Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 22. novembris - Strasbūra

22. Sabiedriskā apraide digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotnē (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Ivo Belet ziņojuma par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotni īss izklāsts Kultūras un izglītības komitejas vārdā (2010/2028(INI)) (A7-0286/2010).

  Ivo Belet, referents. – (NL) Labvakar, priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Rezolūcija, kuru mēs esam paredzējuši pieņemt ceturtdien, manuprāt, ir ļoti nopietns vēstījums un apliecina to, ka šajā Parlamentā savā ziņā tiek atbalstīts mūsu tipiskais Eiropas plašsaziņas līdzekļu modelis, kuru izmanto gan komerciālās raidorganizācijas, no vienas puses, gan sabiedriskās raidorganizācijas, proti, sabiedriskie plašsaziņas uzņēmumi, no otras puses. Šis modelis, priekšsēdētājas kundze, ir raksturīgs Eiropai, jo tāds, izņemot retus gadījumus, nav sastopams ne ASV, ne Japānā, nemaz jau nerunājot par Ķīnu. Vairumā ES dalībvalstu šāds duāls modelis piemērotāk nodrošina plašsaziņas līdzekļu plurālismu, redakcionālu neatkarību un vispārēju preses brīvību. Diemžēl šis ES modelis ir pakļauts nopietnam spiedienam no dažādām pusēm. Šāds spiediens notiek vairākos aspektos. Minēto modeli nelabvēlīgi ietekmē ne tikai drastiskais budžeta samazinājums, ar ko ir spiestas saskarties gan valstu, gan reģionālās kompetentās iestādes, bet arī privāto plašsaziņas līdzekļu izdarītais spiediens uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Privātās raidorganizācijas uzskata, ka sabiedriskās raidorganizācijas rada negodīgu konkurenci, jo īpaši internetā. Tādēļ daudzu Eiropas Savienības valstu sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi cīnās par „noturēšanos uz ūdens”. Šāda situācija rada šaubas par minētās duālās sistēmas trauslo līdzsvaru un liecina, ka tā ir apdraudēta. Mums ir jādara viss iespējamais, lai Eiropas plašsaziņas līdzekļu modelis šajos pārmaiņu laikos saglabātos neskarts, kā arī jānodrošina tam stingrs pamats nākotnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir jāveic vairāki rezolūcijā ierosinātie pasākumi. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka atbilstoši Eiropas Padomes prasībām – es tikai neesmu pārliecināts, vai Parlaments to apzinās – attiecīgajā laikposmā visas ES dalībvalstis ir apņēmušās garantēt preses brīvību. Tas nozīmē, ka ir skaidri jānosaka sabiedrisko raidorganizāciju kompetences jomas un finansējuma apmērs. Ilgtermiņa finansējums ir būtiskākais jautājums. Mums, proti, Eiropas Parlamentam, ir pienācis laiks atgādināt visām 27 ES dalībvalstīm, ka šīs saistības, kuras tās reiz uzņēmās, ir jāievēro. Otrkārt, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un vispārējā preses brīvība ir būtiski mūsu demokrātijas pamatprincipi, tādēļ mēs vēlamies ieviest viedokļu daudzveidības ievērošanu plašsaziņas līdzekļos. Tas, komisāres kundze, ir noteikums, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu un ir īpaši lietderīgs, jo šo noteikumu var izmantot kā atskaites punktu daudzās dalībvalstīs un reģionos, kurās ir risks, ka varētu tikt apdraudēta plašsaziņas līdzekļu satura daudzveidība un plurālisms. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka, manuprāt, visu plašsaziņas līdzekļu lielākā problēma ir savas klātbūtnes nodrošināšana interneta tiešsaistē. Pieaugošās bažas, vai varētu pat teikt, pieaugošais naids pret sabiedrisko raidorganizāciju iniciatīvām internetā ir apgrūtinošs apstāklis. Daži politikā iesaistītie cilvēki, jo īpaši vietējie politiķi, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, šķiet, ir aizmirsuši, ka pagājušā gadā tika noslēgti nolīgumi par sabiedrisko raidorganizāciju darbībām tiešsaistē, un ir svarīgi, lai tie tiktu ievēroti. Ja mēs piekrītam šim argumentam, priekšsēdētājas kundze, manuprāt, mums ir arī jāizstrādā modelis, kas ļaus meklētājprogrammām un interneta pakalpojumu sniedzējiem sniegt savu ieguldījumu. Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, mēs vairs nedrīkstam „gulēt”, jo pretējā gadījumā, pamostoties, var nākties secināt, ka tiešsaistē pieejamajā plašsaziņas līdzekļu klāstā dominē Google, YouTube un arī Apple. Tas, protams, būtu nepieņemami.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ir radusies vajadzība īstenot ES līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos. To var panākt, uzturot tirgus līdzsvaru starp komerciālajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Lai saglabātu kultūras daudzveidību, vārda brīvību un veselīgu konkurenci, mēs, protams, nedrīkstam izmantot pieeju, kas der visiem, tādēļ ir jāievēro atsevišķu dalībvalstu centieni palielināt sabiedriskās apraides plašsaziņas līdzekļu daļu valsts līmenī.

Manuprāt, sabiedrisko un komerciālo plašsaziņas līdzekļu līdzsvarota līdzāspastāvēšana internetā ir viena no galvenajām dalībvalstu stratēģiju un Eiropas plašsaziņas līdzekļu jomā esošās politikas prioritātēm tuvākajā nākotnē. Ir svarīgi arī mudināt ieinteresētās puses radoši sadarboties, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu tirgū sniegtās informācijas kvalitāti un ieviestu jauninājumus šajā nozarē. Nobeigumā es vēlos piebilst, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība ir mūsu demokrātijas pamats.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es uzskatu, ka duālā plašsaziņas līdzekļu sistēma var sekmīgi funkcionēt Eiropā un ir svarīgi, lai mums būtu gan sabiedriskās, gan komerciālās raidorganizācijas, kuras darbotos brīvas konkurences apstākļos brīvajā tirgus ekonomikā. Diemžēl faktiskā situācija ir citāda. Ir vērojamas nopietnas monopolizācijas tendences, jo īpaši privātajā sektorā, tādēļ mums ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai to novērstu. Šī tendence ir īpaši bīstama sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ.

No otras puses, mums ir sabiedriskās raidorganizācijas, kuras nespēj veikt savus pienākumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, ļaujot partiju „izvēlēšanās doktoriem” un citiem partiju interešu pārstāvjiem lemt par savas informācijas redakcionālo saturu un informācijas sniegšanas jautājumiem. To, protams, nedrīkst pieļaut. Ļaujiet man kā piemēru minēt Austrijas ORF. Šī raidorganizācija darbojas kā civildienesta struktūra, taču ne ekonomikas efektivitātes ziņā. Pašlaik šim plašsaziņas līdzeklim trūkst –– vai vismaz tam nav pietiekama –– gan liberālisma, gan plurālisma, gan redakcionālās brīvības. Ko ES šajā gadījumā vajadzētu darīt? Esmu pārliecināts, ka labs risinājums būtu agrā brīdinājuma sistēma attiecībā uz monopolu, ar ko Parlaments jau pirms neilga laika tika iepazīstināts.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Man ir divi citi komentāri par šo jautājumu. Pieņemot Direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, tika uzlabota uzraudzības iestāžu sadarbība, kā arī nodrošināta bērnu augsta līmeņa aizsardzība pret viņiem nepiemērota satura vietnēm un reklāmām. Tomēr dalībvalstis nesteidzas ar tās ieviešanu. Piemēram, manā valstī, tā ir spēkā tikai kopš jūnija. Mēs neesam arī pilnībā saskaņojuši tiesību aktus autortiesību jomā. Mums ir jāvienkāršo pārrobežu licenču piešķiršanas procedūra attiecībā uz audiovizuālajiem darbiem, kā arī jāvienkāršo arhīva materiālu izmantošana gadījumos, kad konkrētā darba autors ir nezināms. Es esmu apstiprinājusi, ka Komisija iesniegs jaunus tiesību aktus nākamajā gadā, bet tā vēlas, lai šo tiesību aktu darbības joma attiektos tikai uz muzikāliem, nevis audiovizuāliem darbiem. Tādēļ es aicinu Komisiju precizēt, vai tā labos šādu būtisku kļūdu, vai arī tā būs jālabo mums komitejās. Šī problēma ir izklāstīta ziņojuma 33. punktā.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos paust atbalstu referenta centieniem uzsākt debates Eiropas Parlamentā par plašsaziņas līdzekļu vidi. Manuprāt, tas ir ļoti aktuāls temats, jo īpaši šajā digitalizācijas laikmetā, kad minētajā jomā norisinās revolucionāras pārmaiņas.

Dažādās valstīs plašsaziņas līdzekļu vide ir atšķirīga. Ir valstis, kur minētajā vidē dominē komerciālie plašsaziņas līdzekļi un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu skaits tajās ir simbolisks. Citās valstīs, savukārt, komerciālie plašsaziņas līdzekļi ir vājāki, vai arī sadalīti un izkliedēti, lai neradītu koncentrētu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļu vidi, tādēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var sniegt lielāku informācijas apjomu un būtiski ietekmēt sabiedrisko domu.

Tomēr jebkurā gadījumā mēs esam liecinieki tam, ka politiskās struktūras bieži iejaucas tieši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbībā, tāpat kā īpašnieki iejaucas tiem piederošo privāto plašsaziņas līdzekļu darbā, tādējādi savā ziņā tiek ietekmēts informācijas saturs, kā arī tiek veidota sabiedrības izpratne.

Lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu brīvību, proti, patiesu brīvību, kas nav atkarīga ne no valsts, ne privātpersonu finansējuma, ir jācīnās par to, lai žurnālisti netiktu pakļauti konkrētam uzraudzības veidam vai paškontrolei, kas uzliktu viņiem pienākumu būt lojāliem pret saviem darba devējiem. Manuprāt, šī pašlaik ir aktuālākā plašsaziņas līdzekļu problēma, tādēļ mums šajā jomā ir jāveic pārmaiņas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ziņojumu „Sabiedriskā apraide digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotne”. Šis ziņojums ir saskaņots teksts, jo tajā ir pausts atbalsts pašreizējai duālajai sistēmai, kuras pamatā ir sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju līdzāspastāvēšana Eiropā. Kā minēts vienā no Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas apsvērumiem, šāda līdzāspastāvēšana ir īpatnība, kas raksturīga Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu tirgum, un ar šo ziņojumu tas ir nepārprotami apliecināts.

ES līgumiem pievienotajā protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs tiek atzīta šo valstu ekskluzīva kompetence noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumu, organizēt sabiedrisko apraidi un nodrošināt tās finansējumu, ja šāds finansējums neietekmē tirdzniecības nosacījumus un konkurenci ES. Tādēļ dalībvalstis noteiks savu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma veidu un nosacījumus tik ilgi, kamēr tiks ievēroti ES valsts atbalsta noteikumi.

Mēs piekrītam ziņojuma galvenajai domai, proti, ka sabiedriskajām raidorganizācijām saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu jāspēj tehnoloģiski neitrālā veidā izmantot iespējas, ko piedāvā digitalizācija un izplatīšanas platformu dažādība. Tas tika apstiprināts pārskatītajā Komisijas 2009. gada paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei. Mums ir daži komentāri par diviem ziņojuma aspektiem.

Pirmkārt, kas attiecas uz Eiropas Padomes standartu uzraudzību, jāpiebilst, ka ES nav atbildīga par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu politiskās neatkarības nodrošināšanu. Turklāt ES dalībvalstis nevar pilnvarot Eiropas Audiovizuālo observatoriju bez to valstu, kas nav ES dalībvalstis, piekrišanas. Arī Komisija to nevarētu darīt.

Otrkārt, ziņojumā ir uzsvērts, ka dažas dalībvalstis nav veikušas pasākumus, lai veicinātu Eiropas darbu apraidi. Tomēr par to neliecina skaitļi, kas minēti Komisijas nesenajā ziņojumā par direktīvas noteikumu piemērošanu. Saskaņā ar šo ziņojumu Eiropas raidorganizācijas atlicina pienācīgu raidlaika daļu Eiropas programmām.

Ja sabiedriskās raidorganizācijas vēlas ievērot jaunos virzienus un izaicinājumus, tām ir jābūt pionierēm inovāciju jomā un jārada jauni formāti, kā arī jānodrošina programmu saturiskā un tehniskā kvalitāte. Šķiet, ka mēs pilnībā piekrītam minētajiem punktiem un es ceru uz sadarbību ar Parlamentu šajos jautājumos saskaņā ar tiesisko reglamentējumu, ko nodrošina līgumi.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Laikā, kad notiek pāreja no analogo uz digitālo televīzijas sistēmu un arvien lielāku popularitāti gūst jaunie plašsaziņas līdzekļi, tostarp 3D formāts, ir jāņem vērā vairāki mūsu izstrādātās politikas faktori. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu pāreju uz digitālo sistēmu, vienlaicīgi izvērtējot iespēju piedāvāt kuponus, vai citus pasākumus, lai kompensētu sabiedrības izmantošanas izmaksas. Vēl viens svarīgs pasākums ir organizēt žurnālistu un sabiedrisko raidorganizāciju vadītāju stažēšanos, ņemot vērā šādām vajadzībām privāto plašsaziņas līdzekļu piešķirtās summas. Turklāt es uzskatu, ka ir lietderīgi izvērtēt iespēju nākotnē izveidot Eiropas sabiedrisko radio dienestu. Vienlaicīgi, manuprāt, dalībvalstu televīzijas sabiedriskajām raidorganizācijām vajadzētu veicināt Eiropai nozīmīgas programmas Euronews kanālos. Ņemot vērā ne tikai 3D formāta plašo izplatību, bet arī ārstu brīdinājumus par tā nelabvēlīgo ietekmi uz skatītāju veselību, es aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties uzsākt pētījumu, kurā, ņemot vērā pašreizējos tehniskos nosacījumus, tiktu analizēti iespējamie 3D televīzijas draudi Eiropas iedzīvotāju veselībai.

  Emil Stoyanov (PPE), rakstiski. – (BG) Pirmkārt, es vēlos apsveikt Ivo Belet ar viņa izcilo ziņojumu par šo ļoti svarīgo jautājumu. Es gribētu viņam pateikties arī par to, ka viņš ir ņēmis vērā manas domas un priekšlikumus. Manuprāt, mums ir jāiesniedz saskaņots ziņojums, kura mērķis būtu nodrošināt godīgu sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu konkurenci.

Ievērojot senās tradīcijas, nodokļu maksātāji atbalsta sabiedriskās televīzijas raidorganizācijas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tās ir vienīgās, kas aizstāv sabiedrības intereses, jo privātās raidorganizācijas aizstāv privātās, proti, komerciālās intereses. Tomēr, gan Bulgārijā, gan arī citās ES valstīs jau sen ir zināms, ka šāds pieņēmums ir aplams.

Ņemot vērā manu daudzu gadu plašsaziņas līdzekļu nozarē gūto pieredzi, es ierosinu izdarīt šajā ziņojumā dažus grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedriskajiem un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem vienādus nosacījumus, lai mudinātu tos sniegt kvalitatīvāku, sabiedrības interesēm atbilstošu informāciju. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu informāciju gan par Eiropā, gan konkrētajā dalībvalstī aktuāliem jautājumiem. Lai to panāktu, ir nepieciešams gan sabiedrisko, gan privāto plašsaziņas līdzekļu ieguldījums, bet valstu iestādēm ir jāpārliecinās, lai tiem tiktu nodrošināti vienādi konkurences nosacījumi. Paldies par uzmanību!