Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.
Teresa Jiménez-Becerril Barrio (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā mēnesī es Parlamentā organizēju uzklausīšanu par terorisma upuriem, kurā piedalījās Parlamenta priekšsēdētājs un daudzi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) deputāti.
Upuri ir vērsušies pie mums kā saviem pārstāvjiem Eiropā, lai mēs garantētu viņu tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras ir tikušas bradātas tik daudz reižu viņu pašu valstīs, piemēram, Spānijā, kur Rodríguez Zapatero valdība vēl arvien turpina melot Spānijas tautai par sarunu procesu ar teroristu grupu, kas joprojām nav nolikusi savus ieročus.
Tieši tāpēc tik nopietni notikumi kā, piemēram, informācijas noplūde par Bar Faisán, kurā teroristi tika brīdināti par sākto viņu arestēšanas operāciju, joprojām nav pamatīgi izmeklēti.
Demokrātiskas valdības nevar pagriezties ar muguru pret terorisma upuriem, viņi jau ir samaksājuši augstāko cenu cīņā par brīvību.
Parlamentam jāiestājas par Eiropas Hartu, kas atzīst upuru likumīgās prasības, piemēram, neiesaistīties sarunās ar teroristiem un nodrošināt, ka viņi pilnībā izcieš savu cietuma sodu.
Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gada pēdējā darba nedēļā es vēlos sniegt jums savas pieredzes kopsavilkumu par Eiropas Parlamenta administrāciju. Saskaņā ar Eiropas Ombuda 6. decembra atzinumu es vēlos apgalvot, ka Eiropas Parlamenta komanda un darbinieki ir pelnījuši uzslavu par savu darbu vienlīdzīgu iespēju veidošanā un jo īpaši personu ar invaliditāti stāvokļa uzlabošanā. Es ceru, ka nākotnē šajos jautājumos atpakaļgaitas nebūs. Es vēlētos pateikties trim cilvēkiem. Pirmkārt, par pielāgošanu es vēlos pateikties Mācību nodaļas vadītājiem Erica Landi kundzei un Pierre Dabaty kungam. Es vēlos pateikties Vienādu iespēju un daudzveidības nodaļas vadītājai Rosa Brignone kundzei par nodarbinātības nodrošināšanu 61 cilvēkam ar invaliditāti Eiropas Parlamentā. Šī programma var nodrošināt viņiem darbu, piedāvājot viņiem pienācīgu atbalstu. Es gribētu lūgt Buzek kungu arī turpmāk pievērst uzmanību šīm programmām Eiropas Savienības nākotnes dēļ.
Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Komisijas piešķirtās Eiropas Žurnālistikas 2010. gada balvas ieguvēja no Rumānijas ir Rumānijas ungāru kopienas locekle. Balvas ieguvēja izpelnījās Komisijas atzinību ar ziņojumu, ko viņa bija rakstījusi ungāriski, savā dzimtajā valodā. Ungāru valoda nav oficiāla valoda Rumānijā, bet pusotra miljona ungāru kopienai, kas dzīvo šajā valstī, tā ir valoda, kurā viņi uzzina par notiekošo apkārtējā pasaulē. Es esmu pateicīgs, ka Komisija saprata, ka tas, ka kāds neiesniedz konkursā publikāciju, kas uzrakstīta attiecīgās valsts oficiālajā valodā, nevar būt cēlonis diskvalifikācijai. Tomēr man ir arī sajūta, ka kaut kā pietrūkst, jo etniskām kopienām, kas nerunā kādā no ES oficiālajām valodām — piemēram, katalāņi, baski, korsikāņi un šo sarakstu var turpināt — nebija iespējas piedalīties konkursā, jo viņi informē savas kopienas savā dzimtajā valodā. Ir laiks ņemt vērā Eiropas situāciju, daudzvalodību un kultūru līdzāspastāvēšanu visos Komisijas lēmumos.
Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā redzams no teroristu arestiem Rodríguez Zapatero kunga valdības vadībā, nav šaubu, ka apvainojumi, kas šodien tika izteikti pret Spānijas valdību, ir skaidri nepamatoti.
Tomēr, pievēršoties manam tematam, tiek atzīmēta dzejnieka Miguel Hernández simtgades atceres diena, kura nāve Spānijas pilsoņu karā bija neaizstājams zaudējums, jo viņam bija neparasta valoda, kas nāk no tautas tīrās sirds. Šis „kazu un skumju” gans, bija Nobela prēmijas laureātu Neruda un Aleixandre laikabiedrs.
Šajā forumā, kas varētu būt brīvības, iecietības, miera un kultūras forums, es lasu: „Es esmu atvērts logs, kas klausās, / pa kuru drūmo dzīvi redz. / Bet cīņā ataust saules stars, / kas vienmēr ēnu aizgaiņā.”
Šajos drūmajos laikos turpināsim cerībā uz dzejnieka gaismas staru, kas pārvarēs tumsu, tumsu tagad un uz visiem laikiem. Pārfrazējot Miguel Hernández, „mums jārunā par daudziem jautājumiem”, vai Vallejo dzeju, ko Vargas Llosa citēja Stokholmā pagājušajā nedēļā: „Brāļi, ir tik daudz darāmā” šajā Eiropā ...
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā publicēja ziņojumu par 2007. gada stratēģijas īstenošanu attiecībā uz uzturu un aptaukošanos. Šis ziņojums izcēla ne tikai dažus konkrētus pasākumus, kas veikti, cīnoties pret neveselīgu uzturu un aptaukošanos Eiropas Savienībā, bet arī to, ka daudzi no stratēģijā paredzētajiem mērķiem nav sasniegti. Stratēģija paredzēja pasākumus, lai paplašinātu un atbalstītu bērnu izglītošanu par uzturu. Tomēr pārāk maz ir paveikts ES līmenī, lai realizētu šos pasākumus. Piemēram, Eiropas Programmā augļu patēriņa veicināšanai skolās ir iekļauti daži izglītojoši aspekti, bet tās mērķauditorija ir tikai ierobežots bērnu skaits. Lai gan tai joprojām ir labvēlīga ietekme, mēs jūtam, ka tā ir samērā ierobežota.
Cits būtisks jautājums ir pārtikas reklāma, kuras mērķis ir bērni. Komisija 2007. gadā izstrādāja uzvedības kodeksus, kas reglamentē pārtikas produktu mārketingu, kura mērķis ir bērni. Diemžēl pat pašreiz dažās dalībvalstīs notiek neveselīgu pārtikas produktu tieša reklamēšana, kuras mērķgrupa ir bērni, kā arī ārkārtīgi atšķirīgas uzvedības kodeksa pamatnostādņu interpretācijas.
Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos, ka mēs šeit, Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē pievērstu uzmanību un savā ziņā ņemtu vērā brīdinājumu par Tuvo Austrumu miera procesu, ar kuru 26 bijušie vadošie Eiropas Savienības valstsvīri un sievietes ir vērsušies pie pasaules sabiedrības.
Es runāju par personām, no kurām katra atsevišķi pārstāv starptautisku iestādi un tāpēc var piesaistīt publicitāti. Es uzskatu, ka būtu pareizi, ja mēs Parlamentā veltīsim īpašu uzmanību šā brīdinājuma redakcijai, kas aicina mūs strādāt uzcītīgāk, lai stiprinātu miera centienus šajā reģionā un, ja nepieciešams, ieņemtu stingrāku nostāju, lai panāktu, ka Izraēla sēžas pie sarunu galda un nodrošina mieru ne tikai reģionam, bet arī Izraēlas Valstij un tās pilsoņiem.
Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas atbalsta mehānisms uzdod Komisijai papildu pienākumus aizsargāt Eiropas tiesiskumu. Taču es biju pārsteigts, redzot, ka notiek tieši pretējais. Manā rīcībā ir komisāra O. Rehn rakstiskā atbilde par memorandu ar Grieķiju. Viņš personīgi ir viens no šīs atbildes parakstītājiem, kas paziņo, ka iniciatīva un atbildība par nosacījumiem pilnībā gulstas uz Grieķijas valdību. Manā rīcībā ir kāda cita rakstiska atbilde no komisāra J. Almunia, kurā viņš nepārprotami paziņo, ka neuzskata par vajadzīgu sniegt informāciju, ko mēs no viņa pieprasījām par parlamentārās kontroles veikšanu.
Komisija, šķiet, vairākās valstīs brīvprātīgi rada Eiropas tiesiskuma un Eiropas politikas piemērošanas pelēkas zonas. Demokrātiska kontrole tiek nobīdīta sāņus, ciktāl valstu valdības būtiskākajos pasākumos slēpjas aiz Komisijas un “troikas”, bet savukārt Komisija šajos jautājumos atsaucas uz valstu valdībām. Tādējādi Komisija no līgumu sargātājas pārvēršas par neoficiāla ārkārtas stāvokļa sargātāju, kuru tā pati klusuciešot ir pasludinājusi. Šajā sarežģītajā situācijā atbalsta mehānisma iedarbināšana nevar nozīmēt Eiropas tiesiskuma darbības apturēšanu.
Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un buržuāzisko valdību pret tautas pamatslāņiem vērstā politika dalībvalstīs ir izvērsusies karā pret pamattiesībām uz atalgojumu, darbu un sociālām tiesībām, par kurām strādnieku šķira ir ilgi un smagi cīnījusies.
Masveida bezdarbs, nabadzība, valsts kolektīvo līgumu atcelšana, dramatiski atalgojuma un pensiju samazinājumi, pensionēšanās vecuma palielināšana, smagu un veselībai kaitīgu profesiju atcelšana, augstāks PVN, pamatienākumu samazināšana par 25 % privātajā un sabiedriskajā sektorā, sabiedrisko korporāciju izpārdošana un autokrātijas eskalācija un mežonīga strādnieku šķiras un pamatslāņu kustības apspiešana. Raksturīgi piemēri ir nepieņemamā politikas pasākuma ieviešana, iesaucot bez darba palikušos jūrniekus Grieķijā, ārkārtas situācija uz satiksmes kontrolieru rēķina, kuri palikuši bez darba, Spānijā, skolēniem un studentiem dotie triecieni Anglijā un pamatslāņu pamatbrīvību vispārīga apšaubīšana.
Vienlaicīgi mēs esam vērojuši subsīdiju komplektus un satriecošas nodokļu izmaiņas ...
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Tuvojas nobeigumam gads, kas ir bijis grūts gan cilvēcei, gan Eiropai, Eiropai, kuras kopējā valūta un kohēzija tika pārbaudīta. Ir izplānotas un izveidotas jaunas aizsardzības un atbalsta iestādes, lai aizsargātu kopējo valūtu un atbalstītu divas galvenās valstis ar pilnīgi atšķirīgu ekonomiku: Grieķiju un Īriju. Es uzskatu, ka mēs visi, īpaši Eiropas vadītāji, esam mācījušies no krīzes un ka tagad mūsu starpā ir lielāka solidaritātes sajūta. Es ticu, ka tā ir. Tāpēc uzskatu, ka tiks veikti attiecīgi pasākumi, lai 2011. gadā uzturētu sociālo kohēziju, neieslīgstot galējībās, ko rada pārmērīga budžeta taupība. Man jāuzsver, ka pretēja ekonomikas politika ir noteikta Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums jāsaprot, ka eiro zonā jāveic pasākumi, lai radītu nosacījumus stabilai atlabšanai Grieķijas, Īrijas un Portugāles tirgos un izvairītos no tādām pašām problēmām Spānijā.
Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējos sešos mēnešos divu trešdaļu vairākuma valdība Ungārijā sāka uzbrukumu demokrātiskām institūcijām. Šā procesa gaitā viņi likvidēja iepriekšējo uz paritāti balstīto plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi un izveidoja citu, kas sastāv no valdības partijas delegātiem. Ungārijā nesen pieņemtā tā dēvētā plašsaziņas līdzekļu konstitūcija sniedz arī valdībai iespēju cenzēt noteiktas tīmekļa vietnes, ja tā vēlas, līdzīgi Ķīnas cenzūras paraugam. Plašsaziņas līdzekļu iestādes priekšsēdētāja Annamária Szalai lepni par to klāstīja intervijā. Kā piemēru viņa minēja plašāk lasīto labā spārna ziņu portālu http://www.kuruc.info" , kas interneta piedāvātās anonimitātes dēļ bija galvenais iepriekšējās valdības pieļauto pārkāpumu atklājējs. Es lūdzu Eiropas Parlamentu un Komisiju mudināt Fidesz pēc iespējas ātrāk izbeigt antidemokrātiskos procesus, kas pašreiz notiek Ungārijā. Vienīgais, kas palicis Ungārijas opozīcijai, ir sabiedrības modro acu spēks, un pašreiz viņi grasās mums atņemt pat to.
Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš par zaimošanu ir sodīta katoļticīga zemniece no Pakistānas Asia Bibi.
Mēs nevaram neatcerēties, cik svarīgi ir aizsargāt neaizskaramas cilvēktiesības, uz kurām mēs savā Tiesību hartā attiecinām arī vārda brīvību.
Tādās valstīs kā Pakistāna, apsūdzība zaimošanā jau ir bijusi iemesls 46 cilvēku nāvei pagājušajos 10 gados, arvien vairāk un vairāk uzkurinot reliģisko neiecietību un tādējādi islāma fundamentālismu. Šie cilvēki tika nogalināti ārpus cietuma pēc apsūdzības zaimošanā vai tika atrasti miruši cietumā. Asia Bibi dzīvība ir apdraudēta ne tikai Pakistānas tiesību aktu piemērošanas dēļ, bet arī tādēļ, ka viņa ir fanātiķu rokās. Tāpēc Pakistānas tiesību akti uzkurina šo vajāšanas un nepelnītas nāves gaisotni.
Noslēgumā es mudinu visu starptautisko sabiedrību skaļi pieprasīt tiesību akta par zaimošanu atcelšanu un svītrot to no Pakistānas kriminālkodeksa, kā arī nodrošināt, lai visi, kas sodīti par noziegumiem saistībā ar vārda brīvību, tiktu atbrīvoti pēc iespējas ātri.
Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien ir deklarācijas publiskošanas datums, ko es pati un četri mani kolēģi parakstīja, ar aicinājumu par lauksaimniecības subsīdiju taisnīgu sadali starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm pēc 2013. gada. Saskaņā ar pašreizējo lauksaimniecības politiku visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā ir jāizpilda vieni un tie paši pienākumi, kuru dēļ ir nepieciešami dārgi ieguldījumi. Tomēr, lai gan viņu pienākumi ir vienādi, viņu tiesības tādas nav. Tāpēc es uzskatu, ka, sākot no 2013. gada, tiešo maksājumu sistēmai jāgarantē taisnīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem visā Eiropas Savienībā. Mums jāizbeidz vēsturiskā modeļa piemērošana, jānosaka kopēji kritēriji un jāpievēršas lauksaimniecības īpašajām vajadzībām konkrētos reģionos. Turklāt mums jāizveido sistēma, kas pieļauj līdzekļu pārvietošanu no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru, lai lielāks lauksaimniecības ražotāju skaits jaunajās dalībvalstīs varētu gūt labumu no atbalsta pasākumiem un instrumentiem. Ir laiks izbeigt to veidu, kā KLP atdala vecās no jaunajām dalībvalstīm, un es no sirds ceru, ka jūs atbalstīsiet šo mērķi.
Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Viesuļvētra, kas plosījās Portugālē pagājušajā otrdienā, radīja milzīgu kaitējumu Tomaras reģionā. Diemžēl šāda veida dabas katastrofas notiek arvien biežāk. Ir svarīgi darīt pieejamus ārkārtas mehānismus, kas ļauj ātri iejaukties, lai palīdzētu cietušajiem iedzīvotājiem.
ES nozīme ir būtiski svarīga, jo tās rīcībā ir mehānismi un instrumenti, piemēram, Solidaritātes fonds, kas ir paredzēti reaģēšanai uz šāda veida problēmu. Tomēr ir absolūti izšķirīgi, lai šie mehānismi tiktu aktivizēti un piemēroti ātri, elastīgi un vienkārši. Tāpēc es aicinu Komisiju un Padomi padarīt Solidaritātes fondu elastīgāku, lai to varētu izmantot tik ātri, kā tas šajā un citos tam līdzīgos gadījumos būtu vajadzīgs.
George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Laikposmā, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, Eiropas Komisija cieši pārraudzīja situāciju attiecībā uz starptautiskām adopcijām un ieteica pārtraukt šīs darbības pēc ļaunprātību atklāšanas adopcijas praksē. Tomēr 2009. gadā saistībā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes organizēto konferenci par adopcijas procedūru problēmām Eiropā es nosūtīju vēstuli Jacques Barrot, vēloties piesaistīt uzmanību starptautiskā adopcijas tirgus atvēršanas rezonansei sabiedrībā. Es arī aicināju Eiropas Komisiju būt konsekventai.
Pēc Rumānijas laikraksta veiktas izmeklēšanas mēs saskaramies ar iespēju, ka ļaunprātīgu varas izmantošanu ir izdarījusi Eiropas Komisija, ko pierāda tās uzspiestais konferences oficiālā ziņojuma secinājums, kurā ieteikts izveidot Eiropas Adopcijas aģentūru. Es uzskatu, ka ES saistība ar oficiāla dokumenta viltošanas faktu liks ciest Eiropas Savienības kā Eiropas līgumu sarga tēlam. Tieši tāpēc es gaidu skaidru, pamatotu atbildi no Eiropas Komisijas, kas noņems šo jautājuma zīmi, kas karājas virs tās vertikālās struktūras.
Gianni Pittella (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairāk nekā mēnesi 250 cilvēku grupa, tostarp 80 eritrejieši kā ķīlnieki atrodas kontrabandistu gūstā Sinaja tuksnesī Ēģiptē. Daļa no šīs grupas iepriekš tika sagrābta dažu Eiropas valstu piekrastēs. Laupītāji pieprasa USD 8 000 izpirkuma maksu par viņu atbrīvošanu un vienlaicīgi pakļauj viņus zvērīgākajiem mocību veidiem un beztiesiskumam. Seši cilvēki jau ir miruši, un klīst baumas arī par orgānu izņemšanu pārdošanai melnajā tirgū.
Starptautiskajai sabiedrībai un Eiropas Savienībai ir pienācis laiks teikt: “Pietiek!”, ir pienācis laiks runāt skaidri un tieši par patvēruma tiesībām visās vietās, un ir pienācis laiks dažām valdībām apsvērt savu iluzoro atpakaļsūtīšanas politiku. Pāvests to ir lūdzis, to ir lūguši arī nodibinājumi, apvienības un politiski darbinieki.
Mēs aicinām jūs, priekšsēdētāja kungs, kopā ar komisāri C. Ashton nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu šo smago pārbaudījumu.
Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! No janvāra Ungārija būs trešā jaunā dalībvalsts, kas rotācijas kārtībā pārņems ES prezidentūru. Tā būs svarīga pārbaude un izaicinājums Ungārijai. Tas notiks vienlaicīgi ar Eiropas ekonomikas pārvaldības sākumu, pirmo finanšu pusgadu un Lisabonas Līguma grozījumu par pastāvīga krīzes vadības mehānisma izveidi. Mēs ceram, ka sarunas par Horvātijas pievienošanos tiks pabeigtas un ka Rumānija un Bulgārija kļūs par Šengenas zonas dalībvalstīm. Ungārijas demokrātiskās partijas, izņemot vienu galēji labējo partiju, ir vienotas un sadarbojas, lai nodrošinātu Ungārijas prezidentūras sekmes. Taču Parlamentam jāņem vērā arī pretruna, –– lai gan Ungārijas prezidentūrai būtu jābūt pamattiesību ievērošanas sargam Eiropas Savienībā, vienlaicīgi pašreizējā valdība Ungārijā nosaka bargus demokrātijas, vārda brīvības un arodbiedrību tiesību ierobežojumus. Es ceru, ka Ungārijas valdība Eiropā uzvedīsies citādi nekā mājās.
Kristiina Ojuland (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Viens no jautājumiem, kas tika risināts ES un Krievijas augstā līmeņa sanāksmē pagājušajā nedēļā Briselē, bija tiesiskums Krievijas Federācijā.
Es vēlētos atgādināt jums, ka spriedums Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev otrajā tiesas procesā tiks pasludināts 15. decembrī no rīta.
Starptautiskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no ES, ir īpaši uzmanīgi vērojuši tiesas procesu, un es esmu pārliecināta, ka tiesas iznākums ļaus mums izdarīt dažus konkrētus secinājumus par tiesiskumu Krievijā. Tā kā nākamā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas sanāksme notiek šonedēļ Strasbūrā, es ceru izvirzīt šo jautājumu apspriešanai ar kolēģiem Krievijas Valsts domē un Federācijas padomē, un es gribu rosināt savus kolēģus šeit, Parlamentā darīt to pašu.
Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībai ir bijusi svarīga nozīme miera un samierināšanās procesa veicināšanā Ziemeļīrijā un valsts reģionos pie robežām. Eiropas Savienība kopš 1994. gada ir kopumā ieguldījusi EUR 1,3 miljonus trīs PEACE programmās. Kopš 1989. gada Eiropas Savienība ir ieguldījusi EUR 349 miljonus Starptautiskajā Īrijas fondā. Starptautiskais Īrijas fonds ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 6000 projektiem Īrijā.
ES atbalsts ir ļāvis Ziemeļīrijas kopienām un reģioniem pie robežām izmantot iespējas, ko dod miera process. Miera un samierināšanās veidošana ir ilgtermiņa process, un es esmu stingri pārliecināts, ka PEACE III un Starptautiskā Īrijas fonda (SĪF) atbalsts joprojām ir jāturpina. Es atzinīgi vērtēju ASV ierosmes, ko atbalsta AK un Īrijas iestādes, izskatīt iespēju turpināt SĪF programmu ierobežotā un mērķtiecīgā veidā pēc 2010. gada. Noslēgumā — atbalsta turpināšana miera programmai ir absolūti būtiska.
Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! 1989. gada direktīva „Televīzija bez robežām” noteica, ka dalībvalstis nedrīkst traucēt audiovizuālas pārraides no citām dalībvalstīm.
Pārskatot šo direktīvu 2007. gadā, šis mērķis tika nostiprināts un pielāgots jaunām tehnoloģijām un pārmaiņām audiovizuālā tirgus struktūrā. Taču Ziemeļkatalonijas valsts robeža joprojām darbojas kā kultūras un valodas robeža, pārkāpjot šīs direktīvas. Konkrētāk, mēģinot aizsargāties ar tehniskiem kritērijiem, radio un televīzija katalāņu valodā tiek sistemātiski izslēgta no regulētām apraidēm.
Tāpēc Eiropas iestādēm jāpilda pašām savas direktīvas, un raidorganizācijām ar pārrobežu abonentmaksām jābūt spējīgām piedāvāt savus pakalpojumus visai savas valodas un kultūras kopienai, kad tā, kā tas ir Katalonijas gadījumā, plešas tālāk nekā vienas valsts robežas.
Liels paldies jums!
Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, par ko COP 16 vienojās Kankūnā. Tomēr mēs nedrīkstam maldināt sevi, ka esam nonākuši tur, kur mums jābūt. Pašreiz jānosaka mērķi, kas ir daudz stingrāki, skaidrāki un saistošāki.
Valdībām jābalstās uz Kankūnas darbu, lai nākamajā gadā Dienvidāfrikā panāktu vērienīgu, saistošu nolīgumu. Mums jārīkojas arī mājās.
Ir vajadzīga tūlītēja vienošanās par CO2 izplūdes samazinājumu Eiropā — ne tikai starptautiskas vienošanās dēļ, bet arī mūsu pašu dēļ — lai mēs no šā brīža varētu būt konkurētspējīgi.
Eiropai ir jāgarantē, ka mēs būsim daudz efektīvāki attiecībā uz enerģijas patēriņu. Mums to neizdevās panākt, ņemot vērā, ka 20 % enerģijas efektivitātes mērķis nav tiesiski saistošs. Tas pašreiz ir jāmaina.
Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību problēmām, ar ko saskaras Bulgārijas kravu pārvadātāji, kas cietīs nopietnus zaudējumus, ja mēs ļausim uzlikt papildu maksājumus par gaisa piesārņošanu un trokšņa emisijām, kā arī citus maksājumus. Nozare pārdzīvo krīzi, un šo maksu palielināšana rada ne tikai krīzes palielināšanas risku, bet arī nozarei netiek atstāta nekāda iespēja atjaunināt autoparkus. Es, būdams Bulgārijas pilsonis, esmu pret Komisijas veiktajiem aprēķiniem, kuros nav ņemtas vērā atsevišķu dalībvalstu teritoriālā novietojuma atšķirības. Bulgārija atrodas Eiropas Savienības nomalē, un kravu pārvadātāji smagāk izjutīs šīs papildu maksas. Ja mēs analizējam pētījumus, mēs konstatēsim, ka Bulgārijas ekonomika zaudēs visos šajos scenārijos.
Kolēģi deputāti, es ceru, ka Eiropas Parlamentam ir politiskā griba novērst problēmu pasliktināšanos valstīs, kas atrodas pie Eiropas Savienības robežām.
Nadezhda Neynsky (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažām dienām priekšsēdētājs J. M. Barroso brīdināja, ka Eiropa saskaras ar arvien spēcīgāku populisma un nacionālisma vilni. Viņš vērsās pie politiskajiem vadītājiem ar aicinājumu apkarot manipulācijas, kurās izmanto cilvēku bailes un iracionālus argumentus, kas, kā viņš uzskata, daudzās valstīs ir ļāvuši atplaukt populismam. Viņa paziņojums lika man pievērst uzmanību demokrātijas riskiem bijušajās komunistiskajās valstīs. Tieši tajās vairāk nekā jebkurās citās valstīs Eiropas vadītājiem jāieņem bezkompromisa nostāja pret katru mēģinājumu vājināt privātīpašuma tiesības. Profesiju pensiju fondos izdarīto personīgo iemaksu daļēja nacionalizācija un to nodošana valsts sociālajai drošībai ir viens šāds piemērs. Eiropai ir arī jāstāv sardzē attiecībā uz brīvas izvēles tiesībām un jānovērš, ka tās tiek jebkādā veidā vājinātas. Vēl jo svarīgāk, Eiropas vadītājiem jābūt nesamierināmiem pret mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu un plaši izmantot īpašas uzraudzības iekārtas un oficiāli atklāt slepenu informāciju, lai izdarītu spiedienu uz cilvēkiem un kaitētu cilvēktiesībām.
Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Skaidrs, ka ir liela atšķirība starp peļņu, ko gūst lauksaimnieki, un peļņu, ko gūst lielveikalu ķēdes.
Manā valstī aptuveni 22 000 cilvēku strādā piensaimniecības nozarē. Piena produktu tirgus Īrijā vien ienes katru gadu EUR 1 miljardu. Es neuzskatu, ka Eiropas Savienība dara pietiekami daudz, lai palīdzētu lauksaimniekiem, un es nerunāju par dotācijām — dotācijas ir labas.
Tirgū daudzi jautājumi nav atrisināti. Piemēram, lauksaimniekiem ir jāsaņem samaksa par saviem produktiem 30 dienu laikā. Tā ne pavisam nenotiek. Turklāt lielveikals pārdod pienu ar atlaidi, bet lauksaimnieks ir tas, kurš zaudē naudu.
Es jūtos vīlies, ka šīs problēmas neviens nedomā risināt. Mums jāstrādā daudz vairāk, lai aizsargātu lauksaimniekus pret lielveikalu varu.
Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pamattiesības ir Eiropas Savienības pamatprincipi. Eiropas iestāžu galvenais pienākums ir pārraudzīt šo tiesību ievērošanu.
Rumānijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs esam liecinieki nopietniem pamattiesību pārkāpumiem. Pēc valsts ekonomikas un sociālās jomas bankrota pašreizējā Rumānijas valdība īsteno smieklīgus pasākumus, kas saistās ar Eiropas Savienībā atzītu pamattiesību, piemēram, tiesības uz pensiju, arodbiedrību tiesības, tiesības uz atalgojumu un jauno māšu tiesības, nopietniem pārkāpumiem. Papildus tam es vēlos norādīt, ka Rumānijā tiek gatavoti grozījumi tiesību aktā par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu. Rumānijas valdības apstiprinājums likumprojekta iesniegšanai kalpos tikai dzīves apgrūtināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, padarot viņus atkarīgus no valsts, nevis palielinot viņu aizsardzību un veicinot viņu sociālo iekļaušanu. Tam būs tālejoša kaitīga ietekme uz cilvēku ar invaliditāti interesēm un cieņu.
Alexander Mirsky (S&D). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es gribu jums pajautāt – ko nozīmē lidotājs-izmēģinātājs? Tas ir tāds lidotājs, kurš pārbauda lidmašīnu lidojuma laikā. Kas ir pasažieris-izmēģinātājs? Šo jēdzienu nesen izdomāja Latvijas aviokompānija „airBaltic”. Taču žēl, ka „airBaltic” neinformē pasažierus, ka viņi ir izmēģinātāji. Piemēram, „airBaltic” iesēdina pasažierus lidmašīnā, un pēc tam gaisā izrādās, ka lidmašīnai ir tehniskas problēmas, un rezultātā lidmašīna veic ārkārtas nosēšanos. Manuprāt, lidmašīna ir jāgatavo pirms lidojuma, nevis lidojuma laikā, it sevišķi, kad lidmašīnā atrodas pasažieri.
Pēdējā laikā aviokompānijas „airBaltic” darbībā ir reģistrēts ļoti liels ārkārtas situāciju skaits. Es gribu pievērst deputātu un Eiropas Komisijas uzmanību lidojumu drošības problēmai. Nenopietna attieksme var izraisīt traģiskas sekas. Paldies!
Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Man jau divos gadījumos ir apgalvots, ka jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, par referendumu attiecībā uz Dienvidsudānas nākotni netiks atjaunots darba kārtībā.
Man jāatgādina jums, ka saskaņā ar 2005. gada visaptverošo miera nolīgumu Dienvidsudānai ir iespēja pēc pieciem gadiem balsot par to, vai palikt vai nepalikt Sudānas valsts sastāvā.
Tiek plānots, ka referendums notiks nākamā gada 9. janvārī. Tomēr par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem — proti, vēlēšanu sarakstu sagatavošanu, nesakritību atrisināšanu attiecībā uz robežu starp ziemeļiem un dienvidiem, nemaz nerunājot par drošības pasākumiem, kas jāīsteno, ja būs vajadzīgs — būtu bijis jāapmainās ar viedokļiem Parlamentā.
Ja mēs turpināsim bezgalīgi atlikt debates, mēs atņemsim paši sev tiesības dot politiski nozīmīgu ierosmi. Tāds ir mans viedoklis. Es joprojām uzskatu, ka daudz saprātīgāk būtu mēģināt novērst konflikta situācijas, nevis stāvēt nomaļus un gaidīt uz traģiskiem izvirdumiem.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Jaunākie Eurostat dati norāda uz to, ka Portugāle ir viena no valstīm ar visaugstāko nodarbinātības nestabilitātes līmeni: 22 % darba ņēmēju ir nodarbināti nenoteiktos darbos, bet Eiropas Savienībā vidējais līmenis ir 13,5 %.
Visvairāk cieš sievietes un jaunieši. Vairāk nekā 23 % cilvēku vecumā līdz 25 gadiem ir bezdarbnieki, un nabadzība Portugālē ir sasniegusi 18 % rādītāju, tā arvien vairāk pārņem trūcīgos darba ņēmējus, kuri nenopelna pietiekami, lai izvairītos no nabadzības.
Tāpēc ir jautājums, kā lai saprot Eiropas Komisijas nepieņemamo spiedienu, ko tā izdara uz Portugāles valdību, lai tā grozītu darba likumdošanu un atvieglotu cilvēku atlaišanu no darba? Vajadzīgs lielāks atbalsts darbavietu radīšanai ar tiesībām un cilvēka cienīgu atalgojumu.
Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Neraugoties uz taupības budžetiem, neraugoties uz Starptautisko Valūtas fondu, neraugoties uz Stabilizācijas fondu un neraugoties uz sodu mehānismiem, lai saskaņotu ekonomikas izaugsmi, uzbrukums, kas vērsts pret eiro, turpinās, spekulatīvi uzbrūkot vairāku valstu valsts parādiem.
Ir jāatzīst, ka kļūda var būt tikai politiskajos lēmumos, kas ir pieņemti. Katru reizi, kad kanclere A. Merkel un prezidents N. Sarkozy publiski izsakās spekulatīvi, spekulanti nekavējoties pateicas viņiem un attiecīgi rīkojas. Ir skaidrs, ka katru reizi, kad viņi teic „nē”, jo īpaši eiroobligācijām, spekulanti viņiem pateicas, jo viņi ir pateicīgi par cenu, šīs spekulācijas cena ir Eiropas sadalīšana.
Tā ir Eiropa bez solidaritātes un Eiropa, kurā perifērijas valstis nonāk arvien atstumtākas. Tam, priekšsēdētāja kungs, jāmainās.
Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ilgi esmu bijis eiro aizstāvis, bet pašreiz tā nākotne ir apdraudēta. Valdību galvas Eiropā nevar saņemt drosmi beidzot pārtraukt mest labu naudu pēc sliktas naudas. Ir jāizbeidz teikt: „Atliksim problēmu uz pāris gadiem”. Tas mums beidzot jāaizstāj ar pietiekami drošu un atbildīgu rīcību, lai uzņemtos parādu apcirpšanu. Tikai pēc tam varēs prasīt pārskatatbildību no bankām. Tas smagi skars arī tādus cilvēkus kā mēs — ņemot vērā mūsu pensiju fondus un dzīvības apdrošināšanu. Tomēr attiecībā uz šo mums drīzāk jāsakož zobi, nekā jāpaildzina agonija. Tieši tā ir visa problēmas būtība. Saistībā ar šo es vēlos aicināt visus savus kolēģus deputātus iesaistīties Ekonomikas un monetārās komitejas iniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz financewatch.org, lai turpmāk mēs faktiski varētu atrast veidus, kā rīkoties pret bankām, pret lobijiem, kuri diemžēl joprojām šeit diktē, un kā saņemt neatkarīgu informāciju.
Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai ir ārkārtīgi svarīga ES austrumu robežas stabilitātes dēļ. Otrkārt, tikpat svarīgi ir arī tas, ka šis ir dabisks process pēc tam, kad abas valstis saņēma pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībnieces statusu 2007. gadā.
Tomēr lēmumam jāpamatojas uz tehniski praktiskiem apsvērumiem, nevis sentimentu vai kaislībām. Eiropas Savienībā ir dažas valdošas partijas, kas uzskata, ka tās var iegūt noteiktu vēlētāju atbalstu, ja tās pretojas šim lēmumam un vaino Rumāniju un Bulgāriju par to, ka ir problēmas ar romu integrāciju ES līmenī.
No otras puses, ja ziņojums noslēdzas ar labvēlīgu iznākumu un nesen abās dalībvalstīs veiktā pārbaude apliecina, ka abas valstis ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, es uzskatu, ka mums ir ļoti svarīgi turpināt tās atbalstīt, jo īpaši tāpēc, ka ne tik sen tās tika novērtētas labvēlīgi.
Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pēc vēl vienas konferences par klimata pārmaiņām es domāju, ka, godīgi runājot par sevi, lielākais, ko spējam pateikt ir tas, ka tā bija labāka nekā Kopenhāgenas konference, jo tika panākti daži rezultāti un bija vērojama konkrēta virzība uz priekšu. Tā bija apmierinošāka, jo tika panākts kompromiss, arī šoreiz Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Tā bija apmierinošāka, jo Eiropas Savienībai Kankūnas konferencē veicās labāk un tas bija daudz pārredzamāks process nekā iepriekš. Tomēr šis ieguvums nav uzskatāms par mierinājumu, un mums jāatzīst, ka tas joprojām nav pietiekams sasniegums.
Ir izveidots pamats turpmākam darbam, bet mums arī jāatzīst, ka šis pamats, lai gan labvēlīgs, balstās uz solījumiem. Valdībām jāveic daudz darba, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un apmierinātu faktiskās krīzes faktisku upuru vajadzības. Es esmu priecīga, ka rītdien mēs par to spriedīsim pamatīgāk. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas atcerei būs maz nozīmes, ja mēs joprojām neievērosim šīs tiesības. Mums būtu jau jāapzinās, ka tirgus neatrisina visas problēmas un ka ir laiks cilvēkiem būt galvenajai vērtībai.
Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažām dienām ASV Kongresā pārstāvis Ron Paul uzdeva izšķirīgu jautājumu: ja karš sākas ar meliem, vai svarīgāk ir saglabāt noslēpumu vai ļaut sabiedrībai uzzināt patiesību? Man ir tādas pašas bažas kā mūsu kolēģim deputātam Atlantijas okeāna otrajā pusē par WikiLeaks lietu. Ir noslēpumi, kas ir pamatoti un nepieciešami. Problēma rodas, kad noslēpumi kļūst par likumu, nevis izņēmumu, un pēdējos gados mēs esam redzējuši noslēpumainības kultūras izaugsmi, kura tikai padziļinās, apejot demokrātisku kontroli, un kura pašreiz nikni aizstāv savas privilēģijas, kā mēs to redzējām dažu valdību un uzņēmumu reakcijā uz WikiLeaks lietu.
Politiskā spiediena dēļ Amazon, Visa, MasterCard un pat Šveices banka, kam iepriekš bija darījumi ar WikiLeaks, ir no tiem izstājušies. Francijas ministrs ir noteicis, ka Francija aizliedz šai tīmekļa vietnei darboties Francijas teritorijā. Dāmas un kungi, šādam spiedienam nav ne nekāda tiesiskā pamatojuma. Uzticība ir divvirzienu kustība, un valdības var pieprasīt sabiedrības uzticību vienīgi tad, ja tās ir gatavas uzticēties sabiedrībai.
Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien paiet tieši seši mēneši, kopš notika federālā parlamenta vēlēšanas Beļģijā. Man uz to jānorāda, jo mums nekad iepriekš nav bijusi tāda situācija, ka ES prezidentūrā visus sešus mēnešus atrodas pagaidu valdība.
Padome nav šeit politiski pārstāvēta šodien. Tas ir mazliet nožēlojami, jo šī sirreālā situācija ir pieminēšanas vērta. Mākslīgā konstrukcija, ko sauc par Beļģiju, vēl šodien ir tikpat nepārvaldāma, kāda tā bija pirms sešiem mēnešiem, un tur nekas nav darāms, jo Flandrija un Valonija ir izveidojušās par divām atšķirīgām valstīm ar pilnīgi atšķirīgu politisko un sociāli ekonomisko kultūru.
Priekšsēdētāja kungs, situācija Beļģijā ir nonākusi pilnīgā strupceļā, tāpēc Eiropas Savienībai būtu labāk jāgatavojas tam, ka parādīsies divas jaunas dalībvalstis — Flandrija un Valonija.
Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Nesenie grozījumi Rumānijas Darba kodeksā vēl vairāk saasinās darba ņēmēju stāvokli, kuri jau pašreizējā lejupslīdē ir smagi cietuši. Tiks pagarināts darba uzteikuma ilgums darba ņēmējiem, kas nolēmuši aiziet, kā arī izmēģinājuma periodi, kas nozīmē, ka darba līgumus var pārtraukt bez iepriekšēja brīdinājuma šā perioda laikā vai beigās un var nodarbināt vairāk nekā trīs cilvēkus pēc kārtas vienā un tai pašā amatā. Tomēr ļaunprātīgākais pasākums, kas klaji ignorē cilvēka pamattiesības, cenšas ar likumu apturēt darba ņēmēja individuālo darba līgumu, kamēr viņš piedalās streikā.
Es vienkārši vēlos protestēt pret šo mēģinājumu pārvērst darba ņēmējus par priekšnieku vergiem. Es vēlos aicināt Eiropas politiskos spēkus un iestādes iejaukties un apstādināt darba ņēmēju statusa lejupslīdi Rumānijā.
Priekšsēdētājs . – Ar to mēs beidzam šo darba kārtības punktu.