Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2052(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0338/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0338/2010

Debates :

PV 13/12/2010 - 21
CRE 13/12/2010 - 21

Balsojumi :

PV 15/12/2010 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0484

Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2010. gada 13. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

21. Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Juvin kunga ziņojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību (2010/2052(INI)) (A7-0338/2010).

 
  
MPphoto
 

  Philippe Juvin, referents.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kāpēc šāds ziņojums par reklāmu? Tāpēc, ka reklāma var būt gan ļoti nepieciešams pasākums, gan var būt arī īpaši nelabvēlīgs pasākums.

Tas var būt īpaši nelabvēlīgs pasākums, ja reklāma ir maldinoša, ja tā ir uzbāzīga, ja tajā netiek ievēroti godīgi spēles noteikumi, ja tā galu galā nesniedz to, ko patērētājs no tās gaida, proti, informāciju. Tā var būt ļoti nepieciešams pasākums, jo reklāma ir arī apbrīnojams ekonomikas attīstīšanas līdzeklis. Reklāma ieeļļo ekonomikas riteņus, un, kā tas vairākkārt norādīts, reklāma, ja tā pareizi pasniegta, sniedz patērētājam iespēju salīdzināt, tādējādi reklāma savā ziņā veicina konkurenci.

Tādējādi reklāma nav nekas jauns, tad kāpēc nepieciešams jauns dokuments, ja jau ir spēkā citi dokumenti? Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, šodien reklāma vairs nav tāda pati kā senāk. Nesen izlasīju kādā Amerikas ziņojumā, bet situācija Eiropā ir pietiekami līdzīga, ka pagājušā gada 29. novembrī vienas dienas tiešsaistes tirdzniecības apgrozījums pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru. Tas ir būtisks tiešsaistes tirdzniecības un tiešsaistes reklāmas līdzekļu pieaugums. Viens no šī ziņojuma pamatojumiem ir reklāmas reglamentējošo dokumentu pilnīgā neatbilstība tiem līdzekļiem, kas ir ieviesti iepriekšējos gados.

Reklāma var būt uzbāzīga, un tā arvien vairāk ir tāda; tā ielaužas privātajā dzīvē. Reklāmā ir parādījusies arī jauna tendence, kas dokumentos nav ņemta vērā. Reklāma var būt slēpta. Tā var sevi neizpaust. Slavens piemērs ir saistīts ar Facebook, vienu no sociālajiem tīkliem –– jaunu rīku, ko tiesību akti nereglamentē –– kur noteiktas cilvēku grupas ziņo par iespējamiem produkta defektiem vai citām problēmām. Tas viss var burtiski iznīcināt zīmolu dažās dienās vai dažās nedēļās.

Tādēļ ir skaidrs, ka vakardienas reklāma nemaz nav līdzīga šodienas reklāmai, kas izmanto iepriekš nelietotus līdzekļus. Es runāju par uzvedību ietekmējošām reklāmām, mērķa reklāmām un par jūsu privāto e-pasta vēstuļu lasīšanu. Vai kāds no klātesošajiem atbalsta vai pieņem privāto e-pasta vēstuļu lasīšanu? Tieši tas šodien notiek reklāmas nolūkos.

Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka pēc būtības mums ir jāapsver vienkāršas vērtības –– privātās dzīves neaizskaramība, neaizsargātāko cilvēku aizsardzība, jo mēs labi zinām, ka bērni ir vieni no neaizsargātākajiem cilvēkiem, kuri saņem uzvedību ietekmējošas reklāmas, kas vērstas uz viņu ieradumu izmainīšanu. Bērni nesaprot, ka šāda reklāma nav tikai nejauši nosūtīta reklāma. Tā ir reklāma, kas ir vērsta uz individuālās izvēles ietekmēšanu. Pieaugušais to varētu saprast, bet bērns gan ne.

Jā, jaunas tehnoloģijas nozīmē jaunus izaicinājumus –– būtiskus ekonomiskus izaicinājumus. Mēs apzināmies, ka būtībā šīs ir politiskas debates. Jautājumu par atrisinātu uzskata daži profesionāļi, kas par visu vairāk nevēlas, ka tiktu ietekmēta reklāmas pasaule. Tāpat nevar noliegt, ka mēs dzirdam profesionāļus, kas mums paskaidro, ka patērētājus taču brīdina tīmekļa vietnēs izvietotās plašās un izsmeļošās konfidencialitātes politikas nostādnes. Bet mēs zinām, ka faktiski neviens nelasa šīs garās un nesaprotamās konfidencialitātes politikas nostādnes, bet ja tās tiek lasītas, tās nevar saprast; faktiski tās nav iespējams lasīt. Mēs apzināmies, ka beigu beigās mēs vienmēr atgriežamies pie tā paša jautājuma. Reklāmai ir jābūt godīgai, tai ir jāciena citi cilvēki un privātā dzīve. Patērētājus nedrīkst izspiegot un pakļaut reklāmai, viņiem par to nezinot. Patērētāji, iedzīvotāji ir jāciena.

Priekšsēdētāja kungs! Tāpēc, un ar šo es beidzu savu uzrunu, mums ir jāizvirza divi mērķi. Pirmkārt, reklāmai ir jābūt godīgai –– godīgākai, cienošākai, efektīvākai un ar lielāku cieņu pret privāto dzīvi, taču arī iedzīvotājiem, kas ir patērētāji, ir labāk jāizprot situācija, nepieļaujot manipulāciju, jābūt labāk informētiem un jāvērtē informācija kritiskāk. Tās ir ziņojuma kopējais mērķis.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ceru, ka kopumā jūs Parlamentā pieņemsiet šo ziņojumu un nobalsosiet par to.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Tā kā ziņojumā nav skarta azartspēļu reklāma, es vēlos norādīt, ka interneta loterijas un to reklāmas jo īpaši neatzīst jebkādas robežas un ir viegli pieejamas jaunatnei. Septiņās dalībvalstīs tiešsaistes azartspēles ir aizliegtas, taču tās joprojām ir pieejamas šajās valstīs. Es esmu cieši pārliecināta, ka ir nepieciešams mēģināt novērst tās nelabvēlīgās sekas, ko izraisa azartspēļu atkarība. Mums ir jāsekmē aizlieguma ieviešana visā Eiropā attiecībā uz azartspēļu reklāmām, kas ir orientētas uz bērniem un jaunatni, jo bērnu pakļaušana virtuālo loteriju reklāmas ietekmei apdraud viņu nākotni tādā pašā veidā, kā pakļaušana neierobežotai alkohola, cigarešu un citu atkarību izraisošu vielu reklāmai. Turklāt kazino un azartspēļu reklāmās dažkārt netiek ievēroti ierobežojumi pat ārpus interneta konteksta, tāpēc kazino un reklāmas bieži atrodas tiešā skolu tuvumā. Es ceru, ka šodienas debates kļūs par jaunu ierosmi Komisijai, lai izstrādātu azartspēļu reklāmas aizliegumu, ņemot vērā neapšaubāmās sabiedrības intereses.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou, (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu referentu Philippe Juvin ar sagatavoto ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību.

Ziņojums izvērtē pašreizējos tiesību aktus, akcentē to piemērošanas problēmas un negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus un uzsver, cik nozīmīga ir pašregulācija un neaizsargāto patērētāju, piemēram, bērnu, pusaudžu un veco cilvēku aizsardzība, kā arī nepieciešamību izmantot reklāmu kā spēcīgu katalizatoru cīņā pret stereotipiem un aizspriedumiem.

Es sagatavoju Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komitejas atzinumu, un esmu gandarīts un pateicīgs referentam par to, ka ziņojumā ir iekļauti visi mūsu priekšlikumi dzimumu vienlīdzības un cilvēka cieņas aizsardzībai. Es aicinu visus, kas ir iesaistīti, cieši sadarboties cīņā pret nievājošām vai maldinošām reklāmām, kas pazemina sievietes reputāciju, un veicināt veselīgus standartus, lai reklāmas varētu labvēlīgi ietekmēt sabiedrības apziņu, ar pietāti izturoties pret cilvēka cieņu un dzimumu lomām.

 
  
MPphoto
 

  Christian Engström (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikties par 25. punkta pēdējo ievilkumu, par kuru notiks atsevišķs balsojums un kuru, cerams, būs iespējams izsvītrot no ziņojuma. Šajā ievilkumā ir noteikts, ka tad, ja meklēšanas pārlūki attēlo reklāmas saistībā ar noteiktu meklējamo vārdu, t. i., –– ja kāds ieraksta meklējamo vārdu un šis vārds ir zīmola nosaukums –– ir nepieciešama zīmola īpašnieka atļauja.

Vērtējot virspusēji, tas var izklausīties saprātīgi, bet tas ir pilnīgā pretrunā ar prečzīmju tiesībām. Vispirms, prečzīmes tiek reģistrētas 45 preču un pakalpojumu kategorijās, un vienā reģistrā ir iespējama viena un tā pati zīme dažādās kategorijās. Piemēram, tas nozīmē, ka tad, ja kāds vēlas reklāmas attēlošanu saistībā ar vārdu „golf”, Volkswagen būtu visiem jāpiešķir šī vārda izmantošanas atļauja.

Otra problēma ir milzīgais prečzīmju skaits. Eiropā ir miljoniem prečzīmju. OHIM Alikantē vien ir reģistrētas 600 000 prečzīmes, un ir daudzas citas, tātad, ja kāda ar vārdu „silver” saistīta persona vēlas reklamēties, tai būtu jānokārto formalitātes ar tūkstošiem prečzīmju īpašnieku. Tas vienkārši nav praktiski. Ja šī prasība tiktu ieviesta –– bet es ceru, ka tā nebūs –– savā ziņā tiktu sagrauta meklēšanas pārlūku darbība Eiropā, un tiktu sagrauta likumīga reklāma un likumīga konkurence. Tāpēc es aicinu kolēģus balsot ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt atzinību par Eiropas Parlamentā uzsākto apspriedi saistībā ar negodīgu praksi reklāmas jomā, jo īpaši saistībā ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju izstrādi.

Jaunās digitālās saziņas metodes ir pavērušas reklāmas aģentūrām plašas iespējas. Tomēr jaunas reklāmas iespējas nozīmē arī jaunas problēmas, kas ir saistītas ar reklāmu uzbāzību, maldināšanu un lētticīgo bērnu un jauniešu izmantošanu, agresīvi uzbrūkot viņu jūtām. Interneta reklāmu reglamentējumam jāreaģē uz reklāmu autoru izdomu, un ir īpaši svarīgi ierobežot tās metodes un tehnoloģijas, kas pārkāpj privātumu vai ētikas normas, vai arī iejaucas īpašajā bērnu attīstības procesā. Tādēļ mums ir rūpīgi jāizanalizē un jāizpēta pašreizējās tendences, galveno uzmanību pievēršot jauniem noteikumiem tādu metožu un iespēju ierobežošanai, kas pārkāpj ģimeņu privātumu un bērnu privātumu un kas kaitē veselīgai ģimenes attīstībai, un šie noteikumi ir konsekventi jāpiemēro.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt pateicību referentam. No man svarīgo vērtību perspektīvas mēs apspriežam vienu no pēdējā laikā svarīgākajām tēmām. Vienīgais jautājums, kas mani sāpina, ir tas, ka šī apspriede notiek tik vēlā stundā. Kā uzsver referents, no reklāmām visneaizsargātākie ir bērni un pusaudži, kuru brīvā griba vēl nav pietiekami stipra un kurus var viegli ietekmēt. Tas attiecas ne tikai uz neatbilstīgām, maldinošām un agresīvām reklāmām, bet uz arī uz reklāmu vispār, jo mēs dzīvojam jaunā pasaulē, kurā uz cilvēkiem jau mazā vecumā tiek izdarīts milzīgs spiediens iekļauties patērētāju sabiedrībā. Būtu jānosaka skaidrs visa veida reklāmu aizliegums bērnu programmās.

Turklāt man īpaši jāuzsver fakts, ka tie pat var nebūt tradicionālie plašsaziņas līdzekļi, piemēram, televīzija vai radio, kas visvairāk apdraud jauniešus, bet gan interneta vide. Tajā reklāma ir visagresīvākā, un tieši tur tā var nodarīt lielāko kaitējumu patērētājiem, kas ir pakļauti šādai reklāmai. Bezprincipiāli uzņēmumi parāda necieņu pat pret personas datiem un ielaužas cilvēku privātajā dzīvē, izmantojot sociālo tīklu vietnes. Tas noteikti ir jāaizliedz, un ir jānosaka sodi. Tāpēc mums visiem ir jāveicina rīcība Eiropas Savienības iekšienē.

 
  
MPphoto
 

  Lara Comi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnīgi atbalstu Juvin kunga piedāvāto rezolūcijas priekšlikumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Ņemot vērā reklāmas nozīmi ne tikai ekonomikā, bet arī attiecībā uz iekšējo tirgu un patērētājiem, es uzskatu, ka ir nepieciešams rīkoties, lai nepieļautu nelabvēlīgo ietekmi, ko var izraisīt atsevišķu veidu reklāmas prakse.

Es vēlos izteikt īpašu atzinību referentam par pašreizējo tiesību aktu un neleģislatīvu aktu vērtējumu un trūkumiem to interpretācijā un īstenošanā, liedzot sasniegt vēlamo saskaņošanas līmeni.

Mums ir jākoncentrē spēki cīņai pret negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, paplašinot pašreizējos noteikumus.

Ierosinātais dokuments nodrošina atbilstošu ilgstošās problēmas risinājumu, lai panāktu pareizu līdzsvaru starp konkurējošām prioritātēm, piemēram, starp vārda brīvību un patērētāju aizsardzību.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz apsveikt referentu un ēnu referentus.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Dažādie reklāmas veidi, kas pēdējos gados izplatās jaunajos saziņas līdzekļos, ir kļuvuši par sociālu parādību, kas līdztekus ir saistīta ar risku, ka tiek izmantota parasto patērētāju uzticēšanās.

Manuprāt, patērētāju aizsardzībai šajā jomā ir nepieciešams vismaz minimālais juridiskais pamatojums, un es piekrītu referentam un apsveicu viņu ar ziņojumu un ar spēju izklāstīt šo jautājumu tik konstruktīvā veidā, īpaši domājot par neaizsargātākajām grupām, piemēram, par bērniem un jauniešiem, kā jau tika minēts iepriekš. Būdams ārsts, es to īpaši atbalstu. Mums ir jānovērš apzināta maldināšana, kad patērētāji pieņem lēmumus, uzskatot, ka sniegtās informācijas pamatā ir objektīvi fakti vai pārbaudīti pētījumi, lai gan informācijai ir tikai reklāmas vai komerciāls raksturs. Mani satrauc tādas reklāmas attīstība, kas ir privāti orientēta uz konkrētiem patērētājiem, piemēram, trešām personām izlasot e-pasta vēstuli, lai viņas izmantotu to saturu komerciāliem mērķiem. Visām uzņēmumu reklāmām bez izņēmuma ir jāciena privātās korespondences konfidencialitāte un jāievēro privātuma aizsardzības tiesību akti.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Ir grūti būt pārliecinātam šajā jautājumā, jo īpaši, ja tiek izvērtēta reklāmas ietekme uz cilvēku uzvedību. Katru dienu parādās viena aptauja pēc otras, un tajās visās ir dažādi rezultāti.

Tomēr reklāma atmaksājas, privātie uzņēmumi tērē miljonus reklāmām gan radio, gan televīzijā, gan laikrakstos, kā arī slēptai reklāmai, piemēram, sponsorēšanai. Tomēr vienlaicīgi tās novērtējumā parādās dilemma. No vienas puses, tiek izteikts viedoklis, ka viens no alkoholisma problēmas risinājumiem ir reklāmas aizliegšana. Tomēr mēs redzam, ka pēdējās desmitgadēs narkotiku lietošana ir pieaugusi eksponenciāli, lai gan to nelikumības dēļ narkotikas ne tikai nereklamē, bet tās arī nevar tirgot uz letes.

Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešama neatkarīga analīze un piemērota aptauja Eiropas līmenī, neņemot vērā tikai atsevišķas intereses, lai tiešām noteiktu, kas ir slikts un kas ir labs, kas ir ieguvums un kas nav, un tad mēs varam ieviest attiecīgu reglamentējumu. Es uzskatu, ka bez šādas analīzes mums katru dienu būs dažādas aptaujas, kas sniedz tādus rezultātus, kādus vēlas tie cilvēki, kas pasūta šīs aptaujas.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas un jo īpaši Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Redingas vārdā es vēlos pateikties referentam par vērtīgo ziņojumu, kurā analizēti vairāki būtiski mūsdienu reklāmas un patērētāju uzvedības aspekti. Lai noskaidrotu, kā vislabāk risināt izaicinājumus, ko rada interneta un jauno tehnoloģiju attīstība, Komisija 2009. un 2010. gadā ir īstenojusi plašas konsultācijas par pašreizējo datu aizsardzības tiesisko reglamentējumu.

Konsultācijās tika apstiprināts, ka galvenie principi, ko nosaka pašreizējie ES datu aizsardzības tiesību akti, joprojām galvenokārt ir spēkā. Tomēr kļuva tikpat skaidrs, ka ES ir nepieciešama visaptverošāka un konsekventāka pieeja tās īstenotajai personas datu aizsardzības politikai ES un ārpus tās robežām. Tāpēc 4. novembrī Komisija pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju datu aizsardzībai Eiropas Savienībā.

Tiešsaistes reklāma sniedz Eiropas iedzīvotājiem daudzus ieguvumus, jo īpaši nodrošinot brīvu pieeju pakalpojumiem. Daudzas no reklāmas mērķējuma tehnikām –– displeja, kontekstuālās, noteiktas ar meklēšanu saistītas reklāmas utt. –– neietver nekādu izsekošanu un nerada nopietnas bažas. Mana kolēģe, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Neelie Kroes ir aicinājusi reklāmas nozari izveidot pašreglamentējuma sistēmu ar uzvedību saistītajai tiešsaistes reklāmai, ņemot vērā ES tiesisko reglamentējumu un četrus efektīvas pārredzamības principus: piemērotas formas apstiprinājums vai piekrišana, lietotājiem draudzīga pieeja un efektīva ieviešana. Komisija uzraudzīs nozares centienus izvērtēt, vai ir nepieciešami papildu reglamentējoši pasākumi.

Attiecībā uz reklāmas e-pasta vēstulēm un saziņas konfidencialitāti pirms gada īstenotā telekomunikāciju reforma nostiprināja un precizēja ES privātuma aizsardzības noteikumus. Dalībvalstīm tika noteikta arī skaidra prasība ieviest preventīvus sodus un nodrošināt, ka kompetentajām iestādēm ir ne vien sodu ieviešanai nepieciešamās pilnvaras, bet tām ir pieejami arī attiecīgie resursi. Dalībvalstīm ir jātransponē šie noteikumi valsts tiesību aktos līdz 2011. gada maijam.

Komisija atzīst, ka starp dalībvalstīm ir konkrētas atšķirības Negodīgas komercprakses direktīvas transponēšanā. Komisija uzskata, ka šīs atšķirības, daļu no kurām Komisija novērš sadarbībā ar dalībvalstīm, ir nelielas un ka vēlamais saskaņošanas līmenis šķiet sasniegts.

Vispārīgu noteikumu izmantošana savā ziņā sniedz dalībvalstīm rīcības brīvību, bet vienlaicīgi nodrošina direktīvas turpmāku spēkā esamību. Tāpēc norādījumi par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu ir viena no Komisijas iniciatīvām, lai pārliecinātos par pilnīgas saskaņošanas īstenošanu, citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu, ka vieni un tie paši noteikumi dalībvalstīs tiek interpretēti un piemēroti vienādi. Kā norādīts ziņojuma projektā, mēs noteikti turpināsim darbu pie norādījumiem un aktualizēsim šo dokumentu, lai tas atbilstu jaunajām problēmām un norisēm. Komisija izstrādā arī juridisku datubāzi, kas ietvers tiesisko reglamentējumu, tiesu praksi un akadēmisko darbu, sekmējot vienotu direktīvas piemērošanu dalībvalstīs.

Kas attiecas uz paziņojumiem par reklāmu, kas tiek sniegti komentāru veidā, kurus nosūta sociālajos tīklos, forumos un interneta dienasgrāmatās, ir svarīgi norādīt, ka uz visiem gadījumiem, kuros patērētāji rīkojas tirgotāja vārdā un/vai saņem no tirgotāja finansējumu par noteiktas informācijas sniegšanu, viedoklī vai paziņojumā skaidri nenorādot finansējuma faktu, kā uz vienu no slēptās reklāmas veidiem faktiski attiecas Negodīgas komercprakses direktīva. Ciktāl runa ir tikai par viedokļiem, tie, protams, nav klasificējami kā reklāma.

Šajā saistībā Komisija uzskata, ka tirdzniecības tiesiskais reglamentējums nav adekvātākais dokuments, jo tas ir saistīts ar vārda brīvības jautājumu. Tomēr direktīva ietver konkrētus neaizsargāto patērētāju aizsardzības pasākumus. Vecums ir faktors, kas valsts iestādēm jāņem vērā, novērtējot prakses godīgumu. Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanas ziņojumu, kas jāpabeidz 2011. gadā, papildinās dalībvalstu pieredze, tostarp bērnu un pusaudžu reklāmas jomā, par šo aspektu pieejamo datu līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, plkst. 12.30.

Rakstiski paziņojumi (149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. (IT) Es pievienojos daudziem no Juvin kunga uzskatiem par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Tomēr es uzskatu, ka komentārus sociālajos tīklos, forumos un interneta dienasgrāmatās, kas būtībā ir saistīti ar risku kļūt par mūsdienu “slēptās reklāmas” veidu, iespējams novērst, nosakot jaunos pārkāpumu veidus, kuriem internets ir pateicīga vide, un attiecinot datu saglabāšanas noteikumus arī uz tiešsaistes satura nodrošinātājiem, nevis paredzot cenzūru, jo es uzskatu, ka prioritāte ir cienīt viņa vai viņas tiesības uz viedokļa izteikšanu arī internetā, ja netiek pierādīts likuma pārkāpums. Es esmu pārsteigts par cilvēkiem, kas uzskata, ka būtu jācenzē forumā izteikts komentārs, kurš, kā viņi uzskata, var ietekmēt patērētāju iepirkšanās lēmumus, vienlaicīgi saskatot privātuma pārkāpumu pašreizējās Direktīvas 2006/24/EK par datu saglabāšanu paplašināšanā, lai būtu iespējams identificēt pedofilus, kas seksuālos nolūkos uzrunā bērnus sociālajos forumos. Vai tas nav savā ziņā dubulto standartu gadījums? Patērētāji, jo īpaši gados jaunie patērētāji ir jāaizsargā pret slēptu reklāmu. Tomēr ir tikpat svarīgi aizsargāt vārda brīvību, kas ir viens no mūsu demokrātijas pamata balstiem. Tāpēc es ceru, ka attiecīgajām iestādēm ir iespējams nodrošināt tām nepieciešamos līdzekļus, lai identificētu vainīgos interneta noziegumos, paplašinot Direktīvu 2006/24/EK un iekļaujot tajā tiešsaistes satura nodrošinātājus, par ko Parlaments aicināja 2010. gada 23. jūnija Deklarācijā P7_DCL(2010)0029.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika