Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0058(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0066/2009

Debates :

PV 20/10/2010 - 10
CRE 20/10/2010 - 10

Balsojumi :

PV 21/10/2010 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0378

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Franziska Katharina Brantner (A7-0066/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Tādā gadījumā es sākšu vēlreiz. Pēdējos gados Eiropas Savienības ekonomika vairākkārt ir cietusi no sekām, ko radījušas krīzes un finanšu nestabilitāte gan Eiropā, gan citur pasaulē. Lai nepieļautu, ka līdzīgas bīstamas situācijas atkārtojas nākotnē, ir nepieciešami iepriekš sagatavoti atbalsta plāni un atbilstoša rīcība gan pirms, gan pēc problēmas rašanās. Stabilitātes instruments to lieliski nodrošina.

Finansiālajam un tehniskajam atbalstam ir jāietver arī sabiedrības un ekonomikas attīstības veicināšana, kā arī apspriedes gadījumos, kad tiek pārkāptas cilvēktiesības, demokrātijas principi un pamatbrīvības. Es atbalstu arī referentes nostāju jautājumā par stratēģiskās plānošanas jomas uzlabošanu. Šiem pasākumiem ir īpaši svarīga nozīme saistībā ar sociālo konfliktu novēršanu un Ārējās darbības dienesta izveidi.

 
  
  

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE). Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Brantner kundzes ziņojumu un vēlos izmantot šo iespēju, lai vērstu Komisijas un Padomes uzmanību uz vajadzību pēc iespējas ātrāk panākt trīspusēju vienošanos par Stabilitātes instrumenta grozīšanu.

Diskusiju jautājums attiecas uz deleģētajiem aktiem un Parlamenta iespējām īstenot savas kontroles tiesības attiecībā uz ES finanšu instrumentu izmantošanu. Mums steidzami ir nepieciešams politisks risinājums, kuru raksturotu līdzsvars starp visām trim ES iestādēm.

Es arī vēlos mudināt Komisiju uzlabot ziņošanu Eiropas Parlamentam, jo īpaši attiecībā uz projektu plānošanu, izstrādi, īstenošanu un pārskatīšanu.

Parlaments saņem no Komisijas informāciju par ārkārtas palīdzības pasākumiem, taču Komisijas ziņojumi par plašākiem stratēģiskiem un analītiskiem plāniem joprojām neattaisno Parlamenta cerības.

 
  
  

Ziņojums: Gay Mitchel (A7-0078/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Instruments sadarbībai attīstības jomā tiešā veidā veicina demokrātijas izplatīšanos, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs un reģionos. Tas nodrošina atbalstu ne tikai pastāvīgai sociālajai, ekonomikas un politiskajai attīstībai, bet arī pakāpeniskai šo valstu integrācijai pasaules ekonomikā. Es kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas loceklis vēlos norādīt uz vēl kādu ieguvumu, ko sniedz šāda sadarbība, proti, es runāju par starptautisku sadarbību tādās jomās kā dabas resursu pārvaldība, vides aizsardzība un rūpes par bioloģisko daudzveidību. Jo īpaši es atbalstu 5. grozījumu, kas uzsver cukura nozares nozīmi ekonomikā. Nedrīkstam aizmirst, ka pārtikas nodrošinājuma aspekts jaunattīstības valstīm ir ārkārtīgi svarīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE). Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Referents, mans kolēģis Gay Mitchell, šodien nevarēja ierasties, jo vakar viņš bija Īrijā, kur tika laista klajā viņa sarakstītā grāmata. Protams, ka viņš tika atzīts par gada Parlamenta deputātu, pateicoties tam, ko ir paveicis attīstības jomā kopumā.

Viena no jomām, kurai mums, manuprāt, būtu jāvelta vairāk uzmanības, ir izglītība. Kāds īru metodiķis reiz teica, ka „izglītība ir ceļš uz brīvību”, un es uzskatu, ka mums ir jāpievērš vairāk uzmanības šim jautājumam attīstības jomā kopumā un trešās valstīs.

Nobeigumā es joka pēc vēlos pateikt, ka vakar no mana biroja tika nozagts mans uzvalks; vai tas nozīmē, ka varu pretendēt uz atbalstu attīstības jomā?

 
  
  

Ziņojums: Edvard Kožušník (A7-0276/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE). - (HU) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai novērstu tās nepilnības un panāktu atbilstošu līdzsvaru starp Eiropas, valstu un starptautiskajām normām. Mums ir nepieciešama sistēma, kas veicina novatorismu un ilgtspējīgu attīstību Eiropā, palielina Eiropas Savienības konkurētspēju un stiprina tās pozīcijas starptautiskās tirdzniecības jomā. Vēlos arī piebilst — lai gan mazie un vidējie uzņēmumi ir nozīmīga Eiropas tirgus daļa, manuprāt, tie nepietiekami piedalās standartizācijas sistēmā, tāpēc nespēj pilnībā izmantot standartizācijas sniegtās priekšrocības. Mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvniecības un līdzdalības uzlabošana šajā sistēmā nākotnē varētu būt ļoti nozīmīga. Eiropas standartizācijas sistēmas vienojošā būtība uzlabo iekšējā tirgus efektivitāti un vienlaikus akcentē Eiropas Savienības kā ekonomiskā un politiskā partnera nozīmi pasaules tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Cristiana Muscardini (A7-0273/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Es vēlos runāt par Muscardini kundzes ziņojumu. Rūpīgi izvērtējot visus tajā iekļautos jautājumus, es tomēr nolēmu ziņojumu neatbalstīt. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, ja Eiropas Savienība šajā brīdī piemērotu šādu tiesību aktu, pārējā pasaule to traktētu kā protekcionismu. Šāda pasākuma pārraudzībai būtu nepieciešams vairāk laika un, iespējams, arī vairāk personāla, preču izsaiņošanas un citu procedūru.

Obligātā marķējuma prasība būs mudinājums viltot anonīmu preču elementus. Tādējādi īstas izcelsmes valsts norādes vietā mēs, iespējams, atradīsim viltotu „ražots Itālijā” vai „ražots Francijā” norādi, un to mēs nevēlamies pieļaut.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums par Moldovas Republikā īstenotajām reformām un jaunākajiem notikumiem (B7-0572/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Moldovā. Kopš Molotova-Ribentropa pakta laikiem, kad Eiropa tika sadalīta ietekmes zonās, Moldovu atstājot Padomju varas ietekmes zonā, šajā valstī daudz kas ir mainījies. Šobrīd Moldova ir neatkarīga valsts, kurai, protams, ir daudz problēmu, tomēr tā virzās Eiropas integrācijas virzienā. Es šodien vēlreiz vēlos aicināt visus Moldovas politisko aprindu pārstāvjus, tās politisko eliti, visus demokrātiskos politiskos spēkus un nacionālās minoritātes atteikties no neproduktīvas konfrontācijas politikas un iet vienošanos un politisko kompromisu ceļu. Uzskatu, ka viņiem ir jāpiedāvā sabiedrībai visaptverošs redzējums par Moldovas Republikas nākotni, paredzot tajā mērķi panākt Moldovas Republikas dalību Eiropas Savienībā. Rezolūcijā mēs runājam arī par iesaldēto konfliktu saistībā ar Piedņestras apgabalu. Piedņestras apgabala jautājumam ir jābūt vienai no prioritātēm ES darba kārtībā, un visām valstīm, tostarp Krievijai, ir jāatzīst Moldovas teritoriālā integritāte. Piedņestras apgabalam ir jābūt Moldovas Republikas sastāvdaļai.

 
  
  

Ziņojums: Gesine Meissner (A7-0266/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - (LT) Es balsoju par rezolūciju par integrēto jūrniecības politiku (IJP), jo jūrniecības nozare ir ļoti svarīga nozare, un es vēlos, lai nākamajām paaudzēm mantojumā tiktu atstātas tīras un drošas jūras. Jūru ģeostratēģiskā nozīme ir ievērojami palielinājusies. Mums ir jāpielāgo jūras un to resursi un jāsaskaņo veiktie pasākumi, un šajā ziņā integrētajai jūrniecības politikai ir svarīga nozīme, jo tā nodrošina, ka visas jūrniecības politikas jomas būs savstarpēji saistītas — jūras transports, zvejniecība, akvakultūra, enerģētika, kuģu satiksmes drošība, jūras vides aizsardzība un zinātniskā pētniecība, kā arī tūrisms. Jo īpaši es vēlos vērst uzmanību uz šīs politikas ekonomisko un sociālo nozīmību, jo Eiropas Savienībai ir 320 000 km gara jūras robeža un piekrastes rajonos dzīvo trešā daļa (un šim skaitlim ir tendence augt) ES iedzīvotāju. Es uzskatu, ka jūrām arī turpmāk ir jābūt ekonomikas izaugsmes virzītājspēkam.

 
  
  

Ziņojums: Helmut Scholz (A7-0277/2010)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). - (SK) Eiropas Savienība ir lielākais tiešo starptautisko ieguldījumu avots Latīņamerikā. Lai gan tirdzniecība starp abiem šiem reģioniem ir kļuvusi intensīvāka, ES tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku tomēr nav tik dinamiskas kā ar citiem pasaules reģioniem.

Nesen ar Koreju noslēgtais nolīgums par brīvas tirdzniecības zonu ir labās gribas apliecinājums, bet Latīņamerikas tirdzniecības apvienības Mercosur gadījumā sarunas ir risinātas kopš 1999. gada sākuma un pat ir tikušas pārtrauktas uz pieciem gadiem. Es atbalstu centienus stiprināt un dažādot tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku, tostarp arī stingrāka tiesiskā regulējuma ieviešanu. Šādi Eiropas Savienības uzņēmējiem tiek nodrošināta pieeja tirgum, ko veido gandrīz 600 miljoni patērētāju. Eiropas Savienības tirgotājiem nozīmīgs apsvērums ir arī tas, ka Latīņamerikai ar Eiropu ir kopīgas vērtības, valoda, vēsture un kultūra.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzslavēt referentu par šo galu galā līdzsvaroto un savlaicīgi izstrādāto ziņojumu par tirdzniecību ar Latīņameriku.

Tirdzniecības attiecības ar Latīņamerikas valstīm jau tiek padziļinātas, jo Eiropas Savienība nesen noslēdza brīvas tirdzniecības nolīgumu ar divām Andu valstīm — Kolumbiju un Peru.

Nesen mēs pabeidzām ilgākās debates PTO vēsturē — debates ar Latīņamerikas valstīm par tirdzniecību ar banāniem. Drīz mēs sāksim risināt sarunas par nozīmīgo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar visām Mercosur valstīm, ar kurām mūsu preču tirdzniecības apgrozījums pārsniedz EUR 62 miljardus. Ikgada ES ieguldījumu apmērs Mercosur reģiona valstīs ir EUR 167 miljardi.

Turpmākajos gados šie skaitļi tikai augs. Šāda nolīguma noslēgšana, kā arī gaidāmās sarunas par brīvu tirdzniecību ar Japānu un Indiju, neapšaubāmi būs viens no būtiskākajiem pasākumiem, īstenojot ES stratēģiju, kuras mērķis ir kļūt par svarīgāko tirdzniecības dalībnieku pasaulē.

 
  
 

Vakar mums nepietika laika. Tagad uzklausīsim dažus balsojumu skaidrojumus par vakardienas balsojumiem.

 
  
  

Ziņojumi: László Surján (A7-0281/2010), Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0284/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, ja kādam no mūsu vēlētājiem vakar pēcpusdienā pārskrēja šermuļi, tad tas notika neparastās laika sakritības dēļ, jo tieši tajā pašā laikā, kad Lielbritānijas finanšu ministrs Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā paziņoja bargākos izdevumu samazinājumus, ko mana valsts piedzīvojusi kopš 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, mēs šajā zālē balsojām par Eiropas budžeta palielināšanu, kas Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem izmaksās GBP 880 miljonus. Tas nav mūsu budžeta maksājuma apmērs. Tas ir mūsu budžeta maksājuma palielinājuma apmērs. Tā kā vakar mēs ziņojām par 490 000 darba vietu likvidēšanu valsts sektorā, iespējams, šo summu ir vērts izteikt valsts sektora darba vietās. Ar šiem līdzekļiem pietiktu, lai noalgotu 15 000 Valsts veselības dienesta ārstus, 30 000 medmāsas, 35 000 policijas darbiniekus vai 50 000 armijas ierindniekus.

Šāda situācija nav tikai Lielbritānijā. Visas mūsu dalībvalstis cenšas īstenot budžeta samazinājumus, bet Eiropas Savienības budžets turpina augt, atņemot tām iegūtos ietaupījumus. Gribētos, lai tikpat lielā mērā, kā šis Parlaments alkst pēc jaunām pilnvarām, tas arī vēlētos pareizi īstenot jau esošās pilnvaras, no kurām īpaši jāizceļ izpildvaras saukšana pie atbildības un izdevumu kontrole. Mūsu vēlētāji ir pelnījuši, lai mēs būtu labāki.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos īsi atbildēt uz Hannan kunga tikko teikto. Protams, ir svarīgi, lai šim Parlamentam būtu sava mītne, un saskaņā ar mūsu līgumiem tā atrodas šeit, Strasbūrā. Jūs pareizi norādījāt, ka mums ir jātaupa nodokļu maksātāju līdzekļi un ka mums ir jācenšas virzīties uz mērķi izmitināties vienā vietā. Tomēr parlamentārisma patvērums, Hannan kungs, ir šeit, Strasbūrā. Šī ir vieta, kurā mēs kā Parlamenta deputāti un iedzīvotāju pārstāvji varam kopīgi strādāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Atvainojiet, bet tā nevar turpināt. Šie nav balsojumu skaidrojumi. Tagad aicinu izteikties par nākamo ziņojumu — Estrella kundzes ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Edite Estrela (A7-0032/2010)

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Vakardienas balsojumā par Estrela kundzes ziņojumu es atbalstīju pilnībā apmaksātu 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo visā Eiropā ir nepieciešami taisnīgi un atbilstoši obligātie standarti attiecībā uz šī atvaļinājuma ilgumu un tā apmaksu. Es atturējos balsojumā par paternitātes un adopcijas atvaļinājuma jautājumu, jo Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka par šo jautājumu tiks izstrādāta atsevišķa direktīva, un, rūpējoties par ES tiesību aktu pārredzamību, es nevēlos, lai direktīvā par strādājošu grūtnieču aizsardzību būtu iekļauti paternitātes atvaļinājuma jautājumi.

Es ceru, ka Eiropas Komisija drīz pabeigs sabiedriskās apspriedes un nāks klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem par paternitātes un adopcijas atvaļinājumu un arī par pašnodarbinātu sieviešu tiesībām, lai nodrošinātu, ka visām Eiropas jaunajām māmiņām ir vienādas tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Domāju, ka neviens nevar noliegt to, ka saikne starp bērnu un viņa vecākiem pirmajos dzīves mēnešos ir īpaši svarīga, tāpēc jaunā Eiropas Savienības direktīva nodrošinās mātes tiesības un iespēju rūpēties par savu bērnu ilgāk, nebaidoties zaudēt savus ienākumus vai darba vietu. Dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga situācija. Manā valstī Lietuvā, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums kopā ar paternitātes atvaļinājumu ilgst līdz pat diviem gadiem, bet citās dalībvalstīs tiek piešķirts minimālais pieļaujamais grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums, tāpēc es uzskatu, ka robežlielums, kuru vakar noteicām, ir ļoti būtisks sasniegums. Es atzinīgi vērtēju arī paternitātes un adopcijas atvaļinājuma iekļaušanu direktīvā. Kā jau iepriekš ir norādīts, ģimenes politika ir dalībvalstu kompetence, bet šajā gadījumā vairāk ir runa par darba ņēmēju aizsardzību un noteiktiem veicināšanas pasākumiem, kas dotu vecākiem iespēju apvienot darba un ģimenes dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Ville Itälä (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vakar mēs patiešām balsojām par nozīmīgo Estrela kundzes ziņojumu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, par tā vēlamo ilgumu un tā laikā izmaksājamo līdzekļu apmēru. Pēc šī balsojuma plašsaziņas līdzekļi man zvanīja un vairākkārt jautāja, vai es balsoju par vai pret. Atbildēju, ka balsoju par sievietēm. Es balsoju par to, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums būtu 18 nedēļas un lai sievietes saņemtu 75 % no sava atalgojuma.

Uzskatu, ka manā valstī Somijā ir laba sistēma. Ja Somija pieņemtu sistēmu, par kuru vakar vienojāmies, sieviešu stāvoklis darba tirgū ievērojami pasliktinātos, jo, tā kā šādā gadījumā būtiski pieaugtu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmaksas, darba ņēmēji rūpīgi pārdomātu, vai viņi var atļauties pieņemt darbā jaunas sievietes. Tas mazinātu sieviešu iespējas atrast darbu. Tāpēc es vēlējos izteikties par šo balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, arī es esmu no Somijas, un es zinu, ka mums ir lieliska grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu sistēma. Tomēr es balsoju par 20 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es apsvēru šo jautājumu, raugoties no citu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļa. Uzskatu, ka ilgākam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir būtiska nozīme bērna attīstībā.

Jaundzimušie bērni ir Eiropas reālais kapitāls. Mātes, bērni un ģimenes ir tie trīs pīlāri, pamatojoties uz kuriem tiks veidota nākotne. Protams, mātēm, kas vēlas radīt bērnus, nebūtu jācieš finansiālā ziņā un nebūtu jācieš arī tām nozarēm, kurās dominē sievietes. Sievietēm ir jābūt tiesībām arī samaksas jautājumos. Tomēr mums jābūt ideālistiem. Mums jātic. Šis bija morāls lēmums par labu sievietēm, jaunai dzīvībai un jaunai Eiropai.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Estrela kundzes ziņojumā, par kuru vakar balsojām, bija skarts ļoti būtisks jautājums. Vēlos norādīt, ka man bija diezgan grūti balsojumā šo ziņojumu atbalstīt. Es kā jaunais tēvs piedalījos abu savu bērnu dzemdībās, un man jāatzīst, ka es nesaprotu, kāpēc man par to būtu nepieciešams atvaļinājums, jo dzemdēja mana sieva, nevis es. Ir runa par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, bet mēs esam iekļāvuši arī tēvus. Tas ir sarežģīts jautājums. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai jaunām sievietēm būtu iespēja radīt bērnus un pēc tam atgriezties profesionālajā dzīvē. Manuprāt, jaunā sistēma to nodrošinās. Lai gan es būtu devis priekšroku 18 nedēļu atvaļinājumam, galīgajā balsojumā es tomēr balsoju par 20 nedēļu atvaļinājumu.

Tagad mums ir jāuzdod sev jautājums, vai šādi mēs vairosim taisnīgumu un bērnu skaitu Eiropā. Eiropas ģimenes politikai ir būtiska nozīme nākotnes kontekstā. Es ceru, ka šis ir apliecinājums tam, ka esam rīkojušies attiecībā uz šo jautājumu. Tagad mums atliek vien cerēt, ka dalībvalstis veiks atbilstošus pasākumus.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Franziska Katharina Brantner (A7-0066/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ar kuru groza Regulu, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, jo es uzskatu, ka plašākai ES ārējās finansiālās palīdzības pārskatīšanai ir ļoti būtiska nozīme. Īstenojot Stabilitātes instrumentu, tika stiprinātas ES spējas reaģēt krīzes vai krīzes draudu situācijās. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Komisijai (ievērojot iepriekš paustās apņemšanās, proti, veicināt stabilus apstākļus cilvēku un ekonomikas attīstībai un sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un pamattiesību ievērošanu, kas ir galvenie Eiropas Savienības mērķi ārējās darbības jomā), pirmkārt, vajadzētu uzlabot stratēģisko plānošanu un palielināt miera veidošanas partnerībai pieejamo naudas līdzekļu izmaksu un, otrkārt, vajadzētu iesniegt plānu, kā nodrošināt finanšu resursus ārējās ārkārtas palīdzības instrumentiem vai mehānismiem, kas tiek veidoti ārpus Stabilitātes instrumenta darbības jomas, tā, lai izvairītos no Stabilitātes instrumentam paredzētā finansējuma izmantošanas. Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai tuvākajā nākotnē, pamatojoties uz stratēģisku redzējumu par tās instrumentu labāku izmantošanu, vajadzētu palielināt izmaksāto budžeta līdzekļu apjomu, kas pašlaik ir zems.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Brantner kundzes ziņojumu, jo šis dokuments pirmām kārtām ierosina saskaņot Eiropas tiesību aktus ar nozīmīgo Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu par kājnieku ieročiem. Šis ir dokuments, kas aicina ES pievērst lielāku uzmanību pilsoniskajai sabiedrībai saistībā ar stabilizācijas finansējuma piešķiršanu krīzes situācijās valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tomēr es uzskatu, ka Eiropas iestādēm, īpaši Komisijai, vajadzētu būt piesardzīgām, piešķirot līdzekļus mērķiem, kas ne vienmēr tiek īstenoti, proti, ir runa par saņēmēju apņemšanos būt politiski uzticamiem. Parlaments ar šo ziņojumu arī lūdz Komisiju vairāk nekā līdz šim iesaistīt Parlamentu tādu jautājumu risināšanā, kas ir saistīti ar finanšu stabilitātes instrumentu izmantošanu. Eiropas Parlamentam, kas pārstāv Eiropas valstu un iedzīvotāju intereses, ir aktīvāk jāiesaistās šo jautājumu risināšanā, un citām Eiropas iestādēm ir jāpierod pie domas, ka Parlaments ir jāinformē par lēmumiem, ko izpildvara pieņem saistībā ar izdevumiem — uz spēles ir likta ne tikai atsevišķu darbību efektivitāte, bet arī visas Eiropas politiskās sistēmas demokrātiskā būtība.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas kontinentu ir veidojuši ilgstoši un asiņaini konflikti, kurus galu galā citu starpā ir palīdzējušas apturēt iestādes, kurās mēs strādājam. Tāpēc tieši mums vajadzētu būt tiem, kuri pauž vislielāko atbildības sajūtu attiecībā uz militārā spēka izmantošanu starptautiskos konfliktos. Turklāt pat tajos gadījumos, kad militārā spēka izmantošana ir attaisnojama, mūsu civilizācijas pašreizējā situācija nosaka vajadzību tikai pēc atsevišķiem konkrētiem pasākumiem, nevis visaptverošas rīcības. Atbilstīgi šajā kultūras modelī valdošajiem uzskatiem mums ir jābūt par piemēru visiem pārējiem un mums ir jāparāda, ka ne jau lielākam ekonomiskajam spēkam jābūt noteicošajam faktoram konfliktu risināšanā, bet gan virknei instrumentu, kuros vienmēr galvenā nozīme tiek piešķirta cilvēku dzīvībai un kuri vardarbības izmantošanu pieļauj tikai ārkārtas gadījumos, jo īpaši situācijās, kad jāaizsargā Eiropas iedzīvotāju dzīvības un stratēģiskās intereses. Nav runa par aprioru nostājas ieņemšanu, bet gan par to, ka ir jāpieņem vienota un stingra pieeja, kas paredz, ka militārajām iespējām ir tikai preventīva nozīme un ka tās nekad nekļūs par līdzekli, lai radikāli mainītu Eiropas Savienības būtību vai veicinātu tādas vērtību sistēmas ieviešanu, kas atšķiras no tās, ko atbalstām patlaban.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ES ir pasaules lielākais ārvalstu atbalsta avots, nodrošinot vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta attīstības jomā. Dalībvalstu kopējais atbalsts pasaules nabadzīgākajām valstīm sasniedz EUR 49 miljardus, kas ir gandrīz 0,4 % no to bruto ienākumiem. Šie skaitļi ļoti labi parāda, cik svarīga ir Eiropas palīdzība attīstības jomā un, protams, arī to, cik būtiska nozīme ir Stabilitātes instrumentam.

Tādēļ es uzskatu, ka šī instrumenta stiprināšana un ES ciešākā apņemšanās īstenot sadarbību attīstības jomā ir ļoti nozīmīga. Tomēr vēlos uzsvērt kādu lietu — lai gan uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai ES turpinātu īstenot ārvalstu sadarbību attīstības jomā un humānās palīdzības pasākumus, es nespēju saprast to, ka atbalsts trešām valstīm tiek piešķirts ātrāk nekā dalībvalstīm, kuras kļuvušas par katastrofu upuriem. Piemēram, Madeira vairākus mēnešus pēc traģēdijas joprojām nav saņēmusi atbalstu no Solidaritātes fonda.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Stabilitātes instrumentam ir ļoti liela nozīme, lai stiprinātu ES spēju reaģēt uz krīzes vai krīzes draudu situācijām. ES ir galvenais ārējā atbalsta avots pasaulē, nodrošinot vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta attīstības jomā, tāpēc tai ir nepieciešami instrumenti, kas dod iespēju risināt krīzes situācijas, ņemot vērā ES horizontālos un ģeogrāfiskos mērķus un prioritātes un vienlaikus papildinot ES ģeogrāfiskās politikas virzienus, mērķus un instrumentus. Attīstības jomā ES mērķiem ir jābūt vērstiem uz nabadzības un tās cēloņu izskaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret šo normatīvo rezolūciju, jo atklāti neatbalstu šo Stabilitātes instrumentu, kas bez manas parlamentāras grupas atbalsta tika izveidots pirms vairākiem gadiem. Manuprāt, šis ir vēl viens Komisijas mehānisms, kas paredzēts, lai brīvi iejauktos trešo valstu iekšējās lietās, aizbildinoties ar centieniem panākt politisko stabilitāti šajās valstīs, kuras Komisija pēc saviem ieskatiem uzskata par nestabilām. Tā vēlas, lai Eiropas iestādes brīvi un bez vajadzības to saskaņot ar stabilizējamās valsts iestādēm varētu izlemt, kā, kur un kāpēc šo līdzekli izmantot. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka šis ir de facto mehānisms, kas paredzēts slēptai Eiropas interešu aizsardzībai. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Konflikti Haiti, Kosovā, Irākā, kā arī nesenais konflikts Afganistānā, ir apliecinājuši, cik ļoti svarīga nozīme kājnieku un vieglajiem ieročiem ir terorisma un organizētās noziedzības jomā un jaunu asinsizliešanas uzliesmojumu izcelsmē pēc oficiālas pamiera noslēgšanas. Ir svarīgi, lai kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanas problēmas risināšanai Kopiena izmanto patiesi visaptverošu pieeju, vēršoties pret visiem šo ieroču nelikumīgās tirdzniecības ķēdes līmeņiem. Ņemot vērā to, ka 70 % pasaules kājnieku un vieglo ieroču krājumu ir civilpersonu rokās, ES vajadzētu atzīt un atbalstīt ļoti nepieciešamos pilsoniskās sabiedrības centienus uzraudzīt kājnieku un vieglo ieroču tirdzniecību un ražošanu vietējā līmenī un veidot sabiedrības izpratni par šo jautājumu. Kājnieku un vieglo ieroču jautājums atklāj arī 21. gadsimta konfliktu daudzdimensionālo būtību un tādējādi nepieciešamību vairāk koncentrēties uz pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ES ir jācenšas attīstīt tās spēju pārvarēt krīzes situācijas visnovatoriskākajā, efektīvākajā un rentablākajā veidā. Tikai tādā gadījumā ES spēs vadīt pasauli, kļūstot par galveno civilo spēku pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo balsojumu Parlaments ir paudis atbalstu Ārlietu komitejas nostājai, saskaņā ar kuru Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (COM(2009)0195), tiek atzinīgi vērtēts kā daļa no ES ārējās finansiālās palīdzības plašāka pārskatīšanas procesa. Ārlietu komiteja un tagad Parlaments kopumā cita starpā atzīst, ka ir jāpārskata sākotnējās regulas 3. panta 2. punkta i) apakšpunkts un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lai panāktu to atbilstību Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 20. maija spriedumam, kurā lemts, ka pasākumus cīņā pret kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu Kopiena var īstenot attīstības politikas ietvaros.

Prezidentūra Padomes vārdā un sadarbībā ar Komisiju un Parlamentu ir aicināta izstrādāt „Deklarāciju par Eiropas konsensu ES rīcības atbalstam kājnieku un vieglo ieroču jomā”, kurā būtu ņemtas vērā visu iestāžu kompetences jomas.

 
  
  

Ziņojums: Gay Michel (A7-0078/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), jo uzskatu, ka Parlaments ir cieši uzraudzījis, kā šī instrumenta noteikumi ir īstenoti kopš tā stāšanās spēkā 2007. gadā. Komisija savā tiesību akta priekšlikumā par ASI vidusposma pārskatīšanu ierosina veikt tikai tehnisku grozījumu, kas ļautu ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistītās izmaksas, kuras rodas finansējot ASI pasākumus saņēmējvalstīs, segt no ASI budžeta. Es uzskatu, ka šis grozījums nodrošinās minēto izmaksu segšanu izņēmuma gadījumos, tādējādi padarot programmu un projektu īstenošanu elastīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu, kaut arī piekrītu ierosinātajiem grozījumiem un atbalstu tos, jo īpaši grozījumus, kas atjauno Eiropas Parlamenta kontroles funkcijas. Es atturējos galīgajā balsojumā par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo dažādos Āfrikas reģionos piešķirtie naudas līdzekļi tiešā vai netiešā veidā tika izmantoti, lai apbruņotu un apmācītu policijas un militāros spēkus. Uzskatu, ka attīstībai paredzēto finansējumu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot militāriem vai politiski militāriem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs visi zinām, ka attīstības sadarbības instruments (ASI) neparedz izņēmumus attiecībā uz neattiecināmības principa piemērošanu Kopienas finansējumam. Tādējādi šie pasākumi nodrošina iespēju atsevišķos gadījumos ievērot zināmu elastību. Kredītrīkotājs attiecīgā gadījumā var nolemt finansēt šīs izmaksas, lai nodrošinātu programmu un projektu sekmīgu īstenošanu. Tomēr liela nozīme šādai elastībai ir dažās situācijās, kuras periodiski atkārtojas un kurās problēmas rodas tāpēc, ka nepastāv nodokļu atbrīvojuma mehānismi vai arī tie ir nepraktiski. Šādās situācijās neelastīgais ASI noteikumu formulējums var ļoti apgrūtināt ārējā atbalsta veidā finansēto pasākumu īstenošanu. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu aicināt Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis būtu panākt atbilstību regulatīvajai kontroles procedūrai un nodrošināt šī instrumenta atbilstību jaunajām komitoloģijas prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Kopumā es atbalstu priekšlikumu, uz kuru attiecas šis ziņojums. Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (ASI) uzlabo līdzšinējo Eiropas Savienības attīstības sadarbības sistēmu, vairākus ģeogrāfiskus un tematiskus instrumentus apvienojot vienā instrumentā. Šī instrumenta vidusposma pārskatīšana kopā ar tehniskajiem grozījumiem, kuri attiecas uz šajā instrumentā paredzēto pasākumu finansēšanu un kuru mērķis ir panākt lielāku elastību projektu un programmu īstenošanā, ir lieliska iespēja pielāgot ASI komitoloģijas procedūru jaunajām komitoloģijas prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Attiecīgais grozījums ir tikai tehnisks grozījums, kura mērķis ir ļaut izņēmuma gadījumos ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistītās izmaksas segt no ES atbalsta līdzekļiem. Šādi izņēmumi būtu attaisnojami atsevišķos gadījumos, lai padarītu projektu un programmu īstenošanu elastīgāku. Vienprātīgais atbalsts, kas šim priekšlikumam tika pausts attiecīgajā komitejā, apliecina, cik liela vienprātība valda attiecībā uz šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sabine Lösing (GUE/NGL), rakstiski. − Es pilnībā piekrītu iesniegtajiem grozījumiem un atbalstu tos, jo īpaši grozījumus, kas attiecas uz deleģētajiem aktiem un Eiropas Parlamenta kontroles tiesību atjaunošanu. Tomēr es atturējos galīgajā balsojumā par pašu finanšu instrumentu (ASI), jo tiešā vai netiešā veidā no šī instrumenta līdzekļiem tika finansēts Āfrikas Miera mehānisms un šie līdzekļi cita starpā tika izmantoti arī policijas un armijas mācību misijām. Uzskatu, ka attīstībai paredzēto finansējumu nedrīkst izmantot militāriem vai civili militāriem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ir vēl viens ļoti nozīmīgs līdzeklis, lai stiprinātu ES spēju reaģēt uz krīzes un krīzes draudu situācijām. ES ir galvenais ārējā atbalsta avots pasaulē, nodrošinot vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta attīstības jomā, tāpēc tai ir nepieciešami instrumenti, kas ļautu risināt krīzes situācijas, ņemot vērā ES horizontālos un ģeogrāfiskos mērķus un prioritātes un vienlaikus papildinot ES ģeogrāfiskās politikas virzienus, mērķus un instrumentus. Attīstības jomā ES mērķiem ir jābūt vērstiem uz nabadzības un tās cēloņu izskaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Bija nepieciešams nodrošināt, ka izņēmuma gadījumos ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistītās izmaksas, kas rodas finansējot attīstības sadarbības instrumenta (ASI) pasākumus, var segt no ASI budžeta.

ASI vispārējais mērķis ir izskaust nabadzību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, tostarp cenšoties sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). Šis grozījums nodrošinās lielāku elastību ģeogrāfisko un tematisko programmu īstenošanā. Tas palīdzēs partnervalstīm sasniegt TAM un labāk integrēties pasaules ekonomikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Kopumā visi pieci Eiropas Parlamenta ziņojumi par finanšu instrumentiem ir par nepieciešamību nodrošināt lielāku kontroli pār finanšu instrumentiem sadarbībai attīstības un cilvēktiesību jomās un sadarbībai ar industrializētajām valstīm. Ņemot vērā pārāk lielu birokratizāciju un ne vienmēr racionālu ES iespēju izmantošanu, šāda veida noteikumi var kļūt par katalizatoru un paātrināt ziņojumos atzīmētos procesus. Eiropas Parlamenta deputāti šajā gadījumā kļūst par stabilizācijas un izlabošanas procesu dalībniekiem, jo rodas iespēja novērot un kontrolēt līdzekļu piešķiršanas procesus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Parlaments ir cieši uzraudzījis, kā ASI noteikumi tiek īstenoti pēc tā stāšanās spēkā 2007. gadā. Izmantojot kontroles tiesības, ko tam paredz komitoloģijas procedūra, Parlaments vērsa uzmanību uz vairākām problēmām un izteica iebildumus saistībā ar to, kā Komisija īstenoja šo instrumentu un kā tā interpretēja dažus šī instrumenta pamatnoteikumus. Tomēr Parlaments nekonstatēja būtiskus trūkumus pašos instrumenta noteikumos.

Vienas no Parlamenta lielākajām bažām par to, ka Komisijai, īstenojot ģeogrāfiskās programmas, ir tieksme finansēt pasākumus, kuri saskaņā ar starptautiski atzītajiem ESAO/APK kritērijiem nav uzskatāmi par oficiālo attīstības palīdzību (OAP), Komisija nesen kliedēja, pēc Parlamenta pieprasījuma nākot klajā ar priekšlikumu izstrādāt jaunu juridisko pamatu šādiem pasākumiem saistībā ar instrumentu sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Mitchell kunga ziņojumu par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai attīstības jomā. Mitchell kunga ziņojuma pieņemšana patiešām nodrošinās jaunattīstības valstu nevalstiskajām organizācijām iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus.

Pieņemot šīs procedūras, tiek nodrošināts, ka Eiropas Parlaments iegūst lielāku nozīmi attiecībā uz stratēģiskajiem finansēšanas lēmumiem, kas Eiropas Komisijai būs jāpieņem, un tas, ka skaidrāk ir definēti noteikumi par ES attīstības politikas īstenošanu.

 
  
  

Ziņojums: Kinga Gál, Barbara Lochbihler (A7-0188/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par ziņojumu par finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (IVI regula), kura mērķis ir atbalstīt ekonomisko, finanšu un tehnisko sadarbību, kā arī pētniecību un akadēmisko apmaiņu Kopienas kompetences jomās. Es uzskatu, ka Komisijas ierosinātās izmaiņas ir būtiskas, jo visas pašreizējās norādes uz partnervalstīm (kas līdz šim aptvēra tikai industrializētās valstis un teritorijas un valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni), tostarp to kvalitatīvais novērtējums, turpmāk attieksies arī uz uzskaitītajām jaunattīstības valstīm. Šī ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana ir jāuzskata par izdevību, jo programmas, kuras pašlaik finansē saskaņā ar IVI regulu, tagad var īstenot arī citās valstīs. Tomēr šīs izmaiņas ir saistītas arī ar jaunām problēmām. Tāpēc ir svarīgi skaidri noteikt, kas, kādam nolūkam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīgs šo finansējumu saņemt.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski.(PT) Es balsoju par šajā ziņojumā izklāstītajiem priekšlikumiem. Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EDCI) kā finanšu instruments, kura mērķis ir veicināt attīstību un demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanu, kā arī sekmēt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu trešās valstīs, ir nozīmīgs ES atbalsta veids tiesību, brīvību un garantiju nodrošināšanas jomā. Komisijas tiesību akta priekšlikums par EDCI vidusposma pārskatīšanu ir lieliska iespēja pārskatīt šī instrumenta juridisko pamatu, lai nodrošinātu, ka turpmāk tas atbilst jaunajām prasībām, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD). Jo īpaši tas attiecas uz deleģēto aktu procedūru (LESD 290. pants), kas būtiski stiprina Parlamenta pilnvaras un piešķir tam veto tiesības, nosakot, ka attiecībā uz tiesību aktiem, kurus pieņem koplēmuma procedūrā, Komisijai ir jāiesniedz grozīts tiesību akta priekšlikums.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tāpat kā rezolūcijā, kas attiecas uz mana kolēģa Mitchell kunga ziņojumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē, arī šajā rezolūcijā ir atzīta nepieciešamība veikt tādu pašu tehnisku tiesību akta grozījumu.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk ir jāuzņemas galvenā loma, aizstāvot un veicinot demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ne tikai vārdos, bet galvenokārt tās politiskajā praksē. Tas pilnīgi noteikti, turklāt steidzami ir jādara atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu pieredzei.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas balsojumu mēs esam īstenojuši pasākumus, kuru mērķis ir saskaņot divus nozīmīgus likumdošanas instrumentus ar Lisabonas līgumu. Es runāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), un groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EDCI). Tika iesniegti tehniski grozījumi, lai nodrošinātu, ka ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistītas izmaksas, ko rada pasākumu finansēšana šajās jomās, var segt no abu instrumentu budžeta. Būtībā līdz šim nebija paredzēts neviens izņēmums attiecībā uz neattiecināmības principa piemērošanu šādām izmaksām. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka šiem grozījumiem ir liela praktiska nozīme, jo tie ļaus EDCI un ASI projektus īstenot elastīgāk nekā līdz šim.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē ir vēl viens ļoti nozīmīgs līdzeklis, lai stiprinātu ES spēju reaģēt uz krīzes un krīzes draudu situācijām. ES ir pasaules lielākais ārējā atbalsta avots, nodrošinot vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta attīstības jomā, tāpēc tai ir nepieciešami instrumenti, kas ļautu risināt krīzes situācijas, ņemot vērā ES horizontālos un ģeogrāfiskos mērķus un prioritātes un vienlaikus papildinot ES ģeogrāfiskās politikas virzienus, mērķus un instrumentus. Attīstības jomā ES mērķiem ir jābūt vērstiem uz nabadzības un tās cēloņu izskaušanu. Attiecībā konkrēti uz šo instrumentu šī tiesību akta priekšlikuma mērķis ir ierosināt tikai vienu tehnisku grozījumu, kas padarīs šo instrumentu elastīgāku attiecībā uz programmu un projektu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo, lai gan tas paredz Parlamentam lielākas demokrātiskās kontroles tiesības pār „instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē”, pats instruments neatkarīgi no šīs Parlamenta kontroles ir līdzeklis, kas nodrošina ES iespēju iejaukties trešo valstu iekšējās lietās. Izmantojot šo instrumentu, Komisija, atbilstīgi saviem kritērijiem izlemjot, kas jāsaprot ar demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu un kas ir šo tiesību apdraudējums, ļaunprātīga izmantošana vai apspiešana, pēc saviem ieskatiem var finansēt un atbalstīt asociācijas, politiskās partijas, fondus un pat konkrētus trešo valstu iedzīvotājus, nepaziņojot par to attiecīgās valsts valdībai un nesaskaņojot to ar šo valdību. Es balsoju pret šo normatīvo rezolūciju, jo atklāti neatbalstu šo instrumentu, kas četrus gadus pēc tā izveidošanas, kā jau mēs toreiz paredzējām, ir kļuvis par līdzekli slēptai ES interešu aizsardzībai trešās valstīs, maskējot šo aizsardzību ar rīcības brīvības principam pakļautu cilvēktiesību un demokrātijas plīvuru.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šajā tiesību akta priekšlikumā par attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas instrumenta demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EDCI) vidusposma pārskatīšanu Komisija ierosina tikai vienu tehnisku grozījumu, kas ļauj ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistītās izmaksas, kuras saņēmējvalstīs rodas finansējot ASI un EDCI pasākumus, segt no minēto instrumentu budžeta.

Līdz šim ASI un EDCI ir bijuši vienīgie finansēšanas instrumenti, kas neparedzēja izņēmumus attiecībā uz neattiecināmības principa piemērošanu šādām izmaksām. Šis grozījums dos iespēju segt minētās izmaksas izņēmuma gadījumos, šādi padarot programmu un projektu īstenošanu elastīgāku. Saistībā ar EDCI projektiem tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos tos īsteno. Valdības tiešām varētu nebūt ieinteresētas piešķirt atbrīvojumus projektiem, kurus tās neatbalsta. Tādēļ Komisijas ierosinātais grozījums ir vērtējams atzinīgi.

 
  
  

Ziņojums: Helmut Scholz (A7-0052/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (IVI regula), kura mērķis ir atbalstīt ekonomisko, finanšu un tehnisko sadarbību, kā arī pētniecību un akadēmisko apmaiņu Kopienas kompetences jomās, jo es uzskatu, ka Komisijas ierosinātās izmaiņas ir būtiskas tādēļ, ka visas pašreizējās norādes uz partnervalstīm (kas līdz šim aptvēra tikai industrializētās valstis un teritorijas un valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni), tostarp to kvalitatīvais novērtējums, turpmāk attieksies arī uz uzskaitītajām jaunattīstības valstīm. Šī ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana ir jāuzskata par izdevību, jo programmas, kuras pašlaik finansē saskaņā ar IVI regulu, tagad var īstenot arī citās valstīs. Tomēr šīs izmaiņas ir saistītas arī ar jaunām problēmām. Tāpēc ir svarīgi skaidri noteikt, kas, kādam nolūkam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīgs šo finansējumu saņemt.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Scholz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tirdzniecības politikai ir izšķiroša nozīme pārticības nodrošināšanā un politisko saišu nostiprināšanā. Instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni veicina ilgtermiņa politisko un ekonomisko saišu veidošanu ar mērķi nostiprināt ES pozīcijas un ietekmi starptautiskajā arēnā.

Es vēlos apsveikt Scholz kungu par lielisko sadarbību ar citām politiskajām grupām, ko viņš īstenoja laikā, kad tika risinātas sarunas par šī ziņojuma saturu. Šai sakarā vēlos norādīt, ka es atbalstu iesniegtos grozījumus, jo tie izskaidro mērķus, kādiem šis finansēšanas instruments ir izmantojams — ir vienkāršots formulējums un ir noteikti daži ierobežojumi attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt. Ir arī daži grozījumi, kuru mērķis ir izveidot ciešāku saikni starp plānošanas un izpildes posma jautājumiem.

Visbeidzot, vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir pastiprināt Parlamenta iesaistīšanos pasākumu plānošanā, novērtēšanā un ziņojumu sniegšanā par tiem. Parlamentam ir vairāk jāiesaistās daudzgadu sadarbības programmu izstrādē un pārskatīšanā, un tam ir jābūt tiesībām iebilst pret šāda veida ierosinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatu, ka ES interesēs ir turpināt padziļināt attiecības ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tāpēc ES ir nepieciešams finanšu instruments, ar kuru varētu šādus pasākumus finansēt. Līdz ar Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomas ģeogrāfisko paplašināšanu attiecīgajām jaunattīstības valstīm kļuvuši pieejami divi dažādi ārējās darbības finansēšanas instrumenti. Ir jānodrošina, lai abi šie finanšu instrumenti tiktu strikti nodalīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Parlaments ir atbalstījis priekšlikumu ģeogrāfiski paplašināt darbības jomu finanšu instrumentam sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Šis instruments dod mums iespēju dibināt ekonomiskās, tirdzniecības, akadēmiskās, zinātniskās un diplomātiskās attiecības ar lielākajām pasaules ekonomikas partnervalstīm, piemēram, Indiju, Ķīnu un Brazīliju. Mēs nolēmām ģeogrāfiski paplašināt šī instrumenta darbības jomu, lai tā iespējas varētu izmantot jaunas valstis — valstis, kuras attīstās arvien straujāk un kuras drīz kļūs par nozīmīgiem tirdzniecības partneriem Eiropas ekonomikā, piemēram, Āzijas, Centrālāzijas, Latīņamerikas un Dienvidāfrikas valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropa veidotu ciešas attiecības ar noteiktiem reģionāliem un pasaules līmeņa dalībniekiem, atbalstot tos un izveidojot ciešas politikās un ekonomiskās saites. Jo īpaši vēlos minēt divas valstis, ar kurām Portugālei ir cieša vēsturiska un emocionāla saikne, — Brazīliju un Angolu. Šīs valstis ir divi nozīmīgi pasaules līmeņa dalībnieki attiecīgi Dienvidamerikā un Āfrikā, un ES tās arvien vairāk būtu jāuzskata par partneriem.

Ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais vispārējais mērķis ir nabadzības izskaušana, sasniedzot Tūkstošgades attīstības mērķus, sadarbība būtiski tiek ierobežota līdz tiem finansēšanas pasākumiem, kas atbilst spēkā esošajiem publiskās attīstības palīdzības (PAP) kritērijiem. Tādējādi bieži vien netiek ietverti cita veida pasākumi, kas neatbilst PAP kritērijiem, bet tomēr ir būtiski ES ārpolitikai.

Šīs regulas pieņemšana tiek ierosināta, lai regulētu šādu praksi, kas saistīta ar nolīgumu slēgšanu un apmaiņas īstenošanu ar jaunattīstības valstīm ekonomikas, tirdzniecības, augstākās izglītības, uzņēmējdarbības un zinātnes jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām ir finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Tā mērķis ir atbalstīt ekonomisko, finansiālo un tehnisko sadarbību, kā arī apmaiņu akadēmiskajā un zinātnes jomā. Šīs regulas mērķis ir būtiski paplašināt minētā instrumenta darbības jomu tā, lai tas attiektos arī uz sadarbību ar jaunattīstības valstīm, tādējādi paplašinot vispārējo finanšu shēmu. Ģeogrāfiskā darbības jomas paplašināšana ir iespēja īstenot programmas jaunās valstīs, tomēr tā ir saistīta arī ar būtiskām problēmām, tāpēc ir nepieciešams ļoti skaidri noteikt, kas, kādam nolūkam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīgs šo finansējumu saņemt.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) ES pēdējos gados ir veidojusi divpusējas attiecības ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, jo īpaši tām, kas atrodas Ziemeļamerikā, Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Persijas līča reģionā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir veicināt un stiprināt ES nozīmi pasaulē. Tagad tiks būtiski paplašināts to valstu saraksts, uz kurām attiecas IVI regula, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. ES dalībvalstīm tas radīs ievērojamu izmaksu pieaugumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas var būtiski palielināt izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatu, ka ES interesēs ir turpināt padziļināt attiecības ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tāpēc ES ir nepieciešams finanšu instruments, ar kuru varētu šādus pasākumus finansēt. Līdz ar Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomas ģeogrāfisko paplašināšanu attiecīgajām jaunattīstības valstīm kļuvuši pieejami divi dažādi ārējās darbības finansēšanas instrumenti. Ir jānodrošina, lai abi šie finanšu instrumenti tiktu strikti nodalīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Kopienas finansējums, ko piešķir saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, (turpmāk tekstā IVI regula), ir paredzēts, lai atbalstītu ekonomisko, finanšu un tehnisko sadarbību, kā arī pētniecību un akadēmisko apmaiņu Kopienas kompetences jomās. Kā komiteja, kas ir atbildīga par „ES ārējām ekonomiskajām attiecībām”, tostarp „finanšu, ekonomikas un tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm” (t. i., gan ar jaunattīstības, gan valstīm, kas tādas nav), Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) bija vadošā komiteja arī tad, kad tika pieņemta sākotnējā IVI regula, tādējādi dodot iespēju INTA ne tikai sīki izanalizēt šo Komisijas priekšlikumu, bet arī iepazīties ar plašāku vēsturisko un institucionālo kontekstu.

Komisijas priekšlikums grozīt IVI regulu (COM(2009)0197/2) ir iesniegts, lai būtiski paplašinātu šīs regulas ģeogrāfisko darbības jomu, tajā iekļaujot arī sadarbību ar jaunattīstības valstīm (uzskaitītas priekšlikuma pielikumā) un tādejādi būtiski paplašinot vispārējo finanšu shēmu. Lai gan Komisijas ierosinātās izmaiņas ārēji varētu šķist nelielas, tās ir būtiskas, jo visas pašreizējās norādes uz partnervalstīm (kas līdz šim aptvēra tikai industrializētās valstis un teritorijas un valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni), tostarp to kvalitatīvais novērtējums, turpmāk attiektos arī uz uzskaitītajām jaunattīstības valstīm.

 
  
  

Ziņojums: Charles Goerens (A7-0285/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju. Tomēr es uzskatu, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, paredzot ievērojami samazināt 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijas rezervi, nenodrošina pietiekami lielas rīcības iespējas, lai pienācīgi risinātu un novērstu iespējamu krīzi nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Izmantojot kontroles tiesības, ko tam paredz komitoloģijas procedūra, Parlaments ir vērsis uzmanību uz vairākām problēmām un izteicis vairākus iebildumus. Tie galvenokārt attiecas uz to, kā Komisija ir īstenojusi šo instrumentu un kā tā ir interpretējusi dažus šī instrumenta pamatnoteikumus. Šie iebildumi ir pamatā Eiropas Parlamenta speciālistu komiteju ierosinātajiem grozījumiem, kurus Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā. Pateicoties tiem, problēma, ko radīja Komisijas priekšlikums iekļaut tādu pašu grozījumu divās regulās — Regulā (EK) Nr. 1905/2006 (ASI) un Regulā (EK) Nr. 1889/2006 (EDCI) —, kuras ir divu dažādu Eiropas Parlamenta komiteju kompetencē (Attīstības komiteja ASI gadījumā un Ārlietu komiteja EDCI gadījumā), tika atrisināta, sadalot priekšlikumu divos dažādos tiesību akta priekšlikumos, kuri mums šodien jāapstiprina.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstu ierosinātos pasākumus, kurus varēja iekļaut daudzgadu finanšu shēmā jau agrākā posmā, jo ar banānu tirdzniecību saistītā problēma joprojām ir aktuāla.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski.(PT) Es balsoju par visiem šajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem kopumā. Uzskatu, ka attiecībā uz Komisijas priekšlikumu izveidot papildu pasākumu programmu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) banānu ražotājām valstīm Eiropas Parlamentam lielā mērā ir politiska nozīme. Tāpat es uzskatu, ka šo programmu var padarīt leģitīmu, tikai mainot tās paradigmu no tīri komerciālas uz plašāko un integrētāko attīstības un nabadzības izskaušanas koncepciju (svarīgākais no Tūkstošgades attīstības mērķiem). Tā kā ES un ĀKK preferenču nolīgumi neatbilst nolīgumiem, kas parakstīti starp ES un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, un tā kā iepriekšējie preferenču nolīgumi ir devuši pozitīvus rezultātus ĀKK banānus ražojošajās valstīs, mums vajadzētu atbalstīt banānu eksporta nozares pielāgošanu, reorganizāciju un konkurētspēju šajās valstīs. Plašākā mērogā šiem papildu pasākumiem banānu nozarē vajadzētu būt pozitīvai ietekmei ne tikai uz ražotājiem, kas ir pirmais ražošanas ķēdes posms, bet arī attiecībā uz nabadzības izskaušanas kritērijiem. Šādi visai ražošanas un tirdzniecības ķēdei tiktu nodrošināti atbilstoši un pieņemami dzīves apstākļi un vieglāka piekļuve tirgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ES un trešo valstu ekonomiskā, finanšu un tehniskā sadarbība, kā arī apmaiņa akadēmiskajā un pētniecības jomā, ir viena no Eiropas ārpolitikas prioritātēm, un centieni šajā jomā ir jāatbalsta.

Komisijas ierosinātais regulas grozījums paplašina regulas piemērošanas jomu, tajā iekļaujot daudzas jaunattīstības valstis. Paskaidrojumā referents ļoti skaidri norāda, ka šīs izmaiņas ir ne tikai iespēja, bet arī lielāks izaicinājums šī instrumenta pareizas izmantošanas ziņā, jo darbības jomas paplašināšana varētu ietekmēt tās konsekvenci. Šī darbības jomas paplašināšana nosaka nepieciešamību pēc papildu finansējuma un vienlaikus paredz vēl diskriminējošāku un stingrāku līdzekļu piešķiršanas kārtību, riskējot izdāļāt līdzekļus, kurus varētu izmantot efektīvāku un rezultatīvāku sadarbības projektu finansēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs šajā balsojumā atturējāmies tādu pašu iemeslu dēļ kā balsojumā par ziņojumu par budžeta pārskatīšanu, lai nodrošinātu finansiālu palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, kuras ietekmēs banānu tirdzniecības liberalizācija starp ES un 11 Latīņamerikas valstīm. Šī liberalizācija galvenokārt būs izdevīga ASV starptautiskajiem uzņēmumiem, kas ir šīs nozares dominējošie pārstāvji pasaulēs tirgū. Un ĀKK valstīm, kā jau ir norādījuši vairāki to pārstāvji, tostarp daži vietējie ražotāji, nav nekādu cerību, ka šie ES piedāvātie EUR 200 miljoni, kompensēs tām visas šo pasākumu radītās sekas.

Tāpēc mums ir radies jautājums — kas bija pamatā ietekmes novērtējumam, kuru Komisija veica pēc Ženēvas nolīguma parakstīšanas? Atkal jau ES sludinātie mērķi attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz nabadzības mazināšanu, tiek pakļauti tās ekonomisko aprindu komerciālajām interesēm. Tāpēc apgalvojums, ka šo pasākumu mērķis ir „uzlabot to cilvēku dzīves līmeni un dzīves apstākļus, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras”, diemžēl ir tikai tukši vārdi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es atturējos balsojumā par ziņojumu, ar ko izveido finanšu instrumentu banānu nozares pārstrukturizācijai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs. Pirmkārt, ar nožēlu raugos uz to, ka šī finanšu instrumenta budžets ir tikai EUR 190 miljoni, jo ĀKK valstis ir aprēķinājušas, ka nepieciešami vismaz EUR 500 miljoni, lai tās spētu pārstrukturēt nozari un iegūt konkurētspēju. Otrkārt, ar nožēlu jāatzīst, ka šajā ziņojumā, par mērķi nosakot lauksaimniecības dažādošanu (ES gan šo mērķi ne pārāk atbalsta ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, par kuru tiek risinātas sarunas ar ĀKK valstīm), tiek mēģināts izmantot finanšu instrumentu kā līdzekli, lai kontrolētu straujo (trīs gadu laikā) banānu nozares izzušanu ĀKK valstīs, tādējādi atbalstot Latīņamerikas ražotājus, kuri jau tagad ir vadošie ražotāji pasaules tirgū un kuru eksporta tirgus daļa pārsniedz 70 %.

Es nevēlējos balsot pret šo ziņojumu, jo ĀKK valstīm un Eiropas banānu ražotājiem reģioniem steidzami ir nepieciešama palīdzība, lai tās spētu tikt galā ar sekām, kas jau ir likušas par sevi manīt, kopš ir parakstīti Ženēvas nolīgumi un citi divpusējie nolīgumi, kas ir samazinājuši Latīņamerikas valstu banānu muitas nodevas no EUR 185 līdz EUR 74 par tonnu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ir vēl viens instruments, kas ir ļoti nozīmīgs, lai stiprinātu ES spēju reaģēt uz krīzes un krīzes draudu situācijām. ES ir galvenais ārējā atbalsta avots pasaulē, nodrošinot vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta attīstības jomā, tāpēc tai ir nepieciešami instrumenti, kas dod iespēju risināt krīzes situācijas, ņemot vērā ES horizontālos un ģeogrāfiskos mērķus un prioritātes un vienlaikus papildinot ar šiem pasākumiem ES ģeogrāfiskās politikas virzienus, mērķus un instrumentus. Attīstības jomā ES mērķiem ir jābūt vērstiem uz nabadzības un tās cēloņu izskaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Mērķtiecīga un ilgtspējīga atbalsta nodrošināšana attīstības jomā nabadzīgākajām valstīm ir ļoti nozīmīga un pareiza rīcība. Mums ir jāpalīdz vietējiem iedzīvotājiem palīdzēt pašiem sev, lai samazinātu migrantu plūsmu uz ES no jaunattīstības valstīm. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kaut arī priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, paredzot ievērojami samazināt 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas rezervi, nenodrošina pietiekami lielas rīcības iespējas, lai pienācīgi risinātu un novērstu iespējamu krīzi nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Komisijas priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna galvenās banānu eksportētājvalstis, uz četriem gadiem (no 2010. gada līdz 2013. gadam) ieviešot papildu pasākumus banānu nozarē. Lai gan iepriekš finansētie pasākumi (īpašā palīdzības struktūra) bija paredzēti, lai palīdzētu ĀKK valstīm pielāgoties starptautiskās konkurences attīstībai, šobrīd šīs valstis vēl joprojām saskaras ar tām pašām problēmām, un „ĀKK valstu banānu eksporta noturīgums vēl joprojām ir nestabils”.

Tāpēc šis jautājums jāaplūko saistībā ar tādiem aspektiem kā palīdzība attīstības jomā un nabadzības izskaušana. Mūsu darbs EP ir bijis vērsts uz to, lai pārbaudītu, vai ieteiktie pasākumi palīdz īstenot galveno ES politikas mērķi attīstības jomā, proti, samazināt un galu galā izskaust nabadzību.

 
  
  

Ziņojums: Cristiana Muscardini (A7-0273/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas patērētājiem ir tiesības zināt pirkto ražojumu izcelsmi. Proti, viņiem ir tādas pašas tiesības kā citu lielu valstu iedzīvotājiem un patērētājiem. Šī regula beidzot nodrošinās Eiropas Savienības patērētājiem tādas pašas tiesības kā miljoniem patērētāju visā pasaulē, pat ja tikai attiecībā uz noteiktām preču kategorijām. Gadījumos, kad sastopas dažādas pretrunīgas intereses, mūsu pienākums ir aizsargāt patērētājus, neskatoties uz lieltirgotāju vai noteiktu ietekmes grupu interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Mūsu iedzīvotājiem ir jābūt labāk informētiem par izcelsmes valsts norādēm un viņiem ir jābūt iespējai veikt pirkumus, saņemot pilnīgu informāciju. Patiesībā Eiropas iedzīvotāji joprojām nezina, vai viņi iegādājas preces, kas patiešām ir ražotas Izraēlā, vai preces, kas ir nākušas no Izraēlas kolonijām palestīniešu teritorijās. Izcelsmes norāžu prakses standartizācija Eiropas Savienībā, jo īpaši to lauksaimniecības ražojumu jomā, kas nākuši no Izraēlas un palestīniešu teritorijām, ir vērsta uz šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo cieši ticu, ka izcelsmes norādes, kuras izmanto saskaņā ar skaidru un efektīvu sistēmu, sniedz Eiropas patērētājiem nepieciešamu informāciju, jo viņiem ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu iegādāties ražojumu, zinot, kāda ir tā izcelsme. Izcelsmes norāde patiesībā liecina arī par daudziem citiem tikpat būtiskiem faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo valsti vai valstīm, kurās īstenoti noteikti ražošanas posmi. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai nodrošinātu Eiropas patērētājiem labāku aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Balsojot par ziņojumu par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no valstīm, kas nav ES valstis, Parlaments attaisno patērētāju cerības uz labāku pārredzamību ražojumu jomā. Līdz ar to Eiropas patērētājiem, tāpat kā Ķīnas un Amerikas patērētājiem, būs tiesības zināt ražojumu izcelsmes vietu. Šis regulas priekšlikums dos Eiropas uzņēmumiem iespēju veicināt savu zinātību, tradicionālās ražošanas metodes un sava darba augsto kvalitāti. Visbeidzot, tas nodrošina godīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un tiem Eiropas Savienības tirdzniecības partneriem, uz kuriem šāda veida regulējums jau attiecas. Uz Eiropas uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes izcilības ražojumus, attieksies tiesību akts, kura mērķis būs aizsargāt šos uzņēmumus un veicināt to attīstību, palīdzot tiem izturēt sīvo konkurenci, ko noteiktās nozarēs rada valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, jo uzskatu, ka ir svarīgi sniegt patērētājiem precīzu informāciju, lai viņi, veicot pirkumu, varētu brīvi izvēlēties. Eiropas patērētājiem ir tiesības zināt, kāda ir pērkamo ražojumu izcelsme, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja ir kāda joma, kurā ES iejaukšanās ir bijusi lietderīga, tad tā ir patērētāju tiesību aizsardzība, ieviešot noteikumus, kuru mērķis ir aizstāvēt patērētāju tiesības un nodrošināt viņiem pietiekami daudz informācijas, lai viņi brīvi varētu izdarīt apzinātu izvēli. Šis ir viena no standartiem, pie kuriem Eiropas patērētāji ir pieraduši un kuriem Eiropas ražotāji ir pielāgojušies.

Tāpēc pārredzamības un patērētāju aizsardzības nolūkā, kā arī Eiropas ražotāju aizsardzības nolūkā, ir būtiski nodrošināt, lai preces, kas ievestas no trešām valstīm, tiek pareizi identificētas pēc to izcelsmes norādes.

Es vēlētos panākt pat vēl vairāk — ja Eiropa paredz tik ierobežojošus noteikumus saviem ražotājiem, tai būtu jāatļauj ievest tikai tādus ražojumus, kuri atbilst šiem pašiem noteikumiem. Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas noteikumi ir labs piemērs šajā ziņā. Alternatīva iespēja ir atļaut, lai lēti ražojumi, kas izgatavoti, neievērojot ES tiesību normas, tiek laisti tirgū un tādējādi nonāk negodīgā konkurencē ar Eiropas ražojumiem, kuru ražošana un/vai izgatavošana ir daudz dārgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par izcelsmes valsts norādes izmantošanu konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, jo vēlamies, lai pārredzamāks kļūtu ceļš, ko ražojumi veic pirms nonākšanas ES valstīs. Mums ir jāturpina darbs šajā jomā, jo šādai norādei pašai par sevi būs niecīga ietekme, ja to nepapildinās citi pasākumi. Steidzami ir jāatsakās no pašreizējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatnostādnēm, lai valstis varētu noteikt par prioritāti savu ražojumu un tirgu attīstību, pārraugot ievestās preces, nosakot tādus pašus obligātos kvalitātes un tehniskos kritērijus, kādi tiek piemēroti ES uzņēmumiem, apkarojot dempingu, efektīvi regulējot kapitāla tirgus, paredzot sodus par uzņēmumu pārvietošanu, piemērojot nodokli finanšu darījumiem un izskaužot nodokļu oāzes.

Ir jāizveido vienlīdzīgākas un godīgākas ekonomiskās attiecības. Šīs attiecības dotu labumu iedzīvotājiem un valstīm. Tās atbalstītu uz valstu vienlīdzību pamatotu attīstību un sadarbību, kā arī alianšu izveidi un nolīgumu slēgšanu ar valstīm visos kontinentos. Un tās ļautu apkarot iesakņojušos sociālo netaisnību un nevienlīdzību, kuru izraisa bads, slimības un nabadzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Eiropas marķējuma sistēmas ieviešanu precēm, kas ievestas no trešām valstīm. Līdz šim šī sistēma darbojās pēc brīvprātīguma principa, bet turpmāk tā ES būs obligāta. Vēlos atgādināt, ka ES šajā jomā neveic nekādus jaunatklājumus. Amerikas Savienotās Valstis, piemēram, šāda veida prasību ieviesa 1930. gadā. Mūsdienās patiešām ir svarīgi, lai patērētāji visā Eiropā būtu labāk informēti par pērkamo preču izcelsmi. Tikai sistēma, kuras pamatā ir skaidri noteikumi, spēj informēt patērētājus par ražošanas sociālajiem un vides apstākļiem, pasargāt viņus no veselības apdraudējuma un, visbeidzot, palīdzēt viņiem izdarīt apzinātu izvēli. Tas ir ieguvums ne tikai patērētājiem, bet arī Eiropas eksporta uzņēmumiem, kuriem jau tiek piemērotas stingras prasības. Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir iznīcinājis negodīgas konkurences sistēmu un tādējādi nodrošinājis, ka tiem Eiropas uzņēmumiem, kuru izvēle ir bijusi par labu kvalitātei un nodarbinātībai, nav netaisnīgi jācieš tāpēc, ka viņu konkurentiem visā pasaulē tiek piemēroti pieļāvīgāki noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Nav šaubu, ka Eiropas patērētājiem ir tiesības būt informētiem par ražojumiem, ko ES ieved no trešām valstīm. Lai iedzīvotāji varētu pieņemt objektīvus lēmumus par pirkumiem, ir jānodrošina iespējami augstākais pārredzamības līmenis un maksimālas tiesības. Es kopumā atbalstu projektu, kas paredz informēt ES iedzīvotājus ne tikai par izmantoto izejvielu izcelsmi un ražošanas posmiem, bet arī par ražošanas, sociālajiem un darba apstākļiem attiecīgajā valstī. Diemžēl Komisijas priekšlikumā nekas tamlīdzīgs nav paredzēts. Pašreizējā redakcijā iekļautais noteikums par obligātu „ražots” norādes izmantošanu neko neliecina par attiecīgā ražojuma faktisko izcelsmi vai par apstākļiem, kādos tas ražots vai apstrādāts. Pat cienījami Eiropas tekstilrūpniecības uzņēmumi, kuri ievēro brīvprātīgas pašregulācijas principu, nespēj garantēt, ka izejvielas, kas saņemtas no trešo valstu uzņēmumiem un tiek izmantotas ražošanas procesā, nav iegūtas, izmantojot bērnu darbu. Manā izpratnē ražojumu pārredzamības nodrošināšana patērētājiem ir pavisam kas cits. Šis priekšlikums nav pietiekami pilnīgs, un tas neatbilst ieinteresēto tiešo lietotāju informācijas prasībām. Minēto iemeslu dēļ es nevarēju šo Komisijas priekšlikumu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Toine Manders and Jan Mulder (ALDE), rakstiski. − (NL) Eiropas Parlamentā pārstāvētā Nīderlandes Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) šodien atbalstīja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas nostāju jautājumā par izcelsmes norādēm, izņemot 37. grozījumu par farmaceitiskiem produktiem. Mēs balsojām par obligātās marķēšanas ieviešanu farmaceitiskajiem produktiem, jo uzskatām, ka patērētājiem ir tiesības zināt, kāda ir viņu iegādāto medikamentu vai citu ražojumu izcelsme. Turklāt marķēšana ir svarīga arī tāpēc, ka tā nodrošina iespēju efektīvāk izsekot viltotos medikamentus. Medikamentu viltojumi ir biežāk sastopamie viltotie ražojumi ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Parlaments, kas vienmēr ir bijis daudzveidības aizstāvis, aizstāvot atsevišķu valstu kultūru un tradīcijas, uzskata, ka šī regula par obligātu izcelsmes norādes izmantošanu ir nepieciešama, lai vairotu skaidrību un nostādītu Eiropas patērētājus vienā līmenī ar mūsu tirdzniecības partneru patērētājiem. Tā ir arī iespēja efektīvāk veidot tirdzniecības attiecības un attīstīt tradicionālo ekonomiku.

Esmu pārliecināts, ka ar šo priekšlikumu ir īstenots mērķis sniegt precīzu informāciju patērētājiem, lai viņi, veicot pirkumu, varētu brīvi izvēlēties. Vairākus gadus mēs esam skaidri pauduši savu vēlmi panākt, lai patērētāji un patērētāju tiesības tiek izvirzītas politisko un komerciālo lēmumu pieņemšanas procesa centrā, uzskatot, ka ir jāievieš noteikumi, kas nodrošinātu, ka pasaules tirgus efektīvāk veic savu funkciju, proti, efektīvāk veicina attīstību pasaulē un padara to viendabīgāku.

Mums ir ļoti žēl, ka Padome vēl nav pieņēmusi kopējo nostāju. Tomēr mēs esam norādījuši uz nepieciešamību pēc skaidrāka tiesību akta, kurā būtu iekļauti precīzi formulēti noteikumi, kas beidzot nodrošinātu mūsu ražotāju un patērētāju aizsardzību tāpat, kā tas ir visur citur pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Pateicoties atzinīgi vērtējamajiem Itālijas valdības centieniem vairāku gadu garumā, Parlamentā beidzot ir nonācis ārkārtīgi nozīmīgs priekšlikums, kas piedāvās vairākas priekšrocības, īpaši patērētājiem — viņi būs labāk informēti par noteiktu kategoriju ražojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Tajā pašā laikā Eiropa cenšas saskaņot savus tiesību aktus ar tiesību aktiem, kurus piemēro tās ietekmīgākie tirdzniecības partneri. Mērķis ir radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas ražotājiem un ražotājiem trešās valstīs (Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā un Kanādā), kuras, kā tikko norādīju, šāda veida pasākumus jau piemēro. Turpmāk būs daudz sarežģītāk uz ievestajā precēm izvietot maldinošas vai klaji nepatiesas izcelsmes norādes. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Balsojums liecina, ka norādei „ražots” ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību un patērētājus atbilstoši informētu par to ražojumu izcelsmi, kurus viņi lieto. ES ekonomika ir jāstiprina, uzlabojot ES rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Godīgas konkurences apstākļus nodrošināsim tikai tad, ja tiks ieviesti skaidri noteikumi ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem, vienlaikus ņemot vērā raksturīgos sociālos un vides nosacījumus. Tāpēc šī regula ir nozīmīgs pasākums, kas beidzot nodrošina ES patērētājiem tādas pašas tiesības kā miljoniem patērētāju visā pasaulē. Šis tiesību akts tomēr neattiecas uz visiem ES ievestajiem ražojumiem, tāpēc mums ir jāturpina attīstība šajā jomā, lai panāktu, ka ikvienam ievestam ražojumam ir norāde par tā izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas marķējuma sistēmas ieviešanai rūpniecības precēm, kas ievestas no trešām valstīm, ir jānodrošina patērētājiem iespēja precīzi zināt, kādas valsts ražojumu viņi iegādājas. Tādējādi viņi varēs identificēt šīs preces pēc sociālajiem, vides un drošības standartiem, kas raksturīgi attiecīgajai valstij. Eiropas patērētājiem ir tiesības zināt pērkamo preču izcelsmi un tādējādi iemantot tādas pašas tiesības kā citu valstu iedzīvotājiem. Šī regula palīdzēs nodrošināt arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar daudziem mūsu tirdzniecības partneriem, kuri ievestajām precēm jau piemēro obligāto prasību par izcelsmes norādi. Patiesībā tā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus ar ES galveno partneru ražotājiem. Es uzskatu, ka šie noteikumi varētu arī palīdzēt palielināt eksporta apjomu no jaunattīstības valstīm, jo daudzi Eiropas patērētāji ļoti vēlas aizsargāt šo valstu amatniecības uzņēmumus un mazos uzņēmumus pret starptautiskajiem uzņēmumiem. Visbeidzot, jānorāda, ka farmaceitisko produktu specifikas dēļ es atbalstu šo ražojumu neiekļaušanu sarakstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Izcelsmes norāžu mērķis ir sniegt patērētājiem informāciju, kas dotu viņiem iespēju, veicot pirkumus, pieņemt apzinātus lēmumus. Daudzās valstīs ražojumi tiek marķēti atbilstoši prasībām. Tomēr agrāk preces, kas tika reklamētas kā kādas noteiktas valsts ražojumi bieži vien bija pilnīgi citas valsts ražojumi. Marķējums ir tā joma, kurā patērētāju var ļoti viegli maldināt. Principā precīzāka marķējuma ieviešana ir atbalstāms pasākums, bet šis ziņojums, šķiet, nespēs pilnībā novērst krāpšanos ar marķējumu. Paredzētās procedūras nav pietiekami precīzi definētas, un attiecībā uz tām ir iespējama brīva interpretācija. Tāpēc es nevaru atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo uzskatu, ka patērētājiem ir jāzina, kas ražojis viņu izvēlētās preces. Kā norādīts pieņemtajā dokumentā, informācija garantē drošību, un patērētāju drošībai un viņu informēšanai ir jābūt mūsu pamatprincipiem. Ļoti bieži Eiropas Savienības dalībvalstis ir tikai viens no ķēdes posmiem — ražojumu tajās var ražot no izejvielām, kas iegūtas no trešām valstīm, tāpēc ir grūti pateikt, kas ir īstais ražotājs. Izcelsmes valsts norāde ir nepieciešama arī tāpēc, lai varētu aizsargāt mazos ražotājus, kurus bieži vien izkonkurē lieli uzņēmumi, kas izgatavo oriģinālpreču pakaļdarinājumus. Nepieciešams nodrošināt arī to, ka stājas spēkā kopējie marķēšanas noteikumi, kas nosaka vides aizsardzības standartus, atbilstīgi kuriem preces tiek ražotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es ar pārliecību un entuziasmu balsoju par šo ziņojumu. Muscardini kundzes ziņojums ir ļoti būtisks Eiropas ekonomikai un Eiropas patērētājiem, un tas ir dokuments, kuru visa ražošanas un apstrādes rūpniecības nozare ir ilgi gaidījusi, patiesībā pārāk ilgi. Šie nav protekcionisma pasākumi, šie ir noteikumi, kas aizsargā mūsu patērētāju veselību un brīvību, kā arī ES stratēģiskās ražošanas nozares. Ar šo regulu mūsu tiesību akti tiek saskaņoti ar mūsu nozīmīgāko tirdzniecības partneru (piemēram, Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas, Ķīnas un Austrālijas) tiesību aktiem. Eiropas iedzīvotājiem tāpat kā citiem patērētājiem visā pasaulē ir tiesības zināt, kāda ir viņu iegādāto preču izcelsme. Ar šo regulu mēs varam nodrošināt mūsu patērētājiem šīs tiesības, kaut arī tikai attiecībā uz noteiktām preču kategorijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, jo uzskatu, ka iedzīvotājiem, veicot pirkumus, ir tiesības zināt ražojumu izcelsmi, lai viņi varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz šo informāciju. Mūsdienu globalizētajā pasaulē šis tiesību akts ir jo īpaši nepieciešams, jo ārējo tirdzniecību arvien vairāk raksturo tendence pārvarēt robežas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai ražojumu izcelsmes vieta skaidri tiktu norādīta ne tikai ražojumiem, kas ir apritē ES teritorijā, bet arī citiem ražojumiem. Šis varētu būt arī nozīmīgs solis ceļā uz sīkāk izstrādāta marķējuma ieviešanu dažādiem ražojumiem, kas ne tikai pilnveidotu patērētāju tiesības, bet arī nodrošinātu ES ražotājiem un citiem ražotājiem noteikto ražošanas prasību savstarpīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Normatīvā rezolūcija tika pieņemta ar pārsteidzoši lielu balsu vairākumu, 525 deputātiem balsojot par, 49 — pret un 44 atturoties. Šādu balsojumu galvenokārt noteica tas, ka pēdējā brīdī referente ieviesa grozījumu, kas ierobežoja regulas darbības laiku līdz 5 gadiem, paredzot, ka pēc tam tā atkārtoti jāapstiprina. Šādas rīcības pamatā galvenokārt bija Padomes nesaskaņas saistībā ar visu šo pasākumu. Tā kā šis grozījums tika atbalstīts ar 393 balsīm par un 216 balsīm pret, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsojumā par galīgo grozīto rezolūciju atturējās.

Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja par normatīvo rezolūciju. Pārsteidzoši, ka EAF grozījums, kas paredzēja attiecināt izcelsmes norādes prasību uz pusfabrikātiem, tika atbalstīts ar 328 balsīm par un 219 balsīm pret. Diemžēl uz dažām ražojumu kategorijām (piemēram, farmaceitiskajiem produktiem, brillēm, kontaktlēcām) šī marķēšanas prasība neattieksies.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām šo ziņojumu, jo mēs nevaram iedomāties situāciju, ka netiek aizsargāti Eiropas uzņēmēji, kas vēlas turpināt ražot ES, tādējādi nodrošinot darba vietas un labklājību. Noteikumi, kas paredz, ka ir jānorāda ražojuma izcelsme, pilnībā atbilst noteikumiem, kurus jau piemēro Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Japāna un Indija, un šo noteikumu ievērošana nozīmētu arī pilnībā īstenot noteikumus par pārredzamību un patērētāju aizsardzību, kas izklāstīti daudzās direktīvās, kas jau ir pieņemtas.

Attiecībā uz lēmumu, ko grasāmies pieņemt, vēlos minēt dažādus, bet interesantus negodīgas konkurences piemērus saistībā ar zelta izstrādājumiem, kurus ieved no Japānas — šiem izstrādājumiem tiek piemērots 3,5 % muitas nodoklis, bet pēc tam, kad tie nonāk Eiropā, kur vienkārši tiek pabeigta to apstrāde, tie tiek pārdoti ar Eiropas preču zīmi.

Savukārt zelta izstrādājumiem, ko izved no ES uz Ķīnu, tiek piemērots 30 % nodoklis. Šī dokumenta nepilnība ir tā, ka pašreizējais regulas priekšlikums attiecas tikai uz dažām preču kategorijām. Mūsu grupa ir iesniegusi vairākus grozījumus, mēģinot panākt, lai nekavējoties tiek iekļautas arī citas preču kategorijas. Mēs, deputāti no Itālijas, patlaban izstrādājam dokumentu, kas būtu liels solis uz priekšu ceļā uz obligāta izcelsmes marķējuma ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm. Ar šo balsojumu es vēlējos vērst uzmanību uz Eiropas Parlamenta apņemšanos veicināt attīstību Eiropas rūpniecības nozarē, kuras konkurētspēja mums patlaban ir jānodrošina un jāatbalsta.

Eiropas iedzīvotājiem tiks nodrošinātas arī tiesības zināt, kāda ir viņu iegādāto ražojumu izcelsme. Tomēr es uzskatu, ka šo prasību neattiecināšana uz specializētām un atzītām ražošanas nozarēm ar senu vēsturi un tradīcijām, piemēram, uz optikas nozari, neatbilst ES politikas mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Mums ir sīki izstrādāts tiesiskais regulējums par Eiropas Savienībā ražoto preču marķēšanu. Mēs saviem patērētājiem Eiropas Savienībā un ārpus tās sniedzam informāciju par šo ražojumu izcelsmes vietu. Es uzskatu, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jāievieš tiesību akts, kurā būtu iekļauta beznosacījumu prasība, ka šāda informācija jāsniedz arī trešām valstīm, kas tirgo savas preces ES. Šādu praksi īsteno daudzas lielās trešās valstis, kas ir mūsu lielākie tirdzniecības partneri. Daudzās lielajās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā un Saūda Arābijā, patērētāju aizsardzību nodrošina tiesiska prasība, kas nosaka, ka šo valstu teritorijā ievestajām precēm ir nepieciešams attiecīgs marķējums. Ir svarīgi nodrošināt, lai uz mūsu galveno tirdzniecības partneru patērētājiem un ražotājiem attiektos tāds pats tiesiskais regulējums kā uz mūsu patērētājiem un ražotājiem. Tikai tad varēsim runāt par godīgiem spēles noteikumiem.

Tirdzniecības politikai var būt cieša saistība ar attīstības politiku. Ražojumu marķēšana var veicināt eksporta pieaugumu no jaunattīstības valstīm. Eiropas patērētāji vēlas palīdzēt rūpnieciski mazāk attīstītām valstīm, un tas, ka viņi zina konkrēta ražojuma izcelsmi, var palīdzēt viņiem veicināt nabadzīgāku valstu attīstību. Norādes atvieglina patērētāju izvēli, jo konkrēta ražojuma ģeogrāfisko izcelsmi viņi bieži vien saista ar tā tirgus vērtību. Eiropas standarti ir garantija vides un patērētāju veselības un drošības prasību ievērošanai, un tas ietekmē mūsu ražojumu konkurētspēju.

 
  
  

Ziņojums: Edvard Kožušník (A7-0276/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, lai gan valstu standartizācijas iestādes ir Eiropas standartizācijas sistēmas stūrakmens, resursu, tehniskās pieredzes un ieinteresēto pušu līdzdalības ziņā tās ievērojami atšķiras. Šīs nevienlīdzības dēļ būtiski atšķiras to līdzdalība Eiropas standartizācijas sistēmas darbībā. Pamatojoties uz sistēmas spēcīgo būtību, šajā ziņojumā izklāstīti vairāki priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, saglabājot pašreizējos ierobežojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Patstāvīgais ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, ir lielisks visu dažādo politisko uzskatu kopsavilkums, un tajā sniegta virkne priekšlikumu standartizācijas sistēmas uzlabošanai. Šis ir ļoti tehnisks un sarežģīts temats, tomēr standartiem ir nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Lielākā daļa ikdienā lietojamo priekšmetu atbilst ļoti precīziem standartiem. Raugoties no ekonomikas un politiskā aspekta, Eiropas tiesību aktu un standartizācijas sasaistīšana ir izrādījusies izšķiroša preču brīvai apritei un, saskaņojot tehniskos standartus, ir novērsti šķēršļi, kas kavē brīvu tirdzniecību Eiropas vienotajā tirgū. Pašreizējā sistēma funkcionē diezgan labi, tomēr tā ir jāuzlabo, sevišķi attiecībā uz pārvaldību. Īpaši domāju par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir jāspēj aktīvāk piedalīties standartu izstrādē, neradot sev pārmērīgas izmaksas vai neciešot no pārstāvības trūkuma. Nākamā gada pirmajā pusē Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumu sistēmas pārskatīšanai. Tirgu, mūsu uzņēmumu un Eiropas patērētāju dēļ mēs turpināsim strādāt, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas procesu tehnisko standartu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Eiropas standartizācijai ir jāizstrādā stratēģiska pieeja un ir jāpārbauda pašreizējā sistēma, lai tā varētu sekmīgi darboties un atbilstu nākamās desmitgades vajadzībām, tādējādi ļaujot Eiropai saglabāt vadošo pozīciju globālajā standartizācijas sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Bez mūsdienīgas standartizācijas sistēmas atbalsta nevar pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. Tādējādi, lai izveidotu vienoto tirgu, ļoti svarīgi bija pabeigt Eiropas standartizācijas sistēmu, kas tagad ir jāpadara ietekmīgāka, jo tā spēj reaģēt uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc standartiem, kas var garantēt patērētājiem ražojumu drošību, vienkāršu pieejamību, vides aizsardzību vai jauninājumus. Es uzskatu, ka Eiropas standartizācija ir nozīmīgs veids, kādā var veicināt inovācijas, pētījumus un attīstību, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības konkurētspēju. Eiropas pamatprogrammas, kas veicina inovācijas un pētniecību, kā arī attīstību, var būt noderīgas standartizācijas procesā. Tāpat es uzskatu, ka Eiropas standartizācija palīdz radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem, kuri ir ļoti nozīmīgi Eiropas ekonomikas virzībai. Turklāt es uzskatu, ka, izstrādājot standartus, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir vairāk jādomā par mazo un vidējo uzņēmumu interesēm, jo šo uzņēmumu līdzdalība standartizācijas procesā bieži vien nesaskan ar to nozīmi Eiropas ekonomikā. Tāpēc kopumā es balsoju par šajā ziņojumā izklāstītajiem priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja Komisija pauž vēlmi pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, ir svarīgi izteikt atzinību par to, kā tā sekmējusi Eiropas patērētāju un iekšējā tirgus aizsardzību.

Tāpat kā referents, arī es uzskatu, ka „Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu būtu jāveic, ņemot vērā esošās sistēmas potenciālu, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas pamatvērtības. Ar šādu mērķi viņš iesniedz vairākus priekšlikumus, kas ir paredzēti sistēmas uzlabošanai, nepaplašinot tās pašreizējo struktūru, un sagaida, ka tiks iesniegti papildu ierosinājumi”.

Šīs būs interesantas diskusijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnībā atbalstīju ziņojumu par Eiropas standartizācijas nākotni, jo apzinos, cik tā ir svarīga līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanai visiem tirgus dalībniekiem. Patiesībā Kožušník kunga ziņojuma mērķis ir sniegt izšķirošu ieguldījumu pašreizējās debatēs par gaidāmo Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu. Tagad mēs apzināmies, ka vienotā tirgus potenciālu nevarēs izmantot pilnībā bez mūsdienīga standartizācijas procesa atbalsta. Tieši tāpēc mēs šodien Komisijai nesūtām vēstījumu, kura mērķis ir pilnīga sistēmas pārbaude ― radikālas pārmaiņas nav nepieciešamas ―; mēs sūtām tādu vēstījumu, kas liecina par mūsu nodomu panākt to, ka šajā sistēmā tiek saglabāti vairāki pozitīvi elementi un iestrādāti daži jauni, lai tādējādi rastu pareizo līdzsvaru starp Eiropas, valstu un starptautisko dimensiju. Ziņojumā arī pausts atbalsts visām ieinteresētajām pusēm, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī visiem tiem, kas pārstāv sabiedrības intereses, tostarp patērētājiem, mudinot tos patiesi līdzdarboties standartizācijas procesā. Visbeidzot, es uzskatu, ka šodien ir sperts pirmais nozīmīgais solis nolūkā uzsvērt nepieciešamību pēc konkrētas darbības, kas garantētu to, ka Eiropas standartizācija atbilst ES pilsoņu ekonomiskajām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un Komisijas ieceri pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu; ceru, ka tādējādi tiks pavērts ceļš mūsdienīgai, integrētai standartizācijas politikai. Pašreizējā sistēmā ir veiksmīgi elementi, tomēr tajā ir arī dažas nepilnības: tas nevar būt pareizi, ka novecojušais, pirms 13 gadiem izstrādātais Eiropas Standarts EN1384 (Aizsargcepures jāšanas sportam) joprojām tiek lietots, neraugoties uz bažām, kas tika paustas pirms tā publicēšanas, un 2 atjaunošanas mandātiem, ko Komisija pēc tam izdeva. Varbūt beidzot, pieņemot šo ziņojumu, atbilde tiks sniegta divkārtējam petīcijas iesniedzējam, manam vēlētājam Peter Downes, kura dēls jāšanas negadījumā guva liktenīgu galvas traumu; kopš tā laika viņš ir nenogurstoši cīnījies par labāku drošības standartu izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas standartizācijas sistēmai ir bijusi liela nozīme vienotā tirgus izveidē. Tā ir bijusi ļoti svarīga, reaģējot uz Eiropas tiesību aktos un politikā aizvien lielāko pieprasījumu pēc standartiem, ar kuriem ir iespējams garantēt produktu drošību, vienkāršāku piekļuvi, inovācijas, savietojamību un vides aizsardzību. Lai reaģētu uz uzņēmumu un patērētāju vajadzībām nākotnē, kā arī veltītu visas iespējamās priekšrocības sabiedrības un sociālo mērķu sasniegšanai, Eiropas standartizācijai ir jāpielāgojas problēmām, kas rodas saistībā ar globalizāciju, klimata pārmaiņām, jaunu ekonomiski ietekmīgu valstu rašanos un tehnoloģiju attīstību. Tāpēc ir jāizstrādā stratēģiska pieeja Eiropas standartizācijai un jāpārskata pašreizējā sistēma, lai tā arī turpmāk varētu sekmīgi darboties un reaģēt uz nākamās desmitgades vajadzībām, ļaujot Eiropai saglabāt vadošās pozīcijas globālajā standartizācijas sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Taisnība, ka valstu standartizācijas organizācijas ir Eiropas standartizācijas sistēmas pamats, tomēr tās būtiski atšķiras resursu, tehniskās pieredzes un ieinteresēto pušu līdzdalības ziņā, kas atspoguļo valstu atšķirības. Tāpēc mērķis ir sistēmas saskaņošana un vienkāršošana. Lai gan mazos un vidējos uzņēmumus dokumentos bieži vien dēvē par ES ekonomikas stūrakmeni, to darbību apgrūtina pārmērīga birokrātija. Šeit aprakstītajos procesos netiek ņemta vērā nevienādība. Arī šajā gadījumā no tiem labumu gūst lielie un starptautiskie uzņēmumi, kas var atļauties dārgas un laikietilpīgas birokrātiskas apstiprināšanas procedūras. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šā ziņojuma mērķis ir pabeigt iekšējā tirgus saskaņošanu. Lai gan ir atzīts, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, šajā ziņojumā piedāvātie pasākumi tomēr radīs apgrūtinošus apstākļus tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Kožušník kunga ziņojumu. Tajā izklāstīti daudzi saprātīgi priekšlikumi un pamatnostādnes Eiropas Komisijai, kā arī sniegts lielisks dažādo uzskatu kopsavilkums. Pašreizējā sistēma nav jāmaina radikāli, tā darbojas labi, tomēr dažus uzlabojumus varētu veikt, īpaši attiecībā uz „pārvaldību”. Manuprāt, standartizācijas sistēma ir jāsaglabā privāta un brīvprātīga, un tās pamatā jābūt nacionālā līmeņa pārvaldības principam, tomēr es uzskatu arī, ka šajā procesā daudz lielāka loma jāuzņemas sabiedrībai, patiesi un efektīvi līdzdarbojoties. Turklāt ir būtiski garantēt mazo un vidējo uzņēmumu piemērotu pārstāvību, īpaši valstu tehniskajās komitejās, kurās tie nesaskartos ar valodas barjeru vai šķēršļiem, kas saistīti ar izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas standartizāciju, jo tas uzlabo pašreizējās sistēmas drošību vides jomā. Tomēr arī es esmu noraizējies par to, ka ziņojuma formulējumā Komisija maz uzmanības ir pievērsusi inovācijām kā Eiropas standartizācijas standartu uzlabošanas katalizatoram. Paradoksāli, ka pētniecībai un inovācijām, ko mēs tik bieži dēvējam par mūsu ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēku, ir piešķirta tikai neliela loma nozīmīgajā sektorā, kurš veicina tirdzniecību Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Valsts vai privāto produktu un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā, kā arī attiecībā uz drošības, vides un sociālās atbildības standartiem, standartizācijas process ir nozīmīgs. Šis ziņojums ir mēģinājums standartizācijas procesā iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī sabiedrības dažādos tirgus dalībniekus.

Ziņojums aicina dalīties informācijā par jauniem noteikumiem, kā arī mudina izplatīt šos procesus informatīvajās tīmekļa vietnēs, kas ir skaidras, vienkāršas un viegli lietojamas, kā arī pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tomēr man ir vēl dažas iebildes attiecībā uz to, cik labi visi tirgus dalībnieki tiks pārstāvēti standartizācijas procesā, kā arī attiecībā uz to, kā Eiropas standartizācijas sistēma tiks finansēta.

Es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Šī ziņojuma mērķis ir sekmēt pašlaik notiekošās debates par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu. Patlaban Eiropas Komisija izstrādā „standartizācijas paketi”, kurā būs iekļauts likumdošanas priekšlikums ar mērķi pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas standartizāciju un vienots paziņojums, kurā būs noteikta standartizācijas politika nākamajai desmitgadei. Izstrādājot šo „standartizācijas paketi”, Komisija ir lūgusi galvenos ekspertus sniegt stratēģiskus ieteikumus.

Šie eksperti darbojas Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupas (EXPRESS) sastāvā, kura 2010. gada februārī ir sniegusi savus ieteikumus, sagatavojot ziņojumu „Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai ― redzējums 2020. gadam”. Komisija ir rīkojusi arī publisku apspriešanos par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu (no 2010. gada 23. marta līdz 21. maijam) un ir uzdevusi sagatavot ietekmes novērtējumu (2010. gada 9. martā). Topošās „standartizācijas paketes” pamatā būs arī Komisijas 2009. gada 3. jūlija Baltā grāmata „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība”.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tā mērķis ir pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu nolūkā rast pareizo līdzsvaru starp Eiropas un nacionālajām dimensijām. Šajā ziņojumā izklāstītas nozīmīgas pamatnostādnes standartizācijas sistēmas saskaņošanai, lai tā atbalstītu inovācijas, veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un savietojamību, garantētu produktu drošību un vides aizsardzību, kā arī novērstu šķēršļus tirdzniecībai.

Turklāt, lai garantētu labāku ar regulējumu saistīto jautājumu saskaņošanu ar ES tirdzniecības partneriem, ir jāatzīst valstu standartizācijas iestāžu nozīme standartizācijas sistēmā kopumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0571/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Eiropas Savienībai ir jāturpina aktīvs dialogs ar Ukrainu par tās pievienošanos mūsu kopienai, lai arī saprotam, ka tā nekļūs par dalībvalsti tuvāko gadu laikā. Mūsu visu interesēs ir redzēt Ukrainu kā ekonomiski attīstītu un politiski stabilu valsti, kuras tuvākie partneri ir meklējami Rietumos. Mēs saprotam, ka to panākt nebūs viegli, jo valstij ir nepieciešams stabilizēt finanšu situāciju un īstenot neskaitāmas reformas, tomēr tas ir izdarāms un ES būtu jāsniedz atbalsts šajā darbā. Ir nepieciešams turpināt konstruktīvu darbu pie ES - Ukrainas Asociācijas līguma un darba aktivizēšanas pie padziļinātā Brīvās tirdzniecības līguma. Ģeogrāfiski Ukraina atrodas ļoti svarīgā vietā, kura ir svarīga arī ES apgādei ar gāzi, tādēļ ir nepieciešams atbalstīt Ukrainas gāzes tranzīta sistēmas modernizāciju, lai mazinātu risku, ka ES valstīm tiek traucēta gāze piegāde, kā tas notika nesenā pagātnē. Vienlaikus mēs nedrīkstam pievērt acis uz demokrātijas pārkāpumiem, kuri kļuvuši nopietnāki kopš Viktora Janukoviča stāšanās prezidenta amatā. Mūsu pienākums ir norādīt uz šiem pārkāpumiem un stingri uzstāt uz Rietumu vērtību ievērošanu Ukrainā, jo šajās vērtībās ir balstīta mūsu kopiena.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0572/2010

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo atzinīgi vērtēju to, ko Eiropas Savienība pēdējā gada laikā panākusi attiecībā pret Moldovas Republiku. Kopš savas iestāšanās Rumānija ir apņēmusies aizstāvēt Moldovas Republikas jautājumu ES. Manuprāt, šo sākotnējo apņemšanos skaidri apliecina arī tas, cik daudz Eiropas Parlamenta deputātu no Rumānijas, kuri pārstāv dažādas politiskās grupas, ir parakstījuši šo rezolūciju. Makrofinansiālā atbalsta ietvaros piešķirtie EUR 90 miljoni bija un joprojām ir glābšanas virve, kas Moldovai un tās pilsoņiem bija nepieciešama, lai varētu sākties attīstība un jo īpaši, lai valsts spētu izpildīt savu apņemšanos tādās jomās kā reformu īstenošana, tiesiskums un cīņa pret korupciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Tuvojoties 28. novembra vēlēšanām, rezolūcijas priekšlikums par Moldovas Republikā īstenotajām reformām un jaunākajiem notikumiem īstajā laikā sniedz iedrošinājumu politiskajām struktūrām un iedzīvotājiem pretējā Prutas upes krastā. Eiropas Parlaments aicina valsts demokrātiskos spēkus, kā arī etniskās un kultūras kopienas izvairīties no nevajadzīgas konfrontācijas un sadarboties, lai nodrošinātu eiropeisku nākotni šai valstij, kuras ekonomiku smagi skārusi lejupslīde un kura saskaras ar būtisku risku politiskā ziņā un attiecībā uz demokrātiskām reformām. ES pienākums ir palīdzēt nodrošināt to, ka parlamenta vēlēšanas notiek pareizi, kā arī veikt konkrētākas darbības, lai Tiraspoles separātiskās varas iestādes nespētu liegt Piedņestras reģionā dzīvojošajiem Moldovas pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Patiesi, Piedņestras reģiona problēma ir īpaši nozīmīga stabilitātes nodrošināšanai Moldovas Republikā un visā reģionā, un ES ir būtiska loma noturīgas vienošanās panākšanai sarunu ceļā. Makrofinansiālās palīdzības palielināšana Moldovas Republikai, strukturālo reformu un cīņas pret korupciju veicināšana, vides uzlabošana investīcijām, kā arī pēc iespējas ātrāka darbības posma uzsākšana dialogā par vīzu režīma liberalizāciju Moldovas pilsoņiem — šie ir būtiskākie atbalsta elementi, ko Eiropa sniedz valstij, kuras vieta ir Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Pēdējā gada laikā Moldovas Republika attiecību atjaunošanas ar Eiropas Savienību procesā ir parādījusi patiesu politisko gribu. Tomēr centieni modernizēt šo valsti ir jāturpina. Patiesi, Eiropas Savienībai ir aktīvi jāatbalsta šī dinamiskā attīstība. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība kopumā nosūta uzticēšanās vēstījumu Moldovas Republikai pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Moldova ir veikusi pozitīvu konverģenci ar Eiropas brīvības, demokrātijas un labas pārvaldības standartiem un pauž vēlmi turpināt šos centienus, kas, manuprāt, ir vērtējami atzinīgi.

Gaidāmās vēlēšanas būs nozīmīga valsts iestāžu un demokrātiskās kultūras robustuma pārbaude. Neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, jāatceras, ka joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kas apdraud tās stabilitāti un attīstību, un nozīmīgākais no šiem jautājumiem saistīts ar Piedņestras reģionu.

Es ceru, ka Eiropas Savienība varēs apņemties rast noturīgu risinājumu šai problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas iznākumu un 2009. gada maijā uzsākto Austrumu partnerību, kurā tiek atzīta Moldovas Republikas tiekšanās pievienoties Eiropai, kā arī Moldovas nozīme, kāda tā ir kā valstij, ko ar Eiropas Savienības dalībvalstīm vieno senas vēsturiskas, kultūras un ekonomikas saiknes, esmu gandarīts par to, ko Moldovas Republika paveikusi iepriekšējā gadā, un es ticu, ka vēlēšanu process spēs konsolidēt demokrātiskās institūcijas un nodrošināt Moldovā tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu. Es ceru, ka Moldovas iestādes īstenos nepieciešamās reformas, kā arī pildīs savas saistības un neatlaidīgi turpinās Moldovas Republikas virzību uz pārliecinošu Eiropas integrāciju. Tāpat man jāuzsver sarunas par asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku, kas tika uzsāktas 2010. gada 12. janvārī, un es uzsveru labos rezultātus, ko Komisija šajā procesā guvusi ar Moldovas Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kārtējo reizi lielākā daļa Parlamenta cenšas iejaukties kādas valsts iekšlietās, atklāti nostājoties to Moldovas spēku pusē, kas aizstāv ES ekonomikas grupu intereses, un uzbrūkot valsts neatkarībai un suverenitātei, kā arī tautas paustajai gribai. Apvainojumi sākas nekavējoties, kur formulējumā teikts „atzinīgi vērtē Moldovas Republikas paveikto iepriekšējā gadā”, pieprasot valsts iestādēm „īstenot nepieciešamās reformas, pildīt savas saistības un neatlaidīgi turpināt Moldovas Republikas virzību uz Eiropas integrāciju”.

Šeit nav minēts tas, ka Moldovas valdību veido koalīcija, kas radās pēc tieša valsts apvērsuma, kad nolūkā gāzt tās komunistiskās partijas valdību, kura bija uzvarējusi vēlēšanās, tika veiktas vairākas provokatīvas un destabilizējošas darbības. Nav minēts arī tas, ka šī pati koalīcija, nonākot pie varas, īstenoja satraucošu antikomunistisku un antidemokrātisku ofensīvu, lai nepārprotami diskreditētu komunistisko partiju.

Aizstāvot demokrātiju un runājot par tiesiskumu un cilvēktiesībām, Parlamenta vairākuma nostāja atmasko tās dziļi antikomunistisko būtību un liekulību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias un Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo kopīgo rezolūciju, jo, ņemot vērā 2010. gada 28. novembrī gaidāmās vēlēšanas un labējo partiju sektantiskos centienus aizliegt izmantot savu galveno pretinieku ― kreiso ― nosaukumus un simbolus, ir svarīgi uzsvērt to, ka šīm vēlēšanām ir jāgūst panākumi un pilnīgi jāatbilst starptautiskajiem standartiem, dodot visām politiskajām partijām vienādas iespējas. Manuprāt, tāpat svarīgi ir atkārtoti paust atbalstu Moldovas Republikas teritoriālajai integritātei, un ir jāuzsver ES loma, ko tā varētu un ko tai vajadzētu uzņemties, palīdzot rast risinājumu Piedņestras jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Balsojums par labu rezolūcijas priekšlikumam, ko iesniedza mani kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, ir īpaši svarīgs sakarā ar steidzamo Piedņestras jautājumu, kurš ir jāatrisina, jo šis ir izšķirošs faktors politiskās stabilitātes un ekonomiskās labklājības veicināšanā Moldovas Republikā un reģionā. Kā jau tam vajadzētu būt, Eiropas Parlaments viennozīmīgi atbalsta Moldovas Republikas teritoriālo integritāti un norāda, ka ES ir jāuzņemas lielāka loma Piedņestras jautājuma atrisināšanā. Kopumā rezolūcijā pareizi analizēti Moldovas Republikai veicamie pasākumi, lai tā noteiktāk un ticamāk tuvotos to mērķu sasniegšanai, ko Eiropas Savienība izvirzījusi jebkurai potenciālai dalībvalstij.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējos gados Moldova ir īstenojusi pasākumus, lai aizvien veiksmīgāk ievērotu Eiropas brīvības, demokrātijas un labas pārvaldības standartus. Šeit norādītie pasākumi ir bijuši konsekventi, un tie liecina, ka Moldova ir cieši apņēmusies turpināt virzību uz iespējamo ES paplašināšanos. Drīz Moldovā notiks vēlēšanas, kas būs lieliska pārbaude, ar kuru izvērtēt to, cik lielā mērā var konsolidēt tās demokrātisko kultūru un iestādes. Neraugoties uz visiem minētajiem pozitīvajiem elementiem, joprojām ir problēmas, kuru risināšanā jāgūst pozitīvi panākumi, īpaši jautājumā par Piedņestru, kas var izraisīt zināmu nestabilitāti. ES arī turpmāk jādara viss iespējamais, lai Moldovā īstenotās reformas saglabātu virzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es pilnīgi piekrītu rezolūcijai par Moldovu. Bet vienīgais, ko es neatradu rezolūcijā, ir skaidri un gaiši izteikto viedokli par Piedņestras problēmu. Moldova nevarēs kļūt par pilntiesīgu ES locekli, ja miermīlīgi neatrisinās Piedņestras konfliktu. Valsts sadalīšana divās daļās ir nepieņemama. Ja Moldovas valdība grib integrēt Eiropas Savienībā, tai ir nepieciešams sākt dialogu ar Piedņestras valdību, lai pierādītu starptautiskajai kopienai savu leģimitāti visā Moldovas teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Rezolūcijas priekšlikums par Moldovas Republikā īstenotajām reformām un jaunākajiem notikumiem cieši norāda uz asociācijas nolīgumu, par kuru ES un Moldova patlaban risina sarunas. Ir iecerēts veikt būtiskus uzlabojumus ES un Moldovas Republikas kopīgajā iestāžu sistēmā, lai dotu iespēju veidot ciešākas attiecības visās jomās un stiprināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju, vienlaikus ieviešot abpusējas tiesības un pienākumus. Līdz ar dažām citām dokumentā minētajām reformām, liela uzmanība tiek pievērsta vīzu režīma liberalizācijai. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāievieš sistēma. Ja paskatāmies uz problēmām, kuras šī valsts joprojām mēģina pārvarēt, rodas pamatots pieņēmums, ka šo problēmu dēļ notiks ievērojama imigrācija uz ES, tieši tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šī rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir Moldovas Republikai panākt vīzu režīma liberalizāciju. Sekas, ko izjustu Eiropas Savienība, būtu lielāka migrācija un pārrobežu noziedzība. Šāda veida vienkāršošana plaši paver durvis ļaunprātīgai izmantošanai, un pārāk bieži nākamais posms pēc īstermiņa vīzas saņemšanas ir pastāvīgā uzturēšanas atļauja. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Moldova ir viena no tām kaimiņvalstīm, kas veiksmīgi virzās uz Eiropas Savienību. Tiesiskuma un valsts administrācijas jomās tiek īstenotas reformas, un cīņa pret korupciju kļūst spēcīgāka. Attīstās arī jautājums par vīzu režīma liberalizāciju ar ES. Tomēr joprojām ir daudzas neatrisinātas problēmas, tostarp arī Piedņestras jautājums. Ekonomikas krīzē valsts piedzīvo grūtus brīžus. Moldovas pilsoņi cer sagaidīt konkrētas reformas, kas uzlabotu viņu dzīvi.

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas aicina Eiropas Komisiju turpināt tiekties uz pilnīgu vīzu režīma liberalizāciju ar šo valsti, lai veicinātu tiešu personisku kontaktu veidošanos, kā arī turpināt atbalstīt Moldovu un palīdzēt tai tiekties uz Eiropas integrācijas mērķu sasniegšanu. Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 28. novembrī, Moldovai būs liels pārbaudījums. Valstij tā ir iespēja parādīt, ka tās pilsoņi ciena tādas pašas vērtības kā ES iedzīvotāji. Es aicinu valsts politiskos spēkus pēc vēlēšanām garantēt politisko kārtību un stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo rezolūciju EP atzinīgi vērtē Moldovas Republikas paveikto iepriekšējā gadā un cer, ka vēlēšanu process spēs konsolidēt demokrātiskās institūcijas un nodrošināt Moldovā tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; pauž cerību, ka Moldovas iestādes īstenos nepieciešamās reformas un pildīs savas saistības, lai neatlaidīgi turpinātu Moldovas Republikas virzību uz Eiropas integrāciju; atzinīgi vērtē 2010. gada 12. janvārī uzsāktās sarunas par asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku un ar gandarījumu konstatē, ka Komisija šajā procesā no Moldovas Republikas gūst ļoti labus rezultātus; un aicina Komisiju sniegt vērtējumu par spēkā esošo nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, lai ātri panāktu vienošanos par formālu stratēģiju vīzu režīma liberalizācijai un piedāvātu mērķtiecīgu atbalstu un palīdzību Moldovas iestādēm to kritēriju izpildē, kas nepieciešami pilnīga bezvīzu režīma ieviešanai; aicina Padomi lūgt Komisijai uzsākt vīzu režīma liberalizācijas stratēģijas izstrādi, tādējādi uzsākot darbības posmu dialogā par vīzu režīmu, pamatojoties uz Moldovas Republikas panākumiem pēc ievadsarunām par minētā dialoga četriem blokiem.

 
  
  

Ziņojums: Gesine Meissner (A7-0266/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu „Integrētā jūrniecības politika (IJP) ― sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi”, jo uzskatu, ka ES ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai mobilizētu jūras ekonomiku, dodot pamudinājumu un veicinot jūrniecības apvienību ekonomisko potenciālu, jo īpaši dalībvalstīs un reģionos ar lielām ekskluzīvajām ekonomikas zonām, piemēram, Portugāles un Azoru salu gadījumā. Es uzskatu, ka saprātīgu izaugsmi, kā ierosināts stratēģijā „Eiropa 2020”, var sasniegt tikai tad, ja saprātīgi tiek mobilizētas Eiropas dažādībai raksturīgās atšķirīgās spējas. Tāpēc es uzskatu, ka integrētās jūrniecības politikas stiprināšana ir ļoti nozīmīga ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu noturīgu darbavietu radīšanai jūras reģionos, jūras ekosistēmu aizsargāšanai un īpaši labākās prakses apmaiņas sekmēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) ES ir svarīgi nodrošināt to, ka tās krasti ir aizsargāti. Tāpat ir svarīgi, ka spēkā esošie tiesību akti padara naftas pētījumus un ieguvi drošāku. Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas atrodas Lisabonā, sniedz atbalstu un tehnisko palīdzību Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē un ieviešanā attiecībā uz drošības un jūras aizsardzības jautājumiem, kā arī jautājumos par kuģu radīto piesārņojumu. Šā gada jūnijā es komisāriem G. Oettinger, S. Kallas un K. I. Georgieva iesniedzu rakstisku priekšlikumu par Eiropas Jūras aģentūras pilnvaru paplašināšanu nolūkā radīt mehānismus Eiropas naftas platformu drošības uzraudzīšanai Ziemeļjūrā, Melnajā jūrā un Vidusjūrā, kā arī par to, ka aģentūrai vajadzētu uzņemties atbildību par to vides katastrofu novēršanu, kas saistītas ar naftas pētījumiem. Šis priekšlikums dod iespēju gūt apjomradītus finanšu, cilvēku un tehnisko resursu ietaupījumus. Es atzinīgi vērtēju komisāru atbildi, kas liecināja par to, ka viņi ir gatavi pārskatīt Eiropas Jūras aģentūras reglamentu, paplašinot aģentūras pilnvaras attiecībā uz iejaukšanos jūras piesārņojumu gadījumos. Es atkārtoti aicinu Eiropas Komisiju paplašināt Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras, tādējādi nodrošinot to, ka mūsu krasti tiek aizsargāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Laikā, kad viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, turklāt viņu skaits, manuprāt, turpina palielināties, es uzskatu, ka Eiropas jūrniecības politikas centrā ir jābūt klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Turklāt dabas katastrofu novēršana un cīņa ar to sekām ir jāuztur, rūpējoties par jūras un tai piegulošo zonu aizsardzību pret iespējamiem rūpniecības negadījumiem, kāda bija nesenā naftas katastrofa Meksikas līcī. Tādēļ es uzskatu, ka jūru sniegto iespēju pārvaldīšanā turpmāk jāņem vērā tādi aspekti kā videi draudzīga un ekonomiski ilgtspējīga pārvaldība.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ieskaitot septiņus attālākos reģionus, kas atrodas Indijas un Atlantijas okeānos, kā arī aizjūras teritorijas, Eiropas Savienībai ir lielākā jūrniecības telpa pasaulē. Turklāt ES ir vēl viena priekšrocība, proti, labi iedibinātā jūrniecības tradīcija, kuras īstenošanai jāizstrādā „zilās izaugsmes” stratēģija, kas ieviešama ciešā saistībā ar stratēģiju „ES 2020”. Šāda ekonomikas stratēģija var turpināt attīstīt dažādo jūrniecības nozaru iespējas. Patiesi, vietējās un reģionālās iestādes, piekrastes teritoriju kopienas u. c. var uzņemties nozīmīgu lomu šīs stratēģijas ieviešanā, un tām tas arī jādara.

Līdzīgi kā citas Eiropas politikas arī integrētā jūrniecības politika var palīdzēt nozīmīga mērķa sasniegšanā ― radīt konkurētspējīgu, sociālu un ilgtspējīgu Eiropas Savienību, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis, kā rezultātā jūrniecības nozare var kļūt vēl pievilcīgāka jauniešiem un citiem darba meklētājiem. Tajā pašā laikā Eiropai ir jāplāno pasākumi, kas garantē iespēju iejaukties, ja notikusi katastrofa, kā, piemēram, Meksikas līcī, un ir jāiesniedz saskaņota Eiropas rīcības stratēģija attiecībā uz katastrofu novēršanu un cīņu pret urbumu platformu un naftas tankkuģu izraisītām avārijām pasaules līmenī, jo īpaši pārrobežu piesārņojuma gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par integrēto jūrniecības politiku, jo uzskatu, ka ir jāatbalsta lielāka konsekvence starp dažādajām politikas nozarēm, nodrošinot iespēju no ekoloģiskā un ekonomiskā aspekta ilgtspējīgi un efektīvi izmantot jūras un jūrniecības nozares potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) „ES jūras robežas garums ir 320 000 km, un aptuveni viena trešdaļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, turklāt viņu skaits turpina palielināties. Eiropiešu saimnieciskā darbība jūrā un piekrastes reģionos veido 40 % no ES IKP, un visas prognozes liecina, ka šajā ziņā ir vēl lielas attīstības iespējas. Ar ūdens transportu nodrošina 40 % preču apmaiņas Eiropas iekšienē un 95 % Eiropas ārējā eksporta”.

Vienā frāzē referente ir apkopojusi to, cik svarīga Eiropai ir jūra. Kā portugālis es to labi zinu. Pārstāvēdams portugāļus ― tautu, kas vienmēr ir atgriezusies pie jūras, kur radusi arī labklājību un bagātību, ― es uzskatu, ka Eiropā ir jābūt tādai jūrniecības politikai, kas ļauj izmantot visas tās iespējas, ko nodrošina jūra ― ekonomikas un enerģijas avots, darba un bagātības radītāja, kā arī konkurētspējas un inovāciju virzītājspēks.

Esmu īpaši gandarīts runāt par problēmu, kas saistīta ar vides katastrofām jūrā, ― atceros gadījumu ar Prestige, kas notika pavisam tuvu Portugāles ziemeļu krastam, ― un nepieciešamību pēc stingrākiem noteikumiem šādu katastrofu novēršanai Eiropas jūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Jūra nodrošina nozīmīgus tirdzniecības ceļus, ir klimata regulators, kā arī pārtikas, enerģijas un resursu avots. 21. gadsimtā jūrai veidojas jauna identitāte, kā arī ģeostratēģiskā un ģeopolitiskā nozīme, kurai cilvēces vēsturē nav līdzvērtīgas; tagad vairāk kā jebkad tā centrā novieto Eiropu. Eiropai no savas centrālās pozīcijas ir jāgūst labums. Dalībvalstīm, piemēram, Portugālei ir jāizmanto priekšrocības, ko sniedz tās attiecības ar jūru un lielā ekskluzīvā ekonomikas zona; Portugāles gadījumā tā ir viena no lielākajām zonām pasaulē.

Piekrastes reģionos koncentrējas gandrīz 40 % Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, un tur dzīvo 40 % iedzīvotāju. Ir aprēķināts, ka 2004. gadā kopējie ienākumi no tieši jūras tūrisma Eiropā bija EUR 72 miljardi. Gandrīz 90 % Eiropas ārējās tirdzniecības un gandrīz 40 % iekšējās tirdzniecības tiek organizēta caur Eiropas ostām.

Tāpēc es atbalstu vērienīgu „zilās izaugsmes” stratēģiju. Šim nolūkam Komisijai vajadzētu izstrādāt visaptverošu starpnozaru stratēģiju ilgtspējīgai izaugsmei piekrastes reģionos un jūrniecības nozarēs līdz 2012. gadam, pamatojoties uz plašu izpēti par iespējām un politikas risinājumiem, kā arī uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojums sniedz vispārēju redzējumu par integrēto jūrniecības politiku, kas saistīts ar „ES mērķiem ārpolitikā”. Mēs šai pieejai nepiekrītam, kā arī nepiekrītam vairākiem citiem šā ziņojuma aspektiem, piemēram, tā uzstājībai izveidot „Eiropas Krasta apsardzes dienestu”, sekojot federālisma piekritēju nostājai, kurā netiek ņemta vērā dalībvalstu suverenitāte un pilnvaras attiecībā uz to teritoriālo ūdeņu un ekskluzīvās ekonomikas zonas pārvaldību.

Mēs noraidām priekšlikumu jūrniecības nozarē „ieviest uz tirgus pamatiem veidotus ekonomiskos instrumentus”, piemēram, emisiju tirdzniecības shēmas: šie mehānismi, pat vēl nepiemēroti jūrniecības nozarē, jau ir pierādījuši savu neefektivitāti to vides mērķu sasniegšanā, kam tie esot paredzēti.

Tomēr mēs atzinīgi vērtējam tādus ziņojumā iekļautos pozitīvos aspektus kā ierosinājumu starptautisko forumu programmā iekļaut jautājumu par „uzlabojumiem attiecībā uz darba apstākļiem jūrā, drošību un kuģu ekoloģiskajiem raksturlielumiem”, kas būtu iekļaujami arī starptautiskos nolīgumos; ierosinājumu īstenot „Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu jūrniecībā Kopienas tiesību aktos”; jautājumu par jūras transportu; mazo un mazāk noslogoto ostu saglabāšanu; „piekrastes kuģniecības tīkla” paplašināšanu, kā arī norādi uz to, cik svarīgi ir uzlabot saikni ar attālākajiem reģioniem.

Ziņojumā ierosināts 8. Pētniecības pamatprogrammā par vienu no prioritātēm noteikt ar jūru saistītās zinātnes nozares.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Kā Normandijas ostas pilsētas un sadarbības grupas „Jūras un piekrastes zonas” locekle esmu cieši sekojusi līdzi ziņojumam par integrēto jūrniecības politiku (IJP). Esmu vairākkārt uzsvērusi to, ka ir jānodrošina saskanīga dažādo jūras izmantošanas veidu līdzāspastāvēšana, proti, gan to veidu, kas uztur tradicionālās nodarbes (piemēram, zvejošanu, turklāt es lūdzu šo jautājumu kā simbolisku žestu iekļaut ziņojumā minēto jūrniecības aktivitāšu saraksta augšgalā), gan to, kas veicina jaunu aktivitāšu attīstību. Tādējādi es norādīju, ka īpaši vajadzētu atbalstīt atjaunojamās enerģijas nozari, tostarp saistībā ar jūras vēja enerģētiku, jo tā atbilst Eiropas mērķiem par energoapgādes nodrošināšanas dažādošanu, un saskaņā ar Komisijas veikto pētījumu laikā no mūsdienām līdz 2020. gadam Eiropā varētu radīt 410 000 jaunu darba vietu. Visbeidzot, kopā ar referenti es izdarīju grozījumus ziņojumā, lai informētu Komisiju par to, ka IJP ir jāfinansē. Patiesi, sākotnējā apmaiņa „Politikas uzdevumu un budžeta resursu pēc 2013. gada” komitejā, kuras locekle es esmu, liecināja par problēmām attiecībā uz ilgtermiņa finansējumu reģionālajai kohēzijas politikai, kuras ietvaros dažas programmas ir saistītas ar IJP.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Integrētā jūrniecības politika Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgs uzdevums. Lai pabeigtu šīs politikas izstrādi, ir jānodrošina saimniecisko darbību paplašināšana jūrā un piekrastes teritorijās, jāpievērš pastiprināta uzmanība nodarbinātībai un vides aizsardzības aspektam, kā arī pētniecības un inovāciju attīstībai jūrniecības nozarē. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo tas liecina par ievērojamu priekšrocību, proti, ziņojumā šie elementi uzsvērti, paredzot starpnozaru pieeju, nevis sadrumstalotu pieeju, kā varēja būt iepriekš.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Integrētā jūrniecības politika Eiropas Savienības ekonomikai ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tā var ievērojami uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju. Izveidojot tās struktūru, ir svarīgi tajā paredzēt ekonomikas attīstības stiprināšanu, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu šajā nozarē, kā arī vides aizsardzību. Vēl kādam nozīmīgam šīs stratēģijas elementam vajadzētu būt konsolidētai pieejai jautājumam par Eiropas valstu nozīmes stiprināšanu tādās jomās kā jūras ekonomikas izpēte un tehnoloģiju un jūras inženierzinību attīstība, kā arī jūras resursu pilnveide.

Tāpat mums vajadzētu atcerēties par to, ka ir jācenšas likvidēt tādus draudus kā pirātismu, nelegālo zveju un vides piesārņošanu. Tāpēc integrētajā jūrniecības politikā ne tikai jāparedz konsolidēt dažādās jūrniecības darbības un stratēģiskā jūras ekonomika, kā arī maksimāli izmantot jūras iespējas, bet arī jāvērš uzmanība uz darba apstākļu uzlabošanu jūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņā Eiropas Savienība atbalstīja un pieņēma jūrniecības paketi. Tajā bija ietvertas visas jūras ekonomikas pamatjomas. Transporta un tūrisma komiteja saprot, ka aptuveni 90 % Eiropas Savienības eksporta un importa notiek pa jūru. Ir svarīgi, ka ir tāda integrētā jūrniecības politika, kurā ir iekļauts transports, administrēšana, vides aizsardzība, jūras resursu apsaimniekošana, kā arī jūras tūrisms. Šie ir svarīgi iemesli, kas pamato šā ziņojuma atbalstīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Ar šo ziņojumu mēs paužam atbalstu integrētās jūrniecības politikas paketei, ko 2009. gadā ierosināja Eiropas Komisija, jo uzskatām, ka tā nodrošina vērienīgu starpnozaru stratēģiju ekonomikas attīstībai, augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanai un vides aizsardzībai piekrastes reģionos un jūrniecības nozarēs. Tāpēc mēs aicinām dalībvalstis paplašināt Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) pilnvaras, attiecinot tās uz drošības pārbaudēm un naftas ieguves regulēšanu jūrā Eiropā, ņemot vērā neseno dabas katastrofu Meksikas līča ūdeņos. Nolūkā izveidot kopēju informācijas apmaiņas vidi un integrēt dažādos valstu krasta apsardzes dienestus, mēs atbalstām tādu pieeju, kas attiecībā uz jautājumiem par kuģošanas uzraudzību ietver koordināciju un sadarbību ar trešām valstīm.

Turklāt Eiropas Parlaments paredz pastiprināt izpētes un izstrādes centienus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu; uzlabot jūrasbraucēju darba apstākļus (programma „Erasmus jūrniecības jomā”); un, visbeidzot, nodrošināt labāku saikni starp perifēriem piejūras reģioniem. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Eiropas jūru atlanta izstrādi un Jūrniecības foruma izveidi, un ierosinām nodibināt Eiropas jūras izpētes institūtu, tādējādi ekspluatācijai sagatavojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu (EMODNET).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ja vēlamies iespējami labāk izmantot neaptveramās bagātības, ko sniedz jūra, kā arī visu jūras ekonomisko potenciālu, ļoti svarīga ir integrēta jūrniecības politika. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ar jūru un piekrasti saistītās saimnieciskās darbības veido 40 % ES iekšzemes kopprodukta un saskaņā ar vairākiem pētījumiem šajā jomā joprojām ir neizmērojamas attīstības iespējas. Patiesībā 40 % tirdzniecības Eiropā un 95 % Eiropas ārējā eksporta tiek veikts pa jūru. Neraugoties uz šiem skaitļiem un vēl neizpētītajām milzīgajām iespējām, nav tādas integrētas Eiropas jūrniecības politikas, kas palīdzētu mums izbeigt atšķirīgi attiekties pret pašreizējiem politikas virzieniem jūras transporta, jūras ekonomikas, jauno tehnoloģiju, piekrastes reģionu, jūras enerģētikas, zivsaimniecības, uzraudzības un likumības un kārtības uzturēšanas jūrā, tūrisma, jūras vides aizsardzības un jūras pētniecības jomās. Šis rezolūcijas priekšlikums palīdzēs izmainīt pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Jūrniecības politikai ir jāietver ne tikai obligātie noteikumi par naftas meklēšanu, ieguvi un transportēšanu, bet arī dubultā apjomā jānosedz zaudējumi, kas radušies avāriju gadījumos. Ir nepieciešams arī izstrādāt papildus drošības noteikumus, operatīvās reaģēšanas noteikumus un pasākumus katastrofu novēršanai. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams izveidot fondu, kurā finansiāli būtu jāpiedalās visiem dalībniekiem, kas darbojas jūras vidē. Ja tiks ņemtas vērā visas nianses, varēs aizliegt bīstamas tehnoloģijas, kas izmanto naftas meklēšanai un ieguvei, tas arī stimulēs jaunu drošu un efektīvu tehnoloģiju izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ja ES ūdeņos noteiks atšķirīgas emisiju robežvērtības, tad tas būs pretrunā integrētajai jūrniecības politikai, kuras mērķis, kā tika izziņots, ir ņemt vērā visus aspektus. Šajā sakarā mēs nedrīkstam aizmirst zemūdens kodolizmēģinājumus. Turklāt attiecībā uz ekoloģiski jutīgiem reģioniem papildus zvejas kvotām, ne-zvejas teritorijām un noteikumiem attiecībā uz akvakultūru, būs svarīgi apsvērt risinājumus tādiem jautājumiem kā jutīgais piekrastes tūrisms, militārās mācības, kuģniecība, naftas un gāzes ieguve, smilts un grants smelšana, un būs jāpārdomā pasākumi vides katastrofu novēršanai, kā, piemēram, nesenā toksisko dubļu straume. Ja Eiropas krasta drošības iestādei tiktu piešķirta lielāka prioritāte nekā valstu krastu iestādēm vai jūras kara flotēm, tad tas būtu pretrunā valstu tiesībām uz suverenitāti, kā arī spēcinātu pastāvošo centralizācijas tendenci. Kopumā šī stratēģija nešķiet īpaši pārdomāta, tāpēc es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo uzskatu, ka integrēta jūrniecības politika ir nepieciešama, lai mēs varētu nodrošināt piemērotu vides aizsardzības līmeni. Viens no svarīgākajiem principiem ir dažādo politiku saskaņošana, kā arī vajadzība īstenot ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā minēto ekosistēmas pieeju. Īpaši piekrītu dokumentā norādītajiem instrumentiem uzraudzības un likumības un kārtības uzturēšanas jūrā, jūras vides aizsardzības un zinātniskās pētniecības saskaņošanai. Kā pārstāve no Lietuvas, Baltijas jūras reģiona valsts, es atzinīgi vērtēju to, ka šis dokuments vērš uzmanību uz plašākiem pētījumiem, kuru mērķis ir noteikt un novērtēt pašreizējo jūru stāvokli. Baltijas jūra ir viena no tām jūrām, kurai saimnieciskā darbība ir visvairāk kaitējusi, turklāt tā ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Kā liecināja naftas noplūde Meksikas līcī, jutīgas jūras ekosistēmas var sabojāt vienā mirklī. Tāpēc es īpaši atbalstu šajā ziņojumā minēto aicinājumu dalībvalstīm rīkoties aktīvāk, lai izplānotu plašu stratēģiju jūras vides aizsargāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) G. Meissner ziņojums ir sabalansēts teksts, kas ietver virkni nozīmīgu aspektu un lūgumu. Saimnieciskās darbības jūrā ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas ienākumu avotiem. Minēšu tikai dažus skaitļus: tās veido 40 % ES IKP un tajā pašā laikā nodrošina 40 % preču apmaiņas Eiropā un 95 % Eiropas ārējā eksporta. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta dažiem svarīgiem aspektiem: atbilstīgu jūrniecības pārvaldības struktūru izveidei valstu un reģionālajā līmenī; koordinētai un pārrobežu kontekstā veicamai jūras teritoriālajai plānošanai; kuģošanas uzraudzībai nolūkā aizsargāt dalībvalstis un ES; jūras vides aizsardzībai; ilgtspējīgas piekrastes un salu tūrisma stratēģijas izveidei; kā arī Eiropas kuģu būves nozares veicināšanai, kas jau patlaban ir vadošā nozare, un jūras transporta veicināšanai, lai sasniegtu izvirzīto vērienīgo mērķi par videi saudzīgu kuģošanu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es biju spiests balsot par šo ziņojumu. Mums pilnīgi noteikti jānodrošina tas, ka jūrniecības politikā iekļauto dažādo nozaru savstarpējā saziņa un integrācija ir veiksmīga vairāku iemeslu dēļ, proti, tādu, kas saistīti ar efektivitāti, konkurētspēju un jūras vides respektēšanu un aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. EP piekrīt Komisijai, ka mūsu „spēcīgās jūrniecības tradīcijas” ir viena no Eiropas priekšrocībām. Tāpēc tas aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt attīstīt dažādu jūrniecības nozaru sniegtās iespējas, šai nolūkā izstrādājot vērienīgu „zilās izaugsmes” stratēģiju. EP uzskata, ka integrētajai jūrniecības politikai (IJP) ir jāpalīdz veidot konkurētspējīga, sociāla un ilgtspējīga Eiropas Savienība. Šajā sakarā EP uzskata, ka, izstrādājot IJP, tajā ir saskaņotā veidā jāiekļauj pasākumi, kas nodrošinātu ekonomikas attīstību, augstu nodarbinātības līmeni ― ar apmācības pasākumiem un jauna projekta „Erasmus jūrniecības jomā” īstenošanu, jo īpaši veicinot nozares pievilcību jauniešu vidū, ― un vides aizsardzību. Tāpēc EP norāda, ka IJP ir jābūt saistītai ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un iniciatīvām. Papildus minētajam EP lūdz Komisijai iesniegt visaptverošu starpnozaru stratēģiju ilgtspējīgai izaugsmei piekrastes reģionos un jūrniecības nozarēs līdz 2013. gadam, pamatojoties gan uz plašu izpēti par iespējām un politikas risinājumiem, gan arī uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Lai gan, no vienas puses, jūrniecības politika Eiropas Savienībā neapšaubāmi ir jāintegrē, ņemot vērā to, ka ar jūrniecību saistītās saimnieciskās darbības veido 40 % ES IKP, no otras puses, šādas darbības ir jāregulē, ņemot vērā tirgus dalībniekus, kas nav no ES. Pārāk bieži noteikumi tādās nozares jomās kā zivsaimniecība, tūrisms, transports un vides aizsardzība tiek izstrādāti atsevišķi, neņemot vērā riskus, kas saistīti ar negodīgu konkurenci no trešo valstu puses. Piemēram, pārmērīgi stingru emisiju mērķu attiecināšana uz visiem Eiropas piekrastes reģioniem var kropļot konkurenci.

Parlaments ir debatējis un pieņēmis citus dokumentus par šiem jautājumiem, un tie neapšaubāmi būs integrēti jāsaskaņo. Viens no šādiem jautājumiem ir kuģošanas uzraudzība, kas ir ļoti svarīga, lai kontrolētu nelegālas darbības, kas bieži tiek veiktas pie Eiropas krastiem un aptver gan viltotu preču kontrabandu, gan aizliegtu vielu transportu un nelegālo zveju.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas Savienības saimnieciskā darbība jūrā un piekrastes reģionos patlaban veido 40 % Eiropas Savienības IKP, turklāt prognozes liecina, ka šajā ziņā ir vēl lielas attīstības iespējas. Tāpēc saimnieciskā darbība jūrā neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs aspekts un ir viena no Eiropas priekšrocībām. Es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt jūras ekonomikas attīstību.

Pašreizējie jūrniecības politikas virzieni Eiropas Savienībā tika izstrādāti atsevišķi tādās jomās kā jūras transports, jūras ekonomika, jaunās tehnoloģijas, piekrastes reģioni, jūras enerģētika, zivsaimniecība, uzraudzības un likumības un kārtības uzturēšana jūrā, tūrisms, jūras vides aizsardzība un jūras pētniecība. Bieži vien šīs atsevišķās darbības tiek veiktas pretrunā visai jūrniecības politikai, ietekmējot to negatīvi. Integrēta jūrniecības politika neapšaubāmi veicinās turpmāku ilgtspējīgu ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā. Pateicoties tam, cita starpā varēs nodrošināt labāku dažādo politikas jomu kohēziju, labāka regulējuma un starpnozaru instrumentu izveidi, kā arī jūras un jūrniecības nozares iespēju ekonomisku un ekoloģisku izmantošanu.

Turklāt, manuprāt, ir svarīgi veicināt šīs nozares pievilcību jauniešu vidū, šim nolūkam īstenojot apmācības un pasākumus, kas paredzēti jauniešu iedrošināšanai strādāt šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Salvatore Tatarella (PPE), rakstiski. (IT) Ziņojums par integrēto jūrniecības politiku skar nozīmīgu Eiropas ekonomikas nozari. Patiesībā saimnieciskās darbības jūrā ir svarīgs ES ienākumu avots gan saistībā ar IKP, gan preču tirdzniecību Eiropā un ārpus tās. Manuprāt, ir jāuzsver atsevišķi aspekti. Ziņojumā teikts, ka turpmāk šajā nozarē stratēģijas tiks pielāgotas katra jūras baseina īpatnībām, tomēr es uzskatu, ka ir jāņem vērā arī īpašie reģionālie apstākļi. Jaunajā jūrniecības politikā uzmanība tiks pievērsta arī drošu kuģu izstrādei, un tā radīs lielas iespējas arī Eiropas kuģu būves nākotnei. Mūsu jūrām arī turpmāk vajadzētu būt izaugsmes virzītājspēkam, tāpēc es uzskatu, ka, lai izstrādātu integrēto jūrniecības politiku, ir svarīgi nodrošināt labāku to noteikumu saskaņošanu, kas regulē dažādās jūrniecības nozares, un tajā pašā laikā ir svarīgi aizsargāt jūras vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Līdz šim politikas virzieni jūras transporta, jūras ekonomikas, jauno tehnoloģiju, piekrastes reģionu, jūras enerģētikas, zivsaimniecības, uzraudzības un likumības un kārtības uzturēšanas jūrā, tūrisma, jūras vides aizsardzības un jūras pētniecības jomās ir attīstījušies katrs par sevi. Fragmentāra pieeja atkārtoti noved pie nesaskanīgiem pasākumiem, konfliktiem un pretrunām. Tāpēc vēlams izstrādāt tādu integrētu pieeju, kurā ietverta, pirmkārt, pārvaldības struktūra ar visiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem un, otrkārt, visas nozares un starpnozaru instrumenti.

Runājot par saskaņotu plānošanu attiecībā uz darbībām, es atbalstu aicinājumu Komisijai izstrādāt jūras baseinu stratēģijas, kurās ņemtas vērā reģionālās specifiskās iezīmes un kuras tiek īstenotas šiem reģioniem par labu.

Tas būtu labs priekšlikums attālākajiem reģioniem, piemēram, Madeirai, jo tādējādi šis reģions varētu izmantot savas ar jūru saistītās darbības un izveidot sadarbību ar citu reģionu darbībām kopīgajā jūras baseinā. Patiesībā, pateicoties to teritoriālajiem ūdeņiem, attālākie reģioni ES nodrošina pasaulē lielāko ekskluzīvo ekonomikas zonu, nekavējoties pārvēršot jūrniecību un ar jūru saistītās darbības par ļoti nozīmīgu aspektu šajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es esmu gandarīts par šodienas balsojuma iznākumu. Par Eiropas Savienības prioritāti ir jāizvirza tiekšanās pēc ilgtspējīgas izmantošanas un integrētas pieejas okeānu, jūru un piekrastes teritoriju apsaimniekošanā. Esmu pārliecināts, ka integrētā jūrniecības politika atstās labvēlīgu ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam aizmirst par tādiem mērķiem kā politisko šķēršļu novēršana un sinerģijas izveidošana starp dažādajām darbībām, kas tieši ietekmē Eiropas jūrniecības telpu.

Manuprāt, Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa vairāku nozares pasākumu īstenošana, īpaši ņemot vērā nelabvēlīgās sociālās un ekonomikas sekas, kas bieži skar zvejniekus, kad tiek īstenoti pasākumi zivju krājumu papildināšanai vai ekosistēmu aizsargāšanai.

 
  
  

Ziņojums: Helmut Scholz (A7-0277/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, Brian Crowley un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es atbalstu ziņojumā minēto par to, ka Komisijai ir jāaptur sarunas ar Mercosur valstīm līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par jaunu mandātu, kurā būs ņemtas vērā visu dalībvalstu intereses. Īrijā lauksaimniecības industrija ir lielākā vietējā ražošanas nozare, un tā ir ārkārtīgi nozīmīga šīs valsts ekonomikas atveseļošanai. Šo atveseļošanos nedrīkst novērtēt par zemu. Tā kā lauksaimniecības nozare ir Eiropas ekonomikai svarīga, Eiropas Parlamentam ir nopietni jāiesaistās katra attiecīgā sarunu procesa posmā. Turklāt es atbalstu grozījumu šim ziņojumam par tādu pasākumu īstenošanu, ar kuru starpniecību tiktu nodrošināts tas, ka viss lauksaimniecības imports, kas tiek ievests ES, atbilst tiem pašiem ražošanas standartiem attiecībā uz Eiropas patērētāju aizsardzību, dzīvnieku labklājību, vides aizsardzību un sociālajiem standartiem, kam atbilst Eiropas produkti. Lauksaimnieki Īrijā gādā par to, lai viņu ražotie produkti un izmantotie ražošanas procesi atbilst visaugstākajai kvalitātei, tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pareizu konkurenci un Eiropas lauksaimniecības nozares ilgtspējīgumu, ir jābūt atbilstīgiem standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienība ir pastiprinājusi ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku, kļūstot par tās otro nozīmīgāko tirdzniecības partneri un nozīmīgāko partneri attiecībā uz Mercosur valstīm un Čīli. Eiropas un Latīņamerikas ekonomikas sfēru ciešākas integrācijas mērķis ir radīt tādu situāciju, kurā ieguvējas ir abas puses. Starp ES un Latīņamerikas valstīm ir jābūt ciešākai sadarbībai, lai atbilstoši Madrides deklarācijā noteiktajām saistībām kopīgiem spēkiem noslēgtu taisnīgu, mērķtiecīgu un visaptverošu PTO Dohas nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret sava kolēģa ziņojumu, neraugoties uz to, ka abi esam no vienas grupas un viņš šajā ziņojumā ir iekļāvis vairākus pozitīvus elementus. Diemžēl, iesniedzot grozījumus, Eiropas labējo spēkiem izdevās izmainīt šā ziņojuma autora iecerēto saturu un pausto principu. Es nevarēju balsot pozitīvi par šo ziņojumu, ja papildus visam citam tajā tiek pausta nožēla par „protekcionisma” pasākumiem, ko finanšu krīzes laikā veica Argentīna, un tāpēc netieši Komisija tiek lūgta piemērot sankcijas, aicinot to „regulāri kopā ar Latīņamerikas valstīm pievērsties jautājumam par piekļuvi tirgum”. Es nespēju neievērot „tirgus noteikumu” pārākumu un Eiropas iejaukšanos citu valstu iekšlietās, īpaši attiecībā uz tādiem pasākumiem, kas atbalsta kohēziju un pasargā šo valstu iedzīvotājus. ES un Latīņamerikas valstu tirdzniecības un attiecību pamatā ir jābūt vienlīdzībai, solidaritātei un cieņai pret vidi un darba ņēmēju tiesībām; te nedrīkst dominēt spēcīgāko valstu un uzņēmumu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības pamatā ir tādu vērtību sistēma, attiecībā pret kurām pēdējos gados Latīņamerika ir sasniegusi ievērojamu progresu. Šāds progress ir noteikti jāatalgo ar papildu ES tirdzniecības politikas stimuliem. Ja mēs vēl šeit pievienojam vēstures gaitā veidotās valodas un kultūras saiknes, mums rodas iespēja, ciktāl tas iespējams, veicināt šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību, neatkarīgi no tā, cik atšķirīga ir šo valstu situācija. Tāpat ir noderīgi abām pusēm saprast, kas ir tie svarīgie elementi, kuri veicina politisko attīstību šajās valstīs, un iejaukties, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu rīcību, kas var kaitēt šīm valstīm vai sev. Tirdzniecības attiecību stiprināšanu var vērtēt tikai atzinīgi, ar nosacījumu, ka attīstības politika tiek uzraudzīta, lai tā arī turpmāk veicinātu uzlabojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Neraugoties uz pēdējos gados panākto ekonomisko un sociālo attīstību — turklāt Brazīlija ir viens no iespaidīgākajiem piemēriem šajā sakarā — katrs trešais Latīņamerikas iedzīvotājs dzīvo nabadzībā. Lielākā mērā šis posts skar Latīņamerikas bērnus un jauniešus, jo vairāk nekā pusei trūkst pietiekamu materiālo resursu. Šī situācija, visticamāk, ietekmēs viņu izglītību un profesionālo izaugsmi, kā arī ilgtermiņā sabiedrību, kurā viņi dzīvo. Laikā, kad ES tirdzniecības politikai ir jāuzņemas nozīmīga loma Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, manuprāt, mums lielāka uzmanība jāpievērš Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu atbalstīšanai to cīņā pret nabadzību, palielinot pirktspēju un izveidojot ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Michel Dantin (PPE), rakstiski. (FR) Grozījums, ko es iesniedzu kopā ar A. Dess un 77 citiem Parlamenta deputātiem, pieprasa, lai lauksaimniecības imports pilnībā atbilstu Eiropas veselības, sociālajiem un patērētāju, vides un dzīvnieku aizsardzības standartiem. Galu galā tā ir neparasta situācija, ka Eiropas lauksaimniekiem tiek pieprasīta atbilstība pasaulē augstākajiem ražošanas standartiem, un tajā pašā laikā tiek palielināts to lauksaimniecības produktu daudzums, ko ieved Eiropā un kas neatbilst tiem pašiem standartiem.

Patērētājiem jāgūst labums no vienota aizsardzības līmeņa, neatkarīgi no tā, ko viņi pērk, savukārt lauksaimniekiem ir jāsaņem atalgojums par viņu milzīgajām pūlēm, nepakļaujot viņus de facto negodīgai konkurencei no trešo valstu puses. Lai vai kā, tā es izprotu līdzsvarotu pārtikas un lauksaimniecības politiku. Šī rezolūcija Komisijai un trešām valstīm nosūta nepārprotamu vēstījumu, tāpēc es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Parlamenta pieņemtais ziņojums par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām varētu būt labs precedents. Tirdzniecības nolīgumos ar Latīņameriku ir iekļauta ārkārtīgi jutīga sadaļa par lauksaimniecību. Tieši tāpēc Parlaments prasa „atļaut importēt Eiropas Savienībā lauksaimniecības preces tikai tad, ja tās ir ražotas, ievērojot Eiropas patērētāju aizsardzību, dzīvnieku labklājību un vides aizsardzības normas, kā arī obligātos sociālos standartus”. No šī brīža Komisija ir atbildīga par to, lai turpmākajās sarunās tiktu ņemta vērā šī Parlamenta politiskā prasība. Konkurences no Latīņamerikas kontinenta dēļ attiecībā uz atsevišķiem produktiem, īpaši banānu audzēšanas jomā, Parlaments šajās sarunās centās īpašu uzmanību pievērst nomaļākiem reģioniem. Tāpēc Parlaments lūdza, lai attālāko reģionu stratēģiskās un tradicionālās nozares tiktu aizsargātas un tām piešķirtu atbilstīgu kompensāciju saskaņā ar 2009. gadā noteiktajām ES saistībām, ko tā apņēmusies pildīt attiecībā pret šiem reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām, jo tām ir jābūt ES prioritātei. Pašreiz ES ir otrais nozīmīgākais Latīņamerikas tirdzniecības partneris un nozīmīgākais Mercosur valstu un Čīles partneris. Eiropas tirdzniecības politikai vajadzētu būt nozīmīgai Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā un starptautisko saistību izpildē attiecībā uz cilvēktiesībām, nodrošinātību ar pārtiku un vides ilgtspējīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums nosaka, ka ES tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības vispārējās ārējās darbības neatņemama sastāvdaļa. Sakarā ar pieaugošo Āzijas valstu līdzdalību Latīņamerikas un Karību jūras reģionu (LAC) ārējā tirdzniecībā un neraugoties uz to, ka ES joprojām ir Latīņamerikas otrais nozīmīgākais tirdzniecības partneris, pēdējos gados novērojama Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu (LAC) tirdzniecības samazināšanās. Lai gan ES un Meksikas un Čīles asociācijas nolīgumi ir būtiski veicinājuši tirdzniecības apjomu, salīdzinot Meksikas tirdzniecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Meksikas un Eiropas tirdzniecība joprojām ir pieticīga. Tāpēc es uzsveru to, ka abām pusēm ir jāizstrādā plašākas ar tirdzniecību saistītas saimnieciskās darbības. Patlaban ES uz LAC (vairāk nekā 85 %) importē rūpnieciskos ražojumus. Turpretī šī reģiona eksportu uz ES, kas ir vairāk nekā 40 %, veido pamatprodukti. Tāpēc ir jāmobilizē resursi un tehniskā palīdzība, lai varētu noteikt un finansēt programmas, kas vietējā un reģionālā līmenī nodrošina ražošanas iespējas, kā arī izslēgtām kopienām un vidējiem uzņēmumiem nodrošina ilgtspējīgu piekļuvi pasaules tirgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojuma pretrunu dēļ mēs par to nebalsojām. Lai gan šajā ziņojumā patiešām ir daži pozitīvi aspekti attiecībā uz jauno Latīņamerikas realitāti, vairāki ziņojuma punkti nav pieņemami.

Pozitīvie aspekti, kurus mēs varētu izcelt, ir, piemēram, apstiprinājums, ka visām valstīm ir tiesības izveidot vajadzīgos mehānismus, lai aizstāvētu savu nodrošinātību ar pārtiku un nodrošinātu mazo un vidējo pārtikas ražotāju izdzīvošanu un attīstību.

Tomēr citviet ir teikts tieši pretējais, piemēram, „pauž nožēlu par protekcionisma pasākumiem, ko finanšu krīzes laikā veica dažas Latīņamerikas valstis, jo īpaši Argentīna; mudina Komisiju regulāri kopā ar Latīņamerikas valstīm pievērsties jautājumam par piekļuvi tirgum”; vai arī kad tiek paustas „nopietnas bažas par ierobežojošajiem pasākumiem, ko nesen pieņēma Argentīnas iestādes attiecībā uz pārtiku, kuru ieved no trešām valstīm, ieskaitot Eiropas Savienību”.

Tikpat nepieņemams ir atbalsts starptautiskās tirdzniecības liberalizācijai, kas izriet no dažiem ziņojumā minētajiem priekšlikumiem, lai gan turpmāk dokumentā ir pausta arī cita, atšķirīga nostāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas Savienība ar Latīņamerikas valstīm uztur labas ekonomiskās attiecības ne tikai PTO līmenī, bet arī divpusējā un daudzpusējā līmenī. Šīs tirdzniecības un ekonomiskās attiecības jāturpina attīstīt, ņemot vērā ES jutīgās ekonomikas nozares. Tāpēc es viennozīmīgi atbalstu iesniegto 30. punkta grozījumu, kas prasa „atļaut importēt Eiropas Savienībā lauksaimniecības preces tikai tad, ja tās ir ražotas, ievērojot Eiropas patērētāju aizsardzību, dzīvnieku labklājību un vides aizsardzības normas, kā arī obligātos sociālos standartus”. Eiropas iedzīvotājiem ir jāievēro augsti ražošanas standarti, tāpēc negodīgas konkurences rezultātā viņi nedrīkst nonākt neizdevīgā pozīcijā. Lai varētu garantēt izmaksu segšanu, ir jābūt nodrošinājumam attiecībā uz plānošanu un ienākumiem. Šie jautājumi jāņem vērā arī saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Izņemot 32. punkta grozījumu, par kuru Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa ir lūgusi atsevišķu balsojumu, un turklāt mēs balsosim pret šo grozījumu, kopumā ziņojumu var apstiprināt, jo tajā sniegts noderīgs pārskats par situāciju mūsu attiecībās ar Latīņameriku. Eiropas Savienības un Latīņamerikas augstākā līmeņa tikšanās, kas 18. maijā notika Madridē, deva spēcīgu stimulu abu pušu attiecību attīstībai — šīs attiecības ar katru gadu kļuva ciešākas. Neviena no abām pusēm nevar atteikties no tirdzniecības attiecībām ar otru pusi, lai arī, protams, šīm attiecībām ir jādod konkrēti rezultāti un jāveicina iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. − Neraugoties uz to, ka es piekrītu daudziem šā ziņojuma elementiem, galīgajā balsojumā es tomēr balsoju pret to. Ziņojumā pausts skaidrs atbalsts tirdzniecības sarunu atsākšanai ar Mercosur valstīm. Lai gan es atbalstu aicinājumu nodrošināt to, ka trešo valstu imports ir ražots atbilstoši ES standartiem, ES un Mercosur valstu asociācijas nolīgums negatīvi ietekmēs Eiropas lauksaimniecību, īpaši lopkopības nozari. Komisijai neizdevās novērtēt nolīguma ietekmi uz ES lauksaimniecību, jo tā sarunas ar šo tirdzniecības bloku atsāka šogad.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā ES ir galvenais ieguldītājs Latīņamerikā un otrais lielākais Latīņamerikas tirdzniecības partneris, kā arī ES nodrošina lielāko palīdzību attīstības jomā, mēs uzskatām, ka ar šo informāciju pietiek, lai izstrādātu skaidru un labi definētu stratēģiju attiecībā uz ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām. Mēs atbalstām nepārprotamu pamatnostādņu noteikšanu attiecībā uz labāko sadarbības veidu politiskās stabilitātes veicināšanai, cīņai ar klimata pārmaiņām, migrācijas plūsmas pārvaldīšanai un dabas katastrofu novēršanai. Ļoti sekmīgi Latīņamerikai nepieciešamo palīdzību var sniegt, pastiprinot šo divu bloku tirdzniecības attiecības, kas pēc pabeigšanas būs lielākais bloks pasaulē. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka atsevišķu lauksaimniecības produktu imports var ietekmēt Eiropas attālākos reģionus, īpaši banānu imports var ietekmēt Madeiru Portugālē. Mums vajadzēs rast līdzsvarotu nolīguma risinājumu, kas dotu iespēju Latīņamerikas valstīm attīstīties, vienlaikus neradot zaudējumus dažādām dažu dalībvalstu nozarēm, galvenokārt lauksaimniecības nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Dažu pēdējo gadu laikā Latīņamerika ir kļuvusi par jaunu tirgus ekonomikas reģionu. Tirdzniecības nolīgumi ar Dienvidamerikas valstīm liecina par pozitīvu attīstību. Eiropas Savienība ir jau paveikusi ļoti nozīmīgu darbu attīstībā, tagad tai jāturpina savas pozīcijas nostiprināšana kā šī reģiona otram nozīmīgākajam tirdzniecības partnerim, gluži tāpat, kā jau tagad to dara Krievija. Tomēr ES vajadzētu rūpīgi pārdomāt arī to, ar kurām valstīm tā tirgojas, jo daudzās Dienvidamerikas valstīs darba ņēmēju ekspluatācija joprojām ir norma. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā pārāk maz uzmanības veltīts dažkārt ļoti sliktajiem darba apstākļiem Latīņamerikā, un ziņojumā sniegts pārāk maz priekšlikumu šo apstākļu uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Referents atbalsta tirdzniecības tirgu pilnīgu atvēršanu starp ES un Latīņameriku. Turklāt šajā ziņojumā nav attiecīgi atrisinātas ar ES un Mercosur valstu asociācijas nolīgumu saistītās problēmas. Tāpēc es balsoju pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijai ir jāpavēsta, ka Parlaments ir apņēmies izveidot vēl ciešākas saiknes ar Latīņameriku. Vairāku vēsturisku, sociālu un ekonomisku iemeslu dēļ Dienvidamerikai un Eiropai ir daudz kopīga. Mūsu tirdzniecības attiecības vienmēr bijušas lieliskas, tomēr tās ir jāstiprina un jāatbalsta, tostarp ņemot vērā abu kontinentu jaunās prasības. Patiesībā mēs nedrīkstam aizmirst to, cik nozīmīgas ir dažas tādas valstis, kas agrāk, iespējams, uzskatītas par jaunattīstības valstīm, bet tagad kļuvušas par patiesām pasaules mēroga tautsaimniecībām. Ņemot vērā visus šos aspektus, es uzskatu, ka Eiropai arī turpmāk ir jābūt visu šā reģiona valstu priviliģētam tirdzniecības partnerim, ir jābūt pavadonim un atskaites punktam.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju par H. Scholz ziņojumu, jo, pateicoties būtiskām demokrātiskām reformām, īpaši šajā reģionā, un uzlabojumiem cilvēktiesību aizsardzībā, Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu tirdzniecības attiecībām tiek nodrošināts lielāks atbalsts. Tomēr mums jānodrošina tas, ka nākotnē šo divu reģionu tirdzniecības attiecības nekavē progresu un ka ES importētie produkti atbilst Eiropas standartiem attiecībā uz kvalitāti, patērētāju drošību un vides aizsardzību. Tāpat es uzskatu, ka Komisijai vajadzētu izrādīt lielāku interesi, kad tā īsteno vai paplašina tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, kas turpina pārkāpt cilvēku pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām, jo uzskatu, ka brīvais tirgus stimulē pasaules ekonomiku un var būt nozīmīgs faktors Latīņamerikas valstu attīstībā. Tomēr, manuprāt, ir jāpārvērtē mandāts, ko Eiropas Komisija saņēma sarunu procesa veikšanai, jo tas ir novecojis un vairs neatbilst pašreizējiem apstākļiem, kādos tiks risinātas sarunas. Veicot pārvērtējumu, noteikti būs iespēja uzstāt uz to, ka pirms līguma noslēgšanas ir jāveic pētījums par ietekmi uz ražošanu Eiropā un īpaši uz lauksaimniecību. Tāpat ir jāieņem stingra nostāja, aizliedzot turpmāk izmantot lauksaimniecības produktus kā „darījumu valūtu” komerciālām priekšrocībām citos līmeņos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Galīgajā balsojumā mēs bijām pret šo tekstu tāpēc, ka, meklējot kompromisu un ar pretsvaru apturot vēl dīvaināku spāņu formulējumu, pazuda daudz konkrētākie priekšlikumi Latīņamerikas glābšanai no spekulatīviem uzbrukumiem un klimata pārmaiņu fenomena, agresīvas eksporta virzības apkarošanai, vides dempinga novēršanai un finanšu pakalpojumu liberalizācijas nodrošināšanai. Aicinājums aizmirst neveiksmīgo PTO Dohas Attīstības programmu (DAP) un turpmāko darbu tirdzniecības regulēšanas jomā vērst uz jaunajām problēmām tika pavērsts pretēji un pārvērsts tūkstoš reižu atkārtotā aicinājumā kopīgiem spēkiem noslēgt taisnīgu, mērķtiecīgu un visaptverošu DAP.

Zuda arī pārtikas suverenitātes jēdziens. Tā vietā, lai lāpstu nosauktu par „lāpstu”, ziņojumā vienīgi „uzsvērta … nozīmība”, noraidot jebkādus konkrētus skaitļus, kritērijus un termiņus. Tādējādi salīdzinājumā ar pašreizējiem dokumentiem šim ziņojumam trūkst pievienotās vērtības. Konkrētu prasību ziņā šis dokuments atpaliek.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām šo ziņojumu, jo tajā uzsvērta attiecību stiprināšana starp ES un Latīņamerikas valstīm, kā arī Karību jūras reģiona valstīm. Eiropas Savienības īpašais uzdevums ir starptautiskā mērogā būt tirgus dalībniekam ekonomikā un tirdzniecībā, konkurencē pārspējot savus partnerus Amerikas Savienotās Valstis un Ķīnu, kuras ieņem stingras pozīcijās Latīņamerikas tirgū.

Tikai nedaudz sektoru gūst labumu no šīm tirdzniecības attiecībām. Astoņdesmit piecus procentus importa Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs (LAC) veido rūpnieciskie ražojumi, savukārt 40 % eksporta uz ES veido preces. No vidējā līdz ilgtermiņam tirdzniecības attiecības ir jāpastiprina atbilstoši skaidriem un pārredzamiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Visupirms Eiropas Savienība aizstāv cilvēktiesību ievērošanu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība jautājumam par cilvēktiesību ievērošanu Kolumbijā, pirms liberalizējam tirdzniecību ar šo valsti. Tomēr, runājot par pārtikas produktu importu no Latīņamerikas, mums ir jānodrošina tas, ka šajās valstīs ievēro tos pašus kvalitātes un dzīvnieku aizsardzības standartus, ko ievēro arī mūsu ražotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas kopējā tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības vispārējās ārējās darbības neatņemama un nozīmīga sastāvdaļa. Tai var būt ļoti pozitīva nozīme to mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar bagātības radīšanu, un ekonomisko un politisko attiecību veidošanā starp Eiropas un Latīņamerikas tautām un valstīm. Man nav šaubu, ka ekonomikas sfēru ciešāka integrācija varētu radīt tādu situāciju, kurā ieguvējas ir abas puses, īpaši attiecībā uz vairāk un labāku darbavietu radīšanu. Tomēr es zinu, kā Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu divpusējais tirdzniecības nolīgums varētu ietekmēt attālāko reģionu ekonomiku.

Es esmu no Madeiras reģiona, un tur sekas ir īpaši redzamas saistībā ar banānu audzēšanu. Tāpēc es uzskatu, ka šī produktīvā nozare, kā arī citas attālāko reģionu stratēģiskās un tradicionālās nozares būtu jāsaglabā.

Tāpēc, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības saistībām, kuras tā apņēmusies pildīt attiecībā pret attālākajiem reģioniem, tiem ir jāsaņem atbilstīga kompensācija, īpašu uzmanību pievēršot to mazāk aizsargātajām tautsaimniecības nozarēm. Ziņojumā iekļauti nosacījumi šādu aizsardzības pasākumu īstenošanai šiem reģioniem, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Lai Dievs jūs svētī, bērni! Ar šo svētību es pārtraucu sēdi.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika