Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 20. oktobris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2011. finanšu gads

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos saviem kolēģiem izteikt šādas piezīmes.

Šodien pirmoreiz pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs balsojām par budžetu. Jūs visi sev aplaudējāt un uzskatāt, ka esat izdarījuši labu darbu, bet patiesībā, lai gan visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina sabiedriskie pakalpojumi un savi valsts budžeti, jūs savējo gribējāt palielināt.

Jūs savu reprezentācijas budžetu esat palielinājuši par 3 miljoniem EUR, kas ir palielinājums par 85 %. Vai tas ir īstais vēstījums, ko jūs gribējāt nosūtīt eiropiešiem? Jūs esat pieņēmuši arī vairākas normas par maternitātes pabalstiem, kas spēcīgi iespaidos manus vēlētājus Apvienotajā Karalistē. To dēļ cilvēki zaudēs darba vietas; tas iespaidos sabiedriskos pakalpojumus. Es ceru, ka jūs šodien lepojaties ar sevi. Tas nav pareizais veids, kā vadīt Eiropu.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Taisnības labad man šajā brīdī ir jāpaskaidro savs balsojums par labu rezultātam, kas panākts saistībā ar Estrela kundzes ziņojumu.

  Priekšsēdētājs. – Tomēr nevilcināsimies vairāk! Ir uzstājušies divi deputāti. Attiecībā uz citiem paskaidrojumiem — tā kā kopā to ir 61, mums ir vēl jāuzklausa 59 — izlemiet, vai nu tos sniegsiet rakstiski, vai arī rīt balsojuma beigās.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

Ziņojums: Paulo Rangel (A7-0279/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par labu pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanai, ņemot vērā Lisabonas līgumu, jo es uzskatu, ka šī pārskatīšana rada pārredzamākas attiecības un ievieš dinamiku Parlamenta un Komisijas attiecībās. Līdz Lisabonas līguma pieņemšanai un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu līgumi skaidri nemudināja ES iestādes slēgt iestāžu nolīgumus. Tāpēc es uzskatu, ka šā pamatnolīguma pārskatīšana atspoguļo institucionālo līdzsvaru, ko radīja Lisabonas līgums, un tādējādi nostiprina Lisabonas līguma sasniegumus. Tādā veidā šis teksts ir kompromiss starp abām pusēm, un tas nodrošina konsekventu un apzinātu Lisabonas līguma īstenošanu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Visās demokrātiskajās sistēmās visu izpildvaras pasākumu parlamentārā uzraudzība ir fundamentāls jautājums, kas ir tieši tik pat svarīgs kā savstarpēja saziņa starp valsts un iedzīvotāju pārstāvjiem. Šis iestāžu nolīgums starp Parlamentu un Komisiju — ciktāl tas iespējams tādā sarežģītā un nemitīgā attīstības procesā esošā sistēmā kā Eiropas Savienības sistēma — atbilst dažām prasībām, ko Parlaments pamatoti izvirzīja Komisijai. Tāpēc ir labi, ka tiek atvieglota Komisijas darbību parlamentārā uzraudzība, jo Komisija ir tehniska struktūra, kas nevar būt vesela kontinenta politiskās smadzenes un kam jāatbild par savu darbību būtību, iemesliem un izmantotajām metodēm. Bez šaubām pozitīvi ir arī tas, ka mēģina panākt vēl lielāku Komisijas iesaistīšanos Parlamenta darbā, jo īpaši plenārsēdēs, lai tā varētu reaģēt uz Eiropas Savienības iedzīvotāju prasībām un laicīgi darīt zināmu savu nostāju aktuālajos politikas, ekonomikas, sociālajos un starptautiskajos jautājumos. Skaidrs ir tas, ka, ja ES vēlas veidot savādāku demokrātisko struktūru, nevis tādu, kāda tā ir šodien, attiecībām starp Komisiju un Parlamentu jākļūst labākām un stiprākām. Es balsoju par Rangel kunga ziņojumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šis priekšlikums ietver pirmo konstruktīvo pamatnolīgumu. Eiropas Parlamenta palielinātās pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ļoti svarīgas turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Komisiju un attiecībām nākotnē saistībā ar turpmāko nolīgumu īstenošanu. Tāpēc šajā dokumentā ir noteiktas turpmākās pamatnostādnes šo divu iestāžu sadarbībai. Eiropas Parlaments un Komisija varēs veidot ciešu dialogu attiecībā uz Komisijas darba programmu un starptautiskajiem nolīgumiem. Parlaments būs tiesīgs iegūt konfidenciālus dokumentus. Parlamentu informēs par starptautisko sarunu virzību, un turklāt Parlaments varēs arī kļūt par ekspertu un Komisijai iesniegt priekšlikumus šajos jautājumos. Pamatnolīgumā ir paredzēta arī vispusīga parlamentārā uzraudzība, ko pastiprina noteikumi par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu un Komisijas iecelšanu, kā arī tās sastāvu, sastāva maiņu un amatu struktūras maiņu. Parlaments cenšas labāk un pārredzamākā veidā sadarboties ar pārējām iestādēm. Es atzinīgi vērtēju to, ka ciešāka šo iestāžu sadarbība palīdzēs dalībvalstīm transponēt Eiropas Savienības tiesību aktus valsts tiesību aktos, cik drīz un efektīvi tas iespējams.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības konstitucionālā struktūra aizvien vairāk sāk līdzināties nacionālas valsts struktūrai. Papildus ar to saistītajiem apsvērumiem par Eiropas Savienības nākotni mums jāatzīst šī līdzība. Faktiski no tā izriet — un, manuprāt, tas ir pareizi — Komisijas un Parlamenta attiecību modelēšana jau pārbaudītā un dalībvalstīs gadu desmitu (ja pat ne gadsimtu) laikā noformētā veidā. Īpaši atzinīgi jānovērtē Parlamenta uzraudzības un vaicāšanas funkcijas, jo tās palīdz samazināt tā saukto demokrātijas deficītu un nodrošina pārredzamākas attiecības starp iedzīvotājiem un Komisiju.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju veiksmīgās sarunas un kompromisus, kas panākti šajā jaunajā pamatnolīgumā, kas ir piektais iestāžu nolīgums starp Parlamentu un Komisiju. Šis jaunais nolīgums nenoliedzami ir svarīgs solis uz priekšu attiecībās ar Komisiju. Lai gan saskaņotais kompromiss neatbilst visiem Parlamenta mērķiem, mums ir nolīgums, kas nodrošina konsekventu un apzinātu Lisabonas līguma īstenošanu. Es vēlētos uzsvērt, cik svarīgas ir sarunas par ES starptautisko attiecību iestāžu dimensiju, kas nodrošina pilnīgu un savlaicīgu Parlamenta informēšanu un Parlamenta viedokļa paušanu sarunās par starptautiskajiem nolīgumiem. Visbeidzot attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju es vēlos uzsvērt, ka agrīna sadarbība ar Parlamentu attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumu pieprasījumiem, kuru pamatā ir iedzīvotāju prasības, būs būtiska, lai nodrošinātu saikni starp Parlamentu un sabiedrību. Tāpēc es balsoju par labu vairumam šajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojuma projektam attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu mērķis ir panākt institucionālo līdzsvaru, ko atbalsta Lisabonas līgums. Lai gan iestāžu nolīgumi nemaina primāro tiesību aktu ieviešanu, šajā gadījumā tie ievieš lielāku skaidrību ES iestāžu savstarpējās attiecībās. Saskaņā ar referenta domām priekšlikuma galīgā redakcija ir līdzsvarots abu iestāžu viedokļu un nostāju kompromiss, turpretim sarežģītākās sarunas bija ES starptautisko attiecību jomā. Parlaments pilnībā jāinformē, lai būtu vieglāk iegūt tā piekrišanu un lai mums atkal netrūktu iestāžu nolīgumu. Sarunas par tiem jau ir pabeigtas.

Ar Lisabonas līgumu Parlamentam piešķīra jaunas pilnvaras labāk un rūpīgāk uzraudzīt ES tiesību aktu transponēšanu valstu tiesību aktos un to piemērošanu, kas ir ļoti vēlams. Kopējiem Eiropas tiesību aktiem nav lielas nozīmes, ja noteiktas dalībvalstis tos neīsteno valsts līmenī. Es piekrītu ziņojuma formulējumam un balsošu par tā pieņemšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Iestāžu nolīgumi Eiropas Savienībā ir kritiski svarīgi efektīvai pārraudzībai, kontrolei un pilnvaru līdzsvaram. Tādēļ pēc nepieciešamajiem pielāgojumiem, kas noteikti ar Lisabonas līgumu, es priecājos, ka ir palielinātas Parlamenta pilnvaras attiecībās ar Komisiju. Saskaņā ar ziņojumu tas nozīmē lielāku un efektīvāku kontroli pār Komisijas priekšlikumiem un lielāku pārredzamību likumdošanas procesā.

Tāpēc šis bija vēl viens solis ceļā uz efektīvu demokrātisko varu, kas palīdzēs Eiropai pietuvoties saviem iedzīvotājiem. Turklāt es nevaru nenorādīt, ka šajā ziņojumā, jo īpaši no Rangel kunga puses, ir pieprasītas lielas pilnvaras sarunu procesā. Es vēlos viņam paust savu atzinību par to.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu un referenta, Rangel kunga, lielisko darbu. Šis ziņojums atspoguļo un piešķir formu Lisabonas līgumā noteiktajam iestāžu līdzsvaram, tādejādi ieviešot skaidrus un svarīgus uzlabojumus attiecībās ar Komisiju. Pārskatītais pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām projekts ir piektais šāda veida nolīgums, kas jāparaksta šīm abām iestādēm. Likumdošanas procesa un plānošanas jomā ir svarīgi norādīt izmaiņas, kas saistītas ar labāka regulējuma pieeju un paziņošanu par iestāžu nolīguma pārskatīšanu attiecībā uz šo jautājumu, kā arī jauniem noteikumiem par Komisijas veiktajiem ietekmes novērtējumiem. Attiecībā uz ES starptautisko attiecību iestāžu dimensiju Parlamenta mērķis ir iegūt tiesības tikt informētam, lai tas varētu dot savu piekrišanu, pilnībā zinot visus faktus, un nepieļaut nesaskanīgus iestāžu nolīgumus, ja sarunas jau ir beigušās. Es arī vēlos norādīt, ka deputātiem ir piešķirts novērotāju statuss starptautiskajās konferencēs un viņi tagad var apmeklēt visas svarīgās sanāksmes. Šī loma ir būtiska Parlamenta demokrātisko pilnvaru stiprināšanai, jo īpaši tādās svarīgākās starptautiskajās konferencēs kā ANO konferences par klimata izmaiņām.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pagājušajā trešdienā mēs balsojām par pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, par pārskatīto redakciju, kurā Parlamentam tiek noteiktas jaunas pilnvaras, kas paredzētas Lisabonas līgumā.

Šīs jaunās Eiropas Parlamenta pilnvaras ir būtiskas un radikāli izmaina Eiropas institucionālo procedūru. Lielāka Parlamenta kontrole pār Komisiju, Parlamenta pilnvaras apstiprināt starptautiskus nolīgumus, Parlamenta dalība Komisijas darba programmā, Parlamenta dalība Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā — tik daudz būtisku elementu demokrātiskākas Eiropas telpas veidošanā!

Man šķiet būtiski arī tas, ka pastāv papildu garantijas tam, ko mēs iegūstam saistībā ar pienākumu informēt Parlamentu: mums būs lielāka piekļuve konfidenciāliem dokumentiem attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un sarunām. Eiropas Parlamentam jāiesaistās šajās starptautiskajās procedūrās gan pirms, gan pēc nolīguma pieņemšanas. Tāpēc šajā nolīgumā ir noteikts jauns līdzsvars, lai veidotu demokrātiskāku Eiropas telpu, un ir labi, ka to dara, noslēdzot oficiālu nolīgumu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Pārskatītais pamatnolīgums, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu, ir signāls par neapstrīdamu progresu Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībās.

Patiešām ir laiks precīzi atspoguļot institucionālo līdzsvaru, kas izveidots ar Lisabonas līgumu. No visiem šīs pārskatīšanas rezultātiem mums īpaši atzinīgi jānovērtē vienlīdzīgā attieksme pret Parlamentu un Padomi, jo īpaši apmainoties ar informāciju un apmeklējot sanāksmes. Šajā ziņā es varu tikai priecāties par noteikumiem, kas ieviesti attiecībā uz starptautisko nolīgumu apspriešanu. Kā Parlaments varētu sniegt savu piekrišanu, pilnībā zinot visus faktus, ja to neinformētu sarunu procedūras laikā?

Deputāti ir stingri un patiesi apņēmušies pilnībā īstenot savas palielinātās pilnvaras, kas tiem ir kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā: to pierāda SWIFT nolīguma noraidīšana februārī. Viens ir skaidrs: mums arī turpmāk jābūt piesardzīgiem, lai saglabātu šo jauno institucionālo procesu.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam vērā ņemamas pilnvaras piedalīties kopīgā lēmumu pieņemšanā. Rezultātā jāpalielinās arī demokrātijai Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas iedzīvotāju līdzdalībai.

Apkopojot un izprotot šīs tiesības, jaunajā pamatnolīgumā ir ņemtas vērā gan šīs tiesības, gan jaunais līdzsvars starp Komisiju un Parlamentu. Tas ir jānovērtē ļoti atzinīgi, jo tagad Parlamentam būs lielākas iespējas īstenot savu ES iedzīvotāju pārstāvja lomu. Tagad no mums būs atkarīgs, vai mēs šīs tiesības izmantosim atbildīgi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Parlamentam šis ir liels sasniegums un labs pamats attiecībām ar Komisiju. Es īpaši atzinīgi vērtēju Padomes un Parlamenta līdzvērtīgo tiesību atzīšanu un sekas Parlamenta tiesībām piekļūt konfidenciālai informācijai, tā tiesībām tikt informētam par Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem un piedalīties starptautiskās konferencēs. Es priecājos arī par to, ka Parlamentam būs lielāka nozīme tiesību aktu izstrādē un iespējas biežāk apspriest šos aspektus ar Komisiju un uzdot par tiem jautājumus plenārsēdēs un komitejā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta un Komisijas attiecības ir krietni mainījušās, un Parlamentam ir lielākas pilnvaras dažādos jautājumos, jo īpaši tajos, kas ir saistīti ar parastu likumdošanas procesu, un budžeta jautājumos, un lielāka loma ES ārpolitikā. Šīs izmaiņas nozīmē to, ka Eiropas sabiedrībai tagad ir jauna loma lēmumu pieņemšanā ES līmenī. Tāpēc ir vajadzīgs un ir lietderīgi pārskatīt pamatnolīgumu, kas regulē Parlamenta un Komisijas attiecības.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi piekrītu Paulo Rangel kunga ziņojumam. Līdz šim brīdim Eiropas Komisija daudzos gadījumos neņēma vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Tas, manuprāt, ir nepieņemami. Piemēram, Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. marta rezolūcija, kurā Eiropas Parlaments rekomendē Latvijas Republikai piešķirt tiesības nepilsoņiem balsot municipālajās vēlēšanās un vienkāršot naturalizāciju vecāka gadagājuma cilvēkiem, līdz šim brīdim netika izpildīta. Gribētos zināt, kāpēc atbildīgie Eiropas komisāri joprojām nav griezušies ar jautājumiem pie Latvijas valdības. Kāpēc tiek ignorēta Eiropas Parlamenta rezolūcija? Iespējams, ka līdz ar jauna nolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām parakstīšanu šāda veida bezdarbība no Komisijas puses tiks atbilstoši novērtēta Eiropas Parlamentā un nākamajā reizē Eiropas Komisijas sastāvā neiekļūs cilvēki, kuri nedara kvalitatīvi savu darbu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es no sirds priecājos, ka ir sagatavots ziņojums par pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām. Es arī priecājos par tā pieņemšanu plenārsēdē, un arī es balsoju par to, jo tas ir būtisks pamats turpmākai Eiropas Savienības demokratizēšanai, kas nosaka tādu pilnvaru sadali starp Komisiju un Parlamentu, kurā ir vairāk ņemtas vērā šo abu iestāžu attiecīgās spējas.

Šis pamatnolīgums ir īpaši svarīgs, jo tas ir pirmais kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas Parlamentam piešķir lielākas pilnvaras, jo īpaši likumdošanas līmenī.

Es uzskatu, ka saskaņā ar šo jauno pamatnolīgumu Parlaments būs aktīvāks partneris Eiropas projekta veidošanā, jo tas varēs pilnīgāk, efektīvāk un atbildīgāk īstenot savas pilnvaras.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Lai gan Figueiredo kundzes ziņojumā ir ierosināti būtiski pasākumi attiecībā uz minimālo ienākumu garantēšanas nozīmi nabadzības novēršanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā Eiropā, man žēl, ka lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu nebija prasīgāki. Tā kā es esmu sociālists, es patiešām uzskatu, ka, lai efektīvi novērstu nabadzību, kas skar 17 % Eiropas iedzīvotāju, ir jāpieņem pamatdirektīva.

Šajā mana kolēģa, Frédéric Daerden, ierosinātajā pamatdirektīvā būtu noteikts princips, kas paredzētu atbilstošu minimālo ienākumu līmeni Eiropā, ko noteiktu, pamatojoties uz visām dalībvalstīm kopējiem kritērijiem un saskaņā ar valstu kolektīvo sarunu praksēm un valstu tiesību aktiem. Mūsu pienākums ir vēlēties panākt vairāk ceļā uz sabiedrībai draudzīgāku Eiropu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Līdz Lisabonas līguma stāšanās spēkā un līdz jaunā tiesiskā pamata noteikšanai Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantam, līgumos Eiropas Savienības iestādes īpaši netika mudinātas slēgt iestāžu nolīgumus. Ar šiem nolīgumiem nevar grozīt primāro tiesību aktu noteikumus, bet ar tiem bieži vien tos padara skaidrākus.

Es esmu pārliecināts, ka šis projekts skaidri atspoguļo Lisabonas līgumā paredzēto institucionālo līdzsvaru. Es dodu savu piekrišanu, jo šis nolīgums ievieš skaidrus un būtiskus uzlabojumus attiecībās ar Komisiju. Tāpat kā visi nolīgumi, galīgais teksts ir drīzāk kompromiss abu pušu starpā; tomēr šis galīgais kompromiss nodrošina līdzsvarotu izvērtēšanu un pieņemamu un konsekventu Lisabonas līguma piemērošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Rangel kunga ziņojumā ir norādīti Eiropas Parlamentam vissvarīgākie pārskatītajā pamatnolīgumā ietvertie sasniegumi šādās jomās.

Attiecībā uz likumdošanas procedūru un plānošanu un savstarpējo sadarbību ir palielināta Parlamenta iesaistīšanās, Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli, un Komisija apņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar jebkuru pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu.

Parlamentārās uzraudzības jomā tas ietver sīki izstrādātus noteikumus par Komisijas locekļu dalību vēlēšanu kampaņās, Komisijas pienākumu noskaidrot Parlamenta viedokli, ja tā vēlas pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, un par izpilddirektoru amata kandidātu pienākumu ierasties uz uzklausīšanām atbildīgajās Parlamenta komitejās.

Tajā ir izklāstīts arī pienākums sniegt informāciju un noteikta prasība attiecībā uz Komisijas locekļu klātbūtni Parlamentā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Stājoties spēkā, Lisabonas līgums ir piešķīris jaunas tiesības gan Eiropas Komisijai, gan Eiropas Parlamentam. Pamatnolīguma grozītā teksta projekts ir izstrādāts, efektīvāk īstenojot izmaiņas, kas izriet no līguma, kura pamatā ir šo abu iestāžu attiecības. Ar to ievieš pozitīvas izmaiņas likumdošanas procesā, parlamentārajā uzraudzībā un pienākumā sniegt informāciju. Tas ir būtisks progress attiecībās ar Komisiju un svarīgs solis ceļā uz ciešāku sadarbību. Informācijas apmaiņa un konstruktīvs dialogs mums atļaus panākt efektīvākus un pārredzamākus rezultātus, kas ir būtiski, raugoties no visu to ES iedzīvotāju viedokļa, kurus mēs pārstāvam. Tāpēc es uzskatu, ka ir tik svarīgi, ka nolīgumā prioritāte ir piešķirta Komisijas locekļu dalībai plenārsēdēs un citās sanāksmēs, kas saistītas ar Parlamenta darbību. Mani īpaši priecē tas, ka Komisija ir apņēmusies cieši sadarboties ar Parlamentu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, ko sākotnēji ierosinājuši iedzīvotāji.

Pateicoties tam, mēs, Parlamentā, varam būt tuvāk saviem iedzīvotājiem, kas stiprinās mūsu demokrātiju. Tomēr, lai efektīvi strādātu ES iedzīvotāju interesēs, Komisijai jāpiešķir Parlamenta deputātiem novērotāja statuss visās starptautiskajās konferencēs un, ja iespējams, vēl vairāk jāatvieglo mūsu klātbūtne citās svarīgās sanāksmēs, kā arī jāinformē Parlaments par Komisijas sarunu nostājām šajās sanāksmēs un konferencēs.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumu A7-279/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Šis jaunais pamatnolīgums par attiecībām, iespējams, var nostiprināt Lisabonas līguma sasniegumus, un tas var būt būtisks solis uz priekšu. Īpaši svarīgi ir grozījumi, ar kuriem uzlabo tiesas procedūras un pastiprina parlamentāro uzraudzību. Es piekrītu visiem tiem grozījumiem, kas palīdz uzlabot informācijas apmaiņu un veicina efektīvas attiecības starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Ir svarīgi nodrošināt, lai šajās iestāžu partnerattiecībās būtu pēc iespējas mazāk birokrātijas. Šis jaunais attiecību pamatnolīgums regulē īpašās partnerattiecības starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vissvarīgākās partnerattiecības no visām ir partnerattiecības starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Eiropas Savienībai ir vairāk jācenšas rast kopīgu nostāju ar saviem iedzīvotājiem un pierādīt savu nozīmi to ikdienas dzīvē.

Referents pareizi norādīja, ka šis nolīgums rada „jaunu institucionālo līdzsvaru”, t. i., ir visām pusēm labvēlīgs kompromiss. Tomēr ir jomas, kurās Eiropas Savienība nevar piekrist nekādiem kompromisiem, proti, cilvēka pamattiesību un brīvību jomā. Lielākas pilnvaras nozīmē lielāku atbildību. Viena lieta ir runāt par kopējām vērtībām, bet šo vērtību īstenošana un aizstāvēšana ir pavisam kas cits. Ja tas netiks panākts, vairākas Eiropas Savienības institucionālās sistēmas nozares nevarēs pilnībā izmantot savu potenciālu. Lai Eiropas Savienība būtu vienots spēks, tai jābūt uzticamai.

Ziņojums: Paulo Rangel (A7-0278/2010)

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Tagad, kad ir pieņemts pārskatītais pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, dabiski, ka nākamais solis ir pielāgot Parlamenta Reglamentu iepriekšminētajam pamatnolīgumam. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu grozījumiem Parlamenta Reglamentā, kas veikti, to pielāgojot pārskatītajam pamatnolīgumam par Parlamenta un Komisijas attiecībām. Ņemot vērā Komisijas gatavību sniegt vairāk informācijas Parlamenta deputātiem, pastāv vienošanās, ka deputātiem ir pienākums ievērot Parlamenta noteikumus par konfidenciālas informācijas apstrādi. Lai Komisija varētu sniegt informāciju deputātiem, ir nepieciešams, lai atbildīgās komitejas un attiecīgā gadījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas nolūkā nodrošināt, lai Parlamentam nekavējoties un regulāri, vajadzības gadījumā konfidenciāli, tiek sniegta pilnīga informācija par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp sarunu norāžu teksta projektiem un pieņemto tekstu galīgajām redakcijām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta un Komisijas attiecības ir krietni mainījušās, un Parlamentam ir lielākas pilnvaras dažādos jautājumos, jo īpaši tajos, kas ir saistīti ar parastu likumdošanas procesu, un budžeta jautājumos, un lielāka loma ES ārpolitikā. Šīs izmaiņas nozīmē, ka Eiropas sabiedrībai tagad ir jauna loma lēmumu pieņemšanā ES līmenī. Tāpēc ir vajadzīgs un ir lietderīgi pielāgot Reglamentu pārskatītajam pamatnolīgumam par Parlamenta un Komisijas attiecībām.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc pārskatītā pamatnolīguma par Parlamenta un Komisijas attiecībām pieņemšanas ir dabiski, ka šim pārskatītajam pamatnolīgumam par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām ir jāpielāgo Reglaments, nodrošinot, ka iespējams nekavējoties pieņemt pamatnolīgumu, lai to varētu piemērot pēc vajadzības, kas tādējādi tiks garantēts. Tā kā šiem abiem ziņojumiem ir kopīgs pamats, es atbalstu arī otro ziņojumu.

  Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Rangel kunga ziņojumā ir norādīti Eiropas Parlamentam vissvarīgākie pārskatītajā pamatnolīgumā ietvertie sasniegumi šādās jomās.

Attiecībā uz likumdošanas procedūru un plānošanu un sadarbību ir palielināta Parlamenta iesaistīšanās, Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli, un Komisija apņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar jebkuru pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu.

Attiecībā uz parlamentāro uzraudzību tajā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas locekļu dalību vēlēšanu kampaņās, Komisijas pienākumu noskaidrot Parlamenta viedokli, ja tā vēlas pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, un par izpilddirektoru amata kandidātu pienākumu ierasties uz uzklausīšanām atbildīgajās Parlamenta komitejās.

Tajā ir izklāstīti arī pienākumi sniegt informāciju un prasību attiecībā uz Komisijas locekļu klātbūtni Parlamentā.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumu A7-278/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

Ziņojumi: Paulo Rangel (A7-0279/2010), (A7-0278/2010)

  Bairbre de Brún un Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumiem A7-0278/2010 un A7-0279/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

  Joe Higgins (GUE/NGL), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Rangel kunga ziņojumiem A7-0278/2010 un A7-0279/2010. Lai gan ziņojumos ir minēti daudzi pasākumi, piemēram, Parlamenta lomas palielināšana Komisāru rīcības kodeksu izstrādē un starptautiskās sarunās, es noteikti nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumiem A7-0278/2010 un A7-0279/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Paulo Rangel kungs piedāvā veikt ļoti svarīgus grozījumus Eiropas Parlamenta reglamentā. Iespējams, ka tieši pateicoties šiem precizējumiem Eiropas Parlamenta darba reglamentā, tiks nodrošināts, ka problēmas, par kurām notiek debates, tiks risinātas ātrāk. It sevišķi gribētos, lai Eiropas Parlamenta lēmumi un rekomendācijas tiktu izpildīti ES dalībvalstīs. Tikai tad, kad mēs sakārtosim savas mājas, ES rekomendācijām attiecībā uz trešajām valstīm būs krietni lielāks spēks. Piemēram, joprojām nav izpildītas 2004. gada 11. marta Eiropas Parlamenta rezolūcijas rekomendācijas par nepilsoņu situāciju Latvijā. Es ceru, ka pārskatītais Eiropas Parlamenta reglaments palīdzēs ES institūcijām tikt skaidrībā ar cilvēku pamattiesību pārkāpumiem Latvijā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot šo nolīgumu, Parlaments ir „uzlabojis” un „stiprinājis” pats sevi un ir palielināta Eiropas Savienības demokratizācija. Šā ziņojuma pieņemšana ir spēcīgs signāls par vēlmi nostiprināt varas dalīšanas principu. Pamatnolīgumi ir ļoti svarīgi, jo tajos ir definētas Parlamenta un Komisijas attiecības laikā, kad Parlaments ir ieguvis lielākas pilnvaras, jo īpaši likumdošanas procesā, kas tagad ir tādas pašas kā Padomei. Patiešām, neraugoties uz papildu un piemērošanas līgumiem un protokoliem, bija nepieciešami tādi tiesību akti, kuru mērķis būtu tieši noteikt un labāk definēt dažus jautājumus. Es īpaši priecājos par to, ka pamatnolīgums ievieš skaidrību jautājumos, kas saistīti ar abu iestāžu politisko atbildību, informācijas apriti, ārējām attiecībām, paplašināšanos un starptautiskiem nolīgumiem, budžeta īstenošanu, Komisijas politisko un likumdošanas programmu un Eiropas Savienības daudzgadu programmu, Komisijas likumdošanas pilnvarām un tās īpašo pilnvaru izmantošanu, ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību un Komisijas dalību Parlamenta darbā.

Ziņojums: Ingeborg Gräßle, Crescenzio Rivellini (A7-0263/2010)

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo regulu. Tajā ir ietvertas tehniskas, finansiālas un administratīvas detaļas un izskaidrotas iestāžu attiecības, kādām jāpastāv starp šo Eiropas dienestu un tā struktūrām. ES ir vēlējusies un joprojām vēlas būt ietekmīgs, atzīts ārpolitikas dalībnieks. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgas arī normas un Eiropas regulas, kas būtu pielāgotas šim darbam.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Kad izveidoja Eiropas Ārējās darbības dienestu, bija jāgroza Finanšu regula, lai uzlabotu EĀDD īstenošanas kontroli un uzraudzību.

I Gräßle un C. Rivellini ziņojums paredz palielināt budžeta un finansiālo atbildību, uzlabot pārredzamību un veicināt EĀDD efektivitāti. Ierosinātie uzlabojumi palīdzēs radīt finansiālās integritātes kultūru, lai vairotu uzticību pienācīgai EĀDD darbībai.

Es arī atzinīgi vērtēju tās ziņojuma daļas, kurās ir prasīts Parlamentam piešķirt būtiskas kontroles pilnvaras. Tātad es piekrītu referentiem, kuri pieprasa, lai Parlaments varētu pilnībā izmantot savas budžeta izpildes apstiprināšanas tiesības un lai delegāciju vadītāji iesniedz savus ziņojumus par budžeta īstenošanu Budžeta kontroles komitejai.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par lielāko daļu šajā ziņojumā ietverto priekšlikumu, kuru mērķis ir Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) nodrošināt finansiālās integritātes kultūru, kas vajadzīga, lai ticētu nevainojamai un neapšaubāmai EĀDD darbībai nākotnē. Darbinieku atšķirīgā pieredze bagātinās EĀDD ar atšķirīgām korporatīvajām kultūrām, un pakāpeniski tam būs jāizveido sava korporatīvā kultūra. Nosakot šā jaunā dienesta struktūru, ir svarīgi izstrādāt tā finanšu noteikumus un no paša sākuma paredzēt maksimālus drošības pasākumus, lai finansiālais godīgums kļūtu par EĀDD korporatīvās kultūras sastāvdaļu. Es vēlos arī uzsvērt, ka, lai nodrošinātu demokrātisku uzraudzību un vairotu Eiropas iedzīvotāju uzticību savām Eiropas iestādēm, katru gadu Parlamentam jāiesniedz apliecinājuma paziņojums par Eiropas Savienības delegācijās izveidotajām iekšējās vadības un kontroles sistēmām.

  Marielle De Sarnez ( ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) tagad ir pienācīgi izveidots, lai kļūtu par funkcionējošu diplomātisko korpusu. Parlaments nodrošināja, lai 60 % personāla būtu no Eiropas iestādēm, kas nodrošinās zināmu neatkarību no dalībvalstīm. Tika ieviests ģeogrāfiskā līdzsvara princips, lai garantētu atbilstošu un būtisku visu dalībvalstu valstspiederīgo klātbūtni.

Šis balsojums ir stiprinājis Parlamenta lomu: Parlamenta Ārlietu komiteja patiešām uzklausīs Eiropas Savienības delegāciju vadītājus, kas iecelti stratēģiski svarīgajos reģionos. Turklāt Parlamentam būs tiesības pārraudzīt, kā tiek izmantots EĀDD budžets, un tā personālam būs jāsaņem īpaša apmācība budžeta vadībā.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamentam ir lūgts paust savu viedokli par Ingeborg Gräßle un Crescenzio Rivellini iesniegto regulas projektu attiecībā uz Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izveidi Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD).

Ir neiespējami atbalstīt tāda nākamā Eiropas diplomātiskā dienesta izveidi, kas būs Komisijas administratīvajā, budžeta un politiskajā kontrolē. Francijai, kas var lepoties ar senāko diplomātisko dienestu pasaulē, būs atkal jānodod diplomātiskās prerogatīvas Eiropas Savienībai, kuras iedzīvotājiem tās nostāja ir pilnīgi vienaldzīga.

Šis diplomātiskais dienests, kuru ar tādu entuziasmu pieprasīja Komisija, būs pilnīga atkāpšanās no valstu mantojumiem. EĀDD amatpersonas nevarēs saņemt norādījumus no dalībvalstīm, un viņiem būs jāstrādā, lai Eiropas Savienība gūtu lielāku labumu, kas kaut ko nozīmē vienīgi pašiem eirokrātiem.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs! Es vienmēr esmu iebildusi pret EĀDD veidošanu, un nekas nemainīs manu viedokli par to. Bet es zinu solījumus, kas tika doti, kad ES sāka savu pārliecināšanas kampaņu, lai gūtu atbalstu EĀDD.

Mums teica, ka EĀDD neradīs izdevumus budžetā. Kā ir pašlaik? Tagad tas ir vēl viens ES solījums, kam ir tikai tukša skaņa. Pašlaik budžeta deficīts ir 34 miljoni, jo ir vajadzīgs vēl vairāk personāla un ir radušās citas darbības uzsākšanas izmaksas, un EĀDD pat vēl nedarbojas!

EĀDD ir vēl viens piemērs, kad ir izniekota nodokļu maksātāju nauda tāda dienesta izveidei, ko lielākā daļa vēlētāju negrib, bet ko tiem uzspiež birokrāti, kuri ES vajadzībām cenšas izspiest aizvien vairāk un vairāk naudas no valstu valdībām. Šāda birokrātija ir nepieļaujama un šajā ekonomikas krīzes laikā ir jāsamazina, nevis jāpalielina.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides dēļ pēc tam, kad dalībvalstis pieņēma Lisabonas līgumu. Šai jaunajai struktūrai nav paredzēts budžets, tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi. Asimilējot EĀDD kā iestādi, tās budžets var būt autonoms, un tas var segt pats savas administratīvās izmaksas saskaņā ar Parlamenta īstenojamo budžeta izpildi.

Es ceru, ka EĀDD veiks savas darbības kompetentā, efektīvā, mūsdienīgā un, pats svarīgākais, nekonkurējošā veidā un tajā būs dalībvalstu diplomātiskie pārstāvji. Šajā jautājumā Komisija ir norādījusi, ka tā vēlas nodrošināt, lai EĀDD var izpildīt šo uzdevumu veikt vienotus ārpolitikas pasākumus, nemazinot finanšu pārvaldības pareizumu, pārskatatbildību un Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Es ceru, ka tā patiešām būs.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) nākotnē paudīs Eiropas Savienības ārpolitikas nostājas. Šajā dienestā mūsu atšķirīgās nostājas paudīs viena balss, sūtot spēcīgu vēstījumu, un ir svarīgi, lai mēs to atbalstītu. Lai EĀDD varētu efektīvi strādāt, ir vajadzīga efektīva finanšu kontrole. Vislielāko iespējamo kontroli var nodrošināt vienīgi tad, ja EĀDD ir Komisijas sastāvdaļa. Skaidri sadalot tiesības un pienākumus, būs iespējams netraucēti strādāt. Es atbalstu Gräßle kundzes un Rivellini kunga veiksmīgo ziņojumu un, protams, nobalsoju par šo konstruktīvo Eiropas Parlamenta ieguldījumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Gräßle kundzes un Rivellini kunga ziņojumu par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt finanšu integritāti, lai nodrošinātu pienācīgu un pārredzamu Eiropas iestāžu vadību. Šā jaunā diplomātiskā dienesta izveide, ko paredz Lisabonas līgums, ir liels solis Eiropas Savienībai, kam galu galā var būt izdevīga vienota diplomātiskā struktūra, kuras uzdevums ir atvieglot tos pasākumus, kuru mērķis ir konsekventākas, drošākas un efektīvākas Eiropas Savienības ārējās attiecības. Visbeidzot ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas Ārējās darbības dienests pats pārvaldīs savu administratīvo budžetu un būs arī atbildīgs par tām darbības budžeta daļām, kas atbilst tā pilnvarām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunajam Eiropas Ārējās darbības dienestam, kas izveidots pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, ir vajadzīgs budžets, lai tas varētu veikt savas darbības un sasniegt līgumā norādītos mērķus. Paturot to prātā, ir jāgroza noteiktas normas atbilstošajā finanšu regulā, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret šo Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju, jo tāda dienesta izveide, kādu viņi vēlas finansēt, ir vēl viens solis ceļā uz Eiropas Savienības ārpolitikas militarizēšanu. Papildus maniem iebildumiem pret šo militāro ārpolitikas filosofiju iemesls, kāpēc es balsoju pret, ir tas, ka visā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides procesā nav ievēroti pārredzamības un demokrātijas pamatprincipi. Šā dienesta veidošana un finansēšana neietver stingru Eiropas Parlamenta kontroli pār personāla atlasi un finansēšanu, kas nozīmē, ka EĀDD darbībā satraucoši trūkst demokrātiskuma un pārredzamības. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot ierosināto EĀDD struktūru, Eiropas Parlaments nokļūst sekundārā, mazāk svarīgā lomā ES ārpolitikā, pret ko es un mana grupa noteikti iebilstam. Tāpēc es balsoju pret. Es nevaru atbalstīt ierosināto budžetu šāda veida dienestam, kas ir militāri tendēts.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Papildus dubultajām struktūrām, ko izveidos Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), nevajadzīgi un birokrātiskā veidā palielināsies arī personāla izmaksas, kas ir tik raksturīgs ES. Ticiet vai neticiet, bet no 1643 amata vietām, kas 1. decembrī tiks izveidotas EĀDD, 50 ir ģenerāldirektoru amata vietas, un sākumā katram ģenerāldirektoram būs pakļauti ne vairāk kā 30 darbinieki. Kad būs izveidota galīgā struktūra, arī tad to nebūs pat 80. Iepriekšminētie ģenerāldirektori vidēji pelnīs EUR 17 000 mēnesī. Nākamajā līmenī zem šiem ģenerāldirektoriem būs 224 direktori un 235 nodaļu vadītāji. Turklāt joprojām nav definēti konkrēti EĀDD personāla uzdevumi un mērķi. Mēs vēlamies, lai ES būtu spēcīga balss pasaulē, bet tam noteikti nav vajadzīgs uzpūsts administratīvais aparāts, kas ES iedzīvotājiem izmaksās miljardus dublētu struktūru dēļ un kura personālam šis būs ļoti ienesīgs ienākumu avots. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski – (LT) Sarunās ar Eiropas Padomes un Komisijas pārstāvjiem Parlamentam un jo īpaši Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas biedriem izdevās panākt, lai ES jaunā diplomātiskā dienesta budžets tiktu izlietots pārredzamāk. Parlaments katru gadu apstiprinās šā dienesta budžeta izpildi, un Komisijai būs regulāri jāsniedz deputātiem sīka informācija par tā izdevumiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērts, ka, nodarbinot ES dalībvalstu iedzīvotājus, tiktu nodrošināts lielāks ģeogrāfiskais aptvērums un jēgpilna visu dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvība.

Es piekrītu referentam, ka mums jācenšas nodrošināt, lai darbinieki tiktu izvēlēti atbilstoši to spējām un lai tiktu ievērota arī dzimumu līdztiesība. Ir svarīgi, lai Eiropas Ārējās darbības dienests, kuram jāsāk darbība 1. decembrī, ātri sāktu strādāt efektīvi un, pats svarīgākais, pārstāvētu ES un vajadzības gadījumā atsevišķu valstu intereses.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) pats vadīs savu administratīvo budžetu un būs atbildīgs par to. Faktiski, izveidojot jaunu dienestu un jo īpaši izstrādājot tā finanšu noteikumus, jau pašā sākumā ir jāparedz atbilstoši drošības pasākumi.

Tāpēc, lai veicinātu to finansiālo godīgumu, ir svarīgi nodrošināt, lai netraucēti mijiedarbotos dažādi par finanšu jautājumu pārraudzību atbildīgie dienesti, jo īpaši ES delegācijās. Pastiprinot šos drošības pasākumus, mēs ceram vairot Eiropas iedzīvotāju uzticību Eiropas iestādēm. Tātad šajā priekšlikumā izklāstīto strukturālo uzlabojumu mērķis ir panākt finansiālo integritāti, lai iegūtu uzticību netraucētai un neapšaubāmai EĀDD darbībai.

  Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ceļš nebija gluds, bet, pateicoties Parlamenta pūliņiem, ES Ārējās darbības dienests tagad var kļūt par efektīvākas un pareizākas ES ārpolitikas virzītājspēku. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka lielākoties ir atrisināti pamatjautājumi, par kuriem bažījās Zaļie — piemēram, par dzimumu līdztiesību un kopīgu apmācību, lai veidotu korporatīvo solidaritāti — un ka Parlamentam būs lielākas tiesības demokrātiskā veidā uzraudzīt EĀDD darbību, īpaši jau ieviešot atsevišķas budžeta pozīcijas ES galvenajiem aizjūras pasākumiem. Parlamentam izdevās arī aizsargāt Kopienas metodi un, pateicoties Zaļajiem, arī attīstības prioritātes.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Lai starptautiskā mērogā varētu efektīvāk pārstāvēt Eiropas valstu intereses, ārpolitikas pasākumi iepriekš jāapspriež un pēc tam vienotā nostājā par tiem jāpaziņo pasaulei. Tagad Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) veidošana ir mēģinājums radīt vienotu satvaru Savienības ārpolitikas instrumentiem — esošie resursi tiek apkopoti un papildināti ar jauniem resursiem. Ņemot vērā, ka šī struktūra ir jauna, ir jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz pārredzamību un budžeta un finanšu pārskatatbildību. Tā kā Parlamenta pilnvaras attiecībā uz budžetu ietver arī EĀDD budžetu, šis dienests jāintegrē Komisijas struktūrā. Citādi būs neiespējami apstiprināt budžeta izpildi līgumu nozīmē. Budžeta lēmējiestādēm iesniedz arī gada darbības pārskatus.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0288/2010)

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Arī es, tāpat kā mani kolēģi, uzskatu, ka EĀDD jānodrošina autonomija Eiropas amatpersonu Civildienesta noteikumu jomā. Es atbalstu normu, kas nosaka, ka ES amatpersonām un pagaidu darbiniekiem, kuri agrāk strādājuši dalībvalstīs vai diplomātiskajos dienestos, jānodrošina vienādas tiesības un viņiem jābūt tiesīgiem pieteikties darbam citos amatos. Es ceru, ka tiks pieņemti darbinieki, kas pārstāvēs visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un ar to es domāju jaunās dalībvalstis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests ir būtisks instruments tādai ES, kas ir atvērtāka pasaulei un spēj slēgt auglīgas vienošanās ar daudziem un dažādiem reģioniem un valstīm. Lai šis dienests darbotos, ir svarīgi tā amatpersonām noteikt pienācīgas funkcijas un izskaidrot amatpersonu statusu un to pagaidu darbinieku statusu, kas iepriekš strādājuši dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, kuriem šajā Eiropas Ārējās darbības dienestā ir kādas funkcijas. Šie Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumi pierāda, ka tie tāpēc ir pamatoti. Es ceru, ka šis dienests darbosies tandēmā ar valstu diplomātiskajiem dienestiem un kļūs par pozitīvu faktoru, kas uzlabos valstu dienestu darbības rezultātus. Es ceru, ka, nosakot Eiropas politikas galvenās prioritātes, netiks ignorēts to ārpolitikas komponents un ka darbības laikā dienests neignorēs nedz Eiropas valodu būtisko lomu vispārējā saziņā, nedz arī globālās Eiropas valodas, kas ir vispiemērotākās tiešai saziņai ar lielu pasaules daļu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests tagad ir Eiropas administrācijas daļa: tas ir atvērts, efektīvs un neatkarīgs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu. Grozot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, es vēlos uzsvērt, ka ES amatpersonām un pagaidu darbiniekiem, kas iepriekš strādājuši dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, ir paredzēts vienlīdzīgs statuss, jo īpaši attiecībā uz tiesībām veikt uzdevumus ar vienādiem nosacījumiem, un veicinot vienlīdzīgas iespējas tam dzimumam, kura pārstāvju skaits dienestā varētu būt nepietiekams.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā par Rapkay kunga ziņojumu 2010. gada 20. oktobrī es atturējos. Es pilnībā atbalstu Eiropas Ārējās darbības dienesta veidošanu un augstu vērtēju Elmar Brok un citu to deputātu centienus, kuriem izdevās ieviest veiksmīgu līdzsvaru Augstās pārstāves sākotnēji iesniegtajā projektā. Mans nolūks bija pievērst jūsu uzmanību faktam, ka grozījums par ģeogrāfisko pārstāvību, ko atbalstīja AFET un BUDG komitejas, nav pieņemts JURI komitejā. Tāpēc es šaubos, vai šā ziņojuma galīgā redakcija var Eiropas Parlamentam būt tiesiskais pamats attiecībā uz ģeogrāfisko līdzsvaru.

  Andrey Kovatchev (PPE), rakstiski. – (BG) Es vēlu veiksmi jums, lēdija Ashton, un jaunajam EĀDD, uz kuru mēs liekam lielas cerības, ka īstenosies vēl viens eiropiešu sapnis, un ceru, ka Eiropa uzrunās pasauli, paužot spēcīgu, autoritatīvu nostāju. To vēlas lielākā daļa deputātu. Jūs varat būt droša, ka mēs jums palīdzēsim.

Es vēlos paskaidrot, kāpēc atturējos balsojumā par grozījumiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos. Es uzskatu, ka norādītie mērķi ģeogrāfiskā līdzsvara ziņā jaunajai iestādei ir labvēlīgi. Mums ir vajadzīgs ļoti kvalificēts diplomātiskais dienests, kurā strādā cilvēki no visām dalībvalstīm, lai varētu uzlabot ES pārstāvību pasaulē.

Es esmu pārliecināts, ka šis dienests darbosies veiksmīgi, ja tas izmantos visu dalībvalstu pieredzi. Es apzinos, ka dalībvalstu skaits kopš Eiropas integrācijas procesa sākuma ir palielinājies vairāk nekā četras reizes. Ir saprotams, ka jaunuzņemtās valsis pašlaik ir mazāk pārstāvētas. Tomēr ir jābūt apņēmībai to novērst un skaidri formulētiem tiesību aktu tekstiem.

Es ticu jūsu vairākkārt paustajai vēlmei un apņēmībai strādāt, lai šajā jaunajā dienestā panāktu īstu, atbilstošu ģeogrāfisko pārstāvību, lai jūs varētu būt visas ES Augstā pārstāve. Mēs ļoti uzmanīgi vērosim dienesta darbību.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es novērtēju to, ka mums izdevās grozījumu veidā ziņojumā iekļaut dažus drošības pasākumus, kas garantēs, ka, aizpildot amata vietas Eiropas Ārējās darbības dienestā, dažu dalībvalstu amatpersonas nebūs izdevīgākā situācijā nekā citu valstu amatpersonas. Galu galā Eiropas Savienības ārpolitika ir tikai viena noteikta joma, un tāpēc papildus kvalifikācijai un plašai ģeogrāfiskajai pārstāvībai jāpiemēro princips, saskaņā ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienesta personālā būs pienācīgi pārstāvētas visu dalībvalstu amatpersonas. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka Parlaments ir ierosinājis svītrot normu, kas atļāva bez konkursa izsludināšanas pārcelt ierēdņus no Padomes vai Komisijas uz vakantajām amata vietām Eiropas Ārējās darbības dienestā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti. Tātad Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības nolūkā EĀDD jāuzskata par ES iestādi. Paturot to prātā, ES amatpersonām un pagaidu darbiniekiem no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem vajadzētu būt vienādām tiesībām un pienākumiem un pret viņiem būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme, jo īpaši attiecībā uz tiesībām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ieņemt visus amatus. Tāpēc ir vajadzīgs šajā rezolūcijā paredzētais grozījums.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Es atbalstīju šo ziņojumu, pirms kura notika nopietnas debates galvenokārt saistībā ar amatu ieņemšanu Eiropas Ārējās darbības dienestā. Šo debašu galvenais iemesls bija ģeogrāfiskā līdzsvara princips, princips, kuru kopā ar iestāžu un dzimumu līdzsvara prioritātēm galu galā iekļāva ziņojumā mazāk kategoriskā veidā.

Bez šaubām jaunās dalībvalstis nav pilnībā apmierinātas, bet tomēr ir labi, ka ir panākts kompromiss, un mums jātic, ka nākotnē to varēs pārskatīt, lai panāktu vēl godīgākus nosacījumus. Tālab mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka atsevišķu dalībvalstu norīkotajiem diplomātiem būtu līdzīga un augsta kvalifikācija. Tomēr mums jāpriecājas, ka esam spēruši svarīgu soli ceļā uz vienotu un efektīvu ES pārstāvību ārvalstīs, jo, ņemot vērā esošās un gaidāmās problēmas, šis ir viens no vissvarīgākajiem ES politikas aspektiem.

  Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs ar lielu balsu vairākumu esam pieņēmuši kompromisa pakotni, kura atspoguļo Zaļo nostāju un kuras izstrādē mūsu grupa sniedza būtisku ieguldījumu.

  György Schöpflin (PPE), rakstiski. – Deputātus no jaunajām dalībvalstīm apbēdina tas, ka nav noteikts juridiski saistošs pienākums ievērot ģeogrāfisko līdzsvaru Eiropas Ārējās darbības dienestā. Patiešām ir iekļauti vairāki politiski apliecinājumi, ka tiks ņemtas vērā jauno dalībvalstu intereses. Tomēr, lai cik arī pozitīva nebūtu politiskā apņemšanās, ir nožēlojami, ka nav juridiskas normas. Bez juridiskas normas ir grūti saprast, kā balsotāji jaunajās dalībvalstīs jutīs, ka tiem ir pašiem savs dienests. Tāpēc vairāki no mums nevēlas pilnībā atbalstīt Rapkay kunga ziņojumu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs tuvojamies diezgan haotiska darba beigām saistībā ar to, kādam jābūt Eiropas Ārējās darbības dienestam, par kuru mēs gatavojamies balsot šodien. Mēs jau esam daudz runājuši par ilgtspējīgu attīstību dzimumu līdztiesības un ģeogrāfiskajā ziņā un daudz arī par personāla pieņemšanas pārredzamību, kuras pamatā būtu iepriekš definētas normas un noteikumi, bet vissvarīgākais jautājums ir tas, cik labs un efektīvs būs šis EĀDD, un tieši tādēļ, runājot par personāla pieņemšanu darbā, ir tik svarīgi meritokrātiskie kritēriji. Es vēlos uzsvērt prasību (patiesībā vajadzību) nodrošināt, lai šajā dienestā piedalās darbinieki no konkrētajām nozarēm atbilstošajiem Eiropas Komisijas direktorātiem, kā arī no Padomes un Parlamenta.

Svarīga ir nevis Eiropas iestāžu pārstāvība, bet gan tas, ka šīm personām jābūt atbilstoši kvalificētām dažādās ES darbības jomās, piemēram, sarežģītajos enerģētikas, tirdzniecības lauksaimniecības un citu jautājumu aspektos, nemaz nerunājot par cilvēktiesībām un terorisma apkarošanu. Es bažījos, ka vairumam EĀDD darbā iesaistīto cilvēku būs vispārīgas diplomātiskās prasmes un viņi neorientēsies sarežģītos faktiskos jautājumos, kas tiem būs jārisina.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Atturēšanās balsojumā nav risinājums. Tie, kuri atturas, rīkojas nepareizi. Es uzskatu, ka rezolūcijā kopumā ir vairāk labu pasākumu nekā pasākumu, kas ir mazāk vērtīgi. Mums ir vajadzīgs Eiropas Ārējās darbības dienests. Tam darbs jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai palielinātu Eiropas svarīgumu pasaulē.

Pieņemtajā rezolūcijā ir teikts, ka dienestā būs pārstāvētas visas dalībvalstis. Tagad mums jārūpējas, lai tas patiešām notiktu. Tas rada uzticību Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides procesam. Man jāatgādina, ka Eiropas Savienība ir veidota uz savstarpējas uzticēšanās pamata, un Polija no tā ir daudz ieguvusi. Es ļoti uzmanīgi vērošu šo procesu.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Vēl pirms gada ģeogrāfiskā līdzsvara jēdziena ieviešana debatēs par Eiropas Ārējās darbības dienestu radīja milzīgus iebildumus, pat Eiropas Parlamentā. Šodien neviens vairs neapšauba, ka tā ir problēma, kas jārisina. Visos svarīgākajos ar EĀDD saistītajos dokumentos atrodamā apņemšanās veikt pasākumus, lai nodrošinātu visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzīgu pārstāvību jaunajā ES diplomātiskajā dienestā ir veiksmīgs iznākums. 2013. gadā plānotajā pārskatīšanā mēs varēsim izvērtēt, vai šie pasākumi ir veikti.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Rezultāti balsojumam par Repkay kunga ziņojumu parāda, ka liela daļa deputātu no jaunajām dalībvalstīm vai nu atturējās, vai balsoja pret to. Es biju viens no tiem deputātiem, kas atturējās. Man bažas radīja galvenokārt pieticīgais formulējums attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara principu nodarbinātības politikā un nākamā Eiropas Ārējās darbības dienesta personālā. Šajā ziņojumā nav paredzēts ieviest juridiski saistošu apņemšanos nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru EĀDD, tādējādi paļaujoties vienīgi uz politiskiem solījumiem, ko devuši galvenie ES ārpolitikas lēmumu pieņēmēji. Šā iemesla dēļ vairums jauno dalībvalstu nejūtas pārliecinātas, ka nākamajā EĀDD tiks pienācīgi piemērots ģeogrāfiskā līdzsvara princips. Ir nožēlojami, ka referents piekrita šādam minimālam formulējumam, bet vēl lielākas bažas rada Padomes nevēlēšanās skaidri atbalstīt šo saistošo apņemšanos. Es aicinu Padomi un Komisiju rūpīgi pārskatīt rezultātus balsojumam par šo ziņojumu un dot solījumu ievērot ģeogrāfiskā līdzsvara principu, pieņemot darbā EĀDD personālu. Viena no deputātu prioritātēm būs uzmanīga sekošana šim procesam nākotnē.

Ziņojums: Roberto Gualtieri, László Surján (A7-0283/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo es piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai ES būtu spējīga izmantot visus ārējās darbības instrumentus ar vienotas struktūras palīdzību, un ka budžeta līdzekļu nodrošināšana 2010. gadā, lai izveidotu šādu struktūru sākotnējā posmā, ir šā ziņojuma politiskais mērķis

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas izveidots, pamatojoties uz Lisabonas līgumu. Nav pieņemams nedz finansiāls, nedz cita veida atbalsts šim dienestam, jo tas izmanto gan sabiedrības, gan militāros resursus nepārdomātiem Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumiem, kas galu galā novedīs pie vēl lielākas Eiropas Savienības militarizēšanās. Tajā pašā laikā tas traucē Eiropai paust neatkarīgu un miermīlīgu nostāju, risinot starptautiskas problēmas. Tas iemet Eiropu spriedzes virpulī un izšķirošās, militārās intervencēs kara zonās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kļūst nepieciešams pieņemt budžeta instrumentus jaunai struktūrai — Eiropas Ārējās darbības dienestam. Tomēr es uzskatu, ka ir pamatoti centieni nodrošināt pienācīgus līdzekļus tā iespējām un faktiskai un efektīvai darbībai saskaņā ar iecerēto, kā arī efektīvu izmaksu uzraudzību.

Šā dienesta faktiskās pastāvēšanas pirmajās dienās Eiropas iestādēm un dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība EĀDD, jo tās var pienācīgi uzraudzīt tā darbības un konstatēt galvenās problēmas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis budžeta grozījumu priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai atvieglotu Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un darbību. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, un ir svarīgi nodrošināt tā īstenošanu, ievērojot efektīvas Eiropas resursu pārvaldības principus, tajā pašā laikā uzsverot labu izmaksu un ieguvumu attiecību, kā arī prasību ierobežot budžetu, ņemot vērā finanšu krīzes atstāto iespaidu uz valstu finansēm.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, kas ir vēl viens solis ceļā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un izmantošanu, konsekventi ievērojot mūsu nostāju, jo mēs iebilstam pret šā dienesta veidošanu. Šim Lisabonas līguma galvenajam jautājumam un Eiropas Savienības federālisma pamatelementam nākotnē būs vajadzīgs vairāk nekā 5000 cilvēku 130 ES vēstniecībās dažādās valstīs.

Tā būs diplomātiska megastruktūra, kurai nenovēršami būs pakārtoti pārstāvji un dalībvalstu intereses un kura tām (un arī Parlamentam) uzspiedīs to varu intereses, kas nosaka ES virzienu. Turklāt nav garantiju, ka EĀDD nebūs saistīta ar militārām vai izlūkošanas struktūrām. Tāpēc pastāv satraucošas bažas par ES un starptautisko attiecību militarizēšanu, pret ko mēs noteikti cīnīsimies.

Tā kā ES budžets ir ārkārtīgi samazināts, būtu jājautā arī, no kādām iemaksām segs šos izdevumus. Tas viss notiek laikā, kad krīzes ietekme palielinās un tā sauktās taupības politikas rada milzīgu spiedienu uz valstu budžetiem, kad samazina algas un sociālos pabalstus un palielina nodokļus, ar kuriem apliekami ar darbu gūtie ieņēmumi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc grozījumiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un grozījumiem Finanšu regulā, kuru mērķis ir šajos dokumentos ietvert Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, tagad ir jāapstiprina budžets tā pienācīgai darbībai. Tādēļ, lai šis dienests pienācīgi darbotos un sasniegtu tos mērķus, kuru vārdā to izveidoja, tam ir jāpiešķir pietiekams budžets nolūkā nodrošināt cilvēku un materiālos resursus, kas tam vajadzīgi, lai labi veiktu savas darbības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret šo Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju, jo tāda dienesta izveide, kādu viņi vēlas finansēt, ir vēl viens solis ceļā uz Eiropas Savienības ārpolitikas militarizēšanu. Papildus maniem iebildumiem pret šo militāro ārpolitikas filosofiju iemesls, kāpēc es balsoju pret, ir tāds, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides procesā nav ievēroti pārredzamības un demokrātijas pamatprincipi. Šā dienesta veidošana un finansēšana neietver stingru Eiropas Parlamenta kontroli pār personāla atlasi un finansēšanu, kas nozīmē, ka EĀDD darbībā satraucoši trūkst demokrātiskuma un pārredzamības. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot ierosināto EĀDD struktūru, Eiropas Parlaments nokļūst sekundārā, mazāk svarīgā lomā ES ārpolitikā, pret ko es un mana grupa noteikti iebilstam. Tāpēc es balsoju pret. Es nevaru atbalstīt ierosināto budžetu šāda veida dienestam, kuram ir militāra tendence.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Noteikti jāapsver, tieši kādam jābūt veidojamajam Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD). Sistēma, kurā 50 ģenerāldirektoriem katram sākotnēji būtu 30 un vēlāk labi ja 80 darbinieku, nozīmē uzpūstu un dārgu administrāciju.

Tāpat ir gaidāms, ka EĀDD izveide radīs veselu paaugstinājumu vilni. Tomēr dažos jautājumos vēl nav rasta pietiekama skaidrība. Iepriekš ļoti rūpīgi jāpārbauda iespējamā ietekme uz ēku izmaksām. Nav ņemti vērā citi faktori, piemēram, pienācīgas nozīmes piešķiršana vācu valodai kā darba valodai, kas noteikts līgumos. Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka pašreizējā redakcijā EĀDD finansējums ir jānoraida.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo es piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai ES būtu spējīga izmantot visus ārējās darbības instrumentus ar vienotas struktūras palīdzību, un ka šā ziņojuma politiskais mērķis ir budžeta līdzekļu nodrošināšana 2010. gadā, lai izveidotu šādu struktūru sākotnējā posmā.

  Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Izveidojot Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ir jāgroza gan 2010. gada budžets, gan ierosinātais 2011. gada budžets. Budžetā jāizveido jauna iedaļa X, un 2010. gada budžets jāgroza tā, lai nodrošinātu papildu 100 amata vietas amatu sarakstā un finansējumu 70 papildu līgumdarbiniekiem. Vajadzīgo līdzekļu lielāko daļu vienkārši pārvietos no Eiropadomes, Padomes iedaļas un Komisijas iedaļas. Ārlietu komitejā (AFET) valda sajūta, ka Augstā pārstāve baronese Ashton nav pilnībā izpildījusi solījumus, ko tā deva EP attiecībā uz EĀDD izveidi. AFET uzskata, ka ir jākonsultējas ar Parlamentu jautājumos par personāla komplektēšanas prioritātēm dienestā (piemēram, par ģeogrāfisko līdzsvaru) un ka dzimumu līdzsvara jautājums EĀDD darbā pieņemšanas procedūrā ir labāk atrisināts. No Green/ALE grupas viedokļa raugoties, tas, ka līdz šim brīdim baronese Ashton nav pārcēlusi Komisijas personālu DG RELEX, kas atbildīgs par miermīlīgu attiecību veidošanu un reaģēšanu krīzes situācijās, uz EĀDD, ir uzskatāms par lielu trūkumu, jo īpaši tāpēc, ka Augstā pārstāve Parlamentam bija garantējusi šo pārcelšanu.

Ziņojumi: Ingeborg Gräßle, Crescenzio Rivellini (A7-0263/2010), Bernhard Rapkay (A7-0288/2010), Roberto Gualtieri, László Surján (A7-0283/2010)

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs noteikti iebilstam pret Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Ārlietas un diplomātija ir jomas, kas saistītas ar valsts suverenitāti, un tāpēc mēs balsojām pret visiem ziņojumiem par šo jautājumu.

Kopēja ārpolitika, ko īsteno tikai Eiropas Savienības interesēs, noteikti — ātrāk vai vēlāk — nonāks pretrunā vienas, vairāku vai visu dalībvalstu pamatinteresēm. Piemēram, gadījumā, ja radīsies konflikts, kurā valstis tiks aicinātas iesaistīties, bet iedzīvotāji pret to iebildīs. Vai arī, ja tiks īstenota īpaši naidīga vai īpaši labvēlīga politika pret valsti vai valstu grupu, kas būs pretrunā dažu diplomātisko dienestu senām tradīcijām vai dažu dalībvalstu būtiskām interesēm.

Vēl ļaunāk, līgumi jau patlaban paredz, ka, lai kas arī notiktu, visas šīs situācijas ir pakļautas citām saistībām vai ierobežojumiem vēl augstākā, iespējams, globālā, līmenī, proti, NATO, ANO un kas to lai zina kādā vēl līmenī! Tāpēc šajā gadījumā pat netiek ierosināts izveidot spēcīgu un neatkarīgu diplomātisko dienestu, bet gan instrumentu, lai nodrošinātu pakļautību ar Eiropu nesaistītām struktūrām.

Ziņojums: László Surján (A7-0281/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā saskaņā ar ierosināto finansiālās palīdzības sadalījumu pa gadiem uzraudzības pasākumiem banānu nozarē 2010. gadā bija plānots piešķirt EUR 75 miljonus, un lielāko daļu šīs finansiālās palīdzības, proti, EUR 55,8 miljonus, nodrošināja apropriāciju pārvietojumi budžeta 4. izdevumu kategorijā, un tā kā 2011. gadā 4. izdevumu kategorijā pieejamie līdzekļi ir tikai EUR 875 530, mēs piekrītam Parlamenta ierosinājumam aicināt Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu, lai nodrošinātu pārējo finansējuma daļu EUR 74 124 470 apmērā. Šāds priekšlikums ir jāiesniedz, jo finansiālā palīdzība uzraudzības pasākumu īstenošanai banānu nozarē ir vajadzīga, un it īpaši jāņem vērā tas, ka, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savu ietekmi kā globāla dalībniece, jānodrošina Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ĀKK banānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākās labvēlības režīmu (MFNT). Mēs vēlamies arī norādīt, ka ir pilnīgi loģiski īstenot šo priekšlikumu, jo šie pasākumi ir paredzēti iestāžu nolīguma par elastības instrumenta izmantošanu 27. punktā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu tam, ka nedrīkst apšaubīt Eiropas Savienības finansiālās palīdzības nepieciešamību ĀKK banānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākās labvēlības režīmu, un nedrīkst vilcināties ar budžeta līdzekļu piešķiršanu. Tāpēc es piekrītu Komisijas priekšlikumam grozīt Regulu (EK, Euratom) Nr. 1905/2006, lai laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM), kuriem atvēlētā budžeta līdzekļu kopsumma ir EUR 190 miljoni, vajadzības gadījumā nodrošinātu EUR 10 miljonu papildu finansējumu, ja būs pietiekamas rezerves.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Banānu nozare ir īpaši svarīga nozare vairākiem Eiropas Savienības reģioniem, it īpaši Francijas aizjūras departamentiem un teritorijām; tieši tāpēc, ņemot vērā Latīņamerikas valstu konkurētspēju, ko pastiprina patlaban apspriestie nolīgumi, Parlaments ir pieņēmis finansēšanas pasākumus, lai palīdzētu šai novājinātajai nozarei.

Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai tiktu izmantots elastības instruments, lai nodrošinātu finansējuma daļu EUR 74,12 miljonu apmērā. Tas ir spēcīgs Parlamenta signāls Komisijai un Padomei, kas paredzēja tikai EUR 18,3 miljonus. Tā ir arī iespēja Parlamentam uzsvērt, ka ir pienācis laiks izbeigt izmantot Eiropas Savienības ārējai darbībai paredzēto budžetu, lai finansētu papildu pasākumus banānu nozarē. EUR 190 miljonu atbalsts, kas apsolīts laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam, būs jāfinansē ar jauniem līdzekļiem, un tieši to Parlaments pieprasīs jaunā finanšu plāna īstenošanas laikā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ierosina grozīt Regulu (EK, Euratom) Nr. 1905/2006, lai laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam nodrošinātu finansējumu papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM), kuriem atvēlētā budžeta līdzekļu kopsumma ir EUR 190 miljoni. Saskaņā ar ierosināto finansiālās palīdzības sadalījumu pa gadiem 2010. gadā bija plānots piešķirt EUR 75 miljonus. Ir vērts pieminēt, ka 4. izdevumu kategorijā pieejamā rezerve ir tikai EUR 875 530. Lielāko daļu šīs finansiālās palīdzības (EUR 55,8 miljonus no EUR 75 miljoniem) 2010. gadā nodrošina apropriāciju pārvietojumi budžeta 4. izdevumu kategorijā, un ierosinājums pārvietot apropriācijas attiecas uz instrumentiem un darbībām, kurus Eiropas Savienība un jo īpaši Eiropas Parlaments ir atzinuši par ļoti nozīmīgiem. Turklāt, pieņemot pašlaik spēkā esošo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), netika prognozēts, ka būs nepieciešama finansiāla palīdzība papildu pasākumiem banānu nozarē. Taču nedrīkst apšaubīt to, ka Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ĀKK banānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākās labvēlības režīmu (MFNT), ir nepieciešama, un nedrīkst vilcināties ar budžeta līdzekļu piešķiršanu. Tāpēc es piekrītu referenta ierosinātajam budžeta grozījuma Nr. 3/2010 projektam.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojuma mērķis ir noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu finansiālu palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), kuras ietekmēs banānu tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un 11 Latīņamerikas valstīm par banānu tirdzniecības liberalizāciju, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība apņemas nepiemērot kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumus banānu importam tās teritorijā.

Parakstot Ženēvas nolīgumu, kas paredz šādu liberalizāciju, Eiropas Savienība apņēmās novirzīt ĀKK valstīm EUR 200 miljonus, lai kompensētu minētā pasākuma ietekmi uz šo valstu eksportu uz Eiropas Savienību. Tajā laikā mēs kritizējām šo nolīgumu, jo uzskatījām, ka tas galvenokārt nodrošinās ieguvumu starptautiskiem uzņēmumiem ASV, kuri dominē pasaules tirgū šajā nozarē.

Vairākas ĀKK valstis, kā arī vairāki banānu ražotāji šajās valstīs pauda satraukumu par nolīguma ietekmi, jo uzskatīja, ka EUR 200 miljoni nav pietiekama summa, lai atlīdzinātu visus nolīguma radītos zaudējumus. Patlaban ziņojumā ir noteikts, ka „budžeta līdzekļu kopsumma ir EUR 190 miljoni, vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu finansējumu EUR 10 miljonu apmērā, ja būs pietiekamas rezerves”. Turklāt netika izteikti pienācīgi brīdinājumi par nolīguma ietekmi uz banānu ražotājvalstīm un reģioniem Eiropas Savienībā, piemēram, Madeiras autonomo reģionu. Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies balsojumā par šo ziņojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2010 projektu, III iedaļa — Komisija paredz piešķirt jaunus līdzekļus, lai finansētu papildu pasākumus banānu nozarē ĀKK valstīs (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs). Komisijas priekšlikums, kas patiesībā izstrādāts, neiesaistot nevienu budžeta iestādes struktūru, paredz pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas regulā rezervēs iekļaut EUR 75 miljonus. Es vēlos norādīt, ka Parlaments un Padome nav panākuši vienošanos šajā jautājumā. Patiesībā Parlaments apsvēra iespēja izmantot elastības instrumentu, kas izrādījies lieliski piemērots līdzīgu situāciju risināšanai, jo attiecīgie līdzekļi ir pieejami izmantošanai un ir juridiskais pamats to darīt. Taču Padomei bija cits priekšlikums, jo dalībvalstis nevēlējās izmantot elastības instrumentu, un tāpēc palielinājās to ieguldījuma daļa. Šo iemeslu dēļ Budžeta komiteja atzina, ka nav iespējams panākt vienošanos par 2010. gada budžetu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība vienmēr ir centusies palīdzēt jaunattīstības valstīm, it īpaši ĀKK valstīm. Īpašais jautājums, kas tiek risināts šajā budžeta grozījuma priekšlikumā, attiecas uz ĀKK banānu ražotājvalstīm. Šis īpašais atbalsts tiek īstenots kā liberalizācija banānu tirdzniecībā starp Eiropas Savienību un 11 Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm. Mēs uzskatām, ka šāda veida atbalsts ir labāks un efektīvāks par tiešo atbalstu, kad līdzekļi tiek piešķirti, neievērojot piesardzību. Sniedzot atbalstu banānu nozarei šajās valstīs, mēs palīdzam tām attīstīt ekonomiku, radīt darbavietas un cīnīties pret nabadzību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pastāv uzskats, ka, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, jānodrošina, lai pēc iespējas vairāk līdzekļu būtu pieejami Eiropas Savienības prioritāšu 2010. gadam finansēšanai. Tas tika izdarīts, veicot apropriāciju pārvietojumus budžetā. Izstrādājot pašlaik spēkā esošo daudzgadu finanšu shēmu, finansiāls atbalsts papildu pasākumiem banānu nozarē netika paredzēts.

Mums tiek paziņots, ka, lai mazinātu PTO līmenī īstenotās tirdzniecības liberalizācijas un ar to saistītās vislielākās labvēlības režīma tarifu samazināšanas ietekmi, tiks saglabāts Eiropas Savienības finansiālais atbalsts ĀKK valstīm, kuras piegādā banānus. It īpaši laikā, kad Eiropas Savienība pati cīnās pret ekonomikas krīzi, šāda veida elastības instrumenta izmantošana jānoraida.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tirdzniecības noteikumu izmaiņu dēļ, it īpaši saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju PTO ietvaros, ĀKK banānu eksportētājvalstīm piemērojamā preferenču robeža ir radījusi negatīvas sekas.

Tāpēc Eiropas Komisija ierosina atbalstīt galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, ieviešot papildu pasākumus banānu nozarē (BAM) un 4 gados (no 2010. līdz 2013. gadam) atvēlot budžeta līdzekļu kopsummu EUR 190 miljonu apmērā. Šādas palīdzības mērķis ir palīdzēt ĀKK banānu eksportētājvalstīm īstenot pielāgošanās programmas. Lai gan jautājums par banānu nozari tiek risināts jau ilgu laiku, BAM finansēšana joprojām ir problemātiska.

Komisija un Padome daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam 4. izdevumu kategorijā nav paredzējušas līdzekļus šā jautājuma risināšanai, un Attīstības komiteja uzskata, ka priekšlikums neatbilst DFS 4. izdevumu kategorijai noteiktajiem griestiem, un aicina Komisiju veikt tekstā būtiskus grozījumus vai aizstāt to ar citu tekstu.

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2011. finanšu gads

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīta par 2011. gada budžeta projektu, ko šodien izskatām, jo tā pamatā patiešām ir noteiktās prioritātes. Pirmo reizi, risinot šos jautājumus, Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā Padomei. Šis ir pirmais budžets pēc Lisabonas līguma noslēgšanas. Šā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā krīzi Eiropā, ir svarīgi, lai saskaņošanas procedūra būtu veiksmīga. Ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībai nodrošināt budžetu, lai varētu īstenot prioritāros virzienus un jaunās tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar Līgumu. Ir svarīgi cīnīties par mūsu pārliecību un par tālredzīgu budžetu krīzes laikā. Parlamenta priekšlikums atspoguļo šo mērķi. No otras puses, Padomes ierosinātās summas liecina par pieticīgajiem budžetiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taču Eiropas Savienībai jāspēj reaģēt uz būtisko problēmu radītajām politikas izmaiņām. Eiropas Savienības pienākums ir piedāvāt vērienīgu Eiropas budžetu, kas var palīdzēt nodrošināt ekonomikas atlabšanu. Tikai stiprinot tādas jomas kā zinātne un inovācijas un veicinot ekonomikas izaugsmi un vairāk un labāku darbavietu radīšanu, mēs varam padarīt Eiropu par pievilcīgāku vietu, kur dzīvot un strādāt.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. – (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, balsojām par 700., 701. un 706. budžeta grozījumu. Mēs balsojām „par”, neskatoties uz to, ka piezīmēs noteikts, ka Eiropas Savienībai būtu jāvirzās uz mazu oglekļa izmešu daudzumu radošu ekonomiku. Mēs labi zinām, ka kodolenerģijas atbalstītāji cenšas izmantot šo terminu, lai slēptu to, ka viņi patiesībā runā par ekonomiku, kurā kodolenerģija ir būtisks enerģijas avots. Mēs vēlamies uzsvērt, ka, mūsuprāt, tā ir patiešām slikta ideja — izmantot Eiropas Savienības līdzekļus kodolenerģijas attīstībai, un ar šādu piebildi mēs balsojām par grozījumu.

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Balsojumā par Eiropas Savienības 2011. gada budžetu Dānijas Liberālās partijas pārstāvji balsoja pret vairākiem grozījumiem, kuri saistīti ar finansējuma atcelšanu eksporta kompensācijām. Izdevumi eksporta kompensācijām ir paredzēti tiesību aktos, un tāpēc tās tiks maksātas neatkarīgi no tā, cik liela summa ir paredzēta budžetā. Taču, ja Eiropas Savienības budžetā izdevumi nebūs paredzēti, tos būs jāsedz atsevišķām dalībvalstīm. Laikā, kad valstu budžeti tiek samazināti, būtu ekonomiski bezatbildīgi apgrūtināt dalībvalstis ar šiem lielajiem papildu izdevumiem. Dānijas Liberālā partija ir gandarīta par Eiropas Savienības eksporta subsīdiju būtisko samazinājumu pēdējos gados un turpinās darbu, lai panāktu izmaiņas saistītajos tiesību aktos un lai būtu iespējams turpināt subsīdiju pakāpenisku samazināšanu. Dānijas Liberālā partijas pārstāvji balsoja arī pret nostādni, kas liedz izmaksāt īpašu piemaksu par vēršiem, ko izmanto vēršu cīņās.

Dānijas Liberālā partija balsoja pret šo priekšlikumu tāpēc, ka šo piemaksu maksā tikai Dānijā, Zviedrijā un Slovēnijā, kur, kā mēs zinām, vēršu cīņas netiek rīkotas. Visbeidzot Dānijas Liberālās partijas pārstāvji balsoja pret 300 miljonu Dānijas kronu novirzīšanu Eiropas piensaimniecības fondam. Pēdējā gada laikā piena produktu cenas ir pieaugušas, un, ņemot to vērā, Komisija ir secinājusi, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošiem noteikumiem, nebūs iespējams veikt izmaksas no šī fonda.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par budžeta grozījumu, kas 2011. gada budžetā paredz finansējumu Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL). Es atzinīgi vērtēju balsojumu plenārsēdē, kas, 611 deputātiem balsojot „par”, 38 deputātiem balsojot „pret” un 6 deputātiem atturoties, nostiprina Parlamenta nostāju attiecībā uz CEPOL. Parlaments patiešām piešķirs rezervētās apropriācijas, ja saņems apmierinošu informāciju no aģentūras par 2008. gada budžeta izpildi.

Šīs prasības ir skaidri noteiktas: informēt Parlamentu par OLAF izmeklēšanas rezultātiem; publicēt valdes locekļu sarakstu; iesniegt ārējo revidentu gala ziņojumu par izmantotajām apropriācijām, lai finansētu personīgos izdevumus; un veikt izmaiņas valdē, lai izvairītos no situācijas atkārtošanās nākotnē. Es patiešām ceru, ka CEPOL nekavējoties rīkosies un pierādīs, ka vēlas pilnībā sadarboties ar Parlamentu.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Spēcīgai un mūsdienīgai Eiropai vajadzīgs uz nākotni un izaugsmi orientēts budžets, taču tajā pašā laikā ekonomiskā situācija prasa, lai tiktu ievērota piesardzība un pieticība. Tāpēc mēs esam izvēlējušies ierobežojoša budžeta politiku, koncentrējoties uz lieliem ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kas veicina izaugsmi un rada darbavietas atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”. Tā kā mēs vēlamies redzēt ilgtspējīgu Eiropu ekonomikas, sociālo lietu un klimata aspektā, mēs balsojām par ieguldījumiem vidē un cilvēku kapitālā, kā arī finanšu tirgu kontroles pasākumos, vienmēr paturot prātā esošo resursu robežas.

Nepamatoti liela budžeta daļa joprojām tiek izmantota Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas īstenošanai, taču rītdienas problēmas netiks atrisinātas, piemērojot vakardienas politiku. Tāpēc mēs balsojām pret ierosināto piensaimniecības fondu EUR 300 miljonu apmērā un iesniedzām priekšlikumu atcelt Eiropas Savienības eksporta subsīdijas, piemēram, lauksaimniecības produktiem, kā arī subsīdijas tabakas audzēšanai. Tā kā šajā ekonomiski grūtajā laikā katram jāsniedz savs ieguldījums, mēs balsojām arī par Eiropas Savienības administrācijas izmaksu samazināšanu.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0284/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā euro zonas lēno atlabšanu un valsts finanšu slikto situāciju daudzās dalībvalstīs, ja budžets tiks izmantots saprātīgi, tas var veicināt ekonomikas atlabšanu, taču ir svarīgi zināt, kā to izmantot pēc iespējas efektīvāk. Attiecībā uz iedzīvotājiem ir vērts norādīt, ka ir palielināti izdevumi kategorijās „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai un „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, lai gan ir samazināts finansējums izglītībai un apmācībai. Būtiski ir palielināts Eiropas Sociālā fonda finansējums, taču diemžēl tikai 1,4 % finansējuma ir paredzēti sociālās politikas īstenošanai, un veselības aprūpei paredzētie līdzekļi salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazināti par EUR 15,77 miljoniem. Reģionālās attīstības jomā finansējums ir palielināts par aptuveni 3,2 %, un tas ir ļoti svarīgi. Attiecībā uz lauksaimniecību jānorāda, ka ļoti liela nepastāvība vērojama piensaimniecības nozarē, uzsverot, ka nepieciešama nemainīga pieeja šā jautājuma risināšanai, proti, jāizveido piensaimniecības fonds. Attiecībā uz zivsaimniecības nozari jānorāda, ka finansējums kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) diemžēl ir samazināts.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Savienības 2011. gada budžets ir izstrādāts, lai veicinātu lielo uzņēmumu ienesīgumu un atbalstītu monopolu un buržuāzisko valdību nežēlīgo uzbrukumu strādājošo darba un sociālajām tiesībām. Papildus aptuveni 5 triljoniem, ko monopolu grupām jau piešķīrušas buržuāziskās valdības, budžets tām nodrošina vēl vairāk spekulatīvā kapitāla, subsīdiju un atvieglojumu, lai stiprinātu šo grupu pozīciju nežēlīgās imperiālistu konkurences apstākļos, ar skaidru mērķi — atjaunot kapitālistisko sistēmu. Budžeta pamatprincipi ir, no vienas puses, piešķirt līdzekļus kapitāla palielināšanai un, no otras puses, samazināt jau tā niecīgos izdevumus strādājošajiem, mazajiem tirdzniecības un amatniecības uzņēmumiem, nabadzīgām vidējām lauku saimniecībām un jauniešiem un piešķirt vēl lielāku finansējumu Eiropas Savienības imperiālistiskajai intervencei un instrumentiem, ko tā izmanto, lai apspiestu un vajātu cilvēkus.

Eiropas Parlamenta, kuram, kā tiek apgalvots, Lisabonas līgums ir piešķīris lielākas pilnvaras, pirmais apstiprinātais budžets tiek cildināts tā reakcionārās būtības dēļ. Šis budžets vēlreiz pierāda, ka Eiropas Parlaments uzticīgi kalpo monopolu vajadzībām un interesēm un ar lielu nicinājumu izturas pret strādājošo un vienkāršo iedzīvotāju vajadzībām. Strādnieku un vienkāršo iedzīvotāju kustībai jāpastiprina cīņa, lai strādājošajiem nebūtu jāmaksā par kapitālistu izraisīto krīzi.

  Liam Aylward, Brian Crowley un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Pēdējos gados vērojama arvien lielāka nestabilitāte starptautiskajos piena produktu tirgos. 2010. gada budžetā paredzētais ārkārtas finansējums piensaimniecības nozarei EUR 300 miljonu apmērā bija īpašs atbalsts piensaimniekiem, kuri cieta lielus zaudējumus krīzes dēļ. Mēs balsojām par jauno budžeta pozīciju piensaimniecības fonda izveidei, lai atbalstītu inovācijas, darbības profila paplašināšanu un pārstrukturēšanu un uzlabotu piensaimnieku iespējas sarunās ar mērķi novērst pārtikas piegādes ķēdes trūkumus. Turklāt mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā pausto nostāju par atbalstu programmai „Skolas piens” un Komisijas priekšlikumu palielināt finansējumu šai programmai un programmai skolu nodrošināšanai ar augļiem.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt pārtikas piegādes drošību, aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību un nodrošināt pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem. Šajā sakarībā mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā izteikto aicinājumu Komisijai 2011. gada budžetā paredzēt rezervi, kas izmantojama, ja 2011. gadā palielinās nestabilitāte tirgū, mazināt birokrātiju un uzlabot un vienkāršot piekļuvi finansējumam.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es piekrītu kolēģiem, kuri neatbalsta Padomes ierosinātos budžeta samazinājumus. Labākais pretarguments šajā gadījumā ir situācija dalībvalstīs, kuras jau ir īstenojušas šo pasākumu valsts līmenī. Es it īpaši vēlos pieminēt Rumāniju. Spiediens uz patēriņu, ko izraisījusi tā samazināšana, nav izvedis mūs no krīzes, bet patiesībā ir radījis vēl nepieredzētu sociālo spiedienu. Tāpēc es atbalstu finansējuma palielinājumu par EUR 300 miljoniem piensaimniecības fondam. Šāda ir bijusi mana nostāja kopš Eiropas krīzes sākuma, atbalstot arī citus finanšu piešķīrumus šai produktu grupai. Es strikti atbalstu ideju izveidot Eiropas stabilizācijas mehānismu un nepieciešamību ieviest divas jaunas budžeta pozīcijas un piešķirt tām finansējumu, nevis atstāt tās tukšas, kā tas ir patlaban, lai šis Eiropas intervences instruments no teorijas kļūtu par realitāti. Es ceru, ka saskaņošanas procedūras laikā tiks ņemta vērā Parlamenta nostāja, ka tiks panākta vienošanās ar Padomi un ka mēs novembrī Eiropas Savienības 2011. gada budžetam varēsim teikt „jā”.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Parlamentā pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē ir izskatīts Eiropas Savienības 2011. gada budžeta projekts saskaņā ar jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem. Parlamenta plenārsēdē veiktās izmaiņas skaidri parāda, ka ir paaugstinājies kontroles un Eiropas Savienības demokrātiskās darbības līmenis. Es atbalstīju šo priekšlikumu ne tikai attiecībā uz demokrātisko procedūru uzlabojumiem, bet arī attiecībā uz budžeta struktūru.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu Parlamenta horizontālajām prioritātēm 2011. gadam jaunatnes, izglītības un mobilitātes jomās, kuru dažādajiem politikas virzieniem vajadzīgi īpaši starpnozaru ieguldījumi, lai veicinātu izaugsmi un attīstību Eiropas Savienībā. Es piekrītu ierosinātajam finansējuma palielinājumam visām programmām, kas saistītas ar šīm prioritātēm, proti, Mūžizglītības programmai, programmai „PESSOA” un programmai „Erasmus Mundus”. Es arī piekrītu tam, ka jauniešu nodarbinātības mobilitāte ir nozīmīgs instruments, lai nodrošinātu konkurētspējīga un dinamiska darba tirgus attīstību Eiropā, un kā tāda tā jānostiprina. Es atzinīgi vērtēju finansējuma palielinājumu Eiropas Nodarbinātības dienestam un tādējādi stingri atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā darbavieta ārvalstīs” uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt augstas kvalifikācijas darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītas programmas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Šis budžets nenodrošina to, kas Eiropas Savienībai vajadzīgs, lai izkļūtu no lejupslīdes, nodrošinātu ekonomikas atlabšanu un uzņemtos atbildību solidaritātes jomā. Šajā sakarībā es vēlos izteikt nožēlu par to, ka Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) tik vienkārši noraidīja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikumu izveidot budžeta posteni „pašu resursi”, kas tiktu finansēts no finanšu darījumu nodokļa ieņēmumiem. Šāda neatbilstība starp labējo vārdiem un darbiem ir kaut kas nedzirdēts, it īpaši ņemot vērā to, ka viņi jau mēnešiem ilgi iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem apgalvo, ka atbalsta šādu nodokli. Taču tad, kad ir jābalso un kad Eiropas Parlamentam tiek dota iespēja īstenot ieceri, tieši šie cilvēki ir tie, kuri vēlas panākt, lai šis priekšlikums tiktu noraidīts. Eiropas Savienība paplašinās, un tai tiek piešķirtas arvien lielākas pilnvaras, taču tās rīcībā esošie resursi samazinās. Tas ir negatīvs signāls Eiropas izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanai kopumā un it īpaši Eiropas iedzīvotājiem.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienības budžeta prioritātes lielākā mērā būtu vērstas uz nākotni, uzlabotu konkurētspēju, ieguldījumiem infrastruktūrā un pētniecībā, nevis uz atbalstu lauksaimniecības politikai. Mēs šodien paturējām prātā savas prioritātes, balsojot par juridisku noteiktību, finansējuma palielinājumu pētniecībai un lielāku atbalstu klimata pasākumiem, kā arī mēs balsojām par finansējuma samazinājumu lauksaimniecības subsīdijām, eksporta subsīdijām, tabakas audzēšanai un piensaimniecības fondiem. Lai gan Eiropas Savienības budžetā 2011. gadam nebija paredzētas visas prioritātes, kuras mēs būtu vēlējušies redzēt, mēs, protams, balsojām par šo budžetu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Mēs nupat pieņēmām tādu 2011. gada budžetu, kādu vēlējās redzēt Eiropas Parlaments. Šis balsojums mums ļāva vēlreiz apstiprināt prioritātes attiecībā uz trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru atbalstam pieprasīts pasākumu kopums EUR 100 miljonu apmērā, kā arī attiecībā uz piena ražotājiem, proti, mēs vēlamies panākt, lai darbību turpinātu piensaimniecības fonds.

Grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem arī turpmāk būtu jāsaņem atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, kuram būtu jākļūst par patstāvīgu fondu ar savu budžetu. Visbeidzot mēs vēlamies, lai Eiropas budžetā tiktu ieviests pašu resursu postenis un lai beidzot tiktu ieviests finanšu darījumu nodoklis.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad valstis, vietējās kopienas, nodokļu maksātāji un uzņēmumi finansiāli upurējas, Eiropas Savienība nevar tikai noskatīties šajā pašaizliedzīgajā procesā. Eiropas Savienības budžeta nesamērīgs palielinājums, ko daži vēlas panākt, nav pieņemams. Tas nenozīmē, ka ir pienācis laiks samazināt stratēģiski svarīgus izdevumus, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus, jo, pateicoties šai politikai, mēs varam būt neatkarīgi pārtikas preču piegādes jomā un gūt labumu no preču eksporta (un tādējādi arī ieņēmumiem).

No otras puses, šis ir piemērots laiks, lai pārskatītu atbrīvojumus no iemaksām, kurus vēsturisku iemeslu dēļ piemēro dažām dalībvalstīm un kuriem šodien nav pamatojuma. Pašreizējā situācijā nevar izskatīt jautājumu par Eiropas nodokli — vispirms ir jāsamazina dalībvalstu fiskālais slogs.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir izskatījis rezolūcijas projektu par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projektu.

Eiropas Savienības vispārējā budžeta izskatīšana Eiropas Parlamentā vienmēr ir ļāvusi skaidrāk saskatīt to, ka gadu gaitā šīs Eiropas Savienības pilnvaras ir paplašinātas, taču dalībvalstu suverenitāte ir ierobežota.

Šajā ziņojumā noteikts, ka fiskālo nastu nāksies uzņemties nodokļu maksātājiem. Lai gan ir skaidri redzams, ka iedzīvotāji ir vīlušies Eiropas Savienībā, tā tomēr palielina savu budžetu par 6 %, lai finansētu politikas jomas, ko sev nepamatoti piedēvējusi. Kāpēc vajadzīgs šāds palielinājums, ja 10–15 % resursu paliek neizmantoti un Komisija pieprasa visām dalībvalstīm samazināt izdevumus?

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es uzskatu, ka nav pieņemams neviens priekšlikums palielināt Eiropas Savienības budžetu, jo es saviem vēlētājiem nevaru pamatot to, kāpēc 2011. gadā Eiropas Savienības izdevumi tiek palielināti par gandrīz 6 %. Šodien Apvienotās Karalistes finanšu ministrs runā par drastiskiem valsts sektora izdevumu samazinājumiem — samazinājumiem, kurus dalībvalstīm pieprasījusi veikt Eiropas Savienība. Taču tajā pašā laikā tā pati Eiropas Savienība uzskata par pareizu palielināt savu budžetu par 6 %. Tā vien šķiet, ka Eiropas Savienības oficiālā devīze ir „dariet tā, kā es saku, nevis tā, kā es daru”. Man tas nav pieņemams.

Es nevarēšu skatīties acīs saviem vēlētājiem, no kuriem daži noteikti zaudēs darbu Apvienotās Karalistes veikto izmaksu samazinājumu dēļ, un teikt, ka Eiropas Parlamenta deputāti saprātīgi ir izlietojuši vēl vairāk viņu naudas — un atcerēsimies, ka tā ir viņu nauda —, atbalstot EĀDD, Europol un finanšu pakalpojumu regulēšanu. Un es noteikti nevarēšu pamatot arī šīs iestādes izklaidēm paredzētā budžeta palielinājumu . Tāpēc es balsoju pret šo budžetu. Lai citi pamato, kāpēc to apstiprināja.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) Spēcīgai un mūsdienīgai Eiropai vajadzīgs uz nākotni un izaugsmi orientēts budžets, taču tajā pašā laikā ekonomiskā situācija prasa, lai tiktu ievērota piesardzība un pieticība. Tāpēc es esmu izvēlējusies ierobežojoša budžeta politiku, koncentrējoties uz lieliem ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kas veicina izaugsmi un rada darbavietas atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”. Tā kā es vēlos redzēt ilgtspējīgu Eiropu ekonomikas, sociālo lietu un klimata aspektā, es balsoju par ieguldījumiem vidē un cilvēku kapitālā, kā arī finanšu tirgu kontroles pasākumos, vienmēr paturot prātā esošo resursu robežas.

Liela budžeta daļa tiek novirzīta Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Diemžēl kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējā struktūra retos gadījumos ļauj risināt nākotnes problēmas. Lauku teritoriju attīstībai ir ļoti liela nozīme. Taču eksporta subsīdiju un subsīdiju tabakas audzēšanai piešķiršana arī turpmāk nav pareizs risinājums. Tā vietā mums vajadzīgi saprātīgi nosacījumi pārtikas ražošanai Eiropā, pienācīga dzīvnieku aizsardzība un stimuli lauksaimniekiem ražot videi draudzīgu enerģiju. Tā kā šajā ekonomiski grūtajā laikā katram jāsniedz savs ieguldījums, es balsoju arī par Eiropas Savienības administrācijas izmaksu samazināšanu.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien balsojām par Eiropas Savienības 2011. gada budžeta projektu. Tas ir ierobežots budžets, taču tajā paredzēti nepieciešamie ieguldījumi pētniecībā, enerģētikā un iniciatīvās jauniešiem un tas nodrošina Eiropas Savienības jaunā Ārējās darbības dienesta un jauno finanšu uzraudzības iestāžu izveidi.

Taču tas ir arī budžets, kurā nav paredzēts pietiekams finansējums daudzām Eiropas Savienības jaunajām prioritātēm, piemēram, Eiropas Savienības jaunajai stratēģijai izaugsmei un nodarbinātībai („ES 2020”), klimata politikai un Eiropas Savienības ārpolitikai un atbalsta politikai, it īpaši atbalstam Palestīnai.

Lai samazinātu budžeta izdevumus, mēs ierosinājām samazināt Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, taču šis ierosinājums balsojumā tika noraidīts. Mēs arī balsojām par to, lai tiktu izskatīts jautājums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, tostarp finanšu darījumu nodokli. Neatkarīgi no iespējamās jaunās Eiropas Savienības ieņēmumu sistēmas veida, tai jābūt ar neitrālu ietekmi uz budžetu un jāievēro dalībvalstu kompetence nodokļu jomā.

Attiecībā uz Parlamenta budžetu mēs uzskatām, ka jāstiprina tās komitejas, kuru darba slodze palielinājusies pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tādējādi ir pietiekams pamats palielināt Parlamenta un grupu sekretariātu darbinieku skaitu. Taču mēs neuzskatām, ka ir jāpalielina arī Eiropas Parlamenta deputātu palīgu skaits. Parlaments ir pieņēmis lēmumu saglabāt rezervi deputātu palīgu atlīdzības palielināšanai, un to nevajadzētu izmantot, kamēr nav izpildīti visi priekšnosacījumi. Mēs būtu gribējuši, lai Parlamenta resursi tiktu palielināti nevis palielinot vispārējo budžetu, bet gan veicot apropriāciju pārvietojumus un pasākumus efektivitātes uzlabošanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības budžetam ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības darbības attīstībā un, it īpaši krīzes laikā, ar kohēzijas politiku saistītā finansējuma efektīvā sadalē.

Es uzskatu, ka Padomei nevajadzētu nepamatoti samazināt finansējumu, kā tas tiek darīts attiecībā uz prioritātēm, piemēram, finansējumu, kas piešķirts inovācijām un izaugsmes un konkurētspējas uzlabošanas mērķiem. Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas par 0,55 % un maksājumu apropriācijas par 2,77 %, apstiprinot galīgo budžetu EUR 141,8 miljardu apmērā saistību apropriācijām un EUR 126,5 miljardu apmērā maksājumu apropriācijām, kas var radīt īpaši negatīvas sekas, jo ietekmēs Eiropas izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpēc es atbalstu Parlamenta priekšlikumu saglabāt šīm jomām piešķirto sākotnējo finansējumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vairs netiek nošķirti obligātie un neobligātie izdevumi, un tas nozīmē, ka Parlaments un Padome kopā ir atbildīgi par visu Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumu un ka abas iestādes kopā pieņem lēmumus šajā sakarībā. Turklāt ikgadējā budžeta procedūra kļūst par īpašu likumdošanas procedūru, jo budžets tiek apstiprināts, pieņemot regulu, un tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šī procedūra ir īpaša koplēmuma procedūra vai, lai izvairītos no neskaidrībām, kopīga Parlamenta un Padomes lēmuma pieņemšana. Parlamenta ierosinātais 2011. gada budžets ir vērienīgs un saprātīgs un tajā precīzi un reālistiski ievērotas visas Parlamenta saistības. Mēs par prioritārām nosakām politikas jomas, kas saistītas ar jauniešiem, izglītību, mobilitāti, mācībām, pētniecību, konkurētspēju un inovācijām. Es vēlos uzsvērt sagatavošanas darbību, kurā biju iesaistīts personīgi, proti, pasākumu „Tava pirmā darbavieta ārvalstīs”. Tas veicina jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā un palīdz cīnīties pret bezdarbu. Šis Eiropas Savienības budžets joprojām atbilst 1 % no nacionālā kopienākuma. Tas skaidri parāda, ka, ņemot vērā nelielās rezerves izdevumu kategorijās, it īpaši izdevumu kategorijās 1A, 3B un 4, daudzgadu finanšu shēma ir jāpārskata. Skaidrs ir arī tas, ka steidzami jārīko debates par jaunu resursu nepieciešamību Eiropas Savienības budžetā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs piekrītam izteiktajai kritikai attiecībā uz Padomes patvaļīgi veiktajiem ierobežojumiem un samazinājumiem budžeta projektā, kā rezultātā 2011. gadā budžets ir par gandrīz EUR 7 miljardiem mazāks par daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2007.–2013. gadam apstiprināto. Tas ir vēl jo nepieņemamāk tāpēc, ka DFS paredzētā summa jau tā ir ārkārtīgi maza, tādējādi apdraudot ekonomikas un sociālo kohēziju jau pašā sākumā. Tādējādi budžets pastiprina Eiropas Savienības īstenotās politikas negatīvo ietekmi.

Tāpēc mēs arī uzskatām, ka ir absolūti nepieciešams rūpīgi pārskatīt budžetu, kā arī nekavējoties pārskatīt pašreizējās DFS maksimālās robežas. Neņemot vērā šīs kritiskās piezīmes, mums nav pieņemama iecere „lisabonizēt” budžetu, kā tas minēts ziņojumā, pakārtojot to Lisabonas līguma pamatvērtībām, proti, neoliberālismam, federālismam un militārismam. Citiem vārdiem sakot, būtībā pakārtojot to politikai, kas izraisīja dziļo krīzi, ko patlaban piedzīvo Eiropas darba ņēmēji un iedzīvotāji. Patiesībā, sākot jau ar nepieciešamo Eiropas Savienības budžeta nostiprināšanu, kuras pamatā būtu dalībvalstu nacionālajam kopienākumiem proporcionāli ieguldījumi, ir jāpārtrauc īstenot šī politika un patiesi jāapņemas nodrošināt kohēziju, sociālo progresu un vides saglabāšanu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgums stājās spēkā pagājušā gada 1. decembrī. Tas Eiropas Savienībai piešķir jaunas pilnvaras un tādējādi dod jaunas finansējuma izlietojuma iespējas. Neviens vai gandrīz neviens no klātesošajiem nav tik godprātīgs, lai uzsvērtu, ka ir apkaunojoši pieprasīt palielināt Eiropas Savienības budžetā veicamās iemaksas vai ieviest jaunu nodokli laikā, kad dalībvalstīm tiek pieprasīts īstenot taupības pasākumus un būtiski samazināt izdevumus sociālās aizsardzības jomā.

Francijā Eiropa rada ārkārtīgi lielas tiešās izmaksas, proti, EUR 8 miljardus gadā, un šī summa nepārtraukti palielinās. Citiem vārdiem sakot, šī summa, piemēram, atbilst lielākajai daļai summas, kuras pietrūkst sociālā nodrošinājuma izdevumu segšanai. Netiešās izmaksas ir vēl lielākas — tās rada bezdarbs, niecīgā izaugsme, uzņēmumu pārvietošana un citi ar Eiropas politiku saistītie aspekti. Eiropas budžets nepapildina valstu budžetus; tas konkurē ar šiem budžetiem un apdraud tos. Arī strukturālās politikas līdzfinansēšanas sistēmas, kas nav nekas vairāk kā tikai aizbildnieciskas attieksmes izrādīšana veicina līdzekļu izlietojumu. Atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka jau 15 gadus Eiropas Kopienu Revīzijas palāta nevar apstiprināt Komisijas īstenoto šo desmitu miljardu euro pārvaldību. Manuprāt, ir pienācis laiks izbeigt šo situāciju.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. gadam. Ja mēs vēlamies īstenot Eiropas Savienības politikas prioritātes, segt izdevumus, kas radušies saistībā ar ekonomisko krīzi un Lisabonas līguma piešķirtajām jaunajām pilnvarām, mums jāatbalsta vērienīgs budžeta projekts, kas spēj nodrošināt nepieciešamos ieguldījumus, lai radītu vairāk darbavietu un atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi, vai, citiem vārdiem sakot, budžets, kas nodrošina Eiropas vajadzības.

Padome vēlas samazināt Eiropas Savienības budžetu, jo dalībvalstīm jānovērš ievērojams budžeta deficīts. Tāpēc mēs ierosinājām jaunu budžeta pozīciju Eiropas Savienības pašu resursiem, lai budžets tik lielā mērā nebūtu atkarīgs no valstu iemaksām. Mums ir ļoti žēl, ka labējie kārtējo reizi noraidīja grozījumu, kurš aicina ieviest finanšu darījumu nodokli.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es atbalstu Eiropas Parlamenta priekšlikumus attiecībā uz 2011. gada budžeta projektu. Ziņojumā ir ņemtas vērā svarīgas politikas jomas un atsevišķi viedokļi. Parlaments atzīst, ka nākotnē Eiropas Savienība nespēs izpildīt tās vērienīgos un daudzveidīgos uzdevumus, ja tās rīcībā būs mazāk finanšu līdzekļu. Tas, pirmām kārtām, attiecas uz lauksaimniecību. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumā par 2011. gada budžetu jau ir izteiktas bažas, ka Komisijas pieņēmumi attiecībā uz neizmantoto līdzekļu sadales plānošanu un izmantošanu ir pārāk optimistiski. Lieli Eiropas pētniecības projekti ir finansiāli atkarīgi no atgūstamajām summām, kuras neviens iepriekš nevar prognozēt. Komisija tiek aicināta nodrošināt ilgtermiņa finansējumu pētniecībai un attīstībai nākotnē un izstrādāt precīzus finansēšanas plānus. Summas, kas atgūtas lauksaimniecības jomā, būtu jāizmanto to sākotnējam mērķim.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlaments nosaka, ka tā svarīgākās politikas prioritātes ir jaunieši, izglītība un mobilitāte. Arī es esmu vairākkārt uzsvēris, ka šīs prioritātes ir svarīgas un nepieciešamas Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanas stratēģijas un stratēģijas „Eiropa 2020” komponentes. Lai veicinātu Eiropas Savienības izaugsmi un attīstību, jauniešu, izglītības un mobilitātes jomā nepieciešami īpaši starpnozaru ieguldījumi, kuru pamatā ir atbilstīga politika.

Tāpēc es atbalstu nepieciešamību palielināt finansējumu visām ar šīm prioritātēm saistītajām programmām, piemēram, Mūžizglītības programmai, programmai „Cilvēki” un „Erasmus Mundus”. Vienlīdz svarīgi ir arī palielināt finansējumu Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam. Šajā sakarībā es atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā EURES darbavieta” uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt kvalificētām darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītas programmas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atsevišķajos balsojumos es balsoju pret noteikumiem, kuri, manuprāt, negatīvi ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotājus un jaunattīstības valstu iedzīvotājus. Starp tiem bija arī noteikumi par Eiropas Savienības finansējumu tabakas ražošanai, kā arī par Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijām, kas kaitē jaunattīstības valstīm. Es arī balsoju pret palielinājumu budžeta pozīcijās saistībā ar izmaksām, komandējumu un administratīvajiem izdevumiem. Taču es atzinīgi vērtēju pozitīvos aspektus, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, tostarp finansējumu mūsu reģionu ekonomiskajai attīstībai, atbalstu nozīmīgajai pētniecības un attīstības nozarei un finansējuma palielinājumu starptautiskai palīdzībai, kas atbilst Apvienotās Karalistes mērķim palielināt atbalstu attīstībai. Ņemot vērā stingros taupības pasākumu, ko īsteno Eiropas valstu valdības, es uzskatu, ka ir vajadzīgs Eiropas Savienības budžets, kas nodrošina ilgtermiņa stabilitāti. Neskatoties uz to, ka valstu valdības veic būtiskus izdevumu samazinājumus, dažos gadījumos rīkojoties īpaši tuvredzīgi, Eiropas Savienības budžets var nodrošināt stabilitāti un ilgtermiņa plānu, lai, izmantojot fondus, piemēram, struktūrfondus un Kohēzijas fondu, palīdzētu radīt darbavietas, nodrošināt darbapmācību un veicināt Eiropas valstu ekonomiku, it īpaši nodrošinot struktūrfondu pieejamību mazāk attīstītiem reģioniem, kuri cietuši visvairāk, tādējādi sekmējot ekonomikas atlabšanu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Pirmo reizi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas budžets ir pieņemts pirmajā lasījumā. Šī ir arī pirmā reize, kad Parlamentam bijusi lielāka ietekme lēmumu pieņemšanā nekā Padomei. Taču šīs paplašinātās pilnvaras jāizmanto ar augstu atbildības sajūtu un ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās krīzes radīto reālo situāciju.

Šajā sakarībā Budžeta komiteja ir sniegusi skaidru vēstījumu, aicinot ievērot pašreizējās finanšu situācijas noteiktos ierobežojumus un īstenot stingru politiku, kuras pamatā ir prioritāte veicināt izaugsmi, liekot uzsvaru uz pētniecību, inovāciju un jauniešiem. Es atzinīgi vērtēju šā Parlamenta lēmumu ievērot norādījumus, kurus sniegusi Budžeta komiteja un dalībvalstis, kuras, saņemot pārmērīgi lielus Eiropas Savienības avansa maksājumus, nereti piespiedu kārtā nonāk parādos.

Taču Eiropas Savienības budžets ir jāpārskata, ņemot vērā Lisabonas līguma piešķirtās jaunās pilnvaras un nepieciešamību pēc pašu resursiem. Risinot šos jautājumus, saskaņošanas procedūras laikā jāieņem stingra nostāja, lai nodrošinātu atbilstīgu finansiālo atbalstu tādiem vērienīgiem projektiem, kā stratēģija „ES 2020”.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Eiropas Savienības politikas jomas un radījusi jaunas kompetences jomas, proti, tādas jomas kā kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), konkurētspēja un inovācija, kosmoss, tūrisms, cīņa pret klimata pārmaiņām, sociālā politika, enerģētikas politika, tiesiskums un iekšlietas. Šīs jaunās pilnvaras prasa budžetu, kas nodrošinās to īstenošanu praksē, un tāpēc visām iestādēm ar budžeta lēmējtiesībām attiecībā uz to paplašinātajām pilnvarām finanšu jomā jārīkojas saskaņoti un konsekventi. Tāpēc mums Kopienas budžetā jānodrošina nepieciešamais finansējums 2014. gada mērķu sasniegšanai, lai netiktu apdraudēta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana. Šajā krīzes situācijā dalībvalstis neapšaubāmi pretojas iemaksu palielināšanai, taču tām jāatzīst Eiropas Savienības ieceres, un tās nevar apdraudēt līdzšinējos sasniegumus kohēzijas un integrācijas jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Viena no Lisabonas līguma ieviestajām pārmaiņām attiecās uz Eiropas Savienības finanšu struktūrām, it īpaši daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ikgadējo budžeta procedūru. Līgums piešķir DFS saistošu juridisko statusu un paredz, ka to pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu ar vienbalsīgu lēmumu pieņem Padome. Attiecībā uz lēmumiem, par kuriem abas budžeta lēmējiestādes uzņemas kopīgu atbildību, vairs netiek nošķirti obligātie un neobligātie izdevumi, un procedūra ir attiecīgi vienkāršota. Fakts, ka Parlamentam tagad ir koplēmuma tiesības attiecībā uz visu budžetu, nodrošina demokrātisku kontroli.

Ir paredzēti arī vairāki pasākumi, lai mazinātu birokrātiju. Ir svarīgi, lai tiktu nostiprinātas Eiropas Parlamenta, kas ir vienīgā tieši ievēlēta Eiropas Savienības iestāde, budžeta tiesības, lai Parlaments varētu ietekmēt nozīmīgus Eiropas Savienības lēmumus, piemēram, par prasību samazināt jaunā Ārējās darbības dienesta izmaksas. Taču es nevaru atbalstīt centralizācijas tendenci.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par budžeta projektu, jo man ir pieņemama tā kopējā nostāja un saturs. Es piekrītu tam, ka jāpārskata ierobežojumi saistībā ar Padomes veiktajiem samazinājumiem. Es uzskatu, ka šim balsojumam ir ārkārtīgi liela nozīme, un es atzinīgi vērtēju Parlamenta nostāju, kurš patiešām izmanto jaunās prerogatīvas. Patiesi, pateicoties jaunajai budžeta procedūrai, kas ieviesta, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Parlaments var apliecināt savu nozīmi un izmantot pilnvaras attiecībās ar Padomi, aizstāvot stabilu un vērienīgu budžetu, kas tajā pašā laikā ir pietiekami stingrs, apzinoties to, ka, lai atjaunotu Eiropas Savienības ekonomiku, kurai nopietns pārbaudījums bija nesenā ekonomiskā un finanšu krīze, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi nozīmīgākajās nozarēs, piemēram, pētniecībā un tehnoloģiju inovācijā.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Sākotnējais budžeta projekts, ko Budžeta komiteja iesniedza Kultūras un izglītības komitejai, nebija pieņemams, jo tajā nebija ņemti vērā vērienīgie pasākumi stratēģijas „ES 2020” būtiskāko mērķu sasniegšanai izglītības, mācību un mobilitātes jomā. Precīzāk, atbildīgā komiteja sākotnēji pieņēma Komisijas un Padomes nostāju un ierosināja uz laiku apturēt apropriācijas mūžizglītībai, izglītībai un jauno uzņēmēju programmām. Taču iepriecina tas, ka, ņemot vērā iebildumus un Kultūras un izglītības komitejas locekļu izteiktās bažas par izglītības un mācību politikas ierobežošanu, it īpaši laikā, kad bezdarbs pieaug un rada problēmas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Budžeta komiteja iesniedza nepieciešamos grozījumus, kurus es atbalstīju, un palielināja sākotnēji iecerētās apropriācijas (piemēram, pozīcijā 150202 „Mūžizglītības programmas”).

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu Parlamenta horizontālajām prioritātēm 2011. gadam jaunatnes, izglītības un mobilitātes jomās, kuru dažādajiem politikas virzieniem vajadzīgi īpaši starpnozaru ieguldījumi, lai veicinātu izaugsmi un attīstību Eiropas Savienībā. Es piekrītu ierosinātajam finansējuma palielinājumam visām programmām, kas saistītas ar šīm prioritātēm, proti, Mūžizglītības programmai, programmai „PESSOA” un programmai „Erasmus Mundus”.

Es arī uzskatu, ka jauniešu nodarbinātības mobilitāte ir nozīmīgs instruments, lai nodrošinātu konkurētspējīga un dinamiska darba tirgus attīstību Eiropā, un kā tāda tā jānostiprina. Es atzinīgi vērtēju finansējuma palielinājumu Eiropas Nodarbinātības dienestam un tādējādi stingri atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā darbavieta ārvalstīs” uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt augstas kvalifikācijas darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītas programmas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) EUR 142 650 miljardi — šādu 2011. finanšu gada budžetu šodien pusdienlaikā pieņēma Eiropas Parlaments. Budžets ir ierobežots, un tas ir gandrīz identisks Eiropas Komisijas ierosinātajam budžetam, kas pieņemts, ievērojot taupības principu. Taču mēs visi zinām, ka Eiropa nespēj strādāt vairāk un labāk, ja tās rīcībā ir mazāks finansējums.

Tieši tāpēc es kopā ar vairākiem citiem deputātiem un arī komisāru finanšu plānošanas un budžeta jautājumos Lewandowski kungu aicinu Eiropas Savienību paredzēt tās pašu resursus. Tas būtu finanšu mehānisms, kas garantētu autonomiju un elastību attiecībā uz dalībvalstīm, kuras krīzes un citās situācijās jau sen nevēlas Eiropai piešķirt līdzekļus tās mērķu īstenošanai. Es uzskatu, ka ir vismaz divi iemesli, kāpēc nevajadzētu samazināt Eiropas budžetu.

Pirmais ir saistīts ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas jaunajām pilnvarām ārpolitikas, enerģētikas, finanšu uzraudzības jomās, kas ir tikai dažas no jaunajām kompetences jomām. Otrais iemesls ir saistīts ar jauno stratēģiju 2020. gadam, kuras mērķis ir Eiropā atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi, īstenot lielus projektus un nodrošināt inovāciju. Tie ir jauni uzdevumi un pilnvaras, kurām nepieciešams pienācīgs finansējums. Tādējādi mēs nonākam pie vienīgā iespējamā risinājuma — Eiropas Savienības tieša finansēšana.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šā gada debatēs par budžetu jau atkal tiek uzsvērta nepieciešamība vienoties par patiešām vajadzīgo Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu. Ikgadējie strīdi par budžetu starp Eiropas iestādēm, veicina haotisku lēmumu pieņemšanu un rada asas domstarpības, no kurām varētu tik viegli izvairīties, ja tiktu izmantota pašu resursu sistēma, piemēram, iegūstot daļu no ieņēmumiem, piemērojot Eiropas Savienības finanšu darījumu nodokli, nodokli par aviācijas degvielu vai tā saukto „oglekļa nodokli”, lai papildinātu Eiropas Savienības budžetu. Neskatoties uz to, šodienas balsojums pārliecinoši nodrošina līdzsvaru starp papildu vajadzībām, ko paredz Lisabonas līgums, vienlaikus ierobežojot Eiropas Savienības budžeta palielinājumus, risinot pašreizējās finansiālās problēmas.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es atturējos pieņemt lēmumu par Parlamenta ierosināto budžeta projektu. Pozitīvi ir vērtējams atbalsts programmai Daphne, kas paredzēta, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Es esmu gandarīta arī par to, ka Parlaments noraida Komisijas un Padomes priekšlikumu samazināt finansiālo atbalstu palestīniešu pašpārvaldei. Taču es vēlos norādīt, ka, manuprāt, Parlaments rīkojas bezatbildīgi, paredzot Eiropas Savienības sistēmai un sev tik lielas summas, piešķirot finansējumu programmām un subsīdijām un finansējumu birokrātijai, neskatoties uz to, ka dalībvalstis ir spiestas veikt drastiskus izdevumu samazinājumus, lai nodrošinātu atbilstību Stabilitātes paktam — citiem vārdiem sakot, neoliberālam paktam, kuru atbalsta Parlamenta vairākums.

Lielākais ieguvējs ir lauksaimniecības nozare, it īpaši attiecībā uz EUR 300 miljonu lielā piensaimniecības fonda izveidi. Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, šo lēmumu būs ārkārtīgi grūti paskaidrot tiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, kuri rīko demonstrācijas arvien vairāk valstu. Kāpēc viņiem būtu jācieš no tā, ka Eiropas Savienības sistēmas budžeta izdevumi tiek plānoti, ignorējot reālo situāciju?

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ir pirmais Eiropas Savienības budžets, par kuru nobalsots saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem jau pirmajā lasījumā. Lai gan vēl ir jāsaskaņo vairāki delikāti aspekti saistībā jautājumiem, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, piešķīrumi kohēzijai un lauksaimniecībai, es šo priekšlikumu vērtēju atzinīgi.

Apstiprinātais dokuments atbilst Komisijas sākotnējam priekšlikumam attiecībā uz sadaļu par kohēziju izaugsmei un nodarbinātībai pēc tam, kad Padome bija samazinājusi paredzēto summu. Lai gan finansējums 2011. gadam jau ir noteikts daudzgadu finanšu shēmā (DFS), un tā maksimālā robeža ir EUR 50,65 miljardi pašreizējās cenās, ir vērts atzīmēt referentes piezīmi, ka šajā izdevumu pozīcijā būs vajadzīgs lielāks finansējums.

Es atzinīgi vērtēju arī piešķīrumus sadaļā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā paredzēts finansējums lielākajai daļai Parlamenta priekšlikumu, piemēram, priekšlikumiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un programmām jauniešiem, izglītībai un mobilitātei.

Es balsoju par šo dokumentu, neskatoties uz to, ka tajā nav ņemti vērā Eiropas Tautas parijas grupas (EPP) priekšlikumi par intervences pasākumiem saistībā ar graudaugu, piena un piena produktu, un sausā piena uzglabāšanu, kurus diemžēl noraidīja Lauksaimniecība un lauku attīstības komiteja (AGRI).

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Atturēšanās no balsošanas nav risinājums. Tie, kuri atturas, vienmēr rīkojas nepareizi. es uzskatu, ka rezolūcijā kopumā pozitīvi vērtējamo pasākumu ir daudz vairāk par tiem, kuri ir mazāk vērtīgi. Mums ir vajadzīgs Eiropas Ārējās darbības dienests. Tam būtu jāsāk strādāt pēc iespējas drīzāk, lai palielinātu Eiropas nozīmi pasaulē.

Pieņemtajā rezolūcijā noteikts, ka dienestā būs pārstāvētas visas dalībvalstis. Tagad mums jānodrošina, lai tas tā patiešām būtu. Tādējādi tiktu veicināta uzticība Ārējās darbības dienesta izveides procesam. Būtu jāatceras, ka Eiropas Savienības izveides pamatā bija savstarpējās uzticēšanās princips un ka Polija no tās ir guvusi lielu labumu. Es ļoti rūpīgi sekošu līdzi šim procesam.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju 2011. gada budžeta pozitīvos aspektus, kuri cita starpā ir finansējums Velsas ekonomiskajai attīstībai, atbalsts pētniecībai un attīstībai un starptautiskais atbalsts. Es atzīstu, ka papildu izdevumus radīs Eiropas Ārējās darbības dienests un jaunās Eiropas uzraudzības iestādes, un šādus izdevumus Padomē atbalsta visas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste. Taču mani satrauc izdevumi vairākās jomās, kurās netiek sasniegti gaidītie rezultāti vai kuras negatīvi ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotājus vai jaunattīstības valstu iedzīvotājus. Šādi izdevumi ietver Eiropas Savienības finansējumu alkohola un tabakas ražošanai, kas ir pretrunā Eiropas Savienības mērķiem veselības jomā, un Eiropas Savienības eksporta subsīdijas, kas nodara kaitējumu jaunattīstības valstīm, kā arī palielinājumu budžeta pozīcijās saistībā ar izmaksām, komandējumu, publicēšanas un citām administratīvajām izmaksām. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā svarīgāk kā jebkad agrāk ir balstīt izdevumus uz mūsu prioritātēm, cīnoties pret nelietderīgo un pārmērīgo līdzekļu izlietojumu citās nozarēs. Es nevarēju balsot pret šo budžetu. Ekonomiski sarežģītā laikā būtu nepareizi balsot pret tik svarīgu finansējumu daudzām prioritātēm. Taču es arī uzskatu, ka dažu izmaksu palielinājumi nebija pamatoti, un tāpēc nolēmu atturēties.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Būtiskākie Eiropas Savienības 2011. gada budžeta aspekti ir ieguldījumi mācībās, pētniecībā un inovācijās, kas, ņemot vērā pašreizējo situāciju darba tirgū, patiesībā ir nepieciešamība. Pieņemot ikvienu lēmumu, tostarp lēmumus par stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgo mērķu īstenošanu, ir jāņem vērā patlaban vērojamā nodarbinātības samazināšanās Eiropā. Uzsvars uz jauniešiem saistībā ar mācību un mobilitātes programmām ir patiešām efektīvs ieguldījums, kas nodrošina labas darba tirgus attīstības iespējas. Budžetā ir veikti izmaksu palielinājumi un arī samazinājumi, jo budžets, tāpat kā ikviens daudzpusējs lēmums, ir kompromisa risinājums. Taču finansējuma novirzīšana kodolpētniecības jomai nevar būt Eiropas iedzīvotāju interesēs, un šo finansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piemēram, ieguldot atjaunojamās enerģijas avotos.

  Glenis Willmott (S&D), rakstiski. – EPLP atzinīgi vērtē pozitīvos aspektus Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā, tostarp finansējumu mūsu reģionu ekonomiskajai attīstībai, atbalstu nozīmīgajai pētniecības un attīstības nozarei un finansējuma palielinājumu starptautiskai palīdzībai, kas atbilst Apvienotās Karalistes mērķim palielināt starptautisko atbalstu attīstībai. Mēs arī apzināmies, ka, lai īstenotu nozīmīgos jaunos pasākumus, ļoti svarīgi ir papildu izdevumi, kas saistīti ar Eiropas Ārējās darbības dienesta un jauno Eiropas uzraudzības iestāžu izveidi, un šos izdevumus Padomē atbalsta visas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste. Taču mūs patiešām satrauc izdevumi vairākās jomās, kurās netiek sasniegti gaidītie rezultāti vai kuras negatīvi ietekmē Eiropas Savienības vai jaunattīstības valstu iedzīvotājus. Šādi izdevumi ietver Eiropas Savienības finansējumu alkohola un tabakas ražošanai, kas ir pretrunā Eiropas Savienības mērķiem veselības jomā, un Eiropas Savienības eksporta subsīdijas, kas nodara kaitējumu jaunattīstības valstīm, kā arī palielinājumu budžeta pozīcijās saistībā ar izmaksām, komandējumu, publicēšanas un citām administratīvajām izmaksām. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā svarīgāk kā jebkad agrāk ir balstīt izdevumus uz mūsu prioritātēm, cīnoties pret nelietderīgo un pārmērīgo līdzekļu izlietojumu citās nozarēs. Šajā posmā EPLP balsoja pret galīgo rezolūciju par budžetu, lai sniegtu skaidru vēstījumu pirms gaidāmajām sarunām starp iestādēm.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Man ir liels gods izteikt atzinību referentei Jędrzejewska kundzei par viņas lielisko ziņojumu. Šodien pirmo reizi mēs esam pieņēmuši Eiropas Savienības budžetu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un pirmo reizi mēs neesam pārsnieguši finanšu ierobežojumus, kas noteikti spēkā esošajā finanšu plānā. Es uzskatu, ka Jędrzejewska kundzes ierosināto risinājumu pamatā ir reālistiska un pragmatiska pieeja sarežģītajā ekonomiskās krīzes laikā. Es ar gandarījumu arī vēlos norādīt, ka šodien pieņemtais budžets stiprina Parlamenta prioritātes finanšu jomā.

Ziņojums: Edite Estrela (A7-0032/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana no 14 līdz 20 nedēļām ir jāuzskata par pamattiesībām. Šis jaunais periods nav uzskatāms par draudu, pat ja ņem vērā tēva tiesību ieviešanu. Radītās sekas dažādu dalībvalstu tiesību sistēmā ir maznozīmīgas, tostarp ietekme uz ekonomiku, ja mēs, piemēram, ņemam vērā iespēju radīt brīvas pagaidu darbavietas Eiropas līmenī, kuras veicina profesionālu mobilitāti, kas var stimulēt labākās pieredzes apmaiņu un profesionālo pienākumu izpildes turpināšanu sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. 100 % mēnešalgas garantija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā kopā ar atlaišanas aizlieguma perioda pagarinājumu no sešiem mēnešiem līdz gadam nebūtu apšaubāma, ņemot vērā gan demogrāfisko aspektu izmaiņas, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli. Citi vienkārši, taču svarīgi pasākumi ir, piemēram, elastīga darbalaika iespēja laikposmā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, profilaktiski pasākumi attiecībā uz veselību un drošību un šo tiesību attiecināšana uz pāriem, kas adoptē bērnus, tādējādi veicinot taisnīgāku tiesisku regulējumu.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Diemžēl Eiropā dzimstības radītājs katrā valstī ir atšķirīgs un bieži ir atkarīgs ne tikai no garantēto tiesību aizsardzības, bet arī no sociālajiem pakalpojumiem, kas pieejami strādājošām mātēm, piemēram, bērnu silītēm. Mums joprojām ir vēl daudz darāmā, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi.

Itālijā spēkā esošā grūtniecības un dzemdību aizsardzības sistēma kopumā atbilst jaunajiem parametriem, kas ierosināti direktīvā, ne tikai attiecībā uz obligātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nedēļu skaitu, bet arī attiecībā uz simtprocentīgu ienākumu kompensācijas samaksu atvaļinājuma laikā. Būtiski, ka direktīva skaidri ievieš paternitātes atvaļinājumu — svarīgu mērķi, lai garantētu vīriešu un sieviešu līdztiesību un stiprinātu abu vecāku starpā dalītu atbildību.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es piekrītu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanai līdz obligātām 20 nedēļām, kas ir pilnībā apmaksātas, vienlaikus tomēr pieļaujot noteiktu elastību valstīs, kurās jau ir noteikumi par šāda veida atvaļinājumu. Darbiniecēm, kas izmanto savu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jāsaņem pilna alga, kas ir 100 % pēdējā darba mēneša atalgojums vai līdzinās vidējai mēneša algai. Pieņemtie grozījumi novērsīs grūtnieču atlaišanu, sākot ar viņu grūtniecības iestāšanos, līdz sešiem mēnešiem pēc viņu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām. Turklāt sievietēm ir jābūt tiesīgām atgriezties savā darbavietā vai darbavietā ar tādu pašu atalgojumu, profesijas kategoriju un karjeras iespējām, kādas tai bija pirms došanās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pagarināts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, uzlaboti darba apstākļi… sievietes ir bijušas šīsdienas debašu centrā. Astoņpadsmit gadus pēc pirmās direktīvas par strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā un/vai baro bērnu ar krūti, ekonomiskais un demogrāfiskais stāvoklis Eiropā noteikti ir mainījies. Tāpēc mēs šodien plenārsēdē nobalsojām par spēkā esošā tiesību akta par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu grozīšanu, lai rosinātu sieviešu nodarbinātību, radot viņām iespēju izveidot ģimeni vislabākajos iespējamajos apstākļos.

Radīt iespēju sievietēm saskaņot savu ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi, kā arī īstenot dzimumu līdztiesības mērķus — tieši to mēs šodien aizstāvam visu Eiropas sieviešu vārdā. Eiropas Parlamenta vairākums ir atbalstījis pilnībā apmaksātu 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tāpēc mums tagad būs jāsāk sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktu kompromisu par šo dokumentu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Ja mums būtu jāizdomā virsraksts šīs iniciatīvas iznākumam pēc balsojuma rezultātu uzzināšanas, tas būtu Dumpis kopmītnēs. Pirms balsošanas mēs zinājām par pretestību dažādu grupu deputātu starpā pret grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 20 nedēļām, prasību maksāt cilvēkiem šādā stāvoklī 100 % algu, pasākumu pagarināšanu bērnu invaliditātes gadījumā un paternitātes atvaļinājuma iekļaušanu. Visas zīmes norādīja uz to, ka šie pasākumi netiks pieņemti, bet tā nenotika. Fakts, ka daudzi deputāti nepakļāvās savas grupas balsošanas sarakstiem, ļāva notikt šim brīnumam. Šodien Parlaments ir rīkojies tā, kā to gaidīja Eiropas vīrieši un sievietes. Tas ir arī solis uz priekšu pretī līdztiesībai, līdz kurai vēl tāls ceļš ejams, bet kuru mēs panāksim, strādājot visi kopā — kā vīrieši, tā sievietes.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc ilgi gaidītām diskusijām šodien Eiropas Parlaments apstiprināja šo ļoti svarīgo direktīvu. Pamatojoties uz šo direktīvu, pilnībā apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums tiks pagarināts no 14 līdz 20 nedēļām. Šodien, lai iespējami ātri atrisinātu demogrāfiskās problēmas, kas mums rodas sakarā ar zemu dzimstības līmeni un sabiedrības novecošanos, mums jāuzņemas daļa ģimeņu saistību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šī direktīva nosaka vīriešiem tiesības saņemt vismaz divas nedēļu paternitātes atvaļinājumu. Bērnam arī ir neapstrīdamas tiesības būt kontaktā ar abiem vecākiem. Šis priekšlikums atļaus mums radīt labāku līdzsvaru ģimenēs un uzlabos integrēšanos darba tirgū. Parlaments ir parādījis, ka tas var sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, kas ļauj ģimenēm labāk līdzsvarot darbu un personisko dzīvi, vienlaikus tiecoties pēc ekonomikas izaugsmes, labklājības, konkurētspējas un dzimumu līdztiesības. Es patiešām ceru, ka šo Parlamenta pieņemto direktīvu apstiprinās arī Padome, cik ātri vien iespējams.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) ES pašlaik saskaras ar demogrāfiskām problēmām, ko izraisa dzimstības līmeņa kritums un gados vecāku cilvēku skaita pieaugums. Nosacījumu uzlabošana darba un dzīves līdzsvara veicināšanai ir viens no veidiem, kas izmantojams, atbildot uz šādu demogrāfisko lejupslīdi. Dzimumu stereotipi acīmredzot saglabājas sabiedrībā, radot šķēršļus, kas kavē sievietēm piekļūt darbavietām, īpaši augsti kvalificētām darbavietām. Sievietes joprojām tiek uzskatītas par galvenajām bērnu un pārējo apgādājamo aprūpētājām, kas nozīmē, ka viņām daudzos gadījumos jāizdara izvēle starp mātes pienākumiem un profesionālu karjeru.

Sievietes bieži tiek uzskatītas par „augsta riska”, „otršķirīgiem” vai nepiemērotiem darbiniekiem, ņemot vērā lielo iespēju, ka viņām iestāsies grūtniecība un viņas izmantos tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tāpēc ir būtiski, lai jaunie atvaļinājuma veidi neatspoguļo un neapstiprina pašreizējos sabiedrības stereotipus. Vecāku iesaistīšanās savu bērnu dzīvē ar pirmajiem mēnešiem pēc viņu piedzimšanas ir ārkārtīgi svarīga bērna veselīgai attīstībai gan fiziski, gan emocionāli un psiholoģiski.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Dzimstība daudzās dalībvalstīs joprojām neapšaubāmi ir ļoti zema. Tāpēc iestādēm jārosina dzimstība ar atbilstīgu ģimenes atbalsta politiku. Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu, jo tas ir vērsts šajā virzienā. Es uzskatu, ka ir pareizi saskaņot mātes tiesības dalībvalstu starpā (vienmēr vispirms un galvenokārt ņemot vērā jauno māšu un viņu jaundzimušo veselību), lai izvairītos no neatbilstībām un konkurētspējas samazināšanās valstīs, kuras pirms kāda laika pieņēma progresīvus pasākumus mātes stāvokļa aizsardzībai.

Saistībā ar to es novērtēju priekšlikumu pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 18 nedēļām visās ES valstīs, kas jau ir spēkā vairākās dalībvalstīs: Itālijā, piemēram, piešķir divdesmit vienu ar pusi nedēļu ilgu atvaļinājumu. Visbeidzot es uzskatu, ka ir būtiski garantēt tiesības atgriezties tajā pašā darbavietā vai ierādītā līdzvērtīgā amatā.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Es esmu pret koncepciju par 20 pilnībā apmaksātām nedēļām un nobalsoju pret šo konkrēto grozījumu. Neskatoties uz to, es nolēmu balsot par galīgo dokumentu ar grozījumiem, jo tika iekļauta klauzula, par kuru iestājās PPE, pieļaujot noteiktu elastības pakāpi pēdējās četrās nedēļās. Tā es nolēmu atbalstīt savu politisko grupu šā kompromisa sasniegšanā.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Priecājos, ka Eiropas Parlaments ir guvis panākumus šajā jautājumā kopš debatēm par demogrāfisko problēmu 2007. gadā, kad es biju referente. Šis balsojums pierāda, ka mūsdienās tomēr ir iespējams panākt jaunu sociālu acquis: ar mobilizēšanos un politisku darbību mēs varam nosargāt pagātnes uzvarās panākto, kā arī iegūt jaunas tiesības. Šodien mēs esam nostiprinājuši sieviešu tiesības, kā arī nostiprinājuši tās vīriešiem ar paternitātes atvaļinājumu. Tās ir reālas attieksmju pārmaiņas, un gadu gaitā tās dos ieguldījumu pienākumu sadales uzlabošanā vecāku starpā.

  John Bufton, William (The Earl of) Dartmouth un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Attiecībā uz Grozījumu Nr. 9: AKNP balsoja par šo grozījumu, kas tikai konstatēja, ka „visiem vecākiem ir tiesības rūpēties par savu bērnu”. AKNP nekādā veidā neatbalsta šīs direktīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politiku jālemj valstu vēlētām valdībām. Tomēr Apvienotās Karalistes valdība pārāk brīvi ņem bērnus valsts aprūpē, tāpēc balsojums par šo apsvērumu būs šāviens tās virzienā. Attiecībā uz priekšlikumu kopumā AKNP nepieņem šīs direktīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politiku jālemj valstu vēlētām valdībām. Darba devējiem un valdībai šī direktīva radīs neiedomājamas izmaksas, ko mums pašlaik grūti atļauties. Tā arī pastiprinās sieviešu diskrimināciju, vēl vairāk sadārdzinot viņu pieņemšanu darbā, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kas ir Apvienotās Karalistes ekonomikas mugurkauls. AKNP pauž līdzjūtību vecākiem ar bērniem invalīdiem un tiem, kuri vēlas adoptēt. Tomēr ES nav tiesību radīt šādus maternitātes noteikumus, un tai nevar dot likumīgas tiesības to darīt. AKNP balsoja pret šo direktīvu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir saistīti ar vēlētājiem pie vēlēšanu urnām, nevis Briseles birokrātiem.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es nobalsoju par ziņojumu, jo tas ir ļoti svarīgs dzimumu līdztiesībai un strādājošo — vīriešu un sieviešu — tiesību aizsardzībai sakarā ar grūtniecības, dzemdību un paternitātes tiesībām. Tas ir svarīgs panākums sieviešu tiesību un vispārējas līdztiesības aizsargāšanā un veicināšanā darbavietā, ņemot vērā, ka saskaņā ar ziņojumu „strādājošas grūtnieces un sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ir mazāk aizsargātas, tāpēc jānosaka viņām tiesības uz vismaz 20 nedēļu ilgu nepārtrauktu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ko piešķir pirms un/vai pēc dzemdībām, kā arī obligāti jāpiešķir vismaz sešas nedēļas ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums pēc dzemdībām”.

Es nobalsoju par ziņojumu arī ļoti svarīga papildu elementa dēļ tajā: tēva tiesību atzīšana uz divu nedēļu ilgu paternitātes atvaļinājumu.

  Derek Roland Clark un Paul Nuttall (EFD), rakstiski. – Attiecībā uz priekšlikumu kopumā AKNP nepieņem šīs direktīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politiku jālemj valstu vēlētām valdībām. Darba devējiem un valdībai šī direktīva radīs neiedomājamas izmaksas, ko mums pašlaik grūti atļauties. Tā arī turpmāk saglabās sieviešu diskrimināciju, vēl vairāk sadārdzinot viņu pieņemšanu darbā, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kas ir Apvienotās Karalistes ekonomikas mugurkauls.

AKNP pauž līdzjūtību vecākiem ar bērniem invalīdiem un tiem, kuri vēlas adoptēt. Tomēr ES nav tiesību radīt šādus grūtniecības un dzemdību noteikumus, un tai nevar dot likumīgas tiesības to darīt. AKNP balsoja pret šo direktīvu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir saistīti ar vēlētājiem pie vēlēšanu urnām, nevis Briseles birokrātiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot drošības un veselības nosacījumus saistībā ar vecāku pienākumiem. Šajā jautājumā es gribu apgalvot, ka jāsamazina asimetrija starp vīriešiem un sievietēm un jāveicina līdzsvarota profesionālās dzīves saskaņošana ar ģimenes un privāto dzīvi. Tas būs vienīgais veids, kā veicināt kopējās atbildības uzņemšanos par vecāku pienākumiem. Izejot no šā pieņēmuma, es piekrītu referentes priekšlikumam un uzskatu, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām, no kurām sešām nedēļām jābūt pēc dzemdībām un ko var dalīt starp vecākiem, nodrošinās pienācīgu periodu.

Es atzinīgi vērtēju arī priekšlikumu, kas iekļauts ziņojumā ar mērķi garantēt pilnas mēneša algas — 100 % pēdējā mēneša atalgojuma vai vidējā mēneša atalgojuma — samaksu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā. Visbeidzot, manuprāt, ir pareizi tādus pašus pasākumus piemērot gadījumos, kad tiek adoptēts bērns, kas ir jaunāks par 12 gadiem, un piemērot tos pašnodarbinātām sievietēm.

Es paziņoju, ka es nobalsoju par šo ziņojumu iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Dzimumu līdztiesība bieži ir tukšs lozungs par tiesībām, kas ne vienmēr iet līdzās ar atbildības uzņemšanos un stingriem pamatojumiem. Šis direktīvas projekts, no otras puses, atrod pareizu līdzsvaru starp sievietes bioloģisko uzdevumu un tiesībām, kas pienākas tiem, kuri pilnībā veic šo uzdevumu. Situācijā, kad demogrāfiskie jautājumi arvien vairāk sāk atgādināt ārkārtas stāvokli un ekonomika pieprasa arvien augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, šie pasākumi ir saprātīga atbildes reakcija. Līdztiesība tiek atzīta pilnībā, ja noteiktas tiesības tiek attiecinātas arī uz tēviem, kas ļauj ģimenes pasākumos piedalīties kopīgi visatbilstīgākajā veidā un kad organizatoriskais elastīgums tiek atstāts katras ģimenes izlemšanai.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju, lai uzlabotu strādājošo grūtnieču drošību un veselības aizsardzību darbā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu un nediskriminēšanu pēc dzimuma, kā arī lai mudinātu sievietes vairāk iesaistīties darba tirgū.

Vienam no šā pasākuma iznākumiem jārada darba un privātās dzīves līdzsvars sievietēm. Turklāt sievietēm šis tiesiskais atbalsts vajadzīgs, lai aizsargātu savu veselību un bērnus. Vēl viens svarīgs šā pasākuma aspekts, kura mērķis ir darba drošība sievietēm, ir aizliegums viņas atlaist no darba laikposmā no grūtniecības sākuma līdz sešiem mēnešiem pēc viņu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām. Ir noteikts arī maksimālais atalgojums grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, kura nolūks arī ir sniegt sociālo drošību.

Visbeidzot šā pozitīvā balsojuma izšķirošais pamatojums ir dzimstības līmeņa paaugstināšana, kas ir īpaši nopietna problēma ES dalībvalstīs.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Saskaņā ar statistiku dzimstības līmenis Eiropas Savienībā krītas. Zemais dzimstības līmenis kopā ar iedzīvotāju novecošanos radīs mums reālu problēmu nākotnē, domājot par pensijām un medicīniskās aprūpes izmaksām Eiropā. Ģimenes, īpaši sievietes, nav sodāmas, ja tās vēlas bērnus. Strādājošas grūtnieces un strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nedrīkst veikt darbības, kurās, pamatojoties uz izvērtējumu, ir risks tikt pakļautām noteiktu faktoru vai īpaši kaitīgu apstākļu ietekmei, kuri apdraud šo strādājošo drošību un veselību. Tieši tāpēc es atbalstu domu par pasākumu īstenošanu, lai rosinātu uzlabot drošību un veselības aizsardzību strādājošām sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Šie pasākumi nedrīkst radīt sievietēm neizdevīgu stāvokli darba tirgū vai nelabvēlīgi ietekmēt direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem.

  Michel Dantin (PPE), rakstiski. – (FR) Francija ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar visaugstāko dzimstības līmeni. Tas panākts, pateicoties pasākumu kopumam, kas ietverts visaptverošā ģimenes politikā. Rezolūcija pēc balsojumiem par grozījumiem nenes nekādu faktisku uzlabojumu. Tieši otrādi, tā radīs šaubas par visu, jo pašlaik pasākumu slogs budžetam nav panesams. Tādi ir iemesli, kas lika man atturēties no dokumenta apstiprināšanas, kura nodomi, cita starpā, ir labi.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es kopumā piekrītu pasākumiem, kas ierosināti ziņojumā, jo uzskatu, ka šis jautājums ir viena no lielākajām problēmām, kas Eiropai būs jāpārvar nākamajās desmitgadēs: iedzīvotāju novecošanās. Tā notiek, piemēram, Portugālē, kurā es to redzu ļoti tuvu. Tomēr tāpat kā citās ES valstīs dzimstības līmenis nav pietiekami augsts, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, un šī nepatīkamā situācija apdraud nākotni. Es uzskatu, ka elastīgāka politika attiecībā uz grūtniecības un dzemdību un paternitātes atvaļinājumiem var palīdzēt pavērst šīs tendences pretējā virzienā. Tāpēc svarīga ir konsekventa vēsts ģimenēm par atbalstu mātes un tēva pienākumiem ar konkrētiem pasākumiem, kā labāk saskaņot profesionālo, privāto un ģimenes dzīvi. Šīs problēmas risinājums ir būtisks, lai sasniegtu ekonomikas un sociālos mērķus, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”, un tas ir veids, kā mēģināt pavērst demogrāfisko novecošanos mūsu kontinentā pretējā virzienā. Arī Portugālē 120 dienas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma jau tiek 100 % apmaksātas. Tāpēc es teiktu, ka sieviešu algas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā ir jānodrošina tā, kā tas izklāstīts ziņojumā.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Balsojums par normatīvās rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru groza Direktīvu 92/85/EEK, notika ne tikai tāpēc, lai atbalstītu jaunus un labākus pasākumus strādājošu grūtnieču un sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā vai baro bērnu ar krūti, drošībai un veselības aizsardzībai, bet arī plašākā nozīmē — lai atbalstītu jaunus pasākumus labāka darba un dzīves līdzsvara veicināšanai. Lai gan Itālijas tiesību sistēma ir novatoriskāka, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nedēļu skaita palielinājums Eiropas līmenī ir spēcīgs stimuls jaundzimušo bērnu ģimeņu atbalstam. Paternitātes atvaļinājuma atbalsts arī ir solis tajā pašā virzienā, lai gan padarīt to par obligātu, iespējams, nav labākais veids, kā tiekties uz slavējamo mērķi vairāk nodrošināt abu vecāku efektīvu klātbūtni jaunajai mājsaimniecībai vissaspringtākajā laikā un nodrošināt, ka tēvs labāk apzinās un iesaistās bērna aprūpē. Atbalsts adoptētu bērnu tiesībām un to pagarināšana ļauj tās nostiprināt un, cerams, arī vienkāršot adopcijas procesu. Visbeidzot, lai rastu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, manuprāt, ir svarīgi arī, lai tiktu atbalstīts aicinājums dalībvalstīm stiprināt bērnu dienestus ar aprūpes iestādēm bērniem līdz obligātajam skolas vecumam.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsojums par E. Estrela ziņojumu par strādājošu grūtnieču un jauno māšu tiesībām darbā ļaus saskaņot obligāto grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilguma un apmaksas līmeni. Eiropas Parlaments ir izvēlējies stingru nostāju sarunām ar Padomi un tāpēc ir atbalstījis 20 nedēļu simtprocentīgi apmaksātu atvaļinājuma principu (ļaujiet atzīmēt, ka Zviedrijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums var ilgt līdz 75 nedēļām, no kurām 14 nedēļas ir tikai mātei un pārējās var izmantot arī tēvs).

Tas ir spēcīgs žests Eiropas vecāku labā, un tas palīdzēs sievietēm un vīriešiem atrast labāku līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi. Tagad Eiropas valdībām jāizskata budžeta iespēja šādu izmaiņu iekļaušanai un pieņemšanai. Noslēgumā iespējams, ka obligātais atvaļinājums būs tāds, kādu ierosina Eiropas Komisija un atbalsta MODEM delegācija, proti, 18 nedēļu atvaļinājums, kas atbildīs Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ieteikumiem.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es uzskatu, ka šis balsojums, kurā ar lielu balsu vairākumu nobalsoja „par”, ir spēcīgs signāls Padomei: papildus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarinājumam no 14 nedēļām līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām mēs nobalsojām par divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai nevienam nevajadzētu atteikties no bērniem darba dēļ vai no darba bērnu dēļ.

Bez tam es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ir nobalsojis par pasākumiem, kas ļaus likumam attiekties pret bērnu adoptējušām mātēm tāpat kā pret bērnu dzemdējušām mātēm. Šis ir Parlaments, kas beidzot ir piešķīris vienlīdzīgas tiesības adoptējušajām un bioloģiskajām mātēm. Adoptējušie vecāki ir vecāki vārda pilnā nozīmē un ir pelnījuši, ka pret viņiem arī tā izturas. Tiesību akti nevar joprojām diskriminēt šo vecāku statusa veidu.

Tāpēc šī ir liela diena daudzām ģimenēm, kas nespēj saskaņot savu ģimenes dzīvi ar profesionālo. Turklāt grūtie ekonomiskie apstākļi nebija nekāds pamats, lai visas šīs ģimenes, kuras arī dod svarīgu pienesumu mūsu sabiedrībai, atstātu novārtā uz vairākām nākamajām desmitgadēm.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ir viltus drauga rīcība. Šāds likumdošanas pasākums kaitēs sieviešu nodarbinātībai uzņēmumos, kuri uzskatīs to par pārāk smagu nastu, kas tiem būtu jāuzņemas grūtniecības un dzemdību gadījumā. Turklāt tas apšaubīs sievietes atgriešanos darbā precīzi tajā pašā amatā, kāds viņai bija pirms atvaļinājuma. Visbeidzot izvēle maksāt 100 % atlīdzību ilgu laikposmu nozīmē izmaksas sociālās drošības sistēmām (kontekstā ar Eiropas iestāžu stingru aicinājumu valstīm samazināt savu budžetu deficītus).

Tieši šo iemeslu dēļ es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu un uzskatu, ka mums būtu jāsaglabā reālistiska attieksme un jāļauj dalībvalstīm saglabāt noteiktu elastības pakāpi šajā lietā.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Parlaments pirmajā lasījumā ir nobalsojis par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu vismaz līdz 20 nedēļām visā Eiropā, maksājot pilnu algu, izņemot augsto algu pelnītājām, un iespēju tēviem izmantot vismaz divas nedēļas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Tā ir sociālas Eiropas aizstāvju uzvara un solis pretī lielākai vīriešu un sieviešu līdztiesībai Eiropā.

Daļa labējo izmantoja šo pasākumu nākamās izmaksas kā attaisnojumu šā progresa noraidīšanai. Taču palīdzība vecākiem saskaņot ģimenes un darba dzīvi atvieglos vecākiem atgriešanos darbā, stimulēs Eiropas dzimstības rādītājus un sargās mātes un zīdaiņa veselību.

Parlamenta kreisie ar Portugāles sociālistu referenti Estrela kundzi turējās stingri, Eiropas labējie bija sašķēlušies, un priekšlikums par progresu galu galā guva atbalstu. Tagad jāuzvar kauja Padomē, kurā vairākas valdības draud bloķēt šo direktīvu. Valstu parlamentu deputātiem jāpārņem šī lieta un jāizdara spiediens uz savām valdībām, lai tās nenoraida to, ko Eiropas Parlaments ierosina Eiropas iedzīvotāju tiesību aizsargāšanai.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Lai gan es atbalstu grūtnieču tiesības, pašreizējā ekonomikas situācijā es nevaru atbalstīt ziņojumu. Ietekmes izvērtējuma aplēse par Apvienoto Karalisti, ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiek pagarināts līdz 20 nedēļām, ir vidēji gandrīz GBP 2,5 miljardi gadā. Tas novestu pie divkāršotām grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmaksām Apvienotajā Karalistē. Fakti liecina, ka sievietes pašlaik gūst ievērojamu labumu no noteikumiem, kas jau ir spēkā Apvienotajā Karalistē, 9 no katrām 10 sievietēm izmanto 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī 3 no 4 sievietēm izmanto visu apmaksāto atvaļinājumu. Ar tik labiem rādītājiem ir skaidrs, ka Apvienotajā Karalistē nevajag vēl vairāk Eiropas birokrātijas papildus pašreizējai likumdošanai.

Turklāt ierosinātā prasība par pilnībā apmaksātām 20 nedēļām novestu pie sociāla regresa. To izraisa fakts, ka sievietes, kuras saņem visaugstāko atalgojumu, saņems visaugstāko kompensāciju. Es pilnībā atbalstu atbilstīgu, elastīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, bet, manuprāt, par to, cik daudz mūsu pašu ekonomika var atļauties dot un kā maternitātes pasākumu kopums ir nodrošināms, jālemj vēlētajai Apvienotās Karalistes valdībai, piedaloties vecākiem un viņu darba devējiem.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Darbošanās, lai iegūtu tādu sabiedrību, kurā vīrieši ir līdztiesīgi ar sievietēm, ir ārkārtīgi svarīga principa lieta — nevienu cilvēku nedrīkst diskriminēt tāpēc, ka viņš ir tēvs vai māte. Mums jāpiebilst, ka, raugoties no sociālās un ekonomiskās perspektīvas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sievietes un vīrieši varētu apvienot ģimenes un darba dzīvi, lai panāktu augstu nodarbinātības līmeni.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ziņojums diemžēl nav skaidrs panākums ceļā uz līdztiesību Eiropā. Tas atspoguļo novecojušu uzskatu par līdztiesību, kurā mātei jāuzņemas galvenā atbildība par bērniem, nevis abiem vecākiem jādala šī atbildība. Nepareizi ir arī ierosināt, kā to dara ziņojums, lai mātēm būtu obligāti liegts strādāt sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tāpēc mēs izvēlējāmies balsot par tām daļām, kuras, mūsuprāt, ir pozitīvas, piemēram, grozījums, kas aizsargā valsts sistēmas ar vecāku vērienīgāku apdrošināšanu, par minimālā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilguma palielinājumu un paternitātes atvaļinājuma iekļaušanu direktīvā. Taču mēs atturējāmies no balsošanas par ziņojumu kopumā, jo uzskatām, ka tas ir pārāk izplūdis, neskaidrs un novecojis. Galvenais iemesls ir skaidras un nepārprotamas dzimumu līdztiesības perspektīvas trūkums.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies atbalstīt Estrela kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Mēs būtu vēlējušies, lai direktīva vairāk pievērstos vecāku atvaļinājumam, nevis grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Mēs vēlētos arī, lai tā nebūtu tik sīki izstrādāta un būtu elastīgāka — īpaši tāpēc, ka šī direktīva nosaka obligātu minimumu — piemēram, attiecībā uz apmaksas līmeni un laika limitu tūlīt pēc dzemdībām. Tomēr mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir svarīgs uzlabojums pašreizējai direktīvai, kas paredz ļoti ierobežotas iespējas apvienot darbu ar vecāka pienākumiem daudzās ES dalībvalstīs. Ar šo lēmumu mēs esam devuši pirmo vienošanās piedāvājumu, kuru izskatot Padomei ir jāpieņem nostāja.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Demokrātiskais un sociālais centrs-Tautas partija (CDS-PP) sen ir uzskatījusi dzimstības jautājumu par valsts prioritāti un atzīst, ka nav iespējams stimulēt dzimstību, neaizsargājot vecākus. Nodaļas, kas veltītas ģimenei un dzimstībai, nav jaunievedums mūsu programmā. Arī mātes un tēva tiesību aizsardzība, lai ģimenes veidošana nebūtu jāuzskata par papildu slogu vai cēloni grūtībām darbā, mums nav nekas jauns.

Ģimeņu un dzimstības atbalsta politika, kā arī tie politikas aspekti, kurus mēs aizstāvam, tomēr ir transversāli un neaprobežojas ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu. Taču šis ir pasākums, kuram mēs aplaudējam, jo par vecāku atvaļinājuma pagarinājumu līdz sešiem mēnešiem esam iestājušies savā 2009. gada valdības programmā. Tieši tāpēc mēs vēlamies redzēt Sociālistu partiju savā pusē, kad Parlaments aizstāv mātes un tēvus. Šī nostāja pilnībā atšķirsies no nostājas, kuru šī partija ir izvēlējusies valsts politikā, samazinot bērna pabalstu, medicīnas izmaksu kompensācijas hroniskiem slimniekiem un ienākuma nodokļa samazinājumu par izdevumiem izglītībai un veselībai un krasi palielinot nodokļu slogu sabiedrībai, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem, kas audzina bērnus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES saskaras ar demogrāfisku problēmu, ko raksturo zema dzimstība un pieaugoša gados vecāku cilvēku proporcionālā daļa. Nosacījumu uzlabošana, lai veicinātu līdzsvaru starp profesionālo un ģimenes dzīvi, palīdz pievērsties demogrāfiskās lejupslīdes risināšanai. Portugālē dzimstības līmenis nav pietiekami augsts, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, un šī situācija apdraud nākotni. Tāpēc es vēlos apgalvot, ka, lai stātos pretī šai tendencei, ir jārosina uzlabota veselības aprūpe un drošība strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas nesen ir dzemdējušas, vai sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, pieprasot veicināt profesionālās dzīves līdzsvarotu saskaņošanu ar privāto un ģimenes dzīvi. Es piekrītu referentes nostājai un ieviestajām izmaiņām, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā ilguma pagarināšanai no 14 līdz 20 nedēļām, principam par samaksu, kas vienlīdzīga ar visu saņemto atalgojumu, veselības un drošības prasību noteikšanai darbavietā un atlaišanas aizliegumam. Es piekrītu arī tam, ka pieņemšanas gadījumā ir jāatzīst tiesības sadalīt vecāku atvaļinājuma periodu abu pāra locekļu starpā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojums par atbalstu ziņojumam par drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir ilgu Eiropas Parlamenta debašu kulminācija, kuras bija palikušas nepabeigtas jau no iepriekšējās sesijas un kurās mēs esam aktīvi piedalījušies, dodot savu ieguldījumu ziņojuma pieņemšanā.

Lai gan šis ir vēl tikai direktīvas priekšlikuma pirmais lasījums, tas dod pozitīvu signālu sieviešu tiesību jomā, īpaši valstīm, kurās vēl arvien nav 20 nedēļu ilga, pilnībā apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un kuras vēl nepiemēro divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, kas arī ir pilnībā apmaksāts.

Šā priekšlikuma pieņemšana sarunām ar Padomi atzīst maternitātes un paternitātes fundamentālo sociālo vērtību, ievērojot to strādājošo sieviešu tiesības, kuras grib kļūt mātes.

Šā priekšlikuma pieņemšana ir arī uzvara pār viskonservatīvākajām nostājām, kuras joprojām sastopamas Eiropas Parlamentā, kas nozīmē, ka cīņa par sieviešu tiesību, mātes un tēva tiesību un bērnu tiesību aizsardzību turpināsies.

Mēs ceram, ka Padome tagad pieņems Eiropas Parlamenta nostāju, kas Komisijas priekšlikumā paredz atvaļinājuma pagarināšanu no 18 līdz 20 nedēļām un kuras mērķis ir grozīt pašreiz spēkā esošo direktīvu ar tikai 14 tajā paredzētajām nedēļām grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju savas kolēģes Estrela kundzes aicinājumu uzlabot veselības aizsardzību un drošību darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Luī Aragons rakstīja, ka sieviete ir vīrieša nākotne. Bērni ir dārgums. Viņi jāaizsargā. Jāaizsargā arī viņu mātes.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Nobalsojot par vismaz 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (pašlaik tas ir 14 nedēļas) un atbalstot obligātu divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments ir gājis nenoliedzama sociālā progresa virzienā.

Tomēr es nobalsoju par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 18, nevis 20 nedēļām. Patiešām, man šķiet, ka 20 nedēļu periods, kaut arī tas ir ārkārtīgi cēls priekšlikums, visticamāk negatīvi atsauksies uz sievietēm un tiks izmantots kā papildu arguments viņu nepieņemšanai darbā vai radīs viņām sarežģījumus atgriezties darbā. Turklāt man žēl, ka noteikums, kas paredzēja iespēju pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu komplikāciju gadījumā (priekšlaicīgas dzemdības, invaliditāte utt.), tika noraidīts.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es izsaku nožēlu par šā balsojuma iznākumu. Mums visiem ir kopīga vēlēšanās dot iespēju jaunām mātēm veidot ciešu saikni ar saviem jaundzimušajiem pēcdzemdību atkopšanās periodā. Tomēr man ir dziļas bažas par tāda pasākuma ekonomisko ietekmi, kurš mūsu valstij izmaksās EUR 1,5 miljardus.

Šajā ekonomikas krīzē demagoģija nebūs tā, kura apmaksās rēķinu. Uzņēmēji nebūs spējīgi to segt, dalībvalstu budžeti vēl mazāk. Šādi pasākumi var sodīt noteiktas karjeras vai bremzēt jaunu sieviešu nodarbinātību. Tradicionālas sistēmas iemūžināšana, kurā tēvs mājās ir pelnītājs un sieviete uzrauga bērnus, kā dažiem gribētos, ir solis atpakaļ. Izvēles brīvība ir arī sieviešu tiesības.

Sarunas, kas tagad sāksies starp 27 dalībvalstīm Padomē, būs grūtas.

  Pascale Gruny (PPE), rakstiski. – (FR) Es nevēlējos atbalstīt šo ziņojumu, jo pilnībā apmaksāta atvaļinājuma pagarinājums no 14 līdz 20 nedēļām izraisītu katastrofālas sekas vairāku dalībvalstu finansēs. ESAO pētījums parāda, ka dalībvalstu sociālajiem budžetiem būs ļoti lielas izmaksas.

Francijai tie būs EUR 1,3 miljardi un Apvienotajai Karalistei — GBP 2,4 miljardi gadā. Pašreizējā ekonomikas situācijā šo budžetu palielinājumi vairs nav iespējami. Uzņēmējiem turklāt būs jāuzņemas papildu izmaksas, kas nav iespējams. Tomēr sieviešu atbalstīšana grūtniecības un dzemdību periodā ir būtiska. Šo pasākumu piemērošana rada ļoti lielu risku sieviešu nodarbinātībai. ESAO pētījums rāda arī to, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana veicinātu sieviešu nodarbinātības samazināšanos.

Vēloties palīdzēt sievietēm, ir risks, ka viņas tiks sodītas darba tirgū. Es vēlos palīdzēt sievietēm viņu nodarbinātībā un atbalstīt viņas grūtniecības un dzemdību periodā. Komisijas ierosinātais pagarinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija reāls solis uz priekšu. Vēl viens progresīvs pasākums būtu bijis ierosinājums attiecībā uz bērnu aprūpes metodēm.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu un esmu priecīga, ka Parlaments ir pieņēmis šādu progresīvu nostāju pret mātēm, topošajām mātēm un tēviem. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām ir nenoliedzams sociāls progress, kas iemieso sociālo Eiropu, kuru mēs nopietni vēlamies. Šis dokuments uzlabo līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi.

Obligāta divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešana arī ir liels solis pretī pārmaiņām attieksmē un pienākumu sadalē vecāku starpā. Arguments par papildu izmaksām, ko šis pasākums radīs, būtu spēkā, ja sievietes jau nepapildinātu savu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ar slimības atvaļinājumu un/vai apmaksāto atvaļinājumu. Uzņēmumi un sociālās aizsardzības sistēmas jau sedz šīs izmaksas.

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Es esmu lepns, ka nobalsoju par grūtniecības un dzemdību tiesību paplašināšanu, un nosodu EP konservatīvos un liberālo demokrātu deputātus, kas pirmie slepeni nolēma traucēt Parlamentam vienoties par šo direktīvu un šodien balsoja par cilvēka cienīgu tiesību liegšanu strādājošām sievietēm. Es gribu atzīmēt to, ka vēlējos balsot par citādu kompromisu attiecībā uz grūtniecības un dzemdību apmaksātā perioda ilgumu, bet atzīstu, ka tā izvēle tika noraidīta, jo Parlamenta vairākums atbalstīja 20 nedēļas. Es saprotu, ka turpmāk vēl būs sarunas par šo punktu, pirms tiks pieņemts galīgais lēmums par direktīvu, un ka Parlamentam bija svarīgi beidzot vienoties par dokumentu, lai ļautu procesam virzīties uz priekšu. Es pilnībā piekrītu saviem kolēģiem britu leiboristiem, kas cenšas aizsargāt īpaši zemu atalgotas sievietes, un šajā sakarībā aicinu Lielbritānijas valdību pilnībā ievērot klauzulu par direktīvas noteikumu nesamazināšanu.

  Romana Jordan Cizelj (PPE), rakstiski. – (SL) Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa ir norādījusi, ka daudzi iesniegtie priekšlikumi (grozījumi) pārsniedz direktīvas darbības jomu un nolūku. Es patiešām piekrītu tiem, bet, lemjot par to, kā balsot, es šoreiz izdarīju izņēmumu. Sieviešu stāvoklis Eiropas Savienībā saistībā ar nodarbinātību, algu līmeņiem, nabadzības risku… ir būtiski vājāks nekā vīriešu stāvoklis. Es uzskatu, ka vienlīdzīgas iespējas ir viens no pamatprincipiem, kas ir ES darba pamatā, un šā iemesla dēļ es izmantošu katru iespēju, lai sieviešu un vīriešu stāvoklis kļūtu līdztiesīgs. Šīsdienas balsojums nav galīgs, bet tas dos mums spēcīgu pozīciju sarunām Padomē.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ir pasākums, kas atjauno cieņu mātēm. Tieši tāpēc es bez ierunām nobalsoju par ziņojuma priekšlikumu pārliecībā, ka dalībvalstis ņems vērā mūsu lēmumu un īstenos to savos valsts tiesību aktos.

Līdztekus atbalstam mātēm šis ziņojums iesaka valstīm pilnībā ieviest arī apmaksātu vecāku atvaļinājumu, tādā veidā atzīstot abu vecāku nozīmi bērnu audzināšanā. Ar savu balsojumu šodien mēs esam nosūtījuši svarīgu vēstījumu, kas pieprasa pienācīgus dzīves apstākļus neatkarīgi no ideoloģiskām robežām un valstu sociālajām sistēmām.

  Philippe Juvin (PPE), rakstiski. – (FR) Es negribēju atbalstīt šo ziņojumu, jo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana no 14 nedēļām (kā paredzēts pašreizējā direktīvā) līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ievērojami ietekmētu dalībvalstu finanses (EUR 1,3 miljardi Francijai) laikā, kad ir ekonomikas krīze, kas nekādā veidā nav labvēlīga budžeta izaugsmei.

Otrkārt, papildu izmaksas uzņēmumiem dalībvalstīs, kurās valsts daļēji apmaksā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (piemēram, Vācija), būtu pārāk augstas. Treškārt, rodas reālas negatīvas sekas sieviešu nodarbinātībā, galvenokārt tad, kad notiek atgriešanās darba tirgū.

Noslēgumā Eiropas Parlaments, pieņemot pasākumus, kas finansiāli nav praktiski īstenojami un varētu būt pat neproduktīvi attiecībā uz sieviešu piedalīšanos darba tirgū, grauj Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa ticamību. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 18 nedēļām, kā to ierosina Komisija, būtu bijis svarīgs panākums sieviešu stāvokļa uzlabošanā, izvairoties no nepilnībām tekstā, ko galu galā Eiropas Parlaments pieņēma, jo faktiski ir svarīgi dot sievietēm iespēju saskaņot savu profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos un grūtības, ar kurām Eiropas ekonomika tagad cīnās, mums jāizmanto visas mums pieejamās iespējas, lai mudinātu sievietes dzemdēt bērnus un atvieglotu viņām atgriešanos darbā. Daudzas sievietes ir ievērojamas speciālistes savās jomās, un Eiropas ekonomika nevar iztikt bez šā augsti kvalificētā darbaspēka pakalpojumiem. Līdzīgs stāvoklis ir sievietēm, kas dzīvo un strādā laukos. Viņām bieži netiek piešķirts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums vārda pilnajā nozīmē, bet tām jāatgriežas darbā pēc iespējas ātrāk. Tas acīmredzami pakļauj riskam gan viņu pašu, gan viņu bērnu veselību. Tieši tāpēc viņām jābūt tādām pašām privilēģijām kā sievietēm, kuru darbs nav saistīts ar lauksaimniecību.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es balsoju par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma obligātā minimuma pagarināšanu līdz 18 nedēļām, bet pret tā pagarināšanu līdz 20 nedēļām. Es pilnībā saprotu vajadzību nodrošināt atbilstošus apstākļus jaunajām māmiņām. Tomēr ilgtermiņā obligātā atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām būtu nelabvēlīga jaunām sievietēm, kuras plāno veidot ģimeni un profesionālo karjeru. Turklāt dalībvalstis šodien vienkārši nespēs segt papildu izmaksas savā budžetā. Uzņēmēji iebilst pret 20 nedēļu minimumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, jo tas radīs tādas papildu izmaksas, kuras nav iespējams segt šajā ekonomiskajā situācijā. Tādēļ pastāv risks, ka daudzi darba devēji var vienkārši jaunas sievietes nepieņemt darbā. Mēs jau tagad redzam, ka jauniem cilvēkiem ir grūti atrast darbu, bet dzemdību atvaļinājuma pagarināšana vēl vairāk samazinās sieviešu spēju konkurēt ar vīriešiem darba tirgū. Es uzskatu, ka mēs to nedrīkstam pieļaut un mums ir jādomā ilgtermiņā. Dzemdību atvaļinājuma noteikšana 20 nedēļu apmērā nozīmētu miljardiem lielas budžeta izmaksas visā Eiropā. Tās ir izmaksas, ko šodien nevar atļauties ne nacionālo valstu valdības, ne nodokļu maksātāji. Protams, ka viena sabiedrības daļa mūs kritizēs, bet mēs esam šeit, lai strādātu un pieņemtu iespējami labākos lēmumus, kuri ir visu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. – (EL) Es paudu atšķirīgu viedokli balsojumos par atvaļinājuma jautājumu. Es dodu priekšroku Komisijas priekšlikumam par 18 nedēļām.

Priekšlikums ir reālistisks un līdzsvarots attiecībā uz tirgus nosacījumiem ne tikai ekonomikas krīzes dēļ, bet arī profesionālo prasību un pienākumu un pašu strādājošo sieviešu ieceru dēļ.

Sievietēm nav jābūt pārmērīgi aizsargātām būtnēm, no kurām vairās darba tirgus.

Turklāt, kā es konsekventi esmu teikusi, centieni saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu prasa sociālās infrastruktūras un korporatīvu sociālo atbildību visā sievietes darba mūža gaitā.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret Estrela kundzes ziņojumu, jo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām šķiet laba ideja faktiski tikai pirmajā mirklī. Patiešām šis pagarinājums tiek attēlots kā lielāku tiesību piešķiršana sievietēm, kaut gan, manuprāt, tas negatīvi atsauksies uz sievietēm, kas mēģina iekļūt darba tirgū.

Ir jābaidās, ka šis priekšlikums, ja tas tiktu īstenots, varētu dot pretsitienu sievietēm un galu galā mazināt viņu nodarbinātību. Pretēji tam, ko referente un tie, kuri atbalsta dokumentu, apgalvo, nav nekādas acīmredzamas sakarības starp dzimstības rādītājiem un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu.

Turklāt priekšlikums atvaļinājumu pagarināt no 14 līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ir finansiāli nepieņemama nostāja daudzām valstīm. Faktiski papildu izmaksas, ko šis pagarinājums radīs, nevar atļauties ne uzņēmumi, ne dalībvalstis. Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums, proti, palielinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija pietiekami liels solis uz priekšu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos uzsvērt, ka balsojumā par Estrela kundzes ziņojumu es nobalsoju par 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma noteikumiem, kas aizsargā sievietes pret netaisnīgu atlaišanu no darba sešus mēnešus pēc atgriešanās darbā, un par pilnu apmaksu un aizsardzību sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, bet šajā gadījumā bez īpašiem ieteikumiem, jo es uzskatu, ka šiem noteikumiem jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, es uzskatu, ka atvaļinājums attiecīgi jāpagarina. Es vienmēr aizstāvu idejas, kas palīdzēs sievietēm gūt drošību grūtniecības un dzemdību norisē un garantē viņām labākus nosacījumus, lai atgrieztos darba tirgū.

  Toine Manders (ALDE), rakstiski. – (NL) Holandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) delegācija Eiropas Parlamentā šodien nobalsoja pret direktīvas priekšlikumu par (apmaksāta) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 20 nedēļām. Mēs uzskatām, ka iepriekš noteiktais 14 nedēļu minimums ir pietiekams. Sievietes, kuras sava grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigās atklāj, ka viņas vēl nespēj atgriezties darbā, var ņemt atvaļinājumu saskaņā ar savas valsts noteikumiem par slimības atvaļinājumu. Šis priekšlikums saistītos ar sociālās drošības pagarināšanu, kas ir pašām dalībvalstīm izlemjams jautājums, īpaši tādos apstākļos kā pašreiz, kad visām dalībvalstīm jāievēro taupība. Ir citi, mazāk kategoriski veidi, kā īstenot pasākumus, kas ļauj atrast labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Priekšlikums rada risku, ka jaunām, talantīgām sievietēm varētu būt mazākas iespējas darba tirgū, jo darba devēji negribēs uzņemties risku, ka daudzus mēnešus būs jāapmaksā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums viņu nodarbinātajām sievietēm. Arī dzemdību skaita pieaugums ES, kas ir vēlamais iedzīvotāju novecošanās problēmas risinājums, nav regulējams ES līmenī. VVD uzskata, ka ES noteikumi, kas regulē atbrīvojumu no darba, lai barotu bērnu ar krūti, ir lieki. VVD grupa Eiropas Parlamentā: Hans van Baalen, Jan Mulder un Toine Manders

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu. Tā kā visiem ES pilsoņiem ir tiesības dzīvot un strādāt visā ES, ir būtiski, ka mēs piešķiram sievietēm obligātas tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, lai kur viņas strādātu bērna piedzimšanas laikā. Pienācīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir daļa no plašāka jautājuma par sieviešu līdzdalību darba tirgū un sabiedrības novecošanās radīto finansiālo grūtību risināšanu. ES mērķis ir panākt 75 % iesaistīšanos darbā līdz 2020. gadam, un šeit izšķirīgs elements būs iespējas došana visām mātēm izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ko viņas var atļauties, un tad atgriezties darbā. Novecojošā sabiedrībā, kurā sociālās aprūpes pieprasījums pieaug un cilvēku skaits, kas sniedz aprūpi, samazinās, ir vajadzīgs reālistiskāks atvaļinājums, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Sievietēm nedrīkst būt sajūta, ka bērnu dzemdēšana ir nesavienojama ar darbu — mūsu politikai jāpadara jaunāka un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe iespējama. Tā īstenošana nestāsies spēkā vismaz 5 gadus. Turklāt, palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū tikai par 1,04 %, tiks segtas papildu izmaksas sakarā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no ES sociālajā programmā paredzētajām prioritātēm ir vajadzība veicināt politiku, kas sekmē darba un dzīves līdzsvaru gan attiecībā uz sievietēm, gan vīriešiem. Labāks darba un dzīves līdzsvars ir arī viena no sešām prioritārajām rīcības jomām, kas noteiktas 2006.–2010. gada „Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībai”.

Tāpēc šo noteikumu uzlabošana ir Eiropas politikas neatdalāma sastāvdaļa, atbildot uz pēdējā laikā novēroto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Mātes un tēva statuss noteikti ir neatņemamas pamattiesības sociālā līdzsvara mērķu labā. Tāpēc ir jācer, ka šīs direktīvas pārskatīšana dos labumu strādājošām sievietēm un vīriešiem, kas vēlas uzņemties atbildību par savu ģimeni.

Mēs nevaram atdalīt veselības un drošības aizsardzības labāka līdzsvara ievērošanas principu no vienlīdzīgas attieksmes principa. Šie un citi aspekti pārliecina mani, ka ir vajadzīgs atbalsts, tomēr jāatstāj dalībvalstīm pietiekami daudz iespēju elastīgai noteikumu izstrādāšanai par atvaļinājumu, ja tādi ir vajadzīgi. Tas ir tikai ekonomikas ilgtspējas nolūkos, lai segtu radušās papildu izmaksas.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pieņemtais ziņojums ierosina pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 nedēļām bez atalgojuma zaudēšanas. Tikai šis pasākums vien sieviešu dzīvē varētu nozīmēt lielu sociālu uzlabojumu aptuveni divās trešdaļās ES valstu. Tas attiecas uz Portugāli, kurā sievietēm ir tiesības tikai uz 16 pilnībā apmaksātām nedēļām. Arī divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma iekļaušana ir svarīgs panākums cīņā par līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā. Vēl svarīgāk, ka ziņojums ir apstiprināts, lai gan tas ir pretrunā pasākumiem, kas nesen tika pieņemti sakarā ar taupības politiku, kura pieļauj publisko tēriņu samazināšanu un sociālo tiesību samazināšanu. Tāpēc es ceru, ka šis ziņojums var dot ieguldījumu darba un sociālo tiesību nostiprināšanai visā ES un visās dalībvalstīs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā valda vienprātīgs uzskats, ka viena no galvenajām problēmām ir niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums zema dzimstības līmeņa dēļ. Tāpēc viss, kas var veicināt šīs situācijas mainīšanos, arī ir svarīgs. Grūtnieču un sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, aizsargāšana darbavietā un nelīdzsvarotības mazināšana vīriešu un sieviešu starpā ir svarīgi pasākumi šajā virzienā. Neskatoties uz krīzi, ko mēs pašlaik izjūtam, šodien šeit pieņemtie pasākumi ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāju samazināšanās tendenci, kas Eiropas Savienībai paredzama tuvā nākotnē, pagrieztu pretējā virzienā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par „pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti”, jo uzskatu, ka sieviešu tiesību uzlabošana darbā ir reāls solis pretī dzimumu līdztiesībai jomā, kurā diemžēl eksistē daudz šķēršļu. Diskriminācija, ko sievietes cieš darba tirgū, rada lielu satraukumu, jo vairumā gadījumu tieši viņām jāuzņemas atbildība par pienākumiem mājās, veicot tos pārmijus ar savu profesionālo darbību. Šī situācija saasinās mēnešos pirms un pēc dzemdībām, prasot lielāku aizsardzību, lai novērstu diskrimināciju, kurai sievietes pašlaik tiek pakļautas. Manā izpratnē nepārtraukta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarinājums līdz 20 nedēļām, kas piešķirtas pirms un pēc dzemdībām ar obligātām vismaz sešām nedēļām pēc bērna piedzimšanas, ir virzība uz priekšu sieviešu tiesībās saskaņot ģimenes un profesionālo dzīvi.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana ir svarīgs projekts, spriežot pēc nozīmes, kādu mūsu sabiedrība piešķir maziem bērniem un vecāku pienākumiem. Es atbalstu priekšlikumu piešķirt 18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un arī paternitātes atvaļinājuma principu. Mums jāizvairās no pārāk dāsnu pasākumu nevēlamās iedarbības un riska izsaukt diskrimināciju nodarbinātībā. Es turklāt atbalstu lielākas izvēles brīvību grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā. Viņām ir jābūt iespējai izlemt, kurā brīdī viņas grib saņemt sava grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma neobligāto daļu. Tas palīdzēs viņām panākt labāku darba un dzīves līdzsvaru un saglabāt nodarbināmību.

Vienlīdz svarīgi ir radīt pienācīgu statusu sievietēm, kuras vēlas atgriezties darbā pēc paņemtā pārtraukuma karjerā. Es vēlos pievērst uzmanību arī tam, ka tiesībām uz vecāku atvaļinājumu un tā paša darba garantijai atgriežoties ir jābūt darba devējiem praktiski īstenojamai, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, vai arī tie var sākt svārstīties par to, vai pieņemt darbā vai virzīt uz augstāku amatu sievietes reproduktīvā vecumā.

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Ņemot vērā tālejošās demogrāfiskās pārmaiņas un novecojošo Eiropas sabiedrību, Eiropas Savienībai aktīvi jāpieņem pasākumi vecāku atbalstam.

Obligātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda pagarināšana, manuprāt, ņems vērā to, ka bērna dzīves pirmie mēneši ir izšķirīgi viņa veselīgai augšanai un garīgajam līdzsvaram. Tāpēc es atbalstu atalgojumu pilnā apjomā visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodu. Tas pozitīvi ietekmēs sievietes, lai viņas varētu kļūt mātes, nesatraucoties par nabadzības un sociālas atstumtības riskiem. Ir jāgarantē tiesības pēc dzemdībām atgriezties darbā tajā pašā amatā vai līdzīgā amatā ar līdzīgiem darba nosacījumiem. Turklāt ir jādod iespēja vērsties ar lūgumu par darba laika vai darba nosacījumu maiņu, kā arī iespēja atteikties no virsstundu darba pēcdzemdību periodā.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu pret projektu pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām. Šīs shēmas pieņemšana būtiski atsauksies uz dalībvalstu un uzņēmumu budžetiem; Francijai papildu izmaksas būs EUR 1,3 miljardi gadā — nepanesams finanšu slogs budžeta samazinājumu periodā. Lai gan tā ir jauka ideja, sekas sieviešu nodarbinātībā varētu būt negatīvas. Mēs negribētu, ka šis pasākums sievietēm nozīmē soli atpakaļ. Sievietēm, kas atgriežas darbā pēc grūtniecības, un jaunām sievietēm, kas meklē darbu, ir risks smagi ciest šā pasākuma dēļ. Turpretī priekšlikums par ne vairāk kā 18 nedēļām tomēr bija sociāli taisnīgs. Es aicinu ierosināt inovatīvas idejas iespējami ātrai īstenošanai attiecībā uz bērnu aprūpi un darba un dzīves līdzsvaru, lai ļautu mātēm, kā arī tēviem veikt savus vecāku pienākumus pilnībā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mans lēmums balsot par šo priekšlikumu izriet no vajadzības uzlabot drošību un veselības aizsardzību strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Direktīvas grozījuma mērķis faktiski ir veicināt dzimumu līdztiesību darba jomā, veicināt labāku līdzsvaru starp sieviešu darba un privāto dzīvi. Sievietes bieži tiek uztvertas kā „riskam pakļauti” vai „otrās izvēles” indivīdi, ņemot vērā augsto varbūtību, ka viņām iestāsies grūtniecība vai viņas ņems grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ir svarīgi atbalstīt noteiktus atvaļinājuma veidus, lai apkarotu noteiktus aizspriedumus un stereotipus. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka kļūt par māti un tēvu ir būtiskas tiesības, ja mūsu uzdevums ir nodrošināt iespēju panākt darba un dzīves līdzsvaru. Vairāki punkti neapšaubāmi ir saistīti ar dažiem grozījumiem, par kuriem es izteicu pretēju viedokli. Es faktiski uzskatu, ka Eiropas tiesību aktam jāveido vispārēja pamatnostādne, kas ierosina obligātas garantijas un aizsardzību, dalībvalstīm atstājot iespēju pašām pēc savas izvēles lemt par vispiemērotākajiem pasākumiem. Faktiski ir atšķirības, kas saistītas ar kultūru, labklājību un sociālās drošības sistēmām, kā arī attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es nobalsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Divi svarīgi faktori noteica manu balsojumu par noteiktiem grozījumiem: pirmkārt, jauno vai topošo māšu drošības un veselības aizsardzības garantēšanas vitāli svarīgā nozīme un, otrkārt, tas, ka Grieķijā ir īpaši tiesību akti grūtnieču aizsardzībai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju priekšlikumus par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kuri paredz 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, abos gadījumos bez atalgojuma samazināšanas.

Tie ir sociāli pasākumi, kas atbilst tādai Eiropai, kādu mēs vēlamies, tiecoties atbalstīt dzimstības līmeni, ģimeni, bērnu veselību un vecāku darbavietas.

Taču šis ir projekts, kas ir grūti īstenojams, un tas var aplamā veidā pastiprināt diskrimināciju pret sievietēm nodarbinātības sfērā, jo, pirmkārt, tas rada papildu spiedienu sociālās drošības sistēmās, kuras jau tagad daudzos gadījumos ir tikko spējīgas darboties; un, otrkārt, tas ievieš jaunus ierobežojumus darba tirgū, kas jau tagad vairs nenodrošina pašreizējā darbaspēka vajadzības. Tāpēc es baidos, ka pasākumi strādājošu vecāku atbalstam var novest pie augstākiem bezdarba līmeņiem un/vai nestabila darba jaunām mātēm.

Parlamenta sarunām ar Padomi ir jābūt reālistiskām un pragmātiskām, kā arī vērienīgām, ja vēlamies, lai nākamais tiesību akts, stājoties spēkā, patiešām īstenotu un veicinātu priekšlikuma vērtības, par kurām tika nobalsots plenārsēdē šonedēļ.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu balsojumu es iestājos par jaunu globālu pieeju, kas sūtīs uzņēmumiem spēcīgu vēstījumu par to, ka cilvēku dzimstība attiecas uz vīriešiem tāpat kā sievietēm. Pamatnolīgums par vecāku atvaļinājumu ir svarīgs vienlīdzīgu iespēju politikas aspekts, kas veicina darba dzīves saskaņošanu ar privāto un ģimenes dzīvi, bet aprobežojas ar obligātu prasību noteikšanu un tāpēc var tikt uzskatīts tikai par pirmo soli.

Es piekrītu paziņojumam, kas uzskata bērnu tiesības par Eiropas Savienības prioritāti un aicina dalībvalstis ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvos protokolus, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķus. Šī direktīva nozīmē visiem bērniem garantētu iespēju saņemt aprūpi, kas atbilst viņu attīstības vajadzībām, kā arī pienācīgas, augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Šodien Eiropas Parlaments ir devis ieguldījumu Eiropas Savienības nākotnē, veicinādams mātes pienākumu izpildi, pagarinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodu līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām. To var raksturot gan kā kvantitatīvu, gan kvalitatīvu uzlabojumu. Vienkāršotais īstermiņa ekonomisko ieguvumu arguments neizturēja, pārsvaru gūstot Eiropas sabiedrības ilgtspējai, ko nav iespējams sasniegt bez veselīgas demogrāfijas un tātad arī bez lielākas aizsardzības mātēm un bērniem.

Es izstrādāju Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma projektu, un es balsoju par soda neuzlikšanu mātēm un pilna atalgojuma piešķiršanu; strādājošu grūtnieču neatlaišanu no grūtniecības sākuma līdz sešiem mēnešiem pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām; māšu tiesībām atgriezties savā vai līdzvērtīgā darbavietā, kas nozīmē darbavietu ar tādu pašu atlīdzību, profesijas kategoriju un karjeras iespējām kā pirms došanās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā; došanos grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, neietekmējot viņu pensiju shēmu; nakts darba un virsstundu darba nepieļaušanu strādājošām sievietēm 10 nedēļas pirms noteiktā dzemdību datuma un atlikušajā grūtniecības laikā, ja to prasa mātes vai augļa veselība, un visā periodā, kad bērnu baro ar krūti.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju pret šo rezolūciju, jo uzskatu, ka grūtniecības un dzemdību apmaksa ir jautājums, par ko jālemj valsts līmenī, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Turklāt es domāju, ka krīzes apstākļos šā pasākuma pieņemšana var radīt pilnīgi pretēju efektu, jo tas iedarbosies kā faktors, kas attur uzņēmumus, kuri grib nodarbināt sievietes.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es atbalstu Eiropas obligātā standarta uzlabošanu maternitātes aizsardzībai. Tomēr galu galā es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo esmu no valsts, kas izveidojusi īpašu maternitātes aizsardzības apvienojumu ar vecāku atvaļinājumu ar saglabātu vai nesaglabātu atalgojumu. Līdzās 16 nedēļu pilnībā apmaksātam atvaļinājumam un absolūtam aizliegumam strādāt sievietēm ir arī tiesības uz neapmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ar bērna pabalstu. Bērna pabalsta apjoms, kuru saņem neapmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, ir atkarīgs no ilguma un ienākuma pirmsdzemdību periodā. Austrijas noteikumi sniedzas daudz tālāk nekā šajā ziņojumā atbalstītie obligātie standarti.

Turklāt es esmu arī par pilnībā apmaksāta paternitātes atvaļinājuma ieviešanu, lai gan šim nolūkam jāizvēlas cits tiesiskais pamats. Es uzskatu, ka šāds paternitātes atvaļinājums nav jāregulē direktīvai par maternitātes aizsardzību, bet jāregulē īpašai direktīvai, kuras mērķis nav aizsargāt mātes un bērna veselību.

  Mitro Repo (S&D), rakstiski. – (FI) Es nobalsoju par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas ilgst 20 nedēļas. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgāks periods ir svarīgs bērna attīstībai un labklājībai, kas ir sabiedrības kapitāla vislabākais veids. Somijā ir dzīvotspējīga grūtniecības un dzemdību un vecāku atvaļinājuma sistēma. Tāda sistēma kā mums tomēr nav pieejama katram Eiropā. Šā iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt, lai sievietēm nebūtu jācieš finansiāli, ja viņas nolemj laist pasaulē bērnus. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma finansiālais slogs nebūtu jāuzkrauj arī tikai uzņēmumiem: valsts sektoram neapšaubāmi ir jāuzņemas daļa izmaksu. Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem ir risks saskarties ar grūtībām. Tāpat arī nozarēm, kurās pārsvarā strādā sievietes, nav jāsaliecas zem pārmērīga ekonomiska spiediena. Sieviešu nostāja attiecībā uz samaksu ir satraucoša. To nedrīkst vājināt. Vitāli svarīgi ir sekot, lai tas nenotiktu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Beidzot Parlaments ir izrādījis mazliet taisnīguma pret strādājošajām mātēm Eiropas Savienībā, lai gan viņas pelnījušas vairāk. Tas ir bijis ilgstošs process. Iepriekšējā parlamentāro pilnvaru termiņa beigās mēs bijām gatavi Parlamentā pieņemt dokumentu, kas būtu nozīmējis milzīgu lēcienu uz priekšu strādājošo māšu tiesību aizsardzībā. Mēs nevarējām balsot tāpēc, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa (PPE grupa) un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE grupa) apvienoja spēkus pret to un nolēma nosūtīt ziņojumu atpakaļ Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai.

Pēc mēnešiem ilga darba šodien mēs balsojām vēlreiz par dokumentu, kurš, lai gan nav tik vērienīgs kā PPE un ALDE grupas iepriekš noraidītais, ir pietiekami drosmīgs: tas ļauj mātēm saglabāt algu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā; tas palielina viņu tiesisko aizsardzību pret atlaišanu no darba; tas pieļauj lielāku elastību attiecībā uz darba laiku, lai labāk līdzsvarotu mātes pienākumus ar darbu; tas pagarina grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz vismaz 20 nedēļām (lai gan daži no mums būtu gribējuši 24 nedēļas, kā to iesaka Pasaules Veselības organizācija); tas veicina strādājošo māšu mobilitāti Eiropas Savienībā un panāk progresu attiecībā uz kopējo atbildību tēviem, lai gan ne tik lielā mērā, kā daži mūsu starpā būtu vēlējušies.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šīsdienas balsojums iedrošina strādājošās sievietes kļūt par mātēm, iezīmējot svarīgu soli pretī lielākai aizsardzībai, kas palīdzēs miljoniem Eiropas sieviešu efektīvāk saskaņot mātes pienākumu ar darba pienākumu. Ekonomiskās intereses nav palīdzējušas: mēs tagad sākam gaitu, kas ved uz jaunu ģimeņu vajadzību nodrošināšanu. Balsojuma iznākums ir vērsts uz sabiedrību, kas politiskās darbības centrā liek izaugsmi, mācības un izglītību Es uzskatu, ka bailes par to, ka pilnībā apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana no 14 līdz 20 nedēļām būs sods sievietēm, ir nepamatotas: mūsu konkrētais pienākums ir aizsargāt visvājākos strādājošos, dodot viņiem tiesības palikt mājās kopā ar saviem bērniem. Šīsdienas uzvara Parlamentā sniedz arī personisku gandarījumu par pūlēm, ko es personīgi esmu veltījusi, lai nodrošinātu, ka nevienai strādājošai sievietei, kas baro bērnu ar krūti, nav jāveic smagi vai bīstami pienākumi, atbrīvojot viņas no virsstundu un nakts darba. Tagad mēs nododam stafeti dalībvalstīm, un es ceru, ka tās būs apņēmības pilnas ar to nodarboties. Ar šīsdienas lēmumu Eiropas Parlaments ir parādījis, ka tas vairs nevēlas sievietes, kas stāv dilemmas priekšā, bet brīvas sievietes, kas apzinās savu vietu mūsu sabiedrībā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Politika, kas labvēlīga sievietēm, kuras izvēlas dzemdēt bērnus, ir būtiska novecojošai Eiropai. Ar tik sadrumstalotu politiku, kāda tā ir šodien, ir pārāk daudz atšķirību starp dalībvalstīm, atbalstot mātes pienākumu veikšanu, kas traucē daudzām sievietēm kļūt mātēm. Šī direktīva nosaka obligātu 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību periodu, no kura vismaz sešas nedēļas būs pilnībā apmaksātas.

Ir skaidrs, ka tādās valstīs kā Itālija šis tiesību akts ir lieks, jo pilnībā apmaksātais periods ir daudz garāks nekā obligātais minimums, kas noteikts direktīvā, un periodi, kad sievietes var neierasties darbā, lai koptu savus bērnus, ilgst līdz astoņu gadu vecumam. Tomēr citās valstīs tas beidzot nozīmē, ka tiek likts pamats garantētai cieņai mātēm. Priekšlikums paredz arī to, ka tēviem var būt divu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, lai viņi varētu būt kopā ar savām sievām pēcdzemdību periodā.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Šodien es nobalsoju, lai atbalstītu uzlabotas tiesības un labāku darba un personīgās dzīves līdzsvaru strādājošiem vecākiem. Īpaši svarīgi šajā ziņojumā ir noteikumi sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Pārtraukumi barošanai ar krūti paredz mātēm laiku, kas viņām vajadzīgs, lai sniegtu vislabāko un visdabiskāko uztura veidu savam augošajam bērnam. Uzturs ir galvenais faktors, kas nosaka veselību visā dzīves gaitā. Es priecājos, ka šis ziņojums ir labvēlīgs tām mātēm, kuras ir atgriezušās darbā un tomēr izvēlas barot savu bērnu ar krūti un nodrošināt viņam atzinīgi vērtējamu uzturu.

  Carl Schlyter un Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Mēs uzskatām, ka labi izveidots, ar likumu noteikts vecāku atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīgs katrai valstij. Galīgajā balsojumā mēs tomēr negribējām balsot par labu Parlamenta normatīvajam priekšlikumam, jo tas bija pretrunā dažiem principiem, kas mums ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, priekšlikums grib ieviest obligātu sešu nedēļu atvaļinājumu tikai mātei.

Mēs uzskatām, ka pašiem vecākiem ir jālemj, kā viņi izmanto vecāku atvaļinājumu, un ka šis priekšlikums būtu solis nepareizajā virzienā attiecībā uz dzimumu līdztiesību Zviedrijā. Otrkārt, mēs neuzskatām, ka ir pamatoti noteikt simtprocentīgu atlīdzības līmeni vecāku atvaļinājumam. Zviedrijā tas varētu likt saīsināt vecāku apdrošināšanu, lai finansētu tik dārgu sistēmu. Mēs uzskatām, ka sociālās drošības sistēmas organizācija ir jautājums, kas izskatāms valsts parlamentiem.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. – EPLP pilnībā atbalsta vajadzību palielināt aizsardzību grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un tāpēc nobalsoja par vairākiem svarīgiem direktīvas priekšlikumiem. Tajos ietilpst grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarinājums, mātēm pilnībā apmaksātas pirmās obligātās sešas nedēļas pēc dzemdībām un divu nedēļu pilnībā apmaksāts paternitātes atvaļinājums. EPLP tomēr pauž bažas, ka Parlamenta pieņemtie priekšlikumi varētu radīt neparedzētas sekas valstīs, kuras jau izmanto sarežģītākus maternitātes noteikumu kopumus. Īpaši mums ir bažas, ka priekšlikumi varētu ļaut regresīvai valdībai samazināt grūtniecības un dzemdību noteikumus tādā veidā, ka vissliktāk apmaksātās strādājošās sievietes varētu faktiski būt zaudētājas savā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā. Lai gan daži šā ziņojuma aspekti radīs nenovērtējamu uzlabojumu dalībvalstīs ar ļoti zemiem grūtniecības un dzemdību noteikumiem, šie grozījumi var radīt sociālu regresu citās valstīs.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, lai nodrošinātu veselību grūtniecēm un mātēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Pieņemot kopēju nostāju šādā veidā, mēs dodam skaidru signālu, ka atbalstām pārmaiņas, lai uzlabotu Eiropas aizsardzības standartus jaunām mātēm. Sievietēm tiek garantēts obligāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kas turpmāk būs pilnībā apmaksāts. Novēršot netaisnīgu atlaišanu, mēs esam palielinājuši arī darbavietu aizsardzību sievietēm, kas atgriežas darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

Direktīvas ieviestās pārmaiņas ir solis pareizajā virzienā, kas garantē sievietēm Eiropā noteiktas tiesības uz obligātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es priecājos arī par to, ka, ieviešot divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, tēviem būs pamudinājums aprūpēt bērnus.

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojums par Estrela kundzes ziņojumu ir vitāli svarīgs. Pieņemtā nostāja ir pilnībā demagoģiska un bezatbildīga. Pieprasot 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, mēs diskreditējam Eiropas Parlamentu. Mēs esam iedzīvotāju balss; būtu netaisni pret viņiem pieņemt tik nereālas nostājas. Dalībvalstu sociālajos budžetos rastos ļoti ievērojamas izmaksas: Francijai, piemēram, summa būtu EUR 1,3 miljardi.

Pašreizējais ekonomikas stāvoklis neļauj mums absorbēt šāda veida palielinājumu valsts budžetos, nemaz nerunājot par sekām mūsu uzņēmumiem, kuriem būs jāuzņemas daļa no šīm papildu izmaksām. Mums jāatbalsta un jāmudina sievietes labāk saskaņot mātes un darba pienākumus, nevis jāmazina viņu iespējas atrast darbu.

Komisijas ierosinātais palielinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija reāls solis uz priekšu, solis, uz kuru pamatojoties varēja virzīties tālāk, vairāk domājot par jaunām bērnu aprūpes iespējām. Šajā dokumentā dotais vēstījums saistās ar milzīgu atbildību: maternitāte pavisam skaidri kļūs par šķērsli personiskai attīstībai darbavietā.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju pieņemto ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un par pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt strādājošajiem panākt darba un dzīves līdzsvaru. Mēs esam pagarinājuši un labāk apmaksājuši grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un pirmoreiz Eiropas vēsturē mēs esam ieviesuši paternitātes atvaļinājumu. Šis balsojums izcelsies Eiropas māšu un tēvu pamattiesību vēsturē.

Visiem, kas gribēja upurēt sociālās tiesības uz ekonomikas krīzes altāra, es iesaku iet un meklēt naudu, kur tā ir, nevis sodīt iedzīvotājus arī turpmāk. Uzlabots grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājuma ieviešana — tā ir cīņa arī par humānāku sabiedrību apstākļos, kad ģimene arvien vairāk kļūst par beidzamo aizsargvalni pret dzīves apvērsumiem.

  Keith Taylor (Verts/ALE), rakstiski. – Es šodien Parlamentā nobalsoju par tiesību akta priekšlikumu, kas garantē palielinātu un pagarinātu paternitātes un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma apmaksu. Es to izdarīju pēc atbalstītāju un oponentu lobēšanas. Es labi apzinos finanšu stāvokli Apvienotajā Karalistē, kuru vēl vairāk pasliktinās nesenie paziņojumi par budžeta izdevumu samazināšanu. Neskatoties uz to, Eiropas Parlaments bija par 20 nedēļu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un 2 nedēļu paternitātes atvaļinājumu, un es uzskatu, ka tas ir saprātīgs ieguldījums ekonomikā, kas palīdz sasniegt ES mērķi par 75 % nodarbinātību līdz 2020. gadam. Tas uzlabo zīdaiņu veselību un aizsargā veselību un labklājību mātēm. Tas ir pasākums, lai izbeigtu pašreizējās darba samaksas atšķirības atkarībā no dzimuma. Eiropas Savienībā sievietes vidēji pelna par 17 % mazāk nekā vīrieši. Ja mēs negarantējam pienācīgu atalgojumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, sievietes tiek sodītas ar atalgojuma palīdzību par to, ka viņām ir bērni. Arī tēvu lielāka iesaistīšana bērnu aprūpē ir pozitīvs pamudinājums. Nerunājot par nāvi un nodokļiem, dzimšana ir vienīgā noteiktība dzīvē. Mūsu bērni ir nākotne, un uzlabojumi, par ko šodien nobalsoja, nodrošinās labāku un drošāku sākumu viņu dzīvei.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums jādabū vairāk vīriešu un sieviešu darbā un jānodrošina, ka viņi paliek darbā, ja gribam arī turpmāk būt turīgi un spēt maksāt pensijas. Turklāt saspringtas starptautiskas konkurences un budžeta taupības apstākļos mums tāpēc vajadzīga drosme veikt pasākumus, kas investē ģimenēs un nedaudz samazina spiedienu, ko rada uzdevums savienot darbu un ģimeni. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana ir viens no līdzekļiem, kā to panākt. Šā iemesla dēļ es atbalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu. Taču situācijā, kad ir budžeta grūtības, mums jābūt reālistiem. Divdesmit nedēļu pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periods nav reāls risinājums mūsu sociālās drošības sistēmām un valdību budžetiem. Šo apsvērumu dēļ es atturējos galīgajā balsojumā, lai gan atbalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu. No otras puses es patiešām atbalstu Komisijas sākotnējo priekšlikumu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 18 nedēļām ar nosacījumu, ka paliek spēkā pašreizējā ierobežotā atlīdzības shēma. Es ceru, ka šim priekšlikumam labāk veiksies Parlamenta otrajā lasījumā.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Es uzskatu, ka strādājošām sievietēm, kas atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, vissvarīgāk ir saņemt pilnu algu un ka maternitātes pabalstam jābūt 100 % no viņu pēdējās mēneša algas vai vidējās algas, ja mēneša alga ir zemāka par to. Tas nozīmē, ka sievietes netiks sodītas par izmantoto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kad būs runa par viņu pensiju pensionējoties.

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā, dzimstība jāaktivizē ar īpašiem tiesību aktiem un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt labāku līdzsvaru starp profesionālo, privāto un ģimenes dzīvi. Lai palīdzētu darbiniekiem panākt darba un dzīves līdzsvaru, ir vitāli svarīgi nodrošināt garākus grūtniecības un dzemdību un paternitātes atvaļinājumu periodus, tostarp adoptējot bērnus, kas jaunāki par 12 mēnešiem. Tiesību akts par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda noteikšanu līdz 20 nedēļām atbilst Pasaules Veselības organizācijas 2002. gada 16. aprīļa ieteikumiem par globālu stratēģiju attiecībā uz zīdaiņu un mazu bērnu barošanu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret ziņojumu, jo tas klaji neievēro subsidiaritātes principu un iejaucas dalībvalstu valsts maksājumu kārtībā un saistībās. Turklāt tajā ir arī tādi elementi kā aborts un atražošanas brīvība, par kuriem es nevaru uzņemties kopēju atbildību reliģisku apsvērumu dēļ.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Nedrīkst sodīt sievietes par to, ka viņas ir nolēmušas izveidot ģimeni. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī stratēģisks jautājums — ES pašlaik izjūt demogrāfiskas pārmaiņas sakarā ar zemu dzimstības līmeni un lielāku gados vecu cilvēku skaitu. Īpaši šādos grūtos periodos mēs nedrīkstam aizbiedēt sievietes prom no darba tirgus. Mums vajag vairāk strādājošu sieviešu, ja ES grib palielināt savu konkurētspēju globāli. Ir pienācis laiks apkarot stereotipus, kas iesakņojušies sabiedrībā. Strādājošas sievietes bieži tiek uztvertas kā „augsta riska” vai „otršķirīgs” darbaspēks. Tāpēc ir būtiski, lai šajā ziņojumā izklāstītā jaunā atvaļinājumu kārtība palīdzētu lauzt šos stereotipus. Mums jāpiedāvā arī lielāka palīdzība sievietēm, kuras sabiedrība ir pametusi novārtā. ES statistika rāda, ka Lietuvā vientuļās mātes ir pakļautas vislielākajam nabadzības riskam. Strādājošo nabadzības risks šajā grupā ir 24 %. Bija jānoiet garš ceļš, līdz ES oficiāli garantēja dzimumu līdztiesību. Taču mums jāpanāk vēl vairāk un teorētiskā dzimumu līdztiesība jāpārvērš reālā, taustāmā dzimumu līdztiesībā, kas tiek piemērota katru dienu.

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski. – (NL) Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu, jo es nevēlos, ka ir pārpratumi par šādām lietām: ir pašsaprotams, ka sievietēm ir īpašas vajadzības grūtniecības un pēcdzemdību periodā un ka lielā mērā sabiedrības interesēs kopumā ir, lai šīs vajadzības tiktu nodrošinātas, un ka sabiedrībai tāpēc jāuzņemas liela daļa atbildības par to. Tomēr es uzdotu dažus principiālus jautājumus. Pirmkārt, vai tiešām ir saprātīgi, ka mēs no saviem Eiropas ziloņkaula torņiem šeit nosakām obligātus noteikumus, kuri attiektos uz visu Eiropas Savienību, tostarp dalībvalstīm, kurām ekonomikas attīstībā vēl tāls ceļš ejams?

Kurš grasās apmaksāt rēķinu par to? Tas virza mani pie otras fundamentālās piezīmes: vai ir saprātīgi šo pasākumu slogu, tā sakot, uzkraut tikai uz darba devēju pleciem? Vai tas galu galā neradīs situāciju, kas ir tieši pretēja vēlamajai, tas ir, jaunām sievietēm pieejamu darbavietu būs mazāk, jo darba devēji vienkārši nevēlēsies uzņemties visas sekas, ko rada risks, ka pie viņiem strādājošajām jaunajām sievietēm iestāsies grūtniecība? Ir ļoti labi balsot „sociāli” Parlamentā, bet mēs neesam tie, kam jānes sociālā balsojuma slogs.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Beidzot šodien, 20. oktobrī Eiropas Parlaments ir pieņēmis direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es nobalsoju par šo dokumentu, kas ir patiess progress sievietēm.

Direktīva vēl jāapstiprina Padomei. Šodien pieņemtais dokuments izvirza mērķi piešķirt sievietēm Eiropas Savienībā tiesības uz 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas ir par četrām nedēļām vairāk nekā Francijā, kur sievietēm pašlaik ir tiesības uz 16 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Pieņemtais dokuments paredz tiesības arī uz 20 dienu paternitātes atvaļinājumu (kas ir vairāk nekā 11 dienas, ko patlaban piešķir Francijā).

Direktīva paredz arī, ka sievietēm jāsaņem pilna alga sava atvaļinājuma periodā: svarīgs signāls pašreizējās krīzes situācijā.

Turklāt dokuments ietver sociālu klauzulu par nemazināšanu, kas nozīmē, ka gadījumos, kad dalībvalstīs ir labvēlīgāki noteikumi atsevišķos punktos, tie joprojām paliks spēkā. Tāpēc tas noteikti ir progress, un es to vērtēju atzinīgi.

Ziņojums: Barbara Weiler (A7-0136/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo daudzās valstīs pastāv lielas atšķirības starp maksājumu nosacījumiem komercdarījumos, kuros iesaistīta valsts, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un lielie uzņēmumi. Mēs labi zinām, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā, un ņemot vērā tās radītās sarežģītās problēmas, uzņēmumi arvien biežāk ir spiesti risināt likviditātes problēmas un daudzās dalībvalstīs tiek pakļauti arvien lielākam maksātnespējas riskam. Direktīvai, ar kuru tika mēģināts regulēt šo jautājumu, bija ierobežota ietekme, un priekšlikums, ko nupat pieņēmām, ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai noteiktu un izpildītu maksājumu termiņus ne tikai darījumos starp uzņēmumiem un valsts iestādēm, bet arī uzņēmumu savstarpējos darījumos. Turpmāk mūsu rīcībā būs tiesību akts, kas nodrošinās lielāku efektivitāti maksājumu laika ievērošanā, paredzēs skaidru sankciju sistēmu kavētiem maksājumiem un būs arī efektīvs uzlabojums cīņā pret to, ka valsts un lielie uzņēmumi nereti ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli pār MVU. Tagad dalībvalstīm šī direktīva pēc iespējas drīzāk jāīsteno, lai beidzot tiktu atrisinātas nopietnās problēmas, ko izraisījis ilgais maksājumu laiks un maksājumu laika pagarināšana.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Gan valsts, gan arī privāto uzņēmumu līgumsaistību izpilde komercdarījumos ir jautājums, ka attiecas ne tikai uz iedzīvotāju pienākumu, bet arī spēju uzņemties atbildību par dažādiem negatīviem apstākļiem, kas var ietekmēt uzņēmumus kreditorus, it īpaši MVU. Spēja paļauties uz to, ka maksājumi tiks veikti savlaicīgi, šiem uzņēmumiem nozīmē stabilitāti, izaugsmi, jaunas darbavietas un ieguldījumus.

Diemžēl saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem datiem kavēti maksājumi ir bieža parādība Eiropā un kaitē konkurētspējai. Problēmas it īpaši rada valsts iestādes — nereti tāpēc, ka netiek nodrošināta pienācīga to budžeta un naudas plūsmas pārvaldība, vai tāpēc, ka pastāv pārāk liela birokrātija to administratīvajā struktūrā. Nereti tiek pieņemts lēmums strādāt, izmantojot jaunas izdevumu struktūras, neņemot vērā iepriekš uzņemtās saistības, kuras būtu jāizpilda līgumā noteiktajā termiņā.

Tāpēc es uzskatu, ka mūsu pienākums ir pieņemt pasākumus, kas novērstu iepriekš pieņemtās Direktīvas 2000/35/EK trūkumus un tādējādi mazinātu maksājumu kavējumu problēmu, mudinot debitorus savlaicīgi veikt maksājumus un ļaujot kreditoriem pilnībā un efektīvi izmantot savas tiesības maksājumu kavējumu gadījumā.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo savlaicīgi izstrādāto ziņojumu un par to, lai tiktu noteikts 30 dienu termiņš rēķinu apmaksai. MVU ir Eiropas ekonomikas stūrakmens; šie mazie uzņēmumi veido 99,8 % no visu Eiropas Savienības uzņēmumu kopskaita un rada 70 % darbavietu Eiropas Savienībā. Ziņojumā noteiktie pasākumi maksājumu kavējumu novēršanai ir praktiski pasākumi, lai atbalstītu MVU un nodrošinātu to, ka mazāki uzņēmumi necieš zaudējumus nesamaksātu rēķinu dēļ.

Jaunajiem noteikumiem būtu jārada labāki priekšnosacījumi ieguldījumiem un jānodrošina iespēja MVU koncentrēties uz inovācijām un attīstību. Turklāt es atzinīgi vērtēju ziņojumā teikto, ka būtu jānodrošina, lai jaunie pasākumi nepaaugstinātu pašreizējo birokrātijas līmeni un MVU netiktu radīta papildu birokrātijas nasta vai administratīvās problēmas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un esmu gandarīts par to, ka Eiropas Parlamentam un Padomei izdevās panākt šo vienošanos, kas ir ļoti svarīga, it īpaši mazajiem uzņēmumiem. Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas Savienības konkurētspējas pamatā un rada visvairāk darbavietu, krīze skaidri parādīja, ka tajā pašā laikā mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki ir visneaizsargātākie, un dalībvalstu īstenotā politika nav īpaši labvēlīga šo uzņēmumu atbalstam un attīstībai, jo pilnībā netiek īstenoti un piemēroti Eiropas Savienības tiesību akti, piemēram, Mazo uzņēmumu akts. Krīzes laikā daudzi uzņēmumi bankrotēja, un tas ir ārkārtīgi liels zaudējums. Tāpēc mani patiešām iepriecina šis pasākums, kurš, lai gan nav vērienīgs, tomēr ir ļoti nozīmīgs mazajiem uzņēmumiem, jo nodrošina skaidrību attiecībā uz maksājumu laiku. Mēs patiešām sākam veidot vidi, kas ir pārredzama un saprotama mazajiem uzņēmumiem un kas palīdzēs attīstīt uzņēmējdarbības kultūru.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot jauno direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu, proti, pasākumu, kas ir reāls atbalsts uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Eiropas Parlaments veic būtisku ieguldījumu iedzīvotāju un Eiropas ražošanas sistēmas interesēs. Pārstrādātā direktīva patiesībā paredz stingrus samaksas termiņus un atbilstīgas sankcijas, lai veicinātu to, ka gan valsts iestādes, gan arī privātie uzņēmumi ievēro maksājumu laiku Eiropas Savienībā. Saskaņā ar aplēsēm šim pasākumam vajadzētu nodrošināt to, ka ekonomiskajā apritē atkal nonāk apmēram EUR 180 miljardi — tā ir faktiskā summa, ko valsts iestādes ir parādā uzņēmumiem Eiropas Savienībā.

Maksājumu kavējumu problēma ir īpaši jūtama Itālijā, kur valsts iestādes veic maksājumus vidēji 128 dienās, neskatoties uz to, ka Eiropā maksājumi tiek veikti vidēji 67 dienās. Tādējādi maksājumu kavējumu ietekme uz komercdarījumiem ir ļoti liela. Es ceru, ka dalībvalstu valdības īstenos šo direktīvu pēc iespējas drīzāk, lai likvidētu vienu no lielākajiem šķēršļiem Eiropas iekšējā tirgus attīstībai.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Beidzot mēs esam līdz tam nonākuši — pēc jautājuma izskatīšanas atlikšanas vairākus mēnešus mēs esam nobalsojuši par ziņojumu, kas ir kā īsta svaiga gaisa vēsma attiecībā uz mūsu uzņēmumu nākotni. Maksājumu kavējumi ir problēma, kas it īpaši Itālijā ir nospiedusi uz ceļiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu, un saskaņā ar profesionālo apvienību aprēķiniem rada Itālijas ekonomikas sistēmai EUR 30 miljardu lielus zaudējumus šajā reģionā. Neņemot vērā īpašos apsvērumus un situāciju dalībvalstīs, es balsoju par ziņojumu, kas reizi par visām reizēm paredz skaidrus noteikumus gan valsts iestādēm, gan arī privātiem uzņēmumiem. Ekonomiskās krīzes dēļ bankrotējušo uzņēmumu un slēgto ražotņu, uzņēmumu un darbību pārtraukušo uzņēmumu skaits jau tagad ir ārkārtīgi liels. Īstenojot šo pasākumu, Eiropa patiešām pasniegs roku daudziem mazajiem uzņēmumiem, kurus patlaban žņaudz banku aizdevumi, kas paņemti krīzes dēļ, un kuri, iespējams, jau ir nonākuši grūtībās nesamaksāto un kavēto debitoru parādu dēļ. Piemērojot šo direktīvu, mēs vismaz izvairīsimies no daudziem gadījumiem, kad uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību citas valsts iestādes vai privāta uzņēmuma nesamaksāto parādu dēļ.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nestabilā ekonomiskā situācijā maksājumu kavējumiem var būt ārkārtīgi negatīva ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi, lai maksātu saviem darbiniekiem un piegādātājiem. Jaunajai regulai par maksājumu kavējumiem komercdarījumos, par kuru Parlaments un Padome vienojās 5. oktobrī, būtu jāveicina un jāpaātrina uzņēmumu debitoru parādu atgūšanas process. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina ekonomikas attīstību pat krīzes laikā. Tas attiecināms uz ikvienas Eiropas valsts ekonomiku. Eiropas Parlaments ir nodrošinājis visu darījumu dalībnieku vienlīdzību un noteikumu piemērošanu visām pusēm, tādējādi nodrošinot ieguvumu daudziem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Šīs vienošanās dēļ mazie un vidējie uzņēmumi darījumos ar valsts iestādēm vai lielajiem uzņēmumiem vairs neveiks bankas funkciju. Tāpat kā Eiropas Parlamenta ierosinājums noteikt, ka MVU maksā PVN tikai tad, kad ir apmaksāti rēķini, konkrēts rēķinu apmaksas termiņš palīdzēs uzņēmumiem, kuri raizējas par to, vai izdzīvos situācijā, kad tirgos vērojama lejupslīde.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izmantot visas iespējas, lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Turklāt it īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā, kādu patlaban piedzīvojam, jāatbalsta cīņa pret maksājumu kavējumiem komercdarījumos, kas ir nepieņemama prakse. Maksājumu kavējumiem ir būtiskas negatīvas sekas, jo tie rada ievērojamas izmaksas uzņēmumiem kreditoriem, ierobežo naudas plūsmu un ieguldījumu iespējas, kā arī ietekmē MVU konkurētspēju.

Šajā direktīvā pamatoti iekļauti pasākumi, lai mudinātu debitorus veikt maksājumus savlaicīgi, pasākumi, kas ļauj kreditoriem īstenot savas tiesības, un arī noteikti īpaši un precīzi noteikumi, piemēram, par paziņojumiem par saistību neizpildi, piedziņas izmaksu kompensāciju un 30 dienu termiņu parādu samaksai, ja vien spēkā nav īpaši izņēmumi. Šie noteikumi valsts iestādēm uzliek pienākumus un ierobežo tādu šo uzņēmumu rīcību, kas var negatīvi ietekmēt MVU, apdraudot pieņemtās politikas uzticamību.

Savlaicīgi maksājumi ir arī vajadzīgs un būtisks priekšnosacījums ieguldījumiem, izaugsmei un darbavietu izveidei.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Arī es esmu gandarīta par rasto risinājumu saistībā ar maksājumu laiku, un mani iepriecina tas, ka ir ņemts vērā sociālistu un demokrātu priekšlikums paredzēt ilgāku maksājumu laiku publiskām veselības aprūpes iestādēm, kuras sarežģīto budžeta procedūru dēļ maksājumus veic ilgākā termiņā. Turklāt ar nosacījumu, ka tiek ievērota līgumu slēgšanas brīvība starp privātiem uzņēmumiem, ir ieviests nozīmīgs drošības pasākums, aizliedzot noteikt pārāk ilgu maksājumu laiku kreditoriem, kas nereti ir MVU.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos no balsojuma par šo ziņojumu, jo tas atbalsta Komisijas centienus izdarīt spiedienu uz debitorēm valstīm, ierosinot stingrus pasākumus laikā, kad šo valstu finanšu situācija jau tā ir slikta. Šāds spiediens, lai panāktu, ka parādi tiek segti nekavējoties, draudot ar nopietnām finansiālām sankcijām procentu veidā, galvenokārt tiek izdarīts tādu uzņēmumu interesēs, kuri izmanto krīzi, lai samazinātu sociālās aizsardzības izmaksas un „iesaldētu” un samazinātu darba ņēmēju algas. Arguments, ka šis pasākums palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nav pamatots, jo, ņemot vērā regulā norādītos skaitļus, attiecīgie uzņēmumi nav uzskatāmi par mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem. Šāda veida pasākumi būtu attaisnojami, ja nodrošinātu būtisku atbalstu algotiem darba ņēmējiem reālajā ekonomikā un veicinātu sociālo un ekonomisko kohēziju.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu nepieciešamību stiprināt Direktīvu 2000/35/EK un noteikt vajadzīgos instrumentus, lai novērstu vai mazinātu maksājumu kavējumus komercdarījumos. Man ir svarīgi MVU, kuriem ir liela nozīme Eiropas tirgū, nodrošinot pārticību un darbavietas. Šī politiskā izvēle, ko izdarīja Eiropas Komisija, ir solis pareizajā virzienā, lai īstenotu mērķi padarīt uzņēmējdarbības vidi labvēlīgāku MVU. Attiecībā uz soda procentu likmi 8 % apmērā jāsaka, ka mani nedaudz satrauc tās ietekme uz konkrētiem manas valsts un citu Eiropas valstu reģioniem, kuri patiešām cenšas ievērot jaunos noteikumus. Es ticu, ka šī jaunā pieeja var būt reāla iespēja panākt izmaiņas. Tagad mums jākoncentrējas uz šīs direktīvas īstenošanas uzraudzību dalībvalstu tiesību sistēmās, iesaistot reģionālās un vietējās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es ceru, ka direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos stāšanās spēkā sniegs ieguvumu galvenokārt Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem tādējādi tiks nodrošināta lielāka aizsardzība un resursi palielināt ieguldījumu un radīt jaunas darbavietas. Tajā pašā laikā es ceru, ka direktīva veicinās parādu piedzīšanas mehānismu attīstību, jo valsts iestāžu maksājumu kavējumi traucē mazo un vidējo uzņēmumu un tādējādi arī tirgus darbībai.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Maksājumu kavējumi komercdarījumos starp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un valsts iestādēm noteikti ir viens no faktoriem, kas patlaban traucē atjaunot ekonomikas izaugsmi. Jaunās direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos apstiprināšana ir būtisks jauninājums, kas prasīs sektoru, pirmām kārtām, jau valsts sektora, atbilstīgu politisko un administratīvo sagatavošanos. Politisko sagatavošanos tāpēc, lai finanšu un budžeta plānošanā varētu ņemt vērā ne tikai Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet tagad arī jauno noteikumu par maksājumu kavējumiem ietekmi, kas, ja netiks pienācīgi pārvaldīta, var radīt gan tiešu, gan arī netiešu ietekmi uz valdību spēju rīkoties dažādos līmeņos. Atbilstīga administratīvā sagatavošanās ir vajadzīga, lai nodrošinātu valsts iestāžu finanšu, sākot jau ar saistību un izdevumu attiecību, pareizu pārvaldību, lai nodokļu ieņēmumus un tādējādi arī iedzīvotājus neapgrūtinātu, piemēram, procentu maksājumi, kas var būtiski ietekmēt valsts finanses. Visbeidzot, šķiet, ir svarīgi, lai tiktu nodrošināts zināms informētības un elastīguma līmenis attiecībā uz vairākām nozarēm, piemēram, veselības aprūpes nozari, kurā ir būtiski palielinājušies valsts iestāžu kavētie maksājumi uzņēmumiem par parastām precēm un pakalpojumiem.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau tā ir grūti izdzīvot, nemaz nerunājot par papildu nastu, ko rada maksājumu kavējumi komercdarījumos. Tāpēc jebkurš mehānisms, kas palīdz aizsargāt šos uzņēmumus no papildu izmaksām un maksājumu kavējumu izraisītām finansiālajām grūtībām, būtu vērtējams atzinīgi.

Taču, manuprāt, lai nodrošinātu uzņēmumu un valsts iestāžu maksājumu saistību izpildi, šo jautājumu būtu jārisina nevis Eiropas Savienībai, bet gan Apvienotās Karalistes valdībai. Lai gan šis ziņojums ir vērtējams pozitīvi, tajā vēl jāprecizē vairāki aspekti, un tāpēc es nolēmu šoreiz balsojumā atturēties.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, jo tas paredz pieņemt saskaņotus pasākumus, kas var būt īpaši svarīgi uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, darbībai pašreizējā ekonomiskās krīzes situācijā. Taču es uzskatu, ka pozitīvi ir vērtējama izņēmumu sistēma attiecībā uz veselības aprūpes nozari.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Maksājumu kavējumi ir problēma, kas rada ārkārtīgi nopietnu ietekmi uz globālo ekonomisko situāciju un īpaši negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šīs problēmas ietekme ir vēl jo postošāka pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes laikā. Nav pieņemams negatīvais piemērs, ko rāda valsts iestādes, un šajā sakarībā situācija ir īpaši slikta Portugālē. Ir vajadzīgi pasākumi maksājumu kavējumu novēršanai komercdarījumos, lai aizsargātu Eiropas ekonomiku un izvairītos no gadījumiem, kad tiek finansiāli ierobežotas ražošanas struktūras un noteikta pārāk augsta maksa par finanšu produktiem, tādējādi palielinot atkarību no bankām. Es vēlos uzsvērt lauksaimniecības produktu ražotāju īpašo situāciju, jo viņiem pienākušos maksājumos nereti kavē lielveikali un izplatītāji. 30 dienu ilgais maksimālais maksājumu laiks, ko var pagarināt līdz 60 dienām, pēc pakalpojumu sniegšanas un rēķina izrakstīšanas ir diezgan saprātīgs termiņš, lai nodrošinātu līdzsvaru komercdarījumos, un šāds maksājumu laiks ir ļoti svarīgs, lai attīstītu kārtīgu maksājumu kultūru.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Šodien pieņemot Weiler kundzes ziņojumu, būtiski ir paplašināts maksājuma jēdziens darījumu attiecībās. Patlaban tā ir plaši izplatīta un, kas ir vēl nepatīkamāk, vispārpieņemta prakse, ka valsts iestādes piespiež MVU parakstīt līgumus, saskaņā ar kuriem tiek pieļauti rēķinu apmaksas kavējumi.

Šāda situācija pastāv Maltā. Neskaitāmi MVU, kas nodrošina vairāk nekā 70 % darbavietu privātajā sektorā, ir saskārušies ar nopietnām naudas plūsmas problēmām tāpēc, ka uzņēmumi, it īpaši valsts uzņēmumi, tostarp valdība, kavē maksājumus.

Vairākās dalībvalstīs prasība ievērot maksimālo 60 dienu termiņu būs nozīmīgs noteikums, kas aizsargās MVU un iedzīvotājus. Taču, lai šo noteikumu efektīvi īstenotu, jānodrošina direktīvas pareiza transponēšana un īstenošana visās dalībvalstīs, kā arī stingra uzraudzība no Komisijas puses. Tikai tādā gadījumā šie jaunie noteikumi var sniegt jūtamus ieguvumus iedzīvotājiem un it īpaši MVU.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Samaksas nosacījumi komercdarījumos ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas ekonomikas darbību. Diemžēl dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības noteikumos par samaksas nosacījumiem, un tāpēc rūpīgi jāpārskata patlaban spēkā esošā 2002. gada 8. augustā pieņemtā Direktīva 2000/35/EK.

Disciplīnas trūkums darījumos ir īpašs apdraudējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valstīs, kuras cietušas no ekonomiskās krīzes. Maksājumu kavējumi nereti rada grūtības gan iekšējā tirgū, gan arī pārrobežu tirdzniecībā. Tāpēc es atbalstu referentes priekšlikumu noteikt stingrākus tiesību aktus, ieviest instrumentus, lai aizsargātu uzņēmumus, un ieviest obligātu kavētu maksājumu piedziņas izmaksu kompensāciju un soda procentus.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto lēmumu stingri aizstāvēt mazos un vidējos uzņēmumus. Maksājumu kavējumi ir liela ekonomiska problēma komercdarījumos Eiropas Savienībā. Tā ir būtiska problēma arī lauksaimniecības nozarē, ja likviditātes problēmas jārisina lauksaimniecības uzņēmumiem. Skaidri noteikts maksājumu laiks izbeigs šādu praksi. Es atbalstu ziņojumā ierosināto standarta 30 dienu samaksas termiņu, kā arī ieviesto maksimālo 60 dienu samaksas termiņš. Man nav saprotams tas, ka daudzās dalībvalstīs tiek kavēti maksājumi no valsts līdzekļiem par darījumiem, kuros iesaistītas valsts iestādes. Maksājumu kavējumi būtiski kaitē uzņēmējdarbības videi un iekšējam tirgum un tieši ietekmē dalībvalstis. Ierosinātā vienotas likmes kompensācija, kas maksājama no pirmās maksājuma kavējuma dienas, ir reāls risinājums, lai novērstu šo problēmu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt valsts iestāžu kreditorus, kuri vairumā gadījumu ir mazie un vidējie uzņēmumi. Šis pasākums ļaus apritē atkal nonākt aptuveni EUR 180 miljardiem — tā ir kopējā summa, ko valsts iestādes ir parādā uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Šis ir patiešām nozīmīgs solis, jo uzņēmumiem tiks piešķirtas automātiskas tiesības pieprasīt soda procentus par kavētiem maksājumiem un arī saņemt noteiktu minimālo summu EUR 40 apmērā kā parādu piedziņas izmaksu kompensāciju. Uzņēmumi arī jebkurā gadījumā varēs pieprasīt atmaksāt visas saprātīgās izmaksas, kas radušās šai saistībā. Es uzskatu, ka šī iniciatīva būs stimuls dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par savlaicīgu maksājumu veikšanu. Patiesībā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus un noteikumus, kas paredz kreditoriem labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti šajā direktīvā.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) No daudzajiem Mazo uzņēmumu aktā izvirzītajiem priekšlikumiem, manuprāt, vissteidzamāk īstenojamais attiecās uz Direktīvas 2000/35/EK grozīšanu. Maksājumu kavējumi ir kļuvuši par valsts iestāžu plaši izplatītu praksi daudzās valstīs (un viena no tām noteikti ir Itālija). Ņemot vērā to, ka Eiropā vidēji maksājumi tiek veikti 180 dienu laikā pēc noteiktā termiņa, mēs varam tikai iedomāties, cik ļoti dažos gadījumos tiek kavēti maksājumi un kāda ir maksājumu kavējumu ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem.

Tas ir paradoksāli, ka valsts pieprasa savlaicīgi maksāt nodevas un nodokļus un piemēro soda sankcijas un soda procentus no pirmās kavējuma dienas, taču ignorē savas saistības, kad kļūst par debitoru. Grozījumi, par kuriem balsojam, ir ļoti svarīgi, it īpaši šajā ekonomiski ārkārtīgi grūtajā laikā, bet ar tiem vien nepietiks, lai atrisinātu problēmu. Ja atsevišķas dalībvalstis nemainīs procedūras parādu piedziņai no valsts iestādēm, padarot šīs procedūras vienkāršākas un efektīvākas, apstiprinātie noteikumi nebūs efektīvi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Maksājumu kavējumi komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un valsts iestādēm rada naudas plūsmas problēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas, savukārt, nereti veicina vēl vairāk maksājumu kavējumu, tādējādi radot apburto loku, kuru grūti pārraut. Mēs esam pārliecināti, ka šeit ierosināto jauno noteikumu īstenošana būs nozīmīgs pasākums, lai izbeigtu šo situāciju un tādējādi palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šo ekonomiskās un finanšu krīzes laiku. Ierosinātie soda procenti ir samērīgi un vajadzīgi, un cerams, ka tie mazinās nepieņemamo uzņēmējdarbības praksi, kas izplatīta uzņēmēju vidū.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Bija svarīgi, lai rezolūcija par Maksājumu kavējumu direktīvu tiktu apstiprināta, un tāpēc es balsoju par to. Debates, kas notika šorīt, arī parādīja, ka krīzes sekas, kas vēl pavisam nesen nesaudzēja arī mūsu dalībvalstis, vēl joprojām ir stipri jūtamas. Mums jāveic vairākas izmaiņas, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Kā daļa no šīm izmaiņām ziņojumā pamatoti tika ieteikta pāreja uz kārtīgu maksājumu kultūru. Tādējādi būs iespējams atbilstīgi reaģēt uz maksājumu kavējumiem, padarot tos neizdevīgus.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kas tika veikts pirms direktīvas pārskatīšanas, vairāku dalībvalstu iestādes īsteno neapmierinošu praksi maksājumu jomā. Es patiešām ceru, ka šodien pieņemtais lēmums mainīs arī šo situāciju. Visbeidzot vēlos teikt, ka arī šajā sakarībā mūsu centienu pamatā var būt mērķis atvieglot MVU darbību. Risinājums var būt ierosinātais alternatīvais strīdu izšķiršanas mehānisms, kā arī informācijas par dalībvalstu praksi publicēšana. Eiropas e-tiesiskuma portāla piedāvāto iespēju pēc iespējas efektīvāka izmantošana var palīdzēt kreditoriem un uzņēmumiem veikt darbību un atrisināt problēmas.

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu risināt maksājumu kavējumu problēmu, kas kļūst arvien būtiskāka, it īpaši pārrobežu komercdarījumos, jo tiek pārkāpta tiesiskā drošība.

Lai maksājumu kavējumu sekas būtu tādas, kas mudinātu izvairīties no šādas prakses, ir svarīgi, pārejot uz kārtīgu maksājumu kultūru, ieviest ātrdarbīgas procedūras, lai atgūtu neapstrīdētās nesamaksātās summas, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem. Grozījumu priekšlikums, kura mērķis ir šādu parādu piedziņa no uzņēmumiem vai valsts iestādēm, izmantojot plaši pieejamu tiešsaistes procedūru, būs pozitīvs pasākums, lai vienkāršotu un paātrinātu šādu parādu atgūšanu. Tas pozitīvi ietekmēs galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri no maksājumu kavējumiem un darbietilpīgajām parādu atgūšanas procedūrām cieš visvairāk.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Parādsaistības rada ievērojamu finansiālu risku, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kārtīgu maksājumu kultūras trūkums, it īpaši krīzes laikā, var būtiski ierobežot likviditāti. Pasākumi, kas veicinās lielāku maksājumu uzticamību, noteikti nodrošinās ieguvumus. Es atturējos balsojumā, jo neesmu pārliecināts par to, vai ir pamatoti reglamentēt šo jautājumu Eiropas līmenī un vai šāds regulējums pozitīvi ietekmēs maksājumu kultūru.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Ziņojuma mērķis ir risināt maksājumu kavējumu problēmu — problēmu, kas rada nestabilitāti tirgū un, kas ir visbūtiskākais, kaitē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri, manuprāt, ir īpaši svarīgi. Es balsoju par ziņojumu, cerot, ka tiks radīta jauna darījumu kultūra, kurā lielāks uzsvars likts uz savlaicīgi veiktiem maksājumiem un kurā maksājumu kavējumi tiek uzskatīti nevis par normālu praksi, bet gan par nepieņemamu klienta situācijas izmantošanu un līgumsaistību pārkāpumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo tiesību aktu, jo uzskatu, ka efektīvāka maksāšanas kārtība ir ieguvums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmējdarbības kultūrai kopumā. Manuprāt, viens no šajā dokumentā ierosinātajiem noteikumiem ir īpaši progresīvs, proti, aicinājums nekavējoties publicēt kārtīgo maksātāju sarakstus. Šie pasākumi ne tikai mudinās uzņēmumus (it īpaši MVU) savlaicīgi veikt savstarpējos maksājumus, tādējādi mazinot likviditātes problēmu radītos apdraudējumus, bet arī paaugstinās šādu uzņēmumu uzticamību un attiecīgi arī konkurētspēju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi noteikt maksimālo termiņu uzņēmumu maksājumu veikšanai. Šis pasākums ir vēl jo steidzamāk īstenojams un svarīgāks šajā krīzes laikā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējiem ir liela nozīme mūsu valstu ekonomikā, un tie ir galvenie nodarbinātības un ienākumu veicinātāji un inovāciju un izaugsmes virzītājspēks. Diemžēl pēdējā laikā pārāk bieži mēs esam dzirdējuši par gadījumiem, kad valsts iestādes ir parādā uzņēmumiem vairākus miljonus euro, taču šie uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību vai atzīt maksātnespēju tieši šo maksājumu kavējumu dēļ. Tāpēc es ceru, ka īstenošanas posmā tiks ņemti vērā arī citi aspekti, atvieglojot Stabilitātes paktā noteiktās saistības attiecībā uz valsts iestādēm un vienlaicīgi pakāpeniski saīsinot maksājumu laiku. Tādējādi tiktu izpildītas abu pušu prasības, un ieguvēja būtu visa valsts sistēma. Es ceru, ka dalībvalstis nekavējoties transponēs direktīvu, lai to varētu sākt piemērot pēc iespējas drīzāk. Tas ir mūsu, likumdevēju, pienākums un tiesības, kas pienākas uzņēmumiem kreditoriem.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Maksājumu kavējumi dažiem uzņēmumiem, it īpaši MVU, var radīt finansiālas grūtības un maksātnespēju — saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju maksājumu kavējumi katru gadu Eiropas ekonomikā rada aptuveni EUR 180 miljardu lielus zaudējumus. Citos pētījumos minēta summa EUR 300 miljardi gadā, un tā ir summa, kas atbilst Grieķijas valsts parāda summai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mani iepriecina tas, ka Padome un Parlaments jau pašā sākumā spēja vienoties par vērienīgo Eiropas tiesību aktu pārskatīšanu šajā jomā. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta ieguldījumam bija ļoti liela nozīme. Mums izdevās panākt to, ka galīgajā tekstā tiek iekļauti daudzi uzlabojumi, par kuriem notika balsojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, it īpaši šādi uzlabojumi: augstāka procentu likme par kavētiem maksājumiem, uzņēmumu savstarpējos darījumos — 30 dienu termiņš saistību izpildei un 60 dienu maksimālais termiņš, ko var pagarināt īpašos gadījumos, valsts iestādēm — 60 dienu maksimālais termiņš, lielāka elastība attiecībā uz publiskām veselības aprūpes iestādēm un publiskām medicīniskām un sociālām iestādēm un, visbeidzot, vienkāršota piedziņas izmaksu kompensācijas saņemšana (vienotas likmes summa EUR 40).

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos izteikt atzinību Weiler kundzei par viņas lielisko darbu. Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu jauniem noteikumiem, lai ierobežotu valsts iestāžu maksājumu kavējumus piegādātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Parlaments pierādīja, ka valsts iestāžu pienākumam jābūt maksāt par pakalpojumiem vai iegādātajām precēm 30 dienu laikā. Ja tas netiek darīts, valsts iestādēm jāmaksā 8 % par maksājumu kavējumiem.

Princips, kas paredz savlaicīgi veikt samaksu par darbu, ir pareizas prakses pamatprincips, turklāt tam ir arī ļoti liela nozīme, novērtējot uzņēmuma uzticamību, tā rīcībā esošos līdzekļus un tā pieeju aizdevumiem un finansējumam. Tādējādi šī jaunā direktīva, kas tiks transponēta valstu tiesību sistēmās 24 mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas, nodrošinās ieguvumu visai Eiropas ekonomikai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ņemot vērā to, ka maksājumu kavējumi ir problēma, ko izraisa vairāki savstarpēji saistīti iemesli, to var novērst, īstenojot dažādus savstarpēji papildinošus pasākumus. Tāpēc Parlaments uzskata, ka juridiska pieeja ar mērķi uzlabot aizsardzību pret maksājumu kavējumiem ir vajadzīga, taču ar to nepietiek. Komisijas tā sauktā „stingrā” pieeja, liekot uzsvaru uz bargām sankcijām un kavējušiem pasākumiem, ir jāpaplašina, iekļaujot tajā tiesiski nesaistošus pasākumus, kas vērsti uz pozitīviem stimuliem maksājumu kavējumu novēršanai.

Turklāt direktīvas īstenošanas laikā būtu jāatbalsta praktiski pasākumi, piemēram, elektronisko rēķinu izmantošana.

  Marco Scurria (PPE), rakstiski. – (IT) Itālija ir valsts, kurā uzņēmumi valsts iestāžu maksājumu kavējumu dēļ cieš visvairāk, jo vidējais piegādātāju rēķinu apmaksas termiņš ir 180 dienas, taču Eiropā vidējais termiņš ir 67 dienas. Šāda situācija rada uzņēmumiem, it īpaši MVU, finansiālas problēmas, būtiski samazina to ieguldījumu iespējas un mazina konkurētspēju.

Direktīva, par kuru šodien balsojām, mudina debitorus veikt maksājumus savlaicīgi un nodrošina iespēju kreditoriem efektīvi aizsargāt savas intereses saistībā ar maksājumu kavējumiem, paredzot tiesības piemērot soda procentus par maksājumu kavējumiem, pat ja tas nav paredzēts līgumā. Direktīva arī paredz pienākumu iestādēm veikt samaksu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieprasīts maksājums, ja pakalpojumu kvalitāte ir apmierinoša.

Šīs direktīvas pieņemšana ir patiešām liels atbalsts mūsu uzņēmumiem — šobrīd nepietiekamas likviditātes izraisīto problēmu dēļ tiek slēgts katrs ceturtais uzņēmums. Šie jaunie noteikumi par maksājumiem veicinās to, ka uzņēmumi atjaunos konkurētspēju tirgū un netiks zaudētas darbavietas.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemot kolēģes Barbara Weiler ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par maksājumu kavējumiem, Eiropas Parlaments ir ieviesis līdzsvarotus un skaidrus noteikumus, kas veicina maksātspēju, inovācijas un darbavietas. Mūsu ierosinātie pasākumi nodrošinās ieguvumu gan mazajiem uzņēmumiem, gan arī valsts slimnīcām.

Mazajiem uzņēmumiem vairs nenāksies saskarties ar finansiālām problēmā, un valsts slimnīcas varēs gūt labumu no samaksas termiņa pagarināšanas līdz 60 dienām, jo ir ņemts vērā to īpašai statuss un tas, ka finansējums tiek iegūts no iemaksām atbilstīgi sociālās nodrošināšanas sistēmām. Turklāt vienošanās, kas mums jāpanāk ar Padomi, nodrošinās šīs direktīvas drīzu stāšanos spēkā un transponēšanu dalībvalstīs jau 2011. gada janvārī. Es atzinīgi vērtēju šā balsojuma efektivitāti.

  Salvatore Tatarella (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos gados maksājumu kavējumi ir kļuvuši par arvien lielāku problēmu uzņēmumu finanšu pārvaldībā. Tā ir nopietna un bīstama problēma, kas pazemina konkursu sistēmas kvalitāti, nopietni apdraudot mazo uzņēmumu dzīvotspēju un veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspējas pazemināšanos. Īpaši satraucoši ir statistikas dati par Itāliju, kur vidējais maksājumu termiņš ir 186 dienas un reģionu pašvaldībās darījumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes nozari, var būt pat 800 dienas. Tas patiešām ir apkaunojums, kas nereti ir iemesls MVU slēgšanai. Pieņemot šo ziņojumu, mēs īstenojam nozīmīgu pasākumu, jo tiek noteikts maksimālais 60 dienu termiņš maksājumiem, ko valsts sektors veic privātajam sektoram. Neapšaubāmi, šis tiesību akts nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās problēmu, taču tas noteikti ir pirmais solis, lai pārtrauktu burvju loku galvenokārt darījumos ar valsts iestādēm. Valsts iestāžu spēja efektīvi un savlaicīgi samaksāt rēķinus ir nozīmīgs aspekts, kas nodrošinās ieguvumus arī Eiropas ekonomikai. Es ceru, ka dalībvalstis un galvenokārt jau Itālija jau tuvākajā laikā transponēs šo tiesību aktu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums, risinot maksājumu kavējumu problēmu komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un valsts iestādēm. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības uzņēmumu likviditāti, veicot noteikumu saskaņošanu. Cīņa pret maksājumu kavējumiem ir vērtējama īpaši atzinīgi šajā krīzes laikā, jo ilgstoši kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību. Pasākuma mērķis ir veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, nekavējoties ieviešot izmaiņas attiecībā uz maksājumu termiņiem un soda sankciju piemērošanu, ja tie netiek ievēroti.

Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju šo ierosināto tiesību aktu, kura noteikumus par 30 dienu vispārīgo termiņu maksājumu veikšanai darījumos starp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un valsts iestādēm, kuras izņēmuma gadījumos var pagarināt termiņu līdz 60 dienām, ieguva plašu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas atbalstu, ko pārstāvu arī es.

Es pozitīvi vērtēju arī noteikto procentu likmi, ko piemēro, ja maksājums tiek kavēts, un ko nosaka, Eiropas Centrālās bankas pamatlikmei pieskaitot septiņus procentu punktus. Manuprāt, šis pasākums ir uzskatāms par spēcīgu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu ekonomiskajai darbībai, kuru ekonomiskos rādītājus nereti būtiski negatīvi ietekmē birokrātiskie šķēršļi.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs nupat balsojām par pārskatīto direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Es pilnībā atbalstīju šo vienošanos. Pārāk ilgs maksājumu laiks un, patiešām, arī maksājumu kavējumi ir apdraudējums efektīvai uzņēmuma pārvaldībai, ietekmē konkurētspēju un ienesīgumu un galu galā var apdraudēt uzņēmuma pastāvēšanu. Tā kā spēkā esošā direktīva, kā izrādās, nav pietiekami efektīva, lai novērstu maksājumu kavējumus, es atbalstu arī spēkā esošo noteikumu stiprināšanu. Attiecībā uz maksimālo samaksas termiņu vēlos norādīt, ka mēs ieviesīsim papildu garantijas uzņēmumiem, jo būtībā maksājumi būs jāveic 30 dienās. Tā ir īpaši svarīga prasība attiecībā uz maksājumiem starp uzņēmumiem un valsts iestādēm. Galu galā turpmāk dalībvalstīm un valdībām būs jārāda piemērs. Tas ir uzticamības jautājums, proti, jautājums par to, vai Eiropas iestādēm nākotnē būs jāievēro tādi paši termiņi kā citām struktūrām. Direktīvā skaidri noteiktā norma, proti, ka atkāpšanās no līgumā noteiktā standarta samaksas termiņa ir iespējama tikai objektīvu un taisnīgu iemeslu dēļ, būs nozīmīgs aspekts tās īstenošanā. Nobeigumā vēlos norādīt, ka ceru, ka noteiktā piedziņas izmaksu kompensācija piespiedīs maksājumu kavētājus atgriezties uz taisna un šaura ceļa un, kas ir vēl labāk, liks viņiem turpināt pa to iet. Tas būtu pozitīvs ieguvums attiecībā uz mūsu uzņēmumiem un darbavietām.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Parādi vai maksājumu kavējumi nopietni kaitē uzņēmējdarbībai, un tieši šo iemeslu dēļ citkārt maksātspējīgi uzņēmumi cieš sakāvi, jo rodas tāds kā domino efekts. Maksājumu kavējumi ir plaši izplatīti Eiropā un rada zaudējumus uzņēmumiem, it īpašiem mazajiem uzņēmumiem.

Turklāt lielākajā daļā dalībvalstu tā ir izplatīta prakse, ka valsts iestādes kavē maksājumus finansiāli grūtos apstākļos. Tāpēc radās vajadzība stiprināt spēkā esošos tiesiskos pasākumus, uzsākot cīņu pret maksājumu kavējumiem, lai atbalstītu uzņēmumu, it īpaši MVU, un noteiktu precīzus termiņus un atbilstīgas soda sankcijas pārkāpējiem.

Ziņojums: Ilda Figueiredo (A7-0233/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo nabadzība ir ļoti nopietna problēma, kas skar 85 miljonus mūsu līdzpilsoņu Eiropā. Tāpēc neviens nedrīkst palikt pret šo problēmu vienaldzīgs. Tai jābūt mūsu prioritāšu saraksta galvgalī, un tā ir pelnījusi, lai uz to reaģētu kopīgi, tādējādi nodrošinot, ka cilvēki, kas nokļūst sociāli neaizsargātā situācijā, saglabā kaut mazumiņu pašcieņas. Nabadzība ietekmē mūsu jauniešus un vecos ļaudis, taču aizvien biežāk tā skar arī strādājošos. Pēdējos divos gados vien ir zaudēti 6 miljoni darbavietu, vienlaikus pazeminoties strādājošo niecīgajām un nestabilajām algām pat tad, ja tiem izdodas saglabāt darbu. Mums vajadzīga sistemātiska pieeja, kas spētu atrisināt problēmu cēloņus, tādējādi izskaužot tās jau pašā iedīglī. Taču mēs pašreiz nespējam nekavējoties un neatliekami reaģēt uz šo problēmu radītajām sekām. Ņemot to visu vērā, nodrošināt, lai mūsu sabiedrības mazaizsargātie locekļi saņemtu minimālo ienākumu un tūlītēju palīdzību, kas ļautu viņiem no šīs situācijas izkļūt, ir ne tikai nepieciešamība, bet arī prasība, kura mums ir jāatbalsta un kurai jāpieiet ar atbildību, jo stāvoklis ir kritisks.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) ES ir parādījusi apņemšanos cīnīties ar nabadzību Eiropā to iniciatīvu robežās, kas izvirzītas 2010. gadam, Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā ekonomikas un sociālās krīzes smagumu un tās ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos, dažas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas kā, piemēram, sievietes, bērni, vecāki cilvēki un jaunieši, ir izjutušas situācijas negatīvās sekas skaudrāk. Šajā situācijā, pat ja arī minimālais ienākums varētu radīt piemērotu sistēmu šo kategoriju aizsardzībai, nav ņemts vērā subsidiaritātes princips un tādējādi tas, ka par šo jautājumu ir atbildīgas attiecīgās dalībvalstis.

Tā kā Eiropā algu līmeņi un sociālie apstākļi nav vienādi, ir grūti ieviest vienotu minimālā ienākuma slieksni. Es uzskatu, ka tā vietā būtu lietderīgi mudināt dalībvalstis uzlabot politisko reakciju cīņā ar nabadzību, veicinot aktīvu integrāciju un pienācīgu ienākumu līmeni, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un taisnīgu bagātību sadali. Taču pirmkārt dalībvalstis jāmudina labāk izmantot to rīcībā esošos struktūrfondus.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Starptautiskā sabiedrība ir daudzkārt apstiprinājusi savu apņēmību cīnīties pret nabadzību. Šāda globāla pieeja ir nepieciešama, jo nabadzība skar ne tikai mazāk attīstītās Subsahāras Āfrikas vai Āzijas valstis, bet arī 17 % ES iedzīvotāju.

Es uzskatu, ka pagājušajā mēnesī notikusī ANO augstākā līmeņa sanāksme iezīmē svarīgu pavērsienu, kas novedīs pie konkrēta rīcības plāna pieņemšanas Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Eiropas Savienība no savas puses ir ierosinājusi līdz 2020. gadam par 25 % samazināt nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu un piešķirt 0,7 % no nacionālā kopieņēmuma attīstības palīdzībai. Turklāt, pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlaments veicina mazaizsargāto grupu aktīvu integrāciju un rada efektīvu ekonomisko un sociālo kohēziju.

Es vēlos pieminēt Rumānijas lielo ieguldījumu ANO nabadzības apkarošanas programmās — EUR 250 miljonu apmērā. Tā kā attīstības palīdzībai jābūt savstarpējai, mana valsts turpinās ievērot savas saistības. Taču, manuprāt, lielāka uzmanība jāveltī grupām, kas pakļautas augstam nabadzības riskam, tādām kā lauku iedzīvotāji un romu etniskajai minoritātei.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Šīs iniciatīvas mērķis ir Eiropas līmenī pieņemt dažādus pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai. Ekonomiskā krīze ir saasinājusi situāciju daudziem eiropiešiem. Ir pieaudzis bezdarbs, un šajos apstākļos vismazāk aizsargāto cilvēku, kādi ir sievietes, bērni, jaunieši un vecāki ļaudis, stāvoklis ir kļuvis vēl nedrošāks. Tāpēc mums jāpieņem pasākumi Eiropas un dalībvalstu līmenī, un minimālais ienākums ir labs instruments, ar kura palīdzību nodrošināt, lai tie, kam tas nepieciešams, dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr galīgais mērķis ir pilnīga integrācija darba tirgū, jo tas padara iespējamu īstu sociālo kohēziju. Šajā sakarībā es ceru, ka mēs spēsim nodrošināt, lai ekonomikas attīstība ietu roku rokā ar sociālo attīstību un jo īpaši ietekmētu sociālās ekonomikas attīstību. Un vēl es ceru, ka mēs spēsim izpildīt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu par 20 miljoniem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo par spīti visām runām par nabadzības apkarošanu Eiropas iedzīvotāji turpina dzīvot nabadzībā, sociālā nevienlīdzība ir palielinājusies, un pieaug arī nabadzīgu strādājošo skaits. Eiropas Savienībai jāveic aktīvāki pasākumi, lai cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību, īpašu uzmanību pievēršot personām nepastāvīgās darba attiecībās, bezdarbniekiem, ģimenēm, vecākiem cilvēkiem, sievietēm, vientuļajām mātēm, mazaizsargātiem bērniem un slimiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar ierobežotām fiziskām spējām. Minimālais ienākums ir viens no galvenajiem līdzekļiem cīņai pret nabadzību, kas palīdz pasargāt šos cilvēkus no nabadzības un nodrošināt viņiem tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka minimālais ienākums sasniegs mērķi cīņā pret nabadzību tikai tad, ja dalībvalstis veiks konkrētus pasākumus, lai garantētu šo minimālo ienākumu, un ieviesīs nacionālās programmas nabadzības apkarošanai. Turklāt dažās dalībvalstīs minimālā ienākuma shēmas paredz ienākumus, kas ir zemāki par relatīvo nabadzības slieksni. Tāpēc Eiropas Komisijai, vērtējot dalībvalstu rīcības plānus, vajadzētu uzsvērt gan labu, gan sliktu praksi. Tādējādi minimālajam ienākumam — sociālās aizsardzības galvenajam elementam — neapšaubāmi ir liela nozīme, lai nodrošinātu nabadzībā nonākušu cilvēku aizsardzību un sniegtu tiem vienlīdzīgas iespējas sabiedrībā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Gandrīz 300 000 ģimeņu Rumānijā no valsts saņem garantēto minimālo ienākumu saskaņā ar likumu, kurš ir spēkā jau kopš 2001. gada un kura nodrošināšanai tiek atvēlēts gandrīz EUR 300 miljonu liels fiskālais stimuls. Uz pašreizējās ekonomikas krīzes fona, kuras ietekmi visasāk izjūt ekonomiski mazāk attīstīto valstu iedzīvotāji, Eiropas Parlamenta ierosinājums ieviest katrā dalībvalstī minimālā ienākuma shēmu ir nepārprotami pareizais risinājums. Lai gan neviens nevar apstrīdēt šādas garantētā minimālā ienākuma shēmas nepieciešamību, tomēr to acīmredzami ir iespējams izmantot arī ļaunprātīgi.

Shēmai ir vajadzīgi piemēroti termiņi un laba kontroles sistēma, jo pastāv risks, ka tā var iedrošināt cilvēkus nestrādāt. Lai nodrošinātu, ka tā nenotiks, ir ieteicams, lai katrs šā ienākuma saņēmējs spētu veltīt dažas stundas arī darbam sabiedrības labā. 2008. gada beigās 85 miljoni cilvēku visā ES dzīvoja zem nabadzības robežas. Šie skaitļi uzsver nepieciešamību pēc atbalsta, jo īpaši, kad runa ir par jauniešiem vai veciem cilvēkiem.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas krīze ir ievērojami padziļinājusi nabadzību. Vairāk nekā 85 000 000 cilvēku Eiropas Savienībā pašreiz dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Saistībā ar Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta politisko apņemšanos nodrošināt spēcīgu un efektīvu sociālo kohēziju.

I. Figueiredo ziņojumā ir norādīts, ka minimālā ienākuma ieviešana dalībvalstu līmenī ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt nabadzības problēmu. Taču es esmu pret minimālā ienākuma ieviešanu Eiropas Savienības līmenī. Šāda rīcība būtu demagoģiska un pašreizējā situācijā pilnīgi nepiemērota. Arī struktūrfondiem ir būtiski svarīga nozīme cīņā ar sociālo atstumtību. Jo īpaši Eiropas Sociālais fonds ir spēcīgs Eiropas ieguldījums, kura paredzētais mērķis ir padarīt darba tirgu pieejamāku grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Tam jāturpina būt spēcīgam kohēzijas politikas instrumentam laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) I Es balsoju par šo ārkārtīgi labo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība veikt konkrētus pasākumus, lai mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, veicinot taisnīgu ienākumu un bagātību sadali, tādējādi garantējot pienācīgu ienākumu līmeni un piešķirot Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību patiesu nozīmi. Tajā dalībvalstis ir aicinātas pārskatīt politiku, kas paredzēta pietiekama ienākuma nodrošināšanai, zinot, ka cīņai pret nabadzību ir jārada pieņemamas, stabilas darbvietas. Tajā ir pausts uzskats, ka sociālajiem mērķiem jābūt neatņemamai krīzes pārvarēšanas stratēģijas sastāvdaļai un ka darbvietu radīšanai jābūt Eiropas Komisijas un dalībvalstu valdību prioritātei kā pirmajam solim nabadzības mazināšanā. Tajā ir pausts uzskats, ka pienācīga minimālā ienākuma shēmām jānodrošina minimālie ienākumi tādā līmenī, kas atbilst vismaz 60 % no vidējā ienākuma attiecīgajā dalībvalstī. Tajā ir arī uzsvērta bezdarbnieka pabalsta lielā nozīme, kas tā saņēmējam dotu iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī vajadzība saīsināt prombūtni no darba tirgus, cita starpā paaugstinot valstu nodarbinātības dienestu pakalpojumu efektivitāti. Tajā ir arī uzsvērts, ka jāpieņem apdrošināšanas normas, lai iedibinātu saikni starp katrā dalībvalstī maksāto minimālo pensiju un attiecīgo nabadzības slieksni.

  Ole Christensen (S&D), rakstiski. – (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā (Dan Jørgensen, Christel Schaldemose, Britta Thomsen un Ole Christensen), balsojām par patstāvīgo ziņojumu par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā. Mēs uzskatām, ka visām ES dalībvalstīm jāpieņem nabadzības apkarošanas mērķi un jāievieš minimālā ienākuma shēmas. Taču mēs uzskatām, ka šie mērķi un shēmas jāpielāgo katras atsevišķās dalībvalsts apstākļiem. Mēs uzskatām, ka ir daudz veidu, kā novērtēt nabadzību, un katrai dalībvalstij vajadzētu ļaut pašai atrast labāko veidu un izstrādāt minimālā ienākuma shēmu, kas būtu pielāgota šai dalībvalstij.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ekonomikas krīze ir ļoti spēcīgi ietekmējusi bezdarba līmeņa pieaugumu, nekontrolētu grimšanu nabadzībā un sociālo atstumtību, kas skar cilvēkus visā Eiropā. Nabadzība un sociālā atstumtība ir sasniegušas nepieļaujami augstu līmeni — aptuveni 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, no kuriem 19 miljoni ir bērni — gandrīz divi no desmit bērniem —un daudziem ir nopietnas grūtības piekļuvē darbvietām, izglītībai, mājoklim, kā arī sociālajiem un finanšu pakalpojumiem. Bezdarbs ir sasniedzis nedzirdētu līmeni visās dalībvalstīs, un Eiropas vidējais rādītājs ir 21,4 %, turklāt viens no pieciem jauniešiem ir bez darba. Šāda situācija nav pieņemama, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu atrisināt traģisko situāciju, kurā šie cilvēki atrodas.

Lai stiprinātu ES politiskās saistības un veiktu pasākumus, kam ir izšķirošā nozīme nabadzības izskaušanā, 2010. gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību. Es piekrītu tam, ka ikvienā dalībvalstī ir jānosaka minimālā alga un jāīsteno sociālās integrācijas stratēģija, kā arī jānodrošina piekļuve darba tirgum.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ekonomiskā un sociālā kohēzija ir jebkuras kopējas politikas būtisks priekšnoteikums gan visā Eiropā, gan mazākās struktūrās. Tur, kur ir atšķirīgas intereses, arī mērķi būs atšķirīgi, un plānot kaut ko kopā nebūs iespējams. To cilvēku dzīves līmeņa paaugstināšana, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, ir mūsu prioritāte. Šai nolūkā izlietotie valsts līdzekļi, bez šaubām, būs vidēja termiņa ieguldījums, un, ja tos labi sadalīs, tie izraisīs izaugsmi, kas pēc tam norisināsies pati no sevis. Nevar zināt, kādus rezultātus dos noteiktu summu pārskaitīšana, ja tās nav daļa no plašākas stimulēšanas programmas. Divas situācijas prasa atšķirīgu pieeju. Pirmā situācija attiecas uz sociālo palīdzību, ja darba ņēmējs fizisku vai garīgu traucējumu vai citu līdzīgu iemeslu dēļ nespēj nopelnīt pienācīgu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Otrā situācija attiecas uz juridiskiem vai ekonomiskiem jautājumiem, un tā rodas, ja darba tirgus elastības trūkuma dēļ atalgojums neatbilst darba ražībai vai darba ņēmējam nav ļauts strādāt tik daudz, cik viņš vēlas, vai proporcionāli tam, cik viņš vēlas nopelnīt, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Šajās abās situācijās publiskais sektors var iejaukties, un tam ir jāiejaucas, ļaujot, lai stimuli uz smagu darbu rodas citos sektoros, un nekad otrādi.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Aptuveni viena piektā daļa ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, turklāt nabadzības līmenis bērnu, jauniešu un vecāku cilvēku starpā ir vēl augstāks. Nabadzīgu darba ņēmēju proporcija arī pieaug reizē ar nepastāvīgu un zemu apmaksātu darbu. 10 dalībvalstīs materiāli nenodrošināta ir vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju, bet Rumānijā un Bulgārijā šī proporcija pārsniedz pusi no iedzīvotāju skaita. Visi šie faktori kopā rada nabadzības problēmu Eiropas Savienībā, kuru vēl padziļina ne tikai lejupslīde, bet arī labējo spārna valdību īstenotā antisociālā politika. Minimālais ienākums var garantēt sociālu aizsardzību plašiem iedzīvotāju slāņiem, kas pašlaik dzīvo nabadzībā. Šim minimālajam ienākumam ir vislielākā nozīme nabadzības izraisītu traģisku situāciju un sociālās atstumtības novēršanā. Lai efektīvi apkarotu nabadzību, ir jāuzlabo darbvietu kvalitāte un jāpalielina algas, jāievieš tiesības uz ienākumiem un jāsagādā nepieciešamā nauda sociālajiem pabalstiem, pensijām un piemaksām. 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un tajā ir iekļauta kampaņa par integrējošu sabiedrību, kas paredzēta Lisabonas līgumā. Tas ir vēl viens iemesls, lai balsotu par šo kampaņu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ir jāveic pasākumi gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī, lai aizsargātu patērētājus pret negodīgiem aizdevumu un kredītkaršu atmaksas nosacījumiem, un jāievieš tādi aizdevumu nosacījumi, kas aizsargās mājsaimniecības no iekļūšanas pārmērīgos parādos, kā sekas ir nabadzība un sociālā atstumtība.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropā 20 dalībvalstīs spēkā ir tiesību akti, kas nosaka minimālo algu, un šajā ziņā atšķirības starp dažādām valstīm var būt ļoti lielas. Tā, piemēram, minimālā alga Luksemburgā ir aptuveni EUR 1682, bet Bulgārijā tā ir tikai EUR 123.

Tāpēc Eiropas Parlaments atkārtoti aicina noteikt Eiropas minimālā ienākuma apmēru. Minimālais ienākums varētu būt pareizais risinājums, lai novērstu miljoniem eiropiešu slīgšanu nabadzībā. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi norādīt, ka minimālā ienākuma garantijām jābūt saistītām ar visaptverošu sociālu stratēģiju, kas ietver arī piekļuvi tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe, mājoklis, izglītība un mūžizglītība visām vecuma grupām katrai valstij piemērotā veidā.

Eiropas Parlamenta deputāti ir uzsvēruši, ka minimālā ienākuma shēmu patiesajam mērķim ir jābūt ne tikai palīdzības sniegšanai, bet arī tās saņēmēju atbalstīšanai, lai viņi varētu pārvarēt sociālo atstumtību un uzsākt darba dzīvi.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Ar atbalstu šim ziņojumam es vēlos uzsvērt solidaritātes lielo nozīmi Eiropas sabiedrībā, jo īpaši šajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību.

Dažas dalībvalstis, kā, piemēram, Francija, ir uzņēmušās iniciatīvu un ieviesušas minimālo garantēto ienākumu jau pirms 20 gadiem. Tomēr pieredze rāda, ka šī sistēma var radīt negatīvas sekas un, piemēram, veicināt dīkdienību. Tādēļ Savienībai ir jāapsver pasākumi, kas kā Francijas revenu de solidarité active jeb nopelnīts ienākumu papildu pabalsts tā saņēmējos rada atbildības sajūtu un mudina tos meklēt darbu, kas savukārt veicina sociālo integrāciju.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu vienmēr aicinājusi — kā arī iekļāvusi to savā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā — ieviest minimālo ienākumu 60 % apmērā no ikviena Eiropas Savienības iedzīvotāja vidējā nacionālā ienākuma. Taču šodien Parlaments diemžēl balsoja pret šo tiesību akta priekšlikumu Kopienas līmenī.

Šajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību es esmu pārliecināta, ka minimālā ienākuma pamatdirektīva būtu varējusi kalpot par atsauces tekstu dalībvalstu politikā un likumdošanā.

Es uzskatu, ka tas būtu bijis visefektīvākais veids, kā mazināt nabadzību, atbrīvojot no tās 20 miljonus cilvēku līdz 2020. gadam. Vēlos atgādināt, ka 80 miljonu cilvēku Eiropā dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka mums par katru cenu ir jāizvairās no nabadzības palielināšanās riska Eiropā, jo tam ilgtermiņā var būt ārkārtīgi nelabvēlīga strukturāla ietekme gan no sociālā, gan ekonomiskā viedokļa. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka jāgarantē saprātīgs minimālais ienākums, lai nodrošinātu pietiekamu sociālo aizsardzību, jo īpaši visneaizsargātākajām cilvēku grupām, kuras smagi skārusi taupības politika, ko pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā ieviesušas Eiropas valstu valdības.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan es neesmu vienaldzīgs pret pašreizējās krīzes smagajām sekām uz sabiedrību, jo tās ir padziļinājušas daudzu eiropiešu nabadzību, es nepiekrītu statiskajam viedoklim, ka šo problēmu var atrisināt ar sociālo pabalstu skaita palielināšanu kā, piemēram, Eiropas līmenī noteikta minimālā ienākuma gadījumā.

Vairāk sociālo pabalstu prasa no valsts vairāk naudas, un, tā kā šāda politika nerada bagātību, to var iegūt, tikai palielinot ienākumus no nodokļiem. Tas nozīmē vairāk nodokļu no ikviena iedzīvotāja, padarot ikvienu cilvēku nabadzīgāku un atkarīgāku no valsts, kas kļuvusi par izspiedēju.

Ar nabadzību jācīnās ar nodarbinātības politikas un ekonomikas konkurētspējas palīdzību. Ja Portugālē nedēļu pēc nedēļas netiktu aizvērti vairāki uzņēmumi, tad tik daudz portugāļu nekļūtu par bezdarbniekiem un nenonāktu nabadzībā. Es tāpēc uzskatu, ka pret nabadzību jācīnās, stimulējot ekonomiku un tirgu, un nevis ar subsīdijām, kuras vienmēr būs jāfinansē no nodokļiem, kas, kā mēs zinām, žņaudz nodokļu maksātājus un ekonomiku un ir šķērslis ceļā uz ekonomikas konkurētspēju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kā es pirms gada Parlamentā teicu, es atbalstu jaunu sociālo principu Eiropas Savienībā, kas spēj nodrošināt ikvienam pienācīgu dzīves līmeni. Sociāli orientētā, taisnīgā, attīstītā un savstarpēji saistītā Eiropā ir obligāti jānodrošina pasākumi, kas novērš un līdz minimumam samazina sociālā dempinga un iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanās risku, sastopoties ar pašreizējās ekonomikas krīzes postošajām sekām. Lai padarītu Eiropu stiprāku un vienotāku, mums visā Eiropā ir jānodrošina cilvēku pamattiesību aizsardzība. Es saprotu, ka ir vajadzīgi obligātie standarti veselības aprūpē, izglītībā un attiecībā uz sociālajām pensijām, kā arī lielāka darba apstākļu un atalgojuma vienveidība. Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo tajā dalībvalstis tiek mudinātas izpildīt savas saistības attiecībā uz cilvēku aktīvu integrāciju, mazinot sociālo nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Es vēlos uzsvērt, ka ir jāiedibina reāls līdzsvars un jāievēro subsidiaritātes princips. Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu un pret ierosinātajiem grozījumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemt šo ziņojumu, kurā ir ierosināta minimālā ienākuma shēmu ieviešana visās ES dalībvalstīs un par kuru es biju atbildīga. To Parlaments pieņēma ar 437 balsīm „par” un 162 balsīm „pret”, 33 deputātiem atturoties, un šo shēmu ieviešana ir kļuvusi par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību īpašu pasākumu.

Šajā ziņojumā ir teikts: „Viens no efektīvākajiem risinājumiem nabadzības apkarošanā, pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanā un sociālās integrācijas veicināšanā ir tādu minimālā ienākuma shēmu ieviešana visās ES dalībvalstīs, kurās ietilptu īpaši pasākumi (finansiāls atbalsts un pakalpojumu pieejamības veicināšana) to iedzīvotāju (bērnu, pieaugušo un vecāku cilvēku) atbalstīšanai, kuru ienākumi ir nepietiekami”.

Pieņemtajā rezolūcijā ir teikts, ka minimālā ienākuma shēmām ir jānosaka minimālie ienākumi vismaz 60 % apmērā no vidējā ienākuma attiecīgajā dalībvalstī. Tajā ir izteikts pamudinājums Komisijai izstrādāt rīcības plānu Eiropas iniciatīvas attiecībā uz minimālajiem ienākumiem īstenošanai dalībvalstīs. Tajā ir aicināts vērst uzmanību uz pieaugošo nabadzīgo strādājošo skaitu un vajadzību risināt šo jauno problēmu, kā arī rosināts taisnīgi sadalīt ienākumus.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es reti kad esmu sastapies ar tik demagoģisku un nereālu ziņojumu. Demagoģisku, tāpēc ka tā mērķis ir ieviest minimālo ienākumu vismaz 60 % apmērā no vidējiem ienākumiem visās dalībvalstīs ikvienam iedzīvotājam bez, pilsonības priekšnosacījuma. Vai tie ir vidējie bruto ienākumi vai vidējie neto ienākumi? Vai nabadzības sliekšņa aprēķinos ir ņemts vērā vidējais dzīves līmenis? Manā valstī šāds ierosinājums būtu līdzvērtīgs bezdarbības veicināšanai un spēcīga imigrācijas magnēta radīšanai.

Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar izmantoto definīciju šie ienākumi varētu būt lielāki par minimālo algu, ko, piemēram, nopelna 15 % Francijas darba ņēmēju un kas ir rekords starp attīstītajām valstīm. Eiropiešiem nav vajadzīga palīdzība, bet reālas darbavietas ar pienācīgu atalgojumu. Taču — un šī ir nereālā daļa — ziņojumā nekas nav teikts par patiesajiem nabadzības iemesliem — par spiedienu uz darba algām, kuru izraisījusi ārēja zemu izmaksu valstu konkurence, valstu, kas praktizē sociālo dempingu, un par to imigrantu iekšēju konkurenci, kas nāk no valstīm, kuras nepieder pie Eiropas, nedz arī par bezdarbu, uzņēmumu pārvietošanu un slēgšanu, ko izsauc neierobežota globalizācija. Tajā nekas nav teikts arī par ārkārtīgi uztraucošo parādību — Eiropas vidusšķiras grimšanu nabadzībā. Prioritāte ir jāpiešķir šo iemeslu apkarošanai.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Lai gan Eiropas Savienība ir viena no bagātākajām teritorijām pasaulē, tomēr liela daļa Eiropas iedzīvotāju sastopas ar pietiekamu ienākumu trūkumu, kas ierobežo viņu spējas apmierināt savas pamatvajadzības attiecībā uz pārtiku, veselības aprūpi, elektrību un izglītību. Nabadzība ir skārusi 85 miljonus cilvēku Eiropā. Turklāt pēc pašreizējās ekonomikas un finanšu lejupslīdes ir radies ļoti augsts nabadzības risks, galvenokārt bērniem, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem, apdraudot mājsaimniecības un ierobežojot to piekļuvi zālēm, veselības aprūpei, skolām un nodarbinātībai. Mums ir jānodrošina, lai bagātība tiktu vienādi sadalīta starp bagātajām un nabadzīgajām dalībvalstīm, starp mazām un lielām valstīm un starp to iedzīvotājiem.

Ir jāpiešķir lielāks finansējums dažādiem nabadzības un sociālās atstumtības pētījumiem un analīzei, salīdzinot visu 27 dalībvalstu sistēmas un nosakot, kāda politika ir visiedarbīgākā. Mums ir jāturpina apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Eiropā un visā pasaulē, veicot tūlītējus pasākumus un, kas ir vēl svarīgāk, solidāri sadarbojoties par spīti fiskālajam un politiskajam spiedienam, ar kuru mums var nākties sastapties.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pašlaik Eiropā 17 % iedzīvotāju, tas ir, aptuveni 85 miljoni cilvēku, dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aiz šiem skaitļiem slēpjas galēja nabadzība, kas padziļinās un ir jo īpaši uztraucoša šajā lejupslīdes laikā, un tāpēc minimālais ienākums ir būtiski svarīgs.

Tā kā 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un tā ka nesen bija Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena, mēs Eiropas Parlamentā balsojām par rezolūciju, kurā ir aicinājums ieviest Eiropas minimālo ienākumu vismaz 60 % apmērā no vidējiem ienākumiem ikvienā dalībvalstī.

Ziņojumā ir uzsvērts, ka minimālā ienākuma shēmu ieviešana visās dalībvalstīs ir viens no visefektīvākajiem pasākumiem cīņā pret nabadzību, kurš nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un veicina sociālo integrāciju, un es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu, kurā ir aicinājums dalībvalstīm risināt nabadzības problēmu, ieviešot minimālā ienākuma shēmas, līdzīgi Francijas RSA modelim [„revenu de solidarité active” — nopelnīts ienākumu papildu pabalsts], iepriekšējam RMI [„revenu minimum d’insertion” — garantētie pamatienākumi]. Ir atzīts, ka šis instruments ir lietderīgs, risinot darbvietu nestabilitātes jautājumu.

Tekstā ir ierosināts, ka minimālā ienākuma apmēram jābūt 60 % no vidējās darba algas konkrētā valstī un ka tam jābūt daļai no visaptverošas integrācijas stratēģijas, kas paredz ilgstošu atgriešanos darbā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, galvenokārt mājoklim.

Teksts tika pieņemts, bet alternatīvās versijas, kuras ierosināja kreisās politiskās grupas un kurās bija aicinājums pieņemt saistošu pamatdirektīvu minimālā ienākuma ieviešanai visā Eiropas Savienībā, diemžēl tika noraidītas. Nostāja, ko esam pieņēmuši, atbalstot šīs minimālā ienākuma shēmas, tāpēc iedveš cerības, bet ar to vien nepietiks.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pašreizējie dati liecina, ka nabadzības līmenis Eiropas Savienībā paaugstinās. Daudzās dalībvalstīs nabadzība vissmagāk skar bērnus un vecākus cilvēkus, un aizvien lielākais skaits īstermiņa darba līgumu un zemu, nestabilu ienākumu palielina dzīves apstākļu pasliktināšanās risku visā sabiedrībā. Ja tam pievieno demogrāfisko krīzi, kas ir skārusi dažas valstis, tad ir skaidrs, ka mums ir gatava recepte garantētai ekonomikas lejupslīdei. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pienācīgu dzīvi visiem mūsu iedzīvotājiem.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu bērniem un mazbērniem draud bads, bezdarbs un sociālā atstumtība. Mums jāgarantē nākamajām paaudzēm pienācīgs algas līmenis, stabila karjera, piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālā integrācija visā viņu dzīves laikā — no agras bērnības līdz pensijas vecumam.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ir aprēķināts, ka aptuveni 85 miljoni cilvēku visā ES cieš no nabadzības vai tās riska, un es uzskatu, ka mums Eiropas līmenī jādara viss iespējamais, lai atrisinātu šo problēmu. Ir svarīgi ieviest tādas procedūras kā minētā, lai palīdzētu mazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība ES, lai nodrošinātu, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis — novērst 20 miljoniem Eiropas iedzīvotāju nabadzības risku — tiek īstenots.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas un finanšu krīze ir pasliktinājusi darba tirgus situāciju visā Eiropas Savienībā. Pēdējā laikā ir zaudēts aptuveni 5 miljoni darbavietu, kas dalībvalstīs ir izraisījis nabadzību un sociālo atstumtību. Es stingri atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka vajadzīgi steidzami pasākumi, lai no jauna integrētu bezdarbniekus darba tirgū un garantētu iedzīvotājiem minimālos ienākumus, kas spēj nodrošināt apmierinošu dzīves līmeni un cilvēka cienīgu dzīvi. Es uzskatu, ka mums jāizstrādā attiecīgi rādītāji, kas ļaus mums dalībvalstīs ieviest minimālā ienākuma shēmas, tādējādi nodrošinot atbilstošu dzīves līmeni un sekmējot sociālo integrāciju, kā arī sociālo un ekonomisko kohēziju visā Eiropas Savienībā.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no efektīvākajiem līdzekļiem nabadzības apkarošanā ir garantēt Eiropas Savienības iedzīvotājiem minimālo ienākumu, kas ietver algas, pensijas un pabalstus. Visiem ir jābauda tiesības uz minimālo ienākumu neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Mums ir jāveltī liela uzmanība sociālajām grupām, kas ir īpaši neaizsargātas pret nabadzību un sociālo atstumtību — invalīdiem, lielām ģimenēm, vienvecāka ģimenēm, hroniskiem slimniekiem un vecākiem cilvēkiem. Vairāku dalībvalstu pieredzes analīze rāda, kāda liela nozīme ir minimālajam ienākumam nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, un tāpēc es balsoju par Figueiredo kundzes ziņojumu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mūsdienās ir svarīgi iekļaut nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu un apkarošanu citās ES politikas jomās, lai garantētu pamattiesību ievērošanu, vispārēju piekļuvi būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī tiesības uz veselības aprūpi, izglītību un arodapmācību.

Tas viss prasa makroekonomiskās politikas sociālo ilgtspējību, un tas nozīmē, ka jāmaina monetārās prioritātes un politika, tostarp arī Stabilitātes un izaugsmes pakts, konkurētspējas politika, iekšējā tirgus politika, kā arī budžeta un fiskālā politika. Šajā ziņojumā ir lietots termins „minimālais ienākums”, kas ir pretrunīgs termins, kurš definēts kā instruments, kas piedāvā iespēju tā saņēmējiem pāriet no sociālās atstumtības situācijas uz aktīvu dzīvi, tādējādi uzsverot visaptverošas politikas lielo nozīmi, politikas, kas ņem vērā arī citas vajadzības — veselības aprūpi, izglītību, apmācību, sociālos pakalpojumus un mājokli.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu ideju par Eiropas mēroga koordinācijas stratēģijas vajadzību. Taču es uzskatu, ka par minimālo ienākumu jābūt atbildīgām konkrētām dalībvalstīm, balstoties uz subsidiaritātes principu. Ir grūti ieviest minimālo slieksni, ņemot vērā to, ka dalībvalstīs pastāv lielas algu un iztikas minimuma atšķirības.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Šķiet, ka Lisabonas līguma saturs, stratēģijas „Eiropa 2020” noteikumi un Tūkstošgades attīstības mērķu principi nav atspoguļoti, pat ne kā nākotnes izredzes izejai no bēdīgās realitātes, kurā liels skaits cilvēku pat šodien dzīvo postā. Eiropā gandrīz 80 miljoni iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, no kuriem 19 miljoni ir bērni. Vērienīgā politika, ko starptautiskā sabiedrība ir izvēlējusies par nabadzības izskaušanas mērķi, ir pārāk bieži izrādījusies mazefektīva un grūti īstenojama, vai arī tā ir aprobežojusies ar sociālās palīdzības pasākumiem.

Mērķi ir jāsasniedz, izmantojot strukturālu pieeju, novērtējot konkrētas, Eiropas līmenī koordinētas iniciatīvas, kuras ietekmē ienākumus, sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi un kuru mērķis ir finanšu krīzes seku mazināšana, seku, kas ir smagi skārušas tos, kuru stāvoklis darba tirgū ir visvairāk pakļauts riskam, proti, sievietes, jo īpaši vecākas sievietes, un jauniešus. Es uzskatu, ka Eiropas iniciatīvas, kuru mērķis ir ieviest minimālo ienākumu, varētu būt viens no nabadzības apkarošanas veidiem, ja vien tiek ievērots subsidiaritātes princips.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Minimālā ienākuma ieviešana visās Eiropas Savienības valstīs ir galvenais nabadzības apkarošanas pasākums. Es tāpēc balsoju par šo svarīgo ziņojumu.

Minimālais ienākums tomēr tiek aprēķināts katrai dalībvalstij atsevišķi, un tas nesekmē sociālo konverģenci Eiropā. Pašreizējā krīzē dalībvalstu nevienlīdzība tiek saglabāta. Lai nodrošinātu godīgāku bagātību sadali, ir vajadzīga Eiropas līmeņa visaptveroša sociālā politika. Tas ir svarīgs ES uzdevums,

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienība ir vienmēr sludinājusi, ka sociālā integrācija ir viens no tās dibināšanas principiem. Ir grūti novērst daudzās situācijas, kas noved pie sociālās atstumtības, izraidīšanas un pamestības. Starp iemesliem pirmajā vietā ir nabadzība. Atšķirībā no slimībām, antisociālas uzvedības, rases vai dzimuma nabadzība ir stāvoklis, kura novēršanai civilizētām valstīm ir jāveic parasti preventīvi pasākumi.

Minimālais ienākums iedzīvotājiem nav īstais līdzeklis pret nabadzību vai pareizais risinājums. Es atbalstu Komisijas aicinājumu iekļaut valstu pasākumus Eiropas koordinācijas programmā un nodrošināt, lai minimālais ienākums būtu saistīts ar integrētu pieeju, kas ietver veselības aprūpes, izglītības un mājokļu politiku. Es vēršos pie Komisijas arī ar personīgu aicinājumu, proti, platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību piešķirt prioritāti pasākumiem, kas preventīvā nolūkā atbalsta sociālo integrāciju.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dalībvalstis nedrīkst nepievērst uzmanību galējas nabadzības situācijām, un tām ir jānodrošina, lai neviens dziļi pazemojošās situācijās netiktu pamests likteņa varā. Šajos gadījumos ir jāsniedz ārpuskārtas neatliekama palīdzība.

Taču Portugāles pieredze minimālā ienākuma piešķiršanā bez efektīvas uzraudzības ārkārtīgi lielam cilvēku skaitam, kas reģistrējušies kā šā ienākuma saņēmēji, kas var strādāt un kam ir jāstrādā, bet kas nestrādā un nemaz necenšas to darīt, liecina par aplamu pieeju, kas jāpārskata. Es tāpēc balsojumā atturējos, jo manis aprakstītās sistēmas pienācīgas uzraudzības trūkums liek apšaubīt šo praksi no finansiālā un morālā viedokļa.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dalībvalstis nedrīkst nepievērst uzmanību galējas nabadzības situācijām, un tām ir jānodrošina, lai neviens dziļi pazemojošās situācijās netiktu pamests likteņa varā. Šajos gadījumos ir jāsniedz ārpuskārtas neatliekama palīdzība.

Taču Portugāles pieredze minimālā ienākuma piešķiršanā bez efektīvas uzraudzības ārkārtīgi lielam cilvēku skaitam, kas reģistrējušies kā šā ienākuma saņēmēji, kas var strādāt un kam ir jāstrādā, bet kas nestrādā un nemaz necenšas to darīt, liecina par aplamu pieeju, kas jāpārskata. Es tāpēc balsojumā atturējos, jo manis aprakstītās sistēmas pienācīgas uzraudzības trūkums liek apšaubīt šo praksi no finansiālā un morālā viedokļa.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā, jo es piekrītu vairākumam prasību un viedokļu, ko tā satur, kā, piemēram, šādam viedoklim — ka dalībvalstīm, Padomei un Komisijai ir „jāīsteno konkrēti pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai” un ka „cīņai pret nabadzību mazaizsargātām sociālajām grupām darba tirgū ir jārada pieņemamas pastāvīgas darbvietas”. Es uzskatu, ka šajā punktā izteiktais atbalsts minimālā ienākuma sliekšņa izveidei visās dalībvalstīs ir ļoti vērtīgs, lai ikviens, vienalga, vai viņš ir nodarbināts vai nav, varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo tajā ir pieprasīta lielāka sociāla iejaukšanās, lai apkarotu miljoniem cilvēku nabadzību. Tajā ir prasīts, lai dalībvalstis un Eiropas iestādes veic konkrētus pasākumus, kas veicina nabadzībā dzīvojošu cilvēku integrāciju darba tirgū.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Kā sieviešu dzimtas deputāti mani uztrauc tas, ka pašreizējā ekonomikas krīzē sievietēm ES galēja nabadzība draud daudz biežāk nekā vīriešiem. Ja jūs paraugāties uz Eurostat skaitļiem, tad redzat, ka 27 % sieviešu pirms sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanas ir pakļautas nabadzības riskam. Eiropas sabiedrībā ilgstošā nabadzības feminizācijas tendence liecina, ka .pašreizējās sociālās nodrošināšanas sistēmas un dažādie sociālās, ekonomikas un nodarbinātības politikas pasākumi, kas pieņemti ES, nav paredzēti sieviešu vajadzībām vai atšķirību likvidēšanai sieviešu nodarbinātībā. Es tāpēc atbalstu referenti, kas saka, ka sieviešu nabadzība un sociālā atstumtība prasa dažādus konkrētus, uz dzimumu balstītus politikas risinājumus, un es šā jautājuma ierosināšanu attiecīgi atbalstīju ar savu balsojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Figueiredo kundzes ziņojumu. Darbs ir iedzīvotāju vislielākā prioritāte. Solidaritāte, uz kuras pamatojas Eiropas sociālas tirgus ekonomikas modelis, un dalībvalstu reaģēšanas koordinācija ir būtiski svarīgas. Atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas nebūs efektīvas, ja nebūs koordinētas rīcības ES līmenī. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība runātu vienā spēcīgā balsī un tai būtu kopīgs redzējums, taču saskaņā ar subsidiaritātes principu ļaujot atsevišķām valstīm izvēlēties konkrētu ierosināto pasākumu pielietojumu. Sociālā tirgus ekonomikā, kas ir iemiesota un veicināta Līgumā, valsts iestādēm ir jāveic vienoti pasākumi, lai paātrinātu un sekmētu līdzsvara panākšanu un novērstu iedzīvotāju grūtības vai vismaz atvieglotu tās. Mums ir vajadzīga sociālā politika, kas aizsargā ģimenes, mazina nevienlīdzību, kā arī krīzes ietekmi un sekas. Mums ir jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmas, ieviešot ilgtermiņa politiku arī attiecībā uz darbvietām un nodrošinot lielāku nodarbinātības stabilitāti, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga dalībvalstu budžetiem.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par to, lai rezolūcijas priekšlikuma 3. grozījums (Reglamenta 157. panta 4. punkts) aizvieto nenormatīvo rezolūcijas priekšlikumu A7-0233/2010 par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā. Šis noteikums, jo īpaši pašreizējās krīzes laikā, nav pretrunā sociālas tirgus ekonomikas principam, kuru es pilnā mērā atbalstu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nabadzība ir liela sociāla problēma visā pasaulē, un diemžēl arī ES nav pasargāta no tās. Turklāt ieilgusī finanšu un ekonomikas krīze, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir Eiropas iedzīvotāju nabadzību vēl padziļinājusi, dažās valstīs, kā, piemēram, Portugālē, radot jaunu nabadzīgo slāni, un skārusi pat tos, kurus mēs saucam par vidusšķiru.

Vidējā ienākuma piešķiršana ir svarīgs sociāls pasākums, kam ekonomiskā ziņā ir liela ietekme, un daudzi to uzskata par morālu pienākumu. Svarīgi ir, lai šis minimālais ienākums tiktu regulēts tādā veidā, ka tas kļūst par līdzekli, kas palīdz cilvēkiem izkļūt no nabadzības un nodrošināt viņiem pieņemamu dzīves līmeni, nekļūstot par pamudinājumu cilvēkiem grūtās situācijās būt pasīviem un necensties meklēt darbu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Nabadzība ir parādība, kas nomāc cilvēkus, kuru ienākumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu tiem pieņemamus dzīves apstākļus, turklāt pašreizējās krīzes dēļ šādu cilvēku skaits palielinās. 2008. gadā 17 % no ES iedzīvotājiem (aptuveni 85 miljoni cilvēku) bija pakļauti nabadzības riskam. Nabadzības riska līmenis bērniem un jauniešiem līdz 17 gadiem bija augstāks nekā visu ES iedzīvotāju vidējais nabadzības līmenis, sasniedzot 20 % ES-27 līmeņa, turklāt visaugstākais līmenis tika reģistrēts Rumānijā (33 %). Nabadzības riska līmenis darba ņēmējiem bija vidēji 8 % ES-27, bet visaugstākais tas bija Rumānijā (17 %).

Es balsoju par vajadzību pieņemt sistēmu minimālā ienākuma aprēķināšanai (vismaz 60 % no vidējā ienākuma attiecīgajā dalībvalstī) ikvienā dalībvalstī, ietverot īpašus pasākumus tādu cilvēku atbalstam, kuru ienākumi ir nepietiekami, sniedzot tiem finansējumu un atvieglojot piekļuvi pakalpojumiem. Šis solis varētu būt viens no visefektīvākajiem nabadzības apkarošanas un sociālās integrācijas veicināšanas veidiem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbrīvot 20 miljonus Eiropas iedzīvotāju no nabadzības līdz 2020. gadam — tāds ir stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgais mērķis, kas, iespējams, paliks tikai veltīga cerība, ja Eiropa nopietni neķersies pie aizvien nopietnākā nabadzības jautājuma risināšanas, kura ir skārusi vairāk nekā 80 miljonus iedzīvotāju.

Tāpēc Eiropas līmeņa minimālā iztikas ienākuma ieviešana vai tā noteikšana visās dalībvalstīs ir svarīga. Plānotam kā „pēdējam drošības tīklam”, minimālajam ienākumam jau tagad ir liela nozīme sociālās atstumtības apkarošanā.

Tagad mums ir jāpalielina tā efektivitāte, paturot prātā trīs galvenās lietas — mums ir jāsaglabā atšķirība starp minimālo ienākumu un minimālo algu, jo darbam arī turpmāk ir jābūt pievilkšanas spēkam, un nodarbinātība ir vislabākais veids, kā pasargāt sevi no nabadzības, mums ir jāiekļauj minimālais ienākums koordinētā un visaptverošā mazaizsargātu cilvēku palīdzības politikā (piekļuve mājoklim, veselības aprūpei, bērnu aprūpei, aprūpei mājās), un mums ir jāizsvītro 1. pozīcija, kas saistīta ar mērķu integrāciju, un jāpadara minimālais ienākums par instrumentu, kam konkrētā laika posmā finansiāli jāatbalsta persona vai ģimene, kura nonākusi grūtībās.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Astoņdesmit pieciem miljoniem cilvēku Eiropā draud nabadzība. Ekonomikas krīze, ko pašlaik piedzīvojam, padara jauniešus (no kuriem viena piektā daļa ir bezdarbnieki), sievietes un vienvecāka ģimenes vēl vairāk neaizsargātas. Darba ņēmēju nedrošais stāvoklis arī palielina nabadzīgo cilvēku skaitu, kas pašlaik ir 19 miljoni. Tā kā 2010. gadu pasludināja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, tad, kā liecina nesenā Eirobarometra aptauja par ES iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā, 74 % no tiem gaida no ES enerģisku rīcību. Ieklausīsimies viņos un rīkosimies. Es atbalstīju šo rezolūciju par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības problēmas risināšanā un integrētas sabiedrības attīstības veicināšanā. Diemžēl ne visām 27 ES dalībvalstīm ir noteikts minimālais ienākums. Tāpēc es atbalstīju aicinājumu Komisijai izmantot savas iniciatīvas tiesības un ierosināt pamatdirektīvu, ar ko nosaka pienācīga minimālā ienākuma principu Eiropā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem, lai gan šis aicinājums diemžēl tika noraidīts.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Ar priekšlikumu pamatdirektīvai par minimālo ienākumu Parlamentam šodien bija iespēja nodrošināt Eiropai būtisku instrumentu efektīvai nabadzības apkarošanai un sniegt ikvienam jaunietim, pieaugušajam un vecākam cilvēkam tiesības uz ienākumiem, kas būtu pietiekami, lai atbrīvotu tos no nabadzības un dotu tiem iespēju beidzot dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Lai pieliktu punktu skandalozajai ilgstošajai nabadzībai, bija vajadzīga politiska apņēmība un drosme.

Taču savas gļēvulības un politiskās nekonsekvences dēļ Eiropas labējiem būs jāuzņemas smagā atbildība par stratēģijas „Eiropa 2020” neveiksmēm, izraisot vēl lielāku vilšanos iedzīvotājos un organizācijās, kas ik dienas cīnās mazaizsargāto iedzīvotāju labā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mūsdienu sabiedrībā, kurā ir daudz godīgu un aktīvu iedzīvotāju, būtu lieliski, ja tiktu ieviests minimālais ienākums bezdarbniekiem. Taču faktiski, ienākumu garantēšana tiem, kas nestrādā, noved pie darba pasaules izkropļojuma. Daudzi cilvēki labprāt izvēlas iespēju nemeklēt oficiālu darbu, papildinot savus minimālos garantētos ienākumus ar nedeklarētu darbu un sīko noziedzību.

Šādas negatīvas situācijas, protams, ietekmēs iedzīvotāju grupas, kas mazāk piemērotas izdzīvošanai, jo īpaši ģimenes, kurām nav ES pilsonības un kuras bieži dzīvo saspiestībā mazos un tāpēc lētos mājokļos. Sociālie pabalsti plašiem iedzīvotāju slāņiem liks visnabadzīgākajām pasaules tautām censties pārcelties uz dzīvi Eiropā, un, lai gan tām tiktu garantēts niecīgs pabalsts, tas tomēr būtu vairāk nekā nekas. Šā iemesla dēļ es esmu kategoriski pret šo ziņojumu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Nabadzība un sociālā atstumtība ir cilvēka cieņas aizskārums. Šīs parādības apkarošana ir Eiropas Savienības prioritāte, kas iekļauta arī Tūkstošgades attīstības mērķos. Ko mēs varam darīt un kādus uzdevumus uzņemties šajā ziņā? Vissvarīgākie faktori ir izglītība un apstākļu nodrošināšana attīstībai, jo tie ir risinājumi, kas iemācīs cilvēkiem, kā pašiem atbrīvoties no nabadzības, liekot lietā pašiem savas spējas, gūstot atbalstu sistēmiskos risinājumos. Citiem vārdiem sakot, mums ir jādod tiem vajadzīgās zināšanas.

Jaunattīstības valstīs ir svarīgi atbalstīt infrastruktūras veidošanu, jo īpaši gādājot par piekļuvi tīram ūdenim. Attīstības palīdzība ir jāsaista ar piemērotu apstākļu radīšanu tirdzniecības attīstībai. Attīstības un jaunu darbavietu veicināšana ir vislabākais nabadzības apkarošanas veids dažādos pasaules reģionos, gan bagātos, gan nabadzīgos. Nabadzību nav iespējams efektīvi apkarot ar administratīviem reglamentiem, pat tādiem, kas nosaka minimālo ienākumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas krīze ir palielinājusi sociālo nevienlīdzību. 2008. gada beigās gandrīz 17 % no Eiropas iedzīvotājiem — 85 miljoni cilvēku — dzīvoja zem nabadzības robežas. Krīzes sekas, proti, bezdarba palielināšanās un darbvietu samazināšanās, ir iegrūdušas cilvēkus grūtā situācijā. Ir būtiski, lai Eiropa iesaistītos integrētas sabiedrības veicināšanā, izmantojot nabadzības izskaušanas pasākumus. 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Faktiski nabadzības līmenis negatīvi ietekmē ne tikai kohēziju, bet arī ekonomiku.

Tāpēc, ņemot vērā Parlamenta saistības piedalīties cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, es uzskatu, ka minimālā ienākuma shēma, kas pamatojas uz 60 % no mediānas ienākuma attiecīgajā dalībvalstī, ir liels ieguldījums ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Es balsoju par šo rezolūciju iepriekšminēto iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, ka es uzskatu, ka ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc konkrētas rīcības, lai nodrošinātu efektīvu sociālo un ekonomisko kohēziju, kurā būtu ievērota subsidiaritāte.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā dalībvalstu budžetu konsolidācija ir ačgārna un satur parastās komunistu izpušķotās blēņas par starpvalstu pārvedumiem. Turklāt tajā ir nepārprotami subsidiaritātes principa pārkāpumi sociālajā jomā. Vācijas Federālajā Republikā sociālā palīdzība un valsts garantēti ienākumi, ko dod Hartz IV ilgtermiņa bezdarbnieku pabalsti, ir tik augsti, ka zemu apmaksātiem darba ņēmējiem nav vērts strādāt. Tāpēc ir obligāti jānošķir sociālie pabalsti no sociālā ieņēmuma. Kā tas vienmēr ir bijis, arī tagad labklājības priekšnoteikums ir ekonomikas izaugsme.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Par spīti visām deklarācijām par nabadzības izskaušanu sociālā nevienlīdzība ir palielinājusies —aptuveni 85 miljoni ES iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Lietuvai tā ir liela problēma, jo nabadzībai ir pakļauti 20 % no mūsu iedzīvotājiem. Mums ir vajadzīga efektīva nodarbinātības politika, kas stimulē izaugsmi un konkurētspēju Eiropas sociālajā tirgus ekonomikā un novērš makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī garantē sociālo integrāciju,

Taču nepietiek tikai ar bezdarba apkarošanu. Darbs vien neaizsargā pret nabadzību. Nestabila nodarbinātība un zemas algas veicina to strādājošo proporcijas pieaugumu, kuriem draud nabadzība.

Saskaņā ar ES ziņojumiem vairāk nekā 20 % pilna darba laika strādājošo ienākumi Lietuvā ir tikai 60 % no vidējiem ienākumiem, bet ES vidējais rādītājs ir 14 %. Minimālās mēnešalgas palielinājums palīdzētu mazināt nabadzību, bet negarantētu sabiedrību bez atstumtības. Lietuvu pamet galvenokārt jaunieši ne tikai naudas un darba trūkuma dēļ (pagājušajā gadā bezdarbs Lietuvas jauniešu starpā sasniedza gandrīz 30 %), bet arī tāpēc, ka viņi jūtas pamesti un bezspēcīgi pret lēmumiem, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tas ir jānovērš.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Par spīti centieniem visā pasaulē un daudzu starptautisku institūciju saistībām, tostarp arī ES saistībām, cīņa pret nabadzību ir vēl tālu no uzvaras. To cilvēku procents, kas Eiropā dzīvo nabadzībā, no 2005. gada līdz 2008. gadam palielinājās no 16 % līdz 17 %. Visā Eiropā gan valdības, gan iedzīvotāji ir vienisprātis, ka mums jācenšas izskaust nabadzību. Apsverot stratēģijas „Eiropa 2020” saistības, mums vēlreiz jāpārdomā, kādus pasākumus mēs varam veikt, lai apkarotu nabadzību.

Es atbalstu Figueiredo kundzes ziņojumu, kurā ir aicinājums vēlreiz izvērtēt ES saistības nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā un iekļaut stratēģijā „Eiropa 2020” vērienīgus, bet sasniedzamus un skaidrus mērķus. Es piebalsoju Eiropas iedzīvotāju aicinājumam izskaust nabadzību un nevienlīdzību, īstenojot efektīvu, integrējošu un uz nākotni vērstu stratēģiju aktīvai cīņai pret globālo nabadzību.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Aptuveni 85 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā pašlaik ir pakļauti nabadzības riskam. To starpā ir dažādas grupas — bērni un jaunieši līdz 17 gadiem ir pakļauti augstākam nabadzības riskam, kas konkrētos skaitļos nozīmē to, ka viens no pieciem bērniem un jauniešiem ir nabadzības upuris. Vecāki cilvēki arī ir pakļauti augstākam nabadzības riskam nekā pārējie iedzīvotāji. 2008. gadā nabadzības riskam pakļauto sešdesmit piecu gadu veco un vēl vecāko cilvēku bija 19 %. Taču nabadzības riskam pakļauto darba ņēmēju, tā saukto trūcīgo strādājošo, 2008. gadā bija vidēji 8 %. Minimālais ienākums dos ievērojamu ieguldījumu riska grupu sociālajai integrācijai. Taču, izstrādājot direktīvu, vislielākā uzmanība ir jāveltī maksimālai kontrolei un jānovērš šīs sociālās palīdzības iespējama ļaunprātīga izmantošana. Pasaulē ir 23 miljoni cilvēku, kam būtu jāsaņem bezdarbnieka pabalsts, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Ziņojums: Pervenche Berès (A7-0267/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir atbalstīta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas darba turpināšana, komitejas, kura kopš sava izveidošanas brīža ir izdarījusi secinājumus un sniegusi ieteikumus par konkrētiem jautājumiem. Taču vēl ir jāveic liels darbs, lai šajā jautājumā sadarbotos ar dalībvalstu parlamentiem un šos ieteikumus pārveidotu tiesību aktu priekšlikumos, kā arī iemiesotu nospraustos mērķus darba programmā. Ja mēs likvidētu īpašo komiteju, tad varētu rasties iespaids, ka krīze jau pārvarēta, lai gan finanšu tirgus vēl nav nostabilizējies un šā lielā sabrukuma ekonomiskās un sociālās sekas, kurām var būt dziļa un ilgstoša ietekme, vēl ir nezināmas. Visas uzsāktās lietas, vai tās, kas vēl tiks uzsāktas, proti, stratēģija „Eiropa 2020”, jaunās direktīvas, ekonomikas pārvaldība, finanšu plāni, regulējums un uzraudzība, globālās pārvaldības reforma un ES pārstāvība, ir jāveic, atzīstot pašreizējā modeļa krīzi. Cita starpā šīs daudzpusējās programmas turpināšana ļaus to padziļināt, kā arī, pamatojoties uz izstrādājamo darba programmu, veikt analīzi un sniegt politiskus ieteikumus, kā arī sagatavot turpmāko ziņojumu par 2011. gada otro pusi.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo kapitālistiskās sistēmas un tās politisko pārstāvju uzbrukums strādnieku šķirai ir tikai „dūmu aizsegs”, kam nav nekāda sakara ar finanšu deficītu vai pārmērīgiem parādiem. Par to liecina nostāja, ko pieņēmuši Kopienas darbinieki un Eiropas Parlaments. Imperiālistu savstarpējā cīņa ir nebeidzama, un tā kļūs arvien asāka. ES un G20 plāns ir vienkāršs — samazināt darbaļaužu ienākumus, nodot darbaļaužu īpašumus lieluzņēmēju rokās un paaugstināt viņu peļņu, palielināt strādnieku šķiras ekspluatāciju un laupīt tai nodrošinājumu un darba tiesības. Veicamie vispārējie pasākumi stiprinās monopolus un uzvels kapitālistu krīzes nastu uz strādnieku pleciem, bet vienlaikus ES un plutokrātija, cenšas saldināt rūgtas zāles, izgudrojot jaunus ekonomikas pārvaldības un videi nekaitīgas ekonomikas modeļus, apsolot, ka gaisma tuneļa galā jau redzama, lai radītu veltīgas cerības un izkaulētu sabiedrības piekrišanu. Masu demonstrācijas Grieķijā, Francijā, Itālijā un citās valstīs ir acīmredzams pierādījums tam, ka kapitālistiskās sistēmas izvēli strādnieki noraida. Šis noraidījums var kļūt un tam jākļūst par monopolu un imperiālisma noraidījumu un darbaļaužu masu cīņu par varu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Stratēģija „Eiropa 2020” ir būtiski svarīga Eiropas Savienības konkurētspējai, ilgtspējībai un sociālajai labklājībai, un es balsoju par to, kas ziņojumā teikts par lielāku uzmanības pievēršanu turpmākajos gados iniciatīvām, kas saistītas ar enerģētiku, pētniecību un inovācijām, kā arī veselības un izglītības jautājumiem. Es pilnīgi piekrītu uzskatam, ka izglītības jautājumiem jābūt Savienības ekonomikas stratēģijas pamatā un ka lielāks atbalsts jāsniedz tādām programmām kā „Mūžizglītība”, „Erasmus” un „Leonardo” izglītībai un apmācībai ārvalstīs un ka Eiropas iedzīvotājiem ir jānodrošina lielāka piekļuve šīm programmām. Pētniecība un izstrāde ir būtiski konkurētspējas aspekti, un studentiem un pētniekiem ir jāsniedz atbalsts un pamudinājums izmantot pārrobežu mobilitāti, bet piekļuvei finansējumam jābūt pārredzamam un vienkāršākam,

Es atbalstu arī ziņojumā teikto par mazo un vidējo uzņēmumu atvieglotu piekļuvi kredītiem un birokrātijas mazināšanu, kura saistīta ar publiskā iepirkuma līgumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem,, kā arī par centralizētu šo uzņēmumu administratīvo jautājumu risinājumu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Pašreizējo krīzi izsauca vairāki faktori — spekulācijas finanšu tirgos, pēdējo gadu iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas, cita starpā, pamatojās uz patēriņa kredītiem. Tai ir daudz iemeslu, kurus mēs esam plaši apsprieduši Parlamentā, bet mums ir jādomā par nākotni. Nākotne ir atkarīga no šīs iniciatīvas īstenošanas. Lai nākotni tuvinātu, Eiropai ir jāatrisina sabiedrības novecošanās problēma. Tai ir jāregulē, jāpārveido un jāuzrauga Savienības finanšu tirgus, jāuzlabo tā koordinācija un jāizmanto jauniegūtais spēks, lai aktīvāk piedalītos globālajos notikumos. Tai jāpieņem pasākumi, lai uzlabotu koordināciju starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, noteiktu jaunu ekonomikas izaugsmes modeli, kas iet roku rokā ar cilvēku un sociālo attīstību un ir vērsts uz Eiropas solidaritāti un konkurētspējas, kvalitātes, izglītības, inovāciju, jaunu tehnoloģiju un zināšanu uzlabošanu. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai Eiropa pasaulē būtu lielu iespēju zeme.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs esam balsojuši par ārkārtīgi garu un sarežģītu ziņojumu ar samezglotu tekstu un struktūru. Tajā tomēr ir viens nepārliecinošs apgalvojums — ka īstajam, dziļākajam iemeslam, kas izraisīja ekonomikas krīzi, kurā mēs visi atrodamies, netika pievērsta pienācīga uzmanība, lai gan tas ir iekļauts teksta apsvērumos. Iemesls nebija nejaušs, bet gan strukturāls — un ne tikai attiecībā uz ekonomiku. Finanšu krīzi galvenokārt izraisīja ilūzija, kuru kultivēja pasaules finanšu un politiskā elite, ka trešajā gadu tūkstotī ekonomika un bagātība balstīsies vairāk uz finansēm nekā uz preču ražošanu, vairāk uz pārsteidzošajiem finanšu inženierijas produktiem nekā uz to, ko rada, ražo, pārdod un tirgo simtiem miljonu uzņēmumu visā pasaulē. Ja mēs neatzīsim reālās ekonomikas atjaunošanas lielo ekonomisko un politisko nozīmi, pretnostatot to virtuālajai ekonomikai, tad pastāv risks, ka ziņojumā ir pieļauta fatāla kļūda, jo tajā ir ierosināts veids, kā izkļūt no krīzes, kas faktiski nedos nekādus rezultātus. Eiropai nav vajadzīga vēl lielāka ekonomisko spēku centralizācija ES līmenī. Eiropai ir vajadzīgs vairāk uzņēmumu un mazāk birokrātijas. Es tāpēc balsoju pret šo ziņojumu,

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējā finanšu krīze, kas ir ietekmējusi ekonomikas un finanšu nozares, ir izraisījusi vispārēju ekonomikas un sociālo krīzi, kuras dēļ Eiropas iedzīvotāji turpina dzīvot nabadzībā, arvien lielāka top sociālā nevienlīdzība, un nabadzīgu strādājošo kļūst arvien vairāk.

Es vēlos uzsvērt, ka ekonomikas lejupslīdi vēl vairāk padziļināja tas, ka dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plāni nebija pietiekami koordinēti, jo ir ļoti iespējams, ka Eiropas līmeņa koordinācija ļautu sasniegt labākus rezultātus nekā vairākuma dalībvalstu līmeņa programmu īstenošana. Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” Eiropas Savienība ir apņēmusies apkarot bezdarbu un palielināt nodarbinātību, kā arī izskaust nabadzību un sociālo atstumtību, bet šādai stratēģijai ir vajadzīga saskaņota rīcība — krīžu pārvarēšana un pēckrīzes stratēģisks plānošanas process.

Es piekrītu Parlamenta nostājai, ka šis Eiropas Savienības stratēģiskais mērķis ir jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstu valdībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību un ka Eiropas Parlamentam ir vairāk jāiesaistās tā īstenošanā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Šā sarežģītā ziņojuma pieņemšana ir Eiropas iedzīvotājiem ļoti svarīgs solis — viņi skaļi pieprasa skaidru reaģēšanu un tūlītējus risinājumus grūtās e3konomikas krīzes pārvarēšanai. Es balsoju par šo ziņojumu, tāpēc ka šodien pieņemtais teksts ietver principus, kas ir vienmēr bijuši manas grupas ekonomikas politikas pamatā. Es varu, piemēram, minēt vajadzību pēc lielākas budžeta konsolidācijas, Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanas un vienotā tirgus izveides pabeigšanas.

Faktiski es esmu pārliecināts, ka Eiropai ir vajadzīgi radikāli pārkārtojumi, lai dubultotu tās izaugsmes potenciālu, un to var sasniegt, tikai labāk koordinējot dalībvalstu ekonomisko un fiskālo politiku. Taču es uzskatu, ka vispirms mums ir jāpārskata finanšu regulējums, kas ir izrādījies ne tikai maldinošs, bet faktiski ir krīzes galvenais cēlonis. ES ir nekavējoties jārisina arī vairākas citas problēmas, kā, piemēram, bezdarba, demogrāfiskā un pensiju sistēmas problēmas. Taču vispirms mums ir jāīsteno MVU atbalsta politika, jo tie ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, — galvenokārt veicinot fiskālu pasākumu un stimulu kopumu, kas dod vieglāku piekļuvi kredītiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka Komisijai ir jāuzņemas atbildība par projektu uzraudzības un finansējuma nodrošināšanu šādās jomās — par jauniem ieguldījumiem pētniecībā, atjaunojamu enerģijas avotu attīstību un izmantošanu, energoefektivitāti, jo īpaši Eiropas ēku energoefektivitāti, kā arī vispār par efektīvu resursu izmantošanu — Eiropas energotīklu stiprināšanu, savienojot dalībvalstu tīklus un piegādājot elektrību patērētājiem no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas centriem, kā arī ieviešot jaunus enerģijas uzkrāšanas veidus un Eiropas augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) supertīklu; ES kosmosa infrastruktūru veicināšanu radionavigācijas un zemes novērošanas jomās, lai sekmētu jaunu ES pakalpojumu un inovatīvu pielietojumu attīstību, kā arī par ES tiesību aktu un politikas īstenošanas veicināšanu; ātras piekļuves internetam nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā; tūlītēju ES digitalizācijas programmas izpildi, nodrošinot visiem iedzīvotājiem drošu un brīvu piekļuvi.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir sīki un rūpīgi analizēti ekonomikas krīzes cēloņi un pasākumi, kas veikti ES līmenī, lai novērstu, apsteigtu vai vismaz mazinātu turpmāko krīžu ietekmi. Secinājumi, kas izdarīti ziņojumā, ir līdzsvaroti un sniedz precīzu pārskatu par krīzes cēloņiem un sekām. Ziņojums ir vērtīgs pašreizējām debatēm arī ar to, ka tajā ir ieskicēti turpmākie risinājumi. Tāpēc es esmu nolēmis balsot par šo ziņojumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Tā kā lejupslīde, kuru mēs esam piedzīvojuši kopš 2007. gada vasaras, mums izmaksā 60 triljonu ASV dolāru un atveseļošanās nav garantēta, es balsoju par šo tekstu, jo ar šo balsojumu mēs un mūsu kolēģi Eiropas Parlamentā vēlējāmies pierādīt, ka atbildība un vērienīgi plāni ir savienojami. Kā alternatīvu Komisijas, priekšsēdētāja Van Rompuy darba grupas un Merkel–Sarkozy tandēma kakofonijai par ekonomikas pārvaldību mēs ierosinām skaidru priekšlikumu iecelt Euro kungu vai kundzi, kurš vai kura būtu atbildīgs vai atbildīga par Savienības ekonomikas politikas iekšējo un ārējo konsekvenci.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par P. Berès ziņojumu, jo es atbalstu lielāko daļu tā satura. Taču mums ir jāturpina izvērstas debates, jo īpaši par vienu jautājumu — par kopējā konsolidētā uzņēmumu nodokļa bāzi (KKUINB). Es piekrītu, ka jānodrošina, lai dažādie uzņēmumu nodokļu režīmi nedotu uzņēmumiem iespēju izvairīties no pienākuma atbalstīt sabiedrību ar daļu no savas peļņas, ieviešot taisnīgu uzņēmumu nodokļu režīmu.

Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš KKUINB iespējamai negatīvai ietekmei uz tādām mazām valstīm kā Īrija, kuras labklājība un nodarbinātības līmenis ir lielā mērā atkarīgi no tās spējas piesaistīt ārvalstu investīcijas. Es vēlos piebilst, ka Īrijas Leiboristu partija neatbalsta KKUINB.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo kreisie nevar pieņemt ziņojumu, kas radies kā kompromiss starp sociālistiem un Eiropas labējiem, ziņojumu, kas neatspoguļo lietas būtību, proti, ekonomikas un sociālās krīzes pamatcēloņus. Ziņojumā Parlamentam liek uzņemties atbildību par destruktīvajiem A. Merkel, N. Sarkozy un darba grupas neoliberālajiem priekšlikumiem nostiprināt līgumus un Stabilitātes paktu, kas sašķels sociālo valsti un laupīs strādniekiem viņu tiesības.

Mūsu grupa kritizēja antisociālo, pret izaugsmi vērsto Stabilitātes paktu, ekonomiskās un monetārās savienības (EMU) institucionālos un politiskos trūkumus, nedemokrātisko veidu, kādā darbojas Eiropas Centrālā banka, un ES nelīdzsvaroto izaugsmi, kā arī ierosināja veidus, kā pārvarēt krīzi, ņemot vērā darba ņēmēju darba un sociālās tiesības. Diemžēl teksta gars un burts paliek uzticīgi destruktīvajai neoliberāļu politikai, kas kaitē darba ņēmējiem, ved pie lejupslīdes un bezdarba un padziļina krīzi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Krīze ir devusi mums labu mācību, un mēs vēl daudz ko uzzināsim par ekonomikas politikas statiskajiem un dinamiskajiem aspektiem. Mūsu uzdevums ir mācīties no tiem un pielietot tos praksē, lai atkal nokļūtu uz ceļa. Mums ir jāizvairās no pagātnes kļūdām un jāmāk saskatīt parādības, kuras nesaskatījām iepriekš, bet visvairāk mums jācenšas nodibināt saikni starp reālo ekonomiku un finanšu sistēmu, aizsargājot nodarbinātību un labklājību pret šāda veida satricinājumiem. Taču Eiropas Savienībai ir jādara vēl kas vairāk. Tai jārada pievienotā vērtība, jānostiprina instrumenti, kas ir labi funkcionējuši (kā, piemēram, naudas apgrozība), jāpilnveido instrumenti, kurus ir iespējams uzlabot (kā, piemēram, fiskālās un budžeta politikas koordinācija), jāveido apjomradītie ietaupījumi, lai nodrošinātu strauju un ilgstošu atveseļošanos. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ka Parlaments apsver šos jautājumus un turpina uzraudzīt situāciju, līdz izstrādātie plāni tiks iemiesoti taustāmos un efektīvos pasākumos.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Alf Svensson (PPE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām par šo ziņojumu, bet mēs balsojām pret ieteikumu ieviest finanšu darījumu nodokli un sadalīt parādus starp euro zonas valstīm, jo mēs stipri iebilstam pret to.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka tā autori ir veikuši lielisku darbu, kas iemiesots, no vienas puses, plašā ekonomikas krīzes cēloņu un tās ietekmes uz globālo ekonomiku analīzē un, no otras puses, tās ietekmes uz Eiropas ekonomiku analīzē. Otrais iemesls, kāpēc es balsoju par to, ir tas, ka ziņojums satur vairākus svarīgus ieteikumus, kas atrodami iedaļā „Nākotne — Eiropa ar pievienoto vērtību” Mums ir jāatzīst, ka dzīšanās pēc īstermiņa peļņas ir novedusi pie milzīga darbvietu skaita zuduma Eiropā nozarēs, kas dod augstu pievienoto vērtību, un to vietā ir radījusi nedrošas un zemas kvalitātes darbvietas. Ir pienācis laiks novērst šo tendenci un vēlreiz industrializēt Eiropas Savienību, kā arī atjaunot tās spēju būt inovatīvai un radīt darbavietas nozarēs, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, un jaunām tehnoloģijām.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, jo bija ļoti svarīgi beidzot pieminēt sankcijas par neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam (SGP), kuru dalībvalstis tik labprāt neņem vērā.

Mums ir jārada efektīva stimulēšanas un sodu sistēma attiecībā uz SGP īstenošanu, kas palīdzēs nodrošināt, ka pašreizējā krīze nepadziļinās un ka jebkura nākamā krīze tiek novērsta. Tāpēc es atbalstīju rindkopu, kurā Komisijai tiek uzlikts par pienākumu ieviest saistošu sodu sistēmu un to nepārprotami kontrolēt, lai piespiestu dalībvalstis ievērot SGP noteikumus.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Krīze ir atklājusi Ekonomikas un monetārās savienības trūkumus — tā gandrīz diskreditēja euro un izraisīja miljoniem darbvietu zaudējumu visā kontinentā. Ar Pervenche Berès ziņojumu Eiropas Parlaments tikko pieņēma skaidru stratēģisku priekšlikumu izvest Eiropu no lejupslīdes un censties labot tās finanšu, ekonomikas un sociālās sekas.

Šis priekšlikums ietver reālas finanšu uzraudzības ieviešanu, ko mēs jau esam sākuši, bet kas būs vēl ievērojami jāpastiprina, finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, lai regulētu tirgus un valsts finanšu aktīvus un mazinātu budžeta deficītu, koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un budžetus. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jāieceļ Euro kungs vai kundze, kam jāpārvalda euro zona un jāapvieno tās pārstāvība G20 un SVF, kā arī jāizveido Eiropas Enerģētikas kopiena.

Ir pienācis laiks Eiropai atkal atdzīvoties. To gaida visa sabiedrība. Nepārtraukti mainīgajā pasaulē inerce ir līdzvērtīga lejupslīdei. Tāpēc mums tagad, ņemot vērā šo ziņojumu, ir jāvirzās uz priekšu un jāveic praktiski pasākumi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi un ieteikumiem pasākumiem un iniciatīvām, kas jāveic, jo tajā ir izklāstīti konkrēti pasākumi ekonomikas un sociālās krīzes pārvarēšanai, izveidojot reālu Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo integrāciju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas un finanšu krīzes sekas ir jūtamas ilgāk, nekā mēs cerējām, un tā arvien nopietnāk atbalsojas sociālajā sfērā. Kā esmu apgalvojis un kā teikts arī šajā ziņojumā, krīze ir parādījusi, ka mums ir vajadzīga lielāka Eiropas kopība. Lielajā teritorijā, kuras robežas ir atvērtas, lai cilvēki varētu brīvi pārvietoties un darbotos iekšējais tirgus, mēs nedrīkstam pieļaut tādas starpniecības, uzraudzības un vadības sistēmas pretošanos, kas pamatojas uz atsevišķu valstu spēku, kurš ir nenozīmīgs un ierobežots, ņemot vērā situāciju Eiropā un pārējā pasaulē. Ekonomikas pārvaldības un finanšu uzraudzības stiprināšana, kā arī spēja uzlabot politikas un ekonomikas, un monetāro jautājumu koordināciju no ES iestāžu puses nodrošinās lielāku stabilitāti un lielākas iespējas rīkoties ātri un efektīvi. Es vēlos uzsvērt stratēģijas „Eiropa 2020” lielo nozīmi, kurā uzņēmumu konkurētspēja un jaunu darbvietu radīšana pamatojas uz pētniecību un inovācijām. Es vēlos vēlreiz uzsvērt iekšējā tirgus un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtisko nozīmi ekonomikas atjaunošanā un aktivizēšanā, un šajā nolūkā jau tiek veikti pasākumi, kas veicinās tās nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu, tāpēc ka referenta sākotnējais priekšlikums ir sagrozīts un tajā ir iekļauta nostāja, kas mudina veikt pasākumus, kuri veicināja krīzi. Tajā ir arī aicinājums sodīt dalībvalstis, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu. Lai gan sociālajā jomā šis tas no iepriekšējā priekšlikuma ir saglabāts, tomēr šā priekšlikuma vispārējā virzība ir negatīva.

Turklāt priekšlikumi, kurus mēs atbalstījām plenārsēdē, tika noraidīti, jo īpaši šādās jomās.

- Komisijas nesen ierosinātie tiesību akti par ekonomikas pārvaldību, tostarp arī par sodiem, — kas negatīvi ietekmēs jau tā zemos dalībvalstu izaugsmes tempus — , lai gan vienlaikus mēs atbalstījām vērienīgu Eiropas ieguldījumu plānu, kas sekmētu darbavietu radīšanu.

- Atbalsts plašai dalībai arodbiedrību organizētajā Eiropas mobilizācijas dienā pret taupības pasākumiem un nedrošību 2010. gada 29. septembrī, uzsverot tās lielo politisko nozīmi un izsakot atbalstu arodbiedrību prasībām — stabilām darbavietām un algai, kas nodrošina iztikas minimumu, labai sociālajai un pirktspējas aizsardzībai, lielāku pensiju garantijām, labas kvalitātes un visiem pieejamiem sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem.

- Kategorisks nodokļu oāžu nosodījums par krāpšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un kapitāla aizplūšanas veicināšanu.

  Bruno Gollnisch (NI) , rakstiski. – (FR) Kā tas parasti Parlamentā notiek, kad jārisina ekonomikas, sociālās un finanšu krīzes jautājumi, Berès kundze savā ziņojumā nav pievērsusies galvenajām problēmām, bet cenšas glābt pastāvošo sistēmu, nevis apšaubīt tās pamatus. Šajā ziņojumā ir pat izteikta dziļa ticība tirgus pašregulācijas iespējām, ka arī iespējām to padarīt ētiskāku.

Tajā ir izteikta pārliecība par globālās konkurences un brīvas un neierobežotas kapitāla un preču aprites priekšrocībām. Tādas sistēmas uzraudzība, kas nedarbojas, neļaus mums izvairīties no tās lielākajām aplamībām. Banku sistēma ir izrādījusi cinismu, priekšlaikus atmaksājot naudu, tā ka tā tagad var izvairīties no stratēģijas maiņas un turpināt savu skandalozo praksi.

Visa globālā finanšu sistēma šodien kaitē reālajai ekonomikai. Tā veicina spekulācijas un sarežģītu finanšu produktu rašanos, kas bieži ir neskaidri un potenciāli bīstami. Tā rada bagātību no nekā. Tā liek uzņēmumiem izvēlēties īstermiņa stratēģiju, un tā dod priekšroku akcionāriem uz citu ekonomikas dalībnieku rēķina. Nepietiek ar to, ka izliekamies to uzraugām. Tā ir jāmaina.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Bez miljoniem darbavietu zuduma visā Eiropas kontinentā un euro apdraudējuma lejupslīde ir atklājusi stingras un saskaņotas ekonomikas pārvaldības trūkumu, kā arī finanšu uzraudzības nepilnības.

Es balsoju par šo rezolūciju tikai tāpēc, ka tā paredz novērst šos trūkumus un veicina finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, kas spēs ierobežot spekulācijas ar finanšu darījumiem, regulēt tirgus, finansēt valsts sektoru, kā arī mazināt valsts finanšu deficītu. Tas ir iedarbīgs pasākums, uz ko es aicināju jau ilgu laiku, un es vērtēju to atzinīgi.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju savas tautietes sociālistes Bérès kundzes ziņojumu par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi. Šajā vērienīgajā tekstā ir ierosināts daudz ideju un risinājumu izkļūšanai no lejupslīdes, ilgtspējīgas atveseļošanās nodrošināšanai un līdzīgu turpmāko finanšu krīžu novēršanai, ieviešot pārvaldības un uzraudzības mehānismus.

Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir pierādījis, ka politiska atbildība ir savienojama ar vērienīgiem politiskiem plāniem. Prioritāte ir piešķirta nodarbinātībai, jo pastāv risks, ka ekonomikas atveseļošanās nemazinās bezdarbu. Teksts satur aicinājumu nodibināt Eiropas Enerģētikas kopienu, iecelt Euro kungu vai kundzi, kurš/kura būtu atbildīgs/atbildīga par Savienības ekonomiku un monetāro politiku, kas būtu liels solis uz priekšu. Visbeidzot, tekstā ir atgādinājums par vajadzību ieviest finanšu darījumu nodokli, lai tie, kas ir atbildīgi par lejupslīdi, beidzot būtu spiesti dot kaut kādu ieguldījumu.

  Gay Mitchell, Mairead McGuinness, Jim Higgins un Seán Kelly (PPE), rakstiski. – Eiropas Parlamenta Īrijas Fine Gael partijas deputāti neatbalsta priekšlikumu direktīvai par kopējā konsolidētā uzņēmumu nodokļa bāzi, bet neuzskata to par pietiekamu iemeslu balsošanai pret šo svarīgo ziņojumu kopumā.

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija galīgajā balsojumā atturējās no balsošanas par Berès kundzes ziņojumu par finanšu krīzi, jo tajā ir ieteikums ieviest finanšu darījumu nodokli.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Kopā ar saviem kolēģiem no Leiboristu partijas es balsoju par Berès kundzes ziņojumu, jo es atbalstu lielāko daļu tā satura. Taču ir vajadzība turpināt izvērstas debates, jo īpaši par KKUINB jautājumu. ES piekrītu, ka ir jānodrošina godīgs uzņēmumu nodokļu režīms, lai tas neļautu uzņēmumiem izvairīties no pienākuma atbalstīt sabiedrību ar daļu no savas peļņas. Taču īpaša uzmanība jāveltī KKUINB iespējamai negatīvai ietekmei uz tādām mazām valstīm kā Īrija, kuras labklājības un nodarbinātības līmenis ir lielā mērā atkarīgs no tās spējas piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. Es vēlos piebilst, ka Īrijas Leiboristu partija neatbalsta KKUINB.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. – (EL) Berès kundzes ziņojumā ir ietverts jautājums par euro zonas stabilitātes lielo nozīmi, par ko es arī balsoju.

Taču galīgajā balsojumā es atturējos, jo uzskatu, ka, pirmkārt, attiecībā uz ES ekonomikas un finanšu problēmām un pasākumiem, kas jāveic, ir pieņemta pārāk vispārīga un vienkāršota pieeja un ka, otrkārt, par Komisijas priekšlikumiem un sankcijām attiecībā uz nedisciplinētām dalībvalstīm, kā, piemēram, fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, Eiropas Parlaments vēl nav debatējis vai izdarījis secinājumus.

Tāpēc es atstāju sev tiesības vēlāk izteikt atsevišķu atzinumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Berès kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir vajadzīga efektīva sadarbība starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai atrastu ceļu, kā pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi.

Starptautiskais Valūtas fonds nesen publicēja pasaules ekonomikas pašreizējā stāvokļa analīzi, parādot, ka atveseļošanās process ir vēl arvien nedrošs un neviendabīgs. Faktiski mēs sastopamies ar diviem scenārijiem — no vienas puses, redzam jaunietekmes valstu spēcīgu izaugsmi, bet, no otras puses, augstu bezdarba līmeni un vispārēju zemu atveseļošanās tempu ekonomiski attīstītajās valstīs.

Es tāpēc uzskatu, ka būtu lietderīgi garantēt pienācīgu valsts finanšu stabilitāti, lai saglabātu sabiedrības uzticību tirgus ekonomikai un liktu tai atgūt ticību Eiropas projekta vērtībai.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo Īpašās komitejas ziņojumu par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, ziņojumu, kurā ir konstruktīvs kompromiss starp visām iesaistītajām grupām. Mums nav vajadzīga Eiropas dimensijas samazināšanās, mums ir vajadzīgā tās palielināšanās. Mūsu dalībvalstu ekonomika ir cieši saistīta — nacionāls egoisms tikai padziļinās krīzi. Šajā ziņojumā Eiropa tiek aicināta būt vienprātīgai būtiskos jautājumos. Mūsu rīcības stūrakmenim ir jābūt ilgtspējīgai ES finanšu, ekonomikas un nodarbinātības politikai. Ieteikumi turpmākajai rīcībai rāda skaidru ceļu uz priekšu — uzņēmumu kredītreitingi ir jānovērtē neatkarīgai kredītreitingu aģentūrai. Ar finanšu darījumu nodokļa palīdzību ir jāizbeidz augsta riska spekulācijas. Stabilitātes un izaugsmes pakts ir ciešāk jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Mēs nepārprotami aicinām Komisiju radīt līdzsvaru starp izaugsmi, vienādām iespējām un finanšu tirgu stabilitāti. Ir jāsamazina nodokļi darba ņēmējiem, lai uzlabotu ieguldījumu klimatu un tādējādi arī Eiropas konkurētspēju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jo īpaši vajadzīga vieglāka piekļuve kredītiem.

Sociālajā jomā galvenā prioritāte ir cilvēkresursu attīstība — veicot reālus, taustāmus pasākumus cilvēku apmācībai un kvalifikācijai. Neskaitāmi sabiedriskas uzklausīšanas pasākumi, semināri un analīze ir devuši mums, komiteju locekļiem, iespēju sniegt savu labi pamatotu, uz faktiem balstītu ieguldījumu šajās sabiedriskajās debatēs. Ir svarīgi, lai Parlaments piedāvātu skaidru atbildi uz krīzēm. Tikai tādā veidā mēs varam pierādīt, ka esam mūsu iedzīvotāju uzticības un paļāvības cienīgi.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu tikai jaunās vienošanās dēļ, kas tika panākta, galvenokārt pateicoties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai. Sākotnējais projekts, ko iesniedza referente, bija nepārprotama ideoloģiska provokācija, un tāpēc to visu vajadzēja mainīt. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumu prioritātēm bija jālabo vēl palikušās finanšu nozares vājās puses, jānodrošina spēcīga pieprasījuma un nodarbinātības izaugsme, jāuztur parādu ilgtspējība, jārūpējas par līdzsvarotāku pasaules izaugsmi un jāatrisina problēmas, kas sakņojas plašā un neparedzamā kapitāla apritē. Ziņojums, kurā ir atzīta eventuālā vajadzība nodrošināt pienācīgu valsts finanšu stabilitāti, lai saglabātu uzticēšanos finanšu un preču tirgiem, lieliski saskan ar budžetu, kuru apstiprināja Itālijas valdība un kura mērķis ir samazināt deficītu zem 3 % sliekšņa.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas izveides (CRIS) mērķis bija to faktoru noteikšana, kuri noveda pie krīzes un kurus ES nebija pamanījusi, kas nozīmē, ka krīze bija negaidīta, kā arī turpmāko pasākumu un iniciatīvu izstrāde, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām un spētu atjaunot ekonomiku un neatgriezeniski apturēt krīzes scenārijus, kas vēl arvien pastāv dažās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašā komiteja ir veikusi savu darbu labi un ka šajā dokumentā tā ir izklāstījusi jaunus ceļus, pasākumus un iniciatīvas, kas ļaus ES labāk sagatavoties potenciālajām turpmākajām krīzēm.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Berès kundzes ziņojumu, kurā ir izteikts aicinājums pastiprināt un nevis pavājināt Eiropas dimensiju, darboties efektīvāk un samazināt birokrātiju, un starptautiskajā arēnā runāt vienotā Eiropas Savienības balsī.

Lai gan ir atjaunojusies izaugsme, mēs nedrīkstam maldīgi uzskatīt, ka lejupslīde ir mums jau aiz muguras un ka mēs esam atrisinājuši tās cēloņus. Mācība, ko esam guvuši no šīs krīzes, ir tā, ka mums trūkst pasaules pārvaldības mehānisma (trūkst visu pasauli aptverošas valsts). Mums ir vajadzīga taisnīgāka bagātību sadale valstu starpā un ikvienā valstī. Šajā apstāklī ir krīzes iedīgļi. Tāpēc es esmu par to, lai Eiropadome noorganizē īpaši šim jautājumam veltītu G20 augstākā līmeņa sanāksmi.

Attiecībā uz attīstību es vēlos uzsvērt — kā to dara Berès kundze savā ziņojumā — , ka ir svarīgi lai dalībvalstis ievērotu savas 2005. gadā pieņemtās saistības attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību (OAP). Oficiālās attīstības palīdzības samazinājumam nav attaisnojuma. Oficiālo attīstības palīdzību ir jāturpina palielināt, un to nedrīkst ietekmēt finanšu krīzes sekas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu krīze pielika punktu pasaciņai par pašregulējošiem finanšu tirgiem. Jo īpaši finanšu produktu nepārredzamība un augsta riska finanšu struktūras, kā arī Amerikas Savienoto Valstu mīkstās valūtas politika un interešu konflikti attiecībā uz valūtas reitingiem izraisīja globālo finanšu krīzi. ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ir pietiekami daudz vielas pārdomām par izraisīto ekonomisko krīzi, pieaugošo bezdarbu un sarūkošo sabiedrisko pakalpojumu nozari. Glābšanas pasākumu kopums spēja apturēt lejupvērsto spirāli tikai uz īsu laiku. Ilgtermiņā tas tikai aizstāj vienu problēmu ar citu. Krīzi nedrīkst izmantot, lai palielinātu ES pilnvaras.

Eirokrātija un birokrātija nav krīzes atrisinājums. Drīzāk gan uzspiesta konformisma un kultūras atšķirību ignorēšanas dēļ tās palīdzēja to izraisīt. Es pilnīgi atbalstu labāku koordināciju un apspriešanos ES līmenī. No otras puses, Eiropas līmeņa ekonomikas pārvaldība ir kategoriski jānoraida, un es tāpēc noteikti noraidu šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas vidusposma ziņojumu. Kā Īpašās komitejas loceklis es aktīvi piedalījos tās darbā un šā ziņojuma izstrādē. Jo īpaši es uzskatu, ka sociālas tirgus ekonomikas, kas ir atzīta un noteikta par mērķi Līgumā, valsts sistēmā ir jāveic daži pielāgojumi, kuru nolūks ir paātrināt un atvieglot līdzsvara nodrošināšanu, lai novērstu zaudējumus un grūtības vai tos ierobežotu līdz minimumam. Neatstājot jauna ceļa meklējumus vienīgi ražošanas nozarēm, kurās ir jāveic radikālas pārmaiņas, mums ir jāizstrādā pārveides plāni, kreditēšanas plāni, virziena maiņa un citi piemēroti līdzekļi. Eiropai ir no jauna jāpiesaista investīcijas un jāattīsta ražošana, kļūstot pasaulē par inovāciju un izaugsmes piemēru. Valsts un privātajām finanšu iestādēm ir jādara viss iespējamais, lai tirgi darbojas reālās ekonomikas un mazo un vidējo uzņēmumu labā, tādējādi dodot tiem iespēju veicināt ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi Eiropā.

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par Berès kundzes ziņojumu, tāpēc ka priekšlikumi par Eiropas ekonomikas pārvaldību neatrisina mūsu nepabeigtās ekonomikas savienības strukturālās problēmas un nenovērš asimetriju starp nepilnīgu ekonomikas savienību un pilnīgu monetāro savienību. Taču galvenokārt es atturējos tāpēc, ka šie priekšlikumi neveicina ekonomikas politikas un ekonomikas risku eiropeizāciju. Tie tikai eiropeizē sankcijas, kas tagad ir kļuvušas vēl stingrākas. Šie priekšlikumi nepiedāvā nekādas stratēģiskas pamatnostādnes, kas varētu nodrošināt līdzsvarotu izaugsmi un stimulēt visu dalībvalstu konkurētspēju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijai ir jānodrošina projektu vadība un finansēšana šādās jomās: 1) atjaunojamu enerģijas avotu pētniecība, izstrāde un izvietošana; 2) Eiropas enerģētikas tīkla nostiprināšana, izmantojot arī jaunus enerģijas uzkrāšanas veidus un izveidojot Eiropas augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) supertīklu; 3) ES kosmosa infrastruktūru veicināšana radionavigācijas un zemes novērošanas jomās; 4) ātras piekļuves nodrošināšana internetam; 5) ES vadošās lomas nodrošināšana e-veselības jomā; 6) kopēju standartu izstrādes pabeigšana elektriskajiem transportlīdzekļiem. Finanšu regulēšanas jomā Parlamentam ir jātiecas izveidot regulēšanas un uzraudzības sistēmu, kas ietvertu visus finanšu tirgus, instrumentus vai visas iestādes. Tāpēc ir svarīgi: 1) ieviest lielāku pretcikliskuma regulējumu; 2) mazināt sistēmisko risku, ko rada lielas iestādes un atvasināto finanšu instrumentu tirgi; 3) stiprināt Eiropas mēroga un globālā regulējuma un uzraudzības struktūras; 4) izpētīt ārpusbilances darījumus; 5) ieviest finanšu darījumu nodokli; 6) ieviest jaunus finanšu nozares statistisko datu standartus.

  Mario Pirillo (S&D), rakstiski. – (IT) Vidusposma ziņojums par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ir lietderīgs Eiropas pašreizējās finanšu situācijas analīzes instruments, bet pirmkārt tajā ir iezīmēts galvenais ceļš, pa kuru Eiropai ir droši jāiet, lai novērstu tādu situāciju kā pašreizējā atkārtošanos.

Es uzskatu, ka tā īstenošanai — kā ziņojumā pareizi teikts — Eiropai nekavējoties jāizveido spēcīgas un autoritatīvas struktūrvienības, kas spētu piedāvāt ekonomikas politikas standartveida pārvaldību visās dalībvalstīs. ES esmu pārliecināts, ka Eiropa nedrīkst vairs stāvēt malā un vērot, kā dalībvalstis fragmentārā un nekonsekventā veidā reaģē uz ekonomikas krīzi, kuras sekas apdraud mūsu ekonomikas izaugsmes potenciālu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Stratēģijas „Eiropa 2020” iestrādāšanai dalībvalstu nacionālajās programmās ir jāpalīdz Eiropas Savienībai kļūt konkurētspējīgākai, sociālajā ziņā harmoniskākai un ilgtspējīgākai, tādai Eiropas Savienībai, kas pirmajā vietā politikas veidošanā liek iedzīvotājus un vides aizsardzību.

Dalībvalstu prioritātēm jābūt vērstām uz augstas kvalitātes darbvietām un darba tirgu pareizas darbības nodrošināšanu, kā arī uz pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu, lai palielinātu nodarbinātību. Vidējais bezdarba līmenis ES iedzīvotāju starpā ir 10 %, dažās valstīs sasniedzot 20 % un vairāk nekā 40 % — jauniešu starpā. Tāpēc ir svarīgi augstas kvalitātes, atbildīgi valsts izdevumi, vienlaikus veicinot privātā sektora uzņēmējdarbības un inovāciju potenciālu, lai sekmētu ekonomikas un sociālo progresu.

Ar savu balsojumu es atbalstīju dalībvalstu vajadzību izstrādāt dzīvotspējīgas programmas darba tirgus attīstībai, uzlabojot darba ņēmēju stimulēšanu un darba apstākļus, vienlaikus nodrošinot arī darba devējiem pievilcīgus stimulēšanas līdzekļus, lai tie pieņemtu un censtos saglabāt darbiniekus. Ir jāuzsver arī vajadzība pēc pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, kas saistīta ar nedeklarētas nodarbinātības apkarošanu, kā arī pēc piekļuves nodrošināšanas darba tirgum tiem darba ņēmējiem, kas pašlaik ir no tā izstumti.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Man bija skumji, balsojot pret Berès kundzes ziņojumu. Faktiski pirmā versija bija daudzsološa krīzes cēloņu un priekšlikumu tās pārvarēšanai analīze. Taču labējo grupu prasības ir sabojājušas sākotnējo ziņojumu par izšķirošiem jautājumiem. Lai gan vairāki labi priekšlikumi ir saglabāti — piemēram, par Eiropas Kredītreitingu aģentūras izveidi —– , taču attiecībā uz ekonomikas pārvaldību ziņojums ir atgriezies „Briseles konsensa” līmenī. Tā kā izvēle ir ierobežota starp deficītu un valsts parādu vai starp izaugsmi un nodarbinātību un tā kā ziņojumā nav izteikts noteikts viedoklis par šo būtisko jautājumu, es to nevaru atbalstīt.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka Komisijai ir jāuzņemas atbildība par projektu uzraudzības un finansējuma nodrošinājumu, jo īpaši attiecībā uz jaunām investīcijām pētniecībā un atjaunojamu enerģijas avotu izstrādē un izmantošanā, kā arī uz ātras piekļuves internetam nodrošināšanu visā Savienībā un nekavējošu ES digitalizācijas plānu īstenošanu. Parlamentam ir jācenšas izveidot tādu finanšu regulējuma un uzraudzības sistēmu, kurā būtu iekļauti pilnīgi visi finanšu tirgi, instrumenti un iestādes. Lai panāktu vienošanos, ir jāstiprina Viseiropas un globālā regulējuma un uzraudzības struktūra.

  Carmen Romero López un Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs esam apmierināti, ka ziņojums tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, bet arī par to, ka ALDE mēģinājums vājināt punktu par finanšu darījumu nodokli neizdevās un ka teksts, kas balstījās uz mūsu ierosināto grozījumu par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu ES līmenī, tika pieņemts kā prioritārs pasākums.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums ir radies kompromisa rezultātā, jo par to tika iesniegts ne mazāk kā 1 625 grozījumu, un tajā ir izdalīti vairāki galvenie jautājumi par krīzes cēloņiem no īpašumu burbuļa līdz nenodrošinātiem banku produktiem, Eiropas nodokļu sistēmu saskaņošanas trūkumam un nespējai ievērot Stabilizācijas un izaugsmes pakta noteikumus. Mēs paši redzam visa tā sekas — bagātības mazināšanos un bezdarbu.

Vienīgā atbilde uz to ir nodarbinātības palielināšana, veicinot uzņēmumu veidošanu, pētniecību un izstrādi, pieņemot pasākumus, kas sekmē pārredzamību un vienotus Eiropas noteikumus, piemēram, attiecībā uz nodokļiem — PVN un netiešajiem nodokļiem.

Vienīga apšaubāmā lieta ir jauna finanšu darījumu nodokļa ieviešana, kas būtu pirmais efektīvais Eiropas nodoklis, kurš tieši finansētu Savienības budžetu. Mēs nevaram pieņemt, ka Eiropa krīzes laikā, kuru mēs pašlaik piedzīvojam, tukšotu jau tā tukšās savu iedzīvotāju kabatas.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo visnopietnāko ekonomikas un sociālo krīzi kopš tās dibināšanas. Tāpēc mūsu pienākums ir atrast ilgtermiņa risinājumu šai situācijai.

Es atzinīgi vērtēju Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas izveidi un atbalstu ekonomikas pārvaldības mehānismus, kas ietver arī dalībvalstu politikas koordināciju un uzraudzību attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību.

Taču es paužu nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments neiesaistās lielākā mērā krīzes pārvarēšanas stratēģijas izstrādē, jo ir vēlams, lai Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti vairāk domātu par nākotni. Es vēlos uzsvērt kohēzijas instrumentu lielo nozīmi šajā procesā.

Pirmkārt, ES ir jāpastiprina koordinācija un labāk jāizmanto sadarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un dažādiem politikas aspektiem. Otrkārt, teritoriālās īpatnības un krīzes asimetriskā ietekme arī ir jāņem vērā. Kā uzsvērts ziņojumā, faktiski kohēzijas politikas efektivitāte saiknes nodibināšanā starp atveseļošanos un ilgtermiņa izaugsmi balstās uz šādiem aspektiem — stratēģisku pamatnostādņu izstrādi un dalībvalstu un reģionu motivēšanu tās īstenot, kā arī uz instrumentu piešķiršanu šo mērķu sasniegšanai.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Eiropa ir kritusi par upuri ne tikai finanšu un sociālajai krīzei. Mēs piedzīvojam arī lielu sabiedrības uzticības krīzi. Gan Lietuvā, gan visā Eiropā mums jāatgūst sabiedrības uzticība mūsu finanšu un politiskajām iestādēm un jāizveido dzīvotspējīga un ilgtspējīga finanšu sistēma, kas spēs pasargāt mūs no turpmākajām krīzēm. Mums ir vajadzīgs pārredzams daudzlīmeņu regulēšanas mehānisms, kas pamatojas uz tīriem morāles principiem un kalpo visai sabiedrībai.

Finanšu krīze skāra Lietuvu īpaši smagi — 2009. gadā mūsu ekonomika saruka par 15 %, Izstrādājot pretkrīzes stratēģiju, mums ir jāņem vērā reģionālās īpatnības un neviendabīgā krīzes ietekme. Es atzinīgi vērtēju to, ka Īpašā komiteja uzsver kohēzijas instrumentu būtisko nozīmi palīdzības sniegšanā tiem ES reģioniem, kuriem tā ir visvairāk vajadzīga. Tiem jāpalīdz mums pārvarēt krīzes sekas, piešķirot nepieciešamās investīcijas infrastruktūrai, uzņēmumiem un darbvietu radīšanai.

Atveseļošanās ir atkarīga arī no stratēģijas „Eiropa 2020” veiksmīgas īstenošanas. Jebkurai ES ilgtermiņa investīciju stratēģijai ir jāpamatojas uz konkurētspējas uzturēšanu un iekšējā tirgus stiprināšanu, kas ir viens no Eiropas izaugsmes dzinējspēkiem.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Pēdējie gadi ir parādījuši, ka mūsu valstu ekonomika ir savstarpēji atkarīga un ka problēmas var rasties likumdošanas regulējuma vai ekonomikas kohēzijas trūkuma dēļ visā Eiropā. Cenšoties pārvarēt krīzi mums ir jāpaļaujas uz Eiropas risinājumiem, kas sola veidot spēcīgāku ekonomiku un labāk integrētas finanšu sistēmas, kuras spētu dot labumu Velsas un visas Eiropas iedzīvotājiem.

Es tāpēc balsoju par Berès kundzes ziņojumā izteiktajiem par priekšlikumiem attiecībā uz pasākumiem un iniciatīvām, kas jāīsteno finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes seku pārvarēšanai. Mums ir jāmeklē kopīgi risinājumi Eiropas problēmām, vienlaikus atzīstot arī ikvienas ES dalībvalsts izvēli un ļaujot tām pašām lemt par to, kā panākt progresu. Padomei, Komisijai un Parlamentam ir jāsadarbojas spēcīgākas un stabilākas globālas ekonomikas nodrošināšanā, ekonomikas, kas darbojas visas Eiropas Savienības interesēs.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šodien, trešdien, 20. oktobrī, pieņēma Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas ziņojumu.

Mēs Eiropas Apvienoto kreiso un Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā balsojām pret šo ziņojumu, tāpēc ka tajā izteiktie priekšlikumi ir nedaudz sirreāli un pilnīgi ignorē sociālās manifestācijas, kas ES dalībvalstīs notiek pēdējos mēnešos un ir vērstas pret taupības plāniem, antisociāliem pasākumiem un sociālās nodrošināšanas un sabiedrisko pakalpojumu sistēmu iznīcināšanu — jo šie ir vienīgie pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu budžeta deficīta mazināšanai.

Šis ziņojums turpina pret pašreizējo pensiju sistēmu vērsto Nicolas Sarkozy un viņa valdības ierosināto pensiju reformu, pret kuru jau vairākas nedēļas ir cīnījusies un kuru ir nosodījusi Francijas protesta kustība.

Šajā ziņojumā ir slavēts Stabilitātes un izaugsmes pakts, kā arī pasākumi un politika, kuru mēs gadiem ilgi esam nosodījuši un kuru mūsu iedzīvotāji arvien biežāk uzskata par izgāzušos.

Lielais vairākums (501 balsis „par”), kas balsoja par šo ziņojumu, acīmredzot nesaprot to iedzīvotāju vēsti, kas visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret taupības plāniem un ar tiem saistītajām pret iedzīvotājiem vērstajām reformām.

Ziņojums: Diego Feio (A7-0282/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.– (PT) Es balsoju par ziņojumu, kas šodien tika šeit iesniegts un apspriests, jo Eiropas Savienībai tas ir solis uz priekšu, atbalstot tādas iestādes kā Eiropas Valūtas fonds (EVF) izveidi, un tādējādi izveidojot valstu parādu attīstības pārraugu, lai papildinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) kā „pēdējās iespējas” mehānismu dalībvalstīm. Tāpat ir vērts uzsvērt priekšlikumu izveidot augsta līmeņa politisku grupu Komisijas vadībā ar pilnvarām pētīt varbūtējās institucionālās pārmaiņas notiekošajās ekonomikas pārvaldības reformās, tostarp iespēju izveidot Eiropas Kopējo kasi (ECT), lai ES būtu pašai savi finanšu līdzekļi un mazinātos atkarība no dalībvalstu pārskaitījumiem, kā arī sagatavot pamatojuma novērtējumu, lai ilgtermiņā izveidotu tādu sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm piedalīties kopēju Eiropas obligāciju izdošanā. Tādējādi, veicot pienācīgu ietekmes novērtējumu un nosakot dažādās juridiskās alternatīvas, vienlaikus skaidri definējot Eiropas infrastruktūras mērķus un finansējumu, būs vieglāk īstenot ilgtermiņa stratēģiskos projektus spēcīgākas Eiropas Savienības izveidei.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir parādījusi, ka esošais ekonomikas pārvaldības modelis Eiropas Savienībā nav darbojies tik efektīvi, kā tas bija paredzēts. Pēdējos gados starp dalībvalstīm ir bijusi nepietiekama konverģence, un pēdējā desmitgadē makroekonomikas un fiskālā nelīdzsvarotība ir saglabājusies un pat palielinājusies. Uzraudzības sistēma bija pārāk vāja, un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi netika pietiekami ievēroti, jo īpaši tas attiecas uz preventīvajiem nosacījumiem. Es piekrītu dokumentā izvirzītajiem priekšlikumiem, ka mums ir jācenšas labāk saskaņot darbības ar dalībvalstīm un dalībvalstu starpā, jo īpaši tāpēc, lai novērstu nesen izveidojušās situācijas atkārtošanos. Ir izšķiroši svarīgi, lai dalībvalstis pilnīgi piemērotu ES līmenī pieņemtos noteikumus un lēmumus, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un instrumentus. Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtermiņa ilgtspējīgai izaugsmei, nodrošinot apstākļus kvalitatīvu darbavietu radīšanai, nevis īstermiņa peļņai, kas ir nodarījusi milzīgu kaitējumu Eiropas tirgu finanšu stabilitātei.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski.– (ES) Pašreizējā ekonomikas krīze ir parādījusi, ka ekonomikas politikas koordinācija Eiropas Savienībā nav darbojusies un tajā nav pārvaldības, ekonomikas uzraudzības vai finanšu pakalpojumu regulēšanas sistēmu. Tas viss ir veicinājis nestabilitāti un panīkumu Eiropā. Tāpēc es vēlos uzsvērt šim priekšlikumam pievienotos ieteikumus un izteikt savu pateicību par šiem ieteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, pilnveidot ekonomikas pārvaldību, izveidot spēcīgu mehānismu pārmērīgu parādu problēmu novēršanai un atrisināšanai euro zonā un pārskatīt budžeta, finanšu un fiskālos instrumentus. Es gribētu norādīt, ka es pilnīgi piekrītu tam, ka ir jāuzlabo Eiropas Savienības ārējā pārstāvniecība ekonomikas un monetāro lietu jomā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Feio kungam par lielisko darbu šā sarežģītā ziņojuma sagatavošanā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot ekonomisko pārvaldību Eiropas Savienībā. Finanšu krīze patiešām ir akcentējusi patiesas politiskas un ekonomiskas koordinācijas trūkumu starp dalībvalstīm un dažādo kontroles instrumentu neefektivitāti. Tāpēc tagad Eiropai ir pienācis laiks izveidot uzticamāku tiesisko regulējumu, kurā tiktu ievēroti stratēģijas „ES 2020” mērķi, vienlaikus īstenojot parādu un valstu ienākumu lielāku kontroli, ieviešot fiskālos stimulus MVU un veicot darba tirgu integrāciju. Taču, ņemot vērā nesen parakstītos nolīgumus, es neatbalstu vairāku noteikumu ieviešanu, kas varētu izrādīties pārāk mehāniski dažām dalībvalstīm un grūti īstenojami. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka finanšu krīzes pamatā ir toksiskie aktīvi un vēl jo lielākā mērā — pārmērīgie privātie parādi (augsta riska hipotēkas). Citiem vārdiem sakot, krīzi ir izraisījusi nelīdzsvarotība privātajā un banku sektorā, nevis valstu publiskais parāds. Visbeidzot, es piekrītu 3. ieteikumam par valstu koordinācijas uzlabošanu ar ikgadējiem euro zonas uzraudzības ziņojumiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka ir jāizveido saskaņota un pārredzama makroekonomisko tendenču daudzpusēja uzraudzībai sistēma Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Es vēlos aicināt organizēt ikgadējas Parlamenta, Komisijas, Padomes un valstu parlamentu pārstāvju debates par stabilitātes un konverģences programmām (SKP) un valstu reformu programmām (VRP), kā arī par valsts ekonomikas attīstību kā daļu no Eiropas pusgada novērtēšanu. Es arī vēlos aicināt izveidot mehānismu valstu līmenī stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu un attiecīgo valsts reformu programmā iekļauto mērķu īstenošanas novērtēšanai, lai atbalstītu ikgadējo novērtējumu, ko veic ES iestādes.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, kurā Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības dēļ ir ieņemts suverēns skatījums un stingras disciplīnas politika attiecībā uz Stabilitātes paktu un atbalstītas preventīvas sankcijas, kas kaitē dalībvalstīm, pārkāpjot Māstrihtas kritērijus. Tajā ir ierosināts budžeta stabilitātes un stingras valstu budžetu uzraudzības mērķis, nobeigumā pieņemot bargus pasākumus, kas kaitē darba ņēmēju ienākumiem, pensijām, kā arī darba un apdrošināšanas tiesībām. Un tas viss notiek par spīti tam, ka mēs varam redzēt šīs politikas sekas Grieķijā, Īrijā, Spānijā, Portugālē un citviet. Tas viss notiek laikā, kad darba ņēmēji daudzās Eiropas valstīs ir iznākuši ielās, protestējot pret to, ka viņi kļūst par krīzes un ES, ECB un SVF īstenoto neoliberālo pretuzbrukumu upuriem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski.– (IT) Euro ieviešana bija Eiropas Savienībai būtiska avantūra. Galvenais riska faktors ir saistīts ne tik daudz ar monetārās tehnikas jautājumiem, kuros Eiropas Centrālā banka veic lielisku darbu, cik ar ekonomiskas kohēziju un saikni ar reālo ekonomiku. Šī problēma reāli lika sevi just krīzes laikā: vienotajai valūtai ir aizvien mazāk un mazāk nozīmes tirgū, kurš joprojām ir sadrumstalots un pārvaldīts ar tādu fiskālo politiku, kas ne vienmēr ir pietiekami viendabīga. Šo jautājumu izskatīšanai nevajadzētu būt un to nedrīkst uzskatīt tikai par juridiskas suverenitātes īstenošanu vai tās pieprasīšanu jautājumos, kuri pašlaik ir atsevišķu valstu pārziņā. Tā vietā ir lietderīgi īstenot saskaņotu un sistemātisku pieeju ekonomikas rīcībai, ņemot vērā aizvien sarežģītākas situācijas, kurās valūtas problēmas vairs nav tādas pašas kā iepriekš un prasa citus instrumentus un mērķus, saskaņā ar kuriem tehniķu atbalstītajai atbildībai jābūt pamatotai uz nepārtrauktu un saskaņotu uzraudzību, kā arī uz politisku virzību, kuras pamatā ir pārdomāts nākotnes redzējums un skatījums uz to, kā atrisināt pašreizējās problēmas.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām par šo ziņojumu, nekādā veidā nezaudējot savus iebildumus pret Eiropas nodokli. Mēs arī turpmāk teiksim „nē” augsta līmeņa darba grupas izveidei, kas apspriestu Eiropas Kopējās kases (ECT) izveidi ar mērķi finansēt Eiropas Savienību ar tās pašas finanšu līdzekļiem. Arī citos jautājumos mēs esam balsojuši, lai paustu atšķirīgu viedokli.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Jautājums par ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienības līmenī ir sarežģīts, un dažu ES dalībvalstu izrādītā atturība saistībā ar suverenitātes jauno nodošanu ir saprotama. Krīze Grieķijā ir uzsvērusi pašreizējo iejaukšanās mehānismu ierobežojumus, nemaz nerunājot par to instrumentu neatbilstību, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu konverģences kritēriju ievērošanu, jo īpaši valstīm, kuras ietilpst euro zonā. Saskaņotas, pārredzamas sistēmas izveide, atbalstot makroekonomisko tendenču Eiropas Savienībā un dalībvalstīs daudzpusējo uzraudzību, vienlaikus ar fiskālās uzraudzības nostiprināšanu, kā tas ir ierosināts šajā dokumentā, ir solis pareizajā virzienā, kaut arī tas var prasīt daļējus grozījumus Konstitucionālajā līgumā. Kopumā ieteikumi šajā dokumentā ir svarīgi un skar aktuālus jautājumus, piedāvājot atbilstīgus risinājumus. Tāpēc es balsoju par šā dokumenta pieņemšanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar gandarījumu un atbildības sajūtu balsoju par šajā ziņojumā ierosinātajiem ieteikumiem ES ekonomikas pārvaldības uzlabošanai. Ņemot vērā to, ka ES saskaras ar sīvu jaunattīstības valstu konkurenci un ka valstu finanšu stabilitāte ir vitāli svarīga iespēju konsolidēšanai, jauninājumu veicināšanai un ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, kas ir uz zināšanām balstītās Eiropas sabiedrības pamatelementi, un ņemot vērā to, ka ekonomikas izaugsme un ilgtspējīgas valstu finanses ir priekšnoteikums ekonomikas un sociālai stabilitātei Eiropas Savienībā, kā arī ilgtermiņa fiskālai konsolidācijai, pašreizējie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi kopā ar to vājo īstenošanu ir izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu pamatotu makroekonomisko un budžeta politiku. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt stingrāku preventīvo pasākumu un sankciju piemērošanu, kā arī uzlabotas uzraudzības un ekonomikas pārvaldības veicināšanu, nodrošinot precīzāku un salīdzināmu statistiku par dalībvalstu politiku un ekonomisko situāciju, jo īpaši euro zonā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pieņemot rezolūciju par ekonomikas pārvaldību, Eiropas Parlaments vēlreiz apstiprina savus galvenos mērķus sarunām par Komisijas sešiem tiesību aktu priekšlikumiem.

EP deputāti pauž nožēlu par to, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošana ir neatbilstīga, un ierosina efektīva stimulu un sankciju mehānisma izveidi, kā arī uzsver to, cik svarīgi ir ieguldījumi enerģētikā, zinātnē, inovācijās, veselības aprūpē un izglītībā.

Lai apturētu lejupslīdi, mums ir jāplāno vajadzīgais finansējums Eiropas līmenī, un doma par pašu resursiem ir jāīsteno praksē. Mēs joprojām uzskatām, ka nodokļa ieviešana finanšu darījumiem samazinātu spekulācijas un uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Turklāt ienākumi no šā nodokļa varētu palīdzēt finansēt globālās sabiedrībai nepieciešamās preces un samazināt budžetu deficītus. Šis nodoklis būtu jāizveido uz iespējami lielākā pamata, un noteikti ir jāsāk ar Eiropas Savienības līmeni.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Tas, ka Parlaments risina šo jautājumu tikai dažas dienas pēc tam, kad prezidents Sarkozy un kanclere Merkel ir vienojušies mēģināt panākt izmaiņas Lisabonas līgumā, lai nodrošinātu turpmāko valstu parādu krīžu mierīgu risināšanu euro zonā, patiešām ir savlaicīgi. Protams, tas viss tiek pretnostatīts pašreizējai krīzei euro zonā, jo katra diena paiet, apliecinot vienotās valūtas modeļa muļķīgumu. Taču tas dara vēl ko citu. Ir skaidrs — ja tas tā turpināsies, uz Apvienotās Karalistes valdošo koalīciju gulsies referenduma rīkošanas nasta.

Tāda ir David Cameron dotā garantija, un neskatoties uz viņa iepriekšējo dzelžaino garantiju, šis solījums viņam ir jāpilda. Ja Francija un Vācija var censties panākt izmaiņas Lisabonas līgumā, tad ir ļoti būtiski, lai Apvienotās Karalistes valdība izmantotu jauno sarunu procesu, lai atgūtu mūsu suverēnā parlamenta pilnvaras.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par D. Feio ziņojumu, kas ir sekmīgu Eiropas Parlamenta politisko grupu sarunu rezultāts un ir pamatots uz plašu vienprātību par vajadzību stiprināt izaugsmes un nodarbinātības politiku, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību, kas ļaus pārvarēt krīzi un atveseļot Eiropas ekonomiku.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc pašreizējās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes Parlaments ir uzņēmies vadošo lomu Eiropas Savienības nodrošināšanā ar mehānismiem, lai garantētu efektīvu iejaukšanos, kas ne tikai nevarētu izraisīt turpmākas krīzes, bet, pats galvenais, kas nodrošinātu tādu stabilitāti, kāda ir vajadzīga Eiropas ilgtspējīgai attīstībai un kohēzijai. Šajā Feio kunga ziņojumā ir konkretizēta Parlamenta atbildība par Eiropas Savienības institucionālo konsolidāciju, lai Eiropas sabiedrības un tās labklājības interesēs panāktu lielāku vienotību Eiropā un globālajā ekonomikā. Ierosinātie ieteikumi ir ļoti svarīgi kvalitatīvi pasākumi ES ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, uzsverot noteikumu stiprināšanu, lai veicinātu dalībvalstu un Eiropas Savienības stabilitāti un izaugsmi, kā arī mehānismus ES attīstības stratēģijas problēmu novēršanai, un arī labošanai un to risināšanai. Svarīgs elements struktūru un iestāžu nodrošināšanā ar labākām iespējām novērtēt un noteikt iejaukšanos ir arī ES statistikas uzticamība. Es vēlos arī uzsvērt bažas par vajadzību novērst valstu parādu situācijas, nemaz nerunājot par valstu budžeta deficītiem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Runa nav par ekonomikas uzraudzības uzlabošanu ES līmenī, bet par ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas, budžeta un nodokļu politiku, kurai ir izvirzīta svarīgā prasība nevis radīt ekonomisko labklājību, bet gan aizsargāt vienotā tirgus un Briseles intereses. Runa ir arī par Stabilitātes pakta funkciju atjaunošanu un pasliktināšanu, kas turpina radīt kaitējumu.

Tas nav pieņemami, un nepieņemami ir arī izveidot kopēju kasi, kas atbildētu par Eiropas nodokļa pārvaldību un Eiropas ekonomikas pārvaldības institucionalizēšanu (kādam mērķim?). Protams, valstu budžeta deficītu un valstu parādu, no kuriem lielākā daļa atrodas ārzemēs, līmenis ir bīstams gan finansiālā, gan suverenitātes ziņā. Taču šie budžeta deficīti un parādi neapšaubāmi būtu mazāki, ja nebūtu jūsu politikas un dalībvalstu saistību aizņemties tirgos. Gandrīz sestā daļa Francijas valsts budžeta tiek tērēta procenta maksājumiem par tās parādu. Kamēr mēs maksāsim procentus, mēs nevarēsim šo naudu izlietot citiem mērķiem.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Ekonomikas un finanšu krīze mums ir skaidri parādījusi, ka steidzami jāuzlabo ekonomikas sadarbība Eiropas Savienībā. Šajā nolūkā ir jāpastiprina un jāpaplašina Stabilitātes un izaugsmes pakts, iekļaujot piemērotas un efektīvas sankciju iespējas. Tomēr ir arī nepieciešams rūpīgāk uzraudzīt dalībvalstu budžetus un konkurētspēju.

Turpmāk mums ir agrāk jānosaka nelīdzsvarotība starp euro zonas valstīm un jebkādi trūkumi konkurencē, un mums ir vajadzīga iespēja pieprasīt efektīvus pretpasākumus. Ir jāpanāk ilgtermiņā stipra un stabila monetārā savienība un euro, kas spētu novērst krīzi, piemēram, tādu kā krīze Grieķijā.

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija balsoja pret vienu konkrētu Feio kunga ziņojuma grozījumu, kurā ieteikts veikt pētījumu par priekšrocībām, ko radītu Eiropas nodokļu iekasēšanas sistēmas izveide. Dānijas Liberālā partija balsoja par kopējo ziņojumu, kas citādi bija labi līdzsvarots.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ir ļoti svarīgi pastiprināt ekonomikas pārvaldības noteikumus, jo īpaši, ņemot vērā ekonomikas krīzi, kuru joprojām piedzīvo daudzas ES valstis. Taču es piekrītu tiem Eiropas Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem, kas atceļ ieteikumus par automātiskām sankcijām pret dalībvalstīm, kuras piedzīvo pārmērīgu budžeta deficītu, jo, kā šī krīze ir parādījusi, ārkārtējos apstākļos ir nepieciešams pārsniegt deficīta prasības, lai novērstu nopietnākas krīzes ekonomiskās sekas.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas Savienības, jo īpaši euro zonas, ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu, par kuru mēs tikko nobalsojām, ir daļa no plašākām debatēm, kas turpinās jau vairākus mēnešus, par iniciatīvām cīņai ar finanšu krīzi. Ir radusies skaidra vajadzība pēc Eiropas Savienības stingras ekonomikas pārvaldības, jo īpaši pēc tā, kas pirms dažiem mēnešiem notika Grieķijā.

Tuvākajās dienās mēs saņemsim galīgo ziņojumu, ko sagatavojusi Eiropadomes priekšsēdētāja Van Rompuy kunga izveidotā Eiropas Ekonomikas pārvaldības darba grupa. Tomēr jau patlaban mēs varam apgalvot, ka ir absolūti nepieciešams izstrādāt ekonomikas politikas uzraudzības noteikumus — noteikumus, kuri nav mehāniski, bet gan reālistiski un ilgtspējīgi, spējīgi stiprināt fiskālo politiku un uzlabot Eiropas pārvaldību kopumā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Viens novērojums, ko varēja izdarīt nesenajā ekonomikas un finanšu krīzes periodā, ir tāds, ka ir ievērojami jāpastiprina uzraudzība un ekonomikas koordinācija ES līmenī. Tika atklāta būtiska makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un dažas valstis ir saskārušās ar ievērojamu valsts parāda un parāda daļas šo valstu IKP pieaugumu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo stingri atbalstu visus astoņus ieteikumus, kurus referents sagatavojis ar nolūku atspoguļot labu pārvaldību un ekonomikas stabilitāti Eiropas Savienībā.

Manuprāt, turpmākajos gados mums nāksies saskarties ar nopietniem izaicinājumiem. Mums ir jāspēj noteikt konkrētas prioritātes un izdarīt dažas grūtas izvēles, lai atbalstītu ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu un konsolidētu valstu finanses. Šajā ziņā ES līmeņa koordinācija būs vitāli svarīga, un tā var palīdzēt novērst nelabvēlīgās sekas.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Kopējās debates par Eiropadomi, G20, Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas ziņojums un ziņojums par Eiropas pārvaldību nav sniedzis skaidras pamatnostādnes vai derīgus ieteikumus attiecībā uz finanšu krīzi. Katram bija savs sakāmais, un katrs sniedza savu personisko interpretāciju par tekstiem, kas ir neskaidri un nesakarīgi. Diemžēl tā ir realitāte saistībā ar šiem patstāvīgajiem ziņojumiem, kuros ir iekļauts plašs loks svarīgu jautājumu, bet kuros tajā pašā laikā īpaši daudz nav pateikts.

Feio kunga ziņojums tika apspriests pārāk vēlu, kad Eiropas Komisija jau bija iesniegusi direktīvas, kas reformēs Stabilitātes paktu un euro zonas pārvaldību. Kāda jēga šajos apstākļos balsot par ieteikumiem Komisijai?

Parlamentam ir jāizstrādā daudz stingrāks reglaments un tas jāievēro. Uz spēles ir Parlamenta efektivitāte un uzticamība.

Stabilitātes pakta un euro zonas pārvaldības reformas izšķirošais brīdis būs tad, kad tiks analizēti tiesību aktu teksti. Kopīgi ar kolēģiem es ķeršos pie šā darba ar atvērtu pieeju un ar uzcītību. Ir svarīgi, lai Parlaments atbalstītu reālistisku, taču vērienīgu reformu, kas ļautu izveidot monetāro savienību uz jauniem pamatiem. Iestāde nopelna savu leģitimitāti Eiropas struktūrā ar rūpīgu darbu, nevis ar...

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Nekādu progresu nevar panākt bez noteikumiem vai uzraudzības. Pats mazākais, kas mums jāprasa pašiem no sevis un no dalībvalstīm, ir to noteikumu ievērošana, kurus mēs paši šajos krīzes apstākļos esam sev izvirzījuši, lai uzlabotu koordināciju un uzraudzību ekonomikas jautājumos. Šajā aspektā Feio kunga ziņojums mums ļauj pievērst galveno uzmanību dažiem ievērojamiem kropļojumiem, redzot, kā „jaunākie sasniegumi ekonomikā ir nepārprotami parādījuši, ka ekonomikas politikas koordinācija Savienībā un jo īpaši euro zonā nav īstenota pietiekami labi, un, neraugoties uz Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktajām dalībvalstu saistībām, dalībvalstīm nav izdevies panākt vienotu nostāju attiecībā uz valstu ekonomikas politikām”. Tāpēc es, bez šaubām, balsoju par šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka ES ir vajadzīga aizvien stingrāka ekonomikas un monetārā pārvaldība, lai netiktu apdraudēta euro un pašas monetārās savienības stabilitāte. Tādējādi stratēģijai „Eiropa 2020” jābūt vērstai uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu un darbavietu izveidi, jo krasais IKP kritums, rūpnieciskās ražošanas samazināšanās un augstais bezdarba līmenis ir nopietna sociāla un ekonomiska problēma, kuru var pārvarēt tikai, īstenojot stingru, saskaņotu un vienotu pārvaldību. Feio kunga ziņojumā ir norādīti veidi un noteiktas stratēģijas patiesai ekonomikas pārvaldības un ES stabilitātes sistēmas stiprināšanai, galveno uzmanību pievēršot euro zonai. Piemēri minētajam cita starpā iekļauj saskaņotas un pārredzamas uzraudzības sistēmas izveidi, Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumu pastiprināšanu un ekonomikas pārvaldības stiprināšanu euro zonā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir parādījusi ekonomikas pārvaldības Eiropas modeļa ierobežojumus. Tāpēc nākamajā Eiropadomes sanāksmē ir jāpanāk vienošanās par ekonomikas pārvaldību un Stabilitātes paktu. Ir nepieciešams steidzami pieņemt reformas, kas mums ļaus kvalitātes ziņā spert lielu soli uz priekšu attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un ieviest pārredzamus un mērķtiecīgus uzraudzības instrumentus.

Es balsoju par Feio kunga ziņojumu, jo tajā ir atbalstīts Komisijas priekšlikums, kurš, manuprāt, ir līdzsvarots kompromisa priekšlikums. Es atbalstu lielāku parlamentāro iesaistīšanos Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībā un galveno pārrobežu finanšu iestāžu ekskluzīvo uzraudzības pilnvaru centralizāciju Eiropas līmenī. Es arī domāju, ka būtu arī lietderīgi nodrošināt Eiropas Savienībai pašai savus finanšu līdzekļus, lai palīdzētu tai plānot savas darbības un pasākumus.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Manuprāt, Diogo Feio kunga ziņojums ir visprofesionālākais ziņojums pēdējo trīs mēnešu laikā. Visi ziņojumā izklāstītie jautājumi un risinājumi ir ļoti savlaicīgi. Informācijas trūkums, atskaišu sagrozīšana un dažreiz pat meli no ES valstu valdību puses noveda pie briesmīgajiem rezultātiem. Grieķija, Latvija, Ungārija, bailīgi slēpjot savus caurumainus budžetus, apšaubīja uzticamību eiro valūtai. Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir operatīvi un strikti jāreaģē uz jebkuriem faktu sagrozījumiem un patiesības slēpšanu. Ir nepieciešams izstrādāt mērus attiecībā uz negodīgiem politiķiem, kuru dēļ ES ir nokļuvusi krīzē. Lai izietu no sarežģīta ekonomiska stāvokļa, ir nepieciešams izstrādāt ne tikai kontroles un statistiskas noteikumus, bet arī plānu krīzes pārvarēšanai. Tas nozīmē pirmkārt skaidrus kritērijus fiskālajai politikai, termiņus un garantijas nodokļu maksātājiem. Ir arī jānodrošina, ka šī nodokļu likumdošana netiks mainīta katru dienu pēc investoru signāla. Diemžēl, šodien Latvijas valdība maina noteikumus atkarībā no Starptautiskā Valūtas Fonda un Eiropas Bankas ierēdņu garastāvokļa. Ceru, ka Diogo Feio kunga ziņojums kļūs par signālu Eiropas Komisijai, ka ir atnācis laiks sākt strādāt.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Feio kunga ziņojumu, taču, kā man jau bija iespēja uzsvērt, Eiropai ir ļoti nepieciešama būtiska reforma šajā jomā, pat ja Eiropas jaunā ekonomikas pārvaldība nevar rēķināties tikai ar valstu parādu summu. Mums nav vajadzīgi tādi mehānismi parādu problēmas risināšanai, kuri ir pārmērīgi automātiski un procikliski, kas rada risku, ka mērķis netiks sasniegts, un drīzāk — gluži pretēji — rada risku, ka tiks kavētas darbības ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tā vietā es atbalstu tādu uzraudzības mehānismu pieņemšanu, kuros iestrādātas elastīgas, saprātīgas formulas, ko dalībvalstis var viegli īstenot. Rezultāti un budžeta ieguvumi, ko dod svarīgas reformas sociālajos un ekonomikas jautājumos, nav saskatāmi nākamajā finanšu gadā, bet pēc daudziem gadiem vidējā un ilgtermiņā kā valsts finanšu ilgtspēja. Jebkurā gadījumā šīs ir vissvarīgākās un vajadzīgākās reformas. Tāpēc mums ir vairāk un rūpīgāk jāapsver strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai stimulētu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi Eiropā. Konkurētspēja rada ekonomikas izaugsmi, un izaugsme rada lielākus nodokļu ieņēmumus un finanšu efektīvu konsolidāciju.

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par D. Feio ziņojumu, jo šajos priekšlikumos par Eiropas ekonomikas pārvaldību nav risinātas nepilnīgas ekonomikas savienības strukturālās problēmas un nav mazināta nesamērība starp „nošķeltu” ekonomikas savienību un nedalītu monetāru savienību. Precīzāk izsakoties, es atturējos tāpēc, ka tajos ekonomikas politika un ekonomiskais risks nav aplūkots Eiropas mērogā. Tajos Eiropas mērogā ir ieviesti tikai sodi, kuri ir padarīti vēl bargāki. Nav nekādu stratēģisku pamatnostādņu, kas aizsargātu līdzsvarotu izaugsmi visām dalībvalstīm un stiprinātu to konkurētspēju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs jāizveido saskaņota un pārskatāma makroekonomisko tendenču daudzpusējas uzraudzības sistēma, nodrošinot ikgadējas debates starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, Padomi un valstu parlamentu pārstāvjiem par stabilitātes un konverģences programmām (SKP) un valsts reformu programmām (VRP), un par valstu ekonomikas tendenču novērtējumu; un ka nolūkā atbalstīt ES iestāžu veikto gada novērtējumu ir jāizveido mehānisms valstu līmenī, lai novērtētu stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu īstenošanu un to attiecīgo valstu mērķu sasniegšanu, kuri iekļauti valsts reformu programmā.

Es arī uzskatu, ka ir jāpastiprina Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi, lai, pirmkārt, konverģences paktā attiecībā uz tiem dalībvalstij specifiskajiem vidējā termiņa fiskālajiem mērķiem (VTFM), kuri jāiekļauj stabilitātes un konverģences programmās, vairāk ņemtu vērā parādu līmeni, parādu profilu un parādu dinamiku; otrkārt, mudinātu izveidot agrās brīdināšanas budžeta kontroles mehānismus valstu līmenī un, treškārt, ieviestu iepriekšnoteiktus un preventīvus pasākumus euro zonā, nodrošinot Stabilitātes un izaugsmes paktam gan preventīvu, gan koriģējošu spēku.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Feio kunga ziņojums ir veltīts Eiropas ekonomikas koordinācijas galvenajam jautājumam. Tas cenšas vadīt Komisijas tiesību aktu dokumentus un tiek apspriests 24 stundas pēc tam, kad kļuvusi zināma Francijas un Vācijas direktorāta nostāja. Pozitīvie ieteikumi, kas iekļauti šajā ziņojumā, ir neizbēgami saskaņoti vai nu Francijas un Vācijas nostājas dēļ, vai arī to priekšlikumu par automātiskiem sodiem dēļ, kuri jau bija iekļauti Komisijas un Padomes darba grupas tekstos. Ziņojums nav pretrunā disciplināro sodu modei Briseles konsensā, cenšoties šos sodus tikai mīkstināt. Šo konsensu nevar pārveidot: to var tikai aizstāt ar citu — tādu, kas ekonomikas koordinācijas centrā izvirza nodarbinātību un nopietnu nevienlīdzību labošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski.– (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāizveido saskaņota un pārredzama Eiropas Savienības un tās dalībvalstu makroekonomisko tendenču daudzpusējas uzraudzības sistēma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Globālā ekonomikas krīze ir bijusi pārbaudījums esošajiem ekonomikas politikas koordinācijas mehānismiem Eiropas Savienībā, un ir atklājusi dažus šīs koordinācijas trūkumus.

Uz ekonomikas un monetārās savienības darbību ir īpašs spiediens līdzšinējās pamatnoteikumu neievērošanas dēļ un ņemot vērā to, ka pastāvošās uzraudzības un koordinācijas procedūras nav bijušas pietiekami visaptverošas. Šajā INI ziņojumā ir paredzēts izklāstīt Parlamenta nostāju attiecībā uz to tiesību aktu kopumu par ekonomikas politikas koordināciju (seši priekšlikumi, tostarp četri saskaņā ar koplēmuma procedūru), ar kuriem Komisija nākusi klajā pirms divām nedēļām. Padomes nostāja ir gaidāma oktobra beigās, kad tiks iesniegts Van Rompuy ekonomikas pārvaldības darba grupas galīgais ziņojums.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Pēc ekonomikas un finanšu krīzes Eiropas Parlaments ir apstiprinājis daudzus ziņojumus un Komisijas direktīvas par krīzes sekām un veidiem, kā šo krīzi apkarot. Lai novērstu tādu spekulatīvo burbuļu atkārtošanos kā šis, no kura mēs pašlaik cenšamies izkļūt, obligāti ir jāievieš virkne pasākumu un pārbaužu dalībvalstīs un kopā ar dalībvalstīm. Piemēram, ir būtiski ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Nopietna, tālejoša uzraudzība, iespējams, būtu ļāvusi novērst ārkārtējo situāciju Grieķijā un Spānijā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.– (PT) Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir parādījusi, ka Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības modelis nav darbojies ideāli. Tāpēc ir jāmeklē risinājumi labākai un efektīvākai ekonomikas pārvaldībai Eiropā, lai novērstu to, ka jau tā nopietnās krīzes radītās sekas kļūst vēl smagākas.

Šajā saistībā referents iesaka Eiropas Komisijai izveidot saskaņotu ekonomikas uzraudzības sistēmu, pastiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un ekonomikas pārvaldību euro zonā un pārskatīt ES budžeta, finanšu un fiskālos instrumentus.

Turklāt ir ierosināts euro zonā izveidot arī spēcīgu un uzticamu pārmērīgu parādu novēršanas un atrisināšanas mehānismu. Visbeidzot, ir ierosināts uzlabot ES statistikas uzticamību, kā arī Eiropas Savienības ārējo pārstāvniecību ekonomikas un monetāro lietu jomā.

Līdz ar to ir nepieciešams, lai dalībvalstis pilnīgi ievērotu Eiropas Savienības noteikumus un lēmumus. Es vēlos arī uzsvērt, cik svarīgi ir šo reformu saskaņot ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un tas nozīmē ne tikai stiprināt iekšējo tirgu un palielināt mazo un vidējo uzņēmumu kā būtiska ekonomikas izaugsmes dzinējspēka nozīmi.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Pašreizējo Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu un vājās īstenošanas sistēmas dēļ nav izdevies pietiekami nodrošināt stingru fiskālo un makroekonomikas politiku. Šajā ziņojumā sniegtie ieteikumi ir labs sākums. Referentam ir taisnība, piebilstot, ka mums jāturpina strukturālās reformas attiecībā uz sociālo politiku un darba tirgu integrāciju, kā arī fiskālajiem stimuliem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ilgtermiņa budžeta deficītu samazināšanas process ir jāapvieno ar citiem pasākumiem, kas stimulē ekonomiku, piemēram, uzlaboti priekšnoteikumi ieguldījumiem un uzlabots iekšējais tirgus, nodrošinot lielāku konkurētspēju. Es atzinīgi vērtēju ari to, ka referents atzīst — nevienam no ierosinātajiem jaunajiem pasākumiem nedrīkst būt nesamērīga ietekme uz visapdraudētākajām dalībvalstīm, jo īpaši Baltijas valstīm. Tas kavētu mūsu centienus panākt ekonomikas izaugsmi un kohēziju. Pagājušajā gadā dalībvalstīs ārpus euro zonas, tostarp Lietuvā, nedaudz atslāba interese par euro ieviešanu. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka gada pirmajā pusē pieņemtajiem lēmumiem aizsargāt euro stabilitāti ir tikai pagaidu raksturs, un tie būs jāatbalsta ar labāku ekonomikas pārvaldības sistēmu ES līmenī.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Stratēģijas „ES 2020” mērķi no jauna izvirza vajadzību pēc ciešākas integrācijas starp dalībvalstu ekonomikām visā Eiropas Savienībā, lai veicinātu ražīgumu, konkurētspēju un izaugsmi. Pašreizējā ekonomikas krīze ir parādījusi, ka esošais ekonomikas pārvaldes modelis nav pietiekami iedarbīgs un nevar nodrošināt lielāku integrāciju, kas garantēs ES ekonomiku stabilitāti.

Šā iemesla dēļ es balsoju, lai atbalstītu D. Feio ziņojumā iekļautos ieteikumus, kuros uzsvērta vajadzība stiprināt ES ekonomikas noteikumus un ilgākā termiņā tos pārskatīt un uzlabot. Manuprāt, Eiropai ir kritiski jāpalūkojas uz saviem pašreizējiem ekonomikas un finanšu stabilitātes plāniem, lai kopīgi virzītos uz priekšu ceļā uz stiprāku, ciešāk saistītu ekonomiku, kas īstenotu savu potenciālu kā globāla ekonomikas lielvara.