Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 24. novembris - Strasbūra

19. Ukraina (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Ukrainu Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. Vispirms es vēlos dot vārdu komisāram Karel De Gucht, kurš runās Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos, baroneses Ashton, vārdā.

  Karel De Gucht , Komisijas loceklis Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Man ir liels prieks šovakar debatēt par situāciju Ukrainā Cathy Ashton, Augstās pārstāves un priekšsēdētājas vietnieces vārdā, kura pauž nožēlu, ka šodien nevar piedalīties šajās debatēs.

Šodien Ukrainai ir svarīga diena, jo šorīt tika paziņots, ka 2013. gadā Ukraina būs EDSO prezidējošā valsts. Tā ir gan privilēģija, gan atbildība, un tas Ukrainai dos iespēju piepildīt cerības, kas noteikti ir lielas.

Tagad es vēlos pakavēties pie mūsu divpusējām attiecībām, kas iezīmējās pagājušās pirmdienas samitā Château Val Duchesse, Briselē, kurā piedalījās prezidents Janukoviča kungs, kā arī priekšsēdētāji Van Rompuy kungs un Barrozu kungs. Cathy Ashton piedalījās diskusijā par starptautiskiem jautājumiem. Arī es tur biju, lai izvērtētu iespējas tuvākajā nākotnē izveidot pamatīgu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar vērienīgiem mērķiem. Mūsu diskusijas bija sirsnīgas, un esmu pārliecināts, ka samits ir uz pareizā ceļa virzījis attiecības, kas pelnījušas būt plašākas un reālākas.

Divi svarīgākie samita rezultāti ir pieņemtais rīcības plāns par personu brīvu pārvietošanos un partnerības un sadarbības nolīguma protokola parakstīšana, saskaņā ar kuru Ukraina var piedalīties ES programmās.

Citi darba kārtības punkti bija Ukrainas iekšējā situācija, notiekošās sarunas par turpmāko Asociācijas nolīgumu un reformu process. Ukraina ir viena no mūsu kaimiņvalstīm. Tāpēc mēs cenšamies izmantot tās tuvumu, un Ukrainas kaimiņattiecības nestāv uz vietas — atcerieties NATO samitu šajā nedēļas nogalē un šodien pabeigtās divpusējās sarunas Briselē, kur es biju vēl pirms dažām stundām, — un tādējādi ES var atbalstīt Krievijas pievienošanos PTO.

Atgriezīsimies pie samita! Pašreizējā valdība ir veikusi virkni svarīgu ekonomisko reformu, ko esam atzinīgi novērtējuši. Pirmkārt, publiskā iepirkuma likums, kam jābūt svarīgai nozīmei cīņā ar korupciju. Ir noslēgti nolīgumi ar SVF un ieviestas svarīgas reformas galvenajā enerģētikas nozarē. Ukrainas valdība diezgan veiksmīgi ir stabilizējusi situāciju valstī. Tas noteikti ir ļoti svarīgi.

Tomēr mēs esam norūpējušies par nemitīgi saņemtajiem ziņojumiem par pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanas mazināšanos Ukrainā. Īpašas bažas rada sūdzības saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību, pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību. Turklāt, kā jūs zināt, Ukrainas Konstitucionālā tiesa nesen atcēla 2004. gada Konstitūciju, kas tika pieņemta Oranžās revolūcijas laikā. Tātad atkal ir spēkā 1996. gada Konstitūcija, kas piešķir lielāku varu prezidentam. Šis ļoti pretrunīgais lēmums ir pierādījums tam, ka Ukrainā ir nepieciešams atklāts un uz līdzdalību pamatots konstitucionālo reformu process.

Šā procesa mērķim jābūt izveidot stabilu pārbaužu un līdzsvara sistēmu, un tam jāatbilst Eiropas standartiem. Šis jautājums tika aktualizēts arī jūsu rezolūcijā februārī.

Vēl viens no pēdējiem Konstitucionālās tiesas pieņemtajiem lēmumiem, kuru iespējams interpretēt dažādi, ir pašreizējā parlamenta mandāta ilgums. Lai gan 1996. gada Konstitūcija, kas pašlaik ir spēkā, paredz četru gadu mandātu, Konstitucionālā tiesa ir nospriedusi, ka pašreizējā parlamenta pilnvaras beigsies tikai pēc pieciem gadiem, jo to ievēlēja laika posmā, kad spēkā bija 2004. gada Konstitūcija. Šis lēmums atspoguļo “à la carte” pieeju, kuru arvien biežāk pieņem pašreizējā valdība. Vēlreiz atkārtošu, ka Ukrainai noteikti nepieciešams atklāts un uz līdzdalību pamatots konstitucionāls reformu process, nevis lēmumi, kas pieņemti atkarībā no apstākļiem.

Pēdējos gados politiskās brīvības līmenis Ukrainā bijis ļoti augsts, un vairākas vēlēšanas pēc kārtas uzticamas iestādes atzina par atbilstošām starptautiskajiem standartiem. Tāpēc ir žēl atzīt, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kas notika 31. oktobrī, kritizēja vairums novērotāju. Kaut arī šī kritika attiecās vienīgi uz tehniskajiem un procedūras aspektiem, tas tik un tā bija solis atpakaļ.

Demokrātiskās vērtības un principi, kā arī cilvēktiesības ir ES dalībvalstu pamatprincipi. Tie ir principi, kuros nav iespējams kompromiss, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs šeit runājam par svarīgu partneri.

Kopīgas vērtības kopīgai nākotnei — tas ir uzdevums nākotnes asociācijai starp Ukrainu un ES. Tā, kā mēs rīkojāmies samitā pagājušajā pirmdienā, un tik ilgi, kamēr problēma pastāvēs, mums jāturpina skaidri norādīt uz pamattiesību vērtību ievērošanu.

  Elmar Brok , PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos izteikt savu visdziļāko pateicību par paziņojumu, kas tika sniegts Augstās pārstāves vārdā un kuram man patiešām ir ļoti maz, ko piebilst. Manuprāt, mēs droši varam teikt, ka par reformām un lielāku stabilitāti ir pieņemts lēmums, tostarp ar parlamentāro stabilitāti saistītu iemeslu dēļ, un tas ir apsveicami, bet mums arī jāatceras, ka, lai gan pēdējās parlamenta vēlēšanas bija godīgas un taisnīgas, pašvaldību vēlēšanas tādas nebija, jo tika izmainīta to kārtība un opozīcijai nebija visur vienādas iespējas izveidot sarakstus. Es uzskatu, ka mums jāņem vērā arī fakts, ka slepenā dienesta vadītājam ir arī visaugstākā līmeņa uzraudzības pilnvaras konstitucionālajā tiesā un ka tur tiek nomainīti tiesneši, lai atceltu Oranžās revolūcijas konstitūciju. Tie ir fakti. Tāpēc es gribētu izteikt savu pateicību par paziņojumu, ka kopīgajām vērtībām un pamattiesību jautājumiem ir izšķiroša loma. Protams, svarīgs jautājums ir arī Eiropas perspektīva Ukrainai.

Taču es priecājos, ka pirmdienas samitā tika gūti būtiski panākumi svarīgos jautājumos. Manis paustā kritika nedrīkst būt atkarīga vai tikt padarīta atkarīga no tā, kas notiek šajā posmā saistībā ar vīzu režīmu. Ir labi un svarīgi, ka mēs gūstam panākumus šajā jomā.

Ir svarīgi, lai mēs gūstam panākumus attiecībā uz padziļināto brīvās tirdzniecības zonu, kas tuvinās Ukrainu Eiropas iekšējam tirgum, un skaidri parādām, ka ne tikai Ukrainas politiskās, bet arī ekonomiskās perspektīvas atrodas Eiropā. Ja nav Krievijas izejvielu, nav nekādas jēgas pieņemt Krievijas ekonomisko sistēmu. Tad Eiropas tirgus Ukrainai būs daudz nozīmīgāks, un Asociācijas nolīguma noslēgšanai to vajadzētu vēl vairāk pastiprināt. Tomēr es domāju, ka mums ir skaidri jāapzinās, ka tas nav tikai Ukrainas interesēs, bet arī mūsu pašu interesēs, un ka mums vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai nodrošinātu Turcijas ārējo un iekšējo attīstības progresu veidā, kas atbilst visu šeit pārstāvēto valstu kopīgajām interesēm.

  Adrian Severin , S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manas grupas filozofiju par Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībām šodien varētu izteikt, pārfrāzējot kādu slavenu runu, proti: neprasi, ko Ukraina varētu darīt Eiropas Savienības labā, bet jautā, ko Eiropa varētu darīt Ukrainas labā, lai Ukrainā būtu drošs Eiropas Savienības projekta pīlārs.

Šim nolūkam Eiropas Savienības nostājai attiecībā uz Ukrainu ir jābūt līdzsvarotai, godīgai, uz faktiem balstītai un stratēģiskai. Manuprāt, pēdējā samita rezultāti atbilst šiem kritērijiem, un es vēlētos pateikties komisāra kungam par mūsu nostājas paušanu šādā veidā.

„Līdzsvarota” nostāja nozīmē pieprasīt uzlabojumus, bet tajā pašā laikā sniegt palīdzību. „Godīga” nostāja nozīmē izvairīties no nostāšanās kāda pusē iekšpolitikas domstarpībās un izmantot vienādus standartus, izvērtējot gan to pušu rīcību, kas valkā mums tīkamu krāsu, gan arī to pušu rīcību, kuru krāsa mums nepatīk. „Uz faktiem balstīta” nostāja nozīmē izlemt uzticēties pierādījumiem, nevis tikai apgalvojumiem, baumām un aizspriedumiem. „Stratēģiska” nostāja nozīmē sekmēt tādu politiku, kas ļautu Ukrainai dabīgā veidā integrēties Eiropas Savienības projektā, nevis politiku, kas paredz izmantot Ukrainu mūsu konfrontācijai ar tās kaimiņvalstīm.

Kompromisa rezolūcija, kas mums būtu jāpieņem pēc šodienas debatēm, nav nevainojama, bet ir labs piemērs šādai nostājai. Man ir jānorāda uz dažām kļūdām drukātajā tekstā. Mums jālūdz visām ietekmīgajām pusēm Ukrainas politikā izvairīties šo rezolūciju pasniegt kā uzvaru vienam pār otru. Faktiski šīs rezolūcijas nolūks ir nosūtīt visiem Ukrainas politiskajiem spēkiem ziņu, ka ir pēdējais laiks apvienoties, izstrādājot savas valsts minimālo programmu, un ieviest ilgi gaidītās reformas, politikas nostādnes un politiskos rezultātus, kas nodrošinās labāku dzīvi cilvēkiem un labākas iespējas valstij integrēties Eiropā. Ukrainas iekšējie strīdi nav jārisina starptautiskā mērogā.

Pildīsim visi savus pienākumus gan šeit, gan tur, un mēs visi nākotnē saņemsim pelnīto algu.

  Adina-Ioana Vălean , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ir interesanti, ka ar Ukrainu saistīti jautājumi tik bieži nonāk mūsu dienas kārtībā. Es ceru, ka tas liecina par panākumiem mūsu attiecībās.

Es sliecos domāt, ka ar abpusēju pragmatismu un cieņu, atšķirību izprašanu, bet kopīgu interešu rašanu, mēs varam paļauties uz kopīgiem projektiem un izveidot godīgas partnerattiecības.

Es augstu vērtēju nesenos Ukrainas vadības paziņojumus, kas, cerams, tagad ir mazinājuši dažu bailes par to, ka Ukraina virzās prom no Eiropas nākotnes. Taču jebkurām debatēm par Ukrainu ir tendence izvērsties karā starp Eiropas politiskajām opozīcijas grupām un Ukrainas valdības politiskajām partijām. Manuprāt, tas nemaz nepalīdz, jo runa nav par to, kurš ir labāks — valdība vai opozīcija — vai kuru vairāk atbalsta Eiropa, runa ir par Ukrainas pilsoņu demokrātisko nākotni un par ukraiņiem, kas dzīvo spēcīgā, demokrātiskā un pārtikušā valstī.

Samitā, kas notika šajā nedēļā, tika sasniegti labi rezultāti ES programmu pieejamības sekmēšanā un sarunās par Asociācijas nolīgumu. Es īpaši priecājos par ilgi gaidītajiem panākumiem jautājumā par brīvās tirdzniecības zonu.

Protams, vēl ir daudz jāpadara attiecībā uz ekonomikas un iestāžu reformām, un veiktie pasākumi būtu jānostiprina. Saskaņā ar publiskā iepirkuma likumu, ko pieņēma šogad, nebūtu pieļaujami izņēmumi — pat ne Eiropas futbola čempionāts.

Lai gan jauns nodokļu kodekss ir labs solis ceļā uz fiskālās vides uzlabošanu, tam nevajadzētu kļūt par slogu, jo īpaši MVU, kuriem ir tik liela nozīme jebkurā veselā ekonomikā.

Es teikšu skaidri. Runa nav par to, ka mums būtu jāsaka Ukrainai, kas jādara, un runa nav arī par to, kas Ukrainai jādara mūsu labā. Runa galvenokārt ir par to, kas Ukrainai ir jādara sevis labā, jo gan iestāžu, gan ekonomikas reformas ir priekšnoteikums veiksmīgai, demokrātiskai nākotnei, un tas ir visu Ukrainas iedzīvotāju interesēs.

  Rebecca Harms , Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējo dienu laikā Kijevā, Luganskā, Harkovā un daudzās citās lielās un mazās Ukrainas pilsētās notiek plaši protesti. Desmitiem vai pat simtiem tūkstoši Ukrainas pilsoņu iziet ielās. Viņi protestē pret nodokļu likumiem, kurus uzskata par netaisnīgiem. Ja mūsu rezolūcija ir domāta visiem, tad šajā situācijā, manuprāt, tieši Ukrainas pilsoņiem ar šo protestu palīdzību ir jānodrošina, lai Ukraina turpinātu virzīties pa demokrātijas ceļu. Protams, mūsu rezolūcija, kurā ir paustas bažas par demokrātijas mazināšanos, ir adresēta valdībai un varas iestādēm un sevišķi jau Ukrainas iekšējām iestādēm, jo īpaši saistībā ar šiem protestiem, lai mudinātu tās atļaut turpināt šos protestus. Ir gaidāms, ka rīt Kijevā būs simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoni cilvēku. Man jāatzīst, ka mani māc nemiers, vērojot šo notikumu attīstību, un es ne bez bažām domāju par to, kas varētu notikt. Līdz šim viss ir bijis labi — nenoskaudiet! Pēdējās pāris dienās valdība ir parādījusi, ka pulcēšanās brīvība patiešām pastāv. Es ļoti ceru, ka tas tā būs arī turpmāk.

Es domāju, ka ļoti svarīgi bija izstrādāt šo grupu rezolūciju. Tā būtu nopietna kļūda Ukrainas attīstībā, ja turpmāk viena Parlamenta puse atbalstītu Reģionu partiju, bet otra — Jūlijas Timošenko partiju. Tas nepalīdzētu Ukrainas demokrātiskajai attīstībai. Es ceru, ka šo rezolūciju uztvers nopietni — kaut arī mēs to pieņemam pēc samita beigām — īpaši ņemot vērā plašos protestus un cilvēku bažas par SVF reformas sekām, un es ceru, ka kopumā mēs ļoti uzmanīgi vērojam notikumus Kijevā un Ukrainā. Paldies par uzmanību un ceru, ka mēs, arī Komisija, turpināsim izrādīt solidaritāti mūsu sadarbībā ar šo valsti, kas mums, eiropiešiem, ir tik tuva!

  Paweł Robert Kowal , ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums Eiropas Parlamentā vairāku nedēļu garumā ir bijušas aizraujošas debates par Ukrainas jautājumiem. Manuprāt, tas ir ļoti labi. Mūsu procesa rezultātus ar lielu interesi vēro Ukraina — ar lielāku nekā daudzās Eiropas Savienības valstīs. Tādēļ izturēsimies pret mūsu rezolūciju kā pret vēstuli nevis vienai vai citai partijai, bet vēstuli ukraiņu tautai, kurā mēs godīgi pateiksim, ka ar interesi vērojam notiekošo un esam kaimiņi, kas ir gatavi Ukrainai atvērt durvis, un vēlamies lielāku kontaktu ar šīs valsts pilsoņiem. Es ļoti vēlos pateikties Harms kundzei par viņas lieliskajiem vārdiem! Viņa vienmēr ļoti labi sajūt to, kas šādos brīžos jāsaka.

Runāsim atklāti par vēlēšanām, kas mūs neapmierināja. Daudzas šo vēlēšanu pazīmes neatbilda standartiem, un bija daudz nepilnību. Neizrādījās iespējams saglabāt iepriekšējo vēlēšanu labo praksi, bet teiksim arī, ka Ukrainai vēl joprojām ir iespēja un ka mēs vēlamies tai šajā ziņā palīdzēt. Tāpēc stāstīsim par labo, kas tur notiek ne tikai ekonomikā, bet arī politikā, un, pirmkārt, ka katram ukrainim ir atvērtas durvis uz Eiropu, un ir labi, ka šāds signāls šonedēļ ir saņemts no Eiropas Savienības un Ukrainas samita. Ir laba sakritība, ka mēs šodien runājam par to, ka rezolūcija nav domāta vienai vai citai Ukrainas partijai. Tā ir ukraiņu tautai, un mēs to pieņemam kopīgi.

  Jaromír Kohlíček , GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Pieminot Ukrainu, vidusmēra ES pilsonis vienmēr iedomājas bokseri Klitschko, kas viegli sakauj savus pretiniekus. Tomēr arī ekonomikā Ukrainai ir tikpat liela nozīme, un vairākas ES un Balkānu valstis ir atkarīgas no Ukrainas teritorijā esošajiem transporta maršrutiem, kas tām nodrošina Vidusāzijas un Sibīrijas naftas un dabasgāzes piegādi caur Ukrainas teritoriju. Tā noteikti ir vissvarīgākā no Austrumu partnerības valstīm. Tādēļ es atzinīgi vērtēju attiecību uzlabošanos ar Krieviju un ES un Ukrainas samita rezultātus. Daudzās ES valstīs ukraiņi veido ievērojamu ārvalstu darbaspēka daļu, un Ukrainas un ES savstarpējā tirdzniecībā vērojama dinamiska izaugsme. Galvenās šīs valsts problēmas ir tās pašas problēmas, ar kurām saskaras daudzas ES valstis — korupcija, nelabvēlīgs vīzu režīms un savstarpēji nesavienojami tiesību akti. Jāatzīmē, ka saskaņā ar novērotāju ziņojumiem pašvaldību vēlēšanas noritēja bez būtiskiem tehniskiem trūkumiem. Visu politisko spēku ierosinātā rezolūcija ir līdzsvarots kompromiss, un, lai gan man varētu būt iebildumi pret dažām detaļām, GUE/NGL grupa to atbalsta.

  Bastiaan Belder , EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzie, brīžam neticamie pārkāpumi pašvaldību un reģionālajās vēlēšanās Ukrainā 31. oktobrī Eiropas Savienībai jāuzskata par trauksmes signālu. Minēšu tikai dažus piemērus: masveida, nekontrolēta papildu vēlēšanu zīmju drukāšana daudzos reģionos un vēlēšanu zīmju fotografēšana, un kā skaidrojams lielais spiediens, kas tika izdarīts uz ierēdņiem, skolotājiem, ārstiem un pasniedzējiem, lai tie neatbalstītu opozīciju partijas? Eiropas Savienībai — un jūs to varat izdarīt — jābūt stingrai nostājai attiecībā pret šo slikto, nedemokrātisko uvertīru 2012. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanām un, saskaroties ar autoritārām tendencēm Ukrainā, jāsaglabā mūsu pašu politiskās vērtības. Pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt valstu vadītāju uzticību un sevišķi to vadītāju uzticību, kuri atbalsta reformas un pārstāv demokrātiskos spēkus. Par laimi jūsu nepārprotamā runa, komisāra kungs, nedod iemeslu bažām šajā ziņā.

  Andreas Mölzer (NI) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi zinām, ka Ukraina ir viena no lielākajām ES kaimiņvalstīm un ka tai piemīt ievērojams potenciāls nākotnē. Tāpēc ES tā noteikti ir ārkārtīgi svarīgs partneris. Tomēr no politiskā skatu punkta šķiet, ka tā ir ievērojami norobežojusies no ES. Protams, ne bez iemesla pēdējās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja pro-krieviskā frakcija. Tā, iespējams, bija arī Eiropas Savienības sakāve. Ir skaidri redzams, ka ES zaudē pievilcību ukraiņu acīs. Iedzīvotāji Ukrainā, iespējams, vēlas būt eiropieši, bet ne obligāti Eiropas Savienības daļa. Rīkojoties drīzāk kā augstprātīga lielvalsts, ES pakāpeniski atdod savus trumpjus. Tomēr ukraiņi, bez šaubām, vēlētos, lai gan Eiropas Savienība, gan Krievija tos uzskata par līdzvērtīgiem partneriem.

Tāpēc neskatīsimies uz ukraiņiem no cēliem augstumiem tā, it kā to augstākais mērķis būtu pievienošanās ES! Dosim viņiem iespēju turpmākajos gados attīstīt savu identitāti un pēc tam izlemt, vai viņi vēlas tuvināties ES, vai varbūt vēlas palikt neatkarīgi.

  Michael Gahler (PPE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sadarbībai starp ES un Ukrainu ir milzīgs potenciāls. Tas bija skaidri redzams samitā. Rīcības plāns vīzu režīma liberalizācijai un Asociācijas nolīgums ir tikai divi piemēri, kas to pierāda.

Šajā kompromisa rezolūcijā — un to parāda aspekti, no kuriem šī rezolūcija izveidota, — mēs esam uzsvēruši arī potenciāli pozitīvos aspektus. Tomēr es vēlos citēt angļu sakāmvārdu, ka to, vai pudiņš ir labs, var pārbaudīt, to ēdot. To, vai reformu paketi un reformu likumus īstenos praksē, rādīs laiks.

Komisāra kungs minēja publisko iepirkumu likumu. Tajā tikko pieņemts nozīmīgs izņēmums. No šā likuma piemērošanas jomas ir izslēgti visi iepirkumi saistībā ar Eiropas futbola čempionātu. Es jau varu iedomāties, kurš tā rezultātā kļūs pasakaini bagāts. Tādējādi mēs runājam par principu, kas tiek augstu vērtēts, bet praksē viss ir pavisam atšķirīgi.

Es vēlētos īpaši pateikties komisāra kungam, kurš pauda bažas par preses brīvību, pulcēšanās brīvību un vārda brīvību, kā arī skaidri norādīja, ka pašvaldību vēlēšanas ir solis atpakaļ. Vismaz tā bija skaidri teikts tulkojumā vācu valodā. Tā uzskata arī Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), un arī mēs šo viedokli esam pauduši ļoti skaidri.

Severin kunga apgalvojums, ka iekšējie konflikti nav jārisina starptautiskā mērogā, man šķiet smalkāks veids, kā izteikt to, ko iepriekš nodēvēja par „neiejaukšanās iekšlietās” principu. Šāda nostāja ir pārāk daudz praktizēta, un tādēļ tas nedrīkst būt princips, kas nosaka mūsu rīcību attiecībā pret Ukrainu. Tieši tāpēc, ka mēs vēlamies šo valsti tuvināt Eiropai, tai arī ļauj sevi vērtēt pēc Eiropas standartiem. Šā iemesla dēļ Harms kundzei ir taisnība, ka mums tagad ir jāpaliek ļoti ciešā saiknē ar Ukrainu un jānodrošina, lai tas, kas ir sasniegts demokrātijas un cilvēktiesību jomā, netiek atkal sagrauts, īstenojot atpakaļ vērstu politiku.

  Hannes Swoboda (S&D) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Būsim atklāti. Diemžēl Oranžā revolūcija, un es vēlētos uzsvērt vārdu „diemžēl”, nav paveikusi to, ko tai vajadzēja paveikt. Iemesls tam cita starpā ir strīds starp Timošenko kundzi un Jusčenko kungu. Jusčenko kungs tagad saka, ka Timošenko kundze ir tieši tāda pati kā Janukoviča kungs — kas ir interesanti. Diemžēl pašvaldību vēlēšanas nav attaisnojušas mūsu cerības. Tās neatbilda Eiropas standartiem, un tagad to saprot arī Ukrainas tauta.

Būsim godīgi, Severin kunga teiktais nozīmēja pavisam ko citu, Gahler kungs! Jums jārunā ar Timošenko kundzi, tāpat kā mums — ar mūsu draugiem no Ukrainas Reģionu partijas, citiem vārdiem sakot, jums vajadzētu mudināt viņu doties pa Eiropas ceļu. Atstāsim oligarhus un virzīsimies uz demokrātiskas valsts pusi! Necentieties iejaukties Parlamenta darbā, un mēs noteikti izdarīsim spiedienu, lai nodrošinātu Eiropas tiesisko standartu ievērošanu. Harms kundze sēž vidū. Lai gan tāda ne vienmēr ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas nostāja, mēs varam piekrist Harms kundzes teiktajam. Sniegsim šai valstij palīdzīgu roku, pamatojoties uz Eiropas standartiem un Eiropas tiesību sistēmu. Tas ir svarīgi, skatoties no visām pusēm. Tā ir mūsu politika, un mēs to turpināsim īstenot, kamēr kaut ko sasniegsim. Tieši tāpēc mēs kritiski vērtējām faktu, ka vēlēšanas nenoritēja labi. Pārliecinieties, ka Timošenko kundze palīdz izveidot konstruktīvu opozīciju. Dodiet padomu Timošenko kundzei, tāpat kā mēs devām padomu Janukoviča kungam.

  Marek Henryk Migalski (ECR) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es sākšu ar Severin kunga vārdiem, kurš teica ļoti svarīgu lietu, proti, ka mums ir jāmēģina domāt, ko mēs varam darīt Ukrainas labā, nevis, ko Ukraina var darīt mūsu labā. Es vēlos pateikties Severin kungam par šiem vārdiem, jo tas patiešām ir tas, ko mums vajadzētu darīt.

Jā, šīs vēlēšanas nenoritēja tā, kā mēs to vēlējāmies. Tur notika tas, kam nevajadzēja notikt. Tomēr es piekrītu Harms kundzei, ka mums vajadzētu saprast, ko vēlas ukraiņi un ko — mēs, nevis meklēt vienas vai citas partijas atbalstu. Ukrainas integrācija Eiropas struktūrās un, teiksim skaidri — dalība Eiropas Savienībā —, ir gan Eiropas Savienības interesēs, gan arī pašas Ukrainas interesēs. Manuprāt, ir mazliet negodīgi gaidīt, lai Ukraina paaugstina šos standartus. Tas ir tāpēc, ka šajā plenārsēžu zālē atrodas tie, kas ļoti augstsirdīgi izturas pret saviem stratēģiskajiem partneriem jautājumos par cilvēktiesībām, vārda brīvību un preses brīvību. Tomēr tie ļoti būtiski paaugstina standartus mūsu Ukrainas draugiem. Mums jācenšas būt mērenākiem! Ukraiņi ir pelnījuši mūsu sadarbību, mūsu atbalsta vārdus un, kā teica Swoboda kungs, neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu, vai cita nometne. Tas pats reizēm notiek šeit — noteikts iedalījums zaudē nozīmi, jo pats jautājums ir daudz svarīgāks nekā iedalījums. Šis jautājums ir visciešākā iespējamā sadarbība starp Eiropas Savienību un Ukrainu.

  David Campbell Bannerman (EFD) . – Priekšsēdētāja kungs! Es pazīstu Ukrainu, jo esmu bijis Kijevā un Krimā un kolekcionēju tādu mākslinieku darbus kā Tetenko un Shishko. Ukraiņi ir labi, dāsni, sirsnīgi cilvēki, bet politikā es ieteiktu būt ļoti uzmanīgiem. Ukraina ir sadalīta rietumnieciski noskaņotajos rietumos un Krieviju atbalstošajos austrumos. Tā ir arī svarīga valsts ar 45 miljoniem iedzīvotāju, un Krievija uzskata, ka šī valsts ir tās pagalms.

Es esmu apskatījis Krievijas floti Sevastopolē, Krimas pussalā. Krievi no turienes greizsirdīgi apsargā pieeju Melnajai jūrai. Jebkuras sarunas par Ukrainas iestāšanos NATO būtu negaidīts sitiens „krievu lācim”.

Neveikls baroneses Ashton diplomātiskais gājiens varētu palielināt spriedzi grūtā brīdī, turpretī izmaksas, kas, piespiežot Ukrainu iestāties ES, rastos lauksaimniecības subsīdiju, reģionālā atbalsta un masveida migrācijas ziņā, būtu pārmērīgi augstas. Labāk ir palīdzēt citos veidos un saglabāt Ukrainu kā lepnu, neatkarīgu, ES nepiederošu nāciju.

  Csanád Szegedi (NI) . – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, mēs visi piekrītam, ka lielās ģeogrāfiskās teritorijas un iedzīvotāju skaita dēļ Ukrainai ir stratēģiska nozīme un varbūt pat pamatnozīme Eiropas Savienībai.

Tomēr es uzskatu, ka ziņojumā nav aplūkoti divi jautājumi. Pirmkārt, nav pieminētas mazākumtautības Ukrainā. Mēs visi zinām, ka tikai aptuveni 65–70 % no Ukrainas iedzīvotājiem ir ukraiņi, pat ja pieskaitām arī rutēņu kopienu. Tur dzīvo diezgan liela krievu minoritāte, kā arī daudz ungāru, tatāru un rumāņu. Es ļoti iesaku to iekļaut ziņojumā un mūsu bažas par mazākumtautībām atspoguļot mūsu prasībās. Ir arī vērts pieminēt, ka jāatbalsta vietējā izglītība, proti, mazākumtautību izglītība un mazākumtautību valodu lietošana, un faktu, ka ir izdemolēti vietējie Piekarpatu ungāru minoritāšu pieminekļi.

Otrkārt, es nožēloju, ka mēs neesam vairāk iestājušies pret krāpšanu vietējo pašvaldību vēlēšanu laikā. Ar šo es aicinu ES lūgt Ukrainai sniegt paskaidrojumus šajos divos jautājumos.

  Paweł Zalewski (PPE) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir laba nedēļa ES un Ukrainas attiecībām. Pirmkārt, pirmdien samita laikā mēs kopīgi izveidojām ceļvedi vīzu režīma atcelšanai. Turklāt rīt mēs gatavojamies balsot par, manuprāt, labu Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas paver iespējas turpmākai sadarbībai un sadarbības stiprināšanai starp Eiropas Savienību un Ukrainu. Tā paver šādu iespēju un tajā pašā laikā noslēdz ļoti svarīgu diskusiju, kas par šo jautājumu norisinājās Eiropas Parlamentā.

Ir labi, ka mēs esam panākuši kompromisu un runājam vienoti. Mēs esam vienprātīgi tajā, ko mēs sakām nevis konkrētām politiskajām partijām Ukrainā, nevis valdošajai prezidenta Janukoviča grupai vai Timošenko kundzes opozīcijai, bet gan, pirmkārt un galvenokārt, pašiem ukraiņiem. Mēs vēlamies, lai Ukraina īsteno tādu reformu, kas nākotnē tai nodrošinātu iespēju kļūt par Eiropas Savienības daļu. Tas ir ļoti svarīgi. Ir svarīgi vērtēt Ukrainas valdības darbu, pamatojoties uz tās nopelniem un rīcību.

Jāsaka, ka galvenokārt šī ir pirmā valdība pēc daudziem gadiem, kas ir sākusi ieviest reformas sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu, un šodien var redzēt, ka šīm reformām ir labvēlīga ietekme uz ekonomiku — var skaidri redzēt, ka pastāv iespēja, ka Ukrainā beigsies pēdējos gados novērotais stagnācijas periods. Taču Ukraina pati saka, ka tā vēlas kļūt par Eiropas Savienības daļu, kas dod mums tiesības izvērtēt to saskaņā ar Eiropas standartiem. Tādēļ mums noteikti jārīkojas attiecībā uz pārkāpumiem, kas notika pēdējās vēlēšanās.

  Marek Siwiec (S&D) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs runājam citā gaisotnē nekā pirms mēneša. Emocijas ir aprimušas. Vārdi, ko esam iekļāvuši rezolūcijas priekšlikumā, ir atbilstošāki reālajai situācijai. Ir labi, ka Parlaments cenšas runāt kā viens vesels, kaut arī šie vārdi reizēm ir absurdi un dažkārt atklāj lielu nekompetenci.

Par ko ir šī rezolūcija? Faktiski tā ir par demokrātijas kvalitāti un par to, cik ļoti Eiropas Parlaments vēlas, lai Ukrainā būtu augstas kvalitātes demokrātija. Rezolūcija ir adresēta abām pusēm — gan „zilajai”, gan „oranžajai” pusei. Pēdējos piecos gados Ukrainā pirmā uzvarēja „oranžā” partija, tad „zilā” partija, tad atkal „oranžā” un tagad vadībā atkal ir „zilā”. Es vēlos, lai „zilā” grupa —prezidents Janukoviča kungs, premjerministrs Azarov kungs, Reģionu partija — dzird no šī Parlamenta, ka viņu pienākums ir saglabāt lielo mantojumu Neatkarības laukumā, lielo mantojumu, kuru pirms vairākiem gadiem Neatkarības laukumā pieprasīja vairāki miljoni cilvēku. Viņi ir atbildīgi, jo viņu rokās ir vara.

Turklāt es vēlos, lai šos vārdus sadzird Jūlija Timošenko, kas ir atbildīga par opozīcijas tēlu. Es vēlos, lai šī ievērojamā opozīcijas līdere — Jūlija Timošenko — saprastu, ka opozīcija nenozīmē tikai pieprasīt varu. Ir nepieciešams, lai valstī būtu alternatīva, un parādīt cilvēkiem šo alternatīvu, un ieinteresēt tā, lai viņi to saprot. Ja gan „zilā”, gan „oranžā” grupa sapratīs, ka viņi ir pie varas kādu laiku, bet pēc tam kādu laiku ir opozīcijā, un ka patiesībā Ukrainai nepieciešamas vienādas rūpes, vienāda iztēle un vienāda drosme visu laiku, mēs būsim daudz sasnieguši, jo mēs būsim tajā viņiem palīdzējuši.

Saviem kolēģiem no Čehijas Republikas gribu teikt, ka tas nav vis Victor Klitschko, bet Vitali Klitschko kungs, kurš ir iedzinis amerikāņus stūrī Vācijas boksa ringos. Ir divi Klitschko. Fakts, ka Ukraina ir radījusi divus šādus bokserus, parāda, cik dižena ir šī valsts.

  Tunne Kelam (PPE) . – Priekšsēdētāja kungs! Viens no svarīgākajiem notikumiem pēc Padomju Savienības sabrukšanas bija neatkarīgās Ukraina izveide. Tā ir valsts, kuru var uzskatīt par nākamo Eiropas Kopienas dalībvalsti.

Es tikai atzinīgi vērtēju to, ka prezidents Janukoviča kungs un jaunais parlaments ir apstiprinājis vēlmi pievienoties Eiropai, jo patiesi neatkarīga un demokrātiska Ukraina bez korupcijas un bailēm no varas struktūrām un oligarhiem un Ukraina, kas stingri pamatojas uz tiesiskumu, ir un būs neaizstājams faktors visa kontinenta stabilitātei. Bez patiesi demokrātiskas Ukrainas ir grūti iedomāties patiesi demokrātisku Krieviju.

Vakar apritēja seši gadi kopš Oranžās revolūcijas sākuma. Skumji, bet šo pārmaiņu lielais potenciāls ir izšķērdēts. Tomēr, pateicoties demokrātisko protestētāju uzvarai 2004. gada decembrī, radās ticamība daudzpartiju vēlēšanām un tika ieviesta preses brīvība. Šajā rezolūcijas projektā Eiropas Parlaments pauž bažas par to, ka aizvien pieaug to ziņojumu skaits, kuros norādīts, ka demokrātiskās brīvības un tiesības, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvība, ir apdraudētas un ka drošības dienesti atkal ir sākuši iejaukties iedzīvotāju demokrātiskajos pasākumos.

Es vēlos nosūtīt svarīgu ziņu jaunajai valdībai, ka Eiropa ir atvērta visām sadarbības jomām, bet šīs sadarbības cena nekad nedrīkst būt pamatbrīvību ierobežošanas ignorēšana. Tā kā mēs esam īsti Ukrainas draugi, mums vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt atklātiem un draudzīgiem un konsekventi jāaizstāv savas vērtības. Žēl, ka pēc sešiem gadiem jaunā elite vēl joprojām nevar pieņemt, ka Oranžā revolūcija bija neviltota tautas gribas izpausme. Šīs revolūcijas cēloņu un rezultātu pieņemšana tikai uzlabotu Ukrainas sabiedrības integrāciju.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos runāt par to, kas mums jādara Ukrainas labā vai kas Ukrainai jādara mūsu labā, es vēlos runāt par to, kas Ukrainai būtu jādara savā labā, jo tās liktenis faktiski ir pašas rokās. No vienas puses, Ukraina paziņo par vēlmi integrēties Eiropas Savienībā, bet, no otras puses, mēs joprojām saņemam neskaitāmus ziņojumus par daudziem tur notiekošajiem pilsonisko brīvību pārkāpumiem. Dažu pēdējo dienu laikā Eiropas Parlaments ir saņēmis lūgumu no Ukrainas televīzijas kanāla TVi žurnālistiem, kuri sūdzas par politisko spiedienu un pastāvīgu uzraudzību. Līdzīga problēma pastāv komerciālajā TV kanālā Channel 5. No otras puses, nesen neatkarīgi analītiskie centri Ukrainā ziņoja, ka ir veiktas tikai četras no 69 plānotajām reformām.

Nesen diskusiju laikā Eiropas Parlamentā daži deputāti uzskatīja, ka nedemokrātiskas rīcības kritizēšana attur gan Eiropas Komisiju, gan Ukrainas varas iestādes veidot ciešākas attiecības starp Ukrainu un Eiropas Savienību, tādēļ labāk nevajag nosodīt Ukrainas iestādes, bet gan mudināt tās veikt reformas. Tomēr es domāju, ka Eiropas Parlamentam galvenokārt jāaizsargā demokrātiskas vērtības un jāpievērš uzmanība vajadzībai pēc tiesiskuma. Valdībām jāīsteno reāla politika, jāizdara spiediens, jārada stimuli un jāpiedalās sarunās, turpretī Eiropas Parlamentam ir jānosoda demokrātisko brīvību pārkāpumi un jāpārliecina Eiropas Komisija izmantot šim nolūkam Eiropas Savienībā pieejamos instrumentus, proti, demokrātijas veicināšanas programmas.

Es priecājos, ka pirmdienas ES un Ukrainas samita rezultātā ir parakstīts protokols, saskaņā ar kuru Ukraina varēs piekļūt konkrētām ES programmām, un ir uzsākts process vīzu režīma atcelšanai. Tomēr tikai no pašas Ukrainas ir atkarīgs, vai tiks īstenotas reformas un attīstīsies demokrātija.

  Jan Kozłowski (PPE) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Oktobra sesijas laikā komisārs Füle uzsvēra, ka attiecības ar Ukrainu ir jāskata saistībā ar trīs notikumiem, proti, ES un Ukrainas sanāksmēm ministru līmenī, pašvaldību vēlēšanām un ES un Ukrainas samitu.

Mani īpaši satrauc pašvaldību vēlēšanas, kuras mums ar kolēģi Kowal kungu bija iespēja novērot. Diemžēl izmaiņu ieviešana vēlēšanu likumā trīs mēnešus pirms vēlēšanām un 2004. gada Konstitūcijas atcelšana var liecināt par to, ka Ukrainas pilsoņi neizjūt likumu noteiktību un nemainīgumu. Turklāt pārkāpumi, kas notika vēlēšanu laikā, var būt iemesls šaubām, vai demokrātiski standarti vispār tika ievēroti. Turklāt svarīgam reformas elementam jābūt arī cīņai pret korupciju un pārredzamības palielināšanai valsts pārvaldē. Es tomēr vēlos paust cerību, ka rezolūcija būs pamudinājums Ukrainai turpināt iesākto ekonomikas un iestāžu reformu ceļu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D) . – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta kompromisa rezolūcija par Ukrainu ir izšķiroša Ukrainas iedzīvotājiem, taču neaizmirsīsim, ka tā ir arī ļoti nozīmīga Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo Ukraina mums ir būtisks partneris, īpaši īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku ar Austrumeiropu. Tāpēc ir patiešām ļoti svarīgi, lai mēs arī turpmāk tiektos veidot ciešu sadarbību, īpaši vīzu režīma jomā. Tāpēc gan Komisijai, gan Padomei pēc iespējas ātrāk ir jāizstrādā rīcības plāns bezvīzu režīma ieviešanai. Mums drīz jāvienojas arī par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Lai ilgtermiņā nodrošinātu politisko stabilitāti gan valsts iekšienē, gan ar kaimiņvalstīm, bez šaubām ir ļoti svarīgi, lai Ukraina īstenotu konstitucionālas reformas, bet mums — Eiropas Savienībai un tās iestādēm — ir jāsaprot, ka tam ir vajadzīgs laiks, un mēs nedrīkstam vienmēr tikai kritizēt, mums ir jāpalīdz Ukrainai iekļauties mūsu ģimenē.

  Siiri Oviir (ALDE) . – (ET) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ukraina ir paredzami neparedzama. Es ļoti priecājos, ka šis novērtējums no Eiropas politikas centra sāk izzust. Es ļoti priecājos, ka Ukrainas valdībai ir izdevies stabilizēt situāciju. Ir labi, ka samazinās arī bezdarbs un ka ekonomika aug. Ukraina ir ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, bet interese ir abpusēja. Arī Eiropas Savienībai ir ieinteresēta, lai pie tās robežām pastāvētu demokrātiska vara.

Šodien mēs varam Ukrainai pārmest par situāciju saistībā ar cilvēktiesībām un pamattiesībām. Mūs baida korupcija un tās saistība ar politiku. Tomēr Ukraina apzinās, ka Eiropas Savienība šajā jautājumā nepiekāpsies. Šajā jautājumā mums ir jārada īsta sadarbība. Visbeidzot, nobeigumā nevaru nepateikt, ka šā Parlamenta lēmums pagājušajā mēnesī atlikt ziņojuma pieņemšanu bija gudrs lēmums. Rīt mēs pieņemsim visaptverošu un līdzsvarotu ziņojumu, kas būs patiesi izdevīgs Ukrainai.

  Dimitar Stoyanov (NI) . – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es piedalījos Parlamenta delegācijā, kas apmeklēja Ukrainu. Atklāti runājot, es atgriezos ar dalītām jūtām. Tur esot, mēs redzējām protestus un neskaitāmus nemierus. Tomēr mēs redzējām arī dažas pozitīvas zīmes. Es atzinīgi vērtēju Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas attiecas uz parlamentāro pilnvaru termiņu, jo tas novērš galveno šķērsli, kas bloķē ceļu uz stabilitāti.

Kolēģi, Ukrainā ir gandrīz 1 miljons Bulgārijas izcelsmes iedzīvotāju. Tas nozīmē 1 miljonu potenciālo Eiropas idejas paudēju Ukrainā, kuriem nav nekāda sakara ar oligarhu varas spēlēm un kuri nav vainojami par iesaistīšanos tajās. Mums vīzu politikā ir jārod veids, kā nodrošināt šiem cilvēkiem, kas ar saviem pēcnācējiem vairāk kā 300 gadus ir bijuši atšķirti no dzimtenes, iespēju brīvi ceļot uz Bulgāriju un paust mūsu Eiropas ideālus no turienes uz Ukrainu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE) . – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Nemaz ne tik sen Ukraina, bez šaubām, bija priekšā citiem mūsu austrumu kaimiņiem Eiropas standartu piemērošanas ziņā, ekonomikas un tiesiskajās reformās un iekšpolitikas procesos. Protams, nesenie notikumi šajā valstī ir satraucoši, un tāpēc es uzskatu, ka mums patiešām ir jāpauž savam partnerim, Ukrainai, bažas par nevēlajiem notikumiem, ko mēs redzam, jo īpaši par Ukrainas drošības dienestam piešķirtajām pilnvarām un pasākumiem, kurus šis drošības dienests ir veicis, mēģinot iebiedēt nevalstiskās organizācijas un kontrolēt Ukrainas presi. Tajā pašā laikā es vēlos teikt kaut ko citu. Mums ir jāatbalsta Ukrainas integrācijas process Eiropā. Mēs varam izmantot „burkāna un pātagas” politiku, bet „burkāniem” ir jābūt vairāk. Mums Ukraina ir jātuvina Eiropas Savienībai, nevis jāatstumj. Manuprāt, Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir arī mūsu stratēģiskais mērķis, un tāpēc mums ir jāatrod piemērots veids, kā šo mērķi sasniegt.

  Alexander Mirsky (S&D) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Man ir viens jautājums visiem eirodeputātiem. Kāpēc bija vajadzīga šī rezolūcija par Ukrainu šobrīd? Palīdzēt jaunajai Ukrainas valdībai vai iejaukties valsts iekšējā situācijā pirms pašvaldību vēlēšanām un neļaut viņiem pašiem labot situāciju valstī? Izskatās, ka iejaukties pirms pašvaldību vēlēšanām. Pa kluso bija sagatavots teksts, kurš satur apsvērumu, ka Ukrainā viss ir ļoti slikti, taču tie cilvēki, kuriem gribas savādāk parādīt īsto situāciju Ukrainā, kļūdās. Turpmāk vajag pienācīgi un plašāk atspoguļot faktus un tikai pēc tam rakstīt. Mums jābūt ļoti nopietniem savos secinājumos, mēs taču pļausim to, ko sējam. Paldies!

  Elena Băsescu (PPE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Viens svarīgs punkts šodienas debatēs ir kritika attiecībā uz pārredzamības un godīguma trūkumu 31. oktobrī notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Ir pamatoti mērķēts uz valdības palielināto ietekmi uz plašsaziņas līdzekļiem, slepeno dienestu politisko lomu un jauna vēlēšanu likuma pieņemšanu, kas nostāda opozīcijas partijas neizdevīgākā stāvoklī.

Ukraina joprojām ir ļoti svarīgs ES partneris. Šajā ziņā es atzinīgi vērtēju ES iesaistīšanos reformu un demokratizācijas procesā, kas vēlreiz apstiprinājās pirmdienas samitā. Partnerattiecības ar Ukrainu ir dabiskas arī Rumānijai, ņemot vērā svarīgo lomu, kāda tām ir Melnās jūras reģionā, un kopīgās problēmas, ar kurām tās saskaras energoapgādes drošības jomā.

Kā jau noticis ar Moldovas Republiku, ir gaidāms, ka vietējās pierobežas satiksmes nolīgums ar Ukrainu tiks pabeigts saskaņā ar ES noteikumiem. Arī mana valsts pauda savu atbalstu ES rīcības plāna uzsākšanai, lai panāktu vīzu režīma liberalizāciju Ukrainas iedzīvotājiem.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es atbildēšu uz jautājumu par publiskā iepirkuma likumu, ko man uzdeva Vălean kundze.

Kad likums tika pieņemts, mēs to atbalstījām. Tomēr turpmākie grozījumi mainīja likuma kvalitāti. Komisija uzmanīgi vēro šos nesenos notikumus, un pozitīvas izmaiņas ir viens no nosacījumiem mūsu budžeta atbalstam enerģētikas nozarei. Turklāt es ļoti atzinīgi vērtēju visaptverošo vienošanos par to, kādai būtu jābūt Ukrainā pastāvošās situācijas analīzei. Tas ir attiecīgi atspoguļots rezolūcijā, kuru rīt nodos balsošanai.

Es patiešām uzskatu, ka, ja mēs, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība, vēlamies ietekmēt šo konkrēto jautājumu, tad visaptveroša vienošanās par šādas nostājas principiem ir ļoti svarīga. Tāpēc Komisijas un Augstās pārstāves vārdā es to vērtēju atzinīgi.

  Priekšsēdētājs . – Debašu noslēgumā⁽¹⁾ es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus. Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu 49. pantu ikvienai valstij ir tiesības kļūt par ES dalībvalsti. Tieši tāpēc, ka Ukraina vēlas kādu dienu kļūt par ES dalībvalsti, es esmu ļoti norūpējies par to, kādā veidā nesen notika pašvaldību vēlēšanās šajā valstī. Šīs vēlēšanas nebija brīvas, godīgas un demokrātiskas. Tiesību aktu grozījumi, kas veikti īsi pirms vēlēšanām, kā arī tas, ka Reģionu partija 85 % gadījumu tika „pavirzīta” vēlēšanu sarakstu augšā novēlotu opozīcijas partiju reģistrācijas dēļ, kā arī citi šķēršļi godīgai opozīcijas partiju pārstāvēšanai rada šaubas par politiskās sistēmas veidu.

Arī ASV valdība uzsvēra, ka pašvaldību vēlēšanas acīmredzami neatbilda janvārī notikušo prezidenta vēlēšanu standartiem. Lai pierādītu savu apņemšanos ievērot demokrātiskas vērtības, Ukrainas vadītājiem ir jāpieņem starptautiskajiem standartiem atbilstoši vēlēšanu likumi.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Sarežģīto situāciju mūsu austrumu kaimiņvalstī pierāda ļoti intensīvā diskusija, kas nesen notika šajā plenārsēžu zālē. Ir skaidrs, ka mēs nevaram ignorēt pārkāpumus, kam bijām liecinieki pirms un pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, šie pārkāpumi nozīmē, ka Ukraina vēl neatbilst tam, ko mēs uzskatām par Eiropas standartiem politiskajā kultūrā. Tomēr mēs nevaram nepamanīt Ukrainā notiekošo izmaiņu pozitīvo ietekmi, jo īpaši pūles īstenot ekonomikas reformas — lietas, ko nesen apstiprināja arī ES un Ukrainas samitā. Tas ir kompromiss, kam būtu jākļūst par Parlamenta nostāju.

(1) (Sk. protokolu.)