Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 11. novembris - Brisele

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Iepazīšanās ar Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu (debates)

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir iepazīstināšana ar Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu.

  Vítor Manuel da Silva Caldeira, Revīzijas palātas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Es jūtos pagodināts, ka varu šodien piedalīties debatēs par Eiropas Revīzijas palātas 2009. gada budžeta izpildes pārskatu, kuru es jau esmu iesniedzis jums un Budžeta kontroles komitejai.

Es gribētu iepazīstināt Parlamentu ar četriem galvenajiem vēstījumiem, kas ir ietverti šā gada pārskatā. Pirmām kārtām Revīzijas palāta secina, ka Eiropas Savienības pārskati sniedz patiesu informāciju, kā arī skaidri un patiesi atspoguļo finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas līdzekļu plūsmu. Šis ir trešais gads pēc kārtas, kad Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka tie ir ticami.

Attiecībā uz likumību un pareizību Revīzijas palāta, tāpat kā iepriekšējos gados, sniedz atzinumu bez piezīmēm par ieņēmumiem un saistībām. Tomēr, un šis ir otrais galvenais vēstījums šā gada pārskatā, budžeta maksājumos, izņemot maksājumus divās jomās, joprojām ir būtisks kļūdu skaits. Šie izņēmumi ir izdevumi administratīvajā jomā, kā arī ekonomikā un finansēs.

Visās pārejās izdevumu jomās Revīzijas palāta ir konstatējusi būtisku kļūdu skaitu. Es pievērsīšos divām galvenajām izdevumu jomām — lauksaimniecībai un kohēzijai.

Revīzijas palāta vērtē, ka lauksaimniecības un dabas resursu jomā kļūdu skaits ir nedaudz lielāks nekā 2008. gadā. Tomēr abos gados rezultāti atbilst Revīzijas palātas vērtējumam, ka sistēmas ir tikai daļēji efektīvas. Revīzijas palāta iesaka samazināt kļūdu risku, uzlabojot datubāzēs esošās informācijas kvalitāti, ko izmanto, lai noteiktu tiesības saņemt pabalstus un aprēķinātu maksājumus, kā arī precizējot un ieviešot noteikumus par zemes izmantošanu un apsaimniekošanu.

Kohēzijas jomā, kas veido gandrīz vienu trešdaļu budžeta, situācija ir tāda, ka šī ir vienīgā budžeta joma, kurā aplēstā kļūda ir lielāka par 5 %. Vairums konstatēto kļūdu ir saistītas ar smagiem valsts iestāžu pārkāpumiem, nepareizi piemērojot publiskā iepirkuma noteikumus un neattiecināmu izmaksu atlīdzināšanu. Dalībvalstis varēja un tām vajadzēja atklāt daudzas kļūdas un veikt korekcijas pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai, jo revīzija parāda, ka tās bija saņēmušas informāciju to izdarīt.

Ja mēs analizējam šā gada rezultātus un salīdzinām tos ar iepriekšējo gadu, mēs redzam, ka vislielākās izmaiņas ir notikušas kohēzijas projektos. Tā mēs nonākam pie Revīzijas palātas trešā galvenā vēstījuma. Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars kohēzijas izdevumos bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados, un Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars budžetā kopumā pēdējos gados ir samazinājies.

Tomēr, pirms mēs izdarām kādus secinājumus par tendencēm šajā jomā, ir vajadzīga piesardzība; saistībā ar variācijām izdevumu modeļos maksājumu kopskaits var ievērojami mainīties, ja salīdzinām katru nākamo gadu ar iepriekšējo gadu — 2009. gads bija ļoti atšķirīgs no 2008. gada. Turklāt nav nekādas garantijas, ka pēdējo gadu vispārējā aplēsto kļūdu īpatsvara samazināšanās turpināsies, jo kontroles sistēmas, kas aptver lielāko daļu izmaksu, ir tikai daļēji efektīvas.

Tagad mēs nonākam pie pēdējā galvenā vēstījuma. Komisijas sniegtā informācija par atgūšanu un citām korekcijām vēl nav pilnībā ticama, un to nevar tieši salīdzināt ar Revīzijas palātas aplēsto kļūdu īpatsvaru.

Mums ir virkne ierosinājumu, kas nodrošina būtisku iespēju uzlabot Eiropas Savienības finanšu pārvaldību. Šā gada pārskats apstiprina secinājumus un ieteikumus, kas ir izklāstīti Revīzijas palātas atzinumā par riskiem un uzdevumiem, lai uzlabotu Eiropas Savienības finanšu pārvaldību. Svarīgs prioritārs uzdevums ir izdevumu kvalitātes uzlabošana. Tiesiskā regulējuma vienkāršošana un rentablākas kontroles sistēmas ieviešana, lai samazinātu kļūdu risku, būtu labs ieguldījums mērķa sasniegšanā.

Pirms kāda laika šogad Komisija iepazīstināja ar pārstrādātās Finanšu regulas projektu. Revīzijas palāta savā nesenajā atzinumā par šo projektu secina, ka tajā ir virkne priekšlikumu, kas nodrošina Komisijai iespējas uzlabot pārredzamību un finanšu pārvaldību. Tomēr nozaru tiesību aktu vienkāršošana joprojām paliek svarīgs nosacījums nozīmīgai izdevumu kvalitātes uzlabošanai.

Nākamajā gadā Komisija iepazīstinās ar tiesību aktu priekšlikumiem politikai un programmām, kas aptvers galvenās izdevumu jomas nākamajam plānošanas periodam. Pārskatot izdevumu programmas, Revīzijas palāta ierosina piemērot principu kopumu, kas nodrošinātu Eiropai iegūt papildvērtību, skaidrus mērķus, pēc iespējas reālākas un vienkāršākas shēmas un kas arī skaidri noteiktu atbildību.

Eiropas finanšu līdzekļu optimāla izlietojuma nodrošināšana uzliek mums visiem lielas saistības: Komisijai — attiecībā uz tiesību aktu ierosināšanu un budžeta izpildi; dalībvalstīm — attiecībā uz apmēram 80 % Eiropas budžeta pārvaldību ikdienā; Parlamentam un Padomei — kā likumdevējām iestādēm un kā budžeta izpildes apstiprinātājām iestādēm; Revīzijas palātai — kā Eiropas Savienības ārējam revidentam.

Revīzijas palāta cer pilnībā izpildīt savu pienākumu un nodrošināt, ka līdzekļi tiek pareizi un labi izlietoti.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms divām dienām man jau bija iespēja apmainīties viedokļiem ar Revīzijas palātas priekšsēdētāju Caldeira, kā arī apspriest Revīzijas palātas gada pārskatu ar Budžeta kontroles komitejas locekļiem. Es gribētu jums īsi izklāstīt mūsu diskusijas svarīgākos punktus un pašus pirmos secinājumus.

Pirms es ķeros pie lietas būtības, es gribētu atsaukt atmiņā auglīgo dialogu, kas izvērtās starp revidentu, Revīzjas palātu un revīzijas komandu Komisijā, kā arī pateikties priekšsēdētājam Caldeira par lielisko sadarbību; es patiešām redzu daudzus pozitīvus vēstījumus; es arī redzu nedaudz kritikas, un Komisijas pienākums ir stingri ievērot Revīzjas palātas ieteikumus.

Revīzjas palātas pārskata svarīgākie vēstījumi ir arī galvenie punkti Komisijas veiktajā novērtējumā par atbildības uzņemšanos attiecībā uz ES budžeta pārvaldību.

Pirmām kārtām — jau trešo gadu pēc kārtas par gada pārskatiem ir izteikts pozitīvs revīzijas atzinums bez piezīmēm. Revīzjas palāta, novērtējot ES pārskatus, ir bez jebkādiem iebildumiem atzinusi, ka tie sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Komisija, protams, ir ļoti apmierināta ar šo rezultātu, jo tas apstiprina mūsu grāmatvedības reformas noturīgo ietekmi. Tomēr Revīzjas palāta pamatoti atzīmē dažas nepilnības. Tā kā neviena no tām neiespaido Revīzjas palātas atzinumu bez piezīmēm, Komisija ir apņēmusies novērst šīs nepilnības un tādēļ turpina uzlabot savas ikdienas grāmatvedības metodes. Attiecībā uz darījumu likumību un pareizību es esmu gandarīts, ka pozitīvā kopējo kļūdu īpatsvara samazināšanās tendence turpinājās 2009. gadā.

Ieņēmumi un saistības visā budžetā ir likumīgi un pareizi visos būtiskajos aspektos. Vairāk nekā 95 % maksājumu, kas ir veikti no ES budžeta, nav kļūdu. Tā ir pozitīva zīme, ka mūsu centieni turpmākā kontroles uzlabošanā ir nepārprotami iedarbīgi. Tas ir panākts, galvenokārt pateicoties būtiskai kļūdu īpatsvara samazināšanai kohēzijas jomā; panākumi ir saistīti arī ar Komisijas īstenoto dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu pastiprināto pārraudzību, izmantojot ex ante novērtējumu. Turklāt šeit var arī redzēt, cik vērtīga ir stingra pieeja, kad problemātiski maksājumi tiek vai nu pārtraukti, vai atlikti.

Visbeidzot, Revīzjas palāta savā pārskatā atzīst, ka Komisijas pārskatos sniegtajai informācijai par atgūtajiem līdzekļiem ir augstāka kvalitāte. Aizvien vairāk atgūto līdzekļu no projektiem, kas bija zaudēti kļūdu dēļ, vai no atbildīgajām valsts iestādēm patiešām apliecina Komisijas apņēmību. Tomēr es pievienojos Revīzjas palātas viedoklim, ka dalībvalstu ziņošana vēl nav apmierinoša, tādēļ Komisija turpinās strādāt, lai labotu šo situāciju attiecībā uz pašreizējām programmām, kā arī uz turpmākajām programmām un uz dalīto pārvaldību.

Es pilnībā pievienojos priekšsēdētāja Caldeira piesardzībai, kad viņš brīdina par iespējamām kļūdu īpatsvara svārstībām nākotnē, jo īpaši kohēzijas jomā. Es arī piekrītu Revīzjas palātas norādēm par dalībvalstu kontroles sistēmu nepilnībām un dažiem citiem dalītās pārvaldības jautājumiem. Manuprāt, turpmākā virzība būs saistīta ar rentablu kontroles mehānismu izveidi, attiecināmības noteikumu vienkāršošanu, ja to sarežģītība ir acīmredzams kļūdu avots, un ar dalībvalstu sniegtās informācijas par finanšu korekcijām un piedziņu kvalitātes uzlabošanu.

Tomēr šis saraksts nav pilnīgs. Mūsu otrdienas diskusija parādīja, ka mums ir gaidāmi citi uzdevumi, piemēram, lielākas atbildības uzņemšanās par galvenajiem finanšu tirgus dalībniekiem, jo īpaši dalībvalstīm, un rentabla kontroles politika, kas ir pamatota uz riska novērtējumu un uz darbību. Turklāt, gatavojot budžeta pārskatu, es rosināju drīzāk pievērst uzmanību ietekmei, nevis ieguldījumam, definējot skaidrus un izmērāmus mērķus, kā arī galvenos darbības rādītājus. Pagājušā gada maijā es iesniedzu Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai savu plānu par budžeta izpildes apstiprinājumu, revīziju un krāpšanas apkarošanu laikā no 2010. līdz 2014. gadam. Šajā programmā ir izklāstīti galvenie stratēģiskie mērķi un konkrētie pasākumi, ko veiks Komisija, lai turpmāk varētu saņemt no Revīzjas palātas pozitīvas ticamības deklarācijas. Ņemot vērā Revīzjas palātas 2009. gada pārskatu, šis plāns ir pilnībā noderīgs mūsu darbībām nākotnē.

Nobeigumā es gribu paust gandarījumu par to, ka 2009. gada pārskats ir pierādījums tam, ka mūsu pūlēm ir rezultāti. Tā ir svarīga — un īstajā laikā — viela pārdomām, kā sasniegt efektīvāku un lietderīgāku ES budžeta finanšu pārvaldību un kā gatavot turpmākās programmas.

  Ingeborg Gräßle, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Caldeira kungs, Šemeta kungs, dāmas un kungi! Šodien būs laba diena, jo cerams, ka Barroso kunga II Komisija pirmo reizi pārkāps 2 % barjeru. Mums patiesi nav vajadzīgs pieļaujamais kļūdas risks. Tādēļ jau mums iesniegtais Revīzijas palātas pārskats noteikti nes labas ziņas, jo īpaši visiem tiem, kas strādā šajā jomā. Ir skaidrs, ka Komisija, ja vien patiesi un apņēmīgi papūlas, var sasniegt rezultātus.

Ja mēs aplūkojam šos rezultātus pamatīgāk, ir redzams, ka tie ir radušies, daļēji pateicoties izmaiņām noteikumos. Šis ir tieši tas gadījums, un šis ir tas ceļš, pa kuru mums turpmāk ir jāiet. Ja Komisija varētu saņemties, lai pārskatītu direktīvu par publisko iepirkumu un patiesi vienkāršot to dalībvalstu valsts struktūru interesēs, tas noteikti būtu vislielākais pakāpiens mūsu ceļā uz pozitīvu ticamības deklarāciju.

Ikvienam, kurš aizvien apgalvo, ka Eiropas budžets ir pakļauts lielam riskam, es gribētu teikt, ka Eiropas izdevumi patiešām būtu jākontrolē biežāk nekā valstu izdevumi. Eiropas budžeta izdevumi tiek uzraudzīti konsekventāk, un par tiem ir arī jāatskaitās konsekventāk nekā par izdevumiem daudzās jomās valstu budžetos. Tas top skaidrs ikreiz, kad mēs apmeklējam dalībvalstis, jo tās ievieš savus noteikumus tikai Eiropas noteikumu ietekmē. Tādēļ mums ir vienkārši jāiedrošina dalībvalstis piemērot savas valsts izdevumiem tādu pašu kontroli, kādu Eiropa piemēro saviem izdevumiem, un otrādi.

Es gribētu pateikties gan Revīzijas palātai, gan arī pateikt, ka mani šis gada pārskats ir sarūgtinājis. Es jau minēju, ka tajā ir daudz mazāk informācijas nekā iepriekšējos pārskatos. Mums ir vajadzīga izvērsta kļūdu īpatsvara analīze. Mums vienmēr ir sniegta informācija par struktūrfondiem, bet šogad mēs pirmo reizi to nesaņēmām. Mēs šeit neesam bērnudārzā. Parlaments paļaujas uz to, ka saņems šādu informāciju. Es atceros uzklausīšanas, kurās piedalījās Revīzijas palātas locekļi, kas solīja strādāt ciešā sadarbībā ar Parlamentu. Es domāju, ka šis solījums nav turēts.

  Georgios Stavrakakis, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju gada pārskatu un apsveicu priekšsēdētāju Caldeira, kā arī visus Revīzijas palātas locekļus par lieliski paveikto darbu. Es vēlos īpaši pateikties O’Shea kungam par lielisko sadarbību ar aģentūrām.

Parlaments ir atbildīgs savu pilsoņu priekšā, tātad mums ir jābūt pārliecinātiem, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta atbilstīgi, pārredzami un efektīvi. Es ceru, ka gada pārskata datiem par aģentūrām, ko publicēs vēlāk, būs tāda pati tendence kā iepriekšējos gados. Situācija kļūst labāka, tomēr kontroles sistēmas ir jāpilnveido, problēmas ir jārisina un risinājumi ir jāatrod.

Pašreizējās lielās ekonomikas un sociālās krīzes laikā uzraudzības nozīme ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā iepriekš, un Parlamentam un Revīzijas palātai ir kopā jāuzņemas saistības strādāt pie problēmu risināšanas, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Šemeta kungs, Caldeira kungs! Es gribētu pateikties Revīzijas palātai par šo pārskatu. Jūsu vadītā organizācija, Caldeira kungs, nodrošina svarīgu pakalpojumu Eiropas nodokļu maksātājiem. Ir ļoti labi, ka kļūdu īpatsvara samazināšanās šajā gadā turpinājās. Tas ir noticis, pateicoties Komisijas veiktajai reformai, ko virzīja liberālais komisārs Kallas kungs. Kohēzijas jomā iepriekšējā gadā ir notikusi nozīmīga uzlabošanās, bet neliela pasliktināšanās ir vērojama tikai lauksaimniecības jomā. Tomēr Komisijai tagad nevajadzētu nodoties bezdarbībai. Mums ir skaidri jāpasaka, ka neparasti lielā uzlabošanās ir izskaidrojama ar ļoti veiksmīgi izvēlētajiem piemēriem. Tāpēc man ir bažas, ka pozitīvā tendence nākamajā gadā neturpināsies. Mums būtu jāizmanto stimuls, kādu saņemsim, apstiprinot izpildi pirmajam budžetam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, lai ieviestu atskaites modeļa maiņu.

Es vēlreiz gribētu skaidri norādīt, ka šā gada Revīzijas palātas pārskats ir sešpadsmitais pārskats pēc kārtas, kura kopējais novērtējums nav pozitīvs. Kā lai mēs beidzot pārtraucam neefektīvo un izšķērdīgo finanšu līdzekļu piešķiršanu un politisko iecietību šajā jomā?

Man kā referentam ir vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, Komisijai ir stingrāk jāiejaucas, ja kļūdas ir acīmredzamas, bet ja kļūdas atkārtojas, ir jāpārtrauc piešķirt finansējums. Kā tas var būt, ka Grieķijai, kas tik ilgi ir dalībvalsts, netiek piemērotas sankcijas jau 10 gadus, neskatoties uz to, ka tā acīmredzami pārkāpj integrētās administrācijas un kontroles sistēmas noteikumus (IAKS)?

Otrkārt, mēs vairs nedrīkstam piemērot dubultu sodu nodokļu maksātājiem. ES līdzekļu saņēmējiem, kam tie ir bijuši piešķirti nelikumīgi, pieprasa atmaksāt tikai 10 % no piešķirtās summas. Atbilstīgi neatgūstamās summas kompensācijai (tā sauktais „pusi uz pusi” noteikums) pusi no summas sedz dalībvalstis no savas valsts budžetiem. Tā ir nodokļu maksātāju aizvainošana. Es minēšu dažus skaitļus. Laikā no 1994. līdz 2006. gadam dalībvalstīm kļūdaini piešķīra milzīgu summu, proti, EUR 7,7 miljardus, kohēzijas politikas jomai. Komisija pati šo faktu tikko ir publiskojusi. No šīs summas tika atmaksāti tikai EUR 709 miljoni, kas ļoti skaidri šajos apstākļos parāda starpību. Var jau būt, ka tas ir pareizi, jo dalībvalstis nespēj uzrādīt precīzus aprēķinus. Revīzijas palāta to ir apstiprinājusi.

Treškārt, visām dalībvalstīm beidzot ir jāparaksta un jāiesniedz dalībvalsts pārvaldības deklarācijas. Ceturtkārt, Komisijai ir jābūt politiski atbildīgai. Tādēļ mums ir vajadzīgs parakstīts, vismaz ar Barroso kunga parakstu, kopsavilkuma ziņojums par finanšu gada darbībām. Mums ir vajadzīgs arī novērtēšanas ziņojums, kas ir noteikts Lisabonas līgumā.

Ir vēl dažas lietas, kas ir jāpilnveido. Kopumā ņemot, es ļoti gribētu pateikties Revīzijas palātai par šo pārskatu.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad es lasīju šo gada pārskatu, mani pārņēma kaut kad jau pieredzēta sajūta. Sajūta, ka es atkal lasu kaut ko tādu, ko esmu lasījis jau daudz reižu. Vispirms jau jo īpaši pārāk daudz būtisku kļūdu ir radušās attiecībā uz lauksaimniecības jomu, Kohēzijas fondu, pētniecību un attīstību, ārējo atbalstu, sadarbību attīstības jomā un izglītību. Otrkārt, pārraudzības un kontroles sistēmas, novēršot un izlabojot kļūdas, kas ir saistītas ar nepamatoti lielu vai neattiecināmu izmaksu atlīdzināšanu, ir darbojušās tikai daļēji efektīvi.

Dāmas un kungi! Mēs joprojām saskaramies ar būtisku problēmu, ka dalībvalstis nedara to, ko tām vajadzētu darīt, proti, pareizi uzraudzīt naudas līdzekļus, ko tās izmaksā saņēmējiem. Tie ir 80 % līdzekļu no Eiropas budžeta. Vēl viena būtiska problēma ir tā, ka Komisija nepieliek pietiekamas pūles, lai šajā ziņā uzraudzītu dalībvalstu darbības.

Tāpēc es atbalstu referenta stratēģiju, kas, no vienas puses, nodrošinās to, ko mēs prasām — galvenokārt finanšu ministru parakstītas dalībvalstu pārvaldības deklarācijas —, un, no otras puses, to, ka Komisija beidzot veiks pasākumus pret dalībvalstīm, kas pārkāpj noteikumus, un vajadzības gadījumā piemēros stingras finansiālas sankcijas, piemēram, subsīdiju aizturēšanu. Manuprāt, mums ir jārīkojas tieši tādā veidā.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Revīzijas palāta ir sava veida liels pārvaldnieks, varētu teikt policists, draudzīgs policists, lai gan dažreiz man ir tāda sajūta, ka tā izliekas neredzam, ir pārāk laba un pārāk labvēlīga attiecībā uz iestādēm, kuras tā pārrauga. Šā pārskata secinājumi un secinājums par Revīzijas palātas darbu ir labi, bet ne teicami.

Man ir tāda sajūta, ka daudz cilvēku Eiropā attiecībā uz budžeta stāvokli ir pesimistiskāki nekā Revīzijas palāta. Revīzijas palātai ir jābūt lielākai autoritātei, tai ir jābūt uzticības cienīgai. Tad arī nodokļu maksātāji un balsotāji uzskatīs Eiropas iestādes par uzticamām. Tomēr, lai Revīzijas palāta būtu uzticības cienīga, tai tiešām ir jābūt ļoti pedantiskai. Revīzijas palāta šodien saka, ka tā ir apmierināta ar 95 % cilvēku parādīto uzticību, bet man šķiet, ka daudzi nodokļu maksātāji varētu vaicāt, kāpēc 5 % cilvēku netic? Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir plaši izplatīts viedoklis par vairāk nekā 5 % neticīgo. Es noteikti piekrītu vienam secinājumam, proti, ka pārraudzība Eiropas līmenī dažreiz varbūt ir pamatīgāka nekā dalībvalstīs, tādēļ es aicinu Revīzijas palātu vairāk uzraudzīt dalībvalstis, jo tajās nauda bieži vien vienkārši pazūd kā caurā maisā.

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties Revīzijas palātai par lielisko pārskatu. Kā jau mēs esam dzirdējuši, virkne pieļauto kļūdu kopumā ir samazinājušās. Ko mēs no tā varam secināt? Manuprāt, tas ir atkarīgs no divām lietām — no sākuma punkta un no mūsu cerībām. Sākums bija biedējoši slikts. Pārkāpjot likumus, 2008. gadā tika izmaksāti miljardiem eiro. Tāpēc mēs cerējām ne tikai uz uzlabojumiem, bet uz būtiskiem uzlabojumiem visās jomās.

Vai tādi bija? Jā, kohēzijas jomā noteikti samazinājās kļūdaino maksājumu skaits, kas ir ļoti labi, kaut arī to līmenis vēl arvien ir nepieņemami augsts. Tomēr citās jomās kļūdaino maksājumu skaits ir pieaudzis, kas nav labi.

Komisārs Šemeta Budžeta kontroles komitejā nesen un šodien atkal apgalvoja, ka kopējā kļūdu skaita samazināšanās ir notikusi Komisijas pūļu rezultātā. Es tam piekrītu. Man ir prieks atzinīgi novērtēt Komisijas darbu, tomēr ir arī skaidrs, kas būs atbildīgs, ja kļūdu īpatsvars nākamajā gadā pieaugs. Lūdzu, pieņemiet to kā aicinājumu šo darbu turpināt.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos 16 gadus revidenti katru gadu atsakās noskaidrot 90 % vai pat vairāk budžeta pārkāpumu, un šis gads nav izņēmums. Viņi runā par kļūdām, bet viņu atklātie pārkāpumi ir daudz smagāki par kļūdām. Pietiek jau ar to vien, ka pārkāpumu dēļ privātajā sektorā tiek slēgti uzņēmumi, bet to direktori tiek nodoti tiesai.

Šādos gadījumos nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota nelikumīgi. Revidenti apgalvo, ka šogad ir nepareizi izmaksāti vismaz GBP 6 miljardi. Kas ir problēmas pamatā? Atbildības trūkums.

Komisija un revidenti kā vienmēr vainos dalībvalstis, bet faktiski īstā vaininiece ir Komisija, kas pienācīgi nekontrolē dalībvalstis. Komisija ir tā, kas nosaka likumus un soda tos, kuri likumus pārkāpj, bet Komisijai šis darbs nekad nav veicies. Arī Parlaments ir atbildīgā iestāde, jo tas katru gadu šo stāvokli apstiprina un turpina pieprasīt budžeta palielināšanu.

Vairs nav nekādu cerību, ka revidenti ES budžeta pārkāpumus jelkad noskaidros. Šādā situācijā vienīgais veids, kā aizsargāt nodokļu maksātāju naudu, ir krasi samazināt ES budžetu.

Tagad es uzrunāšu Apvienotās Karalistes premjerministru. Cameron kungs, kad jūs piekritāt palielināt Eiropas Savienības 2011. gada budžetu par 2,9 %, jūs sevi ļoti smagi apkaunojāt. Ar šo es Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju vārdā pieprasu, lai jūs prasāt 2011. gada budžeta ievērojamu samazināšanu.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tā ir taisnība, ka kļūdu īpatsvars kohēzijas jomā ir būtiski samazinājies no 54 % 2007. gadā līdz 36 % 2009. gadā. Tā tas ir. Tas ir fakts, un tas ir jāatzīst pat man. Tomēr, kā jau referents teica, ja uzmanīgāk palūkojas uz to, kā šie skaitļi ir radušies, tad ir redzams, ka tie ir jāaplūko relatīvi. Fakts ir arī tas, ka saskaņā ar šo Revīzijas palātas pārskatu kontroles sistēmas kohēzijas jomā nav efektīvas. Turklāt vismaz 3 % naudas vispār nebija jāmaksā. Tas nozīmē, ka Hahn kungam vēl ir ļoti daudz darba, lai, starp citu, sakārtotu šo portfeli.

Pēc manām domām, kļūdu īpatsvara pieaugums lauksaimniecības jomā ir acīmredzams regress. Turklāt izšķērdība, kad, piemēram, kalnračiem paredzētās subsīdijas tiek izmaksātas miljardieriem, netiek uzskatīta par kļūdu.

Es jau komitejā minēju, ka ne no Revīzijas palātas, ne Komisijas neesmu saņēmis atbildi uz jautājumu par sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas ir izmaksāti dubultā. Es vēlreiz vaicāju, kas šajā gadījumā pieļāva kļūdu? Vai naudu atmaksās un cik liela ir attiecīgā summa? Visbeidzot, es gribētu pateikt, ka Revīzijas palātai nākotnē noteikti ir jāpārbauda ne tikai maksājumu likumība, bet arī jānodrošina to rentabilitāte un efektivitāte.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Vispirms es gribu pateikties Victor Caldeira par šo skaidro pārskatu, kas ir saistīts ar Komisijas darbībām un 2009. gada budžeta izpildi. Vēl es gribu jau no sākuma precizēt mums ļoti svarīgu lietu, proti, Eiropas pilsoņi, kas maksā nodokļus un nodevas, no kā šis budžets galu galā ir veidots, mūs ievēl ik pēc pieciem gadiem un nosūta uz Eiropas Parlamentu. Tā kā mēs regulāri dodamies uz savām mājām un satiekamies ar saviem vēlētājiem, tad zinām, ka viņi 2009. gada budžeta izpildi neuzskata par veiksmīgu. Es jums to izskaidrošu, minot tikai divus iemeslus.

Pirmkārt, valsts pārvaldības deklarācijām nav politiska seguma. Citiem vārdiem sakot, uz tām nav ne finanšu ministra, ne premjerministra paraksta. Tādēļ mēs nezinām, kas ir atbildīgs par šīm valsts pārvaldības deklarācijām un cik tās ir aptverošas un precīzas. Tādējādi tiek pavērts ceļš nepatiesai vai nepilnīgai ziņošanai.

Otrkārt, ja Eiropas fondu pārvaldībā ir bijušas kļūdas, katrai valstij ir jāatlīdzina Komisijai nepareizi saņemtie līdzekļi. Citiem vārdiem sakot, vispirms Eiropas iedzīvotāji ar savām iemaksām veido Eiropas budžetu, bet tad kā zaudētāji viņi atkal sedz zaudējumus savas valsts budžetā. Tātad Eiropas Savienības iedzīvotāji maksā dubultā par pārpratumiem, kļūdām vai pat par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas Eiropas fondu apsaimniekošanā.

Treškārt, es atbalstu Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu. Es arī atbalstu ciešākas saiknes starp Revīzijas palātu un katras dalībvalsts revīzijas struktūrām. Ja mēs gribam, lai mūsu budžetā būtu vairāk naudas, mums pirmām kārtām tā ir labāk jāizdod. Lai labāk izdotu mūsu rīcībā esošo naudu, mums vispirms ir jāzina visas ar to saistītās problēmas un tas, kā šīs problēmas atrisināt.

  Luigi de Magistris (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ja mēs tagad varam runāt par kļūdu samazināšanu, tad es uzskatu, ka mums par to ir jāpateicas Revīzijas palātas prasmei, neatkarībai un profesionālismam, un es gribētu, lai priekšsēdētājs Caldeira to zina.

Es uzskatu, ka, tāpat kā Komisijai, arī Parlamentam ir bijusi liela nozīme šo uzlabojumu radīšanā, jo īpaši Budžeta kontroles komitejai, kura par īpašu prioritāti uzskata pārredzamību, kā arī publisko līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietošanu.

Mums tomēr ir jāpadomā, ko varam darīt, lai uzlabotu budžeta izpildi, jo vēl joprojām notiek pārāk daudz kļūmju, īpaši tik jutīgajā lauksaimniecības nozarē un kohēzijas jomā, bet nozarēs, kurās ir izplatīta krāpšana, piemēram, līgumu slēgšanas jomā un rēķinu izrakstīšana par paaugstinātu summu, bieži vien ir satraucošs kļūdu īpatsvars. Es uzskatu, ka ir jāsamazina ierēdņu īpatsvars un bezjēdzīgā birokrātija un jāievieš daži nepārprotami noteikumi, kas pateiks ļoti skaidru un noteiktu „nē” ikvienam krāpšanas veidam tajās nozarēs, kur ir sastopama korupcija.

Vēl viens svarīgs faktors visa veida krāpšanas un korupcijas novēršanai ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) nozīmes palielināšana. Cits aspekts, kas noteikti ir jāuzsver — to mēs arī uzzinājām, kad Budžeta kontroles komiteja nesen apmeklēja Itāliju —, ir tas, ka pastāv arī spēcīgas ietekmes uz publiskiem līdzekļiem risks no organizētās noziedzības un dažādu korupcijas veidu puses. No šī aspekta raugoties, ļoti svarīga varētu būt OLAF nozīme kopā ar dalībvalstu, Komisijas un Parlamenta lielāku sadarbību.

Vēl es uzskatu, ka Komisijai noteikti ir jānostiprina sava neatkarība no dalībvalstīm. Mums ir jābloķē publiskie līdzekļi, lai tos pasargātu no noziedzības un korupcijas atkārtotas ietekmes, īpaši tajās valstīs, kur jau gadiem ilgi tiek pieļautas nopietnas kļūdas — es nerunāju par mazām kļūdām — un ļoti būtiski krāpšanas gadījumi.

Uzticēšanos Eiropas Parlamentam un Eiropas iestādēm lielā mērā nosaka pārredzamības līmenis un pareizs publisko līdzekļu izlietojums. Tādēļ es uzskatu, ka šajā ziņā mums ir iespējams veikt vēl daudzus uzlabojumus.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan Revīzijas palāta apgalvo, ka atbildība par Eiropas līdzekļu tēriņiem ir uzlabojusies, tā tomēr nav iesniegusi pilnu ticamības deklarāciju par līdzekļu izlietojumu. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka, kaut arī otrajā jutīgākajā jomā — kohēzijas jomā — ir neliela uzlabošanās, tomēr kļūdas joprojām ir vērojamas vismaz 40 % projektu. Tādējādi EUR 35 miljardus lielajā kopējā budžetā par EUR 2 miljardiem Revīzijas palāta nevarēja iesniegt ticamības deklarāciju. Tas nav pieņemami; tādēļ jo īpaši Komisijai būtu pamatīgi jāizmeklē, kā šīs kļūdas varēja rasties un kā tās varētu samazināt. Tas būs īpaši svarīgi, apsverot 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Revīzijas palātas loceklis Engwirda kungs vakar apgalvoja, ka kļūdas galvenokārt rodas procedūru sarežģītības dēļ. Tas atkal parāda, ka Eiropai noteikti jākļūst vienkāršākai un pārredzamākai. Ja tas nenotiks, mūsu iedzīvotāji turpinās uzskatīt Eiropu par sarežģītu un pārāk attālinātu valstu savienību.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pavaicāt van Dalen kungam, vai viņš saprot, ka augstie procenti attiecas tikai uz procentiem, kas ir aprēķināti, izmantojot pārbaudītos maksājumus. Citiem vārdiem sakot, tie nav 36 % no kļūdas dēļ veiktajiem maksājumiem, bet gan 36 % no pārbaudītajiem maksājumiem. Ja mēs šo procentuālo attiecību piemērojam Kohēzijas fondam, tad tie būs tikai 5 %. Tātad jūsu pieminētie miljardi nav precīza summa. Vai jūs to sapratāt?

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es to pilnībā saprotu. Jautājums ir par to, ka par miljardiem eiro nav iespējams sagatavot ticamības deklarāciju, un tādēļ es prasīju Komisijai pamatīgi izmeklēt šo lietu un izpētīt, kā šo situāciju varētu uzlabot. Laimīgā kārtā komisārs savā runā pirms pāris minūtēm norādīja, ka viņš ierosinās šo izmeklēšanu un nopietni nodarbosies ar šo jautājumu.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Revīzijas palātas sniegtais novērtējums parāda, ka 2009. gadā paviršības, krāpšanas, nezināšanas un kontroles trūkuma dēļ no Eiropas budžeta ir pazuduši EUR 6 miljoni. Revīzijas palāta ir atklājusi skandalozu faktu, ka apmēram 40 % ES ierēdņu ģimenes pabalstos saņem dubultu samaksu. Problēmas atkal ir radījusi Grieķija. Tā ir „slavena” ne tikai ar to, ka dalībvalstis ir galvojušas par šo valsti ar miljardos eiro vērtiem glābšanas pasākumiem, bet arī kā līdere attiecībā uz krāpšanos ar subsīdijām. Paskatieties tikai uz mežainajiem apvidiem, par kuriem Grieķija ir pieprasījusi subsīdijas zaļajām zonām, lai saprastu tās bezkaunību.

Situācija, protams, ir īpaši slikta attiecībā uz reģionālajām subsīdijām. Kā jau iepriekšējais runātājs teica, ja 36 % pārbaudīto maksājumu bija veikti kļūdaini, tad situācija ir pietiekami slikta. Tāpēc mēs aicinām Hahn kungu veikt radikālus pasākumus attiecībā uz šo ļoti svarīgo subsīdiju portfeli. Mums nav naudas, lai to izdāļātu šādā veidā.

Visbeidzot, es gribētu izteikt atzinību Revīzijas palātas augsti motivētajiem, uzticīgajiem darbiniekiem. Mums, politiķiem, būtu viņi jāiedrošina veikt vēl rūpīgākas pārbaudes. Mums ir arī jāizstrādā un jāīsteno pamatnostādnes.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka, diskutējot par šo pārskatu, mūsu paziņojumiem ir jābūt rūpīgi apdomātiem, jo mēs šeit ļoti bieži runājam arī par kļūdām, pārkāpumiem vai izšķērdēšanu. Pārskats ļoti skaidri parāda, ka kohēzijas politikas īstenošanā kļūdu īpatsvars ir noteikti samazinājies. Tas ir apmēram 5 % līmenī, un tas neļauj vienlaicīgi apspriest kļūdas, kas ir 20 %, 30 % vai 40 % līmenī, jo tad vienkārši tiks sajaukta visa kopējā aina. Mēs redzam nepārprotamu uzlabošanos kohēzijas jomā, kas ir ļoti sarežģīta joma, jo tā tiek vadīta kopā ar dalībvalstīm. Mūsu kopējais uzdevums ir noskaidrot, kā uzlabot šo jomu, kuras struktūra vienkārši ir ļoti prasīga un ļoti sarežģīta, bet kura dod ļoti lielu papildvērtību. Situācija mainās, tādēļ par to ir gandarījums un pozitīvi secinājumi.

Es tomēr gribētu vērst uzmanību uz vienu satraucošu daļu pārskatā. Es citēju: „Ņemot to vērā, Revīzijas palāta secina, ka nav iespējams pilnvērtīgi salīdzināt tās kļūdu līmeņa aplēsi ar Komisijas iesniegtajiem datiem par finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem.” Es uzskatu, ka šis paziņojums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs nākotnei, jo mēs negribam pieredzēt situāciju, kurā Revīzijas palāta secina, ka tā nevar vienoties ar Komisiju par rezultātiem. Pie šī jautājuma ir jāstrādā vairāk, un tas ir jāizskaidro.

  Christel Schaldemose (S&D). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties Revīzijas palātai par to, ka tā atkal ir sagādājusi mums lielisku instrumentu mūsu naudas izlietojuma novērtēšanai Eiropas Savienībā. Laimīgā kārtā mēs varam apgalvot, ka ejam pareizajā virzienā, kaut arī problēmu joprojām ir daudz. Tomēr, tā kā viss tiek darīts pareizi, es uzskatu, ka mums vajadzētu atlicināt laiku, lai padomātu par nākamo posmu. Ja mēs paskatāmies uz šo situāciju no, piemēram, administratīvo izdevumu puses, mēs redzam efektīvu kontroles sistēmu un maz kļūdu. Pēc manām domām, ar to tomēr nepietiek. Mums ir arī jāatlicina laiks, lai pārbaudītu, vai mēs būtībā izlietojam līdzekļus pareizi.

Administratīvie izdevumi ir mūsu izdevumi saistībā ar algām, ēkām un tamlīdzīgi. Šajā saistībā mums vajadzētu sev pavaicāt, vai mēs tiešām saņemam pietiekami daudz par to naudu, ko izdodam darbiniekiem algās. Vai mūsu ēku apsaimniekošanai un citām vajadzībām paredzēto naudu mēs izlietojam pareizi? Es uzskatu, ka turpmāk mums ir jādebatē par līdzekļu izlietošanu, lai varētu apspriest naudas izlietošanas lietderību un lielāku pārredzamību. Tādēļ es aicinu ne tikai Eiropas Parlamentu, bet arī Komisiju uzskatāmi parādīt labprātību nodrošināt lielāku pārredzamību un iesaistīties šajās debatēs.

  Andrea Češková (ECR). – (CS) Šī ir otrā reize pašreizējās sesijas laikā, kad notiek debates par Eiropas Savienības gada pārskatiem. Pirmām kārtām es gribētu sirsnīgi pateikties da Silva Caldeira kungam un viņa komandai par paveikto darbu. Taču es esmu pārsteigta par kļūdu līmeni, kas ir vērojams gandrīz 92 % budžeta izdevumu visās nodaļās, izņemot administratīvās jomas un ekonomikas izdevumus. Es gribētu vaicāt, cik lielā mērā dalībvalstis ir atbildīgas par šīm kļūdām un cik lielā mērā Komisija ir atbildīga par kontroles trūkumu.

Pārskatā norādītajā atbildē ir teikts, ka faktiskajās kontroles sistēmās, kas ir izveidotas dalībvalstu kontrolei, ir daudz nepilnību. Tā kā mums ir jānovērš tik daudz un tik lielas kļūdas, mēs visvairāk gribētu sagaidīt ciešāku sadarbību un atvērtību no dalībvalstu puses.

  Tamás Deutsch (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kolēģi! Revīzijas palāta ir paveikusi lielisku darbu, sagatavojot pārskatu par ES 2009. gada budžeta revīziju, un Caldeira kungs un Revīzijas palātas locekļi ir pelnījuši uzslavu par savu darbu. Es pievienojos tiem runātājiem, kas uzskata, ka pārskatā ir skaidri un nepārprotami norādīta pozitīva tendence ES finanšu līdzekļu izlietojumā, kā arī vispārēja kļūdu īpatsvara samazināšanās. Tomēr mums, pamatojoties uz pārskatu, ir jāizdara skaidri un nepārprotami secinājumi par to, kas ir jādara Parlamentam, Komisijai un citām ES iestādēm.

Kaut arī Revīzijas palāta apstiprina kļūdu īpatsvara samazināšanos, nav izslēgts, ka vairāki miljardi eiro no ES budžeta ir izlietoti nepareizi vai kļūdaini, tā radot pat aizdomas par noziedzīgu rīcību. Tas nozīmē, ka ir jārīkojas. Ir kāds pasākums, kuru es īpaši vēlētos pieminēt, proti, būtu ļoti svarīgi, ja Revīzijas palāta nākamajam gadam sagatavotu sadalījumu pa dalībvalstīm, kurā varētu redzēt kļūdu īpatsvaru ES līdzekļu izlietojumā un kontroles mehānismu darbības līmeni katrā dalībvalstī. Arī šāds pasākums var veicināt turpmāku kļūdu īpatsvara samazināšanos.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Mēs atzinīgi vērtējam uzlabojumus, kas ir ieviesti pēc intensīvām Revīzijas palātas, Komisijas un, protams, Parlamenta diskusijām. Tomēr šā gada pārskats arī parāda, ka mēs nevaram dusēt uz lauriem un ka mums joprojām ir jābūt modriem.

Es arī uzskatu, ka da Silva Caldeira kunga priekšlikums par turpmāko sadarbību, lai uzlabotu un vienkāršotu svarīgus Finanšu regulas aspektus, vērtējams ļoti pozitīvi, tāpat kā jaunie likumdošanas priekšlikumi, pie kuriem mēs varbūt varētu strādāt kopā, lai panāktu labus rezultātus.

Attiecībā uz pārējām iestādēm es ļoti uzmanīgi vērošu visu, kas attiecas uz Padomes darbības izdevumiem, jo īpaši attiecībā uz Secure European System for Applications in a Multi-vendor Environment system, kurā ir konkrēta atsauce uz nepieciešamību uzlabot Padomes budžeta prognozēšanu, kā arī uz atsevišķiem aspektiem, kas attiecas uz Eiropas Ombudu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kuru budžeti, izrādās, ir stingri samazināti. Tomēr es interesējos arī par lietu saistībā ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, par kuru mums ir informācija, ka tā ir nodota Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF). Turklāt es gribētu uzzināt viedokli par darbinieku skaita lielo pieaugumu Reģionu komitejā laikā no 2009. līdz 2010. gadam.

  Iliana Ivanova (PPE). – (BG) Dāmas un kungi! Ir ļoti svarīgi uzsvērt faktu, ka Revīzijas palātas secinājumos ir izteikta atzinība Komisijai par sasniegumiem Eiropas līdzekļu apguves kontrolē. Tomēr tajā pašā laikā es arī ceru, ka Eiropas Parlamenta ieteikumi un priekšlikumi budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumos, kas nebeidzami atkārtojas jau gadiem, faktiski tiks ņemti vērā, jo īpaši tajās jomās, kur vēl joprojām ir vērojami lieli pārkāpumi. Revīzijas palātas sniegtās informācijas kvalitātei arī vajadzētu būt daudz labākai. Es uzskatu, ka mums vajadzētu saņemt precīzus skaitļus un zināt pārkāpumu līmeni.

Labā ziņa par 2009. gadu ir tā, ka pārkāpumu līmenis kohēzijas politikas jomā ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tomēr saglabājas lielais jautājums — vai šī pārkāpumu līmeņa samazināšanās, laikam ritot, būs pastāvīga vai arī tā bija vienkārši laimīga sagadīšanās, ka Revīzijas palāta savām revīzijām bija izvēlējusies pareizās valstis.

Tomēr, lai kā arī nebūtu, mūsu darba kārtībā ir neatrisināti jautājumi par pārkāpumiem ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās, lauksaimniecības, pētniecības, enerģētikas un transporta, kā arī izglītības un pilsonības jomās.

Es gribu apliecināt Revīzijas palātai, Komisijai un Padomei, ka Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteja turpmākajos mēnešos ļoti vispusīgi un pamatīgi pievērsīsies tam, lai Eiropas līdzekļu pārvaldību padarītu efektīvāku.

Mēs turpināsim uzsvērti runāt par atbildību, kas šajā saistībā ir jāuzņemas un stingri jāievēro Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kā arī par pasākumiem, kas ir jāveic pret likumpārkāpējiem, lai sasniegtu reālu rezultātu Eiropas nodokļu maksātāju interešu aizsardzībā.

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Caldeira kungs, Šemeta kungs! Kohēzijas politika ir kā slimnieks ES budžetā. Pagājušo gadu slimnieks pavadīja intensīvajā aprūpē, bet šogad viņš atveseļojas. Tomēr viņš vēl nebūt nav pilnīgi vesels un var jebkurā brīdī atkal saslimt. Vairāk nekā 5 % no visiem kohēzijas politikas maksājumiem bija kļūdaini, bet 3 % maksājumu vispār nebija jāveic. Šie maksājumi veido apmēram EUR 700 miljonus. Lielu daļu no šiem kļūdaini veiktajiem maksājumiem dalībvalstis būtu varējušas novērst. Kļūdas ir vērojamas publiskajos iepirkumos un kohēzijas finansēšanas maksājumos, neskatoties uz pastāvošajām kontroles sistēmām, kuras ir apstiprinājusi Komisija. Mums vēlreiz ir rūpīgi jāpārbauda šīs kontroles sistēmas. Manā mītnes zemē Vācijā izrādījās, ka visas pārbaudītās kontroles sistēmas bija tikai daļēji efektīvas.

Komisija ir atbildīga par budžeta pārvaldību. Mēs varam diskutēt par šo pretrunu — Komisijas atbildību par kļūdām dalībvalstīs — savās mītnes zemēs, mēs to varam skaidrot plašsaziņas līdzekļiem un stāstīt par to savas valsts iedzīvotājiem. Tomēr politiskā ziņā šī problēma dalībvalstīs ir jāatrisina Komisijai. Šemeta kungs, jums ir jākontrolē šī joma, un mēs jūs šajā ziņā atbalstīsim.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas un Revīzijas palātas locekļi! Es runāšu kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) reģionālās politikas koordinators.

Spriežot pēc kļūdu īpatsvara, kohēzijas jomā ir notikusi nepārprotama uzlabošanās. Tagad mēs varam redzēt, kāda ir bijusi jauno noteikumu ietekme, kurus mēs pieņēmām 2007.–2013. gada periodam, un rīcības plānu ietekme, kurus dedzīgi aizstāvēja ne tikai Parlaments, bet arī pašreizējā un iepriekšējā Komisija. Lielākā daļa problēmu, proti, kļūdu, ir publiskā iepirkuma dokumentos. Eiropas tiesību aktu transponēšana daudzu dalībvalstu likumos un to īstenošana ir paaugstinājusi kļūdu īpatsvaru līdz tā pašreizējam ļoti augstajam līmenim.

Tāpēc es prasu, lai komisāri nāk klajā rīcības plānu, kas citu starpā izdarīs spiedienu uz dalībvalstīm vai atbalstīs tās publiskā iepirkuma jomā. Pagājušajā nedēļā man bija iespēja vadīt Eiropas Parlamenta delegāciju Rumānijā, un mēs varējām redzēt, kā viņi ar to cīnās un ar kādām grūtībām viņi sastopas. Šajā jomā mēs varētu panākt progresu.

Visbeidzot, arī es ļoti atbalstu valsts pārvaldības deklarācijas, tas ir, finanšu deklarācijas, ko mēs prasīsim dalībvalstīm iesniegt, jo visvairāk kļūdu ir saistītas ar kontroles sistēmu neefektivitāti dalībvalstīs.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es gribu izteikties pēc iespējas pozitīvāk par šo pārskatu, jo es vienmēr esmu uzskatījis, ka mums vajadzētu izmantot revīzijas, lai veiktu uzlabojumus un mācītos no savām kļūdām. Ir daudz piemēru tam, ka tas būtu jādara gan Komisijai, gan dalībvalstīm, gan saņēmējiem, lai veiktu uzlabojumus, piemēram, lauksaimniecībā. Nemitīgas izmaiņas Komisijas prasībās rada grūtības dalībvalstīm un saņēmējiem; velsieši to man saka visu laiku. Lai samazinātu lauksaimnieku pieprasījumus attiecībā uz neattiecināmu zemi, Komisija varētu arī izstrādāt tiesību aktu, kurā būtu skaidri nosaukti aktīvie lauksaimnieki visā ES un kuru pēc tam varētu lietot visas dalībvalstis, kamēr pašlaik tām ir kaut kāda rīcības brīvība. Visbeidzot, saistībā ar tuvojošos KLP reformu mums ir lieliska iespēja vienkāršot procesus, nodrošinot to, ka Eiropa naudu izdod ekonomiski izdevīgi, vienlaikus turpinot nodrošināt pabalstus privātpersonām un kopienām.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Iepazīstināšanā ar Eiropas Revīzijas palātas darba rezultātiem vienmēr tiek sniegta lieliska informācija, kas ļauj salīdzināt pagātnē paveikto un pateikt, kas būtu darāms nākotnē. Kādi varētu būt vispārīgie secinājumi? Šķiet, ka tad, kad tiek piemērotas mazāk sarežģītas procedūras un ir vieglāk izlietot naudu, būtisku kļūdu skaits ir mazāks. Jo sarežģītāka ir politika, jo nopietnākas kļūdas un dažkārt arī smagāki pārkāpumi. Viens no šādiem piemēriem ir kohēzijas politika, kas ir ļoti svarīga arī Eiropas Savienībai. Tāpēc pārskatā ir secināts, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības politikā ir augsts kļūdu īpatsvars, bet tur, kur procedūras līdzekļu izlietošanai ir vienkāršotas, ir mazāk kļūdu nekā tur, kur procedūras ir sarežģītākas.

Es gribētu vērst uzmanību uz to, kāda nozīme ir sadarbībai ar valsts pārraudzības struktūrām un arī — par to mēs neesam runājuši — ar valstu parlamentiem, un jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju. Es pats biju Polijas parlamenta deputāts laikā, kad mēs sākām strādāt ar Eiropas Revīzijas palātas sniegto informāciju, ko deputāti ļoti atzinīgi novērtēja.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību Revīzijas palātai. Šis pārskats iespaidīgi parāda, ka kontroles nemitīgi uzlabojas. Mani noteikti neuztrauc atrasto kļūdu īpatsvars, jo es uzskatu, ka revīzijas process ir mācību sistēma. Tas liek aizvien uzmanīgāk pievērsties problēmām un, paldies Dievam, atklāt pieaugošo kļūdu skaitu. Mūsu uzdevums ir kopā strādāt, lai izvairītos no šo kļūdu atkārtošanās nākotnē. Tādēļ es gribētu, lai visi vēlreiz pievēršas vakar iesniegtajam Piektajam kohēzijas ziņojumam. Komisija aicina visas iesaistītās personas izteikt savus viedokļus par šajā dokumentā izvirzītajām problēmām. Tā ir svarīga iespēja veidot pamatu turpmākai subsīdiju piešķiršanas kārtībai, kas nodrošinās, no vienas puses, to, ka kohēzijas jomā subsīdijas būs vieglāk iegūt, ka piekļuve tām būs vienkāršota un ka birokrātija būs samazināta, un, no otras puses, to, ka būs ieviestas nepieciešamās stingrās kontroles, lai aizsargātu izlietoto nodokļu maksātāju naudu.

Tādēļ es aicinu ikvienu iesaistīto personu piekrist Komisijas aicinājumam. Mēs Parlamentā, protams, to darīsim.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates parāda to, ka Eiropas budžeta pārvaldībā bija vērojams progress jau 2009. gadā. Revīzijas palātas nepārprotamais atzinums par pārskatiem un visu laiku zemāko kļūdu īpatsvaru attiecībā uz visu budžetu, kā to atklāja mūsu ārējais revidents, apstiprina to, ka Komisija ir pieņēmusi pareizos lēmumus un ierosinājusi piemērotus pasākumus, lai uzlabotu programmu īstenošanu pašreizējā finanšu periodā.

Tomēr Revīzijas palāta arī norāda tās jomas, kurās visiem finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpanāk turpmāks progress. Es vēršos, protams, pie Komisijas un arī pie finanšu tirgus dalībniekiem dalībvalstīs, kuru saistības un pienākumi saskaņā ar dalīto pārvaldību jaunajā Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir nepārprotami paplašināti.

Daudzi no jums šeit runāja par sankciju piemērošanu dalībvalstīm, un man ir jāsaka, ka Komisija ļoti stingri piemēro sankcijas. Tieši pašlaik mēs gatavojamies atcelt vai pārtraukt 40 kohēzijas programmas EUR 1,75 miljardu vērtībā. Tas ir ļoti liels skaitlis, bet vēl svarīgāk ir tas, ka 2010. gadā šādu darbību skaits gandrīz ir dubultojies salīdzinājumā ar 2009. gadu. Pagājušo piektdien mēs arī nolēmām atsaukt vairāk nekā EUR 578 miljonu apmērā nepamatoti izlietoto naudu lauksaimniecībā; mēs tiešām piemērojam bargas sankcijas un darīsim to arī turpmāk. Arī Revīzijas palātas pārskatā jūs varat redzēt, ka līdzekļu atgūšanas un finanšu korekciju līmenis ir ievērojami pieaudzis pēdējos gados, 2009. gadā sasniedzot EUR 3,3 miljardus. Tā ir arī ļoti būtiska summa, un mūsu nodoms ir turpināt šo politiku un piemērot sankcijas ļoti stingri, ja tas būs vajadzīgs.

Revīzijas palātas pārskats un pašreiz sāktās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras palīdzēs ne tikai risināt pašreizējo programmu nepilnības, bet arī izdarīt secinājumus turpmākajām programmām. Revīzijas palāta ir pareizi norādījusi turpmāko ceļu, proti, vienkāršošana un publisko iepirkumu noteikumu uzlabošana, jo vairums kļūdu patiesi ir radušās attiecināmo kritēriju vai iepirkumu likumu pārkāpumu dēļ. Mums ir jāmācās no savām kļūdām, un Komisija ir gatava to darīt. Tā veiks pēcpasākumus atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumiem un gaidīs rezultatīvo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

  Vítor Manuel da Silva Caldeira, Revīzijas palātas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Pateicos par visiem laipnajiem komentāriem, ko jūs šeit veltījāt Revīzijas palātai un kā cieņas apliecinājumu arī tiem cilvēkiem, kas strādā mūsu iestādē un katru dienu, ievērojot visaugstākos profesionālos standartus un saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, risina šai iestādei uzticētās problēmas. Mēs veltām pienācīgu uzmanību Parlamenta ieteikumiem, un šajā saistībā es gribu pieminēt tikai divus piemērus, kas paskaidros, ko mēs esam izdarījuši šajā 2009. gada pārskatā, lai izpildītu Parlamenta lūgumu sniegt vairāk informācijas.

Mēs sniedzam jums vispārēju situācijas novērtējumu; mēs pirmo reizi pasakām, kāda ir vispārējā situācija. Mēs secinām, ka pēdējos gados tā ir uzlabojusies; iespējamākais kļūdu skaits visā budžetā samazinās. Mēs jums arī esam snieguši, jo īpaši kohēzijas jomā, vairāk informācijas nekā iepriekšējā gadā, jo pagājušā gadā mēs teicām, ka vismaz 11 % līdzekļu nebija jāmaksā; šogad mēs varam pateikt, ka iespējamākais aplēsto kļūdu skaits patiešām pārsniedz 5 %, ko mēs nevarējām apgalvot pagājušajā gadā, un ka vismaz 3 % no līdzekļiem nevajadzēja atlīdzināt. Šāds ir mūsu konstatētā progresa vērtējums. Tie ir fakti. Kādēļ tādi rodas? Kas ir to cēlonis? Kāds ir mūsu panāktais progress? Mēs neizdomājam faktus; mēs neesam labvēlīgi pret Komisiju vai labvēlīgi pret dalībvalstīm. Revīzijas palāta ir neatkarīga revīzijas iestāde, kuras darbību reglamentē līgums. Mēs savus slēdzienus pamatojam ar pierādījumiem un to paziņojam šai iestādei, kurai mums ir pienākums palīdzēt šajā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

Mēs esam gatavi palīdzēt jums šajā darbā, un galvenais iemesls, kā jau mēs rakstījām savā pārskatā, ir tas, ka ieviestās sistēmas līdzekļu pārvaldībai 2007.–2013. gada plānošanas periodā darbojas labāk. Otrs iemels ir tas, ka šim plānošanas periodam ir piešķirti līdzekļi tikai 25 % apmērā, tāpēc šī perioda finanšu izpilde, pēc mūsu domām, būs zemāka nekā cerēts. Tātad šo divu faktoru apvienojums — sistēmu labāka darbība, no vienas puses, un zemāka finanšu izpilde mazākā apmērā veiktu maksājumu dēļ, no otras puses, — ir novedis mūs pie pašreizējās situācijas. Tāpēc mēs esam piesardzīgi. Mums ir jāredz, kā tagad viss attīstīsies, ja sistēmas darbosies labi visās 27 dalībvalstīs un ja turpmāk būs jāizmaksā visi līdzekļi. Tātad mēs esam piesardzīgi.

Bet es jau teicu, ka esam gatavi atbalstīt Parlamentu un jo īpaši Budžeta kontroles komiteju budžeta izpildes apstiprināšanā. Mūsu darbinieki jums palīdzēs un sniegs visu jums vajadzīgo informāciju. Mēs palīdzam jums arī ar saviem īpašajiem ziņojumiem. Jūs varat izmantot mūsu revīziju materiālus un citus dokumentus, kuros ir aplūkota finansējuma ietekme reālajā dzīvē un tā izlietošanas efektivitāte, un es uzskatu, ka šī ir ļoti vērtīga informācija arī šai iestādei.

Protams, par budžeta īstenošanu galvenokārt atbildīga ir Eiropas Komisija, bet Lisabonas līgumā ir teikts arī, ka budžeta īstenošana notiek sadarbībā ar dalībvalstīm. Ja domājam par nākotni, tad jāsaka, ka tagad mums ir vienreizēja iespēja radīt jaunu stimulu Eiropas Savienības budžeta labākai pārvaldībai. Pašlaik notiek diskusijas par jauno Finanšu regulu, kas drīz tiks pieņemta un būs atbalsts, lemjot par budžeta pārvaldību un virzību uz turpmākiem sasniegumiem. Pašlaik ir arī īstais brīdis, lai lemtu par vienkāršākiem noteikumiem, par efektīvākām un rentablākām sistēmām dalībvalstīs un Komisijā. Nākamajā gadā tiks apspriesta arī budžeta pārskatīšana.

Tādēļ Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam tagad ir jāpieņem nopietni lēmumi, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Eiropas Revīzijas palāta var šīm iestādēm palīdzēt, un es iesaku izmantot mūsu ieteikumus par galvenajiem riskiem un uzdevumiem, lai uzlabotu finanšu pārvaldību Eiropas Savienībā.

Domājot par turpmākajām programmām pēc 2013. gada, es vēlreiz atkārtoju, mums sev ir jāpavaicā, vai finansēšanas shēmu programmas ļaus Eiropas Savienībai iegūt papildvērtību? Vai mūsu ierosinātās shēmas ir vienkāršas, ar skaidriem mērķiem un izpildāmas un vai tajās noteiktā pārskatatbildība ir skaidra? Mums nepatīk nenoteiktība, kad dažkārt jāpaziņo, ka atbildīga nav ne Komisija, ne dalībvalstis. Pašlaik mums ir iespēja, un Revīzijas palāta ir gatava palīdzēt jums šajā darbā.

  Priekšsēdētāja. – Šis punkts tiek slēgts.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Revīzijas palāta pirmo reizi 16 gados ir izdevusi pozitīvu ticamības deklarāciju gan attiecībā uz gada pārskatu ticamību, gan darījumu likumību un pareizību. Ir beidzies cikls, kas sākās ar J. Santer vadīto Komisiju, kas demisionēja 1999. gadā. Tas ir noticis, pateicoties Eiropas Parlamenta un Budžeta kontroles komitejas apņēmībai piespiest Komisiju un arī dalībvalstis dalītās pārvaldības lietās pareizi pārvaldīt Eiropas publiskos līdzekļus. Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas darbu. Es nesaprotu, kāpēc Eiropas Savienība savos aktīvos nenorāda no dalībvalstīm piesaistāmos EUR 37,2 miljardus attiecībā uz darbinieku pensijām, jo tā rezultātā Eiropas Savienībai ir aptuveni EUR 44 miljardu liels negatīvs pašu kapitāls. Padomājiet, kādu tēlu mēs radām par sevi! Interesanti, kā mēs varēsim tirgos aizņemties un dabūt EUR 60 miljardus, kas ir nepieciešami stabilitātes plānam? Visbeidzot, es uzskatu, ka šis pārskats ir sagatavots novēloti. Jebkurā nopietnā organizācijā revīzijas ziņojums ir jāiesūta pirms 30. jūnija gadā, kas seko pēc revīzijas gada. Atrunas par sarežģītiem jautājumiem un daudzvalodību nav pieņemamas.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Revīzijas palāta ir tikko iesniegusi savu sešpadsmito pārskatu, kurā ir iekļauta ticamības deklarācija par darījumu likumību un pareizību, uz kuriem ir pamatots ES budžeta gada pārskats. Es gribētu uzsvērt, ka kļūdu līmenis dažos darījumos vēl joprojām ir augsts. Revīzijas palāta, piemēram, konstatē, ka, neskatoties uz uzlabošanos pēdējos gados, projektos kohēzijas jomā kļūdu līmenis ir augstāks par 5 %, kas, manuprāt, ir pārāk augsts. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai vajadzētu pelikt visas pūles, lai samazinātu kļūdu līmeni līdz maksimāli pieļaujamajam 2 % līmenim. Protams, ka kļūdu līmenis ne vienmēr norāda uz nepareizu rīcību ar piešķirtajiem līdzekļiem, bet bieži vien izskaidro grāmatvedības kļūdas atsevišķu projektu administrēšanā.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Revīzijas palāta savā 2009. gada budžeta īstenošanas pārskatā attiecībā uz pārskatu ticamību piebilst, ka dažas konsolidētās iestādes saviem konsolidētajiem pārskatiem nav pievienojušas ne konsolidētos ziņojumus, ne arī iesniegušas koriģētos pārskatus. Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) ir viena no tām iestādēm, par kuru nav pienācīgas informācijas jau gadiem ilgi. Šādai rīcībai ir nopietnas sekas, jo, pēc padziļinātas CEPOL pārskatu revīzijas 2010. gada jūlijā pārskatos, tika ieviestas korekcijas. Patiesi, 2009. gada finanšu pārskatā par aģentūru Revīzijas palāta veica revīziju arī par grāmatvedības vadību 2008. finanšu gadā un iepriekšējos un novērtēja, ka korekciju ietekme uz aģentūras pašreizējo budžetu ir aptuveni 13 %. Tā kā 2006. gada 1. janvārī akadēmija kļuva par Kopienas aģentūru, Revīzijas palāta formulēja tikai atrunas par 2007. gada pārskatu ticamību. Bet ar to nepietiek, lai sakārtotu pārskatus par laiku pirms 2010. gada.

4. Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Van Brempt kundzes ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (COM(2010)0283 – C7-0139/2010 – 2010/0150(COD)) (A7-0246/2010).

  Kathleen Van Brempt, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Jūs savā priekšā redzat ļoti laimīgu referenti, jo, manuprāt, mēs — un es īpaši uzsveru vārdu „mēs” — esam sagatavojuši ziņojumu, kas, cerams, drīz tiks pieņemts gandrīz vienprātīgi, jo visas Parlamenta politiskās grupas ir intensīvi strādājušas un cieši sadarbojušās, lai to sagatavotu.

Ziņojumam un tajā aplūkotajiem noteikumiem šajā Parlamentā ir sena vēsture. Tā izcelsme meklējama atveseļošanas plānā, ko izstrādāja 2009. gadā, kad sākās ekonomikas krīze. Tajā laikā Eiropas līmenī atvēlēja 4 miljardus EUR, un šos līdzekļus piešķīra tieši ekonomikas atveseļošanai. Mērķis bija izlietot šo naudu, lai finansētu arī projektus enerģētikas jomā, jo īpaši apjomīgus energoprojektus, kas veltīti oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai un infrastruktūras veidošanai un vairākiem lieliem jūras vēja energoprojektiem.

Tajā laikā, kad Parlaments, protams, apstiprināja šos projektus, radās vairāki iebildumi no dažādām aprindām un arī paša Parlamenta, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu lielumu un saistībā ar jautājumu, vai tas vai cits projekts radīs pietiekami daudz darba vietu. Tomēr vislielākā kritika attiecās uz energoefektivitāti. Pēc tam tika noslēgta politiska vienošanās, un pašreizējā situācija ir šīs vienošanās rezultāts.

Varētu domāt, ka, ja jau Parlamentam, Padomei un Komisijai izdodas noslēgt politisku vienošanos par energoefektivitātes pārpalikumu izpēti, šā ziņojuma pieņemšana un sarunas būs vieglas. Tomēr tā nebija. Mums bija grūtas sarunas, jo īpaši ar Padomi. Tomēr es varu teikt, ka lielākajā daļā jautājumu mums izdevās panākt vēlamu rezultātu (un mums tiešām bija jāpanāk kompromiss). Es vēlos īsi tos pieminēt, jo tie ir būtiski, lai pareizi izprastu pašreizējo situāciju attiecībā uz līdzekļiem un to, kā tie jāizmanto tuvākajā nākotnē.

Pirmkārt, runa ir par atjaunojamās enerģijas projektiem, bet īpaši par tiem, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta energoefektivitātei. Komisāra kungs, šis ir centrālais jautājums šajās dienās notiekošajās debatēs enerģētikas jomā. Es ļoti atbalstu atjaunojamo enerģiju, bet mēs zinām, ka, ja mēs gribam panākt patiešām ātrus rezultātus, mums energoefektivitātei jāvelta visi mūsu pūliņi; tas ir labs risinājums, ja vēlaties samazināt patēriņu; tas palīdz mazināt galveno energoapgādes problēmu un — kas ir ļoti svarīgi — nodrošina zemākas enerģijas izmaksas gan mūsu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs strādājam arī pie rūpniecības politikas izstrādes un noteikti jūs par to vēl informēsim.

Otrkārt (un tas ir ļoti cieši saistīts ar energoefektivitāti) — vietējais līmenis. Ļoti bieži Eiropa strādā gandrīz tikai ar nacionālajām dalībvalstīm, un pat iepriekšējā atveseļošanas plānā galvenā uzmanība bija pievērsta galvenokārt lielajiem projektiem. Šis plāns ir pilnīgi atšķirīgs. Tajā galvenā uzmanība pievērsta vietējam līmenim — pilsētām un pašvaldībām, nelieliem projektiem, ko var realizēt nekavējoties, kas dos tūlītējus rezultātus un kam tāpēc būs liela ietekme ne tikai uz energoefektivitāti, bet arī uz darba vietām. Tas joprojām ir ļoti svarīgs apsvērums.

Treškārt — finansējums. Iepriekšējais lielais atveseļošanas plāns paredzēja tā saukto avansa finansējumu; vienkāršu lielo projektu subsidēšana, gan izmantojot līdzfinansējumu, gan bez tā, jo tas ir raksturīgs vienīgi Eiropai. Tas ir tipisks finansēšanas veids Eiropā. Tomēr šis fonds to neparedz, un tāpēc tas ir ļoti inovatīvs. Resursus izlieto, sniedzot atbalstu, lai finansētu šos mazos projektus, izmantojot garantijas vai citus finanšu līdzekļus. Izņemot tehnisko palīdzību, ko joprojām finansē avansā, tas nozīmē, ka jums būs nozīmīgs sviras efekts. Jums jāpareizina šie EUR 146 miljoni aptuveni ar astoņi, lai iegūtu priekšstatu par to, cik liela šī ietekme var būt.

Tagad es esmu nonākusi līdz pēdējam jautājumam, par kuru mēs esam strīdējušies ilgu laiku — atvēlētās naudas summas ierobežojums, proti, nauda, kas mums ir pieejama. Parlaments vēlētos citu risinājumu; par to, runāsim tieši, mēs patiesi bijām vienojušies. Visi pārējie līdzekļi jāiegulda šajā projektā. Mēs esam panākuši kompromisu — visi pārpalikušie līdzekļi šodien ir reģistrēti, un es stingri ticu, ka tas nozīmēs, ka šim projektam būs ilgs mūžs, un es domāju, ka, ja mēs turpināsim sadarboties tāpat kā līdz šim, mēs spēsim arī nodrošināt, ka gūstam neticami lielus panākumus.

Vēl sekundi, priekšsēdētājas kundze! Es zinu, ka man atvēlētais laiks ir beidzies. Es vēlos vēlreiz pateikties ikvienam, kas strādāja pie šā jautājuma, jo īpaši visiem ēnu referentiem. Es esmu ļoti apmierināta ar mūsu sadarbību, un to es nesaku pieklājības dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka tas bija ļoti labas un efektīvas sadarbības piemērs. Paldies!

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam tādas veiksmīgas programmas starpposma pārskatu, kas paredzēta ekonomikas atveseļošanas atbalstam enerģētikas nozarē. Līdz šim kā daļu no Parlamenta un Padomes mums izveidotās programmas īstenošanas mēs esam pieņēmuši 43 finansēšanas lēmumus attiecībā uz gāzes projektiem, energoinfrastruktūras projektiem, jūras energoprojektiem un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem. Tādējādi mēs varējām iztērēt aptuveni 98 % no visa EUR 3,98 miljardus lielā budžeta un nodrošināt, lai šī programma lielā mērā sasniegtu savus mērķus. Nebija iespējams īstenot tikai dažus projektus. Mēs ieviešam šo grozīto regulu, lai izpildītu Parlamenta prasības un uzsāktu izmēģinājuma projektus atjaunojamās enerģijas jomā, un, tas ir svarīgi, — arī energoefektivitātes jomā. Es uzskatu šos izmēģinājuma projektus par iespēju pārbaudīt mūsu pasākumus energoefektivitātes jomā, kas būs viens no galvenajiem jautājumiem manā darbā nākamajā gadā.

Es no visas sirds vēlos pateikties Van Brempt kundzei. Es vēlos pateikties arī visiem prasīgajiem šā Parlamenta deputātiem un Beļģijas prezidentūrai, jo pēdējās nedēļas esam smagi strādājuši šajā jomā un šodien spējam jūs iepazīstināt ar dokumentu, kas noteikti kalpos par stimulu energoefektivitātes jomā.

Lai nodrošinātu, ka šī grozītā regula, kurai tagad jāstājas spēkā, drīz tiktu piemērota, mūsu amatpersonas jau ir veikušas sagatavošanas darbus tās īstenošanai. Dažās turpmākajās dienās EUR 146 miljonus piešķirs projektiem, kas ir svarīgi jums visiem. Mūsu partneri šajos projektos, kurus jūs izvēlējāties, ir pašvaldību, vietējās un reģionālās iestādes, kam ir ciešas saiknes ar attiecīgajiem projektiem. Šie vietējie partneri nodrošinās, ka finansējums tiek izlietots vislabākajā veidā sabiedriskajām ēkām, privātajām ēkām, koģenerācijas iekārtām, centralizētajiem apkures tīkliem, decentralizētajiem atjaunojamās enerģijas avotiem, videi nekaitīgākām pilsētu sabiedriskā transporta sistēmām un vietējām infrastruktūrām, piemēram, „viedajiem” tīkliem, energoefektīvam ielu apgaismojumam un „viedām” mērīšanas sistēmām. Tas nozīmē, ka mēs darām to, kam būs tieša vietēja ietekme un kas kalpos kā atskaites punkts manām turpmākajām darbībām saistībā ar „viedām” pilsētām.

Ja jūs šodien pieņemsiet atbilstošu lēmumu, mūsu biroji tūlīt pat sāks īstenot grozīto regulu. Nākamā gada martā vai aprīlī mēs noteikti varēsim ziņot, ka mūsu ekonomikas atveseļošanas programmai ir ļoti pozitīva ietekme, gan pateicoties lielajiem projektiem, gan pateicoties maziem, decentralizētajiem projektiem, un mēs varēsim izdarīt secinājumus, kas būs svarīgi turpmākajos finanšu gados. Es vēlreiz vēlos pateikties visiem dalībniekiem.

  Jens Geier, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Oettinger kungs! Kā Budžeta komitejas atzinuma par Van Brempt kundzes ziņojumu sagatavotājs es varu teikt, ka manas komitejas locekļi ļoti atzinīgi novērtēja šo ziņojumu. Mēs to izskatījām ne tikai no budžeta aspekta, bet arī zināmā mērā no saturiskā viedokļa, un mums radās bažas par vienu jautājumu, kuru Van Brempt kundze laipni piekrita iekļaut ziņojumā. Šis instruments ir paredzēts pašvaldībām, un tas ir pareizi, jo tieši pašvaldību līmenī iespējams visvairāk palielināt efektivitāti.

Tomēr es pārstāvu tādu Vācijas apgabalu, kurā pašvaldības nevar iegūt papildu aizdevumus, jo tām jau ir pārāk lielas parādsaistības. Šī var būt problēma, kas raksturīga Vācijai mūsu vietējo varas iestāžu struktūru dēļ, bet Oettinger kungam, kurš agrāk bija kādas Vācijas federālās zemes vadītājs, tas ir pārāk labi zināms. Tāpēc Vācijā šīs vietējās iestādes, kurām būtu jāizmanto šī programma, to nedrīkst darīt, jo organizācija, kas ir atbildīga par šo iestāžu pārraudzību, nav atļāvusi tām uzņemties vairāk parādsaistību. Mēs par to esam ļoti noraizējušies, jo rezultātā šajos apgabalos programma varētu izrādīties neefektīva. Mēs atzinīgi vērtējam šo programmu un priecātos, ja varētu to turpināt. Mēs esam lūguši paredzēt programmai atsevišķu budžeta pozīciju un vēlētos pārnest uz to lauksaimniecības politikas jomā pieejamos EUR 15 miljonus, kuriem mēs nevaram piekļūt, jo mums tam nav tiesiskā pamata. Šajā ziņā budžetam ir jābūt elastīgākam.

  Antonio Cancian, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka lēmums tos nelielos līdzekļus, kas ir atlikuši no 2009. gadā uzsāktā atveseļošanas plāna, izlietot citā veidā un izmantot šo iespēju, lai ieviestu jaunu principu, izveidojot ad hoc fondu, ir tālredzīgs un saskaņā ar to, par ko mēs jau kādu laiku runājam šajā sēžu zālē, bet kam nekad nav sekojusi rīcība.

Mēs esam novērojusī dažas pieticīgas pazīmes, „Marguerite” fondā, kas vēl nav pietiekami pamanāmas. Mums un PPE grupai tas nozīmē kritēriju metodi, kas jāizmanto, lai saprātīgi izlietotu Eiropas Savienības budžetu. Šis instruments ir ad hoc fonds, kurš ietver dažādas metodes, piemēram, izdevumus, garantijas, kapitāla akcijas vai līdzfinansējumu, un kuru pārvaldīs īpaša aktīvu pārvaldības sabiedrība.

Fondu izveidoja, tajā sākotnēji ieguldot EUR 147 miljonus, un mēs nesaprotam, kāpēc tajā nevarētu pievienot arī atlikumu no atveseļošanas plānam paredzētās summas. Piemērojot būtisku sviras efektu EIB, KfW, noguldījumu un aizdevumu bankās un citās finanšu iestādēs, varētu iegūt nozīmīgu naudas summu, un tam varētu būt liela ietekme uz to projektu uzsākšanu, kurus uzskata par pamatotiem un kuriem piešķir prioritāti ekonomikā un vides aizsardzībā.

Manuprāt, līdz šī gada beigām izveidotā fonda centrālais aspekts ir tāds, ka tas varētu kļūt par tādu kā izmēģinājuma projektu plašāka enerģijas fonda turpmākajai struktūrai, lai to varētu pienācīgi iekļaut 2014.–2020. gada finanšu perspektīvā. Šo principu varētu atkārtot arī citās nozarēs, piemēram, TEN vai eTEN tīklos. Uzskatu, ka, redzot kādu reālu liecību šajā kritiskajā nodarbinātības krīzes laikā, mēs justos nedaudz labāk.

  Teresa Riera Madurell, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Vispirms es vēlos apsveikt referenti par viņas lielisko darbu, jo papildus EUR 146 miljoniem, par kuriem panākta vienošanās un kuru ietekme, cerams, būs astoņkārtēja, šai iniciatīvai ir svarīga simboliska nozīme.

Referente jau paskaidroja, ka mēs piešķirsim līdzekļus ilgtspējīgiem mikroprojektiem enerģētikas jomā, kas ne tikai nodrošinās tādu svarīgu mērķu sasniegšanu kā piegāžu nodrošināšana un CO2 emisiju samazināšana, bet arī palīdzēs sasniegt mērķi, kam ir ļoti tieša ietekme uz iedzīvotājiem, proti, samazināt energoresursu nepietiekamību.

Teksts, par kuru mēs balsosim, ir svarīgs arī tāpēc, ka ar to tiek ieviests inovatīvs finanšu instruments. Šis mehānisms palīdzēs lauzt finanšu struktūru pretestību šāda veida projektam, jo tām būs starptautisko finanšu iestāžu atbalsts.

Visbeidzot, mums vēlreiz jābūt apmierinātiem, ka mēs esam rīkojušies pietiekami elastīgi attiecībā uz dalībvalstīs izveidoto labo praksi, lai strukturētu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes izlietojumu.

Es ceru, ka, īstenojot šo regulu, attīstīsies visu minēto organizāciju potenciāls bez šķēršļiem, ko tiecas radīt pārmērīga birokrātija.

  Pat the Cope Gallagher, ALDE grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties referentei par šā ziņojuma sagatavošanu par projektiem enerģētikas jomā un par Komisijas patlaban nodrošinātajiem papildu līdzekļiem. EUR 146 miljoni ir nodrošināti projektiem, kas būs būtiski gan Eiropai kopumā, gan atsevišķām valstīm, gan saskaņā ar komisāra kunga teikto vietējām un reģionālajām iestādēm, kas, cerams, izlietos šo naudu vai šīs subsīdijas.

Vispirms es vēlos uzslavēt referenti par to, kā viņa iepazīstināja ar savu ziņojumu par finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas jomā.

Es ļoti priecājos par šo iniciatīvu, kas paredz izveidot īpašu finanšu instrumentu projektu izstrādes atbalstam energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Projektu finansēšana šajā jomā palīdzēs veicināt ekonomikas atveseļošanos Eiropā un, patiesi, arī manā valstī — Īrijā, un palīdzēs radīt jaunas nodarbinātības iespējas, kā arī cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Tagad visās Eiropas daļās un jo īpaši manā valstī, kur ir ļoti augsts bezdarba līmenis, mēs vēlamies nodrošināt, lai visu finansējumu varētu novirzīt tām jomām, kurās iespējams izveidot darba vietas. EUR 146 miljonus lielais finansējums, kas ir pieejams saskaņā ar grozīto priekšlikumu, jāplāno tādiem projektiem, kuriem būs ātrs, izmērāms un reāls iespaids uz ekonomikas atveseļošanu. EUR 146 miljoni ir pieejamais finansējums, bet šo summu var pareizināt vismaz ar seši vai pat ar septiņi, kas būs kopējais ieguldījumu apjoms.

Es uzskatu, ka, izveidojot īpašu finanšu instrumentu, šo finansējumu varēs pārvaldīt visefektīvākajā veidā, un savā dzimtajā valodā jau minēju, ka labuma guvēji būs gan vietējās, gan reģionālās iestādes. Mums visiem ir pienākums tam pievērst šo iestāžu uzmanību, un mūsu valdība izstrādās individuālu pieteikumu un pēc tam sazināsies ar reģionālajām iestādēm.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs svinam uzvaru, lai arī mazu, „zaļās enerģētikas” politikas jomā un arī visas Eiropas enerģētikas politikas jomā. Vispirms es vēlos pateikties mūsu lieliskajai delegācijai, kas pārstāvēja visas puses un ko vadīja Kathleen kundze. Manuprāt, mēs paveicām labu darbu.

(DE) Es vēlos uzslavēt arī Oettinger kungu. Diemžēl mums bija jābūt ļoti kritiskiem vakar, kad tika izklāstīta darba kārtība enerģētikas jomā. Tomēr, pateicoties arī jūsu personīgajiem pūliņiem, ir izstrādāts šis instruments, pret kuru iebildumi bija gan Vācijas valdībai, gan jūsu partneriem no Vācijas Kristīgajiem demokrātiem.

Kāpēc šī ir maza un rūgta uzvara? Tāpēc (un daži jau to minēja), ka šie EUR 150 miljoni ir paredzēti decentralizētiem, vietējiem ieguldījumiem enerģētikas nozarē, kur savukārt mums jau ir miljardi — piemēram, viens miljards oglekļa sekvestrācijai. Es joprojām domāju, vai šis viens miljards tiks izlietots. Arvien vairāk faktoru liecina par to, ka šis projekts nedarbosies. Nav līdzsvara starp decentralizētajiem, pilsoņiem pietuvinātajiem, vietēja mēroga projektiem un lielajiem projektiem, no kuriem daži, manuprāt, nebūs veiksmīgi.

Kāpēc mēs, Zaļie, tomēr šodien balsojam par šo projektu? Tāpēc, ka esam optimisti. Mēs ceram, ka šie EUR 150 miljoni, pienācīgi pārvaldīti, būs pamats daudz svarīgākam instrumentam, ko mums nodrošinās nākamā finanšu perspektīva. Tam ir divi nosacījumi. Pirmkārt, projektiem jābūt kvalitatīviem. Es uzskatu, ka EIB un KfW, kas tos pārvaldīs, vēlēsies redzēt arī projektus, kas veicinās „dziļu”, ne tikai virspusēju atjaunošanu. Mums ir vajadzīgs „pārlēciens”, jo īpaši attiecībā uz ēkām un efektivitāti. Otrais nosacījums ir birokrātijas samazināšana vietējās iestādēs, kas pieteiksies projektiem, lai saņemtu līdzfinansējumu.

Šie abi aspekti ir būtiski. Tāpēc mans jautājums jums, komisāra kungs, ir šāds: ko darīs Komisija, lai pārliecinātos, ka šis fonds finansēs vai piešķirs kredītu kvalitatīviem projektiem? Un kā Komisija rīkosies, lai samazinātu birokrātiju un vietējās iestādes varētu viegli piekļūt šiem līdzekļiem?

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīšu visus priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt Eiropas Savienības līdzekļus, kas atvēlēti projektu atbalstam enerģētikas jomā. Jāatbalsta arī „zaļā” enerģija. Tomēr jāsaka godīgi, ka ideja, ka „zaļā” enerģija ir risinājums visām Eiropas enerģētikas problēmām — un šāds viedoklis šeit bieži tiek pausts — ir ilūzija. Tomēr Eiropas Savienībai patiešām ir vajadzīgi lieli (un es uzsveru — lieli) ieguldījumi. To galvenais mērķis ir nodrošināt degvielas piegādes diversifikāciju. Šāds risinājums ir iespējams, piemēram, būvējot Nabucco gāzes cauruļvadu, lai savienotu milzīgās dabasgāzes iegulas Centrālāzijas reģionā ar patērētājiem Eiropā, un attīstot pārraides tīklus, un veidojot jaunus starpsavienojumus Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Mēs patiešām vēlamies attīstīt „zaļo” enerģiju, bet tajā pašā laikā diemžēl ir pilnībā ignorēta un netiek pienācīgi finansēta metožu izstrāde slānekļa dabasgāzes ieguvei. Tā ir netradicionāla gāze, kam jau ir milzīga loma ieguves rūpniecībā ASV un kas nodrošina Amerikai pilnīgu neatkarību attiecībā uz piekļuvi gāzei. Liels daudzums šīs gāzes ir atrasts Francijā, Polijā un Bulgārijā. Lai gan pastāv iespējas izmantot šo lielo potenciālu, ir redzama pilnīga pasivitāte. Eiropas solidaritāte paredz, ka Eiropas Savienība atbalsta šos projektus, kas ir stratēģiski tās nākotnei un garantē visu Eiropas valstu vienādu attīstību. Žēl, ka mēs šodien nerunājam par lieliem ieguldījumiem, kas patiešām atrisinās mūsu enerģētikas problēmas un apvienos, un attīstīs Eiropas Savienību. Lai gan mēs runājam par svarīgiem pasākumiem saistībā ar „zaļo” enerģiju, tomēr neaizmirsīsim, ka ideja, ka šī enerģija atrisinās mūsu enerģētikas problēmas, ir ilūzija.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Arī es vēlos iesākumā apsveikt referenti par darbu, ko viņa paveikusi šajā jomā. Mēs šeit esam sanākuši, lai apspriestu ļoti īpašu programmu, kas veicinās ekonomikas atveseļošanu — šajā gadījumā ļoti svarīgajā enerģētikas nozarē. Pašreizējā krīzes situācijā ir būtiski tādi priekšlikumi kā šis, kas palīdz radīt darba vietas. Nav izredžu pārstrukturēt ekonomiku, ja mēs par prioritāti nenoteiksim darba vietu radīšanu. Šis ziņojums pauž ļoti pozitīvu vēstījumu, pievēršot mūsu uzmanību tam, kā reaģēt šajā jomā vietējā līmenī, jo īpaši uz vietējām vajadzībām. Pašlaik mēs debatējam un vēl daudz debatēsim par virkni tiesību aktu priekšlikumu enerģētikas jomā, un bieži vien mums ir tendence pārāk koncentrēties uz lieliem projektiem un tīkliem, aizmirstot par citiem cēloņiem, attiecībā uz kuriem ir ļoti būtiski iejaukties.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka šis ziņojums mums varētu palīdzēt ne tikai veikt ieguldījumus energoefektivitātē un atjaunojamajos energoresursos, kas ir ļoti svarīgi, bet arī nodrošināt konkrētu ieguvumu vietējām kopienām, kas dabiski nozīmē konkrētu ieguvumu Eiropas sabiedrībai kopumā. Priekšsēdētājas kundze, šā iemesla dēļ es nobeigumā vēlos minēt divas lietas. Ir svarīgi nekad neaizmirst, ka energoefektivitāti lielā mērā panāk, samazinot enerģijas patēriņu, īstenojot tādus mikroģenerācijas projektus kā tos, kas iekļauti šajā ziņojumā, un, visbeidzot, Parlamentam tā bija liela uzvara — nodrošināt, lai tiktu norādīts šiem projektiem piešķiramais finansējuma apjoms. Tas nebija mūsu mērķis, jo mums ir vajadzīgs daudz vairāk. Tāpēc es vēlos jautāt komisāra kungam, ko viņš cenšas darīt, lai garantētu šīs vajadzības.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Iesniegtais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ir atbilde uz atkārtotajiem Eiropas Parlamenta lūgumiem izveidot jaunu finanšu instrumentu ar vienu vienīgu nolūku — veicināt energoefektivitāti un iniciatīvas atjaunojamās enerģijas jomā. Atbalsts pasākumiem būvniecības nozarē, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti ēkām, kas gadā patērē līdz 40 % no kopējās ES patērētās enerģijas, pierāda, ka šī iniciatīva ir pamatota un saprātīga.

Finansējumu šā finanšu instrumenta pasākumiem var iegūt, pārnesot neizlietotos resursus no vairākām programmām, kurās objektīvi nav iespējams piešķirto finansējumu savlaicīgi izlietot paredzētajā apjomā. Piemērs tam būs Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai, kam finanšu rezerve ir aptuveni EUR 150 miljoni, kā arī daudzgadu GR programma klimata sektorā, kas izveidota ar līdzīgu mērķi. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi apsvērt, kā mēs vislabākajā veidā varētu izlietot ietaupītos finanšu resursus, lai paplašinātu Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai piemērošanas jomu un ietvertu tajā jaunu un, šķiet, vajadzīgu finanšu instrumentu, kura vienīgais nolūks ir veicināt energoefektivitāti un iniciatīvas atjaunojamo resursu jomā.

Mēs varam palīdzēt valsts iestādēm vietējā, pašvaldības un reģionālajā līmenī īstenot projektus energotaupības un atjaunojamo resursu jomā, izmantojot šo jauno, efektīvo finanšu instrumentu.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Cienījamā priekšsēdētāja! Man ir prieks, ka Eiropas Savienība ir iemācījusies „nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu”. Pirmais „zaķis” ir palīdzība uzņēmumiem. Laikā, kad dalībvalstis ir spiestas mazināt izdevumus un bankas ir kūtras aizdevumu piešķiršanā, Eiropas Savienība nāk ar konkrētu risinājumu jauna fonda veidā. Otrais „zaķis” ir Eiropas lielā atkarība no importētajiem energoresursiem. Šis jaunais fonds ir domāts tam, lai samazinātu energopatēriņu un palielinātu pašmāju energoizmantošanu, kā vēju, sauli, ūdeni un biomasu, tā mazinot kopējo atkarību no energoimporta. Kolēģi, es aicinu jūs visus atbalstīt šo jauno enerģētikas projekta atbalsta fonda izveidi. Tas palīdzēs gan mūsu uzņēmumiem grūtajos laikos, un tas mazinās mūsu kopējo atkarību no importētajiem energoresursiem. Paldies par uzmanību!

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Vispirms es vēlos uzslavēt savas grupas kolēģi par viņas nozīmīgo darbu, apspriežot šo dokumentu un iekļaujot tajā jautājumus, kas ir īpaši svarīgi visas Eiropas Savienības enerģijas tirgum. Energodrošības jomā ir īpaši svarīgi veicināt energoefektivitāti un attīstīt atjaunojamo enerģiju, un nodrošināt šādiem projektiem vajadzīgo finansējumu. Šādu projektu veiksmīga īstenošana tiešā veidā palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus enerģētikas jomā.

Šī papildu nauda palīdzēs vietējām un reģionālajām valsts iestādēm palielināt finansējumu ilgtspējīgiem projektiem enerģētikas jomā un īstenot inovatīvas finansiālo stimulu shēmas, piemēram, garantijas un aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem. Līdz šim pilnībā nav īstenoti plāni veicināt energoefektivitāti, piemēram, saistībā ar ēku atjaunošanu, kas jau ir apspriests. Tāpēc es uzskatu, ka šis papildu finansējums būs labs stimuls uzlabot ilgtspējīgas iniciatīvas un projektus, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es patiešām vēlos izteikt atzinību Van Brempt kundzei un tās ēnu referentiem par šo svarīgo likumdošanas iniciatīvu. Es uzskatu, ka šī regula var kļūt par īstu stimulu ar energoefektivitāti saistītu projektu izstrādei un atjaunojamās enerģijas izmantošanai.

Šī regula atbalsta ilgtspējīgu enerģiju, un es īpaši atzinīgi vērtēju vairākas jomas, kam pievērsta īpaša uzmanība, piemēram, enerģijas taupībai, mikrokoģenerācijai un decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanai elektrotīklu infrastruktūrā, kā arī mikroģenerācijai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanai sabiedriskajam transportam, transportlīdzekļiem, ko darbina, izmantojot elektroenerģiju un ūdeņradi.

Daudzsološi ir tas, ka Van Brempt kundze un viņas ēnu referenti uzsvēruši sabiedriskās infrastruktūras efektīvu ārējo apgaismojumu un, visbeidzot, elektroenerģijas uzglabāšanas risinājumu meklēšanu. Paldies par jūsu pūlēm! Es ceru, ka tas būs jauns solis ceļā uz patiesu „jauno zaļo kursu”.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik mēs runājam par lietām, kas ir pilnīgi fundamentālas ne tikai ekonomikas jautājumos, bet arī plašākā mērogā saistībā ar Eiropas solidaritāti, jo enerģija faktiski ir gan lielākais izaicinājums, gan lielākā pārbaude. Vai Eiropas solidaritāte ir praktiski īstenojama, vai arī tas būs tikai tukšs sauklis? Vai arī — un to noteikti gaida nodokļu maksātāji un balsotāji Eiropā — to praktiski īstenos noteiktos projektos, kas veicinās Eiropas saliedētību un kas pierādīs, ka Eiropā valstis palīdz cita citai, kopīgi sadarbojas projektos un nepieļauj situācijas, kurās noteiktas valstis ārpus Eiropas Savienības slēdz nolīgumus ar citām valstīm, apejot Eiropas Savienības vadību? Visbeidzot, es domāju, ka tas jāpasaka ļoti skaidri un tieši.

  Jan Březina (PPE). – (CS) Bez šaubām, tieši pateicoties Parlamentam, līdzekļu apjoms, kas atvēlēts projektiem energoefektivitātes un atjaunojamo resursu jomā, ir sasniedzis EUR 146 miljonus. Ja tas būtu atkarīgs no dalībvalstīm, šis skaitlis būtu krietni mazāks. Tomēr diemžēl fonda juridiskā forma un struktūra joprojām ir neskaidra, tāpat kā tas, kādus projektus tas finansēs. Lai nodrošinātu pārredzamību, potenciālajiem kandidātiem ir jāzina, kurš pieņems lēmumus par pieteikumiem un kā tiks ieceltas atlases komitejas.

Ja mums ir jākliedē aizdomas, ka jaunizveidotais fonds ir paredzēts galvenokārt tiem, kuri projektu neīstenošanas dēļ nav izmantojuši līdzekļus, kas piešķirti ekonomikas atveseļošanas programmas EUR 5 miljardu lielajā finansējumā, atlases procesā jāiesaista arī jauno dalībvalstu pārstāvji. Fonds var būt galvenokārt paredzēts vietējām un reģionālajām iestādēm, bet mums jāapsver arī tas, vai nebūtu lietderīgi atļaut pieteikties arī privātajiem uzņēmumiem, un ne tikai tad, ja tie rīkojas valsts iestāžu vārdā. Par energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo resursu daļas palielināšanu kopīgi jāatbild gan valsts, gan privātajam sektoram, un tāpēc Eiropas finansējumam jābūt pieejama abiem šiem sektoriem. Manuprāt, lielas iespējas paver siltuma un elektrības koģenerācija un ekoloģisks pilsētas transports.

  Patrizia Toia (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlamentā reti kad ir bijusi tāda viedokļu dažādība. Tas nozīmē, ka darbs ir bijis patiešām izcils, un Van Brempt kundzei un viņas ēnu referentiem tas jāapzinās.

Jau tika minēts, ka izstrādātais instruments ir ļoti pozitīvi vērtējams vairāku iemeslu dēļ: tā procedūras ir ātri izpildāmas un grafiks ir stingrs, tas ir paredzēts ļoti kvalitatīvu projektu kategorijām, tas ir paredzēts pilsētām, citiem vārdiem sakot, vietējām iestādēm, kuras, pieņemot noteiktus lēmumus, varēs patiešām izmainīt situāciju un uzlabot gaisa kvalitāti, mājokļu kvalitāti un pilsētas transporta kvalitāti, tas ir paredzēts rentabliem projektiem un tāpēc var atpelnīt ieguldītos resursus un, visbeidzot, šī stratēģija paredz iesaistīt daudz vairāk resursu.

Tomēr, ņemot to visu vērā un piekrītot daudzu deputātu, tostarp Geier kunga, Turmes kunga un Cancian kunga, iebildumiem, es vēlos teikt komisāra kungam, ka programmas īstenošana, finanšu starpnieku izvēle, attiecības ar vietējām iestādēm un to finansiālo grūtību risinājumi būs īsts strupceļš. Komisāra kungs, šis instruments rada iespējas atvērt durvis citiem projektiem, šā instrumenta stabilizēšanai un tā izmantošanai arī citās nozarēs. Šī tēma ir būtiska. Nedrīkst atkārtoties tas pats, kas notika ar atveseļošanas plānu un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri joprojām gaida EUR 30 miljardus, ko Parlaments un Komisija apstiprināja 2008. gada beigās.

  Ioannis A. Tsoukalas (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos izteikt atzinību referentei par viņas ļoti efektīvo darbu pie tik svarīga ziņojuma. Šis ziņojums ir svarīgs instruments projektu finansēšanai un īstenošanai enerģētikas jomā, kas veicinās ekonomikas atveseļošanu šajā grūtajā laikā un palīdzēs pabeigt iekšējo enerģijas tirgu un sasniegt mērķus klimata un enerģētikas jomā, ko Eiropas Savienība noteikusi 2020. gadam.

Ir īpaši svarīgi izveidot fondu energoefektivitātes un atjaunojamo resursu iniciatīvu atbalstam — pat ar tik mazu sākotnējo mērķfinansējumu kā EUR 146 miljoni. Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ņēmis vērā savu apņemšanos veicināt atjaunojamās enerģijas avotus un energoefektivitāti.

Visbeidzot, es vēlos izteikt piezīmi attiecībā uz vajadzību līdzsvarot nākotnes programmu ģeogrāfisko sadalījumu, lai no tām labumu varētu gūt visas dalībvalstis. Grieķija saņēma tikai 1,5 % no programmas finansējuma, kas bija piešķirts dabasgāzes cauruļvadu izbūvei. Es ticu, ka nākotnē mums būs taisnīgāks sadalījums.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka Parlamenta referentei un komisāra kungam kopīgi izdevās panākt, lai Padome saglabā šo naudu pieejamajos fondos, ir liels sasniegums. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs notikums. Mēs ceram, ka vēlāk to varēsim attiecināt arī uz citām budžeta nodaļām. Tikpat svarīgi ir tas, ka mums izdevās daļu naudas iztērēt sākotnējam mērķim, kam tā bija paredzēta, un, pats svarīgākais, ar mazo un vidējo uzņēmumu un vietējo iestāžu starpniecību — projektiem, kas ir sabiedrības interesēs.

Tas patiešām ir svarīgs solis uz priekšu. Reti kad Eiropas iestāžu sistēma var tiešā veidā sasniegt sabiedrību vai mazos un vidējos uzņēmumus. Tieši šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs veiksmīgi varētu pabeigt šos projektus līdz 2014. gadam, un tieši tikpat svarīgi būs 2014. gadā pārbaudīt to efektivitāti, lai uzlabotu arī šīs iestāžu sistēmas efektivitāti. Es apsveicu referenti un vēlu izlietot līdzekļus sekmīgi.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Finansējums ir bijis pieejams, kas cita starpā bija jāiegulda enerģētikas sektorā. Mēs to sīki apspriedām komitejā un nebijām pārliecināti, vai visu naudu būs iespējams iztērēt. Toreiz komisāra kungs mums solīja, ka garantēs, lai nekas nepaliktu pāri vai netiktu atgriezts finansējuma avotam. Man vissvarīgākais ir tas, ka komisārs ir turējis savu vārdu. Viņš mums diezgan drīz iesniedza dokumentu, kas nodrošināja to, ka finansējumu, kas citādi tiktu zaudēts, varēja tikt izmantots enerģētikas jomā. Tas bija pirmais solis.

Otrs solis bija tas, ka Van Brempt kundzei izdevās virzīt komitejas locekļus pretim risinājumam un kompromisam. Viņa par to ir pelnījusi mūsu pateicību. Tas nebija viegli, jo vieglāk ir vienkārši uzstāt uz savu viedokli, nevis meklēt risinājumu. Tā kā mums bija arī ierobežots laiks, galu galā tas nodrošināja, ka finansējumu var piešķirt un izlietot.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, mums ar Padomes palīdzību (un mums tas godīgi jāatzīst) izdevās atrast kompromisu, kas visam enerģētikas sektoram nodrošināja piešķirtā finansējuma izlietošanu līdz pēdējam eiro norādītajā laikā, tāpēc finansējums netika zaudēts. Manuprāt, šis produktīvais iznākums bija vissvarīgākais, un tāpēc es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Es vēlos atgādināt, ka 2009. gadā, kad pirmoreiz apsprieda Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas plānu, Komisija apņēmās piešķirt EUR 1 miljardu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai. Diemžēl šis pasākums nenotika piemērotā laikā. Patiešām, „viedo pilsētu” iniciatīvai ir bijusi piešķirta tikai neliela naudas summa, jo galu galā gadījumā, ja līdzekļi paliek neizlietoti, Komisijai šī nauda ir jāpiešķir „viedo pilsētu” iniciatīvai, kas notiek, izmantojot šo regulu.

Tā iesniedza apspriešanai grozījumu, pieprasot, lai pārvaldības izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar instrumenta izveidi un īstenošanu, nepārsniedz 5 % no katra projekta vērtības, lai beigās lielākā daļa naudas paliktu nevis finanšu starpniekiem, bet gan tiktu iztērēta projektiem, kas saistīti ar mājokļu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Es pieprasīju arī nodrošināt lielāku pārredzamību un izmantot tīmekļa vietni www.buildup.eu, nerunājot nemaz par to, lai vienmēr, kad izmanto šo instrumentu, piemērotais modelis bez maksas būtu pieejams ikvienam interesentam un lai mēs tādā veidā varētu izmantot vislabāko praksi.

Es vēlos apsveikt Van Brempt kundzi par viņas ziņojumu. Es uzskatu, ka energoefektivitātei ir jābūt vienai no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm enerģijas stratēģijas jomā.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Stratēģija „Enerģija 2020”, ko Eiropas Komisija uzsāka vakar, ir svarīgs solis ceļā uz drošu, konkurētspējīgu enerģijas tirgu Eiropā. Tā sniedz risinājumus galvenajām problēmām, piemēram, kā dažādot piegādes maršrutus un avotus, samazināt enerģijas patēriņu vai koordinēt darbības ar trešajām valstīm. Tomēr finansējuma ziņā tai ir acīmredzami trūkumi. Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai galvenais mērķis ir tieši atvieglot ieguldījumu finansēšanu šajā jomā. Lai to varētu efektīvi īstenot, ir jāievēro visi tiesību akti vides aizsardzības jomā un projektu iesniedzējiem jāpilda savas finansēšanas saistības. Manuprāt, aktīva sadarbība starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm atvieglos vajadzīgo atļauju izsniegšanu.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, cik svarīgas ir valsts un privātās partnerības, kas ir galvenais elements siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas risinājumu īstenošanā.

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties referentei Van Brempt kundzei par viņas izcilo darbu un par vienošanos, kas beidzot nodrošinās būtisku resursu piešķiršanu atjaunojamās enerģijas avotu attīstīšanai un energoefektivitātes uzlabošanai saistībā ar uzdevumu palielināt „zaļās enerģijas” daļu kopējā enerģijas patēriņā.

Šajā programmā ir iekļautas prioritātes, kas dalībvalstīm jāņem vērā, jo īpaši, lai sasniegtu mērķi konkurētspējīgā veidā mūsdienīgot mūsu energoinfrastruktūru. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, manuprāt, svarīgāko kritēriju, kas valsts sektora iestādēm jāizpilda, lai saņemtu finansējumu, proti, apņemšanos izstrādāt daudzgadu stratēģijas, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, kas aptvertu gan teritorijas, gan vietējās iestādes, gan reģionālās iestādes un Eiropas Savienības iestādes, pat racionalizējot pieejamos finanšu instrumentus. Tas ir svarīgs rezultāts gan valsts sektoram, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Finansiālā palīdzība energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarei ar mērķi atveseļot ekonomiku ir saprātīgs un vērtīgs ieguldījums.

Es pilnībā piekrītu tiem, kas teica, ka ieguldījumu atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas nozarē var būt ļoti efektīvs un ļoti lietderīgs, jo īpaši koncentrējot uzmanību uz vietējo līmeni. Tādā veidā mēs varam nodrošināt ilgtspējīgāku nākotni, raugoties gan no ekonomikas, gan no sociālās, gan no vides aizsardzības perspektīvas. Mums jāizmanto šī iespēja, lai virzītos uz priekšu ceļā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un veicinātu izmaiņas tajos uzņēmumos, kas vēlas mainīties. Decentralizācija ir ļoti svarīga ilgtspējīgai enerģētikai.

Tāpēc šis ir saprātīgs un funkcionāls veids, kā izlietot neiztērētos līdzekļus Eiropas enerģētikas programmā ekonomikas atveseļošanai, ja pastāv iespēja atvieglot ar energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju saistīto projektu finansēšanu ar vietējo un reģionālo iestāžu starpniecību. Es pateicos referentei par viņas ārkārtīgi svarīgo darbu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Pirms gada mēs apspriedām un piešķīrām atbalstu energoinfrastruktūras projektiem no līdzekļiem, kas paredzēti Eiropas Savienības ekonomikas stimulēšanai. Tolaik nauda tika paredzēta tikai divu veidu projektiem, kuru mērķis bija samazināt oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā, t. i., oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (OUU) projektiem un vēja ģeneratoriem Ziemeļjūrā.

Attiecībā uz šo atbalstu un atbalstu atjaunojamajai enerģijai kopumā mēs parasti nevaram piemērot universālu pieeju visai Eiropas Savienībai. Mums jāņem vērā situācija katrā konkrētajā dalībvalstī, jo īpaši energoneatkarības ziņā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskatīt procedūras naudas piešķiršanai saskaņā ar minēto programmu, ņemot vērā energoefektivitātes veicināšanu.

Tomēr es uzskatu, ka mums nevajadzētu par to runāt tikai saistībā ar finanšu krīzi, jo energoefektivitātes jautājums būs aktuāls arī tad, kad būs atjaunots normāls ekonomikas cikls. Dalībvalstīm jānodrošina iespēja elastīgāk reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem un tādā veidā uzlabot energoefektivitāti, veicināt enerģijas piegādes dažādošanu un palielināt energoneatkarību.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pašreizējā grūtajā ekonomikas un finanšu situācijā Eiropai ir jāturpina atbalstīt projekti energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarē, lai ekonomika būtu ilgtspējīga un sociāli konkurētspējīga.

Ir jāuzlabo līdzekļi šā finanšu instrumenta izmantošanai, lai ieguldītu decentralizētos projektos ar mērķi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru un veicināt vienmērīgu ekonomikas atveseļošanu. Šis finanšu instruments jāizveido nekavējoties, un tam jābūt paredzētam projektiem ar vietējo dimensiju, lai iespaidotu nodarbinātību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 663/2009. Ir vajadzīgas kredītlīnijas, kas var papildināt vērtīgas vietējās iniciatīvas. Lai uzlabotu nozares konkurētspēju, mums priekšroka jādod tādu projektu finansēšanai, kas ir arī tehnoloģiski inovatīvi. Klimata politikas ģenerāldirektorāta daudzgadu programmā neizlietoto finansējumu varētu paredzēt šim instrumentam un pēc tam novirzīt projektiem ilgtspējīgās enerģijas jomā. Es no visas sirds vēlos pateikties Van Brempt kundzei par viņas izcilo darbu.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Eiropas Komisija 2009. gada janvārī, reaģējot uz finanšu krīzi, ierosināja pārdalīt EUR 5 miljardus no neiztērētajiem Eiropas Savienības fondiem, galvenokārt, lai atbalstītu projektus enerģētikas jomā, kas veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanu. Atzinīgi jānovērtē tagad ierosinātā Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai. Manuprāt, šajā projektā prioritārie jautājumi ir atbalsts pārrobežu dabasgāzes un elektroinfrastruktūras projektiem, tostarp starpsavienojumu izveides projektiem, kā arī atbalsts oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem. Es arī uzskatu, ka ir jāuzstāj, lai rezolūcijas projektā iekļauj elektrības lietderīguma un atjaunojamās enerģijas avotu projektus, kas stimulē ekonomikas attīstību, radot papildu darba vietas, un palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Ieguldījumi šāda veida projektos ir visefektīvākie tad, ja tos veic uz vietas rajona, reģionālajā vai vietējā līmenī. Vietējiem projektiem nepieciešams liels darbs, un tas veicina daudz jaunu darba vietu radīšanu.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar šiem EUR 146 miljoniem mēs kopā ienākam eksperimentālā laboratorijā. Pirmkārt, es vēlos pateikties jums, jo jūs cīnījāties, lai nodrošinātu, ka tie nav vis EUR 114 miljoni, bet gan EUR 146 miljoni, un dalībvalstis bija gatavas padarīt nedaudz elastīgākus savus diezgan stingros ierobežojumus.

Attiecībā uz eksperimentālo laboratoriju mums ir jāatrisina četri interesanti jautājumi. Pirmais jautājums ir — kā mēs varam panākt veiksmīgu iznākumu energoefektivitātes jomā. Es uzskatu, ka no šīm trīs prasībām attiecībā uz CO2, atjaunojamās enerģijas avotiem un energoefektivitāti mums vislielākā un sarežģītākā problēma ir 20 % lielais energoefektivitātes palielinājums. Tas attiecas ne tikai uz obligātajām valsts prasībām, bet uz konkrētiem projektiem. Pamatā mēs izmantojam šo pārvaldāmo programmu, lai izvērtētu, kuri projekti, piemēram, ēku atjaunošanas projekti un projekti saistībā ar enerģētikas jomu kopumā, būs praktiski realizējami. Es ceru, ka divos vai trīs gados pirmais šo projektu novērtējums nākamajam budžeta periodam pierādīs, ka mēs esam guvuši vērtīgu pozitīvu un negatīvu pieredzi energoefektivitātes jomā. Es vēlos paskaidrot, ka pēc diviem līdz trīs gadiem mēs noteikti būsim zinošāki nekā šodien un ka mēs būsim gan ieguvuši labu pieredzi, gan kļūdījušies. Tādā gadījumā mēs būsim gudri ieguldījuši naudu.

Otrkārt, īstenojot šo programmu, Eiropas Savienība veidos tiešas partnerības ar pašvaldībām. Tas nenotiek katru dienu. Ir skaidrs, ka atbilstību prasībām enerģētikas jomā un patēriņa samazināšanu atjaunojamajās sabiedriskajās un privātajās celtnēs, citiem vārdiem sakot, „viedas” pilsētas pieeju, Eiropas Savienība var iespaidot vienīgi ar pašvaldību starpniecību. Tas nozīmē tiešu saziņu, kas faktiski jau notiek.

Treškārt, es ceru, ka, īstenojot šo programmu, mēs spēsim pierādīt, ka Eiropa nodrošina pievienoto vērtību ikvienam. Ja mēs tikai iegūtu naudu no dalībvalstīm, nenodrošinot nekādu pievienoto vērtību, mēs nebūtu vajadzīgi. Mums jānodrošina pievienotā vērtība pieredzes, efektivitātes un kompetences veidā. Šajā gadījumā divu gadu laikā šī programma mums sniegs labus argumentus, ko mēs varam izmantot, debatējot par budžetu — pokera spēlē, kurā piedalās Komisija, Parlaments un dalībvalstis — lai no dalībvalstīm iegūtu vairāk naudas visu Eiropas Savienības pilsoņu interesēs. Tas nozīmē, ka šī ir eksperimentālā laboratorija arī lielāka budžeta panākšanai. Šis pretrunīgais jautājums turpmākajos divos gados skars ikvienu no mums.

Ceturtkārt, mums ir nepieciešama eksperimentālā laboratorija mūsu partnerībai ar struktūrbankām — Eiropas Investīciju banku (EIB) un KfW Bankengruppe — un ar neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem un fondiem. Tas nozīmē partnerību ne tikai Komisijas birojos — ar uzņēmumiem, kuriem ar mums ir ciešas attiecības, bet kuriem jāpierāda, ka tie spēj darīt ko vairāk nekā tikai pārvaldīt valsts naudu.

Finansējums varētu šķist liels, bet patiesībā tas ir ļoti mazs. Runa nav par EUR 146 miljoniem. Runa ir par četrpusēju pārbaudi mūsu partnerībai ar pašvaldībām, EIB un KfW, īstenojot energoefektivitāti vietējā līmenī un pierādot, ka Eiropas līmenī tieši šai jomai nepieciešams lielāks finansējums.

Paturot to prātā, es vēlos jums pateikt lielu paldies. Turpināsim sazināties. Es esmu pārliecināts, ka pēc diviem gadiem mēs zināsim daudz vairāk nekā tagad.

(Aplausi).

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es ar godbijību atzīmēju, ka šodien Beļģijā ir valsts atceres diena par piemiņu tiem miljoniem cilvēku, kas gāja bojā abos pasaules karos. Mani nedaudz mulsina tas, ka Parlaments nepievienojas pārējiem un nepiemin šos miljonus cilvēku, tāpēc, lūdzu, godināsim ar klusuma brīdi visus tos, kas krita karā demokrātijas vārdā.

  Priekšsēdētāja. – Sinclaire kundze! Jums vajadzētu zināt, ka priekšsēdētāja ir plānojusi izdarīt paziņojumu pirms Parlamenta balsošanas un tad tam būs atvēlēts laiks, kā tās pienākas.

  Kathleen Van Brempt, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Tā kā es šajā Parlamentā pārstāvu Beļģiju, man bija patiess prieks nākt šeit un strādāt valsts atceres dienā. Rezultātā es ceļā no savas dzimtās pilsētas uz Eiropas Parlamentu pavadīju tikai 50 minūtes, bet to es saku pilnīgi starp citu.

Kā referente es izteikšos īsi. Es pateicos visiem bez izņēmuma, kas šodien piedalījās debatē. Mēs dzirdējām dažas piezīmes, un tika minēti ļoti daudzi labi piemēri. Tomēr vienojošais pavediens šajā jautājumā ir sajūsma par iegūto rezultātu. Es tomēr neiztikšu bez kritikas, jo es ļoti viegli varētu izteikt pārmetumus saistībā ar noteikto naudas summas ierobežojumu.

Sajūsmu rada tas, ka šis patiešām ir labs fonds, jo ir pieejama nauda, runa ir par energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, un tā mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir iespēja saistībā ar šo projektu veikt arī vietēja mēroga pasākumus. Tieši tas ir vajadzīgs.

Kāda ir mūsu kopīgā atbildība? Pirmkārt, protams, atbildība gulstas uz Komisiju, Eiropas Investīciju banku un citiem šā stāsta varoņiem. Tomēr Parlaments un mēs, politiķi, arī esam atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka šis projekts ir veiksmīgs, ka to iespējams pārnest arī uz citām jomām un ka dalība vietējā līmenī kļūst tik liela, ka šie EUR 146 miljoni, tā sakot, jāreizina ar 80, nevis ar astoņi, jo mēs esam uzsākuši daudzas lietas. Šajā saistībā es ļoti uzticos gan Komisijai, gan komisāra kungam. Es zinu, ka šis projekts ir ļoti dārgs komisāra kungam. Viņam ir arī ļoti labs personāls, par ko es dažu pēdējo mēnešu laikā pati esmu pārliecinājusies un kas būs ļoti svarīgi šā projekta iznākumam.

Nobeigumā teikšu to, ko es aizmirsu pateikt agrāk, kas patiešām ir nolaidīgi no manas puses īpaši tāpēc, ka esmu beļģiete, proti, es vēlos teikt, ka Beļģijas prezidentūra šajā jautājumā sevi ir izcili parādījusi. Pašā sākumā lielais vairākums Padomē patiesībā bija pret šo projektu. Tomēr, pateicoties ministra Paul Magnette un viņa komandas pūliņiem, mums tagad ir ļoti labs kompromiss un dokuments, kuru mēs, manuprāt, arī drīz ar prieku pieņemsim.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Komisija 2009. gada janvārī ierosināja pārdalīt neizlietoto Eiropas finansējuma daļu, lai, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, atbalstītu projektus enerģētikas sektorā. Mūsu šodienas diskusija par ziņojumu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ir īpaši svarīga: šis priekšlikums paredz izmantot citu programmu neizlietotos finanšu resursus, lai atbalstītu projektus enerģētikas sektorā, kas sniedz iespēju šajos laikos, kad ir tik grūti iegūt finansējumu. Manuprāt, Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai, kuras mērķis ir finansēt iniciatīvas un projektus energoefektivitātes, energotaupības un atjaunojamās enerģijas jomā, atbalstot Eiropas valsts sektora iestāžu ieguldījumus, jo īpaši pilsētās, var radīt reālu stimulu, lai panāktu Eiropas atveseļošanu un izveidotu darba vietas jauniešiem. Mani iedrošina energoefektivitātes pasākumi būvniecības nozarē, kur izmanto 40 % no ES enerģijas un kurā redzams atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem vietējā un reģionālā līmenī. Šāds atbalsts veicinātu arī daudzsološu iniciatīvu izstrādi energoefektivitātes nozarē vietējo iestāžu līmenī, kuru ieņēmumi nesenās krīzes iespaidā ir krasi samazinājušies.

  András Gyürk (PPE), rakstiski. – (HU) Dāmas un kungi! Pagājušajā gadā arī es atbalstīju gandrīz EUR 4 miljardu lielā finansējuma sadali projektiem enerģētikas jomā, kas ietilpa Eiropas Savienības ekonomikas stimulēšanas paketē. Es arī norādīju, ka atbalsta paketē nav ņemts vērā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions, kurš ir visapdraudētākais energodrošības ziņā, un ka no atbalsta nefinansēja arī projektus energoefektivitātes jomā. Tomēr paketes galveno mērķi, proti, ātri un efektīvi radīt darba vietas, varētu sasniegt tieši, realizējot energoefektivitātes projektus. Es priecājos, ka šis jaunais priekšlikums paredz tieši šai pašai jomai piešķirt vēl neizlietotos līdzekļus. Projekti atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā ir ne vien vieni no galvenajiem līdzekļiem 20/20/20 mērķu sasniegšanai, bet arī palielina piegādes nodrošinājumu un konkurētspēju. Arī īstermiņā šiem projektiem ir iespaidīgi rezultāti. Pateicoties tiem, tiek radītas darba vietas dažādos ģeogrāfiskajos reģionos un efektīvi uzlabots tirgus dalībnieku dinamisms. EUR 146 miljonu iztērēšana projektiem atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā ir labs sākums, bet mums ir jāatzīst, ka šī summa ir nenozīmīga pat vienas dalībvalsts līmenī. Mēs ļoti priecājamies, ka stratēģijā „Enerģija 2020”, ar kuru Komisija mūs iepazīstināja vakar, viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta energoefektīvas Eiropas izveidei. Mēs ticam, ka šī stratēģiskā apņemšanās saistībā ar energoefektivitāti atspoguļosies arī citu fondu sadalē.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai 2009. un 2010. gadam nodrošina finansējumu EUR 3,98 miljardu apmērā. Lai nezaudētu atlikušo finansējumu, bija absolūti nepieciešams radīt jaunu finanšu instrumentu, kas būtu īpaši paredzēts to šīs enerģētikas programmas līdzekļu izlietošanai, kurus nevarēja izsniegt līdz 2010. gada beigām. Viens īpaši svarīgs aspekts, kas ir minēts Eiropas enerģētikas programmā ekonomikas atveseļošanai, ir projektu ģeogrāfiskais līdzsvars. Šis ir galvenais elements, kas palīdz nodrošināt šīs regulas ietekmi uz ekonomikas atveseļošanu, kas jāgarantē visā Eiropas Savienībā. Turklāt ir atzīts, ka dažās dalībvalstīs bija projekti, kurus vai nu nefinansēja vispār, vai finansēja tikai daļēji. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlos uzsvērt, cik būtiski ir atjaunot tos finanšu instrumentu veidus, kuru mērķis ir veicināt ilgtermiņa energoefektivitāti ES. Es lūdzu Komisiju rūpīgi izvērtēt šo instrumentu veidu atjaunošanas efektivitāti un pārbaudīt, kāds potenciāls ir līdzīgas pieejas izmantošanai nākotnē ar mērķi izlietot neiztērētos ES budžeta līdzekļus.

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. – (LT) Regulā jau ir paredzēta iespēja atbilstoši direktīvai neiztērētos līdzekļus novirzīt projektiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, bet es priecājos par faktu, ka bija iespējams vienoties par konkrētu šīs iespējas izmantošanu. Energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija ir bieži minētas kā ES prioritātes, kas palīdz īstenot 2020. gada stratēģiju un garantēt energoapgādes drošību. Ekonomikas lejupslīdes laikā ir ļoti svarīgi ieguldīt šajā nozarē, jo tādā veidā tiks radītas jaunas darba vietas un veicināta konkurētspēja, izplatīsies inovācijas un pieaugs ekonomikas stabilitāte. Turklāt plānotais finanšu instruments — tāpat kā Eiropas finanšu iestāžu fonda izveide — vairākas reizes palielinās pieejamo summu, tādējādi palielinot arī iespējas finansēt projektus. Žēl tikai, ka plānotais finanšu instruments nav pastāvīgs, bet, cerams, tas radīs atbilstošu stimulu vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti un veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

5. Krīze ES lopkopības nozarē (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā iesniedza Esther Herranz García, Albert Deß, Mairead McGuinness, Giovanni La Via, Michel Dantin, Véronique Mathieu, Gabriel Mato Adrover, Herbert Dorfmann, Georgios Papastamkos, Mariya Nedelcheva, Filip Kaczmarek, Jarosław Kalinowski, Béla Glattfelder, Czesław Adam Siekierski, Rareş-Lucian Niculescu, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Elisabeth Köstinger, Milan Zver, Peter Jahr un Maria do Céu Patrão Neves, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā James Nicholson, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā Luis Manuel Capoulas Santos, Paolo De Castro, Stéphane Le Foll un Iratxe García Pérez, par krīzi ES lopkopības nozarē (O-0141/2010/rév. 1) – B7-0559/2010).

  Esther Herranz García, autore. – (ES) Paldies jums, komisāra kungs, par to, ka esat šeit un izrādāt interesi par šo ļoti svarīgo un Eiropas lopkopības nozarei tik vajadzīgo Parlamenta iniciatīvu.

Šī nozare ir sevišķi neaizsargāta pret tirgus krīzēm, kas ietekmē ES lauksaimniecību kopumā, vairāku faktoru dēļ. Tie ir: augstas izejvielu izmaksas, tirgus cenu samazināšanās, nelīdzsvarotība pārtikas piegādes ķēdē un nesenais labības cenu pieaugums.

Arī citās nozarēs ir līdzīgas problēmas, tomēr ES lopkopības nozarē situāciju sarežģī tāds faktors kā lieli ieguldījumi, kas ir raksturīgi šāda veida ražošanai.

Tā kā Eiropas Komisija tuvākajā laikā sniegs paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, tad, manuprāt, šis ir ļoti piemērots laiks, lai minētajai ražotāju grupai apliecinātu savu solidaritāti un rūpes. Tāpat kā citās ES dalībvalstīs, arī manā valstī Spānijā mēs daudz runājam par strukturālo krīzi un labības cenu pieaugumu, kas turpinās jau vairākus gadus.

Statistika liecina, ka tiek pamests arvien lielāks skaits lauksaimniecību, tomēr šai situācijai vajadzētu mainīties, ņemot vērā to, ka turpmākajos gados ir paredzama cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanās, kas savukārt veicinās globālā pieprasījuma pieaugumu.

Kādus pasākumus komisārs un Eiropas Komisija ir paredzējuši ierosināt saistībā ar gaidāmo KLP reformu, ņemot vērā sarežģīto situāciju lopkopības nozarē? Šajā gadījumā runa ir par tirgus pasākumiem un citām iniciatīvām, lai novērstu intensīvās lopkopības produkcijas ražošanas veidus, jo jaunā atbalsta sistēma cita starpā negatīvi ietekmēs arī ES vides standartu ievērošanu. Ir jāīsteno saprātīgi pasākumi, lai garantētu labāku apgādi ar lopbarību, lielāku labības rezervju izveidi un paātrinātu šo rezervju piešķiršanu.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju faktu, ka šajā rezolūcijas priekšlikumā ir pieminētas cūkkopības un putnkopības nozares, kas nesaņem tiešo ES atbalstu, bet kurās situācijas uzlabošanas nolūkā arī varētu īstenot tirgus pasākumus.

  James Nicholson, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju to, ka šeit tiek apspriests minētais jautājums. Manuprāt, šis ir ļoti piemērots brīdis, jo patlaban ES lopkopības nozare ir nonākusi grūtībās vairāku faktoru dēļ, tostarp ražošanas izmaksu pieauguma, konkurences, kuru rada imports no trešām valstīm un, protams, lopbarības cenu pieauguma dēļ.

Kaut arī mēs nevaram kontrolēt sausuma periodus Austrālijā un bargos laika apstākļus, kas negatīvi ietekmē labības ražas Krievijā, manuprāt, Eiropai ir steidzami jānovērš proteīnaugu nepietiekama pašnodrošinājuma problēma. Attiecībā uz lopbarību esam pārāk atkarīgi no trešām valstīm, tādēļ mums to vajadzētu vairāk audzēt pašiem. Tomēr pašreizējā situācijā mēs esam spiesti importēt lopbarību lielos daudzumos, un es jau iepriekš vairākas reizes esmu uzsvēris, ka, manuprāt, jauna veida ģenētiski modificēto graudu apstiprināšana importēšanai ir pārāk ieilgusi, tādēļ steidzami vajadzētu paātrināt lopbarības ražošana no sojas. Ja tas nenotiks, lopkopji visā Eiropas Savienībā vēl ilgi būs spiesti saskarties ar tādām problēmām kā cenu pieaugums, tirgus nestabilitāte un nenoteiktība.

Es gribētu arī īsi raksturot šīs situācijas negatīvo ietekmi uz cūkkopības un putnkopības nozarēm. Šajā nozarē strādājošos lauksaimniekus krīze ir kārusi sevišķi smagi, jo izmaksas pieaug, bet cūkgaļas cenas pazeminās. Es gribētu arī aicināt Komisiju cieši pārraudzīt situāciju un izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai to uzlabotu.

Liellopu, aitu, cūku, kā arī mājputnu audzētāji šajā situācijā cieš lielus zaudējumus. Vai man vajadzētu mēģināt pārliecināt šo Parlamentu, ka visām minētajām nozarēm patiesi klājas grūti? Jāatzīst, ka tieši patērētājs galu galā maksās par to, ka lauksaimnieki vairs neražos savus produktus un mums tos vajadzēs importēt no citām valstīm, jo tas radīs jaunas problēmas. Tādēļ mums pašiem ir jānodrošina pārtikas aprite Eiropā. Ja to nedarīsim, tad būsim apdraudēti.

  Iratxe García Pérez , autore. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ienākumi lopkopības nozarē ir tieši saistīti ar lopbarības izmaksām. Kā bija redzams gada sākumā, ņemot vērā izejvielu cenu pieaugošo nestabilitāti, lopbarības ražotājiem un liellopu audzētājiem kļūst aizvien grūtāk pieņemt lēmumus.

Attiecībā uz gaļas ražošanu pašlaik visgrūtāk klājas cūkgaļas nozarei. Šā iemesla dēļ es savā runā koncentrēšos uz lielākajām šīs nozares problēmām. Viena no tām ir lopbarības pieaugošās cenas, kuras veido 60 % no ražošanas izmaksām, tādēļ rentabilitātes ziņā ražotāji tām piešķir būtisku nozīmi.

Divos mēnešos labības cenas ir pieaugušas par 50 %, un tas ir noticis nevis tādēļ, ka trūkst līdzsvara starp pieprasījumu un piedāvājumu, jo ražošanas apjoms ir pietiekams, bet gan ārpus šīs nozares esošo spekulāciju dēļ.

Tādēļ ir jāveic šo spekulāciju novēršanas pasākumi, kā arī jāizstrādā politika, lai veicinātu stratēģisko krājumu izveidi, novēršot spekulācijas.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka tirgū tiks laisti intervences krājumi. Atliek vienīgi cerēt, ka to galamērķis būs ES tirgus, jo pretējā gadījumā lopkopības nozare palīdzību nesagaidīs. Iespējamais risinājums varētu būt nodoklis par labības eksportēšanu no Eiropas, kā tas bija 1994. gadā ar kviešiem.

Vēl viena minētās nozares problēma ir masas sadalījuma radītais spiediens un cenu samazināšanās, jo tas nozīmē, ka ar pārdošanas cenu nevar segt ražošanas izmaksu pieaugumu.

Ir jāatbalsta ražotāju organizācijas, kuras spēj sevi pozicionēt tirgū, apvienojot piedāvājumu. Komisijai ļoti labi ir zināma minētā problēma, tomēr konkrēti pasākumi netiek veikti. Mēs ceram, ka kopējā lauksaimniecības politikā turpmāk tiks ieviesti efektīvi un elastīgi tirgus pārvaldības mehānismi, lai novērstu problēmas. Tas nozīmē, ka ir jācīnās pret spekulācijām un jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju tirgū un palielinātu tās daļu vērtību ķēdē.

Es gribētu arī izmantot iespēju un lūgt aktivizēt tirgus pasākumus saistībā ar cūkgaļas eksporta kompensācijām un privāto uzglabāšanu. Komisija neuzskata, ka pašreizējā situācija nozarē to pamato, tomēr pēdējos mēnešos ir bijis vērojams nepārtraukts cenu samazinājums, un lopkopju ienākumi pēdējo piecu gadu laikā ir mazāki par vidējiem ienākumiem.

Manuprāt, Komisijai būtu lietderīgi optimizēt esošos tirgus pārvaldības pasākumus, kā to Padomē ir ierosinājušas dažas dalībvalstis.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Manai atbildei būs divas daļas, jo problēma lopkopības nozarē ir galvenokārt saistīta ar pārtikas situāciju un tādējādi arī ar situāciju labības tirgū. Turklāt es vēlos atsaukties arī uz mūsu rīcībā esošajiem mehānismiem lopkopības nozarē.

Komisija rūpīgi seko līdzi situācijai labības tirgū un tās ietekmei uz lauksaimniekiem. Labības cenas krasi paaugstinājās vasarā tās nepietiekamas piegādes dēļ, jo īpaši Melnās jūras reģiona valstīs. Mēs bijām liecinieki tam, kā cenas miežiem un auzām pieauga līdz pat EUR 200 par tonnu. Kaut arī pašlaik notiek straujas cenu svārstības, tās joprojām ir daudz zemākas par 2008. gadā reģistrētajām cenām. Eiro vērtības samazināšanās attiecībā pret ASV dolāru, kā rezultātā pašlaik ir mazinājusies ES eksporta konkurētspēja, arī ir viens no faktoriem, kas grauj Eiropas tirgu.

Neraugoties uz graudaugu trūkumu Krievijā un Ukrainā, pasaulē kopumā labības raža ir apmierinoša, un graudu krājumu līmenis ir papildināts, pateicoties divu pēdējo gadu labajām ražām. Eiropas Savienībā vidējās labības produkcijas aplēses ir 276 miljoni tonnu, un, ja mēs vēl pieskaitām to, kas bija uzkrāts līdz ražas novākšanas sākumam, tad mums ir gandrīz par 60 miljoniem tonnu vairāk nekā ir paredzēts izlietot.

Intervences graudu krājumi, kurus galvenokārt veido mieži, pašlaik ir 5,6 miljoni tonnu. Nesen 2,8 miljoni tonnu tika rezervētas 2011. gada programmas īstenošanai, lai palīdzētu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, bet atlikums tuvākajā laikā tiks pārdots iekšējā tirgū. Būtībā lēmums jau ir pieņemts, un labība tiks laista tirgū jau šā mēneša beigās.

Spiediens tirgū ir nedaudz mazinājies, jo Komisija paziņoja par šo pasākumu, par kuru es nesen informēju Padomi. Attiecībā uz situāciju labības tirgū nav pamatojami nekādi ārkārtas pasākumi, jo, kā jau es teicu, problēma nav labības piegāde Eiropas tirgū, jo labības augstās cenas ES nav skaidrojamas ar tās nepietiekamu piegādi tirgū.

Komisija rūpīgi seko līdzi lopkopības tirgus attīstības tendencēm, jo īpaši cūkgaļas un mājputnu gaļas ražošanas nozarēs. Rezerves šajā nozarē ir lielā mērā atkarīgas no pārtikas produktu izmaksām. Cenas mājputnu gaļas ražošanas nozarē ir augstākas par ilgtermiņa vidējo cenu un šķiet, ka vismaz daļēji kompensē pārtikas produktu pieaugošās izmaksas. Cenai par nokautu cūku ir raksturīga sezonāla samazināšanās tendence. Tā ir nedaudz zemāka nekā iepriekšējā gadā. Pašreizējie ražošanas apjomi ir cieši saistīti ar situāciju iekšējā tirgū un eksporta jomā. No 2010. gada jūnija līdz augustam cūkgaļas eksporta apjoms palielinājās par 10 %, bet mājputnu gaļas eksporta apjoms par 21 % salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Tādēļ, neraugoties uz cenu problēmām, cūkgaļas un mājputnu gaļas ražotāji kādu laiku ir varējuši savu produkciju eksportēt.

Komisija, protams, turpinās uzraudzīt tirgus attīstību un izmantos visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai vajadzības gadījumā iejauktos. Patiesi, pašlaik lopkopības nozarē ir iespējami divi pasākumi, proti, eksporta kompensācijas un privātā uzglabāšana.

Eksporta kompensācijas pašlaik varētu izrādīties neefektīvs pasākums, jo cenas pasaules tirgū ir diezgan augstas, tādēļ eksporta subsīdijas nav pamatojamas. ASV dolāra vērtības izmaiņas attiecībā pret eiro nozīmē to, ka ir iespējamas eksporta problēmas un konkurētspējas mazināšanās, bet šāda problēma ir ne tikai lauksaimniecības nozarē. Mēs redzēsim, kā mainīsies dolāra vērtība pret eiro un, ja šo izmaiņu rezultātā mums iekšējā tirgū būs radies pārpalikums, tad varēsim apspriest privātās uzglabāšanas pasākumus. Pašlaik iekšējā tirgū gaļas pārpalikumu nav, tādēļ privātās uzglabāšanas pasākumi nav pamatojami. Tomēr, atkarībā no tā kā norisināsies tirgus attīstība, es esmu gatavs izvērtēt iespēju īstenot minētos pasākumus.

Attiecībā uz jautājumu par nestabilitāti — tas ir jārisina kopējās lauksaimniecības politikas reformā 2013. gadam. Šajā reformā ir arī jāņem vērā priekšlikumi par vēl neesošiem mehānismiem, lai risinātu ienākumu atšķirību problēmu. Attiecībā uz jautājumu par pārtikas aprites pārredzamību — es to kopā ar komisāru Antonio Tajani pašlaik izskatu, lai iegūtu vairāk informācijas šajā jomā, jo tas palīdzēs noskaidrot, kādā veidā tiek sadalīta pievienotā vērtība. Šādas ir atbildes, kuras jums varu sniegt šajā posmā.

  Albert Deß, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Cioloş kungs, dāmas un kungi! Šodienas rezolūcijas priekšlikums palīdzēs noteikt ES lopkopības nozares pareizo virzienu. Es gribētu pateikties García kundzei par šo iniciatīvu. Šā priekšlikuma mērķis nav norobežot Eiropu no pārējām pasaules valstīm vai ignorēt tirgus noteikumus, bet ieviest godīgus tirgus nosacījumus Eiropas lopkopības nozarē, kas veicinās vairāk nekā 500 miljonu cilvēku nodrošinātību ar pārtiku. Mums ir jāpanāk, lai ES lauksaimniecības nozarē strādājošajiem ikdienā nebūtu jāsaskaras ar jauniem un pārāk detalizētiem ražošanas noteikumiem, kā arī, lai lauksaimniekiem netiktu viens pēc otra pieprasīti kvalifikācijas sertifikāti, vienlaikus saglabājot augstus dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartus. Šādi noteikumi acīmredzami neattiecas uz importētajiem lauksaimniecības produktiem.

Tādēļ es esmu pateicīgs visiem 534 šā Parlamenta deputātiem, kuri Strasbūrā balsoja par to, lai lauksaimniecības produkti turpmāk atbilstu visiem Eiropas patērētāju aizsardzības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartiem. Cioloş kungs, Parlaments ir gatavs jūs pilnībā atbalstīt. Šie standarti ir jāpiemēro importa produktiem, tādēļ mana grupa atzinīgi vērtē šo priekšlikumu un atbalsta to.

  Paolo De Castro, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs esam šeit, lai aicinātu Komisiju ieviest piemērotus, efektīvus un elastīgus tirgus instrumentus cīņā pret krīzi, kura ir skārusi Eiropas lopkopības nozari.

Mēs ceram, ka priekšlikums par tirgus instrumentiem piena un piena produktu nozarē, ar kuru Komisija tuvākajā laikā nāks klajā, ietvers arī priekšlikumus cenu nestabilitātes negatīvās ietekmes ierobežošanai uz lauksaimniecības nozari kopumā.

Lai atbalstītu Eiropas lopkopjus, joprojām var īstenot daudzus pasākumus. Mēs, piemēram, uzskatām, ka lopkopības nozarē būtu ļoti lietderīgi pārskatīt pašreiz spēkā esošo aizliegumu barot dzīvniekus, kas nav atgremotāji, ar gaļas un kaulu miltiem, atļaujot tos izmantot, piemēram, putnkopības un zivsaimniecības nozarēs. Kā jau jūs zināt, šis aizliegums tika noteikts pēc konstatētajiem GSE slimības gadījumiem, bet tagad, kad ir pagājuši jau vairāki gadi, zinātnieki ir atzinuši un piekrīt tam, ka šo aizliegumu turpmāk vajadzētu attiecināt tikai uz atgremotājiem. Tie dzīvnieki, kas nav atgremotāji, šajā ziņā neapdraud cilvēku veselību un vidi, tādēļ mēs ceram, ka minēto aizliegumu var atcelt, lai tiem nodrošinātu uzturu ar augstāku enerģētisko vērtību.

  Liam Aylward, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Lopkopība ir svarīga tradicionālās lauksaimniecības nozare, kas nodrošina iztikas līdzekļus tūkstošiem ražotāju visā ES. Šī nozare ir arī galvenā, kas nodrošina sociālu un ekonomisku ieguldījumu lauksaimniecības jomā ES lauku apvidos. Tā ir galvenā agrorūpniecības nozare Eiropā, it sevišķi Īrijā, jo Īrija ir pasaulē ceturtā lielākā liellopu gaļas eksportētāja.

Augstās labības cenas jo īpaši saasina rentabilitātes problēmu lopkopjiem ziemas sezonā, kad viņi daudz lielākā mērā ir atkarīgi no lopbarības importa. Es jo īpaši vēlos uzsvērt trīs lietas. Pirmkārt, ir svarīgi, lai Komisija ieviestu efektīvus un elastīgus pasākumus ar mērķi ierobežot ārkārtējās cenu nestabilitātes ietekmi, turklāt ir nepieciešami arī pasākumi, lai mazinātu atšķirību starp patērētājiem noteiktajām cenām un ražotāju gūtajiem ienākumiem.

Otrkārt, Komisijai ir jāpastiprina lopkopības nozares atbalsta pasākumi, jo īpaši mazāk labvēlīgos apgabalos. Nākamajā KLP reformā ir jāpievērš galvenā uzmanība dažu lopkopības nozaru sevišķajai neaizsargātībai un lauksaimniekiem radītajām lielajām ražošanas izmaksām. Nākamajā KLP ir jārisina jautājums par pārmērīgo birokrātisko slogu lauksamniekiem, lai to samazinātu.

Visbeidzot, Eiropas ražotāji ievēro pasaulē visstingrākos noteikumus pārtikas nekaitīguma, kvalitātes, vides aizsardzības, kā arī dzīvnieku veselības un labturības jomā. Šo augsto standartu dēļ mūsu ražotāji nedrīkst nokļūt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem trešās valstīs. Lai veicinātu lopkopības nozares kopumā ilgtermiņa attīstību, Komisijai ir jānodrošina, lai tās īstenotie pasākumi tirdzniecības un lauksaimniecības jomā neapdraudētu lauksaimniekus, bet gan garantētu šīs nozares ilgtspējīgu nākotni un ekonomisko dzīvotspēju.

  José Bové, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Tāpat kā 2007. gadā, arī pašlaik labības cenas pasaulē strauji pieaug un lauksaimnieki ir spiesti saskarties ar ražošanas izmaksu krasu palielinājumu — tāpat kā pirms diviem gadiem. Ar lopbarību saistītās izmaksas veido 60-80 % no kopējām ražošanas izmaksām, bet viņu ieņēmumi strauji samazinās. To vidējais rādītājs ir EUR 700 mēnesī. Vai mēs gaidīsim, lai nepārtrauktās krīzes iznīcina Eiropas mazās saimniecības, pirms sākam rīkoties? Patērētāji lielveikalos par vienu kilogramu ribu maksā EUR 17, savukārt ražotāji par šo vienu kilogramu saņem tikai EUR 3. Vai tas ir taisnīgi?

Parlaments 7. septembrī pauda savu nostāju, balsojot par ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem. Tas mudināja Komisiju ātri rīkoties un aizliegt pārdot lauksaimniecības produktus par cenu, kas ir zemāka kā iepirkuma cena. Strasbūrā Eiropas Parlamenta deputāti iestājās par to, lai tiktu stiprinātas ražotāju organizācijas, apturētas spekulācijas starptautiskajos tirgos, kā arī kontrolēta uzņēmumu ietekme pārstrādes un izplatīšanas nozarēs.

Lauksaimnieki vēlas daudz vairāk. Viņi vēlas, lai tiktu izveidotas un stiprinātas kopējā tirgus organizācijas, jo tās ir vienīgais līdzeklis kā stabilizēt izmaksas un nodrošināt ilgtermiņa ekonomisko skaidrību. Nākamajā nedēļā komisārs Dacian Cioloş iepazīstinās ar savu priekšlikumu par kopējās lauksaimniecības reformu. Viņam nāksies sniegt lauksaimniekiem konkrētas atbildes. Ticamība Eiropai ir apdraudēta, un tai ir vajadzīgs ikviens lauksaimnieks.

  Janusz Wojciechowski, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs analizējam situāciju lopkopības nozarē, jo tā ir ļoti nopietna. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz priekšlikuma 15. punktā ietverto problēmu, proti, jautājumu par dzīvnieku labturību.

Dzīvnieku labturības standartiem ir jābūt obligātiem, un tie ir jāuzlabo. Es nepārprotami atbalstu to, ka mājlopiem ir jānodrošina iespējami labāki dzīves apstākļi, tomēr to labturība rada izmaksas, kuras ir jāsedz lauksaimniekiem, turklāt viņiem nākas saskarties arī ar negodīgas konkurences problēmu, kad gaļas produkti tiek importēti Eiropā no tādiem tirgiem no trešām valstīm, kurās nav ieviesti nekādi dzīvnieku labturības standarti. Šāda situācija ir jānovērš. Mums ir jāievieš minētie standarti, bet mums ir arī stingri jāpieprasa augsti standarti — tādi paši kā Eiropas Savienībā — no visām valstīm, kas eksportē savu gaļu un gaļas produktus uz Eiropas tirgu.

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mums patiesi ir jāmācās no pašreizējā politikā pieļautajām kļūdām. Ir jāpieņem lēmums, lai apturētu lauksaimniecības produktu tirgus vairumtirdzniecības liberalizācijas procesu, kura rezultātā, kā jau kāds deputāts tikko minēja, lauksaimnieku ienākumi ir tikai no EUR 700 līdz EUR 800 mēnesī, savukārt mazumtirdzniecības cena ir pieaugusi par 40 %.

Ja netiks pieņemts lēmums pārtraukt šo pārmērīgo importu un sarunas par nesaprātīgo vienošanos attiecībā uz 400 000 tonnu liellopu gaļas importu no Mercosur valstīm, tad tiks iznīcināti veseli ES reģioni. Mums ir jāsaņem drosme, lai aizsargātu Eiropas lauksaimniecības nozari, un mēs vairs nedrīkstam ļaut Pasaules Tirdzniecības organizācijai lemt mūsu lauksaimnieku likteni.

Ir jāievieš jauni ražošanas procesa regulēšanas instrumenti, jāsaka „nē” nāvējošajai konkurencei pašā Eiropas Savienībā, kā arī jānosaka taisnīgas un stabilas pamatcenas, veicinot ganību liellopu ražošanas nozares attīstību. Mums ir jārīkojas, lai pārtrauktu šīs drausmīgās spekulācijas ar labību. Komisāra kungs, tas ir jādara steidzami, jo situācija lauku apvidos sāk kļūt traģiska. Neiejaukšanās politika diskreditē Eiropas projektu pašu par sevi.

  Giancarlo Scottà, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Labības cenu nestabilitāte negatīvi ietekmē ne tikai lopkopības nozari kopumā, bet arī patērētājus.

Labības eksportam šķēršļus rada karstums, ugunsgrēki, sausums un plūdi — kā tas pašlaik notiek Itālijā. Situācija ir pasliktinājusies arī tādēļ, ka Kanādā pēc spēcīgajām šīs vasaras lietusgāzēm ir samazinājušies ražošanas apjomi. Cenas ir ietekmējušas ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī spekulācijas starptautiskajos tirgos. Labības audzētāji, gaidot cenu pieaugumu, saražoto uzreiz nepārdod, bet uzglabā noliktavā, kā rezultātā pasliktinās produktu kvalitāte. Spekulāciju un nopietno klimata pārmaiņu dēļ ir ievērojami pieaugušas lopbarībā izmantojamās labības cenas un līdz ar to arī gaļas cenas.

Manuprāt, Komisijai ir svarīgi nodrošināt savlaicīgu un mērķtiecīgu rīcību, lai atrisinātu lauksaimniecības produktu cenu nestabilitātes problēmu, saskaņā ar jauno KLP ieviešot jaunus intervences pasākumus tirgū. Komisijai ir jānovērš spekulatīva prakse lauksaimniecības nozarē, lai saglabātu lauksaimnieku un lopkopju uzņēmumus, kā arī garantētu patērētājiem izcilas kvalitātes produktus par godīgām cenām.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos mudināt Parlamentu atbalstīt šo ārkārtīgi svarīgo priekšlikumu, kas šorīt ir mūsu priekšā. Tiem klātesošajiem, kuri nāk no lauku apvidiem, tāpat kā tiem, kuri darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, ir skaidrs, ka šāda situācija, kurā ir nonākuši daudzi lopkopji, vairs nedrīkst ilgāk turpināties.

Šis nav mēģinājums dramatizēt situāciju, tomēr, ja mums neizdosies novērst priekšlikumā minētās problēmas, tad piedzīvosim vēl lielāku pārtikas produktu cenu pieaugumu un kļūsim vēl vairāk atkarīgi no trešo valstu importa. Tādas valstis kā Ķīna un ASV arvien vairāk apzinās, cik svarīga ir nodrošinātība ar pārtiku, tādēļ turpina palielināt atbalstu lauksaimniecības nozarei.

Ziemeļīrijā liellopu gaļas cenas ir daudz zemākas par ražošanas izmaksām. Ja izejvielu cenas turpinās pieaugt un tiks izvirzītas jaunas, arvien augstākas normatīvās prasības, daudzi lauksaimnieki pārtrauks darboties šajā nozarē, tiks pamestas zemes, pazemināsies ekonomiskā aktivitāte lauku apvidos un samazināsies pārtikas produktu ražošana visā ES. Ir pēdējais laiks apzināties pārtikas nodrošinājuma nozīmīgumu un Eiropas lauksaimnieku darba vērtību.

Visbeidzot, pašreizējās tirdzniecības sarunas ar Mercosur valstīm destabilizē situāciju nozarē. Papildus jau tā sarežģītajai tirgus situācijai un pieaugošajām izmaksām lopkopības nozarei ir uzlikts atsākto sarunu turpmākas nenoteiktības slogs.

Komisija turpina sarunas, tomēr, neatkarīgi no tirdzniecības komisāra teiktā, Ziemeļīrijas ražotāji joprojām uzskata, ka to iznākums Eiropas lauksaimniekiem būs nelabvēlīgs un negatīvi ietekmēs iedzīvotājiem pieejamo pārtikas produktu kvalitāti.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Manuprāt, būtu godīgi jau no sākuma atzīt, ka mūsu šodien apspriežamās krīzes galvenie upuri ir patērētāji, nevis lauksaimnieki. Ir zināms, ka lauksaimniecības nozarē labības cenas ietekmē aptuveni 80 % lopbarības cenas. Tās savukārt ietekmē aptuveni 70 % no ražošanas izmaksām. Gaļas ražotājam nav iespējas attiecīgi paaugstināt gaļas pārdošanas cenu. Lopkopjiem nav nekādas saiknes ar gala patērētāju, jo viņi slēdz darījumus ar pārstrādātājiem, kuri vienmēr var arī izvēlēties iespēju gaļu importēt. Tajā pašā laikā pārstrādātāji pārdošanas cenā ietver savu lielo peļņas normu, pie kuras viņi jau ir pieraduši. Diemžēl krīze lopkopības nozarē ir iestājusies vienlaikus ar vispārējo ekonomikas krīzi, un šo nozari negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās.

Turklāt ir jāmin vēl viens būtisks faktors. Ziemā, kad lauksaimniekiem būs grūti nodrošināt barību saviem dzīvniekiem, daudzi būs spiesti tos nokaut, savukārt šāda situācija paildzinās krīzi vēl par vairākiem gadiem. Lai saglabātu iekšējā tirgus cenas saprātīgā līmenī un nodrošinātu dzīvniekiem nepieciešamo barību, ir jāatver intervences krājumi. Tādēļ es esmu gandarīts par komisāra Cioloş kunga šāsdienas paziņojumu. Es piekrītu kolēģu viedoklim, kuri teica, ka ir svarīgi uzsākt jaunu ģenētiski modificētu organismu audzēšanu, lai nodrošinātu lētu barību dzīvniekiem un mazinātu atkarību no importa.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, šāsdienas debates ir cieši saistītas ar kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Mums ir vajadzīga stabila KLP ar pietiekamu finansējumu un labu pārvaldību, lai īstenotu strukturālās attīstības, modernizācijas, tirgus un arī tiešā atbalsta pasākumus.

  Luís Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Mēs visi apzināmies lielās grūtības, ar kurām ir saskārusies Eiropas lopkopības nozare, jo īpaši cūkkopības nozare. Šādai situācijai ir vairāki cēloņi, kuri ir nepārprotami norādīti šodien apspriežamā rezolūcijas tekstā. Galvenais no tiem ir labības augstās cenas.

Eiropas Parlaments nedrīkst šajā situācijā palikt vienaldzīgs, tādēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība, izmantojot visus pieejamos mehānismus. Attiecībā uz šo jautājumu es atzinīgi vērtēju Komisijas lēmumu laist tirdzniecībā 2,8 miljonus tonnu intervences graudu, tomēr ar to vien ir nepietiekami. Ir vajadzīgi jauni īstermiņa un vidēji ilga termiņa instrumenti, it sevišķi cīņā pret spekulācijām, jo komisārs pirms brīža uzsvēra, ka tieši tās ir galvenais problēmu cēlonis. Debatēs, kuras drīz sāksies par jauno kopējo lauksaimniecības politiku, būs jārod ilgtermiņa risinājumi, tādēļ es aicinu Komisiju ņemt vērā ieteikumus, kuri ir ietverti vairāku politisko grupu, tostarp manas grupas parakstītajā rezolūcijā, jo mums ir nepieciešama tūlītēja rīcība, komisāra kungs.

  Martin Häusling (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Cioloş kungs! Nav šaubu, ka ir jāatrisina krīzes radītās problēmas, tomēr šajā priekšlikumā ir piedāvāti risinājumi, kurus mēs nevaram atbalstīt. Atvieglojot ģenētiski modificētās sojas importa noteikumus, mēs nenovērsīsim krīzi lopkopības nozarē. Gluži pretēji, mums ir jāveicina proteīnaugu audzēšana Eiropā, jo aptuveni 75 % proteīnaugu tiek importēti. Tas ir nepieņemami, tādēļ ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas.

Es nesaprotu arī, kādēļ daudzi cilvēki apšauba visu grupu panākto kompromisu, un kādēļ viņi vēlas pieļaut ģenētiski modificētās sojas importu. Tas nav risinājums. Mums ir arī jāizlemj, kāda veida lopkopību vēlamies Eiropā. Arī šoreiz krīze vissmagāk ir skārusi mazās saimniecības, bet rūpnieciska mēroga lopkopības saimniecības, kas neveicina mājlopu labturību un ir netaisnīgas lauksaimniecības noteikumu ziņā, turpina attīstīties Eiropā. Arī šajā jomā mums ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

Nobeigumā es vēlos atzīmēt, ka esmu nepatīkami pārsteigts par EUR 450 miljoniem, kuri no lauksaimniecības budžeta tiks novirzīti ITER kodolsintēzes projekta finansēšanai. Es gribētu, lai Cioloş kungs paskaidro, ko mums par to domāt.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Būtiskais lopbarības izmaksu pieaugums ir radījis nestabilitāti Eiropas lauksaimniecības nozarē. Cenu svārstības negatīvi ietekmē jau tā neaizsargāto lopkopības nozari. Barības maisījumu izmaksu pieaugums palielina ražošanas izmaksas, tādēļ, lai sniegtu palīdzību lopkopības nozarei, ir vajadzīga lielāka elastība.

Komisijai ir pienācis laiks ierosināt pasākumus cenu nestabilitātes mazināšanai un lopbarības cenu stabilizēšanai. Es esmu gandarīta par to, ka komisāra kungs apsver iespēju ieviest jaunu instrumentu cenu nestabilitātes problēmas risināšanai pēc 2013. gada, tomēr arī šobrīd ir vajadzīgi piemēroti instrumenti un pasākumi.

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu De Castro kunga teiktajam par gaļas un kaulu miltiem; regulējuma mazināšana šajā jomā ir ļoti vajadzīga. Lielbritānijas lopkopības nozare pašlaik cīnās ar augstām barības izmaksām, un situāciju vēl vairāk sarežģī Komisijas radītie šķēršļi. Saraksta augšgalā ir prasība par aitu individuālās elektroniskās identifikācijas ieviešanu. Šī prasība noteikumi, tāpat kā prasība importēt aitas gaļu no trešām valstīm, daudzās citās dalībvalstīs nav obligāta.

Gaidāmais aizliegums attiecībā uz daudznodalījumu būru izmantošanu rada nopietnus izkropļojumus mūsu olu tirgū, jo sprostos dēto olu imports no dalībvalstīm, uz kurām minētais aizliegums neattiecas, veicinās mūsu daudz dārgāko, brīvas turēšanas apstākļos dēto olu cenu samazinājumu. Mums ir ražotāji, kuri līdz noteiktā termiņa beigām vienlaikus izmanto divas sistēmas, lai mēģinātu atgūt kaut daļu no tiem GBP 400 miljoniem, ko esam izlietojuši, lai panāktu atbilstību jūsu noteikumiem, kuru mērķis, protams, ir piegādāt tirgū iespējami lielāku skaitu olu.

Visu Lielbritānijas lopkopības nozari apdraud arī ES uzsāktās divpusējās tirdzniecības sarunas ar Mercosur, kuru rezultātā britu lopkopji kļūs par upurjēru šajā darījumā, par ko mēs nebūt neesam sajūsmā.

  Béla Glattfelder (PPE). – (HU) Krīzei, kura ir skārusi lopkopības nozari, ir vairāki iemesli. Tiem, kuri apgalvo, ka viens no šādiem iemesliem ir importa radītā negodīgā konkurence un kā apdraudējumu min Mercosur sarunas, ir taisnība. Es vēlos izvirzīt jautājumu par labības cenu pieaugumu. Minētais pieaugums bija paredzams, un es to esmu uzsvērusi jau vairākas reizes arī Eiropas Parlamentā. Eiropas Komisija nav darījusi neko, lai to novērstu. Viens no šīs problēmas iemesliem ir intervences krājumu samazināšana, kas bija nopietna kļūda. Mums ir jāsaprot, ka pasaulē samazinās to uzņēmumu skaits, kuru rokās ir koncentrēta labības tirdzniecība. Starp citu, tas pats notiek arī daudzās ES dalībvalstīs. Eiropas Savienība ir nolēmusi nesaglabāt ārkārtas gadījumiem paredzētos krājumus. Šāda lēmuma rezultātā spekulācijas notiks aizvien biežāk.

Labības cenu svārstības rada zaudējumus ne tikai graudu ražotājiem, bet arī lopkopjiem un patērētājiem, turklāt šīs izmaksas nākas segt arī Eiropas nodokļu maksātājiem. Atcerēsimies, ka Eiropas Savienība pārdeva 2004.–2005. gada intervences krājumus, gūstot ārkārtīgi lielu peļņu. Līdz tam labībai bija zemas cenas. Ja Eiropas Savienība būtu uzkrājumus saglabājusi, tad tagad varētu gūt lielu peļņu, pārdodot graudus, un tas atvieglotu arī lopkopju situāciju. Tomēr mums šo krājumu vairs nav, un tas rada problēmas ne tikai ražotājiem un patērētājiem, bet nozīmē arī to, ka Eiropas Savienībai ir liegta iespēja sniegt atbalstu tādām valstīm, kā, piemēram, Pakistāna, kurā cilvēki cieš badu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Pirmkārt, ir pilnībā jāatbalsta komisāra Cioloş centieni Eiropas Savienībā beidzot izveidot piemērotu mehānismu aizsardzībai pret vispārējo pārtikas produktu cenu nestabilitāti. Otrkārt, augstās labības un lopbarības cenas norāda uz proteīnu trūkumu ES, par ko Häusling kungs sagatavos ziņojumu. Treškārt, tas, ka ir izkropļota kopējās lauksaimniecības politikas sistēma, pārmērīgi subsidējot labības audzētājus un vispārēji neatbalstot cūkkopjus, putnkopjus vai lopkopjus, ir vēl viens faktors, kas ir veicinājis pašreizējo lopkopības nozares krīzi. Ceturtkārt, lopkopji pārtikas piegādes ķēdē ir neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar pārstrādātājiem un tirgotājiem. Piektkārt, lopkopji ir spiesti veikt nesamērīgi lielus ieguldījumus vides aizsardzības jomā. Šī ir ļoti nopietna problēma jaunajās dalībvalstīs. Visas minētās problēmas ir jārisina un jānovērš.

  Herbert Dorfmann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Cioloş kungs, dāmas un kungi! Es vēlos teikt lielu paldies García kundzei par šo iniciatīvu un jo īpaši norādīt uz sarežģīto lopkopju situāciju kalnu reģionos. Daudzos ES reģionos pastāv ar lauksaimniecību saistītas alternatīvas, bet tas tā pavisam noteikti nav kalnu reģionos. Ja šajos reģionos netiktu koncentrēts liels skaits ganību lopu, tad daudzas lauksaimniecības zemes būtu nevajadzīgas un tiktu pamestas. Šāda situācija ne tikai ierobežotu uzņēmējdarbības iespējas minētajos reģionos, bet arī veicinātu tajos ainavas izmaiņas, kas savukārt apdraudētu bioloģisko daudzveidību.

Šajā ziņā liela nozīme ir piena nozarei, jo tā rada jaunas darba vietas un nodrošina ienākumus kalnu reģionu un citu apgabalu iedzīvotājiem, tādēļ, manuprāt, mums jo īpaši ir jākoncentrējas uz trim lauksaimniecības politikas reformas aspektiem. Pirmkārt, mums ir vajadzīga tāda kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kurā uzmanība tiek pievērsta lopkopju situācijai kalnu reģionos, nodrošinot viņiem pienācīgas subsīdijas. Otrkārt, mums ir vajadzīgas elastīgs KLP otrais pīlārs, lai atvieglotu iespēju nodrošināt īpašu atbalstu minēto reģionu lopkopjiem. Treškārt, mums ir vajadzīga lauksaimniecības produktu kvalitātes politika, lai vērstu uzmanību uz kalnu reģionos ražotajiem produktiem, ieviešot tiem īpašu marķējumu, kas šiem produktiem tirgū nodrošinātu pievienoto vērtību.

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Šķiet, mēs drīz saskarsimies ar vēl vienu preču cenu burbuli. Cenas starptautiskajā tirgū kopš jūnija ir pieaugušas vidēji par vairāk nekā 16 %. Nekad iepriekš vēl nav tik daudz runāts par tirgus nākotni un tik lielām naudas summām. Ārkārtīgi zemās procentu likmes un pārāk lielās naudas summas, kas figurē, slēdzot izdevīgus darījumus, ir veicinājušas darījumu un finanšu spekulācijas saistībā ar turpmākajiem nolīgumiem. Diemžēl tas notiek, neizvērtējot faktisko situāciju ekonomikā. Čikāgas Tirdzniecības biržas (Chicago Mercantile Exchange) skaitļi, kura ir lielākā labības tirgotāja pasaulē, ir iespaidīgi, jo ar sojas, kukurūzas un kviešu iepirkumiem saistīto darījumu skaits ir sasniedzis rekordlielus apmērus. Praktiskais iznākums ir minētā pieauguma atspoguļojums faktiskajās tirgus cenās pat tajā gadā, kad labība bija plaši pieejama. Lopbarības cenu pieaugums vēl vairāk sarežģī jau tā grūto daudzu mūsu lopkopības saimniecību situāciju, jo tās šajos krīzes apstākļos nevarēs segt minēto izmaksu pieaugumu, nosakot augstākas cenas par saviem produktiem, un tādēļ šīm saimniecībām būs grūti izdzīvot. Ņemot vērā iepriekš teikto, ir pienācis laiks rīkoties un aizsargāt mūsu pārtikas produktus no finanšu spekulācijām, tādēļ es vēlos zināt, ko Komisija ir paredzējusi darīt, lai šo situāciju novērstu.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Cik gan smieklīga un atpalikusi ir mūsu lauksaimniecības nozare! Pirms gada mēs visi šajā Parlamentā žēlojāmies par kopējo situāciju ražošanā. Beidzot vienai ražošanas nozarei, proti, labības nozarei, klājas labāk nekā citām, tādēļ, manuprāt, mums par to vajadzētu priecāties. Diemžēl iepriekš gūtie panākumi šajā nozarē ir negatīvi ietekmējuši lopkopības nozari.

Pašlaik galvenā problēma ir lauksaimniecības nozares nespēja segt ražošanas izmaksas, nosakot augstākas cenas patērētājiem. Tādēļ, kā jau šorīt tika uzsvērts, mums ir jāmotivē ražotāji likt sajust savu klātbūtni darījumos ar patērētājiem, jo īpaši ar vairumtirgotājiem.

Tomēr daudz bīstamāki ir pārtikas aprites un tirgus funkcionēšanas principi. Kā lai izskaidro to, ka gadiem un pat gadu desmitiem ilgi mēs apgalvojām, ka Dienvidamerikas valstis rada ražošanas saspīlējumu un cenu samazinājumu? Kā lai izskaidro to, ka, neraugoties uz atkārtotu cenu pieaugumu šajās valstīs, mēs šo pieaugumu nevaram kompensēt, paaugstinot mūsu ražotāju produktu cenas, un, kaut arī izmaksas ir palielinājušas, to nebūt nevar teikt par mūsu ražotāju cenām?

Kā lai nepiemin izmaksu atšķirības starp mūsu valstīm? Jāatzīst, ka daļēji tas ir jautājums par valstu atbildību, tomēr šodien šāds starp dažādām valstīm pastāvošs dempings veicina tirgus destabilizāciju, tādēļ ES šī problēma ir jāatrisina.

Jā, ir jārod risinājumi. Manuprāt, Eiropas labības ražotājiem ir zināma šī situācija, kurā ir nonākuši viņu galvenie patērētāji, proti, lauksaimnieki. Viņi ir gatavi slēgt līgumiskas vienošanās. Vai jūs, komisāra kungs, esat gatavs tās atbalstīt?

  Alan Kelly (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Jau atkal mēs debatējam par lauksaimnieku ienākumiem, kurus negatīvi ietekmē, atklāti sakot, funkcionēt nespējīgi tirgi, kas netiek galā ar tādiem satricinājumiem kā labības cenu kāpums. Nav šaubu, ka mūsu lauksaimniecības nozarei un tirgus sistēmai ir jākļūst spēcīgākai, un es ceru, ka Komisija un komisāra kungs vēlreiz paziņos par to, ka šā Parlamenta politiskās grupas turpina pieprasīt atbilstīgu KLP budžetu pēc 2013. gada.

Izejvielu izmaksas un pārlieku skarbie noteikumi veicina ES lauksaimnieku konkurētnespēju un negatīvi ietekmē mūsu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju. Mūsu ekoloģiski ilgtspējīgo ganību liellopu ražošanas nozari grauj imports no trešām valstīm. Mums ir jānodrošina saviem lauksaimniekiem līdzvērtīgas iespējas un, manuprāt, tas ir viss, ko viņi vēlas. Tas, ka ES nespēj pati sevi nodrošināt ar graudiem, rada nopietnas problēmas ne tikai lopkopjiem, bet arī cūkkopjiem un putnkopjiem. Šis priekšlikums ir apliecinājums tam, ka Parlaments ļoti nopietni izturas pret mūsu lauksaimniecības tirgu turpmāko attīstību. Komisāra kungs, godīgi sakot, mums kā Parlamentam ir jāiesaistās, lai steidzami atrisinātu problēmas liellopu gaļas, cūkgaļas, kā arī mājputnu gaļas ražošanas nozarēs. Es ceru sagaidīt jūsu atbildi.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Šā gada situācija mums ir iemācījusi to, cik liela nozīme ir pietiekamiem labības krājumiem, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku un tirgus stabilitāti. Šādas garantijas nosaka ES līmenī pieņemti attiecīgi lēmumi.

Vēl viens svarīgs uzdevums ir atrast jaunus proteīna avotus. Tas ir labs veids, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības nozares neatkarību, tādēļ mums ir jāveicina proteīniem bagātu kultūraugu audzēšana. Tomēr ir jāatceras, ka mums ir beznosacījuma pienākums garantēt lauksaimniekiem pastāvīgu lopbarības pieejamību. Šā iemesla dēļ es atbalstu priekšlikumu, kurā ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai noteikt importētajai sojai neatļautu ĢMO nejaušas klātbūtnes minimālo slieksni. Turpinot īstenot absolūtas neiecietības politiku, tiks apdraudēta pārtikas ražošanas ķēde.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik lopkopības un pārtikas ražošanas nozares pasaulē saskaras ar divu veidu apdraudējumiem. No vienas puses, mums ir sēklu monopols, un mēs esam bijuši liecinieki modificēto sēklu postošajai ietekmei, ar ko šajā nozarē jau saskārās Indija. No otras puses, apdraudējumu rada finanšu organizāciju negodīgie darījumi ar pamatproduktu cenām.

Mēs 2008. gadā bijām pasaulē lielākie labības audzētāji. Tajā pašā, proti, 2008. gadā, un tas ir absurdi, ja vien nav izskaidrojams ar finanšu mahinācijām, mēs saskārāmies ar lielāko pārtikas krīzi, kuras dēļ notika pārmaiņas sociālajā jomā un daudzi cilvēki zaudēja dzīvību. Mums ir jāatrisina šīs divas problēmas. Mums ir jāpalielina vietējie resursi, jānodrošina lauksaimniekiem brīva piekļuve sēklām, to zemākas cenas, kā arī jāreglamentē finanšu organizāciju darbība.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Lopkopības nozare cieš no krīzes sekām. Turklāt lopkopji ir spiesti ievērot pasaulē visstingrākos standartus, palielinot ražošanas cenas un tādējādi nokļūstot neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar ražotājiem trešās valstīs. Tādēļ, manuprāt, kopējai lauksaimniecības politikai pirmkārt, ir jāgarantē pietiekams finansējums pēc 2013. gada, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu ražotāju un lopkopju ekonomisko dzīvotspēju. Otrkārt, ir jāpieņem īpaši pasākumi attiecībā uz lopkopjiem, kuri izmanto ilgtspējīgus aizsardzības pasākumus. Treškārt, ir jāizvērš pasākumi lopkopju atbalstam visnelabvēlīgākajos apgabalos. Ceturtkārt, ir jāpanāk, lai no trešām valstīm importētie produkti atbilstu ES standartiem, kas palīdzēs novērst negodīgu konkurenci.

Visbeidzot, es aicinu Komisiju aizstāvēt Eiropas ražotāju intereses visās tirdzniecības sarunās, lai netiktu apdraudēta ražošana lopkopības nozarē. Ja minētie pasākumi netiks pieņemti, Eiropa kļūs par reģionu, kurā vairs nebūs no trešo valstu importa atkarīgas nozares.

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Krīze ES lopkopības nozarē ir smagi skārusi Skotijas lopkopjus, tomēr mēs varētu darīt daudz, lai viņiem palīdzētu. Pirmkārt, mēs varam mazināt normatīvo slogu. Tas ir nepieņemami, ka mēs radām lielāku birokrātiju un piemērojam stingrākus noteikumus ES ražotājiem, nekā viņu konkurentiem ārpus ES. Mūsu lauksaimnieki ir pilnīgā birokrātijas procedūru jūgā, un tomēr mēs importējam lielu daudzumu produktu, kuri ir ražoti, neievērojot dzīvnieku labturības un higiēnas standartus, kas ES tiktu kvalificēts kā noziedzīgs nodarījums.

Augstās izmaksas, kuras rada atbilstības nodrošināšana visām birokrātijas prasībām, neatspoguļojas ienākumos, ko mūsu liellopu audzētāji saņem par savu saražoto produkciju. Lielbritānijā ražotā liellopu gaļa pašlaik tiek pārdota par cenu, kura ir daudz zemāka par ražošanas izmaksām. Zemienes zīdītājgovju audzētāji ir aprēķinājuši, ka viņu zaudējumi ir aptuveni GPB 260 par govi. Mūsu piensaimnieki jau sen ir saskārušies ar savas nozares pagrimumu. Mums tas ir jānovērš.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Labības cenu pieaugums ir vēl viens faktors, kas saasina krīzi lopkopības nozarē. Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika un Eiropas Savienības tirdzniecības politika nenodrošina lauksaimniekiem taisnīgus ienākumus, jo īpaši maziem un vidējiem ražotājiem, kā arī nenovērš pieaugošo ražošanas izmaksu negatīvo ietekmi un lauksaimniecības produktu cenu nestabilitāti, bet gluži pretēji — situāciju vēl vairāk saasina. Minētās cenu nestabilitātes iemesli ir vairāki, no kuriem viens ir spekulācija ar pārtikas produktiem. Pasākumiem šajā jomā nebūs jēgas, ja tie neietvers peļņu nesošu līdzekļu, jo īpaši atvasinātu produktu aizliegumu. Lai aizsargātu ražošanu, kā arī nodrošinātu tiesības ražot, pārtikas suverenitāti un nodrošinājumu, ir jāpārtrauc lauksaimniecības un pārtikas ražošanas pakļaušana tirgus mahinācijām un negodīgai konkurencei. Šim nolūkam ir nepieciešami efektīvi pasākumi, lai reglamentētu tirgus darbību un tajā iejauktos, jo pretējā gadījumā cenu nestabilitāte palielināsies un sāksies koncentrācijas procesi, kā rezultātā ekonomiski dzīvotspējīgi būs tikai daži lielie ražotāji.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīts par to, ka klātesošie, tostarp Eiropas Parlaments, ir izrādījuši interesi par lopkopības nozari, kurai ir liela nozīme ne tikai tirgus apgādē, bet arī mūsu reģionu stabilitātes nodrošināšanā.

Atbildes uz daudziem izvirzītajiem jautājumiem un aplūkotajām problēmām bez šaubām varēs rast drīzumā gaidāmajos Komisijas priekšlikumos par turpmāko kopējās lauksaimniecības politiku. Arī Parlaments jau nākamajā nedēļā varēs apspriest šos priekšlikumus. Mēs tajos nešaubīgi pievērsīsimies arī jautājumam par taisnīgu palīdzības sadali dažādu nozaru starpā. Mēs aplūkosim arī jautājumu par atbalstu lopkopības nozarei konkrētās jomās, kurās situācija ir sevišķi smaga, kā arī jautājumu par ienākumu nestabilitātes pārvaldības mehānismiem. Tomēr tika uzdoti daži specifiski jautājumi, uz kuriem es vēlētos atbildēt. Pirmais jautājums ir par labības cenām un intervences krājumiem.

Tas tiesa, ka mums vairs nav agrāko intervences krājumu, bet tas ir tādēļ, ka cenas tagad ir augstākas. Tirgus intervence nav attaisnojama, ja ir augstas cenas. Manuprāt, mums būtu jāapsver iespēja izmantot citus mehānismus un, kaut arī krājumi daļēji varētu atrisināt situāciju, mums ir vajadzīgi cita veida krājumi tirgū. Iespējams, ka šo jautājumu vajadzētu risināt ne tikai Eiropas līmenī, bet vēl plašāk, ņemot vērā, ka tirgus pašlaik ir vairāk atvērts nekā līdz šim.

Runājot par ITER, Häusling kungs, tas, ka daļa no 2010. gada budžeta nav izlietota lauksaimniecībai un tiks novirzīta ITER projekta finansēšanai, nenozīmē, ka mums trūkst resursu, lai iejauktos lauksaimniecības nozarē. Es vēlos jūs pārliecināt par to, ka ITER piešķirtais papildu finansējums nav atņemts nevienam KLP mehānismam. Šī nauda joprojām ir pieejama un nav izlietota, jo nav bijusi šāda vajadzība. Es varu droši apgalvot, ka, pat veicot šādu pārvietojumu budžetā, mūsu rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai īstenotu vajadzīgos pasākumus.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka tieši jautājumu par cenu nestabilitāti un tirgū notiekošo spekulāciju ietekmi uz nestabilitāti Komisija risina pietiekami plaši, arī attiecībā uz atvasinātajiem produktiem un tamlīdzīgām precēm. Es kopā ar kolēģi Barnier kungu strādāju pie šī jautājuma, par kuru Komisija ir paredzējusi iesniegt dažus priekšlikumus.

Kas attiecas uz pievienotās vērtības sadalījumu pārtikas apritē, tad ne vēlāk kā nākamajā nedēļā, mēs kopā ar komisāru Tajani kungu šā jautājuma apspriešanai rīkosim pirmo augsta līmeņa grupas sanāksmi.

  Priekšsēdētāja. − Es esmu saņēmusi četrus rezolūciju⁽¹⁾ priekšlikumus saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Šodien Eiropas lopkopības nozare piedzīvo grūtības, kuras mums visiem kopā ir jāpārvar, lai lopkopības nozare varētu attīstīties un dotu pietiekamus ienākumus lauksaimniekiem. Pēdējo mēnešu laikā ievērojami ir palielinājušās labības cenas , ko ir veicinājuši ārkārtēji notikumi, kā, piemēram, plūdi Pakistānā un mežu ugunsgrēki Krievijā. Protams, ka mēs šādas klimatiskās katastrofas nevaram ietekmēt, bet mūsu spēkos ir izstrādāt likumdošanas priekšlikumus, kuri varētu palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem pārvarēt šādu kataklizmu sekas. Bet mēs pavisam noteikti varam ierobežot un mums ir jāierobežo spekulatīvie darījumi ar labību, kas arī ir viens no šo grūtību iemesliem. Nav pieļaujams, ka šādi negodīgi darījumi nodara zaudējumus nozarei, kas ir viens no Eiropas lauksaimniecības stūrakmeņiem. Turklāt vēlos atgādināt, ka Komisijai sarunās ar Mercosur valstīm par jauno tirdzniecības līgumu ir nepieciešams aizstāvēt Eiropas lauksaimnieku intereses un nodrošināt vienlīdzīgas konkurences iespējas. Es vēlētos aicināt Komisiju sākt aktīvu darbu, lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem pārvarēt lopkopības nozarē esošās grūtības, jo lauksaimniekiem ir nepieciešams mūsu atbalsts.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas lauksaimnieki ir saskārušies ar vairākām problēmām lopkopības nozarē, proti, izejvielu pieaugošajām cenām, lielāku konkurenci, ko rada imports no trešām valstīm, lopbarības cenu svārstībām un relatīvi zemām gaļas cenām. Ja mēs vēlamies īstenot ilgstošu politiku lopkopības nozarē, tad ir jāņem vērā visas ieinteresētās personas, tostarp, lauksaimnieki, patērētāji un arī paši dzīvnieki. Kā viens no mērķiem ir jāizvirza attālināšanās no rūpnieciska mēroga lopkopības saimniecībām un tuvināšanās mazajām saimniecībām, kurās dzīvnieki tiek turēti dabiskākos apstākļos un pret tiem izturas ar lielāku cieņu. Turklāt ir jāpalielina patērētāju drošības līmenis, garantējot dzīvnieku visaptverošu veselības aprūpi un skaidrus marķējumus visiem no dzīvniekiem iegūtajiem pārtikas produktiem, jo īpaši attiecībā uz to izcelsmi un veidu, kādā dzīvnieki ir audzēti. ES ir jāievieš nepieciešamie pamatnosacījumi, kas turpmāk nodrošinātu lauksaimnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī un viņu uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju, neraugoties uz to, ka mums ir pasaulē visstingrākie dzīvnieku labturības standarti.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Labības cenu pieaugums ir apdraudējums arī ES lopkopības nozarei, ņemot vērā tās atkarību no trešo valstu lopbarības importa. Situācija ir kritiska cūkgaļas ražošanas nozarē, kurā dzīvnieku barība veido 60 % no kopējām ražošanas izmaksām, tomēr šāds izmaksu pieaugums var pakāpeniski sākt apdraudēt arī pārējās ES lopkopības nozares, tādēļ Eiropai ir jāmazina tās atkarība no trešo valstu lopbarības importa.

Tas, protams, nenozīmē, ka vajadzētu pievērsties ģenētiski modificētās lopbarības importēšanai no ASV. Lai apstiprinātu šādas lopbarības importēšanu, ES būtu vajadzīgi aptuveni divarpus gadi, Argentīnai aptuveni trīs gadi, bet Brazīlijai no trīs līdz pieciem gadiem, un arī Ķīna jau veic stingrus pasākumus šajā jomā. Taču šāda apstiprinājuma saņemšana ASV aizņem tikai 15 mēnešus. Krīze ES lopkopības nozarē nedrīkst būt iemesls tam, lai ASV uzņēmumi, kuri Eiropas tirgū saskata vērā ņemamu eksporta potenciālu, šeit īstenotu savus komerciālos mērķus.

Eiropas Savienībai ir jāpanāk ražošanas izmaksu samazinājums, jānodrošina, lai no trešām valstīm importētie produkti atbilstu ES standartiem, kā arī lai ražotāji varētu pārdot savus produktus par pienācīgu cenu. Ir nepieņemami, ka patērētāji cieš no cenu pieauguma, ražotāji gūst aizvien mazākus ienākumus, savukārt izplatītāju peļņa kļūst lielāka.

Es nepiekrītu Komisijas viedoklim, ka tūlītēji pasākumi nav vajadzīgi, jo mēs esam saskārušies ar strukturālu krīzi, no kuras ir jārod izeja, turklāt nodrošinātība ar pārtiku nav vienīgā problēma.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) ES lopkopības nozarei nākas saskarties ar aizvien pieaugošām grūtībām. Problēmas rada no trešām valstīm importēto produktu konkurence, jo attiecībā uz šiem produktiem netiek izvirzīta prasība par atbilstību tiem augstajiem standartiem, kādi ir jāievēro vietējiem ražotājiem, turklāt viņi vienmēr kļūst par ES tirdzniecības sarunu upuriem. Neraugoties uz to, mēs ceram, ka turpmāk Eiropas Komisijas attieksme mainīsies, jo ir nepieņemami, ka Eiropas lauksaimnieki nepārdomātu tirdzniecības nolīgumu dēļ vienmēr paliek zaudētāji. Komisijai ir arī aktīvāk jāiesaistās visu lopkopības nozarē esošo ražotāju organizāciju stiprināšanā, lai mudinātu viņus vienoties par izdevīgākām savu produktu cenām, ietverot tajās ražošanas izmaksas. Vienlaikus es aicinu Komisiju iespējami drīz laist tirgū graudu intervences krājumus, lai nodrošinātu atbalstu šai krīzes skartajai nozarei.

(Sēde tika pārtraukta uz dažām minūtēm)

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Sk. protokolu

6. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Kā jūs zināt, šodien ir Pirmā pasaules kara beigu piemiņas diena, kurā atzīmējam Pirmā pasaules kara pārtraukšanu. Tādēļ, lai pieminētu pamieru, ar ko tika izbeigts Pirmais pasaules karš, mēs ievērosim minūti ilgu klusuma brīdi, atceroties daudzos miljonus eiropiešu, kuri šajā cīņā zaudēja dzīvību.

(Parlamenta sēdes dalībnieki piecēlās kājās un ievēroja minūti ilgu klusuma brīdi.)

7. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

8. Balsošanas laiks

8.1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana — Īrija/ SR Technics (A7-0297/2010, Barbara Matera)

8.2. Prasība atcelt Krzysztof Lisek deputāta imunitāti (A7-0301/2010, Eva Lichtenberger)

8.3. Alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieki (A7-0171/2010, Jean-Paul Gauzès)

– Pirms balsojuma:

  Jean-Paul Gauzès, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jūs tūlīt balsosiet par vienu no svarīgākajiem elementiem, ar ko Eiropa reaģē uz finanšu krīzi, proti, alternatīvu ieguldījumu fondu, tostarp riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla fondu, regulējumu.

Šis kompromisa dokuments tika gatavots ļoti ilgi. Mums ir izdevies panākt plašu vienprātību, un es vēlos ECOFIN padomes priekšsēdētāja klātbūtnē izteikt atzinību Beļģijas prezidentūrai, kura tieši un aktīvi iesaistījās darbā pie šā jautājuma, jo īpaši ar ministra aktīvu līdzdalību svarīgākajos trialogos. Es vēlos pateikties arī komisāram M. Barnier, kura darbs bija īpaši noderīgs.

Visbeidzot, es vēlos izteikt pateicību maniem kolēģiem ēnu referentiem, Sekretariāta darbiniekiem, kā arī ekspertiem, kuri mums palīdzēja. Darbs ilga vairāk nekā 14 mēnešus, un tika strādāts ar 1 690 grozījumiem. Tas bija liels darbs, taču esmu pārliecināts, ka mēs esam sagatavojuši dokumentu, kas, pateicoties Beļģijas prezidentūrai, ir būtisks solis uz priekšu Eiropas finanšu regulējuma jomā.

8.4. Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru iedzīvotājiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru iedzīvotājiem šī prasība neattiecas (A7-0294/2010, Agustín Díaz de Mera García Consuegra)

– Pirms balsojuma:

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sniegt Parlamentam paziņojumu.

Taivānas valdība ar pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību ir informējusi Padomi, Parlamentu un Komisiju, ka no šodienas, 11. novembra, tā atceļ vīzu prasību Kiprai, Bulgārijai un Rumānijai. Tādējādi visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotāji tagad var ieceļot Taivānas teritorijā bez vīzas.

Priekšsēdētāja kungs, pirms Parlaments sāk balsojumu, es izmantošu iespēju izteikt atzinību par šajā jautājumā man sniegto atbalstu visām politiskajām grupām, kā arī Taivānas tautai, Taivānas iestādēm un to ārkārtīgi spēcīgajai diplomātu komandai.

8.5. Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (A7-0246/2010, Kathleen Van Brempt)

8.6. Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme un Transatlantiskā ekonomikas padome (B7-0608/2010)

– Pirms balsojuma par 33. punktu:

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairākas grupas uzskata, ka pēc ASV Federālo rezervju bankas pieņemtā lēmuma par USD 600 miljardiem mums ir kas jāsaka par valūtas politikas pasākumu saskaņošanu. Mēs vienkārši vēlamies pievienot:

„Aicina Amerikas Savienotās Valstis, īstenojot to iekšējo monetāro politiku, nesaasināt ar valūtu maiņas kursu globālo līdzsvaru saistīto problēmu.”

(DE) Manuprāt, tas būtu saprātīgs papildinājums, jo augstākā līmeņa sanāksmē tam noteikti būs nozīme.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu.)

– Pirms balsojuma par C apsvērumu:

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, papildus tam, ko teicu iepriekš, vēlos lūgt apsvērumos pieminēt valūtas politiku. Domāju, ka šis teikums varētu saņemt plašu sēdes dalībnieku atbalstu:

„Tā kā transatlantiskajā partnerībā ir jāpiešķir lielāka prioritāte saskaņotai monetārajai politikai.”

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu.)

8.7. ES ārējā stratēģija par pasažieru datu reģistru (PDR) (B7-0604/2010)

8.8. Inovācijas partnerības (B7-0602/2010)

8.9. EDSO stiprināšana — Eiropas Savienības loma (B7-0603/2010)

8.10. Demogrāfiskās problēmas un paaudžu solidaritāte (A7-0268/2010, Thomas Mann)

8.11. Pētniecības pamatprogrammu īstenošana (A7-0274/2010, Maria Da Graça Carvalho)

8.12. Krīze ES lopkopības nozarē

– Pirms balsojuma:

  Esther Herranz García (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos izlabot kļūdu — J apsvērumā, kurā rakstīts „70 % no ES saražotās sarkanās gaļas”, jābūt „60 % no ES saražotās sarkanās gaļas”.

  Priekšsēdētājs. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0171/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, alternatīvo ieguldījumu fondi ir ļoti svarīgi Eiropas Savienības ekonomikai. Šo fondu pārvaldītājiem ir jāievēro tiesību akti un standarti, kuros atļauts sniegt pakalpojumus ES dalībvalstu teritorijā, savukārt finanšu tirgu uzraudzībai jābūt precīzai un efektīvai. Tādēļ mums ir jānovērš visas neprecizitātes, kas pastāv par šiem fondiem atbildīgajās tiesiskajās un administratīvajās sistēmās. Iesniegtajos priekšlikumos ir paredzēta uzraudzības sistēmu pārredzamības un efektivitātes uzlabošana, bet lielāka tiesību aktu efektivitāte veicinās finanšu iestāžu stabilitātes un uzticamības palielināšanos un tādā veidā arī Eiropas ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums Eiropas Savienībai ir ievērojams sasniegums alternatīvo ieguldījumu fondu regulējuma jomā. Atbilstīgi direktīvai fondu pārvaldniekiem jābūt reģistrētiem un saņēmušiem atļauju, kā arī jāievēro Eiropas Savienības stingrais rīcības kodekss. Patiesībā šī nozare tiek reglamentēta pirmo reizi, un, manuprāt, dokuments, par kuru balsojām, paver ceļu īsta finanšu produktu brīvā tirgus izveidei, kas, cerams, drīzumā tiks izdarīts.

Vēlos uzsvērt, ka būtiska loma bija Eiropas Parlamentam, kas pieprasīja ieviest stingrus noteikumus par finanšu nozares lielāku uzraudzību, ar kuriem šo jomu padarīt arī — ceru, neiebilstat, ka tā saku — ētiskāku. Mācībai, ko pavisam nesen guvām no ieguldījumu fondu pārmērīgu spekulāciju izraisītās finanšu krīzes, vajadzētu likt mums atzinīgi novērtēt šo direktīvu, kas garantē sabiedrībai lielāku aizsardzību.

Es nobalsoju par panākto kompromisu un, visbeidzot, vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Gauzès kungu par milzīgo paveikto darbu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kad pirms 18 mēnešiem pašā darba sākumā izskatījām sākotnējo priekšlikumu, redzējām to, ko daudzi raksturotu kā „saburzītu drēbi”. Tas noteikti bija tāds priekšlikums, par kuru nebija notikušas apspriedes ar nozares pārstāvjiem, — ar to tiktu slēgti tirgi, ievērojami ierobežotas Eiropas ieguldītāju iespējas ieguldīt fondos ārpus ES, kā arī samazināts pensiju fondu ienesīgums, tā ietekmējot ieguldījumus jaunattīstības valstīs. Šie priekšlikumi mani ļoti satrauca.

Par laimi, pateicoties ēnu referentu darbam, kā arī priekšzīmīgajai komisāra un Beļģijas prezidenta sadarbībai un pūlēm, mēs panācām pieņemamu risinājumu, kas patlaban ir efektīvs un saglabā tirgu atvērtību, palielina pārredzamību un nodrošina, ka ieguldītāji no Eiropas var turpināt ieguldīt tirgos ārpus ES. Mums ir jāpatur acīs EVTI loma, lai neļautu tai bloķēt piekļuvi fondiem, kas atrodas ārpus ES, taču kopumā mums ir izdevies panākt visam Parlamentam pieņemamu kompromisu.

Ziņojums: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0294/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par šo ļoti svarīgo dokumentu. Tagad, kad ar tik lielu un ievērojamu balsu vairākumu ir pieņemts Eiropas Parlamenta lēmums par vīzu režīma atcelšanu Ķīnas Republikas (Taivānas) iedzīvotājiem, kuri ieceļo Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šengenas zonas valstīs, es no sirds apsveicu Taivānas tautu. Turpmāk viņi varēs ceļot uz ES dalībvalstīm bez vīzas. Turklāt no šīs dienas arī visi ES dalībvalstu, tostarp Kipras, Bulgārijas un Rumānijas, iedzīvotāji varēs ceļot uz Taivānu bez vīzas. Es uzskatu, ka Taivāna un tās iedzīvotāji ir pelnījuši šādu lēmumu, un izsaku Eiropas Parlamentam par to atzinību.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, gan es, gan mana grupa atzinīgi vērtējam faktu, ka Taivānas iedzīvotāji tagad varēs brīvi ceļot uz Eiropas Savienību. Tomēr, cik man zināms, neviena no ES dalībvalstīm nav atzinusi Taivānu. Taču es neiebilstu pret vīzu režīma liberalizēšanu un pozitīvi vērtēju to, ka Taivānas iedzīvotāji var apmeklēt ES bez vīzas. Bet kas notiek saistībā ar Eiropas jaunāko valsti Kosovu? Kosovu ir atzinušas kopumā 22 ES dalībvalstis, un to nav izdarījušas tikai piecas, taču diskusija par vīzām ar Kosovu nemaz nav uzsākta. Komisija šim jautājumam joprojām nav pievērsusies. Es ceru, ka Malmström kundze beidzot uzsāks ar Kosovu diskusiju par vīzām, lai kļūtu skaidrs, ka Eiropas jaunākās valsts iedzīvotāji var ceļot tikpat brīvi kā Taivānas iedzīvotāji.

Ziņojums: Kathleen Van Brempt (A7-0246/2010)

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai ir instruments, ko izmanto, lai finansētu ieguldījumus energoefektivitātē un atjaunojamajā enerģijā. Projekti, ko var ātri uzsākt un kas tiešā veidā veicinās videi nekaitīgāku ekonomiku, ir ļoti vērtīgi. Vienošanās, saskaņā ar kuru programmai beigu beigās tika atvēlēti SEK 1,4 miljardi, ir solis ceļā uz tādu Eiropu, kurā kopīgiem spēkiem tiks mēģināts panākt, lai videi nekaitīga darbība būtu vienkāršāka un lētāka.

Uzsākot energoefektivitātes projektus, tiks izveidotas jaunas darbavietas, ekonomika tiks padarīta videi nekaitīgāka un mēs arī varēsim mazināt savu atkarību no naftu ražojošajām valstīm, kas šajos krīzes laikos ir īpaši svarīgi. ES vajadzētu strādāt tieši šādā veidā. Izmantojot šādu apgrozības fondu, neizlietoto naudu var piešķirt citiem noderīgiem projektiem. Tomēr, lai Padome to saprastu, bija vajadzīgs laiks. Sarunas bija ļoti sarežģītas, un dalībvalstis darīja visu, ko varēja, lai mēģinātu izvairīties no iepriekš doto solījumu pildīšanas. Šodien esmu gandarīta, ka mēs, EP deputāti, nepadevāmies.

Sarunu gaitā es centos ieviest vienkāršākus noteikumus un pieteikšanās procesa pārredzamību. Tādēļ esmu ļoti gandarīta, ka Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās nepārprotami paredz nodrošināt zemas administratīvās izmaksas.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vakar Eiropadomes priekšsēdētājs H. Van Rompuy teica neparastu runu, kurā sacīja, ka globalizētajā pasaulē ir neiespējami atrasties ārpus Eiropas Savienības. Protams, tādēļ arī Norvēģijā pieaug garās rindas pēc bezdarbnieku pabalstiem, bet Šveicē notiek ar pārtiku saistīti nemieri. Taču turpinājumā viņš sacīja vēl ko — viņš teica, ka mūsdienās eiroskepticisms ir bīstams ar to, ka mūsdienu patriotisma pamatā ir citu valstu nomelnošana, un te nu viņš pilnībā kļūdās.

Patiess patriots augstu vērtē visu tautu brīvību un novērtē citu valstu patriotismu. Pirms Van Rompuy kungs izteica savu otro piebildi — ka eiroskepticisms izraisa nacionālismu, kas savukārt izraisa karu —, viņam, iespējams, būtu noderējis ieteikums noskaidrot, par kādiem mērķiem sabiedroto spēki cīnījās abos karos, kuru beigas mēs šodien pieminam. Viņi cīnījās par visu nāciju brīvību, par visu Eiropas valstu suverenitātes atjaunošanu. Tieši pateicoties viņu patriotismam, Eiropa netika ieslogota tirānijā, atjaunojās suverenitāte un neatkarība un kļuva iespējams izveidot Eiropas Savienību. Šodien viņam to vajadzētu atcerēties vēl vairāk nekā citkārt.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0608/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju prezidenta Barack Obama lēmumu šomēnes apmeklēt ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi Lisabonā, un šodien nobalsoju par rezolūciju. Ir jāapspriež ļoti daudz svarīgu jautājumu. ES un ASV darba kārtība, kā vienmēr, ir ļoti blīva, un abām pusēm vajadzētu izmantot iespēju panākt kopēju nostāju tādos jautājumos kā finanšu regulējums, klimata pārmaiņas, līgumu paplašināšana un terorisma apkarošana.

Taču galvenajam darba kārtības jautājumam ir jābūt ekonomikas atveseļošanai. Mūsu ekonomiskās partnerattiecības ir galvenais pasaules ekonomiskās labklājības dzinējspēks. Mūsu ekonomikas kopā veido pusi no vispasaules ekonomikas. Tāpēc, lai nodrošinātu stabilu atlabšanu no krīzes, ir jāizstrādā kopīgas mūsu turpmākās rīcības stratēģijas, tostarp par finanšu tirgu regulēšanu, stimulēšanas pasākumu kopumiem, kā arī stratēģijas, ar ko efektīvi risināt problēmas, ko rada citu lielāko pasaules politikas dalībnieku manipulācijas ar valūtu.

Ziņojums: Thomas Mann (A7-0268/2010)

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Mann kunga ziņojumu, jo tas ir politkorekta akluma piemērs. Neraugoties uz to, ka masveida imigrācija pēdējo 20 gadu laikā ir radījusi katastrofālas sociālekonomiskās, sociālās un politiskās sekas, Mann kungs vēlas pieļaut, lai Eiropas Savienībā ieplūst vēl vairāk imigrantu.

Manuprāt, īpaši cinisks ir ziņojuma 110. punkts, kurā teikts, ka „tas, vai uzņemošās valsts iedzīvotāju vidū izveidosies labvēlīgs noskaņojums pret imigrantiem, ir tieši atkarīgs no precīzas un vispusīgas informācijas sniegšanas”. Vienkāršā valodā tas īstenībā nozīmē to, ka mūs gaida vēl vienpusējāka valdības propaganda par labu daudzkulturālismam — kas ir izvērties par pilnīgu neveiksmi —, kā arī masveida imigrācija. Galu galā, ja vēlaties saņemt precīzu un vispusīgu informāciju par imigrācijas politiku, jums nāksies izstrādāt imigrācijas izmaksu un ieguvumu analīzi, bet tieši to imigrācijas lobētāji nevēlas.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0608/2010

  Peter Skinner (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, man jāatzīst, ka šī rezolūcija kā kompromiss ir pieņemama, taču daudzi šīs sēdes dalībnieki uzskata, ka rezolūcija ir pārāk gara un tajā nav tiešā veidā risināti jautājumi, kuriem mums jāpievēršas. Rezolūcija ir jāsadala un jāsaīsina — jautājumus par Transatlantisko ekonomikas padomi varētu saīsināt līdz plānam ar, iespējams, desmit, trīs vai jeb cik punktiem, lai mēs to patiešām varētu izmantot, kad beidzot dosimies runāt ar ASV administrāciju un mūsu kolēģiem no Kongresa.

Es uzskatu, ka mums arī jāapspriež tādi jautājumi kā nulles tarifs, jo, iesaistoties šādā procesā, var uzlabot ASV un ES savstarpējo tirdzniecību, kā arī to konkurētspēju. To varētu piemērot arī lauksaimniecībai, lai gan šāds process uzlabotu jebkuru mūsu darbību.

Visbeidzot, Parlaments nedrīkst gaidīt, līdz ASV administrācija noteiks, ko mēs darīsim TEP. Mums vajadzētu noteikt darba kārtību pašiem. Ir ļoti labi par to balsot — un es nobalsoju par šo dokumentu, jo palīdzēju to pārrunāt —, taču tieši tādēļ es saprotu, ka tajā ir arī trūkumi. Lai šā jautājuma risināšana turpmāk noritētu sekmīgāk, manuprāt, mums ir jāvēršas pie jaunā Kongresa ar John Boehner priekšgalā, kuru, esmu drošs, izvēlēs par spīkeri, kā arī pie Darrell Issa un viņa kolēģiem, kurus mums droši vien ir jāapsveic.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, jautājums par reglamentu. Es pieļāvu kļūdu saistībā ar ziņojumu, un man ir arī rakstiskā deklarācija par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa tikšanos, tādēļ vēlos lūgt, lai ļaujat man ar to tagad iepazīstināt.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0604/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, Eiropas Parlamentam ir jāparāda, ka tas jautājumus par drošību, terorisma, organizētās un starptautiskās noziedzības apkarošanu uztver nopietni. Mēs arī nopietni ņemam vērā mūsu attiecības ar tādām partnerēm kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana ES un trešo valstu nolīgumiem par pasažieru datu reģistra (PDR) pārsūtīšanu, lai varētu šādus nolīgumus noslēgt. Tādēļ mums šīs pilnvaras ir jāizmanto atbildīgi.

Ņemot vērā to, ka Parlaments šā gada 5. maijā jau vienreiz nolēma atlikt balsojumu par piekrišanas pieprasījumu attiecībā uz nolīgumiem ar ASV un Austrāliju un ka pašreizējais ES un Kanādas nolīgums par PDR pārsūtīšanu vairs nav spēkā, mums jānodrošina, lai vajadzīgajā brīdī mēs iedegtu zaļo gaismu šiem svarīgajiem pasākumiem, kas uzlabos drošību gan transatlantiskajā reģionā, gan ārpus tā.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0602/2010

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, iniciatīva „Inovācijas savienība” ir ļoti svarīga Eiropas nākotnei. Manā dzīvesvietā Poznaņā, kas atrodas Veļkopolskas reģionā, reģionālās iestādes vairākus gadus ir organizējušas ikgadējus pasākumus ar nosaukumu „Pasaules inovāciju dienas”. Šī iniciatīva ir ļoti vērtīga tieši tāpēc, ka, lai nodrošinātu projekta „Inovācijas savienība” panākumus, ir vajadzīga precīza saskaņošana reģionālā, valsts un Eiropas mērogā. Tādēļ es apstiprināju rezolūciju par Eiropas inovācijas partnerībām pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” ietvaros, un es uzskatu, ka mums visiem ir jāiesaistās inovācijas veicināšanā, jo, kā jau sacīju, tā ir ļoti svarīga nākotnei.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0603/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par šo ļoti svarīgo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības lomai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā ir īpaši liela nozīme EDSO noteikto mērķu sasniegšanā. Turklāt jāuzsver, ka, lai gan to struktūras ievērojami atšķiras, gan Eiropas Savienība, gan EDSO ievēro vienādus principus un vērtības, proti, cilvēktiesības un demokrātijas principus.

Es atbalstu rezolūcijas noteikumu, kurā Kazahstānai izteikts pamudinājums pirms augstākā līmeņa sanāksmes veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu un ievērotu EDSO pamatvērtības — cilvēktiesības, kā arī tiesiskuma un vārda brīvības principus. Vienlaikus ar EDSO augstākā līmeņa sanāksmi ir paredzēts sabiedrisks forums, un es patiešām vēlos, lai pasākums noritētu sekmīgi un bez šķēršļiem. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka EDSO līderēm ir jābūt tādām valstīm, kas ievēro un aizstāv cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības. Tām ir jārāda piemērs pārējām EDSO loceklēm.

Ziņojums: Thomas Mann (A7-0268/2010)

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tajā izteikti noderīgi un interesanti priekšlikumi gaidāmo demogrāfisko problēmu risināšanai. Dalībvalstu sociālajā politikā ir jāvelta īpaša uzmanība jauniešiem, kuri ir patiesais attīstības un izaugsmes dzinējspēks. Mums jāveicina tūlītēja jauniešu iekļaušana darba tirgū un to pastāvīga apmācība, lai veicinātu profesionālo izaugsmi.

Ir vajadzīgi arī konkrētāki un pamatīgāki ģimeņu aizsardzības pasākumi, jo, aizmirstot par ģimenēm, tiek ignorēts viens no sabiedrības pamatelementiem. Tādēļ es uzsveru, ka ziņojuma punkti, kuros paredzēti pasākumi ģimeņu atbalstam, ir īpaši svarīgi.

Turklāt, ja mēs grasāmies labāk un efektīvāk risināt novecošanas ietekmes jautājumu, mums ir arī jāatbalsta sociālās aizsardzības sistēmu un jo īpaši pensiju shēmu uzlabošana. Kā sacīja Altiero Spinelli: „Eiropas izveidošana ir atkarīga arī no jums”, un šobrīd pastāv reāla iespēja.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, demogrāfiskās pārmaiņas, kas pēdējās desmitgadēs notikušas Eiropas Savienībā, ir pievērsušas uzmanību vajadzībai reformēt sociālās aprūpes un pensionēto cilvēku aprūpes sistēmu, kā arī izstrādāt efektīvu migrācijas politiku. Par ierastu rīcību ir kļuvusi cilvēku mudināšana priekšlaicīgi pensionēties, tādējādi izraisot profesionālās aktivitātes mazināšanos vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. Tajā pašā laikā ļoti nopietna problēma ir jauniešu bezdarba līmenis, kas ir augstāks nekā jebkurā citā vecuma grupā. Tādēļ mums jācenšas veicināt dažādu vecuma grupu darbaspēka iekļaušanos un palikšanu darba tirgū. Nepietiekama iedzīvotāju pieauguma līmeņa radītās problēmas varētu mazināt arī atvērtāka migrācijas politika, ko papildinātu efektīva asimilācija un integrācija. Es, protams, atbalstīju ziņojumu.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Mann kunga ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti. Tas ir ļoti labs ziņojums par tematu, kas pats par sevi ir ārkārtīgi svarīgs. Visbūtiskākais jautājums ir diskriminācijas vecuma dēļ aizliegšana attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību. Ja runājam par solidaritāti, mums vienmēr vajadzētu atcerēties arī par šādu specifisku solidaritātes aspektu — paaudžu solidaritāti.

Vecāka gadagājuma cilvēki nedrīkst ciest no diskriminācijas sava vecuma dēļ. Viņiem kā vietējās, reģionālās, valsts un Eiropas sabiedrības locekļiem ir pilnvērtīgas tiesības. Eiropas Savienība rūpējas par saviem jauniešiem — jaunatne ir, piemēram, viena no nākamā gada budžeta prioritātēm. Tas ir labi, jo galu galā tieši jaunieši noteiks Eiropas nākotni, tomēr, no otras puses, mums ir jāatceras par tiem cilvēkiem, kuri jau ir devuši būtisku ieguldījumu Eiropas veidošanā.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Mann kunga ziņojumu. Es patiešām uzskatu, ka paaudžu solidaritāte ir tikpat būtiska kā dalībvalstu solidaritāte. Es vēlos uzsvērt trīs konkrētas lietas.

Es pilnībā atbalstu 24. punktu, kurā runāts par obligātā pensionēšanās vecuma atcelšanu, lai cilvēki varētu izvēlēties, kad pārtraukt strādāt, taču vienlaikus aicināts saglabāt jēdzienu „pensionēšanās vecums”, lai tie cilvēki, kuri vēlas doties pensijā, varētu to darīt un saņemt pelnītās priekšrocības.

Es biju īpaši gandarīta, redzot, ka ir ņemti vērā vairāki manis ierosinātie grozījumi par aprūpētājiem un tiem cilvēkiem, kuri aprūpē savus tuviniekus, jo īpaši 125. punktā, kurā runāts par tuvinieku aprūpētājiem, tostarp šo cilvēku tiesībām izvēlēties, vai uzņemties aprūpes pienākumus vai nē, kā arī par viņu iespēju apvienot aprūpes pienākumus ar algotu darbu un vajadzību nodrošināt viņiem sociālo pasākumu un vecuma pensiju pilnīgu pieejamību.

Taču es arī vienlīdz stipri atbalstu iniciatīvu „Eiropas jauniešu nodarbinātības garantija”, kurā ierosināts ikvienam jaunietim, kas četrus mēnešus vai ilgāk bijis bez darba, piedāvāt darba vietu, mācekļa prakses vietu vai papildu apmācību u. c., lai atbalstītu jauniešu reintegrāciju vai integrāciju darbavietā. Kā jau sacīju sākumā, paaudžu solidaritāte ir ļoti svarīga, jo īpaši pašreizējā ekonomikas situācijā.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par šo Thomas Mann dokumentu, jo tajā ir atspoguļotas paaudžu mijiedarbības problēmas. Parasti par Eiropas Savienības demogrāfiskajām problēmām mēs runājam no jauniešu aspekta. Šajā dokumentā ir mēģināts apvienot visām paaudzēm raksturīgās iezīmes, kā arī ar tām saistītās problēmas veselības, izglītības, darba un līdzīgās nozarēs, meklējot tām līdzsvarotus risinājumus.

Runājot par vecāka gadagājuma cilvēkiem, mums ir jābūt pateicīgiem par viņu ieguldījumu gan Eiropas Savienības ekonomikas, gan kultūras attīstībā. Mums ir jānodrošina šiem cilvēkiem iespēja novecot, nezaudējot cieņu. Tomēr Eiropas sabiedrības novecošanas dēļ šķiet, ka to panākt būs diezgan grūti. Tādēļ mums ir ne tikai jārada piemēroti apstākļi ģimenes politikas uzlabošanai, bet jāaudzina jaunā paaudze, kas spētu nodrošināt pievienoto vērtību, piemēram, ar izglītības sistēmas un neformālās izglītības palīdzību. Protams, mums ir jāiegulda pūles jauniešu integrēšanā darba tirgū. Tāpēc es jums pateicos par šo ziņojumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, demogrāfijas speciālisti mūs informē, ka, lai populācija varētu sevi uzturēt, dzimstības līmenim ir jābūt 2,1 bērnam uz sievieti. Visā Eiropā ir tikai viena valsts, kurā ir ilgtspējīgs reprodukcijas līmenis, un tā ir Albānija, vēl arī Turcija, ja uzskatām to par Eiropas valsti, un tas arī viss. Saskaņā ar kādu ANO ziņojumu ir aprēķināts, ka Eiropa, tostarp Krievijas Eiropas daļa, nākamo 40 gadu laikā zaudēs 100 miljonus cilvēku. Vācijā vien iedzīvotāju skaits saruks par 20 miljoniem.

Tās nav prognozes par to, kas varētu notikt, ja mēs neko nedarīsim, jo, tā kā dzimstības līmenis jau ir samazinājies, mēs šobrīd neko nevaram izdarīt. Vienīgais jautājums ir — kā mēs to risināsim? Kā mēs līdz tam nonācām? Kas mūs pie tā noveda? Neviens nevēlas šo jautājumu pārlieku vienkāršot, jo nenoliedzami ir ļoti daudz aspektu — darba modeļu pārmaiņas, kontracepcijas izplatība, sievietes lomas mainīšanās sabiedrībā un dzīves ilgums.

Taču es pieļauju, ka viena problēmas daļa varētu būt veids, kā valsts ir izpletusies un izstūmusi privāto sfēru, piešķīrusi sev darbus un pienākumus, ko tradicionāli uzņēmās ģimenē — bērnu aprūpi, izglītību un sociālo drošību. Pirmā paaudze, kas no šūpuļa līdz kapam tika audzināta labklājībā jeb, citiem vārdiem sakot, atbrīvota no tradicionālajiem pieauguša cilvēka pienākumiem, ir arī pirmā paaudze, kas ir atteikusies no vecāku lomas.

Tagad mums ir jāizvēlas pieļaut demogrāfisku sabrukumu vai importēt 100 miljonus cilvēku, kuri saglabātu mūsu skaitu un maksātu mums pensijas. Šim vajadzētu būt svarīgākajam jautājumam Eiropā, un tā nav problēma, ko varam atrisināt, strīdoties par izmaiņām nodarbinātības regulējumā.

Ziņojums: Maria Da Graça Carvalho (A7-0274/2010)

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par to, ka mūsu pētniecības pamatprogrammām ir vajadzīgs vienkāršošanas process. Piedāvājumu konkursu sniegto labo iespēju dēļ šīs programmas laika gaitā tika paplašinātas, taču vienlaikus pieauga arī ar administrāciju un kontroli saistītas neskaidrības. Mums ir vajadzīga jauna shēma, kurā ir lielāka uzticība pretendentiem un kura papildus zinātniskā un tehniskā novērtējuma procesa stiprināšanai ņem vērā arī finansiālo un administratīvo procesu vienkāršošanu.

Protams, jebkurā finanšu darījumā pastāv risks, taču pārspīlēta šādu risku administratīvā kontrole arī palielina visa procesa kopējās izmaksas. Mums jācenšas nodrošināt, lai mūsu pētījumi būtu saistoši un pieejami pasaulē labākajiem pētniekiem, kā arī Eiropas uzņēmumiem un universitātēm. Tādēļ pēc iespējas ātri ir jāsaskaņo noteikumi un procedūras, un to vajadzētu darīt jau septītās pamatprogrammas darbības laikā un — pavisam noteikti — sagatavojot astoto pamatprogrammu. Tāpēc arī es nobalsoju par šo priekšlikumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas ekonomikas attīstības pamats ir ieguldījumi izglītībā kā ieguldījumi cilvēkkapitālā un inovācijās, kas veicina mūsdienīgu metožu un tehnoloģiju izveidi. Lai ieguldītu inovācijā, ir jākoncentrējas uz pētījumu subsidēšanu. Derīgs piemērs ir pamatprogrammas, par kurām esam debatējuši un kuras ir lielākās starptautiskās pētniecības programmas pasaulē. Subsidējot šāda veida pētniecību, Eiropai ir iespēja uzlabot konkurētspēju pasaules mērogā, radīt darbavietas vairākiem tūkstošiem cilvēku, kā arī uzlabot visu eiropiešu dzīves kvalitāti.

Lai pamatprogrammās saglabātu augstākos standartus, referente ir paredzējusi pēc iespējas lielāku birokrātijas samazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Tādējādi pētniecības finansējums Eiropas Savienībā kļūs vieglāk pieejams, un galu galā tieši to mēs visi vēlamies. Lieki teikt, ka es atbalstīju ziņojumu.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, veicinot pētniecības pamatprogrammā paredzētās atbalsta sistēmas pieejamību, tiks vairāk stimulēta visas Eiropas ražošanas sistēmas konkurētspēja. Esmu pārliecināts, ka ar šodienas balsojumu mēs ievērojami veicinājām šā svarīgā mērķa sasniegšanu, jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumu nozarē, kas ir katras dalībvalsts ekonomikas stūrakmens. Patiesībā, neraugoties uz šo uzņēmumu produkcijas augsto kvalitāti, tiem bieži ir grūti saņemt resursus, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk uzlabotu savus ražošanas standartus.

Ir arī noderīgi norādīt, kā to izdarīja referente, ka balsojums notika ārkārtīgi piemērotā brīdī — uzreiz pēc septītās pamatprogrammas starpposma novērtējuma un astotās pamatprogrammas sagatavošanas laikā. Es pateicos referentei par darbu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par dokumentu par Eiropas Savienības pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu. Diemžēl man jāteic, ka es gribēju dzirdēt plašākas diskusijas plenārsesijā, taču pats dokuments ir patiešām ļoti svarīgs, un es atzinīgi vērtēju tā pieņemšanu.

Ir svarīgi nodrošināt visu ES dalībvalstu zinātniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlīdzīgu samaksu par pētniecības darbu, nešķirojot zinātniekus pēc viņu pārstāvēto valstu dzīves līmeņa, jo zinātniskais progress ir būtisks visai Eiropas Savienībai, nevis tikai atsevišķām valstīm. Pašlaik dominē uzskats, ka jauno dalībvalstu zinātnieku darbs ir mazāk vērtīgs par veco dalībvalstu zinātnieku darbu. Šāda diskriminācija ir nepareiza un nepieņemama.

Būtiski ir arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus visām pētniecības iestādēm un nešķirot tās pēc lieluma un finansiālajām iespējām. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz jauno dalībvalstu pētniecības iestādēm. Vērtību rada nevis organizāciju lielums, bet zinātniskais progress. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai iesniegt pieteikumus un piedalīties pētniecības programmās varētu ne tikai universitātes, bet arī bezpeļņas pētniecības iestādes. Tāpēc es apsveicu visus pētniekus, un mēs dosimies uz priekšu kopā ar uzlabotajiem pētniecības mehānismiem.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0605/2010

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, komisārs sacīja, ka vēlas izskatīt vajadzīgos tirgus atbalsta pasākumus un ka vajadzības gadījumā iejauksies, taču lopkopības nozarē mums jābūt zināmai noteiktībai. Lopkopji piedzīvo uzbrukumus no visām pusēm. Ir noticis milzīgs cenu pieaugums, ko daļēji ir izraisījusi spekulācija.

Esmu ļoti gandarīta, redzot, ka mēs iekļāvām grozījumu, kurā Komisijai lūgts nekavējoties atrisināt jautājumu par nejaušu ĢMO klātbūtni importētajā barībā. Šo jomu mēs kontrolējam, un mums vajadzētu jautājumu risināt, taču mēs esam sēdējuši ar klēpī saliktām rokām un atteikušies tam pievērsties.

Mēs arī dzirdējām par to, cik dārgi izmaksā ES noteikumu ievērošana un ka līdz ar to mums nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu ar precēm, kas importētas no trešām valstīm. Tomēr, iespējams, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir visa pārtikas apgādes ķēde. Vakar Revīzijas palāta izdeva ziņojumu par cukura nozari, un viens no tās ieteikumiem bija, lai Komisija regulāri veic cenas veidošanās uzraudzību, kā arī lai Komisija un dalībvalstis nodrošina tiesību aktu par konkurenci pareizu īstenošanu nozarē, tā panākot, ka tiek sasniegts līgumā paredzētais mērķis — nodrošināt patērētājiem preces par saprātīgām cenām. Šādi ir jārīkojas ne tikai cukura nozarē. Mums tas ir jādara visā pārtikas apgādes ķēdē.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo vairākus gadus esam Eiropā pieredzējuši regulāras krīzes, kas ietekmē lopkopības nozari.

Cēloņu ir daudz, tostarp pieprasījuma pēc auna, jēra un kazas gaļas samazināšanās, ko daļēji ir izraisījis apjomīgais gaļas imports no trešām valstīm. Taču lopkopības nozari ir skāruši arī netieši problēmu cēloņi. Es runāju par problēmām piena un piena produktu nozarēs, kā arī nestabilajām graudaugu cenām, ar kurām ir notikušas nopietnas spekulācijas.

Lai īstenotu KLP reformu pēc 2013. gada, būs vajadzīga apņemšanās risināt šo jautājumu un ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai reizi par visām reizēm ierobežotu cenu svārstību ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Tādēļ es aicinu Komisiju izstādāt ātrāk izmantojamus instrumentus, kas ļautu steidzami risināt krīzes situācijas katrā kopējā tirgus organizācijā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, un esmu gandarīts par vairākiem punktiem, ko komisārs D. Cioloş minēja savā šā rīta runā.

Tomēr es vēlos pateikt pāris lietas. Pirmkārt, vakar izdotais Revīzijas palātas ziņojums bija nepatīkama apsūdzība Komisijai, jo tas norāda, ka pēc kompensācijās izmaksātiem EUR 1,2 miljardiem, daudzu fabriku slēgšanas un tūkstošiem darbavietu zaudēšanas mūsu cukura nodrošinājuma pašpietiekamības līmenis ir tikai 85 %.

Otrkārt, šonedēļ es šeit apmeklēju lauksaimniecības semināru un novēroju tādu pašu situāciju attiecībā uz zivīm, ko ieved Eiropas Savienībā, jo īpaši no Vjetnamas, no kurām daļa pat varētu būt piesārņotas. Tas pats notiek lopkopības nozarē, kur trešām valstīm, kas eksportē preces uz Eiropas Savienību, ir priekšrocības salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm.

Eiropas Savienības sien qua non visu šo problēmu risinājumam ir nodrošināt, lai no trešām valstīm ievestiem ražojumiem piemērotu tādus pašus regulējuma standartus, pārbaudes un prasības, un tikpat stingrus noteikumus kā mūsu pašu ES ražotājiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0297/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Īrija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 850 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “SR Technics Ireland” Ltd, kas darbojas gaisa transporta nozarē NUTS III reģionā Dublinā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī prasībai procesā iesaistītajām pusēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, un Parlamenta nostājai, kas izsaka nožēlu par nopietnajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu atbalsta programmas, sevišķi ekonomikas krīzes apstākļos, kad ievērojami pieaug prasības pēc šāda atbalsta nodrošināšanas.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es no sirds apsveicu ES atbalsta EUR 7,45 miljonu apmērā apstiprināšanu — atbalsta, kas ir paredzēts uzņēmumā “SR Technics” atlaisto 850 darba ņēmēju pārkvalificēšanai. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) sniegtais atbalsts ir steidzami vajadzīgs darba ņēmējiem, viņu ģimenēm un Dublinas Ziemeļu rajona sabiedrībai, ko ir smagi skārusi šī uzņēmuma slēgšana, kuras dēļ tika zaudētas vairāk nekā tūkstotis kvalificētu darba vietu. Es vadīju “SR Technics” delegāciju, kad tā 2009. gada vidū tikās ar komisāru V. Špidla  — laikā, kad mums tika apstiprināta šī fonda pieejamība. Toreiz Īrijas valdībai bija vajadzīgi seši mēneši, lai iesniegtu pieteikumu par atbalsta saņemšanu no EGF, un vēl septiņi, lai atbildētu uz Komisijas prasībām sniegt precizējumus. Lēnās un neefektīvās “Dell” pieteikuma izskatīšanas dēļ liela daļa no attiecīgā piešķīruma var tikt atdota atpakaļ Briselei, un šī mācība nav ņemta vērā. Īrijas valdībai jārīkojas daudz ātrāk, lai nodrošinātu, ka šis atbalsts tiek piešķirts tieši tiem, kam tas ir vajadzīgs; ka tas netiek izmantots valsts finansējuma aizstāšanai un ka piedāvātās apmācības un pārkvalificēšanas programmas ir piemērotas darba ņēmēju vajadzībām. Pārsteidzoši, ka valdība tikai tagad gatavojas izveidot fonda koordinācijas institūciju — četrus gadus pēc tā dibināšanas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu to Īrijas uzņēmuma “SR Technics” darbinieku atbalstam, kurus ir skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas strukturālo pārmaiņu negatīvās sekas. Lai palīdzētu šiem darbiniekiem atgriezties darba tirgū, ir jāievieš īsāka un vienkāršāka fonda pieejamības nodrošināšanas procedūra. Tādēļ ir jānosaka piemērotas budžeta izdevumu kategorijas šo līdzekļu pārvietojumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir sevišķi smagi skārusi Īrijas uzņēmumu “SR Technics” — tas ir zaudējis svarīgus tehniskās apkopes līgumus un ir bijis spiests atlaist vairāk nekā 1 000 darbiniekus. Līgumu zaudēšana un konkurence no reģioniem, kas var nodrošināt lētākus pakalpojumus, rada šaubas par šī un citu šāda veida uzņēmumu dzīvotspēju. Piekrītot tam, ka šīs situācijas atrisināšanai jāizmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, papildus vēlos paust bažas par veidu, kādā aviosabiedrības samazina gaisakuģu apkopes un remonta izdevumus, un tā iespējamām sekām attiecībā uz lidojumu drošību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir apstiprināts vēl viens Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanas gadījums, šoreiz saistībā ar Īrijas uzņēmuma IE/ “SR Technics” pieteikumu.

Diemžēl, kā uzsvēra Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, šī pieteikuma izskatīšana tika aizkavēta par vienu gadu pirms iesniegšanas budžeta lēmējinstitūcijai, jo darbiniekus atlaida 2009. gada aprīlī.

Tomēr atbalsta pasākumi atlaistajiem darbiniekiem ietver profesionālo orientāciju un apmācības pamatprasmju apgūšanai, atlaisto darbinieku apmācības darbavietā un ārpus tās, profesionāli izglītojošās apmācības un atbalstu uzņēmējdarbībai.

Visbeidzot — jāuzsver, ka Nodarbinātības komitejai bija jāvelta uzmanība arī arodbiedrību pozīcijas pārstāvēšanai saistībā ar šiem gadījumiem, lai garantētu, ka, ja vēlas, tās var iesaistīties šo pasākumu piemērošanas un īstenošanas procesā.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) nesen ir vairākkārt parādījis, ka tas ir noderīgs līdzeklis, lai apkarotu bezdarbu, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem globalizācijas blakus efektiem. EGF var izmantot, lai finansētu darba vietu izveides pasākumus, pārkvalificēšanās pasākumus un seminārus jaunizveidoto uzņēmumu atbalstam. Tādēļ un arī citu iemeslu dēļ es pilnībā atbalstu Matera kundzes ziņojumu. Lai nodrošinātu efektīvu naudas līdzekļu izmantošanu un ātri sasniegtu galamērķi, tie jāiegulda mērķtiecīgi. Atbalsta sniegšanai Eiropas pilsoņiem jāpiešķir prioritāte, un tas vienmēr jāņem vērā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos, ņemot vērā slikto izturēšanos pret darba ņēmējiem Īrijā globalizācijas dēļ. Situācijā, kādā viņi ir ierauti saistībā ar neoliberālo politiku, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot par šo niecīgo summu, ko eirokrāti tiem piešķir. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var viņiem būt atbalsts grūtībās. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda jēga nekļūst mazāk nožēlojama. Tajā ir atbalstīta “SR Technics” darbības pārcelšana, ko šis uzņēmums dara ar mērķi palielināt peļņu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes reģions, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tā. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien lielāks skaits uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības dažādās valstīs, sevišķi Ķīnā un Indijā, bieži vien par sliktu valstīm, kurās tiek respektētas darba ņēmēju tiesības. EGF uzdevums ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis uzdevums ir būtiski svarīgs jaunu darba vietu pieejamības sekmēšanai nākotnē. Citas dalībvalstis iepriekš jau ir izmantojušas EGF, tāpēc tagad mums šis atbalsts jāsniedz tiem 850 darba ņēmējiem, kas ir atlaisti uzņēmumā “SR Technics Ireland” Ltd, kurš darbojas transporta nozarē NUTS III līmeņa reģionā Dublinā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) katru gadu saņem finansējumu EUR 500 miljonu apmērā ar mērķi nodrošināt finanšu atbalstu darba ņēmējiem, kurus ir skārušas svarīgas strukturālās izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā. Aplēses liecina, ka katru gadu atbalstu no šī fonda varētu saņemt 35 000 līdz 50 000 darba ņēmēju. Naudas līdzekļus var izmantot palīdzības finansēšanai jauna darba meklēšanā, individuālai apmācībai, atbalstam pašnodarbinātajiem vai sava uzņēmuma izveidei, mobilitātes veicināšanai un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošiem vai vecāka gadagājuma darba ņēmējiem. Lai uzņēmuma darbinieki saņemtu šo atbalstu, uzņēmumam četru mēnešu periodā jāatlaiž vismaz 500 darbinieki. Tādēļ Īrijas uzņēmums “SR Technics Ireland” Ltd ir pilntiesīgs saņemt šo finansējumu, jo tajā ir atlaisti 1 135 darbinieki. Es balsoju par šo ziņojumu, jo “SR Technics Ireland” atbilst visām šī atbalsta saņemšanas prasībām.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana Īrijas aviotransporta uzņēmuma “SR Technics” gadījumā tiek piemērota 1 135 darba vietām un var palīdzēt tās saglabāt. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Dārgie kolēģi deputāti, atkal esam sapulcējušies šajā plenārsēžu zālē, lai apstiprinātu izņēmuma apropriāciju uzņēmumam mūsu pašu teritorijā. Ar nožēlu tas jāatzīst, jo šis pasākums ir saistīts ar daudzām krīzes izraisītām problēmām saistībā ar ekonomiku, darba tirgu, darba ņēmējiem un viņu ģimenēm. Tomēr varam būt pateicīgi, ka mums ir pieejams šāds resurss. Šī ir tieši tā situācija, kurā Eiropas Savienība apliecina savas vērtības un iemeslus, kādēļ tā izceļas pārējo reģionu vidū. Eiropas solidaritāte un Eiropas vajadzību aizsardzība ir tās vērtības, kas ir jāaizstāv un jāaizsargā. Tas ir vēstījums, kādu vēlas sniegt Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība, un es ceru, ka radīsies lielāka interese nodot šo vēstījumu daļēji tādēļ, lai apkarotu anti-eiropeisko retoriku un tā vietā apliecinātu, cik būtiski svarīgi ir nodrošināt atbalstu un palīdzību Eiropas līmenī.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Īrija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 850 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “SR Technics Ireland” Ltd, kas darbojas gaisa transporta nozarē NUTS III reģionā Dublinā, es balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

Piekrītu arī:

– tam, ka šajā procesā iesaistītajām institūcijām jāuzdod darīt visu iespējamo, lai paātrinātu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, vienlaikus uzsverot, ka EGF atbalsts neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

– Komisijas priekšlikumam par alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tāpēc jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem;

– Parlamenta nostājai, kurā tiek pausta nožēla par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu programmas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts būtu vēl vairāk vajadzīgs.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Piekrītu referentei un Īrijas institūcijām, kas uzskata, ka globālā ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi smagas sekas attiecībā uz aviācijas nozari un ka pasažieru, veikto kilometru un ekspluatācijā esošo gaisakuģu skaits ir ievērojami samazinājies. Tādēļ atbalstu Eiropas palīdzības piešķiršanu šim sektoram, kura ir būtiski svarīga Īrijas un Eiropas ekonomikas atjaunošanai.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Īrijas lūgumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar 850 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “SR Technics Ireland” Ltd ir ievēroti tiesību aktos noteiktie atbilstības kritēriji. Faktiski saskaņā ar 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, jo tika paredzēts, ka tam jābūt spējīgam iejaukties tādās situācijās kā šī, kas izveidojusies globālās finanšu un ekonomikas krīzes tiešu seku dēļ, ja tā izraisa “vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos”. Ņemot to vērā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem un atzinīgi novērtēju faktu, ka Komisija ir ierosinājusi izmantot maksājumu apropriācijām alternatīvu avotu, kas nav neizmantotie ESF līdzekļi, saskaņā ar šajā nolūkā Parlamenta agrāk paustajiem brīdinājumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments uzdod iesaistītajām institūcijām veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu, un atgādina par iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Ar to tiek arī uzsvērta loma, kāda var būt EGF saistībā ar atlaisto strādājošo atgriešanos darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EGF izmantošanu, lai piešķirtu finansiālo atbalstu atlaistajiem darbiniekiem. 2009. gada oktobrī Īrija iesniedza palīdzības lūgumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “SR Technics”, kas darbojas gaisa transporta nozarē reģionā Dublinas reģionā Īrijā. Globālā finanšu un ekonomikas krīze ir samazinājusi gaida transporta aktivitātes līmeni, kas arī šajā sektorā ir izraisījis lielu atlaišanas vilni. Īrijā laika posmā no aprīļa līdz augustam tika reģistrēti 1 135 atlaišanas gadījumi, tostarp 850 uzņēmumā “SR Technics Ireland” Ltd. Apzinoties EGF svarīgo lomu atlaisto darbinieku jaunai iesaistīšanai darba tirgū, ko apliecina arī 11 pieteikumi vairāk nekā EUR 30 miljonu kopsummā, kuri ir apstiprināti 2010. gadā vien, manuprāt, šis instruments dalībvalstīs nav vēl pietiekami iepazīts un izmantots. Aicinu arī Eiropas Komisiju analizēt ekonomikas krīzes laikā radušos atlaišanas gadījumus valsts sektorā un izstrādāt EGF līdzīgu instrumentu, ar kuru tikt sniegts atbalsts valsts sektorā atlaistajiem darbiniekiem dažādās dalībvalstīs.

Ziņojums: Eva Lichtenberger (A7-0301/2010)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru neatkarības aizstāvēšana ir Parlamenta atbildība, un šī neatkarība nedrīkst būt apdraudēta. Šajā gadījumā Eiropas Parlamenta deputāts faktiski tiek apsūdzēts par nodarījumiem, kas ir saistīti viņa darbībām vadības un uzskaites jomā, kuras viņš veicis, būdams Polijas Jauniešu karšu asociācijas un sabiedrības “CAMPUS” valdes priekšsēdētājs laikposmā pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā. Nodarījumi, kuros K. Lisek tiek apsūdzēts, nekādi nav saistīti ar viņa Eiropas Parlamenta deputāta darbībām, un tāpēc šajā gadījumā mums jāatceļ viņa imunitāte. Tāpēc balsoju tieši tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Košalinas rajona prokurors ir apsūdzējis Polijas pilsoni un Eiropas Parlamenta deputātu Krzysztof Lisek trīs nodarījumos. Tie ir finansiāla rakstura nodarījumi, kas Polijas tiesību aktos ir atzīti par nelikumīgiem. Lai lietu pret Lisek kungu varētu izmeklēt saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, ir iesniegts lūgums atcelt viņa imunitāti. Kā skaidri norādīts spēkā esošajos Eiropas Savienības tiesību aktos par to, kā risināmi jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti un imunitātes atcelšanu, par šo gadījumu ir jābalso. Balsoju par Lisek kunga imunitātes atcelšanu, jo, pirmkārt, tas viņam palīdzētu, un, otrkārt — tas ir vienīgais veids, kā viņš var atbildēt uz apsūdzībām, kādas dzimtenē pret viņu ir izvirzītas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par priekšlikumu atcelt imunitāti, jo uzskatu, ka iesniegtais lūgums ir jāizpilda — ar noteikumu, ka tas ir pamatots, kaut vai balstoties tikai uz pamatotām aizdomām, — institūciju reputācijas saglabāšanas vārdā, kā arī tādēļ, ka tas ir visu iesaistīto pušu interesēs.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tā kā Krzysztof Lisek ir apsūdzēts par būtiskiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar viņa darbībām vadības un uzskaites jomā, kuras viņš veicis, būdams Polijas Jauniešu karšu asociācijas un sabiedrības “CAMPUS” valdes priekšsēdētājs laikposmā pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā; tā kā nodarījumi, kuros K. Lisek tiek apsūdzēts, nekādi nav saistīti ar viņa Eiropas Parlamenta deputāta darbībām un tā kā nav iegūti nekādi pārliecinoši pierādījumi par jebkādu tendenciozu vajāšanu (fumus persecutionis), Eiropas Parlaments šodien ir nolēmis atcelt Lisek kunga imunitāti.

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0171/2010)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Balsoju pret J. P. Gauzès ziņojumu par AIFP direktīvu, jo ar to ievērojama Apvienotās Karalistes vissvarīgākās nozares — finanšu pakalpojumu — daļa tiek pakļauta nelabvēlīgākiem nosacījumiem. Tajā visi naudas līdzekļi, uz kuriem vēl neattiecas PVKIU direktīva, sākot no investīciju trasta fondiem līdz lieliem riska ieguldījumu fondiem, tiek apvienoti vienā kopīgā izmaksas sadārdzinošā likumprojektā. Ar to tiek radīts arī tāds papildu slogs uzņēmumu vadītājiem un investoriem Eiropā, ar kādu trešās valstis neapgrūtina savus uzņēmumu vadītājus un investorus. Tā rezultātā Londona nenovēršami zaudēs talantīgus speciālistus, kuri aizplūdīs uz valstīm ārpus ES. Kā parasti, ES likumprojektā tiek noteiktas augstas papildu izmaksas šai nozarei, kas neproporcionāli ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus, un līdz ar to ir izdevīgas lielajiem tirgus dalībniekiem. Sodot privātā kapitāla fondus, no AK un Eiropas aizplūdīs investīcijas laikā, kad ir vajadzīgas lielākas investīcijas, lai saglabātu konkurētspēju globalizētas ekonomikas apstākļos. Šo izmaksu piemērošanas apakšējais slieksnis ir ļoti zems, kas sevišķi ietekmēs privātā kapitāla (PK) fondus, uzreiz pakļaujot mazos fondus šai direktīvai laikā, kad viņu ieguldīto investīciju apjoms vēl ir neliels. Kapitāla prasības būs sevišķi apgrūtinošas attiecībā uz PK un riska kapitālu, kurš ir vajadzīgs darba vietu izveidei jaundibinātos uzņēmumos.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku aktīvu apjoms ir aptuveni USD 1 000 un līdz ar to tiem ir svarīga loma Eiropas ekonomikas finansēšanā un tā kā finanšu krīze radās investīciju tirgū, lai gan tiešā krīzes izraisīšanā šie fondi nav vainojami, tiek uzskatīts par vajadzīgu regulēt visus finanšu pakalpojumu nozarē iesaistītos dalībniekus, un sevišķi regulēt šos augsta riska fondus — tādā veidā tiks pasargāti investori un nostiprināta stabilitāte tirgos. Šādam regulējumam ir būtiski svarīga loma, jo tas aizstāj regulējumu valstu līmenī ar regulējumu Eiropas līmenī un nodrošina apstākļus, lai tiktu ņemta vērā to fondu specifika, uz ko šis regulējums attiecas, balstoties uz šo fondu sistēmisko risku. Krīzes laikā tiek apsvērta iespēja izstrādāt visus finanšu pakalpojumus regulējošus darbības noteikumus, jo tas veicina īsta vienotā tirgus izveidi, ieviešot kopēju Eiropas regulējošo struktūru. Šajā direktīvā ierosinātie noteikumi paredz lielāku pašu fondu pārvaldības pārredzamību, kā arī to, kā tiek nodrošināta to pārdošana Eiropas Savienībā — dažās dalībvalstīs ar vienkāršu valsts piešķirtu atļauju — un trešās valstīs.

  Marta Andreasen and Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Balsoju pret J. P. Gauzès ziņojumu par AIFP direktīvu, jo ar to ievērojama Apvienotās Karalistes vissvarīgākās nozares — finanšu pakalpojumu, daļa tiek pakļauta nelabvēlīgākiem nosacījumiem.

Tajā visi naudas līdzekļi, uz kuriem vēl neattiecas PVKIU direktīva, sākot no investīciju trasta fondiem līdz lieliem riska ieguldījumu fondiem, tiek apvienoti vienā kopīgā izmaksas sadārdzinošā likumprojektā. Ar to tiek rādīts arī tāds papildu slogs uzņēmumu vadītājiem un investoriem Eiropā, ar kādu trešās valstis neapgrūtina savus uzņēmumu vadītājus un investorus. Tā rezultātā Londona nenovēršami zaudēs talantīgus speciālistus, kuri aizplūdīs uz valstīm ārpus ES. Kā parasti, ES likumprojektā tiek noteiktas augstas papildu izmaksas šai nozarei, kas neproporcionāli ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus, un līdz ar to ir izdevīgas lielajiem tirgus dalībniekiem.

Sodot privātā kapitāla fondus, no AK un Eiropas aizplūdīs investīcijas laikā, kad ir nepieciešamas lielākas investīcijas, lai saglabātu konkurētspēju globalizētas ekonomikas apstākļos. Šo izmaksu piemērošanas apakšējais slieksnis ir ļoti zems, kas sevišķi ietekmēs privātā kapitāla (PK) fondus, uzreiz pakļaujot mazos fondus šai direktīvai laikā, kad viņu ieguldīto investīciju apjoms vēl ir neliels. Kapitāla prasības būs sevišķi apgrūtinošas attiecībā uz PK un riska kapitālu, kurš ir vajadzīgs darba vietu izveidei jaundibinātos uzņēmumos.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Finanšu krīzes, kas smagi skāra Eiropas Savienību, saknes ir meklējamas neierobežotajā daudzo investīciju fondu darbībā, sevišķi to, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Šo fondu vidū alternatīvie fondi vai riska ieguldījumu fondi izceļas ar īpaši agresīvu spekulatīvo darbību. Šķiet, ka tas ir bijis viens no galvenajiem katastrofas cēloņiem, kura negatīvās sekas mūs skar vēl šodien. Lai aizsargātu Eiropas tirgus nākotni no šo alternatīvo fondu galējībām, balsoju par šo ziņojumu, ko sniedza mans kolēģis Gauzès kungs. Šis teksts ir ievērojams solis virzienā uz finansiālās darbības regulēšanu. Ar šo balsojumu nostiprinām Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvaras. Šī Eiropas finanšu tirgus atbildīgā iestāde tiks izveidota 2011. gada 1. janvārī un piešķirs — atbilstoši stingriem nosacījumiem — “pasi”, kas atļauj veikt darbību Eiropas Savienības teritorijā izvietoto alternatīvo fondu pārvaldniekiem. Direktīva nosaka, ka tiem jāsaņem atļauja vai jābūt reģistrētiem, jāievēro operatīvās vai organizatoriskās prasības un jāievēro darbību regulējošie noteikumi un pārredzamības princips. Direktīva paredz, ka tie būs pakļauti uzraudzības iestādēm un ka tiem būs jābūt spējīgiem piemērot dalībvalstu kompetento institūciju un EVTI noteiktās sankcijas. Nākotnē arī ārpus Eiropas Savienības izvietoto fondu pārvaldnieki tiks pakļauti tiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piemēroti Eiropas fondiem.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Gauzès kungu par viņa izcili paveikto darbu. Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas noguldītājiem ir jānodrošina saprotami un droši finanšu instrumenti. Esmu pārliecināts, ka izvairīties no turpmākas tirgus destabilizēšanas varam izvairīties tikai ar stingru un konkrētu regulatīvo darbību. Tādēļ ziņojums, par kuru šodien balsojām, ir plašākas ekonomikas un finanšu regulējošās struktūras daļa, ko Eiropas Savienība pašlaik ievieš. Šajā ziņā pamatotā ieguldījumu fondu regulēšana arī ir efektīvs instruments problēmu novēršanai šīs sistēmas darbībā, piemēram, sistēmiski svarīgu dalībnieku pārāk liela pakļautība dažādiem riskiem. Atbalstu arī Eiropas “pasu” ideju, kas tiks īstenota ar atļauju un uzraudzības palīdzību, kuru piemēros visiem alternatīvo fondu pārvaldniekiem, kas ir reģistrēti un darbojas Savienības teritorijā. Visbeidzot, es atzinīgi novērtēju prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu uzraudzības iestādēm ar mērķi nodrošināt lielāku pārredzamību.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenās problēmas finanšu tirgos ir parādījušas, ka daudzas no alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku izmantotajām stratēģijām ir neaizsargātas pret dažiem vai pat vairākiem riskiem, kas negatīvi skar investorus, citus tirgus dalībniekus un pašus tirgus. Es balsoju par Parlamenta nostāju, jo piekrītu, ka ir jānodrošina, lai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku rīcība tiktu pakļauta stingrai uzraudzībai pārvaldības jomā. Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem jānodrošina tāda pārvaldība un darba organizācija, lai līdz minimumam samazinātu interešu konfliktu. Piekrītu, ka organizatoriskās prasības, kas ir noteiktas saskaņā ar pašreizējo direktīvu, nedrīkst ietekmēt valstu tiesību aktos noteiktās sistēmas un kontroles mehānismus to individuālo personu reģistrēšanai, kas strādā investīciju uzņēmumā vai darbojas tā uzdevumā. Jāprecizē to kompetento institūciju pilnvaras un pienākumi, kas ir atbildīgas par šīs direktīvas ieviešanu, un jānostiprina vajadzīgie mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu sadarbību uzraudzības jomā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Finanšu krīzi izraisīja pārmērīgi “uzpūstā” finanšu sistēma un tās spekulatīvā darbība. Šī krīze — gluži tāpat kā jebkura krīze — ir jārisina, ieviešot strukturālas pārmaiņas, atšķirīgu modus operandi un nosakot barjeras toksisko finanšu produktu iepludināšanai ekonomikā. Liela nozīme ir arī uzraudzības pasākumiem, kuri jāintegrē tirgū. Tomēr ne Komisijas direktīva, ne Eiropas Parlamenta ziņojums negarantē īstu riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla uzraudzību un kontroli. Ņemot vērā daudzskaitlīgos izņēmumus un ziņojumā ietvertos noteikumus uzraudzības nodrošināšanai, šķiet, ka spekulatīvā darbība un pārredzamības trūkums nekur nepazudīs. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Lai gan izaugsmi Eiropas Savienībā joprojām negatīvi ietekmē 2008. gada ekonomikas krīzes sekas, es balsoju par Gauzès kunga ziņojumu, jo tas veicina finanšu sistēmas racionalizēšanu, īstenojot labāku ieguldījumu fondu kontroli. Tik tiešām, spekulatīvie fondi tika pakļauti riskam, veicinot krīzes saasināšanos. Izveidojot “Eiropas pasu” sistēmu, Eiropas Savienība nosaka zināmu rīcības kodeksu šīm finanšu institūcijām, kurām tagad būs jāizpilda konkrēti noteikumi Eiropas teritorijā. Tādā veidā vienotais tirgus kļūs pārredzamāks un efektīvāks.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Pēc Parlamenta balsojuma Savienība pēc ilgas gaidīšanas beidzot gatavojas regulēt visspekulatīvāko ieguldījumu fondu darbību. Jau pagājis ilgs laiks kopš Poul Rasmussen pašiniciatīvas ziņojuma, kurā toreiz, 2008. gadā, tika ierosināts noteikt stingrus ierobežojumus šiem finanšu „melnajiem caurumiem”. Bija vajadzīga finanšu krīze, lai dalībvalstis un Parlamenta vairākums vienotos par saistošu noteikumu pieņemšanu attiecībā uz alternatīvajiem fondiem. Pirmo reizi šie fondi, neatkarīgi no tā, vai tie ir izvietoti Eiropā vai nav, būs pakļauti kontroles, darbības ierobežojumu un lielākas pārredzamības prasībām; uzņēmumu sadalīšana vairs nebūs iespējama un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes uzraudzības pilnvaras tiks paplašinātas. Vēl ir daudz darāmā, lai finanses Eiropā tiktu efektīvi uzraudzītas; EVTI, nevis valstu institūcijām jākļūst par vienīgo institūciju, kam jāuzņemas atbildība šajā jautājumā, un uzņēmumi vēl vairāk jāaizsargā no spekulatīviem darījumiem. Ja konservatīvie nebūtu tik atturīgi, Savienība būtu varējusi pieņemt daudz stingrākus un efektīvākus tiesību aktus. Šis ir tikai pirmais solis. Mūsu pieņemtais teksts tiks pārskatīts pēc četriem gadiem. Tā būs iespēja, pamatojoties uz novērtējumu, to vēl vairāk pilnveidot, lai pasargātu ekonomiku un darba vietas no spekulatīvās darbības radītā kaitējuma.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan jauni labākas ekonomikas pārvaldības noteikumi joprojām tiek ieviesti, tie tik un tā ir nepietiekami. Ar lielu balsu vairākumu pieņemot ziņojumu par alternatīvajiem fondiem un kapitālieguldījumiem, Parlaments turpina ieviest jaunus labākas ekonomikas pārvaldības noteikumus. Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kuri ir atbildīgi par ieguldīto aktīvu pārvaldību gandrīz USD 1 000 miljardu apmērā, ir svarīga loma Eiropas ekonomikas finansēšanā. Lai gan šie fondi tiešā veidā neizraisīja finanšu krīzi, uz to pārvaldību nedrīkst neattiecināt prasību regulēt visus finanšu pakalpojumu nozares dalībniekus. Parlaments ir panācis četru jaunu nodaļu iekļaušanu par uzņēmumu iznīcināšanu, pārdodot tā aktīvus pa daļām, un atalgojumu, kā arī ir daudz ieguldījis pasu sistēmu regulējošo noteikumu izstrādes, depozitārija atbildības noteikšanas, pašu kapitāla prasību ieviešanas un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ir pirmā Eiropas direktīva, kas regulēs augsta riska ieguldījumu fondus, un tā ir vairāk nekā gadu ilguša sarunu procesa galarezultāts. Kā dokumentā ir teikts, jauno noteikumu mērķis ir kontrolēt pārvaldnieku darbību un nodrošināt lielāku pārredzamību šo fondu pārvaldīšanā, aizsargāt investorus un veicināt stabilitāti finanšu tirgos.

Tomēr īstenībā vēl neesam nonākuši līdz pašai jautājuma saknei: šo spekulatīvo fondu darbība vēl nav aizliegta, un joprojām pastāv atvasināto instrumentu tirgus, kas nozīmē to, ka joprojām eksistē mehānismi, kuri pieļauj spekulatīvu darbību. Ir palikusi neizmantota izcila iespēja panākt pareizu finanšu tirgu regulēšanu. Padome un vairākums Eiropas Parlamenta deputātu padevās finanšu lobija īstenotajam milzīgajam spiedienam.

Finanšu krīze ir parādījusi, ka globālās finanšu sistēmas disfunkcijas pamatā ir, pirmkārt, pārāk liela pakļautība riskam — šie fondi ir piemērs tam —, un, otrkārt, šī riska pārvaldības sistēmu trūkumi. Jaunie Eiropas noteikumi nosaka kopējās prasības riska ieguldījumu fondu darbības atļauju piešķiršanai un uzraudzībai, tomēr tie ne tuvu nespēj novērst nopietna sistēmiskā riska turpmāku pastāvēšanu. Tādēļ nevaram balsot par šo priekšlikumu.

Taču jau notiek debates un sarunas par jaunām direktīvām, tāpēc joprojām ir iespējams nonākt līdz problēmas saknei, īpaši, lai izbeigtu šo spekulatīvo fondu darbību. Redzēsim, vai tā notiks!

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vairāku mēnešu sarunu rezultātā panākto kompromisu saistībā ar regulējumu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Balsoju „par”, jo, lai gan tajā ir trūkumi, nebūtu pieņemami ļaut dažiem ieguldījumu fondiem arī turpmāk darboties pilnīgas nesodāmības apstākļos, kad mēs zinām, ka tie ir veicinājuši krīzes saasināšanos un izplatīšanos. Sevišķi izsaku nožēlu par trūkumiem noteikumos, kas regulē aizņemto līdzekļu īpatsvaru, garantiju trūkumiem attiecībā uz ārzonas fondiem, kas varēs iegūt “pasi”, un privātā kapitāla fondu saistību trūkumiem, kas bieži vien ir eksperti fondu biržās nekotēto uzņēmumu iznīcināšanā, pārdodot to aktīvus pa daļām. Diemžēl ir fakts, ka mums jāpacieš šie “plēsēji”, kas darbojas visas ES teritorijā, būdami pakļauti tikai reģistrēšanās un minimālām pārbaudes prasībām. Tomēr ko vairāk lai gaida no teksta, kurš nav vērsts uz spekulatīvo fondu, bet to pārvaldnieku darbības regulēšanu, un kura mērķis ir riska pārvaldība, nevis šādas spekulatīvas darbības novēršana?

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo tekstu attiecībā uz alternatīvo fondu pārvaldniekiem, jo ir būtiski svarīgi regulēt šīs finanšu tirgus daļas darbību, kurā tiek īstenotas galēji riskantas un nodarbinātībai un īstajai ekonomikai bīstamas stratēģijas. Ir veikti vairāki slavējami soļi progresa virzienā, piemēram, fondu pārvaldnieku atalgojuma uzraudzība, lai netiktu ne veicināta, ne arī atlīdzināta, piemēram, neproporcionāli liela riska uzņemšanās. Direktīva nepārprotami ir izstrādāta pareizajā virzienā pat tad, ja tajā ir daži nopietni trūkumi. Sevišķi neapmierinošs ir fakts, ka uzraudzība ir uzticēta valstu atbildīgajām iestādēm un nevis Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kas tika izveidota nesen — balsojuma laikā par finanšu uzraudzības pasākumu kopumu. Mums jāsaglabā modrība un jau tagad jāgatavojas nākamajiem soļiem, lai panāktu, ka tirgi atkal kalpo ekonomikai, un, ka tiek novērstas jaunas finanšu krīzes.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šī direktīva ir viens no pirmajiem ES likumprojektiem, reaģējot uz finanšu krīzi. Šī direktīva ir solis virzienā uz jaunas finanšu tirgu darbību regulējošās struktūras un uzraudzības struktūras ieviešanu. Tas ir pirmais pasākums pareizā likumdošanas procesa virzienā, kas, cerams, tiks pabeigts ne pārāk tālā nākotnē. Ir svarīgi, lai šīs sistēmas tiktu ieviestas ar mērķi novērst jebkādu 2008. gada regulējošās darbības krīzes atkārtošanos no jauna.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, jo uzskatu, ka fondu pārvaldniekiem jābūt reģistrētiem un stingri jāievēro galvenie rīcību regulējošie noteikumi. To faktiski pārvaldītā aktīvu daļa šajā nozarē ir apmēram USD 1 000 miljardi, un līdz ar to tiem ir vadošā loma Eiropas ekonomikas finansēšanā. Šī darbība, kā tas ir plaši aprakstīts ziņojumā, attiecas uz uzņēmumiem un produktiem, kas ir ārkārtīgi dažādi, piemēram, alternatīvie un privātie kapitāla ieguldījumu fondi, īpašuma pārvaldīšanas fondi un izejmateriālu pārvaldīšanas fondi. Šādas darbības raksturs paredz, ka attiecīgo pasākumu veikšanai Eiropas līmenī ir jābūt prioritātei, kas tiek īstenota vienkārša un konkrēta regulējuma veidā, ko piemēro visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem; tas ir regulējums, kas izstrādāts ar mērķi garantēt lielāku finanšu sistēmas stabilitāti un labāku investoru aizsardzību; tie ir instrumenti, ko var izmantot, lai izveidotu īstu vienoto Eiropas finanšu produktu tirgu.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) J. P. Gauzès ziņojums diemžēl ir neizmantota iespēja, runājot par efektīvu spekulatīvo fondu regulēšanu, kas ir šīs krīzes rašanās pamatā. Neskatoties uz savu destruktīvo lomu un risku, ko šie fondi radīja pašreizējai finanšu struktūrai, Padome un Parlaments ir padevušies intensīvā finanšu nozares lobija spiedienam, lai saglabātu šos ārkārtīgi ienesīgos līdzekļus, kas ir izdevīgi mazākumam. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu, kurā tos alternatīvos fondus, kas ir izvietoti ārpus ES, ir atļauts pārdot tās teritorijā, nenosakot prasību ievērot jaunos Eiropas noteikumus. Tas ir milzīgs atvērts “caurums”, kas iznīcina visu ar šo jauno likumprojektu panākto progresu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi! Šodienas balsojums ir liels progress likumdošanā alternatīvo investīciju fondu jomā. Tas galvenokārt nozīmē pārredzamības uzlabošanu, svarīgu noteikumu ieviešanu finanšu nozares regulēšanā un efektīvākus tiesību aktus. Manuprāt, laikā, kad visas valstis cīnās ar finanšu grūtībām, alternatīvie ieguldījumi, tos pareizi izprotot un izmantojot, var labvēlīgi ietekmēt un veicināt ekonomikas stāvokļa uzlabošanos.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Vēlos atzinīgi novērtēt Gauzès kunga izcilo ziņojumu saistībā ar direktīvu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Pateicoties šim ziņojumam, būs iespējams panākt lielāku pārredzamību, labāku uzraudzību un ieviest rīcības kodeksu finanšu tirgu regulēšanā. Tas ir pirmais veiksmīgais solis, kam, cerams, sekos citas iniciatīvas, kas ir izstrādātas pamatīgas un visaptverošas finanšu sistēmas reformas īstenošanai.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo tekstu un tajā ietvertajiem Eiropas Parlamenta noteikumiem. Pretēji apgalvotajam, ar šo tekstu netiek regulēts nekas. Par to balsot nozīmētu atzīt finanšu lobiju uzvaru pār iedzīvotāju interesēm.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu krīzi, kas radās 2007. gadā, galvenokārt izraisīja lielās investīciju bankas, kuru portfeli veidoja alternatīvie ieguldījumu fondi vai riska ieguldījumu fondi. Tie netika uzraudzīti, un bieži tos veidoja aktīvi ar apšaubāmu vērtību. Krīze atsedza šo situāciju, un tagad ir jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākotnē neatkārtojas tamlīdzīgas krīzes, ko izraisa finanšu mehānismi, kurus neviens nekontrolē un kurus bieži vien nav iespējams kvantitatīvi novērtēt. Ar šo direktīvu tiek apstiprināti zināmi standarti, kurus ievērojot, finanšu mehānismi kļūs pārredzamāki un tos būs iespējams kontrolēt, līdz ar to tie darbosies kā vēl viens Eiropas ekonomikas finansējuma avots, nevis kā iemesls tās sabrukumam.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ņemot vērā visas pasaules ekonomiskas krīzes negatīvas sekas, es uzskatu, ka Eiropas Parlaments pilnīgi pareizi cenšas kontrolēt alternatīvu ieguldījumu fondu darbību. Ņemot vērā fondu milzīgu 1000 miljardu eiro apgrozījumu, jebkura kļūda šo līdzekļu izmantošanā var ļoti negatīvi ietekmēt Eiropas finanšu stabilitāti. Šī direktīva ir ļoti svarīga un savlaicīga, jo finanšu un biržu spekulanti un negodīgi investori vienmēr centīsies izmantot šos līdzekļus personiskās iedzīvošanas nolūkā. Direktīva paredz dažus ierobežojumus un dod iespēju ES nepieļaut līdzekļu vulgāru izmantošanu. Es ceru, ka tas ir tikai pirmais solis šajā virzienā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Investīciju fondi palīdz finansēt ekonomiku Eiropā. Tomēr sistēmiskie riski, kas ir saistīti ar dažāda veida fondiem, piemēram, privātā kapitāla, nekustamā īpašuma un preču fondiem, protams, ir dažādi. Stingrāki noteikumi, kas tiek ieviesti finanšu nozarē banku un finanšu krīzes rezultātā, jāpiemēro attiecībā uz visiem finanšu instrumentu veidiem. No vienas puses, ir svarīgi samazināt zaudējumu risku un mazināt kļūdainu lēmumu pieņemšanas iespējamību pārvaldības līmenī. No otras puses, saistībā ar to nedrīkst ieviest nevajadzīgas birokrātiskas procedūras. Mums ir vajadzīgi arī noteikumi par īso pārdošanu, jo tai bija zināma loma finanšu krīzes radīšanā. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kuru pārvaldībā ir ieguldījumi aktīvos USD 1 000 miljardu apmērā, ir ievērojama loma ekonomikas finansēšanā Eiropā. Šajā nozarē ir daudz dažādu dalībnieku un finanšu produktu, tostarp alternatīvie fondi, privātā kapitāla fondi un nekustamā īpašuma fondi. Sevišķi svarīgi ir ņemt vērā īpašos privātā kapitāla fondu sistēmiskos riskus. Šo fondu pārvaldnieki nedrīkst tikt atbrīvoti no noteikumiem, kas regulē visu finanšu pakalpojumu tirgu. Pašreizējā finanšu krīze parāda, ka problēmas globālās finanšu sistēmas darbībā radās daļēji tāpēc, ka galvenie šīs sistēmas dalībnieki bija pārāk lielā mērā pakļauti riskam, un daļēji — šīs sistēmas risku pārvaldības trūkumu dēļ. Komisijas priekšlikuma un ziņojuma mērķis ir panākt lielāku finanšu sistēmas stabilitāti un palielināt investoru aizsardzību. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par Parlamenta nostāju, jo uzskatu, ka:

– pašreizējā direktīva neregulē alternatīvos ieguldījumu fondus, ko arī turpmāk var regulēt un uzraudzīt valstu līmenī;

– ir jānodrošina, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku rīcība tiek pakļauta stingrai kontrolei to pārvaldības ziņā;

– detalizēti jānosaka pienākums izstrādāt un ievērot tādu politiku un procedūras, kas atbilst drošai un efektīvai risku pārvaldībai attiecībā uz tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība ievērojami ietekmē viņu pārvaldīto alternatīvo ieguldījumu fondu riska profilu;

– informācijas un tās atklāšanas prasībās un konkrētos aizsargmehānismos pret uzņēmumu iznīcināšanu, pārdodot to aktīvus pa daļām, jāparedz vispārējs izņēmums attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kontroli;

–jāprecizē to kompetento institūciju pilnvaras un pienākumi, kas ir atbildīgas par šīs direktīvas ieviešanu, un jānostiprina vajadzīgie mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu sadarbību uzraudzības jomā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki ir atbildīgi par ievērojama ieguldīto aktīvu apjoma pārvaldību Eiropā. Tie veido ievērojamu tirdzniecības apgrozījuma īpatsvaru finanšu instrumentu tirgos un var realizēt ievērojamu ietekmi tirgos un uzņēmumos, kuros tie iegulda. Esmu drošs, ka alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieku ietekme to pārstāvētajos tirgos ir ievērojama, tomēr nesenās finanšu grūtības ir atklājušas faktu, ka ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbības rezultātā riski var paplašināties un izplatīties tālāk visas finanšu sistēmas un ekonomikas mērogā. Šīs direktīvas mērķim jābūt arī stimulu radīšanai, lai ārzonas fondus pārceltu uz Savienību, kas nodrošinās uzlabojumus regulēšanas un investoru aizsardzības jomā, vienlaikus nosakot arī atbilstošu ienākumu līmeni pārvaldniekiem, fondiem un alternatīvajiem investoriem. Vēlos šīs plenārsēdes laikā uzsvērt, ka nekoordinēta atsevišķo valstu reakcija uz šādiem riskiem apgrūtina šo risku efektīvu pārvaldību.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas aprobežojas tikai ar alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmumu rīcības regulēšanu, neskarot jautājumu par attiecīgo finanšu produktu raksturu un struktūru. Ievērojot uzticību finanšu nozares “radošajam garam”, tiek aizmirsts par destabilizējošo un aizrautīgo mērogu, kas raksturo spekulatīvās darbības, kuras šāda veida fondiem ir ārkārtīgi svarīgas. Arī ierosinātie noteikumi ir ārkārtīgi nepilnīgi. Tajos ir iekļauti tik daudzi izņēmumi un atkāpes Eiropas līmenī, ka tie nepavisam nepārspēj pašlaik spēkā esošo diferencēto nacionālā regulējuma modeli. Ziņojumā arī nav skaidri nodalīti tie, kuri strādā ar šāda veida fondiem, un tie, kuri strādā parastajā banku darbības sfērā, kā arī tajā netiek bloķēta beznodokļu zonās izvietoto spekulatīvo fondu darbība. Tā vietā, nosakot sistēmiski būtisku aktīvu vērtības “sliekšņus”, tā attīra ceļu formālam sadrumstalotības procesam, ar kuru no šīs direktīvas piemērošanas jomas tiks izslēgts liels skaits to investīciju uzņēmumu, uz kuriem šī direktīva būtu jāattiecina. Eiropas valsts finanšu aktīvu drošība ir sabiedrisks labums, kura nozīme ir pārāk liela, lai tos pakļautu ierosinātās direktīvas bailīgumam.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu krīze ir atklājusi vajadzību pakļaut stingrai kontrolei dažādus finanšu tirgu dalībniekus, sevišķi iestādes, kas ir iesaistītas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldībā un administrēšanā. Faktiski alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbība tirgos, kuros tie ir pārstāvēti, ir ļoti pozitīva, bet nesenās problēmas finanšu tirgos ir parādījušas, ka to darbība ir pakļauta daudziem riskiem, un, lai tos varētu pietiekami pārvaldīt, ir vajadzīgs visaptverošs tīkls visas Eiropas Savienības mērogā. Tik tiešām, saskaņota regulatīvā un uzraudzības struktūras izveide Kopienas līmenī ir izrādījusies atbilstoša ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto risku pārrobežu raksturam, palīdzot nostiprināt iekšējo tirgu. Tādēļ balsoju par Parlamenta nostāju.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Gauzès kungu par viņa izcili paveikto darbu. ES direktīva par riska ieguldījumu fondiem, privātā kapitāla fondiem un citiem alternatīvu ieguldījumu fondiem, ko Eiropas Komisija ieviesa 2009. gada aprīlī, reaģējot uz finanšu krīzi un saskaņā ar G20 grupas valstu augstākā līmeņa sanāksmē panākto vienošanos, beidzot ir apstiprināta ar ļoti lielu balsu vairākumu. Tā ir solis virzienā uz Eiropas vērienīgo mērķi par finanšu pārvaldības darbības uzsākšanu no 2011. gada. Šo jauno noteikumu rezultātā starptautiskā finanšu sistēma kļūs atbildīgāka un pārredzamāka, un tiks nodrošināta iespēja ierobežot spekulatīvo darbību. Saskaņā ar šo direktīvu ieguldītāji spekulatīvos fondos, kas izvietoti valstīs ārpus ES (riska ieguldījumu fondu pārvaldnieki bieži ir izvietoti beznodokļu zonās), lai varētu darboties ES tirgū, būs spiesti ievērot tādus pašus noteikumus kā visi uzņēmumi Eiropā. Lai iegūtu šo “Eiropas pasi” no kompetentām ES uzraudzības institūcijām, alternatīvo fondu pārvaldniekiem būs jāpieņem skaidri darbības noteikumi, jāierobežo spekulatīvā darbība un jāīsteno lielāka pārredzamība.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja pret šo J. P. Gauzès ziņojumu, lai gan Ekonomikas un monetāro lietu komitejā zaļo deputāti tomēr balsoja par to. Iemesls bija tas, ka tobrīd, kad notika balsojums šajā komitejā, dokumenta teksts bija daudz vērienīgāks nekā Padomē panāktās galīgās vienošanās teksts. Teksts, protams, ir pirmais solis pareizajā virzienā, jo riska ieguldījumu fondiem iepriekš nebija pienākuma nodrošināt pārredzamību. Tomēr Padomes izdotā versija neatbilst Parlamenta prasībām dažos galvenajos jautājumos un tajā ir atviegloti daži no Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzētajiem noteikumiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Priecājos, ka esam nonākuši pie zināma slēdziena saistībā ar AIFP un ka ieguldījumu uzņēmumu jautājums ir ticis ņemts vērā, kā arī, ka tiks papildus apsvērts, kādi likumprojekti vēl ir jāizvirza.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa balsoja pret šo ziņojumu par spekulatīvās darbības fondiem.

Neskatoties uz lielo lappušu skaitu un enerģiju, ko referents tajā ir ieguldījis, šis ziņojums ir neticami vājš. Tā saturs tik tiešām neatbilst izaicinājumiem, ar kuriem mums jāsastopas.

Paziņotie priekšlikumi bieži vien ir pat pretrunā ar to, kas būtu jādara, lai novērstu 2008. gada hipotekārā tirgus izraisītās finanšu krīzes atkārtošanos.

Tādēļ šis ziņojums nenodrošinās iespēju Eiropas Parlamentam ietekmēt Komisiju un Padomi, lai tās apturētu šo budžeta ierobežojumu politiku, kas pamazām sagrauj visus mūsu sociālās politikas instrumentus.

Tas ir negatīvs signāls pirms G20 grupas valstu augstākā līmeņa sanāksmes, ko vadīs Nicolas Sarkozy.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Zināmā mērā ir pareizi, ka cenšamies mācīties no kļūdām, kas izraisīja šo globālo finanšu krīzi. Lai gan dažās nozarēs regulēšana ir būtiski svarīga, personīgi es dodu priekšroku pārredzamībai un pienākumam informēt. Ja bankām būtu bijis pienākums informēt klientus par to, kā tās rīkojas ar viņu naudu un kā šī rīcība viņus ietekmē, krīze nebūtu radusies. Regulēšana, ar kuru tiek ierobežota uzņēmumu darbība, ir pieņemams risinājums tikai tādā gadījumā, ja attiecīgo kļūdaino darbību nav iespējams izlabot, piemēram, ja ir apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība. Tādēļ rūpīgi jāapsver, kad šī regulēšana ir vajadzīga. Valsts institūciju loma nav atcelt atbildību par personu lēmumiem, bet nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas brīdī tām ir pieejama visa vajadzīgā informācija. Neaizmirsīsim, ka parastais atbalsts pētniecībai un izglītībai tiek iegūts no privātiem avotiem vai ieguldījumu fondiem, kas aizdod naudu daudzsološiem uzņēmējdarbības projektiem un iegulda jaunu tehnoloģiju izstrādē, un tas tiek darīts, apzinoties un novērtējot visus iespējamos riskus. Ja mūsu prasība pēc drošības samazinās investoru vēlmi meklēt jaunas investēšanas iespējas ES, mēs vienmēr būsim atkarīgi no neefektīvām un birokrātiskām valsts sektora investīciju programmām. Tādā gadījumā mēs vēl vairāk atpaliksim tehnoloģiju jomā. Uztveru iesniegto ziņojumu kā kompromisa variantu, kurā tiek risināti daži no mani satraucošiem jautājumiem saistībā ar šīs nozares regulēšanu. Tādēļ to atbalstīju.

Ziņojums: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0294/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 tiek noteikts to trešo valstu saraksts, uz kuru valstspiederīgajiem attiecas vīzu prasība, ieceļojot Eiropas Savienībā. Vēl nesen Taivānas sala un Ziemeļu Marianas salas bija iekļautas šīs regulas 1. pielikumā, un tāpēc uz tām attiecās vīzu prasība. Tā kā Taivāna nerada nelegālās imigrācijas draudus vai draudus sabiedriskajai kārtībai Savienībā un tā kā Ziemeļu Marianas salu valstspiederīgie kā Amerikas Savienoto Valstu pasu turētāji ir Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi, ir radusies vajadzība pārcelt šīs teritorijas no vīzu režīma valstu saraksta I pielikumā uz bezvīzu režīma valstu sarakstu II pielikumā. Tādēļ atbalstīju referenta nostāju nodrošināt šādu pārcelšanu.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Fakts, ka Agustin Díaz de Mera ziņojums tika pieņemts ar lielu balsu pārsvaru, liecina par labu lēmumam par vīzu prasības atcelšanu Taivānai. Tādēļ Eiropas Parlaments ir apstiprinājis savu pārliecību par svarīgo demokratizācijas procesu, kas ir uzsākts pēdējo gadu laikā. Vēlos uzsvērt ievērojamo ekonomisko progresu, kādu ir sasniegusi Taivāna. Taivānai ir ievērojams tirdzniecības apjoms ar ES un tās ekonomika, kas katru gadu turpina pieaugt par vairāk nekā 13 %, ir 25. vietā pasaulē. Šī ilgtspējīgā attīstība mazina iespēju ES saskarties ar nelegālo imigrantu pieplūduma problēmu no Taivānas. Tādēļ uzskatu, ka personu pārvietošanās atvieglošanai jākļūst par vienu no galvenajām divpusējas sadarbības iezīmēm. Pieņemot lēmumu atcelt obligāto vīzu prasību Taivānas valstspiederīgajiem, tika arī ņemts vērā, ka tā ir izpildījusi tehniskos noteikumus attiecībā uz ceļošanas dokumentu drošību. Biometrisko pasu ieviešana 2008. gadā ir viens no līdz šim ieviestajiem konstruktīvajiem pasākumiem. Ceru, ka Padome apstiprinās Eiropas Parlamenta lēmumu un ka jaunais noteikums stāsies spēkā vēl šogad. Visbeidzot uzskatu, ka Taivānas iestāžu pieņemtais lēmums atcelt vīzu prasību pilsoņiem no Rumānijas, Bulgārijas un Kipras ir pareizs, ņemot vērā vajadzību ievērot savstarpīguma kritērijus.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šajā regulā ir uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas. Par trešām valstīm, uz kuru valstspiederīgajiem attiecas vīzu režīms, lemj katrā gadījumā atsevišķi. Priekšlikuma mērķis ir atcelt vīzu prasību Taivānas pilsoņiem. Eiropas Parlaments atbalstīja šī priekšlikuma mērķi. Ir ļoti svarīgi noteikt kopēju imigrācijas politiku, vienlaikus attīstot tirdzniecību un ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Taivānu. Ekonomiskā ziņā pēdējo gadu laikā Taivāna ir pieredzējusi ievērojamu izaugsmi un tās ienākumi uz vienu iedzīvotāju pašlaik ir vislielākie pasaulē. Taivāna ir arī izcila sadarbības partnere tādās jomās kā zinātne, investīcijas, jaunās tehnoloģijas, izglītība, kultūra un tūrisms. Tādēļ vīzu prasības atcelšana Taivānai veicinās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar ES.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par, jo uzskatu, ka Taivāna ir jāpārceļ uz “pozitīvo sarakstu”, kurām tiek piešķirts vīzu atbrīvojums. Ņemot vērā pašreizējās tirdzniecības attiecības starp ES un Taivānu, manuprāt, šim lēmumam būs pozitīva ietekme. Lielākā daļa valstu šajā reģionā ar līdzīgu attīstības līmeni jau ir ieguvušas vīzu atbrīvojumu, un šis lēmums nostiprina ES apņemšanos noteikt prioritāti tādai politikai, kas veicina ekonomikas izaugsmi, vairāk un labāku darba vietu izveidi, kā arī konkurētspēju.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Es atbalstu ceļošanas vīzu režīma atcelšanu Taivānas valstspiederīgajiem un līdz ar to arī šīs valsts pārcelšanu uz “pozitīvo sarakstu”. Šis lēmums labvēlīgi ietekmēs attiecības starp ES un Taivānu, kas jau tagad ir mūsu 19. lielākā tirdzniecības partnere. ES ir arī lielākais ārvalstu investors Taivānā. Šis lēmums noteikti veicinās tūrismu — ES jau tagad ir viens no svarīgākajiem Taivānas valstspiederīgo ceļojumu galamērķiem. Turklāt šī lēmuma rezultātā nepalielināsies nelegālās imigrācijas risks, jo vidējais rādītājs 2006.–2008. gadā bija 45 personas, kas ir ļoti zems, kā arī netiks apdraudēta sabiedriskā drošība. Uzlabosies saskaņotība reģionālā līmenī, jo lielākā daļa šī reģiona valstu un teritoriālo vienību ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni jau izmanto vīzu režīma atcelšanas priekšrocības. Tās ir Honkonga, Makao, Japāna, Dienvidkoreja un Singapūra. Es atzinīgi novērtēju, ka Taivāna ir īstenojusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasu un personu apliecību drošību, ieviešot biometriskās pases, kā arī pasākumus, kas tika ieviesti ar mērķi novērst atšķirīgu izturēšanos pret dažādām ES dalībvalstīm.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ar prieku balsoju par to, ka ES ir apstiprinājusi Taivānas vīzu sistēmas liberalizācijai vajadzīgo nosacījumu ieviešanu. Pēdējās desmitgadēs Taivāna ir pieredzējusi acīmredzamu demokratizācijas un ievērojamas ekonomikas izaugsmes procesu. ES un Taivānai ir ekonomiskās un tirdzniecības attiecības un tās sadarbojas pētniecības, zinātnes, tehnoloģiju, izglītības un vides jomās. Ņemot to vērā, ar vīzu režīma liberalizāciju Taivānā tiks stimulētas divpusējās ES un Taivānas attiecības, nostiprinātas partnerattiecības vairākās jomās un veicināts savstarpējā tūrisma apjoma pieaugums.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo jauno grozījumu Regulā (EK) Nr. 539/2001, ar kuru ir paredzēta ASV Ziemeļu Marianas salu un Taivānas iekļaušana to valstu “baltajā sarakstā”, kurām ir atcelta vīzu prasība ieceļošanai Eiropas Savienībā, jo uzskatu, ka tā nodrošina Eiropas pilsoņiem ievērojamu pārvietošanās brīvību. Vienlaikus ceru, ka Taivāna, savukārt, ievēros savas saistības izslēgt Rumāniju un Bulgāriju no to valstu saraksta, kuras joprojām ir pakļautas vīzu prasībai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ikviens, kas ir ceļojis ārpus Eiropas Savienības, nevar nepamanīt, ka pārvietošanās brīvība, kas mums piešķirta ES teritorijā, ir ievērojami uzlabojusi mūsu dzīvi. Iekšējo robežu likvidēšana ir ievērojams stimuls preču un personu mobilitātes veicināšanai. Iespēja salīdzinoši ērti ceļot Savienības ietvaros piešķir vēl lielāku nozīmi mūsu ārējām robežām un vajadzību bez sirdsapziņas pārmetumiem ieviest tādu politiku attiecībā uz ieceļošanu Eiropā, kas pirmkārt un galvenokārt atbilstu dalībvalstu pilsoņu vajadzībām. Lai gan mums jebkurā gadījumā jāizturas humāni pret tiem, kas cenšas iekļūt mūsu valstīs, un jāievēro viņu cilvēktiesības, manuprāt, ES ir tiesības pamatīgi analizēt, kuras valstis var tikt iekļautas “pozitīvajā sarakstā”. Šajā ziņā Taivānas iekļaušana tajā man šķiet pamatota, ņemot vērā šīs salas humānās un ekonomiskās attīstības līmeni, kā arī faktu, ka tajā tiek pienācīgi ievēroti tiesiskuma principi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Taivānas iekļaušana trešo valstu sarakstā, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzu prasības, ir skaidra provokācija, kas vērsta pret Ķīnas Tautas Republiku, pārkāpjot šīs valsts institūciju suverenitāti jautājumā par tās teritoriju. Tas ir nekaunīgs mēģinājums veicināt šķelšanos un Ķīnas teritoriālās vienotības pārkāpums.

Šī lēmuma apstiprināšana būs Taivānas valsts klusa atzīšana, un tas būs starptautisko tiesību un ANO Hartas pārkāpums no ES puses, jo Taivāna vēl nekad bijusi suverēna valsts — faktiski to vairākkārtīgi ir atzinusi ANO Ģenerālā Asambleja, kas nekad nav akceptējusi šīs valsts dalību ANO.

Arvien smagākas kapitālisma krīzes apstākļos vairākums šī Parlamenta deputātu no jauna ir pavēstījis, ka mērķis attaisno līdzekļus — mērķis šajā gadījumā ir ierobežot nepieredzēto Ķīnas ekonomikas attīstību, tostarp veicinot separātismu tās robežās. Tā ir vēl viena ar ASV saskaņota nostāja, ar kuru tiek pārkāpta Ķīnas suverenitāte, kā tas bija nesenajā gadījumā, kad kāda dalībvalsts pārdeva ieročus iespējamām Taivānas “iestādēm”.

Ir nepieņemami, ka vairākums šajā Parlamentā joprojām atbalsta valstu suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpumus, kā tas bija gadījumā ar Kosovu attiecībā pret Serbiju un kā notiek gadījumā ar Dienvidsudānu attiecībā pret Sudānu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments 11. novembrī nobalsoja par Taivānas pārcelšanu uz to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzu prasības uzrādīt vīzu, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, un es stingri atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu. Pirmkārt, daudzas citas valstis šajā pašā ģeogrāfiskajā reģionā (Honkonga, Makao, Japāna, Dienvidkoreja ...) jau zināmu laiku izmanto vīzu atbrīvojuma sniegtās priekšrocības. Tātad vīzu režīma liberalizācija ir sevišķi izcils līdzeklis saišu un savstarpējo attiecību stiprināšanai starp tautām, starp pilsoņiem — studentiem, zinātniekiem, vienkāršiem ceļotājiem utt., un es esmu pārliecināta, ka tā veicinās ciešāku sadarbību izglītības, kultūras, pētniecības un tūrisma jomā starp Eiropas Savienību un Taivānu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Tādu trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, tiek sastādīts, atsevišķi izvērtējot stāvokli katrā attiecīgajā valstī un par kritērijiem izmantojot nelegālo imigrāciju, drošības stāvokli, ES ārējās attiecības un savstarpīguma principa piemērošanu. Protams, ņemot vērā, ka šie kritēriji laika gaitā varētu mainīties, Kopienas tiesību aktos ir paredzēta pārskatīšanas procedūra, lai varētu mainīt to valstu skaitu, kuras izmanto vīzu prasības atbrīvojuma sniegtās priekšrocības. Díaz de Mera García Consuegra kunga priekšlikums, kurš šodien tika apstiprināts, ir saistīts ar Taivānas pārcelšanu uz minēto valstu sarakstu. Pēdējās desmitgadēs Taivāna faktiski ir pieredzējusi ievērojamu demokratizācijas procesu, kā rezultātā tika izveidotas nozīmīgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību. Tādēļ uzskatu, ka šodienas lēmumam ir liela nozīme, jo ar to tiek uzsvērta ES konsekvence saistībā ar nesen pieņemtajiem lēmumiem, kā rezultātā Taivāna kļuva par ES ceturto svarīgāko partneri Āzijas reģionā.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Pēdējās desmitgadēs Taivānā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Institucionālās reformas, pilsoniskās sabiedrības izaugsme un pilsoņu brīvību un tiesību ievērošana ir sekmējusi Taivānas politisko stabilizāciju. Turklāt Taivāna aktīvi darbojas daudzās jomās starptautiskā līmenī, tostarp palīdzības sniegšanā dabas katastrofu upuriem. Šodien Taivānā ir vērojama ekonomikas izaugsme un zems bezdarba līmenis. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Taivāna ir īstenojusi daudzas veiksmīgas reformas. Politiskā ziņā Taivāna ir pabeigusi tālejošas demokratizācijas procesu. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pārmaiņām sekoja pirmās vēlēšanas 1996. gadā. ES un Taivānai ir ievērojama mēroga ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. ES ir arī lielākais ārvalstu investors Taivānā. Taivāna ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere Āzijā. Notiek arī sadarbība pētniecības un izglītības, kultūras un vides aizsardzības jomā. Nelegālo imigrantu skaits no Taivānas uz ES ir ļoti mazs. Lielākajai daļai ES dalībvalstu pilsoņu — izņemot Kipru, Rumāniju un Bulgāriju — nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu Taivānā. Vistuvākajā nākotnē bezvīzu ceļošanas režīms tiks attiecināts arī uz šo triju valstu pilsoņiem. Esmu drošs, ka vīzu režīma atcelšana Taivānas pilsoņiem vēl vairāk veicinās tirdzniecības attiecību un attiecību uzlabošanos pētniecības, izglītības, kultūras un vides jomā, kā arī tūrisma ceļojumu apjoma palielināšanos starp ES un Taivānu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo šī priekšlikuma galvenais mērķis ir izstrādāt kopēju imigrācijas politiku, vienlaikus palīdzot nostiprināt tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Taivānu.

Pēc pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām, kuras notika 1996. gadā, Taivāna uzsāka ievērojamu demokratizācijas procesu, īstenojot svarīgas institucionālās reformas pilsoņu brīvību un tiesību ievērošanā, kuras veicināja tās politiskās stabilitātes nostiprināšanos. No ekonomikas viedokļa raugoties, tā ir sasniegusi ievērojamu izaugsmi un uztur svarīgas ekonomiskās un tirdzniecības saites ar Eiropas Savienību, sadarbojoties pētniecības, zinātnes, tehnoloģiju, izglītības, kultūras un vides jomā.

Vīzu atcelšana ir pamatota, ņemot vērā šīs salas pilsoņu zemo nelegālās imigrācijas līmeni Eiropas Savienībā. Vīzu režīma liberalizācijas piešķiršana Taivānai stiprinās mūsu tirdznieciskās attiecības un veicinās ciešāku sadarbību tādās nozarēs kā kultūra, izglītība, vide un pētniecība, kā arī veicinās tūrisma pieaugumu abos virzienos. Taivānas pilsoņi ir pelnījuši bezvīzu režīma piešķiršanu — daļēji arī reģionālās saskaņotības iemeslu dēļ —, jo esam jau piešķīruši atbrīvojumu no vīzu prasības citām tā paša ģeogrāfiskā reģiona valstīm un teritoriālajām vienībām ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Par kritērijiem, kas noteikti trešām valstīm, uz kuru valstspiederīgajiem attiecas vīzu režīms, lemj, atsevišķi izvērtējot stāvokli katrā attiecīgajā valstī, un šie kritēriji ir nelegālā imigrācija, sabiedriskās kārtības un drošības stāvoklis, ES ārējās attiecības, teritoriālā integritāte un savstarpīguma principa piemērošana. Dalībvalstis sniedz atbalstu Komisijai šo sarakstu pārskatīšanas procesā. Par trešās valsts iekļaušanu “pozitīvajā” vai “negatīvajā” sarakstā ir atbildīgas tieši dalībvalstis. Informācija, ko dalībvalstis nosūta Komisijai, kopā ar noderīgajām ziņām, ko sniedzis Informācijas, konsultāciju un apmaiņas centrs robežšķērsošanas un imigrācijas jautājumos (CIREFI), palīdz Komisijai izdarīt secinājumus. Taivānas iekļaušana “pozitīvajā” sarakstā ir pilnībā taisnīga, un ar to šī valsts tiek atalgota par tās panākto progresu ekonomikas un demokrātijas jomā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Šajā sakarā mani satrauc fakts, ka attiecības starp Taivānu un Ķīnu nav pienācīgi noformētas. Dodot iespēju Taivānas iedzīvotājiem brīvi šķērsot ES robežas, mēs veicinām attālināšanos attiecībās starp Ķīnu un Taivānu. Ņemot vērā faktu, ka Ķīna spēlē svarīgu lomu pasaules politikā, un ka Taivāna joprojām ir “sāpes punkts”, mums nevajadzētu spert pāragrus, neapdomātus soļus. Es balsoju “PRET”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Runājot par trešām valstīm, uz kurām attiecas vīzu prasība, ir būtiski izskatīt katru gadījumu atsevišķi. Agrāk vīzas bieži tika tirgotas. Ir svarīgi apturēt šāda veida skandalozus gadījumus un nodrošināt, ka tiek ievēroti Šengenas noteikumi. Nosakot vīzu prasības, jāievēro savstarpīguma princips, bet ASV gadījums, kad sarunu laikā vīzu prasības tiek atklāti izmantotas kā draudi, parāda, ka ne vienmēr tas tiek ievērots. Ir arī svarīgi izšķirt dažādas trešās valstis. Taivāna ir īpašs gadījums. Līdz šim tai ir bijusi salīdzinoši laba ekonomikas izaugsme, kas liek ES pieņemt, ka pastāv neliels nelegālās imigrācijas risks. Tomēr nevaru atbalstīt situāciju, ka vienota sistēma tiek piemērota arī personām bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Taivānā, kurām nav personas apliecības. Tieši tādēļ nebalsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Dārgie kolēģi deputāti, balsoju par regulas priekšlikumu, jo uzskatu, ka ir pareizi un atbilstoši, ka Taivānas sala tiek pārcelta uz “pozitīvo sarakstu”. Tirdzniecības jomā Taivāna ir svarīga ES partnere un tajā ir augsti sociālie standarti un augsts dzīves līmenis, kas ir ļoti tuvs visattīstītāko ES reģionu līmenim. Vīzu prasību liberalizēšana Taivānai nostiprinās tirdznieciskās attiecības starp šo valsti un Eiropas Savienību un veicinās ciešāku sadarbību tādās nozarēs kā kultūra, izglītība, vide un pētniecība, kā arī veicinās tūrisma izaugsmi abos virzienos. Tomēr, kā referents Díaz de Mera García Consuegra plaši un uzskatāmi ir pierādījis, manuprāt, vairākas uzskaitītās valstis nav jāiekļauj “pozitīvajā” sarakstā, jo, pretēji Taivānai, tajās netiek ievēroti tādi paši standarti un prasības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par, jo uzskatu, ka Taivānas iekļaušana to trešo valstu sarakstā, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzu prasības, jeb tā sauktajā “pozitīvajā” sarakstā, ir pamatota, ņemot vērā attīstības līmeni, kādu Taivāna ir sasniegusi demokrātiskās pārvaldības, ekonomiskās izaugsmes un izglītības jomā, līdz ar to veicinot tirdzniecisko attiecību nostiprināšanos starp Eiropas Savienību un šo reģionu. Ir arī vērts norādīt, ka šis pasākums nepalielina nelegālās imigrācijas un sabiedriskās drošības risku, lai gan jāuzsver arī Taivānas valdības apņemšanās līdz 2010. gada beigām piešķirt atbrīvojumu visām 27 dalībvalstīm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Esam atbalstījuši šo tekstu, kura galvenais mērķis ir grozīt Regulu (EK) 539/2001, lai atbrīvotu Taivānas pasu turētājus no vīzu prasības ieceļošanai ES teritorijā. Kā jau ļoti precīzi tika norādīts Komisijas priekšlikumā vīzu atbrīvojuma princips noteikti ir atbalstāms, ņemot vērā, ka Taivānas ekonomiskās attīstības, izglītības un demokrātiskās pārvaldības līmenis ir pielīdzināms attiecīgā reģiona ESAO valstu — Dienvidkorejas un Japānas — līmenim. Pēc vairākas desmitgades ilgušās spriedzes politiskais klimats starp pašreizējo Taivānas valdību un Ķīnas Tautas Republiku pašlaik ir ļoti pozitīvs, jo tiešo lidojumu ieviešana un nepieredzētais uzņēmumu un personiskās apmaiņas līmenis abās Taivānas šauruma pusēs nodrošina netraucētu šī pasākuma īstenošanas iespēju.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Taivāna nerada draudus Eiropas Savienībai ne nelegālās imigrācijas (laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam tika identificēti tikai 45 nelegālie imigranti), ne arī sabiedriskās kārtības ziņā.

Kā referents Díaz de Mera García Consuegra kungs mūs šorīt informēja, Taivānas atbildīgās iestādes ir formāli atbrīvojušas ES pilsoņus no vīzu prasības. Piekrītu referentam, jo ir svarīgi attīstīt kopējo politiku imigrācijas jomā, veicinot tirdzniecības attiecību nostiprināšanos ar Taivānu, kas ir ceturtā lielākā Eiropas Savienības partnere Āzijas reģionā un valsts, kas pazīstama ar politisko stabilitāti un institucionālām reformām un kurā tiek ievērotas pilsoņu brīvība un tiesības.

Ziņojums: Kathleen Van Brempt (A7-0246/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka šāds atbalsts projektiem enerģētikas jomā, it īpaši krīzes laikā, ir ļoti svarīgs, jo stimulē Eiropas ekonomiku, radot jaunas darbavietas. Es uzskatu, ka Parlamenta prasība iekļaut regulas darbības jomā atbalstu energoefektivitātes projektiem ir pamatota. Iekļaujot regulas darbības jomā šādus projektus, rodas zināma vajadzība novirzīt uzmanību no pārrobežu projektiem uz projektiem, kuri vairāk uzskatāmi par reģionāliem projektiem un kuriem būs lielāka ietekme Eiropā. Mums jāatceras, ka, kā jau minēts šajā regulā, vajadzīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksas ir viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras mazie un vidējie uzņēmumi reģionos, veicot ieguldījumus atjaunojamās enerģijas projektos. Tehniskais atbalsts šādu projektu īstenošanā ir vērtējams atzinīgi. Es vēlos uzsvērt arī referentes minēto aspektu, proti, ka reģionālo iestāžu budžeta problēmas krīzes laikā nevar būt iemesls tam, lai šīs iestādes nevarētu piekļūt finansējumam. Attiecībā uz piemērošanas jomu vēlos norādīt, ka vienlīdz svarīgs ir paredzētais atbalsts projektiem, kas saistīti gan ar decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem, gan arī to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 663/2009 izveidoja Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību EUR 3,98 miljardu apmērā 2009. un 2010. gadam projektiem enerģētikas jomā. Ja ieguldījumu atbalsts ilgtspējīgas enerģijas jomā tiek koncentrēts vietējā līmenī, tas ir efektīvāks un ienesīgāks. Tāpēc es balsoju par šo tekstu. Tas paredz izveidot finanšu instrumentu, lai atbalstītu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvas, kurām ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanu, lielāku energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Instrumenta līdzekļu saņēmēji ir valsts iestādes — vēlams, lai tās būtu vietējās un reģionālās iestādes, — un valsts un privāti uzņēmumi, kas darbojas šo valsts iestāžu vārdā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referenti ar lieliski paveikto darbu un panākto iedrošinošo rezultātu. Es balsoju par šo pasākumu, jo uzskatu, ka īpaša fonda izveide atkarības mazināšanai energoapgādes jomā un atjaunojamo un vietējo enerģijas avotu izmantošanai (pat ja tā finansējums ir tikai EUR 146 miljoni) ir svarīga norāde manai parlamentārajai grupai par pieeju, kas jāizmanto, lai saprātīgāk izlietotu Eiropas Savienības budžeta līdzekļus. Patiesībā es esmu pārliecināts, ka šis finanšu instruments ir vēl jo svarīgāks finanšu krīzes apstākļos, jo tas var veicināt efektīvāku uzņēmumu atveseļošanos un nākotnē var kļūt par izmēģinājuma projektu dāsnāka fonda izveidei energoapgādes jomā. Es arī uzskatu, ka šis pasākums ir lietderīgs, jo nodrošinās tādu projektu īstenošanu, kas veicina ekonomikas atveseļošanu un energoapgādes jomā noteikto mērķu sasniegšanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Prioritāra statusa piešķiršana energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas izmantošanai ir būtisks solis uz priekšu. Visbeidzot — es ceru, ka programmu līdzekļi tiks sadalīti taisnīgi ģeogrāfiskā ziņā un ka tiks noteikta efektīvāka fonda juridiskā struktūra (un līdzekļu piešķīrējas iestādes sastāvs).

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Citu atjaunojamās enerģijas avotu attīstība un energoefektivitātes veicināšana sekmē videi draudzīgu izaugsmi, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku un lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Atbalstot šīs iniciatīvas, Eiropas Savienība radīs jaunas darbavietas un iespējas tā sauktajā „zaļajā” tirgū, tādējādi veicinot konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību. Ir ļoti svarīgi palielināt valsts finansējumu, lai veicinātu energotaupību, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanu. Eiropai jāturpina radīt labvēlīgus nosacījumus lielākiem privātiem ieguldījumiem zinātniskajā izpētē, tehnoloģiju attīstībā un energoapgādes paraugpasākumos. Es vēlos pievērst uzmanību arī tam, ka Astotās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai prioritātes ir energoapgādes drošība, cīņa pret klimata pārmaiņām un vide. Tikai šādā veidā būs iespējams saglabāt mūsu rūpniecības nozares konkurētspēju un veicināt ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu.

  Giles Chichester (ECR), rakstiski. – Eiropas Parlamenta Konservatīvo grupas deputāti uzskata, ka pašreizējā finanšu un ekonomiskajā situācijā priekšlikumi par jauniem Eiropas Savienības izdevumiem ir rūpīgi jāizvērtē. Saistībā ar šo konkrēto instrumentu mēs bijām noraizējušies par Eiropas Savienības budžeta principiem un budžeta disciplīnu. Taču Eiropas Parlamenta Konservatīvo grupas deputāti vēlas pievērst uzmanību šā priekšlikuma iespējamajai pievienotajai vērtībai un tajā liktajam uzsvaram uz prioritārajām politikas jomām. Tāpēc Eiropas Parlamenta Konservatīvo grupas deputāti var atbalstīt kompromisa priekšlikumu kā izņēmumu, kas nekādā ziņā nav uzskatāms par precedentu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Labākā atbilde uz pieprasījuma pazemināšanos, kas pēdējos gados ietekmē pasaules ekonomiku, ir stimulēt esošo naudas līdzekļu apgrozību. Lai to panāktu, valsts sektors noteikti ir piemērotākais sektors pasākumu veikšanai. Patiesībā jācer, ka šis sektors saņems atbalstu, kas ļaus ietaupīt, virzot Eiropas ekonomiku pareizajā efektīva patēriņa virzienā, vienlaicīgi radot nepārvietojamas darbavietas. Taču jāuzsver, ka šāds atbalsts jānodrošina jau tuvākajā laikā. Saskaņā ar prognozēm šis pasākums jau drīzumā var tikt uzskatīts par vienu no daudzajiem pasākumiem, kas paredzēti atveseļošanas veicināšanai, un tāpēc tam var tikt pievērsta mazāka uzmanība. Savlaicīga rīcība ļautu izvairīties no šāda iznākuma un vienlaicīgi nodrošinātu lielāku efektivitāti.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ir jāveicina vietējo un reģionālo valsts iestāžu pieeja finansējumam, lai tās varētu veikt ieguldījumus atjaunojamās enerģijas avotu un energoefektivitātes projektos. Es uzskatu, ka pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm veicina ilgtspējīgas energoefektivitātes projektu attīstību, vienlaikus ņemot vērā saistības klimata pārmaiņu novēršanas jomā. Taču Eiropas Savienībai ir jāīsteno nepieciešamie finanšu mehānismi, lai panāktu stratēģijā „ES 2020” noteiktos mērķus.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Kopumā es balsoju par šajā ziņojumā izvirzītajiem priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu, piešķirot lielāku finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas jomā. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu novirzīt Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) neizmantoto finansējumu jaunam instrumentam, kas paredzēts energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai. Piedāvājot finansiālus stimulus, šie projekti ne tikai nodrošinās atbalstu Eiropas ekonomikas atveseļošanai, bet arī veicinās energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības efektivitātes veicināšana, izmantojot finansējumu vietējā un reģionālā līmenī, ir vēl viens pozitīvs šā instrumenta aspekts. Īstenojot šos projektus, būs iespējams pārvaldīt papildu ietekmi, piemēram, uzlabot vietējās un reģionālās ekonomikas dinamiku ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) starpniecību, veicināt sociālo integrāciju vai reģionu pievilcību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ierosināts Eiropas enerģētikas programmā ekonomikas atveseļošanai iekļaut atbalsta pasākumus projektiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Projektu finansēšana energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā stimulēs ekonomikas atveseļošanu, radīs jaunas darbavietas un palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī var kļūt par svarīgu pasākumu, reaģējot uz finanšu krīzi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ir labi zināms, ka Eiropas Savienība ir atkarīga no enerģijas piegādātājiem, un ir labi zināms arī tas, ka dalībvalstis mēģina risināt šo problēmu, dažādojot enerģijas ražošanas metodes un izvēloties atjaunojamo enerģiju. Šos centienus dramatiski ietekmē ekonomikas un finanšu krīze, kurā esam iestiguši. Programma, kas paredz piešķirt Eiropas Savienības atbalstu enerģētikas jomā, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, var mainīt pēdējā laikā vērojamo tendenci un atjaunot iniciatīvu, lai palielinātu dalībvalstu pašpietiekamību energoapgādes jomā. Ir labi zināms, ka šāda veida projektiem ir īpaši lielas sākotnējās izmaksas un ka, atbalstot tos, kuri uzņemas risku, veicot ieguldījumus šajā jomā, tiek nodrošināts ieguvums visai sabiedrībai. Šai nozarei piemīt potenciāls ne tikai aizsargāt vidi, bet arī radīt vairāk darbvietu Eiropā, kas vēlas būt neatkarīgāka no citiem. Es ceru, ka programma būs efektīva un patiešām ļaus sasniegt mērķi, kas bija tās izstrādes pamatā, un ļaus izvairīties no birokrātijas un pārmērīgiem izdevumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir priekšlikums grozīt regulu, ar ko izveido Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai, piešķirot finansējumu EUR 3,98 miljardu apmērā 2009. un 2010. gadam. Es vēlos atgādināt, ka šī summa netika izlietota, un patlaban tiek izstrādāta Komisijas ierosinātā ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva, lai izlietotu joprojām pieejamo finansējumu.

Neizmantotie līdzekļi EUR 146 miljonu apmērā tiks novirzīti šim jaunajam finanšu instrumentam, ko īstenos ilgtspējīgas enerģijas projektiem, it īpaši pilsētvidē. Tas jo īpaši ietver projektus saistībā ar:

– sabiedriskām un privātām ēkām ar atjaunojamās enerģijas un/vai energoefektivitātes risinājumiem;

– ieguldījumiem augstas energoefektivitātes koģenerācijā, tostarp mikrokoģenerācijā, un centralizētajos apkures/dzesēšanas tīklos, jo īpaši tajos tīklos, kur izmanto atjaunojamos enerģijas avotus;

– decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā;

– mikroģenerācijai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;

– ekoloģisku pilsētas transportu, jo īpaši sabiedrisko transportu un transportlīdzekļiem, ko darbina elektroenerģija un ūdeņradis, lai atbalstītu energoefektivitātes palielinājumu un atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju, un īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

– vietējo infrastruktūru, tostarp efektīvu sabiedriskās infrastruktūras ārējo apgaismojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es vēlos pateikties ziņojuma autorei par lielisko likumdošanas iniciatīvu, ko es atbalstīju, jo projektu finansēšana energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā palīdzēs stimulēt ekonomikas atveseļošanu, radīt darbavietas un veicināt sociālo integrāciju un reģionu pievilcību. Šādi projekti nodrošina vislabākos rezultātus, ja tiek īstenoti pašvaldību, reģionu un vietējā līmenī, taču atbilstoši pamatotos gadījumos tos var visefektīvāk īstenot valsts līmenī. Tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze un tās izraisītā budžeta ieņēmumu samazināšanās īpaši negatīvi ietekmē vietējo un reģionālo iestāžu finanšu situāciju, būtu jānodrošina, lai šo iestāžu sarežģītā budžeta situācija neapgrūtinātu pieeju finansējumam. Mani iepriecina prasība palielināt īstermiņa ekonomisko ietekmi, kā arī tas, ka laikposms no projekta pieteikuma saņemšanas līdz galīgajam lēmumam par to nedrīkstētu būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Kā mēs zinām, aizvien palielinās Eiropas Savienības atkarība no valstīm, kuras piegādā naftu un gāzi. Dažās valstīs ēku renovācijas projekti, gāzes un elektrības infrastruktūras projekti, projekti, kas saistīti ar starpsavienojumiem un vēja ģeneratoru izvietošanu, un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti (CCS) tiek īstenoti ļoti lēni. Šiem projektiem paredzēto, taču neizmantoto finansējumu var novirzīt šai jomai. Šis ziņojums ir īpaši svarīgs Lietuvai, kas energoapgādes jomā kļūst aizvien atkarīgāka no Krievijas. Tāpēc es ceru, ka valdība darīs visu iespējamos, lai iegūtu finansējumu, un novirzīs finanšu resursus vietējā līmenī, lai radītu pievienoto vērtību un tiešu ieguvumu pilsoņiem, tādējādi mazinot enerģijas trūkumu. Es arī ceru, ka ziņojums nepazudīs birokrātijas labirintos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Energoefektivitātes un energoapgādes drošības uzlabošana ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Lai sasniegtu mērķus šajā jomā, stratēģijā „Eiropa 2020” noteikti patiešām vērienīgi uzdevumi. Tāpēc iecere izlietot atlikušo finansējumu, lai atbalstītu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektus, īstenojot Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), it īpaši finanšu krīzes laikā, ir vērtējama atzinīgi. Ieguldījumu projektu izstrādei šajā jomā ir ļoti liela nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā un ekoloģiskākas ekonomikas attīstībā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešams piešķirt 146 miljonus eiro projektiem enerģētikas jomā. Tas dos taustāmu efektu gadījumā, ja līdzekļi tiks prātīgi izmantoti. Pirmkārt, šīs lēmums dos zaļo gaismu visiem, kas grib būtiski pazemināt izmaksas ražošanas, transporta un tranzīta sektoros. Tiks samazinātas izmaksas, kas nozīmē, ka paaugstināsies ienākums un savukārt, īstenojot sabalansētu fiskālu politiku, ES valstis varēs ātrāk pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas. ES līdzekļu piešķiršana projektiem enerģētikas jomā ir labs stimuls ES valstu valdību, pašvaldību un uzņēmumu vadītājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pētniecībai un attīstībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu veselīgu ekonomikas izaugsmi, un tie ir obligāti priekšnosacījumi, lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām vai energoefektivitātes uzlabošanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pētniecība un inovācija ir stratēģijas „Eiropa 2020” stūrakmens. No vienas puses, ir svarīgi izstrādāt skaidrus noteikumus par subsīdijām, lai pēc iespējas izvairītos no to neatbilstīga izlietojuma. Taču, no otras puses, ir svarīgi, lai kontroles pasākumu un subsīdiju saņemšanas procesa sarežģītības dēļ no atbalsta saņēmēju loka netieši netiktu izslēgti mikrouzņēmumi un MVU. Tāpēc, ņemot vērā šos aspektus, noteikumi par subsīdijām jāpārskata ik pēc dažiem gadiem un, kad vien tas ir iespējams, arī jāvienkāršo. Paredzētā pārskatīšana nenodrošina atbilstību šai prasībai, tāpēc es balsoju pret to.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka it īpaši krīzes laikā ir svarīgi atbalstīt un atjaunot ekonomiku, vienlaicīgi pievēršot uzmanību nozarēm, kuras vēl nav piesātinātas, bet kurās jānodrošina attīstība un ieguldījumi. Es arī piekrītu prasībai, ka, izmantojot šo instrumentu, būtu jāfinansē tikai tie projekti, kuriem ir ātra, izmērāma un būtiska ietekme uz ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā, lielāku energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Paradoksāli ir tas, ka pašreizējā strukturālā krīze ir lieliska iespēja atkal pievērsties šā jautājuma risināšanai. Galveno ekonomikas sistēmu piedzīvotās grūtības, iespējams, būs Eiropas atveseļošanās iespēja. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs jaunās stratēģijas redzējums, kapacitāte un drosme. Pašreizējā situācijā vienīgais risinājums, kas nodrošina iespēju gūt panākumus, ir ieguldījumi inovatīvos risinājumos, lai aizstātu pašreizējās tehnoloģiskās un zinātniskās paradigmas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) paredzētā, taču neizlietotā finansējuma piešķiršana, lai izveidotu īpašu finanšu instrumentu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvu atbalstam ir vērtējama pozitīvi. Patiesībā finansējums šāda veida projektiem, kas pilnībā atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, ir būtisks ieguldījums, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku, cīnītos pret klimata pārmaiņām un veicinātu nodarbinātību, kā arī ir īpaši piemērots risinājums pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos izteikt atzinību par Van Brempt kundzes paveikto lielisko darbu. Grozījumi tiesību aktā par Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai nodrošinās iespēju izmantot pieejamo finansējumu projektiem, tostarp saistībā ar: sabiedrisko un privāto ēku renovāciju, lai uzlabotu energoefektivitāti vai lai pārietu uz atjaunojamo enerģiju; atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā; ekoloģisku pilsētas sabiedrisko transportu risinājumu izstrādi, piemēram, transportlīdzekļiem, ko darbina ar elektroenerģiju un ūdeņradi; vietējās infrastruktūras attīstību, tostarp efektīvu ielu apgaismojumu, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedām mērierīcēm un viediem tīkliem. Finansējums būs paredzēts vietējo un reģionālo iestāžu atbalstam ekonomiski un finansiāli efektīvu projektu īstenošanai, lai savlaicīgi nodrošinātu ienākumu no ieguldījumiem. Laikposmā no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada 31. martam jānodrošina, lai būtu pieejams kopējais finansējums EUR 146,34 miljonu apmērā. Piešķirto finansējumu var izmantot aizdevumiem, garantijām, pašu kapitālam vai citiem finanšu produktiem. Līdz 15 % no finansējuma var izlietot, lai sniegtu palīdzību valsts iestādēm projektu izstrādē, ņemot vērā arī to ģeogrāfiskā izvietojuma līdzsvaru.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kurā esam nonākuši, šis finanšu instruments, kas laikposmā no šā brīža līdz 2014. gadam ļaus novirzīt apropriācijas bez saistību seguma EUR 146 miljonu apmērā energotaupības, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem, veicinās izaugsmi un sekmēs ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā, kā arī palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un veicinās vides aizsardzību. Es atbalstu šos noteikumu un balsoju par Van Brempt kundzes ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – 2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma programmu Eiropas ekonomikas atveseļošanas atbalstam (EEPEA), līdz 2010. gada beigām paredzot EUR 3,98 miljardus projektiem enerģētikas jomā. Kopienas finansējums tika piešķirts trīs apakšprogrammām šādās jomās: gāzes un elektrības infrastruktūras projekti, projekti saistībā ar atklātā jūrā izvietotiem vēja ģeneratoru parkiem (OWE) un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti (CCS). Pateicoties Zaļo aktivitātei, mums izdevās panākt, ka tiek pieņemts noteikums, kas ļauj izmantot finansējumu bez saistību seguma mērķtiecīga finanšu instrumenta izveidei, lai atbalstītu iniciatīvas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, it īpaši pilsētvidē. Lai veicinātu lielu skaitu decentralizētu ieguldījumu, finansējuma saņēmēji būs pašvaldību, vietējās un reģionālās valsts iestādes.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Krīzes laikā, kādu patlaban piedzīvojam, nav pieņemami izniekot resursus, ko Eiropas Savienība paredzējusi, lai atbalstītu projektus enerģētikas jomā. No gāzes, elektrības un vēja enerģijas infrastruktūras projektiem paredzētajiem līdzekļiem netika izlietoti vismaz EUR 146 miljoni. Šā pasākuma mērķis ir izlietot šo summu, lai finansētu projektus, kas saistīti ar ēku un valsts iestāžu, ielu apgaismojuma un pilsētas transporta sistēmu pārstrukturēšanu un efektivitātes uzlabošanu. Šis finansējums var palīdzēt radīt jaunas darbavietas, kas sekmēs konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību.

  Salvatore Tatarella (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas balsojums ļauj izveidot jaunu un svarīgu fondu, lai, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, finansētu projektus atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Šim fondam ir divi mērķi, proti, veicināt energotaupību un uzlabot vidi un tajā pašā laikā nodrošināt jaunu stimulu Eiropas ekonomikas atveseļošanai. Fonds tiks izmantots, lai finansētu iniciatīvas un projektus enerģētikas jomā, ievērojot pieeju, kas atšķiras no iepriekš izmantotās, un turpmāk liekot uzsvaru nevis uz tiešajām subsīdijām, kurām, kā vairākkārt pierādījies, var būt postošas sekas, bet gan uz ieguldījumu ienesīgumu. Manuprāt, ja šī jaunā pieeja tiks izmantota pareizi, tā būs sākums jaunam un efektīvam Eiropas ekonomikas atjaunošanas ciklam. Turklāt jaunais finanšu instruments ir lieliska iespēja vietējo iestāžu, it īpaši Itālijas dienvidu reģiona vietējo iestāžu, attīstībai. Patiesībā fondu var izmantot kopā ar citiem Eiropas fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Pārliecinoši balsojot par šo jauno fondu, es ceru, ka šo inovatīvo finansēšanas metodi nākotnē būs iespējams izmantot arī daudzās citās nozarēs, sākot jau ar ceļu, dzelzceļa, ostu un lidostu infrastruktūras attīstību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saistības energoefektivitātes un energodrošības jomā ir viena no Eiropas Savienības pašreizējām prioritātēm. Ekonomikas un finanšu krīzes, no kuras patlaban cieš Eiropa, apmērs liek tai meklēt risinājumus, kas spēj nodrošināt līdzsvarotu atbildi uz mūsdienu pasaules prasībām, it īpaši izmantojot pašreizējos finanšu resursus. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu enerģētikas nozarei piešķirtā finansējuma neizlietoto daļu EUR 114 miljonu apmērā saskaņā ar Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai novirzīt iniciatīvām, kas atbalsta energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju atbilstīgi stratēģijas „ES 2020” idejai. Mērķis ir panākt, lai šie jaunie ieguldījumu projekti radītu darbavietas un palielinātu nozares konkurētspēju. Es atbalstu to, ka ziņojumā likts uzsvars uz decentralizētu ieguldījumu palielināšanu, jo iniciatīvu finansējuma saņēmēji būs valsts iestādes dažādos līmeņos, proti, pašvaldību, reģionālā vai valsts līmenī. Tādējādi tiks stiprināta un vērtēta dažādo iesaistīto dalībnieku nozīme, demonstrējot saskaņā ar Mēru līgumu īstenotās koordinācijas panākumus.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0608/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo kopīgo rezolūciju, jo uzskatu, ka transatlantiskās attiecības neapšaubāmi ir eiropiešiem svarīgākās starptautiskās attiecības. Ņemot vērā gaidāmo Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, abiem partneriem jāsadarbojas, lai īstenotu vienotu rīcības programmu, kuras pamatā ir tādas kopīgas vērtības kā demokrātijas aizsardzība, tiesiskums un cilvēktiesības. Šajā nopietnās krīzes laikā un, gatavojoties ārkārtīgi svarīgajai G20 sanāksmei, Eiropas Savienībai un ASV, kas kopā aizņem pusi pasaules ekonomikas, jāsadarbojas ciešāk nekā jebkad agrāk, lai nodrošinātu globālās ekonomikas atveseļošanu un ieviestu pasākumus globālās finanšu sistēmas regulēšanai. Ir vajadzīga vienota rīcība, lai risinātu nopietnās problēmas pasaulē — cīnītos pret klimata pārmaiņām, sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, panāktu miera procesu Tuvajos Austrumos, risinātu Afganistānas un Irākas īpašo situāciju un pat veicinātu kodolieroču neizplatīšanu. Šādu rīcību var panākt, pastiprinot stratēģisko dialogu un sadarbību starp Eiropas Savienību un ASV, iesaistot daudzpusējās iestādes, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un NATO. Tādējādi tiks rasti risinājumi.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Unikālās attiecības, kas saista Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis, ir viens no Eiropas Savienības stratēģiskajiem stūrakmeņiem. Turklāt šie transatlantiskie partneri, kuri kopā aizņem pusi no pasaules ekonomikas un kurus vieno tādas kopīgas vērtības kā demokrātija un cilvēktiesības, ir arī pasaules stabilitātes garants. Attiecībā uz šo sadarbību gaidāmā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksme ir ļoti svarīgs notikums. Es balsoju par šo tekstu, jo tajā uzsvērtas problēmas, kas jārisina, īstenojot šo sadarbību, un ar to saistītie pienākumi. Dialoga atjaunošana starp abām mūsu lielvarām un daudzpusējo sarunu veicināšana, kas raksturo jauno Obamas administrāciju, uzsver šā teksta nozīmi. Raugoties no šīs perspektīvas, tajā sniegtas pamatnostādnes gaidāmajai augstākā līmeņa sanāksmei, it īpaši attiecībā uz Izraēlas un palestīniešu konfliktu, Irānas kodoljautājumu, kodolatbruņošanos un transatlantiskās drošības paktu. Visbeidzot, tajā izteikts aicinājums stiprināt Transatlantisko ekonomikas padomi un uzsvērta vajadzība veikt reformas starptautiskajā finanšu sistēmā, attīstīt sadarbību enerģētikas, vides aizsardzības, intelektuālā īpašuma un patērētāju aizsardzības jomā, kā arī veicināt tiesu iestāžu un policijas sadarbību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo rezolūciju. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienība kļuva par ietekmīgu partneri pasaulē. Lai gan Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir spēcīgākie globālās ekonomikas dalībnieki, finanšu un ekonomikas krīzes nopietnās sekas ir veicinājušas lielākā mērā integrēta transatlantiskā tirgus izveidi, kas varētu radīt labvēlīgākus priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai. Tāpēc ir jāattīsta divpusējā sadarbība saistībā ar vienotu enerģētikas stratēģiju, kas atbalstītu dažādošanu un energoapgādes drošību, un piegādes maršrutus, veicinot ekoloģiski efektīvu ekonomiku. Turklāt, veidojot jaunu uzņēmējdarbības kultūru, ir svarīgi veicināt inovācijas, radošuma un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu un uzlabot sadarbību tādās jomās kā izglītība, pētniecība un zinātne.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka šie abi partneri ir ieinteresēti sadarboties, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību savā ekonomikā, kā arī to, ka Parlaments turpina atbalstīt ne tikai transatlantiskā tirgus izveidi līdz 2015. gadam, kura pamatā ir sociālās tirgus ekonomikas princips, bet arī Eiropas Savienības vienotā tirgus izveides pabeigšanu, šī sadarbība būs izaugsmes un globālās ekonomikas atveseļošanas būtiska sastāvdaļa. Es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu tam, ka Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP) ir vispiemērotākais mehānisms transatlantisko ekonomisko attiecību pārvaldībai un ka partneriem būtu pilnībā jāizmanto TEP iespējas, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015. gadam panāktu transatlantisko tirgu, kura pamatā ir sociālā tirgus ekonomika, kas būtu pozitīva atbilde pašreizējai ekonomikas un sociālajai krīzei. Es arī atbalstu aicinājumu sekmēt sadarbību ar TEP visos jautājums, kas skar rūpniecības regulatīvo vidi, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), atbilstīgi Eiropas Savienības pieejai saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, apsverot tiesību aktus ar transatlantisku ietekmi.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības partnerības pamatā ir kopīga vēsture, kultūra, intereses un vērtības, un gan Eiropas Savienība, gan arī ASV ir apņēmušās risināt globālus jautājumus un kopīgas problēmas. Šo divu partneru integrētās ekonomikas kopā aizņem apmēram pusi no pasaules ekonomikas — šī transatlantiskā partnerība ir galvenais globālās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Ir ļoti svarīgi, lai šajā augstākā līmeņa sanāksmē tiktu ieskicēta saskaņota kopīgā stratēģija, nosakot jaunas politikas jomas un instrumentus, kas stratēģiskā līmenī un, ņemot vērā drošības aspektu, var palīdzēt risināt jaunās problēmas ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā. Es ceru, ka šajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks sniegts vēstījums, ka Eiropas Savienībai un ASV jāīsteno vēl nebijusi sadarbība, veicot reformas savos tirgos un finanšu iestādēs, mācoties no nesenās ekonomikas un finanšu krīzes laikā pieļautajām kļūdām un radot priekšnosacījumus ekonomikas atveseļošanai un darbavietu radīšanai. Es arī aicinu nodrošināt atklātu dialogu starp pusēm par to, kā panākt lielāku iecietību un cieņu pret daudzveidību sabiedrībā, pilnībā ievērojot pamattiesības cilvēktiesību jomā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības dominējošais stāvoklis pasaulē uzliek atbildību, no kuras mēs nevaram izvairīties. Nav svarīgi aizsargāt pozīciju, ko esam ieņēmuši, vai veltīgi mēģināt ietekmēt vēsturiskos procesus, lai saglabātu šo dominējošo stāvokli. Drīzāk ir svarīgi aizsargāt civilizācijas sasniegumus, kas jau vairākus gadu desmitus raksturo mūsu valstis. Vēlme panākt iedzīvotāju labklājību, izmantojot demokrātiskus līdzekļus, proti, brīvo tirgu, cilvēcīgākus darba apstākļus, efektīvas sociālās sistēmas un citus sasniegumus, kas mūsu valstis padarījuši tādas, kādas tās ir šodien, ir daudz svarīgāka par dominējošo stāvokli starptautiskajā līgā, par ko liecina tikai virspusēji dati, bet kas nepauž emocijas un neliecina par dzīves kvalitāti. Iepriekš minētais attiecināms ne tikai uz globālo ekonomisko attiecību pārvaldību, bet arī uz jutīgākiem jautājumiem tādās jomās kā ārpolitika vai vides politika un to ietekme uz rūpniecības un enerģētikas politiku. Uzlabota koordinācija šodien var nodrošināt labāku pasauli rīt, un mēs nedomājam atteikties no šā vērienīgā mērķa.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Saikne, kas vieno Amerikas Savienotās Valstis un Eiropu, ir unikāla un vēsturiska. Rezolūcijā, par kuru šodien tika balsots Parlamentā un kuru atbalstīju arī es, uzsvērts, ka liela nozīme ir vēl ciešākai sadarbībai starp mūsu valstīm un mūsu attiecību turpmākai stiprināšanai, it īpaši, ņemot vērā ekonomikas krīzi un teroristu radītos apdraudējumus rietumos. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka rezolūcijā ir iekļauts monetārais jautājums, kas liecina par mūsu vēlmi veikt būtiskas reformas starptautiskajā monetārajā sistēmā laikā, kad tā sauktais „valūtu karš” apdraud Eiropas Savienības izaugsmi. Tādējādi mēs pirms gaidāmās G20 augstākā līmeņa sanāksmes saviem sabiedrotajiem transatlantiskajā telpā sūtām draudzīgu, taču stingru vēstījumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par gaidāmo Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības pašreizējai prezidentūrai ir jācenšas panākt, lai Amerikas Savienotās Valstis uzņemtos vērienīgas saistības pirms gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes Kankunā. Ir jāpanāk arī ASV lielāka ieinteresētība sadarbībā, kas saistīta ar efektīvāku tās emisiju tirdzniecības sistēmas saskaņošanu ar Eiropas Savienībā izmantoto sistēmu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā diezgan skaidri ir noteikti mērķi attiecībā uz gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi un paziņoto „stratēģiskā dialoga” starp ASV un Eiropas Savienību stiprināšanu.

Pasaulē notiekošās pārmaiņas — kapitālisma krīze un diezgan spēcīgas ekonomikas veidošanās dažās valstīs, it īpaši Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā, proti, tā sauktajās „BRIC valstīs”, — nopietni apdraud imperiālistu hegemoniju. ASV un Eiropas Savienība cenšas „koordinēt” stratēģijas, izmantojot dažādus ekonomiskos, diplomātiskos un militāros līdzekļus, lai apturētu attīstību šajā virzienā. Deputātu vairākums šajā Parlamentā neatkāpjas no savas izvēles par labu neoliberālismam; tā vietā šī izvēle tiek nostiprināta, cerot, ka šīs augstākā līmeņa sanāksmes laikā tiks noteikti jauni pasākumi, kas nodrošinās lielāku ekonomikas integrāciju un transatlantiskā tirgus izveidi. Tā vien šķiet, ka šie risinājumi veicinās vēl lielāku darba ņēmēju un iedzīvotāju ekspluatāciju, tādējādi palielinot ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Eiropas Savienības valstīm.

Lai nodrošinātu dominējošo stāvokli resursu tirgos, bīstami bieži tiek izmantota militārā pieeja, kā arī ciešāka stratēģiskā sadarbība transatlantiskās drošības jautājumos starp ASV un Eiropas Savienību, iesaistot NATO.

Uz izvēli par labu ekspluatācijai un karam cilvēki atbild ar pretestību. Mēs ceram, ka, īstenojot pret NATO vērsto demonstrāciju 20. novembrī un CGTP-IN organizēto vispārējo streiku 24. novembrī, Portugāles iedzīvotāji pastiprinās cīņu pret šādu politiku.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot transatlantiskās politiskās un ekonomiskās attiecības, kas pēdējos gados tiek nepārtraukti stiprinātas, ietekmējot ieguldītāju izvēli un uzņēmumu darbību. Manuprāt — un kā noteikts kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā —, attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm var uzlabot vēl vairāk, stiprinot ekonomisko sadarbību un noteikumus personas datu aizsardzības jomā, kā arī aicinot Amerikas Savienoto Valstu iestādes nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz to ārlietu un aizsardzības politiku. Ir svarīgi pastiprināt Eiropas Savienības un ASV attiecības, it īpaši tirdzniecības jomā, kā arī ir svarīgi, lai tiktu ņemtas vērā gan to kopīgās, gan arī atšķirīgās vērtības, kam jābūt konstruktīva dialoga pamatā. Kopumā es kopīgo rezolūcijas priekšlikumu vērtēju pozitīvi, un tāpēc es balsošu par to, cerot, ka tas būs stimuls uzlabotai sadarbībai starp šiem diviem svarīgajiem partneriem pasaules politikā un ekonomikā.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Gan Eiropas Savienība, gan Amerikas Savienotās Valstis ir divas zonas, kuras smagi skārusi ekonomikas un finanšu krīze; un laikā, kad krīzes sekas joprojām ir jūtamas, mēs šeit, Eiropas Parlamentā, esam nolēmuši apstiprināt mūsu ieceri rast kopīgu atbildi uz šo krīzi un vajadzību stiprināt ekonomisko sadarbību, lai kopā pārdzīvotu šo sarežģīto periodu. Tāpēc es uzskatu, ka transatlantiskā tirgus izveide 2015. gadā ir labs risinājums, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un ASV un iegūtu spēku stāties pretī pēkšņajām pārmaiņām pasaules ekonomikā. Turklāt, tā kā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība jau sen ir partneri, kuriem ir kopīgas daudzas vērtības (demokrātija, cilvēktiesību ievērošana), mēs vēlamies, lai tiktu veikta transatlantiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu patiesību par iespējamo spīdzināšanu Irākā. Visbeidzot, tā kā pastiprinās terorisma draudi, es ceru, ka Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis pilnībā sadarbosies šajā jomā, taču neveiks pasākumus, kas var būt pārāk agresīvi attiecībā uz personu privāto dzīvi. Tieši to mēs vēlējāmies pateikt pirms gaidāmās Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksmes.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju rezolūciju par Transatlantisko ekonomisko padomi, izņemot dažus ALDE ierosinātos grozījumus. Es izmantošu šo iespēju, lai aicinātu abus transatlantiskos partnerus pilnībā un nekavējoties izmantot Transatlantiskās ekonomiskās padomes iespējas. Šī padome kļūs par ļoti svarīgu instrumentu, lai pārvarētu joprojām pastāvošos šķēršļus brīvajai tirdzniecībai un lai turpmākajos piecos gados izveidotu transatlantisko brīvo tirgu. Tikai šāds tirgus, kuru Eiropas Parlaments jau vairākkārt aicinājis izveidot, var būt pamats ilglaicīgai un uzticamai ASV un Eiropas Savienības sadarbībai. Politiskajā jomā ASV un Eiropai būtu jāīsteno mērķtiecīgi centieni, lai vienotos par kopīgu programmu globālo problēmu risināšanai.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Attiecības starp Eiropas Savienību un ASV ir vienas no Eiropas Savienībai būtiskākajām attiecībām. ASV ir ļoti svarīgs tirdzniecības partneris, un tāpēc patiešām atzinīgi ir vērtējami visi pasākumi, kas mums var palīdzēt tuvināties un strādāt kopā. Es atzinīgi vērtēju to, ka rezolūcija aicina mazināt atšķirības starp abiem tirdzniecības blokiem saistībā ar tādiem jautājumiem kā vīzu režīma atcelšana un pasažieru datu reģistrs. Šī rezolūcija arī aicina nodrošināt lielāku finanšu reformu konverģenci abās Atlantijas okeāna pusēs, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai nākotnē izvairītos no krīzes, kādu patlaban piedzīvojam.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments sniedz ieteikumus Padomei par to, kā risināmi transatlantiskie jautājumi gaidāmajā Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmē. Ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, ir ļoti svarīgi, lai abi partneri pastiprinātu sadarbību, veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas. Galvenokārt tāpēc es balsoju par diviem mutiskajiem grozījumiem, kurus iesniedza Brok kungs un kuros uzsvērta vajadzība labāk koordinēt monetāro politiku transatlantisko attiecību kontekstā. Šie divi grozījumi būtu jāņem vērā saistībā ar debatēm, kas sākušās G20, par risku, ko visas pasaules ekonomikai rada tā sauktais „valūtu karš” un valstu iniciatīvas monetārajā jomā, kas var negatīvi ietekmēt valūtas maiņas kursu līdzsvaru. Būtu jāizvairās no jebkādiem „konkurējošās devalvācijas” un „konkurējošās neatbilstīgās novērtēšanas” pasākumiem, jo tie kaitē vajadzīgajai starptautiskajai sadarbībai ekonomikas un monetārajā jomā.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Pieņemtā rezolūcija par transatlantiskajām attiecībām ir aicinājums veidot īpašas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm — īpašas ekonomiskās attiecības, līdz 2015. gadam izveidojot transatlantisko tirgu, un īpašas politiskās attiecības ar mērķi aizstāvēt „kopīgo lietu”. Šī kopīgā lieta ietver arī ciešāku sadarbību ar Afganistānu, daudz intensīvāku iesaistīšanos Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) misijās un pakļaušanos amerikāņu prasībām, noslēdzot SWIFT nolīgumu, padarot pieejamus Eiropas pilsoņu bankas datus.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Saistībā ar Eiropas Savienības un ASV nolīguma projektu par personas datu aizsardzību, nosūtot un apstrādājot datus policijas un tiesu iestāžu sadarbības kontekstā, mums būtu jāatbild uz vienu būtisku jautājumu — vai abu pušu intereses šajā nolīgumā ir līdzsvarotas? Es uzskatu, ka tas tā nav, jo primārās ir ASV intereses iegūt Eiropas Savienības pilsoņu datus. Rūpīgāk novērtējot atšķirības starp abu pušu personas datu aizsardzības sistēmām, pavisam drīz kļūst skaidrs, ka, lai ievērotu personas datu aizsardzības standartus, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ir gandrīz neiespējami noslēgt šādu nolīgumu. Turklāt ir ļoti būtiski, lai, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā, pirms sarunām par šādu nolīgumu starp Eiropas Savienību un ASV tiktu pieņemti noteikumi par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Eiropas Savienības un dalībvalstu iestāžu, struktūru un citu organizāciju veikto personas datu apstrādi.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Vienīgais šīs rezolūcijas pozitīvais aspekts ir tas, ka tā ierosina pasaulē atcelt nāvessodu un aicina Amerikas Savienotās Valstis pieņemt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus. Izņemot šo aspektu, rezolūcija nav pieņemama. Kā gan Parlaments var paziņot, ka atbalsta liela transatlantiska tirgus izveidi — šo vērienīgo projektu, kas tiek īstenots, Eiropas iedzīvotājiem nezinot? Kā gan Parlaments var vērtēt atzinīgi SWIFT nolīgumu, pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanu un nolīgumu „Atvērtās debesis” starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un antidemokrātiskās iestādes, kas slēpjas aiz Daudznozaru grupas starptautiskai rīcībai pret terorismu (GMT)? Es balsoju pret šo nodevību pret sabiedrības interesēm un demokrātiju.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības un ASV attiecību pamatā ir kopīga apņemšanās nodrošināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, cīnīties pret terorismu un novērst masu iznīcības ieroču izplatīšanu — tās ir mūsu kopīgās intereses un vērtības. Mēs nevaram aizmirst, ka Eiropas Savienība un ASV kopā aizņem gandrīz pusi no pasaules ekonomikas — starp tām pastāv integrētākās un ilgākās ekonomiskās attiecības pasaulē, un tās ir pasaules ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Transatlantisko attiecību spēkam un vēlmei tās īstenot ir aizvien lielāka nozīme pašreizējās starptautiskās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Tādējādi gaidāmajai augstākā līmeņa sanāksmei ir ārkārtīgi liela nozīme šo attiecību tālākā stiprināšanā, lai sasniegtu 2015. gadam noteiktos mērķus.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Rezolūcijas par gaidāmo Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantisko ekonomisko padomi mērķis ir vēlreiz apstiprināt transatlantisko rīcības programmu un stiprināt Eiropas Savienības un ASV sadarbību jautājumos, kas skar kopīgas intereses. Šīs attiecības joprojām ir Eiropas Savienības būtiska prioritāte. Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ne tikai kopīgas intereses un vērtības, piemēram, miera un demokrātijas veicināšana, cilvēktiesību ievērošana, tirgus ekonomika un citas, bet tās ir arī izveidojušas pasaulē svarīgākās divpusējās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā — transatlantiskās ekonomikas vērtība ir USD 4 280 miljardi. Mēs esam panākuši ciešu ekonomisko integrāciju. Tas, ka šīs attiecības ir svarīgas, ir redzams arī saistībā ar sadarbību attīstības jomā, jo Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība nodrošina gandrīz 80 % no attīstības palīdzības. Visbeidzot — mūsu partnerība ir svarīga, lai veicinātu stabilitāti pasaulē un lai risinātu būtiskus daudzpusējus jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, enerģētiku, ekonomikas un finanšu krīzi, krīzes pārvaldību, sadarbību attīstības jomā, reģionālos jautājumus, jautājumus saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, kā arī drošību.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Eiropas Savienībai un ASV ir kopīgas intereses daudzās jomās, un tām ir noteicoša loma globālo problēmu risināšanā. Taču, lai nodrošinātu darbību efektivitāti, mums jāapmainās ar labāko praksi un jāstiprina mūsu partnerība. Šīs problēmas ir aktuālas, risinot jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām, veselīgu vidi un nodrošinātību ar pārtiku. Pēc tam, kad notika nopietnā ekoloģiskā katastrofa Meksikas līcī, radās cerība, ka ASV valdība veiks vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu vides aizsardzību, un risinās klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Eiropas Savienībai ir aktīvi jārīkojas klimata pārmaiņu konferencē Kankunā. Ir svarīgi, lai arī ASV parakstītu šo vienošanos, jo nereti rodas iespaids, ka vieglāk būtu vienoties ar jaunattīstības valstīm nekā ar ASV. Mums jārod iespējas veicināt sadarbību starp Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmu (ES ETS) un ASV reģionālajām vai federālajām emisiju tirdzniecības sistēmām. Mums arī jāveido transatlantiskā partnerība stratēģiskos enerģētikas jautājumos, proti, jautājumos, kas saistīti ar energoapgādes drošību un pāreju uz zemas oglekļa emisijas enerģijas avotiem. Viens no transatlantiskās sadarbības jautājumiem attiecas uz veselīgu vidi — jauniem pārtikas produktiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā. Eiropas Savienības sabiedrība nav pilnībā gatava inovācijām, tāpēc valstīm jāciena vienai otras izdarītā izvēle. Spēcīgai Eiropas Savienības un ASV partnerībai jānodrošina ieguvums abām pusēm un pasaulei kopumā. Es ceru, ka gaidāmā Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksme ir solis šā mērķa virzienā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Rezolūcijas priekšlikums ietver dažus pozitīvus aspektus, un Eiropas Savienībai jācenšas stiprināt savu nostāju tādās jomās kā globālās ekonomikas un finanšu krīzes seku likvidēšana un sadarbība transporta un rūpniecības jomā. No otras puses, rezolūcijas priekšlikumā joprojām ir vairākas nepilnības, kas saistītas ar ārpolitiku un drošības politiku un it īpaši ar cīņu pret starptautisko terorismu. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka tas ir taisnīgs un līdzsvarots dokuments. Ir svarīgi panākt, lai šajā svarīgajā augstākā līmeņa sanāksmē, kurā piedalīsies mūsu ievērojamākais sabiedrotais, Parlamenta viedoklis tiktu sadzirdēts. Transatlantiskās attiecības vienmēr ir bijušas Eiropas ārpolitikas būtiska sastāvdaļa. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar dažu ekspertu uzskatiem globalizētajā pasaulē varas centrs pārvietojas no rietumiem uz austrumu lielvalstīm, es joprojām esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka Eiropas Savienības un ASV attiecības ir būtisks priekšnosacījums stabilitātei, izaugsmei un labklājībai ne tikai Atlantijas okeāna abās pusēs, bet visā pasaulē. Mums ir spēcīgas kopīgas saknes; mums ir līdzīga kultūra, dzīvesveids, uzskati un kopīgi tirgi; un, visbūtiskākais, mēs vienmēr esam rādījuši priekšzīmi attiecībā uz ideoloģiskajām, ekonomiskajām vai sociālajām vērtībām, ideāliem un vajadzībām, tādējādi ieņemot vadošo pozīciju pasaulē. Taču attiecībā uz jauno pasaules attīstības scenāriju un varas līdzsvaru es uzskatu, ka mūsu sadarbībai ar Vašingtonu jābūt efektīvākai, un, lai Eiropas Savienība pierādītu, ka ir uzticams partneris, ir svarīgi ne tikai runāt par kohēziju, bet spēt uzņemties konkrētas saistības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka:

– Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP) ir vispiemērotākais mehānisms transatlantisko ekonomikas attiecību pārvaldībai un ka partneriem būtu pilnībā jāizmanto TEP iespējas, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015. gadam panāktu transatlantisko tirgu, kas būtu pozitīva atbilde pašreizējai ekonomikas un sociālajai krīzei;

– TEP jādarbojas daudz stratēģiskāk, lai risinātu visu ieinteresēto personu problēmas;

– apsverot tiesību aktus ar transatlantisku ietekmi, būtu jāņem vērā pieeja saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu;

– ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras, kādas darbojās krīzes sākumā — kā pasaules mērogā, tā ASV vai Eiropas Savienībā —, nenodrošināja pietiekamu globālās finanšu sistēmas stabilitāti, tāpēc saprotams, ka, palielinoties ekonomikas un finanšu tirgus savstarpējai atkarībai, ir jāpastiprina sadarbība makroekonomikas politikas un vadošo ekonomiku uzraudzības jomā.

Es atzinīgi vērtēju arī aicinājumu Eiropas Savienībai un ASV sadarboties ar Ķīnu, lai izšķirtu globālo strīdu par ārzemju valūtu maiņas kursiem, neveicot protekcionisma vai pretdarbības pasākumus un ņemot vērā arī to, ka salīdzinājumā ar ASV uz Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecas dažādu veidu tirgus slogs, jo īpaši saistībā ar valsts obligācijām un ar to, ka pastāv monetāra savienība.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropu un Amerikas Savienotās Valstis vieno unikāla un vēsturiska saikne. Šodien Eiropas Parlamentā pieņemtajā rezolūcijā, par kuru balsoju arī es, uzsvērts, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību un padziļināt stratēģisko dialogu starp Eiropas Savienību un ASV, lai mazinātu ekonomikas un finanšu krīzes sekas, kā arī, lai cīnītos pret terorisma draudiem. Tā kā patlaban liela nozīme ir globālajiem jautājumiem, patiesībā ir ļoti būtiski atsaukties uz kopīgiem principiem, interesēm un vērtībām, lai gaidāmajā Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmē varētu spert izšķirošus soļus, izstrādājot daudzpusīgu kopīgu programmu, kas ļautu efektīvi risināt šīs problēmas. Ir būtiski arī pilnībā izmantot Transatlantiskās ekonomikas padomes iespējas, lai likvidētu esošos šķēršļus transatlantiskā tirgus izveidei līdz 2015. gadam, kā arī lai veicinātu integrētu pieeju attiecībā uz uzraudzības un makroekonomikas politiku un attiecībā uz Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības darījumiem ar trešām valstīm.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Transatlantiskās attiecības ir ļoti svarīgas Eiropai, un pirms gaidāmās Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmes es balsoju par šo rezolūciju par nākotnes prioritātēm. It īpaši globālās pārvaldības jomā būtu jāpastiprina centieni, lai īstenotu ANO reformu programmu. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi laikposmam pēc 2012. gada izstrādāt vērienīgu un saistošu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontroles sistēmu. Pie tam, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, svarīga ir grāmatvedības standartu salīdzināmība globālā līmenī, tāpēc ir jāpanāk progress šai sakarībā. Kādā konkrētā jomā ieviesti reglamentējošie standarti būtu jāizmanto kā atsauces materiāls citās jomās, tādējādi nodrošinot aizvien stingrāku finanšu regulējumu pasaulē.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es nolēmu atturēties galīgajā balsojumā. Viens no šīs rezolūcijas galvenajiem pozitīvajiem aspektiem, kas būtu jāuzsver — lai gan tam nepiekrīt visi mūsu grupas deputāti —, ir arī 29. punkts, kurā Eiropas Parlaments nosaka, ka starptautiskās saistības attiecībā uz TAM (no kuriem daudzus joprojām nav izdevies sasniegt) varēs izpildīt tikai tad, ja rūpnieciski attīstītās valstis pildīs savas saistības un līdz 2015. gadam 0,7 % no sava IKP ieguldīs attīstības palīdzībā ārvalstīm. Tādēļ Parlaments aicina Eiropas Savienību un ASV, kā arī citus starptautiskos līdzekļu devējus ievērot savas saistības un veikt pasākumus, lai pasteidzinātu TAM sasniegšanu līdz 2015. gadam.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Attiecības starp Apvienoto Karalisti, citām Eiropas valstīm un ASV arī nākamajās desmitgadēs būt mūsu galvenā stratēģiskā prioritāte. Dažās darbības jomās arī Eiropas Savienība var sniegt noderīgu ieguldījumu. Tāpēc es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības un ASV attiecībām. Taču es neesmu pārliecināts par to, vai jāstiprina KDAP un politika attiecībā pret Irānu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0604/2010

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ievērojot drošības prasības gaisa pārvadājumu jomā, Eiropas Savienība ar vairākām valstīm ir parakstījusi nolīgumus par pasažieru datu reģistra (PDR) datu apmaiņu. Turklāt, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, saistoša kļūst Pamattiesību harta, kas aizsargā Eiropas pilsoņu personas datus. Ja šie nolīgumi par datu apmaiņu būs jāatjaunina, Parlamentam būs jāapstiprina katrs jaunais nolīgums, par kuru notiks sarunas. Ar šo jautājumi ir saistīti divi pretrunīgi aspekti. No vienas puses, cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu, ko veicina jaunie komunikācijas līdzekļi, un, no otras puses, privātuma un pamattiesību, ko apdraud šie paši komunikācijas līdzekļi, aizsardzība. Es uzskatīju, ka ir svarīgi atbalstīt šo tekstu, kas stiprina transatlantisko sadarbību pret organizēto noziedzību un terorismu, lielā mērā nodrošinot garantijas, kas vajadzīgas Eiropas pilsoņu brīvību saglabāšanai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo rezolūciju. Terorisma akti, kas šokējuši pasauli, un aizvien pieaugošā organizētā noziedzība narkotiku un cilvēku tirdzniecības jomā prasa pastiprināt centienus cīņā pret noziedzību un terorismu. Lai šie pasākumi būtu efektīvi, tie jāīsteno kopā ar efektīvāku, mērķtiecīgu un ātru datu apmaiņu gan Eiropā, gan arī pasaulē. Taču būtiskākā problēma joprojām ir saistīta ar personas datu aizsardzību, jo ir jānodrošina, lai šādi dati tiktu izmantoti tikai saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu vai atklāšanu. Manuprāt, Komisijai jānodrošina, ka ikviens nolīgums vai pasākums, kas saistīts ar personas datu nodošanu, iztur samērīguma pārbaudi un aizsargā personas datu konfidencialitāti. Komisijai jāinformē Eiropas Parlaments, kas šajā procesā ir iestāde, kas pārstāv pilsoņus, par visiem jautājumiem, kuri saistīti ar personas datu nodošanu, lai tas varētu paust nostāju par ierosinātajiem nolīgumiem. Tādējādi mēs varēsim rast optimālus risinājumus, lai nodrošinātu, ka mūsu pilsoņu dati tiek izmantoti tikai saskaņā ar stingriem noteikumiem un ka tiek garantēta viņu personas datu aizsardzība.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Parlaments vēlas uzlabot datu aizsardzību, pārsūtot pasažieru datu reģistra (PDR) datus trešo valstu iestādēm. Ir ļoti svarīgi personas datus izmantot efektīvi, nodrošināt, lai informācijas izmantošana būtu pietiekami elastīga, un nodrošināt arī personas privātuma aizsardzību. Parlaments aicina izstrādāt standarta pasažieru datu modeli un garantēt datu pārsūtīšanu un apstrādi tikai saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu vai noziedznieku kriminālvajāšanu. Ir ļoti svarīgi, lai PDR dati netiktu izmantoti datu analizēšanai un profilu veidošanai un lai datu pārskatīšanu neveiktu tikai elektroniska sistēma, bet lēmumus pieņemtu cilvēki. Ņemot to vērā, ir būtiski sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar kompetentām, neatkarīgām iestādēm, lai nodrošinātu, ka to pieņemtie lēmumi par personas datu pārsūtīšanu ir efektīvi un neatkarīgi.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Cīņā pret terorismu katrs pilsonis ir potenciālais terorists, un tāpēc tiek reģistrēti personas dati, pārkāpjot pamata cilvēktiesības un institucionālās garantijas, kas nodrošina personas datu aizsardzību. Diemžēl tika noraidīti Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas grozījumi, kas zināmā mērā uzlabotu šo situāciju. Tāpēc es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Brīvība ir viens no galvenajiem principiem, kas ir šā Parlamenta darbības pamatā. Šī vērtība ir visu Eiropas iestāžu pamatā — tā ir spēks, kas ļauj attīstīt daudzveidīgu un sarežģītu tirgus ekonomiku, un gaiss, ko mūsu pilsoņi elpo — ceļojot, lai studētu vai strādātu pilsētās, kurās kādreiz varēja nonākt, tikai uzrādot pasi un pat vīzu. Tāpēc nav šaubu par šīs vērtības nozīmi. Šajā dokumentā uzsvērtais aspekts drīzāk ir šīs vērtības saistība ar drošību. Šai problēmai nav viegla risinājuma. Informācija patiešām ir jāapkopo un jāanalizē piemērotās vietās, taču mums jāsaglabā piesardzība, lai izvairītos no tās ļaunprātīgas izmantošanas. Šīs procedūras laikā nepārtraukti un regulāri jāveic pārbaudes un jānovērš datu noplūde. Mēs nevaram pieļaut, ka pilsoņi šo procedūru uzskata par centieniem ierobežot brīvību, un mēs arī nevaram pieļaut, ka spiediens nodrošināt brīvību apdraud Eiropas iedzīvotāju drošību. Es uzskatu, ka dokumentā ierosināts lielisks kompromiss, lai līdzsvarotu šo divus pretējos principus.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, par kuru balsoju arī es, par vispārēju pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanai trešām valstīm un par Komisijas ieteikumiem Padomei atļaut sākt sarunas starp Eiropas Savienību, Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis ir risinājums, kas nodrošina pareizu līdzsvaru starp Eiropas Savienības dalībvalstu drošības prasībām un pilsoņu tiesību un brīvību stingru ievērošanu. Pasažieru datu reģistrs ir īpaši slepena datu bāze, un tāpēc tā jāaizsargā, lai novērstu iespējamo kaitējumu personām, kuru dati iekļauti šajā datu bāzē. Manuprāt, sarunās par nolīgumiem ar ASV, Austrāliju un Kanādu ir svarīgi nodrošināt, lai, izmantojot atsevišķus, reģistrā iekļautus datus, netiktu veidoti profili. Es piekrītu tam, ka pastāv atšķirība starp drošības risku novērtēšanu un profilu veidošanu, kas, nepareizi interpretējot datus, var izrādīties kļūdaini. Es ceru, ka nolīgumi, par kuriem notiks sarunas starp Komisiju un attiecīgajām valstīm, būs atbilstīgi rezolūcijā noteiktajām prasībām.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Šajā digitālajā laikmetā datu aizsardzība, tiesības izvēlēties informāciju, personas tiesības un privātās dzīves neaizskaramība ir kļuvušas par vērtībām, kurām ir aizvien lielāka loma, un tādēļ tās ir jāaizsargā īpaši rūpīgi. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāievēro un jāveicina datu aizsardzības politikas būtiskākais princips un ka ikvienam nolīgumam vai pasākumam jāiztur samērīguma pārbaude, uzskatāmi parādot, ka tas ir vērsts uz Līguma mērķu sasniegšanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šajā rezolūcijas priekšlikumā izvirzītajiem ierosinājumiem. Ņemot vērā vajadzību ierobežot un novērst terorisma draudus pasaulē un arī citus starptautiskus noziegumus, es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un sadarbības un apņēmības garu attiecībās starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu. Taču es uzskatu, ka samērīgums ir datu aizsardzības politikas pamatprincips. Tāpēc jāievēro un jāaizsargā nolīgumu mērķis nodrošināt, lai datu pārsūtīšana atbilstu Eiropas datu aizsardzības principiem. Es vēlos arī uzsvērt, ka ir svarīgi sākt sarunas par nolīgumu ar ASV par personas datu pārsūtīšanu un aizsardzību paplašinātas politiskās un juridiskās sadarbības kontekstā. Taču es vēlos atgādināt, ka nepieciešamība un samērīgums ir būtiski pamatprincipi, kas nodrošina terorisma apkarošanas efektivitāti.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanai ir liela nozīme cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Taču to valstu skaits, kuras aviosabiedrībām pieprasa pārsūtīt PDR datus, aizvien pieaug, un tāpēc ir vajadzīga cieša uzraudzība, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsoņu personas dati tiek izmantoti tikai tiem mērķiem, kuriem tie apkopoti, un lai šādu datu pārsūtīšana notiktu saskaņā ar Eiropas datu aizsardzības standartiem. Tāpēc es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju, kuras mērķis ir nodrošināt stingrus pamata noteikumus pasažieru datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm. Šo valstu pienākums būs sniegt mums garantijas attiecībā uz šādu datu izmantošanu, uzglabāšanu un apkopošanu, un šīm valstīm būs jānovērš datu neatbilstīga izmantošana un jānodrošina mūsu pilsoņu tiesību ievērošana.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Lai nodrošinātu starptautisko pārvadājumu nepārtrauktu drošību, it īpaši ņemot vērā terorisma apdraudējumus, ir ļoti svarīgi, lai valstis varētu apmainīties ar informāciju par pasažieriem, proti, ar aviosabiedrību apkopotajiem PDR datiem. Taču ir vienlīdz svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neapdraudētu pilsoņu pamatbrīvības un lai šo datu izmantošanas rezultātā cilvēki netiktu diskriminēti savas etniskās izcelsmes vai reliģijas dēļ. Tāpēc ir jānodrošina labāka personas datu aizsardzība. Pirms Komisija sāk sarunas par PDR datu apmaiņas metodēm ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Austrāliju Eiropas Parlaments izvirza vienu skaidru prasību, proti, personas datu aizsardzība ir pārāk delikāts jautājums, lai šīs sarunas notiktu tikai starp dalībvalstīm aiz slēgtām durvīm. Šīm sarunām jānotiek pārredzami Eiropas Savienības līmenī. Pārsūtītos datus drīkst izmantot tikai stingri noteiktos gadījumos, un tos nedrīkst pārsūtīt trešām valstīm. No datiem, kurus paredzēts iegūt, būs jāizslēdz dažāda informācija, it īpaši informācija, kas attiecas uz etnisko izcelsmi un reliģisko piederību.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Personas datu aizsardzība, tāpat kā nolīgums par bankas datu pārsūtīšanu (SWIFT nolīgums), ir delikāts jautājums Eiropas Savienības un ASV attiecībās. Patlaban notiek sarunas par vispārējo Eiropas Savienības un ASV nolīgumu par datu aizsardzību un par jauno nolīgumu par pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanu. Šodien, balsojot par kopīgo rezolūciju, Parlaments ir atkārtoti uzsvēris, ka iegūtos PRD datus nekādā ziņā nedrīkst izmantot analizēšanai vai profilu veidošanai. Visbeidzot, Parlaments vēlreiz aicina Komisiju ar konkrētiem faktiem apstiprināt, ka „PDR datu apkopošana, uzglabāšana un apstrāde ir vajadzīga”, un arī aicina Komisiju „apsvērt iespēju izvēlēties saudzīgākus risinājumus”. Ja Parlamenta nostāja netiks ņemta vērā, tas varēs izmantot savas veto tiesības.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzīgs saskaņots un vienots redzējums attiecībā uz nolīgumiem par PDR. Tas palīdzēs nodrošināt labāku personas datu un privātuma aizsardzību, vienlaicīgi veicinot šādu datu izmantošanu, lai cīnītos pret terorismu un smagiem starptautiskiem noziegumiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Komisijas ieteikums Padomei atļaut sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienību par nolīgumiem par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un izmantošanu ir patiešām svarīgs. Šiem nolīgumiem būtu jānodrošina, lai apņemšanās cīnīties pret terorismu un noziedzību neapdraudētu pilsoņu brīvību un pamattiesību aizsardzību, nemaz jau nerunājot par privātās dzīves neaizskaramību, tiesībām izvēlēties informāciju un datu aizsardzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Personas dati, to aizsardzība un personas tiesības uz šādu aizsardzību ir jautājumi, kas aizvien biežāk piesaista politisko lēmumu pieņēmēju un pilsoniskās sabiedrības uzmanību. Pieejamās tehnoloģijas būtiski apgrūtina personas privātuma aizsardzību. Arī šo jēdzienu apdraud aizvien pieaugošā brīvprātīgā un piespiedu datu apkopošana, kam tagad pakļauti eiropieši. Eiropieši arī saskaras ar pieaugošu spriedzi starp personas tiesībām uz privātumu un sabiedrības tiesībām uz drošību. Visi šie jautājumi kļuva īpaši aktuāli pēc 2001. gada 11. septembra un tādi ir joprojām. Pret terorismu un citām organizētās noziedzības formām šodien notiek cīņa, īstenojot ātru un efektīvu informācijas apmaiņu nevis starp parastajiem policijas spēkiem, bet gan starp drošības dienestiem. Ja nenotiktu šāda informācijas apmaiņa, mēs būtu pakļauti saskaņotai noziedzīgai darbībai starptautiskā līmenī un nespētu atbilstīgi reaģēt. Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka ir svarīgi sākt sarunas ar mūsu partneriem, lai mēs kopā varētu novērst sabiedrības apdraudējumus, un nodrošināt, lai datu apmaiņa starp pusēm atbilstu nepieciešamības un samērīguma principiem attiecībā uz paredzētajiem mērķiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija atbalsta Amerikas Savienoto Valstu aicinājumu cīnīties pret terorisma draudiem un tādējādi ir mēģinājums iesaistīt Eiropas Savienības dalībvalstis šī aicinājuma īstenošanā. Tā vietā, lai cīnītos pret problēmas cēloņiem, ASV cenšas izmantot šos draudus kā aizbildinājumu nepieņemamiem eiropiešu tiesību, brīvību un garantiju ierobežojumiem. Tie, kuri ir atbildīgi par šo Eiropas Parlamenta kapitulāciju, kas ir pretrunā iepriekš pieņemtajai nostājai, tagad taisnojas, atsaucoties uz samērīguma un nepieciešamības principiem, kuri vienmēr ir bijuši strīdīgi un grūti novērtējami. Arguments, ka pasažieru datu reģistra dati jau tiek pārsūtīti trešām valstīm, neveicot nekādas pārbaudes, nav pieņemams. Ja datus izmanto vai apstrādā neatbilstīgi, šādi gadījumi ir jāizmeklē, jāziņo un pret tiem ir stingri jācīnās. Šī rezolūcija ir kapitulācija, kuras mērķis ir tikai slēpt aiz tiesību akta pasākumus, par kuriem ir skaidrs, ka tie patlaban ir uz likumības robežas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par vispārēju stratēģiju gaisa transporta pasažieru datu pārsūtīšanai trešām valstīm, jo ir jānosaka juridiski saistoši noteikumi par šādu datu pārsūtīšanu, ko aizvien biežāk izmanto cīņā pret terorismu. Gatavojoties šīm sarunām ar ASV, Kanādu un Austrāliju, Parlaments ir pieņēmis nosacījumus. Mēs pieprasām arī, lai dati netiktu izmantoti profilu veidošanai un lai sarunas būtu Parlamentam pārredzamas. Turklāt jānodrošina, lai Eiropas Parlamenta deputāti varētu cieši uzraudzīt šo situāciju. Privātuma aizsardzība ir delikāts jautājums, kuru nevajadzētu apdraudēt, lai īstenotu citu prasību, proti, cīņu pret terorismu. Tāpat kā sarunās par SWIFT nolīgumu, Parlaments nodrošinās pilsoņu privātumu.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Savienības ārējo stratēģiju par pasažieru datu reģistra (PDR) datiem, jo uzskatu, ka tādu nolīgumu noslēgšana, kas nodrošina PDR datu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju, ir īpaši svarīgi starptautiskajai drošībai. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas ieteikumu sākt sarunas par šo nolīgumu noslēgšanu. Patiešām, pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka šādu datu apmaiņa palīdz cīnīties pret terorismu un starptautisko noziedzību. PDR datu pārsūtīšana starptautiskā līmenī nodrošina mūsu valstu tiesībaizsardzības iestādēm vērtīgus līdzekļus, lai cīnītos pret terorisma draudiem. Turklāt es vēlos uzsvērt, ka jaunā vispārējā pieeja PDR datiem, ar ko Komisija iepazīstināja oktobrī un kas paredz vispārīgus kritērijus, kas piemērojami visiem PDR nolīgumiem, manuprāt, ir vērtējama patiešām pozitīvi. Tā nodrošinās lielākā mērā strukturētus un saskaņotākus noteikumus šo nolīgumu noslēgšanai un svarīgas garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija ir pretrunā šā Parlamenta maijā pieņemtajai rezolūcijai. Tajā atzinīgi novērtēts Komisijas septembrī izvirzītais priekšlikums. Šajā priekšlikumā atļauta PDR datu pārsūtīšana trešām valstīm un nav paredzētas atbilstīgas garantijas attiecībā uz datu izmantošanu. Vēl sliktāk ir tas, ka saskaņā ar šo priekšlikumu ir attaisnojama šādu datu uzglabāšana neierobežotu laiku profilu veidošanas nolūkā. Kāda gan nozīme ir šajā rezolūcijā paustajam paštaisnajam nicinājumam pret praksi, kas ir rezolūcijas atbalstīta projekta pamatā? Es balsoju pret šo rezolūciju, kas pārkāpj ikvienas personas tiesības uz personas datu aizsardzību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pasažieru datu reģistrs (PDR) ir vēl viens ierocis cīņā pret terorismu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir jāpalīdz izstrādāt jaunu ārējo stratēģiju sarunām par jaunu PDR nolīgumu starp Eiropas Savienību, ASV, Austrāliju un Kanādu. Kā spēcīga cīņas pret terorismu atbalstītāja Eiropas Savienība ir gatava iesaistīties sarunās par nolīgumiem, kas var efektīvi palīdzēt šajā cīņā. Taču Eiropas Savienība neapdraudēs pilsoņu brīvības un pamattiesības.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstu mērķi novērst un cīnīties pret terorismu un citiem nopietniem starptautiskiem noziegumiem. Aizvien vairāk valstu izmanto pasažieru datus šim nolūkam. Taču šajā digitālajā laikmetā ir ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību pilsoņu brīvību un pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, īstenošanai un aizsardzībai. Būtiskākie principi, kuriem jāpiešķir prioritārs statuss šajā jomā, ir nepieciešamība un samērīgums. Pasažieru datu apkopošanai jābūt ne tikai lietderīgai, bet arī nepieciešamai. Ir jāievēro arī samērīguma princips, lai nodrošinātu, ka iecerētie pasākumi tiek izmantoti tikai noteikto mērķu sasniegšanai. Tāpēc nevar būt ne runas par datu izmantošanu analizēšanai vai profilu veidošanai. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir veicis lielu ieguldījumu, lai panāktu šo nolīgumu noslēgšanu, un tāpēc tas pilnībā un regulāri jāinformē par notikumiem saistībā ar PDR datiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pēdējos gados pamattiesības tiek aizvien vairāk ierobežotas, aizbildinoties ar tā saukto cīņu pret terorismu. Šādas rīcības argumentācija ir patiešām apšaubāma. Lai gan pasažieri tiek pārmeklēti, gandrīz izģērbjot līdz apakšveļai, un viņiem nav atļauts rokas bagāžā vest nagu vīlīti vai dezodorantu, kravas pārbaudes nereti tiek atstātas pārvadājumu sabiedrību ziņā. Ja šī situācija nākotnē mainīsies, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp brīvību un drošību. Attiecībā uz pasažieru drošības pārbaudēm šis līdzsvars jau ir zaudēts, un, norimstot ar terorismu saistītajai histērijai, noteikumi vairs nebūs tik stingri. Es šaubos arī par to, vai FBI ir jāzina to cilvēku vārds un uzvārds, adrese, e-pasta adrese, kredītkartes numurs un bagāžas vienību skaits, kuri ceļo uz ASV, un vai būtu jāatļauj uzglabāt šo informāciju līdz pat 15 gadiem. Informācija būtu jāsaglabā tikai dažos īpašos gadījumos. Ja tiek pārkāptas pamatbrīvības, lai radītu drošības sajūtu, pēc iespējas jāsamazina pārkāpuma smagums un jānostiprina iesaistīto personu tiesības. Diemžēl ir maz ticams, ka tas notiks tuvākajā laikā, un tāpēc es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Tas tā patiešām ir, ka pasažieru datu reģistra (PDR) datu novērtēšana un apstrāde starptautiskā līmenī var palīdzēt cīnīties pret terorismu un organizēto noziedzību. Taču šāda veida nolīgumi nereti rada problēmas saistībā ar datu aizsardzību. Tāpēc Eiropas Parlamentam attiecībā uz šo jautājumu (tāpat kā attiecībā uz SWIFT nolīgumu) jāīsteno konsekventa pieeja, lai aizsargātu Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesības. Patlaban ir spēkā vairāki noteikumi, kas reglamentē PDR datu pārsūtīšanu trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumus. Jo vairāk valstu pieprasa šos datus, jo lielāks risks, ka atšķirīgās sistēmas negatīvi ietekmēs juridisko skaidrību, personas datu aizsardzību un aviosabiedrību izmaksas. Tāpēc Eiropas Savienībai jānosaka vienoti augstas drošības standarti, kas garantēs saskaņotu pieeju nākotnē. Tieši to es sagaidu no efektīvas Eiropas Savienības ārpolitikas stratēģijas attiecībā uz PDR datu pārsūtīšanu. Šis rezolūcijas projekts to negarantē, un tāpēc es balsoju pret to.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es piekrītu mērķiem, kurus Komisija ierosina savā paziņojumā. Jānosaka pārredzami un saprotami iemesli Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanas un apmaiņas ar trešām valstīm drošības nolūkā nepieciešamībai un lietderībai. Tajā pašā laikā iesaistītajām pusēm jāparāda, ka tās pilnībā apzinās šo pasākumu ietekmi uz personas dzīvi, un šie pasākumi jāveic saskaņā ar vienotiem, skaidriem un stingriem datu aizsardzības noteikumiem, kas jāpiemēro, pat pārsūtot datus citām valstīm. PDR datu izmantošana un apmaiņa ne tikai paaugstinās iedzīvotāju drošības līmeni, bet arī veicinās viņu vēlmi dzīvot citās valstīs un pārvietoties pāri robežām. Veicot PDR datu apmaiņu, var būtiski samazināt policijas pārbaudes un novērošanu koncentrēt tikai uz tiem pasažieriem, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka viņi var radīt reālu risku, tādā veidā nepakļaujot citas personas nevajadzīgām pārbaudēm un izmeklēšanai.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlaments šodien plenārsēdē balsoja par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par atkārtotām sarunām par PDR nolīgumiem un stingriem datu pārsūtīšanas kritērijiem, lai nodrošinātu pasažieru drošību, kā vienmēr, ievērojot personas datu aizsardzību. Galvenais mērķis ir apkopot, pārsūtīt un apstrādāt PDR datus, ievērojot ierobežojumus, lai šos datus nevarētu izmantot analizēšanai vai profilu veidošanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pasažieru datu reģistra datiem kā daļu no Eiropas Savienības ārlietu stratēģijas, jo, nosakot vairākus kopīgus pamatprincipus attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm, tas garantē Eiropas datu aizsardzības standartu ievērošanu. Vienlaicīgi šis rezolūcijas priekšlikums atbilst mērķiem cīņā pret terorismu, kā arī mērķiem saistībā ar atbilstību tiesību aktiem un drošības veicināšanu.

Vienlaicīgi Eiropas Parlaments atkārtoti uzsver savu prasību saņemt informāciju par visiem būtiskajiem notikumiem šajā jomā un aktīvi iesaistās šā jautājuma risināšanā, kas ir tā prerogatīva.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Cīņa pret terorismu un citām starptautiskās un organizētās noziedzības formām nav iespējama, ja netiek nodrošināta efektīvāka, mērķtiecīgāka un ātrāka datu apmaiņa gan Eiropas, gan arī starptautiskā līmenī. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pieņemtie drošības pasākumi neapdraudētu pilsoņu brīvību un pamattiesību aizsardzību vai lielāko iespējamo cieņu pret privāto dzīvi un datu aizsardzību. Tāpēc saskaņā ar samērīguma principu būs svarīgi garantēt, lai drošības nolūkos tiktu apkopoti un apstrādāti tikai patiešām vajadzīgi dati.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Vairākas grupas vienojās par šo tekstu, kas būtībā apstiprina Parlamenta apņēmību cīnīties pret terorismu un organizēto un starptautisko noziedzību un vienlaicīgi tā stingro pārliecību par vajadzību aizsargāt pilsoņu brīvības un pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu, tiesības izvēlēties informāciju un datu aizsardzību. Parlaments no jauna apstiprina, ka nepieciešamības un samērīguma princips, kas noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, ir būtiskākie principi, lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret terorismu. Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par vispārējo pieeju PDR datu pārsūtīšanai trešām valstīm un atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu Padomei atļaut sākt sarunas par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Austrāliju, Kanādu un ASV par PDR datu pārsūtīšanu un izmantošanu, lai novērstu un cīnītos pret terorismu un citiem smagiem starptautiskiem noziegumiem. Parlaments atzinīgi vērtē arī Padomes lēmumu sākt sarunas ar visām valstīm vienlaicīgi, atzīstot, ka sarunu ilgums var atšķirties.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Komisija 2010. gada 21. septembrī iepazīstināja ar savu vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm. Tādu datu kā informācijas par biļetēm, vietas numuru, bagāžu, maršrutu un samaksas veidu pārsūtīšanas un apstrādes mērķis ir noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai noziedznieku kriminālvajāšana, policijai un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietu izmeklēšanā. Ir iecerēts, ka šī tā sauktā „vispārējā pieeja” sniegs pamatnostādnes gaidāmajās sarunās ar trešām valstīm. Sarunas ar ASV, Kanādu un Austrāliju tiks sāktas jau pavisam drīz, un citas valsts ir nākušas klajā ar līdzīgiem ierosinājumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā vēlreiz ir uzsvērts, ka ļoti svarīgs ir samērīguma princips. Ir nodrošināts trauslais līdzsvars starp vajadzību garantēt drošību un brīvību. Mēs aicinām Komisiju sniegt lietiskus pierādījumus tam, ka PDR datu apkopošana, glabāšana un apstrāde ir vajadzīga, lai sasniegtu ikvienu minēto mērķi, un veikt atbilstīgu iespējamo alternatīvu novērtējumu. Eiropas Parlaments nemaina nostāju, ka PDR datus nekādā ziņā nedrīkst izmantot datu analizēšanai vai profilu veidošanai.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0602/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par inovācijas partnerībām, jo uzskatu, ka tās ir saistībā ar šo pamatiniciatīvu uzņemto darbību būtisks elements. Ņemot vērā pašreizējo taupības režīmu attiecībā uz valstu budžetiem, būtiskās demogrāfiskās izmaiņas un aizvien pieaugošo konkurenci pasaulē, Eiropas konkurētspēja un, vissvarīgākais, mūsu dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no mūsu spējas integrēt inovācijas produktos, pakalpojumos, uzņēmumos un sociālajos procesos un sistēmās. Tāpēc, manuprāt, ļoti liela nozīme ir tam, ka inovācija ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā. Inovācija ir mūsu labākais ierocis, risinot būtiskās sociālās problēmas, ar kurām saskaramies, piemēram, problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, energoresursu un citu resursu trūkumu vai veselības aprūpi un novecošanu. Ir svarīgi, lai šo problēmu risinājumi palīdzētu veidot tādu Eiropu, kas ir taisnīga ekonomikas, sociālajā un vides ilgtspējas aspektā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu „Inovācijas savienība”, kuras mērķis ir integrēt Eiropas inovācijas politiku, koordinēti sadarbojoties reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Es atzinīgi vērtēju Eiropas inovācijas partnerības, kas ir novatoriska koncepcija, kuras mērķis ir radīt sinerģiju starp pašreizējām un — vajadzības gadījumā — jaunām Eiropas un dalībvalstu iniciatīvām inovācijas jomā. Es atzinīgi vērtēju pirmo inovācijas partnerību jomā ierosināto tematu — par aktīvu un veselīgu novecošanu. Lai risinātu dažas būtiskākās sociālās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, piemēram, sabiedrības novecošana, ir vajadzīgi radikāli inovācijas pasākumi, kas aptver vairākas nozares. Reaģējot uz sabiedrības novecošanu, jāveic izmaiņas visos līmeņos — gan jānodrošina tiesības uz darbu un pensiju, gan arī jāievieš jauni pakalpojumu modeļi, tostarp, pašpārvaldīta aprūpe un jauni mājokļu veidi. Cīņā pret jauniem apdraudējumiem un nevienlīdzību vajadzīgas inovatīvas pieejas sociālajā jomā, ne tikai īstenojot jaunas tehnoloģijas, bet arī izmantojot inovatīvas organizācijas metodes. Es aicinu Komisiju nodrošināt finansējumu partnerībām, šim nolūkam apvienojot Eiropas Savienības, dalībvalstu, reģionu un citu valsts un privātā sektora dalībnieku resursus un piemērojot skaidrus un pārredzamus kritērijus.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas inovācijas potenciāls ir jāizmanto pilnībā. Mēs nevaram tikai runāt par šo principu, un es priecājos par to, ka beidzot esam nonākuši pie tāda priekšlikuma kā šis. Daudzus centienus un idejas, kuri atsevišķi netiktu īstenoti, tagad var integrēt sistēmā un īstenot, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Šie temati šodien ir patiešām aktuāli, un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu visu attiecīgo dalībnieku līdzdalību. Es īpaši atzinīgi vērtēju birokrātijas mazināšanu un mazo un vidējo uzņēmumu aktīvu iesaistīšanu, jo tiem piemīt inovatīvā enerģija, kas jāizmanto visas Eiropas Savienības interesēs. Es tikai ceru, ka programma tiks īstenota atbilstīgi.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas inovācijas partnerībām pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” ietvaros ir īpaša iniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt integrētu Eiropas inovācijas politiku. Tā ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka mums jāatzīst, ka neesam sasnieguši visus mūsu mērķus, tostarp Lisabonas programmā noteiktos mērķus laikposmam pēc 2000. gada. Inovācijai un pētniecības un attīstības nozares paplašināšanai patiešām jābūt vienam no ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem nākotnē. Es atzinīgi vērtēju Eiropas novatoriskās koncepcijas „inovācijas partnerības” ieviešanu, kuras mērķis ir veicināt sinerģiju starp pašreizējām inovācijas iniciatīvām. Mums būs cieši jāuzrauga pirmā izmēģinājuma projekta īstenošanas norise šajā jomā, jo tas ir saistīts ar jautājumu, kas satrauc visu Eiropu, proti, sabiedrības novecošanas ietekmi un darba dzīves pagarināšanu. Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, ņemot vērā arī citus tematus, kuriem tiks pievērsta uzmanība pēc izmēģinājuma projekta novērtēšanas. Tie ir visai sabiedrībai aktuāli temati.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka inovācijas partnerību princips valsts un privātajā sektorā var veicināt pētniecības un inovācijas darbības un palīdzēt atjaunot pieprasījumu krīzes laikā. Inovācijas partnerībām ir liela nozīme arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, radot konkurētspējīgāku ekonomiku un taisnīgāku, videi draudzīgāku sabiedrību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas inovācijas partnerības ir novatoriska koncepcija, kuras mērķis ir radīt sinerģiju starp pašreizējām un — vajadzības gadījumā — jaunām Eiropas un dalībvalstu iniciatīvām inovācijas jomā un pēc iespējas palielināt un paātrināt gūstamos rezultātus un labumu nodrošināšanu sabiedrībai. Tāpēc tās ir svarīgs instruments laikā, kad dalībvalstis risina būtiskus jautājumus ekonomikas jomā, saistībā ar kuriem, manuprāt, inovācijas var būt efektīva stratēģija. Es atzinīgi vērtēju pirmo Eiropas inovācijas partnerību jomā ierosināto tematu — par aktīvu un veselīgu novecošanu. Lai gan Eiropas sabiedrība noveco un tas tiek uzskatīts par negatīvu aspektu, ir svarīgi, lai Eiropa spētu efektīvi izmantot savu cilvēku kapitālu, it īpaši gados vecākus cilvēkus, kuriem ir lielāka pieredze un nereti arī būtiskas zināšanas, ko viņi var nodot citiem.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas inovācijas partnerību koncepcija ir ļoti svarīga pamatiniciatīvā noteikto saistību sastāvdaļa. Eiropas Parlamenta grupa, kuru pārstāvu, proti, S&D grupa, pilnībā atbalsta pirmo Eiropas inovācijas partnerību jomā ierosināto tematu „Par aktīvu un veselīgu novecošanu” un ierosina vēl divas partnerības jomās, kuru radītā pievienotā vērtība nodrošinātu drīzus rezultātus.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi! Mani iepriecināja šodienas balsojuma rezultāti par rezolūcijas priekšlikumu par inovācijas partnerībām. Manuprāt, veicot darbu saistībā ar šo dokumentu, ir izstrādāta skaidra un vērienīga nostāja. Ļoti svarīga ir iniciatīva „Inovācijas savienība”, un tā ir līdz šim svarīgākais konkrētais mēģinājums izstrādāt integrētu Eiropas inovācijas politiku. Es vēlos uzsvērt, ka mūsu darbā ir svarīgi ņemt vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, jo šajā stratēģijā lielāka uzmanība pievērsta pētniecībai, inovācijai un izglītībai nākotnē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Inovācija ir viens no ekonomikas virzītājspēkiem un nodrošinās izšķirošu ieguldījumu stratēģijas „ES 2020” īstenošanā. Šajā rezolūcijā ierosinātajām partnerībām var būt liela ietekme šai sakarībā, jo tās nodrošina tik svarīgo sinerģiju, lai pēc iespējas paplašinātu un paātrinātu inovācijas procesus. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka izmēģinājuma projekts ir vērsts uz aktīvu un veselīgu novecošanu, jo Eiropas sabiedrības novecošana ir nenoliedzama realitāte. Eiropas Savienībai jāturpina atbalstīt arī citas inovācijas jomas, neskatoties uz finanšu krīzi, ko patlaban piedzīvojam, jo bez inovācijas mēs nespēsim sasniegt vērienīgos mērķus, kuri noteikti Eiropas Savienībai stratēģijā „ES 2020”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) „Inovācijas savienība” ir inovācijas stratēģija, kas tiek atbalstīta augstākajā politiskajā līmenī. Tā ir viena no būtiskākajām stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvām. Tās mērķis ir nodrošināt mums iespēju pienācīgi risināt nākotnes problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, enerģētiku un nodrošinātību ar pārtiku, veselības aizsardzību un sabiedrības novecošanu, turklāt risināt tās starptautiskā līmenī. Tādējādi būs iespējams efektīvāk pārvaldīt traucējumus, ko izraisa finansēšanas problēmas, fragmentārās pētniecības sistēmas un tirgi, nepietiekams atbalsts inovācijai valsts iepirkumos un lēnā standartizācija. Es balsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka kopīga koncepcija, proti, inovācijas partnerību koncepcija, nodrošinās ieguvumus visām dalībvalstīm.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Jaunās inovācijas partnerības koncepcijas pozitīvie aspekti ir dažādo iesaistīto partneru skaidri noteiktās darbības un kompetences jomas. Tā paredz arī skaidrus termiņus atsevišķu projektu īstenošanai, kā arī izmērāmus un sasniedzamus mērķus. Turklāt tā piedāvā vienkāršotas administratīvās procedūras projektu īstenošanai un uzlabotu pētījumu rezultātu izplatīšanu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka pašreizējā situācijā inovācijas partnerības ir svarīgs instruments, veidojot ilgtspējīgu Eiropu ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā. Es atzinīgi vērtēju arī izvēlēto pirmās partnerības tematu — par aktīvu un veselīgu novecošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo tekstu, Parlaments apstiprina, ka pamatiniciatīva „Inovācijas savienība” ir līdz šim svarīgākais konkrētais mēģinājums izstrādāt integrētu Eiropas inovācijas politiku, kuras sekmīga īstenošana ir atkarīga no labi koordinētas sadarbības reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, katrā no tiem pēc iespējas vairāk iesaistot visus attiecīgos dalībniekus. Eiropas inovācijas partnerības ir novatoriska koncepcija, kuras mērķis ir radīt sinerģiju starp pašreizējām un — vajadzības gadījumā — jaunām Eiropas un dalībvalstu iniciatīvām inovācijas jomā un pēc iespējas palielināt un paātrināt gūstamos rezultātus un labumu nodrošināšanu sabiedrībai. Tāpēc Parlaments atzinīgi vērtē pirmo Eiropas inovācijas partnerību jomā ierosināto tematu — par veselīgu un aktīvu novecošanu — un Komisijas ierosināto pieeju vispirms īstenot izmēģinājuma projektu, lai rastu vispiemērotāko šo partnerību veidu, un tikai pēc tam sākt citus projektus, un aicina Komisiju pirmā izmēģinājuma projekta par aktīvu un veselīgu novecošanu īstenošanā iekļaut sociālo inovāciju, kas uzlabo dzīves kvalitāti, novērš slimības, uzlabo sociālos tīklus publiskajā sektorā un starp sociālajiem partneriem un veicina dzīves kvalitāti uzlabojošu jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Šajā laikā, kad mēs sākam pārvarēt krīzi un sastopamies ar jauniem uzdevumiem, kas Eiropas Savienībai būs jārisina pēc 2013. gada, inovācija ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais, risinājumiem, lai saskaņotu Eiropas Savienības pausto nostāju pasaulē. Resursu novatoriska izmantošana var izrādīties viena no labākajām metodēm, lai mazinātu atšķirības starp valstīm vai reģioniem. Tā palīdzēs arī saglabāt šo reģionu daudzveidību, izmantojot citu dalībnieku labo praksi un gūto pieredzi. Jaunu produktu vai pakalpojumu attīstība un resursu novatoriska izmantošana veicinās vietējo, reģionālo un valstu tirgu racionālu un efektīvu attīstību.

Inovācija ir cilvēku radošums. Meklējot inovatīvus risinājumus, mēs paaugstinām sabiedrības labklājību. Laikā, kad ekonomikā, tehnoloģiju jomā un informācijas zinātnē notiek dinamiskas pārmaiņas, mēs nedrīkstam aizmirst būtiskāko elementu — cilvēku kapitālu. Inovācija nav tikai jaunas vietējo produktu ražošanas vai izmantošanas metodes. Papildus šim aspektam un patiesībā galvenokārt inovācija attiecas uz cilvēku kapitālu. Lai gūtu panākumus, būtisks priekšnosacījums ir rast jaunas iespējas iesaistīt sabiedrību attīstības procesos daudzās dzīves jomās. Sadarbība dažādos sociālajos līmeņos lēnām kļūst par būtisku prasību, it īpaši pētniecības un izglītības jomā. Inovācijas partnerības ir nākamais un patiešām pamanāmais solis Eiropas attīstībā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Inovācija ir labākais veids, kā veiksmīgi risināt Eiropas Savienības pašreizējās problēmas. Ņemot vērā taupības režīmu, demogrāfiskās pārmaiņas un globalizācijas radītos apdraudējumus, inovācija ir risinājums, kas padarīs Eiropu konkurētspējīgāku un radīs darbvietas, kas ir visu prioritāšu pamatā. Stratēģijā „ES 2020” paredzētās pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķis ir īstenot inovācijas partnerības, lai koordinētu pētniecību, attīstību un veicinātu izgudrojumu ienākšanu tirgū, un tās izmēģinājuma projekts ir vērsts uz veselīgu novecošanu. Manuprāt, ir būtiski ņemt vērā arī citus atbalsta saņēmējus, piemēram, jauniešus, pētniekus un mazos un vidējos uzņēmumus. Vēlams arī panākt, lai partnerību darbs būtu efektīvāks, jo mūsu rīcībā ir unikāls potenciāls, proti, vērtības, radošums un daudzveidība. Tāpēc es aicinu nodrošināt lielākus un efektīvākus ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un attīstībā — šīs prioritātes ne tikai jāpasargā no budžeta samazinājumiem, bet to budžets pat jāpalielina.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo iniciatīva „Inovācijas savienība” ir konkrēts mēģinājums izstrādāt integrētu Eiropas inovācijas politiku. Pirmā Eiropas inovācijas partnerību jomā ierosinātā temata — par aktīvu un veselīgu novecošanu — mērķis ir paaugstināt dzīves kvalitāti un uzlabot sociālos tīklus valsts sektorā. Līdzīgu iniciatīvu uzsākšana ir atkarīga no šā izmēģinājuma projekta rezultātiem. Šodien pieņemtajā rezolūcijas priekšlikumā iekļauti ierosinājumi, kas piedāvā radīt lielu pievienoto vērtību, tostarp ierosinājumi saistībā ar progresīvajām pilsētām, uzmanību koncentrējot uz enerģētikas, transporta un infrastruktūras efektivitātes un pārvaldības uzlabošanu, un ierosinājumi saistībā ar izejvielām, proti, izejvielu piegādes drošumu, tostarp ilgtspējīgu ieguvi un apstrādi, otrreizēju pārstrādi un aizstāšanu. Arī Eiropas Parlaments vēlas piedalīties šīs daudzsološās iniciatīvas veiksmīgā īstenošanā un tāpēc aicina Komisiju ne tikai informēt Parlamentu par šā izmēģinājuma projekta norisi, bet arī izklāstīt Parlamenta līdzdalību nākotnes partnerību stratēģiskās ievirzes noteikšanā.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0603/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir Eiroatlantijas, Eirāzijas drošības struktūras neatņemama sastāvdaļa, un to raksturo vispusīga drošības koncepcija, tostarp politiski militārā, ekonomikas un vides, kā arī humānā dimensija. Taču, lai gan EDSO nozīme ir ievērojama, to organizāciju vidū, kas risina drošības jautājumus, EDSO vienīgajai trūkst starptautiska juridiskas personas statusa, un šai situācijai ir vairākas politiskas un praktiskas juridiska rakstura sekas. Šai organizācijai ir svarīga loma vairākos jautājumos, tostarp jautājumos par ieroču neizplatīšanu, atbruņošanās procesu, ekonomisko sadarbību, cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu. Taču juridiskas personas statusa trūkums un problēmas saistībā ar lēmumu pieņemšanas mehānismu novājina šo organizāciju, jo tā ne vienmēr spēj pienācīgi vai savlaicīgi reaģēt krīzes situācijās. Es atbalstu rezolūcijā izvirzītos priekšlikumus par to, ka jāturpina dialogs par EDSO tiesisko regulējumu un aicinājumu Lietuvai, kas 2011. gadā kļūs par EDSO prezidentvalsti, nodrošināt EDSO pilnveidošanas procesa nepārtrauktību un attīstību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Nav šaubu, ka Eiropas Savienības politikas integrācijas procesa stiprināšanā klupšanas akmens ir drošības jautājums. It īpaši ir vērts uzsvērt vajadzību pienācīgi īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā katras valsts īpatnības, taču nodrošinot tādu efektivitātes līmeni, kas atbilst Eiropas Savienības nākotnes lomai starptautiskajā līgā. Miera un brīvības principam, kas noteikts Romas līgumā, kā arī citiem vēlāk noteiktajiem principiem arī turpmāk jābūt visu lēmumu pamatā. Līdz šim Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ir parādījusi, ka tā savus pienākumus pilda saskaņā ar šiem principiem, un tāpēc ir vēlama Eiropas Savienības iestāžu lielāka līdzdalība šīs organizācijas darbā. Es arī uzskatu, ka spēja uzņemties lielāku atbildību var palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt kopējo nostāju, tādējādi koordinējot 27 valstu sadarbību arī šajos jautājumos.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par EDSO stiprināšanu, un šīs organizācijas darbībai jābalstās uz saskaņu starp trīs galvenajām dimensijām, kas ir organizācijas pamatā, proti, politiski militāro, ekonomikas un vides, kā arī humāno dimensiju. Šādai EDSO stiprināšanai ir jānodrošina priekšnosacījumi, lai panāktu līdzsvaru un lai neviena no šīm dimensijām netiktu atbalstīta, kaitējot kādai citai. Pret drošības draudiem un problēmām vērsto pasākumu efektivitāte ir atkarīga no visu triju dimensiju pienācīgas koordinācijas un īstenošanas. EDSO jābūt galvenajai dalībniecei, reaģējot galvenokārt uz jauniem apdraudējumiem, piemēram, organizēto noziedzību, terorismu, kiberdraudiem, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, kā arī savlaicīgas brīdināšanas mehānismiem, konfliktu novēršanu un risināšanu. Vēl viens iemesls, kāpēc es balsoju par EDSO stiprināšanu, ir cilvēktiesību aspekts, kas ietver minoritāšu tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kas ir EDSO integrētās drošības koncepcijas būtiskākie elementi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo atbalstu vajadzību stiprināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) centienus, lai mazinātu cilvēku izraisīto globālo sasilšanu. Efektīvāka sadarbība starp dalībvalstīm un EDSO cīņā pret apdraudējumiem un problēmām, ko izraisa ekonomiskie un vides faktori, būtu izšķirošs ieguldījums, lai veicinātu drošību, stabilitāti, demokrātiju un labklājību reģionā, jo konfliktus izraisa tieši ekonomiskie un vides faktori.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs dzīvojam pasaulē, kurā jēdziens „drošība” ir kļuvis ļoti būtisks, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par drošību tradicionālajā — aizsardzības — nozīmē vai ekonomikas, vides, energoapgādes vai transporta drošību. Tāpēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uzņemas būtiskas saistības plašākā pasaules mērogā kā Eiroatlantijas un Eirāzijas drošības struktūras neatņemama sastāvdaļa, kas apvieno valstis no Vankūveras līdz Vladivostokai. Es atbalstu galīgo priekšlikumu, kurā noteikts, ka Parlamentam jāpārdomā sava dalība EDSO Parlamentārajā asamblejā un jāizskata iespēja izveidot pastāvīgu delegāciju. Šobrīd es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība nevar klusēt EDSO sanāksmēs, ja tiek izskatīti tādi delikāti jautājumi kā cilvēktiesību aizsardzība un starptautisko tiesību ievērošana.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienībai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) ir kopīgi principi un vērtības tādās jomās kā cilvēktiesību veicināšana, konfliktu novēršana, demokratizācijas attīstība, minoritāšu aizsardzība, kā arī pēdējā laikā aktuālajā klimata pārmaiņu jomā. Ir būtiski attīstīt sinerģiju starp Eiropas Savienību un EDSO, lai sasniegtu šos kopīgos mērķus. EDSO ir vienīgā organizācija, kurai trūkst starptautiskas juridiskas personas statusa, un šī situācija ietekmē drošības jautājumu risināšanu Eiropas reģionā. Šai saistībā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir stiprināt esošo EDSO struktūru, lai nodrošinātu auglīgu sadarbību ar Eiropas iestādēm, it īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un, ņemot vērā gaidāmo Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Pastāvīgas Eiropas Savienības delegācijas izveide EDSO Parlamentārajā asamblejā palīdzētu stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un EDSO un sekmētu tās darbības ciešu uzraudzību un kopīgo principu un vērtību īstenošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nedrīkst ignorēt nevienu Eiropas Savienības drošības aspektu. Šo principu stingri ievēro arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), jo tā ir Eiroatlantijas un Eirāzijas drošības struktūras neatņemama sastāvdaļa, ko raksturo vispusīga drošības koncepcija, tostarp politiski militāra, ekonomikas un vides, kā arī humānā dimensija. EDSO dalībnieku loks ir ļoti plašs un apvieno valstis no Vankūveras līdz Vladivostokai. Tāpēc, ņemot vērā organizācijas globālo raksturu un tās dalībnieku daudzveidību, manuprāt, ir svarīgi Eiropas Savienībai stiprināt savu nozīmi EDSO.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Jau vairākus gadus Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kuru dibināja aukstā kara laikā kā iestādi, kas veic uzraudzību un veicina uzticību, piedzīvo identitātes krīzi. Kritiķi apgalvo, ka organizācija nav gatava risināt 21. gadsimta problēmas, piemēram, globālās finanšu krīzes izraisītās problēmas un vides jautājumus, tostarp klimata pārmaiņu jautājumu. Teorētiski EDSO trīs galvenie dalībnieki ir ASV, Krievija un Eiropas Savienība. Lai gan jaunās prezidentūras ietekmē situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Amerikas ārpolitika nav īpaši ieinteresēta daudzpusēju organizāciju darbībā. Arī Krievija tajā nav ieinteresēta un uzskata, ka Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās ir apdraudējums tās vēsturiskajai ietekmes sfērai. Ņemot to vērā, kļūst skaidrs, kāpēc Maskava aicina EDSO noteikt jaunu darbības virzienu un pievērst uzmanību nevis cilvēktiesībām un demokratizācijas procesam, bet gan Eiropas drošības struktūras izveidei. Krievija ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai ne tikai energoapgādes dēļ, bet arī kā stratēģiskais partneris. Ja Eiropas Savienība vēlas mainīt savu lomu EDSO, tai jākļūst par ASV pretspēku, nevis bezspēcīgu maksātāju. Tāpēc būs vajadzīga piesardzīga pieeja ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet arī attiecībā uz visām Eirāzijas valstīm, kuras pārstāvētas EDSO, bet kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā ziņojumā šī vajadzība ir ņemta vērā, es balsoju par to.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ir jāsaglabā līdzsvars starp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) trijām dimensijām. Katrā ziņā drošības draudi jānovērš visu triju dimensiju ietvaros. Tas attiecināms arī uz pašreizējiem apdraudējumiem, piemēram, organizēto noziedzību, terorismu, kiberdraudiem, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, energoapgādes drošību, kā arī savlaicīgas brīdināšanas mehānismiem, konfliktu novēršanu un risināšanu. Ir gan saprātīgi, gan arī izdevīgi stiprināt mijiedarbību un veicināt sinerģiju starp Eiropas Savienību un EDSO. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienība un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir jāstiprina. EDSO ir patiešām liela un būtiska nozīme vairākās jomās, it īpaši ņemot vērā tās ietekmi uz drošības veicināšanu un demokrātijas aizsardzību. Pat ja Eiropas Savienībai un EDSO ir atšķirīgas vajadzības, mērķi un struktūras, ir svarīgi, lai netiktu īstenotas pretējas nostājas vai nostājas, kas pārklājas un var radīt konfliktu kompetences jomā. ES un EDSO ir noteikti atšķirīgi uzdevumi, taču katrā ziņā dažās jomās pastāv dublēšanās risks. Es balsoju par šo rezolūciju, jo atbalstu gan tās saturu, gan arī raksturu. Es patiešām uzskatu, ka EDSO ir ietekmīga organizācija, kas pozicionē sevi kā forumu un ņem vērā attiecības gan starp Eiropas Savienību un Āziju, gan arī starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir skaidrs, ka ņemot vērā EDSO sastāvu, Eiropas Savienība ir gan EDSO darbības centrs, gan arī pamats, tāpēc es ceru, ka Eiropas Savienībai šajā organizācijā būs lielākā nozīme.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo apzinos, ka pilnībā jāizmanto EDSO potenciāls. Tāpēc ir skaidri jānosaka, kā Eiropas Savienība var uzņemties lielāku atbildību un aktīvāk iesaistīties kopīgo mērķu sasniegšanā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Parlaments uzsver, ka ir jāsaglabā līdzsvars trijās EDSO dimensijās, tās attīstot saskaņoti un vispusīgi un attīstībai izmantojot jau sasniegto. Parlaments uzsver, ka nevienu no dimensijām nevar pilnveidot, kaitējot kādai citai. Parlaments uzsver, ka drošības draudi ir jānovērš un problēmas jārisina visu triju dimensiju ietvaros, lai panāktu pasākumu efektīvu īstenošanu, tostarp ir jārisina pašreizējās problēmas, piemēram, saistībā ar organizēto noziedzību, terorismu, kiberdraudiem, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, energoapgādes drošību, kā arī savlaicīgas brīdināšanas mehānismiem, konfliktu novēršanu un risināšanu. Parlaments uzsver, ka EDSO pilnveidošana nedrīkst vājināt iestādes un mehānismus, kas darbojas — jo īpaši Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja darbu un tā neatkarību —, kamēr tie vēl nav reformēti vai vēl nav panākta vienošanās par alternatīvām. Visbeidzot, Eiropas Parlaments aicina EDSO turpmāk pilnveidot kompetences, lai nodrošinātu to principu un saistību ievērošanu un īstenošanu, kurus iesaistītās valstis uzņēmās visu triju dimensiju ietvaros, tostarp stiprinot pārraudzības mehānismus.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Kā jau daudziem no jums ir zināms, Lietuva 2011. gada janvārī kļūst par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidentvalsti. Prezidentūras pārņemšana var būt unikāla iespēja manai valstij uzņemties iniciatīvu, lai stiprinātu reģionālo sadarbību, uzlabotu energoapgādes drošību un cīnītos pret korupciju. Ir svarīgi arī pievērst pienācīgu uzmanību EDSO sadarbības humānajai dimensijai. Tāpat kā politiski militārajā jomā, EDSO ir arī ļoti liela nozīme cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas veicināšanā. Arī Eiropas Savienībai ir jāuzņemas svarīgas saistības šajā jomā. Eiropas Savienības un EDSO darbības koordinācija cilvēktiesību jautājumos ir mūsu visu interesēs. Aicinu jūs neaizmirst EDSO dibināšanas apstākļus. Šogad aprit 35. gadadiena kopš EDSO dibināšanas konferences un Helsinku Nobeiguma akta pieņemšanas, kad tika likti pamati šīs organizācijas pastāvēšanai. Šis notikums simbolizēja morālu un politisku apņemšanos ievērot demokrātijas un cilvēktiesību principus. Man ir ļoti žēl, ka pēdējos gados ir zudusi šī Helsinku gaisotne. Tāpēc es ar lielu nepacietību gaidu EDSO augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks šā gada decembrī Astanā, rezultātus.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pēdējos desmit gados ir zaudējusi lielu daļu savas ietekmes. Rezolūcijas priekšlikumā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē EDSO līdzšinējo darbību un aicina dalībvalstis, Komisiju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniegt priekšlikumus par Eiropas Savienības iespējām efektīvi iesaistīties EDSO un veikt konstruktīvu ieguldījumu, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Visiem, kuri vēlas izvairīties no militāras intervences krīzes laikā, būtu savlaicīgi jāveic preventīvi politiski pasākumi.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Vēsture mums māca, ka bruņotus konfliktus izraisa konfliktējošo pušu nespēja runāt par strīdīgajiem jautājumiem un rast kompromisa risinājumus. EDSO ir forums, kurā meklēt šādus risinājumus. Vienlaicīgi EDSO šodien ciena kā neatkarīgu starpnieku, kas vērtē vēlēšanu norises atbilstību demokrātijas principiem un demokrātijas standartus. Tāpēc es atbalstu vajadzību stiprināt EDSO, it īpaši saistībā ar demokrātijas izplatīšanu un cilvēktiesību nodrošināšanu. EDSO uzraudzības pasākumi un misijas uz vietas ir svarīga brīvās pasaules paplašināšanas sastāvdaļa. Taču no Eiropas Savienības perspektīvas šajā jomā vērojama darbību dublēšanās. Ja mēs runājam par EDSO stiprināšanu, mums vienlaicīgi būtu arī jādomā par to, kādā mērā EDSO var aizstāt Eiropas Savienības pārstāvju funkcijas dažādos reģionos, kuros norisinās konflikti. Turklāt, ja mēs pozitīvi novērtējam EDSO darbu cilvēktiesību jomā, rodas iespēja diskutēt par to, kādā mērā pārklājas EDSO un Eiropas Padomes uzdevumi. Šādas diskusijas mērķis būtu panākt augstu efektivitāti publiskā finansējuma izlietojumā, kas laikā, kad tiek samazinātas izmaksas, neapšaubāmi ir mūsu vēlētāju prioritāte.

Ziņojums: Thomas Mann (A7-0268/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti, jo pašreizējos nepieredzēto demogrāfisko problēmu apstākļos, ko radījusi paredzamā dzīves ilguma palielināšanās un dzimstības līmeņa samazināšanās, tie nākamo gadu laikā būs vieni no akūtākajiem sociālās politikas jautājumiem. Ir steidzami jāpieņem lēmumi, jo īpaši laikā, kad ir apdraudēta jauniešu piekļuve darbavietām un vecāka gadagājuma cilvēku pensiju sistēmu ilgtspējība. Paaudžu solidaritāte ir nepieciešama, lai būtu iespējams optimizēt abu paaudžu ieguldījumu. Vienīgais veids, kā to panākt, ir nodrošināt neierobežotu un vienlīdzīgu piekļuvi darbam, mūžizglītībai un karjeras izaugsmei visu vecumu cilvēkiem. Tas būs iespējams, pirmkārt, nodrošinot, ka jauniešiem ir garantētas darbavietas, un, otrkārt, pienācīgi izmantojot ieguldījumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki vēl aizvien var sniegt sabiedrībai, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgo darbu un darbu pēc noteiktā pensijas vecuma iestāšanās.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Uzsverot, ka sabiedrība, kurā tiek ievērota cilvēka cieņa, pamatojas uz starppaaudžu taisnīguma principu, es uzskatu, ka šis ziņojums ir svarīgs cīņā pret jebkuras formas aizspriedumiem un diskrimināciju pret jebkuru sabiedrības grupu. Es uzskatu, ka iedzīvotāju migrācija, viņu veiksmīga integrācija, tostarp arī ekonomiskajā dzīvē, un viņu sociālā iekļaušana var nodrošināt līdzekļus demogrāfisko problēmu risināšanai. Tāpēc es piekrītu, ka ir nepieciešamas atklātas debates, lai apspriestu dažādas imigrācijas problēmas. Aizspriedumu izskaušana par dažādiem kultūras modeļiem ir priekšnosacījums sekmīgai imigrantu integrācijai, kas papildina arī starppaaudžu un starpkultūru solidaritāti. Ziņojumā arī sniegts priekšlikums par jaunu noteikumu pieņemšanu pret diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Tāpēc es balsoju par Thomas Mann ziņojumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar Komisijas aplēsēm demogrāfiskās pārmaiņas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju struktūru un vecuma grupas. Tādējādi 2050. gadā bērnu un pusaudžu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem samazināsies no 100 miljoniem līdz 66 miljoniem. Attiecībā uz darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem ap 2010. gadu būtu sasniegts to maksimālais skaits, proti, 331 miljons, un pēc tam tas pastāvīgi samazinātos, 2050. gadā sasniedzot aptuveni 268 miljonus. Saskaroties ar šo situāciju, Eiropas Savienībai ir jānodrošina piemērots risinājums, lai aizsargātu nodarbinātību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī jauniešiem. Es atbalstīju šo Eiropas Parlamenta iniciatīvas ziņojumu, kurā dalībvalstis ir mudinātas pārdomāt iespēju atcelt obligāto pensionēšanās vecumu, bet kurā sniegti arī politikas pamatprincipi, kas mums ļauj cīnīties pret diskrimināciju, noteikt par mērķi mūžizglītību, mudina apsvērt jaunu darba organizācijas veidu ieviešanu uzņēmumos, jo īpaši, ņemot vērā stresa samazināšanu. Turklāt šajā rezolūcijā ir iekļautas daudzas iniciatīvas, kurās pievērsta uzmanība, piemēram, cīņai pret bezdarbu jauniešu vidū, vai atbalstīta pienācīga pensija un ierosināts Eiropas pakts par cilvēkiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es pilnīgi atbalstu šajā ziņojumā pausto attiecībā uz kompetences līmeņa paaugstināšanu, lai visām sabiedrības grupām un paaudzēm būtu nodrošināta kvalitatīva izglītība un labākas iespējas iesaistīties mūžizglītības pasākumos. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka ziņojumā ir atzinīgi novērtēts tas ieguldījums ES sabiedrības dzīvē, ko sniedz visi brīvprātīgajā darbā iesaistītie cilvēki, kuri strādā vietējo kopienu pilnveidošanai un sniedz aprūpes pakalpojumus kopienā vai ģimenē. Turklāt es atbalstu Eiropas Parlamenta iniciatīvu saistībā ar centieniem pārskatīt ar veselīgu novecošanu saistītos pasākumus un 2011. gadā nākt klajā ar rīcības plānu, kura mērķis būtu vecāka gadagājuma cilvēku cieņas vairošana un veselības un dzīves kvalitātes uzlabošana. Ir jāizsaka atzinība Komisijai par tās aicinājumu rīkoties saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēku tiesību pārkāpumu problēmu risināšanu, kā arī attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzību sabiedrībā un aprūpes iestādēs.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu. Mēs pašlaik saskaramies ar divkāršu krīzi, kas izpaužas gan augstā bezdarba līmenī jauniešu vidū, gan pensiju sistēmu finansējuma pārskatīšanā. Šīs abas parādības ir saistītas un tāpēc ir izskatāmas kopīgi. Demogrāfiskās pārmaiņas ir iespējams regulēt un tās var būt ilgtspējīgas, ja šim procesam pienācīgi sagatavojas un pret to nopietni izturas. Dalībvalstu rīcībā ir galvenie instrumenti līdzsvara nodrošināšanai starp paaudzēm un netaisnīgas diskriminācijas pārtraukšanai. Pensiju sistēmu, valstu budžetu, veselības aprūpes, izglītības un nodarbinātības politikas nepietiekamas pārraudzības gadījumā ir jāveic strukturālās reformas un jārod jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Tomēr ES ir jābūt atbildīgai par dalībvalstu savstarpēju dalīšanos pieredzē, ES tiesību aktu īstenošanas pārraudzību dalībvalstīs, kā arī iniciatīvām jaunu tiesību aktu pieņemšanai šajās jomās.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Mann kunga pastāvīgajā ziņojumā par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti ir vairāki ļoti pozitīvi vērtējami aspekti, jo īpaši attiecībā uz tādas pensiju shēmu koncepcijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kuras pamatā ir citu vecuma grupu iedzīvotāju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī bezdarbu jauniešu vidū un nepieciešamību risināt problēmas, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, vienlaikus risinot problēmas, ar ko saskaras jaunieši. Tomēr es balsoju pret rezolūciju tāpēc, ka atsevišķi tās panti, jo īpaši ar pensijām saistītie, bija nepieņemami. Par laimi, šā Parlamenta vairākums noraidīja pantu, kur skaidri norādīta nepieciešamība aizstāt uz paaudžu solidaritāti pamatoto sistēmu ar fondēto pensiju sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls. Tomēr tika pieņemts cits pants, kurā aicina „dalībvalstis atkārtoti izskatīt iespēju atcelt obligāto pensionēšanās vecumu”. Tas patiešām ir neiedomājami! Jā, pensiju sistēmai ir jābūt elastīgākai, bet pensionēšanas vecums ir jāsaglabā kā viens no šīs sistēmas pīlāriem! Laikā, kad Komisija noslēdz savas konsultācijas par pensiju sistēmas nākotni Eiropā, Parlamenta vēstījums ir īpaši svarīgs. Tāpēc es nolēmu balsot pret šīs rezolūcijas pieņemšanu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums starp paaudzēm ir jācenšas panākt nevis konflikti un konkurence, bet vienādas iespējas un solidaritāte. Tomēr es neatbalstīju Eiropas Parlamenta referenta atzinumu, ka ir likvidējama pirmstermiņa pensionēšanās. Patiesībā ļoti bieži vecāka gadagājuma cilvēki kādu apstākļu dēļ ir spiesti izmantot pirmstermiņa pensionēšanos, nevis to izvēlas. Ņemot vērā ekonomikas krīzes sekas, pirmstermiņa pensionēšanās izmantošana bieži vien ir vienīgā izdzīvošanas iespēja vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ir atlaisti no darba. Tādējādi, ņemot vērā, ka dalībvalstu pensiju sistēmas ir dažādas, mums ir jāņem vērā visās dalībvalstīs spēkā esošā prakse, nevis jāseko tikai vienas vai dažu valstu piemēram. Dalībvalstīm pašām ir jāpieņem lēmums par pirmstermiņa pensionēšanās noteikumu īstenošanu, ņemot vērā valsts situāciju un tajā īstenoto praksi. Es vēlreiz vēlētos pievērst uzmanību faktam, ka gan demogrāfiskās pārmaiņas, gan diskriminācija vecuma dēļ negatīvi ietekmē paaudžu solidaritāti un ekonomikas izaugsmi. Šāda diskriminācija būtiski ierobežo darba tirgus pieejamību visvecākajiem un visjaunākajiem darba ņēmējiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pēdējo gadu laikā ES dalībvalstīm piedzīvojot dramatisku dzimstības līmeņa samazināšanos, tām ir nācies saskarties ar aizvien lielāku sabiedrības novecošanu. Paredzamā mūža ilguma palielināšanās ir pozitīva tendence, nodrošinot ilgāku cilvēku fizisko un mentālo aktivitāti. Šajos apstākļos kļūst skaidrs, ka mums ir jāapzinās iespēja, ka situācija kļūs vēl nopietnāka, izraisot demogrāfisko nelīdzsvarotību, kas ietekmēs dalībvalstu ekonomiku un budžeta resursus. Šāda situācijas attīstība ietekmē arī visu Eiropas Savienību kopumā. Tādējādi mēs saskaramies ar iespēju, ka šo demogrāfisko pārmaiņu radīto finanšu nastu nesīs nākamās paaudzes. Šī situācija nosaka, ka Lisabonas līguma mērķis par to, ka pusei nodarbināto cilvēku ir jābūt vecumā no 55 līdz 64 gadiem, ir ļoti svarīgs, pat ja šogad tā izpilde nav nodrošināta. Lai risinātu šo problēmu, strauji un apņēmīgi jāveicina gan jaunu, gan vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšana darba tirgū, pamatojoties uz pilna dzīvescikla pieeju. Eiropas Savienībā bezdarbs no 15 līdz 24 gadus veco jauniešu vidū būtiski pārsniedz bezdarba līmeni pārējās vecuma grupās. Tāpēc ir iesakāms priekšlikums ieviest Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Pirmkārt, es vēlētos apsveikt Mann kungu saistībā ar šā ziņojuma sagatavošanu, kura nopelns ir konkrētu pasākumu ierosināšana produktīva dialoga radīšanai starp paaudzēm. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka godīga līdzsvara iedibināšana starp paaudzēm ir vienīgais veids, kā jaunākajai paaudzei nodrošināt reālas garantijas un kā palielināt viņu līdzdalību darba tirgū. Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir pienācis laiks izskatīt jaunos jautājumus, ko rada paaudžu problēma. Zemā demogrāfiskā pieauguma dēļ drīzumā Eiropa saskarsies ar īstām problēmām, un tūlīt pat ir jāpieņem piemērotas politikas programmas, lai neapdraudētu visu Eiropas sociālās drošības sistēmu. Šajā ziņā, manuprāt, ir svarīgi pārskatīt sociālo politiku, ņemot vērā to cilvēku intereses, kuri ir vecāki par 60 gadiem. Cilvēki šajā vecuma grupā darba pasaulei sniedz pievienoto vērtību, un tāpēc ir jāveic sagatavošanās pasākumi, lai šos cilvēku vairāk iesaistītu. Tāpēc es piekrītu ierosinājumam pārskatīt sociālās drošības sistēmu, lai ļautu cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, saglabāt savas darbavietas pēc tam, kad viņi ir sasnieguši pensionēšanās vecumu.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Manuprāt, referents visai pamatoti ierosina divus pasākumus saistībā ar demogrāfiskās attīstības nelīdzsvarotības sekām sociālo izdevumu finansējuma un pensiju sistēmu finanšu situācijas jomā visās dalībvalstīs. Pirmā pasākuma mērķis ir jauniešu nodarbinātības palielināšana, un otrais pasākums ir vērsts uz pensionēšanās vecuma palielināšanu. Es piekrītu referenta viedoklim, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav ekonomikas un sabiedrības nasta, bet gluži pretēji — viņi savas dzīves pieredzes un zināšanu dēļ ir liels ieguvums. Esmu nolēmusi balsot par šo ziņojumu, jo no tā ir svītrota pretrunīgā sadaļa, kur bija atbalstīta doma par pašlaik spēkā esošās pastāvīgās sistēmas aizstāšanu ar sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojuma pieņemšanu. Tajā demogrāfiskā problēma un paaudžu solidaritāte ir aplūkota ļoti konservatīvā veidā. Virknē gadījumu, piemēram, saistībā ar gandrīz neierobežoto darba dzīves pagarināšanu, šis ziņojums nodod darba ņēmēju darba un apdrošināšanas tiesības un iznīcinās tās pilnīgi. Bezdarba problēma jauniešu vidū palielinās. Uzlabojumi paredzamā mūža ilguma un dzīves kvalitātes jomā drīzāk kļūst par problēmu, nevis visas cilvēces un tādējādi Eiropas mērķi.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien mēs saskaramies ar augstu bezdarba līmeni jauniešu vidū un nepietiekami finansētām pensiju sistēmām. Mums ir jārod kopīgs risinājums, jo jaunatne ir uzskatāma par vērtīgu un nozīmīgu resursu, kas ir mobilizējams sociālo un ekonomisko mērķu labā, jo īpaši novecojošā sabiedrībā. Ja mēs nespēsim mainīt pašlaik vērojamās tendences virzienu, aplēses liecina, ka 2030. gadā demogrāfisko pārmaiņu rezultātā paredzamā ekonomiski aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju skaita attiecība būs 2:1. Lai gan galvenie instrumenti starppaaudžu taisnīguma atbalstam ietilpst dalībvalstu jurisdikcijā, Eiropas Savienībai ir izšķiroša nozīme uzraudzībā, Savienības pret diskrimināciju vērsto tiesību aktu pareizas un efektīvas izpildes pārraudzībā, kā arī saistībā ar paraugprakses un informācijas par rīcības plāniem apmaiņas veicināšanā. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis atbalstītu jaunas iniciatīvas aktīvai, veselīgai un cilvēka cienīgai novecošanai. Ir jāizstrādā arī ilgtermiņa perspektīvas jauniešiem un jāveic pasākumi, lai sekmētu jauniešu mobilitāti studiju laikā, kvalitatīvu stažēšanos un radītu jaunas darbavietas, tādējādi nodrošinot jauniešiem pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojumā ir apkopoti daudzi jautājumi, un visi no tiem ir ļoti svarīgi, jo īpaši nabadzīgākajām sabiedrības grupām. Man ir jāuzsver priekšlikumu un iniciatīvu starpdisciplinārais aspekts: mums ir jāpieņem pasaule, kas mainās aizvien straujāk, būtiski ietekmējot sociālās un labklājības sistēmas. Mēs labi zinām, ka garantijas, uz kurām mēs paļāvāmies pagātnē, nākotnē nav iespējams nodrošināt, un mums ir jābūt gataviem radīt sabiedrību, kura spēj attīstīties apstākļos, kas vairs nav tādi paši, kādi tie bija pagātnē vai ir pašlaik. Es pilnīgi atbalstu aicinājumu nodrošināt solidaritāti, kā arī „starppaaudžu taisnīguma principa” definīciju. Es arī gatavojos darīt visu iespējamo, lai rastu risinājumu neskaidrībām saistībā ar pensiju lielumu, ar ko manā valstī saskarsies mana paaudze.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Dalībvalstīm ir pieejami galvenie instrumenti starppaaudžu taisnīguma principa veicināšanai un diskriminācijas likvidēšanai. To Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, nepieredzēti pieaugs, un aplēses liecina, ka maksimālais skaits tiks sasniegts laikā no 2015. līdz 2035. gadam, kad šī iedzīvotāju grupa ik gadu palielināsies par 2 miljoniem cilvēku. Ņemot vērā šos faktorus, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā efektīva politika, lai darba ņēmēji varētu palikt darba tirgū un pret viņiem netiktu vērsta diskriminācija. Mūžizglītības programmās ir jāpiedalās pēc iespējas lielākam skaitam sieviešu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Paaudžu vienlīdzība un solidaritāte Eiropas Savienībā kļūst par vienu no galvenajām Eiropas sociālās politikas problēmām turpmākajās desmitgadēs. Pamatā tāpēc es balsoju par šajā ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem. Ir jāmaina paradigma attiecībā uz to, kā no sabiedrības un ekonomikas viedokļa tiek uztverta sabiedrības novecošana. Tā vietā, lai vecāka gadagājuma cilvēkus uztvertu kā apgrūtinājumu un sinonīmu pieaugošām izmaksām, viņu pieredzes un zināšanu dēļ viņi būtu jāuzskata par vērtīgu ieguvumu uzņēmējdarbības kultūrā. Tāpēc uzņēmumi būtu jāmudina izstrādāt darbaspēka vecuma struktūras dažādošanas stratēģijas, kas palielinātu to konkurētspēju, izmantojot vecāko darbinieku pieredzi un kvalifikāciju. Es arī uzskatu, ka sabiedrības novecošana sniedz svarīgu iespēju uzlabot konkurētspēju un inovācijas spēju, tādējādi kāpinot izaugsmi un radot darbavietas. Visbeidzot es vēlētos paust bažas par augsto jaunatnes bezdarba līmeni Eiropas Savienībā un norādīt, ka jārada vairāk darbavietu un ilgtermiņa perspektīvas, lai nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Taisnīguma princips attiecībās starp paaudzēm ir jauna pasaules mēroga problēma, kurai ir nepieciešams atbilstošs risinājums. Mūsdienu sabiedrība dzīvo pastāvīgas izaugsmes laikā, kurā, jo īpaši dažu pēdējo desmitgažu laikā, jaunajām paaudzēm ir bijuši labāki apstākļi un nākotnes perspektīvas nekā iepriekšējām paaudzēm. Tagad situācija ir pāraugusi šķietami bezgalīgas izaugsmes robežas, un mēs esam saskārušies ar cīņu starp tiesībām un ierobežotiem resursiem. Tāpēc visām valstīm, sākot ar attīstītajām un demokrātiskajām valstīm un ar tām saistītajām organizācijām (piemēram, Eiropas Savienību), ir noteikti un pārliecinoši jāstrādā, lai sagatavotu politikas programmas, pieņemtu lēmumus un tos konsekventi īstenotu lielāka līdzsvara panākšanai starp pašreizējām un nākamajām paaudzēm, lai varētu samazināt atšķirību starp tiem, kuriem ir tiesības, un tiem, kuriem to nav. Manuprāt, ziņojumā par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti, par ko mēs balsojām, ir ievēroti šie principi.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kur ir sniegti vairāki svarīgi priekšlikumi to demogrāfisko problēmu risināšanai paaudžu solidaritātes garā, ar kurām mēs saskaramies. Nepietiekami labklājības nodrošinājuma nosacījumi, nepiemēroti sociālie pakalpojumi un augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū veicina vēlas laulības un bērnu radīšanu, tādējādi paātrinot mūsu sabiedrības novecošanu. Gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki sastopas ar dažādām diskriminācijas formām vecuma dēļ, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem. Lai gan dalībvalstis kontrolē galvenos instrumentus, piemēram, valsts budžetu, pensiju sistēmu un veselības aprūpes pakalpojumus, Eiropas Savienība var paplašināt pret diskrimināciju vērsto tiesību aktu darbības jomu, jo īpaši, lai darba tirgū aizsargātu vecāka gadagājuma sievietes. Turklāt visu vecumu sievietes bieži aprūpē jaunus un vecāka gadagājuma apgādājamus cilvēkus. Viņu darbs kā tāds ir starppaaudžu atbalsta piemērs, un tas būtu jāatzīst sociālekonomiskā ziņā, tomēr tas nebūtu uzskatāms par kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu aizstājēju. Tā kā netipiskas un nestabilas nodarbinātības formas kļūst arvien plašāk sastopamas, ir apdraudētas tiesības uz pienācīgu pensiju, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Šo tendenci var risināt tikai ar tādas politikas palīdzību, kas ir vērsta uz izaugsmi, darba ņēmēju tiesību ievērošanu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. – (DE) Attiecībā uz 24. pantu iespējas nodrošināšana vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt pēc obligātā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja viņi to vēlas, nedrīkst novest pie spiediena izdarīšanas uz šiem darba ņēmējiem, kas radīs situāciju, ka cilvēku nodarbināšana pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas kļūs par izplatītu praksi. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāsaglabā iespēja doties pensijā, sasniedzot likumā noteikto vecumu, bez diskriminācijas draudiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā esmu norādījis iepriekš, Eiropas sabiedrība noveco un ekonomikas analīzēs tā bieži tiek uzskatīta par negatīvu tendenci. Protams, demogrāfiskās piramīdas inversija valstīs, kurās labklājības valsts koncepcija vēl joprojām ir spēcīga, nozīmē, ka aizvien mazāks skaits cilvēku sniedz ieguldījumu sociālās palīdzības sistēmā un aizvien vairāk cilvēku ir no tās atkarīgi. Izsakoties ļoti tieši, vairāk vecāka gadagājuma cilvēku nozīmē lielākus izdevumus pensijām un veselības aprūpei. Tomēr sabiedrība, kurā pastāv solidaritāte, uz novecošanu nevar raudzīties šādā veidā. Ir svarīgi izstrādāt aktīvas novecošanas risinājumus un veidus, kā izmantot milzīgo vecāka gadagājuma cilvēku potenciālu, kuriem pat tādā konkurētspējīgā tirgū kā Eiropas tirgus savas lielās pieredzes un zināšanu dēļ vēl joprojām ir pievienotā vērtība. No otras puses, mēs nevaram runāt par novecojošu sabiedrību, nerunājot par tādu politiku dzimstības jomā, kas veicina dzimstību Eiropas Savienībā. Vidējais dzimstības līmenis Eiropas Savienībā ir 1,5 bērni, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē. Šo tendenci var mainīt tikai noteikta politika ģimeņu atbalstam, kura ekonomiskā, nodokļu un profesionālā ziņā nesoda vīriešus un sievietes, kas ir nolēmuši radīt bērnus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir ļoti daudz pretrunu. No vienas puses, tajā ir lietota vecāka gadagājuma cilvēkiem ļoti glaimojoša valoda. Tomēr, no otras puses, tajā ir ierosināti pamatpasākumi, kas apdraud vecāka gadagājuma un darba ņēmēju tiesības kopumā. Daži tā piemēri:

– privāto pensiju sistēmu veicināšana, tādējādi izvirzot finanšu nozari par prioritāti un aizmirstot nopietnās sekas, ko šāda prakse jau ir radījusi, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tā izputināja miljoniem pensionāru, liekot valstij iejaukties;

– valsts intervences atbalsts, lai veicinātu nepilnas slodzes darbu un darbu ar elastīgu darbalaiku, nepievēršot uzmanību šādas prakses sekām, piemēram, darba vērtības samazināšanai, zemām algām, nestabilam darbam un pieaugošam skaitam tādu darba ņēmēju, kuru ienākumu līmenis ir zem nabadzības sliekšņa;

– tā vecuma paaugstināšana, kuru sasniedzot var pieprasīt pensiju.

Visu šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret ziņojuma pieņemšanu, lai gan mēs atzīstam, ka tam piemīt zināmi pozitīvi aspekti, ko tomēr apdraud neoliberālā politika, kura šajā ziņojumā ir atbalstīta.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Virzoties cauri šim finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes periodam, Eiropa saskaras ar nopietnu problēmu, proti, bezdarbu. Šī bīstamā situācija īpaši smagi ietekmē jauniešus un rada satraucošu situāciju, kurai nākotnē būs postošas sekas Eiropas konkurētspējas jomā. Es balsoju par šo rezolūciju, jo, atzīstot subsidiaritātes principu un dalībvalstu pilnvaras šajā jomā, manuprāt, Eiropas Savienībai būtu jāsniedz savs ieguldījums, veicinot dialogu par paaudžu solidaritāti starp dažādām iesaistītajām pusēm. Nākotnes darbaspēku veidos mūsdienu jaunatne. Ja viņi atliks iesaistīšanos darba tirgū, tas nozīmēs iekavētu karjeras attīstību, zemākas algas un atalgojuma atšķirības salīdzinājumā ar citām paaudzēm. Mums jauniešiem ir jāsniedz lielāka palīdzība, kā arī jāatbalsta uzņēmējdarbība un nodarbinātība jauniešu vidū. Tikai tādā veidā mēs varam garantēt drošāku nākotni jaunākajām paaudzēm.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan Mann kunga ziņojumā ir vairāki pozitīvi vērtējami punkti, kuros atbalstīta ģimenēm labvēlīga politika, darba un ģimenes dzīves apvienošana, visvecāko un visjaunāko darba ņēmēju piekļuve darba tirgum utt., diemžēl kā risinājums mūsu valstu sabiedrību novecošanai un pat pensiju finansēšanai tajā ir atbalstīta imigrācija, lai arī daļēja. Ikvienā valstī, tostarp arī Francijā, pētījumi apliecina, ka tas tā nav, ne tikai attiecībā uz demogrāfiju, bet arī finansiālā ziņā. Pat Tribalat kundze, franču demogrāfe, ko diezin vai varētu apsūdzēt simpātijās pret Nacionālo fronti, ir nonākusi pie šā paša secinājuma. Es zinu, ka šajā Parlamentā mēs labprāt domājam, ka saskaņā ar SOS Racisme saukli „Mohamed maksās par Maurice pensiju”, kā arī Karl, Matthew un Juan pensiju. Tomēr nekur tā nenotiek. Mann kungam arī vajadzētu būt uzmanīgam, iesakot mūsu, uz paaudžu solidaritāti pamatoto sistēmu aizstāt ar fondēto pensiju sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls. Ņemot vērā pašreizējo pasaules finanšu krīzes fonu, šāda veida priekšlikums varētu izputināt mūsu vecākā gadagājuma iedzīvotājus, tādiem kā Madoff esot vienīgajiem ieguvējiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā kā mēs saskaramies ar novecojošu Eiropas sabiedrību, paaudžu solidaritāte ir viena no galvenajām Eiropas un dalībvalstu politikas sociālajām problēmām turpmākajos gados. Šajā ziņojumā visai pamatoti uzsvērta solidaritātes vērtība, paaudžu solidaritātes nepieciešamība, pensiju shēmas koncepcijas nozīme. Tajā ir ļoti pozitīvi vērtējami fragmenti, piemēram, par darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, elastīgu darba laiku, jo īpaši sievietēm, visvecāko un visjaunāko darba ņēmēju piekļuvi darba tirgum, cīņu pret diskrimināciju utt. Tomēr virknei punktu šajā ziņojumā es nepiekrītu, piemēram, 24. pantam, kurā aicināts atcelt obligāto pensionēšanās vecumu, vairākiem fragmentiem par elastīgu darba organizāciju un vienkāršotiem sociālās jomas tiesību aktiem, kā arī fragmentam par pirmstermiņa pensionēšanās sistēmu atcelšanu. Turklāt es izvēlējos atturēties no balsojuma par šo ziņojumu. Tomēr esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments noraidīja fragmentu, kur uz paaudžu solidaritāti pamatoto pensiju sistēmu mudināts aizstāt ar fondēto pensiju sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti, jo tajā bija pausti nepieņemami uzskati. Šajā tekstā ir minēti īpaši interesanti aspekti, piemēram, fakts, ka jauniešu nodarbinātību nevajadzētu pretnostatīt to darba ņēmēju paturēšanai darba tirgū, kuri ir vecāki par 50 gadiem, kā arī uzsvars, kas likts uz mūžizglītību un cīņu pret diskrimināciju darba tirgū vecuma un dzimuma dēļ. Tomēr tekstā ir minēti arī vairāki ieteikumi par pensiju sistēmām, kurus es nevaru atbalstīt. Cita starpā tekstā valstis ir mudinātas atcelt likumā paredzēto pensionēšanās vecumu, kā arī tajā ir ļoti uzsvērta nepieciešamība samazināt valsts parāda nastu, kas faktiski ir atbalsta izteikšana privāti fondēto pensiju sistēmām, kuras ir īpaši netaisnas. Ziņojumā valstis aicinātas arī paaugstināt nodarbinātības līmeni, paplašinot nepilnas slodzes nodarbinātību, kas tikai palielina stabilitātes trūkumu nodarbinātības jomā. Šie ir daži no iemesliem, kāpēc es balsoju pret šo tekstu.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Pašreizējam demogrāfiskās attīstības nepastāvīgumam ir būtiska ietekme uz sociālo izdevumu finansēšanu un pensiju sistēmu finanšu stāvokli visās dalībvalstīs. Savā juridiski nesaistošajā ziņojumā Thomas Mann ierosina divus pasākumus. No vienas puses, palielināt nodarbinātību jauniešu vidū un, no otras puses, palielināt pensionēšanās vecumu. Es piekrītu referenta viedoklim, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav ekonomikas un sabiedrības nasta, bet gluži pretēji — viņi savas pieredzes, mūža darba un zināšanu dēļ ir liels ieguvums. Šajā ziņā es piekrītu referentam, kurš ierosina konkrētus pasākumus, lai radītu pamatu atklātam dialogam, un aicina Komisiju un Padomi nodrošināt paaudžu līdzsvaru visās dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Starppaaudžu taisnīguma princips dažu nākamo gadu laikā būs viena no galvenajām politiskajām problēmām. Tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē attiecības mūsu sabiedrībā, ir īpaši svarīgi, lai viena paaudze nedzīvotu uz citas paaudzes rēķina. Tas attiecas ne tikai uz finanšu un budžeta politiku, bet ietver arī vides, pieejamo resursu un klimata aizsardzību. Lai nodrošinātu mūsu sabiedrības kohēzijas saglabāšanu, starppaaudžu taisnīgums mums ir jāuzskata par ikdienas uzdevumu. Tādējādi mums šādā gaismā ir jāizskata visi mūsu politiskie lēmumi. Ir svarīgi, lai mēs šim jautājumam veltītu savu uzmanību, lai nākotnē mūsu sabiedrībā saglabātu solidaritātes apziņu.

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. – (DE) Es atbalstīju ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām, bet iebildu pret pantu, kurā dalībvalstis aicinātas „apsvērt regulētas darbaspēka migrācijas iespējas (attiecībā uz trešo valstu iedzīvotāju imigrāciju Eiropas Savienībā).” Manuprāt, šis formulējums ietver pozitīvu vērtējumu darbaspēka migrācijai no trešām valstīm. Es atbalstīju Mann kunga ziņojumu, jo Eiropas Parlaments nepieņēma sākotnējā ziņojumā minēto ieteikumu mainīt pensiju finansēšanas veidu. Tomēr es ļoti iebilstu prasībai veicināt privāto pensiju nodrošināšanu un panākt, lai publiskā sektora vidējās pensijas nebūtu lielākas par attiecīgā līmeņa privātā sektora pensijām. Turklāt es iebilstu privātā sektora pensiju fondu nozīmīgajai lomai, lai samazinātu slogu, ko nākotnē veidos saistības nodrošināt valsts pensijas. Manuprāt, uz paaudžu solidaritātes principu pamatota pensiju sistēma ir no ekonomiskā viedokļa saprātīgākā un ilgtspējīgākā sistēma.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Īrijas sabiedrība piedzīvo nepieredzētu novecošanas procesu. Šajā iniciatīvā ir minēti vairāki ieteikumi Komisijai, kas palīdzētu risināt problēmas, ar ko nākamajās desmitgadēs saskarsies valstis visā Eiropā. Šis ziņojums ir sagatavots uzmanīgi, jo tajā ir uzsvērta paaudžu solidaritāte, un tas ir izsvērts, lai nodrošinātu, ka neviens neuzskatītu, ka novecojošas sabiedrības jautājumam ar to saistītajām problēmām ir iespējams tikai viens risinājums.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju Mann kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka turpmākajā Eiropas darbībā paaudžu problēmai ir jābūt prioritātei. Jaunieši, bez šaubām, ir galvenais resurss, kurā mums ir jāveic ieguldījumi, lai atdzīvinātu Eiropas Savienības ekonomiku kopumā. Manuprāt, jauniešiem pienākas īpaša uzmanība. Es domāju, ka ir vērts uzsvērt arī izglītības un nodarbinātības politikas nozīmi. Izaugsmes un nodarbinātības nostiprināšana, kas ir sasniedzama, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītības iespējām un darba tirgum, manuprāt, ir solis, kas veicams, lai sasniegtu atsevišķus nozīmīgus izaugsmes mērķus, piemēram, konkurētspējas un inovācijas spēju uzlabošanu.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Mann ziņojumu, jo tas ir piesātināts ar liberālo domāšanu, kas izmanto novecojošo Eiropas sabiedrību kā ieganstu, lai atbalstītu sociālās aizsardzības publisko sistēmu reformas Eiropā, jo īpaši vājinot veselības aprūpi un uz paaudžu solidaritāti pamatotas pensiju sistēmas, atbalstot to privatizāciju un lielāku pensionēšanās vecumu, ko es noraidu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi! Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka es atbalstīju Mann kunga ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti, jo, manuprāt, viena no svarīgākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas Savienība, ir jautājums par sabiedrības novecošanu dalībvalstīs. Tā ir problēma, kas Eiropas Savienībai ir jāpārvar, ja tā vēlas radīt maternitāti atbalstošus apstākļus, izstrādāt labākas metodes darba un ģimenes dzīves saskaņošanai un pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniedz produktīvāka dzīve. 2012. gads ir jāpasludina par Eiropas aktīvās novecošanas un paaudžu solidaritātes gadu, un tāpēc es domāju, ka mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jāatbalsta aktīvas novecošanas politika un jāpievērš uzmanība jaunajām demogrāfiskajām problēmām.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Mann kunga ziņojums ir sīki izstrādāts un labi strukturēts, un tajā ir pilnīgi iestrādāti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas sniegtie priekšlikumi, nodrošinot dzimumam taisnīgu un nepieciešamu nozīmi šajā tematiskajā jomā. Šis Parlaments kļūst pazīstams, pateicoties konkrētu politikas programmu īstenošanai, kas ir veltītas ikviena iedzīvotāja vienlīdzīgas cieņas un dzīves kvalitātes atbalstam visās mūsu dalībvalstīs, vienlaikus atzīstot starp reģioniem pastāvošās zināmās atšķirības. Tāpēc es novērtēju un pievēršu uzmanību nozīmei, kas piešķirta ģimenes, darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, jo īpaši nozīmei, kas piešķirta sievietēm, tostarp vecāka gadagājuma sievietēm, piemērojot paaudžu taisnīguma principu. Mēs esam aicināti reaģēt ar piemērotu politiku visos līmeņos (svarīgi, ka ir iesaistīta gan pilsoniskā sabiedrība, gan sekulārās un reliģiskās apvienības), lai radītu stabilu Eiropu bez diskriminācijas vecuma vai dzimuma dēļ, Eiropu, kas nenovecos, neredzot spēcīgu jauno paaudžu parādīšanos.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir apgalvots, ka paredzamā mūža ilguma palielināšanās nedrīkst izraisīt darba ņēmēju tiesību ierobežošanu. Šis uzstādījums ir aizstāvēts visā ziņojumā. Pensionēšanās vecuma palielināšana, nosakot, ka tas, iespējams, būs lielāks par 64 gadiem, kā apsolīts stratēģijā „Eiropa 2020”, gadījuma rakstura darba atbalstīšana, uz paaudžu solidaritāti pamatoto pensiju sistēmu aizstāšana ar fondēto pensiju sistēmām, kuru pamatā ir uzkrātais kapitāls, ir daži no pasākumiem, kurus Eiropas Parlaments apņemsies īstenot, balsojot par šo ziņojumu. Es balsoju pret šo neiedomājamo sociālo regresu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Demogrāfiskās problēmas un paaudžu solidaritāte ir galvenie aspekti labākas nākotnes nodrošināšanai. Tāpēc mums ir stingri jāiestājas pret visiem faktoriem, kas samazina demogrāfisko pieaugumu, jo īpaši pret neadekvātiem sociālajiem pabalstiem, lēnu un sarežģītu integrāciju darba tirgū, ilgstošiem nestabila vai pagaidu darba posmiem un atbalsta trūkumu jauniem pāriem. Tie ir iemesli, kuru dēļ jauni cilvēki atliek ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu. Turklāt paredzamā mūža ilguma palielināšanās nozīmē vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieaugumu un no tā izrietošās sekas. Tāpēc ir jānostiprina paaudžu solidaritāte, lai mums būtu taisnīgāka un līdzsvarotāka sabiedrība.

  Louis Michel un Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma pakāpeniska palielināšanās ir lieliska ziņa, kas ir labvēlīga paaudžu dinamikai un apmaiņai. No otras puses, ja mēs uz to raugāmies no mūsu pensiju sistēmu nākotnes viedokļa, novecojoša sabiedrība rada īstas galvassāpes politisko lēmumu pieņēmējiem un līdzsvarotu budžetu aizstāvjiem. Ja mēs to papildinām ar zemu dzimstības līmeni daudzās no 27 dalībvalstīm, paaudžu solidaritāte atgādina Prusta madlēnas kūciņu epizodi, Eiropas sabiedrībai atceroties zudušo laiku. Pārfrāzējot Mann kunga izcilo ziņojumu: Eiropai ir jāatrisina demogrāfiskās problēmas, un Žana Bodēna slavenais postulāts, ka „cilvēks ir vienīgā bagātība”, tagad ir pilnīgi saprotams. Lai saglabātu taisnīgu sabiedrību, kura darbojas, ievērojot solidaritātes principu, citiem vārdiem sakot, sabiedrību, kurā mēs atsakāmies nākamās paaudzes apgrūtināt ar saviem valsts parādiem un kurā tiek atbalstīts līdzsvars starp pensionāru un aktīvo iedzīvotāju skaitu, ir iespējams tikai viens risinājums. Tam noteikti būs nepieciešama rīcība, izmantojot vairākas pieejas: nodarbinātības un pensionēšanās elastību, humānu un reālistisku imigrācijas politiku un nepārprotamu papildināmību starp pensiju sistēmu, kuras pamatā ir paaudžu solidaritātes princips, un fondētu finanšu sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls, un tas bija iemesls, kāpēc MR delegācija balsoja pret 99. panta pieņemšanu, kurā izskatīts iepriekš minētais jautājums.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Kopumā es atbalstīju Thomas Mann kunga ziņojumu, bet gribētu uzsvērt, ka ziņojums skar pārāk daudz tēmu un nesniedz problēmu risinājumus. Jautājums par viegli aizvainojamu etnisko grupu diskrimināciju ir ļoti svarīgs un prasa atsevišķu vērtējumu. Piemēram, Latvijā dzīvo vairāk, nekā 200 000 Latgaliešu, kuri nevar saņemt pat pamatskolas izglītību Latgaliešu valodā. Mēs daudzas reizes pievērsām uzmanību šīm jautājumam Latvijas Republikas nacionālajā parlamentā, bet joprojām neviens no valdošās Latviešu elites negrib pat apspriest šo jautājumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība saskaras ar aizvien vairāk novecojošu sabiedrību. 2060. gadā uz katru cilvēku, kurš ir vecāks par 65 gadiem, būs tikai divi darbspējīga vecuma pieaugušie. Šobrīd proporcija ir 4:1. Tā rezultātā vecākā paaudze var kļūt par lielu nastu strādājošajiem iedzīvotājiem, kuri ir atbildīgi par ekonomikas atbalstīšanu. Tā kā ir gaidāms, ka tiks palielināts pensionēšanās vecums, būtu jāpielāgo un jāpadara pievilcīgāki darba apstākļi vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vecāka gadagājuma darba ņēmējiem būtu jāsniedz labākas iespējas piedalīties darba tirgū. Arī sabiedrībā ir nepieciešama jauna pieeja, lai nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma cilvēki vairs netiktu pakļauti diskriminācijai, piemēram, savu samazināto iespēju dēļ. Es atturos no balsošanas, jo, lai gan ierosinājumi saistībā ar veselīgu novecošanu ir ļoti atbalstāmi, attiecībā uz jautājumu par ilgāku darba dzīvi vēl aizvien ir vairākas neskaidras jomas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Mūsu iedzīvotāju skaits samazinās, un tā rezultāts ir arī sabiedrības novecošana, tādējādi radot aizvien lielāku apgrūtinājumu pensiju sistēmām. Lai nākotnē pārvarētu demogrāfiskās problēmas, ir nepieciešama konsekventa un ģimenēm labvēlīga politika. Tomēr nekontrolēta masveida imigrācija Eiropas Savienībā ir nepareiza pieeja. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju Mann kunga ziņojumu. Attīstība, kas pēdējo desmitgažu laikā ir notikusi Eiropas Savienībā un tās dažādajās dalībvalstīs, ir radījusi pārmaiņas un sekas, kuras no sociālā viedokļa ir acīmredzamas un kuras nosaka nepieciešamību pēc Eiropas iestāžu atbalsta. Attīstības koncepcija ir nenovēršami saistīta ar ekonomikas, sociālajiem un kultūras jautājumiem tādā mērā, ka, atsaucoties uz globalizācijas un attīstības procesu, šīs nozares nav nošķiramas. Šajā saistībā Eiropas iestāžu darbam vajadzētu ietvert un sniegt atbalstu šīs nevienlīdzības jomā, kas ir nepietiekamas sociālās kohēzijas cēlonis. Šis kopīgais ideāls nodrošinātu lielāku sociālo kohēziju, mazāku ekonomisko nevienlīdzību un līdzsvarotu kolektīvo un individuālo sabiedrības attīstību. Attīstība un sociālā kohēzija nedrīkst būt sabiedrības ienaidnieces — tām ir jābūt neatņemamām sabiedrības sastāvdaļām, lai nodrošinātu stabilāku integrāciju un līdzāspastāvēšanu sabiedrībā. Šajā kontekstā demogrāfiskās problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu nozīmē, ka mums ir jāpaātrina process un jāpārvērtē atsevišķas sociālās struktūras un programmas, lai tās pielāgotu šai jaunajai situācijai.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Demogrāfiskās problēmas nosaka, ka mūžizglītība kā paaudžu solidaritātes produkts ir vēl svarīgāka nekā jebkad agrāk. Zināšanām, izglītībai, mācībām un informācijai nav robežu. Tomēr 2011. gada budžetā mūžizglītības programmām atvēlēto līdzekļu pieaugums bija nožēlojams, lai gan stratēģijā „Eiropa 2020” bija ietverti solījumi un arī dalībvalstis izteica solījumus sniegt ieguldījumu visu iedzīvotāju izglītībā neatkarīgi no vecuma. Ziņojumā ir atzīts, ka mums ir jāizstrādā instrumenti, lai atbalstītu iedzīvotāju pastāvīgu izglītošanu un nostiprinātu instrumentus, kuri jau darbojas, piemēram, Grundtvig programmu un Leonardo da Vinci programmu. Priekšlikums ir solis šajā virzienā, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā, kurā aizvien vairāk cilvēku dzīvo arvien ilgāku mūžu, kurā dzimstības līmenis kopumā ir zems un kurā demogrāfiskā piramīda jau ir apvērsta, ir svarīgi, lai mēs veltītu pārdomas „demogrāfiskajām pārmaiņām un paaudžu solidaritātei”. Tāpēc es atbalstu šo laikus izstrādāto ziņojumu.

Turklāt šā ziņojuma saturs kopumā ir mana atbalsta vērts, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem nākotnē paredzētajām tiesībām turpināt strādāt, ja viņi to vēlas, kas atbilst „aktīvas novecošanas” veicināšanai, kā arī attiecībā uz nodarbinātības iespēju atbalstu jauniešiem, kuri vairāk nekā četrus mēnešus nespēj atrast darbu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) No vienas puses, demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē iepriecinošu tendenci, ka cilvēku paredzamais mūžs kļūst arvien garāks un ilgāk saglabājas viņu fiziskā un mentālā aktivitāte. No otras puses, dalībvalstīs jau vairākus gadu desmitus ir vērojams zems dzimstības līmenis un iedzīvotāju vecuma struktūras proporcionālajai attiecībai ir raksturīga pastāvīga virzība uz vecākās paaudzes pusi. Iezīmējas robežas līdzšinējai pensiju shēmu koncepcijai, kuras pamatā ir citu vecuma grupu iedzīvotāju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Aktīva novecošana nozīmē optimāli uzlabotas iespējas novecojot saglabāt labu veselību, iesaistīties sociālās vides norisēs un uzlabot dzīves kvalitāti. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka 2012. gadu būtu jāpasludina par Eiropas aktīvās novecošanas un paaudžu solidaritātes gadu, lai izceltu ieguldījumu, ko sabiedrībā sniedz jauni un vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpēc esmu darījis visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu, kas Eiropai ir nepieciešams šīs krīzes pārvarēšanai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Diskriminācija vecuma dēļ negatīvi ietekmē paaudžu solidaritāti. Līgumā ir noteikts šādas diskriminācijas aizliegums, taču tā joprojām ir plaši izplatīta un būtiski ierobežo darba tirgus, sociālās drošības un atsevišķu pakalpojumu pieejamību visvecākajiem un visjaunākajiem darba ņēmējiem. Es balsoju par to, lai dalībvalstis pieņemtu stingrus pasākumus, lai vērstos pret „nedeklarētā darbaspēka” uzturēto nelegālo nodarbinātību vai ēnu ekonomiku, kuras upuri visbiežāk ir sievietes un kura vairāk nekā ārkārtīgi kaitē ES darba tirgum, jo uzskatu, ka nepietiek vien ar iekšējā darbaspēka aizsardzības pasākumiem. Tomēr nedeklarētā nodarbinātība ir jāapkaro, izmantojot konkrētus pasākumus un sankcijas pret darba devējiem un/vai starpniekiem. Es balsoju arī par dalībvalstu un Komisijas sadarbību aprūpes pakalpojumu uzraudzības jomā, kā ietvaros dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot valstu aprūpes kontaktpunktu tīklu, ko varētu izmantot gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai iegūtu informāciju par piedāvātajiem aprūpes pakalpojumiem un to kvalitāti, kā arī attiecīgajā gadījumā iesniegtu sūdzības par pakalpojumu kvalitāti.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Paaudžu līdztiesība nākamo gadu laikā būs viena no Eiropas sociālās politikas galvenajām problēmām. Šis laikus sagatavotais ziņojums tāpēc noteikti ir jāatbalsta, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība saglabāt paaudžu solidaritāti un norādīti veidi, kā to var īstenot, jo īpaši attiecībā uz aktīvas novecošanas politikas atbalstu.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es atbalstīju ziņojumu par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti, jo Eiropas Parlaments nepieņēma sākotnējā ziņojumā sniegto ieteikumu mainīt pensiju finansēšanas veidu. Es stingri iebilstu pret prasību veicināt privāto pensiju nodrošinājumu un garantēt, lai publiskā sektora vidējās pensijas ne iemaksu, ne izmaksu ziņā nebūtu lielākas par attiecīgā līmeņa privātā sektora pensijām. Turklāt privātā sektora pensiju fondiem nevajadzētu būt nozīmīgākiem, lai nākotnē samazinātu ar valsts pensiju nodrošināšanu saistīto slogu. Uz paaudžu solidaritāti pamatoto sistēmu nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt ar fondēto pensiju sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls. Manuprāt, uz paaudžu solidaritātes principu pamatotā pensiju sistēma no ekonomiskā viedokļa ir saprātīgākā un ilgtspējīgākā sistēma. Tomēr es balsoju pret rezolūcijas fragmentu, kurā dalībvalstis mudinātas „apsvērt regulētas darbaspēka migrācijas iespējas (attiecībā uz trešo valstu iedzīvotāju imigrāciju Eiropas Savienībā)”. Manuprāt, šis formulējums ietver pozitīvu vērtējumu darbaspēka migrācijai no trešām valstīm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, atbalstījām teksta pieņemšanu, jo tika dzēsts 99. pants (par privātajām/fondētajām sistēmām, kuru pamatā ir uzkrātais kapitāls), kā arī tāpēc, ka pārējā tekstā tika ņemtas vērā dažas pozitīvas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas piezīmes. Piemēram, pasākumos saistībā ar pensionēšanās vecumu pamatā vajadzētu būt attiecīgo cilvēku vajadzībām; darba, mācību, aprūpes sniegšanas vai brīvprātīgā darba periodi ir papildinoši un visu vecumu cilvēkiem sniedz vērtīgu pieredzi; ir jāapkaro diskriminācija vecuma dēļ un jānosaka valsts mērķi attiecībā uz vecāka gadagājuma darba ņēmēju piekļuvi mācībām un mūžizglītībai, iedalot tos pēc vecuma grupām un dzimuma. Vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības iespējas ir atkarīgas arī no darba ņēmēju autonomijas un individuālās izvēles, kā arī labāka darba un dzīves līdzsvara. Lai, palielinoties nepieciešamās aprūpes apjomam, sievietes nebūtu pārslogotas, visās dalībvalstīs sievietēm un vīriešiem ir jāspēj apvienot darba un ģimenes pienākumus un jāpanāk šo pienākumu vienmērīgs sadalījums starp sievietēm un vīriešiem.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Šā dokumenta daļa, kurā ir ierosināta uzņēmumiem piemērotā nodokļa un administratīvā sloga samazināšana, ir vērtējama pozitīvi: tas ir svarīgs mērķis, lai samazinātu trešo valstu radīto konkurenci, kurās nodokļu, ražošanas un darbaspēka izmaksas ir būtiski zemākas nekā Eiropā.

Pozitīvi vērtējams arī ierosinājums ierobežot saistības pensiju jomā — gan vidējā vecuma palielināšanās, gan veselības uzlabošanās dēļ, kas cilvēkiem, kuri vēlas turpināt darbu, ļauj to darīt. Žēl, ka grozījumi, ko mēs uzskatām par nepieņemamiem, ir izmantoti, lai iekļautu daļas, kuras ziņojumā nemaz neiederas un kuru mērķis ir veicināt to cilvēku integrāciju, kas iebraukuši no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Šis lēmums, ko atbalstīja šā Parlamenta deputātu vairākums, diemžēl mums liek balsot pret ziņojuma pieņemšanu.

  Marco Scurria (PPE), rakstiski. – (IT) Es izmantoju šo iespēju, lai uzsvērtu, ka sabiedrībā, kurā tiek ievērota cilvēka cieņa, pamatā ir starppaaudžu taisnīguma princips un ka diskriminācija vecuma dēļ apdraud paaudžu solidaritāti, noved pie nabadzības un dibināšanas līgumos ir noteikts tās aizliegums.

Par darbu ir uzskatāms ne tikai algots darbs, un jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp veicot pienākumus ģimenē, cilvēcisko aspektu ziņā lielā mērā ietekmē mūsu sabiedrības veidošanos un veicina pakalpojumu un darbavietu stabilitāti.

Šajā ziņojumā mēs aicinām valdības veicināt un atzīt brīvprātīgo darbu, kā ietvaros tiek nodrošināta aprūpe kopienā vai ģimenē, kā arī nekavējoties precizēt ar juridisko atbildību saistītos jautājumus. Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi arī tāpēc, ka tajā dalībvalstis ir aicinātas veikt pasākumus, lai tiktu atzīts nemanāmais un neapmaksātais darbs saistībā ar visvecāko un visjaunāko ģimenes locekļu aprūpi, ko paaudžu solidaritātes vārdā veic visu vecumu ģimenes locekļi (lielākoties sievietes).

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Tas ir fakts, ka visa Eiropa saskaras ar demogrāfiskajām pārmaiņām, tostarp novecojošu sabiedrību, zemu dzimstības līmeni, iedzīvotāju migrāciju no nabadzīgākām valstīm uz valstīm, kurās ir lielāka labklājība, lielāku paredzamo mūža ilgumu, novēlotu iesaistīšanos darba tirgū, to mājsaimniecību skaita palielināšanos, kurās ir tikai viens cilvēks un nav bērnu, utt. Tas viss kopā rada milzīgu nepieciešamību pēc pārmaiņām, ko nosaka jaunās demogrāfiskās problēmas un paaudžu apvienošanas pieaugošā nozīme. Ir kļuvusi svarīga labi pārdomātas ar paaudžu jautājumu saistītas datu uzskaites ieviešana kopā ar sociālās aprūpes sistēmas un nodokļu sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, reformām Eiropā, atbilstošas aprūpes garantijām vecākajai paaudzei, kā arī tāda procesa novēršanu, kas rada pieaugošu parādu jaunākajām paaudzēm. Tāpēc ir svarīgi veikt Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas, lai dalībvalstis varētu izpildīt savas saistības attiecībā uz lielāku pensiju sistēmu stabilitāti.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Mann kunga ziņojumā par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti ir akcentētas demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, jo īpaši bezdarbs un stabilitātes trūkums nodarbinātības jomā, izglītība un neaizsargāto grupu diskriminācija. Tajā ir pievērsta uzmanība paaudžu solidaritātes nepieciešamībai un norādīti vairāki piemēroti ierosinājumi, proti, iniciatīva saistībā ar „Eiropas paktu 50+”, kas ietver cīņu pret diskrimināciju vecuma dēļ, mērķi nodrošināt pilnīgu nodarbinātību iedzīvotājiem līdz tiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam un atbalstīt to gados vecāku cilvēku reintegrāciju, kuri kļuvuši par invalīdiem. Iemesls, kāpēc es atturējos no balsošanas, lai gan šis ziņojums bija vairāk nekā apmierinošs, ir fakts, ka ir saglabāts 24. pants, kurā pausts nodoms atcelt obligāto pensionēšanās vecumu. Ja mums nav nekādu garantiju, kas mūsu iedzīvotājiem nodrošina iespēju doties pensijā, mēs viņiem vairs nespējam garantēt labu dzīves noslēgumu. Es atsakos piedzīvot to, ka vecāka gadagājuma cilvēki strādā līdz pat savai nāvei, kā tas bija 19. gadsimtā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Solidaritāte ir viena no vērtībām, kas vada Eiropas Savienību, tādējādi tās īstenošana saistībā ar paaudžu līdztiesību ir ļoti svarīga. Dalībvalstis saskaras ar virkni demogrāfisku un sociālu problēmu, kas rada nepieciešamību nodrošināt paaudžu solidaritāti. Ja nav iespējams veikt konkrētus pasākumus, paredzamā mūža ilguma palielināšanās un sarūkošs dzimstības līmenis Eiropas sociālajai sistēmā radīs briesmīgas sekas.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas Parlaments uzskata, ka ir jāuzsāk dialogs, kas ir pievērsts paaudžu attiecībām. Ziņojumā aptvertas daudzas nozares, sākot no izglītības un nodarbinātības gan attiecībā uz vecāka gadagājuma, gan jauniem cilvēkiem, līdz veselības aprūpes politikai un labklājības maksājumiem, ģimenes un dzimstības līmeņa politikai un pat labklājības sistēmu attīstībai, sasniedzot kulmināciju saistībā ar migrācijas politiku novecojošas sabiedrības problēmu atrisināšanai.

Es ceru, ka šajā ziņojumā ietvertās iniciatīvas ir iespējams īstenot un ka starppaaudžu taisnīguma princips un dialogs starp paaudzēm var būt Eiropas Savienības realitāte.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Ziņojumā ir pamatoti norādīts, ka iedzīvotāju skaita pakāpeniska samazināšanās Eiropas Savienībā un pastāvīgā zema dzimstības līmeņa tendence Eiropas ekonomikai un sabiedrībai rada virkni problēmu. Tāpēc Eiropas Savienības darba tirgus piedzīvos galvenokārt negatīvas strukturālās pārmaiņas. Lietuvā šīs demogrāfiskās problēmas papildina Lietuvas jauniešu masveida aizbraukšana no valsts, lai strādātu ārzemēs. Mēs esam maza tauta, un mēs strauji zaudējam savus aktīvākos iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuru audzināšanā un izglītošanā ir veikti lieli ieguldījumi. Lietuvai ir nepieciešami šo jauno cilvēku talanti, pieredze un darbs, lai pārvarētu minētās demogrāfiskās problēmas. Tāpēc es atbalstu referenta ierosināto Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju, kas nosaka, ka ikvienam jaunietim Eiropas Savienībā pēc sešiem bezdarbnieka statusā pavadītiem mēnešiem tiks piedāvāta darbavieta, mācekļa prakses vieta vai papildu mācības. Ir jādara vairāk arī dzimstības līmeņa paaugstināšanai: pieejama augsta līmeņa bērnu aprūpe, izglītība un mazu bērnu audzināšana ir pirmais solis pareizajā virzienā. Mums ir arī jāpārtrauc vecāka gadagājuma cilvēku sociālā atstumtība. Mums ir jāpārliecina mūsu ekonomikas un sabiedrības pārstāvji, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav apgrūtinājums. Viņu pieredze, sasniegumi un bagātās zināšanas var būt noderīgi visām paaudzēm.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu, kas vēlreiz apliecina, ka Eiropu pārvaldošie vairākuma grupu pārstāvji nespēj ieklausīties Eiropas iedzīvotāju prasībās.

Lai gan šajos jautājumos Eiropas Savienībai nav dalībvalstu ekskluzīvajām pilnvarām pāri stāvošu tiesību, Mann kungs iznīcina gan sociālajā jomā gūtos panākumus, gan subsidiaritātes principu.

Cita starpā ziņojumā dalībvalstis ir mudinātas atbalstīt nodarbinātību pēc tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un pausta vēlēšanās, lai dalībvalstis nodrošinātu stimulus, lai cilvēki pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas turpinātu strādāt, un pielāgotu darbavietas viņu veselības stāvoklim.

Svarīgākais ir tas, ka ir jānodrošina, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu pienācīga pensija, kas garantētu viņiem cilvēka cienīgu dzīvi.

Turklāt, lai veiktu pasākumus to darba ņēmēju vajadzību apmierināšanai, kuri tuvojas savas karjeras noslēgumam, galvenokārt tiek izmantotas pirmstermiņa pensionēšanās sistēmas, tomēr Mann kungs gluži vienkārši vēlas tās atcelt.

Tomēr es atbalstu faktu, ka Eiropas Parlaments ir noraidījis vienu ziņojuma fragmentu, kurā nepārprotami pausts mudinājums uz paaudžu solidaritāti pamatoto sistēmu aizstāt ar fondēto pensiju sistēmu, kuras pamatā ir uzkrātais kapitāls.

Paaudžu solidaritātes aizsegā Mann kungs pat izjūt nepieciešamību mums atgādināt, ka pret vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāizturas vienlīdzīgi kā pret cilvēkiem ar pamattiesībām. Pamatota piebilde.

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Hermann Winkler (PPE), rakstiski. – (DE) Mann kungs kā parasti ir paveicis ļoti labu darbu par jutīgu jautājumu. Tā rezultātā es varēju balsot par ziņojuma pieņemšanu. Es īsumā vēlētos papildināt diskusiju ar vēl vienu aspektu. Es kā Eiropas Parlamenta deputāts no Saksijas — reģiona, kuru smagi skārušas demogrāfiskās pārmaiņas, — un kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis, kā arī pastāvīgā ziņojuma par nākotnes inovāciju politiku Eiropas Savienībā sagatavotājs vēlētos sacīt, ka Eiropas Savienības līmenī un vispirms dalībvalstīs mums, protams, ir jāturpina cīņa ar demogrāfiskajām pārmaiņām un jāpadara reģioni pievilcīgāki jauniešiem, jo īpaši kāpinot ekonomikas izaugsmi, radot darbavietas un izstrādājot īpaši pielāgotu izglītības politiku. Tomēr es vēlētos uzsvērt arī īpašo gados vecāko darbinieku nozīmi mazos un vidējos uzņēmumos saistībā ar inovācijām. Eiropas Savienība beidzot ir atzinusi, ka, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, inovācijas nav tikai tehnoloģiskie jaunievedumi, bet arī, piemēram, spēja pielāgot produktu, lai tas atbilstu klienta konkrētajiem apstākļiem vai uzlabotu apkalpošanas procesus. Īpaši šajā jomā tieši vecāka gadagājuma darbiniekiem ir bagāta pieredze, un viņi var nodrošināt uzņēmumam inovācijas. Tāpēc mums ir jāapkaro darbavietā īstenota diskriminācija vecuma dēļ. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm tas ir jāņem vērā visos sociālās un nodarbinātības jomas tiesību aktos.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Neradīsim apjukumu terminoloģijas jomā: ziņojums, ko mēs esam pieņēmuši, vairāk attiecas uz jaunu darbaspēka resursu atrašanu, nevis solidaritāti. Demogrāfiskā krīze nav kas tāds, par ko mēs uzzinājām vakardien. Daži no mums ir pievērsuši tam uzmanību jau ļoti ilgu laiku. Gadiem ilgi mēs esam apgalvojuši, ka Eiropa noveco un mirst. Tagad tas ir atkarīgs no mums, un mēs fanātiski meklējam risinājumu. Bezkaislīgi loģiska pieeja mums sniedz daudz iespēju. Pensionēšanās vecuma palielināšana, dzimstības līmeņa paaugstināšana, lielāka skaita sieviešu iesaistīšana apmaksātajā darbā, imigrantu pieplūduma palielināšana un viņu integrācija mūsu sabiedrībā. Mēs vēlamies veikt visus šos pasākumus, un iesniegtajā ziņojumā tas viss ir aplūkots. Tomēr es neesmu pilnīgi pārliecināta par to, ka tas palīdzēs, un, ja tas palīdzēs, tad uz cik ilgu laiku. Tas ir tāpēc, ka mēs pievēršamies nevis cēlonim, bet sekām. Mēs uzvedamies kā piramīdas sistēmas dalībnieki, kuri redz, ka piramīdas pamats ir sācis grimt. Mēs meklējam jaunus dalībniekus, lai paplašinātu šo pamatu. Tomēr, apzināti piešķirot jaunu nozīmi tādiem vārdiem kā „solidaritāte” vai „darba un dzīves līdzsvars”, mēs iznīcinām patiesu solidaritāti un atņemam vecākiem viņu bērnus. Tomēr es balsoju par iesniegto ziņojumu. Es to uzskatu par nozīmīgu ieguldījumu svarīgajās debatēs par Eiropas civilizācijas izdzīvošanu.

Ziņojums: Maria Da Graça Carvalho (A7-0274/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pētniecība nodrošina būtisku ieguldījumu, veicinot ekonomisko izaugsmi, darbavietu radīšanu un zaļo un ilgtspējīgo enerģiju. Es atbalstu pētniecības finansējuma palielināšanu Eiropas Savienībā, jo ir svarīgi radīt Eiropas pētniecības telpu, kas nodrošinās visaugstākos izcilības, efektivitātes un lietderības standartus pētniecībā, lai piesaistītu un noturētu Eiropā labākos zinātniekus un atbalstītu inovatīvāku un zināšanās un kompetencē pamatotu Eiropas ekonomiku. Eiropai ir jāveic ieguldījumi pētniecībā, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Es balsoju par šo pamatprogrammu, jo, manuprāt, tā veicina zinātnieku, augstskolu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, uzņēmumu un ražotāju līdzdalību pētniecības projektos.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Pētniecība un izstrāde pašreizējā globālajā kontekstā ir divas svarīgas Eiropas Savienības nākotnes problēmas. Tāpēc es atbalstīju Eiropas Parlamenta iniciatīvu, kuras mērķis ir pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana. Tādējādi es un mani kolēģi Parlamentā pieņemam, ka Eiropas Komisijas paziņojums par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu ierosina nopietnus un radošus pasākumus ar nolūku likvidēt šķēršļus, ar kuriem saskaras pamatprogrammu dalībnieki. Tas attiecas uz lielāku uzticību un lielāku riska pielaidi attiecībā uz kandidātiem Eiropas finansējuma piešķiršanas ietvaros visos projektu posmos, kā arī elastīgiem noteikumiem. Šajā rezolūcijā ir atspoguļots fakts, ka pašreizējā sistēma ir pārāk vērsta uz kontroli, tādējādi nelietderīgi izmantojot resursus un samazinot dalībnieku skaitu. Visbeidzot mēs atzinīgi vērtējam vispārējo tendenci vēl vairāk saīsināt laiku līdz dotāciju piešķiršanai un izmaksai neatkarīgi no turpmākā progresa, ko vēl joprojām ir iespējams panākt.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es stingri atbalstu šajā ziņojumā pausto attiecībā uz rīcību pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanai. Birokrātija un apgrūtinoši administratīvie un reglamentējošie nosacījumi sarežģī pieteikšanās procesu un palielina grūtības, ar kurām saskaras nelielas organizācijas un mazie un vidējie uzņēmumi, kas cenšas iegūt finansējumu pētniecībai, kurā tie piedalās. Tā kā pašu zinātnieku aprindas aicina saskaņot noteikumus, vienkāršot procedūras un prasības, kā arī nodrošināt lielāku uzticēšanos ES pētniecības finansēšanas ietvaros, pašreiz ir visai skaidrs, ka pastāv vajadzība optimizēt pētniecības finansējumu un pārvaldību, lai pētniecība un inovācijas būtu efektīvas un sastopamas visā Eiropā. Šī vienkāršošana un efektivitāte pozitīvi ietekmētu pētniecības stāvokli Eiropas Savienībā, kā arī sniegtu labumu ieinteresētajām pusēm. Es atbalstu Parlamenta prasību īstenot vienkāršošanas procesu noturīguma un juridiskās noteiktības labad.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šā ziņojuma pieņemšanu. Zinātne, izglītība un inovācijas ir pamats ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Eiropai ir jāveic ieguldījumi inovācijās, ja tā grib radīt jaunus ražojumus un pakalpojumus. Tie radīs jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas, kas palielinās Eiropu konkurētspēju un uzlabos dzīves kvalitāti. Jau noteiktu laiku zinātnieki ir pauduši bažas par to, ka pētniecības programmu īstenošana un inovāciju izstrāde nenorit tik ātri, kā cerēts, īpaši sarežģīto birokrātisko prasību dēļ. Tā ir problēma mazākām organizācijām, piemēram, MVU, jaunizveidotiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un nelieliem institūtiem, universitātēm un pētniecības centriem. Pastāv reāla vajadzība uzlabot un optimizēt pētniecības finansējumu un pārvaldību. Pašlaik dažādiem pamatprogrammas instrumentiem piemēro atšķirīgus noteikumus un procedūras, un tas ļoti negatīvi ietekmē ieinteresēto personu iespējas iesniegt pieteikumus. Es piekrītu, ka, apspriežot Astoto pētniecības pamatprogrammu, galvenā uzmanība ir jāvelta administratīvo procedūru vienkāršošanai, lai nodrošinātu noteikumu un procedūru vienādu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar visām programmām un instrumentiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ļoti labi apzinās, ka pētniecība un inovācijas ir risinājums nākotnei, kurā tās nodrošinās ne tikai jaunus ražojumus, bet arī jaunas darbavietas un resursus, un attiecīgi arī ekonomisko izaugsmi. Šī attīstība noteikti palīdzēs palielināt Eiropas konkurētspēju un attiecīgi uzlabot dzīves kvalitāti. Šajos apstākļos birokrātijas palielināšana saistībā ar pētniecības un inovāciju programmās iesaistīto dalībnieku piekļuvi finansējumam tikai palīdzēs apslāpēt un samazināt to dalībnieku entuziasmu, kuri jau tagad liek manīt, ka viņi ir sākuši zaudēt ticību šim procesam. Pašreizējā sistēma ir jāaizstāj ar tādu sistēmu, kas pieļautu lielāku uzticēšanos pieteikumu iesniedzējiem. Viens pozitīvi vērtējams solis būtu projekta finanšu un administratīvo aspektu uzraudzības vienkāršošana, vienlaikus konsolidējot zinātniski tehniskās novērtēšanas procesu. Vispirms ir jābūt iespējai vienkāršot administratīvās kontroles procesu, kas zinātniekos un uzņēmējos radīs lielāku uzticību. Ir jāpanāk līdzsvars starp uzticību un kontroli — starp riska uzņemšanos un to saistīto apdraudējumu, lai nodrošinātu pētniecības līdzekļu pareizu pārvaldību.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referenti Carvalho kundzi saistībā ar paveikto darbu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka zinātne, inovācijas un pētniecība ir galvenie ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas dzinējspēki Eiropā. Tas, ka iniciatīvas „Eiropa 2020” centrā ir izvirzīta pētniecība un inovācijas, nav sagadīšanās. Tāpēc Eiropai ir laiks šajās jomās veikt lielākus ieguldījumus. Lai konkurētu pasaules līmenī, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā novatoriski ražojumi un moderni pakalpojumi. Tā rezultātā ar katru dienu palielinās iesniegto pieteikumu skaits finansējuma saņemšanai, kas nozīmē, ka ir nepieciešama finanšu pārskatatbildības prasību vienkāršošana, kā arī šobrīd ļoti atšķirīgo noteikumu un procedūru saskaņošana. Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo es piekrītu, ka mums ir ātri jāsniedz atbilde zinātniekiem, kuri ir pieprasījuši šīs pārmaiņas. Es atbalstu referentes pieeju, finansēšanas sistēmas pamatā izvirzot nevis rezultātus, kas varētu mazināt pētnieku tieksmi sasniegt augstākus zinātniskos mērķus, bet gan zinātnes kritērijus un tādējādi izcilību. Vienkāršošana administratīvajā jomā ir viena no galvenajām prioritātēm, kas Eiropai ir jārisina, un pamatprogrammas lielāka internacionalizācija var radīt jaunas sadarbības iespējas ar trešām valstīm, tostarp attīstības valstīm.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir ierosināta finanšu aspektu uzraudzības vienkāršošana un zinātniski tehniskā novērtējuma nostiprināšana, izmantojot profesionālu vērtējumu, kura pamatā ir izcilība. Tomēr ziņojums norāda tikai uz procesa sākumu, kas nav vienkāršs. Ieteikumu īstenošana būs atkarīga no Komisijas, un, ja tā vēlas veiksmīgi īstenot šo uzdevumu, tai būs nepieciešami Parlamenta un Padomes veikti papildu pasākumi un politiskais atbalsts. Nākotnē vienkāršošanas procesu iespējams paplašināt, piemērojot citām Eiropas programmām, jo īpaši struktūrfondiem. Programmas, kuru noteikumi ir vienkāršāki, arī būs pārredzamākas un efektīvākas. Es arī vēlētos pateikties par palīdzību maniem kolēģiem: Cerexhe kungam, kurš pārstāv Beļģijas prezidentūru, komisārei Geoghegan-Quinn kundzei un visiem tiem, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā. Ir noteikti jāvienkāršo piekļuve pētniecības finansējumam, jāattīsta novērtēšanas kultūra, kas ir pamatota uz visu iesaistīto partnerattiecībām, kuru pamatā ir uzticēšanās, lai nostiprinātu pētniecību un inovācijas Eiropā, padarot to par pievilcīgu vietu, kurā dzīvot, strādāt un būt laimīgiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pētniecība un izstrāde ir izšķiroši svarīgas jomas to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Eiropas programmas pētniecības un inovāciju jomā pēdējo gadu laikā ir būtiski paplašinājušās gan ar tām saistīto iesniegto pieteikumu ziņā, gan attiecībā uz tām piešķirto budžeta līdzekļu apjomu. Tomēr mazām un vidējām organizācijām ir grūti tikt galā ar šīm programmām raksturīgo sarežģītību un birokrātiju. Piekļuve programmām un pieteikumu sagatavošana vēl joprojām ir ļoti sarežģīta, jo īpaši tiem dalībniekiem, kuriem nav ar šīm programmām saistīta pieredze. Uzskata, ka projektu pārvaldība un grāmatvedības administratīvais slogs ir pārāk liels un vidējais laiks starp subsīdiju piešķiršanu un izmaksu ir pārāk ilgs. Tāpēc ir steidzami jāatjaunina un jāvienkāršo pētniecības programmās iesaistītie mehānismi, lai vienkāršotu projektu finanšu un administratīvo aspektu uzraudzību, vienlaikus ieviešot stingrāku zinātniski tehnisko novērtēšanu. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas iniciatīvu šā status quo virziena maiņai un apsveicu referenti Carvalho kundzi saistībā ar lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi, ierosinot konkrētus pasākumus pašreizējās sistēmas uzlabošanai.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības pētniecības pamatprogrammu panāktie apjomradītie ietaupījumi ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības iestāžu ieguldījumiem dalībvalstu labklājībā un ilgtermiņa izaugsmē. Tomēr tādā intensīvas starptautiskās konkurences laikā kā šobrīd ar to nepietiek. Vienmēr ir jāpārrauga rezultāti, jānovērtē iespēju reālistiskums un jāuztur ciešas attiecības ar zinātniekiem, kuri sabiedrībai sniedz milzīgu pakalpojumu. Birokrātijas samazināšana un tādējādi konkursa procedūru optimizēšana ļautu pētniekiem vairāk pievērsties viņu pašu profesionālajiem mērķiem, izmantojot resursus un prasmes, kas pretējā gadījumā būtu izmantotas nelietderīgi. Mums nevajadzētu aizmirst, ka šie līdzekļi tiek izmaksāti, lai tiktu izmantoti efektīvi. Lai gan nopelni ir svarīgs efektivitātes elements, pētniecības kavēšana tāpēc, ka pētniekiem ir jānodarbojas ar apšaubāmas vērtības birokrātiskajām prasībām, ir nepieņemama.

  António Fernando Correia De Campos (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo svarīgo ziņojumu, kura mērķis ir noteikumu vienkāršošana saistībā ar Septītās pamatprogrammas (FP7) finansēšanu un īstenošanu. Šim ziņojumam ir plašs atbalsts, jo vienkāršošana ir svarīga, lai uzlabotu pētniecības konkurētspēju un ietekmi Eiropā. Savienībā, kuras stratēģija ir pievērsta tādas ekonomikas attīstīšanai, kur pamatā ir zināšanas, ir svarīgi, lai Eiropas galvenais instruments pētniecības un izstrādes finansēšanai reaģētu uz zinātnieku vajadzībām un bažām: • lai palielinātu programmas pieejamību; • pievilcīgākai Eiropas pētniecības telpai; • lielākam uzsvaram uz izcilību; • stabilākam pamatam tehnoloģiskajām inovācijām un tehnoloģiju nodošanai Eiropas uzņēmumiem. Ziņojums Komisijai sniedz skaidras vadlīnijas un iespējas FP7 vienkāršošanai. Komisijai būtu jāturpina šis darbs, izstrādājot nākamo, proti, Astoto pamatprogrammu, tās centrā izvirzot lietotāju. Eiropas pētniecība nevar turpināt paciest procesuālo pārkāpumu radītos sarežģījumus, kas līdz šim ir ietekmējuši pamatprogrammas.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par pētniecības programmu īstenošanas vienkāršošanu, ņemot vērā, ka tas ir nozīmīgs zinātniskās un izglītības attīstības veicināšanas aspekts. Tas savukārt var palīdzēt radīt darbavietas un veicināt ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot Eiropas Savienības konkurētspēju un uzlabojot tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pašreizējā sistēma ir jāaizstāj ar tādu, kas pieteikumu iesniedzējos rada lielāku uzticēšanos. Reakcija uz finansējuma saņemšanai iesniegto pieteikumu skaita pieaugumu ir bijusi kontroles mehānismu pastiprināšana, cenšoties nodrošināt pareizu Eiropas Savienības līdzekļu izmantojumu. Jāpanāk līdzsvars starp uzticību un kontroli un starp riska uzņemšanos un to saistīto apdraudējumu, lai nodrošinātu pētniecības līdzekļu pareizu pārvaldību no finanšu viedokļa. Vēl viens iemesls, kāpēc es balsoju par šo ziņojumu, ir atbalsts jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā, lai tām būtu nodrošināta pēc iespējas vienkāršāka piekļuve attiecīgajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu pētniecības līmeni līdz Rietumu standartiem.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo, manuprāt, Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) īstenošanā bija vairāki trūkumi, kas neļāva šo programmu īstenot ideālā veidā. Es domāju, ka šis Parlamenta ierosinājums nodrošinās nepieciešamos risinājumus, lai vienkāršotu procedūras dotāciju piešķiršanai un lai vairāk iesaistītu mazos uzņēmējus un tos, kuri nesen ir iesaistījušies sistēmā, kā arī palielinātu sinerģiju starp FP7 un citiem Eiropas fondiem, tostarp struktūrfondiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka pētniecība nodrošina būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, darbavietu radīšanā un vides ilgtspējībā. Papildus Eiropas Savienības ierosinātajiem vienkāršojumiem, tai vajadzētu arī izstrādāt sīku plānu pētniecības infrastruktūras attīstīšanai dažādās dalībvalstī, lai nodrošinātu vienādas iespējas piekļūt finansējumam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vispirms es vēlētos apsveikt Carvalho kundzi saistībā ar darbu, ko viņa ir ieguldījusi šā ziņojuma sagatavošanā, kā arī saistībā ar iegūto atbalstu balsojumā gan Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, gan šajā Parlamentā. Šie panākumi, protams, bija viņas darba un centienu rezultāts inovāciju, pētniecības un zinātnes jautājumu jomā. Es zinu, ka pētniecība un inovācijas nodrošina svarīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbavietu radīšanā, kas šajā situācijā ir nozīmīgs aspekts Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās jomā, kā arī sniedz ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” izpildē. Lai to sasniegtu, nepietiek ar oficiālo diskursu par pētniecības un inovāciju stimulēšanu. Kā norāda referente, nesen „13 000 pētnieku parakstīja petīciju ar prasību vienkāršot pētniecības finansējumu Eiropas Savienībā un pieprasīja lielāku uzticēšanos”. Tāpēc, kā norāda referente, ir svarīgi virzīties uz vienkāršošanu administratīvajā un finanšu jomā. Šajā ziņojumā ir norādīts ceļš, pa kuru ir jāiet. Es ceru, ka tas tiks darīts.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Ir svarīgi, lai mēs pētniekiem un investoriem nodrošinātu stimulus palikt Eiropā. Cīņa pret „smadzeņu aizplūšanu” ir jāsaglabā par Eiropas Savienības prioritāti.

Lai to īstenotu, mums ir jāpārveido un jāvienkāršo pētniecības pamatprogrammu pārvaldība un finansēšana. Finanšu resursu piešķiršana ir jāveic tiešākā veidā, sniedzot labumu mūsu uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības laboratorijām.

Finansēšanas sistēma, kas ir pārāk vērsta uz kontroli, rada nelietderīgu resursu izmantojumu.

Kā norādīts ziņojumā, vispārējai tendencei ir jābūt vēl vairāk saīsināt laiku līdz dotāciju piešķiršanai un izmaksai, lai veicinātu turpmāku līdzdalību šajās pētniecības programmās. Ir svarīgi, lai mēs atmestu administratīvos grožus, kas traucē efektīvai šo programmu darbībai.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Paplašinoties Eiropas pētniecības un inovāciju programmām un pieaugot to pretendentu skaitam, kuri piesakās uz finansējuma saņemšanu, ir svarīgi, lai pieteikumu iesniedzējus neaizkavētu process, un šis solis programmas vienkāršošanai ir ļoti atbalstāms.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Manam balsojumam par labu šā ziņojuma pieņemšanai pamatā ir trīs faktori. Pirmais faktors ir saikne ar manu iepriekšējo darbību. Es pieminēju īpašo uzmanību, ko iedzīvotāji velta pētniecībai vēža agrīnās konstatēšanas un profilakses jomā. Ir kļuvis pašsaprotami, ka pētniecība ir svarīga cilvēku dzīves uzlabošanai, tomēr ar nosacījumu, ka pastāv acīmredzama saikne. Tāpēc es uzskatīju, ka šis ziņojums, kura mērķis ir pētniecībai, izstrādei un inovācijām paredzētā finansējuma piešķiršanas veida vienkāršošana ar Septītās pamatprogrammas starpniecību, ir pelnījis atbalstu. Otrs faktors ir saistīts ar nozīmi, ko es personīgi saistu ar MVU kā ekonomikas attīstības un Eiropas Savienības globālās konkurētspējas attīstības elementu. Ziņojumā minētie nosacījumi attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu informācijai un MVU līdzdalības veicināšanu, izstrādājot pieeju „klientam pievērsta viena seja” un Atvērtās piekļuves izmēģinājuma projektu, kā arī nosacījumi attiecībā uz informācijas kampaņu īstenošanu mani mudināja atbalstīt šo ziņojumu un balsot par tā pieņemšanu. Visbeidzot es atbalstīju ieguldījumu gaidāmās Astotās pamatprogrammas jomā, kurai ir jābūt pārredzamākai, elastīgai un viegli pieejamai. Ziņojumā sniegtie priekšlikumi par to, kā vienkāršot, izskaidrot un novērtēt rezultātus, ir apsveicami.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir svarīgi vienkāršot piekļuvi pētniecības pamatprogrammām, lai iespējamām ieinteresētajām pusēm būtu motivācija tās izmantot un lai netiktu nelietderīgi iztērēti nozīmīgi līdzekļi. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pētniecība nodrošina svarīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, darbavietu radīšanā un videi nekaitīgu enerģijas resursu jomā. Tāpēc ir laiks saskaņot valsts, reģionālo un Eiropas pētniecības politiku, lai nepastāvētu būtiski šķēršļi rentablu risinājumu panākšanai. Saistībā ar to mums ir jāvirzās uz noteikumu un procedūru lielāku vienkāršošanu un saskaņošanu, jo vienkāršošana nav tikai izolēts mērķis, bet drīzāk līdzeklis, lai nodrošinātu Eiropas Savienības finansējuma pievilcību un pieejamību pētniecības jomā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Komisijas konkursa procedūras sarežģītā rakstura dēļ pētnieku, pētniecības institūtu, universitāšu un uzņēmumu vidū saistībā ar pētniecības pamatprogrammām aizvien vairāk samazinās entuziasms. Tomēr stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus un piekļuvi pētniecībai un inovācijām paredzētajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu iespēju inovatīvas idejas pārvērst ražojumos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību. Tāpēc efektivitātes interesēs un nolūkā veicināt augstākās kvalitātes pētniecību bija ļoti vēlams vienkāršot pētniecības programmu īstenošanu. Mums bija jāveic šie pasākumi, lai saglabātu pievilcību labāko Eiropas zinātniekus piesaistīšanai un noturēšanai un konkurētspējas saglabāšanai globālajā ekonomikā. Es atzinīgi vērtēju ziņojuma projektu, kura mērķis ir līdzsvara veicināšana starp uzticību un kontroli — starp riska uzņemšanos un to saistīto apdraudējumu, vienlaikus nodrošinot finanšu pareizu pārvaldību.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es piekrītu, ka ir nepieciešams vienkāršot šo programmu finansēšanu, tikai ar vienu nosacījumu — pēc rezultāta sasniegšanas, tam ir jābūt pieejamam bez maksas visām ES valstīm. Savādāk sanāk sekojošais — viena no ES valstīm īsteno pētniecības projektu par ES struktūrfondu līdzekļiem, tātad par ES kopējiem līdzekļiem, bet tad, kad saņem rezultātu — jaunu produktu vai tehnoloģiju, pārdot to citām ES dalībvalstīm. Tas ir nepieņemami! Ir svarīgi, lai visi finansējuma dalībnieki varētu bez maksas rīkoties ar pētniecības projektu rezultātiem, kuri tiek īstenoti par kopējiem ES līdzekļiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ekonomikas krīzes laikā, kura attīstījās no finanšu krīzes, no EUR 4 miljardiem līdz EUR 5 miljardiem no Eiropas Savienības budžeta tika pārdalīti, piešķirot tos projektiem enerģētikas jomā no citiem subsīdiju fondiem, kuros vēl bija pieejami līdzekļi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanās procesu. Kā Komisija paskaidroja, iepazīstinot ar savu enerģētikas stratēģiju 2020. gadam, novecojošā energotīkla attīstīšanai Eiropā dažu nākamo gadu laikā ir nepieciešams ieguldījums EUR 1 triljona apmērā. Gaidāms, ka šā projekta izmaksas drīzāk segs patērētāji, nevis enerģētikas nozare. Šajā ziņā nozīmīgs faktors būs pētniecība enerģētikas jomā, ja tā būs pievērsta tiešām rentablākām tehnoloģijām. Mums ir jāpārtrauc uzsvara likšana uz kodolenerģiju, kas papildus vides katastrofu riska radīšanai nekādā ziņā nav rentabla, ja tiek pieskaitītas izmaksas par dārgo uzglabāšanu termināļos — tā ir problēma, kura vēl joprojām nav atrisināta. Mums ir jāvelta sava uzmanība zaļajai enerģijai. Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojuma mērķis ir procedūru vienkāršošana un izmaksu samazināšana. Tas arī radīs stimulus privātā sektora līdzdalības pieaugumam. Tāpēc es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs dzīvojam globālas ekonomikas apstākļos, kuros konkurenci vairs nenosaka vietēji, valsts vai Eiropas uzņēmumi. Mūsu uzņēmumi, pētnieki, zinātnieki un universitātes ir spiesti konkurēt pasaules līmenī ar tirgiem, kuriem ir pieejams milzīgs resursu apjoms par bieži vien daudz zemākām izmaksām nekā tās, ar kādām saskaramies mēs. Tāpēc mums ir jāveic lielāki ieguldījumi inovācijās un pētniecībā un mazāk līdzekļu jāiegulda nekvalificētā fiziskajā darbā, jo mūsu izmaksas nekad nespēs konkurēt ar jauno ekonomisko lielvaru izmaksām. Mums ir jārada jauni augsta līmeņa amati, jāveicina ilgtspējīga mobilitāte, jāuzlabo izglītība un tehniskās prasmes un jāsaskaņo tās ar darba tirgus vajadzībām. Es ceru, ka nākamā pamatprogramma nodrošinās visu nepieciešamo resursu pieejamību, lai garantētu, ka Eiropas Savienība šajā nozarē ir atzīta autoritāte, ka tā vienmēr atrodas vadībā un spēj piesaistīt resursus un cilvēkkapitālu. Tas tiešām ir nākamo gadu izaicinājums.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar prieku atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu, jo tas ir veltīts pētniecības un inovāciju atbalstam, kas ir Eiropas Savienības pašreizējās un nākotnes izaugsmes dzinējspēks, tajā ir paustas to cilvēku bažas, kurus šī nozare visvairāk ietekmē, proti, izklāstīta nepieciešamība vienkāršot un pārraudzīt projektu finansiālos un administratīvos aspektus, vienlaikus nostiprinot zinātniski tehniskās novērtēšanas procesu.

Šis Eiropas Parlamenta ziņojums ir pienācīgi jāņem vērā pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā, FP7 un FP8, kā arī visu Eiropas Komisijas zinātnes un inovāciju programmu nepieciešamās vienkāršošanas procesa gaitā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju Komisijas paveiktos Septītās pamatprogrammas īstenošanas vienkāršošanas pasākumus un atbalstu Komisijas centienus panākt lielāku noteikumu vienkāršošanu un precizēšanu, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju un mazinātu kļūdu varbūtību, tādējādi samazinot kontroles izmaksas. Ir jāvienkāršo un jāskaidro pašreizējie noteikumi. Negatīvi ir vērtējams pārāk lielais pētniecības iestāžu, sadarbības modeļu un pārvaldības mehānismu skaita pieaugums, kas ir radījis sarežģījumus un budžeta lēmējiestādei rada pārredzamības problēmas un nevienādu attieksmi pret saņēmējiem.