Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Swinburne kundzes ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par finanšu instrumentu tirdzniecības regulējumu –– „dark pools” u. c. (2010/2075 (INI)) (A7-0326/2010).
Kay Swinburne, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Man ir grūti paskaidrot tiem, kas nav pazīstami ar finanšu žargonu, uz ko tieši attiecas mans ziņojums par „dark pools”. Formāli ziņojums attiecas uz finanšu instrumentu tirdzniecību, tostarp uz „dark pools”, kas ir finanšu darījumi un akcijas, attiecībā uz kuriem operācijas tiek īstenotas bez pirmstirdzniecības pārskatāmības, ko dēvē arī par slēptiem darījumiem. Plašākā nozīmē ziņojums sniedz 2007. gada Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID) ieviešanas novērtējumu attiecībā uz akciju tirgiem un cenšas risināt akciju tirgos acīmredzamas pašreizējās strukturālās problēmas.
Lai gan šis ir ļoti tehnisks ziņojums, ierosmi man deva aktīvās debates komitejā. Es esmu priecīga par manu kolēģu smagajā darbā panākto plašo atbalstu dažādās politiskajās grupās, 194 grozījumiem pārtopot par 26 kompromisiem, kuriem lielākā daļa grupu varēja piekrist.
Ņemot vērā šī pašiniciatīvas ziņojuma grafiku un tā virzību šīs nedēļas plenārsēdes balsojumā, es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir būtiski papildinājis Komisijas nesen publiskotos konsultāciju rezultātus par MiFID II pārskatu (MiFID II), kurā ņemti vērā daudzi no komitejā aktualizētajiem apsvērumiem. Izmantojot ziņojumā paustos atzinumus, Eiropas Parlaments izsaka nepieciešamību padziļināti izmeklēt dažādās tirdzniecības vietas, kuras pašlaik regulē MiFID, un tiecas pēc sīkākas analīzes, lai nodrošinātu, ka vietas, kas piedāvā ekvivalentus pakalpojumus, tiek reglamentētas līdzvērtīgā līmenī.
Es uzskatu, ka Komisija savu konsultāciju dokumentu varēja izklāstīt sīkāk, paplašinot organizētu tirdzniecības vietu definīciju, iekļaujot tajā visas vietas, kurās tiekas pircēji un pārdevēji. Tas nozīmētu būtiskas nepilnības novēršanu. Tomēr šis risinājums nodrošina proporcionalitātes saglabāšanu, pieļaujot ievērojamu diferenciāciju kategorijās, kas attiecas uz regulētiem tirgiem, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (MTF), sistemātisko internalizētāju (SI), brokeru šķērstīklu (BCN) un atvasināto finanšu instrumentu platformām.
Ieguldītāji arī varētu būt ieinteresēti atbalstīt jauno kontroles līmeni, ko iesaka attiecināt uz „dark pools” operatoriem, jo, lai gan viņi pašlaik nodrošina aizsardzību no plašāka tirgus, tomēr viņiem ir arī ļaunprātīgas izmantošana iespēja. Regulatoru pilnajai pieejai uzņēmējdarbības modeļiem būtu jānodrošina iespēja turpināt darbu kā klientu šķērsdarījumu vietai, neļaujot izvērsties līdz tādam līmenim, kas ietekmēs cenas atklāšanu, vai nodrošināt piesegu tirgus ļaunprātīgai izmantošanai.
Līdztekus šim jautājumam, attiecībā uz MiFID atbrīvojumiem Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis, ka šie jautājumi ir jādefinē vēlreiz, standartizējot to īstenošanas vajadzības visā ES. Turpmāk nebūtu jāsaglabā pašreiz spēkā esošā reglamentējuma arbitrāžas iespēja dalībvalstīs, lai atrastu piemērotāko viena un tā paša noteikuma interpretāciju. Šī ziņojuma apkopošanas un grozījumu sagatavošanas gaitā kļuva skaidrs, ka lielākais trūkums MiFID īstenošanā ir tirgus varianta Eiropas konsolidētās datu sistēmas trūkums. ASV ieguldītāji nespēj saprast, kā mēs ES strādājam bez šādas sistēmas. Kopumā nozarē, jo īpaši ieguldītāju grupās, ir akceptēta šāda nepieciešamība, bet trīs gadu laikā kopš MiFID īstenošanas tirgus dalībnieki nav spējuši vienoties, lai izveidotu Eiropas konsolidēto datu sistēmu. Tāpat arī Komisija un Ekonomikas un monetārā komiteja atturas iet tālāk par apstiprinātu publikāciju kārtības ieviešanu, bet ja tirgus risinājums netiks atrasts, būtu jāatbalsta attiecīgs reglamentējums.
Komitejā ir notikušas karstas debates par mikrostruktūras problēmām, kas pašlaik ietekmē akciju tirgus. Komitejā ir vienprātība jautājumā par to, ka tāda prakse kā apsteidzošie („flash”) rīkojumi, krāpnieciski („spoofing”) un „pinging” darījumi ir negodīgi vai pat ļaunprātīgi. Tomēr komitejai daudz grūtāk bija vienoties par noteiktu tirgus dalībnieku lomu, jo īpaši par to, vai HFT stratēģijas nodrošina ieguvumus vai ne. Bez skaidriem datiem ir grūti nonākt pie konkrētiem secinājumiem par viņu lomu –– labvēlīgu vai nelabvēlīgu, tāpēc pirms likumdošanas pasākumu veikšanas mums ir jāpārliecinās, ka mūsu rīcībā ir dati, lai neieviestu reglamentējumu, kas var kaitēt efektīvai Eiropas tirgu funkcionēšanai.
Ir ļoti būtiski nodrošināt mūsu finanšu tirgu integritāti. Tie nav paredzēti, lai starpnieki un tie, kas vēlas iejaukties darījumos, varētu viens ar otru sazināties. Tie ir paredzēti kā tirgus vieta ieguldītājiem, lai ieplūdinātu kapitālu uzņēmumos, kas darbojas mūsu faktiskajā ekonomikā. MiFID II reglamentējuma procesā šī fundamentālā finanšu tirgu funkcija mums visiem ir jāņem vērā.
Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs dāmas un kungi, Swinburne kundze! Šis dokuments, protams, ir ļoti sarežģīts, bet par ko tas ir būtībā? Tas vēlreiz ir jautājums par mācību gūšanu no krīzes. Nē, mēs nedrīkstam darīt tā, kā mēs darījām iepriekš, jā, mums ir jāmaina spēles noteikumi un mums sistēmā ir jāatjauno kārtība.
Dažādās Eiropas Savienības valstīs ir cilvēki, kas pašlaik krīzi un cilvēku bažas izmanto kā iespēju, lai visu vainu uzveltu Eiropai. Mēs visur dzirdam cilvēkus apgalvojam, ka „Eiropas dēļ nekas nefunkcionē, ka tas ir eiro dēļ un te, lūk, esot risinājums –– mums ir jāizstājas no Eiropas, mums jādara gals eiro…”. Visiem šiem cilvēkiem mums jāturpina atkārtot, ka, jā, mums ir nepieciešami kopīgi noteikumi, mums ir jāturpina stāstīt, ka tad, ja Eiropas valstis nebūtu vienotas, ja tās būtu nošķirtas, tās tagad būtu iznīcinātas. Jā, mums ir nepieciešams reglamentējums, kopēja politika un mūsu noteikumu pārskatīšana, kā arī piemērotāk funkcionējoša sistēma.
Dāmas un kungi! Galu galā, jautājuma būtība ir izsakāma pietiekami tieši: kopā mēs esam stipri, nošķirtībā mēs būsim iznīcināti!
Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par dāsni atvēlēto laiku. Turpmāk es pievērsīšu īpašu uzmanību tām sēdēm, kuras vadīsiet jūs, un centīšos tās visas apmeklēt. Swinburne kundzes ziņojums ir ļoti svarīgs tajā ziņā, ka mēs beidzot apspriežam finanšu instrumentu tirdzniecības reglamentējumu. Pirmā un būtiskākā kļūda saistībā ar ziņojumu ir fakts, ka ziņojums un prasība pēc papildu noteikumiem ir novēlots pasākums. Otrkārt, ja līdz šim reglamentējums ir bijis neskaidrs, mums ir retrospektīvi un sīki jāizpēta viss, kas ir noticis līdz šim. Es uzskatu, ka lielo ieguldījumu izslēgšana no striktākas uzraudzības ir bezjēdzīgs un pilnīgi kļūdains pasākums. Ir jāizpēta ne tikai tirdzniecība, bet arī emitētie atvasinātie instrumenti, un jaunas problemātiskās jomas ir jāpakļauj striktākiem noteikumiem.
Inflāciju faktiski stimulē atvasinātu finanšu instrumentu tirgus produkti. Seku izraisītie apgrūtinājumi rodas iedzīvotājiem, kamēr peļņu iekasē dažādas starptautiskas juridiskas personas, par kurām ne vienmēr ir pieejama skaidra informācija. Turklāt šādā veidā iegūtu peļņu nebūtu pareizi novirzīt faktiskajā ekonomikā, jo tā dēļ pakāpeniski var visa planēta ieslīdēt dažu ietekmīgāko bagātnieku kabatās.
Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Swinburne kundzes ziņojuma uzmanības centrā ir vienlīdzīgu spēles noteikumu nodrošināšana dažādos daudzpusējos tirdzniecības darījumos. Es uzskatu, ka vienlīdz svarīgi ir attiecināt uz tiem arī vienāda līmeņa uzraudzību. Es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc atbilstošākiem tiesību aktiem, lai samazinātu sistēmisko risku un tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci.
Šobrīd satraukumu izraisa informācijas trūkums par tirdzniecības stratēģijām. Vienīgais veids, kā saprast, vai tirgus funkcionē pareizi, ir pietiekamas informācijas nodrošināšana pārvaldes iestādēm. ESMA būtu jāizstrādā vienoti ziņojumu standarti un veidlapas, kas attiektos uz visiem datiem gan par organizētām tirdzniecības vietām, gan par ārpusbiržas darījumiem.
Es uzskatu, ka būtu lietderīgi veikt izmeklēšanu par ietekmi, kāda būtu minimālo rīkojumu lielumu noteikšanai visiem neoficiālās tirdzniecības sistēmas darījumiem. Tādējādi būtu iespējams noteikt, vai tiek saglabāta adekvāta tirdzniecības plūsma.
Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas un jo īpaši komisāra Barnjē vārdā es varu sniegt atbildi, sakot, ka finanšu tirgu pārskatāmības uzlabošana un atbilstīga reglamentējuma līmeņa noteikšana visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ir vieni no galvenajiem Komisijas un G20 mērķiem.
Es vēlos apsveikt Swinburne kundzi un Ekonomikas un monetāro komiteju ar ziņojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību –– „dark pools” u. c. Ziņojums norāda uz svarīgu pasākumu joprojām notiekošajā Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID) pārskatīšanas procesā. Tā priekšlikumi tiek rūpīgi integrēti Komisijas nostājā, sagatavojot priekšlikumu pašreizējās direktīvas grozījumiem 2011. gadā. MiFID pārskats ir būtiska Komisijas darba kārtības daļa virzībā uz stabilu un pārskatāmu finanšu sistēmu, kas strādā sabiedrības un visas ekonomikas interesēs kopumā. Daudziem jautājumiem jau ir rasts risinājums, no kuriem ne mazsvarīga ir nākamajā mēnesī plānotā jaunās ES uzraudzības iestādes darba uzsākšana.
Komisija ir apņēmusies sagatavot priekšlikumus par pārējām jomām līdz 2011. gada vasarai. Mēs paļaujamies uz Eiropas Parlamenta atbalstu, lai ātri pieņemtu nepieciešamās reformas un lai tās tiktu pēc iespējas ātri ieviestas.
Kā jūs zināt, MiFID ir ES finanšu tirgu reglamentējuma stūrakmens. Tā tika pieņemta pirms finanšu krīzes, tomēr kopumā ir apliecinājusi spēju labi funkcionēt pat sarežģītajos un nemierīgajos pēdējos gados.
Protams, ir atklājušies daži trūkumi. Arī tehnoloģiskais progress un straujas norises finanšu tirgos ir izraisījušas situāciju, ka reglamentējuma dokumenti, kas pirms dažiem gadiem bija mūsdienīgi, šodien viennozīmīgi jau ir novecojuši.
Komisija 8. decembrī publicēja priekšlikumu projektu, lai to apspriestu. Mēs esam izvirzījuši augstus mērķus un vēlamies konsekventi tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Atzīstot, ka sākotnējie MiFID mērķi joprojām ir spēkā, aktuālās problēmas skar kritiski svarīgus aspektus –– kādas ir mūsu finanšu tirgu funkcionēšanas spējas, cik atvērtiem un pārskatāmiem tiem jābūt un kā ieguldītāji var iegūt pieeju finanšu instrumentiem un ieguldījumu iespējām.
Līdzīgi kā Ekonomikas komitejas ziņojuma projektā, mēs saskatām nepieciešamību pilnveidot jauno tirdzniecības platformu veidu un metožu reglamentējumu. Šajā procesā ir attiecīgi jāņem vērā šāda uzņēmējdarbības veida īpatnības, lai dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus un aizsargātu ieguldītājus, kā arī nodrošinātos pret graujošu tirgus praksi.
Mēs piekrītam arī nepieciešamībai pilnveidot pārskatāmības noteikumus, kas attiecas uz akciju tirdzniecību, un ieviest jaunas prasības citos dokumentos. Cita svarīga joma, kas skarta arī Swinburne kundzes ziņojumā, ir preču atvasināto instrumentu tirgus funkcionēšanas un reglamentējuma pilnveidošana atbilstoši G20 principiem.
Turklāt mēs vēlamies īstenot konkrētus uzlabojumus pašreizējos ieguldītāju aizsardzības noteikumos. Vienlīdzīgu noteikumu atbilstīga attiecināšana uz visiem produktiem un tirdzniecības prakses veidiem ir būtisks elements ieguldītāju uzticības atjaunošanā.
Visbeidzot, šis pārskats nostiprinās uzraudzību un reglamentējuma ieviešanu dažādos finanšu tirgos, vienu no galvenajām lomām uzticot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Lai darbs virzītos uz priekšu, Komisijas dienesti cieši sadarbojas ar mūsu starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar atbildīgajiem regulatoriem Amerikas Savienotajās Valstīs, kas risina līdzīgas problēmas, lai nodrošinātu starptautisku konverģenci un novērstu reglamentējuma arbitrāžas risku.
Swinburne kundzes ziņojums ir svarīgā reglamentējuma reformas procesa pagrieziena punkts. Mūs iedrošina Parlamenta deputātu paustā apņēmība un fakts, ka jūsu analīze un ieteikumi pietiekami cieši sakrīt ar mūsu viedokli. Šis ziņojums nostiprina pamatu mūsu turpmākajam darbam.
Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.
Balsojums notiks rīt, plkst. 12.00.
Nākamā sēde notiks rīt, ceturtdienā, 2010. gada 14.decembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 13.00, no plkst. 15.00 līdz plkst. 20.30 un no plkst. 21.00 līdz plkst. 24.00.
Darba kārtība ir publicēta, un tā ir pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.