Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. novembris - Strasbūra

15. ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, gatavojoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējumu, gatavojoties trešajam Āfrikas un ES samitam.

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visupirms vēlos jums pateikties par man doto iespēju uzstāties sakarā ar gaidāmo Eiropas Savienības un Āfrikas samitu, kas, kā man zināms, interesē daudzus klātesošos.

Pirmajā samitā, ko organizēja 2000. gadā Kairā, tika uzsākta sadarbībā kontinentālā līmenī, savukārt otrajā samitā, kas notika 2007. gadā Lisabonā, tika noteikta jaunā Eiropas Savienības un Āfrikas attiecību programma. Trešajā samitā, kas risināsies Tripolē, vajadzētu nostiprināt mūsu stratēģisko partnerību un galu galā gūt konkrētus rezultātus.

Āfrikas Savienības vadošās lomas lielākā nozīme ir tādos jautājumos kā miers un drošība. Āfrikas Savienība bija pirmā, kas Sudānā izvietoja miera uzturēšanas misiju. Darfūrā, pateicoties Mbeki kunga vadītajai komisijai, Āfrikas Savienība ieņem vadošo politisko nozīmi pasaulē. Nesen gūtais progress sarunās par ziemeļu-dienvidu pamatnolīgumu ir ļoti nozīmīgs solis pretī mierīgai pārejai. Turklāt Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas izvietošana nepārprotami uzsver mūsu apņemšanos palīdzēt nodrošināt Sudānā mierīgu pāreju. Āfrikas Savienības misija Somālijā (AMISOM) patlaban ir vienīgā Mogadišā esošā procesa dalībniece.

Attiecībā uz valsts apvērsumiem — aizsardzību nodrošina stingrais absolūtas neiecietības noteikums, ko ievēro Āfrikas Savienība, un tam ir izšķiroša nozīme konstitucionālās kārtības atjaunošanā. Āfrikas Savienība ir kļuvusi par organizāciju, kas Āfrikas kontinentā un ekonomiskās integrācijas procesā izvirza standartus ne tikai šajā, bet arī politiskās pārvaldības jomā. Tā nodrošina politisko pamatu, kas ļauj savienības dalībvalstīm un reģionālajām ekonomikas kopienām sekmēt iekšējo apmaiņu Āfrikā un starpvalstu infrastruktūru. Patlaban Āfrikas attīstības jaunās partnerības portfelis kopumā, tostarp tā sociāli ekonomiskās attīstības programma, ir pilnībā saskaņots ar Āfrikas Savienību.

Šis iekšējais process noris vienlaikus ar reformām, kas īstenotas starptautiskās pārvaldības struktūrās attiecībā uz Āfrikas pārstāvību. Šajā jautājumā Āfrikas Savienība atrodas labā stāvoklī, lai koordinētu Āfrikas pozīciju starptautiskā mērogā. Piemēram, runājot par klimata pārmaiņām, Āfrikas Savienība Etiopijas premjerministram ir devusi mandātu Āfrikas vārdā runāt par šo jautājumu starptautiskā mērogā.

Āfrikas palīdzība ir nepieciešama arī vairākos citos vēl risināmos jautājumos, tāpēc Āfrikas Savienība ir kļuvusi Eiropas Savienībai neaizstājama, gan attiecībā uz miera uzturēšanu, migrāciju, narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, klimata pārmaiņām, gan Starptautisko Krimināltiesu. Āfrika piedāvā arī iespējas, ko Eiropas Savienībai vajadzētu izsvērt, piemēram, sadarbību enerģētikas attiecību jomā, ieroču tirdzniecības līgumu, kā arī iespējas privātajā sektorā, un šīs ir tikai dažas no iespējām. Īpašas problēmas Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības sadarbībā nepārprotami saistītas ar Starptautisko Krimināltiesu. Mūsu Āfrikas partneri palīdzēja to izveidot, un viņu devums joprojām ir būtisks šā politiskā mērķa sasniegšanā, kas ir arī nozīmīgākā Eiropas Savienības prioritāte. Tomēr mūsu partneri ir pauduši kritiku par to, kā tika risināta Sudānas prezidenta O. al-Bashir lieta, kā arī par to, ka Drošības padome nelūdza īstenot apturēšanas procedūru, kā rezultātā Āfrikas Savienība no Starptautiskās Krimināltiesas ir attālinājusies. Attiecībā uz Eiropas Savienību — mēs neapšaubāmi joprojām pilnībā atbalstām Starptautiskās Krimināltiesas neatkarību un, ciktāl tas attiecas uz iespējamu apturēšanas procedūru, mēs šo jautājumu varam atstāt vienīgi Drošības padomes ziņā. Nākamajā samitā mēs skaidri paudīsim savu viedokli, vienlaikus labi zinot, ka samits nekādā gadījumā neizmainīs Āfrikas Savienības nostāju, kas arī ir nepārprotami izteikta.

Eiropa joprojām ir nozīmīgākā Āfrikas partnere. Politiskā, ekonomiskā, iestāžu un attīstības sadarbība vienmēr ir lielāka nekā jebkāda cita reģionālās partnerības sadarbība vai sadarbība attiecībās ar kādas valsts valdību. Tomēr Eiropas Savienībai nevajadzētu par zemu novērtēt topošo partneru straujo dalības pieaugumu. Eiropas Savienībai vajadzētu būt apmierinātai ar šo jauno situāciju, tomēr, tā kā tā ietekmē Eiropas Savienības un Āfrikas attiecības, mēs arī lūdzam atkārtoti pievērsties zināmiem elementiem, kas ir mūsu trumpja kārtis un piešķir pievienoto vērtību, kā arī nodrošināt labāku koordināciju un par prioritārām uzskatīt tās situācijas, kas dod labumu visiem.

Runājot par Eiropas Savienību, mēs atrodamies institucionālā situācijā, kādas nav nekur citur pasaulē: divas savienības, kuru mērķis ir īstenot reģionālu integrāciju un kuras vēlas veicināt daudzpusējas globālās pārvaldības sistēmas izveidošanu. Āfrikas Savienība ar interesi vēro, kā, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, tiek izveidotas jaunās iestādes. Brīva Āfrika, kurai vairāki partneri izrāda uzmanību un pirmo reizi, patiesi pirmo reizi ilgā laika posmā, piedāvā izaugsmes iespējas, neapšaubāmi vēlēsies, lai pret to izturas kā pret līdzīgu.

Tāpēc mēs gatavojamies samitam. Apspriedes ar samita saimniekiem Lībijā un mūsu kolēģiem no Āfrikas Savienības ir bijušas lietderīgas. Liela daļa vadītāju no Eiropas un Āfrikas ir apstiprinājuši savu dalību augstākajā līmenī. Samitā plašākās apspriedes notiks par sanāksmes galveno tēmu: investīcijām, ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī par vairākām saistītām sekundārām tēmām. Mēs ceram, ka šīs apspriedes dos konkrētus rezultātus.

Malāvijā notikušā politiskā dialoga dalībnieki ministru līmenī spēja pabeigt samita paziņojumu ― Tripoles deklarāciju ― un kopīgo rīcības plānu 2011.―2013. gadam. Šajā rīcības plānā iestrādāts labs pamats mūsu turpmākajiem centieniem, nodrošinot labu līdzsvaru starp tradicionālajām attīstības prioritātēm ― infrastruktūru, tūkstošgades attīstības mērķiem; politiskiem jautājumiem ― mieru un drošību, demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesībām, migrāciju, mobilitāti, darbavietām; un jaunām daudzsološām sadarbības jomām, piemēram, citu starpā — atjaunojamo enerģiju, klimata pārmaiņām, informāciju tehnoloģijām un kosmosu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja Van Rompuy kunga vārdā vēlos teikt, ka atzinīgi vērtēju Parlamenta pozitīvo dalību apspriedēs par Āfrikas un Eiropas Savienības attiecību nākotni, un es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta tikšanos, kas 27. novembrī notiks Tripolē, tieši pirms samita Šī tikšanās būs lieliska iespēja izstrādāt pamata ieteikumus plenārsēžu debatēm samitā. Tikpat gandarīts esmu arī par šodienas debašu gaitu un ar interesi gaidu jūsu viedokļus.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Tiesa, tūkstošgades mērķu sasniegšana un nabadzības izskaušana joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas un Āfrikas partnerības mērķiem. Tajā pašā laikā mūsu attiecības ietver vēl daudz vairāk. Šiem diviem kontinentiem ir ārkārtīgi plašas sadarbības iespējas.

Mēneša sākumā Komisija sniedza priekšlikumus par to, kā nostiprināt mūsu attiecības, pastiprinot tās un vēršot galveno uzmanību uz iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Tripolē gaidāmais samits būs lieliska iespēja apspriest to, kā šajā ziņā uzlabot mūsu sadarbību.

Komisija uzskata, ka politiskajam un politikas dialogam ir jābūt plašākam par tradicionālajiem attīstības scenārijiem. ES un Āfrikai ir jāsadarbojas divpusēji, bet kopīgi jāstrādā arī starptautiskā mērogā un jāveicina mūsu kopīgās intereses: novērst klimata pārmaiņas, virzīties pretī tūkstošgades mērķu sasniegšanai un veicināt mieru un drošību, demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesības.

Mērķis ir nodrošināt to, ka abas puses var kopīgi risināt globālas problēmas, kas būs samita darba kārtības augšgalā, kā arī sagatavot augsni efektīvākai un abpusēji labvēlīgai sadarbībai.

Ņemot vērā to, ka samitā uzmanības centrā būs jautājums par investīcijām, izaugsmi un darbavietu radīšanu, mums jāvienojas arī par to, kā mēs sadarbosimies, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzes rezonansi. Tādēļ īpaši nepieciešams sekmēt uzņēmējdarbībai un investīcijām draudzīgākas vides izveidi. Tā būs iespēja pievērsties tādām daudzsološām jomām kā, piemēram, atjaunojamā enerģija, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, zinātne un citas. Šajās jomās Āfrikas pieprasījums ir liels, un vienlaikus arī Eiropa tieši šajās jomās var piedāvāt ļoti daudz. Mēs varam paļauties arī uz līdzšinējiem kopīgiem panākumiem: mieru un drošību, un reģionālo integritāti.

Šīs vērienīgās darba kārtības pamatā jābūt panākumiem, kas gūti 2007. gadā Lisabonas samitā, kā arī rezultātiem, kas kopš tā laika panākti, īstenojot ES un Āfrikas kopējo stratēģiju un tās pirmo rīcības plānu. Izdarot secinājumus no gūtajām mācībām, paziņojumā pausts aicinājums abām pusēm aktīvāk rīkoties, lai pārvarētu pašreizējo politikas sistēmas un finanšu instrumentu fragmentāciju. Lai nodrošinātu patiesu saskaņotību, kā arī palielinātu efektivitāti un pārredzamību, nepieciešama labāka ES politiku sinerģija, īpaši ar Subsahāras Āfriku un Vidusjūras reģionu. Tāpat ir jābūt labākai iekšējai koordinācijai ar dalībvalstīm un ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm ― gan Parlamentam, gan pilsoniskajai sabiedrībai, gan privātajam sektoram.

Lai sasniegtu labākus rezultātus, rīcības plānā 2011.―2013. gadam par prioritāti jāizvirza tās aktivitātes, kurām piemīt nepārprotama reģionālā, kontinentālā vai globālā pievienotā vērtība. Samits būs lieliska iespēja iezīmēt mūsu turpmāko ceļu. Arī Eiropai būs jāveic izmaiņas, kā rezultātā arī mums vajadzēs uzlabot to, kā ES vada savas attiecības ar Āfriku.

Manuprāt, debates vajadzēs turpināt arī pēc samita, tomēr es ar nepacietību gaidu šodienas debates, kas palīdzēs mums labi sagatavoties samitam.

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Āfrikas un Eiropas Savienības kopīgās problēmas ir skaidras un nepārprotamas. Par to runāja gan Chastel kungs, gan Piebalga kungs. Mēs neapšaubāmi varam šeit iekļaut vēl nabadzības izskaušanu, mieru un drošību, demokrātiju un cilvēktiesības, globālo pārvaldību un klimata pārmaiņas. Esam izvirzījuši arī īpašus mērķus starptautiskā līmenī, proti, tūkstošgades attīstības mērķus. Es piekrītu Piebalga kungam, ka patiesībā tūkstošgades mērķu sasniegšanai būs izšķiroša nozīme attīstības sadarbībai un Āfrikas nākotnei.

Esam izvirzījuši arī atsevišķus papildu mērķus, kas Eiropas Savienības un Āfrikas abpusējām attiecībām ir ļoti nozīmīgi. Tie ir: politiskās pārvaldības labās kvalitātes uzlabošana un efektīva, godīga un ilgtspējīga dabas un ekonomisko resursu pārvaldība. Mēs ceram, ka noteiktu rezultātu dos Eiropas Savienības un Āfrikas partnerattiecības, kā arī kopējās stratēģijas un pasākumi. Mēs, piemēram, ceram, ka daudzās Āfrikas valstīs novērojamā ekonomikas izaugsme veicinās sociālo iekļaušanu un mazinās nabadzību un sociālo nevienlīdzību. Tāpēc mēs patiesībā vēlamies radīt apstākļus investīcijām un tirdzniecībai un tā rezultātā jaunu darbavietu izveidošanai. Tāpat mēs ceram, ka šī attīstība būs ilgtspējīga, proti, tās rezultātā veidosies efektīva, ekoloģiska un konkurētspējīga ekonomika.

Vēl kāds aspekts, kas noteikti tiks stingri uzsvērts samitā, ir milzīgais, patlaban neizmantotais Āfrikas potenciāls atjaunojamās enerģijas jomā, tostarp hidroenerģijas, saules, vēja, ģeotermālās un biomasas enerģijas jomā. Tas ir noteikts potenciāls, kas līdz šim nav pilnībā izmantots, un, gluži tāpat kā pārējais Āfrikas potenciāls, tas ne vienmēr nāk par labu cilvēkiem, kas tur dzīvo. Koncentrējot uzmanību uz labu pārvaldību un šā potenciāla izmantošanu, tiks radītas vai, iespējams, radīsies kvalitatīvas izmaiņas.

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Stratēģiskā partnerība ar Āfriku ir vienīgā starpkontinentālā partnerība, ko Eiropas Savienība ir izveidojusi.

Izlasot dokumentu, ko pirms gaidāmā samita publicējusi Komisija, es nespēju pretoties sajūtai, ka tas šķiet gandrīz pārāk pozitīvs. It kā šo dokumentu būtu sagatavojis kāds ar rozā brillēm uz acīm.

Realitāte nav nemaz tik rožaina. Ja vēlamies atrisināt problēmas, tad mums par tām jārunā atklāti. Āfrikā joprojām nav integrācijas. Āfrikas Savienības politiskais mandāts ir vājš, un kontinents joprojām ir sadalīts, turklāt ekonomiski sadalīts.

ES un Āfrikas valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi nenes panākumus, un Āfrikas reģionālās ekonomikas kopienas visu šo situāciju vērš vēl neskaidrāku.

Īsāk sakot, ir grūti runāt par Āfriku kā vienotu kopumu. Savukārt Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nav saskaņotu politiku Āfrikas sakarā, un tās bieži vien īsteno utilitāru vai tēvišķu pieeju šai partnerībai. Tāpēc būtu labi, ja Komisija savā ziņojumā ņemtu vērā arī šos aspektus.

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šajā krīzes iezīmētajā laikā vajadzētu atstāt nelielu rīcības brīvību jau izmēģinātu un pārbaudītu metožu īstenošanai, kā arī tam, ko mēs jau esam dzirdējuši. Lai ES un Āfrikas samits nebūtu veltīgs, tajā ir jāatrisina patiesas problēmas. Turklāt vēl kāds daudz svarīgāks aspekts ― šajā sanāksmē ir jāatklāj Āfrikas kontinenta ievērojamā potenciāla iespējas.

Mēs ceram, ka Āfrika sniegs nepārprotamu vēstījumu attiecībā uz pārvaldības uzlabošanu, spēju realizēt pievienoto vērtību un apņemšanos apturēt savu resursu izlaupīšanu. Tāpat mēs sagaidām, ka Āfrika norādīs uz šķēršļiem, ko tā ar savu resursu palīdzību joprojām nespēj novērst.

Mēs ceram, ka Eiropa attīstīs klausīšanās spējas, īstenos savu daļu Āfrikas attīstībā, savas raizes par melnā kontinenta atbrīvošanu no politiskās, ekonomiskās un komerciālās verdzības. Eiropas atbildība šajās jomās ir milzīga.

Ja Eiropas Savienības un Āfrikas samita rezultātā Āfrikai būs labāka pārstāvība Drošības padomē un G20, kā arī tā varēs sekmīgāk izskaust nabadzību, tad šis samits nebūs bijis veltīgs.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas un Āfrikas attiecības ir saspīlētas. Manuprāt, pie tā vainojama ne tikai ekonomikas krīze, bet arī mūsu domāšana, kas vērsta uz īstermiņu, nevis ilgtermiņu. Vai mūsu mērķis ir īstermiņā panākt to, ka Āfrikā norit brīvā tirdzniecība un tādējādi tiek īstenots visu šo valstu Eiropas partnerattiecību nolīgums (EPN) jeb arī vēlamies, lai Āfrikā veidojas stabila, augoša ekonomika ilgtermiņā, ar kuru mēs pēc tam varēsim veikt vērienīgākus darījumus? Vai vēlamies, lai Āfrika patlaban patur savus migrantus, jeb atzīsim to, ka mūsu vietējās sabiedrības nākotnē novecos, un tad mums būs nepieciešami darbu darītāji? Vai vēlamies šobrīd nemaksāt par globālo sasilšanu un tās izraisītajām problēmām Āfrikā, bet vēlāk risināt problēmas, kas saistītas ar nestabilu valsti jeb kontinentu un lielām bēgļu grupām? Vai patlaban vēlamies nejauši uzsākt konfliktu ar Ķīnu, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu izejmateriālus, jeb vēlāk gūt labumu no labklājības Āfrikā? Tāpat svarīgi apsvērt, kā mēs nodrošināsim to, ka Āfrika gūst labumu pati no saviem izejmateriāliem arī ilgtermiņā? Kā mēs nodrošināsim to, ka Āfrikas iedzīvotāji varēs prasīt atbildību no Āfrikas vadītājiem? Galu galā šis ES un Āfrikas samits Tripolē ir pierādījis, ka te runa ir arī par vadītājiem, kas pie varas bijuši ilgāk nekā pienāktos: A. Bouteflika, J. E. dos Santos, R. Mugabe ― varētu pajautāt, vai kāds no šiem vīriem patiešām darbojas savas tautas labākajās interesēs. Mums jārod atbilde uz šiem jautājumiem.

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Āfrika ir pasaulē bagātākais kontinents, bet tās iedzīvotāji vidējā ienākuma uz vienu iedzīvotāju ziņā ir visnabadzīgākie. Kā gan tas iespējams? Manuprāt, komisārs Piebalga kungs aizskāra pareizo stīgu, sakot, ka ir nepieciešama konkrēta rīcība reģionālā, kontinentālā līmenī.

Lai to panāktu, nevajag turpināt sniegt pabalstus, kas nebūt nepalīdz cilvēkiem izkļūt no nabadzības; ir jāstrādā pie ekonomikas izaugsmes radīšanas. Ekonomikas izaugsmi nodrošina vienīgi uzņēmējdarbība un izglītība, savukārt uzņēmējdarbību un izglītību rada vienīgi tādu instrumentu pastāvēšana, kas nepieciešami ekonomikas izaugsmes radīšanai. Piemēram, lielā daļā Āfrikas nav elektrības, tātad Āfrikā nav pieejama ekonomikas izaugsmei atbilstoša izglītība vai datori, vai infrastruktūra. Tātad Āfrikai nepieciešama elektrība, tīrs ūdens un pārtikas nodrošinājums. Esmu gandarīts, ka patlaban Āfrikas Savienība ievēro absolūtas neiecietības politiku pret valsts apvērsumiem. Kā jau Padome teica ― urrā!

Patlaban mums uz Āfriku jāraugās kā uz modernu, topošu ekonomiku, kā arī jāveicina Āfrikas izaugsme, lai tā vairotu bagātību.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts).)

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Pateicos Deva kungam par viņa devumu, bet, vai es drīkstu viņam pajautāt ― viņš saka, ka eiro pabalstu izsniegšanai ir pienācis gals, ― vai tad viņš neuzskata, ka visām dalībvalstīm, tostarp Apvienotajai Karalistei vajadzētu ievērot ANO tūkstošgades mērķu sasniegšanas kalendāru, saskaņā ar ko līdz 2013. gadam attīstības palīdzībai jāpiešķir 0,7 % IKP?

Ja nē, tad kā gan iespējams izpildīt viņa tiekšanos pēc tīra ūdens, pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas, ja palīdzības līmenī starptautiskā sabiedrība nepildīs savus solījumus?

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Sirsnīgi pateicos cienījamajam deputātam par jautājumu. Es Parlamentam norādīju tikai to, ka pabalsti neizskaudīs nabadzību.

Protams, es atbalstu tūkstošgades attīstības mērķus, un es slavēju konservatīvo valdību, kura ir norobežojusi un par 27 % palielinājusi mūsu budžetu attīstības palīdzībai, lai gan tai par aptuveni 30 % ir bijis jāsamazina mūsu valsts budžets, tostarp arī mūsu skolu budžets.

Sirsnīgi pateicos Howitt kungam par to, ka viņš deva man iespēju izklāstīt šo koalīcijas valdības Londonā konsekventuma un devīguma neparasto rīcību.

Tomēr, palielinot budžetu pat par 27 % un izpildot tūkstošgades attīstības mērķus, mēs neizskaudīsim nabadzību Āfrikā, ja vien nepalīdzēsim Āfrikas iedzīvotājiem kļūt bagātākiem.

Eiropa nekļuva par to, kas tā ir tagad, tik vien kā izskaužot nabadzību un dzīvojot iztikas līmenī. Tā kļuva bagāta, radot bagātību. Mēs negūsim panākumus, līdz Āfrikā neradīsim bagātību, ko varēs tur paturēt un kuru nevajadzēs vest atpakaļ.

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība nereti apgalvo, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi sniedz Āfrikas valstīm iespēju. Turklāt pārņem izmisums, redzot, cik steidzīgi šie nolīgumi tiek parakstīti.

Tomēr mūs uztrauc jautājums par to, kāpēc šīs valstis nelien vai no ādas laukā, lai parakstītu šos nolīgumus, kas tām būtu tik izdevīgi. Saprotams, par šo nolīgumu kvalitāti viedokļi ir dažādi, un, kamēr vien būs šāda viedokļu atšķirība, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis (ĀKK) negribēs parakstīt šos nolīgumus.

Vai nebūtu prātīgi turpināt dialogu un uzklausīt ĀKK valstis, lai izprastu to raizes un cerības? Šīs valstis vēlas runāt par attīstības stratēģiju, turpretī Eiropa bieži vien atbild, norādot vienīgi uz tirgu atvēršanu.

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja realizē tieši minēto uzklausīšanu. Es uzskatu, ka pārējām Eiropas institūcijām ir jārīkojas tāpat, ja mēs vēlamies izveidot patiesu Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģisko partnerību.

  Giancarlo Scottà, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Trešais Eiropas Savienības un Āfrikas samits nodrošina būtisku iespēju nostiprināt šo abu pušu attiecības.

Šajā pasākumā mēs runāsim par ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un politisko pārvaldību, apsverot vairākas lietas, tostarp lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma nozaru pārbaudi, ņemot vērā tūkstošgades attīstības mērķus.

Lai garantētu vispārēju piekļuvi pārtikai, izskaustu nabadzību lauku apvidos un uzlabotu lauksaimniecības ražošanas kvalitāti, ir nepieciešama ražotāju organizāciju un nozaru asociāciju līdzdalība, lai tās varētu uzņemties saistības un būt zinošas, kā arī uzlabot dabas resursu sadali un apsaimniekošanu.

Eiropas Savienībai ir jārīkojas tā, lai labāk tiktu izmantotas iespējas stiprināt dialogu un sadarbību reģionālās integrācijas atbalstīšanai Āfrikā. Īpaši jāapkaro sadarbības iniciatīvu neatbilstība un uzpirkšana. Valdību atbildībai nav jādominē pār pilsoniskās sabiedrības atbildību; ir jāgarantē visu to pušu līdzdalība, kas iesaistītas ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās izaugsmes stratēģiju īstenošanā.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! ES un Āfrikas samitā paredzēts apspriest konkrētas izaugsmes un nodarbinātības iniciatīvas; tas ir labi. Tomēr nav labi, ka ar ES atbalstu tiks īstenots tāds smieklīgs projekts kā lielceļš caur Āfriku, jo šis projekts par 500 km garo ceļa posmu, kas paredzēts 2012. gadam un ko plānots izbūvēt tieši caur Tanzāniju un Keniju ― tieši caur lielāko medījamo dzīvnieku rezervātu Serengeti ―, ir jānoraida. Katru gadu miljoniem savvaļas dzīvnieku dodas caur Serengeti rezervātu uz ūdenstilpnēm ziemeļos. Zinātnieki brīdina par ekoloģisku katastrofu, kas draud notikt šajā vietā ― ja dzīvnieki nevarēs piekļūt ūdenim, sabruks šī ekosistēma, zudīs bioloģiskā daudzveidība un tiks radīts kaitējums vietējam tūrismam, kas nodrošina 23 % Tanzānijas ienākumu. Tāpēc es aicinu Padomi un Komisiju teikt stingru “nē” šim projektam, ko raksturo ekoloģisks un ekonomisks neprāts. Aizsargāsim Āfrikas pēdējos resursus, vēl vienu reizi glābsim Serengeti. Es gribētu jūs lūgt parakstīt arī manis iesniegto rakstisko deklarāciju pret šo projektu ― Serengeti lielceļu.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Nākamajā nedēļā gaidāmais Eiropas Savienības un Āfrikas samits, kas notiks Tripolē, nodrošina mums iespēju padomāt par to, kurp vēlamies virzīt šīs partnerattiecības, kas mūs saista ar Āfriku.

Manuprāt, Eiropas Komisijas 11. novembra paziņojums ir vērtējams atzinīgi. Jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka šajā dokumentā uzsvērta nepieciešamība papildināt sadarbību attīstības jomā, īstenojot konkrētus pasākumus, kas varētu izraisīt ilgtspējīgu un iekļaujošu šā reģiona izaugsmi.

Patiesībā, ja vēlamies, lai Āfrikas valstis kļūst īstas Eiropas Savienības partneres un pašas lemj savu likteni, tad mēs to nevar panākt citādi, kā vien veicinot ekonomikas izaugsmi. Es vēlētos uzsvērt trīs aspektus, kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi mūsu turpmākajām attiecībām ar Āfriku:

– pirmkārt, ja vēlamies, lai Eiropas Savienības balsi sadzird Āfrikā, tad mums jāparūpējas par to, lai mūsu partneris būtu spējīgs uztvert mūsu vēstījumu. Ņemot to vērā, par prioritāti uzskatāma Āfrikas Savienības stiprināšana institucionālā un operatīvā ziņā;

– otrkārt, pamatojoties uz Komisijas un ekspertu veikto analīzi, patlaban, manuprāt, vislabākā sadarbības joma ar Āfriku būtu partnerattiecības mieram un drošībai. Tomēr es uzskatu, ka mēs varam paveikt vairāk. Manuprāt, lielāka uzmanība jāpievērš konfliktu novēršanas aspektam un jāstiprina politikas konsolidēšanas mehānismi, jo konflikti un dažu šā reģiona valstu trauslums acīmredzami ietekmē tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

– visbeidzot, es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir nodibināt demokrātiju un ievērot cilvēktiesības. Šajos jautājumos Eiropas Savienība un Āfrika bieži vien nespēj rast vienprātību. Tāpēc ir jāstiprina politiskais dialogs, un demokrātijas izveidošana šajā reģionā ir jāuzskata par prioritāti, sistemātiski pievēršoties šim jautājumam attiecībās ar Āfriku.

  Joanna Senyszyn (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Āfrikas un Eiropas Savienības kopējās stratēģijas īstenošanas jaunajā plānā būtiska vieta paredzēta tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Nozīmīga problēma saistīta ar nabadzības samazināšanu, kas krīzes dēļ ir kļuvusi vēl dziļāka. Gandrīz 30 % pasaules iedzīvotāju mīt ārkārtīgi nabadzīgos apstākļos, kas nozīmē, ka to rīcībā ir mazāk nekā USD 1,25 dienā. Vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju trūkst piekļuves labam ūdenim. Izsalkuma dēļ ik minūtes mirst gandrīz 80 cilvēki, tostarp 60 bērni. Katru gadu šis skaitlis veido 40 miljonus, kas ir līdzvērtīgi lielas Eiropas valsts iedzīvotāju skaitam. Āfrikā, īpaši Subsahāras Āfrikā, šī situācija ir sevišķi smaga.

Papildus stratēģiskajiem pasākumiem ir jāpalielina arī tūlītējā palīdzība. Mirstošie nevar gaidīt. Eiropas Savienība ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja. Mēs nodrošinām vairāk nekā pusi oficiālā atbalsta. Mēs varam būt par to lepni. Mums jāsniedz lielāka, turklāt efektīvāka palīdzība Āfrikai. Tāpēc es atbalstu Komisijas plānus stiprināt attīstības sadarbību, kuras pamatā ir ilgtspējīga izaugsme un rīcība sociālās atstumtības novēršanai.

  Louis Michel (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Chastel kungs! Mēs, afrikāņi un eiropieši, 2007. gadā bijām ļoti godkārīgi. Mūsu kopējā stratēģija tika balstīta uz rīcības plānu, kas sastāvēja no astoņām ļoti konkrētām stratēģiskām partnerattiecībām.

Tripolē gaidāmajā samitā tiks pieņemts vēl viens rīcības plāns. Vēlos minēt četrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai panāktu to, ka šis stratēģiskais plāns ir patiešām veiksmīgs. Pirmkārt, es uzstāju uz to, ka valstu parlamentiem, Eiropas un Panāfrikas, ir aktīvāk jāiesaistās šīs kopējās stratēģijas īstenošanā.

Otrkārt, ir jābūt ciešākai saiknei starp kopējo stratēģiju un Kotonū nolīgumu.

Treškārt, lai gūtu panākumus Tripoles samitā, kas veltīts investīcijām, ekonomikas izaugsmei un darbavietu radīšanai, tajā steidzami jārisina jautājums par uzņēmējdarbības klimata uzlabošanu ― dzirdēju, ka tas tiek pieminēts vairākās runās, bet tas ir svarīgi. Juridiskā un tiesiskā privāto investīciju neaizskaramība ir viens no galvenajiem elementiem Āfrikas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Hoarau kungs, citas attīstības stratēģijas nebūs, kā vien tirgu atvēršana. Viss cits ir labdarība, un diemžēl līdz šim brīdim tā nav nesusi panākumus, vismaz ne pietiekamus.

Nobeigumā pēdējais punkts: vēlos, lai jūs, komisāra kungs, padomājat, vai nebūtu vērts šo jautājumu ātri pārrunāt Komisijas līmenī un izstrādāt dažus priekšlikumus, lai garantētu, ka tie mūsu uzņēmumi, kas darbojas jaunattīstības valstīs, īpaši šo valstu dabas resursu nozarēs, atbilst vai izpilda ASV Kongresa ieviestā Dodd likuma nosacījumus, jo tas būtu ievērojams solis cīņā pret dabas resursu izlaupīšanu, kā arī pret korupciju.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts).)

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā Michel kunga ievērojamo attīstības komisāra karjeru un neizmērojamo pieredzi Āfrikā, vēlējos viņam pajautāt, vai viņš varētu panākt to, ka Āfrikas parlamentiem, īpaši Āfrikas parlamentu valsts kontroles komitejām finanšu un budžeta jautājumos, tiek piešķirtas pilnvaras un tās kļūst spēcīgākas, un mūsu atbalsts tām palielinās, lai šīs komitejas patiešām varētu pārbaudīt to, kādā veidā to ministri un prezidenti īsteno likumdošanas procesu un naudas tērēšanas procesu, cik šie procesi ir caurskatāmi un kāda ir šo personu atbildība? Vai viņš piekrīt, ka tas varētu būt kaut kas ļoti nozīmīgs, ko mēs varētu praktiski īstenot?

  Louis Michel (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Tas patiešām varētu būt iespējams. Turklāt man jāsaka, ka jau vairākus gadus Komisija finansē jaunattīstības valstu parlamentu darbību un kapacitāti tieši tāpēc, lai dotu tiem līdzekļus šādas kontroles veikšanai. Jūs zināt arī to, ka kādā citā parlamentā un citā laikā mūsu kolēģe Glenys Kinnock aizstāvēja ierosinājumu, ka katras valsts stratēģijas dokumentus un reģionālos dokumentus vajadzētu aktīvi, gribētos teikt ― piesardzības labad, apspriest valstu parlamentos.

Jūs zināt arī to, ka, piemēram, lai tiktu piešķirts tā dēvētais budžeta atbalsts, tātad viens no nosacījumiem budžeta atbalsta piešķiršanai, proti, lēmumam, kas liecina par uzticamību jaunattīstības valstu institūcijām, ir tāds, ka šo valstu budžetam, tātad arī tam, kā tiks izmantoti attīstības fondi, ir jābūt pārrunātam valsts parlamentā. Es uzskatu, ka, ciktāl tas attiecas uz Komisiju, raugoties no šāda skatupunkta, jau patlaban jebkurā gadījumā tiek piemērota virkne nosacījumu un metožu.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Dažkārt Āfrikas Savienība ir likusi vilties attiecībā uz Āfrikas daudzo problēmu risināšanu. Pārāk bieži ĀS klusē, saskaroties ar patvaldību, korupciju, vēlēšanu rezultātu viltošanu un nelikumīgiem valsts apvērsumiem.

Ja ES un Āfrika nākotnē vēlas dziļāku un stiprāku stratēģisko sadarbību, tad mēs nedrīkstam kautrēties stingri un atklāti pateikt Āfrikai to, ko no tās sagaidām. Patiesībā tas nozīmē to, ka Āfrikas Savienībai kā organizācijai jākļūst atbildīgākai un atsaucīgākai, ar patiesu morālo un politisko autoritāti.

Protams, mums arī turpmāk jānodrošina vajadzīgie finanšu un cilvēku resursi ikreiz, kad Āfrikai nepieciešama palīdzība humanitāro krīžu pārvarēšanai. ES īpaši jānodrošina tas, ka tās apņemšanās sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus paliek tikpat robusta kā iepriekš. ES vajadzētu apsvērt arī to, kādu kaitējumu Āfrikas tautsaimniecībām nodarījušas ES tirdzniecības politikas un ― dažkārt šķietami absurdais ― lauku saimniecību subsīdiju režīms.

Tomēr galu galā vienīgi afrikāņi var atrisināt Āfrikas problēmas. Šī patiesība mums ir jāsaprot, un tai jābūt svarīgākajai mūsu pieejā šim stratēģiskajam kontinentam un mūsu attiecībām ar to.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Nav vērts pieminēt to, ka kopēja stratēģija ir tāda stratēģija, kurā izvirzītas kopīgas prioritātes un mērķi. Mums jau ir šī stratēģija. Šodien mūsu uzdevums ir izmantot konkrētus līdzekļus šo mērķu sasniegšanai.

Tāpēc ir vajadzīgi skaidri politikas virzieni, saskaņotas ekonomikas politikas un stabili sociālie kritēriji. Politiskajā līmenī mūsu galvenā vadlīnija joprojām ir demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošana. Šajā sakarā es vēlos aicināt mūsu partnerus pēc iespējas ātrāk ratificēt Āfrikas hartu par demokrātiju un rūpēties par to, lai tiktu izpildītas saistības, ko uzņēmušās abas puses.

Ekonomikas līmenī atbilstoša un pārredzama stratēģijas finansējuma nodrošināšana un korupcijas apkarošana visos līmeņos sniegs papildu garantiju tam, ka mūsu kopējās aktivitātes būs veiksmīgas. Tāpat ļoti svarīgi ir arī turpināt strādāt pie reģionālo tirgu izveides, kuros ievērojama vieta tiktu piešķirta lauksaimniecībai.

Sociālajā līmenī par prioritāti uzskatāma dialoga veidošana ar vietējām nevalstiskajām organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem. Mums nemitīgi jāvirza sociālā politika augstākā līmenī. Šajā sakarā, lai atsāktu jaunu globālo dinamiku, es uzskatu, ka īpaša vieta mums jāatstāj izglītībai, apmācībai un jauniešu mobilitātei. Mūsu diviem parlamentiem, Panāfrikas un Eiropas, ir jāmēģina ieviest ziņojumu un ikgadējo rīcības plānu regulāru pārbaudi, izmantojot kopējo ekspertu palīdzību. Tādā veidā mums jāatrisina vairākas problēmas. Lai to izdarītu, mums ir jāpārvar mūsu abu kontinentu atšķirības. ES un Āfrikas samits nodrošina iespēju ierosināt efektīvus kopīgus risinājumus, un izmantot šo iespēju ir mūsu ziņā.

  Norbert Neuser (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visas šī ES un Āfrikas samita pazīmes šķiet daudzsološas. Šajā samitā galvenā uzmanība tiks pievērsta vienlīdzīgām partnerattiecībām labākas kopīgās nākotnes vārdā. Divus mēnešus pēc Ņujorkas samita par tūkstošgades attīstības mērķiem mums ir unikāla iespēja spert tālākus, saistošus soļus, cīnoties pret nabadzību Āfrikā.

Protams, mēs sekojam līdzi visām Ķīnas plašajām darbībām Āfrikas kontinentā, lai rūpīgi aizsargātu tā izejmateriālu krājumus. Tas ļoti atgādina koloniju valstu rīcību. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāuzstāj uz tāda regulējuma izstrādi, kas veicina Āfrikas valstu kopējo labumu un sociālo progresu. Tas radīs arī ilgtspējīgas darbavietas. Tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu īstenot efektīvas kontroles, lai pārbaudītu izejmateriālu apsaimniekošanu. Kopā ar afrikāņu partneriem mums ir jāatbalsta tāda strukturāla politika, kas veicina izaugsmi un klimata aizsardzību, lai afrikāņi varētu izbēgt no nabadzības slazda. Mēs atbalstām Komisijas sociālās kohēzijas priekšlikumus, jo tie palīdzēs radīt darbavietas. Mums ir jāpanāk tas, ka Āfrikas iedzīvotāji atrodas tādā pozīcijā, kas ļauj tiem sasniegt izvirzīto mērķi ― ar savu darbu nopelnīt iztiku.

Visbeidzot, vēlos sniegt šādu prioritāšu apkopojumu. Visupirms, mums jāstiprina Āfrikas Savienība un tās pārstāvība visās starptautiskās organizācijās ― Drošības padomē, G20 un Panāfrikas parlamentā. Īstenojot papildu iniciatīvas, Āfrikā līdz 2015. gadam jāizpilda tūkstošgades mērķi. Mums jānodrošina, ka Starptautiskās darba organizācijas (ILO) noteiktie sociālie standarti tiek iekļauti un ir saistoši visiem ES un Āfrikas ekonomikas un tirdzniecības nolīgumiem.

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības rīcības plānā ir sadaļa par demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesībām, kas tiek minētas kā “galvenais ilgtspējīgas attīstības elements”. Tomēr šo mērķu īstenošanā mūsu panākumi bijuši niecīgi.

Primārs piemērs ir nespēja īstenot reālas izmaiņas Zimbabvē. Laika posmā pirms ES un Āfrikas pirmā samita 2007. gadā mēs skaļi žēlojāmies par ES liekulību, kad, no vienas puses, R. Mugabe un viņam līdzīgiem cilvēkiem tika liegta iespēja ceļot un tika iesaldēti viņu aktīvi, savukārt, no otras puses, R. Mugabe tika aicināts piedalīties samitā Eiropas galvaspilsētā Lisabonā. Tagad R. Mugabe jau atkal ir aicināts piedalīties ES un Āfrikas samitā, lai gan tā notiek Lībijā; bet mēs tikai pazemīgi sekojam, it kā nekas no tā visa nebūtu svarīgs. Saiešanās ar R. Mugabe ir apvainojums mūsu principiem un tiešā pretrunā ES pašas noteiktajai pozīcijai. Tas, ka kāda Āfrikas valdība joprojām ņem vērā R. Mugabe, liecina par mūsu neveiksmīgo diplomātiju Āfrikā.

Priekšsēdētājas kundze, vai drīkstu Padomei un Komisijai uzdot divus jautājumus? Vai ES pārstāvji nosodīs R. Mugabe klātbūtni Lībijā? Ko ES dara, lai aktīvi sekmētu labu pārvaldību? Ja tādas nebūs, tad ir maz cerību, ka nākotnē Āfrika būs pārtikusi un demokrātiska.

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Dažu nedēļu laikā Eiropas Savienībai ir bijusi vadošā loma daudzos samitos, sākot ar Ķīnu, tad Āziju, Amerikas Savienotām Valstīm un G20. Drīz vien mēs dosimies uz Kankūnu, bet nākamnedēļ ― uz ES un Āfrikas samitu.

Varētu to uzskatīt par tik vien kā vienkāršu grafiku, ierastu sanāksmju kārtību, ar kuru saskaramies katru gadu vai ik pa laikam. Tomēr mēs varētu to uzskatīt arī par tādu sanāksmju virkni, kurās mums ir jāvirzās uz priekšu jautājumos, kuros jāievieš vajadzīgās reformas, lai spētu stāties pretī pasaulei, kurā nemitīgi mainās problēmas, reakcijas un procesu dalībnieki.

Tieši tā mums jāuztver arī gaidāmais ES un Āfrikas samits. Tajā pulcēsies 80 valstis, kas ir trešā daļa Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu un pārstāv 1,5 miljardus iedzīvotāju, tātad katru ceturto iedzīvotāju. Diemžēl mums nav tāda pati iekšzemes kopprodukta proporcija, jo no 53 Āfrikas valstīm dažas ir nabadzīgākās valstis pasaulē.

Ko mums darīt, lai uzlabotu darbības, kuras veicam? Pirmkārt, mums par galvenajām prioritātēm jāizvirza labāka infrastruktūra, labāks pārtikas nodrošinājums un lielāks atbalsts pārvaldībai.

Otrkārt, mums ir jākoncentrē palīdzības instrumenti, jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un privātā iniciatīva un jāpastiprina Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta nozīme. Visbeidzot, mums jāapvienojas ar Āfriku virknē stratēģisko partnerattiecību, piemēram, attiecībā uz starptautiskām finanšu institūcijām.

Pasaules Bankas reformas rezultātā jaunietekmes valstīm ir lielākas pilnvaras, savukārt Āfrikai pilnvaras ir atņemtas. Aprīlī Pasaules Bankas prezidents teica, ka tagad jēdziens “trešās pasaules valstis” paliks tikai vēstures grāmatām. Diemžēl tā tas nav, tomēr mēs varam kaut ko darīt, lai nodrošinātu to, ka tuvākajā nākotnē tas kļūst par realitāti.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visupirms mums jāatceras, ka Āfrika ir desmitā pasaules lielvara, pat gadā, kad atminamies ļoti svarīgu aspektu, proti, nabadzību, kas neapšaubāmi ietekmē Āfriku, gluži tāpat kā daudzus citus kontinentus.

Mums ir jāstiprina asociāciju nolīgumi un jārīkojas ilgtspējīgas ekonomikas labā, īpaši izmantojot infrastruktūru, izglītību, veselību un ūdens resursus, un ir patiesi jāpārbauda to finanšu pasākumu atbilstība, kurus izlēma īstenot Āfrikas valstīm, ņemot vērā to, ka katrs Āfrikas reģions cits no cita ievērojami atšķiras. Ir reģioni ar konkrētām vajadzībām, kā rezultātā bieži vien sākas, piemēram, nelegālā imigrācija. Tā vietā mums migrācijas plūsmas ir jāpielāgo darba tirgus faktiskajām vajadzībām. Ar konstruktīvu dialogu noteikti var aizsargāt pamattiesības un sniegt atbalstu pārvaldībai šajā ārkārtīgi svarīgajā kontinentā.

  Ana Gomes (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Gaidāmajā ES un Āfrikas sanāksmē, kas notiks Lībijā, ES vadītāji tiksies ar Meles Zenawi, Etiopijas ministru prezidentu. Etiopija ir ne tikai otrā apdzīvotākā valsts Āfrikā, kur atrodas arī Āfrikas Savienības galvenā pārvalde, bet Kotonū nolīguma rezultātā arī partnere, kas, lai netiktu atklāti vēlēšanu pārkāpumi un manipulācijas, 2005. gadā aizkavēja ES ziņojuma iesniegšanu par vēlēšanām Adisabebā, tāpat kā nesen 2010. gadā.

Kāda nozīme ES ar sarunu biedriem no Āfrikas runāt par demokrātiju, cilvēktiesībām un labu pārvaldību, ja sarunu biedrs no Āfrikas ir Meles Zenawi, Etiopijas diktators?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi zinām, ka patlaban Āfrikas valstu iedzīvotāji ir atkarīgi no attīstīto valstu humānās palīdzības. Tomēr nākotnē mūsu palīdzībai vajadzētu būt vērstai uz šo apdzīvoto vietu saimnieciskās attīstības veicināšanu, lai Āfrikas valstu iedzīvotāji ar saviem spēkiem varētu pamazām izmainīt savu valstu raksturojumu.

Saņemot labi pārdomātu palīdzību no industrializētajām valstīm, derīgie izrakteņi un cilvēku resursi sniedz Āfrikas valstīm iespēju izbēgt no atpalicības un nabadzības. Ja Āfrikas valstis vēlas piesaistīt darbavietas, zināšanas un būtiskas investīcijas, tad neapšaubāmi vajadzīga lielāka politiskā stabilitāte, normāla juridiskā vide un pieņemami noteikumi uzņēmējiem, kas tādā gadījumā būs ieinteresēti godīgā ceļā attīstīt savu darbību Āfrikas valstīs.

Būtisks šķērslis šādai videi ir pirmatnējie autoritārie režīmi, kuru rīcība atņem drosmi ikvienam pieklājīgam cilvēkam un kavē to uzsākt jebkāda veida sadarbību. Manuprāt, šī problēma Āfrikas kontinenta attīstības iespējām nodara vislielāko ļaunumu. Šī problēma ir jāatrisina.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Visi zina afrikāņu parunu “Nabadzība ir kā lauva; ja tai nepretojas, tā tevi apēd”. Ja ņem vērā pašreizējo attīstības palīdzību, kā arī Āfrikas un Eiropas Savienības sadarbību, nav iespējams nedomāt par to, ka patlaban lauvai tiek nomesti miljardi pārtikas veidolā, nevis patiešām izmantoti, lai palīdzētu cilvēkiem.

Protams, Āfrikas kontinentā ir vesela virkne problēmu. Pirmkārt, daudzie bruņotie konflikti, kurus mums īsti neizdodas atrisināt un kurus atkal un atkal uzkurina nauda, kas paredzēta palīdzībai, bet bieži vien nonāk nepareizajās rokās. Otrkārt, problēmas sagādā arī tas, ka ekonomikas izaugsmes rādītāji īsti neatbilst panākumiem nabadzības apkarošanā. Šajā sakarā mums nopietni jāuztver kritika par to, ka ES spiež Āfrikas valstis atvērt tirgus, kas varētu saasināt nabadzību un izsalkumu. Tas ES un Āfrikas samitā jāpiemin arī pārrunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu, gluži tāpat kā kritika, kas saistīta ar lētas pārtikas eksportu, kā rezultātā tiek apdraudēta visu iedzīvotāju grupu iztika.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Gaidāmais ES un Āfrikas samits nodrošina labu iespēju izstrādāt reālistisku sadarbības stratēģiju.

Runājot par abu kontinentu attiecību stiprināšanu, manuprāt, Eiropas Komisijas iesniegtie priekšlikumi sekmēs konkrēta rīcības plāna pieņemšanu samitā. Lēmumi, ko valstu vai valdību vadītāji pieņems šajā samitā, ietekmēs 1,5 miljardus iedzīvotāju 80 valstīs.

Nabadzības izskaušana, cilvēktiesības un ekonomikas pārvaldība ir kopīgas problēmas, kuru risināšanai nepieciešama kopīga pieeja. Tieši tāpēc ES un Āfrikas partnerattiecības nedrīkst palikt devēja-saņēmēja līmenī, bet tām ir jākļūst par divu vienādu spēku partnerību.

Gluži tāpat kā debatēs par nabadzības apkarošanu, arī šoreiz es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus. Manuprāt, labāka koordinācija nepieciešama īpaši četrās prioritārajās rīcības jomās: finansējuma, pārtikas nodrošinājuma, veselības un izglītības jomā.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Iespējams, vajadzētu norādīt arī uz to, ka pēdējā laikā Āfrika patiesībā arī pati ir veicinājusi attīstību. Tomēr mēs zinām, ka darāmā joprojām ir daudz.

Ekonomikas krīze padarīja un joprojām dara Eiropu nemierīgu. Mēs analizējam ikdienu, tomēr ļoti maz uzmanības pievēršam tam, kas globālās ekonomikas krīzes dēļ noticis jaunattīstības valstīs. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi veikt šādu analīzi. Kā ekonomikas krīze ir ietekmējusi jaunattīstības valstis?

Tāpat es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir atvieglot vai, pareizāk sakot, uzlabot apstākļus investīcijām jaunattīstības valstīs, tostarp Eiropas investīcijām jaunattīstības valstīs. No jaunattīstības valstīm netrūkst ne ideju, ne investīciju, bet trūkst stabilitātes. Ja palīdzība ― vai kā nu mēs to tagad dēvējam ― veicinātu stabilitāti vietēja rakstura idejām, projektiem un investīcijām, ko patiesi varētu īstenot jaunattīstības valstīs, tad tā būtu ārkārtīgi pozitīva attīstība.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs ir bijušas ārkārtīgi vērtīgas debates, un, atbildot uz dažiem jautājumiem, es vēlētos uzsvērt tikai dažus punktus.

Manuprāt, nebūtu pareizi neatzīt to, ka Āfrika ir būtiski mainījusies. Āfrika ir kļuvusi pašapzinīgāka; un ne bez iemesla. Notiek ekonomikas izaugsme, un savā ziņā Āfrika veiksmīgāk nekā Eiropa ir pārvarējusi ekonomikas un finanšu krīzi.

Āfrika ir daudz organizētāka un daudz stiprāka, pat vairāk nekā Eiropas Komisija; turklāt Āfrikas Savienības veidolā tai piemīt arī lielāka vara. Tajā pašā laikā nebūtu pareizi salīdzināt Āfrikas Savienību un Eiropas Savienību, jo šīs savienības ir dažādas, tāpēc nevajadzētu censties tās salīdzināt. Tomēr ir skaidrs, ka Āfrikas Savienība pastāv.

Svarīgi ir, lai arī Āfrika saprastu savu spēku starptautiskajā arēnā. Āfrikas valstis cenšas rast pārstāvību atbilstoši to politiskajai virzībai. Tas nozīmē, ka šis samits ir ļoti īpašs. Tas pilnīgi noteikti nav devēja/saņēmēja samits. Iespējams, šis samits nemaz nav tik augsta līmeņa, tomēr mums jāpanāk, ka mūsu attiecības plaukst.

Es uzskatu, ka mums ir jārunā par diviem svarīgiem jautājumiem. Viens no tiem ir nedaudz vienkāršāks: tūkstošgades attīstības mērķi ir jāizpilda ilgtspējīgi, sekmējot iekļaujošu izaugsmi. Tāpēc mēs runājam par enerģētikas jautājumu. Tāpēc liels uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, jo bez tās tiks apdraudēta tūkstošgades attīstības mērķu izpilde, nabadzības izskaušana un lielākas stabilitātes nodrošināšana.

Otrs jautājums ir saistīts ar ļoti nopietnām politiskajām debatēm. Tiesa, mūsu darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par labu pārvaldību un cilvēktiesībām. Tomēr runa vairs nav par to, ka viena puse klausās un otra pauž savu viedokli. Šī ir divvirzienu iela. No vienas puses, tas ir uzdevums, bet no otras puses, tā ir arī iespēja. Mēs uzskatām, ka pamats mūsu sabiedrību stabilitātei ir cilvēktiesības un laba pārvaldība. Mēs nevēlamies sprediķot. Tomēr, mūsuprāt, nerisinot šos jautājumus, nav iespējams sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus un izskaust nabadzību.

Tas nozīmē, ka visu uzsākto programmu galvenais elements ir laba pārvaldība. Ex ante kārtībā mēs nesaistāmies ar tādām valdībām, kurās nesaredzam labas pārvaldības iespējas. Tādā gadījumā mēs saistāmies ar nevalstiskām organizācijām; mēs cenšamies atbalstīt iedzīvotājus citos veidos. Tomēr ikkatrā projektā pastiprināti tiek uzsvērta labas pārvaldības un cilvēktiesību nozīme.

Mūsu politikas centrā ir arī ilgtspējība. Mēs, piemēram, nefinansējam Serengeti projektus. ES nauda netiek iesaistīta videi kaitīgos projektos. Katrs projekts tiek izvērtēts, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu. Mūsu pieeja projektiem ir ļoti pastāvīga. Tomēr tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram cerēt, ka tāds kontinents, kura iedzīvotāju skaits ļoti īsā laikā divkāršosies, neradīs nekādu ietekmi uz vidi.

Atkārtoju, pašreizējā situācijā mūsu uzdevums ir patiešām censties panākt ilgtspējīgu izaugsmi; un šādas izaugsmes sasniegšanai ļoti nozīmīgs elements ir atjaunojamā enerģija.

Es uzskatu, ka šis ir ļoti īpašs samits. Šajā samitā politiskie lozungi nebūs tik svarīgi kā uzticība, kura jau ir izveidota. Tā ir diezgan trausla. Mēs no šīm attiecībām varētu iegūt ļoti daudz, tomēr arī kaitējums var būt liels.

Es uzskatu, ka šī samita ietekme būs ilgstoša, jo domāju, ka uzsvars ir likts uz pareizajām jomām. Mēs uz Āfrikas politisko lomu raugāmies no Āfrikas skatupunkta. Mēs esam daudz palīdzējuši, lai Āfrika šodien atrastos tur, kur tā ir, un mēs esam apņēmušies virzīt Āfriku uz priekšu ar savu atbalstu un pilnīgi noteikti mudināt Āfriku pašai vadīt tur notiekošos procesus.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Savā ziņā papildinot Komisijas nupat teikto, kā arī noslēdzot debates, es vēlētos paziņot, ka Tripolē gaidāmajā trešajā Eiropas Savienības un Āfrikas samitā ir jāraida svarīgs politiskais signāls, kurā pausts mērķis turpmākajos gados padziļināt mūsu sadarbību ar Āfriku.

Runa būs par labāku sadarbību to problēmu risināšanā, ar kurām saskaras abi kontinenti; par to iespēju veiksmīgāku izmantošanu, ko nodrošina viņu milzīgā potenciāla apkopojums; kā arī par mūsu pozīciju labāku saskaņošanu starptautiskajā mērogā. Āfrikas un Eiropas vadītājiem izdosies ieraudzīt vēlamā ceļa rādītājus. Šajās debatēs mēs dzirdējām par vairākiem konkrētiem ceļu rādītājiem, par kuriem mēs noteikti ziņosim tālāk. Atzinīgi tiek vērtēts jebkāds devums un jo īpaši Parlamenta deputātu devums.

Es vēlētos atbildēt arī uz vienu konkrētu jautājumu. Vairāki no jums īpaši pieminēja ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kas patiešām ir ļoti delikāts jautājums un bija nopietnu nesaskaņu iemesls jau 2007. gada samitā Lisabonā. Ņemot vērā Āfrikas lielo nepatiku slēgt ekonomiskās partnerattiecības nolīgumus, daži procesa dalībnieki patiešām ir lūguši kādu politisko signālu par to, ka Āfrikas nostāja tiek ņemta vērā; citi savukārt aizstāv daudz aktīvāku un pozitīvāku pieeju mūsu priekšlikumiem.

Ciktāl tas attiecas uz šo jautājumu, tad šajā samitā, mūsuprāt, jebkurā gadījumā būs labāk mēģināt panākt vienošanos par šo sarunu atsākšanu.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks nākamajā sesijā decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība, kas tika noslēgta 2007. gadā Lisabonā notikušajā samitā, deva abiem kontinentiem iespēju noteikt kopējas intereses un izvirzīt stratēģiskos mērķus, kas ir ārpus tradicionālās ES attīstības politikas. Izvirzītie mērķi tika īstenoti praksē, pieņemot Āfrikas un ES kopējo stratēģiju un rīcības plānu 2008.―2010. gadam, kurā noteiktas astoņas prioritāras jomas: miers un drošība; demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības; tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra; tūkstošgades attīstības mērķi; enerģētika; klimata pārmaiņas; migrācija, mobilitāte un nodarbinātība; zinātne, informācijas sabiedrība un kosmoss. Lībijas galvaspilsētā Tripolē paredzētā trešā Āfrikas un ES samita tēma ir “Investīcijas, ekonomikas izaugsme un darbavietu radīšana”, kas noteikta, lai ilgtermiņā izvirzītu kopējas pamatnostādnes šajās jomās, vienlaikus aizsargājot prioritātes, kas izvirzītas stratēģijā Eiropa 2020. Es uzskatu, ka portugāļu tirgotājiem sava uzņēmējdarbības tīkla ietvaros šī ir iespēja izveidot ciešākas saiknes Āfrikas tirgū, tomēr ir jārisina arī jautājums par nedrošību un augsto noziedzības līmeni portugāļu kopienā, īpaši Madeiras kopienā Dienvidāfrikā. Tāpēc ir svarīgi stiprināt un attīstīt konkrētu un saskaņotu sadarbību, un vienlaikus tā ir jāpielāgo jaunajiem uzdevumiem starptautiskajās attiecībās.