Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 13. decembris - Strasbūra

16. ES un Gruzijas nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem - ES un Gruzijas nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgajā valstī uzturas neatļauti - Vīzu režīma liberalizācijas sistēmas piemērošana Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā - ES un Krievijas nolīgums par vīzu režīma atvieglojumiem (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (11324/2010 – C7-0391/2010 – 2010/0106(NLE)) (Referente: Nathalie Griesbeck) (A7-0345/2010),

– Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (15507/2010 – C7-0392/2010 – 2010/0108(NLE)) (Referente: Nathalie Griesbeck) (A7-0346/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, ko Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Kristiina Ojuland (O-0140/2010 – B7-0568/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā iesniedza Manfred Weber, Simon Busuttil, Elmar Brok, Alojz Peterle (O-0172/2010 – B7-0656/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par bažām par ES vīzu režīma liberalizācijas sistēmas pareizu piemērošanu Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ko Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā iesniedza Simon Busuttil, Manfred Weber, Anna Maria Corazza Bildt, Monika Hohlmeier (O-0181/2010 – B7-0654/2010).

  Nathalie Griesbeck, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Man ir prieks šovakar iepazīstināt ar šiem diviem ziņojumiem, par kuriem es ziņošu, tos apvienojot, proti, par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Gruziju. Pirmais attiecas uz vīzu izsniegšanas atvieglojumiem un otrais –– uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgajā valstī uzturas neatļauti.

Atgādināšu, ka pirmais nolīgums par pienākumiem saistībā ar atpakaļuzņemšanu paredz pilnīga savstarpīguma piemērošanu valsts pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Tas nosaka atpakaļuzņemšanas procedūras — atpakaļuzņemšanas pieprasījumus, informāciju, iesniegtos dokumentus, pierādījumus, pierādījumu līdzekļus, termiņus, pārvietošanas, transporta, tranzīta utml. līdzekļus atšķirībā no Eiropas Savienības un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma, kuru jūs, iespējams, atceraties un pret kuru es īpaši stingri iebildu pirms dažiem mēnešiem. Šajā gadījumā es vēlos pilnībā paust savu gandarījumu par šo nolīgumu tā iemesla dēļ, ka tas patiešām ievēro cilvēktiesības, un ir iespējams nodrošināt tā piemērošanu, jo Gruzija ir parakstījusi Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tie ir divi priekšnosacījumi, kas, manuprāt, ir būtiski, lai šāds nolīgums tiktu apstiprināts.

Otrs nolīgums, kas pievēršas vīzu izsniegšanas atvieglojumiem, dod iespēju Gruzijas pilsoņiem, īpaši tiem, kuri ceļo, piemēram, studentiem, žurnālistiem un tā tālāk, vieglāk saņemt īstermiņa vīzas ceļošanai uz Eiropas Savienību un tādējādi būtiski vienkāršot visas prasības par dokumentiem, kas jāiesniedz šāda iesnieguma veida atbalstam.

Es vēlos arī atgādināt jums, ka, acīmredzami, šie divi nolīgumi papildina viens otru, jo principā, pamatojoties uz kopēju pieeju, nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem var tikt noslēgts vienīgi tad, ja ir noslēgts nolīgums par atpakaļuzņemšanu.

Tāpēc ir jāuzsver divi svarīgi punkti. Šis ir būtisks attiecību nostiprināšanas posms starp Eiropas Savienību un Gruziju, kas pēdējos gados ir izrādījusi skaidru vēlmi veidot ciešākas attiecības ar mums. Šie nolīgumi ir pirmais vēstnesis priviliģētu attiecību virzienā, spēcīgs Eiropas Savienības vēstījums Gruzijai.

Protams, šie nolīgumi ir nozīmīgi arī reģiona līmenī. Tie būs ieguldījums Eiropas Savienības centienos stiprināt sadarbību arī ar citām valstīm Dienvidkaukāza reģionā. Es tāpat kā mēs visi noteikti uzskatu, ka šis ir arī veids, kā mudināt Gruziju īstenot visas nepieciešamās reformas, kuras, kā priekšsēdētājs pirms pāris dienām mums atgādināja, ir vajadzīgas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tas varbūt ļaus mums kopā vēl efektīvāk cīnīties pret slēpto imigrāciju un, vārdu sakot, veicināt demokrātijas attīstību.

Tāpēc es aicinu jūs, dāmas un kungi, apstiprināt šos divus nolīgumus, kas noslēgti ar Gruziju. Taču nobeigumā es vēlos atgādināt jums, komisāre, ka, lai gan mūsu savstarpējā sadarbība ir teicama, pirms dažiem mēnešiem, kad apspriedām atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Pakistānu, jūs sniedzāt svinīgu paziņojumu par to, ka jūs apņematies izvērtēt pašreizējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un arī regulāri ziņot Parlamentam par šiem nolīgumiem, gan par jau noslēgtajiem, gan tiem, par kuriem vēl notiek sarunas. Es gribētu, lai jūs vēlreiz svinīgi vai vienkārši apliecinātu šā Parlamenta priekšā, ka pēc jūsu paziņojuma mēs netiksim nobīdīti malā vai pārāk maz iesaistīti, vai mums būs nepietiekama informācija par sarunu sākšanu un to virzību uz priekšu. Es uzskatu, ka tas ir būtiski, ja atbilstīgi mūsu vērtībām gribam kopā efektīvi virzīties uz priekšu.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Man jāteic, ka esmu priecīga, ka šodien Parlamentā notiek šīs debates par ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumiem, jo šis jautājums jau sen ir bijis kopējā politiskajā darba kārtībā starp ES un Krievijas Federāciju.

Es atzinīgi vērtēju katru politiskā progresa aspektu, kas pagājušajā nedēļā tika panākts augstā līmeņa sanāksmē. Tomēr es joprojām modri vērošu, kā tas tiks īstenots.

Attiecībā uz jautājumu Komisijai par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, kuru es iesniedzu ALDE grupas vārdā, es gribēju uzzināt, kas ir sasniegts līdz šim un vai mēs pašreiz varam gaidīt nozīmīgus panākumus tādu tehnisku jautājumu risināšanā kā, piemēram, prasība ES pilsoņiem reģistrēties iestādēs triju dienu laikā, ja viņi uzturas Krievijā privātā mājā.

Es pilnībā atbalstu iecerēto nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem kā pasākumu, kas ļaus Krievijas pilsoņiem ceļot Eiropas Savienībā, veicot minimālas formalitātes, bet es sagaidītu no Krievijas puses tādas pašas nostājas piemērošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.

Citas bažas, kam jāpievēršas, saistās ar Krievijas Federācijas ārējo robežu drošību, īpaši ņemot vērā nelegālo imigrāciju no dienvidiem un citām vietām. Krievijas pusei jānodrošina pilnīga kontrole pār savām robežām, tāpat kā Eiropas Savienībai jāveic pamatīgas robežu pārbaudes. Nākamajam nolīgumam par vīzu režīma atvieglojumiem jāizslēdz jebkādi papildu apdraudējumi Eiropas Savienībai.

Komisāres kundze, es ļoti gaidu jūsu atbildi.

  Manfred Weber, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa arī vēlas izmantot šīsdienas debates, lai apsvērtu Eiropas Savienības vīzu politiku kopumā.

Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt, lai mēs paši to apzinātos, šīs vīzu politikas lielo vērtību Eiropas Savienībai. Tā kā mēs esam kopēja Eiropa, kopēja telpa cilvēkiem, mēs varam radīt kopēju vīzu politiku. Mūsu vīzu politika tāpēc ir arī Eiropas vienotības zīme — ļoti veiksmīga Eiropas vienotības zīme — un ir svarīgi uz to norādīt, īpaši krīzes apstākļos.

Otrkārt, mēs prasām skaidrus spēles noteikumus attiecībā uz vīzu režīma atvieglošanu. Tehniskie standarti, kas jāuztur — pie ārējām robežām un, izsniedzot pases un identitāti apliecinošus dokumentus —, ir skaidri noteikti. Mēs nevaram pieļaut nekādas politiskas atlaides attiecībā uz šo standartu ievērošanu. Mēs 2010. gadā atklājām, ka Balkānos uzmanības centrā sākotnēji bija tehniskie standarti, bet pēc tam ar pieaugošu sparu tika izvirzīti politiski argumenti. Taču attiecībā uz vīzu režīma atvieglojumiem nav iespējams tos saistīt ar vienu valsti, mums jāskata zona kopumā. Jā, vienmēr ir grūti visus apstākļus izsvērt katrā atsevišķā gadījumā. Tomēr jautājuma būtība ir tā, ka tehniskie standarti ir jāievēro un kritērijiem jāsaglabājas. Tāpēc es arī atbalstu komisāri, kad viņa saka, ka standarti, kurus mēs pieprasām, ir arī jāīsteno dzīvē. Tas ir svarīgs Komisijas uzdevums, jo tikai tādā gadījumā mūsu pilsoņi pieņems mūsu vīzu politiku.

Treškārt, es vēlos pieminēt, ka mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka pēdējā Eiropas Tieslietu un iekšlietu padome apsprieda jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu atcelšanu vai atsaukšanu atsevišķām valstīm, ja tās nav īstenojušas standartus. Serbijas piemērs mums pierādīja, ka tādēļ radās liels patvēruma meklētāju pieplūdums.

Pārejot pie sava pēdējā punkta, pagaidām — runājot par Ukrainu un Krieviju — mūsu grupa ir ļoti skeptiski noskaņota attiecībā uz durvju ātru atvēršanu, jo Serbijas gadījumā mēs tikko konstatējām, ka sekas var būt arī nelabvēlīgas. Mums tāpēc būtu jārīkojas ļoti piesardzīgi attiecībā uz vīzu politiku.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es pievērsīšos visiem jautājumiem. Pateicos jums par šo īpaši svarīgo debašu iekļaušanu darba kārtībā.

Sākšu ar pateicību Griesbeck kundzei par viņas atbalstu un darbu pie ES un Gruzijas nolīguma un labvēlīga atzinuma pieņemšanas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Pēc Gruzijas krīzes 2008. gada vasarā Eiropas Savienības Padomes ārkārtas sanāksmē tika nolemts intensificēt attiecības ar Gruziju, tostarp vīzu režīma atvieglošanas pasākumus.

Kā jūs, Griesbeck kundze, minējāt, ES standarta politika ir tāda, ka nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem trešai valstij nevar piedāvāt bez atpakaļuzņemšanas nolīguma, tāpēc Eiropadomes lēmums paredzēja, ka sarunām par abiem nolīgumiem jānotiek un tie jāparaksta paralēli.

Es esmu ļoti pateicīga Griesbeck kundzei par to, ka viņa minēja arī svarīgo virzību uz priekšu attiecībās starp Gruziju un ES, ko paredz šie abi nolīgumi. Nolīgums savā ziņā atbilst standarta ES atpakaļuzņemšanas nolīgumam, kas tiek piemērots attiecīgajiem valstspiederīgajiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, un arī nodrošina — kā tika minēts — cilvēktiesību ievērošanu ar „neefektivitātes” klauzulu un pantu par datu aizsardzību.

Nolīgums arī paredz apvienotas atpakaļuzņemšanas komitejas izveidi, kurai uzdots pārraudzīt nolīguma īstenošanu. Tā ir svarīga virzība pretī vienmērīgākai mobilitātei starp Gruzijas un Eiropas Savienības cilvēkiem.

Gruzija jau ir ieviesusi vīzu režīma atvieglojumus ES pilsoņiem, un šis nolīgums atvieglos mobilitāti Gruzijas pilsoņiem. Nolīguma noslēgšanas dēļ patiešām Šengenas vīzas iegūšana Gruzijas pilsoņiem — vairāk nekā 60 000 cilvēku gadā — būs vieglāka, lētāka un ātrāka.

Tas nodrošinās arī citus konkrētus labumus –– tiks noteikts 10 dienu termiņš pieteikumu apstrādei, un vīzas maksa tiks samazināta no EUR 60 līdz EUR 35. Noteiktas pieteikumu iesniedzēju grupas tiks atbrīvotas no maksas: studenti, žurnālisti, bērni, pensionāri, invalīdi utt. Viņiem pieejamas arī vienkāršotas apliecinošu dokumentu prasības un daudzkārtēja vīza, ja viņiem jāceļo. Arī diplomātisko pasu īpašnieki tiks pilnībā atbrīvoti no vīzu pienākumiem, kas turpmāk stiprinās oficiālos sakarus starp ES un Gruziju.

Griesbeck kundze minēja novērtējumu. Tas mazliet ir aizkavējies, bet es to sniegšu nākamā gada sākumā — es ceru, ne vēlāk kā februārī. Es labprāt to apspriedīšu ar Pilsoņu brīvību komiteju un Parlamentu. Jūs atsaucāties arī uz programmu Pakistānai. Tā ir darbojusies tikai 13 dienas, tāpēc ir mazliet par agru to novērtēt, bet mēs, protams, labprāt jūs informēsim par to.

Attiecībā uz Ojuland kundzes izvirzīto jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu starp ES un Krieviju, tas ir bijis spēkā kopš 2007. gada 1. janvāra. Tas ir viens no astoņiem vīzu režīma atvieglojumu nolīgumiem, ko esam noslēguši. Īpaši svarīgi ir tas, ka, ievērojot savstarpējā izdevīguma pamatojumu, tas piemērojams arī ES pilsoņiem, jo pašlaik uz viņiem attiecas vīzas prasība ieceļošanai Krievijā.

Šis nolīgums arī kvantitatīvā nozīmē ir svarīgs. Atbilstīgi statistikai, ko sniegusi Krievija, ES pilsoņiem 2008. gadā tika izsniegtas 1,5 miljoni vīzas, un tajā pašā gadā dalībvalstu konsulāti izsnieguši 3,5 miljonus vīzu Krievijas pilsoņiem. Tas ir vairāk nekā ceturtā daļa no visām Šengenas vīzām, kas izsniegtas visā pasaulē.

Visiem ES un Krievijas pilsoņiem ir izdevīgi vispārējie atvieglojumi, ko paredz šis atvieglojumu nolīgums, piemēram, mazāka maksa — EUR 35. Konkrētas grupas ir arī atbrīvotas saskaņā ar īpašiem atvieglojumiem, kā arī ir bezvīzu režīms un arī daudzkārtēja vīza.

Komisija ir vērtējusi šos atvieglojumus un konstatējusi, ka tie darbojas diezgan apmierinoši. Taču ir arī daži trūkumi, kā tika norādīts. Lai tiem pievērstos, mēs pirms mēneša pieņēmām ieteikumu direktīvai par atkārtotām sarunām ar Krieviju par vīzu režīma atvieglojumiem. Tas pilnībā attiecas uz tālākiem atvieglojumiem attiecībā uz dokumentāliem pierādījumiem un vīzas pieteikuma procedūras ilgumu, noteikumu pagarināšanu daudzkārtējas iebraukšanas vīzas izsniegšanai un bezvīzu režīmam vairākām skaidri noteiktām pieteikumu iesniedzēju grupām.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu nolīguma 10. panta īstenošanu, kurš paredz reģistrēšanas procedūras vienkāršošanu, mēs savā vērtējumā norādījām, ka Krievija ir pieņēmusi dažus vienkāršojumus, pašreiz, piemēram, ir iespējams reģistrēties pa pastu. Reģistrācijas maksa tiks atcelta līdz nākamajam gadam, bet daži citi pasākumi, piemēram, reģistrāciju tulkojumi angļu valodā un iespēja reģistrēties tiešsaistē, vēl nav ieviesti. Mēs šo jautājumu izvirzām saviem Krievijas sarunu partneriem dažādos forumos un ceram, ka tas drīz tiks realizēts.

Attiecībā uz pārējām Austrumu partnerības valstīm ir veikti arī citi pasākumi. Par to arī jūs jautājāt. Mums ir vīzu režīma atvieglojumi ar Moldovu un Ukrainu no 2008. gada 1. janvāra, bet mēs atsākam sarunas par šiem nolīgumiem.

Attiecībā uz Baltkrieviju pirms mēneša Komisija pieņēma direktīvu projektu sarunām par vīzu režīma atvieglojumiem, un mēs ieteiksim daudzkārtējas iebraukšanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu bona fide ceļotājiem un noteiksim termiņus vīzu pieteikumu apstrādei, kā arī iespējamos atbrīvojumus no vīzas prasībām diplomātisko pasu īpašniekiem.

Nākamajā gadā mēs pieņemsim arī projektu direktīvai sarunām par vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu ar Azerbaidžānu un Armēniju.

Jautājumā par vīzu režīma liberalizācijas shēmas pareizu piemērošanu, ko Weber kungs minēja, proti, kura piemērojama Serbijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Padome nolēma, kā jau tika minēts, 2009. gadā piešķirt bezvīzu režīmu ceļošanai uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju. Lēmums tika pieņemts pēc intensīva dialoga un šo valstu būtiska progresa galvenajos jautājumos, kas tika risināti dialogā par vīzu režīma liberalizāciju. Dialogs izrādījās efektīvs, īstenojot daudzas svarīgas reformas, bet, kā arī tika norādīts, bezvīzu režīms saistās ar atbildību, un attiecīgajām valstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka vīzu atvieglojumu režīms netiek ļaunprātīgi izmantots.

Dažas dalībvalstis ir izjutušas, ka no šīm valstīm palielinās pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu, proti, Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas. Tie ir jāizvērtē katrs atsevišķi saskaņā ar mūsu tiesību aktiem. Mēs esam veikuši vairākus pasākumus, lai risinātu šo situāciju: mums ir bijušas augsta līmeņa sanāksmes ar iekšlietu ministriem par šiem diviem jautājumiem, un Beļģijas prezidentūra un Komisija veica augsta līmeņa apmeklējumu abās galvaspilsētās.

Šo abu valstu iestādes ir veikušas dažus pasākumus. Ir notikušas jaunas informācijas kampaņas, ko organizēja, lai informētu pilsoņus. Robežu policijai ir sniegti norādījumi par pastiprinātu kontroļu nodrošināšanu un veikšanu cilvēkiem, kas izceļo no valsts, un pasažieru informēšanu par risku, kas rodas, nepamatoti pieteicoties uz patvēruma iegūšanu.

Kad šoruden mēs ierosinājām atcelt vīzu prasības Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, abas valstis apņēmās sagatavot informācijas kampaņu saviem pilsoņiem par tiesībām un pienākumiem, ko rada vīzu režīma atvieglojumi, un tas ir paveikts. Tās ir ļoti vērienīgas kampaņas. Turklāt pēc Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājuma Komisija apņēmās intensificēt pārraudzību posmā pēc vīzu režīma liberalizācijas visās Rietumbalkānu valstīs.

Tas notiks divās daļās. No vienas puses, mēs turpināsim izvērtēt, kā attiecīgās valstis īsteno ilgtspējīgas reformas stabilizācijas un asociācijas procesā — īpaši tiesību, brīvības un drošības jomā. No otras puses, mēs darbosimies arī kā mehānisms jaunu situāciju novēršanā, kad liela cilvēku plūsma ierodas no šā reģiona. Nepieciešamās operatīvās informācijas vākšana, kas varētu palīdzēt novērst šādas situācijas, notika šā gada sākumā, un mums aktīvi līdzdarbosies FRONTEX, EUROPOL, sadarbības koordinatori imigrācijas jomā un Dienvidaustrumeiropas Policijas apvienību konventa sekretariāts, ko atbalsta topošās prezidējošās valstis — Ungārija un Polija.

Visa informācija, ar ko apmainās un ko ievāc, tiks sniegta ES dalībvalstīm un, protams, atbilstošos gadījumos Rietumbalkānu valstīm. Šāda informācija tiks izmantota arī Komisijas vērtējumā, kas jāveic nākamā gada pirmajā pusē par pārraudzību pēc vīzu režīma liberalizācijas. Es uzskatu, ka šādi pasākumi veicinās bezvīzu režīma nepareizas izmantošanas novēršanu, un es esmu pārliecināta, ka cieša sadarbība starp izcelsmes valstīm un ES galamērķa valstīm, kuru atbalstīs Komisija, piedāvā efektīvu reaģēšanas iespēju. Mēs, protams, turpināsim regulāri ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par šā pārraudzības mehānisma rezultātiem, pirmoreiz tas notiks 2011. gada jūnijā.

  Krzysztof Lisek, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es kā pastāvīgais Eiropas Parlamenta referents par Eiropas Savienības sadarbību ar Gruziju, kā arī Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs par Griesbeck kundzes ziņojumiem vēlos teikt dažus vārdus par šiem diviem nolīgumiem — nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem starp Eiropas Savienību un Gruziju. Es uzskatu par savu pienākumu teikt, ka šie abi nolīgumi tika pieņemti Ārlietu komitejā ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Es vēlos arī piebilst, ka iepriekšējā parlamentārajā sesijā šeit Strasbūrā mēs klausījāmies prezidenta Saakashvili runu, kas pat pēc tādu cilvēku domām, kuri neuzskata sevi par viņa piekritējiem, bija lietišķa, līdzsvarota un racionāla. Prezidents Saakashvili savā runā ne tikai pasludināja par savu atteikšanos lietot spēku un gatavību sākt sarunas ar Krieviju par grūtiem jautājumiem, bet deklarēja arī to, ka Gruzijas ārpolitikas galvenais mērķis, protams, ir integrēšanās Eiropā un NATO dalībnieka statuss.

Manuprāt, mums jāatceras, ka Gruzija un gruzīni šodien ir visvairāk proeiropeiski noskaņotā valsts un tauta no visām tām valstīm, kuras iekļautas Austrumu partnerības programmā, lai gan mēs, protams, nedrīkstam runāt par termiņiem, jo runāšana par termiņiem šodien būtu pilnīgs neprāts. Eiropas Savienībai jāsniedz labvēlīga un lietišķa atbilde uz Gruzijas iecerēm. Mums jābūt atvērtiem sadarbībai ar Gruziju.

Šie nolīgumi, kurus mēs šodien apspriežam, acīmredzot nav revolūcija, bet mēs visi uzskatām tos par pareizu virzību. Galvenais jautājums ir to pēc iespējas ātra spēkā stāšanās, jo, manuprāt, būtu nepareizi, ja cilvēkiem, kas dzīvo Abhāzijā vai Dienvidosetijā, reģionos, kuri ir atdalījušies no Gruzijas un kuru iedzīvotājiem ir Krievijas pases, būtu vieglāki vīzu nosacījumi nekā cilvēkiem, kas dzīvo Gruzijā.

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! EPP grupa atbalsta šos divus priekšlikumus par ES un Gruzijas nolīgumiem — nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem. Es vēlos atsaukties uz nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem.

Tas gruzīniem vienkāršo vīzas pieteikumu. Dalībvalstis piemēros vienveidīgas un vienkāršotas procedūras. Vīza maksās EUR 35, kas ir mazāk nekā pašreiz, un ļaus uzturēties līdz 90 dienām sešu mēnešu laika posmā. Vīzas pieteikums tiks apstrādāts 10 dienu vai dažām grupām 3 dienu laikā vai ātrāk steidzamos gadījumos. Vīzas netiks prasītas tām personām, kurām ir diplomātiskās pases.

Brīva pārvietošanās ir veids, kā apgūt demokrātiju un redzēt to darbībā. Cilvēku tieši sakari ar cilvēkiem nozīmē dalīšanos ar vērtībām un dzīves īstenību. Tie rada uzticību. Tieši tāpēc es ceru, ka ES pilsoņi vairāk ceļos uz Gruziju un gruzīni vairāk ceļos uz Eiropas Savienību.

  Kinga Göncz, S&D grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Mēs vēlamies pateikties komisārei C. Malmström par sniegto informāciju. Vīzu politika ir ļoti svarīgs mūsu pasākumu līdzeklis tādā nozīmē, ka tā var palīdzēt mums veicināt sakarus starp cilvēkiem un ciešāk tuvināt attiecīgās valstis Eiropas Savienībai. Ņemot vērā šādu viedokli, šis nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju ir īpaši svarīgs. Es vēlos teikt dažus vārdus par vīzu režīma liberalizāciju Rietumbalkānu valstīs, galvenokārt par problēmām, kas radušās saistībā ar Serbiju un Maķedoniju. Mēs atbalstījām šo nolīgumu ar pārliecinošu Parlamenta vairākumu, un mēs uzskatām to par īpaši nozīmīgu iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Šīs valstis pielika nopietnas pūles, lai pildītu iecerēto, kaut gan mēs bieži vērojam, ka viņu politiskā dzīve nav viendabīga. Mēs esam konstatējuši, ka šīs valstis sadarbojas šajā jomā. Ir gandarījums redzēt, ka ir palielinājies cilvēku skaits, kuri ceļo uz Eiropas Savienību. Mums ir iespaids, ka problēmas Serbijā un Maķedonijā savā ziņā rodas cilvēku tirdzniecības dēļ un ka tā noteikti ietekmē mazāku cilvēku skaitu, lai arī rada nopietnas problēmas. Es uzskatu, ka mums ir kopīga atbildība. Mums ir kopīga atbildība nodrošināt, lai arī šīs valstis darītu visu, kas ir to spēkos gan attiecībā uz savu pilsoņu informēšanu, gan izlēmīgu rīcību. Serbija turklāt ir rīkojusies ļoti ātri un efektīvi.

Es uzskatu tomēr, ka šajā jautājumā mūsu pašu atbildība arī ir pietiekami nozīmīga. Komisija ir atbildīga gan par palīdzību šīm valstīm, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, gan par informācijas sniegšanu, lai pārraudzītu notikumus šajā jomā, un par šā ļoti svarīgā līdzekļa faktiskas efektivitātes palielināšanu, kuru mēs gatavojamies izmantot arī turpmāk gan saistībā ar Rietumbalkānu valstīm, gan citām valstīm. Turklāt, lūdzu, atļaujiet man dažos vārdos pateikt, ka mēs esam ļoti priecīgi, ka, neraugoties uz nelielu kavēšanos –– vienu gadu vēlāk, šogad arī Albānija un Bosnija un Hercegovina pievienosies bezvīzu režīma valstīm.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Weber kungam no EPP grupas, ka vīzu politika ir ārkārtīgi vērtīga un ka ir jāievēro vīzu režīma atvieglojumu un bezvīzu režīma tehniskie standarti un nosacījumi.

Taču es neuzskatu, ka Balkānu vīzu atcelšanas gadījumā politiskie apsvērumi ir ņēmuši pārsvaru pār tehniskajiem standartiem. Komisija daudz strādāja, lai dokumenta integritāte, tiesību aizsardzība un robežu kontrole būtu pilnībā noteikta atbilstoši standartiem. Mēs degradētu paši savu nostāju, ja uzskatītu, ka tehniskie standarti nav tikuši ievēroti, jo mēs balsojām par atbalstu šai vīzu atcelšanai.

Protams, ir bažas, vai atvieglojumus neizmanto ļaunprātīgi, bet atbildes reakcijām ir jābūt samērīgām un atbilstošām. Attiecīgajām valstīm — kā minēja komisāre C. Malmström — ir atbildību jomas, un tām jāatgādina tās. Komisāre mums paskaidroja, ka tika veikts salīdzinoši intensīvs darbs, organizētas augsta līmeņa iekšlietu ministru sanāksmes, ir apmeklētas galvaspilsētas, veicināta informācijas kampaņu izvēršana — un Bosnija un Hercegovina, kā arī Albānija ir īpaši apņēmušās informēt savus pilsoņus. Protams, ja problēmas rodas saistībā ar vienu vīzu atcelšanas nolīgumu, tas grauj pārējos, tāpēc ir noteikts atbildības un solidaritātes pienākums, un visiem pilsoņiem ir jāapzinās, ka viņi var kaitēt citu cilvēku izredzēm brīvi ceļot.

Es personīgi esmu atguvusi pārliecību — un es uzskatu, ka arī mana grupa to atgūs — ka Komisija vēl intensīvāk pārraudzīs nolīguma nosacījumu ievērošanu un tai būs mehānismi, kā norādīt uz problēmām, cieši sadarbojoties ar mūsu partneriem. Es ceru, ka visas grupas uzskatīs to par pārliecinošu un piemērotu. Kā minēja mana kolēģe Macovei kundze no EPP, tiešie sakari rada cilvēkos savstarpēju uzticību. Tas ir pamatprincips. Šā iemesla dēļ mēs atbalstām vīzu režīma atvieglošanu un vīzu atcelšanu.

Šis priekšlikums ir guvis vairāku partiju plašu atbalstu Parlamentā, jo tas pamatojas uz mūsu ES pieredzi un vērtībām. Tādēļ nepārspīlēsim. Ir bijušas problēmas, bet Komisija tās risina. Pārliecināsimies, ka mēs nesagraujam ne tiesības uz patvērumu, ne vīzu režīma atcelšanas nolīgumus.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu politiskā grupa atbalsta vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu starp ES un Gruziju.

Tomēr mums ir daži iebildumi pret nolīgumu par atpakaļuzņemšanu. Mēs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā balsojām pret to un iesniedzām mazākuma rakstisku atzinumu, jo nolīgumā ir daudz neskaidrību, kuras varētu noskaidrot Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā. Tajā nav iekļauti stingri aizsardzības mehānismi attiecībā uz pamattiesību pārkāpumiem un augstu uzņemšanas standartu garantēšanu, kas Gruzijā notiek slikti. Tā mērķis ir sūtīt cilvēkus atpakaļ uz valsti, kurā seksuāla un pret dzimumu vērsta vardarbība ir plaši izplatīta un policijas nežēlīga izturēšanās tiek paciesta. Tas attiecas arī uz tiem Abhāzijas un Dienvidosetijas bijušajiem iedzīvotājiem, kuriem nav nekādas faktiskas saiknes ar Gruziju.

Un tagad daži vārdi par vīzu nolīgumu ar Krieviju. Pirms trim gadiem tika pieņemts ziņojums par vīzu režīma atvieglojumiem ar Krieviju, kas pieņēma manu grozījumu par to, ka prasība par obligātu reģistrācijas procedūru ir nopietns šķērslis ceļošanai Krievijā un ES. Diemžēl kopš tā laika nekas nav mainījies, un tas ir izšķiroši svarīgi maniem vēlētājiem, kas dodas uz Krieviju privātos apmeklējumos.

  Paweł Robert Kowal, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien Gruzija ir valsts, kurā, neraugoties uz daudzām problēmām, notiek dinamiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Mums nepārprotami un labprāt jāvērtē atzinīgi jebkurš veids, kā apliecināt Gruzijas sabiedrībai, ka šo pārmaiņu noturība atspoguļojas mūsu Eiropas Savienības iestāžu reakcijā. Arī attiecībā uz Krieviju mums būtu jāapsver, kādā kontekstā mēs redzam vīzu režīmu ar Krieviju. Man liekas, ka pret to nebūtu jāattiecas kā pret prestiža jautājumu iestādēm — ka, ja mēs atcelsim vīzu prasību, tad Krievijas iestādes labi risinās sarunas ar Eiropas Savienību. Mums jāskatās uz to no cita viedokļa, saistot to ar modernizācijas nodrošināšanu un mūsu attiecībām ar vienkāršiem krieviem.

Šā iemesla dēļ skaidri jāpaziņo, ka vīzu atcelšanas process, tā uzsākšana, pamatojoties uz izstrādātajiem nosacījumiem, ir īpaši labvēlīgs, tas dod apmierinošu ieguldījumu mūsu attiecībās ar sabiedrību austrumos. Mīts, ka vīzas ir sava veida izšķirīgs faktors mūsu drošībai, ir jāatspēko, un varbūt īpaši skaidri tas jādara Eiropas Parlamentā, un katrā iespējamā gadījumā jāatkārto: vīzas ceļ mūrus, nevajadzīgus mūrus. ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā, kurā es esmu priekšsēdētājs, mēs ar nevalstiskām organizācijām esam izskatījuši īpašu ziņojumu, kurā mēs pētījām šo jautājumu. Ziņojums skaidri pierāda, ka vīzas faktiski nav svarīgs drošības instruments, vīzas ir Eiropas Savienības sabiedrības nošķiršanas veids no sabiedrības austrumos, lai gan mums vienmēr būtu jābūt atvērtiem. Tas ir mūsu kā parlamentāriešu pienākums

  Alfreds Rubiks, GUE/NGL grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Savas grupas vārdā varu teikt, ka mēs atbalstām vīzu saņemšanas liberalizāciju, bet tajā pašā laikā jādara viss, lai visi tehniskie noteikumi, kas tiek iestrādāti nolikumos, tiktu ievēroti. Savu vēlētāju vārdā no Latvijas es arī atbalstu tos atvieglojumus, kas ir saistīti ar ceļojumiem no Krievijas uz Eiropas Savienību, jo tas ir ļoti svarīgi tādam apstāklim kā ģimeņu spēja tikties, tā kā Latvijā ir ļoti daudz jaukto ģimeņu, kur viena puse dzīvo vienā valstī, otra – otrā, un radinieki. Tas ir vajadzīgs arī tūrismam, kas pēdējā laikā ļoti attīstās. Turklāt tas, kas jau ir izdarīts vīzu atvieglojumu lietā, jau ir novērtēts pozitīvi. Tas ir vajadzīgs arī biznesam. Ja paskatāmies, kādas ir Latvijas attiecības biznesā ar Krieviju, tad tās ir septiņas reizes lielākas importā, un astoņas reizes –– eksportā. Tas viss ir ļoti pozitīvi. Es vēlu sekmes Komisijai, lai visu realizētu!

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā mēs visi zinām, vīzu atbrīvojums ir piemērots biometrisko pasu īpašniekiem no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR), Serbijas un Melnkalnes kopš 2009. gada 19. decembra. Neraugoties uz to, Eiropas Savienības dalībvalstis pauž bažas — un tās šodien izteica arī komisāre C. Malmström — par patvēruma pieprasījumu skaita palielināšanos no Serbijas un BDMR pilsoņiem un situāciju, kuras iespējamā izveidošanās apdraudēs vīzu izsniegšanu un pasākuma būtību.

Mana valsts Grieķija atbalstīja ieceri atcelt vīzu prasības pilsoņiem no visām Rietumbalkānu valstīm kā reālu pierādījumu par viņu Eiropas iespējām. To pirmoreiz darba kārtībā formulēja Salonikos 2003. gada jūnijā un atbilstoši Grieķijas iniciatīvai 2014. gada programmā. Neraugoties uz to, man jāizsaka bažas par to, vai šīs valstis piemēro rīcības plāna kritērijus un vai imigrācijas plūsmas no šīm valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek kontrolētas, jo īpaši pašreiz, kad Eiropas ģimeni satricina finanšu krīze un tā nevar uzņemties lielāku imigrantu slogu. Mums jāsaprot, ka vīzu režīma atvieglojumu nolīgumi būtībā ir iecerēti, lai atvieglotu ceļošanu Eiropas Savienībā, nevis imigrāciju vai citas nelegālas darbības, piemēram, cilvēktirdzniecību.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija pamatoti nosūtīja Serbijas un Maķedonijas valdībai vēstuli ar brīdinājumu par patvēruma pieteikumu skaita satraucošu palielināšanos no šīm divām valstīm. Priekšsēdētāja kungs, īpaši rūgti ir tas, ka tieši tajā pašā mēnesī Parlaments nolēma piešķirt vīzu režīma atcelšanu Albānijai un Bosnijai. Acīmredzot veids, kādā arī šīs divas valstis nekavējoties sāka izturēties, bija tieši tāds pats kā tas, kura dēļ tika rakstīta pirmā brīdinājuma vēstule.

Priekšsēdētāja kungs, to nekad nedrīkstēja pieļaut, bet vēl nav par vēlu. Vīzu prasību atcelšana tiek saistīta arī ar noteiktu atbildību, un, ja šī atbildība netiek pildīta, mums jārīkojas. Komisijai jāizsauc Serbijas un Maķedonijas vēstnieki un jāpieprasa rīkoties. Ja man būtu jālemj, mēs šodien anulētu to vīzu režīma atcelšanu, bet Komisija varbūt nebūs noskaņota to darīt, tāpēc es patiešām vēlos, lai Komisija pasaka, ka tai būs drosme sodīt šīs Balkānu valstis par katru turpmāku pārkāpumu.

Serbija un Maķedonija ir Bosnijas un Albānijas priekšgājējas. Ir pienācis laiks mums sniegt šīm divām Balkānu valstīm skaidru vēstījumu, un tas būs labs darbs.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Patvēruma meklētāju pieteikumu skaita palielināšanās no Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dēļ ir jānosaka pasākumi, kas aizsargā grozījumu Regulai (EK) Nr. 539/2001.

Vīzas ir instruments, kas iekļauts imigrācijas politikas pamatshēmā, to nolūks ir legalizēt ierašanos un pagaidu uzturēšanos valstī, kurā pieteikuma iesniedzējs nav ne nepilsonis, ne pastāvīgs iedzīvotājs.

Regula (EK) Nr. 539/2001 paredz novērtēšanas mehānismu vīzas pagarināšanai, kurā jāievēro noteiktas prasības attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, Eiropas Savienības ārējām attiecībām, teritoriālo kohēziju un savstarpēja izdevīguma principu. Šis mehānisms varētu darboties arī pretējā virzienā.

Patvērums, no otras puses, ir aizsardzības līdzeklis, kuru nedrīkst lietot nepareizi. Ir jānorāda, ka Eiropas Savienības kopējās politikas nolūks šajā jomā ir saglabāt patvēruma kā aizsardzības līdzekļa integritāti vajātajiem, prioritāti piešķirot Ženēvas Konvencijai un Ņujorkas Protokolam, piemērojot kopējus kritērijus to cilvēku identifikācijai, kuriem patiešām vajadzīga starptautiska aizsardzība un garantēts kopējais obligātā minimuma pabalstu līmenis visās dalībvalstīs šo ļaužu labklājībai.

Patvērums tāpēc ir humanitārisma un solidaritātes līdzeklis, un tādējādi tas ir izņēmums pēc sava nolūka un rakstura. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienība reaģē un palīdz Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādēm pieņemt atbilstošus pasākumus attiecībā uz prasībām, kas jāpilda, lai iegūtu bēgļa statusu vai papildu aizsardzības statusu, tādējādi izvairoties no to nepareizas vai krāpnieciskas izmantošanas.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs komisāre! Paldies jums par informāciju, ko jūs mums sniedzāt attiecībā uz vīzu režīma atvieglojumu regulām, jo īpaši Gruzijai, Moldovas Republikai un bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Faktiski mūsu debašu norise sakrīt ar vīzu režīma atcelšanas ieviešanu Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem, tostarp izvēles iespēju ātri apturēt nolīgumu, ja rodas problēmas, piemēram, patvēruma pieprasījumu pārmērīgs daudzums.

Es uzskatu, ka katrs mēģinājums pagriezt Eiropas Savienības politikas pulksteni atpakaļ attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, būtu kļūda. Šķēršļu atcelšana, kuri kavē brīvu pārvietošanos, var dot svarīgu ieguldījumu pagātnes brūču dziedināšanā. Vienlaicīgi es uzskatu, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienību un šīm valstīm, lai mazinātu patvēruma pieteikumu skaitu, padarītu stingrāku robežkontroli, sniegtu pareizu informāciju vietējiem iedzīvotājiem un apkarotu organizētās noziedzības tīklus, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un noziedzības un prostitūcijas eksportā. Visi šie pasākumi var palīdzēt mazināt šādu darbību iespējamību.

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mums ir situācija, kurā vairāki serbi un maķedonieši nepamatoti ir pieprasījuši patvērumu Beļģijā, Zviedrijā un Vācijā, kopš ir atļauta ceļošana bez vīzām. Es atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas aicinājumu nodrošināt, ka Balkānu iedzīvotāji tiek labāk informēti, bet ir vēl kaut kas svarīgs, kas jāņem vērā.

Pirmkārt, ir arī citi cilvēki, kuri nesaprot, ko faktiski nozīmē bezvīzu režīms. Es esmu dzirdējusi Holandes deputātus šajā Parlamentā pilnā nopietnībā apgalvojam, ka pie mums tagad ieradīsies patvēruma meklētāju ordas, lai ieņemtu mūsu darbavietas, tā kā to darīja poļi, un es to nesaku par Holandes Brīvības partiju (PVV). Šāds uzskats ir ne tikai pilnībā smieklīgs, bet var radīt arī lielu ļaunumu. Viņi izmanto mūsu cilvēku bailes un zināšanu trūkumu.

Otrkārt, šie patvēruma meklētāji gandrīz visi bija tikai etnisku minoritāšu pārstāvji. Tas, par ko mums jāprasa Serbijai un Maķedonijai atbilde, ir, ka tām daudz vairāk jādara šo etnisko minoritāšu stāvokļa uzlabošanā. Tāpēc patiešām nodrošināsim, ka Balkānu iedzīvotāji ir labāk informēti, bet nodrošināsim arī to, ka šā Parlamenta deputāti un ES pilsoņi un ministri ir labāk informēti par to, ko faktiski nozīmē ceļošana bez vīzām.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apsveram, vai nolīgums, kas pašreiz noslēgts starp Krieviju un Eiropas Savienību, attaisno ieceres un vai cilvēku divvirzienu pārvietošanās atbilst viņu ceļošanas interesēm.

Komisāre, es bez vismazākās kavēšanās varu jums apgalvot, ka pašreizējais vīzu režīms ir nepilnīgs un īpaši kaitīgs Eiropas Savienībai. Krievija ir ārkārtīgi mainījusies kopš bijušās Padomju Savienības. Vidusšķira ir maksātspējīga un ir ieinteresēta iepazīt pasauli, ceļot, atpūsties un iepirkties. Kad mana valsts pievienojās Šengenas zonai, mums saskaņā ar ES noteikumiem bija jānosaka ierobežojumi Krievijas pilsoņiem, kas ceļoja uz Slovākiju. Finanšu ietekme bija nopietna, tūrisma nozarei un veikaliem zaudējot daudzus labus klientus. Eiropas vīzu režīms attur cienījamus krievus no ceļošanas uz Slovākiju, bet nemaz neattur mazāk cienījamos no migrācijas. Tāpēc es stingri uzskatu, ka, ja mūs vispār interesē cienījami krievi, mēs mēģināsim atvērt savu ekonomisko telpu un izmantot iespējas, kas ir Krievijā, lai paplašinātu un pastiprinātu sadarbību starp mūsu valstīm.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu priecīga, ka pēc divām dienām Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas cilvēki varēs beidzot svinēt bezvīzu režīma piešķiršanu ceļošanai uz ES Šengenas zonu — tieši pirms Ziemassvētkiem. Viņu prieks ir mans prieks. Es pilnībā biju iesaistījusies vīzu režīma atvieglināšanas procesa atbalstīšanā un paātrināšanā visām Rietumbalkānu valstīm, un beidzot tās gandrīz visas varēs izmantot iespēju trīs mēnešus viesoties un mācīties mūsu valstīs.

Mūsu Komisijai uzdotais jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, ir jāuztver labvēlīgā gaisotnē. Jāpārliecinās, ka šī jaunā brīvība nav pakļauta riskam. Bezvīzu režīms nenozīmē patvērumu politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ. Tas nenozīmē pastāvīgu uzturēšanos. Tas nenozīmē darba atļauju.

Es vēlos atzinīgi vērtēt komisāres C. Malmström veiktos pasākumus — jo īpaši darbā ar Serbijas un BDMR iestādēm —, kas pierāda Komisijas apņemšanos noturēt procesa ievirzi un nodrošināt režīma pareizu piemērošanu. Paldies jums par atbildi.

Tagad mums jāturpina strādāt kopā, lai novērstu un risinātu katru nepareizu skaidrojumu, pārpratumu vai nelikumīgu izmantošanu. Atbildība joprojām gulstas uz reģiona iestādēm. Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka Albānija un BDMR jau sekmīgi ir uzsākusi informācijas kampaņu, un mēs mudinām visas Rietumbalkānu reģiona valstis darīt to pašu un aktivizēt pasākumus, lai novērstu pārkāpumus.

Mēs lūdzam Komisiju turpināt pārraudzību, kā tas jau tiek darīts, un ziņot mums. Cilvēku personīgo sakaru attīstīšana, kā jūs to jau esat apgalvojuši, ir būtiska demokrātijai un stabilitātei reģionā. Neapdraudēsim to Eiropas perspektīvā. Es joprojām esmu no visas sirds apņēmības pilna.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Būtisks nosacījums pilnīgai vīzu režīma atcelšanai starp Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību ir 2007. gada nolīgumā noteikto saistību izpilde. Krievijas iestādes ir atkārtoti prasījušas atcelt īstermiņa vīzu pieprasījumu. ES, no otras puses, ir devusi priekšroku pakāpeniskai pieejai, kas atspoguļojas kopējo pasākumu sarakstā. Man šķiet, ka ir svarīgi ievērot visus tehniskos nosacījumus, pirms tiek īstenots lēmums par vīzu režīma liberalizēšanu, piemēram, robežu pārvaldības standartu, dokumentu drošības vai cīņas pret korupciju uzlabošana.

Krievijai jāapstiprina arī darbos savs nodoms sasniegt faktiskus rezultātus neatrisinātu konfliktu atrisināšanā reģionā. Attiecībā uz to tai ir nelokāma atbildība. Piedņestras konflikta atrisināšana ir politiska prioritāte manai valstij. Mēs atbalstām oficiālu apspriežu turpināšanu 5+2 sarunās nolūkā atrast ilgstošu risinājumu. Lai to panāktu, ir pilnībā jāievēro starptautiskie tiesību akti un Moldovas Republikas suverenitāte.

Es vēlos arī minēt situāciju Austrumu partnerības valstīs, tostarp Gruzijā un Moldovas Republikā. Tās ir ilgi gaidījušas vīzu režīma liberalizāciju un, paredzot to, ir īstenojušas daudzas reformas. Es vēlos norādīt, ka Moldovas Republika ir nozīmīga šā pasākuma aizstāve Austrumu partnerības programmā. Es gribu uzsvērt to, ka, ja Krievija panāks vīzu shēmas atvieglojumu, pirms to iegūst ES tuvie kaimiņi, tas demoralizējoši ietekmēs pēdējos. Tas pierādītu, ka partnerības valstu statuss netiek ņemts vērā, ja runa ir par Eiropas Savienības stratēģiskiem piešķīrumiem.

  Marek Siwiec (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums būtu jārunā par vīzām, mums par tām būtu jārunā skaitļu valodā un par to, ko Eiropas Savienība ir paveikusi. Šajā plenārsēdē valda plašs apmierinājums. Es vēlos, lai visi, kas šodien runās pauduši tik lielu apmierinātību, mēģinātu iedomāties, ka viņiem būtu jāstāv 10 vai vairāk stundu rindā, jāpacieš pazemojumi un neērtības un jāstāv lietū briesmīgos apstākļos, lai saņemtu vīzu. Cilvēkiem jāstāv, un viņiem jāmaksā trešā daļa no savas algas, lai dabūtu vīzu. Viņi arī dzird, ka viņu valsts diplomātiem nav vajadzīgas vīzas, un visbeidzot pēc tam, kad vairākas reizes ir mēģināts dabūt vīzu, jo tā ir vajadzīga, viņi saņem vienreizēju iebraukšanas vīzu, lai gan viņiem vajadzīga Šengenas vīza, bet vismaz viņi dabūja attiecīgās valsts vīzu.

Vīzu procedūrai smagi jānospiež mūsu sirdsapziņa. Tā nav nekas cits kā miljoniem cilvēku pazemošana — to cilvēku, kuri stāv šajās rindās. Atcerēsimies to, kad paudīsim apmierinātību, kas šodien šajā plenārsēdē ir tik izplatīta. Es saprotu, ka mēs izmantojam vīzu procedūru kā burkānu un pātagu, bet tā būtu jāpiemēro valdībām, un mums būtu jājūt līdzi cilvēkiem, kas stāv rindās.

Komisāres kundze, jūs esat no Zviedrijas. Kā jūs zināt, pagājušā gadsimta 70. gados jūsu valsts kopā ar Austriju bija viena no divām valstīm, kurās vienīgajās bija bezvīzu režīms komunistiskajām valstīm. Es kā Polijas pilsonis apmeklēju jūsu valsti 1976. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ceļošana uz Zviedriju bija bez vīzas. Man, protams, patīk jūsu karalis, Zviedrijas brīvība un ekonomika, bet, lūdzu, atcerieties, ka tik ilgi, kamēr ir vīzu režīms, mēs nedrīkstam justies ērti.

  Simon Busuttil (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Runājot EPP grupas vārdā, mūsu viedoklis par vīzu režīma atvieglojumiem un vīzu režīma liberalizācijas politiku ir īpaši labvēlīgs, jo uzskatām, ka tas ir īpaši piemērots līdzeklis, kas izmantojams darījumos ar trešām valstīm, jo īpaši tām valstīm, kuras atrodas mums tuvu kaimiņos. Tāpēc mūsu sākotnējais skatījums ir pietiekami labvēlīgs.

Vīzu režīma atvieglojumi ir pirmais solis, un šonedēļ mēs tos piešķiram Gruzijai. Tas ir pirmais pasākums, bet šis pasākums ir svarīgs cilvēku personīgajiem sakariem, kā tos ir nosaukusi mana kolēģe Anna Maria Corazza Bildt. Vīzu režīma atvieglojumiem parasti jābūt papildinātiem ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Komisāres kundze, mēs piešķiram lielu nozīmi arī atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, jo gribam būt droši, ka cilvēkiem, kas nelegāli uzturas ES teritorijā, tiek pieprasīts braukt prom. Vienīgi tādā veidā mēs varam gūt sabiedrības uzticību vīzu režīma atvieglošanai un eventuālai vīzu režīma liberalizēšanai. Abi procesi ir saistīti, tāpēc mēs lūdzam jūs strādāt nopietnāk, lai palielinātu atpakaļuzņemšanas nolīgumu tīklu, kas mums ir ar trešām valstīm.

Attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju mēs pagājušajā gadā to noteicām Serbijai, Maķedonijai un Melnkalnei. Ir labi redzēt, ka mūsu draugi no Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas arī gūs iespējas izmantot to pašu izdevību. Mēs no visas sirds pieņemam to un uzskatām, ka tas ir ļoti labs pasākums, lai turpmāk veicinātu Eiropas integrāciju, un tas noteikti tuvinās šo valstu pilsoņus mums.

Kad mēs lemjam par šiem dokumentiem, mēs vienmēr esam ļoti uzmanīgi, pieņemot lēmumu, kas nav politisks, bet galvenokārt tiek pieņemts, pamatojoties uz tehniskiem nosacījumiem — t. i., valstīm vispirms jāizpilda tehniski kritēriji, pirms tās saņem mūsu apstiprinošo lēmumu. Lēmums, protams, būs arī politisks, bet tam pirmkārt jābalstās uz tehnisku novērtējumu.

Es to uzsveru, jo parasti Komisijai ir jānāk pie mums un jāsaka, ka konkrēta valsts atbilst tehniskajiem kritērijiem. Tāpēc pārkāpumu gadījumos, kad cilvēki, kas ierodas no valsts ar liberalizētu vīzu režīmu, piemēram, Serbijas vai Maķedonijas, prasa patvērumu ES valstīs, mums jāprasa, vai tehniskais novērtējums ir ticis veikts pilnībā un pareizi, jo nepārprotami, vīzu režīma liberalizācija nav savienojama ar to, ka kāds ierodas Eiropas Savienībā un lūdz patvērumu. Tas pierāda mums, ka vienā vietā kaut kas nav bijis nepareizi. Mēs esam tiesīgi prasīt, kas nebija pareizi, un saņemt atbildi.

Visbeidzot mums jāizmanto šī iespēja sūtīt skaidru vēstījumu attiecīgajām valstīm — īpaši tādām kā, piemēram, Serbija un Maķedonija, kas iesaistītas pārkāpumu gadījumos — ka tām skaidri jāpasaka saviem pilsoņiem, ko vīzu režīma liberalizācija nozīmē. Tā nenozīmē ceļošanu uz ES valstīm, lai tur apmestos vai atrastu darbu, bet tā vienkārši ir vīzu atcelšana uz ierobežotu laika periodu — vienkārši apmeklējumam. Tas attiecas arī uz Eiropas Komisiju. Komisijai ir svarīgi strādāt roku rokā ar šīm valstīm, lai panāktu, ka šis vēstījums tiek uztverts.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstu savu kolēģu deputātu prasību Komisijai veikt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumu nolīguma īstenošanas novērtējumu.

Tas norāda uz partiju kopējo nodomu tiekties uz pilnīgu vīzu prasību atcelšanu ilgtermiņā, ņemot vērā ietekmi, ko vīzu izsniegšanas procedūru atvieglošanas un vienkāršošanas mērķu pienācīga īstenošana var radīt indivīdiem un ekonomikas un tirdzniecības sakaru attīstībai.

Es tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi pārraudzīt šā nolīguma īstenošanu, tas ļaus ievērojami attīstīt konkrētas personīgas, kultūras, zinātniskas un ekonomiskas saites starp Eiropas Savienību un tās galveno Rietumeiropas sarunu partneri.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres C. Malmström atbilde ļāva atgūt pārliecību, ka attiecībā uz Serbiju un Maķedoniju mēs negrasāmies kopā ar ūdeni no vanniņas izliet arī bērnu. Būtu arī nopietna kļūda atgriezties pie vīzu pienākumiem Serbijai un Maķedonijai tikai tāpēc, ka ir bijušas problēmas saistībā ar šīm abām valstīm. Malmström kundze uz to ir norādījusi, un es esmu pārliecināts, ka Ungārijas prezidentūra būs sabiedrotā šajā jautājumā nākamajā periodā, jo Ungārijai kā Serbijas kaimiņvalstij ir liela ieinteresētība šo problēmu atrisināšanā, lai uzturētu labas kaimiņattiecības, kā arī Serbijā dzīvojošo 300 000 ungāru kopienas labā. Ir acīmredzams, ka uzdevumu lielāko daļu veiks Serbijas un Maķedonijas valdība, un, kā minēja Malmström kundze, tieši tām jānodrošina informācija saviem pilsoņiem. Taču es tomēr vēlos norādīt, ka vecajām dalībvalstīm, kuras saskaras ar šiem patvēruma jautājumiem, arī jāpārskata, vai to patvēruma piešķiršanas politika ir atbilstīga, jo tās piešķir patvērumu pretendentiem, kam tas nebūtu piešķirams.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Vīzu režīma atvieglošana un vīzu atcelšana neapšaubāmi ir paredzēti kā labvēlīgi nosacījumi. Tie tiek vienmēr aizsargāti, pamatojoties uz to, ka tie nekādā veidā neattiecas uz imigrāciju un ka tie pilnībā attiecas uz izglītību un tūrismu –– diviem pilnībā labvēlīgiem nosacījumiem.

Jūs varat saukt mani par ciniķi, bet studenti ne vienmēr ierodas, lai studētu, un tūristi ne vienmēr uzturas valstī ierobežotu laika posmu. Dažreiz viņi ierodas Eiropas Savienībā, lai strādātu un dzīvotu. Uzskatu, ka pieredze neapstiprina pieņēmumu, ka cilvēki ir vienmēr patiesi savos nodomos.

Pašreizējās krīzes laikā darbavietas ir ierobežotas, jo īpaši nekvalificētu darbu vietas, un pieprasījums par izmitināšanu mājokļos vienmēr pārsniedz piedāvājumu. Darba vietas, kurās strādā nelegālie imigranti, bieži ir tās darbavietas, kurās varētu strādāt dalībvalstu pilsoņi, un darba apstākļu un atalgojuma līmenis bieži vien ir zemāks par minimālo. Mēs nedrīkstam pat izlikties, ka acu pievēršana attiecībā uz nelegālo migrāciju ir augstsirdība. Tādā veidā rodas pazeminātas algu likmes, nedroši apstākļi, ekspluatācija un ļaunprātīga izmantošana.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es arī esmu lūdzis vārdu, lai apstiprinātu to, ko ir teikuši mani kolēģi deputāti par mūsu principiālo atbalstu un labvēlīgo attieksmi pret vīzu atbrīvojumiem. Pats par sevi saprotams, ka kopš šo atbrīvojumu sākuma mēs esam redzējuši ļaunprātīgu izmantošanu un sliktus piemērus, nekvalitatīvi izstrādātus dokumentus, kurus mēs esam noteikuši un steidzinājuši to labošanu. Ir būtiski, lai Komisija un personīgi komisāre sadarbotos ar to valstu iestādēm, kurās ir radušās problēmas; es, protams, runāju gan par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, gan par Serbiju. Tieši tādēļ, ka mēs virzāmies uz atbrīvojumiem citām valstīm, un –– tā, es atkārtoju, ir pareiza rīcība –– tāpēc mūsu norādījumiem, iespējams, ir jābūt šādiem: ciešāka sadarbība ar šo valstu iestādēm, arī, iespējams, īpaši pasākumi, kas mēs varam izmantot turpmāk, kā arī šāda kontroles nolīgumu piemērošana.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Attiecības starp Krieviju un ES ir vienmēr bijušas īpašas attiecības, ņemot vērā abu pušu kā lielvaru attiecīgās nostājas. Neapšaubāmi šī statusa dēļ par noteiktiem jautājumiem būs domstarpības, un vairāki jautājumi tiks uztverti atšķirīgi. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, un man faktiski ir jāuzsver, ka Krievija nav piederīga Eiropai ne tikai ģeopolitiskā nozīmē, bet arī, ņemot vērā tās kultūru un vēsturi. Šī saikne nosaka nepieciešamību veikt vīzu režīma atvieglošanas pasākumus šo divu pušu starpā, un Jobbik, Kustība par labāku Ungāriju, tos atbalsta. Tāpat kā konkrētas ES dalībvalstis, Krievija var neatkarīgi noteikt savus administratīvos pienākumus attiecībā uz vīzām, un to pamatā ir jābūt savstarpējības principam. Serbijas situācija ne tuvu nav tik nepārprotama, jo diemžēl ungāru minoritātes un citas minoritāšu grupas līdz šim vēl joprojām daudzkārt saskaras ar nelabvēlīgu situāciju. Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienībai katrā gadījumā ir jāizmeklē šis jautājums.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Vienlaicīgi ar vīzu režīma atcelšanu mums ir arī jāsniedz skaidrs vēstījumas par mūsu vērtībām. Jautājums nav tikai par durvju atvēršanu, jo mums ir tās jāatver pēc iespējas plašāk, jautājums ir arī par demokrātijas veicināšanu Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Tādēļ mums ir jāatbalsta šīs valstis, kuras patiešām cīnās par demokrātiju un tiesiskumu un kuras ciena Eiropas vērtības. Tomēr man šķiet, ka, pirmkārt un galvenokārt, mums ir jāliberalizē vīzu režīms ar pēcpadomju valstīm un tikai pēc tam –– ar Krieviju.

Šajā ziņā es piekrītu tiem runātājiem, kuri ir minējuši, ka, ja mēs atcelsim vīzu režīmu ar Krieviju, pirms mēs to darām attiecībā uz Ukrainas un pārējo pēcpadomju valstu iedzīvotājiem, pēdējiem tas būs nepatīkams vēstījums. Gruzijā varētu būt tā, ka teritorijās, ko pašlaik ir okupējusi Krievija, daudzi cilvēki gribēs iegūt Krievijas pilsonību un to apstiprināt, tādējādi tas nozīmēs brīvu caurlaidi Krievijai. Uzskatīsim vīzu režīmu arī par līdzekli demokrātijas veicināšanai!

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties godātajiem deputātiem par šīm debatēm. Es pilnībā jums piekrītu, ka vīzu režīma atvieglojumi un vīzu atcelšana ir ļoti spēcīgs līdzeklis cilvēku savstarpējo sakaru veicināšanai. Ne tikai parastiem pilsoņiem, studentiem, tūristiem; tas palielina uzņēmējdarbības iespējas, un tas ir ļoti labvēlīgi.

Mēs Eiropas Savienībā esam nolēmuši veikt pasākumus, lai liberalizētu vīzu režīmu ar Rietumbalkāniem. Tas ir politisks lēmums. Tas apliecina politisko gribu, un tas ir ļoti nozīmīgi, bet šī mērķa sasniegšanu var veicināt tikai īpaši tehniska un stingra pieeja. Mēs nevaram atcelt vīzas, ja mums nav stingru kritēriju.

Šie kritēriji ir atklāti. Tie ir pārredzami. Tie ir vienādi visiem, un tie īsteno nozīmīgas reformas tajās valstīs, kuras vēlas panākt vīzu atvieglojumus un vīzu liberalizāciju. Un jā, Busuttil kungs, Komisija patiešām uzrauga šo jautājumu ļoti cieši, un ekspertu misijās tiek iekļauti arī dalībvalstu eksperti. Visi šie ziņojumi tiek izstrādāti, un viss darbs tiek veikts ļoti pārredzamā veidā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir bijuši daži ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, jo īpaši Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Taču tam nevajadzētu nepārvarami aizēnot to, kas darbojas apmierininoši, bet ir ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Komisija ir pievērsusies šim jautājumam. Mēs tur esam bijuši. Mēs esam runājuši ar saviem sarunu partneriem. Beļģijas prezidentūra ir bijusi īpaši aktīva.

Mēs mēģinām izvērtēt šo problēmu. Tā galvenokārt ir neliela kriminālo struktūru grupa, kas mudina attālu teritoriju iedzīvotājus uz kļūdainu pieņēmumu pamata ceļot uz Eiropas Savienību cerībā, ka viņi iegūs patvērumu. Mēs, protams, visus šos pieteikumus pārbaudīsim individuāli, bet ļoti daudzi no tiem ir nepamatoti, un tādēļ mums ir jāpievēršas jautājumam par šīm struktūrām. Tā esam rīkojušies, un mēs uzturam dialogu ar šo valstu iestādēm.

Tikai pirms mēneša es personīgi kopā ar Beļģijas ministru biju Tirānā un Sarajevā, lai pastiprinātu šo vēstījumu, ka tas ir īpaši nozīmīgi, bet ir jāuzmanās no ļaunprātīgas izmantošanas. Mēs to pateicām visiem ministriem, parlamenta deputātiem, pilsoniskās sabiedrības locekļiem, universitātēm un, es uzskatu, visiem televīzijas kanāliem, ko mēs šajās valstīs varējām atrast, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šī ir fantastiska izdevība, bet, lūdzu, neizmantojiet to ļaunprātīgi.

Mums ir ieviests novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, un es būšu priecīga vēlāk šopavasar jums ziņot par to, kā tas darbojas.

Attiecībā uz Krieviju šis jautājums ir devis daudz labumu, tas ir palielinājis mobilitāti starp mūsu valstīm. Saskaņā ar visiem dalībvalstu apstiprinātajiem novērtējumiem nav signālu, ka vīzu režīma atvieglojumi ir palielinājuši jebkādus draudus drošībai vai izraisījuši nelegālās imigrācijas palielināšanos. Pašlaik mēs precizējam sarakstu Krievijas un Eiropas Savienības kopējiem pasākumiem, kas jāveic, lai radītu iespējas turpmākajām sarunām par virzību uz vīzu liberalizāciju.

Attiecībā uz Gruziju es tikai gribētu saviem draugiem no Zaļo partijas vēlreiz atkārtot to, ko minēja arī referente, proti, ka viņi ir pievienojušies Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu. ES tiesību akti arī prasa, lai dalībvalstis individuāli novērtētu patvēruma pieteikumu un, ja būtu vajadzīga starptautiska aizsardzība, tām saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tas jāievēro, kā arī ir jāievēro neizraidīšanas princips, proti, persona nav jānosūta atpakaļ uz valsti, ja ir iespēja, ka tur šī persona tiks vajāta vai tai tiks nodarīts nopietns kaitējums.

Kopumā es domāju, ka šīs bija ļoti labas debates. Es ceru ziņot jums par atpakaļuzņemšanas nolīguma novērtējumu. Ar viņiem patiešām ir ļoti grūti risināt sarunas, Busuttil kungs, bet mēs pie tā strādājam. Kā es iepriekš šajās debatēs minēju, nākamā gada sākumā būs novērtējums, un man būs prieks ierasties Parlamentā un apspriest tā secinājumus, kā arī to, kā mēs turpmāk varam veicināt šāda veida nolīgumus ar trešām valstīm.

  Nathalie Griesbeck, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Man, tāpat kā mūsu komisārei, ir prieks par mūsu debašu kvalitāti, kas kopumā ir pierādījušas mūsu iestāžu īsto atbildību.

Šo atbildību ir paudušas arī komisāres atbildes, paziņotā un daudzkārt atkārtotā apņemšanās izmantot dažādu novērtējuma sanāksmju organizēšanu 2011. gada februārī un jūnijā. Protams, es negribēju tūlītēju sanāksmi attiecībā uz Pakistānu. Es faktiski atgādināju jums par mūsu pamatnostājām. Es arī vēlējos pateikties viņai par pausto vēlmi attiecībā uz savstarpējo drošību, atbildēm uz jautājumiem, atklātību un sadarbību, pielāgojumiem un cīņu pret ļaunprātīgu izmantošanu, un attiecībā uz šo dažādo tiesisko apstākļu ievērošanu.

Kaut arī šie nolīgumi nodrošina vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas pareizu procedūru organizēšanas tiesisko reglamentējumu saskaņā ar precīziem un stingriem nosacījumiem, to nedrīkst sajaukt ar jautājumu, ka mums ir arī absolūti nepieciešams noteikt nosacījumus un kritērijus attiecībā uz Eiropas patvēruma tiesībām.

Visbeidzot es uzskatu, ka šī politika mazliet līdzinās divsejainajam dievam Jānusam. Mēs esam runājuši par politiku un par procedūru. Manā uztverē Jānuss attēlo vienas sejas divus profilus, proti, procedūru un politiku. Tam ir tehniska seja, kas attēlo procedūras, tiesību aktu nosacījumus un noteikumu ievērošanu, bet tam ir arī politiska seja, ko raksturo, kā ir minējuši daži kolēģi deputāti, konsolidācija, sadarbība, Eiropas Savienības atvēršana trešām valstīm, mūsu vērtību zīme, bet tas ir arī jautājums par atbildes reakcijas veida reģistrēšanu attiecībā uz eiropiešu vēlmi īstenot šo atvēršanu.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mums ir jālīdzsvaro šie aspekti un jādara viss, lai tie kļūtu skaidri mūsu pilsoņiem. Mums ir jāizskaidro viņiem, kas faktiski ir trīs mēnešu vīza, tādējādi izvairoties no neskaidrībām un citiem pārpratumiem, kas varētu rasties. Es paļaujos uz jums, komisāre.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 14. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Kinga Gál (PPE), rakstiski. – (HU) Vīzu prasību atbrīvojuma saglabāšana ir ne vien tehnisks jautājums, bet noteikti arī politisks jautājums. Tomēr atbrīvojumi no vīzu prasībām vienmēr pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos un savstarpējām saistībām. Šodienas debates nevēstī attiecīgajām valstīm, ka daudzie uzdevumi, kas tām ir jāveic saskaņā ar savām saistībām, nebeidzas pēc vīzu režīma atbrīvojuma piešķiršanas un ka tām vēl arvien jāsniedz saviem pilsoņiem informācija par to, ko nozīmē bezvīzu ceļošana, lai novērstu šīs izdevības ļaunprātīgu izmantošanu. Serbijai un Melnkalnei piešķirtais atbrīvojums no vīzu prasības nodrošinās iespēju iegūt Eiropas perspektīvu galvenokārt jauniem cilvēkiem, kuri veidos Eiropas nākotni. Pirms diviem gadiem piešķirtais atbrīvojums šīm valstīm nesa svarīgu politisku vēsti, un tā anulēšanai būtu nopietnas sekas. Tikpat svarīgi ir saglabāt vīzu režīma atbrīvojumu ungāriem, kas dzīvo Vojvodinā, tiem pilsoņiem, kuri dzīvo abās robežas pusēs, runā vienā valodā un uztur ciešas ģimenes un kultūras saites. Valstīm, kuras strauji virzās uz dalību ES, īpaši nozīmīgi ir radīt līdzāspastāvēšanas apstākļus neatkarīgi no robežām.

  Elzbieta Katarzyna Lukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Ikviena vīzu prasību liberalizācija ir virzība uz šīs liberalizācijas skarto valstu iedzīvotāju cerību piepildīšanu. Es gribētu uzsvērt, ka nolīgumu, kas atvieglo vīzu izsniegšanu starp ES un Gruziju, nevar uzskatīt par nošķirtu no nolīguma par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Mēs Eiropā jau sen esam par to runājuši, jo vīzu politika ir īpaši svarīga Eiropas Savienībai.

Vīzu liberalizācija nozīmē, ka ES valstis tiek atvērtas Balkānu valstu pilsoņiem, tādējādi radot iespējas piedalīties ES dialogā un apgūt demokrātiju. Tomēr līdztekus šai liberalizācijai mums jāņem vērā fakts, ka, atvieglojot robežu šķērsošanu, mēs, iespējams, atvieglojam dzīvi nelegālajiem imigrantiem un kriminālajām grupām. Dalībvalstīm ir jāpiemēro vienotas vīzu izsniegšanas procedūras, jo Albānija un Bosnija un Hercegovina gaida savu kārtu. Eiropas Komisijai ir jāievēro vīzu režīma liberalizācijas nosacījumi un jāuzrauga situācija, lai labvēlīgi risinājumi neradītu sarežģījumus ES dalībvalstīs. Turklāt valstīm ir svarīgi sadarboties un izmantot līdz šim gūto pieredzi attiecībā uz vīzu izsniegšanas procedūru.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka Serbija līdz šim ir pielikusi lielas pūles, lai īstenotu ES cerības un turpinātu savu virzību uz integrāciju. 2009. un 2010. gadā tika īstenoti šādi pasākumi: vīzu režīma liberalizācija, stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācijas procesa uzsākšana un Eiropas Komisijas apstiprinājums par atzinuma projekta izstrādi attiecībā uz Serbijas pieteikumu par pievienošanos ES.

Tomēr ir žēl, ka Serbijas iestādes nav publicējušas informāciju plašsaziņas līdzekļos un sniegušas piemērotu skaidrojumu par to, ko ietver 2009. gadā ieviestais bezvīzu ceļošanas režīms, lai tādējādi šīs valsts pilsoņi šo sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi. Es ceru, ka tas, ka satraucošā veidā skaitliski pieaug Serbijas pilsoņu iesniegtie pieteikumi par patvērumu Eiropas Savienībā, nekaitēs Serbijas integrācijas procesam. Es stingri uzskatu, ka Serbijas iestādes reaģēs nekavējoties. Man arī ir jāatgādina, ka ceļš uz pievienošanos ir atkarīgs no Serbijas veiktajiem individuālajiem pasākumiem, lai panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un stabilizācijas un asociācijas nolīgumam.

  Jiří Mastálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Saistībā ar šo debašu vispārīgo tematu (par vīzām) es vēlētos runāt par diviem jautājumiem, kuri ir īpaši, bet, manuprāt, ļoti svarīgi. Abi jautājumi ir ļoti jutīgi, raugoties no Eiropas labu kaimiņattiecību politikas veiksmīgas īstenošanas perspektīvas. Pirmais ir jautājums par vīzu režīma atvieglojumu īstenošanas nolīgumu starp ES un Krieviju. Manuprāt, nepietiek ar to, ka, raugoties uz šī nolīguma darbību no kopējā novērtējuma viedokļa, tiek tikai kritizēti noteikti pasākumi, kuri Krievijai diemžēl bija jāpiemēro arī pret pilsoņiem, kas ceļo no ES valstīm. Šo nepieciešamību nosaka vispārējā drošības situācija valstī, un tādi pasākumi kā, piemēram, pienākums reģistrēties būtiski nesarežģī vīzu režīma atvieglošanu. Otrs jautājums ir acīmredzamās bažas attiecībā uz ES vīzu režīma atvieglojumu sistēmas pareizu īstenošanu Serbijā, Maķedonijā un Melnkalnē. Šīs bažas, kā tiek ziņots, ir radījis minēto valstu pilsoņu iesniegto patvēruma pieteikumu skaita pieaugums, un risinājumam ir noteikti pasākumi pret attiecīgām vietējām iestādēm. Tas ir maldinoši un neattiecas uz būtību. Eiropas Savienībai un NATO jau sen ir bijusi būtiska ietekme uz vispārējo politisko situāciju Balkānos. Šīm organizācijām, pirmkārt un galvenokārt, ir jāīsteno Balkānos tādi pasākumi un tāda politika, kas neliks cilvēkiem pamest šo smagi cietušo reģionu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs nedrīkstam skaitīt cāļus, pirms tie nav izšķīlušies. Mēs tikai tad ticēsim nolīgumam ar Maskavu par šķēršļu likvidēšanu tirdzniecībai, kad tas tiks ratificēts un īstenots. Šajā kontekstā mums vienkārši ir jāapsver Krievijas lēmums atteikties no Enerģētikas hartas parakstīšanas. Tāpat arī kļūs skaidrs, vai Kremlis patiešām domā īstenot ES aicinājumus par vīzu režīma atvieglojumiem. Vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānu valstīm, kuru teritorija ir daudzkārt mazāka par Krievijas teritoriju, ir radījusi patvēruma meklētāju vilni; tāpēc jājautā, kas ir paredzams, kad vīzu ierobežojumi tiks atcelti pasaules septītajai lielākajai valstij iedzīvotāju skaita ziņā? Ja daudziem Kaukāza reģiona islāmistiem ir Krievijas pilsonība, vai mēs ļausim iespējamiem teroristiem ierasties valstī bez vīzu prasībām? Runājot par Serbiju, Gruziju vai par Maķedoniju, mums ir cieši jāraugās uz situāciju un vajadzības gadījumā jāturpina strādāt pie atbilstīgiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Mums ir jānovērtē gūtā pieredze attiecībā uz vīzu noteikumu atcelšanu Balkānu valstīm, jāatjaunina otrā Šengenas Informācijas sistēma (SIS II) un jāuzrauga vīzu prasību īstenošana Maskavā. Mums ir arī jāseko līdzi gan to bēgļu skaita palielinājumam, kuri no Kaukāza un Vidusāzijas valstīm dodas uz Krieviju, gan patvēruma meklētāju skaita pieaugumam no tām valstīm, kuras vēlas, lai tiktu atcelti vīzu ierobežojumi.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Saskaņā ar Krievijas statistikas aģentūras pārziņā esošiem datiem 2008. gadā vairāk nekā 1,5 miljoni Krievijas vīzu tika izsniegtas ES pilsoņiem, un 3,5 miljoni ES vīzas tika izsniegtas Krievijas pilsoņiem. Tas ir vairāk nekā viena ceturtdaļa no visām Šengenas vīzām, kas izsniegtas visā pasaulē. ES un Krievijas vīzu politika ir nozīmīgs dokuments, lai stiprinātu savstarpējās attiecības un sniegtu iespēju Krievijai pietuvināties Eiropas Savienībai. Es vēlētos vērst uzmanību uz grūtībām, ar ko saskaras Krievijas Federācijas Kaļiņingradas reģiona iedzīvotāji. Šīs ES dalībvalstu ieskautās Krievijas „salas” iedzīvotāju vairākums saņem vienreizējas īstermiņa iebraukšanas vīzas Šengenas zonā. Lielākajai daļai Kaļiņingradas iedzīvotāju, kas ceļo caur kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, katru reizi ir jāmaksā par vīzu un jāstāv rindās pie ES dalībvalstu konsulātiem. Nesen Kaļiņingradas sociālo organizāciju pārstāvji, piketējot pie Eiropas Komisijas ēkas Briselē, prasīja attiecībā uz šī anklāva iedzīvotājiem ieviest īpašus nosacījumus ceļošanai uz ES dalībvalstīm, nesaistot šo jautājumu ar ES un Krievijas sarunām par bezvīzu režīmu.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (HU) Iepriekšējos dažos gados ir bijis labvēlīgs procesa sākums Rietumbalkānu valstīs, kas, šķiet, dzēš atmiņas par to, ka pirms piecpadsmit gadiem šis reģions vēl arvien bija karadarbības zona Eiropas iekšienē. ES pamācošā palīdzība demokrātijas attīstības procesā Rietumbalkānos un fakts, ka tā saglabāja šā reģiona valstīm pievienošanās izredzes, neapšaubāmi sekmēja šādu situācijas attīstību. Pirms gada pieņemtais lēmums par vīzu režīma liberalizāciju ieviesa Eiropas pārvietošanās brīvības praksi Maķedonijā, Melnkalnē un Serbijā, un tas skaidri pierādīja Eiropas gādību. Imigrācijas jautājums dažās dalībvalstīs neapšaubāmi atkal ir kļuvis par nopietnu iekšpolitikas jautājumu, un to ir saasinājusi ekonomikas krīze. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas solidaritāte ir jāīsteno, neraugoties uz krīzi, ja vēlamies novērst nacionālisma un protekcionisma atdzimšanu. Kaut arī Rietumbalkāni vēl neietilpst Eiropas Savienībā, stabilitāti Dienvidaustrumeiropā var panākt tikai, izmantojot ES paplašināšanos Balkānos. Eiropas Savienībai ir stingri jāuzrauga atbilstība tām tehniskajām prasībām, kas saistās ar robežu aizsardzību, bet vienlaicīgi tai ir jāpiedāvā palīdzība, lai nodrošinātu, ka Rietumbalkānu valstu pilsoņi saskatītu faktisku iespēju uzlabot savu dzīvi un ka pievienošanos ES viņi uzskatītu par sasniedzamu mērķi. Mums ir jāpalīdz šim reģionam tā virzībā uz sociālo un ekonomikas attīstību, izmantojot efektīvu informāciju, pat vēl lielāku solidaritāti un papildu finanšu līdzekļus, lai šie pilsoņi var iegūt labklājību savās izcelsmes valstīs.