Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 10. novembris - Brisele

15. ES ārējā stratēģija par pasažieru datu reģistru (PDR) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Savienības ārējo stratēģiju par pasažieru datu reģistru (PDR).

  Annemie Turtelboom, Padomes priekšsēdētāja. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Es uzskatu, ka pasažieru datu reģistra (PDR) nozīme un nepieciešamība ir kļuvusi skaidra iepriekšējos gados. Mums tikai jāatsauc atmiņā uzbrukumi Ņujorkā un arī neizdevušais uzbrukums reisam no Šipholas lidostas Amsterdamā uz Detroitu. Protams, arī šajās pēdējās dienās mēs esam ievērojuši, ka draudu līmeņi ir saglabājušies ļoti augsti.

Mums tikai jāpaskatās informācija, kas ienāk no vairākām dalībvalstīm, un arī paaugstinātie draudu līmeņi vairākās valstīs, piemēram, Francijā un Spānijā. Arī mana izcelsmes valsts ir paaugstinājusi draudu līmeni noteiktām vietām, un nesen tika saņemts arī ceļa brīdinājums no Amerikas Savienotajām Valstīm. Es uzskatu, ka pēdējos mēnešos Komisija un prezidentūra ir ļoti daudz strādājušas PDR jomā.

Pašreizējā situācija ir šāda: 21. septembrī Komisija informēja Padomi par ES politiku pasažieru datu nodošanas jomā trešām valstīm. Tā iesniedza arī trīs pilnvaru projektus sarunām par nolīguma noslēgšanu ar Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju; visi trīs ir saturā identiski.

Tāpēc Padome 7. oktobrī nekavējoties rīkoja apspriešanos par šiem projektiem — par šo trīs pilnvaru metodi un laika grafiku — un nolēma, ka visām trim pilnvarām patiešām jābūt identiskām pēc satura, ka Padome tās pieņems vienlaicīgi, ka tās sāksies vienlaicīgi un ka sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Austrāliju jāsākas ne vēlāk kā šā gada decembrī.

Skatot pilnvaru un PDR nolīguma saturu, Padome apzinās, ka vissvarīgākais attiecībā uz šiem trijiem nolīgumiem ir nodrošināt pietiekami augstu datu aizsardzības līmeni. Manuprāt, arī mūsu ārzemju partneriem jāsaņem garantija, ka viņu personas dati tiek pietiekami aizsargāti. Mēs patiešām vienmēr esam to prasījuši, slēdzot nolīgumus ar citām valstīm. Eiropas Savienībai tas vienmēr ir bijis uzmanības centrā arī iepriekšējos nolīgumos ar valstīm.

Es patiešām vēlos uzsvērt, ka viens no šiem iepriekšējiem nolīgumiem — nolīgums ar Austrāliju — reiz tika aprakstīts kā gada nolīgums ar vislabāko datu aizsardzību. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības noteikt stingras datu aizsardzības prasības. Tāpēc Padome nodrošinās, ka datu aizsardzības prasības joprojām tiek ievērotas, un noteikti arī īpaši nodrošinās, ka vienmēr tiek ievērots samērības princips, lai tādējādi novērstu jebkādu tiesību pārkāpumu attiecībā uz privātās dzīves aizsardzību.

Tāpēc sarunu pilnvaru tekstā Padome ir stingri uzsvērusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. panta nozīmi. Turklāt šīs pilnvaras nosaka samērīgus un ierobežotus glabāšanas periodus un piekļuves ilgumu PDR datiem,

Šī prasība ir tikusi uzsvērta pat vēl vairāk, ņemot vērā dažādos veidus, kā PDR datus var izmantot. Retrospektīvos datus var izmantot tikai reaģējot, pašreizējos datus var izmantot reālajā laikā, un riska profili tiks īpaši izveidoti apsteidzošai rīcībai.

Attiecībā uz riska modeļiem mēs zinām, ka Eiropas Parlamentam ir lielas bažas par šādu „profilēšanu”. Tāpēc Komisija savā priekšlikumā dos sīki izstrādātu skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar „profilēšanu”. Turklāt prezidentūra nodrošinās, lai riska izvērtējumi nekad nevarētu beigties ar kādas noteiktas etniskas izcelsmes personu apzīmogošanu.

Es vēlos piebilst divas piezīmes savas runas īsajā ievadā: pirmkārt, PDR datus patiešām var izmantot tikai aviosabiedrības, nevis dalībvalstu iestādes pašas, un, protams, šo datu izmantošanas atļauju aviosabiedrībām dod Eiropas Savienība; otrkārt, arī prezidentūra apzinās, cik lielu nozīmi Parlaments piešķir vispārējam nolīgumam starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm datu aizsardzības jomā. Šajā sakarā es vēlos atsaukties uz debatēm, kas jums Parlamentā tikko ir notikušas ar manu kolēģi tieslietu ministru.

Šajā īsajā ievadrunā es vēlos skaidri pateikt, ka, atzīstot šos PDR datus par Padomes īstu prioritāti, Padome arī faktiski grib pilnībā ņemt vērā Parlamenta pamatotās bažas attiecībā uz laba līdzsvara atrašanu starp privāto dzīvi un drošību, kas vienmēr ir vajadzīga. Es patiešām domāju, ka nesenie notikumi un draudi joprojām liek mums rēķināties ar faktiem. Priekšsēdētājas kundze, es, protams, būšu Parlamenta rīcībā katrā laikā — ne tikai šodien, bet arī nākamajās nedēļās —, lai turpinātu debates par PDR datiem un pilnvarām.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Komisija 21. septembrī laida klajā priekšlikumu kopumu par pasažieru datu reģistra datu apmaiņu ar trešām valstīm, un tajā ietilpa paziņojums par ES ārējo PDR stratēģiju un vairākiem principiem, kā jūs bijāt iepriekš pieprasījuši savā šā gada maija rezolūcijā. Bija arī trīs ieteikumi par direktīvām saistībā ar sarunām par jaunajiem PDR nolīgumiem ar Kanādu, Austrāliju un ASV. Es vēlos pateikties maija rezolūcijas autoriem par teicamo komandas darbu, kas mums izveidojās, un ļoti konstruktīvo sadarbību šajā jautājumā, un par konstruktīvo veidu, kā jūs atradāt risinājumus, lai virzītos uz priekšu jaunajā institucionālajā sistēmā.

Paziņojuma mērķis ir pirmoreiz izveidot kritēriju un principu kopumu, lai pēc tiem vadītos savās ārējās attiecībās saistībā ar PDR. Mēs varam to lietot kā sazināšanās metodi ar trešām valstīm, kā arī ar to definēt paši savu politiku. Ar paziņojumu, protams, mēģinās panākt saskaņotību ar ES PDR, kas tiks izklāstīts vēlākā posmā.

Direktīva vēl nav pieņemta, tas ir, Padome pilnvaras vēl nav pieņēmusi, bet tajās, protams, tiek ievērota vispārējā paziņojuma struktūra.

Arī Beļģijas prezidentūra izvirzīja jautājumu par profilēšanu. Riska novērtējums ir jautājums, kurš, kā es zinu, diskusijās parādās ļoti bieži, un tāpēc es esmu izvēlējusies to izvirzīt nekavējoties. Profilēšanas jautājums pats par sevi nav definēts nevienā tiesību instrumentā, bet tas nenozīmē, ka mums par to nav tiesību aktu. Datu aizsardzības instrumenti tam pievēršas, bet nosauc to par „automatizētas apstrādes aizliegumu”: tas nozīmē, ka ES tiesību akti par datu aizsardzību sargā katru indivīdu pret lēmumu, kura pieņemšana attiecībā uz viņu rada tiesiskas sekas, kas skar viņu vai nozīmīgi ietekmē viņu un kura pamatā ir tikai datu automatizēta apstrāde. Nav aizliegts datus apstrādāt automatizētā veidā, bet lēmumus, kas tiesiski ietekmē indivīdus, nedrīkst pieņemt automatizētā veidā.

Paziņojums par PDR izceļ šos principus un nosaka lietišķus un efektīvus pasākumus, lai sargātu datu subjektu intereses. Katrs automatizēts lēmums ir īpaši jāpārbauda cilvēkam, un datu subjektam jādod iespēja izskaidrot savu viedokli. Tas nozīmē, ka galīgais lēmums par personu nekad nevar tikt pieņemts pilnībā automatizētā veidā. Tādā veidā ar paziņojumu cenšas nodrošināt to, lai datu apstrāde nepārsniegtu tiesiskuma robežas un lai procesi atbilstu pamattiesībām, tostarp mūsu pašreizējiem datu aizsardzības noteikumiem.

Jūs arī prasījāt, lai Komisija izskaidro notikumu gaitu saistībā ar divpusējiem nolīgumiem un saprašanās memorandiem attiecībā uz vīzu atcelšanas programmu. Es mēģināšu jūs mazliet informēt par to. ASV 2007. gada augustā pieņēma 9/11 Komisijas akta īstenošanas ieteikumus, un viena sadaļa tajos attiecas uz vīzu atcelšanas programmas modernizāciju. Šā likuma noteikumi un nosacījumi ietekmē visus ES dalībniekus neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav vīzu atcelšanas programmā.

Attiecībā uz ES šis akts prasīja divu paralēlu līniju pieeju, kurai Padome piekrita 2008. gada martā. ES līnija attiecas uz sarunām starp ES un ASV par nosacījumiem piekļuvei ASV un arī par vīzu atcelšanas programmu. ES kompetencē ir savu pilsoņu repatriācija, palielināta ceļošanas dokumentu drošība un lidostu drošība. Tas noslēdzās ar ES un ASV nolīgumu, kas apstiprināja, ka ES ievēro šos nosacījumus.

Mums bija arī divpusēja līnija: divpusējas sarunas starp ES un starp ASV un dalībvalstīm, lai ievērotu ASV nosacījumus piekļuvei vīzu atcelšanas programmai, kas ir dalībvalstu kompetencē pretstatā ES kompetencei. Tas nozīmē sadarbību ar ASV nopietnas noziedzības apkarošanas un pretterorisma iniciatīvās un apmaiņu ar informāciju šajās jomās.

Vairākas dalībvalstis sākotnēji parakstīja saprašanās memorandu ar ASV atbilstīgi šai divpusējai līnijai. Šis memorands pats par sevi nebija domāts kā juridisks pamats datu apmaiņai. Tas apstiprināja pušu labo gribu runāt par nolīgumiem par pasažieru informāciju, informācijas pārbaudi par zināmiem vai aizdomās turētiem teroristiem, informāciju terorisma un nopietnu noziegumu apkarošanai un informāciju par migrācijas un robežu drošības lietām.

Spriežot pēc informācijas, ko Komisija ir saņēmusi no dalībvalstīm, astoņas dalībvalstis ir parakstījušas šādu saprašanās memorandu ar ASV.

Pēc šo memorandu parakstīšanas ASV un dažas dalībvalstis ir runājušas par diviem nolīgumu veidiem. Pirmkārt, nolīgumi par sadarbības pastiprināšanu nopietnu noziegumu novēršanā un apkarošanā: tie attiecas uz sadarbību pirkstu nospiedumu un DNA paraugu salīdzināšanā. Četrpadsmit dalībvalstīm ir identiski nolīgumi ar ASV.

Otrkārt, nolīgumi par pārbaužu informācijas apmaiņu attiecībā uz zināmiem un aizdomās turētiem teroristiem: tie attiecas uz apmaiņu ar īpašu informāciju par indivīdiem, kas tiek turēti aizdomās, vai pazīstamiem teroristiem, proti, viņu pilns vārds, dzimšanas datums, pases dati un pilsonība. Desmit dalībvalstīm ir šādi nolīgumi. Bet ļaujiet man piebilst, ka neviens no šiem divpusējiem nolīgumiem neietver PDR datus. Apmaiņa ar PDR datiem notiek tikai saskaņā ar ES un ASV nolīgumu.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un iepriekšējās pīlārstruktūras atcelšanas visi nosacījumi ASV vīzu atcelšanas programmai tagad ir ES kompetencē. Komisija tieši pašlaik izvērtē, vai divu paralēlo līniju pieeja, par kuru vienojās 2008. gadā, būtu jāatjaunina pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Es, protams, pilnībā informēšu jūs par to.

Parlamenta rezolūcija atsaucas arī uz ES un ASV sadarbību sakarā ar vienas pieturas aviācijas drošību. Tā ir priekšsēdētāja vietnieka, transporta komisāra S. Kallas atbildība. Viņš ir vadījis sarunas ar ASV transporta drošības administrāciju, lai atbrīvotu ASV izcelsmes pasažierus no atkārtotas pārbaudes ASV lidostās. Tam jāuzlabo efektivitāte ES lidostās, nepazeminot drošību. Priekšsēdētāja vietnieks S. Kallas par šiem jautājumiem ir pastāvīgi informējis Parlamenta Transporta un tūrisma komiteju.

Ir svarīgi uzsvērt, ka šis jautājums ļoti atšķiras no PDR. Vienas pieturas aviācijas drošības sadarbība nav saistīta ar personas datu nodošanu un neskar informācijas apstrādi attiecībā uz aizdomās turētu noziedznieku vai teroristu vajāšanu, tāpēc mēs to neizvirzīsim kā tematu PDR sarunās.

Noslēdzot — un es atvainojos par garo runu, bet domāju, ka tas bija jāpaskaidro — es vēlos atzīmēt, ka Padome sarunu pilnvaras pieņems ļoti drīz, kā jau teica Beļģijas prezidentūras priekšsēdētāja. Es kā vienmēr esmu pilna apņēmības pastāvīgi informēt jūs par progresu visā sarunu gaitā. Tika nolemts, ka mēs sarunas risināsim paralēli ar visām trim valstīm, bet tas nenozīmē, ka sarunas obligāti noslēgsies vienlaikus.

Es zinu, ka Parlamentam ir īpaša interese par to, un tāpēc es palieku jūsu rīcībā, lai to apspriestu tagad un ar attiecīgajām komitejām, un pārējām dalībvalstīm, kad vien jūs vēlaties to darīt.

  Axel Voss, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, rītdienas balsojums par pasažieru datu reģistriem nebūtu bijis vajadzīgs, ja Komisija un Padome būtu nopietnāk uztvērusi mūs šeit Parlamentā un būtu labāk mūs informējusi par tematu, kas skar ES un tās dalībvalstu datu nodošanu trešām valstīm kopš SWIFT lēmuma. Ja iestāžu attiecības turpināsies šādā veidā, ir risks, ka psiholoģiskā situācija, kas mums izveidosies ar ASV attiecībā uz PDR, būs tāda pati, kāda tā bija sarunās par SWIFT. Neviens to negrib, un es domāju, ka tas būtu arī ļoti bīstami. Tomēr mums jācenšas to atrisināt.

Faktiski, manuprāt, trūkst skaidras koncepcijas par to, kāda datu apmaiņa ir vajadzīga, lai novērstu terorismu; tad mēs varam pieņemt nostāju, pamatojoties uz to. Vispirms SWIFT, pēc tam PDR; tad nāca saprašanās memorands par piekļuvi valsts datubāzēm, pēc tam pamatnolīgums ar ASV, tad grozījums, ar ko groza aktu par mūsu pašu datu aizsardzību; tagad mēs gribam ieviest šo programmu vienas pieturas drošībai — tas viss man šķiet diezgan sadrumstaloti.

Turklāt mums jānoskaidro vai galu galā jāuzzina, kādi dati ASV faktiski vajadzīgi, lai novērstu terorismu, kā arī kāda tur var būt mūsu palīdzība un kā mēs to varam sniegt. Tas, ko mēs esam redzējuši līdz šim, ir sava veida „salami” taktika, un tā ir kaitīga.

Es zinu, ka ir bijis pārtraukums sakarā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, bet vēl jo lielāks kaitējums mums ir tad, ja Padome un Komisija neinformē mūs par šiem procesiem.

Tāpēc es lūdzu Padomes un Komisijas pārstāvjiem piecas lietas. Pirmkārt, lūdzu, izstrādājiet racionālu koncepciju, kurā vispārēji un aptveroši ir noteikts, ko paredz datu apmaiņa terorisma apkarošanas nolūkos. Es lūdzu arī nodrošināt saskaņotību Eiropas Savienībā jautājumos saistībā ar datu tālāknodošanu un nedalīt tos valsts un Eiropas jautājumos. Es lūdzu arī, lai lēmumu pieņemšana šajos jautājumos tiktu noteikta vispārējā Eiropas līmenī un lai būtu iespēja ņemt vērā to, ka mēs varam dot priekšroku PDR nolīgumu noslēgšanai ar Kanādu un Austrāliju. Visbeidzot es prasu paātrināt procesu, jo teroristi pastāvīgi atklāj, kur mums pietrūkst drošības — kā tas notika nesenajā kravu transporta gadījumā.

  Birgit Sippel, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Globalizētā pasaulē terorisms un noziedzība diemžēl arī ir globāli organizēta, un tāpēc mēs zinām, ka mums starptautiski jāsadarbojas un jāapmainās ar datiem. Es priecājos, dzirdot, ka gan Komisija, gan Padome uzskata, ka pilsoņu tiesības un datu aizsardzība ir aspekti, kam jāpiešķir ļoti augsta prioritāte. Tomēr tas nenozīmē, ka Parlaments var dusēt uz lauriem, jo tādi jautājumi kā, piemēram, uzglabāšanas periodi, datu apjoma un nolūka ierobežošana, kā arī kontroles un tas, vai aizsardzības klauzulas ir faktiski īstenojamas datu aizsardzības jomā, joprojām paliks kritiski punkti. Šajā jutīgajā jomā mums vajadzīgas nevis neskaidras pārbaudes, bet vairāk uzticības.

Tāpēc arī noteikumi par datu apmaiņu jānosaka īpaši augstā līmenī, jo tas nav jautājums tikai par konkrētu nolīgumu ar Austrāliju un ASV; arī vairākas citas valstis, piemēram, Koreja un Indija jau grib ar mums noslēgt PDR nolīgumus. Arī šā iemesla dēļ mums ir ļoti svarīgi iestrādāt īpaši augstus drošības standartus šajā punktā. Tas pats attiecas uz datu tālāku nodošanu trešām valstīm. Arī šeit mums ļoti rūpīgi jāpārbauda noteikumi, kurus gribam iestrādāt.

Vienlaikus, apspriežot PDR datus, mums jāskatās arī plašāk. Kāda jēga sarunās par PDR turēt datu apjomu tik zemu, cik vien iespējams, ja ASV kā atbildes gājienu paziņo, ka vēlas ne tikai noteikt iebraukšanas maksu, bet arī ievākt papildu datus no pasažieriem?

Mums ir problēmas arī Eiropas Savienībā. Kāda jēga ir piekrist visaugstākajiem standartiem, kādi iespējami, un mēģināt ierobežot datu apjomus, ja tajā pašā laikā tiek noslēgti divpusēji līgumi, mums nezinot neko par to saturu un drošības standartiem? Malmström kundze teica, ka tas neattiecas uz PDR datiem, bet ka drīzāk visiem datiem, kas tiek vākti, jākalpo terorisma un noziedzības apkarošanas nolūkiem. Tāpēc es vēlētos nobeigumā izteikt vēl vienu lūgumu: mums vajadzīgi ne vien tikai labi noteikumi par atsevišķiem pasākumiem, bet beidzot arī kopējs pārskats par visiem pasākumiem, visiem datiem, ko ES un dalībvalstis pārsūta. Mums ir jābūt pilnīgai skaidrībai: mēs nekad nesasniegsim simtprocentīgu drošību, lai cik daudz pasākumu mēs veiktu un cik daudz datu vāktu. Tas ir fakts, ar kuru mums jārēķinās.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. ― Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties komisārei un ministrei par ievadrunām. Es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas un Padomes sadarbības pilno attieksmi. Mums iepriekš ir bijuši piemēri, kad sadarbība nebija tik cieša. Es domāju, ka šis piemērs rāda, ka trīs galvenās iestādes var panākt vienošanos, mēs varam paust vienotu nostāju 500 miljonu pilsoņu vārdā — un tā ir ļoti spēcīga nostāja.

Sešas politiskas grupas kopīgi ir iesniegušas rezolūciju, kas nozīmē, ka šis Parlaments raida ļoti spēcīgu politisku signālu. Es gribu pateikties arī ēnu referentiem no citām grupām par ļoti labo sadarbību. Ir viens punkts, kam komisāre un ministre nepievērsās savā runā: samērības un nepieciešamības jautājums. Gan Padome, gan Komisija joprojām apgalvo, ka apjomīga — nevis ad hoc — PDR datu vākšana un glabāšana ir nepieciešama un samērīga, ņemot vērā cīņu pret terorismu. Es tam labprāt gribu ticēt, bet šis apgalvojums ir jāpamato: mums vajadzīgs nepieciešamības pierādījums, samērīguma pierādījums. Kādēļ? Samērīguma pārbaude nav politiska pārbaude; tā ir tiesiska pārbaude.

Eiropas datu aizsardzības tiesību akti prasa, lai datu vākšana un uzglabāšana būtu samērīga un nepieciešama. Tas nav kaut kas tāds, kam mēs varam politiski piekrist; tas ir kaut kas, kas pierādāms tiesā. Ja kāds aiziet uz tiesu un tiesa nosaka, ka šie nolīgumi neiztur kritiku, mēs izskatāmies muļķīgi. Nevar prasīt, lai Eiropas Parlaments atbalstītu to, ko var apstrīdēt tiesiskā ceļā. Tas ir galvenais jautājums.

Dažām lietām vajadzīgs skaidrojums. Es priecājos, dzirdot, ka Komisija apskata profilēšanas jautājumu, bet es domāju, ka mums par to vajadzīgas turpmākas diskusijas. Dažas dalībvalstis piedāvā turpināmības klauzulu. Es to, protams, pilnībā atbalstu; es ceru, ka Padome nolems to iekļaut. Visbeidzot Eiropas Komisija atsaucas uz labām attiecībām ar trešām valstīm, bet šie nolīgumi nav uzskatāmi par starptautiskas diplomātijas instrumentiem. Tie ir starptautiskas sadarbības instrumenti tiesībaizsardzības, kā arī pilsonisko brīvību un tiesiskuma aizsardzībā. Mums tas skaidri jāpasaka tieši tagad, jo mēs ne tikai risinām sarunas ar ASV, Kanādu un Austrāliju, bet arī izstrādājam modeli un paraugu nolīgumiem ar citām valstīm.

  Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, dāmas un kungi! Mēs kā Parlaments rītdien pieņemsim kopēju rezolūciju, kas vēlreiz uzsvērs mūsu bažas attiecībā uz pasažieru datu reģistra datu apmaiņu. Kāpēc mēs to darīsim? Mēs to darīsim tāpēc, ka esam pauduši kritiskus iebildumus jau vairākus gadus, bet mums ir sajūta, ka tiem tiek pievērsta nepietiekama uzmanība pašreizējās sarunās, un tāpēc, ka mums ir svarīgi, lai šī kritika tiktu ņemta vērā jau sākumā, lai tādējādi vismaz būtu iespējams līgumu galu galā apstiprināt šeit Parlamentā.

Ir trīs galvenie kritikas punkti, un Voss kungs jau minēja dažus. Vispirmām kārtām ir svarīgi un nepieciešami saprast, ka mēs gribam kopēju Eiropas pieeju, nevis dažādus datu apmaiņas pasākumus ar dažādiem noteikumiem par datu aizsardzību. Tāpēc ir svarīgi skaidri pateikt, ka ir jāatrod vienots risinājums ar līgumslēdzējām pusēm Eiropas līmenī.

Otrs punkts — pat vēl svarīgāks — ir tāds, ka tam visam ir jābūt atklātam un saskaņā ar līgumos nostiprināto tiesisko pamatu. Mēs kā Parlaments daudzkārt esam skaidri teikuši, ka noraidām pasažieru datu reģistra datu izmantošanu profilēšanas nolūkos, un ilgs uzglabāšanas periods nav savienojams ar konstitucionālām tiesībām. Mūsu izpratnē tas nozīmē, ka apsteidzošs un reaģējošs pasažieru datu reģistra datu izmantojums faktiski ir principiāli neiespējams. Tas ir skaidri jāuzsver pilnvarās un arī sarunās, lai būtu iespējams Parlamentā beigu beigās dot savu piekrišanu.

  Philip Bradbourn, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kā tiek atzīts, PDR ir svarīgs rīks valsts drošībai. Tas ir galvenais komponents kaujā, lai saglabātu mūsu drošību ne tikai gaisā, bet arī uz zemes. Taču PDR jābūt rīkam tikai terorisma apkarošanai. Tas nedrīkst kļūt par brīvu atļauju valdībām vai to aģentūrām saglabāt datus.

Tāpēc mums rūpīgi jāapsver, kam un kāpēc mēs atļaujam piekļūt šiem datiem, ne vien kurai valstij, bet arī kurām iestādēm. Kāds mums būs labums no tā, ka tās tiem piekļūs? Kā tās tos aizsargās, un, galvenais, kā mēs varam būt pārliecināti, ka tas tā arī paliks? Mums jābūt arī drošiem, ka visi pasākumi ar trešām valstīm ir savstarpēji, lai arī mēs varētu būt ieguvēji. PDR ir svarīgs ierocis, kas nodrošina, ka mēs aizsargājamies pret terorismu, bet tas nav vienīgais ierocis: pragmatismam un samērīgumam jābūt galvenajiem elementiem katrā lēmumā, ko mēs Parlamentā pieņemam; pasažieru datu reģistrs nav nekāds izņēmums.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Apspriežot šo pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumu, mēs visi atceramies, kas notika SWIFT gadījumā; vairākkārt tas ir parādījies arī šajās debatēs. SWIFT gadījums bija pamācošs. Mēs varam būt dažādās domās par pašu SWIFT, un mēs noteikti balsojām dažādi šajā plenārsēžu zālē, bet mēs visi esam vienisprātis vienā jautājumā: mēs esam daudz uzzinājuši par to, ko darīt un ko nedarīt.

Par to, ko darīt — mēs uzzinājām, ka Parlamentam jāpauž nelokāma nostāja, aizstāvot 500 miljonu pilsoņu privātās dzīves intereses. Turklāt šoreiz fakts, ka sešas politiskas grupas piedalās rezolūcijas rakstīšanā, nozīmē, ka mēs gatavojamies Parlamenta nostājai likt skanēt skaidrāk un vienotāk.

Taču mēs zinām daudz arī par to, ko nedarīt. Šajā posmā mēs sarunās par PDR vēl varam izmantot, ko esam uzzinājuši. Skaidrs ir, ka Padomei jāsagatavo pilnvaras, kuras mēs ļoti rūpīgi lasīsim; Komisijai jārisina sarunas, jo tā ir sarunu dalībniece; un Parlamentam ir jāsaka galīgais vārds. Tomēr vienlaicīgi mēs esam iemācījušies daudz ko vairāk. Ir acīmredzams, ka Parlamentam jāsaņem informācija par visiem posmiem, bet šajā brīdī es vēršos tieši pie Komisijas: Komisija varētu pieņemt arī Parlamenta idejas šā procesa gaitā. Es atceros, ka, piemēram, attiecībā uz SWIFT Parlamentam bija doma par uzraugu Vašingtonā. Šā procesa gaitā Parlamentam rodas daudzas idejas, kas būtu jāiekļauj sarunās, protams, nenoraidot Komisijas prerogatīvas, bet faktiski Parlamentam būs galīgais vārds de facto un de iure par šīm sarunām, un tas noteikti to izmantos.

Šajā procesā ir arī viens aspekts, kuru, manuprāt, mēs nedrīkstam aizmirst, bet kuru mēs dažos gadījumos esam aizmirsuši, proti, ka šie dati ir personu dati. Tas nozīmē, ka mēs darbojamies ar aizņemtiem datiem, kas pieder sabiedrības locekļiem, kā mēs to sakām savā rezolūcijā, runājot par informatīvās pašnoteikšanās jēdzienu. Tas nozīmē, ka visa šā procesa gaitā un šādu datu izmantošanā nākotnē viņiem būs vajadzīga tieša pieeja tam, kas tiek darīts ar šiem datiem.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Pašlaik personu dati par mūsu pilsoņiem tiek nodoti Amerikas Savienotajām Valstīm, pamatojoties uz dažādiem nolīgumiem. Tostarp tieši divpusējie nolīgumi un saprašanās memorandi, kas noslēgti starp noteiktām dalībvalstīm un ASV, rada nopietnas bažas par Eiropas pilsoņu datu aizsardzības tiesību pārkāpumiem.

Tāpēc ir labi, ka Eiropas Komisija ir vērsusies pie Eiropadomes ar lūgumu sākt sarunas starp ES un ASV par jauna pamatnolīguma radīšanu par personas datu nodošanu un apstrādi, lai novērstu, izmeklētu, atklātu vai veikt kriminālvajāšanu par noziegumiem policijas un tiesas iestāžu sadarbības ietvaros krimināllietu jomā.

Komisāre, sarunās ar mūsu amerikāņu draugiem mums jāuzstāj, ka jaunajam pamatnolīgumam jābūt līdzsvarotam un pareizam attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām personas datu aizsardzības jomā. Būtu labi arī, ja jaunais pamatnolīgums grozītu pašreizējos divpusējos nolīgumus, kas ir nepareizi un daudzos gadījumos pārkāpj mūsu pilsoņu tiesības uz personas datu aizsardzību.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Holandes partija „Brīvībai” (PVV) pilnībā atbalsta pasākumus, kas varētu palīdzēt cīņā pret terorismu un islāma terorismu jo īpaši. PVV arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt Holandes pilsoņu privātās dzīves aizsardzību un ka gadījumos, kad šīs intereses saduras, tās rūpīgi jāizsver viena pret otru.

Amerikas Savienotās Valstis var saņemt dažus mūsu pasažieru datus, bet ar trīs nosacījumiem. Pirmkārt, lai šie dati tiktu izmantoti tikai cīņā pret terorismu. Otrkārt, tā ir savstarpējība. Amerikas aviosabiedrībām arī jānodrošina, lai Eiropas iestādēm tiktu sūtīti šie dati, kā tas notiek pretējā virzienā. Dati būtu jāsniedz nevis Eiropas aģentūrai, bet drīzāk tās Eiropas dalībvalsts iestādēm, kura ir lidmašīnas tranzītvieta vai galamērķis.

Trešais nosacījums ir, lai pārsūtītie dati būtu nediskriminējoši. Amerikas Savienotās Valstis un tātad arī Eiropas valstis var pieprasīt visus datus, ko pasažieri ir iesnieguši brīvprātīgi. Es uzsveru vārdu „brīvprātīgi”. Dati par reliģiju, ideoloģiju, adresi, tālruņa numuru, kredītkartes numuru un dati no personas pases ir sniedzami, bet manas partijas viedoklis ir, ka tādi dati, kurus pasažieri nesniedz brīvprātīgi, piemēram, dati par seksualitāti, etnisko izcelsmi vai invaliditāti, nedrīkst tikt sniegti.

Priekšsēdētājas kundze, es vēlos arī atkārtot, kāpēc šie pasākumi ir vajadzīgi. Teiksim skaidri, ka tie nav vajadzīgi, lai apkarotu kristīgo vai budisma terorismu. Diemžēl šie pasākumi ir vajadzīgi apdraudējuma dēļ, ko brīvajai pasaulei rada islāms. Ir pienācis laiks Parlamenta deputātiem to beigu beigās aptvert.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, brīvība un drošība ir būtiski aspekti jebkuras pašreizējās demokrātiskās tiesiskas struktūras īstenošanai, kurā brīvība izmanto drošību kā visaugstāk vērtēto rīku aizsardzībai.

Pasažieru datu reģistra (PDR) datu nodošana trešām valstīm ir būtisks elements transnacionālajā cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Tās pamatā jābūt apzinīgi ievērotai atbilstībai ES noteikumiem par personas datu aizsardzību, kā noteikts Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Šā iemesla dēļ mums atzinīgi jāvērtē Komisijas paziņojums par globālo pieeju PDR datu nodošanai trešām valstīm un tās ieteikumi Padomei dot atļauju uzsākt sarunas šajā jomā ar Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm, jo abi instrumenti pievēršas Parlamenta bažām par drošību, pamattiesību aizsardzību un personas datu aizsardzību.

Tomēr jānorāda, ka PDR datus nevar izmantot profilēšanai, kas ir iemesls, kāpēc Komisija centās izskaidrot — manuprāt, veiksmīgi — atšķirības starp izteicienu „riska novērtējums” un iepriekš minēto profilēšanu.

Turklāt komisāre teica, ka pārbaudi veiks cilvēki, nevis tā tiks iegūta automātiski. Tad jau redzēsim, kas notiks turpmāk.

Priekšsēdētājas kundze, mums vajadzīgs vienots, vispārējs, tiesiski saistošs nolīgums, lai aizsargātu personas datus. Šāds augsta līmeņa nolīgums jāīsteno ar nozaru nolīgumu starpniecību, lai apkarotu terorismu un organizēto noziedzību.

Runājot par vajadzību, priekšsēdētājas kundze, tā ir acīmredzama. Runājot par samērīgumu, tam visos gadījumos jābūt neatņemamai prasībai.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es Parlamentā vēlos pievienoties tiem, kuri ir atbalstījuši kā lietderīgu un laicīgu šo Komisijas ieteikumu Padomei veikt sarunas, lai izveidotu pamatnolīgumu par datu nodošanu un personas datu aizsardzību starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Es vēlos arī izteikt atbalstu pieejas pielāgošanai, lai tādējādi šis pamatnolīgums attiektos ne vien uz visiem nākamajiem nolīgumiem par datu nodošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī divpusējiem nolīgumiem starp Amerikas Savienotajām Valstīm un katru dalībvalsti sakarā ar tiesībsargājošo iestāžu un policijas sadarbību.

Otrkārt, es vēlos Parlamentā pievienoties tiem, kuri ir pauduši nožēlu un noraidījumu attiecībā uz pasākumiem, ko pieņēmušas Amerikas Savienoto Valstu iestādes, lai ieviestu administratīvas maksas saskaņā ar Ceļošanas veicināšanas aktu, kas tādējādi palielina ceļošanas un līdz ar to arī cilvēku pārvietošanās izmaksas ar elektronisko ceļošanas atļaujas sistēmu.

Praktiski tas nozīmē nodokli un atgriešanos pie vīzām kā papildinājumu vīzu atcelšanas svītrošanai Rumānijai, Polijai, Bulgārijai un Kiprai un tāpēc nozīmē divu līmeņu sistēmu un dubultstandartus attieksmē pret dalībvalstīm. Tāpēc mēs aicinām Komisiju prioritārā kārtībā paust savu noraidījumu šiem pasākumiem, kā arī apsvērt līdzvērtīgas atbildes izvēli.

Treškārt, es tomēr vēlos teikt, ka svarīgā nozīme, kāda ir pasažieru datu reģistram un juridiskajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, saskatāma tieši tajā, ka jāsavieno datu aizsardzība ar datu apmaiņu, un tāpēc jāgarantē principi, kas ietverti Parlamenta rezolūcijās un būs arī rezolūcijā, kuru mēs pieņemsim rītdien: vajadzība stiprināt samērības principu un nepieciešamības principu, nevajadzīgu datu samazināšana līdz minimumam un, protams, nolūka ierobežošana. Šie principi nodrošina līdzsvaru starp brīvību un drošību, jo brīvība ir viens no Parlamenta apņemšanās aspektiem. Taču drošība tagad ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kā komisāre pati to atzina.

Tāpēc mēs aicinām jūs īstenot šo apņemšanos stiprināt privātās dzīves un cilvēka pamattiesību garantiju turpmākajās ar gaisa drošību saistītajās darbībās, datu aizsardzībā pasažieru datu reģistrā, drošības pārbaužu pārskatīšanā un pašlaik notiekošajās debatēs par drošības skeneru ieviešanu lidostās.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi labi zinām, ka mēs vienmēr kaut kādā veidā atpaliekam no sabiedrības. Notiek attīstība, un politika un tiesību akti seko vēlāk. Tas, ka pasažieru datu reģistra (PDR) nolīguma formātā tiek iekļauta arī pilsonisko tiesību prasību ievērošana, ir ļoti pareizi, bet tas rāda, ka mēs skrienam nopakaļ notikumu attīstībai. Iepriekšējās debates attiecībā uz pamatnolīgumu par datu aizsardzību bija vēl viens apliecinājums tam.

Mani nesatrauc tas, ka tagad eksistē un tiek lietots šis saraksts, kas izskatās labi; mans satraukums attiecas uz dažādo divpusējo nolīgumu saglabāšanu starp dalībvalstīm un citām valstīm. Man tāpēc ir jautājums Turtelboom kundzei no Padomes, un tas ir šāds: vai viņa var garantēt, ka tie noteikti izbeidzas? Es vēlos ieteikt sarunu dalībniekiem paņemt līdzi grāmatas izdevumā Eiropas Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, nolikt šīs pamattiesības sev blakus uz galda, gatavojoties uzsākt sarunu procesu, un regulāri atsaukties uz tām.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mums vēlreiz tiek lūgts piekrist nolīgumam par Eiropas pilsoņu datu aizsardzību, nododot tos Amerikas Savienotajām Valstīm, un tā piemērošanai arī Kanādā un Austrālijā. Mēs visi šajā Parlamentā jūtamies ļoti atbildīgi par savu līdzpilsoņu drošību. Šis jautājums nav apstrīdams.

Jā, mūsu līdzpilsoņiem ir tiesības uz drošību, bet viņiem ir tiesības visās jomās, tostarp tiesiskajā noteiktībā. Mēs zinām, ka īpaši terorisma apkarošanas vārdā daudzi drošības pasākumi, uz kuriem visiem pilsoņiem ir tiesības, ir tikuši apdraudēti un ka kvantitāte pārāk bieži ir bijusi pārsvarā pār kvalitāti.

Es vēlos apsveikt mūsu referenti par darbu, kas veikts pareizajā virzienā, īpaši, kad viņa uzsver nepieciešamību un samērīgumu. Es labprāt tam pievienotu savstarpējības jautājumu. Tomēr attiecībā uz cilvēktiesību aizsargāšanu Amerikas Savienotās Valstis ne tuvu nav paraugs, un mēs zinām, ka Eiropas pilsoņiem tur nav tāda pati aizsardzība kā Eiropā un ka daudzi no viņiem tiek regulāri pakļauti procedūrai, ko es nosauktu par administratīvu uzmākšanos — un kas vēl jo sliktāk — pamatojoties uz to, ka viņus tur aizdomās kā teroristus. Ko tas nozīmē? Vēl sliktāk, kas notiks ar šīm garantijām, kad dati būs nosūtīti trešām valstīm, īpaši preventīvos nolūkos?

Mēs zinām, ka 80 % šo datu jau ir sasnieguši Amerikas Savienotās Valstis. Paziņojumi, kurus es tikko esmu noklausījusies, diemžēl, ne tuvu nav pārliecinoši.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Eiropas stratēģija par pasažieru personas datu sniegšanu ir svarīga virzībā uz tiesību aktu saskaņošanu šajā jomā. Vairāku likumdošanas iniciatīvu esamība rāda, ka saskaņotība ir vajadzīga. Tomēr jāsaka, ka šai stratēģijai ir vairāki trūkumi, īpaši personas datu aizsardzības jomā, kā tas šeit vairākkārt ir ticis minēts.

Komisijas nesen septembrī publicētais dokuments arī kritizēja Eiropas datu aizsardzības uzraugu. Es piekrītu daļai kritikas, kas saistīta ar nepieciešamības un atļauju līmeņiem attiecībā uz prasībām par noteiktiem datu veidiem. Manuprāt, mums stingri jāierobežo iespēja, ka dati tiek izmantoti profilu radīšanai un riska novērtēšanai.

Šāda datu lietošana prasa lielāku pamatojumu, nekā dots šajā dokumentā, un tajā pašā laikā mums konkrētāk jānosaka, kā novērst datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Es tagad vēlos minēt pāris piemēru no citiem nolīgumiem, tostarp nolīguma starp ES un ASV par pasažieru datu sniegšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam. Nolīgums ietver strīdīgu salīdzinājumu starp šiem datiem un datiem no datubāzēm par imigrantiem. Es nezinu, bet, manuprāt, šis nosacījums neatbilst nolīguma mērķim, kas ir terorisma un nopietnas noziedzības apkarošana.

Tāpēc mums būs svarīgi turpmāk izvairīties no šādām strīdīgām kļūdām, formulējot šos nolīgumus, un es ceru, ka Komisija spēs to veikt, jo mēs pilnīgi noteikti nevaram uzskatīt pašreizējo dokumentu par apmierinošu, īpaši personas datu aizsardzības jomā.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, ministre, komisāre, dāmas un kungi! Klausoties svarīgajos izteikumos, ko līdz šim kolēģi ir piedāvājuši, nav šaubu, ka Parlamentam ir spēcīgs stimuls panākt pienācīgi ātri sapratni, izstrādājot pamatnolīgumu par pasažieru datu reģistru.

Sākot ar nosacījumu, ka pašlaik nav spēkā viendabīgs tiesisks pamats — un tas noteikti ir krasā pretstatā reālajai un apzinātajai vajadzībai cīnīties pret terorismu ar agresīviem, skarbiem pasākumiem, līdzsvarojot privāto dzīvi un drošību — jāņem vērā, ka drošības garantēšanas darbības ir efektīvi īstenojamas, starptautiski sadarbojoties. Tajā pašā laikā, kā redzējām pirms kāda laika Parlamentā, kad apstiprinājām SWIFT projektu, mums noteikti jātur prātā Padomes sarunu pilnvaras, kā arī svarīgais ieguldījums, ko ar pamatnolīgumu varēs piedāvāt arī Parlaments saistībā ar cīņu pret nelegālo imigrāciju.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Lielas mobilitātes apstākļos mums nevar būt drošība bez efektīvas datu apmaiņas. Mūsu pienākums ir aizsargāt savus iedzīvotājus pret teroristu uzbrukumiem un organizēto noziedzību. Tomēr ir jāatrod līdzsvars starp drošību un privāto dzīvi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija uzsver, ka PDR dati nav izmantojami profilēšanai. Es uzskatu, ka partnerība starp ASV, Kanādu un Austrāliju no vienas puses un Eiropas Savienību no otras puses var piedāvāt ideālu risinājumu terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai.

Es domāju, ka abām pusēm vispirmām kārtām jāatrod kopēja izpratne par to, kas saistās ar šā mērķa sasniegšanu. Mums jāpatur prātā, ka eiropieši savas mentalitātes dēļ piešķir īpašu nozīmi savas privātās dzīves ievērošanai. ES nevar dot piekrišanu šim, pirms nav noskaidroti visi sīkumi attiecībā uz pušu savstarpēji nodoto datu drošību.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Piedāvātā stratēģija iezīmē virzību uz priekšu attiecībā uz pieeju nākamajiem nolīgumiem šajā jomā. Ir svarīgi, ka tiek izveidots līdzsvars starp privāto dzīvi un pamattiesībām un vajadzību apkarot terorismu. Ja stratēģija tiek piemērota tādā veidā, kā tas ir izklāstīts, tā nodrošinās stingras, izpildāmas garantijas attiecībā uz tiesību ievērošanu, kādas Eiropas pilsoņiem ir Eiropas Savienībā. Kā mums apliecināja komisāre C. Malmström, profilēšana nebūs iespējama, automātiski apstrādājot iesniegtos datus. Mēs ceram, ka tā tas būs, jo par to mums bija bažas, tāpat kā bažas bija par datu saglabāšanas periodu.

Lai gan mēs nerunājam par personas datiem, es būtībā uzskatu, ka tas galu galā ir jautājums par pilsoņu tiesībām uz privāto dzīvi. Tieši tāpēc pilsoņiem, kurus ietekmējis viņu doto datu ļaunprātīgs izmantojums, ir jānodrošina arī iespēja iesniegt administratīvas prasības un sākt tiesvedības procesu. PDR datu nodošana trešām valstīm jāveic, izskatot katru konkrēto gadījumu, un tikai ar Eiropas Savienības nepārprotamu piekrišanu.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka Komisija ir nodevusi diskusijai savu globālo pieeju pasažieru datu reģistra datu nodošanai trešām valstīm, ir vērtējams atzinīgi, īpaši pirms sarunu sākšanas ar trešām valstīm. Tas rāda, ka tā ir mācījusies no iepriekšējām metodēm. Kā jau daudzkārt teikts attiecībā uz ACTA un SWIFT, arī šajā gadījumā man ir lielas bažas par datu aizsardzības standartiem. Tomēr būtībā runa šajā gadījumā ir par to, kā iestādes, piemēram, gatavojas rīkoties ar datiem, lai identificētu iespējamos aizdomās turamos. Pirmajā mirklī tas liekas kaut kas pilnībā pieņemams un labs, bet, apsverot rūpīgāk, tas ir ļoti nopietns pieņēmums, kas pakļauj Eiropas pilsoņus vispārējām aizdomām, pamatojoties uz niecīgu, nejaušu pazīmi. Vai mēs patiešām sniegsim vārdus un datus šādam nolūkam?

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es, protams, neatbalstu to, ka Eiropas Savienība vispār uzņemas tiesības noslēgt līgumus. Tomēr es mēģināšu paskatīties objektīvi uz principiem, kas nosaka līgumus par PDR. Izraudzītā pieeja izsvērt abas dažreiz savstarpēji pretrunīgās vajadzības pēc privātās dzīves un drošības būtībā ir pareiza. Cilvēkiem ir tiesības paturēt noslēpumā sīkāku informāciju par savu dzīvi, bet iestādēm ir ne vien tiesības, bet pienākums sargāt savu ļaužu dzīvību. Ja vien teroristi un nopietni noziedznieki nēsātu melnas platmales un viņu sejās būtu draudošs smīns, abas vajadzības būtu nodrošināmas vienlaikus.

Taču Eiropas Savienība ļauj pati saviem ideoloģiskajiem šķēršļiem traucēt pareizā līdzsvara iegūšanu. Es varu saprast tās nevēlēšanos atklāt nevajadzīgu informāciju par cilvēku izcelsmi vai uzskatiem. Gadījumos, kad tam nav nekāda sakara vai pat korelācijas ar terorismu, šāds šķērslis ir veselīgs. Tomēr laikmetā, kad īpaša iedzīvotāju daļa ir nesamērīgi iesaistīta terorismā — un tā daļa varētu mainīties — es neredzu nekādus iebildumus pret šo iedzīvotāju profilēšanu.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Teroristu draudi vēl joprojām saglabājas, un mums tiem jāpievēršas. Mūsu rīcībā ir daudz rīku, lai to darītu, bet apmaiņa ar informāciju un dalīšanās ar to ir galvenais veids. Mums ir PDR nolīgumi. Es jau esmu guvusi spēcīgu apliecinājumu tam, ka PDR ir būtisks, lai noteiktu un novērstu teroristu uzbrukumus. Mēs panāksim, lai šāds apliecinājums tiktu dots Eiropas Parlamentam ar konkrētiem piemēriem gan no trīs valstīm, kuras mēs apspriežam, gan no attiecīgā ES PDR. Tas ir būtiski, lai jūs varētu to kārtīgi novērtēt un apspriest ar saviem vēlētājiem.

Mums jāapmainās ar PDR, bet tas nav jādara bez noteikumiem. Mums jāsaņem attiecīgā informācija, lai varētu redzēt kopsakaru un izveidot skaidrus noteikumus. Mums jānosaka apjoms, saglabāšanas periodi, lai būtu augsts datu aizsardzības līmenis un indivīdam būtu apstrīdēšanas iespēja. Mums jābūt skaidriem noteikumiem par nodošanu trešai valstij, un mums jābūt samērīgiem. Tas viss ir Komisijas paziņojumā, un es esmu ļoti priecīga, redzot, ka, neskatoties uz to, ka detaļās var būt atšķirības, jūsu paziņojums lielā mērā ir tam līdzīgs.

Tādi ir jautājumi, kas būs temati mūsu sarunās ar trim partneriem; tās būs grūtas sarunas, taču no mūsu puses — vērienīgas. Mans mērķis ir darīt to kopā ar Padomi un ES pārējām trijām iestādēm, lai tādā veidā iestādes varētu paust vienotu nostāju un darboties kā skaidras partneres

Jau no sākuma es esmu mēģinājusi iesaistīt Parlamentu un darboties atklātā un pārredzamā veidā ar to, ar attiecīgajām komitejām, referentiem, ēnu referentiem, koordinatoriem un citiem, un es turpināšu to darīt. Es apņemos, ka visos sarunu posmos, tiklīdz tās būs sākušās, es jums sniegšu pilnu un laicīgu informāciju, lai varētu notikt atklāta diskusija, un uzklausīšu jūsu viedokļus. Lai gan Komisija vadīs sarunas, es labprāt apspriedīšos ar jums un informēšu jūs, un labi sadarbošos ar jums šajā jautājumā.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Annemie Turtelboom, Padomes priekšsēdētāja. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Katrā gadījumā es vēlos sākt ar to, ka, būdama iekšlietu ministre, es zinu, ka mums ļoti bieži ir izdevies novērst iespējamus uzbrukumus, pateicoties informācijas apmaiņai un interpretācijai. Tieši tas, protams, arī nosaka šo debašu un kārtīga pasažieru datu reģistra (PDR) nolīguma noslēgšanas lielo nozīmi.

Es zinu, ka Komisijai stāv priekšā ļoti grūts uzdevums, tiklīdz Padome pieņems pilnvaras; tai būs jāsāk īstās sarunas un jāatrod līdzsvars starp to, ko šeit katrs grib — par ko ir plaša vienprātība — proti, personas datu aizsardzību no vienas puses un, no otras puses, skaidro, skanīgo balsi šeit šajā sanāksmē, kura saka: mums vajadzīgi šie PDR dati, mums bieži vajadzīga informācija tieši tādēļ, lai aizsargātu mūs, piemēram, pret teroristu uzbrukumiem.

Tomēr es esmu priecīga, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir noskaņoti vienādi un savā prātā saglabā domu par vienu un to pašu līdzsvaru: līdzsvaru starp datu aizsardzību un drošību, par kuru mēs visi esam atbildīgi. Es domāju, ka mēs tagad esam sasnieguši punktu, kurā varam pieņemt pilnvaras. Pēc tam seko reālo sarunu grūtais darbs; mums jānodrošina, ka mēs nenovirzāmies pārāk tālu no savām pilnvarām un ka mēs vienmēr turpinām noteikt to līdzsvaru paši.

Es vēlos pievērsties vairākiem konkrētiem jautājumiem, piemēram, komentāram par turpināmības klauzulu. Patiešām svarīgi ir norādīt, ka šīs pilnvaras ir spēkā septiņus gadus, ka tās tiks izvērtētas pēc četriem gadiem un ka gadījumā, ja nolīgums tiks noslēgts un arī šeit pieņemts, pagarinājums būs iespējams tikai pēc debatēm šeit Parlamentā, ko es uzskatu par loģisku noteikumu. Tā nav īsta turpināmības klauzula, bet patiešām ļoti stingri to atgādina tādā nozīmē, ka ir paredzēts termiņš un izvērtējums pēc četriem gadiem.

Turklāt Padomes secinājumi pamatoti nosaka, lai mēs lielu vērību veltītu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam — patiešām, par šo tematu ir tikuši izteikti komentāri —, un mums tie ir jāgarantē. Protams, mums visiem ir svarīgi — un tās ir arī pilnvaras — lai tiktu izveidota neatkarīga struktūra, kurai indivīdi var sūdzēties, ja viņi ievēro, ka viņu dati ir tikuši izmantoti nepareizi vai citos nolūkos.

Visbeidzot — un šis būs ļoti grūts punkts — jautājums par profilēšanu, un mēs, protams, vēlamies riska novērtējumus. Galu galā riska novērtējumus var veikt, pamatojoties uz savāktajiem datiem, lai varētu pieņemt pareizos lēmumus. No otras puses, protams, ir obligāta prasība novērst noteiktu etnisku grupu apzīmogošanu, kaut arī viena grupa varētu par to šeit iestāties. Es uzskatu, ka mēs gribam būt absolūti brīvi no etniskas apzīmogošanas. Es uzskatu, ka arī tā ir viena no pamattiesībām, kas mums ir kā Eiropas pilsoņiem, un es, īpaši savos pienākumos kā Padomes priekšsēdētāja, vēlos būt droša, ka mēs nenonākam līdz tādai situācijai.

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 11. novembrī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Parlamenta mērķis ir nostiprināt procedūras pasažieru datu reģistra (PDR) datu nodošanai trešām valstīm. Īpaša uzmanība pievēršama pasažieru personas datu aizsardzībai. Tiesībaizsardzības iestādes var izmantot pasažieru sniegtos datus, lai izmeklētu veiktos noziegumus un novērtētu risku. Tāpēc Parlaments rezolūcijā uzsver, ka jāaizsargā cilvēku tiesības saņemt informāciju un viņu tiesības uz privāto dzīvi. Turklāt Parlaments grib, lai datu nodošana notiktu saskaņā ar Eiropas datu aizsardzības standartiem. Ir ļoti svarīgi personas datu aizsardzībā ieviest izpildāmus standartus, kas garantētu cilvēka pamattiesību un brīvību aizsardzību. Neatkarīgām valdības iestādēm Atlantijas okeāna abās pusēs jāatbild par šo standartu piemērošanu. Parlaments piekrīt Komisijas ieteikumam sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību to nodošanas un apstrādes procesā ar nolūku novērst, izmeklēt, atklāt vai veikt vajāšanu par kriminālnoziegumiem, tostarp terorismu. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību iestāžu starpā, Komisijai jāinformē Eiropas Parlaments par katru posmu sarunās par personas datu aizsardzību.

  Ágnes Hankiss (PPE) , rakstiski. – (HU) Vai ES patiešām var saņemt informācijas datus, kas nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm? Rezolūcijas priekšlikums par pasažieru datu reģistru (PDR) ir vērtējams atzinīgi, jo tas cenšas veicināt nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, pamatojoties uz līdzsvaru starp drošību un datu aizsardzību. Ir viens punkts, kuru es uzskatu par neatbilstīgu. Piekrītot Reding kundzes uzsvērtajai prasībai par savstarpējības kultūru, es vēlos uzdot jautājumu: ja mēs faktiski uzskatām, ka ir svarīgi, lai datu apmaiņa būtu savstarpēja — tas ir, ka mums ne tikai jādod, bet arī jāsaņem no Amerikas Savienotajām Valstīm informācija, kas attiecas uz terorisma novēršanu —, nepietiek vienkārši iesniegt vēlmju sarakstu ASV, bet mums praktiski jārada vai jānosauc ES iestāde, kas ir spējīga saņemt un apstrādāt informācijas datus, kuri saņemti no ASV, vienlaikus nodrošinot vienveidīgu piekļuvi dalībvalstu informācijai. Šī problēma ir nonākusi priekšplānā jau saistībā ar SWIFT nolīgumu, kas paredz datu nodošanu par banku darījumiem, bet kopš tā brīža tā vēl nav atrisināta. Būtu bijis labi, ja priekšlikums būtu uzsvērti pievērsis uzmanību arī šim nenovēršamajam uzdevumam.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pēdējos gados terorisma apkarošanas vārdā pamattiesības ir tikušas ierobežotas arvien vairāk un vairāk. Tā pamatotība bieži ir apšaubāma. Ja pasažieri tiek pārmeklēti gandrīz līdz apakšveļai un viņu bagāžā nav ļauts atrasties ne nagu vīlītēm, ne dezodorantam, kravu kontrole bieži tiek atstāta pašu pārvadātāju ziņā. Ja turpmāk tas mainīsies, jāsaglabā līdzsvars starp brīvību un drošību, jo attiecībā uz pasažieru pārbaudēm tas jau ir pazaudēts, un tādā veidā, samazinoties histērijai par terorismu, šīs prasības tiek atkal atslābinātas.

Tikpat apšaubāms ir jautājums par to, vai, cilvēkam dodoties uz ASV, FIB ir nepieciešams zināt viņa vārdu, adresi, elektroniskā pasta adresi, kredītkartes numuru un bagāžas numuru un vai tam jādod atļauja uzglabāt šos datus 15 gadus. Nākotnē, ja kāds radīs vieglas aizdomas Apvienotajā Karalistē, piemēram, — nevis reliģiskās piederības dēļ, kuras saistība ar terorismu ir pierādīta, bet tādēļ, ka brauciens notiek pēkšņi, iespējams, bez bagāžas un maksāts tiek skaidrā naudā, — tad par pasažieru datu reģistra datu nodošanu un ne tikai Amerikas Savienotajām Valstīm būtu vajadzīgas vismaz vispārējas tiesības sūdzēties un sākt tiesvedību, un šādus datus vienkārši nedrīkstētu ilgstoši glabāt. Protams, dati jāglabā konkrētam nolūkam. Ja pamattiesības tiek pārkāptas, lai radītu drošības sajūtu, pārkāpumam jābūt tik mazam, cik vien iespējams, un jāievēro to tiesības, kurus tas ietekmē.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus par pasažieru datu reģistra (PDR) datu apmaiņu ar trešām valstīm un par sarunu uzsākšanu par nolīgumiem ar Austrāliju, Kanādu un ASV. Vispārēju principu izveide par PDR ir viens no rīkiem starptautiskās noziedzības un terorisma novēršanai. Tomēr tas rada bažas par pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību. PDR datubāzi nodrošina pasažieri rezervēšanas un piereģistrēšanās gaitā, ļaujot atbildīgajām iestādēm izmeklēt pagātnē izdarītus noziegumus, novērst jaunus noziegumus un veikt riska analīzes. Šis drošības instruments tagad tiek lietots kopā ar trešām valstīm, kas rada vajadzību izveidot datu tiesisko aizsardzību. Šie priekšlikumi īpaši pievēršas PDR datu nodošanas veidiem, standartiem PDR nolīguma pareizas īstenošanas pārraudzīšanai un nolīguma savstarpējībai. Parlaments atbalsta Komisijas ieteikumus un Eiropas datu aizsardzības uzrauga atzinumu, uzsverot, ka pasažieru privātā dzīve nav pārkāpjama un ka šie dati ir izmantojami tikai un vienīgi paredzētajos nolūkos.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopējais rezolūcijas priekšlikums vēlreiz pierāda, ka Eiropas Parlaments tāpat kā visas ES iestādes rada nopietnas briesmas vienkāršo ļaužu brīvībām un demokrātiskajām tiesībām. Rezolūcija izmanto kā ieganstu terorismu un „pretterorisma sadarbības nepieciešamību” starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai attaisnotu vispārēju reģistru saglabāšanu par visiem pasažieriem, kas dodas no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Austrāliju. Tukšas runas par tā sauktajām personas datu aizsardzības garantijām ir Eiropas Parlamenta aizbildināšanās par nolīguma izpildes apstiprināšanu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm par pasažieru datu reģistru, ko līdz šim tas liekulīgi ir uzskatījis par nepieņemamu. Šajā kopējā rezolūcijas priekšlikumā kapitāla runasvīri roku rokā ar oportūnistiem nekaunīgi krāpj sabiedrību ar runām par nolīgumu, kas it kā ietverot personas datu aizsardzības garantijas. Nekāds nolīgums un nekādas garantijas nevar nodrošināt personas datu aizsardzību, ja tie tiek nodoti Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu slepenajiem dienestiem un represīvajiem mehānismiem un nonāk to žēlastībā. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo nepieņemamo rezolūciju un aicina sabiedrību pastiprināt savu cīņu pret ES un tās pret vienkāršajiem cilvēkiem vērsto un represīvo politiku, kas uzbrūk cilvēku sociālajām, demokrātiskajām un pamattiesībām.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Viens no vislielākajiem apdraudējumiem, ar ko pasaule saskaras pēdējos gados, ir asimetrisks karš pret terorismu kopā ar draudiem, kas rodas starptautiskās organizētās noziedzības līmeņa pieauguma dēļ. Būs neiespējami radīt efektīvu aizsardzību pret šo risku, ja Eiropa un ASV nesadarbosies, lai panāktu šādu mērķi. Informācijas apmaiņa ir šīs sadarbības galvenais aspekts, un tieši tāpēc PDR ir absolūti būtisks kopējās drošības elements. Tomēr ir svarīgi turēt prātā, ka efektivitāte ir atkarīga tikai no tā, vai datu apmaiņa ar ASV ir savstarpēja. Es arī ceru, ka ar nolīguma pieņemšanu ātrāk tiks ratificēti nolīgumi starp ASV un Eiropas Savienību par vīzu atcelšanas programmu, kas dos iespēju ASV vīzas atcelt, tostarp arī Polijas pilsoņiem.