lisabonas līgumam, tas būtu spēcīgs mūsu Parlamenta signāls, ka tas neplāno samierināties ar jauno koplēmumu pieņemšanas pilnvaru izmantošanu nabadzības pārvaldīšanai, proti, izvēlēties, kurš no abiem — Pēteris vai Pāvils — paliks bez drēbēm. Nodrošināt iespējas jau no rītdienas palielināt Savienības budžetu nozīmē piešķirt līdzekļus vērienīgu ekonomikas atveseļošanas, pētniecības, rūpnieciskās un nodarbinātības politikas pasākumu īstenošanai. Nepalaidīsim garām šo iespēju, ko Eiropas iedzīvotāji no mums gaida un ko, protams, no mums gaida finanšu uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Stavrakakis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam vienisprātis, ka šīs ekonomikas krīzes apstākļos pašreizējā daudzgadu finanšu shēma ir vairākkārtīgi izrādījusies nepietiekama, runājot par vairāku svarīgu politisko prioritāšu finansēšanu. Pārrunas par 2011. gada budžetu tiek veiktas sevišķi smagā laika periodā. No vienas puses, vairākas dalībvalstis tiek spiestas veikt samazinājumus ekonomikas krīzes dēļ, bet no otras puses, svarīgās budžeta jomās ir ievērojams līdzekļu trūkums, piemēram, izaugsmes, nodarbinātības un ārējo attiecību jomās. Ekonomikas un sociālā krīze ir smagi skārusi visu Eiropu, un tādēļ vienīgā iespējamā atbilde ir Eiropas kopējā atbilde, izmantojot Kopienas budžetu, kura rīcībā ir visi vajadzīgie līdzekļi.

Tieši tāpēc mēs, sociālisti, iesniedzām priekšlikumus vērienīgākas pieejas īstenošanai saistību ziņā, nekā ir pieņēmusi Padome, sevišķi nodarbinātības, inovāciju un pētniecības jomā. Saistības ir ES politisko mērķu vērienīguma izpausme. Tās budžets ir tāds budžets, kas atbalsta investīcijas. To nedrīkst uztvert kā apgrūtinājumu dalībvalstu budžetiem, tieši pretēji — tas nodrošina pievienoto vērtību dalībvalstu budžetiem. Tā ir solidaritātes izpausme ar dalībvalstīm, sevišķi krīzes laikā, kad ES budžetam var būt izšķiroša loma ekonomikas situācijas uzlabošanā visā Eiropas Savienībā, sevišķi tajās dalībvalstīs, kurām ir vislielākās grūtības.

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Maňka (S&D). (SK) Valstī, no kurienes nāku, esmu reģionālās pārvaldes vadītājs. Ekonomikas krīzes rezultātā mūsu reģiona budžets ir par 25 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tādēļ mums nebūtu jābrīnās par reģionu viedokli, ka ir jāsamazina arī Eiropas Savienības budžets.

Tomēr mēs droši zinām, ka daudzu politisko pasākumu finansēšana ir lētāka un daudz lietderīgāka, ja izvairāmies no savu spēku sadrumstalotības un ja tos finansējam no kopējā Eiropas budžeta, nevis no dalībvalstu budžetiem. Tieši tādi resursi mums ir vajadzīgi. Dāmas un kungi, Lisabonas līgums ir ietekmējis vairāku Eiropas institūciju darbu. Jau pārrunās par budžeta procedūru 2010. gadam mēs vienojāmies, ka priekšroka piešķirama to rezervju izmantošanai, kas iekļautas 5. izdevumu kategorijā — Lisabonas līgumā paredzētā finansējuma izmaksas.

Kā galvenais citu Eiropas Savienības institūciju 2010. gada budžeta referents lūdzu Padomi 30. jūnija trialogā paust savu nostāju jautājumā par budžeta grozījumiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionālās attīstības komiteju. Padome līdz šim nav pieņēmusi nekādu nostāju saistībā ar šo budžetu. Šī pieeja rada nopietnas problēmas saistībā ar to lomu izpildi, kas ietilpst šo institūciju atbildības sfērā. Risinājums — diemžēl ne agrāk kā kādreiz nākotnē — varētu būt šo finanšu instrumentu pārskatīšana, jo tā pati pieeja, kas tiek piemērota attiecībā uz budžetu, jāpiemēro arī attiecībā uz budžeta grozījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Schwab, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētājas kundze, Wathelet kungs, komisāra kungs, Lewandowski kungs! Visa šī parlamentārā perioda laikā esmu bijis Ekonomikas un monetāro lietu komitejas referents budžeta jautājumos un varu apliecināt, ka nespēju pilnībā saprast dažas no tikko dzirdētajām runām.

Protams, kā Eiropas Parlamenta deputātiem mums jābūt solidāriem ar dalībvalstīm, kurām ir jāveic un jāpaziņo par ievērojamiem budžeta samazināšanas soļiem. Mēs, protams, arī esam gatavi iet šo grūto ceļu, paziņojot par šādiem lēmumiem. Tomēr, ja paraugāties, piemēram, uz jauno Eiropas iestāžu budžetiem, atklāsiet, ka nevarat neko ietaupīt, jo, tieši pretēji, jārisina jautājums par papildu izdevumu piešķiršanu.

Attiecībā uz otro punktu, kas skar Eiropas statistikas datus, Padome jau vairākus gadus ir centusies tos zināmā mērā nolikt malā un izvairīties no tiem. Šodien redzam, ka lielāku naudas līdzekļu ieguldījums Eiropas statistikā būtu bijusi pamatota investīcija.

Nesaku, ka pie tā vainīgi esat tikai jūs. Tomēr neuzskatu, ka nākamajās dažās nedēļās mums vajadzīgas debates, kurās tiek detalizēti izskatīti visi ar tēmu saistītie konkrētie aspekti un kuru rezultātā procentuālie ietaupījumi Eiropā nekļūs lielāki, jo galu galā mūsu mērķis ir, lai Eiropas iedzīvotāji kopumā iegūtu no dalībvalstu un Eiropas Savienības kopējās budžeta politikas. Gaidām jūsu priekšlikumus šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni Collino (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis Parlaments gatavojas balsot par pirmo budžetu Lisabonas līguma darbības periodā. Šis ietekmīgais instruments, ko līgums mums piedāvā, sakrīt ar vissmagāko ekonomikas krīzi, kādu Eiropa ir piedzīvojusi kopš 1929. gada. Mums jāpārliecinās, ka šī galējā krīze nepāraug vēl šausmīgākā politiskajā krīzē.

Ja trialogs nebūtu veiksmīgs un 2011. gada budžetā iekļautās summas būtu tikai viena divpadsmitā daļa no 2010. gada summām, struktūrfondu sadalīšana un darbība kļūtu diezgan sarežģīta un Eiropas Ārējās darbības dienests pat nespētu uzsākt savu darbību. Tam vajadzētu likt mums aizdomāties.

Mēs atzinīgi novērtējam svarīgo darbu, ko veikusi referente S. EJędrzejewska, kurai esam pateicīgi, sevišķi par viņas centieniem koncentrēties uz Eiropas Savienības resursiem jaunatnei, pētniecībai un inovācijām. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst, cik svarīgi mums ir, pirmkārt, rādīt saprātīgas, disciplinētas mūsu finanšu pārvaldības piemēru, pēc iespējas izvairoties no finanšu izšķiešanas un varbūt pat strukturālās dublēšanās, ko mūsu iedzīvotāji nesaprastu un kas noteikti nenāktu par labu Eiropas nākotnei.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze, ziņojumā ir teikts, ka “ES budžetu nevajadzētu uztvert kā slogu dalībvalsts budžetam”. Tādām valstīm kā Apvienotajai Karalistei, kas ir spiesta paciest vietējo izdevumu samazinājumus, jebkurš palielinājums ES budžetā liktos nepiemērots, nemaz nerunājot par sākotnēji piedāvāto 5,9 % palielinājumu. Daudz piemērotāks būtu tāds termins attiecībā uz naudas līdzekļiem kā “samazinājums” vai “iesaldēšana”.

Apvienotā Karaliste ir saņēmusi divkāršu “rūgto zāļu” devu. Tikai pēdējā gada laikā esam pieredzējuši mums piešķirtās kompensācijas samazinājumu par trešdaļu, kā rezultātā esam kļuvuši vēl lielāki neto maksātāji, nekā bijām līdz šim. Ir teikts — kamēr ES ir bijis neto maksātājs, jaunās dalībvalstis ir bijušas neto saņēmējas, par ko, protams, nevar vainot to iedzīvotājus. Vai šī nenoliedzamā fakta kontekstā nebūtu neprātīgi turpināt īstenot paplašināšanos, lai iekļautu vēl nabadzīgākas un nenoliedzami arī apgrūtinošākas valstis, piemēram, Turciju, kas, lai kā mēs to gribētu, pat nav Eiropas valstis?

 
  
MPphoto
 

  Milan Zver (PPE).(SL) Saprotu, ka budžets ir jāpieņem, un saprotu arī argumentu, ka tas nedrīkst būt uzpūsts un ka tam jābūt pamatotam. Tomēr es nesaprotu, kāpēc tagad, pēc Lisabonas līguma ratificēšanas, Padome nav ieguldījusi lielākas pūles šī budžeta, proti, budžeta pozīciju koordinēšanā ar Parlamentu.

Varu arī saprast, ka dažās mūsu kopējās politikas jomās jāievieš samazinājumi, bet nesaprotu, kādēļ sevišķi izglītībai un mobilitātei jākļūst par samazinājumu upuri tā sauktajai neobligātajai politikai.

Kā zināt, programma “Erasmus” sāka savu darbību 1987. gadā, kad programmā piedalījās 3000 studentu. Taču līdz 2012. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz 3 miljoniem, bet līdz 2020. gadam plānojam 15 miljonus studentu apmaiņas iespēju.

Tas, ko var panākt ar mobilitāti, ir Eiropas dimensijas stiprināšana, kā rezultātā tiek uzlabota izglītības sistēmu kvalitāte un zināšanas kopumā.

Tad kādā veidā varam mēs sasniegt tos lielos mērķus, ko esam sev nosprauduši stratēģijā “Eiropa 2020”, ja vienlaikus samazinām finansējumu šajās jomās?

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos tikai īsi atbildēt Andreasen kundzei, Hartong kungam, Belder kungam, Vanhecke kungam, Fajmon kungam, Vlasák kungam un Brons kungam — pēdējais no viņiem ir pret Parlamenta nostāju saistībā ar budžetu un Komisijas priekšlikumu.

Deviņdesmit seši procenti no pieticīgā palielinājuma 2011. gadā ir koncentrēti jomā, kas veicina izaugsmi un darba vietu izveidi. Tie ir rēķini, kas jāapmaksā, zināma veida juridiskas saistības. Turklāt ar to tiek aizpildīta starpība investīcijās, kredītu tirgus neesamība dalībvalstu līmenī, kur pirmām kārtām tiek samazināti līdzekļi investīcijām. Tādēļ, manuprāt, šie pieticīgie palielinājumi un pienākumu apjoms rada pievienoto vērtību, ņemot vērā, ka projekts ir par EUR 4 miljardiem mazāks nekā maksimālā robeža, par kuru tika panākta vienošanās 2005.–2006. gadā attiecībā uz 2011. gadu.

Jāzina, ka 6 % no kopējās summas veido administratīvie izdevumi budžetā, kas vienāds ar 1 % no IKP. Tas nozīmē, ka 94 % nonāk līdz saņēmējiem. Tas būtu jāzina, debatējot par Eiropas budžeta nākotni.

Aicinu abas budžeta lēmējvaras institūcijas tuvināties nākamo nedēļu laikā, uzsākot samierināšanās procesu, un pierādīt, ka Lisabonas līgums ir mehānisms kompromisa panākšanai.