Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0802(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0354/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0354/2010

Debates :

PV 14/12/2010 - 6
CRE 14/12/2010 - 6

Balsojumi :

PV 14/12/2010 - 9.19
CRE 14/12/2010 - 9.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0470

Debates
Otrdiena, 2010. gada 14. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6.  Eiropas aizsardzības rīkojums (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir T. Jiménez-Becerril Barrio un Romero López ziņojums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu (00002/2010 - C7-0006/2010 - 2010/0802(COD)) (A7-0354/2010).

 
  
MPphoto
 

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio, referente.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Šodien ir nozīmīga diena visiem cietušajiem, jo šodien mēs pieņemsim Eiropas aizsardzības rīkojumu, kas ir būtisks solis uz priekšu attiecībā uz viņu tiesībām. Cietušie tiek netaisnīgi aizmirsti, un tas ir paradoksāli, ka agresoriem nereti ir daudz vairāk tiesību un agresoru tiesības ir minētas vairāk nekā cietušo tiesības.

Šodien Parlaments parādīs godu visiem upuriem, atgādinot tiem, kuri uzskata, ka robežas būs to vairogs, kamēr tie vajās savus upurus, ka šis Eiropas aizsardzības rīkojums no šīs dienas un turpmāk aizsargās visus Eiropas Savienībā cietušos vienādi.

Mēs sākām strādāt vairāk nekā pirms gada, lai sasniegtu šo mērķi un panāktu progresu brīvības un drošības jomā, kas tika minēta Stokholmas programmā, un šodien mēs varam teikt ar zināmu lepnumu, ka, lai gan ceļš nav bijis viegls, jo daudzi cilvēki bieži vien nespēja izprast kārtību un apšaubīja tās efektivitāti un skaidrību, mēs esam to sasnieguši.

Jāsaka, ka pēc trialoga ar Beļģijas prezidentūru un daudzām sarunām ar Komisiju esam panākuši tekstu, ar kuru gandrīz visas politiskās grupas ir apmierinātas. Tādēļ šis ziņojums tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, bez nevienas balss „pret” kopējā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas balsojumā.

Es ceru, ka šodien Parlaments apsvērs šo lēmumu, kuru minētās komitejas un tie no mums, kas sagatavoja šo ziņojumu, ir pieņēmuši ar lielu balsu vairākumu. Tas būtu skaidrs vēstījums Padomei par to, ko eiropieši vēlas, proti, neko vairāk kā tikai dzīvi drošības un tiesiskuma telpā, kura ir jāaizsargā, un lai cietušajai, kurai ir ierobežojošs tiesas spriedums pret viņas uzbrucēju savā valstī, nebūtu vēlreiz jātiesājas, ja viņa pārceļas uz citu valsti.

Mums ir pienākums veicināt tiesu pieejamību eiropiešiem, jo īpaši cietušajiem, kuri ir visvairāk apdraudēti. Visu upuru — bez izņēmuma — aizsardzība bija mana „vaduguns” šā ziņojuma sagatavošanas laikā. Tāpēc es tajā gribēju iekļaut terorisma, cilvēku tirdzniecības, organizētās noziedzības un goda aizskaršanas noziegumu upurus, kā arī īpašu nodaļu par nepilngadīgajiem, kas ir visvieglāk ievainojamie upuri, un mēs nekad nedomājam par to, kā tos aizsargāt.

Lai gan ar šo rīkojumu tiks aizsargāti visi cietušie, sievietes, kuras cieš no vardarbības ģimenē, iegūs visvairāk no šā instrumenta tiesiskajai sadarbībai, jo viņu uzbrucēji nevarēs ceļot pa Eiropu nesodīti un zinās, ka viņi tiks vajāti tādā pašā veidā kā valstī, kurā viņi uzbruka savām partnerēm.

Tāpēc Parlamentam šodien ir jāsūta skaidrs vēstījums Padomei par to, ko mēs gribam. Tāpēc mēs balsosim, domājot par upuriem, kuri cieš, par tiem, kuriem mēs esam vajadzīgi, lai tos aizsargātu, par tiem, kuri baidās un vēlas dzīvot brīvībā un ar cerību.

Mēs negrasāmies atteikties no šāda taisnīga un vajadzīga mērķa, kuru atbalsta vairākums eiropiešu, tikai tāpēc, ka ir daži, kas baidās un nekad neuzdrošinās spert vienu soli tālāk. Mums ir jābūt drosmīgiem, dalībvalstīm ir jābūt drosmīgām, un es ceru, ka šodien balsojums ar balsu vairākumu būs „par” un iedrošinās tos, kas vēl šaubās, vai šis instruments atvērs durvis cietušajiem. Es ceru arī, ka tuvākajā nākotnē Komisija ierosinās plašu tiesību aktu klāstu par labu upuru tiesībām, kuras es pilnīgi atbalstu un, es esmu pārliecināta, atbalsta Parlaments.

Es atkārtoju: šis mazais, bet nozīmīgais solis — Eiropas aizsardzības rīkojums — uzlabos visu cietušo aizsardzību, novēršot turpmākus noziegumus un atvieglojot to noziegumu sekas, kuri jau ir izdarīti.

Šodien mums ir pienākums likvidēt šķēršļus, kas līdz šim brīdim ir kavējuši reālu aizsardzību visā Eiropā. Ar mūsu balsojumu šodien mums ir iespēja glābt dzīvības, ko mēs arī gatavojamies darīt, un mums ar to patiesi vajadzētu lepoties.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Romero López, referente.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Šis direktīvas priekšlikums, kuru mēs šodien apspriežam plenārsēdē, proti, apturēt agresorus, kuri vajā savus upurus, lai kur tie slēptos, līdz tos nogalina, ir skaidrs vēstījums, kas Parlamentam ir jāpaziņo Eiropas sabiedrībai un Padomei.

Mēs negrasāmies palikt neaizsargāti pret noziegumiem, kuri joprojām atkārtojas katru dienu Eiropas valstīs un paliek noslēpti cilvēku māju ēnās. Šie noziegumi paliek arī statistikas ēnas, it kā vienīgi stiprākā izdzīvošanas likums būt guvis priekšrocību kopdzīves realitātē, bet mēs cenšamies īstenot Pamattiesību hartu, kuru pieņēmām Lisabonas līgumā.

Vai tiem, kas izstrādāja minētās hartas I sadaļu, neienāca prātā, ka fiziskās integritātes un cieņas apdraudējums varētu būt ne tikai valsts iestāžu un valsts izraisīts, bet arī maskējies kā mīlestība? Attiecībā uz 25 % Eiropas sieviešu, kuras pašlaik cieš no kādas vardarbības, mocītāji ir privātpersonas, un aizstāvēšanās pret uzbrukumiem neļauj tām būt pilsonēm.

Saskaņā ar nevalstisko organizāciju datiem vairāk nekā 2500 sieviešu katru gadu Eiropas Savienībā mirst, jo mēs neesam uzdevuši sev jautājumu, vai šos noziegumus var novērst vai no tiem izvairīties. Eiropas sievietes tādēļ atzinīgi novērtēja dalībvalstu un Spānijas prezidentūras iniciatīvu iesniegt Eiropas aizsardzības rīkojumu Parlamentam.

Mēs veidojam Eiropas drošības telpu: Eiropas apcietināšanas orderis nozīmē, ka neviena no mūsu valstīm nevar būt patvērums noziedzniekiem. Veidosim savstarpējas uzticēšanās gaisotni; ar šo aizsardzības rīkojumu mēs izveidojam tiesiskuma un brīvības telpu, jo šo noziegumu upurus var uzņemt jebkurā valstī bez nepieciešamības turpināt tiesvedību, kā teica mana kolēģe referente T. Jiménez-Becerril.

Dāmas un kungi! Mēs runājam par „privāto terorismu” — tā tagad tiek saukti nepārtrauktie uzbrukumu noziegumiem, kas slēpjas aiz mājas privātuma. Mēs runājam par preventīviem pasākumiem arī no cita avota. Ne visām valstīm ir vai būs vienādas juridiskās tradīcijas: jo lielāks ir mūsu progress, jo vairāk ir un būs nepieciešams instruments, kurā būtu ņemta vērā mūsu daudzveidību. Šāds viedoklis ir gan Padomes juridiskajiem dienestiem, gan Parlamenta juridiskajiem dienestiem. Kas tad izraisa pretestību? Dāmas un kungi, to nerada sarežģītā tiesiskā sistēma, kas turpinās pastāvēt.

Likums ir līdzeklis nevis konfliktu izraisīšanai, bet to risināšanai. Tāds bija to konservatīvo valdību viedoklis, kuras atbalstīja šo iniciatīvu, pamatojoties uz pārdomātu spriedumu. Ja saistībā ar terorismu mēs runājām par garantijām un pamattiesību ievērošanu, kā mēs varējām īstenot starptautiskos nolīgumus, ja ne tāpēc, ka domājām par drošību? Vai 2500 sieviešu katru gadu nav drošības problēma Eiropai?

Šī nav pirmā reize vēsturē, kad likums saskaras ar izaicinājumu. Tāpēc mēs izsakām nožēlu par Komisijas nostāju procedūras gaitā, jo mēs nevaram runāt par juridisko pamatu, ja runājam par politisko gribu. Neatsauksimies uz likumu tikai tad, kad tas mums ir izdevīgi.

Šis teksts ir vienošanās rezultāts. Uzlabojumos, kurus mēs esam iekļāvuši attiecībā uz tiesībām uz informāciju, tulkojumu un procesuālajām garantijām, ir ņemts vērā tas, ka šis ir atzīšanas instruments, un Parlaments ir nolēmis, ka esošo, apspriežamo datu nodošana atklātībai ir dalībvalstu prioritāte.

Mēs neesam aizmirsuši par cietušo tiesībām uz psiholoģisko palīdzību un juridisko palīdzību. Mēs turpināsim par tām cīnīties un cerēsim, ka tās tiks iekļautas nākamajā paketē attiecībā uz upuriem.

Mēs gribētu pateikties Beļģijas prezidentūrai par paveikto darbu, kā arī visiem ēnu referentiem un mūsu komandai. Ar šo balsojumu šodien mēs vēlamies nosūtīt ziņu Padomei, ka tā ir Parlamenta griba, bet tagad Padomei ir jāuzņemas tās pienākumi. Mums neizdosies risināt profilakses jautājumu, ja dažas dalībvalstis uzskatīs, ka mums nav problēmu tikai tāpēc, ka mums nav datu.

Tagad Padome būs tā, kura izlems, vai Eiropa patiesi iesaistīsies cīņā pret vardarbību un aizstāvēs pamattiesības.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Pilsoņu aizsardzība, praktiski lielākoties to sieviešu aizsardzība, kuras pakļautas vardarbībai vai tās riskam, pašlaik ieņem ļoti nozīmīgu vietu visu to iestāžu darba kārtībā, kuras strādā pie šā jautājuma.

Ir svarīgi, lai tas būtu darba kārtībā, jo mums ir kopīgi mērķi: nodrošināt aizsardzību cietušajiem pēc iespējas labākos apstākļos visā ES. Tāpēc es jau no paša sākuma atbalstīju mērķi par šādu aizsardzību un tādēļ gatavoju vērienīgu paketi par cietušo tiesībām, kas jāpieņem 2011. gada pavasarī.

Es pilnīgi apzinos gan līdzreferenšu T. Jiménez-Becerril Barrio un C. Romero López, gan Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieguldījumu, kas ir pievienojis lielu vērtību notiekošajam darbam, lai uzlabotu cietušo aizsardzību. Es aplūkoju dažus jūsu priekšlikumus: piemēram, ka cietušajiem nav jāsedz izmaksas, lai tie saņemtu rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, vai ka atzīšanas procedūru kavēšanās tiek samazinātas. Esmu gatava izstrādāt efektīvu un juridiski pareizu mehānismu, kas paredzēts, lai palīdzētu cietušajiem gūt labumu no civiltiesību aizsardzības pasākumiem visā Eiropas Savienībā.

Mēs esam strādājuši pie procesuālajām tiesībām apsūdzētajām personām. No tā izriet, ka mēs izstrādājam to personu tiesības, kas ir cietušas, jo mēs ļoti bieži runājam par apsūdzēto tiesas procesā, taču aizmirstam, ka ir cietušais, tāpēc cietusī persona mums ir „no jauna jāizvirza” uzmanības centrā.

Tādēļ Komisijas turpmākajā paketē attiecībā uz cietušajām personām tiks izmantoti un pilnveidoti tā lieliskā darba rezultāti, kuru paveica Spānijas prezidentūra, Beļģijas prezidentūra, Padome un, protams, Eiropas Parlaments. Viss šis darbs ir ļoti svarīgs. Tas tiks apvienots tā, ka tad, kad pakete attiecībā uz cietušajām personām būs iesniegta, tā būs izsmeļoša, pabeigta un tās būs reālas pārmaiņas visiem cietušajiem — gan sievietēm, gan bērniem, gan vīriešiem, lai gan lielākā daļa ir sievietes un bērni —, lai mēs varētu ātri nākt klajā ar konkrētiem pasākumiem, kas ir piemērojami un nerada juridisku nenoteiktību. Paldies par šo darbu. Tas būs jāņem vērā, gatavojot paketi attiecībā uz cietušajām personām.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Aptuveni 8000 rumāņu sieviešu Spānijā, kuras ir cietušās, šogad ir guvušas labumu no aizsardzības rīkojumiem, kuri ir spēkā Spānijā. To joma jāpaplašina arī Rumānijā un pārējās dalībvalstīs, kurās viņas ceļo.

Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm aptuveni 100 000 Eiropas sieviešu ir guvušas labumu no aizsardzības rīkojumiem, kuri ir spēkā valstī, kas tos izdevusi. Direktīvas projekts maina šo aizsardzības pasākumu ierobežoto, teritoriālo aspektu. Šis instruments, kas tiek ieviests, nodrošinās, ka aizsardzības rīkojums, kas izdots vienā dalībvalstī, tiks atzīts dalībvalstī, kurā cietušais ceļo, tā, lai brīvības, drošības un tiesiskuma telpa kļūtu par realitāti un vardarbības vai citi upuri var dzīvot un ceļot bez bailēm.

Parlaments vēlas paplašināt cietušo personu aizsardzības jomu. Tādēļ pēc šīs direktīvas pieņemšanas mēs prasām un gaidām no Komisijas, ka nākamais solis būs aizsardzības paplašināšana cietušajām personām šajā kopējā tiesiskuma un drošības telpā. Tāpēc mēs gaidām paketi ar entuziasmu un interesi 2011. gada pavasarī.

Es vēlētos beigt, atkārtojot, ka Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa atbalsta cietušo personu aizsardzību, šo direktīvas projektu un cietušo personu aizsardzības paplašināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Silvia Costa, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar šo direktīvas priekšlikumu — par kuru es vēlētos paust lielu pateicību referentēm, ar ko es strādāju kā ēna — Parlaments atbalsta un paplašina Padomes priekšlikumu, kas tika izstrādāts, lai visās 27 dalībvalstīs aizsargātu iedzīvotājus, kas tiek dažādi vajāti vai kam nopietni un atkārtoti izsaka draudus pazīstamas un iepriekš identificētas personas — bieži vien bijušie draugi, vīri vai partneri —, kuras apdraud viņu fizisko un seksuālo neaizskaramību, cieņu un personas brīvību.

Patiešām, uzbrukumu un slepkavību skaits — jo īpaši pret sievietēm — palielinās. Viņu sūdzības policija bieži vien nenovērtē pietiekami nopietni, un tiesu, kā arī aizsardzības rīkojumi un pasākumi pret agresoru pašlaik ir spēkā tikai tajā valstī, kurā tie izdoti. Komisāre V. Reding, apstiprinājumam iesniegtais pasākums varbūt nav ideāls, bet tas aizpilda tiesību vakuumu.

Galu galā, veidojot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, mēs vienmēr esam rīkojušies empīriski, dažreiz spiežot atrisināt jautājumus, ja nepieciešams. Patiesi, mēs uzskatām, ka šī iniciatīva ir būtiska, jo tā ļaus visiem pilsoņiem Eiropas Savienībā — vīriešiem un sievietēm — un visiem Eiropas iedzīvotājiem brīvi ceļot pāri valstu robežām, saglabājot savas cilvēktiesības un tiesības uz aizsardzību un drošību, kā minēts Lisabonas līguma 3. pantā, kuru mēs Eiropas Parlamenta Progresīvās alianses sociālistu un demokrātu grupa paredzam kā juridisko pamatu, lai priekšlikuma struktūrai noteiktu saskaņotāku virzienu.

Ar Eiropas aizsardzības rīkojumu aizsargātajai personai ir garantēta aizsardzība arī citās dalībvalstīs, izmantojot ātru un bezmaksas procedūru. Katrai dalībvalstij ir jāizraugās kompetentā iestāde, lai informētu cietušos par viņu tiesībām, veiktu kampaņas, vāktu statistikas datus un informētu personu, tiklīdz valstī ir izdots aizsardzības rīkojums. Turklāt tas būtiski veicinās Eiropas tiesiskās telpas izveidi un pārvietošanās brīvības īstenošanu, un tas attiecas arī uz parasto likumdošanas procedūru, kura pirmo reizi paredz Padomes un Parlamentu koplēmumu.

Es ceru, ka Padome apstiprinās šīs saistības, un es ceru, ka Komisija — lai gan pievērš īpašu uzmanību nākamajai pasākumu paketei „Drošība cietušajiem” — nelaidīs garām šo konkrēto iespēju reaģēt tieši tagad uz šo ārkārtīgi nopietno situāciju, par kuru liecina arī Eiropas un valstu statistikas dati. Cita starpā tas var izraisīt svarīgu juridisko konverģenci starp dalībvalstīm.

Tādējādi es ierosinu izvairīties no jebkādas kavēšanās un uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz šā īpašā veida cietušo aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica, ALDE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos, lai Eiropas aizsardzības rīkojums būtu īpaši efektīvs vardarbības pret sievietēm novēršanā un būtu lietderīgs ievads priekšlikumam, kuru gatavo Komisija, lai pret visiem noziegumu veidiem mums būtu vienādi instrumenti.

Man žēl, ka šā teksta izstrāde ir tik smaga un sarežģīta, lai gan tā galvenais mērķis mums visiem ir kopīgs.

Es arī vēlētos, lai šajā rīkojumā tiktu iekļauti divi jautājumi. Pirmkārt, Eiropas aizsardzības rīkojumu reģistrs ar attiecīgām privātuma garantijām, lai novērstu birokrātiju rīkojumu saņēmējiem un nekavējoties piemērotu rīkojumus. Turklāt tas samazinātu kompetentajām iestādēm veicamo procesu izmaksas un galu galā nodrošinātu standartizētu, pastāvīgi atjauninātu statistiku.

Otrkārt, manuprāt, mums būtu jāpieliek pūles, lai šajā jomā izpētītu sadarbības iespējas ar trešām valstīm, jo īpaši, ja mēs pievēršam uzmanību cietušo izcelsmes statistikai un to iespējamai dzīvesvietas maiņai.

Sākotnējais Eiropas Ārējās darbības dienests tādējādi ir zaudējis iespēju publiski iesaistīt sevi šajā misijā, kas eiropiešiem ir saprotama un kas risina problēmas, kuras pašlaik ir reālas visiem eiropiešiem.

Es vēlētos pateikties referentēm par visu viņu darbu, un es ceru, ka komisāre V. Reding būs vērīga pret šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, mums Parlamentā ir jābūt ļoti atbildīgiem un jārīkojas saskaņā ar mums piešķirtajām pilnvarām, kuras paredz, ka arī Eiropas līmenī ir jāaizsargā sievietes, kuras ir cietušas no vardarbības, un jāaptur slepkavas.

Kā jau tika teikts, tas ir saistīts ar cīņu pret sociālo terorismu, kas ir šovinistiska vardarbība. Tāpēc mēs nedrīkstam sapīties statistikā vai juridiskos sīkumos. Mēs runājam par taisnīgumu, pamattiesībām, dzīvību un nāvi, aizstāvot tos, kuri ir jāaizsargā pret uzbrucējiem, un, pats galvenais, lai nebūtu jānožēlo, ka 2500 sieviešu katru gadu tiek pakļautas juridiskai letarģijai, kurā mēs visi esam iegrimuši.

Mēs visi apzināmies juridiska rakstura grūtības un to, ka tas ir novatorisks starpiestāžu dinamikas vingrinājums pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tomēr šīs grūtības nekādā gadījumā nedrīkst būt attaisnojums, lai nevirzītos uz priekšu. To sieviešu tiesību aizsardzību, kuras ir vai varētu būt vardarbības un slepkavību upuri, un šādu aktu apkarošanu nevar pakļaut dažiem juridiskiem jautājumiem. Mums ir jāparāda politiskā griba, kuru nosaka šī lietas steidzamība un nozīmīgums.

Pats par sevi saprotams, ka ir svarīgi visu paveikt labi, bet pats galvenais — ir būtiski, ka mēs to darām un, manuprāt, tieši galveno redzējumu mēs varam nosūtīt gan Padomei, gan Komisijai, izmantojot šo tekstu, kuru, es ceru, mēs pieņemsim. Ir jāsaprot, ka nekādos apstākļos mēs nevaram paralizēt iniciatīvas tāpēc vien, ka ir tehniskas grūtības, kuras mēs neesam spējuši atrisināt iepriekš.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai pateiktos gan abām referentēm, gan Spānijas un Beļģijas prezidentūrai par darbu, ko tās ir paveikušas, lai turpinātu gūt panākumus, strādājot un pārvarot postu, kas ir, es atkārtoju, šovinistiska vardarbība.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu cieši sekojis trīspusējām sarunām un vēlos pateikties saviem kolēģiem, jo īpaši no PPE un S&D grupām, par viņu paveikto darbu.

Kā jurists Lielbritānijā gadu gaitā esmu guvis pieredzi, sniedzot juridiskas konsultācijas un atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no varmācības ģimenē, radinieka vai bijušā partnera vajāšanas vai uzmākšanās. Es esmu redzējis no pirmavotiem, kādas ciešanas var radīt fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība, un upuru neaizsargātības stāvokli.

Es pilnīgi atbalstu šā priekšlikuma mērķus un uzdevumus. Tomēr man ir arī jāpauž bažas par juridisko pamatu un jomu. Man šķiet skaidrs, ka šis priekšlikums paredz tikai kriminālu pamatu, izmantojot Līguma par ES darbību 82. pantu. Pēc savas būtības un saskaņā ar likumu daži nodarījumi, kurus ir paredzēts ietvert šajā priekšlikumā, ir civiltiesību jautājumi, tomēr ir manāms 81. panta izmantošanas trūkums.

Lai gan man nav iebildumu pret ES tiesisko sadarbību, es stingri uzskatu, ka mums ir jānodrošina, lai tiesību akti, kurus mēs pieņemam ES līmenī, būtu juridiski pamatoti, spēcīgi un tos varētu sekmīgi īstenot dalībvalstu līmenī, neietekmējot dalībvalstīs pastāvošo tiesību sistēmu.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu cietušo aizsardzību. Tomēr, kad es pirmoreiz iepazinos ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, manuprāt, tas izklausījās biedējošs kā Eiropas apcietināšanas orderis, kas, manuprāt, ir viens no uzbāzīgākajiem un diktatoriskākajiem tiesību aktiem, kādi jebkad ir bijuši noteikti Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Izdaudzinātajā Eiropas aizsardzības rīkojuma priekšlikumā teikts, ka tas ir par sieviešu aizsardzību. Mums teica, ka Eiropas aresta orderis ir paredzēts, lai palīdzētu cīnīties pret terorismu — un mēs visi zinām, ka tas ir kļuvis par daudz ko vairāk. Izpratīsim to skaidri un būsim godīgi: pamatmērķis ir izveidot pamatus Viseiropas tiesu sistēmai, kas neapšaubāmi iedragās Lielbritānijas likumu. Ja tam nepieciešams pierādījums, mums ir tikai jāpalūkojas uz Eiropas aresta orderi.

Es saskatu arī to, ka šos rīkojumus būs ārkārtīgi grūti īstenot Apvienotajā Karalistē, jo mēs galu galā būsim situācijā, kad orderi būs izdevis ārvalsts tiesnesis svešā zemē, kurš neko nezina par britu pilsētas apstākļiem vai mūsu dzīvesveidu. Mums Anglijā ir teiciens: „Vienreiz sakosts, divtik piesardzīgs.” Mēs tikām sakosti ar Eiropas apcietināšanas orderi. Es ierosinu būt piesardzīgiem attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīkojumu.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, nav kļūdaini teikt, ka apspriežamā direktīva ir viena no pirmajām iniciatīvām, kas vērsta šo svarīgo mērķu sasniegšanai. Mums ir jānodrošina, lai vardarbības upuri būtu pasargāti pret turpmāku kaitējumu ne tikai savā valstī, bet arī gūtu labumu no šādiem aizsardzības pasākumiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ, manuprāt, mums ir jāatbalsta referentes viedoklis.

Jānorāda arī tas, ka iniciatīvai ir apzināti plaša darbības joma. Lai gan vairums izdoto aizsardzības rīkojumu attiecas uz sievietēm, kas cietušas no vardarbības, kura saistīta ar dzimumu, iniciatīva var aptvert visus vardarbības upurus — abu dzimumu bērnus un pieaugušos — ar noteikumu, ka vainīgais ir identificēts. Šajā saistībā Stokholmas programmā noteikts, ka noziegumu upuriem, tostarp terorisma upuriem, kas ir visneaizsargātākie vai kas atrodas īpaši apdraudētās situācijās, piemēram, personām, kas pakļautas atkārtotai vardarbībai tuvās attiecībās, ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem vai personām, kas kļūst par upuri cita veida noziegumiem dalībvalstī, kurā tās nav pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ir vajadzīgs īpašs atbalsts un tiesiskā aizsardzība.

Saistībā ar iepriekš minēto Eiropas aizsardzības rīkojums būtu jāpiemēro visu noziegumu, tostarp cilvēku tirdzniecības, upuriem, sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas, piespiedu laulības, slepkavības goda dēļ, incesta un citu šāda veida noziegumu upuriem. Tādēļ šī iniciatīva būtu jāatbalsta, un es pilnīgi atbalstu referenti.

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D). (NL) Priekšsēdētāja kungs! Simts tūkstoši cilvēku pašreiz gūst labumu no Eiropas aizsardzības rīkojuma. Viena no tiem ir Rasja, kas vēlas pārcelties uz Spāniju ar saviem bērniem. Ja pret viņas vajātāju Nīderlandē izdotais rīkojums „nepārceļas” ar viņu uz Spāniju, viņa, kā arī viņas bērni tur kļūs par vieglu mērķi, ja vien Spānijas iestādes atzīst vai izpilda šo rīkojumu. Par laimi, Spānija tomēr to atzīst.

Šī aizsardzība attiecas arī uz tiem, kas tiek vajāti par savu tiesību uz vārda brīvību realizēšanu. Viņiem ir jāspēj runāt citās Eiropas valstīs, zinot, ka tie, kas viņus ir apdraudējuši nesēž auditorijā. Eiropas aizsardzības rīkojums paredz šādu iespēju; tā ir lieliska iniciatīva, kuru ir atbalstījusi Nīderlandes valdība. Diemžēl līdz ar jauno koalīciju ir mainījies par 180 grādiem to cilvēku statuss, kas bauda šādu aizsardzību: sievietes, vīrieši un bērni, kuriem ir jādzīvo bailēs ik dienu, ir cietsirdīgi izmesti no laivas. Tas ir vienkārši nepieņemami, ka personas drošība beidzas uz robežas.

Simts tūkstošu cilvēku dēļ es tagad saku „jā” Eiropas aizsardzības rīkojumam. Es ceru, ka visas valdības, tostarp manas valsts valdība, darīs visu iespējamo, lai palielinātu savu iedzīvotāju drošību, aizsardzību un brīvību, lai visi cilvēki varētu dzīvot brīvībā un drošībā.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es, protams, gribētu pateikties abām referentēm, kuras pēc sarežģītām trīspusējām sarunām ierosina kompromisa vienošanos, kuru es kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referente un mana grupas vārdā, protams, aicinu jūs pieņemt.

Otrkārt, lai gan man žēl, kā daži šodien ir teikuši, ka atsevišķi jautājumi, piemēram, dokumentu tulkošana cietušajiem, netika iekļauti šīs vienošanās pamattekstā vai ka vienkāršošanas elementi nav pietiekami sīki raksturoti — un es rēķinos ar „cietušo personu paketi”, lai to uzlabotu —, es gribu uzsvērt, ka beigās, tas viss šodien izklausās atbilstoši veselam saprātam kā loģisks turpinājums arvien lielākai Eiropas brīvības un taisnīguma telpas integrācijai un būtībā atbilstošas tiesību sistēmas izveidei.

Tas liecina par zināmu politisko drosmi lielākajā daļā no mums un vēlmi doties tālāk par politisku pozēšanu, lai iegūtu skaidru instrumentu sadarbībai krimināllietās. Šis instruments, kā V. Reding iepriekš uzsvēra, zināmā mērā ir kā īsta „tiesību” politika Eiropā, proti, reāla politika cilvēkiem, jo īpaši sievietēm, kuru fiziskā integritāte var tikt apdraudēta, politika, kas atbilst pārvietošanās brīvībai, kura ir pastāvējusi jau ilgu laiku, tāpēc „tiesību” politika.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Véronique Mathieu (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu teikt, ka, manuprāt, Padomes prombūtne kopš vakardienas ir apbēdinoša, jo Padome kopumā ir bijusi klāt visu to jautājumu apspriešanā, kurus mēs apspriežam kopš vakardienas, proti, jautājumus, kas attiecas uz pilsonisko brīvību, tiesiskumu un iekšlietām. Mēs izsakām nožēlu par to, ka Padomes šeit nav, lai dzirdētu Parlamenta balsi, tas patiešām ir slikti.

Es vēlos apsveikt abas referentes — kuras ir paveikušas lielu darba apjomu pie šā teksta — par šo ievērojamo progresu attiecībā uz visu veidu cietušajiem: pirmkārt, cietušajiem no vardarbības ģimenē — vai jūs zinājāt, ka 45 % Eiropas sieviešu cieš no vardarbības ģimenē, tāpat arī daži vīrieši, jo mēs nedrīkstam aizmirst tos vīriešus, kurus pakļauj vardarbībai sievietes, — un pēc tam terorisma upuriem, tostarp bērniem, kuri, protams, ir īpaši neaizsargāti.

Šodien mums iesniegtais teksts ir ārkārtīgi svarīgs teksts, un es vēlreiz sūtu savus apsveikumus. Mēs ļoti vēlamies redzēt „cietušo personu paketi”, ko jūs, komisāre, iesniegsiet mums nākamajā gadā un kas papildinās tekstu, par kuru mēs balsosim rīt.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Vardarbība ģimenē, ģenitāliju kropļošana, goda aizstāvēšanas noziegumi, piespiedu laulības un cilvēku tirdzniecība ir tikai daži no vardarbības veidiem pret 45 % sieviešu visā Eiropā.

Sievietēm un nepilngadīgajiem nepieciešama uzlabota aizsardzība. Eiropas aizsardzības rīkojums ir liels solis uz priekšu, lai to panāktu, un tas pilnīgi atbilst Stokholmas programmas vīzijai par vienotu Eiropu: brīvības, drošības un tiesiskuma telpu iedzīvotāju interesēs.

Aizsardzības rīkojumi, kas pret likumpārkāpēju izdoti vienā Eiropas valstī, tādējādi tiks izpildīti visās pārējās 26 ES dalībvalstīs. Spānijas prezidentūras iniciatīva, kuru šodien mēs visi pieņēmām, uzsver upuru aizsardzību un profilakses mehānismu un veicina vienotību tiesību sistēmas procedūrās. Tas dod cietušajiem pilnvaras pārtraukt savu klusēšanu, meklējot aizsardzību ārpus ģeogrāfiskajām robežām Eiropā.

Es ceru, ka Komisija pilnīgi atbalstīs abu līdzreferenšu ziņojumu tā grandiozajā paketē par cietušo tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka šī direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu, lai aizsargātu upurus, ir vēl viens signāls par nozīmīgām pārmaiņām reālajās garantijās — lielākoties sievietēm, bet ne tikai, kā jau tika teikts.

Šā pasākuma pamatnostādnes jau bija izstrādātas, pirmkārt, ar Lisabonas līgumu un pēc tam ar Stokholmas programmu. Īpaši es vēlos izteikt atzinību abām referentēm T. Jiménez-Becerril Barrio un C. Romero López par rūpīgo darbu un daudzo to problēmu risinājumiem, kuras radušās Padomē, lai nolīdzinātu ceļu šim īpaši svarīgajam priekšlikumam attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas patiesi kalpos iedzīvotājiem.

Priekšlikums, kas stingri un mērķtiecīgi apkaro vardarbību ģimenē, ietver diezgan ievērojamu pasākumu klāstu un darbības jomu, kas, šķiet, ir pilnīgi atbilstoša. Šie gatavie, laikus īstenotie un efektīvie drošības pasākumi vedina domāt, ka šo priekšlikumu varētu izmantot arī, lai efektīvi aizsargātu cietušo ģimenes. Mēs ar interesi gaidīsim strukturētāku to paketi par cietušo aizsardzību pret vardarbību, par kuru paziņoja komisāre V. Redinga un kura būs gatava tuvākajās nedēļās.

Nobeigumā es gribētu apstiprināt, priekšsēdētājas kundze, cik svarīgi ir tas, lai starp dalībvalstīm būtu cieša sadarbība, kā arī liela atsaucība, lai praktiski piemērotu šo pasākumu, tikpat būtiski ir neaizmirst, cik svarīgs ir psiholoģiskais atbalsts upuriem. Es esmu pārliecināts, ka Komisija atbilstoši paturēs to prātā likumdošanas procesa pēdējā posmā.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE). (FI) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas aizsardzības rīkojums ir svarīgs solis ceļā uz cietušo aizsardzību visā Eiropā. Mēs tagad sūtām spēcīgu signālu Padomei un Komisijai, ka Eiropas Parlaments vēlas pieņemt šo aizsardzības rīkojumu un ka tam būtu jāstājas spēkā drīz. Mums tagad vajadzētu mēģināt pārvarēt iebildumus, kuri pret to ir Padomē, kā arī visus juridiskos apsvērumus, ar kuriem pret to ir nākusi klajā Komisija.

Ir svarīgi, lai direktīva tiktu piemērota plašā jomā. Tai ir jāietver ne tikai rīkojumi attiecībā uz noziedzīgām darbībām, bet arī dažādi citi aizsardzības rīkojumi. Tā nedrīkst ietvert nekādu juridisku sīkumainību. Šim aizsardzības rīkojumam būtu jābūt arī pietiekami elastīgam, lai ņemtu vērā atšķirības valstu tiesību aktos.

Ir svarīgi, lai Parlaments pievērstu uzmanību ne tikai ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, bet arī citiem vardarbības upuriem. Direktīvā ir precīzi jānosaka, kādas ir cietušā tiesības un kādas ir sūdzību iesniegšanas procedūras, un tie ir daži no aspektiem, kurus es esmu mēģinājusi uzsvērt Parlamenta nostājā. Svarīgi ir arī tas, lai valsts, kurā aizsardzības rīkojums tiek pieprasīts, informētu iedzīvotājus par šīm procedūrām.

Aizsardzības rīkojumam stājoties spēkā, darbs ar to neapstāsies. Iestādēm ir jābūt izglītotām, un mēs nevaram būt pilnīgi apmierināti ar informācijas kampaņu, kas ir vienkārši ierobežota pašreizējos ietvaros.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Noteikumi, kas iekļauti šodien apspriestajā ziņojumā, manī vieš lielu entuziasmu. Garantija, ka cietušajiem piešķirtā aizsardzība vienā dalībvalstī tiks piemērota arī jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, uz kuru tie ir spiesti ceļot, baidoties no atkārtotas vardarbības, ir viņu iespēja dzīvot normālu dzīvi. Eiropas aizsardzības rīkojums nozīmē, ka aizsardzības pasākumus, kas pieņemti vienā ES dalībvalstī, tiesas var atzīt, piemērot un ieviest citā dalībvalstī.

Turklāt, paplašinot direktīvas piemērošanu, ietverot jebkādas vardarbības upurus, ne tikai ar dzimumu saistītas vardarbības upurus, ir vēl viens atskaites punkts. Visi cietušie pelna cieņu un paļaujas, ka viņu ciešanās vainīgie tiks taisnīgi sodīti. Man šķiet, ka tikai aizsardzības mehānisms, kas seko cietušajam, var būt patiešām efektīvs un novērst tāda paša nodarījuma atkārtošanu, kā arī piedāvāt reālu aizsardzību cietušajam. Es priecājos, ka Polija bija viena no valstīm, kas izvirzīja šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ja Eiropas Savienībai ir jākļūst par patiesu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, mums ir jānovērš atšķirības, kuras joprojām saglabājas šajā jomā starp dalībvalstīm.

Vardarbības upuri ir jāaizsargā pret vainīgajiem ne tikai savā valstī, bet arī visā Eiropas Savienībā ir jābūt viņiem pieejamiem aizsardzības pasākumiem. Lai gan tas ir vispārējs priekšlikums, tas tieši attiecas uz sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē. Ir atzīstami, ka tas dod iespēju risināt arī citu iespējamo upuru situāciju, vai tie būtu cilvēku tirdzniecības, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas slepkavību vai incesta upuri vai liecinieku situācijas, vai terorisma un organizētās noziedzības upuri. Es personīgi ļoti atbalstu pūles nodrošināt labāko iespējamo aizsardzību cietušajiem, nodrošinot cita starpā arī vajadzīgo juridisko noteiktību. Cietušajiem ir jābūt iespējai paļauties uz skaidriem noteikumiem un vienmēr jābūt informētiem par pasākumiem, kas ir pieejami viņu izcelsmes valstī un valstīs, uz kurām viņi vēlas pārcelties vai ir jau pārcēlušies.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es ļoti augstu vērtēju abu referenšu paveikto darbu. Tomēr problēma saistībā ar šo direktīvas projektu ir tā, ka tas pamatojas uz visbiežāk sastopamā veida vajāšanu, kurā persona ir citas personas vardarbības upuris un tādēļ ir jāaizsargā pret notikušas fiziskas vai garīgas vardarbības atkārtošanu. Protams, tas ir būtiski nozīmīgs jautājums simtiem tūkstošiem sieviešu Eiropas Savienībā, un tāpēc es pilnīgi atbalstu tā saturu.

Diemžēl šajos pasākumos tomēr nav ņemti vērā organizētās noziedzības upuri, kurus vairumā gadījumu nav jāaizstāv pret identificētu vai neidentificējamu personu, bet gan pret organizācijām, pret kurām ierobežojošu rīkojumu, protams, nevar piemērot. Tāpēc, manuprāt, Eiropas Parlamentam šī direktīva būtu jāuzskata par pirmo soli Stokholmas programmas īstenošanā, kurā runa ir tieši par pasākumiem, lai aizsargātu noziedzīgas darbības upurus, un man šķiet, ka T. Jiménez un komisāre V. Reding domā tāpat.

Es aicinu Eiropas Komisiju nodrošināt, lai pasākumu kopums cietušo aizsardzībai, kas ir plānots 2011. gadā, Eiropas līmenī aizsargātu arī organizētās noziedzības upurus un cietušos, kas ievainoti, veicot dienesta pienākumus.

 
  
MPphoto
 

  Cornelia Ernst (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas aizsardzības rīkojums ir solis pareizajā virzienā. Principam ir jābūt tādam, ka par vardarbības upuriem atzītajiem ir vienāds aizsardzības līmenis visās dalībvalstīs. Vislabākais risinājums būtu saskaņot dalībvalstu tiesību aktus šajā jautājumā, bet to nebija iespējams panākt. Šā aizsardzības rīkojuma pozitīvais aspekts ir tas, ka katrs no vardarbības cietušais no tā gūs labumu, cik vien iespējams, un tā darbības joma ir plaša: seksuālā vardarbība, vajāšana un, pats galvenais, nepilngadīgo izmantošana, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi. Tādēļ tas sūta pozitīvu vēstījumu vardarbības upuriem, jo īpaši sievietēm. Tomēr ir viens vērmeļu piliens medus podā: neatzīšanas iemesli 9. pantā ir ļoti plaši un var arī zināmā mērā būt līdzeklis, lai dalībvalstis izvairītos no direktīvas ievērošanas. Tāpēc gada laikā mums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā mēs varētu šīs debates turpināt, jo visiem cietušajiem visās valstīs vienādi ir nepieciešama aizsardzība.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos atbalstīt ideju, kas iekļauta Eiropas aizsardzības rīkojuma projektā.

Apdraudēto personu aizsardzība atsevišķu dalībvalstu līmenī daudzos gadījumos ir nepietiekama. Pateicoties mūsdienu Eiropas telpas atvērtībai, jaunieši bieži stājas starptautiskā laulībā un starptautisko laulību saistībās. Tomēr ne visas no šīm saistībām ir ilgstošas, un bērni bieži pēc tam strīdos starp saviem vecākiem kļūst par ķīlniekiem. Naidīgie vecāki bieži atsakās ievērot citu valstu tiesu lēmumus, ar kuriem vienam no tiem noteikta aizbildnība pār bērniem, un vienkārši ņem tiesu savās rokās un aizved bērnus no bijušā partnera uz savu valsti, izmantojot atšķirības starp atsevišķu dalībvalstu tiesību sistēmām un pārkāpjot spēkā esošus tiesas lēmumus. Šīs Eiropas tiesiskās anarhijas upuri bieži vien ir mazi, nevainīgi bērni. Es ceru, ka šī problēma tiks atrisināta ar Eiropas aizsardzības rīkojumu.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan pēdējo gadu laikā daži pasākumi ir veikti, lai aizsargātu cietušos, daudzi ietekmētie cilvēki bieži vien jūtas atstumti nelaimē. Kamēr juristi un tiesneši savās mācībās uzzina daudz par apsūdzēto tiesībām, viņi zina ļoti maz par darbu ar cietušajiem. Tā nav vienīgā joma, kurā ir nepieciešama lielāka izpratne. Tā ir nepieciešama arī medicīniskajā izglītībā, lai vardarbības lietošanu varētu labāk atpazīt. Attiecībā uz cietušajiem bērniem būtisks ir jautājums par civilprasību par zaudējumu atlīdzību noilgumu dzimumnoziegumu gadījumā. Tikai tiem, kam ir nevainojams sodāmības reģistrs, ir atļauts strādāt ar bērniem. Ja pašlaik, piemēram, sauc pie kriminālatbildības par piespiedu laulībām Lihtenšteinā pat bez cietušā piekrišanas un ir iespējams celt prasību tiesā par dzimumorgānu kropļošanu, kas veikta nepilngadīgajam, tas nepārprotami liecina par daudz izslavētās daudzkultūru bagātināšanas iespējamo risku. Manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā šo tendenci Eiropas Savienībā, kā arī tās nozīmi cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI).(HU) Priekšsēdētājas kundze! Kā juriste es vairāk nekā desmit gadus nodarbojos ar cietušo lietām vardarbībā pret sievietēm un bērniem gan saistībā ar vardarbību ģimenē, gan izvarošanu, gan sieviešu tirdzniecību, un man bija iespēja pašai pārliecināties, ka aizsardzības rīkojums, kas ir šodienas debašu temats, ir viens no svarīgākajiem un neaizstājams cietušo aizsardzības līdzeklis, bet tas nebūt nav vienīgais. Ir nepieciešami kompleksi pasākumi, piemēram, juridiskas konsultācijas, psiholoģiskais atbalsts, atbalsts cietušajiem bērniem, un ir ļoti svarīgi ieklausīties cietušajos, kuri, man žēl to teikt, ir lielākie eksperti attiecībā uz to, kas tiem nepieciešams.

Man ir divi jautājumi V. Reding un referentēm. Pirmkārt, es gribētu zināt, cik lielā mērā šajā darbā viņas iesaista sievietes, kas cietušas no vardarbības, lai tās varētu dalīties savā pieredzē. Otrkārt, es gribētu zināt, kādā mērā V. Reding un referentes ir iepazinušās ar Konvenciju par vardarbību pret sievietēm, kuru pašlaik gatavo Eiropas Savienības dubultniece Eiropas Padome, un cik lielā mērā mēs piedalāmies šā darba sagatavošanā.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Par cietušo sieviešu drošību patiešām vajadzētu rūpēties mums visiem. Neatkarīgi no tā, kur atrodas cietušie, tas ir jautājums ne tikai par fiziskās aizsardzības nodrošināšanu pret agresoriem, bet arī par cilvēka cieņas ņemšanu vērā. Šis Eiropas aizsardzības rīkojums būtu jāpiemēro visiem vardarbības upuriem neatkarīgi no viņu vecuma vai dzimuma.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlētos pateikties referentei. Dzīvības, fiziskās un psiholoģiskās integritātes aizsardzība, kā arī seksuālā neaizskaramība un brīvība ir prioritārie mērķi, kas attiecas uz cietušo drošību. Ar mūsu politisko atbalstu Eiropas aizsardzības rīkojuma direktīvai mēs šim jautājumam piešķiram pelnītu redzamību un visā Eiropā nodrošinām visaptverošu, īpašu aizsardzības pasākumu paketi, kas ir spēkā Eiropas Savienības robežās, un garantējam juridisko aizsardzību un palīdzību noziegumos, jo īpaši vardarbīgos noziegumos, cietušajiem.

Tiesības uz aizsardzību pret vardarbību ir viena no cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no etniskās izcelsmes, juridiskā statusa vai imigrācijas statusa, un tādēļ mums visiem ir morāls pienākums atbalstīt šīs tiesības gan valstu robežās, gan ārpus tām. Esmu pārliecināta, ka šī jaunā pieeja neaizsargātu cietušo aizsardzībai ir ļoti spēcīga politiska ziņa, lai stiprinātu brīvību, drošību un tiesiskumu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio, referente.(ES) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šajās debatēs mēs esam noskaidrojuši, ka mēs visi esam vienojušies atbalstīt šā ziņojuma mērķi.

Dažādās politiskās grupas ir paudušas atbalstu šai direktīvai, kas piedāvā labāku aizsardzību upuriem. Mans jautājums tāpēc ir: kādi ir šķēršļi, lai pieņemtu šo instrumentu? Es atkārtoju: kādas ir bažas attiecībā uz to, ka kaut kas tik būtisks un vienkāršs kā cietušo vienāda aizsardzība visā Eiropā beidzot kļūtu par īstenību?

Cerībā, ka Parlaments pieņems šo ziņojumu ar balsu vairākumu, es vēlētos uzrunāt Padomi un Komisiju, lai tām atgādinātu, ka mūsu sarunās mēs esam spējuši pārvarēt juridiskos šķēršļus, un es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija atzīst mūsu darbu, tāpat kā mēs atzīstam, darbu, ko tā darīs turpmāk.

Tāpēc mums nevajadzētu atturēties no iesaistīšanās, bet gan palīdzēt sev, šodien pieņemot šo precizēto instrumentu un rīt pieņemot cietušo atbalstam plašāku pasākumu paketi, ko iesniegs Komisija, ar kuru es apsolu sadarboties.

Tāpēc būsim drosmīgi un atbildīgi un palīdzēsim visiem tiem, kuriem ir tiesības dzīvot drošākā Eiropā. Es atkārtoju: palīdzēsim ikvienam, vai tie būtu vīrieši, sievietes vai bērni. Palīdzēsim tiem, kuri jau šodien gaida, lai mēs dotu viņiem labāku dzīvi, dzīvi, kurā būs atjaunota viņu brīvība, drošība un, galvenais, cieņa.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Romero López, referente.(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Mēs zinām, ka paketē nav iekļauti juridiski pasākumi, kas tiek gatavoti attiecībā uz cietušajiem. To tikko kritizēja Eiropas sieviešu lobijs Parlamentā: tiek runāts par labu praksi un koordināciju, bet mums vēl ir tāls ceļš ejams

Es vēlos arī teikt, ka tās vardarbības izcelsme, kuru mēs piedzīvojam, nav eksotiska: tā ir mūsu pašu vardarbība. Es gribētu teikt Padomei un dalībvalstīm, ka arī pret to vardarbību, kas nāk no citām kultūrām, ir nepieciešams juridisks instruments. Bez šāda instrumenta nav iespējams cīnīties pret dzimumorgānu kropļošanu, goda aizstāvēšanas noziegumiem un uzmākšanos, no kā cieš sievietes no citām kultūrām.

Tas ir iemesls, kāpēc ir tik svarīgi, lai arī tie tiktu iekļauti, un Parlaments ir strādājis ar visiem ēnu referentu grozījumiem, lai nodrošinātu, ka visas šīs cietušās personas tiktu iekļautas šajā tiesību aktā.

Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs kopīgi risinātu šo jautājumu, un tāpēc mēs paužam nožēlu, ka Parlaments un Komisija nav vienojušies par vienādu tekstu visā šajā procedūrā. Pat tad, ja Parlaments un Komisija būtu vienojušies par vienu un to pašu tekstu, mēs joprojām būtu jācīnās.

Komisāre, vardarbības upuriem maz palīdz uzskats, ka viņiem būtu labāk, ja iniciatīva tiktu atlikta uz diviem, trim vai četriem gadiem, jo šis nav tas gadījums.

Savā iepriekšējā uzstāšanās reizē jūs teicāt, ka mēs neesam izpratuši Pamattiesību hartas nozīmi. Mēs esam izpratuši tās nozīmi. Problēma ir tajā, ka tā ir jāpiemēro; problēma ir tā, ka mums ir jāveic pasākumi, un reizēm, kad ir jāveic pasākumi, tie ir juridiski pasākumi, un reizēm to ceļā ir šķēršļi. Lielākais šķērslis ir politiskā griba.

Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs visi vienotos par šādu iniciatīvu, un tagad tas ir Padomes ziņā. Tagad dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai šis instruments patiešām būs efektīvs un nepieciešams cietušajiem. Mēs uzskatām, ka tas tāds ir, tāpēc mēs šo instrumentu esam aizstāvējušas un tāpēc mēs esam šeit. Mēs aizstāvam arī tā steidzamību.

Tieši tāpēc mēs vēlējāmies, lai Parlaments balsotu ar milzīgu balsu vairākumu, lai valstis, kas vēl nav pieņēmušas lēmumu vai ir nolēmušas, ka tās neatbalsta šo iniciatīvu, redzētu to kā vienīgo procedūru, kuru var izmantot tagad un turpmāk. Tas ir smags un sarežģīts instruments, bet tas paver ceļu un aizsargā cietušos un sieviešu pilsonību.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze! Es nebiju paredzējusi runāt vēlreiz, bet tas, kas ir teikts, ir jālabo. Pasākumi, kas tiks iekļauti paketē attiecībā uz cietušām personām, ietvers visaptverošu komunikāciju, 2001. gada pamatlēmuma par cietušo statusu kriminālprocesos lisabonizāciju, priekšlikumu par civilās aizsardzības pasākumiem un, ja nepieciešams, priekšlikumu par krimināltiesību aizsardzības pasākumiem. Tas tiks iesniegts šajā Parlamentā nākamā gada maijā.

Mēs nevaram vienkārši turpināt rakstīt mūsu idejas uz papīra. Visi mūsu priekšlikumi ir jāpapildina ar rūpīgu ietekmes novērtējumu. Mums pret to ir jāizturas ļoti nopietni, lai veiktu labus pētījumus ar patiesu pievienoto vērtību. To mēs darām pašlaik. Mēs veicam galīgo ietekmes novērtējumu, lai precizētu jebkādas likumdošanas un praktisko pasākumu darbības, kas vērstas uz tiesisko drošību un ātriem un efektīviem aizsardzības pasākumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos informēt šo Parlamentu, ka līdz šim četrus atzinumus par aizsardzības rīkojumu ir atsūtījuši dalībvalstu parlamenti: pozitīvi atzinumi ir no Itālijas, Grieķijas un Portugāles parlamenta, bet negatīvs atzinums no vācu Bundesrat, kurā apgalvots, ka direktīvas spektrs ir plašāks par 82. panta darbības jomu, jo tā attiecas uz pasākumiem, kas nav saistīti ar krimināllietām un noziedzības novēršanu. Tā ir noraidīta, pamatojoties uz subsidiaritāti. Mums jārisina ļoti sarežģīts jautājums. Veicot nopietnu analīzi pirms juridisku un nejuridisku priekšlikumu iesniegšanas, es centīšos ierosināt pietiekami pārdomātus pasākumus, lai cietušajiem neliktu ciest vēlreiz, kad runa ir par aizsardzības pasākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana sāksies šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski.(RO) Rumānijā tiek lēsts, ka vardarbības ģimenē gadījumi skar 1 200 000 iedzīvotāju katru gadu, bet tikai 1 % no vardarbības upuriem ir pietiekami drosmīgi, lai par to ziņotu attiecīgajām iestādēm. Bieža sadzīves spriedze, ķildas un piekaušana pārvērš ģimenes locekļus par traumu upuriem, kas ir spiesti pieņemt šo situāciju kā normu. Vardarbība ietekmē bērna normālu, harmonisku attīstību. Pētījumi liecina, ka vardarbīgas uzvedības modelis tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai 75 % gadījumu. Stokholmas sindroms ir jāārstē, bet ne ar vājām reformām, kā tas notiek Rumānijā. Lai cīnītos pret šo parādību, ir nepieciešami aktīvi pasākumi, kā arī attiecīgo tiesību aktu grozījumi un dialoga un sadarbības izveidošana starp visām valsts iestādēm, kurām ir pilnvaras šajā jomā, un pilsonisko sabiedrību. Šajā saistībā Eiropas aizsardzības rīkojums ir spēcīgs instruments, kas spēj nodrošināt drošāku patvērumu vardarbības upuriem pāri dalībvalstu robežām. Tas ietver arī aizsardzību pret vardarbību, ko izdarījusi cilvēku grupa, un attiecas uz visiem noziegumu upuriem, piemēram, cilvēku tirdzniecības, sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas noziegumu, incesta, ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, kā arī uz lieciniekiem un terorisma un organizētās noziedzības upuriem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika