Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. novembris - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Christofer Fjellner (A7-0290/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, lai efektīvi aizsargātu sabiedrības veselību, ir svarīgi nodrošināt, lai pacientiem būtu plaša pieeja augstas kvalitātes informācijai par medikamentiem. Tiesību aktu saskaņošana šajā jomā ļaus mums nodrošināt augsta līmeņa informētību starp Eiropas pacientiem un visās dalībvalstīs palīdzēs izlīdzināt atšķirības veselības jomā. Turklāt tiesību aktu sīkāka izstrāde un īpaši pienākums nodrošināt pacientiem pieeju informācijai, ļaus mums novērst situāciju, ka farmācijas uzņēmumi negodīgi veicina savu izstrādājumu pārdošanu. Pašlaik šis process netiek atbilstoši kontrolēts. Ir arī jāievieš īpaši tiesību akti attiecībā uz farmācijas pārstāvjiem un jānodrošina to efektīva īstenošana visās dalībvalstīs. Es atbalstīju šo ziņojumu.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos apsveikt Fjellner kungu par teicamo rezultātu. Dānijas liberāļi ir izvēlējušies balsot par direktīvu, kas attiecas uz informāciju par medikamentiem, kuriem vajadzīga ārsta recepte. Ir svarīgi, ka ES pilsoņiem ir pieeja pareizai informācijai par šiem medikamentiem, un tāpēc mēs uzskatām, ka šis ir labs ziņojums, jo galvenā nozīme tajā pieškirta pacientam.

Tomēr mēs izvēlējāmies par pašu regulu nebalsot. Šādi mēs rīkojāmies ne tāpēc, ka neatbalstītu nostāju, ka ES pilsoņiem ir nepieciešama pieeja pareizai informācijai par šiem medikamentiem, kuriem vajadzīga ārsta recepte, bet gan to priekšlikuma daļu dēļ, kas nonāk pretrunā vairāku valstu konstitūcijām. Vēl pirms medikamentu paketes iesniegšanas vairākas valstis jau informēja Komisiju par to, ka pastāv juridiska problēma saistībā ar to konstitūcijām. Plašai sabiedrībai izplatāmas informācijas iepriekšējas pārbaudes, ko veiktu varas iestādes, vairākās valstīs ir pretrunā vārda brīvības definīcijai. Tāpēc mēs nevaram balsot par to, ka Eiropas Zāļu aģentūra pārbauda noteikta veida informāciju, pirms tā tiek izplatīta plašai sabiedrībai. Tomēr mēs gaidām, ka līdz otrajam lasījumam gan Padome, gan arī Komisija meklēs veidus, kā atrisināt šo problēmu, un tāpēc mēs ceram, ka varēsim pēc tam balsot arī par pašu regulu.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, likumdošanas priekšlikums, par kuru šodien notika balsojums un kuru es atbalstīju, atklāj farmācijas uzņēmumu nozīmi un delikāto lomu reklāmas nolūkiem neparedzētas informācijas sniegšanā par saviem izstrādājumiem.

Labākai pacientu informētībai būtu jāveicina farmācijas nozares atbildīgums, un šis uzdevums ir jāveic skaidri un precīzi, sekmējot izvairīšanos no pārmērīga medikamentu patēriņa, ko izraisa komerciāli iemesli. Patiesi, šis balsojums uzsver, ka ir svarīgi tas, kā informācijai par medikamentiem jābūt pieejamai internetā vai drukātā formā saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas ir vienādi visās dalībvalstīs.

Tomēr tas neatbrīvo veselības aprūpes speciālistus no viņu kā primārā un neaizstājamā informācijas avota būtiskās lomas iedzīvotājiem veselības aizsardzības un ārstēšanas jomā. Starpnieka veida attiecības starp ārstu un pacientu saglabājas unikālas un neaizstājamas, un ir atzīts, ka mutiskā saziņa ir jebkuras medicīniskās aprūpes pamatā. Turklāt tā ļauj pacientiem būt labāk informētiem par medikamentiem, ko viņi lieto, un viņi tiek iesaistīti ārstēšanas procesā, padarot viņus par aktīviem savas atveseļošanās līdzdalībniekiem.

  Paolo Bartolozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Fjellner kunga ziņojuma mērķis ir integrēt un pilnveidot pašreizējās Eiropas Savienības regulas par šo tēmu, atjaunojot tās un padarot spējīgas risināt tās problēmas, kuras ir izraisījusi tehnikas attīstība un kas tagad apdraud sabiedrības veselību.

Mūsuprāt, ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta pacientam un viņa vai viņas tiesībām būt informētam un saņemt pieeju zinātniskai informācijai, kas tagad ir kļuvusi gan kvalitatīvi, gan arī kvantitatīvi labāka, un kas ir jākontrolē, sākot ar precīzākas un rūpīgākas zinātniskās informācijas nodalīšanu no reklāmām.

Patiesi, ziņojumos tiek izmantoti precīzi un standartizēti kritēriji, lai noteiktu sniedzamās informācijas veidus, to, kuri dati nav obligāti un kuri ir, kā arī kanālus, izmantojot kurus tos var padarīt pieejamus, tādējādi nosakot farmācijas uzņēmumu un dalībvalstu saistības.

Pamatojoties uz šo izpratni, mēs paužam savu atbalstu šim ziņojumam, atzīstot tā vērtību ne tikai veselības, bet arī sociālajā jomā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, balsoju par Fjellner kunga ziņojumu, kurā papildus tam, ka tiek runāts par informāciju pacientiem izstrādājuma lietošanas instrukcijā, un medikamentu atsevišķu iepakojumu, uzmanība galvenokārt tiek koncentrēta uz farmācijas uzņēmumu attieksmi. Vēl nesen daudzi no tiem apvienoja informāciju par medikamentu ar savu reklāmu. Manuprāt, viņi negodīgā veidā ietekmēja pacientus, lai pievērstu uzmanību noteiktam izstrādājumam.

Es atzīstu, ka pacientiem ir jāsaņem pati labākā un jaunākā informācija, kas tiek apstiprināta, piemēram, vienlaikus ar jaunā medikamenta apstiprināšanu, un es uzskatu, ka mēs šajā ziņā esam snieguši lielu ieguldījumu. Augstas kvalitātes informācija ir, protams, jāsniedz dzimtajā valodā internetā, kas ir mūsdienīgs saziņas līdzeklis. Esmu gandarīts, ka, pieņemot šo ziņojumu, mēs faktiski esam samazinājuši būtiskas atšķirības starp ES valstīm, kas šajā jomā ir mazāk attīstītas, un es esmu gandarīts, ka ārstu-pacientu attiecības nekādā veidā nav pasliktinātas. Tas ir galvenais informācijas avots.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties Fjellner kungam par lielisko ziņojumu. Jāsaka, ka tiešām ir svarīgi grozīt spēkā esošos tiesību aktus un atjaunināt tos. Ja mēs konkrēti runājam par medikamentiem un pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu, ko šīs zāles satur, tas ir arī ļoti svarīgi pacientu drošībai.

Mūsdienās, kad reklāmu nozīme kļūst arvien lielāka, ir būtiski noteikt kritērijus, kas patērētājiem un pacientiem dod iespēju pilnā mērā zināt, kādu ietekmi atstāj šo medikamentu lietošana, un būt pārliecinātiem par to. Šī informācija ir jābalsta uz pētījumiem, bet nevis uz iztēli vai reklāmas paņēmieniem un līdzekļiem. Šādi atjaunināti un pacientu drošībai labvēlīgi tiesību akti Eiropas Savienībā ir nepieciešami plašākā kontekstā.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, informācijas jautājums attiecībā uz medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, ir jutīga tēma, jo tai ir svarīga ietekme uz visu iedzīvotāju tiesību uz veselību un labklājību aizsardzību.

Eiropas Komisija nosūtīja mums priekšlikumu par direktīvas pārskatīšanu, kas varēja radīt nepilnību tiesību aktos, kas atļautu farmācijas uzņēmumiem izmantot neskaidro atšķirību starp informācijas un reklāmas definīcijām, lai veicinātu to savu medikamentu pārdošanu, kas izsniedzami tikai pret receptēm, tādējādi kaitējot cilvēkiem.

Protams, vēl ir daudz darāmā piemērotas informēšanas stratēģijas izstrādes jomā attiecībā uz medikamentiem, bet par laimi šoreiz Eiropas Parlaments reaģēja tā, kā tam būtu jādara vienmēr. Parlaments nostājās iedzīvotāju pusē un aizstāvēja pacientu tiesības saņemt labāku informāciju, un nepadevās farmācijas uzņēmumu spiedienam.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, medikamentu ierobežošana un atsevišķos gadījumos alternatīvu medikamentu, augu izcelsmes ārstniecības līdzekļu, lielākas vitamīnu devas un minerālvielu uztura bagātinātāju izrakstīšana ir bijusi viens no lieliem Eiropas regulējuma skandāliem.

Es nezinu, kāda ir šo zāļu iedarbība. Mana sieva tām bezgalīgi tic, mana attieksme ir skeptiskāka, bet, kā gudri sacīja ķēniņš Zālamans, ir labāk, lai mājās, kurā valda saskaņa, būtu trauks ar rūgtām zālēm, nekā, ja steliņģī būtu vērsis un mājās valdītu naids. Grūti būtu atrast citu tikpat trāpīgu sakāmvārdu par rūgtām zālēm, kā šajā gadījumā.

Taču neatkarīgi no tā, vai šīs zāles ir nederīgas vai arī tās ir lietderīgas, tās noteikti nav kaitīgas veselībai. Tad kāpēc Eiropas Savienība atzīst par noziegumu darbību, ko nekaitīgi veic aptuveni 20 miljoni eiropiešu? Atbilde: tas ir atsevišķu lielu farmācijas korporāciju lobijs, kuras saskata iespēju izstumt mazos homeopātus no uzņēmējdarbības — kaut kas līdzīgs tagad ir noticis manā vēlēšanu apgabalā. Tās nekad nevarētu panākt šo noteikumu apstiprināšanu savu valstu parlamentos. Vēlreiz mēs redzam veidu, kādā Briseles mehānisms ir kļuvis par raķeti, kas atvērta lielajām korporācijām.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot šo iespēju, lai iebilstu jūsu lēmumam aizliegt Bloom kungam iekļūt plenārsēžu zālē. Tiesa — viņš lietoja Parlamentam neatbilstošu valodu. Šoreiz pašam Schulz kungam personīgi nācās uzklausīt šādus izteicienus. Viņš pats ļoti bieži lieto vārdu “fašists”...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. – Claeys kungs, šī nav Reglamenta neievērošana attiecībā uz Fjellner kunga ziņojumu, un es neļaušu jums turpināt. Es esmu sacījis Gollnisch kungam, ka viņš varēs izteikties par Reglamenta neievērošanu, kad sēdi vadīs priekšsēdētājs, un tā tas arī notiks.

Ziņojums: Christofer Fjellner (A7-0289/2010)

  Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es patiesībā vēlos izteikties par Fjellner kunga ziņojumu (A7-0289/2010), kas attiecas uz Eiropas Zāļu aģentūras izveidošanu un kurā ir iekļautas vairākas labas un svarīgas iniciatīvas. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Patiesībā man bija diezgan grūti par to izšķirties, jo īstenībā es iebilstu pret vēl vienas ES aģentūras izveidošanu. Tomēr viena kopēja aģentūra, kuras uzdevums būs novērtēt medikamentus un sniegt informāciju plašai sabiedrībai par medikamentiem (gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem paredzētiem), kuriem vajadzīga ārsta recepte, man ir pašsaprotama, īpaši atceroties, ka medikamenti mūsdienās arvien vairāk tiek ražoti gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās robežām.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā gadā, kad daži no mums turēja plakātus “referendumi”, Watson kungs sacīja, ka mūsu uzvedība viņam ir atgādinājusi nacionālsociālistus Vācijas Reihstāgā. Schulz kungs pats sacīja, ka mūsu uzvedība viņam esot atsaukusi atmiņā Ādolfu Hitleru. Es saprotu, ka jūs atrodaties sarežģītā…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. – Hannan kungs, es saprotu, ko jūs ar šo vēlaties pateikt. Es jau esmu sacījis, ka saistībā ar šiem jautājumiem Gollnisch kungs ir lūdzis vārdu. Viņš viņš varēs izteikties par Reglamenta neievērošanu sēdē, ko vadīs priekšsēdētājs. Tas, manuprāt, ir atbilstošs veids, kā meklēt risinājumu šai problēmai. Ja jums nav nekas sakāms par Fjellner kunga ziņojumu, es tālāk dodu vārdu Březina kungam.

Es dzirdēju, ko jūs teicāt. Jūs teicāt, ka Gollnisch kungs nerunā jūsu vārdā. Es to ziņošu Parlamentam. Gollnisch kungs ir pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts. Viņš nepieder ne pie vienas politiskās grupas, taču runā par būtisku to elementu. Es to pieņemu, un tāpēc es ieteicu Gollnisch kungam izteikties par Reglamenta neievērošanu sēdē, ko vadīs priekšsēdētājs.

Es neierosinu atļaut jums runāt, Hannan kungs, jo pretējā gadījumā ikviens vēlēsies izteikties par šo jutīgo un svarīgo jautājumu, tāpēc, atvainojiet. Mums tagad ir jāpāriet pie balsojumu skaidrojumiem par Evans kundzes ziņojumu.

Ziņojums: Jill Evans (A7-0196/2010)

  Jan Březina (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, šī direktīva neapšaubāmi ir solis uz priekšu ceļā uz to, lai novērstu atkritumu radīšanu un ierobežotu bīstamo materiālu izmantošanu. Tomēr es uzskatu, ka mazliet strīdīga ir PVC iekļaušana šajā direktīvā to materiālu skaitā, kuriem ir noteikta prioritāra pārbaude. Ne PVC, citiem vārdiem sakot, polivinilhlorīds, ne arī PVC atkritumi saskaņā ar ES tiesību aktiem nav klasificējami kā bīstami. Pat ja mēs pieņemam iebildumu, ka tiesību akti par bīstamajiem materiāliem un pētījumi tagad ir 10 gadus veci un tāpēc savā ziņā varētu būt novecojuši, no agrākiem pētījumiem ir zināms, ka PVC var izlietot atkārtoti un uz apkārtējo vidi varētu tikt atstāta negatīva ietekme, ja tas tiktu aizstāts ar alternatīviem materiāliem. Tāpēc nav iespējams piekrist bieži dzirdētajam argumentam par to, ka atteikšanās no PVC izmantošanas elektriskās un elektroniskās iekārtās ir pamatota dioksīna emisiju dēļ, kas rodas, sadedzinot to brīvā dabā. Šis arguments pilnībā ignorē faktu, ka jebkāda veida atkritumu dedzināšana ir nevēlama.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, agrāk vai vēlāk elektroniskās iekārtas kļūst par atkritumiem, kuros diemžēl joprojām ietilpst noteiktas bīstamas vielas. Dalībvalstīm dažreiz ir grūti izlemt, ko darīt ar šādiem elektronisko iekārtu atkritumiem, tāpēc ir svarīgi pakāpeniski virzīties uz principu, saskaņā ar kuru “profilakse ir labāka par ārstēšanu”. Veicot ķimikāliju apvienošanu Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulā ar Bīstamo vielu ierobežošanas (RoHS) direktīvu, mēs vismaz speram soli citu tādu bīstamu vielu apvienošanas virzienā, kas atrodas elektriskās un elektroniskās iekārtās. Tas acīmredzami pilnībā nesaskaņos visas sistēmas un dalībvalstīm paliks iespēja interpretācijai, bet šī saskaņošana vismaz novērš būtiskās atšķirības, kas pašlaik pastāv starp dalībvalstīm. Noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežojums elektroniskajās iekārtās un šodien pieņemtie pasākumi nedrīkst pārsniegt divus ierbežojumus. Pirmkārt, tie nedrīkst radīt nesamērīgas grūtības mazajiem uzņēmumiem. Otrkārt, aizliegto vielu saraksts nedrīkst apturēt tehnoloģiju attīstību. Mēs nedrīkstam būt aizspriedumaini pret tām vielām, kas pašlaik tiek tikai izmēģinātas un kuras tehnoloģiju un elektronikas jomā nākotnē var radīt atklājumus.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Evans kundzes ziņojumu, kas attiecas uz direktīvas pārstrādi, jo es patiešām nožēloju faktu, ka kompromisa tekstā, kas tika pieņemts rūpniecības lobiju spēcīgā spiediena dēļ, visas norādes uz PVC un halogenētiem liesmu slāpētājiem ir pazudušas, lai gan visi Komisijas veiktie pētījumi vēl kopš 2000. gada ir pierādījuši, ka šo vielu iznīcināšana rada nopietnus apdraudējumus cilvēku veselībai un videi.

Rūpniecības izmaksu novirzīšana uz vidi un iedzīvotājiem ir pieeja, ko mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt, jo papildus brīvā tirgus kropļošanai tā nozīmē nepieņemamu kompromisu starp cilvēku dzīves kvalitāti un uzņēmumu peļņu.

Es ceru, ka nākamajā šīs direktīvas atjaunināšanas reizē trīs gadu laikā, jautājumi par iedzīvotāju tiesībām uz veselību un vides aizsardzību tiks izvirzīti priekšplānā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, varbūt jūs atļausit man izteikt vispārīgu piezīmi, ka atvērtā sabiedrībā tiesības uz vārda brīvību ir pārākas par tiesībām netikt apvainotam, un demokrātijā vienīgie cilvēki, kuriem būtu jānosaka tas, vai mums būt sēžu zālē un izdot likumus vai nē, ir mūsu vēlētāji.

Deputāta izraidīšana var būtiski ietekmēt iznākumu.

Ja tagad mēs būsim vienaldzīgi pret noteikumu piemērošanu, tad mums būs jānosaka cenzūra nepatīkamiem mājieniem, lai arī no kuras puses tie nāktu, bet es domāju, ka ir patvaļīgi un negodīgi atļaut eiroskeptiķus dēvēt par nacistiem ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. – Nē, Hannan kungs, jūs novirzījāties no vispārējā uz atsevišķo. Kamall kungs, runājiet par Evans kundzes ziņojumu, vai arī es pārtraukšu jūsu uzstāšanos.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, man nav šaubu, ka jūs mēģināsit pārtraukt manu uzstāšanos, kā parasti, kad runa ir par vārda brīvību, bet es tiešām vēlos runāt par bīstamām vielām un toksiskumu. Es domāju mēs visi esam vienisprātis, un es kā bijušais elektronikas inženieris esmu informēts par bīstamo un toksisko vielu līmeni šajā iekārtā. Ir pilnīgi pareizi, ka mēs mēģinām risināt šo problēmu. Taču es vēlētos arī runāt par to toksiskumu, kas šodienas ir iekļuvis Eiropas Parlamenta diskusijās un demokrātijā. Protams, kad Vācijas pilsonis, sociālists runā ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka varēju balsot par bīstamo vielu elektriskās un elektroniskās iekārtās direktīvas kompromisa variantu. Mēs visi atzīstam vajadzību nodarboties ar dabas un sabiedrības veselības aizsardzību, tomēr ir arī nepieciešams saglabāt zināmu līdzsvara izjūtu. Šodien, ekonomiskās krīzes vidū, nav saprātīgi ar ļoti stingriem nosacījumiem palielināt finansiālo slogu mazajiem uzņēmumiem un patērētājiem. Tāpēc es augsti vērtēju faktu, ka starpiestāžu grupa uzdeva Komisijai pārskatīt bīstamo vielu sākotnējo sarakstu, bet nevis uzreiz to noraidīja, kam būtu negatīva ietekme uz MVU un ES sociālo un ekonomisko situāciju.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0617/2010 (Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas ir ļoti grūtu sarunu rezultāts starp Eiropas Komisiju un vairākām trešām valstīm, tostarp Kanādu, Japānu, ASV, Austrāliju un Meksiku.

Cīņai pret viltošanu ir jābūt vienai no mūsu prioritātēm un visu valstu un starptautiskās politikas mērķim. Tāpēc, lai sasniegtu efektīvus rezultātus, ir svarīga sadarbība starp dalībvalstīm.

Panāktā vienošanās noteikti nevarēs atrisināt sarežģīto situāciju starptautiskajos tirgos, bet tā ir solis pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums tagad ir turpināt darbu pie mūsu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu civilās un muitas aizsardzības, kuras kropļo konkurence, kas nosaukumu un saīsinājumu pastāvīgās izmantošanas dēļ, kas norāda uz labi pazīstamiem Eiropas zīmoliem, ir kā minimums negodīga. Vislielākie zaudējumi tiek nodarīti mūsu rūpniecībai un ražotājiem lauksaimniecības un pārtikas, dizaina, modes un luksuspreču nozarēs.

Es ticu, ka Komisija ir pielikusi pūles, lai visos posmos sarunās par starptautiskajiem nolīgumiem Eiropas Parlamentu pilnībā informētu. Es vēlētos šeit atkārtot jūsu prasību sniegt sabiedrībai un Eiropas Parlamentam pieeju tekstiem. Nobeigumā es aicinu Eiropas Komisiju turpināt pilnībā un precīzi informēt Parlamentu par visām turpmākajām iniciatīvām, ko tā plāno pieņemt šajā jautājumā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesību uz veselību nodrošināšanai, kas ir cieši saistītas ar faktiskajām tiesībām uz dzīvi.

Es uzskatu par pilnīgi nepieņemamu situāciju, kur, aizbildinoties ar stingru intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas dažos gadījumos šķiet gandrīz pārspīlēta, daudzām iedzīvotāju kategorijām tiek liegta pieeja pamata medikamentiem, īpaši jaunattīstības valstīs. Tāpēc, apspriežot tehniskās detaļas tirdzniecības nolīgumā viltojumu novēršanas jomā, es aicinu Komisiju atbalstīt sabiedrības veselības aizsardzības pamatprincipus un pieeju medikamentiem.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, cīņa pret viltošanu ir ļoti svarīgs jautājums. Pirms divdesmit gadiem mēs vēl varējām pasmieties, ja kāds nopirka “Rolex pulksteni” par USD 10. Tirgus šajā paaugstināto cenu kategorijā tāpēc nebija apdraudēts. Šodien situācija ir pilnīgi atšķirīga. Jo īpaši attiecībā uz izstrādājumiem, kas ietilpst zemāko un vidējo cenu kategorijās, kas arī tiek viltoti. Tiek viltoti T-krekli, rotaļlietas un aizsargtērpi, kā arī intelektuālais īpašums. Šajā gadījumā tas nav tikai jautājums par finansiālām interesēm, bet arī par darba drošību, apkārtējās vides aizsardzību un veselības aizsardzību, kā arī sociālajiem standartiem. Visiem, kas vēlas dzīvot taisnīgā pasaulē, ir enerģiski jācīnās pret viltošanu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, situācija, kurā negodīga konkurence pārpludina Eiropas tirgu ar viltotām precēm no visas pasaules, ir netaisnīga un acīmredzami nepieņemama. Es vēlētos arī vērst uzmanību uz nepietiekami skaidro formulējumu attiecībā uz saistību piemērošanu, lai uzraudzītu interneta pakalpojumu sniedzējus. Tas nonāk pretrunā tiesībām uz privātumu un izskatās pēc cenzūras mēģinājuma. Tas darbojas arī pret e-komerciju, kas ir ekonomikas sastāvdaļa, kuru mēs, no vienas puses, vēlamies ļoti dinamiski attīstīt, izmantojot arvien inovatīvākas metodes, vienlaikus, no otras puses, turpinot šajā jomā piemērot ierobežojumus. Lēmumi, kas šajā jautājumā tika pieņemti šodien, situāciju mazliet uzlabo.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju kopīgo rezolūciju par ACTA, lai gan es balsoju citādi kā mana politiskā grupa, jo es arī uzskatu, ka mums ir jāmudina Komisija sagatavot pētījumus, kas izdzēstu pēdējās jautājuma zīmes par ACTA ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un aizpildītu to informācijas plaisu no pagātnes, ko ir radījusi nevēlēšanās atklāt apspriestos tekstus. Šeit galvenokārt ir nepieciešams Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums, pētījums par ietekmi uz pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem un garantijas, ka interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzējiem piemērotie izņēmumi netiks ietekmēti. Tomēr es uzskatu, ka ir diezgan briesmīgi, ka nolīgumā ir saglabāta iespēja uz robežām pārbaudīt atsevišķu ceļotāju datorus un citas personiskās mantas.

Es arī ar prieku atbalstīju PPE rezolūciju, kurā bija piedāvāts ļoti līdzsvarots un augsta standarta variants, protams, bez vērā ņemama spiediena uz Komisiju pirms svarīgām sarunām par nolīguma galīgo formu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es pieļauju, ka jūsu pirksts atradīsies virs pogas. Daudzi cilvēki man jautā, ko nozīmē ACTA, un es biju viens no ēnu referentiem attiecībā uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā.

Es zinu, ka pēc šodienas daudzi brīnīsies par mūsu pārredzamības, demokrātijas un vārda brīvības līmeni, bet es vēlos pievērst uzmanību pieciem iemesliem, kāpēc mēs nepiekritām rezolūcijai. Es jutos ļoti pateicīgs, kad saņēmu kopīgo PPE/ECR rezolūciju. Pirmkārt, tā nesniedzas tālāk par Kopienas acquis. Otrkārt, Komisija ir bijusi pārredzama. Treškārt, tā nav apspriesta PTO līmenī, jo Ķīna un Indija vispirms bija pret nolīgumu. Ceturtkārt, tā neietekmē ģenērisko zāļu tranzītu caur ES un, visbeidzot, jaunattīstības valstīm ir visas iespējas pievienoties ACTA nolīgumam, ja vien tās vēlas to darīt. Tās vienkārši līdz šim nav vēlējušās pievienoties. Tas ir atvērts mehānisms, kuram valstis var brīvprātīgi pievienoties. Ir tikai negods, ka mēs šajā plenārsēžu zālē neievērojam tos pašus runas brīvības principus.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: László Surján (A7-0327/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Pēc 2002. gadā notikušajiem plūdiem, kas radīja lielu kaitējumu cilvēkiem un materiālos zaudējumus Vācijā, Austrijā, Čehijā un Francijā, Eiropas Savienības Padome izveidoja instrumentu, kas ļautu ātri piešķirt līdzekļus, lai palīdzētu dabas katastrofu skartajiem reģioniem. Pašlaik no plūdiem ir cietusi Īrija, kas saņems atbalstu no šiem līdzekļiem. Es balsoju par šo grozījumu ES budžetā, jo tas ļauj izmaksāt šos līdzekļus mūsu Īrijas draugiem. Šis balsojums simbolizē Eiropas solidaritāti dabas katastrofu priekšā. Šī solidaritāte šodien tiek parādīta Īrijā, un rīt tā tiks parādīta Francijā. Patiesi, mūsu valsts drīz saņems ievērojamu finansiālu atbalstu, lai novērstu 2010. gada februārī notikušās vētras “Ksintija” sekas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Plūdi, kas notika 2009. gada novembrī, nopietni ietekmēja Īriju un radīja lielus zaudējumus, kas tiek vērtēti vairāk nekā EUR 520 miljonu apmērā. Budžeta grozījumi paredz Solidaritātes fonda mobilizēšanu, lai segtu radušos zaudējumus, kopsummā par EUR 13 022 500 saistību un maksājumu apropriācijās. Kā man jau bija izdevība sacīt vakar, es uzskatu, ka fonda mobilizēšana ir pilnīgi pamatota, jo tas palīdz tiem, kas visvairāk cietuši no šīs dabas katastrofas, un tāpēc šis grozījums ir saskaņā ar ES budžetu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija 2010. gada 24. septembrī izvirzīja priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu attiecībā uz Solidaritātes fonda mobilizēšanu, pamatojoties uz 2006. gada 17. maijā noslēgtā iestāžu nolīguma (IN) 26. punkta noteikumiem. Tas bija pirmais Solidaritātes fonda mobilizēšanas ierosinājums 2010. gada finanšu periodā. IN gada laikā ļauj veikt Solidaritātes fonda mobilizēšanu līdz maksimālai robežai EUR 1 miljards. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī fonda mērķis nav nodrošināt kompensāciju par privātiem zaudējumiem, bet gan atbalstīt infrastruktūras remontu, un fonds ir refinansēšanas instruments.

Īrijas varas iestādes ir aprēķinājušas, ka kopējie zaudējumi, ko tieši ir radījusi šī katastrofa, ir EUR 520,9 miljoni. Sakarā ar plūdu atstātajām sekām Īrijā, Komisija ierosina saistību un maksājumu apropriācijām mobilizēt EUR 13 022 500 no maksimālās summas EUR 1 miljards. Juridiskās prasības ir izpildītas, un es piekrītu šim budžeta grozījumam.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu Īrijai pēc plūdiem, ar ko saskārās šī valsts pagājušā gada novembrī. Tomēr mēs vēlreiz vēlētos kritizēt kavēšanos attiecībā uz fonda mobilizēšanu. Paiet daudzi gari mēneši starp laiku, kad notiek katastrofa, un brīdi, kad dalībvalsts reāli saņem palīdzību: šajā gadījumā tas ir bijis vairāk nekā gads. Šis fonds un, iespējams, arī citi, atkarībā no apstākļiem katrā gadījumā, ir jāmobilizē ātrāk, lai pasteidzinātu efektīvu un ātru reakciju uz ārkārtas situācijām. Vajadzētu iekļaut kohēzijas dimensiju, lai varētu novērst katastrofu sekas, samazinot būtiskas atšķirības starp dažādiem ES reģioniem un dalībvalstīm. Mēs vēlreiz uzsveram, ka ir arī svarīgi stiprināt katastrofu profilaksi, ieviešot praksē nesen pieņemtos Parlamenta ieteikumus.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par budžeta grozījuma Nr. 8/2010 projektu, jo tas ir svarīgs dokuments gadījumā, ja mums ir jāpiešķir EUR 13 022 500 Solidaritātes fonda mobilizēšanai Īrijas labā saistībā ar spēcīgajām lietusgāzēm, kas izraisīja lielus plūdus 2009. gada novembrī.

Es uzskatu, ka Solidaritātes fonds ir vērtīgs līdzeklis, kas dod iespēju ES izrādīt solidaritāti ar reģionu iedzīvotājiem, kurus ir ietekmējušas dabas katastrofas, sniedzot finansiālu atbalstu, lai palīdzētu nodrošināt ātru atgriešanos pie maksimāli normāliem dzīves apstākļiem. Kopējais Solidaritātes fonda gada budžets ir EUR 1 miljards. No šīs summas 2010. gadā saistībā ar iepriekšējiem pieteikumiem vēl nav piešķirts neviens eiro, tāpēc joprojām ir pieejama visa summa — EUR 1 miljards.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu pārskaitīt EUR 13 022 500 no ESF uz budžeta pozīciju, lai sniegtu atbalstu Īrijai pēc spēcīgajiem plūdiem, kas to piemeklēja 2009. gada novembrī.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šis budžeta grozījuma projekts ir pilnīgi pamatots, ņemot vērā, kam ir paredzēti līdzekļi, kas tiek mobilizēti, izmantojot Solidaritātes fondu. Plūdi Īrijā 2009. gada novembrī izraisīja smagus postījumus, īpaši lauksaimniecības nozarei, mājām un uzņēmumiem, ceļu tīklam un citai infrastruktūrai. Tomēr es vēlos vērst uzmanību uz kavēšanos mobilizēt šāda veida atbalstu. Šis process ir jāpadara mazāk birokrātisks un ātrāks, lai turpmāk uz katastrofu situācijām reaģētu savlaicīgi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es balsoju “PAR”, jo uzskatu, ka katrai ES valstij ir jāsajūt sevi kā vienotās Eiropas Kopienas sistēmas dalībnieci. Taču gribētos, lai nākamajā reizē ziņotājs ne tikai izsludinātu līdzekļu piešķiršanu, bet arī skaidri un gaiši paskaidrotu, kādiem konkrētiem darbiem un pasākumiem tiek iztērēti tik milzīgi finanšu līdzekļi (13 022 500 eiro). Pretējā gadījumā ir neizbēgama līdzekļu ļaunprātīga izmantošana un citi pārkāpumi. Summai ir jābūt konkretizētai un pamatotai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Solidaritātes fondam gada laikā ir paredzēts EUR 1 miljards. Šajā kalendārajā gadā līdzekļi mobilizācijai no šī fonda vēl nav pieprasīti. Noteikumi šā fonda mobilizācijai, kas nekādā gadījumā nav paredzēts privātu zaudējumu kompensēšanai, bet drīzāk infrastruktūras atjaunošanai, ir precīzi noteikti. Īrija tagad ir pieprasījusi palīdzību, kuru ir paredzēts izmantot, lai atlīdzinātu plūdu rezultātā radušos zaudējumus. Es balsoju par šo ziņojumu, jo fonds šajā gadā vēl nav mobilizēts, un budžets patiešām ir jāizmanto visizdevīgākajā veidā. Turklāt Īrija atbilst visiem kritērijiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu. Kā es jau vakar paziņoju balsojuma laikā par Böge kunga ziņojumu, es uzskatu, ka Eiropas Savienības pienākums ir sniegt palīdzību un atbalstu noteiktiem reģioniem, kas cietuši no dabas kataklizmām un katastrofām. Es uzskatu, ka solidaritātes jēdziens ir saistīts ar Eiropas Savienības ideju un tās pamatā esošajām vērtībām. Tā ir viena no pamatvērtībām, kas iedzīvināja Eiropas Savienību un nodrošināja, ka tā laika gaitā uzplauka un paplašinājās. Tas ir iemesls, kāpēc šī līdzekļu piešķiršana ir ne tikai attaisnota un labi pamatota, bet praktiski tas ir pienākums. Tāpēc es ceru, ka šāda palīdzība tiks sniegta arī Itālijas reģioniem, kuri smagi cietuši no nesenajiem plūdiem, kas ļoti negatīvi ietekmējuši vietējās tautsaimniecības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka budžeta grozījuma Nr. 8/2010 projekts 2010. gada kopējā budžetā ietver ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu par summu EUR 13 022 500 saistību un maksājumu apropriācijām pēc plūdiem, kas izraisīja haosu Īrijā, un atbilstošu samazinājumu maksājumu apropriācijām EUR 13 022 500 apmērā no ailes 04 02 01 – Eiropas Sociālā fonda (ESF) izpilde – 1. mērķis (2000-2006), es balsoju par piekrišanu Padomes nostājai attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2010 projektu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Surján kungam par viņa teicamo darbu. Es balsoju “par” un piekrītu budžeta grozījuma Nr. 8/2010 projektam, kas piešķir atbalsta summas Solidaritātes fondam, un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds — dalībvalstīm, un pārdala EUR 13 022 500 maksājumu apropriācijām no 4. politikas jomas “Nodarbinātība un sociālās lietas”.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šo budžeta grozījuma projektu, kas nodrošina Eiropas Solidaritātes fonda (ESF) mobilizēšanu par summu EUR 13 022 500 saistību un maksājumu apropriācijām, lai palīdzētu Īrijai pēc plūdiem, kas notika 2009. gada novembrī un radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniecības un uzņēmējdarbības nozarēm un infrastruktūrai, īpaši ceļu un ūdens piegādes tīkliem, kā arī dzīvojamajiem rajoniem, kas kopsummā pārsniedz EUR 520 miljonus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar Finanšu regulas 37. panta 1. punktu Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, ja pastāv “neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi”. Attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2010 projekta dažādajiem punktiem, mūsu pieņemtais ziņojums attiecas uz ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu. Eiropas Komisija 2010. gada 24. septembrī ierosināja Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Solidaritātes fonda mobilizēšanu, kas ir balstīts uz 2006. gada 17. maijā noslēgtā iestāžu nolīguma 26. punkta noteikumiem. Atbilstības fonda kritērijiem nosacījumi ir izklāstīti šeit, kā arī Padomes Regulā Nr. 2012/2002, kurā ir paredzēta ESSF izveidošana. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī fonda mērķis nav kompensēt privātos zaudējumus, bet gan atbalstīt infrastruktūras remontu, un tas ir refinansēšanas līdzeklis.

Ieteikums: Graham Watson (A7-0300/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Komisija ierosina diskusijas par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, lai definētu turpmākās ES attiecības ar tās dienvidu un austrumu kaimiņiem. Šīs īstenotās ES Austrumu partnerības iniciatīvas mērķim vajadzētu būt kopēju Eiropas vērtību veicināšanai ar uzsvaru uz demokrātisku institūciju darbību un cilvēktiesību un brīvību cienīšanu. Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir noteikti vispārēji Moldovas Republikas līdzdalības principi Kopienas programmās un aģentūrās. Es uzskatu, ka protokola noslēgšana Moldovai atļautu pakāpenisku līdzdalības uzsākšanu noteiktās Kopienas programmās vai līdzdalības pastiprināšanu, piedāvājot iespēju turpmāk veicināt kultūras, izglītības, vidi aizsargājošas, tehniskas un zinātniskas saites un pastiprināt politiskās attiecības. Moldovai ir svarīgi turpināt īstenot EKP rīcības plānu un reformas, lai sasniegtu politiskās stabilitātes un demokrātijas attīstības mērķus.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Watson kunga ieteikumu, jo protokola noslēgšana Moldovas Republikai nodrošina jaunas iespējas iesaistīties to interesējošās Kopienas programmās. Pakāpeniski atverot ES programmas un aģentūras tām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, šīs valstis tiks atbalstītas savos centienos veikt reformas un modernizāciju. Tas palīdzēs veicināt sadarbību ar ES tādās svarīgās jomās kā muita, pārvadājumi vai konkurētspēja. Es domāju, ka Moldovas Republikas iesaistīšana svarīgās iniciatīvās palīdzēs izveidot saiti starp tās iekšzemes politiku un Eiropas politiku. Tajā pašā laikā tas dos impulsu jauna Asociācijas nolīguma parakstīšanas sarunu procesam. Šajā virzienā jau ir panākts apmierinošs progress. Es arī atbalstu Padomes ieceri turpināt piešķirt makrofinansiālu palīdzību Moldovas Republikai un nodrošināt ekspertu ieteikumus valdībai Kišiņevā.

Kā uzsvērts arī Eiropas Komisijas sagatavotajā progresa ziņojumā, Moldovas Republika ir pielikusi ievērojamas pūles, lai saskaņā ar ES ieteikumiem efektīvi īstenotu strukturālās reformas. Turklāt pašreizējās valdības Eiropas integrācijas platforma ir veicinājusi nepieredzēti dinamisku attiecību attīstību ar ES. Tāpēc Moldovas Republikas intensīvāka iesaistīšanās Kopienas programmās un aģentūrās ir dabisks solis Eiropas standartu piemērošanas procesā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par protokola noslēgšanu, kas ļaus Moldovas Republikai intensīvāk iesaistīties noteiktās Kopienas programmās, piedāvājot iespēju veicināt sadarbību kultūras, izglītības, plašsaziņas līdzekļu, zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā arī konsolidēt politiskās attiecības, izmantojot Austrumu partnerību, un paātrināt sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu. Politiskā stabilitāte un demokrātijas attīstība ir būtiska protokola visaptverošai ieviešanai un visu nepieciešamo saprašanās memorandu noslēgšanas veicināšanai. Tāpēc pašreizējais konstitucionālais strupceļš Moldovas Republikā ir problēma, kas jārisina nekavējoties un efektīvi. Moldovas Republikai ir ļoti svarīgi turpināt EKP rīcības plāna un dokumentā “Rethink Moldova” izklāstīto reformu īstenošanu. Moldovas Republikas turpmākai stabilitātei, labklājībai un tās attiecību ar ES attīstībai būtiska ir vēlēšanu rīkošana saskaņā ar konstitūciju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Moldovas Republikas centienus turpināt ceļu uz Eiropu, lai iestātos Eiropas Savienībā, un priekšdarbus šajā jomā ir veicinājis partnerības un sadarbības nolīgums starp ES un Moldovas Republiku, kas iekļauts Eiropas kaimiņattiecību politikā. Es atzinīgi vērtēju Moldovas Republikas iesaistīšanu noteiktās Kopienas programmās, kas palīdz veicināt sadarbību kultūras, izglītības, plašsaziņas līdzekļu, zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā arī konsolidēt politiskās attiecības, izmantojot Austrumu partnerību, un paātrināt sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vēlētāju zemā aktivitāte nesen notikušajā referendumā par Moldovas Republikas prezidenta ievēlēšanu un fakts, ka valsti vada pagaidu prezidents, uzskatāmi parāda grūtības šīs valsts pārvaldības jomā un vilšanos sabiedrībā. Situācija Piedņestras apgabalā pasliktinās, radot īpašu spriedzi varas institūcijās un Moldovas sabiedrībā. Šai valstij joprojām ir garš ceļš ejams institucionālās stabilizācijas virzienā pilnīga tiesiskuma iedibināšanai. Tāpēc Eiropas Savienībai ir svarīgi sniegt īpašu atbalstu un uzmanību. Moldovas iesaistīšana ES programmās ir nozīmīgs solis šajā ceļā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Partnerības un sadarbības nolīgums starp Moldovas Republiku un Eiropas Kopienu tika parakstīts 1994. gada 28. novembrī, un kopš 2004. gada Moldova ir bijusi iekļauta Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP). Ieteikuma projekta temats ir Moldovas Republikas līdzdalība Eiropas Savienības programmās. Padome 2007. gada 18. jūnijā publicēja pamatnostādnes Komisijai par apspriežamajiem pamatnolīgumiem attiecībā uz vispārējiem līdzdalības principiem Eiropas Savienības programmās kopā ar trīspadsmit kaimiņvalstīm. Sarunas ar Moldovas Republiku tika uzsāktas 2008. gada martā.

Moldovas Republika sniegs finansiālu ieguldījumu konkrētās programmās, kurās tā piedalās. Šis finansiālais ieguldījums atšķiras atkarībā no programmas, un tas ir noteikts saprašanās memorandā. Protokola parakstīšana ļaus Moldovai pakāpeniski uzsākt vai palielināt līdzdalību noteiktās Eiropas Savienības programmās līdz tādai pakāpei, ka tā nodrošinās iespēju veicināt intensīvākas kultūras, izglītības, vidi aizsargājošas, tehniskās un zinātniskas saites, kā arī stiprināt politiskās attiecības, izmantojot Austrumu partnerību, un atbalstīt sarunas par jaunu Asociācijas nolīgumu. Politiskā stabilitāte un demokrātija ir būtiski priekšnosacījumi protokola pilnīgai piemērošanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) EK – Moldovas partnerattiecību un sadarbības nolīgums tika parakstīts 1994. gada 28. novembrī, un kopš 2004. gada Moldova ir bijusi iekļauta Eiropas kaimiņattiecību politikā.

Padome 2007. gada 18. jūnijā publicēja pamatnostādnes Komisijai par apspriežamajiem pamatnolīgumiem attiecībā uz vispārējiem līdzdalības principiem Eiropas Savienības programmās kopā ar trīspadsmit kaimiņvalstīm, un 2008. gada martā tika uzsāktas sarunas ar Moldovas Republiku.

Protokolā ir iekļauts pamatnolīgums par vispārīgajiem principiem, kas regulē Moldovas Republikas līdzdalību ES programmās un aģentūrās. Moldovas Republika ir sniegusi finansiālu ieguldījumu noteiktās programmās, kurā tā piedalās. Šis ieguldījums atšķiras atkarībā no programmas, un tā apmērs ir noteikts saprašanās memorandā.

Tomēr rodas problēma saistībā ar prasībām, kuras ES izsaka “politiskās stabilitātes un demokrātijas vārdā”, mēģinot iejaukties valsts iekšējās lietās, atklāti nostājoties to Moldovas spēku pusē, kas aizstāv ES ekonomisko grupu intereses, un uzbrūkot valsts neatkarībai un suverenitātei, kā arī tās iedzīvotāju vēlmēm. Tāpēc mēs iebilstam pret pieņemto rezolūciju.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstīju Watson kunga ieteikumu un aicinu turpināt sadarbību starp ES un Moldovu.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Es vienmēr esmu atbalstījis un veicinājis Moldovas Republikas eiropeiskos mērķus. Man ir pārliecība, ka ir iespējama cieša sadarbība ar valsti, kas nesen ir apliecinājusi, ka tā ir gatava turpināt attīstību Eiropas virzienā. Moldovas līdzdalība noteiktās Kopienas programmās mudinās šo kaimiņvalsti īstenot reformas, piedāvājot iespēju papildus politisko attiecību pastiprināšanai turpmāk veicināt kultūras, izglītības, vidi aizsargājošas, tehniskas un zinātniskas saites, izmantojot Austrumu partnerību un sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu. Es apstiprinu Graham Watson ieteikumu, jo tas veicina Moldovas līdzdalību vairākās Eiropas Kopienas programmās un aģentūrās, lai atbalstītu kaimiņvalsts centienus veikt reformas un modernizāciju.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Moldovas Republika ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Pētījumi liecina, ka neapstrīdams valsts iedzīvotāju vairākums dzīvo galējā nabadzībā. Iekšējās reformas, kas varētu palīdzēt ekonomikai, parasti bloķē politiskie vai etniskie konflikti. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpalīdz Moldovai un jāpanāk valsts situācijas uzlabošanās attiecībā uz stabilitāti, drošību un labklājību.

Eiropas politikai vajadzētu risināt konstitucionālo problēmu, ar ko ir saskārusies Moldovas Republika, un tas savukārt varētu būt pamats turpmākām labvēlīgām pārmaiņām. Moldovas Republika ir izteikusi vēlēšanos piedalīties Eiropas kaimiņattiecību politikas programmās, un tās finansiālie ieguldījumi to apstiprina. Eiropas Savienībai šādas valstis vajadzētu atbalstīt ar vēl lielāku apņēmību, un tāpēc sadarbības stiprināšana ar Moldovas Republiku ir pavisam noteikti pamatota.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šā protokola noslēgšana atļautu noteiktās programmās ar Moldovu veidot pastiprinātu sadarbību. Tādējādi būtu iespējama ciešāka integrācija starp Moldovu un ES. Ņemot vērā lielo skaitu moldāvu, kas dzīvo un strādā Īrijā un sniedz ieguldījumu Īrijas sabiedrībā, šis ir apsveicams solis Eiropas nākotnei.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Reformas, pārejas modernizācija un atvieglošana valstīs, kas atrodas tieši līdzās Eiropas Savienībai, tostarp Moldovas Republikā, vislabāk tiktu veicināta, ja Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis pakāpeniski atvērtu līdzdalībai noteiktas Kopienas programmas, institūcijas un aģentūras. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Moldovas Republika un jāveicina tās pievienošanās noteiktām Kopienas programmām. Tas palīdzēs veicināt labu sadarbību starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku tādās dažādās jomās kā ekonomika, zinātne, kultūra un izglītība.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo EK un Moldovas Republikas partnerības un sadarbības nolīguma protokolu. Lai gan es esmu nopietni norūpējies par cilvēktiesību situāciju Moldovā, mani iedrošināja nesenie Amnesty International komentāri, īpaši attiecībā uz to, ka Moldova oktobrī ratificēja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kas ir ļoti pozitīvs solis.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es kā ES–Moldovas Parlamentārās sadarbības komitejas delegācijas loceklis atzinīgi vērtēju katru darbību, kas rada vai var radīt politiskās situācijas konsolidāciju Moldovā un augstākus dzīves standartus tās iedzīvotājiem. Ieteikumus, par kuriem mēs balsojam šodien un kuru īstenošanu var stiprināt pienācīgi integrēta Eiropas kaimiņattiecību politika, varētu uzskatīt tieši par šādu soli. Es piekrītu referenta viedoklim par to, ka pašreizējā krīze Moldovā ir problēma, ko vajadzētu atrisināt ātri un — pats galvenais — ar likumīgiem līdzekļiem. Pilnīgi neskaidro un maldinošo izteikumu “Eiropas risinājums” vajadzētu atmest. Referents acīmredzot domāja risinājumu, kas atbilst nolīgumiem un Eiropas Padomes dokumentam, un kopumā pieņēma demokrātijas noteikumus. Jebkurā gadījumā mums ir kopīgiem spēkiem un uzsvērti jānoraida apzināta iejaukšanās jebkādā veidā no ārpuses Moldovas Republikas iekšējās lietās. Visas citas pieejas vienkārši novedīs pie saspīlējuma saasināšanās Moldovā, bet nevis pie to problēmu pozitīva risinājuma, ko ES pagātnē daļēji izraisīja ar savu nevienādo pieeju.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Moldovas tautas attīstības indekss ir viens no zemākajiem reģionā. Straujās liberalizācijas politikas, kas tika veidotas tā, lai nodrošinātu peļņu Eiropas Savienības finanšu elitēm, ir lielā mērā par to atbildīgas. Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda, kas apsolīja sniegt makrofinansiālu palīdzību, ciešais tvēriens situāciju padarīs tikai sliktāku.

Šādos apstākļos šķiet ciniski atļaut Moldovas valdībai piespiest savus iedzīvotājus finansēt tādas apšaubāmas Eiropas programmas un aģentūras kā Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu vai jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēma (SESAR), ja Moldova nav pat Eiropas Savienības dalībvalsts. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Moldova pēdējos gados ir pielikusi pūles, lai vēl vairāk pietuvotos Eiropas brīvības, demokrātijas un labas pārvaldības standartiem. Šīs aprakstītās pūles ir bijušas saskaņā ar Moldovas vēlmi turpināt ceļu iespējamas paplašināšanās virzienā un ir to parādījušas.

Nesenās vēlēšanas nenoritēja labākajā veidā, un fakts, ka valstij pašlaik ir pagaidu prezidents, nav labākais rādītājs tam, ka tās demokrātijas kultūras konsolidācija noritētu pareizi. Tam vēl ir jāpievieno Piedņestras apgabala jautājums, kas var radīt zināmu nestabilitāti. ES ir jāturpina pielikt visas pūles, lai Moldovā īstenojamās reformas turpinātos pareizajā virzienā, kas ir šā partnerības un sadarbības protokola norādījums.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Arvien intensīvāka Moldovas iesaistīšanās Kopienas programmās radīs iespēju turpmāk veicināt kultūras, izglītības, vidi aizsargājošas, tehniskas un zinātniskas saites un turklāt pastiprināt politiskās attiecības, izmantojot Austrumu partnerību un sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu. Tomēr protokola īstenošanai svarīga ir politiskā stabilitāte un demokrātijas attīstība Moldovā. Konstitucionālā referenduma izgāšanās 2010. gada 5 septembrī ir nožēlojama. Moldovai ir svarīgi turpināt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāna un dokumentā “Rethink Moldova” izklāstīto reformu īstenošanu. Likumīgu vēlēšanu organizēšana 28. novembrī ir svarīga Moldovas nākotnes stabilitātei un labklājībai un tās attiecību attīstībai ar Eiropas Savienību. Šīm vēlēšanām ir jāpalīdz valstij panākt progresu atbilstoši šiem principiem, un tām ir pilnībā jāatbilst starptautiskajiem standartiem par brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Diemžēl Moldova šodien atrodas galēji nestabilā ekonomisko un politisko pārmaiņu zonā. Eiropas Kopienu un Moldovas Republikas partnerības un sadarbības nolīguma protokols par Moldovas piedalīšanos atsevišķajās Eiropas Savienības programmās, dod Moldovas valsts iedzīvotājiem cerību uz pozitīvajām pārmaiņām. Protokola noslēgšana veicina sadarbības stiprināšanu kultūras, izglītības un citās jomās. Es nobalsoju “PAR”, jo ceru, ka partnerība veicinās Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Līdzīgi Parlamenta vairākumam, es balsoju par ieteikumu, kuru es vērtēju atzinīgi, jo tajā ir izrādīts stingrs atbalsts un pamudinājums Moldovas Republikas proeiropeiskajiem centieniem. Šī valsts, kas atrodas pie Eiropas Savienības robežas, nevarēs izkļūt no pašreizējā strupceļa bez šādiem vēstījumiem, kas Moldovas pilsoņiem dod pārliecību par to, ka Eiropa ir pareizā izvēle. Nevar būt piemērotāks laiks par pašreizējo — tikai dažas dienas pirms priekšlaicīgām parlamenta vēlēšanām šajā valstī.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu protokolu, kurā ir noteikti vispārīgie principi Moldovas Republikas līdzdalībai Kopienas programmās un aģentūrās. Tas piedāvā Moldovai jaunas iespējas turpmāk veicināt kultūras, izglītības, vidi aizsargājošas, tehniskas un zinātniskas saites ar ES dalībvalstīm. Esmu pārliecināts, ka politiskās attiecības starp ES un Moldovu tiks pastiprinātas, izmantojot Austrumu partnerību un sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu. Politiskā stabilitāte un demokrātijas attīstība Moldovā ir nepieciešama šīs valsts pilnai līdzdalībai Kopienas programmās, tāpēc ir ļoti svarīgi pēc parlamenta vēlēšanām izbeigt ieilgušo nemieru un nestabilitātes periodu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Kopš 1994. gada, kad tika parakstīts EK–Moldovas partnerattiecību un sadarbības nolīgums, attiecībām ar Moldovu ir bijuši atviegloti nosacījumi. Moldova 2004. gadā tika iekļauta Eiropas kaimiņattiecību politikā. Iestāžu sadarbība starp ES un kaimiņvalstīm var palīdzēt uzsākt procedūru par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, bet tā var arī nenotikt. Neatkarīgi no iznākuma ES kā pārvalstiska organizācija tiek pārvaldīta, izmantojot vērtību kopumu, kas pamatojas uz mieru, brīvību un demokrātiju, ko tā uzskata par būtiski svarīgām Eiropas kontinenta labklājībai.

Ir svarīgi, ka, veidojot sadarbību ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienība īpašu uzmanību pievērš šo valstu stabilitātei, neiejaucoties un atbalstot iestādes ceļā uz efektīvu tiesiskuma ieviešanu un cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu. Tas, ka Moldova šā gada oktobrī ratificēja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, ir ļoti pozitīvs solis šajā virzienā.

Šādā sakarā es balsoju par šo normatīvo rezolūciju, kas attiecas uz papildu protokola parakstīšanu ES–Moldovas partnerattiecību un sadarbības nolīgumam un ES–Moldovas pamatnolīgumam par vispārējiem principiem, kas regulē Moldovas līdzdalību Eiropas Savienības programmās.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Watson kungam par viņa teicamo darbu. Es balsoju “par”, jo uzskatu, ka Moldovai ir svarīgi turpināt EKP rīcības plāna un dokumentā “Rethink Moldova” izklāstīto reformu īstenošanu.

Vēlēšanu rīkošana saskaņā ar konstitūciju ir svarīgs elements tam, lai nākotnē tiktu nodrošināta Moldovas stabilitāte, labklājība un tās attiecību attīstība ar ES. Visām pusēm ir jāapvieno centieni, lai atrastu risinājumu un atspoguļotu Moldovas iedzīvotāju uzticību Eiropas risinājumam. ES un Eiropas Padome ir sniegušas ievērojamu atbalstu, un tām ir jāturpina to sniegt, lai savlaicīgi pārvarētu šo strupceļu.

  Mario Pirillo (S&D), rakstiski. – (IT) Protokola pieņemšana par Moldovas Republikas līdzdalības Eiropas Savienības programmās vispārējiem principiem ir būtiski svarīga, lai turpinātu strukturētākas sadarbības ceļu, kuram nākotnē pamatoti būtu jānoslēdzas ar Asociācijas nolīgumu.

Pašreizējais konstitucionālais strupceļš Moldovā var ietekmēt kopējo protokola un ar to saistītā saprašanās memoranda ieviešanas procesu. Pēc septembra neveiksmīgā referenduma visiem politiskajiem spēkiem ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi saistībā ar 2010. gada 28. novembrī gaidāmajām vēlēšanām. Politiskā stabilitāte ir obligāts nosacījums intensīvākai līdzdalībai ES programmās. Tāpat kā neatgriezeniska proeiropeiska izvēle Moldovā veicinātu gan ekonomiskās, gan arī demokrātiskās attīstības ceļa izlīdzināšanos.

Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es šodien balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, cerot, ka visiem Moldovā aktivizētajiem procesiem ir paredzēts tehnisks un zinātnisks atbalsts no Eiropas.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Noteiktu ES programmu un aģentūru pakāpeniskas atvēršanas iniciatīva EKP partnervalstu līdzdalībai kā Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa ir viens no daudzajiem pasākumiem, ar kura palīdzību ir paredzēts veicināt reformas, modernizāciju un pāreju tajās valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību. Lēmums par sarunu (kas tagad ir pabeigtas) uzsākšanu ar Moldovas Republiku tika pieņemts 2008. gada martā. Šajā protokola projektā ir iekļauts pamatnolīgums vispārējiem principiem par Moldovas Republikas līdzdalības daudzās Kopienas programmās un aģentūrās tādās jomās kā pārvadājumi, pārtikas drošība, muita, lidojumu drošība u.c.. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šī iniciatīva atbalsta Moldovas Republikas — valsts, kas robežojas ar ES, — centienus veikt reformas un modernizāciju.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ES un Moldovas partnerības un sadarbības nolīguma protokola parakstīšanu, jo es saprotu, ka palīdzība, ko ES ir sniegusi Moldovai, šai valstij ir ļoti svarīga, lai tā varētu īstenot nepieciešamās reformas un sasniegt vēlamo politisko stabilitāti, pilnībā ievērojot demokrātiskus tiesiskuma principus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis ziņojums attiecas uz Padomes lēmuma projektu par protokola noslēgšanu partnerības un sadarbības nolīgumam par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par vispārējiem principiem Moldovas Republikas līdzdalībai Eiropas Savienības programmās. Balsojot “par”, EP piekrīt protokola noslēgšanai.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Kā EPP ēnu referents ES–Moldovas Republikas nolīgumam es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka ar absolūtu balsu vairākumu tika nobalsots par protokola noslēgšanu ES–Moldovas Republikas partnerattiecību un sadarbības nolīgumam par Moldovas Republikas līdzdalību Eiropas Savienības programmās. Pat pirms Asociācijas nolīguma noslēgšanas ar Moldovas Republiku šai valstij ir jau piedāvāta likumīga iespēja piedalīties iekšējās ES programmās un aģentūrās un tādējādi turpināt tuvoties ES standartiem, īpaši tādās jomās kā pārvadājumi, pārtikas drošība, muita un lidojumu drošība. Moldovas Republikas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā Eiropas Parlaments sūta signālu par spēcīgu atbalstu proeiropeiskajām reformām tās kaimiņvalstī un par vajadzību turpināt nelokāmi īstenot šīs reformas. Es ar prieku secināju, ka Eiropas Parlaments pauda vienprātību starp partijām katrā šā jautājuma izpētes posmā šajā Parlamentā, tādējādi veidojot vienotu nostāju attiecībā par nepieciešamību noslēgt šo protokolu pēc iespējas ātrāk, līdz ar to piedāvājot Moldovas Republikai visas iespējas gūt labumu no attiecībām ar ES.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Eiropas Savienība, tostarp jaunās dalībvalstis, piemēram, Lietuva, ir atbildīgas par mūsu austrumu kaimiņu interešu ievērošanu. Sadarbības stiprināšana starp ES un Moldovu un Moldovas iekļaušana Kopienas programmās palīdzēs šai valstij pietuvoties ES standartiem un normām. Partnerattiecību un sadarbības nolīgums sekmētu jaunu ciešu saišu veidošanos starp ES un Moldovu kultūras, izglītības un tehnoloģiju jomās. ES ir īpaši svarīgi parādīt Moldovas jauniešiem tās priekšrocības, ko nākotnē sniegtu valsts dalība ES. Pagājušajā gadā moldāvu emigranti, kas strādāja citās Eiropas valstīs, dažkārt nelegāli, sniedza ieguldījumu savas valsts ekonomikā 19 % apmērā no Moldovas IKP. Nabadzība, korupcija un cilvēku tirdzniecība ir problēmas, kas mums ir jārisina kopīgi. Gatavojoties iestāties ES, Moldovai ir jāveic daudzas nopietnas strukturālās reformas.

ES ir jāturpina atbalstīt Moldovas centieni. Īpaši svarīgi ir stiprināt demokrātiju un tiesiskumu. Piedņestras konflikts ir problēma visai Eiropai, bet tā ir arī iespēja ES ciešāk sadarboties ar Moldovu, Krieviju un Ukrainu. Mēs to nedrīkstam ignorēt. Es ceru, ka parlamenta vēlēšanas 28. novembrī ļaus Moldovai virzīties uz priekšu.

Ziņojums: Christofer Fjellner (A7-0290/2010)

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. – (FR) Parlaments šodien pirmajā lasījumā pieņēma divus normatīvos ziņojumus: regulu, kas attiecas uz Eiropas Savienībai raksturīgiem aspektiem, un direktīvu par noteikumiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro valsts līmenī. Dalībvalstis būs atbildīgas par valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka plašai sabiedrībai ir pieejama objektīva un taisnīga informācija. Tajā ietilpst informācija par iepakojumu, izstrādājumu novērtējuma ziņojums un informācija par slimību profilaksi. Pacientiem ir nepieciešama labāka piekļuve augstas kvalitātes informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Tajā ietilpst informācija par medikamenta īpašībām un slimībām, kas ar to tiek ārstētas. Mums ir pienākums aizsargāt patērētājus un pārredzamā veidā viņus informēt. Mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu darbs ir arī veidot tādu Eiropu, kas aizsargā un informē cilvēkus, un tāpēc es balsoju par šiem diviem dokumentiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ar direktīvu 2001/83/EK ir izveidots Kopienas kodekss, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētiem medikamentiem. Tajā ir izklāstīti noteikumi par informāciju, kas jāpievieno medikamentiem attiecībā uz to īpašībām un izmantošanu. Tomēr tajā nav paredzēta saskaņota sistēma attiecībā uz tādas informācijas pacientiem saturu un kvalitāti, kura nav paredzēta reklāmai. Turklāt pieredze liecina, ka dažādas tekstu interpretācijas var izraisīt situācijas, kur plaša sabiedrība tiek pakļauta slēptām reklāmas kampaņām, īpaši internetā. Komisija ir ierosinājusi direktīvu, kas groza pašlaik spēkā esošos tiesību aktus, lai uzlabotu veidu, kādā plašai sabiedrībai tiek izplatīta informācija par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Tās mērķis ir izveidot tiesisku sistēmu, kas regulētu specifiskas informācijas par medikamentiem izplatīšanu no tirdzniecības atļauju turētājiem plašai sabiedrībai. Eiropas Parlaments ir sagatavojis normatīvo rezolūciju, kas ir vērienīgāka nekā Komisijas priekšlikums. Es balsoju par šo tekstu, jo tas uzlabo informāciju, kas tiek darīta pieejama pacientiem, un padara to vēl mazliet drošāku.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju, kuras mērķis ir ļaut pacientiem būt labāk informētiem par viņiem izrakstītajiem medikamentiem. Pastāv ievērojamas problēmas saistībā ar pašlaik spēkā esošo tiesisko sistēmu un situāciju Eiropā attiecībā uz iespēju pacientiem piekļūt informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Atšķirības direktīvas interpretācijā dalībvalstu starpā pacientiem dažādās Eiropas daļās nodrošina dažādu pieeju augstas kvalitātes un visaptverošai informācijai par medikamentiem. Dažās dalībvalstīs pacientiem trūkst vieglas piekļuves pat pamatinformācijai par viņiem izrakstītajiem medikamentiem. Ņemot vērā, ka direktīva dalībvalstīs tiek interpretēta dažādi, es uzskatu, ka ir nepieciešami skaidrāki nosacījumi, lai visi ES iedzīvotāji varētu saņemt sev nepieciešamo informāciju par medikamentiem. Eiropas Parlamenta pieņemtie grozījumi arī nodrošina, ka informācija par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, tiek sniegta sabiedrībai, tikai izmantojot specifiskus informācijas kanālus, tostarp speciāli paredzētas un sertificētas tīmekļa vietnes, kas aizsargā pacientu intereses un kuru mērķis ir ierobežot reklāmas iespējas farmācijas uzņēmumiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Sniedzot pacientiem labāku piekļuvi kvalitatīvai informācijai par viņiem sniegto ārstēšanu, tiek palielinātas viņu iespējas saprast viņus tieši ietekmējošo lēmumu. Tāpēc šeit pamatā ir ļoti labs nolūks; tomēr tam ir jāietilpst visaptverošākā veselības izglītības stratēģijā, kas koncentrē uzmanību uz pacientu, bet nevis farmācijas uzņēmumu. Pastāv daudz problēmu saistībā ar pašlaik spēkā esošo tiesisko sistēmu un situāciju Eiropā attiecībā uz pacientu iespējām piekļūt informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Atšķirības direktīvas interpretācijā dalībvalstu starpā dažādās Eiropas daļās pacientiem nodrošina atšķirīgu piekļuvi augstas kvalitātes informācijai par svarīgām zālēm. Dažās dalībvalstīs ir grūti piekļūt pat pamatinformācijai par izrakstītajām zālēm. Tādējādi tiek radīta nevienlīdzība veselības aizsardzības jomā. Izmantojot internetu, pacientiem dažu sekunžu laikā ir iespējams neierobežoti piekļūt nekontrolētai un bieži nepareizai informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Tomēr viņiem ir nepieciešama piekļuve kontrolētai un drošai informācijai, lai problēmas nepadarītu vēl sarežģītākas. Tāpēc noteikumi attiecībā uz informāciju par izrakstītajām zālēm ir jāatjaunina.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos apsveikt referentu, manu kolēģi Fjellner kungu, par viņa darbu pie šī ziņojuma. Es balsoju “par”, jo uzskatu, ka ir svarīgi garantēt pacientiem piekļuvi informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm.

Gan Eiropas Parlaments, gan arī pacientu organizācijas jau kādu laiku ir lūgušas koriģēt pašlaik spēkā esošos noteikumus, kas tagadējā redakcijā negarantē pieeju nepieciešamai informācijai. Patiesi, tehnikas attīstība un informācijas par medikamentu lietošanu vieglā pieejamība internetā pārāk bieži ir izrādījusies iluzora un nepatiesa.

Es piekrītu idejai, kas ir pamatā šim ziņojumam, kura mērķis ir “pacienta tiesības zināt” izvirzīt tiesību akta centrā un kurā attiecīgi ieteikts farmācijas uzņēmumiem sniegt pacientiem noteiktu pamatinformāciju.

Es tāpēc ceru uz lielāku skaidrību likumā, kas bieži neatbilst prasībām — daļēji tāpēc, ka dalībvalstis iepriekšējo direktīvu ir ieviesušas dažādās pakāpēs. Nosacījumi, kas attiecas uz informāciju par medikamentiem, kuri izsniedzami tikai pret receptēm, tāpēc ir jāatjaunina, un jāpieņem jauni noteikumi, uzlabojot iedzīvotāju izglītību veselības jautājumos un iesaistot veselības nozari lielākā mērā svarīgajā sabiedrības veselības uzlabošanas procesā.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Veselības jomā piekļuve vispusīgai, augstas kvalitātes informācijai nodrošina labākus rezultātus, jo pacienti visdrīzāk piekritīs ārstēšanai, ko viņi spēj saprast. Esmu vienisprātis ar referentu, kurš uzsver grūtības piekļūt šāda veida informācijai dažās Eiropas valstīs, jo dalībvalstis direktīvu par informāciju, kas attiecas uz medikamentiem, interpretē dažādi, kā arī grūtības šīs informācijas neuzticamības un neskaidrību dēļ. Atbilstīgi pacientu tiesībām saņemt informāciju mums tā ir jāpadara pieejamāka. Tomēr, lai starp dalībvalstīm neveidotos neatbilstība, ir svarīgi identificēt līdzekļus, ar kuriem izplatīt šo informāciju, un vienai dalībalstij nedot priekšrocības uz citu rēķina. Visbeidzot, ir svarīgi skaidri nošķirt informāciju no reklāmas un novērst iespēju, ka farmācijas uzņēmumi izmanto šīs informācijas kampaņas, lai veicinātu savu izstrādājumu pārdošanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Grozījumiem, ko Eiropas Parlaments izvirzīja Komisijas priekšlikumam attiecībā uz informāciju par medikamentiem, bija nodrošināts mans atbalsts, jo es uzskatu, ka plašai sabiedrībai ir svarīgi viegli piekļūt zināšanām par medikamentiem, īpaši izmantojot informāciju, kas tiek sniegta internetā visās Eiropas valodās.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo tekstu, jo mēs nevaram ļaut farmācijas uzņēmumiem un Komisijai pārvērst veselību par tādu pašu preci kā citas. Saikne starp farmācijas nozari Eiropā un zāļu lietošanas drošības uzraudzības sistēmu atkal atrodas diskusiju centrā. Mēs nevaram ļaut farmācijas uzņēmumiem informēt sabiedrību kā vien tie vēlas, ne arī atļaut tieši reklamēt plašai sabiedrībai medikamentus, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Patiesi, šo uzņēmumu komerciālie apsvērumi nav savienojami ar sabiedrības kopējiem mērķiem, uz kuriem ir vērsta mūsu veselības politika, un būtu bīstami tos ignorēt.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums direktīvai par informāciju plašai sabiedrībai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, ir plaši atvēris durvis farmācijas uzņēmumiem savu zāļu reklamēšanai. Šodien plenārsēdē tika grozīts Komisijas sākotnējais priekšlikums, kas bija pielāgots farmācijas nozarei. Es balsoju par visiem grozījumiem, kas būtiski uzlaboja sākotnējo tekstu, tiesību aktā galveno vērību pievēršot nevis farmācijas uzņēmumu tiesībām reklamēt savus izstrādājumus, bet pacientu tiesībām saņemt drošu, objektīvu un neatkarīgu informāciju. Es arī balsoju par grozījumiem, kas aizliedz sniegt informāciju par zālēm gan televīzijā un radio, gan arī presē. Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem, kurus mēs veicām, robeža starp informāciju un reklāmu joprojām ir neskaidra un tekstam joprojām ir daudz trūkumu un nepilnību. Es galīgajā balsojumā atturējos, jo uzskatu, ka Komisijai labākais risinājums būtu pārskatīt tās priekšlikumu direktīvai, balstoties uz pamatnostādnēm, kuras mēs tai šodien sniedzām. Nav arī nejaušība, ka gandrīz visām dalībvalstīm Padomē bija nievājoša attieksme pret šo lietu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka pacientiem ir nepieciešama piekļuve labākai informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Tas nozīmē objektīvas informācijas sniegšanu par medikamentu īpašībām un slimībām, kuru ārstēšanai tie ir ieteicami, kā arī neprasītas informācijas sniegšanas vai slēptu reklāmu novēršanu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Sabiedrības interešu aizsardzības nolūkos attiecībā uz medikamentiem ir svarīgi nošķirt informāciju no reklāmām. Tāpēc es balsoju par Fjellner kunga ziņojumu, kurā ir pieprasīts lietošanai pacientiem uz medikamentu iepakojumiem iekļaut objektīvu aprakstu. Turklāt piekļuve skaidrai un uzticamai informācijai tiks uzlabota, apstiprinātās tīmekļa vietnēs un oficiālās informatīvajās lapās sniedzot to visās Eiropas Savienības valodās. Es atzinīgi vērtēju šā priekšlikuma pieņemšanu, kas iezīmē reālu progresu ceļā uz lielāku pārredzamību veselības jautājumos.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu, pret kuru es vienmēr esmu stingri iestājusies. Lai gan es atbalstu ideju par pilnvērtīgākas informācijas sniegšanu pacientiem, es nepiekrītu līdzekļiem, ar kuriem tas tiek darīts. Farmācijas nozares mērķis nekad nebūs labdarība. Turklāt starp informāciju un reklāmu pastāv ļoti smalka robeža. Ir taisnība, ka tekstam, kas tika pieņemts gandrīz vienprātīgi, nav nekā kopīga ar Komisijas sākotnējo ideju. Šī sākotnējā ideja vienkārši atvērtu durvis reklāmām, kas tiek slēptas zem apzīmējuma “informācija”. Turklāt šis priekšlikums atbilda farmācijas nozares nepārprotamajām cerībām spēt izvairīties no likumiskā aizlieguma attiecībā uz medikamentu reklamēšanu. Šodien pieņemtā ziņojuma redakcijā ir iekļauts daudz vairāk garantiju — ka informācija, ko farmācijas uzņēmumi sniedz izplatīšanai, iepriekš tiks īpaši pārbaudīta un to neizplatīs plašsaziņas informācijas līdzekļi. Tomēr atļauja publicēt lietošanas pamācību kopsavilkumus nozīmē, ka pastāvēs informācija, kas jāuzsvēr, un cita informācija, piemēram, blakusparādības, regulāri netiks iekļauta kopsavilkumos, jo tāpēc izstrādājumu būs grūtāk pārdot. Vai tas jau nav reklāmas triks? Vai tas tiešām bija mērķis? Vai tas atmaksājas?

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, ar ko groza, direktīvu 2001/83/EK. Šajā direktīvā ir izklāstīts Kopienas kodekss attiecībā uz cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, un tā palīdz nodrošināt pacientu tiesības uz uzticamu, pieejamu un neatkarīgu informāciju par pieejamajiem medikamentiem, ko pārbauda atbildīgas iestādes.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (ES) Direktīva 2001/83/EK, kurā ir izklāstīts Kopienas kodekss attiecībā uz cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, nodrošina saskaņotu sistēmu saistībā ar medikamentu reklamēšanu Kopienas līmenī, kuras piemērošana joprojām ir katras dalībvalsts ziņā. Šis tiesību akts aizliedz plašai sabiedrībai reklamēt medikamentus, kas izsniedzami pret receptēm.

Tomēr noteikumi attiecībā uz informāciju par medikamentiem netiek regulēti, jo tie tikai paredz, ka informācija, kas saistīta ar noteiktām piegādes darbībām, neattiecas uz noteikumiem par reklāmu. Tāpēc Eiropas Savienības tiesību akti neaizliedz dalībvalstīm veidot pašām savu pieeju informācijas sniegšanas jomā par medikamentiem — ar nosacījumu, ka ir ievēroti iepriekšminētie noteikumi par reklāmu. Es piekrītu referenta ieteikumam izslēgt iespēju, ka informācija no farmācijas uzņēmumiem nonāk laikrakstu, žurnālu un līdzīgu izdevumu, televīzijas vai radio rīcībā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis direktīvas priekšlikums groza iepriekšējo direktīvu attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par medikamentiem, kuriem vajadzīga ārsta recepte. Vispārīgi tas vērš uzmanību, pirmkārt, uz farmācijas uzņēmumu atbildību informēt sabiedrību, nodrošinot, ka šī informācija pēc būtības nav reklāma. Otrkārt, Komisijai ir piešķirta uzraudzības un lēmējinstitūcijas loma, izmantojot deleģētos tiesību aktus, kuros ir sniegta definīcija jēdzieniem “informācija” un “reklāma”. Mēs uzskatām, ka šī pieeja nozīmē, ka informācijas sniegšanas jomā pārāk daudz lomu ir farmācijas uzņēmumu un Komisijas rokās, un šīs lomas vajadzētu realizēt, ievērojot katras valsts suverēnās tiesības, koordinētā veidā un ar noteiktu valsts iestāžu apstiprinājumu, lai uzlabotu pacientiem un sabiedrībai sniegtās informācijas kvalitāti un aizsargātu viņu tiesības.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Jauno tiesību aktu attiecībā uz informāciju par medikamentiem apstiprināšana ir nākamais solis ceļā uz to, lai garantētu pacientiem skaidrāku un efektīvāku informāciju par zālēm, ko viņi lieto un kas tiek viņiem izrakstītas.

Mums Eiropas līmenī ir nepieciešama saskaņota tiesiska sistēma, kas ne tikai saglabā aizliegumu reklamēt medikamentus, kas izsniedzami pret receptēm, bet arī ņem vērā pacientu tiesības saņemt informāciju. Tas nav vienkāršs jautājums, jo dažreiz neskaidrā robeža starp “izstrādājuma tirdzniecības veicināšanu” un “informāciju par izstrādājumu” ir iemesls tam, ka pacienti tiek samulsināti.

Mums būtu jāatceras, ka pacienti Eiropas Savienībā veselības nozarē darbojas aizvien aktīvāk. Tāpēc labāka piekļuve reklāmas nolūkiem neparedzētai informācijai par zālēm var palīdzēt sabiedrībai gūt labāku izpratni par piemēroto terapiju un palīdzēt izveseļošanās procesā, un tas viss, protams, ir cilvēku veselības interesēs.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir pārredzamā veidā definēt informācijas veidus par zālēm un kanālus, izmantojot kurus šāda informācija var tikt izplatīta. Mums ir jāsamazina slēptas reklāmas risks un vajadzības gadījumā — pārmērīgas nekontrolētas un maldinošas informācijas risks.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm, jo uzskatu, ka tiesību aktu saskaņošana šajā nozarē ir būtiski svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu Eiropas pacientu zināšanas. Faktiski šis ir ļoti jutīgs jautājums, jo tas ir saistīts ar veselības aizsardzību, kas ir viena no cilvēku pamattiesībām. Es pilnībā atbalstu šī Parlamenta aicinājumu skaidri nošķirt informāciju par ārstēšanu no reklāmām. Farmācijas uzņēmumi patiesībā nedrīkst izmantot pacientu tiesības saņemt informāciju kā līdzekli, lai maskētu savus reklāmas nolūkus, bet jāizmanto informācija, lai garantētu Eiropas patērētājiem reālu izpratni par izstrādājumiem, izmantojot zinātniskas norādes par to īpašībām, marķējumu un novērtējuma ziņojumus. Jāatzīmē arī, ka lielāka piekļuve informācijai gan elektroniskā formā, kas pieejama internetā, gan drukātā formā, arī var veicināt labāku medicīnisku rezultātu sasniegšanu, jo pacients, kurš ir informēts par izrakstītajiem medikamentiem, var aktīvi un ar lielākām zināšanām līdzdarboties viņam piemērotajā atveseļošanās procesā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas ietilpst paketē, ar kuru tiks grozīta pašlaik spēkā esošā 2001. gada direktīva par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem. Tajā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par informācijas sniegšanu sabiedrībai attiecībā uz medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Direktīvā formulētie mērķi ir nodrošināt pacientiem labāku piekļuvi informācijai un precizēt noteikumus, kas pašlaik ES tiek interpretēti dažādi, radot nevienlīdzību veselības aizsardzības jomā. Tajā ir arī aplūkota internetā pieejamā informācija, kas nav iekļauta pašlaik un kas ir īpaši sarežģīta tēma, jo to ir grūti regulēt.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums, kas šodien Parlamentā tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, ir sākotnējā priekšlikuma, ko iesniedza Komisija, vērā ņemams uzlabojums, jo tas labāk aizstāv pacientu tiesības saņemt informāciju. Tomēr, neskatoties uz acīmredzamajiem uzlabojumiem Parlamenta ziņojumā, es balsojumā atturējos, jo joprojām vājas ir atsevišķas garantijas, kas būtu nepieciešamas tam, lai cilvēkiem būtu pieejama skaidra un neatkarīga informācija par medikamentiem.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Ne visi grozījumi, ko Parlaments veicis Komisijas un Padomes priekšlikumā, atbilst pareizajai virzībai. Attiecībā uz medikamentiem tie stingri atbilst vienotā tirgus principam un bez receptēm pārdodamos medikamentus joprojām pielīdzina visām citām precēm; autori beigās pat runā par “patērētājiem”, nevis pacientiem. Grozījumi neierosina aizliegt farmācijas uzņēmumiem izstrādāt informāciju par saviem medikamentiem plašai sabiedrībai.

Tomēr šajos grozījumos pozitīvi ir tas, ka tie meklē iespējas ļaut dalībvalstīm pēc iespējas regulēt šo uzņēmumu publicētās informācijas izplatīšanu. Īpaši tie piešķir tām tiesības publiski nosodīt uzņēmumus, kas publicē informāciju, kura neatbilst oficiālajiem valsts datiem, vai kas izplata to maldinošā veidā. Tas ir labāk nekā nekas. Tomēr es nevaru balsot par šādu vāju tekstu. Es tāpēc atturos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Piekļuve kvalitatīvai informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm, veicinās labāku rezultātu sasniegšanu attiecībā uz pacientu veselību. Jo labāk viņi ir informēti, jo lielāka ir ticamība, ka viņi labāk sapratīs lēmumus, kas attiecas uz viņu ārstēšanu. Tāpēc šī priekšlikuma mērķis nevar tikt ierobežots ar Eiropas tiesību aktu saskaņošanu, bet tam ir arī jāveicina veselības aizsardzība, izmantojot zināšanu pilnveidošanos veselības jomā. Farmācijas nozarei ir svarīga nozīme, lai veicinātu izglītību veselības jomā, bet šai nozīmei ir jābūt skaidri definētai, un līdzdalībai šajā nozarē ir jābūt stingri regulētai, lai novērstu iespēju, ka komerciāli apsvērumi novestu pie pārmērīga medikamentu patēriņa.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Veciem un hroniski slimiem cilvēkiem tiek izrakstīts īpaši daudz medikamentu, kas savstarpēji viens otru var nelabvēlīgi ietekmēt, protams, tāpēc, ka katrs nākamais ārsts nezina, ko viņa kolēģis ir izrakstījis. Tikmēr aizvien vairāk medikamentu, sākot ar aspirīnu un zālēm pret saaukstēšanos, līdz miega līdzekļiem, tiek pārdoti bez receptēm. Vai kāds patiesībā ir apsvēris iespēju, ka pat produkti ar dabīgo augu pamatsastāvu varētu mijiedarboties ar dažādiem medikamentiem? Pacienti arī atzīst neskaidrības: nekas nav teikts par recepšu medikamentiem, ko mēs esam ieņēmuši nepareizā laikā, vai medikamentiem, ko esam pēc saviem ieskatiem pārtraukuši lietot, kā arī mainījuši pret citiem u.t.t. Ekonomiskie zaudējumi, kas rodas, pietiekamā mērā neievērojot ārstēšanas norādes, ir mērāmi miljardos. Tāpēc ir svarīgi skaidri nošķirt reklāmas no informācijas, ko aicina darīt referents. Tas, cerams, palīdzēs labāk izskaidrot faktu, ka bezrecepšu medikamenti var arī mijiedarboties ar recepšu medikamentiem. Ārstam, kurš izraksta medikamentus, arī turpmāk ir jāpaliek galvenajam informācijas avotam, jo tikai viņš izvēlas pacienta vecumam, dzimumam, svaram, zināmajām alerģijām utt. atbilstošu medikamentu. Ņemot vērā šos apsvērumus, es atturējos no balsojuma.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Fjellner kunga ziņojumu, tā kā es uzskatu, ka sniegtais vēstījums un pamatnostādnes ir ļoti svarīgas. Eiropas patērētāji bieži jūtas apjukuši, kad viņu rokās nonāk medikamentu lietošanas instrukcijas, jo konstatē, ka tās ir sarežģītas un tajās bieži ir sniegta neskaidra informācija.

Direktīvas attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, priekšlikuma patiesais mērķis ir sniegt vienkāršu informāciju, kas ir viegli saprotama un lietojama, bet kas nav sniegta reklāmas formā. Ir arī svarīgi, lai papildus lietošanas instrukcijām informācija būtu pieejama pa citiem kanāliem, un tāpēc es atzinīgi vērtēju tās publicēšanu internetā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka atšķirības noteikšana starp informāciju un reklāmām attiecībā uz medikamentiem ir būtiski svarīga iedzīvotāju aizsardzībai. Mans balsojums par Fjellner kunga ziņojumu bija acīmredzamu uzlabojumu rezultāts, kas tika ieviesti direktīvā 2001/83/EK. Lielais vairākums, kas apstiprināja šo dokumentu, bija pārliecināts, ka pacientu tiesības saņemt informāciju ir aizsargātas. Ir vērts uzsvērt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas veikto darbu, uzlabojot Eiropas Komisijas sākotnēji iesniegto priekšlikumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Fjellner kungam par viņa teicamo darbu. Es balsoju “par”, jo piekrītu, ka saskaņā ar „vilkšanas” principu, kas nozīmē to, ka pacientiem un plašai sabiedrībai ir pieejama tikai pieprasītā informācija (pretēji „stumšanas” principam, saistībā ar kuru tirdzniecības atļauju turētāji ir tie, kas informāciju sniedz pacientiem un plašai sabiedrībai), tirdzniecības atļauju turētājiem zāles nereklamējošā informācija pašiem ir jāpadara pieejama pacientiem un plašai sabiedrībai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Informācijai, kas tiek sniegta pacientiem, ir jāatbilst šādiem galvenajiem kritērijiem:

- uzticamība. Pacientiem paredzētajai informācijai ir jābūt balstītai uz jaunākajiem zinātnes atzinumiem, ar skaidrām norādēm uz šo atzinumu avotiem;

- neatkarība. Ir jābūt skaidrībai par to, kas sniedz un kas finansē informāciju, lai patērētāji var identificēt iespējamos interešu konfliktus;

- informācijai ir jābūt viegli pieejamai un vērstai uz pacientiem. Tai ir jābūt saprotamai un viegli pieejamai, ņemot vērā pacientu īpašās vajadzības, piemēram, vecumu, kultūras atšķirības un pieejamību visās Eiropas valodās. Informācijai, kas tiek sniegta pacientiem par medikamentiem, kuri izsniedzami tikai pret receptēm, ir jāietilpst plašākā “pacientu informēšanas” stratēģijā un plašākā veselības izglītības stratēģijā.

Pacientiem un visiem interesentiem ir jābūt iespējai atrast precīzu, objektīvu informāciju par veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi, specifiskām slimībām un dažādām ārstēšanas iespējām. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums ir jāpapildina ar rīcības kodeksu attiecībā uz informāciju, kas tiek sniegta pacientiem, un jāsagatavo sadarbībā ar pacientu organizācijām. Tas ļautu sadzirdēt „pacientu” vajadzības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atzinīgi vērtēju faktu, ka Komisijas sākotnēji iesniegtajā priekšlikumā ieviestās kompromisa izmaiņas noteikti ir devušas ieguldījumu, lai pacientiem garantētu piekļuvi uzticamai un neatkarīgai informācijai par tirgū pieejamajiem medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Tikai pret receptēm izsniedzamo medikamentu reklamēšana Eiropas Savienībā ir aizliegta un tāda arī paliek. Farmācijas uzņēmumiem ir jāievēro skaidri noteikumi attiecībā uz to izplatītas, reklāmas nolūkiem neparedzētas, informācijas objektivitāti. Šie ir divi svarīgi ziņojumi, kas nosūtīti šodien pusdienlaikā, pieņemot tiesību aktu paketi par pacientiem paredzētu informāciju. Saskaņots Parlamenta balsojums (558 balsis „par”, 48 balsis „pret”), kas tikai apstiprina vienprātīgo balsojumu, bez vienas balss no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas. Ir ieviesti daudzi aizsardzības pasākumi. Eiropas Komisija ierosināja aizliegt informāciju par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, izplatīt televīzijā vai radio, un Eiropas Parlaments nolēma piemērot šo aizliegumu arī preses izdevumiem. Ražotājiem ir uzliktas daudzas saistības: nodrošināt izstrādājumu aprakstus, stingrākus marķējumus un saņemt iepriekšējas atļaujas no veselības aizsardzības iestādēm. Man nav saprotama visa šī “kņada” šā jautājuma sakarā, īpaši tajā Beļģijas daļā, kurā pārsvarā lieto franču valodu, starp patērētāju apvienībām un savstarpējās palīdzības sabiedrībām, ko atbalsta atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pat pirms šo diskusiju sākšanās jau bija nosodījuši šos divus likumus. Tā ir pārsteidzīga politiska nostāja, ko es uzskatu par nožēlojamu, ņemot vērā pacientu lielās cerības, saskaroties ar slimību, un ņemot vērā, ka bez šiem likumiem sabiedrība nonāktu interneta kovboju varā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs nolēmām, ka mums ir jābalso “par” vai jāatturas atkarībā no 31. grozījuma trešās daļas rezultāta, kas nodrošina, ka farmācijas uzņēmumi drīkst sniegt informāciju veselības nozares speciālistiem tikai viņu pašu lietošanai, bet ne pacientiem, izmantojot veselības nozares speciālistu starpniecību. Tā bija atbilde Zaļo/EFA grupai. Tā kā šī daļa visbeidzot tika pieņemta, mēs nolēmām galīgajā balsojumā ziņojumu atbalstīt.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs par šo pasākumu nobalsojām tāpēc, ka formāli tika nošķirta informācija par medikamentiem no reklāmām.

Mēs atbalstām informācijas par medikamentiem lielāku izplatīšanu, ja tas uzlabo pacientu informētību. Mēs nepiekrītam un nekad nepiekritīsim nevienam pasākumam, ar ko acīmredzami vai slepeni tiek mēģināts ieviest reklāmas veidus, pārvēršot ētisku medicīnas produktu par komercproduktu. Tāpēc ir augstu jāvērtē fakts, ka informāciju par zālēm nebūs atļauts publicēt laikrakstos vai žurnālos, nemaz nerunājot par radio vai televīzijas pārraidēm.

Labi ir arī tas, ka šajā direktīvas priekšlikumā ir skaidri noteikts, kādu informāciju un cik lielā apjomā drīkst izpaust un kāda informčija ir jāizpauž, tostarp ietverot zinātnisko informāciju un skaidri izslēdzot reklāmas materiālu.

Grozījums, ar kuru tiek ieviesta to interneta vietņu sertifikācija un uzraudzība, kurās publicē iepriekšminēto informāciju, turpmāk mums garantēs, ka informāciju neveidos reklāma. Aptiekas ir galvenās veselības aprūpes iestādes, un tām ir tādām jāpaliek. Turklāt tām ir jābūt kā aizsargātai zonai attiecībā uz tirdzniecības un konkurences noteikumiem. Mēs ticam, ka šie noteikumi palīdzēs aptiekām pildīt to grūto lomu zāļu lietošanas drošības uzraudzības un izglītības par medikamentu pareizu lietošanu jomā.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Tajā vecumā, kad cilvēki informāciju meklē patstāvīgi, pacienti par medikamentu iedarbību ir jāinformē skaidri, objektīvi, uzticami un pilnīgi. Lai gan Eiropas Savienībā medikamentu reklamēšana ir aizliegta, Komisija ir radījusi „spraugu”. Tās priekšlikumā, kuru es neatbalstīju, trūka šādas stratēģijas, un informācijas atšķirība no reklāmām bija pārāk neskaidra. Turklāt Komisija farmācijas nozarei piešķīra pārāk daudz tiesību un pārāk daudz atbildības. Tagad, kad Parlaments ir veicis būtiskas izmaiņas, es tomēr varu atbalstīt šo priekšlikumu. Ir ierobežotas uzņēmumu iespējas izmantot oficiālos dokumentus (zāļu aprakstu, novērtējuma ziņojumus) un kanālus, izmantojot kurus tie izplata savu informāciju: veselības jautājumiem veltīti laikraksti un žurnāli, tīmekļa vietnes un vēstules pacientiem vairs nav atļautas. Visi ieteikumi par medikamentiem iepriekš ir jāpārbauda un jāapstiprina atbildīgajām iestādēm. Tādējādi netiek pieļauta pašregulēšana, kas sākotnējā priekšlikumā nebija paredzēts. Man joprojām ir šaubas par iespējām realizēt šo priekšlikumu, jo obligātā valdības informācijas stratēģija joprojām būs spēcīgāka par valdības uzņēmumu uzraudzības politiku. Tomēr es balsoju par šo likumdošanas priekšlikumu, jo galu galā tas pacientiem garantē labāku informāciju.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Fjellner kunga ziņojums attiecībā uz informāciju par medikamentiem raisa pamatotas bažas par farmācijas uzņēmumu iespējām pacientiem reklamēt savus izstrādājumus. Mani kolēģi no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, protams, ir uzlabojuši tekstu, atsakoties atbalstīt vairākus slēptās reklāmas veidus un ierosinot dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm pārbaudīt informāciju, ko farmācijas uzņēmumi sniedz plašai sabiedrībai par saviem medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Tomēr es joprojām esmu ļoti piesardzīgs attiecībā uz ļoti šauro robežu starp informāciju un reklāmām.

Es stingri iebilstu, piemēram, pret ideju ļaut uzņēmumiem reklamēt savus medikamentus pacientiem, izmantojot medicīnisko personālu. Es nevēlos, ka uz ārstiem tiktu izdarīts spiediens un viņi kļūtu par farmācijas nozares pārdevējiem. Tāpēc, neskatoties uz nosacījumu par stingro uzraudzību, ko mani kolēģi bija iestrādājuši, es atturējos balsot par tekstu, ko uzskatu par patiesi problemātisku.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas nodrošina skaidru un pastāvīgu uzlabojumu attiecībā uz pacientu iespējām saņemt informāciju par medikamentiem. Medikamentu reklamēšana joprojām ir aizliegta. Šī direktīva neietekmēs negatīvi ārsta–pacienta attiecības, un pakalpojumu sniedzējs saglabā pilnvaras izrakstīt medikamentus. Kopumā mums otrajam lasījumam ir ļoti veiksmīgs priekšlikums direktīvai no farmācijas paketes.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ar šo direktīvu pirmo reizi tiks ieviesti vienādi noteikumi attiecībā uz noteiktas informācijas sniegšanu plašai sabiedrībai par medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm. Pacientiem obligāti ir jāizskaidro priekšrocības un riski, kas saistīti ar medikamentiem, kuri izsniedzami tikai pret receptēm, lai ļautu viņiem izdarīt uz informāciju pamatotus lēmumus. Pēc apspriedēm, cita starpā, ar pacientu organizācijām un veselības aprūpes speciālistiem, Komisija pieņems informācijas kvalitātes kritērijus. Šie kritēriji nodrošinās sniegtās informācijas uzticamību — tostarp tīmekļa vietnēs un interneta portālos — un liks farmācijas nozarei uzņemties atbildību par informāciju, ko tā sniedz.

Fjellner kunga grozījumos ir arī ierosinātas informācijas kampaņas, lai paaugstinātu plašas sabiedrības informētību par riskiem saistībā ar viltotiem medikamentiem, kuri jau ir bijuši cēlonis nāvējošām sekām dažās dalībvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Gadiem ilgi ES muitas iestādes ir novērojušas viltotu medikamentu, īpaši antibiotiku, sāpju remdēšanas līdzekļu un pat pretvēža zāļu importa strauju pieaugumu. Pretēji dažiem ziņojumiem plašsaziņas informācijas līdzekļos, šī direktīva attiecas tikai uz medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm. Nevienam nav jābaidās par savām zāļu tējām.

Ziņojums: Christofer Fjellner (A7-0289/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 tiek noteiktas cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveidota Eiropas Zāļu aģentūra. Direktīvas 2001/83/EK grozījumā ir uzsvērta kvalitatīvāka informācija pacientiem, īpaši saistībā ar informācijas nošķiršanu no reklāmām. Pēc šī grozījuma savukārt ir jāgroza regula, lai attiecībā uz noteiktu informāciju par izstrādājumiem, ko tā ietver, Eiropas Zāļu aģentūra arī varētu veikt iepriekšēju pārraudzību. Ņemot vērā šo mērķi, Eiropas Komisija ir iesniegusi apspriešanai priekšlikumu regulas grozīšanai, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Eiropas Parlaments, aicināts izteikt viedokli par priekšlikumu, ir iesniedzis apspriešanai daudzus grozījumus Eiropas Komisijas tekstā. Šie ir iemesli, kāpēc es nolēmu balsot par rezolūciju, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK. Šie divi tiesību aktu kopumi darbojas roku rokā, lai uzlabotu pacientiem sniegto informāciju par viņiem izrakstītajiem medikamentiem.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret abiem priekšlikumiem attiecībā uz regulu un atbilstošiem Eiropas Parlamenta ziņojumiem, jo tie atbildību par atbildīgu, uzticamu un precīzu informāciju pacientiem nodod no valdības departamentiem starptautiskiem farmācijas uzņēmumiem. Informācija pacientiem ir valdības, nevis individuāla atbildība. Peļņa, ko gūst monopola situācijā esošās farmācijas grupas, un sabiedrības veselības aizsardzība ir savstarpēji izslēdzoši faktori. Nesenā krāpšanās ar vakcināciju saistībā ar šķietamo “jaunās gripas” pandēmiju ir tipisks piemērs tam, kā mērķtiecīga informācija starptautiskajām zāļu firmām pārvēršas peļņas miljardos. Mēs paliekam pie uzskata, ka tikai valstij ir jābūt atbildīgai par iedzīvotāju informēšanu attiecībā uz zālēm kopumā, ne tikai tām zālēm, kas pieejamas pret receptēm, kā paredz regula. Tieši tas ir mazākais, kas vajadzīgs pacientu un strādnieku aizsardzībai. Zāles, zāļu pētījumi un līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek izplatītas zināšanas un informācija, atrodas starptautisku uzņēmumu rokās, kuru vienīgais kritērijs ir peļņa. Strādnieki un veselības nozares speciālisti nevar būt pārliecināti par zāļu kvalitāti un iedarbību, kā arī zināšanām un informāciju, ko tie saņem. Šī politika ir jāapkaro, lai samazinātu darījumus ar veselību un zālēm. Mums ir nepieciešamas valdības zāļu aģentūras un valsts veselības bezmaksas aprūpes dienesti.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas cenšas garantēt galveno ES mērķi attiecībā uz iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu saistībā ar cilvēkiem paredzētiem medikamentiem un ES iedzīvotāju veselības labāku aizsardzību. Šodien pieņemtais dokuments radīs apstākļus skaidras, uz patērētājiem vērstas informācijas sistēmas plānošanai attiecībā uz medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, ar mērķi veicināt pacientu tādas izvēles, kas vairāk pamatotas uz informāciju, un garantēs, ka patērētājiem izrakstīto zāļu tiešas reklāmas arī turpmāk būs aizliegtas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta priekšlikumu ir jāizveido publiski pieejama farmācijas datubāze visās oficiālajās ES dalībvalstu valodās, ar garantiju, ka tā tiks atjaunināta un administrēta neatkarīgi no farmācijas nozares uzņēmumu uzņēmējdarbības interesēm. Datubāzes izveidošana vienkāršos informācijas meklēšanu un padarīs informāciju saprotamu cilvēkiem, kuriem nav speciālu zināšanu šajā jomā.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu, pret kuru es vienmēr esmu stingri iestājusies. Lai gan es atbalstu ideju par pilnvērtīgākas informācijas sniegšanu pacientiem, es nepiekrītu līdzekļiem, ar kuriem tas tiek darīts. Farmācijas nozares mērķis nekad nebūs labdarība. Turklāt starp informāciju un reklāmu pastāv ļoti smalka robeža. Ir taisnība, ka tekstam, kas tika pieņemts gandrīz vienprātīgi, nav nekā kopīga ar Komisijas sākotnējo ideju. Tā vienkārši atvērtu durvis reklāmām, kas tiek slēptas zem apzīmējuma “informācija”. Turklāt šis priekšlikums atbilda farmācijas nozares nepārprotamajām cerībām spēt izvairīties no likumiskā aizlieguma attiecībā uz medikamentu reklamēšanu. Šodien pieņemtā ziņojuma redakcijā ir iekļauts daudz vairāk garantiju: ka informācija, ko farmācijas uzņēmumi sniedz izplatīšanai, iepriekš tiks īpaši pārbaudīta un to neizplatīs plašsaziņas informācijas līdzekļi. Tomēr atļauja publicēt lietošanas instrukciju kopsavilkumus nozīmē, ka pastāvēs informācija, kas būs jāuzsver, bet cita informācija, piemēram, blakusparādības, regulāri tiks izslēgta no kopsavilkumiem, jo tāpēc izstrādājumu būs grūtāk pārdot. Vai tas jau nav reklāmas triks? Vai tas tiešām bija mērķis? Vai tas ir atmaksājies?

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Regulas (EK) Nr. 726/2004 grozīšanu attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm. Šī regula nosaka Kopienas procedūras cilvēkiem paredzēto un veterināro medikamentu reģistrēšanas un uzraudzības jomā, izveido Eiropas Zāļu aģentūru un palīdz nodrošināt pacientu tiesības par pieejamajiem medikamentiem saņemt uzticamu, pieejamu un neatkarīgu informāciju, ko apstiprinājušas atbildīgas iestādes.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, cik svarīga veiksmīgas ārstēšanas procesā ir pacientu piekrišana un pareiza medikamentu lietošana, ļoti svarīgi ir, ka sabiedrībai, t.i., pacientiem, ir pieeja augstas kvalitātes informācijai bez reklāmas, kas ir patiesa, aktuāla, nav maldinoša un ir saskaņā ar zāļu aprakstu. Piemērotākā institūcija atjauninātas un precīzas informācijas sniegšanai par katru medikamentu ir tā tirdzniecības atļauju turētājs. Parlaments pareizi nolēma koncentrēt uzmanību uz pacientu interesēm un aizsargāt tās. Es pilnībā atbalstu šo pieeju, lai gan neticu, ka pastāv jebkāda vajadzība ierobežot iespējas, ko piedāvā Komisijas priekšlikums par farmācijas nozares pienākumu atklāt informāciju, saskaņā ar “stumšanas principu”. Šis bija līdzsvarots priekšlikums, kurā tika ņemtas vērā visu pušu intereses, tostarp veselības nozares speciālistu intereses, un sabiedrības aizsardzību pret to medikamentu reklāmām, kas izsniedzami pret receptēm, saistībā ar ko pilnīgi pamatoti saglabājas aizliegums. Es neticu, ka nupat pieņemtais teksts reāli mainīs pacientu iespējas piekļūt informācijai, kas, manuprāt, ir garām palaista izdevība.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ir svarīgi, lai pacienti būtu labāk informēti par visiem medikamentiem, ko viņi lieto. Ir arī svarīgi, lai visa informācija, ko viņi saņem, būtu objektīva, un farmācijas nozare nepadarītu neskaidru robežu starp informāciju un reklāmām. Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON), grozot šo priekšlikumu, ir paveikusi labu darbu, un es varēju atbalstīt šo ziņojumu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es iebilstu pret farmaceitisko produktu tiešu reklamēšanu patērētājiem. Ir svarīgi, lai pacientiem būtu pieeja informācijai par medikamentiem, kurus viņi lieto, bet es uzskatu, ka reklamēšana šādā veidā iedragātu ārsta kā „vārtsarga” lomu un mazinātu viņu atbildību pret pacientiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu Fjellner kungu par viņa svarīgo darbu attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm, un konkrētāk — par ES procedūrām attiecībā uz medikamentu reģistrēšanu un uzraudzību.

Pašlaik spēkā esošai ES tiesiskajai sistēmai attiecībā uz zinātnisko informāciju, kas tiek piedāvāta Eiropas patērētājiem, ir daudzas problēmas, īpaši sakarā ar to, ka atsevišķas dalībvalstis direktīvu interpretē dažādi.

Šodien apstiprinātā ziņojuma mērķis ir uzlabot nozari regulējošo noteikumu saskaņotību, mēģinot novērst nepilnības un mazināt neatbilstības, kas šodien pastāv saistībā ar tiesību uz veselību aizsardzību. Tas viss ietilpst izglītības veselības jomā plašākā stratēģijā, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas sabiedrība patiesībā var viegli piekļūt zinātniskai informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo man ir īpaša interese par tēmām, kas saistītas ar veselību, sevišķi attiecībā uz pacientu vienlīdzīgas pieejas iespējām medicīniskai aprūpei un informācijai. Šobrīd informācijas līmenis par tirgū pieejamajiem medikamentiem Eiropā ļoti atšķiras, kas, es teiktu, ir pat netaisnīgi pret pacientiem. Pacientiem ir jābūt tiesībām iegūt pilnīgu un pareizu informāciju par medikamentiem. Mana kolēģa Christofer Fjellner priekšlikumi ir vērsti tieši šajā virzienā, tādā veidā piešķirot prioritāti pacientam. Grozījumos, ko Eiropas Parlaments veica Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumā, ir uzsvērts, ka medikamentu ražotājiem ir jāsniedz pamatinformācija, piemēram, jāapraksta izstrādājuma īpašības, uzlīme, lietošanas instrukcija pacientam un publiski pieejama novērtējuma ziņojuma versija. Tomēr, lai mēs varētu nodrošināt, ka informācija ir uzticama, es uzskatu, ka valstu iestādēm ir stingri jāuzrauga specializētās tīmekļa vietnes, kurās ir sniegta šāda informācija.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir atgādinājums par to, kādai vajadzētu būt Eiropas Zāļu aģentūrai. Neviens nevar iebilst projektam, kurā ir formulēti acīmredzami fakti, piemēram, nepieciešamība “uzsvērt pacientu tiesības un intereses”, nepieciešamība piespiest uzņēmumus publiski paziņot savu medikamentu blakusparādības un nepieciešamība publicēt informāciju visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Tomēr kādu varētu samulsināt fakts, ka uz šādām banalitātēm ir jānorāda 15 gadus pēc šīs aģentūras izveidošanas. Parlamentam vajadzētu norādīt uz to, ka aģentūrai trūkst pārredzamības, un skaļi un skaidri jāpasaka, ka visu cilvēku interesēs tā ir jāreformē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pieeja kvalitatīvai informācijai par medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm, veicinās labāku rezultātu sasniegšanu attiecībā uz pacientu veselību. Jo labāk viņi ir informēti, jo lielāka ir ticamība, ka viņi labāk saprot lēmumus, kas attiecas uz viņu ārstēšanu. Tāpēc šī priekšlikuma mērķis nevar tikt ierobežots ar Eiropas tiesību aktu saskaņošanu, bet tam ir arī jāveicina veselības aizsardzība, izmantojot zināšanu pilnveidošanos veselības jomā.

Farmācijas nozarei ir svarīga nozīme, lai veicinātu izglītību veselības jomā, bet šai nozīmei ir jābūt skaidri definētai, un līdzdalībai šajā nozarē ir jābūt stingri regulētai, lai novērstu iespēju, ka komerciāli apsvērumi novestu pie medikamentu pārmērīga patēriņa. Nepieciešams arī izvairīties no maldinošas reklāmas un censties sniegt labāku informāciju patērētājam (pacientam), kuram ir pieejama dažāda veida nekontrolēta informācija internetā, kas nav uzticama farmaceitisko laboratoriju sniegta informācija.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai aizsargātu pacientu tiesības un intereses, viņiem ir jābūt iespējai saņemt labas kvalitātes, objektīvu, uzticamu un ar reklāmu nesaistītu informāciju par medikamentiem. Ja mēs vēlamies aizsargāt veselību, farmaceitiskajām lietošanas instrukcijām jābūt pēc iespējas skaidrākām un visaptverošākām, kā arī tām jāatbilst kvalitātes pamatkritērijiem. Attiecībā uz to pašu pacientu aizsardzību un informācijas sniegšanu plašākai sabiedrībai, mums jāveicina iespējami vieglāka pieeja informācijai, galvenokārt apkopojot informāciju par zālēm un nodrošinot to lietošanas instrukcijas gan elektroniski, gan drukātā veidā. Tieši tāpēc mums būs jānodrošina pieejamība sertificētām un reģistrētām tīmekļa vietnēm, piedāvājot ievērojamu daudzumu neatkarīgas, objektīvas un ar reklāmu nesaistītas informācijas.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Christofer Fjellner kunga ziņojums ir ļoti savlaicīgs. Zāļu aizplīvurota reklāma ir nepieņemama. Ir nepieciešams, lai ārsts sniegtu pacientam rekomendācijas par medikamentiem. Ārstam ir jāreglamentē un jāizraksta zāles pacientam, lai izvairītos no spekulācijas un konkurences zāļu ražotāju vidū. Farmaceitiskām kompānijām ir jāsniedz tikai informatīvais atbalsts, bet nekādā gadījumā tās nedrīkst bāzties virsū pacientiem ar savu produkciju. Ārsts ir atbildīgs par ārstēšanu, viņam arī jālemj par to, kādus medikamentus pacientam lietot ārstēšanas kursa laikā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ņemot vērā to, ka Vācijā vien ap 25 000 cilvēku katru gadu mirst no zāļu blakusparādībām un mijiedarbībām un 3 % no gadījumiem ir attiecināmi tikai uz recepšu medikamentiem, ir skaidrs, ka mums pacientiem ir jānodrošina labāka informācija. Piemēram, mēs varam ņemt par piemēru Franciju, kur jebkura funkcionāla pasliktināšanās ir skaidri norādīta uz iepakojuma. Mums jānodrošina pacienti ar informāciju, bet mums ir arī jāpalīdz viņiem orientēties medikamentu juceklī, piemēram, vienojoties par ikdienas darba kārtību, iepakojuma dizainu vai īpašām uzlīmēm. Tas ietaupīs valsts kasē miljardus un atbrīvos pacientus no blakusparādībām un mijiedarbībām. Šis priekšlikums satur pāris iniciatīvas, kuru nolūks ir sniegt iespēju pacientiem būt labāk informētiem par medikamentiem, kas tiem ir izrakstīti, un šo medikamentu lietošanu. Ir apšaubāmi tas, ka pacienti patiešām izmantos šo uzlaboto iespēju piekļūt augstas kvalitātes informācijai, ņemot vērā daudzu pacientu attieksmi. Tomēr pieeja informācijai, protams, ir svarīga visā ES. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Tā kā uzmanība tiek pievērsta pacienta tiesībām uz informāciju, es pilnībā atbalstu ziņojumu, kas ietver dažas svarīgas inovācijas.

Pirmā attiecas uz internetu: Parlaments domā pasargāt pacientus no riskiem, pērkot zāles internetā, vienlaikus arī virzot ad hoc likumdošanas priekšlikumu šai pārdošanas metodei.

Otrā attiecas uz aizliegumu reklamēt zāles, kas izsniedzamas tikai pret receptēm, jo ir svarīgi noteikt atšķirību starp ģenēriskām un patentētām zālēm, ne tikai saistībā ar pacientiem sniegto informāciju, bet galvenokārt attiecībā uz atbilstību labai praksei aktīvo vielu ražošanā, īpaši ārpus Eiropas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Ar ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, attiecībā uz plašākai sabiedrībai paredzētu informāciju par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, tiek ieviesti jauni noteikumi saistībā ar pārredzamību un informācijas efektivitāti, uzsverot pacientu intereses, aizsargājot viņus, tādēļ es balsoju “par”. Svarīgi jautājumi ir Eiropas Zāļu aģentūras izveidošana un skaidri ieguldījumi, garantējot pacientu tiesības uz uzticamu, pieejamu un neatkarīgu informāciju, ko visiem pieejamajiem medikamentiem pārbauda attiecīgas iestādes.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Pastāv daudzi neatkarīgas un uz pierādījumiem balstītas informācijas avoti par ārstēšanas iespējām, kas pieejamas Eiropas Savienībā. Šajos resursos tiek ņemtas vērā kultūras īpatnības un iedzīvotāju konteksts, tostarp veselību noteicošie faktori. Labāka piekļuve kvalitatīvai informācijai palīdzēs pacientiem sasniegt labākus veselības rezultātus, jo labāk informēti pacienti visdrīzāk turpinās vajadzīgo ārstēšanu un viņiem ir daudz vairāk iespēju izprast lēmumus, kas attiecas uz viņu ārstēšanu. Tādējādi, ja priekšlikums ir pareizi formulēts un ieviests, tas radīs pievienoto vērtību.

Apspriestajā regulā netiek ņemta vērā tehnikas attīstība, kā arī iespējas un problēmas, ko rada internets. Pacientiem Eiropā, izmantojot internetu, dažu sekunžu laikā ir iespējams neierobežoti piekļūt nekontrolētai un bieži nepareizai informācijai par recepšu medikamentiem. Taču piekļuve, izmantojot internetu, kontrolētai un drošai informācijai par zālēm vairumam pacientu ir ļoti ierobežota. It īpaši tā ir problēma tiem pacientiem, kam vajadzīga informācija viņu dzimtajā valodā. Tāpēc šī priekšlikuma mērķis nevar būt tikai Eiropas likumdošanas saskaņošana, bet arī veselības uzlabošana, uzlabojot ar veselību saistītās zināšanas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, kas nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm. Esmu pārliecināts, ka ir būtiski nodrošināt pacientam piekļuvi uzticamai un neatkarīgai informācijai par tirgū pieejamajiem medikamentiem, kas izsniedzami pret receptēm.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas sēdē mēs pirmajā lasījumā balsojām par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu, kas attiecas uz informāciju par medikamentiem (ES procedūras medikamentu atļauju izsniegšanai un pārraudzībai). Parlaments un pacientu organizācijas prasīja šādu priekšlikumu jau ilgu laiku, lai dotu iespēju pacientiem būt labāk informētiem par zālēm, kas viņiem izrakstītas un kuras viņi lieto.

Pašreizējā regula neatbilst tehniskajai attīstībai vai iespējām un problēmām, ko rada internets. Pacientiem Eiropā jau dažu sekunžu laikā ir neierobežota pieeja nekontrolētai un bieži nepareizai informācijai par recepšu medikamentiem.

Referents piedāvāja mainīt priekšlikuma uzsvaru un pilnvarot farmācijas uzņēmumus sniegt pacientiem noteiktu informāciju, un tādā veidā “pacienta tiesības zināt” izvirzīt tiesību akta centrā. Labāka piekļuve kvalitatīvai informācijai palīdzēs pacientiem sasniegt labākus veselības rezultātus, jo labāk informēti pacienti visdrīzāk turpinās nepieciešamo ārstēšanu, un viņiem ir daudz vairāk iespēju izprast lēmumus, kas attiecas uz viņu ārstēšanu. Tādēļ priekšlikums dos pievienoto vērtību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā atzinīgi novērtēts Komisijas priekšlikums par informāciju pacientiem attiecībā uz medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm (COM(2008)0662-0663). Parlaments un pacientu organizācijas prasīja šādu priekšlikumu jau ilgu laiku, lai dotu iespēju pacientiem būt labāk informētiem par zālēm, kas viņiem izrakstītas un kuras viņi lieto. Labāka piekļuve kvalitatīvai informācijai palīdzēs pacientiem sasniegt labākus veselības rezultātus, jo labāk informēti pacienti visdrīzāk turpinās nepieciešamo ārstēšanu, un viņiem ir daudz vairāk iespēju izprast lēmumus, kas attiecas uz viņu ārstēšanu; tātad, ja priekšlikums ir pareizi formulēts un ieviests, tas radīs pievienoto vērtību. Tāpēc šī priekšlikuma mērķis nevar būt tikai Eiropas likumdošanas saskaņošana, bet arī veselības uzlabošana, uzlabojot ar veselību saistītās zināšanas. Farmācijas nozarei ir svarīga nozīme veselības izglītības jomā veicināšanā un labā veselībā, bet tās nozīmei ir jābūt skaidri definētai un tās līdzdalībai stingri regulētai, lai izvairītos no komerciālu apsvērumu vadīta medikamentu pārtēriņa.

  Christel Schaldemose (S&D), rakstiski. – (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā (Dan Jørgensen, Christel Schaldemose, Britta Thomsen un Ole Christensen), atturējāmies balsot par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Regulas (EK) Nr. 726/2004, kas nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, grozīšanu attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm. Lai arī ziņojumā ir daudzi labu priekšlikumu, mēs uzskatām, ka nevaram balsot par priekšlikumu, kas neatbilst Dānijas Konstitūcijai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Regulas (EK) Nr. 726/2004, kas nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētiem medikamentiem, kas izsniedzami tikai pret receptēm, jo tie nākotnē garantēs ES tiesisko regulējumu, kas Eiropas iedzīvotājiem sniegs vienlīdzīgas pieejas iespējas pareizai un skaidrai informācijai par medikamentiem.

Ziņojums, ko Komisija iesniedza 2007. gada 20. decembrī par “pašreizējo praksi attiecībā uz pacientu informēšanu par zālēm” norāda, ka dalībvalstis ir pieņēmušas atšķirīgus noteikumus un praksi attiecībā uz informācijas sniegšanu par medikamentiem, kā rezultātā pacientiem un plašai sabiedrībai ir nevienlīdzīga pieeja šai informācijai. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt pareizai un skaidrai informācijai par medikamentiem. Es uzskatu, ka tas ir svarīgi, ka regula aizsargā pacientu intereses un garantē, ka pareizas, pieejamas un viegli saprotamas informācijas sniegšanai plašai sabiedrībai tiek izmantoti jaunākie saziņas līdzekļi, un tas tiek darīts pārredzamā veidā neatkarīgi no farmācijas uzņēmumu komercinteresēm.

Ziņojums: Christofer Fjellner (A7-0290/2010), (A7-0289/2010)

  Göran Färm (S&D), rakstiski. – (SV) Ņemot vērā, ka iepriekšējā darbā es biju konsultants vienai no pusēm, kas ieinteresēta šajā lietā, es šodien atturējos no balsošanas par šiem ziņojumiem, tas ir, par A7-0289/2010 un A7-0290/2010.

Ziņojums: Jill Evans (A7-0196/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Katru gadu Eiropā rodas aptuveni 9,3 miljoni tonnu elektronisko iekārtu atkritumu. Šajās iekārtās bieži ietilpst vērā ņemams daudzums ļoti piesārņojošu materiālu. Šie atkritumi rada ievērojamu apdraudējumu apkārtējai videi. Papildus šo bīstamo vielu pārstrādei, šķiet, ir svarīgi jau no paša sākuma ierobežot to lietošanu. Lielās rūpnieciskās grupas ir jau sākušas ierobežot šo vielu izmantošanu. Tomēr mums ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai šim būtiskajam uzdevumam nodrošinātu kopīgu pamatu. Tāpēc es balsoju par Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par direktīvas pieņemšanu, kas ierobežo šo vielu izmantošanu. Tomēr šis nebija viegls balsojums. Patiesi, priekšlikumā ietilpst vairāki izņēmumi, īpaši attiecībā uz fotoelementu paneļiem. Ņemot vērā to, ka tie ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, mēs uzskatījām, ka ir iespējams pieļaut vielas, ko tie satur. Tomēr šis jautājums tika izvirzīts debatēs, protams, par Eiropas Savienības vides politiku, kas diemžēl sastopas ar savstarpēju pretrunīgām problēmām.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Katru gadu tikai ES vien tiek pārdoti aptuveni 9,3 miljoni tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), no kurām lielākā daļa ir lielās mājsaimniecības ierīces un IT un telekomunikāciju iekārtas. Ņemot vērā, ka tirgus izaugsme turpinās un jauninājumu cikli kļūst arvien īsāki, iekārtas tiek nomainītas arvien biežāk, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) padarot par straujāk augošo atkritumu plūsmu. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam EEIA apjoms pieaugs līdz 12,3 miljoniem tonnām. EEIA ietilpst vairākas bīstamas vielas, kas var nokļūt apkārtējā vidē un kaitēt cilvēku veselībai un videi, īpaši, ja tās netiek atbilstoši apstrādātas. Šīs problēmas nav atrisinātas ar RoHS 1.0.

Es atbalstu dokumentā izteiktos priekšlikumus par to, ka Eiropas Komisijai ir jāveicina kaitīgo vielu izmantošanas ierobežojumi un periodiski jāpārbauda citu bīstamo vielu aizliegums un to aizstāšana ar apkārtējai videi draudzīgākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, kas nodrošinātu cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzības atbilstošu līmeni.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir ratificējis nolīgumu ar Padomi, pirmajā lasījumā pieņemot pārstrādāto direktīvu, ar ko tiek ierobežota noteiktu bīstamu vielu izmantošana elektriskajās un elektroniskajās iekārtās. Šīs ir labas ziņas Eiropas patērētājiem: elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas tiek pārdotas Eiropas Savienībā, veido būtisku pārdoto patēriņa preču daļu. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vien katru gadu tiek pārdotas 9,3 tonnas elektrisko un elektronisko iekārtu. Arvien biežāka dažādu iekārtu elementu nomaiņa rada problēmu, kas saistīta ar atkritumiem un bīstamām vielām, kas atrodas šajos atkritumos. Drošības un sabiedrības veselības nolūkos ir jāierobežo to izmantošana. Pašreizējās direktīvas, kas pieņemta 2003. gadā, pārstrādes pamatā ir ideja panākt vēl lielāku progresu bīstamo vielu lietošanas ierobežošanā. Komisijai trīs gadu laikā ir arī jāpārstrādā savi tiesību akti, lai tos vēl vairāk pielāgotu turpmākiem jauninājumiem.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos apsveikt referentu Evans kundzi sakarā ar viņas darbu un labo kompromisu, ko viņai ir izdevies panākt starp mūsu politiskajām grupām.

Pieņemtā teksta, pašlaik spēkā esošās direktīvas pārstrādātā varianta, mērķis ir noteikt pretenciozākus kritērijus elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) lietošanai. Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados Eiropas institūcijas ar lielām pūlēm ir panākušas nozīmīgu progresu, padarot elektronisko iekārtu ražošanu un iznīcināšanu labvēlīgāku apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Es balsoju par šo pasākumu, kas iekļaujas šajā kontekstā un noteikti nozīmē gan slogu, gan arī izdevību kompānijām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Būtībā spēja piedāvāt patērētājiem mazāk piesārņojošus izstrādājumus ir laba iespēja uzņēmumiem uzlabot savu saimniecisko darbību un savu globālo konkurētspēju. Visbeidzot, jaunie kritēriji, kas apskatīti šajā ziņojumā, garantēs gan Eiropas patērētāju lielāku aizsardzību, gan arī lielāku cieņu pret apkārtējo vidi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādātais variants), jo es uzskatu, ka ar Padomi panāktā vienošanās atbilst mērķim veicināt cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību, vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus un piešķirt tiem lielāku saskaņotību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju ES vien katru gadu tiek pārdoti 9,3 miljoni tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), no kurām lielākā daļa ir lielas mājsaimniecības ierīces un IT un telekomunikāciju iekārtas. Ņemot vērā, ka tirgus turpina augt un jauninājumu cikli kļūst īsāki, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) tiek uzskatīti par straujāk augošo atkritumu plūsmu. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam EEIA daudzums palielināsies līdz 12,3 miljoniem tonnu. Direktīvas par noteiktu bīstamu vielu ierobežošanu pārstrādāšanas mērķis ir paplašināt tās darbības jomu un stiprināt direktīvas profilaktisko daļu, lai kaitējumu apkārtējai videi varētu neitralizēt jau sākotnēji, izvirzot to par prioritāti saskaņā ar līguma 174. panta 2. punktu. Tomēr šī direktīva būtībā vērš uzmanību uz lielajiem izplatītājiem, atstājot bez ievērības budžeta ietekmi, kas var tikt atstāta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri ražo EEI, un tā nepiedāvā risinājumus pēc COM(2008)0809 priekšlikuma un ziņojuma par BioIntelligence, kurā bija minēts, ka saskaņā ar šo jauno shēmu MVU, kas ražo medicīniskās kontroles un uzraudzības iekārtas, iespējams, saskarsies ar problēmām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī pārstrādātā redakcija, kas attiecas uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS), pēc Komisijas domām ir nepieciešama, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz darbības vērienu, skaidrības trūkumu attiecībā uz tiesību normām un būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm saistībā ar attiecīgo izstrādājumu atbilstību.

Pirms balsojuma es saņēmu vairākus zvanus ar lūgumu neiekļaut PVC to vielu sarakstā, kurām paredzēts veikt prioritāru pārbaudi atbilstoši RoHS direktīvas III. pielikumam. Es vēlos paziņot, ka nepiekrītu šai iekļaušanai, jo aizdomīgo izstrādājumu sērijas sarakstam, kurā ir iekļauta arī PVC un kurš nav pamatots ne uz kādiem kritērijiem, nav nozīmes. Ņemot vērā, ka aizdomīgais izstrādājums nākotnē apriori tiek aizliegts bez kāda zinātniska pamatojuma, veidojas nepieņemama situācija, kurai trūkst normatīvās definīcijas. Veicot sākotnējo novērtējumu PVC saskaņā ar REACH regulas noteikumiem, tika secināts, ka tā nav ļoti bīstama un neatrodas to prioritāro vielu skaitā, kuras paredzēts iekļaut III. pielikumā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo sarunu laikā, kas risinājās pirms balsojuma plenārsēdē, šis saraksts bija anulēts. Komisijai tagad, trīs gadus pēc šā tiesību akta stāšanās spēkā, novērtējums ir jāveic atkārtoti.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko iekārtu pārdošanas apjomi ES un neizbēgamais atkritumu daudzuma pieaugums no šīm iekārtām nozīmē, ka tajās ir jāaizstāj noteiktas bīstamas vielas, lai samazinātu to ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošinātu patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību. Mēs saprotam, ka tas ir jādara un ka jāmeklē risinājumi, kas varētu sniegt vērtīgu atbildi. Tāpēc mēs balsojām par šo ziņojumu. Diskusiju gaitā, kas norisinājās iepriekšējos mēnešos, pēc sarunām par noteiktiem vēl pretrunīgākiem un uztraucošākiem jautājumiem, Padome panāca vienošanos ar Parlamentu. Faktu, ka ierosinātajā galīgajā tekstā polivinilhlorīds ir izņemts no direktīvas darbības jomas, kas noteiktās rūpniecības nozarēs ļauj turpināt veikt ražošanu, mēs uzskatām par pozitīvu faktoru, jo šīm nozarēm varētu rasties nopietni zaudējumi, ja atbilstoši ierosinājumam tas būtu iekļauts.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par J. Evans ziņojumu attiecībā uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, jo man Parlamenta nostāja šķiet savāda. No vienas puses, šis ziņojums bez neviena zinātniska argumenta nelokāmi pretojas nanodaļiņām, kurām noteikti ir jābūt bīstamām, jo tās ir mazas. No otras puses, direktīvas priekšlikums, kura mērķis it kā ir veicināt atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstību, izslēdz atkritumus no saules bateriju paneļiem. Elektriskās vielas vai nu ir bīstamas, vai arī nē. Ja mērķis ir īstenot “piesardzības principu”, tad tas būtu jāpiemēro arī saules bateriju tehnoloģijām.

  Matthias Groote (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, jo direktīvas darbības jomas piemērošanas paplašināšana, lai tiktu aptvertas visas elektroniskās iekārtas, ir skaidrs uzlabojums. Tomēr es uzskatu, ka problēmas rada tik daudzu izņēmumu pastāvēšana. Īpaši atjaunojamo enerģiju jomā, fotoelementu moduļi, kas daļēji sastāv no kadmija telurīda savienojumiem, šajā direktīvā nav iekļauti. Šī viela ir ne tikai ļoti kaitīga veselībai, tā ir arī ļoti bīstama, un tāpēc tā patiešām būtu jāiekļauj RoHS direktīvas darbības jomā. Tas nenozīmē, ka tāpēc no māju jumtiem pilnībā pazudīs fotoelementu iekārtas. Tā vietā tirgū ir pieejamas daudzas kadmija alternatīvas, kurās nav telurīda. Tāpēc es šajā ziņā nepiekrītu vairākuma lēmumam Parlamentā un Padomē.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzums visu laiku palielinās, un tajos ir apvienotas vairākas bīstamas vielas. Šīs vielas var tikt novadītas apkārtējā vidē un kaitēt cilvēku veselībai, ja netiek pareizi apstrādātas.

Šī direktīva daudziem uzņēmumiem ļaus panākt vēl lielāku progresu, izstrādājot jaunas un drošākas elektriskās un elektroniskās iekārtas, atbalstot tehnoloģiskos jauninājumus. Bīstamo vielu daudzuma samazināšana ļaus samazināt arī otrreizējās pārstrādes izmaksas. Visbeidzot, un īpaši svarīgi, mēs esam panākuši, ka saules bateriju paneļiem tiek piemērots izņēmums, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstību Eiropā.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Polija ir viena no lielākajām televīzijas, radio un mājsaimniecības elektroierīču ražotājvalstīm Eiropā. Tā ir arī valsts, kurā šāda veida ierīču pārdošanas apjomi pieaug ar katru gadu. Tehnoloģiju attīstība un šāda veida preču pieprasījuma pieaugums ir arī cēlonis t. s. e-atkritumu daudzuma pieaugumam, un pastāv problēma saistībā ar šo atkritumu apstrādi un šā procesa ietekmi uz apkārtējās vides piesārņojumu. Tāpēc jaunie Direktīvas par bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu noteikumi ir ļoti svarīgi šāda veida iekārtu ražotājiem. Viņiem tiek prasīts samazināt kaitīgo vielu daudzumu un paaugstināt drošības standartus tām iekārtām, kas paredzētas ikdienas lietošanai. Tās ir arī labas ziņas patērētājiem, jo līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviests pienākums izmantot tādas vielas, kas ir drošas veselībai un apkārtējai videi, un tas attiecas uz visiem elektrisko ierīču ražotājiem visā Eiropas Savienībā.

  Jutta Haug (S&D), rakstiski. – Pirmā lasījuma kompromiss, lai arī tas nav pārāk mērķtiecīgs, tomēr uzlabo pašreizējos tiesību aktus — tāpēc es balsoju “par”. Papildus jaunajai vielu ierobežošanas metodoloģijai viens galvenais uzlabojums ir atvērtais darbības lauks: uz visām elektriskām un elektroniskām iekārtām, tostarp elektriskās strāvas ražošanas iekārtām, vidējā termiņā attieksies RoHS tiesību akti. Tomēr galvenais trūkums ir garais izņēmumu saraksts, tostarp fotoelementu paneļi. Izslēdzot šo noteikti “tīro” tehnoloģiju no vides aizsardzības tiesību aktiem, gan ES, gan arī globālā mērogā tiks raidīts maldinošs signāls. Jautājums ir par pareizas reglamentējošas struktūras noteikšanu saistītām ilgtspējīgām investīcijām! Pat ja fotoelementu paneļu ražošana, kuros ir bīstamas vielas, piemēram, kadmija telurīds, var būt rentablāka, ilgu laiku jau pastāv mazāk problemātiskas alternatīvas, kuras ir pierādījušas savu teicamo darbību. Tāpēc es nesaskatu nekādu vajadzību noklāt mūsu māju jumtus un laukus ar potenciāli bīstamiem atkritumiem, nododot atkritumu iznīcināšanas problēmu nākamajām paaudzēm. Šajā jautājumā es noteikti nepiekrītu EP un Padomes vairākuma nostājai un lēmumam.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Kompromiss, kuru sarunās panāca mana kolēģe Jill Evans, iezīmē progresu šajā likumu jomā. Juridiskā noteiktība, ko tas nodrošina, radīs uzlabojumus vides aizsardzības jomā, un es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pastāvīgi pieaugošā televīzijas, radio un mājsaimniecības elektroierīču ražošana ir mūsdienīgo tehnoloģiju attīstības un šāda veida izstrādājumu pieprasījuma pieauguma rezultāts. Mēs kā patērētāji gaidām, lai šīs iekārtas būtu funkcionālas un ergonomiskas, bet galvenokārt mums ir jāprasa, lai dažādi izstrādājumu veidi būtu saskaņā ar atbilstošām normām, kas regulē drošības standartus gan attiecībā uz lietotājiem, gan arī apkārtējo vidi. Mēs lietotās iekārtas apmainām pret jaunām, saražojot satraucoši lielu atkritumu daudzumu, un bīstamās vielas, kas tiek izmantotas to ražošanā, nodara neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai.

Tāpēc ir nepieciešams ieviest tiesību aktu noteikumus, kas ierobežos kaitīgo vielu izmantošanu to iekārtu ražošanā, kas nonāk mūsu mājās, un tajā pašā laikā atbalstīs ražotājus inovatīvu, ekoloģisku pasākumu ieviešanā.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Pašreizējā RoHS ierobežo sešu bīstamu materiālu izmantošanu, kas reiz ietilpa noteiktās elektriskās un elektroniskās iekārtās. Tā tiek pārstrādāta, lai to vienkāršotu un ražotājiem būtu vieglāk atšķirt, kuras vielas ir aizliegtas, un tādējādi izvairīties no jebkādiem nevajadzīgiem jucekļiem, kas varētu būt bīstami patērētājiem un atkritumu uzņēmumu resursiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienībai bija vajadzīgs sīki izstrādātu noteikumu kopums par noteiktu vielu izmantošanu, kas tiek uzskatītas par bīstamām, elektriskās un elektroniskās iekārtās. Šī prasība izriet no Komisijas datiem, kas uzrāda, ka katru gadu tikai ES vien tiek pārdotas aptuveni 9,3 miljoni tonnas elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI).

Ņemot vērā, ka tirgus izaugsme turpinās un jauninājumu cikli kļūst arvien īsāki, iekārtas tiek nomainītas arvien biežāk, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus padarot par straujāk augošo atkritumu plūsmu. Pēc īsa pārejas posma, lai ļautu uzņēmumiem pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem, bīstamo vielu izmantošana tiks aizliegta visās elektriskās un elektroniskās iekārtās, lai gan ar dažiem izņēmumiem, piemēram, fotoelementu paneļos. Lai realizētu šo pasākumu, konkurējošām trešo valstu rūpniecības nozarēm būs jāievēro tās pašas saistības, kas noteiktas mūsu pašu uzņēmumiem, ar skaidri izteiktu prasību, ka importētajiem izstrādājumiem ir jāatbilst tiem pašiem drošības standartiem, kas tiek garantēti ar ES noteikumiem.

Tāpēc es galu galā ticu, ka galvenais uzdevums ir aizsargāt noteiktas primārās vērtības, piemēram, sabiedrības veselību un apkārtējo vidi, bet zinot, ka darbojamies apstākļos, ko ļoti lielā mērā nosaka smagā ekonomiskā krīze, kas ir ietekmējusi gan Eiropu, gan visu pasauli.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās. Pašreizējā Direktīva par bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu ierobežo sešu bīstamu vielu izmantošanu noteiktu elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā. Tās nolūks ir izvairīties no toksiskiem atkritumiem, ja šī iekārta ir izmesta, lai nodrošinātu, ka Eiropas nevajadzīgie mobilie tālruņi, datori un ledusskapji nenodara kaitējumu apkārtējai videi vai cilvēku veselībai, ķīmiskajām vielām izplūstot atkritumu izgāztuvēs vai izdaloties toksiskiem dūmiem sadedzināšanas laikā. Direktīva tiek vienkāršota.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Bīstamo vielu izmantošana elektriskās un elektroniskās iekārtās rada lielāko problēmu sabiedrības veselībai, apkārtējai videi un atkritumu apsaimniekošanai. Šie riski ir pat vēl lielāki, sliktos apstākļos veicot otrreizējas pārstrādes un reģenerācijas darbības jaunattīstības valstīs, īpaši atkritumu nelegālas eksportēšanas gadījumā uz izgāztuvēm nabadzīgākās valstīs. Ar šo likumprojektu visas attiecīgās vielas tiks iekļautas šajā direktīvā. Tāpēc turpmāk visām vielām būs jāatbilst šīs direktīvas noteikumiem, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, veicot vides novērtējumu.

Šī direktīva veicina skaidru noteikumu izstrādi dalībvalstīs attiecībā uz šo vielu laišanu tirgū un pēc tam to atkārtotu izmantošanu. Šī direktīva ievērojami uzlabos pašreizējo situāciju, un tāpēc es balsoju par to. Tomēr es uzskatu, ka dažas bīstamas vielas, kas netika ietvertas direktīvā, būtu tajā jāiekļauj nākamo trīs gadu laikā pēc to ietekmes pārbaudes un izvērtējuma.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien intensīvāka elektrisko un elektronisko iekārtu izmantošana savienojumā ar to ievērojamo tehnoloģisko attīstību ir veicinājusi dzīves cikla saīsināšanos. Tas savukārt ir izraisījis nopietnas problēmas saistībā ar bīstamu vielu izmantošanu šajās iekārtās, kā arī grūtības arvien lielāka atkritumu daudzuma apsaimniekošanas jomā. Tāpēc šīs direktīvas, kas attiecas uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu (RoHS), mērķis ir paplašināt tās darbības jomu un stiprināt tās profilaktisko daļu, lai kaitējumu apkārtējai videi varētu neitralizēt jau sākotnēji, izvirzot to par prioritāti saskaņā ar līguma 174. panta 2. punktu. Šī pārstrādātā redakcija ir būtiska, lai veiksmīgi samazinātu bīstamās vielas šāda veida iekārtās.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi atbalstu Jill Evans kundzes ziņojumu. Taču gribu piebilst, ka šai problēmai ir jāpievērš vairāk uzmanības. Svina, magnija, skābju, dzīvsudraba un retzemju metālu izmantošana elektronikā un rūpniecības tehnoloģijās ir neizbēgama. Mūsu uzdevums ir piespiest ražotājus pāriet uz mazāk kaitīgajiem materiāliem. Gadījumos, kad tas nav iespējams, ir nepieciešams informēt sabiedrību par visu izmantoto kaitīgo vielu iespējamo negatīvo ietekmi uz patērētājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Direktīva par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS) regulē bīstamo vielu izmantošanu ierīcēs un elementos. Tā ir arī svarīgs instruments gan Eiropas, kā arī globāla standarta noteikšanā ražotājiem. Veicot direktīvas darbības jomas paplašināšanu, ir paredzēts arī ņemt vērā bīstamo vielu atkritumu apstrādi. Es atturējos no balsošanas, jo ziņojums vēl pilnībā neatrisina visas problēmas, kas saistītas ar bīstamo vielu apstrādi.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Elektrisko iekārtu tirgū, protams, ir bijusi strauja izaugsme, īpaši IT un telekomunikāciju jomā. Šis fakts un arvien īsāki jauninājumu cikli arī veicina elektrisko atkritumu daudzuma strauju pieaugumu. RoHS direktīvas pārstrādātās redakcijas mērķis ir novērst bīstamo vielu izmantošanu, kas var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Daži no priekšlikumiem ir pretrunīgi: no vienas puses, tādi lielie datoru ražotāji kā HP, ACER vai Sony Ericsson ir paziņojuši, ka atbalsta visu broma liesmu slāpētāju aizliegumu elektriskās un elektroniskās iekārtās. No otras puses, Komisijas pētījumu rezultāti acīmredzami nav ļoti pārliecinoši, vismaz attiecībā uz potenciālo kaitējumu apkārtējai videi. Turklāt pastāv bažas, kuras nozares pārstāvji izteica par PVC aizliegumu, īpaši kabeļu nozares jomā. Negatīvās PVC īpašības ir apspriestas, un pastāv bažas, ka pieaugs izmaksas, ja ar PVC pārklāti kabeļi tiks aizliegti. Pirms konkrētu aizliegumu piemērošanas, šie argumenti ir jāizvērtē. Es tāpēc atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu vairāku iemeslu dēļ. Es piekrītu, ka stacionārās iekārtas un fotoelementu paneļi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Es arī esmu gandarīts IV pielikumā iekļauto bīstamo vielu pārbaudes metodoloģijas pieņemšanā, jo tas nozīmē, ka var atcelt to vielu sarakstu, kas jāpārbauda Komisijai (III pielikums). Es arī uzskatu, ka ne pārāk plašā “atkarības” definīcija, lai apzīmētu elektrību, kas nepieciešama iekārtas darbībai, ir pareiza. Es arī uzskatu, ka ir priekšlaicīgi tiesību aktos iekļaut nanomateriālu novērtēšanu, ko pašlaik pārbauda Komisija. Visbeidzot, es atzīstu par pareizu to, ka direktīvas darbības joma ir “atvērta”, lai iekļautu visas elektriskās un elektroniskās iekārtas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādātā redakcija), ņemot vērā uzlabojumus, kas tika ieviesti pēc abpusējās vienošanās ar Padomi, kurai ir jāveicina būtiski uzlabojumi sabiedrības veselības, apkārtējās vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Es vēlētos uzsvērt jaunā tiesību akta vienkāršību un palielināto konsekvenci. Bīstamo vielu izmantošanas reorganizācija un ierobežošana bija galvenā prasība, ņemot vērā elektrisko un elektronisko iekārtu pārdošanas būtisko pieaugumu ES.

Ar šo tiesību aktu mēs palīdzam novērst to, ka videi un cilvēku veselībai kaitē atkritumi, kurus mēs radām ar elektriskām un elektroniskām iekārtām, piemēram, mobilajiem tālruņiem, datoriem un ledusskapjiem, ķīmiskajiem produktiem nokļūstot apkārtējā vidē — vai nu no atkritumu izgāztuvēm, vai arī sadedzināšanas procesā, izdalot toksiskās gāzes.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Evans kundzei par viņas lielisko darbu. Es balsoju “par”, jo piekrītu, ka RoHS pārstrādātā redakcija ir jāskata kontekstā ar ES starptautiskajām saistībām, lai samazinātu kopējās dioksīnu un furānu izplūdes, ar mērķi samazināt tās līdz minimumam, un, ja iespējams — izslēgt tās pilnībā.

Liela elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) daudzuma galīgais liktenis paliek neskaidrs. Sadedzināšana augstā temperatūrā paliek kā izņēmums. Standartiem neatbilstīga EEIA apstrāde — ES vai trešās valstīs — risks joprojām saglabājas nopietniem daudzumiem. Dioksīnu un furānu izplūžu problēmu var risināt, vienīgi izvēloties materiālu izstrādes stadijā.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Tikai ES vien katru gadu tiek pārdoti aptuveni 9,3 miljoni tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), no kurām lielākā daļa ir lielas mājsaimniecības ierīces un IT un telekomunikāciju iekārtas. Ņemot vērā, ka tirgus izaugsme turpinās un jauninājumu cikli kļūst arvien īsāki, iekārtas tiek nomainītas arvien biežāk, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) padarot par straujāk augošo atkritumu plūsmu. Tiek lēsts, ka EEIA vienību daudzums līdz 2020. gadam pieaugs līdz 12,3 miljoniem tonnu.

Nozīmīgākie šīs direktīvas pārstrādātās redakcijas aspekti ir šādi:

- atvērtā darbības joma;

- RoHS un REACH nodalīšana;

- pārveidotie izņēmumu kritēriji;

- kritēriji izņēmumu/atvieglojumu periodu ilguma noteikšanai;

- koplēmuma procedūras piemērošana turpmākiem ierobežojumiem komitoloģijas vietā;

- īpaši noteikumi attiecībā uz nanomateriāliem.

Esmu gandarīts, ka vienošanās tika panākta pirmajā lasījumā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo jaunais direktīvas priekšlikums ir vienkāršāks un tas piedāvās ražotājiem vienkāršāku līdzekli, ko izmantot savu izstrādājumu klasificēšanai direktīvā paredzētajās kategorijās. Tajā ir arī ņemta vērā sociāli ekonomiskā ietekme, kas saistīta ar veselības un apkārtējās vides aizsardzību, veicot izmaiņas izņēmumu kritērijos.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Komisiju, pamatojoties uz skaidrību un juridisko noteiktību, ir ieteicams citādi formulēt pašreizējo, 2003. gadā pieņemto direktīvu, kas attiecas uz noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās. Lai šo direktīvu pārstrādātu, protams, vajag paplašināt direktīvas darbības jomu, lai veicinātu cilvēku veselības aizsardzību un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu ekoloģiski pareizu pārstrādi un iznīcināšanu. Attiecībā uz šo jautājumu tagad ir izšķiroši svarīgi ņemt vērā ieteikto risinājumu iespējamo ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Gandrīz pirms astoņiem gadiem Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par bīstamu vielu ierobežošanu (RoHS direktīva) un tādējādi atbildēja uz patērētāju stingro pieprasījumu pēc drošiem un nekaitīgiem ikdienas patēriņa izstrādājumiem. Šī drošības pieeja tika realizēta galvenokārt ar aizliegumu izmantot svinu, dzīvsudrabu un kadmiju tādos dažādos izstrādājumos kā mājsaimniecības ierīces, radio un televīzijas aparāti, elektrovilcieni un videospēlēs. Es atbalstu šodien pieņemto pārstrādāto redakciju, kas paplašina direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā citus izstrādājumus, bet nepieņemot priekšlaicīgus lēmumus par tādām svarīgām vielām kā PVC. Līdzīgi bija svarīgi pārskatīt ierobežojošo nostāju attiecībā uz nanomateriāliem, ko Vides komiteja pieņēma jūnijā. Šis apvērsums, mazākais, pelna kaut ko vairāk par vienkāršotu nostāju: “par” vai “pret”, kā tas ir ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) gadījumā. Ir arī būtiski, lai RoHS direktīva būtu praktiski realizējama, un šajā sakarā es esmu gandarīts, ka tika ņemta vērā šo vielu iespējamā ietekme uz veselību un vidi, metodoloģijas izveide un garantētā papildināmība ar ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulu.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas sēdē es balsoju par direktīvas pārstrādāšanu attiecībā uz bīstamu vielu izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.

Daļēji izmantojot jaunākos zinātniskos atzinumus par attiecīgo tēmu, tekstā — 2003. gada direktīvas pārstrādātā redakcija — mēģināts ierobežot tādu vielu izmantošanu kā kadmijs, hlors, dzīvsudrabs un polivinilhlorīds (PVC), kas apdraud cilvēku veselību.

Neskatoties uz spēcīgo pretestību no nozares ražotāju puses, īpaši pret PVC izmantošanas ierobežojumiem, es uzskatu, ka tas ir galvenais politikas — un līdz ar to arī demokrātiski ievēlēto politiķu — uzdevums mēģināt kontrolēt to vielu izmantošanu, kas var kaitēt cilvēku veselībai (lai arī tikai iespējami). Tajā pašā laikā, izmantojot pieejamās tehnoloģijas, mums ir jāveicina alternatīvu un aizstājēju vielu izmantošana.

Es uzskatu, ka galīgais iznākums elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir īpaši svarīgs, sevišķi gadījumos, kuros tie satur vielas, kas vēlāk ir atzītas kā bīstamas. Šādos gadījumos atkritumu iznīcināšana būtībā ir jāveic pat vēl stingrāk un rūpīgāk.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar Komisijas datiem tikai ES vien katru gadu tiek pārdoti aptuveni 9,3 miljoni tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), no kurām lielākā daļa ir lielas mājsaimniecības ierīces un IT un telekomunikāciju iekārtas. Ņemot vērā to, ka tirgus izaugsme turpinās un jauninājumu cikli kļūst arvien īsāki, iekārtas tiek nomainītas arvien biežāk, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) padarot par straujāk augošo atkritumu plūsmu. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam EEIA apjoms pieaugs līdz 12,3 miljoniem tonnām. EEIA ir kompleksa atkritumu plūsma, kurā ietilpst vairākas bīstamas vielas. Šīs vielas vai to pārveidošanās produkti var nonākt apkārtējā vidē un kaitēt cilvēku veselībai, īpaši, ja tie netiek pareizi apstrādāti. Riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi turklāt palielina standartiem neatbilstīgas pārstrādes/reģenerācijas darbības jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar līguma 174. panta 2. punktu kā prioritāte ir jāizvirza kaitējuma apkārtējai videi novēršana jau pašā sākumā. Galvenā nozīme atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā pamatdirektīvā par atkritumiem tiek piešķirta profilaksei, kas, cita starpā, paredz atkritumu novēršanas pasākumus, kas samazina kaitīgo vielu saturu materiālos un izstrādājumos. Es tiešām ceru, ka šis ziņojums palīdzēs atrisināt šīs problēmas.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Elektroniskās iekārtas rada straujāk augošo atkritumu plūsmu Eiropā, un kancerogēno un toksisko vielu samazināšana šajā atkritumu plūsmā ir jāizvirza par galveno prioritāti. Tiesību akta atvērtais darbības lauks atbilstoši Vides komitejas ieteikumam ir daudz labāka pieeja par Komisijas ierosināto pieeju. Galīgs konkrētu izstrādājumu saraksts no regulas varētu izslēgt jaunos izstrādājumus, un mums ir jānodrošina, ka likumdošana ne tikai veicina rūpniecības jauninājumus, bet arī iet ar tiem kopsolī. Ir patīkami redzēt, ka vairāki uzņēmumi tagad pakāpeniski pārtrauc dažu šo potenciāli kaitīgo vielu izmantošanu savos izstrādājumos. Tomēr mums joprojām ir jāpieņem mērķtiecīgi tiesību akti, kas pamudinās pārējo nozari sekot citu vadībai un ieviest jauninājumus, lai nodrošinātu apkārtējās vides labāku aizsardzību.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es atbalstīju ziņojumu par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās. Šis ziņojums ir solis pareizā virzienā. Tas paplašina iekārtu kategoriju, cita starpā, ietverot medicīnas aparatūru. Papildus smagajiem metāliem, piemēram, dzīvsudrabam un svinam, ir aizliegti arī vairāki broma liesmu slāpētāji. Turklāt šis ziņojums nodrošina atvērtu darbības lauku, ļaujot šajā direktīvā nākotnē iekļaut visas elektroniskās iekārtas, ar daudziem konkrēti definētiem izņēmumiem, kā arī citas bīstamas vielas. Šim mērķim ir noteikti skaidri kritēriji. Tomēr es izsaku nožēlu, ka šajā direktīvā nav iekļauts PVC aizliegums, kā ierosināja Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa. Ir ļoti svarīgi panākt bīstamo vielu daudzuma samazināšanos elektronikas atkritumos. Lai gan Eiropas tiesību akti aizliedz bīstamo atkritumu eksportēšanu pārstrādei, pētījumi liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas Eiropas elektronikas atkritumu tiek eksportēti. Bieži šie e-atkritumi tiek nelegāli izgāzti tādās vietās kā Rietumāfrika, kur atkritumu apstrāde ir standartiem pilnīgi neatbilstoša un izraisa milzīgas veselības problēmas un apkārtējās vides piesārņojumu. Šajā strauji augošajā atkritumu tirgū ir iespējams nopelnīt daudz naudas, un tāpēc ir nepieciešama cieša uzraudzība un kontrole, lai samazinātu elektronikas atkritumu nelegālo eksportu.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Mūsu ikdienas dzīve ir kļuvusi neiedomājama bez elektriskām un elektroniskām iekārtām. Eiropas bīstamo vielu ierobežošanas (RoHS) sistēma, kas regulē bīstamo vielu izmantošanu šajās elektroniskajās iekārtās, būtībā ir kļuvusi par universālu sistēmu, ko izmanto ne mazāk kā 28 valstīs, kas neietilpst ES. Līdz šim, pamatojoties uz pašreizējo RoHS direktīvu, ierobežojumi ir jau piemēroti dzīvsudrabam, svinam, kadmijam un daudziem liesmu slāpētājiem. Straujais tehnikas progress un labāki zinātniskie atzinumi ir likuši mums pārstrādāt šo tiesību aktu. Direktīva ir jāpārstrādā arī tāpēc, lai RoHS padarītu par efektīvu, elastīgu instrumentu. Patiešām, turpmāk bīstamās vielas varēs izslēgt daudz ātrāk, kas dos labumu cilvēkiem un apkārtējai videi. Saistība starp Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulu un RoHS direktīvu arī ir noteikta, un līdz ar to ir novērsts dubults regulējums. Šo iemeslu dēļ es šodien ar pārliecību atbalstīju vienošanos, ko Parlaments spēja panākt ar Padomi. Es ceru, ka ir iespējams ātri panākt vienošanos arī par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) direktīvu. Galu galā divi likumdošanas instrumenti ir nesaraujami savstarpēji saistīti.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Šis ir labs ziņojums, kurā vienādā mērā ir ņemts vērā vairums rūpniecības interešu un vides aizsardzība. Lai gan šādā sarežģītā jautājumā, protams, nebūs iespējams panākt, ka visas puses ir pilnīgi apmierinātas, tas nodrošina šādam iznākumam ļoti pietuvinātu aptuvenu saskaņošanu.

  Kathleen Van Brempt (S&D), rakstiski. – (NL) Es balsoju par Evans kundzes ziņojumu, jo ar Padomi panāktās vienošanās vispārējais līdzsvars ir pozitīvs. Tomēr es kā ēnu referente vēlos izteikt savu nepatiku pret faktu, ka saules bateriju paneļi — pēc intensīvas lobēšanas no šīs nozares pārstāvju puses — ir izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas. Rezultātā kadmiju būs atļauts izmantot tajos saules bateriju paneļos, kas nonāk Eiropas tirgū, vēl (vismaz) desmit gadus, kamēr tas nebūs atļauts nevienai citai elektriskai vai elektroniskai iekārtai. Es noteikti nosodu situāciju, kurā nozare, kurai vajadzētu būt virzītājspēkam mūsu attīstībā uz videi nekaitīgu ekonomiku, ļoti vēlas apiet šos svarīgos vides aizsardzības tiesību aktus, un kur vairākums Parlamentā un Padomē padevušies par labu īpaši viena veida tehnoloģiju interesēm (kadmija telurīda plānkārtiņu izmantošanai saules bateriju paneļos).

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Šodienas balsojumā es atbalstīju ziņojumu par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās. Nesen mums bija iespēja pārliecināties par problēmas svarīgumu, kas risināta ar mūsu pieņemto tiesību aktu, jo vairāki miljoni mājsaimniecību visā Eiropas Savienībā nomainīja savus CRT televizoru aparātus pret mūsdienīgiem LCD ekrāniem. Šodien šīs pašas mājsaimniecības domā par savu LCD televizoru nomaiņu pret LCD-LED televizoriem.

Eksperti apgalvo, ka izmantotās elektriskās un elektroniskās iekārtas kļūst par straujāk augošo atkritumu avotu. Turklāt pētījumu institūta Öko-Institut veiktās analīzes ir pierādījušas PVC un halogenēto liesmu slāpētāju negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Esmu pārliecināts, ka šodien pieņemtais dokuments veicinās šā veida bīstamo vielu daudzuma samazināšanos.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0617/2010 (Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā)

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. – (FR) Parlaments šodien pieņēma rezolūcijas priekšlikumu par starptautisko tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA), lai nodrošinātu viltojumu novēršanas pasākumu labāku piemērošanu starptautiskā mērogā. ACTA ir līdzeklis, ar kura palīdzību pastāvošos noteikumus padarīt efektīvākus un nodrošināt labāku aizsardzību pret autortiesību, preču zīmju, patentu, dizaina un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumiem. Es balsoju par šo rezolūciju, ko iesniedza apspriešanai mana politiskā grupa, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), jo es uzskatu, ka ACTA nodrošina vairogu Eiropas rūpniecībai. Tādējādi mēs varēsim nodrošināt autortiesību aizsardzību, kā arī radošumu un jauninājumus kultūras un zinātnes jautājumos. Patiešām, mums šodien ir jāapstājas un jāpārdomā, kā labāk apkarot pirātismu, un šī starptautiskā vienošanās ir solis viltojumu novēršanas pasākumu efektīvākas piemērošanas virzienā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, kuru apspriešanai iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Konservatīvie un reformisti par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, kas zināms kā ACTA. Šī nolīguma mērķis ir apkarot viltojumu izplatīšanos un pieaugošo “ar autortiesībām aizsargāto” izstrādājumu pirātismu, izveidojot jaunu starptautisku pārvaldības struktūru. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt radošumu no zagšanas, ko pirātisms un viltošana patiesībā arī nozīmē. Eiropas Savienība, kuras mērķis ir kļūt par pasaules konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, nevar palikt vienaldzīga pret šo svarīgo problēmu. Tāpēc es atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu. Tas ir nopietns dokuments, kuram vajadzētu apvienot visus Eiropas Parlamenta deputātus. Diemžēl tas tika pieņemts tikai ar nelielu vairākumu. Tajā laikā, kad Eiropas Komisija piedāvāja spēcīgas garantijas attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kreisie Parlamentā izvēlējās palikt uzticīgi nepamatotiem protestu lozungiem. Manuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu vadīt šo cīņu pret nevērību un izlēmības trūkumu, kur Ķīna un Krievija bieži ir vainīgas šajā jomā. Mūsu konkurētspēja globalizētajā ekonomikā ir apdraudēta.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Viltojumu apkarošana ir būtisks ES politiskās stratēģijas elements, kuras mērķis ir godīgu un vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšana mūsu ražotājiem, mūsu pilsoņu nodarbināšana un tiesiskuma ievērošana. Līdz ar ciparu tehnoloģiju rašanos viltošana ieguva nekontrolējamu starptautisku dimensiju, un tāpēc starptautiskā sadarbība ir galvenais līdzeklis šīs problēmas apkarošanai. Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu, kas nosaka Eiropas Parlamenta mērķus un prioritātes daudzpusējās sarunās par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, kura mērķis pirmoreiz ir izveidot visaptverošu starptautisku struktūru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu efektīvākai apkarošanai. Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, ka intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanas pasākumi nav šķērslis jauninājumiem un konkurencei un intelektuālā īpašuma tiesību ierobežojumi un personas datu aizsardzība netiek diskreditēta, vai ka informācijas brīva plūsma netiek ierobežota, vai likumīga tirdzniecība bez iemesla netiek kavēta.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo tekstu: Eiropas tiesības uz Eiropas pilsoņu pamattiesību rēķina ir padevušās atsevišķu valdību prasībām un kultūras nozaru spiedienam. Visus aizsardzības pasākumus, kurus mēs lūdzām nodrošināt Komisijai, noraidīja Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti). Tādējādi Komisijai tiek sūtīti nepareizi signāli pirms sarunām Sidnejā, kas norisināsies nākamajā nedēļā. Turklāt termina “komerciālais mērogs” neskaidrā definīcija, kas attiecas uz kriminālsodu pieaugumu tiešsaistes autortiesību pārkāpumu jomā, varētu mudināt valstis pieņemt tiesību aktus, kas novestu pie privāto lietotāju un tehnisko starpnieku saukšanu pie krimināltatbildības. ACTA nedrīkst būt tādas pilnvaras, kas ļautu Eiropas Savienībai veikt privātpersonu izmeklēšanas vai ieviest elastīgas reaģēšanas sistēmas, vai līdzīgi. Visbeidzot, Komisijai ir ātri jāveic ietekmes novērtējums — drīzāk pirms nekā pēc ACTA ieviešanas — attiecībā uz tā piemērošanu un sekām uz pamattiesībām, datu aizsardzību un Elektroniskās tirdzniecības direktīvu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Tas ļaus stiprināt starptautisko sadarbību viltojumu apkarošanas jomā, izveidojot instrumentu efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) aizsardzībai. Tas nav paredzēts jaunu tiesību izveidošanai, bet pastāvošo tisību ievērošanas nodrošināšanai, izmantojot represīvus pasākumus un izveidojot visaptverošu starptautisku atbalsta struktūru pusēm. Šis ir sarežģīts nolīgums ar konfliktējošām interesēm, kas pieļauj pretrunīgus skaidrojumus. IPR aizsardzība ir svarīga, taču ir būtiski nodrošināt līdzsvaru, lai vārda brīvība un jauninājumi nebūtu apdraudēti un lai indivīda iespējas realizēt savas pilsoniskās un pamatbrīvības nebūtu ierobežotas. Viltošana ir ļoti nopietna problēma, kas ir saistīta ar milzīgu risku Eiropas rūpniecībai, ekonomikai un jauninājumiem.

Es ceru, ka šis nolīgums būs solis pareizajā virzienā un ka nākamajās sarunās būs iespējams novērst neskaidrības un nolaidības, kuru tekstā joprojām ir daudz, piemēram, atsaucē uz kļūdainām ģeogrāfiskām vietām. Es vēlētos apsveikt Komisiju par tās pūlēm palielināt sarunu pārredzamību, un es ceru, ka tā saglabās šo pozīciju, pilnībā informējot Parlamentu par sarunu attīstību.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz “Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā”, kuru ierosināja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa kopā ar trīs citām politiskām grupām kā Eiropas likumdevējiem. Šīs rezolūcijas nolūks bija gan pamatbrīvību un individuālo tiesību ievērošana, gan arī brīvas piekļuves internetam saglabāšana. Rezolūcijā bija arī centieni garantēt piekļuvi medikamentiem jaunattīstības valstīs. Ir nožēlojami, ka šī rezolūcija neieguva balsu vairākumu Parlamentā, jo sociālistu nostāja atbalstīja Eiropas pilsoņu intereses.

  Mário David (PPE) , rakstiski. – (PT) Es kopumā piekrītu šim rezolūcijas priekšlikumam, kas attiecas uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA) un ko apstiprināja pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām un pūlēm atrast kompromisa risinājumu starp dažādām politiskajām grupām, kas diemžēl netika panākts. Tirgu sekmīgas darbības nolūkos, vienotā tirgus aizsardzības, Eiropas uzņēmumu konkurētspējas globālajā ekonomikā un darbavietu izveidošanas un saglabāšanas ES nolūkos ir svarīgi, ka Eiropas Savienība pasākumus pret viltošanu dažādās izpausmēs izvirza par savas iekšējās un starptautiskās politikas prioritāti. Apzinoties, ka ACTA neiesaka risinājumu tādai sarežģītai un daudzdimensionālai problēmai, kāda ir viltošana, kā noteikts 3. punktā, es joprojām ticu, ka ACTA ir derīgs rīks, lai pastāvošos standartus padarītu efektīvākus, tādējādi gūstot labumu no ES eksporta un aizsargājot tiesību īpašniekus, viņiem darbojoties globālajā tirgū, kur dažādi rūpniecības un intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki pašlaik ir kļuvuši par upuriem sistemātiskiem un plaši izplatītiem autortiesību, preču zīmju, patentu, dizaina un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo rezolūciju, kurā ir paziņota Eiropas Parlamenta nostāja pirms Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA) parakstīšanas, jo konservatīvo partiju vairākums šajā Parlamentā atteicās izvirzīt prasību pēc pamata aizsardzības pasākumiem mūsu pilsoņiem attiecībā pret šo globālo autortiesību nolīgumu. Pirms šā nolīguma parakstīšanas Parlamentam vēl ir jāatrod pierādījums tam, ka tiesiskais pamats šīm sarunām ir savienojams ar Lisabonas līgumu. Komisijai mums ir arī jāparāda, ka sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem un autortiesību īpašniekiem neapdraudēs pilsoņu pamattiesības, īpaši tiesības uz privātumu, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tam ir nepieciešams ACTA ietekmes novērtējums par datu aizsardzību un pamattiesībām. Mums ir nepieciešamas garantijas no Padomes un Komisijas, ka ACTA dēļ nebūs jāveic nekādas izmaiņas ES tiesību aktos saistībā ar kriminālsankcijām attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanu. Patentu civilās uzraudzības noteikumi arī varētu negatīvi ietekmēt pieeju ģenēriskajām zālēm, un Komisijai ir jārisina šī problēma. Mums ir jāatturas sniegt savu piekrišanu ACTA, kamēr nesaņemsim rakstiskas garantijas šajos svarīgajos jautājumos.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Paliek atklāts jautājums par Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā (ACTA) saturu. Galvenais mērķis šajā nolīgumā, par kuru gadiem ilgi sarunas norisinājās galējā slepenībā starp 10 (vai aptuveni 10) valstīm, ir apkarot viltošanu un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr jāatzīmē, ka ne Ķīna, ne Brazīlija, ne arī Indija šajās sarunās nepiedalījās. Turklāt, lai gan viltošana ir jāapkaro, labi zināmie noteikumi attiecīgajā līgumā ietver tādu pasākumu ieviešanu, kurus var uzskatīt par uzbrukumu personu brīvībai: interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, robežkontroles stiprināšana un lētu ģenērisko zāļu apgrūtināta transportēšana uz jaunattīstības valstīm. Šīs ir visas bažas, kuras ir atklājuši daudzi Eiropas Parlamenta deputāti, kas nevēlas “akli” paļauties uz Eiropas Komisijas vadītajām sarunām. Rezolūciju, kas tika pieņemta tikai ar nelielu balsu vairākumu, faktiski nevar uzskatīt par atbalstu, jo saglabājas šaubas par to, vai teksts atbilst Kopienas acquis un vai tas ir savienojams ar pamattiesību ievērošanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atturējos balsot par rezolūciju, kas attiecas uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA), jo es uzskatu, ka, lai gan tekstā ir daži svarīgi punkti, tas ir pārmērīgi kritisks attiecībā pret konkrēto nolīgumu. Kopumā es uzskatu, ka ACTA ir labvēlīgs ES ekonomiskajām interesēm un ka tas atrod līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pamattiesību nodrošināšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Parlamenta neatlaidīgas prasības sarunas Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā (ACTA) kļuva daudz pārredzamākas, un kopš sarunu kārtas Jaunzēlandē Parlaments ir ticis pilnībā informēts. Apspriežamais teksts atspoguļo galvenās bažas, kuras ir izteicis Parlaments, īpaši par tādiem jautājumiem kā pamattiesību ievērošana, privātums un datu aizsardzība, brīva interneta nozīmes atzīšana, pakalpojumu sniedzēju lomas nodrošināšanas lietderība un vajadzība nodrošināt pieeju medikamentiem. Cīņa pret viltošanu ir prioritāte, un starptautiskā sadarbība ir ļoti būtiska šā mērķa sasniegšanai. Ar iespēju, ka jaunajās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis pievienosies nolīgumam, tādējādi veicinot plaši izplatītu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ACTA varēs sasniegt prasīto daudzpusību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriežamais nolīgums ir svarīgs solis cīņā pret viltojumiem, un tas ir galvenais ES politiskās stratēģijas elements, lai nodrošinātu taisnīgumu, vienlīdzīgas tirgus iespējas Eiropas ražotājiem, saglabātu iedzīvotājiem darbavietas un ievērotu tiesiskumu. Cīņai pret viltojumiem ir jābūt vienai no iekšējās un starptautiskās politiskās stratēģijas prioritātēm, un starptautiskajai sadarbībai ir būtiska loma šā mērķa sasniegšanā.

ACTA ir līdzeklis, kas pastāvošos standartus padara efektīvākus, tādējādi gūstot labumu no ES eksporta un aizsargājot tiesību īpašniekus, tiem darbojoties globālajā tirgū. Es vēlētos uzsvērt Eiropas uzņēmumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības darbu Eiropas Savienībā nozīmi, un es atbalstu Komisijas centienus iekļaut ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ACTA darbības sfērā. Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt Komisijas apstiprinājuma nozīmīgumu, ka ACTA izmantojumam nebūs nekādas ietekmes uz pamattiesībām un datu aizsardzību, vai uz centieniem, kurus ES pašlaik pieliek, lai saskaņotu intelektuālā īpašuma tiesību ieviešanas pasākumus.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Ja es nebūtu nolēmis boikotēt sēdi pēc bēdīgi slavenās sociāli-eirokrātiskās totalitārisma epizodes, kuru mēs nupat pieredzējām, es balsotu par kreisā spārna grupu kopīgo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz viltojumu novēršanas nolīgumu. Es tā būtu rīkojies nevis tāpēc, ka esmu mainījis politisko pārliecību, bet tāpēc, ka uzskatu, ka šis nolīgums pietiekami neaizsargā mūsu rūpniecības nozares no viltojumiem, tas negarantē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ievērošanu, tas vāji kalpo mērķim, ja nav iesaistīta Ķīna — lielākais viltotājs pasaulē, un tas apdraud pilsoņu tiesības un brīvības, runājot par “nemateriālajām” īpašumtiesībām. Es arī atbalstu visus šajā rezolūcijā izklāstītos iepriekšējas informācijas, ietekmes novērtējumu u. c. pieprasījumus. Īsumā, šis nolīgums pašreizējā versijā ir bezjēdzīgs un var būt kaitīgs. Ņemot vērā tajā ietvertos jautājumus, tas nebūtu jāapsver, un vēl jo vairāk — vienai pašai Eiropas Komisijai.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, kuru iesniedza apspriešanai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, jo šis teksts nekādā ziņā nav pietiekams, lai aizsargātu personu brīvības. Eiropas Parlamenta deputāti ir regulāri izteikuši savas daudzās bažas attiecībā uz sarunām par šo starptautisko nolīgumu, un, pirms šo nolīgumu bija skaidri ratificējušas dalībvalstis un Eiropas Savienība, bija svarīgi izvirzīt vairākas problēmas, īpaši tās, kas attiecas uz piekļuvi medikamentiem, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju atbildību un ceļotāju personiskās bagāžas pārmeklēšanu uz robežām. Diemžēl kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko apspriešanai iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederatīvā grupa, par kuru es balsoju un kas izteica šīs bažas, nevarēja pieņemt, jo vajadzīgo balsu skaitam pietrūka pavisam nedaudz.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Esmu sarūgtināta, ka rezolūcija, kuru atbalstīja mana grupa, šodien netika pieņemta. Tirdzniecības nolīgumam viltojumu novēršanas jomā (ACTA) ir iespējas atstāt ļoti negatīvu ietekmi uz pilsoņu brīvībām, un šodienas balsojums nekādā ziņā šīs bailes nav mazinājis.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, kuru apspriešanai iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA). Šī rezolūcija pauž tās pašas bažas, kuras ir pauduši ES pilsoņi attiecībā uz datu aizsardzību. Tajā skaidri noraidīta “trīs pārkāpumu” regula, kas tika apspriesta kā līdzeklis, ko izmantot autortiesību pārkāpumu gadījumā. Rezolūcijā ir arī norādīts, ka nolīgumam ir jābūt saskaņā ar Kopienas acquis, citiem vārdiem sakot, kopīgu ES tiesību aktu struktūru. Viltoti izstrādājumi un starptautiskie autortiesību pārkāpumi kropļo Eiropas ekonomiku, tādējādi apdraudot arī eiropiešu darbavietas. Jāveic izšķiroši pasākumi, lai tiem pretdarbotos.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es priecājos par to, ka paši pretrunīgākie nosacījumi ir izņemti no šī starptautiskā nolīguma galīgās formas, piemēram, trešo pušu atbildība, obligātas datoru atmiņu karšu pārbaudes, šķērsojot robežu, un obligāta “digitālās giljotīnas” piemērošana. Lai gan es atbalstu šeit pieliktās pūles, lai nodrošinātu lielāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, es neesmu pārliecināts, ka mums šeit uzrādītā nolīguma forma ir pilnīgi optimāla. Esmu ļoti norūpējies par to, ka tādas valstis kā Ķīna un Krievija šo nolīgumu nav parakstījušas. Fakts, ka nolīgumā lielāks uzsvars ir likts uz tiesību īpašnieku, bet ne faktisko autoru aizsardzību, liek man bažīties, vai nolīgums tiešām kalpos vispārējai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un nevis tikai šauras subjektu grupas tiesību aizsardzībai, kas lielākoties atrodas ASV.

Turklāt fakts, ka nolīgumā nevarēja iekļaut ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tikai apstiprina manas bailes. Varbūt nav nepieciešams atkārtoti komentēt nolīguma apspriešanas metodi, bet es uzskatu, ka līdzīgi nepārredzama sarunu forma, kas tika izvēlēta ACTA, netiks atkārtota un ka Parlaments turpmāk savlaicīgi tiks informēts par līdzīgu nolīgumu sarunu procedūrām un nolīgumu saturu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA) ir palielinājis un turpina palielināt to noteikumu efektivitāti, kas veicina Eiropas Savienības eksportu, un aizsargā tos cilvēkus, kuru intelektuālā īpašuma tiesības arvien vairāk tiek pārkāptas, viņiem darbojoties globālajā tirgū.

Kā faktiski uzsvērts kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā, cīņa pret viltojumiem globālā mērogā ir Eiropas Savienības politiskās stratēģijas galvenais aspekts ar mērķi spēt piedāvāt standarta konkurences nosacījumus visiem Eiropas ražotājiem. Es ticu, ka šajā nozarē, kā arī citās nozarēs, starpvalstu sadarbības būtiskā nozīme tagad ir nepārprotami pieņemta. Autortiesību, preču zīmju, patentu, dizaina un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība noteikti ir jutīgs jautājums, jo tas ir saistīts ar cilvēku pamattiesībām, bet šodienas priekšlikums ir nopietns aicinājums turpināt pareizajā virzienā. Komisijai būtībā ir jāuzņemas garantēt efektīvu metožu iekļaušanu, lai faktiski realizētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo tas ir būtiski uzņēmumiem un Eiropas pilsoņu nodarbinātībai.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, kuru iesniedza apspriešanai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa. Šī PPE/ECR rezolūcija norāda, ka cīņa pret viltojumiem ir prioritāte Eiropas Savienības iekšējā un starptautiskajā politiskajā stratēģijā un ka starptautiskā sadarbība ir galvenais elements, cenšoties sasniegt šo mērķi globālā mērogā. Pieņemot Eiropas Parlamenta un mūsu pilsoņu bažas, piemēram, par pamattiesību ievērošanu, privātuma un personas datu aizsardzību, tās svarīgās nozīmes atzīšana, kāda ir neierobežotai piekļuvei internetam, pakalpojumu sniedzēju nozīmes aizsardzībai un vajadzībai aizsargāt piekļuvi medikamentiem, likumdošanas akts pašreizējos noteikumus padara efektīvākus. Tā mērķis ir Kopienas eksporta un šo tiesību īpašnieku interesēs nodrošināt labāku aizsardzību pret visiem intelektuālā īpašuma tiesību, preču zīmju, dizaina un patentu pārkāpumiem. Pretēji tam, ko ir teikuši kritiķi, nolīgums ir pilnībā savienojums ar Kopienas acquis. Tas neievieš, piemēram, t. s. “trīs pārkāpumu” procedūru.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par “Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā” (ACTA), jo: 1) tas ir pilnīgi saskaņā ar Kopienas acquis; 2) tam būs pozitīva ietekme uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pasākumiem pasaules mērogā un aizsardzības pasākumiem pret citām teritorijām, piemēram, Āziju, Austrāliju, Klusā okeāna reģionu utt.; 3) tas aizsargās konkurenci ES mērogā un kultūras dažādību, kā arī veicinās darbavietu radīšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA). ACTA nodarbojas ar Intelektuālā īpašuma tiesību likuma ieviešanu starptautiskā mērogā un ir saistīts ar komerciāliem autortiesību pārkāpumiem. Šī ir ļoti delikāta tēma, kur mums tiesību īpašniekiem ir jāsniedz atbilstoša aizsardzība un pamatota atlīdzība par viņu ieguldījumu, tomēr neierobežojot pilsoņu brīvības, pieeju medikamentiem un nesaucot pie krimnālatbildības privātpersonas par niecīgiem autortiesību pārkāpumiem. Pareizā vieta, kur veikt šo novērtējumu, ir Tirdzniecības komiteja, tai apsverot, vai sniegt parlamentāro piekrišanu ACTA, vai nē.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Aizsardzība pret viltojumiem un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība neapšaubāmi ir svarīgs elements starptautiskā mērogā. Tomēr ierosinātajā ACTA nolīgumā nav noteikta skaidra nozīme augstas kvalitātes un visu ES dalībvalstu iedzīvotāju īpaši līdzsvarotas interešu aizsardzības ziņā. Šim nolīgumam, kura izstrāde prasīja ilgu laiku, dažādos līmeņos sagatavošanas posmos ir pietrūkusi pārredzamība, un tas šajā kontekstā vairāk ir pielāgots vienas grupas interesēm. Lai gan nolīgumā cita starpā norādīta arī attiecīgo institūciju veikta preču tranzīta un eksporta režīma vai ex officio sarunu kontroles pastiprināšana, rodas jautājums par darbības jomu un citām nolīguma ieviešanas iespējām, jo tā ietekme šķiet apšaubāma, ja to nebūs ratificējušas liels skaits ietekmīgu valstu visā pasaulē.

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzības faktisku nodrošināšanu var sacīt, ka globālā mērogā pašlaik ir pilns klāsts atzītu, darbojošos un pietiekami pierādītu instrumentu, institūciju un līguma noteikumu, kas pašlaik nodrošina aizsardzību pret viltojumiem. Tajā pašā laikā apgalvojums, ka nav vajadzības mainīt Kopienas acquis, tik svarīgam šāda veida dokumentam nosaka vajadzību veikt pamatīgāku juridisko analīzi.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas ir svarīgs solis viltojumu apkarošanā, neapšaubot tādus jautājumus kā ģenērisko zāļu transportēšana, un tas nodrošina tādas pamattiesības kā tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA) tika apspriests aiz mūsu pilsoņu mugurām un prerunā ANO un tās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai, vienīgajai institūcijai, kas var likumīgi ieviest šādu nolīgumu. ACTA gadījumā neliels valstu skaits savā starpā apsprieda noteikumus, kas dominēs intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šī starptautisko tiesību nelikumīgā piesavināšanās par labu bagātākajaām valstīm un to tuvākajiem sabiedrotajiem ir pilnībā nepieļaujama.

Turklāt, ņemot vērā, ka pastāv neskaidrība saistībā ar dzīvu būtņu iespējamo patentēšanu un potenciāliem šķēršļiem ģenērisko zāļu apritē, ļoti svarīgi būtu neuztraukties par šo jautājumu vai nepaust tā sakarā nožēlu, vienlaikus pieņemot, ka mēs esam saskārušies ar notikušu faktu. Es balsoju pret šo tekstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā projekta ieviešana 2010. gada 2. oktobrī, pēc Tokijas sarunu kārtas, ir ļoti svarīga. Komisijai pēc tikšanās, kas notika Sidnejā no 2010. gada 30. novembra līdz 3. decembrim, ir arī jānodod Parlamentam un sabiedrībai galīgais ACTA nolīguma teksts, lai apspriestu tehniskos aspektus.

Viltojumu apkarošana ir viena no galvenajām iekšpolitikas un starptautiskās politiskās stratēģijas prioritātēm, un starptautiskā sadarbība ir būtiski svarīga šī mērķa sasniegšanā. Mēs ļoti labi apzināmies, ka apspriestais nolīgums neatrisinās sarežģīto un daudzdimensiālo viltojumu problēmu, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā, lai izbeigtu šo nopietno problēmu, kas ES ekonomikai un dalībvalstu iekšzemes kopproduktam rada lielus zaudējumus.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ir nepieciešams, lai šis nolīgums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Jebkuras aizkavēšanās dod iespēju vienkārši zagt intelektuālu īpašumu. Ražotāju izmaksas pārsniedz visas iedomājamās summas. Šodien ļoti aktuāls ir pirātisms internetā, neētiskajās darbībās ir iesaistīti daudzi interneta provaideri un Eiropas Savienības iedzīvotāji. Šajā sakarā ir nepieciešams reglamentēt visas operācijas, kuras ir saistītas ar informācijas lādēšanu un tā saucamo apmaiņu. Bezdarbība attiecībā uz viltošanas novēršanu veicina nesodāmību un izskatās ciniski. Es pilnīgi atbalstu šo rezolūciju.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Es atturējos no balsošanas par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā, jo es uzskatu, ka teksts pēc būtības ir pārāk kritisks un tam jābūt līdzsvarotākam. Iesniegtajā variantā ir skaidra norāde, ka mūsu galīgā nostāja būs pretēja nolīguma pieņemšanai. Es uzskatu, ka nolīgums ir vispārēji labvēlīgs Eiropas Savienības ekonomiskajām interesēm, it īpaši ņemot vērā, ka mēs vēlamies ekonomiku, kas pamatota uz inovācijām, pētījumiem un attīstību, vai, citiem vārdiem sakot, “viedo izaugsmi”.

Tādēļ es uzskatu, ka rūpnieciskā īpašuma tiesību, tostarp patentu, aizsardzības uzlabošana ir būtiska Eiropas konkurētspējai. Taču es uzskatu, ka noslēguma sarunās sekmīgi bija pārvarētas sākotnējās bažas par ģenēriskajām zālēm, interneta piekļuves tiesību aizsardzību un ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu vai climes vietu nosaukumu aizsardzību. Mēs nevaram neņemt vērā notikušo progresu. Acīmredzot ne viss ir apmierinošs, bet starptautiskam nolīgumam jābūt pieņemtam, pamatojoties uz vispārējiem nosacījumiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti)/ Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, un pret citiem, jo starptautiskais ACTA dod iespēju cīnīties pret viltojumiem daudz efektīvāk, kas radīs autortiesību labāku aizsardzību un tādējādi aizsargās Eiropas rūpniecību. Turklāt ACTA palīdzēs aizsargāt patērētājus no viltotiem izstrādājumiem, kas aizvien vairāk dominē Eiropas tirgos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) par ACTA, ievērojot to, ka ir būtiski nolīgumu īstenot. Tas jādara ātri bez jebkādas vilcināšanās vai laika izšķiešanas, citādi mēs riskējam sarunās nonākt strupceļā, kaitējot gan ražotājiem, gan arī patērētājiem Eiropā.

Eiropai ir pienākums turpināt koncentrēt savas pūles divos virzienos. Pirmais virziens ir tāds, ka Eirpas ģeogrāfiskajām norādēm jābūt obligāti aizsargātām gan civilajos, gan muitas noteikumos, jo tās pašlaik cieš zaudējumus, kas ietekmē ne tikai lauksaimniecības un pārtikas rūpniecību, kur viltotie produkti pieļauj negodīgu konkurenci, parasti iekļaujot tādu nosaukumu lietošanu, kas kopē un izraisa asociācijas ar pazīstamiem Eiropas zīmoliem, bet arī nozares, kas darbojas dizaina un modes sektorā. Otrs virziens ir obligāta vajadzība pēc vienotiem noteikumiem, lai kontrolētu pārdošanu tiešsaistē. Šajā sektorā pieaug grāmatu, filmu, mūzikas un miljoniem viltotu preču tirdzniecība, kas kaitē ne tikai patērētājiem, bet arī Eiropas ražotājiem.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA), jo šis nolīgums paredzēts, lai aizsargātu taisnīgumu un veselīgu konkurenci. Ar šo nolīgumu ievieš vispārīgos starptautiskos noteikumus, lai stiprinātu cīņu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Tā kā dalība ACTA nav ierobežota, tas sekmē citu jaunattīstības valstu pievienošanos nolīgumam.

Pašlaik notiek diskusijas par nolīgumu šādos Eiropas Savienības galvenajos jautājumos: pamattiesību un privātuma ievērošana; datu aizsardzība; interneta brīvas lietošanas nozīmes ievērošana; pakalpojumu sniedzēju nozīmes aizsardzība un nepieciešamība aizsargāt piekļuvi madikamentiem un sabiedrības veselību.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Esmu pārliecināta, ka šis rezolūcijas priekšlikums ir nopietns solis cīņā ar viltojumu apkarošanu, jo uztur nepieciešamo līdzsvaru starp konfliktējošajām vērtībām. Tas neapšauba vārda brīvību un inovācijas, kā arī pamattiesību, tādu kā tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, nodrošināšanu.

Pastāvot pretējām interesēm, nonākt pie vienprātības ir sarežģīti, bet veiksmīgs sasniegums ir nolīgums, kas ir svarīgs kopīgu vēlmju sastapšanās rezultāts. Apsveicama ir pārredzamība, ko Komisija ir pieņēmusi šo sarunu laikā, informējot EP, un es ceru, ka turpmākajās sarunās būs iespējams atrisināt neskaidrības un kļūdas, ko līdz šim norādījušas visas puses. Es ticu, ka panāktais nolīgums stiprinās starptautisko sadarbību cīņā pret viltošanu, radot instrumentu efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un pamattiesību nodrošināšanai. Būtiski ir arī nodrošināt pastāvošo tiesību ievērošanu, izmantojot represīvus pasākumus, kā arī iesaistīto pušu starptautiskas palīdzības sistēmas izveidošanu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas ir svarīgs solis viltojumu apkarošanā, neapšaubot tādus jautājumus kā ģenērisko zāļu transportēšana, un tas nodrošina tādas pamattiesības kā tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Cīņa ar viltojumiem, kas ir globāls fenomens, prasa daudzpusēju pieeju, kas balstīta uz sadarbības stiprināšanu starp globāli iesaistītajām galvenajām pusēm. Tāpēc, lai gan es zinu, ka apspriežamais nolīgums neatrisinās viltošanas sarežģīto problēmu, esmu pārliecināts, ka ar to tiek sperts solis pareizajā virzienā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien es balsoju par nesen pabeigto starptautisko Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA).

Jaunā daudzpusējā ACTA, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām valsīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Dienvidkoreju un Šveici, mērķis ir stiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzību un veicināt cīņu pret viltošanu un tādu izstrādājumu pirātismu kā slaveni apģērbu zīmoli, mūzika un filmas.

Es zinu, ka apspriežamais nolīgums neatrisinās viltošanas sarežģītās un daudzdimensionālās problēmas, bet esmu pārliecināts, ka ar to tiek sperts solis pareizajā virzienā. Jebkurā gadījumā es aicinu Eiropas Komisiju piekrist, ka tekstam nav nekādas ietekmes uz pamatbrīvībām un Eiropas Savienības likumdošanu. Vēlos arī atzīmēt, ka Parlamentam ir veto tiesības attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Parlamentam nupat neizdevās pieņemt rezolūciju, kas prasa, lai Komisija izskaidrotu un izvērtētu Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā (ACTA) sekas. „Par” balsoja 306 deputāti, “pret” —322 un 26 deputāti atturējās. Rezolūciju izvirzīja Zaļo grupa (ieskaitot Pirātu partiju), sociāldemokrāti, liberāļi un kreisie. Alternatīvu rezolūciju izvirzīja Kristīgo demokrātu grupa EPP un Konservatīvo grupa. Ar šo rezolūciju būtībā atzinīgi tiek vērtēts tas, ko sarunu dalībnieki līdz šim ir darījuši, bet netiek izvirzītas nekādas īpašas prasības Komisijai turpmākai izskaidrošanai vai izvērtēšanai. Tā bija sakāve, bet jautājumam vēl nebūt nav pielikts punkts. Rezolūcijai vispār nav formālas ietekmes, bet tā ir tikai Parlamenta sajūtu izpausme. Izšķirošais balsojums būs (iespējams) kaut kad nākamā gada sākumā, kad Parlaments tiks lūgts sniegt savu piekrišanu nolīgumam. Ja mēs saņemsim “nē” balsojumu, tad nolīgums tiks atmests kā nederīgs. Šodienas balsojums bija atgādinājums tam, ka mums jāturpina smagi strādāt, lai iegūtu vairāk informācijas par ACTA ietekmi, lai Eiropas Parlaments varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu pēdējā izšķirošajā balsojumā.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA) ir nolīgums, kas aizsargā mūsu iedzīvotājus, mūsu autorus, mūsu māksliniekus un mūsu uzņēmumus, tādēļ es to atbalstu. Patiešām, tas palīdz izskaidrot iespējas, kas pieejamas intelektuālā īpašuma tiesību rupju pārkāpumu gadījumos kādā no valstīm, kas parakstījusi nolīgumu. Komisijas darbība ir bijusi pārredzama, ACTA nevar būt ārpus Kopienas acquis robežām, nevar pārsniegt Eiropas direktīvās noteiktos pasākumus, kā arī nekādos apstākļos nevar pārkāpt pamatttiesības. Par to ir risinātas sarunas ārpus parastajām starptautiskajām institūcijām (Pasaules Tirdzniecības organizācijas utt.), jo Ķīna un Indija iebilda pret jebkādu nolīgumu. Visbeidzot, ACTA ir „atvērts” nolīgums, un visas tās valstis, kas vēlas būt tā brīvas līgumslēdzējas puses,var mums pievienoties, jo kopā mēs varam nodrošināt gan juridisku, gan fizisku aizsardzību mūsu pilsoņiem pret viltošanas radītajiem zaudējumiem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. – (SV) Eiropas Parlaments vairākkārt ir izteicis savu viedokli par ACTA nolīgumu. Piemēram, es balsoju par Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu 2010. gada martā attiecībā uz publiskas pārbaudes un pārredzamības trūkumu sarunās un parakstīju Parlamenta rakstisku deklarāciju par ACTA. Tajā laikā Komisija bija pelnījusi kritiku, kā tas ir arī pašlaik, par pārredzamības trūkumu sarunās gan ar Parlamenta deputātiem, gan ar Eiropas pilsoņiem. Es domāju, ka pašreizējā situācijā Parlamenta iepriekšējie atzinumi ir atbilstoši, un es balsoju pret visiem rezolūcijas priekšlikumiem. Ir svarīgi, ka Parlaments ļoti nopietni uzņemas atbildību par starptautiskiem līgumiem. Komisija risina sarunas un paraksta līgumus. Parlamentam ir tiesības tikt pilnīgi un nekavējoties informētam procesa gaitā, un pēc tam, kad Komisija parakstījusi līgumu, tam ir tiesības to apstiprināt vai noraidīt. Ir pieņemami, ka Parlaments dara skaidru savu nostāju, kā esam darījuši dažādos veidos, lai nodrošinātu, ka Komisija nerisina sarunas par līgumiem, ko Parlaments neatbalsta. Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā no Komisijas tika prasīts pirms nolīguma parakstīšans iesniegt vairākas laikietilpīgas analīzes, kas varētu izraisīt to, ka citas puses sāktu šaubīties par to, vai Eiropa patiešām ir nopietns dalībnieks, ar kuru slēgt starptautiskus līgumus. Tas sagrautu Eiropas iespēju turpmāk piedalīties sarunās par starptautiskiem brīvās tirdzniecības līgumiem.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (ACTA), jo domāju, ka daļa no cīņas pret pirātismu, ir vajadzība noteikt kopīgus principus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Preču viltošana un citu personu intelektuālā īpašuma neatļauta izmantošana joprojām ir plaši izplatīta problēma. Tā ir īpaši smaga nemateriālā īpašuma jomā, tādās kā mūzikas un literāro darbu autortiesības un patenti. ACTA būs labs instruments kopīgas juridiskās bāzes izveidošanai, kuras priekšmets būs cīņa pret viltojumiem un pirātismu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas ziņojums tika pieņemts. Tādējādi opozīcijas sliktajai ietekmei un demagoģiskajam darbam nebija veiksmes. Pateicība autoriem, mūsu koordinatoram Caspary kungam un visai grupai par izrādīto vienotību šajā svarīgajā jautājumā.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas grupas rezolūcijas priekšlikumu, jo cīņa pret viltošanu ir izšķiroša, un, lai tā būtu efektīva, tai jānotiek visā pasaulē. Viltošana ir aizvien augoša paralēlā ekonomika, un tā pieļauj liela apjoma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Turklāt mūsu rūpniecība, kas jau sodīta eksporta nosacījumu ziņā par juaņas nenovērtēšanu un dolāra zemo vērtību, nevar vēl pieļaut to, ka viltotas preces, kas ražotas ārpus ES, negodīgi konkurē ar izstrādājumiem iekšējā tirgū. Šai globāli organizētajai zagšanai ir nopietna ietekme uz radošumu un inovācijām, kā arī tā atstāj postošas sekas uz mūsu darbu un maldinātu patērētāju drošību. Mūsu attīstības modelis, kā tas ir uz zināšanām balstītā ekonomikā, prasa intelektuālā īpašuma kā pamattiesības aizsardzību starptautiskā līmenī. Šis balsojums turpmāk paver ceļu Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā ratificēšanai, kas padarīs vieglāku prasību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem iesniegšanu kādā no valstīm, kas parakstījusi nolīgumu. Tādējādi mēs liekam pamatus daudzpusējai stratēģijai, kas aizsargās to, kas padara mūsu ekonomikas izaugsmi dinamisku: mūsu izgudrojumus, mūsu zīmolus un mūsu mākslas darbus.