Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2761(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0131/2010 (B7-0565/2010)

Debates :

PV 25/11/2010 - 5
CRE 25/11/2010 - 5

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.  Konkurences noteikumi horizontālajā sadarbībā (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Bowles kundzes Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par konkurences noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz horizontālo sadarbību (O-0131/2010 – B7-0565/2010).

 
  
MPphoto
 

  José Manuel García-Margallo y Marfil, aizstājot autoru.(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Šā gada 31. decembrī zaudēs spēku divas grupu atbrīvojumu regulas: viena no tām attiecas uz specializācijas līgumiem un otra — uz pētniecību un attīstību. Komisija ir sagatavojusi divus likumdošanas priekšlikumus, proti, divus regulu priekšlikumus, kas ir nodoti šā Parlamenta izskatīšanai, lai aizstātu regulas, kuru darbības laiks tuvojas noslēgumam.

Kopš sākotnējo regulu pieņemšanas ir notikušas lielas pārmaiņas. Tiesību aktos ir veikti būtiski grozījumi, jo īpaši saistībā ar 2003. gada modernizācijas paketi, šajā jomā ir pieņemti nozīmīgi tiesu lēmumi, un Komisija ir daudz mācījusies no prakses, kas arī ir nozīmīgs aspekts.

Komisija sāka divas apspriešanās kārtas ar iesaistītajām pusēm, kas ir laba likumdošanas un sabiedrības atbalsta gūšanas prakse. Šobrīd lielais jautājums ir šāds: kā Komisija izmantos atbildes, ko tā saņems no iesaistītajām pusēm apspriešanās laikā? Vai Komisija tās ņems vērā, vai arī šie viedokļi vienkārši tiks izmesti atkritumos? Tas, ko šajā saistībā vēlas uzzināt Parlaments un Ekonomikas un monetāro lietu komiteja, būtībā ir sešas lietas. Kādus ieinteresēto pušu ierosinātos priekšlikumus un konkrētas idejas Komisija gatavojas ņemt vērā attiecībā uz šo regulu izstrādi un formulējumu un to praktisku sagatavošanu?

Otrkārt, kāds ir Komisijas viedoklis par horizontālo vienošanos gadījumiem, uz kuriem neattiecas atbrīvojumu regulas par specializācijām vai pētniecību un attīstību? Ko šajā apspriešanās kārtā pauda ieinteresētās puses? Kādas priekšrocības no rūpniecības, reālās ekonomikas un konkurences aizsardzības viedokļa sniegtu ierosinājums jaunajās regulās ņemt vērā horizontālās vienošanās, kas nav ietvertas divās grupu atbrīvojumu regulās, kuras mēs pašlaik izskatām? Vai Komisija gatavojas izstrādāt jaunas regulas, lai tās ietvertu? Jā vai nē? Jautājums ir salīdzinoši skaidrs.

Trešā problēma, ko izvērsti apsprieda Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, ir jautājums, kas ir pazīstams kā “patentu slazds”, kas, kā komisāra kungam ir zināms, notiek tad, kad viens no ieinteresēto pušu uzņēmumiem, kas piedalās standartu noteikšanā, neizpauž informāciju par tam piederošajiem patentiem vai patentiem, kurus tas nākotnē gatavojas reģistrēt. Uzņēmumiem, kuri par to nezina un uzņemas saistības strādāt saskaņā ar noteiktajiem parametriem, tas rada nopietnu kaitējumu un neērtības.

Šajā gadījumā jautājums ir salīdzinoši konkrēts, jo šis ir konkurences izkropļojumu un iekšējā tirgus darbības šķēršļu gadījums, kas mūsu iestādē ir nāves grēks. Vai jauno regulu projektu ietvaros Komisija gatavojas risināt “patentu slazda” problēmu vai arī tā uzskata, ka patentu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai būtu nepieciešami papildu tiesību akti atbilstoši konkrētajai nozarei? Vai Komisija ir apņēmusies nodrošināt visaptverošu, saskanīgu tiesisko regulējumu bez iekšējām pretrunām starp konkurences noteikumiem un konkrētajai nozarei atbilstošajiem tiesību aktiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā?

Ceturtais un piektais jautājums ir saistīts ar ekonomikas pārvaldību vai, ja vēlaties, konkurences pārvaldību. Mēs esam sapratuši, ka mums ir jācenšas nodrošināt tuvināšanos ar citām konkurences iestādēm, un šajā ziņā ir svarīgi zināt, kādā mērā Komisija, sagatavojot šīs regulas, ir izmantojusi tiesu, kā arī dalībvalstu un starptautisko iestāžu lēmumus.

Pēdējais jautājums ir saistīts ar tematu, kas manis pārstāvētajai komitejai ir īpaši jutīgs, un esmu pārliecināts, ka Schwab kungam par to būs kas sakāms. Tas attiecas uz pārtikas produktu tirdzniecības ķēdi. Šķiet acīmredzami, ka starp ražotājiem, lauksaimniekiem, no vienas puses, un lielajām ķēdēm, no otras puses, pastāv nosacījumu nevienlīdzība. Vai Komisija gatavojas rīkoties, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, taisnīgu attieksmi pret šā līguma vājāko pusi? Komisāra kungs, šie ir jautājumi, uz kuriem es no jums vēlētos saņemt pēc iespējas pilnīgāku, skaidrāku un precīzāku atbildi.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti vēlētos pateikties godātajam deputātam par viņa jautājumu, jo tā patiesām ir ļoti nozīmīga Eiropas Savienības atbildības joma.

Konkurējoši uzņēmumi, piemēram, pētniecības un attīstības, ražošanas, iegādes, produktu standartizācijas un informācijas apmaiņas jomā bieži sadarbojas. Kā jums ir zināms, tas var sniegt labumu patērētājiem un nodrošināt zemākas cenas, plašāku izvēli un labākus produktus. Šīs horizontālās vienošanās (mēs tās saucam par horizontālām, jo uzņēmumi, kuri veic sadarbību, piegādes ķēdē darbojas vienā līmenī) var uzņēmumiem sniegt iespēju reaģēt uz pieaugošo konkurences spiedienu un globalizācijas regulēto, mainīgo tirgu.

Tomēr pastāv arī risks, ka šāda veida vienošanās var radīt nopietnas konkurences problēmas, piemēram, gadījumos, kad puses vienojas par cenu noteikšanu, tirgu sadali vai produkcijas apjoma ierobežošanu. Komisija aizvadītos divus gadus ir veltījusi horizontālo vienošanos konkurences vadlīniju pārskatīšanai, veicot padziļinātu novērtējumu un plašas konsultācijas. Jaunie noteikumi, kuri jāpieņem līdz šā gada beigām, būs daudz sīkāk izstrādāti, lietotājam draudzīgāki un skaidrāki, sniedzot labākus norādījumus par to, kāda sadarbība ir atļauta.

Komisijai kā vienmēr bija jācenšas nodrošināt uzmanīgu līdzsvaru starp dažādu ieinteresēto pušu vajadzībām. Jauno konkurences noteikumu divi galvenie elementi attiecas uz standartu noteikšanu un informācijas apmaiņu. Reaģējot uz sabiedrisko apspriešanu, komentārus par standartizāciju sniedza aptuveni divas trešdaļas ieinteresēto pušu.

Eiropas ekonomikai kopumā, jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarei, ir ļoti svarīga labi funkcionējoša standartu noteikšanas sistēma. Horizontālajās pamatnostādnēs ir atbalstīta tāda standartu izstrādes sistēma, kas ir pārredzama un, licencējot intelektuālā īpašuma tiesības, nodrošina prognozējamas izmaksas. Tas nosaka nepieciešamību rast līdzsvaru starp dažkārt pretrunīgajām atšķirīgus uzņēmējdarbības modeļus īstenojošo uzņēmumu interesēm, kuri ir iesaistīti standartu izstrādes procesā. Vienā spektra galā ir izteikts inovāciju veicējs un otrā galā — izteikts ražotājs, un katram no viņiem ir atšķirīgas prioritātes un vajadzības.

Jaunie noteikumi nodrošinās gan pietiekamus stimulus jaunām inovācijām, gan tradicionālo standartizāciju sniegto ieguvumu nodošanu patērētājiem. Lai nodrošinātu, ka standartizācijas nolīgumi nav jāizvērtē saskaņā ar konkurences nolīgumiem, un lai tie ietilptu tā sauktajā drošības zonā, proti, garantējot, ka tie tiek uzskatīti par atbilstošiem konkurences noteikumiem, ir jāievēro trīs vispārēji nosacījumi.

Pirmais nosacījums: organizācijām, kas nosaka standartus, ir jāievēro līdzsvarota intelektuālā īpašuma tiesību politika, kurā ir paredzēta godprātīga atbilstošo intelektuālā īpašuma tiesību atklāšana un saistības, lai nodrošinātu to licencēšanu saskaņa ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Otrs nosacījums: standartizācijas procesam ir jābūt atklātam un pārredzamam, lai varētu piedalīties visi atbilstošie dalībnieki. Trešais nosacījums: standartizācijas procesam ir jābūt pārredzamam arī tādā veidā, lai nodrošinātu, ka ieinteresētās puses var iepazīties ar gaidāmo, esošo un pabeigto darbu.

Jūs pieminējāt arī “patentu slazdus”. Atsevišķos gadījumos gūtā pieredze gan Eiropas Savienībā, gan ASV apliecināja, ka “patentu slazds” var būt reāla problēma, liedzot rūpniecības pārstāvjiem veikt apzinātu izvēli attiecībā uz standarta ietvaros izraudzīto tehnoloģiju iespējamām izmaksām. Komisijas pieeja ir sniegt stimulus organizācijām, kas izstrādā standartus, lai tām būtu skaidri noteikumi par patentu atklāšanu. Lai gan tas pilnīgi nenovērš risku, tas to samazina.

Savukārt sabiedriskā apspriešana saistībā ar pētniecības un attīstības nolīgumiem, kuros ir iesaistīts ierobežots pušu skaits — nereti tikai divas, apliecināja ieinteresēto pušu viedokli, ka faktiski nepastāv reālu patentu slazdu problēma, jo pusēm ir nodrošināti stimuli tirgū ieviest inovācijas un visas iespējamās problēmas starp pusēm laikus iespējams atrisināt līgumiskā ceļā.

Pievēršoties jautājumam par informācijas apmaiņu, tā var būt konkurenci veicinoša, ja tā uzņēmumiem sniedz iespēju apkopot vispārēju informāciju par tirgu, kas tiem ļauj labāk apkalpot patērētājus. Tomēr ir arī situācijas, kurā tirgus informācijas apmaiņa var tikt izmantota ļaunprātīgi, piemēram, gadījumos, kad uzņēmumi izmanto jutīgo informāciju, lai regulētu uzvedību. Reaģējot uz uzstājīgu ieinteresēto pušu pieprasījumu, norādēs ir iekļauta jauna nodaļa, kurā ir noteikti vispārīgi principi informācijas apmaiņas konkurences novērtējumam.

Pēdējais Parlamenta uzdotais jautājums bija saistīts ar pirkšanas kooperatīviem. Komisija ir bijusi pilnīgi pārliecināta, ka kopīgas pirkšanas grupas nelielu mazumtirgotāju vidū var veicināt konkurenci, jo īpaši iepretim lielajiem piegādātājiem. Horizontālās pamatnostādnes kopš 2000. gada nodrošināja šāda sadarbības veida pozitīvu novērtējumu līdz konkrētām tirgus daļas robežām. Pēc pārskatīšanas procesa noslēgšanas Komisija ierosina, ka tiktāl, kamēr iegādes nolīgumu dalībnieku tirgus daļa ir 20 % vai mazāk, ir uzskatāms, ka šie iegādes nolīgumi ir saskaņā ar konkurences noteikumiem. Tomēr Komisija arī zina, ka starptautiskas pirkšanas apvienības starp lielajiem mazumtirgotājiem var negatīvi ietekmēt konkurenci, un izskata šos jautājumus Komisijas darba ietvaros saistībā ar labāku pārtikas apgādes darbību.

 
  
MPphoto
 

  Arturs Krišjānis Kariņš , PPE grupas vārdā.(LV) Cienījamā priekšsēdētāja, komisāre! Nevienam no mums nepatīk pārmaksāt par lietām, kuru patieso vērtību mēs pat neapzināmies. Tāpat mums nepatīk, ka mēs pārmaksājam negodīgu vienošanos starp uzņēmumiem dēļ. Eiropas Savienības konkurences politika līdz šim ir centusies cīnīties ar negodīgiem uzņēmumiem. Horizontālās uzņēmumu sadarbības regulējums ir viens no veidiem, kā Komisija, manuprāt, veiksmīgi risina konkurences problēmu uzņēmumu sadarbībā tādos jautājumos kā pētniecība un attīstība, ražošanas jaudu pilnvērtīga izmantošana, kopīgu preču izplatīšana un standartizācija. Ir apsveicams, ka jaunajā regulējumā par uzņēmumu sadarbību ir ņemts vērā jautājums par standartizāciju. Tas ļaus uzņēmumiem un nozarēm izdarīt skaidru izvēli attiecībā uz patentiem, kādus tās vēlas izmantot. Jebkurš standarts sastāv no patentiem, kurus ir reģistrējuši izgudrotāji un uzņēmumi. Lai ieviestu standartu, nepieciešams zināt, kāds tieši tehnoloģiskais risinājums tiek piedāvāts un kādu atlīdzību patenta turētājs vēlas saņemt par sava patenta izmantošanu. Tāpēc ir atbalstāms, ka standarta izvēles procesā visas ieinteresētās puses skaidri apzinās viena vai otra izgudrojuma plusus un mīnusus un cenu, kādu tie maksās par patenta izmantošanu. Mēs ikdienā vēlamies izdarīt informētu izvēli, un ir tikai saprotams, ka tādu vēlas izdarīt arī uzņēmumi, kuri iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu tehnoloģiju attīstībā un ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Šis jaunais regulējums par horizontālo sadarbību starp uzņēmumiem, manuprāt, vismaz daļēji palīdzēs uzņēmumiem nepārmaksāt par patentu izmantošanu. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Antolín Sánchez Presedo, S&D grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Konkurence nav pretmets sadarbībai. Pastāv sadarbības nolīgumi, kas ir noslēgti starp vienā tirgus līmenī konkurējošiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot konkurenci un esot saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu pamatprincipiem.

Juridiskās drošības dēļ, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un nodrošināmo līdzsvaru, uzņēmumu rīcībā ir jābūt instrumentiem, lai noteiktu, kādas horizontālās vienošanās pārkāpj nolīgumā noteiktos aizliegumus un ierobežo konkurenci.

Šis ir svarīgs laiks, jo norādes horizontālo vienošanos jomā ir desmit gadus vecas un grupu atbrīvojumu regulu darbības termiņš par specializācijas līgumiem un pētniecības un attīstības nolīgumiem beidzas šā gada beigās. Tāpēc Savienībai ir nekavējoties jāatjaunina šie instrumenti, un tā nevar atļauties nepilnību tiesību aktos, kas rada šaubas, neskaidrības un paralīzi mūsu uzņēmumu darbībā.

Tas būtu neciešams mūsu ekonomikas ierobežojums un ārkārtīgi bezatbildīga situācija krīzes kontekstā, kas nosaka nepieciešamību pēc iniciatīvām, lai palīdzētu atsākt un veicināt uzņēmējdarbību. Turklāt, ņemot vērā, ka pārskatīšanas termiņš ir pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim, tām ir jānodrošina Eiropas rūpniecība ar instrumentiem to ievērojamo pārmaiņu risināšanai, kas nākamo gadu laikā notiks starptautiskajā ekonomikā.

Pirms dažiem mēnešiem Spānijas prezidentūras ietvaros Eiropas Savienība pieņēma stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nozīmē stingru saistību uzņemšanos attiecībā uz integrējošu, uz zināšanām un inovācijām pamatotu sabiedrību. Jaunajam tiesiskajam regulējumam ir jāveicina inteliģentas, ar pilnīgu pieslēgumu nodrošinātas ekonomikas attīstība, kas spēj savienot uzņēmējdarbības tīklus un izmanto uzņēmu sinerģiju sniegtās priekšrocības, izmantojot līgumus, kas veicina standartizāciju, specializāciju, pētniecību un attīstību, lai sniegtu labumu Eiropas patērētājiem, kā arī tādus līgumus, kas veicina kopīgu ražošanu, iegādi, tirdzniecību un atbalsta kooperatīvus un uzņēmējdarbības grupas, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū.

Mēs atbalstām Komisiju šā iniciatīvu kopuma izmantošanā, lai palielinātu efektivitāti, veicinātu zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, sniegtu labumu galalietotājiem un — īsumā — uzlabotu mūsu uzņēmumu vispārējo konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze! Par dzīvajam diskusijām, kuras mūsu vidū ir noritējušas Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī par nepieciešamību ātri pieņemt ziņojumu, kā tikko norādīja Sánchez Presedo kungs, lai precizētu mūsu uzņēmumu darbības mērogu, jau daudz ir pateikts, jo īpaši no manu kolēģu García-Margallo y Marfil kunga un Sánchez Presedo kunga puses. Es aprobežošos ar divu komentāru sniegšanu, kas savā ziņā ir vispārīgāki un politiskāki.

Pirmkārt, visās mūsu dalībvalstīs krīze ir likusi cilvēkiem sašaurināt savu darbību un radījusi nacionālistisku un protekcionistisku noskaņojumu, tāpēc mēs Parlamentā esam īpaši uzmanīgi attiecībā uz iekšējā tirgus un tā viengabalainības ievērošanu. Šajā jomā pastāv problēma — es redzu, ka daži kolēģi no attiecīgās komitejas māj ar galvu. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs zinām, ka komisārs Barnier kungs jau risina šo jautājumu, atbalstot Monti kunga ziņojumu. Mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā esam pārliecināti par sāncensību, kas veicina inovācijas.

Tomēr mums ir arī jāsaprot, ka Eiropas uzņēmumi darbojas globālas konkurences vidē un ka maziem un vidējiem uzņēmumiem un — svarīgākais — pētniecības un attīstības labā ir īpaši būtiski attīstīt sadarbību, un mums ir jānodrošina, lai konkurence nepārvērstos savstarpējā iznīcināšanā, kas sniegtu labumu uzņēmumiem citās pasaules daļās, kuri turklāt ne vienmēr ievēro godīgas konkurences principus attiecībā uz saviem konkurentiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs rastu iespējas novērst patentu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot konkurenci un, protams, ievērojot īpašuma tiesības, kā jau tika pieminēts. Tāpat, kā tas nereti notiek, minētais ietver ļoti trauslu līdzsvaru.

Visbeidzot, lai noslēgtu runu, es ļoti vēlētos uzsvērt, ka piekrītu García-Margallo y Marfil kunga teiktajam par konkurenci pārtikas produktu jomā. Mēs Eiropā esam ļoti īpatnējā situācijā, pievēršot ļoti lielu uzmanību konkurencei atsevišķās nozarēs, vienlaikus daudz mazāk kontrolējot konkurenci citās jomās. Ir skaidrs, ka līdzsvara trūkums starp ražotāju un pircēju skaitu rada konkurences problēmas. Komisāra kungs, tāpēc esmu gandarīta, ka jūs atbalstījāt García-Margallo y Marfil kunga teikto.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Schwab (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ļaujiet man atkārtot manu kolēģu sacīto un vispirms paust atzinību par faktu, ka Eiropas Komisija noteikumu pārskatīšanā par horizontālo konkurenci laikus iesaista uzņēmējdarbības pārstāvjus, dalībvalstis un Eiropas Parlamentu. Galu galā grupu atbrīvojumu regulas šā gada beigās zaudēs savu spēku. Manuprāt, 2010. gada maija projektā ir iekļauti vairāki svarīgi grozījumi, jo īpaši standartu un informācijas apmaiņas jomā, kā jau tika apspriests. Tās abas nodrošinās lielāku juridisko drošību un skaidrākus noteikumus uzņēmumiem, kas ir ļoti svarīgi atbilstības nodrošināšanai. Mēs jau dzirdējām, ka atbilstība Eiropas iekšējā tirgū ir princips, kas ir jāievēro visiem uzņēmumiem.

Mūsu ekonomikas svarīgākie elementi ir konkurence un inovācijas, tāpēc ir svarīgi pielāgot 2009. gada noteikumus mūsu pašreizējai situācijai un ieviest efektīvus mehānismus, lai veicinātu atbilstību un uzņēmumu un valsts iestāžu konkurences tiesību akta īstenošanu. Tāpēc Komitejā Parlamenta jautājums guva tik lielu atbalstu, ko es ļoti apsveicu. Es vēlētos uzdot jautājumu par to, ko jūs tikko sacījāt. Tas ir fakts, ka lielu, starptautisku ķēdes veikalu iepirkuma nolīgumus ir iespējams klasificēt kā horizontālās sadarbības nolīgumus. Aizvadītā gada paziņojumā par pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā jūs paudāt ļoti kritisku nostāju attiecībā uz pieprasījuma spēku, bet tagad, šķiet, jūs uz to raugāties ļoti pozitīvi. Jūs tikko sacījāt, ka atbalstāt sadarbību starp nelielajiem mazumtirgotājiem, ja iepirkuma nolīgumi nepārsniedz 20 % tirgus daļas robežu. Mans jautājums jums ir šāds: kāpēc jūsu viedoklis par šiem horizontālajiem iepirkuma nolīgumiem ir mainījies? Kas izraisīja šo viedokļa maiņu?

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es arī vēlētos paust atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumiem par konkurences noteikumu pārskatīšanu horizontālās sadarbības jomā. To mērķis ir precizēt noteikumus atbrīvojumu iegūšanai, ierobežojumu atkārtotai labošanai un informācijas sniegšanai par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Ekonomikas un finanšu krīze ir akcentējusi nepieciešamību ciešāk sadarboties šajās jomās un izstrādāt vienotu globālās ekonomikas regulējumu.

Mums arī ir jāizvērtē iespēja veikt biežāku un visaptverošāka līmeņa informācijas apmaiņu, kā arī globālas pārvaldības izveides iespēju šajā jomā.

Konkurentu sadarbības nolīgumu vienkāršošana veicina inovācijas un palīdz palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Tādējādi, manuprāt, ir jāveic analīze par iespējām vienlaikus ieviest grupu atbrīvojumu regulas citiem horizontālo nolīgumu veidiem.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka mēs varam organizēt konkurenci, ieviešot vienotus noteikumus, tāpēc es vēlos zināt, kādi atzinumi mums ir pieejami telekomunikāciju nozarē, jo īpaši frekvenču licenču jomā, lai mēs varētu regulēt izsoles vai tā sauktos skaistuma konkursus telekomunikāciju procesos. Galu galā, ceturtās paaudzes tīklu jaunās tehnoloģijas sniegs jaunu iespēju pasauli.

Ceļojot uz citu Eiropas valsti, jūs konstatēsiet, ka daudzas no cenām, kas parādās jūsu tālruņa displejā, ir vienādas. Vai jums ir nodoms turpināt veicināt konkurenci viesabonēšanas jomā? Kā, jūsuprāt, viesabonēšanai iespējams piemērot pienācīgu iekšējā tirgus konkurenci? Kā jūs varat nodrošināt to, lai, šķērsojot ģeogrāfiskās robežas, cenas nepalielinātos tūkstoškārtīgi?

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti pateicīgs godātajiem deputātiem par šīm debatēm, jo tās mums palīdz sagatavot augsni šīm ļoti nozīmīgajām pārmaiņām tiesiskajā regulējumā, kura ietvaros turpmāk darbosies mūsu uzņēmumi. Es ļoti piekrītu visiem tiem, kuri ir aicinājuši nodrošināt godīgu konkurenci, jo tikai tā var nodrošināt godīgu darbību un, protams, reālas, nevis fiksētas cenas. Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi tas, kā radīt veicinošu vidi, lai mēs varētu panākt pozitīvus rezultātus, bet tirgū novērst fiksētu cenu iespēju.

Es jums varu apgalvot, ka mēs izskatām visus iespējamos veidus, kā rast risinājumu, kura ietvaros patentu cenas nebūtu pārāk augstas. Jūs no debatēm par šo jautājumu ļoti labi zināt, cik tas ir grūti. Es jums varu sacīt, ka mūs Komisiju ļoti sarūgtina kavējums, proti, fakts, ka mēs neesam spējuši rast piemērotu risinājumu patentu jautājumam tik ilgu laiku, jo šis risinājums noteikti radītu apstākļus lielam solim uz priekšu attiecībā uz to, kā labāk aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un nodrošināt lielāku Eiropas konkurētspēju saistībā ar patentu aizsardzību starptautiskajā līmenī.

Izstrādājot mūsu ierosinājumu, mēs koncentrējāmies uz diviem svarīgiem jautājumiem, proti, juridisko skaidrību un jaunu tiesisko regulējumu. Mēs esam piedalījušies visai plašās šim jautājumam veltītās publiskās apspriešanās. Mēs saņēmām 190 iesniegumus, un to iesniedzēju vidū bija ieinteresētās puses no rūpniecības nozarēm, juristu uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un valdībām, tādējādi mēs uzskatām, ka attiecībā uz gala rezultātu mēs spēsim panākt atbilstošu līdzsvaru.

Esmu ļoti pateicīgs par stratēģijas “ES 2020” nozīmes uzsvēršanu, jo tieši tas ir iemesls, kāpēc mums ir jāuzlabo un jāmaina regulējums, kura ietvaros darbojas uzņēmumi, noskaidrojot, kā radīt pozitīvus, veicinošus apstākļus, lai pētniecības un attīstības nozares uzņēmumi, kā arī inovāciju jomā iesaistītie uzņēmumi spētu attīstīties, kā arī to, kā tas varētu sniegt papildu pievienoto vērtību Eiropas valstu ekonomikai un kā radīt apstākļus, lai šie uzņēmumi paliktu Eiropā un nemeklētu iespējas ražot savus produktus citur.

Es jums varu apgalvot, ka tas ir viens no elementiem, kuriem attiecībā uz Vienotā tirgus aktu Komisija, jo īpaši mani kolēģi, komisārs Almunia kungs un komisārs Barnier kungs, pievērš lielu uzmanību. Līdz ar vienoto tirgu mums tagad ir nebijušas iespējas atklāt jaunu potenciālu, jaunus ceļus un radīt apstākļus, kas būs svarīgi tiešām ievērojamai attīstībai, jo īpaši pētniecības un attīstības nozarē.

Pievēršoties konkrētiem jautājumiem, ko uzdeva Schwab kungs, norādot uz zināmām atšķirībām Komisijas pieejā saistībā ar šo konkrēto jautājumu par maziem ķēdes piegādātājiem pretstatā lieliem ķēdes uzņēmumiem: pēc ļoti nopietna pārskatīšanas procesa un mūsu ļoti plašajām konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm un ar dalībvalstīm mēs nonācām pie secinājuma, ka pieeja, ko mēs šobrīd aizstāvam, vairāk atbilst pašreizējai situācijai, aktuālajiem datiem, ko esam saņēmuši, tāpēc mēs turpinām to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vārdā iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien, ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī, plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.30 un atsāka plkst. 12.00)

 
  
  

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  

(1)Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika