Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2290(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0369/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0369/2010

Debates :

PV 14/12/2010 - 14
CRE 14/12/2010 - 14

Balsojumi :

PV 15/12/2010 - 7.3
CRE 15/12/2010 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0475

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 14. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Budžeta komitejas vārdā izstrādāja Sidonia Elżbieta Jędrzejewska un Helga Trüpel, par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, visas iedaļas (17635/2010 – C7-0411/2010 – 2010/2290(BUD)) (A7-0369/2010).

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām, debatēm un spriedzes, beidzot ir izdevies — es ceru, ka rīt izdosies — Eiropas Parlamentā pieņemt Eiropas Savienības 2011. gada budžetu. Es vēlos sākt ar pozitīvām ziņām, kas, manuprāt, ir visinteresantākais un efektīvākais sasniegums attiecībā uz 2011. gada budžetu un kas ir jo īpaši svarīgs Eiropas iedzīvotājiem.

Pirmkārt un galvenokārt, es esmu ļoti gandarīta par to, ka mums izdevās panākt savlaicīgu vienošanos, ka sarežģītās sarunas ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju tika noslēgtas līdz 2010. gada beigām un ka mums izdevās izvairīties no riskiem saistībā ar plānoto 2011. gada budžetu, neskatoties uz to, ka, protams, visas puses bija spiestas piekāpties. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem svarīgiem un interesantiem faktoriem saistībā ar konkrētiem aspektiem, par kuriem mums izdevās vienoties.

Pirmkārt un galvenokārt, runa ir par kopējo nostāju, ko mums izdevās panākt, un vienprātīgi pieņemto Parlamenta priekšlikumu 2010. gada oktobrī par Eiropas Parlamenta prioritātēm budžeta saistību jomā. Padome un Komisija pieņēma visus mūsu priekšlikumus saistībā ar finansējuma palielināšanu ļoti svarīgās budžeta pozīcijās attiecībā uz jauniešiem, izglītību, mobilitāti, inovācijām un pētniecību, kā arī programmām saistībā ar svarīgākajiem starptautiskiem jautājumiem. Es par to esmu gandarīta. Jānorāda arī tas, ka Parlaments oktobra lasījumā sniedza ļoti reālus un konkrētus faktus. Es esmu gandarīta arī par to, ka Padome un dalībvalstis ievēroja šo procedūru un apstiprināja Parlamenta ierosinātās prioritātes, uz kurām mēs skaidri atsaucamies kopš marta.

Īsāk sakot, es esmu gandarīta par to, ka Padome izprata un atzinīgi novērtēja šos trīs aspektus — jaunatni, izglītību un mobilitāti. Es ceru, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai līdzekļi, kas šogad ir lielāki, 2011. gadā tiktu atbilstoši izlietoti šajā jomā.

Es esmu gandarīta arī par to, ka mums lielā mērā izdevās apzināt riskantākās jomas. Taču gandarījumu par panākto vienošanos ļoti lielā mērā aizēno daži būtiski aspekti. Pirmkārt un galvenokārt, risinot sarunas 2011. gadā, mēs pārliecinājāmies par to, cik grūti ir īstenot Lisabonas līguma nosacījumus, cik daudzas nezināmas jomas vēl ir jāizpēta un cik milzīgs kopīgs darbs ir jāiegulda, lai rastu praktiskus un pragmatiskus risinājumus saistībā ar mūsu jaunajām sistēmām. Šis process ne tuvu nav pabeigts.

Diemžēl ir arī skaidri redzams tas, ka cīņā pret krīzes radītajām sekām dalībvalstis arvien retāk ievēro solidaritātes principu, un, ierobežojot valstu budžeta līdzekļus, vispirms cietīs tieši Eiropas solidaritāte. Man ir ļoti žēl, ka dalībvalstis pēkšņi ir zaudējušas spēju novērtēt situāciju ilgtermiņā un ka tās vēlas ietaupīt līdzekļus tieši uz Eiropas integrācijas rēķina. Tā ir nopietna problēma. Ir jāatsāk debates šajā jautājumā, jo šī problēma vēl nebūt nav atrisināta.

Es arī vēlos uzdot Wathelet kungam divus diezgan svarīgus jautājumus, kas man joprojām nav skaidri. Es vēlos noskaidrot, vai Padome plāno pieņemt kopīgu deklarāciju par daudzgadu finanšu shēmu — šīs deklarācijas projekts jau tika iesniegts, taču man nav zināms, kāds ir šīs deklarācijas statuss. Turklāt, kā Parlaments cerēja, Eiropas Komisija iesniedza vairākas deklarācijas vienas lappuses garumā, kurās ir paskaidroti jautājumi saistībā ar Lisabonas līgumu, Eiropas līmeņa pievienoto vērtību un pašu resursiem. Es lūdzu Padomes pārstāvi Wathelet kungu raksturot Padomes nostāju šajā jautājumā.

Es vēlos vēlreiz pateikties Eiropas Parlamenta deputātiem par darbu un visiem Eiropas Komisijas un Padomes pārstāvjiem par konstruktīvo sadarbību, un es priecāšos saņemt atbildes uz jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Helga Trüpel, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu Parlamenta referente budžeta jautājumos, un man noteikti ir jāatzīmē politiskais progress saistībā ar šo budžeta daļu. Padome gandrīz vienprātīgi pieņēma Parlamenta nostāju pēc budžeta balsojuma, kas notika oktobrī. Es pie šī budžeta strādāju ar lielu atbildības sajūtu un saskaņā ar Lisabonas līgumā noteiktiem mērķiem, bet vienlaikus arī atturīgi, jo, protams, visi apzinās pašreizējo sarežģīto situāciju, taču, neskatoties uz to, mēs esam atbildīgi eiropieši. Saistībā ar Parlamenta budžetu un kopējo budžetu bija grūti vienoties par mērķiem. Dažādām iestādēm, citiem vārdiem sakot, Parlamentam, kā arī citām mazākām iestādēm, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Eiropas Ombudam un Revīzijas palātai tika atvēlētas budžeta pozīcijas, kas tām bija ļoti nepieciešamas — ne tik lielā apmērā, cik šīs iestādes sākotnēji prasīja, taču tik, cik, kā tiek uzskatīts, tām ir patiešām nepieciešams. Parlamenta budžets — un, manuprāt, tas ir svarīgi — ir par EUR 25 miljoniem mazāks, nekā Prezidijs sākotnēji pieprasīja. Citiem vārdiem sakot, šis ir vēl viens skaidrs savu interešu ierobežošanas, bet ne noliegšanas gadījums.

Man īpaši svarīgi bija arī vairāk līdzekļu izlietot tam, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti. Strasbūrā ir arī jāattīsta riteņbraukšanas kultūra, lai mazāk tiktu lietotas automašīnas, un iestāžu darbiniekiem būtu jānodrošina braukšanas kartes braucieniem Briseles sabiedriskajā transportā. Arī šis jautājums ir saistīts ar vides aizsardzības prasību ievērošanu. Budžetā ir noteikta darba algu korekcija saskaņā ar tiesas lēmumu, un šajā nolūkā tiks izmantoti līdzekļi no citām budžeta pozīcijām. Tas liecina par to, ka ir panākts atbilstīgs kompromiss starp Parlamentu un Padomi, un par veiksmīgu sadarbību.

Es esmu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas koordinatore budžeta jautājumos, un tagad es vēlos sniegt savu kopējā budžeta politisko novērtējumu. Maksājumus ir paredzēts palielināt par nieka 2,91 %, un tāds ir budžeta atbalsts pārejas periodā, kad dalībvalstīs ir jāīsteno taupības pasākumi. Taču Parlaments — un, manuprāt, tas ir pamatoti — vēlējās noslēgt konkrētu vienošanos ar Padomi par Lisabonas līguma, ko, protams, Padome un Parlaments pieņēma kopīgi — galu galā šajā jautājumā mēs esam vienoti — faktisku īstenošanu. Es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Parlaments darbojas saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem. Mēs tikai lūdzam rīkoties saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Un mēs arī lūdzam Padomi neattaisnoties ar Lisabonas līguma rezultātiem. Manuprāt, šāds risks pastāv, un neviena sevi cienoša pārvaldes sistēma to nedrīkst pieļaut.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa nav apmierināta ar līdzšinējiem rezultātiem. Ir publiskoti daži nepārliecinoši paziņojumi, taču tāds nebija sākotnējais mērķis. Manuprāt, gadījumā, ja patiesi pamatoti ir pieņemta mērķtiecīga stratēģija, tā ir jāīsteno, un tai nedrīkst priekšlaicīgi atmest ar roku. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir gandarīta par to, ka pašlaik nepietiek līdzekļu ITER kodoltermiskā reaktora būvniecībai, jo, mūsuprāt, tā pašlaik nav prioritāte, un, ņemot vērā vides aspektus, mūsuprāt, vairāk līdzekļu būtu jāiegulda atjaunojamās enerģijas un vides pārstrukturēšanas jomā, nevis nedrošos projektos. Taču saskaņā ar nākamā gada plāniem ir skaidrs tas, ka sarunas turpināsies. Es ļoti ceru, ka, Padomei un Parlamentam aizstāvot Eiropas intereses, mēs kopīgi gūsim labākus rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Melchior Wathelet, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis ir 2011. gada budžeta pieņemšanas procedūras pēdējais posms. Tas bija sarežģīts process. Darba gaitā radās dažas problēmas, taču es ceru, ka beidzot ir pienācis šīs budžeta izskatīšanas procedūras pēdējais posms un — kā referente pirms brīža sacīja — ka budžets tiks apstiprināts līdz šī gada beigām.

Manuprāt, to vēlas visi klātesošie, un tas pierāda to, ka visu budžeta nozaru pārstāvji bija patiesi, sakot, ka viņi tiešām vēlas vienoties. Taču, iespējams, ir arī jānorāda tas, ka tika izmantota jauna kārtība un ir ieviesta jauna procedūra, un, manuprāt, — kā referente tikko minēja — visi bija spiesti piekāpties un vienoties par kompromisiem.

No vienas puses, Eiropas Parlaments veica būtiskus labojumus Padomes sagatavotajā saistību apropriāciju projektā. Tas panāca, ka šajā projektā tiek iekļauti daži projekti un sagatavošanās pasākumi, tas aizsāka debates un iebilda pret finansējumu, ko bija paredzēts piešķirt dažādās politikas nozarēs, kā arī tas sevi pilnīgi apliecināja kā budžeta lēmējinstitūcija. Parlaments arī pieņēma Padomes samērā bargos ierobežojumus, jo īpaši saistībā ar maksājumu apropriācijām.

Taču ir arī sagatavota kopīga deklarācija, kuru minēja referente un kuru Komisija skaidri atbalsta, ņemot vērā to, ka tā ir kopīga deklarācija. Jūs arī droši vien zināt, ka mēs saņēmām Beļģijas premjerministra, pašreizējā Padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam adresētu vēstuli, kurā bija teikts, ka turpmāko četru pusgadu ilgo prezidentūru pārstāvji ir piekrituši īstenot procedūru, kas paredz nākamo finanšu plānu izstrādāt saskaņā ar Līguma nosacījumiem. Tādā gadījumā šis ir pirmais gadījums, kad tiek īstenota kopējā deklarācija par nākamā finanšu plāna izstrādi.

Vienlaikus Eiropas Parlaments arī sagatavoja sarakstu, kurā ir minētas prasības attiecībā uz tā mērķiem saistībā ar procedūrām, kas ir saistītas ar pašu resursiem, un jums pašiem arī ir bijusi iespēja iepazīties ar šo Eiropas Komisijas deklarāciju, kas apliecina to, ka, tā ir iniciatīva un ka faktiski tā tiks iekļauta šajā darba kārtībā, un tādējādi tiks īstenota jaunā budžeta procedūra un nākamie finanšu plāni.

Runājot par 2011. gada budžetu, ir jāatzīst, ka tas ir skarbs, un tas paredz palielināt maksājumu apropriācijas par 2,9 %. Taču, neskatoties uz to, mums izdevās vienoties par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Palielinot šo ievērojamo finansējuma pieaugumu par 2,91 %, ir rasts finansējums trīs jaunu finanšu uzraudzības iestāžu izveidei. Mobilizējot elastības instrumentus, ir arī ņemtas vērā Parlamenta ierosinātās politiskās prioritātes, kas paredz piešķirt EUR 105 miljonu lielu finansējumu jaunām sagatavošanas darbībām, projektiem attiecībā uz jauniešiem un mobilitātes projektiem. Trüpel kundze, kā jūs redzat, runājot par Parlamenta prioritātēm, tiek lietoti tie paši vārdi, kurus jūs ik pa laikam atkārtojat — gan trialogos, gan jūsu pēdējā uzrunā.

Šīs jaunās procedūras vadīšana saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem bija nebijusi pieredze mums visiem, un es pazemīgi atzīstu, ka man jo īpaši. Tomēr jāatzīst, ka tādēļ notika vairākas tikšanās un debates — dažreiz spraigas debates —, taču vēlreiz ir jāuzsver tas, ka ir panākta vienošanās.

Es vēlos teikt, ka, manuprāt, ir jādara vairāk, un diemžēl mani pārņem mazliet nepatīkama sajūta, runājot par elastību attiecībā uz vienprātību un kvalificētu balsu vairākumu. Manuprāt, ir ieguldīts liels darbs, lai noslēgtu vienošanos, un man ir bažas par to, ka tas nenotiks. Manuprāt, apkaunojoši ir tas, ka mēs neizmantojām šo iespēju saistībā ar elastību vai ITER finansēšanu.

Tā var izrādīties sarežģīta procedūra, taču mēs gūsim panākumus, ja motivācija būs laba griba un abu pušu ieinteresētība gūt veiksmīgu rezultātu. Šajā brīdī es arī vēlos pateikties visiem tiem, kuri patiesi palīdzēja nodrošināt to, lai, cerams, rīt šis nolīgums tiktu apstiprināts: priekšsēdētājam Buzek kungam, kurš, jāteic, nopietni strādāja pie šīs budžeta procedūras, kā arī Lamassoure kungam, referentēm, Jędrzejewska kundzei un Trüpel kundzei, kā arī, protams, komisāram J. Lewandowski, kurš, neskatoties uz nesaskaņām, katru reizi iesniedza jaunus priekšlikumus, kas palīdzēja noslēgt šo procedūru.

Tas ir pierādījums tam, ka mēs spējam vienoties, un tam, ka šī jaunā Lisabonas procedūra ir veiksmīga. Neskatoties uz grūtībām un sarežģījumiem, mums izdevās vienoties, un ir izstrādāts budžets, kas ir daudz vairāk nekā tikai budžets: tas arī nodrošinās konkrētus rezultātus iedzīvotājiem attiecībā uz mobilitāti un jauniešiem, struktūrfondu jomā, kurus varēs izmantot tajos Eiropas reģionos, kur atbalsts ir patiešām nepieciešams, kā arī Ārējās darbības dienesta izveidei un finanšu aģentūrām.

Jā, ar šo budžetu mēs varēsim īstenot Eiropas iedzīvotājiem izdevīgu politiku. Tādai ir jābūt mūsu motivācijai, un tādēļ visi bija gatavi piekāpties, kas ir nepieciešami, lai vienotos.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ir gatavs balsojumā atbalstīt 2011. gada budžetu, neskatoties uz to, ka nav līdz galam izstrādāti visi sākotnējā projekta aspekti — attiecībā uz regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, jauno iestāžu nolīgumu un arī ITER projekta finansējumu.

Balsojumā abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes rīkojās atbildīgi, lai novērstu budžeta krīzi laikā, kad Eiropai ir nopietnas problēmas un kad vairākās dalībvalstīs ir nestabila finanšu situācija.

Ir jāuzsver tas, ka Parlamenta balsojums ir tikpat svarīgs, cik Padomes balsojums, proti, lai nebūtu nepieciešami turpmāki samierināšanas pasākumi. Padome attiecībā uz sagatavošanas pasākumiem, projektiem, rezervēm un budžeta piezīmēm ņēma vērā Parlamenta prasības. Manuprāt, tas — vienādas balsošanas metodes un turpmāku laika nobīžu nepieļaušana — ir pārbaudījums mūsu gribai sagatavot budžetu, nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem līdzekļus tādu projektu un programmu īstenošanai, kuri varētu veicināt un kuriem būtu jāveicina darbavietu izveide.

Runājot par saistībām, līmenis, par kuru ir jābalso, ir EUR 141,8 miljardi, kas ir 1,13 % no NKI un kas, manuprāt, paredz, ka Parlamenta galvenās prioritātes būs jaunatne, mazie un vidējie uzņēmumi un pētniecība saskaņā ar 1.a un 3.b apakškategoriju, un situācija Palestīnā saskaņā ar 4. kategoriju.

Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāmobilizē elastības mehānisms EUR 105 miljonu vērtībā. Maksājumu līmenis ir EUR 126,5 miljardi, kas ir 1,01 % no NKI. Šādi budžeta ierobežojumi pašlaik attiecas uz dalībvalstīm.

Maksājumu līmenis ir noteikts ar nosacījumu — kas Komisijai ir ļoti būtisks —, ka dalībvalstis piekrīt kopīgai deklarācijai, un ir paredzēts, ka tā ātri tiks īstenota gadījumā, ja, izmantojot pārvietojumus vai iesniedzot budžeta grozījumus, būs nepieciešamas papildu maksājumu apropriācijas, lai izvairītos no iztrūkumiem maksājumu apropriācijās.

Protams, runājot par rezervēm, par kurām, visticamāk, notiks balsojums, man ir jāpiemin Komisijas nostāja, un, protams, mēs centīsimies pēc iespējas drīzāk īstenot Parlamenta nosacījumus.

Ir ļoti svarīgi pieņemt budžetu, lai varētu turpināt sarunas citās jomās un lai provizoriskais budžeta dalījums divpadsmit daļās neradītu papildu sarežģījumus. Tas ir tiešām ļoti svarīgi.

Vēl ir jāpiemin ITER projekta finansējums, un tas ir saistīts ar pārējo pasaules valstu paļāvību uz vienotu Eiropu kā uz partneri pasaules līmeņa zinātniskiem un tehniskiem projektiem. Ja mums neizdosies vienoties — un šis ir pēdējais brīdis, lai vienotos —, ES zaudēs apmēram EUR 570 miljonu no 2010. gada rezerves un līdz ar to arī manevrēšanas iespējas attiecībā uz 2011. gada rezervi. Tāpēc, manuprāt, visiem ir izdevīgi balsot un vienoties par atbalstu ITER projektam.

Vēl ir jāpiemin Lisabonas līguma pielāgošana un transponēšana kā daudzgadu finanšu shēma un jaunais iestāžu nolīgums. Es vēlos izteikt atzinību par referenta budžeta jautājumos Reimer Böge un ministra M. Wathelet darbu, kura mērķis bija vienoties šajā jautājumā, ņemot vērā arī elastīguma iespējas. Tā tas ir. Parlamenta debates liecina par to, ka šis aspekts ir vēl vairāk ierobežots nekā pašreizējā sistēma, taču šis kompromiss faktiski patiešām garantē tādu pašu elastīgumu, kāds tika nodrošināts līdz šim. Tāpēc tas šķiet pieņemami pašlaik, kad dalībvalstīs tiek veikta fiskālā konsolidācija.

Ir jāiegulda darbs Lisabonas līguma transponēšanas jomā, pieņemot daudzgadu finanšu shēmu un jauno iestāžu nolīgumu, jo pretējā gadījumā, ja šajā jomā nekas nenotiks un netiks laicīgi īstenoti pasākumi, situācija būs nedroša, un darbībām nākotnē nebūs stingra juridiska pamatojuma.

Tādējādi Lisabonas līguma darbība tiek pārbaudīta praksē. Tas nenotika saskaņā ar sākotnējo plānu, kas paredz atvieglot vienošanās un lēmumu pieņemšanas procesu, taču es ceru, ka mēs ņemsim vērā šo pieredzi, un, gaidot Parlamenta balsojumu, ir jau sākta 2012. gada budžeta izstrāde. Tas liecina par optimismu. Es pateicos visiem, kuri piedalījās 2011. gada budžeta izstrādes procesā — Alain Lamassoure, priekšsēdētājam J. Buzek, ministram M. Wathelet un referentēm.

 
  
MPphoto
 

  László Surján, PPE grupas vārdā.(HU) Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik ES izjūt Lisabonas līguma ietekmi. ES un, vispārīgi runājot, Eiropas plašsaziņas līdzekļi bieži saka, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamenta pilnvaras ir ievērojami palielinājušās. Taisnība, ka abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu pilnvaras ir apmēram vienādas, taču faktiski Parlaments savas pilnvaras nevar izmantot, jo saskaņā ar Līgumu ir jāpanāk vienošanās. Vienīgā iespēja paplašināt Parlamenta pilnvaras būtu tad, ja Padome turpmāk ierobežotu savas pilnvaras, taču tas ir pilnīgi neiedomājami. Visiem ir jāņem vērā tas, ka, ja paliks spēkā dalījums divpadsmit daļās, katru mēnesi būs grūtības, un nevarēs izveidot Eiropas Savienību tādu, un jo īpaši, vienojoties ar citām grupām, kādai pēc Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ieskatiem tai būtu jābūt; budžets būtu aktuāls jautājums arī turpmāk.

Šī budžeta pamatā ir budžeta projekts, ko Eiropas Komisija iesniedza vasarā un ko Parlaments vērtē kā pamatotu un labi sagatavotu. Padomes nostāja bija līdzīga, ņemot vērā to, ka tā šajā budžetā neveica būtiskus labojumus un tikai mazliet samazināja maksājumu līmeni, ņemot vērā smagos krīzes apstākļus. Var teikt, ka tā ir savdabīga krīze, ja acīmredzot to var atrisināt, samazinot līdzekļus par četriem miljardiem, salīdzinot ar Eiropas dalībvalstu ienākumiem. Godīgi sakot, šādu samazinājumu var uzskatīt par populistisku. Manu uzmanību piesaistīja tas, ka tad, kad noslēguma sarunās Parlaments nolēma samazināt līdzekļus par četriem miljardiem, samazinājumi nebija jāveic visās jomās, bet tika pasargātas svarīgas Parlamenta prioritāras jomas.

Manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka būtiski, gandrīz par 15 %, ir palielināti līdzekļi kohēzijas politikas atbalstam. Ir svarīgi arī sasniegt zināmu progresu. Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ko jūs mēģināt man pateikt, un es tūlīt beigšu savu uzrunu, taču es vēl vēlos piebilst to, ka sarunu procesa beigās Parlaments pieļāva būtisku kļūdu, un galvenās intereses bija partiju politika, kā rezultātā mums bija grūti sasniegt visus savus mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atsaukties uz Surján kunga sacīto. Runa ir par jaunu procedūru, kas divām budžeta lēmējinstitūciju iestādēm — Padomei un Parlamentam — paredz vienlīdzīgas pilnvaras. Es vēršos pie visiem tiem Budžeta komitejas locekļiem, kuri sūdzējās par to, ka šīs ir politiskas debates. Ir jāteic, ka šī jaunā procedūra loģiski paredz to, ka tiek pārrunāti ne tikai tehniski ar budžetu saistīti jautājumi, bet faktiski arī budžeta politika. Runājot par šo budžeta politiku, ir skaidrs tas, ka citas iestādes un Eiropadome vēlas budžeta politiku izmantot tam, lai mainītu situāciju Eiropas Savienībā. Tāpēc vispirms es vēlos runāt par Padomes prezidentūru jeb par jums, Wathelet kungs.

Manuprāt, Parlaments Beļģijas prezidentūrai ir parādā pateicību, jo, manuprāt, tā palīdzēja sasniegt kaut ko tādu, kas pirms trīs nedēļām man šķita neiespējams. Apvienotās Karalistes valdība un Nīderlandes valdība — šajā gadījumā tās ir jāsauc vārdā — nespēja Padomē vienoties par Parlamenta iesaistīšanu finanšu plāna izstrādes procesā. Padome noraidīja Parlamenta ierosinājumus. Līdz pat pēdējam brīdim tika mēģināts vienoties par kompromisu, taču divas minētās valstis nepiekrita. Tika rasts ļoti atjautīgs risinājums — iespējams, tas bija Beļģijas ierosināts risinājums —, proti, to valstu valdības, kuras būs ES prezidējošās valstis turpmākos divus gadus — Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras valdības —, sniegs paziņojumu par to, ka šīs valstis iesaistīs Parlamentu mērķu noteikšanas procesā. Es ceru, ka tas notiks tāpat kā līdz šim jeb uz pašreizējā iestāžu nolīguma pamata. Tādējādi četras Eiropadomes pārstāvētās valdības paziņoja, ka tās neatbalsta Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdības nostāju. Tas ir ļoti svarīgs solis, jo tas liecina par to, ka Padome nav viendabīgs kopums, kas var pavēlēt rīkoties saskaņā ar vienotu mērķi, ka Padomē pilnīgi noteikti valda dažādi uzskati, piemēram, Ungārijā vai Polijā, kuras uztrauc tas, ka, finansējot Ārējās darbības dienestu, ITER un Galileo, izmantojot tos pašus budžeta līdzekļus, kas pašlaik ir mūsu rīcībā, bet ņemot vērā lauksaimniecības maksājumus, kas ir iesaldēti līdz 2013. gadam, kādā brīdī tiks samazināts finansējums. Turklāt finansējums tiktu samazināts saistībā ar kohēzijas politiku. Tas apliecina to, ka Parlamentam Padomē ir sabiedrotie, proti, tās valstis, kuras negrib pieļaut šo samazinājumu, un tās jo īpaši ir divas nākamās prezidējošās valstis — Polija un Ungārija. Šajā jautājumā Parlaments ir guvis lielus panākumus.

Es nepiekrītu Trüpel kundzei, kura apgalvo, ka mēs to pieļāvām — gluži pretēji! Runājot par otro pamata politisko prasību — nodrošināt elastību — vienošanās netika panākta. Šī jautājuma izskatīšana ir atlikta. Wathelet kungs, jūs sacījāt, ka pastāv vienprātība un ka jūs varējāt panākt kvalificētu balsu vairākumu. Es šo jautājumu vēlos skatīt no citas puses un sacīt, ka tiem, kuri atbalsta ITER, ir arī jānodrošina vienprātība Padomē saistībā ar sadarbību elastības jomā, jo pretējā gadījumā ITER projekts netiks īstenots.

Sarunu process bija sarežģīts, un bija ļoti grūti vienoties. Galu galā izrādījās, ka runa ir nevis par skaitļiem, bet par politisko gribu.

Visbeidzot trešais aspekts, kuru es vēlos komentēt, ir tas, ka spraigajās debatēs Komisija ir kā starpnieks starp Padomi un Parlamentu. Padomē neviena valdība nevēlas pārrunāt pašu resursus. Mēs vēlamies runāt par pašu resursiem. Komisijas nostāja ir skaidra. Šajā jautājumā tā atbalsta Parlamentu. Tādējādi Kopienas iestādes ir vienojušās. Es ceru, ka jūs, Lewandowski kungs, un Komisijas priekšsēdētāja kungs pavasarī iesniegsiet atbilstošu priekšlikumu par pasākumiem saistībā ar pašu resursiem ES. Pēc tam dalībvalstīm — 27 valstu valdību pārstāvjiem — būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā.

Es esmu mazliet pārsteigts par to, ka esmu vienīgais kādas grupas vadītājs, kurš piedalās šodienas debatēs. Šajā sakarā es arī vēlos uzrunāt savus kolēģus. Debates, kurās piedalījās Parlamenta deputāti un budžeta eksperti, bija diezgan saspringtas. Manuprāt, iznākums ir pozitīvs. Es vēlos izteikt atzinību budžeta referentēm, Jędrzejewska kundzei un Trüpel kundzei. Mans darbs budžeta jomā lielākā mērā ir saistīts ar politiku, un es esmu sapratis to, cik šis jautājums ir sarežģīts. Liels paldies jums par ieguldīto darbu! Visbeidzot, es lūdzu piedošanu visiem tiem Budžeta komitejas locekļiem, kurus es dažbrīd provocēju. Taču man ir jāteic, ka, manuprāt, provokācija bija nepieciešama.

 
  
MPphoto
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es arī vēlos pateikties Jędrzejewska kundzei un Trüpel kundzei par rūpīgo un ļoti kvalitatīvo darbu saistībā ar budžetu, un, iespējams, īpaša atzinība pienākas Jędrzejewska kundzei, kuras uzdevums saskaņā ar jauno procedūru bija ārkārtīgi sarežģīts. Paldies Beļģijas prezidentūrai par lielisku sadarbību, un, manuprāt, arī priekšsēdētājs A. Lamassoure šajās sarunās ieguldīja lielu darbu. Protams, Komisija arī piedalījās, veiksmīgi sadarbojoties, īpaši sarunu pēdējā posmā.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa uzskata, ka 2011. gada budžets ir veiksmīgs. Ir nodrošinātas nepieciešamās apropriācijas pētniecības, enerģētikas un izglītības jomā, un, runājot par ārpolitiku, ir atrasti līdzekļi, kurus piešķirt Palestīnai un banānu ražotājvalstīm, nesamazinot finansējumu citām programmām. Šī budžeta procedūra apliecināja to, ka daudzgadu finanšu shēma ir ļoti stingri noteikta un neelastīga. Joprojām nav atrisināta problēma saistībā ar ITER kodoltermiskā reaktora būvniecības projekta finansēšanu dažus turpmākos gadus — daži runātāji to jau minēja. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa cer, ka šis jautājums tiks atrisināts. Ja ir paredzēts arī turpmāk īstenot mērķus ES enerģētikas politikas jomā un ja netiks ieviesti elastīgāki nosacījumi, arī dažus turpmākos gadus sarunas saistībā ar budžetu būs sarežģītas. Es ceru, ka tas tiks ņemts vērā tuvākajā laikā, un šajā sakarā es vēlos pateikties Böge kungam par neatlaidīgo darbu ar mērķi rast veiksmīgu risinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Wathelet kungs, komisāra kungs! Neskatoties uz to, ka gandrīz bija izdevies vienoties par 2011. gada budžetu, pirms mēneša četras lielas politiskās grupas ļoti uzkrītoši un spēcīgi iejaucās, lūdzot Beļģijas prezidentūru vienoties ar Padomi ne tikai par 2011. gada budžetu, par ko jau bija izdevies vienoties, bet arī par īsti politisku vienošanos nākamajai sarunu kārtai, politisku vienošanos, kas ļautu sadarboties uz starptautiska vai cita nolīguma pamata — tas nav svarīgi —, un arī par sadarbību ar valstu parlamentiem un valdību pārstāvjiem saistībā ar finanšu plānu un pašu resursiem. Visi par to vienojās.

Mēs toreiz, tikai pirms mēneša, to prasījām, jo mums šķita, ka ir jānodrošina Eiropas finanses nākotnē, ka mums ir jāglābj budžeta situācija tajās dalībvalstīs, kuras ir nonākušas grūtībās, un ka Eiropas Savienībai ir nepieciešami pašu resursi. Visi tam piekrita, un, manuprāt, ļoti pārliecinoši.

Kāda ir situācija mēnesi pēc šiem notikumiem? Mēs atkal esam sākumpunktā. Drīz tiks pieņemts 2011. gada budžets. Tajā nav ņemts vērā elastības aspekts un ITER projekts. Kā zināms, man nav žēl ITER, taču, ir jāatzīst tas, ka Beļģijas prezidentūra ir paveikusi milzīgu darbu, tā cenšas Parlamentu pierunāt vienoties ar Padomi par Komisijas nostāju — lai gan es ceru, ka tā vienmēr būs Parlamenta pusē; un tam tā būtu jābūt — un ar premjerministru Y. Letermei, kurš faktiski ierosināja rīkoties saskaņā ar nolīgumu nosacījumiem. Labi, ka viņš neierosina pretējo — tas būtu pārsteigums.

Tāpēc domāju, ka jūs piekritīsiet, ka šis ir samērā nepamatots priekšlikums, un sapratīsiet neapmierinātības iemeslu. Es neesmu pārliecināta par to, ka Beļģijas prezidentūra pilnīgi saprot, ko tā saka, lai gan, ja sarunas tiktu mazliet novilcinātas, Wathelet kungs, iespējams, būtu izdevies panākt labāku, stingrāku un mērķtiecīgu vienošanos, kas būtu izdevīga ilgtermiņā.

Jums šķiet, ka ar to ir par maz, un es jums piekrītu. Tomēr mēs atbilstoši rīkosimies un attiecīgi apstiprināsim rezolūciju, neskatoties uz visām nepilnībām; un, runājot par citiem aspektiem, diemžēl izdevība ir nokavēta, taču varat būt droši, ka mēs piedalīsimies nākamajā sēdē, jo debates par nākotnes perspektīvām vēl turpināsies.

 
  
MPphoto
 

  Derk Jan Eppink, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es centīšos izteikties īsāk nekā iepriekšējā runātāja. Manis pārstāvētā grupa ierosina pieņemt budžetu, kuru apstiprināja Padome. Tas paredz nelielu pieaugumu, un tas ir pieņemams kompromiss. Ir jāatceras tas, ka ES dalībvalstīm un iedzīvotājiem ir jāierobežo budžeta līdzekļi. Diemžēl debates budžeta jomā sākās neveiksmīgi. Parlaments prasīja budžetu palielināt par 6 %, kas ir smieklīgi un kas apliecināja to, ka debates ir iegājušas nepareizā gultnē. Šīs debates saasināja karstgalvji, kuri vēlējās apdraudēt budžetu, nodrošinot piekļuvi pašu resursiem jeb ES nodokļiem. Mēs vienmēr esam iebilduši pret to. Lisabonas līgumā šīs aspekts ir skaidri atrunāts. Parlamentam ir tiesības iesniegt ierosinājumus, taču tam nav koplēmuma tiesību.

Kā bija gaidāms, Parlaments zaudēja šajā cīņā. Tagad tas tiecas pieņemt nostāju, kuru Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa atbalstīja jau no paša sākuma — budžetu noteikt 1 % apmērā no IKP. Karstgalvjiem, jo īpaši Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, ir jānomierinās. Tikai iedomājieties situāciju, ka ES nav pieņemts nākamā gada budžets, bet saasinās situācija euro zonā. Vai jūs vēlaties piedzīvot šādu situāciju finanšu tirgos? To nedrīkst pieļaut.

Es vēlos izteikt atzinību Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībai par principiālo nostāju. Paldies Beļģijas valdībai par to, ka tā godprātīgi veica starpnieka funkcijas, un paldies Komisijai par kompetento un pārdomāto rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pieņemot 2011. gada budžeta projektu, tiek noslēgts sarežģīts sarunu process. Vispirms man ir daži komentāri par budžetu. Tas ir veidots, ņemot vērā valdībām piemēroto atlikušās vērtības palielinājumu. Valdību priekšlikums, par kuru mēs rīt balsosim, ne tuvu neatbilst ierobežojumiem, kas tika pieņemti, pārrunājot finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Manis pārstāvētā grupa iebilda pret šādu nostāju, jo tā sarežģītos apstākļos neatbalsta nepārtrauktības budžetu, un tā neatbalsta budžetu, kas nesniedz risinājumu sociālajai krīzei, kas ES valstīs liek īstenot stingru politiku. Ar to pietiktu, lai manis pārstāvētā grupa balsojumā neatbalstītu šo budžeta projektu. Taču nepietiekamam finansējumam ir vēl kādas sekas: labojumi būs jāveic visu 2011. gadu, un pašas valdības to atzīst, parakstīdamas protokolu, kurā šis aspekts ir atrunāts.

Vēl es vēlos runāt par nākotnes perspektīvām: lielākā daļa to deputātu, kuri atbalstīs šo budžetu, cer, ka budžets vismaz nebūs tāds pats arī 2012. un 2013. gadā, taču to nevar apgalvot. Neskatoties uz kritiskajām piezīmēm, manis pārstāvētā grupa atbalstīja Parlamenta nostāju ļoti sarežģītajā situācijā, lai izvairītos no šī ļoti iespējamā riska. Taču galīgais secinājums ir bēdīgs. Es esmu pārliecināts par to, ka 2012. gadā notiks līdzīgas debates, jo lielākā daļa valdību, jo īpaši Apvienotā Karaliste, uzskata, ka pašreizējais Eiropas budžets ir pārāk liels: tās vēlas, lai budžets būtu mazāks. Turklāt šīs valdības arī vēlas samazināt elastību. Tās atbalsta sankciju piemērošanu, bet neatbalsta solidaritāti; šīs valdības vēlas ieviest īpaši stingrus pasākumus un ierobežot sociālo progresu. Tāpēc Eiropa — Eiropa, kas neatbalsta Eiropas obligāciju izlaišanu, un Eiropa, kas nevēlas piemērot nodokli finanšu darījumiem — darbojas tā, lai sagrautu Eiropu. Mēs nevēlamies dzīvot šādā Eiropā, un tāpēc mēs neatbalstām šo budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu īsi, lai kompensētu laiku, kuru aizņēma Portas kungs. Daudzi deputāti šajā plenārsēžu zālē ir gandarīti par to, ka ES 2011. gada budžets ir palielināts par 2,9 %. Vienlaikus citi uzskata, ka ar to nepietiek. Man, piemēram, ir žēl, ka Parlaments neņem vērā krīzes apstākļus Eiropā un rīkojas savās interesēs. Un man ir žēl, ka Cameron kungs atbalsta šādu budžeta pieaugumu, vienlaikus ievērojami samazinot Lielbritānijas budžetu, un tas iedzīvotājiem rada bažas.

Šie līdzekļi neuzlabos ekonomisko situāciju attiecīgajās dalībvalstīs un nenodrošinās darbavietas tiem, kuri tiek atlaisti no darba, taču, ja šie līdzekļi paliktu Lielbritānijas rīcībā, tos varētu izmantot, piemēram, tam, lai nepalielinātu mācību maksu. Protams, mēs balsosim pret palielināto budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Šorīt es ar e-pasta starpniecību saņēmu Budžeta komitejas sekretariāta ielūgumu uz saviesīgu pasākumu. Pasākuma iemesls ir atzīmēt to, ka Eiropas Parlamentam izdevās palielināt 2011. gada budžetu.

Ja Parlaments un Komisija varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem, ES iedzīvotājiem tiktu atņemts daudz vairāk naudas. Viens iemesls svinībām ir nodokļi Eiropā. Dalībvalstīm tiek liegtas veto tiesības attiecībā uz budžetu: vēl viens iemesls svinībām! Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, to var salīdzināt ar priecāšanos par iedzīvotāju tiesību ierobežošanu! Par laimi ir arī iemesls priecāties. Dalībvalstu spēcīga spiediena rezultātā budžeta palielinājums tika ierobežots.

Diemžēl tas nav samazināts, neskatoties uz to, ka to vēlējās panākt Holandes Tautas brīvības partija (PVV), taču pieaugums nav ne tuvu tik liels, kādu to vēlējās Parlamenta deputāti. Netiks ieviesti Eiropas nodokļi, neskatoties uz to, ka tas neapmierina Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, un tiks saglabātas dalībvalstu veto tiesības. Tāpēc šodien var izteikt atzinību tikai tām drosmīgajām un neatlaidīgajām dalībvalstīm, piemēram, Nīderlandei, kura atteicās pakļauties Parlamenta prasībām. Lai dzīvo dalībvalstis, lai dzīvo iedzīvotāji!

 
  
MPphoto
 

  Salvador Garriga Polledo (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Jedrzejewska kundze, Trüpel kundze, Lamassoure kungs, Lewandowski kungs un Böge kungs ir atbildīgi par 2011. gada budžetu, kas, manuprāt, ir pieņemams un reālistisks.

Budžeta komiteja jau sagatavoja budžeta projektu, kas attiecībā uz saistību apropriācijām bija pilnīgi saskaņā ar finansiāliem ierobežojumiem un kas nodrošināja iespēju pārskatīt maksājumu apropriācijas, jo, kā minēja Eiropas Komisijas pārstāvji, bija un joprojām ir bažas par to, ka nākamgad mainīsies maksājumu apropriācijas attiecībā uz struktūrfondiem.

Diemžēl pēc balsojuma plenārsēdē, kas notika oktobrī, notika politiskās debatēs ar Padomi, un kopš tā brīža situācija ir sarežģījusies: 12 lielāko ES valstu pārstāvju parakstīta vēstule, Padomes ierosinātais 2,9 % maksājumu apropriāciju pieaugums, spiediena izdarīšana uz Parlamentu un tā deputātiem, un pēdējā neveiksme — vakar paredzētās Budžeta komitejas sanāksmes atcelšana; šīs sanāksmes mērķis bija vienoties par elastību un turpmāko finansējumu starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) būvniecībai.

Vai no tā būtu jāizdara kādi secinājumi? Manuprāt, jā. Secinājumi būtu jāizdara Padomei, turpmākajām prezidējošajām valstīm, Eiropas Komisijai un Parlamentam.

Nobeigumā es iesaku atlikt debates par ES budžetu turpmākiem gadiem un ļaut to veidot speciālistiem, kuri uzstājās šajā plenārsēdē.

Es arī vēlos izmantot iespēju aicināt kolēģi Schulz kungu piedalīties sarunās Budžeta komitejā un atgādināt, ka komitejas sanāksme notiks janvārī. Es ceru, ka tad jūs varēsiet sniegt citu priekšlikumu attiecībā uz ITER projekta finansēšanu pēc tam, kad 2010. gada budžets būs sarucis par EUR 571 miljonu.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm (S&D).(SV) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu gandarīts par to, ka Padomei un Parlamentam pašreizējos sarežģītajos apstākļos izdevās vienoties par 2011. gada budžetu. Šis budžets ir sagatavots, vienojoties par izdevīgiem kompromisiem, ņemot vērā to, ka ir izdevies noteikt nelielu pieaugumu un ka ir izdevies rast pieņemamus resursus prioritārām jomām. Sirsnīgs paldies referentēm Jedrzejewska kundzei un Trüpel kundzei, kā arī Beļģijas prezidentūrai par ļoti veiksmīgu sadarbību.

Man bažas rada iespējamā situācija ilgtermiņā, jo ilgtermiņā nebūtu pareizi tas, ja dalībvalstis izvirzītu jaunas prasības ES, nespēdamas vienoties par finansējumu. Tas radīs nopietnas problēmas 2012. un 2013. gadā un, protams, gatavojot nākamo finanšu shēmu, jo ir skaidrs tas, ka mazākā daļa to valstu, kuras veic lielākos maksājumus ES budžetā un kuru valdības nereti ir skeptiski noskaņotas pret ES, neskatoties uz sekām, par katru cenu vēlas samazināt ES budžetu. Tas ir nesaprātīgi, jo īpaši tāpēc, ka tās vēlas palielināt izdevumus noteiktās jomās, piemēram, saistībā ar IT projektu, un tās nezina, kurās jomās ir nepieciešams ierobežot līdzekļus. Vai būtu jāsamazina atbalsts lauksaimniecībai? Vai būtu jāierobežo struktūrfondu līdzekļi? Daži atbalsta šādus priekšlikumus, taču lielākā daļa iedzīvotāju pret tiem iebilst.

Problēmas saistībā ar nākotnes perspektīvām faktiski ir iekšējās politiskās problēmas attiecībā uz Padomi un dalībvalstīm, ņemot vērā atšķirīgo nostāju par ES un tās budžeta plānu. Visstrīdīgākais jautājums ir turpmākie elastīguma mehānismi. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa vēlas uzsvērt divus aspektus.

Pirmkārt, principa pēc ir jāatbalsta iestāžu nolīgums, kas ir spēkā kopš 1999. gada un kas darbojas ārkārtīgi labi. Nevienas pasaules valsts valdība nepiekristu samazināt savu ietekmi, jo īpaši tādā gadījumā, ja tam nav praktiska pamatojuma. Padome nespēj praktiski pamatot nepieciešamību samazināt elastību. Lisabonas līgums neliedz noslēgt jaunu nolīgumu, kura saturs būtu identisks pašreizējā nolīguma saturam; šajā gadījumā runa drīzāk ir par dalībvalstu politisko gribu.

Otrkārt, kad budžeta perioda beigās rezerves tiek samazinātas un vienlaikus tiek izvirzīti jauni nosacījumi, palielinās arī nepieciešamība pēc lielāka elastīguma. Tas bija minēts Komisijas pašreizējās sistēmas novērtējumā. Lai gan visi argumenti liecina par to, ka ir jāpalielina elastība un ka ir jāatvieglo elastības pasākumu piemērošana, Padome rīkojas pretēji. Tas ir nepieņemami. Ir zināms, ka dažas dalībvalstis pašreizējo nevienprātību saistībā ar mazāku elastību uzskata par gatavošanos lielajai kaujai, kuras rezultātā ES budžets tiks ievērojami samazināts. Ja tāds ir Padomes nodoms, manuprāt, diemžēl budžeta krīze ieilgs, jo mēs ar to nesamierināsimies.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Lucas Hartong (NI).(NL) Jūs sacījāt, ka bažas rada tas, ka vairākas dalībvalstis iebilst pret 2011. gada budžeta palielināšanu un ka tādēļ būs iespējams īstenot mazāk projektu. Vai jūs apsvērāt tādu iespēju, ka šīs dalībvalstis uzskata, ka attiecīgie Eiropas projekti nav nepieciešami?

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Protams, es to saprotu, taču situācija tajās valstīs, kuras veic lielākos maksājumus ES budžetā, un tajās, kuras izmanto šos maksājumus, ir atšķirīga. Tas ir jāņem vērā. Bez šaubām Apvienotajai Karalistei, Nīderlandei un manis pārstāvētajai dalībvalstij, Zviedrijai, būtu izdevīgi samazināt ES budžetu.

Taču pavērojiet situāciju tajās dalībvalstīs, kurām pašlaik klājas īpaši grūti. Pavērojiet situāciju Grieķijā, Portugālē un Īrijā. Šīm valstīm ES budžeta samazinājums nav izdevīgs, jo ES budžeta līdzekļi tiek izmantoti šo valstu ekonomikas stimulēšanai — to skaitā, izmantojot struktūrfondus un citus budžeta mehānismus — tāpēc, manuprāt, šāda rīcība ir negodīga.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Labi vismaz, ka notiek īstas debates, kurās piedalās arī kāds Padomes pārstāvis. Jau ilgi debatēs par nākamā gada budžetu galvenokārt tiek apspriests tas, kurš ko un kāpēc izdarīja. Daudzi uzskata, ka šīs ir iestāžu debates; no vienas puses tas ir nožēlojami, bet no otras puses, iespējams, mēs no šī gadījuma kaut ko iemācīsimies.

Pirms mēneša es diezgan kritiski vērtēju Padomes nākotnes perspektīvu un iespēju finansēt tās noteiktās prioritātes, un jo īpaši es vēlos uzsvērt stratēģiju „Eiropa 2020” jeb to, kā ir paredzēts finansēt lielos mērķus, kas ir noteikti Eiropā. Šis jautājums man joprojām rada bažas, un tāpēc, manuprāt, būtu interesanti pašreizējo budžetu izvērtēt, ņemot vērā šo aspektu.

Mēs vienojāmies budžetu palielināt par 2,91 %, un, manuprāt, tas ir ļoti pieņemams risinājums. Padome ierosināja samazināt pētniecības apropriācijas par apmēram pusmiljardu euro, salīdzinot ar to summu, ko sākotnēji ierosināja Komisija, un šajā sakarā es joprojām pilnīgi neizprotu Padomes pamatojumu šādam priekšlikumam. Vēlāk Parlaments izlaboja šo pozīciju pēc saviem ieskatiem, un tas ir labi. Tas nozīmē, ka vairākos aspektos ir pieņemti pareizi lēmumi, un, neskatoties uz to, ka skaitļi ir tādi, kādus ierosināja Padome, budžeta projekta saturs ir ievērojami labāks, salīdzinot ar to, kādu ierosināja Padome un kas paredzēja budžeta pieaugumu par 2,91 %. Manuprāt, ir jāuzsver tas, ka, neskatoties uz to, ka budžeta pieauguma apmērs nav mainījies, ir ievērojami mainītas budžeta pozīcijas.

Färm kungs minēja elastību, un šajā sakarā Padomei ir jāizdomā, kā tieši tā plāno iegūt naudu, kas ir nepieciešama turpmākiem ieguldījumiem, par kuriem mēs esam vienojušies, jo, ja tā neīstenos loģiskākus risinājumus, tuvākajos gados nebūs iespējams iegūt šos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Protams, es esmu gandarīts par to, ka Parlaments ir pieņēmis pareizo lēmumu, kas daudziem no mums šķita nenovēršams jau no paša sākuma, un piekrita palielināt budžetu par 2,9 %, taču ir jāatzīst, ka daudziem šķiet, ka tas ir nepietiekami. Daudzi gribētu, lai ES budžets paliktu nemainīgs — vai labākajā gadījumā, lai tas tiktu samazināts —, uzskatot, ka, ja ES tērēs mazāk līdzekļu, tā mazāk iejauksies iedzīvotāju dzīvē.

Protams, David Cameron un Mark Rutte ir gandarīti par šādu iznākumu, taču tas ir arī izdevīgs risinājums grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem Eiropā, kuri apmaksā visus ES iestāžu izdevumus. Laikā, kad tiek īstenoti stingri pasākumi un kad tiek samazināti līdzekļi lielākajai daļai dalībvalstu, godīgi sakot, pilnīgi neprātīgi bija tas, ka Parlaments vēlējās palielināt ES izdevumus par 6 %. Es esmu gandarīts par to, ka lēmējinstitūcijām pietika veselā saprāta, lai to nepieļautu.

Tiem, kuri atbalsta Eiropas projektu un Eiropas integrāciju — un es neesmu viens no viņiem —, jūs kaitējāt vairāk, nekā varētu kaitēt kāds cits, neatlaidīgi pieprasot šo smieklīgo ES izdevumu palielinājumu laikā, kad visur citur un visās pārējās valsts iestādēs Eiropā līdzekļi tiek samazināti. Jūs ārkārtīgi sagrāvāt savu tēlu.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Padome un Komisija budžeta procedūras pēdējā posmā sniedza politiskas deklarācijas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu Eiropas Savienības finansēšanas procesā ilgtermiņā. Šajā sakarā man ir divi jautājumi.

Pirmkārt, kā Padome un Komisija plāno īstenot šo sadarbību? Vai Eiropas Parlamentam šajā jautājumā tiks piešķirtas koplēmuma tiesības? Es to ļoti apšaubu.

Otrkārt, es vēlos jautāt par nodokļiem Eiropā. Eiropas Komisija plāno 2011. gada jūnijā iesniegt priekšlikumu Eiropas Savienības finansējumam laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Mans jautājums ir šāds: vai ES nodokļi ir iekļauti šajā finansējumā? Ja tie ir iekļauti, vai tādā gadījumā iespējamo nodokļu, kurus Eiropas Komisija noteica oktobrī, apmērs būs lielāks? Ja runa ir par nodokļiem finanšu nozarē, manuprāt, visi ienākumi pienākas dalībvalstīm, jo galu galā tieši tās glāba bankas.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, jāteic, ka es pilnīgi atbalstu Nīderlandes un Lielbritānijas valdības nostāju šajā strīdā.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms paldies Jedrzejewska kundzei un Trüpel kundzei par to, ka viņas sagatavoja šo budžeta procedūru atbildīgi un ņemot vērā prioritātes.

Runājot par 2011. gada budžetu, ir jāsaka, ka, veidojot ES budžetu, vienmēr ir jāatceras tas, ka apmēram 95 % finanšu līdzekļu tiek izlietoti iedzīvotāju interesēs. Vislabāk to apliecina Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Nosakot 6 % robežu, ES administratīvās izmaksas būtu mazākas nekā vairākās dalībvalstīs. Vairākus gadus ES budžets bija apmēram 1 % no IKP. Šie līdzekļi tika izmantoti ES paplašināšanai, dalībvalstu skaitu palielinot no 15 uz 27 dalībvalstīm, neizmantojot papildu budžeta līdzekļus. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāņem vērā arī citi nosacījumi.

Vienmēr ir grūti palielināt budžetu. Taču, runājot par jauniem projektiem un papildu pienākumiem saskaņā ar Lisabonas līgumu, 2011. gada budžets ir arī ieguldījums ES nākotnē un tās iestāžu darbībā.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju, kāda šogad bija ES, vienošanās par 2011. gada budžeta projektu ir vislabākais iespējamais kompromiss. Par to atzinība ir jāizsaka divām referentēm, Eiropas Komisijai un lieliskajai Beļģijas prezidentūrai, kam es vēlos īpaši pateikties.

Wathelet kungs ir mazliet apbēdināts; viņaprāt ir jādara vairāk. Viņam drīzāk būtu jānovērtē Parlamenta žests, kas paredz dalībvalstīm piešķirt finansējumu EUR 570 miljardu apmērā, nevis piešķirt šos līdzekļus ITER projektam kā pateicību Beļģijas prezidentūrai.

Jau sarunu sākumā Parlaments nemitīgi centās pierādīt, ka tas zina savas atbildības robežas. Tagad, gada beigās, kad atkal tiek apšaubīta ES kohēzija, Budžeta komiteja stingri iesaka atrisināt situāciju attiecībā uz 2011. gada budžetu.

Taču galvenā problēma joprojām nav atrisināta. Atšķirībā no dažu valstu budžetiem ES budžetam nedraud bankrots. Saskaņā ar statūtiem ES budžets ir līdzsvarots budžets, taču pazīmes liecina par politiskām problēmām. Eiropas iestādes bārsta solījumus. Taču tukši vārdi un pārspīlēti un iluzori mērķi ir tikpat postoši, cik naudas vērtības krišanās.

ES vairs nepietiek līdzekļu, lai finansētu lēmumus, kurus tā jau ir pieņēmusi, vai jaunas saistības, kas tai ir noteiktas saskaņā ar Lisabonas līgumu. ES nav arī ieviesusi procedūras, kas nodrošinātu to, ka nepietiekoša Kopienas finansējuma gadījumā vērienīgi kopējie projekti, piemēram, „Eiropa 2020” tiktu finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpēc Parlaments uzskata, ka ir tik ļoti svarīgi tas, lai Komisija un turpmākās prezidējošās valstis vienotos par finansējumu turpmākām politikām, izmantojot Kopienas budžeta līdzekļus, jaunus resursus, kas turpmāk netiktu ņemti no valsts budžeta, un izmantojot valstu budžeta līdzekļus, kas ir 20 reižu vairāk nekā nelielie Eiropas budžeta līdzekļi. ES 2010. gadā precizēja jēdziena „finansiālā solidaritāte” definīciju. 2011. gadā jēdzienam „finansiālā solidaritāte” ir jāpiešķir jauna nozīme.

 
  
MPphoto
 

  Hynek Fajmon (ECR). (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos šodien vēlreiz skaidri pateikt to, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams labi sagatavots nākamā gada budžets. Nav iemesla sagatavot budžeta pagaidu variantu. Nav arī iemesla Eiropas Parlamentam panākt to, lai budžets tiktu apstiprināts uz kādu papildu nosacījumu pamata. Visās Eiropas valstīs pašlaik ir sarežģīta ekonomiskā situācija, un tām ir nepieciešams drošības garants labi sagatavota valsts un Eiropas budžeta formā. Šis drošības garants ir nepieciešams arī mājsaimniecībām, uzņēmumiem un vietējām iestādēm.

Tāpēc savu kolēģu, kuri pārstāv Čehijas Pilsonisko demokrātu partiju, un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā es vēlos teikt, ka rītdienas balsojumā mēs atbalstīsim kompromisu, kas ir panākts, vienojoties Komisijas, Padomes un Parlamenta pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, rītdienas balsojums noslēgs gada budžeta pirmo apstiprināšanas procedūru saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ir skaidrs, ka sarunas bija sarežģītas. Parlaments ierosināja ārkārtīgi svarīgus politiskus priekšlikumus, bet Padome atteicās tos izskatīt. Sākotnēji Parlaments pauda ļoti spēcīgu vienotu nostāju. Padomē viedokļi dalījās, taču tā uzsvēra nepieciešamību vienoties un bloķēja samierināšanas procedūru. Pašlaik tiek precizēti skaitļi. Padome un Komisija iesniedza deklarācijas, atbalstot lielāko daļu Eiropas Parlamenta prasību. Būtu daudz labāk, ja tiktu noslēgts iestāžu nolīgums, jo tas garantētu lielāku drošību nākotnē. Diemžēl Parlaments vairs nav tik vienots, cik vienots tas bija sarunu sākumā. Tāpēc nepietiek finansējuma ITER projektam.

Manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ir sagatavot tādu ES budžetu, kāds ir nepieciešams pašreizējos krīzes apstākļos. Līdz nākamā finanšu plāna apstiprināšanas brīdim ir pietiekami daudz laika, lai vienotos par joprojām neatrisinātiem jautājumiem. Padomei ir jāsaprot tas, ka ES nav izdevīgi Eiropas galvenās politikas jomas apstiprināt koplēmuma procedūras rezultātā, ja lēmumus par finanšu līdzekļiem, kas ir nepieciešami šo politiku īstenošanai, pieņem tikai viena no pusēm budžeta sadarbības jomā. Parlamentam ir vienādā mērā jāiesaistās abās jomās: politiskajā un finanšu jomā.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi deputāti šodien liekulīgi runā par budžetu. Schulz kungam ir ļoti grūti noslēpt negatīvo attieksmi pret Padomi. Verhofstadt kungs runā tikai par divām jomām: euroobligācijām un nodokļiem Eiropā. Daul kungs pat ierosināja to, ka Nīderlande varētu izstāties no Eiropas Savienības. Tie ir skarbi vārdi, taču tie apliecina tikai vienas puses nostāju.

Taču, kad es ierosināju pārskatīt Parlamenta pašu budžetu, minētie kungi un viņu pārstāvētās grupas izlikās mani nedzirdam. Turklāt es saņēmu noraidošu attieksmi tad, kad es ierosināju, ka deputātu ikmēneša tēriņiem atvēlētajiem izdevumiem būtu jābūt pārredzamiem. Neviens arī neatbalstīja manu ierosinājumu samazināt Parlamenta īpašumā esošo luksus automašīnu skaitu. Šķiet, daudziem deputātiem galvassāpes izraisīja arī mans priekšlikums ierobežot Parlamenta grezno informācijas biroju tēriņus.

Tāpēc būtu pareizi noraidīt šo projektu, taču manis pārstāvētajai grupai un valsts pārstāvjiem izdevās nepieļaut vēl sliktāku situāciju, un tāpēc es no balsojuma atturos. Pašreizējos apstākļos būtu pilnīgi nepareizi balsojumā atbalstīt budžeta palielināšanu par 2,9 %.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Fernandes (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pieņemot šo budžetu, Eiropas Parlaments apliecina milzīgu atbildības izjūtu. Patiesībā, ņemot vērā ekonomiskās, finanšu un sociālās krīzes apstākļus, kas tiek novērsti ļoti lēni, Eiropas Savienībai un tās iedzīvotājiem nenāks par labu tas, ja netiks pieņemts 2011. gada budžets. Neviens nesaprastu ES iestāžu rīcību, ja tās censtos ar dalībvalstīm panākt vispārīgu vienošanos par budžetu un ja tām neizdotos panākt minimālu vienprātību budžeta jautājumā.

Manuprāt, 2011. gada budžets nav slikts, taču tas varētu būt labāks. Dažos jautājumos Padomē ir jābūt vienprātībai, un tāpēc sarunas bija vēl sarežģītākas. Šis gadījums parādīja to, ar kādām grūtībām Padomei ir jārēķinās, vienojoties par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un jauniem pašu resursiem, par kuriem, kā zināms, Padomē ir jābūt vienprātībai.

Es arī vēlos uzsvērt referenšu Jedrzejewska kundzes un arī Trüpel kundzes lielisko darbu, kā arī Beļģijas prezidentūras darbu un Komisijas ieguldījumu. Mūsu noteiktās prioritātes ir iekļautas šajā budžetā; es vēlos uzsvērt atbalsta pastiprināšanu jauniešiem, kā arī izglītības, inovāciju un pētniecības jomā. Es arī vēlos uzsvērt sagatavošanas darbības iniciatīvu „Tava pirmā EURES darbavieta”, kas veicinās jauniešu mobilitāti ES nodarbinātības jomā. Es personīgi strādāju pie šī priekšlikuma, un es ceru, ka tam tiks noteikts juridiskais pamats, ka sagatavošanas darbība veicinās programmas attīstību un ka tai tiks piešķirta ievērojama summa no budžeta līdzekļiem. Vēl viens pozitīvs aspekts bija nolīgums, kas paredz, ka Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada septembrim ir jāprecizē vērtības saistībā ar piešķīrumiem kohēzijas politikas un lauku attīstības jomā, un vajadzības gadījumā ir jāpalielina piešķīrumu apjoms.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īpaši pateikties referentei Sidonia par to, ka viņa lieliski risināja ļoti sarežģītās sarunas Parlamenta vārdā. Šis darbs un arī Padomes ieguldījums ir atzinības vērts.

Es esmu referente lauksaimniecības jomā, un es vēlos, lai vārds „lauksaimniecība” skaļi izskan šajā plenārsēžu zālē, jo pastāv bažas šajā jomā gan saistībā ar skaitļiem, gan procedūru. Manuprāt, šī jaunā procedūra ir jāuzlabo. Mēs varētu strādāt labāk, un mums arī būtu jāstrādā labāk. Tas attiecas uz mani, un tas attiecas arī uz Padomi un Komisiju, un, manuprāt, ir jāizvērtē un jāpārskata mūsu līdzšinējās darbības.

Ir veikti daži uzlabojumi lauksaimniecības jomā. Uzlabojumi ir pavisam nelieli, taču man bažas rada nākotnes perspektīvas. Es vēlos, lai Komisija paskaidro vērienīgo finansējuma samazināšanu lauku attīstības projektiem, proti, par vairāk nekā USD 800 miljoniem. Es ceru, ka šis priekšlikums netiks īstenots.

Man bažas rada budžets pēc 2013. gada un iespēja, ka lauksaimniecība var kļūt par nozari, kas tiek izmantota tam, lai iegūtu līdzekļus citām politikas jomām, kas nenotiks, ja būs spēkā nolīgums par pietiekamu budžetu visās Eiropas Savienības politikas jomās.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Pirmo reizi kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments izmanto tiesības pilnīgi iesaistīties Eiropas Savienības budžeta veidošanā. Nespēja vienoties pirmajā kārtā un ņemt vērā Eiropas Parlamenta likumīgās prasības liecina par to, ka starp iestādēm joprojām pastāv konflikti, kuriem patiesībā nevajadzētu būt, jo tie kavē iestāžu efektīvu sadarbību. Iespējams, nevar noliegt to, ka visu ES iestāžu mērķis ir panākt to, lai nolīgumi, kas ir īpaši svarīgi ES un tās iedzīvotājiem, tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk. Tāpēc ir būtiski jāmaina iestāžu darbības principi, un īpaši svarīgi ir Eiropas Parlamentu iekļaut visos sarunu posmos, jo īpaši budžeta pieņemšanas procesā, lai īstenotu pārstāvības demokrātijas principu.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentēm par smago darbu, kas ir ieguldīts, lai panāktu vienošanos. Šo sarunu rezultātā tika īstenoti daži īpaši svarīgi pasākumi saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem un dalībvalstīm tika uzstādīti stingri budžeta nosacījumi. Tāpēc es vēlos pateikties visiem par piedalīšanos šajās sarunās.

Pirmo reizi Eiropas Savienības budžets tiek pieņemts vienā lasījumā, un, manuprāt, šis process vēl skaidrāk apliecināja nepieciešamību pastiprināt dialogu starp divām budžeta iestādēm, un Parlaments to prasa jau vairākus gadus. Ir jārisina pastāvīgas sarunas, un ir nepieciešama saskaņota pieeja, lai vienotos par ikgadējo un vairāku gadu budžeta shēmām un lai iestādes sarunu procesā varētu vienoties.

Taču pašlaik ir iemesls būt gandarītiem par to, ka ir sagatavots 2011. gada budžets. Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir svarīgi, lai būtu pēc iespējas mazāk neskaidru jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  François Alfonsi (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! 2011. gada budžets, kas ir sagatavots vairāku saskaņošanas procedūru rezultātā, piedaloties Budžeta komitejas, Padomes un Komisijas pārstāvjiem, neatbilst jaunajiem Lisabonas līguma nosacījumiem iestāžu pārstāvniecības līdzsvara jomā.

Šo pārstāvniecības līdzsvaru neievēroja Padome un jo īpaši vairāku valdību pārstāvji. Jo īpaši nepieņemami ir tas, ka netika ņemta vērā Parlamenta prasība risināt sarunas par ES turpmākiem pašu resursiem.

Parlamentam tagad ir koplēmuma tiesības budžeta jautājumos. Šīs tiesības ir jāņem vērā, un ir jāsaprot tas, ka patiesi līdzsvarotas saskaņošanas procedūras būs iespējamas tikai tādā gadījumā, ja koplēmuma tiesības netiks izmantotas negatīva balsojuma nolūkā.

Kādā brīdī Eiropas Parlamentam būs stingri jāaizstāv sava institucionālā nostāja. Tuvākajos mēnešos jautājums saistībā ar pašu resursiem atkal kļūs aktuāls. Lai gūtu panākumus, ir jāizpilda visas savas saistības.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es nevaru balsojumā atbalstīt Parlamenta budžeta palielināšanu, un, manuprāt, daudzi Apvienotās Karalistes iedzīvotāji ar lielu interesi vēros šo procedūru. Runājot par Eiropas valstu ekonomiku, šajās valstīs tiek noteikti taupības pasākumi, un budžets tiek samazināts. Tā ir aktuāla problēma, kas attiecas uz ES iedzīvotājiem.

Euro ir krīzes situācijā, un es vēlos norādīt Parlamentam, ka manis pārstāvētajā valstī euro netiek lietots, taču tai ir sauszemes robeža ar Īrijas Republiku. Īrijas Republika šai valstij ir nozīmīgs eksporta tirgus, un tāpēc šī krīze ietekmē arī šīs valsts iedzīvotājus. Neskatoties uz šo krīzi, ir ierosināts budžetu palielināt par 2,9 %, samazinot šo robežu no 6 %, ko sākotnēji ierosināja Parlaments, taču Revīzijas palāta šo budžetu nav pieņēmusi jau vairākus gadus.

Bažas galvenokārt rada tas, ka Komisija solīja līdz 2011. gada jūnijam iesniegt priekšlikumus ES nodokļu jomā. Nav nekāds brīnums, ka eiroskepticisms pieaug.

 
  
MPphoto
 

  Michel Dantin (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es arī vēlos pateikties un izteikt atzinību tām pusēm, kuras palīdzēja noslēgt šo ļoti sarežģīto sarunu procedūru.

Budžets ir gandrīz gatavs apstiprināšanai rītdien, un tas ir liels solis uz priekšu saistībā ar mobilitāti un jauniešu interesēm Eiropā. Šis budžets galvenokārt apliecina Parlamenta apņēmību krīzes apstākļos nepamest vērienīgus Eiropas ieguldījumus.

Taču es vēlos uzsvērt, ka bažas un neapmierinātību man rada dažu politisko grupu un jo īpaši Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kuras pārstāvji izšķirošākajos brīžos ieņēma amatus valdībā, lēmums, kurš apdraud ITER projektu, kas ir vienīgais svarīgākais ilgtermiņa pētniecības projekts Eiropas Savienībā.

Kā zināms, Eiropas Savienība pagājušā gada jūnijā apņēmās šajā projektā, kas ir ļoti svarīgs ES drošībai, ieguldīt papildu EUR 1,3 miljardus. Tāpēc šis balsojums parādīs to, vai var paļauties uz Eiropas solījumiem. Pašreizējās attieksmes dēļ 2010. gadā ir zaudēti gandrīz EUR 600 miljonu, kas netika izmantoti un kurus varētu izmantot ITER projektā. Tas ir smieklīgi!

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Eiropas Parlamenta deputāte, un es jūtos atbildīga par to, lai tiktu apstiprināts budžets. Es pārstāvu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, un man ir ļoti žēl, ka netiks piemērots nodoklis finanšu darījumiem. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā es vēlos uzsvērt to, ka šī komiteja atbalsta ITER projektu, taču ir nepieciešams ilgtspējīgs finanšu risinājums turpmākajiem divdesmit gadiem, nevis pagaidu risinājums vienam gadam. Es pārstāvu Ungāriju, un es esmu ļoti gandarīta par to, ka, cerams, Ungārijas prezidentūrai nebūs jārisina ar budžetu saistīti jautājumi, bet tai būs tikai jārod risinājums saistībā ar ITER projektu un elastību sarunu procedūras laikā.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu īsi, jo es jau izmantoju sev atvēlēto laiku. Atbildot Belder kungam, kurš jau ir devies prom, ir jāteic, ka Komisijas priekšlikums par iestāžu sadarbību tika īstenots tieši saskaņā ar Lisabonas līguma 312., 324. un jo īpaši ar 311. pantu, un konkrētā procedūra attiecībā uz lēmumu par pašu resursiem bija pilnīgi saskaņā ar dalībvalstu nodokļu suverenitātes nosacījumiem.

Runājot par pašu resursiem, šis jautājums tika skaidri risināts Komisijai 2005. gada decembrī piešķirto un Parlamenta apstiprināto pilnvaru robežās, kas paredzēja pārskatīt izdevumus un budžeta ienākumus, ieskaitot Apvienotās Karalistes atlaidi. Mēs rīkojāmies piesardzīgi, lai budžeta pārskatā neminētu Apvienotās Karalistes atlaidi, un mūsu priekšlikums paredz nevis palielināt izdevumus, bet mainīt valstu tiešo maksājumu un pašu resursu sadalījumu atbilstoši Līguma nosacījumiem un Eiropas Savienības dibinātāju iecerēm.

Visbeidzot es vēlos minēt kādu vispārīgāku piezīmi: cerams, ka līdz ar rītdienas balsojumu pārbaudījums budžeta jomā attiecībā uz Lisabonas līgumu būs aiz muguras un ka mēs varēsim izdarīt secinājumus. Tā būtu skaidra zīme Eiropas iedzīvotājiem, ka tiks pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets bez parādiem un ka ES nevar vainot par neveiksmīgu politiku atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc tagad, kad budžets ir sagatavots, ir jāturpina sarunas par iestāžu sadarbību daudz labākos apstākļos.

 
  
MPphoto
 

  Melchior Wathelet, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Man tāpat kā komisāra kungam nav daudz ko piebilst par šīm debatēm.

Vienkārši, uzklausot dažu deputātu sacīto par to, ka viņi nevēlas pieņemt budžetu, lai apstiprinātu Parlamenta koplēmuma tiesības, manuprāt, visas Eiropas iestādes iegūs daudz vairāk un nostiprinās savu statusu, ja tās faktiski spēs vienoties par kompromisiem Eiropas Savienībā, nevis kavēs viena otru, kavējot arī Eiropas projektu īstenošanu.

Manuprāt, tas ir loģiski, un šodien es vēlos sirsnīgi pateikties visiem tiem, kuri atbalsta Eiropu un progresu. Vai ir īstenotas visas Padomes prasības? Nē! Vai ir īstenotas visas Parlamenta prasības? Protams, nē! Vai šis process virzās uz priekšu? Jā! Koplēmuma procedūra ir veiksmīga; tā darbojas. Visi bija spiesti vienoties par kompromisiem. Visi bija spiesti kādā jautājumā piekāpties.

Vai vēl ir daudz darāmā? Protams! Tieši tāpēc tiek diskutēts par elastību un ITER projektu. Man ir žēl, ka mums neizdevās vienoties, un izskanēja viedoklis, ka šis priekšlikums ir solis nepareizajā virzienā. Tas tā nav. Es atkārtoju: katrās debatēs notiek viens un tas pats, un šodien runa ir par vienprātību. Manuprāt, Beļģijas prezidentūras priekšlikums ir jāpieņem, lai nodrošinātu kvalificētu balsu vairākumu. Domāju, to ir svarīgi ņemt vērā, gatavojot 2012. un 2013. gada budžetu. Manuprāt, šis mehānisms ir jāatbalsta, jo tas sasaucas ar iepriekšējo pieredzi, bet tas vismaz paredz to, ka 2012. un 2013. gada budžetu vairs nevar bloķēt, atsaucoties uz vienprātības principu. Manuprāt, šī iespēja noteikti ir jāizmanto.

Runājot par ITER, tas, kā ir izmantots šis elastīguma mehānisms attiecībā uz ITER 2010, liecina par to, ka šis mehānisms būs nepieciešams un ka ir jāizmanto pašreizējās iespējas.

Sirsnīgs paldies visiem tiem runātājiem — es viņus visus nesaukšu vārdā —, kuri novērtēja kopējo, mērķtiecīgo darbu. Paldies tiem, kuriem loģiskāk šķiet atbalstīt progresu, nevis to bloķēt. Manuprāt, šī stratēģija ir jāpopularizē.

Lamassoure kungs, jūs minējāt solidaritāti budžeta jomā. Padomē valdīja gandrīz pilnīga solidaritāte, jo gandrīz visi piekrita budžetu palielināt par 2,91 %. Padomē valda nevis kvalificēts balsu vairākums, bet pilnīga vienprātība. Runājot nopietni, manuprāt, visas 2011. gada budžetam pievienotās deklarācijas — jo, jā, budžets ir saistīts arī ar politiku, ko apliecināja Parlamenta noteiktās politiskās prioritātes, kuras tika iekļautas budžetā — uz pašu līdzekļu vai Eiropas pievienotās vērtības pamata vai, pielāgojot budžetu Lisabonas līgumam — Komisijas deklarācija — vai attiecībā uz šo svarīgo kopīgo deklarāciju, par kuru jau ir saņemta Beļģijas premjerministra un pašreizējā ES prezidenta vēstule, manuprāt, visas šīs deklarācijas liecina par virzību pareizajā virzienā. Protams, šis process ir lēnāks, nekā visiem gribētos, taču tas ir pietiekami ātrs, lai būtu skaidrs, ka šis mehānisms darbojas un ka loģiskāk ir atbalstīt progresu, nevis to bloķēt.

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Runātāju sacītais liecina par to, ka visi ir gandarīti par iespēju ES 2011. gada budžetu īstenot efektīvi un bez nevajadzīgiem kavējumiem, sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Taču šīs uzrunas arī skaidri norādīja uz dažām nepilnībām. Ir nepieciešamas debates, un ir jāveicina izpratne. Man jau ir skaidrs tas, ka Lisabonas līgums paver jaunas un neapzinātas iespējas un ka ir gaidāmas ļoti sarežģītas debates par jauno Eiropas Savienības vairāku gadu budžetu pēc 2013. gada.

Šīs debates ir saistītas ar kādu ļoti būtisku jautājumu, proti, kā saskaņot arvien pieaugošo neatbilstību starp Eiropas Savienībai izvirzītajām prasībām jeb, citiem vārdiem sakot, to, kas Eiropas Savienībai būtu jādara — un ir redzams, ka dalībvalstis un visas ieinteresētās puses, ieskaitot Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienībai izvirza arvien augstākas prasības, uzskatot, ka Eiropas Savienībai ir jārisina jautājumi arvien vairākās jomās un ka tai ir jābūt atvērtai attiecībā uz jaunām politikas jomām, jaunām darbības jomām un ka tai ir jānosaka jauni mērķi —, neatbildība minētajām prasībām un vēlme garantēt finansējumu šajās jomās, kas pastāvīgi samazinās. Ir nepieciešamas debates saistībā ar šo arvien izteiktāku neatbilstību. Šīs debates ir neizbēgamas, jo īpaši pašreizējos finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, un tāpēc ir jāapskata visi jautājumi saistībā ar finansējumu. Būtu atklāti jāpārrunā visi jautājumi: par ES pašu resursiem, par vēlamo ES rīcības plānu, par to, ko, iespējams, ES nevajadzētu darīt, par prioritātēm un par to, kādā mērā šīs prioritātes būtu jāfinansē.

Vispārīgāk sakot, manuprāt, notikumi saistībā ar 2011. gada budžeta pieņemšanu ir pamats un sākums debatēm, taču ar to noteikti debates netiek slēgtas. Paldies par ieinteresētību piedalīties debatēs, un es ceru, ka nākamgad ieinteresētība būs vēl lielāka.

 
  
MPphoto
 

  Helga Trüpel, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīta par iespēju pēdējai uzstāties šodienas debatēs. Vispirms es labprāt pieņemu Schulz kunga atvainošanos. Viņš sacīja, ka dažreiz viņa rīcība ir neatbilstoša. Tas ir ļoti labi, ka viņš apzinās, ka viņš dažreiz uzvedas pārāk skaļi. Es pilnīgi nepiekrītu viņa apgalvojumam, ka līdz šim Budžeta komiteja risināja tikai tehniskus jautājumus saistībā ar budžetu un ka tagad tā ir sapratusi, ka runa ir par budžeta politiku. Es Budžeta komitejā strādāju jau sešus gadus, un vēl pirms tam tika ņemta vērā budžeta politika, nevis tikai tehniski aspekti. Schulz kungs sacīja, ka viņš dažās pēdējās nedēļās ir ļoti daudz ko iemācījies. Man par to ir prieks. Tādā gadījumā, varbūt tagad viņš to saprot.

Es arī vēlos komentēt tās tikko dzirdētās uzrunas, kurās tika pausta noliedzoša attieksme pret Eiropu. Es vēlos vēlreiz skaidri uzsvērt to, ka, ja — saskaņā ar Lisabonas līgumu — mērķis ir pārrunāt jaunos pašu resursus Eiropā, tas būtu ne tikai papildu nodoklis Eiropas iedzīvotājiem, bet tas arī ļautu par tādu pašu summu samazināt maksājumus no iekšzemes kopprodukta. Citiem vārdiem sakot, tas ne tikai radītu lielāku slogu iedzīvotājiem, bet tas arī garantētu pārredzamāku sistēmu attiecībā uz pašu resursiem. Ir nepieciešamas debates šajā jautājumā. Es neatbalstu mēģinājumu sagrozīt šo viedokli, apgalvojot, ka tā tikai tiks radīts papildu slogs. Gluži pretēji — mērķis ir izveidot saprātīgu finansēšanas sistēmu. Padomei un Parlamentam ir jābūt gataviem to nodrošināt.

Klausoties šīs uzrunas, rodas iespaids, ka Eiropas Savienība nodokļu maksātājiem Eiropā vienmēr kaut ko tikai atņem, bet es vēlos atgādināt, ka ir izveidotas izglītības programmas Eiropas valstu iedzīvotājiem, ir izveidota jauna infrastruktūra, tiek nodrošināta jaunu valodu apguve un tiek sniegts atbalsts piensaimniekiem. Citiem vārdiem sakot, ES vistiešākajā veidā darbojas Eiropas valstu iedzīvotāju interesēs, un tas ir jāsaka skaļi un skaidri.

Kāda būs Eiropas Savienības nozīme turpmākajos gados? Pasaules mērogā ES konkurē ar tādām veiksmīgām valstīm kā Ķīna, Indija, Brazīlija un ar citām valstīm. Lai Eiropas Savienība saglabātu savas stingrās pozīcijas un veidotu jaunus un, cerams, ilgtspējīgus produktus, izmantotu jaunas, videi nekaitīgas ražošanas metodes un ražotu enerģiju, izmantojot atjaunojamos resursus, ko Kankunā atkārtoti noteica par vienu no prioritātēm, ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi un tāds Eiropas budžets, kurā ir ņemtas vērā kopīgās intereses. Es ceru, ka dažos turpmākajos gados tiks īstenoti attiecīgi pasākumi.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Es atzinīgi vērtēju to, ka beidzot ir izdevies vienoties par 2011. gada budžetu. Tas garantēs finansiālo nodrošinājumu neaizsargātajai lauksaimniecības nozarei. ES lauksaimniecības politikai ir nepieciešama konkrēta budžeta shēma, jo īpaši sarežģītos apstākļos. Divpadsmit daļās sadalīts budžets radītu nopietnas finansiālas grūtības daudzām dalībvalstīm, kuras lauksaimniekiem jau ir uzticējušas lauksaimniecības maksājumus. Lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no ES subsīdijām. Lauksaimnieku ģimenēm ir nepieciešama drošības garantija, lai tās varētu plānot savu turpmāko uzņēmējdarbību. ES tiešie maksājumi veido 40 % no lauksaimnieku ienākumiem, un tie garantē finansiālo nodrošinājumu zemu ražotāju cenu gadījumā, kā arī aizsargā pret ražošanas izmaksu pieaugumu un nestabilu situāciju tirgū. Šie lauku attīstības programmas pasākumi ir tieši izdevīgi lauku reģioniem, un tie stimulē reģionālo ekonomiku. Lauku saimniecībām Austrijā īpaši izdevīgi ir 1. un 2. pīlāra pasākumi. Kopumā 58 % Austrijas gada lauksaimniecības budžeta veido ES finansējums. Lauksaimniekiem Eiropas Savienībā tiek izvirzītas dažādas atbildīgas prasības, un to skaits pieaug. Tiem ir jāražo augstas kvalitātes pārtika un jāievēro augstas prasības dzīvnieku labturības jomā, vienlaikus palīdzot cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī aizsargājot vides drošību un saglabājot bioloģisko daudzveidību. Lai atbilstu šīm svarīgajām prasībām, lauksaimniekiem ir nepieciešami stabili ienākumi, kuru pamatā ir saprātīga un konkrēta ES finanšu politika. Runājot par debatēm par finanšu shēmu laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, visiem aspektiem lauksaimniecības jomā ir jāsaglabā esošais budžeta finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski.(EL) Strupceļš attiecībā uz ES 2011. gada budžeta pieņemšanas pirmo kārtu, kuru izraisīja atsevišķu dalībvalstu mazākuma nesamierināmā nostāja, gandrīz izraisīja budžeta sadalīšanu divpadsmit daļās un visas ar šādu lēmumu saistītās problēmas, kas attiecas uz ekonomiski vājajām dalībvalstīm un kas varētu nopietni kavēt Eiropas finansējuma izmaksas. Lai to nepieļautu, Parlaments apliecināja nepieciešamo atbildības izjūtu un gatavību pieņemt budžeta projektu, neskatoties uz to, ka tajā nav ņemtas vērā visas Parlamenta prasības un ka tas neatbilst Eiropas iedzīvotāju prasībām attiecībā uz ekonomikas krīzes pārvarēšanu. Taču joprojām ir aktuāls jautājums, kā risināt problēmas budžeta jomā tuvākajā nākotnē 2012. un 2013. gadā, un es lūdzu šo dalībvalstu mazākumu apliecināt augstu atbildības sajūtu un sadarboties ar Parlamentu, lai rastu risinājumu, kas ES nodrošinātu nepieciešamo elastību, lai nodrošinātu vajadzības un nepieļautu jaunu budžeta krīzi.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika