Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. novembris - Strasbūra

14. Gatavošanās klimata pārmaiņām veltītajai konferencei Kankunā (2010. gada 29. novembris – 10. decembris) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos klimata pārmaiņām veltītajai konferencei Kankunā (29. novembris-10. decembris).

  Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja vietniece. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Pēc konferences Kopenhāgenā Eiropas Savienība diezgan drīz nolēma turpmāk īstenot pakāpenisku, pragmatisku pieeju. Vairs nav iespējama koncentrēšanās uz „visu vai neko”. Pakāpeniski jāizveido pamati regulējumam pēc 2012. gada. Mēs saprotam, ka progress attiecībā uz sarunām par vērienīga režīma radīšanu cīņai pret klimata pārmaiņām pēc 2012. gada ir bijis ļoti lēns. Sarunu dalībniekiem ir ļoti atšķirīgas perspektīvas, tas bija skaidri redzams pavisam nesen pēdējā sarunu kārtā Tjaņjiņā, kurā tika panākts ļoti neliels progress.

Godājamie deputāti! Šā iemesla dēļ Vides padome un Eiropadome galīgi noslīpēja Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Kankunas konferenci. Šajā procesā tika ņemta vērā pārējo iestāžu nostāja un, protams, arī jūsu rezolūcijas priekšlikums. Jau ir noteikts, ka Kankunā netiks izstrādāts juridiski saistošs regulējums laikposmam pēc 2012. gada. Ņemot vērā, ka Kankunas pasākumu kopuma saturs vēl nav skaidrs, Eiropas Savienības nostājā, kas Eiropas sarunu dalībniekiem nodrošinās arī vajadzīgo elastīgumu, ir ierosināti dažādi elementi. Katrā ziņā ir skaidrs, ka pasākumu kopumam Kankunai ir jābūt līdzsvarotam, kas nozīmē, ka tajā jāiekļauj elementi, kuri ļaus to pielāgot gan jaunattīstības valstīm, gan rūpnieciski attīstītajām valstīm. Kādi tad ir galvenie Eiropas Savienības nostājas elementi?

Pirmkārt un galvenokārt, ir nepieciešams panākt līdzsvarotu rezultātu, lai līdzsvarotu sarunu tiesības Kioto protokola un konvencijas kontekstā, no vienas puses, un pašu sistēmu kontekstā, no otras puses.

Otrkārt, tie ir nosacījumi otrajam saistību periodam Kioto protokola kontekstā.

Treškārt, tie ir Bali rīcības plāna galveno elementu pamatprincipi, proti, kopīgs redzējums, ietekmes mazināšana, pielāgošana, tehnoloģijas un finansējums. ES joprojām uzskata, ka labākais līdzeklis regulējuma laikposmam pēc 2012. gada izveidei ir vienots juridiski saistošs instruments. Ņemot vērā, ka pērnajā gadā šī nostāja izraisīja daudz pārpratumu un ka tā ir ļoti svarīga arī starptautiskajās sarunās, ES plāno pieņemt elastīgu nostāju: elastīgu attiecībā uz otro saistību periodu, taču piemērojot konkrētu nosacījumu izpildi. Kādi ir šie nosacījumi? Šajā regulējumā laikposmam pēc 2012. gada jābūt iesaistītām visām galvenajām tautsaimniecībām. Regulējumam jābūt vērienīgam un efektīvam, jāgarantē vides integritāte un jāpanāk progress pašreizējo tirgus mehānismu pārveidē un jaunu mehānismu ieviešanā. Turklāt attīstītajām valstīm ir jāparāda, ka tās patiešām izpilda savas finanšu saistības, īpaši attiecībā uz savlaicīgu un adekvātu finansējumu jaunattīstības valstīm. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir iesniegušas pirmo visaptverošo, pārredzamo ziņojumu par šo finanšu saistību izpildi, un 2010. gadā tās būs ieguldījušas EUR 2,2 miljardus. Es ceru, ka šis ziņojums palīdzēs atjaunot uzticību pušu vidū.

Beļģijas prezidentūra uzskata, ka vajadzīgi reāli, specifiski pasākumi, lai attaisnotu pušu cerības un vienlaikus nodrošinātu uzticību daudzpusējam procesam saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Mēs darīsim visu iespējamo, lai sekmētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Šajā sakarā mēs arī kā vienmēr paļaujamies uz jums, godājamie deputāti, ka jūs palīdzēsiet izplatīt un, protams, arī pastiprināt šo vēstījumu.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, ļoti lielā mērā piekrītu tam, ko tikko sacīja Beļģijas prezidentūras pārstāvis. Es arī vēlos sadarboties ar jums Kankunā. Ir pilnīgi skaidrs, ka Kankunas iznākums diemžēl nebūs juridiski saistoša vienošanās, kam ES bija gatava jau pagājušajā gadā un kam tā ir gatava joprojām — ne mūsu dēļ, bet tādēļ, ka citi nav tai gatavi. Taisnība, ka mēs tiecamies uz līdzsvarotu pasākumu kopumu, taču es teiktu, ka pasākumiem jābūt arī mērķtiecīgiem un vērienīgiem.

Faktiski mēs šopavasar, februārī/martā, pirmoreiz nācām klajā ar ideju īstenot pakāpenisku pieeju, lai nostiprinātu Kopenhāgenas vienošanos un saglabātu to stimulu, kas tagad tiek turpināts Kankunā. Taču, kaut arī šķiet, ka mums no Kankunas mājās būtu jāatgriežas ar vienošanos — līdzsvarotu pasākumu kopumu —, ir viegli pateikt, kas tas ir tas, ko visas puses gribētu, taču ir daudz grūtāk ir vienoties par to, ko tad tas nozīmē.

Kas ir būtisks līdzsvarotu pasākumu kopums? Šajā saistībā es gribētu teikt, ka, raugoties no Eiropas perspektīvas, ir skaidrs, ka mēs uzstāsim uz to, ka jānostiprina apņemšanās ietekmes mazināšanas jomā, jāizveido uzlabota monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MRV) sistēma un jāveicina oglekļa tirgi. Mums, protams, būtu arī jāpieņem lēmumi par REDD+, pielāgošanu, tehnoloģijām, finansējumu un spēju veidošanu. Pasākumu kopumā, ko mēs uzskatīsim par līdzsvarotu, jābūt atspoguļotiem visiem minētajiem elementiem.

Viens aspekts, kuru es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums, Eiropas Savienībai, joprojām ir skaidri jānorāda savi nosacījumi attiecībā uz otro saistību periodu saskaņā ar Kioto protokolu. Mums jāizmanto šie nosacījumi, lai palielinātu mērķtiecību un liktu pārējām pusēm rīkoties. Uz iespējamo otro saistību periodu attiecinātie nosacījumi ir ļoti svarīgi vides integritātei un turpmākā klimata režīma mērķiem. Ja otrajā saistību periodā ES būs viena pati, tas nebūs ne pietiekami, ne uzticami. Tāpēc mums ir jāievēro savi nosacījumi, lai mūsu partneru atbildes būtu pozitīvākas. Jāteic, man radies skaidrs iespaids — arī no pušu sanāksmes pirms konferences — ka mūsu argumenti attiecībā uz šo jautājumu gūst arvien lielāku atzinību.

Rezolūcijas projektā, kas atrodas mums priekšā, ir aplūkotas visas tās jomas, kuras es tikko minēju. Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta ierosinātos norādījumus, pat ja ne visus no tiem iespējams pilnīgi iekļaut rezolūcijā.

Minēšu tikai vienu piemēru: daži no jums ierosina, ka mums jābūt citam mērķim, nevis robežvērtības 2°C nepārsniegšanai. Mūsu galvenā uzmanība Kankunā būs pievērsta tam, lai neatsāktu Kopenhāgenas vienošanas apspriešanu un nesāktu atkāpties no tā, ko mēs jau esam paveikuši.

Es gribētu arī izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka ES ir jāizpilda mūsu Kopenhāgenā dotie solījumi „ātrā starta” jomā. Es šodien varu jums godīgi pateikt: mēs to esam gandrīz jau izdarījuši. Taču vēl ir vajadzīgi EUR 200 miljoni no dalībvalstīm, lai tas, ko mēs apsolījām Kopenhāgenā, būtu pilnīgi izpildīts. Manuprāt, ir atšķirība, vai mēs Kankunā Eiropas Savienības vārdā varēsim teikt: „Mēs esam izpildījuši solījumu”, vai teikt: „Mēs gandrīz esam izpildījuši solījumu”. Es patiešām domāju, ka mums būtu jāizmanto līdz Kankunai atlikušās dienas, lai censtos izpildīt savus Kopenhāgenā dotos solījumus. Es neminēju mērķus: ne tāpēc, ka tie nav svarīgi, jo tie, neapšaubāmi, tādi ir, un Eiropas Savienība šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, var teikt, ka mēs joprojām esam gatavi īstenot 30 % mērķi ar nosacījumu, ka pārējās puses tāpat pilda savas saistības. Šajā ziņā nav izmaiņu. Ja šobrīd mērķi netiek tik plaši apspriesti, es domāju, tas ir tāpēc, ka daudzas citas puses nav tik gatavas — jums zināmo iemeslu dēļ — Kankunā apspriest mērķus. Manuprāt, svarīgi ir skaidri apliecināt saistībā ar Kopenhāgenas vienošanos dotos solījumus oficiālā dokumentā. Tādējādi mēs varam uzlabot stāvokli.

Taču man arī jāsaka — neatkarīgi no Kankunas iznākuma — es domāju, tas ir izšķiroši svarīgi, lai arī pēc Kankunas mūsu klimata politika joprojām būtu inteliģenta, saglabājot vērienīgus mērķus un vienlaikus risinot mūsu enerģētikas problēmas, kā jūs to nupat apspriedāt. Mēs varam uzstāt uz jauninājumiem un darbavietu izveidi, un mēs varam izvirzīt vērienīgus mērķus.

Pēdējais, ko gribu pateikt, ir tas, ka mēs strādājam, lai nodrošinātu Lisabonas līguma īstenošanu — acīmredzami —, un varat man ticēt, ka mēs visos sarunu posmos informēsim Parlamenta delegāciju par sarunu norisi. Protams, notiks ikdienas sanāksmes ar Parlamenta delegāciju, un mēs centīsimies ļoti cieši sadarboties.

Mēs ļoti atzinīgi vērtējam rezolūcijas priekšlikumā izrādīto atbalstu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība pauž vienotu nostāju. Es domāju, ka šis ir viens no galvenajiem uzdevumiem Kankunā: lai kurš arī runātu Eiropas Savienības vārdā, mūsu partneri ārpus Eiropas var būt pārliecināti, ka viņiem tiks izvirzītas tādas pašas prioritātes un raidīti tādi paši signāli. Tādā veidā mūsu prioritātes vislabāk tiks sadzirdētas.

  Karl-Heinz Florenz, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisār! Ja mums no Kopenhāgenas konferences, kuras priekšsēdētājs, protams, bijāt jūs, komisār, kaut kas ir jāmācās, tad tas ir tas, ka turpmāk šādās konferencēs Eiropas Savienībai ir jāpauž vienota nostāja. Šeit mums var būt vienā vai otrā jautājumā atšķirīgi viedokļi, taču, ja mēs kā eiropieši būsim sašķelti, paužot atšķirīgus viedokļus Eiropā, tad mūs neuzskatīs par uzticamiem, un, ja, mēs nebūsim uzticami, tad citi cilvēki nesekos mūsu piemēram. Patiešām, kāpēc lai viņi to darītu? Tāpēc ir pareizi saglabāt tos rādītājus, kurus mēs nolēmām izvirzīt galvenokārt kancleres Merkel vadībā, un izmantot tos par pamatu šajās sarunās. Es piekrītu jūsu viedoklim, ka pašlaik nevajadzētu nopietni apšaubīt vērienīgo divu grādu mērķi un apsvērt ievērojami zemāku rādītāju, jo tas ļoti lielā mērā sarežģīs šo mērķu izpildi, un iedzīvotāji novērsīsies no mums.

Es esmu ļoti nobažījies, ka mēs pakļaujam riskam savu intelektuālo īpašumu. Mūsu rūpniecība iegulda naudu un cilvēkresursus attīstībā. Ja mēs tagad padarīsim žogu ap šo intelektuālo īpašumu vaļīgāku un atstāsim tajā pašlaik pastāvošos caurumus, tad mēs zaudēsim vērtīgus elementus, proti, mūsu intelektuālo īpašumu. Es visnotaļ atbalstu tehnoloģiju nodošanu, taču mūsu uzņēmumiem ir arī jāredz labums, ko dod ieguldījumi šajā nodošanā, tāpēc nedrīkst mazināt intelektuālā īpašuma nozīmi.

Attiecībā uz saistībām arī es sliecos pieprasīt nopietnas saistības no mūsu partneriem visā pasaulē. Taču tām jābūt uzticamām, un ir nepieciešams, lai šīs valstis spētu tās izpildīt. Citādi tās rīkosies tieši pretēji tam, ko mēs gribam, citiem vārdiem sakot, tās norobežosies no mums. Tāpēc ir svarīgi, lai veids, kā mēs sevi parādīsim Kankunā, viestu uzticību. Galvenie lēmumi tiks pieņemti vēlāk Johannesburgā, taču pamats tiem mums ir jāsagatavo Kankunā. Es pēc profesijas esmu lauksaimnieks. Ja augsne netiek pienācīgi sagatavota, tad ražas nebūs. Pievērsīsim visu uzmanību labas augsnes sagatavošanai!

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Pirms Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes mums bija ļoti lielas cerības. Tās iznākums nebija tik labs. Dienā, kad mēs devāmies prom no Kopenhāgenas, stipri sniga, un sēžu zālēs bija ļoti auksti. Temperatūras krišanos piedzīvoja ne tikai Kopenhāgena, bet arī visas vides debates. Varētu teikt, ka klimata prioritāte politiskajā darba kārtībā šodien ir zemāka, nekā tas bija pirms Kopenhāgenas. Tas ir nožēlojami, taču fakts ir tāds, ka mūsu pienākums ir nodrošināt, lai Kankunas augstākā līmeņa sanāksmei būtu labāki rezultāti, kā arī, lai tajā pievērstu uzmanību Kopenhāgenas sanāksmes iznākumam un uzlabotu to. Kā mēs plānojam to izdarīt? Mēs to izdarīsim kā Eiropas pārstāvji, uzņemoties vadošo lomu. Tieši to aicināja darīt arī ANO Vispārējo klimata izmaiņu konvencijas izpilddirektore Christina Figueres, videokonferencē vēršoties pie tiem Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, kuri dosies uz Kankunu. Mums jāizrāda iniciatīva, un mēs to darīsim, cita starpā īstenojot visu, ko mēs apsolījām Kopenhāgenā — ne tikai gandrīz visu, bet pilnīgi visu.

Tāpēc mums, protams, ir jānodrošina, lai šajā darbā iesaistītos vairāk cilvēku. Kopā ar citiem konkrētiem Kankunā pieņemtiem lēmumiem par mežu izciršanu, tehnoloģiju nodošanu un virzību uz otro saistību periodu saskaņā ar Kioto protokolu tas varētu radīt pamatu starptautiskam nolīgumam klimata jomā 2011. gadā. Es domāju, ka, gatavojoties Kankunai, mūsu cerībām nevajadzētu būt pārāk mazām.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šobrīd nav īpaša entuziasma attiecībā uz globālās sasilšanas problēmas risināšanu, drīzāk vērojama plašas sabiedrības skepse. Gada sākumā zemi klāja sniegs, tomēr, izvērtējot skaitļus, ir skaidrs, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos tika uzstādīts siltuma rekords visās pasaules valstīs. Tas vienkārši ir fakts.

Es vēlos, lai starptautiskais nolīgums tiktu noslēgts iespējami drīzāk, taču man ir bažas par šāda nolīguma raksturu. Attīstīto valstu un jaunattīstības valstu nošķiršana man šķiet dīvaina. Būtu interesanti zināt, pēc cik ilga laika dažas jaunattīstības valstis apsteigs nabadzīgākās Eiropas valstis. Klimata pārmaiņu konferencēs ir redzams, ar kādu entuziasmu Saūda Arābija atbalsta ideju iekļaut oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu Tīras attīstības mehānismā (CDM). Saūda Arābija noteikti var ieguldīt nedaudz pati savas naudas, lai to izdarītu. Kāpēc mums tas būtu jāveicina?

Mani satrauc, ka Eiropas Savienība pārmaiņu tempa ziņā paliek nopakaļus, un es domāju, ka iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā un mūsu spēja risināt globālās sasilšanas problēmu sniedz lieliskas iespējas. Ķīna plāno nākamajā desmitgadē samazināt savu izmešu intensitāti par 45 %. Tas nozīmē ieguldījumus jaunās spēkstacijās, nomainot vecās; tas nozīmē savas energoefektivitātes palielināšanu. Šajā saistībā pastāv reāla problēma — ja mēs nespējam konkurēt ar Ķīnu tagad, tad kā mēs plānojam konkurēt ar Ķīnu, kuras energoefektivitāte būs daudz lielāka, turpmākajos gados?

Es gribu, lai noteikumi attiecībā uz mūsu augšējo robežu būtu stingrāki. Es gribu, lai mēs 20 % vietā virzītos uz 30 %. Es gribu, lai oglekļa cenas tiktu palielinātas un tādējādi mēs turpmāk virzītos uz ieguldījumiem zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās. Es gribētu, lai man būtu lielāka pārliecība, ka Komisija ir vienojusies par to, ka tas tiešām ir jāapsver un jādara. Man vienkārši nešķiet, ka tas šobrīd notiktu. Es zinu šīs komisāres entuziasmu attiecībā uz šo tematu. Neesmu pārliecināts, ka kolēģi viņu pilnīgi atbalsta. Bet varbūt mums ir vajadzīgs rezerves variants?

Mums ir vajadzīgs rezerves variants, un tam jābūt galvenokārt mūsu energoefektivitātes uzlabošanai. Pirms dažām minūtēm komisārs Oettinger runāja par plānu nākamajā gadā iesniegt jaunus tiesību aktus. Šiem tiesību aktiem jābūt vērienīgiem. Mums jātaupa savi resursi. Mums jākļūst konkurētspējīgākiem.

  Yannick Jadot, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es savā runā varētu aprobežoties ar to, ka vienkārši aicinātu atcerēties šīs vasaras ainas Krievijā vai Dienvidāzijā, lai jums atgādinātu neatliekami steidzamo vajadzību apkarot klimata pārmaiņas, un, tā kā mēs runājam par Eiropu, nekavējoties vai tiklīdz mēs to varam, noteikt mērķi līdz 2020. gadam par 30 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ar šodienas rādītājiem, neveicot izmaiņas, mēs sasniegsim 19 %. Mēs praktiski jau esam sasnieguši mērķi, ko mēs paši sev izvirzījām, tāpēc mēs vairs nevaram runāt par Eiropas ambīcijām attiecībā uz 20 %.

Ja runa ir par mani, es neesmu nelokāms oglekļa tirgus pielūdzējs, taču, ja mēs paliekam pie 20 % mērķa, tad varam būt droši, ka mēs oglekļa tirgu uztversim kā izmirstošu sugu, nevis kā sviru cīņā pret klimata pārmaiņām. Pāriešana uz 30 % mērķi potenciāli palielinātu Eiropas budžetu par EUR 8 miljardiem, ko radītu kvotu pārdošana izsolēs. Mēs zinām, ka ir iespējams sasniegt 30 %. Runājot konkrēti, saistošs 20 % energoefektivitātes mērķis nozīmētu miljonu darbavietu Eiropā. Tas radītu EUR 1000 lielu ietaupījumu katrā Eiropas mājsaimniecībā, un, tā kā komisārs Oettinger pieminēja Nabucco, tas būtu līdzvērtīgi ieguvumam no 15 Nabucco.

Vai mēs iznīcināsim Eiropas uzņēmumus, pārejot uz 30 %? Noteikti nē. Visi pētījumi liecina, ka tam tā jābūt. Dažas potenciāli apdraudētās nozares izjūt šo ietekmi, taču pastāv veidi, kā to risināt, un līdz šim tās jomas, kurām Eiropā draud izzušana, ir jomas, kuras guvušas labumu no Eiropas enerģētikas politikas. Tās ir saņēmušas miljardiem eiro, pateicoties Eiropas klimata politikai.

Pāriešana uz 30 % būtu skaidra piesliešanās tiem, kas rada pārmaiņas, piesliešanās tiem, kas veido rītdienas pasauli. Es gribētu arī minēt dažus skaitļus. Saskaņā ar Ernst&Young 2010. gada barometru Ķīna un ASV ir vispievilcīgākās valstis atjaunojamo energoresursu attīstībai. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu no 50 uzņēmumiem, kuri atzīti par pasaulē vadošajiem uzņēmumiem zaļo tehnoloģiju jomā, tikai trīs atrodas Eiropā; pārējie atrodas Āzijā vai ASV.

Tāpēc ir absolūti nepieciešams pāriet 30 % mērķi, un es gribu noslēgumā atkārtot Barack Obama vārdus, kad viņš pateica, ka mēs varam atdot nākotnes darbavietas saviem konkurentiem vai arī mēs varam izmantot gadsimta iespēju, ko viņi jau ir sākuši darīt. Valsts, kas būs pirmā nākotnes enerģijas jomā, būs 21. gadsimta valsts, viņš teica. Viņš zaudēja vēlēšanās. Uzņemsimies mēs šo enerģijas pārejas un jaunās ekonomikas vadību!

  Miroslav Ouzký, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan es esmu parakstījis rezolūciju par gaidāmo klimata konferenci, man ir arī dažas kritiskas piezīmes un iebildumi attiecībā uz mūsu rezolūciju. Zināt, es priecājos, ka šoreiz tik ļoti nedominē tas optimisms, kuru mēs agrāk vienmēr izplatījām pasaulē pirms katras konferences pagātnē un kurš pēc tam izvērtās milzīgā skepticismā. Priecājos, ka mēs saprotam, ka šīs konferences rezultāts nebūs globāla vienošanās, un šajā sēžu zālē visi zina, ka bez globālas vienošanās Eiropa viena pati, pat ja tā ambiciozi palielinātu savus plānus par 100 %, ne mazākajā mērā neietekmētu globālās klimata pārmaiņas.

Akla mūsu standartu pastiprināšana var pakļaut Eiropu riskam, un man jāatzīst, ka es pilnīgi nepiekrītu slēptai Eiropas nodokļu ieviešanu, aizbildinoties ar klimata pārmaiņu apkarošanu.

Lai izvairītos no iespaida, ka viss manis teiktais ir negatīvs, gribu pateikt, ka manī lielas cerības vieš atbalsts sadarbībai ar jaunattīstības valstīm un jo īpaši dzeramā ūdens aizsardzība, kā arī mūsu centieni nodrošināt dzeramā ūdens pieejamību visiem iedzīvotājiem, sevišķi jaunattīstības valstīs. Kaut arī man ir kritiski iebildumi, es negrasos atsaukt savu parakstu, un es ceru, ka gaidāmā konference, galu galā, būs pamats turpmākam progresam.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs nedrīkstam atkārtot tās kļūdas, ko mēs pagājušogad pieļāvām Kopenhāgenā. Lai saglabātu temperatūras robežu 1,5 C līmenī, ir vajadzīga reāla līderība un politiskā griba. Šis mērķis ir svarīgs.

Eiropas Savienībai būtu jārīkojas vienpusēji, lai paaugstinātu emisiju samazināšanas mērķi laikposmam līdz 2020. gadam un lai pārliecinātu citas attīstītās valstis līdz 2020. gadam vienoties par kopēju emisiju samazināšanas mērķi 80 %- 95 % robežās. Tas ne tikai palīdzēs risināt sarunas Kankunā, bet mums tas ir jādara pašiem savā labā.

Attīstītajām valstīm arī jānodrošina atbilstīgs finansējums klimata jomā, kā arī jāpārvalda „ātrā starta” finansējums, vienlaikus parādot stingru politisko apņēmību un garantējot pilnīgu pārredzamību. Ne mazāk vajadzīgi ir jauni ilgtermiņa finansējuma avoti. Šo iespēju vidū jābūt starptautiskiem nodokļiem un finanšu pasākumiem, tāpat arī finansējumam no starptautiskās aviācijas un kuģniecības.

Es lūdzu jūs balsot pret tiem grozījumiem, kuru mērķis ir vājināt Parlamenta raidīto signālu. Ir vajadzīgs spēcīgs signāls. Nedrīkst globālo ekonomikas krīzi izmantot par ieganstu, lai neko nedarītu vai noliegtu mūsu saistības klimata jomā. Klimata pārmaiņas ir problēma, kas jārisina globālā mērogā, un, lai to darītu, nepieciešams radīt savstarpēju uzticību.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā.– (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Par spīti tam, ka es gan komitejā, gan šajā sēžu zālē prognozēju Kopenhāgenas klimata konferences un Parlamenta iesniegtā dokumenta neveiksmi, šī pieredze mums neko nav mācījusi.

Ja mēs pastāvēsim uz vienpusējām prasībām, ka Eiropai būtu jāsamazina savas emisijas daudz lielākā apjomā, nekā paredzēts Kioto protokolā, tad arī nākamā augstākā līmeņa sanāksme Kankunā — COP16 — cietīs neveiksmi, un Parlaments atkal izskatīsies briesmīgi.

Komitejā pieņemtajā rezolūcijā ne tikai ir uzsvērts, ka ieguldījumi jaunattīstības valstīs līdz 2020. gadam nedrīkst būt mazāki par EUR 30 miljardiem gadā, bet ir arī pausts pamudinājums Eiropas Savienībai veicināt Zaļā klimata fonda izveidi, no 2020. gada piešķirot tam USD 100 miljardus gadā.

Dokumentā ir arī izklāstīts, kā iegūt šos līdzekļus, un tā ir nodokļa piemērošana visiem iespējamiem avotiem, piemēram, finanšu darījumu, tirdzniecības apmaiņas un aviobiļešu aplikšana ar nodokli, būtībā paņemot naudu tieši no iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām.

Tālāk ziņojumā ar dedzību tiek izvirzītas utopiskas prasības. Tajā pat ir prasīts, lai mēs līdz 2020. gadam samazinātu CO2 emisijas atmosfērā nevis par 20 %, bet par 30 %, un Komisija tiek mudināta iesniegt priekšlikumu, lai ES vienpusēji noteiktu sev šos mērķus.

Prasība, lai mūsu iedzīvotāji un uzņēmumi tik smagas ekonomikas krīzes laikā kā šī nestu šādus upurus, ir pēdējā dārgā kaprīze garajā Eiropas neprātību virknē. Mūsu nostāja ir tāda pati kā Padomes nostāja, proti, ka Eiropas Savienība varēs apsvērt otro saistību periodu saskaņā ar Kioto protokolu tikai tad, ja tas tiks darīts atbilstīgi vispārējam plānam, ietverot visas galvenās ekonomikas, lai panāktu globālu, juridiski saistošu nolīgumu.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Saulainās Meksikas izraudzīšanās par COP 16 norises vietu bija gudrs gājiens. Būtu jānovērš pagājušā gada mulsinošās situācijas atkārtošanās, kad cīnītāji pret globālo sasilšanu drebinājās desmitiem gadu aukstākajā Kopenhāgenas decembrī. Tāpat mānīgi nenoteiktā termina „klimata pārmaiņas” lietošana „globālās sasilšanas” vietā varētu novērst dažu Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju uzmanību no ironiskā paradoksa, ka šī sanāksme tiek rīkota tieši tad, kad neparasti aukstajai vasarai ir sekojusi agra, ledaini auksta ziema. Vēl labāka viltība būtu rīkot šos pasākumus tikai pavasarī: paskatieties, ar katru dienu kļūst siltāk!

Cik ilgi vēl fašistiskā Eiropas Savienība vienkāršajiem iedzīvotājiem piemēros arvien represīvākus nodokļus un kontroli, par ieganstu minot cilvēku izraisītu globālo sasilšanu, ja aizvien vairāk īstu zinātnieku noraida šo teoriju kā nepamatotu un faktiem neatbilstīgu? Antropogēniska globālā sasilšana (AGW) ir nepamatota propaganda, Josef Goebbels mēroga lieli meli, ko izplata „zaļās” rūpniecības kompleksi, jo viņi atbalsta „mazo cilvēku” bagātības masveida nodošanu oglekļa tirdzniecības blēžiem, piemēram, Al Gore un investīciju bankai „Goldman Sachs”. Un kreiso spēku politiskās elites to izmanto, lai pabeigtu rietumu valstu deindustrializāciju, jo bezmugurkaulainos konservatīvos globālās sasilšanas histērija ir iebiedējusi tik ļoti, ka viņi nespēj izslieties un pateikt patiešām neērto patiesību: „cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas” ir visienesīgākā naudas izmānīšanas viltība cilvēces vēsturē.

Šāgada Bilderberg konferencē, kas jūnijā notika Spānijā, bija iekļauta arī sesija par globālās atdzišanas draudiem. Kad to cilvēku jaunais reālisms, kuri patiešām veido globālo politiku, beidzot nonāks arī līdz šejienei, starp tiem cilvēkiem, kuri tikai domā, ka viņi veido politiku?

  Richard Seeber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mani patiešām šokē idejas, ko klimata pārmaiņu vārdā šeit izplata, piemēram, Griffin kungs. Kā fašisms ir saistīts ar klimata pārmaiņām, man ir pilnīgs noslēpums. Es arī domāju, ka tas, ar ko viņš šeit nāk klajā, ir skandalozi, un es uzskatu, ka Parlamentā nav vietas šādiem paziņojumiem, jo problēma patiešām ir pārāk nopietna.

Esmu nobažījies arī par to, ka mēs plānojam palielināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā. Paraugieties uz Pasaules Meteoroloģijas organizācijas sagatavotajiem skaitļiem! Mani šokē arī zemais atbalsta līmenis iedzīvotāju vidū. To veicina arī Griffin kungs, un es par šokējošu uzskatu arī to, ka lielākās piesārņotājas, piemēram, ASV un Ķīna, nav gatavas noslēgt šāda veida starptautisku nolīgumu.

Pacentieties atcerēties mūsu pērnā gada debates pirms Kopenhāgenas. Ja mēs nebūsim pārāk ambiciozi un sāksim šīs sarunas, raugoties uz lietām reāli, tad mēs kā Eiropa — mazāk nozīmīga piesārņotāja — joprojām varēsim kaut ko panākt.

Kā mēs varam to izdarīt? Komisāre, es atzinīgi vērtēju jūsu entuziasmu, taču es domāju, ka ļoti svarīga ir saziņa ar iedzīvotājiem. Cilvēki neizprot šo problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas rādītāji ir skaidri — tie ir vidējie rādītāji. Taisnība, ka Eiropā pašlaik ir aukstāks nekā tas bija pirms pāris gadiem, tomēr, neraugoties uz to, kopumā temperatūra visā pasaulē paaugstinās. Šī informācija ir jāpublisko, un, ja mums neizdosies to izdarīt, tad mēs negūsim savu iedzīvotāju atbalstu, bet tas ļaus tādiem cilvēkiem kā Griffin kungs saistīt klimata pārmaiņu jautājumu ar fašismu. Tā ir problēma. Tāpēc es vēlos lūgt, lai jūs, komisāre, mēģinātu panākt uzlabojumus šajā sakarībā.

Otrkārt, centīsimies pāriet uz ilgtspējīgiem energoavotiem, izmantojot stimulus, ko mēs augstu vērtējam. Mans kolēģis minēja rādītājus. Labākie uzņēmumi ir Ķīnā, bet mēs šeit, Eiropā, neesam tik labi. Tāpēc mums jānāk klajā ar labiem priekšlikumiem, lai panāktu, ka mūsu uzņēmumi reāli īsteno šo pāreju. Vai šie saistošie mērķi tiešām ir tik lielisks līdzeklis, ka tie vienmēr šeit gūst tik plašu atsaucību?

Protams, mums jābūt arī godīgiem attiecībā uz tirgiem. Nedrīkst pieļaut to, kas notiek saistībā ar Tīras attīstības mehānismu — 60 % līdzekļu nonāk Ķīnā. Šajā saistībā nepietiek ar slēpšanos aiz tīri juridiskiem argumentiem. Būsim godīgi šajās debatēs, jo jautājums ir pārāk svarīgs. Komisāre, mēs jūs atbalstām!

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Seeber kungs teica, ka sabiedrība neizprot debates par klimatu. Es vēlos viņam uzdot šādu jautājumu: vai nevarētu būt, ka patiesībā sabiedrība tās izprot, taču tās viedoklis vienkārši atšķiras no kolēģa viedokļa?

  Richard Seeber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nezinu, vai esmu pareizi sapratis jautājumu. Svarīgi ir tas, lai mēs šo jautājumu ar saviem iedzīvotājiem apspriestu atklāti un — kā jau es teicu —, pamatojoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem. Tie ir vienkārši vidējie pasaules dati, kas norāda, ka temperatūra palielinās par 0,63 grādiem, taču Eiropā rādītāji ir atšķirīgi. Tas ir tāpēc, ka laiks ir vietēja parādība, un mēs runājam par klimatu, kas ir ilgstoša globāla parādība. Tāpēc pieņemsim šo lēmumu. Ja mēs sakām, ka kļūst arvien aukstāks un ziemas iestājas agrāk, tad mums tas ir arī pareizi jāpaziņo. Tāpēc mans aicinājums palielināt saziņu ir svarīgs.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Esmu nobažījies, ka mēs ejam no vienas galējības uz otru. Pirms Kopenhāgenas mēs, iespējams bijām pārāk ambiciozi, un tagad, pirms Kankunas, es bažījos, ka neesam pietiekami ambiciozi. Tāpēc es domāju — ir labi, ka savā rezolūcijā Parlaments aplūko visus tos jautājumiem, kurus mēs uzskatām par nepieciešamiem, lai panāktu progresu šeit un lai mēs sasniegtu rezultātus arī Kankunā.

Mums ir viena būtiska prasība, proti, lai ES mainītu savu stratēģiju. Pirms Kopenhāgenas mēs paši sevi padarījām atkarīgus no tā, kas tiek darīts Amerikas Savienotajās Valstīs un, iespējams, no tā, kas tiek darīts Ķīnā. Tas nedarbojās, un tas nedarbosies arī Kankunā. Tādēļ mums jāīsteno klimata aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu paši savas intereses. No tā izriet komitejas vairākuma un, es ceru, arī rītdienas plenārsēdes, aicinājums palielināt mūsu mērķus no 20 % uz 30 %. Procesa gaitā tas jebkurā gadījumā būs jādara. Mums jāsasniedz šis mērķis vismaz pirms došanās uz Dienvidāfriku. Es arī domāju, ka mēs joprojām rīkojamies nepareizi attiecībā uz Kioto protokolu. Arī šajā gadījumā mēs paļaujamies uz visiem pārējiem. Es uzskatu, ka mums būtu jāpiedāvā izveidot Kioto II. Mums nebūs problēmu to izdarīt, mēs to panāksim.

Visbeidzot, attiecībā uz ES vienotās nostājas paušanu: es redzēju, kā tas darbojās Nagojā. Eiropas Savienībai bija viens mikrofons. Varēja runāt dažādi cilvēki, taču viņiem bija jāsniedz tas pats vēstījums. Es gribētu, lai Padome un Komisija tā rīkojas arī Kankunā.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Pēc Kopenhāgenas vismaz viens ir skaidrs, proti, ka pirms Kopenhāgenas īstenotā dezinformācijas kampaņa ir cietusi neveiksmi un ka visi Apvienoto Nāciju rīcībā esošie eksperti ir pilnīgi apstiprinājuši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju. Tas ir pirmais punkts, ko es gribu uzsvērt.

Tas parāda mums veicamā uzdevuma svarīgumu un steidzamību. Mums jāizdara secinājumi no Kopenhāgenā piedzīvotās neveiksmes, un tāpēc ir absolūti būtiski, lai Eiropas Savienība pati pēc brīvas gribas sev noteiktu mērķus. Tas ir iemesls, kāpēc gan attiecībā uz klimatu, gan mūsu rūpniecību un mūsu ekonomiku ir būtiski rīt nobalsot par rezolūcijā minēto 30 % mērķi.

Kā kolēģis tikko uzsvēra, 20 % mērķis praktiski jau ir sasniegts. Ja gribam dot stimulu savai rūpniecībai, ja gribam saglabāt vadošās pozīcijas vai kļūt par vadošajiem jaunās nozarēs energoefektivitātes vai atjaunojamās enerģijas jomā, ir būtiski, lai mēs Eiropas Savienībā sev noteiktu šo mērķi.

Otrais punkts ir uzticamība. Mums ir jāievēro savas saistības pret dienvidu valstīm, vienlaikus nosakot dažādas dienvidu valstu kategorijas, jo efektivitātes ziņā nevar piemērot vienādas prasības Ķīnai un Āfrikai. Tas ir iemesls, kāpēc, manuprāt — un es tagad paužu savu personisko viedokli, nevis savas grupas viedokli — , ir būtiski ieviest nodokli finanšu darījumiem, kas ļautu mums iegūt tos USD 100 miljardus, ko mēs esam paredzējuši laikposmam līdz 2020. gadam.

Visbeidzot, es ceru, ka Kankunā izdosies panākt vienošanos vismaz par mežiem, vienošanos par izmešu samazināšanu no atmežošanas un mežu degradācijas (REDD), jo tas jau būtu liels solis uz priekšu. Mums jāatceras, ka atmežošana rada 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām.

  Satu Hassi (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu visiem tiem, kas atbalsta stingrāku emisiju samazināšanu Eiropas Savienībā, nosakot 30 % mērķi. Runa nav tikai par cilvēces nākotni: mūsu interesēs ir saglabāt konkurētspēju enerģētikas tehnoloģiju revolūcijā, kas ir sākusies.

Lai ES būtu uzticama līdere klimata jomā, Kankunā tai jāveicina patiesa klimata aizsardzības stratēģija, nevis jārada jaunas nepilnības. Diemžēl šķiet, ka attiecībā uz mežu oglekļa uzkrāšanu ES to nedara. Rodas iespaids, ka ES piekrīt tam, ka turpmākās prognozes varētu izmantot kā kritēriju mežu oglekļa uzkrāšanai, kas neizbēgami ir patvaļīga. Tas nozīmētu lielākas problēmas industrializētajām valstīm, un nebūt ne mazā mērogā. Problēma, par ko es runāju, varētu būt robežās no 3 % līdz 5 % no visām to emisijām, kas ir, teiksim, līdzvērtīgi rādītājam, kas saskaņā ar Kioto protokolu noteikts kombinēto emisiju samazināšanas saistībās visām industrializētajām valstīm laikposmam līdz 2012. gadam.

Vēl viens ES politikas trūkums ir emisiju samazināšanas ārpakalpojumi jaunattīstības valstīm, izmantojot Tīras attīstības mehānismu. No godīgas konkurences viedokļa ir tuvredzīgi un arī nesaprātīgi izmantot TAM, lai atbalstītu, piemēram, tās Ķīnas rūpniecības nozares, kuras šeit sūdzas par oglekļa noplūdes risku. Kredīti saistībā ar šo projektu būtu jāpiešķir tikai visnabadzīgākajām jaunattīstības valstīm.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Cīņa pret globālo sasilšanu neapšaubāmi ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības svarīgākajiem mērķiem. Manuprāt, nozīmīgs faktors tajā ir saprātīga oglekļa dioksīda un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju atmosfērā samazināšanas politika. Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā, kas izstrādāts pirms Kankunas konferences, ir daļa, kurā minēts ievērojams samazinājums — par vairāk nekā 20 % — dalībvalstu CO2 emisijās. Šķiet, ka, ierosinot šādu politiku, Eiropas Savienība nedomā par tās nopietnajām sekām uz dalībvalstu ekonomiku.

Vienlaikus ar tik lielu samazinājumu Eiropas Savienībā paziņojums par Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz gāzes emisiju samazināšanu ASV vai Āzijas valstīs ir ļoti vārgs. Tā ir liela kļūda. Pašlaik, kad Eiropa piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, mums būtu vairāk jākoncentrējas uz pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības ekonomikas stiprināšanai, nevis jāuzkrauj tai papildu izmaksas. Lielākās piesārņotājas ir nevis Eiropas Savienības dalībvalstis, bet gan strauji augošās jaunattīstības valstu ekonomikas, piemēram, Ķīna un Indija, un tās neplāno samazināt emisijas. Tāpēc rūpnieciskā ražošana un līdz ar to darbavietas varētu tikt pārvietotas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības. Mūsu ekonomika kļūs vājāka, un emisiju līmenis nevis samazināsies, bet pieaugs. Šī politika ved uz nekurieni. Tāpēc šāda veida politikas virziens cīņā pret globālo sasilšanu būtu jāpārskata.

  Sabine Wils (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kankunas klimata konferencei jārada pozitīvs spiediens uz mūsu valstīm, lai panāktu progresu attiecībā uz starptautisko sadarbību un valstu tiesību aktiem klimata aizsardzības jomā. Neatkarīgi no tā, ko dara ASV, Eiropas Savienībai kā savienības atbildības daļa ir jāizrāda politiskā vadība un jāļauj spriest par sevi, pamatojoties uz klimata taisnīguma principu. Tas nozīmē, ka industrializētajām valstīm jābūt otrajam saistību periodam saskaņā ar Kioto protokolu. Jānodrošina papildu līdzekļi klimata pasākumu finansēšanai. Attiecībā uz ilgtermiņa finansējumu Eiropas Savienībai šajās sarunās ir jāliek savas kārtis uz galda. ES ir jānāk klajā ar vērienīgiem siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas mērķiem. Globālā temperatūra nekādos apstākļos nedrīkst palielināties vairāk nekā par 1,5°C. Šis mērķis radīs tehniskus jauninājumus un darbavietas ekonomikas krīzes laikā.

  Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Decembrī visu ― amatpersonu, politiķu, žurnālistu, aktīvistu un daudzu citu ― uzmanība būs pievērsta augstākā līmeņa sanāksmei Meksikā. Tajā piedalīsies arī Parlaments, kaut arī vienmēr valda haoss attiecībā uz to, cik deputātiem ir atļauts doties ceļā.

Dodoties uz augstākā līmeņa sanāksmi klimata jomā, ir kāda svarīga lieta, kas mums jāpaņem līdzi, un tas ir reālisms. Es ļoti labi apzinos, ka to nav populāri teikt, taču ir svarīgi, lai cilvēki pasaulē mūs uzskatītu par uzticamiem. Eiropas Savienībai jābūt līderei, kā tas tik lieliski ir pateikts, — citiem vārdiem sakot, tai būtu jāuzņemas vadība un jārāda labs piemērs. Tas ir visnotaļ labi un pareizi, taču mums jābūt pārliecinātiem, ka mēs neizvirzīsimies tik tālu priekšā, ka neviens mums nesekos. Nav labi īstenot tādu politiku, kuru tikai dažas valstis vēlas vai spēj īstenot. To darot, mēs panāksim tikai vienu, un tā ir darbietilpīgo rūpniecības nozaru pārvietošana no Eiropas uz valstīm, kurās ir daudz maigāki tiesību akti, zemākas algas un sliktāki darba apstākļi. Mēs zaudēsim darbavietas, un tas kaitēs Eiropas ekonomikai. Tāpēc mums ir jāizstrādā tādi risinājumi, kurus varētu īstenot straujās attīstības valstis, piemēram, Ķīna, Indija un Dienvidamerikas kontinenta valstis. Es ceru, ka mēs mācīsimies no iepriekšējā gada sanāksmes Kopenhāgenā pieredzes un šogad izvirzīsim sasniedzamus mērķus, nevis tieksimies pēc neiespējamā.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Nākamnedēļ notiks ANO Klimata pārmaiņu konference Kankunā. Eiropas Savienības piedalīšanās tajā ir pilnīgs farss, jo ar mūsu klimatu patiesībā viss ir kārtībā. Tas, kas mums notiek, ir normālas temperatūras svārstības. Drīkst, es nedaudz pakavēšos pie reālajiem faktiem saistībā ar šo nevajadzīgo konferenci? Nākamnedēļ simtiem dalībnieku iekāps lidmašīnās uz Meksiku, kas radīs CO2 emisijas. Kāds īsti bija klimata pārmaiņu konferences mērķis? Ak jā, CO2 emisiju samazināšana! Pašlaik Kankunā tiek izcirsti 11 000 hektāru mangrovju mežu. Vēlreiz — kāds īsti bija klimata pārmaiņu konferences mērķis? Ak jā, tā bija mežu aizsardzība! Priekšsēdētāja kungs! Vai drīkstu dot Eiropas Savienībai kādu pieticīgu padomu? Atstāsim klimata politiku patiesi neatkarīgu speciālistu ziņā, jo vienīgais ieguvums no tās ir milzīgas izmaksas nodokļu maksātājiem! Pēdējās desmitgadēs tā nav devusi neko, izņemot Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un tās priekšsēdētāja Rajendra Pachauri subjektīvos ziņojumus.

  Pilar del Castillo Vera (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Vispirms es gribētu pateikt, ka, manuprāt, abās runās — gan Padomes priekšsēdētāja vietnieces, gan komisāres runā — prognozes attiecībā uz Kankunas konferenci izredzēm bija ļoti atšķirīgas no Kopenhāgenas konferences izredzēm. Kankunas gadījumā tās ir daudz reālistiskākas, daudz dzīvotspējīgākas prognozes, tādēļ ir daudz vairāk iespēju, ka tās attaisnosies.

Ja Kopenhāgenas augtākā līmeņa sanāksme bija orientēta uz „visu vai neko” pieeju — kā norādīja Padomes priekšsēdētāja vietniece —, tad Kankunas augstākā līmeņa sanāksmei jābūt sanāksmei, kas nodrošina dažādas dzīvotspējīgas un efektīvas iespējas.

Cīņu pret klimata pārmaiņām raksturo divas pamatiezīmes: pirmkārt, tai jābūt globālai, iesaistot visas galvenās piesārņotājas valstis — no ASV līdz Brazīlijai, Ķīnai un Indijai. Otrkārt, tai jāietver tādu pasākumu kopums, kuriem ir efektīva ietekme uz klimata pārmaiņām; mums jāvar novērtēt šo ietekmi, un tie nedrīkst kaitēt ekonomikas izaugsmei.

Šajā sakarībā mums arī jāsamierinās ar to, ka globālais klimata pārmaiņu risināšanas izaicinājums sniedz dažādas tehnoloģiskas un politikas iespējas.

Ir un var būt saistoši nolīgumi, ir nozaru nolīgumi, ir tehnoloģiju nodošana, un ir atbalsts pētniecībai. Jāizmanto visas minētās iespējas, vienlaikus radikāli palielinot energoefektivitāti visās ekonomikas nozarēs un sabiedrības sektoros. Šis ir vienīgais veids, kā mēs varam efektīvi risināt klimata pārmaiņu problēmas. Tāpēc, ja Kankunas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātā tiks panākti dzīvotspējīgi un efektīvi nolīgumi, vienošanās, tad tas būs ievērojams sasniegums.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es varētu piekrist Leinen kungam, ka mēs patiešām esam no vienas galējības nonākuši pie otras. Mums bija ļoti lielas cerības Kopenhāgenā, un, iespējams, mūsu cerībām Kankunā vajadzētu būt ļoti mazām.

Mūsu prasības pamatā attiecas uz diviem jautājumiem: uz REDD nolīgumu un uz finansējumu. Ja mēs nepanāksim progresu abos minētajos jautājumos, pastāv risks, ka sarunās nebūs nekāda progresa un tās var būt apdraudētas. Ja Kankunā neizdosies panākt progresu, tad apdraudēts būs viss sarunu process. Tāpēc mēs paļaujamies uz jūsu centieniem, uz Eiropas Savienības centieniem panākt progresu, pat ja tas būs tikai progress abos šajos jautājumos, un novērst draudus sarunu procesam kopumā.

Vairāki deputāti teica, ka mēs 2009. gadā reāli esam samazinājuši emisijas par 17,3 %. Mērķis līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 % ir sasniedzams; mēs varētu to sasniegt pāris gados. Ja mēs gribam modernizēt savu ekonomiku, radīt jaunas darbavietas un atkal kļūt konkurētspējīgi, tad nav iemesla, kāpēc mēs nevarētu izvirzīt 30 % vai lielāku mērķi.

Hassi kundze runāja arī par LULUCF. Viņai ir pilnīga taisnība. ES nostāja jautājumā par to, ka mums nevajadzētu salīdzināt ar LULUCF saistīto emisiju samazinājumu ar 1990. gadu un izmantot uzņēmējdarbības jomas kā parasti, radot pārāk lielas emisijas, kā arī to, cik lielā mērā ir samzinājušās emisijas, nekā vajadzētu būt noteiktam mērķos, ir absurda nostāja.

Mēs paļaujamies uz jums, ka jūs sarunu laikā Kankunā panāksiet rezultātus attiecībā uz šiem diviem izšķiroši svarīgajiem jautājumiem.

  Bas Eickhout (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies komisārei un Beļģijas priekšsēdētāja vietniecei par viņu ievadrunām, tomēr es gribētu arī atgādināt klātesošajiem, ka Kopenhāgenas vienošanās bija ļoti vāja un ka reizēm tiek aizmirsts pat tas, kas tajā noteikts. Kopenhāgenas vienošanās paredz 2 C mērķi vai pat 1,5 C mērķi, un, ja mēs vēlamies to sasniegt, tad mums tagad patiešām jāķeras pie darba, samazinot pašiem savas emisijas — par vairāk nekā 20 % —, kā arī nodrošinot līdzekļus pirmajiem trim gadiem. Kopenhāgenas vienošanās ļoti skaidri nosaka, ka šie līdzekļi jānodrošina, izmantojot jaunus un papildu finansējuma avotus. Komisāre Hedegaard, jūs sakāt, ka mēs mērķi gandrīz esam sasnieguši, taču līdzekļi nav no jauniem un papildu avotiem, un tātad mēs esam tālu no mērķa. Būsim godīgi šajā jautājumā. Ir arī jautājums par ES lomu, par līderību. Patiesi, šis ir jautājums Beļģijas priekšsēdētāja vietniecei: kā mēs plānojam Kankunā to izdarīt? Mēs tagad no Padomes esam saņēmuši mandātu, bet sarunas būs jārisina Kankunā. Ja mēs tagad veiksim pielāgojumus, vai vēlreiz būs vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība, vai arī izmaiņas tiks izdarītas, izmantojot kvalificētu balsu vairākumu? Galu galā, tikai tad mēs varēsim reāli īstenot šo vadošo lomu. Lielāka mērķtiecība, vairāk līdzekļu un labākas sarunas — lūk, kas ir vajadzīgs!

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Kankunai izvirzītais uzdevums ir sarežģīts un steidzams, un tomēr es saskatu izredzes, jo es uzskatu, ka Nagojas iznākums ir cerīgs un iepriecinošs. Plaši ir diskutēts par to, kādai jābūt Eiropas Savienības stratēģiskajai nostājai šajās debatēs. Vai mēs centīsimies panākt CO2 samazinājumu par 20 % vai pat par 30 %? Manuprāt, mazāk CO2 nenozīmē mazāku ekonomisko aktivitāti, un tāpēc mēs varam koncentrēt uzmanību uz samazinājuma mērķi par vairāk nekā 20 %, jo tas sniegs iespējas vairāk zaļām darbavietām, jauninājumiem un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Tajā pašā laikā es gribētu aicināt Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC) patiešām nopietni uztvert tās ziņojumiem veltīto kritiku un izveidot atklātu zinātnisko diskusiju platformu, lai visa būtiskā informācija tiktu apsvērta, nevis noslēpta atvilktnēs. Ja padome to neizdarīs, tad IPCC ziņojumi arī turpmāk radīs neuzticības gaisotni, kas, manuprāt, ir nevajadzīgi un nevēlami.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atgriezties pie dažiem šeit izskanējušajiem jautājumiem. Tika paustas cerības, ka konference Kankunā varētu būt nozīmīgs starpsolis cīņā ar klimata pārmaiņām, un tika minēts arī tas, ka tajā nevar panākt vairāk vai izvirzīt vērienīgākus mērķus nekā Kopenhāgenas konferencē vai pieņemt Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu. Mēs zinām, ka tas bija vājš, un tomēr, ja nav izmaiņu mūsu rīcībā esošajos zinātniskajos pierādījumos un datos, tad, manuprāt, ir mainījusies politiskā griba un zudusi drosme, un mēs uz Kankunu dodamies bailīgi.

Es uzskatu, ka ir neiespējami neņemt vērā vienu no mūsu laika smagākajām krīzēm. Es gribētu arī pateikt, ka Kankunā mums ir iespēja sevi pārbaudīt vairākos šeit minētajos jautājumos, kā arī pārbaudīt savas spējas attiecībā uz pārdali un atbalsta sniegšanu nabadzīgākām valstīm un nabadzīgākiem cilvēkiem. Manuprāt, reakcija uz vides krīzi nozīmē arī vienotu un taisnīgu reakciju uz to ekonomikas un sociālo krīzi, ko mēs šobrīd piedzīvojam. Lūk, tas nozīmē rīkoties reālistiski.

  Derek Roland Clark (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka varu runāt Bloom kunga vārdā, kuram, manuprāt, šopēcpusdien netaisnīgi ir liegtas balsstiesības.

Pirms gada mēs cietām pilnīgu neveiksmi Kopenhāgenā, kad 15 000 nekvalificētu cilvēku, ieskaitot Parlamenta deputātus un visu svītu, tur ieradās, lai divas nedēļas dubultotu oglekļa emisijas pilsētā un bezcerīgi iesaistītos klimatgeitā, kas bija ļoti rūpīgi ieplānota, lai maksimāli aizkavētu visu sarunu procesu.

Jā, mēs visi atceramies, kā tika parādīts, kas patiesībā ir Īstanglijas universitāte: fiktīvas zinātnes centrs, pilns ar uzpirktiem zinātniekiem, kuru pētniecības līdzekļi ir atkarīgi no ES Pētniecības ģenerāldirektorāta un ANO nevajadzīgās pusautonomās komitejas un kuru algas ir atkarīgas no Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem. Viņi tika parādīti kā datu viltotāji, klimata datorizēto modeļu viltotāji, neērtu datu slēpēji un sazvērnieki, kas sadarbojas ar Obama kunga „zaļajiem” pakalpiņiem.

Nodokļu maksātājiem skaidri un gaiši tika pavēstīts, ka ES un globālā „zaļā” darba kārtība ir paredzēta tikai oglekļa dioksīda nodokļu paaugstināšanai un mūsu iebiedēšanai, lai mēs tiem piekristu.

Kankunas konference, protams, ne tuvu nebūs tik slikta. Ir daudz siltāks. Ir lieliska ziema, un šogad sazvērnieki būs daudz uzmanīgāki, slēpjot savus globālās pārvaldības plānus. Taču atcerieties: mēs, tauta, zinām jūsu apkaunojošos nodomus!

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es atbalstu Parlamenta centienus. Es gribu, lai Eiropas delegācijas priekšlikumi Kankunā gūtu tādu atbalstu, kādu tie ir pelnījuši.

Šo debašu kontekstā nepieciešams uzsvērt pilsētu svarīgo nozīmi vides saglabāšanā. Eiropas Savienībā ir noslēgta vienošanās starp vairāk nekā 1000 mēriem, kas apliecina, ka tās iestādes, kurām ir jārīkojas, lai mēs gūtu panākumus, atzīst šo problēmu. Mūsu skaistie vārdi nav nekā vērti, ja nav sadarbības starp pilsētu mēriem.

Šīs sadarbības nodrošināšanai ļoti svarīgi ir atklāt emisiju līmeni, jo pilsētas rada 80 % no siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm. Pašlaik emisiju līmenis netiek atklāts, un, kas ir vēl ļaunāk, nav kopēju standartu to mērīšanai.

Ir bezpeļņas organizācija „CO2 atklāšanas projekts”, kura ievāc informāciju no tūkstošiem uzņēmumu, un, manuprāt, to varētu izmantot arī pašvaldības. Bez pašvaldību un pilsētu mēru sadarbības vides aizsardzības jomā nebūs nekādu rezultātu, bet mēs tieši to gribam novērst.

  Theodoros Skylakakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Galvenais vides skandāls ir sadale, kas jārisina Kankunas konferencē. Sešdesmit procenti Tīras attīstības mehānisma (TAM) tiesību, kas paredzētas ražošanas siltumnīcefekta gāzu likvidēšanai, HFC-23, saskaņā ar ETS ir pārdotas par cenu, kura 70 reižu pārsniedz reālās izmaksas, ko sedz galvenokārt Eiropas elektroenerģijas lietotāji.

Līdz šim mēs esam izšķērdējuši apmēram EUR 1,5 miljardus, un, ja šī situācija turpināsies, tad mēs līdz 2013. gadam izšķērdēsim vēl EUR 3,5 miljardus salīdzinājumā ar gāzu iznīcināšanas reālajām izmaksām, kas ir tikai EUR 80 miljoni. Tas masveidā rada nepamatotu peļņu dažiem pasaules uzņēmumiem bez jebkāda ieguvuma vides jomā, ņemot vērā, ka pēdējos gados HFC-23 daudzums atmosfērā ir palielinājies.

Tā ir nepieņemama situācija, kas liek apšaubīt mūsu vides politikas godīgumu un Kioto mehānismu. Eiropai jāizvirza šī problēma COP-16 kontekstā, jo izmaiņas starptautiskajā politikā attiecībā uz šo jautājumu sniedz nopietnu iespēju nekavējoties krasi ierobežot siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas ar ļoti nelielām izmaksām un aicināt tādas valstis kā Ķīna, kura pašlaik milzīgos apmēros piesārņo atmosfēru ar HFC-23, ko varētu samazināt līdz nullei, ja Ķīna tam izlietotu daļu naudas, ko tā saņem nodokļos par nepamatoto peļņu, aktīvāk iesaistīties centienos apkarot klimata pārmaiņas.

Ir nepieņemami, ka vairāk nekā EUR 4 miljardi Eiropas nodokļu maksātāju naudas tiek izlietoti nelietderīgi. Mūsu darbs Eiropas Parlamentā ir aizstāvēt sabiedrības un patērētāju intereses.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šīs konferences starptautiskais fons nav labvēlīgs: to raksturo pasaules ekonomikas krīze, politiskā un administratīvā nenoteiktība ASV un strupceļš ASV un Ķīnas sarunās. Tāpēc cerības ir mazas, taču, par spīti tam Kankunas augstākā līmeņa sanāksme būtu jāuzskata par iespēju atjaunot uzticību daudzpusējam sarunu procesam par klimata pārmaiņām un konsolidēt Kopenhāgenas vienošanos. Tas ir pats mazākais, ko var izdarīt, un arī tam ir vajadzīga apņēmība un politiskā vadība sarunu laikā, kā arī mērķtiecība lēmumu pieņemšanā. Pats galvenais ir panākt progresu tajās jomās, kas skar jaunattīstības valstis: finansējums, tehnoloģiju nodošana un spēju veidošana. Tomēr tiek gaidīts progress seku mazināšanas ziņā, kas panākams, galvenokārt nosakot vērienīgus un saistošus mērķus emisiju samazināšanai un tālāknodošanas procesiem, jo īpaši uzraudzības, informācijas nodrošināšanas un pārbaudes procesiem.

Neatkarīgi no starptautiskās vienošanās iznākuma Eiropas Savienībai būtu jāīsteno mērķis samazināt CO2 emisijas par vairāk nekā 20 %, lai izveidotu „zaļas” darbavietas un stimulētu ekonomikas izaugsmi. Kopumā Kankunas konferences rezultātiem būtu jāpalīdz noteikt mērķus laikposmam pēc 2012. gada, lai 2011. gadā panāktu tādu starptautisku nolīgumu, kas būtu juridiski saistošs un atbilstu globālajam mērķim ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz diviem grādiem.

  Roger Helmer (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Runādams kā privātpersona, es gribētu kolēģiem atgādināt, ka sabiedrība ir zaudējusi ticību cilvēka radītai globālajai sasilšanai. Vēlētājiem ir apnicis, ka viņus vaino klimata pārmaiņās, un viņi vairs nav gatavi maksāt par tām.

Arvien vairāk zinātnieku publiski apstrīd klimata „pareizticību”. IPCC uzticamība ir sašķīdusi gabalu gabalos. Nesenās nelielās klimata pārmaiņas pilnīgi atbilst vispāratzītam, dabiskam ilgtermiņa klimata cikliskumam. Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme cieta neveiksmi tā paša iemesla dēļ, kura dēļ neveiksmi piedzīvos Kankunas augstākā līmeņa sanāksme. Amerikas Savienotās Valstis ar jauniegūto republikāņu vairākumu parlamentā nemaksās par „emisiju ierobežošanu un tirdzniecību”. Indija un Ķīna satraukuma dēļ par klimatu neatteiksies no progresa. Iespējams, mūsu zaļā politika ir nevajadzīga; tā ir acīmredzami neveiksmīga un graujoši dārga.

Ja Eiropa rīkosies viena, mēs sagrausim savas ekonomikas un nolemsim nabadzībai savus mazbērnus, vienlaikus nekādi neietekmējot klimatu. Mēs labprātīgi izvēlamies nabadzību apstrīdamas zinātniskas teorijas vārdā. Ir laiks mainīt kursu.

  Catherine Soullie (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Rītdien, balsojumā par mūsu rezolūciju par šo sešpadsmito pušu klimata pārmaiņu konferenci, mums būs jāparāda vienotība un reālisms, vismaz es gribētu, lai tas tā būtu. Tāpēc es ceru, ka mūsu atbildīgā komisāre spēs saglabāt pragmatiskos mērķus, kas mums jāīsteno kopīgiem spēkiem, taču arī aizstāvēt tos pilnīgi neapspriežamos saistītos nosacījumus, kurus Eiropa ir izvirzījusi.

Šajās sarunās mēs nedrīkstam izlaist no redzesloka arī savu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru cerības uz taisnīgu līdzsvaru. Pret klimata pārmaiņām jācīnās visai pasaulei, nevis Eiropai vienai pašai.

Tādēļ būs svarīgi atzīt intelektuālā īpašuma, kas ir nepietiekami aizsargāts, būtisko nozīmi. Zaļās tehnoloģijas ir jāizmanto vislielākajā mērā, taču tas nenozīmē, ka mums lēti jāpārdod mūsu pašreizējās un nākotnes zināšanas — pat šīs būtiskās cīņas pret klimata pārmaiņām vārdā ne.

Tāpat arī prasība pēc kopīgām emisiju aprēķināšanas metodēm, kā arī datu pārbaudes un publicēšanas, lai tādējādi visas piesārņojošās nozares varētu likt vienādos svaru kausos, šķiet, ir vislielākajā mērā likumīga prasība, nevis vienošanās taktika.

Visbeidzot, un tikko mans kolēģis izvirzīja šo jautājumu, nepilnības pašreizējā Tīras attīstības mehānismā ir daudz pretrunīgākas, un arī tās ir atklāti jāapspriež. Dāmas un kungi! Diemžēl mēs visi labi zinām, ka ne jau Eiropas Parlamentam ir reālās sarunu pilnvaras. Taču daudzu deputātu, ieskaitot mani, gatavība strādāt un iesaistīties, sekmējot labvēlīga šīs konferences iznākumu, ir jāveicina, nevis jāatstāj bez ievērības, kā, mūsuprāt, tas bija dažās pēdējās dienās. Ja Eiropa vēlas būt spēcīga starptautisko sarunu centrā, tad arī visiem tās likumdevējiem jābūt spēcīgiem.

  Rovana Plumb (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Būdama optimiste, es uzskatu, ka šobrīd Kankunā ir iespējams spert soli uz priekšu, pieņemot līdzsvarotu pasākumu kopumu, kas ļaus valstīm ātrāk veikt stingras darbības visās klimata pārmaiņu jomās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Eiropa atjaunotu savu vadošo lomu starptautiskajās klimata sarunās, ieviešot klimata diplomātijas principu, un lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis definētu un īstenotu taisnīguma principu klimata jomā, tādējādi turpmākajās starptautiskajās klimata sarunās atbalstot taisnīguma klauzulu.

Gribu uzsvērt, cik svarīgi ir izveidot mehānismu, kas regulētu finansējumu klimata pārmaiņu finanšu aspektiem. Būs vajadzīgi jauna veida ieņēmumu avoti, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, „zaļie” fondi vai privāti avoti, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus gan projektu īstenošanai pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšanas jomā, gan „zaļas” izaugsmes veicināšanai, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus un sekmējot taisnīgu izaugsmi. Neaizmirsīsim arī dzimumu dimensiju klimata pārmaiņu politikā!

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Atšķirība starp cerībām pirms Kopenhāgenas konferences un tās iznākumu bija nepieņemami liela, tāpēc mums bija jāveic zināmas izmaiņas. Šoreiz mēs dodamies uz Kankunu ar daudz reālākiem, taču joprojām vērienīgiem mērķiem. Komisāre, jūs esat pelnījusi uzslavu par to, ka esat nodrošinājusi, lai šoreiz Eiropas Savienība dotos uz klimata konferenci daudz labāk sagatavojusies, un es gribu pateikt jums paldies par to.

Taču es vēlos pakomentēt dažus iesniegtos grozījumus. Kopenhāgenā panāktā vienošanās ir devusi dažus ievērojamus rezultātus, viens no tiem noteikti ir lēmums, ka mums jārīkojas, lai ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 2 grādiem pēc Celsija. Mums jāuzstāj uz šo mērķi, un šobrīd nav īstais laiks to mainīt, pat, ja tas nozīmētu tiekšanos uz vēl lielāku ierobežošanu. Mums ir jāsaglabā uzticamība. Mēs nevaram šādus svarīgus lēmumus mainīt katru gadu.

Vēlos izteikties arī par priekšlikumiem, lai Eiropas Savienība vienpusēji samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 30 %. Manuprāt, mums nevajadzētu vēlreiz distancēties no trešām valstīm. Mums ir jāpaaugstina šis mērķis, un mēs to paaugstināsim, taču tikai tad, kad tam būs piemēroti apstākļi. Tomēr mums jānodrošina, lai vispirms mēs noteiktu procedūru šāda lēmuma panākšanai un, protams, lai Eiropas Parlaments būtu atbilstīgi iesaistīts lēmuma pieņemšanā.

Mums arī jāveicina tīro tehnoloģiju attīstība un izmantošana globālā līmenī. Lai gan nolīgums par tehnoloģiju nodošanu ir ļoti būtisks, mums jāveic arī atbilstīgi pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Tikai šādā gadījumā klimata pārmaiņas kļūs par iespēju, nevis slogu.

Visbeidzot, attiecībā uz finansējumu centieniem samazināt klimata pārmaiņu ietekmi jaunattīstības valstīs es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienībai jau ir finanšu mehānisms šim nolūkam, proti, Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēma jeb ETS. Mums jānodrošina šīs sistēmas pienācīga darbība un efektivitāte, kā arī pārredzami un mērķtiecīgi maksājumi. Es uzskatu, ka finanšu un ekonomiskās krīzes laikā būtu neatbilstīgi radīt jaunu finansiālu slogu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Drīz pasaule atkal saņems labas, vai, kā pēdējā laikā ir pierasts, sliktas ziņas par klimata pārmaiņām, šoreiz no Kankunas. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka cilvēcei vairs nav atlicis daudz laika klimata pārmaiņu apturēšanai, bet to cilvēku skaits, kuri visu noliedz vai atsakās kaut ko darīt, nav samazinājies. Eiropas Savienība bija progresa virzošais spēks sarunās, un tai jāsaglabā šī loma. Kankunā Eiropas Savienībai būtu labāk jākoordinē dalībvalstu nostājas. Mums jāizpilda savs mājasdarbs, lai pierādītu, ka ir iespējama ilgtspējīga ekonomikas attīstība un videi draudzīgs dzīvesveids. Tikai mainoties pašiem, mēs varam mudināt citus sekot mūsu piemēram.

Es patiešām atbalstu ES vienpusējo mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 30 %. Ir jo īpaši svarīgi, lai Kankunā ievērotu nesen ieviesto klimata taisnīguma principu. Ja klimata pārmaiņas netiks apturētas vai vismaz ierobežotas, tad nabadzīgākās valstis un nabadzīgākie cilvēki būs pirmie, ko sadedzinās mūsu strauji pārkarstošā planēta.

Rodas iespaids, ka daži cilvēki, uzņēmumi un valstis rīkojas atbilstīgi senam, bet modernizētam teicienam: pēc manis — kad būšu guvis milzīgu peļņu — kaut vai plūdi. Šī attieksme nedrīkst uzvarēt Kankunā.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre, dāmas un kungi! Eiropas vēlme pirms gaidāmās klimata pārmaiņu konferences izvirzīt vērienīgus mērķus ir skaidra apņemšanās neatlaidīgi veikt darbības, no kuru rezultātiem būs atkarīga mūsu planētas nākotne.

Taču, dāmas un kungi, tieši tāpēc mums jābūt reālistiskiem un savās cerībās piesardzīgākiem. Cik mums zināms, starptautiskajās sagatavošanās sarunās pirms Kankunas konferences ne tikai nav panākts būtisks progress ceļā uz globālu nolīgumu, bet tās ir arī apstiprinājušas piesardzību un pretestību pret Kopenhāgenā noteikto saistību izpildi.

Tas jau tika minēts, taču es šajā saistībā gribētu atsaukties uz Ķīnu. Piemēram, Ķīna atļaujas līdz 2020. gadam palielināt CO2 emisijas par 5 miljardiem tonnu, radot sekas, kuras var kompensēt, tikai samazinot Eiropas ražošanas emisijas par 100 % līdz tam pašam 2020. gadam — un pat ar to varētu nebūt pietiekami.

Šis fakts ne tikai padara priekšlikumu par beznosacījuma 30 % samazinājumu nereālu — un mēs stingri iebilstam pret to — bet arī liek daudziem neatkarīgiem novērotājiem izvirzīt hipotēzi, ka līdz minētajam laikam globālo emisiju līmenis palielināsies, pat ievērojami palielināsies. Šajā pretrunīgajā situācijā būtu riskanti un pat demagoģiski nākt klajā ar skaitļiem un modelēt pievilcīgus, taču nereālus scenārijus, ja nezināmie apjomi neizbēgami atspoguļojas izmaksu lielumā.

Ir cerība, ka Eiropas Savienība Kankunā iesniegs kopīgu, reālistisku un ilgtspējīgu priekšlikumu, jo vienošanās, kas dod reālus, taustāmus rezultātus, vienmēr un visos gadījumos ir vēlamāka par cerībām, kuras neizbēgami ir nolemtas neveiksmei un kuru dēļ valdību centieni saistībā ar galvenajiem vides tematiem starptautiskās sabiedrības acīs kļūst vēl mazāk uzticami, un to būtu īpaši grūti labot.

  Jolanta Emilia Hibner (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Rezolūcijas pieņemšana par sešpadsmito pušu konferenci Meksikā ir pirmais solis globālā diskusijā. Tas ir ļoti sarežģīts kompromiss visām valstīm. Mums nevajadzētu sevi maldināt, domājot, ka mēs gūsim tūlītējus panākumus. Mums jāiesniedz iespējami tālejošāks priekšlikums, taču jāpanāk, lai tas arī apvienotu iespējami vairāk valstu, kuras piedalās konferencē.

Galvenais rezolūcijā izvirzītais mērķis ir panākt kompromisu cīņas pret klimata pārmaiņām un globālās sasilšanas jautājumos. Ja gribam sasniegt šo mērķi, mums jāiegūst lielāko valstu un lielāko piesārņotāju atbalsts. To vidū ir Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna. Mums tas jāapspriež kopīgi ar šīm valstīm un jālūdz tām izskatīt savas ekonomikas iespējas. Mums būtu jāpievērš uzmanība arī to mērķu īstenošanai, kas jau ir iekļauti Eiropas Savienības ekoloģijas jomas pasākumu kopumā. Daži kolēģi apgalvo, ka tas ir pieticīgs pasākumu kopums, jo tajā paredzēta siltumnīcefektu izraisošo gāzu apjoma samazināšana par 20 %. Spersim vispirms pirmo soli, un pēc tam runāsim par nākamo!

Ir svarīgi noteikt tādas saistības, ko visas valstis var pieņemt. Ja mēs atkal iekļausim saistības, ko neviens nepildīs, tad tās neko neietekmēs un pastāvēs tikai uz papīra. Mums arī jāpievērš uzmanība valstīm, kuras ir ļoti vājas ekonomikas attīstības ziņā un kurās ir vāji attīstīta tautsaimniecība. Taču mūsu mērķis paredz, ka līdzekļiem noteikti jānonāk nabadzīgākajās valstīs. Tām jābūt piekļuvei Eiropas Savienības naudai. Es gribētu visu deputātu vārdā pateikt, ka, manuprāt, mēs visi turēsim īkšķi par komisāri. Es arī apliecinu gatavību sniegt plašu palīdzību šo sarunu procesā.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribu pateikties komisārei Hedegaard par lielisko un apņēmīgo darbu ar šiem klimata jautājumiem Eiropas Savienībā un globālā līmenī.

Zinot, ka pašlaik sarunas par visiem ANO kompetencē esošajiem starptautiskajiem jautājumiem ir ļoti sarežģītas, es uzskatu, ka mums ir pilnīgi jāizmanto uz darbību pamatota ievirze. Mēs zinām, ka šī problēma būs jārisina visās pasaules valstīs, tāpēc darbības klimata pārmaiņu novēršanai vienmēr ir finansiāli izdevīgas, raugoties gan no vides, gan arī no uzņēmējdarbības viedokļa.

Mūsu rīcībā ir plaša diapazona pētījumi, kas rāda, ka ES ekonomiski dzīvotspējīgā un ekonomiski rentablā veidā līdz 2020. gadam var samazināt savas CO2 emisijas par 30 % vai pat 40 %. Lai to izdarītu, galvenokārt jāsamazina kaitīgās subsīdijas, piemēram, ikgadējie EUR 6 miljardi Eiropas fosilajai degvielai, un jānodrošina stingrāks ETS likumdošanas atbalsts, resursu efektivitāte un energoefektivitāte, un tādi instrumenti kā stingrāka ekodizaina direktīva.

Manuprāt, vienkārši paši rādot ceļu, mēs varam pārliecināt pārējos, ka a) mēs esam nopietni, b) tas ir rentabli un c) mēs to darām vides un Eiropas ekonomikas panākumu labā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Paldies manai grupai, kas deva man iespēju pateikt dažus vārdus par šo mani ļoti interesējošo tematu!

Šobrīd Kankunas konferences iznākums Eiropas Savienībai ir svarīgs gan no optikas, gan arī tās rezultātu viedokļa. Mūs uzlūko kā reālistiskus, un mums ir jāpauž vienots viedoklis. Mājās jāatgriežas ar ļoti stingru vēstījumu, ka globālā sasilšana ir globāla problēma, kam nepieciešams globāls risinājums ar globāli saistošiem mērķiem.

Tāpēc mums jāīsteno savi mērķi līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 %. Jebkādi citi mērķi būtu neproduktīvi. Tie varētu nelabvēlīgi ietekmēt mūsu ekonomiku, padarīt mūs konkurēt nespējīgus laikā, kad jaunattīstības pasaule milzu soļiem iet uz priekšu.

Ja apmēram līdz 2015. gadam mēs būsim sasnieguši 20 % mērķi, mēs varēsim to nomainīt uz 25 % vai 30 %; šādā gadījumā tas būtu uzskatāms par PR panākumiem. Jebkas cits — tiekšanās pēc 30 % mērķa un tā nesasniegšana — būtu uzlūkojama kā PR neveiksme, kādu mēs piedzīvojām saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Ar to bija diezgan. Pienācis laiks rīkoties gudri, izpildīt savus pienākumus, taču nodrošināt, lai pārējā pasaule rīkotos tāpat.

Visbeidzot, esmu dzirdējis pieminam, ka daži Eiropas Parlamenta deputāti, iespējams, varētu doties uz Kankunu, lai protestētu; viņiem ir pilnīgas tiesības uz to, taču es ceru, ka viņi to darīs kā privātpersonas, nevis kā akreditēti Parlamenta pārstāvji.

  Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mani kolēģi daudzkārt ir uzsvēruši, ka vajadzīga vienota iekšējā nostāja attiecībā uz klimata politiku. Taču es gribētu vērst uzmanību tam, ka šajā klimata konferencē mums jāizmanto mūsu lielākā vērtība, kura, kā izrādījās pagājušā gadā, vienlaikus ir arī lielākais mūsu trūkums. Es runāju par vairāklīmeņu sarunām un mēģinājumu izprast mūsu partneru argumentus, un arī prasmīgu pieņemama kompromisa meklēšanu. Pacentīsimies ieviest mūsu Eiropas Savienības zinātību klimata politikā! Izolācija, par kuru runāja komisāre, ir atkarīga no ASV, Ķīnas, Brazīlijas, Krievijas un Indijas iesaistīšanās. Bez tās nevienam Eiropas Savienības veiktajam pasākumam nebūs nekādas nozīmes. Būtu arī skaidri jāpasaka — tā kā augošās ekonomikas lielvaras grib spēlēt lielāku starptautisko lomu, tām jāuzņemas arī lielākas saistības. BRIC valstis nevar vienmēr aizbildināties ar vajadzību panākt attīstību kā pamatojumu tam, ka tās nepiekrīt veikt radikālus pasākumus klimata aizsardzības jomā. Lielāka vara nozīmē arī lielāku atbildību.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Kankunas klimata pārmaiņu konferences panākumi ir būtiski ANO aizbildnībā notiekošo sarunu procesa uzticamībai. Tāpēc konkrētu saistību uzņemšanās un reālistisku mērķu noteikšana ir izšķiroši svarīga. Būtiski ir panākt vienošanos par tādiem aspektiem kā mežu aizsardzības politika, tehnoloģiju nodošana jaunattīstības valstīm un finansējums.

Ja neizdosies panākt globālu vienošanos, Eiropai tomēr būtu jāapsver Kioto protokola otrais saistību periods, taču, piemērojot nosacījumus, īpaši attiecībā uz protokola vides integritāti, Tīras attīstības mehānisma pārveidi un saistībām, kas jāuzņemas lielākajiem pasaules piesārņotājiem, piemēram, Ķīnai un ASV.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Gatavojoties Kankunas klimata konferencei, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu beidzot saprast, ka aizvien lielāku un lielāku vienpusēju mērķu izvirzīšana nepalīdzēs ietekmēt Amerikas Savienotās Valstis, Ķīnu un Indiju, un nepalīdzēs iesaistīt jaunās ekonomikas valstis cīņā pret klimata pārmaiņām. Ņemot to vērā, apņemšanās vienpusēji samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 40 %, ko ierosinājusi Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses grupa, šķiet pārmērīga. Pat vienpusējām saistībām par 30 % samazinājumu jēga ir tikai tad, ja tam seko reāla darbība. Es piekrītu Hedegaard kundzei: Eiropas Savienība var atgūt savu vadošo lomu tikai tad, ja tā parādīs konkrētus rezultātus, ieguldot pētniecībā un attīstībā, izveidojot zaļas darbavietas, izstrādājot inteliģentu enerģētikas tīklu un īstenojot ilgtspējīgas zaļas izaugsmes politiku.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre! Parlaments jau vairākkārt skaidri paudis apņēmību īstenot klimata aizsardzības pasākumu. Diemžēl man šķiet, ka starp lēmumu pieņēmējiem dalībvalstīs šāda attieksme ir mazāk izplatīta. Vides ministriem, kas bieži vien ir ļoti ambiciozi, daudzos gadījumos nākas izstrādāt pašiem savus plānus. Finanšu un ekonomikas ministri, kā arī tie, kuri atbild par ekonomiku, cerams, domā arī ilgtermiņā. Taču ļoti bieži darbības tiek veiktas, orientējoties uz ļoti skaidri noteiktu laika posmu, proti, periodu līdz nākamajām vēlēšanām. Bet daba neņem vērā ikdienas politiskās vajadzības. Tā reaģēs uz klimata pārmaiņām ar visām saistītajām negatīvajām sekām cilvēkiem, patiesībā cilvēcei kopumā. Ja mums neizdosies pārējos pārliecināt par šā jautājuma steidzamību, un īpaši steidzamo vajadzību rīkoties, tad ne pārāk tālā nākotnē ievērojama daļa mūsu līdzekļu būs jānovirza palīdzībai dabas katastrofās cietušajiem.

Komisāre, saskaņā ar moto „Viena planēta, viena balss” es nākamo paaudžu labad novēlu jums gūt lieliskus panākumus Kankunā!

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti augsti vērtēju komisāres Hedegaard klātbūtni un viņas ieņemto nostāju. Es gribētu jums pateikties par apņemšanos nepārtraukti informēt Parlamentu par notikumu gaitu attiecībā uz Kankunu.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir jāīsteno globālā līmenī un ar pilnīgi visu līdzdalību, taču doma, ka mūsu nostājai jābūt atkarīgai no citu valstu nostājas, ir bezatbildīga un neatbilst tai lomai, ko ES pati sev ir noteikusi, proti, vadošajai lomai, veicot kultūras revolūciju globālā līmenī, galvenokārt cīņu pret klimata pārmaiņām.

Mums sev jāizvirza aizvien vērienīgāki mērķi un jānodrošina, lai dažādās dalībvalstis tos īsteno. Tāpēc es pateicos komisārei par to, ka viņa pirms pāris dienām lūdza Itāliju ievērot tās finansiālo solījumu nodrošināt EUR 200 miljonus cīņai pret klimata pārmaiņām. Diemžēl man jāinformē Komisija, ka Itālijas valdības budžetā, šķiet, šobrīd nav nodrošināti šie līdzekļi.

Tāpēc es lūdzu Komisiju izmantot visas tās rīcībā esošās pilnvaras, lai liktu dalībvalstīm pildīt savus solījumus, īpaši tad, ja tie attiecas uz tik svarīgu cīņu par pasaules iedzīvotāju tuvāko nākotni ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībai bija sava loma Kopenhāgenas neveiksmē un starptautisko sarunu progresa aizkavēšanā. Nepietiek paziņot, ka kāds ir mērķtiecīgs, izvirzot mērķus citām attīstītajām valstīm, pat ja tie neatbilst Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ieteikumiem, ja netiek pievērsta uzmanība līdzekļiem, kā šos mērķus var sasniegt. Līdzekļi šo mērķu sasniegšanai ir svarīgāki nekā mērķi, kas bija šīs diskusijas centrā, un šī ir galvenā problēma.

Eiropas Savienība uzstāj uz tirgus pieeju, izmantojot tirgus instrumentus, kuri, kā izrādījies līdz šim, ir šādi: neefektīvi un netaisnīgi. Šī ir debesmanna finanšu spekulantiem: jaunai fiktīvu finanšu līdzekļu radīšanas miljardu shēmai kalpos ne vairs tikai pārtika, ne vairs valstu parādi, bet arī atmosfēra — gaiss, ko mēs elpojam.

Komisāre, mēs varam izsekot klimata pārmaiņu cēloņiem, nonākot pie šīs ekonomikas un sociālās sistēmas saprātīguma trūkuma. Risinājums ir šīs sistēmas sagraušana.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Klimata pārmaiņas noteikti ir mūsdienu lielākais izaicinājums cilvēcei.

Diemžēl Kopenhāgenas neveiksmes dēļ cerības attiecībā uz Kankunas konferenci ir diezgan pieticīgas. Tika gaidīts, ka Kopenhāgenā attīstītās valstis ar dažādiem līdzekļiem atbalstīs jaunattīstības valstu rīcības plānus klimata pārmaiņu radīto seku apkarošanai. Taču ekonomikas krīzes ietekme, ko īpaši izjūt ES dalībvalstis, liek mums pievērst uzmanību arī citām prioritātēm.

Ir ārkārtīgi svarīgi panākt vienošanos par oglekļa emisiju apjoma samazināšanu. Kankunā Eiropas Savienībai jāpauž sava vienotā nostāja par mērķiem, kuri ir jāsasniedz, un jāatceras, ka stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam panākumi ir atkarīgi no klimata pārmaiņu mērķa izpildes. Šajā saistībā es gribu uzsvērt tādas partnerības svarīgo nozīmi, kuras mērķis ir attīstīt ilgtspējīgas enerģijas potenciālu reģionālā līmenī un veicināt šos reģionus izmantot atjaunojamos energoresursus.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Komisāre, mēs zinām, cik kaujinieciska jūs esat, un mēs zinām, ka jūs gribat, lai Kankunā Eiropa beidzot paustu vienotu nostāju. Tāpēc es gribētu, lai jūs pateiktu savu viedokli par diviem tematiem, divām darbībām, kas minētas mūsu rezolūcijā, par kuru mēs rīt balsosim. Es gribētu dzirdēt jūsu viedokli par šiem diviem priekšlikumiem pirms rītdienas balsojuma.

Pirmkārt, par zaļā fonda izveidi, kas, sākot no 2020. gada, beidzot ļautu mums izlietot USD 100 miljonus gadā palīdzībai nabadzīgākajām valstīm.

Otrkārt, par 0,01% nodokļa ieviešanu finanšu darījumiem, kas radītu ieņēmumus EUR 20 miljardu apmērā; arī šie līdzekļi paredzēti, lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm. Es uzskatu, ka šis ir svarīgs finansiāla rakstura temats, kas ļautu mums ātrāk un tālāk virzīties uz priekšu.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Klimata konferences mērķis ir izstrādāt Kioto protokola, kura darbības termiņš beidzas 2012. gadā, turpinājumu. Mums steidzami jāpanāk progress cīņā pret klimata pārmaiņām. Kopumā, nosacīti runājot, Eiropas Savienības panākumi savu klimata mērķu īstenošanā ir labi. Taču ir izšķiroši svarīgi, lai mēs, Eiropas Savienība, kopā ar ASV un Ķīnu censtos radīt juridiskus priekšnosacījumus globāla klimata aizsardzības nolīguma izveidei. Jo īpaši šajos sarežģītajos laikos vides politikas stiprināšana nodrošinās arī būtiskas iespējas ekonomikas politikai, piemēram, veicot ieguldījumus atjaunojamajā enerģijā un energoefektivitātes palielināšanā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Nu jau divas desmitgades starptautiskos forumos tiek vilcinātas sarunas par klimata izmaiņām. Par spīti tam, ka izpratne par šo patiesi globālo problēmu kļūst lielāka, no politiskas perspektīvas var teikt, ka mēs šīs divas desmitgades esam izniekojuši.

Kioto protokola darbības laiks beidzas 2012. gadā, un pērnā gada Kopenhāgenas klimata konferences fiasko nerada pamatu cerībām, ka drīzumā situācija varētu uzlaboties. Sarunas par klimatu oktobrī tikai apstiprināja šķelšanos starp tā saukto progresīvo pasauli un tā saukto jaunattīstības pasauli, tāpēc Kankunā būs daudz darāmā. Ja gribam, lai Kankunas konference gūtu panākumus, tad ir jānotiek ievērojamam pagriezienam bagāto valstu nostājā. Pirmkārt, mums krasi jāsamazina iekšzemes emisiju līmenis. Šajā kontekstā tā sauktā oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas shēma nav risinājums. Ja bagātās valstis pirks atļaujas no nabadzīgajām valstīm, lai turpinātu radīt emisijas, tas nekādā veidā nepalīdzēs klimatam.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, uz kuru mums jāatbild, ir šāds: vai mēs Kankunā spēsim panākt progresu klimata pārmaiņu jautājumā. Man šķiet, ka mūsu nostāja un mūsu mērķi reāli nosaka tempu attiecībā uz pārmaiņām, kas vajadzīgas, lai novērstu ekoloģisku katastrofu.

Eiropas Savienības nostāja joprojām ir pareizā nostāja, un mēs nedrīkstam šajā konferencē aprobežoties tikai ar tās izskaidrošanu; mums jācīnās, lai panāktu daudz labāku iznākumu, nekā tas bija Kopenhāgenā.

Diemžēl, komisāre, mums joprojām jābūt gataviem, ka mums nāksies pārliecināt lielās valstis, īpaši ASV un Ķīnu, pievienoties šiem vispārējiem centieniem apkarot klimata pārmaiņas. Es ceru, ka šie centieni būs auglīgi.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, pēc šīm dzīvajām debatēm es varētu aprobežoties ar trim galvenajiem komentāriem, taču es domāju, ka vispirms man būtu jāatbild uz ļoti tiešo Pargneaux kunga jautājumu: Es domāju, ka mēs varam panākt labu progresu attiecībā uz zaļā fonda arhitektūru. Tomēr daudzām pusēm, no kurām daži ir ļoti specifiski finanšu avoti, iespējams, vajadzēs mazliet vairāk to apsvērt, jo ir pagājušas tikai divas nedēļas, kopš ANO augsta līmeņa darba grupa nāca klajā ar šiem dažādajiem datiem.

Reālistiski raugoties, mums būtu jāpanāk ievērojams progress. Mums būtu jāzina, ko mēs gribam darīt ar šo fondu un kā to izveidot. Esmu pārliecināta, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, mēs drīz pēc tam varēsim noteikt arī prasības attiecībā uz šo fondu. Domāju, ka mums būs jāvirzās uz priekšu pakāpeniski, taču mēs ļoti atbalstām darbības saistībā ar zaļā fonda izveidi.

Tagad mani trīs komentāri. Pirmkārt, Marita Ulvskog šo debašu sākumā teica, ka šā gada starptautiskajā darba kārtībā klimata jautājums ir noslīdējis zemāk. Tā, protams, ir taisnība, taču taisnība ir arī tas, ka, ja mēs salīdzinām savu pašreizējo nostāju ar mūsu nostāju pirms diviem gadiem — vai pirms pieciem vai desmit gadiem —, tad varam redzēt, ka šodienas darba kārtībā klimata jautājumam ir ļoti liela prioritāte.

Vai gatavošanās posmā pirms Kopenhāgenas vienošanās jūs būtu varējuši iedomāties, ka jautājumi par klimata pārmaiņām, energoefektivitāti un to, kā veicināt zaļo izaugsmi, nezaudēs savu aktualitāti ekonomikas krīzes apstākļos? Es visticamāk atbildētu — nē. Tomēr šiem jautājumiem joprojām ir liela prioritāte ES darba kārtībā, un tai arī turpmāk ir tādai jābūt.

Ouzký kungs norādīja, ka Eiropa vienmēr ir „pārāk optimistiska”; nu, iespējams, tās optimisms ne vienmēr ir veltīgs. Ne jau pesimisti ir tie, kas sasniedz lielas lietas. Nosakot mērķus, Eiropa parādīja ceļu 2008. gadā; un, gatavojoties Kopenhāgenai, daudzas valstis tai sekoja.

Pirms diviem gadiem mērķu noteikšanā Eiropa vairāk vai mazāk bija viena. Gatavojoties Kopenhāgenai, lielās ekonomikas, piemēram, Indonēzija, Meksika, Koreja, Indija, Dienvidāfrika un citas — saraksts ir daudz garāks — noteica savus valsts iekšējos mērķus. Jebkurā gadījumā tas ir arī ļoti svarīgi, raugoties no Eiropas uzņēmējdarbības perspektīvas. Tas bija reāls mūsu ieguvums. Tagad daudzām valstīm šie valsts iekšējie mērķi liks ieviest zināmas izmaiņas to politikas modelī. Jā, progress daudzējādā ziņā ir pārāk lēns, bet faktiski mēs esam sasnieguši diezgan daudz.

Kāds atsaucās uz jaunattīstības valstīm. Iepriekš tas nebija jaunattīstības valstīm aktuāls jautājums — pirms diviem gadiem jaunattīstības valstis būtu teikušas, ka tām nav jārisina klimata pārmaiņu problēma. Tās teiktu, ka šī problēma jārisina bagātajām valstīm — attīstītajām valstīm. Šodien, Kopenhāgenas konferences rezultātā, tās atzīst, ka ir līdzatbildīgas. Mums jācenšas uz to pamatoties Kankunā, un mēs to darīsim.

Izskanēja daži jautājumi par TAM. Jā, tā ir problēma. Mēs saskaramies ar dažām problēmām šajā saistībā, un tas ir iekļauts mūsu Kankunā darāmo darbu sarakstā: censties pavirzīties uz priekšu tajās reformās, kas jāveic TAM sistēmā.

Vēlos pateikt Skylakakis kungam — es priecājos paziņot, ka rīt Komisija nāks klajā ar mūsu priekšlikumu par konkrētiem rūpniecisko gāzu izmantošanas ierobežojumiem. Ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Parlamentu un cieša tā iesaistīšanās, kas vajadzīga, lai panāktu veiksmīgu vienošanās noslēgšanu ar dalībvalstīm. Rīt mēs iesniegsim savu priekšlikumu, un es domāju, ka tas kliedēs lielu daļu no Parlamenta minētajām bažām.

Mans pēdējais komentārs ir domāts Leinen kungam un Arsenis kungam — viņi abi pauda bažas, ka Kankunas konferences nozīme tiek uzlūkota pārāk piezemēti. Manuprāt, apgalvojums, ka mēs gribam vērienīgu, būtisku un līdzsvarotu iznākumu — ar visiem tiem elementiem, kurus es minēju, un kurus minēja Beļģijas prezidentūras pārstāve —, nav pārāk piezemēta raudzīšanās uz lietām. Ja mēs reāli panāksim lēmumu par mežsaimniecību, par pielāgošanu, par tehnoloģijām, par tūlītējā finansējuma nodrošināšanu, par to, kā mērīt oglekļa tirgus, pārbaudīt tos, un sniegt ziņojumus par šiem tirgiem, kā arī par dažādiem šeit minētajiem elementiem, tad, manuprāt, tas būs ievērojams progress.

Mēs visi zinām, kāpēc mēs nevaram panākt vienu no tām lietām, ko mēs gribētu:

starptautiski saistošu vienošanos. Viens no iemesliem ir progresa trūkums Amerikas Savienoto Valstu Senātā. Mēs visi zinām, ka tas ir iemesls. Taču, es domāju, ja mēs saglabāsim impulsu, mēs joprojām spēsim iespējami drīz sasniegt Eiropas mērķi, proti, panākt starptautiski saistošu vienošanos.

Mēs visi darīsim visu iespējamo, lai Kankunā panāktu šāda veida progresu. Alternatīva ir ļoti slikta; tā ir ļoti drūma. Mums tas ir jānodrošina, un, varat man ticēt, ka visa Eiropas delegācija darīs visu iespējamo šā mērķa sasniegšanai, un mēs to darīsim tā, lai visa pasaule varētu dzirdēt, ka mēs paužam tagad slavenu kļuvušo „vienoto nostāju”. Es ceru, ka šajā slavenajā „vienotajā nostājā” mēs visi teiksim vienu un to pašu, mēs visi izvirzīsim vienas un tās pašas prioritātes neatkarīgi no tā, vai runātājs būs ministrs, Komisijas pārstāvis, eksperts vai Eiropas Parlamenta deputāts.

Es ceru arī uz sadarbību ar jūsu delegāciju Kankunā!

  Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja vietniece. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Protams, es pievienojos komisāres teiktajam, un es arī gribētu pateikties visiem Parlamenta deputātiem par daudzajiem komentāriem, arī par viņu paustajām bažām. Mēs katrā ziņā esam ņēmuši tās vērā, un mēs tās izskatīsim. Gribu pateikties arī Komisijai un tās dienestiem par līdzšinējo konstruktīvo sadarbību. Es domāju, ka mums būtu jāturpina sadarboties šādā pašā garā un ka tas būs izšķiroši svarīgi tuvākajās dienās un nedēļās gan Kankunā, gan pašā klimata pārmaiņu konferencē. Komisāre atbildēja uz daudziem jautājumiem, taču es gribētu pieminēt vēl dažus aspektus.

Es dzirdēju daudz komentāru par uzticamību, par „vienotas nostājas paušanu”, un, protams, mums ir jādara. No personīgās pieredzes, piedaloties Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu konferences 10. sanāksmē (COP10 CBD) Nagojā, es zinu, ka Eiropas Savienība patiešām var to darīt, un zinu arī to, ka tas ir vienīgais pareizais veids, kā panākt labu iznākumu. Mums jāņem vērā ne tikai Nagojas pieredze, bet arī pagājušā gada sliktā Kopenhāgenas pieredze, un jāmācās no šīs pieredzes. Padome patiešām ir to darījusi — mēs esam pieņēmuši skaidru nostāju. Mums ir savi Padomes secinājumi, uz kuru pamata mēs varam sniegt Eiropas Savienības vienoto vēstījumu, arī starptautiskā līmenī.

Eickhout kungs, pats par sevi saprotams, ka, ja Eiropas Savienībai būs jāatgriežas pie Padomes secinājumiem, tad tiks piemērota ES koordinācija, kāda vienmēr ir bijusi kopējā prakse, un arī šajā gadījumā vēstījums tiks papildus vienbalsīgi saskaņots. Izskanēja arī daudzi komentāri par pāriešanu uz 30 % samazinājumu. Kā jūs zināt, Padome arī šajā jautājumā ir atbalstījusi prezidentūras ziņojumu: ziņojumu, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, sniedzot analīzi par ietekmi, ko radītu pāriešana uz 30 % samazinājumu. Šajā ziņojumā — un Padome to ir pieņēmusi — mēs prasījām, lai Komisija sīkāk izskatītu ietekmi uz dalībvalstu līmeni. Šajā sakarībā tā ir apsolījusi, ka pavasarī — pavasara Padomes sanāksmē — tiks organizētas diskusijas par pāriešanu uz 20 % samazinājumu, pamatojoties uz Komisijas papildu izpēti.

Godātie deputāti, vairāki no jums pareizi norādīja, cik svarīga ir Nagojas konference. Runa nav par mūsu mērķu pielāgošanu. Mums jābūt reālistiskiem, taču mums arī jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu labu iznākumu arī Kankunā — līdzsvarotu pasākumu kopumu. Mēs, Beļģijas prezidentūra, darīsim visu, kas ir mūsu pilnvarās, lai panāktu šo rezultātu. Mēs to darīsim kopīgi ar visām dalībvalstīm, ar Eiropas Komisiju un ar jūsu atbalstu; šādā veidā mums jānodrošina, ka, izmantojot Nagojā — kur darbība daudzos līmeņos atkal vainagojās panākumiem, panākot vienošanos, — atjaunoto uzticību, mēs spēsim turpināt darboties šādā garā Kankunā un spēsim arī atjaunot cerības klimata jomā.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾ , kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  János Áder (PPE), rakstiski. – (HU) Jūs, iespējams, jau esat dzirdējuši par HFC-23 skandālu, par ko tika paziņots vakardienas preses konferencē, kuru organizēja PPE grupa. Arī man šķiet pilnīgi nedzirdēti, ka Eiropas nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā aptuveni 70 reižu vairāk, lai iznīcinātu siltumnīcefektu izraisošās gāzes, kas rodas dzesēšanas gāzu ražošanas procesā, kas jau tiek pakāpeniski samazinātas, radot milzīgu papildu peļņu dažiem, galvenokārt Ķīnas un Indijas uzņēmumiem. Šis skandāls vēl jo vairāk palielina aizvainojumu, jo Eiropas Komisija, citējot ieguldītāja liecību, neplāno nekavējoties, līdz 2013. gadam, apturēt tirdzniecību ar šīm emisijām un mainīt šo neilgtspējīgo situāciju.

Tas ir pat vēl briesmīgāk, ņemot vērā to, ka starptautiskajās klimata sarunās Komisija dara visu, kas ir tās spēkos, lai neļautu tām dalībvalstīm, kuras ir nesen pievienojušās, saglabāt Kioto kvotas, kas ir daļa no to nacionālās labklājības. Komisija to dara par spīti faktam, ka šīs kvotas paredz faktisku emisiju samazinājumu, uz kuru ir tiesības bijušajām sociālistiskajām valstīm, arī Ungārijai, jo Austrumeiropas valstis kopš režīma maiņas par to ir maksājušas ievērojamu cenu. Taču galvenā šā vakar atklātā skandāla problēma ir tas, ka, lai gan Eiropas patērētāji uz šo brīdi ir samaksājuši EUR 1,5 miljardus par HFC-23 iznīcināšanu, šīs gāzes, kura ir 12 000 reižu agresīvāka par oglekļa dioksīdu, koncentrācija atmosfērā pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies. Tāpēc mums nevajadzētu justies pārsteigtiem, dāmas un kungi, ka ar šādiem dubultstandartiem Eiropas Savienībai nebūs vienotas nostājas Kankunā, tāpat kā nebija Kopenhāgenā.

  José Manuel Fernandes (PPE) , rakstiski. – (PT) Es atbalstu saistoša nolīguma, kurā būtu izstrādāta starptautisku sankciju sistēma, pieņemšanu augstākā līmeņa klimata sanāksmē Kankunā, kas sāksies nākamajā pirmdienā. Ir skaidrs, ka šādam līgumam jēga būs tikai tad, ja tas būs saistošs galvenajiem globālajiem piesārņotājiem: Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai un Indijai. Eiropas Savienība ir bijusi līdere cīņā pret klimata pārmaiņām, un būtu jāveicina šīs līderības stiprināšana, taču neaizmirstot tos milzīgos centienus, ko mūsu rūpniecības nozares jau ir īstenojušas, lai izpildītu obligātos emisiju samazināšanas mērķus Eiropā. Jāatzīmē, ka ES ir atbildīga par apmēram 15 % globālo emisiju, un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam šis rādītājs samazināsies līdz 10 % , savukārt ASV, Ķīna un Indija ir atbildīgas par pusi no globālajām emisijām, turklāt šim apjomam ir tendence palielināties. Tāpēc es nevaru piekrist, ka ES vajadzētu vienpusēji ierobežot tās CO2 emisijas par 30 %, nevis izvirzītā mērķa 20 % apjomā, ja tas netiks pilnīgi saskaņots ar citām valstīm, galvenokārt ar ASV. Tas nenozīmē, ka ES mērķi būtu jāsamazina. Gluži pretēji, es uzskatu, ka, pat ja citi nepiekrīt mums, mums būtu jāturpina koncentrēt savus centienus uz zinātnisko pētniecību, tehnoloģiskiem jauninājumiem saistībā ar bezoglekļa enerģijas avotiem, energoefektivitāti un zaļo darbavietu radīšanu, lai palielinātu savu konkurētspēju.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Ceļā uz nolīgumu pēc Kioto protokola darbības beigām ... ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 16. pušu konferencei, kas decembrī notiks Meksikā, pēc neveiksmīgās Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes ir vēl jo lielāka nozīme. Lai gan starptautiskā līmenī Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi var uzskatīt par soli uz priekšu, tā neattaisnoja mūsu cerības. Kioto protokola termiņš beidzas 2012. gadā, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu ikvienam saprotami, skaidri definēti globāli mērķi. Nepietiek ar to, ka Eiropas Savienībā ir relatīva vienošanās par šo tematu. Ir svarīgi, lai arī ASV un lielākās Āzijas valstis pieņemtu mūsu mērķus. Pat, ja Kankunā netiks panākta vienošanās par rādītājiem un procentiem, ir ļoti būtiski, lai Konvencijas dalībvalstis vienotos par konkrētiem plāniem un saistībām, tādējādi bruģējot ceļu nolīguma Kioto protokola termiņa darbības beigām noslēgšanai Dienvidāfrikā 2011. gadā. Ir jāpanāk vienošanās par tādiem tematiem, kā, piemēram, finansējums, uzraudzība un kontroles mehānismi. Eiropas Savienībai jāparāda labs piemērs, demonstrējot vienotu nostāju.

  Katarína Neveďalová (S&D), rakstiski. – (SK) Vispirms es gribētu norādīt, ka klimata pārmaiņu konference Kankunā ir vēl viena liela iespēja kaut ko darīt nākamo paaudžu labā, un vismaz daļēji kompensēt to, ko mums neizdevās panākt Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē. Vairs nav iespējams noliegt globālas klimata pārmaiņas. Vīna dārzu stādīšana kalnu reģionos, un labības audzēšana vietās, kur tā nekad iepriekš nav augusi, tam ir piemēri, tāpat kā aizvien biežākās dabas katastrofas. Mums jāpieņem atbildīgs un ilgtermiņa risinājums. Es neesmu eksperts vides jautājumos, un teorijas atšķiras, taču es uzskatu, ka kaut kas ir jādara. Mums jābeidz apspriest, vai klimata izmaiņas ir fakts, vai nav, un tā vietā jāapspriež tas, kā pret tām cīnīties. Mums jābeidz apspriest, vai klimata izmaiņas var apturēt, un tā vietā ir kaut kas jādara. ES ir jābūt līderei šajās diskusijās, tāpat kā līderēm jābūt visām tās dalībvalstīm. Mēs esam atbildīgi par visas pasaules nākotni. Mums jāatbalsta būtiski samazinājumi emisiju radīšanā, mums jāpulcē reģioni, pilsētas un lauki, lai aizsargātu vidi, mums jācenšas radīt vairāk zaļo darbavietu, un mums jāatbalsta ieguldījumi pētniecībā un jauninājumos. Es uzskatu, ka mēs esam tie, kas vēl joprojām var izglābt šo planētu. Taču mums stingri un vienoti ir jāturas kopā.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Jau pēc nedēļas sāksies klimata sarunas Kankunā. ES ir pieņēmusi vērienīgus plānus emisiju samazināšanas, finansējuma, mežsaimniecības un tehnoloģiju nodošanas jomās. No vienas puses, centība klimata sarunās ir svarīga, taču tā nedrīkst aizēnot to lēmumu svarīgumu, kuri reāli tiks pieņemti šajā konferencē. Būtu jāizdara arī secinājumi no neapmierinošajiem Kopenhāgenas konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem — tajā netika pieņemts neviens svarīgs, konkrēts lēmums. Tāpēc 16. pušu konferences laikā Eiropas Savienībai būtu jāveicina uzticības starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām atjaunošanai. Debates ir risinājušās jau pietiekami ilgi. Tagad Kankunā ir jāizstrādā specifiski, atbilstīgi pasākumi, uz kuru pamata 2011. gadā Dienvidāfrikā būtu iespējams panākt visaptverošu starptautisku nolīgumu.

(1) (sk. protokolu)