Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. novembris - Strasbūra

13. Ceļā uz jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniedza L. Kolarska-Bobińska kundze, par topošo jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam (2006/2212(INI)) (A7-0313/2010).

  Lena Kolarska-Bobińska, referente. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pēdējā laikā mēs esam daudz runājuši par Lisabonas līguma izraisītajām izmaiņām institucionālajā sistēmā. Izmaiņas attiecas arī uz Ārējās darbības dienestu un darba kārtību saistībā ar budžetu, taču Lisabonas līgumā ir minētas arī Eiropas Savienības politikas nozares. Šodien mēs pārrunājam pirmo enerģētikas stratēģiju kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīža, ko Komisija sagatavoja laika periodam no 2011. līdz 2020. gadam.

Ir jāuzsver tas, ka šī Komisijas stratēģija un Parlamenta ziņojums ļoti saskan ar Lisabonas līgumu — par solidaritāti enerģētikas jomā un par bažām energoapgādes un tās drošības jomā. Komisijas stratēģijā un Parlamenta ziņojumā ir arī uzsvērta nepieciešamība pastiprināt enerģētikas politiku un panākt to, lai tā būtu vairāk vērsta uz Eiropu. Lai to izdarītu, ir jāīsteno konkrēti pasākumi.

Pirmkārt, dalībvalstīs steidzami ir jāīsteno esošie Eiropas tiesību akti enerģētikas jomā. Tāpēc mēs pilnīgi atbalstām Komisijas lēmumu īstenot stingrus pasākumus attiecībā uz tām valdībām un uzņēmumiem, kuri nerīkojas saskaņā ar šiem tiesību aktiem. Otrkārt, lai sasniegtu ES kopējos mērķus, ir nepieciešams labs kopējais enerģētikas tirgus. Tas ir saistīts arī ar nepieciešamību veidot atjaunojamo energoresursu tirgu Eiropā. Tāpēc, lai sasniegtu mērķus, ir ļoti svarīgi izvērst un modernizēt Eiropas un pārrobežu enerģētikas infrastruktūru. Parasti pret to iebilst monopola uzņēmumi un valdības, kuras aizstāv šo uzņēmumu intereses. Taču ir nepieciešams Eiropas mēroga tīkls, jo pretējā gadījumā Eiropas Savienības galvenie mērķi netiks sasniegti.

Ir divi galvenie šķēršļi: pārvalde un finanses. Runājot par pārvaldi, vispirms ir jānosaka skaidras prioritātes un svarīgāko projektu atlases kritēriji. Ja netiks noteikti šie kritēriji un izstrādāti skaidri noteikumi, projektu atlases process var izraisīt biežus konfliktus un nesaskaņas, kas savukārt radīs aizdomas, nevis viesīs cerību. Taču valstu līmenī ir ļoti svarīgi īstenot reglamentējošus pasākumus, jo īpaši saistībā ar pārrobežu projektiem.

Tagad es vēlos runāt par galveno problēmu — infrastruktūras finansēšanu. Mēs zinām, ka nākamā gada budžeta apstiprināšana ir sarežģīta un ar finanšu plānu pēc 2013. gada būs saistīta vēl lielāka spriedze. Taču mūsu plānotajiem izdevumiem ir jābūt saskaņotiem ar Eiropas Savienības politikas mērķiem un jānodrošina energoapgādes drošība iedzīvotājiem. ES būs arī jāizstrādā jaunas metodes, lai veicinātu uzņēmumu un banku ieguldījumus. Tas ir aprakstīts šajā ziņojumā.

Pašlaik enerģētikas politika ir arvien vairāk saistīta ar Eiropas Savienības ārpolitiku. ES attiecības ar ārējiem partneriem enerģētikas jomā ir jāveido saskaņā ar Eiropas iekšējā tirgus principiem. Ārvalstu uzņēmumu darbībām Eiropas tirgū ir jābūt pārredzamām un saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem un pārredzamiem līgumiem. Tas attiecas uz cauruļvadiem, kuri jau tiek būvēti un kurus ir paredzēts būvēt nākotnē.

Komisāra kungs, es novērtēju jūsu palīdzību Polijai sarunās ar Krieviju par Yamal gāzesvadu. Taču es vēlos, lai līdzīgi pasākumi tiktu īstenoti arī saistībā ar citiem cauruļvadiem, ieskaitot Nord Stream. Es vēlos uzsvērt to, ka pārredzamiem būtu jābūt visiem, nevis tikai dažiem pašreizējiem un turpmākiem projektiem.

Īsāk sakot, priekšsēdētāja kungs, ES ir nepieciešama ilgtermiņa vīzija enerģētikas politikas jomā. Ir jāizveido Eiropas Enerģētikas kopiena. Ja Komisija vēlas panākt to, lai uzņēmumi un dalībvalstis būtu aktīvākas, tai arī ir jābūt uzticamai un patiešām jāīsteno šī ļoti labā stratēģija un infrastruktūras tiesību aktu pakete. Eiropas Parlaments gribēs kontrolēt stratēģijas īstenošanas procedūru, jo tai būtu būtiski jāietekmē pašreizējā situācija, nevis tikai jāatspoguļo ES nodomi.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka ļoti svarīga ir dalībvalstu attieksme pret mērķiem, kas ir minēti Eiropas Komisijas stratēģijā un manā ziņojumā. Vai dalībvalstis patiešām būs ar mieru ierobežot savas intereses kopēja jeb Eiropas labuma vārdā? Vai tās iebildīs pret lielu interešu grupu darbībām un ņems vērā patērētāju drošību un labklājību? Eiropas Parlamenta deputāti uzstāj uz to, lai tas tā būtu. Komisāra kungs, es jūs apsveicu ar enerģētikas stratēģijas izstrādi turpmākajiem 10 gadiem.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos teikt, ka es ļoti novērtēju to, ka jums ir tik daudz labu ideju, kā arī kritiskos komentārus un radošos ierosinājumus saistībā ar Komisijas Enerģētikas stratēģijas projektu 2011.–2020. gadam. Paldies L. Kolarska-Bobińska kundzei par uzrunu, par deputātu viedokļu veiksmīgu apkopošanu un par prioritāšu noteikšanu, kas, manuprāt, ir svarīgi. Mēs labprāt iekļausim jūsu ziņojumu savā darba kārtībā turpmākajās nedēļās, ņemot vērā to, ka dažas turpmākās nedēļas būs ļoti darbīgas enerģētikas politikas jomā. Enerģētikas padome 3. decembrī dos stimulu mūsu kopīgiem mērķiem un enerģētikas politikas eiropeizācijai, un pēc tam 4. februārī valstu vai valdību vadītājiem būs unikāla iespēja risināt ar enerģētiku saistītus jautājumus. Manuprāt, Parlaments šajā jautājumā ir ļoti svarīgs dalībnieks.

Pirmkārt, pašreizējā situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Kopējais tirgus vēl ir nepilnīgs. 12 gadu tika izmantots likums elektroenerģijas un gāzes jomā, taču tas vēl nav īstenots. ES ir vairāki apakšsektori un valstu robežas, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu to, ka turpmākajos piecos gados kopējais tirgus attiektos arī uz šo nozari un patērētājiem, lai uzlabotu konkurenci un pārredzamību.

Otrkārt, ir skaidrs, ka ES infrastruktūra ir nepilnīga. Ņemot vērā kopējā tirgus pamatus attiecībā uz citiem produktiem, precēm un pakalpojumiem — ceļi, dzelzceļš, aviolīnijas, lidostas, digitālā vide un ūdensceļi — ir skaidrs, ka mums priekšā ir milzīgs darbs attiecībā uz enerģētikas transporta infrastruktūru, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas jomā, lai sasniegtu Eiropas mērķus enerģētikas politikā, proti, nodrošinātu apgādi, solidaritāti, konkurenci un patērētāju intereses. Turpmākajos divdesmit gados ir jānoskaidro, kas pēdējos divos gadsimtos ir sasniegts ceļu un dzelzceļa transporta jomā un pēdējos desmit gados — digitālās vides jomā. Šīm darbībām ir jābūt pārredzamām un pieņemamām iedzīvotājiem. Ir jāuzlabo pārredzamība, lai nodrošinātu lielāku atbalstu elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras attīstībai, un ir nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi, kurus galvenokārt segtu patērētāji, maksājot par patērēto enerģiju, taču, ņemot vērā Eiropas intereses, runa ir arī par kopēju atbildību par Eiropas budžetu.

Treškārt, mūsu rīcībā ir daudz neizmantota potenciāla energoefektivitātes jomā. Visiem, kuri, tāpat kā mēs, ir atkarīgi no importa un vienlaikus vēlas gūt panākumus ilgtspējas un klimata, un vides aizsardzības jomā, ir jācīnās pret enerģijas nelietderīgu izmantošanu un ir jāveicina mērķtiecīgu iniciatīvu izstrāde enerģētikas, energotaupības un energoefektivitātes jomā sabiedriskajā, rūpniecības un privātajā sektorā. Tāpēc energoefektivitāte būs nākamais darba kārtības punkts abu pušu darba kārtībā. Es ar lielu interesi gaidu Parlamenta patstāvīgo ziņojumu, kas ir jau gandrīz pabeigts, kas būs pamatā mūsu stratēģijai energoefektivitātes jomā un kas būs pieejams plašākai sabiedrībai, jums un Padomei nākamā gada pavasarī.

Vēl viens šīs stratēģijas aspekts paredz nodrošināt enerģiju par pieņemamu cenu. Beļģijas prezidentūra pareizi norādīja, ka jo īpaši elektroenerģija arī var veicināt sabiedrības dalīšanos, ņemot vērā to, ka enerģijas cenas pieaug un tā vairs nav visiem pieejama. Tas nozīmē, ka ir jāuzlabo piegādes drošība sabiedrībā, lai ietvertu jautājumus saistībā ar enerģijas pieejamību par pieņemamu cenu nozares pārstāvjiem, darbavietām un privātām mājsaimniecībām. Vēl viens svarīgs aspekts ir izpēte. Eiropa nevar būt atbildīga par visu, taču pētniecība enerģētikas jomā varētu būt viens no galvenajiem aspektiem Eiropas budžetā dažus turpmākos gadus, kā arī attiecībā uz partnerību starp valsts iestādēm un nozares pārstāvjiem, kuri veic šos pētījumus.

Vēl viens svarīgs aspekts ir ārējās attiecības, ārējie aspekti; L. Kolarska-Bobińska kundze to jau minēja. Ir nepieciešama vienota, koordinēta stratēģija ārpolitikas jomā, kurā būtu ņemtas vērā Eiropas intereses vissvarīgākajos jautājumos. Eiropa joprojām ir vislielākais tirgus no enerģijas patēriņa viedokļa, pārspējot Ķīnu un Amerikas Savienotās Valstis. ES būs liela nozīme, koncentrējot pirktspēju un stratēģijas infrastruktūras nozarēs. Citiem būs vieglāk iebilst tad, ja tiks izmantoti līdzšinējie principi, kas paredz skaldīt un valdīt. To nedrīkst pieļaut. Ņemot to vērā, es vēlos jums pateikties par daudzveidīgo un vērtīgo ieguldījumu un atbalstu. Tas man palīdzēs turpmākajā darbā saistībā ar šo stratēģiju, kura pēc tam tiks iesniegta Eiropadomē.

(Aplausi)

  Pilar del Castillo Vera, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentei, kura ir paveikusi lielisku darbu. Jāatzīst, ka viņas sagatavotais ziņojums ir mērķtiecīgs un visaptverošs, un ir jāteic, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pēc nopietnām un veiksmīgām sarunām to pieņēma gandrīz vienbalsīgi.

Turpinot šo jautājumu, es vēlos uzsvērt vienu aspektu, kas mums visiem ir zināms, bet kuru nenāktu par ļaunu atkārtot: situācija enerģētikas jomā Eiropā nav tik laba, kā gribētos. Eiropa arvien vairāk ir atkarīga no enerģijas importa citās valstīs, un problēma ir arī milzīgi ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, kas ir nepieciešami laikā, kad Eiropa joprojām cīnās ar krīzes sekām. Tas viss ir saistīts ar to, ka ES joprojām netiek īstenoti jaunie tiesību akti enerģētikas jomā.

Šī Eiropas Parlamenta sasaukuma rīcībā ir kāds līdzeklis, kas iepriekšējiem nebija pieejams. Lisabonas līgumā ir noteikti vairāki konkrēti mērķi, piemēram, iekšējais enerģētikas tirgus, piegādes drošība, energoefektivitāte un energotīklu veicināšana, un tas ir arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums un stingrs juridiskais pamats — 194. pants — pasākumiem enerģētikas politikas jomā.

Atsaucoties uz šīm debatēm, es aicinu visus deputātus atbalstīt šo ziņojumu, kurā ir ierosināti vairāki pasākumi, kas garantē enerģijas piegādi un paredz pilnīgi īstenot esošos tiesību aktus un programmas. Šajā ziņojumā ir arī uzsvērta nepieciešamība ieguldīt līdzekļus pētniecībā; šis ziņojums arī atbalsta priekšlikumu veidot Eiropas energosistēmu, un tajā kā viena no prioritātēm ir minēta iekšējā enerģētikas tirgus izveide.

Liels paldies, un es lūdzu jūs visus rīt atbalstīt šo ziņojumu.

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentei L. Kolarska-Bobińska kundzei par lielisku un atklātu sadarbību. Es pārstāvu ES sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, un man bija ļoti svarīgi strādāt, lai vienotos par enerģētikas politiku un enerģijas piegādes stratēģiju, kas skaidri attiecas arī uz patērētājiem, veicina enerģētikas tirgus pārredzamību un nodrošina to, lai lēmumi saistībā ar lielāku atjaunojamo, ilgtspējīgu un drošu enerģijas avotu un enerģētikas sistēmu izmantošanu ietekmētu arī klimata krīzi. Arī šajā jomā ir panākts zināms progress, un man par to ir prieks. Izteikumi saistībā ar patērētāju tiesībām ir skaidrāki un saprotamāki, un, kā tikko sacīja komisāra kungs, ir arī labāk formulētas tiesības iegādāties enerģiju par samērīgu cenu, lai to varētu atļauties mājsaimniecības. Ir jārīkojas, lai novērstu enerģētisko nabadzību. Izteikumi par jautājumiem klimata jomā arī ir skaidrāki, lai gan priekšā vēl ir daudz darba.

Manuprāt, ir arī svarīgi tas, lai stratēģijā būtu skaidri noteikta dalībvalstu atbildība saistībā ar energoavotu sadalījumu. Visvairāk žēl, ka šajā ziņojumā nav noteikti saistoši mērķi enerģijas taupības un efektivitātes veicināšanas jomā — par to ir ļoti žēl. Visticamāk, dalībvalstis nesasniegs plānoto 20 % mērķi, un tā ir ļoti liela vilšanās, ņemot vērā ES standartus, jo enerģijas taupība ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt ES atkarību no importa, uzlabot konkurētspēju un izveidot darbavietas. Parlamentā šis jautājums vēl tiks izskatīts, runājot par citām jomām, un mēs ceram, ka to atbalstīs visi klātesošie deputāti un arī Komisijas pārstāvji.

  Jens Rohde, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties L. Kolarska-Bobinska kundzei un izteikt atzinību par lielisko ziņojumu, kā arī pastāstīt kādu gadījumu no dzīves. Pirms desmit gadiem Ķīnā nebija neviena vēja ģeneratora; pašlaik Ķīnā atrodas viens no desmit lielākajiem vēja ģeneratoru parkiem pasaulē. Ir paredzēts, ka divos gados divi Ķīnas uzņēmumi būs vieni no pieciem lielākajiem uzņēmumiem šajā nozarē. Pirms desmit gadiem nebija nekā, bet šodien Ķīna ražo 50 % elektroenerģijas, kas tiek saražoti ar vēja enerģiju. Ķīna attīstās, un tā attīstās strauji.

Tāpēc man ir žēl, ka Komisijas jaunā enerģētikas stratēģija ir nepilnīga, jo tajā nav noteikti mērķi saistībā ar videi nekaitīgāku attīstību nākotnē. Ir nepieciešama mērķtiecīga Eiropas enerģētikas stratēģija, un tā nedrīkst būt noteikta tikai COP 16 rezolūcijā, kuru tāpat neviens nelasa. Ir jānosaka augsti un konkrēti mērķi attiecībā uz Eiropas politiku. Izskatās, ka Padomes un Komisijas stratēģija ir šāda: „Būsim mērķtiecīgi tad, kad tas būs patiešām nepieciešams.” Tas brīdis ir pienācis, un vairs nedrīkst gaidīt, kad tiks noslēgta kāda vērienīga starptautiskai saistoša vienošanās; ir jārīkojas nekavējoties.

Lai enerģētikas stratēģija palīdzētu risināt problēmas klimata, izaugsmes un nodarbinātības jomā, ir nepieciešama mērķtiecīgāka pieeja, kas vairāk vērsta uz tirgu, lai tirgus mehānismus varētu izmantot savās interesēs. ES ir aktīvāk jādarbojas šajā tirgū un ir jāparāda jaunajiem dalībniekiem, ko mēs vēlamies sasniegt, lai viņi varētu mums palīdzēt. Tāpēc Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa aicina ES noteikt mērķi CO2 emisijas samazināt par 30 %. Oglekļa tirgus jeb galvenais CO2 emisiju samazināšanas mehānisms un videi nekaitīgi ieguldījumi nesniedz vēlamos rezultātus. Šie risinājumi paredz ļoti lielas kvotas, un cenas ir pārāk zemas, kas neveicina ieguldījumus videi nekaitīgās tehnoloģijās. Mūsuprāt, ES ir jāsper šis solis, lai veicinātu ekonomisko attīstību Eiropas Savienībā, kā arī uzlabotu situāciju klimata un enerģijas piegādes drošības jomā. Uz priekšu, Eiropa! Uz priekšu, Komisija! Darīsim to, kas ir jādara!

(Aplausi)

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es savā un manis pārstāvētās grupas vārdā vēlos pateikties Lena Kolarska-Bobińska un visiem ēnu referentiem par darbu. Droši vien bija grūti panākt to, lai mēs visi — gluži kā aitu bars — vienotos; taču jums tas izdevās.

Vispirms es vēlos teikt, ka problēma ir tā, ka pasākumi netiek īstenoti. Nav nepieciešama jauna enerģētikas politika. Ir jāīsteno tiesību aktu kopums klimata jomā, iekšējā tirgus trešais tiesību aktu kopums un gāzes piegādes drošības regula. Un ir jāizstrādā arī rīcībpolitika. Jūs minējāt energoefektivitāti. Tā ir ļoti svarīga, un mēs gaidām, kad tiks pabeigts B. Bendtsen kunga ziņojums, kur šie jautājumi būs precīzāk aprakstīti.

Es vēlos runāt arī par iekšējo tirgu. Komisāra kungs, manuprāt, jūs esat paveicis lielisku darbu saistībā ar enerģētikas infrastruktūras tiesību aktu paketi, taču es ceru, ka darbs vairāk vai mazāk turpināsies arī konkurences politikas jomā. Pēdējos piecos gados ir paveikts liels darbs saistībā ar cīņu pret dominējoša stāvokļa izmantošanu tirgū, un šim aspektam ir jābūt vienam no galvenajiem Eiropas enerģētikas politikas aspektiem.

Runājot par atjaunojamiem energoresursiem, mūsu sagatavotais ziņojums ir daudz plašāks, savukārt jūsu ierosinātā ES stratēģija un Enerģijas stratēģija 2020. gadam ir ļoti nenoteikta. Jens Rohde ir taisnība. Tuvākajos desmit gados Eiropā 70 % ieguldījumu enerģētikas jomā būs saistīti ar atjaunojamiem energoresursiem. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas veido lielāko ES eksporta tirgus daļu, salīdzinot ar citām enerģijas ieguves tehnoloģijām. Manuprāt, nav pareizi tas, ka ES stratēģijā 2020. gadam nav pietiekami ņemti vērā atjaunojamie energoresursi. Ir nepieciešams sagatavot atsevišķu nodaļu par jomu, kurā turpmākos desmit gadus tik ieguldīts visvairāk līdzekļu.

Mūsu sagatavotajā ziņojumā arī piesardzīgāk tiek atkal sāktas diskusijas par valsts līmenī pielāgotām sistēmām un citām sistēmām. Valdības grib ieviest valsts atbalsta shēmas, taču šīs debates nedrīkst izmantot šo jautājumu pārrunāšanai.

Nākotnē gāze un nafta būs svarīgi resursi. Man jums ir divi konkrēti jautājumi. Pirmkārt, kāda, jūsuprāt, būs situācija gāzes tirgū enerģijas ražošanas nozarē turpmākos desmit gadus? Otrkārt, preses konferencē jūs ļoti skaidri minējāt naftas ieguves maksimumu un risku, ka naftas cena par vienu barelu varētu sasniegt USD 200; kā tas ir saistīts ar Komisijas politiku transporta jomā?

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Protams, arī es vēlos pateikties referentei par ļoti produktīvu sadarbību, sagatavojot šo ļoti veiksmīgo ziņojumu. Šajā ziņojumā ir minētas visas galvenās problēmas Eiropas enerģētikas politikas jomā. Manuprāt, galvenokārt ES ir jāizskata tās sadaļas nolīgumiem ar trešām valstīm, kuras ierobežo tirgus darbību. Tā ir viena no galvenajām problēmām.

Jo īpaši Krievija nosaka gāzes cauruļvadu izmantošanas ierobežojumus un aizliedz resursus reeksportēt, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu īpašumtiesības saistībā ar jau iegādātu gāzi. Tā tas bija Polijas līguma gadījumā, un komisāra kungam šis gadījums ir labi zināms. Krievijas politika ir vērsta uz to, lai tā pēc iespējas ilgāk saglabātu monopola stāvokli gāzes tirgū. Uzņēmuma Gazprom monopola stāvoklis Centrāleiropā apdraud kopējo tirgu, konkurenci un, visbeidzot, patērētāju tiesības. ES šādi gadījumi ir jārisina ļoti efektīvi, un ir jāņem vērā arī diplomātiskais aspekts un Augstākā pārstāvja ārpolitikā viedoklis. Pretējā gadījumā ES rīcība būs neatbilstoša.

Kopumā ES diplomātijai būtu vairāk uzmanības jāpievērš jautājumiem saistībā ar izejvielām. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, un, ņemot vērā pieredzi ES tirdzniecības politikas jomā, tas nopietni apdraud ES pakalpojumu nozari. ES enerģētikas politikā noteikti ir pilnīgi jāatbalsta mūsdienu tehnoloģijas, sašķidrinātās gāzes ierīces, ģeotermālā enerģija un slānekļa gāze. Kamēr nav nodrošināta gāzes piegādes drošība un daudzveidība, nedrīkst pārāk strauji pārstāt izmantot akmeņogles. Pretējā gadījumā tikai palielināsies ES atkarība no gāzes, jo īpaši Centrāleiropā, kur akmeņoglēm joprojām ir ļoti liela nozīme.

Un, visbeidzot, manuprāt, ir jāņem vērā kāda problēma, kas ir saistīta ar iestāžu darbu. Eiropas Komisijas ziņojumā, kurš, acīmredzot, tika sagatavots, neņemot vērā Parlamenta viedokli šajā jautājumā, ļoti nepietiekami ir apskatīti visi tie jautājumi, kuri ir aprakstīti L. Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumā. Tā ir ļoti slikta sagadīšanās — šis process ir ļoti neveiksmīgs. Manuprāt, būtu jārīkojas citādi.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt atzinību L. Kolarska-Bobińska kundzei par lielisko un ļoti grūto darbu. Šajā plenārsēžu zālē tika minēti vairāki augsti mērķi — un mans godātais draugs C. Turmes kungs arī vairākkārt minēja, ka šie mērķi ir jāīsteno —, un, manuprāt, ir jāapsveic Komisija par neseno ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, kas tika iesniegta novembrī. Tā ir pirmā reālistiskā līdz šim redzētā stratēģija. Komisija konkrēti un skaidri norāda uz grūtībām; tā nosaka šīs grūtības un robežu, kas ir jāņem vērā, lai sasniegtu mērķus.

Komisāra kungs, jūs ierosinājāt reālistisku enerģētikas politiku; es to pilnīgi atbalstu un vēlos ierosināt praktisku un reālistisku risinājumu saistībā ar South Stream projektu. ES izmanto divus nelielus cauruļvadus — ITGI un TAP. Tie ir gatavi un strādā pietiekami ātri. Var tiekties augstāk. Nabucco ir liels un tāpēc arī sarežģīts, un tas var radīt kavēšanos. Tāpēc turpināsim izmantot abus mazos cauruļvadus.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apliecināt savu atbalstu šim ziņojumam un jo īpaši tā pēdējai daļai, kas paredz iedzīvotāju intereses vērtēt augstāk nekā politiskos argumentus.

To apliecina kāds ļoti vienkāršs piemērs. Pašlaik tiek attīstīti divi vērienīgi projekti: South Stream un Nabucco. Daži radikālie grupējumi Bulgārijā apgalvo, ka šie projekti ir nesavienojami. Varētu teikt, ka ir jāizvēlas, kuru no tiem saglabāt — South Stream vai Nabucco. Manuprāt, šo abu projektu konkurence ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem lētu enerģiju.

Vēl viens ārkārtīgi svarīgs jautājums, kurš noteikti ir jāņem vērā, ir kodolenerģija un tās attīstība saistībā ar šī jautājuma politizāciju. Šis jautājums ir jārisina tāpēc, ka lēmums slēgt Kozloduy elektrostacijas reaktorus Bulgārijā bija politisks lēmums. Tā bija iespēja iegūt vairāku miljardu euro lielu peļņu, un daļa šīs naudas varētu tikt ieskaitīta ES budžetā, taču tā vietā tagad saskaņā ar politisko lēmumu slēgt šos reaktorus dalībvalstīm ir jāmaksā kompensācija.

Neskatoties uz to, pēdējā laikā ir manāms sašutums saistībā ar kodolenerģijas rūpnīcām. Es vēlos iedrošināt stāties pretī tām aktīvistu organizācijām, pieņemot objektīvus pasākumus, lai pret to cīnītos; galvenokārt, tāpēc, ka šīs organizācijas nepiedāvā alternatīvus enerģijas ieguves veidus. Patiesībā, kodolenerģijas izmantošana ir iespēja iegūt drošu un lētu enerģiju.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, G. Oettinger kungs, dāmas un kungi! Es arī vēlos pateikties L. Kolarska-Bobińska kundzei par ļoti konstruktīvo un intensīvo darbu. Kopā ar pateicību es arī vēlos apliecināt savu atbalstu šim ziņojumam, iebilstot tiem dažiem deputātiem, kuri atzinīgi vērtē šo ziņojumu, taču vēlas rīt būtiski mainīt dažas ziņojuma sadaļas. Tāpēc es vēlos pievērst uzmanību prasībai, kas ir izteikta vairākas reizes un kas aicina noteikt augstākus mērķus. Es neesmu pārliecināts par to, vai tas, kas ir sacīts šajā jautājumā, ir mērķtiecīgs vai pārmērīgs.

Es esmu ļoti pateicīgs L. Kolarska-Bobińska kundzei par reālas politikas sagatavošanu, jo tieši tas ir nepieciešams ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Ir nevis jāizdomā jauni sapņi, bet ir jārīkojas, lai vienā, divos, trīs vai četros gados īstenotu izvirzīto mērķi.

Esmu ļoti pateicīgs, ka viņa minēja to, cik svarīgs ir energoavotu sadalījums un dalībvalstu atbildība, jo tieši dalībvalstis pēc tam izlems, ko tās vēlas. ES neuzstās, lai būtu tikai viena prioritāte, proti, atjaunojamie energoresursi. Runa ir par atjaunojamiem energoresursiem, akmeņoglēm, naftu, gāzi, kodolenerģiju un arī kodolsintēzi. Es ļoti priecātos, ja viss L. Kolarska-Bobińska kundzes rakstītais, ko atbalstīja arī lielākā daļa deputātu, patiešām tiktu īstenots.

Viņa minēja arī finansiālo atbildību, kā arī nepieciešamību attīstīties un izveidot infrastruktūru, nevis tikai to pieprasīt un apgalvot, ka nauda kaut kur ir jārod. Viņa minēja arī uzņēmumu atbildību.

Un ir jāpiemin arī kopējais tirgus. Šajā jautājumā nav nepieciešams izstrādāt jaunu pasākumu paketi un jaunus tiesību aktus. Drīzāk ir jāprasa, lai tie tiktu īstenoti un pārskatīti, lai tie būtu reālistiskāki un lai tiktu īstenoti arī standarti, kas ir spēkā ES. Visbeidzot, nebūtu pareizi īstenot arvien jaunus priekšlikumus un pēc tam brīnīties par to, ka enerģijas cenas ir tik lielas un ka iedzīvotājiem tās nav pa kabatai. Vai nākt klajā ar arvien jauniem priekšlikumiem, palielināt cenas un pēc tam sūdzēties par enerģētisko nabadzību ir mērķtiecīga vai bezatbildīga rīcība?

Dažbrīd tiek ņemtas vērā tikai nozares pārstāvju intereses, taču šie lēmumi turpmākos mēnešus un gadus ļoti smagi ietekmēs arī iedzīvotājus. Un es vēlos, lai jau sākumā tiktu izvērtēti iespējamie rezultāti.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos izteikt atzinību L. Kolarska-Bobińska kundzei, manis pārstāvētās grupas ēnu referentei M. Ulvskog kundzei un citiem referentiem par lielisko darbu.

Ņemot vērā šī jautājuma stratēģisko nozīmi, šis ziņojums ir ļoti daudzpusīgs, un tajā ir precīzi apskatīti dažādi ES enerģētikas politikas aspekti, veidojot stratēģiju, ņemot vērā daudzus pēdējos gados pieņemtos tiesību aktus. Man atvēlētajā īsajā laikā es vēlos uzsvērt divus ļoti svarīgus šī ziņojuma aspektus: starpsavienojumus un nodokļu sistēmu.

Pašlaik noteikti ļoti steidzami ir jāīsteno mūsu rīcībā esošie likumdošanas un finanšu mehānismi, lai vajadzīgajā laikā pastiprinātu vājo saistību starp Eiropas elektrotīkliem, un tas ir ļoti svarīgi.

Runājot par nodokļu sistēmu, manuprāt, lai nodrošinātu attīstību atbilstoši tirgus līmenim, kā arī efektivitāti, energotaupību un atjaunojamo enerģiju, ir nepieciešami konkrēti nodokļu sistēmas pasākumi un nodokļu atvieglojumi, samazinot nodokļus vai nosakot atvieglojumus.

  Lena Ek (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropā ir milzīgas problēmas saistībā ar enerģētikas tirgu un tīkliem, turklāt enerģijas ražošanai galvenokārt tiek izmantoti fosilie energoresursi. Ja viens no deputātiem sacīja, ka problēma ir tā, ka pasākumi netiek īstenoti, tad es teiktu, ka problēma ir tā, ka atsevišķiem aspektiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība, un es minēšu dažus piemērus.

Joprojām ir nepieciešami 50 % finansējuma SET plāna iniciatīvas finansēšanai. Notiek pārrunas par budžetu, taču tās pilnīgi neatbilst šai enerģētikas stratēģijai. Mums vajadzēja traki norauties — lūdzu atvainot par izteicienu, jo es nevēlos, lai mani izraida no plenārsēžu zāles — saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, energoefektivitāti un alternatīvu degvielu, un šādas problēmas ir arī pētniecības jomā.

Komisāra kungs, šonedēļ, kad tiek pārrunāta šī, manuprāt, diezgan labā stratēģija, notiek arī balsojums par ziņojumu par subsīdijām ogļrūpniecības nozarē, kas paredz to, ka Spānijai ir jāsubsidē akmeņogles nekonkurētspējīgā akmeņogļu tirgū EUR 50 000 vērtībā uz vienu darbavietu, lai gan vidējās izmaksas ir EUR 17 000 uz vienu darbavietu. Kā ES var būt konkurētspējīga un moderna, pieņemot šādus lēmumus? Tas apdraud visu stratēģiju.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējo gadu pieredze toreiz, kad tika pārtraukta gāzes piegāde no Ukrainas un vairākās ES valstīs tika konstatēti elektroenerģijas piegādes traucējumi un kad tika konstatēts, ka ES enerģijas sistēmai nav rezervju, ko izmantot krīzes situācijās, liecina par to, ka neatkarīgi no risinājuma būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tāpēc, pieņemot lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām, būs jārīkojas saskaņoti un piesardzīgi, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ieguldītos līdzekļus.

Šajā ziņojumā šī problēma ir apskatīta ļoti daudzpusīgi, ņemot vērā gandrīz visus aspektus, kas būs jāņem vērā, lai atrisinātu ar enerģētiku saistītas problēmas. Tas attiecas uz visām jomām, sākot ar tiesisko pamatu un pilnvaru sadalījumu un beidzot ar tiesisko regulējumu attiecībā uz tirdzniecību, tīklu modernizāciju un finansēšanu.

Protams, ir jāņem vērā arī enerģijas piegādes drošība, atbalsts pētniecībai un attīstībai, nepieciešamība uzlabot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošana. Šis ziņojums atspoguļo visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, un, manuprāt, tas ir labs sākums turpmākam darbam Eiropas enerģētikas sistēmas pilnveidošanai.

  Bendt Bendtsen (PPE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentei par lielisko darbu un saskaņotu ziņojumu. Ir skaidrs, ka Eiropā arvien vairāk ir nepieciešama jauna enerģētikas stratēģija, un par to ir pārliecināti arī Eiropas uzņēmumi. ES arvien vairāk ir atkarīga no gāzes, kas tiek piegādāta no Krievijas, un no naftas, kas tiek piegādāta no Tuvajiem Austrumiem. Enerģētikas stratēģija ir saistīta ar Eiropas ārpolitiku, drošības politiku un energoapgādes drošību. Lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropas līmenī, ir ļoti svarīgi no konkurētspējas viedokļa. Turpmāk būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi, lai izveidotu pilnīgu un saistītu iekšējo tirgu, un ir nepieciešami arī vērienīgi ieguldījumi energoefektivitātes jomā. Ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Energoefektivitāte ir arī lētākais veids, kā samazināt CO2 emisijas.

Es vēlos pateikties komisāram G. Öettinger kungam par viņa komentāriem saistībā ar energoefektivitāti. Runājot par energoefektivitāti — neatkarīgi no tā, vai šajā jomā tiks sasniegti noteiktie mērķi —, esmu gandarīts par Komisijas paziņojumu, kurā ir minētas daudzas jomas, kuras ir jāuzlabo. Es arī atbalstu priekšlikumu Komisijai noteikt lielākas pilnvaras noraidīt valsts rīcības plānus, ja tie neparedz līdz 2020. gadam par 20 % palielināt energoefektivitāti.

Turklāt Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna iegulda milzīgas naudas summas energoefektivitātes jomā. Visiem ir pilnīgi skaidrs tas, ka turpmāk enerģijas cena pieaugs, un pašlaik Eiropa nav spējīga konkurēt pasaules līmenī. Tāpēc ir nepieciešami droši ieguldījumi energoefektivitātes jomā un infrastruktūrā, un ir nepieciešami arī viedie energotīkli un citi pasākumi, lai veicinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Viens no ieguvumiem būs arī jaunas darbavietas un inovatīvi uzņēmumi Eiropā, kur pašlaik vairāki tūkstoši iedzīvotāju tiek atlaisti no darba.

  Ivari Padar (S&D). – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu referenti un kolēģus par šo veiksmīgo ziņojumu. Kopējs enerģētikas tirgus Eiropā būs izdevīgs visiem Eiropas iedzīvotājiem. Taču, atverot enerģētikas tirgus, nav ņemta vērā to pārredzamība un vispusīgums.

Mani uztrauc tas, ka elektrība, gāze un CO2 emisiju kvotas vairāku simtu miljardu vērtībā tirgū pāriet kāda cita īpašumā, jo pastāv skaidras nepilnības uzraudzības un likumdošanas jomā. Tāpēc es ceru, ka Eiropas Komisijas iniciatīva palīdzēs novērst šīs nepilnības. Es ceru, ka Komisijas paziņojumā, kas tiks pieņemts tuvākajā laikā, prioritāte būs patērētāju aizsardzība un ka tajā būs skaidri noteikts visas Eiropas tiesiskais regulējums, kurā būs minēti skaidri noteikumi un definīcijas, lai nepieļautu iekšējās informācijas un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un lai palielinātu tirgus likviditāti.

Manuprāt, Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), Eiropas Savienības enerģijas tirgus regulators, kas darbojas saskaņā ar iekšējā tirgus trešo tiesību aktu kopumu, galu galā uzraudzīs elektroenerģijas, gāzes un emisiju tirgus, un, manuprāt, dalībvalstīs šo trīs tirgu darbība būtu jākontrolē vienam regulatoram.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu gandarīta par to, ka Komisijas enerģētikas stratēģijā 2020. gadam ir paredzēta pārskatīšanas procedūra, kas pašlaik tiek īstenota saistībā ar netiešā zemes izmantojuma izmaiņu izraisīto ietekmi. Ir svarīgi tas, lai Komisija izpildītu savas saistības, kas paredz līdz šī gada beigām iesniegt priekšlikumu šajā jautājumā, lai mazinātu daudzu cilvēku bažas par to, ka daži pašlaik tirgū pieejamie biodegvielas veidi nesamazina kopējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzumu, un tas būtu izdevīgi arī nozares pārstāvjiem, kuri izstrādā inovatīvus procesus, un viņu sniegtā pievienotā vērtība ir jāņem vērā.

Runājot par drošību enerģijas jomā, es arī lūdzu Komisiju pārdomāt savus komentārus par valsts atbalsta shēmu saskaņošanu saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem. Es atbalstu pasākumus Eiropas līmenī tad, ja tie nodrošina pievienoto vērtību, taču dalībvalstis tikai nesen publiskoja atjaunojamās enerģijas rīcības plānus, un pašlaik tie tiek īstenoti; šajā gadījumā pasākumi būtu pārāk saskaņoti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos izteikt atzinību referentei par lielisko darbu, kas paveikts, sagatavojot šo ziņojumu. Ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no enerģētikas nozares. Eiropā kopš 2008. gada ir spēkā stratēģija enerģijas un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Ir ļoti svarīgi īstenot šo stratēģiju, taču Lisabonas līgums dod plašākas iespējas un ļauj izveidot enerģētikas kopienu Eiropā.

Ir jāuzlabo situācija iekšējā enerģētikas tirgū, ir jāveido un jāpastiprina saistība starp tīkliem, ir jāveicina solidaritāte enerģētikas jomā, un prioritātei ir jābūt patērētājam. Ir jāpalielina valsts finansējums un ir jāizstrādā līdzekļi un programmas, lai veicinātu energoefektivitāti. Lai sasniegtu šos mērķus, ļoti svarīga ir zinātniskā izpēte un tehnoloģijas.

Tāpēc es atbalstu priekšlikumu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā īstenot vairākas Eiropas rūpniecības iniciatīvas, un es aicinu Komisiju īstenot pārējos šajā plānā paredzētos pasākumus. Astotās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas galvenajai prioritātei vajadzētu būt pētniecībai un izstrādei energotehnoloģiju inovāciju jomā. Tāpēc ir nepieciešams atbilstošs finansējums, lai atbalstītu videi nekaitīgas un ilgtspējīgas tehnoloģijas. Tikai tā būs iespējams saglabāt ES rūpniecības konkurētspēju, sekmēt ekonomisko izaugsmi un izveidot darbavietas.

  Kathleen Van Brempt (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien visbiežāk tiek minēts vārds „stratēģija”, un tas ir pareizi. Mēs atbalstām Komisijas stratēģiju. Taču, komisāra kungs, mums ir mazliet žēl, ka laba stratēģija paredz veikt rūpīgu izvērtējumu — izvērtēt problēmas piegādes jomā un jo īpaši vides un sociālās problēmas — un ka prioritātes ir jānosaka, ņemot vērā šīs stratēģijas nosacījumus. Manuprāt, ļoti svarīgs ir vārds „prioritāte”, kas paredz kārtot lietas prioritārā secībā. Galvenā prioritāte ir energoefektivitāte. Jūs to minējāt, taču es nesaprotu kādu lietu — ja energoefektivitāte ir tik svarīga, kāpēc ir tik grūti noteikt mērķus, kuri ir jāīsteno dalībvalstīm? Tas ir ļoti svarīgi. Mēs zinām, ka šis mehānisms darbojas, un tas ir pareizais ceļš, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tāpēc es aicinu komisāra kungu nopietni izvērtēt šo prioritāti un noteikti ņemt to vērā, gatavojoties svarīgajai augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks februārī.

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šodien mēs lemjam par enerģētikas nozares attīstību līdz 2020. gadam, taču šis laiks ir pārāk īss. Ir nepieciešams daudz laika, lai izveidotu enerģētikas infrastruktūru un lai tā stabili darbotos. Arī tīklu un elektroenerģijas spēkstaciju celtniecība ir laikietilpīgs process. Šādu spēkstaciju darbības ilgums ir vairāki desmiti gadu. Tāpēc investoriem ir nepieciešamas pilnīgi drošas politiskās pamatnostādnes daudz ilgākā laika posmā. Lai sasniegtu mērķus klimata pārmaiņu un energoresursu ilgtspējas jomā, ir nepieciešams politikas regulējums daudz ilgākam laikam. Ir jāizstrādā enerģētikas nozares attīstības stratēģija līdz vismaz 2050. gadam.

Kodolenerģija arvien uzstājīgāk iekaro savas pozīcijas kā viens no nākotnes enerģijas avotiem, un tāpēc es vēlos uzsvērt trīs uzdevumus, kas, manuprāt, šajā jomā pašlaik ir aktuāli Eiropas līmenī. Pirmkārt, ir jāizstrādā tiesību akti, lai droši pārtrauktu kodolspēkstaciju ekspluatāciju un apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”.

Otrkārt, ir nepieciešamas efektīvas un pārredzamas procedūras, lai nodrošinātu jauno spēkstaciju celtniecību atbilstoši visaugstākajiem drošības standartiem. To var izdarīt, nosakot minimālus standartus attiecībā uz jauno kodolspēkstaciju projektu apstiprināšanu. Turklāt ir jāizvērtē priekšlikums atļaut jaunu kodolspēkstaciju celtniecību Eiropas līmenī. Tas palīdzētu izmantot kopīgās zināšanas un atbalstīt tās valstis, kuras tikai sāk izmantot kodolenerģiju, un tās valstis, kurās ir salīdzinoši vājas administratīvās struktūras.

Treškārt, ir nepieciešams demokrātiskāks lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz jautājumiem kodolenerģijas jomā. Kodolenerģija ir tikai viens no daudziem iespējamiem enerģijas avotiem, un tāpēc lēmumu pieņemšanas procesam šajā jomā būtu jābūt tādam, kāds tas ir, risinot jautājumus saistībā ar akmeņogļu, atjaunojamo energoresursu, gāzes un naftas izmantošanu. Eiropas Parlamentam ir jāpiešķir koplēmuma pilnvaras. Nav jāpārskata Euratom līgums, jo to var darīt uz iestāžu nolīguma pamata.

  Adam Gierek (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Izdevumi par energoresursiem veido apmēram 40 % ražošanas izmaksu, bet darbaspēka izmaksas veido tikai nepilnus 15 % izdevumu, turklāt enerģija ir nepieciešama arī tam, lai iegūtu izejvielas enerģijas ieguvei. Tāpēc ekonomikas konkurētspēja ir atkarīga no enerģijas. Dogma saistībā ar ietekmi uz pasaules klimatu un tā dēvētā ekonomika bez oglekļa emisijām ir muļķības. Runājot par priekšlikumiem, kas ir bezatbildīgi no sociālā un ekonomiskā viedokļa, kā vienu piemēru var minēt gadījumus, kad tiek noteikti ierobežojoši, saistoši mērķi oglekļa emisiju jomā. Kā vēl vienu piemēru var minēt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju, kas ir jāizmanto ar oglēm kurināmās spēkstacijās — taču kādēļ šāda prasība netiek noteikta attiecībā uz citiem kurināmiem? Kāpēc šī procesa prioritāte nav efektivitāte?

Man ir jābrīdina par sabiedrības neapmierinātību saistībā ar enerģētiskās nabadzības pieaugumu. Jaunajās dalībvalstīs maksājumi par enerģiju veido apmēram 40 % ģimenes izdevumu. Man ir arī jābrīdina par enerģijas piegādes drošības apdraudējumu, ko veicina obligāti tiesību akti, un jo īpaši Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums. Vēl viena piebilde — kāpēc dalībvalstis pašas nedrīkst izlemt, kā samazināt CO2 emisijas attiecīgajā valstī, kā tas ir attiecībā uz energoavotu sadalījumu?

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Jaunais Lisabonas līgums paredz, ka enerģija ir ES un dalībvalstu kopīga atbildība. Ir skaidrs, ka Otrā enerģētikas pakete, kas faktiski ir šīs stratēģijas pamatā, ir jāpapildina, un šis ziņojums ir labs situācijas izvērtējums. Taču šajā jautājumā ir jāiesaistās arī dalībvalstīm un to pārstāvjiem privātajā un valsts sektorā. Darbības programmas dalībvalstīs un starp vairākām dalībvalstīm kļūst arvien nozīmīgākas. Ir noteikti pietiekami mērķi, izsakot tos procentos, klimata un enerģētikas jomā. Nav nepieciešami jauni papildu saistoši mērķi. Kā jau tika minēts, ir svarīgi īstenot pasākumus, ņemot vērā arī iedzīvotāju — patērētāju — intereses. Iespējams, Komisijai arī būtu jāuzlabo šo valsts programmu novērtējums un no tā būtu jābūt atkarīgam mūsu resursu, iespējams, eiroobligāciju, apmēram. Joprojām vārdi nesakrīt ar darbiem. Pirmais no diviem galvenajiem aspektiem ir energoefektivitāte: lieliska iespēja. Šis aspekts veicina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un arī nodarbinātību —, piemēram, uzstādīšanas un būvniecības nozarē. Paskatieties, kāda ir situācija arī jūsu pārstāvētajā valstī: Vācijā ir izveidoti vairāki desmiti tūkstošu darbavietu. Vēl viens svarīgs aspekts ir — jā, jūs to jau minējāt — infrastruktūra valstīs un starp vairākām valstīm, kā arī viedie tīkli. Šajā gadījumā ir nepieciešamas eiroobligācijas. Man ir jautājums komisāra kungam: vai decembrī būs sasniegts progress saistībā ar eiroobligācijām? Runa ir par jauniem resursiem — ir nepieciešama nauda — un es vēlos zināt, vai jūs plānojat naudu iegūt šādā veidā? Ir jārīkojas.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības enerģētikas stratēģijai ir jābūt vērstai uz energoefektivitāti, uz primārās enerģijas resursu patēriņa un enerģētisko nabadzību samazināšanu, kā arī uz enerģijas noieta veicināšanu, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, un ES enerģijas piegādes drošību. Taču ES enerģētikas stratēģijai pilnīgi noteikti ir jābūt saistītai arī ar rūpniecības politiku, transporta politiku, pētniecības un inovāciju politiku, kā arī politiku klimata pārmaiņu novēršanas jomā.

Mēs aicinām Komisiju un dalībvalstis izstrādāt finanšu un nodokļu instrumentus, kas ir nepieciešami tāpēc, lai nodrošinātu energoefektivitāti, jo īpaši būvniecības nozarē, un lai energoefektivitāti un enerģētikas infrastruktūru noteiktu par vienu no jaunās daudzgadu finanšu shēmas prioritātēm.

ES būtu vairāk jāņem vērā Austrumu partnerība, jo īpaši saistībā ar Melnās jūras reģionu, jo tas ir īpaši svarīgs ģeopolitisks jautājums enerģijas piegādes drošības un ES enerģijas piegādes ceļu dažādošanas jomā.

Mēs arī aicinām Komisiju un dalībvalstis turpināt ES Dienvidu gāzes koridora projektu, jo īpaši projektu Nabucco, kas varētu ievērojami uzlabot enerģijas piegādes drošību.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! L. Kolarska-Bobińska kundze un komisāra G. Oettinger kungs ir pelnījuši atzinību par paveikto darbu, kas ir patiešām svarīgs ieguldījums. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības enerģētikas stratēģijas pamatā būs četri jauni pīlāri: kopējs enerģijas tirgus, piegādes drošība, energoefektivitāte un Eiropas enerģētikas tīklu savienošana.

Izstrādājot jauno stratēģiju, ir jāņem vērā dažas problēmas. Fosilā kurināmā resursi pakāpeniski samazinās, taču piegādes apjomu var palielināt, izmantojot jaunas izejmateriālu ieguves vietas un veicinot pētniecību un izaugsmi. Eiropas atkarība no energoresursiem palielinās proporcionāli iedzīvotāju skaita pieaugumam. 2030. gadā Eiropa no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, importēs 65 % enerģijas. Dabasgāzes imports var sasniegt 80 % atzīmi. Ir jāizvirza mērķis vēl vairāk dažādot transporta ceļus un enerģijas ieguves avotus. Ļoti svarīgi varētu būt arī remontēt esošās spēkstacijas.

Nepietiek ar to, ka tiek piešķirtas ievērojamas naudas summas novecojušu spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai — šīs spēkstacijas ir arī jāuztur darba kārtībā. Dalībvalstīm ir arī būtiski jāizvērtē savs viedoklis kodolenerģijas jomā. Ir jāturpina darbs, kas ir iesākts kodolenerģijas attīstības jomā, jo pretējā gadījumā ES nesasniegs noteiktos mērķus klimata pārmaiņu jomā. Es ierosinu šajā jomā rīkoties piesardzīgi, lai tālredzīgie plāni neapdraudētu ES konkurētspēju rūpniecības un komerciālās darbības jomā. Tādēļ, mūsuprāt, ir nepieciešams līdzsvarots ziņojums, kurā ir noteikti reāli sasniedzami mērķi, un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Garantēt ilgtspējīgu, drošu un pieejamu enerģiju noteikti būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Eiropai turpmākajos gados.

Ņemot vērā Eiropas Savienības politikas mērķus, būs nepieciešami vairāki obligāti pasākumi. Mērķi, kas paredz izveidot iekšējo enerģētikas tirgu, varēs īstenot tikai tādā gadījumā, ja pašreizējie tiesību akti enerģētikas jomā tiks īstenoti visās dalībvalstīs.

Manuprāt, lai pilnīgi īstenotu šīs stratēģijas mērķus, ir nepieciešami ieguldījumi, lai nodrošinātu modernu un viedu infrastruktūru, jo īpaši pētniecības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Šie ieguldījumi ir ekonomiski ļoti izdevīgs risinājums, lai samazinātu ES atkarību no energoresursiem, un tie arī palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi pateikties referentei, ēnu referentiem un jums, G. Oettinger kungs, jo darbs, ko jūs paveicāt pēdējās dažās dienās un nedēļās, ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības attīstībai. Taču es piekrītu K. Van Brempt kundzei, C. Turmes kungam un pārējiem, kuri apgalvo, ka ir jādara vairāk, jo — ja tā drīkst teikt — saprātīga, videi nekaitīga un pareiza enerģētikas politika ir mehānisms, kas stimulē videi draudzīgu izaugsmi un videi draudzīgu darbavietu izveidi.

Mēs ar Komisijas priekšsēdētāju vakar atkal pārrunājām šo jautājumu. Diemžēl šodien par to tiek maz runāts. Taču šie papildu pasākumi ir nepieciešami. Protams, daudzi videi nekaitīgas enerģētikas politikas aspekti ir vēl dārgāki. Taču, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz videi draudzīgas politikas īstenošana un to, cik svarīgi ir Eiropas rūpniecības nozarei uzņemties vadošo lomu šajā jomā, ir skaidrs, ka tas ir ļoti svarīgi arī saistībā ar darbavietu izveidi.

H. Reul kungam ir taisnība — ir nepieciešams daudz energoresursu. Iespējams, ne visi — šajā jomā mūsu viedokļi lielā mērā atšķiras. Taču ir jānoskaidro tendences energoefektivitātes, energotaupības un atjaunojamo energoresursu jomā. Tie ir mērķtiecīgas Eiropas ekonomikas priekšnosacījumi.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Enerģija ir būtiska prioritāte, un to nedrīkst ignorēt. Ir svarīgi, lai jaunais rīcības plāns 2011.–2020. gadam ievērojami stiprinātu Eiropas Savienības kopējo politiku.

Ir nepieciešams cieši sadarboties, jo īpaši enerģētikas infrastruktūras jomā, un ir nepieciešams arī atbilstošs ES finansējums. Manuprāt, lai izstrādātu ES stratēģisko infrastruktūru, kas ir saistīta ar visu vietējo, reģionālo un Eiropas enerģētikas tirgu izvēršanu un integrāciju, ir nepieciešams valsts un ES finansējums, un lielāka nozīme ir jāpievērš privātajam sektoram un tā ieguldījumiem.

Manuprāt, labs veids, kā to panākt, ir veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, nodrošinot nepieciešamo politisko un administratīvo atbalstu, daļu finansējuma un valsts garantijas. Tas palīdzēs veiksmīgi apgūt finansējumu, kas ir tik ļoti nepieciešams enerģētikas politikas turpmākai darbībai.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es šodien gribu īsi runāt par mūsu iedzīvotāju labklājību un salām. Parasti mēs par salām domājam labas domas, mums tur patīk braukt — saule, siltums. Dienvidu salu izolētība pat nāk salu iedzīvotāju labklājībai par labu, jo tas pievelk tūristus, bet enerģētikas jomā izolētība jeb salas statuss nāk iedzīvotājiem tieši par sliktu. Tas ir tieši tas, kas nav vajadzīgs. Kāpēc? Izolētība enerģētikas jomā nozīmē kāda monopola parasti īpašo īpatsvaru šajā tirgū, kas nozīmē iedzīvotājiem gan nedrošas piegādes, gan dārgas cenas. Šajā ziņojumā ir risinājums. Infrastruktūra, infrastruktūra, infrastruktūra! Izbūvēsim starpsavienojumus Eiropas Savienībā, lai vienotu visus kopā, lai mūsu iedzīvotājiem būtu labas cenas un piegādes drošība. Paldies!

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Liels paldies par šo ziņojumu, un ir jāsaka, ka četri šī ziņojuma aspekti ir lieliski raksturoti.

Pirmkārt, šajā ziņojumā ir uzsvērts tas, ka energoefektivitāte un energotaupība ir svarīgas prioritātes no ekonomiskā viedokļa, lai samazinātu Eiropas atkarību no energoresursiem un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Otrkārt, šajā ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība izveidot viedu infrastruktūru. Treškārt, šis ziņojums mudina pilnīgi īstenot esošos Eiropas tiesību aktus. Ceturtkārt, ziņojumā ir minēts priekšlikums īstenot enerģētikas politiku, kurā stabili un konsekventi būtu ņemti vērā starptautiskie aspekti.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt enerģijas piegādes drošības un ieguldījumu nozīmi pētniecības, izaugsmes un inovāciju jomā, lai pēc iespējas labāk aizsargātu patērētāju, uzņēmēju un iedzīvotāju intereses.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es patiešām esmu pārliecināts par to, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis pašlaik ļoti nopietni attiecas pret energoresursiem, un galvenokārt es vēlos sirsnīgi pateikties referentei un ēnu referentiem par to, ka gandrīz visiem — visu dalībvalstu pārstāvjiem — bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus, un, vienojoties par dažiem saprātīgiem kompromisiem, tika sagatavots ļoti labs ziņojums. Manuprāt, svarīgāk ir noteikt reālistiskus, nevis pārāk augstus mērķus, proti, lai tiktu nodrošināta faktiska infrastruktūra, starpsavienojumi, reāla iespēja iedzīvotājiem izvēlēties, kura enerģijas piegādātāja pakalpojumus izmantot, un, protams, faktiskā pārdošanas cena. Manuprāt, ja tas tiks izdarīts, būs paveikts ļoti liels darbs. Manuprāt, turpmāk ir arī stingrāk jākontrolē dalībvalstu vēlmes un intereses, jo kopējā enerģētikas tirgū dalībvalstu interesēm ir jābūt saskaņotām. Komisāra kungs, es arī vēlos pateikties par tūlītēju rīcību saistībā ar noteiktu nolīgumu parakstīšanu, un es esmu gandarīts par to, ka solidaritātes princips ir kļuvis par stabilu vērtību ES līmenī.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es rūpīgi izlasīju šo ziņojumu un kopumā es to atbalstu. Taču mani samulsināja dažas piebildes Eiropas stratēģijā par akmeņogļu turpmāko izmantošanu, kas jo īpaši minētas 52. punktā, mudinot Komisiju izstrādāt tiesību normas, lai sekmētu to termoelektrostaciju celtniecību, kurās tiek izmantotas akmeņogles.

Pirms dažiem gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs tika dibināta politiska un pilsoņu kustība, kas faktiski izraisīja moratoriju saistībā ar tādu termoelektrostaciju celtniecību, kurās tiek izmantotas akmeņogles. Līdzīgi kā runājot par CO2 emisijām, arī šī lēmuma pamatā ir problēma, ka ir saistīta pelniem, kas satur daudz toksisku vielu. Tāpēc es pilnīgi neatbalstu to, ka tiek aizstāvēts priekšlikums izmantot termoelektrostacijas, kurās tiek izmantotas akmeņogles, un es vēlos norādīt, ka tā dēvētās tīrās akmeņogles bieži vien tikai tiek sauktas par tīrajām oglēm, bet tās tādas nebūt nav.

Daži deputāti arī ļoti aizstāv kodolenerģijas izmantošanu, ņemot vērā tās izmaksas un drošību. Diemžēl jāteic, ka tādā gadījumā viņi nezina, ko runā. Ir citas iespējas — atjaunojamie energoresursi, kas ir dabas resursi, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai turpmākos desmit gadus šie energoresursi tiktu vairāk izmantoti.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā ziņojumā ir minēti daži ļoti interesanti aspekti, un, sākot ar pamatnosacījumu, kas paredz, ka Eiropai ir nepieciešama kopēja enerģētikas politika, šajā ziņojumā ir precīzi analizēti veidi, kā to nodrošināt, un arī termiņi.

Uzstājoties priekšsēdētāja J. Buzek kunga rīkotajā Eiropas enerģētikas forumā, kurā piedalījās 27 ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji, es atbalstīju priekšlikumu izveidot kopēju enerģētikas plānu, kas nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus piekļuvei enerģijai privātpersonām un uzņēmumiem un kas nepieļautu dažreiz pat ievērojamās cenu atšķirības.

Žēl, ka šajā ziņojumā, kas ir tik ļoti labi sagatavots, ir minēta Eiropas Savienības atbildība klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, un tagad to vairs nevar mainīt. Ir speciāli dokumenti, kuros tas ir atrunāts, un, manuprāt, nav nepieciešams uz to atsaukties, lai nomierinātu dažus vides aizsardzības ekstrēmistus.

Mūsuprāt, Kioto protokola saistību otrais periods var tikt īstenots tikai pasaules mērogā, uz juridiski saistošas vienošanās pamata iesaistot visas lielākās valstis.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt atzinību referentei un pateikties komisāra kungam, kurš tik nopietni izvērtē jautājumus saistībā ar enerģētikas stratēģiju un politiku. Ir noteikts augsts mērķis, kas paredz palēnināt klimata pārmaiņas. Runājot par vides aizsardzību, enerģija var būt sabiedrotā, taču tā var arī kaitēt. Eiropas Savienība ir atkarīga no fosilā kurināmā, kas tiek izmantots enerģijas iegūšanai. ES resursi tiek izsmelti, un ES ir arvien vairāk atkarīga no trešām valstīm, un tāpēc ir svarīgi ne tikai attīstīt atjaunojamos energoresursus, bet arī ieguldīt līdzekļus pētniecībā, lai palielinātu energoefektivitāti. Iepriekšējā sesijā mēs runājām par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu enerģētikas nozarei Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Iespējams, varētu ieguldīt naudu arī, izmantojot citus Eiropas Savienības finanšu mehānismus, kas ir paredzēti vispārējai energoefektivitātes veicināšanai. Ir svarīgi izmantot atjaunojamos energoresursus, ņemot vērā klimata pārmaiņas un enerģijas piegādes drošību. Divpusēji nolīgumi dažās dalībvalstīs, uz kuru pamata tiek īstenoti dažādi projekti, piemēram, Nord Stream, nevieš uzticību saistībā ar vides drošību un solidaritātes principa ievērošanu, un tāpēc šajā jomā ir jānodrošina pārredzamība.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, viens no šī ziņojuma galvenajiem aspektiem ir ierosinājums palielināt ES atjaunojamo energoresursu potenciālu. Tāpēc es vēlos atgādināt to, ka pēc dažiem gadiem Dobrogea reģions Rumānijas dienvidaustrumos būs lielākais vēja ģeneratoru parks Eiropā. Līdz 2011. gadam ir paredzēts uzcelt 522 turbīnas. Tā Dobrogea reģions varēs nodrošināt 50 % enerģijas patēriņa valstī.

Vēl viens būtisks efektīva enerģētikas tirgus aspekts ir infrastruktūra. ES ir jāizvēlas, kuru projektu atbalstīt, lai nodrošinātu efektivitāti un saimniecisko rentabilitāti. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas starpsavienojuma, kas ir viens no lielākajiem ieguldītājiem enerģētikas infrastruktūras attīstībā Rumānijā, izmaksas ir nelielas, un tas piedāvā alternatīvu enerģijas ieguves veidu.

Enerģijas piegādes avotu diversifikācija ir nepieciešama arī naftas nozarē. P8 cauruļvads ir labs piemērs. Rumānija un Serbija nesen apkopoja tehniskās īstenošanas iespēju izpētes rezultātus par cauruļvada pirmās kārtas celtniecību starp Constanţa un Pancevo.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Avotu diversifikācija, jaunu enerģijas avotu infrastruktūra un atjaunojamo energoresursu vērienīgāka izmantošana ir svarīgi aspekti Eiropas Savienības nākotnē enerģētikas jomā. Taču vienlaikus nevajag pārtraukt izmantot arī līdzšinējos energoresursus, un šo enerģijas avotu izmantošanu var uzlabot, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas, ņemot vērā katras dalībvalsts iespējas un vajadzības.

Taču es un manis pārstāvētie iedzīvotāji uzskatām, ka galvenais ir nodrošināt visiem patērētājiem pieejamu cenu, kā arī saglabāt esošās darbavietas un pat izveidot jaunas darbavietas šajā nozarē.

Nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka Eiropas enerģētikas tirgū veidojas elektroenerģijas pārpalikums, jo augsto cenu dēļ to neviens nepirks.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, saskaņā ar Lisabonas līgumu ir skaidrs, ka Eiropas Parlaments varēs aktīvāk iesaistīties enerģētikas politikas veidošanā.

Es piekrītu visam referentes sacītajam, un es vēlos uzsvērt to, ka kopumā mūsdienās enerģētikas politika tieši un netieši ir daudz vairāk saistīta ar dalībvalstu un ES ārpolitiku. Es piekrītu, ka ir nepieciešami pasākumi saistībā ar infrastruktūru un ka ir nepieciešams regulējums, kas regulē nolīgumu izpildi.

Pašlaik ir svarīgi, lai līgumi būtu skaidri, pārredzami un tieši vērsti uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Taču ir skaidrs, komisāra kungs, ka ir nepieciešams kopējs enerģētikas tirgus. Tas jo īpaši palīdzētu ES mazajām salu valstīm, lai vienā lielā tirgū varētu pārredzami risināt svarīgus jautājumus enerģētikas jomā.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt komisāra kungam, ka ziņojumā par jauno enerģētikas stratēģiju nav ņemts vērā kāds ļoti svarīgs aspekts: naftas ieguves maksimums. Taču vismaz Komisija ir apjautusi šo nopietno un aktuālo problēmu. Diemžēl tad, kad tiks sasniegts naftas ieguves maksimums, tad liela daļa informācijas, kas sniegta šajā labi sagatavotajā ziņojumā, vairs nebūs aktuāla.

Izsīkstošos energoresursus nevar aizstāt ar Mickey Mouse atjaunojamiem energoresursiem vai degslānekli. Akmeņogles un kodolsintēze — un ilgtermiņā kodolsintēze un kodola skaldīšana — ir vienīgie energoresursi, kas ir pietiekami blīvi, lai tos varētu izmantot naftas resursu vietā.

Komisāra kungs, tagad, kad tas ir skaidrs, vai mēs varam cerēt, ka tiks izstrādāta jauna, nopietna pieeja enerģētikas jomā? Ir jābeidz runāt muļķības par vēja enerģijas elektrotīkliem un globālo sasilšanu, un galvenokārt ir nepieciešami zinātniski risinājumi saistībā ar naftas krīzi.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir sākušās debates, un, apkopojot jūsu uzrunu galvenos aspektus, ir redzams, ka Eiropas Savienībā, dalībvalstīs un arī Parlamentā pastāv liels energoavotu sadalījums. Izskanēja dažādi varianti, sākot ar pilnīgi atjaunojamiem energoresursiem un beidzot ar kodolsintēzi, kodolenerģiju un akmeņoglēm. Tas nozīmē, ka galvenais jautājums būs tāds: vai mēs spēsim vienoties par ilgtermiņa stratēģiju? Vai Eiropā varēs panākt vienprātību? Ja izdosies vienoties, tad kādas tam būs sekas?

Mēs pašlaik strādājam ar stratēģiju, kas attiecas uz trīs mērķiem: līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (CO2) un par 20 % palielināt energoefektivitāti. To paredz stratēģija turpmākajiem desmit gadiem. Es piekrītu, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija. Tas būs apskatīts vadlīniju projektā, kas tiks iesniegts nākamā gada pavasarī. Šajās vadlīnijās ir paredzēts tuvākajā gadā ar jums un dalībvalstīm izstrādāt stratēģiju turpmākajiem 40 gadiem un iesniegt prognozes saistībā ar prasībām enerģētikas politikas jomā, energoresursu sadalījumu, vides aizsardzības mērķiem un piegādes drošību četrdesmit gadu periodā. Tas nav viegls uzdevums. Iztēlojieties situāciju 1970. gadā pirms naftas krīzes, pirms Berlīnes mūra krišanas, kad bija tikai dažas dalībvalstis, un iedomājieties, kāds būtu iznākums, ja, izmantojot tās zināšanas, kādas mums bija 1970. gadā, mums būtu jāprognozē notikumi 2010. gadā un pašreizējā situācija enerģētikas jomā. Mūsu prognozes būtu pilnīgi aplamas. Vai mēs zinām, kādas tehniskās iespējas parādīsies turpmākajos 40 gados? Vai mēs zinām, kādas būs dalībvalstu jaunās politiskās intereses? Taču es atbalstu priekšlikumu izstrādāt Vadlīnijas 2050. gadam.

Tika minēts arī jautājums par to, kāpēc ir nepieciešami saistoši mērķi CO2 emisiju samazināšanas jomā, un kāpēc dalībvalstis to nevar darīt neatkarīgi? Atbilde ir diezgan vienkārša — tāpēc, ka tā tika nolemts. Manuprāt, plāns par 20 % un 30 % samazināt CO2 emisijas ir pieņemams, ja tam piekrīt arī citas pasaules valstis. Šādu lēmumu pieņēma Parlaments, kuru jūs pārstāvat, un Padome, un es esmu atbildīgs par šī lēmuma īstenošanu. Ja jūs vēlaties ko mainīt, lūdzu, informējiet mani par to. Manuprāt, ja nebūtu noteikti saistoši mērķi, dalībvalstis tos neievērotu. Ja tiktu atcelti saistoši mērķi, dalībvalstis šajā jomā rīkotos gausāk vai arī tās nedarītu neko, jo īpaši ekonomikas grūtību laikā.

Tika minēts jautājums par energoefektivitāti. Šajā stratēģijā šis jautājums ir tikai mazliet pieminēts. Precīzāks apraksts par to, kā attiecīgos pasākumus īstenot, un par instrumentiem, pasākumiem un finanšu koridoru tiks iesniegts nākamā gada pavasarī, kad būs jāiesniedz tā energoefektivitātes stratēģija, par kuru notiek šīs debates.

Tika uzdoti jautājumi par iekšējo tirgu. Lūdzu, uzticieties man un J. Almunia kungam. Mēs nodrošināsim pilnīgu atbilstību Otrās un Trešās enerģētikas paketes nosacījumiem, mēs sakārtosim procedūru līguma nosacījumu pārkāpumu gadījumā un mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu to, ka turpmākajos piecos gados gāzes un elektroenerģijas sektors tiktu iekļauts iekšējā tirgū, nodrošinot konkurenci un pārredzamību. Pēdējās dažās nedēļās mēs konsultējām dalībvalstis — Polijas valdību Jamal lietā, Bulgārijas valdību South Stream projekta lietā un saistībā ar gāzes piegādi Bulgārijai. Faktiski dalībvalstis ne vienmēr vēlas un spēj nodrošināt atbilstību iekšējā tirgus nosacījumiem, kurus paredz divpusējas vienošanās. Ja dalībvalstis vaicā padomu, mēs tām palīdzam, taču ir nepieciešams arī ieguldījums no dalībvalstu puses. Ir arī lielas dalībvalstis, kurās iekšējais tirgus nedarbojas. Viena no šīm valstīm atrodas netālu, un, iespējams, viena no šīm valstīm ir tā, kurā mēs pašlaik atrodamies. Tāpēc man ir jautājums Francijas deputātiem: vai jūs esat gatavi sadarboties ar mani, lai izveidotu iekšējo tirgu Francijā un citās valstīs? Man šajā jautājumā ir nepieciešams jūsu atbalsts — turklāt Eiropas līmenī, nevis valsts līmenī.

Runājot par Dienvidu koridoru, lēmums par Nabucco, TAP vai ITGI, manuprāt, tiks pieņemts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Taču attiecībā uz gāzes infrastruktūru ir jānoskaidro, cik daudz gāzes turpmākajās desmitgadēs būs nepieciešams apkurei un pārvēršanai elektroenerģijā? Pašlaik ir nepieciešami 500 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Vai šis apjoms samazināsies vai palielināsies? Arī šis jautājums tiks iekļauts Vadlīnijās 2050. gadam.

J. Rohde kungs kā piemēru minēja Ķīnu. Manuprāt, salīdzinājumam vienmēr var izmantot situāciju Ķīnā, taču Ķīnu nevajadzētu ņemt par paraugu. Jums ir taisnība par to, ka Ķīna iegulda lielus līdzekļus vēja enerģijas nozarē. Tā tas ir, taču jūs nepieminējāt to, ka pašlaik Ķīna uzpērk pasaules akmeņogļu resursus un akmeņogļu nozarē iegulda daudz vairāk līdzekļu. Tiesa, pagājušajā gadā Ķīna atjaunojamo energoresursu jomā ieguldīja vairāk līdzekļu nekā Vācija. Taču saražotās atjaunojamās enerģijas apjoms Ķīnā samazinās, jo daudz vairāk līdzekļu tiek ieguldīti kodolenerģijas un akmeņogļu izmantošanā. Turklāt Ķīnā kodolenerģija tiek uzskatīta par atjaunojamo energoresursu. Es to neatbalstu. Tāpēc salīdzinājums ar situāciju Ķīnā ir svarīgs, taču es ļoti iebilstu pret to, lai Ķīna tiktu ņemta par piemēru Eiropai.

Vēlreiz paldies! Man ir nepieciešams jūsu atbalsts arī saistībā ar Eiropas budžetu. Tiek prasīts darīt vairāk un piešķirt vairāk līdzekļu pētniecībai un infrastruktūrai. Es tam piekrītu. Man ir svarīgs katrs euro, taču budžetu pieņem Padome un Parlaments. Ņemot vērā ES labo pieredzi saistībā ar SET plānu, finansējumu enerģētikas pētniecībā un ekonomikas atveseļošanas plānu, es esmu pārliecināts par to, ka mēs sagatavosim labu priekšlikumu attiecībā uz infrastruktūru un ka jūs to atbalstīsiet, lai turpmākos desmit gadus infrastruktūrā un izpētē tiktu nodrošināts pietiekams Eiropas finansējums ar pievienoto vērtību. Ņemot to vērā, mums noteikti ir pietiekamas iespējas konstruktīvai sadarbībai.

  Lena Kolarska-Bobińska, referente. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā redzams, debašu temati un Eiropas Parlamenta deputātu viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc šis ziņojums tika sagatavots, vienojoties par kompromisiem. Manuprāt, šis ziņojums ir ļoti labs, jo ir panākta vienprātība.

Es vēlos pateikties ēnu referentiem — M. Ulvskog kundzei, J. Rohde kungam, C. Turmes kungam, K. Szymański kungam un citiem ēnu referentiem par to, ka mums izdevās tik veiksmīgi vienoties. Es vēlos pateikties arī P. Castillo Vera kundzei par sadarbību, palīdzību un atbalstu, E. Toth kundzei, kura pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgie demokrāti), par palīdzību, kā arī A. E. Hillman kungam, komisāra kungam un Komisijas darbiniekiem, kuri atbildēja uz maniem daudzajiem jautājumiem un atsaucās uz dažādiem maniem priekšlikumiem.

Šodien Briselē notiek cīņa starp tiem, kuri atbalsta valdību apvienošanu, un tiem, kuri aizstāv solidaritātes principu. Taču Eiropas Parlamentam un Komisijai Eiropadomes sanāksmēs ir jāapliecina solidaritātes pārākums, ņemot vērā atsevišķu valstu intereses. Ir panākta zināma vienprātība. Ir izstrādāta stratēģija, un, kā minēja Turmes kungs, ņemot to vērā, šī stratēģija ir jāīsteno, lai pasargātu ES saistībā ar dažu konkrētu pušu interesēm.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 25. novembrī, plkst. 12.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Manuprāt, šī jaunā enerģētikas stratēģija ir nepieciešama, lai īstenotu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un drošu stratēģiju. Pašlaik Eiropa ir vēl vairāk atkarīga no enerģijas importa, un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tā arī turpmāk uzņemtos vadību enerģētikas jomā, galveno uzmanību pievērošot inovācijām un tehnoloģijām. Lai Eiropas enerģētikas stratēģija būtu ilgtspējīgāka, tai būs pastāvīgi jābūt vērstai uz atjaunojamiem energoresursiem, palielinot konkurenci šajā nozarē, lai varētu efektīvi izveidot enerģētikas iekšējo tirgu. Tā varētu samazināt izmaksas un stimulēt ekonomikas konkurētspēju, kā arī veicināt labklājību un darbavietu izveidi, kas ir svarīgi, lai līdzsvarotu situāciju tirgū. Es pārstāvu kādu attālu reģionu, un šajā reģionā pašu vajadzībām tiek saražoti 27 % elektroenerģijas, un ir plānots 2012. gadā nodrošināt 79 % enerģētisko neatkarību. Azoru salas ir noteikušas augstākus mērķus nekā ES, un rezultāti jau ir atzinīgi novērtēti Eiropas līmenī, jo īpaši ģeotermālās enerģijas jomā, īstenojot mērķtiecīgu enerģētikas politiku, kas paredz nodrošināt sadarbību starp reģionu un labākajiem valsts un starptautiskajiem pētniecības centriem. ES šādi piemēri būtu jāņem vērā un būtu jāpalielina atbalsts izpētes, inovāciju un projektu izstrādes jomā.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Ir pienācis laiks pārrunāt īstu Eiropas enerģētikas stratēģiju. Pašlaik ES enerģētikas tiesību akti netiek pilnvērtīgi īstenoti. Lisabonas līgums paredz pamatotu tiesisko regulējumu, kas ļauj Eiropas Savienībā izveidot efektīvu kopēju iekšējo tirgu, kas garantētu piegādes drošību, ilgtspēju, tīklu saslēgšanu un solidaritāti. Šajā jautājumā jaunajām dalībvalstīm, kuras daudz vairāk ietekmē iespējamās problēmas enerģijas piegādes jomā, ir nepieciešams Eiropas Savienības atbalsts šo problēmu risināšanai.

Es arī vēlos mudināt neliegt iespēju dalībvalstīm subsidēt ogļraktuves vismaz līdz 2018. gadam. Kapitālistiskā sistēmā vārds „nekonkurētspējīgs” ir sinonīms jēdzienam „sociālā uzdrošināšanās”. Pirms apgalvot, ka ogļraktuves ir nekonkurētspējīgas, ir jāizvērtē cilvēciskais aspekts un negatīvās sociāli ekonomiskas sekas, kas tiktu izraisītas, ja tiktu slēgtas ogļraktuves, kas nodrošina darbu daudziem cilvēkiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir saistīts ar jauno enerģētikas rīcības plānu stratēģijā „Eiropa 2020”. Faktiski jauna plāna izstrāde var būt svarīga iniciatīva, ja tiks ņemtas vērā kļūdas un nepilnības saistībā ar iepriekšējiem plāniem. Ir bezjēdzīgi uzskaitīt visas pieejas un priekšlikumus, kuru dēļ ir panākts mazāks progress nekā tam būtu jābūt.

Es minēšu dažus Eiropas enerģētikas politikas aspektus, kuri ir nepilnīgi un kuri būtu jāņem vērā.

Enerģētikas politika tiek uzskatīta par vienu no vides politikas aspektiem, kuras galvenais mērķis ir pavērt jaunas iespējas finanšu spekulācijām, gūstot peļņu, izmantojot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas. Taču enerģētikas jomā ir izstrādāta pieeja, kas paredz uzlabot atsevišķus rādītājus, piemēram, enerģijas intensitāti vai enerģijas deficītu.

Enerģijas jomā tiek arī uzskatīts, ka, izveidojot funkcionējošus tirgus, iesaistot investorus, visas problēmas tiks atrisinātas kā uz burvju mājiena. Jau ir iesniegtas trīs tiesību aktu paketes pēc kārtas, ir iztērēti valsts līdzekļi, taču joprojām nav izdevies izveidot konkurētspējīgus tirgus un nodrošināt ieguldījumus infrastruktūrā vai patērētājiem nodrošināt labāku pieeju enerģijai. Tas nozīmē, ka nav īstenots neviens no izvirzītajiem mērķiem.

Arguments, ka biodegvielas izmantošana ir izdevīga tikai no vides aizsardzības viedokļa un ka tā tikai nodrošinātu būtisku lauksaimniecības un rūpniecības nozares attīstību Eiropas valstīs, ir nepamatots.

  András Gyürk (PPE), rakstiski. – (HU) Esmu gandarīts par to, ka Eiropā arvien vairāk tiek atbalstīts priekšlikums izveidot kopēju enerģētikas tirgu. To skaidri apliecina tas, ka L. Kolarska-Bobińska kundzes ziņojums un jaunākā enerģētikas stratēģija, kā arī Eiropas Komisijas prioritātes attiecībā uz infrastruktūru veicina strukturālās izmaiņas. Visiem beidzot kļūst skaidrs tas, ka, lai gūtu ievērojamus panākumus, ir nepieciešami vērienīgi ieguldījumi un konkrēti rīcības plāni un ir jālikvidē administratīvie šķēršļi. Tas ir vienīgais veids, kā visām dalībvalstīm īstenot galvenos Lisabonas līguma mērķus: kopējs tirgus, piegādes drošība, energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana.

Manuprāt, liels solis uz priekšu ir tas, ka jau pieminētajos dokumentos pasākumi enerģētikas attīstības jomā Centrāleiropā un Austrumeiropā tiek uzskatīti par steidzamu prioritāti. Gāzes krīze pagājušajā gadā Rietumvalstīm arī skaidri parādīja, ka šī reģiona dalībvalstis ir ļoti atkarīgas tikai no viena gāzes avota un ka šajā reģionā kopējais tirgus nedarbojas. Eiropa ir sapratusi to, ka piekļuve alternatīviem gāzes resursiem, Ziemeļu–Dienvidu gāzes koridora izveide un izolēto tirgu integrācija veicina reģionālās piegādes drošību un ka tas ir ievērojams solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kopēju tirgu.

Vienlaikus šī reģiona elastību ietekmē arī energoapgādes tīklu pastiprināšana un naftas cauruļvadu starpsavienojumi reģionālā līmenī. Taču atbildība paredz darīt vairāk nekā tikai izstrādāt stratēģiju. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā tiks īstenotas strukturālās izmaiņas, kas nodrošinās kopējā tirgus efektīvu izveidi, un ka tiks ieviesta ātra un pārredzama atļauju izsniegšanas procedūra, tiks īstenotas reģionālas iniciatīvas un nodrošināta piekļuve jauniem finansēšanas instrumentiem.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Ņemot vērā dažus dramatiskus gadījumus energoapgādes jomā, ir skaidrs, ka enerģētika ir viens no svarīgākajiem ES drošības aspektiem. Ir skaidrs tas, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija enerģētikas jomā. Jaunās ierosinātās enerģētikas stratēģijas mērķis ir to nodrošināt. Vispirms Eiropā ir nepieciešams kopējs iekšējais enerģētikas tirgus, kurā būtu integrēti dažādi savstarpēji savienoti enerģijas tīkli. Tas ir galvenais priekšnosacījums, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību ES. ES joprojām ir izolēti reģioni, kuri gandrīz pilnīgi ir atkarīgi no ārējās enerģijas piegādes. Runājot par gāzes importu, tas attiecas uz trīs Baltijas valstīm. Tās ir atkarīgas no Krievijas gāzes eksporta, ko Maskava izmanto kā ārpolitikas instrumentu. Rezultātā Baltijas valstis, kuras atrodas tieši pie Krievijas robežas, par to pašu gāzi, kas tiek ievesta no Krievijas, maksā par 30 % vairāk nekā Vācija. Jaunajai Baltijas jūras stratēģijai būtu jāparedz izveidot integrētus tīklus Baltijas jūras piekrastes valstīs. Es atbalstu priekšlikumu piešķirt vairāk budžeta līdzekļu kopējas enerģētikas politikas izstrādei. Modernu un efektīvu enerģijas infrastruktūru izveidei būs nepieciešami prioritārie ieguldījumi. Lai uzlabotu energoefektivitāti, vairāk līdzekļu ir jāiegulda izpētes un jaunu energotehnoloģiju izstrādes jomā.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ierosinātajai enerģētikas stratēģijai ilgtermiņā ir jāstimulē dažādi energoresursi, to skaitā arī atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija. Taču šo stratēģiju varēs īstenot tikai tādā gadījumā, ja tiks pastiprināta piekļuve resursu pārvades tīkliem, lai integrētu tirgu un attīstītu vērienīgu ilgtspējīgas enerģijas ražošanu.

Turklāt galvenais ir nostiprināt sadarbību un sakarus ar trešām valstīm. Sadales tīkli ir nekavējoties jāpaplašina un jāmodernizē, lai integrētu decentralizēto ražošanu, kas pēdējā laikā tiek arvien biežāk izmantota. Ir skaidrs, ka tirgus integrācijai ir nepieciešams labāk izmantot jau esošos darbojošos tīklus, saskaņojot dalībvalstu tirgus nosacījumus, un izstrādāt kopējas Eiropas starpsavienojumu vadības sistēmas. Un visbeidzot vēl viens ļoti svarīgs aspekts ir nepieciešamība izveidot viedo ES tīklu, kas spētu pārvaldīt, sadalīt un reālajā laikā izmērīt atšķirīgos ražošanas un patēriņa modeļus, lai nodrošinātu jaunās elektroenerģijas sistēmas drošību un efektivitāti.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu šo ziņojumu, jo īpaši saistībā ar bioenerģētikas nozares potenciāla attīstību. Eiropā šīs nozares potenciāls vēl netiek izmantots. Viens svarīgs šī jautājuma aspekts ir tas, ka dažas dalībvalstis ir nonākušas grūtībās, un šajās valstīs plašas lauksaimniecības zemes teritorijas katru gadu netiek apstrādātas. Šo neapstrādāto zemi varētu izmantot arī atjaunojamās enerģijas ražošanai. Es īpaši labi zinu, kāda ir situācija Rumānijā, un šajā valstī šī problēma ir ļoti izplatīta: apmēram 3 miljoni hektāru zemes netiek izmantoti, taču enerģijas patēriņš šajā teritorijā ir apmēram 187 TWh. Manuprāt, šis aspekts ir jāņem vērā turpmākās debatēs par kopējo lauksaimniecības politiku. Komisijai savlaicīgi ir izteikts lūgums ierosināt politikas regulējumu un atbalstīt ilgtspējīgu otrās paaudzes biodegvielas veidu izmantošanas turpmāku veicināšanu Eiropā, un es ceru, ka ES to ņems vērā.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Enerģijas ieguve ir viena no galvenajām problēmām mūsdienu pasaulē. Kaut kad sen Eiropas Savienība atbalstīja politiku par enerģijas ieguvi, izmantojot tehnoloģijas, kas nodrošina zemu CO2 emisiju līmeni. Nepārsteidz tas, ka referente šo ideju izvirza par stratēģisku mērķi, un es to pilnīgi atbalstu. Es pilnīgi atbalstu arī otru stratēģisko mērķi — nodrošināt enerģijas piegādes drošību visās dalībvalstīs. Referente šo mērķi saista ar tādas ekonomikas ieviešanu, kas paredz zemu emisiju līmeni. Polijai šis jautājums ir īpaši svarīgs. Nav nekāds noslēpums, ka Polijas enerģijas piegādes drošība ir atkarīga no akmeņogļu resursiem. Tāpēc, lai efektīvi sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams liels ES finansiālais atbalsts. Polija — un daudzas citas dalībvalstis — piekrīt, ka ir nepieciešama zemu emisiju ekonomika, taču to nav iespējams nodrošināt bez Eiropas atbalsta. Visbeidzot es vēlos izteikt gandarījumu par to, ka referente kā vienu no jaunās Eiropas enerģētikas stratēģijas stratēģiskajiem mērķiem minēja to, ka iedzīvotājiem enerģija ir jānodrošina par pieejamu cenu. Es atbalstu jaunās Eiropas enerģētikas stratēģijas trīs galvenos mērķus, un es vēlos apliecināt atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par topošo jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam.

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Es esmu ļoti gandarīts par to, ka šodien mums Eiropas Parlamentā ir iespēja atkal aktīvi diskutēt par jautājumiem saistībā ar enerģijas piegādes drošību. Viena lieta ir skaidra — šis jautājums ir tikpat sarežģīts kā, runājot par gāzi. Pēdējos gados ES kopumā ir kļuvusi vairāk atkarīga no enerģijas importa no konkrētām trešām valstīm. Tirgū pastāv risks, kas ir saistīts ne tikai ar ekonomisko aspektu, bet arī ar to, ka netiek nodrošinātas demokrātiskās tiesības un cilvēktiesības un ka tirgū darbojas uzņēmumi, kuriem nav izstrādātas veiksmīgas koncepcijas. Diemžēl ir jāatzīst, ka debates par L. Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumu, kas ir lieliski sagatavots, ir mazliet novēlotas, un arī šis balsojums ir mazliet novēlots. Eiropas Komisija 10. novembrī jau iesniedza Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam, tāpēc, visticamāk, ir par vēlu kaut ko mainīt. Taču labāk vēlāk nekā nekad. Tāpēc šodien es vēl piebildīšu to, ka Francija nolēma pārdot Krievijai Mistral klases karakuģi. Mēs ceram, ka tā šo lēmumu no sirds nožēlo.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā vēl nav precīzi apskatīti divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības budžeta, kas ļautu izmantot alternatīvus kurināmos, piemēram, slānekļa gāzi. Slānekļa gāzes izmantošana nodrošināja ASV energoapgādes neatkarību. Zinātnieki un ģeologi norāda, ka Eiropas Savienībā ir iespējama līdzīga energoapgādes neatkarība. Manuprāt, ir ļoti svarīgi mainīt ES politiku šajā jomā, lai atbalstītu slānekļa gāzes izpēti un izmantošanu. Ir arī svarīgi nodrošināt finansiālu atbalstu tām iestādēm, kuras izstrādā tehnoloģijas slānekļa gāzes ieguvei un transportēšanai — ieskaitot CO2 izmantošanu slānekļa sadalīšanai. Otrs aspekts ir tas, ka nav skaidras norādes attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem kurināmā pārvades projektiem. Arī šis dokuments neattiecas uz stratēģiju. Eiropas Parlamentam vismaz ir jānosaka enerģētikas projekti, kas ir svarīgi, lai garantētu piegādes drošību, un šo projektu finansēšanas veidi. Neskatoties uz Austrumu partnerības un Melnās jūras reģiona sinerģijas programmu prasībām, Nabucco gāzes cauruļvada, kas ir paredzēts tam, lai savienotu resursu avotus Āzijā ar patērētājiem Eiropā, celtniecība joprojām nav atsākta. Šajā stratēģijā ir arī nepieciešama norāde uz iespēju izmantot rezerves Āfrikā un Arktikā. Vēl viens aspekts, kas nav minēts šajā stratēģijā, ir precīzs jēdziena „Eiropas Savienības enerģijas piegāde” skaidrojums. Ko tas īsti nozīmē? Vai tas attiecas uz visu ES vai arī tas attiecas uz piegādes drošību atsevišķās ES dalībvalstīs?