Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 13. decembris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.05)

  Priekšsēdētājs . – Paziņoju, ka ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī pārtrauktā Eiropas Parlamenta sesija ir atsākta.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs . – Es vēlos izteikt dažas iepriekšējas piezīmes pirms mūsu sēdes. Es vēlos atgādināt jums, ka pagājušajā ceturtdienā Priekšsēdētāju konference nolēma, ka rīt, otrdien, plkst. 16.00 notiks debates par S. E. Jędrzejewska un H, Trüpel ziņojumiem par jauno 2011. gada budžeta projektu. Balsošana par šiem ziņojumiem ir ieplānota trešdien. Otrkārt, rīt būs debates arī par COP 16. klimata konferences rezultātiem. Starptautiskā sabiedrība Kankūnā guva konkrētus panākumus. Sarunās piedalījās arī diezgan liela Eiropas Parlamenta delegācija, un šie kolēģi deputāti šodien ir šeit, mūsu vidū. Kopā ar komisāri C. Hedegaard mēs izskatīsim, cik apmierinošs ir izstrādātais nolīgums un kādiem jābūt turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šo jautājumu pirms konferences Dienvidāfrikas Republikā.

Treškārt, 21. oktobrī mēs uzzinājām Eiropas Parlamenta šā gada Saharova balvas par domas brīvību uzvarētāju. Kā jūs atceraties, balvas ieguvējs ir Kubas disidents Guillermo Fariñas. Diemžēl Fariñas kungam būs grūti ierasties un pašam saņemt savu balvu nākamajā trešdienā, neraugoties uz to, ka šajā jautājumā es personīgi vērsos ar vēstuli pie Kubas prezidenta Raul Castro. Mēs sagaidām, ka lēdija Ashton ievēros Fariñas kunga grūtības atbraukt uz Strasbūru un ņems šo faktu vērā turpmākās attiecībās ar Kubu. Mēs joprojām vēl ceram, ka mūsu balvas ieguvējam izdosies atbraukt. Ja viņš no Kubas izlidotu dažu nākamo stundu laikā, viņš varētu vēl paspēt uz mūsu trešdienas sēdi.

Ceturtkārt, es vēlos arī atgādināt jums, ka pirms 30 gadiem, precīzāk, 1981. gada 13. decembrī, Polijā tika izsludināts kara stāvoklis kā komunistisko valsts iestāžu mēģinājums nosmacēt arvien varenāko Solidaritātes kustību. Tūkstošiem opozīcijas aktīvistu tika arestēti un vairāk nekā 100 cilvēku zaudēja dzīvību. Gandrīz trīsdesmit gadus pēc šiem notikumiem atcerēsimies tos, kuriem bija pietiekama drosme riskēt ar savu dzīvību, lai atbrīvotu Eiropu no komunisma jūga. Visbeidzot, piektkārt, sakarā ar Bloom kunga izturēšanos 24. novembra plenārsēdē un ņemot vērā, ka viņš nav ievērojis nevienu no viņam izteiktajiem trim aicinājumiem, lai atvainotos par saviem vārdiem, es esmu nolēmis, pamatojoties uz Reglamenta 9. un 153. pantu, noteikt viņam sodu, atņemot viņam tiesības saņemt dienas naudu par septiņām dienām. Par savu lēmumu es jau esmu informējis Bloom kungu.

Tagad daži paziņojumi: parastajā likumdošanas procedūrā pieņemto normatīvo aktu parakstīšana. Ar šo es informēju jūs, ka trešdien Padomes priekšsēdētājs kopā ar mani parakstīs nākamos 10 tiesību aktus, kas pieņemti atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai saskaņā ar Reglamenta 74. pantu. Šo tiesību aktu virsraksti tiks publicēti šīs sēdes protokolā. Otrkārt, Gruny kundze rakstiski ir informējusi mani, ka viņas Eiropas Parlamenta deputātes mandāta termiņš ir beidzies, jo viņa ir ievēlēta Francijas Nacionālajā asamblejā. Parlaments ņem to vērā un saskaņā ar Akta par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 7. panta 2. punktu un Reglamenta 4. panta 1. un 4. punktu apstiprina, ka no 2010. gada 14. decembra šis mandāts būs brīvs. Visbeidzot, treškārt, es esmu saņēmis Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pieprasījumu par C. van Baalen kunga nominēšanu parlamentārā delegācijā sadarbībai ar Afganistānu, aizstājot Haglund kundzi. Vai ir kādi komentāri? Es neredzu, ka tādi būtu. Nominācija ir pieņemta.

4. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)

5. Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

6. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

7. Parlamentāro delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

9. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

10. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

11. Lūgumraksti (sk. protokolu)

12. Apropriāciju pārvietojumi (sk. protokolu)

13. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

14. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . – Jūs esat saņēmuši 2010. gada 9. decembra Priekšsēdētāju konferences sanāksmes galīgo darba kārtības projektu saskaņā ar Reglamenta 137. pantu un 138. pantu.

Ir ierosināti šādi grozījumi:

Trešdiena

Es esmu saņēmis Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas pieprasījumu iekļaut darba kārtībā Szájer kunga ziņojumu par dalībvalstu kontroles mehānismiem attiecībā uz Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru ieviešanu.

  József Szájer (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs pareizi teicāt, mūsu grupa lūdz iekļaut darba kārtībā regulu par īstenošanas aktiem. To pieprasot, es jūtos mazliet neērti, jo tā ir ne tikai manas grupas prasība; vairākas citas grupas atbalsta šo ierosinājumu. Juridiskajā komitejā bija vienbalsīgs balsojums par ziņojumu un par pielikumā pievienotajiem dažādajiem kopējas izpratnes jautājumiem un paziņojumiem.

Es vēlos atgādināt kolēģiem, ka pirms gada stājās spēkā Lisabonas Līgums. Šī regula par īstenošanas aktiem ir izstrādāta pēc īpaši smagām gadu ilgušām sarunām jomā, kurā jauno deleģēto pilvaru un īstenošanas akti ir ļoti svarīgs jautājums šim Parlamentam. Pēc gada, es uzskatu, mēs pilnībā varam izmantot šīs tiesības. Tieši tāpēc būtu labi apspriest un pieņemt šo jauno regulu.

Es vēlos arī informēt jūs par to, ka — kā to zina mūsu kolēģi — Padomē bija ļoti sarežģīta situācija sakarā ar diviem bloķējošiem mazākumiem. Tāpēc tas ir īpaši jutīgs akts, un tieši tāpēc es uzskatu, ka pareizāk ir to izskatīt pēc iespējas ātrāk. Šajā ziņojumā ir ievērotas visas Parlamenta tiesības. Es lūdzu visu pārējo grupu atbalstu.

  Priekšsēdētājs . – Paldies, Szájer kungs! Vai šim priekšlikumam ir atbalsts?

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums nav iebildumu, ka šis temats tiek iekļauts darba kārtībā. Tomēr es vēlētos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka dažu komiteju locekļiem — un ne tikai no mūsu grupas — tomēr ir bažas par konkrētajiem noteikumiem. Mums noteikti ir vajadzīgs termiņš grozījumu iesniegšanai, lai mēs varētu balsot vēlākais ceturtdien. Es tikai vēlos tomēr piebilst, ka dažas apspriedes vēl turpinās, un es nevaru iepriekš pateikt, vai mūsu grupa balsos vai nebalsos „par”. Vēl ir jābūt debatēm. Taču mums nav iebildumu, ka šis temats tiek iekļauts darba kārtībā.

  Priekšsēdētājs . – Es ierosinu rīkoties šādi. Mēs debatēsim trešdien, un sēde tiks slēgta plkst. 21.00. Termiņš grozījumu iesniegšanai būs trešdien, plkst. 10.00. Balsojums notiks ceturtdien.

(Parlaments piekrita šim priekšlikumam)

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa faktiski vēlas redzēt darba kārtībā atkārtoti iekļautus divus jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, attiecībā gan uz H. Van Rompuy darba grupas ziņojumu, gan sešiem Komisijas tiesību aktu kopumiem par ekonomikas pārvaldību.

Pirmkārt, institucionāla apsvēruma dēļ, jo Lisabonas Līguma 9. pants piešķir mums prerogatīvu un pilnvaru piemērot horizontālo sociālo klauzulu un, jo īpaši, sociālās ietekmes izpēti par radikāliem pasākumiem, radikālām direktīvām un lēmumiem, kas rada mūsu iedzīvotājiem būtiskas sekas.

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs J. Monks kungs ir jau rakstījis par savām bažām, ievērojot taupības plānu tiešo ietekmi uz algota darba darītāju ienākumiem, viņu algām un arī pensijām. Šāda pieprasījuma politiskais iemesls, priekšsēdētāja kungs, manas grupas vārdā ir tāds, ka mums jāapliecina, ka, apspriežot tirgus regulu, mēs dodam savu spriedumu ne vien par tirgiem, bet arī balsojam un izstrādājam tiesību aktu savu līdzpilsoņu labā.

Es vēlētos redzēt, ka šis Parlaments ir spējīgs atbalstīt šo mutiski atbildamo jautājumu atjaunošanu.

  Priekšsēdētājs . – Kurš vēlas izteikties, lai atbalstītu? Kurš nāks paust atbalstu?

  Francesco Enrico Speroni (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tieši to attiecību dēļ, kurām jābūt trīs iestāžu — Padomes, Komisijas un Parlamenta — starpā, es uzskatu par pamatotu atbalstīt deputāta priekšlikumu.

  Priekšsēdētājs. – Vai kāds vēlas izteikties pret šo priekšlikumu? Es neredzu nevienu, kas vēlas izteikties pret. Tāpēc mēs pāriesim pie balsošanas.

(Parlaments pieņēma priekšlikumu)

Priekšsēdētājs. Šie divi jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, tiks iekļauti trešdienas pēcpusdienas darba kārtībā. Sēde ilgs aptuveni līdz plkst. 21.00.

(Darba kārtību pieņēma)

15. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā mēnesī es Parlamentā organizēju uzklausīšanu par terorisma upuriem, kurā piedalījās Parlamenta priekšsēdētājs un daudzi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) deputāti.

Upuri ir vērsušies pie mums kā saviem pārstāvjiem Eiropā, lai mēs garantētu viņu tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras ir tikušas bradātas tik daudz reižu viņu pašu valstīs, piemēram, Spānijā, kur Rodríguez Zapatero valdība vēl arvien turpina melot Spānijas tautai par sarunu procesu ar teroristu grupu, kas joprojām nav nolikusi savus ieročus.

Tieši tāpēc tik nopietni notikumi kā, piemēram, informācijas noplūde par Bar Faisán, kurā teroristi tika brīdināti par sākto viņu arestēšanas operāciju, joprojām nav pamatīgi izmeklēti.

Demokrātiskas valdības nevar pagriezties ar muguru pret terorisma upuriem, viņi jau ir samaksājuši augstāko cenu cīņā par brīvību.

Parlamentam jāiestājas par Eiropas Hartu, kas atzīst upuru likumīgās prasības, piemēram, neiesaistīties sarunās ar teroristiem un nodrošināt, ka viņi pilnībā izcieš savu cietuma sodu.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gada pēdējā darba nedēļā es vēlos sniegt jums savas pieredzes kopsavilkumu par Eiropas Parlamenta administrāciju. Saskaņā ar Eiropas Ombuda 6. decembra atzinumu es vēlos apgalvot, ka Eiropas Parlamenta komanda un darbinieki ir pelnījuši uzslavu par savu darbu vienlīdzīgu iespēju veidošanā un jo īpaši personu ar invaliditāti stāvokļa uzlabošanā. Es ceru, ka nākotnē šajos jautājumos atpakaļgaitas nebūs. Es vēlētos pateikties trim cilvēkiem. Pirmkārt, par pielāgošanu es vēlos pateikties Mācību nodaļas vadītājiem Erica Landi kundzei un Pierre Dabaty kungam. Es vēlos pateikties Vienādu iespēju un daudzveidības nodaļas vadītājai Rosa Brignone kundzei par nodarbinātības nodrošināšanu 61 cilvēkam ar invaliditāti Eiropas Parlamentā. Šī programma var nodrošināt viņiem darbu, piedāvājot viņiem pienācīgu atbalstu. Es gribētu lūgt Buzek kungu arī turpmāk pievērst uzmanību šīm programmām Eiropas Savienības nākotnes dēļ.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Komisijas piešķirtās Eiropas Žurnālistikas 2010. gada balvas ieguvēja no Rumānijas ir Rumānijas ungāru kopienas locekle. Balvas ieguvēja izpelnījās Komisijas atzinību ar ziņojumu, ko viņa bija rakstījusi ungāriski, savā dzimtajā valodā. Ungāru valoda nav oficiāla valoda Rumānijā, bet pusotra miljona ungāru kopienai, kas dzīvo šajā valstī, tā ir valoda, kurā viņi uzzina par notiekošo apkārtējā pasaulē. Es esmu pateicīgs, ka Komisija saprata, ka tas, ka kāds neiesniedz konkursā publikāciju, kas uzrakstīta attiecīgās valsts oficiālajā valodā, nevar būt cēlonis diskvalifikācijai. Tomēr man ir arī sajūta, ka kaut kā pietrūkst, jo etniskām kopienām, kas nerunā kādā no ES oficiālajām valodām — piemēram, katalāņi, baski, korsikāņi un šo sarakstu var turpināt — nebija iespējas piedalīties konkursā, jo viņi informē savas kopienas savā dzimtajā valodā. Ir laiks ņemt vērā Eiropas situāciju, daudzvalodību un kultūru līdzāspastāvēšanu visos Komisijas lēmumos.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā redzams no teroristu arestiem Rodríguez Zapatero kunga valdības vadībā, nav šaubu, ka apvainojumi, kas šodien tika izteikti pret Spānijas valdību, ir skaidri nepamatoti.

Tomēr, pievēršoties manam tematam, tiek atzīmēta dzejnieka Miguel Hernández simtgades atceres diena, kura nāve Spānijas pilsoņu karā bija neaizstājams zaudējums, jo viņam bija neparasta valoda, kas nāk no tautas tīrās sirds. Šis „kazu un skumju” gans, bija Nobela prēmijas laureātu Neruda un Aleixandre laikabiedrs.

Šajā forumā, kas varētu būt brīvības, iecietības, miera un kultūras forums, es lasu: „Es esmu atvērts logs, kas klausās, / pa kuru drūmo dzīvi redz. / Bet cīņā ataust saules stars, / kas vienmēr ēnu aizgaiņā.”

Šajos drūmajos laikos turpināsim cerībā uz dzejnieka gaismas staru, kas pārvarēs tumsu, tumsu tagad un uz visiem laikiem. Pārfrazējot Miguel Hernández, „mums jārunā par daudziem jautājumiem”, vai Vallejo dzeju, ko Vargas Llosa citēja Stokholmā pagājušajā nedēļā: „Brāļi, ir tik daudz darāmā” šajā Eiropā ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā publicēja ziņojumu par 2007. gada stratēģijas īstenošanu attiecībā uz uzturu un aptaukošanos. Šis ziņojums izcēla ne tikai dažus konkrētus pasākumus, kas veikti, cīnoties pret neveselīgu uzturu un aptaukošanos Eiropas Savienībā, bet arī to, ka daudzi no stratēģijā paredzētajiem mērķiem nav sasniegti. Stratēģija paredzēja pasākumus, lai paplašinātu un atbalstītu bērnu izglītošanu par uzturu. Tomēr pārāk maz ir paveikts ES līmenī, lai realizētu šos pasākumus. Piemēram, Eiropas Programmā augļu patēriņa veicināšanai skolās ir iekļauti daži izglītojoši aspekti, bet tās mērķauditorija ir tikai ierobežots bērnu skaits. Lai gan tai joprojām ir labvēlīga ietekme, mēs jūtam, ka tā ir samērā ierobežota.

Cits būtisks jautājums ir pārtikas reklāma, kuras mērķis ir bērni. Komisija 2007. gadā izstrādāja uzvedības kodeksus, kas reglamentē pārtikas produktu mārketingu, kura mērķis ir bērni. Diemžēl pat pašreiz dažās dalībvalstīs notiek neveselīgu pārtikas produktu tieša reklamēšana, kuras mērķgrupa ir bērni, kā arī ārkārtīgi atšķirīgas uzvedības kodeksa pamatnostādņu interpretācijas.

  Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos, ka mēs šeit, Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē pievērstu uzmanību un savā ziņā ņemtu vērā brīdinājumu par Tuvo Austrumu miera procesu, ar kuru 26 bijušie vadošie Eiropas Savienības valstsvīri un sievietes ir vērsušies pie pasaules sabiedrības.

Es runāju par personām, no kurām katra atsevišķi pārstāv starptautisku iestādi un tāpēc var piesaistīt publicitāti. Es uzskatu, ka būtu pareizi, ja mēs Parlamentā veltīsim īpašu uzmanību šā brīdinājuma redakcijai, kas aicina mūs strādāt uzcītīgāk, lai stiprinātu miera centienus šajā reģionā un, ja nepieciešams, ieņemtu stingrāku nostāju, lai panāktu, ka Izraēla sēžas pie sarunu galda un nodrošina mieru ne tikai reģionam, bet arī Izraēlas Valstij un tās pilsoņiem.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas atbalsta mehānisms uzdod Komisijai papildu pienākumus aizsargāt Eiropas tiesiskumu. Taču es biju pārsteigts, redzot, ka notiek tieši pretējais. Manā rīcībā ir komisāra O. Rehn rakstiskā atbilde par memorandu ar Grieķiju. Viņš personīgi ir viens no šīs atbildes parakstītājiem, kas paziņo, ka iniciatīva un atbildība par nosacījumiem pilnībā gulstas uz Grieķijas valdību. Manā rīcībā ir kāda cita rakstiska atbilde no komisāra J. Almunia, kurā viņš nepārprotami paziņo, ka neuzskata par vajadzīgu sniegt informāciju, ko mēs no viņa pieprasījām par parlamentārās kontroles veikšanu.

Komisija, šķiet, vairākās valstīs brīvprātīgi rada Eiropas tiesiskuma un Eiropas politikas piemērošanas pelēkas zonas. Demokrātiska kontrole tiek nobīdīta sāņus, ciktāl valstu valdības būtiskākajos pasākumos slēpjas aiz Komisijas un “troikas”, bet savukārt Komisija šajos jautājumos atsaucas uz valstu valdībām. Tādējādi Komisija no līgumu sargātājas pārvēršas par neoficiāla ārkārtas stāvokļa sargātāju, kuru tā pati klusuciešot ir pasludinājusi. Šajā sarežģītajā situācijā atbalsta mehānisma iedarbināšana nevar nozīmēt Eiropas tiesiskuma darbības apturēšanu.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un buržuāzisko valdību pret tautas pamatslāņiem vērstā politika dalībvalstīs ir izvērsusies karā pret pamattiesībām uz atalgojumu, darbu un sociālām tiesībām, par kurām strādnieku šķira ir ilgi un smagi cīnījusies.

Masveida bezdarbs, nabadzība, valsts kolektīvo līgumu atcelšana, dramatiski atalgojuma un pensiju samazinājumi, pensionēšanās vecuma palielināšana, smagu un veselībai kaitīgu profesiju atcelšana, augstāks PVN, pamatienākumu samazināšana par 25 % privātajā un sabiedriskajā sektorā, sabiedrisko korporāciju izpārdošana un autokrātijas eskalācija un mežonīga strādnieku šķiras un pamatslāņu kustības apspiešana. Raksturīgi piemēri ir nepieņemamā politikas pasākuma ieviešana, iesaucot bez darba palikušos jūrniekus Grieķijā, ārkārtas situācija uz satiksmes kontrolieru rēķina, kuri palikuši bez darba, Spānijā, skolēniem un studentiem dotie triecieni Anglijā un pamatslāņu pamatbrīvību vispārīga apšaubīšana.

Vienlaicīgi mēs esam vērojuši subsīdiju komplektus un satriecošas nodokļu izmaiņas ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Tuvojas nobeigumam gads, kas ir bijis grūts gan cilvēcei, gan Eiropai, Eiropai, kuras kopējā valūta un kohēzija tika pārbaudīta. Ir izplānotas un izveidotas jaunas aizsardzības un atbalsta iestādes, lai aizsargātu kopējo valūtu un atbalstītu divas galvenās valstis ar pilnīgi atšķirīgu ekonomiku: Grieķiju un Īriju. Es uzskatu, ka mēs visi, īpaši Eiropas vadītāji, esam mācījušies no krīzes un ka tagad mūsu starpā ir lielāka solidaritātes sajūta. Es ticu, ka tā ir. Tāpēc uzskatu, ka tiks veikti attiecīgi pasākumi, lai 2011. gadā uzturētu sociālo kohēziju, neieslīgstot galējībās, ko rada pārmērīga budžeta taupība. Man jāuzsver, ka pretēja ekonomikas politika ir noteikta Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums jāsaprot, ka eiro zonā jāveic pasākumi, lai radītu nosacījumus stabilai atlabšanai Grieķijas, Īrijas un Portugāles tirgos un izvairītos no tādām pašām problēmām Spānijā.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējos sešos mēnešos divu trešdaļu vairākuma valdība Ungārijā sāka uzbrukumu demokrātiskām institūcijām. Šā procesa gaitā viņi likvidēja iepriekšējo uz paritāti balstīto plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi un izveidoja citu, kas sastāv no valdības partijas delegātiem. Ungārijā nesen pieņemtā tā dēvētā plašsaziņas līdzekļu konstitūcija sniedz arī valdībai iespēju cenzēt noteiktas tīmekļa vietnes, ja tā vēlas, līdzīgi Ķīnas cenzūras paraugam. Plašsaziņas līdzekļu iestādes priekšsēdētāja Annamária Szalai lepni par to klāstīja intervijā. Kā piemēru viņa minēja plašāk lasīto labā spārna ziņu portālu http://www.kuruc.info" , kas interneta piedāvātās anonimitātes dēļ bija galvenais iepriekšējās valdības pieļauto pārkāpumu atklājējs. Es lūdzu Eiropas Parlamentu un Komisiju mudināt Fidesz pēc iespējas ātrāk izbeigt antidemokrātiskos procesus, kas pašreiz notiek Ungārijā. Vienīgais, kas palicis Ungārijas opozīcijai, ir sabiedrības modro acu spēks, un pašreiz viņi grasās mums atņemt pat to.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš par zaimošanu ir sodīta katoļticīga zemniece no Pakistānas Asia Bibi.

Mēs nevaram neatcerēties, cik svarīgi ir aizsargāt neaizskaramas cilvēktiesības, uz kurām mēs savā Tiesību hartā attiecinām arī vārda brīvību.

Tādās valstīs kā Pakistāna, apsūdzība zaimošanā jau ir bijusi iemesls 46 cilvēku nāvei pagājušajos 10 gados, arvien vairāk un vairāk uzkurinot reliģisko neiecietību un tādējādi islāma fundamentālismu. Šie cilvēki tika nogalināti ārpus cietuma pēc apsūdzības zaimošanā vai tika atrasti miruši cietumā. Asia Bibi dzīvība ir apdraudēta ne tikai Pakistānas tiesību aktu piemērošanas dēļ, bet arī tādēļ, ka viņa ir fanātiķu rokās. Tāpēc Pakistānas tiesību akti uzkurina šo vajāšanas un nepelnītas nāves gaisotni.

Noslēgumā es mudinu visu starptautisko sabiedrību skaļi pieprasīt tiesību akta par zaimošanu atcelšanu un svītrot to no Pakistānas kriminālkodeksa, kā arī nodrošināt, lai visi, kas sodīti par noziegumiem saistībā ar vārda brīvību, tiktu atbrīvoti pēc iespējas ātri.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien ir deklarācijas publiskošanas datums, ko es pati un četri mani kolēģi parakstīja, ar aicinājumu par lauksaimniecības subsīdiju taisnīgu sadali starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm pēc 2013. gada. Saskaņā ar pašreizējo lauksaimniecības politiku visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā ir jāizpilda vieni un tie paši pienākumi, kuru dēļ ir nepieciešami dārgi ieguldījumi. Tomēr, lai gan viņu pienākumi ir vienādi, viņu tiesības tādas nav. Tāpēc es uzskatu, ka, sākot no 2013. gada, tiešo maksājumu sistēmai jāgarantē taisnīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem visā Eiropas Savienībā. Mums jāizbeidz vēsturiskā modeļa piemērošana, jānosaka kopēji kritēriji un jāpievēršas lauksaimniecības īpašajām vajadzībām konkrētos reģionos. Turklāt mums jāizveido sistēma, kas pieļauj līdzekļu pārvietošanu no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru, lai lielāks lauksaimniecības ražotāju skaits jaunajās dalībvalstīs varētu gūt labumu no atbalsta pasākumiem un instrumentiem. Ir laiks izbeigt to veidu, kā KLP atdala vecās no jaunajām dalībvalstīm, un es no sirds ceru, ka jūs atbalstīsiet šo mērķi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Viesuļvētra, kas plosījās Portugālē pagājušajā otrdienā, radīja milzīgu kaitējumu Tomaras reģionā. Diemžēl šāda veida dabas katastrofas notiek arvien biežāk. Ir svarīgi darīt pieejamus ārkārtas mehānismus, kas ļauj ātri iejaukties, lai palīdzētu cietušajiem iedzīvotājiem.

ES nozīme ir būtiski svarīga, jo tās rīcībā ir mehānismi un instrumenti, piemēram, Solidaritātes fonds, kas ir paredzēti reaģēšanai uz šāda veida problēmu. Tomēr ir absolūti izšķirīgi, lai šie mehānismi tiktu aktivizēti un piemēroti ātri, elastīgi un vienkārši. Tāpēc es aicinu Komisiju un Padomi padarīt Solidaritātes fondu elastīgāku, lai to varētu izmantot tik ātri, kā tas šajā un citos tam līdzīgos gadījumos būtu vajadzīgs.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Laikposmā, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, Eiropas Komisija cieši pārraudzīja situāciju attiecībā uz starptautiskām adopcijām un ieteica pārtraukt šīs darbības pēc ļaunprātību atklāšanas adopcijas praksē. Tomēr 2009. gadā saistībā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes organizēto konferenci par adopcijas procedūru problēmām Eiropā es nosūtīju vēstuli Jacques Barrot, vēloties piesaistīt uzmanību starptautiskā adopcijas tirgus atvēršanas rezonansei sabiedrībā. Es arī aicināju Eiropas Komisiju būt konsekventai.

Pēc Rumānijas laikraksta veiktas izmeklēšanas mēs saskaramies ar iespēju, ka ļaunprātīgu varas izmantošanu ir izdarījusi Eiropas Komisija, ko pierāda tās uzspiestais konferences oficiālā ziņojuma secinājums, kurā ieteikts izveidot Eiropas Adopcijas aģentūru. Es uzskatu, ka ES saistība ar oficiāla dokumenta viltošanas faktu liks ciest Eiropas Savienības kā Eiropas līgumu sarga tēlam. Tieši tāpēc es gaidu skaidru, pamatotu atbildi no Eiropas Komisijas, kas noņems šo jautājuma zīmi, kas karājas virs tās vertikālās struktūras.

  Gianni Pittella (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairāk nekā mēnesi 250 cilvēku grupa, tostarp 80 eritrejieši kā ķīlnieki atrodas kontrabandistu gūstā Sinaja tuksnesī Ēģiptē. Daļa no šīs grupas iepriekš tika sagrābta dažu Eiropas valstu piekrastēs. Laupītāji pieprasa USD 8 000 izpirkuma maksu par viņu atbrīvošanu un vienlaicīgi pakļauj viņus zvērīgākajiem mocību veidiem un beztiesiskumam. Seši cilvēki jau ir miruši, un klīst baumas arī par orgānu izņemšanu pārdošanai melnajā tirgū.

Starptautiskajai sabiedrībai un Eiropas Savienībai ir pienācis laiks teikt: “Pietiek!”, ir pienācis laiks runāt skaidri un tieši par patvēruma tiesībām visās vietās, un ir pienācis laiks dažām valdībām apsvērt savu iluzoro atpakaļsūtīšanas politiku. Pāvests to ir lūdzis, to ir lūguši arī nodibinājumi, apvienības un politiski darbinieki.

Mēs aicinām jūs, priekšsēdētāja kungs, kopā ar komisāri C. Ashton nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu šo smago pārbaudījumu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! No janvāra Ungārija būs trešā jaunā dalībvalsts, kas rotācijas kārtībā pārņems ES prezidentūru. Tā būs svarīga pārbaude un izaicinājums Ungārijai. Tas notiks vienlaicīgi ar Eiropas ekonomikas pārvaldības sākumu, pirmo finanšu pusgadu un Lisabonas Līguma grozījumu par pastāvīga krīzes vadības mehānisma izveidi. Mēs ceram, ka sarunas par Horvātijas pievienošanos tiks pabeigtas un ka Rumānija un Bulgārija kļūs par Šengenas zonas dalībvalstīm. Ungārijas demokrātiskās partijas, izņemot vienu galēji labējo partiju, ir vienotas un sadarbojas, lai nodrošinātu Ungārijas prezidentūras sekmes. Taču Parlamentam jāņem vērā arī pretruna, –– lai gan Ungārijas prezidentūrai būtu jābūt pamattiesību ievērošanas sargam Eiropas Savienībā, vienlaicīgi pašreizējā valdība Ungārijā nosaka bargus demokrātijas, vārda brīvības un arodbiedrību tiesību ierobežojumus. Es ceru, ka Ungārijas valdība Eiropā uzvedīsies citādi nekā mājās.

  Kristiina Ojuland (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Viens no jautājumiem, kas tika risināts ES un Krievijas augstā līmeņa sanāksmē pagājušajā nedēļā Briselē, bija tiesiskums Krievijas Federācijā.

Es vēlētos atgādināt jums, ka spriedums Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev otrajā tiesas procesā tiks pasludināts 15. decembrī no rīta.

Starptautiskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no ES, ir īpaši uzmanīgi vērojuši tiesas procesu, un es esmu pārliecināta, ka tiesas iznākums ļaus mums izdarīt dažus konkrētus secinājumus par tiesiskumu Krievijā. Tā kā nākamā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas sanāksme notiek šonedēļ Strasbūrā, es ceru izvirzīt šo jautājumu apspriešanai ar kolēģiem Krievijas Valsts domē un Federācijas padomē, un es gribu rosināt savus kolēģus šeit, Parlamentā darīt to pašu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībai ir bijusi svarīga nozīme miera un samierināšanās procesa veicināšanā Ziemeļīrijā un valsts reģionos pie robežām. Eiropas Savienība kopš 1994. gada ir kopumā ieguldījusi EUR 1,3 miljonus trīs PEACE programmās. Kopš 1989. gada Eiropas Savienība ir ieguldījusi EUR 349 miljonus Starptautiskajā Īrijas fondā. Starptautiskais Īrijas fonds ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 6000 projektiem Īrijā.

ES atbalsts ir ļāvis Ziemeļīrijas kopienām un reģioniem pie robežām izmantot iespējas, ko dod miera process. Miera un samierināšanās veidošana ir ilgtermiņa process, un es esmu stingri pārliecināts, ka PEACE III un Starptautiskā Īrijas fonda (SĪF) atbalsts joprojām ir jāturpina. Es atzinīgi vērtēju ASV ierosmes, ko atbalsta AK un Īrijas iestādes, izskatīt iespēju turpināt SĪF programmu ierobežotā un mērķtiecīgā veidā pēc 2010. gada. Noslēgumā — atbalsta turpināšana miera programmai ir absolūti būtiska.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! 1989. gada direktīva „Televīzija bez robežām” noteica, ka dalībvalstis nedrīkst traucēt audiovizuālas pārraides no citām dalībvalstīm.

Pārskatot šo direktīvu 2007. gadā, šis mērķis tika nostiprināts un pielāgots jaunām tehnoloģijām un pārmaiņām audiovizuālā tirgus struktūrā. Taču Ziemeļkatalonijas valsts robeža joprojām darbojas kā kultūras un valodas robeža, pārkāpjot šīs direktīvas. Konkrētāk, mēģinot aizsargāties ar tehniskiem kritērijiem, radio un televīzija katalāņu valodā tiek sistemātiski izslēgta no regulētām apraidēm.

Tāpēc Eiropas iestādēm jāpilda pašām savas direktīvas, un raidorganizācijām ar pārrobežu abonentmaksām jābūt spējīgām piedāvāt savus pakalpojumus visai savas valodas un kultūras kopienai, kad tā, kā tas ir Katalonijas gadījumā, plešas tālāk nekā vienas valsts robežas.

Liels paldies jums!

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, par ko COP 16 vienojās Kankūnā. Tomēr mēs nedrīkstam maldināt sevi, ka esam nonākuši tur, kur mums jābūt. Pašreiz jānosaka mērķi, kas ir daudz stingrāki, skaidrāki un saistošāki.

Valdībām jābalstās uz Kankūnas darbu, lai nākamajā gadā Dienvidāfrikā panāktu vērienīgu, saistošu nolīgumu. Mums jārīkojas arī mājās.

Ir vajadzīga tūlītēja vienošanās par CO2 izplūdes samazinājumu Eiropā — ne tikai starptautiskas vienošanās dēļ, bet arī mūsu pašu dēļ — lai mēs no šā brīža varētu būt konkurētspējīgi.

Eiropai ir jāgarantē, ka mēs būsim daudz efektīvāki attiecībā uz enerģijas patēriņu. Mums to neizdevās panākt, ņemot vērā, ka 20 % enerģijas efektivitātes mērķis nav tiesiski saistošs. Tas pašreiz ir jāmaina.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību problēmām, ar ko saskaras Bulgārijas kravu pārvadātāji, kas cietīs nopietnus zaudējumus, ja mēs ļausim uzlikt papildu maksājumus par gaisa piesārņošanu un trokšņa emisijām, kā arī citus maksājumus. Nozare pārdzīvo krīzi, un šo maksu palielināšana rada ne tikai krīzes palielināšanas risku, bet arī nozarei netiek atstāta nekāda iespēja atjaunināt autoparkus. Es, būdams Bulgārijas pilsonis, esmu pret Komisijas veiktajiem aprēķiniem, kuros nav ņemtas vērā atsevišķu dalībvalstu teritoriālā novietojuma atšķirības. Bulgārija atrodas Eiropas Savienības nomalē, un kravu pārvadātāji smagāk izjutīs šīs papildu maksas. Ja mēs analizējam pētījumus, mēs konstatēsim, ka Bulgārijas ekonomika zaudēs visos šajos scenārijos.

Kolēģi deputāti, es ceru, ka Eiropas Parlamentam ir politiskā griba novērst problēmu pasliktināšanos valstīs, kas atrodas pie Eiropas Savienības robežām.

  Nadezhda Neynsky (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažām dienām priekšsēdētājs J. M. Barroso brīdināja, ka Eiropa saskaras ar arvien spēcīgāku populisma un nacionālisma vilni. Viņš vērsās pie politiskajiem vadītājiem ar aicinājumu apkarot manipulācijas, kurās izmanto cilvēku bailes un iracionālus argumentus, kas, kā viņš uzskata, daudzās valstīs ir ļāvuši atplaukt populismam. Viņa paziņojums lika man pievērst uzmanību demokrātijas riskiem bijušajās komunistiskajās valstīs. Tieši tajās vairāk nekā jebkurās citās valstīs Eiropas vadītājiem jāieņem bezkompromisa nostāja pret katru mēģinājumu vājināt privātīpašuma tiesības. Profesiju pensiju fondos izdarīto personīgo iemaksu daļēja nacionalizācija un to nodošana valsts sociālajai drošībai ir viens šāds piemērs. Eiropai ir arī jāstāv sardzē attiecībā uz brīvas izvēles tiesībām un jānovērš, ka tās tiek jebkādā veidā vājinātas. Vēl jo svarīgāk, Eiropas vadītājiem jābūt nesamierināmiem pret mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu un plaši izmantot īpašas uzraudzības iekārtas un oficiāli atklāt slepenu informāciju, lai izdarītu spiedienu uz cilvēkiem un kaitētu cilvēktiesībām.

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Skaidrs, ka ir liela atšķirība starp peļņu, ko gūst lauksaimnieki, un peļņu, ko gūst lielveikalu ķēdes.

Manā valstī aptuveni 22 000 cilvēku strādā piensaimniecības nozarē. Piena produktu tirgus Īrijā vien ienes katru gadu EUR 1 miljardu. Es neuzskatu, ka Eiropas Savienība dara pietiekami daudz, lai palīdzētu lauksaimniekiem, un es nerunāju par dotācijām — dotācijas ir labas.

Tirgū daudzi jautājumi nav atrisināti. Piemēram, lauksaimniekiem ir jāsaņem samaksa par saviem produktiem 30 dienu laikā. Tā ne pavisam nenotiek. Turklāt lielveikals pārdod pienu ar atlaidi, bet lauksaimnieks ir tas, kurš zaudē naudu.

Es jūtos vīlies, ka šīs problēmas neviens nedomā risināt. Mums jāstrādā daudz vairāk, lai aizsargātu lauksaimniekus pret lielveikalu varu.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pamattiesības ir Eiropas Savienības pamatprincipi. Eiropas iestāžu galvenais pienākums ir pārraudzīt šo tiesību ievērošanu.

Rumānijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs esam liecinieki nopietniem pamattiesību pārkāpumiem. Pēc valsts ekonomikas un sociālās jomas bankrota pašreizējā Rumānijas valdība īsteno smieklīgus pasākumus, kas saistās ar Eiropas Savienībā atzītu pamattiesību, piemēram, tiesības uz pensiju, arodbiedrību tiesības, tiesības uz atalgojumu un jauno māšu tiesības, nopietniem pārkāpumiem. Papildus tam es vēlos norādīt, ka Rumānijā tiek gatavoti grozījumi tiesību aktā par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu. Rumānijas valdības apstiprinājums likumprojekta iesniegšanai kalpos tikai dzīves apgrūtināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, padarot viņus atkarīgus no valsts, nevis palielinot viņu aizsardzību un veicinot viņu sociālo iekļaušanu. Tam būs tālejoša kaitīga ietekme uz cilvēku ar invaliditāti interesēm un cieņu.

  Alexander Mirsky (S&D). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es gribu jums pajautāt – ko nozīmē lidotājs-izmēģinātājs? Tas ir tāds lidotājs, kurš pārbauda lidmašīnu lidojuma laikā. Kas ir pasažieris-izmēģinātājs? Šo jēdzienu nesen izdomāja Latvijas aviokompānija „airBaltic”. Taču žēl, ka „airBaltic” neinformē pasažierus, ka viņi ir izmēģinātāji. Piemēram, „airBaltic” iesēdina pasažierus lidmašīnā, un pēc tam gaisā izrādās, ka lidmašīnai ir tehniskas problēmas, un rezultātā lidmašīna veic ārkārtas nosēšanos. Manuprāt, lidmašīna ir jāgatavo pirms lidojuma, nevis lidojuma laikā, it sevišķi, kad lidmašīnā atrodas pasažieri.

Pēdējā laikā aviokompānijas „airBaltic” darbībā ir reģistrēts ļoti liels ārkārtas situāciju skaits. Es gribu pievērst deputātu un Eiropas Komisijas uzmanību lidojumu drošības problēmai. Nenopietna attieksme var izraisīt traģiskas sekas. Paldies!

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Man jau divos gadījumos ir apgalvots, ka jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, par referendumu attiecībā uz Dienvidsudānas nākotni netiks atjaunots darba kārtībā.

Man jāatgādina jums, ka saskaņā ar 2005. gada visaptverošo miera nolīgumu Dienvidsudānai ir iespēja pēc pieciem gadiem balsot par to, vai palikt vai nepalikt Sudānas valsts sastāvā.

Tiek plānots, ka referendums notiks nākamā gada 9. janvārī. Tomēr par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem — proti, vēlēšanu sarakstu sagatavošanu, nesakritību atrisināšanu attiecībā uz robežu starp ziemeļiem un dienvidiem, nemaz nerunājot par drošības pasākumiem, kas jāīsteno, ja būs vajadzīgs — būtu bijis jāapmainās ar viedokļiem Parlamentā.

Ja mēs turpināsim bezgalīgi atlikt debates, mēs atņemsim paši sev tiesības dot politiski nozīmīgu ierosmi. Tāds ir mans viedoklis. Es joprojām uzskatu, ka daudz saprātīgāk būtu mēģināt novērst konflikta situācijas, nevis stāvēt nomaļus un gaidīt uz traģiskiem izvirdumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Jaunākie Eurostat dati norāda uz to, ka Portugāle ir viena no valstīm ar visaugstāko nodarbinātības nestabilitātes līmeni: 22 % darba ņēmēju ir nodarbināti nenoteiktos darbos, bet Eiropas Savienībā vidējais līmenis ir 13,5 %.

Visvairāk cieš sievietes un jaunieši. Vairāk nekā 23 % cilvēku vecumā līdz 25 gadiem ir bezdarbnieki, un nabadzība Portugālē ir sasniegusi 18 % rādītāju, tā arvien vairāk pārņem trūcīgos darba ņēmējus, kuri nenopelna pietiekami, lai izvairītos no nabadzības.

Tāpēc ir jautājums, kā lai saprot Eiropas Komisijas nepieņemamo spiedienu, ko tā izdara uz Portugāles valdību, lai tā grozītu darba likumdošanu un atvieglotu cilvēku atlaišanu no darba? Vajadzīgs lielāks atbalsts darbavietu radīšanai ar tiesībām un cilvēka cienīgu atalgojumu.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Neraugoties uz taupības budžetiem, neraugoties uz Starptautisko Valūtas fondu, neraugoties uz Stabilizācijas fondu un neraugoties uz sodu mehānismiem, lai saskaņotu ekonomikas izaugsmi, uzbrukums, kas vērsts pret eiro, turpinās, spekulatīvi uzbrūkot vairāku valstu valsts parādiem.

Ir jāatzīst, ka kļūda var būt tikai politiskajos lēmumos, kas ir pieņemti. Katru reizi, kad kanclere A. Merkel un prezidents N. Sarkozy publiski izsakās spekulatīvi, spekulanti nekavējoties pateicas viņiem un attiecīgi rīkojas. Ir skaidrs, ka katru reizi, kad viņi teic „nē”, jo īpaši eiroobligācijām, spekulanti viņiem pateicas, jo viņi ir pateicīgi par cenu, šīs spekulācijas cena ir Eiropas sadalīšana.

Tā ir Eiropa bez solidaritātes un Eiropa, kurā perifērijas valstis nonāk arvien atstumtākas. Tam, priekšsēdētāja kungs, jāmainās.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ilgi esmu bijis eiro aizstāvis, bet pašreiz tā nākotne ir apdraudēta. Valdību galvas Eiropā nevar saņemt drosmi beidzot pārtraukt mest labu naudu pēc sliktas naudas. Ir jāizbeidz teikt: „Atliksim problēmu uz pāris gadiem”. Tas mums beidzot jāaizstāj ar pietiekami drošu un atbildīgu rīcību, lai uzņemtos parādu apcirpšanu. Tikai pēc tam varēs prasīt pārskatatbildību no bankām. Tas smagi skars arī tādus cilvēkus kā mēs — ņemot vērā mūsu pensiju fondus un dzīvības apdrošināšanu. Tomēr attiecībā uz šo mums drīzāk jāsakož zobi, nekā jāpaildzina agonija. Tieši tā ir visa problēmas būtība. Saistībā ar šo es vēlos aicināt visus savus kolēģus deputātus iesaistīties Ekonomikas un monetārās komitejas iniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz financewatch.org, lai turpmāk mēs faktiski varētu atrast veidus, kā rīkoties pret bankām, pret lobijiem, kuri diemžēl joprojām šeit diktē, un kā saņemt neatkarīgu informāciju.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai ir ārkārtīgi svarīga ES austrumu robežas stabilitātes dēļ. Otrkārt, tikpat svarīgi ir arī tas, ka šis ir dabisks process pēc tam, kad abas valstis saņēma pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībnieces statusu 2007. gadā.

Tomēr lēmumam jāpamatojas uz tehniski praktiskiem apsvērumiem, nevis sentimentu vai kaislībām. Eiropas Savienībā ir dažas valdošas partijas, kas uzskata, ka tās var iegūt noteiktu vēlētāju atbalstu, ja tās pretojas šim lēmumam un vaino Rumāniju un Bulgāriju par to, ka ir problēmas ar romu integrāciju ES līmenī.

No otras puses, ja ziņojums noslēdzas ar labvēlīgu iznākumu un nesen abās dalībvalstīs veiktā pārbaude apliecina, ka abas valstis ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, es uzskatu, ka mums ir ļoti svarīgi turpināt tās atbalstīt, jo īpaši tāpēc, ka ne tik sen tās tika novērtētas labvēlīgi.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pēc vēl vienas konferences par klimata pārmaiņām es domāju, ka, godīgi runājot par sevi, lielākais, ko spējam pateikt ir tas, ka tā bija labāka nekā Kopenhāgenas konference, jo tika panākti daži rezultāti un bija vērojama konkrēta virzība uz priekšu. Tā bija apmierinošāka, jo tika panākts kompromiss, arī šoreiz Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Tā bija apmierinošāka, jo Eiropas Savienībai Kankūnas konferencē veicās labāk un tas bija daudz pārredzamāks process nekā iepriekš. Tomēr šis ieguvums nav uzskatāms par mierinājumu, un mums jāatzīst, ka tas joprojām nav pietiekams sasniegums.

Ir izveidots pamats turpmākam darbam, bet mums arī jāatzīst, ka šis pamats, lai gan labvēlīgs, balstās uz solījumiem. Valdībām jāveic daudz darba, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un apmierinātu faktiskās krīzes faktisku upuru vajadzības. Es esmu priecīga, ka rītdien mēs par to spriedīsim pamatīgāk. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas atcerei būs maz nozīmes, ja mēs joprojām neievērosim šīs tiesības. Mums būtu jau jāapzinās, ka tirgus neatrisina visas problēmas un ka ir laiks cilvēkiem būt galvenajai vērtībai.

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažām dienām ASV Kongresā pārstāvis Ron Paul uzdeva izšķirīgu jautājumu: ja karš sākas ar meliem, vai svarīgāk ir saglabāt noslēpumu vai ļaut sabiedrībai uzzināt patiesību? Man ir tādas pašas bažas kā mūsu kolēģim deputātam Atlantijas okeāna otrajā pusē par WikiLeaks lietu. Ir noslēpumi, kas ir pamatoti un nepieciešami. Problēma rodas, kad noslēpumi kļūst par likumu, nevis izņēmumu, un pēdējos gados mēs esam redzējuši noslēpumainības kultūras izaugsmi, kura tikai padziļinās, apejot demokrātisku kontroli, un kura pašreiz nikni aizstāv savas privilēģijas, kā mēs to redzējām dažu valdību un uzņēmumu reakcijā uz WikiLeaks lietu.

Politiskā spiediena dēļ Amazon, Visa, MasterCard un pat Šveices banka, kam iepriekš bija darījumi ar WikiLeaks, ir no tiem izstājušies. Francijas ministrs ir noteicis, ka Francija aizliedz šai tīmekļa vietnei darboties Francijas teritorijā. Dāmas un kungi, šādam spiedienam nav ne nekāda tiesiskā pamatojuma. Uzticība ir divvirzienu kustība, un valdības var pieprasīt sabiedrības uzticību vienīgi tad, ja tās ir gatavas uzticēties sabiedrībai.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien paiet tieši seši mēneši, kopš notika federālā parlamenta vēlēšanas Beļģijā. Man uz to jānorāda, jo mums nekad iepriekš nav bijusi tāda situācija, ka ES prezidentūrā visus sešus mēnešus atrodas pagaidu valdība.

Padome nav šeit politiski pārstāvēta šodien. Tas ir mazliet nožēlojami, jo šī sirreālā situācija ir pieminēšanas vērta. Mākslīgā konstrukcija, ko sauc par Beļģiju, vēl šodien ir tikpat nepārvaldāma, kāda tā bija pirms sešiem mēnešiem, un tur nekas nav darāms, jo Flandrija un Valonija ir izveidojušās par divām atšķirīgām valstīm ar pilnīgi atšķirīgu politisko un sociāli ekonomisko kultūru.

Priekšsēdētāja kungs, situācija Beļģijā ir nonākusi pilnīgā strupceļā, tāpēc Eiropas Savienībai būtu labāk jāgatavojas tam, ka parādīsies divas jaunas dalībvalstis — Flandrija un Valonija.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Nesenie grozījumi Rumānijas Darba kodeksā vēl vairāk saasinās darba ņēmēju stāvokli, kuri jau pašreizējā lejupslīdē ir smagi cietuši. Tiks pagarināts darba uzteikuma ilgums darba ņēmējiem, kas nolēmuši aiziet, kā arī izmēģinājuma periodi, kas nozīmē, ka darba līgumus var pārtraukt bez iepriekšēja brīdinājuma šā perioda laikā vai beigās un var nodarbināt vairāk nekā trīs cilvēkus pēc kārtas vienā un tai pašā amatā. Tomēr ļaunprātīgākais pasākums, kas klaji ignorē cilvēka pamattiesības, cenšas ar likumu apturēt darba ņēmēja individuālo darba līgumu, kamēr viņš piedalās streikā.

Es vienkārši vēlos protestēt pret šo mēģinājumu pārvērst darba ņēmējus par priekšnieku vergiem. Es vēlos aicināt Eiropas politiskos spēkus un iestādes iejaukties un apstādināt darba ņēmēju statusa lejupslīdi Rumānijā.

  Priekšsēdētājs . – Ar to mēs beidzam šo darba kārtības punktu.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

16. ES un Gruzijas nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem - ES un Gruzijas nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgajā valstī uzturas neatļauti - Vīzu režīma liberalizācijas sistēmas piemērošana Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā - ES un Krievijas nolīgums par vīzu režīma atvieglojumiem (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (11324/2010 – C7-0391/2010 – 2010/0106(NLE)) (Referente: Nathalie Griesbeck) (A7-0345/2010),

– Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (15507/2010 – C7-0392/2010 – 2010/0108(NLE)) (Referente: Nathalie Griesbeck) (A7-0346/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, ko Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Kristiina Ojuland (O-0140/2010 – B7-0568/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā iesniedza Manfred Weber, Simon Busuttil, Elmar Brok, Alojz Peterle (O-0172/2010 – B7-0656/2010),

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par bažām par ES vīzu režīma liberalizācijas sistēmas pareizu piemērošanu Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ko Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā iesniedza Simon Busuttil, Manfred Weber, Anna Maria Corazza Bildt, Monika Hohlmeier (O-0181/2010 – B7-0654/2010).

  Nathalie Griesbeck, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Man ir prieks šovakar iepazīstināt ar šiem diviem ziņojumiem, par kuriem es ziņošu, tos apvienojot, proti, par nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Gruziju. Pirmais attiecas uz vīzu izsniegšanas atvieglojumiem un otrais –– uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgajā valstī uzturas neatļauti.

Atgādināšu, ka pirmais nolīgums par pienākumiem saistībā ar atpakaļuzņemšanu paredz pilnīga savstarpīguma piemērošanu valsts pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Tas nosaka atpakaļuzņemšanas procedūras — atpakaļuzņemšanas pieprasījumus, informāciju, iesniegtos dokumentus, pierādījumus, pierādījumu līdzekļus, termiņus, pārvietošanas, transporta, tranzīta utml. līdzekļus atšķirībā no Eiropas Savienības un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma, kuru jūs, iespējams, atceraties un pret kuru es īpaši stingri iebildu pirms dažiem mēnešiem. Šajā gadījumā es vēlos pilnībā paust savu gandarījumu par šo nolīgumu tā iemesla dēļ, ka tas patiešām ievēro cilvēktiesības, un ir iespējams nodrošināt tā piemērošanu, jo Gruzija ir parakstījusi Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tie ir divi priekšnosacījumi, kas, manuprāt, ir būtiski, lai šāds nolīgums tiktu apstiprināts.

Otrs nolīgums, kas pievēršas vīzu izsniegšanas atvieglojumiem, dod iespēju Gruzijas pilsoņiem, īpaši tiem, kuri ceļo, piemēram, studentiem, žurnālistiem un tā tālāk, vieglāk saņemt īstermiņa vīzas ceļošanai uz Eiropas Savienību un tādējādi būtiski vienkāršot visas prasības par dokumentiem, kas jāiesniedz šāda iesnieguma veida atbalstam.

Es vēlos arī atgādināt jums, ka, acīmredzami, šie divi nolīgumi papildina viens otru, jo principā, pamatojoties uz kopēju pieeju, nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem var tikt noslēgts vienīgi tad, ja ir noslēgts nolīgums par atpakaļuzņemšanu.

Tāpēc ir jāuzsver divi svarīgi punkti. Šis ir būtisks attiecību nostiprināšanas posms starp Eiropas Savienību un Gruziju, kas pēdējos gados ir izrādījusi skaidru vēlmi veidot ciešākas attiecības ar mums. Šie nolīgumi ir pirmais vēstnesis priviliģētu attiecību virzienā, spēcīgs Eiropas Savienības vēstījums Gruzijai.

Protams, šie nolīgumi ir nozīmīgi arī reģiona līmenī. Tie būs ieguldījums Eiropas Savienības centienos stiprināt sadarbību arī ar citām valstīm Dienvidkaukāza reģionā. Es tāpat kā mēs visi noteikti uzskatu, ka šis ir arī veids, kā mudināt Gruziju īstenot visas nepieciešamās reformas, kuras, kā priekšsēdētājs pirms pāris dienām mums atgādināja, ir vajadzīgas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tas varbūt ļaus mums kopā vēl efektīvāk cīnīties pret slēpto imigrāciju un, vārdu sakot, veicināt demokrātijas attīstību.

Tāpēc es aicinu jūs, dāmas un kungi, apstiprināt šos divus nolīgumus, kas noslēgti ar Gruziju. Taču nobeigumā es vēlos atgādināt jums, komisāre, ka, lai gan mūsu savstarpējā sadarbība ir teicama, pirms dažiem mēnešiem, kad apspriedām atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Pakistānu, jūs sniedzāt svinīgu paziņojumu par to, ka jūs apņematies izvērtēt pašreizējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un arī regulāri ziņot Parlamentam par šiem nolīgumiem, gan par jau noslēgtajiem, gan tiem, par kuriem vēl notiek sarunas. Es gribētu, lai jūs vēlreiz svinīgi vai vienkārši apliecinātu šā Parlamenta priekšā, ka pēc jūsu paziņojuma mēs netiksim nobīdīti malā vai pārāk maz iesaistīti, vai mums būs nepietiekama informācija par sarunu sākšanu un to virzību uz priekšu. Es uzskatu, ka tas ir būtiski, ja atbilstīgi mūsu vērtībām gribam kopā efektīvi virzīties uz priekšu.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Man jāteic, ka esmu priecīga, ka šodien Parlamentā notiek šīs debates par ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumiem, jo šis jautājums jau sen ir bijis kopējā politiskajā darba kārtībā starp ES un Krievijas Federāciju.

Es atzinīgi vērtēju katru politiskā progresa aspektu, kas pagājušajā nedēļā tika panākts augstā līmeņa sanāksmē. Tomēr es joprojām modri vērošu, kā tas tiks īstenots.

Attiecībā uz jautājumu Komisijai par ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, kuru es iesniedzu ALDE grupas vārdā, es gribēju uzzināt, kas ir sasniegts līdz šim un vai mēs pašreiz varam gaidīt nozīmīgus panākumus tādu tehnisku jautājumu risināšanā kā, piemēram, prasība ES pilsoņiem reģistrēties iestādēs triju dienu laikā, ja viņi uzturas Krievijā privātā mājā.

Es pilnībā atbalstu iecerēto nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem kā pasākumu, kas ļaus Krievijas pilsoņiem ceļot Eiropas Savienībā, veicot minimālas formalitātes, bet es sagaidītu no Krievijas puses tādas pašas nostājas piemērošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.

Citas bažas, kam jāpievēršas, saistās ar Krievijas Federācijas ārējo robežu drošību, īpaši ņemot vērā nelegālo imigrāciju no dienvidiem un citām vietām. Krievijas pusei jānodrošina pilnīga kontrole pār savām robežām, tāpat kā Eiropas Savienībai jāveic pamatīgas robežu pārbaudes. Nākamajam nolīgumam par vīzu režīma atvieglojumiem jāizslēdz jebkādi papildu apdraudējumi Eiropas Savienībai.

Komisāres kundze, es ļoti gaidu jūsu atbildi.

  Manfred Weber, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa arī vēlas izmantot šīsdienas debates, lai apsvērtu Eiropas Savienības vīzu politiku kopumā.

Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt, lai mēs paši to apzinātos, šīs vīzu politikas lielo vērtību Eiropas Savienībai. Tā kā mēs esam kopēja Eiropa, kopēja telpa cilvēkiem, mēs varam radīt kopēju vīzu politiku. Mūsu vīzu politika tāpēc ir arī Eiropas vienotības zīme — ļoti veiksmīga Eiropas vienotības zīme — un ir svarīgi uz to norādīt, īpaši krīzes apstākļos.

Otrkārt, mēs prasām skaidrus spēles noteikumus attiecībā uz vīzu režīma atvieglošanu. Tehniskie standarti, kas jāuztur — pie ārējām robežām un, izsniedzot pases un identitāti apliecinošus dokumentus —, ir skaidri noteikti. Mēs nevaram pieļaut nekādas politiskas atlaides attiecībā uz šo standartu ievērošanu. Mēs 2010. gadā atklājām, ka Balkānos uzmanības centrā sākotnēji bija tehniskie standarti, bet pēc tam ar pieaugošu sparu tika izvirzīti politiski argumenti. Taču attiecībā uz vīzu režīma atvieglojumiem nav iespējams tos saistīt ar vienu valsti, mums jāskata zona kopumā. Jā, vienmēr ir grūti visus apstākļus izsvērt katrā atsevišķā gadījumā. Tomēr jautājuma būtība ir tā, ka tehniskie standarti ir jāievēro un kritērijiem jāsaglabājas. Tāpēc es arī atbalstu komisāri, kad viņa saka, ka standarti, kurus mēs pieprasām, ir arī jāīsteno dzīvē. Tas ir svarīgs Komisijas uzdevums, jo tikai tādā gadījumā mūsu pilsoņi pieņems mūsu vīzu politiku.

Treškārt, es vēlos pieminēt, ka mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka pēdējā Eiropas Tieslietu un iekšlietu padome apsprieda jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu atcelšanu vai atsaukšanu atsevišķām valstīm, ja tās nav īstenojušas standartus. Serbijas piemērs mums pierādīja, ka tādēļ radās liels patvēruma meklētāju pieplūdums.

Pārejot pie sava pēdējā punkta, pagaidām — runājot par Ukrainu un Krieviju — mūsu grupa ir ļoti skeptiski noskaņota attiecībā uz durvju ātru atvēršanu, jo Serbijas gadījumā mēs tikko konstatējām, ka sekas var būt arī nelabvēlīgas. Mums tāpēc būtu jārīkojas ļoti piesardzīgi attiecībā uz vīzu politiku.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es pievērsīšos visiem jautājumiem. Pateicos jums par šo īpaši svarīgo debašu iekļaušanu darba kārtībā.

Sākšu ar pateicību Griesbeck kundzei par viņas atbalstu un darbu pie ES un Gruzijas nolīguma un labvēlīga atzinuma pieņemšanas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Pēc Gruzijas krīzes 2008. gada vasarā Eiropas Savienības Padomes ārkārtas sanāksmē tika nolemts intensificēt attiecības ar Gruziju, tostarp vīzu režīma atvieglošanas pasākumus.

Kā jūs, Griesbeck kundze, minējāt, ES standarta politika ir tāda, ka nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem trešai valstij nevar piedāvāt bez atpakaļuzņemšanas nolīguma, tāpēc Eiropadomes lēmums paredzēja, ka sarunām par abiem nolīgumiem jānotiek un tie jāparaksta paralēli.

Es esmu ļoti pateicīga Griesbeck kundzei par to, ka viņa minēja arī svarīgo virzību uz priekšu attiecībās starp Gruziju un ES, ko paredz šie abi nolīgumi. Nolīgums savā ziņā atbilst standarta ES atpakaļuzņemšanas nolīgumam, kas tiek piemērots attiecīgajiem valstspiederīgajiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, un arī nodrošina — kā tika minēts — cilvēktiesību ievērošanu ar „neefektivitātes” klauzulu un pantu par datu aizsardzību.

Nolīgums arī paredz apvienotas atpakaļuzņemšanas komitejas izveidi, kurai uzdots pārraudzīt nolīguma īstenošanu. Tā ir svarīga virzība pretī vienmērīgākai mobilitātei starp Gruzijas un Eiropas Savienības cilvēkiem.

Gruzija jau ir ieviesusi vīzu režīma atvieglojumus ES pilsoņiem, un šis nolīgums atvieglos mobilitāti Gruzijas pilsoņiem. Nolīguma noslēgšanas dēļ patiešām Šengenas vīzas iegūšana Gruzijas pilsoņiem — vairāk nekā 60 000 cilvēku gadā — būs vieglāka, lētāka un ātrāka.

Tas nodrošinās arī citus konkrētus labumus –– tiks noteikts 10 dienu termiņš pieteikumu apstrādei, un vīzas maksa tiks samazināta no EUR 60 līdz EUR 35. Noteiktas pieteikumu iesniedzēju grupas tiks atbrīvotas no maksas: studenti, žurnālisti, bērni, pensionāri, invalīdi utt. Viņiem pieejamas arī vienkāršotas apliecinošu dokumentu prasības un daudzkārtēja vīza, ja viņiem jāceļo. Arī diplomātisko pasu īpašnieki tiks pilnībā atbrīvoti no vīzu pienākumiem, kas turpmāk stiprinās oficiālos sakarus starp ES un Gruziju.

Griesbeck kundze minēja novērtējumu. Tas mazliet ir aizkavējies, bet es to sniegšu nākamā gada sākumā — es ceru, ne vēlāk kā februārī. Es labprāt to apspriedīšu ar Pilsoņu brīvību komiteju un Parlamentu. Jūs atsaucāties arī uz programmu Pakistānai. Tā ir darbojusies tikai 13 dienas, tāpēc ir mazliet par agru to novērtēt, bet mēs, protams, labprāt jūs informēsim par to.

Attiecībā uz Ojuland kundzes izvirzīto jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu starp ES un Krieviju, tas ir bijis spēkā kopš 2007. gada 1. janvāra. Tas ir viens no astoņiem vīzu režīma atvieglojumu nolīgumiem, ko esam noslēguši. Īpaši svarīgi ir tas, ka, ievērojot savstarpējā izdevīguma pamatojumu, tas piemērojams arī ES pilsoņiem, jo pašlaik uz viņiem attiecas vīzas prasība ieceļošanai Krievijā.

Šis nolīgums arī kvantitatīvā nozīmē ir svarīgs. Atbilstīgi statistikai, ko sniegusi Krievija, ES pilsoņiem 2008. gadā tika izsniegtas 1,5 miljoni vīzas, un tajā pašā gadā dalībvalstu konsulāti izsnieguši 3,5 miljonus vīzu Krievijas pilsoņiem. Tas ir vairāk nekā ceturtā daļa no visām Šengenas vīzām, kas izsniegtas visā pasaulē.

Visiem ES un Krievijas pilsoņiem ir izdevīgi vispārējie atvieglojumi, ko paredz šis atvieglojumu nolīgums, piemēram, mazāka maksa — EUR 35. Konkrētas grupas ir arī atbrīvotas saskaņā ar īpašiem atvieglojumiem, kā arī ir bezvīzu režīms un arī daudzkārtēja vīza.

Komisija ir vērtējusi šos atvieglojumus un konstatējusi, ka tie darbojas diezgan apmierinoši. Taču ir arī daži trūkumi, kā tika norādīts. Lai tiem pievērstos, mēs pirms mēneša pieņēmām ieteikumu direktīvai par atkārtotām sarunām ar Krieviju par vīzu režīma atvieglojumiem. Tas pilnībā attiecas uz tālākiem atvieglojumiem attiecībā uz dokumentāliem pierādījumiem un vīzas pieteikuma procedūras ilgumu, noteikumu pagarināšanu daudzkārtējas iebraukšanas vīzas izsniegšanai un bezvīzu režīmam vairākām skaidri noteiktām pieteikumu iesniedzēju grupām.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu par vīzu režīma atvieglojumu nolīguma 10. panta īstenošanu, kurš paredz reģistrēšanas procedūras vienkāršošanu, mēs savā vērtējumā norādījām, ka Krievija ir pieņēmusi dažus vienkāršojumus, pašreiz, piemēram, ir iespējams reģistrēties pa pastu. Reģistrācijas maksa tiks atcelta līdz nākamajam gadam, bet daži citi pasākumi, piemēram, reģistrāciju tulkojumi angļu valodā un iespēja reģistrēties tiešsaistē, vēl nav ieviesti. Mēs šo jautājumu izvirzām saviem Krievijas sarunu partneriem dažādos forumos un ceram, ka tas drīz tiks realizēts.

Attiecībā uz pārējām Austrumu partnerības valstīm ir veikti arī citi pasākumi. Par to arī jūs jautājāt. Mums ir vīzu režīma atvieglojumi ar Moldovu un Ukrainu no 2008. gada 1. janvāra, bet mēs atsākam sarunas par šiem nolīgumiem.

Attiecībā uz Baltkrieviju pirms mēneša Komisija pieņēma direktīvu projektu sarunām par vīzu režīma atvieglojumiem, un mēs ieteiksim daudzkārtējas iebraukšanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu bona fide ceļotājiem un noteiksim termiņus vīzu pieteikumu apstrādei, kā arī iespējamos atbrīvojumus no vīzas prasībām diplomātisko pasu īpašniekiem.

Nākamajā gadā mēs pieņemsim arī projektu direktīvai sarunām par vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu ar Azerbaidžānu un Armēniju.

Jautājumā par vīzu režīma liberalizācijas shēmas pareizu piemērošanu, ko Weber kungs minēja, proti, kura piemērojama Serbijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Padome nolēma, kā jau tika minēts, 2009. gadā piešķirt bezvīzu režīmu ceļošanai uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju. Lēmums tika pieņemts pēc intensīva dialoga un šo valstu būtiska progresa galvenajos jautājumos, kas tika risināti dialogā par vīzu režīma liberalizāciju. Dialogs izrādījās efektīvs, īstenojot daudzas svarīgas reformas, bet, kā arī tika norādīts, bezvīzu režīms saistās ar atbildību, un attiecīgajām valstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka vīzu atvieglojumu režīms netiek ļaunprātīgi izmantots.

Dažas dalībvalstis ir izjutušas, ka no šīm valstīm palielinās pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu, proti, Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas. Tie ir jāizvērtē katrs atsevišķi saskaņā ar mūsu tiesību aktiem. Mēs esam veikuši vairākus pasākumus, lai risinātu šo situāciju: mums ir bijušas augsta līmeņa sanāksmes ar iekšlietu ministriem par šiem diviem jautājumiem, un Beļģijas prezidentūra un Komisija veica augsta līmeņa apmeklējumu abās galvaspilsētās.

Šo abu valstu iestādes ir veikušas dažus pasākumus. Ir notikušas jaunas informācijas kampaņas, ko organizēja, lai informētu pilsoņus. Robežu policijai ir sniegti norādījumi par pastiprinātu kontroļu nodrošināšanu un veikšanu cilvēkiem, kas izceļo no valsts, un pasažieru informēšanu par risku, kas rodas, nepamatoti pieteicoties uz patvēruma iegūšanu.

Kad šoruden mēs ierosinājām atcelt vīzu prasības Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, abas valstis apņēmās sagatavot informācijas kampaņu saviem pilsoņiem par tiesībām un pienākumiem, ko rada vīzu režīma atvieglojumi, un tas ir paveikts. Tās ir ļoti vērienīgas kampaņas. Turklāt pēc Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājuma Komisija apņēmās intensificēt pārraudzību posmā pēc vīzu režīma liberalizācijas visās Rietumbalkānu valstīs.

Tas notiks divās daļās. No vienas puses, mēs turpināsim izvērtēt, kā attiecīgās valstis īsteno ilgtspējīgas reformas stabilizācijas un asociācijas procesā — īpaši tiesību, brīvības un drošības jomā. No otras puses, mēs darbosimies arī kā mehānisms jaunu situāciju novēršanā, kad liela cilvēku plūsma ierodas no šā reģiona. Nepieciešamās operatīvās informācijas vākšana, kas varētu palīdzēt novērst šādas situācijas, notika šā gada sākumā, un mums aktīvi līdzdarbosies FRONTEX, EUROPOL, sadarbības koordinatori imigrācijas jomā un Dienvidaustrumeiropas Policijas apvienību konventa sekretariāts, ko atbalsta topošās prezidējošās valstis — Ungārija un Polija.

Visa informācija, ar ko apmainās un ko ievāc, tiks sniegta ES dalībvalstīm un, protams, atbilstošos gadījumos Rietumbalkānu valstīm. Šāda informācija tiks izmantota arī Komisijas vērtējumā, kas jāveic nākamā gada pirmajā pusē par pārraudzību pēc vīzu režīma liberalizācijas. Es uzskatu, ka šādi pasākumi veicinās bezvīzu režīma nepareizas izmantošanas novēršanu, un es esmu pārliecināta, ka cieša sadarbība starp izcelsmes valstīm un ES galamērķa valstīm, kuru atbalstīs Komisija, piedāvā efektīvu reaģēšanas iespēju. Mēs, protams, turpināsim regulāri ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par šā pārraudzības mehānisma rezultātiem, pirmoreiz tas notiks 2011. gada jūnijā.

  Krzysztof Lisek, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es kā pastāvīgais Eiropas Parlamenta referents par Eiropas Savienības sadarbību ar Gruziju, kā arī Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs par Griesbeck kundzes ziņojumiem vēlos teikt dažus vārdus par šiem diviem nolīgumiem — nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem starp Eiropas Savienību un Gruziju. Es uzskatu par savu pienākumu teikt, ka šie abi nolīgumi tika pieņemti Ārlietu komitejā ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Es vēlos arī piebilst, ka iepriekšējā parlamentārajā sesijā šeit Strasbūrā mēs klausījāmies prezidenta Saakashvili runu, kas pat pēc tādu cilvēku domām, kuri neuzskata sevi par viņa piekritējiem, bija lietišķa, līdzsvarota un racionāla. Prezidents Saakashvili savā runā ne tikai pasludināja par savu atteikšanos lietot spēku un gatavību sākt sarunas ar Krieviju par grūtiem jautājumiem, bet deklarēja arī to, ka Gruzijas ārpolitikas galvenais mērķis, protams, ir integrēšanās Eiropā un NATO dalībnieka statuss.

Manuprāt, mums jāatceras, ka Gruzija un gruzīni šodien ir visvairāk proeiropeiski noskaņotā valsts un tauta no visām tām valstīm, kuras iekļautas Austrumu partnerības programmā, lai gan mēs, protams, nedrīkstam runāt par termiņiem, jo runāšana par termiņiem šodien būtu pilnīgs neprāts. Eiropas Savienībai jāsniedz labvēlīga un lietišķa atbilde uz Gruzijas iecerēm. Mums jābūt atvērtiem sadarbībai ar Gruziju.

Šie nolīgumi, kurus mēs šodien apspriežam, acīmredzot nav revolūcija, bet mēs visi uzskatām tos par pareizu virzību. Galvenais jautājums ir to pēc iespējas ātra spēkā stāšanās, jo, manuprāt, būtu nepareizi, ja cilvēkiem, kas dzīvo Abhāzijā vai Dienvidosetijā, reģionos, kuri ir atdalījušies no Gruzijas un kuru iedzīvotājiem ir Krievijas pases, būtu vieglāki vīzu nosacījumi nekā cilvēkiem, kas dzīvo Gruzijā.

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! EPP grupa atbalsta šos divus priekšlikumus par ES un Gruzijas nolīgumiem — nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem. Es vēlos atsaukties uz nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem.

Tas gruzīniem vienkāršo vīzas pieteikumu. Dalībvalstis piemēros vienveidīgas un vienkāršotas procedūras. Vīza maksās EUR 35, kas ir mazāk nekā pašreiz, un ļaus uzturēties līdz 90 dienām sešu mēnešu laika posmā. Vīzas pieteikums tiks apstrādāts 10 dienu vai dažām grupām 3 dienu laikā vai ātrāk steidzamos gadījumos. Vīzas netiks prasītas tām personām, kurām ir diplomātiskās pases.

Brīva pārvietošanās ir veids, kā apgūt demokrātiju un redzēt to darbībā. Cilvēku tieši sakari ar cilvēkiem nozīmē dalīšanos ar vērtībām un dzīves īstenību. Tie rada uzticību. Tieši tāpēc es ceru, ka ES pilsoņi vairāk ceļos uz Gruziju un gruzīni vairāk ceļos uz Eiropas Savienību.

  Kinga Göncz, S&D grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Mēs vēlamies pateikties komisārei C. Malmström par sniegto informāciju. Vīzu politika ir ļoti svarīgs mūsu pasākumu līdzeklis tādā nozīmē, ka tā var palīdzēt mums veicināt sakarus starp cilvēkiem un ciešāk tuvināt attiecīgās valstis Eiropas Savienībai. Ņemot vērā šādu viedokli, šis nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju ir īpaši svarīgs. Es vēlos teikt dažus vārdus par vīzu režīma liberalizāciju Rietumbalkānu valstīs, galvenokārt par problēmām, kas radušās saistībā ar Serbiju un Maķedoniju. Mēs atbalstījām šo nolīgumu ar pārliecinošu Parlamenta vairākumu, un mēs uzskatām to par īpaši nozīmīgu iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Šīs valstis pielika nopietnas pūles, lai pildītu iecerēto, kaut gan mēs bieži vērojam, ka viņu politiskā dzīve nav viendabīga. Mēs esam konstatējuši, ka šīs valstis sadarbojas šajā jomā. Ir gandarījums redzēt, ka ir palielinājies cilvēku skaits, kuri ceļo uz Eiropas Savienību. Mums ir iespaids, ka problēmas Serbijā un Maķedonijā savā ziņā rodas cilvēku tirdzniecības dēļ un ka tā noteikti ietekmē mazāku cilvēku skaitu, lai arī rada nopietnas problēmas. Es uzskatu, ka mums ir kopīga atbildība. Mums ir kopīga atbildība nodrošināt, lai arī šīs valstis darītu visu, kas ir to spēkos gan attiecībā uz savu pilsoņu informēšanu, gan izlēmīgu rīcību. Serbija turklāt ir rīkojusies ļoti ātri un efektīvi.

Es uzskatu tomēr, ka šajā jautājumā mūsu pašu atbildība arī ir pietiekami nozīmīga. Komisija ir atbildīga gan par palīdzību šīm valstīm, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, gan par informācijas sniegšanu, lai pārraudzītu notikumus šajā jomā, un par šā ļoti svarīgā līdzekļa faktiskas efektivitātes palielināšanu, kuru mēs gatavojamies izmantot arī turpmāk gan saistībā ar Rietumbalkānu valstīm, gan citām valstīm. Turklāt, lūdzu, atļaujiet man dažos vārdos pateikt, ka mēs esam ļoti priecīgi, ka, neraugoties uz nelielu kavēšanos –– vienu gadu vēlāk, šogad arī Albānija un Bosnija un Hercegovina pievienosies bezvīzu režīma valstīm.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Weber kungam no EPP grupas, ka vīzu politika ir ārkārtīgi vērtīga un ka ir jāievēro vīzu režīma atvieglojumu un bezvīzu režīma tehniskie standarti un nosacījumi.

Taču es neuzskatu, ka Balkānu vīzu atcelšanas gadījumā politiskie apsvērumi ir ņēmuši pārsvaru pār tehniskajiem standartiem. Komisija daudz strādāja, lai dokumenta integritāte, tiesību aizsardzība un robežu kontrole būtu pilnībā noteikta atbilstoši standartiem. Mēs degradētu paši savu nostāju, ja uzskatītu, ka tehniskie standarti nav tikuši ievēroti, jo mēs balsojām par atbalstu šai vīzu atcelšanai.

Protams, ir bažas, vai atvieglojumus neizmanto ļaunprātīgi, bet atbildes reakcijām ir jābūt samērīgām un atbilstošām. Attiecīgajām valstīm — kā minēja komisāre C. Malmström — ir atbildību jomas, un tām jāatgādina tās. Komisāre mums paskaidroja, ka tika veikts salīdzinoši intensīvs darbs, organizētas augsta līmeņa iekšlietu ministru sanāksmes, ir apmeklētas galvaspilsētas, veicināta informācijas kampaņu izvēršana — un Bosnija un Hercegovina, kā arī Albānija ir īpaši apņēmušās informēt savus pilsoņus. Protams, ja problēmas rodas saistībā ar vienu vīzu atcelšanas nolīgumu, tas grauj pārējos, tāpēc ir noteikts atbildības un solidaritātes pienākums, un visiem pilsoņiem ir jāapzinās, ka viņi var kaitēt citu cilvēku izredzēm brīvi ceļot.

Es personīgi esmu atguvusi pārliecību — un es uzskatu, ka arī mana grupa to atgūs — ka Komisija vēl intensīvāk pārraudzīs nolīguma nosacījumu ievērošanu un tai būs mehānismi, kā norādīt uz problēmām, cieši sadarbojoties ar mūsu partneriem. Es ceru, ka visas grupas uzskatīs to par pārliecinošu un piemērotu. Kā minēja mana kolēģe Macovei kundze no EPP, tiešie sakari rada cilvēkos savstarpēju uzticību. Tas ir pamatprincips. Šā iemesla dēļ mēs atbalstām vīzu režīma atvieglošanu un vīzu atcelšanu.

Šis priekšlikums ir guvis vairāku partiju plašu atbalstu Parlamentā, jo tas pamatojas uz mūsu ES pieredzi un vērtībām. Tādēļ nepārspīlēsim. Ir bijušas problēmas, bet Komisija tās risina. Pārliecināsimies, ka mēs nesagraujam ne tiesības uz patvērumu, ne vīzu režīma atcelšanas nolīgumus.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu politiskā grupa atbalsta vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu starp ES un Gruziju.

Tomēr mums ir daži iebildumi pret nolīgumu par atpakaļuzņemšanu. Mēs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā balsojām pret to un iesniedzām mazākuma rakstisku atzinumu, jo nolīgumā ir daudz neskaidrību, kuras varētu noskaidrot Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā. Tajā nav iekļauti stingri aizsardzības mehānismi attiecībā uz pamattiesību pārkāpumiem un augstu uzņemšanas standartu garantēšanu, kas Gruzijā notiek slikti. Tā mērķis ir sūtīt cilvēkus atpakaļ uz valsti, kurā seksuāla un pret dzimumu vērsta vardarbība ir plaši izplatīta un policijas nežēlīga izturēšanās tiek paciesta. Tas attiecas arī uz tiem Abhāzijas un Dienvidosetijas bijušajiem iedzīvotājiem, kuriem nav nekādas faktiskas saiknes ar Gruziju.

Un tagad daži vārdi par vīzu nolīgumu ar Krieviju. Pirms trim gadiem tika pieņemts ziņojums par vīzu režīma atvieglojumiem ar Krieviju, kas pieņēma manu grozījumu par to, ka prasība par obligātu reģistrācijas procedūru ir nopietns šķērslis ceļošanai Krievijā un ES. Diemžēl kopš tā laika nekas nav mainījies, un tas ir izšķiroši svarīgi maniem vēlētājiem, kas dodas uz Krieviju privātos apmeklējumos.

  Paweł Robert Kowal, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien Gruzija ir valsts, kurā, neraugoties uz daudzām problēmām, notiek dinamiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Mums nepārprotami un labprāt jāvērtē atzinīgi jebkurš veids, kā apliecināt Gruzijas sabiedrībai, ka šo pārmaiņu noturība atspoguļojas mūsu Eiropas Savienības iestāžu reakcijā. Arī attiecībā uz Krieviju mums būtu jāapsver, kādā kontekstā mēs redzam vīzu režīmu ar Krieviju. Man liekas, ka pret to nebūtu jāattiecas kā pret prestiža jautājumu iestādēm — ka, ja mēs atcelsim vīzu prasību, tad Krievijas iestādes labi risinās sarunas ar Eiropas Savienību. Mums jāskatās uz to no cita viedokļa, saistot to ar modernizācijas nodrošināšanu un mūsu attiecībām ar vienkāršiem krieviem.

Šā iemesla dēļ skaidri jāpaziņo, ka vīzu atcelšanas process, tā uzsākšana, pamatojoties uz izstrādātajiem nosacījumiem, ir īpaši labvēlīgs, tas dod apmierinošu ieguldījumu mūsu attiecībās ar sabiedrību austrumos. Mīts, ka vīzas ir sava veida izšķirīgs faktors mūsu drošībai, ir jāatspēko, un varbūt īpaši skaidri tas jādara Eiropas Parlamentā, un katrā iespējamā gadījumā jāatkārto: vīzas ceļ mūrus, nevajadzīgus mūrus. ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā, kurā es esmu priekšsēdētājs, mēs ar nevalstiskām organizācijām esam izskatījuši īpašu ziņojumu, kurā mēs pētījām šo jautājumu. Ziņojums skaidri pierāda, ka vīzas faktiski nav svarīgs drošības instruments, vīzas ir Eiropas Savienības sabiedrības nošķiršanas veids no sabiedrības austrumos, lai gan mums vienmēr būtu jābūt atvērtiem. Tas ir mūsu kā parlamentāriešu pienākums

  Alfreds Rubiks, GUE/NGL grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Savas grupas vārdā varu teikt, ka mēs atbalstām vīzu saņemšanas liberalizāciju, bet tajā pašā laikā jādara viss, lai visi tehniskie noteikumi, kas tiek iestrādāti nolikumos, tiktu ievēroti. Savu vēlētāju vārdā no Latvijas es arī atbalstu tos atvieglojumus, kas ir saistīti ar ceļojumiem no Krievijas uz Eiropas Savienību, jo tas ir ļoti svarīgi tādam apstāklim kā ģimeņu spēja tikties, tā kā Latvijā ir ļoti daudz jaukto ģimeņu, kur viena puse dzīvo vienā valstī, otra – otrā, un radinieki. Tas ir vajadzīgs arī tūrismam, kas pēdējā laikā ļoti attīstās. Turklāt tas, kas jau ir izdarīts vīzu atvieglojumu lietā, jau ir novērtēts pozitīvi. Tas ir vajadzīgs arī biznesam. Ja paskatāmies, kādas ir Latvijas attiecības biznesā ar Krieviju, tad tās ir septiņas reizes lielākas importā, un astoņas reizes –– eksportā. Tas viss ir ļoti pozitīvi. Es vēlu sekmes Komisijai, lai visu realizētu!

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā mēs visi zinām, vīzu atbrīvojums ir piemērots biometrisko pasu īpašniekiem no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR), Serbijas un Melnkalnes kopš 2009. gada 19. decembra. Neraugoties uz to, Eiropas Savienības dalībvalstis pauž bažas — un tās šodien izteica arī komisāre C. Malmström — par patvēruma pieprasījumu skaita palielināšanos no Serbijas un BDMR pilsoņiem un situāciju, kuras iespējamā izveidošanās apdraudēs vīzu izsniegšanu un pasākuma būtību.

Mana valsts Grieķija atbalstīja ieceri atcelt vīzu prasības pilsoņiem no visām Rietumbalkānu valstīm kā reālu pierādījumu par viņu Eiropas iespējām. To pirmoreiz darba kārtībā formulēja Salonikos 2003. gada jūnijā un atbilstoši Grieķijas iniciatīvai 2014. gada programmā. Neraugoties uz to, man jāizsaka bažas par to, vai šīs valstis piemēro rīcības plāna kritērijus un vai imigrācijas plūsmas no šīm valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek kontrolētas, jo īpaši pašreiz, kad Eiropas ģimeni satricina finanšu krīze un tā nevar uzņemties lielāku imigrantu slogu. Mums jāsaprot, ka vīzu režīma atvieglojumu nolīgumi būtībā ir iecerēti, lai atvieglotu ceļošanu Eiropas Savienībā, nevis imigrāciju vai citas nelegālas darbības, piemēram, cilvēktirdzniecību.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija pamatoti nosūtīja Serbijas un Maķedonijas valdībai vēstuli ar brīdinājumu par patvēruma pieteikumu skaita satraucošu palielināšanos no šīm divām valstīm. Priekšsēdētāja kungs, īpaši rūgti ir tas, ka tieši tajā pašā mēnesī Parlaments nolēma piešķirt vīzu režīma atcelšanu Albānijai un Bosnijai. Acīmredzot veids, kādā arī šīs divas valstis nekavējoties sāka izturēties, bija tieši tāds pats kā tas, kura dēļ tika rakstīta pirmā brīdinājuma vēstule.

Priekšsēdētāja kungs, to nekad nedrīkstēja pieļaut, bet vēl nav par vēlu. Vīzu prasību atcelšana tiek saistīta arī ar noteiktu atbildību, un, ja šī atbildība netiek pildīta, mums jārīkojas. Komisijai jāizsauc Serbijas un Maķedonijas vēstnieki un jāpieprasa rīkoties. Ja man būtu jālemj, mēs šodien anulētu to vīzu režīma atcelšanu, bet Komisija varbūt nebūs noskaņota to darīt, tāpēc es patiešām vēlos, lai Komisija pasaka, ka tai būs drosme sodīt šīs Balkānu valstis par katru turpmāku pārkāpumu.

Serbija un Maķedonija ir Bosnijas un Albānijas priekšgājējas. Ir pienācis laiks mums sniegt šīm divām Balkānu valstīm skaidru vēstījumu, un tas būs labs darbs.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Patvēruma meklētāju pieteikumu skaita palielināšanās no Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dēļ ir jānosaka pasākumi, kas aizsargā grozījumu Regulai (EK) Nr. 539/2001.

Vīzas ir instruments, kas iekļauts imigrācijas politikas pamatshēmā, to nolūks ir legalizēt ierašanos un pagaidu uzturēšanos valstī, kurā pieteikuma iesniedzējs nav ne nepilsonis, ne pastāvīgs iedzīvotājs.

Regula (EK) Nr. 539/2001 paredz novērtēšanas mehānismu vīzas pagarināšanai, kurā jāievēro noteiktas prasības attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, Eiropas Savienības ārējām attiecībām, teritoriālo kohēziju un savstarpēja izdevīguma principu. Šis mehānisms varētu darboties arī pretējā virzienā.

Patvērums, no otras puses, ir aizsardzības līdzeklis, kuru nedrīkst lietot nepareizi. Ir jānorāda, ka Eiropas Savienības kopējās politikas nolūks šajā jomā ir saglabāt patvēruma kā aizsardzības līdzekļa integritāti vajātajiem, prioritāti piešķirot Ženēvas Konvencijai un Ņujorkas Protokolam, piemērojot kopējus kritērijus to cilvēku identifikācijai, kuriem patiešām vajadzīga starptautiska aizsardzība un garantēts kopējais obligātā minimuma pabalstu līmenis visās dalībvalstīs šo ļaužu labklājībai.

Patvērums tāpēc ir humanitārisma un solidaritātes līdzeklis, un tādējādi tas ir izņēmums pēc sava nolūka un rakstura. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienība reaģē un palīdz Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādēm pieņemt atbilstošus pasākumus attiecībā uz prasībām, kas jāpilda, lai iegūtu bēgļa statusu vai papildu aizsardzības statusu, tādējādi izvairoties no to nepareizas vai krāpnieciskas izmantošanas.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs komisāre! Paldies jums par informāciju, ko jūs mums sniedzāt attiecībā uz vīzu režīma atvieglojumu regulām, jo īpaši Gruzijai, Moldovas Republikai un bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Faktiski mūsu debašu norise sakrīt ar vīzu režīma atcelšanas ieviešanu Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem, tostarp izvēles iespēju ātri apturēt nolīgumu, ja rodas problēmas, piemēram, patvēruma pieprasījumu pārmērīgs daudzums.

Es uzskatu, ka katrs mēģinājums pagriezt Eiropas Savienības politikas pulksteni atpakaļ attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, būtu kļūda. Šķēršļu atcelšana, kuri kavē brīvu pārvietošanos, var dot svarīgu ieguldījumu pagātnes brūču dziedināšanā. Vienlaicīgi es uzskatu, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienību un šīm valstīm, lai mazinātu patvēruma pieteikumu skaitu, padarītu stingrāku robežkontroli, sniegtu pareizu informāciju vietējiem iedzīvotājiem un apkarotu organizētās noziedzības tīklus, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un noziedzības un prostitūcijas eksportā. Visi šie pasākumi var palīdzēt mazināt šādu darbību iespējamību.

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mums ir situācija, kurā vairāki serbi un maķedonieši nepamatoti ir pieprasījuši patvērumu Beļģijā, Zviedrijā un Vācijā, kopš ir atļauta ceļošana bez vīzām. Es atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas aicinājumu nodrošināt, ka Balkānu iedzīvotāji tiek labāk informēti, bet ir vēl kaut kas svarīgs, kas jāņem vērā.

Pirmkārt, ir arī citi cilvēki, kuri nesaprot, ko faktiski nozīmē bezvīzu režīms. Es esmu dzirdējusi Holandes deputātus šajā Parlamentā pilnā nopietnībā apgalvojam, ka pie mums tagad ieradīsies patvēruma meklētāju ordas, lai ieņemtu mūsu darbavietas, tā kā to darīja poļi, un es to nesaku par Holandes Brīvības partiju (PVV). Šāds uzskats ir ne tikai pilnībā smieklīgs, bet var radīt arī lielu ļaunumu. Viņi izmanto mūsu cilvēku bailes un zināšanu trūkumu.

Otrkārt, šie patvēruma meklētāji gandrīz visi bija tikai etnisku minoritāšu pārstāvji. Tas, par ko mums jāprasa Serbijai un Maķedonijai atbilde, ir, ka tām daudz vairāk jādara šo etnisko minoritāšu stāvokļa uzlabošanā. Tāpēc patiešām nodrošināsim, ka Balkānu iedzīvotāji ir labāk informēti, bet nodrošināsim arī to, ka šā Parlamenta deputāti un ES pilsoņi un ministri ir labāk informēti par to, ko faktiski nozīmē ceļošana bez vīzām.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apsveram, vai nolīgums, kas pašreiz noslēgts starp Krieviju un Eiropas Savienību, attaisno ieceres un vai cilvēku divvirzienu pārvietošanās atbilst viņu ceļošanas interesēm.

Komisāre, es bez vismazākās kavēšanās varu jums apgalvot, ka pašreizējais vīzu režīms ir nepilnīgs un īpaši kaitīgs Eiropas Savienībai. Krievija ir ārkārtīgi mainījusies kopš bijušās Padomju Savienības. Vidusšķira ir maksātspējīga un ir ieinteresēta iepazīt pasauli, ceļot, atpūsties un iepirkties. Kad mana valsts pievienojās Šengenas zonai, mums saskaņā ar ES noteikumiem bija jānosaka ierobežojumi Krievijas pilsoņiem, kas ceļoja uz Slovākiju. Finanšu ietekme bija nopietna, tūrisma nozarei un veikaliem zaudējot daudzus labus klientus. Eiropas vīzu režīms attur cienījamus krievus no ceļošanas uz Slovākiju, bet nemaz neattur mazāk cienījamos no migrācijas. Tāpēc es stingri uzskatu, ka, ja mūs vispār interesē cienījami krievi, mēs mēģināsim atvērt savu ekonomisko telpu un izmantot iespējas, kas ir Krievijā, lai paplašinātu un pastiprinātu sadarbību starp mūsu valstīm.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu priecīga, ka pēc divām dienām Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas cilvēki varēs beidzot svinēt bezvīzu režīma piešķiršanu ceļošanai uz ES Šengenas zonu — tieši pirms Ziemassvētkiem. Viņu prieks ir mans prieks. Es pilnībā biju iesaistījusies vīzu režīma atvieglināšanas procesa atbalstīšanā un paātrināšanā visām Rietumbalkānu valstīm, un beidzot tās gandrīz visas varēs izmantot iespēju trīs mēnešus viesoties un mācīties mūsu valstīs.

Mūsu Komisijai uzdotais jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, ir jāuztver labvēlīgā gaisotnē. Jāpārliecinās, ka šī jaunā brīvība nav pakļauta riskam. Bezvīzu režīms nenozīmē patvērumu politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ. Tas nenozīmē pastāvīgu uzturēšanos. Tas nenozīmē darba atļauju.

Es vēlos atzinīgi vērtēt komisāres C. Malmström veiktos pasākumus — jo īpaši darbā ar Serbijas un BDMR iestādēm —, kas pierāda Komisijas apņemšanos noturēt procesa ievirzi un nodrošināt režīma pareizu piemērošanu. Paldies jums par atbildi.

Tagad mums jāturpina strādāt kopā, lai novērstu un risinātu katru nepareizu skaidrojumu, pārpratumu vai nelikumīgu izmantošanu. Atbildība joprojām gulstas uz reģiona iestādēm. Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka Albānija un BDMR jau sekmīgi ir uzsākusi informācijas kampaņu, un mēs mudinām visas Rietumbalkānu reģiona valstis darīt to pašu un aktivizēt pasākumus, lai novērstu pārkāpumus.

Mēs lūdzam Komisiju turpināt pārraudzību, kā tas jau tiek darīts, un ziņot mums. Cilvēku personīgo sakaru attīstīšana, kā jūs to jau esat apgalvojuši, ir būtiska demokrātijai un stabilitātei reģionā. Neapdraudēsim to Eiropas perspektīvā. Es joprojām esmu no visas sirds apņēmības pilna.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Būtisks nosacījums pilnīgai vīzu režīma atcelšanai starp Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību ir 2007. gada nolīgumā noteikto saistību izpilde. Krievijas iestādes ir atkārtoti prasījušas atcelt īstermiņa vīzu pieprasījumu. ES, no otras puses, ir devusi priekšroku pakāpeniskai pieejai, kas atspoguļojas kopējo pasākumu sarakstā. Man šķiet, ka ir svarīgi ievērot visus tehniskos nosacījumus, pirms tiek īstenots lēmums par vīzu režīma liberalizēšanu, piemēram, robežu pārvaldības standartu, dokumentu drošības vai cīņas pret korupciju uzlabošana.

Krievijai jāapstiprina arī darbos savs nodoms sasniegt faktiskus rezultātus neatrisinātu konfliktu atrisināšanā reģionā. Attiecībā uz to tai ir nelokāma atbildība. Piedņestras konflikta atrisināšana ir politiska prioritāte manai valstij. Mēs atbalstām oficiālu apspriežu turpināšanu 5+2 sarunās nolūkā atrast ilgstošu risinājumu. Lai to panāktu, ir pilnībā jāievēro starptautiskie tiesību akti un Moldovas Republikas suverenitāte.

Es vēlos arī minēt situāciju Austrumu partnerības valstīs, tostarp Gruzijā un Moldovas Republikā. Tās ir ilgi gaidījušas vīzu režīma liberalizāciju un, paredzot to, ir īstenojušas daudzas reformas. Es vēlos norādīt, ka Moldovas Republika ir nozīmīga šā pasākuma aizstāve Austrumu partnerības programmā. Es gribu uzsvērt to, ka, ja Krievija panāks vīzu shēmas atvieglojumu, pirms to iegūst ES tuvie kaimiņi, tas demoralizējoši ietekmēs pēdējos. Tas pierādītu, ka partnerības valstu statuss netiek ņemts vērā, ja runa ir par Eiropas Savienības stratēģiskiem piešķīrumiem.

  Marek Siwiec (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums būtu jārunā par vīzām, mums par tām būtu jārunā skaitļu valodā un par to, ko Eiropas Savienība ir paveikusi. Šajā plenārsēdē valda plašs apmierinājums. Es vēlos, lai visi, kas šodien runās pauduši tik lielu apmierinātību, mēģinātu iedomāties, ka viņiem būtu jāstāv 10 vai vairāk stundu rindā, jāpacieš pazemojumi un neērtības un jāstāv lietū briesmīgos apstākļos, lai saņemtu vīzu. Cilvēkiem jāstāv, un viņiem jāmaksā trešā daļa no savas algas, lai dabūtu vīzu. Viņi arī dzird, ka viņu valsts diplomātiem nav vajadzīgas vīzas, un visbeidzot pēc tam, kad vairākas reizes ir mēģināts dabūt vīzu, jo tā ir vajadzīga, viņi saņem vienreizēju iebraukšanas vīzu, lai gan viņiem vajadzīga Šengenas vīza, bet vismaz viņi dabūja attiecīgās valsts vīzu.

Vīzu procedūrai smagi jānospiež mūsu sirdsapziņa. Tā nav nekas cits kā miljoniem cilvēku pazemošana — to cilvēku, kuri stāv šajās rindās. Atcerēsimies to, kad paudīsim apmierinātību, kas šodien šajā plenārsēdē ir tik izplatīta. Es saprotu, ka mēs izmantojam vīzu procedūru kā burkānu un pātagu, bet tā būtu jāpiemēro valdībām, un mums būtu jājūt līdzi cilvēkiem, kas stāv rindās.

Komisāres kundze, jūs esat no Zviedrijas. Kā jūs zināt, pagājušā gadsimta 70. gados jūsu valsts kopā ar Austriju bija viena no divām valstīm, kurās vienīgajās bija bezvīzu režīms komunistiskajām valstīm. Es kā Polijas pilsonis apmeklēju jūsu valsti 1976. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ceļošana uz Zviedriju bija bez vīzas. Man, protams, patīk jūsu karalis, Zviedrijas brīvība un ekonomika, bet, lūdzu, atcerieties, ka tik ilgi, kamēr ir vīzu režīms, mēs nedrīkstam justies ērti.

  Simon Busuttil (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Runājot EPP grupas vārdā, mūsu viedoklis par vīzu režīma atvieglojumiem un vīzu režīma liberalizācijas politiku ir īpaši labvēlīgs, jo uzskatām, ka tas ir īpaši piemērots līdzeklis, kas izmantojams darījumos ar trešām valstīm, jo īpaši tām valstīm, kuras atrodas mums tuvu kaimiņos. Tāpēc mūsu sākotnējais skatījums ir pietiekami labvēlīgs.

Vīzu režīma atvieglojumi ir pirmais solis, un šonedēļ mēs tos piešķiram Gruzijai. Tas ir pirmais pasākums, bet šis pasākums ir svarīgs cilvēku personīgajiem sakariem, kā tos ir nosaukusi mana kolēģe Anna Maria Corazza Bildt. Vīzu režīma atvieglojumiem parasti jābūt papildinātiem ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Komisāres kundze, mēs piešķiram lielu nozīmi arī atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, jo gribam būt droši, ka cilvēkiem, kas nelegāli uzturas ES teritorijā, tiek pieprasīts braukt prom. Vienīgi tādā veidā mēs varam gūt sabiedrības uzticību vīzu režīma atvieglošanai un eventuālai vīzu režīma liberalizēšanai. Abi procesi ir saistīti, tāpēc mēs lūdzam jūs strādāt nopietnāk, lai palielinātu atpakaļuzņemšanas nolīgumu tīklu, kas mums ir ar trešām valstīm.

Attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju mēs pagājušajā gadā to noteicām Serbijai, Maķedonijai un Melnkalnei. Ir labi redzēt, ka mūsu draugi no Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas arī gūs iespējas izmantot to pašu izdevību. Mēs no visas sirds pieņemam to un uzskatām, ka tas ir ļoti labs pasākums, lai turpmāk veicinātu Eiropas integrāciju, un tas noteikti tuvinās šo valstu pilsoņus mums.

Kad mēs lemjam par šiem dokumentiem, mēs vienmēr esam ļoti uzmanīgi, pieņemot lēmumu, kas nav politisks, bet galvenokārt tiek pieņemts, pamatojoties uz tehniskiem nosacījumiem — t. i., valstīm vispirms jāizpilda tehniski kritēriji, pirms tās saņem mūsu apstiprinošo lēmumu. Lēmums, protams, būs arī politisks, bet tam pirmkārt jābalstās uz tehnisku novērtējumu.

Es to uzsveru, jo parasti Komisijai ir jānāk pie mums un jāsaka, ka konkrēta valsts atbilst tehniskajiem kritērijiem. Tāpēc pārkāpumu gadījumos, kad cilvēki, kas ierodas no valsts ar liberalizētu vīzu režīmu, piemēram, Serbijas vai Maķedonijas, prasa patvērumu ES valstīs, mums jāprasa, vai tehniskais novērtējums ir ticis veikts pilnībā un pareizi, jo nepārprotami, vīzu režīma liberalizācija nav savienojama ar to, ka kāds ierodas Eiropas Savienībā un lūdz patvērumu. Tas pierāda mums, ka vienā vietā kaut kas nav bijis nepareizi. Mēs esam tiesīgi prasīt, kas nebija pareizi, un saņemt atbildi.

Visbeidzot mums jāizmanto šī iespēja sūtīt skaidru vēstījumu attiecīgajām valstīm — īpaši tādām kā, piemēram, Serbija un Maķedonija, kas iesaistītas pārkāpumu gadījumos — ka tām skaidri jāpasaka saviem pilsoņiem, ko vīzu režīma liberalizācija nozīmē. Tā nenozīmē ceļošanu uz ES valstīm, lai tur apmestos vai atrastu darbu, bet tā vienkārši ir vīzu atcelšana uz ierobežotu laika periodu — vienkārši apmeklējumam. Tas attiecas arī uz Eiropas Komisiju. Komisijai ir svarīgi strādāt roku rokā ar šīm valstīm, lai panāktu, ka šis vēstījums tiek uztverts.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstu savu kolēģu deputātu prasību Komisijai veikt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumu nolīguma īstenošanas novērtējumu.

Tas norāda uz partiju kopējo nodomu tiekties uz pilnīgu vīzu prasību atcelšanu ilgtermiņā, ņemot vērā ietekmi, ko vīzu izsniegšanas procedūru atvieglošanas un vienkāršošanas mērķu pienācīga īstenošana var radīt indivīdiem un ekonomikas un tirdzniecības sakaru attīstībai.

Es tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi pārraudzīt šā nolīguma īstenošanu, tas ļaus ievērojami attīstīt konkrētas personīgas, kultūras, zinātniskas un ekonomiskas saites starp Eiropas Savienību un tās galveno Rietumeiropas sarunu partneri.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres C. Malmström atbilde ļāva atgūt pārliecību, ka attiecībā uz Serbiju un Maķedoniju mēs negrasāmies kopā ar ūdeni no vanniņas izliet arī bērnu. Būtu arī nopietna kļūda atgriezties pie vīzu pienākumiem Serbijai un Maķedonijai tikai tāpēc, ka ir bijušas problēmas saistībā ar šīm abām valstīm. Malmström kundze uz to ir norādījusi, un es esmu pārliecināts, ka Ungārijas prezidentūra būs sabiedrotā šajā jautājumā nākamajā periodā, jo Ungārijai kā Serbijas kaimiņvalstij ir liela ieinteresētība šo problēmu atrisināšanā, lai uzturētu labas kaimiņattiecības, kā arī Serbijā dzīvojošo 300 000 ungāru kopienas labā. Ir acīmredzams, ka uzdevumu lielāko daļu veiks Serbijas un Maķedonijas valdība, un, kā minēja Malmström kundze, tieši tām jānodrošina informācija saviem pilsoņiem. Taču es tomēr vēlos norādīt, ka vecajām dalībvalstīm, kuras saskaras ar šiem patvēruma jautājumiem, arī jāpārskata, vai to patvēruma piešķiršanas politika ir atbilstīga, jo tās piešķir patvērumu pretendentiem, kam tas nebūtu piešķirams.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Vīzu režīma atvieglošana un vīzu atcelšana neapšaubāmi ir paredzēti kā labvēlīgi nosacījumi. Tie tiek vienmēr aizsargāti, pamatojoties uz to, ka tie nekādā veidā neattiecas uz imigrāciju un ka tie pilnībā attiecas uz izglītību un tūrismu –– diviem pilnībā labvēlīgiem nosacījumiem.

Jūs varat saukt mani par ciniķi, bet studenti ne vienmēr ierodas, lai studētu, un tūristi ne vienmēr uzturas valstī ierobežotu laika posmu. Dažreiz viņi ierodas Eiropas Savienībā, lai strādātu un dzīvotu. Uzskatu, ka pieredze neapstiprina pieņēmumu, ka cilvēki ir vienmēr patiesi savos nodomos.

Pašreizējās krīzes laikā darbavietas ir ierobežotas, jo īpaši nekvalificētu darbu vietas, un pieprasījums par izmitināšanu mājokļos vienmēr pārsniedz piedāvājumu. Darba vietas, kurās strādā nelegālie imigranti, bieži ir tās darbavietas, kurās varētu strādāt dalībvalstu pilsoņi, un darba apstākļu un atalgojuma līmenis bieži vien ir zemāks par minimālo. Mēs nedrīkstam pat izlikties, ka acu pievēršana attiecībā uz nelegālo migrāciju ir augstsirdība. Tādā veidā rodas pazeminātas algu likmes, nedroši apstākļi, ekspluatācija un ļaunprātīga izmantošana.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es arī esmu lūdzis vārdu, lai apstiprinātu to, ko ir teikuši mani kolēģi deputāti par mūsu principiālo atbalstu un labvēlīgo attieksmi pret vīzu atbrīvojumiem. Pats par sevi saprotams, ka kopš šo atbrīvojumu sākuma mēs esam redzējuši ļaunprātīgu izmantošanu un sliktus piemērus, nekvalitatīvi izstrādātus dokumentus, kurus mēs esam noteikuši un steidzinājuši to labošanu. Ir būtiski, lai Komisija un personīgi komisāre sadarbotos ar to valstu iestādēm, kurās ir radušās problēmas; es, protams, runāju gan par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, gan par Serbiju. Tieši tādēļ, ka mēs virzāmies uz atbrīvojumiem citām valstīm, un –– tā, es atkārtoju, ir pareiza rīcība –– tāpēc mūsu norādījumiem, iespējams, ir jābūt šādiem: ciešāka sadarbība ar šo valstu iestādēm, arī, iespējams, īpaši pasākumi, kas mēs varam izmantot turpmāk, kā arī šāda kontroles nolīgumu piemērošana.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Attiecības starp Krieviju un ES ir vienmēr bijušas īpašas attiecības, ņemot vērā abu pušu kā lielvaru attiecīgās nostājas. Neapšaubāmi šī statusa dēļ par noteiktiem jautājumiem būs domstarpības, un vairāki jautājumi tiks uztverti atšķirīgi. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, un man faktiski ir jāuzsver, ka Krievija nav piederīga Eiropai ne tikai ģeopolitiskā nozīmē, bet arī, ņemot vērā tās kultūru un vēsturi. Šī saikne nosaka nepieciešamību veikt vīzu režīma atvieglošanas pasākumus šo divu pušu starpā, un Jobbik, Kustība par labāku Ungāriju, tos atbalsta. Tāpat kā konkrētas ES dalībvalstis, Krievija var neatkarīgi noteikt savus administratīvos pienākumus attiecībā uz vīzām, un to pamatā ir jābūt savstarpējības principam. Serbijas situācija ne tuvu nav tik nepārprotama, jo diemžēl ungāru minoritātes un citas minoritāšu grupas līdz šim vēl joprojām daudzkārt saskaras ar nelabvēlīgu situāciju. Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienībai katrā gadījumā ir jāizmeklē šis jautājums.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Vienlaicīgi ar vīzu režīma atcelšanu mums ir arī jāsniedz skaidrs vēstījumas par mūsu vērtībām. Jautājums nav tikai par durvju atvēršanu, jo mums ir tās jāatver pēc iespējas plašāk, jautājums ir arī par demokrātijas veicināšanu Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Tādēļ mums ir jāatbalsta šīs valstis, kuras patiešām cīnās par demokrātiju un tiesiskumu un kuras ciena Eiropas vērtības. Tomēr man šķiet, ka, pirmkārt un galvenokārt, mums ir jāliberalizē vīzu režīms ar pēcpadomju valstīm un tikai pēc tam –– ar Krieviju.

Šajā ziņā es piekrītu tiem runātājiem, kuri ir minējuši, ka, ja mēs atcelsim vīzu režīmu ar Krieviju, pirms mēs to darām attiecībā uz Ukrainas un pārējo pēcpadomju valstu iedzīvotājiem, pēdējiem tas būs nepatīkams vēstījums. Gruzijā varētu būt tā, ka teritorijās, ko pašlaik ir okupējusi Krievija, daudzi cilvēki gribēs iegūt Krievijas pilsonību un to apstiprināt, tādējādi tas nozīmēs brīvu caurlaidi Krievijai. Uzskatīsim vīzu režīmu arī par līdzekli demokrātijas veicināšanai!

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties godātajiem deputātiem par šīm debatēm. Es pilnībā jums piekrītu, ka vīzu režīma atvieglojumi un vīzu atcelšana ir ļoti spēcīgs līdzeklis cilvēku savstarpējo sakaru veicināšanai. Ne tikai parastiem pilsoņiem, studentiem, tūristiem; tas palielina uzņēmējdarbības iespējas, un tas ir ļoti labvēlīgi.

Mēs Eiropas Savienībā esam nolēmuši veikt pasākumus, lai liberalizētu vīzu režīmu ar Rietumbalkāniem. Tas ir politisks lēmums. Tas apliecina politisko gribu, un tas ir ļoti nozīmīgi, bet šī mērķa sasniegšanu var veicināt tikai īpaši tehniska un stingra pieeja. Mēs nevaram atcelt vīzas, ja mums nav stingru kritēriju.

Šie kritēriji ir atklāti. Tie ir pārredzami. Tie ir vienādi visiem, un tie īsteno nozīmīgas reformas tajās valstīs, kuras vēlas panākt vīzu atvieglojumus un vīzu liberalizāciju. Un jā, Busuttil kungs, Komisija patiešām uzrauga šo jautājumu ļoti cieši, un ekspertu misijās tiek iekļauti arī dalībvalstu eksperti. Visi šie ziņojumi tiek izstrādāti, un viss darbs tiek veikts ļoti pārredzamā veidā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir bijuši daži ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, jo īpaši Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Taču tam nevajadzētu nepārvarami aizēnot to, kas darbojas apmierininoši, bet ir ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Komisija ir pievērsusies šim jautājumam. Mēs tur esam bijuši. Mēs esam runājuši ar saviem sarunu partneriem. Beļģijas prezidentūra ir bijusi īpaši aktīva.

Mēs mēģinām izvērtēt šo problēmu. Tā galvenokārt ir neliela kriminālo struktūru grupa, kas mudina attālu teritoriju iedzīvotājus uz kļūdainu pieņēmumu pamata ceļot uz Eiropas Savienību cerībā, ka viņi iegūs patvērumu. Mēs, protams, visus šos pieteikumus pārbaudīsim individuāli, bet ļoti daudzi no tiem ir nepamatoti, un tādēļ mums ir jāpievēršas jautājumam par šīm struktūrām. Tā esam rīkojušies, un mēs uzturam dialogu ar šo valstu iestādēm.

Tikai pirms mēneša es personīgi kopā ar Beļģijas ministru biju Tirānā un Sarajevā, lai pastiprinātu šo vēstījumu, ka tas ir īpaši nozīmīgi, bet ir jāuzmanās no ļaunprātīgas izmantošanas. Mēs to pateicām visiem ministriem, parlamenta deputātiem, pilsoniskās sabiedrības locekļiem, universitātēm un, es uzskatu, visiem televīzijas kanāliem, ko mēs šajās valstīs varējām atrast, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šī ir fantastiska izdevība, bet, lūdzu, neizmantojiet to ļaunprātīgi.

Mums ir ieviests novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, un es būšu priecīga vēlāk šopavasar jums ziņot par to, kā tas darbojas.

Attiecībā uz Krieviju šis jautājums ir devis daudz labumu, tas ir palielinājis mobilitāti starp mūsu valstīm. Saskaņā ar visiem dalībvalstu apstiprinātajiem novērtējumiem nav signālu, ka vīzu režīma atvieglojumi ir palielinājuši jebkādus draudus drošībai vai izraisījuši nelegālās imigrācijas palielināšanos. Pašlaik mēs precizējam sarakstu Krievijas un Eiropas Savienības kopējiem pasākumiem, kas jāveic, lai radītu iespējas turpmākajām sarunām par virzību uz vīzu liberalizāciju.

Attiecībā uz Gruziju es tikai gribētu saviem draugiem no Zaļo partijas vēlreiz atkārtot to, ko minēja arī referente, proti, ka viņi ir pievienojušies Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu. ES tiesību akti arī prasa, lai dalībvalstis individuāli novērtētu patvēruma pieteikumu un, ja būtu vajadzīga starptautiska aizsardzība, tām saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tas jāievēro, kā arī ir jāievēro neizraidīšanas princips, proti, persona nav jānosūta atpakaļ uz valsti, ja ir iespēja, ka tur šī persona tiks vajāta vai tai tiks nodarīts nopietns kaitējums.

Kopumā es domāju, ka šīs bija ļoti labas debates. Es ceru ziņot jums par atpakaļuzņemšanas nolīguma novērtējumu. Ar viņiem patiešām ir ļoti grūti risināt sarunas, Busuttil kungs, bet mēs pie tā strādājam. Kā es iepriekš šajās debatēs minēju, nākamā gada sākumā būs novērtējums, un man būs prieks ierasties Parlamentā un apspriest tā secinājumus, kā arī to, kā mēs turpmāk varam veicināt šāda veida nolīgumus ar trešām valstīm.

  Nathalie Griesbeck, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Man, tāpat kā mūsu komisārei, ir prieks par mūsu debašu kvalitāti, kas kopumā ir pierādījušas mūsu iestāžu īsto atbildību.

Šo atbildību ir paudušas arī komisāres atbildes, paziņotā un daudzkārt atkārtotā apņemšanās izmantot dažādu novērtējuma sanāksmju organizēšanu 2011. gada februārī un jūnijā. Protams, es negribēju tūlītēju sanāksmi attiecībā uz Pakistānu. Es faktiski atgādināju jums par mūsu pamatnostājām. Es arī vēlējos pateikties viņai par pausto vēlmi attiecībā uz savstarpējo drošību, atbildēm uz jautājumiem, atklātību un sadarbību, pielāgojumiem un cīņu pret ļaunprātīgu izmantošanu, un attiecībā uz šo dažādo tiesisko apstākļu ievērošanu.

Kaut arī šie nolīgumi nodrošina vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas pareizu procedūru organizēšanas tiesisko reglamentējumu saskaņā ar precīziem un stingriem nosacījumiem, to nedrīkst sajaukt ar jautājumu, ka mums ir arī absolūti nepieciešams noteikt nosacījumus un kritērijus attiecībā uz Eiropas patvēruma tiesībām.

Visbeidzot es uzskatu, ka šī politika mazliet līdzinās divsejainajam dievam Jānusam. Mēs esam runājuši par politiku un par procedūru. Manā uztverē Jānuss attēlo vienas sejas divus profilus, proti, procedūru un politiku. Tam ir tehniska seja, kas attēlo procedūras, tiesību aktu nosacījumus un noteikumu ievērošanu, bet tam ir arī politiska seja, ko raksturo, kā ir minējuši daži kolēģi deputāti, konsolidācija, sadarbība, Eiropas Savienības atvēršana trešām valstīm, mūsu vērtību zīme, bet tas ir arī jautājums par atbildes reakcijas veida reģistrēšanu attiecībā uz eiropiešu vēlmi īstenot šo atvēršanu.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mums ir jālīdzsvaro šie aspekti un jādara viss, lai tie kļūtu skaidri mūsu pilsoņiem. Mums ir jāizskaidro viņiem, kas faktiski ir trīs mēnešu vīza, tādējādi izvairoties no neskaidrībām un citiem pārpratumiem, kas varētu rasties. Es paļaujos uz jums, komisāre.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 14. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Kinga Gál (PPE), rakstiski. – (HU) Vīzu prasību atbrīvojuma saglabāšana ir ne vien tehnisks jautājums, bet noteikti arī politisks jautājums. Tomēr atbrīvojumi no vīzu prasībām vienmēr pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos un savstarpējām saistībām. Šodienas debates nevēstī attiecīgajām valstīm, ka daudzie uzdevumi, kas tām ir jāveic saskaņā ar savām saistībām, nebeidzas pēc vīzu režīma atbrīvojuma piešķiršanas un ka tām vēl arvien jāsniedz saviem pilsoņiem informācija par to, ko nozīmē bezvīzu ceļošana, lai novērstu šīs izdevības ļaunprātīgu izmantošanu. Serbijai un Melnkalnei piešķirtais atbrīvojums no vīzu prasības nodrošinās iespēju iegūt Eiropas perspektīvu galvenokārt jauniem cilvēkiem, kuri veidos Eiropas nākotni. Pirms diviem gadiem piešķirtais atbrīvojums šīm valstīm nesa svarīgu politisku vēsti, un tā anulēšanai būtu nopietnas sekas. Tikpat svarīgi ir saglabāt vīzu režīma atbrīvojumu ungāriem, kas dzīvo Vojvodinā, tiem pilsoņiem, kuri dzīvo abās robežas pusēs, runā vienā valodā un uztur ciešas ģimenes un kultūras saites. Valstīm, kuras strauji virzās uz dalību ES, īpaši nozīmīgi ir radīt līdzāspastāvēšanas apstākļus neatkarīgi no robežām.

  Elzbieta Katarzyna Lukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Ikviena vīzu prasību liberalizācija ir virzība uz šīs liberalizācijas skarto valstu iedzīvotāju cerību piepildīšanu. Es gribētu uzsvērt, ka nolīgumu, kas atvieglo vīzu izsniegšanu starp ES un Gruziju, nevar uzskatīt par nošķirtu no nolīguma par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Mēs Eiropā jau sen esam par to runājuši, jo vīzu politika ir īpaši svarīga Eiropas Savienībai.

Vīzu liberalizācija nozīmē, ka ES valstis tiek atvērtas Balkānu valstu pilsoņiem, tādējādi radot iespējas piedalīties ES dialogā un apgūt demokrātiju. Tomēr līdztekus šai liberalizācijai mums jāņem vērā fakts, ka, atvieglojot robežu šķērsošanu, mēs, iespējams, atvieglojam dzīvi nelegālajiem imigrantiem un kriminālajām grupām. Dalībvalstīm ir jāpiemēro vienotas vīzu izsniegšanas procedūras, jo Albānija un Bosnija un Hercegovina gaida savu kārtu. Eiropas Komisijai ir jāievēro vīzu režīma liberalizācijas nosacījumi un jāuzrauga situācija, lai labvēlīgi risinājumi neradītu sarežģījumus ES dalībvalstīs. Turklāt valstīm ir svarīgi sadarboties un izmantot līdz šim gūto pieredzi attiecībā uz vīzu izsniegšanas procedūru.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka Serbija līdz šim ir pielikusi lielas pūles, lai īstenotu ES cerības un turpinātu savu virzību uz integrāciju. 2009. un 2010. gadā tika īstenoti šādi pasākumi: vīzu režīma liberalizācija, stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācijas procesa uzsākšana un Eiropas Komisijas apstiprinājums par atzinuma projekta izstrādi attiecībā uz Serbijas pieteikumu par pievienošanos ES.

Tomēr ir žēl, ka Serbijas iestādes nav publicējušas informāciju plašsaziņas līdzekļos un sniegušas piemērotu skaidrojumu par to, ko ietver 2009. gadā ieviestais bezvīzu ceļošanas režīms, lai tādējādi šīs valsts pilsoņi šo sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi. Es ceru, ka tas, ka satraucošā veidā skaitliski pieaug Serbijas pilsoņu iesniegtie pieteikumi par patvērumu Eiropas Savienībā, nekaitēs Serbijas integrācijas procesam. Es stingri uzskatu, ka Serbijas iestādes reaģēs nekavējoties. Man arī ir jāatgādina, ka ceļš uz pievienošanos ir atkarīgs no Serbijas veiktajiem individuālajiem pasākumiem, lai panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un stabilizācijas un asociācijas nolīgumam.

  Jiří Mastálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Saistībā ar šo debašu vispārīgo tematu (par vīzām) es vēlētos runāt par diviem jautājumiem, kuri ir īpaši, bet, manuprāt, ļoti svarīgi. Abi jautājumi ir ļoti jutīgi, raugoties no Eiropas labu kaimiņattiecību politikas veiksmīgas īstenošanas perspektīvas. Pirmais ir jautājums par vīzu režīma atvieglojumu īstenošanas nolīgumu starp ES un Krieviju. Manuprāt, nepietiek ar to, ka, raugoties uz šī nolīguma darbību no kopējā novērtējuma viedokļa, tiek tikai kritizēti noteikti pasākumi, kuri Krievijai diemžēl bija jāpiemēro arī pret pilsoņiem, kas ceļo no ES valstīm. Šo nepieciešamību nosaka vispārējā drošības situācija valstī, un tādi pasākumi kā, piemēram, pienākums reģistrēties būtiski nesarežģī vīzu režīma atvieglošanu. Otrs jautājums ir acīmredzamās bažas attiecībā uz ES vīzu režīma atvieglojumu sistēmas pareizu īstenošanu Serbijā, Maķedonijā un Melnkalnē. Šīs bažas, kā tiek ziņots, ir radījis minēto valstu pilsoņu iesniegto patvēruma pieteikumu skaita pieaugums, un risinājumam ir noteikti pasākumi pret attiecīgām vietējām iestādēm. Tas ir maldinoši un neattiecas uz būtību. Eiropas Savienībai un NATO jau sen ir bijusi būtiska ietekme uz vispārējo politisko situāciju Balkānos. Šīm organizācijām, pirmkārt un galvenokārt, ir jāīsteno Balkānos tādi pasākumi un tāda politika, kas neliks cilvēkiem pamest šo smagi cietušo reģionu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs nedrīkstam skaitīt cāļus, pirms tie nav izšķīlušies. Mēs tikai tad ticēsim nolīgumam ar Maskavu par šķēršļu likvidēšanu tirdzniecībai, kad tas tiks ratificēts un īstenots. Šajā kontekstā mums vienkārši ir jāapsver Krievijas lēmums atteikties no Enerģētikas hartas parakstīšanas. Tāpat arī kļūs skaidrs, vai Kremlis patiešām domā īstenot ES aicinājumus par vīzu režīma atvieglojumiem. Vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānu valstīm, kuru teritorija ir daudzkārt mazāka par Krievijas teritoriju, ir radījusi patvēruma meklētāju vilni; tāpēc jājautā, kas ir paredzams, kad vīzu ierobežojumi tiks atcelti pasaules septītajai lielākajai valstij iedzīvotāju skaita ziņā? Ja daudziem Kaukāza reģiona islāmistiem ir Krievijas pilsonība, vai mēs ļausim iespējamiem teroristiem ierasties valstī bez vīzu prasībām? Runājot par Serbiju, Gruziju vai par Maķedoniju, mums ir cieši jāraugās uz situāciju un vajadzības gadījumā jāturpina strādāt pie atbilstīgiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Mums ir jānovērtē gūtā pieredze attiecībā uz vīzu noteikumu atcelšanu Balkānu valstīm, jāatjaunina otrā Šengenas Informācijas sistēma (SIS II) un jāuzrauga vīzu prasību īstenošana Maskavā. Mums ir arī jāseko līdzi gan to bēgļu skaita palielinājumam, kuri no Kaukāza un Vidusāzijas valstīm dodas uz Krieviju, gan patvēruma meklētāju skaita pieaugumam no tām valstīm, kuras vēlas, lai tiktu atcelti vīzu ierobežojumi.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Saskaņā ar Krievijas statistikas aģentūras pārziņā esošiem datiem 2008. gadā vairāk nekā 1,5 miljoni Krievijas vīzu tika izsniegtas ES pilsoņiem, un 3,5 miljoni ES vīzas tika izsniegtas Krievijas pilsoņiem. Tas ir vairāk nekā viena ceturtdaļa no visām Šengenas vīzām, kas izsniegtas visā pasaulē. ES un Krievijas vīzu politika ir nozīmīgs dokuments, lai stiprinātu savstarpējās attiecības un sniegtu iespēju Krievijai pietuvināties Eiropas Savienībai. Es vēlētos vērst uzmanību uz grūtībām, ar ko saskaras Krievijas Federācijas Kaļiņingradas reģiona iedzīvotāji. Šīs ES dalībvalstu ieskautās Krievijas „salas” iedzīvotāju vairākums saņem vienreizējas īstermiņa iebraukšanas vīzas Šengenas zonā. Lielākajai daļai Kaļiņingradas iedzīvotāju, kas ceļo caur kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, katru reizi ir jāmaksā par vīzu un jāstāv rindās pie ES dalībvalstu konsulātiem. Nesen Kaļiņingradas sociālo organizāciju pārstāvji, piketējot pie Eiropas Komisijas ēkas Briselē, prasīja attiecībā uz šī anklāva iedzīvotājiem ieviest īpašus nosacījumus ceļošanai uz ES dalībvalstīm, nesaistot šo jautājumu ar ES un Krievijas sarunām par bezvīzu režīmu.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (HU) Iepriekšējos dažos gados ir bijis labvēlīgs procesa sākums Rietumbalkānu valstīs, kas, šķiet, dzēš atmiņas par to, ka pirms piecpadsmit gadiem šis reģions vēl arvien bija karadarbības zona Eiropas iekšienē. ES pamācošā palīdzība demokrātijas attīstības procesā Rietumbalkānos un fakts, ka tā saglabāja šā reģiona valstīm pievienošanās izredzes, neapšaubāmi sekmēja šādu situācijas attīstību. Pirms gada pieņemtais lēmums par vīzu režīma liberalizāciju ieviesa Eiropas pārvietošanās brīvības praksi Maķedonijā, Melnkalnē un Serbijā, un tas skaidri pierādīja Eiropas gādību. Imigrācijas jautājums dažās dalībvalstīs neapšaubāmi atkal ir kļuvis par nopietnu iekšpolitikas jautājumu, un to ir saasinājusi ekonomikas krīze. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas solidaritāte ir jāīsteno, neraugoties uz krīzi, ja vēlamies novērst nacionālisma un protekcionisma atdzimšanu. Kaut arī Rietumbalkāni vēl neietilpst Eiropas Savienībā, stabilitāti Dienvidaustrumeiropā var panākt tikai, izmantojot ES paplašināšanos Balkānos. Eiropas Savienībai ir stingri jāuzrauga atbilstība tām tehniskajām prasībām, kas saistās ar robežu aizsardzību, bet vienlaicīgi tai ir jāpiedāvā palīdzība, lai nodrošinātu, ka Rietumbalkānu valstu pilsoņi saskatītu faktisku iespēju uzlabot savu dzīvi un ka pievienošanos ES viņi uzskatītu par sasniedzamu mērķi. Mums ir jāpalīdz šim reģionam tā virzībā uz sociālo un ekonomikas attīstību, izmantojot efektīvu informāciju, pat vēl lielāku solidaritāti un papildu finanšu līdzekļus, lai šie pilsoņi var iegūt labklājību savās izcelsmes valstīs.

17. Sadarbības koordinatoru tīkla izveide imigrācijas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoja Agustín Díaz de Mera García Consuegra, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (COM(2009)0322 – C7-0055/2009 – 2009/0098(COD)) (A7-0342/2010).

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt ar pateicību saviem kolēģiem deputātiem Guillaume kundzei, Ilchev kungam, Keller kundzei, Wikström kundzei un Tavares kungam. Viņu ieteikumi ir uzlabojuši šo ziņojumu.

Es īpaši vēlos pievērst Padomes un Komisijas uzmanību terminoloģijai. Manuprāt, būtu pareizāk, ja mēs lietotu terminu „nelegāla imigrācija”. Līdz šim visos ES spēkā esošajos normatīvajos dokumentos slepena imigrācija tika dēvēta par „nelikumīgu imigrāciju”.

Lai gan ir taisnība, ka dažās dalībvalstīs nelegāla ierašanās vai uzturēšanās ir noziegums, un citās valstīs terminam „nelegāls” nav nekādas juridiskas vai semantiskas nozīmes, daudzās citās dalībvalstīs nelegāla ierašanās vai uzturēšanās nav nelikumīga darbība, tāpēc mums vispār nebūtu jākriminalizē šādas darbības.

Šā iemesla dēļ ziņojuma paskaidrojumā iestādēm tiek pieprasīts pārskatīt lietoto terminoloģiju, uzsverot vajadzību noteikt precīzāku un piemērotāku slepenās imigrācijas definīciju.

Sadarbības koordinatoru tīkls būtībā tika izveidots, īstenojot Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004. Šis dokuments nosaka, ka sadarbības koordinatori būs dalībvalsts pārstāvji, ko imigrācijas dienests vai cita atbilstīga iestāde norīkos darbam ārvalstīs ar nolūku izveidot un uzturēt kontaktu ar mītnes zemes iestādēm, lai palīdzētu slepenas imigrācijas novēršanā un apkarošanā, nelegālo imigrantu repatriācijā un legālās imigrācijas pārvaldīšanā.

Regulai stājoties spēkā, ir izveidota FRONTEX aģentūra, kuras uzdevums ir koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldes jomā, palīdzēt dalībvalstīm valsts robežsargu apmācībās, veikt risku analīzi, pārraudzīt ārējās robežas kontroles un uzraudzības pētniecības attīstību, sniegt palīdzību dalībvalstīm situācijās, ja nepieciešama palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, un sniegt tām vajadzīgo atbalstu kopīgu repatriācijas darbību organizēšanā.

Ir acīmredzams, ka FRONTEX aģentūrai uzticētais svarīgais uzdevums ir izpildāms efektīvāk, ja tā var izmantot sadarbības koordinatoru tīkla zināšanas un pieredzi imigrācijas jomā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas aģentūrai nav dienestu vai pārstāvju ārpus ES teritorijas.

Priekšlikuma par grozījumu Regulai (EK) Nr. 337/2004 nolūks ir iesaistīt imigrācijas ierēdņu zināšanas un pieredzi FRONTEX darbībā un otrādi, kas nebija ietverts sākotnējā regulā.

Turklāt grozījuma priekšlikums ierosina piekļuvi informācijai, kas iegūta sadarbības koordinatoru tīklā, izmantojot ICONet, kas ir drošs informācijas un sadarbības tīkls dalībvalstu imigrācijas pārvaldes dienestiem, lai piekļūtu Ārējo robežu fondam un lai veicinātu sadarbības koordinatoru tīklu izveidi, kā arī veicinātu ziņojumu iesniegšanas mehānisma izmantošanu par tīkla darbību un attiecīgi interesējošo reģionu noteikšanu imigrācijas jomā.

Priekšlikums attiecīgi pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 66. pantu.

Priekšsēdētājas kundze, es tagad beigšu runāt un vairāk izteikšos debašu otrajā kārtā.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti vēlos pateikties visai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un jo īpaši referentam Díaz de Mera García Consuegra kungam un ēnu referentiem par veikto darbu šajā īpaši svarīgajā jautājumā, un es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos ar Padomi.

Grozījuma priekšlikums dos iespēju veidot ciešāku sadarbību starp FRONTEX un sadarbības koordinatoru tīklu imigrācijas jomā un tas uzlabos informācijas apmaiņu, izmantojot drošu tiešsaistes IT platformu, un nodrošinās Padomei un Parlamentam pienācīgu informāciju par minēto tīklu darbību.

Turklāt es esmu arī gandarīta, ka Parlamentā iesniegto grozījumu dēļ tiks ievērota uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, sniedzot ziņojumus par stāvokli saistībā ar nelegālo imigrāciju atsevišķās trešās valstīs. Es gribu apgalvot, ka pilnībā piekrītu referentam, ka mums jālieto termins „nelegālā” migrācija. Diemžēl Līguma 79. pants runā par „nelikumīgu” migrāciju, tāpēc tā parādās šeit, bet arī es pati vienmēr lietoju terminu „nelegāla” migrācija, tāpēc es pilnībā jums piekrītu.

Ņemot vērā jūsu ieviestos pamatreglamentējuma grozījumus, un atbilstīgi Stokholmas programmai, sadarbības koordinatoru tīkli tiks pielāgoti tādā veidā, lai uzlabotu to devumu labākai izpratnei par migrācijas kustību pamatcēloņiem nolūkā pienācīgi pievērsties šo parādību risināšanai. Tāpēc es ceru, ka tad, kad rītdien balsosiet par grozīto regulu, tā nekavējoties tiks pieņemta, un tas ļaus mums efektīvāk izmantot šo svarīgo sadarbības dokumentu migrācijas pārvaldes jomā.

  Carlos Coelho, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Mēs Parlamentā vienmēr atbalstām priekšlikumus, kuru mērķis ir reaģēt uz vajadzību pienācīgi pārvaldīt migrantu legālās, kā arī nelegālās vai slepenās plūsmas. Šis priekšlikums arī ir daļa no šādas dinamikas, un tā mērķis ir ieviest grozījumus, kurus jau pārliecinoši izklāstīja Diaz de Mera kungs, Padomes Regulā (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā, lai radītu vajadzīgo sinerģiju starp šo svarīgo sadarbības dokumentu un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības pārvaldību pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas tika izveidota tikai vēlākā posmā.

Sadarbības koordinatoriem kā dalībvalstu pārstāvjiem ārvalstīs, kas pašlaik norīkoti vairāk nekā 130 trešās valstīs, ir pienākums uzturēt vajadzīgos kontaktus ar mītnes zemes iestādēm, lai dotu ieguldījumu nelegālās imigrācijas novēršanā un apkarošanā, nelegāli ieradušos imigrantu repatriācijā un legālās imigrācijas pārvaldībā. Tā kā aģentūrai FRONTEX nav pastāvīgu pārstāvju ārpus Eiropas Savienības teritorijas, nav vairs nekādu šaubu par to, cik svarīga ir kļuvusi šāda sadarbība. Pamatojoties uz sadarbības koordinatoru savākto informāciju, FRONTEX joprojām jāveic riska analīzes un jāstiprina operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

Šajos tīklos iegūtā informācija pēc tam tiks pārraidīta, izmantojot ICONet — drošu informācijas tīklu to dienestu koordinēšanai, kuri ir atbildīgi par migrantu plūsmām dalībvalstīs, — un vienlaicīgi ļaus šiem tīkliem izmantot līdzekļus, kas pieejami Eiropas Ārējo robežu fondā.

Tā kā Diaz de Mera kungs droši vien jau jautā, kāpēc es vēl neesmu to pieminējis, es vēlos uzsvērt, ka viņš ir paveicis izcilu darbu ne vien ieguldīto pūļu un kvalitātes ziņā, ko viņš vienmēr dara, bet arī to pūļu dēļ, ko viņš ieguldījis, lai panāktu vienošanos par šo svarīgo jautājumu pirmajā lasījumā.

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Izmantojot šo izdevību runāt S&D ēnu referentes Guillaume kundzes vārdā, es vēlos pateikties referentam Díaz de Mera García Consuegra kungam par aktīvo apspriešanos ar ēnu referentiem, ko viņš parasti dara, un sekmīgo virzību sarunās ar Padomi.

Tā kā Komisijas priekšlikumā galvenokārt ir tehniski grozījumi, šis ziņojums, manuprāt, ļauj labāk izprast un apsvērt sadarbības koordinatoru darbības sarežģītību un jomu. Sadarbības koordinatori imigrācijas jomā (SKI) patiešām ir iesaistīti samērā sarežģītās un nepārredzamās darbībās. Tāpēc pārredzamības nolūkos ir absolūti nepieciešams veicināt labāku informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, no vienas puses, un tādām organizācijām kā, piemēram, ANO Augstais komisārs bēgļu lietās un Patvēruma atbalsta birojs, no otras puses. Protams, ir nepieciešams arī iekļaut un veicināt uz cilvēktiesībām orientētu pieeju SKI misijās, ko komisāre tikko kā pieminēja. Protams, nav vajadzības atcerēties, ka saistībā ar pievēršanos jauktām migrācijas kustībām, SKI norīkošana darbā trešās valstīs var radīt lielākas bažas no pamattiesību viedokļa, jo īpaši attiecībā uz indivīdu tiesībām aizbraukt no valsts, tostarp viņu pašu valsts, un patvēruma meklētāju tiesībām bēgt un meklēt aizsardzību pret vajāšanu.

Visbeidzot attiecībā uz asajām debatēm par terminoloģiju mums paskaidrojuma memorandā ir panākts apmierinošs kompromiss šīm šķietami nebeidzamajām debatēm. Nobeigumā es pateikšos Díaz de Mera García Consuegra kungam un teikšu, ka mūsu grupa pilnībā atbalstīs viņa ziņojumu.

  Stanimir Ilchev, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pievienoties tiem, kuri ir pauduši savu gandarījumu par referenta Diaz de Mera kunga pūlēm radīt gaisotni, kas ļāva mums sekmīgi apspriest viņa ierosinātos grozījumus, rediģēt sarežģītākos un panākt kompromisus, tādējādi mēs tagad varam būt apmierināti ar savām pūlēm.

Būdams ALDE grupas pārstāvis, es, pirmkārt, vēlos norādīt, ka par panāktajiem rezultātiem savā ziņā jāpateicas faktam, ka šajā gadījumā cilvēktiesību jautājums bija integrēts plašākā imigrācijas un imigrācijas procesu pārvaldības tematā. Tādējādi, ievērojot cilvēktiesības, mēs varam nodrošināt nepārtrauktu humānu un pienācīgu gan imigrācijas ierēdņu, gan FRONTEX personāla pieeju šo jautājumu risināšanā.

Otrkārt, mūsu darba liels panākums ir tas, ka sadarbība uzlabosies gan starp saziņas ierēdņiem, gan starp viņiem un FRONTEX. Un, visbeidzot, FRONTEX izmantos mūsu kopējos centienus, lai veidotu jaunas zināšanas un prasmes, kas būs apjomīgākas un attiecīgās funkcijas daudzveidīgākas. Šīs zināšanas būs noderīgas iestādēm un personām, lai nodrošinātu imigrācijas procesu efektīvāku kontroli. Bet kāpēc ir nepieciešama efektīvāka imigrācijas procesu pārvaldība? Tas, ka imigrācijas procesi arī turpmāk būs intensīvi un visticamāk pastiprināsies tuvākajā nākotnē.

  Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlētos pateikties referentam Díaz de Mera García Consuegra kungam par viņa lielo darbu. Sadarbības koordinatori imigrācijas jomā ir jāskata nevis tikai kā „deportāciju veicinātāji” — faktiski es negribētu, ka viņus uzskata par tādiem — viņiem cieši jāpārrauga cilvēktiesību situācija mītnes zemēs un jo īpaši sniegtā aizsardzība patvēruma meklētājiem un repatriantiem.

Es priecājos, ka mūsu referentam izdevās ziņojumā vairākas reizes iekļaut atsauci uz cilvēktiesībām un ziņošanu par cilvēktiesībām — aspektu, kurš pilnīgi iztrūka sākotnējā priekšlikumā.

Es atzinīgi vērtēju arī palielināto nozīmi, kāda piešķirta Eiropas Parlamentam, kas ir vienīgā ievēlētā iestāde ES līmenī un kuram ir pat vēl lielāka nozīme tagad pēc Lisabonas Līguma — lai gan šķiet, ka ne visi to ir jau sapratuši.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos, kā tas jau vairākkārt ir minēts, apsveikt Diaz de Mera kungu par viņa izcilo darbu un viņa sadarbību un dialogu ar mums visā šā procesa gaitā, jo īpaši attiecībā uz strīdīgo jautājumu par to, kā atšķirt, vai mēs šajā un citos dokumentos atsaucamies uz „nelegāliem imigrantiem” vai „nelikumīgiem imigrantiem”. Šajā jautājumā referentam Diaz de Mera kungam bija ļoti konstruktīva un dinamiska attieksme. Ir arī taisnība, ka līgumi un pašas Padomes nostāja neļāva viņam izstrādāt šo jautājumu pilnībā un formulēt definīciju, kas būtu plašāka, kā arī tehniski korektāka nelegālu imigrantu un imigrantu bez dokumentiem gadījumos.

Es uzskatu, ka pašreizējā apspriedē un daudzās citās, kas mums ir bijušas par imigrāciju Eiropas Parlamentā, runa ir bijusi par to, ka mums imigrācijas jomā ir represīva politika, kas gandrīz pilnībā ir tikusi īstenota, neko neizlaižot: Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības pārvaldības pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) galvenā funkcija, proti, Šengenas Līguma un pat sadarbības koordinatoru funkcija — ko pašlaik groza, izmainot iepriekšējo — ir kontrolēt robežas, kas ir represīva funkcija.

Turklāt šeit Parlamentā mēs visi kreisie un arvien vairāk labējie zinām, ka imigrācijas politika, kura ietver tikai represīvus pasākumus, vispār nav imigrācijas politika, jo imigrācijas politika, kas pelnījusi šādu nosaukumu, legāliem imigrācijas kanāliem paredz arī tiesiskus noteikumus.

Es uzskatu, ka, ja mēs balsotu par Diaz de Mera kunga ziņojumu kopumā saistībā ar tiem ierosinājumiem, kurus viņš ir izvirzījis, es pilnībā apstiprinātu to, balsojot „par”. Taču mēs balsojam par kompromisu ar Padomi pirmajā lasījumā, tāpēc es uzskatu, ka mēs šajā jautājumā neesam pavirzījušies tik tālu, cik būtu varējuši.

  Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Viens no suverēnas valsts simboliem ir tas, ka tā kontrolē, kurš var un kurš nevar ieceļot šajā valstī. Diemžēl vairākas AK valdības ir atdevušas šīs pilnvaras nevēlētiem, anonīmiem birokrātiem Briselē. Tas ir izvērsies par katastrofu. Pašreiz mums ir situācija, ka mūsu valstī ir nekontrolēta ES imigrācija, kuras dēļ ir notikusi algu samazināšana un cilvēku — vietējo cilvēku — izstumšana no darba. Es neuzskatu, ka šā ES imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla rīcībā vispār ir jebkādas pilnvaras pārtraukt šo procesu.

Mums valstī ir arī divlīmeņu imigrācijas sistēma, kurā ir ierobežojumi, ja esat no Austrālijas vai Jaunzēlandes, vai kādas citas vietas. Taču, ja esat no Latvijas vai Polijas, vai jebkuras citas ES valsts, jūs varat ierasties mūsu valstī, gribam to vai negribam. Tas pēc būtības nav pareizi. Tiek apgalvots, ka šis tīkls palīdzēs kontrolēt nelegālo imigrāciju, bet kas notiks, ja kāda valsts, piemēram, Rumānija, būtībā piešķirs pilsonību simtiem tūkstošiem nelegālu imigrantu? Tādējādi visa sistēma kļūst par parodiju.

Es atbalstu, ka vēlētiem politiķiem Apvienotajā Karalistē ir kontrole pār mūsu pašu robežām. Es neatbalstu nekontrolētus, nevēlētus ielikteņus. Es uzskatu, ka šī tīkla stiprināšana nebūtu vajadzīga, ja katras dalībvalsts kompetencē būtu kontrolēt, kuram atļaut vai aizliegt ieceļot tās zemē. Tāpēc es lūdzu visus noraidīt šo ziņojumu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Mans kolēģis, deputāts no AK, runāja par grūtībām, ar kurām saskaras Lielbritānijas darba ņēmēji imigrācijas dēļ. Es esmu no Ungārijas, valsts, kurā liels skaits cilvēku diemžēl ir spiesti doties uz Angliju darba meklējumos, piemēram, par medicīnas māsām vai ārstiem, vai citiem kvalificētiem veselības aprūpes darbiniekiem, jo atalgojums Ungārijā ir ārkārtīgi zems. Šie cilvēki Ungārijā tika mācīti saskaņā ar ļoti augstu standartu, un Ungārija redz, kā sabrūk ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Ja ārsti un zobārsti, un citi viņiem līdzīgi speciālisti grib ierasties Apvienotajā Karalistē, lai strādātu — un mums viņu prasmes ir vajadzīgas — tad viņiem katrā ziņā jāierodas, bet pašlaik ir tāda situācija, ka mūsu tirgus ir pārpildīts, mēs nevaram kontrolēt, kas ieceļo no ES un kas ieceļo no trešām valstīm. Tas pēc būtības nav pareizi. Tas ir slikti, un tas izstumj cilvēkus no darba.

Minēšu jums piemēru. Taksometra šoferis, kas šorīt mani veda uz lidostu, bija mūrnieks, kas zaudējis darbu tādēļ, ka būvlaukumā ieradās poļi, izstumjot britu strādniekus, un tagad viņš strādā par taksometra vadītāju. Tā tam nav jābūt.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Tas ir pašsaprotami, ka katra aģentūra, kas cīnās pret nelegālu imigrāciju, var paļauties uz manu atbalstu. Ja sadarbības komisāri imigrācijas jomā var padarīt efektīvāku, piemēram, FRONTEX darbu, tas ir labvēlīgs pasākums.

Es vēlos uzsvērt, ka mums nav jātērē tik daudz laika, uzmanot iestāžu un birokrātiskos procesus tik ilgi, ka aiz kokiem mēs vairs nespējam ieraudzīt mežu. Nelegālās imigrācijas problēma ir politiska problēma, kurai vajadzīga politiska griba, ja vēlamies atrast risinājumus.

Jā, mēs šodien esam atklājuši, ka vēl joprojām ir dalībvalstis, piemēram, Beļģija, kuras politisku un ideoloģisku apsvērumu dēļ nevēršas pret nelegālo imigrāciju. Tās pieņem nelegālos imigrantus, legalizējot viņu statusu vai piešķirot viņiem uzturēšanās atļaujas. Tādējādi nelegālā imigrācija netiek apkarota, bet aktīvi rosināta. Lai kāds sadarbības koordinatoru un FRONTEX personāla skaits mums arī nebūtu, vienlaicīgi tomēr problēma joprojām pasliktināsies.

Mani šajā ziņojumā ir nokaitinājis ieteikums nerunāt vairs par „nelikumīgu imigrāciju”, bet „nelegālu imigrāciju”, kā to dēvē pašreiz. Nu, manam prātam tas nav saprotams: šķiet, ka mēs gribam atrisināt problēmu, nosaucot to citā vārdā vai izliekoties, ka problēmas vairs nav. Šāds risinājums patiešām ir Orvela garā. Sauksim lietas to īstajos vārdos, runāsim skaidru valodu un sauksim nelegālos imigrantus par nelegāliem imigrantiem.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Fakts, ka gandrīz katrs šodien ir apsveicis mūsu referentu Diaz de Mera Garcia Consuegra kungu un visus ēnu referentus, kas strādāja pie šīs problēmas, ir apliecinājums ļoti nopietnajam ieguldītajam darbam un sasniegtajiem teicamajiem rezultātiem, un, protams, arī es apsveicu viņus visus. Šīsdienas debates ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās pašreiz apliecina mūsu centienus Eiropas līmenī pārvaldīt legālās, nelegālās un nelikumīgās imigrācijas plūsmas, mūsu centienus koordinēt un faktiski pierādīt savu solidaritāti starp dalībvalstīm, un labāk izmantot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus.

Mēs esam izveidojuši sadarbības koordinatoru tīklu imigrācijas jomā. Kā mēs jau dzirdējām, šis tīkls aptver aptuveni 130 valstis un ļauj mums iegūt pareizu informāciju. Mēs izveidojām FRONTEX, mēs nesen izveidojām Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, mēs parakstījām atpakaļuzņemšanas nolīgumu, mēs izmantojam visus Eiropas fondus, kas ir mūsu rīcībā, un gadu no gada stiprinām tos, cik vien spējam. Fakts, ka mēs tagad esam nonākuši līdz iespējai izmantot un apvienot šos instrumentus — citiem vārdiem sakot, mēs redzam, kādas ir FRONTEX prasības — saistīties ar sadarbības koordinatoru tīklu un ciešāk apvienot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus un instrumentus — apliecina, ka mēs virzāmies uz priekšu efektīvāk.

Protams, neviens nevar apgalvot, ka esam sasnieguši sava mērķa līmeni. Tas vien, ka Grieķijā ierodas 90 % no Eiropā iebraukušajiem nelegālajiem imigrantiem, norāda uz to, ka mums vēl daudz darāmā. Tomēr šī sadarbība un iestādes, kas mums ir, pierāda, ka mēs varam virzīties uz priekšu vēl efektīvāk. Tas ļauj mums būt pietiekami optimistiskiem, ka Eiropai ir iestādes un ka, visiem un ikvienam solidarizējoties un cieši sadarbojoties, mēs turpmāk spēsim sasniegt vēl labākus rezultātus. Esiet droša, komisāre, ka mēs atbalstīsim visus šādus Komisijas centienus. Nešaubieties, mēs atbalstīsim visas šādas iniciatīvas no jūsu puses.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mēs apzinamies, ka FRONTEX robežsardzes aģentūras darbinieki veic svarīgu darbu, ņemot vērā operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai apkarotu nelegālo imigrāciju. Manuprāt, tā jāapkaro efektīvi, īpaši tranzītvalstīs. Tādēļ blīvs sadarbības koordinatoru tīkls imigrācijas jomā un viņu cieša sadarbība ir saprātīgs pasākums, kas ļauj efektīvi apkarot masveida imigrāciju Eiropā ar visām tās nelabvēlīgajām sekām Eiropas tautām. Taču ir jānodrošina, lai iespējami ātri un, birokrātiski nekavējoties, informācija un sadarbības koordinatoru sniegtais vērtējums būtu pieejams aģentūrai FRONTEX un valsts iestādēm.

Būtībā mums noteikti vajadzīga nopietnāka visu dalībnieku sadarbība imigrācijas jautājumos. Manuprāt, FRONTEX pilnvaras būtu iespējami ātri jāpalielina — ar dalībvalstu piekrišanu —, lai nodrošinātu, ka tās darbs ir vienmērīgs un efektīvs, jo īpaši pie ārējām robežām.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Es, būdams referents par FRONTEX regulu, esmu laimīgs, ka jaunākie grozījumi tiesību aktā, kas ir mūsu rīcībā, ir vērtējami atzinīgi, jo tie palīdzēs mums visā FRONTEX aģentūras stiprināšanas procesā. Mans ziņojums par aģentūru un izmaiņām tās darbībā faktiski tika iesniegts pagājušajā mēnesī, un termiņš, līdz kuram ir jāizdara grozījumi, beidzas tieši šonedēļ. Tāpēc es paredzu, ka turpmākajos mēnešos — janvārī un februārī — LIBE komiteja pieņems FRONTEX ziņojuma grozījumus un mēs varēsim pabeigt šo darbu komitejā. Es ceru, ka pēc tam mēs varēsim uzsākt šā dokumenta noslēdzošo procedūru pēc iespējas ātrāk. Tomēr tas, ka mēs paredzam, ka šie sadarbības koordinatori imigrācijas jomā veicinās informācijas paziņošanu FRONTEX aģentūrai, ir ārkārtīgi labvēlīgas pārmaiņas.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis ziņojums būtu varējis saņemt labvēlīgu balsojumu, bet tas diemžēl tika mainīts ar nevajadzīgiem grozījumiem, no kuriem, mūsuprāt, derēja izvairīties, kas aizvietoja vārdus „nelikumīgs” un „slepens” ar vārdu „nelegāls” gandrīz tā, it kā baidītos runāt par faktisko situāciju.

Pozitīvais aspekts tomēr ir tas, ka ziņojumā ir paredzēta tīkla izveide sadarbības koordinatoriem imigrācijas jomā, kas norīkoti konsulārās iestādēs un starptautiskās organizācijās, kuriem noteikta atbildība par nelegālās imigrācijas novēršanu un nelegālo imigrantu repatriācijas veicināšanu.

Turklāt tiešā apmaiņa ar informāciju par nelegālās migrācijas plūsmām valstu, vēstniecību un starptautisko organizāciju starpā var apliecināt savu lietderību, apkarojot noziedzīgo tīklu darbības. Ir sagrautas pārāk daudzas dzīves. Cilvēku tirdzniecības novēršana ir viena no problēmām, kas Eiropas Savienībai jāizskauž.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dalībvalstis sūta sadarbības koordinatorus imigrācijas jomā uz trešām valstīm, lai apkarotu nelegālo imigrāciju sadarbībā ar šo valstu iestādēm. Tāpēc es uzskatu, ka sadarbība starp šiem koordinatoriem un FRONTEX ir neatliekami vajadzīga. Mums vajadzīga nozīmīga informācijas un labās prakses apmaiņa, un mums arī jāizvairās no struktūru dublēšanās. Es ceru, ka šāda sinerģija tomēr veicinās efektīvāku robežu kontroli — jo īpaši tāpēc, ka FRONTEX aģentūrai nav pašai savu ārējo koordinatoru trešās valstīs.

Galvenajam aspektam šajā sadarbībā jābūt konsekventai atpakaļuzņemšanas nolīgumu izpildei neatkarīgi no tā, vai tie ir Austrumeiropā vai Āfrikas kontinentā, jo attiecībā uz nelegālo imigrantu repatriāciju Eiropas Savienībā valda haoss. Dažas dalībvalstis rīkojas ar lielu enerģiju, kamēr citas ir īpaši kūtras. Tam, protams, ir nelabvēlīgas sekas visās dalībvalstīs.

Tāpēc ir jārīkojas steidzami. FRONTEX ir nepieciešams atbalsts, un arī ES jāpiespiež iestādes dalībvalstīs pildīt savus pienākumus.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ziņojums un tajā ietvertais priekšlikums skaidri paredzēts un noteikts, lai sagatavotu, veicinātu un virzītu imigrāciju, ko mēs uzskatām par nepieņemamu. Sadarbības koordinatoru tīkla izveide imigrācijas jomā ir vēl viens centralizēts pasākums, ko kontrolē Eiropas Savienība, kura kalpo imigrantu un patvēruma meklētāju izplatīšanai. Turklāt nav pieņemams, ka viņi grasās aizstāt terminu „nelikumīga imigrācija” ar „nelegālu imigrāciju”, tādējādi mēģinot vēl vairāk legalizēt šo pilnībā nelikumīgo aktu. Eiropas tautām ir bijuši pietiekami lieli imigrantu plūdi, un mēs atzinīgi vērtētu, ja vēlētie deputāti, kas strādā šajā Parlamentā, arī to atzītu. Diemžēl es nevaru teikt neko citu par šo ziņojumu, kā vien to, ka tas karikatūra. Tas, kas iestrādāts šajā ziņojumā, ir Eiropas Parlamenta karikatūra.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Regulas grozījums veicina informācijas apmaiņu, lai „pārvaldītu legālo un nelegālo imigrāciju”. Es nevēlos to pārvaldīt. Es vēlos to izskaust. Migrācija pamatojas uz maldīgu pieņēmumu, ka mēs esam savas kultūras produkti un ka saskarsme ar Eiropas kultūru pārvērtīs tos, kas nav eiropieši, eiropiešos otrajā, ja ne pirmajā paaudzē. Atšķirīgas tautas nav atšķirīgu kultūru produkti, atšķirīgas kultūras ir atšķirīgu tautu produkts.

Atvediet trešās pasaules iedzīvotājus Eiropā, un jūs atvedīsiet trešo pasauli Eiropā — nevis pagaidām, bet uz visiem laikiem. Tieši to mēs esam darījuši pēdējos sešdesmit gadus.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Pašreiz būtu īstais laiks mums visiem beidzot mēģināt noteikt un labot imigrācijas jautājuma pamatcēloņus. Humānu apsvērumu dēļ es ierosinu ieviest katra tiesības dzīvot savā dzimtajā zemē, savā izcelsmes valstī, un pasaulē būtu jāizveido pienācīgi ekonomiskie un citi apstākļi, tostarp valstīs, kuras tiek uzskatītas par otršķirīgām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka cilvēki var dzīvot valstī, kas ir viņu dzimtene. Turpinot manu iepriekšējo domu, veselības aprūpes sistēma Ungārijā ir sabrukusi vai atrodas uz sabrukuma robežas, jo ungāru ārsti, medicīnas māsas un veselības aprūpē nodarbinātie kvalificētie speciālisti ir spiesti masveidā emigrēt uz ES dalībvalstīm, piemēram, uz Angliju, kā arī uz citām valstīm, būtībā kļūstot par ekonomiskiem bēgļiem. Būtu laiks izpētīt šo parādību un rīkoties, lai to apkarotu, piemēram, pieprasot dalībvalstīm, ja nepieciešams, nodrošināt pienācīgu iztiku kvalificētiem ārstiem un medicīnas māsām.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Pat tad, ja šīs debates neapliecinātu to, es saprotu, Diaz de Mera kungs, ka jūsu priekšlikumam ir ļoti spēcīgs atbalsts. Es vēlos jūs apsveikt par to, jo tas pierāda, ka esat izdarījis īpaši svarīgu darbu.

Es vēlos arī atkārtoti paust savu prieku, ka, komitejā izdarot grozījumus, jūs esat pastiprinājuši cilvēktiesību aspektus šajā dokumentā. Tas nodrošinās, ka attiecīgajā valstī vai reģionā visi būtiskie aspekti, jo īpaši cilvēktiesības, tiks ņemti vērā, kā arī ziņojot par stāvokli attiecībā uz nelegālo migrāciju atbilstošajā valstī vai reģionā. Mēs apzināmies, ka ir ļoti skaidra korelācija starp cilvēktiesību situāciju un migrantu un patvēruma meklētāju skaitu. Šis ir svarīgs veicinošs faktors.

Tas ir uzdevums arī Patvēruma atbalsta birojam. Tas vāks šādu informāciju par patvēruma meklētāju izcelsmes un tranzīta valstīm. SKI jeb imigrācijas sadarbības koordinatoru galvenā funkcija ir izveidot un uzturēt kontaktu ar mītnes valsts iestādēm nolūkā novērst un apkarot nelegālo migrāciju, nodrošinot cilvēktiesību situācijas pilnīgu novērtējumu mītnes valstī, lai gan šāds novērtējums nav viņu kompetencē, tomēr tas ir svarīgs darba kārtības punkts.

Es uzskatu, ka mēs esam uzlabojuši dokumentu, iestrādājot tajā jūsu priekšlikumu, un es ar nepacietību gaidu šo balsojumu rītdien. Es vēlos vēlreiz pateikties jums un ēnu referentiem par jūsu svarīgo darbu.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Liels paldies jums par jūsu vārdiem un arī par jūsu ieguldījumu. Es vēlos vēlreiz paust savu apbrīnu par veidu, kā jūs pārvaldāt jomu, kura jums ir uzticēta.

Šovakar ir bijušas 18 runas, un lielākā daļa grupu ir atbalstījušas šo ziņojumu. Tāpēc es vēlos vēlreiz dziļi un sirsnīgi pateikties, jo tās ir aktīvi piedalījušās, bagātinot un grozot būtiskus jautājumus, kas būtu iekļaujami un kuri tagad ir iekļauti.

Tas īpaši attiecas uz nodaļu par cilvēktiesībām, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisiju bēgļu jautājumos.

Acīmredzams, ka šādā plašā un daudzveidīgā plenārsēžu zālē mums nav obligāti visiem jāpiekrīt, un tieši tāpēc īpaši liela nozīme ir mūsu pieliktajām pūlēm panākt pietiekami plašu konsensu. Dāmas un kungi! Ņemot vērā centriski labējo un kristīgo demokrātu nostāju, es noteikti atbalstu jēdzienu „nelegāls” un noraidu jēdzienu „nelikumīgs”, kas ir juridiski, semantiski un ētiski neatbilstīgs.

Liels paldies visiem maniem kolēģiem deputātiem par atbalstu un arī par runām, tostarp arī par oponentu runām.

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 14. decembrī.

18. Vienota pieteikšanās procedūra uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanai (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komisijas vārdā sagatavoja V. Mathieu, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 – C6-0470/2007 – 2007/0229(COD) (A7-0265/2010)).

  Véronique Mathieu, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Kā jūs zināt, Eiropas Savienība jau desmit gadus ir mēģinājusi apbruņoties ar juridiskiem dokumentiem ekonomiskās imigrācijas jomā.

Sākotnējo globālo pieeju Komisija ir aizstājusi ar sektorālo pieeju. Šis direktīvas projekts akcentē kopējas politikas vajadzību legālās imigrācijas, jo īpaši tās ekonomiskā varianta jomā.

Līdz šim ir bijuši tiesību akti par nelegālo imigrāciju, robežu kontrolēm un vīzu politiku. Tagad ir laiks kopīgi virzīties uz priekšu jautājumā par ekonomisko migrāciju, jo Eiropas Savienībai jāsaskaras ar problēmām, kas kopīgas visām tās dalībvalstīm, problēmām, kas prasa kopējus risinājumus Eiropas līmenī.

Šīs problēmas ir demogrāfiskā lejupslīde un Eiropas iedzīvotāju novecošanās. Faktiski šo divu problēmu dēļ, kuras kopumā ietekmē Eiropu, globālās nodarbinātības prognozes norāda uz jūtamu darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados. Tāpēc mums jāatrod risinājumi Eiropas līmenī, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, un ekonomiskā migrācija ir viens no risinājumiem, kas mums jāizpēta.

Tomēr būsim piesardzīgi un nekrāpsim paši sevi. Noteikt Eiropas pieeju legālās imigrācijas pārvaldībā nozīmē organizēt to, pievēršot acīmredzamu uzmanību katras dalībvalsts vajadzībām un uzņemšanas iespējām. Kā noteikts šīs direktīvas projekta 1. un 8. pantā, valstis saglabās kontroli pār migrantu skaitu, ko tās vēlas uzņemt savas valsts teritorijā.

Mūsu valdības ir strādājušas dažādos veidos, lai regulētu ekonomisko imigrāciju, noslēdzot divpusējus nolīgumus, ieviešot kvotas un regulējošus pasākumus. Taču neviens no šiem pasākumiem nav izrādījies pietiekami efektīvs legālās migrācijas plūsmu pārvaldīšanā, vienlaicīgi arī nelegālās imigrācijas apkarošanā. Saikne starp šiem aspektiem ir acīmredzama. Tieši organizējot legālo imigrāciju iespējami piemērotākā veidā, mēs varēsim izskaust nelegālo imigrāciju. Tas ir jautājums, kura dēļ jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem tika pieņemts Komisijas ieviesto pasākumu kopums.

Ko „Vienotās atļaujas” direktīva ienesīs pašreizējā tiesiskajā telpā ekonomiskās migrācijas jomā? Atšķirībā no “Zilās kartes” direktīvas šī direktīva neattiecas uz kritērijiem trešo valstu darba ņēmēju uzņemšanai. Tās mērķis ir izskaust atšķirības starp dažādiem valsts tiesību aktiem attiecībā uz darba un uzturēšanās atļauju piemērošanas procedūrām un ārvalstnieku tiesībām, kuri legāli strādā Eiropas Savienībā.

Vēl arvien nav Eiropas dokumenta, kas ietvertu visu tiesību kopumu, kurš pieejams trešo valstu valstspiederīgajiem, kas legāli strādā un uzturas Eiropas Savienībā. Tāpēc, pieņemot šo direktīvu, tiks izbeigtas atšķirības šo darba ņēmēju aizsardzībā, nodrošinot viņiem vienlīdzīgu attieksmi līdzīgi, kāda ir pret vietējiem darba ņēmējiem pietiekami daudzās jomās, piemēram, attiecībā uz darba apstākļiem, izglītību un profesionālo apmācību, sociālo aizsardzību, piekļuvi precēm un pakalpojumiem, nodokļu atvieglojumiem.

Tādējādi šis kopējais pamats piedāvās šiem cilvēkiem aizsardzību pret ekspluatāciju, nodrošinot viņiem drošu un aizsargājošu tiesisku statusu. Šis ir arī veids, kā apkarot negodīgu konkurenci, kas rada kaitējumu Eiropas darba ņēmējiem. Faktiski šī atšķirība aizsardzībā galu galā veicinās tendenci pieņemt darbā zemas kvalifikācijas un vāji aizsargātu darbaspēku, samazinot Eiropas darba ņēmēju iespējas.

Turklāt šī direktīva vienkāršos uzņemšanas procedūras nodarbinātības nolūkos. Visām dalībvalstīm būs saskaņota procedūra, kas būs vienkāršāka, ātrāka un mazāk apgrūtinoša. Pieņemot šo direktīvu, tiks ieviestas būtiskas priekšrocības migrantiem, darba devējiem un valsts administratīvajām iestādēm un visbeidzot ļaus piemērotāk pārvaldīt legālās migrācijas plūsmas.

Parlaments tagad ir viens no citu aktu pieņēmējiem, kas nozīmē, ka tam ir jāapliecina atbildība — ideālistisks un savu laiku pārdzīvojis viedoklis —, un mums jāpierāda, ka esam to jauno pienākumu līmenī, kurus Lisabonas Līgums mums uzdevis. Uzstāsimies kā uzticami pārstāvji, kas gatavi atbildēt uz samilzušo problēmu saistībā ar migrācijas radītā spiediena pārvaldību pie Eiropas robežām. Mēs apzināmies, ka labi pārvaldītas migrācijas plūsmas būs izdevīgas visiem.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos pateikties abiem referentiem, Mathieu kundzei un Cercas kungam, abām komitejām, kā arī Beļģijas prezidentūrai par smago darbu, kas paveikts, strādājot pie šī priekšlikuma.

Kā jums ir zināms un kā referente teica, Komisija šo ziņojumu iesniedza jau 2007. gadā. Mūsu mērķis bija un joprojām ir vienkāršot procedūras, ieviešot vienotu uzturēšanās un darba atļauju, vienlaicīgi nodrošinot trešo valstu darba ņēmējiem, kuru uzturēšanās ir legāla, ar nodarbinātību saistītas tiesības, kas nav iekļautas konkrētos ES tiesību aktos vai Komisijas priekšlikumos. Šajā priekšlikumā mēs neietveram nosacījumus par atļaujas piešķiršanu vai atņemšanu. Šādi nosacījumi ir dalībvalstu kompetencē, kā arī lēmums par uzņemšanas apjomu, ja tāds ir paredzēts.

Šis priekšlikums ir viens no Eiropas Savienības darba un migrācijas politikas struktūras jautājumiem. Ja Parlaments un Padome to pieņems, šī direktīva apstiprinās, ka Eiropas Savienība novērtē ieguldījumu, kādu trešo valstu darba ņēmēji dod mūsu ekonomikai un sabiedrībai. Tas arī apliecinātu, ka mēs esam gatavi un spējīgi vienoties par tiesību aktu attiecībā uz darbaspēku un migrāciju.

Šis priekšlikums ir ļoti sarežģīts, un tas ietver gan imigrācijas, gan sociālās nodarbinātības aspektu. Pārsvarā grozījumus, par kuriem nobalsoja šā Parlamenta attiecīgās komitejas, Komisija var atbalstīt tiktāl, ciktāl tie nostiprina procesuālās garantijas gan imigrantiem, gan darba devējiem. Tas attiecas uz grozījumiem, kas paredzēti piemērošanas procedūru turpmākai vienkāršošanai un vienlīdzīgas attieksmes noteikumu stiprināšanai — piemēram, maksājumu proporcionalitātes princips attiecībā uz procedūrām un vienlīdzīgas attieksmes noteikumi par nodokļu atvieglojumiem.

No otras puses, grozījums, kas paredz, ka iegūto pensiju eksports ir atkarīgs no divpusēja līguma esamības, nosaka daudz lielāku ierobežojumu salīdzinājumā ar Komisijas piedāvāto pieeju.

Es esmu priecīga, ka gan prezidentūra, gan Parlaments ir ieguldījis pietiekamas pūles, lai saskaņotu savas nostājas. Beļģijas prezidentūra ir mēģinājusi tuvināt dalībvalstis ciešāk EP nostājai, un es zinu, ka Parlaments ir ņēmis vērā daudzas Padomes bažas un prasības.

Kompromisā, kuru mēs visi cenšamies panākt, tiek ievēroti noteikti kritēriji, piemēram, mērķis aizsargāt migrantu darba ņēmējus un nodrošināt viņiem vairākas ar darbu saistītas sociālas un ekonomiskas tiesības, pamatojoties uz, cik iespējams, vienlīdzīgu attieksmi, kas ir tāda pati kā pret ES darba ņēmējiem, sākot ar pirmo darba dienu. Tajā tiek ņemta vērā arī vienlīdzīgu konkurences nosacījumu izveides nozīme šiem darba ņēmējiem visā ES, un, treškārt, tas, cik svarīgi ir apliecināt mūsu partnervalstīm, ka mēs esam gatavi nodrošināt taisnīgu attieksmi trešās valsts valstspiederīgajiem, kas legāli uzturas un strādā mūsu dalībvalstīs.

Mēs nevaram neņemt vērā dalībvalstu bažas saistībā ar konkrētiem vienlīdzīgas attieksmes noteikumiem, jo īpaši situācijā, kad tiek paredzēti budžeta ierobežojumi. Manuprāt, ir svarīgi, ka šie kritēriji, kurus es tikko minēju, tiek ievēroti pat tad, ja gala iznākums neizrādītos tik ideāls, kā gribējām, un tik vērienīgs, kā cerējām. Kā teica Mathieu kundze, tas ir kompromiss. Tas ir labs kompromiss, un tas iezīmē svarīgu virzību uz priekšu legālās imigrācijas jomā, un tas būs ļoti svarīgs Eiropas Savienības darba ņēmējiem.

Tāpēc ļaujiet man izteikt cerību, ka mēs varēsim panākt vienošanos par šo priekšlikumu iespējami drīz. Es vēlreiz pateicos referentiem un ēnu referentiem par veikto darbu.

  Alejandro Cercas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Mathieu kundze, dāmas un kungi! Imigrācija Eiropā neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīgs un nozīmīgs politisks un sociāls jautājums.

Šī ir milzīga iespēja, bet tai ir nepieciešama saprātīga, taisnīga pārvaldība, jo pretējā gadījumā tā kļūs problēma ne tikai tiem, kuri ieceļo, jo attieksme pret viņiem nebūs taisnīga, bet arī mūsu darba ņēmējiem, kuru darbavietas tiktu apdraudētas. Šajā alternatīvā darba tirgus tiek sašķelts un sadalīts, un ir „lēti” darba ņēmēji, kas apdraud sociālās uzvaras, kas gūtas gadsimta gaitā, izstrādājot Eiropas sociālo modeli.

Tāpēc, komisāre, Mathieu kundze, vienlīdzīgas attieksmes princips ir gan saprātīgas, gan taisnīgas ekonomiskās imigrācijas politikas stūrakmens. Padome pirms 11 gadiem Tamperē teica „nē”, Komisija teica to pašu pirms pieciem gadiem savā Zaļajā grāmatā, un rītdien Parlamentam jābalso par priekšlikumu likumdošanas iniciatīvai. Vienlīdzīgas attieksmes temats ir direktīvas III nodaļas pamatmotīvs. Tā nav tikai birokrātiska direktīva. Tā izklāsta tiesības un pienākumus, kas jāpiemēro visiem legālajiem imigrantiem, un tai jāietver visas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju.

Tomēr diemžēl, komisāre, šī nav tā direktīva, kas mums tika solīta. To nesaku es vai Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, to saka visas humānās palīdzības nevalstiskās organizācijas, visas baznīcas Eiropā un visas arodbiedrības bez izņēmuma. Šī direktīva nav atbilstīga un ir pat bīstama, jo tā izslēdz tieši tās grupas, kurām visvairāk vajadzīga aizsardzība, tā izslēdz pagaidu darba ņēmējus, pārvietotas personas, tos, kurus pārcēluši viņu uzņēmumi, un darba ņēmējus no mazattīstītām valstīm, kas ieceļos šeit saskaņā ar Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās 4. režīmu.

Tāpēc simtiem tūkstošu darba ņēmēju ieceļošana no trešām valstīm notiks saskaņā ar izcelsmes valsts principu, jo viņiem ar šo direktīvu nebūs nodrošināta vienlīdzīga attieksme. Tas ir arī tāpēc, ka jūs piešķirat dalībvalstīm iespēju atteikties no vienlīdzīgas attieksmes attiecībā uz pensiju izmaksu, kad viņi atgriežas savās valstīs, uz ģimenes pabalstiem un labklājības pabalstiem bezdarbniekiem, izņemot pašu bezdarba pabalstu. Tas attieksies pat uz darba ņēmējiem, kam jāpiemēro vienlīdzīgas attieksmes princips un uz kuriem attiecas tas, ko minēja Mathieu kundze. Viņi ir izslēgti arī no subsīdijām un visu veidu palīdzības augstākajai izglītībai, tostarp profesionālajām mācībām.

Visu šo iemeslu dēļ savā paskaidrojuma memorandā un ietekmes novērtējumā Komisija deklarē, ka tā gatavojas likvidēt un izbeigt „tiesību atšķirības”, bet faktiski tā to nedara. Ar to, komisāre, nepietiek.

Turklāt mums diemžēl ir grozījumi, ko rītdienai iesnieguši Parlamenta labējās un centriski labējās grupas, kas iet vēl tālāk, kā jūs minējāt, un pat pieņem Padomes radikālākās nostājas, lai grautu vienošanos, ko mēs bijām panākuši Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā.

Tāpēc, komisāre, Mathieu kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka mums jādebatē daudz plašāk par šo jautājumu, kā arī par citām direktīvām, piedaloties Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai, NVO, baznīcām un apvienībām. Mēs nedrīkstam risināt šo jautājumu tik sasteigti un, manuprāt, tik bezatbildīgi, kā tas notiktu, ja mēs rītdien pieņemtu Padomes redakciju.

Es uzskatu, ka lielākā daļa manu kolēģu deputātu, neskatoties uz partiju atšķirībām, piekristu plašu debašu organizēšanai, lai panāktu plašu vienošanos Parlamentā, ievērojot mūsu Pamattiesību hartas principus un Apvienoto Nāciju Organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Padomes ieteikumus.

Mēs runājam par cilvēku cieņu, kā arī par Eiropas nākotni, un es uzskatu, ka mums Eiropā ir nepieciešams, lai visiem darba ņēmējiem bez izņēmuma, lai kāda būtu viņu izcelsme, būtu visas tiesības, nevienu neizslēdzot, ja viņi legāli uzturas Eiropā. Tāds ir veids, kā apkarot ksenofobiju un rasismu un cīnīties par pienācīgu Eiropu.

  Ria Oomen-Ruijten, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man vispirms apsveikt Mathieu kundzi par to, ka viņa ir spējusi uzņemties sakārtot dokumentu, kas gadiem ilgi ir mētājies apkārt. Ja esmu pareizi sapratusi jūs, Malmström kundze, priekšlikums direktīvai par nosacījumiem, kas nosaka trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos Eiropas Savienībā darba nolūkos, tika sagatavots jau 2001. gadā. Tas priekšlikums tika atsaukts 2006. gadā, pēc tam 2007. gadā tika iesniegts šis priekšlikums par šādu vienreizēju procedūru trešo valstu pilsoņiem, kas ieceļo ES, lai šeit strādātu. Tādējādi uzturēšanās un darba atļaujas tiek apvienotas vienā atļaujā.

Priekšsēdētājas kundze, priekšlikums, ko mēs pašreiz izskatām, — un es gluži nepiekrītu Cercas kungam — norāda, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vienota atļauja, ir sociālās tiesības, kas faktiski ir visiem vienādas. Debates Sociālo lietu un vides komitejā — un es pateicos savam kolēģim deputātam Cercas kungam, jo es labprāt ar viņu apspriežos — kļuva pietiekami dedzīgas par diviem punktiem. Pirmkārt, — un šajā punktā es piekrītu — par apjomu, kura dēļ norīkotie darba ņēmēji nevar vai nedrīkst kvalificēties vienotas atļaujas saņemšanai. Tas izklāstīts Direktīvas 96/71/EK, kas tiek dēvēta arī kā Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Manuprāt, norīkoto trešo valstu valstspiederīgo sociālais statuss ir un bija pienācīgi noteikts šajā direktīvā. Tas, ko es toreiz uzskatīju un joprojām uzskatu par svarīgu, ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana, kuros norīkotiem darba ņēmējiem nebūs ļauts strādāt par zemākām algām nekā pastāvīgajam personālam. Taču mani interesē, vai, nepieminot Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, mēs neradām sev problēmas nākotnē.

Otrais punkts, par kuru es daudz esmu cīnījusies un kurš tagad ir izmainīts mana ieteiktā grozījuma dēļ, ir vienlīdzīgas attieksmes pārkāpuma princips. Es joprojām uzskatu, kā esmu uzskatījusi iepriekš, ka šim principam, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 883, jābūt mūsu atskaites punktam, apsverot vienotas atļaujas iespējamību. Es uzskatu, ka kompromiss, ko panākusi Padome, ir pieņemams, jo tas garantē gan vienlīdzīgas tiesības, gan vienlīdzīgu attieksmi.

  Vilija Blinkevičiūtė, S&D grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Direktīva par vienotu uzturēšanās un darba atļauju ir patiešām ļoti svarīga. Ir bijušas daudzas apspriedes, daudzi atzinumi un novērtējumi, bet kopīgs lēmums, kas būtu pieņemams visiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri legāli uzturas un strādā ES dalībvalstīs, nav pieņemts. Šai direktīvai ir jākļūst par vispārēju pamatdirektīvu saistībā ar trešo valstu darba ņēmēju tiesībām, un tai ir jābūt par konkrētu direktīvu pamatshēmu, jo tikai tādā veidā tā varēs sniegt pienesumu Eiropas Savienības mērķim par kopēju migrācijas politiku. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka solītā direktīvas pamatshēma tika svītrota jau Komisijas priekšlikumā, jo noteiktas darba ņēmēju grupas, piemēram, pagaidu darba ņēmēji, uzņēmumu iekšienē pārceltie darbinieki un bēgļi, netika tajā iekļautas. Citiem vārdiem sakot, šī direktīva nestiprina juridiskas vienlīdzības principu trešo valstu darba ņēmējiem. Lai šī direktīva kļūtu par atsauces avotu un pamatdokumentu, tās darbības jomā jāiekļauj visi darba ņēmēji, īpaši pagaidu darba ņēmēji, jo pretējā gadījumā migrantiem, kas legāli uzturas un strādā Eiropas Savienībā, nebūs iespējas izmantot nosacījumus, pamatojoties uz taisnīguma, vienotības un vienlīdzības principiem. Ir jāpiebilst, ka migrantu darba ņēmēji dod ieguldījumu ES ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpēc viņiem jānodrošina tādas pašas obligātās tiesības un vienāda attieksme darba tirgū. Ja mēs rītdien balsosim par šo direktīvu, mums jābūt vienotiem, jo tikai tā mēs varēsim uzvarēt šajā cīņā, lai visas darba ņēmēju grupas tiktu iekļautas šajā direktīvā un lai tām būtu vienlīdzīgas tiesības. Es vēlos uzsvērt, ka ir neiespējami radīt divu līmeņu darba tirgu ne Eiropas Savienībā, ne ārpus tās. Mēs nedrīkstam ļaut izveidot zemāku darba ņēmēju grupu, kura tiek diskriminēta un kurai nav nekādas tiesības vai garantijas. Ja mēs to pieļausim, mēs sabradāsim visus iepriekš panāktos sociālos standartus.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos norādīt uz nelielu darba kārtības jautājumu: es uzsveru, ka šādās tik svarīgās debatēs mūsu sarunu partnere, Padome, nepiedalās. Es uzskatu, ka tas nav pieņemami. Šī nav pirmā reize, un es lūdzu Parlamenta prezidentūru rakstīt par to sūdzību Padomei.

(Aplausi)

Turpinājumā es vēlos tāpat kā citi apsveikt Mathieu kundzi par veiksmīgi paveikto darbu, strādājot pie īpaši grūta, sarežģīta un jutīga dokumenta. Mana grupa, ALDE grupa, uzņemsies atbildību, un arī mēs gribam panākt vienošanos, jo saprotam, ka tā ir īpaši svarīga. Taču mēs neesam pārāk priecīgi, to darot, jo, kā to, manuprāt, dažādos veidos ir izteikušas visas Parlamenta grupas un Komisija, šajā priekšlikumā gandrīz nemaz nav iestrādāti tie noteikumi, kas vajadzīgi.

Mana grupa stingri turēsies pie savas nostājas attiecībā uz papildu dokumentiem, jo, ja mēs ļaujam dalībvalstīm pieprasīt papildu dokumentus, tas grauj visu vienotās atļaujas nolūku; jums var būt un var nebūt vienota atļauja, bet ja jums tā ir, nekādu papildu dokumentu nav.

Jautājumā par atbilstības tabulām mana grupa vienošanās sasniegšanas nolūkā nebalsos par atbilstības tabulu iekļaušanu. Bet man jāteic — tā ir personiska piezīme — ka es uzskatu to par dalībvalstīm apkaunojošu sarkanu līniju, jo dalībvalstīm, ja tās gatavojas transponēt šo direktīvu un veikt to pārredzamā veidā, atbilstības tabulas būtu brīvprātīgi jāiekļauj savos tiesību aktos.

Visbeidzot — 1999. gadā Tamperē dalībvalstis nāca klajā ar lielisko paziņojumu, ka tās grib kopēju patvēruma un imigrācijas politiku. Nu, un cik lielu progresu mēs esam panākuši līdz šim? Tikpat kā nekādu. Ir pietiekami skaidrs, ka dalībvalstis negrib kopēju imigrācijas politiku.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī mums ir bažas par mainīgo darba tirgu, kas mums jau ir attiecībā uz visām 27 dalībvalstīm un visās šajās 27 dalībvalstīs, bet mūsu bažas ir par to, kā mēs no tā virzāmies pretī kaut kam, kas ir visaptverošāks un stiprāks.

Mēs gribam būt droši, ka mums ir vienošanās par pamattiesībām trešo valstu valstspiederīgo vairākumam, kā to sākotnēji noteica Komisija un kopumā uzlaboja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā.

Mēs negribam redzēt, ka šīs tiesības arvien vairāk tiek ierobežotas un norobežotas, tāpēc mēs atbalstīsim iespējami plašāko un stingrāko tiesību apjomu rītdienas balsojumā. Mēs gribam atgādināt Padomei, ka mēs esam norūpējušies par indivīdiem, kam jābūt iespējai attīstīt savas prasmes un izglītību, izmantot savas sociālās apdrošināšanas iemaksas un ka sagaidām viņu pensiju tiesību atzīšanu, ņemot vērā, kā tas atzīts priekšlikumā, ka viņu darbs ir atbalsts mūsu ekonomikai un faktiski mūsu sabiedrībai.

Mūsu grupai svarīga ir arī 11. panta a) apakšpunktā noteiktā apņemšanās par cirkulāro migrāciju. Apjoms ir pretrunīgs jautājums, jo mums pašlaik notiek apspriešanās par citiem dokumentiem, kas dažkārt rada spriedzi. Mēs mānām paši sevi, ja uzskatām, ka tas, ko mēs pašreiz izskatām, patiešām arī apmierinās katra un visu migrantu darba ņēmēju vajadzības Eiropas Savienībā. Mums ir vajadzīga niansētāka pieeja, lai nodrošinātu, ka migrācija darbojas attiecībā uz viņiem, tāpēc mēs negatavojamies balsot, piemēram, par to, ka iekļauj personas, uz kurām attiecina humāno aizsardzību.

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Kā to precīzi izklāstīja Cercas kungs, starp Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ir uzskatu atšķirība. Tāpēc Parlamentam jābalso pret direktīvu, kas tiek dēvēta par „Vienotās atļaujas” direktīvu. Būtībā šim dokumentam ir tikai viens mērķis, kuru ir viegli saskatīt, un tas ir — likt darba ņēmējiem Eiropas Savienībā konkurēt ar darba ņēmējiem no valstīm ārpus Eiropas un pat likt imigrantu darba ņēmējiem konkurēt savstarpēji atkarībā no sava statusa.

Ja šī direktīva netiks izmainīta, būs vairāki statusa veidi: pastāvīga iedzīvotāja, sezonāla darba ņēmēja, uzņēmuma pārcelta darbinieka statuss. Tādējādi Eiropas Savienībā tiktu oficiāli ieviestas vairākas darba ņēmēju grupas. Šādas direktīvas pieņemšana būtu Pamattiesību hartas principu pārkāpums.

Pretēji tam, ko jūs, Mathieu kundze, minējāt, šādas statusa atšķirības radītu pastāvīgu lejupēju spiedienu uz visu algota darba darītāju dzīves, darba un nodarbinātības apstākļiem Eiropas Savienībā. Vienlīdzība nav apstākļu kopsumma, vienkārši atsaucoties uz darba apstākļiem.

Kā teica Cercas kungs, vienlīdzība ietver tādus aspektus kā algu, darba laiku, darba drošību, veselību, atvaļinājumu, sociālo aizsardzību, piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem un mācībām. Neņemot vērā šo kopējo obligāto minimumu, mēs dzīvosim bezgalīgas konkurences, nežēlības, izstumtības un ekspluatācijas džungļos. Vienlīdzībai jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem, neraugoties uz viņu izcelsmi. Nepieņemsim jauna veida konkurences ieviešanu darba ņēmēju starpā papildus tai, kura tika ieviesta ar briesmīgo Bolkestein direktīvu. Vienlīdzībai starp darba ņēmējiem jābūt vienotas pozitīvas direktīvas mērķim, kura apstiprina šo principu. Tā kā tādas direktīvas nav, tieši darba ņēmēju Eiropas, sociālas Eiropas, humānas Eiropas vārdā mēs visi kopā šajā Parlamentā neatkarīgi no uzskatiem noraidām šo direktīvu.

  Mara Bizzotto, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Apspriežamajā ziņojumā noteikti ir vairāki pozitīvi aspekti, un tā vispārējais mērķis ir vienkāršot procedūras un samazināt birokrātiju attiecībā uz trešo valstu darba ņēmējiem, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja kādā dalībvalstī.

Tomēr kā jautājumu apspriešanai es vēlos pieminēt faktu, ka šodien Eiropā desmitiem miljonu pilsoņu, no kuriem ļoti daudzi ir gados jauni, ir bez darba Eiropas ražošanas sistēmas strukturālo trūkumu dēļ un krīzes dēļ, kuras beigas vēl nav paredzamas.

Eiropas primārā atbildība pat pirms palīdzības sniegšanas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas mūsu valstīs, ir īstenot ekonomikas, politikas un sociālās jomas pasākumus, kuri palīdzēs, pirmkārt, mūsu pilsoņiem iegūt darbu vai atgriezties darbā. Ja Eiropa varēs nodrošināt darbu pati saviem iedzīvotājiem, tā radīs stabilu sociālu pamatu, lai tādā veidā ārējās migrācijas plūsmas varētu tikt pienācīgi uzturētas.

Galvenais uzdevums ir pirmkārt nodrošināt, ka Eiropa attīstās neatkarīgi un stāv pati uz savām kājām. Tādējādi mūsu valstis būs pietiekami spēcīgas, lai varētu piedāvāt darbu arī citiem.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Mana partija vienmēr ir skaidri deklarējusi, ka mēs esam pret Eiropas patvēruma un imigrācijas politiku. Nīderlandē mums ir fantastisks ministru kabinets, kas spēj labāk nekā iepriekš īstenot cilvēku gribu patvēruma un imigrācijas jomā, bet pašreiz to mums vienkārši pasniedz kā „notikušu faktu”.

Neraugoties uz to, mana partija, Holandes Brīvības partija (PVV) vienmēr centīsies panākt, lai šīs pilnvaras tiktu nodotas atpakaļ dalībvalstīm. Svarīgākais, kas šajā laikposmā jādara, protams, ir jāierobežo kaitējums, bet to šis ziņojums necenšas panākt: jaunā pieteikšanās procedūra faktiski atvieglina, nevis apgrūtina cilvēku ieceļošanu Eiropas Savienībā.

Priekšsēdētājas kundze, tikai elitāra politiska šķira, kas ir pilnībā atrauta no saviem iedzīvotājiem, spētu pamest ārā aukstumā šos iedzīvotājus, kuriem savā ikdienā jāsaskaras ar postošajām sekām, ko rada ne no rietumiem nākošu migrantu masveida imigrācija. Es balsošu pret šo ziņojumu, jo mani ir ievēlējuši holandieši, nevis laimes meklētāji, kas grib nobaudīt Rietumu labumus, nepieņemot jūdaiski kristīgās vērtības.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar apsveikumu V. Mathieu par lielajām pūlēm, ko viņa veltījusi šā rezultāta sasniegšanai. Viņa veica ļoti svarīgu darbu, strādājot pie ārkārtīgi sarežģīta temata, kā minēja komisāre Malmström. Mēs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, atbalstām sadarbību legālās imigrācijas jomā, ja mēs skaidri nosakām, ka vienlaicīgi saasinām cīņu pret nelegālo imigrāciju. Es uzskatu, ka viens risinājums nevar būt bez otra risinājuma. Taču vienlaicīgi mēs arī atzīstam, ka viens no līdzekļiem, ko var izmantot, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, ir labu un skaidru iespēju radīšana regulētai imigrācijai, tieši tā, kā mēs darām šajā gadījumā. Tomēr es vēlētos arī atgādināt, ka, kā minēja V. Mathieu, jaunās pilnvaras, ko šajā jomā mums piešķīra Lisabonas Līgums, ir izvirzījušas arī jaunus pienākumus. Tāpēc, tā kā mums tiek prasīts uzņemties šo atbildību, Parlamentam tas jādara, pierādot savas spējas panākt kompromisu ar Ministru padomi. Tāpēc ir jāpieņem dažas Padomes nostājas, piemēram, drošības pasākumi, kurus tā vēlas saglabāt, izdodot šīs atļaujas saskaņā ar šo direktīvu. Manuprāt, tas izvirza jautājumu par vienlīdzīgu attieksmi. Mums jāatzīst, ka, lai panāktu vienošanos ar Padomi, mums nenovēršami jāpieņem tas, ka nosacījumi nebūs obligāti vienmēr vieni un tie paši. Tomēr vienlaicīgi, un ar to es nobeigšu, tiem, kuri apgalvo, ka mēs pārāk steidzamies, vai kas ir gatavi balsot pret, jāapsver, ka bez šādas direktīvas mēs nonāksim nelegālā situācijā, kas noteikti nebūs pagodinoša darba ņēmējiem, kuri tajā nonāks.

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka mani kolēģi no S&D grupas, Cercas kungs un Blinkevičiūtė kundze, abi pieminēja galveno problēmu, ko šis dokumentu kopums rada mūsu grupai, jo ļoti plašas debates ir bijušas ne tikai par vienlīdzīgu attieksmi vai izcelsmes valsts principu, kā teica Oomen-Ruijten kundze. Ir arī jautājums par neloģisko situāciju, kurā šodien atrodamies. Mums ir priekšlikums par vienotu atļauju, kas ir saskaņā ar kvalificētu darba ņēmēju priekšlikumu, zilās kartes prasībām un kas izstrādāts pēc sankcijām pret darba devējiem. Tādējādi mums ir dokumentu kopums, kurā ir daudzas atbalstāmas ieceres, piemēram, horizontāla pieeja. Tomēr mums nav horizontālas pieejas, jo mēs atrodamies situācijā, kad Mathieu kundze dara labu darbu, ko viņa patiešām ir izdarījusi, bet, kā viņa savā runā minēja, mēs vēlējāmies globālu pieeju, taču mums ir sektorālā pieeja, un šī sektorālā pieeja ir tieši tas, par ko Lambert kundze bija nobažījusies.

Kādā situācijā mēs šodien atrodamies? Mūsu grupai ir dziļas bažas par nodarbinātības jomu pēc izcelsmes valsts principa, un, kā minēja mana kolēģe Blinkevičiūtė kundze, mums ir faktiska problēma ar darba ņēmēju grupām, kas ir iekļautas šajā priekšlikumā. Tādējādi mums ir situācija, kurā norīkotie darba ņēmēji, uzņēmumu pārceltie darba ņēmēji, sezonas darba ņēmēji un — jā — arī starptautiski aizsargātie darba ņēmēji ir svītroti. Rītdien mēs šos grozījumus iesniegsim vēlreiz savas grupas vārdā.

Ja tiek ieviesta vienota atļauja, kas nedarbojas tā, kā iecerēts, t. i., tā nenodrošina pietiekami plaši pamatotu pieeju trešās valsts valstspiederīgajiem ieceļošanai Eiropas Savienībā, var rasties problēmas ar vienlīdzīgu attieksmi, ar divu līmeņu darbaspēku un citas problēmas, kuras mēs gribam atrisināt, piemērojot kopējo politiku.

No otras puses, mēs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā īpaši novērtējam to, ka sektorālā pieeja ir tā pieeja, kura mums jāizmanto, tāpēc ka būs direktīvas par sezonas darba ņēmējiem un uzņēmumu pārceltajiem darba ņēmējiem, tomēr nevar vainot mūsu grupu, kuras pamatpieejas princips, mēģinot atrisināt šos jautājumus, ir vienlīdzīga attieksme, ņemot vērā izcelsmes valsts principu. Mēs sakām taisnību, ka jautājumi tiek risināti nepareizi un risinām tos to cilvēku labā, kuri šodien nepiedalās debatēs, lai ieklausītos mūsu argumentos: Padomes pārstāvju dēļ. Padome negribēja risināt jautājumu horizontāli, un mums atliek rīkoties, izmantojot šo pakāpenisko pieeju.

Tādējādi, apsverot vienoto atļauju, mēs saprotam labos nodomus un globālo pieeju, un referentes darbu, mēģinot panākt šīs atļaujas faktisku piemērošanu, bet mēs rītdien iesniegsim savus grozījumus, labticībā cerot, ka mēs varēsim panākt atļauju, kura atbilst tajā noteiktajai būtībai: vienota atļauja, kas attiecas uz plašu cilvēku loku, kuri meklē darbu šajā Eiropas Savienībā. Mēs gribam, lai šī atļauja būtībā būtu vienota atļauja, kas patiešām tiks piemērota visās dalībvalstīs un izturēs laika pārbaudi.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Parlamentā es esmu jau vienu gadu un esmu strādājusi ar dažādiem dokumentiem, bet neviens no tiem nav bijis tik grūts kā pašreiz iesniegtais. Tāpēc es vēlos vēlreiz izteikt sirsnīgu pateicību Mathieu kundzei un Cercas kungam, diviem referentiem no attiecīgajām komitejām.

Šis jautājums patiešām ir īpaši sarežģīts, un iemesls tam ir tas, ka būtībā mums Eiropā ir ļoti augsti ideāli. Mēs gribam attiekties pret katru, kas šeit dzīvo un strādā, taisnīgi un vienlīdzīgi. Faktiski šis aspekts ir tāds, kam mēs visi varam piekrist kā atskaites punktam. Tomēr ir jautājums par to, cik lielā mērā mēs faktiski varam to īstenot dzīvē.

Mums jau ir ticis atgādināts, ka, pamatojoties uz Lisabonas Līgumu, mēs tagad gribam izstrādāt kopēju patvēruma un migrācijas politiku. Patvēruma politika ir tuva mūsu sirdij un ne tikai Pamattiesību hartas dēļ. Migrācijas politika mums vajadzīga arī ekonomisku iemeslu dēļ, jo notiek demogrāfiskas pārmaiņas un mums ir īpaši neatliekama vajadzība ne tikai pēc augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet arī pēc mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem.

Būtībā grūtāk ir izlemt, ko darīt. Kā jau tika apgalvots — to minēja S. in ’t Veld kundze — dalībvalstis jau 1990. gadā Tamperē noteica, ka tās grib attīstīt kopēju struktūru. Līdz šim vēl nav izstrādāts neviens dokuments. Citiem vārdiem sakot, dokuments, ko mēs šodien izskatām, ir kompromiss — mēs vēl neesam pilnībā priecīgi par to, bet, manuprāt, šis ir veids, kādā mēs varam risināt jautājumus turpmāk. Vērtējot to personīgi, es varu saprast, kāpēc daži saka, ka mums vajag vairāk laika apspriedēm. Arī es neesmu pilnībā apmierināta ar to. Man, piemēram, ir īpaši svarīgi, lai katram būtu pieejamas mācības un tālāka izglītība, jo tas ir absolūti būtiski ne tikai attiecīgajām personām, lai tās varētu strādāt darba tirgū, bet arī mums, ņemot vērā faktisko vajadzību pēc darba ņēmējiem. Piemēram, sociālā drošība, kurā mums jau ir tik daudz atšķirīgu sistēmu, kas nav saskaņotas ES iekšienē, izvirza jautājumu, kā lai mēs faktiski izveidojam vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem visos gadījumos, pat ja mēs to gribam darīt.

Tas ir grūti paveicams, un tieši tāpēc es uzskatu, ka pašreiz izskatāmais kompromiss ir pieņemams risinājums. Mums patiešām būtu jābalso „par”, jo tad mums vismaz kaut kas būs.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Jāatzīst, ka ir ārkārtīgi dīvaini direktīvu, kas iecerēta kā tiesiskas pamatnostādnes nodrošinājums attiecībā uz visu darba ņēmēju pienācīgu piekļuvi tiesībām, iesākt ar garu sarakstu, kurā tiek uzskaitītas darba ņēmēju grupas, kas tiek svītrotas no šīs direktīvas. Tādējādi tā atgādina legālās migrācijas projektu, kā arī daudzslāņainu Eiropas darba tirgu, kurā katrai darba ņēmēju grupai atkarībā no tās vērtības būs piešķirts sava veida tiesību portfelis. Tāpēc mēs pilnībā novirzāmies no horizontālas un universālas pieejas darba ņēmēju tiesībām.

Es uzskatu, ka tie, kuri ir atbildīgi par Eiropu, joprojām nav sapratuši, ka plašākas darba ņēmēju tiesības nodrošina lielāku ekonomikas efektivitāti un piemērotāku sociālo kohēziju ar lielākiem individuāliem un kolektīviem pabalstiem, protams, migrantiem, mītnes valsts sabiedrībai un izcelsmes valsts sabiedrībai. To faktiski ir apliecinājis Londonas Ekonomikas skolas pētījums, kas pierāda, ka 600 000 nelegālu darba ņēmēju legalizēšana Lielbritānijā, kuriem nebūs pieejama šī vienotās atļaujas procedūra, ienestu Lielbritānijas valsts kasē GBP 3 miljardus. Es uzskatu, ka mēs nemaz neesam vienlīdzīgi attieksmē pret problēmām.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi apzināmies, ka ekonomiskā imigrācija ir faktiska parādība Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr trešo valstu darba ņēmēju klātbūtne jāvērtē, ņemot vērā vismaz divus apsvērumus. Šis jautājums galvenokārt izpaužas kā ekonomikas nepieciešamība, jo demogrāfijas un darba tirgus tendences norāda, ka Eiropas sabiedrībai vajadzīgs imigrantu darbaspēks. Tādējādi mēs esam ieinteresēti nodrošināt, ka imigrācija notiek legāli, atbilstīgi paredzētiem nosacījumiem un ka dalībvalstīm ir iespēja pārraudzīt šo procesu, savukārt imigranti izjūt tiesisku noteiktību, kas nozīmē, ka nedrīkst būt nekādu priekšrocību, kas iegūstamas, apejot legālās procedūras.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīga tā direktīvas daļa, kura attiecas uz kopējām tiesībām, tas ir, imigrantu un attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgo darba ņēmēju vienlīdzīgajām tiesībām. Es vēlos pievērst uzmanību arī jautājuma otrajam, kultūras aspektam. Imigrantu klātbūtne ar atšķirīgiem kultūras ieradumiem un tradīcijām ir sasprindzinājuma avots daudzās dalībvalstīs. Es esmu pārliecināts, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana nevar aprobežoties ar diskriminācijas aizliegumu darba tirgū. Es uzskatu, ka jautājums jārisina, izmantojot niansētāku pieeju. Tā ir vajadzīga tāpēc, ka legālie imigranti ienes Eiropā ne vien papildu darbaspēka avotu, viņi ne vien vēlas strādāt šeit, bet grib arī mācīties, veidot ģimenes, audzināt bērnus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja Eiropa izlemtu, ka ekonomiskā imigrācija ir atrisinājums nelīdzsvarotībai, ko izraisa demogrāfiskā situācija, tā nedrīkst atstāt bez ievērības šā jautājuma kultūras aspektu. Multikulturālisma veiksmes priekšnosacījumi ir iecietība, savstarpēja cieņa un solidaritāte.

  Sergio Gaetano Cofferati (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka risinājums, ko mēs apspriežam, ir kļūdains, ka tas ir īpaši negodīgi pret daudziem neaizsargātiem cilvēkiem un ka savā ziņā tas ir pašiznīcinošs, jo nevienam nebūs paslīdējis garām nepamanīti — un uz to jau tika norādīts —, ka ir pretruna starp apspriešanos par vienotu atļauju un tās ieviešanu, piemērojot atlaides un izņēmumus.

Neietverot apspriežamajā risinājumā nosūtītos darba ņēmējus, sezonas darba ņēmējus un bēgļus, faktiski tiek grauta tiesību — gan darba tiesību, gan pilsoņu tiesību — viendabība. Ir vērojama pat vēl nelabvēlīgāka attīstības tendence: mēs izskatām ne vien risinājumu, kas varētu bruģēt ceļu dempinga paveidiem, jo maksas katrā gadījumā atšķirsies, bet kas noteiks arī atšķirību starp vienu pilsoni un otru.

Parlamentam turpmāk būs jāspriež par sezonas darba ņēmēju darba apstākļu jautājumu. Komisāre, sezonas darba ņēmēji nav tikai ārvalstu pilsoņi, ir arī Eiropas pilsoņi, un, ja materiālie apstākļi un pilsoņtiesības būs atšķirīgas vieniem un otriem, uzņēmumi nenovēršami meklēs otršķirīgus risinājumus, nodarbinot viņus.

Apsverot norīkoto darba ņēmēju gadījumus, vai varat iedomāties, kāda situācija izveidosies mūsu globālajā tirgū, ja lielajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem tiks atļauts pieņemt cilvēkus, kuri ierodas strādāt mūsu valstīs, bet ar nosacījumiem, kas piemērojami izcelsmes valstīs? Izveidosies jauna, bet īpaši nelabvēlīga situācija. Ne tikai dempings būs ikdienišķs notikums, bet radīsies arī atšķirības starp pilsoņiem, un tas ir kaut kas tāds, ko Eiropa nekad nav piedzīvojusi, pat ne senākajā pagātnē.

Vienotība ir pamatprincips, un šā iemesla dēļ noteikums ir radikāli jāpārveido.

  Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Teiksim skaidri, vai šī ir vienošanās, kuru mēs gribējām? Atbilde ir „nē”. Daudzi no mums Parlamentā būtu vēlējušies iet tālāk, bet es uzskatu, ka šī ir pareiza virzība jo īpaši divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka mēs pašreiz izstrādājam jaunu dokumentu, kura nolūks ir dot izdevību trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas imigrēt dalībvalstu teritorijā, piešķirot viņiem tiesību kopumu, otrkārt, kā jau minēja Mathieu kundze, politiskā vēstījuma dēļ, kuru mēs raidām pasaulei un kas apgāž ieceri par cietokšņa Eiropu, kura spēj pieņemt tikai represīvus pasākumus un pastiprināt drošību, vienlaicīgi mēs atbildam uz bažām, kas paustas Stokholmas programmā attiecībā uz elastīgas imigrācijas politikas izveidi, lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas attīstību.

Es tāpēc piekrītu Mathieu kundzei, ka steidzami jāpanāk vienošanās ar Padomi, un, lai gan es esmu vienisprātis ar S. in ’t Veld kundzes viedokli, ka daudzas dalībvalstis negrib diskutēt ne par kādu kopēju imigrācijas politiku, ir svarīgi uzsākt šo procesu.

Teiksim skaidri: iekšējo robežu atcelšana starp dalībvalstīm ir radījusi būtisku nepieciešamību saskaņot valstu tiesību aktus par uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, lai garantētu viņiem vienlīdzīgu attieksmi un nodrošinātu viņiem garantētas tiesības un pienākumus tāpat kā ES pilsoņiem. Turklāt es uzskatu, ka vienotas uzturēšanās un darba atļaujas pieprasīšanas procedūras izveide būs izdevīga efektivitātes ziņā gan migrantiem, gan darba devējiem un ka būs vieglāk arī pārraudzīt viņu uzturēšanās un darba likumību.

  Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz šim piekļuve nodarbinātībai ir tikusi reglamentēta tikai dažām konkrētām trešo valstu valstspiederīgo grupām. Taisnība, ka vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības pieejamībai nav visiem vienlīdz izdevīgs.

Tādēļ Eiropas Savienībai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi gan trešo valstu valstspiederīgajiem, kas legāli uzturas dalībvalstī, gan tiem, kam pienākas bēgļa statuss vai kuri pieprasa starptautisku aizsardzību atbilstīgi 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvai 2004/83.

Mums jānovērš pieprasījuma pieaugums, piemēram, pēc sezonas darba ņēmējiem tikai tāpēc, ka viņiem var mazāk maksāt un tāpēc, ka viņiem ir citādas — zemākas — izmaksas salīdzinājumā ar Eiropas pilsoņiem, kuri tiek nodarbināti tādā pašā darbā. Mums jāizvairās arī, piemēram, no riska, ka daudzi starptautiski uzņēmumi pārvietos savus centrālos birojus uz tādām valstīm kā, piemēram, Maroka vai Turcija un sūtīs savus darba ņēmējus strādāt Eiropas filiālēs, jo tas ir lētāk.

Sociālā taisnīguma apsvērumu dēļ mums jānodrošina, ka tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret Eiropas pilsoņiem atalgojuma, darba apstākļu un sociālās drošības ziņā. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka ir pareizi iekļaut šajā direktīvā sezonas darba ņēmējus, norīkotos darba ņēmējus, bēgļus un pašnodarbinātos darba ņēmējus. Būtu ārkārtīgi bīstami pieļaut atšķirības.

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Liisa Jaakonsaari (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Gadsimtu gaitā cilvēki ir devušies prom no Eiropas gan ar darbu saistītu iemeslu dēļ, gan tādēļ, lai glābtos no kara un vajāšanas politiskās un reliģiskās pārliecības dēļ, bet pašreiz Eiropa ar savu stabilitāti piesaista cilvēkus no ārvalstīm, un tas ir apsveicami. Ir lieliski, ka noteikumi par likumīgu imigrāciju tiek saskaņoti Eiropas Savienībā, lai uzturēšanās un darba atļaujas tiktu apvienotas tikai vienā atļaujā. Tas ir labvēlīgs risinājums.

Tomēr, manuprāt, Komisijas pieeja nav pietiekami saprātīga, jo Komisija ir izvēlējusies konkrētai jomai piemērojamu pieeju. Šī pieeja dažādām grupām nodrošina dažādas tiesības. Tā ir kļuvusi tik sarežģīta, ka pat ekspertiem ir grūti saprast, kāda faktiski ir Eiropas imigrācijas politika. Mums ir darba ņēmēji, kuri ir šeit atsūtīti, darba ņēmēji ar zilajām kartēm, pētnieki, sezonas darba ņēmēji, uzņēmumu darbinieki, kuri ir pārvietoti uzņēmuma iekšienē, un tā tālāk. Kādēļ Komisija nevar piemērot vienus un tos pašus noteikumus visiem darba ņēmējiem?

Daudzkārt ir kļuvis acīmredzams, ka pret daudzām migrantu grupām attieksme nav vienlīdzīga, un to ir ļoti grūti pieņemt. Šajā jautājumā galvenajam principam noteikti ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret visiem. Nav pareizi, ka tikai pret dažiem cilvēkiem ir vienlīdzīga attieksme, bet pret pārējiem tādas nav.

Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir iesniegusi grozījumus, un es ceru, ka tie gūs Parlamenta apstiprinājumu rītdienas balsojumā. Tas ir īpaši svarīgi, un, kaut arī mēs atzinīgi vērtējam migrantus, mēs vēlamies, lai noteikumi kļūtu vienlīdzīgāki un konsekventāki.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! „Vienas pieturas aģentūras” iecere ir jāvērtē atzinīgi, bet dažām Eiropas valstīm tā nozīmē nostājas maiņu, tostarp manai valstij, Austrijai, kurā uzturēšanās atļaujas izsniedz iestādes, kas nodarbojas ar trešās personas tiesībām, un darba atļaujas izsniedz iestādes, kas ir atbildīgas par darba tirgu, proti, Austrijas Nodarbinātības dienests kopā ar sociālajiem partneriem. Regulējot piekļuvi darba tirgum, tiek tiešā veidā ietekmēti sociālie partneri, un tādēļ tie būtībā ir jāietver šādā regulēšanas procesā. Līdz šim notikušajās apspriedēs savā ziņā nav pietiekami iesaistītas arodbiedrības, un tāpat nav uzaicinātas nevalstiskās organizācijas un baznīcas. Daudzi iepriekšējie runātāji ir minējuši, ka migrācijas politika ir jāapsver kopumā. Tādēļ es neatbalstu Komisijas pakāpenisko pieeju, kas sadala tiesību aktu kopumu un tādējādi „pa sētas durvīm” ievieš izcelsmes valsts principu un, iespējams, pat sociālo dempingu, kā jau arī ir minēts.

Ļaujiet man izteikt komentāru par papildu dokumenta juridisko būtību. Kredītkartes formāts nespēs ietilpināt visus oficiālos rīkojumus un datus, tādēļ papildu dokumentam arī ir jānosaka normatīvs raksturs. Tikai tādā gadījumā būs iespējama efektīva kontrole. Tas nodrošina darba ņēmēju aizsardzību un novērš to, ka konkurence tiek kropļota tādā veidā, ka labumu gūst uzņēmumi, kuri vēlas kļūt bagāti, izmantojot nelegālos darba ņēmējus.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es jau divas vai trīs reizes esmu mājusi ar savu zilo kartīti, lai varētu uzdot vairākus jautājumus. Ikvienam, kurš klausās šīs debates, varētu rasties iespaids, ka es neesmu pavadījusi vairākus mēnešus, lai dotu savu ieguldījumu šā dokumenta, ko mēs pašlaik izskatām, sociālajā dimensijā.

Jautājums ir, un es to vēlreiz saku visiem klātesošajiem deputātiem, par manu iesniegto grozījumu, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, kuri ieceļo dalībvalstī ar vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Tas ir garantēts. Kā jums var ienākt prātā, ka tas nav garantēts? Es esmu lasījusi arī preses ziņojumus, un man rodas sajūta, ka mēs nodarbojamies tikai ar kūdīšanu. Jūs nevarat to pašu apgalvot arī par sezonas darba ņēmējiem, un es saprotu, ka jūs gatavojāties iesniegt priekšlikumu par šo jautājumu.

Attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā nav tā, ka jūs varat izveidot uzņēmumu trešā valstī un tad pārcelt darba ņēmējus uz šo valsti, lai viņi strādātu sliktos apstākļos. Priekšsēdētāja kungs, tā gluži vienkārši nav taisnība!

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vienotā atļauja sekmēs administratīvās procedūras, uzlabos ekonomiskās migrācijas kontroli un pārvaldību un darba tirgus pieprasījuma datu apmaiņu. Tomēr šis tiesību akta priekšlikums piedāvā tikai daļēju risinājumu, jo tajā ir paredzētas to personu tiesības, kurām jau ir atļauta ieceļošana Eiropas Savienībā un dalībvalsts darba tirgū. Tajā nav ietverti divi citi jautājumi –– kritēriji darba tiesību piešķiršanai un sezonas darba ņēmēju un uzņēmuma iekšienē pārceltu darbinieku izslēgšana.

Es gribētu arī, lai mēs atceramies, ka mēs reglamentējam trešo valstu darba ņēmēju tiesības, bet mēs vēl arvien neesam pilnībā panākuši brīvu darba tirgu visiem ES pilsoņiem.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs daudz ir runāts par vienlīdzīgām tiesībām. Tas ir arī jautājums par līdzsvaru vai par konfliktu, jo tāda izvēle mums būs, un tas ir arī jautājums par ilgtermiņa vai īstermiņa pieeju.

Izņēmumi no piemērošanas jomas sliktākajā gadījumā pavērs iespēju jaunam verdzības veidam. Mēs zinām, kādu darba tirgus kārtības un līdzsvara satricinājumu radīja grozījumu izdarīšana direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu, pārveidojot to no ieteikuma veida direktīvas par obligāti ievērojamu direktīvu. Šādi izņēmumi neuzlabos situāciju, bet gan pasliktinās to. Tas novedīs pie sociālām katastrofām. Visas rūpniecības nozares izvēlēsies pieņemt darbā sezonas darba ņēmējus tādā veidā, kāds ietekmēs visu darba tirgu kopumā, samazinās algas un radīs konfliktu.

Es aicinu savus kolēģus deputātus no citām politiskajām grupām, piemēram, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas atbalstīt grozījumu, ko ir iesniegusi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka izņēmumi nerada šos nopietnos sociālos konfliktus.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ANO 1990. gada 18. decembrī pieņēma Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību. Šī konvencija ir viens no deviņiem ANO galvenajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā. Diemžēl pēc 20 gadiem neviena no Eiropas Savienības dalībvalstīm nav parakstījusi vai ratificējusi šo konvenciju.

Es uzskatu, ka trešo valstu valstspiederīgo, kuri legāli dzīvo un strādā Eiropas Savienībā, tiesību atzīšanai ir jābūt prioritātei Eiropā, kas saskaras ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar integrāciju, nediskrimināciju un cilvēktiesību aizsardzību.

Tādēļ es lūdzu visus deputātus atbalstīt 16. grozījumu un parakstīt 96. rakstisko deklarāciju, kuru esmu parakstījusi kopā ar Cornelia Ernst, Sylvie Guillaume un Franziska Kelle, lai iesniegtu dalībvalstīm lūgumrakstu ratificēt ANO Konvenciju par viesstrādniekiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnība, ka šajā direktīvas priekšlikumā ir izklāstītas daudzas situācijas, arī, piemēram, no trešām valstīm migrējošie darba ņēmēji, sezonas darba ņēmēji un darbā norīkotie darba ņēmēji, bet faktiski praksē tas nozīmē sociālā dempinga legalizēšanu, nodarbinātības nestabilitātes pastiprināšanos un diskriminācijas situācijas pasliktināšanos, pamatojoties uz vienotu reglamentējumu. Tādēļ mēs apgalvojam, ka šo direktīvas priekšlikumu nevar pieņemt.

Ir jāuzlabo to cilvēku tiesības, kuri strādā Eiropas Savienībā, vai tie būtu darbā norīkotie darba ņēmēji, sezonas darba ņēmēji, pilna darba laika darba ņēmēji vai pat migrējošie darba ņēmēji. Mums ir jāatzīst viņu tiesības, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā Konvencija par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību. Būtu apsveicami, ja Komisija apņemtos pieņemt un ratificēt šo konvenciju attiecībā uz visām dalībvalstīm.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomiskā migrācija ir fakts, ko savā ziņā pazīst visas labāk pārtikušās Eiropas Savienības valstis.

Tomēr līdztekus tiem migrantiem, kuri ieceļo ES valstīs legāli saskaņā ar šo valstu normatīvajiem aktiem, ir daudzi nelegāli migranti, kuri bieži ir pakļauti diskriminācijai vai pat vajāšanai, jo darba devēji bieži izmanto to, ka viņiem nav likumīga uzturēšanās statusa.

Šajā direktīvā izklāstītie centieni panākt piemērotāku organizāciju un ieviest īpašus vienotus noteikumus, lai atrisinātu šo problēmu, var palīdzēt saglabāt to cilvēku cieņu, kuri ieceļo ES valstīs, lai atrastu darbu, ja viņi vēlas pieņemt ES noteikumus par migrāciju. Man nav ilūziju, ka šī direktīva atrisinās visas problēmas attiecībā uz migrāciju nodarbinātības nolūkā. Tomēr tā var uzlabot pašreizējo nodarbinātības sistēmu migrantiem un novērst dažas nevēlamas attīstības tendences, ko mēs esam novērojuši šajā jomā. Tādēļ mums ir iemesls uzskatīt šo direktīvas projektu par pareizu virzību. Tā būtu jāuztver šādā veidā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Īriem ir šāda paruna: cik cilvēku, tik viedokļu. Tas noteikti tā ir šajā pretrunīgajā, sarežģītajā jautājumā. Tādēļ referente ir veikusi vērā ņemamu darbu, un viņa ir pelnījusi uzslavu.

Tā kā Eiropas Savienība ir izveidota, pamatojoties uz miera un labklājības principiem, ir tikai pareizi, ka tai ir jācenšas un jāpauž šī ideja visā Eiropas Savienībā un faktiski arī visā pasaulē. Ir pareizi, ka mums, kas esam pasaules lielākais atbalsta sniedzējs trešām valstīm, ir jācenšas nodrošināt, ka pret tiem, kuri legāli uzturas mūsu teritorijā, attieksies ar tādu pašu cieņu un ievērību, kādu mēs gribētu, lai saņem mūsu pilsoņi, atrodoties trešās valstīs. Lai gan priekšlikums nav nevainojams, tā tomēr ir pareiza virzība. Es to vērtēju atzinīgi un tādēļ to atbalstu.

  Alejandro Cercas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos atsākt debates ar savu kolēģi deputāti Oomen-Ruijten kundzi, bet gan drīzāk salikt visus punktus uz „i”.

Debates nekādā gadījumā nav bijušas personīgas, un neviens neapšauba viņas darbu. Ja runātāji to apšaubītu, es tūlīt gribētu apgalvot, ka viņa ir veikusi lielisku darbu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā.

Tomēr, ja Oomen-Ruijten kundze saka, ka viņa izskatīšanai rītdienas sēdē ir iesniegusi grozījumus, kas uzlabo šo dokumentu un nodrošina vienlīdzību, man ir jāsaka, ka tā tas nav. Oomen-Ruijten kundze ir pielikusi savu vārdu tiem dokumenta grozījumiem, kuri man šeit ir un par kuru iekļaušanu Padome nevarēja ar mums vienoties mūsu un Padomes dialoga laikā. Tie nav Oomen-Ruijten kundzes grozījumi, tā ir Padomes redakcija vārds vārdā. Attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu Padomei ir daudz nevienlīdzīgāka nostāja nekā Komisijai.

Mēs būtu gatavi pieņemt Komisijas sākotnējo redakciju, bet Padomes redakcija nosaka, ka visi darbā norīkotie darba ņēmēji, arī tie, uz kuriem attiecas 1996. gada direktīva, netiek ietverti arī šīs direktīvas darbības jomā. Tādēļ šis grozījums nodrošina nevis lielāku vienlīdzību, bet drīzāk lielāku nevienlīdzību.

Es vēlētos vēlreiz izteikt savu personīgo cieņu Oomen-Ruijten kundzei. Viņa neapšaubāmi ir lieliska Eiropas Parlamenta deputāte, kura strādā ļoti labi, bet galu galā viņa ir pievienojusies Padomes viedoklim.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs patiešām bija ļoti lietderīgas debates. Apsverot direktīvas darbības jomu, jāuzsver, ka nav noslēpums, ka Komisija būtu vēlējusies globālu pieeju. Mani priekšteči to ierosināja pirms daudziem gadiem. Tas nebija iespējams. Tā tas ir joprojām, tādēļ mums ir šī sektorālā pieeja. Man tā nepatīk, bet tā ir vienīgā iespēja, lai virzītos uz priekšu.

Šī direktīva ir nepieciešama, jo mums ir trešo valstu darba ņēmēji. Viņi ir mūsu valstīs un dod nozīmīgu ieguldījumu mūsu ekonomikā. Mums viņi ir jāaizsargā. To apgalvojot, pretēji dažiem šodien šeit paustajiem viedokļiem ļaujiet man uzsvērt, ka šī direktīva nosaka principu par vienlīdzīgu attieksmi pret migrējošajiem darba ņēmējiem visās ar nodarbinātību saistītās jomās, ietverot nodarbinātības nosacījumus un algas. Tā nerada diskrimināciju. Pēc šīs direktīvas pieņemšanas tā būs ļoti svarīgs līdzeklis cīņā par migrējošo darba ņēmēju aizsardzību un pret sociālo dempingu. Neviens nevēlas sociālo dempingu. Mēs vēlamies aizsargāt šos cilvēkus.

Citas darba ņēmēju grupas, piemēram, sezonas darba ņēmēji un uzņēmuma iekšienē pārcelti darbinieki (ICT) nav ietverti šajā priekšlikumā. Es piekrītu jūsu viedoklim, ka mums viņi jāaizsargā. Tādēļ pirms vasaras sākuma Komisija ierosināja divus atsevišķus dokumentus, kuri attiecas uz uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem un sezonas darba ņēmējiem un kuri ir konkrēti paredzēti tam, lai tos aizsargātu. Es esmu pārliecināta, ka tad, kad referenti, ēnu referenti un komitejas patiešām sāks strādāt pie šiem priekšlikumiem, tiks darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šīs grupas arī tiek aizsargātas un ka mēs varam virzīties uz priekšu arī šajās jomās.

Es arī apzinos, ka daži cilvēki vai grupas šeit vēlētos, lai būtu iekļauta darbā norīkoto darba ņēmēju grupa, kas pašlaik nav ietverta. Direktīvai, kuru mēs šodien apspriežam, vajadzētu novērst diskrimināciju, nevis radīt jaunu diskrimināciju, tādēļ skatīsim norīkoto darba ņēmēju jautājumu atsevišķi un ne šajā kontekstā. Komisija plāno uzsākt ietekmes novērtējuma pētījumu par šo jautājumu. Tā ir paziņojusi, ka nākamā gada beigās pārskatīs Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Jautājumu saistībā ar Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā darbības jomas individuālo aspektu varētu risināt, ietverot to paziņotajā Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšanā.

Apsverot jautājumu par atbilstības tabulām, ko minēja S. in ’t Veld kundze, Komisija pilnībā piekrīt viņas viedoklim ne tikai attiecībā uz šo direktīvu. Tas būtu bijis, un, cerams, tas būs nozīmīgs līdzeklis, lai risinātu jautājumu par piemērotāku reglamentējumu un lielāku pārredzamību dalībvalstīs, tām īstenojot dažādas direktīvas. Tas būs labi jums, tas būs labi mums –– valstu parlamentiem un pilsoņiem. Mēs turpinām atkārtot to Padomei. Ja tas sekmē jautājumu risināšanu, Komisija ir gatava nākt klajā ar deklarāciju par šo jautājumu. Tomēr mēs negribam apdraudēt šo direktīvu, ja ir iespējams panākt lēmuma pieņemšanu rītdien, kad jūs balsosiet par šo jautājumu. Taču mēs turpināsim cīnīties par to, un mēs pie tā atgriezīsimies daudzos citos tiesību aktos.

Pateicos par šīm debatēm. Paldies par ļoti sarežģīto darbu, ko ir veikuši daudzi cilvēki, jo īpaši Mathieu kundzei un Cercas kungam. Es ceru, ka mēs varam panākt vienošanos un ka rītdien mums būs labvēlīgs balsojums.

  Véronique Mathieu, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Man no visas sirds ir jums jāpiekrīt, jo jūs esat ļoti pilnīgi atbildējusi tiem 23 kolēģiem deputātiem, kuri ir runājuši par mūsu dokumentu, Cercas kungam un man.

Man ir jāsaka paldies visiem šā dokumenta referentiem no visām politiskajām grupām, ar kuriem šogad mums ir bijušas daudzas apspriedes un ļoti laba sadarbība, jo mēs pie šā jautājuma esam strādājuši jau gadu. Mēs sākām šā gada sākumā, un mēs beidzam darbu kopā ar Beļģijas prezidentūru. Paldies jums, Malmström kundze, jo jūs esat pievērsusi pastiprinātu uzmanību šim dokumentam, tāpat kā to ir darījuši jūsu dienesti. Es pateicos arī Padomei, jo Padome ir uzklausījusi mūs ļoti uzmanīgi, un es pateicos arī tiem kolēģiem deputātiem, kuri ir šovakar runājuši.

Es gribētu atgādināt, ka rītdien mēs faktiski balsosim pirmajā lasījumā. Tas ir kompromiss. Kompromiss nekad nav 100 % apmierinošs, un, ja kolēģus deputātus vēl arvien ir jāpārliecina, es ceru, ka jebkurā gadījumā jūsu teiktā runa viņus pārliecinās.

Apsverot Flautre kundzes runu, kura tikko minēja, ka mēs sākām šī ziņojuma tekstu ar izņēmumiem, atcerieties, ka visus attiecīgos darba ņēmējus, kuri nav ietverti šī dokumenta darbības jomā, jebkurā gadījumā iekļāva direktīvās, kuras konkrēti attiecas uz šiem darba ņēmējiem. Tādēļ jautājums nebija par noteikta skaita darba ņēmēju no trešām valstīm neietveršanu.

Es ceru, ka šī ziņojuma teksts, ko mēs kopā ar visiem referentiem esam izstrādājuši un ko mēs rītdien iesniegsim mūsu pārējiem kolēģiem deputātiem, būs pamanāma virzība uz priekšu trešo valstu darba ņēmējiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2010. gada 14. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo bīstamās redakcijas Komisijas un Padomes direktīvas projektu, kas Eiropas Savienībā centās izveidot zema atalgojuma darba tirgu viesstrādniekiem. Migrācijai ir jābūt taisnīgai. Pret ikvienu, kas strādā ES, attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai neatkarīgi no viņa vai viņas izcelsmes valsts. Šis priekšlikums par vienotu darba atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem bija neizmantota iespēja atbalstīt pienācīgus darba nosacījumus, saskaņā ar kuriem viesstrādnieki ir laipni gaidīti, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi. Tomēr šajā priekšlikumā tika iestrādāta diskriminējoša attieksme starp ES darba ņēmējiem un trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ir norīkoti darbā Eiropas Savienībā. Piemēram, uzņēmumi varētu uzskatīt, ka ienesīgāk ir oficiāli pārvietot savus galvenos birojus uz valstīm ārpus ES un pēc tam norīkot savus darbiniekus uz savām Eiropas filiālēm, lai saviem darbiniekiem nebūtu jānodrošina tās pašas tiesības un tie paši nosacījumi, kuri ir likumīgi piemērojami ES pilsoņiem, kas strādā ES. Eiropas Parlaments noraidīja šo priekšlikumu. Tas nodrošina, ka Komisijai un dalībvalstu ministriem ir jāatgriežas pie darba galda un jāizvirza priekšlikums par vīzām, kas neveicina pielīdzināšanos zemākajiem principiem.

19. Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Claude Moraes kunga ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas (COM(2007)0298 – C6-0196/2007 – 2007/0112(COD) (A7-0347/2010)).

  Claude Moraes, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es baidos, ka, jau izklāstot savas runas pirmo rindkopu, Parlamentā būsim palikuši tikai es, PPE koordinators un komisārs. Es apbrīnoju jūsu izturību, komisāra kungs. Man nekad nevajadzētu tērēt savas runas laiku šādā veidā, bet es nespēju atturēties. Paldies arī PPE grupai par klātbūtni tik vēlā vakarā.

Komisāra kungs! Jūs un Padome esat izdarījuši lielisku darbu, izglābjot šo priekšlikumu, kas tagad sniedz labumu tiem, kurus nekad nevajadzēja neietvert sākotnējā Direktīvā par ilgtermiņa uzturēšanos. Vēl viena iespēja viņus iekļaut tajā bija 2008. gadā, bet diemžēl tas atkal nenotika, jo Padomē netika panākta vienprātība. Tāpēc šodien ir īpaši laimīga diena, jo ir panākta vienošanās par priekšlikumu, pie kura strādāja mans priekštecis Martine Roure, kurš tajā laikā bija manas grupas koordinators. Es esmu ļoti pateicīgs arī Padomei. Iepriekšējās debatēs es jau norādīju, ka Padomes pārstāvju šeit nav, bet, ja būtu, es pateiktos arī Padomei, jo Beļģijas prezidentūras laikā mēs spējām panākt pietiekamu virzību uz priekšu. Par to es esmu ļoti pateicīgs.

Priekšlikums nodrošinās tiešus ieguvumus visām starptautiski aizsargātām personām, kas ES uzturas ilgāk kā piecus gadus, bet pašlaik nevar kļūt par ilgtermiņa pastāvīgi dzīvojošām personām. Beidzot tiks novērsta pret viņiem radītā atšķirīgā attieksme salīdzinājumā ar citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, sniedzot viņiem lielāku noteiktību par savu situāciju ES.

Par galveno sarunu jautājumu kļuva legālās uzturēšanās laika posma aprēķini, sasniedzot piecus gadus. Mēs atbalstījām Komisijas viedokli, ka būtu jāņem vērā viss procedūras laika posms. Tomēr Padome pret to stingri iebilda. Tas mūs darīja īpaši bažīgus, jo patvēruma piešķiršanas procedūras dažās dalībvalstīs var ilgt daudzus gadus. Sarunās mēs panācām kompromisu, ka tiek ņemta vērā vismaz puse no patvēruma piešķiršanas procedūras ilguma, bet ja tā ilgst vairāk kā 18 mēnešus, tiks ņemts vērā viss procedūras ilgums.

Es vilcinos pāriet pie korelācijas tabulu jautājuma, bet pienākums man liek tās minēt –– lai gan es labprāt to nedarītu. Tomēr es vēlos lūgt iestādēm panākt horizontāla līmeņa vienošanos šajā jautājumā. Es vēlos īpaši aicināt Padomi atzīt korelācijas tabulu nozīmīgumu tiesību aktu īstenošanas pārraudzībā. Mēs bijām ļoti sarežģītā situācijā, jo šīs problēmas dēļ tika aizkavēti daudzi no tiem dokumentiem, kurus Parlamentā pārstāvētās grupas uzskatīja par īpaši būtiskiem.

Es esmu ļoti gandarīts arī par to, ka priekšlikuma darbības jomā tika iekļauti gan bēgļi, gan personas, uz kurām attiecas alternatīva aizsardzība. Ir būtiski turpināt virzību uz abu grupu aizsardzības standartu un tām piešķirto tiesību saskaņošanu, kā tas tika paveikts Kvalifikācijas direktīvas pārstrādāšanas procesā. Panāktā vienošanās ietver arī daudzas tiesiskas garantijas pret izraidīšanu. Ņemot vērā, ka aizsargātās personas tagad varēs pārvietoties starp dalībvalstīm, ir svarīgi nekad neaizmirst par aizsargāto personu aizsardzības nepieciešamību. Tāpēc iespējamas izraidīšanas gadījumos dalībvalstīm ilgtermiņa uzturēšanās atļaujā būtu jāiekļauj piezīme un jākonsultējas ar aizsardzību piešķīrušo dalībvalsti. Priekšlikumā ņemta vērā arī aizsardzības atbildības nodošana citai dalībvalstij saskaņā ar valstu vienošanos. Ilgtermiņa uzturēšanās atļauja ir attiecīgi jāmaina, lai nodrošinātu aizsardzību pret izraidīšanu.

Mēs esam nodrošinājuši, ka ģimenes vienotības princips ir noteicošais, ja notiek izraidīšana uz citu dalībvalsti, bet ir skaidrs, ka tas nedrīkst būt automātisks princips, ja ģimenes locekļu izceļošana kopā ar izraidīto personu neatbilst viņu interesēm.

Šajā jautājumā panāktā vienošanās ir vēstījums par jaunu sadarbību, kas ir iespējama starp trim patvēruma un legālās migrācijas jomā iesaistītām iestādēm un ko sekmē jaunais Lisabonas Līguma reglamentējums. Tas apliecina, ka mēs varam vienoties ar dalībvalstīm par progresīvu ar patvēruma piešķiršanu saistītu tiesisku reglamentējumu.

Es vēlreiz vēlos pateikties ēnu referentiem no dažādām grupām, Nedelcheva kundzei, Wikström kundzei un citiem kolēģiem, kas palīdzēja izveidot šo, kā es to dēvēju, patīkamo trialogu –– ja tas nerada jēdzieniskas pretrunas! Es vēlos pateikties visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja tam kļūt par faktu.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Eiropas Parlamenta referentam Claude Moraes. Viņš kopā ar ēnu referentiem ir paveicis apbrīnojamu darbu. Parlaments, Komisija un Padome tiešām ir panākuši vienošanos. Arī ministra palīdzība bija ļoti noderīga.

Panāktais kompromiss ir saskaņots un atbilst 2007. gada priekšlikumam. Ilgtermiņa uzturēšanās statusa attiecināšana arī uz starptautiski aizsargātām personām nodrošinās augstāka līmeņa aizsardzību un juridisku noteiktību Eiropā nonākušajiem bēgļiem un sekmēs labāku iekļaušanos mūsu sabiedrībā.

Tas ir arī pirmais pamatelements mūsu patvēruma tiesību aktu iniciatīvu paketē –– pirmais no sešiem tiesību aktiem –– un pirmais pasākums virzībā uz mūsu kopīgo mērķi līdz 2012. gadam izveidot vienotu patvēruma sistēmu. Tas būs spēcīgs politisks signāls, ka mēs spējam vienoties un ka mēs vēlamies veikt šo grūto, bet vajadzīgo pasākumu, un panākt šā procesa virzību un ka mēs šajā jautājumā varam rīkoties saprātīgi un konstruktīvi. Es tiešām vēlos jums pateikt par to paldies.

Par daudz apspriestajām korelācijas tabulām Komisija sagatavoja paziņojumu Padomei. Ar jūsu atļauju es to vēlos nolasīt. „Komisija atgādina savu apņemšanos panākt, ka dalībvalstis izveido korelācijas tabulas, norādot saistībā ar ES direktīvu pieņemtos pārņemšanas pasākumus un nosūtot attiecīgo informāciju Komisijai atbilstoši ES tiesību pārņemšanas reglamentējumam, lai nodrošinātu pilsoņu interešu īstenošanu, pilnveidotu likumdošanas procesu un palīdzētu izvērtēt dalībvalstu noteikumu atbilstību ES noteikumiem.

Komisija pauž nožēlu par atbalsta trūkumu noteikumam, kas iekļauts 2007. gada COM priekšlikumā, ar kuru tiek grozīta Direktīva par ilgtermiņa uzturēšanos, lai noteiktu korelācijas tabulu izveidošanu par obligātu pienākumu.

Komisija, lai panāktu kompromisu un nodrošinātu tūlītēju ilgtermiņa uzturēšanās priekšlikuma pieņemšanu, var akceptēt, ka dokumentā iekļautais obligātais korelācijas tabulu noteikums tiek aizstāts ar attiecīgu ievilkumu, ar kuru dalībvalstis tiek aicinātas ievērot šādu praksi.

Tomēr Komisijas nostāja šajā jautājumā nav uzskatāma par precedentu. Komisija turpinās centienus kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi rast risinājumu šai horizontālā līmeņa institucionālajai problēmai”.

Es uzskatu, ka mēs varam par to vienoties. Ir svarīgi, ka šis paziņojums ir iekļauts protokolā un ka tas ir sadzirdēts. Kā minēju iepriekšējās debatēs, Komisija atkārtoti uzstāj uz šo argumentu.

Tomēr attiecībā uz šo konkrēto ziņojumu ir ļoti svarīgi, ka esam panākuši vienošanos. Vēlreiz paldies par jūsu ieguldījumu.

  Mariya Nedelcheva, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Moraes kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt referentu Moraes kungu ar lieliski paveiktu darbu un sadarbību ar ēnu referentiem, Komisiju un Padomi, kas ir labas sadarbības paraugs.

Izstrādājot šo ziņojumu, mēs esam daudz tuvāk saskaņotai Eiropas patvēruma sistēmai. Bija nepieciešama ar Padomi panāktā vienošanās, un es esmu ļoti gandarīts par šajā jautājumā sasniegto panākumu. Patvēruma tiesību aktu pakete ir daudz lielāka, un, tiešām, vēl ir daudz darāmā. Tāpēc mums nevajadzētu zaudēt modrību, un es ceru, ka Padome būs tikpat orientēta uz sadarbību arī par turpmāk risināmajiem jautājumiem. To es vēlējos pateikt savas runas ievada daļā.

Apsverot dokumenta būtību un neatkārtojot referenta vārdus, es vēlos iztirzāt divus punktus. Vispirms es vēlos uzsvērt, cik liela nozīme ir trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai mūsu sabiedrībā. Migranti, kas ieceļo mūsu valstīs, kļūst par ievērojamu ekonomikas resursu. Tomēr nevar pieņemt jebkuru un jebkādos apstākļos. Pēdējo mēnešu laikā vairākas valstis ir sapratušas, ka viņu integrācijas modelis nav izdevies.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Moraes kungam, kurš ir sagatavojis ziņojumu, par kuru mums jāizsaka viedoklis, ņemot vērā viņa augstos standartus un patieso vēlmi aizstāvēt cilvēcības principus un cieņu pret mūsu līdzcilvēkiem.

Starptautiski aizsargātās personas bieži vien uzturas dalībvalstīs ļoti ilgu laiku, iespējams pat visu atlikušo dzīvi, jo viņu neaizsargātība un vajāšana valstī, no kuras viņi ir aizbēguši, mēdz turpināties ilgi. Tāpēc daudzas starptautiski aizsargātās personas jūtas nonākuši tādā pašā situācijā, kādā ir tās personas, kas tiek klasificētas kā bēgļi. Ir pamatoti cilvēkus klasificēt kā pastāvīgi dzīvojošas personas pēc tam, kad viņi attiecīgajā valstī ir nodzīvojuši piecus gadus, un šādu pieeju pieņēma gan Komisija, gan Parlaments. Padome vēlējās citu pieeju, par ko es izsaku nožēlu.

Tāpat es vēlos uzsvērt, ka starptautiski aizsargātas personas ģimenes locekļiem arī ir nepieciešama iespēja veidot savu dzīvi. Piemēram, izraidīšanas gadījumā ģimenei ir jādod iespēja izvēlēties sekot izraidītajam vai palikt tur, kur viņi ir. Es esmu gandarīts, ka Parlaments tagad pieņems šo ziņojumu. Jāpauž nožēla par to, ka Padome nav apstiprinājusi korelācijas tabulas, bet es atzinīgi vērtēju faktu, ka mēs virzām uz priekšu ziņojumus, kas ir jāiekļauj vienotajā Eiropas patvēruma sistēmā.

Var cerēt, ka pašlaik Padome dos priekšroku ieklausīšanās pieejai. Mums visiem ir viens termiņš, un tas ir 2012. gads. Mums ir jāatmet mūsu vecie, iesīkstējušie uzskati un jāizvēlas Eiropas līmeņa pieeja un tas risinājums, kas visiem ir pieņemamākais patvēruma un migrācijas jomā. Citādi vārds „solidaritāte” drīz kļūs bezjēdzīgs.

Es vēlos vēlreiz pateikties referentam Moraes kungam par paveikto darbu un par labu, ja ne izcilu, sadarbību šī ziņojuma sagatavošanā.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā nedēļā mēs kopā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju apmeklējām Atēnas, un šīs vizītes laikā es runāju ar Mamuth kungu. Mamuth kungs ir 26 gadus vecs un ir ieceļojis no Eritrejas. Eiropas Savienībā viņš ieceļoja caur Grieķiju un pēc tam aizbrauca uz Nīderlandi, kur viņš vēlējās palikt, jo tur viņam bija daži kontakti, bet viņš tikai aizsūtīts atpakaļ uz Grieķiju. Mamuth kungs pastāstīja, ka tad, kad galu galā Grieķijā viņam piešķīra bēgļa statusu, viņš nevarēja brīvi ceļot, un ka paies vēl vesela mūžība, kamēr viņam tiks piešķirta Grieķijas pilsonība.

Tieši tādu jaunu cilvēku dēļ kā Mamuth kungs, kuram ir tiesības uz jaunu dzīvi un kurš nav pelnījis, lai viņu atkal un atkal sūtītu turp un atpakaļ pāri robežai, es esmu gandarīts, ka Parlaments pašlaik ir nolēmis mainīt situāciju un ka referentam Claude Moraes ir izdevies paveikt šo pirmo darbu mūsu patvēruma tiesību aktu paketes ieviešanā. Tāpat ir svarīgi, lai Mamuth kungs, kurš patiesībā vēlas dzīvot Nīderlandē, būtu dotas pietiekamas salīdzināšanas iespējas, jo šim jaunajam cilvēkam ir tiesības zināt, kā dažādi jautājumi tiek risināti Grieķijā un Nīderlandē un vai tas atbilst veidam, kādā viņš vēlas veidot savu dzīvi.

Paldies, Moraes kungs, paldies par sadarbību un skatīsimies, cik ilgi Mamuth kungam vēl nāksies gaidīt.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Claude Moraes un apsveikt viņu ar šo ziņojumu. Es piekrītu ziņojumam un atbalstu to ar gandarījumu, jo tas piešķirs jaunas tiesības tiem, kas vēlas saņemt starptautisku aizsardzību, tostarp bēgļiem. Viņi iegūs tiesības, kas, galu galā, jau ir piešķirtas trešo valstu pilsoņiem, kuri piecus gadus legāli uzturas kādā no Eiropas Savienības valstīm. Tomēr ziņojumā ir dažas problēmas. Es esmu no valsts, kas ir pieredzējusi šīs grūtības, t. i., to, ka pieci gadi ir pārāk ilgs gaidīšanas laiks, lai iegūtu tiesību aktos piešķirtās tiesības. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kas uzņem milzīgu skaitu cilvēku, kas tur paliek, iestrēguši tajā valstī, kurā pirmajā viņi ir ieceļojuši. Līdzās manai valstij ir arī citas, kas nesen ir guvušas līdzīgu pieredzi, un Grieķija ir viena no tām. Tās uzņem lielu skaitu cilvēku, kuriem nākas gaidīt piecus gadus, lai izmantotu tiesību aktos noteiktās tiesības. Protams, viņi beigu beigās gūst labumu no ilgtermiņa uzturēšanās, tomēr viņi var pārcelties arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, kas varētu būtu ļoti noderīgi tādām valstīm kā Grieķija, Malta, Kipra un citām valstīm. Tāpēc es uzskatu, ka šis tiesību akts, lai gan ir piemērots, tomēr varētu tikt uzlabots, samazinot noteikto piecu gadu gaidīšanas laiku. Beidzot savu uzrunu, vēlos pateikties referentam Claude Moraes par to, ka viņš ir atzinis šo problēmu un ir darījis, ko varējis, lai paskaidrojuma raksta beigās tiktu iekļauta atsauce, kas tomēr ir pietiekami simboliska.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī man jāsāk ar apsveikumiem kolēģim Claude Moraes par šo ziņojumu. Es vēlos pateikt viņam paldies arī par izcilo koordinatora darbu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

Es domāju, ka tas ir lieliski, ka šī jaunā direktīva beidzot aizpilda ar uzturēšanās tiesībām saistīto juridisko vakuumu, kurā starptautiski aizsargātās personas nonāk visā Eiropas Savienībā. Šīs personas, kas ir apmetušās kādā no dalībvalstīm, pašlaik ir apšaubāmas juridiskās noteiktības situācijā, jo, ņemot vērā pašreizējos nosacījumus, tās nav tiesīgas saņemt ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas, lai gan šādas tiesības ir trešo valstu valstspiederīgajiem. Tām ir jāpiešķir ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas nediskriminējošā veidā ar noteikumu, ka ir bijusi iepriekšēja legāla uzturēšanās, kas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Es uzskatu, ka aprēķinā būtu labāk ņemt vērā visu legālās uzturēšanās ilgumu Eiropas Savienībā kopš starptautiskās aizsardzības pieprasījuma iesniegšanas.

Vienlaicīgi ir jāņem vērā šo cilvēku nemainīgā neaizsargātība ārpus Eiropas Savienības, tādējādi jebkurās darbībās, kas ir vērstas uz starptautiskās aizsardzības vai uzturēšanās tiesību atcelšanu, ir jāievēro viņu pamattiesības un neizraidīšanas princips.

Šī direktīva nodrošina nepieciešamos papildu noteikumus attiecībā uz piemērojamām procedūrām izraidīšanas vai starptautiskās aizsardzības izbeigšanas situācijās. Es uzskatu, ka mums ir jābalso par Claude Moraes ziņojumu kā daļu no vispārējās tiesību aktu paketes, kas regulē Eiropas Savienības patvēruma un migrācijas sistēmu.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es neskatos uz šo ziņojumu ar rozā brillēm. Es ar nolūku skatos uz to ar mūsu valstu pilsoņu acīm, kuros rodas bažas, jo pēc piecu gadu uzturēšanās dalībvalstī bēgļiem tiek piešķirts pastāvīgi dzīvojošas personas statuss. Pēc tam tas ir spēkā visā ES teritorijā. Tādējādi bēglis, apmetoties valstī ar salīdzinoši „maigu” patvēruma reglamentējumu, pēc pieciem gadiem varēs pārcelties uz dzīvi jebkurā citā dalībvalstī pēc savas izvēles –– un, protams, viņš sākumā izvēlēsies valstis, kurās noteikumi ir nepilnīgāki vai maigāki, bet pēc tam apmetīsies uz pastāvīgu dzīvi tur, kur sociālā nodrošinājuma līmenis ir acīmredzami labāks. Sekas šādai situācijai būs sekundāra migrācija un ļaunprātīga izmantošana. Pat piecu gadu termiņa noteikšana patvēruma sistēmā ir problemātiska, jo administratīvās procedūras bieži vien ir saistītas ar tīšu novilcināšanu un izmeklēšanām. Direktīvas darbības jomas paplašināšana radītu vēl lielāku apgrūtinājumu dalībvalstīm, kurās ir augstāks sociālā nodrošinājuma līmenis, lai gan tām jau tāpat ir milzīgas problēmas, kas apgrūtina bēgļu integrēšanos. Mana attieksme pret šo ziņojumu ir ārkārtīgi kritiska.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Man nav daudz, ko piebilst Moraes kunga paveiktajam darbam. Ir panākts visaptverošs vienprātīgs atbalsts Moraes kunga paveiktajam darbam attiecībā uz šo īpaši svarīgo direktīvu.

Es vēlos vēlreiz apliecināt Moraes kungam un citiem, ka šis ir svarīgs procesa pamatelements. Es uzskatu, ka rītdienas balsojumā tas gūs lielu atbalstu. Tas ir pirmais pasākums mūsu kopīgajā ceļojumā uz 2012. gadu un patvēruma tiesību aktu paketi. Es ceru, ka šis sadarbības gars saglabāsies, jo man ir nepieciešams un es rēķinos ar jūsu atbalstu atlikušo direktīvu pieņemšanā.

  Claude Moraes, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vēlreiz pateikties komisārei par viņas paveikto šajā jautājumā.

Viens no iemesliem, kāpēc mēs ceram, ka pirmo pasākumu patvēruma jautājumā varētu pabeigt rītdienas balsojumā –– un es ceru, ka šim balsojumam būs ietekme uz turpmākajiem procesiem –– ir fakts, ka, lai gan patvērums joprojām ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem šajā Parlamentā, jo īpaši mazajām valstīm, kā to paskaidroja Busuttil kungs, katrs patvēruma tiesību akts var radīt pārmērīgas sekas ne tikai mazajās valstīs, bet arī migrācijas „karsto punktu” valstīs, piemēram, Grieķijā.

Mums jāvirzās uz priekšu uzmanīgi, kā to darījām ar šo ziņojumu, un paskaidrojuma rakstā ir iekļauti vairāki punkti, kas norāda, ka deputātu, jo īpaši nopietnu deputātu bažas tiek ņemtas vērā pietiekami nopietni. Piemēram, es uzskatu, ka mēs spējām iekļaut Nedelcheva kundzes bažas saistībā ar integrāciju un Wikström kundzes paustās bažas, runājot par ģimenes locekļiem un izraidīšanu, kā arī par vardarbību ģimenē un citām problēmām. Tikai šāda veida sadarbībā ir iespējamas tik veiksmīgas augstākā līmeņa sarunas starp Komisiju un Padomi, pateicoties mūsu kopā ar kolēģiem paveiktajam darbam Parlamentā.

Visbeidzot, Sargentini kundze, es tiešām vēlējos atrast atjautīgu veidu, kā pateikt, ka korelācijas tabulas ir ārkārtīgi svarīgas. Apgalvot, ka patvēruma meklētāji pašlaik gaida korelācijas tabulu ieviešanu, varbūt ir visatjautīgākā un tēlainākā lobēšana par labu korelācijas tabulu rezolūcijas pieņemšanai, tāpēc es ceru, ka Padome to dzirdēja. Vēlreiz paldies maniem kolēģiem par šim ziņojumam sniegto atbalstu pēc tik ilga laika.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2010. gada 14. decembrī.

20. Teritoriālā, sociālā un ekonomiskā kohēzija – Laba pārvaldība un ES reģionālā politika (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– Petru Constantin Luhan kunga ziņojums A7-0309/2010 Reģionālās attīstības komitejas vārdā par teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju

[2009/2233(INI)] un

– Ramona Nicole Mănescu kundzes ziņojums A7-0280/2010 Reģionālās attīstības komitejas vārdā par labu pārvaldību un ES reģionālo politiku

[2009/2231(INI)].

  Petru Constantin Luhan, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Izstrādājot šo ziņojumu mēs esam iecerējuši atbildēt uz tā nosaukumā uzdoto jautājumu, t. i., vai ekonomikas, sociālas un teritoriālas kohēzijas ieviešana ir absolūts priekšnosacījums Eiropas Savienības konkurētspējai pasaules līmenī, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas nozīmei šajā jomā.

Ir satraucoši, ka Eiropas Savienības 271 reģionā ir tik būtiskas atšķirības. Ja attīstītākajos reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju veido 334 % no 27 ES dalībvalstu vidējā rādītāja, tad nabadzīgākajā reģionā šis cipars ir tikai 26 %, citiem vārdiem sakot, tas ir 13 reizes mazāks.

Cits nelabvēlīgs faktors ir Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes temps, kas ir lēnāks nekā mūsu starptautiskajiem konkurentiem. Tādējādi kā norādīts arī ES 2020. gada stratēģijā, mums ir jāattīsta stratēģiski svarīgas jomas un jāskatās ārpus Eiropas Savienības, lai mēs kļūtu spēcīgāki.

Eiropai ir grūts uzdevums, jo līdztekus pašreizējās krīzes sekām tai būs jātiek galā arī ar citiem nozīmīgiem izaicinājumiem, piemēram, ar pielāgošanos globalizācijai, demogrāfiskām izmaiņām, klimata pārmaiņām un energoapgādes drošības problēmām.

Kohēzijas politikas nozīme ES 2020. gada stratēģijā nav apstrīdama. Es uzskatu, ka šīs politikas prioritātes būtu jāsaskaņo ar nākotnes stratēģijas mērķiem, bet ir vērts apsvērt, ka tā tomēr ir jāsaglabā kā neatkarīga politika. Stratēģijas mērķus ir iespējams sasniegt vieglāk, palielinot sinerģiju starp pētniecības, izstrādes un jaunievedumu programmām, no vienas puses, un kohēzijas programmām, no otras puses. Mums ir jāatbalsta lieli projekti, kuriem ir būtiska ietekme ES līmenī un kas var sekmēt reģionu ekonomikas izaugsmi, radīt jaunas darba vietas un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Īpaša nozīme jāpiešķir arī jebkura veida ieguldījumiem infrastruktūrā, vienalga, vai tas ir transports, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, sociālā, izglītības, pētniecības un izstrādes vai vides infrastruktūra, kas palīdzēs nodrošināt vienādu pieejamību visiem Eiropas pilsoņiem, piedāvājot viņiem vienlīdzīgas attīstības iespējas.

Pamatnostādnes vietējam un reģionālajam līmenim noteiks attiecīgās vietas īpatnības, nodrošinot iespēju uzreiz radīt pievienoto vērtību. Decentralizācijas principa piemērošana jāsekmē līdz pat vietējam līmenim, lai uzlabotu Eiropas fondu apguvi.

Veicinot ekonomikas konkurētspēju un radot jaunas darba vietas, mēs nedrīkstam nenovērtēt īpaši būtisko mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi. Tiem jānodrošina plašākā ES finansējuma, finanšu vadības instrumentu un citu kredīta avotu pieejamība. Maksimālas kohēzijas politikas ietekmes panākšana ir pilnīga ekonomikas konkurētspējas nepieciešamība. Es vēlos uzsvērt vajadzību turpināt ES fondu izmantošanas procedūru vienkāršošanu, šo fondu elastīgas izmantošanas garantijas, turpmāku IKP izmantošanu kā galveno kritēriju reģiona atbilstībai kohēzijas politikai un vajadzību pēc konkrēta Komisijas priekšlikuma attiecībā uz publiskās un privātās partnerības izmantošanu.

Apsverot Eiropas Savienības globālo konkurētspēju, es uzskatu, ka daļa no kohēzijas politikai piešķirtajiem līdzekļiem būtu jāizmanto, lai panāktu un noturētu Eiropas pasaules līderpozīcijas tajos sektoros, kuros tā jau pašreiz ir konkurētspējīga, un sektoros, kuros tai ir iespējas kļūt par pasaules līderi.

Tādējādi, godājamie deputāti, ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšana līdztekus stratēģiskajiem ieguldījumiem ir absolūts priekšnoteikums Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspējas garantēšanai pasaules līmenī.

  Ramona Nicole Mănescu, referente. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā globālā krīze ir vēlreiz apliecinājusi, cik svarīga ir laba pārvaldība katrā līmenī, kā arī nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu līdzdalību ES politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka šīs iestādes ievieš gandrīz 70 % no ES tiesību aktiem.

Kohēzijas politikai ir būtiski svarīga nozīme daudzlīmeņu pārvaldības īstenošanā. Ņemot vērā šādas pārvaldības nozīmīgo ietekmi uz teritoriālās kohēzijas sasniegšanu Eiropā, daudzlīmeņu pārvaldības principam jākļūst par obligātu prasību visām dalībvalstīm. Vietējo un reģionālo iestāžu aktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā pat pirmslikumdošanas posmā, līdztekus veicot kopīgās pārvaldības mehānismu efektivitātes analīzi, dažādo Komisijas un dalībvalstu pienākumu izpildē tiešām garantēs labvēlīgāku rezultātu sasniegšanu attiecībā uz Eiropas fondu apguvi turpmākajā programmēšanas periodā.

Prakse mums ir pierādījusi, ka integrēta pieeja reģionālajā politikā ir daudz efektīvāks veids, kā panākt rezultātus. Tieši tādēļ šādai pieejai jākļūst obligātai. Mums ir nepieciešama kopēja partnerības definīcija. Tāpēc es esmu lūgusi Eiropas Komisiju piedāvāt šādu definīciju, lai veidotu atbilstīgu partnerību ar vietējām un reģionālām iestādēm.

Tāpēc vietējās attīstības metodoloģijas pieņemšana ir viens no dalībvalstīm pieejamajiem risinājumiem, lai palielinātu vietējo un reģionālo iestāžu nozīmi Eiropas programmu pārvaldībā un ieviešanā, jo īpaši attiecībā uz pilsētu, lauku un pārrobežu attīstības jomu. ES un valsts līmeņa noteikumu vienkāršošana ne tikai kā ekonomikas krīzes sekas, bet arī kā vispārējs nākotnes kohēzijas politikas princips ir labas pārvaldības priekšnoteikums kohēzijas politikas īstenošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim ieinteresēt iespējamos saņēmējus.

Turklāt es uzskatu, ka nākamajam programmēšanas periodam mums ir nepieciešami kopēji Eiropas fondu izmantošanas noteikumi, kas dalībvalstīm būtu jāpiemēro, tādējādi nepieļaujot iespēju, ka tās ievieš papildu nosacījumus, kas faktiski ierobežo finansējuma pieejamību.

Ja ilgtermiņā mēs tiecamies uz politiku, kas ir skaidrāka, orientēta uz rezultātu un daudz vieglāk piemērojama, Komisijai ir jāpilnveido gan spējas sniegt atbalstu vietējām un reģionālām iestādēm, gan valsts līmenī veikto pasākumu uzraudzības sistēmas. Es uzskatu, ka šīm iestādēm nodrošinātās programmu īstenošanas mācības un pamatnostādnes palīdzēs samazināt kļūdu skaitu, jo īpaši attiecībā uz neattaisnotajiem izdevumiem un publisko iepirkumu. Lai izvairītos no audita pārklāšanās un pārmērīgas kontroles, ko pašlaik izjūt saņēmēji, mēs esam lūguši Komisijai sagatavot vienota audita rokasgrāmatu, kas atvieglos vienādu vienota audita modeļa izmantošanu visos līmeņos. Visbeidzot, bet ne mazāk nozīmīgi –– mums ir jāveic pasākumi, lai sekmētu privātā sektora iesaistīšanos Eiropas projektos. Pirmais solis šajā virzienā ir maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto finanšu vadības instrumentu izmantošanas noteikumu vienkāršošana.

Noslēgumā es vēlos minēt labo sadarbību ar Komisijas pārstāvjiem konsultāciju laikā, kā arī viņu atsaucību un efektīvo atbalstu šajā ziņojumā izklāstītajiem pasākumiem, kas ir papildu garantija, ka galu galā Komisija šos pasākumus pieņems.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godātie Parlamenta deputāti, jo īpaši Mănescu kundze un Luhan kungs! Es vēlos īpaši pateikties jums abiem par šiem diviem ziņojumiem, kuros atkal ir konstruktīva un ļoti labvēlīga nostāja attiecībā uz reģionālo politiku un kas sagatavoti tieši īstajā laikā, ņemot vērā ilgstošās debates par turpmāku reģionālās politikas struktūru, tostarp vēršot skatu uz Kohēzijas forumu janvāra beigās un februāra sākumā.

Ir svarīgi, lai mēs reģionālo politiku vienmēr uzlūkotu tieši kā ieguldījumu politiku –– kā politiku ieguldījumiem reģionos, cilvēkos un eiropiešos. Šajā finanšu periodā jaunievedumu un reģionālajai politikai jau ir atvēlēti EUR 86 miljardi, kas jo īpaši paredzēti, lai sniegtu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem darbaspēka kvalitātes, ražošanas metožu un piedāvāto pakalpojumu uzlabošanai. Tomēr tas, kas mums ir jādara –– un šeit jums abiem ir pilnīga taisnība –– ir turpmāka stratēģijas pilnveidošana, lai līdztekus vadības līdzekļiem, kas nākotnē joprojām būs nepieciešami –– citiem vārdiem sakot, līdztekus pareizai finanšu pārvaldībai –– mēs pievērstu pastiprinātu uzmanību mūsu darba rezultātorientētai novērtēšanai. Es vienmēr saku –– un tas ir kohēzijas ziņojuma un tā secinājumu pamats ––, lai nerastos pretruna starp koncentrēšanos uz dažām prioritātēm, kuras nosaka ES 2020. gada stratēģija, un šo prioritāšu elastīgu īstenošanu ļoti atšķirīgajos Eiropas reģionos.

Teritoriālā kohēzija ir ārkārtīgi svarīga. Man pašam tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas sniedz informāciju par to, kā mēs varam turpināt uzlabot dzīves līmeni reģionos, kas ir mūsu uzdevums, lai cilvēkiem pavērtos iespējas tajos reģionos, kur viņi ir dzimuši. Tas veicinās arī turpmāku iekšējo kohēziju Eiropā.

Tāpēc ir svarīgi –– un tas ir jāaktualizē nākamajā programmēšanas periodā –– vairāk uzmanības atkal pievērst lielu un mazu pilsētu nozīmei, jo apmēram 70 % eiropiešu dzīvo pilsētās, bet vienlaicīgi ir būtiski neaizmirst pilsētu un lauku attiecību nozīmīgumu. Tas ir jautājums par cita finansējuma izmantošanu, lai turpinātu pilnveidot sadarbību un novērstu pārklāšanos.

Tāpat ir svarīgi –– kā jau iepriekš mēs par to plaši un, manuprāt, pietiekami apspriedām šajā Parlamentā –– pievērst uzmanību vietām ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem un, protams, apsvērt demogrāfiskās izmaiņas Eiropā, kas ir problēma, ar kuru mums nāksies bieži saskarties un to risināt. No vienas puses, mēs vērojam nopietnu iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci lauku teritorijās un, no otras puses, –– lielu pilsētu pievilcības pieaugumu, kas nozīmē ne vien to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo mazā platībā, bet arī attiecīgu apdzīvotības sarukšanu. Savā ziņā šim procesam var pretoties ar ieguldījumiem vecā un jaunā infrastruktūrā. Tas būs īpaši svarīgs ieguldījums izaugsmes nodrošināšanā.

Partnerības –– sadarbības –– jautājums ir ļoti svarīgs, kā tas īpaši norādīts Mănescu kundzes ziņojumā. Jā, ir svarīgi attīstīt daudzlīmeņu pārvaldību. Tomēr es vēlos vērst īpašu Parlamenta uzmanību uz reģionu, tostarp vietējā līmeņa, nozīmīgumu. Kad es reģionos apspriežu jautājumus, man dažkārt rodas iespaids, ka reģionu pārstāvji neiesaista vietējos pārstāvjus. Mums šajā jomā ir jāizstrādā dokumenti.

Es esmu kopā ar jums, bet, vice versa, man arī skaidri jānorāda, ka mums, protams, ir jāievēro katras dalībvalsts konstitucionālā sistēma un jādod tai sava artava. Tomēr es jūs atbalstu jautājumā par iespējami daudzu līmeņu –– un arī iespējami daudzu iesaistīto pušu, tostarp NVO –– iesaistīšanu partnerības un ieguldījumu programmu izstrādāšanā.

Varbūt es plašāk pievērsīšos finanšu vadības dokumentu jautājumam noslēguma piezīmēs, jo es jau esmu pārtērējis uzstāšanās laiku. Es vēlos arī sirsnīgi apsveikt jauno priekšsēdētāju, kas uzņēmies šos pienākumus.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Iosif Matula, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kohēzijas politika ir viena no ES svarīgākajām un veiksmīgākajām politikām. Lisabonas Līgums paredz plašākas teritoriālo iestāžu līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā, kas ir svarīgs pasākums īstas daudzlīmeņu pārvaldības virzienā. Tam ir jāpiešķir būtiska nozīme ne tikai nākamajā programmēšanas periodā, bet arī katrā Eiropas 2020. gada stratēģijas izstrādes un īstenošanas posmā.

Mănescu kundzes ziņojuma, par kuru vienbalsīgi nobalsoja Reģionālās attīstības komiteja, nolūks ir uzmanības pievēršana reģionālo un vietējo iestāžu kompetencei un funkcijām kohēzijas politikas īstenošanā. Ziņojumā uzvērts, ka daudzlīmeņu pieeja ir horizontāli jāpiemēro visās ES politikas jomās. Daudzlīmeņu pārvaldība ir teritoriālās kohēzijas un tās iespēju veicināšanas priekšnoteikums. Par pamatu jāizmanto augšupējā pieeja, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējo administratīvo sistēmu daudzveidību.

Šajā programmēšanas periodā un nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš integrētai pieejai, kas attiecas ne tikai uz administratīvās kompetences pilnveidošanu, bet arī uz finanšu inženierijas instrumentu izmantošanu. Vietējo un reģionālo iestāžu nozīme ir jāpaplašina, pieņemot vietējās attīstības metodoloģiju, kuras pamatā ir reģionāla partnerība, jo īpaši projektiem, kas ir saistīti ar pilsētu, lauku un pārrobežu aspektiem. Šādu partnerības projektu uzdevums ir līdzsvarotas attīstības nodrošināšana, un to nozīme pārsniedz valstu robežas, tādējādi veicinot Eiropas Savienības teritoriālās kohēzijas paplašināšanu. Turklāt tie ne vien atklās attīstības iespējas, bet arī īpašus vietējos aspektus.

Paplašinātās daudzlīmeņu pārvaldības, kuras pamatā ir skaidras, pārredzamas procedūras, rezultāts būs decentralizācija, kas joprojām ir nepieciešama dažās dalībvalstīs. Reģionālo un vietējo iestāžu nozīmes paplašināšanas dēļ tām būs pienākums nodrošināt projektu efektivitāti, kas nozīmē rezultātorientētākas pieejas ieviešanu.

Es apsveicu Mănescu kundzi un Luhan kungu ar lieliskiem ziņojumiem, kas nodrošinās ievērojamu pievienoto vērtību turpmākajai kohēzijas politikai.

  Evgeni Kirilov, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzslavēt manus kolēģus Luhan kungu un Mănescu kundzi par lielisku darbu. Mēs visi esam vienisprātis, ka kohēzijas politikai ir būtiska nozīme Eiropas reģionu konkurētspējā. Attiecībā uz turpmāko politiku un sasniegumu nodrošināšanu, mēs vēlamies redzēt atbilstoši piešķirtus līdzekļus vai vismaz naudu, kas nav mazāka kā pašlaik atvēlētā summa.

Mēs nevēlamies radīt arī papildu apgrūtinājumu saņēmējiem. Kohēzijas politikas turpmākā koncepcija ir atkarīga no mūsu kopīgi pieņemtā lēmuma. Tomēr Komisijai ir būtiska nozīme, sagatavojot savus priekšlikumus, tāpēc mēs paļaujamies uz jums, komisār Hān, jo, manuprāt, dažiem no šiem priekšlikumiem –– piemēram, ieteiktajiem priekšnoteikumiem, lai dalībvalstis varētu saņemt Eiropas Savienības finansiālo palīdzību –– ir nepieciešams papildu novērtējums.

Kohēzijas politikai visos reģionos ir nepieciešams atbalsts, un mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tie ciestu no atsevišķu valstu pārvaldes nepilnībām. Šeit es vēlreiz piekrītu, komisāra kungs, ka ir svarīgi attīstīt šos līmeņus. Tādējādi ir ļoti būtiski sarežģītību neaizstāt ar nosacījumiem un atkal nesarežģīt tiešajiem saņēmējiem dzīvi. Lai nodrošinātu labvēlīgus kohēzijas politikas rezultātus, mums jānodrošina reģioniem iespēja aktīvi iesaistīties, jāļauj tiem justies kā procesa saimniekiem, jāpiešķir attiecīgi līdzekļi un jāpārliecinās par to atbilstīgu izlietojumu.

  Riikka Manner, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentiem par lielisku darbu. Šie divi ziņojumi tiešām rada stabilu pamatu turpmākajai kohēzijas politikai.

Dzīvotspējīga kohēzijas politika, kas attiecas uz Eiropu kā veselumu, ir obligāts priekšnoteikums mūsu globālajai konkurētspējai, par to nav nekādu šaubu. Kā minēja komisārs, reģionālā politika nav nekas cits kā ieguldījumu politika. Uz šādu pieeju mums jātiecas arī turpmāk. Izmantojot kohēzijas politiku, mēs varam enerģiski reaģēt uz Eiropas 2020. gada stratēģijas mērķiem. Ja mēs vēlamies apmierinošāku sniegumu pētniecībā, izstrādē un jaunievedumos, mums arī kohēzijas politika ir jāveido kā šo mērķu neatņemama sastāvdaļa, un mums tie jāaplūko plašākā perspektīvā.

Kohēzijas politika patiesībā nav tikai solidaritātes jautājums. Protams, daļēji tā ir, bet tieši kohēzijas politikas dēļ mums tagad ir stabils finansējums pētniecībai, izstrādei un jaunievedumiem. Tāpēc ir tikai pareizi, ka arī nākamajā finansēšanas periodā mums jāatvēl tai vismaz tikpat liels naudas daudzums, kāds ir bijis pieejams līdz šim. Piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju šie faktori ir precīzi ņemti vērā, un ir ļoti svarīgi ieguldīt vairāk laika un naudas panākumu gūšanā.

Mǎnescu kundzes ziņojums risina arī vēl vienu ļoti svarīgu kohēzijas politikas jautājumu, t. i., kā izstrādāt tādu politiku, kas ir veiksmīga un kurā ir ņemts vērā katrs līmenis. Piemēram, mēs esam redzējusi apbēdinošus skaitļus attiecībā uz īstenošanu. Ja esam reģionālās politikas dalībnieki, mums ir nopietni jāattiecas pret šīm politikas problēmām un turklāt jāmēģina rast risinājumi. Manuprāt, šie jautājumi Mǎnescu kundzes ziņojumā tiek lieliski risināti.

  Jean-Paul Besset, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Savā uzrunā es vēlos pievērsties Luhan kunga ziņojumam.

Reģionālajai kohēzijas politikai Eiropā ir būtiska nozīme, lai ekonomikas attīstība būtu līdzsvarota, sociāli harmoniska un ekoloģiski efektīva, t. i., galu galā –– konkurētspējīga pasaules līmenī.

Es pateicos Luhan kungam par dažu mūsu grozījumu iekļaušanu, kas vērsti uz ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, saglabājot bioloģisko daudzveidību. Taču mēs nevaram balsot par šo rezolūciju, jo tajā pausts atbalsts redzējumam par kohēzijas politiku kā globālās konkurētspējas instrumentu, ko mēs tomēr uzskatām par pārāk šauru, pārāk ierobežotu un neadekvātu redzējumu.

Mums jānorāda uz diviem aspektiem, kas rada grūtības. Pirmkārt, referents paļaujas gandrīz tikai uz kvantitatīviem rādītājiem par infrastruktūru kā izaugsmes virzītājspēku, pieaugumam kļūstot par viņa galveno kritēriju. Mēs neuzskatām, ka tas atbilst šai situācijai. Piemēram, viņš piemin 246 darbības programmas pētniecības un izstrādes jomā un lepojas ar tām, nepievēršoties to būtībai. Pētniecība ir atbalstāma joma, bet mums ir jāzina arī tas, ko mēs pētām.

Otrs grūtību aspekts ir saistīts ar to, ka referents nepietiekami skaidri izklāsta plānus. Mēs dotu priekšroku skaidrai izvēlei, lai izpildītu šajā ziņojumā noteiktos uzdevumus, izvēlei par videi draudzīgu ekonomiku, izvēlei par jaunu videi draudzīgu virzienu, kas vienīgais spēj nodrošināt Eiropas un tās reģionu augšupeju.

  Charalampos Angourakis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šie ziņojumi ir pret sabiedrības pamatslāņiem līdzvērtīgi Eiropas Savienības monopolgrupu un tām pakalpīgo buržuāzisko valdību stratēģiskajiem plāniem. Eiropas Savienībā nekad nav bijusi un nekad nebūs iespējama kohēzija par spīti centieniem izmantot politisko kohēziju manipulācijā ar sabiedrību. Eiropas Savienības politiku iezīmē divi pamatelementi –– pirmais ir dziļi iesakņojusies nevienlīdzība, kas ir kapitālistiskās attīstības metodes neatņemama pazīme, bet otrs elements ir Kopienas līdzekļu nepiešķiršana sabiedrības pamatslāņa vajadzībām, bet ražošanai un infrastruktūrai, lai veicinātu augstāku kapitālieguldījumu atdevi un spekulatīvu naudu monopolgrupām, izmantojot publisko un privāto partnerību.

Šodien, turpinoties kapitālisma krīzei, pat šis kļūdaini par Kopienas solidaritāti dēvētais princips tiek atmests un aizstāts ar kapitāla konkurētspēju. Kapitālistu politisko pārstāvju ziņojumi un plāni par turpmāko kohēzijas politiku ir izdevīgi biznesa grupējumu pašreizējām interesēm –– straujāka kapitālisma restrukturizācija, izmantojot pret sabiedrības pamatslāni vērsto Eiropas 2020. gada stratēģiju un bez žēlastības uzbrūkot strādnieku šķiras darba, nodrošinājuma un sociālajām tiesībām. Eiropas Savienība un kapitālistiskās attīstības metode nespēj apmierināt neatliekamās vajadzības, piemēram, aizsardzību pret zemestrīces sekām, izglītību, veselību un labklājību. Tāpēc Eiropas Savienības pamešana ir nepieciešama vairāk kā jebkad iepriekš, jo tā ir cīņa par plānveida sociālistisko ekonomiku.

  Trevor Colman, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Man šodien nākas uzstāties, jo mans kolēģis Bufton kungs, kurš būtu jūs uzrunājis manā vietā, jūtas nevesels. Viņa vārdā es iepazīstināšu ar šādu viedokli. Kā mēs zinām, līdztekus KLP, reģionālie fondi veido lielāko daļu no ES budžeta. Jau gadu desmitiem britiem ir nācies apmaksāt dažādus projektus visā ES, no kuriem lielākā daļa AK nodokļu maksātājiem nedod pilnīgi nekādu labumu.

Nesen Pētnieciskās žurnālistikas birojs AK atklāja faktu, ka ES reģionālie fondi tiek izmantoti, lai atbalstītu ieroču tirdzniecības uzņēmumus Austrumeiropā, dažiem no projektiem saņemot vairākus miljonus eiro, lai gan tie ir vieni no bagātākajiem uzņēmumiem. Vai tiem tiešām ir nepieciešamas ES subsīdijas? Ņemot vērā šai budžeta pozīcijai raksturīgo krāpniecību un līdzekļu izšķiešanu, ka tie pat netiek izmantoti tiem mērķiem, uz kuriem bija paļāvušies budžeta atbalstītāji, es vēršos pie koalīcijas AK ar aicinājumu atsaukt finansējumu, jo mums šī nauda ir nepieciešama mājās –– un tas ir vēl viens iemesls, lai pamestu ES.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ungārija noteikti ir īpašā situācijā, ja apsveram tādu reģionu izveidi un atbalstīšanu, kas veido pārrobežu ekonomikas vienības. Ir vēsturiski zināms fakts, ka senāk šie reģioni veidoja vienu Karpatu baseinu. Tāpēc deputāti no partijas „Jobbik” atbalsta reģionu sadarbību un turklāt uzskata to par nepieciešamību arī šajā situācijā, lai turpinātu mazināt pagaidu šķēršļus, kas radušies starp Ungārijas cilvēkiem.

Tomēr, aizstājot Briseles tiešā veidā piešķirtos un kontrolētos līdzekļus, mēs varam plānot finansējumu vienīgi projektiem, kas tiek uzsākti un apstiprināti sadarbības procesā, balstoties uz iesaistīto valstu partnerību. Problēmu noteikšana, kā arī pārvaldība vietējā un reģionālā līmenī var būt efektīvāka, ņemot vērā, piemēram, ekonomiski saistīto reģionu pārrobežu īpatnības. Tas jāatbalsta pat tad, ja mēs ņemam vērā tikai ekonomikas apsvērumus. Līdzvērtīgi būtu jāatbalsta noteikumu vienkāršošana, MVU līdzdalība Eiropas projektos un ekonomiski mazattīstīto reģionu atbalsta process, lai tie sasniegtu citu reģionu līmeni, ja šie demokrātiskie pasākumi nenozīmē Briseles un Komisijas kompetences un uzraudzības funkciju paplašināšanu, mazinot valsts līmeņa kontroli. Prioritāro reģionu noteikšana un tiem piešķirtais tiešais atbalsts ekonomikai varētu būt jauns laikmets Karpatu baseina ungāru dzīvē.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir maz Eiropas politisko stratēģiju, kas izraisītu tik lielas emocijas un strīdus. Kohēzijas politiku, ko daži uzskata par galvenokārt sociālistisku politiku, citi dēvē par kapitālistisku politiku. Daži to uzskata par taisnīgu politiku, citi –– par netaisnīgu. Daži to dēvē par iespēju nesamērību novēršanai, bet citiem tā nozīmē konkurētspējas stiprināšanu.

Faktiski politikā nav nekādu pretrunu, tā ir īpaši paredzēta lielākas reģionu kohēzijas veicināšanai Eiropas Savienībā ne tikai sociālā taisnīguma ziņā, bet arī attiecībā uz vienlīdzīgām konkurētspējas iespējām. Citiem vārdiem sakot, tā ir kohēzija konkurētspējas vārdā. Šāds vēstījums ir abos ziņojumos, norādot konkrētus aspektus, kas ir svarīgi ne tikai šodienas situācijā, bet arī debatēs par turpmāku kohēzijas politiku. Es vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka abi ziņojumi īpaši pievēršas partnerības principam.

Es aicinu komisāru nopietni apsvērt, vai attīstības vienošanās priekšlikumā būtu jāiekļauj viena no dalībvalstīm izvirzīta prasība. Šī prasība noteiktu, ka dalībvalstij pirms vienošanās parakstīšanas ir jāvienojas par visiem attīstības virzieniem, prioritātēm un principiem ar vietējiem un reģionālajiem partneriem. Tas būtu obligāts noteikums, lai Eiropas Komisija varētu skaidri uzdot katrai dalībvalstij pienākumu īstenot savu kohēzijas politikas daļu.

  Georgios Stavrakakis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar apsveikumiem un pateicību referentei Mănescu kundzei par viņas lielisko sadarbību un par viņas gatavību aktīvi iesaistīties apspriedēs un ņemt vērā deputātu priekšlikumus saistībā ar šī ziņojuma saturu. Kas attiecas uz apspriežamā ziņojuma saturu, nav nekādu šaubu, ka apmierinoša pārvaldība ir būtisks veiksmes priekšnoteikums jebkurā politikā, jo īpaši kohēzijas politikā, kas pamatojas uz kopīgu pārvaldi, par kuru galvenā atbildība pārgājusi valsts un reģionālo iestāžu ziņā. Ir tikai viena atbilde uz šo sarežģīto administratīvo sistēmu –– daudzlīmeņu pārvaldība.

Es vēlos uzsvērt, ka, ja mēs ņemam vērā kohēzijas politikas turpmāko virzienu, vismaz tādā apjomā, kādā par to var spriest Piektajā ziņojumā par kohēziju, daudzlīmeņu pārvaldība gan tās horizontālajā, gan vertikālajā dimensijā sekmēs jebkuras attīstības iniciatīvas dzīvotspēju un veiksmīgu politikas īstenošanu. Es atbalstu arī vēršanos pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu vienkāršot noteikumus un palielināt palīdzību vietējām iestādēm, jo tie ir faktori, kas nodrošinās iespējamo saņēmēju plašāku iesaistīšanos programmās un efektīvu līdzekļu izlietojumu. Novērtējumi, ko pašlaik veic Eiropas Komisija, sniedz mums informāciju par tām iestādēm, kam pastāvīgi rodas ar pārvaldības iespējām saistītas problēmas, īstenojot politiskās kohēzijas programmas. Kā norādīts ziņojumā, papildu tehniskā palīdzība šīm iestādēm, līdztekus “māci tos, kas māca” (“train the trainers”) iniciatīvas atbalstīšanai, uzlabotu pat mazāko vietējā līmeņa iestāžu pārvaldības spējas. Visbeidzot, es uzskatu, ka vienotāki un saskaņotāki struktūrfondu noteikumi būs stabils pamats virzībai uz vienkāršāku un

pareizāku finanšu pārvaldību.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tikai pirms dažām dienām Komisija balsoja par Donavas reģiona stratēģijas rīcības plānu, tāpēc es apsvēršu Luhan kunga ziņojumu, izmantojot šo notikumu, jo īpaši ņemot vērā viņa paskaidrojumā minēto, ka viņa mērķis ir debašu veicināšana par Eiropas un valsts līmeņa pasākumu savstarpējo atkarību un papildinātību. Es vēlos pievienot reģionālo līmeni. Ziņojumā ir paredzēta struktūra, lai kohēzijas politika spētu dot ieguldījumu Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanā. Tajā nav skaidri norādīta makroreģionu nozīme šajā procesā, bet analīze apliecina, ka Donavas reģiona stratēģija precīzi atbilst šai struktūrai, tikai mazākā līmenī, tieši tāpat kā tas iepriekš bija ar Baltijas reģiona stratēģiju. Es saredzu sakritības starp ziņojumā paredzētajiem nosacījumiem un Donavas reģiona rīcības plāna faktisko situāciju. Turklāt ziņojumā izklāstītajiem konkurētspējas paaugstināšanas principiem ir būtiska nozīme stratēģijā. Piemēram, ziņojumā liela vērība piešķirta sakaru veidošanai ar citām teritorijām. Tajā uzsvērts, ka dalībvalstīm ir jāatbalsta uz vietējo līmeni orientēta pieeja kohēzijas politikas noteikšanā un īstenošanā. Tās visas ir darba metodes, kas iemiesotas Donavas makroreģiona jaunajā politikā.

Es augstu vērtēju arī ziņojuma tēzes par turpmāka atbalsta nozīmīgumu, jo īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem. Tādējādi Donavas reģiona stratēģija ir īpašs gadījums saistībā ar Luhan kunga ziņojumu, pilnībā atbilstot tā secinājumiem. Mana salīdzinājuma mērķis ir norādīt uz īsto kohēzijas politikas virzienu. Es uzskatu, ka šiem principiem un darbības metodēm turpmākajā programmas periodā jākļūst par kohēzijas politikas pamatu, ietverot rezultātorientētu vietējā līmeņa politiku un izmantojot makroreģionus.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt pateicību referentei par teicamu pārvaldību, jo īpaši es vēlos pateikties par viņas labvēlīgo sadarbību un apsveikt viņu ar šo lielisko ziņojumu. Šis ziņojums pierāda Komisijai, kam turpmāk ir jānotiek, jo īpaši partnerības principa jomā. Tajā noteikts, kā nodrošināt arī vietējā un reģionālā līmeņa iesaistīšanos un kā visos struktūrfondu īstenošanas un novērtēšanas posmos ir jāiesaista ekonomikas un sociālie partneri, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tādējādi tiek apliecināta īsta dalībvalstu partnerības gatavība. Tas nozīmē, ka partneri būs līdzvērtīgi sarunās ar pārvaldes pārstāvjiem mācību iniciatīvu un finansiālā atbalsta procesā; tas nozīmē, ka partneriem būs reāla ietekme uz programmas saturu. Tomēr līdz šim mēs neesam redzējuši īpašu Komisijas apņēmību. Tas vienlīdz attiecas gan uz šo periodu, gan uz šajā jautājumā sagatavotajiem priekšlikumiem. Es atbalstu Olbrycht kunga norādīto faktu, ka šī vienošanās par attīstības un ieguldījumu partnerību būs iespējama tikai tad, ja partnerība tiešām ir izveidojusies un ja partneri ir iesaistīti šo plānu izstrādē vienlīdzīgā statusā. Pretējā gadījumā ir risks, ka mēs no Eiropas, ko veido reģioni, kļūsim par Eiropu, ko veido dalībvalstis, bet tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir reģionāla attīstība un vietējā un reģionālā līmeņa, ekonomikas un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates notiek piemērotā laikā, kad Eiropas Savienībā satraucoši saasinās ekonomikas, sociālās un teritoriālās atšķirības –– nevienlīdzība starp valstīm un reģioniem un katras atsevišķas valsts reģioniem joprojām palielinās. Mums acīmredzami nav izdevies sasniegt teritoriālu kohēziju.

Kohēzijas politika nav nošķirta no citām politikas jomām: tā ietekmē un to būtiski ietekmē valdošie politiskie principi un markoekonomikas struktūra. Uzbrukumi strādājošo algām un tiesībām, sabiedrisko pakalpojumu sistēmas izjaukšana, uzbrukums valsts sociālajām funkcijām un valsts ieguldījumu samazinājumi ir tādas ekonomikas un monetārās politikas sastāvdaļa, ko Eiropas Savienība uzspiež dalībvalstīm. Šādas politikas dēļ palielinās nabadzība un nevienlīdzība, un tā katru dienu attālina mūs no kohēzijas.

Patiesība ir tāda, ka kohēzijas politika nav pretojusies ietekmei vai nelīdzsvarotībai, ko izraisīja ļoti dažāda attīstības līmeņa ekonomiku integrācija vienotajā tirgū jeb Ekonomikas un monetārajā savienībā. Kohēzijai piešķirto līdzekļu nepietiekamība un makroekonomikas politikas pretrunas, pārmērīgi pievēršot uzmanību nominālai konverģencei, bet liedzot īstenot īstu konverģenci, ir nozīmīgi cēloņi, kas jānovērš, palielinot kohēzijai piešķirtos budžeta līdzekļus un būtiski mainot makroekonomikas politiku.

Ražošanas veicināšana un katras valsts un reģiona ražošanas spēju attīstīšana, vietējo iespēju, ko katrai vietai nodrošina tās resursu ilgtspējīga izmantošana, pilnvērtīga izmantošana, vides saglabāšana un darba vietu radīšana ar attiecīgajām tiesībām, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmas un sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana ir stratēģiski svarīgi efektīvai ekonomikas, sociālai un teritoriālai kohēzijai.

  Giancarlo Scottà (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstu Mănescu kundzes ziņojumu.

Daudzlīmeņu pārvaldībai ir būtiska nozīme kohēzijas politikā, un tāpēc reģionālo fondu pārvaldībā praktiski tiek izmantota daudzlīmeņu pieeja, kas nodrošina dažādu pārvaldības līmeņu sadarbību un kopīgu atbildību. Komisija veicina reģionālā un vietējā līmeņa iestādes atbalstošas iniciatīvas. Ir nepieciešams aktīvāks stimuls šo priekšlikumu atbalstīšanai, lai nodrošinātu īstu sadarbību un efektīvu Eiropas programmu īstenošanu.

Partnerība jānodrošina, pamatojoties uz kultūru, kas izvēršas dialogā starp dažādām iesaistītajām pusēm. Sadarbībai reģionālajā līmenī jābūt pārredzamai, godīgi pārstāvot visas iesaistītās puses.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt atbilstošas mācības vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram, “Erasmus” reģionālā un vietējā līmeņa amatpersonām, Komisijai uzņemoties finansiālo izdevumu segšanu. Turklāt tas ir lietderīgi arī labas prakses pieredzes apmaiņai un kohēzijas fondu pārvaldības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai.

  Joachim Zeller (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms man jāpauž nožēla, ka svarīgās debates par kohēzijas politiku darba kārtībā atkal ir nobīdītas gandrīz pēdējā vietā. Tas jebkurā gadījumā nav taisnīgi pret šo politiku un tās nozīmīgumu. Es vēlos pateikties referentiem par viņu ziņojumiem, kas mums acīmredzamā veidā norāda uz politikas jomu, kurā Eiropas Savienības tiešām ir guvusi panākumus, t. i., kohēzijas politiku, un ka ir būtiski šo politiku turpināt un īstenot to politiskā sistēmā ar vairākiem līmeņiem, citiem vārdot sakot, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldību.

Īstenojot kohēzijas politikas projektus, mūsu pilsoņiem tiešā veidā ir redzama Eiropas darbība infrastruktūras projektos, sociālajos projektos, pētniecības un jaunievedumu atbalstīšanā, konkurētspējas un nodarbinātības saglabāšanā reģionos. Pašlaik notiekošajās debatēs par Eiropas Savienības nākotni, līdztekus debatēm par valūtu un finansēm, mums tikpat intensīvi jādiskutē par to, kas Eiropas Savienībai ir nepieciešams, lai nodrošinātu iekšēju kohēziju, lai valstis un reģioni neattālinātos to ekonomikā, kā arī sociāli vai politiski. Galu galā, saskaroties ar globālajiem izaicinājumiem un pasaules tirgū parādoties jauniem konkurentiem, mums ir vajadzīga ciešāka vienotība un atbilstošāka vienveidība. Kohēzijas politika tajā var dot nozīmīgu ieguldījumu.

Tomēr šajā nolūkā mums ir vajadzīga kohēzijas politika, kas vairāk pievēršas tiem projektiem un projektu jomām, kas attīsta Eiropu kā veselumu, kas stiprajiem nodrošina iespējas palikt stipriem un kas vājajiem nodrošina iespēju mazināt plaisu starp viņiem un stiprajiem. Manuprāt, lai to sasniegtu, ir nepieciešams saglabāt un paplašināt līdz šim spēkā esošos kohēzijas politikas mērķus. Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešams finansējumam izvirzīt vairāk nosacījumu, vairāk koncentrējoties uz galvenajām Eiropas iniciatīvām, piemēram, transporta sektorā, enerģētikas sektorā, reģionālajā un pilsētu attīstībā vai pētniecībā un jaunievedumos. Komisijas Piektajā ziņojumā par kohēziju norādīto virzienu es uzskatu par nepieciešamu sastāvdaļu, proti, integrēt līdzekļus kopējā stratēģiskā struktūrā, izveidojot attīstības un jaunievedumu partnerību starp Komisiju, dalībvalstīm un reģionu pārstāvjiem. Tomēr tas ietver arī vietējā un reģionālā pārvaldības līmeņa iesaistīšanu šajā procesā iespējami agrākā posmā. Rīkojoties šādā veidā, jaunie reģionālās sadarbības veidi var būtiski sekmēt īstas daudzlīmeņu pārvaldības attīstību.

Priekšsēdētāja kungs! Es ceru, ka ļausiet man papildināt Colman kunga minēto, lai gan viņš diemžēl vairs nav Parlamentā. Es vēlos viņam atgādināt, ka Eiropas Savienība ir brīvprātīga valstu savienība. Ja valstis vēlas no tās izstāties, tām ir šādas tiesības. Tomēr es neuzskatu, ka Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas un Anglijas pilsoņi tiešām to vēlas.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs liekam pamatus 2020. gada Eiropai, iedomājoties to iekļaujošu, inteliģentu un novatorisku, un šajā virzībā mums ir skaidri jānosaka izaicinājumi, kuriem mums jāstājas pretī globālā līmenī.

Konkurētspējas sacensības mēs varam sākt un uzvarēt tikai tad, ja mums Eiropas Savienībā izdosies izveidot vienotu līmeņu sistēmu. Trīs kohēzijas politikas aspekti –– sociālais, ekonomikas un teritoriālais ––, kā arī struktūrfondi ir instrumenti, kuriem mums ir jāpievērš uzmanība. Mums tiešām nevajadzētu apsvērt finanšu krīzes pārvarēšanai nepieciešamo samazinājumu attiecināšanu uz kohēzijas politiku. Tieši pretēji, mums ir jāuzņemas atbildība par tās īstenošanu, pilnveidojot to, kas nav izdevies.

Ņemot vērā apkopotos datus un iegūto rezultātu analīzi, Reģionālās attīstības komiteja Luhan kunga ziņojumā uzsver ciešo saikni starp konkurenci un kohēziju, un izsaka priekšlikumu veikt korekcijas attiecībā uz turpmāko programmēšanas periodu. Nav šaubu, ka Eiropa var kļūt konkurētspējīga tikai tad, ja tā sekmīgi pārvar starp dažādiem reģioniem esošās teritoriālās atšķirības.

Tāpēc es pateicos Luhan kungam par mana grozījuma pieņemšanu, lai atkārtoti norādītu uz iespēju ieviest izdevīgus nodokļu noteikumus uz ne vairāk kā piecu gadu pārejas periodiem –– šī iespēja jau ir ietverta rezolūcijā, par kuru Parlaments balsoja 2006. gada februārī. Tas ir lietderīgs veids, kā novērst dažas no kohēzijas politikas īstenošanas grūtībām, piemēram, sarežģītas procedūras, neatbilstošas pārbaudes un nepieciešamību pēc efektīvākas uzraudzības.

Par šiem punktiem ir iesniegti vairāki grozījumi, lai panāktu optimālu kohēzijas politikas ietekmi un tādējādi palielinātu Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju. Kā norādīts Luhan kunga ziņojumā, uzsvars ir jāliek gan uz horizontālā, gan vertikālā līmeņa partnerību starp vietējām iestādēm un uz līdzfinansēšanu, šos elementus uzskatot par pamatprincipiem.

Tāpat ir svarīgi paātrināt procedūru vienkāršošanu un pieeju finansējumam, kas ir tikpat svarīgi kā integrētas pieejas izmantošana līdzekļu sadalē un pārejas režīmu saglabāšana, jo īpaši šajā sarežģītajā laikā. Augšupējs lēmumu pieņemšanas process, iesaistot attiecīgos reģionus, nodrošina atbalstu attīstības pasākumiem, ņemot vērā īpašos reģionālos aspektus.

Visbeidzot, šajā saistībā ziņojumā tiek uzsvērti divi galvenie mērķi: jaunievedumi un infrastruktūra. Es uzskatu šo ziņojumu par svarīgu, jo tas jums visiem piedāvā skaidru stratēģiju, lai pilnvērtīgi risinātu ziņojuma nosaukumā ietverto problēmu.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos teikt, ka, būdama persona, kas birojā atbild par mutisko un rakstveida tulkošanu, es lūgšu Parlamentu katru sēdvietu aprīkot ar šo gaismas signālu, kas man šeit ir un kas norāda, ka tulki nespēj jums tikt līdzi, jo nav īpaši lietderīgi par to informēt tikai mani. Es, protams, varu pats jūs informēt, bet man šķiet, ka efektīvāks veids būtu šī gaismas signāla ierīkošana pie katra galda.

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlos apsveikt Luhan kungu un Mănescu kundzi ar nozīmīgo darbu, sagatavojot šos ziņojumus. Viņi abi ir devuši būtisku ieguldījumu apspriedē par jauno 2014.–2020. gada kohēzijas politiku, kas pašlaik tiek sagatavota.

Pašreiz vairāk nekā jebkad ir svarīgi sasniegt ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules līmenī. Šo mērķi būs iespējams sasniegt, ja mēs apzināsimies, ka, tikai stiprinot un attīstot reģionālo dimensiju, mēs varam izveidot Eiropu, kas ir iekšēji saliedēta un ārēji konkurētspējīga.

Es vēlos īpaši uzsvērt trīs punktus, kurus es uzskatu par izšķiroši nozīmīgiem: pirmkārt, decentralizācija, nodrošinot, ka vietējās un reģionālās iestādes, jo īpaši tās, kam piešķirtas likumdevēja pilnvaras, ir plašāk iesaistītas un dod lielāku ieguldījumu kohēzijas politikas īstenošanā, otrkārt, dalībvalstu mudināšana aicināt reģionālās un vietējās iestādes piedalīties sarunās par struktūrfondu nākotni vienlīdzīgā statusā ar valsts iestādēm un, visbeidzot, reģionālo iestāžu nozīmes stiprināšana programmu sagatavošanā, pārvaldīšanā un īstenošanā. Tikai ar šo iestāžu plašāku iesaistīšanu visā procesā ir iespējama solidaritātes principa īstenošana.

Vēl viens aspekts, kuru es uzskatu par izšķiroši nozīmīgu, ir vienkāršākas fondu struktūras meklēšana pēc 2013. gada, kas būtu nevis ekonomikas krīzes rezultāts, bet vispārējs turpmākās kohēzijas politikas princips, lai atvieglotu fondu apguvi. Viens no galvenajiem Lisabonas Līguma uzdevumiem bija Eiropas tuvināšana tās pilsoņiem. Mums ir ne tikai vienkārši jāizpilda šis uzdevums, bet mums ir arī jāatvieglo viņu dzīve, novēršot nevajadzīgus administratīvus apgrūtinājumus, kas attur viņus no iesaistīšanās. Tikai šādā veidā mums izdosies sasniegt īstas teritoriālās kohēzijas mērķi. Tikai šādā veidā mēs piedzīvosim, ka mazinās asi kontrastējošās atšķirības, kas pašlaik ir vērojamas Eiropas Savienībā, radot milzīgu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem. Plašāka līdzdalība nozīmē arī lielāku atbildību, un tieši atbildība ir tā, kas ir jāuzņemas visiem, lai veicinātu un atbalstītu stiprākas un konkurētspējīgākas Eiropas izveidošanos.

  Hermann Winkler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlos pievienoties apsveikumiem un pateikties referentiem par veiksmīgo darbu. Īpaši atbalstāmi ir Luhan kunga komentāri par tēmu “Kohēzijas politikas turpmākā struktūra pēc 2013. gada”. Lai gan secinājumos par Piekto ziņojumu par kohēziju jau ir norādītas Komisijas sākotnējās idejas attiecībā uz šo tēmu, Luhan kunga ziņojums ir svarīgs ieguldījums Parlamenta nostājas veidošanā attiecībā uz Komisiju. Tāpēc es, līdzīgi referentam, uzskatu, ka ir ļoti pamatoti turpmāk kohēzijas politiku saskaņot ar ES 2020. gada stratēģijas mērķiem. Tomēr katram atsevišķajam reģionam ir jābūt iespējām pašam noteikt prioritārās jomas.

Visi reģioni nav vienādi pat vienā dalībvalstī, reģioni ir atšķirīgi. Nosakot ne vairāk kā divas vai trīs prioritātes, no kurām viena var būt obligāta, reģioniem tiek paredzētas nelielas manevrēšanas iespējas. Reģioniem ir jādod iespējas ieguldīt infrastruktūrā un cilvēkos atbilstoši pašu reģionu prioritātēm. Izmantojot šādu scenāriju, nav iespējams attiecīgi ņemt vērā īpašas problēmas, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas. Nav pārāk daudz prasīts, lai reģionālā politika būtu pielāgota reģionu vajadzībām, par ko vienmēr runā Komisija. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka mums kā Parlamentam jau no paša sākuma ir pietiekami skaidri jānosaka, ka nav pieļaujama reģionu vājināšana attiecībā pret dalībvalstīm. Ir jāturpina partnerības principa stiprināšana.

ES reģionu nozīmīgums savā ziņā ir atkarīgs no valsts struktūras. Šī iemesla dēļ īpaša nozīme jāpiešķir subsidiaritātes principam. Tas jāņem vērā Komisijas ierosmē par turpmāk izstrādājamiem jaunievedumu un attīstības partnerības projektiem starp Komisiju un dalībvalstīm.

Neieslīgstot sīkās niansēs, varbūt man ir atļauts īsi pievērsties 3. mērķa nozīmīgumam. Es paužu skaidru atbalstu referenta apgalvojumam par grūtībām ES pierobežas teritorijās –– gan pie ES iekšējām robežām, gan pie ārējām robežām. Šim mērķim turpmāk būtu jāpievēršas aktīvāk. Manuprāt, pašreizējās debatēs par turpmāku kohēzijas politiku 3. mērķa nozīme nav pietiekami uzsvērta. Tostarp būtu plašāk jāizstrādā jautājums par to reģionu sadarbību, kas atrodas pie bijušajām ES ārējām robežām, –– un šeit es runāju par manu reģionu Saksoniju.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dati, ko Revīzijas palāta ir sniegusi 2006. un 2008. gada pārskatā par kohēzijas politikas kontroles sistēmām, noteikti izraisa satraukumu.

Šīs sistēmas nebija tik efektīvas, kādām tām vajadzētu būt, kļūdu līmenis attiecībā uz kompensētajām summām 2006. gadā bija 12 %, bet 2008. gadā –– 11 %. Lai samazinātu šo kļūdu līmeni, Eiropas Komisijai ir jāpastiprina uzraudzība attiecībā uz vietējo un reģionālo politiku.

Pamatnostādņu sagatavošana publiskā un privātā sektora operatoriem un mācību un mobilitātes shēmas radīšana, lai apgūtu, kā praksē izmantot daudzlīmeņu pārvaldības politiku, varētu būt efektīvi pasākumi reģionālās politikas pilnveidošanai.

Turklāt dalībvalstīm ir jāstiprina reģionālo un vietējo iestāžu nozīme, jo īpaši pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Turklāt ir nepieciešams veicināt pārrobežu reģionālo sadarbību; daudzās jomās Eiropas Savienībā tiešām ir milzīgas sadarbības iespējas starp to dalībvalstu reģioniem un vietējām kopienām, kurām ir kopīga robeža, jo īpaši tādos sektoros kā tūrisms, lauksaimniecība, rūpniecība un vide.

Es izmantošu faktu, ka es esmu pabeidzis uzrunu man atvēlētajā laikā, lai pateiktos tulkiem, kas mums vienmēr ļoti labi palīdz.

  Jan Kozłowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Sākumā es vēlos uzsvērt, ka es ziņojumu uzskatu par īpaši svarīgu, un apsveicu referentu Luhan kungu ar lieliski paveiktu darbu. Es domāju, ka kohēzijas politikai jābūt Eiropas Savienības vadošajai politikai un ka tās nozīmei turpmākajos gados jāpieaug. Kā horizontālā līmeņa politikai tai jānosaka dažādu sektoru politikas virzieni un jāsniedz ieguldījums Eiropas reģionu konkurētspējas palielināšanā un Eiropas Savienības pozīcijas nostiprināšanā pasaules tirgos. Kohēzijas politikas īstenošanas sistēmai jābūt mūsdienīgai un elastīgai, balstoties uz daudzlīmeņu pārvaldības modeli, kā tas jau daudzkārt tika norādīts. Tai jāveicina arī struktūrfondu saskaņošana ar citiem Eiropas instrumentiem un valstu naudas līdzekļiem.

Es divus pilnvaru termiņus vadīju reģionu ar 2 200 000 iedzīvotājiem, un es biju atbildīgs par kohēzijas politikas dokumentu īstenošanu, balstoties gan uz centralizētu modeli laikā no 2004. līdz 2006. gadam, gan uz decentralizētu modeli –– reģionālo darbības programmu –– laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Šī pieredze ļauj man ar pilnu atbildību apgalvot, ka decentralizētais modelis nodrošina piemērotāku vietējo iespēju izmantošanu, lai ieviestu stratēģiskus risinājumus un panāktu labvēlīgas pārmaiņas, tāpēc es esmu pārliecināts, ka par mērķiem ir jāvienojas Eiropas līmenī, bet to sasniegšanas veidi jānosaka atbilstošākajā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas kohēzijas politikas gadījumā ir reģionālais un vietējais līmenis. Vienlaicīgi ir būtiski sasaistīt līdzekļu izlietojumu ar mērāmiem mērķiem un sasniegumiem –– ekonomikas izaugsmi, augstāku nodarbinātības un sociālās integrācijas līmeni.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt manu kolēģi Luhan kungu ar darbu šī ziņojuma sagatavošanā, kas ir īpaši svarīgs arī Rumānijai. Es uzskatu, ka Eiropas 2020. gada stratēģijai ir jāsekmē ilgtspējīgs attīstības plāns. Tāpēc ir nepieciešama gan spēcīgāka ārēja pārstāvniecība, gan efektīvāka iekšēja koordinācija.

Šis ziņojums ir svarīgs, jo tajā ir norādīti kohēzijas politikas sasniegumi. Liela nozīme tiešām ir piešķirta reģionu konkurētspējas veicināšanai globālā līmenī. Līdzekļu piešķiršana ieguldījumu un attīstības projektiem noteikti būs būtisks ieguvums mūsu valstij. Ir jānorāda, ka Rumānija var pretendēt uz ievērojamu līdzekļu apmēru gan pašlaik, gan laikposmā līdz 2013. gadam.

Tāpēc valsts līmenī bija …

(Sēdes vadītājs pārtrauca runātāju)

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnība, ka kohēzijas politika, kas sniedz svarīgu ieguldījumu izaugsmē un pārticībā, kā arī sekmē starp reģioniem līdzsvarotu attīstību, ir būtisks elements iekšējā tirgus un pašas Eiropas Savienības darbības nodrošināšanā, un ka kohēzijas politika ir būtisks elements Eiropas 2020. gada stratēģijas mērķu sasniegšanā. Tāpat ir taisnība, ka kohēzijas politika ir lietderīga vides jomā, darba vietu radīšanā un mūsdienīga transporta tīkla projektēšanā un izveidē. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs, nav pieņemami, ka Komisija pašlaik izmanto šo reģionu veiksmes un pašreiz vēlas tos izmantot arī kā draudu pret dalībvalstīm, kas neatbilst makroekonomikas kritērijiem. Tas ir pilnīga taisnība, ņemot vērā, ka šajās situācijās reģioni pat netika iesaistīti un tiem nav tiešu pienākumu, un ņemot vērā, ka tieši tos būtiskāk ietekmēs struktūrfondu izmantošanas ierobežojumi. Tas nav pareizi, komisāra kungs, un es vēlētos dzirdēt jūsu atbildi.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es gribētu pievērst mūsu uzmanību kohēzijai sociālos jautājumos. Man ir grūti runāt ar vēlētājiem un skaidrot, ka mēs te dziļi un apdomīgi visu lemjam, ja viņi jūt, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā viņu dzīves līmenis ir pasliktinājies. Es runāju par Latviju. 34 % no Latvijas iedzīvotājiem šodien dzīvo uz iztikas minimuma un nabadzības robežas. Minimālā pensija ir 64 lati, kurus saņem 12 % iedzīvotāju. Tas, ko es te dzirdu un redzu, kas ir ziņojumos, tas no manas puses nevar tikt atbalstīts tādēļ, ka es neredzu, ka te sociāliem jautājumiem tiktu piegriezta liela vērība. Te atkal ir runa par tālāku tirgus liberalizāciju, par konkurētspēju ...

(Sēdes vadītājs pārtrauca runātāju)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt četrus komentārus par šiem ziņojumiem.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai cilvēku acīs ir jēga tikai tad, ja tā cenšas mazināt ekonomikas, sociālās un teritoriālās atšķirības.

Otrkārt, šī mērķa sasniegšanai Eiropas kohēzijas politika ir izšķiroši svarīgs finanšu politikas instruments.

Treškārt, tiem, kas izsaka kritiku, vajadzētu piedāvāt kādu alternatīvu. Ja viņiem nav nevienas alternatīvas, viņiem vajadzētu klusēt.

Ceturtkārt, mans reģions –– es nāku no Vācijas austrumu daļas –– ir vieta, kur šī politika ir veicinājusi ekonomikas attīstību. Mēs esam uz pareizā ceļa, bet ir vēl ir daudz darāmā. Tāpēc mums būs nepieciešams atbalsts arī pēc 2013. gada, ja mēs vēlēsimies turpināt attīstību.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! „Tip” O’Nīls, izcilais īru izcelsmes amerikāņu politiķis, reiz teica: „Jebkura politika ir lokāla.” Eiropas Savienībā to pašu var teikt arī par attīstību. Jebkura attīstība ir bijusi reģionāla.

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai manas valsts panākumi kohēzijas politikas ietekmē ir lielisks piemērs. Kad 1973. gadā mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, mūsu IKP bija tikai nedaudz lielāks nekā vidējais IKP, bet pašlaik mūsu IKP ir pusotru reizi lielāks nekā vidējais IKP neatkarīgi no valsts pašreizējām finansiālajām grūtībām.

Otrkārt, virzoties uz priekšu, viens no galvenajiem aspektiem būs procedūras vienkāršošana, liekot uzsvaru uz rezultātiem un pievienoto vērtību un samazinot birokrātisko slogu un reglamentējumu. Jūs varat aizpildīt veidlapas no šī brīža līdz Parlamenta termiņa beigām, bet, ja tajās nav pievienotās vērtības, no tā nav nekāda labuma. Ja mums izdosies to paveikt, mēs varam turpināt progresu, un es noteikti vēlos redzēt, ka kohēzijas politika ...

(Sēdes vadītājs pārtrauca runātāju)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Lai efektīvi ieviestu kohēzijas politiku, kas pašlaik ir ļoti decentralizēta, ir jāpaplašina reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu pienākumi, jo šīs iestādes konkrētāk pārzina attiecīgās vietas un tās iedzīvotāju vajadzības.

Es esmu stingri pārliecināts, ka īstas partnerības veidošanai ar reģionālām un vietējām iestādēm ir nepieciešama skaidrāka tā dēvētā partnerības principa definīcija, kā arī vietējo un reģionālo iestāžu aktīva iesaistīšana Eiropas Savienības reģionālās politikas apspriešanā. Es vēlos uzsvērt, ka atsevišķu kontroles līmeņu koordinācijas pilnveidošana, lielāka elastība un pārredzamas un skaidras procedūras ir ne tikai labas sabiedrisko lietu pārvaldes pazīmes, bet tām vispirms ir jāsekmē līdzekļu izmantošana un jāpalielina iespējamo partneru līdzdalība projektos.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par ļoti aktīvajām debatēm, un vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktu dažus vārdus par finanšu kontroles līdzekļiem. Kā es nemitīgi uzsveru, mums tiešām ir jāķeras pie šī jautājuma un jāvienkāršo lietas, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka mums ir jāpieliek lielākas pūles, lai mazie un vidējie uzņēmumi izmantotu tās iespējas, kuras mēs vēlamies nodrošināt ar Eiropas finansējumu un, piemēram, ar apgrozības fondu līdzekļiem, kurus turpmāk mēs vēlamies piedāvāt lielākā apmērā, un mums tiešām ir jāmeklē iespējas, kā līdz minimumam samazināt birokrātiskos apgrūtinājumus.

No otras puses, man visu laiku nākas norādīt arī uz to, ka liela daļa birokrātijas rodas valsts līmenī. Citiem vārdiem sakot, ne visa ar Eiropas projektiem saistītā birokrātija rodas Briselē, bet tā veidojas valsts un Eiropas līmenī notiekošo procesu ietekmē. Šajā jautājumā mums ir jāstrādā visiem kopā. Mănescu kundze, es jums piekrītu, ka mums ir jāstrādā pie standartu izstrādāšanas šajā jomā –– lai gan es, protams, nevaru pilnīgi neņemt vērā valsts likumdošanu un nosacījumus. Tomēr faktiski es pilnīgi pievienojos jūsu viedoklim.

Nosacījumu jautājums arī prasa rūpīgu apsvēršanu, kam šeit mums nav pietiekami daudz laika. Tas neapšaubāmi ir jautājums par to, ka nepieciešamības gadījumā katrā atsevišķajā valstī un katrā atsevišķajā reģionā ir jānosaka projektu īstenošanas kavējumu iemesli; vispārīgi mēs zinām, ka tādi jau ir radušies. Vairumā gadījumu tie nav saistīti ar naudu –– vismaz tas nav galvenais iemesls –– bet ar citiem trūkumiem. Nosacījumu pamatdoma ir jau iepriekš tos novērst, lai pēc tam nodrošinātu ātrāku procesu, kas atbilst visu pušu interesēm.

Es esmu pateicīgs arī tiem runātājiem, kas pieminēja vienošanos par attīstību un partnerību un faktu, ka tā rada iespēju, kā minēja Olbrycht kungs, panākt plašāku reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalību. Būs jāapsver tas, kā to īstenot institucionālā veidā un –– neaizmirsīsim –– tādā veidā, kāds ir pieņemams dalībvalstīm. Šajā jautājumā es paļaujos uz Eiropas Parlamenta atbalstu, Eiropas Parlaments, Komisija un Reģionu komiteja šajā jautājumā ir vienisprātis. Tomēr ir vēl viena iesaistītā puse, t. i., dalībvalstis, kuras mums ir jāpārliecina, ka arī tās gūs labumu no pievienotās vērtības, iesaistot lielāku skaitu cilvēku programmas plānošanā, tādējādi nodrošinot šo cilvēku ievērojami lielāku identificēšanos ar šo programmu.

Es esmu pateicīgs arī par komentāriem –– manuprāt, tos izteica Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa –– attiecībā uz izaugsmi. Es atbalstu kvalitatīvu un kvantitatīvu izaugsmi. Mums ir nepieciešamas abas. Piemēram, pētniecība ir saistīta ar kvalitatīvu izaugsmi. Ja viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir, piemēram, atjaunojamās enerģijas daļas palielināšana, bet cits pamatprincips ir mūsu vēlme būt energoefektīviem, tad ļoti svarīga pētniecības joma varētu būt “kā es varu uzkrāt elektrību, saglabājot tās gatavību izmantošanai, līdzko man tā ir vajadzīga?”, lai mūsu enerģijas ražošana kļūtu vēl efektīvāka.

Kopumā viens ir kļuvis skaidrs –– mēs spēsim sasniegt mērķus tikai tad, ja mums tiešām būs reģionāla politika, kas sasniedz visus Eiropas reģionus. Kā šodien jau tika minēts, ja mēs vēlamies īstenot ES 2020. gada stratēģiju, mēs to spēsim paveikt tikai tad, ja mēs šo politiku varēsim īstenot visos reģionos, bet ņemot vērā vietējā līmeņa vajadzības un prasības.

Vēlreiz paldies –– īpaši abiem referentiem –– par šo vērtīgo darbu.

  Petru Constantin Luhan, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kas ir snieguši nozīmīgu ieguldījumu šajā ziņojumā un galu galā kohēzijas politikā un tās nākotnē. Es vēlos pateikties arī ēnu referentiem, kas iesniedza grozījumus un sniedza tikpat svarīgu ieguldījumu, kā arī tāpēc, ka mēs ļoti viegli panācām vienošanos.

Es nevēlos ieslīgt sīkā izklāstā par to, kas jau tika pateikts. Es vēlos jums pateikties arī par man veltītajiem laipnajiem vārdiem. Tomēr es īpaši vēlos izcelt komisāra komentārus, kuriem būtu vērtīgi gūt atbalstu. Viņš minēja, ka kohēzijas politika ir politika ieguldījumiem reģionos un cilvēkos, kas ir priekšnoteikums dzīves līmeņa uzlabošanai Eiropas Savienības reģionos. Es pilnīgi iekrītu šim viedoklim.

Tāpat es piekrītu, ka mums ir jūsu atbalsts –– un par to mēs esam jums pateicīgi –– attiecībā uz lielākiem ieguldījumiem jebkura veida infrastruktūrā, kas ir absolūts priekšnosacījums atšķirību izskaušanai Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz Besset kunga pausto viedokli es vienkārši vēlos piebilst, ka, ja viņš būtu rūpīgi izlasījis ziņojumu, viņš saprastu, ka tajā ir minēta arī ekonomikas izaugsme, balstoties uz videi draudzīgu ekonomiku. Turklāt ziņojumā es tiešā veidā atsaucos uz ES 2020. gada stratēģiju, kurā arī ir pieminēta videi draudzīga ekonomika. Tāpēc es vēlos jums apgalvot, ka pašlaik vairākums atbalsta šo ziņojumu.

Vēlreiz paldies jums visiem, un mēs ceram, ka turpmākā kohēzijas politika virzīsies uz priekšu pareizā gultnē.

  Ramona Nicole Mănescu, referente. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties kolēģiem deputātiem par nozīmīgo ieguldījumu šajā ziņojumā, jo īpaši tā galīgajā redakcijā, kā arī ēnu referentiem un citiem deputātiem, kas iesniedza grozījumus, nemaz nerunājot par tiem, kas tik vēlā stundā piedalījās plenārsēdes debatēs.

Ņemot vērā, ka Reģionālās attīstības komitejas balsojums uzrādīja plašu politisko grupu vienprātību par nepieciešamību īstenot šajā ziņojumā ieteiktos principus un pasākumus, es nevaru nepriecāties par to, ka arī šodienas debates ir ievirzījušās līdzīgā gultnē.

Darba dokumenta projekts tika sagatavots pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju, Reģionu komiteju un saņēmēju pārstāvjiem, kuriem es arī vēlos vēlreiz pateikties par ieguldījumu. Kā es jau minēju iepriekšējā uzrunā, es esmu stingri pārliecināta, ka Eiropas Komisijai būs nepieciešamā atvērtība un apņēmība, lai nepieļautu, ka risinājumi, kurus mēs esam noteikuši un ieteikuši Reģionālās attīstības komitejā, paliek tikai priekšlikumi. Mēs esam izteikuši konkrētus priekšlikumus, komisār. Jums tie tikai nopietni jāizskata. Es to pieminu jo īpaši tāpēc, ka turpmākajos mēnešos Eiropas Savienībai būs jādefinē un jāpieņem turpmākā kohēzijas politika un 2020. gada stratēģija, kā arī to veiksmīgas īstenošanas nosacījumi.

Mūsu vēlme ir jauna daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kas pienācīgi atbilstu ES galveno mērķu sasniegšanai, kā arī pilsoņu interesēm atbilstošai Eiropai, ko raksturo ekonomikas izaugsme, sociālais progress un ilgtspējīga attīstība.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt, plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (149. noteikums)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Lai starp dalībvalstīm panāktu īstu sociālu un ekonomikas kohēziju, mums vispirms ir jāpievēršas atšķirībām ne tikai attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un attīstību, bet arī uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pašreiz es neredzu nekādu jēgu runāt par kopīgiem pasākumiem. Katras dalībvalsts pasākumiem jābūt atšķirīgiem, jo to vajadzības ir atšķirīgas. Apsverot Komisijas lomu procedūrās, kas ir saistītas ar labas reģionālās politikas pārvaldības veicināšanu un uzraudzību, es uzskatu, ka tai vispirms ir jānosaka un jāformulē savas saistības. Mana paredze jautājumu risināšanā ar Komisiju liecina, ka es vai nu saņemu izvairīgu atbildi vai arī man vienkārši tiek pateikts, ka šis jautājums nav Komisijas kompetencē. Es esmu no valsts, kur daudzus gadus sūtīšana no viena atbildīgā pie cita ir bijusi ierasta kārtība, un tas, ko es vēlētos, ir skaidri noteiktas Komisijas kompetences jomas, lai mēs attiecīgajās situācijās saņemtu skaidras atbildes un redzētu precīzu darbību.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pašlaik ir noteikts pietiekami skaidrs slieksnis starp reģioniem, kas atbilstoši konverģences mērķim ir tiesīgi saņemt finansējumu, un reģioniem, kas nav tiesīgi. Tas ir ārkārtīgi neizdevīgi dažiem reģioniem, kas nav nabadzīgi, bet noteikti nav arī bagāti. Būtu ļoti vēlams šo sliekšņa efektu mazināt, izveidojot reģionu starpgrupu starp „konverģences” mērķa un „reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa grupu. Es esmu priecīgs, ka šis ir viens no priekšlikumiem, kas izklāstīts Piektā ziņojuma par kohēziju secinājumos. Šī starpgrupa varētu būt paredzēta reģioniem, kuros IKP uz cilvēku ir 75 %–90 % no ES vidējā rādītāja. Tāpat es vēlētos, lai šīs sistēma aizstātu pārejas mehānismus un attiektos uz tiem reģioniem, kas neatbilst konverģences mērķa grupai. Daudzgadu finanšu shēmas sarunu kontekstā šīs pārskatītās kohēzijas politikas budžetam jāpaliek nemainītam. Tomēr ir vērts minēt, ka vairāk nekā 20 reģioni ir jāizslēdz no konverģences mērķa grupas, kas nozīmē EUR 10 miljardu ietaupījumu gadā. Šo naudu noteikti varētu pārdalīt jaunai reģionu starpgrupai.

  Tamás Deutsch (PPE), rakstiski. – (HU) Es apsveicu Luhan kungu ar paveikto darbu ziņojuma sagatavošanā. Saistībā ar ziņojumu es vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem. Attiecībā uz saikni starp ES 2020. gada stratēģijas īstenošanu un augstāku konkurētspēju ir svarīgi norādīt, ka kohēzija un augstāka konkurētspēja ir procesi, kas paredz un pat stiprina viens otru. Paaugstinot ES konkurētspēju, mēs nevar koncentrēt atbalstu tikai attīstītākajiem reģioniem, jo tas radītu risku, ka mazāk attīstītie reģioni atpaliktu arvien vairāk, kas, savukārt, izraisītu paaugstinātu sociālo spriedzi un visas Eiropas Savienības nestabilitāti. Turklāt ir svarīgi norādīt, ka, lai gan kohēzijas politika dod būtisku ieguldījumu ES 2020. gada stratēģijas īstenošanā, tā viena pati nevar būt atbildīga par stratēģijas mērķu sasniegšanu. Tāpēc mums ir jānodrošina saskaņa starp ES 2020. gada stratēģijas mērķu un kohēzijas politikas mērķu īstenošanu, un arī citām politikas jomām attiecīgā apjomā jādod ieguldījums stratēģijas mērķu sasniegšanā. Kā otru atziņu es vēlos uzsvērt, ka es pilnīgi piekrītu referentam, ka IKP ir jāpaliek rādītājam, kas nosaka dalībvalstu atbilstību finansējuma saņemšanai, jo IKP ir drošākais līdz šim zināmais attīstības līmeņa rādītājs. Dalībvalstu līmenī valsts iestādes līdzekļu sadalē var izmantot citus rādītājus, bet ES līmenī IKP jāpaliek par salīdzinošu kritēriju, vērtējot atbilstību palīdzības saņemšanai.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojums par atbilstīgu reģionālās politikas administrēšanu stiprinās reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras ES politikas īstenošanā. Parlaments jau ilgu laiku atbalsta nostāju, ka Kopienas politikas plānošanā līdztekus valsts līmeņa iestādēm ir vairāk jāiesaista arī citas valsts iestādes. Partnerības princips, kas norādīts Reģionu komitejas Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldību, jau no paša sākuma ir jāveicina sarunās, kas notiek atbilstoši ES apspriežu sistēmai. Ziņojumā tiek atbalstīta gan likumdošanas, gan neleģislatīvo noteikumu turpmāka vienkāršošana. Tomēr ir jāuzsver, ka dažas dalībvalstis un jo īpaši to valsts iestādes bieži rada administratīvus apgrūtinājumus, kas nav paredzēti Kopienas noteikumos. Šajā jomā ir būtiski veikt papildu korekcijas. Subsīdiju programmu noteikumi ir jāvienkāršo, lai atsevišķi procesi būtu saprotamāki un lai iespējamie saņēmēji netiktu atturēti no līdzdalības projektos. Ar programmu īstenošanu un finansēšanu saistītajos izdevumos ir konstatēts augsts kļūdu procents (12 %). Augstākais kļūdu procents vienmēr tiek konstatēts publisko iepirkumu un tā dēvēto neattaisnoto izmaksu jomā. Eiropas Komisijas uzraudzība nav pietiekama, un ir skaidrs, ka Komisija nevar izveidot kontroles sistēmu visu valstu līmeņos. Ir svarīgi saglabāt un atbalstīt Komisijas uzraudzības funkcijas programmu sākumposmā, bet programmu īstenošanas procesā lielāku atbildību var uzticēt dalībvalstīm un to reģionālajām vietējām iestādēm.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Lai palielinātu kohēzijas politikas ietekmi, ir nepieciešamas izlēmīgas reformas. Kohēzijas politikas atbalsts jākoncentrē trijos galvenajos virzienos. Ir nepieciešama, pirmkārt, ģeogrāfiskā, otrkārt, atbalsta jomu un, treškārt, administratīva koncentrācija. Tas nozīmē, ka finanšu atbalsta apjoms tiek novirzīts ES dalībvalstīm, reģioniem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, tas ir, sociālekonomiskās situācijas uzlabošana nav iespējama bez noteikta ES kohēzijas politikas atbalsta. Tas nozīmē, ka katram reģionam ir jāapsver visaktuālākās jomas atbalsta saņemšanai, nevis vienkārši visās iespējamās jomās bez padziļinātās analīzes. Katram reģionam jāizvēlas 3–5 no 10 Komisijas piedāvātajām jomām, kurās koncentrēt 100 % pieejamā atbalsta. Tas nozīmē, ka jāturpina mazināt administratīvo slogu. Jāpalielina iesaistīto institūciju uzticēšanās pakāpe, lai varētu optimizēt institūciju veikto funkciju skaitu. Es gribu uzsvērt, ka esošais ES kohēzijas politikas sadales kritērijs — IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (līdz 75 % no ES vidējā) — ir piemērots, pārbaudīts un drošs kritērijs, pēc kura noteikt atbalstāmo reģionu loku konverģences mērķa ietvaros, jo tas atspoguļo patiesās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Es pievienojos referenta viedoklim, ka Eiropas Savienības kohēzijas politika ir viena no svarīgākajām politikām, kas palīdz paaugstināt reģiona konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Tā kā starptautiskajai finanšu krīzei bija lielāka vai mazāka nelabvēlīga ietekme uz visiem Eiropas reģioniem, kohēzijas politikai ar tās piedāvāto pievienoto vērtību noteikti ir būtiska nozīme, lai reģioni izkļūtu no bedres stiprāki. Skumji ir tas, ka daudzu ES dalībvalstu valdības nepietiekami izprot reģionu –– vietējo iestāžu –– lomu un nozīmīgumu, baidoties zaudēt savu varu pār reģioniem. Piemēram, manas valsts, Igaunijas Republikas, valdība bieži pieņem svarīgus ar vietējām iestādēm saistītus tiesību aktus, neņemot vērā attiecīgo iestāžu lēmumu pieņemšanas procesus. Lai nepieļautu dažādu reģionu savstarpēju diskriminēšanu, pašlaik lielāka uzmanība ir jāpievērš dalībvalstu valdību veiktajiem reglamentējošajiem pasākumiem, lai nepieļautu to neatbilstību pašu dalībvalstu tiesību aktiem un Eiropas vērtībām. Ir tiešām daudz tādu Eiropas reģionu, kas ir saņēmuši nozīmīgu politisku atbalstu no Eiropas Reģionu komitejas, Kopienu Tiesas un Komisijas starpniecību gadījumos, kuros dalībvalstu valdības nav ievērojušas vietējo iestāžu tiesības. Es uzskatu, ka efektīva Eiropas kohēzijas politika un direktīvā noteikto mērķu īstenošana palīdzēs nodrošināt reģionu dzīvotspēju, bet dzīvotspējīgi reģioni stiprinās Eiropas Savienības kopējo dzīvotspēju, vienlaicīgi palīdzot novērst arī pierobežas reģionu marģinalizāciju.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Luhan kunga un Mănescu kundzes ziņojumi pietiekami precīzi nosaka principus, kādiem jābūt mūsu kohēzijas politikas pamatā. Tomēr es vēlos uzsvērt trīs jomas, kurās mums būtu jāizvirza augstāki mērķi. Pirmā joma ir teritoriālā kohēzija. Šis jēdziens tiek bieži pieminēts, bet tas reti tiek iedzīvināts pasākumos, kas jāveic konkrētos termiņos. Piemēram, īpaša uzmanība mums jāpievērš pierobežas reģioniem. Šo reģionu piedzīvotās grūtības un problēmas atspoguļo Eiropas integrācijas ierobežojumus. Šie apgabali, kas iezīmē pārrāvumu, jāpārvērš par apgabaliem, kas sekmē sakarus. Nākamā joma ir nevienlīdzīgā attieksme pret reģioniem, kuru statuss svārstās starp 1. mērķi un 2. mērķi. Dažiem reģioniem ar vienādu IKP piešķirtā palīdzība var atšķirties pat desmitkārt. Ir laiks ieviest pārejas mehānismu, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem reģioniem ar IKP 75 %–90 % apmērā no ES vidējā rādītāja. Visbeidzot, mums ir jāizstrādā jauni rezultatīvie rādītāji. Reģionu attīstības izaicinājumi ir saistīti ar to vietējiem ierobežojumiem. Mums ir jāpārskata kritēriji visos pārvaldības līmeņos, lai mēs precīzi noteiktu reģionālās attīstības vajadzības un mērķus.

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) ES kohēzijas politikai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība spēcīgākas ilgtspējīgas attīstības un augstākas konkurētspējas interesēs. Reģionu veidotajā Eiropā IKP jāsaglabā kā galvenais kritērijs, kas nosaka reģionu atbilstību finansējuma saņemšanai. Tomēr Eiropas reģionālajā politikā ir jāiekļauj visi reģioni, elastīgi ņemot vērā reģionālās un teritoriālās atšķirības. Lai pilnīgi izmantotu reģionu izaugsmes iespējas un Eiropas Savienībā sasniegtu ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir būtiski īpašu uzmanību veltīt konkurencei. Īstenojot to, mums ir jāņem vērā arī nelielās problēmas, kādas ir bagātajās dalībvalstīs. Visos reģionos īpaša nozīme jāpiešķir pētniecībai un jaunievedumiem kā ES konkurētspējas paaugstināšanas resursam, tāpēc šīs jomas ir jāturpina veicināt arī turpmāk. Lai gan ES 2020. gada stratēģijas mērķi ir noteikti Kopienas līmenī, ir svarīgi to īstenošanā plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes; augšupējai pieejai ir būtiska nozīme, ja mēs vēlamies efektīvi īstenot ES 2020. gada stratēģijas ekonomikas mērķus.

  Monika Smolková (S&D), rakstiski. – (SK) Kohēzijas politikai jāpaliek vienai no galvenajām ES politikas jomām arī pēc 2013. gada, nodrošinot pietiekamu finansējumu un ievērojot šādus nosacījumus: struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas procedūru vienkāršošana, publiskās un privātās partnerības struktūras izveide, infrastruktūras izveide, atzīstot to par globālās konkurētspējas paaugstināšanas priekšnoteikumu, partnerattiecību princips kā nosacījums faktiskas partnerības veidošanai ar reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību un kā līdzeklis efektivitātes nodrošināšanai, tiesiskums un pārredzamība programmu sagatavošanā un struktūrfondu izmantošanā un daudzlīmeņu pārvaldības īstenošana gan vertikālajā, gan horizontālajā līmenī. Ir vēl virkne citu nosacījumu, bet, ja vēlamies izpildīt 2020. gada stratēģijas uzdevumus, es uzskatu, ka ir būtiski ievērot iepriekš minētos nosacījumus.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Eiropa pašlaik piedzīvo grūtus laikus. Ekonomikā joprojām ir jūtama 2008.–2009. gada finanšu krīze, palielinot plaisu starp bagātajiem Rietumeiropas reģioniem un nabadzīgajiem Centrāleiropas un Dienvideiropas reģioniem. Šīs situācijas dēļ ir jāstiprina mehānismi, kas sekmē efektīvu krīzes pārvarēšanu. Eiropas Savienības līmenī svarīgākie no tiem ir kohēzijas politika un reģionālie fondi. Īstenojot ieguldījumu līdzfinansēšanu vietējā līmenī, tie ir kļuvuši par faktisko Eiropas sadarbības simbolu, kas pārsniedz valstu interešu robežas. Tie deva arī nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmes zonas paplašināšanā laikā no 2004. līdz 2007. gadam, kā arī plaisas mazināšanā starp veco un jauno Eiropu.

Tāpēc ir tik svarīgi palielināt Eiropas Savienības finansējumu kohēzijas politikai 2013.–2020. gada finanšu shēmā, lai saglabātu gan konverģenci kā galveno mērķi, gan pašreizējo saņēmēju atlases mehānismu, kura pamatā ir IKP līmenis dažādos reģionos. Es uzskatu, ka svarīga ir arī iespēja palielināt ieguldījumu līdzfinansējuma līmeni no 75 % līdz 80 %, vienlaicīgi samazinot finansējumu attālajiem reģioniem. Manuprāt, no Rietumeiropas valstu viedokļa ir svarīgi arī turpināt finansēt ieguldījumus infrastruktūrā, jo īpaši vertikālajā virzienā, kas savieno Eiropas ziemeļus un dienvidus.

21. Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Juvin kunga ziņojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību (2010/2052(INI)) (A7-0338/2010).

  Philippe Juvin, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kāpēc šāds ziņojums par reklāmu? Tāpēc, ka reklāma var būt gan ļoti nepieciešams pasākums, gan var būt arī īpaši nelabvēlīgs pasākums.

Tas var būt īpaši nelabvēlīgs pasākums, ja reklāma ir maldinoša, ja tā ir uzbāzīga, ja tajā netiek ievēroti godīgi spēles noteikumi, ja tā galu galā nesniedz to, ko patērētājs no tās gaida, proti, informāciju. Tā var būt ļoti nepieciešams pasākums, jo reklāma ir arī apbrīnojams ekonomikas attīstīšanas līdzeklis. Reklāma ieeļļo ekonomikas riteņus, un, kā tas vairākkārt norādīts, reklāma, ja tā pareizi pasniegta, sniedz patērētājam iespēju salīdzināt, tādējādi reklāma savā ziņā veicina konkurenci.

Tādējādi reklāma nav nekas jauns, tad kāpēc nepieciešams jauns dokuments, ja jau ir spēkā citi dokumenti? Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, šodien reklāma vairs nav tāda pati kā senāk. Nesen izlasīju kādā Amerikas ziņojumā, bet situācija Eiropā ir pietiekami līdzīga, ka pagājušā gada 29. novembrī vienas dienas tiešsaistes tirdzniecības apgrozījums pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru. Tas ir būtisks tiešsaistes tirdzniecības un tiešsaistes reklāmas līdzekļu pieaugums. Viens no šī ziņojuma pamatojumiem ir reklāmas reglamentējošo dokumentu pilnīgā neatbilstība tiem līdzekļiem, kas ir ieviesti iepriekšējos gados.

Reklāma var būt uzbāzīga, un tā arvien vairāk ir tāda; tā ielaužas privātajā dzīvē. Reklāmā ir parādījusies arī jauna tendence, kas dokumentos nav ņemta vērā. Reklāma var būt slēpta. Tā var sevi neizpaust. Slavens piemērs ir saistīts ar Facebook, vienu no sociālajiem tīkliem –– jaunu rīku, ko tiesību akti nereglamentē –– kur noteiktas cilvēku grupas ziņo par iespējamiem produkta defektiem vai citām problēmām. Tas viss var burtiski iznīcināt zīmolu dažās dienās vai dažās nedēļās.

Tādēļ ir skaidrs, ka vakardienas reklāma nemaz nav līdzīga šodienas reklāmai, kas izmanto iepriekš nelietotus līdzekļus. Es runāju par uzvedību ietekmējošām reklāmām, mērķa reklāmām un par jūsu privāto e-pasta vēstuļu lasīšanu. Vai kāds no klātesošajiem atbalsta vai pieņem privāto e-pasta vēstuļu lasīšanu? Tieši tas šodien notiek reklāmas nolūkos.

Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka pēc būtības mums ir jāapsver vienkāršas vērtības –– privātās dzīves neaizskaramība, neaizsargātāko cilvēku aizsardzība, jo mēs labi zinām, ka bērni ir vieni no neaizsargātākajiem cilvēkiem, kuri saņem uzvedību ietekmējošas reklāmas, kas vērstas uz viņu ieradumu izmainīšanu. Bērni nesaprot, ka šāda reklāma nav tikai nejauši nosūtīta reklāma. Tā ir reklāma, kas ir vērsta uz individuālās izvēles ietekmēšanu. Pieaugušais to varētu saprast, bet bērns gan ne.

Jā, jaunas tehnoloģijas nozīmē jaunus izaicinājumus –– būtiskus ekonomiskus izaicinājumus. Mēs apzināmies, ka būtībā šīs ir politiskas debates. Jautājumu par atrisinātu uzskata daži profesionāļi, kas par visu vairāk nevēlas, ka tiktu ietekmēta reklāmas pasaule. Tāpat nevar noliegt, ka mēs dzirdam profesionāļus, kas mums paskaidro, ka patērētājus taču brīdina tīmekļa vietnēs izvietotās plašās un izsmeļošās konfidencialitātes politikas nostādnes. Bet mēs zinām, ka faktiski neviens nelasa šīs garās un nesaprotamās konfidencialitātes politikas nostādnes, bet ja tās tiek lasītas, tās nevar saprast; faktiski tās nav iespējams lasīt. Mēs apzināmies, ka beigu beigās mēs vienmēr atgriežamies pie tā paša jautājuma. Reklāmai ir jābūt godīgai, tai ir jāciena citi cilvēki un privātā dzīve. Patērētājus nedrīkst izspiegot un pakļaut reklāmai, viņiem par to nezinot. Patērētāji, iedzīvotāji ir jāciena.

Priekšsēdētāja kungs! Tāpēc, un ar šo es beidzu savu uzrunu, mums ir jāizvirza divi mērķi. Pirmkārt, reklāmai ir jābūt godīgai –– godīgākai, cienošākai, efektīvākai un ar lielāku cieņu pret privāto dzīvi, taču arī iedzīvotājiem, kas ir patērētāji, ir labāk jāizprot situācija, nepieļaujot manipulāciju, jābūt labāk informētiem un jāvērtē informācija kritiskāk. Tās ir ziņojuma kopējais mērķis.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ceru, ka kopumā jūs Parlamentā pieņemsiet šo ziņojumu un nobalsosiet par to.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Tā kā ziņojumā nav skarta azartspēļu reklāma, es vēlos norādīt, ka interneta loterijas un to reklāmas jo īpaši neatzīst jebkādas robežas un ir viegli pieejamas jaunatnei. Septiņās dalībvalstīs tiešsaistes azartspēles ir aizliegtas, taču tās joprojām ir pieejamas šajās valstīs. Es esmu cieši pārliecināta, ka ir nepieciešams mēģināt novērst tās nelabvēlīgās sekas, ko izraisa azartspēļu atkarība. Mums ir jāsekmē aizlieguma ieviešana visā Eiropā attiecībā uz azartspēļu reklāmām, kas ir orientētas uz bērniem un jaunatni, jo bērnu pakļaušana virtuālo loteriju reklāmas ietekmei apdraud viņu nākotni tādā pašā veidā, kā pakļaušana neierobežotai alkohola, cigarešu un citu atkarību izraisošu vielu reklāmai. Turklāt kazino un azartspēļu reklāmās dažkārt netiek ievēroti ierobežojumi pat ārpus interneta konteksta, tāpēc kazino un reklāmas bieži atrodas tiešā skolu tuvumā. Es ceru, ka šodienas debates kļūs par jaunu ierosmi Komisijai, lai izstrādātu azartspēļu reklāmas aizliegumu, ņemot vērā neapšaubāmās sabiedrības intereses.

  Antigoni Papadopoulou, (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu referentu Philippe Juvin ar sagatavoto ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību.

Ziņojums izvērtē pašreizējos tiesību aktus, akcentē to piemērošanas problēmas un negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus un uzsver, cik nozīmīga ir pašregulācija un neaizsargāto patērētāju, piemēram, bērnu, pusaudžu un veco cilvēku aizsardzība, kā arī nepieciešamību izmantot reklāmu kā spēcīgu katalizatoru cīņā pret stereotipiem un aizspriedumiem.

Es sagatavoju Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komitejas atzinumu, un esmu gandarīts un pateicīgs referentam par to, ka ziņojumā ir iekļauti visi mūsu priekšlikumi dzimumu vienlīdzības un cilvēka cieņas aizsardzībai. Es aicinu visus, kas ir iesaistīti, cieši sadarboties cīņā pret nievājošām vai maldinošām reklāmām, kas pazemina sievietes reputāciju, un veicināt veselīgus standartus, lai reklāmas varētu labvēlīgi ietekmēt sabiedrības apziņu, ar pietāti izturoties pret cilvēka cieņu un dzimumu lomām.

  Christian Engström (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikties par 25. punkta pēdējo ievilkumu, par kuru notiks atsevišķs balsojums un kuru, cerams, būs iespējams izsvītrot no ziņojuma. Šajā ievilkumā ir noteikts, ka tad, ja meklēšanas pārlūki attēlo reklāmas saistībā ar noteiktu meklējamo vārdu, t. i., –– ja kāds ieraksta meklējamo vārdu un šis vārds ir zīmola nosaukums –– ir nepieciešama zīmola īpašnieka atļauja.

Vērtējot virspusēji, tas var izklausīties saprātīgi, bet tas ir pilnīgā pretrunā ar prečzīmju tiesībām. Vispirms, prečzīmes tiek reģistrētas 45 preču un pakalpojumu kategorijās, un vienā reģistrā ir iespējama viena un tā pati zīme dažādās kategorijās. Piemēram, tas nozīmē, ka tad, ja kāds vēlas reklāmas attēlošanu saistībā ar vārdu „golf”, Volkswagen būtu visiem jāpiešķir šī vārda izmantošanas atļauja.

Otra problēma ir milzīgais prečzīmju skaits. Eiropā ir miljoniem prečzīmju. OHIM Alikantē vien ir reģistrētas 600 000 prečzīmes, un ir daudzas citas, tātad, ja kāda ar vārdu „silver” saistīta persona vēlas reklamēties, tai būtu jānokārto formalitātes ar tūkstošiem prečzīmju īpašnieku. Tas vienkārši nav praktiski. Ja šī prasība tiktu ieviesta –– bet es ceru, ka tā nebūs –– savā ziņā tiktu sagrauta meklēšanas pārlūku darbība Eiropā, un tiktu sagrauta likumīga reklāma un likumīga konkurence. Tāpēc es aicinu kolēģus balsot ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt atzinību par Eiropas Parlamentā uzsākto apspriedi saistībā ar negodīgu praksi reklāmas jomā, jo īpaši saistībā ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju izstrādi.

Jaunās digitālās saziņas metodes ir pavērušas reklāmas aģentūrām plašas iespējas. Tomēr jaunas reklāmas iespējas nozīmē arī jaunas problēmas, kas ir saistītas ar reklāmu uzbāzību, maldināšanu un lētticīgo bērnu un jauniešu izmantošanu, agresīvi uzbrūkot viņu jūtām. Interneta reklāmu reglamentējumam jāreaģē uz reklāmu autoru izdomu, un ir īpaši svarīgi ierobežot tās metodes un tehnoloģijas, kas pārkāpj privātumu vai ētikas normas, vai arī iejaucas īpašajā bērnu attīstības procesā. Tādēļ mums ir rūpīgi jāizanalizē un jāizpēta pašreizējās tendences, galveno uzmanību pievēršot jauniem noteikumiem tādu metožu un iespēju ierobežošanai, kas pārkāpj ģimeņu privātumu un bērnu privātumu un kas kaitē veselīgai ģimenes attīstībai, un šie noteikumi ir konsekventi jāpiemēro.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt pateicību referentam. No man svarīgo vērtību perspektīvas mēs apspriežam vienu no pēdējā laikā svarīgākajām tēmām. Vienīgais jautājums, kas mani sāpina, ir tas, ka šī apspriede notiek tik vēlā stundā. Kā uzsver referents, no reklāmām visneaizsargātākie ir bērni un pusaudži, kuru brīvā griba vēl nav pietiekami stipra un kurus var viegli ietekmēt. Tas attiecas ne tikai uz neatbilstīgām, maldinošām un agresīvām reklāmām, bet uz arī uz reklāmu vispār, jo mēs dzīvojam jaunā pasaulē, kurā uz cilvēkiem jau mazā vecumā tiek izdarīts milzīgs spiediens iekļauties patērētāju sabiedrībā. Būtu jānosaka skaidrs visa veida reklāmu aizliegums bērnu programmās.

Turklāt man īpaši jāuzsver fakts, ka tie pat var nebūt tradicionālie plašsaziņas līdzekļi, piemēram, televīzija vai radio, kas visvairāk apdraud jauniešus, bet gan interneta vide. Tajā reklāma ir visagresīvākā, un tieši tur tā var nodarīt lielāko kaitējumu patērētājiem, kas ir pakļauti šādai reklāmai. Bezprincipiāli uzņēmumi parāda necieņu pat pret personas datiem un ielaužas cilvēku privātajā dzīvē, izmantojot sociālo tīklu vietnes. Tas noteikti ir jāaizliedz, un ir jānosaka sodi. Tāpēc mums visiem ir jāveicina rīcība Eiropas Savienības iekšienē.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnīgi atbalstu Juvin kunga piedāvāto rezolūcijas priekšlikumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Ņemot vērā reklāmas nozīmi ne tikai ekonomikā, bet arī attiecībā uz iekšējo tirgu un patērētājiem, es uzskatu, ka ir nepieciešams rīkoties, lai nepieļautu nelabvēlīgo ietekmi, ko var izraisīt atsevišķu veidu reklāmas prakse.

Es vēlos izteikt īpašu atzinību referentam par pašreizējo tiesību aktu un neleģislatīvu aktu vērtējumu un trūkumiem to interpretācijā un īstenošanā, liedzot sasniegt vēlamo saskaņošanas līmeni.

Mums ir jākoncentrē spēki cīņai pret negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, paplašinot pašreizējos noteikumus.

Ierosinātais dokuments nodrošina atbilstošu ilgstošās problēmas risinājumu, lai panāktu pareizu līdzsvaru starp konkurējošām prioritātēm, piemēram, starp vārda brīvību un patērētāju aizsardzību.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz apsveikt referentu un ēnu referentus.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Dažādie reklāmas veidi, kas pēdējos gados izplatās jaunajos saziņas līdzekļos, ir kļuvuši par sociālu parādību, kas līdztekus ir saistīta ar risku, ka tiek izmantota parasto patērētāju uzticēšanās.

Manuprāt, patērētāju aizsardzībai šajā jomā ir nepieciešams vismaz minimālais juridiskais pamatojums, un es piekrītu referentam un apsveicu viņu ar ziņojumu un ar spēju izklāstīt šo jautājumu tik konstruktīvā veidā, īpaši domājot par neaizsargātākajām grupām, piemēram, par bērniem un jauniešiem, kā jau tika minēts iepriekš. Būdams ārsts, es to īpaši atbalstu. Mums ir jānovērš apzināta maldināšana, kad patērētāji pieņem lēmumus, uzskatot, ka sniegtās informācijas pamatā ir objektīvi fakti vai pārbaudīti pētījumi, lai gan informācijai ir tikai reklāmas vai komerciāls raksturs. Mani satrauc tādas reklāmas attīstība, kas ir privāti orientēta uz konkrētiem patērētājiem, piemēram, trešām personām izlasot e-pasta vēstuli, lai viņas izmantotu to saturu komerciāliem mērķiem. Visām uzņēmumu reklāmām bez izņēmuma ir jāciena privātās korespondences konfidencialitāte un jāievēro privātuma aizsardzības tiesību akti.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Ir grūti būt pārliecinātam šajā jautājumā, jo īpaši, ja tiek izvērtēta reklāmas ietekme uz cilvēku uzvedību. Katru dienu parādās viena aptauja pēc otras, un tajās visās ir dažādi rezultāti.

Tomēr reklāma atmaksājas, privātie uzņēmumi tērē miljonus reklāmām gan radio, gan televīzijā, gan laikrakstos, kā arī slēptai reklāmai, piemēram, sponsorēšanai. Tomēr vienlaicīgi tās novērtējumā parādās dilemma. No vienas puses, tiek izteikts viedoklis, ka viens no alkoholisma problēmas risinājumiem ir reklāmas aizliegšana. Tomēr mēs redzam, ka pēdējās desmitgadēs narkotiku lietošana ir pieaugusi eksponenciāli, lai gan to nelikumības dēļ narkotikas ne tikai nereklamē, bet tās arī nevar tirgot uz letes.

Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešama neatkarīga analīze un piemērota aptauja Eiropas līmenī, neņemot vērā tikai atsevišķas intereses, lai tiešām noteiktu, kas ir slikts un kas ir labs, kas ir ieguvums un kas nav, un tad mēs varam ieviest attiecīgu reglamentējumu. Es uzskatu, ka bez šādas analīzes mums katru dienu būs dažādas aptaujas, kas sniedz tādus rezultātus, kādus vēlas tie cilvēki, kas pasūta šīs aptaujas.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas un jo īpaši Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Redingas vārdā es vēlos pateikties referentam par vērtīgo ziņojumu, kurā analizēti vairāki būtiski mūsdienu reklāmas un patērētāju uzvedības aspekti. Lai noskaidrotu, kā vislabāk risināt izaicinājumus, ko rada interneta un jauno tehnoloģiju attīstība, Komisija 2009. un 2010. gadā ir īstenojusi plašas konsultācijas par pašreizējo datu aizsardzības tiesisko reglamentējumu.

Konsultācijās tika apstiprināts, ka galvenie principi, ko nosaka pašreizējie ES datu aizsardzības tiesību akti, joprojām galvenokārt ir spēkā. Tomēr kļuva tikpat skaidrs, ka ES ir nepieciešama visaptverošāka un konsekventāka pieeja tās īstenotajai personas datu aizsardzības politikai ES un ārpus tās robežām. Tāpēc 4. novembrī Komisija pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju datu aizsardzībai Eiropas Savienībā.

Tiešsaistes reklāma sniedz Eiropas iedzīvotājiem daudzus ieguvumus, jo īpaši nodrošinot brīvu pieeju pakalpojumiem. Daudzas no reklāmas mērķējuma tehnikām –– displeja, kontekstuālās, noteiktas ar meklēšanu saistītas reklāmas utt. –– neietver nekādu izsekošanu un nerada nopietnas bažas. Mana kolēģe, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Neelie Kroes ir aicinājusi reklāmas nozari izveidot pašreglamentējuma sistēmu ar uzvedību saistītajai tiešsaistes reklāmai, ņemot vērā ES tiesisko reglamentējumu un četrus efektīvas pārredzamības principus: piemērotas formas apstiprinājums vai piekrišana, lietotājiem draudzīga pieeja un efektīva ieviešana. Komisija uzraudzīs nozares centienus izvērtēt, vai ir nepieciešami papildu reglamentējoši pasākumi.

Attiecībā uz reklāmas e-pasta vēstulēm un saziņas konfidencialitāti pirms gada īstenotā telekomunikāciju reforma nostiprināja un precizēja ES privātuma aizsardzības noteikumus. Dalībvalstīm tika noteikta arī skaidra prasība ieviest preventīvus sodus un nodrošināt, ka kompetentajām iestādēm ir ne vien sodu ieviešanai nepieciešamās pilnvaras, bet tām ir pieejami arī attiecīgie resursi. Dalībvalstīm ir jātransponē šie noteikumi valsts tiesību aktos līdz 2011. gada maijam.

Komisija atzīst, ka starp dalībvalstīm ir konkrētas atšķirības Negodīgas komercprakses direktīvas transponēšanā. Komisija uzskata, ka šīs atšķirības, daļu no kurām Komisija novērš sadarbībā ar dalībvalstīm, ir nelielas un ka vēlamais saskaņošanas līmenis šķiet sasniegts.

Vispārīgu noteikumu izmantošana savā ziņā sniedz dalībvalstīm rīcības brīvību, bet vienlaicīgi nodrošina direktīvas turpmāku spēkā esamību. Tāpēc norādījumi par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu ir viena no Komisijas iniciatīvām, lai pārliecinātos par pilnīgas saskaņošanas īstenošanu, citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu, ka vieni un tie paši noteikumi dalībvalstīs tiek interpretēti un piemēroti vienādi. Kā norādīts ziņojuma projektā, mēs noteikti turpināsim darbu pie norādījumiem un aktualizēsim šo dokumentu, lai tas atbilstu jaunajām problēmām un norisēm. Komisija izstrādā arī juridisku datubāzi, kas ietvers tiesisko reglamentējumu, tiesu praksi un akadēmisko darbu, sekmējot vienotu direktīvas piemērošanu dalībvalstīs.

Kas attiecas uz paziņojumiem par reklāmu, kas tiek sniegti komentāru veidā, kurus nosūta sociālajos tīklos, forumos un interneta dienasgrāmatās, ir svarīgi norādīt, ka uz visiem gadījumiem, kuros patērētāji rīkojas tirgotāja vārdā un/vai saņem no tirgotāja finansējumu par noteiktas informācijas sniegšanu, viedoklī vai paziņojumā skaidri nenorādot finansējuma faktu, kā uz vienu no slēptās reklāmas veidiem faktiski attiecas Negodīgas komercprakses direktīva. Ciktāl runa ir tikai par viedokļiem, tie, protams, nav klasificējami kā reklāma.

Šajā saistībā Komisija uzskata, ka tirdzniecības tiesiskais reglamentējums nav adekvātākais dokuments, jo tas ir saistīts ar vārda brīvības jautājumu. Tomēr direktīva ietver konkrētus neaizsargāto patērētāju aizsardzības pasākumus. Vecums ir faktors, kas valsts iestādēm jāņem vērā, novērtējot prakses godīgumu. Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanas ziņojumu, kas jāpabeidz 2011. gadā, papildinās dalībvalstu pieredze, tostarp bērnu un pusaudžu reklāmas jomā, par šo aspektu pieejamo datu līmenī.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, plkst. 12.30.

Rakstiski paziņojumi (149. pants)

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Es pievienojos daudziem no Juvin kunga uzskatiem par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Tomēr es uzskatu, ka komentārus sociālajos tīklos, forumos un interneta dienasgrāmatās, kas būtībā ir saistīti ar risku kļūt par mūsdienu “slēptās reklāmas” veidu, iespējams novērst, nosakot jaunos pārkāpumu veidus, kuriem internets ir pateicīga vide, un attiecinot datu saglabāšanas noteikumus arī uz tiešsaistes satura nodrošinātājiem, nevis paredzot cenzūru, jo es uzskatu, ka prioritāte ir cienīt viņa vai viņas tiesības uz viedokļa izteikšanu arī internetā, ja netiek pierādīts likuma pārkāpums. Es esmu pārsteigts par cilvēkiem, kas uzskata, ka būtu jācenzē forumā izteikts komentārs, kurš, kā viņi uzskata, var ietekmēt patērētāju iepirkšanās lēmumus, vienlaicīgi saskatot privātuma pārkāpumu pašreizējās Direktīvas 2006/24/EK par datu saglabāšanu paplašināšanā, lai būtu iespējams identificēt pedofilus, kas seksuālos nolūkos uzrunā bērnus sociālajos forumos. Vai tas nav savā ziņā dubulto standartu gadījums? Patērētāji, jo īpaši gados jaunie patērētāji ir jāaizsargā pret slēptu reklāmu. Tomēr ir tikpat svarīgi aizsargāt vārda brīvību, kas ir viens no mūsu demokrātijas pamata balstiem. Tāpēc es ceru, ka attiecīgajām iestādēm ir iespējams nodrošināt tām nepieciešamos līdzekļus, lai identificētu vainīgos interneta noziegumos, paplašinot Direktīvu 2006/24/EK un iekļaujot tajā tiešsaistes satura nodrošinātājus, par ko Parlaments aicināja 2010. gada 23. jūnija Deklarācijā P7_DCL(2010)0029.

22. Finanšu instrumentu tirdzniecības regulējums – „dark pools” u. c. (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Swinburne kundzes ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par finanšu instrumentu tirdzniecības regulējumu –– „dark pools” u. c. (2010/2075 (INI)) (A7-0326/2010).

  Kay Swinburne, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Man ir grūti paskaidrot tiem, kas nav pazīstami ar finanšu žargonu, uz ko tieši attiecas mans ziņojums par „dark pools”. Formāli ziņojums attiecas uz finanšu instrumentu tirdzniecību, tostarp uz „dark pools”, kas ir finanšu darījumi un akcijas, attiecībā uz kuriem operācijas tiek īstenotas bez pirmstirdzniecības pārskatāmības, ko dēvē arī par slēptiem darījumiem. Plašākā nozīmē ziņojums sniedz 2007. gada Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID) ieviešanas novērtējumu attiecībā uz akciju tirgiem un cenšas risināt akciju tirgos acīmredzamas pašreizējās strukturālās problēmas.

Lai gan šis ir ļoti tehnisks ziņojums, ierosmi man deva aktīvās debates komitejā. Es esmu priecīga par manu kolēģu smagajā darbā panākto plašo atbalstu dažādās politiskajās grupās, 194 grozījumiem pārtopot par 26 kompromisiem, kuriem lielākā daļa grupu varēja piekrist.

Ņemot vērā šī pašiniciatīvas ziņojuma grafiku un tā virzību šīs nedēļas plenārsēdes balsojumā, es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir būtiski papildinājis Komisijas nesen publiskotos konsultāciju rezultātus par MiFID II pārskatu (MiFID II), kurā ņemti vērā daudzi no komitejā aktualizētajiem apsvērumiem. Izmantojot ziņojumā paustos atzinumus, Eiropas Parlaments izsaka nepieciešamību padziļināti izmeklēt dažādās tirdzniecības vietas, kuras pašlaik regulē MiFID, un tiecas pēc sīkākas analīzes, lai nodrošinātu, ka vietas, kas piedāvā ekvivalentus pakalpojumus, tiek reglamentētas līdzvērtīgā līmenī.

Es uzskatu, ka Komisija savu konsultāciju dokumentu varēja izklāstīt sīkāk, paplašinot organizētu tirdzniecības vietu definīciju, iekļaujot tajā visas vietas, kurās tiekas pircēji un pārdevēji. Tas nozīmētu būtiskas nepilnības novēršanu. Tomēr šis risinājums nodrošina proporcionalitātes saglabāšanu, pieļaujot ievērojamu diferenciāciju kategorijās, kas attiecas uz regulētiem tirgiem, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (MTF), sistemātisko internalizētāju (SI), brokeru šķērstīklu (BCN) un atvasināto finanšu instrumentu platformām.

Ieguldītāji arī varētu būt ieinteresēti atbalstīt jauno kontroles līmeni, ko iesaka attiecināt uz „dark pools” operatoriem, jo, lai gan viņi pašlaik nodrošina aizsardzību no plašāka tirgus, tomēr viņiem ir arī ļaunprātīgas izmantošana iespēja. Regulatoru pilnajai pieejai uzņēmējdarbības modeļiem būtu jānodrošina iespēja turpināt darbu kā klientu šķērsdarījumu vietai, neļaujot izvērsties līdz tādam līmenim, kas ietekmēs cenas atklāšanu, vai nodrošināt piesegu tirgus ļaunprātīgai izmantošanai.

Līdztekus šim jautājumam, attiecībā uz MiFID atbrīvojumiem Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis, ka šie jautājumi ir jādefinē vēlreiz, standartizējot to īstenošanas vajadzības visā ES. Turpmāk nebūtu jāsaglabā pašreiz spēkā esošā reglamentējuma arbitrāžas iespēja dalībvalstīs, lai atrastu piemērotāko viena un tā paša noteikuma interpretāciju. Šī ziņojuma apkopošanas un grozījumu sagatavošanas gaitā kļuva skaidrs, ka lielākais trūkums MiFID īstenošanā ir tirgus varianta Eiropas konsolidētās datu sistēmas trūkums. ASV ieguldītāji nespēj saprast, kā mēs ES strādājam bez šādas sistēmas. Kopumā nozarē, jo īpaši ieguldītāju grupās, ir akceptēta šāda nepieciešamība, bet trīs gadu laikā kopš MiFID īstenošanas tirgus dalībnieki nav spējuši vienoties, lai izveidotu Eiropas konsolidēto datu sistēmu. Tāpat arī Komisija un Ekonomikas un monetārā komiteja atturas iet tālāk par apstiprinātu publikāciju kārtības ieviešanu, bet ja tirgus risinājums netiks atrasts, būtu jāatbalsta attiecīgs reglamentējums.

Komitejā ir notikušas karstas debates par mikrostruktūras problēmām, kas pašlaik ietekmē akciju tirgus. Komitejā ir vienprātība jautājumā par to, ka tāda prakse kā apsteidzošie („flash”) rīkojumi, krāpnieciski („spoofing”) un „pinging” darījumi ir negodīgi vai pat ļaunprātīgi. Tomēr komitejai daudz grūtāk bija vienoties par noteiktu tirgus dalībnieku lomu, jo īpaši par to, vai HFT stratēģijas nodrošina ieguvumus vai ne. Bez skaidriem datiem ir grūti nonākt pie konkrētiem secinājumiem par viņu lomu –– labvēlīgu vai nelabvēlīgu, tāpēc pirms likumdošanas pasākumu veikšanas mums ir jāpārliecinās, ka mūsu rīcībā ir dati, lai neieviestu reglamentējumu, kas var kaitēt efektīvai Eiropas tirgu funkcionēšanai.

Ir ļoti būtiski nodrošināt mūsu finanšu tirgu integritāti. Tie nav paredzēti, lai starpnieki un tie, kas vēlas iejaukties darījumos, varētu viens ar otru sazināties. Tie ir paredzēti kā tirgus vieta ieguldītājiem, lai ieplūdinātu kapitālu uzņēmumos, kas darbojas mūsu faktiskajā ekonomikā. MiFID II reglamentējuma procesā šī fundamentālā finanšu tirgu funkcija mums visiem ir jāņem vērā.

  Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs dāmas un kungi, Swinburne kundze! Šis dokuments, protams, ir ļoti sarežģīts, bet par ko tas ir būtībā? Tas vēlreiz ir jautājums par mācību gūšanu no krīzes. Nē, mēs nedrīkstam darīt tā, kā mēs darījām iepriekš, jā, mums ir jāmaina spēles noteikumi un mums sistēmā ir jāatjauno kārtība.

Dažādās Eiropas Savienības valstīs ir cilvēki, kas pašlaik krīzi un cilvēku bažas izmanto kā iespēju, lai visu vainu uzveltu Eiropai. Mēs visur dzirdam cilvēkus apgalvojam, ka „Eiropas dēļ nekas nefunkcionē, ka tas ir eiro dēļ un te, lūk, esot risinājums –– mums ir jāizstājas no Eiropas, mums jādara gals eiro…”. Visiem šiem cilvēkiem mums jāturpina atkārtot, ka, jā, mums ir nepieciešami kopīgi noteikumi, mums ir jāturpina stāstīt, ka tad, ja Eiropas valstis nebūtu vienotas, ja tās būtu nošķirtas, tās tagad būtu iznīcinātas. Jā, mums ir nepieciešams reglamentējums, kopēja politika un mūsu noteikumu pārskatīšana, kā arī piemērotāk funkcionējoša sistēma.

Dāmas un kungi! Galu galā, jautājuma būtība ir izsakāma pietiekami tieši: kopā mēs esam stipri, nošķirtībā mēs būsim iznīcināti!

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par dāsni atvēlēto laiku. Turpmāk es pievērsīšu īpašu uzmanību tām sēdēm, kuras vadīsiet jūs, un centīšos tās visas apmeklēt. Swinburne kundzes ziņojums ir ļoti svarīgs tajā ziņā, ka mēs beidzot apspriežam finanšu instrumentu tirdzniecības reglamentējumu. Pirmā un būtiskākā kļūda saistībā ar ziņojumu ir fakts, ka ziņojums un prasība pēc papildu noteikumiem ir novēlots pasākums. Otrkārt, ja līdz šim reglamentējums ir bijis neskaidrs, mums ir retrospektīvi un sīki jāizpēta viss, kas ir noticis līdz šim. Es uzskatu, ka lielo ieguldījumu izslēgšana no striktākas uzraudzības ir bezjēdzīgs un pilnīgi kļūdains pasākums. Ir jāizpēta ne tikai tirdzniecība, bet arī emitētie atvasinātie instrumenti, un jaunas problemātiskās jomas ir jāpakļauj striktākiem noteikumiem.

Inflāciju faktiski stimulē atvasinātu finanšu instrumentu tirgus produkti. Seku izraisītie apgrūtinājumi rodas iedzīvotājiem, kamēr peļņu iekasē dažādas starptautiskas juridiskas personas, par kurām ne vienmēr ir pieejama skaidra informācija. Turklāt šādā veidā iegūtu peļņu nebūtu pareizi novirzīt faktiskajā ekonomikā, jo tā dēļ pakāpeniski var visa planēta ieslīdēt dažu ietekmīgāko bagātnieku kabatās.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Swinburne kundzes ziņojuma uzmanības centrā ir vienlīdzīgu spēles noteikumu nodrošināšana dažādos daudzpusējos tirdzniecības darījumos. Es uzskatu, ka vienlīdz svarīgi ir attiecināt uz tiem arī vienāda līmeņa uzraudzību. Es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc atbilstošākiem tiesību aktiem, lai samazinātu sistēmisko risku un tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci.

Šobrīd satraukumu izraisa informācijas trūkums par tirdzniecības stratēģijām. Vienīgais veids, kā saprast, vai tirgus funkcionē pareizi, ir pietiekamas informācijas nodrošināšana pārvaldes iestādēm. ESMA būtu jāizstrādā vienoti ziņojumu standarti un veidlapas, kas attiektos uz visiem datiem gan par organizētām tirdzniecības vietām, gan par ārpusbiržas darījumiem.

Es uzskatu, ka būtu lietderīgi veikt izmeklēšanu par ietekmi, kāda būtu minimālo rīkojumu lielumu noteikšanai visiem neoficiālās tirdzniecības sistēmas darījumiem. Tādējādi būtu iespējams noteikt, vai tiek saglabāta adekvāta tirdzniecības plūsma.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas un jo īpaši komisāra Barnjē vārdā es varu sniegt atbildi, sakot, ka finanšu tirgu pārskatāmības uzlabošana un atbilstīga reglamentējuma līmeņa noteikšana visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ir vieni no galvenajiem Komisijas un G20 mērķiem.

Es vēlos apsveikt Swinburne kundzi un Ekonomikas un monetāro komiteju ar ziņojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību –– „dark pools” u. c. Ziņojums norāda uz svarīgu pasākumu joprojām notiekošajā Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID) pārskatīšanas procesā. Tā priekšlikumi tiek rūpīgi integrēti Komisijas nostājā, sagatavojot priekšlikumu pašreizējās direktīvas grozījumiem 2011. gadā. MiFID pārskats ir būtiska Komisijas darba kārtības daļa virzībā uz stabilu un pārskatāmu finanšu sistēmu, kas strādā sabiedrības un visas ekonomikas interesēs kopumā. Daudziem jautājumiem jau ir rasts risinājums, no kuriem ne mazsvarīga ir nākamajā mēnesī plānotā jaunās ES uzraudzības iestādes darba uzsākšana.

Komisija ir apņēmusies sagatavot priekšlikumus par pārējām jomām līdz 2011. gada vasarai. Mēs paļaujamies uz Eiropas Parlamenta atbalstu, lai ātri pieņemtu nepieciešamās reformas un lai tās tiktu pēc iespējas ātri ieviestas.

Kā jūs zināt, MiFID ir ES finanšu tirgu reglamentējuma stūrakmens. Tā tika pieņemta pirms finanšu krīzes, tomēr kopumā ir apliecinājusi spēju labi funkcionēt pat sarežģītajos un nemierīgajos pēdējos gados.

Protams, ir atklājušies daži trūkumi. Arī tehnoloģiskais progress un straujas norises finanšu tirgos ir izraisījušas situāciju, ka reglamentējuma dokumenti, kas pirms dažiem gadiem bija mūsdienīgi, šodien viennozīmīgi jau ir novecojuši.

Komisija 8. decembrī publicēja priekšlikumu projektu, lai to apspriestu. Mēs esam izvirzījuši augstus mērķus un vēlamies konsekventi tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Atzīstot, ka sākotnējie MiFID mērķi joprojām ir spēkā, aktuālās problēmas skar kritiski svarīgus aspektus –– kādas ir mūsu finanšu tirgu funkcionēšanas spējas, cik atvērtiem un pārskatāmiem tiem jābūt un kā ieguldītāji var iegūt pieeju finanšu instrumentiem un ieguldījumu iespējām.

Līdzīgi kā Ekonomikas komitejas ziņojuma projektā, mēs saskatām nepieciešamību pilnveidot jauno tirdzniecības platformu veidu un metožu reglamentējumu. Šajā procesā ir attiecīgi jāņem vērā šāda uzņēmējdarbības veida īpatnības, lai dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus un aizsargātu ieguldītājus, kā arī nodrošinātos pret graujošu tirgus praksi.

Mēs piekrītam arī nepieciešamībai pilnveidot pārskatāmības noteikumus, kas attiecas uz akciju tirdzniecību, un ieviest jaunas prasības citos dokumentos. Cita svarīga joma, kas skarta arī Swinburne kundzes ziņojumā, ir preču atvasināto instrumentu tirgus funkcionēšanas un reglamentējuma pilnveidošana atbilstoši G20 principiem.

Turklāt mēs vēlamies īstenot konkrētus uzlabojumus pašreizējos ieguldītāju aizsardzības noteikumos. Vienlīdzīgu noteikumu atbilstīga attiecināšana uz visiem produktiem un tirdzniecības prakses veidiem ir būtisks elements ieguldītāju uzticības atjaunošanā.

Visbeidzot, šis pārskats nostiprinās uzraudzību un reglamentējuma ieviešanu dažādos finanšu tirgos, vienu no galvenajām lomām uzticot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Lai darbs virzītos uz priekšu, Komisijas dienesti cieši sadarbojas ar mūsu starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar atbildīgajiem regulatoriem Amerikas Savienotajās Valstīs, kas risina līdzīgas problēmas, lai nodrošinātu starptautisku konverģenci un novērstu reglamentējuma arbitrāžas risku.

Swinburne kundzes ziņojums ir svarīgā reglamentējuma reformas procesa pagrieziena punkts. Mūs iedrošina Parlamenta deputātu paustā apņēmība un fakts, ka jūsu analīze un ieteikumi pietiekami cieši sakrīt ar mūsu viedokli. Šis ziņojums nostiprina pamatu mūsu turpmākajam darbam.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt, plkst. 12.00.

Nākamā sēde notiks rīt, ceturtdienā, 2010. gada 14.decembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 13.00, no plkst. 15.00 līdz plkst. 20.30 un no plkst. 21.00 līdz plkst. 24.00.

Darba kārtība ir publicēta, un tā ir pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

Sēde tiek slēgta.

23. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

24. Sēdes slēgšana

(Sēde tika slēgta plkst. 23.15)