Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris - Strasbūra

11.3. Ziemeļkaukāzs, jo īpaši Oleg Orlov lieta

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Ziemeļkaukāzu, jo īpaši par Oleg Orlov lietu⁽¹⁾.

  Heidi Hautala, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu teikt, ka šī rezolūcija par situāciju Ziemeļkaukāzā un jo īpaši par Oleg Orlov lietu ir viena no vislielākās uzslavas vērtajām rezolūcijām, ko Parlaments jebkad ir pieņēmis.

Ziemeļkaukāzā notiekošā traģēdija pēdējos gados ir tikai padziļinājusies saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kas joprojām ietekmē Čečenijas, Osetijas, Dagestānas, Ziemeļosetijas un Kabardijas-Balkārijas kopienu ikdienas dzīvi.

Vardarbība ne tuvu nav beigusies. Tikai pagājušajā otrdienā vien tika nogalināti seši cilvēki uzbrukumā Čečenijas parlamenta ēkai Groznijā. Vismaz 17 cilvēki, pārsvarā civiliedzīvotāji, tika ievainoti Ziemeļosetijas galvaspilsētā Vladikaukāzā bombardēšanas laikā 9. septembrī.

Vēl arvien nav izskaidrojuma pagātnes traģēdijām. Beslanas upuru ģimenes joprojām nezina, kas tieši notika ar viņu bērniem un mīļajiem cilvēkiem, kā viņi gāja bojā un kur viņi ir apglabāti.

Gan ļaunais vardarbību un nesodāmību apburtais loks, gan nespēja risināt situāciju, kas ir novedusi pie vardarbības izplešanās aiz Ziemeļkaukāza republiku robežām, ir novedis šo kopienu cilvēkus līdz izmisumam un sastingumam.

Ja maskavieši ir sajutuši, kāda ir terorisma trauma, tad čečenu bēgļi Eiropā baidās no vajāšanām un pat slepkavībām. Cilvēki pazūd pat galvaspilsētā Maskavā vai Sanktpēterburgā, kā tas notika pagājušajā gadā.

Pienāk brīdis, kad tas viss ir jāizbeidz. Šis brīdis varētu būt notikumi saistībā ar 2009. gada Saharova balvas ieguvējam Orlov kungam izvirzīto kriminālapsūdzību, lai Eiropa beidzot pateiktu: „Vienreiz pietiek.”

ES tagad būtu jācenšas sadarboties ar Eiropas Padomi saistībā ar lielisko Dick Marty ziņojumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos Ziemeļkaukāzā.

  Marietje Schaake, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta priekšsēdētājs J. Buzek šodien paziņoja Saharova balvas ieguvēja vārdu. Šī balva iemieso ideju par domas brīvību — brīvību, kas ir Eiropai svarīga — un tiesībām, ko mēs mūsu pilsoņu vārdā atbalstām visā pasaulē.

Atsaucoties uz Nobela miera prēmijas piešķiršanu, Parlamenta priekšsēdētājs J. Buzek stingri aicināja Ķīnu atbrīvot Liu Xiao Bo un teica: „Brīvība nav drauds, bet brīvībai var būt daudz draudu”. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas aizstāv cilvēktiesības Ziemeļkaukāzā.

Pagājušā gada Eiropas Parlamenta Saharova balvas ieguvēji Oleg Orlov, Sergei Kovalev un Lyudmila Alexeyeva no organizācijas „Memoriāls” nevarēja ierasties Parlamentā, lai personīgi saņemtu šo balvu, jo ir apdraudēta viņu brīvība. Eiropas Savienība iegulda ļoti lielu darbu ES un Krievijas attiecību sakārtošanā, turklāt ES un Krievija ir saistītas arī kā dalībnieces Eiropas Padomē un EDSO.

Būdama šo organizāciju dalībniece, Krievija ir apņēmusies aizsargāt un veicināt cilvēktiesības un tiesiskumu, bet patiesībā tā vēl ir tālu, lai īstenotu šo apņemšanos. Valstī valda žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu iebiedēšana, sistemātiska cilvēktiesību aktīvistu pazušana un vārda brīvības apspiešana arī internetā. Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīšanu gaida 20 000 no Krievijas Federācijas saņemtu lietu, kas ir iesniegtas tiesiskuma principa neievērošanas dēļ.

Krievijai ir tiesības cīnīties pret terorismu Ziemeļkaukāzā, bet, ja tiesiskums tur nepastāv, tad šī cīņa atstāj negatīvas sekas uz stabilitāti. Krievijai patiesi nav attaisnojuma tam, ka tā nepilda savas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām.

Mēs gaidām organizācijas „Memoriāls” pārstāvjus un raudzīsimies, lai viņi varētu brīvi ierasties Parlamentā un tādā veidā simboliski parādīt, ka visi Ziemeļkaukāza pilsoņi bauda brīvības un tiesības.

  Mitro Repo, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti nobažījies par aizvien pieaugošo baiļu atmosfēru, kas apņem cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā. Mums ir jāatbalsta Oleg Orlov, kam mēs piešķīrām Saharova balvu pagājušajā gadā. Viņa vienīgais noziegums bija tas, ka viņš runāja par cilvēktiesībām Krievijā.

Arī ES tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet tas, kas ir noticis Krievijā, ir kaut kas pavisam cits. Mums ir jācīnās pret visa veida terorismu un radikālo ekstrēmismu, lietojot visus mums pieejamos likumīgos, kā arī pilsoniskās sabiedrības piedāvātos līdzekļus. Ziemeļkaukāzā vairs nav nekādas vajadzības piemērot apspiešanu. Tās vietā ir vajadzīgs dialogs. Tur vairs nedrīkst notikt noziegumi. To vietā ir jāievēro likums un cilvēktiesības.

Taisnīgums vienmēr tiek nodrošināts, gan ievērojot objektivitāti, gan subjektivitāti. Ziemeļkaukāza gadījumā tas nozīmē to, ka kriminālnoziedznieki ir jātiesā, bet noziegumu upuru vajadzības ir jāņem vērā. Pieņemot šo paziņojumu, mēs skaidri un konsekventi parādām atbalstu O. Orlov un tāpat arī visiem pārējiem, kas cīnās cilvēktiesību vārdā. Šis gadījums mums ir jāņem vērā, diskutējot par jaunajām attiecībām starp ES un Krieviju. Ja Krievija grib, lai Eiropa to ņemtu vērā, tai ir jāievēro cilvēktiesības un jāpieņem eiropiešu ētoss, jo Eiropa nostājas cilvēku pusē, nevis pret tiem.

  Ryszard Czarnecki, autors. – (PL) Komunistu laikos, kad kustība „Solidaritāte” Polijā cīnījās par cilvēktiesībām un demokrātiju, bija plaši izplatīts lozungs „Bez Solidaritātes nav brīvības!” Šodien saistībā ar to, kas notiek Ziemeļkaukāzā, lai gan ne tikai tur, bet arī daudzās citās Krievijas daļās, var teikt, ka bez tiesiskuma nevar būt stabilitātes.

Ir ļoti svarīgi runāt par šīm divām parādībām kopā. Mēs nevaram runāt par ekonomiskajām un politiskajām attiecībām ar Krieviju, ja ignorējam jautājumu par cilvēktiesībām šajā valstī. Faktiski šie jautājumi nav divi atsevišķi temati, bet ir saistīti kā savienotie trauki. Elementāra godprātība prasa, lai mēs runātu ne tikai par attiecību uzlabošanu ar Krieviju — šo lielo valsti —, bet arī prasītu, lai tā ievēro cilvēktiesības, tajā skaitā tā cilvēka cilvēktiesības, kam ir piešķirta Saharova balva. Tas, ka Krievija neievēro Saharova balvas saņēmēja cilvēktiesības, ir ievērojama pļauka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības sejā.

  Marie-Christine Vergiat, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izmantot šo runu, lai lūgtu visiem padomāt, ar kādu mērķi tiek piešķirta Saharova balva.

Es gribētu sākt runu ar pateicību saviem kolēģiem un jo īpaši Hautala kundzei par to, ka viņa atsaucās uz manu lūgumu saistībā ar Orlov kunga situāciju. Orlov kungs patiesi ir viens no trim cilvēkiem, kas ir atbildīgi par organizāciju „Memoriāls” — asociāciju, kurai mēs piešķīrām Saharova balvu pagājušajā gadā.

Piešķirot šo balvu, mēs apbalvojām to cilvēku pūles, kas joprojām uzdrošinās atmaskot situāciju Čečenijā. Simboliski bija tas, ka balva tika piešķirta dažus mēnešus pēc Natalia Estemirova noslepkavošanas. Tā bija slepkavība, ko Orlov kungs asi nosodīja. Mēs zinājām, ka Čečenijas prezidents ir iesūdzējis tiesā Orlov kungu aiz naida par to, ka Orlov kungs apsūdzēja viņu. Orlov kungs un organizācija „Memoriāls” 2010. gada janvārī tika atzīti par vainīgiem, bet mēs neteicām ne vārda. Orlov kungu 6. jūlijā vēlreiz iesūdzēja, un tagad viņam ir piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.

Kad mēs piešķiram Saharova balvu, mēs gribam, lai cilvēki uzzina par tiem vīriešiem un sievietēm, kas cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām, un, piešķirot viņiem šo balvu, mēs viņus ņemam savā aizsardzībā.

Tomēr sakiet, ko mēs esam paveikuši Orlov kunga un visu to cilvēku labā, kas aizstāv cilvēktiesības Krievijā un Čečenijā? Kādā veidā mēs esam izvērsuši ES dialogu, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu vismaz Ziemeļkaukāzā? Kā mēs, neko nesakot, varam paciest to, ka ir pagājis jau vairāk nekā gads pēc Estemirova kundzes slepkavības, bet vēl nav sācies nekāds tiesas process? Kā mēs varam paciest to, ka tiesas nekādi nereaģē uz cilvēktiesību aizsardzības aktīvistu nolaupīšanu, viņu aizskaršanu vai pazušanu?

Man gandrīz gribas vaicāt, kāda gan ir jēga mūsu darbam, ja mēs dienu no dienas savās sesijās atmaskojam daudzus cilvēktiesību pārkāpumus, bet tas neattur Komisiju no iesaistīšanās tās šķietami konstruktīvajos dialogos, pēc kuriem mums tiek stāstīts, ka progress ir panākts, bet tikai ne cilvēktiesību un taisnīguma jomā? Kad mēs pārstāsim upurēt šīs pamatvērtības, lai tikai apmierinātu dažu dalībvalstu ekonomiskās un politiskās intereses? Dāmas un kungi! Mēs varētu būt uzticības cienīgāki, ja mūsu sēdes netiktu atliktas uz vēlu ceturtdienas pēcpusdienu un ja šeit atrastos mazliet vairāk deputātu, kas klausās debates.

  Bernd Posselt, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ziemeļkaukāzs ir cara īstenotās koloniālpolitikas un staļiniskā režīma īstenotā genocīda upuris. Tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma tas diemžēl tika iesaistīts divos brutālos karos, kas noveda pie genocīda pret tādām mazām etniskām grupām kā čečeni. Tagad Ziemeļkaukāzs vēl joprojām ir reģions, kurā tādi mazi un ļauni satelītrežīmi kā Kadyrov kunga režīms, izdara drausmīgus cilvēktiesību pārkāpumus. Mēs nosodām jebkāda veida visu pušu izdarītos terorisma aktus, bet šim režīmam nav nekā kopīga ne ar demokrātiju, ne tiesiskumu.

Lai risinātu šo situāciju, mums ir vajadzīga trejāda pieeja, kurā cieši sadarbojas Eiropas Padome kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Eiropas Parlaments kā Eiropas Savienības dzinējspēks un reģiona cilvēktiesību organizācijas, kuras mēģina reģionu aizsargāt no Krievijas varas. Cilvēktiesību organizācijai „Memoriāls” šajā sadarbībā ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ mēs aicinām, lai Oleg Orlov ne tikai nekavējoties liktu mierā, bet sniegtu viņam arī atbalstu viņa uzteicamajā darbā cilvēktiesību aizstāvēšanā. Mēs esam pateicīgi viņam un viņa cīņu biedriem, Ziemeļkaukāza tautai un arī mūsu noslepkavotajai draudzenei un biedrei Natalia Estemirova, kuru daudzi no mums pazina personīgi un kuras slepkavība beidzot ir jāatrisina. Mūsu pienākums pret viņu ir nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma principu īstenošanu Ziemeļkaukāzā.

  Jarosław Leszek Wałęsa, PPE grupas vārdā. – (PL) Pirms kāda laika Oleg Orlov teica, ka vislielākā Ziemeļkaukāza problēma ir tā, ka pie varas esošie cilvēki atsakās runāt par vissvarīgāko jautājumu, proti, par cilvēktiesībām. Cilvēktiesību pārkāpumi destabilizē stāvokli Ziemeļkaukāzā, paildzina konfliktu, samazina iespējas meklēt tam risinājumu un būtībā rada atbalstu pagrīdes teroristu darbībām.

Tādas cilvēktiesību organizācijas kā „Memoriāls” ir jāatbalsta, jo to darbs ir svarīgs stabilas un brīvas sabiedrības radīšanai, kā arī patiesas un ilgstošas stabilitātes veidošanai. Tādēļ ir jāatbalsta šīs organizācijas, ir jānosoda Ziemeļkaukāzā veiktās kaunpilnās darbības, ir skaļā balsī jārunā par aizvien vairāk pazudušajiem cilvēkiem un ir jāpiemin pārvietoto cilvēku ciešanas.

  Alexander Mirsky S&D grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi atbalstu rezolūcijas daļu, kurā runāts par nepieciešamību ievērot cilvēktiesības Ziemeļkaukāzā. Es ļoti labi zinu situāciju Kaukāzā tāpēc, ka es biju tur ne vienu reizi vien. Tajā pašā laikā gribu atzīmēt, ka nosaukums „cilvēktiesību aizstāvis” nedod tiesības Orlov kungam apsūdzēt Čečenijas Republikas prezidentu slepkavībā. Ja Orlov kungs domā, ka Saharova balva ir mandāts neapdomātiem apgalvojumiem, viņš kļūdās. Eiropas Parlamentam nav jāstrādā par Orlov kunga advokātu. Lai Orlov kungs pierāda savu taisnību tiesā. Ja ne Krievijas tiesā, tad Eiropas tiesā. Mums nav tiesību šajā strīdā atbalstīt kādu no pusēm. Mums jādod iespēja tiesām darīt savu darbu. Bet Orlov kungam es gribu dot padomu — domājiet, pirms runājat! Apmelojums — tas ir noziegums. Paldies jums.

  Adam Bielan, ECR grupas vārdā. – (PL) Ir dīvaini, ka dienā, kad mēs esam paziņojuši par savu lēmumu piešķirt 2010. gada Saharova balvu, mums ir jārunā par pagājušā gada balvas saņēmēju vajāšanu. Kā jūs zināt, Oleg Orlov kopā ar citiem organizācijas „Memoriāls” locekļiem pagājušajā gadā tika piešķirta balva par viņa bezkompromisa un drosmīgo cīņu, lai pateiktu patiesību par Krievijas noziegumiem Čečenijas Republikā.

Šodien mēs runājam par nepārtrauktu Oleg Orlov vajāšanu, jo viņš ir drosmīgi pieprasījis sniegt paskaidrojumus par organizācijas „Memoriāls” vadītājas Čečenijā Natalia Estemirova nāves apstākļiem. Ir jāatceras, ka „prezidenta” Ramzan Kadyrov vēršanās pret Orlov kungu nebūtu iespējama bez Kremļa atbalsta. Tādēļ es aicinu visas Eiropas Savienības iestādes, tajā skaitā Komisiju un Padomi, izdarīt spiedienu uz prezidentu D Medevedev, lai šāda veida vajāšanas Čečenijā tiktu izbeigtas.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Vardarbība un terorisms ir gandrīz vai ikdienišķa parādība Ziemeļkaukāza republikās. Pagājušajā nedēļā veiktais uzbrukums Čečenijas parlamentā skaidri parāda, ka islāmistu veiktās nekārtības pakļauj briesmām visa reģiona stabilitāti. Piecpadsmit gadus pēc Čečenijas kara sākuma reģionā vēl aizvien ir 80 000 pārvietotu personu. Arī cilvēktiesību aktīvistu situācija ir satraucoša, jo ik pa brīdim tiek ziņots par neskaitāmām cilvēku pazušanām un notiesāšanām. Oleg Orlov lieta ir viens no daudziem tiesas procesiem, kas ir ierosināts bez jebkāda ticama un likumīga pamata. Viņam varētu piespriest trīs gadus cietumā par to, ka viņš ir apsūdzējis Čečenijas prezidentu saistībā ar Natalia Estemirova slepkavību 2009. gadā.

Es gribētu pieminēt, ka pēc šīs sievietes nāves iesāktā izmeklēšana uz priekšu nevirzās. Tādēļ es uzskatu, ka Krievijas federālajām iestādēm ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgu izmeklēšanas vadību šajā lietā un arī tajos gadījumos, kad ir iesaistīti organizācijas „Memoriāls” locekļi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Vislabāk zināmais un visnežēlīgākais konflikts Ziemeļkaukāza reģionā sākās ar Pirmo Čečenijas karu. Tas joprojām turpinās, lai gan tagad tas ir izplatījies jo īpaši Dagestānā un Ingušijā. Pat tad, ja mēs nepieņemam nostāju jautājumā par to, vai un cik lielā mērā šis ir atbrīvošanas karš, karš pret terorismu vai kāds cits karš, mēs nevaram noliegt faktu, ka šajā reģionā ir gandrīz 100 000 iekšzemes bēgļu un ļoti bēdīga situācija cilvēktiesību jomā.

Tie cilvēktiesību aktīvisti, kurus mēs apbalvojām ar Saharova balvu pagājušajā gadā, ir spēks, ar ko ir jārēķinās organizācijā „Memoriāls”, kam ir svarīga nozīme Ziemeļkaukāzā. Kad pagājušā gada decembrī Oleg Orlov saņēma balvu, viņš atbildēja uz jautājumu par sava darba bīstamību un teica, ka lielākā problēma ir tā, ka draudi nāk no valsts pārstāvjiem. Maz ir to cilvēku, kas šaubītos par viņa vārdiem.

Anna Politkovskaya bija īpaši pazīstama kā cilvēks, kas atklāti runāja par cilvēktiesībām Čečenijā. Krievijas aģents Alexander Litvinenko, kuru noindēja Londonā bija kritizējis Krievijas darbību Čečenijā. Natalya Estemirova, ko nogalināja pagājušajā gadā, atklāja faktu, ka vardarbības aktos un nogalināšanās Čečenijā bija iesaistīti arī drošības dienesti. Sarakstu ar līdzīgām cilvēku slepkavībām varētu turpināt. Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu ierosināt šādu jautājumu izskatīšanu.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Es gribētu sākt ar labojumu attiecībā uz kāda kolēģa deputāta teikto. Mūs informēja, ka organizācijas „Memoriāls” pārstāvji pagājušajā gadā nevarēja ierasties Parlamentā, lai saņemtu Saharova balvu. Patiesībā viņi te bija, taču balvu nevar saņemt organizācijas „Sievietes baltā” pārstāves, jo viņām neļauj atstāt Havanu.

Ziņojumā, ko 2010. gada jūnijā sagatavoja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, publicēta informācija par jauniem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem Ziemeļkaukāzā. Krievijas iestādes apgalvo, ka tās cenšas stabilizēt situāciju, bet cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmība un tiesiskuma neesamība joprojām ir galvenais patiesas un ilgstošas stabilitātes šķērslis reģionā. Civiliedzīvotāji turpina saskarties ar vardarbības draudiem. Ikdienas parādība ir spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās un cilvēku pazušana, patvaļīgas slepkavības un patvaļīgi aresti. Cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšana ir neefektīva un nepilnīga. Ja tā arī ir veikta, tad vainīgie bieži vien netiek sodīti, tā radot aizvien lielāku neuzticēšanos valdības iestādēm un visai tieslietu sistēmai.

Mūsu pienākums ir veikt visus iespējamos pasākumus ne tikai, lai varētu pastāvīgi kontrolēt situāciju Ziemeļkaukāzā, bet arī lai nodrošinātu tiesiskumu un atbalstītu pilsoniskās un demokrātiskās iniciatīvas, kā arī izbeigtu nelikumības šajā reģionā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). - (SK) Es uzskatu, ka galvenā problēma Ziemeļkaukāzā ir tā, ka netiek ievērotas vissvarīgākās no visām tiesībām, proti, indivīdu cilvēktiesības. Šie cilvēktiesību pārkāpumi destabilizē situāciju reģionā, paildzina un padziļina konfliktu, samazina iespējas atrisināt konfliktu un palīdz radīt pamatu reakcionārām teroristu grupām.

Ramzan Kadyrov, kas ir sagrābis varu Čečenijā, neveicina stabilitāti. Viņš ir kļuvis par republikas absolūto valdnieku, kas ignorē vai nepareizi skaidro likumus, lai varētu rīkoties pretēji cilvēku pamattiesībām. Turklāt par nelikumībām, kas ir vērstas pret atsevišķiem cilvēkiem, nedrīkst ne rakstīt, ne diskutēt. Organizācijas „Memoriāls” loceklis Oleg Orlov ir bēdīgs piemērs tam, kā tiek vajāti cilvēktiesību aizstāvji. Šķiet, ka situācija ir kļuvusi traģiska, jo tai nav risinājuma, un tādēļ Eiropas Parlamenta morāls pienākums ir rūpīgi kontrolēt notikumus reģionā un regulāri pieprasīt, lai tiktu ievērotas tiesības, kas, neskatoties uz Krievijas Federācijas oficiālo retoriku, pilsoņiem un cilvēktiesību organizācijām ikdienā vēl joprojām netiek nodrošinātas.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Arī es jūtu, ka man ir jārunā, solidarizējoties ar Oleg Orlov un viņa vadīto cilvēktiesību centru „Memoriāls”. Eiropas Parlaments pagājušajā gadā viņiem piešķīra Saharova balvu par domas brīvību.

Ar apsūdzību par neslavas celšanu Čečenijas prezidentam un ierosināto tiesas procesu, kurā Oleg Orlov var piespriest trīs gadus cietumā, ir sasniegta neģēlību kulminācija attiecībā uz cilvēktiesību aktīvistu nomācošo vajāšanu, tajā skaitā visdrausmīgāko vajāšanu, kas bija saistīta ar organizācijas „Memoriāls” koordinatores Čečenijā Natalia Estemirova nolaupīšanu un slepkavību. Mans pienākums ir protestēt pret šiem brutālajiem, atkārtotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tiek veikti, lai it kā cīnītos pret terorismu, kā arī pret smagu noziegumu un nelikumību veicēju nesodāmību un pret Krievijas iestādēm, kuras pieļauj šo situāciju, kas ietekmē cilvēku uzticēšanos šo iestāžu šķietamajai apņēmībai ievērot demokrātiju.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Man ir jādomā, kā tas ir iespējams, ka mēs joprojām tikai diskutējam par relatīvi mazas cilvēku grupas cilvēktiesībām, bet pilnīgi nepieskaramies galvenajam jautājumam. Vissvarīgākā problēma Ziemeļkaukāzā ir spēcīga ārēja vahābistu iejaukšanās, kuri ir apmācīti, apbruņoti un kuri ienāk šajā teritorijā ar skaidriem mērķiem.

Es varu pateikt, no kurienes nāk vahābisti un kas viņus finansē — tie ir tie paši avoti, par kuriem mēs runājām saistībā ar citām teroristu organizācijām. Diemžēl šajā rezolūcijā galvenais jautājums, proti, kādēļ dažādās Ziemeļkaukāza daļās notiek drausmīgi cilvēktiesību pārkāpumi, vispār netiek uzdots. Protams, ka ir jāievēro cilvēktiesības, bet ir jārada apstākļi, lai tās varētu ievērot. Ja teroristu organizācijas saņem finansējumu no ārzemēm — un tā tas, protams, ir —, tad mums būs grūti nodrošināt cilvēktiesību ievērošanas nosacījumus. Diemžēl rezolūcijā tas nav ņemts vērā.

  Ana Gomes (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es un mana politiskā grupa pilnībā atbalstām šo rezolūciju, kas aicina rīkoties, lai atbalstītu Saharova balvas ieguvēju Oleg Orlov un viņa cīņu pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notiek Ziemeļkaukāzā.

Šajā saistībā ļaujiet man pateikt, ka es un mana grupa neatbalsta Mirsky kunga iepriekš teikto runu, kurā viņš kritizēja Oleg Orlov, sakot, ka viņam nevajadzētu izmantot savu cilvēktiesību aizstāvja statusu, lai skaļi paustu kritiku pret Kadyrov kungu. Jebkurš sevi cienošs demokrāts zina, ka nav jābūt iegūtiem tituliem, nav jābūt cilvēktiesību aizstāvim un nav jābūt organizācijas „Memoriāls” loceklim vai Saharova balvas saņēmējam, lai varētu izmantot savas tiesības un kritizēt jebkuru valsts vai valdības vadītāju.

Es gribētu izmantot šo izdevību, lai apstiprinātu to, ko iepriekš teica mūsu kolēģis Raül Romeva i Rueda. Viņš aicināja Parlamentu, arī Komisiju un Padomi un jo īpaši Ashton kundzi pievērst uzmanību bīstamajai situācijai, kas pašlaik izvēršas Rietumsahārā. Es gribētu aicināt viņus iejaukties, lai Marokas varas iestādes neapcietinātu Rietumsahāras cilvēkus, kas cīnās pret nelikumīgo okupāciju.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties jums par cilvēktiesību situācijas Ziemeļkaukāzā apspriešanu.

Kaut gan pagājušajā gadā tika oficiāli pasludināts, ka pretterorisma operācijas Čečenijā ir beigušās, vardarbība un nesodāmība turpinās gan Čečenijā, gan vēl plašākā apjomā kaimiņos esošajā Dagestānā un arī Ingušijā.

Bruņotais uzbrukums, kas šajā otrdienā notika parlamentam Groznijā, ir līdz šim jaunākais atgādinājums par to, ka situācija joprojām ir nepastāvīga un bīstama.

Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, Ashton kundze ir izteikusi nožēlu par šo uzbrukumu un paziņojusi, ka nekādi apstākļi nevar attaisnot teroristu vardarbību un pašnāvnieciskos uzbrukumus.

Es gribētu izmantot šo izdevību, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm. Šajā gadījumā upuri ir civiliedzīvotāji un divi policisti, kas veica savus pienākumus. Teroristu uzbrukumi Ziemeļkaukāzā turpinās, tāpat kā regulāri uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, un šādu uzbrukumu vaininieki visai reti tiek tiesāti.

Mēs izsakām cieņu visiem tiem, kas ir zaudējuši dzīvības, un tiem, kas turpina strādāt šādos apstākļos. Daudzi aktīvisti, juristi un neatkarīgie žurnālisti visā Krievijas Federācijā saskaras ar vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu.

Saistībā ar šo iebiedēšanu būtu jāaplūko cilvēktiesību centra „Memoriāls” vadītāja Oleg Orlov un Maskavas Helsinku grupas priekšsēdētājas Lyudmilla Alekseeva apmelošana. Orlov kunga paziņojumi, kurus gan apstrīd prezidents Kadirov, saistīti ar to, ka organizācijas „Memoriāls” aktīvistes Natalya Estimirova slepkava, lai gan ir atrasts, nav saukts pie kriminālatbildības.

Eiropas Komisija uzmanīgi novēro Orlov kunga otro tiesas procesu. ES aicina Krieviju ievērot saistības, ko tā ir uzņēmusies kā ANO, EDSO un Eiropas Padomes locekle. Prezidents Medvedev ir publiski runājis par tā saukto juridisko nihilismu, kas valda Krievijā. ES ir gatava atbalstīt Krievijas tieslietu sistēmas reformu.

Ir sagatavoti konkrēti pasākumi ciešā sadarbībā ar prezidenta administrāciju un Eiropas Padomi.

ES augstu vērtē iespēju runāt ar Krievijas iestādēm par savām bažām attiecībā uz cilvēktiesībām. Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Medevedev atvērtību diskusijās ar ES par šiem jautājumiem. Regulārās ES un Krievijas apspriedes ekspertu līmenī par cilvēktiesību jautājumiem sniedz iespēju paplašināt šo diskusiju robežas.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Nākamais darba kārtības punkts ir balsojums.

(Par balsošanas rezultātiem un citām detaļām sk. protokolu)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es gribētu paust visdziļāko līdzjūtību un bažas saistībā ar aizvien biežākām pilsoņu, īpaši Natalia Estemirova, slepkavībām un pazušanu Kaukāza reģionā. Vardarbības palielināšanās, kā arī cilvēktiesību aktīvistu un politisko oponentu pazušana Ziemeļkaukāzā kopš 2009. gada izraisa satraukumu. Šie konflikti un cilvēktiesību pārkāpumi destabilizē reģionu un neļauj iestāties mieram un labklājībai. Es mudinu Krievijas varas iestādes pastiprināt cilvēktiesību aizstāvju, tajā skaitā organizācijas „Memoriāls” aktīvistu aizsardzību. Valdībai drīzāk būtu jācenšas tiesāt tos, kas veic nolaupīšanas un slepkavības, nevis jāapklusina tādi cilvēki kā Oleg Orlov, kas publiski runā par šiem jautājumiem. Es nosodu darbības, ko veic varas iestādes, izmeklējot cilvēktiesību organizāciju darbu, kā arī Oleg Orlov pašlaik izvirzītās kriminālapsūdzības par publisku izteikšanos. Es aicinu Komisiju uzsvērt šos jautājumus dialogā ar Krieviju.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos daudz ir runāts par sākumu jaunām attiecībām starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Šādas darbošanās augļi ir Vācijas un Krievijas kopējais gāzes vada projekts „Nord Stream” un Nicolas Sarkozy ierosinātais piedāvājums iekļaut Krieviju Eiropas drošības sistēmā.

Šķiet, ka jauno ekonomikas nolīgumu slēgšanas eiforijā ES lēmējpersonas ir ātri vien aizmirsušas par Anna Politkovskaya un Natalia Estemirova lietām. Gadiem ilgi mēs Eiropas Savienības pamatos esam likuši pārliecību par to, ka cilvēki ir vienlīdzīgi, un šī vienlīdzība attiecas absolūti uz visiem cilvēkiem. Tādēļ mūsu prioritātei ir jābūt neatslābstošai cīņai par likumības un kārtības, pilsoņu brīvību un cilvēka cieņas principu ievērošanu. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība parādītu stingru attieksmi attiecībā uz atkārtotiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem Krievijā un uz traģiskajiem notikumiem demokrātiskās opozīcijas rindās.

Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka tajos mēnešos, kuros ir 31 diena, 31. datumā notiek kustības „Stratēģija-31” organizētas demonstrācijas Krievijas pilsētās. To dalībnieki piedalās demonstrācijās, lai aizstāvētu Krievijas Federācijas Konstitūcijas 31. pantā garantētās pulcēšanās, biedrošanās, kā arī gājienu un piketu rīkošanas brīvības. Jau no paša savas darbības sākuma kustība ir sastapusies ar varas iestāžu pretestību. Katru reizi demonstrācijas pārtrauc īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON) un dalībnieki tiek vajāti un piekauti, viņus aizved uz laukiem un pamet kaut kur dziļi mežos vai arī apcietina un tur ieslodzījumā, neuzrādot nekādu oficiālu pamatojumu. Eiropas Savienības pienākums ir rūpīgi izmeklēt šīs darbības un paziņot skaudros rezultātus saviem oponentiem. Šādu rīcību no mums gaida ne tikai Krievijas pilsoņi, bet visa Eiropas sabiedrība.

(1) Sk. protokolu.