Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 10. novembris - Brisele

21. Vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem (Reglamenta 150. pants).

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Starptautiskās tirdzniecības komiteja pašlaik izvērtē vispārējo vienošanos par banāniem, ko pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācija. Drīzumā Parlamentu lūgs plenārsēdē lemt par muitas nodokļa samazināšanu banānu importam no Latīņamerikas valstīm.

Ir skaidri jānorāda, ka neviens no attālākajiem reģioniem, Madeira, kuru pārstāvu es, vai kāds no citiem astoņiem attālākajiem reģioniem, jo īpaši Kanāriju salas, kurām noteikti neklājas grūtāk, neiebilst pret šādu vienošanos noslēgšanu. Šie reģioni, skaidri un gaiši sakot, vēlas, ka pārējām valstīm būtu jāievēro tie paši higiēnas un augu veselības nosacījumi un minētajos reģionos piemērojamās darba ņēmēju tiesības, lai iekļūtu tirgū. Tas ir tiesiskuma pamatjautājums. No otras puses, šie reģioni vēlas pilnā apmērā saņemt kompensāciju par tiem radītajiem zaudējumiem. Gadījumā, ja tas netiek nodrošināts, šie reģioni vēlas, lai atbildīgās personas vismaz tieši pateiktu, ka ir jāmaina dzīvesveids un jāmeklē cits darbs, jo ir skaidrs, ka turpmākajos apstākļos izdzīvot nebūs iespējams un ka cilvēkiem nebūs iztikas līdzekļu. Ir skaidrs, ka dažiem šī vienošanās būs izdevīga, bet citiem nebūs. Rūpēsimies par tiem, kuriem tā nav izdevīga, jo ieguvējiem mūsu palīdzība nav nepieciešama.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Eiropā strauji ir pieaudzis tādu vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuru vienīgais iztikas avots ir pensija. Cilvēki, kuri visu dzīvi smagi un godīgi strādāja, izaudzināja bērnus un maksāja nodokļus valstij, paļaujas uz mierīgām un cienīgām vecumdienām. Diemžēl ne visām viņu likumīgajām cerībām ir lemts piepildīties. Eiropas iedzīvotāji to jo īpaši izjuta ekonomikas krīzes laikā. Cenas pieauga, bet pensijas nepalielinājās, un ir pieaugušas bažas par vecumdienām krāto līdzekļu drošību, un arvien lielākam vecvecāku skaitam pēc darba zaudēšanas ir nepieciešams bērnu atbalsts. Dažās valstīs, piemēram, manis pārstāvētajā valstī — Lietuvā — arī valdība pieņem pensionāriem sāpīgus lēmumus, samazinot pensijas un pabalstus. Pašlaik daudz tiek diskutēts par Komisijas jauno priekšlikumu apsvērt iespēju palielināt pensionēšanās vecumu. Taču mani vairāk uztrauc fakts, ka netiek piedāvāti risinājumi tam, kā vecāka gadagājuma cilvēkiem nodrošināt darbu. Ja tiktu palielināts pensionēšanās vecums, miljoniem bezdarbnieku, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, var nokļūt nabadzībā. Nav pietiekami izvērtēts tas, vai cilvēku veselība būs pietiekami laba, lai viņi varētu strādāt ilgāk. Turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši strādā mazapmaksātu darbu, un pēc dzemdībām, bērna audzināšanas un kopšanas atvaļinājuma un, rūpējoties par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, viņas zaudē apdrošināšanas garantijas un galu galā saņem mazāku pensiju. Tāpēc tiklīdz tiks novērtēta Eiropas sabiedrības straujā novecošanās, es lūdzu Komisiju un Padomi rast citus veidus, kā nodrošināt normālus dzīves apstākļus pašreizējiem un turpmākiem pensionāriem.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien, 10. novembrī, Bulgārijā atzīmē divus notikumus. Pirms divdesmit viena gada, dienu pēc Berlīnes mūra krišanas, komunistiskais režīms tika gāzts, skanot šādiem saukļiem: „Glasnost, brīvība, demokrātija.” Nebūt ne nejauši Bulgārijā šo dienu atzīmē arī kā Vārda brīvības dienu. Turpmāk ir risinājušies dažādi notikumi, liekot apsvērt totalitārismu, ko, cerams, šī valsts vairs nepiedzīvos, un vēl vienu mūsdienu problēmu — terorismu, kas arvien izplatās.

Vai demokrātijas sistēmā ir paredzēti mehānismi cīņā pret šādiem uzbrukumiem? Vai ir iespējams apkarot terorismu, ievērojot demokrātijas principus vai neierobežojot cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību?

No liberālā viedokļa atbilde ir „jā”, taču tikai tādā gadījumā, ja reģionālie un valsts tīkli darbosies atbilstoši Eiropas sistēmai, kas atbalsta preventīvus pasākumus, agrās brīdināšanas un nekavējošas reakcijas mehānismus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Īstenojās tas, par ko es brīdināju iepriekšējā plenārsēdē: runa ir par Sahāras nometnes nojaukšanu piespiedu kārtā El Aaiun reģionā, kur līdz šim bojā ir gājuši 19 cilvēki, vairāk nekā 700 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 150 cilvēku ir pazuduši bez vēsts.

Ko par to saka Eiropas Komisija un Eiropas valstu valdības un Spānijas prezidentūra? Tās aicina abas puses panākt mierizlīgumu, tās apgalvo, ka šis ir īpaši sarežģīts jautājums, ka mums nevajadzētu iejaukties un ka mums ir jāaizstāv Eiropas intereses Marokā.

Es nepiekrītu baronesei C. Ashton, T. Jiménez kundze, B. Kouchner: represijas un slepkavības nav sarežģīts jautājums. Tas ir ļoti skaidrs jautājums, un mūsu atbildei un nostājai šajā jautājumā ir jābūt šādai: atklāts noraidījums, nosodījums un prasība Marokas režīmam uzņemties atbildību par notiekošo.

Kamēr tas vēl nav noticis, ir jāpārtrauc divpusējā tirdzniecība un jāierobežo Marokas privilēģijas attiecībā uz Eiropas Savienību. Cilvēktiesību pārkāpumiem ir jādara gals.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts par to, ka komisāres kundze joprojām ir šeit, un es vēlos izmantot izdevību, jo šis jautājums ir saistīts arī ar C. Malmström kundzes atbildības jomu. Es zinu, ka šī ir trešā reize, kad tas tiek pieminēts, taču tā ir īpaši nopietna problēma, un tāpēc es vēlos paziņot, ka naktī no 5. uz 6. novembri Krievijas laikraksta „Kommersant” žurnālistu Oleg Kashin smagi piekāva pie viņa mājām Maskavā — esmu pārliecināts, ka jūs, komisāres kundze, zināt par šo gadījumu. Viņu nogādāja slimnīcā ar salauztām kājām, sadragātu žokli, nogrieztiem pirkstiem un galvaskausa lūzumiem.

Tas nav pirmais šāds gadījums valstīs pie Austrumeiropas robežas. Šodien es lasīju interviju ar vienu no izcilākajiem Polijas analītiķiem Krievijas jautājumos, un viņš saka, ka pēdējos 10 gados Krievijas Federācijā ir nogalināti 300 žurnālisti. Tas rada lielas bažas, jo vārda brīvība un pilsoņu brīvības ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības aspektiem. Tāpēc es ļoti lūdzu sarunās ar Krievijas kolēģiem vienmēr un visur uzsvērt, ka šādi negadījumi nav pieļaujami, jo tie sarežģī mūsu dialogu vai padara to neiespējamu.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz briesmīgo situāciju Rietumsahārā. Vairāki tūkstoši Rietumsahāras iedzīvotāju ir izveidojuši nometnes dažu lielāko pilsētu nomalēs, tādējādi protestējot pret apstākļiem, kādos viņi ir spiesti dzīvot, un dažāda veida apspiešanu, ko viņi ir spiesti paciest, kā arī aicinot rīkot referendumu, lai saglabātu viņu pašnoteikšanas tiesības.

Šonedēļ Marokas policijas un armijas vardarbības dēļ, kuras mērķis bija nojaukt šīs nometnes, daudzi cilvēki tika arestēti, vairāki simti cilvēku tika ievainoti un ir pazuduši bez vēsts, un diemžēl ir arī bojāgājušie. Papildus šiem pasākumiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem pazemojošā veidā tika liegta iespēja ieceļot Rietumsahārā, lai apliecinātu solidaritāti. Marokas iestādes izraidīja kādu Parlamenta deputātu, Demokrātiskās jaunatnes pasaules federācijas priekšsēdētāju, kā arī vairākus žurnālistus un nevalstisko organizāciju biedrus.

ES un dažu tās vadītāju klusie vai divdomīgie paziņojumi saistībā ar šo situāciju ir apkaunojoši un nožēlojami. Klusēšana arī apliecina atbalstu valstij, kura izmanto ES piešķirto īpašo statusu. Šo klusēšanu un atbalstu nedrīkst pieļaut, un mēs vēlamies tam pielikt punktu.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tikai vēlos vērst Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja uzmanību uz lēmumu, kas tika pieņemts pirms dažām dienām. Šis jautājums noteikti ir komisāres kundzes kompetences jomā, un es viņai izsaku lielu pateicību.

Manuprāt, šis lēmums ir īpaši svarīgs, jo tas attiecas uz svarīgu Eiropas Savienības direktīvu terorisma jomā. Patiesībā, manuprāt, nedrīkst atbalstīt visaptverošu nostāju, kas paredz aizsargāt tos iedzīvotājus, kuri vēlas izmantot tiesības uz patvērumu un bēgļa statusu un kuri pārstāv teroristu organizācijas.

Ja šis princips tiktu ievērots, kā tas bija attiecībā uz šo ārkārtīgi nopietno Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, mēs daudziem teroristiem nodrošinātu aizsardzību, kādu viņi nav pelnījuši. To nedrīkst pieļaut, jo Eiropā terorisma aktu dēļ ir gājuši bojā pārāk daudzi cilvēki. Tāpēc es aicinu Komisiju labot attiecīgo direktīvu, lai nepieļautu to, ka Eiropas Savienības paziņojums, kas būtībā tika sagatavots, lai cīnītos pret terorismu, tiek skaidrots daudznozīmīgi un neatbilstoši.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Parlaments iepriekšējā mēnesī Strasbūrā balsoja, lai par 5,9 % palielinātu ES budžetu. Šis lēmums arī paredz EUR 2 miljonus piešķirt izklaidei, lai atbalstītu dārgo dzīvesveidu, kas šeit ir tik ierasts. Deputāti ar šo lēmumu bija ļoti apmierināti, bet, manuprāt, krīzes apstākļos tas ir nepieņemami.

Šodien tie mana vēlēšanu apgabala — Lielbritānijas West Midlands — iedzīvotāji, kurus ietekmēja šī krīze, skaidri pauda savu viedokli. Studenti un universitāšu pasniedzēji devās Londonas ielās, lai paustu savas bažas, un, dažu cilvēku rīcību es neatbalstu, taču daudzu citu cilvēku darbību es augstu vērtēju. Studenti ļoti cietīs plānoto taupības pasākumu dēļ: ir paredzēts trīskārtīgi palielināt studiju maksu universitātēs, samazināt kursu skaitu un budžeta vietu skaitu, un arvien vairāk cietīs infrastruktūra. Nākotnes talants, kas ir mūsu nākotnes drošības garants, ir apdraudēts, un vairāk cietīs tieši jaunā paaudze. Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos izteikt brīdinājumu: jūsu augstprātība mudinās arvien vairāk cilvēku iziet ielās, un arvien vairāk cilvēku iebildīs pret šo neveiksmīgo sociālo projektu. Dāmas un kungi, lūdzu, baudiet sava dārgā dzīvesveida augļus!

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Donavas augstākā līmeņa sanāksmē par Donavas deklarāciju, kas notika 8. novembrī Bukarestē, piedalījās to 14 dalībvalstu delegācijas, kuras ir iesaistījušās Donavas reģiona stratēģijā, tai skaitā no Moldovas Republikas, dodot tai iespēju vēl vairāk tuvoties Eiropas Savienībai. Šī sanāksme notika pareizajā laikā, ņemot vērā, ka šīs stratēģijas īstenošanas pasākumi tiks pieņemti līdz gada beigām un pašreizējā stratēģija tiks īstenota 2011. gadā. Galvenais panākums bija Eiropas Komisijas apņemšanās, kuru izteica priekšsēdētājs J. M. Barroso un kas paredz atbalstīt konkrētu plānu, nodrošinot finansējumu EUR 95 miljardu apmērā. Turklāt būs iespējams piesaistīt papildu līdzekļus no EIB un ERAB.

Es vēlos atgādināt, ka Rumānija ir viena no idejas autoriem par Eiropas stratēģiju attiecībā uz Donavas reģionu 2008. gadā, un tā pastāvīgi atbalsta šīs iniciatīvas īstenošanu. Ja šī iniciatīva tiktu īstenota pēc iespējas drīzāk, tas palīdzētu uzlabot sociālo un ekonomisko situāciju Dienvidrumānijas apgabalos, kas robežojas ar Donavu.

  María Muñiz De Urquiza (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Spānijas delegācijas vārdā es vēlos paust mūsu lielās bažas par vardarbības uzplūdiem Marokā un Sahārā.

Mēs īpaši atbalstām cilvēktiesību ievērošanu, un mums ir žēl par dzīvībām, kas ir zaudētas gan Marokā, gan Sahārā. Informācija šajā jautājumā ir neskaidra. Tāpēc mēs atbalstām priekšlikumu par izmeklēšanas veikšanu Marokā, un, protams, mēs atbalstām informācijas pārredzamības politiku.

Maroka Eiropai ir stratēģiski svarīga, un tāpēc Eiropas Savienībai ir jāapvieno starptautiskie pūliņi, lai atbalstītu dialogu, kurā ir iesaistījušās vairākas dalībvalstis, to skaitā Spānija. Mēs atbalstām to, ka, neraugoties uz situācijas nopietnību, līdz šim dialogs starp pusēm tiek veiksmīgi risināts un ir paredzēts uzsākt jaunas sarunu kārtas.

Dāmas un kungi! Šis konflikts ilgst jau vairāk nekā 30 gadu, un tas ir jāizbeidz pēc iespējas drīzāk, panākot pusēm savstarpēji izdevīgu risinājumu, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas intereses, jo ANO, Marokas valdība, Sahāras iedzīvotāji un viņu pārstāvji ir vienīgie, kuri ir likumīgi tiesīgi iesniegt šādu risinājumu.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlaments vairākkārt ir paudis savu nostāju, aizstāvot cilvēku pamattiesības, pilsoņu brīvību un politiskās brīvības. Tāpēc es biju ļoti pārsteigts, kad iepriekšējā sesijas sanāksmē Strasbūrā Eiropas Parlaments diemžēl nepieņēma lēmumu par nostāju saistībā ar gaidāmajām vietējām vēlēšanām Ukrainā, neraugoties uz īpaši nopietnām pazīmēm un ticamu informāciju no drošiem avotiem par vairākām nelikumīgām darbībām saistībā ar opozīcijas apspiešanu un ierobežotām žurnālistu tiesībām uz brīvību sniegt informāciju sabiedrībai Ukrainā, kurā valda Reģionu partija.

Mani vēl vairāk pārsteidza fakts, ka šis lēmums atkal tika atlikts un ka rīt par to nebalsos. Šī situācija rada nopietnas bažas, un tai ir nepieciešams paskaidrojums. Vai taisnība, ka daži Eiropas Parlamenta pārstāvji atbalsta šīs nu jau notikušās vēlēšanas, neraugoties uz to, ka gan Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments, gan C. Ashton kundze norādīja uz vairākām pretlikumībām, kuras tika novērotas vēlēšanu laikā, un uz vēlēšanu likuma pārkāpumiem? Šis jautājums ir jāpaskaidro.

  Eduard Kukan (PPE). – (SK) Esmu gandarīts, ka vakar Eiropas Komisija, pieņemot stratēģiju 2010. un 2011. gadam, apstiprināja, ka ekspansīvā politika ir piemērotākā stratēģija Rietumbalkānu reģionā. Eiropas Komisija arī apstiprināja, ka tā arī turpmāk pildīs savas saistības attiecībā uz šo reģionu, balstoties uz vienošanos, ka šī reģiona valstīs tiks veicināts integrācijas process.

Es vēlos izteikt atzinību par dažiem labvēlīgiem pasākumiem pagājušajā gadā, piemēram, par vīzu režīma atcelšanu lielākajai daļai šī reģiona iedzīvotāju, par progresu Melnkalnē, kurai ir atļauts kļūt par kandidātvalsti, un par progresu Eiropas Savienības sarunās ar Serbiju, kura tika ieteikta kā an avis.

Taču problēmas joprojām ir un tās būs jāatrisina. Dažas no šīm problēmām ir uzsāktais dialogs starp Serbiju un Kosovu — ir paredzēts, ka šis dialogs veicinās stabilitāti šajā reģionā un pēc iespējas ātri tiks atrisināts jautājums saistībā ar Maķedonijas nosaukumu —, neraugoties uz to, ka šis process ir jau pietiekami ilgs, kā arī jautājums par redzējumu vai jaunu pieeju saistībā ar Bosniju un Hercegovinu un vīzu liberalizācijas procesa sākšana Kosovā.

Visos šajos jautājumos ir nepieciešama skaidra stratēģija un redzējums, kas ļautu šim reģionam tuvināties Eiropas Savienībai. Tas ir ne tikai šī reģiona, bet arī ES interesēs.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirms 30 gadiem Maroka daudzus gadus noliedza faktu par karu ar Rietumsahāras iedzīvotājiem, un šodien tā joprojām noliedz, ka tie paši cilvēki tiek nesamērīgi apspiesti. Bet Rietumsahārā ir gājuši bojā un tikuši ievainoti iedzīvotāji, kuru vienīgā prasība ir tiesības brīvi dzīvot savā zemē.

Maroka daudzās vietās ir slēgusi savas robežas ikvienam, kurš varētu kļūt par liecinieku šādiem notikumiem. Valstī netiek sniegta nekāda informācija un netiek ielaisti valstu parlamenta deputāti. Francijas parlamenta deputātam un mūsu kolēģim R. Meyer kungam tika liegts iebraukt šajā valstī. Eiropa pasīvi vēro notikumus šajā valstī. Komisija nav sniegusi komentārus šajā jautājumā, un tāpēc mēs esam atkarīgi no Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecības, kas nesniedz vēlamos rezultātus, gluži tāpat, kā tas ir bijis pēdējos 30 gadus. Baronese C. Ashton, kas ir atbildīgā ārpolitikas jautājumos, nav izteikusi savu viedokli šajā jautājumā. Mums ir jārīkojas, un Parlamentam ir jāpieņem lēmums, paužot savu nostāju. Mums ir jārīkojas attiecībā uz situāciju Marokā, kas ierobežo visas iniciatīvas saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem, sākot ar zvejas nolīgumu atjaunošanu.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Pēdējā laikā uzmanības centrā ir īpaši svarīgi jautājumi saistībā ar inovācijām Eiropas Savienībā. Manuprāt, ir pienācis laiks atbalstīt pasākumus, kuri Eiropas līmenī ļauj mums īstenot Komisijas iniciatīvā noteiktos pasākumus.

Īpaši svarīgi ir veidot partnerattiecības. Taču ir arī jāņem vērā fakts, ka nākamajā programmēšanas periodā ir jāierosina apspriedes reģionālā līmenī, lai partnerattiecības veidotu ne tikai vietējā un reģionālā līmenī, bet arī valsts vai starptautiskā līmenī. Līdzīgi varētu teikt, ka vērienīgām debatēm par to, kā panākt šo jautājumu risināšanu turpmākajā laikā, ir jābūt iekļautām ikviena reģiona darba kārtībā. Manuprāt, dialogs starp visām iesaistītajām pusēm ir īpaši svarīgs, lai apzinātu katra reģiona pievienoto vērtību un inovatīvo pasākumu veidus, lai tos izmantotu. Es aicinu vietējās un reģionālās iestādes iesaistīties un veidot partnerattiecības, lai programmēšana būtu pēc iespējas reāla un lai tā pēc iespējas pilnīgāk atspoguļotu attiecīgo reģionu vajadzības un centienus.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Rīt Seulā sāksies G20 augstākā līmeņa sanāksme. Šajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks pārrunāts viens jautājums, kas ir īpaši svarīgs — retzemju metālu eksporta ierobežošana no Ķīnas Tautas Republikas. Ķīna kontrolē 95 % no retzemju metālu ieguves, un šie metāli ir ļoti nepieciešami rūpniecības nozarei Eiropā. Ietekmētākās nozares ir zinātnesietilpīgās nozares, kas strādā pie jaunu tehnoloģiju izstrādes. Nopietns jautājums ir fakts, ka mākslīgi veidotu piegādes problēmu dēļ ir nopietni apdraudēti mazie un vidējie Eiropas uzņēmumi. Eiropas Ekonomikas zona visā pasaulē ir zināma tehnoloģiju lietpratības dēļ. Pārtraukumi šajā jomā nav pieļaujami.

Tāpēc es aicinu Eiropas Savienības pārstāvjus un citu saistīto valstu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Japānas pārstāvjus G20 augstākā līmeņa sanāksmē iebilst pret Ķīnas despotismu tirdzniecības jomā. Risinājums šai problēmai ir jārod pēc iespējas ātri.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) ES sabiedrība noveco, un strādājošo iedzīvotāju skaits sarūk. Ekonomikas krīzes ietekmē bezdarbs ir sasniedzis 10 % līmeni. Tāpēc ES un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai garantētu pensiju sistēmu ilgtspēju. Pensiju sistēmas reformai ir jāparedz risinājumi, lai pensionāriem garantētu minimālus ienākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu cienīgu dzīvi.

Neraugoties uz to, ka ir palielinājies cilvēku dzīves ilgums, pensionēšanās vecuma palielināšana nav pareizais risinājums. Vecāka gadagājuma cilvēki, kuri var un vēlas aktīvi darboties darba tirgū var turpināt sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā, taču tas nedrīkst būt viņu pienākums. Vienlaicīgi ekonomikas krīzes ietekmē un, izvietojot Eiropas rūpniecības nozari trešās valstīs, darbavietu skaits ir sarucis un darbspējīgie iedzīvotāji nevar atrast pastāvīgu darbu, viņiem ir grūti sasniegt minimālo laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu dalības iemaksas valsts pensiju sistēmā. Es vēlos norādīt, ka, palielinot pensionēšanās vecumu, pieaugs jauniešu bezdarba līmenis.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Pārtikas marķēšanas jautājums apliecina, ka iedzīvotāji interesējas par Eiropas lēmumiem, par to, kādi jautājumi tiek apspriesti un kā tie viņus ietekmēs. Manā rīcībā ir svarīga informācija, ka laikā no 25. līdz 27. oktobrim Slovākijas iedzīvotāji ne tikai uzklausīja informāciju par to, ka mēs pieņēmām kolēģes Renate Sommer ziņojumu pirmajā lasījumā, bet arī radīja tik spēcīgu sinerģisku efektu, ka Nitra universitātes studenti, lauksaimniecības un pārtikas nozares pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība aktīvi piedalījās apspriešanā, organizējot seminārus un konkursus, bet jaunieši iesaistījās apspriešanā ko, jāsaka, vēl vairāk pastiprināja pašas referentes Renate Sommer piedalīšanās, un šajā procesā aktīvi iesaistījās arī trīs Slovākijas parlamenta deputāti.

Minot šādus faktus, es tikai vēlos pateikt, ka Eiropas Parlaments un Parlamenta deputāti arī var iesaistīties apspriedēs par interesantiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar demokrātiju, un ka mēs nevaram vienmēr kritizēt to, kas tiek runāts Parlamentā, un ka mēs nerisinām problēmas, kas attiecas uz reālo dzīvi. Šajā gadījumā es vēlos vēlreiz izteikt atzinību Eiropas Parlamenta pārstāvniecībai Slovākijā par lielo darbu, kas ir ieguldīts, organizējot minēto pasākumu.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz Sakineh Mohammadi-Ashtiani lietu. Kā jūs, iespējams, zināt, jūlijā Irānas iestādēm viņai jāizpilda nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, par aizdomām par laulības pārkāpumu, taču Parlaments pieņēma rezolūciju un daudzi valkāja t–kreklus ar uzrakstu „Atbrīvot Sakineh!”, un tika organizēts skaļš protests starptautiskā līmenī, un šo pasākumu dēļ sods tika mīkstināts.

Tas tika mīkstināts, nevis atcelts. To aizstāja ar nāvessoda izpildīšanu, pakarot uz aizdomu pamata par slepkavību. Nāvessodu bija paredzēts izpildīt 3. novembrī, taču tas atkal tika atlikts, saņemot starptautiskus lūgumrakstus, ko tiešsaistē bija parakstījuši 270 000 cilvēku, un tādēļ, ka šajā jautājumā iesaistījās dažādas iestādes visā pasaulē, jo īpaši Francijas prezidents N. Sarkozy, kurš personīgi iesaistījās šajā jautājumā. Taču Irānas iestādes ir apņēmušās turpināt šo lietu un galu galā Sakineh Mohammadi-Ashtiani izpildīt nāvessodu.

Es vēlreiz aicinu Eiropas iestādes divkāršot centienus, lai šo sievieti atbrīvotu, lai viņa varētu rast patvērumu vai dzīvot brīvībā savā valstī un lai Irānā izbeigtu valsts atbalstītas sieviešu slepkavības un citus cilvēktiesību pārkāpumus.

  Priekšsēdētājs. – Tādējādi šis darba kārtības punkts tiek slēgts.