Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra

12.3. Birma — vēlēšanu norise un opozīcijas līderes Aung San Suu Kyi atbrīvošana

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par septiņiem rezolūciju priekšlikumiem par Birmu — vēlēšanu norisi un opozīcijas līderes Aung San Suu Kyi atbrīvošanu⁽¹⁾.

  Véronique De Keyser, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Dažkārt mēs saņemam labas ziņas pat ārkārtas situācijās. Tāpēc es vēlētos, lai ikviens atsauktu atmiņā emocijas, kas mūs pārņēma, kad mēs televīzijā redzējām Aung San Suu Kyi atbrīvošanu. Ir tiesa, ka mums ir īpaša saikne ar šo ievērojamo sievieti, kura šeit 1990. gadā saņēma vienu no pirmajām Saharova balvām un kura 20 vai 21 dzīves gada laikā gandrīz 15 gadus ir pavadījusi ieslodzījumā. Viņa ir politiski aktīvas sievietes simbols, kura tik problemātiskā valstī kā Birma spēj saglabāt brīvību un izrādīt pretestību. Tas ir tiešām apbrīnojami.

Tomēr šā notikuma dēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pirmkārt, viņas brīvība ir trausla. Viņa jau agrāk ir tikusi atbrīvota, lai pēc tam atkal nokļūtu mājas arestā. Otrkārt, neaizmirsīsim, ka vēlēšanas, kas tikko notika Birmā, patiesībā bija farss, karikatūra par demokrātiju. Pirms vēlēšanām tika pieņemti likumi vārda brīvības ierobežošanai. Atsevišķiem cilvēkiem, piemēram, mūkiem, tika liegtas iespējas balsot. Šobrīd Birmā pārliecības dēļ ieslodzījumā vēl joprojām ir 22 000 cilvēku, un tā joprojām ir viena no pasaules šausminošākajām diktatūrām.

Tāpēc mēs aicinām Birmas varas iestādes ievērot pulcēšanās tiesības un tiesības uz vārda brīvību, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos, un mēs ticam, ka šī izcilā sieviete, kuru mēs gaidām šeit, Eiropas Parlamentā, vai kuru mēs apciemosim, ja viņa nevarēs saņemt savu Saharova balvu šeit, saglabās šajā sašķeltajā valstī brīvības garu.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētājas kundze! 13. novembrī, mazāk nekā nedēļu pēc pretrunīgi vērtētajām valsts vēlēšanām, pēc tam, kad 15 no aizvadītā 21 gada Aung San Suu Kyi bija pavadījusi faktiskā ieslodzījumā savu demokrātiju atbalstošo uzskatu dēļ, viņa tika atbrīvota no mājas aresta.

Kā pēc atbrīvošanas no Evin ieslodzījuma vietas Teherānā sacīja irāņu sieviete filmā The Green Wave: “Brīdī, kad es izgāju ārā, es aptvēru, ka esmu vien nokļuvusi no mazāka cietuma lielākā ieslodzījuma vietā: to sauc Irāna.”

Cilvēkiem savu uzskatu dēļ nav jādzīvo mazākos vai lielākos cietumos. Eiropas Savienība centīsies atbalstīt turpmāku brīvību nodrošināšanu visiem Birmas iedzīvotājiem un aizvien ir nobažījusies par Aung San Suu Kyi labklājību un drošību, jo viņa atrodas valsts drošības dienestu uzraudzībā.

Viņas ilgi gaidītajai atbrīvošanai ir jāgūst atspoguļojums turpmākā tās brīvības nodrošināšanā visiem iedzīvotājiem, kura ar 2008. gada konstitūcijas un militārās huntas palīdzību ir tikusi sistemātiski ierobežota. Tādas vēlēšanas, kādas šomēnes notika Birmā, pat ja tās notiek baiļu un represiju gaisotnē, režīmi bieži izmanto, lai pamatot savu leģitimitāti un apgalvotu, ka tiek īstenota demokrātiska pārvalde. Tomēr ikvienas valdības demokrātija izriet no tās rūpēm par savu iedzīvotāju labklājību, un demokrātija vienmēr nozīmē vairāk nekā “balsstiesības visiem”. Tā ir nostiprināta demokrātiskās iestādēs, labā pārvaldībā, tiesiskuma principā un cilvēktiesību ievērošanā.

  Adam Bielan, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Visiem tiem, kuri sevi maldināja, domājot, ka tā sauktās vēlēšanas, kas notika 7. novembrī un bija farss, mūs tuvinās demokrātijai Birmā, būtu jāizjūt vilšanās. Taisnība, ka nedēļu pēc vēlēšanām Nobela prēmijas ieguvēja Aung San Suu Kyi kundze tika atbrīvota no ieslodzījuma. Tomēr nekas neliecina par to, ka tā šajā valstī notiks arī ar pārējiem politiskajiem ieslodzītajiem, kuru skaits pārsniedz divus tūkstošus. Patiesībā pirms dažām dienām mēs saņēmām informāciju, ka Birmā valdošā militārā hunta ir uz laiku aizliegusi vēl deviņu žurnālu publicēšanu, tādējādi samazinot jau tā ierobežoto vārda brīvību šajā valstī.

Tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina izdarīt spiedienu. Vispirms Eiropas Savienībai ir jākoncentrējas uz spiediena izdarīšanu uz Ķīnu, jo bez Ķīnas palīdzības militārā hunta Birmā nespētu noturēties pie varas. Visbeidzot es vēlētos pateikties Parlamenta priekšsēdētājam Buzek kungam par to, ka viņš ir uzaicinājis Aung San Suu Kyi kundzi uz Saharova balvas pasniegšanas ceremoniju, kas nākamajā mēnesī notiks Strasbūrā.

  Barbara Lochbihler, autore. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs vēl joprojām labi atceramies Birmas opozīcijas līderes Aung San Suu Kyi attēlus pēc viņas atbrīvošanas no mājas aresta. Tajos mēs redzējām cilvēku, ko izolācijas gadi nav salauzuši, un tas mūs pārliecināja, ka viņa turpinās cīņu par demokrātiskām pārmaiņām savā valstī. Ikviens solis demokratizācijas un ļoti smagās cilvēktiesību situācijas uzlabošanas virzienā ir apsveicams.

Tomēr tas nebūs vienkāršs process. Konstitūcija, kas pašlaik ir spēkā Birmā, pēc nedemokrātiskām vēlēšanām izvirza prezidentu pāri likumam un nodrošina amnestiju iepriekš veiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Savienībai par to ir jāpauž visasākā kritika, un tā ir jāvērš arī pret nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz etniskajām minoritātēm, kuru pārstāvji nereti tiek padzīti no to apdzīvotajām teritorijām un piespiesti veikt vergu darbu, kamēr daudzi to bērni tiek savervēti, lai kalpotu kā bērni-kareivji.

Mums ir jādubulto savi centieni iesaistīt valstis, kurām ir būtiska ietekme uz Birmas valdību, piemēram, Ķīnu un Indiju. Mums šīs valstis ir jāpārliecina izmantot to ietekmi Birmas iedzīvotāju interesēs. Tām ir jāizpilda saistības, ko tās attiecībā uz cilvēktiesībām uzņēmās, ratificējot ASEAN hartu. Šajā hartā dalībvalstis ir aicinātas rīkoties, lai apkarotu sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Sāksim ar jautājumu par vēlēšanām. Kā mēs zinām un kā šeit Parlamentā jau ticis pieminēts, vēlēšanas notika baiļu un iebiedēšanas gaisotnē. Tās bija pilnīgs farss un kalpoja vienīgi tam, lai militārajai huntai piešķirtu pilsoniskas sabiedrības izskatu. Daudziem iedzīvotājiem dalība balsošanā bija liegta. Tūkstošiem birmiešu — saskaņā ar pašu militārās huntas ģenerāļu sniegto informāciju 1 000 cilvēku — ir guvuši patvērumu Taizemē, kur dzīvo jau 100 000 birmiešu un kur tagad ap Birmas robežu pastāv lielās bruņotu konfliktu rašanās risks. Tas kalpo par atgādinājumu, ka, lai arī Aung San Suu Kyi atbrīvošana, bez šaubām, mūs pilda ar prieku un cerību, ka tagad, kā jau tika pieminēts, mēs varēsim satikt šo ievērojamo sievieti un uzņemt viņu Parlamentā, mēs nevaram novērst mūsu uzmanību no Birmai vissvarīgākā jautājuma, proti, visu iedzīvotāju un vairāk nekā 2000 politisko ieslodzīto atbrīvošanas, līdz ar vispārējās iebiedētības un baiļu atmosfēras kliedēšanu.

Tāpēc Eiropas Savienībai nevajadzētu mazināt savu uzmanību. Mums ir nepieciešama liela koncentrēšanās un nelokāmība: mēs nekādā gadījumā nedrīkstam būt pašapmierināti. Šobrīd, manuprāt, ir vērts sacīt, ka dažām dalībvalstīm cilvēktiesību aizsardzības jomā ir jābūt stingrākām un svarīgākais — konsekventākām. Uzņēmējdarbībai, ko daudzas dalībvalstis turpina veikt Birmā, ir jāatbilst Eiropas Savienības saistībām cilvēktiesību jomā. Es atgādinu, ka, piemēram, naftas nozares uzņēmuma TOTAL ieguldījumi Birmā veido 7 % no Birmas huntas budžeta. Parlaments turpinās pievērst uzmanību šim jautājumam un būt vienots savā nostājā, un es ceru, ka arī Komisija un dalībvalstis turpinās īstenot šādu pieeju.

  Bernd Posselt, autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Runājot savā un manas kolēģes Andrikienė kundzes vārdā: mēs esam ļoti gandarīti, uzzinot par mūsu Saharova balvas laureātes atbrīvošanu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka Birmas militārā diktatūra vēl joprojām briesmīgos apstākļos ieslodzījumā tur vismaz 2200 citu politisko ieslodzīto. Kā tika pieminēts iepriekš, visa valsts ir kā atklāts cietums. Tāpēc tagad mums ir jābūt ļoti kritiskiem un uzmanīgiem. Vai tas viss bija tika kosmētiska operācija, vai arī vēlēšanas, kas tika izmantotas brutālām manipulācijām, parādīja režīma patieso raksturu? Tagad mums ir jāizmanto visi pieejamie mehānismi, lai pieprasītu pārmaiņas. Šīs pārmaiņas var uzskatīt par pēdējo pārbaudījumu. Mums ir jāuzstāj, lai mūsu Saharova balvas laureātei tiktu sniegta atļauja decembrī ierasties šeit, lai pēc 20 gadu kavējuma saņemtu savu balvu un lai viņai tiktu ļauts atgriezties savā valstī bez uzbrukumiem. Tikai tad mums būs neliels iemesls cerībai, ka mainās to cilvēku situācija, kuri gadu desmitiem ilgi ir cietuši korumpētas sociālistu diktatūras pakļautībā.

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms arī es, protams, vēlos paust gandarījumu par Aung San Suu Kyi, Birmas opozīcijas līderes, atbrīvošanu pēc tik daudziem mājas arestā pavadītiem gadiem. Es arī vēlētos paust cerību, ka šai atbrīvošanai no ieslodzījuma sekos vairāk nekā 2000 politisko ieslodzīto atbrīvošana, pretējā gadījumā, kā minēja Posselt kungs, mēs to uzskatīsim tikai par simbolisku žestu.

Man jums arī jāsaka, ka es vēlos, lai mēs atbalstītu Aung San Suu Kyi viņas partijas, Demokrātijas nacionālās līgas, kas maijā tika nelikumīgi likvidēta, atjaunošanā. Viņai noteikti ir jāpaveic milzīgs darbs. Tāpēc es uzskatu, ka starptautiskais spiediens ir jāturpina, jo šī militārā hunta negrasās īstenot demokratizācijas procesu, bet dodas šim procesam pilnīgi pretējā virzienā, ņemot vērā, ka novembrī notikušās vēlēšanas nebija ne brīvas, ne godīgas. Tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstam mazināt uzmanību, ko veltām šim reģionam.

  David Martin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīts par vienotības līmeni, ko Eiropas Savienība ir apliecinājusi Birmas jautājumā. Esmu izlasījis Padomes paziņojumu, Ashton kundzes paziņojumu un mūsu priekšsēdētājas paziņojumu. Šīs pilnīgi safabricētās vēlēšanas Birmā nevienu nav apmuļķojušas. Visi ar gandarījumu ir sveikuši Aung San Suu Kyi atbrīvošanu no mājas aresta, bet ikviens arī ir paudis nosodījumu tam, ka vēl joprojām netiek nodrošinātas pārējās brīvības.

Priekšsēdētājas kundze, tomēr, ja mēs rīkosimies pareizi, šīs vēlēšanas varētu — ar lielu uzsvaru uz vārdu “varētu” — nozīmēt jaunu sākumu Birmā. Kā citi kolēģi jau norādīja, ja mēs tagad spētu pārliecināt huntu atbrīvot politiskos ieslodzītos, ja mēs to varētu pārliecināt nodrošināt Aung San Suu Kyi pilnīgu brīvību gan attiecībā uz pārvietošanos, gan publiskiem politiskajiem paziņojumiem, un visbeidzot, ja jaunais Birmas parlaments un valdība sāktu valstī uzlabot cilvēktiesību un pamattiesību situāciju un Birmas iedzīvotāju sociālos un ekonomiskos apstākļus, tad, iespējams, dažu gadu laikā mūsu iestādēm būs iemesls sākt pārrunas un sadarbību ar Birmas režīmu un, iespējams, pieredzēt labāku šīs valsts nākotni.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Varas iestādes ir atbrīvojušas vienu ļoti pazīstamu personu — lai it kā pasaulei parādītu, ka valsts ir demokrātiska, ka tā ir sākusi ievērot cilvēktiesības, kamēr aiz šīs fasādes nav nekā: nav notikušas nekādas konkrētas pārmaiņas. Mēs saskārāmies ar teātri — un, paldies Dievam, ka cienījamā sieviete atguva brīvību. Tomēr, kā mēs minējām, aiz šī teātra slēpjas traģēdija. Vairāki tūkstoši cilvēku aizvien ir ieslodzījumā. Tāpēc sauklis “atbrīvot politiskos ieslodzītos” uz Birmu attiecas vēl joprojām.

Es domāju, ka reģionā vispopulārākās politiskās ieslodzītās vēstījums, kura tikko ir atbrīvota no aresta, ir tik nozīmīgs, ka tas izskan pāri visai Āzijai. Pie viņas jau vēršas Ķīnas disidenti. Domāju, ka to ir vērts uzsvērt. Tāpēc Parlamentam ir jācīnās par cilvēktiesību ievērošanu un politisko bēgļu brīvību šajā reģionā.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments jau 2010. gada februārī pieprasīja atbrīvot Aung San Suu Kyi, kura kopš 1990. gada dzīvoja mājas aresta apstākļos. Birmas varas iestāžu lēmums atbrīvot viņu dažus mēnešus pēc šīs svarīgās Parlamenta deputātu prasības izteikšanas iezīmē pirmo soli pareizajā virzienā. Tomēr mēs nevaram uzskatīt šo konkrēto situāciju par cilvēktiesību atjaunošanas apliecinājumu Birmā, ņemot vērā faktu, ka daudzi demokrātiju atbalstoši aktīvisti vēl aizvien ir apcietinājumā.

Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Savienības mērķis ir veicināt mieru, Savienības vērtību ievērošanu un tās tautu labklājību. Mūsu izpratnē kopējās vērtības nozīmē cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana. Eiropas Savienības pienākums ir neaprobežoties ar šo vērtību veicināšanu tikai tās teritorijā. Tāpēc es mudinu nodot vēstījumu par solidaritāti ar Birmas iedzīvotājiem, kuri cieš varas iestāžu īstenotu represiju dēļ un katru dienu cīnās par savu pamattiesību ievērošanu.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! 7. novembrī Birmā pirmo reizi 20 gadu laikā notika vēlēšanas. Tā vietā, lai mēs priecātos par to, ka šis process beidzot ir noticis, mēs šodien atkal esam spiesti nosodīt šo valsti, kurā cita starpā būtu jāievēro cilvēktiesības un tiesības uz vārda brīvību. Vēlēšanām ir jābūt sinonīmam izvēlei, ko persona pauž ar balss palīdzību.

Kā gan mēs varam runāt par izvēli, ja opozīcijas partijām ir liegta iespēja izteikties, kad tās nevar brīvi paust savi viedokli vai adekvāti pārstāvēt visus iedzīvotājus?

Mēs atkal šeit runājam par Birmu, par valsti, kura nav brīva, bet kura daudzus gadus ir atradusies militārās huntas kontrolē. Kā visai pasaulei ir zināms, tas ir jautājums par sastingušu varu, kura šādā formā saglabāsies tikmēr, kamēr nenotiks patiešām brīvas un godīgas vēlēšanas.

Aung San Suu Kyi atbrīvošana ir solis pareizajā virzienā. Mums tas ir jāatzīst un jāapsveic. Kā te tika norādīts iepriekš, cerēsim, ka būs vēl citi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz daudziem citiem politiskajiem ieslodzītajiem.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs aizvien līksmojam par Aung San Suu Kyi atbrīvošanu un atceramies pūļa attēlus, kas ar sajūsmu viņu sveica, atgriežoties mājās, kur viņa satikās ar saviem bērniem, kurus viņai nācās atstāt, kad viņi vēl bija mazi, un kuri tagad ir vairāk nekā pieauguši.

Šis ir liela entuziasma, svinību laiks Birmas iedzīvotājiem un opozīcijai, bet no tā noteikt izrietēs viens fakts. Mūsu vidutājs šodien, bez šaubām, ir militārā hunta, kura vairs nevar atlikt paskaidrojumu sniegšanu par to, vai Aung San Suu Kyi atbrīvošana bija propagandas pasākums, aizsegs vai, gluži pretēji, pirmais solis uz viņas un tādējādi uz visu pārējo Birmas politisko ieslodzīto tiesību uz vārda brīvību atzīšanu un solis pretī brīvām un demokrātiskām vēlēšanām.

Eiropai uz to ir jāaicina un tas jāpieprasa. Mūsu priekam par Aung San Suu Kyi atbrīvošanu mums noteikti ir jāpievieno stingra atbilstoša prasība.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi atceramies gadus, kad no ieslodzījuma tika atbrīvots Lech Wałęsa un kad pēc tik daudziem gadiem atbrīvoja Nelson Mandela. Tas deva cerību — cerību uz brīvu pasauli un to, ka viss uz šīm valdībām izdarītais spiediens ir atstājis iespaidu. Birmas opozīcijas līderes San Suu Kyi kundzes atbrīvošana mums ir arī liels izaicinājums. Bez starptautiskās sabiedrības centieniem, bez spiediena izdarīšanas uz valdošo militāro huntu Birmā nepastāvēs demokrātija. Es atceros laiku, kad komunistu diktatūras periodā brīvās pasaules līderi apmeklēja Poliju un visi no viņiem paralēli oficiālajām vizītēm apmeklēja arī pagrīdes kustības līderi Lech Wałęsa. Šāda politika ir jāīsteno arī tagad. Esmu gandarīts, ka Ashton kundze drīz dosies uz Birmu un tiksies ar San Suu Kyi kundzi. Es arī ceru, ka Eiropas Parlamenta delegācija drīz varēs sarunāties ar viņu Birmā un Strasbūrā.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Tāpat kā jūs visi, arī es vēlētos apliecināt cieņu Aung San Suu Kyi, kura tikko ir atguvusi brīvību. Viņa, Nobela prēmijas un Saharova balvas saņēmēja, aizvien ir drosmes un cerības simbols labākai nākotnei, kuru ir pelnījuši viņas valsts iedzīvotāji.

Ir svarīgi, lai Aung San Suu Kyi būtu neierobežota pārvietošanās un vārda brīvība. Tikpat svarīgi ir tas, lai visi cilvēki, kas politisku iemeslu dēļ joprojām ir ieslodzīti (saskaņā ar Posselt kunga un Preda kunga sniegto informāciju viņu skaits pārsniedz 2 000), tiktu atbrīvoti. Tas nodrošinātu uzticamāku pāreju uz iekļaujošāku valdības sistēmu.

Birmā/Mjanmā notikušās vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem konkurējošajām opozīcijas partijām. Tomēr fakts, ka pilsoniskā sabiedrība varēja daļēji politiski organizēties, ir apsveicams par spīti grūtībām. Mēs atzīstam atsevišķu opozīcijas partiju lēmumu nepiedalīties, vienlaikus atzīstot dažu citu partiju, tostarp etnisko grupu organizēto partiju, līdzdalību. Viņu lēmums izmantot to, ko viņi uzskatīja par iespēju, bija apsveicams.

Vēlēšanas kā tādas nenodrošina valsts demokrātiskumu. Tomēr tās var sniegt iespēju jaunam sākumam un vismaz zināmā mērā sistēmā ievieš plurālismu. Lai arī būs acīmredzami trūkumi, ja vēlēšanas iezīmēs pozitīvi vērtējama procesa sākumu, tas būs apsveicams notikums.

Mēs vairākkārt paudām, ka Eiropas Savienība bija gatava sadarboties ar valdību, lai izmantotu vēlēšanu sniegto iespēju sākt jaunu un pozitīvu posmu valsts vēsturē. Turpmāk mums ir uzmanīgi jāvēro, cik atbildīgs pret sabiedrību būs jaunais parlaments un valdība, vai jaunās iestādes nodrošinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un vai tās īstenos labāku politiku, lai uzlabotu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo situāciju.

Lai valstī uzlabotu cilvēktiesību situāciju, ir jāattīsta mērķtiecīgs dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm. Nerunājot par jau sen iekavēto pāreju uz pilsonisku, leģitīmu un pārskatatbildīgu pārvaldes sistēmu, šādam dialogam būtu jāievada politiskā sistēma, kuras pamatā ir tiesiskuma princips un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Eiropas Savienība ir vairākkārt norādījusi, ka tā ir gatava atbalstīt šādu procesu.

Mēs turpināsim izmantot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus — dialogu un sadarbību, Apvienoto Nāciju Organizācijas instances un ierobežojošos pasākumus, kā arī atbalstu, lai palīdzētu pārliecināt jauno valdību uzlabot savu darbu. Mūsu palīdzības programmās ir iestrādāti cilvēktiesību aspekti. Turklāt mēs cenšamies panākt kontaktus ar pilsonisko sabiedrību un pārvaldes daļām, un mēs centīsimies kontaktēties ar valdību saistībā ar tās pienākumiem sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Mūsu vērtību, proti, cilvēktiesību, attīstības un dialoga, veicināšana, ir un būs mūsu politikas stūrakmens.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Birmas varas iestāžu veikto Aung San Suu Kyi atbrīvošanu no mājas aresta. Tomēr mums nevajadzētu mīkstināt savu nostāju pret militāro huntu. Gluži pretēji — mums ir jāturpina risināt cilvēktiesību un pilsonisko brīvību pārkāpumu problēmas tik enerģiski, kā nekad agrāk. Vienas politiskās aktīvistes, lai arī cik ievērojama viņa būtu, atbrīvošana neatceļ faktu, ka ieslodzījuma vietās briesmīgos apstākļos lēni iet bojā 2200 politiskie ieslodzītie un ka Birmas militāristi ir atbildīgi par pastāvīgi notiekošām slepkavībām bez tiesas lēmuma, spaidu darbiem, seksuālo vardarbību un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Aung San Suu Kyi, Saharova balvas saņēmēja 1990. gadā, pie mums vērsās ar slaveno lūgumu, lai mēs izmantotu savu brīvību Birmas iedzīvotāju brīvības veicināšanai. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai aicinātu Eiropas Savienību un tās dalībvalstis izmantot visu savu ekonomikas un politisko ietekmi, lai paātrinātu režīma maiņu Birmā.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – Situācija Birmā ir sasniegusi kritisku brīdi. Ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments attiecības ar Birmu paliktu uz pareizā ceļa. Mums ir jāpievērš uzmanība valdības attieksmei pret iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka 40 % iedzīvotāju ir etniskās minoritātes, kuru pārstāvjiem pēc nesen notikušajām vēlēšanām bija jādodas bēgļu gaitās uz Taizemi. Aung San Suu Kyi atbrīvošana ir apsveicams notikums. Tomēr vēsture ir apliecinājusi, ka gadījumā, ja daļa no opozīcijas vai visi opozīcijas pārstāvji ir ieslodzīti, Birmas valdībai ir paradums atgriezties pie ierastās politikas. Šobrīd vēl aizvien ir apcietināti vairāk nekā 1000 ”politiskie ieslodzītie. Atklāta necieņa pret brīvām vēlēšanām ir skaidrs apliecinājums tam, ka valdībai ir niecīga interese Birmas iedzīvotājiem nodrošināt tiešām demokrātisku pārvaldi vai ka šādas intereses nav. Šim Parlamentam būtu jāatbalsta ANO ierosinājums turpināt dialogu ar Birmu, un mums būtu jāturpina savi centieni aizsargāt Birmas iedzīvotājus no turpmākām netaisnībām. Esmu pārliecināts, ka mūsu pastāvīgā uzmanība un atklāts dialogs Birmas iedzīvotājiem ir izšķiroši svarīgs un ir jāsniedz skaidrs vēstījums par šā Parlamenta un citu globālo organizāciju vienotību šajā jautājumā.

(1) Sk. protokolu