Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 23. novembris - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: David Casa (A7-0325/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vai jūs ticētu ekonomikas prognožu autoram, kas nesen izteicies šādi: „Eiro ir izdarījis vairāk budžeta disciplīnas nostiprināšanai pārējā Eiropā nekā visi SVF vai ESAO pamudinājumi”? Vai šādi: „Eiro jau ir nodrošinājis eirozonai lielu iekšēju stabilitāti”? Vai šādi: „Ja mēs atbrīvosimies no sterliņu mārciņām un pieņemsim eiro, mēs atbrīvosimies arī no sterliņu krīzēm un sterliņu pārvērtēšanām. Tas ļaus mums reāli kontrolēt savu ekonomikas vidi”.

Visos trīs gadījumos ir citēti mūsu bijušie kolēģi šajā Parlamentā — N. Clegg un C. Huhne; satrauc tas, ka viņi ir tagadējie Lielbritānijas valdības ministri. No otras puses, mums, kas esam pret eiro — nav iespējams to formulēt saudzīgi —, ir izrādījusies pilnīga taisnība. Mēs vienmēr teicām, ka ECB likme, ko nosaka centra vajadzības, būs katastrofiska perifērijai.

Es negaidu nekādu pazemību no tiem, kuri tik katastrofāli visu sajaukuši. Es esmu pārliecināts, ka BBC pārraidēs viņi joprojām uzstāsies kā objektīvi eksperti, un es esmu pārliecināts, ka viņus joprojām attēlos kā nelokāmas politikas piekritējus. Ticiet man, es netīksminos par to. Kāds draugs man reiz teica, ka notikuma gaitā nav nekā kaitinošāka par to, kurš zina visu labāk. Bet, lūdzu, nākamreiz uzklausiet mūs. Vienotā valūta piespiež valstis pieņemt nepareizo valūtas politiku ar katastrofālu iznākumu palīdzības saņēmējiem un tiem, kuri maksā.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es pievienojos sava kolēģa tikko paustajām bažām par pārmērīgo saskaņošanu. Ja skatām virzību pretī kopējai PVN nodokļu bāzei, mēs visā Parlamentā dzirdam EP deputātus iestājamies par arvien lielāku saskaņošanu attiecībā uz nodokļiem, aizmirstot, ka mums ES līmenī faktiski vajadzīga lielāka nodokļu konkurence. Mums tā vajadzīga arī pasaules līmenī, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz ekonomiku un ekonomikas konkurētspēju mēs ar nodokļiem neiznīcinām savu iedzīvotāju ražošanas spēju un ražošanas spēkus — mēs faktiski to darām, lai nodrošinātu sev pietiekami daudz uzņēmēju un novatoru valstī, un viens no vislabākajiem veidiem, kā to panākt, ir nodokļu konkurence.

Šī pārņemtība ar saskaņošanu ir novedusi mūs pie vienotas valūtas, kas neņem vērā valstu atšķirības un ekonomikas ciklu atšķirības. Tieši tāpēc valstis cieš; daļēji tieši tāpēc Īrija cieš, un ir pienācis laiks mums virzīties pretī konkurencei, nevis kopējām nodokļu bāzēm.

Ziņojums: Burkhard Balz (A7-0314/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņojumā tiek analizēts gada ziņojums un šogad veiktais darbs. Darbības ekonomikas un finanšu, un — arvien plašākā mērā — politikas jomā arvien vairāk nosaka starptautiskā finanšu krīze.

Notikumiem Grieķijā un citās šā reģiona valstīs, protams, ir kompleksi cēloņi. Problēmu lielāko daļu rada iekšēji cēloņi, jo to sākotne meklējama strukturālu reformu trūkumā.

Nav ne mazāko šaubu, ka Eiropas Monetārā savienība nav darbojusies tā, kā tai bija iecerēts darboties. Stabilitātes un izaugsmes pakta principi ne vienmēr ir tikuši ievēroti, un pārkāpumi, kas sākumā šķita mazsvarīgi, laika gaitā ir izrādījušies par nopietnu draudu paktam kopumā.

Tāpēc mums ir jāgūst mācība no šīs situācijas. Mums jāatjauno Eiropas Monetārās savienības līdzsvars, jāpanāk lielāka pārredzamība un efektīvāka krīzes vadība finanšu tirgos un jāatgūst sabiedrības uzticība „no apakšas”. . Tā ir milzīga problēma, bet arī iespēja, kuru nepalaist garām ir mūsu pienākums.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mēs redzam, kādā veidā eiro ir novedis Īrijas Republiku līdz pašreizējai sarežģītajai situācijai. Jau 2001. gadā Īrijas ekonomisti cēla trauksmi, brīdinot, ka Īrijai steidzami jāpaceļ procentu likmes, lai slāpētu ilgt nespējīgo uzplaukumu. Bet, protams, Īrijas procentu likmju nebija; bija tikai Eiropas Centrālā Banka, kas, piešķirot galvenajiem dalībniekiem vajadzīgo, periferiālajiem dalībniekiem piešķīra divkāršu devu tā, kas tiem nebija vajadzīgs, proti, mākslīgi lētu naudu.

Īrijas problēmas turpināsies tik ilgi, cik ilgi tā atradīsies vienotās valūtas zonā. Palīdzība var ļaut tai klibot uz priekšu līdz nākamajai reizei, kad tās valūtas politikai būs jāatdalās no pārējās eiro zonas. Laikā, kad mana valsts jau pati ir parādā GBP 850 miljardus, ir neprāts mums aizņemties vēl GBP 7 miljardus, lai nosūtītu tos Īrijai. Šī nauda būs nevien veltīga, tā darīs ļaunu, jo ieslēgs Īrijas Republiku tās pašreizējā neapmierinātībā.

Ja gribam palīdzēt, mēs varētu piedāvāt saviem draugiem un kaimiņiem daudz lielāku tūlītēju un praktisku palīdzību, dodot viņiem pagaidu valūtas savienību ar sterliņu mārciņu, ļaujot rīkoties ar aizņēmumiem, izsakot tos mārciņās, un ļaujot viņiem pēc tam atgriezties atpakaļ uz izaugsmes ceļa.

Ziņojums: Christian Ehler (A7-0308/2010)

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir mācīties. Citos jautājumos šis rezolūcijas priekšlikums ir teicams, bet es vēlos norādīt, ka no dzimumu viedokļa ES un citas valstis, kas iesaistītas civilās krīzes vadības operācijās, rīkotos pareizi, ja skatītos uz ziemeļiem un attiecībā uz apmācībām gūtu pieredzi no Zviedrijas un arī no Somijas.

Es vēlētos arī uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai sadarbība reāli darbotos un lai mēs arī veiktu aptaujas un pētījumus par to, cik labi šīs darbības ir sekmējušās. Šajā sistēmā pašlaik vēl ir trūkumi.

Ziņojums: Pat the Cope Gallagher (A7-0296/2010)

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribu paskaidrot, kāpēc es nobalsoju pret Gallagher kunga ziņojuma 5. panta 30. un 31. grozījumu: tā ļoti vienkāršā iemesla dēļ, ka tas nošķirtu Biskajas jūras līča KPN no pārējā teritorijā pieļautās nozvejas. Pamatojums bija tikai tas, ka šajā reģionā ir daudz mazu vietējo zvejas kuģu, kam nav lielas ietekmes uz skumbriju krājumiem ūdeņos.

Es savu balsojumu pamatoju ar to, ka katra piekrastes kopiena praktiski katrā valstī varētu izvirzīt tādu pašu argumentu savu zvejnieku interešu aizsardzībai. Zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, domājams, nepiedāvā mums iespēju atdalīt zivju krājumus ūdeņos. Zivis ir nepastāvīgas, tās pārvietojas, un šāda atdalīšana neatbilst Lisabonas līgumam.

Krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns Ziemeļatlantijas okeānā nav domāts rotaļām. Ja mums ir kopēja zivsaimniecības politika, tai jābūt kopējai visiem bez izņēmumiem, bez atlaidēm, un tam ir visai nopietnas sekas ilgtermiņā.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par 30. un 31. grozījumu, jo gan kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) teritoriālajā sadalījumā, gan KPN izveidē jāņem vērā dažādu flotu — mazu zvejas kuģu un rūpnieciskas nozvejas kuģu flotes — īpatnības un mērķi, lai varētu saglabāt tādas pašas zvejas iespējas, kādas ir bijušas līdz šim.

To grozīšana varētu nozīmēt izmaiņas zvejniecības pamatnostādnē un varētu pat izraisīt strīdus ar vietējām zivsaimniecībām, kuras galvenokārt izmanto stavridu sabiedrības apgādei ar kvalitatīvām zivīm.

KPN jādiferencē pēc teritorijas attiecībā gan uz stavridu, gan citām zivju populācijām, kuras arī pakļaujas kopējai zivsaimniecības politikai.

Ziņojums: Marek Józef Gróbarczyk (A7-0295/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, zivju krājumu samazināšanās problēma ietekmē ne tikai mūs, eiropiešus, bet arī zvejniekus un patērētājus visā pasaulē. Piemērotu zvejas vietu trūkums apdraud nodrošinātību ar pārtiku. Var tikt izjaukts arī ūdens ekosistēmas un līdz ar to viss vides līdzsvars uz mūsu planētas.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām — Baltijas jūrā ir vislielākais risks, ka izzudīs noteiktas zivju sugas, un Eiropas zivsaimniecības tiesību aktu kļūdas, nosakot zvejas aizliegumus, šo stāvokli saasina. Tieši tāpēc ir tik svarīgi veikt pareizu kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu, kas garantē ilgtspējīgu zvejniecību mūsu reģiona ūdeņos. Šo iemeslu dēļ es atbalstīju ziņojumu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI)Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo ziņojumu. Arī man ir raizes par to, ka mums jānodrošina, lai zivju krājumi saglabātos un zvejniecība būtu patiešām ilgtspējīga arī Baltijas jūras reģionā. Zivju krājumu samazināšanās pašlaik ir galvenais bažu cēlonis. Arī te, acīmredzami, uzmanības centrā galvenokārt bija plekste un akmeņplekste, un bija skaidrs, ka tā galvenokārt bija tehniska reforma, kas mums bija vajadzīga pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Citiem vārdiem sakot, tika sankcionēta vecā sistēma.

Šo debašu mērogs tagad būtu jāpaplašina. Man ir bažas par savvaļas lašu krājumiem, īpaši Baltijas reģionā, un es domāju, ka mums jānodrošina, lai šie krājumi tur varētu arī atjaunoties, un mums būtu jāsāk pievērst nopietnu uzmanību tam, lai tiktu nodrošināts, ka zvejniecība Baltijas jūrā notiek ilgtspējīgā veidā.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0184/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisijas priekšlikumam par atbrīvojumu no atļauju pieprasīšanas tādiem ieviešanas un pārvietošanas pasākumiem, kas saistīti ar slēgtu akvakultūru platību izmantošanu, bija jāiet kopā ar stingrāku prasību noteikšanu attiecībā uz šīm platībām. Tāpēc es pilnībā atbalstīju Ferreira kunga ziņojumu.

Tomēr es vēlētos izmantot šo iespēju uzsvērt pienācīga atbalsta trūkumu zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģijas attīstībai vietējo sugu audzēšanas jomā. Lielāks atbalsts šai nozarei ir būtisks Eiropas lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Tikai šādā veidā mēs spēsim diversificēt pārtikas ražošanu un apgādi, garantējot kvalitātes uzlabojumu un lielāku nekaitīgumu videi.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0324/2010)

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vienotais tirgus ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem. Nav šaubu, ka pie vienādiem vispārējiem nosacījumiem uzņēmumi var ražot un pārdot savus izstrādājumus un pakalpojumus bez publiska atbalsta, bet ne visas nozares un ne visas teritorijas darbojas saskaņā ar paritātes nosacījumiem. Tāpēc ir taisnīgi, kā tas ir šajā gadījumā, koriģēt ekonomiski nelabvēlīgas situācijas un ļaut ražojošiem uzņēmumiem noturēties tirgū, saglabājot nodarbinātības līmeņus, piemēram, Sulcis (Sardīnijā), kurā 500 ģimenes atrastos bez darba, bez ienākumiem un bez cilvēka cienīgas dzīves.

Mums jāsaprot, ka, runājot par akmeņoglēm, mēs runājam par teritorijām, kurās bez ogļraktuvēm nav citas alternatīvas un kurām jādod iespēja pieņemt ražošanas tehnoloģijas, kas ir konkurētspējīgas un saderīgas ar brīvo tirgu un vidi. Loģiski, ka termiņa atlikšana līdz 2018. gadam ir jāuzskata par obligātu, lai nodrošinātu iestāžu un uzņēmumu tūlītēju rīcību tādu tehnoloģisku, finanšu un vides nosacījumu attīstīšanai, kuri atbilst problēmām, kas mūs turpmāk sagaida.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, runājot par valsts atbalstu, mums jāatceras arī, ka dažos gadījumos mēs varam izkropļot konkurenci.

Ja saistībā ar vienoto tirgu tiek runāts konkrēti par ogļraktuvēm un atbalstu tām, ir jāpasaka, ka mums Eiropā ir jādomā par ilgtspējīgāku nākotni. Akmeņogles tagad ir viens no viskaitīgākajiem fosilajiem kurināmajiem: ar dažādiem izmešiem tās faktiski nogalina simtiem tūkstošu dzīvnieku gadā. Šā iemesla dēļ es ceru, ka mēs Eiropā panāksim stāvokli, kad varētu pakāpeniski samazināt akmeņogļu kā enerģijas avota izmantošanu un pārslēgties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Es saprotu — tas nozīmē, ka mums būs vajadzīgs sava veida pārejas posms teritorijās, kurās akmeņogļu ražošana ir cieši saistīta ar nodarbinātību, bet pamatā mums vairāk jāvirzās atjaunojamās tehnoloģijas un enerģijas virzienā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es nedomāju, ka ES jāatbalsta piesārņojošas ogļraktuves. Mums jāatbalsta atjaunojamas enerģijas ieguve un tās ražošana. Mēs nevaram vienlaikus spiest paātrinātāju un izmantot bremzes. Es šajā lietā esmu kopā ar Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu, bet galīgajā balsojumā es kļūdījos. Es oficiāli to izlaboju, bet gribēju to pateikt arī šeit.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es runāju tāpēc, ka Polija ir viena no valstīm, kurām ir nācies saskarties ar vislielākajām problēmām sakarā ar pēkšņu samazinājumu akmeņogļu rūpniecības izdevumos un ieguves potenciālā. Pirms desmit gadiem mēs ieviesām radikālu raktuvju slēgšanas programmu, bet, lai aizstātu Polijas akmeņogles, tiek ievests 10 miljoni tonnu Krievijas ogļu. Es vēlos apliecināt, ka CO2 izplūde no Polijas oglēm ir tāda pati kā no Krievijas oglēm. Tomēr ir labi, ka mums ir valsts atbalsta programma un ka Komisija to atļauj. Es atbalstīju šo ziņojumu. Taču es uzskatu, ka mums patiešām ir jāsaglabā līdzsvars. Mērķis nav slēgt raktuves to slēgšanas dēļ; ir jānodrošina enerģijas drošība,— un mēs attiecamies pret raktuvēm tā, it kā tās būtu uzņēmumi.

Ziņojums: Eva Joly (A7-0315/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, pateicoties sava darba kvalitātei, ir veiksmīgi izveidojusies par svarīgu starptautiskās Ziemeļu un Dienvidu sadarbības partneri.

Sadarbības parlamentārās dimensijas stiprināšana pierādīja savu būtisko nozīmi līdzekļu labas izvietošanas, cilvēku vajadzību apmierināšanas un Tūkstošgades attīstības mērķu nolūkos attiecībā uz veselību un izglītību. Pirms neilga laika Eiropas Komisija ieviesa kārtību, kurā valstu un reģionu stratēģijas dokumenti tiek pakļauti parlamentārai kontrolei gan Eiropas Parlamentā, gan valstu parlamentos.

Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo esmu nodomājis atbalstīt darbu, ko Parlaments līdz šim ir veicis, pildot pienākumus, kas pašlaik ir pat vēl svarīgāki, jo mēs pārraugām sarunas par ekonomiskās partnerības nolīgumiem.

2009. gadā Eiropas Komisija kopā ar ĀKK valstīm iesniedza noteiktus priekšlikumus par partnerības nolīguma otro pārskatīšanu, un es ceru, ka mēs varam garantēt tā izdzīvošanu un attīstību kā būtiskai institūcijai šajā sadarbības procesā un pārējās pasaules demokratizācijā.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es vēlētos izteikt atzinību Joly kundzei par ziņojumu.

Šodien mēs dzīvojam pasaulē, kurā liekas, ka cilvēces vēsture virzās pa dažādām sliedēm. Dažos kontinentos dienas tiek vadītas, baudot inovācijas, tehnoloģijas un objektīvas labklājības augļus, kamēr citos cilvēki pavada laiku, no rītausmas līdz krēslai izmisīgi meklējot minimālus izdzīvošanas līdzekļus.

2009. gadā Apvienotā parlamentārā asambleja aktīvi centās panākt, lai tās priekšlikumus varētu pārvērst konkrētās saistībās un sasniedzamos mērķos. Eiropas Savienība pierādīja, ka ir nolēmusi laicīgi uzsākt mērķtiecīgu un koordinētu darbību, lai atbalstītu vissmagāk cietušās, īpaši visnabadzīgākās un visneaizsargātākās, valstis.

1. decembrī Kinšasā notiks divdesmitā ĀKK un ES plenārsēde. Tajā tiks apspriests svarīgs ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Es kā referente un arī asamblejas priekšsēdētāja vietniece būšu apņēmības pilna panākt, lai pieņemtie pasākumi nebūtu tukši vārdi, bet kļūtu par stingru apņemšanos turpināt doties pretī taisnīgākai pasaulei un, galvenais, — pretī pasaulei bez nabadzības.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja ir apliecinājusi sevi kā būtisku rīku atklāta un demokrātiska dialoga veidošanai, sekmīgi iesaistot ĀKK valstu parlamentus, vietējās iestādes un nevalstiskās organizācijas.

Es piekrītu ziņojuma vispārējai pieejai un uzskatu uzaicinājumu Komisijai sniegt vairāk informācijas ĀKK valstu parlamentiem par īpaši lietderīgu. Ir būtiski šos parlamentus aktīvi iesaistīt nacionālās attīstības stratēģijas sagatavošanā.

Es atbalstu Joly kundzi. Pirms mēs varam runāt par nodokļa noteikšanu starptautiskiem finanšu darījumiem, mums tomēr jāveic pētījums par tā iespējamo ietekmi.

Ziņojums: Luigi Berlinguer (A7-0252/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pagājušā gada decembrī pieņemtās Eiropadomes Stokholmas programmas nolūks ir radīt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas jāpanāk nākamajos piecos gados, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju baudīt visas savas pamattiesības.

Eiropas Savienības tiesību galvenajam mērķim tāpēc ir jābūt mobilitātes veicināšanai un garantijai, ka šie paši iedzīvotāji var radīt Eiropas tiesisko telpu iespējami ātri.

Eiropas Komisijas ierosinātais rīcības plāns paredz pasākumu kopumu, kas izriet no jaunajiem instrumentiem, kuri kļuvuši pieejami, pateicoties Lisabonas līgumam, vienotā tirgus iedzīvotāju vajadzību saskaņošanai ar dalībvalstu dažādajām tiesvedības tradīcijām.

Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tajā, nosakot vajadzīgās premisas, dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi iesaistīties to īstenošanā, uzsverot jomas, kuras jāuzskata par prioritārām, proti: pilsoniskie aspekti, oficiālu dokumentu un spriedumu savstarpēja atzīšana, kopēja atsauksmju, debitoru aktīvu pamatstruktūra un kopēja tiesu apmācība.

Es vēlreiz uzsveru savu pārliecību, ka Eiropas Parlamentam jāiesaistās šajā saskaņošanas procesā pēc rūpīgas spēkā esošo tiesisko sistēmu izpētes valsts līmenī. Pašlaik tiesību sistēmu un civiltiesību un krimināltiesību attiecīgā apjoma saskaņošana daudzos jautājumos ir saistīta ar diskusijām starptautiskās tirdzniecības sarunās un kļuvusi par to integrētu sastāvdaļu, jo tās izvirza vairākus juridiskus jautājumus, kas vēl nav atrisināti.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (BDTT) joprojām ir jutīgs jautājums, kas risināms uzmanīgi. Sadarbība starp tiesu iestādēm var būt vajadzīga noziegumu novēršanai un tiesiskuma un tiesiskas noteiktības veicināšanai Eiropas iekšējā tirgū. Tomēr sadarbība saskaņā ar BDTT nostādnēm saistās ar slēptu risku, ka Eiropa nodarbosies ar lietām, kas faktiski ir valsts kompetencē. L. Berlinguer ziņojuma 40. punktā uzsvērta laulību un ģimenes tiesību savstarpējā atzīšana bez atsauces uz 81. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Šis pants nosaka, ka katra dalībvalsts saglabā suverenitāti ģimenes tiesībās ar pārrobežu ietekmi. Es esmu atteicies atbalstīt šo ziņojumu, jo nav skaidri ņemts vērā šis Eiropas princips, kā arī tāpēc, ka ir noraidīts Eiropas Konservatīvo un reformistu grozījums attiecībā uz to.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsojuma, jo neesmu pārliecināts, ka ir ievērota dalībvalsts subsidiaritāte ģimenes tiesību jomā. Eiropas Savienībai pilnībā jāievēro pilnvaru sadalījums starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, radot tiesību aktu. Šā iemesla dēļ es pilnībā atbalstu pieeju, kas konsekventi ņem vērā dažādas tiesiskas pieejas un konstitucionālas tradīcijas, pamatojoties uz atsevišķu valstu konkrētajiem nosacījumiem, īpaši jomās, kas saistītas ar attiecīgās sabiedrības pamatvērtībām, piemēram, vērtībām, kas ietvertas ģimenes tiesību regulējumā.

ES pieejas mērķim jābūt vēlmei labāk saprast un aizsargāt visu iedzīvotāju vajadzības visās valstīs, nevis radīt sava veida vienkrāsainu sabiedrību. Tāpēc ir būtiski ar spēku nepārkāpt pasākuma vajadzīgo pamatnostādni, kas varētu apdraudēt dalībvalstu pamatvērtības konkrētās civiltiesību un ģimenes tiesību jomās.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0324/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka akmeņogles ir izejviela, kas ir ļoti svarīga sabiedrības labklājībai un enerģijas drošībai. Neskatoties uz veiktajiem pētījumiem un uz alternatīvu enerģijas avotu meklējumiem, pieprasījums pēc akmeņoglēm joprojām palielinās. Tāpēc ir acīmredzams, ka jācenšas nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi akmeņogļu rezervēm.

Tomēr gadījumos, kad raktuve kļūst nerentabla, tās darbības uzturēšana ar valsts atbalsta palīdzību traucē tirgu, iejaucas konkurētspējā un galu galā destabilizē attiecīgās valsts ekonomiku. Tāpēc ir vajadzīgs piemērots tiesību akts, kas dod iespēju veikt šādas raktuves efektīvu un arī drošu slēgšanu. Regulas projekts nodrošina šo mērķu sasniegšanu, garantējot enerģijas tirgus konkurētspējas saglabāšanu un cieši saistīto rūpniecības nozaru attīstību. Bez šaubām, es atbalstīju ziņojumu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0328/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par mūsu vācu kolēģa Böge kunga ziņojumu par priekšlikumu lēmumam par EUR 13 miljonu izmantošanu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, lai palīdzētu Īrijai, kas cieta nopietnu plūdu dēļ 2009. gada novembrī. Atbalsta lielums man šķiet izsmiekla vērts (2,5 % no aprēķinātā EUR 500 miljonu kopējā postījumu apjoma), un tas ir nācis pārāk novēloti. Es ierosinu mums pajautāt pašiem sev, vai mums nevajadzētu nevis piešķirt nožēlojamas summas, bet daļu no tām izmantot Eiropas civilās aizsardzības spēku finansēšanai, lai tie nāktu palīgā valstīm, kurās notikušas katastrofas (ugunsgrēki, plūdi, dabas katastrofas, pārrobežu katastrofas un tā tālāk) un kurām trūkst aprīkojuma, lai tām pretotos, vai lai īstenotu starptautiskus centienus nopietnu katastrofu gadījumos, piemēram, kā tas notika Haiti.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es noteikti piekrītu tam, kas ziņojumā teikts par atbalstu Komisijas lēmumam piešķirt EUR 13,02 miljonus no ES Solidaritātes fonda Īrijas labā, lai atjaunotu infrastruktūru un īstenotu plūdu novēršanas pasākumus skartajās teritorijās.

Plūdi Īrijā 2009. gada novembrī nodarīja ievērojamu kaitējumu mājokļiem, lauku saimniecībām, uzņēmumiem, infrastruktūrai, auto ceļiem un ūdens avotiem skartajās teritorijās. Šī Komisijas piešķirtā nauda palīdzēs segt dažas izmaksas, kas radās krīzes gaitā. Ārkārtīga nozīme ir arī tam, cik lielā mērā šī nauda tiek virzīta ieguldījumiem plūdu novēršanas pasākumu īstenošanai attiecīgajās teritorijās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par to, lai Īrijai piešķirtu līdzekļus no ES Solidaritātes fonda. 2009. gadā spēcīgs lietus izraisīja plūdus, kas nodarīja smagu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai. Atbalsts Īrijai tika apstiprināts kā izņēmums, jo plūdu radīto postījumu apjoms neatbilda Solidaritātes fonda prasībām. Saistībā ar klimata pārmaiņām Eiropā un visā pasaulē notiek arvien vairāk dabas katastrofu, kuru dēļ iet bojā cilvēki un rodas lieli postījumi. Tāpēc Eiropas Savienībai jārada pasākumi, lai prasītais finansējums tiktu laicīgi izsniegts, kad notiek šādas katastrofas. Savā marta rezolūcijā Eiropas Parlaments skaidri pauda nostāju, ka, lai efektīvāk risinātu dabas katastrofu izraisītās problēmas, ir vajadzīga jauna Solidaritātes fonda regula. Es uzskatu, ka, pārskatot regulu, jāizveido stingrāks un elastīgāks pasākums, kura īstenošana ļautu efektīvāk reaģēt uz jaunajām klimata pārmaiņu radītajām problēmām un sniegt ātru palīdzību dabas katastrofu upuriem.

  Gerard Batten, John Bufton, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark, Trevor Colman un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Ņemot vērā Eiropas Savienības un īpaši Komisijas prettiesisko, nedemokrātisko struktūru, korupciju un lielummānijas caurausto iekšējo motivāciju, mēs no AKNP nevaram piedot Komisijai valsts naudas līdzekļu monopolizēšanu, lai kāds būtu tās nolūks, un attiecīgi uzskatām, ka nekas no naudas līdzekļiem, ko tā virza, lai labotu pagājušā gada plūdos radītos postījumus Īrijā, netiks pareizi izlietots un tikai slēps vajadzību pēc palīdzības finansējuma, ko atbilstīgi izmaksā un novirza demokrātiski ievēlētas valdības.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kas ir paredzēts, lai palīdzētu valstīm, kuras spiestas pārvarēt dabas katastrofas, ir ticis mobilizēts 33 reizes kopš tā izveides pirms astoņiem gadiem. Tas ir pierādījis savu noderīgumu, un tā mobilizēšana sakarā ar 2009. gada novembra plūdiem Īrijā, kurus visi atceras, manuprāt, ir pilnībā pamatota.

  Slavi Binev (NI) , rakstiski. – (BG) Es vēlos paskaidrot, kāpēc es nobalsoju par šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka mums pilnībā jāizrāda izpratne par tādām problēmām kā šī, jo kaut kas tāds varētu notikt ar katru no mums. Tā rīkojoties, mēs izrādām savu vienotību un līdzjūtību dabas katastrofu gadījumos. Es esmu drošs, ka mūsu palīdzība tiks tērēta vislabākajā veidā, kāds iespējams, un palīdzēs pārvarēt plūdu sekas Īrijā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka Īrijas pieteikums palīdzībai no Solidaritātes fonda pēc nepārtrauktām lietusgāzēm, kas izraisīja lielus plūdus 2009. gada novembrī, ir svarīgs un vērtējams atzinīgi. Plūdi nodarīja nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Kopumā es nobalsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka Īrija ir iesniegusi lūgumu par palīdzību un Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai reaģētu uz katastrofu, ko radīja nopietni plūdi 2009. gada novembrī, jo šie plūdi nodarīja ievērojamu kaitējumu daudziem mājokļiem, lauku saimniecībām, autoceļiem un ūdens apgādes tīkliem, un finansiālā palīdzība, kas tiks sniegta no šā fonda, ļaus Īrijas iestādēm atgūt dažas no izmaksām, kas radās, reaģējot uz ārkārtas situāciju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu Īrijas labā pēc plūdiem, kas nodarīja nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai. Lai gan kopējie zaudējumi ir zemāki par noteikto slieksni, Īrijas iesniegtais lūgums atbilst kritērijam „ārkārtēja reģionāla katastrofa”, kas izvirza nosacījumus Solidaritātes fonda izmantošanai „izņēmuma apstākļos”. Padomei būtu vēlams novērst šķēršļus jaunajai regulai par Solidaritātes fondu, ko Parlaments ir apstiprinājis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau iepriekš teicu, es uzskatu, ka solidaritāte ES dalībvalstu starpā un īpaši Eiropas atbalsts valstīm, kuras ir pārcietušas katastrofas, ir skaidra zīme, ka ES vairs nav tikai brīvas tirdzniecības zona. Situācijā, kad daudzi apšauba mūsu kopējā projekta stabilitāti, īpaši palīdzības instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, rāda, ka mēs spējam saglabāt vienotību nelaimē pat situācijās, kas izvirza augstas prasības pēc cilvēku un materiālu resursiem. Plūdi, kas notika 2009. gada novembrī, nopietni ietekmēja Īriju un nodarīja nopietnu kaitējumu, kas pēc aplēsēm sniedzas pāri EUR 520 miljoniem. Tāpēc es uzskatu, ka fonda izmantošana ir pilnībā pamatota, lai palīdzētu tiem, kuri ir visvairāk cietuši dabas katastrofā, un es apsveicu Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju par to, cik ātri viņa sniedza atzinumu, tādējādi izvairoties no liekas kavēšanās parlamentārajā procedūrā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ļauj izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESF), lai palīdzētu Īrijai novērst katastrofālās sekas, ko radīja stipras lietusgāzes un plūdi 2009. gadā. Plūdi nodarīja nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai. Lai gan kopējie zaudējumi ir zemāki par noteikto slieksni, Īrijas iesniegtais lūgums atbilst kritērijam „ārkārtēja reģionāla katastrofa”, kas izvirza nosacījumus Solidaritātes fonda izmantošanai „izņēmuma apstākļos”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir atbalstīta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESF) izmantošana, lai palīdzētu Īrijai pārvarēt katastrofas sekas, ko radīja lietus un plūdi 2009. gadā. Beidzamajos gados ES dalībvalstis ir cietušas ievērojami daudzās katastrofās. ESF darbības pirmajos sešos gados Komisija saņēma 62 lūgumus par finansiālu atbalstu no 21 valsts. No tiem aptuveni viena trešā daļa iekļāvās kategorijā „lielas katastrofas”. Daudzi no šiem lūgumiem nesaņēma nekādu atbalstu. Citām katastrofām nesekoja lūgumi par fonda izmantošanu, lai gan tās ievērojami un daudzos gadījumos ilgstoši ietekmēja cietušos cilvēkus, vidi un ekonomiku.

Šā fonda izmantošanas noteikumi ir jāpielāgo, lai būtu iespējama elastīgāka un laicīgāka izmantošana, pievēršoties plašākam būtiskas ietekmes katastrofu lokam un samazinot laikposmu starp katastrofu un brīdi, kad finanšu līdzekļi kļūst pieejami. Taču ir svarīgi arī norādīt, ka vispirms ir jābūt apņēmībai novērst katastrofas, praktiski īstenojot Parlamenta nesen apstiprinātos ieteikumus.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Īrijas valdības pieteikumu par finansiālu palīdzību no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai. Plūdi Īrijā nodarīja lielu kaitējumu, īpaši valsts ziemeļrietumos. No ES Solidaritātes fondu Īrija saņems EUR 13 miljonus. Šī nauda tiks izlietota dažu izmaksu segšanai, kuras vietējām iestādēm bija jāmaksā kritiskajā posmā 2009. gada beigās.

Kopējā nodarītā kaitējuma izmaksas ir EUR 520,9 miljoni, un — ticiet vai neticiet — šī summa ir zem spēkā esošā sliekšņa līmeņa saskaņā ar Solidaritātes fondu. Eiropas Komisija tomēr apstiprināja EUR 13 miljonu piešķiršanu Īrijai, jo Komisija atzina, ka 2009. gada beigās Īrijā notikušie plūdi bija ārkārtēja reģionāla katastrofa.

  Seán Kelly (PPE), rakstiski. – Es biju priecīgs, atbalstot šo priekšlikumu, un vēlos izteikt savas valsts atzinību par solidaritātes finansējumu, kas piešķirts mūsu valstij 2009. gada novembra plūdu seku dēļ. Es pagājušajā nedēļā piedalījos Plūdu forumā Īrijā, un tajā daudzreiz tika izteikta pateicība, kad es pieminēju, ka par to šodien jābalso Parlamentā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Solidaritātes fonda izmantošanu. Es faktiski uzskatu, ka fonds ir vērtīgs instruments, kas ļauj Eiropas Savienībai apliecināt solidaritāti ar reģionu iedzīvotājiem, kurus skārušas dabas katastrofas, sniedzot finansiālu atbalstu, lai palīdzētu nodrošināt strauju atgriešanos normālos dzīves apstākļos.

Pieteikumu, kas šodien balsojumā tika apstiprināts, iesniedza Īrija, un tas attiecas uz spēcīgu lietu, kas izraisīja lielus plūdus 2009. gada novembrī. Plūdi nodarīja smagu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai. Pēc Īrijas iestāžu aplēses kopējais tiešais kaitējums, ko radījusi katastrofa, ir EUR 520,9 miljoni.

Lai gan tas ir zem līmeņa, kas paredzēts regulā, Komisija izskatīja pieteikumu, pamatojoties uz tā saukto „ārkārtējas reģionālas katastrofas” kritēriju. Saskaņā ar šo kritēriju reģions var saņemt atbalstu no fonda, kad šo reģionu ir skārusi dabas katastrofa, galvenokārt dabas katastrofa, kas ietekmē iedzīvotāju lielāko daļu, radot nopietnas un ilgstošas sekas, kuras atbalsojas dzīves apstākļos un reģiona ekonomikas stabilitātē. Visbeidzot es gribu piebilst, ka fonds ir izmantots par kopējo summu EUR 13 022 500.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, piekrītot piešķirt ES līdzekļus, lai palīdzētu plūdu upuriem Īrijā. Īrija pieteicās uz palīdzību no Eiropas Solidaritātes fonda pēc spēcīgām lietusgāzēm, kas izraisīja nopietnus plūdus 2009. gada novembrī. Plūdi nodarīja kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem, uzņēmumiem un autoceļu tīkliem un infrastruktūrām. Pēc pieteikuma izvērtēšanas Komisija ir ierosinājusi izmantot ES Solidaritātes fondu kopumā par summu EUR 13 022 500. Ir vērts atzīmēt, ka tas ir pirmais priekšlikums par līdzekļu izmantošanu 2010. gadā, kas saņēmis piekrišanu, un ierosinātais apjoms atstāj vismaz 98 % Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļu, kas būs pieejami piešķīrumiem atlikušajā 2010. gada daļā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanu upuriem, kuras notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES valstis, un tagad ir pareizi palīdzēt Īrijai, kura ir iesniegusi lūgumu par palīdzību no fonda pēc spēcīgām lietusgāzēm, kas radīja plūdus 2009. gada novembrī. Plūdi nodarīja nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pēdējos gados mēs esam piedzīvojuši arvien vairāk vides katastrofu. Īpaši spēcīgi lietus nokrišņi ir bieži izraisījuši plūdus, kas atstāj postošu ietekmi uz vidi un rada kaitējumu, kurš prasa lielas naudas summas seku novēršanas izmaksām.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds tiek izmantots, lai mazinātu plūdos nodarīto kaitējumu Īrijā 2009. gadā (lauksaimniecībai, mājokļiem, uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai). Tiek vērtēts, ka kaitējuma, kas ir katastrofas tiešās sekas, vispārējās izmaksas ir aptuveni EUR 520 miljoni. EUR 13 miljonu piešķīrums no ES budžeta palīdzēs rekonstrukcijas darbam. Es nobalsoju par šā atbalsta sniegšanu.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Komisija rīkojās labi, izmantojot EUR 13 022 500 no Solidaritātes fonda, līdztekus iesniedzot budžeta grozījuma projektu (BGP Nr. 8/2010) pēc Īrijas iesniegtā palīdzības pieteikuma sakarā ar 2009. gada novembra plūdiem, kas nodarīja milzīgu kaitējumu valsts infrastruktūrai kopumā gandrīz par EUR 520,9 miljoniem. Attieksmei pret nacionālām katastrofām un nelaimes gadījumiem ir jābūt prioritārai, un es ceru, ka turpmāk Eiropas Komisijas rīcība būs straujāka un tūlītēja.

Plūdi Īrijā notika 2009. gada novembrī, un līdz pat šai dienai — vairāk nekā gadu pēc notikušā — Parlaments nedeva savu apstiprinājumu. Nesen plūdos ir cietis Venēcijas reģions, un es ļoti ceru, ka Komisijas rīcība būs ātrāka un savlaicīgāka nekā iepriekš.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Böge kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības pienākums ir sniegt palīdzību reģioniem, kas cietuši dabas katastrofās un citos negadījumos.

Es uzskatu, ka solidaritātes jēdziens ir saistīts ar ideju un vērtībām, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Tā ir viena no pamatvērtībām, kas radīja Eiropas Savienību un nodrošināja tās uzplaukumu un paplašināšanos laika gaitā. Šā iemesla dēļ piešķīrumam ir ne tikai izskaidrojums un labs pamatojums, bet tas praktiski ir pienākums.

Tāpēc es ceru, ka šāda palīdzība tiks sniegta arī Itālijas reģioniem, kas smagi cietuši nesenajos plūdos, kuru dēļ vietējā tautsaimniecība ir nospiesta uz ceļiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es piekrītu Böge kungam, kuru es apsveicu, par to, ka jāizmanto Eiropas Solidaritātes fonds Īrijas labā saskaņā ar 2006. gada 17. maija iestāžu nolīguma 26. punktu. Šis nolīgums pieļauj Solidaritātes fonda izmantošanu, nosakot gada maksimālo limitu EUR 1 miljards. Šis ir pirmais priekšlikums izmantot fondu 2010. gadā.

Es atbalstu un uzsveru referenta ieteikumus Komisijai, un, ņemot vērā grūto ekonomikas stāvokli Eiropā un īpaši Īrijā, es piekrītu, ka mums jāizrāda solidaritāte.

Visbeidzot es šeit vēlos uzsvērt, ka katastrofa ir notikusi arī Ziemeļitālijā, tāpēc mums jārīkojas nekavējoties, lai palīdzētu arī tur cietušajiem reģioniem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atbalstījām šo rezolūciju, kurā Komisija ierosina izmantot Eiropas Solidaritātes fondu Īrijas labā, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija iestāžu nolīguma (IN) 26. punktu. IN pieļauj Solidaritātes fonda izmantošanu, nosakot gada maksimālo limitu EUR 1 miljards. Šis ir pirmais priekšlikums izmantot fondu 2010. gadā.

Līdztekus šim priekšlikumam Komisija ir nākusi klajā ar budžeta grozījuma projektu (2010. gada 24. septembra BGP Nr. 8/2010), lai 2010. gada budžetā iekļautu attiecīgas saistības un maksājumu apropriācijas, kā paredzēts IN 26. punktā. Īrija pieteicās uz palīdzību no fonda pēc ilgstoša lietus, kas izraisīja nopietnus plūdus 2009. gada novembrī. Plūdi nodarīja kaitējumu lauksaimniecībai, mājokļiem un uzņēmumiem, autoceļu tīklam un citai infrastruktūrai.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējais priekšlikums par Eiropas Solidaritātes fonda (ESF) izmantošanu konstatē vajadzību sniegt palīdzību Īrijai 2009. gada novembra plūdu dēļ, kuri radīja milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai, rūpniecībai, infrastruktūrai, īpaši autoceļiem un ūdens apgādei, un mājokļiem. Ņemot to vērā un atceroties katastrofu, kas notika Madeiras salā 2010. gada februārī, un vētras Xynthia sekas Eiropā, es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu piešķirt kopumā EUR 13 022 500 kā palīdzību Īrijai, pamatojoties uz „ārkārtējas reģionālas katastrofas” kritēriju. Šo kritēriju izmanto, kad ir redzams, ka nodarītais kaitējums ir ietekmējis reģiona iedzīvotāju lielāko daļu un ka tas ir nopietni un ilgstoši atsaucies uz attiecīgā reģiona dzīves apstākļiem un ekonomikas stabilitāti. Tomēr es vēlos atkārtoti uzsvērt vajadzību pārskatīt pašreizējo ESF sistēmu, lai padarītu to raitāku un efektīvāku dabas katastrofu ilgstošās ietekmes mazināšanā.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju par atbalstu ES Solidaritātes fonda izmantošanai: Īrija — plūdi 2009. gada novembrī. Tāpat kā tas notika manā valstī Polijā, postošos plūdos ir sagrautas tik daudzas kopienas un ģimenes, ka ir vitāli svarīgi sniegt atbalstu mūsu draugiem Īrijā. Līdzekļi nāks no Solidaritātes fonda, kas paredzēts tādām lielām katastrofām kā, piemēram, šī. Līdzekļi nonāks tām municipalitātēm, kas cietušas vissmagāk, un sniegs atbalstu tām ģimenēm un uzņēmumiem, kurus šie plūdu skāruši visvairāk, un palīdzēs viņiem atjaunot un atgūt daļu no ienākumiem, kas zaudēti sakarā ar izpostītajiem uzņēmumiem. Ir svarīgi, ka ES joprojām atbalsta savas dalībvalstis, kad tās nonākušas grūtībās, un patiesi atsaucas uz solidaritātes ideju.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0318/2010)

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Man kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas loceklim vienkārši bija jābalso par Matera kundzes iesniegtajām sešām rezolūcijām, lai palīdzētu Nīderlandes darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules ekonomikas krīzi. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir efektīvs instruments, kas ir vērsts uz darba ņēmēju, kuri izjūt globalizācijas kaitīgo ietekmi, ilgtermiņa reintegrēšanos. Tāpēc es uzskatu, ka šā instrumenta izmantošana īpašos gadījumos ir pilnībā pamatota. Diskutējot par budžetu, daži cilvēki gribēja, lai Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tūlīt tiktu atmests kā nederīgs; šajā piemērā mēs varam redzēt, ka noteiktos gadījumos tas vēl ir ļoti noderīgs, jo pasaules krīzes sekas ir jūtamas vēl šodien.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Dodu sava balsojuma skaidrojumu. Ņemot vērā, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību attiecībā uz 821 darbinieka atlaišanu 70 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļbrabantē un Dienvidholandē, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Es piekrītu arī lūgumam procesā iesaistītajām iestādēm pielikt vajadzīgās pūles, lai paātrinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESF) izmantošanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Palīdzībai darba ņēmējiem, kas atlaisti restrukturizācijas un pārvietošanas dēļ, ir jābūt dinamiskai un elastīgai, lai to varētu īstenot strauji un efektīvi. Strukturālo pārmaiņu kontekstā starptautiskajā tirdzniecībā ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu efektīvi īstenot instrumentus, šādā veidā atbalstot atlaistos darba ņēmējus un pārkvalificējot viņus cerībā atbalstīt viņu ātru reintegrēšanos darba tirgū. Tāpēc finansiālā palīdzība ir sniedzama katram individuāli. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka šī palīdzība neaizstāj atbildību, kas parasti jāuzņemas uzņēmumiem, tā nav arī domāta uzņēmumu finansēšanai un restrukturizācijai. Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā Nīderlandes lūgumu par palīdzību attiecībā uz 821 darbinieka atlaišanu 70 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē Ziemeļbrabantes un Dienvidholandes reģionā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 821 atlaists darbinieks 70 uzņēmumos poligrāfijas nozarē Nīderlandes Ziemeļbrābantes un Dienvidholandes reģionā rāda, ka pasaules ekonomikas un finanšu krīze neatstāj neskartas nozares, kuras sākotnēji šķiet pasargātas no tās iedarbības. Tas norāda uz satraucošu poligrāfijas uzņēmumu un izdevniecību skaita samazināšanos Nīderlandē un tātad uz ekonomikas lejupslīdi kopumā. Eiropas Komisija uzskatīja, ka šis lūgums par poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas uzņēmumiem ir pamatots, un to ar lielu pārsvaru atbalstīja attiecīgā parlamentārā komiteja. Tāpēc es uzskatu, ka ir visi nosacījumi, kas ļauj man šajā gadījumā atbalstīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu. Es ceru, ka šis pagaidu atbalsts palīdzēs atlaistajiem darbiniekiem veiksmīgāk integrēties darba tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojas uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir būtiski svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku. Šis intervences plāns Nīderlandē, lai palīdzētu 821 darbu zaudējušam cilvēkam 70 uzņēmumos, kas darbojas Ziemeļbrābantes un Dienvidholandes reģionos, ietilpst šajā pamatnostādnē. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Vēl seši pieteikumi ir iesniegti Solidaritātes fonda izmantošanai saistībā ar simtiem citu uzņēmumu slēgšanu Eiropā. Kopumā no darba ir atlaisti vairāk nekā 3000 darbinieku. Sākotnējās aplēses par to cilvēku skaitu, kas varētu izmantot fonda līdzekļus, kad tas tika radīts, sen jau ir pārsniegtas. Galvenais, kas vajadzīgs papildus šā instrumenta sistemātiskai izmantošanai, ir skaidra atteikšanās no neoliberālās politikas, kas mūsu acu priekšā izraisa ekonomikas un sociālu katastrofu Eiropas Savienības valstīs. Sāpes remdinoši līdzekļi katastrofai patiešām ir vajadzīgi, bet vispirms ir jāpievēršas cēloņiem.

Katrs jauns pieteikums mobilizēt šo fondu palielina neatliekamo vajadzību pēc pasākumiem, par kuriem mēs esam iestājušies un kuru mērķis ir efektīvi cīnīties pret bezdarbu, vairāk aktivizējot ekonomiku, izskaužot darbavietas, kurās nav drošības, un saīsinot darba laiku, nesamazinot algu. Tie ir pasākumi, kas apkaro arī uzņēmumu pārvietošanos. Visbeidzot — tāpat kā citos gadījumos — mēs nevaram nenorādīt uz netaisnīgo regulējumu, kas piedāvā lielāku pabalstu valstīm ar augstākiem ienākumiem, īpaši valstīm ar augstiem algu un bezdarba pabalsta līmeņiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, kā izriet no 2009. gada grozījuma, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū.

Šīsdienas balsojums attiecās uz lūgumu pēc palīdzības 821 atlaistam darbiniekam 70 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļbrabantē un Dienvidholandē, par kopējo summu EUR 2 890 027, ko finansē EGF. Nobeidzot — es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kas rāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, kuru rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju ziņojumu, kas atbalsta Komisijas priekšlikumu mobilizēt EUR 2 890 027 no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai atbalstītu ekonomikas krīzes dēļ no darba atlaistu darbinieku reintegrēšanos darba tirgū. Šis pieteikums attiecas uz 821 darbinieku, kas deviņos mēnešos atlaisti no darba 70 uzņēmumos (poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē). Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika radīts, lai palīdzētu vieglāk pārciest šādus bēdīgus notikumus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt strādniekiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi sniegt palīdzību Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību attiecībā uz 821 atlaistu darbinieku 70 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļbrabantē un Dienvidholandē.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots tāpēc, lai dotu atbalstu darbiniekiem, kas ir atlaisti sakarā ar pašreizējo pasaules tirgus globalizācijas procesu, palīdzot viņiem reintegrēties darba tirgū. EGF palīdzības pieteikumus izvērtē Komisija, kas šajā gadījumā atzina pieteikuma atbilstību. Tagad ir vajadzīgs budžeta iestādes apstiprinājums.

Ziņojumā izskatītais pieteikums, kas bija deviņpadsmitais 2010. gada budžetā, attiecas uz EGF izmantošanu par summu EUR 453 632 (mēs atzīmējam, ka gada fonds nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonus), ko pieprasījusi Nīderlande 140 atlaistiem darbiniekiem preses nozarē Drentes reģionā. Ekonomikas krīze daudzus uzņēmumus nostāda grūtā stāvoklī, un arvien vairāk darba ņēmēju zaudē darbu. Mums jāaizsargā šie darbinieki. Mans balsojums nevarēja būt citāds kā tikai „par”.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana būtu atbalsts 70 dažādiem uzņēmumiem un saglabātu 821 darbavietu. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Kārtējo reizi mēs esam šajā plenārsēžu zālē, lai apstiprinātu ārkārtas piešķīrumu šaipus mūsu robežām. Tikai šodienas sēdē vien mēs apstiprinām sešus piešķīrumus. Es to saku ar nožēlu, jo šāda veida pasākums ir saistīts ar krīzes situācijām un daudzām problēmām, kas atbalsojas ekonomikā, darba tirgū, darbiniekos un viņu ģimenēs. Tomēr, par laimi, šis resurss mums ir pieejams.

Tieši šāda veida situācijās Eiropas Savienība pierāda savas vērtības un īpašības, kas to izceļ. Eiropas solidaritāte un eiropiešu vajadzību aizstāvēšana ir vērtības, kas jāsargā un jāaizstāv. Tāda ir vēsts, ko Parlaments un Eiropas Savienība vēlas nodot, un es ceru, ka šī vēsts tiks nosūtīta ar lielāku iejūtību, lai apkarotu arī pret Eiropu vērsto kūtro demagoģiju un tās vietā parādītu, cik faktiski būtisks ir atbalsts un palīdzība Eiropas līmenī.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums par palīdzību no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) attiecībā uz 821 atlaistu darbinieku 70 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļbrabantē un Dienvidholandē, atbilst visiem oficiāli noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

Tā kā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulai (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF apjoms tika uz laiku paplašināts, lai ietvertu intervenci tādās situācijās kā šī, kad „vismaz 500 darbinieku atlaišana deviņos mēnešos ir tieši saistīta ar pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, īpaši mazos vai vidējos uzņēmumos NACE 2. redakcijas nodaļā vienā reģionā vai divos NUTS II līmeņa kaimiņu reģionos”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, un es ceru, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu šo darbinieku veiksmīgā integrācijā darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EGF izmantošanu palīdzības piešķiršanai no darba atlaistajiem darbiniekiem. 2009. gada decembrī Nīderlande iesniedza lūgumu par palīdzību, lai izmantotu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu saistībā ar atlaišanām, kas notika astoņu reģionu uzņēmumos, kuri darbojas poligrāfijas nozarē. Pieteikums attiecas uz 821 atlaistu darbinieku 70 uzņēmumos, kas darbojas poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā. Atlaišana notika laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 29. decembrim divos kaimiņu reģionos — Ziemeļbrābantē un Dienvidholandē.

Ekonomikas un finanšu krīze arī poligrāfijas un izdevējdarbības nozarē ir izraisījusi pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 32 % iespiestajam reklāmu materiālam un par 7,5 % līdz 18,2 % žurnāliem un laikrakstiem. Poligrāfija un izdevējdarbība Nīderlandē tika pakļauta ievērojamam restrukturizācijas procesam, lai turpmāk spētu konkurēt ar līdzīgām nozarēm Turcijā, Ķīnā un Indijā. Es uzskatu, ka šī fonda līdzekļu piešķiršanas procedūra jāvienkāršo, lai atvieglotu skarto uzņēmumu piekļuvi EGF.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0321/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Dodu sava balsojuma skaidrojumu. Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību attiecībā uz 140 darbinieku atlaišanu 2 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Drentē, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Es piekrītu arī tam, ka EGF neaizstāj darbību, par ko atbildīgi ir uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kolektīviem līgumiem, kā arī tas nefinansē uzņēmumu vai nozaru restrukturizāciju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neskatoties uz to, ka es atbalstu visus lūgumus izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kurus iesniegusi Nīderlande attiecībā uz nopietno atlaišanu no darba uzņēmumos, kas darbojas grafikas dizaina jomas divās nozarēs — poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā —, es uzskatu, ka Nīderlandes iestādes varētu sniegt sīkāku izklāstu par pasākumu apjomu un to precizitāti, kas ļautu efektīvāk izvērtēt šos pasākumus. Es ceru, ka nozare varēs atlabt un ka atlaistie darbinieki, īpaši gados vecākie, spēs pārveidot savu dzīvi un atgūt savu vietu darba tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojas uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir būtiski svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku.

Šis intervences plāns Nīderlandē par palīdzību 140 cilvēkiem, kas atlaisti no darba divos uzņēmumos Drentē, ietilpst šajā pamatnostādnē. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, sekojot 2009. gada grozījumam, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū.

Šīsdienas balsojums attiecās uz lūgumu pēc palīdzības attiecībā uz 140 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Drentē, par summu EUR 453 632, ko finansē EGF. Nobeidzot — es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kas parāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, ko rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo referātu, kas atbalsta pieprasījumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu saistībā ar 140 darbinieku atlaišanu 2 uzņēmumos (poligrāfijas un ierakstu reprodukcijas nozarē) deviņos mēnešos Drentes reģionā Nīderlandē. Tas veido daļu no sešu savstarpēji saistītu pieteikumu kopuma, kas pievēršas darbinieku atlaišanai astoņos dažādos Nīderlandes reģionos. Pieprasījums poligrāfijas un izdevējdarbības nozarē ir būtiski samazinājies sakarā ar ekonomikas krīzi. Es atzinīgi vērtēju mūsu apliecināto solidaritāti ar darbiniekiem, kas pārdzīvo grūtu periodu.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par B. Matera ziņojuma projektu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Nīderlandes labā, jo domāju, ka Eiropas Savienībai jāpiedāvā atbalsts atlaistajiem darbiniekiem, sniedzot viņiem dinamisku, efektīvu finansiālu palīdzību. Uz pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes fona mūsu rīcības mērķim jābūt palīdzības piešķiršanai tiem, kuriem tā vajadzīga. Mēs visi apzināmies, ka ES iedzīvotāju aizsargāšanai no globalizācijas un ekonomikas lejupslīdes ietekmes jābūt prioritātei. Es domāju, ka Eiropas Savienība var dot nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas krīzes ietekmes apkarošanā un iedzīvotāju bezdarba mazināšanā.

Šajā gadījumā es vēlos pievērst uzmanību tam, ka ES dalībvalstis drīkst prasīt un tām jāprasa pabalsts, ko piešķir no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Saistībā ar šo es vēlos norādīt, ka mana valsts, Rumānija, ir solidaritātes gara piemērs Eiropas Savienībā krīzes situācijās neatkarīgi no tā, vai runājam par Grieķiju, Nīderlandi utt., apliecinot faktu, ka mēs visi kopā esam viena liela ģimene: apvienotās Eiropas ģimene.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības.

EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbvietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi palīdzēt Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību attiecībā uz 140 atlaistiem darbiniekiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Drentē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Arvien lielāks skaits cilvēku zaudē darbu sakarā ar globalizācijas pasākumiem. Atsauces perioda deviņos mēnešos no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 29. decembrim no darba tika atlaisti 140 darbinieki divos uzņēmumos Nīderlandes reģionā Drentē. Tagad Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tiek izmantots, lai piešķirtu līdzekļus EUR 453 632 apmērā. Es nobalsoju par ziņojumu, jo tas ļauj EGF pildīt savus pienākumus.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana būtu atbalsts diviem dažādiem uzņēmumiem un saglabātu 140 darbavietas. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis pieteikums pamatojas uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) regulas 2. panta c) apakšpunktu un ir daļa no lielāka sešu savstarpēji saistītu pieteikumu kopuma, no kuriem visi attiecas uz darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kas darbojas grafikas dizaina nozarē astoņos dažādos NUTS II reģionos Nīderlandē, ko smagi skārusi pasaules ekonomikas un finanšu krīze. Konkrēti tas attiecas uz 140 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Drentē, kurā ir ļoti smaga situācija gan tāpēc, ka tajā ir trešais augstākais bezdarba līmenis Nīderlandē (7,5 %), gan tāpēc, ka tajā ienākums uz vienu iedzīvotāju ir būtiski zemāks par vidējo līmeni valstī. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā ir ievēroti visi nosacījumi EGF izmantošanai, un ceru, ka palīdzība atlaistajiem darbiniekiem kļūs pieejama ātri un efektīvi.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0323/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Dodu sava balsojuma skaidrojumu. Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību attiecībā uz 129 darbinieku atlaišanu deviņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Limburgā, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments.

Es piekrītu arī Komisijas priekšlikumam par alternatīvu neizmantotajiem Eiropas Sociālā fonda resursiem kā maksājumu apropriāciju avotu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai, ņemot vērā Parlamenta atkārtotos atgādinājumus, ka EGF tika radīts atsevišķi kā īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tāpēc ir jāatrod atbilstīgas budžeta pozīcijas pārskaitījumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas joma, kas ietilpst grafikas dizaina nozarē, Nīderlandē ir īpaši cietusi, kā to rāda dažādie pieteikumi izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF). Drentes reģions, kurā ir trešais augstākais bezdarba līmenis valstī, nav palicis imūns pret šo tendenci. Ir vērts uzsvērt, ka šā fonda izmantošanai ir jābūt ātrai un efektīvai, izvairoties no pārmērīgas birokrātijas, lai dotu ieguldījumu atlaisto darbinieku labākai apmācībai un tādējādi sekmētu viņu reintegrāciju darba tirgū ar labākiem nosacījumiem, nekā tie bija, no tirgus aizejot.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojās uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir būtiski svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku.

Šis intervences plāns Nīderlandē, lai palīdzētu 129 cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu 9 uzņēmumos, kas darbojas Limburgas reģionā, ietilpst šajā pamatnostādnē. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, sekojot 2009. gada grozījumam, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū.

Šīsdienas balsojums attiecās uz palīdzības lūgumu 129 atlaistiem darbiniekiem deviņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Limburgā, par summu EUR 549 946, ko finansē EGF. Nobeidzot — es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kas parāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, ko rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo Eiropas solidarizēšanos ar 129 darbiniekiem 9 uzņēmumos (poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē), kuri ir atlaisti no darba. EUR 549 946 viņiem daļēji palīdzēs reintegrēties darba tirgū.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības.

EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi sniegt palīdzību Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību attiecībā uz 129 atlaistiem darbiniekiem deviņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Limburgā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tālejošā globalizācijas iespaida rezultātā arvien vairāk cilvēku zaudē darbu. Darbinieku atlaišana no darba kļūst arvien ierastāka. Laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 29. decembrim Limburgā, Nīderlandē, kāds mašīnbūves un iekārtu ražotājs no darba atlaida 129 darbiniekus. Tagad Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondā ir iesniegts pieteikums par EUR 549 946 piešķiršanu, lai palīdzētu cietušajiem. Es nobalsoju par ziņojumu, lai šiem cilvēkiem, kas ir atlaisti no darba, neliktu ciest turpmāku finansiālu problēmu dēļ.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana var saglabāt 129 darbavietas deviņos dažādos uzņēmumos. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis pieteikums pamatojas uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) regulas 2. panta c) apakšpunktu un ir daļa no lielāka sešu savstarpēji saistītu pieteikumu kopuma, no kuriem visi attiecas uz darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kas darbojas grafikas dizaina nozarē astoņos dažādos NUTS II reģionos Nīderlandē, ko smagi skārusi pasaules ekonomikas un finanšu krīze. Konkrēti tas attiecas uz 129 darbinieku atlaišanu deviņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē NUTS II reģionā Limburgā, kurā ir ļoti smaga situācija gan tāpēc, ka bezdarba līmenis tajā ir otrais augstākais Nīderlandē (8 %), gan tāpēc, ka tajā ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir būtiski zemāki par vidējo līmeni valstī. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā ir ievēroti visi nosacījumi EGF izmantošanai, un ceru, ka palīdzība atlaistajiem darbiniekiem kļūs pieejama ātri un efektīvi.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0322/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 650 darbinieku atlaišanu 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Gelderlandē un Overeiselā, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Es piekrītu arī Parlamenta nostājai, paužot nožēlu par nopietnajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurētspējas un inovācijas programmas, īpaši ekonomikas krīzes situācijā, kas ievērojami palielina šāda atbalsta vajadzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 650 darbinieki ir zaudējuši darbu 45 uzņēmumos poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē grafikas dizaina jomā Nīderlandes reģionos Gelderlandē un Overeiselā, tā piebiedrojoties citu darbinieku un uzņēmumu smagajam stāvoklim visā valstī. Saskaroties ar visiem pieteikumiem, kas iesniegti par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, ir svarīgi pārliecināties, kā darbinieki tiks virzīti un cik lielā mērā jaunas darbvietas un stimuli pašnodarbinātības uzsākšanai ir ilgtspējīgi, vai arī tie būs pakļauti tādiem pašiem riskiem kā tie, kuri jau cietuši neveiksmi. Atjautība un uzņēmība jau sen ir Nīderlandes sabiedrībai raksturīgas īpašības, un ir vērts tās atcerēties un atdzīvināt šajos grūtajos laikos, kuros mēs dzīvojam.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojas uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku.

Šis intervences plāns Nīderlandē par palīdzību 650 cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu 45 uzņēmumos, kas darbojas Gelderlandes un Overeiselas reģionā, atbilst šai pamatnostādnei. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, sekojot 2009. gada grozījumam, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū.

Šīsdienas balsojums attiecās uz lūgumu par palīdzību 650 atlaistiem darbiniekiem 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II reģionos Gelderlandē un Overeiselā, par summu EUR 2 013 619, ko finansē EGF. Nobeidzot — es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kas parāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, kuru rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju ziņojumu, kas atbalsta plānus izdalīt EUR 2 013 619, lai palīdzētu darbiniekiem Overeiselā, kuri atlaisti no darba sakarā ar lejupslīdi poligrāfijas nozarē. Šim atbalstam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda jāpalīdz reintegrēt darbiniekus darba tirgū, un es ar gandarījumu redzu Eiropas solidaritāti darbībā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības.

EGF mērķis ir palīdzēt strādniekiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi palīdzēt Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību sakarā ar 650 darbinieku atlaišanu 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Gelderlandē un Overeiselā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Atsauces perioda deviņos mēnešos no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 29. decembrim tika atlaisti 650 darbinieki 45 uzņēmumos divos Nīderlandes reģionos Gelderlandē un Overeiselā. Atlaišanu izraisīja ekonomikas krīze un strukturālās izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos. Lai uzlabotu nākotnes izredzes cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, tika radīts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ar gada finansējumu EUR 500 miljoni, lai iejauktos tādos gadījumos kā, piemēram, šis. Es nobalsoju par ziņojumu, jo atlaistajiem darbiniekiem pienākas EGF atbalsts.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana var saglabāt 650 darbavietas 45 dažādos uzņēmumos. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums par palīdzību no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) attiecībā uz 650 darbinieku atlaišanu 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Gelderlandē un Overeiselā, ievēro visus oficiāli noteiktos atbilstības kritērijus. Tā kā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulai (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF apjoms tika uz laiku paplašināts, lai iekļautu intervenci tādās situācijās kā šī, kad „vismaz 500 darbinieku atlaišana deviņos mēnešos ir tieši saistīta ar pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, īpaši mazos vai vidējos uzņēmumos NACE 2. redakcijas nodaļā vienā reģionā vai divos NUTS II līmeņa kaimiņu reģionos”, es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu šo darbinieku veiksmīgā integrācijā darba tirgū.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0319/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 720 darbinieku atlaišanu 79 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Utrehtā, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments.

Es piekrītu arī Komisijas priekšlikumam par alternatīvu neizmantotajiem Eiropas Sociālā fonda resursiem kā maksājumu apropriāciju avotu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai, ņemot vērā Parlamenta atkārtotos atgādinājumus, ka EGF tika radīts atsevišķi kā īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tāpēc ir jāatrod atbilstīgas budžeta pozīcijas pārskaitījumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Krīze grafikas dizaina jomā Nīderlandē ir ietekmējusi vairākus valsts reģionus, tostarp Ziemeļholandi un Utrehtu. Šajā gadījumā tika atlaisti 720 darbinieki 79 uzņēmumos. Tas ir viens no sešiem pieteikumiem, ko iesniegusi Nīderlande, un tas ir izpelnījies Eiropas Komisijas un Budžeta komitejas atbalstu. Arī es to atbalstu un ceru, ka nozare spēs pārorganizēties un ka atlaistie darbinieki varēs atrast jaunas darbvietas tajā pašā — poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas jomā — vai citās jomās, kurām viņi ir vai varētu kļūt piemēroti. Piešķirtais atbalsts varētu būt solis šajā virzienā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojas uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku.

Šis intervences plāns Nīderlandē par palīdzību 720 cilvēkiem, kas zaudējuši darbu 79 uzņēmumos, kuri darbojas Ziemeļholandes un Utrehtas reģionā, atbilst šai pamatnostādnei. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir viens no ziņojumiem par sešiem Nīderlandes pieteikumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, lai atbalstītu to darbinieku reintegrāciju darba tirgū, kuri tika atlaisti sakarā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Šajos sešos pieteikumos ir daži īpaši aspekti, kurus ir svarīgi uzsvērt papildus Eiropas Komisijas apstiprināšanas procesa kavēšanai, kas diemžēl tagad tomēr ir norma. Šie īpašie aspekti attiecas uz šo sešu pieteikumu saturu, kuri visi saistās ar darbinieku atlaišanu astoņos dažādos Nīderlandes reģionos grafikas dizaina nozares mazos uzņēmumos, īpaši poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, un izdevējdarbībā. Šajā gadījumā Nīderlandes labā pavisam ir izmantoti EUR 2 266 625 no EGF.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Mēs šeit redzam nejaušu sakritību laikā: Parlamentam šodien bija jāsniedz atzinums attiecībā uz sešiem lūgumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību, kurus iesniegusi Nīderlande, bet vienlaikus 2011. gada budžeta sarunas ir apstājušās, jo Nīderlande un divas citas dalībvalstis ir atteikušās iesaistīties atbildīgā un konstruktīvā dialogā par Eiropas budžeta nākotni. Tāpēc, manuprāt, šīsdienas balsošana ir iespēja norādīt, ka Eiropas budžets nav tikai grāmatvedības instruments, no kura visi baidās; tas, pirmkārt un galvenokārt, ir Eiropas Savienības spēks, kas ļauj tai nepārtraukti strādāt, lai aizsargātu iedzīvotājus, un īpaši ar EGF palīdzību aizsargāt bez darba palikušos darba ņēmējus.

Balsojumu par EGF palīdzības piešķiršanu Nīderlandes darba ņēmējiem varēja izmantot kā protesta balsojumu pret Nīderlandes valdību, kura no vienas puses kritizē to, ko tā, no otras puses, izmanto savā labā. Taču tā ir bijusi iespēja Parlamentam atcerēties, ka solidaritātes principam jābūt pamatā visiem ES pieņemtajiem lēmumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, sekojot 2009. gada grozījumam, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū. Šīsdienas balsojums attiecās uz lūgumu par palīdzību 720 atlaistiem darbiniekiem 79 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II reģionos Ziemeļholandē un Utrehtā, par summu EUR 2 266 625, ko finansē EGF.

Nobeidzot — es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kas parāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, kuru rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es priecājos par to, ka, pateicoties Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, ir kļuvuši pieejami EUR 2 266 625 kā atbalsts poligrāfijas nozares darba ņēmējiem, kas atlaisti pasaules ekonomikas krīzes dēļ, lai viņi varētu reintegrēties darba tirgū. Šis pieteikums attiecas uz 720 darbinieku atlaišanu 79 uzņēmumos Ziemeļholandes un Utrehtas reģionā Nīderlandē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības.

EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi palīdzēt Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību attiecībā uz 720 darbinieku atlaišanu 79 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Utrehtā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana būtu atbalsts 79 dažādiem uzņēmumiem un saglabātu 720 darbavietas. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību attiecībā uz 720 darbinieku atlaišanu 79 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Utrehtā, ievēro visus oficiāli noteiktos atbilstības kritērijus. Tā kā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulai (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF apjoms tika uz laiku paplašināts, lai ietvertu intervenci tādās situācijās kā šī, kad „vismaz 500 darbinieku atlaišana deviņos mēnešos ir tieši saistīta ar pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, īpaši mazos vai vidējos uzņēmumos NACE 2. redakcijas nodaļā vienā reģionā vai divos NUTS II līmeņa kaimiņu reģionos”, es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu šo darbinieku veiksmīgā integrācijā darba tirgū.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0320/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 598 darbinieku atlaišanu astoņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 58. nodaļas („Izdevējdarbība”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Dienvidholandē, es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Es piekrītu arī lūgumam procesā iesaistītajām iestādēm pielikt vajadzīgās pūles, lai paātrinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESF) izmantošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Katrs, kas pārskata to atlaišanas gadījumu skaitu un ģeogrāfisko sadalījumu grafikas dizaina nozarē Nīderlandē, kuru dēļ iesniegti dažādie pieteikumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, būs satraukts, redzot, cik liels ir šis skaits un cik plaša ir tā izplatība. Kaimiņu reģionos Ziemeļholandē un Dienvidholandē vien darbu izdevējdarbībā tikai deviņos mēnešos zaudēja 598 darbinieki. Konkurence ar trešām valstīm kopā ar finanšu un ekonomikas krīzi, kas plosās visā Eiropā, ir izšķirīgs faktors visā notikušajā, skaidri parādot, ka jāmeklē risinājumi cilvēku neatliekamajām problēmām: viņu reintegrācijai darba tirgū un viņu iztikas līdzekļiem vidējā laikposmā un ilgtermiņā. EGF dod īslaicīgu remdinājumu un var kalpot kā stimuls, bet skaidrs, ka ar to nepietiek, lai atrisinātu nopietnās problēmas, kas ietekmē tik daudzas ģimenes.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pasaules ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši iedarbojas uz nodarbinātību, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pienācīga izmantošana ir būtiski svarīga, lai atvieglotu daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu smago stāvokli, dodot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu uzņēmumu vajadzības un veicinātu ekonomiku.

Šis intervences plāns Nīderlandē par palīdzību 598 cilvēkiem, kas zaudējuši darbu 8 uzņēmumos, kuri darbojas Ziemeļholandes un Dienvidholandes reģionā, atbilst šai pamatnostādnei. Tāpēc es ceru, ka Eiropas iestādes divkārt pastiprinās savu ietekmi, īstenojot pasākumus, kas paātrina un uzlabo tik svarīga resursa kā EGF izlietojumu, jo pašlaik tā izmantošanas līmenis ir ļoti zems. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Nīderlandes labā, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes dēļ grūtībās nonākušu darbinieku atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti vai nu sakarā ar viņu uzņēmumu pārcelšanos vai, sekojot 2009. gada grozījumam, ekonomikas krīzes dēļ, lai atbalstītu viņu reintegrēšanos darba tirgū. Šīsdienas balsojums attiecās uz lūgumu pēc palīdzības 598 atlaistiem darbiniekiem astoņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 58. nodaļas („Izdevējdarbība”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Dienvidholandē, par summu EUR 2 326 459, ko finansē EGF.

Visbeidzot — man jāuzsver, ka sešu ziņojumu pieņemšana šodien parāda, ka EGF ir derīgs un efektīvs resurss cīņā pret bezdarbu, kuru rada globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un atbalstu, ko Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds sniedz atlaistajiem darbiniekiem. Priekšlikums ir par EUR 2 326 459, lai palīdzētu 598 darbiniekiem no 8 uzņēmumiem poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē, kuri zaudē savas darbvietas ekonomikas krīzes dēļ. Šis ir svarīgs Eiropas solidaritātes piemērs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un pārvietošanās upuriem, kura notiek globalizētajā pasaulē. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļas, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži radot kaitīgu ietekmi valstīs, kurās ievēro darba ņēmēju tiesības.

EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu pārvietošanās upuri, un ir svarīgi sekmēt viņu piekļuvi jaunām darbavietām nākotnē. Iepriekš EGF ir izmantojušas citas ES valstis, tāpēc tagad ir pareizi palīdzēt Nīderlandei, kas ir iesniegusi lūgumu par palīdzību attiecībā uz 598 darbinieku atlaišanu astoņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 58. nodaļas („Izdevējdarbība”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Dienvidholandē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Atsauces perioda deviņos mēnešos no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 29. decembrim notika 598 darbinieku atlaišana kopumā astoņos uzņēmumos Ziemeļholandē un Dienvidholandē. Katrs no šiem darbiniekiem bija globalizācijas upuris. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai mīkstinātu šāda veida sociālās netaisnības ietekmi. Es nobalsoju par ziņojumu, jo ir izpildītas visas EGF izmantošanas prasības.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana būtu atbalsts astoņiem dažādiem uzņēmumiem un saglabātu 598 darbavietas. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību attiecībā uz 598 darbinieku atlaišanu astoņos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 58. nodaļas („Izdevējdarbība”) nozarē divos NUTS II kaimiņu reģionos — Ziemeļholandē un Dienvidholandē, ievēro visus oficiāli noteiktos atbilstības kritērijus. Tā kā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulai (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF apjoms tika uz laiku paplašināts, lai ietvertu intervenci tādās situācijās kā šī, kad „vismaz 500 darbinieku atlaišana deviņos mēnešos ir tieši saistīta ar pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, īpaši mazos vai vidējos uzņēmumos NACE 2. redakcijas nodaļā vienā reģionā vai divos NUTS II līmeņa kaimiņu reģionos”, es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu šo darbinieku veiksmīgā integrācijā darba tirgū.

Ziņojumi: Barbara Matera (A7-0318/2010), (A7-0319/2010)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) gada finansējums ir EUR 500 miljoni, lai sniegtu finansiālu atbalstu darba ņēmējiem, kurus ietekmē pasaules tirdzniecības modeļu lielas strukturālas pārmaiņas. Aplēses rāda, ka šo atbalstu katru gadu varētu saņemt no 35 000 līdz 50 000 darba ņēmēju. Šo naudu var izmantot, lai maksātu par palīdzību jaunu darbavietu meklēšanai, par individuālām apmācībām, palīdzību kļūt par pašnodarbināto vai atvērt uzņēmumu, par mobilitāti un atbalstu neaizsargātiem vai vecāka gadagājuma darba ņēmējiem. Es nobalsoju par ziņojumu, jo finansējuma izmantošana ir pilnībā pamatota.

Ziņojumi: Barbara Matera (A7-0328/2010), (A7-0318/2010), (A7-0321/2010), (A7-0323/2010), (A7-0322/2010), (A7-0319/2010), (A7-0320/2010)

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecībā uz lūgumu, ko iesniegusi Nīderlande par palīdzību saistībā ar 140 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos NACE 2. redakcijas 18. nodaļas („Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”) nozarē Drentes reģionā, es atsaucos uz visiem argumentiem, kas izvirzīti manā balsojuma paziņojumā attiecībā uz ziņojumu A7-0318/2010, pamatojot savu balsojumu par šo ziņojumu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par visiem Mater kundzes ziņojumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, lai palīdzētu dažādiem Nīderlandes reģioniem, nevis tāpēc, ka esmu pret šiem plāniem, bet tāpēc, lai dotu brīdinājumu Nīderlandes valdībai, kuras politika ir populistiska un vērsta pret Eiropu. Nīderlande ir pret Eiropas budžeta palielināšanu, bet tai nav iebildumu pret Eiropas palīdzības saņemšanu. Turklāt Nīderlande ir iekšējā tirgus galvenā labuma guvēja aiz Vācijas. Nīderlandes politikai ir laiks atgriezties pie savām saknēm. Galu galā, Nīderlande ir viena no ES dibinātājām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tāpat kā vairākos gadījumos iepriekš, mēs esam atbalstījuši šo dokumentu, kas, pirmkārt, aicina iesaistītās iestādes pielikt vajadzīgās pūles, lai paātrinātu EGF izmantošanu; otrkārt, atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru lēmumu pieņemšanai par EGF izmantošanu, sniedzot vienreizēju, laikā ierobežotu individuālu atbalstu, ko novirza palīdzības sniegšanai darba ņēmējiem, kurus skārusi atlaišana sakarā ar globalizāciju un ekonomikas krīzi; uzsver to, kāda var būt EGF loma atlaisto darba ņēmēju reintergrēšanai darba tirgū; treškārt, uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu jānodrošina, ka EGF atbalsts domāts individuālu, no darba atlaistu darbinieku reintegrēšanai darba tirgū; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīviem līgumiem, kā arī uzņēmumu vai nozaru restrukturizācijas pasākumus.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Sešu pieteikumu kopums no Nīderlandes par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu guva Parlamenta atbalstu. Protams, arī es balsoju par Nīderlandes pieteikumiem, jo ir svarīgi, lai mēs sniegtu ātru atbalstu dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir zaudējuši darbu, — tieši tāpēc EGF tika radīts. Taču es savu atbalstu šiem sešiem pieteikumiem devu diezgan negribīgi, ņemot vērā Nīderlandes valdības augstākā mērā obstruktīvo attieksmi pagājušajā nedēļā pirmdien, budžeta sarunās Briselē. Manuprāt, kategoriska atsacīšanās ļaut Parlamentam nopietni diskutēt par iesaistīšanos nākamajā finanšu pamatshēmā un vienlaikus aicinājums Parlamentam balsot par finansiālu atbalstu Nīderlandei ir divas nesavienojamas lietas.

Ziņojums: Paolo De Castro (A7-0305/2010)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi! Komisijas ziņojumos nav konstatēts neviens Vācijas Alkohola monopola konkurences pārkāpums iekšējā tirgū. Tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.. Ziņojumā ir arī uzsvērts, cik svarīgi šie noteikumi ir lauku ekonomikai Vācijā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā to, cik svarīga visām mazajām spirta rūpnīcām ir dalība Vācijas Alkohola monopolā un turpmāka pāreja uz tirgus attiecībām, kā arī to, ka sniegtajos ziņojumos nav pierādīts vienotā tirgus konkurences noteikumu pārkāpums, es domāju, ka monopola pagarinājuma periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2013. gadā, kad stāsies spēkā jaunā KLP.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Vācijas mazajām spirta rūpnīcām jāpiešķir ilgāks pielāgošanās periods, lai tās varētu izdzīvot brīvajā tirgū. Es piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam, ka pagarinājums ir jāsaglabā vēl vairākus gadus, lai pabeigtu monopola, kā arī atbalsta atcelšanas procesu un pakāpeniski nodrošinātu tā galīgo likvidāciju 2017. gadā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es tāpat kā referents paužu nožēlu par to, ka kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada būs jāpārmanto iepriekšējās situācijas, piemēram, šī konkrētā kārtība Vienotā tirgus kopīgās organizācijas regulā attiecībā uz atbalstu, kas sniegts Vācijas Alkohola monopola ietvaros. Taču es saprotu vajadzību pagarināt monopola pakāpeniskās likvidācijas periodu, ņemot vērā Vācijas lauku ekonomikas vajadzības, īpaši dažās valsts federālajās zemēs. Faktiski Eiropas noteikumiem, kam jābūt paredzamiem un objektīviem, ir arī jāievieš vajadzīgais elastīgums, lai ievērotu tirgu un Eiropas sabiedrības, šajā gadījumā — Vācijas spirta rūpnīcu īpašnieku — konkrētās vajadzības.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu Komisijas nostājai, jo nav pierādīts neviens konkurences pārkāpums iekšējā tirgū. Padome ir vienprātīga savā atbalstā šim priekšlikumam, kas ir svarīgs lauku ekonomikai Vācijā. Komisijas priekšlikumam pievienots grafiks monopola ietvaros ražotā alkohola apjomu samazinājumam līdz pilnīgai likvidācijai 2018. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar Vienotās tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulas 182. panta 4. punktu un izņēmumu noteikumos par valsts atbalstu Vācija drīkst piešķirt valsts atbalstu produktiem, kas laisti tirgū pēc tālākas pārveides saskaņā ar Vācijas Alkohola monopolu, piemēram, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam. Kopējais piešķirtā valsts atbalsta apmēra limits ir EUR 110 miljoni gadā, un tas galvenokārt domāts lauksaimniekiem, kas piegādā izejmateriālu, un spirta rūpnīcām, kas to izmanto. Taču faktiski izmantotais budžets ir bijis mazāks par šo apmēru, un tas stabili samazinājies kopš 2003. gadā. Turklāt ļoti daudzas spirta rūpnīcas jau ir centušās sagatavoties ienākšanai brīvajā tirgū, veidojot kooperatīvus, vairāk ieguldot energoefektīvās iekārtās un arvien biežāk savu alkoholu laižot tirgū tiešā veidā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, lai gan nepiekrītam Komisijas un referenta iesniegtajiem argumentiem, kas pamato atbalsta pagarināšanu. Abi domā, ka nedaudzie intervences pasākumi, kas vēl saglabājas, pakāpeniski jālikvidē pilnībā, pakļaujot lauksaimniecību „brīvajam tirgum”. Tāpēc viņi aprobežojas ar paziņojumu, ka, „lai atvieglotu šo pielāgošanās procesu un ļautu spirta rūpnīcām izdzīvot brīvajā tirgū, ir vajadzīgs ilgāks laiks”. Pretēji referenta nostājai mēs uzskatām, ka intervencei tirgos un regulēšanas instrumentiem faktiski jābūt vispārējam noteikumam, nevis izņēmumam.

Tas ir vienīgais veids, kā garantēt iztikas ienākumu lauksaimniekiem, īpaši mazajiem un vidējiem ražotājiem. Tāpēc tas ir vienīgais veids, kā garantēt mazās un vidējās lauksaimniecības nākotni, kā arī tiesības ražot un katras valsts tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas neatkarību. Jāapsver nevis izņēmums attiecībā uz Vāciju konkrētam izstrādājumam, bet intervence arī citām valstīm un citiem izstrādājumiem.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Pirmkārt, es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību komitejas priekšsēdētājam De Castro kungam un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ēnu referentei Jeggle kundzei par padarīto darbu. Vācijas Alkohola monopola galīgais pagarinājums, kas šodien tika pieņemts, ir svarīgs solis uz priekšu. Tas dod īpaši mūsu augļu spirta rūpnīcām drošību, plānojot nākotni pēc 2010. gada.

Tas ir svarīgi, jo ļauj viņiem sagatavoties pārejai uz brīvo tirgu un saglabāt Vācijas unikālo kultūras ainavu. Taču tagad ir būtiski izmantot šo laika posmu intensīvi, lai īstenotu vajadzīgos pielāgošanas pasākumus, jo monopola turpmāka pagarinājuma vairs nebūs. Tas ir šīsdienas ziņojuma vēstījums.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos paust atbalstu šim ziņojumam principā tāpēc, ka Vācijas valdības atbalsts alkohola monopolam galvenokārt aiziet lauksaimniekiem un mazām spirta rūpnīcām. Ar šo atbalstu nav pārkāpts neviens no konkurences principiem, un tas ir atbalsts vismazākajiem uzņēmumiem. Lai gan tas tiek sniegts pareizā veidā, es atbalstu priekšlikumu padarīt pieejamu informāciju par visiem gadījumiem, kas saistīti ar šo atbalstu. Nedrīkst būt nekādi pārkāpumi, jo tas būtu netaisni pret citiem, bieži daudz vājākiem un trūcīgākiem ražotājiem. Taču man patiešām ir noteiktas šaubas par to, vai dalībvalsts, kas atbalsta savu ekonomiku šādā veidā, nemazinās stabilitāti Eiropas tirgū. Šā tipa instruments jāpaplašina līdz citām dalībvalstīm, lai arī tās varētu atbalstīt savu ekonomiku.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Vācijas Alkohola monopols kā jēdziens ir pakāpeniski jālikvidē. Lauksaimnieki, kurus tas skar, ir sagatavojušies tirgus atvēršanai. Tādā veidā šis atbalsts vairs netiek pilnībā izmantots, un ir veikti pasākumi, piemēram, kooperatīvu izveide un tiešās tirdzniecības metožu izmaiņas, gatavojoties šai tirgus atvēršanai. Tomēr ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai šie pasākumi tiktu veikti. Galu galā, šī kārtība skar nevis lielus uzņēmumus, bet daudzus mazus lauksaimniekus lauku teritorijās. Šā iemesla dēļ es atbalstu šīs kārtības pagarināšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Pašlaik atkāpe noteikumos par valsts atbalstu ļauj Vācijas iestādēm piešķirt valsts atbalstu Vācijas Alkohola monopola izstrādājumiem, ko pārdod kā lauksaimniecības izcelsmes alkoholu. Pašreizējā atkāpe beidzas 2010. gada 31. decembrī, un regulas projekts pagarina atkāpes piemērošanu un ierosina, ka, monopola ražošanai un tirdzniecībai pakāpeniski samazinoties, monopols galu galā beigs pastāvēt, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Es atzinīgi vērtēju šo pakāpenību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pastāvīga virzība uz vienota tirgus funkcionēšanu nav savienojama ar monopolu esamību kādā nozarē. Vācijas Alkohola monopolam konkrētajā gadījumā ir noteikti mīkstinoši apstākļi, kas ļauj tam tomēr būt. Taču saskaņā ar šā ziņojuma ieteikumiem mums jāvirzās pretī pilnīgai lauksaimniecības spirta rūpnīcu likvidācijai, sākot ar 2013. gadu, un vispārējai mazo spirta rūpnīcu likvidācijai no 2017. gada.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tas, vai un kādā veidā tiks saglabāts Vācijas Alkohola monopols un kādas pārmaiņas tajā tiks veiktas, ir faktori, kas vispirmām kārtām ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). ES pastāvīgi apgalvo, ka vēlas vairāk atbalstīt MVU, kas ir ekonomikas dzinējspēks un galvenais darbvietu radītājs. Šajā sakarībā mums vajadzīga tiesiska noteiktība un tāpēc — monopola pagarināšana uz ilgāku laikposmu. Šis ir vienīgais veids, kā mazie un vidējie uzņēmumi var atļauties veikt vajadzīgos iepirkumus, lai sagatavotos nākamajai deregulācijai, piemēram, izveidojot kooperatīvus, modernizējot savas iekārtas vai izvēršot savas tiešās tirdzniecības darbības. Protams, monopola jautājumu varēja saistīt ar kopējās lauksaimniecības politikas pakāpenisko nobeigšanu un jaunajām regulām, kas darbosies no 2013. gada.

Tomēr nebija nekāda kategoriska pamata tā darīt. Ir svarīgi nodrošināt, lai pielāgošanas process tiktu plānots, atļaujot spirta rūpnīcām izdzīvot pēc monopola likvidācijas. Es šajā jautājumā piekrītu referentam. Taču es neesmu par iekšēju procedūru, kas pienācīgi neatbilst pārredzamības un demokrātijas prasībām. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu par priekšlikumu, bet uzskatu, ka jāņem vērā vesels faktoru kopums.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ietekmes novērtējumam bija jānotiek regulāri un ka monopola pagarinājuma periodam nevajadzēja pārsniegt 2013. gadu, kad stājas spēkā jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

Taču, ņemot vērā to, cik svarīga mazajām spirta rūpnīcām ir to dalība monopolā, un vajadzību turpināt pāreju uz brīvo tirgu, kā arī, ņemot vērā to, ka sniegtajos ziņojumos neparādās konkurences pārkāpums vienotajā tirgū, es atbalstu pagarinājumu.

Tomēr es ceru, ka šādas detaļas tiks ņemtas vērā jaunajā KLP reformā un ka tiks atrasts līdzsvarots risinājums, lai atvērtu tirgu, vienlaikus aizsargājot tradicionālas vietējās darbības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Vācijas lauku ekonomikas vajadzības ir pamatojums, lai pagarinātu sākotnēji noteikto darbības ilgumu atkāpei, kas paredzēta Vienotās tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulas 182. panta 4. punktā, lai būtu pēc iespējas vislabākie nosacījumi mazajām spirta rūpnīcām pienācīgi sagatavoties ieiešanai brīvajā tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa ir atbalstījusi šo dokumentu un referenta pieņemto virzienu tādā nozīmē, ka tā iestājas par iesniegto priekšlikumu, vienlaikus uzskatot, ka daži punkti jāņem vērā regulas īstenošanai. Referents domā, ka būtu bijis jāveic regulārs ietekmes novērtējums un ka monopola pagarinājuma periodam nebūtu bijis jābūt ilgākam par 2013. gadu, kad stājas spēkā jaunā KLP. Taču, ņemot vērā to, cik svarīga mazajām spirta rūpnīcām ir to dalība monopolā, un vajadzību turpināt pāreju uz brīvo tirgu, kā arī, ņemot vērā to, ka sniegtajos ziņojumos neparādās konkurences pārkāpums vienotajā tirgū, referents ir gatavs atbalstīt priekšlikumu.

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0316/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas papildus pašreizējā saraksta 8 619 izstrādājumiem, kam piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā, piešķir vēl 718 farmaceitiskiem un ķīmiskiem produktiem atļauju, kurai jāsāk darboties 2011. gada 1. janvārī, jo es uzskatu, ka ir būtiski, lai beznodokļu režīms sāktos tūlīt, nākamajā gadā, ņemot vērā, ka ASV jaunieveduma īstenošanu saista ar nosacījumu par tā stāšanos spēkā 1. janvārī.

Es vēlos apsveikt referentu par izcilo ziņojumu, kas rāda, cik būtiska ir 2009. gadā sāktā ceturtā pārskatīšana (PHARMA IV), lai ietu kopsolī ar strauji mainīgo produktu situāciju farmācijas rūpniecībā. Ņemot vērā to, ka sarakstus veido nozares pārstāvji un lēmumi tiek pieņemti, dalībniekiem vienojoties, es atzinīgi vērtēju vienošanos, ko panākušas visas dalībvalstis, kas ir atbalstījušas iepriekšējās pārskatīšanas un atbalstīja arī ceturtajā pārskatīšanā iekļautos izstrādājumus.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referentu Moreira kungu par to, ka ir izcelta vajadzība periodiski pārskatīt farmaceitisko un ķīmisko produktu sarakstu, kurus ieved Eiropas Savienībā bez nodokļa.

Es atbalstu šo pasākumu, faktiski es balsoju par to, jo farmācijas nozare darbojas pēc ražošanas scenārija, kas attīstās nevaldāmā tempā, un tāpēc ir būtiski atjaunināt sarakstu, kurā pašlaik pastāvīgi ietilpst vairāk nekā 8000 izstrādājumu. Visas dalībvalstis, kas atbalstīja jau iepriekšējās pārskatīšanas, ir devušas savu piekrišanu priekšlikumam par saraksta paplašināšanu, iekļaujot tajā 718 jaunus izstrādājumus. Visbeidzot — es atbalstu īstenoto mehānismu, kas aizsargā Eiropas patērētāju intereses un veselību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu ar nosacījumu, ka tiek veikti pienācīgi zinātniski testi un tiek papildināts zāļu, starpproduktu un aktīvo vielu saraksts, uz ko attiecas vienošanās par beznodokļu režīmu.

Priekšlikums dod tirgiem spēcīgu signālu. Faktiski tas pirmām kārtām kalpo kā apstiprinājums par noteiktu ietekmīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieku saistībām ar brīvo tirgu. Tas ietekmē arī potenciālā tirgus robežu paplašināšanos noteiktu zinātniskās pētniecības nozaru rezultātiem, tādējādi veicinot investīcijas šajās nozarēs un līdz ar to cīņu ar slimībām, pret kurām vēl nav efektīvu līdzekļu. Visbeidzot — priekšlikums dod piemēru valstīm, kurām farmācijas izstrādājumi ir svarīga izdevumu sastāvdaļa, lai garantētu nākotni jaunākajām paaudzēm, un aicina iestāties par attīstības un labklājības veidošanas politikas pieņemšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu vēl 718 farmaceitisku un ķīmisku produktu iekļaušanu to produktu sarakstā, kuriem piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā. Šā produktu saraksta pārskatīšana ir vajadzīga, lai tiktu ņemta vērā strauji mainīgā situācija farmācijas izstrādājumu nozarē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā farmācijas izstrādājumu tirdzniecības nozīmi ne tikai sabiedrības veselībā, bet arī ekonomikā, es atzinīgi vērtēju lēmumu iekļaut 718 jaunas vielas to produktu sarakstā, kuriem ir tiesības piemērot beznodokļu režīmu. Farmācijas nozare vienprātīgi atbalsta šo kārtību, jo tā atceļ izejvielām un starpvielām tarifus, kuri jāmaksā pat saistībā ar tirdzniecību uzņēmuma iekšienē, tādā veidā sekmējot starptautisko tirdzniecību ar šiem produktiem, kas ir izdevīgi farmācijas uzņēmumiem. Šī kārtība galu galā varētu atspoguļoties to medikamentu mazumtirdzniecības cenā, kurus pārdod sabiedrībai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo priekšlikumu Padome un Parlaments tika aicināti apstiprināt vēl 718 farmaceitisku un ķīmisku produktu iekļaušanu pašreizējā to 8619 produktu sarakstā, kuriem piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā. Šis jautājums nav pretrunīgs, jo nozares pārstāvju starpā ir vienprātība, un to atbalsta dalībvalstis.

Sarakstus veido nozares pārstāvji, un lēmumu pieņem ar dalībnieku vienprātīgu piekrišanu. Šāda produktu papildu iekļaušana ir vajadzīga, lai reaģētu uz strauji mainīgo situāciju farmācijas izstrādājumu nozarē. Plānotais piemērošanas datums ir 2011. gada 1. janvāris. ASV ir paziņojusi, ka pārskatīšanas rezultātu piemērošana būs atkarīga no tā, vai šis dokuments stāsies spēkā 1. janvārī. Tiek sagaidīts, ka šim piemēram sekos citi partneri, izņemot Japānu, kas ir paziņojusi, ka tajā ieviešana kavēsies par 6 mēnešiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Farmācijas izstrādājumu nozare pilnībā atbalsta PTO beznodokļu režīma noteikumus farmaceitiskām vielām. Tā ir nozare, kas ir svarīga Skotijai, dodot darbu aptuveni 5000 cilvēkiem visā valstī. ES kopumā ir svarīga farmaceitisko izstrādājumu ražotāja un lietotāja, un es labprāt atbalstīju šo ziņojumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ar šo priekšlikumu Padome un Parlaments tiek aicināti apstiprināt vēl 718 farmaceitisku un ķīmisku produktu iekļaušanu pašreizējā to 8 619 produktu sarakstā, kuriem jau piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā. Es balsoju par to.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tirdzniecība ar farmaceitiskiem izstrādājumiem ir pasaules tirdzniecības svarīga sastāvdaļa. Vēl 718 produktu iekļaušana beznodokļu režīma piemērošanas sarakstā ir labvēlīgs pasākums gan ekonomikas, gan sabiedrības veselības līmenī. Lēmums pievienot šos produktus tiem 8 619 produktiem, kuri jau ir sarakstā, var atsaukties arī uz medikamentu galīgo cenu, un tas ir ieguvums katram.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vienošanās dalībnieces ES, ASV, Japāna, Kanāda, Šveice, Norvēģija un Makao (Ķīna) ir nolēmušas samazināt līdz nullei nodokļus un nodevas noteiktiem farmaceitiskiem produktiem un aktīvām vielām. Produktu saraksts, protams, pastāvīgi tiek grozīts un paplašināts, lai ietu kopsolī ar pētniecības rezultātiem un jaunākajiem sasniegumiem farmācijas nozarē. Produktu saraksts, kam piemēro beznodokļu režīmu, kurā sākotnēji bija iekļauti 6 000 nosaukumi un ko izveidoja nozares pārstāvji un pārskatīja attiecīgās valstis, tagad tiks paplašināts, lai iekļautu vairāk nekā 8 600 farmaceitisku un ķīmisku produktu.

Ir svarīgi pamatot beznodokļu režīma piemērošanu farmaceitiskām un ķīmiskām vielām, un aktīvām vielām. Tomēr šķiet, ka visa sistēma ir ļoti komplicēta un radīs papildu birokrātiju muitas iestādēm. Saraksta pakāpeniska paplašināšana — šajā gadījumā par vairāk nekā trešo daļu — kādā brīdī nozīmēs to, ka muitas sistēmas sasniegs savas datu caurlaides spējas robežu. Tāpēc es aicinu vienkāršot pamatprincipu, un šā iemesla dēļ es atturējos.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Apsveicot referentu Moreira kungu, kuram es piekrītu par vajadzību veikt periodiskas pārskatīšanas, lai atjauninātu farmaceitisko produktu sarakstus, uz kuriem attiecas beznodokļu režīma piemērošana, man jānorāda, ka, pateicoties jaunajam ieviestajam mehānismam, ieguvēji būs patērētāji.

Es nobalsoju „par”, jo tiešām uzskatu, ka ir svarīgi periodiski pārskatīt to farmaceitisko produktu sarakstu, kuri ir atbrīvoti no muitas nodevām, ņemot vērā strauji mainīgo situāciju farmācijas izstrādājumu nozarē. Visas dalībvalstis ir atbalstījušas iepriekšējās pārskatīšanas un atbalsta ceturtajā pārskatīšanā ietvertos produktus. Tāpēc es izsaku atzinību veiktajam darbam un apstiprinu savu balsojumu „par”.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šo 718 vielu pievienošana sarakstam ar pašreizējiem 8 619 produktiem, kuriem jau piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā, ir guvusi vienprātīgu atbalstu farmācijas nozares un citu ieinteresēto pārstāvju vidū pārskatīšanas gaitā, un tādā veidā ir pelnījusi manu atbalstu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis dokuments pamatā attiecas uz priekšlikumu, kas aicina Padomi un Parlamentu apstiprināt vēl 718 farmaceitisku un ķīmisku produktu iekļaušanu pašreizējā to 8 619 produktu sarakstā, kuriem jau piemēro beznodokļu režīmu, tos ievedot Eiropas Savienībā. Tas ir samērā tehnisks dokuments. Mūsu grupa nobalsoja par to.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs esam par priekšlikumu regulai, ar ko paredz beznodokļa režīma piemērošanu konkrētām aktīvām vielām, jo tās attiecas uz farmaceitiskiem un ķīmiskiem produktiem, kas ir būtiski farmācijas nozarei. Pārskatīšana bija vajadzīga, lai iekļautu jaunus produktus, kā arī svītrotu citus. Šis lēmums tika pieņemts, ieinteresētajām pusēm vienojoties un visu dalībvalstu pārstāvjiem vienprātīgi piekrītot.

Ziņojums: Herbert Reul (A7-0306/2010)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es piekrītu, ka vēl uz pieciem gadiem jāatjaunina Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā. Šis lēmums piedāvās gan Kopienai, gan Ukrainai iespēju turpināt, uzlabot un stiprināt sadarbību tajās zinātnes un tehnoloģijas jomās, kurās ir kopīgas intereses. Šīs sadarbības mērķis ir palīdzēt Ukrainai aktīvāk iesaistīties Eiropas Pētniecības telpā. Šāda sadarbība palīdzēs Ukrainai atbalstīt savas zinātnes vadības sistēmas un pētniecības institūtu reformu un restrukturizāciju, tādējādi radot nosacījumus konkurētspējīgas ekonomikas un zināšanu sabiedrības izveidei.

Gan Ukrainai, gan Eiropas Savienībai jāpanāk savstarpēji izdevīgi ieguvumi zinātnes un tehnoloģijas progresa gaitā, īstenojot īpašas pētniecības programmas. Piemērojot šo lēmumu, būs iespējama konkrētu zināšanu apmaiņa un praktiskas pieredzes nodošana pētniecības kopienas, rūpniecības un iedzīvotāju labā. Tāpēc es noteikti piekrītu, ka Ukrainai un Eiropas Savienībai jāturpina cieši sadarboties šajā jomā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība starp Eiropas Kopienu un citām valstīm zinātnes un tehnoloģijas jomā ir būtiski svarīga tehnoloģijas attīstībai ar visām tās priekšrocībām, tostarp saistībā ar cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šā iemesla dēļ es balsoju par Nolīguma atjaunināšanu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā tika parakstīts Kopenhāgenā 2002. gada 4. jūlijā un stājās spēkā 2003. gada 11. februārī. Ņemot vērā to, cik svarīga ir zinātnes un tehnoloģijas joma Eiropas Savienībai un tās jauda šajās jomās un cik svarīga ir vieta, kuru tā var ieņemt kopā ar Ukrainu, es uzskatu, ka Nolīguma atjaunināšana ir Eiropas Savienības interesēs tādā nozīmē, ka tiek veicināta sadarbība ar Ukrainu zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas ir kopējas un abām pusēm izdevīgas prioritātes. Es ceru, ka Nolīgums, kas tikko ir atjaunināts, joprojām būs izdevīgs abām pusēm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā tika noslēgts Kopenhāgenā 2002. gada 4. jūlijā un stājās spēkā 2003. gada 11. februārī, lai veicinātu, attīstītu un sekmētu sadarbības aktivitātes tādās kopēju interešu jomās kā, piemēram, pētniecība un attīstība zinātnē un tehnoloģijā. Es balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka tā atjaunināšana palīdz stiprināt kopējas Eiropas Pētniecības telpas radīšanu, jo kalpo kā katalizators stratēģiskām partnerattiecībām starp ES un Ukrainu. Tāpēc es ceru, ka šī atjaunināšana būs auglīga abām pusēm.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurš attiecas uz Parlamenta atkārtotu atbalstu iepriekšējiem Padomes lēmumiem attiecībā uz Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā. Augsta līmeņa sanāksmē Ukrainā 2008. gada novembrī abas puses apstiprināja savu ieinteresētību Nolīguma atjaunināšanā vēl uz pieciem gadiem, un es to vērtēju atzinīgi.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju lēmuma projekta apstiprināšanu Eiropas Parlamentā, ar kuru sankcionē Nolīguma ar Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunināšanu. Šo jomu nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā gan Eiropas Savienībā, gan Ukrainā tiek atzīta, sadarbojoties dažādās kopēju interešu jomās: vide un klimata pārmaiņas, veselība, zaļā enerģija, informācijas sabiedrība, rūpniecība un lauksaimniecība utt. Ne vien piekļuve pētniecības infrastruktūrai, bet arī divpusējas un daudzpusējas pieredzes apmaiņa starp pētniekiem Eiropas Savienībā un Ukrainā var palīdzēt palielināt īstenoto projektu finansiālo efektivitāti, tādējādi mazinot ieguldītās piepūles un resursu dublēšanu.

Ukrainas akadēmiskajai videi nopietni jāizvērtē konkurētspējīgās priekšrocības, ko tā iegūst, sadarbojoties ar ES un izmantojot Eiropas fondus kā savu stipro pušu attīstīšanas līdzekli un ne tikai kā alternatīvu finansējuma avotu. Sadarbība zinātnes jomā, bez šaubām, ir Eiropas Pētniecības telpas galvenais elements, un tā bruģēs ceļu pieejai pasaules tīkliem šajā jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, kurš ir spēkā kopš 2003. gada februāra, ir bijis sekmīgs un tam ir bijusi svarīga nozīme abām pusēm. Tāpēc tā atjaunināšana apstiprina šos panākumus, un mēs ceram, ka tādi būs arī turpmāk.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ilgus gadus Ukraina dzīvoja konstitucionālas un politiskas nekārtības apstākļos. Beidzot tai ir prezidents, kurš ir spējīgs pieņemt lēmumus. Es atbalstu Janukoviča kunga tieksmi ieviest kārtību Ukrainā. Mums ir jāizmanto visas pieejamās iespējas, lai palīdzētu Ukrainas rūpniecībai pēc iespējas ātrāk integrēties Eiropas Savienībā. Šajā ziņā nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, pirmkārt, ir abpusēji izdevīgs, otrkārt, tas ir svarīgs politisks signāls visiem Ukrainas politiskajiem spēkiem, ka mēs atbalstām noteikumu un likumu sakārtošanas politiku.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mūsdienu modernajā pasaulē, kurā tehnikas attīstības procesi ir tik strauji, sadarbības atvieglināšana zinātnes un tehnikas jomās būs abpusēji izdevīga. Tā kā Nolīguma atjaunināšana acīmredzot ir abpusēji izdevīga ekonomiski un sociāli, tā ir arī Eiropas Savienības interesēs. Nolīguma īstenošanas izmaksas saistībā ar nodarbībām, semināriem, sanāksmēm utt. tiks pieprasītas no konkrēto programmu budžeta attiecīgajām pozīcijām ES budžetā.

Lai veicinātu tehnisko progresu konkurences apstākļos globalizētajā pasaulē un, ņemot vērā tehnoloģijas progresa radītās priekšrocības ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet arī, piemēram, medicīnas jomā, es atbalstīju Nolīguma par sadarbību ar Ukrainu zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunināšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunināšana ļaus pusēm panākt ievērojamu progresu un savstarpēju izdevīgumu.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunināšana ir ārkārtīgi svarīga, lai joprojām veicinātu sadarbību abu pušu kopējo prioritāšu — zinātnes un tehnoloģijas — jomās, kas sociāli un ekonomiski ir abpusēji izdevīga. Tieši tāpēc es plenārsēdē atbalstīju to, ka Parlaments apstiprina Nolīguma atjaunināšanu atbilstīgi tam, ko mēs nolēmām Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.

Šim Nolīgumam jārada iespēja Ukrainai un ES gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas progresa, kas panākts to pētniecības programmās, vienlaicīgi ļaujot dalīties ar zināšanām, kas nes labumu zinātniekiem, rūpniecībai un eiropiešiem.

Attiecībā uz konkrētiem rezultātiem Nolīguma atjaunināšana ļaus ES un Ukrainai arī turpmāk apmainīties ar informāciju par zinātnes un tehnoloģijas politiku. Tas ļaus arī Ukrainai piedalīties noteiktās Eiropas Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammas jomās un, cita starpā, ļaus notikt apmācībām, izmantojot mobilitātes programmas pētniekiem un speciālistiem no abām iesaistītajām pusēm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija ļoti viegls balsojums. Mums vienkārši bija jāpiekrīt, un mēs to darījām.

Ziņojums: Herbert Reul (A7-0303/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība starp Eiropas Savienību un citām valstīm zinātnes un tehnoloģijas jomā ir būtiski svarīga tehnoloģijas attīstībai, tostarp saistībā ar visām tās priekšrocībām cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šā iemesla dēļ es balsoju par Nolīguma atjaunošanu starp ES un Fēru salām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ES un Fēru salas ir noslēgušas savas nediskriminējošās sarunas par zinātniskas un tehnoloģiskas sadarbības nolīguma izveidi, kuras tika sāktas 2009. gada 13. jūlijā. Nolīguma pamatā ir kopēja izdevīguma principi, abpusējas iespējas piekļūt programmām un darbībām, kas būtiskas Nolīguma nolūkiem, nediskriminēšana, Nolīguma intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīga kopēja izmantošana. Šis zinātnes un tehnoloģijas asociācijas nolīgums šajās jomās palīdzēs strukturēt un uzlabot sadarbību starp ES un Fēru salām, pateicoties Apvienotās komitejas regulārām sanāksmēm, kurās varēs plānot konkrētas sadarbības aktivitātes. Es ceru, ka Nolīgums, kas tikko kā ir pieņemts, būs abpusēji izdevīgs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES un Fēru salas ir noslēgušas savas sarunas par nolīguma izveidi par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, lai sekmētu šajā nolīgumā paredzētajās darbībās iesaistīto pētnieku brīvu kustību un uzturēšanos un preču pārrobežu kustību šādu darbību vajadzībām. Es balsoju par Nolīgumu, jo uzskatu, ka tā atjaunināšana dod ieguldījumu kopējas Eiropas Pētniecības telpas radīšanas stiprināšanai. Tāpēc es ceru, ka šā Nolīguma atjaunināšana būs abpusēji auglīga.

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību nevis tāpēc, ka esmu pret zinātnisku sadarbību starp Eiropas Savienību un Fēru salām, bet tāpēc, ka, manuprāt, jāsāk izdarīt spiedienu uz Fēru salām, lai reiz un uz visiem laikiem tiktu izbeigts atkārtotais pilotvaļu slaktiņš — gandrīz 1000 pilotvaļu ik gadu tiek nogalināti. Tik ilgi, kamēr tiks veiktas šīs masveida slepkavības, es balsošu pret visiem nolīgumiem vai finanšu atbalsta pasākumiem starp Eiropas Savienību un Fēru salām.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Komisija 2010. gada jūnijā Eiropas Savienības vārdā piedalījās sarunās par Nolīgumu ar Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā priekšlikums ir atbalstīts.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, kurš ir spēkā kopš 2009. gada jūlija, ir bijis veiksmīgs un svarīgs abām pusēm. Tāpēc tā atjaunināšana apstiprina tā panākumus, un mēs ceram, ka tādi būs arī turpmāk.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Nolīguma starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību stāšanās spēkā dos iespēju Fēru salām pilnībā piedalīties Eiropas Savienības Septītajā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogrammā. Lai gan Fēru salās pētniecības vide ir neliela, tās pētnieki jau ir veiksmīgi piedalījušies ES finansētos projektos. Viņiem ir pieredze pētniecības jomās, kas saistītas ar Fēru salu ģeogrāfisko stāvokli, īpaši ar jūras resursiem un vidi. Nolīgums ļaus šiem pētniekiem strādāt arī tādās jomās kā, piemēram, enerģētika, pārtika, lauksaimniecība, zivsaimniecība un biotehnoloģijas. Regulāras sanāksmes palīdzēs identificēt kopējas prioritātes pētniecībā, kā arī jomās, kurās apvienotas pūles var būt abpusēji izdevīgas. Turklāt Nolīgums veicinās studentu, kuri iegūst augstāko izglītību, un pētnieku mobilitāti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev vērienīgus mērķus tehnoloģijas jomā, nevis tikai Lisabonas stratēģijas kontekstā vien. Šie mērķi tagad ir nostiprināti plānā tuvākajai nākotnei, stratēģijā „Eiropa 2020”. Tas padara sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā vēl svarīgāku. Šajā sakarībā mums atzinīgi jāvērtē tas, ka ir panāktas vairākas vienošanās ar citām valstīm sadarbības veicināšanai, piemēram, nodarbību, sanāksmju un semināru veidā. Šis jautājums ir tik svarīgs Eiropas Savienībai, ka Septītajā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogrammā ir padarīta pieejama subsīdijas izvēles iespēja.

Tagad mēs gatavojamies atjaunināt savu Nolīgumu ar Ziemeļatlantijas salu grupu, Fēru salām. Atšķirībā no Dānijas Fēru salas nav Eiropas Savienības dalībnieces un nav muitas savienības sastāvā. Bet tās ir izveidojušas vienotu ekonomikas zonu ar Īslandi. Lai rosinātu tehnoloģijas progresu, es nobalsoju par Nolīguma atjaunināšanu ar Fēru salām par zinātnisku un tehnisku sadarbību.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, jo esmu pārliecināts, ka mūsu centienu saskaņošana šajās stratēģijas jomās var būt abpusēji izdevīga.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11365/2010), nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, kurš piesaista Fēru salas Eiropas Savienības Septītajai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogrammai (2007-2013) (05475/2010), un atļaujas pieprasījumu, ko iesniegusi Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0184/2010);

ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0303/2010), mēs esam vienojušies:

1. apstiprināt Nolīguma noslēgšanu;

2. aicināt priekšsēdētāju informēt par šo nostāju Padomi, Komisiju un dalībvalstu un Fēru salu valdības un parlamentus.

Ziņojums: Herbert Reul (A7-0302/2010)

  Slavi Binev (NI) , rakstiski. – (BG) Inovācija un globalizācija ir divi galvenie ekonomikas attīstības avoti visā pasaulē. Tām ir tieša ietekme uz ražīgumu, nodarbinātību un iedzīvotāju labklājību, un tās piedāvā iespēju atrisināt dažas problēmas, ar kurām saskaras pasaule, piemēram, veselības aprūpe un vide. Tā kā to nozīme kļūst arvien redzamāka un to raksturiezīmes skaidrākas, politika jāpielāgo tām. Japāna ir valsts ar tradīcijām zinātnes un tehnoloģijas jomā. Tādēļ es nobalsoju par sadarbību ar to.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība starp Eiropas Kopienu un citām valstīm zinātnes un tehnoloģijas jomā ir būtiski svarīga tehnoloģijas attīstībai, tostarp saistībā ar visām tās priekšrocībām cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šā iemesla dēļ es balsoju par nolīguma noslēgšanu starp ES un Japānas valdību par šo jautājumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Zinātnes un tehnoloģijas nozīme Eiropas un Japānas attīstībai un tas, ka abas saskaras ar līdzīgām problēmām sakarā ar ekonomikas izaugsmi, rūpniecības konkurētspēju, nodarbinātību, ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, nozīmē, ka gan ES, gan Japāna ir paudusi vēlēšanos uzlabot un intensificēt sadarbību kopīgu interešu jomās, piemēram, zinātnē un tehnoloģijā. 2003. gadā tika sāktas sarunas par turpmākās sadarbības nolīgumu zinātnes un tehnoloģijas jomā, kas beidzās ar dokumenta projektu, par ko mēs tikko nobalsojām. Mēs nevaram aizmirst, ka šīs partnerattiecības varētu būt ārkārtīgi izdevīgas Eiropai, jo Japāna ir viena no pasaules vadošajām valstīm pēc ieguldījumiem pētniecībā, kas 2008. gadā sasniedza 3,61 % no iekšzemes kopprodukta, savukārt vairāk nekā 81,6 % no šī rādītāja dod privātais sektors. Es ceru, ka nolīgums, kas tikko kā ir pieņemts, būs abpusēji izdevīgs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība un Japāna saskaras ar kopējām problēmām attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, rūpniecības konkurētspēju, nodarbinātību, sociālo un reģionālo kohēziju, ilgtspējīgu attīstību un, iespējams, vissvarīgāk — ar vajadzību pielāgot savu ekonomiku novecojošai sabiedrībai un pašreizējai finanšu krīzei.

Tām ir arī līdzīgas pētniecības prioritātes, piemēram, zinātne par dzīvību un komunikāciju zinātne, tādējādi šis nolīgums kalpos sadarbības palielināšanai kopējo interešu jomās, piemēram, tādās kā zinātne par dzīvību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un vides tehnoloģija, kas saistīta ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju. Es balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka tā pieņemšana dod ieguldījumu kopējas Eiropas Pētniecības telpas veidošanas stiprināšanai, jo tas kalpo kā katalizators stratēģiskajām partnerattiecībām starp ES un Japānu, kas jau ir viena no vadošajām valstīm pēc investīcijām pētniecībā, 2008. gadā sasniedzot 3,61 % (no kura 81,6 % dod privātais sektors) no iekšzemes kopprodukta.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Komisija ir piedalījusies sarunās par Nolīgumu ar Japānu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, kuru parakstīja 2009. gada 30. novembrī. Es atzinīgi vērtēju ziņojumu, kas apstiprina nolīgumu, bet uzskatu, ka ES jāstrādā, lai intensificētu savas attiecības ar Japānu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sarunas par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību ir risinātas kopš 2003. gada, un tas tikko kā ir ticis noslēgts. Ņemot vērā Japānas ievērojamo nozīmi zinātnes un tehnoloģijas pētniecības jomā, tikko noslēgtais Nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs abām pusēm.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Šīs nolīgums dod zaļo gaismu Eiropas Savienībai izmantot Japānas, vienas no progresīvākajām rūpniecības valstīm, tehnoloģijas. Tas ir liels solis uz priekšu no Eiropas Savienības puses. Taču gribu cerēt, ka šī sadarbība ies divos virzienos, jo darba pieredze ar Japānas kompānijām liecina par to, ka Japānas puse ne vienmēr ievēro šo principu. Es balsoju “PAR”, cerot, ka no šīs sadarbības iegūs ne tikai Japāna, bet arī Eiropas Savienības valstis.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Japāna ir paraugs tehnoloģijas attīstības jomā. Japānas tehnoloģija vienmēr ir vismodernākā neatkarīgi no tā, vai tā saistīta ar hibrīdu piedziņas mehānismu sistēmām vai izklaides izstrādājumiem. Valsts ir labi zināma ne tikai tās augstās tehnoloģijas izstrādājumu eksporta dēļ; tie ir ļoti svarīgi arī iedzīvotājiem. Japānā, piemēram, jau ir iespējams maksāt par precēm vai pakalpojumiem, droši lietojot mobilo telefonu. To, ka trūkst tā saukto retzemju metālu, kuri ir būtiski visjaunāko tehnoloģijas izstrādājumu elektroniskajiem komponentiem, izraisa Ķīnas stratēģija nodrošināt, lai šo vielu piegāde būtu nepietiekama un to cenas tiktu mākslīgi turētas augstā līmenī. Tas viss paātrinās alternatīvu meklējumus.

Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā un attiecīgā Nolīguma atjaunināšana ir pelnījusi mūsu atbalstu ne tikai šo iemeslu dēļ. Lisabonas stratēģijas prasībām un stratēģijai „Eiropa 2020”, kurā Eiropas Savienība sev izvirzījusi vērienīgus mērķus tehnoloģijas jomā, arī ir nozīme.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropa un Japāna saskaras ar kopējām problēmām attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc šā nolīguma noslēgšanu ir vērts svinīgi atzīmēt, jo tā ļauj pastiprināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā ar ievērojamām abpusējām priekšrocībām.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) ES un Japāna saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju.

Turklāt vajadzība veikt sociālus un ekonomikas pielāgojumus iedzīvotāju novecošanās un pašreizējās krīzes dēļ nozīmē, ka abas puses saskaras ar līdzīgām situācijām un tām ir līdzīgas prioritātes pētniecības, attīstības un inovāciju jomā.

Es balsoju par šo ieteikumu, kas dod Parlamenta apstiprinājumu Nolīgumam starp ES un Japānu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, jo maksimāli jāpalielina sadarbības potenciāls starp šīm divām pusēm zinātnes un tehnoloģijas jomā.

Nolīgums, kam paredzēts darboties piecus gadus, ir iecerēts abpusējam izdevīgumam un paredz regulāras sanāksmes starp ES un Japānu, lai plānotu īpašas sadarbības aktivitātes, tostarp saskaņotus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Tam visam jādod iespēja Eiropas Savienībai un Japānai, kuras jau sadarbojas svarīgos projektos, piemēram, tādos kā Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors, vēl vairāk konsolidēt savu sadarbību kopēju interešu jomās, piemēram, tādās kā dzīvības, informācijas un komunikācijas zinātnes, apstrādes tehnoloģijas un vide, tostarp klimata pārmaiņas un atjaunojamās enerģijas avoti.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo balsojumu, ņemot vērā Padomes Lēmuma projektu (11363/2010), ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (13753/2009), ņemot vērā atļaujas pieprasījumu, ko iesniegusi Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0183/2010), ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu, ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0302/2010), Eiropas Parlaments, pirmkārt, piekrīt nolīguma noslēgšanai; otrkārt, uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Japānas valdībām un parlamentiem.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka ir pareizi un vajadzīgi izmantot Solidaritātes fondu palīdzības sniegšanai cietušajiem plūdos, kas notika iepriekšējos gados. Šajā gadījumā ES fondi dos tiešu labumu cietušajiem.

Ziņojums: Herbert Reul (A7-0304/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība starp Eiropas Kopienu un citām valstīm zinātnes un tehnoloģijas jomā ir būtiski svarīga tehnoloģijas attīstībai, tostarp saistībā ar visām tās priekšrocībām cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šā iemesla dēļ es balsoju par nolīguma noslēgšanu šajā jomā starp EK un Jordānijas Hašimitu Karalisti.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Zinātniska un tehnoloģiska sadarbība starp Eiropas Savienību un Jordāniju ir viena no prioritātēm sadarbībā starp ES un Vidusjūras reģiona valstīm, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku un ES stratēģiju par sakaru stiprināšanu ar kaimiņvalstīm. Tā arī pilnībā saskan ar Jordānijas valdības darba programmu par ilgstošas sociālās un ekonomikas reformas procesa veicināšanu valstī. Es domāju, ka ir abpusēji izdevīgi sadarboties kopīgā pētniecībā, tehnikas attīstībā un demonstrēšanas pasākumos dažādās kopēju interešu jomās, lai šīs sadarbības augļus izmantotu kopējās ekonomiskajās un sociālajās interesēs.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir veicinājusi ciešas partnerattiecības ar Jordāniju, valsti, kura cenšas rīkoties kā savaldības un reformas spēks politiski nemierīgā reģionā. ES ir gribējusi atbalstīt Jordānijas centienus, veidojot attiecības, kas veicina ciešu sadarbību demokrātiskas reformas un ekonomikas modernizācijas jomā. Kā Delegācijas priekšsēdētājs sakariem ar Mašrika valstīm es ar prieku balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir stiprināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā starp Eiropas Savienību un Jordāniju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš 2008. gada ir notikušas sarunas starp ES un Jordāniju par sadarbības nolīgumu zinātnes un tehnoloģijas jomā, kurš tagad jāpieņem. Partnerattiecības ar Jordāniju ir īpaši svarīgas saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām, jo papildus savam lielajam potenciālam šī valsts var kļūt par platformu sadarbībai ar reģiona pārējām valstīm zinātnes jomā. Turklāt Jordānijā ir labi attīstīts universitāšu un augstākās izglītības iestāžu tīkls, kā arī labi aprīkoti pētniecības un tehnoloģiju ieviešanas centri jomās, kas ir ļoti būtiskas Eiropai, piemēram, lauksaimniecībā un agronomijā. Valsts ir arī labi integrēta starptautiskajos un reģionālajos zinātņu tīklos. Es ceru, ka Nolīgums, kas tikko ir pieņemts, būs abpusēji izdevīgs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Zinātniska un tehnoloģiska sadarbība starp Eiropas Savienību un Jordāniju ir bijusi viena no prioritātēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumā, kas ir bijis spēkā kopš 2002. gada. Es balsoju par šo Nolīgumu, jo uzskatu, ka tā atjaunināšana dod ieguldījumu kopējas Eiropas Pētniecības telpas radīšanas veicināšanā tādā nozīmē, ka tas kalpo kā stratēģisko partnerattiecību katalizators starp ES un Jordāniju, kura sava stratēģiskā novietojuma dēļ Tuvajos Austrumos var ietekmēt sadarbības veicināšanu zinātnes jomā šajā reģionā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Komisijai bija sarunas par nolīgumu starp ES un Jordāniju par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību. Tas tika parakstīts 2009. gada 30. novembrī. Es balsoju par šo ziņojumu, kas apstiprina Nolīgumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sarunas par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hašimitu Karalisti par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību ir notikušas kopš 2008. gada, un tas tikko kā ir ticis noslēgts. Šis Nolīgums ir svarīgs, ņemot vērā iespējas, ko tas sniedz apmaiņai starp Eiropu un šo Tuvo Austrumu karalisti. Ir vērts arī atzīmēt, ka Jordānijā augstākās izglītības sfērā notiek ievērojama attīstība, kas var lielā mērā veicināt šo sadarbību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Neskatoties uz to, ka vides jautājumus aizēno konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, šiem reģioniem ir vajadzīgi progresīvāki tehnoloģiski risinājumi. Gan Jordānijas, gan Izraēlas dzeramā ūdens stratēģija pakāpeniski izraisa Jordānas upes ūdens plūsmas samazinājumu un ūdens piesārņojuma palielinājumu. Šajā situācijā būs augsts pieprasījums pēc tehnoloģijas attīstības, piemēram, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jomā.

Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā ir svarīga, lai ļautu dalīties zināšanās un liktu pamatus jaunu tehnoloģiju attīstībai. Šā iemesla dēļ es nobalsoju par Nolīguma atjaunināšanu ar Jordānijas Karalisti.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība starp Eiropas Savienību un Jordāniju zinātnes un tehnoloģijas pētniecības jomā tiek atzīta par prioritāti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Jordānijas Hašimitu Karalisti, un kas ir bijis spēkā kopš 2002. gada. Tāpēc es uzskatu, ka šā nolīguma noslēgšana starp ES un Jordāniju par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību ir vērtējama atzinīgi, jo tas ir vēl viens solis partnerattiecību stiprināšanas virzienā. Es ceru, ka mūsu centienu apvienošana šajās stratēģiskajās jomās būs abpusēji izdevīga.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Zinātniskajai un tehnoloģiskajai sadarbībai starp ES un Jordāniju ir ierādīta abpusēja prioritāte Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumā, kas stājās spēkā 2002. gadā.

Tāpēc sarunas par nolīguma izveidi starp ES un Jordāniju par sadarbību zinātnes jomā sākās 2007. gadā. Parlamenta apstiprinājums nolīguma noslēgšanai ir solis pareizajā virzienā. Mans atbalsts nolīguma noslēgšanai pamatojas uz pārliecību, ka tas tuvinās ES Jordānijai, kurai ir ievērojamas iespējas zinātnes un tehnoloģijas jomā. Jordānijā ir plašs universitāšu un pētniecības centru tīkls.

Turklāt ir cerība, ka Jordānija kļūs par sadarbības katalizatoru zinātnes jomā savā reģionā. Tai ir stratēģiska pētniecības plānošana, un turklāt tā var starptautiski sadarboties tādās nozarēs kā, piemēram, enerģētika, ilgtspējīga attīstība, veselība un lauksaimniecība.

Šīs jomas saskan ar Eiropas prioritātēm, kas noteiktas Septītajā pamatprogrammā. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai šis Nolīgums tiktu apstiprināts, jo tas ļaus ES tuvināties savai Vidusjūras reģiona partnerei zinātnes un tehnoloģijas jomā, tādējādi radot savstarpēju izdevīgumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo balsojumu, ņemot vērā Padomes Lēmuma projektu (11362/2010), ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hašimitu Karalisti par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (11790/2009), ņemot vērā atļaujas pieprasījumu, ko iesniegusi Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0182/2010), ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu, ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0304/2010), Eiropas Parlaments, pirmkārt, piekrīt nolīguma noslēgšanai; otrkārt, uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Jordānijas Hašimitu Karalistes valdībām un parlamentiem.

Ziņojums: Maria do Céu Patrão Neves (A7-0292/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā pievēršas rezolūcijai, kuru Parlaments pieņēma 25. februārī, un Zaļajai grāmatai par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, atzīstot, ka ir vajadzīga reģionālā sadarbība un ilgtspējība ārpus ES ūdeņiem. Šī rezolūcija atceļ Nolīgumu par partnerattiecībām zivsaimniecības jomā, kas stājās spēkā 2006. gada 9. oktobrī uz trim gadiem, un nodrošina Kopienas kuģiem iespēju turpināt zvejas darbības, kurās ES ir īpaši ieinteresēta, jo tas veicina ES tunzivju zvejas ekonomisko dzīvotspēju Klusajā okeānā. Tas arī ļauj strauji samazināt tunzivju zvejas iespējas Atlantijas okeāna austrumdaļā sakarā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC).

Turklāt jāatzīmē, ka šis nolīgums nodrošinās garantētus ieņēmumus Zālamana salām, ko tās izmantos, lai atbalstītu savas nacionālās zivsaimniecības politikas īstenošanu, tādējādi veicinot ilgtspējības principa ievērošanu un zivsaimniecības saprātīgu pārvaldību.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu Patrão Neves kundzi par to, ka viņa pievērsusi šās plenārsēdes dalībnieku uzmanību partnerattiecību nolīguma atjaunināšanai ar Zālamana salām.

Ar jauno Lisabonas līgumu Eiropas Parlaments ir guvis lielākas pilnvaras saistībā ar partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, un līdz ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu jaunie nolīgumi saistās ar apņēmību veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību visos pasaules reģionos.

Es balsoju „par”, jo šis nolīgums paredz sadarbības veicināšanu vietējā līmenī, tādējādi ievērojot Eiropas mērķi stiprināt zivsaimniecības reģionālās pārvaldes pamatorganizācijas kā zvejas pārvaldības veicināšanas līdzekli.

Es esmu arī pārliecināts, ka Eiropas Savienības attiecības ar Zālamana salām, kurām ir lieli tunzivju krājumi jūrā, arī rosina ievērojamu ekonomisku ieinteresētību. Šādā veidā ir iespējams atbalstīt Eiropas Savienības tunzivju zvejas piegādes ķēdes ekonomisko efektivitāti Klusajā okeānā, garantējot 4 000 tonnu zivju pieejamību, kas ir ievērojams apjoms rūpniecībai un Eiropas tirgum, un daļēji atsverot paredzamo tunzivju zvejas iespēju samazinājumu Atlantijas okeāna austrumdaļā.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. – (DA) Mēs, četri Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, izvēlējāmies balsot pret Eiropas Savienības un Zālamana salu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Mūsu lēmuma pamatā ir patiesas bailes, ka tunzivis izmantos un pārmērīgi izzvejos. Īpaši divas sugas — dzeltenspuru tunzivs un lielacu tunzivs — ir apdraudētas, un tāpēc šo sugu nozveja ir pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc. Nolīgums par zivsaimniecības nozari apdraud tunzivs krājumus, jo tas paver zaļo gaismu visai zivju nozvejai, ja vien Eiropas zvejnieki finansiāli atlīdzina par katru tonnu noķerto tunzivju. Tas visticamāk vedīs pie nekontrolējami pārmērīgas nozvejas un ļaunākajā gadījumā var apdraudēt tunzivs izdzīvošanu šajā reģionā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums stiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē (PNZ), prasot Parlamenta iepriekšēju piekrišanu. Šajā sakarībā es balsoju par ziņojumu par PNZ starp ES un Zālamana salām, jo uzskatu, ka tas veicina mērķi panākt atbildīgu, ilgtspējīgu zvejniecību, tādējādi kalpojot abu pušu likumīgajām interesēm.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, sociāldemokrāti, izvēlējāmies balsot pret partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Zālamana salām. Mēs uzskatām, ka Nolīguma pārraudzība nav atbilstīga un ka Nolīgums neņem vērā vidi saistībā ar pārmērīgi izzvejotiem zivju krājumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā pašlaik ir spēkā 16 partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē (PNZ). Pateicoties tiem, ES kuģu flote gūst piekļuvi zivju krājumiem, kurus tāda vai citāda iemesla dēļ partneri nevar vai negrib zvejot. Mēs pašlaik gribam atjaunināt PNZ ar Zālamana salām vēl uz trim gadiem. Kā saka referente, „ES ierosina ar jauno Nolīgumu Zālamana salām sniegt tādu pašu finansiālo atbalstu, kāds tas bija iepriekšējā nolīgumā, lai gan tiek piešķirts mazāks zvejas atļauju skaits un ir samazināts pieļaujamais nozvejas apjoms”. Tas ir īpaši būtiski, ja ņemam vērā, ka saskaņā ar PNZ iepriekšējo variantu četri Portugāles jedu kuģi zvejoja Zālamana salu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas tagad vairs nav iespējams, jo nekas netika norunāts par nozvejas iespējām jedu kuģiem. Tomēr ir taisnība, ka ir iekļauta klauzula, kas atļauj ieviest jaunas zvejas iespējas, ja nepieciešams.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 2002. gada reforma ieviesa partnerattiecību jēdzienu ar mērķi atbalstīt valsts zivsaimniecības nozares attīstību valstīs – partnerēs. Kopš 2004. gada nolīgumi tiek saukti par „partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē” (PNZ). Lisabonas līgums ir piešķīris Parlamentam lielākas pilnvaras attiecībā uz PNZ. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlamentam tagad jādod sava iepriekšējā piekrišana līgumam.

2004. gada februārī Zālamana salas un Eiropas Kopiena parakstīja trīs gadu PNZ, kas stājās spēkā 2006. gada 9. oktobrī. Es piekrītu, ka šis nolīgums ir atceļams un aizstājams ar jaunu variantu, kas pieder pie trīs nolīgumu kopuma ar Klusā okeāna centrālo un rietumu reģionu, kurā ietilpst arī partnerattiecību nolīgums ar Kiribati un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm. Saskaņā ar nolīgumiem ar Āfrikas un Klusā okeāna reģiona valstīm daļa ES finansiālā ieguldījuma tiek piešķirta valsts zivsaimniecības politikas atbalstīšanai, pamatojoties uz ilgtspējības principu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Divpusējo zivsaimniecības nolīgumu parakstīšana starp ES un trešām valstīm garantē ES kuģu flotēm piekļuvi zivju resursiem, kas ir svarīgi kvantitatīvā un kvalitatīvā izpratnē, vienlaicīgi nosūtot šīm valstīm finanšu resursus, kuri bieži veido lielu budžeta daļu, kas pieejama politikas veicināšanai daudzās jomās, ne tikai zivsaimniecībā. Tas attiecas arī uz šo nolīgumu. Mēs balsojām par šo ziņojumu, bet par to, kā Nolīgums līdz šim ticis īstenots, mums joprojām ir nopietni iebildumi; dažiem no tiem referente pilnīgi pamatoti piekrīt.

Es norādu arī uz to, ka Nolīguma darbības laikā Apvienotā komiteja ne reizi netikās; uz to, ka nav noteikti nosacījumi, pie kādiem tiks īstenota atbildīgas zvejas prakse Zālamana salu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; un to, ka nav noteikts, kā tiks pārraudzīti nozveju apjomi. Šie ir trūkumi, kas rada nopietnu risku Nolīguma mērķu sasniegšanai, un tos nedrīkst atkārtot, atjauninot Nolīgumu. Komisija ir izteikusi apņēmību darīt visu, lai nepieļautu to atkārtošanos; tagad tai jāpilda sava apņemšanās.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu par Eiropas Savienības un Zālamana salu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, bet man ir nopietni iebildumi. ES attīstības sadarbības politika ir jāsakārto saskanīgās, savstarpēji papildinošās un koordinētās attiecībās ar kopējo zivsaimniecības politiku, lai tās abas kopā varētu palīdzēt mazināt nabadzību valstīs, kurās ir neizmantoti zvejas resursi, ko tās mēģina izmantot ilgtspējīgi, cenšoties attīstīt savas vietējās kopienas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībai ir vairāki partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē, kuri dod tai piekļuvi dažādām zvejas zonām apmaiņā pret finansējumu, kas tiek novirzīts to valstu ekonomikā, ar kurām tā noslēdz šīs partnerattiecības. Tādā veidā ES var palīdzēt jaunattīstības valstīm, vienlaikus ļaujot ES zvejniekiem gūt piekļuvi kvalitatīvām zvejas zonām, lai veicinātu viņu ekonomisko aktivitāti, kas ir vitāli svarīga ES ekonomikai.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Konkrētajā gadījumā ir divas problēmas, kuras ir nepieciešams metodiski un mērķtiecīgi risināt: 1) zvejas kvotas; 2) zināšanu un pieredzes apmaiņa par zvejas un Klusā okeāna produkcijas pārstrādes un glabāšanas tehnoloģijām. Es ceru, ka visi aspekti, kuri ir atrunāti nolīgumā, tiks vērsti uz sadarbības veicināšanu un savstarpēju pieredzes apmaiņu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Divpusēji nolīgumi zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un trešām valstīm ir sevišķi izdevīgi ES ekonomikai. Pašlaik tiek risinātas sarunas par jaunu nolīgumu starp ES un Zālamana salām. Jaunā nolīguma trūkumi ir palielinātās iemaksas, ko maksā kuģu īpašnieki; ienesīguma līmenis zemāks nekā citos ES tunzivju zvejas nolīgumos un tāds pats finansiālais atbalsts no ES par zemākām nozvejas kvotām.

Atbilstīgi referentes teiktajam Nolīguma ieguvumi ir tādi, ka Zālamana salām vajadzīgas ārzemju valūtas rezerves, lai uzturētu savu makroekonomikas stabilitāti, ka Nolīgumā paredzētā tonnāža 4 000 tonnu zivju ir samērā liels apjoms Eiropas Savienībai un ka ir vajadzīga sadarbība reģionālā līmenī, domājot par ilgtspējības sasniegšanu ūdeņos ārpus ES. Es atturējos, jo ieguvumi Eiropas Savienībai nav pietiekami skaidri salīdzinājumā ar izmaksām.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par priekšlikumu partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Zālamana salām, jo uzskatu, ka šāds nolīgums būtiski kalpo abu pušu interesēm. Es uzskatu, ka sadarbība reģionālā līmenī ir teicams veids, kā sasniegt ilgtspējību ārpus ES ūdeņiem un zivsaimniecības pārvaldības veicināšanu.

Papildus stabilas juridiskas pamatnostādnes nodrošināšanai Nolīgums patiešām nodrošinās Zālamana salām garantētu ieņēmumu vismaz trīs gadus, un tas daļēji tiks izlietots savas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai. ES ir ļoti ieinteresēta sakaru uzturēšanā ar Zālamana salām zivsaimniecības nozarē, jo tas palīdzēs veicināt ES tunzivju zvejas nozares dzīvotspēju Klusajā okeānā, nodrošinot piekļuvi lielam zivju daudzumam.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu Patrão Neves kundzi par to, ka viņa pievērsusi Parlamenta uzmanību partnerattiecību nolīguma atjaunināšanai ar Zālamana salām.

Es balsoju „par”, jo saskaņā ar Nolīgumu sadarbība jāveicina vietējā līmenī, tādējādi sasniedzot Eiropas mērķi stiprināt reģionālo zivsaimniecības organizāciju darbību un šādā veidā veicinot zivsaimniecības pārvaldību. Visbeidzot es īpaši atbalstu referentes ieteikumus Komisijai nodrošināt vienādu attieksmi Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz tiesībām saņemt pienācīgu informāciju, lai varētu pareizi pārraudzīt un vērtēt starptautisko zivsaimniecības nolīgumu īstenošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē noslēgšanu, jo uzskatu, ka tas būtiski atbilst abu pušu interesēm, sniedzot, no vienas puses, Eiropas Savienībai piekļuvi 4 000 tonnām tunzivju gadā, kas ir pietiekami būtisks daudzums ES rūpniecībai un tirgum, un, no otras puses, nodrošinot Zālamana salām ievērojamus finanšu resursus to daļējai novirzīšanai savas zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai. Tomēr es uzskatu, ka jādara viss, lai labotu problēmas, uz kurām pamatoti norādīts šajā ziņojumā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Zālamana salām beidzās pagājušajā oktobrī. Jaunais protokols ir spēkā no 2009. gada 9. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim un jau tiek provizoriski piemērots līdz Eiropas Parlamenta piekrišanas procedūrai. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var vai nu dot piekrišanu vai atteikties piekrist. Lai gan EP vairākums ir nobalsojis „par”, mūsu grupa, Zaļie/EFA, nobalsoja pret to.

Ziņojums: David Casa (A7-0325/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es piekrītu referenta bažām, ka Komisijai ir jāpārbauda ne tikai konkrētais jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi un citām likmēm, bet arī plašākais jautājums par jaunu PVN stratēģiju, tostarp par tā piemērošanas jomu un atkāpēm. Tā kā PVN sistēma ir ļoti sarežģīta likmju ziņā, tā neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm, radot uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nelabvēlīgus konkurences apstākļus. Ir jāatgādina, ka Parlaments ir brīdinājis Komisiju par to, ka dalībvalstīs izveidotajai un piemērotajai pašreizējai PVN sistēmai ir trūkumi, kurus izmanto krāpnieki un kuru rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi miljardiem eiro apmērā. Es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu publicēt Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu, lai radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi un nodrošinātu dalībvalstīm vienkāršāku un stabilāku sistēmu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Ar šo priekšlikumu Komisija ierosina vēl piecus gadus piemērot pašreiz ES dalībvalstīm izvirzīto prasību minimālo PVN pamatlikmi noteikt 15 % apmērā. Tādēļ šis priekšlikums neietekmēs nodokļu likmes. Komisija ierosina, lai pagarinājuma periods sāktos 2011. gada 1. janvārī un beigtos 2015. gada 31. decembrī. Lai saglabātu jau sasniegto likmju saskaņošanas pakāpi, Komisija divas reizes iesniedza priekšlikumus, kuros paredzēja noteikt pamatlikmes robežas no minimāli 15 % līdz maksimāli 25 %. Šādas robežas noteica, pamatojoties uz likmēm, ko praktiski piemēroja dalībvalstīs, kur pamatlikmes vienmēr bijušas no 15 % līdz 25 %. Abus priekšlikumus tuvināt likmes, nosakot pamatlikmes robežas, Padome grozīja un paturēja tikai minimālās likmes principu. Es piekrītu Komisijas viedoklim, ka pagarinājuma mērķis ir ne tikai nodrošināt uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību, bet arī dot iespēju turpināt izvērtēt PVN pamatlikmes piemērotāko līmeni ES mērogā. Es uzskatu, ka nākamajā Zaļajā grāmatā par PVN sistēmas pārskatīšanu Komisijai ir jāpārbauda ne tikai konkrētais jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi un citām likmēm, bet arī plašākais jautājums par jaunu PVN stratēģiju, tostarp par PVN piemērošanas jomu un atkāpēm.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referentu Casa kungu par to, ka viņš ir sagatavojis šo ziņojumu, kas mums dod iespēju no jauna pievērsties tādam pamatjautājumam kā PVN un nodokļu saskaņošana.

Es atbalstu referenta apgalvojumu, ka pašreizējā PVN sistēma, daļēji tāpēc, ka tā ir ļoti sarežģīta, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm un faktiski rada uzņēmējsabiedrībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nelabvēlīgus apstākļus, būtiski ietekmējot to konkurētspēju. Pašreizējos nodokļu likumos arī ir redzamas daudzas nepilnības, kuras nelikumīgi savā labā var izmantot nodokļu krāpnieki.

Tādēļ es atbalstu Komisijas priekšlikumu atlikt kopējas PVN sistēmas izveidi, lai dotu uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību, bet tajā pašā laikā es aicinu Komisiju pabeigt savu analīzi pēc iespējas ātrāk un, iesaistot Parlamentu, sagatavot Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem šā priekšlikuma grozījumiem. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu vēl piecus gadus piemērot pašreiz ES dalībvalstīm izvirzīto prasību minimālo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi noteikt 15 % apmērā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu.

Attiecībā uz Parlamenta izdarītajiem grozījumiem es domāju, ka sevišķi atbilstīgi ir tas, ka jaunās PVN stratēģijas mērķim vajadzētu būt administratīvā sloga mazināšanai, šķēršļu novēršanai nodokļu jomā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un darbietilpīgiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot sistēmas noturību pret krāpšanu.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka laikā, kad ir paredzēts vēl viens pagarinājuma periods pārejas noteikumiem par 15 % līmeni, ir stingri jākontrolē minimālā PVN likme. Turklāt es domāju, ka mums ir vairāk jāsatraucas par faktu, ka arvien lielāks ES valstu valdību skaits tuvina savu PVN likmi maksimālajai robežai, lai risinātu ekonomikas krīzes radītās problēmas. Šis pasākums pierāda, ka trūkst dzīvotspējīgu risinājumu, un tas slāpē ekonomiku un cilvēku dzīvi. Saistībā ar šo es mudinu izvairīties no pārmērīgi augstiem nodokļiem ar nolūku pieņemt galīgo sistēmu nodokļu saskaņošanai.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna PVN stratēģija. Eiropas Savienībai tā ir jāizmanto, lai samazinātu birokrātiju un novērstu finansiālos šķēršļus, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Es arī domāju, ka minimālās PVN likmes pārejas noteikumu perioda pagarinājums līdz 2015. gada 31. decembrim var kavēt strukturālo nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas ierosinātais dalībvalstu minimālās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 15 % pamatlikmes piemērošanas atjauninājums pamatojas uz juridisko noteiktību. Es nekādā gadījumā neiebilstu pret šo principu, tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu. Tomēr man jāuzsver tas, cik steidzami ir vajadzīgi padziļināti pasākumi saistībā ar šo nodokli. Šiem pasākumiem ir jāveido Eiropas Savienības fiskālā konkurētspēja un jānodrošina vajadzīgā aizsardzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arvien vairāk kļūst acīmredzams, ka nodokļu politika nav neitrāla. PVN veiksmes stāsts nevar un nedrīkst kavēt tā pielāgošanu jauniem laikiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā priekšlikumā, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantu, Komisija ierosina vēl piecus gadus piemērot ES dalībvalstīm pašreiz izvirzīto prasību minimālo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi noteikt 15 % apmērā; tādēļ tas neietekmēs nodokļu likmes.

Komisija ierosina, lai pagarinājuma periods sāktos 2011. gada 1. janvārī un beigtos 2015. gada 31. decembrī. Pagarinājuma mērķis ir sniegt uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību, kā arī dot iespēju turpināt izvērtēt PVN pamatlikmes piemērotāko līmeni ES mērogā. Pašreizējā PVN sistēma, kas ir ļoti sarežģīta ne tikai likmju ziņā, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm un rada Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nelabvēlīgus konkurences apstākļus. Turklāt, kā ir norādījis Parlaments, dalībvalstīs pašreiz izveidotajai un piemērotajai PVN sistēmai ir trūkumi, kurus savā labā izmanto krāpnieki un kuru rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi miljardiem eiro apmērā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par minimālo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi 15 % apmērā, vēl uz pieciem gadiem pagarinot pašreizējo periodu, kam bija jānoslēdzas šā gada beigās, tāpēc ka Padome nevarēja panākt vienošanos par PVN likmju galīgo standartizēšanu.

Tomēr referents ir izmantojis izdevību sniegt Padomei dažus ieteikumus, jo īpaši par jauno PVN stratēģiju, kuras mērķim, pēc viņa domām, ir jābūt „šķēršļu novēršanai nodokļu jomā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot sistēmas noturību pret krāpšanu”. Viņš arī izmanto izdevību uzstāt, ka Padomei ir jāveicina pāreja uz galīgo sistēmu līdz 2015. gada 31. decembrim, un vienlaikus Komisijai ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi, lai līdz 2013. gadam aizstātu pašreizējo pārejas periodā piemērojamo likmi.

Mēs ārkārtīgi cieši uzraudzīsim šo jautājumu, ņemot vērā to negatīvo ietekmi, kāda varētu būt priekšlikumam, kas attiecas uz 2013. gadu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas pārbauda Komisijas priekšlikumu vēl piecus gadus — līdz 2015. gada 31. decembrim —piemērot pašreiz ES dalībvalstīm izvirzīto prasību minimālo PVN pamatlikmi noteikt 15 % apmērā. Tas ir vēlams normālos apstākļos, bet pašreizējās ekonomikas krīzes laikā tas ir pat vēl vairāk vajadzīgs. Nodokļu konkurence, kas pazeminātu PVN likmes, būtu postoša valstīm, kuras cenšas saglabāt sabiedriskos pakalpojumus pieņemamā līmenī.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mums ir jāatceras, ka pašreizējā PVN sistēma, kas ir ļoti sarežģīta ne tikai likmju ziņā, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm. Tas rada Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nelabvēlīgus konkurences apstākļus.

Turklāt, kā Parlaments jau agrāk ir norādījis, pašreizējai dalībvalstīs izveidotajai un piemērotajai PVN sistēmai ir trūkumi, kurus savā labā izmanto krāpnieki un kuru rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi miljardiem eiro apmērā. Tādēļ jaunajai PVN stratēģijai ir jākoncentrējas uz tādām PVN noteikumu reformām, kas aktīvi sekmētu iekšējā tirgus mērķus. Jaunās PVN stratēģijas mērķim vajadzētu būt administratīvā sloga mazināšanai, šķēršļu novēršanai nodokļu jomā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, it īpaši MVU un darbietilpīgiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot sistēmas noturību pret krāpšanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Šis ir ļoti svarīgs jautājums Eiropas uzņēmējdarbības attīstībai kopumā. Ir jābūt PVN likmju sistēmai, kura attiecas uz visām Eiropas Savienības valstīm. Ir jābūt saprotamai ilgtermiņa nodokļu sistēmai attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības un rūpniecības veidiem, tikai tad varēs rēķināties ar veiksmi fiskālajā politikā. Šodien Latvijā atsevišķi politiķi nesaprot nestabilas nodokļu sistēmas bīstamību, kad budžeta deficītu aizpilda, nepārtraukti ieviešot grozījumus fiskālajos likumos. Tas būtiski apdraud turpmāko nodokļu sloga samazināšanu un noved pie mazo un vidējo uzņēmumu masu likvidācijas. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijas iniciatīva ir savlaicīga.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Minimālās pievienotās vērtības nodokļa likmes ir Eiropas nodokļu likmju saskaņošanas pasākumu viens aspekts. Tomēr mums ir jāiebilst pret šiem centieniem virzībā uz saskaņošanu. No vienas puses, tie var izraisīt mēģinājumus pa sētas durvīm ieviest ES nodokļu suverenitāti, no otras puses, šāda veida noteikumi ir iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē. Dalībvalstīm ir jāsaglabā pilnvaras noteikt savas nodokļu likmes, jo katrai valstij pašai ir jālemj par savām prioritātēm, jo tas ir atkarīgs no apjoma, kādā valsts tērē naudu dažādās jomās. Tas viss kopumā ir arī Eiropas vēsturiskās attīstības izpausme. Mums ir jānoraida aicinājumi par minimālajām nodokļu likmēm, lai mazinātos spiediens pielāgoties, kā arī ES birokrātijas apjoms un Briseles centrālisms.

Es stingri iebilstu pret minimālās PVN 15 % pamatlikmes obligātās iekasēšanas perioda pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. ES ir jākoncentrējas uz sadarbību nodokļu krāpniecības jomā tādēļ, ka tiek zaudēti miljardiem eiro, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa sistēmās. Šajā jomā ir dažas pieejas, kuras ir vērts apspriest turpmākās diskusijās.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Ziņojums pagarina termiņu pārejas sistēmai, ko ieviesa Padomes Direktīva 92/77/EEK, kas ieviesa minimālo PVN likmi, nosakot, ka pamatlikme nevar būt zemāka par 15 %.

Noteikt minimālās likmes tagad ir izplatīta prakse, jo mēs Eiropas Savienībā vēl neesam izveidojuši pastāvīgu nodokļu saskaņošanas sistēmu netiešiem nodokļiem. Ciktāl tas attiecas uz PVN, tas ļauj mums aizkavēt to, ka arvien pieaugošās atšķirības dalībvalstīs piemēroto pamatlikmju starpā rada strukturālu nelīdzsvarotību un konkurences traucējumus. Novirze piemēroto pamatlikmju starpā pašlaik variē no 15 % līdz 25 %, un tā ir pietiekama, lai garantētu pareizu iekšējā tirgus darbību.

Šī atlikšana dos iespēju sniegt uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību, kā arī veikt turpmākus novērtējumus attiecībā uz PVN pamatlikmju apmierinošu līmeni visā Eiropas Savienībā. Komisija arī tiek aicināta pēc iespējas ātrāk publicēt Zaļo grāmatu par jaunu PVN stratēģiju un sākt konsultēšanos par turpmāku nodokļu saskaņošanu. Es balsoju „par”, cerot uz nodokļu saskaņošanas sistēmu, kas izveidos vienotu PVN likmi visā Eiropas Savienībā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Casa kunga ziņojumu, un es apsveicu viņu par darbu un sadarbību Ekonomikas un monetārajā komitejā.

Šā ziņojuma mērķis ir vēl piecus gadus piemērot ES dalībvalstīm pašreiz izvirzīto prasību minimālo PVN pamatlikmi noteikt 15 % apmērā. Ziņojumā ir uzsvērta ne vien minimālās pamatlikmes nozīme, bet arī tas, ka ir jāizstrādā jauna PVN stratēģija, jo pašreizējā sistēma, kas ir ļoti sarežģīta ne tikai likmju ziņā, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm.

Kā savā ziņojumā par vienotā tirgus darbības iedzīvināšanu norādīja arī Monti kungs, vienotu likmju trūkums un atšķirīgā dzīves dārdzība dažādās dalībvalstīs varētu radīt nosacījumus, kas grauj vienotā tirgus garu. Tas rada Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, nelabvēlīgus konkurences apstākļus.

Turklāt, izmantojot pašreizējo dalībvalstīs izveidoto un piemēroto Eiropas PVN sistēmu, bieži notiek pārrobežu krāpniecība, kā rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi miljardiem eiro apmērā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referentu D. Casa par šā ziņojuma projekta izstrādi, kas mums dod iespēju vēlreiz pievērsties ļoti svarīgajam jautājumam par PVN un nodokļu saskaņošanu.

Es piekrītu tam, ko norādījis referents, proti, ka pašreizējā PVN sistēma neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm, bet — gluži pretēji — rada uzņēmumiem un MVU nelabvēlīgus apstākļus, būtiski ietekmējot konkurētspēju.

Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu par perioda pagarinājumu pārejai uz kopēju PVN sistēmu, lai sniegtu uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību, bet tajā pašā laikā es mudinu Komisiju pabeigt analīzes pēc iespējas ātrāk un ar šā Parlamenta palīdzību sagatavot Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr man ir jāuzsver, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) galīgo noteikumu secīga atlikšana ir simptoms strupceļam, kurā ir nonākusi Eiropas integrācija. Pat tad, ja Komisija drīz iesniegtu priekšlikumu par PVN sistēmas pārskatīšanu, mēs visi apzināmies, ka dažādo dalībvalstu atšķirīgās intereses, kas ir paustas Padomē, galu galā nobloķēs priekšlikumu izveidot vienotākas likmes. Būtu labi, ja mēs atcerētos, ka, lai gan PVN ir regresīvs nodoklis, tas ir bijis un turpina būt ārkārtas pasākums nodokļu jomā, kas ir nodots Padomes un Komisijas noteiktās taupības politikas rīcībā.

Spiediens attiecībā uz tā saukto „budžeta konsolidāciju” dalībvalstīs pašlaik ir galvenais PVN likmju konverģences šķērslis. Ja mēs atceramies, ka Komisijas iesniegto ieteikumu par „Eiropas PVN” kā Eiropas Savienības ieņēmumu avotu vairākas dalībvalstis nekavējoties noraidīja, mums būs jāatzīst, ka tam, ka mēs prasām Komisijai „jaunu PVN stratēģiju”, šķiet, ir maza jēga.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas pievēršas Komisijas priekšlikumam vēl piecus gadus piemērot pašreiz ES dalībvalstīm izvirzīto prasību minimālo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi noteikt 15 % apmērā. Saskaņā ar referenta teikto ir svarīgi atzīt, ka pati PVN sistēma ir pamatīgi jāpārskata, lai aktīvi veicinātu iekšējā tirgus mērķus, tādējādi palīdzot radīt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es tādēļ no visas sirds atzinīgi vērtēju Komisijas paziņoto nodomu publicēt Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs esam Parlamenta vairākums, kas balso par šo dokumentu, kurš nosaka, ka Eiropas Parlaments, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0331), ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0173/2010), ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu, ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0325/2010), apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu; aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. − (ET) Šis ziņojums par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu un minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu pelna tikai atzinīgu vērtējumu. Tas noteiks minimālo pamatlikmi 15 % apmērā līdz 2015. gada beigām. Kaut arī Eiropas Komisija vairākkārt ierosināja ieviest maksimālo likmi 25 % apmērā, Eiropadome to neatbalstīja. Tajā pašā laikā nevienā dalībvalstī pamatlikme šobrīd nepārsniedz 25 %. Igaunija, kurā PVN pamatlikme ir 20 %, ir starp tām 19 dalībvalstīm, kurās likme ir 20 % un augstāka. Attiecībā uz šo aspektu es gribētu norādīt, ka es stingri atbalstīju 15 % minimālās likmes perioda pagarinājumu, kas katrai dalībvalstij sniegs iespēju pieņemt lēmumu par to, cik augstai ir jābūt tās likmei. Turklāt šis ziņojums nodrošina juridisko noteiktību mūsu uzņēmējiem, kuri zinās, ka nākamos piecus gadus Eiropas tiesību akti aizkavēs PVN pamatlikmes paaugstināšanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisijas priekšlikums nodrošina, ka vēl piecus gadus, līdz 2015. gada 15. decembrim, tiks piemērota pašreiz ES dalībvalstīm izvirzītā prasība minimālo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi noteikt 15 % apmērā. Ir nodoms saglabāt saskaņoto fiskālo struktūru ar divām obligātām PVN likmēm un saskaņošanu 10 % robežās: citiem vārdiem sakot, starp 15 % un 25 %. Dalībvalstis uzņemas nepārsniegt šo starpību virs pašreizējās zemākās pamatlikmes, ko tās ir piemērojušas. Es piekrītu referentam, ka pašreizējā PVN sistēma, kas ir ļoti sarežģīta ne tikai likmju ziņā, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm. Es arī ceru, ka turpmāk Eiropas Komisija analizēs ne vien šo jautājumu par PVN pamatlikmi, bet arī vispārējo jautājumu par pašreizējās sistēmas pārskatīšanu, ietverot tās piemērošanas jomu un atkāpes, un ka tā apņemsies izstrādāt jaunu šā nodokļa stratēģiju. Iepriekš sniegto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Protams, es esmu balsojusi par Casa kunga ziņojumu. Turklāt es piekrītu ne vien referenta nostājai par šo direktīvu, bet arī viņa ziņojuma piezīmju tonim. Jau kopš 1993. gada Eiropas Savienībā darbojas PVN pārejas sistēma. Centieni pāriet uz tā saukto galīgo sistēmu līdz šim ir bijuši neveiksmīgi. Tomēr šā iemesla dēļ mums nevajadzētu pārtraukt centienus.

PVN sistēma ir jautājums ne tikai par likmēm un robežām, bet arī jautājums par vienkāršu, juridiski noteiktu shēmu, kas labi darbojas iekšējā tirgū, kas ir piemērota MVU un ir izturīga pret krāpšanu. Tās ir labas ziņas, ka Komisija plāno atsākt šo jautājumu izskatīšanu. Es gribētu mudināt kompetento komisāru ķerties pie šīs sarežģītās lietas.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Es uzskatu, ka jaunajā PVN stratēģijā īpaša uzmanība ir jāpievērš PVN noteikumu reformai saskaņā ar principiem, kas aktīvi sekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu. Kā norāda referents, pašreizējā PVN sistēma, kas ir ļoti sarežģīta ne tikai likmju ziņā, neatbilst iekšējā tirgus attīstības tendencēm. Lietuvā 2009. gada janvārī PVN likme palielinājās no 18 % uz 19 %, un septembrī tā tika noteikta 21 % apmērā. Ir svarīgi, lai turpmākas izmaiņas Lietuvā nesamazina ārvalstu ieguldītāju interesi. Mums ir jāierosina labvēlīgas nodokļu plānošanas iespējas.

Saskaņā ar jauno PVN stratēģiju mūsu mērķim vajadzētu būt administratīvā sloga mazināšanai, šķēršļu novēršanai nodokļu jomā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Komisijai ir plaši jākonsultējas ar publisko un privāto sektoru. Šajās apspriedēs ir jāizskata PVN likmes, kā arī tādi plašāki jautājumi kā, piemēram, maksimālās likmes noteikšanas mērķis un PVN struktūras un darbības sistēmas alternatīvas. Tādēļ es ceru uz Komisijas Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu.

Ziņojums: Burkhard Balz (A7-0314/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatu, jo es domāju, ka pasākumi, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, tuvu 2 % rādītājam, vienlaikus palielinot likviditāti tirgos, novērsa daudzu finanšu iestāžu sabrukumu. Tomēr es atzīstu, ka ECB izstrādāto pasākumu ekonomikas atveseļošanas potenciāls netika pilnā mērā izmantots, jo likviditāte ne vienmēr tika novirzīta tālāk reālajā ekonomikā. Būtu jāatgādina, ka krīze sākās kā finanšu tirgus krīze, pēc tam kļūstot arī par ekonomikas krīzi.

Dalībvalstu valdībām un ECB bija jāreaģē uz nopietnāko krīzi kopš 1930. gada. Mēs esam pieredzējuši iekšzemes kopprodukta samazinājumu, ekonomiskās aktivitātes samazinājumu un budžeta deficīta apmēra pieaugumu, kas samazināja nodokļu ieņēmumus un radīja ilgtspējai kaitējošu valsts parādu: ir bijis sarežģīti sasniegt tādus rādītājus, kurus varētu salīdzināt ar pirmskrīzes rādītājiem. Šī situācija ir radusies tādēļ, ka Eiropas Savienībā nav strukturālu reformu, kas ir skaidri vērojams notikumos Grieķijā un citās eiro zonas valstīs. Tādēļ es domāju, ka ir svarīgi risināt finanšu sistēmas problēmas pasaules mērogā un gūt mācību no krīzes, uzlabojot riska pārvaldības kvalitāti un finanšu tirgu pārredzamību.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatu parāda, ka Eiropas Parlaments ir viskonsekventākais līderis, atbalstot kapitāla uzbrukumus darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā. Tas galvenokārt atkārto oktobrī notikušās ES augstākā līmeņa sanāksmes pret vienkāršajiem iedzīvotājiem vērstos lēmumus, lai radītu kontrolētu bankrotu mehānismu, ieviestu stingrākus nosacījumus Stabilitātes paktā un piemērotu to burtiski, un noteiktu sodus tām dalībvalstīm, kuras neatbilst šiem nosacījumiem. Tas atzinīgi vērtē naudas pasākumu kopumu, kas ES un dalībvalstu līmenī ir kļuvis pieejams biržai un citām kapitāla nozarēm, lai nodrošinātu peļņas saglabāšanu kapitālisma krīzes laikā. Tas atbalsta visus barbariskos pasākumus, ko pret strādnieku šķiru un vienkāršajiem iedzīvotājiem piemēro visu ES dalībvalstu buržuāziskās valdības. Lai izvestu ES no kapitālisma ekonomikas krīzes, kapitāla politiskie pārstāvji ierosina visās dalībvalstīs pastiprināt kapitālisma restrukturizācijas līmeni, lai saglabātu monopolistisko grupu rentabilitāti uz darba ņēmēju rēķina, kuriem tiek prasīts maksāt par šo krīzi. Īrija ir pats nesenākais piemērs, un tas, protams, nebūs pēdējais piemērs traģiskajām sekām, kas turpmāk skars darba ņēmējus tādēļ, ka tiek sekmēta monopolu suverenitāte un to rentabilitāte.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas pārskatu, pamatojoties uz mana vācu kolēģa Balz kunga lielisko ziņojumu. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā par Eiropas iestādi kļuvusī ECB, neskatoties uz to, ka tā ir neatkarīga, nevar būt vienaldzīga pret to Eiropas cilvēku vēlmēm, kurus pārstāv viņu parlamenti vai dalībvalstu valdības. Tādēļ es atbalstu prasību, lai ECB darbs un lēmumu pieņemšana būtu pārredzama. Krīzes laikā ECB samazināja procentu likmes līdz 1 % un visa 2009. gada garumā turpināja veikt būtiskus un agrāk neveiktus nestandarta pasākumus kreditēšanas atbalstam. Šie pasākumi ir devuši rezultātus. Es atbalstu domu, ka šo pasākumu atcelšanai ir jāizvēlas piemērots laiks un tā rūpīgi jāsaskaņo ar valstu valdībām. Būtu jo īpaši noderīgi, ja ECB globālā, nevis reģionālā līmenī izvērtētu inflāciju savā monetārajā politikā, lai noteiktu bāzes likmes izkļūšanai no krīzes.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ECB 2009. gada pārskatu ir norādīts, ka iepriekš ne vienmēr pilnībā tika ievēroti Stabilitātes un izaugsmes pakta principi, un tādēļ ir jānodrošina, ka dalībvalstīs šis pakts tiek piemērots saskaņotākā un efektīvākā veidā. Es atbalstīju šo rezolūciju un uzskatu, ka Monetārajai savienībai ir vajadzīga spēcīga ekonomikas politikas jomu saskaņošana un, izveidojot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), ir jānovērš pašreizējie trūkumi finanšu sistēmas makro uzraudzībā. Es uzskatu, ka izmantojot koncepciju, kas paredz, ka ESRK tikai sniedz brīdinājumus un ieteikumus, neparedzot nekādas izpildes darbības, nav iespējams nodrošināt minēto ieteikumu efektīvu īstenošanu un vajadzīgo atbildību, un ESRK pati nevar izsludināt ārkārtas situāciju. Tādēļ ESRK ir jāpiešķir lielākas pilnvaras. Ir īpaši svarīgi aicināt Eiropas Komisiju neaprobežoties tikai ar grozījumu izdarīšanu regulā par kredītreitingu aģentūrām, kas palielinātu šo aģentūru uzticamību, bet iesniegt priekšlikumu par Eiropas Kredītreitingu aģentūras izveidi, kas sekmētu dalībvalstu ekonomiskās un finanšu situācijas objektīvu novērtējumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka finanšu krīze dažās eiro zonas valstīs ir nopietns jautājums un tā atspoguļo noteiktu disfunkciju eiro zonā, kā arī es uzskatu, ka tā parāda vajadzību reformēt un ciešāk saskaņot dažādas ekonomikas politikas jomas. Es arī piekrītu aicinājumam bez ierobežojumiem un saskaņoti piemērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, jo uzskatu, ka pakts ir jāpapildina, izstrādājot agrā brīdinājuma sistēmu iespējamu neatbilstību konstatēšanai, piemēram, „Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada” veidā, lai ne tikai sekmētu pārraudzību un ekonomikas politikas ciešāku saskaņošanu nolūkā nodrošināt fiskālo konsolidāciju, bet arī, ņemot vērā plašāku kontekstu nekā tikai budžeta apsvērumi, spētu risināt citas makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas un paredzēt stingrākus izpildes pasākumus.

Monetārās savienības stabilitātes nodrošināšanai ir jāīsteno cieša un pastiprināta ekonomikas politikas jomu saskaņošana. Es gribētu aicināt Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanai, iekļaujot tajos īpašus mērķus Eiropas valstu ekonomikas sistēmu konkurētspējas atšķirību mazināšanai, lai stimulētu izaugsmi, kas radīs jaunas darba vietas.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas Centrālās bankas centienus. Faktiski es uzskatu, ka ECB ir parādījusi spēju īstenot mērķus, ko tā ir noteikusi, un ka tās tehniskās kompetences līmenis vienmēr ir izrādījies atbilstīgs tām situācijām, ar kurām ir bijis jāsaskaras, arī tādas nopietnas krīzes laikā, kāda ir tagad.

Tomēr negaidītu atšķirību esamībai galvenajos makroekonomiskajos rādītājos ir jāliek mums apstāties un padomāt par starpmehānismiem, kas darbojas starp monetāro politiku un reālo ekonomiku. Tādēļ es domāju, ka ir ne vien jāizveido citas uzraudzības un kontroles iestādes nolūkā atbalstīt ECB, bet arī, un pats svarīgākais, ir jāaptver tās atbildības jomas, kuras līdz šim nav uzskatītas par būtiskām.

Jo īpaši bažas rada Igaunijas gaidāmā pievienošanās eiro zonai. Paplašinātai Monetārajai savienībai faktiski ir vajadzīga lielāka iekšējā kohēzija. Nerunājot par šīs Baltijas valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, saskaņā ar ES noteiktajiem standartiem ir jāpanāk lielāka konverģence starp eiro zonas valstīm, lai palielinātu arī to iestāžu rīcības spējas, kas aizsargā tās stabilitāti un vērtību.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ECB 2009. gada pārskatu. ECB kopš 2008. gada ir turpinājusi savu politiku, izvirzot mērķi noturēt inflācijas līmeni tuvu 2 % rādītājam un vienlaikus palielinot likviditāti tirgos. Tādēļ ECB samazināja procentu likmes līdz 1 % un visu 2009. gadu turpināja veikt 2008. gadā ieviestos nestandarta pasākumus. Pieci galvenie kreditēšanas atbalsta elementi bija fiksētas procentu likmes pilna apjoma piešķīrums, kredītnodrošinājumu saraksta paplašināšana, ilgāki refinansēšanas darbību termiņi, likviditātes nodrošinājums ārvalstu valūtās un finanšu tirgus atbalsts, īstenojot apdomīgu, bet svarīgu segto parādzīmju pirkšanas programmu. Ir jāveic cieša saskaņošana ar ES valstu valdībām attiecībā uz to īstenotajām programmām, jo īpaši, ņemot vērā krīzi Grieķijā un pašreizējo krīzi Īrijā, kā arī šo krīžu izplatības drūmās izredzes.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ECB 2009. gada pārskatu, jo uzskatu, ka tas ierosina vairākus pasākumus, kas varētu dot labumu Eiropas Savienības ekonomikai. Šie pasākumi ietver pastāvīga mehānisma izveidošanu, lai aizsargātu eiro zonu pret spekulatīviem uzbrukumiem, nodrošinātu pašreizējo kredītreitingu aģentūru darbības uzraudzību un iespējamu Eiropas Kredītreitingu aģentūras izveidi. Es kā savas politiskās grupas referents arī uzsvēru tos ierobežojumus, kādi ir Stabilitātes un izaugsmes paktam tā pašreizējā formā. Pakts ir jāpapildina ar agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas sekmēs ekonomikas politikas jomu saskaņošanu Eiropas Savienībā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu eiro zonas ekonomikas politikas reformas un pastiprinātu saskaņošanu, ņemot vērā tos traucējumus, ko pašreizējā sistēmā ir radījusi finanšu krīze. Ierosinot priekšlikumus Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanai, ir jāņem vērā Eiropas valstu ekonomikas sistēmu konkurētspējas atšķirības, lai stimulētu izaugsmi, kas radīs jaunas darba vietas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī krīze, ko mēs piedzīvojam, ir iespēja pārskatīt un uzlabot tās lietas, kurās iepriekš ir bijušas kļūdas. Lai novērstu turpmāku nelīdzsvarotību eiro zonā, ir būtiski stiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu un uzraudzīt atbilstību šim paktam. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide un uzraudzības komiteju aizstāšana ar trijām jaunām uzraudzības iestādēm ir pasākumi, kas sekmēs labāku ekonomikas uzraudzību. Es piekrītu referentam jautājumā par uzraudzības vajadzību attiecībā uz finanšu tirgu regulēšanas iniciatīvām. Tas ir tā, kā mēs esam apgalvojuši: labāki noteikumi nebūt nenozīmē vairāk noteikumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums ir piešķīris Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ES iestādes statusu, kas palielina Parlamenta kā tās ES iestādes atbildību, kuru ECB izmanto, lai atskaitītos Eiropas sabiedrībai. ECB 2009. gada pārskatā uzmanība galvenokārt pievērsta ECB reaģēšanai uz krīzi, krīzes pārvarēšanas stratēģijai un pārvaldības jautājumiem. Finanšu krīze, kas sākās apmēram pirms diviem gadiem, sākoties ASV augsta riska hipotēku tirgus krīzei, strauji izplatījās uz ES un izvērtās arī par ekonomikas krīzi, būtiski ietekmējot reālo ekonomiku. Reālā IKP apmērs eiro zonā 2009. gadā samazinājās par 4,1 %, vidējais eiro zonas valstu budžeta deficīts palielinājās līdz aptuveni 6,3 % un valsts parāda attiecība pret IKP eiro zonā no 69,4 % no IKP 2008. gadā palielinājās līdz 78,7 % 2009. gadā.

ECB rīkojās pareizi, samazinot procentu likmes līdz 1 % un visu 2009. gadu turpinot veikt būtiskus un agrāk neveiktus nestandarta pasākumus kreditēšanas atbalstam. Tas novērsa daudzu finanšu iestāžu sabrukumu. Tomēr likviditāte ne vienmēr tika novirzīta tālāk reālajā ekonomikā. Šī krīze ir skaidri parādījusi, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība un labāka riska pārvaldība finanšu tirgos, stabilas valsts finanses un ka ir steidzami jāatgūst uzticamība.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Starptautiskā finanšu sistēma ir patiešām amorāla un netikumīga. Nesenie Īrijas krīzes notikumi ir pārliecinājuši bankas, ka tās joprojām varēs devīgi atalgot savus akcionārus un uzņemties ilgtermiņa riskus, jo dalībvalstis un Eiropas nodokļu maksātāji vienmēr būs gatavi tās glābt. Peļņas privatizācija un lielapjoma zaudējumu nonākšana sabiedriskajā īpašumā ... „ja uzkrīt cipars – es uzvaru, ja uzkrīt ģerbonis – tu zaudē” ... Tas ir paradoksāli un patiešām skandalozi, ka vērtspapīru tirgus satraukums, ko radīja Īrijas valsts parāds, ir tiešas sekas tai palīdzībai, ko valsts piešķīra savām bankām, — palīdzībai, kas palielināja valsts deficītu kā vēl nekad iepriekš un izraisīja tās parāda pieaugumu. Turklāt šīs bankas (vai to filiāles), kuras tā glāba, šobrīd veic spekulācijas, kas vērstas pret to. Tomēr galvenā mācība no šā visa ir tāda, ka eiro ir kā dzirnakmens kaklā attiecīgajām dalībvalstīm un ka Eiropas Centrālās bankas politika, tāpat kā eiro maiņas kurss, tiek virzīta tikai Vācijas virzienā. Vislabāk ir tām dalībvalstīm, kuras ir saglabājušas zināmu elastību attiecībā uz savu valūtu un savu maiņas kursu. Citiem vārdiem sakot, — savu nacionālo valūtu! Ir īstais laiks ikvienam no tā mācīties.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šai Parlamenta iniciatīvai šogad ir īpaša nozīme, jo tā sniedz Eiropas Parlamenta deputātiem iespēju paust savu atzinumu par to, kā Eiropas Centrālā banka ir reaģējusi uz krīzi banku nozarē. Tas, kā mēs balsojām par šo jautājumu, deva mums arī iespēju paust savu nostāju par dažiem citiem pašreizējā ekonomikas klimata aspektiem, piemēram, par krīzes cēloņiem, pārvaldību un finanšu tirgus reformu. Ir svarīgi, ka šādā svarīgā jautājumā tiek sadzirdēta Eiropas Savienības tautas balss.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsojumā esmu atbalstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2009. gada pārskatu, jo tajā ir skaidri uzsvērti ECB veiktie konsekventie pasākumi un to galvenais mērķis — saglabāt cenu stabilitāti. 2009. gada krīzes laikā ECB rīkojās un reaģēja efektīvi. Neatkarīgi un apņēmīgi tā lika pamatus ilgstošai uzticības gaisotnei. Mūsu svarīgākais priekšlikums par uzlabojumiem ir konsekventi jāīsteno dzīvē. Citiem vārdiem sakot, ECB pasākumiem ir jākļūst pārredzamākiem, lai turpinātu sekmēt tās leģitimitāti. Jaunais Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, piešķīra ECB Eiropas Savienības iestādes statusu. Es to vērtēju ļoti atzinīgi, jo ECB ir jāsniedz pārskats, pirmkārt, Parlamentam; tas ir fakts, par ko daudzi cilvēki nav informēti. Tai arī turpmāk ir jāspēj neatkarīgi no politiskās ietekmes pieņemt lēmumus finanšu politikas jomā un pamatot to nepieciešamību pilsoņiem, kurus mēs pārstāvam.

ECB bija un ir uzticams sabiedrotais, lai rastu līdzsvaru starp stabilām valsts finansēm un vajadzīgo parāda samazināšanu dalībvalstīs. Tā ir konsekventi uzsvērusi to, ka eiro zonai ir vajadzīgs ietekmīgs stabilitātes pakts. Tas ir jāpiemēro burtiski, un to nedrīkst apiet vai mazināt tā ietekmi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas pārbaudīja ECB 2009. gada pārskatu. Mana grupa (S&D grupa) izmantoja šo ziņojumu, lai risinātu savus galvenos makroekonomikas politikas jautājumus, tostarp: dalībvalstu veiktā makroekonomikas politikas jomu saskaņošana; pastāvīga krīzes pārvaldības sistēma; pastiprināts Izaugsmes un stabilitātes pakts; Eiropas Kredītreitingu aģentūras izveides iespējamība; MVU kreditēšana un valsts atbalsta elastīga mazināšana pēc krīzes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nopietnā ekonomikas krīze, kas izplatījusies visā pasaulē, ir likusi sevišķi stipri sevi sajust Eiropas Savienībā. Eiropas Centrālās bankas reakcija uz krīzi ir bijusi efektīva, kaut arī dažkārt tā bija vainojama par novēlotu vai nepietiekami uzstājīgu rīcību, jo īpaši saistībā ar procentu likmju samazināšanas politiku, kas bija radikālāka un efektīvāka Apvienotajā Karalistē un ASV Federālo rezervju sistēmā.

Mums ir jāmācās no pieļautajām kļūdām, lai turpmāk varētu no tām izvairīties. Tādēļ finanšu krīze dažās eiro zonas valstīs ir nopietns jautājums eiro zonai kopumā, un tas liecina par eiro zonas darbības nepilnībām. Tas norāda, ka eiro zonā ir jāīsteno reformas un pastiprināta ekonomikas politikas jomu saskaņošana. Šis uzdevums ir jāveic visām eiro zonas valstīm, lai eiro zonu beidzot varētu konsolidēt un tā varētu ātri pārvarēt spiedienu, ar ko tā pašlaik sakaras.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) B. Balz kunga ziņojums neienesa skaidrību jautājumā, kādā veidā ECB kontrolēja un reglamentēja darījumus un monetāro politiku krīzes laikā. Tas ir tikai mēģinājums ar nekonkrētām, atturīgām frāzēm noformulēt bankas darbību. Īstenībā ir nepieciešams ne tikai noteikt lietu stāvokli, bet arī novērst jebkurus simptomus, kuri apdraud ekonomikas attīstību. Tikai tad varēs savlaicīgi sagatavoties un vispār izvairīties no šādiem finanšu parādiem kā budžeta deficīts Grieķijā 110 miljardu eiro apmērā, budžeta deficīts Ungārijā 28 miljardu eiro apmērā vai budžeta deficīts Latvijā 7,8 miljonu eiro apmērā. Tomēr es uzskatu, ka kopumā ECB atskaite ir pozitīvs solis.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu, ko sagatavojis Balz kungs, ar kuru man ir bijusi izdevība strādāt pie šā jautājuma Ekonomikas un monetārajā komitejā.

Eiropas Centrālajai bankai ir bijusi svarīga un fundamentāla nozīme pēdējo gadu ekonomikas krīzes laikā, un tās pārstāvji bieži ir konstruktīvi norādījuši uz eiro zonas problēmām. Dalībvalstis ne vienmēr ir klausījušās, bet Frankfurtē reģistrētās iestādes nodrošināto saskaņošanu var uztvert vienīgi pozitīvi. Tāpat kā ātrās reaģēšanas pasākumi, arī atbalsta pasākumu kopums, kas izveidots un sniegts Grieķijai, nebūtu bijis iespējams bez tādas autoritātes un tādas iestādes kā ECB.

Turklāt līdz ar tiesību aktu kopuma neseno apstiprināšanu jautājumā par Eiropas uzraudzības iestādēm ECB iegūs lielākas pilnvaras un ietekmi, lai uzraudzītu un konstatētu sistēmas trūkumus. Tas ir būtiski, tāpat kā ECB ir būtiski saglabāt savu neatkarību un neatrasties nevienas dalībvalsts ietekmē.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) ECB gada pārskats aptver šīs bankas 2009. gadā piemērotos reaģēšanas pasākumus attiecībā uz krīzi un tās pārvarēšanas stratēģiju. No otras puses, Eiropas Parlaments savā ziņojumā, kuru es balsojumā atbalstīju, īpašu uzmanību pievērš to ECB ārkārtas pasākumu pakāpeniskai atcelšanai, kuri tika piemēroti 2008. gadā finanšu krīzes rezultātā (procentu likme 1 % apmērā, kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi un inflācijas līmenis zem 2 %).

Tas ir īpaši svarīgi Grieķijai un pārējām eiro zonas valstīm, jo šajos gadījumos lejupslīde ne vien nebeidzās 2009. gadā, bet gluži pretēji, tā izvērtās nopietnā budžeta krīzē. Tāpēc, veicot izmaiņas savā nostājā, ECB būs jāņem vērā jaunā situācija un jāievieš tās ciešā sadarbībā ar tām dalībvalstīm, kuras pašlaik ir skārusi parādu krīze.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu. Tas neņem vērā vai vismaz nepietiekami novērtē to negatīvo ietekmi, kāda ir valsts izdevumu samazināšanas politikai, ko vienlaikus īstenojusi ES dalībvalstu lielākā daļa, tieši tad, kad ES sāka pārvarēt galveno lejupslīdi, kas sākās 2008. gadā. Šā ziņojuma pieņemšana nozīmē balsošanu par atteikšanos no saskaņota stimula politikas, kas tika īstenota 2009. gadā. Eiropas Centrālajā bankā (ECB) dominējošā neoliberālā ideoloģija, kas nozīmē, ka vienmēr uzglūn inflācijas draudi, pat tad, ja pastāv būtiska neizmantota ražošanas jauda, padara eiro zonu par finanšu tirgu ķīlnieci. Šī ideoloģija ir atgriezusies, lai mums atgādinātu, ka taupība nav pietiekama un ka ir vajadzīgs algu nomināls samazinājums un turpmāka regulējuma mazināšana darba tirgū.

Tā kā kopējā pieprasījuma samazināšanās ietekmēs 2011. gada budžeta izpildi Grieķijā un Īrijā, ECB nāks un teiks mums, ka taupības politika bija pareiza, bet tā nebija pietiekami plaša vai pietiekami dziļa. Šis ziņojums ietver īstu intelektuālu krāpšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi to, ka ir jāīsteno ES mēroga reformas, kas var stiprināt eiro zonas ekonomikas politikas jomu uzraudzību un saskaņošanu, kā arī jāatjauno uzticēšanās Eiropas valsts finansēm.

Šajā virzienā ir veikti svarīgi pasākumi, jo īpaši, izveidojot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas ļaus novērst pašreizējos trūkumus ES finanšu sistēmas makro uzraudzībā, bet ir būtiski virzīt uz priekšu priekšlikumus Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanai, lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, kā arī pievērsties citām makroekonomikas nelīdzsvarotībām un stiprināt izpildes procedūras. Šis ziņojums, kuru es balsojumā atbalstīju, pievērš uzmanību arī faktam, ka dalībvalstu valdību pieņemtajam taupības pasākumu kopumam nav jāapdraud to spēja sekmēt ekonomikas atveseļošanos, uzsverot līdzsvara nodrošināšanu starp valsts finanšu konsolidēšanas procesu un vajadzību veikt ieguldījumus darba vietu radīšanā un ilgtspējīgā attīstībā, kā arī tādu pasākumu un instrumentu izmantošanu, kuri var norādīt virzienu uz sabiedrībai paredzēto uzupurēšanos kopā ar tās saskatāmām beigām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis ziņojums izvērtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2009. gada pārskatu un ECB 2009. gadā veikto darbu. Tā kā Eiropas Parlamenta paziņojums par ECB 2008. gada pārskatu 2009. gada vēlēšanu dēļ tika sagatavots vēlāk, kopš pēdējā Eiropas Parlamenta ziņojuma par ECB darbību nav pagājis ilgs laiks. Ziņojumā par 2008. gadu galvenokārt tika apskatīta ECB darbība finanšu un ekonomikas krīzes laikā. Diemžēl situācija kopš tā brīža nav mainījusies. Valstu rīcību ekonomikas, finanšu un — aizvien lielākā mērā — politikas jomā joprojām būtiski ietekmē krīze. ECB 2009. gada pārskatā uzmanība galvenokārt pievērsta ECB reaģēšanai uz krīzi, krīzes pārvarēšanas stratēģijai un pārvaldības jautājumiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Pēdējā laikā Eiropas Centrālās bankas darbs ir vērsts uz cīņu ar finanšu krīzi un centieniem atjaunot Ekonomikas un monetārās savienības stabilitāti. Lai tiktu galā ar šādas nopietnas krīzes radīto ietekmi, atsevišķām valstīm ir jāpieņem jauns ekonomikas pārvaldības modelis. Eiropas Centrālajai bankai ir jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir līdzsvara atjaunošana budžetā, veicinot esošo parādu atmaksu, nevis palielinot jaunus parādus tām ekonomikas sistēmām, kurām jau ir lieli parādi.

Finanšu krīze atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs rada būtiskus draudus eiro stabilitātei. Tā arī parāda eiro zonas darbības trūkumus un vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstīs ir vajadzīgas reformas, kā arī efektīvāka ekonomikas konsolidācija. Ir jārūpējas, lai tiktu izstrādāti preventīvi mehānismi gadījumam, ja pašreizējā krīze padziļinātos vai pārietu jaunā fāzē. Eiropas Savienība un eiro zona pēc izkļūšanas no krīzes var kļūt pat spēcīgāka nekā iepriekš, bet mums ir jāizdara pareizie secinājumi no pēdējo mēnešu pieredzes. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas Centrālajai bankai un atsevišķu ES dalībvalstu valdībām ir būtiska nozīme šajā procesā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatā galvenokārt tiek izskatīts veids, kā ECB reaģēja uz finanšu un ekonomikas krīzi. ECB reaģēja ātri un iejaucās veiksmīgi. Veicot vairākus ārkārtas pasākumus, tā spēja atvieglot nepietiekamas tirgus likviditātes problēmu. Tomēr tagad šie pasākumi piesardzīgā un pakāpeniskā veidā ir jāatceļ, jo pēc savas būtības „ārkārtas pasākumi” nedrīkst kļūt par normu. Bankām — un šajā laikā arī dalībvalstīm, kurām, zūdot uzticībai starp finanšu tirgu dalībniekiem, vajadzēja paļauties uz ECB kā starpnieka iejaukšanos, lai piekļūtu finansējumam, — ir jāatgūst neatkarība. Centrālā banka pastāvīgi uzsver faktu, ka tā ir neatkarīga, bet nesenās krīzes laikā tas, šķiet, nav vairs bijis pietiekami svarīgi, lai ļautu mums runāt par to kā par neatkarību. Tā kā Īrijā tika veikta kapitāla masveida iepludināšana, kas izpaudās kā ārkārtas aizdevumi Īrijas banku sistēmai un valdības obligāciju pirkšana, ECB pati tagad paļaujas uz to, ka Īrija pieņems ES glābšanas pasākumu kopumu, lai varētu atkal rīkoties ar saviem aizņēmumiem no ECB. ECB ir jānostājas pret visiem centieniem pārvērst sevi par politisku iestādi.

Ziņojums: Christian Ehler (A7-0308/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta ziņojums par ES civilo un militāro spēju attīstīšanu parāda ES un kapitāla politisko pārstāvju riebīgo imperiālisma seju. Tā ir briesmīga rokasgrāmata, lai īstenotu ES imperiālistu iejaukšanos un veiktu noziegumus pret cilvēci. Tajā ir atklāti atbalstīta NATO „jaunā doktrīna”, lai „savstarpēji saistītu iekšējo un ārējo drošību”, aicinot ES organizēt un plānot savus civilos un bruņotos spēkus tā, lai tā varētu tiešā veidā, lietojot kombinētus civilos un militāros līdzekļus, iejaukties ikvienā planētas nostūrī tā sauktās „krīzes pārvaldības” vārdā un — „lai uzturētu mieru”. Monopolu politiskie pārstāvji bez aplinkiem ierosina vairākus pasākumus ES militāro misiju efektivitātes palielināšanai nolūkā stiprināt savu stāvokli imperiālistu savstarpējā cīņā, kas nepieredzēti intensīvi plosās gan pasaules mērogā, gan ES iekšienē. Priekšlikumos ietilpst pastāvīgs ES operāciju centrs „vienota krīžu vadības štāba” veidā, jaunas „integrētās policijas vienības”, Eiropas Žandarmērijas spēku labāka izmantošana, jaunas „Civilās reaģēšanas vienības”, ciešāka sadarbība ar NATO, nodrošinot, ka NATO var paļauties uz „ES civilajām spējām”, un ES „attīstīšanas spēju” saskaņošana ar NATO standartiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Kļūst skaidra arvien pieaugošā iekšējās un ārējās drošības savstarpējā atkarība. Šādos apstākļos krīžu vadības un konfliktu novēršanas politikas spēju attīstīšana faktiski ir ieguldījums Eiropas Savienības pilsoņu drošībā. Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) jābūt galvenajam dalībniekam, izstrādājot patiesi visaptverošu Eiropas pieeju civilo un militāro krīžu vadībai Eiropas līmenī un konfliktu novēršanai, nodrošinot Eiropas Savienībai piemērotas struktūras, cilvēkresursus un finanšu resursus, lai īstenotu tās globālo atbildību. Izveidojot EĀDD, uz to ir jāpārceļ KDAP struktūras, tostarp Krīžu vadības un plānošanas direktorāts, Civilās plānošanas un īstenošanas centrs, ES Militārais štābs un Situāciju izvērtēšanas centrs, tām nonākot Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos tiešajā vadībā un atbildībā.

Augstās pārstāves tiešs pienākums ir nodrošināt, lai šīs struktūras tiktu integrētas un darbotos saskaņoti. Lai sekmētu ES visaptverošas pieejas izstrādi, ir vajadzīga cieša sadarbība starp EĀDD un visām attiecīgajām Komisijas paspārnē palikušajām struktūrvienībām, jo īpaši ar tām, kuras strādā attīstības, humānās palīdzības, civilās aizsardzības un sabiedrības veselības jomā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referentu C. Ehler par to, ka viņš ir pievērsis šā Parlamenta uzmanību tematam, kas ir būtisks Eiropas Savienībai, proti, civilā un militārā sadarbība.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu to, ka ir vajadzīga ciešāka civilmilitārā sadarbība, lai efektīvi reaģētu uz pašreizējām krīzēm un drošības apdraudējumiem, tostarp dabas katastrofām.

Es atbalstu arī domu, ka ir jāizstrādā Eiropas Savienības Baltā grāmata par drošību un aizsardzību, kura pamatotos uz sistemātisku un stingru drošības un aizsardzības pārskatu izstrādi, ko pēc vienotiem kritērijiem un grafika veiktu dalībvalstis, un kurā attiecībā uz pieejamajiem līdzekļiem un resursiem skaidrāk noteiktu Eiropas Savienības drošības un aizsardzības mērķus, intereses un vajadzības.

Nesenā ārkārtas situācija Haiti arī parādīja to, ka Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā uzlabota militāro līdzekļu, jo īpaši gaisa transporta nodrošinājuma spēju, koordinācija un ātrāka izvietošana katastrofu seku likvidēšanā. Ņemot vērā šo misiju svarīgo nozīmi, es uzskatu, ka jautājumi par finansējumu ir jāizskata ātrāk un pārredzamības nolūkos katrai misijai ir jāparedz budžetā sava pozīcija.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Referents veiksmīgi pārliecina par to, ka krīžu vadības jomā ir vajadzīga labāka koordinācija un uzdevumu sadale civilo un militāro spēku starpā. Šķirtne starp stratēģisko un operatīvo dimensiju pašreiz vēl ir neskaidra. Tādēļ es atbalstu referenta priekšlikumu izveidot pastāvīgu štābu, kas būtu atbildīgs par operatīvo plānošanu un militāro operāciju vadību. Attiecībā uz civilo un militāro spēju attīstīšanu dalībvalstīm ir jānosaka tādi mērķi, kas atbilst to resursiem personāla izvietošanas ziņā. Laba doma būtu arī izveidot reālu finansiālu solidaritāti starp dalībvalstīm. Visbeidzot, lielāka sinerģija starp civilo un militāro pētniecību būtu liela priekšrocība, jo tā palīdzētu novērst atkārtošanos, dublēšanos un tātad arī liekas izmaksas.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) „Si vis pacem, para bellum” („Ja vēlies mieru, gatavojies karam”), teica seno laiku autori. Par laimi, bruņošanās sacensības laiks tagad ir pagājis. Tomēr mūsdienās vēl arvien svarīgs ir šīs latīņu frāzes pamatprincips. Nav iespējama nopietna un ticama apņemšanās panākt mieru, ja nepastāv nosacījumi, lai to īstenotu saskaņā ar nopietniem, objektīviem noteikumiem.

Īpaši nemēģinot iejaukties katrā strīdā, kas varētu izraisīties, ES kā svarīgam ekonomiskam un politiskam spēkam ir jāliek manīt savu klātbūtni gadījumos, kas skar jebkura veida vai rakstura intereses, izmantojot, ja tas vajadzīgs, arī militārus līdzekļus, lai atjaunotu kārtību un miermīlīgus apstākļus kā priekšnosacījumu konfliktu atrisināšanai. No tā izriet, ka tikai lielāka autonomija kopā ar ciešākām saitēm ar NATO un pārējām iestādēm var palielināt Eiropas autoritāti, uzticamību un kohēziju.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs vēlamies, lai ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi vēl vairāk tiktu sekmēta patiesi visaptverošas Eiropas pieejas izstrāde civilo un militāro krīžu vadībai Eiropas līmenī, kā arī konfliktu novēršanai un miera veidošanai, nodrošinot ES piemērotas struktūras, cilvēkresursus un finanšu līdzekļus tās globālo pienākumu īstenošanai atbilstīgi ANO Statūtiem. Ņemot vērā to, ka ANO Drošības padome ir primāri atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ir vajadzīga ES un ANO cieša sadarbība civilo un militāro krīžu pārvarēšanā, jo īpaši humānās palīdzības operācijās, kurās galvenā loma ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas birojam. Vienlaikus ir vēlams šo sadarbību stiprināt — īpaši tajos apgabalos, kur viena organizācija pārņem vadību no otras organizācijas, sevišķi ņemot vērā Kosovā gūto dažādo pieredzi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, lai efektīvi reaģētu uz pašreizējām krīzēm un drošības apdraudējumiem, tostarp dabas katastrofām, bieži vien ir jāizmanto gan civilās, gan militārās spējas un jāveido ciešāka civilmilitārā sadarbība.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs dzīvojam pasaulē, kurā, pirmkārt, arvien mazāk ir iespējams parasto ieroču uzbrukums ES vai kādai no tās dalībvalstīm un, otrkārt, draudi arvien vairāk izplešas pa visu pasauli visdažādākajos veidos — tos rada gan starptautiskais terorisms, kiberuzbrukumi būtiskām informācijas tehnoloģiju sistēmām, tāldarbības raķešu uzbrukumi mērķiem Eiropā, gan pirātisms starptautiskajos ūdeņos. Tādēļ Eiropas Savienībai kā organizācijai, kas apņēmusies aizsargāt mieru, novērst konfliktus un īstenot atjaunošanu pēc konfliktiem, kā arī nostiprināt starptautisko drošību, ir būtiski spēt rīkoties kā pasaules mēroga dalībniecei šajā jomā, spējīgai nodrošināt savā teritorijā savu pilsoņu drošību. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski, lai Eiropas Savienība apņemtos sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas iekšienē, kā arī Eiropas un Atlantijas jautājumos ar NATO, kas šonedēļ apstiprināja savu jauno Stratēģisko koncepciju ar mērķi pastiprināt alianses spēju reaģēt uz netradicionāliem draudiem un stiprināt saites ar Eiropas Savienību; tostarp veicinot „praktisku sadarbību pasākumos, kas aptver visu krīzes spektru no saskaņotas plānošanas līdz savstarpējam atbalstam šajā jomā”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir apņēmusies noteikt un īstenot kopējos politikas virzienus un darbības, lai saglabātu mieru, nepieļautu konfliktus, konsolidētu pēckonflikta rehabilitāciju un stiprinātu starptautisko drošību atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. Ar civilo krīžu vadību ES jau sniedz būtisku ieguldījumu vispārējā drošībā, paužot savas pamatvērtības un principus. Ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi vēl vairāk jāsekmē patiesi visaptverošas Eiropas pieejas izstrāde civilo un militāro krīžu vadībai, konfliktu novēršanai un miera veidošanai, nodrošinot Eiropas Savienībai piemērotas struktūras, personālu un finanšu līdzekļus tās globālo pienākumu īstenošanai. Šajā jautājumā es gribētu uzsvērt vajadzību paātrināt finansējuma piešķiršanu civilajām misijām un vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūras un īstenošanas pasākumus. Tas nozīmē, ka Padomei pēc apspriešanās ar Parlamentu ātri jāpieņem pienācīgi lēmumi, lai izveidotu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 41. pantā minēto sākumfondu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums labi atspoguļo kapitālisma krīzi un draudu diplomātiju, ar kuru ES sadarbībā ar NATO un ASV vēlas reaģēt uz šo krīzi.

Jau kopš paša sākuma lielā kapitāla interešu paudēji – šā Parlamenta deputātu vairākums – ir centušies apslēpt ES vēsturiskos un pašreizējos pienākumus attiecībā uz pašreizējām pasaules drošības problēmām. Tādēļ šī rezolūcija saglabā preventīvo karu tēzi ar maldinošu argumentu, ka ES valstu pilsoņu „drošību” garantē iejaukšanās politika, pārkāpjot valstu un tautu suverenitāti un karojot, kur vien un kad vien uz spēles ir liktas ES ekonomisko grupu intereses; līdz ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi šī tendence tikai pastiprināsies.

Faktiski kļūst arvien skaidrāks, ka ES pašlaik ir daļa no draudiem, kas apdraud cilvēkus. Situācijā, kad darba ņēmējiem ir atņemtas svarīgas tiesības un attiecībā uz cilvēkiem ir noteikti drakoniski pasākumi, aizbildinoties ar resursu trūkumu, līdzekļu novirzīšana ieroču pirkšanai un kara rūpniecības stiprināšana ir jānosoda.

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Attiecībā uz balsojumu par rezolūciju par C. Ehler ziņojumu Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti bija priecīgi sniegt savu atbalstu. Es kopā ar saviem leiboristu kolēģiem priecājos atbalstīt pozitīvu civilo un militāro sadarbību un rīcībspējas palielināšanu, lai palīdzētu saglabāt mieru, nepieļautu konfliktus un konsolidētu pēckonflikta rehabilitāciju. Pašlaik, kad Eiropā notiek cīņa finanšu jomā, mēs tomēr apšaubām vajadzību izveidot pastāvīgu ES operāciju štābu un to, kādu pievienoto vērtību tas sniegtu tam pozitīvajam darbam, kas jau ir paveikts.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju dažus aspektus šajā ziņojumā, kurā ir izskatīts jautājums par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu. Es īpaši atzinīgi vērtēju sadarbību jautājumos par humanitārajām krīzēm un dabas katastrofām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jānodrošina efektīva reakcija uz pašreizējām krīzēm un drošības apdraudējumiem, tostarp dabas katastrofām, tādēļ mums bieži vien ir jāizmanto gan civilās, gan militārās spējas un jāveido ciešāka civilmilitārā sadarbība. ES visaptverošas pieejas izstrāde un kombinētās militāro un civilo krīžu vadības spējas ir bijušas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) galvenās iezīmes, un tās ir šīs politikas galvenā pievienotā vērtība. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide vēl vairāk sekmē patiesi visaptverošas Eiropas pieejas izstrādi civilo un militāro krīžu vadībai, konfliktu novēršanai un miera veidošanai un nodrošina Eiropas Savienībai piemērotas struktūras, personālu un finanšu līdzekļus tās globālo pienākumu īstenošanai atbilstīgi ANO Statūtiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju pret ziņojumu par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu. Šajā ziņojumā ir sīki aprakstīta drošības politikas pašreizējā attīstība. Tomēr es uzskatu, ka tas nesniedz skaidras, noteiktas un pozitīvas atbildes uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, vai ES spēs ilgtermiņā nostāties pati uz savām kājām, vai arī tā saglabās savas ciešās saites ar NATO un tādējādi nodos Amerikas Savienotajām Valstīm savus ārpolitikas pienākumus.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – Līdz ar to, ka pilsoņu un etniskie kari pakāpeniski aizstāj starpvalstu karus, dominējot 21. gadsimta konfliktos, robeža starp miera uzturēšanu un miera veidošanu kļūst arvien neskaidrāka. Konfliktu rakstura izmaiņas prasa plašāku sadarbību civilo un militāro spēju starpā. ES vadītā ļoti veiksmīgā Ačehas novērošanas misija (AMM) no 2005. gada līdz 2006. gadam kalpo kā svarīgs piemērs un atgādinājums par to, kā civilmilitārā sinerģija var savlaicīgi un efektīvi nodrošināt mieru un veidot uzticību nestabilā vidē. Kamēr slēgšanas darba grupa, kurā pārsvarā bija militārie eksperti, uzraudzīja straujo un veiksmīgo atbruņošanās procesu, Ačehas novērošanas misijas civilā grupa strādāja, lai pārvērstu šo procesu par platformu turpmākam politiskajam dialogam un lai abas puses uzņemtos ticamas saistības attiecībā uz ilgstošu mieru. Civilo un militāro speciālo zināšanu piemērošana nav jāierobežo ar darbību tehnisku apzīmēšanu, bet lēmumi par to piemērošanu ir jāpieņem, pamatojoties uz atbilstību un izmaksu ekonomiskumu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka tam ir izšķirīga nozīme, lai sekmētu ES ārpolitikas neagresīva, bet tomēr saskaņota un kompetenta veidola turpmāku attīstību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par C. Ehler ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs jautājums un ka ziņojumā šis jautājums tiek izskatīts nopietni, un tajā tiek ņemti vērā daudzi aspekti.

Kā ziņojumā ir paredzēts, sadarbība ir tipisks pasākums miera uzturēšanas operācijās, kuru darbības laikā militārā komponente sadarbojas ar civilo komponenti (vietējām pašvaldībām, valsts, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un aģentūrām), lai sāktu atjaunot pieņemamus dzīves apstākļus. Šādi pasākumi palīdz nodrošināt un saglabāt pilnīgu sadarbību starp militārajiem spēkiem, civilajiem iedzīvotājiem un vietējām iestādēm ar mērķi radīt vajadzīgos nosacījumus, lai palīdzētu sasniegt noteiktos mērķus. Tādēļ Eiropas Savienībai ir svarīgi atbalstīt un sekmēt šādu sadarbības veidu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka, lai ES izpildītu savus pienākumus saglabāt mieru, novērst konfliktus, stiprināt starptautisko drošību un palīdzēt iedzīvotājiem katastrofās, ir būtiski sekmēt labāku koordināciju civilo un militāro resursu starpā un nodrošināt, ka vajadzīgie resursi ir pieejami, lai stiprinātu to krīzes vadības spējas globālā mērogā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atturējāmies balsojumā par šo ziņojumu, jo mēs vēl arvien redzam, ka pārāk daudz centienu tiek koncentrēti uz militārajām spējām un pārāk maz – uz civilajiem un preventīvajiem pasākumiem.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Parlaments vēlreiz ir paudis stingru atbalstu ES kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstībai, kaut arī tas ir konsekventi atteicies aktīvi piedalīties šīs politikas veidošanā. Mēs visi apzināmies pievienoto vērtību šai politikai, kas vispirms sniedz iespēju apvienot militārās un civilās spējas, kaut arī praksē, kā uzsvērts ziņojumā, vēl ir daudz darāmā. Es atbalstu šīs politikas institucionālo struktūru integrāciju Eiropas Ārējās darbības dienestā, kaut arī es gribētu atkārtot referenta teikto, uzsverot, ka EĀDD ir cieši jāsadarbojas ar Komisijas paspārnē palikušajām struktūrām.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Kaut arī mēs skaidri atbalstītu ciešākas civilmilitārās sadarbības principu noteiktos pasākumos, šim ziņojumam ir pilnīgi cita galvenā ideja. Būtībā tas ir par ES mērķu īstenošanu aizsardzības jomā, lai sekmētu ES integrāciju. Mēs neatbalstām šos mērķus, jo īpaši: domu par ES Balto grāmatu par aizsardzību, kas „skaidri noteiktu iespējas aizsardzības resursu apvienošanai ES līmenī”; prasību palielināt personālu dublējošu ES militāro struktūru nodrošināšanai ar darbiniekiem; jautājumu par pastāvīga ES „operāciju štāba, kas būtu atbildīgs par operatīvo plānošanu un ES militāro operāciju vadību”, izveidi un ideju par avangarda valstu grupu, lai virzītu uz priekšu aizsardzības integrāciju, izmantojot Lisabonas līguma „Pastāvīgās strukturētās sadarbības” mehānismu. Ir vēl daudzi citi piemēri. Visu minēto iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo rezolūciju.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Lisabonas līguma rezultātā kopējas aizsardzības politikas izveide ir kļuvusi par vienu no ES konkrētajiem mērķiem. Tās nolūks ir uzlabot Eiropas Savienības rīcībspēju īstenot krīzes vadību, dodot iespēju efektīvāk nodrošināt un izmantot finanšu, civilos un militāros resursus. Militārās spējas tiks attīstītas ES līmenī starp tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, izmantojot Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PSC) mehānismu. C. Ehler ziņojums prasa noteikt militārās sadarbības nosacījumus un skaidru PSC definīciju. Man kā Austrijas valstspiederīgajai ļoti interesē skaidras definīcijas, jo īpaši attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantā norādītās solidaritātes klauzulas īstenošanu un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktā norādītās savstarpējās palīdzības klauzulas īstenošanu, ko pieprasa arī šis ziņojums. Savstarpējās palīdzības klauzula īpaši nosaka, ka tā neskars noteiktu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo raksturu, kas nodrošina neitralitātes saglabāšanu.

Tāpat kā iepriekš, solidaritātes klauzula ļauj valsts iestādēm lemt par to, vai ir jāpieprasa un kādā veidā ir jāpieprasa ES palīdzība. Tomēr Austrijas pilsoņi ir ļoti nobažījušies pēc vairāku dažādu ziņojumu parādīšanās plašsaziņas līdzekļos, un tādēļ mums ir vajadzīga skaidra informācija par šīm ES jaunajām militārajām komponentēm.

Ziņojums: Izaskun Bilbao Barandica (A7-0299/2010)

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ilgtermiņa plānu anšovu krājumam Biskajas līcī un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto, jo tam ir jāveicina biomasas krājumu saglabāšana tādos apjomos, kas nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka anšovu zveja Biskajas līcī ir ļoti svarīga un zvejas vietu slēgšanas rezultātā ir smagi cietuši visi, kas ar šo zveju bija saistīti (zvejnieki, tīklu lāpītāji, pārstrādes nozare utt.), kā arī faktu, ka dalībvalstu piešķirtās kompensācijas nav nodrošinājušas zaudēto ienākumu atgūšanu, ir būtiski izveidot ilgtermiņa plānu anšovu krājuma atjaunošanai, lai zvejnieki var sākt izmantot šos resursus, neapdraudot šo Eiropas zivsaimniecībai un pārstrādes nozarei būtisko sugu. Attiecībā uz nozvejas kvotu samazinājumu par 10 % un to, kā tiek aprēķināta ieguve, es uzskatu, ka šādi pasākumi ir pārmērīgi, jo tiek aizmirsta to iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme uz attiecīgajām nozarēm, kā arī iedzīvotājiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums regulai ir paredzēts, lai izveidotu ilgtermiņa plānu anšovu krājumam Biskajas līcī un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto. Kopš 2005. gada anšovu zveja Biskajas līcī ir bijusi slēgta anšovu krājuma sliktā stāvokļa dēļ. Lai Biskajas līcī palielinātu anšovu krājumu līdz tādam līmenim, kas ļauj to ilgtspējīgi izmantot, ir jāievieš ilgtermiņa apsaimniekošanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka šā krājuma izmantošana ir samērojama ar ilgtspējības principu, tādā veidā, cik vien iespējams, nodrošinot zvejas stabilitāti, vienlaikus saglabājot zemu krājuma izsīkšanas risku. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir apstiprināts ilgtermiņa plāns, nevis ikgadējie ad hoc pasākumi zvejas iespēju piešķiršanai, lai tādā veidā nodrošinātu zivsaimniecības nozares stabilitāti un stiprinātu uzraudzību un izpildi. Es piekrītu tam, ka jāatbalsta kompetentās reģionālās pārvaldes uzraudzības, inspicēšanas un pārraudzības darbā, jo tās ciešāk saskaras ar to, kas notiek, kā arī tam, ka ziņojums jāizstrādā un jāpublicē pirms zvejas sezonas sākuma.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc satraucošā anšovu krājuma saglabāšanas statusa noteikšanas Biskajas līcī 2005. gadā zvejniecība tika slēgta. Šī slēgšana, kurai bija neizbēgamas ekonomiskas un sociālas sekas, pret kurām šajā un citos gadījumos vienmēr ir jāaizsargājas un kuras ir pēc iespējas jāmazina, nodrošināja, ka anšovu krājumi ir atjaunojušies, dodot iespēju sākt tos atkal izmantot. Mēs uzskatām, ka lēmumiem par zvejas slēgšanu, darbības atsākšanu un nosacījumu ieviešanu attiecībā uz zvejniecības resursu izmantošanu vienmēr ir jāpamatojas, pirmkārt un galvenokārt, uz pārbaudītām zināšanām un zinātniskiem ieteikumiem par resursu stāvokli. Tādēļ ir svarīgi, lai šīs zināšanas būtu precīzas un pēc iespējas aktuālākas, tātad šā mērķa īstenošanai ir jābūt pietiekamam finansējumam, jo īpaši, izmantojot kopējās zivsaimniecības politikas finanšu instrumentus.

Ilgtermiņa plāni ir svarīgs zivsaimniecības apsaimniekošanas instruments, kas dod iespēju apvienot zivsaimniecības resursu būtisko saglabāšanu ilgtspējīgā līmenī ar garantētām vidēja termiņa izredzēm izmantot šos resursus, lai sniegtu zvejai un no tās atkarīgajām vietējām kopienām ekonomisko un sociālo stabilitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Kopš 2005. gada anšovu zveja Biskajas līcī ir bijusi slēgta anšovu krājuma sliktā stāvokļa dēļ. Šajā ziņojumā ir sīki izklāstīti mērķi plānam Biskajas līcī saglabāt anšovu krājuma biomasu tādā līmenī, kas ļauj to ilgtspējīgi izmantot saskaņā ar maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem un vienlaikus nodrošinot zvejniecības nozarei tik lielu stabilitāti un rentabilitāti, cik vien iespējams. Šis plāns ir līdzīgs citiem ilgtermiņa plāniem attiecībā uz jūras un okeāna zivsaimniecību (piemēram, nesen pieņemtais plāns par Rietumskotijas siļķu krājumu) tādā ziņā, ka tas nodrošina ieguves kontroles noteikuma piemērošanu lielu ieguves apjomu ilgtermiņa izmantošanai, vienlaikus aizsargājot pret krājuma izsīkšanas risku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Anšovu zvejas pārtraukšana Biskajas līcī kopš 2005. gada ir radījusi lielas grūtības tiem uzņēmējiem, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no šīs saimnieciskās darbības. Tagad, piecus gadus pēc zvejas pārtraukšanas, šīs sugas krājumi Biskajas līcī ir atjaunoti pieņemamā līmenī, tāpēc tagad ir iespējams atsākt to nozveju un vienlaikus, pamatojoties uz ilgtermiņa plānu, saglabāt anšovu krājumu virs līmeņa, kurā tam draud izsīkšana, lai tādējādi šī saimnieciskā darbība varētu atkal dot savu ieguldījumu šajā ekonomikas nozarē minētajā apgabalā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai gan Biskajas līcī ir ieviestas anšovu nozvejas kvotas, tās neattiecas uz jūras un okeānu zivju sugām un tunzivīm. Zvejas kuģu skaits šajā apgabalā ir samazinājies no 391 kuģa 2005. gadā līdz 239 kuģiem 2009. gadā, un tas ir būtiski ietekmējis šā apgabala ekonomiku. Tomēr, kā norāda referente, anšovu krājums vēl nav atjaunojies. Lai atrisinātu šo problēmu, ir vajadzīgs jauns apsaimniekošanas plāns, kas būtu saistīts ar anšovu krājumu un kas katru gadu nebūtu atkārtoti jāapspriež.

Referente uzskata, ka jaunajam plānam ir jānosaka arī nozvejas apjomu pārbaudēm izmantojamie kontroles mehānismi. Es balsojumā atturējos, jo referente ir izskaidrojusi, ka tie šā plāna panti, kuri attiecas uz kontroles pasākumiem, tiks, domājams, grozīti ar jauno uzraudzības regulu, ko izstrādā Padome, un referente precīzi nezina, kas tajā tiks ietverts.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Anšovu zveja Biskajas līcī ir sociāli un ekonomiski ļoti svarīga. Kopš 2005. gada šī zveja ir slēgta, un attiecīgo zvejas kuģu skaits ir samazinājies no 391 kuģa 2005. gadā līdz 239 kuģiem 2009. gadā, tādējādi tieši ietekmējot vairāk nekā 2500 ģimenes. Slēgšanas rezultātā ir smagi cietuši visi, kas ar šo zveju bija saistīti (zvejnieki, tīklu lāpītāji, pārstrādes nozare utt.). Dalībvalstu piešķirtās kompensācijas nav nodrošinājušas zaudēto ienākumu atgūšanu.

Īstenojot šo plānu, būs iespējams izbeigt ikgadējās decembra politiskās debates par anšovu krājuma apsaimniekošanu, un šī plāna īstenošana palīdzēs sasniegt Eiropas resursu ilgtspējīgas un efektīvas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķus.

Saskaņā ar ieguves kontroles noteikumu KPN (jeb kopējo pieļaujamo nozveju) nosaka reizi gadā katrai zvejas sezonai (no jūlija līdz nākamā gada jūnijam) uzreiz pēc tam, kad katra gada maijā ir novērtēts krājums attiecīgajai zvejas sezonai, tādējādi nodrošinot, ka tiek izmantota visaktuālākā informācija. Visi iesaistītie ražojošie un vietējie uzņēmumi gaida šīs zvejas atjaunošanu un ir devuši būtisku ieguldījumu šā dokumenta izstrādē. Šo iemeslu dēļ es esmu noskaņots balsot par labu šiem noteikumiem kopumā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Anšovu zveja Biskajas līcī ir sociālekonomiski ļoti svarīga. Tomēr šī zveja ir bijusi slēgta piecus gadus, un tas ir tieši ietekmējis zvejniekus un viņu ģimenes, kā arī ienākumus saistībā ar šo nodarbinātības jomu, kurā ietilpst tīklu lāpītāji un pārstrādes nozare. Diemžēl dalībvalstu piešķirtās kompensācijas nav nodrošinājušas būtisko zaudējumu atgūšanu. Tādēļ šī slēgšana ir jāpārskata un jāizveido ilgtermiņa plāns, lai rastu risinājumu, kas ņemtu vērā dažādās vajadzības.

Šā iemesla dēļ es balsoju par Bilbao Barandica kundzes ziņojumu. Es tā darīju galvenokārt tādēļ, kas tas ievieš ieguves kontroles noteikumu, kas padarīs nozveju maksimāli efektīvu, ievērojot piesardzības principus, un nodrošinās šīs zvejas saimnieciskās darbībspējas cerēto maksimālo apjomu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Anšovu zveja Biskajas līcī ir sociālekonomiski ļoti svarīga, un šīs zvejas 2005. gada slēgšanas rezultātā ir smagi cietuši visi, kas ar šo zveju bija saistīti (zvejnieki, tīklu lāpītāji, pārstrādes nozare utt.). Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ilgtermiņa plāna izveide atrisinās vajadzību racionalizēt šā resursa izmantošanu, nodrošinot zvejniecības ilgtspēju, vienlaikus mazinot anšovu krājuma izsīkšanas risku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Šīs debates par anšovu krājumu stāvokli un atjaunošanas plānu ir, kā jau tika teikts, pagrieziena punkts gan šai sugai, gan attiecībām starp Padomi, Parlamentu un Komisiju.

Šajā jautājumā mūsu grupa no paša sākuma ir atbalstījusi Komisijas ierosinātos piesardzīgos priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz: 1) ieguves kontroles noteikumu (mēs atbalstām, ka tam nav jābūt lielākam par 0,3); 2) faktu, ka, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), ir jāņem vērā dzīvās ēsmas zivis; un 3) faktu, ka jebkuram KPN samazinājumam, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, ir jābūt vismaz 25 % apmērā.

Šos trīs jautājumus visbeidzot pieņēma Zivsaimniecības komitejas deputātu vairākums, un es ceru, ka tā būs arī tad, kad mēs balsosim plenārsēdē. Skaidrs, ka šis gadījums ir paradigma, un es ceru, ka mēs būsim guvuši mācību un ka vienreiz rīkosimies kā holistiski ārsti, kuri ārstē, nevis kā tiesu ārsti, kas konstatē.

Ziņojums: Pat the Cope Gallagher (A7-0296/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Komisijas ierosinātie pasākumi zvejas zonu uzraudzībai un pārraudzībai ir vajadzīgi. Šajā rezolūcijā ir mēģināts novērst informācijas trūkumu par stavridu krājumu, nosakot stavridu zvejniecībā iesaistītajiem kuģiem formulu, lai aprēķinātu gadā maksimālo pieļaujamo izkrauto daudzumu un nozveju noteiktos apgabalos.

Šā plāna visvairāk ietekmētie nozares dalībnieki ir to pelaģisko zivju zvejas kuģu īpašnieki, operatori un apkalpes, kuri zvejo Atlantijas okeāna stavridu rietumu krājuma izplatības apgabalā, proti, Ziemeļjūrā, apgabalos uz rietumiem no Britu salām, Lamanša rietumu daļā, Rietumbretaņas ūdeņos, Biskajas līcī un Spānijas ziemeļos un ziemeļrietumos, un tā galvenais mērķis ir nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu tādu izmantošanu, kas rada noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka Portugālei ir izdevies saglabāt savas zvejas intereses un izmantot savas vēsturiskās tiesības zvejot šajos apgabalos. Es vēlētos uzsvērt labvēlīgo risinājumu mazo piekrastes zivsaimniecības uzņēmumu vajadzībām, kas pilnībā atbilst resursu aizsardzības uzdevumam.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Rietumu krājumi no ekonomiskā viedokļa ir vissvarīgākie ES ūdeņos dzīvojošo stavridu krājumi. Tādēļ mums ir jādomā gan attiecībā uz dzīvo ūdens resursu ilgtermiņa izmantošanu, kas nodrošinās vajadzīgos ilgtspējas un attīstības apstākļus, gan no sociālā viedokļa — par zivju zvejas kuģu īpašniekiem, operatoriem un apkalpēm. Tāpēc es piekrītu Komisijas priekšlikumam izveidot ilgtermiņa plānu stavridu rietumu krājumiem un tam, kā šie krājumi ir jāzvejo.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par ilgtermiņa plāna izveidi stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto, jo tas veicina šo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas, vides un sociālajā ziņā. Šajā priekšlikumā, kas ir Portugāles interesēs, ir arī ņemtas vērā iesaistīto flotu īpašās iezīmes un nolūki, neaizmirstot par nerūpnieciskās zvejas floti, lai izmantošanai plašā patēriņā piegādātu augstas kvalitātes svaigas zivis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Aizsargāt zvejniecību un ar to saistītās ekonomiskās un sociālās intereses — galvenokārt pārtikas nozarē — nav tas pats, kas aizsargāt tiesības zvejot bez noteikumiem vai ierobežojumiem. Mēs zinām, ka zvejas resursi ir ierobežoti un ka intensīva zvejniecība nozīmē to, ka izmantotajām populācijām nepietiek laika savairoties pietiekamā daudzumā. Tāpēc ir svarīgi izveidot plānus, lai uzturētu un saglabātu zivju krājumus, mēģinot saskaņot saistītās ekonomiskās un sociālās intereses ar sugu saglabāšanu, kas ir būtiski zvejas iespēju uzturēšanai ilgtermiņā. Ar iesniegtajiem un pieņemtajiem grozījumiem šajā ziņojumā tiek aizstāvēta tradicionālā stavridu zvejniecība un jo sevišķi tiek ļauts 30 Portugāles kuģiem turpināt zvejot Biskajas līcī, kas ir ļoti svarīgi valsts interesēm, kā to skaidri norādīja Patrão Neves kundze, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) ēnu referente par šo ziņojumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā priekšlikumā ir mēģināts novērst informācijas trūkumu par stavridu krājumu, nosakot stavridu zvejniecībā iesaistītajiem kuģiem formulu, ņemot vērā gadā maksimālo pieļaujamo izkrauto stavridu daudzumu, kuras nozvejotas noteiktos apgabalos. Šīs formulas pamatā ir visticamākie pašlaik pieejamie zinātniskie un bioloģiskie rādītāji par krājumu attīstību. Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā iekļauts noteikums par nerūpnieciskās zvejas flotes darbības ievērošanu, kura tradicionāli specializējas šāda veida zvejniecībā svaigu zivju vietējā patēriņa vajadzībām, tādēļ šīs zonas nevajadzētu noteikt pārāk tālu no krasta. Es vēlētos uzsvērt Parlamenta lielo nozīmi, atceļot un grozot Komisijas deleģētos aktus par šo jautājumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Daudzgadu plāni ir svarīgi zvejniecības pārvaldības instrumenti, kas ļauj ļoti svarīgo zvejniecības resursu saglabāšanu ilgtspējīgā līmenī apvienot ar garantētām vidēja termiņa prognozēm par šo resursu izmantošanu, kas ir neaizstājami, lai nodrošinātu ekonomisku un sociālu stabilitāti zvejniecībai un vietējām kopienām, kuras no tās ir atkarīgas. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam šī ziņojuma pieņemšanu, kā arī mūsu grupas iesniegtā grozījuma pieņemšanu attiecībā uz kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) zonu izvietojumu, kas, mūsuprāt, ir būtiski ekonomiski un sociāli godīgai krājumu pārvaldības pieejai. Ja ir noteikti zvejas ierobežojumi, pret piekrastes un nerūpniecisko zvejniecību, kuras uzdevums ir patēriņam nodrošināt svaigas zivis, nedrīkst attiekties tāpat kā pret rūpniecisko zvejniecību, kura ir pielāgota rūpnieciskai apstrādei un eksportam.

Lai zvejas resursu pārvaldībā noteikti ņemtu vērā bioloģiskos un vides, kā arī ekonomiskos un sociālos jautājumus, ir jāatzīst flotu un zivju izmantošanas specifika kā aspekti, kas jāņem vērā, nosakot KPN.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Šis mans ziņojums nodrošina ilgtermiņa pārvaldības plānu vienam no svarīgākajiem zivju krājumiem Eiropā. Šis ilgtermiņa stavridu plāns nodrošinās, ka nākotnē to krājumi spēs sasniegt maksimālo ilgtspējas līmeni. Priekšlikumu sākotnēji ierosināja reģionālā konsultatīvā padome pelaģisko zivju krājumiem — priekšlikumu, kurā izklāstīta Eiropas pelaģiskās nozares nozīme attiecībā uz zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību.

Deputāti no Spānijas un Portugāles vēlējās izveidot divus kopējās pieļaujamās nozvejas apgabalus; šim ieteikumam nav jēgas, un tas kaitētu Īrijas pelaģisko zivju flotei. Galīgajā balsojumā man izdevās mainīt šos grozījumus.

Šis ziņojums ir viena no pirmajām likumdošanas iniciatīvām zivsaimniecības jomā, kas pieņemta saskaņā ar Lisabonas līgumu, tāpēc radās zināma procesuāla kavēšanās.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Manā vēlēšanu apgabalā ir palielinājusies stavridu nozīme, un pagājušajā gadā Skotijas ostās vien ārvalstu kuģi izkrāva zivis aptuveni 2 miljonu sterliņu mārciņu vērtībā. Šis skaitlis norāda, ka šīs zivis ir svarīgas vairākām valstīm, un ir būtiski, lai šie krājumi tiktu pareizi pārvaldīti. Es pilnībā piekrītu Gallagher kungam, ka rietumu krājums jāuztver kā atsevišķs krājums, un es uzskatu, ka iesaistītajām valstīm, kuras nodarbojas ar zvejniecību, ir jābūt tiesībām sadarboties, lai pārvaldītu šo svarīgo resursu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu tādu izmantošanu, kas rada noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Lai gan tas joprojām ir pirmajā lasījumā, pastāv iespēja ieviest grozījumus turpmākajos posmos. Šī priekšlikuma vispārīgais virziens ir pozitīvs, tādēļ būtu jādod laiks citiem paust savu viedokli.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šajā priekšlikumā ir noteikts daudzgadu plāns attiecībā uz stavridu rietumu krājumu un zivsaimniecībām, kas šo krājumu izmanto. Komisija ir izveidojusi stavridu krājuma juridisku pārvaldības instrumentu saskaņā ar pieejamajiem saglabāšanas atskaites punktiem un ilgtermiņa saglabāšanas apsvērumiem. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas rada noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) daudzgadu plāna izveide attiecībā uz stavridu rietumu krājumu un zivsaimniecībām, kas šo krājumu izmanto, ir ļoti svarīga, lai efektīvi un pareizi izmantotu zvejas resursus. Šādā veidā, ja tiek ievēroti noteikumi, zivju krājumi neiznīks, un būs iespējams tos izmantot ilgtspējīgā veidā. Šajā ziņojumā ir arī svarīgi, ka Portugāle var saglabāt iepriekšējo nozvejas līmeni, jo tas ir būtiski, lai uzturētu stabilu zvejniecības nozari — nozari, kura pēdējā laikā ir cietusi no daudziem apgrūtinājumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad arvien izplatītāka kļūst krājumu pārmērīga nozveja, mums ir vairāk jādiskutē par nozvejas kvotu ieviešanu un attiecīgi arī par to, kā tās var ievērot un uzraudzīt. Tomēr pagaidām zinātniekiem vēl nav izdevies precīzi noteikt zivju krājumu (šajā gadījumā — stavridu) līmeni. Tādēļ visu veicamo pasākumu pamatā ir aplēses. Tomēr šīs aplēses ir jāizmanto, lai noteiktu kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu. Es atturējos, jo ziņojumā nav pievērsta pietiekami detalizēta uzmanība makreļu zvejas ekonomiskajiem aspektiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Gallagher kunga ziņojumu, jo es atbalstu tā saturu un vēstījumu.

Patiesībā es uzskatu, ka, tā kā zinātne attīstās, bioloģisko atskaites punktu noteikšanā izmantotajām vērtībām varētu piemērot jaunus un citādus zinātniskus ieteikumu. Šādos apstākļos plānam, protams, būtu jānodrošina iespēja pielāgot atskaites punktu faktorus.

Es piekrītu referentam attiecībā uz stavridu zvejas kuģu piekļuves nodrošināšanu. Patiesībā ir ieteicams radīt nosacījumu, kas ir elastīgāks nekā Komisijas ierosinātais. Kuģiem, kas zvejo vienā apgabalā, jāļauj izkraut lomu cita apgabala ostā. Tāpēc es uzskatu, ka sistēma, kurā zvejas kuģa kapteinim ir jāreģistrē nozveja un atrašanās vieta, ir reāla un godīga.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Daudzgadu plāni ir ļoti svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka zvejas resursu izmantošana notiek noturīgos ekonomiskos, vides un sociālos apstākļos. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu par ilgtermiņa plāna izveidi stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto, un es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts Patrão Neves kundzes ierosinātais grozījums, jo tas ir būtisks, lai nodrošinātu nerūpnieciskās zvejniecības aizsardzību, kā arī Portugāles intereses šajā jautājumā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Iestāžu strīda pamatā ir jautājums par to, kura zivsaimniecības pārvaldības plāna daļa ir saistīta ar KPN noteikšanu, un tāpēc par to ir atbildīga tikai Padome. Dažas dalībvalstis uzskata, ka Padomei vienai pašai vajadzētu lemt par visu šo plānu, taču šādam viedoklim nav plaša atbalsta, pat ne Padomes juridiskajā dienestā. Lielākā daļa uzskata, ka matemātiskais noteikums, ar kuru nosaka KPN, būtu jāpieņem Padomei, nevis saskaņā ar koplēmuma procedūru. 2009. gada 1. decembrī, dienā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, Zivsaimniecības komitejā notika “indikatīvs balsojums” par Gallagher kunga un citu iesniegto grozījumu, taču mēs nepārgājām pie galīgā balsojuma par grozīto ziņojuma projektu. Tā mērķis bija piešķirt referentiem (Gallagher kungam par stavridām un Bilbao Barandica kundzei par anšoviem) politiskas pilnvaras, lai risinātu sarunas ar Padomi. Visbeidzot, gandrīz pēc gadu ilga satraukuma Padomē, Zivsaimniecības komiteja izlēma veikt galīgo balsojumu, lai izdarītu spiedienu uz Padomi, kas liktu tai rīkoties.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Stavridu rietumu krājums ir ekonomikas ziņā vissvarīgākais krājums ES ūdeņos. Eiropas Komisijas priekšlikumā ir noteikts ilgtermiņa plāns šim krājumam, kā arī zvejniecībām, kas to izmanto. Ir vēlams nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas rada noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Šo priekšlikumu pat varētu izmantot par paraugu turpmākajiem daudzgadu plāniem, kuri attiecas uz zvejas iespēju regulēšanu ES ūdeņos. Es atbalstu Parlamenta Zivsaimniecības komitejā iesniegtos grozījumus, lai izveidotu lielāku elastību, nosakot bioloģisko atskaites punktu faktorus un to, kā tiek aprēķināts kopējais samazinājums, nosakot zemāko un augstāko pieļaujamo robežu, kā arī nodrošinot labāku koordināciju ar tiesību aktiem, kas nosaka Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Marek Józef Gróbarczyk (A7-0295/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja ir noteikusi Baltijas jūru par „īpaši jutīgu jūras teritoriju” (PSSA). Tas padara Baltijas jūru par vienu no aizsargājamākajām un jutīgākajām jūras ekosistēmām pasaulē. Es balsoju par šajā dokumentā ietvertajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem mums ir jāliek pamats zivju krājumu ilgtspējīgai izmantošanai, neparedzot vajadzību pazemināt tirdzniecības standartus. Lai efektīvi ierobežotu zvejojamām sugām un blakussugām piederošu zivju mazuļu vai mazizmēra īpatņu pārliecīgu izmešanu, ir ārkārtīgi svarīgi zvejniecības nozarē veicināt selektīvāko zvejas rīku izmantošanu un nezvejot vietās, kurās sastopams liels daudzums mazizmēra un blakussugu zivju. Mums ir jāsāk izmešanas sistēmas pārskatīšana, un es uzskatu, ka tas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem 2011. gadā, kad mēs debatēsim par ES kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Mēs visi ar lielām bažām sekojam cilvēku darbības un masveida zvejniecības ietekmei uz vidi attiecībā uz krājumu sarukšanu un nekontrolētu rūpniecisko zvejniecību. Ņemot to vērā, es balsoju par dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargājamo teritoriju pārskatīšanu Baltijas jūrā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir aicināts ierobežot plekstes un akmeņplekstes zvejošanu Baltijas jūrā. Ir steidzami jāaptur rūpnieciskā zvejniecība Baltijas jūrā. Tā kā nav uzticamu zinātnisku datu, pēc kuriem varētu izvērtēt plekstu piezveju rūpnieciskajā zvejā, ir ļoti svarīgi, lai nekavējoties tiktu paredzēta nozvejas pilnīga dokumentēšana un šajās zvejas darbībās iesaistīto kuģu pilnīga uzraudzība. Es piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka ir nekavējoties jāīsteno kopējās zivsaimniecības politikas pasākumi, lai risinātu jautājumu par rūpniecisko zveju Baltijas jūrā, ņemot vērā, ka no vides aizsardzības viedokļa šāda zveja kaitē Baltijas jūras ekosistēmai.

Mums ir arī jāņem vērā tas, ka Baltijas jūra ir viena no aizsargājamākajām jūras ekosistēmām pasaulē un ka Baltijas jūra ir klasificēta kā „īpaši jutīga jūras teritorija” (PSSA). Turklāt Baltijas jūras klimats mainās, un dažādas zivju sugas tam piemērojas, kas nozīmē, ka mainās arī to migrācijas un nārstošanas ieradumi. Šī iemesla dēļ es piekrītu Parlamenta aicinājumam Komisijai pārbaudīt aizsargātās jūras teritorijas Baltijas jūrā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībai un jo īpaši tādai valstij kā Portugāle, kura ir saistīta ar jūru un zvejniecību, kā arī plaša mēroga zvejas un konservu rūpniecības nozarēm, ir būtiski saglabāt zvejniecību kā dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Portugālei zvejniecība ir vajadzīga, un tādēļ tai ir svarīgi, lai jūra arī turpmāk spētu mūs nodrošināt ar zivīm un lai sugas arī turpmāk spētu vairoties. Šī iemesla dēļ es piekrītu referentam, kad viņš norāda, ka, “lai efektīvi izvairītos no piezvejas un ierobežotu zvejojamām sugām un blakussugām piederošu zivju mazuļu vai mazizmēra īpatņu pārliecīgu izmešanu, ir ārkārtīgi svarīgi zvejniecības nozarē veicināt selektīvāko zvejas rīku izmantošanu un nezvejot vietās, kurās sastopams liels daudzums mazizmēra un blakussugu zivju”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lai efektīvi novērstu augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu un ierobežotu zvejojamām sugām un blakussugām piederošu zivju mazuļu vai mazizmēra īpatņu pārliecīgu izmešanu, ir ārkārtīgi svarīgi zvejniecības nozarē veicināt selektīvāko zvejas rīku izmantošanu un nezvejot vietās, kurās sastopams liels daudzums mazizmēra un blakussugu zivju.

Es uzskatu, ka pilnībā aizliegt izmešanu attiecībā uz plekstēm un citām plekstu dzimtas zivīm ir nepiemēroti, jo tas negatīvi ietekmēs plekstu krājumus. Šis izmešanas aizliegums var arī radīt nepareizas sekas, ja tas tiek izmantots kā arguments, lai legalizētu mazizmēra mencu lielapjoma zvejniecību. Der atgādināt, ka Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja ir noteikusi Baltijas jūru par „īpaši jutīgu jūras teritoriju” (PSSA).

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu, kurā atbalstīts priekšlikums par pārvaldības vienkāršošanu, taču tajā nav būtiski mainīti plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi Baltijas jūrā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Zvejniecībai ilgtermiņā ir jābūt ilgtspējīgam saimnieciskās darbības veidam, un tas ir iespējams tikai ar zvejas resursu rūpīgu pārvaldību. Tādēļ referenta paustās bažas ir pamatotas, un tajās ir ņemta vērā sugu aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība. Tāpēc es piekrītu šajā dokumentā pieņemtajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ņemot vērā zivju krājumu ierobežoto apjomu Baltijas jūrā, ir nepieciešams stingri reglamentēt vērtīgo zivju šķirņu zveju. Šim mērķim ir svarīgi skaidri definēt atbildīgo Eiropas Savienības organizāciju uzdevumu, lai īstenotu monitoringu un noteiktu ierobežojumus neloģiskajai jūras resursu izmantošanai. Ir nepieciešams ieviest kvotas, lai Baltijas jūras zivju resursi spētu atjaunoties. Visiem zvejas dalībniekiem vajag dot skaidru signālu par to, ka neracionāla zivju resursu izmantošana var novest pie bēdīgām sekām.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Arvien vairāk zivju sugu Baltijas jūrā ir tieši apdraudētas. Piemēram, Baltijas jūrā tiek nozvejots mazāk mencu nekā pirms 15 gadiem, un zivis ir mazākas un nekvalitatīvākas. Viens no šīs lejupslīdes galvenajiem iemesliem ir rūpnieciskā zvejniecība un veids, kādā rīkojas ar piezveju. Tradicionālās neliela apjoma piekrastes zivsaimniecības dažos apstākļos spēj garantēt zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību. Es atturējos, jo ziņojumā ir skaidri norādīts, ka par šo tematu nav pieejami uzticami zinātniskie dati.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par šo rezolūciju.

Pieredze, kas gūta no zivju izmešanas sistēmas izmantošanas Baltijas jūrā, liecina, ka šī sistēma darbojas labi un to var izmantot noteiktu zivju sugu gadījumā. Piezveju veidojošām zivju sugām var būt zema tirgus vērtība, tās var būt pilnīgi nepiemērotas patēriņam cilvēku uzturā vai arī uz tām var attiekties aizliegums izkraut krastā. Tādēļ tiek likti pamati zivju krājumu ilgtspējīgai izmantošanai, neparedzot vajadzību pazemināt tirdzniecības standartus. Lai efektīvi izvairītos no piezvejas un ierobežotu zvejojamām sugām un blakussugām piederošu zivju mazuļu vai mazizmēra īpatņu izmešanu, ir ārkārtīgi svarīgi zvejniecības nozarē veicināt selektīvāko zvejas rīku izmantošanu un nezvejot vietās, kurās sastopams liels daudzums mazizmēra un blakussugu zivju.

Turklāt ir jāievieš mainīgi zvejas aizlieguma periodi, kuri sakrīt ar zivju nārstošanas cikliem. Baltijas jūras klimats mainās, un dažādas zivju sugas tam piemērojas, kas nozīmē, ka mainās arī to migrācijas un nārstošanas ieradumi. Ņemot vērā šos apsvērumus, vajadzētu pārbaudīt aizsargātās jūras teritorijas Baltijas jūrā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi veicināt jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, lai īstenotu mērķi saglabāt zivju krājumus Baltijas jūrā, kas ir viena no vērtīgākajām un jutīgākajām ekosistēmām pasaulē.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Detalizēti tehniskie noteikumi par zvejniecību Baltijas jūrā (tīkla acs izmērs, aizliegtās teritorijas u.c.) ir iekļauti Padomes Regulā 2187/2005. Tomēr pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā Padome bieži veica paātrinātas procedūras pasākumus, lai šādus noteikumus pieņemtu ātri, tos neiekļaujot regulā par kvotām. Piemēram, Padomes Regulā (EK) Nr. 1226/2009, kurā noteiktas kvotas 2010. gadam, ir noteikumi attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem, proti, 7. pantā par augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un III pielikumā par plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumiem. Pēc Lisabonas tas vairs nav likumīgi, tāpēc Padomes Regula 2187/2005 ir jāgroza. Tas ir šī priekšlikuma vienīgais uzdevums, un Zivsaimniecības komitejā to pieņēma vienprātīgi.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Nākamgad Eiropas Parlaments debatēs par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu. Es piekrītu, ka šajā procesā ir jāiekļauj pasākumi zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un jūras resursu efektīvas pārvaldības uzlabošanai. Kā norādījusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija, Baltijas jūra ir „īpaši jutīga jūras teritorija”. Tas Baltijas jūru iekļauj starp jutīgākajām jūras ekosistēmām pasaulē, taču mēs arī nedrīkstam aizmirst šī jautājuma cilvēcisko pusi, kas nav minēta šajā ziņojumā. Zivsaimniecības nozarei Lietuvā ir senas tradīcijas. Lai gan zivsaimniecība nozare veido relatīvi mazu daļu no Lietuvas IKP, tā ir īpaši svarīga Lietuvas ekonomikai. Lietuvas reģioni, kuri ir atkarīgi no zivsaimniecības, pēdējos gados ir cietuši no ievērojamām ekonomiskām un sociālām grūtībām, ko radījis arvien mazāks zvejas apjoms un krājumu saglabāšanas politika.

Lietuvā kļūst arvien grūtāk izdzīvot no zvejniecības. Zemā atalgojuma dēļ šāds darbs jauniešiem nešķiet pievilcīgs. Tādēļ Lietuvā un citās ES dalībvalstīs ir jāturpina ieviest lielāko daļu politikas jomu, kas definētas saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu. Šī palīdzība palīdzēs radīt jaunas darbavietas, palielinās zivsaimniecības izstrādājumu vērtību, veicinās ekotūrismu u.c.

Ziņojumi: Izaskun Bilbao Barandica (A7-0299/010), Pat the Cope Gallagher (A7-0296/2010), Marek Józef Gróbarczyk (A7-095/2010), João Ferreira (A7-0184/2010)

  Andrew Henry William Brons un Nick Griffin (NI), rakstiski. – Mēs atturējāmies balsojumā par Bilbao Barandica, Gallagher un Ferreira ziņojumiem tāpēc, ka tajos vienlaikus bija labvēlīgi un kaitīgi priekšlikumi. Tomēr mēs balsojām par Gróbarczyk ziņojumu, neskatoties uz to, ka mums bija bažas par daļu tā satura (piemēram, ierosinājumu, ka izmešanas sistēma varētu būt labi piemērota noteiktām zivju sugām — mēs esam pilnīgi pret izmešanas sistēmu). Mēs balsojām par to, jo tajā ir solīts pārskatīt izmešanas sistēmu. Tik daudz mēs varam cerēt kopējās zivsaimniecības politikas robežās.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0184/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Kopumā es piekrītu ierosinātajiem grozījumiem, ņemot vērā to, ka svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem ekosistēmu mainošajiem iemesliem, turklāt tas un dabisko biotopu nopostīšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Tāpēc es atbalstu priekšlikumus, kas paredz nosacījumus svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu ieviešanai, stingri nosakot prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, kā arī īstenojot platību nepieciešamo uzraudzību ar mērķi nodrošināt to, ka tiek ievērotas speciālistu ierosinātās tehniskās prasības.

Jo īpaši laikā, kad tiek uzsākta jauna Eiropas stratēģija šajā jomā, attiecībā uz akvakultūru ir pienācīgi jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnikas attīstība saistībā ar vietējo sugu audzēšanu, nodrošinot lielāku daudzveidību. Es piekrītu grozījumiem nodrošināt Parlamenta līdzdalību šajā jomā, pielāgojot iepriekšējos noteikumus attiecībā uz komitoloģijas procedūru, kuri ir nesavienojami ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Iesākumā es vēlētos apsveikt referentu Ferreira kungu par šī ziņojuma sagatavošanu, un es balsoju par to.

Nesenos pētījumos ir konstatēts, ka ir jāattīsta Eiropas akvakultūras nozare un jāpastiprina zinātniskā pētniecība vietējo sugu audzēšanas jomā. Šādi varēs garantēt patērētājiem piedāvāto izstrādājumu lielāku drošumu, kvalitāti un daudzveidību, tādējādi nodrošinot labāku vides aizsardzību.

Attiecībā uz eksotisku sugu ieviešanu slēgtās akvakultūras sistēmās, kas, kā norāda Komisija, galvenokārt attiecas uz „akvakultūras un ataudzēšanas darbībām”, es uzskatu, ka šī prakse ir jāpapildina ar šo platību, kā arī šo zivju transportēšanas sistēmu un darbību stingru uzraudzību, lai novērstu jebkāda veida izkļūšanu, kas varētu radīt traucējumus vietējās ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs, kas ir viens galvenajiem faktoriem, kurš būtiski veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu globālā mērogā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā, jo tas ļaus nostiprināt prasības, kas jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām un sugu transportēšanu, lai samazinātu ietekmi uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas akvakultūras nozarē darbojas vairāk par 16 500 uzņēmumiem, kuru gada kopējais apgrozījums pārsniedz EUR 3,5 miljardus un kuros tiešā un netiešā veidā tiek nodarbināti 64 000 cilvēku. Turklāt, tā kā zivju krājumi samazinās, akvakultūra rada neskaitāmas iespējas Eiropas uzņēmumiem. Svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu ieviešanas akvakultūrā procedūras atvieglošana, kā tas ierosināts ziņojumā, ir jālīdzsvaro ar skaidri noteiktām prasībām, kuras jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, kā arī īstenojot platību nepieciešamo uzraudzību ar mērķi nodrošināt to, ka speciālistu ierosinātās tehniskās prasības tiek pienācīgi ņemtas vērā un ievērotas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas ieteikto regulas grozījumu pamatā ir rezultāti, kas gūti projektā IMPASSE — saskaņotā pasākumā, kas bija veltīts svešzemju sugu ietekmei uz vidi akvakultūrā. Šajā projektā ir izstrādāta slēgtu akvakultūras platību darba definīcija, sašaurinot un precizējot pašreiz izmantojamo definīciju, un saskaņā ar šo definīciju „var samazināt risku, kas saistīts ar svešzemju sugām, iespējams, pat līdz pieņemamam līmenim, ja transportēšanas laikā tiek pievērsta vērība audzējamo organismu un īpatņu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām nokļūt savvaļā un ja saņēmējā platībā tiek piemēroti pareizi definēti protokoli”. Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, izmantojot slēgtas akvakultūras platības, nav jāattiecina prasība par atļauju, tādējādi atbrīvojot operatorus no šīs administratīvās formalitātes.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojuma pamatjautājums, kā norādījām debašu laikā — svešzemju sugu ieviešanas akvakultūrā procedūras atvieglošana „slēgtās platībās” — ir jāapvieno ar pēc iespējas precīzāku to prasību definīciju, kas jāievēro attiecībā uz šādām platībām, pamatojoties uz jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Pirms šo platību darbības sākšanas un to darbības laikā ir arī jānodrošina to uzraudzība. Lai nodrošinātu akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, ir pienācīgi jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnikas attīstība saistībā ar vietējo sugu audzēšanu. Svešzemju sugu vietā labāk jāizvēlas šīs sugas, lai varētu dažādot pārtikas ražošanu un piedāvājumu un uzlabot pārtikas kvalitāti, vienlaikus palielinot vides drošību.

Attiecībā uz ziņojuma sagatavošanas procesu es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija savā priekšlikumā regulai ir iekļāvusi Zivsaimniecības komitejas pieņemtos priekšlikumus. Man tikai ir žēl, ka tika uzskatīts par obligātu oficiālā veidā iesniegt jaunu priekšlikumu, kas aizkavēja vienošanās panākšanu pirmajā lasījumā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan akvakultūra ir svarīgs avots attiecībā gan uz darbavietām, gan pārtiku, ir svarīgi, lai no iespējama apdraudējuma tiktu aizsargāta plašāka vide. Ar pašreizējo tiesību aktu tas tiek mēģināts darīt, un šis priekšlikums neapdraudēs šos centienus. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.– (DE) Kamēr zivju krājumi pasaules okeānos lēnām tiek iztērēti un nozvejas apjoms sasniedz ierobežojumus, pēdējos gados zivju un čaulgliemju audzēšana akvakultūras platībās ir kļuvusi arvien svarīgāka. Līdz ar to akvakultūras nozare ir izaugsmes nozare, kurai šajā ziņojumā ir piešķirta vajadzīgā uzmanība. Iekšzemē izveidotām akvakultūras platībām, piemēram, zivju dīķu kultūrām vai caurplūdes sistēmām ir lielāki izaugsmes rādītāji nekā citām pārtikas ražošanas nozarēm, un ražošana šajās platībās jau pārsniedz jūras platību apjomus. Jo īpaši zivju dīķu kultūrai ir senas tradīcijas — zivis un vēžveidīgie tiek audzēti simtiem gadu, galvenokārt mākslīgos dīķos. Slēgtas akvakultūras sistēmas viennozīmīgi nodrošina milzīgas ekoloģiskas priekšrocības, kā arī priekšrocības attiecībā uz antibiotiku problēmu. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā aicināts noteikt svarīgus pamatnosacījumus slēgtām akvakultūras platībām un kurā stingri noteikti eksotisku zivju sugu ieviešanas priekšnosacījumi. Lai novērstu dabīgo ekosistēmu sagraušanu, optimālā veidā ieviešot eksotiskas sugas, ir svarīgi atbalstīt audzēšanu slēgtās sistēmās.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ferreira kunga ziņojums attiecas uz grozījumu Padomes Regulā Nr. 708/2007, kas nosaka sistēmu, kura reglamentē svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā. Pēc tā dēvētā IMPASSE projekta pabeigšanas, kura mērķis bija izstrādāt videi nekaitīgas prakses pamatnostādnes attiecībā uz ieviešanu un pārvietošanu akvakultūrā, šīs sistēma pašlaik tiek pārskatīta. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem iemesliem, kas rada bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē un kaitē zemes ekosistēmām. Tāpēc, akvakultūrā ieviešot svešzemju sugas, ir skaidri jānosaka prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, kā arī jāīsteno platību uzraudzība. Ir jāpiemēro stingri noteikumi un jānodrošina uzraudzība arī attiecībā uz svešzemju sugu un sugu, kas nav mērķsugas, transportēšanu. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu. Tomēr es uzskatu, ka ir jāstiprina pētniecība un attīstība saistībā ar vietējo sugu audzēšanu, lai samazinātu riskus attiecībā uz eksotisku sugu ieviešanu un veicinātu ilgtspējīgāku ražošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem ekosistēmu traucējumus radošiem iemesliem, turklāt tas un dabisko biotopu nopostīšana ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās faktoriem. Svešzemju sugu ieviešanas akvakultūrā procedūras atvieglošana ir jākompensē, skaidri nosakot prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, tādējādi ņemot vērā projekta IMPASSE rezultātus, kā arī īstenojot uzraudzību ar mērķi nodrošināt, lai speciālistu ierosinātās tehniskās prasības tiktu pienācīgi ņemtas vērā un ievērotas.

Lai nodrošinātu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, ir pienācīgi jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnikas attīstība saistībā ar vietējo sugu audzēšanu, kas ļauj dažādot pārtikas ražošanu un piedāvājumu un uzlabot pārtikas kvalitāti, vienlaikus garantējot lielāku vides drošību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Līdzās dabisko biotopu nopostīšanai svešzemju sugu ieviešana mūsu ekosistēmās ir viens no iemesliem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Arvien vairāk sugu izmirst akvakultūrās, un tas rada ilgtermiņa kaitējumu visai ekosistēmai. Es atturējos, jo šajā ziņojumā nav pietiekami detalizēti izklāstītas īstās problēmas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem ekosistēmu mainošajiem iemesliem, turklāt tas un dabisko biotopu nopostīšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Par svešzemju sugu ieviešanu Eiropas piekrastes un iekšējos ūdeņos daudzos gadījumos ir atbildīgas „akvakultūras un audzēšanas darbības”.

Svešzemju sugu ieviešanas akvakultūrā procedūras atvieglošana ir jākompensē, skaidri nosakot prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, kā arī īstenojot platību vajadzīgo uzraudzību ar mērķi nodrošināt to, ka speciālistu ierosinātās tehniskās prasības tiek pienācīgi ņemtas vērā un ievērotas.

Lai nodrošinātu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, ir pienācīgi jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnikas attīstība vietējo sugu audzēšanai, kas ļauj dažādot pārtikas ražošanu un piedāvājumu un uzlabot pārtikas kvalitāti, vienlaikus palielinot vides drošību. Tādēļ es ceru, ka tiks pausts nopietns aicinājums to īstenot.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka projekta IMPASSE rezultāti ir parādījuši, ka „var samazināt risku, kas saistīts ar svešzemju sugām, iespējams, pat līdz pieņemamam līmenim, ja transportēšanas laikā tiek pievērsta vērība audzējamo organismu un īpatņu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām nokļūt savvaļā un ja saņēmējā platībā tiek piemēroti pareizi definēti protokoli”. Tāpēc ir pilnīgi pamatoti uz svešzemju sugu ieviešanu slēgtās akvakultūras platībās neattiecināt prasību par atļauju.

Administratīvā sloga un pieteikumu izmaksu samazināšana atļaujas piešķiršanai ir svarīgs stimuls akvakultūras nozarei. Ja to papildina skaidri noteiktas prasības, kuras būs jāievēro saistībā ar slēgtām akvakultūras platībām, kā arī īstenojot pienācīgu uzraudzību par atbilstību, tas neapdraudēs vajadzīgo bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Komisijas priekšlikums attiecas uz regulas grozījumiem par svešzemju sugu izmantošanu akvakultūrā, pamatojoties uz projektu IMPASSE, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta svešzemju sugu ietekmei uz vidi. Šajā projektā ir formulēta slēgtu akvakultūras platību darba definīcija, kas ir stingrāka un plašāka par pašlaik izmantoto, un tā ietver pieeju, saskaņā ar kuru varētu ievērojami samazināt ar svešzemju sugām saistītā riska pakāpi. Ņemot vērā iepriekšminētos rezultātus, Komisija iesaka uz ieviešanu un pārvietošanu, ko veic, izmantojot slēgtas akvakultūras platības, neattiecināt prasību par atļauju, tādējādi atbrīvojot operatorus no šīs administratīvās formalitātes. Kā norāda referents, svešzemju sugu ieviešana ir viens no galvenajiem ekosistēmu mainošajiem iemesliem, turklāt tas un dabisko biotopu nopostīšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Daudzu šādu ieviešanas gadījumu pamatā Eiropas piekrastes un iekšējos ūdeņos ir „akvakultūras un audzēšanas darbības”. Ņemot to vērā, referents iesniedza grozījumu, lai norādītu, ka „slēgtas akvakultūras platības” attiecas tikai uz sauszemes platībām, lai samazinātu savvaļā nokļuvušo īpatņu izdzīvošanas iespēju. Citi grozījumi bija saistīti ar komitoloģijas noteikumiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošana akvakultūrās kaitē Eiropā aizsargājamajām dabīgajām ekosistēmām, jo īpaši radot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Projekts IMPASSE ir saskaņots pasākums, kas bija veltīts svešzemju sugu ietekmei uz vidi akvakultūrā, un tajā tika pierādīts, ka transportēšanas laikā ir jānovērš šo sugu un bioloģiskā materiāla nokļūšana savvaļā. Es šo Eiropas Parlamenta ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tajā ir pausta apņemšanās garantēt bioloģisko drošību un vienlaikus paātrināt administratīvās formalitātes saistībā ar prasību par atļauju ieviešanai un pārvietošanai slēgtās akvakultūras platībās. Skaidri un noteikti definējot jēdzienu „slēgta akvakultūras platība”, kā arī regulāri atjauninot visu šādu platību sarakstu Eiropas Savienībā, šajā nozarē tiks nodrošināta ilgtspējīga attīstība. Šīs platības un sugu pārvadāšanas līdzekļi ir jāuzrauga pašām dalībvalstīm. Es arī atbalstu apņemšanos attiecībā uz zinātnisko pētniecību un tehnikas attīstību kā līdzekļiem, lai samazinātu šīs nozares kaitīgo ietekmi uz dabīgām ekosistēmām. Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt to, ka šī regula tika grozīta, izmantojot parastu koplēmuma likumdošanas procedūru, kā noteikts Lisabonas līgumā.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0324/2010)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) ir pret mūsu rūpniecības jebkāda veida pārvaldību ES līmenī, jo par ogļraktuvju nākotni un jebkādām iespējamām subsīdijām ir jālemj valstu vēlētajām valdībām. Tomēr šajā gadījumā papildus parastajiem noteikumiem par valsts atbalstu ES gatavo valdībām īpašus nosacījumus, lai nodrošinātu lielāku subsīdiju pārvaldības elastību attiecībā uz ogļraktuvēm. 25. un 36. grozījumā tiek prasīts nodrošināt lielāku šāda elastīga režīma periodu, pirms tiek piemēroti parastie noteikumi par valsts atbalstu, — to UKIP zināmā mērā var atbalstīt. UKIP atturējās balsojumā par šiem diviem grozījumiem un galīgajā balsojumā, jo, lai gan mēs neatbalstām nekādus ES noteikumus par valsts atbalstu (jo par subsīdiju līmeņiem ir jālemj valstu valdībām), lielākas elastības piešķiršana dalībvalstīm un šī perioda paildzināšana ir izdevīga un no demokrātiskā viedokļa daudz pārskatāmāka, varu pār šo lēmumu pieņemšanu atdodot atpakaļ valdībām.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Lai gan ogļrūpniecība joprojām veido tikai mazu ES enerģētikas tirgus daļu, tā nodrošina darbvietas tiem ES iedzīvotājiem, kuri strādā šajā nozarē, kā arī ekonomikas attīstību mazapdzīvotos un attālos reģionos, kur atrodas lielākā daļa akmeņogļu ieguves uzņēmumu. Es piekrītu grozījumiem, saskaņā ar kuriem konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas termiņš tiks pagarināts līdz 2018. gadam ar iespēju saglabāt raktuvju darbību, ja tām šajā periodā neizdodas kļūt konkurētspējīgām. Kad konkurēt nespējīgas raktuves tiek slēgtas, ir svarīgi garantēt, lai tiktu piešķirts vajadzīgais ilgtermiņa finansējums, lai nodrošinātu vides aizsardzību un atjaunotu bijušās ogļraktuves. Dažos reģionos raktuves ir vienīgais rūpniecības veids, un to slēgšana nozīmēs to, ka daudzi cilvēki tiks atlaisti no darba. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai viņiem vairākus gadus tiktu sniegta palīdzība un būtu pieejami dažādi darba tirgus pasākumi, piemēram, pārkvalifikācija, lai radītu apstākļus, kas ļautu viņiem atgriezties darba tirgū. Tādēļ es atbalstīju Eiropas Komisijas priekšlikumu piešķirt šādu palīdzību līdz 2026. gadam.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Rapkay kunga ziņojumu, jo līdzās citiem pasākumiem es atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas termiņa pagarināšanu. Šajā saistībā es uzskatu, ka tas būs mēģinājums izvairīties no masveida darba zaudēšanas viļņa, kad Rumānija, Spānija un Vācija būs tās ES dalībvalstis, kuras šī jaunā regula skars vissmagāk. Es uzskatu, ka konkurēt nespējīgu raktuvju darbība ir jāpārtrauc saskaņā ar slēgšanas plānu vien tad, ja līdz noteiktajam termiņam tām neizdodas kļūt rentablām.

Es vēlos mudināt atbalstu piešķirt līdzsvaroti, lai segtu ražošanas zaudējumus kā daļu no precīza raktuvju slēgšanas plāna. No 2011. gada 1. janvāra puse raktuvju, kas darbojas Rumānijā, tiks iekļautas slēgšanas plānā. Šādā kontekstā es uzskatu, ka palīdzība vairāk būs jānovirza, lai segtu ietekmi uz sociālo jomu un vidi.

  Gerard Batten, John Bufton, Derek Roland Clark, Trevor Colman un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) ir pret mūsu rūpniecības jebkāda veida pārvaldību ES līmenī, jo par ogļraktuvju nākotni un jebkādām iespējamām subsīdijām ir jālemj valstu vēlētajām valdībām. Tomēr šajā gadījumā papildus parastajiem noteikumiem par valsts atbalstu ES gatavo valdībām īpašus nosacījumus, lai nodrošinātu lielāku subsīdiju pārvaldības elastību attiecībā uz ogļraktuvēm. 25. un 36. grozījumā tiek prasīts nodrošināt lielāku šāda elastīga režīma periodu, pirms tiek piemēroti parastie noteikumi par valsts atbalstu, — to UKIP zināmā mērā var atbalstīt. UKIP atturējās balsojumā par šiem diviem grozījumiem un galīgajā balsojumā, jo, lai gan mēs neatbalstām nekādus ES noteikumus par valsts atbalstu, jo par subsīdiju līmeņiem ir jālemj valstu valdībām, lielākas elastības piešķiršana dalībvalstīm un šī perioda paildzināšana ir izdevīga un no demokrātiskā viedokļa daudz pārskatāmāka, varu pār šo lēmumu pieņemšanu atdodot atpakaļ valdībām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc apspriešanās ar Komisiju Eiropas Parlaments otrdien, 23. novembrī, tika aicināts paust nostāju jautājumā par valsts atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanai. Galvenais klupšanas akmens bija šī valsts atbalsta pārtraukšanas datums. Komisija ierosināja 2014. gada 1. oktobri. Vides apsvērumu dēļ es uzskatu, ka ir svarīgi dažādot mūsu enerģijas ražošanas avotus un veicināt ilgtspējīgas ražošanas metodes. Tāpēc 2014. gads šķiet pamatots pārtraukšanas termiņš. Tomēr, ņemot vērā ogļraktuvju slēgšanas sociālo ietekmi un grūtības attiecībā uz ogļraču pārkvalifikāciju, slēgšanas procesā ir jānodrošina atbalsts. Tāpēc Eiropas Parlamenta vairākums nolēma pagarināt noteikumu par valsts atbalstu līdz 2018. gada 31. decembrim. Es nolēmu atturēties šajā galīgajā balsojumā, jo uzskatu, ka svarīgākais ir piešķirt prioritāti ilgtspējīgiem enerģijas avotiem, bet vienlaikus ir arī svarīgi paturēt prātā raktuvju slēgšanas ekonomiskās un sociālās sekas.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es nolēmu balsot par B. Rapkay ziņojumu par „valsts atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai”. Šajā ziņojumā ir ierosināts atlikt konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanu uz četriem gadiem: no 2014. gada, kā sākotnēji bija paredzēts Eiropas Komisijas priekšlikumā, līdz 2018. gadam.

Šajā ziņojumā Eiropas Komisija tiek arī mudināta izstrādāt to darba ņēmēju pārkvalifikācijas stratēģiju, kurus skars šī slēgšana. Mums jāpatur prātā, ka daži Eiropas Savienības reģioni ir pilnīgi atkarīgi no kalnrūpniecības nozares, un to starpā ir arī Valea Jiului Rumānijā. Kalnrūpniecības nozare Eiropas Savienībā nodrošina 100 000 darbavietu.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze, kura smagi skar rietumu „attīstīto” valstu ekonomiku, ir pierādījusi, ka tirgu pašregulācijas efektivitātes un spējas ekonomiskās paradigmas pamatā vairs nav realitāte, jo realitātē visi ekonomikas un tirgus dalībnieki, jo sevišķi finanšu tirgus dalībnieki, ir aicināti rīkoties atbildīgi un ētiski, un to viņi pēdējā laikā nav darījuši ne mazākajā mērā. Visas ekonomikas finanšu sagrāve parāda, ka rūpniecības nozarei ir vajadzīgs milzīgs atbalsts, jo tā joprojām ir ekonomikai fundamentāli svarīga nozare, jo īpaši reālajai ekonomikai. Ņemot vērā reģionu konkurētspējas un salīdzinošās priekšrocības un trūkumus, jo īpaši starptautiskajā līmenī, mēs nedrīkstam aizmirst, ka kalnrūpniecības nozare ir saistīta ar jomām, kurās sākotnēji ir jāveicina saprātīgu ekonomikas un nodarbinātības alternatīvu attīstība un jāpilnveido noteikumi par labklājības atbalstu, lai novērstu tādu bezdarbnieku skaita sāpīgu palielinājumu, kuriem ir grūti pārkvalificēties. Ziņojums par valsts atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, par kuru balsojām, manuprāt, vismaz daļēji atbilst šādai virzībai.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka konkurēt nespējīgām ogļraktuvēm ir jāgūst labums no valsts atbalsta, ņemot vērā to, ka bez šāda atbalsta raktuves tiktu slēgtas, tā radot milzīgu darbinieku atlaišanas vilni un ļoti nopietnas sociālās problēmas. Svarīgs ir piešķirtais pārejas periods, lai šīs raktuves padarītu ienesīgas vai tās slēgtu. Šāda perioda uzdevums, no vienas puses, ir nodrošināt profesionālas pārkvalifikācijas iespēju ogļrūpniecībā iesaistītajiem iedzīvotājiem un, no otras puses, — nodrošināt pakāpenisku pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka ir pamatoti saglabāt subsīdijas konkurēt nespējīgām ogļraktuvēm gan vides, gan konkurences iemeslu dēļ. Vienlaikus mēs uzskatām, ka jāīsteno visaptverošas nodarbinātības un vides iniciatīvas tajos reģionos, kurus ietekmēs raktuvju slēgšana, kas, visticamāk, notiks subsīdiju pārtraukšanas dēļ. Kopumā mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums šajā jautājumā ir līdzsvarots un tajā ir pienācīgi ņemti vērā abi šie aspekti. Subsīdijas tiks pakāpeniski pārtrauktas, taču šis process tiks rūpīgi pārvaldīts, paturot prātā gan darbavietas, gan vidi. Tāpēc mēs izvēlējāmies konsekventi balsot par Komisijas nostāju.

Attiecībā uz jautājumu par atļauju turpināt darbību tādām raktuvēm, kuras slēgšanas periodā sākušas nest peļņu, mēs, tāpat kā Komisija, uzskatām, ka būtu nepareizi iekļaut šādu iespēju. Lai piešķirtais atbalsts tiktu izmantots pareizi, tā pamatā jābūt galīgam slēgšanas plānam. Attiecībā uz konkrēto gadu, kurā jāpārtrauc slēgšanas palīdzība, mēs strikti neatbalstām noteiktu datumu, taču uzskatām, ka Komisijas priekšlikums par 2014. gadu ir piemērotāks nekā referenta ierosinātais 2018. gads.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā nav īpašas regulas par valsts atbalsta piešķiršanu ogļrūpniecībai, jo piemērojamās regulas termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī, ir jāparedz noteikumi, kas ļauj dažām dalībvalstīm, kuras ir spiestas slēgt savas ogļraktuves, samazināt šīs slēgšanas sociālo un ekonomisko ietekmi. Tā kā ogļraktuves ir koncentrētas noteiktos reģionos (Vācijā, Spānijā un Rumānijā), raktuvju vienlaicīgai slēgšanai varētu būtu ievērojamas sekas sociālajā jomā. Nodarbinātības ziņā runa var būt par aptuveni 100 000 darbvietām; ogļrači var nespēt pietiekami ātri atrast darbu citās nozarēs un tātad ir pakļauti ilgstoša bezdarba riskam. Tieši šī iemesla dēļ šī priekšlikuma mērķis ir dalībvalstīm nodrošināt tiesisko regulējumu, kas tām ļautu efektīvāk risināt raktuvju slēgšanas iespējami negatīvās sekas, kādas varētu rasties subsīdiju pakāpeniskas atcelšanas rezultātā — jo īpaši sekas sociālajā un vides jomā. Ziņojuma mērķis ir arī samazināt iekšējā tirgus konkurences traucējumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalsts Eiropas ogļrūpniecībai ir reglamentēts Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1407/2002, kuras termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī. Tā kā nav jauna tiesiskā regulējuma, kas ogļrūpniecības nozarei pieļauj īpaša veida valsts atbalstu, dalībvalstis varēs piešķirt atbalstu tikai saskaņā ar ierobežojumiem, kas paredzēti visām nozarēm piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Salīdzinot ar noteikumiem par akmeņoglēm, vispārīgajos noteikumos par valsts atbalstu ir ievērojami samazinātas izredzes, ka valsts atbalsts varētu tikt piešķirts ogļrūpniecībai. Tāpēc ir iespējams, ka dažas dalībvalstis būs spiestas slēgt savas ogļraktuves un risināt šāda lēmuma sociālās un reģionālās sekas. Cik saprotu, ogļraktuvju reģionālās koncentrācijas dēļ vienlaicīgas slēgšanas ietekme uz sociālo jomu varētu būt ievērojama. Ņemot vērā ar kalnrūpniecību saistīto nozaru darbvietu skaitu, tas varētu apdraudēt līdz pat 100 000 darbvietu. Tāpēc es piekrītu, ka slēgšanas plāns ir jāpagarina līdz 2018. gada 31. decembrim līdz ar ražotņu galīgo slēgšanu, ja tās līdz šim datumam nav kļuvušas konkurētspējīgas un ar nosacījumu, ka ES vajadzības enerģētikas jomā neprasa, lai tās darbotos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojuma ir izvērtēts un pozitīvi uzlabots Eiropas Komisijas priekšlikums par šīs regulas grozīšanu, kurā pašā ir mainīts valsts atbalsta piešķiršanas periods ogļrūpniecībai. Bez šī grozījuma šis periods būtu beidzies 2010. gada 31. decembrī.

Tagad Eiropas Komisijas jaunajā priekšlikumā ir ierosināts paildzināt atbalsta piešķiršanu līdz 2014. gadam. Tomēr Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumu, par kuru nobalsojām, paildzinot atbalstu līdz 2018. gadam. Šādas rīcības nolūks ir ņemt vērā sociālo problēmu — darba ņēmēju atlaišanas novēršanu un grūtības viņus integrēt darba tirgū — un vides problēmu, kā arī sniegt atbalstu, lai risinātu šīs problēmas.

Pozitīvi vērtējama arī apņemšanās aizsargāt to ogļrūpniecības uzņēmumu saglabāšanu, kuri šī procesa gaitā ir kļuvuši konkurētspējīgi, vienlaikus arī nodrošinot, lai tiktu aizsargāti vides un sabiedrības veselības jautājumi.

Ir arī uzsvērta vajadzība atjaunot bijušās ogļraktuves, jo īpaši — no raktuvēm izvest veco kalnrūpniecības aprīkojumu, padarot tās drošas, iztīrīt raktuves un utilizēt notekūdeni.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par B. Rapkay ziņojumu un par valsts subsīdijām ogļrūpniecībai. Ogles joprojām ir svarīga pasaules enerģiju kopuma daļa. Ja ogles vairs nevarētu iegūt Eiropā, mums tās būtu jāimportē no ASV vai Austrālijas.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Lai pielāgotos sociālo struktūru pārmaiņām, ir vajadzīgs laiks un liela pārliecība. Tāpēc Eiropas Savienība un Vācija ir paredzējusi pārtraukt konkurēt nespējīgu ogļraktuvju subsidēšanu. Laika posms no šī brīža līdz 2018. gadam tiks izmantots, lai ieviestu vajadzīgos pārstrukturēšanas pasākumus. Tas ir veiksmīgs kompromiss, kas apliecina visu iesaistīto tālejošo pieeju.

Ņemot vērā to, ka šajā nozarē strādā daudz cilvēku, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir svarīgi pielikt visus pūliņus, lai pēc iespējas samazinātu šo izmaiņu negatīvo sociālo un reģionālo ietekmi. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien ir paudis atbalstu šādam viedoklim. Tas ļaus veikt grūtos, taču vajadzīgos pielāgošanās procesus, kas līdzsvarotā veidā un pamatojoties uz saprātīgu politisko bāzi ir jāīsteno Eiropā un jo sevišķi Vācijā.

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. – (DE) Jautājumā par subsīdiju turpināšanu nerentablām ogļraktuvēm es rīkojos pretēji manas grupas nostājai un atturējos. Manuprāt, Parlamenta balsojuma pamatā ir nacionālistisks reflekss un īstermiņa domāšana. Es iebilstu pret subsīdijām, jo uzskatu, ka ogļu izmantošana un ar tām saistītās CO2 emisijas principā ir pretrunā ar visiem mūsu centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām. Nauda, kuru mēs varētu ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos, tiek burtiski izmesta bezdibenī. Manuprāt, mums vajadzētu meklēt ilgtspējīgas alternatīvas enerģijas ražošanas jomā.

Tomēr mums ir arī vajadzīgi alternatīvi risinājumi darba tirgū. Ir acīmredzams, ka pagātnē ir pieļautas kļūdas un ka attiecībā uz nodarbinātības politiku pieeja ir bijusi tuvredzīga. Ņemot vērā to, ka uz spēles ir liktas daudzas darbvietas, es labāk vēlētos redzēt, kā finansējums tiek piešķirts ietekmēto darba ņēmēju pārkvalificēšanai, nevis turpmākai ogļrūpniecības subsidēšanai. Šī iemesla es nolēmu atturēties, nevis balsot pret šo ziņojumu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu galvenajam argumentam, ka šajā nozarē ir jābūt pārejas regulējumam. Lai gan ogles un to ieguve rada lielu piesārņojumu, dažās valstīs tas arī nodrošina ļoti daudz darbvietu. Tāpēc dažu šo atbalsta veidu pēkšņa pārtraukšana, iespējams, varētu būtiski ietekmēt dažas dalībvalstis Eiropas Savienībā, taču ir svarīgi, lai šajā nozarē nodarbinātie saprastu, ka viņi turpmāk nevar paļauties tikai uz šo atbalstu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Tā kā vietējie enerģijas avoti Eiropas Savienībā ir reti sastopami, es uzskatu, ka atbalsts akmeņogļu ieguves rūpniecībai ir pamatots saskaņā ar ES politiku enerģijas ražošanā veicināt atjaunojamas un zema oglekļa satura fosilās degvielas izmantošanu. Tomēr es nedomāju, ka tas attaisno beztermiņa atbalstu konkurēt nespējīgām ogļraktuvēm. Apzinoties raktuvju slēgšanas lielo sociāli ekonomisko ietekmi, īpaši mazapdzīvotos reģionos, ir jāņem vērā iespēja sniegt palīdzību un atbalstu.

Tomēr, lai samazinātu atbalsta radītus konkurences traucējumus iekšējā tirgū, Komisijai būs jānodrošina, lai tiktu noteikti, uzturēti un uzraudzīti precīzi un efektīvi konkurences noteikumi. Attiecībā uz vides aizsardzību dalībvalstīm būs jānodrošina pasākumu programma ar mērķi mazināt ogļu izmantošanas ietekmi uz vidi energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas vai oglekļa uztveršanas un glabāšanas jomās.

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Proeiropeiskie spēki vēlas atvieglot Eiropas pēdējo atlikušo ogļraktuvju slēgšanu, sniedzot īstermiņa valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka Vācija un Rumānija saražo vairāk nekā 40 % elektroenerģijas, dedzinot akmeņogles, tas nozīmē, ka vairāk nekā 100 000 cilvēku tiks ziedoti uz ultraliberālisma altāra, aizbildinoties ar godīgu konkurenci un “zaļu” politkorektumu, kas paredz, ka mums būs jāražo elektrība ar vēja enerģijas palīdzību. Neapšaubāmi, atjaunojamu enerģijas veidu meklējumos šīm valstīm ogles būs jāaizstāj ar kodolreaktoros saražotas elektroenerģijas iegādi no kaimiņvalstīm.

Tā kā es pats agrāk esmu strādājis par ogļraci, es kļūstu diezgan emocionāls, domājot par visām Francijas un Eiropas ogļraktuvēm, kas tika slēgtas, radot lielas ciešanas un atstājot sabrukšanai veselus reģionus, kuri tādā veidā kļūst par ekonomiski un sociāli novārtā pamestu zemi un bieži nespēj atgūties. Tāpēc es diemžēl varu tikai secināt, ka šajā jomā, tāpat kā tik daudzās citās, Briseles Eiropa nav mēģinājusi aizsargāt mūsu nozares un mūsu darbvietas, tā vietā labāk izvēloties iztērēt milzum daudz naudas par globālistu projektiem, kas nekādi nav saistīti ar mūsu līdzpilsoņu problēmām.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par Rapkay kunga ziņojumu, jo plānu līdz 2018. gadam pakāpeniski pārtraukt ogļu ieguves subsīdijas, par laimi, atbalsta lielākā daļa visu grupu pārstāvju. Vācijas piemērs rāda, kā vienošanās par akmeņoglēm starp centrālo valdību, federālajām valstīm, arodbiedrībām un vadību var nodrošināt efektīvu ogļu ražošanu bez vajadzības atlaist darbiniekus. Pašlaik visā Eiropā 100 000 darbvietu ir lielākā drošībā. Lai novērstu jebkādus pārpratumus, ir svarīgi saprast, ka tās nav pastāvīgas subsīdijas un ka mērķis nav atbalstīt konkurēt nespējīgus uzņēmumus. Runa ir par atbildīgu pieeju attiecībā pret tradicionālu Eiropas nozari. Ogļu izmantošanu var viegli pamatot vai nu kā degvielu elektroenerģijas ražošanai, vai kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā, jo īpaši laikā, kad arvien vairāk jūtams tādu resursu kā naftas un gāzes trūkums. Minimāla ogļu daudzuma ražošana veicina mūsu energodrošību un novērš atkarību no importa. Nav pareizi sacīt, ka subsīdiju pārtraukšana ogļu ieguvei palīdzēs aizsargāt vidi.

No klimata viedokļa nav atšķirības, vai mēs izmantojam vietējās vai ārvalstu izejvielas. Mums ir jāturpina atbalstīt videi draudzīga ogļu tehnoloģija un droša energoapgāde, izmantojot vietējos produktus. Aktīva rūpniecības politika nav palikusi pagātnē — tas ir nākotnes uzdevums, pamatojoties uz saskaņotu konkurences stratēģiju un pamatotu sociālo politiku, kas ietver darba drošību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) 2010. gada 31. decembrī, beidzoties regulas par ogļrūpniecību termiņam, dažām valstīm būs jāslēdz savas akmeņogļu raktuves. Es balsoju par šīs regulas darbības pagarināšanu līdz 2030. gada 31. decembrim atšķirībā no Eiropas Komisijas ierosinātā 2026. gada 31. decembra. Diemžēl šis grozījums nesaņēma vajadzīgo balsu vairākumu. Tomēr tika atbalstīts punkts, ar kuru tiek samazināta dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsummas samazināšanas straujā lejupejošā tendence. Turklāt attiecīgo ražotņu darbība būs daļa no pastāvīgas slēgšanas plāna ar termiņu, kas jānosaka 2020. gada 31. decembrī, jo 2020. gads ir norādīts saistībā ar oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas projektiem, kuri pašlaik tiek izstrādāti vairākās dalībvalstīs.

Termiņš, kas tika apstiprināts ar vairākuma balsojumu, bija 2018. gada 31. decembris. Es vēlos norādīt, ka šis iegūtais subsidēšanas pasākumu termiņš tomēr ir Eiropas Parlamenta sasniegums, par četriem gadiem pagarinot Eiropas Komisijas sākotnēji ierosināto termiņu — 2014. gads.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par valsts atbalstu, lai atvieglotu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanu. Uz oglēm netiek attiecināti noteikumi par valsts atbalstu jau 35 gadus. Komisija ir ierosinājusi pārtraukt šo izņēmumu, kas ļautu piešķirt valsts atbalstu tikai tādām ogļraktuvēm, kuras ir paredzēts slēgt līdz 2014. gadam. Visām ogļraktuvēm, kuras netiek slēgtas līdz šim datumam, ir jāatmaksā valsts atbalsts, un visām valstīm, kuras piešķir valsts atbalstu, ir jāizstrādā klimata pārmaiņu mazināšanas plāns. Vācija plāno slēgt konkurēt nespējīgas raktuves līdz 2018. gadam, un referents ir ierosinājis grozījumu pagarināt šo priekšlikumu līdz 2018. gadam. Man šķita pamatoti atbalstīt viņa priekšlikumu.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, lai gan tas ir saistīts ar svarīgiem vides jautājumiem, piemēram, enerģijas avotiem un klimata pārmaiņām, kā arī ekonomikas jautājumiem, piemēram, konkurēt nespējīgu ražotņu darbības ilgumu, ekonomikas un sociālās krīzes laikā ir svarīgi iestāties par sociālajiem jautājumiem. Nedrīkst veikt tādus pasākumus, kas saasina krīzi. Uz krīzi jāreaģē, veicot ieguldījumus un aizsargājot sabiedrību, kas šajā gadījumā nozīmē tādu apstākļu nodrošināšanu, kas ļauj slēgt šīs raktuves noteiktā laikā posmā pēc sagaidāmajām krīzes beigām, tādējādi aizsargājot darbvietas un cīnoties pret bezdarbu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā noteiktais atbalsts ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu atbalstīt tos, kuri, iespējams, zaudēs darbu šajā nozarē. Tūlīt pat ir jānosaka pārkvalificēšanās vajadzības raktuvju slēgšanas skartajiem darba ņēmējiem, kā arī jāizskata visi iespējamie finansēšanas avoti no reģionālajiem, valsts un ES līdzekļiem.

Ilgtermiņā pēc 2014. gada ir jāturpina finansēt vides aizsardzības pasākumus un izmaksas, ko rada raktuvju slēgšana. Dalībvalstu ogļrūpniecības subsīdiju priekšlaicīga pārtraukšana attiecīgajos reģionos varētu radīt milzīgas vides un finanšu problēmas, un tas varētu būt pat vēl dārgāk nekā šo subsīdiju pakāpeniska atcelšana.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt ogļrūpniecību Eiropā, lai ļautu konkurēt nespējīgas raktuves slēgt pakāpeniski. Tomēr Komisijas priekšlikums nav pietiekams. Ogļu ieguve ir koncentrēta tikai dažos reģionos, kuriem dažu nākamo gadu laikā būs pilnībā jāpārstrukturē to ekonomika. Iepriekš mēs esam pietiekami bieži redzējuši, ka kalnrūpniecības reģioni, kuri ir kļuvuši konkurēt nespējīgi, īsā laika posmā ir cietuši no smagas sociālas un ekonomiskas lejupslīdes. Agrāk daudzi šie reģioni bija Eiropas ekonomikas „melnās pērles”.

Ja mēs tiem dosim laiku pielāgoties pārmaiņām šādos apstākļos, tie var turpināt būt ekonomiski vareni. Taču, ja mēs tos pametīsim nelaimē, bezdarba un bankrotu rezultātā mums radīsies ievērojamas izmaksas. Zaļo izvirzītais arguments, ka šis process kaitē videi, ir tīrs izdomājums. Vietējās ogles ir daudz draudzīgākas videi nekā importētās ogles. Šī iemesla dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu, kas ir ļoti skaidri formulēts.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ietvertie pasākumi, ja tos apstiprinās Padome, palīdzēs novērst nopietnas sociālas sekas daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropas Komisijas ierosinātais termiņš ir pārāk tuvs un nereāls. Tāpēc subsīdijas akmeņogļu ražošanai ir jāturpina piešķirt līdz 2018. gadam. Rumānija, mana dzimtā dalībvalsts, ir pieredzējusi šādu milzīgu sociālo problēmu, un es uzskatu, ka termiņa atlikšana ir vajadzīga un atzinīgi vērtējama rīcība.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu iepriecināts par Eiropas Parlamenta šodien pausto nostāju par valsts atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai.

Jāatzīmē, ka šādos gadījumos piešķirtajam valsts atbalstam jābūt izņēmumam un jānodrošina atbilstība noteikumiem, kuri atbalsta rezultātā faktiski ļauj neslēgt raktuves un kuros nav skaidri pieprasīts atmaksāt valsts atbalstu, ja raktuves netiek slēgtas. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, kad raktuves izmanto valsts budžeta līdzekļus, lai sasniegtu rentabilitāti. Šodien mēs ierosinājām mehānismu, saskaņā ar kuru var piespiest dalībvalstis īstenot konsekventus valsts atbalsta ierobežojumus, kā arī pakāpenisku pāreju uz vispārīgiem noteikumiem, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Rapkay kunga ziņojumu, jo piekrītu termiņa atlikšanai līdz 2018. gadam. Komisijas ierosinātais 2014. gada termiņš nav pamatots — pat ne ar Komisijas ietekmes novērtējumu.

Pamatojoties uz Komisijas ietekmes novērtējumu, kā loģisks Regulas (EK) Nr. 1407/2002 turpinājums 2018. gada termiņš ir atbilstošs, nodrošinot sociāli pieņemamu risinājumu, kas nerada masveida atlaišanu no darba vairākās dalībvalstīs. Es neuzskatu, ka šajos krīzes laikos raktuves būtu jāslēdz un visā Eiropā jāatlaiž no darba tūkstošiem darba ņēmēju.

Turklāt piesārņojuma problēma nav jārisina kā šī jautājuma daļa. Patiesi, ogļraktuvju slēgšana neatrisinātu šo problēmu, jo tā vietā, lai ogles iegūtu šajā raktuvēs, tās tiktu importētas no ārvalstīm. Ja mēs vēlamies atrast risinājumu klimata pārmaiņu novēršanai, mums tas jāatrod rūpnīcās, kas izmanto ogles. Tikai pārveidojot šāda veida rūpnīcas, tiks samazināta emisija.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu pateicīgs Rapkay kungam par viņa izcilo darbu, un es atbalstu iesniegtos grozījumus. Es balsoju „par”, jo atbalstu pasākumus, kas jāveic, lai novērstu raktuvju slēgšanas ārkārtīgi nopietno sociāli ekonomisko ietekmi, īpaši mazapdzīvotos reģionos.

Tā kā vietējie enerģijas avoti Eiropas Savienībā ir reti, atbalsts akmeņogļu ieguves rūpniecībai ir pamatots saskaņā ar ES politiku enerģijas ražošanā veicināt atjaunojamas un zema oglekļa satura fosilās degvielas. Tāpēc es atbalstu šos centienus, kas atbilst plašākajai stratēģijai „20-20-20”.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta atzinumu par priekšlikumu regulai, ogļu ražošanas subsidēšanas termiņš ir atlikts līdz 2018. gada 31. decembrim (četrus gadus vēlāk nekā Komisijas priekšlikumā) un tas ir attiecināms tikai uz akmeņoglēm. Ogļu nozare nodrošina aptuveni 100 000 darbvietu. Raktuves, kuru darbība ir atkarīga no atbalsta, galvenokārt atrodas Rūras reģionā Vācijā, Spānijas ziemeļrietumos un Valea Jiului Rumānijā. Aptuveni 40 % Rumānijas elektroenerģijas tiek saražots, izmantojot ogles, no kurām lielākā daļa ir akmeņogles. Komisijas ierosinātais raktuvju slēgšanas plāna termiņš 2014. gadā ir patvaļīgs un tas nav pamatots ar ietekmes novērtējumu, ko veikusi paši ES izpilddienesti. Tādēļ 2018. gads garantē pieņemamu risinājumu, ņemot vērā šo ietekmes novērtējumu.

Referents atbalsta pakāpenisku atbalsta samazināšanu. Ikgadējais samazinājums nedrīkst būt mazāks par 10 % no pirmajā gadā piešķirtā atbalsta un tikai saskaņā ar ļoti cieši uzraudzītu slēgšanas plānu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo regulas piemērošana tādā veidā, kā ierosinājis Eiropas Parlaments, mazinās šādas raktuvju slēgšanas negatīvās sociālās sekas, un šis pasākums skars arī Valea Jiului raktuves.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, lai gan tas ir saistīts ar svarīgiem vides jautājumiem, piemēram, enerģijas avotiem un klimata pārmaiņām, kā arī ekonomikas jautājumiem, piemēram, konkurēt nespējīgu ražotņu darbības ilgumu, ekonomikas un sociālās krīzes laikā ir svarīgi iestāties par sociālajiem jautājumiem. Nedrīkst veikt tādus pasākumus, kas saasina krīzi. Uz krīzi jāreaģē, veicot ieguldījumus un aizsargājot sabiedrību, kas šajā gadījumā nozīmē tādu apstākļu nodrošināšanu, kas ļauj slēgt šīs raktuves noteiktā laikā posmā pēc sagaidāmajām krīzes beigām, tādējādi aizsargājot darbvietas un cīnoties pret bezdarbu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī. Tas spiedīs dažas dalībvalstis šajā datumā slēgt savas ogļraktuves, un tām nāksies risināt šādas vienlaicīgas slēgšanas ievērojamās sociālās un reģionālās sekas. Komisijas priekšlikumā bija ierosināts noteikt dalībvalstīm tiesisku regulējumu, kas ļauj tām paildzināt atbalsta piešķiršanu līdz 2014. gada 31. decembrim, un Parlaments pagarināja šo termiņu līdz 2018. gada 31. decembrim, šādi nodrošinot nosacījumus, lai sociālā un vides līmenī šo problēmu risinātu ilgtspējīgā veidā.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Pātraucot atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanai 2014. gadā, kā to ierosināja Komisija, noteiktos ES reģionos, kur kalnrūpniecība joprojām ir svarīgs nodarbinātības avots, tiktu radītas nopietnas sociāli ekonomiskās sekas. Tāpēc Parlamenta nostāja, prasot to atlikt līdz 2018. gadam, ir tik svarīga.

Mans balsojums atspoguļo manu pārliecību, ka šo raktuvju slēgšana ir jāatliek, lai attiecīgajiem reģioniem un dalībvalstīm — galvenokārt Spānijai, Vācijai un Rumānijai — dotu vajadzīgo laiku, lai veiktu vajadzīgo pārstrukturēšanu pašreizējā krīzes periodā.

No vienas puses, šajā pārstrukturēšanā ir jāietver pāreja uz ilgtspējīgiem saimnieciskās darbības veidiem, kas rada kvalitatīvas darbvietas, un, no otras puses, ja iespējams, jāizveido konkurētspējīgāka un ilgtspējīgāka ogļu ieguves nozare un mazāk piesārņojoša ogļu izmantošana.

Lai to izdarītu, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai ir jāatbalsta pētniecība un attīstība tādās jomās kā CO2 uztveršana un uzglabāšana, kā arī jāsasniedz videi draudzīgākas dedzināšanas metodes.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Vai Eiropas Savienībai jāturpina subsidēt rūpniecības nozares, kurām galu galā lemts pazust no Eiropas? Tas ir sarežģīts jautājums, uz kuru mums jāatbild, pieņemot Rapkay kunga ziņojumu par valsts atbalstu konkurēt nespējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai. Eiropas Komisija ir ierosinājusi plānotu subsīdiju pārtraukšanu 2014. gada oktobrī. Tas ir pamatots priekšlikums, kurā ņemta vērā ogļu rūpniecībai sniegtā atbalsta negatīvā ietekme uz vidi un vajadzība dalībvalstīm nodrošināt atbilstīgu pasākumu plānu, piemēram, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas vai oglekļa uztveršanas un glabāšanas jomās.

Fakti ir iznīcinoši: EUR 1 288 miljoni ražošanas atbalstam, kas kopumā laikā no 2003. līdz 2008. gadam veido EUR 2,9 miljardus subsīdiju ogļu rūpniecībai, nav devuši neko, lai ierobežotu tirgus daļas zaudēšanu, un tie arī nav nodrošinājuši, lai 100 000 šīs nozares darba ņēmēju saņemtu noderīgu palīdzību savai pārkvalifikācijai. Tāpēc man ir žēl, ka Eiropas Savienībai nav pieticis drosmes šodien pusdienlaikā pateikt „nē” ogļraktuvju atbalsta paildzināšanai līdz 2018. gada beigām vai apņēmīgi pievērsties jauniem enerģijas avotiem, kas nodrošinātu darbvietas Eiropas iedzīvotājiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodienas balsojums ir pretrunā ar ES interesēm ekonomikas, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomās. Konkurēt nespējīgu ogļraktuvju subsidēšana ir miljardiem eiro valsts naudas izšķērdēšana, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo spiedienu uz valsts finansēm. Atbalsta paildzināšana ogļraktuvju darbībai nemazina ogļrūpniecības nozares darba ņēmēju pamatotās bažas par savu nākotni. Tā vietā tiek riskēts aizkavēt pāreju uz zaļo ekonomiku ar nākotnes enerģētikas nozari, kuras pamatā ir energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija, kas nodrošinātu tūkstošiem jaunu, ilgtspējīgu darbvietu izveidi bijušajos ogļu ražošanas reģionos.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Kaut gan ogļu ieguves nozarei nav liela nozīme Lietuvas ekonomikā, šis ziņojums ir svarīgs manai valstij. Beidzoties Regulas (EK) Nr. 1407/2002 termiņam, dažas dalībvalstis būs spiestas nekavējoties slēgt savas ogļraktuves un saskarties ar milzīgām sekām sociālajā un vides jomā saistībā ar to. Lietuva vienkārši pārāk labi zina, ar kādām problēmām jāsaskaras pēc šādas slēgšanas. Lietuvas Ignalinas kodolspēkstacijas slēgšanas rezultātā tika zaudēti darījumi un darbvietas. Tas arī bija trieciens mūsu neatkarībai enerģētikas jomā, un tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte enerģētikas jomā. Pašlaik Lietuva un pārējās Baltijas valstis enerģētikas ziņā ir salas, kas nošķirtas no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem. Man bija prieks šomēnes dzirdēt ziņojumus, ka Eiropas Komisija atbalsta Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu.

Es ceru, ka tādi projekti kā tie, kas saistīti ar Visaginas kodolspēkstaciju un Lietuvas-Polijas gāzes tīklu starpsavienojumu, saņems ES finansiālu atbalstu. Tas dotu labumu visai Eiropai. Visbeidzot, ir svarīgi paturēt prātā ogļraču un citu enerģētikas nozares darba ņēmēju drošību. Nesenie negadījumi Čīlē un Jaunzēlandē mums neļaus to aizmirst.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Ogļu ieguve Eiropā nav efektīva, un tā ir jāsubsidē. Tomēr tā dēvētie alternatīvie enerģijas avoti ir vienlīdz neefektīvi — ja ne vēl neefektīvāki. Tāpēc akmeņogļu spēkstacijām ir kas kopīgs ar saules vai vēja enerģijas stacijām. To saražotā enerģija vienkārši ir pārāk dārga. Tāpēc valstis subsidē ogļu ieguvi vai pērk tādu elektroenerģiju, kas saražota par augstāku cenu, nekā samaksā gala lietotājs. Katrai elektroenerģijas ražošanas metodei ir savas priekšrocības un trūkumi. Tomēr pieredze rāda, ka nav pareizi paļauties tikai uz vienu enerģijas avotu. Ja Eiropas energodrošība ir mūsu prioritāte, tad būtu kļūda atmest vienu no iespējamajiem enerģijas avotiem. Valsts nedrīkst izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai atbalstītu nefunkcionējošus uzņēmumus. Ne visas raktuves, kuras pašlaik nespēj izdzīvot tirgū bez subsīdijām, ir neizbēgami lemtas neveiksmei. Dažas no tām var kļūt konkurētspējīgas, ja tām tiek dots laiks pārveidoties. Rapkay kunga ziņojumā ir vēlme sniegt tiem šādu iespēju. Es esmu no Prividzas reģiona, kurā ir spēcīgas kalnrūpniecības tradīcijas. Es zinu, ka daudzas ģimenes nonāks nabadzībā, ja tēvi zaudēs darbu raktuvēs. Arī viņu vārdā es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir radīta iespēja saglabāt tūkstošiem darbvietu tradicionālā Slovākijas kalnrūpniecības reģionā.

Ziņojums: Eva Joly (A7-0315/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) darbu 2009. gadā, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tā turpinātu veikt uzraudzības uzdevumu sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) un sekmētu parlamentāriešu savstarpējo sadarbību, lai radītu visu šo procesu lielāku pārredzamību.

Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ir būtiski stiprināt sadarbības parlamentāro dimensiju, atzīstot, ka Āfrikas Savienības izveide un APA nozīmes palielināšanās, bez šaubām, ir izaicinājums ĀKK un ES sadarbībai un tādā veidā arī ĀKK un ES APA. Ņemot vērā, ka 2009. gadā Komisija un ĀKK valstis ierosināja otro reizi pārskatīt Kotonū partnerattiecību nolīgumu, ir svarīgi, lai APA ļoti rūpīgi uzraudzītu norises, kas nodrošinātu tās izdzīvošanu un pārveidi par iestādi. Sadarbība starp Parlamentu un APA sākās 2007. gadā, un pagājušajā gadā tika izveidota pilnvērtīga delegācija attiecībām ar APA.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir izvērtēts Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbs 2009. gadā. Šīs asamblejas darbs ir īpaši svarīgs, nostiprinot demokrātiskos procesus šajās valstīs, tāpēc es piekrītu rezolūcijā paustajiem apsvērumiem, ka parlamenti ir cieši jāiesaista demokrātiskajā procesā un valstu attīstības stratēģijās. Es uzskatu, ka Kotonū partnerattiecību nolīguma pārskatīšana palīdzēs risināt jaunās pārmaiņas, kas radušās desmit gados kopš šī nolīguma pirmās parakstīšanas, un palielinās šo valstu parlamentu, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora līdzdalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Es arī piekrītu priekšlikumam, ka Eiropas Attīstības fonds (EAF) būtu jāiekļauj ES budžetā, lai palielinātu attīstības sadarbības politikas konsekvenci, pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu šā fonda demokrātisku uzraudzību.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā. Tirdzniecības komisāra pozitīvā atbilde uz ĀKK valstu aicinājumu pārskatīt sarunu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) laikā radušos strīdīgos jautājumus ir vērtējama atzinīgi. Turpmākām EPN sarunām, kā arī to iespējamajai īstenošanai ir jānotiek stingrā parlamentārā uzraudzībā. ĀKK valstu parlamentiem ir jāuzstāj uz savu līdzdalību valstu un reģionālu stratēģiju dokumentu pieņemšanā un izpildē, jo tie ir galvenie attīstības palīdzības plānošanas līdzekļi. Lai palīdzētu novērst Parlamentārās asamblejas raizes par pašreizējās finanšu krīzes sekām jaunattīstības valstīs, mums ir jāstrādā pie papildu finansējuma avotiem, jo īpaši pie starptautiska finanšu darījumu nodokļa. Tomēr ĀKK valdībām ir jāparāda lielāka apņemšanās cīnīties pret nodokļu paradīzēm, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu. Pašreizējā termiņa sākumā, izveidojot pastāvīgu Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Visāfrikas Parlamentu, ir veikta ļoti pozitīva darbība, kas veicinās ĀKK un ES parlamentārās asamblejas arvien politiskākas līdzdalības nostiprināšanu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es šī ziņojuma pieņemšanu vērtēju atzinīgi, jo Apvienotajai parlamentārajai asamblejai (APA) ar sava darba kvalitāti ir izdevies kļūt par Ziemeļu un Dienvidu sadarbības vērā ņemamu dalībnieci. Piemēram, asamblejai ir bijusi un joprojām ir ievērojama loma ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) sarunu pārraudzībā. Turklāt ir pieņemti daži svarīgi grozījumi, piemēram, mudinot APA meklēt papildu inovatīvus finansējuma avotus attīstības finansēšanai, piemēram, starptautisko finanšu darījumu nodokli, kā arī atkārtoti aicinot to risināt jautājumu par nodokļu paradīžu likvidāciju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā, jo uzskatu, ka šī asambleja joprojām nodrošina svarīgus apstākļus atvērtam, demokrātiskam un dziļam dialogam starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm. Lai šis sadarbības process būtu efektīvāks un demokrātiskāks, ir jānodrošina lielāka ĀKK valstu parlamentu līdzdalība stratēģisku sadarbības plānu sagatavošanā, un tiem līdz ar Eiropas iestādēm ir arī aktīvāk jāpiedalās sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neapšaubot jautājumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas paveiktā darba nozīmi 2009. gadā vai tā nenoliedzamo ieguldījumu attīstības sadarbībā, es nevaru nepaust bažas par Joly kundzes 6. punkta saturu: „..mudina APA turpināt darbu šajā jomā un meklēt papildu inovatīvus finansējuma avotus attīstības finansēšanai, piemēram, starptautisko finanšu darījumu nodokli”. Es neuzskatu, ka starptautisks finanšu darījumu nodoklis sniegtu lielu labumu Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apvienotā parlamentārā asambleja (APA) 2009. gadā tika sasaukta divas reizes, un šajā gadā Komisija un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstis iesniedza priekšlikumus par Kotonū partnerattiecību nolīgumu otro pārskatīšanu, par kuru sarunas notiks 2010. gadā. Ņemot vērā ĀKK grupas reģionalizāciju ekonomisko partnerattiecību nolīgumu procesā, ir svarīgi, lai APA ļoti rūpīgi uzraudzītu norises, kas nodrošinātu tās izdzīvošanu un pārveidi par iestādi. Es vēlētos vērst uzmanību uz APA raizēm par pašreizējās finanšu krīzes sekām, rezolūcijas pieņemšanu Luandā par finanšu krīzes ietekmi uz ĀKK valstīm un par krīzes radīto problēmu novēršanu ĀKK valstīs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja pareizi veiktu savu uzdevumu — ko minēja referente — Ziemeļu un Dienvidu sadarbībā un stiprinot šīs darbības parlamentāro aspektu, ir jāaizstāv dažas būtiskas tās pamatiezīmes. Asamblejas pārstāvības apjoms ir gan tās lielākā vērtība, gan būtisks priekšnosacījums, ja tā vēlas pienācīgi veikt savu uzdevumu. Tāpēc ir jānoraida jebkādi mēģinājumi samazināt šo reprezentativitāti, pamatojot to ar izdevumu samazināšanu, un vienlaikus ir jāaizstāv asamblejas plurālistiskā būtība, bez kuras daži tās principi tiktu būtiski izkropļoti un daži tās pamatmērķi tiktu nopietni apdraudēti. Ir jāgarantē visi vajadzīgie līdzekļi, lai nodrošinātu visu parlamentāriešu efektīvu un plašāku līdzdalību, neatkarīgi no tā, vai viņi pārstāv ES vai — jo īpaši — Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstis.

Tieši tāpēc mēs ar bažām esam atkārtoti pieredzējuši nespēju nodrošināt vajadzīgos apstākļus, lai garantētu šo līdzdalību, sevišķi attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem. Bieži vien tiek atmestas ES un ĀKK valstu oficiālās valodas, kā tas ne vienreiz vien bijis attiecībā uz portugāļu valodu. Tā ir nopietna kļūda, kuru ir svarīgi izlabot.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Kā ĀKK un ES (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona un Eiropas Savienības) Apvienotās parlamentārās asamblejas locekle es noteikti balsoju par šo ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā. ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja ir unikāla iestāde, kurai ir izdevies kļūt par Ziemeļu un Dienvidu sadarbības vērā ņemamu dalībnieci. Tas ir izdevies, pierādot sava darba augsto kvalitāti, kuras pamatā ir sadarbības, apspriežu, pārredzamības un demokrātiska dialoga princips, kā arī vēl lielāka savstarpēja sadarbība starp Eiropas un ĀKK parlamentāriešiem. Tā kā Kinšasā sākas šīs asamblejas 20. sesija, es vēlētos mudināt APA turpināt savu darbu un šo sadarbību. Protams, es jo īpaši balsoju par punktu, kurā aicināts pielikt pūliņus, lai noteiktu starptautisku finanšu darījumu nodokli un likvidētu nodokļu paradīzes.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Joly kundzes ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā. Jautājums, kas mums jāanalizē detalizētāk, ir saistīts ar APA reģionālajām sanāksmēm. Nav šaubu, ka šīs sanāksmes ir vajadzīgas. Tomēr es uzskatu, ka mums ir jāizstrādā un jāprecizē šo sanāksmju darbības forma.

Mums ir skaidrāk jānorāda reģionālo sanāksmju laikā izmantojamās darba metodes. Šo sanāksmju vērtības pamatā ir tas, ka tajās var lielāku uzmanību pievērst reģionālām problēmām. Precīzāk formulējot oficiālās procedūras, tiks nostiprinātas ĀKK un ES APA reģionālo sanāksmju iespējas būt ietekmīgām. Tieši tāpēc mums vajadzētu risināt šo jautājumu. Liels paldies!

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Grupa, kuru pārstāvu Eiropas Parlamentā, ir diezgan būtiski grozījusi sākotnējo ziņojumu. Tagad tajā ĀKK valdības tiek aicinātas iekļaut stingrākas klauzulas par nediskrimināciju un palīdzību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nodokļu paradīzēm. Lai uzlabotu ĀKK un ES sadarbību, ir vajadzīga lielāka ĀKK valstu valdību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojuma par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā apstiprināšanu, jo uzskatu, ka tās ieguldījums Ziemeļu un Dienvidu sadarbībā ir ļoti būtisks. Patiesībā APA ir bijusi un joprojām ir liela nozīme, sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem iesaistot vietējās iestādes.

Šo iemeslu dēļ es pievienojos savu kolēģu deputātu aicinājumiem Komisijai pielikt visus pūliņus, lai laikus sniegtu informāciju par šīm sarunām, un nodrošināt, lai Parlaments varētu pilnībā piedalīties nolīgumu uzraudzībā un šādā veidā tai palīdzēt. Visbeidzot — es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments uzņemtos informēta dalībnieka lomu — un es to saku, ne tikai atsaucoties uz sarunām šajā jomā —, jo tā ir iestāde, kas spēj nodrošināt šī procesa pārredzamību un paust vietējo kopienu vajadzības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā. Parlamentāra uzraudzība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka ES attīstības līdzekļi tiek izmantoti vislabākajā veidā un efektīvi sekmē Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Asamblejai ir bijusi un joprojām ir ievērojama loma ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) sarunu pārraudzībā, kas ir ļāvusi Eiropas Parlamenta deputātiem tiešā veidā dzirdēt ĀKK parlamentāriešu paustās bažas, tā nodrošinot labāku Eiropas Parlamenta uzraudzību pār Komisijas sarunām un EPN īstenošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstu un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (APA) 2009. gadā tika sasaukta divas reizes, un šajā sanāksmēs tika pieņemti svarīgi lēmumi par dažādiem jautājumiem, jo īpaši par pārtikas un finanšu krīzi, stāvokli Somālijā, klimata pārmaiņām un stāvokli Madagaskarā. Vairākas darba grupas arī satikās, lai debatētu par svarīgiem jautājumiem, tostarp: apmācību labākai pārvaldībai, būvniecības projektiem un pilsētas mājokļu nomaiņu, personām ar invaliditāti, lauku tūrismu un minoritāšu tiesībām Čehijā. Šīs regulārās sanāksmes kļuva svarīgas, jo tās bija dažādas un tajās tika apspriesti abām pusēm svarīgi jautājumi ar mērķi rast risinājumus problēmām, ar kurām saskaras vismazāk attīstītie reģioni.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par par Joly kundzes teicamo ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu, kura ir — es atkārtoju — unikāla iestāde pasaulē, pateicoties tās sastāvam un gatavībai kopīgi strādāt, lai veicinātu Ziemeļu un Dienvidu savstarpējo saikni ne vien ar likumdošanas līdzekļiem, bet arī demokrātisku dialogu un sadarbību. Es vēlētos izmantot šī ziņojuma sniegto iespēju, lai varētu piemērot nodokli starptautiskiem finanšu darījumiem, tādā veidā veicinot noteiktu palīdzības sniedzēju saistību izpildi attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās veiktu vajadzīgās izmaiņas cīņā pret klimata pārmaiņām. Es vēlētos uzsvērt, ka 2002. gada Monterejas konsensā, Dohas 2008. gada konferences turpinājumā un 2010. gada septembrī Ņujorkā organizētajā Augsta līmeņa plenārsēdē par Tūkstošgades attīstības mērķiem tika pausta pozitīva nostāja par inovatīviem un alternatīviem finansējuma avotiem attīstības finansēšanai un tika uzsvērts, ka ir vajadzīga līdzsvarota pieeja starp attīstības ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju pret ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā, jo tas ir ļoti neskaidrs un tā formulējums ir neprecīzs. Turklāt tajā nav norādīti plāni efektīvākai turpmākai attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm. Attīstības palīdzība pašreizējā formā 80 % gadījumu ir neveiksmīga. Tā vienkārši ir palielinājusi attiecīgo valstu atkarību no ārējās palīdzības. Mums ir jāpalīdz šīm valstīm palīdzēt sev pašām. Tām ir jāspēj pakāpeniski attīstīt funkcionējošu tautsaimniecību. Šajā saistībā ļoti svarīga ir spēja pabarot pašiem sevi. Tomēr šajā ziņojumā neatlaidīgi tiek atbalstīts status quo, un tādēļ es balsoju pret to.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Sadarbība ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības ārpolitikas aspektiem. Tāpēc man ir skumji, uzzinot par finanšu problēmām, kas skar ĀKK grupu. Neatkarīgi no šīm problēmām ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja šodien ir viens no svarīgākajiem Ziemeļu un Dienvidu dialoga forumiem. Es atzinīgi vērtēju reģionālās integrācijas veidošanos starp Āfrikas valstīm, no vienas puses, un Karību jūras valstīm, no otras, kas veicina efektīvu dialogu starp Eiropas Parlamentu un pasaules Dienvidiem. Ņemot vērā šos aspektus un pilnībā atbalstot dialoga veidošanu starp ES un Dienvidu valstīm, es nolēmu balsot par šo ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu, jo uzskatu, ka šai asamblejai ir bijusi liela nozīme un tā ir centusies atrast risinājumus dažkārt sarežģītām problēmām. Lai gan tai ir konsultatīvas struktūras nozīme, tā ir svarīgs forums un tikšanās vieta, lai diskutētu un mēģinātu apmierināt dažādās prasības.

No visiem svarīgajiem pieņemtajiem ziņojumiem un rezolūcijām ir jāmin tikai tie, kas saistīti ar stāvokli Madagaskarā, ar klimata pārmaiņām, ar stāvokli Nigērā un ar Kotonū nolīguma otro pārskatīšanu. Visbeidzot, ir vērts pieminēt rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz ĀKK valstīm, kurā ir norādīts, ka šīs valstis, kuras nekādi nav atbildīgas par globālo nestabilitāti, diemžēl galu galā maksā visaugstāko cenu attiecībā uz lielākām izmaksām, mazāku palīdzību no bagātajām valstīm un dārgākām precēm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstu un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) darbu 2009. gadā. Ir svarīgi uzsvērt APA nozīmi, jo tai ir izdevies kļūt par Ziemeļu un Dienvidu sadarbības vērā ņemamu dalībnieci, veicinot atklāta un demokrātiska dialoga nostiprināšanu starp ES un ĀKK reģiona valstīm.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs šodien plenārsēdē balsojām par rezolūcijas priekšlikumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2009. gadā.

2009. gadā Apvienotā parlamentārā asambleja tika sasaukta divas reizes. Tajās tika apstiprinātas 10 rezolūcijas, kā arī Luandas deklarācija par Kotonū partnerattiecību nolīguma otro pārskatīšanu. Gada laikā tika organizētas arī divas reģionālās sanāksmes attiecīgi Gajanā (Karību reģions) un Burkinafaso (Rietumāfrikas reģions).

Neskatoties uz to, 2009. gadā lielu triecienu radīja ĀKK ministru padomes 2008. gada decembrī pieņemtais lēmums krasi samazināt ĀKK sekretariāta budžetu, kas bija paredzēts darbinieku misijām. Šis lēmums būtiski ietekmēja pakalpojumu garantēšanas iespēju saistībā ar APA sanāksmēm ārpus Briseles.

2009. gada decembrī ĀKK padome veica vajadzīgo pārskatīšanu, lai garantētu pietiekamu 2010. gada budžeta finansējumu, lielākais, divu plenārsēžu, vienas reģionālās sanāksmes un divu papildu misiju nodrošināšanai. Ņemot to vērā, ir pareizi turpināt darbu šajā jomā un meklēt papildu inovatīvus finansējuma avotus attīstības finansēšanai, proti, starptautisko finanšu darījumu nodokli.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es esmu gandarīts par šo rezolūciju, kuru sagatavoja mūsu kolēģe deputāte Eva Joly un kurā tiek atzinīgi vērtēts tas, ka APA 2009. gadā joprojām nodrošināja apstākļus atvērtam, demokrātiskam un dziļam dialogam starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, un kurā tiek aicināts padziļināt politisko dialogu; tajā arī tiek atzinīgi vērtēta jaunā tirdzniecības komisāra pozitīvā atbilde uz vairāku ĀKK valstu un reģionu aicinājumu pārskatīt sarunu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem laikā radušos strīdīgos jautājumus atbilstoši Komisijas priekšsēdētāja paziņojumiem, kā arī uzsvērta vajadzība sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un to īstenošanas procesam piemērot stingru parlamentāro uzraudzību.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekle es atbalstīju ziņojumu par APA darbu 2009. gadā. Es esmu gandarīta par asamblejas šā gada darbu, tostarp un jo īpaši par pieņemto rezolūciju par pasaules krīzes ietekmi uz sociālajiem apstākļiem un par klimata pārmaiņām.

Nākamajā nedēļā asamblejas 20. sesijā mēs runāsim arī par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Kā APA Sociālo un lietu un vides komitejas locekle es uzskatu, ka ir būtiski, lai nākamgad tiktu sagatavota visaptveroša analīze un notiktu plašas debates par vides un sociālo stāvokli ĀKK valstīs. Pārskatot pašreizējos pasākumus, mēs varēsim efektīvāk plānot mērķus nākamajiem gadiem. Pievienojoties Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viedoklim, es esmu „par” lielāku atbalstu Āfrikas sociālajai ekonomikai un tās atzīšanu.

Āfrikas sociālās ekonomikas iekļaušana ES programmā var ne vien stiprināt sadarbību ar starptautiskajām iestādēm, piemēram, Starptautisko Darba organizāciju un Pasaules Banku, bet arī nodrošināt lielāku Eiropas sabiedrības atbalstu ārējās palīdzības stiprināšanai, vairāk iesaistot Eiropas sociālās ekonomikas lielos dalībniekus. Es uzskatu, ka APA arī varētu pilnīgāk izskatīt Āfrikas sociālās ekonomikas nozīmi nabadzības novēršanā. Es ceru, ka APA aktīvi iesaistīsies ES un Āfrikas stratēģijas īstenošanā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir pārskatīts darbs, kas paveikts ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm. Šajā dokumentā Eiropas Parlaments pievērš uzmanību tam, ka Apvienotās parlamentārās asamblejas panākumi ir saistīti ar atvērtu, demokrātisku un dziļu dialogu starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm.

Ziņojumā ir arī atgādināts par cilvēktiesību universāluma principu un atgādināts Padomei par Eiropas Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem, pārskatot Kotonū nolīgumu, paredzēt stingrāku nediskriminācijas klauzulu.

Es īpaši atzinīgi vērtēju balsojumu par grozījumu, kurā aicināts noteikt finanšu darījumu nodokli kā iespējamu reakciju uz krīzi, lai gan man nav ilūziju par Eiropas Parlamenta pretrunīgo balsojumu par šo jautājumu. Ar šo grozījumu Eiropas Parlaments aicina meklēt papildu inovatīvus finansējuma avotus attīstības finansēšanai, piemēram, starptautisko finanšu darījumu nodokli un „atkārtoti aicina APA risināt jautājumu par nodokļu paradīžu likvidāciju”.

Cerēsim, ka šis ziņojums nepaliks pilnīgi bez ievērības un ka visas Eiropas iestādes spēs uz to atsaukties, lai veidotu citas attiecības ar ĀKK valstīm.

Ziņojums: Luigi Berlinguer (A7-0252/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, kurā uzsvērts 67. pants par atšķirīgām tiesību sistēmām un tradīcijām, un iespēju vērsties tiesu iestādēs — jautājumi, par kuriem vajadzētu veicināt labāku dažādo tiesību sistēmu un tradīciju izpratni, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā civillietu izskatīšanas jomā jau ir panākti ievērojami rezultāti un ka šim vērienīgajam plānam, lai civiltiesību nozarē izvēlētos stratēģiskāku un ne tik sadrumstalotu pieeju, ir jābalstās uz iedzīvotāju un uzņēmumu patiesajām vajadzībām. Tajā ir arī jāņem vērā grūtības pieņemt tiesību aktus kopīgas kompetences jomā, kurā ir jāsaskaņo regulējums, ja tas pārklājas.

Tāpēc arī turpmāk ir jāievēro dažādu dalībvalstu atšķirīgās tiesību koncepcijas un konstitucionālās tradīcijas, taču vienlaikus ir jāizstrādā ES līmeņa pieeja, lai atrisinātu vispārīgas problēmas. Jāpiemin tas, ka ir jāpievēršas jau īstenoto pasākumu funkcionalitātes nodrošināšanai un gūto panākumu nostiprināšanai, lai mēs varētu saskaņotā veidā virzīties uz Stokholmas programmas pareizu un funkcionālu īstenošanu.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Stokholmas programmā ir noteiktas vērienīgas Eiropas politikas jomas par tiesiskumu un drošību, lai veidotu pilsoņu Eiropu.

Viens no mērķiem ir tiesību akta priekšlikums par ciešāku sadarbību laulības šķiršanai piemērojamo tiesību jomā. Eiropā 20 % šķiršanās gadījumu ir saistīti ar pāriem no dažādām valstīm. Šādas šķiršanās dažkārt aizēno nebeidzama birokrātija un neskaidra reakcija valstu sistēmās. Daudzos gadījumos no tiesvedības radītā emocionālā stresa un spriedzes visvairāk cieš bērni un vājākais laulātais. Kur vien iespējams, labākais risinājums būtu izveidot starpniecības sistēmu, proti — panākt draudzīgu vienošanos starp pusēm. Šajā nolūkā būtu atbilstīgi atsaukties uz principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvā 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kā arī Eiropas Mediatoru rīcības kodeksā.

Būs arī svarīgi, lai visi iedzīvotāji varētu piekļūt atjauninātai un kvalitatīvai informācijai, kas pašlaik pieejama Komisijas datu bāzē par valstu un ES tiesību un procedūru būtiskiem aspektiem saistībā ne vien ar laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, bet arī mediāciju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Stokholmas programma ir izstrādāta ar mērķi izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā iedzīvotājiem būtu garantētas pamattiesības, tostarp brīvība veikt uzņēmējdarbību, lai visās tautsaimniecības nozarēs attīstītos uzņēmējdarbības gars. Kopš kompetences noteikšanas Eiropas Savienībai tieslietās un iekšlietās un tai sekojošās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides civillietu izskatīšanas jomā ir panākti ievērojami rezultāti un ir ātri saskaņoti noteikumi par starptautiskajām privāttiesībām. Tas ir ļoti svarīgi, jo šī tiesību joma ir veids par excellence, kā panākt savstarpējo atzīšanu un katras dalībvalsts tiesību sistēmas ievērošanu citās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijas ierosinātais rīcības plāns ir ļoti vērienīgs, taču vienlaikus ir pienācīgi jāizvērtē tā atbilstība jau ieviestu pasākumu noteiktajiem mērķiem, lai apmierinātu iedzīvotāju, uzņēmēju un juridisko profesiju pārstāvju vajadzības.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ierosinājumu rezolūcijā par civiltiesībām, komerctiesībām, ģimenes tiesībām un starptautiskajām privāttiesībām iekļaut tekstu par Eiropas vienoto tirgu. Manuprāt, vienotais tirgus palīdz Eiropas teritorijai attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu un veicina Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modeļa panākumus, taču vienlaikus arī aizsargā patērētājus. Bulgāriju, kura atrodas Eiropas perifērijā, bieži apdraud bīstamu un iespējami bīstamu viltotu preču imports. Pavisam nesen Bulgārijas tirgū tika atklāta 20 gadus veca jēra gaļa. Un tas ir tikai viens no daudziem gadījumiem. Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide stiprinās vienoto tirgu, jo īpaši patērētāju tiesību, aizsardzību, un mudinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt Komisiju nolūkā ņemt to vērā un sagatavot tādus tiesību aktus, kas nodrošinās vienotā tirgus pareizu darbību patērētāju interesēs.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlaments aicina Komisiju pēc iespējas efektīvāk un ātrāk nodrošināt, lai Stokholmas rīcības plāns patiešām atspoguļotu Eiropas iedzīvotāju vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanās brīvību visā Eiropas Savienībā, kā arī nodarbinātības tiesībām, uzņēmumu vajadzībām un vienlīdzīgām iespējām visiem. Es vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Savienības tiesībām jādarbojas iedzīvotāju labā, jo sevišķi ģimenes un civiltiesību jomās, un tādēļ esmu apmierināta, ka kopš kompetences noteikšanas Eiropas Savienībai tieslietās un iekšlietās un tai sekojošās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides (BDTT) ir panākti ievērojami rezultāti civiltiesību jomā.

Jānorāda, ka Stokholmas programma ir izstrādāta ar mērķi izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā iedzīvotājiem būtu garantētas pamattiesības, tostarp brīvība veikt uzņēmējdarbību, lai visās tautsaimniecības nozarēs attīstītos uzņēmējdarbības gars. Ir pienācis laiks apsvērt turpmāko BDTT attīstību, un tāpēc Eiropas Parlaments aicina Komisiju uzsākt visaptverošas debates, kurās piedalītos visas ieinteresētās personas, jo īpaši tiesneši un citu juridisko profesiju pārstāvji.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Šajā ziņojumā ir iekļauta vesela virkne ieteikumu civiltiesību, komerctiesību un ģimenes tiesību, kā arī starptautisko privāttiesību jomās. Tajā galvenokārt it apskatīti pasākumi, kas izstrādāti, lai uzlabotu tiesību aizsardzību pārrobežu strīdos un Stokholmas programmas garā — tādi pasākumi, kas vērsti uz ciešāku sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm. Rīcības plānā ir arī ierosināta likumdošanas iniciatīva sagatavot noteikumus, lai palielinātu tādu spriedumu izpildes efektivitāti, kas saistīti ar parādnieku darbības pārredzamību, kā arī līdzīgus noteikumus par banku kontu iesaldēšanu. Es uzskatu, ka jautājums par personīgo apstākļu standartizētu informāciju ES dalībvalstu pilsoņu dokumentos ir dabisks solis, jo tas likvidēs šķēršļus ceļojot.

Šajā ziņojumā Komisija, kura ir izveidojusi šķīrējtiesu jautājumiem veltītu darba grupu, arī tiek aicināta pirms iesniegšanas apspriesties par jebkādiem likumdošanas priekšlikumiem, jo jautājumiem par šķīrējtiesu ir būtiska ietekme uz starptautisko tirdzniecību. Šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi palīdzēs palielināt tiesību aizsardzību ES, un tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. – (IT) Galīgajā balsojumā par Berlinguer kunga rezolūciju es atturējos, jo tika atmests 2. grozījums. Tas bija ārkārtīgi svarīgs, lai izslēgtu 40. punkta kļūdainu interpretāciju iespējamību, kurā norādīts, ka Parlaments „apņēmīgi atbalsta ieceres dalībvalstīs savstarpēji atzīt civilstāvokli apliecinošus dokumentus”. Šāds formulējums varētu nozīmēt, piemēram, pienākumu visā Eiropas Savienībā atzīt viena dzimuma pāru savienību, kas reģistrēta dalībvalstī, kur šāda savienība ir atļauta.

Faktiski mums ir jānošķir pabeigtas juridiskas darbības mērķis (laulības gadījumā) no oficiāla reģistrācijas dokumenta mērķa. Otrais pilnībā apliecina dokumentā norādīto (piemēram, ka homoseksuāļu laulība ir noslēgta Holandē), un tā oficiāls apliecinājums ir oficiāla dokumenta par ģimenes stāvokli mērķis. Tomēr oficiāla reģistrācijas dokumenta mērķi nedaudz atšķiras, un to atzīšana (piemēram, apgādnieka zaudējuma pensija) nav atļauta dalībvalstīs, kas tādas neatzīst. Jebkurā gadījumā ģimenes tiesību jautājumi ir atsevišķu valstu identitātes daļa un to nedrīkst skart ES tiesību akti. Tā kā bija iespējama atšķirīga interpretācija, es izvēlējos atturēties.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju ievērojamos rezultātus, kas ir panākti civillietu izskatīšanas jomā kopš kompetences noteikšanas Eiropas Savienībai tieslietās un iekšlietās un tai sekojošās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides. Turklāt es vēlētos apsveikt Komisiju par tās ļoti vērienīgo plānu, kurā ir ņemts vērā ievērojams Parlamenta pēdējā laikā izteikto lūgumu skaits. Ir būtiski pieņemt stratēģiskāku un ne tik sadrumstalotu pieeju, kuras pamatā būtu iedzīvotāju un uzņēmumu patiesās vajadzības saistībā ar tiesību un brīvību izmantošanu vienotajā tirgū.

Stokholmas rīcības plānā ir jāatspoguļo šīs vajadzības arī no mobilitātes, nodarbinātības tiesību, uzņēmumu vajadzību un iespēju vienlīdzības viedokļa, vienlaikus veicinot tiesisko noteiktību un iespējas ātri un efektīvi vērsties tiesā. Mēs nevaram ignorēt grūtības pieņemt tiesību aktus kopīgas kompetences jomā, kurā tiesību aktu saskaņošanu izmanto reti un kurā ir jānovērš dubultregulējums. Dažādu tiesību sistēmu atšķirīgās tiesību koncepcijas un konstitucionālās tradīcijas var būt kā iedvesmas avots Eiropas tieslietu kultūrai, taču tās nedrīkst veidot šķēršļus turpmākai Eiropas tiesību attīstībai.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Līdz šai dienai 27 dalībvalstīs un tajās valstīs, kuras tuvākajā laikā plāno pievienoties ES, civiltiesību jomā ir noteiktas atšķirības. Iesniegtais rīcības plāns ir solis uz priekšu; tajā ir atzīmētas līdzīgās iezīmes un uzsvērtas atšķirības, lai pievērstu uzmanību vajadzībai samazināt šīs atšķirības.

Jo īpaši attiecībā uz tematiem, kas attiecas uz komitejām, kurās es darbojos kā loceklis, es uzskatu, ka kopēju noteikumu izveide un integrētas tiesu sistēmas īstenošana ir ļoti svarīga, lai garantētu vienotā tirgus izdzīvošanu. Lai gan ir jāievēro ikvienas valsts juridiskās tradīcijas un īpatnības, patiesībā, lai risinātu šodienas problēmas, ir vajadzīgi kopīgi centieni saskaņot Eiropas tiesības.

Tādēļ es ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tajā Eiropas Komisija ir aicināta censties dalībvalstīs likvidēt tiesību izmantošanas juridiskos šķēršļus un mazināt šo šķēršļu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem, kas ir iesaistīti pārrobežu tiesvedībā, — tie abi ir būtiski nosacījumi, lai izveidotu „Eiropas tieslietu kultūru”, kura viena pati var garantēt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE), rakstiski. – (SV) Balsojuma skaidrojums: 2010. gada 23. novembrī Zviedrijas konservatīvie balsoja par ziņojumu (A7-0252/2010) par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka uzskatām, ka ir jārīkojas ļoti piesardzīgi attiecībā uz dažādu juridisko profesiju mācību formu saskaņošanu dalībvalstīs, un uzsveram, ka šāda saskaņošana neietilpst Stokholmas programmas darbības jomā. Mēs arī neuzskatām, ka, lai varētu strādāt par advokātu, ir jāzina divas valodas. Visbeidzot, mēs vēlētos norādīt, ka pušu autonomijas princips ir ārkārtīgi svarīgs komerciālo līgumtiesību jomā, un tādam tam arī jāpaliek.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Stokholmas programma ir būtisks nākamais solis Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībā, lai lielāku uzmanību pievērstu atsevišķiem indivīdiem. Lielāka uzmanība, kas veicina ne vien visaptverošāku skatījumu uz pilsonību, tostarp cilvēku un cilvēka cieņas ievērošanu, bet arī tāds skatījums uz tiesībām un tiesiskumu, kas to dara pieejamu visā Eiropas Savienībā, lai indivīdi varētu aizstāvēt savas tiesības bez jebkādām iekšējām robežām. Ir jāpievērš uzmanība indivīdiem, un tas ir jāgarantē visaptveroši — arī attiecībā uz arvien plašāk izplatīto imigrācijas un patvēruma meklēšanas fenomenu, tomēr ievērojot stingru atbilstību noteikumiem par pilsoņu līdzāspastāvēšanu, tostarp drošību. Komisijas rīcības plāns ir Stokholmas programmas konsekvents iemiesojums. Tomēr, attīstot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, vienmēr ir jāievēro subsidiaritātes princips, kurš veicina cilvēktiesību un vēsturisko tradīciju ievērošanu. Man šķiet, ka ziņojums par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem atbilst šiem principiem.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi pareizi īstenot Stokholmas programmā paredzētos pasākumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. To var sasniegt, uzlabojot tiesu sadarbību dalībvalstu starpā, veicinot Eiropas tieslietu kultūru un novēršot vairākas neatbilstības problēmas starp dažādiem procesuālo tiesību modeļiem, kas pastāv dalībvalstu līmenī. Komisijas rīcības plānā, kas īsteno Stokholmas programmu, ir jāņem vērā visi šie ziņojumā minētie aspekti.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek atbalstīti konkrēti pasākumi, kas veicina tiesisko noteiktību un iespējas ātri un efektīvi vērsties tiesā. Saskaņā ar Stokholmas rīcības plānu ir jānodrošina, lai, veicot apmaiņu ar paraugpraksi starp tiesību sistēmām, īpaša uzmanība tiktu pievērsta atsevišķu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, nodrošinot mobilitāti ES, tiesības uz darbu un vienlīdzīgas iespējas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību jomas ir dažas no jutīgākajām tiesību jomām katrā ES dalībvalstī. Tāpēc es uzskatu, ka to jebkādas izmaiņas ir jāveic īpaši uzmanīgi, maksimāli ievērojot subsidiaritātes principu. Eiropas likumdevējiem vienmēr ir jāievēro dažādas tiesību sistēmas — attiecīgajās politiskajās kopienās radītās vienprātības dēļ un to likumīgo iespēju dēļ; viņi nevar un nedrīkst ignorēt to, ka runa ir par cilvēkiem un valstīm ar stabilām, ieviestām un senām tiesību sistēmām. Tādēļ es iesaku veikt izmaiņas, kas ir piemērotas un samērīgas ar iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām, kā arī veikt stingras ierosināto plānu un iniciatīvu pārbaudes. Lai gan es uzmanīgi uzraugu ar šo jomu saistītu pasākumu pieņemšanu, es apzinos, ka pastāv tādas juridiskas attiecības, kurām pēc būtības ir jāpiemēro vairāk nekā vienas valsts tiesības. Es atzīstu, ka daudz kas no tā, kas tiek atbalstīts, ir pozitīvs un tā mērķis ir apmaiņa ar paraugpraksi un patiesas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošana.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Stokholmas programmā, ko Padome pieņēma 2009. gada decembrī, ir noteiktas nākamo piecu gadu prioritātes, lai attīstītu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Eiropas Savienības tiesību akti veicina mobilitāti un ļauj iedzīvotājiem īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, šādi stiprinot ticību Eiropas tiesiskuma telpai. Komisijas rīcības plāns, ar ko īsteno Stokholmas programmu, paredz to instrumentu izmantošanu, kas ir pieejami pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, lai atvieglotu ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmējdarbību, saskaņojot sabiedrības un iekšējā tirgus vajadzības ar dalībvalstu dažādajām juridiskajām tradīcijām. Es atbalstu šo ziņojumu, taču vēlētos atzīmēt, ka noteiktām jomām ir jāpiešķir prioritāte, piemēram, civiltiesībām un oficiālu dokumentu savstarpējai atzīšanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā pašiniciatīvas ziņojumā ir risināti vairāki sarežģīti temati, pamatojoties uz Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem. Tāpēc arī mūsu viedokļi par referenta ierosinājumiem ir dažādi.

Daži no tiem mums šķiet pozitīvi, īpaši attiecībā uz vajadzību veicināt debates par problēmām, kas saistītas ar jūras tiesībām, komerctiesībām un ģimenes tiesībām. Lieta tāda, ka Portugālē ir vēl kāds neatrisināts jautājums, proti, miertiesnešu specializācija šajās jomās. Protams, lai strādātu bāriņtiesās, miertiesnešiem ir vajadzīga īpaša apmācība, ko nosaka attiecīgo jautājumu specifika.

Tomēr komerctiesību jomā pastāv vairākas problēmas, un, iespējams, būtu svarīgāk nodrošināt preču zīmju aizsardzību civiltiesību, nevis krimināltiesību, jomā. Arī šajā jautājumā Portugālē kavējumi ir ļoti ilgi, un ir vispāratzīts, ka daudziem miertiesnešiem ir grūti pieņemt lēmumu par ļoti specifiskiem tematiem.

  Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Balsojuma skaidrojums: 2010. gada 23. novembrī Zviedrijas konservatīvie balsoja par ziņojumu (A7-0252/2010) par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka uzskatām, ka ir jārīkojas ļoti piesardzīgi attiecībā uz dažādu juridisko profesiju mācību formu saskaņošanu dalībvalstīs, un uzsveram, ka šāda saskaņošana neietilpst Stokholmas programmas darbības jomā. Mēs arī neuzskatām, ka, lai varētu strādāt par advokātu, ir jāzina divas valodas. Visbeidzot, mēs vēlētos norādīt, ka pušu autonomijas princips ir ārkārtīgi svarīgs komerciālo līgumtiesību jomā, un tādam tam arī jāpaliek.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs balsojām pret šo ziņojumu. Ir nepieņemami dažās civiltiesību jomās izveidot 28. režīmu, pat ja tas ir neobligāts, lai apietu valstu sistēmas. Turklāt ir liekulīgi apgalvot, ka šo sistēmu dažādība ir vērtība, ja tiek ieteikta “regulatīvā sāncensība”, lai nodrošinātu to konverģenci, jeb, citiem vārdiem sakot — eventuālo standartizāciju. Vislielākā mērā nepieņemami ir personu pārvietošanās brīvību un nediskriminētu piekļuvi sociālās nodrošināšanas pabalstiem mītnes valstīs izmantot kā aizbildinājumu, lai pieprasītu civilstāvokli apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, jo šī priekšlikuma īstais mērķis nav atvieglot dzīvi tām eiropiešu ģimenēm, kuras ir pārcēlušās uz citu ES valsti. Patiesais mērķis ir uzspiest viendzimuma laulību un homoseksuālu pāru adopcijas tiesības tajās dalībvalstīs, kuras savā tiesību sistēmā tās neatzīst. Ģimenes tiesības ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, un tā tam jāpaliek. Tomēr mums ir jāaptur Vācijas tiesu varas vienpusējie lēmumi attiecībā uz bērnu aizgādību, ja šķiras dažādu tautību pāri, kā arī pārmērīgas un absolūtas Jugendamt (Vācijas bērnu un jauniešu labklājības iestādes) pilnvaras, kuras ir nosodītas mums iesniegtajos lūgumrakstos.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka ir pieņemts šis ziņojums, kurā atzinīgi vērtēts Stokholmas rīcības plāns un, ja precīzāk, — tā elementi attiecībā uz civiltiesībām, komerctiesībām, ģimenes tiesībām un starptautiskajām privāttiesībām. Eiropas Savienība strādā, lai izveidotu „Eiropas tiesiskuma telpu”, un šās telpas pamatā jābūt idejai, ka spriedumiem, tāpat kā iedzīvotājiem, jāspēj „pārvietoties” Eiropas Savienībā, lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem vērsties tiesu iestādēs. Šī „kopējā tiesiskuma telpa” ietver spriedumu savstarpējas atzīšanas principu dalībvalstīs, un šis savstarpējās atzīšanas jautājums ir būtisks tādās jomās kā ģimenes tiesības, līgumi, mantošana un testamenti, laulības īpašums utt. Tās ir ļoti svarīgas jomas ikviena cilvēka dzīvē. Mūsu ziņojumā ir uzsvērts arī tas, ka liela nozīme ir apmācībai tieslietu jomā, juridiskai izglītībai, tīklu izveidei tiesnešu starpā un apmaiņas programmu ieviešanai. Es pilnībā atbalstu šos mērķus.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par grozījumiem un pret G. Berlinguer ziņojumu, jo neesmu pārliecināts, ka tajā ir pietiekami atbalstīta subsidiaritāte. Es neuzskatu, ka mums vajadzētu svītrot svarīgas detaļas tikai tādēļ, ka tas ir liels direktīvu kopums. Šāda stratēģija radīs pretēju efektu. Man lietas būtību izsaka 40. punkts, kas tādā formā, kā tas šodien tika pieņemts, kopā ar citām Stokholmas programmas daļām radīs jurisdikcijas konfliktus. Konkrēti runājot, ir šaubas, vai mums ģimenes tiesības ir jāizmanto civilstāvokli apstiprinošu dokumentu savstarpējai atzīšanai, citiem vārdiem sakot, laulības apliecībām, un tāpēc — vai mums ir jāņem vērā dalībvalstu lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz laulības definīciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktā.

Kamēr tas nav skaidrs, pastāv konflikta risks starp vienkāršajām civiltiesību procedūrām un sarežģītajām ģimenes pārrobežu tiesību procedūrām. Lai novērstu šo konfliktu, būtu pieticis ar vienu teikumu 3. grozījumā. Diemžēl šo detaļu šodien Parlamenta vairākums neatbalstīja. Es joprojām uzskatu, ka laulība un ģimenes dzīve ir īpaši valsts aizsardzībā. Šie jautājumi ir vienīgi dalībvalstu ziņā. Tādēļ es balsoju pret šo pašiniciatīvas ziņojumu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šajā rezolūcijā tiek prasīts Komisijai un Padomei nodrošināt, lai tiktu veikta pilnīga apspriešanās ar Parlamentu par tieslietu jomas apmācības organizāciju un kārtību. Šī iniciatīva atbalstīs Eiropas tieslietu kultūras jēdzienu, lai pret visiem ES pilsoņiem nodrošinātu vienlīdzīgu un cieņas pilnu attieksmi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu, jo uzskatu, ka panāktais progress attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ir ļoti ievērojams. Patiesībā kopš tās izveides tieslietu jomā, tostarp attiecībā uz civiltiesībām, ir panākti ievērojami rezultāti.

Es uzskatu, ka ir jāievēro dalībvalstu atšķirīgās tiesību koncepcijas un konstitucionālās tradīcijas, bet es arī uzskatu, ka šādu atšķirību pastāvēšana ir jāuztver kā spēcīga iezīme, kurai jāpievērš uzmanība, lai sasniegtu Eiropas tiesību turpmākās attīstības mērķi. Šajā nolūkā procesā ir jāiesaista Eiropas tieslietu jomas pārstāvji, jo viņu ieguldījumam vajadzētu stiprināt reālas Eiropas tieslietu kultūras ideju, daloties ar zināšanām un pētot salīdzinošās tiesības.

Tāpēc es pilnībā atbalstu priekšlikumu izveidot forumu, kurā tiesneši, kuri bieži risina pārrobežu jautājumus, piemēram, jūras, komerctiesību, ģimenes tiesību lietas un lietas par personām nodarītu kaitējumu, varētu diskutēt un paplašināt savas zināšanas. Visbeidzot, es uzskatu, ka, pamatojoties uz šiem priekšnosacījumiem, Stokholmas rīcības plānā galveno uzmanību vajadzētu pievērst atsevišķu iedzīvotāju un uzņēmumu paustajām prasībām pēc Eiropas tiesībām, kad viņi aizstāv savas tiesības un brīvības.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Ja Stokholmas programmu (2010-2015) skata no sadarbības viedokļa brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (BDTT), patiesībā tā veido pamatu turpmākam Eiropas pārākumam daudzās jomās, lai likvidētu jebkādu atlikušos brīvas pārvietošanās šķēršļus starp ES dalībvalstīm. Vai tās būtu pamattiesības, privātās dzīves un minoritāšu tiesības, Eiropas Savienības pilsonība vai patvēruma meklēšanas un imigrācijas politika, — šis neskaidrais sakopojums patiesībā tiek izmantots kā iegansts, lai veicinātu federālistu centienus izveidot birokrātisku Eiropas supervalsti. Es uzskatu, ka visas tiesības, tradīcijas un paražas ir svarīga iedzīvotāju un suverēnas valsts gara daļa. Atbalstīt ideju par neskaidru Eiropas saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz civiltiesībām un ģimenes tiesībām, būtu tas pats, kas noliegt gadsimtu gaitā nestos upurus un izveidoto pamatu. Tā kā pašlaik Francijā joprojām ir vieni no augstākajiem juridiskās un sociālās aizsardzības standartiem pasaulē, tā negūs labumu no jebkāda sasniegtā progresa, ja paliks proeiropeisko spēku, globālistu un ultraliberāļu stūrgalvības upuris.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu par Stokholmas programmu, kurā uzsvērta vajadzība nodrošināt valstu administrāciju izsniegtu oficiālu dokumentu savstarpēju atzīšanu. Tas ietvers viendzimuma savienības, un tas nozīmē, ka negadījumu situācijās ārvalstīs viendzimuma savienības partneri varēs rīkoties kā tuvākie radinieki un ka viņiem vajadzības gadījumā būs vienlīdzīgas tiesības uz nodokļu priekšrocībām, dzīvojot vai strādājot citā dalībvalstī.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Stokholmas programmas mērķi un tā īstenošanas plāns ir pozitīvi. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka programmas mērķis ir radīt pamatu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ES iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot un īstenot savas tiesības un brīvības. Īstenojot Stokholmas programmu, ir un būs grūtības. No vienas puses, pastāv objektīvs mērķis apvienot tiesību aktus (piemēram, brīvas pārvietošanās tiesību jomā), un, no otras puses — pastāv ļaunprātīgas izmantošanas risks, atšķirīgi interpretējot apvienotās tiesību normas. Stokholmas programmas iniciatīvu, kuras mērķis ir nostiprināt oficiālu dokumentu atzīšanu dalībvalstīs, var vērtēt atzinīgi. Tomēr šis mehānisms nedrīkst būt tiešā pretrunā ar dalībvalstu pamatnoteikumiem, jo īpaši ģimenes tiesību jomā. Ņemot vērā to, ka ģimenes tiesības atspoguļo ļoti senas tradīcijas un smagā cīņā panāktu sociālo vienprātību, nav pieņemams, ka šajā jomā netiek ievērota dalībvalstu suverenitāte — pat arī ar tādām apvienošanas sistēmām, kuru pamatā ir labi nodomi. Turpmākās attīstības mērķim jābūt tam, lai apvienotās tiesības neradītu zemākus standartus attiecībā uz tiesībām (civilajām, sociālajām utt.), kas dalībvalstīs ir dažādos līmeņos. Ir arī jānodrošina, lai noteikumu saskaņošana neradītu iespējas izvirzīt prasības par īpašumtiesībām un pārkāpt valsts integritāti, un jābūt skaidri definētam tam, kā un kurš nodrošinās vienoto Eiropas noteikumu izpildi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību jomas ir dažas no jutīgākajām tiesību jomām, kas piemērojamas dažādās ES dalībvalstīs. Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski, lai šajos jautājumos vienmēr tiktu ievērots subsidiaritātes princips, īpaši attiecībā uz ģimenes tiesībām un tādiem jautājumiem kā laulības un ģimenes tiesību savstarpēja atzīšana.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Ko mēs plānojam uzlabot attiecībā uz Eiropas sadarbību tieslietu jomā, kāda tā ir pašlaik? Pieņemtajā dokumentā ir izklāstītas Komisijas plānu svarīgākās daļas. Tajā ir uzsvērti nākamajā periodā veicamie uzdevumi no iedzīvotāju viedokļa. Kā politiķis un skolotājs es piekrītu, ka turpmāk jāuzlabo sakari starp augstākās izglītības iestādēm, lai jaunā juristu paaudze varētu iepazīties ar Eiropas tieslietu kultūras daudzveidību jau mācību gados universitātē. Turpmāka tieslietu jomas pilnveidošana ir dalībvalstu interesēs. Izglītībā ieguldītā enerģija ietekmē tieslietu sistēmas efektivitāti. Mums ir jāpieliek pūliņi, lai nodrošinātu, ka visur ir pieejami vajadzīgie apmācības resursi. Galveno ieguldījumu pārrobežu sadarbības šķēršļu likvidēšanā var sniegt tie profesionāļi, kuri ir guvuši pieredzi un atbilstošas valodas prasmes ārvalstīs. Uzticību dalībvalstu sistēmām var uzlabot, mācoties par tām. Ir jāveicina studentu izpratne par to, ka jāpiedalās ārvalstu apmaiņas programmās.

Ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt forumus, kuru mērķis ir attīstīt profesionālu dialogu. Juridisko profesiju pārstāvjiem ir jādod iespēja nepārtraukti paust viedokli par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tieši viņi praksē saskaras ar attiecīgajām problēmām. Tieši viņiem mums ir jāuzdod mūsu jautājumi par līdz šim veikto pasākumu rezultātiem. Kā iedzīvotāju interešu pārstāvjiem mums ir jācenšas nodrošināt, lai ES cilvēku prātos netiktu radīts juceklīgu tiesību tēls. Tiesību aktiem par patērētājiem un uzņēmumiem patiešām jābūt paredzētiem viņiem un jābūt par viņiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) 40. punkts ziņojumā par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem patiešām ir nopietna iejaukšanās valstu tiesību aktos, aicinot viendzimuma laulības un pāru attiecības, kas noslēgtas noteiktā dalībvalstī, atzīt visās pārējās dalībvalstīs. Tiek izmantots viltīgs formulējums, lai šo pasākumu nelikumīgi ieviestu pa aplinkus ceļiem. Vācu valodas priekšlikuma versijā un — man ir aizdomas — daudzu citu valodu versijās, šī punkta faktiskais mērķis nav tik skaidrs, kā tam vajadzētu būt. Tā kā es principā esmu pret geju laulībām un jo īpaši pret šādu maldinošu politikas stilu, es balsoju pret šo punktu un pret šo ziņojumu. Šis ziņojums varētu kļūt par stimulu partnerattiecību tūrismam tādā pašā veidā kā tas jau noticis ar mākslīgās apaugļošanas pieņemšanu.

Stājoties partnerattiecībās valstī, kurās laulībām līdzvērtīgām tiesībām un prasībām ir likuma spēks, partneri varēs celt tādas prasības savās dzimtajās valstīs, kur tāsr attiecas tikai uz laulību. Šīs rezolūcijas galīgās sekas padarīs dažādu noteikumu esamību dažādās valstīs pilnīgi absurdu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šajā ziņojumā ir skatīts ārkārtīgi svarīgs jautājums, proti — veids, kādā ES risina savu iedzīvotāju un komercsabiedrību vajadzības tiesību jomā, īpaši atsaucoties uz pārrobežu civiliem un komerciāliem strīdiem. Tomēr man ir žēl, ka es ziņojumā neatradu nekādu atsauci uz nepieciešamajiem pasākumiem, lai informētu iedzīvotājus vai uzņēmumu vadītājus par Eiropas tiesību aktos sniegtajām iespējām attiecībā uz viņu interešu aizstāvību tiesvedībā. Par šīm iespējām nav pietiekamas informācijas un tādēļ tās netiek pietiekami izmantotas. Ir svarīgi pievērst uzmanību miertiesnešiem un advokātiem, taču ziņojumā netiek nodrošināts, lai iedzīvotājiem būtu pilnīga piekļuve šai informācijai.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsoju par ziņojumu par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem. Kopš ES tika noteikta kompetence tieslietu un iekšlietu jomā un kopš brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides, par kuru pašlaik ES un dalībvalstīm ir kopīga kompetence, ir panākti ievērojami rezultāti civillietu izskatīšanas jomā. Eiropas Komisijas paziņojumā „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs” (COM(2009)0262) ir ierosināts vērienīgs iepriekš minētās jomas attīstības plāns 2010-2014. gada laika periodam.

Nav šaubu, ka, lai šajā jomā panāktu turpmāku progresu, būs vajadzīga stratēģiskāka pieeja, kura būs galvenokārt vērsta uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām attiecībā uz tiesību un brīvību izmantošanu vienotajā tirgū. Pakāpeniska saskaņošana, tuvināšana un standartizācija ir vajadzīga, piemēram, patērētāju aizsardzības jomā. Pats par sevi saprotams, ka, nodrošinot jau ieviesto pasākumu funkcionalitāti, ir jāievēro un jāsaskaņo krasi atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Tomēr es uzskatu, ka to līdzāspastāvēšana ir jāuztver kā priekšrocība un iedvesmas avots, veidojot Eiropas tiesību aktu kopējus risinājumus, nevis kā kavēklis. Lai risinātu šos uzdevumus, Komisijai ir jāorganizē atklātas debates ar dažādiem tiesu sistēmas pārstāvjiem, tostarp un jo īpaši juridisko profesiju pārstāvjiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Berlinguer ziņojumu, jo tas attiecas uz ļoti svarīgiem aspektiem, lai varētu sākt virzību uz pilsoņu Eiropu un veicināt Eiropas tieslietu kultūras attīstību.

Šajā ziņojumā līdzsvarotā un visaptverošā veidā jo īpaši ir risināti jautājumi par tiesnešu apmācību, sadarbību starp tiesu iestādēm, Eiropas līgumtiesībām, pamattiesībām, tostarp brīvību veikt uzņēmējdarbību, lai attīstītu uzņēmējdarbību visās ekonomikas nozarēs, kā arī par valstu pārvaldes iestāžu sagatavotu oficiālu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp civilstāvokļa dokumentu atzīšanu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Stokholmas programmas mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tomēr dalībvalstu dažādo tiesību sistēmu atšķirības rada šķēršļus Eiropas tiesību aktu izstrādei. Tāpēc es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā ir ierosināts tuvināt un saskaņot civiltiesības, komerctiesības, ģimenes tiesības un starptautiskās privāttiesības un kurā uzmanība ir vērsta uz sadarbību starp dalībvalstu dažādajām tiesību sistēmām:

• veidojot kopēju Eiropas juridisko kultūru;

• nodrošinot mācības un apmācību tiesnešiem, prokuroriem un citiem tiesu darbiniekiem, lai veidotu savstarpēju sapratni par citu dalībvalstu tiesību sistēmām un risinātu pārrobežu strīdus;

• izveidojot regulāru forumu, kurā tiesneši, kas bieži risina pārrobežu jautājumus, varētu izskatīt juridiski pretrunīgas vai sarežģītas jomas, lai veidotu savstarpējas uzticēšanas klimatu;

• ieviešot Eiropas līgumtiesības;

• ieviešot sadarbību starp dalībvalstu tiesām saistībā ar pārrobežu pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) 2009. gada decembrī pieņemtajā Stokholmas programmā ir noteiktas nākamo piecu gadu prioritātes, lai attīstītu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šajā saistībā ir svarīgi norādīt uz jau sasniegtajiem ievērojamajiem rezultātiem un cerēt, ka ieteiktie pasākumi varēs palīdzēt reaģēt uz sabiedrības un uzņēmumu reālajām vajadzībām, veicinot to mobilitāti un tiesību un brīvību izmantošanu vienotajā tirgū, neapdraudot subsidiaritātes principu prasības un ievērojot dažādu dalībvalstu atšķirīgās tiesību koncepcijas un konstitucionālās tradīcijas.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs plenārsēdē balsojām par rezolūcijas priekšlikumu par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāna pozitīvajiem aspektiem, citiem vārdiem sakot, par Eiropas Savienības prioritātēm, lai 2010.-2014. gada laikposmā attīstītu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, īpašu uzmanību pievēršot civiltiesībām, komerctiesībām un starptautiskajām privāttiesībām.

Dokumentā Komisija ir aicināta uzlabot iesniegto priekšlikumu, lai mēģinātu būtiskās jomās pārvarēt konkrētas problēmas, kas jo īpaši rodas starptautiskajā tiesu praksē. Atbalsts valstu tiesnešiem, risinot ierosināto pasākumu tehniskos jautājumus tiesību akta sagatavošanas laikā, un neatkarīga Eiropas prasību instrumenta izveide, kas cita starpā ļautu vismaz daļēji risināt problēmas, ko radījušas viedokļu atšķirības dalībvalstu procesuālajās tiesībās, ir piemēri konkrētai konstruktīvai un pozitīvai pieejai, kāda kopējam un plaši apspriestam rezolūcijas priekšlikumam varētu būt attiecībā uz Eiropas tiesību aktiem.

Iedzīvotājiem tik svarīgā jomā kā civiltiesības ir jāievēro un jāsaskaņo krasi atšķirīgas tiesību koncepcijas un konstitucionālās tradīcijas, taču ir arī jārisina negatīvās tiesiskās sekas, ko iedzīvotājiem rada šīs atšķirības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šie ir pārdomāti noteikumi, kuros galvenokārt aicināts izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai veicinātu Eiropas tieslietu kultūru, jo īpaši ar juridiskās izglītības un apmācības palīdzību.

  Marco Scurria (PPE), rakstiski. – (IT) Es ceru, ka Rīcības plānā noteiktie pasākumi tiks veikti plānotajā periodā, ņemot vērā to nozīmi Eiropas iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Itālija ir vienmēr īpaši atbalstījusi vajadzību attīstīt savstarpēju uzticību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un atbalsta ES noteikumu paplašināšanu tiesību un iekšlietu jomā.

No šī viedokļa mēs noteikti atbalstām visam Rīcības plānam raksturīgo pieeju — atkarību no lēmumu savstarpējas atzīšanas principa, kas jāsasniedz, stiprinot savstarpēju uzticēšanos. Es arī gribētu uzsvērt to, ka jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai veicinātu Eiropas tieslietu kultūru, jo īpaši ar juridiskās izglītības un apmācības palīdzību.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Es vēlētos paust apmierinātību ar nozīmi, kas piešķirta jautājumiem civiltiesību jomā, piemēram, tiesību akta priekšlikumam par ciešāku sadarbību šķiršanās tiesību jomā un oficiālu publisku mantojuma dokumentu atzīšanai un izveidei. Es esmu īpaši iepriecināta, redzot, ka ir uzsvērta vajadzība ieviest konkrētus pasākumus un programmas, lai veicinātu efektīvu Eiropas tieslietu kultūru, pamatojoties uz apmācības pasākumiem, kas saskaņā ar Erasmus programmām jānodrošina tiesnešiem un visiem tieslietu sistēmas darbiniekiem.

Šajā plānā noteiktie pasākumi ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu tiesību ievērošanas garantijas Eiropas iedzīvotājiem, taču ir jāīsteno stratēģiskāka un ne tik sadrumstalota pieeja, kuras pamatā būtu iedzīvotāju un uzņēmumu patiesās vajadzības. Kamēr, no vienas puses, mums ir jāņem vērā grūtības pieņemt tiesību aktus kopīgas kompetences jomā, no otras puses, mums ir jāpaplašina ES noteikumi tieslietu un iekšlietu jomā. Šādi juridiskās noteiktības rādītāji būs skaidrāki un pamatotāki, un mēs veidosim pamatu īstai kopējai juridiskajai teorijai un praksei Eiropas Savienībā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Pateicoties Stokholmas programmai, dalībvalstu iedzīvotāji savas tiesības civiltiesību, komerctiesību un darba tiesību jomās varēs aizstāvēt visā Eiropas Savienībā. Ar šo programmu iedzīvotājiem tiek sniegtas priekšrocības un nodrošināta labāka pārredzamība. Tā arī uzlabo mūsu tiesisko regulējumu sistēmas konsekvenci Eiropas Savienībā.

Tomēr, lai izveidotu viendabīgākas sistēmas, ir ļoti svarīgi, lai mūsu darbība būtu labāk koordinēta un lai starp Eiropas Savienības valstīm notiktu pieredzes apmaiņa. Lielā mērā tas attiecas uz tieslietu sistēmu, tostarp ārkārtīgi svarīgajiem jautājumiem par migrāciju un cīņu pret organizēto noziedzību. Ļoti būtisks jautājums, sevišķi pašreizējo ekonomikas problēmu laikā, būs efektīvu rīcības mehānismu izstrāde vienotā tirgus un ekonomikas integrācijas nostiprināšanas jomā, un es ar to domāju liberālākus eksporta un importa principus starp Eiropas Savienības valstīm un tiesību aktu izveidi par eksportu un importu starp trešām valstīm. No ekonomisko procesu dalībnieku viedokļa svarīgākais ir noteikt uzņēmumu un patērētāju aizsardzības tiesības un turpināt efektīvi uzraudzīt tiesisko regulējumu īstenošanu un izpildi vienotā tirgus jomā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Kopš kompetences noteikšanas Eiropas Savienībai tieslietās un iekšlietās civillietu izskatīšanas jomā ir panākti ievērojami rezultāti. Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pantā ir noteikta nepieciešamība ievērot dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas, un Berlinguer kunga ziņojumā tā ir uzsvērta kā viena no ES priekšrocībām. Subsidiaritāte ir viens no ES tiesību pamatprincipiem, un tā pamatā ir nosacījums, ka pakārtots dalībnieks var risināt problēmas un veikt uzdevumus neatkarīgi. Tradicionāli tieslietu un iekšlietu jomas ir bijušas dalībvalstu kompetencē. Katrai dalībvalstij ir savas īpatnības un tradīcijas, kas atspoguļo Eiropas kultūras daudzveidību. Tomēr, lai neatpaliktu no mūsdienu pasaules mainīgās realitātes, ir vajadzīga kopīga atbildība ar Eiropas Savienību.

Mūsdienās līgumi ar pārrobežu ietekmi ir paredzēti likumā, un bieži izplatītas ir partnerattiecības vai ģimenes, kuru locekļi ir no dažādām dalībvalstīm. Tomēr tas rada problēmas valsts civiltiesībās, kuras mums ir jāpārvar. Kā iesaka referents, ir pienācis laiks līdzās valstu tieslietu kultūrām attīstīt Eiropas tieslietu kultūru.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Žēl, ka šis Parlaments ir nolēmis vienkārši svītrot no darba kārtības debates par Stokholmas programmu. Ja nav iespēju debatēt, nav iespēju uzdot jautājumus. Turklāt, ja mēs neļaujam veidot kritisku viedokļu apmaiņu par integrācijas procesu, tas tikai pastiprinās daudzu dalībvalstu iedzīvotāju bažas. Vienas no šīm bažām rada runas par civiltiesību statūtiem par laulību. Daudzas ģimeņu apvienības visās dalībvalstīs norāda, ka tādējādi Stokholmas programmas mehānismu var izmantot viendzimuma pāri. Šo jautājumu var atrisināt ne vien saskaņā ar civiltiesību procedūrām un starptautiskajām privāttiesībām, bet arī ar sarežģīto ģimenes tiesību procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu. Ja Stokholmas programma tiks neatbilstīgi izmantota šādā nolūkā, būs vajadzīgas netiešas izmaiņas tiesību aktos, un tieši pret to Eiropas Savienība jau ilgi cīnās. Tāpēc Komisijai un Padomei ir jāpaskaidro, ka ne sociāli tiesiskie mehānismi, ne Stokholmas protokols nekad nenovedīs pie viendzimuma pāru laulības statūtu izveides. Ja mēs vēlamies veidot spēcīgu Eiropas Savienību, to nedrīkst darīt uz dalībvalstu pilnvaru vai kopējā labuma ierobežošanas rēķina. ECR grupa ir iesniegusi ierosinājumus par grozījumiem, kuros uzsvērtas dalībvalstu pilnvaras. Ja šie ierosinājumi netiks pieņemti, es balsošu pret iesniegto ziņojumu.