Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 22. novembris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.05)

  Priekšsēdētājs . – Paziņoju, ka Eiropas Parlamenta ceturtdienas, 2010. gada 11. novembra pārtrauktā sesija ir atsākta.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs . – Es biju ļoti gandarīts, kad saņēmu ziņas par Aung San Suu Kyi, Birmas opozīcijas vadītājas, atbrīvošanu no mājas aresta. Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu, un Suu Kyi kundze bija viena no pirmajām tās ieguvējām. Tomēr viņa nevarēja to personiski saņemt pirms 20 gadiem. Vēlos jūs informēt, ka esmu jau nosūtījis ielūgumu Suu Kyi kundzei apmeklēt Eiropas Parlamentu un teikt uzrunu kādā no plenārsēdēm.

Pirms 11 gadiem ANO 25. novembri noteica par Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Katru dienu daudzas sievietes visā pasaulē kļūst par izvarošanas, pazemošanas un vardarbības mājās upuriem. Īpaša nežēlība ir jaunu sieviešu apgraizīšana, kas ir paraža daudzos pasaules reģionos. Ir aprēķināts, ka katru dienu 8000 meiteņu kļūst par tās upuriem. Lai solidarizētos ar kampaņu par šī barbariskā rituāla pārtraukšanu, es aicinu jūs visus šodien nēsāt rozes ziedlapu, lai simbolizētu, ka iebilstat pret šādu rīcību. Vēlos arī uzsvērt, ka Eiropas Parlaments daudzus gadus turpina darīt visu, lai aicinātu pilnībā pārtraukt fizisku un garīgu vardarbību pret sievietēm.

4. Parlamenta sastāvs

  Priekšsēdētājs . – Kompetentās Spānijas iestādes ir mani informējušas, ka no 2010. gada 16. novembra Ramón Jáuregui Atondo kungu ir nomainījusi María Irigoyen Pérez kundze. Es vēlētos sveikt mūsu jauno kolēģi un atgādināt, ka, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. panta 2. punktu, kamēr viņas mandāts tiks pārbaudīts vai jebkādos strīdīgos jautājumos tiks pieņemts lēmums, María Irigoyen Pérez kundze pildīs deputātes pienākumus Parlamentā un tā struktūrās, un viņai ir visas attiecīgās tiesības, nodrošinot, ka viņa ir iepriekš deklarējusi, ka neieņem amatu, kas nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu.

5. Politisko grupu sastāvs

  Priekšsēdētājs . – Es vēlos jūs informēt, ka no 2010. gada 15. novembra Claudiu Ciprian Tănăsescu kungs ir pievienojies Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai.

Es vēlos jūs arī informēt, ka no 2010. gada 18. novembra Pino Arlacchi kungs ir pievienojies Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai.

6. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

  Priekšsēdētājs . – Ar šo es paziņoju, ka trešdien Padomes priekšsēdētājs un es parakstīsim 14 tiesību aktus, kas pieņemti atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 74. pantu. Šo tiesību aktu nosaukumi tiks publicēti sēdes protokolā. Tie būs jums pieejami, un jūs varēsiet tos pārbaudīt jebkurā laikā.

7. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

8. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

9. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

10. Lūgumraksti (sk. protokolu)

11. Apropriāciju pārvietojumi (sk. protokolu)

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . – Ir izplatīta darba kārtības projekta galīgā redakcija, kas izstrādāta ceturtdienas, 2010. gada 18. novembra, Priekšsēdētāju konferences sanāksmē saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 137. pantu. Ir ierosināti šādi grozījumi:

Pirmdiena:

Politiskās grupas ierosina no darba kārtības svītrot debašu jautājumu par Berlinguer kunga ziņojumu saistībā ar Stokholmas programmas ieviešanas rīcības plāna civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem. Tādēļ ziņojums tiks nodots tiešai balsošanai rīt, otrdien. Ziņojums būs pieejams. Būs balsojums, bet nebūs debašu. Es atgādinu: visas politiskās grupas ir piekritušas šādam risinājumam, un tādēļ šis risinājums ir pieņemts.

(Parlaments piekrita pieprasījumam)

Otrdiena:

Grozījumi nav ierosināti.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Otrdienas darba kārtībā ir seši Matera kundzes ziņojumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu Nīderlandē. Esmu lūdzis vārdu šajā jautājumā, jo uzskatu, ka Daul kungam šajā jautājumā nepareizi uzbruka Nīderlandes prese. Priekšsēdētāju konferencē Daul kungs uzdeva jautājumu, ko bija apsprieduši dažādu grupu vadītāji saistībā ar to, vai šie ziņojumi nebūtu jāizbeidz, ņemot vērā debates par budžetu. Es vēlos izteikt divus komentārus par to.

Pirmkārt, šos ziņojumus nedrīkst svītrot no darba kārtības. Mums arī vajadzētu balsot par tiem un šo naudu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pārskaitīt Nīderlandei.

Otrkārt, Daul kungs to ierosināja savā komentārā, kuru izklāstīja Priekšsēdētāju konferencē. Ja tas no Priekšsēdētāju konferences tiek pārnests publiskā telpā, nedodot viņam pat iespēju atbildēt uz jautājumiem un pašam to paskaidrot, tad katram grupas vadītājam ir īpaši rūpīgi jāapsver tas, ko var teikt Priekšsēdētāju konferencē. Tas ir pirmais punkts.

Otrs punkts attiecas uz to, ka tas nav Eiropas Parlaments, kas apgalvo, ka šajā gadījumā tiek izšķērdēta nauda. Tā ir Nīderlandes valdības iestāde — ne visa valdība — kas pastāvīgi apgalvo, ka Eiropā tiek izšķērdēta nauda un tāpēc Eiropai jāsaņem mazāk naudas. Matera kundzes ziņojumi pierāda, ka gluži pretēji — šī budžeta nauda ir izmantota ļoti atbildīgi un, manuprāt, īpaši nozīmīgiem projektiem Nīderlandē. Tāpēc šo ziņojumu pieņemšana pierādītu, ka saistībā ar šo budžetu nav attaisnojusies kritika, kas pausta Nīderlandē.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs . – Esmu informēts par šo jautājumu un zinu, kāds raksts parādījās Nīderlandes presē. Tomēr es vēlos pārliecināt jūs, ka rīt kā plānots jānotiek balsojumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu Nīderlandei. Nekas nav mainījies. Balsojums notiks rīt.

Trešdiena:

Esmu saņēmis pieprasījumu no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas saistībā ar debatēm par situāciju Rietumsahārā, proti, ka balsojumam par rezolūcijas priekšlikumiem šajā jautājumā vajadzētu notikt šīs sesijas laikā, nevis decembra sesijas laikā, kā tas paredzēts pašlaik.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Situācija Rietumsahārā ir pietiekami nopietna, lai Parlaments atturētos no nostājas pieņemšanas šajā jautājumā. Fakti ir nenoliedzami un pietiekami skaidri. Mēs esam redzējuši postījumu attēlus Rietumsahāras nometnēs, un mēs zinām, ka šo postījumu dēļ ir bojā gājušie un ievainotie, un daudzi cilvēki joprojām ir pazuduši. Mēs zinām, ka šī Parlamenta deputātam neļāva doties uz nometnēm un Marokas valsts iestādes viņu izraidīja no valsts, un mēs zinām, ka tas pats ir noticis ar valstu parlamentu deputātiem, žurnālistiem un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem. Apzinoties šādu situāciju, mēs nevaram to vienkārši ignorēt.

Pašreiz nepaužot savu nostāju šajā jautājumā, tā būtu neizprotama un nepieņemama pašapmierinātas attieksmes paušana, kas tikai mazinātu cieņu pret šo iestādi un vērtībām, kuras tā aicina aizstāvēt. Tāpēc es vēlos aicināt ikvienu pieņemt saprātīgu lēmumu un atbalstīt balsojumu par rezolūciju šajā jautājumā šīs sēdes laikā, balsojot par šo priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka GUE/NGL grupas paustie argumenti neapšaubāmi ir būtiski, nozīmīgi un nepieciešami, tāpēc es atbalstu šo nostāju.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man jāaicina Ferreira kungs uz brīdi pievērst uzmanību. Šo tēmu mēs plaši apspriedām Priekšsēdētāju konferencē un, gatavojoties Priekšsēdētāju konferencei. Savas grupas vārdā es vēlos apgalvot, ka esam īpaši norūpējušies par to, kas notiek Rietumsahārā. Ja attēli, ko mēs redzējām, ir precīzi, tad to dēļ ir jābūt ne tikai nopietnām debatēm, bet, ja nepieciešams, arī rīcībai. Tas tomēr nozīmē, ka mums jārīkojas pareizi. Pareiza rīcība ietver notikumu apspriešanu šajā nedēļā. Pēc mūsu pieprasījuma Marokas ārlietu ministrs pašreiz ir paziņojis, ka viņš ir gatavs apmeklēt Ārlietu komitejas sanāksmi. Viņam tas nav jādara. Marokas ārlietu ministram nav jāuzstājas Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Kas attiecas uz mums, tad mums jebkurā gadījumā vajadzētu izmantot faktu, ka viņš tā rīkojas, lai vispirms viņu konfrontētu, izsakot pārmetumus, un tikai pēc tam pieņemtu rezolūciju. Es uzskatu, ka šis ir pareizāks rīcības plāns, nekā pašreiz pieņemt rezolūciju un pēc tam klausīties, ko viņš saka par to. Pieņemsim rezolūciju saistībā ar informāciju un jautājumiem, ko mums būs iespēja uzdot Marokas ārlietu ministram Ārlietu komitejā. Es personiski uzskatu, ka tā ir pareizāka rīcība. Turklāt līdz šodienas pēcpusdienai šajā jautājumā bija vienprātība visās grupās.

  Priekšsēdētājs . – Vairākums ir atbalstījis šo pieprasījumu, tāpēc saskaņā ar Ferreira kunga priekšlikumu balsojums notiks šonedēļ.

(Parlaments piekrita pieprasījumam)

Es jūs iepazīstināšu ar termiņiem: balsojums notiks ceturtdien. Termiņi ir šādi: rezolūciju priekšlikumi jāiesniedz līdz rītdienai, 23. novembrim, plkst. 12.00; rezolūciju grozījumi un kopīgie priekšlikumi jāiesniedz līdz trešdienai, 24. novembrim, plkst. 12.00; rezolūciju kopīgo priekšlikumu grozījumi — līdz trešdienai, 24. novembrim, plkst. 13.00, citiem vārdiem sakot, stundu vēlāk. Es atkārtoju: balsojums notiks ceturtdien.

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzdot jautājumu saviem kolēģiem.

Tibetā ir ārkārtas situācija, un ir bažas par Ķīnas nodomiem uzspiest Tibetai ķīniešu valodu. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāapspriež plenārsēdes debatēs baroneses Ashton klātbūtnē. Neatkarīgi no šīs ārkārtas situācijas pašreiz Tibetā patiesi tiek īstenota problemātiska politika.

Vai ir ārkārtas situācija? Ļoti labi. Lieliski, ja vairākums vēlas risināt šo jautājumu šādā perspektīvā. Savukārt, es, ņemot vērā, ka darba kārtība decembrī ir diezgan skaidra, vēlētos, lai mēs turpinātu debates par šo problēmu un Eiropas Savienības politiku attiecībā pret Ķīnu baroneses Ashton klātbūtnē un pieņemtu rezolūciju šajā jautājumā. Es uzskatu, ka tas būtu daudz prātīgāk.

  Priekšsēdētājs . – Liels paldies, Cohn-Bendit kungs! To var arī ierosināt Priekšsēdētāju konferencē. Cohn-Bendit kungs, jūs kā grupas vadītājs varat to ierosināt jebkurā laikā. Paldies par komentāru.

Ceturtdiena:

Grozījumi nav ierosināti.

(Darba kārtība tika pieņemta)

13. ECB 2009. gada pārskats — Nesenie notikumi saistībā ar valūtas maiņas kursu pasaulē (debates)

  Priekšēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par šādiem jautājumiem:

– ziņojums, ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza B. Balz kungs, par ECB 2009. gada pārskatu (2010/2078(INI)) (A7-0314/2010) un

– Komisijas paziņojums par neseniem notikumiem saistībā ar valūtas maiņas kursu pasaulē (2010/2914(RSP)).

  Burkhard Balz, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tikko tika izteikts lūgums ievērot kārtību. Varbūt daži deputāti varētu ņemt vērā šo lūgumu.

Dāmas un kungi! Mans ziņojums būtībā ir saistīts ar Eiropas Centrālās bankas darbību 2009. gadā, citiem vārdiem sakot, laikā, kad ekonomikas un finanšu krīze būtiski ietekmēja ekonomikas, finanšu un arvien vairāk arī politisko darbību. Šī krīze sākumā bija tikai finanšu krīze, taču tā izplatījās, un krīzes otrais vilnis ietekmēja arī visu faktisko ekonomiku. Visā pasaulē samazinājās ekonomiskā darbība, un krīzes dēļ kritās nodokļu ieņēmumi un pieauga sociālie izdevumi, kas izraisīja valstu parāda apjoma palielināšanos. Turpmāki ekonomikas stimulēšanas pasākumi veicināja arī parāda apjoma palielināšanos. Budžeta deficīta pieauguma dēļ valdības visā Eiropas Savienībā noteica vērienīgus stingrības pasākumus. Manuprāt, šādi pasākumi bija nepieciešami un atsevišķos gadījumos tie bija pat īpaši nepieciešami. Taču tie ierobežoja valdību rīcības spēju.

Ekonomiskā darbība sāka atjaunoties 2009. gada otrajā pusē, taču bija bažas, ka finanšu un ekonomikas krīze 2010. gadā var izvērsties par valstu parādu krīzi. Manuprāt, šādi draudi joprojām nav novērsti. Pēdējo dienu notikumi Īrijā skaidri apliecina, ka problēma saistībā ar dalībvalstu pārmērīgām parādsaistībām vēl ne būt nav atrisināta, un tāpēc es piekrītu priekšsēdētājam Van Rompuy kungam, ka nedrīkst pieļaut to, ka eiro zaudē vērtību. Bet tāda ir pašreizējā situācija. Taču šajā ziņojumā ir analizēti 2009. gada notikumi, kad, jāatzīst, ka ECB problēmas risināja pienācīgi — patiesībā, pat labi. Bankas veiktie pasākumi bija īpaši veiksmīgi, un tie novērsa daudzu finanšu institūciju sabrukumu. Taču finanšu institūcijas ne vienmēr pilnībā novirzīja likviditāti turpmākajā faktiskajā ekonomikā, un tādējādi pilnībā netika izmantotas šo pasākumu ekonomikas atveseļošanas iespējas.

Daži minētie pasākumi bija ārkārtas pasākumi, un tāpēc pašreiz, rūpīgi plānojot, tie ir apdomīgi jāatceļ. Iespējams, problēmas Grieķijā un citās eiro zonas valstīs daļēji radās attiecīgās valsts vainas dēļ, taču tās arī norādīja uz būtiskām problēmām ekonomikas un monetārajā savienībā. Tika pārkāpti Stabilitātes un izaugsmes pakta principi. Pašreiz mēs redzam šādas rīcības sekas, ietverot notikumus Īrijā. Minētie pārkāpumi ir jānovērš, un ir jāierobežo turpmāki pārkāpumi. Stabilitātes un izaugsmes pakts ir jānostiprina, un ekonomikas un monetārajai savienībai ir jābūt līdzsvarotākai.

Līdz šim ekonomikas un monetārās savienības politika nav bijusi pietiekami saskaņota, kas radīja eiro zonas dalībvalstu būtiskas ekonomikas atšķirības, un šādas politikas dēļ eiro zonā nav iepriekš izstrādāta krīzes pārvaldības mehānisma. Šīs atšķirības eiro zonā ir jānovērš, lai nepieļautu jaunu krīzi. Tādējādi strukturālo reformu process un finanšu jomu reglamentējošo noteikumu pārskatīšana varētu stiprināt eiro zonu. Eiropas Centrālās bankas neatkarība būs arī viens no būtiskiem jaunās ekonomikas pārvaldības aspektiem, jo īpaši saistībā ar nesen izveidoto Eiropas Sistēmisko risku padomi, un Parlaments arī turpmāk īpaši nopietni izvērtēs ECB darbību.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas Savienība un eiro zona pārvarēs šo krīzi un ka tās būs spēcīgākas nekā jebkad. Taču turpmākajos mēnešos mums ir jāizdara būtiski secinājumi pēc notikušā. Tas nebūs viegli, taču saskaņā ar līdzšinējo pieredzi Eiropas Savienība visstraujāk attīstās tad, kad grūtības ir aiz muguras. Tādējādi arī šī krīze ir iespēja, kura būtu jāizmanto.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem no citām grupām par ļoti patīkamu un veiksmīgu sadarbību, gatavojot šo ziņojumu. To nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, bet šajā gadījumā tas ir jo īpaši jāuzsver.

  Jean-Claude Trichet, ECB prezidents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Balz kungs, dāmas un kungi! Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību esmu gandarīts pārrunāt Eiropas Centrālās bankas 2009. gada pārskatu. Jo īpaši tāpēc, ka Eiropas vēlēšanu dēļ tika mainīts grafiks, un pagājušā gada martā es stāstīju par iepriekšējā gada pārskatu. Tāpēc šogad šī ir mana otrā uzstāšanās Parlamentā.

Vispirms es vēlos izteikt gandarījumu par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā atkārtoti pausto atbalstu regulārām uzklausīšanām Ekonomikas un monetārajā komitejā, un, vispārēji runājot, ciešo sadarbību ar Eiropas Centrālo banku. Es to īpaši atbalstu tādēļ, ka Eiropas Parlaments šogad ļoti uzskatāmi apliecināja gatavību un spēju aizstāvēt svarīgās Eiropas intereses, jo īpaši saistībā ar finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu.

(DE) Vispirms es vēlos sniegt īsu pārskatu par monetārās politikas pasākumiem, kurus Eiropas Centrālā banka īstenoja finanšu un ekonomikas krīzes laikā. Es arī vēlos atskatīties uz ECB darbību tās pirmo divpadsmit gadu pastāvēšanas laikā. Nobeigumā es minēšu galvenās problēmas, kas būs jārisina 2011. gadā.

Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos runāt par pasākumiem, kas tika veikti krīzes laikā.

Monetārās politikas jomā 2009. gads ECB bija nopietnākais pārbaudījums. Vispirms visā pasaulē notika spēcīga ekonomikas lejupslīde, un pēc tam 2008. gada rudenī sākās finanšu krīze. Inflācijas spiediena ietekmē mēs turpinājām īstenot līdzšinējo politiku, kas paredzēja vēl vairāk samazināt galvenās likmes. Kopumā tikai septiņos mēnešos — no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada maijam — mēs samazinājām galveno refinansēšanas likmi par 325 bāzes punktiem. Tādējādi galvenā refinansēšanas likme bija 1 %.

Lai mājsaimniecības un uzņēmumi eiro zonā varētu izmantot šos īpaši izdevīgos finansēšanas noteikumus, arī 2009. gadā mēs nodrošinājām — un pat palielinājām — kreditēšanas atbalstu eiro zonas bankām. Tas tika darīts, lai atrisinātu problēmas saistībā ar neveiksmīgiem finanšu tirgiem, kas mazināja monetārās politikas spēju ietekmēt cenu stabilitātes perspektīvas, pieņemot tikai ar procentu likmēm saistītus lēmumus. Galvenais tā dēvētais nestandarta pasākums ir pilna apjoma piešķīruma likviditātes nodrošinājums saistībā ar refinansēšanas darbībām attiecībā uz eiro zonas bankām, pamatojoties uz labu kredītnodrošinājumu, un atbilstoši galvenajai refinansēšanas likmei, kas attiecīgajā brīdī dažiem maksājuma termiņiem ir spēkā vairākas nedēļas. Mēs 2009. gadā arī pagarinājām ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju maksājuma termiņus līdz vienam gadam. Tie, protams, bija ārkārtīgi svarīgi lēmumi.

Kā pareizi uzsvērts jūsu sagatavotajā rezolūcijas priekšlikumā par ECB gada pārskatu, šis palielinātais kreditēšanas atbalsts palīdzēja veiksmīgi izvairīties no depresijas vai daudz dziļākas recesijas, kas notiktu nevajadzīgas papildu spriedzes gadījumā. Es vēlos uzsvērt, ka visi mūsu veiktie pasākumi bija pilnīgi saskaņā ar noteikumu vidēji ilgā termiņā nodrošināt cenu stabilitāti visā eiro zonā. Mums ir izdevies atbilstoši īstenot savus pienākumus, un to apliecina pozitīvs inflācijas rādītājs un stabilas prognozes par inflāciju eiro zonā.

2009. gadā daži finanšu tirgus aspekti uzlabojās, taču vairākos eiro zonas valdību obligāciju tirgu segmentos atkal palielinājās spriedze. Tā kā vienmērīga obligāciju tirgus darbība ir pamatnoteikums, lai pārnestu ECB galvenās procentu likmes, un tāpēc mēs nolēmām iejaukties eiro zonas parāda vērtspapīru tirgus darbībā, lai palīdzētu pareizāk pārnest monetārās politikas nosacījumus uz ekonomiku. Tādēļ mēs izstrādājām vērtspapīru tirgu programmu. Mēs atjaunojām visu likviditāti, lai šī programma neietekmētu mūsu nostāju monetārās politikas jomā.

Rezumējot visus minētos apstākļus, es vēlos uzsvērt, ka visi nestandarta pasākumi, kurus mēs īstenojām finanšu krīzes laikā, ir pagaidu pasākumi, un tie tika izstrādāti tā, lai tos varētu atcelt. Daži nestandarta pasākumi, kas tika īstenoti 2009. gadā un 2010. gada sākumā, jau ir atcelti, jo situācija dažos finanšu tirgos ir uzlabojusies un eiro zonas ekonomika atveseļojas.

Es vēlos ar jums dalīties dažās pārdomās par sasniegumiem saistībā ar eiro. Manuprāt, pamatā ir trīs aspekti.

Pirmkārt, ECB izpildīja savu saskaņā ar Līgumu paredzēto pienākumu, proti, nodrošināja cenu stabilitāti. Faktiski vidējais inflācijas rādītājs eiro zonas valstīs pēdējos gandrīz 12 gados ir 1,97 %. Tas pilnībā atbilst mūsu definīcijai par cenu stabilitāti, proti, mūsu mērķim noturēt gada inflācijas likmi eiro zonā zem 2 % atzīmes un vidējā termiņā — tuvu 2 % atzīmei. Tas nozīmē, ka pēdējos 12 gados eiro sistēma ir bijusi stabilitātes un drošības garants, un tāda tā, lielākoties, bija arī pēdējā laikā, neraugoties uz grūtībām, kuras izraisīja pasaules finanšu krīze.

Otrkārt — un, apsverot galvenokārt ECB monetārās politikas uzticamību —, kā es jau minēju, inflācijas prognozes ir nepārtraukti noturējušās līmenī, kas atbilst cenu stabilitātes nosacījumiem.

Treškārt, mūsuprāt, panākumus nodrošināja tas, ka ECB ir pilnīgi neatkarīga no politiskās ietekmes, ņemot vērā tās uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti un saistībā ar tās atklātajiem paziņojumiem, jo īpaši, nosakot cenu stabilitātes līmeni. ECB divu pīlāru monetārā stratēģija ļauj īstenot tālredzīgus un vidēja termiņa pasākumus, kam pamatojas uz stabilām analītiskajām pamatnostādnēm. Šīs pamatnostādnes paredz veikt arī rūpīgu finanšu un kredītu sistēmas darbības analīzi, ņemot vērā inflācijas monetāro raksturu vidējā un ilgākā termiņā.

Mūsuprāt, šī visaptverošā pieeja ļauj pieņemt pamatotus un saskaņotus lēmumus, turklāt šī pieeja ir stabila un tālredzīgāka par īstermiņa nepastāvību.

Attiecībā uz eiro ārējiem aspektiem es vēlos norādīt, ka Eiropas valūta ir iekarojusi savas pozīcijas starptautiskā līmenī. 2009. gadā eiro veidoja aptuveni 30 % no starptautiskā parāda vērtspapīriem un no ārvalstu valūtas rezervēm.

Apsverot eiro ārējos aspektus, man ir jāatgādina pašreizējais valūtas maiņas kurss pasaulē, un es aicinu šos jautājumus risināt īpaši piesardzīgi.

Ir divi galvenie jautājumi. Viens no tiem ir saistība starp rūpniecības valstu galvenajām svārstīgajām konvertējamām valūtām, piemēram, dolāru, eiro, jenu, sterliņu mārciņu un Kanādas dolāru. Šīs valūtas ir svārstīgas kopš Bretton Woods sistēmas sabrukuma 1970. gadu sākumā. Es vēlos uzsvērt starptautiskajā sabiedrībā valdošo uzskatu, ka valūtas maiņas kursu pārmērīgs svārstīgums un nekonsekventas izmaiņas nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas un finanšu stabilitāti.

Es arī vēlos norādīt, ka ECB augstu vērtē paziņojumus, ko nesen sniedza ASV valsts iestādes, proti, ASV Valsts kases sekretārs un Valsts bankas vadītājs, atkārtoti uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis ir ieinteresētas saglabāt stabilu dolāra vērtību pret citām lielākajām konvertējamām valūtām. Es pilnīgi piekrītu šim uzskatam. Saglabāt dolāra vērtību, salīdzinot to ar citu attīstīto valstu valūtām, ir Amerikas Savienoto Valstu, Eiropas un visas pasaules interesēs.

Otrs svarīgs jautājums ir saistīts ar to jaunās ekonomikas valstu valūtām, kurās ir norēķinu konta pārpalikums un nav pietiekami elastīgs valūtas maiņas kurss. Šajā jautājumā starptautiskās sabiedrības viedoklis ir viennozīmīgs — un to pagājušajā nedēļā atkārtoti apliecināja Koreja un arī Komisija —, un tas paredz, ka attiecīgās jaunās ekonomikas valstis un starptautiskā sabiedrība ir ieinteresētas izveidot tirgus noteiktas valūtas maiņas sistēmas, kas veicinātu valūtas maiņas kursa stabilitāti, lai atspoguļotu galvenos pamatnosacījumus un lai konkurences nolūkos nepieļautu valūtu devalvāciju.

ECB mēdza sacīt, ka nedrīkst sēdēt uz veciem lauriem. Un pašlaik šī frāze ir vēl aktuālāka nekā jebkad. Mums būs jārisina daudzas problēmas. Visām attiecīgajām valsts iestādēm un privātā sektora pārstāvjiem ir pilnībā jāuzņemas atbildība, un tas attiecas uz izpildstruktūrām, centrālajām bankām, regulatoriem, uzraudzītājiem, kā arī privāto sektoru un finanšu nozari. Jo īpaši šī krīze skaidri apliecināja, ka mērķtiecīgu ekonomikas pārvaldības reformu ieviešana ir gan eiro zonas valstu, gan visas eiro zonas interesēs.

Priekšsēdētāja Van Rompuy kunga priekšlikumā par ES ekonomikas pārvaldības reformu, kuru Eiropadome apstiprināja 2010. gada oktobra sanāksmē, ir izklāstīti priekšlikumi par to, kā uzlabot pašreizējo uzraudzības sistēmu ES līmenī, un šie pasākumi ir plaši piemērojami arī tajās ES valstīs, kuras nav iesaistījušās monetārajā savienībā. Taču, apsverot konkrētas prasības eiro zonas valstīm, mūsuprāt, tās nav pietiekamas, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku vienotas valūtas ekonomikas darbību.

Esmu pārliecināts, ka tuvākajos mēnešos Eiropas Parlaments palīdzēs Eiropai veikt nepieciešamās izmaiņas ekonomikas pārvaldības jomā. Ņemot vērā Parlamenta likumdošanas kompetenci finanšu uzraudzības jomā un saistībā ar ESRK, tas ir apliecinājis savu apņēmību iesaistīties īpaši svarīgu jautājumu risināšanā.

Paldies par to, un es atgādinu, ka, manuprāt, Parlamentam būs izšķiroša nozīme debatēs par ekonomikas pārvaldību.

Ar finanšu regulu ir saistīta vēl kāda svarīga problēma. Mums būtu pilnīgi jāņem vērā krīzes laikā gūtās mācības un jāturpina līdzšinējie panākumi finanšu reformas jomā. Rezolūcijas priekšlikumā ir arī uzsvērts tas, ka īpaši svarīgi ir nekavējoties īstenot „Bāzele III” standartus. Komisijas likumdošanas priekšlikumi par vērtspapīru pārdošanu un ārpusbiržas atvasinājumu operācijām arī ir nepieciešami pasākumi, kuru mērķis ir pārredzamāka un elastīgāka finanšu sistēma.

Nākamais gads būs izšķirošs. Ir paredzēts 2011. gadā pieņemt pārskatīto pārvaldības dokumentu kopumu, organizēt padziļinātas apspriedes par krīzes pārvaldības sistēmu un, iespējams, sākt procedūru par grozījumiem Līgumā. Visas šīs reformas ir jāīsteno pareizi, lai eiro zona un Eiropa kopumā turpmāk spētu vēl kompetentāk un pārliecinošāk risināt iespējamās problēmas.

Arī pirmais Eiropas Sistēmisko risku padomes darbības gads būs 2011. gads. Kā minēts arī jūsu sagatavotajā rezolūcijas priekšlikumā, mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu šīs jaunās iestādes darbību. Vienlaicīgi, protams, joprojām ir spēkā ECB pilnīga neatkarība un sākotnējie pienākumi, kā to paredz Māstrihtas Līgums, un es to jau minēju Parlamenta deputātiem.

Mēs arī turpmāk pildīsim savu pienākumu. To paredz Līgums. Jūs varat paļauties uz to, ka mēs attaisnosim iedzīvotāju cerības.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentam Burkhard Balz par lielisko un visaptverošo ziņojumu saistībā ar ECB 2009. gada pārskatu. Komisija atzinīgi vērtē ziņojumu, kurā ir pienācīgi atspoguļoti galvenie jautājumi. Šajā ziņojumā ir izklāstīts un uzslavēts ECB darbs krīzes novēršanā. Komisija piekrīt referentam, ka ECB prezidenta Jean-Claude Trichet vadībā prasmīgi un pakāpeniski palīdzēja risināt šo sarežģīto situāciju.

Es vēlos izmantot iespēju un pateikties Jean-Claude Trichet par lielisko sadarbību un jo īpaši par viņa būtisko ieguldījumu šajā sarežģītajā laikā. ECB ir pārraudzības iestāde, kas, īstenojot nestandarta pasākumus, būtiski palīdzēja pārvarēt krīzi, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un veidot jaunas darba vietas.

Šajā ziņojumā ir pamatoti uzsvērts tas, ka finanšu krīze pierādīja, ka eiro zonā ir nepieciešama stingrāka ekonomikas uzraudzība. Komisija tam piekrīt, un tieši tāpēc tā izstrādāja vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai pastiprinātu ekonomikas pārvaldību ES, jo īpaši eiro zonā.

Mēs īstenojām arī vairākus Feio kunga ziņojumā minētos priekšlikumus par ekonomikas pārvaldības stiprināšanu un izvēršanu Eiropas Savienībā. Ekonomikas un monetārā komiteja ir saņēmusi Komisijas priekšlikumus, un tā strādās pie tiem līdz nākamā gada jūnijam, un es to novērtēju un atbalstu.

Es vēlos runāt arī par debašu otro daļu, kas attiecas uz nesenajiem notikumiem saistībā ar valūtas maiņas kursu pasaulē. Pēdējās nedēļās ārvalstu valūtas tirgi tiešām ir arvien svārstīgāki, un galveno valūtu savstarpējās maiņas kurss ir īpaši mainīgs.

Kopš šī gada jūnija eiro vērtība ir pieaugusi, salīdzinot ar dolāru, jo eiro rādītāji eiro zonas ekonomikā ir stabilāki un ASV monetārā politika joprojām paplašinās. Taču pavisam nesen eiro vērtība, salīdzinot ar lielākajām valūtām, mazliet kritās, un pieaugošās bažas par dalībvalstu valsts finansēm — galvenokārt Īrijā — ietekmēja arī eiro vērtību. Faktiski eiro vērtība pašlaik ir tuvu eiro vidējai vērtībai ilgtermiņā, ņemot vērā kopējo vērtības samazinājumu šogad, ko izraisīja nepamatoti augstas vērtības noteikšana iepriekšējā gada beigās. Salīdzinot ar rādītājiem gada sākumā, eiro vērtība ir faktiski samazinājusies par aptuveni 7 %.

Apsverot attīstīto valstu lēnu atveseļošanos un lielās kapitāla plūsmas uz jaunās ekonomikas valstīm, daudzas valstis gribēja samazināt savas valūtas vērtību vai vismaz konkurētspējas nolūkos nepalielināt valūtas vērtību. Tāpēc ir svarīgi, ka valstu vai valdību vadītāji G20 augstākā līmeņa sanāksmē, kas pagājušajā nedēļā notika Seulā, īpaši skaidri un stingri apņemtos konkurences nolūkos nesamazināt savas valūtas vērtību.

G20 augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki arī vienojās turpināt darbu, lai līdzsvarotu pasaules valstu izaugsmi. Tika panākta vienošanās par provizorisku pamatnostādņu izstrādi. Ir skaidrs, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt elastīgu valūtas maiņas kursu, lai atjaunotu nepieciešamo līdzsvaru un lai valūtas maiņas kurss atbilstu ekonomikas pamatprincipiem, kā uzsvēra prezidents Trichet. Komisija arī turpmāk atbalstīs šo svarīgo G20 dalībvalstu darbu, kas būs arī viena no galvenajām prioritātēm Francijas G20 prezidentūras laikā nākamajā gadā.

Nobeigumā es vēlos jūs informēt par svarīgiem notikumiem saistībā ar eiro zonu. Vakar Ecofin Padome atbalstīja Īrijas valdības prasību ES par finansiālu atbalstu, un ministri vienojās ar Komisiju un ECB, ka, sniedzot atbalstu Īrijai, tiks garantēta drošība finanšu stabilitātei Eiropā. ES finanšu atbalstu var saņemt atbilstoši programmai, vienojoties par stingriem politikas nosacījumiem, kurus Īrijas valsts iestādes pašlaik pārrunā ar Komisiju un SVF sadarbībā ar ECB. Izmantojot šo programmu, izšķirošā veidā tiks risinātas Īrijas problēmas ekonomikas jomā, un šajā programmā ir paredzēts arī fonds gadījumā, ja banku nozares darbībai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Lai novērstu saspringtību banku nozarē, būs jāīsteno dažādi pasākumi, ietverot parādsaistību īpatsvara samazināšanu un reorganizāciju, lai nodrošinātu Īrijas banku sistēmas pareizu darbību kopējā ekonomikā.

Pašreiz notiek tehniskās pārrunas par ES un SVF programmu, un tās ir paredzēts pabeigt līdz novembra beigām. Es varu paziņot, ka papildus ES un SVF finansējumam arī Apvienotā Karaliste un Zviedrija izteica gatavību ieguldīt līdzekļus šajā programmā, pamatojoties uz divpusēju aizdevuma līgumu, un tās ir labas ziņas.

Kopumā vakar pieņemtie lēmumi ir būtiska virzība uz priekšu, lai kopīgi stabilizētu Īrijas ekonomiku, un tādējādi arī nodrošinātu finanšu stabilitāti Eiropā.

  Jean-Paul Gauzès, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Trichet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Protams, arī es vēlos izteikt atzinību ECB par darbu, un es piekrītu kolēģa Balz kunga minētajam un tam, kas ir izklāstīts rezolūcijā. Īsajā man atvēlētajā laikā es tikai vēlos piebilst, ka mums ir jāņem vērā Eiropas iedzīvotāju intereses.

Kāpēc šodien es to saku? Tāpēc, ka vakar vakarā visos Francijas televīzijas kanālos nākamais prezidenta amata kandidāts demonstratīvi saplēsa palielinātu EUR 10 banknotes kopiju, paskaidrojot, ka, saplēšot šo banknoti, viņš simboliski pieliek punktu visām mūsu problēmām.

Tā, protams, nav taisnība. Lai atrisinātu radušās problēmas, mums ir jāsadarbojas un jāziņo par to, kas jau ir paveikts. Kā jūs, prezidenta kungs, jau minējāt, uzraudzības, organizācijas un reglamentēšanas jomā ir paveikts lielisks darbs. Kā jūs pats apgalvojāt, jūs varat paļauties uz Parlamenta atbalstu. Taču mums ir jāveic nopietns darbs saistībā ar tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot jūsu ziņojumus.

Katru dienu virsraksti preses izdevumos vēsta par arvien bargākiem risinājumiem un neticamiem scenārijiem, un es vēlos pastāstīt, ka piektdien es devos kaujas laukā, kā politiķi mēdz teikt, un es tikos ar apmēram 100 vai 150 cilvēkiem. Viņi visi man uzdeva vienu un to pašu jautājumu: kas notiks ar eiro? Eiropas iedzīvotāju bažas nesaskan ar Eiropas Centrālās bankas paveikto darbu.

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentam Balz kungam par sadarbību. Arī es atzinīgi vērtēju to, ka pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā Eiropas Centrālajai bankai ir piešķirts ES iestādes statuss.

Otrkārt, es vēlos norādīt uz būtiskām makroekonomikas atšķirībām eiro zonas dalībvalstīs, kas pierāda nepieciešamību labāk saskaņot ekonomikas un monetāro politiku. Stabilitātes un izaugsmes pakts nav atbilstošs dokuments pašreizējo ekonomisko atšķirību risināšanai. Viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt ES līmenī izlaist valdību obligācijas. Šāds solidaritātes mehānisms nodrošinātu stabilu finansējumu tām dalībvalstīm, kuras ir nonākušas īpaši smagā situācijā, tas arī veicinātu efektīvāku budžeta uzraudzību un ievērojami uzlabotu likviditāti. Vienotajai valūtai būtu jānosaka fiskālie ierobežojumi un kopīgais ilgtermiņa parāds.

Finanšu pakalpojumu sniedzēju pārgalvība veicināja ekonomikas un finanšu krīzi. Turklāt neseno pret dažām dalībvalstīm vērstu spekulāciju dēļ šīm valstīm ir grūtāk saņemt aizdevumu starptautiskajos finanšu tirgos, un tas ietekmē visas eiro zonas stabilitāti. Tāpēc, manuprāt, ir nepieciešams izstrādāt pastāvīgu mehānismu, kas aizsargātu eiro zonas valstis pret spekulatīviem uzbrukumiem. Eiropas Komisijas pienākums ir kontrolēt pašreizējo kredītreitingu aģentūru darbību un izveidot struktūru attiecībā uz ES līmeņa kredītreitinga aģentūru.

Ir arī jāņem vērā tas, ka valstu ieviestie stingrības pasākumi var būtiski palēnināt Eiropas ekonomikas atveseļošanos. Tāpēc ir nepieciešams izveidot ES līmeņa ekonomikas pārvaldības modeli, kurā fiskālā konsolidācija tiktu saistīta ar pasākumiem, kas paredz jaunu darba vietu izveidi.

Komisijai ir arī jāizvirza konkrēti mērķi, kā samazināt konkurētspējas atšķirības Eiropas valstu ekonomikas sistēmās, un tai ir arī jāveicina ieguldījumi videi draudzīgas atjaunojamās enerģijas jomā.

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos teikt, ka es piekrītu tiem, kuri izteica atzinību referentam, kurš, manuprāt, sagatavoja ļoti skaidru ziņojumu.

Šajā ziņojumā referents uzsver jauninājumus, kas ir paredzēti Lisabonas Līgumā, un es vēlos sirsnīgi pateikties jums, Trichet kungs, par to, ka jūs šovakar tiem, kuri, šķiet, nemaz nezina par būtisko jaunumu — starp citu, ieskaitot tos, kuri šo līgumu parakstīja un atbalstīja šī līguma ratificēšanu —, vēlreiz atgādinājāt to, ko paredz Lisabonas Līgums, proti, ka Stabilitātes pakta reformu varēs publiski pārrunāt šajā plenārsēžu zālē.

Komisija Rehn kunga vadībā sagatavoja vairākus vajadzīgus un diezgan drosmīgus priekšlikumus. Īpaši drosmīgi ir tie, kuros tiek ierosināts veikt stingrākus pasākumus, ņemot vērā makroekonomiskas atšķirības, kuras būtībā Balz kungs minēja savā ziņojumā. Turklāt jūs, Trichet kungs, vairākas reizes minējāt „kvalitatīvu lēcienu”, citiem vārdiem sakot, virzību uz priekšu pārvaldības jomā.

Es pilnīgi piekrītu Gauzès kunga minētajam; novērtējot faktisko situāciju, ir jāapsver, vai priekšlikumi, ko septembrī iesniedza Komisija, ir pilnīgi atbilstoši un vai nebūtu jāņem vērā pašreizējās krīzes pieredze, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku progresu. Es vēlos norādīt, ka tie, kuri izveidoja eiro, neparedzēja, ka mēs vienkārši koordinēsim ekonomikas politiku ilgtermiņā. Bija paredzēts izveidot politisku savienību, proti, nodrošināt iespēju pieņemt lēmumus Parlamenta vadībā.

Runājot ar iedzīvotājiem, manuprāt, diezgan pārsteidzoši ir tas, ka ES ir dažas vadošās dalībvalstis, kuras vada kopējos procesus un vienlaicīgi arī uzrauga šo procesus. Tāda ir pašreizējā sistēma, citiem vārdiem sakot, ES var salīdzināt vienlaicīgi ar autovadītāju, struktūru, kas uzliek sodu, un to struktūru, kas kontrolē pārējo mašīnu satiksmi. Man liekas, ka šādas ceļu satiksmes sistēmas nav nevienā valstī. Tāpēc mēs vēlamies mazliet palielināt soda naudu, un mēs pie tā strādāsim. Paldies par atgādinājumu, ka tas jau tika darīts attiecībā uz finanšu uzraudzības sistēmas reformu, kas bija visas Eiropas interesēs.

  Sven Giegold, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms manis pārstāvētās grupas vārdā es vēlos pateikties Balz kungam par sadarbību pārrunu procesā. Mēs varējām ierosināt dažus priekšlikumus, lai šis ziņojums būtu vēl pilnīgāks. Laika posmā no 2009. gada līdz 2010. gada Eiropas Centrālā banka īstenoja ārkārtējus pasākumus, un ņemot vērā ārkārtējo ekonomisku situāciju, es vēlos vēlreiz pateikties Trichet kungam par minētajiem pasākumiem, jo īpaši tāpēc, ka arī ECB darbinieki ne vienmēr šos pasākumus atbalstīja.

Šajā laika posmā mēs pārliecinājāmies, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts nav atbilstošs dokuments. Tāpēc ir efektīvi jākoordinē ekonomikas politika, kurā tiktu ņemti vērā ne tikai valsts parādi, bet arī privātie parādi, un kuras mērķis būtu nodrošināt ekonomikas stabilitāti ne tikai tajās valstīs, kurās ir budžeta deficīts, bet arī tajās, kuras gūst peļņu. Apsverot cenas, ir jāvērtē ne tikai patēriņa cenas, bet arī īpašuma cenas, spekulatīvus darījumus šajā jomā un iespējamo burbuļu veidošanos.

Turklāt mēs pastāvīgi atgādinām to, ka vispirms Eiropas Savienībā beidzot ir nepieciešami noteikumi par nodokļu konkurenci. Ir nepieļaujami, ka tiek īstenotas vērienīgas stingrības pasākumu programmas attiecībā uz izdevumiem, bet valstīs joprojām nav ierobežota nodokļu konkurence attiecībā uz ienākumiem.

Īpaši nepieņemami — un to nav iespējams paskaidrot pilsoņiem — ir tas, ka pašlaik ES glābj Īrijas bankas, taču netiek veikti pasākumi, lai ārkārtīgi zemo uzņēmuma peļņas nodokli, kas ir 12,5 %, pielīdzinātu vidējam līmenim Eiropā, kas ir 25 %. Ir nepieciešamas skaidras pārrunas šajā jautājumā.

Es arī lūdzu Trichet kungu komentēt divus šī ziņojuma aspektus — saistībā ar 21. punktā minēto pārredzamību un 39. punktā paredzētajiem vērtspapīriem. Šos divus aspektus jūs vēl neesat komentējis. Visu referentu un ēnu referentu vārdā es būtu pateicīgs, ja jūs komentētu konkrēti šos aspektus.

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt atzinību Balz kungam par ziņojumu. Katru dienu ir kāda jauna krīze saistībā ar eiro, un visiem ir skaidrs, ka, lai izdzīvotu, ir nepieciešamas jaunas pārvaldības metodes un jauni noteikumi, un ECB ir grūti no malas risināt pasaules nozīmes jautājumus.

Taču varbūt tieši tas ir problēmas cēlonis. Līdz šim vairums lielāko pasaules līmeņa tirgu dalībnieku veiksmīgi sadarbojās, lai kopīgi meklētu risinājumus pasaules finanšu krīzes radītajām problēmām. Nav dzirdēts par saskaņotas rīcības gadījumiem saistībā ar izmaiņām finanšu pakalpojumu reglamentējuma jomā, jo īpaši attiecībā uz atvasinātajiem vērstpapīriem. Taču, apsverot valsts valūtu un starptautiskās bankas, ir lielas bažas, ka daudzpusēja koordinācija var būt neefektīva.

Ja ECB prioritāte būs aizsargāt eiro, ASV Valsts bankas prioritāte būs aizsargāt dolāru, bet Ķīnas — aizsargāt jenu, tad cietīs visas iesaistītās puses.

Kopš savas darbības sākuma ECB ir paveikusi lielu darbu, lai saskaņotu dažādas kultūras un izmantotu metožu atšķirības monetārās politikas jomā. Es ceru, ka, neraugoties uz milzīgu iekšējo spiedienu, ECB izmantos savu pieredzi šajā jomā, lai uzlabotu sadarbību ne tikai ES, bet arī pasaules līmenī.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties Balz kungam par konstruktīvo sadarbību. Jāuzsver, ka, neskatoties uz atšķirīgiem viedokļiem, sadarbība bija veiksmīga.

Daudzi domāja — un es vēlos šo faktu vēlreiz uzsvērt —, ka krīze eiro zonā ir aiz muguras. Notikumi Īrijā liecina par to, ka tā nav. Tāpat kā iepriekš Eiropa labprātīgi piedāvā palīdzību finanšu tirgiem. ES dalībvalstis joprojām ir spiestas piedāvāt savas valsts obligācijas finanšu tirgos un censties iemantot spekulantu uzticību, ieviešot postošus stingrības pasākumus. Pagājušajā nedēļas nogalē mēs atkal redzējām, kādas ir šīs darbības sekas. Šoreiz tā nebija Grieķija, kas tika vainota maldināšanā, bet gan pirmrindniece Īrija, kas bija spiesta lūgt finanšu palīdzību Eiropai, lai glābtu valsts banku sistēmu — sistēmu, kas arī ilgi tika uzskatīta par lielisku piemēru ierobežojumu atcelšanas jomā.

Vienlaicīgi finanšu nozares pārstāvji jau piesardzīgi vērtē situāciju arī Portugālē, jo arī šajā valstī procentu likmes turpina palielināties. Eiropas Centrālā banka ir daļēji atbildīga par šīm problēmām. Tā nav izmantojusi un joprojām neizmanto eiro obligācijas, lai piedāvātu pieņemamu risinājumu kā alternatīvu pašreizējai pieejai, kas atgādina kazino mahinācijas. Puse Eiropas valstu atgūstas pēc krīzes, bet ECB pasīvi noraugās, kā pārējās valstis grimst arvien dziļāk nabadzībā un nedrošībā. Valstu ekonomikā ir noteikti graujoši ierobežojumi, kas, iespējams, ir izdevīgi Eiropas magnātiem, kuri darbojas ieguldījumu un banku jomā, taču tie nepalīdz Īrijai, monetārajai savienībai un ECB.

Trichet kungs, es lūdzu nepievērst uzmanību vienkāršotajam finanšu sistēmas raksturojumam, kuru sniedza Merkel kundze. Lai glābtu ekonomikas un monetāro savienību, nedrīkst neizmantot Eiropas obligāciju iespējas. Eiro obligācijas ir jāizmanto pirms spekulanti ir noskatījuši savu nākamo upuri.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartes jautājumu, kas uzdots saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Man ir jautājums Klute kungam: kā priekšlikumu attiecībā uz Eiropas valstu obligācijām un eiro obligācijām var savienot ar Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas viedokli šajā jautājumā, un kāds būtu iznākums, ja šo metodi ierosinātu izvērtēt Vācijas Federālajai konstitucionālajai tiesai Karlsrūē?

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu, ka to ir grūti novērtēt. Es nevaru uzreiz atbildēt uz šo jautājumu. Ir skaidrs, ka šis gadījums ir sarežģīts, taču, manuprāt, pašlaik ir iespējams novērtēt lēmumus. Diemžēl es nevaru uzreiz atbildēt uz šo jautājumu.

  John Bufton, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es ar lielu interesi lasīju Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu. Ziņojumā ir apgalvots, ka viens no pašreizējo problēmu cēloņiem bija krasi atšķirīgā situācija eiro zonas dalībvalstīs. Ziņojumā ir konstatēts, ka „minētā nelīdzsvarotība ievērojami apgrūtina atbilstošas monetārās politikas īstenošanu eiro zonā”, un vairākkārt tiek atkārtots, ka „finanšu krīze dažās eiro zonas valstīs ir nopietna problēma visai eiro zonai” un liecina par „eiro zonas darbības nepilnībām.”

Es mēģinu izdomāt, kāda jēga ir ekonomikas politikas stingrākai saskaņošanai eiro zonā. Automātiski tika pieņemts lēmums pastiprināt ekonomikas pārvaldību, taču finanšu krīzi atsevišķās dalībvalstīs izraisīja ierobežojumi attiecībā uz obligātu politikas saskaņošanu, kā arī ārēji apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt. Iespējams, sistēma neļauj nodrošināt elastīgu ekonomiku un pieņemt patstāvīgus lēmumus, lai valstis varētu efektīvi risināt savas problēmas, piemēram, saistībā ar inflācijas rādītājiem.

Ziņojumā šis aspekts ir izklāstīts, norādot, ka krīze, vēlāk īstenotie palīdzības pasākumi un ekonomikas stimulēšanas instrumenti „veicināja tālejošus un stingrus pasākumus, kas... būtiski ierobežo valdību spēju rīkoties.”

Viens arguments ir tāds, ka, ja tiek izmantota vienota valūta, ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai izlīdzinātu atšķirības dažādās dalībvalstīs, tostarp arī atšķirīgo labklājības līmeni. Taču ikvienam reāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka tas nenotiks. Tas ir pretrunā cilvēka raksturam, kas, neraugoties uz sarežģījumiem, protams, atbalsta demokrātiju.

Vai eiro zona ir gatava janvārī dalībvalstu pulkā uzņemt Igauniju? Mani pārsteidza frāze, ka „eiro ieviešana Igaunijā liecina par eiro valūtas statusu”, norādot, ka „minētais statuss rosinās (citas) dalībvalstis censties pievienoties eiro zonai.”

Aizstāvot eiro ideoloģiskajā līmenī, uzplaukuma un neveiksmes laika posmā radīsies problēmas monetārajā jomā. Vienota valūta var pastāvēt tikai cieši integrētā federālā vidē. Iespējams, ka tādējādi Komisija ir tikai radījusi problēmas.

Lai gan Apvienotā Karaliste nav eiro zonas dalībvalsts, taču to ietekmē problēmas eiro zonas valstīs, jo tā piedalās palīdzības pasākumos, un to ietekmē arī sarežģītā ekonomiskā situācija ES, taču nav jēgas teikt: „Mēs jau teicām, ka tā būs.” Ir jāraugās nākotnē.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Būtu labi, ja Balz kunga ziņojums būtu sagatavots saskaņā ar atrunu un tā būtu atruna memuāros. Trichet kungs, manuprāt, mēs uzzinātu daudz vairāk, ja jūs paskaidrotu informāciju, kas ir sniegta nodaļā par 2008.–2009. gadu. Pretējā gadījumā mēs maldāmies tumsā, un ir iemesls domāt, ka ir daudzi ārēji apstākļi, kuri mums pašlaik nav zināmi. Taču jūs, Trichet kungs, minējāt, ka atkal ir paplašināti ilgtermiņa finansēšanas pasākumi. Varbūt tas ir labi. Pēc kāda laika posma mēs redzēsim, vai tā patiešām bija laba doma. Nevajag vienmēr vainot Alan Greenspan.

Mani uztrauc tas, ka iedzīvotāji netiek informēti par šī likviditātes atbalsta faktisko izlietojumu, un manī bažas rada arī tas, ka daudzi uzskata, ka palīdzības pasākumi Īrijai nav pārredzami. Ir zināms, ka Īrija jau saņēma atbalstu EUR 130 miljardu apmērā, un EUR 35 miljardi no šīs summas tika samaksāti Vācijas uzņēmuma meitas uzņēmumam Hyporealestate. Bet kāpēc tiek izdarīts tāds spiediens? Kāpēc nedrīkst atklāt to, kas patiesībā finansē Īrijas bankas? Vai manas dzīvības apdrošināšana ir Allianz vai Vācijas banku rokās, kā tas vienmēr tiek uzsvērts. Ja tas tā ir, vai šīm debatēm ir kāda nozīme? Ja tas tā ir, mums būtu iedzīvotājiem godīgi jāatklāj, kas saņem šo palīdzību, un ka, iespējams, tā ir viņu nauda, kas diemžēl tika ieguldīta Īrijā, kuras banku sistēma ir veidota uz nestabiliem pamatiem. Protams, tas arī liek vērtēt, vai efektīvai sistēmas darbībai ir nepieciešamas visas Īrijas bankas. Kāpēc mēs nespējam pieņemt, ka viena vai vairākas no tām varētu ciest neveiksmi? Ne vienmēr var izmantot risinājumu, kāds tika izmantots Leman Brothers gadījumā. Riski ir jāsadala godīgi, jo ir skaidrs, ka liela daļa agrākās peļņas nonāca privātās nozares budžetā.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos izteikt atzinību referentam par lielisko darbu. Eiropas Parlaments ir galvenā iestāde, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Centrālās bankas atbildība pret Eiropas pilsoņiem, un esmu ļoti gandarīta, ka ECB prezidents Trichet kungs piedalās šajā plenārsēdē un ka viņš regulāri piedalās sarunās ar Ekonomikas un monetāro komiteju par jautājumiem monetārajā jomā.

Finanšu ekonomika ir pasaules līmeņa jautājums, un nesenā krīze ir pasaules līmeņa krīze. Tieši tāpēc, lai izkļūtu no šādas krīzes, ir nepieciešams pasaules līmeņa risinājums. Ir jāņem vērā fakts, ka dalībvalstu ekonomiskās un finansiālās problēmas ietekmē eiro stabilitāti visos aspektos. Es arī šajā jautājumā piekrītu referentam. Diemžēl EMS neievēroja visas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības un nespēja nodrošināt to ievērošanu dalībvalstīs. Tāpēc pieauga valstu parādi un sākās jauns krīzes vilnis jeb valsts parāda krīze.

Esmu pārliecināta, ka jautājumi saistībā ar ECB neatkarību un atbildību lēmumu pieņemšanas procesā tiks veiksmīgi atrisināti un ka šie risinājumi un reformu programmas, kuru mērķis ir izveidot veiksmīgu ekonomisko savienību, stiprinās Eiropas Savienību un eiro zonu. Esmu pārliecināta, ka mēs ņemsim vērā krīzes laikā gūtās mācības, ka mēs mācīsimies no savām kļūdām un ka šī krīze sniegs jaunas iespējas.

  Robert Goebbels (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiro ir nonācis grūtībās, taču kura konvertējamā valūta spētu izvairīties no šādām grūtībām nesaprātīgas finanšu politikas izraisītas krīzes dēļ?

Valstu parāds ir nopietna problēma. Un budžeta deficīta pieaugumu veicināja palīdzības pasākumi privātajām bankām. Turklāt ekonomika bija jāatjauno. Finanšu krīze ātri izplatījās faktiskajā ekonomikā, kas veicināja strauju ekonomikas lejupslīdi un bezdarba pieaugumu.

Izskatās, ka valstis, kurās tika īstenota nesaprātīga finanšu politika, nav ņēmušas vērā krīzes laikā gūtās mācības. Tie, kas pārcieta notikumus saistībā ar Wall Street and City, veic mahinācijas valūtu tirgos un nodarbojas ar vērstpapīru pārdošanu, pamatojoties uz kredītriska mijmaiņas darījumu līgumiem (CDS), kuri viņiem pat nav noslēgti. Aizdevumu procenti tām valstīm, kuras ir uz bankrota robežas, tiek palielināti, netieši liekot īstenot bargu politiku, kuras dēļ šīm valstīm būs vēl grūtāk atmaksāt aizdevumu.

Eiropas solidaritāte tiek apliecināta ar grūtībām un atturīgi. Īstenojot palīdzības pasākumus Grieķijai, palīdzību galvenokārt saņem Francijas un Vācijas bankas, kuru īpašumā ir Grieķijas parādu portfelis. Īstenojot palīdzības pasākumus Īrijai, palīdzību galvenokārt saņem Lielbritānijas un Vācijas bankas, kuras ciestu lielus zaudējumus, ja Īrijas bankas bankrotētu.

Eiro vērtība joprojām ir svārstīga, taču tas nenozīmē, ka Eiropas vienotā valūta ir vāja. Šī situācija liecina par spriedzi, kas valda tirgū, jo īpaši, ņemot vērā cīņu starp ASV un Ķīnu valūtas jomā.

Kopš šī gada sākuma Ķīna pārdod dolārus, nevis tos aizņemas. Amerikas Savienotajās Valstīs situācija nodokļu jomā ir sliktāka nekā Eiropā. To veicina federālā budžeta deficīts un milzīgs deficīts privātajā sektorā. Četrdesmit astoņos no 50 Amerikas Savienoto Valstu štatiem ir budžeta deficīts.

Van Rompuy kungs minēja, ka eiro cīnās, lai izdzīvotu. Viņš maldās. Eiro ir stabilitātes garants, kā to nupat raksturoja Trichet kungs, un tas dzīvos ilgāk nekā Van Rompuy kungs, jo ES un tās atbalsta struktūra — Eirogrupa — ir svarīgākā ekonomiskā apvienība pasaulē. Neskatoties uz faktiskajām problēmām, kurām Eiropai joprojām nav skaidru risinājumu, ir jānorāda, ka 27 ES dalībvalstis ir lielākās preču importētājas un eksportētājas valstis un lielākās pakalpojumu eksportētājas valstis pasaulē.

ES iekšējais tirgus ir maksātspējīgākais iekšējais tirgus pasaulē. Turklāt Eiropas uzņēmumu eksporta apjoms iekšējā tirgū ir divreiz lielāks nekā ārējā tirgū. ES ieplūst lielākā daļa trešo valstu tiešo ieguldījumu. ES uzņēmumiem pieder lielākie ieguldījumu krājumi pasaulē.

Eiropas Savienībā ir 500 miljonu iedzīvotāju jeb 7 % no pasaules iedzīvotājiem, un ES veido 30 % no pasaules IKP. Amerikas Savienotās Valstis veido 25 % no pasaules IKP, bet Japāna un Ķīna — katra 8 %.

Eiropas Savienība sniedz arī 55 % no pasaules attīstības atbalsta, un tai varētu būt lielāka ietekme, ja tās vadītāji izrādītu mazliet lielāku politisko drosmi un izmantotu Eiropas spēku.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka starptautisko finanšu jomā ir nepieciešama precīza un pārredzama sistēma. Problēmas ir jārisina kopīgiem spēkiem.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā jau uzsvēra kolēģis Gauzès kungs dažiem nepatīk eiro, viņuprāt, eiro ir visa ļaunuma sakne, un viņus iepriecina iespējamais eiro zonas sabrukums. Taču šie cilvēki maldās, un viņi dzīvo pagātnē. Eiro neizraisīja pašreizējās problēmas, bet gluži pretēji — eiro nodrošina to, lai situācija nepasliktinātos. Vienota valūta ir nepieciešama, taču eiro zonā ir nepieciešama arī atbilstoša pārvaldība. Turpmāk nedrīkst pieļaut vienprātīgu un brīvu sadarbību, kuras pamatā ir vienprātība.

Dārgie kolēģi, mēs atrodamies kuģī, kurā ir radusies milzīga sūce, un pašreiz ir jāizvēlas vai nu nogrimt, vai arī peldēt. Taču valdības joprojām uzskata, ka varētu pietikt ar to, ja tiktu izveidotas operatīvās un darba grupas un ja varētu vienoties par ciešāku sadarbību, bet varbūt tomēr nē. Labā ziņa ir tā, ka Īrijas gadījumā valdības darbojas apņēmīgāk un ātrāk, jo ir nepieciešams un īpaši ieteicams rīkoties ātri. Runa nav tikai par atsevišķu valstu glābšanu, runa ir par eiro zonas uzticamību. Runa ir par to, ka visa pasaule mūs vēro.

Vai mēs gribam un spējam attiecīgi rīkoties? Lai nodrošinātu mūsu valūtas stabilitāti, ir jāpanāk tas, lai pārējās valstis spētu uzticēties eiro zonai, jo mūsu labklājība ir atkarīga no tā, vai citas valstis uzticas eiro zonai. Tāpēc es aicinu valstu politiķus atturēties no populistiskas rīcības un publiski neplēst eiro banknotes, bet aizstāt to ar atbildības par vienoto valūtu uzņemšanos.

Nobeigumā es vēlos pieminēt stingrības pasākumus. Tie tiek ļoti bieži kritizēti, un daži pat apgalvo, ka tie kaitēs ekonomikai. Protams, ir jārīkojas piesardzīgi, taču šie pasākumi ir nepieciešami, lai ilgtermiņā noregulētu situāciju valsts finanšu jomā, un tie arī apliecina solidaritāti eiro zonas valstīs. Manuprāt, ir jāapsver ne tikai izdevumi, bet arī ienākumi, jo arī šajā jomā — attiecībā uz darba tirgu, pensijām un sociālo nodrošinājumu — jau sen ir nepieciešamas reformas.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Centrālajai bankai 2009. gads bija notikumiem bagātākais gads kopš eiro ieviešanas brīža. Krīzes apkarošanā tika un joprojām tiek ieguldīts liels darbs. Manuprāt, ir nepieciešama piemērotāka un stingrāka pieeja krīzes pārvarēšanā. Eiropas Ārkārtas fonda izveide nav strukturāls risinājums. Šis fonds nemazinās milzīgos parādus, kurus tādas valstis kā Grieķija vai Īrija nekad nespēs atmaksāt. Taču ļoti noderīga ir stingra budžeta disciplīna un ar to saistītie automātiskie naudas sodi. Par laimi Balz kunga ziņojumā tas ir skaidri izklāstīts. Padomei šāda pieeja būtu jāņem vērā arī, piemērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Līdzekļu samazinājums ir nepieciešams, ja vēlamies pārvarēt krīzi. Šis princips lielākajai daļai Parlamenta deputātu būtu jāņem vērā arī attiecībā uz Eiropas budžetu. Budžeta pieaugums par 2,9 % jau ir iespaidīgs kompromiss. Nevar gaidīt, ka iedzīvotāji sapratīs Parlamenta vēlmi iet tālāk un pieņemt vēl lielākus kompromisus. Tāpēc es aicinu to nedarīt!

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Saskaņā ar to sarunu protokolu, kurā eiro zonas valstu finanšu ministri piedalījās šī gada septembra sākumā, un ko publicēja Reuters preses aģentūra, jūs, Trichet kungs, apgalvojāt, ka, ja jūs būtu zinājis, ka Slovākija nepiekritīs labprātīgi sniegt finansiālo palīdzību Grieķijas valdībai, jūs nebūtu atbalstījis Slovākijas uzņemšanu eiro zonā. Šī projekta mērķis bija aizsargāt lielas finanšu iestādes, lai tās neciestu milzīgus zaudējumus, kas radušies tādēļ, ka Grieķija nespēj atmaksāt savus parādus, un, ja es pareizi atceros, jūs nepārprotami apgalvojāt, ka jāizrāda labprātīgs solidaritātes apliecinājums.

Prezidenta kungs, iespējams, ikdienā slēdzot darījumus vairāku miljardu eiro vērtībā, jūs neesat pamanījis, ka ar jūsu mēnešalgu manis pārstāvētajā valstī gandrīz 100 ģimeņu varētu segt iztikas izdevumus.

Trichet kungs, ja, jūsuprāt, ģimenēm, kuru ienākumi ir no EUR 600 līdz 700 mēnesī, vai pensionāriem, kas iztiek ar EUR 300 mēnesī, būtu jātaupa uz ikdienas iztikas rēķina tāpēc, lai jūsu kolēģi, kuri vada bankas un finanšu fondus, nezaudētu peļņu, spētu izmaksāt lielas prēmijas un varētu sevi palutināt ar papildu porciju kaviāra, lūdzu, neatsaucieties uz solidaritāti.

Es saprotu, ka situācija Eiropā ir īpaši sarežģīta, taču jums nav nekādu tiesību nosodīt Slovākijas rīcību.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Iejaukšanās notikumos Īrijā pilnībā liecina par to, ka ES vispirms ir nepieciešams kopīgs risinājums attiecībā uz Eiropas bankām, jo īpaši lielajām bankām. Faktiski mēs šodien atklāti apspriežam valstu neveiksmes, taču joprojām nav zināmi skaidri priekšlikumi, kā atrisināt problēmas saistībā ar Eiropas bankām.

Iejaukšanās Grieķijas situācijā un attiecīgo notikumu gaita liecina, ka Eiropā ir nepieciešami Eiropas līmeņa risinājumi un ka līdzšinējais risinājums galvenokārt ir saistīts ar divpusēju palīdzību, kas paredz, ka, pamatojoties uz neskaidriem un nedrošiem kritērijiem, partnervalstu lēmums ir saistošs visām attiecīgajām valstīm. Eiropas Centrālā banka (ECB) šo gadījumu atrisināja, novēršot dažas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz valsts parādu. Taču ir jāņem vērā tas, ka vidējā termiņā šāds risinājums nav piemērots.

Tāpēc es vēlos ECB prezidentam uzdot trīs jautājumus. Pirmkārt, kā ECB vērtē priekšlikumu par drošu paraugu, veidojot uzticamu solidaritātes sistēmu dalībvalstīs attiecībā uz valsts parādu? Tas ir nepieciešams, un mums ir jāņem vērā attiecīgā situācija. Otrkārt, kādu domstarpību dēļ, ja tās ir iespējams uzskaitīt, ECB izlēma neievērot atsevišķus ieteikumus, kas minēti Van Rompuy kunga vadītās operatīvās grupas sagatavotajā ziņojumā? Treškārt, vai ECB uzskata, ka ES ir pieļaujamas pieaugošās atšķirības saistībā ar dalībvalstu attīstību, un vai ir kāda nozīme kopīgiem instrumentiem, kas ir paredzēti situācijas izlīdzināšanai attiecībā uz šīm attīstības stratēģijām?

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es pārstāvu Īriju, un man ir jāatzīst, ka es nelepojos ar notikumiem savā valstī. Taču es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šīs valsts iedzīvotāju vēlas darīt visu, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu pašreizējo situāciju.

Ir nepieciešams atrisināt divus jautājumus, lai uzlabotu pašreizējo situāciju Īrijā. Pirmkārt, diemžēl mēs bijām spiesti lūgt ECB un SVF īslaicīgu atbalstu. Otrkārt, un galvenokārt, ir nepieciešama efektīvāka Eiropas iestāžu uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai nepieļautu to, ka viltīgu banku, nolaidīgu regulatoru un vājas valdības sadarbības dēļ šāda situācija atkārtotos. Treškārt, es lūdzu iedzīvotājus nesatraukties par uzņēmumu peļņas nodokļa palielināšanu, jo, pirmkārt, tas attiecas uz subsidiaritātes principu, otrkārt, ir jāņem vērā tas, ka citās ES valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, un, treškārt, pārgalvīga rīcība tikai pasliktinātu pašreizējo situāciju Īrijā.

(GA) Es esmu pārliecināts, ka Īrijas iedzīvotāji atbalstīs šo lēmumu un ka turpmāk situācija uzlabosies.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Komisārs Rehn kungs un Trichet kungs mums šovakar atklāja vairāk nekā Īrijas valdība, kas mūs maldināja un kas mums meloja vairākus mēnešus. Tai bija svarīgāk aizsargāt savu vēsturisko mantojumu nekā ilgtermiņā aizsargāt cilvēku iztikas līdzekļus un Īrijas un Eiropas valūtu.

Es lūdzu komisāru Rehn kungu un Trichet kungu nodrošināt to, lai tiktu noteikts tāds palīdzības sniegšanas termiņš un izvirzīti tādi mērķi attiecībā uz deficītu un parādu, lai tiktu ņemti vērā Eiropas sociālie mērķi un lai netiktu apdraudēta Īrijas spēja nodrošināt ekonomikas attīstību un izveidot darba vietas.

Es arī vēlos zināt, vai jūs pilnīgi apzināties to, ka, palielinot pašreizējo 12,5 % uzņēmumu peļņas nodokļa likmi Īrijā, krīzes situācija Īrijā un Eiropā netiks atrisināta, bet šāds lēmums varētu radīt īstu postažu Īrijā ekonomikas un nodarbinātības jomā.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es izsaku lielu atzinību Trichet kungam un Rehn kungam par lielisko darbu, kas paveikts pašreizējā sarežģītajā situācijā. Man jums abiem ir konkrēts jautājums. Es pārstāvu valsti, kas nav eiro zonas valsts, un pašlaik šajā valstī ir šāds viedoklis: „Tieši tāpēc mēs 2001. gadā noraidījām eiro ieviešanu. Šis gadījums pierāda, ka mums bija taisnība — eiro nav dzīvotspējīga valūta.”

Protams, šāds apgalvojums nav pareizs. Tāpēc es lūdzu jūs, kungi, atbildēt uz manu jautājumu. Manuprāt, jūs spēsiet un jūsu pienākums ir paskaidrot, kas izraisīja pašreizējo situāciju Eiropā un eiro zonā? Vai cēlonis bija problēmas eiro zonā un saistībā ar vienoto valūtu? Vai arī šo situāciju izraisīja daži politiķi atsevišķās valstīs, piemēram, Īrijā, Portugālē, Spānijā un Grieķijā, kuri neatbilstoši pildīja savus darba pienākumus? Kungi, jums ir jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Pretējā gadījumā es nespēšu šo situāciju izskaidrot savas valsts iedzīvotājiem.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Man ir jautājums Trichet kungam. Jūs esat Eiropas Centrālās bankas prezidents, un kā jūs un Eiropas Komisija varējāt pilnīgi padoties spekulantu un atsevišķu krāpnieku spiedienam starptautiskajos finanšu tirgos? Jūs ļāvāt tiem radīt paniku tirgos saistībā ar krīzi Īrijā, un šīs panikas mērķis bija panākt ES iejaukšanos, lai nodrošinātu obligāciju īpašniekiem atbalstu vairāku miljardu apmērā parādu likvidēšanai. Viņi draudēja ar uzbrukumiem Portugālei un Spānijai, un tāpēc jūs un komisārs Rehn kungs pakļāvāties nevēlētu, anonīmu un nezināmu tirgus diktatoru spiedienam.

Es lūdzu jūs sniegt paskaidrojumu. Privātie spekulanti un obligāciju īpašnieki, slēdzot privātus darījumus ar privātajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem un privātbankām Īrijā, peļņas gūšanas nolūkos riskē pazaudēt vairākus desmitus miljardu eiro, un, īstenojoties šim riskam, jūs atbalstāt nožēlojamo Īrijas valdību, noveļot nastu uz to strādājošo cilvēku, pensionāru un nabadzīgo iedzīvotāju pleciem, kuri ir spiesti atlīdzināt radušos zaudējumus. Tagad jūs aktīvi iesaistījāt arī SVF, lai izskaustu neoliberālo kapitālismu, liekot par to maksāt Īrijas iedzīvotājiem.

Būtībā viņiem nebūtu par to jāmaksā, un viņiem ir jāaizstāvas pret šo nopietno uzbrukumu, kas apdraud pakalpojumu nozari, dzīves līmeni un demokrātiju šajā valstī.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Mani vēlētāji Londonā vienkārši nevar atļauties no katras ģimenes provizoriski aprēķināto GBP 288 summu ziedot palīdzības pasākumiem Īrijai — kopā septiņu miljardu eiro vērtībā. Īrijai ir jāuzņemas atbildība par savām kļūdām: valdība pieņēma nepareizus ekonomiskus lēmumus un veicināja nepamatotu būvniecības uzplaukumu. Taču sliktākais lēmums bija valstī ieviest vienoto Eiropas valūtu.

Lai atrisinātu problēmas šajā valstī, vispirms ir jāatsakās no eiro, taču Īrijas valdība izlēma pakļauties Eiropas Savienības finanšu pārvaldības prasībām. Jo ilgāk Īrija vilcināsies atteikties no eiro, jo sekas būs smagākas. Protams, tas attiecas arī uz Portugāli, Itāliju, Spāniju, Grieķiju un bez šaubām arī uz citām valstīm. Vienīgais saprātīgais lēmums, ko pieņēma iepriekšējā nepatīkamā leiboristu vadītā valdība, bija atteikums ieviest eiro. Koalīcijas valdībai nevajadzētu mest naudu vējā.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Batten kungam ir taisnība. Īrijas valdība pieņēma nepareizus valstiskus lēmumus, un es apliecinu Īrijas iedzīvotāju nožēlu par to, ka mūsu valsts šajā plenārsēžu zālē tiek pieminēta šādā kontekstā. Taču šajā situācijā mēs paļaujamies uz solidaritāti. Iespējams, Batten kungs neizprot šī vārda nozīmi vai to, ka Īrijai Anglija ir tikpat svarīga, cik Anglijai svarīga ir Īrija un tās ekonomika.

Ir jāatceras, ka visas valstis ir ļoti cieši saistītas.

Es vēlos uzdot dažus jautājumus, jo pašreizējā emocionālajā situācijā ir nepieciešams būt mierīgiem un iegūt precīzu informāciju.

Kāpēc šovakar netiek pieminēti banku stresu testi, ņemot vērā, ka situācija Īrijas bankās ir ārkārtīgi saspringta un saspīlēta?

Es arī vēlos zināt, kādi ir ECB pienākumi. Manuprāt, šis jautājums tika pieminēts debašu sākumā, ņemot vērā, ka visas bankas ir saistītas. Vācijas, Francijas un citu valstu bankām, kuras ieguldīja līdzekļus Īrijas bankās, ir jāizvērtē savas rīcības iemesli un sekas.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka pašlaik politiskā situācija Īrijā ir nestabila. Diemžēl ir jārīko vispārējās vēlēšanas.

  Liisa Jaakonsaari (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! ES dibinātājs Robert Schuman sacīja, ka Eiropas Savienības attīstības procesā būs vairākas krīzes, un pašreiz ir iespējama strauja attīstība, jo krīze ir dažādās jomās. Tas ļoti apdraud politisko sistēmu Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.

Jānorāda, ka zināmā mērā Īrijas problēmu cēlonis ir vāja valdība. Politiķiem tagad ir jārīkojas piesardzīgi, lai risinājums neradītu vēl lielākas problēmas. Piemēram, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis šodien sacīja, ka uzņēmumu peļņas nodokļa likme Īrijā būtu jāpielīdzina vidējam līmenim Eiropā, taču šāds lēmums Īrijai, tās attīstībai un nodarbinātībai var izrādīties liktenīgs. Mērķis ir atgūt naudu, veicinot Īrijas attīstību un nodarbinātību valstī, nevis radot papildu slogu. Mums ir jāpalīdz Īrijai, nevis tā jāsoda.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Trichet kungs! Visiem ir skaidrs, ka Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt monetāro stabilitāti un ka labākais veids, kā to panākt, ir saglabāt politisko neatkarību. Mēs jūs vienmēr esam atbalstījuši šajā jomā.

Krīze pēdējos divos gados liecina, ka ECB ir vēl kāds uzdevums, un tas ir nodrošināt finanšu tirgu un finanšu sistēmas stabilitāti. Arī šo uzdevumu jūs izpildījāt ļoti profesionāli un pārliecinoši. Taču, lai to izdarītu, jums bija jāsadarbojas ar attiecīgo valstu valdībām. Tādējādi ECB nevarēja nodrošināt pilnīgu politisko neatkarību, jo tai bija jāsadarbojas ar valdību pārstāvjiem.

Es vēlos zināt, kā ECB plāno darboties turpmāk, lai nodrošinātu neatkarību un turpmāku darbību, neļaujot valdībām izmantot šo iespēju, lai apdraudētu ECB neatkarību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Neraugoties uz solījumiem un priekšlikumiem, atšķirības un nelīdzsvarotība dažādu eiro zonas valstu ekonomikā pieaug, un ir jājautā, vai nav pienācis laiks pārskatīt politikas? Vai jūs neredzat, ka, liekot valstīm ar vāju ekonomiku stingri ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta neracionālos kritērijus, atšķirības, nevienlīdzība, bezdarbs un nabadzība tikai pieaug?

Vai, jūsuprāt, nav pienācis laiks pievērst uzmanību sociālajai ilgtspējai? Kā piemēru var minēt situāciju Portugālē, kur strādājošie iedzīvotāji plāno šonedēļ rīkot vispārējo streiku, tādejādi iebilstot pret tā dēvēto stingrības politiku, kas paredz samazināt atalgojumu un ieguldījumus un kas tikai padziļinās recesiju. Vai, jūsuprāt, nav pienācis laiks mainīt politiku, par prioritāti noteikt sociālo ilgtspēju un izstrādāt solidaritātes mehānismus, jo īpaši...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Vispirms es vēlos pateikties par īpaši atbildīgām debatēm.

Jaakonsaari kundze apgalvoja, ka Eiropas Savienība krīzes situācijās vienmēr attīstās. Būtībā tas tā ir, un arī šajā gadījumā būs īstermiņa attīstība, taču ES ir jābūt kā ugunsdzēsēju brigādei un jānodzēš ugunsgrēki, kas izceļas un apdraud finanšu stabilitāti Eiropā. Pašlaik ES galvenokārt risina situāciju Īrijā, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas stabilitāti. Vienlaicīgi ES mēģina izveidot Eiropas ilgtermiņa struktūru, kas faktiski stiprinās ekonomisko savienību un monetāro savienību, kas jau ir samērā stipra, veidojot spēcīgu un īstu ekonomisko savienību, kas, citiem vārdiem sakot, paredz īstenot ekonomiskās un monetārās savienības sākotnējos mērķus.

Abi šie uzdevumi ir svarīgi, un mēs nevaram atļauties pret kādu no tiem izturēties vieglprātīgi. Mums ir jābūt kā ugunsdzēsēju brigādei, kas vienmēr ir gatava darbam — dzēšot liesmas mežā un vienlaicīgi veidojot jaunu struktūru Eiropā, kas nodrošinātu finanšu tirgu efektīvāku regulēšanu un veiksmīgāku ekonomiskās savienības darbību.

Īrija ir nonākusi sarežģītā situācijā. Jaakonsaari kundze ļoti labi zina, ka somiem ir teiciens, ko varētu tulkot aptuveni šādi: „Palīdzi otram, kad viņam klājas grūti, nevis tad, kad viss ir kārtībā.” Pašlaik galvenais ir būt mierīgiem un censties palīdzēt Īrijai, kas ir nonākusi grūtībās. No tā ir atkarīgs ne tikai Īrijas liktenis, bet arī Eiropas ekonomikas stabilitāte, un tāpēc nedrīkst pieļaut to, ka šī situācija varētu apdraudēt pirmās atveseļošanās pazīmes. Ir būtiski veicināt Eiropas ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību. Runa ir par Eiropas ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.

Paldies par šīm debatēm un es piekrītu Gauzès kunga apgalvojumam, ka mums ir labāk jāizskaidro sava rīcība un tās iemesli un ka mums ir jāsniedz iedzīvotājiem konkrētas garantijas. Pašlaik ir grūti laiki, un valda liela nenoteiktība. Parasti šādās situācijās ir saspringta gaisotne un notiek dezinformācija, un tāpēc mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai atbilstoši informētu par problēmām. Lai to nodrošinātu, svarīga loma ir Eiropas Parlamentam un visiem klātesošajiem, kas pārstāv iedzīvotāju intereses.

Nemeklēsim vainīgo, bet stiprināsim Eiropu, kas iedzīvotājus pasargāja no daudz drūmākām sekām. Runāt par Eiropas projekta sabrukumu ir bezatbildīgi. Ja nebūtu Eiropas Savienības un tās garantētās aizsardzības, visām dalībvalstīm klātos daudz grūtāk. Eiro bija un joprojām ir Eiropas Savienības pamats, tā nav tikai tehniska monetārā vienošanās, tas ir Eiropas Savienības politiskās darbības pamatprojekts. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs darītu visu, kas ir mūsu spēkos, lai aizsargātu un stiprinātu šādu Eiropas struktūru.

Nobeigumā es vēlos piebilst, ka Goulard kundze pieminēja kādu īpaši svarīgu aspektu, atgādinot Ekonomikas un monetārās savienības dibinātāju sākotnējo mērķi: izveidot ļoti spēcīgu politisko apvienību jeb, faktiski, politisko savienību. Prezidents Trichet kungs to var apliecināt labāk par mani, jo viņš piedalījās attiecīgajās sarunās, taču es šim apgalvojumam piekrītu, un tāpēc mūsu sagatavotais tiesību aktu kopums, kas ir pieejams jums un Padomei, paredz stiprināt monetāro savienību un beidzot izveidot īstu un spēcīgu ekonomisko savienību. Manuprāt, ir pienācis laiks EMS realizēt ekonomikas aspektu, un tieši tāds ir šī tiesību aktu kopuma mērķis, kas paredz stiprināt ekonomikas pārvaldību.

Komisijas loceklis. – (atbildot uz De Rossa kunga komentāru, ko viņš teica izslēgtā mikrofonā.) Priekšsēdētājas kundze! Jūs labi zināt to, ka esmu gatavs tikties ar Īrijas parlamenta deputātiem, lai pārrunātu ar Īriju saistītus jautājumus, taču, neraugoties uz to, cik svarīga un sarežģīta ir pašreizējā situācija Īrijā, šīs debates ir par ECB un Parlamenta ziņojumu par ECB.

Šajās debatēs izskanēja tik daudz jautājumu par Īriju, ka nav iespējams uz tiem visiem atbildēt. Kā es jau minēju, esmu gatavs tikties ar Īrijas parlamenta deputātiem, un es ceru jūs visus satikt rīt, lai mēs varētu rūpīgāk izskatīt šos jautājumus.

  Jean-Claude Trichet, ECB prezidents. – (FR) Vispirms es vēlos norādīt, ka uzdotie jautājumi ir ļoti atbilstoši, un tie attiecas uz visām pašlaik aktuālajām jomām.

Es sniegšu vienu atbildi uz vairāku Parlamenta deputātu jautājumiem, jo daži no tiem bija līdzīgi.

Vispirms es vēlos vēlreiz atkārtot: ECB ir atbildīga par EMS jeb monetāras savienības monetārajiem aspektiem. ECB izprot uzskatus par ekonomikas savienību, taču tā ir atbildīga par monetārajiem aspektiem, un ECB pienākums attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem un valdībām, kas atbalstīja Māstrihtas Līgumu, ir nodrošināt cenu stabilitāti. Lūk, kāds ir ECB uzdevums. ECB drīkst neatkarīgi nodrošināt cenu stabilitāti 330 miljoniem iedzīvotāju.

Es jau tikko paskaidroju, ka ECB nodrošināja cenu stabilitāti atbilstoši noteiktajam cenu stabilitātes līmenim, kas bija labākais līmenis pasaulē, un es vēlos piebilst, ka pašlaik mūsu noteikto cenu stabilitātes līmeni ievēro visas pasaules valstis. ECB nodrošina eiro stabilitāti jau vairāk nekā gandrīz 12 gadus, un, ņemot vērā mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs ceram, ka to izdosies nodrošināt arī turpmākos desmit gadus.

Es vēlos, lai tas ir pilnīgi skaidrs, jo — kā minēja Olli Rehn — daudzi man uzdotie jautājumi ir saistīti ar ekonomisko savienību, kas, protams, attiecas uz EMS, taču ECB nav atbildīga par jautājumiem ekonomiskās savienības jomā. ECB ir idejas, priekšlikumi un ieteikumi un tai ir prognozes un analīze, un es, protams, par to vēl pastāstīšu.

Otrs galvenais komentārs ir šāds: šī ir smagākā pasaules līmeņa krīze kopš II Pasaules kara. Ja mēs — vadošās bankas, ieskaitot ECB, un valdības — būtu vilcinājušies, nevis pieņēmuši drosmīgus lēmumus, šī būtu smagākā krīze kopš I Pasaules kara, nevis kopš II Pasaules kara, ko veicinātu dziļa depresija, un tādēļ — lai nepieļautu dziļu depresiju pasaules līmenī — valdībām un parlamentiem bija nekavējoties jārīkojas.

Saskaņā ar mūsu analīzi par IKP risks saistībā ar nodokļu maksātājiem, kas tika mobilizēti, lai nepieļautu dziļu depresiju, ir līdzīgs reģionos abpus Atlantijas okeānam, un tas ir aptuveni 27 % no IKP. Šo summu, protams, neiztērēja, sedzot izdevumus vai zaudējumus, taču tas vienalga ir milzīgs atbalsts. Pretējā gadījumā krīzes sekas būtu ļoti smagas. Protams, tas liecina par to, ka pasaules finanšu un ekonomikas sistēma ir ārkārtīgi nestabila, un mums ir nepieciešami pasaules līmeņa risinājumi, lai to stabilizētu.

Taču šī nav Eiropas krīze. Pasaules līmeņa krīze ietekmē arī Eiropu un Eiropas valstu valdības, un tāda pati situācija ir arī ASV un Japānā, kas ir tikai divas no lielākajām attīstītajām valstīm. Arī šajās valstīs ir milzīgas problēmas, un es aicinu sniegt likumīgus ieteikumus situācijas uzlabošanai attīstītajās valstīs, nevis nopelt eiro, kas, kā es jau minēju, attaisnoja uz to liktās cerības.

Es arī vēlos piebilst, ka, apsverot finanšu un fiskālo situāciju attīstītajās valstīs, — saskaņā ar Goebbels kunga apgalvoto — situācija ES un visā Eiropā valsts finanšu deficīta jomā ir labāka nekā Japānā vai ASV. Saskaņā ar prognozēm nākamajā gadā, ņemot vērā konsolidēto fiskālo situāciju ES, finanšu deficīts būs aptuveni 6 % vai mazliet mazāks, bet pārējās divās lielākajās attīstītajās valstīs šis rādītājs sasniegs desmit vai vairāk procentu atzīmi.

Es to sacīju, lai pierādītu, cik šī problēma ir nopietna. ES gadījumā runa ir par vairāku dalībvalstu pieņemtiem nepareiziem lēmumiem, kas sarežģī situāciju attiecīgajās valstīs un rada finanšu nestabilitāti. Runa ir nevis par eiro, bet par finanšu nestabilitāti, ko izraisīja nepareiza fiskālā politika, un, protams, situācija tirgū, ņemot vērā tirgus ekonomikas politiku. Arī šajā gadījumā būtībā Eiropas kļūda bija slikta pārvaldība, slikta ekonomiskās savienības pārvaldība.

Diemžēl tas nepārsteidz, jo daži Stabilitātes un izaugsmes paktu nepareizi kritizē jau kopš tā pieņemšanas brīža. Es arī vēlos atgādināt to, ka es personīgi Parlamentā ziņoju par situāciju šajā jomā, jo lielākās valstis vēlējās atcelt šo paktu vai vismaz samazināt tajā noteiktās prasības. Diemžēl jāatzīst, ka runa ir par lielākajām eiro zonas valstīm un ka mazās un vidēja līmeņa valstis šajā jautājumā neiesaistījās. Tas notika 2004. un 2005. gadā. Jūs noteikti atceraties, ka tā bija smaga cīņa, jo šī lieta tika nodota izskatīšanai arī Eiropas Kopienu Tiesā, un Komisija — un es izsaku atzinību Komisijai — strādāja ļoti labi un attiecīgajā brīdī pat labāk par Padomi, un mēs Komisiju pilnībā atbalstījām. Un es vēlos jums visiem to atgādināt.

Daži jautājumi bija par to, kas tieši tagad ir jādara. Jāpiebilst, ka tad, kad Komisija iesniedza savu priekšlikumu, mēs jau uzskatījām, ka, mūsuprāt, ir jādara vairāk.

Ņemot vērā to, ko mēs jūtam, un ņemot vērā to, ko mēs vērojam saistībā ar Eiropas darbību kopumā un 27 dalībvalstīm un 16 (sākot ar rītdienu, 17) eiro zonas valstīm, mūsuprāt, Komisijas pirmajā priekšlikumā pārāk vāji bija atrunāti automātiskas darbības noteikumi un noteikumi attiecībā uz stingru pārvaldību saistībā ar jautājumiem budžeta uzraudzības jomā un konkurētspējas rādītājiem un atšķirībām.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka pašreizējais Padomes priekšlikums vēl vairāk vājina Komisijas priekšlikumu, mēs jums, godātie Parlamenta deputāti, varam apliecināt tikai to, ka viss ir atkarīgs no tā, kāda izvērtīsies situācija, un pašreizējā situācija liecina, ka ir nepieciešama ļoti stingra kontrole, ļoti stingra pārvaldība.

ECB Padomes vārdā 2005. gadā es sacīju, ka mūs ļoti neapmierināja toreizējais Padomes viedoklis, kas tomēr tika pieņemts.

Es nevēlos iedziļināties šajā jautājumā, jo mēs vēl vairākkārt apspriedīsimies ar Parlamentu. Protams, es ņēmu vērā Goulard kundzes minēto Parlamenta, Padomes un Komisijas lielo darbu, veidojot galīgo Eiropas viedokli šajā jautājumā. Bet arī šajā jautājumā mūsu viedoklis ir ļoti skaidrs.

Tagad es vēlos īsi komentēt jautājumus par informācijas nodošanu. Protams, mūsu saziņas kvalitāte ir pastāvīgi jāuzlabo. Mēs cenšamies to darīt. Es tikai vēlos piebilst, ka, vērtējot mūsu iekšējo saziņu, mēs nosakām skaidrus noteikumus cenu stabilitātes jomā, ļaujot ikvienam izvērtēt mūsu darbu attiecīgajā brīdī.

Es arī vēlos norādīt, ka ECB bija pirmā lielā, centrālā banka, kas uzreiz pēc ECB Padomes sāka organizēt preses konferences. ECB pirmā sniedza sākotnējo paziņojumu par situācijas novērtējumu. Tas apliecina to, ka mēs pārskatatbildību saziņas jomā vērtējam tik augstu, cik vien tas ir iespējams.

Mēs tikai neatklājam ECB Padomes locekļu viedokli. Mūsuprāt, runājot par iestādi, kas izdod valūtu, kuru izmanto 16 Eiropas valstīs, kas ir vienotas, bet vienlaicīgi neatkarīgas, ir labāk, ja ECB Padome kopumā ir atbildīgā iestāde attiecībā uz mūsu lēmumiem.

Tika uzdoti vēl vairāki īpaši būtiski jautājumi. Es vēlos tikai komentēt piezīmi par to, ka ECB ir atbildīga par monetārajiem jautājumiem, bet, ņemot vērā to, ka ekonomiskos jautājumus risina valdības un Komisija, protams, ekonomiskie aspekti, kā parasti, ECB ir jāņem vērā kā jebkurai neatkarīgai centrālajai bankai — ja fiskālā politika ir stabila un pieņemama, tad monetārā politika var vieglāk nodrošināt cenu stabilitāti. Taču, ja fiskālā politika ir vāja, tas nopietni apgrūtina centrālās bankas lēmumu pieņemšanu.

Jānorāda, ka to var salīdzināt ar sadarbību ar valdībām, taču ECB ir pilnīgi neatkarīga, un, ņemot vērā faktu, ka, kā es jau paskaidroju, tā bija spiesta īstenot vairākus nestandarta pasākumus, ECB varēja īstenot monetāro politiku tik labi, cik vien tas ir iespējams tirgu nepareizas darbības apstākļos, un tāpēc ECB lēmumi saistībā ar procentu likmēm netika pareizi īstenoti kopējā ekonomikā.

Tāda ir nestandarta pasākumu būtība, proti, atjaunot pēc iespējas pareizāku monetārās politikas kanālu darbību, un ECB skaidri nošķīra — atgādinu, ka nesen notika pārrunas, kurās piedalījās Ben Bernanke — standarta pasākumus, kas ir galvenie noteikumi monetārās politikas jomā, un nestandarta pasākumus, kas ir paredzēti, lai atvieglotu monetārās politikas nosacījumu pārnešanu.

Es arī vēlos piebilst, ka es arī atceros ļoti svarīgu jautājumu...

(FR) Apsverot saziņas jautājumu, kuru uzdeva Gauzès kungs un kuru, manuprāt, atkārtoti uzdeva arī citi deputāti, dažos saziņas kanālos Eiropa tiek uzskatīta par grēkāzi. Ja rodas sarežģījumi, tajos vaino Eiropu. Mēs zinām, ka tā nav patiesība, un, protams, Eiropas Parlaments to zina vēl labāk.

Mēdz arī sacīt, ka neveiksmju cēlonis bija Komisija vai vainīga ir Eiropas Centrālā banka, vai vēl labāk — eiro. Tā ir klasiska situācija, kad tiek meklēts grēkāzis. Eiro ir valūta, kas spēja saglabāt pietiekamu stabilitāti vietējā un pasaules līmenī. Turklāt es vēl neesmu pateicis to, ka eiro ir lielākais sasniegums, ko kāda centrālā banka ir panākusi pēdējos 50 gados tajās valstīs, kurās eiro tika ieviests — to es pataupīju beigām, ja tā var teikt. Manuprāt, šī valūta faktiski ir stabila, un tā ir stabila arī vēsturiskajā aspektā. Tāpēc nemeklēsim vainīgo.

Es vēlos uzsvērt to, ka visiem ir daudz jāstrādā saziņas veicināšanas jomā, taču es aicinu to ņemt vērā arī Eiropas Centrālajai bankai un eiro sistēmai kopumā jeb centrālajām bankām visās eiro zonas valstīs. Turklāt es vēlos piebilst, ka bez šaubām šī problēma attiecas arī uz visām 27 dalībvalstīm, un tātad tā ir visas Eiropas Savienības problēma.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – Liels paldies, Trichet kungs, par izsmeļošajām atbildēm. Manuprāt, ir pienācis laiks sniegt izsmeļošākas atbildes, nekā tas parasti tiek darīts šajā Parlamentā.

  Burkhard Balz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlos sirsnīgi pateikties Trichet kungam, komisāram Rehn kungam un galvenokārt Parlamenta deputātiem par ļoti atklātām un vispusīgām debatēm. Šīs debates bija īpaši objektīvas, neraugoties uz to, ka beigās godātie Īrijas deputāti ļāva vaļu emocijām, kas gan ir diezgan saprotami.

Īsajā man atvēlētajā laikā es vēlos komentēt trīs punktus. Pirmkārt, jautājumu par Eiropas Centrālās bankas neatkarību. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi un svarīgi, ka valstu un valdību vadītāji — Eiropas goda pilsoņa un toreizējā Vācijas kanclera Helmut Kohl vadībā — panāca to, ka ECB ir jābūt neatkarīgai. Eiropas Centrālā banka ir eiro sargs. Manuprāt, galu galā krīzes pēdējos mēnešos eiro ir tik stabils tieši ECB pūliņu dēļ. Tāpēc es lūdzu jūs, Trichet kungs, arī turpmākajos mēnešos darboties pēc iespējas neatkarīgi. Ja iedzīvotājiem ir kas sakāms, noteikti uzklausiet viņus, taču galvenokārt prezidentam un valdes locekļiem ir jānodrošina ECB neatkarība.

Otrkārt, Eiropas Savienībai ir jābūt atklātākai pret tās pilsoņiem. Tas ir svarīgi. Galvenokārt nedrīkst viņiem vienmēr sniegt informāciju tajā valodā, kas ir oficiālā valoda Briselē, jo par to ir saņemtas sūdzības, bet informācija ir jānodrošina tādā veidā, lai mērķauditorija — Eiropas iedzīvotāji — to saprastu. Manuprāt, tas ir īpaši svarīgi.

Visbeidzot es vēlos norādīt uz „Bāzele III” standartiem, ko minēja Trichet kungs. Arī šo aspektu es noteikti vēlos uzsvērt. Mēs vēlamies tuvākajā laikā īstenot „Bāzele III” standartus. Taču es vēlos, lai „Bāzele III” standarti tuvākajā laikā tiktu īstenoti tikai tādā gadījumā, ja tie vienlaicīgi tiks īstenoti visās G20 valstīs. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka Eiropa atkal uzņemas vadību un ir vienīgais celmlauzis, jo tas ļoti nelabvēlīgi ietekmētu ES konkurētspēju starptautiskā līmenī. Tāpēc, manuprāt, Eiropā šie standarti ir jāīsteno vienlaicīgi ar citām pasaules valstīm, vai arī ir jāizvērtē citas iespējas.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es arī vēlos izteikt atzinību Balz kungam par darbu, kas ieguldīts, sagatavojot šo ziņojumu. Stingrības pasākumiem, kurus ir paredzēts ieviest, nevajadzētu traucēt ekonomikas atveseļošanos. Manuprāt, ir jānodrošina līdzsvars starp fiskālās konsolidācijas procesu un nepieciešamību aizsargāt ieguldījumus jaunu darba vietu izveidē un ilgtspējīgā attīstībā. Mums ir jāņem vērā to dalībvalstu pieredze, kuras nebija gatavas dalībai eiro zonā, un tādēļ ES būtu jāapsver priekšlikums noteikt reālus termiņus. Pašreizējā situācijā būtu pieņemama viena vai divu gadu nobīde. Eiro zona ir jāpaplašina ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Māstrihtas kritēriji. Tāpēc, manuprāt, eiro ieviešana nav tūlītējs risinājums, taču tā ir vidēja termiņa visaptverošas politikas stratēģijas daļa.

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Taču ir jāņem vērā tas, ka pēc tam, kad sarunas par fiskālo konsolidāciju, regulām un makroekonomikas pārvaldību būs pabeigtas, mums būs jāizvērtē to ietekme uz ekonomisko darbību, kas jebkurā apspriešanā ir galvenais jautājums. Patiesībā ir nepieciešams atbilstošs un efektīvs reglamentējums un piemērotāka ekonomikas pārvaldība, lai varētu attīstīties mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir galvenais ekonomikas attīstību veicinošs faktors. Diemžēl pēdējos divos gados šie uzņēmumi ir daudz cietuši. Tas radīja augstu bezdarba līmeni, kas turpina palielināties. ECB politika, kas paredz nodrošināt atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā tām bankām, kuras ir nonākušas parādos, bija pareiza, taču daudzas bankas pārāk paļāvās uz ECB likviditāti. Tas izraisīja situāciju, ka bankas, kuras uzplaukuma gados pārāk vieglprātīgi izsniedza aizdevumus, pašlaik neizsniedz aizdevumus maziem uzņēmumiem. Ja mēs nerīkosimies, situācija ES neuzlabosies, neskatoties uz to, ka tas ir nepieciešams, lai samazinātu budžeta deficītu un valstu parādus. Bezdarbs pieaugs, un ekonomikas rādītāji neuzlabosies. ES ir jāpieņem pareizi lēmumi, lai atgūtu Eiropas iedzīvotāju uzticību.

14. Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Casa kunga ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu [COM(2010)0331 – C7-0173/2010 – 2010/0179(CNS)] (A7-0325/2010).

  David Casa, referents. – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos pievērst Parlamenta uzmanību faktam, ka Ekonomikas un monetārajā komitejā patlaban notiek svarīgs balsojums, tādēļ lūdzu atvainot, ka vairāki deputāti šajās debatēs nepiedalīsies, jo mēs esam aizkavējušies un balsošanas process tikai nupat sākās.

Kā priekšsēdētāja pareizi uzsvēra, ziņojums, ko sagatavoju, ir īpaši svarīgs, jo attiecas uz PVN sistēmu, kuru cenšamies grozīt. Tātad, kā ikviens zina, jau kādu laiku norit sarunas nolūkā mainīt pašreizējo PVN sistēmu, taču konkrēts progress nav panākts. Kopš 1993. gada izmantotās pārejas sistēmas piemērošanas periods tiek pastāvīgi pagarināts, un mēs visi zinām, ka šāda situācija nav ilgtspējīga un ka mums ir jārod ilgstošāks risinājums.

Pašreizējā pārejas sistēma nesniedz iekšējam tirgum vajadzīgos rezultātus. Šī sistēma mazina uzņēmumu efektivitāti, kā arī ierobežo to pārrobežu darbības efektivitāti. Ir arī bažas, ka šī sistēma rada iespējas īstenot sarežģītus krāpniecības veidus, piemēram, „karuseļa veida” krāpniecību, ko mēs nesen apspriedām Parlamentā. Tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu ienākumus. Risinājums, kas mums jānosaka, nav viegls, un pareizo lēmumu ir iespējams pieņemt tikai pēc plašām debatēm un ilgstošiem apspriešanās periodiem.

Mēs visi zinām par Komisijas neseno apņemšanos tuvākajā laikā sagatavot Zaļo grāmatu, lai veicinātu šā jautājuma apspriešanu. Ziņojumā, par kuru esmu atbildīgs, Komisija tiek mudināta panākt, lai process būtu efektīvs un tiktu darīts viss iespējamais nolūkā nodrošināt, ka jaunā sistēma, pirmkārt, palielina iekšējā tirgus efektivitāti, otrkārt, samazina uzņēmējdarbības nozarei radīto apgrūtinājumu, un, treškārt, pēc iespējas efektīvāk apkaro krāpniecību.

Šajā ziņojumā, kuru, kā zinām, jau ir apstiprinājusi Ekonomikas un monetārā komiteja, Komisija tiek aicināta arī nodrošināt, lai līdz 2013. gadam tiek publiskoti konkrēti priekšlikumi. Ļaujiet man uzsvērt pēdējo teikumu — es neprasu, lai 2013. gadā sistēma būtu jau pieņemta un ieviesta. Es saku, ka līdz 2013. gadam ir jāpublisko priekšlikumi.

Tomēr es gribētu — un uzskatu, ka es paužu arī šā Parlamenta deputātu viedokli —, lai šī sistēma tiek ieviesta un sāk darboties pirms šā tiesību akta darbības beigām, lai nerastos vajadzība atkārtoti pagarināt pašreizējās pārejas sistēmas piemērošanas periodu. Lai gan mēs apstiprināsim jaunās sistēmas darbības perioda pagarināšanu, mēs paredzam, ka, reaģējot uz šiem jaunajiem priekšlikumiem, nekavējoties tiks īstenoti konkrēti pasākumi.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem un jo īpaši ēnu referentiem par šo ziņojumu un prognozēju, ka par šo tematu notiks vēl dedzīgākas apspriedes, kas paātrinās problēmu atrisināšanu.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam un jo īpaši David Casa par viņa konstruktīvo un ātri sagatavoto ziņojumu par Komisijas priekšlikumu vēl piecus gadus piemērot pašreizējos noteikumus par minimālo PVN pamatlikmi. Šis priekšlikums ir vienkāršs, un tajā nav pretrunu.

Ātri sniegts Eiropas Parlamenta atzinums par Komisijas priekšlikumu ļaus Padomei to pieņemt līdz gada beigām, tieši pirms pašreizējo noteikumu darbības beigšanās. Šis priekšlikums patiešām jau ir apspriests Padomes darba grupā, un šķēršļi tā ātrai apstiprināšanai netika konstatēti.

Kā norādīja David Casa, Komisijas priekšlikums nodrošinās uzņēmumiem vajadzīgo tiesisko noteiktību un sniegs iespēju turpināt izvērtēt PVN pamatlikmes piemērotāko līmeni ES līmenī.

Komisija patiešām pavisam drīz uzsāks plašas debates par turpmāko PVN, lai novērtētu un novērstu daudzos ES PVN sistēmas trūkumus, piemēram, tās sarežģītību, uzņēmumiem radīto lielo administratīvo apgrūtinājumu, kā arī krāpniecību.

Līdz gada beigām es ierosināšu saviem kolēģiem komisāriem publicēt Zaļo grāmatu par pašreizējās sistēmas izvērtēšanu un vēlamo turpmāko rīcību. Es sagaidu atbildes uz šādiem jautājumiem — kā padarīt PVN sistēmu vienkāršāku, stabilāku un mūsdienīgāku un kā samazināt iekasēšanas un pienākumu izpildes radītās izmaksas uzņēmumiem un, jo īpaši MVU, vienlaicīgi ierobežojot krāpniecību un nodrošinot dalībvalstīm elastību? Pamatojoties uz ierosinājumiem, Komisija 2011. gada beigās Paziņojumā par turpmāko rīcību noteiks savu turpmāko politiku PVN jomā.

Iesniegtie grozījumi skaidri apliecina Parlamenta vēlmi piedalīties šajā apspriedē par turpmāko PVN stratēģiju. Es atzinīgi vērtēju šo ieinteresētības izpausmi un ceru, ka vēlāk mums būs auglīgas debates par šo svarīgo jautājumu. Tomēr es uzskatu, ka šie grozījumi neietilpst šodien apspriestā priekšlikuma darbības jomā, jo tas attiecas uz minimālās pamatlikmes piemērošanas perioda pagarināšanu. Turklāt atsevišķi grozījumi skar debates, kuras mums vajadzētu rīkot par Zaļo grāmatu. Tas ir īpaši attiecināms uz grozījumu, kurā Komisijai pieprasīts līdz 2013. gadam izvirzīt priekšlikumu par galīgiem noteikumiem attiecībā uz PVN likmēm.

Šajā posmā Komisija nevar nosaukt datumu, kurā iesniegs priekšlikumu par PVN likmēm. Komisija nevar paredzēt, kā beigsies apspriedes, kurās tiks runāts ne tikai par PVN likmēm. Es ceru, ka šajās apspriedēs radīsies skaidrs priekšstats par turpmākās PVN sistēmas prioritātēm. Tādēļ Komisijas plāni attiecībā uz turpmākajiem likumdošanas priekšlikumiem savā ziņā būs atkarīgi no minēto apspriežu secinājumiem.

  Sari Essayah, PPE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta atļaujai turpināt pašreizējās sistēmas darbību līdz 2015. gadam un centieniem noteikt nodokļa likmes diapazonu 10 % robežās. Tas ir īpaši svarīgi, jo pretējā gadījumā atsevišķās nozarēs var tikt izkropļota dalībvalstu konkurence.

Šī parlamentārā ziņojuma galvenais elements ir uzskats, ka Komisija pavisam drīz uzsāks plašu apspriežu programmu nolūkā izveidot jaunu pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Es atšķirībā no komisāra uzskatu, ka deputātu iesniegtie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo mēs jau šajā posmā vēlamies iezīmēt virzienu, kurā, cerams, tiks izstrādāta jaunā PVN sistēma. Turpmāk mums ir jāsamazina ar PVN saistītais administratīvais apgrūtinājums, kā arī maksimāli jāatvieglo uzņēmumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu pārskatu izstrāde, vienlaicīgi efektīvi apkarojot krāpniecību ar PVN.

Pašreiz daudzu Eiropas valstu ekonomikā valda haoss, un viens no piedāvātajiem risinājumiem ir sākt PVN likmju palielināšanu. Taču tas nepalīdzēs tām valstīm, kurās ir izplatīta izvairīšanās no PVN maksāšanas. Saistībā ar to es vēlos atsaukties uz Casa kunga ziņojumu, kas šajā Parlamentā tika pieņemts agrāk. Tajā tika pievērsta īpaša uzmanība veidiem, kā apkarot PVN krāpniecību saistībā ar tādām precēm un pakalpojumiem, ar kuriem iespējami šāda veida pārkāpumi. Es ceru, ka Komisija turpmāk patiešām sāks kaut ko darīt šajā jomā.

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kā norādīts Padomes direktīvas priekšlikumā, minimālā PVN likme ir palīdzējusi saglabāt pieņemamu sistēmas darbību.

Es uzskatu, ka mums jāapsver iespēja ieviest kopēju tiesisko reglamentu, kurā iekļauti secinājumi, pie kuriem esam nonākuši pēc finanšu krīzes izraisītās budžeta nelīdzsvarotības. Ir vajadzīga jauna Eiropas PVN stratēģija, kuras galvenais mērķis ir mazināt birokrātiju un fiskālos šķēršļus, kas traucē uzņēmumiem un jo īpaši MVU. Mums arī jāpievēršas vajadzībai novērst un apkarot krāpniecību. Taču, kamēr nav pabeigta šīs stratēģijas izstrāde, manuprāt, lēmums pagarināt pārejas noteikumu par minimālo PVN likmes piemērošanas periodu līdz 2015. gada 31. decembrim tiek pieņemts tādēļ, lai nomierinātu uzņēmējus, novērstu strukturālo nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā un veicinātu fiskālo tiesību aktu saskaņošanu.

Apsverot Komisijas Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu, vēlos norādīt uz šādu tendenci — vairākas valstis, kas saskaras ar ekonomikas lejupslīdi, piemēram, Rumānija un Ungārija, ir palielinājušas PVN likmi līdz 24–25 %. Līdz šim relatīvā apņemšanās saglabāt maksimālo PVN likmi 10 % robežās virs 15 % robežlikmes ir ievērota. Tomēr es uzskatu, ka, lai novērstu 25 % sliekšņa pārkāpšanu, mums šajā jomā ir vajadzīgs pilnīgs aizliegums. Neaizmirsīsim, ka aiz statistikas skaitļiem ir vienkāršie iedzīvotāji, kuru dzīves līmeni arvien vairāk ietekmē stingra politika un pārmērīgi lieli nodokļi.

Noslēgumā vēlos sacīt, ka šāda pārmērīgi liela nodokļa iekasēšana novārgušu ekonomiku neizārstēs. Tā tikai paildzinās ekonomikas agoniju.

  Olle Schmidt, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos izteikt lielu pateicību referentam. Es principiāli uzskatu, ka mums nevajadzētu kontrolēt patēriņu, izmantojot PVN likmes. Taču, kamēr izņēmumi un samazinātās PVN likmes nenodara brīvajam tirgum acīmredzamu kaitējumu, mēs esam izvēlējušies pieņemt atšķirības, kādas ir starp ES dalībvalstīm. Tomēr, kā jūs labi zināt, profesors M. Monti savā ziņojumā par vienoto tirgu ir norādījis, ka pašreizējo atšķirību ietekme uz vienoto tirgu var būt arī nelabvēlīga. Tādēļ ir būtiski, lai mēs aicinātu ieviest galīgu PVN likmju sistēmu un skaidri norādītu, ka PVN direktīvas pārskatīšanā noteicošajai ir jābūt vienotā tirgus stratēģijai, nevis atsevišķu valstu interesēm.

Kā minēja komisārs, ir svarīgi arī pievērst īpašu uzmanību administratīvā apgrūtinājuma mazināšanai, nodokļu radīto šķēršļu novēršanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz MVU, vienlaicīgi nodrošinot tādas sistēmas izveidi, kas nepieļauj krāpniecību.

Nodokļi, protams, ir īpaši valstiska joma, kurā būtiska nozīme ir valstu pašnoteikšanās tiesībām. Vienlaicīgi ir svarīgi ņemt vērā, ka, lai iekšējā tirgus darbība būtu veiksmīga, visticamāk ir vajadzīga lielāka un ciešāka sadarbība, tostarp arī nodokļu jautājumos, nekā tā ir pašreiz. Tādēļ es ceru, ka Komisijai — un komisāram — pietiks drosmes risināt šīs problēmas turpmākajos priekšlikumos un ka to sākumpunkts, neraugoties uz valstu iebildumiem, patiešām būs iekšējā tirgus veiksmīga darbība. Lai grūtos laikos risinātu grūtus jautājumus, ir jāveic sīki izstrādāta analīze.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtajā priekšlikumā Komisija ierosina turpmākos piecus gadus līdz 2015. gadam piemērot minimālo PVN pamatlikmi 15 % apmērā. Lai gan es saprotu Komisijas argumentu — tā ar šīs direktīvas palīdzību vēlas uzņēmumiem nodrošināt tiesisko noteiktību —, uzskatu, ka PVN analīzē ir jāstrādā īpaši spraigi. Manuprāt, iemesls ir tāds, ka daudzi uzņēmumi un daudzi ar nodokļa zaudējumiem pārrobežu tirdzniecībā saistīti gadījumi apliecina, ka PVN sistēma Eiropā nav pietiekami sakārtota.

Šī problēma nav saistīta tikai ar faktisko likmi, tā ir saistīta ar valsts tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā piemērotajiem noteikumiem, kuri daudzos gadījumos ļauj krāpniekiem darboties pietiekami likumīgi. Tādēļ vēlos izmantot iespēju un savā runā aicināt pārskatīt visu PVN sistēmu, kas, manuprāt, atbilstu gan mūsu ekonomikas, gan uzņēmumu interesēm. Man šķiet, ka 2013. gads ir diezgan reāls termiņš, un mums vienkārši vajadzētu turpināt šo problēmu risināt, sakārtojot noteikumus, nevis likmes.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Labākajā gadījumā nodokļi ir vajadzīgs ļaunums, un tiem vienmēr vajadzētu atspoguļot arī vajadzīgos izdevumus. Noteikt nodokļa likmi, pirms ir pieņemts lēmums par vajadzīgajiem izdevumiem, nozīmē atņemt cilvēkiem naudu un tikai pēc tam izlemt, kā to tērēt. Tas ir ceļš uz izšķērdību.

PVN likmju saskaņošana, lai izstrādātu kopēju standartu un kopēju samazinātu likmi, ko Komisija ierosināja jau 1993. gadā, vēl vairāk mazinātu dalībvalstu pilnvaras. Aplikšana ar nodokli ir viena no izšķirīgajām suverēnas valsts pazīmēm. Tas būs vēl viens veids, kādā Eiropas Savienība kļūs par suverēnu valsti, bet tās dalībvalstis būs vien bezspēcīgi tās papildinājumi. Krāpniecības apkarošana un MVU apgrūtinājumu mazināšana ir tikai māņu kustības. PVN saskaņošanas mērķis ir centralizēt un konsolidēt ES varu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Jaunās PVN stratēģijas mērķim jābūt administratīvu apgrūtinājumu mazināšanai, fiskālo šķēršļu novēršanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iekšējā tirgus attīstībā ir ievērojama nelīdzsvarotība. Tādēļ Eiropas uzņēmumi ir nonākuši nelabvēlīgā situācijā. Turklāt PVN sistēmai, ko pašreiz izstrādājušas un īsteno dalībvalstis, ir trūkumi, ko savā labā izmanto krāpnieki.

Es vēlos aicināt Komisiju iepazīstināt ar tās sagatavoto analīžu rezultātiem. Tai arī būs jārīko apspriedes par jauno PVN stratēģiju ar visām ieinteresētajām personām. Saistībā ar to būs jāpievēršas kopējiem aspektiem, piemēram, samazinātām PVN likmēm, izņēmumiem no sistēmas, iespējai noteikt maksimālo likmi un, visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, nodokļa uzlikšanai ES iekšējām piegādēm.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par šo debašu laikā izteiktajiem komentāriem un viedokļiem. Esmu gandarīts, redzot, ka Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis par vajadzību pārskatīt pašreizējo PVN sistēmu.

Kā norādīju savā ievadrunā, es atzinīgi vērtēju ar turpmāko PVN sistēmu saistītos grozījumus. Tomēr Komisija uzskata, ka šis tehniskais priekšlikums attiecas tikai uz periodisku minimālās PVN pamatlikmes piemērošanas pagarinājumu.

Apspriežu par PVN stratēģiju iznākums tiek pieminēts tikai tāpēc, lai norādītu, kādēļ ir pāragri noteikt pastāvīgu pamatlikmes apmēru. Tādēļ šajā situācijā un šajā posmā nav vajadzības izklāstīt jaunās PVN stratēģijas mērķus un struktūru.

Es arī atkārtoju, ka Komisija šodien nevar noteikt datumu, kurā tiks iesniegts nākamais likumdošanas priekšlikums par likmēm. Vispirms mums būs jārīko debates par PVN nākotni, lai Komisijai būtu skaidrs priekšstats par prioritātēm. Apspriežu iznākums noteiks Komisijas plānus attiecībā uz jaunu likumdošanas priekšlikumu.

Mēs šobrīd beidzam darbu pie Zaļās grāmatas un tuvāko nedēļu laikā sagatavosim faktiskos jautājumus debatēm ar visām iesaistītajām pusēm — sabiedrību, Eiropas Parlamenta deputātiem, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Izvirzītie jautājumi noteikti attieksies uz šodienas debatēs minētajiem tematiem.

Es ceru, ka tuvāko mēnešu laikā notiks auglīgas debates, kas palīdzēs Komisijai izstrādāt daudz labāku turpmāko PVN stratēģiju.

  David Casa, referents. – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Jā, es patiešām esmu gandarīts par to, ka komisārs saprata, ka mēs aicinām nekavējoties sagatavot Zaļo grāmatu, lai veicinātu plašākas debates par Komisijas priekšlikumiem. Kā minēja mani kolēģi, šī Parlamenta deputāti, mums ir ātri jāatbrīvo sistēma no visu veidu krāpniecības un, cik vien iespējams, jāpalīdz uzņēmējdarbības nozarei, novēršot pašreizējās sistēmas radītos šķēršļus. Mēs arī vēlamies, lai iekšējais tirgus būtu efektīvāks.

Šodien mēs neapspriedām to, kādi ir vajadzīgie risinājumi. Mēs aicinām Komisiju nekavējoties izvirzīt priekšlikumus, lai palīdzētu rosināt pienācīgas apspriedes par jauno sistēmu, kas mums palīdzētu pēc iespējas ātrāk uzlabot pašreizējo situāciju. Es saprotu, ka šī ziņojuma īstais mērķis ir pagarināt laika periodu. Tomēr es gribu pievērst Komisijas uzmanību faktam, ka mēs vēlamies, lai tā, cik vien ātri iespējams, iesniedz mums priekšlikumus, jo tādējādi mēs varēsim iepazīstināt arī ar mūsu idejām un galu galā izveidot sistēmu, kas būs godīgāka pret visiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Vairumam to ES dalībvalstu un trešo valstu, kuru tirgi ir cieši saistīti starptautiskajā tirgū, PVN (jeb pārdošanas nodoklis) ir viens no galvenajiem valsts finansējuma avotiem. Tādēļ pārdošanas nodoklis ir vismaz tikpat svarīgs kā tiešie nodokļi. Turpmākos piecus gadus saglabājot minimālo pamatlikmi 15 % apmērā, tiks veicināta konkurence iekšējā tirgū un uzņēmumiem nodrošināta tiesiskā noteiktība. Ja tiks samazinātas PVN likmes atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, remontdarbu, frizieru vai skaistumkopšanas pakalpojumu uzņēmumiem, Komisijai saistībā ar samazinātām PVN likmēm ES būs jārūpējas arī par konkurences izkropļošanas novēršanu. Šāda veida nodokļu atvieglojumi nelabvēlīgi ietekmē, piemēram, Austrijas mazos uzņēmumus, kuri iespējams nespēs konkurēt ar Slovākijas vai Ungārijas pakalpojumu sniedzējiem. To var risināt šādi — ATBALSTĪT mērķtiecīgu mazo un vidējo uzņēmumu subsidēšanu, tostarp izmantojot pārdošanas nodokli, TAČU vienlaicīgi novērst dalībvalstu konkurences izkropļošanu.

15. Steidzama palīdzība Haiti (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par steidzamu palīdzību Haiti.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Komisiju ļoti satrauc holeras izraisītās situācijas pasliktināšanās Haiti.

Slimnīcās ar katru dienu krasi pieaug bojā gājušo skaits. Hospitalizēto cilvēku skaits drīz pārsniegs 20 000. Pagājušās nedēļas beigās dzīvību bija zaudējuši jau vairāk nekā 1100 cilvēku. Taču ir bažas, ka šie skaitļi nav īpaši precīzi. Mirstības rādītājs ir ļoti augsts un tas liecina, ka cilvēki veselības aprūpes centros nonāk pārāk vēlu.

Holeras ārstēšanas process ir vienkāršs, taču, lai novērstu letālu iznākumu, svarīgākais ir sākt ārstēties savlaicīgi. Holeras slimnieku ārstēšanai ir vajadzīgi arī vērā ņemami cilvēkresursi. Neraugoties uz ievērojamo starptautiskās sabiedrības palīdzības apjomu, Haiti valsts veselības aprūpes sistēma patlaban ir nopietni pārslogota.

Organizācija Médecins sans Frontières kā viena no galvenajiem medicīnas jomas aktīvistiem aicina visas grupas un aģentūras, kuras patlaban darbojas Haiti, palielināt to centienus un rīcības ātrumu.

Pašreiz slimības skarta ir visa valsts. Valsts galvaspilsētā Portoprensā epidēmija izplatās satraucošā ātrumā. Graustu rajoni ir īpaši pakļauti infekcijas riskam, piemēram, Cité Soleil, jo tajos ir nesamērīgi slikti higiēnas apstākļi un ierobežota tīra ūdens pieejamība.

Mēs cenšamies glābt cilvēku dzīvības, nodrošinot slimniekiem tūlītēju ārstēšanu, palielinot tīra ūdens pieejamību, veicinot higiēnas ievērošanu un atbalstot epidemioloģisko uzraudzību, lai noskaidrotu, kur un kādā veidā epidēmija attīstās.

Lai atbalstītu partnerus Haiti, Komisija ir papildinājusi tās sniegto humāno atbalstu ar nepieciešamajiem medicīnas speciālistiem un mobilizētiem līdzekļiem —EUR 12 miljoniem.

Eiropas Komisijas Pārraudzības un informācijas centrs ir aktivizējis arī Eiropas civilās aizsardzības mehānismu, ar kuru jau ir līdzfinansēta Francijas sniegtās praktiskās palīdzības pārvešana.

Nupat kā ir saņemts arī piedāvājums no Austrijas. Šīs nedēļas sākumā uz teritoriju tiks nosūtīta ES civilās aizsardzības un tehniskā atbalsta komanda, kurā būs dalībvalstu eksperti. SANCO ĢD ir nosūtījis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ekspertus, lai viņi novērtētu to, kā labāk nostiprināt epidemioloģisko uzraudzību Haiti. Tiek apsvērta arī turpmāka sadarbība.

Pēc nesenajiem incidentiem, kas saistībā ar pilsoņu nemieriem notika Kaphaitienā (Cap Haitien) un Portoprensā, mēs kopā ar saviem partneriem un attiecīgajām ANO aģentūrām rūpīgi uzraugām drošības situāciju, jo īpaši pirms 28. novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Komisija sazinājās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieci humānās palīdzības un neatliekamās palīdzības saskaņošanas jautājumos baronesi V. A. Amos. Mēs pilnībā piekrītam viņas uzsvaram uz to, ka ir būtiski ļaut valsts un starptautisko palīdzības organizāciju darbiniekiem netraucēti turpināt dzīvības glābšanas pasākumus.

Ņemot vērā nopietno un straujo holeras situācijas pasliktināšanos, ir steidzami vajadzīgi papildu ieguldījumi, lai apmierinātu ar veselības aprūpi, ūdeni, sanitāriju, higiēnu un loģistiku saistītās vajadzības. Prioritātes ir medicīnas darbinieki un citi ūdens, sanitārijas un higiēnas speciālisti, kā arī medicīniskie resursi, gultas, ūdens attīrīšanas iekārtas un tabletes. Tādēļ Komisija sazinās ar Beļģijas prezidentūru un dalībvalstīm, lai mudinātu turpināt sniegt ES atbalstu un palīdzēt Haiti šajā ārkārtīgi kritiskajā un sarežģītajā brīdī. ES atbalstu var nogādāt, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu.

Haiti un starptautisko palīdzības organizāciju darbinieku nebeidzamie centieni atrisināt teritorijā aktuālās problēmas ir apsveicami, taču ir skaidrs, ka krīze ir tik liela, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu un resursu. Tādēļ mēs patlaban rūpīgi strādājam pie tā, lai kopā ar saviem partneriem palielinātu mūsu ārkārtas palīdzību, tomēr, tā kā situācija strauji saasinās, mūs noteikti gaida grūti laiki.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība pastāvīgi solidarizētos ar Haiti iedzīvotājiem. Tāpēc es aicinu jūs darīt visu iespējamo, lai palielinātu dalībvalstu sniegto atbalstu un novērstu milzīgu cilvēku katastrofu.

  Michèle Striffler, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Damanaki kundze, dāmas un kungi! Holeras epidēmija jau ir laupījusi dzīvību vairāk nekā 1200 cilvēkiem un inficējusi vairāk nekā 52 000 cilvēku. Tādējādi, neraugoties uz starptautisko organizāciju intensīvo darbību Haiti, situācija ar katru dienu pasliktinās, un epidēmija tuvāko mēnešu laikā varētu inficēt aptuveni 400 000 cilvēku.

Es, protams, esmu gandarīta par Eiropas Komisijas piešķirto EUR 12 miljonu finansējumu, un es atbalstu Georgieva kundzes dalībvalstīm izteikto aicinājumu sniegt praktisku palīdzību nolūkā attīrīt ūdeni un nodrošināt aprīkojumu. Dzeramā ūdens un tualetes telpu nodrošināšana ir vienīgais veids, kā samazināt inficēto cilvēku skaitu.

Viena no prioritātēm ir nomierināt iedzīvotājus, kurus ir iebiedējusi šī valstī nepazīstamā slimība. Ir svarīgi sazināties ar iedzīvotājiem, lai sniegtu viņiem informāciju par slimību un to novērstu, kā arī lai nepieļautu iekšējas vardarbības izplatīšanos, jo īpaši ņemot vērā to, ka valstī norit vēlēšanu process.

Šī jaunā krīze vēlreiz apliecina, ka Haiti valsts iestādes un veselības aprūpes sistēma nespēj šādu situāciju risināt. Šī valsts jau gadiem ir cietusi no neskaitāmām katastrofām. Haiti notikusī zemestrīce apliecināja, ka valsts iestādes ir gandrīz pilnīgi rīcībnespējīgas. Pēc zemestrīces radās patiesa politiskā vēlme atjaunot Haiti par citādu valsti un tika izteikti daudzi solījumi par ziedojumiem. Ir pagājis gandrīz gads, bet atjaunošana ir tikko sākusies un attīstībā iesaistītie cilvēki ir noskaņoti pesimistiski. Eiropas Komisijai ir jākļūst par atjaunošanas procesa vadītāju, lai Haiti beidzot izkļūtu no šī haosa.

  Corina Creţu, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz izsaku atzinību par Eiropas Savienības ātro humanitāro intervenci. Tomēr es arī uzskatu, ka laikā, kad Haiti valsts nav nekas vairāk par teorētisku fasādi, mūsu galvenajiem centieniem jābūt vērstiem uz minimālas darbspējīgas valsts struktūras izveidi šajā valstī. Tā nespēj pildīt savus pamatpienākumus — izveidot bēgļu nometnes, saglabāt kārtību un nodrošināt higiēniskus apstākļus un dzeramo ūdeni. Šī nestabilitāte ir veicinājusi strauju slimības izplatīšanos un vairāk nekā 1200 cilvēku nāvi.

Haiti ir jākļūst par valsti, kas var kaut ko darīt savu nabadzīgo iedzīvotāju labā. Trīs no četriem Haiti iedzīvotājiem ir spiesti dienā iztikt ar mazāk nekā 2 ASV dolāriem. Vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju mitinās bēgļu nometnēs, radot milzīgu risku sabiedrības veselībai un drošībai.

Es uzskatu, ka pašreiz galvenais riska faktors ir Haiti valsts vājums. Valsts autoritātes trūkuma dēļ sabiedrības neapmierinātība tiek vērsta pret ANO spēkiem. Patiešām, ir risks, ka nevalstiskās organizācijas nevarēs pabeigt savu misiju. Tādēļ 28. novembrī gaidāmās vēlēšanas ir būtiskas un, neraugoties uz dažās aprindās izskanējušiem aicinājumiem, tās nedrīkst atlikt.

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Protams, ir blakusfaktori, kas nenoliedzami ir veicinājuši holeras izplatību Haiti. Tā noteikti nav atbilde, taču tas ir izskaidrojums. Uz šo nelaimi ir jāreaģē divējādi.

Palīdzības organizāciju darbinieki, kas uzturas valstī, mums šobrīd ir apstiprinājuši, ka ir vajadzīgas ziepes, ūdens attīrīšanas vielas un pienācīga izglītošana par higiēnu. Pašreiz notiek arī sagatavošanās darbi ilgākam laika posmam. Valstī, kurā joprojām ir jāizdara vai jāpārveido pilnīgi viss, ir jāveic atjaunošana pēc zemestrīces un par prioritāti jānosaka tādas infrastruktūras izveide, kas uzlabotu gan individuālo, gan kolektīvo higiēnu.

Es ceru, ka astoņus mēnešus pēc Ņujorkas konferences par Haiti atjaunošanu vairs nebūs iespējams par līdz šim panākto nelielo progresu attaisnoties ar līdzekļu trūkumu, jo visi runātāji vienojās, ka humānās palīdzības sniegšana ir jāturpina vēl vairākus mēnešus. Nāksies arī bez aplinkiem nosaukt tos, kas ir vainojami lēnajā progresā.

  Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Haiti notiek viena no lielākajām jebkad īstenotajām humānās palīdzības operācijām. Mums ir jāpanāk uzvara cīņā ar šo katastrofu un jāspēj gūt panākumi un palīdzēt Haiti iedzīvotājiem veidot viņu nākotni.

Neveiksme ne tikai izraisītu individuālu katastrofu miljoniem cilvēku, bet arī iedragātu starptautiskās sabiedrības centienus un spēju kopīgi sniegt humāno palīdzību. Es uzskatu, ka mums ir jāapvieno visa mūsu pieredze, visas Haiti un citās vietās gūtās mācības, kā arī pietiekami liels finansējums. Tādēļ es īpaši atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu par to, ka tā cīņā pret holeru ieguldīs papildu EUR 12 miljonus.

Lai šis atbalsts būtu efektīvs, mums jānodrošina, ka tas nonāk Haiti nekavējoties un tiek saņemts pilnībā, nevis tikai daļēji, kā arī tiek izmantots atbilstošajām iniciatīvām. Mēs arī nedrīkstam atstāt novārtā centienus, kas saistīti ar atjaunošanu pēc zemestrīces, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams apkarot slimību.

Man ir divi jautājumi Komisijai. Pirmkārt, es gribu zināt, vai paredzētā nauda — nauda, kas tika apsolīta —, ir saņemta, izmaksāta un izmantota. Otrkārt, es gribu zināt, kāds ir jūsu viedoklis par vēlēšanu atcelšanu, jo šis jautājums atkal ir kļuvis aktuāls.

Haiti revolūcijai tā arī nav izdevies nonākt vēstures grāmatās. Cerēsim, ka pašreizējā Haiti grūtā situācija ieies vēsturē kā sākumpunkts ceļā uz labākas nākotnes veidošanu visiem Haiti iedzīvotājiem. Es ceru, ka grāmatās varēs pieminēt arī to, ka tajā nozīmīga loma bija Eiropas Savienībai.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms diviem mēnešiem es biju ĀKK ietvaros izveidotās delegācijas uz Haiti vadītāja vietnieks, un šī vizīte visticamāk bija viens no ievērojamākajiem un aizkustinošākajiem notikumiem manā dzīvē. Pirmkārt, tur strādā ārkārtīgi uzņēmīgi cilvēki, kuri mēģina palīdzēt Haiti iedzīvotājiem, un, otrkārt, Haiti pilsoņi ir lepna tauta, un mums to vajadzētu ņemt vērā jau pašā debašu sākumā.

Taču valsts prezidents un premjerministrs mums stāstīja, ka Haiti tautai ir ļoti palaimējies ar labiem sanitārajiem apstākļiem un to, ka valstī nav slimību. Bēdīgākais ir tas, ka šai tautai nu ir uzbrukusi arī slimība. To izārstēt nav īpaši grūti. Taču jums ir jānonāk tur, lai redzētu apstākļus, kuros strādā palīdzības organizāciju darbinieki, un, kad jūs runājat par veselības aprūpes dienestu, atvainojiet, priekšsēdētāja kungs, Haiti nav tāda veselības aprūpes dienesta kā pie mums, un jūs to zināt — viņi ir atkarīgi no Médecins Sans Frontières, Lielbritānijas Sarkanā Krusta un daudzām citām organizācijām no visas pasaules.

Apsverot vēlēšanas, ir taisnība, ka Haiti tās patlaban nav vajadzīgas. Taču, kamēr viņiem nebūs tāda prezidenta un premjerministra, kas var vadīt šo valsti, viņiem nebūs iespējas virzīties uz priekšu. Es vēlos izteikt atzinību — jo, kad biju tur, redzēju to pats savām acīm, — lieliskajiem vīriešiem un sievietēm no Eiropas Komisijas dienesta, kuri šausminošos apstākļos cenšas uzturēt Eiropas klātbūtni Portoprensā un kuri ir paveikuši fantastisku darbu.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem un jo īpaši priekšsēdētāju konferences dalībniekiem par piekrišanu manas grupas ierosinātajām debatēm par Haiti. Tas bija ārkārtas jautājums.

Pagājušajā janvārī pēc zemestrīces starptautiskā sabiedrība cieši saliedējās, lai sniegtu Haiti palīdzību. Taču izskatās, ka palīdzība, ko šī valsts patiešām saņēma, nebija tik liela, kā solīts, lai neteiktu, ka tā bija pietiekami niecīga. Pagājušajā martā Baronese C. Ashton Eiropas Savienības vārdā izteica apņemšanos sniegt palīdzību EUR 1,235 miljardu apmērā, lai palīdzētu Haiti iedzīvotājiem veidot labāku nākotni.

Komisāres kundze, kopš pagājušā gada jūlija NVO un jo īpaši MSF ir paudušas satraukumu un ziņojušas par patogēnajiem apstākļiem, kuros dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku. Kopš tā laika situācija gandrīz nav mainījusies, taču cilvēki brīnās, kādēļ holeras epidēmija izplatās tik ātri, un starptautiskā sabiedrība atkal sāk izjust žēlumu. Dzīvību zaudējušo cilvēku skaits jau pārsniedz tūkstoti, un saslimušo skaits nemitīgi pieaug, lai gan speciālisti stāsta, ka pasākumi, kas jāveic, lai novērstu letālu slimības iznākumu, ir salīdzinoši vienkārši. Taču veselības aprūpes darbiniekiem ir maza pieredze cīņā ar šo slimību un veselības aprūpei ir grūti vajadzīgajās vietās saņemt zāles.

Kā gan kāds var nesaprast, kādēļ šādos apstākļos notiek nemieri? Haiti iedzīvotāji jūtas diezgan bezpalīdzīgi. Viņiem ir grūti just uzticību starptautiskajai sabiedrībai. Tādēļ, komisāres kundze, mani jautājumi ir vienkārši —

kur īsti ir palikusi visa palīdzība — ne tikai humānā —, ko Eiropas Savienība solīja Haiti?

Vai jums nešķiet, ka, ja tā būtu nonākusi Haiti ātrāk, būtu bijis iespējams novērst šo jauno traģēdiju?

Kā tas nākas, ka starptautisko konferenču secinājumi atkal, šķiet, ir tikai neizpildīti solījumi?

Kādēļ nav nekādas reakcijas uz prezidenta R. Préval centieniem pievērst MINUSTAH atjaunošanas darbu atbalstīšanai?

Visbeidzot, Haiti iedzīvotāji vēlas, lai vēlēšanas notiek, taču, kādos apstākļos tās notiks un kāda veida atbalstu sniegs Eiropas Savienība?

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neraugoties uz visiem brīdinājumiem un aicinājumiem neatstāt novārtā Haiti nākotni pēc janvārī notikušās zemestrīces, šķiet, ka pēdējo dienu notikumi liecina par to, ka starptautiskā sabiedrība šo salu ir pametusi svarīgākajā brīdī — atjaunošanas laikā.

Tiešām, pašreiz tur izplatās holera — slimība, par kuru kaut ko zina tikai daži Haiti iedzīvotāji un kurai uzreiz tiek piešķirta mistiska un reliģiska nozīme. Šīs sērgas izplatīšanā ir apsūdzēti Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturētāji. Uz salas bija vajadzīgs tikai viens nepāliešu karavīrs, lai inficētos vairāki simti vīriešu, sieviešu un bērnu un tiktu ielenkts miera uzturēšanas spēku militārais štābs. Apdraudēti jūtas arī humānās palīdzības sniedzēji, un daudzi no viņiem atstāj valsti.

Spriedze ir ārkārtīgi liela, un uz ielām un pilsētas laukumos joprojām atrodas liela daļa atlūzu, ko radīja 12. janvārī notikusi īpaši postošā zemestrīce. Mēs esam dzirdējuši, ka Haiti nepietiek ūdens un cilvēki tādēļ nevar nomazgāties un pasargāt sevi no infekcijas.

Holeras vibrions izplatās ļoti ātri, un mirušo cilvēku skaits strauji pieaug. Skaitļi jau tika nosaukti, taču es vēlos tos atkārtot — līdz šim slimība ir atņēmusi dzīvību 1130 cilvēkiem, bet slimnīcās uzņemto cilvēku skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 18 000 mēnesī. Taču slimības simptomus ik dienu konstatē vēl vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Starptautiskā sabiedrība vairs nedrīkst kavēties. Risinājums ir jārod nekavējoties, pretējā gadījumā turpmāka inficēšanās uz visiem laikiem paliks uz mūsu sirdsapziņas.

  Michael Cashman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vispirms vēlos apsveikt komisāri Georgieva par efektīvo saskaņošanas darbu, ko viņa ir uzņēmusies, kā arī par viņas apspriedēm ar baronesi V. A. Amos ANO.

Pašreizējā Parlamenta rīcība ir vieglāka un lētāka, proti, kritizēšana. Es gribētu, lai mēs esam labvēlīgi noskaņoti un izdarām spiedienu tajās jomās, kurās tas ir vajadzīgs. Es to saku visiem šī Parlamenta deputātiem. Mums ir jāizdara spiediens uz mūsu pašu dalībvalstīm, lai tās sniegtu lielāku atbalstu un praktisku palīdzību. Ja ieskatāmies valstu sarakstā, varam konstatēt, ka tās ir valstis — piemēram, Spānija, Īrija, Itālija, Francija, Austrija un Ungārija —, kuras pašlaik piedzīvo smagu ekonomisko situāciju, tomēr tās ir sniegušas lielu atbalstu. Tādēļ es aicinu ikvienu no mums sazināties ar savu valdību un lūgt, lai tā apņemas palīdzēt. Ja rodas jautājumi par to, vai palīdzība tiek vai netiek nogādāta, izdarīsim tā, lai palīdzība tiktu nogādāta.

Visbeidzot, es vēlos pateikties komisārei un izteikt atzinību par apņemšanos sagādāt papildu EUR 12 miljonus. Zemestrīce bija liela traģēdija. Taču pašreizējā traģēdija — holeras epidēmija — ir vēl lielāka.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms nabadzīgākā un vājāk pārvaldītā Amerikas puslodes teritorija kļuva par šausmīgās zemestrīces epicentru, bet pašreiz šajā valstī, kura saņem vienu no lielākajiem starptautiskās palīdzības apjomiem uz vienu iedzīvotāju, plosās holera. Kādas pretrunas! Tā nav tikai drausmīga neveiksmju virkne — Haiti, tās ielās, kuras ir pilnas ar bērniem un teltīm, kas cieši saslietas starp atkritumiem, neviens nezina, ar ko sākt.

Vietējie politikas pārstāvji bieži vien ir alkatīgi un galveno uzmanību pievērš varas spēlītēm, nevis atjaunošanas centienu kontrolēšanai, savukārt birokrātijas aparātam, ko katastrofāli ietekmēja zemestrīce, ir vāja administratīvā kultūra, un atsevišķos gadījumos tas pat ir licis šķēršļus palīdzības izdalīšanai. Tur darbojas daudzas, bieži vien nemākulīgi vadītas starptautiskās organizācijas, un patiesībā tām nav izdevies pasargāt iedzīvotājus.

Jūnijā es kopā ar Eiropas Parlamenta delegāciju apmeklēju Haiti, un tur redzētais pamesto lauku, nesavākto atlūzu un atkritumu daudzums jau radīja skaidru priekšstatu par to, cik ļoti situācija varētu pasliktināties. Pašreiz tur plosās holera.

Komisija un Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts (ECHO) līdz šim ir darījuši to, kas bija paredzēts, taču tagad viņiem ir jādubulto centieni. Es uzskatu, ka Haiti papildus spēcīgiem atjaunošanas pasākumiem pašreiz ir vajadzīga lielāka aizsardzība starptautiskās politikas līmenī.

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Šī ir traģēdija, par ko ir ļoti smagi runāt. Kad pagājušā gada janvārī šī valsts piedzīvoja katastrofu, uz turieni teju fanfaru pavadībā traucās starptautiskās sabiedrības pārstāvji. Militārie helikopteri ieradās pacelt smagās sabrukušo mūru atlūzas. Taču helikopteru tur vairs nav. Tie pēkšņi devās prom. Šīs mūru atlūzas aizšķērso ceļus, tiem nevar piekļūt un viss ceļu tīkls ir iznīcināts. Komisāre Georgieva ir daudz strādājusi, lai saskaņotu šos pasākumus.

Kādēļ tā notika? Kādēļ visi šie cilvēki, tostarp ASV Valsts sekretāre H. Clinton, kura pēkšņi ieradās Haiti janvārī, tikpat pēkšņi no turienes pazuda? Kādēļ tagad tiek lūgts, lai no turienes pazūd ANO? Kad viņi lūgs, lai projām dodas ES? Tas ir smieklīgi. Mums vajag, lai starptautiskā sabiedrība tur atgrieztos un atsāktu strādāt tāpat kā pirms tam, un mums ir jāļauj Haiti vienkāršajiem iedzīvotājiem depolitizēties no tā ārprāta, kas notiek viņu galvaspilsētā.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es vēlos jums pateikties par ziņojumu par pašreizējo situāciju Haiti, ar ko jūs mūs iepazīstinājāt. Bija paredzams, ka Haiti notiks vēl vienas epidēmijas uzliesmojums. Mēs esam smagi strādājuši kopš gada sākuma un kopš zemestrīces, taču darbs nav virzījies uz priekšu tik ātri, kā cerējām. Mēs esam bieži runājuši par Haiti valdošo situāciju pirms zemestrīces.

Mums noteikti būtu daudz vieglāk, ja Haiti būtu funkcionējoša valsts, taču tā tāda nav un nebūs vēl ilgi. Ir ļoti daudz darāmā. Pašreiz ir vajadzīga steidzama rīcība, jo mēs riskējam, ka valstī būs jauni epidēmijas un vardarbības uzliesmojumi.

Komisāres kundze, patiešām ir nepieciešams Briselē sasaukt vienkopus labākos veselības aprūpes speciālistus un izstrādāt stratēģisku plānu palīdzībai Haiti. Ir jārisina situācija drošības, finanšu un jo īpaši veselības jomā.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Komisāres kundze! Arī es vispirms vēlos jūs apsveikt par nevainojamo darbu Haiti problēmu risināšanā un par visu, ko esat paveikusi Pakistānā. Mēs zinām, ka jūs būsiet klāt ikvienā ārkārtas situācijā.

Šī katastrofa patiešām bija milzīga. Mēs runājam par vairāk nekā 1000 mirušu un 15 000 saslimušu cilvēku, un šie skaitļi turpina pieaugt. Vajadzības ir milzīgas, un mēs redzam, ka ar jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem nepietiek. Kļūst arvien vairāk skaidrs, ka mums patiešām ir vajadzīgi jauni finansējuma līdzekļi, iespējams — un nenoliedzami pirmām kārtām —, tas varētu būt darījumu nodoklis. Mums ir vajadzīgi papildu finansējuma mehānismi, kas var palīdzēt mūsu centienos risināt ar humāno palīdzību saistītās vajadzības, kuras joprojām palielinās.

Mums ir arī jādomā par to, ko varam darīt, lai vairs nepieļautu, ka ANO darbinieki izplata slimības.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šopēcpusdien es saņēmu jaunāko informāciju no Nīderlandes palīdzības organizācijas, kas jau daudzus gadus strādā Haiti, un šī informācija patiesībā apstiprina drūmo, taču faktisko situācijas raksturojumu, ko sniedza Komisija. Vienlaicīgi Nīderlandes palīdzības organizācija mani informēja, ka viņi uzticas Eiropai kā galvenajai palīdzības sniedzējai. Kādu rīcību viņi cer no mums sagaidīt? Tātad, lai gan starptautiskajā ziedotāju konferencē tika solīta milzīga summa, ir saņemta tikai daļa no tās. ANO šobrīd ir prasījusi papildu finansējumu, taču liela daļa no solītajiem līdzekļiem vēl nav saņemta. Tādēļ es ceru, ka Eiropas Savienība uzņemsies vadību, lai panāktu, ka nauda patiešām tiek nosūtīta, jo situācija Haiti ir briesmīga. Protams, prioritātes ir profilakse un tīrs dzeramais ūdens. Es ceru, ka Eiropas Savienība uzņemsies iniciatīvu, lai nodrošinātu Haiti pienācīgus ūdens krājumus. Ir īpaši svarīgi nodrošināt speciālistu palīdzību, ūdens aku rakšanu, tīru dzeramo ūdeni, kā arī medicīnisko aprūpi. Tas viss netiek piegādāts pietiekamā daudzumā. Es aicinu ne tikai Nīderlandes, bet arī Eiropas iestādes nekavējoties sniegt palīdzību Haiti šajā nopietnajā ārkārtas situācijā.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki! Vispirms es vēlos izteikt atzinību Komisijai par Haiti īstenoto palīdzību.

Tomēr šajā situācijā ir vajadzīga steidzama un daudz spēcīgāka reakcija. Mums vajag vairāk resursu un ciešāku starptautisko apņemšanos, neraugoties uz to, ka pašreizējā ekonomiskā situācija apgrūtina līdzekļu mobilizēšanu. Nevar būt, ka atsevišķu problēmu risināšanai līdzekļi ir pieejami, taču šīs humānās situācijas atvieglošanai naudas nav.

Mums ir vairākas prioritātes veselības un humānās palīdzības jomā — informēt iedzīvotājus par konkrēto slimību, iegādāties teltis, uzlabot sanitāros apstākļus visā teritorijā, kā arī nodrošināt tīra ūdens pieejamību. Visi šie uzdevumi ir steidzami, un ir vajadzīga Komisijas un visu dalībvalstu liela vēlēšanās palīdzēt.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisārei Georgieva par Komisijas paveikto darbu. Ir īpaši svarīgi, ka Eiropas Savienības loma Haiti ir nozīmīga un pamanāma. Taču runa ir par ļaudīm, kuri ir mūsu līdzcilvēki. Arī mēs esam par viņiem atbildīgi, jo viņi ir kļuvuši par upuriem nepieredzētai katastrofai — vispirms zemestrīcei un pašreiz holeras epidēmijai.

Ir būtiski, lai mūsu nosūtītā nauda un palīdzība ātri nonāktu galamērķī. Daudzas kristiešu palīdzības organizācijas Haiti ir paveikušas labu darbu, un, šķiet, ka tām ir arī efektīvi kanāli, pa kuriem ātri nogādāt palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga. Saistībā ar to es ceru, ka arī Komisija var izmantot respektablās humānās palīdzības un kristiešu organizācijas, kuras tik labi strādā Haiti. Tādējādi būs iespējams nogādāt palīdzību galamērķī un panākt labāko iespējamo iznākumu.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos jums visiem par ieguldījumu un apspriedi par jautājumu, kas diemžēl vēl diezgan ilgu laiku būs mums aktuāls. Šī nav viegli atrisināma krīze.

Mums ir pieejami dažādi aprēķini — tostarp mūsu pašu ekspertu aprēķini — par problēmas lielumu tuvāko mēnešu laikā, un es savā ziņā piekrītu tiem, kuri apgalvoja, ka mums jānosūta uz Haiti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Aprēķini liecina, ka pirms šī epidēmijas uzliesmojuma beigām, tiks inficēti aptuveni pusmiljons līdz 720 000 cilvēku.

Amerikas Veselības organizācijas prognozētais aprēķins — 400 000 cilvēku — ir nedaudz zemāks, taču tikpat liels. Tāpēc mums būs jāmobilizējas. Es piekrītu ikvienam, kas runāja par tūlītēju mobilizēšanos un vajadzību nekavējoties sniegt palīdzību.

Ļaujiet man sniegt četrus komentārus. Pirmais komentārs attiecas uz to, kā mēs varam vislabāk palīdzēt. Šobrīd mums ir jānosūta uz Haiti īstas partnerorganizācijas un nekavējoties jāpiešķir tām resursi, ar ko rīkoties. Mums arī jāaicina dalībvalstis sniegt praktisku palīdzību. Kopš ceturtdienas, kad es uzrunāju dalībvalstis, mēs redzam, ka tiek sniegta palīdzība, taču mums vajag vēl vairāk veselības aprūpes speciālistu, ūdens attīrīšanas tablešu un atbalsta informācijas kampaņām, jo — kā jau daudzi runātāji minēja — ir dziļa neizpratne, par to, kāda šī slimība ir un kā to vislabāk ārstēt. Tādēļ tiek nevajadzīgi zaudētas dzīvības, jo cilvēki baidās doties uz ārstniecības centriem — viņi baidās, ka tur inficēsies ar slimību, nevis izārstēsies no tās.

Otrkārt, vairāki runātāji minēja solīto naudu un to, kā norit Haiti atjaunošana. Komisijas izteiktais solījums tiek pildīts. Komisija apņēmās piešķirt EUR 460 miljonus, un šie līdzekļi tiek izsniegti saskaņā ar Komisijas izsludināto grafiku. Turklāt augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Cathy Ashton, kā arī komisārs Piebalgs kopā ar dalībvalstīm izvērtēs to, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz naudu, ko solījām nodrošināt. Es jums apliecinu, ka tas tiks apsvērts ļoti nopietni, jo šajā grūtajā brīdī uz spēles ir likta starptautiskās sabiedrības reputācija.

Tomēr — šis ir mans trešais komentārs, un tas ir īpaši svarīgs — Haiti spējas apgūt palīdzību ir ierobežotas, un man šķiet, ka ar dažiem no jums esmu par to runājusi. Kad es pirmoreiz apmeklēju Haiti, man šķita, ka, lai gan šī katastrofa ir šausmīga, tā nav lielākā Haiti problēma. Haiti lielākā problēma ir tā, ka šajā valstī vairākas desmitgades nav notikusi attīstība un nav bijusi funkcionējoša valsts, un no tā papildus visam citam izriet arī funkcionējoša veselības aprūpes dienesta trūkums.

Nometnēs es redzēju, ka cilvēki sastājas rindā pie ārsta ne tādēļ, ka būtu slimi, bet tādēļ, ka nekad dzīvē nebija tādu redzējuši, un viņi izmantoja nometnēs piedāvātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Šis pilnīgais funkcionējošas valsts prasmju un spēju trūkums rada problēmas, kas vēl vairāk saasina epidēmiju. Mēs joprojām mēģinām saņemt valdības atļauju izveidot speciālu vietu mirstīgajām atliekām — bez kuras epidēmija, protams, var turpināt izplatīties — un pārvietot tualetes, lai varētu uzlabot sanitāros apstākļus. Tādēļ es nemaz nevaru izteikt, cik būtiski ir saprast, ka Haiti problēmas nav viegli atrisināmas, jo to cēlonis ir desmitiem gadus ildzis attīstības un funkcionējošas valsts trūkums.

Tika uzdots jautājums par vēlēšanām un to, vai tās vajadzētu rīkot. Haiti valsts iestādes vēlas ievērot grafiku. Man ir grūti sniegt atbildi. Es vēl neesmu bijusi Haiti, taču man šķiet, ka vēlēšanu atcelšana vai atlikšana patiesībā varētu destabilizēt jau tā sarežģīto situāciju. Iespējams, ka, rīkojot vēlēšanas, kaut kas tiks iegūts, taču, kā jau minēju, šis viedoklis pamatojas uz to, ko esmu dzirdējusi, nevis redzējusi.

Mans ceturtais komentārs attiecas uz saistībām. Jūs aicinājāt Komisiju uzņemties pietiekami tiešas saistības — mēs to esam izdarījuši un arī turpināsim darīt. Baronese Ashton visticamāk rītdien ieradīsies Haiti, un arī es pati plānoju turp doties, jo šobrīd ir svarīgi nodrošināt mobilizēšanu, precīzu saskaņošanu un, atklāti sakot, arī sniegt cerību vietējiem iedzīvotājiem un mūsu pašu darbiniekiem. Mūsu pašu cilvēki šobrīd piedzīvo lielas grūtības — viņi atrodas vietās, kur Haiti veselības jomas darbinieki ir nobijušies no epidēmijas un vienkārši devušies prom, tādējādi viņiem ir jāaprūpē masveidā pieaugušais slimnieku skaits.

Pašreiz mums ir jāturpina mierīgi darboties Haiti un jāmēģina virzīt procesus cilvēkiem par labu, jo tas viņiem sniedz lielāku cerību. Kāds deputāts minēja, ka Haiti iedzīvotāji ir ļoti stipri. Tā ir, un šajos patiešām grūtajos laikos viņi ir pelnījuši visu iespējamo palīdzību no mums.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

16. Ilgtermiņa plāns anšovu krājumam Biskajas līcī un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto — Daudzgadu plāns stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto — Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums un plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā — Svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošana akvakultūrā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– ziņojums, ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja Izaskun Bilbao Barandica, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ilgtermiņa plānu anšovu krājumam Biskajas līcī un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto [COM(2009)0399 - C7-0157/2009 - 2009/0112(COD)] (A7-0299/2010),

– ziņojums, ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja Pat the Cope Gallagher, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto [COM(2009)0189 - C7-0010/2009 - 2009/0057(COD)] (A7-0296/2010),

– ziņojums, ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja Marek Józef Gróbarczyk, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumiem Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā [COM(2010)0325 - C7-0156/2010 - 2010/0175(COD)] (A7-0295/2010), un

– ziņojums, ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja João Ferreira, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā [COM(2010)0393 - 2009/0153(COD)] (A7-0184/2010).

  Izaskun Bilbao Barandica , referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt uzslavas, atzinību un pateicību Biskajas līča piekrastes zvejniecības nozares pārstāvjiem par atbildīgo rīcību.

Komisāre, nozarei šis plāns ir steidzami vajadzīgs, lai būtu iespējams īstenot mērķi, proti, turpināt ienesīgu darbību, neapdraudot zvejas zonas nākotni. Tādēļ anšovu krājums Biskajas līcī ir jāsaglabā tādā apjomā, lai tā izmantošana būtu ilgtspējīga ekonomikas, vides un sociālās jomas ziņā. Tas izdosies daudz efektīvāk, ja aprēķināsim daudzumus, pamatojoties uz zinātnieku pārskatiem, nevis ļausim kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) aprēķiniem kļūt par neskaidru politisko sarunu tematu.

Tādēļ plānā ir jāpievērš īpaša uzmanība ieguves kontroles noteikumiem, un tas nozīmē, ka zvejas kvotas ir jānosaka, pamatojoties uz zinātniskos pārskatos norādītām krājumu apjoma aplēsēm.

Komisāre, Komisija iesniedza šo inciatīvu 2009. gada jūlijā. Mēs sākām darbu septembrī. Mēs izveidojām kopēju darba procedūru, iesaistot visu Spānijas un Francijas zivsaimniecības nozari, ko pārstāvēja zvejnieku organizācijas, zinātniskie institūti, kā arī Dienvidrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome. Atbilstīgi šai metodei mēs strādājām pie kopēja priekšlikuma, kas saņēma plašu Parlamenta atbalstu.

Panākuši lielu vienprātību un apzinādamies to, ka drīzumā stāsies spēkā Lisabonas Līgums, kā arī to, ka nav skaidrs, kā to piemērot jau uzsāktiem pasākumiem, mēs 30. novembrī sarīkojām indikatīvo balsojumu Zivsaimniecības komitejā. Padomes un Komisijas attieksme pret šo atvērto un visaptverošo pieeju bija īpaši atšķirīga.

Pirmkārt, darba gaitā mēs uzzinājām, ka tiek gatavota kontroles regula, kas ietekmētu šo ziņojumu, taču mēs par to saņēmām tikai ierobežotu informāciju. Tādējādi mēs piedzīvojām nenoteiktību, kuru būtu bijis pietiekami viegli novērst. Pēc balsojuma Zivsaimniecības komitejā un Spānijas prezidentūras laikā es pārrunāju šo iniciatīvu ar Padomi. Mēs vienojāmies sasaukt trialoga sanāksmi, taču, mums par pārsteigumu, Spānijas prezidentūra pašā sanāksmes dienā mums negaidīti paziņoja, ka Spānijas valdība pēc Francijas valdības pieprasījuma ir nolēmusi atlikt jautājuma apspriedi, jo nav pārliecināta par tā juridisko pamatojumu. Pēc vairākus mēnešus ilga darba mēs nonācām strupceļā. Spānijas prezidentūra nebija vienojusies un nebija iespējas veidot ar to trialogu.

Es jautāju jaunajai prezidentūrai, vai tā vēlas turpināt sarunas. Man ieteica būt pacietīgai un nesteigties. Ņemot vērā Padomes absolūto nevēlēšanos turpināt darbu pie šā jautājuma, mēs, ievērojot juridisko dienestu sniegto padomu, sarīkojām vēl vienu balsojumu.

Otrajā balsojumā tika noraidīti trīs grozījumi, kas bija pieņemti indikatīvajā balsojumā un kas nozarei bija ļoti nozīmīgi.

Pirmais grozījums attiecas uz ieguves līmeņiem, un tajā ierosināts, ka piemērotāks līmenis ir 0,4.

Otrais grozījums attiecas uz dzīvās ēsmas iekļaušanu KPN. Būtu nepareizi to uzskaitīt par daļu no nozvejas kvotas.

Visbeidzot, trešais grozījums attiecas uz nozvejas pārskatīšanu.

Ja Zinātniskā komiteja nevar iesniegt pašreizējās biomasas aplēsi, jo tai trūkst atbilstošas informācijas, par to nav divkārši jāsoda nozare, par 25 % samazinot iepriekšējā gada KPN. Komisija jau bija paudusi viedokli, ka šādā gadījumā pareizāk būtu samazināt KPN par 10 %, un tā nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par 7000 tonnām. Taču Padome un Komisija pastāvīgi ignorē šīs iestādes pilnvaras. Skaidru priekšstatu par Padomes attieksmi rada arī tas, ka pat saistībā ar pašreizējām debatēm par šo iniciatīvu esam dzirdējuši neoficiālu informāciju par to, ka Padome ir pieprasījusi to atsaukšanu.

Vai tā ir taisnība? Es to jautāju jums, komisāre. Kādēļ? Ko jūs grasāties darīt? Es gribētu šodien saņemt atbildi. Es arī gribētu, lai Beļģijas prezidentūra man paskaidro, kādēļ tā pieprasīja iniciatīvas atsaukšanu. Es vēlos saņemt skaidras atbildes uz šiem jautājumiem. Mēs esam strādājuši 14 mēnešus, bet mūsu vienīgais sasniegums ir neskaidrība.

Nozares pārstāvji ir noguruši no šāda darba stila, un viņiem ir vajadzīgi risinājumi, taču Padomes un Komisijas rīcība iedragā Eiropas iestāžu uzticamību viņu acīs.

Palieliniet savu uzticamību šajā nozarē! Vai vismaz atgūstiet to uzticību, ko esat zaudējuši kopš 2009. gada septembra.

Parlaments ir apņēmības pilns izmantot koplēmuma pilnvaras, kas tam ir piešķirtas Lisabonas Līgumā. Jums tās ir jārespektē. Jūsu rīcība nav 21. gadsimta vadošo politiķu cienīga. Mūsu galvenie principi ir bijuši pārredzamība un līdzdalība. Lūdzu, ievērojiet šos principus. Tas ir veids, kā ir jāstrādā ar Eiropas projektiem.

  Pat the Cope Gallagher, referents. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri man palīdzēja sagatavot šo svarīgo ziņojumu par stavridām — ēnu referentiem, Zivsaimniecības komitejas sekretariātam, Pelaģisko zivju krājumu reģionālajai konsultatīvajai padomei, grupas politikas padomniekam un mana biroja padomniekam. Es arī vēlos pateikties Komisijai un Padomei par palīdzību un atbalstu. Pateicoties sadarbībai un apspriedēm, kā arī visu šo cilvēku paustajām idejām, es šodien varu jūs iepazīstināt ar šo ziņojumu, kurš, es ceru, gūs vispārēju atbalstu.

Stavridas rietumu krājums ir viens no svarīgākajiem Eiropas zivsaimniecības nozares krājumiem. Priekšlikumā ir izmantots īstenošanas plāns, par ko 2002. gadā vienojās Eiropas Komisija un ANO pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību dalībnieki.

Šajā sanāksmē Komisija piekrita saglabāt vai atjaunot zivju krājumus tādā apjomā, kas nodrošinātu maksimāli iespējamo ilgtspējīgu daudzumu. Nākamais Eiropas Komisijas priekšlikums tapa ciešā sadarbībā ar Pelaģisko zivju krājumu reģionālo konsultatīvo padomi (RKP), kura bija šā priekšlikuma pirmā izvirzītāja. Kopš 1997. gada reizi trijos gados tiek veikta stavridu ikru uzskaite. Apkopotie dati nebija pietiekami, lai zinātnieki varētu pilnībā novērtēt krājuma stāvokli.

Ierosinātajā pārvaldības plānā šīs grūtības tiek risinātas, nosakot stavridu zvejniecībā iesaistītajiem kuģiem piemērojamu formulu, kas ir pazīstama kā ieguves kontroles noteikums. Šis noteikums paredz metodi, izmantojot kuru, var aprēķināt gada maksimālo pieļaujamo tādu izkrauto stavridu daudzumu, kuras nozvejotas noteiktās zonās. Bija paredzēts, ka plāns stāsies spēkā 2009. gada beigās, taču Lisabonas Līguma pieņemšanas dēļ tā ieviešana aizkavējās.

Protams, es pilnībā respektēju Padomes tiesības noteikt un iedalīt zvejas iespējas. Pirms mana ziņojuma pieņemšanas Zivsaimniecības komitejā es satikos ar Beļģijas prezidentūras pārstāvjiem. Viņi ierosināja priekšlikumu, kas Padomei, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju, nodrošinātu zināmu elastību attiecībā uz kopējo samazināmo apjomu. Es uzskatu, ka šis Beļģijas prezidentūras priekšlikums, ko vēlāk pieņēma Zivsaimniecības komiteja, aizsargā līgumos paredzētās Padomes ekskluzīvās tiesības noteikt un iedalīt zvejas iespējas.

Es gribētu apspriest grozījumus, ko saistībā ar 8C zonu jeb Biskajas līci ir ierosinājušas PPE, S&D un GUE/NGL politiskās grupas. Es vēlos informēt Parlamentu, ka es kā referents atbalstu sociālistu grupas iesniegto grozījumu, taču nevaru pieņemt PPE un GUE/NGL ierosinātos grozījumus. Šādai nostājai man ir pamatoti iemesli.

Zinātniskais ieteikums ir skaidrs. Šis krājums ir sastopams visā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ja Parlaments pieņems PPE un GUE/NGL priekšlikumu, būtu bezjēdzīgi pārvaldības plānā ieviest divas dažādi marķētas zonas vienam krājumam. To paredzot, mums būtu ļoti bīstams un nopietns precedents turpmākajiem makreļu pārvaldības plāniem. Mēs nevarējām atbalstīt viena zivsaimniecības krājuma sadalīšanu.

Tie, kuri vēlas šo priekšlikumu atbalstīt, tā rīkosies gan privātu, gan to pārstāvēto dalībvalstu apsvērumu dēļ, taču šī ir kopējā zivsaimniecības politika, un mums tā ir jāievēro. Es saprotu, ka mūsu spāņu un portugāļu kolēģiem ir bažas, un es tām pievērsos ziņojuma projekta 7. grozījumā. Tajā noteikts, ka šis plāns tiek īstenots, ņemot vērā nerūpniecisko zivsaimniecību un vēsturiskās tiesības.

Visbeidzot, šis grozījums ir pieņemams Padomei un Pelaģisko zivju krājumu RKP, un tajā ir ņemti vērā spāņu un portugāļu kolēģu izteiktie viedokļi. Tomēr saglabāsim politiku tādu, kāda tā ir.

  Marek Józef Gróbarczyk, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt savu runu, izsakot sirsnīgu pateicību Eiropas Komisijai, visiem ēnu referentiem, kā arī Zivsaimniecības komitejas locekļiem par palīdzību un atbalstu šā ziņojuma sagatavošanā. Mēs panācām pilnīgu vienošanos, jo šis ziņojums tika vienprātīgi pieņemts Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejā. Tātad, es vēlreiz izsaku sirsnīgu pateicību.

Ziņojumā, kura mērķis ir regulēt plekstveidīgo zivju zvejniecību Baltijas jūrā un pārtraukt zivju izmešanu, vienlaicīgi saglabājot zivsaimniecības pārvaldības modeli, kas pazīstams kā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), ir norādīts, ka šī sistēma darbojas piemēroti un ka tā ir faktiski attiecināma uz atsevišķām zivju sugām. Tādēļ ir jāuzsver, ka Regulā (EK) Nr. 2187/2005 ir būtiski paredzēt 15.a pantu. Noķerto zivju sugām var būt zema tirgus vērtība, vai arī tās iespējams nav piemērotas lietošanai pārtikā. Jāuzsver arī tas, ka šajā noteikumā ir atļauts laika periodā, kad ir spēkā aizsardzības ierobežojumi, nomest no klāja noķertās dzīvās plekstes, kurām nav tirgus vērtības. Tādēļ šis pants veicinās dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Rīcības plānā, kas tiks pieņemts, pamatojoties uz manu ziņojumu, jāparedz izmetumu pārtraukšana Baltijas jūrā, piemēram, pilnībā aizliedzot izmešanu Baltijas jūras zvejniecībā, kur tas ir iespējams. Tas iespējams veicinās ilgtspējīgāku un efektīvāku jūras resursu pārvaldību. Nav lietderīgi ieviest pilnīgu izmešanas aizliegumu attiecībā uz pleksti vai citām plekstveidīgo zivju sugām, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs to krājumus. Ņemot vērā to, ka zivsaimniecībai arī turpmāk ir jābūt stabilai un paredzamai un ka zivju krājumi jāizmanto atbilstīgi noteiktajiem ierobežojumiem, ir jāpauž bažas par to, ka izmešanas aizliegums var tikt izmantots, lai legalizētu mazizmēra mencu plaša apjoma zveju Baltijas jūrā. Tā kā nav uzticamu zinātnisko datu, pēc kuriem varētu novērtēt mencu piezveju rūpnieciskajā zvejā, ir īpaši svarīgi nekavējoties paredzēt nozvejas dokumentēšanu pilnībā un šajās zvejas darbībās iesaistīto kuģu pilnīgu uzraudzību. Rūpnieciskās nozvejas izkraušanā ir jāveic simtprocentīga kvalitatīva un kvantitatīva uzraudzība, pretējā gadījumā Baltijas jūras zivju krājumu aizsardzības politika netiks faktiski īstenota un mencu ilgtermiņa pārvaldības plānam nebūs nozīmes.

Eiropas Savienībai ir nekavējoties jāīsteno kopējās zivsaimniecības politikas pasākumi, lai risinātu jautājumu par rūpniecisko zveju Baltijas jūrā, ņemot vērā, ka no vides aizsardzības viedokļa šāda zveja kaitē Baltijas jūras ekosistēmai, jo īpaši tāpēc, ka Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja ir noteikusi Baltijas jūru par „īpaši jutīgu jūras teritoriju”, tādējādi Baltijas jūra ir viena no aizsargājamākajām un jutīgākajām jūras ekosistēmām pasaulē. Ņemot vērā Baltijas jūrā notiekošās klimata pārmaiņas, kas liek dažādām zivju sugām tām piemēroties, kas savukārt nozīmē to, ka mainās arī to migrācijas un nārstošanas ieradumi, ir jāpārbauda aizsargātās jūras teritorijas Baltijas jūrā, kā arī jāizstrādā ilgtermiņa pārvaldības plāns plekstveidīgo zivju sugām. Tā kā nav uzticamu un atjauninātu datu, pēc kuriem varētu pieņemt lēmumu par konkrētu Baltijas jūras zonu aizsardzības pārtraukšanu, ir jāņem vērā notiekošās pārmaiņas un jāveic aizsargāto zonu pārbaude.

  João Ferreira, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē ekosistēmas, un viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē.

Kā norāda pati Komisija, par svešzemju sugu ieviešanu Eiropas piekrastes un iekšējos ūdeņos daudzos gadījumos ir atbildīgas „akvakultūras un audzēšanas darbības”. Pamatojums Komisijas ierosinātajam regulas par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā grozījumam ir rezultāti, kas gūti pētījuma projektā — projektā IMPASSE —, kurā dažādas Eiropas iestādes kopīgi īstenoja saskaņotu pasākumu, kas tika veikts, lai novērtētu svešzemju sugu ietekmi uz vidi akvakultūrā.

Projekta ietvaros tiek ierosināta slēgtu akvakultūras platību darba definīcija, kas plašāk un detalizētāk paskaidro pašreiz izmantoto definīciju. Atbilstīgi šai definīcijai un saskaņā ar projektā gūtajiem secinājumiem „var samazināt risku, kas saistīts ar svešzemju sugām, iespējams, pat līdz pieņemamam līmenim, ja pārvadāšanas laikā tiek pievērsta uzmanība audzējamo organismu un īpatņu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām nokļūt savvaļā un ja saņēmējā platībā tiek piemēroti pareizi definēti protokoli”.

Ņemot vērā šā projekta rezultātus, Komisija ierosina samazināt operatoriem noteiktās nevajadzīgās administratīvās formalitātes, ierosinot neattiecināt prasību par atļauju uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, izmantojot slēgtas akvakultūras platības. Šajā gadījumā jāuzsver, ka, lai gan riska novērtējuma procesa pamatā ir zinātniskas un tehniskas analīzes, lēmums par riska pieņemamību ir politisks. Tādēļ mēs uzskatām, ka svešzemju sugu ieviešanas akvakultūrā procedūras atvieglošana ir jākompensē pēc iespējas stingri nosakot prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, tādējādi ņemot vērā projekta IMPASSE rezultātus.

Ir jānosaka arī vajadzība uzraudzīt platības, lai panāktu, ka to izmantošanā patiešām tiek ņemtas vērā un ievērotas visas speciālistu ierosinātās tehniskās prasības. Tas attiecas arī uz uzraudzību, kas jānodrošina, kad svešzemju sugas un sugas, kas nav mērķsugas, tiek pārvestas uz šīm platībām vai aizvestas no tām. Šādi bija galvenie satraucošie jautājumi ziņojuma sagatavošanas laikā, kā arī ierosinātie Komisijas sākotnējā priekšlikuma grozījumi.

Ļaujiet man izteikt vēl vienu komentāru — lai nodrošinātu ilgtspējīgu akvakultūras attīstību, ir pienācīgi jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnikas attīstība saistībā ar vietējo sugu audzēšanu, tādējādi veicinot pārtikas ražošanu un dažādošanu, kā arī tās kvalitātes uzlabošanu un vienlaicīgi garantējot arī lielāku vides drošību.

Tādēļ šajā likumdošanas iniciatīvā ir jāparedz spēcīgs atbalsts šai jomai. Ir ļoti svarīgi izpētīt akvakultūras iespējas, taču būtiski ir arī pārvarēt tās ierobežojumus videi nekaitīgā veidā. Papildus citiem aspektiem būs ļoti svarīgi pārkārtot pētniecības pamatprogrammas prioritātes, lai nodrošinātu šīs nozīmīgās jomas pienācīgu pētniecību.

Man atliek vien pateikties visiem ēnu referentiem par palīdzību, bez kuras nebūtu iespējams pabeigt šo produktīvo dokumentu, kā arī Komisijas un Padomes dienestiem, tostarp Spānijas prezidentūrai un pašreizējai Beļģijas prezidentūrai par darbu, ko paveicām šo mēnešu laikā.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es gribu teikt pāris vārdus par ilgtermiņa plānu anšovu krājumam, taču vispirms vēlos pateikties referentei Bilbao kundzei, kā arī visiem Zivsaimniecības komitejas locekļiem par šajā priekšlikumā ieguldīto darbu. Es gribu teikt Bilbao kundzei, ka šā priekšlikuma pieņemšana patiešām kavējās, taču Komisija nenoliedzami darīja visu, ko varēja, lai šo situāciju atrisinātu.

Anšovu krājumam Biskajas līcī draudēja izsīkšana, tādēļ 2005. gadā tajā tika aizliegta anšovu zveja. To no jauna atļāva 2010. gada janvārī, tikai piecus gadus vēlāk. Pagājušā gada jūlijā zinātnieki apstiprināja, ka krājuma apjoms pietiekami pārsniedz noteiktos piesardzības ierobežojumus. Tādēļ es varēju ierosināt pašreiz spēkā esošo KPN, kas pārsniedz 15 000 tonnu. Attiecībā uz KPN tiek ievēroti plānā paredzētie ieguves noteikumi, un esmu gandarīta, redzot, ka šis priekšlikums jau palīdz mums pienācīgi pārvaldīt krājumu.

Ilgais zvejas aizlieguma periods nenoliedzami radīja nopietnus finansiālus zaudējumus tiem, kas ir atkarīgi no šīs zivsaimniecības. Mums pilnīgi noteikti ir jānovērš šādas situācijas atkārtošanās. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir izmantot krājumu, ievērojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, un saglabāt zemu zvejas aizliegšanas risku. Mūsu priekšlikumā ir norādīts, kā to var izdarīt, vienlaicīgi nodrošinot arī nozares ilgtspējību. Ja vēlamies novērst zvejas aizliegšanu, mums jāsaglabā izmantošanas līmenis 30 % apmērā.

Es vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai par atbalstu gan šā jautājuma risināšanā, gan saistībā ar pilnvaru deleģēšanu Komisijai. Šādus grozījumus es varu atbalstīt. Man ir pieņemami arī tie grozījumi, kas ir saistīti ar priekšlikuma pielīdzināšanu jaunajai kontroles regulai, kas ir spēkā kopš 2010. gada janvāra.

Tomēr ir viens izņēmums. Tas ir saistīts ar paziņojuma par ierašanos ostā aizkavēšanās laika samazināšanu no četrām stundām līdz vienai stundai. Šis grozījums maina jaunajā kontroles regulā noteikto „četru stundu noteikumu”. Jūs zināt, ka jaunā kontroles regula ir spēkā no šā gada sākuma. Es neatbalstu tik ātru tās grozīšanu, jo īpaši tādēļ, ka kontroles regulā ir atļauts piekrastes dalībvalstīm piemērot īpašus un pamatotus izņēmumus. Tātad mums ir šāda iespēja. Mums patiešām nav jāmaina kontroles regula tik ātri, bet lēmums, protams, ir jāpieņem jums.

Tagad pievērsīšos otrā ziņojuma tematam — daudzgadu plānam par stavridas krājumu. Ļaujiet man teikt, ka referenta Gallagher kunga un visu Zivsaimniecības komitejas locekļu darbs pie šā priekšlikuma ir nevainojams, un es vēlos jums sirsnīgi pateikties par rūpīgo darbu un konstruktīvo pieeju.

Stavridas rietumu krājums noteikti ir nozīmīgākais no trim stavridu krājumiem, kas mitinās ES ūdeņos. Pašreiz šā krājuma apjoms ir stabils un pietiekams, tādēļ KPN 2011. gadam ir gandrīz nemainīga. Ikgadējs uz jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem balstīts lēmums par šā krājuma KPN neatbilst mūsu mērķim par saistošas, prognozējamas un ilgtermiņa pārvaldības īstenošanu. Tādēļ šis plāns — tāpat kā citi ilgtermiņa plāni — man ir svarīgs, jo es gribu, lai mēs pārtrauktu ikgadējo kaulēšanos Padomē par to, cik lielu apjomu drīkst zvejot. Mūsu pienākums pret nozari ir, vienojoties par ilgtermiņa plāniem, nodrošināt tai lielākas plānošanas iespējas un stabilitāti.

Jūsu vispārējais atbalsts gan šim jautājumam, gan pilnvaru deleģēšanai liecina, ka mums ir kopējs mērķis. Man ir pieņemami jūsu ierosinātie grozījumi, kā arī grozījumi saistībā ar priekšlikuma pielīdzināšanu jaunajai kontroles regulai, kas ir spēkā no 2010. gada janvāra. Apsverot citus jautājumus, plānā nevajadzētu noteikt KPN zonas, tādā veidā radot iespēju tos pielāgot ikgadējiem lēmumiem par KPN, kuros ņemti vērā attiecīgie zinātniskie ieteikumi.

Tomēr ir vēl viens grozījums, kura virziens nav pareizs, proti, jūsu piekrišana Padomes prezidentūras piedāvātajam kompromisa apjomam — aptuveni 5000 tonnām. Šis skaitlis — 5000 tonnas — gluži vienkārši nav zinātniski pamatots. Kā par to tika pieņemts lēmums? Kādēļ ne 6000 vai 7000? Piešķirt tiesības ilgtermiņa pārvaldības stratēģijā palielināt vai samazināt KPN līdz pareizajam apjomam, manuprāt, nav saprātīga pieeja.

Tagad pievērsīšos trešā ziņojuma tēmai — tehniskajiem pasākumiem Baltijas jūrā. Es vēlos izmantot iespēju pateikties referentam Gróbarczyk kungam par lielisko darbu pie ziņojuma, kas tika pieņemts vienprātīgi. Es arī vēlreiz pateicos Zivsaimniecības komitejai par ziņojumam sniegto pilnīgo atbalstu. Ar šo ziņojumu mēs nodrošinām juridisko nepārtrauktību attiecībā uz mūsu politiku par augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu, kas pagājušajā gadā tika piemērota Baltijas jūrai, kā arī atsevišķu sugu zvejas ierobežojumiem.

Tagad es runāšu par pēdējā ziņojuma tematu — svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā. Es vēlos pateikties referentam Ferreira kungam par ieguldīto darbu, kā arī visai Zivsaimniecības komitejai.

Kā jūs zināt, Komisija ir apņēmusies veicināt akvakultūras ilgtspējīgu attīstību ES, īstenojot jauno akvakultūras stratēģiju. Tas nozīmē ne tikai augsta vides aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, bet arī tādu apstākļu izveidi, kas veicina akvakultūras darbības. Mums tas ir jādara. Regulas par svešzemju sugu ieviešanu slēgtās akvakultūras platībās grozījumi, kas paredz nevajadzīgā administratīvā apgrūtinājuma likvidēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ūdens biotopu pienācīgu aizsardzību, noteikti veicinās akvakultūras darbības. Tas, protams, nav vienīgais, ko mēs varam darīt, tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju Ferreira kunga priekšlikumu uzlabot mūsu centienus akvakultūras pētniecībā. Mēs darīsim visu, ko varam izdarīt, izmantojot mūsu budžetu un KZP reformu.

Esmu ļoti gandarīta, ka Zivsaimniecības komitejas apspriedēs ir panākta piemērotāka „slēgtu akvakultūras platību” definīcija.

Gribu uzsvērt, ka Komisija pieņēma sākotnējo priekšlikumu vienu mēnesi pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, tādēļ mēs saskārāmies ar tādu pašu problēmu. Zivsaimniecības komiteja iesniedza grozījumus ar mērķi panākt pamatregulas atbilstību Lisabonas Līgumā paredzētajiem jaunajiem komitoloģijas noteikumiem. Mēs uzskatījām, ka ir lietderīgi veikt šādu pielīdzināšanu atbilstīgi Parlamenta ierosinājumam. Tomēr, lai ieviestu tik būtiskus grozījumus, bija oficiāli jāmaina mūsu priekšlikums, tādēļ arī notika aizkavēšanās, par kuru mēs runājam.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz pateikties visiem Zivsaimniecības komitejas referentiem par ziņojumiem un par šo svarīgo jautājumu risināšanā ieguldīto darbu.

  Carmen Fraga Estévez, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies ziņojumu sagatavotājiem par lielisko darbu. Es vēlos pievērsties pārvaldības plāniem, taču neiedziļināšos būtiskajos aspektos, jo uz tiem jau norādīja referenti. Tāpēc es runāšu par to radītajām nozīmīgajām institucionālajām problēmām, kas ir jāatrisina.

Pēc vairāk nekā gadu ilgušām sarunām ar Padomi Parlaments diezgan pamatoti ir nolēmis iesniegt ziņojumus pirmajam lasījumam, lai izdarītu spiedienu un panāktu, ka tiek novērsts pašreizējais bezizejas stāvoklis, kas ietekmē ne tikai abus priekšlikumus, bet arī visus pārējos priekšlikumus, kas mums tiks iesniegti tuvākajā laikā.

Parlaments vēlas rast kompromisa risinājumu ar Padomi un Komisiju, taču, lai tas izdotos, svarīgākais ir, lai Padome atzītu un akceptētu, ka ilgtermiņa pārvaldības plānu pamatā ir jābūt ierastajai likumdošanas procedūrai, proti, atbilstoši Līguma 43. panta 2. punktā paredzētajam juridiskajam pamatojumam.

Tas ir prātam neaptverami — pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, kad Padomei arī bija ekskluzīvas pilnvaras jautājumos par KPN un kvotām, Parlamentam prasīja sniegt konsultatīvu atzinumu, savukārt pašreiz Padome šajās jomās pieprasa ekskluzīvas tiesības, lai gan saskaņā ar visiem juridiskajiem atzinumiem 43. panta 3. punkts ir jāinterpretē ierobežojoši.

Tādēļ es aicinu komisāri ņemt vērā Parlamenta nostāju arī tad, ja kāds no priekšlikumiem — un es uzskatu, ka uz Bilbao kundzes jautājumu par šo punktu netika atbildēts — tiks atsaukts vai aizstāts ar citiem dokumentiem. Pretējā gadījumā mums nāksies vērsties ar šo jautājumu Tiesā un bloķēt turpmākos ilgtermiņa plānus, ko nevajadzētu pieļaut, jo tie ir zivsaimniecības pārvaldības pamatdokumenti.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Dokumentos, ko šodien apspriežam, ir daudz svarīgu tehnisku aspektu. Tomēr to pamatā ir nepāprotama norāde — Eiropas Parlaments aicina pārējās iestādes, Komisiju un Padomi, ikreiz, kad pieņemsim lēmumus par zivsaimniecības jautājumiem un zvejniecības noteikumiem, ņemt vērā zinātniskos datus.

Lemjot par to, kā jānotiek katras zivju sugas zvejniecībai, mēs nedrīkstam risināt politiskas sarunas. Padome un Palaments nedrīkst politiski pārrunāt jautājumus, par kuriem jālemj, pamatojoties uz zinātniskiem datiem. Mums izdosies novērst neatgriezenisku kaitējumu jūras resursiem un zivsaimniecībai tikai tad, ja, nosakot pārpalikumus mūsu jūrās un to, kuras zivis drīkstam zvejot, mēs balstīsimies uz zinātniskiem datiem.

Mums ir paredzēta kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšana. Šajos ziņojumos mēs pieprasām, lai, pārskatot kopējo zivsaimniecības politiku, jūs rīkotos drosmīgi un ņemtu vērā zinātniskos datus, pieņemot lēmumus, kuru uzdevums ir nodrošināt mūsu jūru un zivsaimniecības turpmāku dzīvotspēju.

  Carl Haglund, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es pievērsīšos ziņojumam par anšovu zvejniecību Biskajas līcī un mūsu grupas viedoklim par šo tematu. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, un tas ir piemērs tam, kā mums vajadzētu risināt jutīgus ar zivsaimniecību saistītus jautājumus. Ir būtiski atcerēties, ka zvejniecība, par ko runājam, 2005. gadā tika pārtraukta pārzvejas dēļ.

Pašreiz, kad zveja ir atkal atļauta, tā notiek, ievērojot piesardzības principu, un tā tam arī jābūt. Tas ir vienīgais ilgtermiņa un ilgtspējīgais veids, kā to darīt, un tāds ir arī mūsu grupas viedoklis šajā jautājumā. Zivsaimniecības nozares pārstāvji, iespējams, cer, ka varēs sākt ar lielāku zivju daudzumu, taču ilgtermiņā būs labāk, ja rīkosimies tā, kā visticamāk pašreiz grasāmies darīt. Šis, pēc mūsu grupas domām, ir veids, kā šādi jautājumi jārisina gan šoreiz, gan turpmāk.

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lisabonas Līgums ir mainījis Parlamenta pilnvaras zivsaimniecības politikā. Pārvaldības plāni, par kuriem rīt balsosim, būs pirmais pārbaudījums, kas apliecinās, cik labi Parlaments pilda šo pienākumu. Es uzskatu, ka galvenokārt mēs esam veiksmīgi izturējuši pārbaudījumu, lai gan izvairīties no viltus trauksmēm mums neizdevās. Lēmumu pieņēmējiem zivsaimniecības nozarē vienmēr ir kārdinājums zinātniskos ieteikumus aizstāt ar nepamatotiem apsvērumiem. Turklāt cilvēkiem ir īsa atmiņa. Neraugoties uz to, ka anšovu zveja Biskajas līcī tika aizliegta tikai pirms pieciem gadiem un zivsaimniecības nozares pārstāvjiem nācās pilnībā pārtraukt zveju, joprojām ir īstermiņa finansiāli stimuli, kas apdraud krājumu ilgtermiņa ilgtspējību. Tomēr komiteja laimesspēli aizstāja ar piesardzību.

Saskaitīt zivis nav grūti, tas ir tāpat, kā saskaitīt kokus. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka zivis pārvietojas un nav redzamas. Tā filmā The End of Line, kas veltīta pasaules okeānu zivju krājumu izsīkšanai, jokoja pasaulē vadošais jūras biologs Willy Kristensen. Ar to viņš mēģināja pateikt, ka krājumu aplēses ir īpaši nekonkrētas. To ir svarīgi atcerēties pašreiz, kad ES un pārējā pasaule ir nolēmušas aptuveni piecu gadu laikā nodrošināt visu komerciālajā zvejā izmantoto zivju sugu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

Es gribu norādīt, ka ir pilnīgi neiespējami visās zonās vienlaicīgi panākt visu zivju sugu MSY. Tādēļ mums ir vajadzīgas drošības rezerves. Ekosistēmas ir jāuztver kā kopums, bet MSY ir jāuzskata par augstāko pieļaujamo robežu, nevis mērķi. Es ceru, ka gan Parlaments, gan Padome to ņems vērā turpmākajā zivsaimniecības politikā un ievēros pārvaldības plānos. Mums ir ātri jāievieš ilgtermiņa pārvaldības plāni visām Eiropas jūras ekosistēmām. Visbeidzot, es vēlos piebilst, ka pilnīgi piekrītu referentam Gallagher kungam, kurš uzskata, ka viena stavridu krājuma kvotu sadalīšana būtu pilnīgā pretrunā zinātniskajiem ieteikumiem.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs izvirzītie jautājumi neattiecas tikai uz norādītajām jomām. Atsevišķi jautājumi ietekmē arī Ziemeļjūras zvejas kuģus.

Piektdien es Jorkšīrā satikos ar zvejniekiem no Vitbijas. Viņus vienlīdz nopietni satrauc jautājumi, kuru dēļ no uzņēmējdarbības visticamāk tiks izstumti atlikušie Lielbritānijas zvejas flotes kuģi. Tūlītēju apdraudējumu rada ierosinājums samazināt atļauto zvejas dienu skaitu no 135 līdz, iespējams, 90 dienām. Es jautāju šiem zvejniekiem, kuri strādā uz traleriem, cik liels samazinājums nekaitētu uzņēmējdarbībai, lai viņi netiktu izstumti no tās, un viņi atbildēja, ka šādas sekas radītu ikviens samazinājums.

Politika, kas piespiež traleru apkalpi izmest jūrā beigtas un nobeigušās zivis, lai novērstu mazizmēra zivju izkraušanu krastā vai sugām noteikto kvotu pārsniegšanu, ir pilnīgi necilvēcīga. Krastā ir jāizkrauj visas zivis, kas ir noķertas un kas neizdzīvos. Izmešana nav saglabāšana, tā ir izniekošana. Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšana ir reakcija uz negodīgo kvotu sistēmu. Reformējiet sistēmu, un šāda rīcība tiks pārtraukta. Kvotas tiek pirktas un pārdotas brīvajā tirgū, un bagātākie un varenākie ar tām spekulē. Tādējādi pieaug cenas par kvotām, ko zvejniekiem izīrē par pārmērīgi lielām summām. Šāda spekulācija ir jāpārtrauc pilnībā.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Attiecībā uz Gallagher kunga ziņojumu un jo īpaši attiecībā uz daudzgadu plānu stavridu krājumam ir būtiski atbalstīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) ierosināto grozījumu, ko sagatavojusi Patrão Neves kundze, ņemot vērā trīs Zaļās grāmatas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas mērķus — mērķi vides jomā, kas šajā ziņojumā ir attiecīgi ievērots, kā arī mērķiem ekonomikas un sociālajā jomā neatkarīgi no tā, vai tie ir noteikti, lai uzlabotu ekonomisko dzīvotspēju vai arī pienācīgu profesijas pārstāvju dzīves līmeni.

Tāpēc ir būtiski, ka tiek ņemta vērā atšķirība. Apsverot stavridas rietumu krājumu, ir būtiski nodalīt VIII C zonu jeb teritoriju ap Biskajas līci, kurā lielākoties notiek nerūpnieciskā zveja un kas nodrošina iztiku nozīmīgai Portugāles, Spānijas un Francijas iedzīvotāju daļai, un apgabalu, kas stiepjas tālāk uz ziemeļiem, kurā galvenokārt tiek veikta rūpnieciskā zveja, kuras mērķis ir saimnieciskā rentabilitāte. Tieši tādēļ šajā ziņojumā ir vajadzīgs grozījums, lai to saskaņotu ne tikai ar Zaļās grāmatas par KZP vai KZP reformu pamatmērķiem, bet arī ar tiem Padomes ieteikumiem saistībā ar regulu par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) 2011. gadā, kuros Starptautiskā Jūras pētniecības padome īpaši norāda, ka stavridu zveja VIII C zonā galvenokārt ir nerūpnieciska, savukārt zvejniecība šīs rietumu zonas ziemeļu daļā galvenokārt ir rūpnieciska. Šāda pieeja, kurā tiek ņemtas vērā ikviena stavridu apdzīvotā apgabala galvenās iezīmes un pielietojums, ir vienīgais veids, kā patiešām nodrošināt visu KZP mērķu ievērošanu.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es apsveicu visus četrus referentus. Arī es pievērsīšos jautājumam par anšovu un stavridu krājumu pārvaldības plāniem.

Priekšlikums par anšovu krājuma izmantošanu, kas sākotnēji bija plānots kā priekšlikums anšovu krājuma ilgtspējīgai izmantošanai, ir kļuvis par sarežģītu dokumentu, ko patlaban bloķē Padome. Šī ir nozare, kurai ir nodarīts būtiskākais kaitējums. Tā kā Padome un arī Komisija nav pieņēmušas lēmumu, lai atrisinātu situāciju, mēs visi šobrīd esam nonākuši strupceļā.

Es vēlos uzsvērt Spānijas sociālistu delegācijas nostāju. Tā šajā procesā ir atbalstījusi nozares pārstāvju vienprātīgās prasības, ko pamato — un es uzsveru vārdu „pamato” — zinātniskie pārskati un Reģionālā konsultatīvā padome. Minētā nostāja netiek mainīta arī attiecībā uz citiem jautājumiem, kas tiek izvirzīti saistībā ar paredzamo kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Ņemot vērā pašreizējo strupceļu, mēs pieprasām Komisijai vajadzības gadījumā atsaukt priekšlikumu, kā arī ņemt vērā Parlamenta nostāju un iesniegt jaunu priekšlikumu.

Apspriežot jautājumu par stavridām, Gallagher kungs ir norādījis uz vairākiem punktiem, ko atbalstām arī mēs, piemēram, daudzgadu programmu ieviešanu, kopējo pieļaujamo nozveju un zinātniskos ieteikumus. Viņš arī ierosināja grozījumu, ko gan sociālistu grupa, gan Spānijas sociālistu grupa uzskata par būtisku, jo Spānijā ir tradicionāla stavridu zvejniecības nozare, kuras produkcija jau noķeršanas dienā tiek patērēta svaigā veidā. Neatzīstot šīs nozares nozīmīgumu, tiks radīts sociālekonomisks kaitējums un noteikti tiks vājinātas izredzes panākt uzlabotu pārvaldību.

Tādēļ mēs uzskatām, ka Gallagher kungam vajadzēja apsvērt mūsu priekšlikumu par piekrastes zvejniecības dažādošanu.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es izsaku pateicību referentiem. Ņemot vērā ES ievesto zivju un zivju produktu lielo apjomu, ir ļoti svarīgi palīdzēt un sniegt atbalstu vietējiem zvejniekiem, kā arī iekšzemes akvakultūras nozarei. Lai nodrošinātu mūsu jūru ilgtspējību un mūsu zvejnieku ilgtermiņa iztiku, mums ir steidzami jāuzlabo zvejniecības metodes.

Vienlīdz būtiski ir veicināt plašāku akvakultūras attīstību. Mums steidzami jānodrošina efektīvāka datu apkopošana un intensīvāka pētniecība, jo pareizus lēmumus par nākotni mēs varēsim pieņemt tikai zinot faktisko situāciju.

Mūsu neveiksmes ekonomikas un ekoloģijas — kuras nemaz nav tik atšķirīgas — apvienošanā bieži vien izraisa pārmērīga birokrātija un zināšanu trūkums.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Apsverot debates par anšoviem, arī es vēlos uzsvērt to nozīmīgumu un to, ka šis ir pagrieziena punkts ne tikai attiecībā uz nozari un jautājumu par anšoviem, bet arī attiecībās starp Komisiju, Parlamentu un Padomi.

Saistībā ar to es arī gribu ļoti skaidri norādīt, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalsta Komisijas priekšlikumus par lielāku piesardzību.

Mēs pilnībā atbalstām trīs priekšlikumu punktus —pirmkārt, ieguves kontroles noteikumu, kam pēc mūsu — un arī Komisijas — domām nevajadzētu pārsniegt 0,3 koeficientu; otrkārt, kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) — arī mēs uzskatām, ka tajā ir jāiekļauj dzīvā ēsma; un, visbeidzot, KPN samazinājumu, kam, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, jābūt vismaz 25 %.

Mēs esam atbalstījuši Komisiju šajos trijos jautājumos un uzskatām, ka ierosinātā rīcība ir saprātīga, jo vēlamies beidzot rīkoties kā ārstējoši ārsti, kuri pacientu izdziedē, nevis kā tiesu ārsti, kuri vienkārši apstiprina nāves iestāšanos. Manuprāt, ir svarīgi skaidri paust šo vēstījumu, un es domāju, ka šī ir laba iespēja visu izdarīt pareizi.

  Werner Kuhn (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mana runa attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu attiecībā uz augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumiem Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā. Mūs galvenokārt satrauc nevis regulas grozīšana, bet gan divas ļoti svarīgas un izcilas pārtikā izmantojamas zivju sugas, kas ir steidzami vajadzīgas Eiropas iekšējā tirgū. Es vēlreiz uzsvēršu, ka ir pilnīgi skaidrs, ka zinātnes un nozares pārstāvjiem ir kopīgi jāstrādā, lai panāktu to pieredzes — jo īpaši izmešanas un krājumu pārvaldības jomā, taču arī saistībā ar to, kas notiek ar piezveju — saprātīgu novērtēšanu un izvērtēšanu. Mēs zinām visas ierobežojumu noteikšanas iespējas. Gróbarczyk kungs tās ir nevainojami izklāstījis. Ir ļoti svarīgi iekļaut regulā 15.a pantu. Jūs dzirdējāt, kādēļ — referents to ļoti skaidri vēlreiz izklāstīja. Mūsu kopējais mērķis ir samazināt piezveju un izmešanu, un komitejā mums to izdevās sasniegt.

Tomēr ir atļauts izmest atpakaļ jūrā atsevišķu zivju sugu — tostarp arī plekstes un akmeņplekstes — mazuļus un mazizmēra īpatņus, ja tie ir nonākuši uz klāja kopā ar lomu. Protams, ir būtiski arī izmantot labāko zvejas aprīkojumu, zvejot selektīvi un ievērot aizlieguma periodus. Abas šīs zivju sugas ir pastāvīgi mainījušas nārstošanas vietas, tādēļ, protams, ir skaidri noteiktas zvejas zonas un precīzi aprakstīti nārstošanas laiki un vietas.

Pārskatot tirgus rādītājus, tos nevajag samazināt, tādējādi novēršot situāciju, kad zivju milti ir vienīgais produkts, ko var iegūt no tik lieliskiem krājumiem. Tas nav mūsu mērķis. Mēs vēlamies apmierināt tirgus vajadzības, un tieši tādēļ mēs šajā regulā iekļāvām šos grozījumus.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Damanaki kundze! Esmu ļoti gandarīta, ka šonedēļ varam pieņemt četras svarīgas regulas par zivsaimniecības politiku un ka mums ir izdevies panākt gan mūsu savstarpēju vienošanos, gan vienošanos ar Padomi un Komisiju par ziņojumiem saistībā ar akvakultūru un tehniskajiem pasākumiem Baltijas jūrā.

Diemžēl to pašu nevar teikt par abām regulām attiecībā uz ilgtermiņa pārvaldības plāniem. Komitejā vienmēr ir bijuši diezgan pamatīgi strīdi par sardīņu krājumu pareizāko pārvaldības metodi. Es uzskatu, ka plenārsēdei iesniegtais dokuments ir pietiekami izstrādāts, un esmu gandarīta par to, ka, šķiet, to ir sapratusi arī Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kura nav iesniegusi jaunus grozījumus. Es pieņemu, ka jūs rītdienas balsojumā to atbalstīsiet.

Tomēr mums ir daudz nopietnāka problēma, un tā ir saistīta ar Padomi. Neievērojot savu juridisko ekspertu ieteikumus, vairums dalībvalstu atsakās pieņemt Eiropas Parlamenta koplēmuma tiesības — un tas notiek veselu gadu pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā! Es uzskatu, ka tā ir nekaunība. Tādēļ esmu ierosinājusi mūsu komitejas priekšsēdētājam nosūtīt Eiropas zivsaimniecības ministriem kopēju vēstuli.

Es būtu gandarīta, ja mums izdotos panākt vienošanos tuvāko dienu laikā, lai mēs kopējiem spēkiem varētu apliecināt Parlamenta stingro apņēmību. Mēs neļausim Padomei mūs tik viegli apkrāpt.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu virzienu, kuru savā ziņojumā ir izvēlējies Gallagher kungs, un rīt, kad būs jābalso, arī attiecīgi balsošu.

Daudzgadu plānošanas princips ir saprātīgs, ja tas pieļauj saprātīgu turpmāku plānošanu gan attiecībā uz zvejnieku, gan apstrādes nozari. Taču kopumā, kā jūs zināt, joprojām nav novērsti daži īpaši nelabvēlīgi ES zivsaimniecības pārvaldības aspekti. Esmu stingri pārliecināts, ka lēmumus par krājumu saglabāšanu un pārvaldību ir jāpieņem pašām zivsaimniecības valstīm — valstīm, kurām ir tiesības zvejot konkrētās jūras zonās.

Vairāki runātāji vēlreiz atsaucās uz skandalozo jautājumu par izmešanu. Skotijā cilvēki arvien vairāk sāk uzskatīt, ka izmešana ir tiešs ES regulas un jo īpaši mencu krājumu atjaunošanas plāna rezultāts. Es ceru, ka komisāre to sapratīs un rīkosies, lai atrisinātu šo skandalozā izmešanas jautājuma aspektu, kuru varēja novērst, izdarot izmaiņas dažās no spēkā esošajām regulām, kas nav praktiski piemērojamas.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Savā runā es pievērsīšos diviem ziņojumiem, kuru procedūra un galīgie rezultāti ir piemērs tam, kā vajag un kā nevajag rīkoties. Es runāju par plānu anšovu krājumiem un eksotisku sugu izmantošanu akvakultūrā.

Jautājums par anšoviem — piemērs tam, kā nevajag darīt — tiek apspriests jau ilgāk nekā gadu un diemžēl ir izvērties debatēs par pilnvarām, kas Lisabonas Līgumā tiek piešķirtas Parlamentam, un Komisijas priekšlikuma juridisko pamatojumu, nevis debatēm par to, kā būtu labāk zvejniekiem, nozarei un zivsaimniecībai. Tās ir bijušas ilgas un veltīgas debates, kurās par upuri ir kritusi pati nozare — tās pārstāvji ir ļoti izbrīnīti, jo mēs esam iegrimuši apspriedēs, bet ilgi gaidītajam pārvaldības plānam ir vajadzīga virzība uz priekšu un ir risks, ka tas nekad neieraudzīs dienasgaismu.

Cilvēki, kuri strādā anšovu nozarē, pamatoti sūdzas par administratīvajiem kavēkļiem, kas šim plānam tiek radīti laikā, kad ir tik svarīgi novērst jaunus šīs zivsaimniecības nozares darbības pārtraukumus.

Es patiešām uzskatu, ka, ņemot vērā šo neskaidrību, Komisijai jāmēģina šodien Parlamentā raidīt nozarei labvēlīgu vēstījumu.

Situācija attiecībā uz eksotisko sugu izmantošanu ir pilnīgi pretēja — Parlamenta panāktā vienošanās pirmajā lasījumā ir labvēlīgs kompromiss. Komisijai, Padomei un Parlamentam ir izdevies panākt vienošanos ātri un bez īpašām domstarpībām par tiesību aktiem vai faktiem.

Vienošanās ne tikai nosaka precīzu definīciju slēgtām akvakultūras platībām, bet arī rada lielāku juridisko skaidrību nozares uzņēmumiem un, kas ir vēl svarīgāk, samazina birokrātijas apgrūtinājumus, kas eiropiešiem ir bijuši vairāk nekā pietiekami.

Es esmu pārliecināts, ka administratīvo procesu apjoms ir jāsamazina līdz vajadzīgajam minimumam. Eiropiešiem ir jāpilda pārāk daudz birokrātisku procedūru, kas ārkārtīgi apgrūtina jebkāda veida darbības uzsākšanu vai veikšanu. Tādēļ tādi ziņojumi kā šodien apspriestais ziņojums, kuros paredzēts likvidēt administratīvās procedūras, ir ne tikai labas ziņas akvakultūras nozarei — tiem vajadzētu kļūt par pastāvīgām mūsu darba sastāvdaļām.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre M. Damanaki! Es pievērsīšos Gróbarczyk kunga un Ferreira kunga ziņojumiem. Es gribu apsveikt referentus ar pirmajā lasījumā panākto vienošanos ar Padomi pārskatīt divas regulas, ar ko zivsaimniecības politika tiek pielāgota Lisabonas Līgumam un tiek uzsvērta Eiropas Savienības apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums un plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi Baltijas jūrā ir būtiski pasākumi, ar ko nodrošināt resursu efektīvu un atbilstošu pārvaldību. Tiem ir jābūt pastāvīgiem noteikumiem tehnisko pasākumu regulā attiecībā uz minētajiem ūdeņiem. Šo praksi varētu attiecināt arī uz pārējiem ES ūdeņiem un tai jābūt ietvertai paredzētās kopējās zivsaimniecības politikas reformas sadaļā par pilnīga izmetumu aizlieguma politikajām nostādnēm.

Ir svarīgi panākt arī to, lai Eiropas Savienība atjaunina slēgtu akvakultūras platību definīciju un darbības noteikumus, apsver saraksta publicēšanas iespējas un atbilstīgi Lisabonas Līgumam izveido procedūras ES attīstībai vai tādu noteikumu īstenošanai, kuru mērķis ir novērst šādu darbību radīto piesārņojumu, kas varētu apdraudēt vai ietekmēt mūsu ekosistēmas.

  Alain Cadec (PPE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es gribu apsveikt mūsu kolēģus Bilbao kundzi, kā arī Gallagher, Gróbarczyk un Ferreira kungus par sagatavotajiem ziņojumiem.

Vēlos teikt, ka esmu ļoti gandarīts, redzot, ka Parlaments pieņem pirmo lasījumu diviem ilgtermiņa plāniem attiecībā uz anšovien un stavridām. Faktiski pēc Lisabonas Līguma pieņemšanas Parlaments šajā jomā ir kļuvis par vienu no lēmumu pieņēmējiem.

Apsverot anšovu krājumu, mani apmierina Zivsaimniecības komitejas pieņemtais dokuments, kura mērķis ir nodrošināt šo plašā apjomā zvejoto sugu ilgtermiņa pārvaldību. Šis plāns sniegs galvenajām zivsaimniecības valstīm iespēju īstenot kopējus pārvaldības pasākumus.

Kvotās tiks ņemta vērā dzīvā ēsma, tādējādi radot iespēju maksimāli godīgi pārbaudīt nozvejoto apjomu. Es arī atzinīgi vērtēju šīs zivsaimniecības nozares uzraudzības kontroles pasākumus. Zvejas kuģu kontroles sistēmai jābūt pilnīgi vienādai visās dalībvalstīs, kas izmanto šo krājumu.

Es vēlos apsveikt Gallagher kungu par viņa ziņojumu. Es zinu, ka mēs to rīt pieņemsim — tas rada iespēju nodrošināt tādu stavridu krājuma izmantošanu, kas ir ilgtspējīga gan no sociālekonomiskā, gan no vides aspekta. Šajā plānā ir ierosināta jauna lēmumu pieņemšanas metode attiecībā uz kopējo pieļaujamo nozveju, kas sniegs iespēju nodrošināt krājuma ilgtspējību ilgtermiņā. Es arī vēlos jums atgādināt, ka liela nozīme ir relatīvās stabilitātes principam, kurš man ļoti patīk.

Referenti uzsvēra vajadzību risināt jautājumu par izmešanu, un tas ir tikai apsveicami. Taču man tāpat kā maniem kolēģiem deputātiem ir žēl, ka Padome apšauba Parlamenta jaunās koplēmuma pilnvaras attiecībā uz ilgtermiņa pārvaldības plāniem. Es uzskatu, ka šis jautājums par juridisko pamatojumu ir jāatrisina, jo tas aizkavē plānu īstenošanu, kas savukārt ir būtiski, lai saglabātu resursus un reglamentētu zvejniecību.

Mums arī beidzot ir jādefinē rūpnieciskā un nerūpnieciskā zveja. Tādējādi mēs nodrošinātu, ka kopējās zivsaimniecības politikas reforma tiek uzsākta, balstoties uz stabiliem un stingriem pamatiem. Tas ir ierosināts arī ziņojumā, ko izstrādājis Gróbarczyk kungs, un es pateicos viņam par kvalitatīvo darbu. Turklāt, kā mēs zinām, pilnīgs izmešanas aizliegums nav faktiski īstenojams. Es ceru, ka Eiropas Komisija atbalstīs nozari, kura ievieš selektīvus zvejas rīkus un nodrošina tādu zvejniecību, kas ir ilgtspējīga gan ekonomikas, gan vides jomā.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vienas minūtes laikā nevar pagūt pārskatīt četrus ziņojumus. Tādēļ es izsaku atzinību pārējiem trim referentiem, taču komentēšu tikai Ferreira kunga ziņojumu.

Eiropas Savienības pasākumos, kas tiek īstenoti saistībā ar zivsaimniecību un akvakultūru, galvenā nozīme jāpiešķir bioloģiskās daudzveidības principu ievērošanai. Kompromisa grozījums ir rezultāts lieliskajam darbam, ko paveicis Ferreira kungs, kurš nepārprotami ir izpratis šos satraucošos jautājumus.

Meklējot zivkopības standartu uzlabošanas veidus, mēs nedrīkstam ļauties aizspriedumainiem uzskatiem, bet mums ir stingri jākontrolē un jāpiemēro, cik vien iespējams, precīzas regulas, lai novērstu risku izjaukt vides līdzsvaru.

Tādējādi lielākais atbalsts organiskai audzēšanai būtu lēmumi, kas pieņemti, aizstāvot vispārējās intereses, un kuros ir paredzēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Patiesībā tas ir vislabākais veids, kā optimizēt vietējo sugu audzēšanu.

Komisāre, es ceru, ka kopējās zivsaimniecības politikas reformas ietvaros šādu pasākumu attiecībā uz akvakultūru varēs iekļaut vienā vienkāršotā regulā. Tas ievērojami vienkāršotu situāciju, un es ceru, ka viena regula par akvakultūru padarīs procedūru kopumu vēl vienkāršāku.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Gróbarczyk kungam par palīdzību. Es ļoti priecājos, ka bija iespējams ziņojumā iekļaut ļoti svarīgu punktu, kurā Komisija tiek aicināta sagatavot visaptverošu pārvaldības plānu par Baltijas jūras plekstēm.

Es gribu izmantot iespēju un pievērst komisāres uzmanību faktam, ka Polijas iestādes jau daudzus gadus ir aicinājušas pieņemt visaptverošu Baltijas jūras plekstveidīgo zivju krājumu pārvaldības sistēmu, bet tām nav izdevies panākt vērā ņemamu Eiropas Komisijas reakciju.

Vienota plekstveidīgo zivju krājumu pārvaldības sistēma ir jāizstrādā neatkarīgi no tā, kur šīs zivis atrodas. Šiem krājumiem ir būtiska ekonomiskā ietekme uz Baltijas jūras zvejniekiem, tostarp zvejniekiem no Polijas, tādēļ tie ir pelnījuši lielāku to Eiropas iestāžu uzmanību, kas ir atbildīgas par zivsaimniecību, nekā saņēmuši līdz šim.

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentiem un jo īpaši Gallagher kungam par ziņojumiem. Klausoties līdzšinējo apspriedi, man nekavējoties ienāca prātā divi priekšlikumi. Pirmkārt, ideja rast iespēju sadalīt vienas zivsaimniecības nozares KPN ir ārkārtīgi bezatbildīga. Mums pret to vajadzētu asi iebilst.

Otrkārt, attiecībā uz jautājumu par izmešanu — varbūt ir pienācis laiks apsvērt iespēju izveidot šo izmetumu „pelēko” tirgu? Šie izmetumi ir parasto zvejniecības darbību piezveja, un tāpēc nevis izmest zivis atpakaļ ūdenī, bet gan atļaut tās izkraut krastā un samaksāt par tām nozvejas cenu — nevis tirgus, bet nozvejas cenu? Ar šādiem izmetumiem var aizvietot vairākus tūkstošus tonnu importēto zivju, ko, lai aizpildītu citus Eiropas Savienības tirgus, ieved no Tālajiem Austrumiem un citām vietām.

Tā varētu būt abpusēji izdevīga situācija. Šādi ir iespējams samazināt izmešanas apjomu un vienlaicīgi panākt, ka zvejnieki neizmet atpakaļ jūrā vērtīgu produktu.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Tas ir apsveicami, ka ES cenšas saglabāt apdraudētos zivju krājumus, taču pirms ieslīgt pārmērīgā sevis slavēšanā par minētajiem priekšlikumiem, mums jāatceras, ka daudzi iepriekšējie ES zvejniecības noteikumi ir bijuši pilnīgi neveiksmīgi. Eiropas zivsaimniecības politika ir pieļāvusi, ka Lielbritānijas teritoriālo ūdeņu krājumi zvejniecības dēļ ir gandrīz izsīkuši. Faktiskā situācija ir tāda, ka zivju krājumu aizsardzību piemērotāk būtu uzticēt vietējiem zvejniekiem un valstu valdību jūras zinātniekiem, nevis ES birokrātiem.

Vīri, kuri strādā Lielbritānijas sabrukušo zvejas flotu paliekās, deva vienkāršu padomu — atbrīvoties no kvotu sistēmām, kas izraisa izmešanu un augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu, un aizstāt tās ar uz svaru balstītiem zvejas ierobežojumiem, lai panāktu, ka visas noķertās zivis tiek izkrautas krastā lietošanai pārtikā vai pārstrādei dzīvnieku barībā un zivju miltos. Mums ir jānomaina atklāti pārdodamu kvotu sistēma un tādējādi jāpieliek punkts finansistu, lielveikalu un lielo bagātnieku spekulācijām ar zvejnieku iztiku. Visu veidu un ar jebkuru jūru saistītām kvotām ir jāpieder zvejniekiem, kuri pārstāv ar attiecīgajiem ūdeņiem tradicionāli saistītas ostas, un ar kvotām savstarpēji tirgoties drīkst tikai tādi zvejnieki, kuriem ir vienlīdzīgas tiesības uz zivīm, kas izriet no to personīgas, ģimenes vai sabiedrības saistības ar attiecīgajiem ūdeņiem.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Man nav lielas kompetences šajā jautājumā, taču tā kā es nāku no valsts, kas atrodas uz salas, es zinu, ka zvejniecībai ir ļoti liela nozīme visas Īrijas piekrastes kopienām.

Mans cienījamais īru kolēģis Gallagher kungs, kurš šajā jomā ir autoritāte ne tikai Īrijā, bet arī ārpus tās, izteica vairākas īpaši lietderīgas piebildes, apspriežot to, cik bezjēdzīgi ir sadalīt kvotas divām atsevišķām viena krājuma zonām. Manai grupai — PPE grupai — ir cits viedoklis. Vienlaicīgi šķiet loģisks arī Gallagher kunga apgalvojums, jo stavridas ir migrējoša suga. Tādēļ es vēlos dzirdēt komisāres atbildi par šo konkrēto jautājumu — nevis personīgu atbildi, bet tādu atbildi, kuras pamatā ir zinātniski pierādījumi. Es arī piekrītu kolēģu viedoklim par izmešanu, kā arī gribētu, lai mēs daudz vairāk attīstītu akvakultūru…,

(GA) jo turpmāk pieprasījums pēc zivīm kļūs arvien lielāks, un es ceru, ka ikvienam būs pieejamas jebkuras sugas zivis.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es nesen centos aprēķināt, cik daudz Lielbritānijas ekonomikai ir izmaksājusi kopējā zivsaimniecības politika. Optimistiskākais zaudētās nozvejas aprēķins vien ir vismaz GBP 3,6 miljardi gadā; augstāku pārtikas cenu izraisītās izmaksas ir aptuveni GBP 4,7 miljardi gadā; izmaksas par subsīdijām, bezdarba pabalstiem, izniekotajiem resursiem, birokrātiju u. c. ir apmēram GBP 2,8 miljardi gadā. Tādējādi kopējā ikgadējā summa varētu būt lielāka par GBP 11,1 miljardiem.

Zivsaimniecības nozare ir iznīcināta, un kopš 1973. gada zvejniecībā un ar to saistītajās nozarēs ir zaudēts vairāk nekā 97 000 darbavietu. Ekonomikai un cilvēkiem radītās netiešās izmaksas nav aprēķināmas. Kopējās zivsaimniecības politikas ekoloģiskā ietekme ir katastrofāla. Katru gadu Ziemeļjūrā tiek izmests vairāk nekā 880 000 beigtu zivju. Lielbritānijas risinājums, protams, būtu izstāties no Eiropas Savienības, atgūt kontroli pār saviem teritoriālajiem ūdeņiem un atdzīvinātajā valsts zvejniecības nozarē no jauna ieviest saprātīgumu.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Krājumu sliktā stāvokļa dēļ 2005. gadā tika pārtraukta anšovu zvejniecība Biskajas līcī. Ierosinātā plāna mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu zvejniecību, nosakot kvotas, kuru pamatā ir zinātniski kritēriji. Nozare šo plānu atbalsta, un tai ir vajadzīga stabilitāte. Es aicinu Komisiju atsaukt šo priekšlikumu un ņemt vērā Parlamenta iniciatīvu.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos visiem godājamajiem Parlamenta deputātiem par runām. Šī tiešām bija ļoti interesanta apspriede.

Vispirms es vēlos atbildēt uz Fraga kundzes piezīmēm, ko viņa EPP grupas un citu deputātu vārdā izteica par mūsu pašreizējām institucionālajām problēmām, atsaucoties uz jauno institucionālo vidi, kas izveidota atbilstīgi Lisabonas Līgumam. Man jāatzīst, ka, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, ir sācies jauns laikmets, un mēs gribētu tam pielāgoties. Es vēlos ļoti skaidri paziņot, ka Komisija saprot un atbalsta uzskatu par to, ka Parlamentam ir jāspēj ietekmēt krājumu ieguvi — ilgtermiņa pārvaldības plāna nozīmi.

Mūsuprāt, līgumos attiecībā uz šo jautājumu viss ir ļoti skaidri pateikts. Tāds ir mūsu viedoklis, taču, kā jūs zināt, arī Padomei ir nostāja šajā jautājumā. Atsevišķas dalībvalstis ir reaģējušas ļoti strikti, taču ir arī vispārēja reakcija pret šo pieeju. Mums ir jāatrod tam risinājums, pretējā gadījumā mēs nevarēsim turpināt ieviest ilgtermiņa pārvaldības plānus, bet tie, kā jūs saprotat, ir mūsu nākotne. Mēs nedrīkstam turpināt strādāt, īstenojot jaunu politiku, ko nosaka netālredzīgi un ko nosaka visi šie politiskie darījumi, pie kuriem esam pieraduši.

Tādēļ mums ir jārod risinājums, lai atrisinātu šo situāciju. Es gribu mēģināt rast izeju trīspusējā sanāksmē. Es ierosināšu Parlamentam un Padomei, lai mēs apsēžamies pie viena galda un panākam vismaz kompromisa risinājumu, kas mums ir vajadzīgs pēc iespējas ātrāk, jo mēs nevaram šādi turpināt.

Visu ilgtermiņa pārvaldības plānu īstenošana pašreiz ir bloķēta, un man ir daži jauni priekšlikumi vairākiem jauniem pārvaldības plāniem, kas ir īpaši svarīgi attiecībā uz, piemēram, lašiem, un pelaģisko zivju krājumiem. Tie ir ļoti svarīgi ilgtermiņa pārvaldības plāni. Tie ir sagatavoti, un mēs gaidām, kad varēsim rast institucionālu risinājumu šīm īpaši jutīgajām problēmām.

Apsverot citu grupu runas, es vēlos izteikt atzinību par runām, ko savu grupu vārdā teica Arsenis un Haglund kungs, kā arī Lövin kundze, un es piekrītu, ka mums ir vajadzīgi ilgtermiņa pārvaldības plāni un zinātniskie ieteikumi.

Es saprotu mūsu zivsaimniecību prasības un mūsu zivsaimniecības nozares problēmas un vēlos par tām izteikties ļoti skaidri. Taču es gribētu jums norādīt, ka mēs patlaban apspriežam nepārprotamu situācijas piemēru. Plāns anšoviem un fakts, ka mums nācās uz pāris gadiem aizliegt to zvejniecību, skaidri apliecina, ka mēs nevaram turpināt strādāt, ignorējot zinātniskos ieteikumus.

Es izprotu problēmas, un mums ir jāpanāk sintēze un risinājums. Mans ierosinājums — un tas būs viens no galvenajiem mūsu zivsaimniecības politikas reformas tematiem — ir turpināt ņemt vērā zinātniskos ieteikumus, kā arī mēģināt rast risinājumu gadījumos, kad šie ieteikumi nav pietiekami skaidri un mums ir pārāk maz datu, lai noformulētu skaidru viedokli.

Es arī vēlos teikt, ka Gróbarczyk kunga ziņojums ir ļoti svarīgs un ka tehniskajiem pasākumiem saistībā ar to, kā novērst augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu, ir liela nozīme mūsu politikā. Gribu arī uzsvērt to, ka mums, kā jau esam apgalvojuši, ir vajadzīga politika attiecībā uz plekstēm un plekstveidīgajām zivīm. Mēs plānojam šādu politiku izstrādāt.

Mums ir vajadzīga ļoti drosmīga politika attiecībā uz izmešanu, ko daudzi no jums minēja. Es nedomāju, ka laikā, kad zivis ir tik vērtīgas, mēs varam atļauties tās izmest atpakaļ jūrā. Mēs to vairs nevaram atļauties. Iespējams, šis risinājums bija lietderīgs, kad mūsu ūdeņos bija daudz zivju, taču tagad mums ir faktiskas problēmas. Mēs nedrīkstam mest zivis atpakaļ jūrā.

Tādēļ mums šis jautājums ir jāatrisina, un es ļoti atzinīgi vērtēju priekšlikumus par, piemēram, nozvejas cenas kompensēšanu zvejniekiem piezvejas gadījumā. Mēs varam rast risinājumus, taču, īstenojot mūsu politikas reformu, mums jācenšas panākt izmešanas pārtraukšanu. Protams, mums ir jāņem vērā visi tam vajadzīgie tehniskie pasākumi, taču mums ir jādodas šajā virzienā.

Es vēl minēšu akvakultūras problēmas. Mums ir jāsamazina apgrūtinājumi, kas rada šķēršļus akvakultūrai. Es tam piekrītu. Es varu piekrist arī referentam un Milana kungam, kā arī pārējiem runātājiem, kuri par to izteicās.

Es varu piebilst tikai to, ka mēs cenšamies to panākt mūsu KZP reformas ietvaros. Gribu arī atkārtot, ka mēs grasāmies palielināt zinātniskos pētījumus par akvakultūras sugām, jo, ja mēs tiešām vēlamies, lai akvakultūra kļūst par mūsu zivsaimniecības nozares alternatīvu, mums ir jāturpina akvakultūras produktu masveida ražošana.

  Izaskun Bilbao Barandica, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Pirmkārt, es būtu novērtējusi skaidru jūsu atbildi par to, vai grasāties piekāpties Padomes vēlmēm, atzīstot — par ko es jums pateicos — problēmas saistībā ar Lisabonas Līgumā piešķirtajām Parlamenta pilnvarām.

Zivsaimniecības komiteja sarīkoja otru balsojumu, un tā nav prasījusi komisārei atsaukt priekšlikumu. Mēs vēlamies, lai komisāre mums šodien sniedz skaidru atbildi par to, vai viņa grasās vai negrasās piekāpties Padomes vēlmēm.

Nozarei ir vajadzīgs plāns. Nozares pārstāvji ir rīkojušies atbildīgi un ilgāk nekā divus gadus kopā ar zinātniskajiem institūtiem un Komisiju ir strādājuši pie tā, lai izstrādātu ieguves kontroles noteikumu un izklāstītu to priekšlikumā. Nozare, kas tika aizliegta uz pieciem gadiem, ir atbildīga nozare, un neaizmirsīsim, ka tieši tās pārstāvji lūdza aizliegt zvejniecību. Gadu pirms zvejas aizliegšanas varēja nozvejot 7000 tonnu zivju, un, lai šī mazā kvota būtu ienesīgāka, katru dienu tika noteikta atļautā nozvejas kvota. Tad nozares pārstāvji vienpusēji nolēma paziņot Komisijai, ka tie pārtrauc zvejniecību, jo bija sasniegts noteiktais ierobežojums.

Tāda ir šī nozare. Tā ir nozare, kuras pārstāvji mums vairākas reizes ir prasījuši pieņemt lēmumu un nodrošināt pārredzamību, un es pati varu apliecināt, ka viņi ir atbildīgi un ir rūpīgi strādājuši pie tā, lai nonāktu pie šā ļoti vajadzīgā plāna.

Pieņemot šo plānu, tiks novērsti neskaidri politiskie lēmumi par kvotām un kopējo pieļaujamo nozveju, kuras pamatojums bieži vien nav zināms. Mēs ilgus gadus esam dzīvojuši šādā pārredzamības trūkumā. Šis — 21. gadsimts — nav nepārredzamības gadsimts, un šādu neskaidrību nav pelnījuši ne Eiropas pilsoņi, ne arī nozares pārstāvji, kas ir apliecinājuši savu atbildīgo rīcību.

Par laimi jaunākais AZTI (Basku zinātniskā institūta) ziņojums un Juvena veiktais pētījums mums apliecina, ka nākamajā gadā anšovu krājumi būs daudz lielāki. Komisāres kundze, es tomēr gribētu saņemt skaidrāku atbildi.

  Pat the Cope Gallagher, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisārei un kolēģiem par runām, kā arī ēnu referentiem, Zivsaimniecības komitejas sekretariātam, Padomei, Komisijai, manas grupas politiskajam padomniekam un arī manam privātajam padomniekam.

Es saprotu, ka Padomē tehniskā līmenī nav vienprātības par to, vai lēmumu par ieguves kontroles noteikumu vajadzētu pieņemt tikai Padomei. Es arī saprotu, ka 27 ministriem vēl ir pilnībā jāapspriež šie dokumenti un jo īpaši šis jautājums. Es ceru, ka uzvarēs veselais saprāts.

Komisāres kundze, minot jūsu iebildumus pret +/- 5000 tonnām, man jums jāteic, ka šis risinājums bija pragmatisks. Mēs pie šā dokumenta esam strādājuši jau ilgāk nekā gadu, un tas bija veids, kā virzīties uz priekšu. Es uzskatu, ka reizēm, lai pārvarētu grūtības, mums ir jābūt pragmatiskiem.

Es vēlos pateikt S&D grupai, ka manā nostājā pret jūsu grozījumu nav nekā neskaidra. Es noteikti ieteikšu šo grozījumu atbalstīt. Savukārt par PPE grupas priekšlikumu es teikšu, ka PPE grupai vajadzētu to pārdomāt. Es biju ļoti piesardzīgs, iekļaujot grupas paustās bažas 7. grozījumā, kas attiecas uz Biskajas līci. Grozījumā ir runa par nerūpniecisko zveju un vēsturiskajām tiesībām.

Ikvienam, kurš to atbalsta, jāatceras, ka Parlamentā būs vēl ļoti daudz ziņojumu. Ja jūs atbalstīsiet nepareizu priekšlikumu šoreiz, ir ļoti iespējams, ka, ja vēlēsieties būt konsekventi, jums nāksies atbalstīt kaut ko nepareizu arī turpmāk. No zinātnes viedokļa ir pilnīgi nepareizi sadalīt KPN, un tas nav tikai mans personīgais uzskats. Ja mēs to izdarīsim pašreiz, pilnīgi iespējams, ka attiecībā uz viena krājuma zvejniecību mums tā būs jādara arī turpmāk. Daudzgadu plāni ir ļoti vajadzīgi, lai nozare varētu plānot turpmākās darbības. Es ceru, ka rīt priekšroku gūs veselais saprāts, un mēs pieņemsim tādu ziņojumu, ko varēsim atbalstīt.

  Marek Józef Gróbarczyk, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz gribu izteikt sirsnīgu pateicību visiem ēnu referentiem un jo īpaši klātesošajiem — Rodust kundzei, Kuhn kungam un Ferreira kungam, kā arī pateikties W. Kuhn un A. Cadec par labajiem un laipnajiem vārdiem par manu ziņojumu. Liels paldies!

Arī es ceru, ka ziņojums funkcionēs kā pieņemto risinājumu turpinājums un, pats galvenais, kā sākums darbam pie reģionalizācijas. Reģionalizācija ir mūsu mērķis un tas, ko cenšamies panākt, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku. Tā noteiks to, kādi būs turpmākās kopējās zivsaimniecības politikas panākumi praksē.

  João Ferreira, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par komentāriem saistībā ar manu ziņojumu un izmantot savu uzstāšanās laiku, lai izteiktu dažas piebildes par daudzgadu plānu stavridas rietumu krājumam un ierosināto grozījumu Gallagher kunga ziņojumā, ko ierosināju Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā.

Šā grozījuma mērķis, kas referenta ierosinātajā 7. grozījumā nav pilnībā sasniegts, ir izskaidrot dažādo flotu īpašās atšķirības un skaidri norādīt, ka, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), ir jāņem vērā šīs konkrētās iezīmes un zivju galīgais pielietojums. Piekrastes sīkzvejai un nerūpnieciskajai zvejai papildus citiem aspektiem ir arī ekonomiskas un sociālas iezīmes, kas atšķiras no rūpnieciskās zvejas iezīmēm. Nosakot ierobežojumus zvejas flotēm, kuru mērķis ir nodrošināt lietošanai pārtikā svaigas zivis, tos nevajadzētu uztvert tāpat kā ierobežojumus rūpnieciskajai zvejai, kuras mērķis ir zivju apstrāde.

Apsverot dažādās flotes un izvirzīto tehnisko jautājumu, es joprojām nepiekrītu referenta nostājai. Faktiski mēs runājam par vienu un to pašu krājumu, bet, kā jau tika minēts, tas ir krājums, kas attīstās dažādās zvejas zonās. Piekrastes un nerūpnieciskā zvejniecība nevainojami norit minētajā zvejas zonā, savukārt rūpnieciskā zveja notiek citā zonā. Tādējādi mēs runājam par zonām ar ļoti skaidri noteiktām robežām un uzskatām, ka tas ir saderīgi. Turklāt mēs uzskatam, ka, lai nodrošinātu krājuma saprātīgu pārvaldību, KPN ir jāpielāgo katrai no šādām dažādajām zvejas zonām atsevišķi. Tā jārīkojas tādēļ, ka — kā jau šeit arī tika minēts — saprātīgā krājuma pārvaldībā ir jāņem vērā ne tikai vides un bioloģiskie aspekti, bet arī ekonomiskie un sociālie faktori. Pēc būtības atšķirīgus jautājumus nevajadzētu risināt vienādi.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt (otrdien, 2010. gada 23. novembrī).

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumiem Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā tiek aicināts ieviest jaunus noteikumus regulās par zvejniecību attiecīgajās zonās. Baltijas jūra ir klasificēta kā „īpaši jutīga jūras teritorija” un ir viena no vērtīgākajām, taču arī jutīgākajām mūsu planētas jūras ekosistēmām. Tādēļ es piekrītu referentam, ka ir svarīgi pārtraukt — un ne tikai šajā teritorijā — rūpniecisko zvejniecību. Mēs varam palīdzēt saglabāt zvejniecību un atstāt nākamajām paaudzēm pašreizējo zivju sugu klāstu ilgtspējīgā apjomā tikai tad, ja zvejniecībā būs līdzsvars starp ekonomiskajiem un vides apsvērumiem un tiks izmantotas pareizas zvejas metodes. Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūrā ir notikusi zivju masveida kustība, tādēļ aizsargātās jūras teritorijas ir sistemātiski jāpārbauda. Tāpēc es vēlos aicināt Komisiju to darīt regulāri. Izmantojot tiesību aktus, ir arī jāmudina zvejniecības uzņēmumi izmantot labāko pašreiz pieejamo selektīvo aprīkojumu un tādējādi novērst tik lielu mazizmēra zivju un zivju, kuru suga nav mērķsuga, noķeršanu jeb piezveju. Eiropas Parlamentam vajadzētu apsvērt iespēju 2011. gadā iekļaut šo jautājumu ierosinātajā kopējās zivsaimniecības politikas reformā, ko es neatlaidīgi popularizēšu.

17. Informācija par zālēm (Kopienas kodekss, kas attiecas uz zālēm) –– Informācija par zālēm (Kopienas procedūras zāļu reģistrēšanai un uzraudzībai) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par:

– Christofer Fjellner ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošuma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (COM(2008)0663 – C6-0516/2008 – 2008/0256(COD)) (A7-0290/2010), un

– Christofer Fjellner ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošuma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (COM(2008)0662 – C6-0517/2008 – 2008/0255(COD)) (A7-0289/2010).

  Christofer Fjellner, referents. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Beidzot mēs esam uzsākuši Parlamenta debates par jauno tiesību aktu attiecībā uz informāciju par zālēm. Mēs debatēsim par tiesību akta pēdējo daļu, proti, informāciju par zālēm, kas, pēc dažu cilvēku domām, ir strīdīgākais jautājums tiesību aktu kopumā par zālēm. Es atzīšos, ka vēl pirms gada es nekad nebūtu ticējis, ka mēs sanāksim kopā plenārsēdē tik lielā vienotībā, ko mēs Parlamentā tomēr esam panākuši. Tas ir noticis, galvenokārt, manu ēnu referentu dēļ. Viņu konstruktīvie priekšlikumi un gatavība kompromisiem ir palīdzējuši panākt vienošanos ar cerību, ka šo ziņojumu plenārsēdē pieņems ar plašu atbalstu.

Runa nav tikai par gatavību kompromisiem. Varbūt vēl svarīgāka ir iegūtā izpratne, ka to pašu mēs gribam panākt Parlamentā un pie tā strādājam. Pirmkārt, vispirms mēs visi gribam, lai pacientiem Eiropā būtu atbilstošāka un pieejamāka informācija par zālēm. Otrkārt, neviens no mums negrib, ka tiek reklamētas zāles, kam vajadzīga ārsta recepte, un, treškārt, attiecīgajām iestādēm ir jāpārbauda un jāapstiprina informācija, kas nonāk līdz cilvēkiem un ko izplata uzņēmumi. Tādi ir principi, kurus visi atbalsta, un tādēļ ir mums atvieglojuši panākt vienošanos. Tomēr tie mums ir arī likuši pārstrādāt Komisijas priekšlikumu.

Es gribētu uzsvērt piecus punktus, kam mēs pievērsām uzmanību, kad pārstrādājām Komisijas sākotnējo tiesību akta priekšlikumu. Vispirms mēs mēģinājām mainīt tiesību akta ievirzi — farmācijas uzņēmumu tiesības izplatīt informāciju, aizstājot to ar tiesībām saņemt informāciju un pienākumu uzņēmumam publicēt un sniegt šo informāciju. Otrkārt, mēs mēģinājām stingrāk izvērtēt visus pašreizējos izņēmumus, lai ierobežotu iespējamo reklamēšanu, ko neviens no mums nevēlas. Treškārt, mēs panācām, ka uzņēmumu izplatītās informācijas par zālēm ticamība ir jāpārbauda kādā farmācijas iestādē. Ceturtkārt, mēs apliecinājām, ka farmācijas uzņēmumiem nav jāizplata nekāda informācija ne pacientiem, ne sabiedrībai, ja tā nav tikusi prasīta. Nevienam nekad nav jāsaņem nepieprasīta informācija par zālēm. Tāpēc mēs esam noraidījuši jebkādu tā saukto „pamudinājuma kanālu” izmantošanu, piemēram, reklāmu radio, televīzijā vai laikrakstos. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka uzņēmumi ir tikai viena saikne informācijas ķēdē. Veselības aprūpes dienestiem un sabiedrībai daudzās Eiropas valstīs ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība, nekā tā ir pašreiz.

Ir punkti, kuriem mēs nepiekrītam. Tāpēc es vienkārši gribētu uzdot jautājumu un aicināt savus kolēģus deputātus paredzēt izņēmumu attiecībā uz informāciju, ko ārsti sniedz pacientiem, kurus viņi ārstē, citiem vārdiem sakot, šai informācijai nav jāpiemēro tas pārbaudes process, kāds ir pārējai informācijai. Man ir konkrēts piemērs, kā varētu rasties problēmas, ja šādu izņēmumu nepieņemtu, proti, ārsts Zviedrijā, piemēram, nevarēs dot pacientam, kas nesaprot zviedriski, zāļu lietošanas pamācību angļu valodā, jo to nekad nevarētu apstiprināt Zviedrijā, kur angļu valoda nav oficiālā valsts valoda.

Nobeigumā es gribu vērsties pie Padomes, kuras pārstāvji diemžēl nav ieradušies, kas ir diezgan parasta parādība. Es patiešām gribēju uzklausīt Padomes viedokļus un argumentus, lai veicinātu debates, bet līdz šim es esmu sagaidījis gandrīz vienīgi skaidru atteikumu. Ir grūti ieklausīties kādā, kas nesniedz nekādu informāciju.

Šajā jautājumā mēs esam panākuši vienošanos. Es esmu pārliecināts, ka arī Padome būtībā sastapsies ar apmēram tādiem pašiem vienošanās nosacījumiem, kādus mēs šeit esam izveidojuši, ja tā sāks izvērsti apspriest šo jautājumu. Tomēr Padome nedrīkst ierobežot informāciju naudas taupīšanas nolūkā. Kaut ko tādu mēs negribam piedzīvot. Mēs neticam, ka ar mazāk informētiem pacientiem ir vieglāk strādāt vai ka informāciju neizpaust ir lētāk. Es aicinu Padomi saņemt mūsu pasniegto stafetes nūjiņu un, kopā strādājot, nodrošināt to, lai Eiropā pacienti būtu atbilstošāk informēti par zālēm.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Manas, komisāra amatam izvirzītā kandidāta, uzklausīšanas laikā es ļāvu skaidri noprast, ka jautājums par pacientu informēšanu man ir īpaši svarīgs. Pacienti īpaši interesējas par savu veselību un dzīves kvalitāti. Tomēr pašlaik informācijas par zālēm pieejamība Eiropā ir pietiekami atšķirīga, varētu pat apgalvot, ka ļoti netaisnīga.

Pacienta iespēja saņemt svarīgu informāciju ir atkarīga no viņa valodu un informācijas tehnoloģiju prasmēm, kā arī bieži vien pat no sociālās grupas un sociālajiem tīkliem. Eiropai, kas pašlaik tiecas pārvarēt pašreizējās problēmas veselības jomā un nevienlīdzības izpausmes, tas nav pieņemami. Tāpēc Komisijas sākotnējā priekšlikuma galvenais mērķis joprojām ir pamatots, un es izsaku atzinību Parlamentam un jo īpaši referentam Fjellner kungam par šī svarīgā priekšlikuma virzīšanu.

Tomēr es cieši ticu — kā es uzsvēru arī savā uzklausīšanā —, ka mums uz šo jautājumu ir jāskatās no pacienta viedokļa. Mums ir jāprasa, kāda informācija ir vajadzīga pacientiem, nevis kādu informāciju vēlētos sniegt farmācijas rūpniecība. Mums ir jānodrošina tas, lai mūs neiesaista tiešā reklamēšanā patērētājam, ko pacienti nepārprotami nevēlas.

Es vēlreiz izsaku atzinību Parlamentam par to, ka tas ir paudis tieši šādu nostāju. Tas ļaus Komisijai pieņemt daudzus jūsu galvenos grozījumus, kad mēs iesniegsim savus grozītos priekšlikumus. Tas ir jo īpaši saistīts ar pienākumu publicēt informāciju, ar to, kāda informācija ir iekļauta, ar informācijas izplatīšanas kanāliem un pārbaudes mehānismiem.

Pirmkārt, es atbalstu grozījumu, kas nosaka, ka farmācijas rūpniecībai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums sniegt noteiktu informāciju par pieejamām zālēm. Šī ir īpaši svarīga izmaiņa.

Otrkārt, attiecībā uz to, kāda informācija tiek publicēta, es kopumā piekrītu, ka tajā nav jāiekļauj zāļu salīdzināšana, jo to varētu uztvert kā reklāmu. Šī informācija, protams, ir ļoti būtiska pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem, bet iespējamās reklāmas ļaunprātīgās izmantošanas dēļ tai ir jāpiemēro stingri noteikumi. Saistībā ar to mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā.

Es arī pievienojos uzskatam, ka šajos priekšlikumos vajadzētu ietvert farmācijas rūpniecības, nevis trešo pušu, piemēram, žurnālistu un zinātnieku, sniegto informāciju. Tomēr mēs zinām, ka ir pelēkā zona, kas dod iespēju paust informāciju ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc es uzskatu, ka šīm pusēm būtu pienākums ziņot, vai tās ir saņēmušas no farmācijas rūpniecības finansiālus vai citus pabalstus.

Treškārt, attiecībā uz informācijas kanāliem es jūsu grozījumiem piekrītu daļēji. Ne visi cilvēki lieto internetu; apstiprinot šos grozījumus, mēs izslēdzam tos, kas nelieto digitālos saziņas līdzekļus, lai piekļūtu informācijai par zālēm, un tāpēc atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī ar tiem, kas tos lieto. Tāpēc es uzskatu, ka farmācijas rūpniecībai vajadzētu sagatavot iespiedmateriālus pēc savas ierosmes, nevis tikai pēc pieprasījuma. Šo informācijas projektu varētu lietot atbilstoši sabiedrības vai veselības aprūpes profesionāļu pieprasījumam.

Ceturtkārt, runājot par informācijas pārbaudi, es piekrītu, ka informācija, kas jau nav tikusi apstiprināta tirdzniecības atļaujas izsniegšanas procesā, faktiski ir iepriekš jāapstiprina kompetentām iestādēm. Tomēr es uzskatu, ka Eiropai ir jāpievērš liela uzmanība konstitucionāliem jautājumiem, ko dažas dalībvalstis izvirza attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes atbilstību vārda brīvībai. Būtu jāparedz, ka šīs dalībvalstis nodrošina atklātu pārbaudi neatkarīgi no tā, vai tajās šāda pārbaude ir jau ieviesta.

Vairāki Parlamenta grozījumi ir saistīti ar informāciju no tādiem avotiem, kas nav farmācijas rūpniecības avoti. Saistībā ar to es gribu uzsvērt, ka pilnīgi piekrītu politiskajam mērķim ierindot priekšlikumus attiecībā uz farmācijas rūpniecības izstrādāto informāciju par zālēm, par kurām mēs šodien debatējam, plašākā un vispusīgākā pacientu informēšanas plānā. Protams, ka ir citi ļoti svarīgi avoti, kas ir jāizmanto pēc iespējas pilnīgāk, bet priekšlikumi nav īstais dokuments, kurā tos iestrādāt.

Komisijai jau ir uzdots pienākums sagatavot ziņojuma projektu par zāļu lietošanas pamācības saprotamību. Tāpēc jebkādas izmaiņas saistībā ar šo jautājumu ir pāragras. Nav arī iespējams ieviest katram Eiropas publiskā novērtējuma ziņojuma kopsavilkumā minētajam klīniskajam pētījumam saiti uz Eurydice zāļu klīnisko izmēģinājumu datubāzi. Pietiktu ar vispārēju saiti starp datubāzēm.

Novērtējuma ziņojuma publisko kopsavilkumu nevajadzētu pievienot Eiropas tirdzniecības atļaujai, jo tas jau ir publiski pieejams Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tīmekļa vietnē. Es uzskatu, ka papildus farmācijas rūpniecības sniegtajai informācijai ir jau arī virkne Eiropas un dalībvalstu datubāžu un portālu, kas sniedz informāciju par zālēm. Mums vienīgi nav savstarpējas saistības starp tām. Es ierosinu, lai nākamo Eiropas zāļu tīkla portālu, kura izveidošana ir noteikta Farmakovigilances direktīvā, izmantotu kā galveno vietu informācijai ieguvei.

Tāpēc es noteikti atzīstu, ka ir vajadzīga plašāka informācija par slimībām un to profilaksi. Pacienti interesējas par visām dažādas ārstēšanas iespējām, ne tikai par zālēm. Tomēr par tām nevar runāt pašreizējos priekšlikumos, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta zālēm. Taču Komisija varētu būt kā informācijas sadalītāja Eiropā. Mēs varētu savienot tādus ticamas informācijas sniedzējus kā dalībvalstis vai pacientu organizācijas. Eiropas darbības var sniegt būtisku atbalstu, jo daudzi informēšanas līdzekļi, piemēram, ES veselības portāls, jau ir izveidoti.

Godātie deputāti! Jūs nebūsiet pārsteigti uzzinot, ka Komisija pēc rūpīgas izvērtēšanas nevar atbalstīt dažus grozījumus. Pilsoņu tiesības iesniegt, piemēram, sūdzības ir ES pamatprincips. Apgalvot to atkārtoti nebūtu ne atbilstoši, ne vajadzīgs. Sankciju apjoms ir jānosaka dalībvalstu, nevis Eiropas tiesību aktu līmenī. Parlamentam ir nodots saraksts ar Komisijas viedokļiem par visiem ierosinātajiem grozījumiem.

Atļaujiet man beigt uzstāšanos ar pateicību Parlamentam, Fjellner kungam un ēnu referentiem par svarīgo darbu. Es ceru, ka šīs nedēļas balsojums palīdzēs nostiprināt informācijas pieejamību pacientiem un pārliecināt Padomi par vajadzību sākt plašākas apspriešanās par priekšlikumiem.

  António Fernando Correia De Campos, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisār Dalli, pacientiem ir jābūt tiesībām zināt pēc iespējas vairāk par savu slimību un pieejamajām zālēm tās ārstēšanai. Bet kā lai mēs atšķiram informāciju no reklāmas? Kur un kā ir iespējams iegūt objektīvu informāciju bez maldināšanas? Pašreiz spēkā esošajos dokumentos atrodami dažādi skaidrojumi, kas būtu jāsaskaņo, lai stiprinātu indivīda neatkarību. Informācijai ir jābūt ticamai, valsts iestāžu apstiprinātai, neatkarīgai, pieejamai, un tās mērķa auditorijai ir jābūt parastiem pilsoņiem, kas nav speciālisti. Informēšanas nolūks ir panākt, lai galalietotājs būtu informētāks un atbildīgāks pilsonis. Termiņš netieši izteikta apstiprinājuma saņemšanai no Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) būtu jāpagarina no 60 līdz 120 dienām. Prasība paziņot apstiprinājuma atteikuma iemeslus rada nepieciešamību apsvērt šādus atteikumus un līdzsvaro galīgo iznākumu. EMA ir būtiska nozīme kā atzītam objektīvas informācijas avotam. Es gribētu savu runu beigt ar apsveikumu referentam Fjellner kungam par viņa darbu un pateikt, ka es esmu gandarīts, ka viņš ir pieņēmis gandrīz visus priekšlikumus, ko es iesniedzu kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs.

  Cristian Silviu Buşoi, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt referentu un viņa kolēģus, kas ir ieguldījuši darbu šī dokumenta sagatavošanā. Es gribētu apsveikt arī komisāru Dalli. Es uzskatu, ka mēs esam panākuši labu rezultātu, un tagad šis ziņojums vairāk nekā sākotnējais priekšlikums ir vērsts uz pacientu.

Mūsdienās pacienti aizvien vairāk tiecas meklēt informāciju veselības jomā, lai varētu aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz savu veselību. Pacienti arī cenšas meklēt informāciju tiešsaitē. Internetā nav viegli pārbaudīt šo informāciju, bet agrāk vai vēlāk mums nāksies ar šo problēmu nodarboties, jo tā ir pārāk sarežģīta, lai, neko nedarot, tā pazustu.

Tāpēc es atbalstu stingru tīmekļa vietņu reģistrācijas un uzraudzības noteikumu ieviešanu, kā arī saraksta ar reģistrētām tīmekļa vietnēm iesniegšanu, lai pacienti varētu būt pārliecināti par sava izvēlētā avota ticamību. Ir vajadzīgi arī aizsardzības pasākumi, un ziņojumā tie ir paredzēti, proti, ierobežojot pieejamo informāciju, ir derīga tikai apstiprināta kompetento iestāžu sniegtā informācija.

Šajā nolūkā mēs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā esam pieņēmuši virkni grozījumu par reklāmu, kuros atbilstīgi „pieprasījuma principam”, kas nosaka, ka pacientiem informācija ir pieejama tad, ja viņiem tā ir vajadzīga, reklāmas nolūkiem neparedzētas informācijas sakarā esam veikuši izmaiņas redakcijā un vārda „izplatīt” vietā esam ierakstījuši vārdu „sniegt”.

  Horst Schnellhardt, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Atceroties, kā mēs debatējām par šo Komisijas priekšlikumu Parlamenta iepriekšējā sasaukuma laikā, vispirms to pilnīgi noraidot, bet pēc tam, priecājoties par veiksmīgi panāktajiem grozījumiem, man ir jāsaka, ka es esmu gandarīts par to redakciju, kas tagad ir iesniegta Parlamentā. Tas ir referenta un viņa līdzreferentu sasniegums, jo viņi ir apvienojuši šo plašo atzinumu klāstu saskanīgā nostājā. Es uzskatu, ka galvenie vārdi šajā nostājā ir „vērsts uz pacientu”. Citiem vārdiem sakot, ārējie apstākļi nav novērsuši mūsu uzmanību no pacienta, un tāpēc mēs esam jautājuši pacientam par viņa vajadzībām. Ir labi, ka pacienti iegūst informāciju ne tikai no viena, bet no vairākiem kanāliem. Tomēr es gribētu atkārtot, ka ārstam joprojām jābūt tai personai, no kuras pacients iegūst uzticamāko informāciju un kas var ietekmēt viņa lēmumus. Mēs nodrošinām reklamēšanas aizliegumu un garantējam, ka pacientam nodoto informāciju ir pārbaudījusi un apstiprinājusi kompetenta iestāde. Pirmkārt tas nozīmē, ka informācija ir pamatota ar zinātniskiem faktiem, tātad pacienti var uz to paļauties.

Protams, ka ne visi var uzzināt šādu informāciju internetā. Tāpēc jau mums ir dažādi kanāli, un, tā kā tie ir plaši izplatīti, mums nav par to jāraizējas. Es tikai ceru, ka Padomei tagad beidzot būs drosme nodarboties ar šo jautājumu. Tas ir ļoti svarīgi, un ir jārīkojas ātri. Mūsu pacienti to gaida. Tad mēs varēsim teikt, ka esam paveikuši labu darbu.

  Gilles Pargneaux, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! 21. gadsimta pacientiem ir īpaši vajadzīga atbilstīga informācija, lai viņi varētu pilnībā iesaistīties ārstēšanā, zinātu, kur meklēt ārstēšanu, lemtu par labāko ārstniecības veidu ar veselības aprūpes speciālistiem un precīzi ievērotu plānoto ārstēšanu.

Mūsdienās pacienti pieprasa neatkarīgu, salīdzinošu informāciju, kas ir pielāgota individuālām vajadzībām. Diemžēl Eiropas Komisijas iesniegtie priekšlikumi direktīvas pārskatīšanai īsti neatbilda Eiropas iedzīvotāju izteiktajām vajadzībām. Šie priekšlikumi atļāva tiešas farmācijas uzņēmumu reklāmas, kuras mēs uzskatām par aplamībām, ja runa ir par reaģēšanu uz pacientu patiesajām vajadzībām.

No šāda pavērsiena neiegūtu ne sabiedrība, ne dalībvalstis. Notiktu tieši pretējais. Rastos vairāk birokrātijas, palielinātos izmaksas un risks attiecībā uz pacientiem.

Šo iemeslu dēļ mēs sākumā iesniedzām priekšlikumu noraidīt šo dokumentu, tādējādi pieprasot Komisijai pārskatīt tās priekšlikumus. Šī pieeja, kuru atbalstīja arī mans kolēģis deputāts Schlyter kungs no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, ļāva mūsu referentam Fjellner kungam — kam es izsaku atzinību — sākt Komisijas priekšlikumu nopietnu pārskatīšanu.

Vienlaicīgi mēs iesniedzām apmēram 60 grozījumus, kuru mērķis bija piemērotāk aizsargāt mūsu pilsoņu veselību un atvieglot pacientu piekļuvi neatkarīgai, salīdzinošai informācijai, kas ir pielāgota individuālām vajadzībām. Šo grozījumu pieņemšana Vides komitejā nozīmēja, ka mēs varējām uzsvērt pacientu tiesības saņemt informāciju, nevis dot iespēju farmācijas rūpniecībai izplatīt šo informāciju.

Ņemot vērā panāktos kompromisa grozījumus un nesenajos mēnešos veiktās labvēlīgās dokumenta saturiskās izmaiņas, mēs nolēmām atsaukt savu priekšlikumu par Komisijas dokumentu noraidīšanu. Grozītajā ziņojuma projektā ir izdevies veiksmīgi līdzsvarot Eiropas Komisijas sākotnējos priekšlikumus.

Tomēr mēs turpināsim protestēt pret veselības aprūpes speciālistu izmantošanu, lai izplatītu pacientiem veselības aizsardzības iestāžu nepārbaudītas brošūras un informāciju, ko ir sagādājuši farmācijas uzņēmumi. Tāpat mēs pretosimies tam, ka tiek atļautas farmācijas rūpniecības organizētas kampaņas, jo īpaši informatīvas kampaņas par vakcīnām.

Farmācijas uzņēmumi nedrīkst brīvi izplatīt informāciju. Pieredze apliecina, ka mums ir jābūt īpaši modriem — tas, kas notika ar zālēm „Mediator”, būtībā apliecina to, cik mums ir jābūt modriem un jānodrošina, lai tiktu panākts pareizais līdzsvars, kā mēs to esam centušies panākt šajā ziņojuma projektā.

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manas grupas ēnu referenta vārdā es gribētu apsveikt Fjellner kungu par paveikto darbu.

ALDE grupa atzinīgi vērtē šo ziņojumu, kura nobeigumā ir izklāstīta skaidra sistēma, kā pacientiem nodrošināt informāciju par zālēm. Pacientiem ir vajadzīga objektīva informācija, un ir jābūt skaidrai robežai, kas nošķir informāciju no reklāmas. Tādēļ ir stingri jāreglamentē informācija par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte.

Īpaša uzmanība ir pievērsta jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem — galvenokārt interneta tīmekļa vietnēm —, nosakot skaidrus aizsardzības pasākumus, izstrādājot mehānismus satura uzraudzībai un nodrošinot konkrētus nosacījumus to ieviešanai.

Es arī gribētu paust savu personīgo attieksmi attiecībā uz informatīvajiem materiāliem, kas ir nodoti veselības aprūpes speciālistiem izplatīšanai pacientiem. Nav neviena objektīva iemesla, lai šādus materiālus izslēgtu no noteikumiem, kuros ir cits saturs, jo īpaši tad, ja mēs zinām, ka ārsti pacientiem ir uzticamākie informācijas avoti.

Tāpēc es personīgi balsošu pret grozījumu Nr. 88, un es ceru, ka mūsu nostāja balsošanā būs saskanīga un tādējādi tiks saglabāti svarīgie uzlabojumi, kas ar šo ziņojumu tiks iekļauti Komisijas priekšlikumā.

  Miroslav Ouzký, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt savu runu, uzsverot, ka šis ir viens no tiem ziņojumiem, ko es pilnīgā atbalstu. Es visas savas darba dzīves laikā esmu cīnījies par to, lai katrs pilsonis būtu atbildīgs par savu veselību, bet tāds viņš var būt tikai tad, ja ir ieguvis atbilstīgu informāciju.

Kā Horst Schnellhardt jau minēja, mēs kopš pagājušās likumdošanas sesijas cīnāmies, lai panāktu labvēlīgas izmaiņas šajā zāļu reklamēšanas iedibinātajā kārtībā. Tagad man šķiet, atvainojiet par izteicienu, smieklīgas šīs mūžīgās debates par to, ka mēs nespējam atšķirt reklamēšanu no informēšanas. Mēs visi protam atšķirt informācijas pieprasījumu no informācijas uzspiešanas. Mums vajadzētu plaši atvērt durvis informācijas pieprasījumam. Neaizmirsīsim, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Neliksim Eiropas iedzīvotājiem meklēt informāciju Amerikas tīmekļa vietnēs.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Tieši tāpat kā Ouzký kungs, arī es savu darba dzīvi, būdams ārsts, esmu veltījis tam, lai panāktu savu pacientu labāku informētību. Bet tā kā ir ierasti sākt uzstāšanos ar atzinības izteikšanu referentam par labo darbu, tad arī es gribētu referentu gan apsveikt, gan veltīt viņam arī nelielu kritiku, pie kuras es atgriezīšos vēlāk.

Kad mēs sākām sarunas par šo priekšlikumu, mēs saskārāmies ar divām problēmām. Pirmkārt, pēc jaunās Komisijas ievēlēšanas jautājums tika nodots jaunajam komisāram, un, otrkārt, mums bija jāizšķiras, vai turpināt iesākto darbu vai visu iesākto pamest un atkal sākt risināt jautājumu no jauna.

Tāpat kā lielākā daļa no jums un arī komisārs Dalli, es piekritu, ka Komisijas sākotnējais priekšlikums nebija labi izstrādāts, jo tajā nebija ņemtas vērā pacientu un patērētāju vajadzības. Tāpēc mēs negribējām zaudēt laiku kopīgā darbā pie iepriekšējā dokumenta. Mēs vienojāmies noraidīt farmācijas uzņēmumu sākto komerciālo kampaņu. Mēs izslēdzām iespēju izmantot drukātos plašsaziņas līdzekļus kā saziņas kanālus un vienojāmies, ka pacientam ir tiesības zināt, kas izplata informāciju, un ka uzņēmumi ir atbildīgi par izplatīto informāciju.

Es esmu diezgan pārsteigts, ka Fjellner kungs atkal ir iesniedzis plenārsēdei grozīto priekšlikumu, kuru mēs komitejā noraidījām un kura pieņemšana būtu solis atpakaļ un atkāpšanās no priekšlikuma redakcijā veiktajām izmaiņām. Ja šo priekšlikumu vajadzētu pieņemt, man būtu grūti balsot par kaut ko tādu, kas tikai kopumā ņemot, tiek uzskatīts par atbilstīgu dokumentu.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es piekrītu referentam, ka uzmanības centrā ir jābūt pacienta drošībai un informēšanai. Būtu jānodrošina, lai pacientiem, medmāsām un ārstiem ir pieejama labākā iespējamā informācija par attiecīgajām zālēm. Ārsti, ar kuriem es esmu runājusi, grib, lai viņiem, pacientiem un citiem medicīnas speciālistiem būtu pieejamāka objektīva informācija par zālēm. Viņi arī vēlas, lai tiktu standartizēti zāļu apraksti, jo viņi galvenokārt lieto internetu, lai atrastu informāciju par zāļu iedarbību. Internetā viņi salīdzina dažādās pašmāju un ārzemju uzņēmumos ražoto vienu un to pašu zāļu aktīvās sastāvdaļas. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai farmācijas uzņēmumi apzinātos savu atbildību un to, cik liela nozīme ir informācijas faktiskajai un tehniskajai precizitātei un tam, lai tā netiktu uztverta kā reklamēšana. Mēs zinām, ka farmācijas uzņēmumiem ir jāpārdod sava produkcija, un, ja to dara atbildīgi, tad būtībā pieaug patērētāju uzticēšanās zālēm.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Galvenā nozīme ir pacientu dzīves kvalitātei. Lai izsmeļoši raksturotu sevi, farmācijas uzņēmumi zāļu lietošanas pamācībā bieži iekļauj katru sīkāko zāļu blakusiedarbību, kas, protams, visu ļoti sarežģī. Pacienti apjukumā pēc savas ierosmes mēģina mainīt devu vai pārtrauc lietot zāles.

Turklāt informācijas plūdi internetā, kas dažreiz ir ticami, bet citreiz nav, palielina apjukumu un nedrošību. Sertificētas tīmekļa vietnes ir pareizs risinājums, bet ar to vēl nepietiek. Turpmākā prioritāte ir padarīt šo informāciju saprotamu pat tiem, kam nav mediķa vai farmaceita kvalifikācijas. Zāļu lietošanas pamācībai ir jābūt nepārprotami skaidrai un salasāmai. Ir jāpalielina burti, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku dēļ.

Diemžēl ir trešās valstis, kas iedzīvojas no Eiropas farmācijas nozares augstā līmeņa aizsardzības. Tādējādi Turcijas tirgos lielos daudzumos ir brīvi pieejamas gan oriģinālas, gan viltotas zāles. Tāpēc mums šīm trešām valstīm ir jāuzliek arī saistības, lai pilnīgi likvidētu melno tirgu.

  Salvatore Tatarella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Direktīva, par kuru mēs debatējam, paredz saskaņot visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem pieejamās farmaceitiskās informācijas saturu un kvalitāti. Tajā ir uzsvērtas gan reklamēšanas tiesības, gan beidzot arī aizstāvētas pacienta tiesības saņemt informāciju. Mums ir jādod visiem Eiropas pilsoņiem vienādas iespējas saņemt informāciju par zālēm.

Šīs direktīvas galvenais mērķis ir paaugstināt Eiropas pacientu informētības līmeni, lai pacientu zināšanas par zālēm būtu labākas. Ikvienam no mums un jo īpaši farmācijas rūpniecībai vajadzētu sev izvirzīt vienu un to pašu mērķi, proti, izplatīt precīzu un noderīgu informāciju, kas vienlaicīgi ir pieejama visiem iedzīvotājiem bez izņēmuma.

Es uzskatu, ka šajā direktīvā īpaši svarīgi ir divi punkti. Pirmkārt, nodrošinot precīzu informāciju, iedzīvotājiem tiek dota iespēja lietot zāles pareizi, lai tās labvēlīgāk iedarbotos uz viņu veselību un lai samazinātos zāļu nepareizas lietošanas risks. Otrkārt, precīza un efektīva informācija var palielināt iedzīvotāju izpratni par to, kāds apgrūtinājums valsts izdevumiem ir farmācijas izmaksas.

Jebkurā gadījumā mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem un stingriem konkrētos jautājumos. Es galvenokārt minēšu, cik bīstama ir ārstnieciskas informācijas pārvēršana par slēptu reklāmu. Mums ir jāizvairās izplatīt šķietami zinātnisku informāciju, kas slēpj negodīgus nodomus, proti, ietekmē un mudina pacientus iegādāties konkrētas zāles. Tāpēc ir būtiski, lai mums būtu efektīvi līdzekļi informācijas pārbaudei, jo īpaši tās informācijas pārbaudei, ko pacienti var iegūt internetā.

Nobeigumā es gribu izteikt cerību, ka komiteja nodrošinās līdzekļus informācijas pārbaudei, lai varētu garantēt tās pareizību. Šādu pārbaužu veikšanu vajadzētu uzticēt izraudzītām neatkarīgām organizācijām, lai būtu lielāka drošība par pārbaužu objektivitāti.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Komisārs Dalli savā uzrunā pats minēja, ka uzmanības centrā ir jābūt pacientam. Lai gan Komisijas sākotnējā priekšlikumā galvenais uzsvars bija uz tirgu, mūsu priekšlikumā, veiksmīgi pieņemot ar plašu atbalstu dažādus grozījumus, pašreiz galvenais ir cilvēks. Tādējādi mēs ņēmām arī vērā komisāra Dalli ierosināto.

Bija steidzami jānodrošina pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, reklāmas nolūkiem neparedzētu informāciju par zāļu, kam vajadzīga ārsta recepte, priekšrocībām un riskiem. Mums ir vajadzīga šī regula. Es pati esmu strādājusi reklāmas jomā — mana profesija ir saistīta ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām, un es zinu, ka reklāmai ir viens mērķis — pārdot. Tomēr mūsu mērķis ir sniegt informāciju. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā un attiecīgajos grozījumos ir pievērsta pienācīga uzmanība mūsu pienākumam sniegt informāciju.

Komisāra kungs, tā kā zāļu izmaksas veido lielu veselības aprūpes izdevumu daļu, es gribu mudināt jūs strādāt, lai nodrošinātu piemērotu pacientu informētību, turpināt darbu pie savām ierosmēm un pievērsties profilaksei un veselības veicināšanai. Kopīgi strādājot, mums veiksies.

  Marina Yannakoudakis (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Cik bieži mēs aizdomājamies par zāļu, ko mēs lietojam, blaknēm? Cik bieži mēs vēlētos iegūt papildu informāciju par zālēm un slimībām? Šajā ziņojumā ir izklāstīti minētie jautājumi, kā arī informācijas nepieciešamība sabiedrībai.

Padomes sākotnējo priekšlikumu noraidīšana bija tikpat svarīga, cik uzsvars uz pacienta tiesībām saņemt informāciju pretēji farmācijas uzņēmumu iespējai izplatīt informāciju. Tas tika panākts, aizliedzot patērētājiem tiešā veidā reklamēt zāles, kam vajadzīga ārsta recepte.

Turklāt bija svarīgi atzīt, ka valsts kompetentās iestādes un veselības aprūpes speciālisti ir galvenais informācijas avots. Arī to mēs panācām.

Šī pacientu direktīvā paredzētā informācija pauž skaidru nostāju jautājumā par pacientu tiesībām.

Es apsveicu referentu par viņa darbu, risinot sarežģītus jautājumus un sagatavojot visaptverošu direktīvu, kuru, es ceru, mēs visi kopīgi atbalstīsim.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Mēs Eiropas Savienībā aizstāvam principu par patērētāja, šajā gadījumā pacienta informētību un cenšamies, lai iedzīvotāji daļēji uzņemas atbildību par savu veselību. Tomēr mūsu, politiķu, pienākums ir aizsargāt pacientus no nepareizas un maldinošas informācijas. To mēs šodien darām.

Ciktāl tas skar informācijas par farmaceitiskiem līdzekļiem pieejamību sabiedrībai, šķiet, ka situācija Eiropas Savienībā ir atšķirīga. Atšķirība starp informāciju un reklāmu kļūst neskaidrāka. Tāpēc es atbalstu Parlamenta nostāju noteikt skaidrāku informācijas un reklāmas definīciju. Pacientam ir svarīgi saņemt ticamu un objektīvu informāciju savā dzimtajā valodā, kas ir paredzēta nespeciālistiem un ir viegli saprotama un pieejama, ņemot vērā patērētāju īpašās vajadzības. Mums no slēptās reklāmas ir jāaizsargā gan pacienti, gan ārsti, jo viņu savstarpējās attiecības ārstēšanas procesā ir īpaši svarīgas.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad robežas izzūd, un tāpat kā mēs varam brīvi pārvietoties, informācija var brīvi izplatīties. Tādēļ mums ir jāpiemēro noteikti aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu Eiropas pacientu dzīves kvalitāti. Es apsveicu referentu par viņa lielisko darbu un ceru, ka mēs visi būsim veselāki un mums būs vieglāk pieejama informācija par zālēm.

  Milan Cabrnoch (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Direktīvā par zālēm gandrīz desmit gadus nav izdarīti nozīmīgi grozījumi, tāpēc jau sen bija vajadzīga tās pārskatīšana. Es pilnībā atbalstu to, ka pacienti ir pilnībā jāinformē un ka viņiem ir jābūt vienlīdzīgiem partneriem ar ārstiem attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un kopīgu atbildību par šādiem lēmumiem.

Informācijas pieejamībai neapšaubāmi būs lielākā nozīme šajās pārmaiņās. Šādā informācijā ir nepārprotami jābūt iekļautai informācijai par zālēm, arī par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte. Pacientiem ir jābūt pieejamai ne tikai drukātai, bet arī elektroniskai informācijai par zālēm. Viņiem ir jābūt pieejamai neatkarīgai, objektīvai, vispusīgai un patiesai informācijai, kas ir sniegta saprotamā veidā un valodā. Es gribētu pateikties referentam par viņa labo darbu. Es atbalstu viņa priekšlikumu.

  Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties referentam Christofer Fjellner un viņa ēnu referentiem. Strādājot grūtos apstākļos un cīnoties ar spēcīgu pretestību, šajā ziņojumā patiesībā ir sasniegts ļoti labs rezultāts. Ir būtiski uzlabots Komisijas priekšlikums. Ir panākts stingrs reklāmas aizliegums, proti, netiks pārraidīta informācija radio, televīzijā un žurnālos, bet gan pacientiem būs aktīvi jāmeklē informācija. Es pamatoju savu nostāju ar argumentu, ka pacienti ir atbildīgi cilvēki. Viņi grib būt informēti, un es ļoti vēlos viņiem palīdzēt tādiem būt. Tāpēc arī es gribu, lai informācijas sniegšanā galvenais būtu pacients. Es vēlos pievērst uzmanību diviem galvenajiem punktiem. Es pati ļoti skaidri esmu pateikusi gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, gan Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, ka es gribētu, lai internetā būtu veselības portāli un drukātajos plašsaziņas līdzekļos būtu atrodama līdzvērtīga informācija. Mūsu iedzīvotāji bieži meklē atbildes uz jautājumiem internetā, kur nereti atrod nepareizu un nepārbaudītu informāciju. Tāpēc mums ir jānodrošina alternatīva — pārbaudīta informācija. Farmakovigilances direktīvā veiksmīgi tika paredzēts noteikums par zāļu drošības portālu izveidošanu, kuros bija jāiekļauj zāļu lietošanas pamācības un informācija par zālēm. Tomēr es gribētu sagaidīt turpinājumu, komisāra kungs, kad tiks izveidoti tādi interneta portāli, kas sniegs informāciju par slimībām un to profilaksi. Es saprotu, ka jūs faktiski to atbalstāt, tikai laikam neesat to pateicis šajā dokumentā. Es gribētu, lai komisārs skaidri pasaka, vai arī viņš to atbalsta. Es uzskatu, ka tas ir īpaši svarīgs punkts.

  Françoise Grossetête (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu apsveikt mūsu referentu Fjellner kungu par lielisko darbu, ko viņš ir veicis vairākus mēnešus, strādājot pie šiem diviem ziņojumiem. Es to īpaši uzsveru, jo mēs šo dokumentu esam gaidījuši gadiem ilgi. Visilgāk strādājošie deputāti atcerēsies, ka tad, kad tika pārskatīti tiesību akti farmācijas jomā, mēs gribējām runāt par to, kā apmācīt pacientus par zālēm un ārstēšanu, bet diemžēl bija neskaidrība par jēdzieniem informēšana un reklamēšana.

Mūsdienās informācija nedrīkst ietvert slēptu reklāmu, un būtībā šajos ziņojumos uzsvars vairs netiek likts uz uzņēmumu tiesībām sniegt informāciju, bet gan uz pacientu tiesībām saņemt informāciju. Tāpēc loģiskais pamatojums ir pilnīgi atšķirīgs, un prioritāte ir pacienti. Turklāt mēs sakām „nē” neprasītai informācijai, kas ir iemesls, kādēļ samazināsies informācijas izplatīšanas kanālu skaits un tādējādi arī reklāmas riski.

Pacienti paši meklēs sev vajadzīgo informāciju, un tā viņiem netiks uzspiesta radio vai televīzijā, laikrakstos vai žurnālos. Būtībā tādējādi šī informācija atšķirsies no reklāmas. Tāpēc būs tāda informācija, ko vajadzēs pārbaudīt. Šāda drošības pārbaude būs jāveic valstu iestādēm, kas nodrošinās iespēju sagatavot speciālistus, objektīvas tīmekļa vietnes, kā arī izmantot konkrētus drukātus materiālus, kā komisārs Dalli to skaidroja.

Pašlaik ir paredzēti visi nosacījumi, lai nodrošinātu labas kvalitātes un objektīvu informāciju, kādu pacienti ir ilgi gaidījuši. Tādēļ Padomei ir noteikti jāpilda savi pienākumi un tam jāpiekrīt, jo mēs nevaram pieļaut, ka tīmekļa vietnēs būs atrodama jebkāda informācija. Mēs gaidām jau desmit gadus, ka Padome pieņems lēmumu.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Fjellner kungs ir pelnījis pateicību par ziņojumu, jo mums jau sen bija vajadzīgs priekšlikums par papildu un labākas informācijas par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, izplatīšanu pacientiem, kam šīs zāles ir parakstītas un kas tās lieto. Īpaši svarīga ir kvalitatīva informācija, kas ļauj risināt veselības aprūpes problēmas. Ja pacienti ir pienācīgi informēti, var drošāk cerēt, ka viņi turpinās nepieciešamo ārstēšanos un piemērotāk izpratīs pieņemtos lēmumus par viņu ārstēšanu.

Mums nav vajadzīga tikai Eiropas noteikumu saskaņošana. Izmantojot pareizu informāciju, ir arī jānodrošina sabiedrības veselības uzlabošana. Šajā ziņā svarīga nozīme ir arī farmācijas uzņēmumiem. Tomēr mums ir jānodrošina, lai to komerciālās reklāmas dēļ pārmērīgi nepieaugtu zāļu patēriņš.

ES dalībvalstīs pašlaik ir vērojamas daudzas problēmas saistībā ar informācijas par zālēm nodrošināšanu. Dažās dalībvalstīs pacientiem ir grūti piekļūt pat vienkāršākajai informācijai par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte. Tas rada nopietnas nevienlīdzības problēmas veselības aprūpē Eiropas Savienībā. Papildus internetā sniegtajai informācijai mums ir jāsniedz norādījumi, izmantojot arī tradicionālos kanālus. Tomēr mūsu mērķis nav nodrošināt farmācijas uzņēmumiem tiesības sniegt informāciju, bet gan dot pacientiem iespēju iegūt informāciju. Mums ir jānošķir informācija no reklāmas. Es uzskatu, ka svarīga ir arī saziņa starp pacientiem un ārstiem, jo ārstam, kas paraksta zāles, ir jābūt pacienta galvenajam informācijas avotam. Citiem informācijas kanāliem vajadzētu tikai papildināt šo ārsta sniegto informāciju.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti atzinīgi vērtēju referenta darbu pie noteikumiem par to, kā uzlabot informācijas par zālēm kvalitāti un pieejamību Eiropas pacientiem. Es kā ārste varu teikt, ka ārstiem zāļu lietošanas pamācībās sniegtā informācija ir ticama un saprotama. Tagad tā ir jāuzraksta tādā veidā, lai to saprastu arī nespeciālisti. Turklāt mūsu mērķis ir arī pārtraukt maldinošās reklāmas internetā, kas iedrošina cilvēkus iegādāties zāles, kuras ne tikai ārstē, bet arī kaitē pacientam. Tomēr globalizētā digitālā vidē tīmekļa vietnes saturu nav viegli kontrolēt. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka šo jautājumu var risināt, pēc iespējas ātrāk īstenojot priekšlikumu par ticamības marķējuma ieviešanu drošām tīmekļa vietnēm. Tikai tad būs iespējams nodrošināt tīmekļa vietnes satura ticamību attiecībā uz zālēm neatkarīgi no tā, kur pasaulē atrodas tīmekļa vietnes operators. Šādu plānu arī es biju iekļāvusi savā ziņojumā par patērētāju uzticību digitālajai videi.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šis ziņojums ir ļoti svarīgs, jo tas ļaus saskaņot Eiropas tiesību aktus par iespējām saņemt informāciju par zālēm un, vēl svarīgāk, nodrošinās pacientiem iespēju iegūt papildu informāciju par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte.

Šajās tīmekļa vietnēs ievietotajai informācijai ir jābūt pārredzamai un neatkarīgai. Lai to nodrošinātu, dalībvalsts vai Eiropas attiecīgajām iestādēm visa informācija būs jāpārbauda, lai nepieļautu, ka tā zāļu ražošanas uzņēmumu darbošanās dēļ kļūst par slēptu zāļu reklāmu.

Visbeidzot es aicinu tādu pašu uzmanību veltīt arī informācijai brošūrās par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte. Tāpēc es uzskatu, ka ārstiem vai farmaceitiem vajadzētu sniegt pacientiem sīku informāciju, lai nodrošinātu pilnīgu nepieciešamo izpratni par zāļu lietošanu.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs uzskatām, ka regulā ir ietverti kvalitatīvi noteikumi, jo tās mērķis ir, saglabājot reklāmas aizliegumu, nodrošināt saskaņotu tiesisko reglamentējumu nekomerciālai informācijai par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, un ko sabiedrībai var sniegt farmācijas uzņēmumi.

Grozījumā ir uzsvērta atšķirība starp reklamēšanu un informēšanu. Informācijas izplatīšana pamatojas uz darbības izpētes principiem. Ārstam ir jābūt galvenajam informācijas avotam par zālēm. Būtu jāsaglabā citi avoti, piemēram, žurnāli un laikraksti, kuros ir tikai papildu informācija.

Galvenais noteikums ir pacienta tiesības saņemt informāciju, ko aktīvi atbalstīja iedzīvotāju, jo īpaši pacientu pārstāvības organizācijas. Mēs balsošanā atbalstījām priekšlikumu.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi gribētu, lai pacienti izmanto viņiem pieejamo informāciju. Mums ir jāveido iedzīvotāju izpratne par pašreiz pieejamās informācijas izmantošanu.

Es atbalstu savus kolēģus Parlamentā, kas apgalvo, ka mums nav jāreklamē zāles, un kas paredz, ka iesaistīto uzņēmumu kvalitatīvas informācijas izplatīšana patērētājiem ir labākais reklāmas veids, jo, ja zāles cilvēkam palīdzēs, tad tā būs atbilstošākā reklāma zāļu lietošanai tur, kur tās būs nepieciešamas. Protams, ka praktizējošiem ārstiem ir jāizplata medicīniskā un zinātniskā informācija saviem pacientiem. Tas dažkārt nenotiek pietiekami piemērotā veidā.

Visbeidzot mums ir arī skaidri jāzina, kā zāles tiek noteiktas dažāda vecuma grupu iedzīvotājiem. Pašreiz tās tiek parakstītas uz gadu, kura laikā pacientam netiek veikta pārbaude. Tas ir ļoti bīstami, un mūsu rīcībā ir jābūt daudz stingrākam vērtējumam par to, kā ikdienā rūpējas par pacientiem. Pretējā gadījumā var rasties medicīniskas problēmas.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Es patiešām esmu gandarīts, redzot tik augsta līmeņa konstruktīvu iesaistīšanos šajā svarīgajā dokumentā, kā arī vispārēju vienošanos par uzticēšanos, kas ir iestrādāta pamatprincipos un koncepcijās, kam būtu jāvirza šis priekšlikums.

Kā jau es minēju iepriekš, bija īpaši svarīgi mainīt sākotnējo priekšlikumu ar ievirzi uz tirgu un sagatavot priekšlikumu, kas ir pamatots ar ievirzi uz pacientu.

Es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu debatēs Parlamentā. Runāju ar daudziem deputātiem un uzskatu, ka tagad mums ir — kā jau es konstatēju savos sākotnējos komentāros — ļoti kvalitatīvs dokuments, kas ir pamatojums, lai panāktu galīgo vienošanos.

Es gribētu īsi izteikt savas domas par to, ko jūs minējāt. Attiecībā uz Correia kunga minēto EMA veikto iepriekšējo pārbaudi, es uzskatu, ka 120 dienas ir pārāk ilgs laiks, tāpēc mēs iesakām to samazināt līdz aptuveni 60 dienām.

Interneta iesaistīšana informācijas izplatīšanā nav patīkams uzdevums, un to tīmekļa vietņu pārbaude, kurās ir informācija pacientiem, ir svarīga, bet, kā mēs visi saprotam, sarežģīta. Buşoi kunga un Grossetête kundzes izvirzītie jautājumi par stingriem noteikumiem attiecībā uz internetu ir īpaši svarīgi, un tos mums vajadzētu izstrādāt.

Kontakts, kas ārstam joprojām ir vajadzīgs saskarsmē ar pacientu, arī ir ļoti svarīgs, kā to izklāstīja Schnellhardt kungs un savā veidā arī Pargneaux kungs un Parvanova kundze.

Es piekrītu, ka farmācijas rūpniecībai nevajadzētu padarīt ārstus par līdzekli reklāmas izplatīšanā, bet, no otras puses, ārstam vajadzētu būt labam starpniekam, kas nodod informāciju. Mums ir jānodrošina, lai ārstu rokās esošā informācija, kā to minēja Rosbach kundze, būtu objektīva.

Mans pēdējais komentārs ir par Weisgerber kundzes minēto visaptverošo portālu par slimībām. Man ir jāsaka, ka attiecībā uz zālēm šis jautājums jau ir iekļauts mūsu ierosinātajos farmakovigilances tiesību aktos. Slimību gadījumā tas ir jau mazliet sarežģītāk. Mums jau ir reto slimību portāls, un mēs jau esam sākuši risināt jautājumu par plaša spektra slimību portālu. Tomēr izrādās, ka tas ir ļoti sarežģīts un, kā jau jūs saprotat, ārkārtīgi plašs uzdevums.

Es gribētu jums pateikties par paveikto darbu pie šī dokumenta. Es vēlreiz gribētu pateikties referentam un koreferentiem par viņu veikumu, un es ceru, ka beidzot, kā jau es minēju, mums būs dokuments, pie kura mēs turpināsim darbu.

Komisijas nostāja par Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem:

(COM(2008)0663 – C6-0156/2008 – 2008/0256(COD))

Grozījumi:

Pieņemami bez izmaiņām: 1., 3., 4., 10., 11., 12., 22., 26., 35., 39., 40., 42., 56., 60., 63., 64., 65., 67. un 69.

Principā pieņemami: 9., 13., 14., 16., 19., 20., 21., 23., 27., 32., 34., 36., 37., 41., 46., 48., 50., 52., 58., 62, 66., 72., 74., 75., 76., 77. un 78.

Pieņemami, veicot redakcionālus labojumus: 5., 6., 7., 8., 15., 24., 25., 28., 33., 44., 49., 53., 59. un 70.

Daļēji pieņemami: 2., 29., 31., 43., 54., 55., 61. un 79.

NAV pieņemami: 17., 18., 30., 38., 45., 47., 51., 57., 68., 71. un 73.

(COM(2008)0662 – C6-0517/2008 – 2008/0255(COD))

Grozījumi:

Pieņemami: 2. un 7.

Principā pieņemami: 6.

Pieņemami, veicot redakcionālus labojumus: 1.

Daļēji pieņemami: 9., 10. un 12.

NAV pieņemami: 3., 4., 5., 8. un 11.

  Christofer Fjellner, referents. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka Komisijas pārstāvis savu uzrunu sāka, precīzi norādot, ka iespējas saņemt informāciju par zālēm Eiropas Savienībā pašreiz ir ļoti atšķirīgas, kā dēļ mēs esam daudz strādājuši, lai ikvienam šāda informācija būtu viegli pieejama un lai to varētu saskaņot. Vienlaicīgi man bija arī šāda prasība, ka ir jāpanāk, lai dažādās valstīs informācijas kvalitāte un kvantitāte būtu vienāda. Es zinu, ka par šo aspektu bija noraizējušies daudzi cilvēki dažās valstīs, tajā skaitā Zviedrijā, kur jau sen ir sistēma, kuras nosaukums ir Fass. Tagad es uzrunāšu šos cilvēkus tieši un pateikšu, ka tas, kādā veidā Parlaments ir nobalsojis, nozīmē, ka sistēmu Fass ir iespējams ne tikai saglabāt, bet līdzīgas sistēmas ir iespējams ieviest arī citās valstīs.

Noteikumi Eiropā, protams, ir diezgan dīvaini tādā ziņā, ka par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, ikviens, izņemot ražotāju, var teikt visu, kas vien viņam patīk, kaut gan tieši ražotājam vajadzētu zināt par tām visvairāk. Tāpēc es esmu gandarīts, ka esam ražotājiem noteikuši ne tikai tiesības, bet būtībā arī pienākumu izplatīt konkrētu pamatinformāciju. Viņu rīcībā galu galā ir daudz informācijas, un viņiem ir jāpalīdz mums.

Komisāram es gribētu pateikt, ka esmu gandarīts, redzot, ka viņš un es, šķiet, esam vienisprātis visos šajā dokumentā man svarīgākajos punktos. Es uzskatu, ka Komisija un Parlaments tagad ir vienojušies. Tas var būt vērā ņemams pamudinājums Padomei sākt konstruktīvi strādāt pie šī jautājuma un turpināt darbu. Godīgi sakot, pat attiecībā uz tiem priekšlikuma punktiem, par kuriem Komisija ir iebildusi, es gribu apgalvot, ka būtiskais noteikums, ko gribam panākt mēs un Komisija, ir ļoti līdzīgs, piemēram, attiecībā uz iespiedmateriālos lietoto valodu un iespējām palīdzēt valstīm, arī Zviedrijai, kurām šajā ziņā ir konstitucionālas problēmas, tās atrisināt, iestrādājot dokumentā attiecīgu priekšlikumu.

Visbeidzot es vienkārši gribētu vērsties pie tiem deputātiem, kas uzskata, ka mums nebūtu jāparedz izņēmums attiecībā uz ārstiem un uz informāciju, kas viņiem ir jāsniedz pacientiem. Es personīgi uzskatu, ka ārstam, kurš ir izlasījis farmācijas uzņēmuma publicēto informāciju par klīnisko izmēģinājumu, vajadzētu būt tiesībām nodot šo informāciju pacientam, ja ārsts uzskata, ka informācija ir būtiska. Tāpat arī ārstam, kurš konstatē, ka zāļu lietošanas pamācība ir iespiesta valodā, kas nav šīs dalībvalsts oficiālā valoda, vajadzētu būt tiesībām to izdrukāt un iedot pacientam. Tomēr šajā gadījumā mums ir jābalso par to, lai ārsts pats, nevis direktīva varētu noteikt, kas ārstam ir jādod pacientam. Tā ir ārsta atbildība, un mums tā nebūtu jāreglamentē.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 24. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Informācija par patēriņa produktiem ir kļuvusi svarīga. Informācija par zālēm ir īpaši jutīga. Ir noteikti jānošķir informācija no reklāmas. Eiropas Parlaments, debatējot par šo ziņojumu, nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz zālēm. Viens no tiem ir saistīts ar iespiedmateriāliem, kas 90 dienas pirms nodošanas patērētājiem ir jāiesniedz Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) pārbaudei. Svarīgs jautājums, par ko nenotiek debates, ir informācija par cenām. Es Parlamentā esmu neatlaidīgi runājis par augstajām zāļu cenām Maltā, salīdzinot tās ar tādu pašu zāļu cenām citur Eiropas Savienībā. Cenas atšķirība nav minimāla, bet gan neticami liela. Dažu zāļu cenas Maltā ir divas vai pat vēl vairāk reižu augstākas nekā citur Eiropā. Kad es Komisijai iesniedzu jautājumus par šo tematu, tā vienmēr norādīja, ka šis temats ir dalībvalsts kompetence. Es noteikti uzskatu, ka EMA nevajadzētu būt tikai patērētāju aizsargam attiecībā uz informāciju par zālēm, bet tai vajadzētu risināt cenu jautājumu, kad patērētājiem uzkrītoši pieprasa pārāk augstu cenu par zālēm un dalībvalstu valdības nespēj risināt šo jautājumu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju noteikumus attiecībā uz informāciju par zālēm šajā ziņojumā, kurā ir uzsvērtas patērētāju tiesības saņemt informāciju. Ņemot to vērā, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē, ko ir sākusi Eiropas Komisija par turpmākajiem grozījumiem tabakas izstrādājumu direktīvā. Šī ierosme neapšaubāmi ir uzslavas vērta, un es to atbalstu.

Bet es gribētu arī zināt, kāda ir Parlamenta un Padomes nostāja, jo es, iepazīstoties ar priekšlikumiem, dažus nosauktu par ekstrēmiem un nesaprātīgiem un savā ziņā pat esmu pārsteigts par to iekļaušanu debatēs. Tādi ir, piemēram, daži ierosinājumi par vienkāršota vienveidīga iepakojuma bez marķējuma ieviešanu, aizliegums laist pārdošanā pašreizējos izstrādājumus un aizliegums lietot piedevas tabakas izstrādājumos.

Es uzskatu, ka, izstrādājot jaunus noteikumus, ir jāņem vērā faktiskā situācija. Pret ekstremāliem aizliegumiem un ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz tabaku jāizturas piesardzīgi. Šī problēma kļūst lielāka, un es negribu, ka tā paliek neapspriesta. Komisija ierosina, bet tas, kas parādās tās priekšlikumos, ne vienmēr ir tas pieņemamākais visām dalībvalstīm. Debates šajā gadījumā ir obligātas!

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Manuprāt, ir labi, ka ar šā priekšlikuma pieņemšanu direktīvas un regulas galvenais priekšmets vairs nebūs ražotāji, bet pacienti. Ir īpaši svarīgi paaugstināt pacientu informētības līmeni par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte, lai novērstu pārāk lielu zāļu patēriņu farmācijas uzņēmumu komerciālo apsvērumu dēļ. Diemžēl daudzās dalībvalstīs zāļu ražotājiem par parastu parādību ir kļuvusi neatslābstoša lobēšana, piedāvājot daudzas priekšrocības, kam noteikti ir ietekme uz ārstu lēmumiem. Lieki teikt, ka komerciālās intereses ne vienmēr sakrīt ar pacientu interesēm, tāpēc Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 izdarītie grozījumi ir vajadzīgi, lai izveidotu skaidru sistēmu, kā izplatīt informāciju par zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte. Skaidra sistēma rosinātu saprātīgi lietot zāles un būtu pacientu interesēs. Noteikti skaidrāk būtu jānošķir reklāma no informācijas, kaut arī tieši reklamēt patērētājiem zāles, kam vajadzīga ārsta recepte, joprojām būs aizliegts atbilstīgi attiecīgajiem priekšlikumiem.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Vides komiteja ir veikusi dažus svarīgus uzlabojumus Komisijas priekšlikumā, kurš sākotnējā variantā nebūtu novērsis tieši pacientiem paredzētās visu veidu reklāmas zālēm, kam vajadzīga ārsta recepte. Zāles, kam vajadzīga ārsta recepte, nav vienkāršas patēriņa preces. Klīnisko pētījumu ekspertiem tās ir jāpiedāvā, nevis jātirgo kā automobiļi vai kosmētika. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka joprojām paliek spēkā aizliegums reklamēt zāles, kam vajadzīga ārsta recepte, televīzijā, radio un drukātajos plašsaziņas līdzekļos. Veselības aprūpes speciālisti joprojām būs uzticamākais informācijas avots par zālēm. Tāpēc es nevaru atbalstīt referenta grozījumu, ar kuru veselības aprūpes speciālistiem būs atļauts izplatīt neapstiprinātu farmācijas uzņēmumu papildmateriālu tieši pacientiem. Tā būs nepārprotama izdevība reklamēt, proti, tieši tas, no kā mēs gribam izvairīties un kas nesaskanēs ar mūsu nostāju par tiešo pacientiem paredzēto reklāmu. Tas ir jo īpaši neatbilstīgi tāpēc, ka materiāls, kas ir nācis tiešā ceļā no farmācijas uzņēmuma, pacienta uztverē saistīsies ar ārsta, kas to izplata, rīcības likumību. Visu apsverot, šajā ziņojumā, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, ir atrodami pacientiem paredzēti uzlabojumi, un mums nevajadzētu mazināt to ietekmi, atļaujot farmācijas uzņēmumiem tiešā veidā reklamēt zāles pacientiem ārstu kabinetos.

18. Dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežojumi elektriskās un elektroniskās iekārtās (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Jill Evans ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0809 – C6-0471/2008 – 2008/0240(COD)) (A7-0196/2010).

  Jill Evans, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Es vispirms gribētu pateikties visiem saviem kolēģiem, kas palīdzēja man sagatavot šo vienošanos priekšlikuma pirmajam lasījumam, jo īpaši, protams, visiem ēnu referentiem, Komisijai un gan Spānijas, gan Beļģijas prezidējošajām valstīm, kā arī Vides komitejai, grupu personālam un palīgiem. Mums izdevās panākt vienošanos pēc smaga, bet konstruktīva darba, kas ietvēra arī dažus ļoti sarežģītus kompromisus.

Lai ievirzītu šīs debates pareizajā kontekstā, jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārdotas vairāk nekā 9 tonnas elektrisko un elektronisko iekārtu. Lielākā daļa no tām ir lielas mājsaimniecības ierīces, kā arī IT un telekomunikācijas iekārtas. Tā kā šis tirgus turpina augt, ir pieaugusi arī atkritumu plūsma Eiropas Savienībā, kas līdz 2020. gadam varētu sasniegt 12,3 miljonus tonnu. Tā ir ļoti sarežģīta atkritumu plūsma, kurā ir vairākas bīstamas vielas.

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā galvenā prioritāte ir atkritumu rašanās novēršana, kas nozīmē aizstāt atkritumproduktos bīstamās vielas, kuras neļauj veikt pārstrādi vai kuras, veicot atkritumu apstrādi, rada draudus veselībai un videi. Komisija lēš, ka, īstenojot pašreizējo RoHS direktīvu, par 100 000 tonnām ir samazinājusies atsevišķu smago metālu un divu bromētā antipirēna grupu nonākšana atkritumu plūsmā, kā arī to iespējamā nonākšana vidē. RoHS direktīvā ir noteikts pasaules standarts, bet vairākos aspektos bija nepieciešams precīzāks skaidrojums, tādēļ, lai nodrošinātu skaidrāka un mērķtiecīgāka tiesību akta pieņemšanu, mēs jutāmies atbildīgi par šīs direktīvas redakcijas pārstrādi.

Es uzskatu, ka mēs esam uzlabojuši pašreizējo direktīvu vairākos veidos. Tagad tajā ir skaidra metodoloģija par kritērijiem jaunu ierobežojumu noteikšanai, kas papildina REACH regulu un ir no tās neatkarīgi. Direktīvas darbības joma ir paplašināta, un tajā astoņos gados ir paredzēts iekļaut visas elektriskās un elektroniskās iekārtas, ja vien tās netiks īpaši izslēgtas. Triju mēnešu laikā notiks pārskatīšana, lai veiktu papildu izslēgšanu, kā arī trīs ftalātu un viena bromētā antipirēna pārbaudi, kas ir noteikta kā prioritāte. Atbrīvojumus uz noteiktu laiku var piešķirt, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un piemērošanas termiņiem. Par nanomateriāliem spriedīs atsevišķi turpmākajās ierobežojumu pārskatīšanas reizēs.

Ņemot vērā to, kādi bija mani mērķi šī ziņojuma sagatavošanā, deputāti sapratīs, kāpēc es neesmu pilnīgi apmierināta ar galīgo redakciju. RoHS direktīvai vajadzēja risināt konkrētas problēmas konkrētā atkritumu plūsmā, un, manuprāt, mēs neizmantojām izdevību to būtiski pilnveidot, iestrādājot tajā papildu ierobežojumus. Tomēr mēs esam saglabājuši tās identitāti un daudzējādā ziņā pilnveidojuši Komisijas priekšlikumu.

Jautājumā par atbilstības tabulām mana grupa uzskata, ka to nodrošināšana ir obligāta prasība dalībvalstīm, bet šis ir horizontāls jautājums, kas ietekmē visus Eiropas tiesību aktus, un tāpēc šajā ziņojumā tas nav atrisināms jautājums. Lai palīdzētu rast risinājumu, es grozījumā Nr. 105 ierosināju pieņemt deklarāciju, kurā Komisija tiek aicināta ziņot par dalībvalstu pašreizējo pieredzi attiecībā uz atbilstības tabulām un to, kā šī pieredze ietekmē Komisijas darbu, tādējādi aizstājot obligātu atbilstības tabulu pieprasīšanu. Tādā veidā mēs iegūtu daudz skaidrāku priekšstatu par to, kā gatavoties turpmākajām debatēm.

Kopumā mums ir izdevies pilnveidot samērā neskaidru un pieticīgu priekšlikumu, ko varēs iekļaut jaunajā RoHS direktīvā, kas pašreiz un turpmāk nodrošinās augstāku cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Komisārs Potočnik kungs, kas ir atbildīgā persona par šo dokumentu, ir ieradies kopā ar mani, bet diemžēl viņam ir veselības problēmas ar kaklu, tāpēc viņš nevarēs runāt. Es zinu, ka viņš pie šī dokumenta ir ilgi strādājis, tāpēc es pēc labākās sirdsapziņas centīšos izklāstīt viņa viedokli.

Mēs gatavojamies panākt vienošanos par RoHS direktīvu pirmajā lasījumā, lai pārstrādātu direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās. Mēs esam nonākuši tik tālu tāpēc, ka Eiropas Parlaments ir nopietni strādājis ar šiem svarīgajiem dokumentiem. Es gribētu pateikties referentei Jillian Evans un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, kā arī apsveikt viņus par lieliski paveikto darbu priekšlikuma pilnveidošanā.

RoHS direktīva kopš tās pieņemšanas 2003. gadā ir bijusi veiksmīgs tiesību akts. Tās piemērošana ir novērsusi tūkstošiem tonnu aizliegtu vielu nonākšanu atkritumu plūsmā, kā arī to iespējamu izgāšanu vidē. Tā ir panākusi svarīgu izmaiņu ieviešanu elektronisko izstrādājumu konstrukcijā Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Citas valstis, tostarp ES lielākie tirdzniecības partneri, ir atbalstījuši ES rīcību un pieņēmuši līdzīgus tiesību aktus.

Mēs izmantojam milzīgu un aizvien lielāku daudzumu elektronisku iekārtu, kurās ir daudz metāla. Piemēram, datorā ir vairāk nekā 60 izejvielu. Katrs ES iedzīvotājs katru gadu izmet atkritumos vidēji 25 kg elektronisku izstrādājumu. Šis tiesību akts nodrošinās, ka elektroniskajos izstrādājumos netiks izmantotas daudzas bīstamas vielas, padarot vieglāku šīs lielās atkritumu plūsmas otrreizējo pārstrādi. Tas arī liks ES efektīvāk izmantot resursus saskaņā ar mūsu stratēģiju „Eiropa 2020”.

Tomēr par šīs direktīvas nepietiekamu vai neefektīvu īstenošanu un ieviešanu ir ziņojuši gan rūpniecības, gan dalībvalstu pārstāvji. Pašreizējā situācija nav apmierinoša ne tika attiecībā uz vides aizsardzību, bet arī uz godīgas konkurences nosacījumiem ES. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot šo direktīvu, lai tā būtu skaidrāka un mūsdienīgāka. Komisijas galvenais pienākums ir nodrošināt tiesību akta tuvināšanu REACH regulai, bet patiesie vides ieguvumi radīsies tikai tad, kad tiesību akts būs pienācīgi īstenots un ieviests valstu līmenī. Es ceru, ka tas ievērojami uzlabosies, kad šajā tiesību aktā tiks ieviestas jaunā tiesiskā reglamentējuma kopējās definīcijas un novērtēšanas līdzekļi attiecībā uz izstrādājumu tirdzniecību.

Turklāt direktīvas mērķi vides jomā ir pilnveidoti, paplašinot tajos ietvertos izstrādājumus vispirms ar divām jaunām kategorijām — medicīnas ierīcēm un pārraudzības un kontroles instrumentiem —, bet pēc astoņiem gadiem ar visiem elektroniskajiem izstrādājumiem. Turpmāka šī tiesību akta darbības jomas paplašināšana veicinās ieguvumu palielināšanos vides jomā, bet uzņēmējiem, protams, vajadzētu dot pietiekami daudz laika, lai pielāgotos, turklāt visas izmaiņas darbības jomā būtu jāpamato ar pārliecinošu informāciju. Tādēļ Komisija pārskatīs tās izmaiņas pašreizējā tiesību akta darbības jomā, kurām vēl nav veikts ietekmes novērtējums. Tāpēc Komisija grib precizēt šo jautājumu, sniedzot divus paziņojumus.

Pirmais — par darbības jomu. Komisija skaidro, ka atbilstoši 2. panta 1.a punktam tiek paredzēts, ka astoņus pārejas gadus dalībvalstīm būs jāļauj tirgot savā tirgū elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas bija ārpus Direktīvas 2002/95/EK darbības jomas, bet kuras būs ietvertas jaunajā direktīvā.

Otrais — attiecībā uz pārskatīšanu atbilstīgi 19. pantam. Komisija paredz ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās veikt ietekmes novērtējumu, kas būs vērsts uz izmaiņām darbības jomā. Šī pārskatīšana var rosināt Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar tās līgumos minētajām likumdošanas iniciatīvas tiesībām.

Mēs arī gribētu sagatavot deklarācijas par nanomateriāliem. Mēs gribam piebilst, ka Komisijā turpinās darbs pie kopējas nanomateriālu definīcijas. Tuvākajā nākotnē mēs esam paredzējuši pieņemt ieteikumu šādai definīcijai, kas būs kopīga visām likumdošanas jomām. Komisija uzskata, ka RoHS direktīvas noteikumos tika ietverti dažādu vielu veidi, ietverot nanoizmēru materiālus, kuri pašlaik ir aizliegti, un tiem, uz kuriem turpmāk saskaņā ar RoHS direktīvu tiks veikta prioritāra pārskatīšana.

Visbeidzot Komisijai izsaka nožēlu par atbalsta trūkumu šim noteikumam, kā arī noteikumam Komisijas priekšlikumā, ar ko atbilstības tabulu nodrošināšana bija noteikta par obligātu. Komisija piekrita noteikumu par obligātumu aizstāt ar apsvērumu, atbilstoši kuram dalībvalstis tiek mudinātas turpināt savu pašreizējo praksi, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā, bet tā paziņo, ka to nevajadzētu uzskatīt par precedentu. Mēs turpināsim darbu kopā ar citu aktu pieņēmējiem, lai šim horizontālajam institucionālajam jautājumam atrastu horizontālu risinājumu.

Komisija var pieņemt kompromisu, lai panāktu vienošanos par šo direktīvu pirmajā lasījumā. Es mudinu Parlamentu atbalstīt šādu nostāju.

  Bogusław Sonik , PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību referentei Evans kundzei par viņas lielisko darbu ziņojuma sagatavošanā. Bez viņas darba spara un apņēmības nebūtu bijis iespējams panākt kompromisu starp politiskajām grupām un iestādēm pirmajā lasījumā. RoHS direktīva ir viens no tiem tiesību aktiem, kas uz vidi un ilgtspējīgu attīstību attiecina tādus pašus apsvērumus, kādus uz nepārtrauktu preču apriti. Ņemot vērā direktīvā noteiktos pasākumus vides aizsardzības jomā, ir izdevies panākt iespaidīgu smago metālu ierobežošanu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmā un tehnoloģisku inovāciju rašanos.

Mūsu prioritāte, strādājot pie RoHS direktīvas pārskatīšanas, bija paaugstināt drošības standartus elektroierīcēm un elektroniskajām ierīcēm, kas bija paredzētas pārdošanai Eiropas Savienībā. Atbilstīgi jaunajiem noteikumiem visiem elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem būs jāizmanto pārbaudītas vielas, kas ir nekaitīgas veselībai un videi. Direktīvas atvērtai darbības jomai būs labvēlīga ietekme uz kopējā iekšējā tirgus saskaņošanu un preču apriti, un tā sniegs Eiropas uzņēmējiem tiesisko noteiktību.

Es uzskatu, ka sarunās panāktais kompromiss ir labs kompromiss un ka tas ir labvēlīgs attiecībā uz vides aizsardzību un toksisko vielu izmantošanas aizliegumu iekārtās un izgāšanu atkritumos. No otras puses, RoHS direktīvas grozījumi paredz rūpniecībai un uzņēmējiem vajadzīgo laiku, lai ieviestu izmaiņas un veiktu vajadzīgos pielāgojumus. Ierosinātā metodoloģija, lai noteiktu tās vielas, kas ir paredzētas pārskatīšanai, pamatojas uz REACH regulu un Eiropas Savienības tiesību aktos ievieš arī saskaņotību un konsekvenci.

  Jo Leinen, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka mūsu komisārs drīz atgūs balsi, jo tā mums būs vajadzīga klimata konferencē Kankūnā. Es biju samērā pārsteigts par Damanaki kundzes uzstāšanos saistībā ar bīstamo vielu direktīvas pārskatīšanu pēc tam, kad viņa jau bija uzstājusies arī par zivsaimniecības jautājumu pārskatīšanu; es izsaku pateicību par izpalīdzēšanu.

Parlaments nav panācis visu, ko bija iecerējis. Mēs izsakām nožēlu, ka netika pieņemts 3. pielikums. Mēs tomēr turpināsim uzmanīgi vērot šīs bīstamās vielas, un, kad pēc trim gadiem notiks pārskatīšana, jums būs jāierodas Parlamentā ar saviem ietekmes novērtējumiem un jāsniedz pierādījumi par minētajām problēmām attiecībā uz katru bīstamo vielu. Mums ir arī liels skaits atbrīvojumu, kuru dēļ viss mūsu darbs atgādina Šveices sieru. Mums ir arī jākontrolē nepilnības un trūkumi attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Es vienkārši gribu pateikt, ka saules enerģijas kolektori ir īpaši strīdīgas ierīces. Mēs gribam novērst kadmija izplatīšanos apkārtējā vidē, bet šo kolektoru dēļ vidē nonāk 100 000 tonnu kadmija. Mums ir ļoti rūpīgi jāvēro šis jautājums.

Es esmu gandarīts, ka Komisija, sniedzot četrus paziņojumus, ir piekāpusies, tādējādi mēs konstatēsim, kas ir pavirzījies uz priekšu 2010. gadā, bet pēc trim gadiem mēs atkal satiksimies, lai pārskatītu šos jautājumus. Es, protams, gribētu pateikties arī referentiem un ēnu referentiem.

  Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mums ir direktīva — tiesību akts, par kuru mēs esam vienojušies pārsteidzoši ātri. Es esmu ļoti pārsteigts, ka mēs esam panākuši kompromisu, kuru es un mana grupa — es to uzsveru īpaši — uzskatām par pieņemamu.

Tagad, kad viss ir pateikts un izdarīts, ir jāatzīst, ka šim tiesību aktam Parlamentā bija ejams grūts ceļš. Mēs paplašinājām tā darbības jomu, lai to tūlīt atkal sašaurinātu. Mēs gadījuma pēc mēģinājām paziņot, ka dažas vielas ir ļoti bīstamas, varbūt mums vajadzētu sev pavaicāt, vai esam izvēlējušies īsto vietu debatēm par šo tiesību aktu. Personīgi es neuzskatu, ka PVC un nanomateriālu iekļaušana direktīvā par bīstamām vielām ir pieņemama rīcība. Tādēļ, manuprāt, ir saprātīgi, ka mēs par to kompromisā vairs nerunājam.

Iepriekšējais runātājs to jau tikko minēja, bet patiešām tas ir neparasti, ka mēs rūpīgi apsveram katru piesārņotājvielas gramu, bet pēc tam savās debatēs dažkārt rīkojamies ļoti nesaprātīgi. Acīmredzot Eiropā ir tādas nozares, kuras mēs politisku iemeslu dēļ aizsargājam. Šķiet, ka tas attiecas uz uzņēmumiem atjaunojamās enerģijas nozarē. Nav izprotams fakts, ka mēs nekavējoties tos pilnīgi svītrojam no šī tiesību akta darbības jomas, konstatējot, ka mums ir jāsamierinās ar vides piesārņojumu klimata aizsardzības dēļ un mūsu mērķu atjaunojamās enerģijas jomā dēļ. To ir grūti sasaistīt kopā.

Es tikai ceru, ka mēs to pašu nedarīsim attiecībā uz elektronisko izstrādājumu atkritumiem — lēmums par tiem ir noteikti jāpieņem —, jo tādā gadījumā tas būtu pat vēl pārsteidzošāk.

  Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pievienot arī savu pateicību referentei un viņas personālam. Pēc ļoti garām sarunām mēs esam panākuši vienošanos, zem kuras mana grupa var parakstīties.

Tomēr es gribu izmantot šo iespēju, lai izteiktu komentārus par dažiem jautājumiem. Pirmkārt, šī pārstrādāšana bija paredzēta, lai veiktu uzlabojumus. Saskaņā ar definīciju pārstrādes gaitā tiek veikti uzlabojumi. Pārstrādes gaitā vajadzēja vienkāršot ražotājiem izvirzītās vajadzības un prasības. Apsverot rezultātu, man šķiet, ka daudzējādā ziņā tas atspoguļo vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ. Es atzinīgi vērtēju to, ka tika svītrots III pielikums, kas būtībā bija melnais saraksts daudzām vielām, tomēr es izsaku nožēlu sakarā ar nespēju vienoties par aizstājēju pieejamību kā kritēriju. Par šo jautājumu debatēs tika daudz spriests.

Otrkārt, bija paredzēts nodrošināt tiesisko noteiktību. Man šeit jāmin darbības jomas atvēršana. Es jau no paša sākuma iebildu, ka tā radīs nenoteiktību un vienkārši prasīs noteikt jaunus atbrīvojumus un izņēmumus. Man šķita, ka, pirms tai piekrist, mēs Komisijai prasījām vismaz veikt pilnu ietekmes novērtējumu. Es neesmu mainījusi savas domas, bet samierinos, ka mani iebildumi nav pieņemti. Es uzskatu, ka pārbaudes un līdzsvara sistēma, kas tagad tiek iestrādāta noteikumos, radīs virkni problēmu, un es atzinīgi vērtēju Komisijas apņēmību pavērot to darbībā. Bet, manuprāt, būtu bijis labāk, ja mēs to būtu izdarījuši iepriekš. Es neizprotu, kā šāda darbības jomas atvēršana ir faktiski uzlabojusi tiesisko noteiktību un skaidrību.

Visbeidzot es gribētu minēt, ka arī pārmērīga vēlme reglamentēt ir faktiski bīstama. Balsojot par RoHS direktīvas pārstrādāto redakciju, mēs būtībā turpinām regulas un ES bīstamo ķīmisko vielu apstiprinājuma īstenošanas dubultuzraudzību. Mums ir REACH regulas noteikumi, un to īstenošana, kā mēs nesen dzirdējām komitejā, norit sekmīgi. Drīz mums vajadzēs drosmīgi ķerties pie grūtās problēmas saistībā ar REACH regulu un ļaut, lai REACH režīms kļūt par līderi ķīmisko vielu pārvaldības jomā, kā tas bija paredzēts. Es gaidu, ka Komisija to sapratīs un pieņems.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu sākt ar pateicību referentei, kas ir paveikusi labu darbu un glābusi to, ko bija iespējams glābt, sastopoties ar lielu Padomes un vairuma Parlamenta pretestību. Viens no jaunās redakcijas lielākajiem panākumiem ir atvērta darbības joma. Šī ir paraugpieeja, un es esmu gandarīta, ka mēs par to spējām vienoties. Nelabvēlīgs ir tas fakts, ka saraksts ar sešām jau aizliegtām vielām netika paplašināts, lai iekļautu tādas vielas kā bromētos un hlorētos antipirēnus, ftalātus un PVC. Lai gan ir pietiekami daudz pierādījumu par šo vielu ietekmi uz veselību, tās netiks aizliegtas 2011. gadā, kad jaunā direktīvas redakcija stāsies spēkā.

Daži vadošie elektronikas preču ražotāji pēc savas gribas jau gadiem ilgi bez jebkāda liela cenu paaugstinājuma laiž tirgū tādus izstrādājumus kā mobilos tālruņus, televizorus un klēpjdatorus, kas nesatur šīs piesārņotājvielas. Mēs Parlamentā esam noraidījuši izdevību padarīt augošo elektrisko un elektronikas rūpniecību videi mazliet draudzīgāku.

Vadošie ražotāji norāda mums uz šādu iespēju. ES pierāda savu atpalicību, izvēloties neatbalstīt šos ražotājus ar labām ierosmēm. Cietēji tādējādi būs šīs pasaules nabadzīgie cilvēki. Mēs galu galā katru gadu izgāžam miljoniem tonnu toksisku elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Nabadzīgie nevar atļauties samaksāt lobijiem Eiropas Savienībā.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs iebildām pret šo direktīvas priekšlikumu komitejā, jo referente bija krasi izmainījusi Komisijas priekšlikumu, ieviešot ierobežojumus, kas paplašināja tā jomu, proti, ierosinot papildu 33 vielas, ietverot bromēto un hlorēto antipirēnu, kā arī PVC un tā piedevu pakāpenisku svītrošanu no III pielikuma, ierobežojot darbības jomu atbrīvojumiem un to pielāgošanas laiku, kā arī ieviešot ierobežojošus noteikumus nanomateriāliem.

Ja Parlaments būtu balsojis par šo lēmumu, kas nav pamatots ar pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, ekonomikai būtu radīts ļoti nopietns kaitējums, kas izraisītu lielu bezdarbu.

Par laimi, pateicoties vairākiem trialogiem, kuros es piedalījos kā ēnu referents, tika panākts vairāk nekā apmierinošs kompromiss, apņemoties veikt revīziju, kā arī iespējamu pārskatīšanu pēc trim gadiem.

Otrs sarežģīts trialogu temats bija sīki izstrādāta nanomateriālu definīcija, kas ir atlikta, kamēr Komisija neiesniegs priekšlikumu. Trialogos noteiktā redakcija ir atbalstāma un pieņemama.

  Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es izsaku vissirsnīgāko pateicību referentei. Direktīva par elektriskām un elektroniskām iekārtām ir īpaši strīdīga. Bija lielas viedokļu atšķirības attiecībā uz dažādiem aspektiem. Tāpēc es esmu gandarīta, ka trialoga sarunās ir panākta vienošanās, ko es uzskatu par labvēlīgu rezultātu.

Es konkrēti gribētu uzsvērt divus punktus. Pirmais ir jautājums par darbības jomu. Kādas iekārtas direktīvā būtībā vajadzētu ietvert? Ir viens jautājums, ko mēs nedrīkstam aizmirst. Sākotnēji direktīvā vajadzēja iekļaut mājsaimniecības ierīces jeb baltās preces. Atvērtajā darbības jomā pašreiz ir iekļautas vairākas jaunas produktu grupas, kurās būtu ietvertas arī tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas iegūšanai. Man ir jāuzsver, ka šai direktīvai būtībā bija pavisam cits mērķis. Protams, ka mājsaimniecības ierīcēm ir jāpiemēro daudz stingrāki un augstāki aizsardzības standarti nekā tām tehnoloģijām, kuras speciālistiem nav jāuzstāda, nav jāpārstrādā utt.

Šī iemesla dēļ arī es atbalstīju atbrīvojuma piemērošanu atjaunojamām enerģijām. Es neatbalstīju darbības jomas paplašināšanu, bet, tad es redzēju, ka vairākums tomēr sliecās uz darbības jomas paplašināšanu. Es uzskatu, ka būtu bijis neproduktīvi iekļaut atjaunojamo enerģiju šajā direktīvā. Būtu radīti nelabvēlīgi konkurences apstākļi, un tāpēc es uzskatu, ka tika pieņemts pareizs lēmums.

Vēl es gribētu kaut ko piebilst par III pielikumu. Mani būtu darījusi bažīgu papildu 37 vielu iekļaušana prioritāro vielu sarakstā, ja no veselības aizsardzības viedokļa tam nav faktiska pamatojuma, lai turpmāk tām noteiktu aizliegumu. Es uzskatu, ka tas būtu panikas izraisīts pasākums, tāpēc, manuprāt, ir pieņemts pareizs lēmums, un es esmu gandarīts arī par iznākumu attiecībā uz šo aspektu.

  Kathleen Van Brempt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ja drīkst, es gribētu apsveikt referenti. Evans kundzei ir bijusi neparasta apņēmība, kuras dēļ mēs šodien esam panākuši kompromisu, ko Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa var apstiprināt. Es apgalvoju „var apstiprināt”, jo šajā īpaši svarīgajā tiesību aktā ir iestrādāta virkne nozīmīgu uzlabojumu. Šie uzlabojumi attiecas uz atvērtas piemērošanas jomas paplašināšanu. Mēs labprāt būtu gribējuši, lai šos uzlabojumus ievieš ātrāk. Uzlabojumu dēļ mums joprojām būs atsevišķa, neatkarīga direktīva — neatkarīga no REACH regulas —, kura acīmredzot būs jāsaskaņo ar REACH regulu. Treškārt, un personīgi es to uzskatu par svarīgu apstākli, šo uzlabojumu dēļ, par kuriem Parlamentā bija īpaši sarežģītas sarunas, mēs esam izstrādājuši piemērotu metodoloģiju, kas nodrošinās vielu saraksta atkārtotu pārskatīšanu, tādējādi mēs varēsim novērtēt šo vielu iespējamo ietekmi. Turklāt ir virkne vielu (HBCDD) — man te jāpaskatās savos papīros to nosaukumi — biežāk lietotie un strīdīgākie ir bromētie antipirēni un trīs svarīgi ftalāti —, kuri būtu jāpārskata kā vieni no pirmajiem. Protams, ka jāpārskata arī nanomateriāli. Mēs būtu gribējuši pievienot vēl kādas bīstamās vielas, bet mēs esam gandarīti, ka Komisija tomēr sniegs paziņojumu. Tas ir būtiski. Vai mēs būtu gribējuši aizliegt vēl kādas vielas? Protams, jo mūs neapmierina daži aspekti. Mūsu grupa nepārprotami būtu gribējusi aizliegt vēl dažas vielas, pārskatīšanu veikt biežāk un piemērot mazāk atbrīvojumu. Apsverot atbrīvojumus, man uz brīdi tiešām jāatgriežas pie jautājuma par saules enerģijas kolektoriem. S&D grupa bija vienīgā, kas līdz beigām iebilda pret pilnīgi kļūdaino uzskatu par to, ka enerģijas kolektori nav jāiekļauj darbības jomā. Ir uzradies īpašs šī jautājuma lobijs, kas ir pilnīgi neattaisnojami, ja gribat zināt, jo tad kadmiju, kas ir aizliegts kopš 2003. gada, ļaus atstāt apritē vēl vismaz desmit gadus. Es uzskatu, ka tas ir īpaši nepiemēroti nozarei, kurai saistībā ar saules enerģijas kolektoriem neapšaubāmi būs vadošā nozīme. Tomēr S&D grupa ar prieku atbalstīs šādu kompromisu. Es tikai ceru, ka grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” rīcībā nav nodoti nepareizie dokumenti, jo es neesmu jutusi, ka viņi būtu īpaši iesaistījušies trialogos.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs direktīvas pārstrādātajai redakcijai būtu jāpalīdz uzlabot gan patērētāja, gan vides aizsardzība. Es uzskatu, ka mēs to esam panākuši, jo esam izveidojuši faktisku sistēmu, kas pamatojas uz faktisko patērētāju un vides riska novērtējumu un kas piedāvā uzņēmumiem tiesisku noteiktību attiecībā uz ieguldījumiem un inovācijām. Tas ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas veic izpēti konkrētās jomās. Ir prieks apzināties, ka mēs spējām vienoties par riskam atbilstošām pamatnostādnēm saistībā ar šo svarīgo tematu, un šā apstākļa dēļ es arī gribētu pateikties referentei un ēnu referentiem.

Mēs esam dzirdējuši vairākus runātājus izsakām nožēlu, ka saules enerģijas kolektori ir svītroti no pielikuma. Dāmas un kungi! Mēs šeit nerunājam par kadmiju, bet par kadmija telurīdu. Problēmjautājumi šajā gadījumā ir inovācijas un ieguldījumi. Patiesi šādi jautājumi mums ir jāizskata atsevišķi. Apspriežamās ierīces nav elektroierīces, bet gan iekārtas elektrības ražošanai. Tā ir būtiska atšķirība. Mēs nevaram pieņemt visaptverošu nostāju, apgalvojot, ka tās visas ir bīstamas vielas. Galu galā, piemēram, arī manā organismā ir noteikts daudzums sēra. Sērs nu nemaz nav tā viela, ko es būtu gatavs uzņemt ar barību. Tomēr, ja tie ir ķīmiskie savienojumi, risinājumi ir pilnīgi atšķirīgi. Tāpēc es esmu gandarīts, ka mēs beidzot neapspriežam jautājumu par PVC. Uzņēmumi, kas ražo PVC pēdējos gados ir veikuši daudzus pētījumus. Ir tikai jāapsver nesenie notikumi, lai saprastu, kas notiek pasaulē. Mums nav vajadzības atkārtoti pārskatīt desmit gadu vecas debates.

Es esmu gandarīts par jauno dokumenta redakciju. Es esmu pārliecināts, ka tās dēļ tiks iegūts liels labums videi un patērētājam, kā arī tā veicinās inovācijas.

  Salvatore Tatarella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pēdējos gados mēs esam bijuši liecinieki Kopienas iestāžu nopietniem mēģinājumiem nodrošināt, lai elektronisko produktu ražošanas, lietošanas un likvidēšanas procesā labāk tiktu aizsargāta vide un cilvēka veselība.

RoHS direktīva ir šīs politikas galvenais balsts. Atbilstības nodrošināšana direktīvas noteikumiem, protams, ir pārbaudījums un apgrūtinājums uzņēmumiem, bet tā ir arī iespēja. Spēja piegādāt mazāk piesārņojošas iekārtas patiešām ir būtisks mūsu uzņēmumu atšķirības faktors, ko var klasificēt kā faktisku konkurētspējas priekšrocību. Uzņēmumi nedrīkst uzskatīt regulas un direktīvas noteikumus kā saistības, kas ir ieplānotas to sodīšanai, bet kā iespējas, lai uzlabotu uzņēmuma procesus un izstrādājumu kvalitāti.

Tomēr daži atbrīvojumi tiek uzskatīti par vajadzīgiem — vieni — pašreizējās dziļās ekonomikas krīzes dēļ, bet citi — tāpēc, ka uz tiem attiecas turpmākā īpašā direktīva. Tas ir attiecināms uz nanomateriāliem, kosmosa un drošības nozarēm, stacionārām iekārtām, transportlīdzekļiem un pašgājējām mašīnām, cilvēkiem implantējamām medicīnas ierīcēm, saules enerģijas kolektoriem un iekārtām, kas paredzētas pētniecības un izstrādes lietojumiem.

Nobeigumā es gribētu izmantot iespēju un pateikt, ka vajadzētu panākt lielāku saskaņu starp RoHS direktīvu un REACH regulu un izvairīties no neskaidrībām un pārklāšanās, jo uzņēmumiem un uzņēmējiem ir vajadzīgi skaidri un konkrēti noteikumi.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka šīs direktīvas pamatnodoms ir jāatbalsta. Komiteja beidzot bija gatava veikt savus pienākumus un ir būtiski uzlabojusi Komisijas priekšlikumu. Tomēr ir pāris jautājumu, kuri vēl ir jāapspriež.

Pirmkārt, lai ko mēs darītu, mums ir jāatceras par starptautisko dimensiju. Kāda jēga galu galā ir Eiropas Savienības neaptraipītajai reputācijai, ja vēl joprojām ir atļauts ievest bīstamās vielas.

Otrkārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāspēj tikt galā ar mūsu noteikumiem un, galvenokārt, ar tiem saistīto ierēdņu centieniem.

Treškārt, es pieņemu, ka sāktā procesa pazīme iespējams būs dinamika, nevis statika, kuras dēļ Parlamentam šī bīstamo vielu problēma būs jārisina regulāri.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Kaut arī šis ir tikai mazs pasākums, es uzskatu, ka tas tomēr ir pareizs pasākums. Iesniegtajā grozījumā vismaz ir ietverti visi paredzētie izņēmumi. Manuprāt, tas arī sniegs svarīgus norādījumus uzņēmējdarbības nozarei.

Tomēr īpaši svarīgi ir informēt patērētājus par šādiem norādījumiem. Manuprāt, nākotnē patērētājiem būs īpaši būtiski zināt par iespējamiem vides piesārņotājiem, ko viņi, iespējams, nopērk, iegādājoties elektroniskas vai elektriskas ierīces. Šis ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai nākamajā direktīvā tiktu noteiktas pareizas procedūras attiecībā uz šādu ierīču iznīcināšanu.

Noteikti pašreiz Komisijai un dalībvalstīm šī informācija ir jāsniedz patērētājiem, jo astoņu gadu pārejas periods patiešām ir pārāk ilgs laiks.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Progresīvajās rūpnieciski attīstītajās valstīs elektrisko un elektronisko iekārtu dzīves cikls pastāvīgi sarūk. Tāpēc ātrums, kādā šīs iekārtas nomaina, aizvien palielinās, un tādēļ elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi kļūst par aizvien lielāku slogu videi.

Tie ir sarežģīti atkritumi un ļoti bieži satur bīstamas vielas, ko vēl joprojām nav iespējams iznīcināt apmierinošā veidā. Tādēļ būtu jāapsver, ar ko minētās vielas elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanas posmā varētu aizstāt.

Saskaņā ar pieejamo informāciju mūsu mērķis būtu pakāpeniski atrast pilnīgi nekaitīgus aizstājējus halogenētiem antipirēniem vai lētajiem un plaši lietotajiem PVC. Tomēr es uzskatu, ka attiecībā uz PVC būs vajadzīga īpaši jutīga pieeja, lai atrastu pareizo kompromisu starp objektīvajām vides aizsardzības prasībām un rūpniecības nozares interesēm.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Es vēlreiz gribētu apsveikt referenti par viņas centīgo darbu, kura dēļ, šķiet, Parlaments rada iespēju vienoties. Tas ir ļoti svarīgi. Tādējādi tagad mums ir Parlamenta izvirzītie noteikumi, kuru dēļ dalībvalstis var nodrošināt, ka Eiropas tirgos laistajos elektroniskajos izstrādājumos nav bīstamu vielu. Šis priekšlikums bija kompromiss, un mēs visi zinām, ka kompromisi vedina uz kompromisiem. Tas ir skaidrs, un ir skaidrs arī tas, ka Komisija un visas iesaistītās personas ir izrādījušas labo gribu. Iznākums ir tāds, ka vairākums var šo priekšlikumu atbalstīt.

Komisijai ir daudz ko piebilst šajā jautājumā. Mēs būtu gribējuši, lai kompromisa redakcija un darbības joma attiecībā uz dalībvalstu un uzņēmēju pienākumiem astoņu gadu pārejas periodā ir noteikta skaidrāk. Komisijas sniegtajos paziņojumos par darbības jomu ir izklāstīts, kā, mūsuprāt, būtu jāizskaidro kompromisa redakcija attiecībā uz darbības jomu. Tādēļ es gribētu, lai šie paziņojumi tiek iekļauti Parlamenta protokolā. Mēs tomēr ļoti nopietni izturamies pret saviem pienākumiem veikt ietekmes novērtējumu par visām darbības jomas izmaiņām salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošās direktīvas darbības jomu, un mēs pie tā sāksim strādāt, tiklīdz stāsies spēkā pārstrādātā direktīva.

Attiecībā uz stāšanos spēkā mēs uzskatām, ka, ieviešot noteikumus par atbilstības novērtēšanu un marķēšanu, tiks panāktas izmaiņas, jo tie noteiks skaidras saistības par to, kā uzņēmējiem pierādīt, ka viņu izstrādājumi atbilst regulā noteiktajām prasībām, un kā dalībvalstīm pārbaudīt atbilstību prasībām.

Tātad pašreiz mūsu darbs vēl nebeidzas. Es gribētu pateikties jums visiem par ieguldījumu šajā darbā un jūsu ierosinājumiem. Komisija tos saprot un pieņem.

  Jill Evans, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu pateikties visiem saviem kolēģiem par komentāriem. Ikvienam, kurš klausījās debates, būs skaidrs, kādas bija atšķirības starp grupu viedokļiem un cik dažreiz grūts ir bijis šis process. Tagad mums ir visu grupu atbalsts, un es ļoti ceru un ticu, ka tas atspoguļosies trešdienas balsošanā.

Es arī esmu ļoti gandarīta dzirdot, ka Komisija atbalsta šo direktīvu, jo tās nākotne ir gandrīz pilnīgi Komisijas ziņā, ja šādu redakciju trešdien pieņems. Mums nebūs papildu koplēmuma pilnvaras, un turpmāk darbības jomu un turpmākos ierobežojumus pārskatīs Komisija. Tāpēc es aicinu Komisiju noteikt turpmākos prioritāros ierobežojumus, lai mēs nākotnē varētu atbrīvoties no šādas iespaidīgas atkritumu plūsmas, kas vēl joprojām rada tik daudz problēmu cilvēku veselībai un videi.

Mēs jau šovakar dzirdējām savus kolēģus apgalvojam, ka profilakse ir labāka nekā ārstēšana, tādēļ es gribu minēt, ka bez smagajiem metāliem un bromētiem antipirēniem, kuru izmantošanu ierobežo pašreizējā RoHS direktīva, vēl ir daudz problemātisku vielu. Ir arī daudz pierādījumu par to, ka ir vajadzīgi turpmāki ierobežojumi.

Šīs debates ar interesi klausījās ļoti daudz cilvēku, tostarp rūpniecības un NVO pārstāvji. Es uzskatu, ka šajā galīgajā kompromisā mēs esam saglabājuši RoHS direktīvas sākotnējos mērķus, un, ja Parlaments trešdien balsos par priekšlikuma pieņemšanu, mums būs vēl viens efektīvs tiesību akts.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 24. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar nesen publicētajiem datiem Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārdotas 9,3 miljoni tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu, galvenokārt lielas mājsaimniecības ierīces, kā arī IT un telekomunikāciju iekārtas. Paplašinoties tirgum un saīsinoties inovāciju cikliem, iekārtas tiek nomainītas biežāk, tādējādi papildinot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjomu. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam šādu atkritumu apjoms sasniegs 12,3 miljonus tonnu.

RoHS direktīva, ko pieņēma 2003. gadā, paredzēja pakāpeniski izvairīties no pirmās bīstamo vielu grupas un ļāva samazināt to vielu apjomu, kuras tika iznīcinātas un iespējams izgāztas vidē. Šīs direktīvas pārskatīšana tika sākta, lai ieviestu stingrākus noteikumus attiecībā uz bīstamo vielu ierobežošanu. Es uzskatu, ka kompromisi, kas radās pēc garām sarunām starp Padomi un Parlamentu, ir būtiska virzība uz skaidrāku un vienkāršāku direktīvu. Ļoti būtisks noteikumu aspekts bija to vielu neiekļaušana direktīvas darbības jomā, kuru aizliegšanai nebija nekādu zinātnisku pierādījumu; ja tas nebūtu noticis, tad daudziem uzņēmumiem, kas darbojas tirgū, būtu radīti zaudējumi.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā to, cik svarīga ir šīs direktīvas pārskatīšana, mums ir jāņem vērā, ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt stingrākus un precīzākus noteikumus par bīstamo vielu lietošanas ierobežošanu. Es uzskatu, ka šis kompromiss pierāda nozīmīgu progresu attiecībā uz lielāku skaidrību RoHS direktīvā un uz tās vienkāršošanu. No daudziem aspektiem, kas ir jāņem vērā reglamentēšanas nolūkā, es gribētu vērst īpašu uzmanību uz tādu vielu kā PVC un nanomateriālu svītrošanu no direktīvas darbības jomas, jo, iekļaujot tās darbības jomā, izstrādājumiem, kuros tiek izmantotas šādas vielas, būtu noteikts aizliegums. Aizliegums tiktu ieviests ne tikai bez jebkādiem objektīviem zinātniskiem pierādījumiem, bet nodarītu kaitējumu arī tehnoloģiskajiem procesiem, kas ir saistīti ar šādu materiālu ražošanu. Šo iemeslu dēļ mēs kopumā varam būt apmierināti par šādās sarunās panākto vienošanos. No vienas puses, šāda vienošanās, aizliedzot vielas, kuru bīstamība ir noteikta ticamās zinātniskās pārbaudēs, apliecina vajadzību aizsargāt vidi, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citu materiālu, kuru bīstamība nav zinātniski pierādīta, iekļaušanu melnajā sarakstā, tā kaitējot ražotājiem un pētniekiem un galvenokārt patērētājiem.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Atjaunojamo resursu mērķis ir aizsargāt vidi. Tas ir pilnīgi pretējs mērķim, kas rada jaunu bīstamību videi un cilvēku veselībai. RoHS direktīva un Padomes 1988. gada 25. janvāra Rezolūcija par Kopienas rīcības programmu, lai apkarotu kadmija radīto vides piesārņojumu, ir galvenokārt vērsta pret kadmija izmantošanu, jo Eiropa ir reģions, kuru īpaši apdraud šī kumulatīvā kancerogēnā inde. Es gribētu izteikt savu pilnīgu iebildumu pret grozījumu Nr. 12. Pieņemot šo priekšlikumu, no RoHS direktīvas darbības jomas tiek izslēgti saules enerģijas kolektori. Taču neiekļaujot tos direktīvā, diemžēl netiek atbalstītas solārās tehnoloģijas. Faktiski ar to tiek legalizēta kadmija telurīda šūnu paneļu ražošana. Izmantojot CdTe šūnas, ražotāji var iegūt lielāku peļņu, nekā izmantojot silikona šūnas. Tādēļ šāda priekšlikuma apstiprināšana ir atbalsts CdTe šūnu ražošanai uz silikona šūnu rēķina, kuru ražošanai izejvielas ir pieejamas neierobežotā daudzumā un nesatur toksiskus materiālus. Situācija ir vēl nopietnāka tādā ziņā, ka, ja RoHS direktīvā ir noteikts atbrīvojums saules enerģijas kolektoriem, tad šo lēmumu nebūs iespējams pārskatīt un pārvērtēt daudzus gadus. Netoksisku saules enerģijas kolektoru tehnoloģiju izpēte paātrināsies tikai tad, ja saules enerģijas kolektoru ražotājiem, tāpat kā pārējiem, vajadzēs ievērot RoHS direktīvas prasības.

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Direktīvas pārstrādāšana, lai ierobežotu dažu bīstamu vielu izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, ir īpaši grūts uzdevums. Tomēr tā ir steidzami vajadzīga, lai izskaustu nenoteiktību attiecībā uz direktīvas darbības jomu, skaidrības trūkumu tiesiskajos noteikumos un definīcijās, kā arī atšķirībās starp dalībvalstīm un iespējamās procedūru pārklāšanās ar citiem ES tiesību aktiem, piemēram, ar REACH regulu. Komisijas sākotnējais priekšlikums bija paredzēts tieši lielajiem uzņēmumiem. Pašreizējā redakcijā ir ņemtas vērā mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās iespējas. Šie mazie un vidējie uzņēmumi galu galā ir Eiropas konkurētspējas pamats. Priekšlikumā ir arī skaidri izklāstīta Komisijas lēmuma atkāpes procedūra un attiecīgie izpildes termiņi. Ir jāuzsver arī izvirzītā prasība pēc desmit gadiem pārskatīt direktīvu, lai to pielāgotu tehnoloģiskajam progresam. Veicot šādu pārskatīšanu, īpaši būs jāņem vērā alternatīvo izstrādājumu pieejamības un uzticamības aspekts, kā arī sociāli ekonomiskā ietekme.

19. Pieprasījums atcelt deputāta imunitāti (sk. protokolu)

20. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

21. Vienas minūtes uzstāšanās (Reglamenta 150. pants)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos paust savas bažas par pēdējā laikā novēroto Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai pārmērīgo politizāciju.

Manuprāt, ir negodīgi jaukt tos kritērijus, kuri attiecas tikai uz tiesu sistēmas reformu ar Šengenas zonas pievienošanās kritērijiem. Rumānija ir gatava šim procesam un atbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas faktiski ir vienīgie novērtēšanas kritēriji.

Rumānija nav un arī nebūs “noziegumu eksportētāja”. Ir nepieņemami, ka daži ar rumāņu izcelsmes imigrantu kopienām saistīti jautājumi tiek attiecināti uz visiem rumāņiem. Mēs zinām, ka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas balsojums nākamā gada pavasarī būs politisks, tomēr uzskatām, ka tā pamatā ir jābūt objektīvam un taisnīgam novērtējumam, nevis ar vēlēšanām saistītiem apsvērumiem.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Kā tika apstiprināts Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē, NATO jaunā stratēģiskā doktrīna jaunajā laikmetā sekmēs NATO centienus atrisināt jaunas problēmas. Tādēļ ir svarīgi atzīt NATO un Eiropas Savienības partnerības unikālo raksturu, kā arī vienotas pieejas nepieciešamību attiecībā uz visiem Eiropas drošības aspektiem. Jebkurā gadījumā, sadarbībai starp abām organizācijām ir jābūt balstītai uz pārredzamību, papildināmību un savstarpējas neatkarības saglabāšanu.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs darbotos sinerģiski un izvairītos no funkciju pārklāšanās, jo īpaši politisko misiju gadījumos, jo pretējā gadījumā nelietderīgi tiks izlietoti gan ES, gan NATO dalībvalstu personāla un enerģijas resursi. Tam ir liela nozīme, ja vēlamies rīkoties efektīvi un veidot uzkrājumus.

Ļoti svarīgs jautājums ir abu organizāciju institucionālās sadarbības veids, kā arī konsultāciju mehānisma izveide, kas noteiks vienotas rīcības veidus un līdzekļus. Es aicinu izvērst plašākas debates par šo jautājumu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Moldovas Republikā 28. novembrī notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā gads, kopš Moldovas Republikā pie varas ir „Alianse par integrāciju Eiropā” un sabiedrības, kā arī ekonomikas reformēšanā jau ir gūti vērā ņemami panākumi.

Minētā alianse ir arī izrādījusi vēlmi turpināt Eiropas virzienā uzsākto ceļu.

Ņemot vērā šos centienus, kā arī gūtos panākumus, Eiropas Savienība ir sniegusi un turpina sniegt Moldovas Republikai gan politisko, gan finansiālo atbalstu.

Es no sirds ceru, ka svētdien paredzētās vēlēšanas būs vēl viens apliecinājums šīs valsts virzībai uz demokrātiju, tiesiskumu, efektīvu tirgus ekonomiku un pievienošanos ES dalībvalstu saimei, lai tuvākajā laikā kļūtu par tās pilntiesīgu dalībvalsti.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sūdzēties par Reģionu komitejas ģenerālsekretāra nekorekto rīcību saistībā ar fotogrāfiju izstādi, kuru rīkoja Kiprā esošā Turcijas karaspēka okupētā Kirēnijas pašvaldība.

Šajā izstādē aplūkojamajās fotogrāfijās ir attēlots, kā tiek iznīcinātas baznīcas un citi, trīs tūkstošus gadu veci Kirēnijas vēsturiskie pieminekļi. Minētās iznīcināšanas mērķis ir acīmredzams, proti, lai likvidētu jebkādus pierādījumus tam, ka šajā pilsētā ir valdījusi grieķu kultūra un kristīgā ticība. Tomēr cilvēkiem, kuri ar varu tika padzīti no savām mājām un devās bēgļu gaitās, pēc 36 gadiem bija iespēja atgriezties Kirēnijā un dzīvot tur.

Šī izstāde bija jāatklāj Reģionu komitejas ģenerālsekretāram, bet viņš neieradās Turcijas okupantu izdarītā spiediena dēļ, kura iemesls bija fotogrāfijās atspoguļotais Turcijas 1974. gada iebrukums Kiprā, kā arī tajās attēlotā jau minētā kultūras mantojuma iznīcināšana. Pamatojoties uz minēto spiedienu, ģenerālsekretārs pieprasīja, lai šī izstāde tiktu slēgta. Es nosodu šo nepieņemamo rīcību.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Īrijas banku glābšana visticamāk būs pēdējā visā eiro zonā, neraugoties uz pretējiem apgalvojumiem. Kaut arī Ekonomikas un monetāro savienību ir skārusi valsts parādu krīze, amatpersonas vēlas uzsvērt, ka Īrijas situācija atšķiras no tās, kādā pirms septiņiem mēnešiem bija nokļuvusi Grieķija.

Ja Atēnu gadījumā tā bija fiskālā bezatbildība un korupcija valsts sektorā, tad Dublinas parāds ir izveidojies banku nepārdomātas rīcības dēļ. Kaut arī nešķiet, ka Portugāli būtu piemeklējis līdzīgs liktenis, tā līdzīgi Spānijai cīnās, lai „noturētos uz ūdens”.

Kas gan šīm valstīm ir kopīgs? Tā ir mērķim neatbilstoša, ekonomiski neizdevīga vienota valūta, kuras pamatā ir ideālistiska ideoloģija, jo, kā māca sena paruna, nevajag turēt visas olas vienā grozā.

Kuras ir Eiropas attīstītākās valstis? Tās ir Norvēģija un Šveice, kuras kontrolē savus resursus un ekonomiku, tomēr joprojām turpina tirdzniecības attiecības ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, zinot, ka varēs pārorientēties uz citiem tirgiem gadījumā, ja ES projekts uz visiem laikiem tiks nolemts aizmirstībai.

Portugāles glābšana palielinās kopējo rēķinu līdz EUR 300 miljardiem, izlietojot visu eiro zonas kapitālu, tādēļ vienīgā saprātīgā izvēle nešaubīgi ir ES „eitanāzija”.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlētos teikt dažus vārdus par Īriju. Spiegel Online ir rakstīts, ka „ķeltu tīģerim ir vajadzīga intensīvā aprūpe”. Jājautā, kādēļ tā? Nav šaubu, ka finanšu krīzes cēlonis ir mūsu monetārā sistēma, citiem vārdiem sakot, veids, kādā tiek pelnīta nauda. Privātās komercbankas iepludina neticami lielas naudas summas šajā sistēmā, veicinot spekulācijas, degvielas inflāciju un visbeidzot radot masveida parādus visām iesaistītajām pusēm. Tādējādi mūs ir skārusi sistēmas krīze, kuru nevar novērst, ieguldot miljardus nepilnīgajā banku sistēmā pat tad, ja mēs to varētu atļauties un novirzītu līdzekļus Īrijas ekonomikai. Mums ir vajadzīgs faktisks naudas pelnīšanas veids. Ir svarīgi atsākt uzkrājumu veidošanu valsts sektorā. Tādējādi mēs varēsim iepludināt Eiropas ekonomikā simtiem miljardu eiro, turklāt naudas pelnīšana valsts līmenī būtu saderīga ar brīvā tirgus ekonomiku. Tomēr tik nopietnu lēmumu pieņemšanai ir vajadzīga mūsu politiķu drosme un gribasspēks, bet skaidrs ir tas, ka bankas vairs ilgāk nedrīkst „vazāt aiz deguna” Parlamentu.

  László Tőkés (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, Eiropas Parlamentā nedrīkst nepieminēt armēņu genocīdu Turcijā pirms 95 gadiem. Saskaņā ar 1987. gada 18. jūnija lēmumu Eiropas Parlamentam ir jāatceras 1,5–2,75 miljonu nevainīgu civiliedzīvotāju masveida nogalināšana un, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, kuri tiek piemēroti attiecībā uz holokaustu un komunistisko genocīdu, bez atrunām jānosoda 1915. gadā izdarītie Osmaņu impērijas masveida noziegumi pret cilvēci, armēņu minoritāti un kristīgo kopienu.

Līdz šim 22 valstis ir oficiāli atzinušas armēņu genocīda vēsturisko faktu. Ar nožēlu jāsecina, ka Morten Messerschmidt kunga rakstiskais ziņojums par šo jautājumu šogad nesaņēma vajadzīgo atbalstu. Šā iemesla dēļ es vēlos aicināt priekšsēdētāju Jerzy Buzek uzņemties iniciatīvu un panākt, lai armēņu genocīds tiktu vienprātīgi atzīts visās ES dalībvalstīs, kā arī to, lai šāda fakta noliegšana tiktu uzskatīta par sodāmu nodarījumu, turklāt šis jautājums ir jāizvirza par obligātu darba kārtības punktu pievienošanās sarunās ar Turciju.

  Rovana Plumb (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Deviņdesmit viens procents jauniešu vecumā no 18 līdz 27 gadiem uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī ir pasliktinājusies. Tikai 33 % jauniešu vēlas palikt Rumānijā. Pašreizējā valdība Bukarestē ar savu budžeta samazināšanas politiku veicina intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz ārvalstīm.

Katru mēnesi mēs esam liecinieki tam, ka jauniešus, kurus Rumānijas valdība nosūta uz apmācībām saskaņā ar sociāldemokrātu 2004. gadā uzsākto programmu, administrācija atlaiž, vai arī tiem nav iespējams atrast darbu, neraugoties uz viņu pieredzi un vēlmi sniegt savu ieguldījumu kopējā sistēmā.

Es atbalstu darba tirgus mobilitāti, bet valdībai Bukarestē ir jārada jaunas darba vietas, lai gūtu labumu no jauniešu iegūtajām zināšanām.

Es vēlos paust atbalstu visiem Rumānijas studentiem un studentu apvienībām, kā, piemēram, Rumāņu studentu līgai ārvalstīs.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Indijas okeānā zvejojošie zvejas kuģi bieži kļūst par pirātu upuriem. Divās pēdējās nedēļās ir notikuši uzbrukumi tādiem kuģiem, kā Intertuna III, Demiku, Elai Alai, Playa de Anzoras, Albacan, Erroxape, Campolibre Alai un Playa de Aritzatxu.

Uzbrukumi tiek izdarīti arvien tālāk no krasta, jo, lai uzlabotu loģistiku, pirāti izmanto nolaupītos kuģus. Pat ar privātiem drošības līdzekļiem šie kuģi ir samērā neaizsargāti. Tie ziņo par šādu situāciju, bet neviens uz to nereaģē.

Ir jāuzlabo koordinācija, jo līdz šim Eiropas Savienības Jūras spēki nav iesaistījušies nevienā uzbrukuma novēršanā. Mēs nezinām, kā viņi reaģē uz minētajiem trauksmes signāliem.

Ir jāievēro rezolūcija, kuru mēs pagājušā gada novembrī pieņēmām Parlamentā un jāpanāk lielāka ANO līdzdalība. Operācijā „Atalanta” ir jāiesaista vairāk valstu un tai jāpiešķir vairāk līdzekļu, vienlaicīgi ir jānodrošina efektīvākas blokādes Somālijas piekrastē un jānoslēdz nolīgumi ar piekrastes valstīm, lai pirātus varētu saukt pie atbildības.

Pirāti apdraud mūsu zvejas un tirdzniecības flotes, kā arī valstis, ar kurām esam parakstījuši nolīgumus, jo šo valstu attīstība ir atkarīga no zvejas kuģu drošības šajā reģionā.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos darīt zināmu Parlamentam to, kas ir noticis saistībā ar izstādi „Kultūras vērtību veicināšana, aizsargājot okupētās Kipras kultūras mantojumu”, kas tika rīkota ar Reģionu komitejas atbalstu no 17. līdz 26. novembrim.

17. novembrī pēc izstādes atklāšanas Komunikācijas nodaļas vadītājs Wolfgang Petzold pieprasīja, lai izstāde nekavējoties tiktu slēgta, pamatojoties uz to, ka uzraksti uz paneļiem atšķiras no tiem, kādi bija saskaņoti.

Pārbaudot saraksti, tostarp man nosūtīto pieteikumu atļaujas saņemšanai, es pārliecinājos, ka nav nekādu atšķirību starp atļaujā minēto un to, kas tika izstādīts. Tika noskaidrots arī, ka izstādes kuratoram minētās nodaļas vadītājs bija licis svītrot terminus „okupācija” un „Turcijas iebrukums”. Es vairākas reizes zvanīju Komunikāciju nodaļas vadītājam, lai noskaidrotu situāciju, tomēr ne viņš, ne viņa darbinieki nevēlējās ar mani runāt. Pēc dažām stundām, kad es biju paziņojis par notiekošo, izstāde atkal tika atvērta.

Dāmas un kungi, manuprāt, tas, kas notika Reģionu komitejā bija nopietns ES dalībvalsts tiesību pārkāpums.

  Corneliu Vadim Tudor (NI). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl Rumānija ir kļuvusi par ES mežonīgāko robežvalsti. Situācija bija neapskaužama jau komunistu diktatūras laikā, tomēr mafijas diktatūra to padara vēl ļaunāku.

Mafijas „astoņkāja” lielākie taustekļi ir korumpētā tiesu sistēma un policija.

Vairāk nekā 5000 personu, kuras ir izdarījušas noziegumus Rumānijā kopš 1990. gada janvāra joprojām nav zināmas. Rumānija ir paradīze vietējām pagrīdes bandām, kuras aizsargā tiesu sistēma un policija. Diemžēl tā ir arī pedofilu, afēristu un dažādu ārvalstu aģentu kontaktpunkts.

Ir labi, ka tika nojaukts Berlīnes mūris, tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka tā nojaukšana nav labvēlīgi ietekmējusi Austrumeiropas tautas.

1989. gada decembrī daži lielākie piedzīvojumu meklētāji atmodināja gulošo Drakulu un tagad mēs vairs nezinām, kā no viņa tikt vaļā.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējā laikā virs Eiropas ir parādījies melns mākonis, kurš kļūst arvien melnāks un melnāks. Labējā spārna fanātiskas, ksenofobiskas un bieži vien rasistiskas ievirzes frakciju elektorāta pieaugums ir ietekmējis politiskos notikumus daudzās dalībvalstīs, tostarp arī Zviedrijā. Mēs nedrīkstam ignorēt šo faktu.

Vēl nepieredzētā ekonomikas krīze un arvien pieaugošā imigrācijas problēma ir radījušas labvēlīgu augsni galējībām un pārmērībām. Tā nešaubīgi ir ļoti sarežģīta, grūti atrisināma problēma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Parlamenta centriski labējās partijas, sociāldemokrātu partijas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu), kā arī sociālistu grupas pienākums un uzdevums ir izklīdināt šo mākoni, pirms nav sākusies vētra. Šīm partijām ir maksimāli jāizmanto līguma un koordinācijas iespējas, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu efektīvāk risināt tādas problēmas, kā, piemēram, imigrācija. Šeit Eiropas Parlamentā mums ir jāuzņemas jauna kopīga iniciatīva, lai cīnītos pret ksenofobiju un rasismu krīzes skartajā Eiropā.

  Alan Kelly (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es, kā Īrijas ievēlēts Parlamenta deputāts, apzinos, ka Eiropas uzmanība pašlaik ir vērsta uz manas valsts ekonomikas problēmām. Manā valstī krīzi ir izraisījusi politiķu un lielo uzņēmēju elites mantkārība. Šie cilvēki ir izšķērdējuši enerģisko un inovatīvo iedzīvotāju radītās bagātības un viņiem par to nāksies atbildēt.

Tomēr krīzes iemesls ir arī nepietiekami stingrie noteikumi banku sektorā. Tā ir arī visas Eiropas problēma. Mēs visi atceramies pagājušā gada jūlija banku stresa testus, kad Komisija ar vieglu roku parakstīja krīzes skartās Īrijas banku nākotni. Kā tas varēja notikt? Es patiesi esmu ļoti dusmīgs par to, ka mana valsts ir tik tālu nonākusi.

Es atzinīgi vērtēju mūsu kolēģu apliecināto solidaritāti visām Eiropas valstīm, jo īpaši ekonomikas stabilitātes veicināšanai piešķirto finansējumu. Tomēr, manuprāt, apsverot ES nākotni, mēs esam nonākuši izvēles priekšā. Īrija ir suverēna valsts un ar Eiropas diktētiem noteikumiem attiecībā uz Īrijas nodokļu politiku tiks pārkāpta bīstamā robeža, kad runa ir par attieksmi pret ES mazāko nāciju valstīm.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos runāt par pašreizējo ekonomikas krīzi, tikai no cita aspekta. Šodien mēs dzirdējām Jean-Claude Trichet un Olli Rehn uzstāšanos, kuri runāja par to, cik svarīgs ir finanšu godīgs izlietojums un aicināja Īriju, Portugāli, kā arī pārējās valstis ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

Saskaņā ar nesen veikto Eirobarometra aptauju, vairāk nekā 27 000 ES iedzīvotāju un 1000 Īrijas iedzīvotāju tika aicināti paust savu viedokli par to, kā izkļūt no krīzes.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem aptaujā ietvertiem jautājumiem. Vienā no tiem iedzīvotāji tika aicināti ierindot prioritārā secībā metodes ātrai izkļūšanai no krīzes. Tikai 29 % ES un viena trešdaļa Īrijas iedzīvotāju priekšroku deva valsts izdevumu samazināšanai, savukārt divas trešdaļas ES un 57 % Īrijas iedzīvotāju par efektīvāku līdzekli atzina ekonomikas atveseļošanu, vai arī abu minēto metožu apvienojumu.

Jautājums par prioritārajiem politikas virzieniem apliecināja, ka vairāk nekā 50 % ES un Īrijas iedzīvotāju par svarīgāku uzskata cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. No iepriekš minētā varam secināt, ka šajā ziņā mūsu iedzīvotāju viedokļi ir krasi atšķirīgi. Mēs pienācīgi nereaģējam uz viņu paustajām bažām, tādēļ, manuprāt, mums ir jāpārskata savas prioritātes.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Rīt, proti, 23. novembrī būs pagājuši četri gadi kopš Londonā ir miris viens no maniem vēlētājiem Alexander Litvinenko. Viņu noslepkavoja Krievijas valsts sponsorēti teroristi. Trīs galvenās aizdomās turētās Londonas pilsētas policijas meklēšanā esošās personas, proti, Andrei Lugovoi, Dmitry Kovtun un Vyacheslav Sokolenko, Krievijā joprojām atrodas brīvībā. Vienlaicīgi Litvinenko kunga atraitnei Marina ir liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu. Lai izmeklētu nāves apstākļus līdz šim nav notikusi neviena kriminālizmeklētāja tiesas sēde, kā to paredz līdzšinējā tiesu prakse vardarbīgas nāves gadījumā.

Tādēļ es vēlos izmantot šo iespēju un aicināt Lielbritānijas iestādes iespējami drīz uzsākt kriminālizmeklētāja tiesas sēdi, lai konstatētu un publiski paziņotu minētās personas nāves apstākļus un cēloni, kā arī oficiāli izziņotu par šīs slepkavības izdarīšanu aizdomās turamo personu meklēšanu.

Litvinenko kungs bija Lielbritānijas iedzīvotājs, kurš tika nogalināts Lielbritānijas teritorijā. Tas, ko minēju, ir mazākais, ko varam darīt viņa un viņa ģimenes labā, jo viņiem uz to ir tiesības.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pirms nedēļas tika publicēts ziņojums par pievienošanās ES procesu Balkānu valstīs. Nav godīgi izvirzīt noteikumus sarunu uzsākšanai ar kandidātvalstīm par dalību ES, bet pēc to izpildes šīs sarunas neuzsākt. Kādēļ mūsu attieksme pret Maķedoniju nevarētu būt godīga?

Maķedonija ir valsts, kurā reformas ir īstenotas ar labiem panākumiem. Vairāk nekā 80 % vidusskolu beidzēju šajā valstī studē augstskolās. Viņi apgūst angļu valodu jau no sešu gadu vecuma.

Komisijas ziņojumā ir minēti panākumi cīņā pret korupciju, valdības stabilitāte un veiksmīgais politiskais dialogs. Šī valsts ir nodrošinājusi atbilstību visiem Kopenhāgenas kritērijiem. Tā ir pelnījusi iespēju uzsākt sarunas, lai kļūtu par vienu no ES dalībvalstīm. Par neatrisinātiem jautājumiem mēs varam runāt sarunu procesa laikā. Ja mēs to nedarīsim, tad tiks grauta ticība Eiropai.

  Estelle Grelier (S&D) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Kamerūnas valdības uzsāktās taupības politikas dēļ Apvienotā Karaliste ir nolēmusi pārtraukt lielo velkoņu finansēšanu, kuri veic kuģu glābšanas operācijas Lamanšā. Tas ir vienpusējs lēmums, kuru ir nosodījušas minētā reģiona ostas, kuģniecības, tirdzniecības un politiskās struktūras.

Apvienotās Karalistes lēmums var negatīvi ietekmēt šī reģiona kuģošanas drošību, jo ar vairāk nekā 250 000 kuģu gadā tas ir noslogotākais tirdzniecības ceļš pasaulē. Pēdējos 10 gados tajā ir reģistrēti aptuveni 300 kuģošanas negadījumi un eksperti lēš, ka jaudīgu glābšanas kuģu sākotnēja izvietošana ir nodrošinājusi to, lai šādi negadījumi nepārvērstos par lieliem nelaimes gadījumiem.

Tā kā kuģošanas drošība ietekmē ES teritorijas drošību un vides aizsardzību, par tauvā vilkšanu avārijas gadījumos ir atbildīgas valsts iestādes, saņemot finansiālu atbalstu no kuģu īpašniekiem, bet minēto pakalpojumu sniegšanu nedrīkst uzticēt privātiem uzņēmumiem.

Tādēļ Eiropas Komisijas uzdevums ir atrisināt šo jautājumu. Eiropa var atļauties piešķirt līdzekļus, lai īstenotu vērienīgu integrētu jūrniecības politiku un šāds aicinājums jau ir izteikts oficiāli.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos informēt jūs, iedzīvotājus un arī asociācijas par to, ka mēs esam iesnieguši rakstisku deklarāciju Nr. 0086/2010 par ūdens kā sabiedriskā īpašuma aizsardzību.

Ūdens ir ne tikai sabiedriskais īpašums, bet tiesības uz to ir vispārējas cilvēktiesības, tādēļ ūdens resursu efektīva pārvaldība kā vietēja sabiedriska pakalpojuma pārvaldība ir apliecinājums pareizai valdības rīcībai. Tie ir mūsu pamatprincipi, kas ir mudinājuši tūkstošiem Itālijas iedzīvotāju atbalstīt prasību rīkot referendumu, lai novērstu pamatvērtību atņemšanu sabiedriskajai jomai.

Patiesi, mēs uzskatām, ka iniciatīva nevar piederēt tiem, kuri to ir ierosinājuši, jo tā ir cīņa, kas jāizcīna visiem kopā. Lai to apliecinātu, mēs iesniedzām deklarāciju kopā ar deputātiem no Eiropas Zaļo partijas, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kā arī Eiropas Kreiso spēku partijas, un šī deklarācija ir saņēmusi plašu atbalstu visā Parlamentā.

Mūsu mērķis ir savākt parakstus no vismaz puses Parlamenta deputātiem, lai minētā deklarācija kļūtu par Eiropas Parlamenta oficiālu nostāju, kas palīdzētu nodrošināt ūdeni kā tiesības, nevis tikai kā sabiedrisku labumu.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Svētdien Moldovas Republikā notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Tajās izšķirsies demokrātisko un komunistisko spēku liktenis.

Uzvara demokrātiskajiem spēkiem, kuri pašlaik ir apvienojušies „Aliansē par integrāciju Eiropā”, arī turpmāk tiem palīdzēs nodrošināt jau pagājušajā gadā gūtos pasākumus, proti, virzību uz demokrātisku pārvaldi, tiesiskumu un iedzīvotāju labklājību. Demokrātiskajiem spēkiem ir jāturas kopā gan pirms, gan pēc vēlēšanām.

Minētajām vēlēšanām ir jābūt brīvām un taisnīgām, un cilvēkiem ir jānodrošina piekļuve vajadzīgajai informācijai. 2009. gada aprīļa vardarbīgie notikumi vairs nedrīkst atkārtoties. Demokrātisku valdību nevar

izveidot ar krāpšanu, vardarbību vai iebiedēšanu.

Protams, tie būs Moldovas Republikas iedzīvotāji, kuri svētdien piedalīsies balsošanā, nevis mēs, tomēr šajā Parlamentā vienmēr tiks atbalstīti tie, kuri vēlas ieviest demokrātiskas pārmaiņas. Mēs vēlamies viņus iedrošināt, kā arī apliecināt savu solidaritāti.

  Luis de Grandes Pascual (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Nesen notika uzbrukums mūsu Pestīšanas Dievmātes baznīcai Bagdādē, kurā tika nogalināti 58 cilvēki, galvenokārt, sievietes un bērni tikai tādēļ, ka viņi bija kristieši. Al-Qaeda lepni uzņēmās atbildību par šo aktu. Tas nav atsevišķs gadījums, bet gan kristiešiem rīkotu uzbrukumu un viņu vajāšanas kulminācijas punkts vairākumā musulmaņu valstu. Kristieši ir tikuši izraidīti no Marokas, bijuši apdraudēti Turcijā, un pret viņiem ir rīkoti uzbrukumi gan Indijā, gan Nigērijā. Janvārī seši kristieši tika nogalināti pie baznīcas durvīm Kairā. Cik ilgi vēl Rietumu demokrātiskā pasaule turpinās ciest klusu?

Laimīgā kārtā priekšsēdētājs Buzek kungs sniedza paziņojumu Parlamenta vārdā. Augstā pārstāve baronese Ashton, savā paziņojumā, nosodot uzbrukumu, aprobežojās tikai ar terora akta nosodījumu. Kādēļ netika minēts motīvs, proti, fakts, ka tika nogalināti kristieši, kas bija nepārprotams uzbrukuma iemesls?

Es neko neesmu dzirdējis ne no Zapatero kunga, ne arī no premjerministra Erdogan kunga. Kāds ir Civilizāciju alianses viedoklis? Man ir kauns par mūsu vientiesību un gļēvumu. Es nevaru neatcerēties pārprasto Oriana Fallaci, kura pareģoja Eiropas pārtapšanu par „Eirābiju” (Eurabia) un gandrīz tika „nomētāta ar akmeņiem”, jo uzdrošinājās nosodīt to, kas notiek šajā neirotiskajā Eiropā.

  Iliana Malinova Iotova (S&D). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Izglītība un zinātne ir ekonomiskās stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes. Tas, vai šī programma paliks tikai uz papīra, vai arī tiks īstenota konkrētā rīcībā, ir atkarīgs vienīgi no mums. Lai gūtu panākumus, atbildība ir jāuzņemas gan Eiropas Savienības iestādēm, gan dalībvalstīm. Diemžēl Bulgārijas valdība īsteno politiku, kas ir pretrunā ne tikai valsts interesēm, bet arī Eiropas politikai pētniecības un izglītības jomā. Atšķirībā no Eiropas, kura pētniecībai un attīstībai līdz 2020. gadam ir piešķīrusi trīs procentus no sava budžeta, Bulgārija šim mērķim ir atvēlējusi tikai 0,6 procentus.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem rast risinājumu, Bulgārijas Zinātņu akadēmija ar vairāk nekā 140 gadu senu vēsturi, kura tika izveidota skarbajos Osmaņu impērijas apstākļos un pašlaik Bulgārijā veic 55 % no visiem zinātniskajiem pētījumiem, kā arī tā ir atzīta visā pasaulē, tiks likvidēta. Tā ir saņēmusi aptuveni EUR 30 miljonus 400 sekmīgi īstenotiem Eiropas projektiem.

Neraugoties uz savu līdzdalību Eiropas iestādēs gan politiskā gan ekspertu līmenī, Bulgārijas valdība nesaskata nekādu saikni starp zinātnes attīstību un izeju no krīzes. Šis jautājums ir jāietver Padomes un Komisijas darba kārtībā. Tā nav tikai Bulgārijas problēma, jo ir apdraudēta stratēģiskās programmas izpilde un Eiropas prioritātes.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nepietiekamajām Eiropas Komisijas rīkotajām sabiedriskajām apspriedēm par nezināmu autoru darbiem. Nezināmu autoru darbi ir darbi, kuru autori nav nosakāmi vai atrodami.

Pagājušajā nedēļā es par šo jautājumu Parlamentā rīkoju debates. Tās bija apliecinājums lielajai interesei par šo jomu, jo tika uzdoti daudzi jautājumi par direktīvu, kuru pašlaik izstrādā Komisija. Diemžēl process joprojām ir „miglā tīts”, bet tajā iesaistītajiem ekspertiem un iestādēm vajadzētu zināt vismaz veicamā darba virzienu. Nezināmu autoru darbi aptuveni 40 % gadījumu ietekmē mūsu mākslinieciskās darbības rezultātu. Minētās direktīvas publicēšana ir atlikta uz nākamā gada pirmo ceturksni, tādēļ vēl ir nedaudz laika tās apspriešanai. Mums ir vairāk jācenšas iesaistīt savus iedzīvotājus un arī ekspertus tiesību aktu izstrādes procesā, lai tie būtu iespējami kvalitatīvāki.

  Matthias Groote (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Darba ņēmēju demokrātiskā līdzdalība uzņēmējdarbības veicināšanā ir Eiropas Savienības sociālās politikas stūrakmens. Jau mēnesi dienām un naktīm streiko Ganderkezē, Delmenhorstā un Vehtā esošo Atlas rūpnīcu strādnieki, pieprasot, lai tiktu ievērotas viņu tiesības šajā jomā. Viņi cīnās par to, lai tiktu nodrošināti darba koplīgumi, kas veicinātu drošu un kvalitatīvu darba vietu saglabāšanu. Diemžēl minēto uzņēmumu vadība ir atteikusies uzsākt sarunas ar Eiropas Metālapstrādes rūpniecības asociāciju apvienību un Eiropas Uzņēmumu padomi. Darba strīda procesā uzņēmumu darbinieki ir bijuši pakļauti iebiedēšanai un vadības spiedienam. Es gribētu aicināt vadību, jo īpaši Filipov kungu uzsākt sarunas. Demokrātiskā līdzdalība nedrīkst beigties pie rūpnīcu vārtiem. Sistēma, kas paredz kārtību, kādā cilvēki tiek pieņemti darbā vai no tā atlaisti, rada neuzticību un veicina sociālos nemierus. Šāda sistēma Eiropā nedrīkst pastāvēt, jo tā grauj mūsu demokrātiju.

  Cristian Dan Preda (PPE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt dažus vārdus par prezidenta vēlēšanām Kotdivuārā, jo esmu ES vēlēšanu novērošanas misijas vadītāja minētajā valstī. Jau no oktobra sākuma visos Kotdivuāras vēlēšanu iecirkņos mēs kopumā bijām izvietojuši aptuveni 100 novērotājus no 26 valstīm.

Pirmā kārta norisinājās 31. oktobrī bez vērā ņemamiem starpgadījumiem. Netika konstatēti nekādi krāpšanas vai vardarbības gadījumi. Nedaudz tika novēlota rezultātu paziņošana, bet kopumā būtisku pārkāpumu nebija.

Vēlēšanu otrā kārta ir paredzēta nākamajā svētdienā. Tiek lēsts, ka šoreiz spriedze būs lielāka, jo jau ir notikušas sadursmes uz ielām un kampaņas gaisotne ir kļuvusi agresīvāka, ko izjūt arī mūsu novērotāji. Turklāt nereti novērotājiem nav iespējams sagatavoties kampaņas uzraudzībai. Nemieram ir jānorimst, lai balsošana varētu noritēt mierīgi. Ļoti svarīgi ir tas, lai līdz svētdienai un arī turpmāk tiktu aizsargāti mūsu novērotāji.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

22. Sabiedriskā apraide digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotnē (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Ivo Belet ziņojuma par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotni īss izklāsts Kultūras un izglītības komitejas vārdā (2010/2028(INI)) (A7-0286/2010).

  Ivo Belet, referents. – (NL) Labvakar, priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Rezolūcija, kuru mēs esam paredzējuši pieņemt ceturtdien, manuprāt, ir ļoti nopietns vēstījums un apliecina to, ka šajā Parlamentā savā ziņā tiek atbalstīts mūsu tipiskais Eiropas plašsaziņas līdzekļu modelis, kuru izmanto gan komerciālās raidorganizācijas, no vienas puses, gan sabiedriskās raidorganizācijas, proti, sabiedriskie plašsaziņas uzņēmumi, no otras puses. Šis modelis, priekšsēdētājas kundze, ir raksturīgs Eiropai, jo tāds, izņemot retus gadījumus, nav sastopams ne ASV, ne Japānā, nemaz jau nerunājot par Ķīnu. Vairumā ES dalībvalstu šāds duāls modelis piemērotāk nodrošina plašsaziņas līdzekļu plurālismu, redakcionālu neatkarību un vispārēju preses brīvību. Diemžēl šis ES modelis ir pakļauts nopietnam spiedienam no dažādām pusēm. Šāds spiediens notiek vairākos aspektos. Minēto modeli nelabvēlīgi ietekmē ne tikai drastiskais budžeta samazinājums, ar ko ir spiestas saskarties gan valstu, gan reģionālās kompetentās iestādes, bet arī privāto plašsaziņas līdzekļu izdarītais spiediens uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Privātās raidorganizācijas uzskata, ka sabiedriskās raidorganizācijas rada negodīgu konkurenci, jo īpaši internetā. Tādēļ daudzu Eiropas Savienības valstu sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi cīnās par „noturēšanos uz ūdens”. Šāda situācija rada šaubas par minētās duālās sistēmas trauslo līdzsvaru un liecina, ka tā ir apdraudēta. Mums ir jādara viss iespējamais, lai Eiropas plašsaziņas līdzekļu modelis šajos pārmaiņu laikos saglabātos neskarts, kā arī jānodrošina tam stingrs pamats nākotnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir jāveic vairāki rezolūcijā ierosinātie pasākumi. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka atbilstoši Eiropas Padomes prasībām – es tikai neesmu pārliecināts, vai Parlaments to apzinās – attiecīgajā laikposmā visas ES dalībvalstis ir apņēmušās garantēt preses brīvību. Tas nozīmē, ka ir skaidri jānosaka sabiedrisko raidorganizāciju kompetences jomas un finansējuma apmērs. Ilgtermiņa finansējums ir būtiskākais jautājums. Mums, proti, Eiropas Parlamentam, ir pienācis laiks atgādināt visām 27 ES dalībvalstīm, ka šīs saistības, kuras tās reiz uzņēmās, ir jāievēro. Otrkārt, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un vispārējā preses brīvība ir būtiski mūsu demokrātijas pamatprincipi, tādēļ mēs vēlamies ieviest viedokļu daudzveidības ievērošanu plašsaziņas līdzekļos. Tas, komisāres kundze, ir noteikums, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu un ir īpaši lietderīgs, jo šo noteikumu var izmantot kā atskaites punktu daudzās dalībvalstīs un reģionos, kurās ir risks, ka varētu tikt apdraudēta plašsaziņas līdzekļu satura daudzveidība un plurālisms. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka, manuprāt, visu plašsaziņas līdzekļu lielākā problēma ir savas klātbūtnes nodrošināšana interneta tiešsaistē. Pieaugošās bažas, vai varētu pat teikt, pieaugošais naids pret sabiedrisko raidorganizāciju iniciatīvām internetā ir apgrūtinošs apstāklis. Daži politikā iesaistītie cilvēki, jo īpaši vietējie politiķi, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, šķiet, ir aizmirsuši, ka pagājušā gadā tika noslēgti nolīgumi par sabiedrisko raidorganizāciju darbībām tiešsaistē, un ir svarīgi, lai tie tiktu ievēroti. Ja mēs piekrītam šim argumentam, priekšsēdētājas kundze, manuprāt, mums ir arī jāizstrādā modelis, kas ļaus meklētājprogrammām un interneta pakalpojumu sniedzējiem sniegt savu ieguldījumu. Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, mēs vairs nedrīkstam „gulēt”, jo pretējā gadījumā, pamostoties, var nākties secināt, ka tiešsaistē pieejamajā plašsaziņas līdzekļu klāstā dominē Google, YouTube un arī Apple. Tas, protams, būtu nepieņemami.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ir radusies vajadzība īstenot ES līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos. To var panākt, uzturot tirgus līdzsvaru starp komerciālajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Lai saglabātu kultūras daudzveidību, vārda brīvību un veselīgu konkurenci, mēs, protams, nedrīkstam izmantot pieeju, kas der visiem, tādēļ ir jāievēro atsevišķu dalībvalstu centieni palielināt sabiedriskās apraides plašsaziņas līdzekļu daļu valsts līmenī.

Manuprāt, sabiedrisko un komerciālo plašsaziņas līdzekļu līdzsvarota līdzāspastāvēšana internetā ir viena no galvenajām dalībvalstu stratēģiju un Eiropas plašsaziņas līdzekļu jomā esošās politikas prioritātēm tuvākajā nākotnē. Ir svarīgi arī mudināt ieinteresētās puses radoši sadarboties, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu tirgū sniegtās informācijas kvalitāti un ieviestu jauninājumus šajā nozarē. Nobeigumā es vēlos piebilst, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība ir mūsu demokrātijas pamats.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es uzskatu, ka duālā plašsaziņas līdzekļu sistēma var sekmīgi funkcionēt Eiropā un ir svarīgi, lai mums būtu gan sabiedriskās, gan komerciālās raidorganizācijas, kuras darbotos brīvas konkurences apstākļos brīvajā tirgus ekonomikā. Diemžēl faktiskā situācija ir citāda. Ir vērojamas nopietnas monopolizācijas tendences, jo īpaši privātajā sektorā, tādēļ mums ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai to novērstu. Šī tendence ir īpaši bīstama sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ.

No otras puses, mums ir sabiedriskās raidorganizācijas, kuras nespēj veikt savus pienākumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, ļaujot partiju „izvēlēšanās doktoriem” un citiem partiju interešu pārstāvjiem lemt par savas informācijas redakcionālo saturu un informācijas sniegšanas jautājumiem. To, protams, nedrīkst pieļaut. Ļaujiet man kā piemēru minēt Austrijas ORF. Šī raidorganizācija darbojas kā civildienesta struktūra, taču ne ekonomikas efektivitātes ziņā. Pašlaik šim plašsaziņas līdzeklim trūkst –– vai vismaz tam nav pietiekama –– gan liberālisma, gan plurālisma, gan redakcionālās brīvības. Ko ES šajā gadījumā vajadzētu darīt? Esmu pārliecināts, ka labs risinājums būtu agrā brīdinājuma sistēma attiecībā uz monopolu, ar ko Parlaments jau pirms neilga laika tika iepazīstināts.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Man ir divi citi komentāri par šo jautājumu. Pieņemot Direktīvu par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, tika uzlabota uzraudzības iestāžu sadarbība, kā arī nodrošināta bērnu augsta līmeņa aizsardzība pret viņiem nepiemērota satura vietnēm un reklāmām. Tomēr dalībvalstis nesteidzas ar tās ieviešanu. Piemēram, manā valstī, tā ir spēkā tikai kopš jūnija. Mēs neesam arī pilnībā saskaņojuši tiesību aktus autortiesību jomā. Mums ir jāvienkāršo pārrobežu licenču piešķiršanas procedūra attiecībā uz audiovizuālajiem darbiem, kā arī jāvienkāršo arhīva materiālu izmantošana gadījumos, kad konkrētā darba autors ir nezināms. Es esmu apstiprinājusi, ka Komisija iesniegs jaunus tiesību aktus nākamajā gadā, bet tā vēlas, lai šo tiesību aktu darbības joma attiektos tikai uz muzikāliem, nevis audiovizuāliem darbiem. Tādēļ es aicinu Komisiju precizēt, vai tā labos šādu būtisku kļūdu, vai arī tā būs jālabo mums komitejās. Šī problēma ir izklāstīta ziņojuma 33. punktā.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos paust atbalstu referenta centieniem uzsākt debates Eiropas Parlamentā par plašsaziņas līdzekļu vidi. Manuprāt, tas ir ļoti aktuāls temats, jo īpaši šajā digitalizācijas laikmetā, kad minētajā jomā norisinās revolucionāras pārmaiņas.

Dažādās valstīs plašsaziņas līdzekļu vide ir atšķirīga. Ir valstis, kur minētajā vidē dominē komerciālie plašsaziņas līdzekļi un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu skaits tajās ir simbolisks. Citās valstīs, savukārt, komerciālie plašsaziņas līdzekļi ir vājāki, vai arī sadalīti un izkliedēti, lai neradītu koncentrētu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļu vidi, tādēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var sniegt lielāku informācijas apjomu un būtiski ietekmēt sabiedrisko domu.

Tomēr jebkurā gadījumā mēs esam liecinieki tam, ka politiskās struktūras bieži iejaucas tieši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbībā, tāpat kā īpašnieki iejaucas tiem piederošo privāto plašsaziņas līdzekļu darbā, tādējādi savā ziņā tiek ietekmēts informācijas saturs, kā arī tiek veidota sabiedrības izpratne.

Lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu brīvību, proti, patiesu brīvību, kas nav atkarīga ne no valsts, ne privātpersonu finansējuma, ir jācīnās par to, lai žurnālisti netiktu pakļauti konkrētam uzraudzības veidam vai paškontrolei, kas uzliktu viņiem pienākumu būt lojāliem pret saviem darba devējiem. Manuprāt, šī pašlaik ir aktuālākā plašsaziņas līdzekļu problēma, tādēļ mums šajā jomā ir jāveic pārmaiņas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ziņojumu „Sabiedriskā apraide digitalizācijas laikmetā –– duālās sistēmas nākotne”. Šis ziņojums ir saskaņots teksts, jo tajā ir pausts atbalsts pašreizējai duālajai sistēmai, kuras pamatā ir sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju līdzāspastāvēšana Eiropā. Kā minēts vienā no Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas apsvērumiem, šāda līdzāspastāvēšana ir īpatnība, kas raksturīga Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu tirgum, un ar šo ziņojumu tas ir nepārprotami apliecināts.

ES līgumiem pievienotajā protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs tiek atzīta šo valstu ekskluzīva kompetence noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumu, organizēt sabiedrisko apraidi un nodrošināt tās finansējumu, ja šāds finansējums neietekmē tirdzniecības nosacījumus un konkurenci ES. Tādēļ dalībvalstis noteiks savu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma veidu un nosacījumus tik ilgi, kamēr tiks ievēroti ES valsts atbalsta noteikumi.

Mēs piekrītam ziņojuma galvenajai domai, proti, ka sabiedriskajām raidorganizācijām saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu jāspēj tehnoloģiski neitrālā veidā izmantot iespējas, ko piedāvā digitalizācija un izplatīšanas platformu dažādība. Tas tika apstiprināts pārskatītajā Komisijas 2009. gada paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei. Mums ir daži komentāri par diviem ziņojuma aspektiem.

Pirmkārt, kas attiecas uz Eiropas Padomes standartu uzraudzību, jāpiebilst, ka ES nav atbildīga par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu politiskās neatkarības nodrošināšanu. Turklāt ES dalībvalstis nevar pilnvarot Eiropas Audiovizuālo observatoriju bez to valstu, kas nav ES dalībvalstis, piekrišanas. Arī Komisija to nevarētu darīt.

Otrkārt, ziņojumā ir uzsvērts, ka dažas dalībvalstis nav veikušas pasākumus, lai veicinātu Eiropas darbu apraidi. Tomēr par to neliecina skaitļi, kas minēti Komisijas nesenajā ziņojumā par direktīvas noteikumu piemērošanu. Saskaņā ar šo ziņojumu Eiropas raidorganizācijas atlicina pienācīgu raidlaika daļu Eiropas programmām.

Ja sabiedriskās raidorganizācijas vēlas ievērot jaunos virzienus un izaicinājumus, tām ir jābūt pionierēm inovāciju jomā un jārada jauni formāti, kā arī jānodrošina programmu saturiskā un tehniskā kvalitāte. Šķiet, ka mēs pilnībā piekrītam minētajiem punktiem un es ceru uz sadarbību ar Parlamentu šajos jautājumos saskaņā ar tiesisko reglamentējumu, ko nodrošina līgumi.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Laikā, kad notiek pāreja no analogo uz digitālo televīzijas sistēmu un arvien lielāku popularitāti gūst jaunie plašsaziņas līdzekļi, tostarp 3D formāts, ir jāņem vērā vairāki mūsu izstrādātās politikas faktori. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu pāreju uz digitālo sistēmu, vienlaicīgi izvērtējot iespēju piedāvāt kuponus, vai citus pasākumus, lai kompensētu sabiedrības izmantošanas izmaksas. Vēl viens svarīgs pasākums ir organizēt žurnālistu un sabiedrisko raidorganizāciju vadītāju stažēšanos, ņemot vērā šādām vajadzībām privāto plašsaziņas līdzekļu piešķirtās summas. Turklāt es uzskatu, ka ir lietderīgi izvērtēt iespēju nākotnē izveidot Eiropas sabiedrisko radio dienestu. Vienlaicīgi, manuprāt, dalībvalstu televīzijas sabiedriskajām raidorganizācijām vajadzētu veicināt Eiropai nozīmīgas programmas Euronews kanālos. Ņemot vērā ne tikai 3D formāta plašo izplatību, bet arī ārstu brīdinājumus par tā nelabvēlīgo ietekmi uz skatītāju veselību, es aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties uzsākt pētījumu, kurā, ņemot vērā pašreizējos tehniskos nosacījumus, tiktu analizēti iespējamie 3D televīzijas draudi Eiropas iedzīvotāju veselībai.

  Emil Stoyanov (PPE), rakstiski. – (BG) Pirmkārt, es vēlos apsveikt Ivo Belet ar viņa izcilo ziņojumu par šo ļoti svarīgo jautājumu. Es gribētu viņam pateikties arī par to, ka viņš ir ņēmis vērā manas domas un priekšlikumus. Manuprāt, mums ir jāiesniedz saskaņots ziņojums, kura mērķis būtu nodrošināt godīgu sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu konkurenci.

Ievērojot senās tradīcijas, nodokļu maksātāji atbalsta sabiedriskās televīzijas raidorganizācijas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tās ir vienīgās, kas aizstāv sabiedrības intereses, jo privātās raidorganizācijas aizstāv privātās, proti, komerciālās intereses. Tomēr, gan Bulgārijā, gan arī citās ES valstīs jau sen ir zināms, ka šāds pieņēmums ir aplams.

Ņemot vērā manu daudzu gadu plašsaziņas līdzekļu nozarē gūto pieredzi, es ierosinu izdarīt šajā ziņojumā dažus grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedriskajiem un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem vienādus nosacījumus, lai mudinātu tos sniegt kvalitatīvāku, sabiedrības interesēm atbilstošu informāciju. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu informāciju gan par Eiropā, gan konkrētajā dalībvalstī aktuāliem jautājumiem. Lai to panāktu, ir nepieciešams gan sabiedrisko, gan privāto plašsaziņas līdzekļu ieguldījums, bet valstu iestādēm ir jāpārliecinās, lai tiem tiktu nodrošināti vienādi konkurences nosacījumi. Paldies par uzmanību!

23. Civilmilitārā sadarbība un civilo un militāro spēju attīstīšana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Christian Ehler ziņojums par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu Ārlietu komitejas vārdā (2010/2071(INI)) (A7-0308/2010).

  Christian Ehler, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Starptautiskā līmenī Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās sniegt būtisku ieguldījumu civilo un militāro krīžu pārvarēšanas spēju attīstīšanā visā pasaulē. Tomēr daudzos gadījumos mēs tikai vārdos atzīstam šīs saistības, kuras ir vairākkārt uzsvērtas gan Helsinku augstākā līmeņa sanāksmes pamatmērķī, gan arī citos dokumentos. Es vēlos nepārprotami norādīt, ka 25 % no pozīcijām, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas dalībai ES civilajās misijās, proti, tādās kā EULEX un EUPOL, dalībvalstis nav iesaistījušās. Civilās un militārās struktūras un mērķi, kurus dalībvalstis ir atkārtoti formulējušas, neatbilst faktiskajai situācijai. Tādēļ Eiropas Parlaments ir nolēmis sagatavot patstāvīgu ziņojumu par civilo un militāro struktūru izveidošanu un koordinēšanu Eiropas Savienībā.

Parlaments šajā ziņojumā ir atkārtoti uzsvēris, ka konkrētas Eiropas Savienības civilās un militārās spējas ir viens no svarīgākajiem ES ārpolitikas, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas instrumentiem. Kas attiecas uz Parlamenta pienākumiem saskaņā ar Lisabonas procesu, mēs esam izmantojuši citu pieeju. Mēs nesākām ar ziņojuma izstrādi, bet izstrādājām tam empīrisku pamatojumu. Pamatojoties uz minētajiem skaitļiem, mēs esam izstrādājuši konkrētus priekšlikumus, tādējādi panākot Ārlietu komitejas locekļu vairākuma atbalstu. Stratēģiskajā līmenī ir izvirzīti konkrēti priekšlikumi ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu partnerību starp jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta militārajām un civilajām struktūrām. Savukārt operatīvajā līmenī mēs esam apņēmušies izveidot pastāvīgu Eiropas operāciju štābu, kurā darbinieki no visām dalībvalstīm nodarbotos ar pievilcīgas stimulēšanas sistēmas izveidi, lai rosinātu valstu ekspertus piedalīties šādās operācijās, kā arī izveidotu personāla rezerves turpmākām vajadzībām.

Mēs esam izvirzījuši konkrētus priekšlikumus par civilā un militārā personāla mācībām. Ir ierosināti priekšlikumi misiju sākotnējai finansēšanai, piemēram, izveidojot līguma 41. pantā minēto sākumfondu, kā arī attiecībā uz krīžu pārvarēšanas instrumentiem, pievēršot īpašu uzmanību turpmākas sadarbības veicināšanai starp policijas vienībām un militārajiem spēkiem. Kā piemēru tam var minēt Eiropas policijas vienības. Tomēr rodas jautājums, kā panākt šo divu instrumentu saskanīgu darbību konkrētu operāciju gadījumos un kā nošķirt tikai militāra rakstura operācijas no civilām.

Mēs esam ierosinājuši priekšlikumus attiecībā uz kaujas vienībām, un aicinām izstrādāt jaunu pieeju šā jautājuma risināšanai. Mēs vēlamies, lai šīs kaujas vienības tiktu finansētas saskaņā ar Athena mehānismu. Saskaņā ar Oslo norādījumiem mēs aicinām turpmāk pilnveidot kaujas vienību spējas, lai tās varētu piedalīties civilajās misijās, kā arī ierosinām paplašināt kaujas vienību misijas definīciju. Mēs risinām jautājumus, kas saistīti ar pētniecību un tehnoloģijām, divējādi lietojamām spējām, kā arī attiecībā uz civilo un militāro misiju iekļaušanu Drošības pētniecības programmā Eiropas Savienības Pētniecības pamatprogrammas ietvaros. Mēs risinām konkrētus jautājumus, kas attiecas uz aprīkojumu, uzkrāšanu, kā arī uz starptautisko sadarbību ar ANO un NATO. Mums galvenokārt ir jāraugās, lai nenotiktu nevajadzīga dublēšanās, jāveicina pašreizējo struktūru izmantošana, jārisina jautājums par kopīgu gaisa transporta spēju konsolidāciju un arī par efektīvāku Berlin Plus vienošanās īstenošanu, lai, abām organizācijām iesaistoties krīžu pārvarēšanā, to sadarbība būtu ciešāka.

Citiem vārdiem sakot, Parlaments ir rīkojies saskaņā ar saviem jaunajiem uzdevumiem un pienākumiem. Ziņojumu atbalstīja vairums Ārlietu komitejas locekļu, un tas ir vērā ņemams ieguldījums Eiropas Savienības civilo un militāro struktūru turpmākajā izveidē.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, mums ir jānoskaidro, vai ir svarīgi, lai civilie un militārie spēki izvērstu ciešu savstarpējo sadarbību. Mana un manas partijas Jobbik –– Kustība par labāku Ungāriju –– atbilde ir nepārprotama. Jā, mēs uzskatām, ka civiliedzīvotāju un militāro iestāžu sadarbība ir svarīga. Kā labu Ungārijas piemēru tam var minēt Magyar Gárda (Ungāru gvardi), kas tika izveidota 2007. gadā un veiksmīgi sadarbojās ar militārajām iestādēm gan plūdu novēršanā, gan palīdzot tiem, kuri plūdu dēļ cieta no sarkanajām dūņām, kā arī nododot asinis un izdalot maizi, citiem vārdiem sakot, piedaloties sociālajā darbā. Jūs jautāsiet, kādu atalgojumu viņi saņēma – valsts apbalvojumu vai varbūt atzinību? Viņi nesaņēma neko, bet gan pateicību par šo cilvēku pašaizliedzību, Ungārijas valdība aizstāja ar grūti izprotama lēmuma pieņemšanu –– izformēt šo gvardi. Tādēļ, lai uzsāktu civilo un militāro spēku savstarpējo sadarbību, mums ir pienācīgi jāgodā tie, kuri darbojas šādās organizācijās, kāda ir Ungāru gvardi. Cilvēkiem, kuri vēlas tajās strādāt, apliecinot mīlestību pret savu valsti un tautu, kā arī aizsargājot vidi, ir jānodrošina šāda iespēja, un viņi ir pelnījuši saņemt sabiedrības novērtējumu.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Civilo un militāro spēku sadarbība nav nekas jauns. Kā piemēru tam var minēt pirms kāda laika izveidoto Padomes komandcentru, kurš jau ir apkopojis informāciju militārajā un civilās aizsardzības jomā. Pašreiz Situāciju centrs tiks pārcelts uz Ārējās darbības dienestu. Manuprāt, ir jāuzsver, ka Eiropas Savienība starptautiskajā arēnā ir sasniegusi augstu līmeni ar saviem civilajiem mehānismiem, un tādējādi tā izpelnījusies lielu atzinību. Tomēr es uzskatu, ka mums ir skaidri jānodala civilās pilnvaras no militārajām.

Es vēlos nedaudz pieskarties tam, ko pirms brīža minēja Szegedi kungs. Es esmu nopietni nobažījies par Ungārijas Jobbik partijas nesen organizēto gājienu Austrijā, Burgenlandes provincē, demonstrējot šautenes un durkļus. Manuprāt, tas nav pieņemams un es pilnībā noraidu šādas darbības, jo tās nešaubīgi ir pretrunā Eiropas principiem.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt ļoti īsu atbildi. Tas, ko apgalvo mans kolēģis deputāts, ir meli. Ne Jobbik –– Kustība par labāku Ungāriju ––, ne Ungāru gvarde nav izdarījuši nevienu noziegumu, par ko jebkurš var viegli pārliecināties. Ne minētā partija, ne gvarde nekad nav ignorējuši tiesību aktus. Minētais apmelojums ir uzskatāms par daļu no neoliberālās politiskās propagandas, lai viņus nomelnotu, jo ne Ungāru gvarde, ne Jobbik pārstāvji nav bijuši konfliktā ar likumu, un mēs turpināsim rīkoties saskaņā ar to.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es neesmu teicis, ka Jobbik partija ir veikusi kriminālsodāmas darbības. Tomēr es apgalvoju, ka ir notikusi mērķtiecīga mobilizācija ar šautenēm un durkļiem Burgenlandē. Jūs nenoliedzāt, ka tā tas patiesi bija.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es pievērsīšos ziņojumam, jo tas ir īpaši lietderīgs un svarīgs ziņojums. Es vēlos pateikties Ehrenhauser kungam par viņa ieguldījumu.

Ziņojums ir lietderīgs, jo galvenā uzmanība tajā ir pamatoti vērsta uz civilmilitārās sadarbības galveno aspektu, kas ir Komisijas prioritāte. Šā ziņojuma galvenie jautājumi ir saistīti ar ES visaptverošu pieeju krīzes pārvarēšanā. Ārējās darbības dienesta izveide ir konkrēts minētās Komisijas prioritātes izpausmes veids. Šī dienesta koncepcija, kuru atbalsta Augstā pārstāve, tiek īstenota tādā pašā veidā, kāds ir ierosināts ziņojumā, proti, paredzot Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas struktūru pārcelšanu uz Ārējās darbības dienestu.

Mēs pilnībā atbalstām civilo spēju pilnveidošanu, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp resursiem. Ir panākta vienošanās par kārtību, kādā notiks darbinieku pieņemšana darbā, lai Ārējās darbības dienestam nodrošinātu personālu ar vajadzīgo pieredzi. Kā jau zināms, līdz šim tas nebija iespējams.

Ir ņemti vērā vairāki ziņojuma punkti un uzsāktas konkrētas darbības. Tas jo īpaši attiecas uz civilmilitārās sinerģijas veicināšanu, ES kaujas vienību piemērotāku izmantojamību, mācībām, finansēšanu, kā arī sadarbību ar galvenajiem partneriem, jo īpaši, NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mēs atbalstām arī ES un ANO attiecību stiprināšanu.

Kopā mēs jau esam daudz paveikuši. Pagājušajā sestdienā Lisabonā Augstā pārstāve vēlreiz tikās ar ANO ģenerālsekretāru. Kā vakar tika atzīts Lisabonā rīkotajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē, attiecības starp ES un NATO ir īpaši svarīgs jautājums. Mēs atbalstām arī visu praktisko pasākumu īstenošanu, kuri var stiprināt ES un NATO sadarbību konkrētās jomās, jo īpaši sadarbību tajos gadījumos, kad abi spēlētāji atrodas vienā arēnā.

Komisija un Augstā pārstāve cer sadarboties ar Parlamentu, lai risinātu šo svarīgo jautājumu par civilmilitāro sadarbību.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 23. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Civilmilitārā sadarbība, kā arī civilo un militāro spēju pilnveidošana, ir Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas viens no svarīgākajiem aspektiem. Diemžēl daudzi ar to saistītie aspekti joprojām ir plānošanas posmā. Apspriedēs par šo jautājumu dalībvalstis vienojās, ka minētā mērķa sasniegšanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi. Pašreiz plāni nav īstenoti un struktūras joprojām nav pilnībā izveidotas. Ņemot vērā dabas katastrofu, terora aktu un ārpus ES robežām notiekošo konfliktu pieaugošos draudus, es ceru, ka šis ziņojums veicinās civilmilitāro sadarbību, kā arī civilo un militāro spēju izmantošanu. Šajā ziņojumā ir ietverti praktiski ieteikumi, tostarp attiecībā uz civilo un militāro struktūru izveidi Eiropas Ārējās darbības dienestā, kaujas vienību un Eiropas Žandarmērijas spēku izmantošanu, krīžu pārvarēšanas optimizāciju, kā arī nākamās pamatprogrammas līdzekļu izlietojumu. Visu iepriekš minēto darbību mērķis ir nodrošināt līdzekļu efektīvāku izmantošanu, lai pilnībā īstenotu civilmilitāro sadarbību. Vēl viens svarīgs mērķis ir izvairīties no darbību dublēšanās misijās, kurās piedalās NATO kopā ar ES spēkiem. Es ceru, ka ziņojums būs vērā ņemams stimuls, lai uzsāktu efektīvu civilo un militāro struktūru veidošanu. Baronesei Ashton ir jānodrošina, lai iespējami drīz tiktu īstenoti ziņojumā ietvertie ieteikumi.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai ir ātri jāreaģē krīzes situācijās, tādēļ ir vajadzīga tās civilo un militāro struktūru efektīvāka koordinēšana. Pastāvīga ES operāciju štāba izveide līdzās Civilās plānošanas un īstenošanas centram, uzlabotu civilmilitāro koordināciju. Attiecībā uz ziņojumā izvirzīto prasību dalībvalstīm darīt pieejamas savas civilās spējas, lai iespējami drīz gūtu faktiskus panākumus, tad es vēlos uzsvērt, ka civilajā jomā Rumānija aktīvi veic pasākumus, lai sasniegtu Civilo pamatmērķi 2010. gadam. Izvērtējot dalībvalstu līdzdalību ES civilajās misijās, Rumānija ir ierindojusies trešajā vietā un sniedz savu ieguldījumu, nodrošinot tādus darbiniekus, kā policijas amatpersonas, militāros policistus, kareivjus, diplomātus, tiesnešus un cilvēktiesību ekspertus. Attiecībā uz valsts civilo spēju stratēģijas pieņemšanu, tad arī šajā ziņā Rumānija ir apsteigusi pārējās dalībvalstis.

24. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

25. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.45)