Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Kankunā notikušās klimata pārmaiņu konferences rezultātiem.
Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, godājamie Parlamenta deputāti! Man ir liels prieks šodien būt šeit, Eiropas Parlamentā, vēlreiz pēc debatēm, kurās piedalījāmies pirms Kankunas, un tagad, kad ir zināmi šīs klimata konferences rezultāti.
Es arī priecājos šeit redzēt pazīstamas personas, kuras Kankunā arī piedalījās kā delegācija un kuras Eiropas Parlaments bija pilnvarojis noderīgā un aktīvā veidā dot ieguldījumu šīs konferences panākumos. Es domāju, ka tas ir noteikti jāuzsver.
Kankunā notikusī augstākā līmeņa sanāksme klimata jautājumos beidzot ir bijusi veiksmīga. Līdz pat pašai pēdējai dienai nebija skaidrs, vai mēs panāksim kādu rezultātu, taču galu galā šis rezultāts ir pozitīvs. Tas bija vajadzīgs gan mūsu klimata politikai, gan šī daudzpusējā procesa turpmākai pastāvēšanai.
Klimata konferencē mēs pieņēmām lēmumu, ko faktiski veido divas daļas: var uzskatīt, ka pirmo daļu veido virkne konkrētu pasākumu, ko varētu piemērot samērā drīz, un otrajā daļā ir radīts pamats, lai veicinātu globālas ilgtermiņa vienošanās panākšanu laika posmam pēc 2012. gada. Protams, par abiem šiem elementiem tika panākta vienošanās saskaņā ar 2°C mērķi, kas tika iekļauts kā klimata konferences iznākuma izejas punkts.
Kad es runāju par tūlītēju īstenošanu vai vairākiem pasākumiem, ko varētu veikt nekavējoties, tad es runāju par pielāgošanu, tehnoloģijām, cīņu pret mežu izciršanu un finansēšanu. Varbūt es varētu īsumā uzsvērt vairākas lietas?
Pirmkārt un galvenokārt — pielāgošana. Mēs esam pieņēmuši pamatprincipus un izveidojuši komiteju. Šādi mēs piedāvāsim atbalstu visneaizsargātākajās jomās.
Otrkārt— tehnoloģijas. Atbalsts tiks sniegts gan mazināšanai, gan pielāgošanai. Ir izveidotas divas jaunas struktūras: Tehnoloģiju izpildkomiteja un Klimata tehnoloģiju centrs un tīkls. Princips ir paplašināt zināšanas, veicot pētniecību, izplatot un nododot tehnoloģijas.
Treškārt — cīņa pret mežu izciršanu. Cīņas pret mežu izciršanu finansēšanas pamatā būs jaunattīstības valstu nacionālās stratēģijas un rīcības plāni.
Visbeidzot, Zaļajam klimata fondam jānodrošina, lai jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam tiktu nodrošināti USD 100 miljardi.
Tie ir konkrētie Kankunas panākumi. Ja mēs skatāmies ilgākā termiņā un uz radītajiem pamatiem, mums, protams, vajadzētu nākamgad turpināt darbu, lai panāktu starptautisku vienošanos pēc 2012. gada. Gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu mazināšanas pasākumi pašlaik tiek iekļauti un iestrādāti tekstā, kas ir ļoti svarīgi, jo tagad ir arī oficiāli iekļauti Kopenhāgenas rezultāti.
Turklāt ir pielikti pūliņi, lai nodrošinātu labāku pārredzamību. Ilgtermiņa juridiskā forma laika periodam pēc 2012. gada netiks noteikta līdz nākamajam gadam. Tagad tās būs atsevišķas debates: vai mēs esam ceļā uz otro saistību periodu saskaņā ar Kioto protokolu, un ko dara jaunās tirgus ekonomikas valstis un ASV?
Tādēļ tās nav beigas, bet gan sākums, svarīgs jauns solis debatēs par klimatu. Es domāju, ka mums visiem — Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai — būs kopīgi un daudz jāstrādā, lai nodrošinātu, ka nākamgad varam spert lielu soli uz priekšu un, cerams, panākt saistošu starptautisku vienošanos.
Jebkurā gadījumā es vēlētos vēlreiz pateikties Parlamentam par tā centieniem Kankunā.
Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka ir godīgi sacīt, ka mēs Eiropas Savienībā devāmies uz Kankunu ar bailēm, ka riskējam nedabūt neko. Protams, mēs turp arī devāmies ar ļoti stipru vēlmi nodrošināt, lai tas tā nenotiktu un lai mēs faktiski izveidotu būtisku un līdzsvarotu paketi. Kā jūs visi zināt, tieši to mēs ieguvām.
Tas nozīmē, ka daudzpusējais process turpinās. Vēl vairāk — tas norit relatīvi labi, jo pašlaik tas varēja būt beidzies, un tas ir svarīgi pats par sevi. Es uzskatu, ka visi tie, kuri tur bija, pēc galīgās vienošanās arī izjuta atvieglojumu. Šķita, it kā visa starptautiskā sabiedrība vienkārši vēlējās, lai tas notiktu, un gribēja pierādīt, ka, cīnoties pret globālajām pārmaiņām, mums, protams, ir vajadzīga daudzpusēja pieeja.
Es arī uzskatu, ka ir svarīgi pateikt, ka tas, ko mēs sasniedzām Kankunā, nebija vienkārša procesa glābšana. Tas bija kas vairāk, un tas, protams, ir būtiskākais. Mēs vēlējāmies glābt šo procesu. Mēs vēlējāmies glābt izredzes panākt globālu vienošanos un mēs vēlējāmies nodrošināt, lai Kankunā tiktu izdarīts kaut kas būtisks. Mēs kopā ar prezidējošo valsti Meksiku ļoti smagi strādājām. Mēs ar viņiem ļoti cieši sadarbojāmies un sniedzām pilnīgu atbalstu no paša sākuma. Jāatzīst, ka meksikāņi ir pilnībā pelnījuši viņiem pausto atzinību — viņi ir teicami pastrādājuši.
Pirms gada mēs spērām pirmos soļus Kopenhāgenā. Es uzskatu, ka gadījumā, ja mēs būtu tikušies divas vai trīs dienas pēc Kopenhāgenas, tikai nedaudzi no mums būtu domājuši, ka pēc gada visi Kopenhāgenas vienošanās elementi būtu iekļauti saistošā ANO nolīgumā. Tas ir ļoti labi.
Taču Kankunā mēs arī veicām jaunus pasākumus. Mēs nostiprinājām starptautisko klimata režīmu ar jaunām iestādēm un jauniem līdzekļiem. Es vēlētos uzsvērt trīs lietas, kas bija īpaši svarīgas Eiropas Savienībai beigu posmā — galvenokārt piektdien, kā atminēsies tie, kuri tur piedalījās.
Mums bija trīs prioritātes, kuras mēs vēlējāmies redzēt rezultātā. Mēs vēlējāmies, lai tiktu atzīta starpība starp Kopenhāgenas vienošanās emisiju samazināšanas prasībām, kas tagad ir iekļautas ANO tekstā, un uzdevumu saglabāt globālo sasilšanu zem 2°C. Bija ļoti svarīgi paziņot par acīmredzamo, ka tik tālu mēs neesam tikuši. Mēs arī ļoti vēlējāmies, lai būtu labāka pārredzamība — ar uzraudzību, ziņošanu un pārbaudi (MRV) un starptautiskām apspriedēm un analīzi (ICA). Treškārt, mēs vēlējāmies, lai tekstā būtu atspoguļota turpmākas juridiskas sistēmas iespēja laika periodam pēc 2012. gada.
Visos trīs jautājumos mēs panācām progresu. Pirmo reizi 2°C mērķis ir atzīts ANO dokumentā, apņemšanās ir nostiprinātas, un ir paziņots par acīmredzamo, proti — valstīm pasaulei ir jādara vairāk, lai paliktu zem 2°C palielinājuma. Mēs arī sākām pārredzamības nostiprināšanas procesu, un, kā mēs sacījām Kankunā, nepietiek vienkārši paust savu atbalstu lielākai pārredzamībai. Ko tas nozīmē? Ir ļoti svarīgi, lai tekstā tagad būtu ietvertas vairākas lappuses, kurās ir skaidri formulēts, kādas būs MRV un ICA politiskās pamatnostādnes.
Tas ir ļoti svarīgi, un es vēlos norādīt uz vēl kādu aspektu. Es uzskatu, ka tas, ka Ķīna tagad ir pieņēmusi starptautiskas konsultācijas un analīzi, nav tikai, piemēram, starptautisko sarunu par klimatu interesēs. Es uzskatu, ka tas ir arī svarīgs signāls, kas sniedzas tālāk par sarunām par klimatu. Tas faktiski bija ļoti svarīgs un ievērojams solis uz priekšu.
Visbeidzot, mums izdevās saglabāt diskusijas par Kioto protokolu un turpmāku juridisko iznākumu. Es domāju, ka gadījumā, ja mums nebūtu bijušas perspektīvas noteikt otru saistību periodu, ļoti ticams, ka tagad šis process būtu beidzies.
Pēc šiem pozitīvajiem aspektiem es vēlētos atkārtot to, ko šajā saistībā tikko teica Joke Schauvliege — tas nenozīmē, ka mums gaidāms ļoti viegls gads. Mums ir jāveic garš un sarežģīts ceļš. Mēs Kankunā pieredzējām, cik šis process ir lēns. Kad tiek veikti kopīgi pasākumi ANO kontekstā, šis process ir lēns pēc būtības, tāpēc nevienam nevajadzētu ticēt, ka ceļš uz Dienvidāfriku būs viegls. Mums gaidāms ļoti sarežģīts gads. Vienīgā lieta, ko pašlaik es vēlētos teikt, ir tā, ka Eiropa darīs visu, kas mūsu spēkos, lai turpinātu pildīt šo ļoti konstruktīvo uzdevumu un mēģinātu saskaņot ļoti atšķirīgus viedokļus, vienlaikus īpaši paturot prātā mūsu pašu prioritātes.
Es domāju, ka tagad ir ļoti svarīgi, lai visi dotos atpakaļ uz mājām un sāktu rīkoties paši savā valstī, savā reģionā un savā pašvaldībā. Tagad jārīkojas visiem, gluži kā to darām mēs Eiropā. Mums ir savs 2020. gada mērķis, un mēs arī esam sākuši diskusijas par to, kā mēs varētu faktiski palielināt savus mērķus īstermiņā. Kā jums zināms, pavasarī Komisija iesniegs stratēģiju par pārejas pabeigšanu uz zema oglekļa satura ekonomiku līdz 2050. gadam. Šajā stratēģijā būs arī iekļauts 2030. gada mērķis.
Ļaujiet nobeigumā pateikt dažus vārdus par Eiropas Savienību klimata pārmaiņu konferencē. Es vēlētos uzsvērt to, ka mums faktiski izdevās paust vienotu nostāju. Mēs šajā forumā iepriekš diskutējām, cik tas ir svarīgi. Komisija, prezidējošā valsts un 27 dalībvalstis nodrošināja, lai Eiropas Savienība veiktu savu uzdevumu pasaules līmenī. Man ir prieks teikt, ka starp ministri Schauvliege, viņas darba grupu un mūsu Komisijas darba grupu bija lieliska sadarbība. Es vēlētos no sirds pateikties Joke Schauvliege par viņas ieguldījumu tā sasniegšanā.
Visbeidzot, bet, protams, ne mazāk svarīgi — es no sirds vēlētos pateikties Parlamenta delegācijai. Es domāju, ka viņi deva lielu ieguldījumu, lai paustu vēstījumu, ka Eiropā patiešām ir vienota nostāja. Es īpaši vēlētos pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājam Jo Leinen. Es uzskatu, ka bija būtiski, lai tad, kad delegācijas locekļiem tika jautāts par Eiropas nostāju, viņi visi centās ievērot kopsaucēju. Es domāju, ka tas lielā mērā sekmēja vispārējo iespaidu, ka šoreiz Eiropa patiešām pauda vienotu nostāju. Par to jums liels paldies.
(Aplausi)
Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt komisāri Hedegaard. Mēs esam daudz mācījušies no pagājušā gada notikumiem, jo īpaši attiecībā uz vienotas nostājas paušanu. Ja mēs pašreizējo situāciju salīdzinām ar Kopenhāgenu, jāatzīst, ka mēs uz Kopenhāgenu devāmies ar ļoti lielām cerībām un bijām ļoti vīlušies. Uz Kankunu mēs devāmies ar mazākām cerībām, un tomēr mums izdevās tur kaut ko sasniegt. Es esmu pārliecināts, ka nākamgad Durbanā mēs faktiski sasniegsim cerēto rezultātu.
Ir svarīgi, lai tiktu realizēts ANO process un lai Eiropas Savienībā mēs apzinātos, ka daudzi ceļi ved uz vienu mērķi. Mūsu kopējais mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu līdz zināmajiem 2ºC. Mums tagad ir pirmo reizi izdevies to iekļaut kādā ANO dokumentā. Tomēr pat Eiropā mēs esam sapratuši, ka ar šo slaveno saistošo vienošanos nepietiek. Mums ir arī jāatzīst citu valstu pūliņi, un tas jo īpaši attiecas uz lielajiem emisiju radītājiem, piemēram, ASV un Ķīnu.
No politiskā viedokļa mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs savos centienos būtu vienoti, un Kankunā mums to izdevās pierādīt. Tomēr kā attīstītajai pasaulei mums ir arī svarīgi, lai mēs attaisnotu ne vien savu vēsturisko pienākumu — mums ir arī kaut kas jādara, un jo īpaši mums ir jāatrod aizstājošs regulējums Kioto protokolam. Tikpat svarīgi arī ir, lai jaunattīstības pasaule atzītu, ka arī viņiem ir jāpieliek pūliņi. Es uzskatu, ka mums to izdevās ļoti labi norādīt, un šajā jautājumā mēs dodamies pareizajā virzienā.
Detalizēta informācija jau ir minēta. Man īpaši svarīgi šķiet tas, ka mēs esam panākuši noteiktu progresu, jo sevišķi cīņā pret mežu izciršanu. Atsevišķās valstis tiek aicinātas izstrādāt nacionālās stratēģijas, un tad mēs redzēsim, ko tās sasniedz. Šī daļa mums ir ļoti svarīgi, arī no politiskā viedokļa.
Mums ir pienākums attiecībā uz tehnoloģiju nodošanu. Mums ir vairāk jāuzņemas vadošā loma šajā saistībā, taču kopumā mans vērtējums ir pozitīvs, un es vēlētos vēlreiz pateikties jums, komisāre, par jūsu pūliņiem.
Jo Leinen, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs vēlētos pateikties Komisijai un Padomei, Hedegaard kundzei un Schauvliege kundzei par informatīvajām sanāksmēm, kuras Eiropas Parlamentam tika rīkotas katru dienu Kankunā. Mēs patiesi varam teikt, ka Kankunā ES nevis radīja problēmas, bet daudzos gadījumos piedāvāja risinājumu. Tam vajadzētu iepriecināt mūs visus. Tagad pozitīvais noskaņojums ir jāizmanto, lai radītu jaunu impulsu klimata politikai Eiropā un arī Eiropas Savienībai. Es tikai vēlētos pieminēt trīs aspektus. Bija pilnīgi pareizi, ka Parlaments savā rezolūcijā mūs aicināja palielināt savus mērķus un līdz 2020. gadam sasniegt 30 % lielu CO2 samazinājumu, un es ceru, ka Komisija un Padome pavasarī pieņems lēmumus šajā jautājumā.
Otrkārt, mums ir Zaļais klimata fonds. Mēs ierosinājām ieviest finanšu darījumu nodokli, lai to finansētu. Tiem, kuri to noraidīja, tagad ir jāierosina alternatīvas — mēs vairs ilgāk nevaram kult tukšus salmus.
Treškārt, mums ir jāpilda savs mājasdarbs. Mums no ES oglekļa emisijas ir jāizņem karstais gaiss. Nobeigumā vēlos teikt: šī klimata konference ir noslēgusies. Tagad pievērsīsimies nākamajai un sāksim darboties aktīvāk.
Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, man nav pilnīgi nekādas intereses par futbolu, taču dažkārt esmu redzējis attēlus no spēlēm, un esmu skatījies uz menedžeri un domājis par komisāri. Divi — viens, un, neskatoties uz viņas lielajām pūlēm, viņas komandai draud pārcelšana zemākā līgā; tad tiek gūti vārti. Es nezinu, kurš tos gūst — varbūt vārtsargs pretējā pusē šķērso vārtu līniju ar bumbu rokās — taču, tā vai citādi, ir panākts neizšķirts; ir gūts svarīgs punkts, un pārcelšana zemākā līgā ir novērsta. Tas nav triumfs, bet tā arī nav sakāve; un menedžeris dzīvo, lai turpinātu cīņu.
Man ir stāstīts, ka sarunu nobeigumā Kankunā atskanēja varenas ovācijas. Es varu saprast delegācijas dalībnieku atvieglojumu, ka tā nav sakāve, taču tas diez vai ir triumfs. Kur ir pieminēta temperatūras palielināšanās ierobežošana līdz 2015. gadam? Kur ir mērķis samazināt CO2 emisijas par 50 % līdz 2050. gadam? Kur ir saistības pēc Kioto? Krāpšanās un izvairīšanās, un jautājumu nostumšana malā. Taču kritizēt ir viegli; nekad iepriekš nav īstenoti pašreizējie centieni. Lai to izdarītu, pasaules valdībām ir jāvienojas kopīgā rīcībā; tas, protams, ir iemesls, kāpēc labējie nacionālisti to tik ļoti ienīst.
Katra valdība pasaulē piekrīt zinātniskiem pierādījumiem un piekrīt, ka mēs nedarām pietiekami, lai apturētu pasaules temperatūras celšanos par diviem grādiem pēc Celsija. Šoreiz pat Ķīna atzina, ka valstu suverenitātei ir robežas, un pieņēma, ka tās emisijām jāpiemēro starptautiska pārbaude, jo mēs tajā esam visi kopā: viena rase, viena suga uz vienas planētas.
Virzoties uz priekšu, ir jāatbild uz dažiem ļoti sarežģītiem jautājumiem. Kāda būs turpmākā virzība, lai panāktu saistošu vienošanos pēc Kioto, kurā ir noteiktas prasības ne vien attīstītajām valstīm, bet arī jaunattīstības valstīm? Kā mēs nodrošināsim finansējumu? Patiesi, kā mēs iegūsim naudu, ko mēs solījām pielāgošanai un mežu aizsardzībai? Kā mēs pārliecināsim savas valdības palielināt 2020. gada mērķus no 20 % līdz 30 % CO2 samazinājumam? Bet varbūt mums uz to ir atbilde. Tā kā Ķīna grasās samazināt savu oglekļa intensitāti par 45 %, mūsu ekonomikas interesēs ir nodrošināt, lai mēs veiktu šos pasākumus, vai arī mēs atpaliksim ekonomiski. Varbūt pašlaik, pateicoties tam, ka neesam cietuši sakāvi Kankunā, mums būs stimuls — sajūta, ka mēs atkal virzāmies uz priekšu —, lai veiktu nepieciešamās pārmaiņas.
Yannick Jadot, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā Leinen kungs es vēlos uzsvērt ievērojamo darbu, ko Kankunā paveica komisāre Hedegaard un viņas darba grupa.
Savā ziņā šodien Kankunas panākumi nozīmē to, ka mums būs jāaptur stratēģija apgalvot, ka mēs nerīkosimies, ja citi nerīkojas. Kankunas pozitīvais aspekts ir tas, ka visiem tagad ir jāiesaistās starptautisko sarunu mašinērijā, jo īpaši pastiprinot savus valsts vai reģionālos mērķus. Attiecībā uz mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropai tagad ir jāsasniedz 30 %. 30 % sasniegšana ir daļa no mērķa līdz 2050. gadam izveidot no oglekļa dioksīda brīvu ekonomiku; 20 % neļaus mums veikt šo pāreju.
Visbeidzot, sasniedzot 30 %, mēs arī veidosim skaidru saikni ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm: Brazīliju, Ķīnu un Dienvidāfriku. Mēs zinām, ka šīm valstīm ir mērķi, kuri pašlaik zināmā mērā ir lielāki par Eiropas Savienības mērķiem. Tādēļ mums ir jāaptur bezdarbība un status quo stratēģija. Kankunas panākumi nozīmē to, ka mums daudz konstruktīvāk jāiesaistās starptautisko sarunu procesā.
Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Man nebija pietiekami laimējies būt Parlamenta delegācijā Kankunā, taču es vēlētos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu visus iesaistītos. Varbūt es biju mazliet ciniska par to, vai šāda veida sanāksmēs vispār kaut ko var panākt, taču, tā kā presē ir rodamas daudzas sūdzības par detalizētas informācijas trūkumu, jo īpaši — kā norādīja Jo Leinen — par detalizētas informācijas trūkumu attiecībā uz Zaļā fonda finansēšanu un par daudziem citiem jautājumiem, kas šajā posmā nav precizēti, mans redzējums ir optimistisks, ka šī sanāksme nebija ne īstais laiks, ne vietai, lai risinātu sīkas detaļas, bet laiks, lai konkretizētu visas pasaules centienus un nedaudz parunātu par stratēģiju, un es uzskatu, kas tas ir sasniegts.
Manā grupā, ECR, mēs ticam vieglai pārvaldībai. Mēs uzskatām, ka vairāk var sasniegt mudinot, nevis gari runājot, un es uzskatu, ka šis ir solis tuvāk šādai rīcībai. Nobeigumā neko labāku par premjerministra David Cameron vārdiem pateikt nevaru, kad viņš vakar teica: „Kankunas vienošanās ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības apņemšanos ar daudzpusēju rīcību novērst klimata pārmaiņas.” Es apsveicu visus savus šeit klātesošos kolēģus, kuri bija iesaistīti tā sasniegšanā.
Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Galvenais mērķis, kas vēl jāsasniedz, ir globāla vienošanās, kura ir juridiska un tālejoša un kuras mērķis ir saglabāt temperatūras palielināšanos zem 2°C vai pat 1,5°C — virs pirmsindustrializācijas līmeņa.
Kankunā panāktā vienošanās ir solis šajā virzienā. Es piekrītu tiem, kuri šodien norāda, ka mums vēl ir daudz jādara. Valdībām tagad ir jāturpina darbs, pamatojoties uz šo sasniegumu. Ir jānovērš trūkumi. Ir jāatrisina darba kārtības sarežģītie jautājumi un ir jānosaka daudz stingrāki, skaidrāki un saistošāki mērķi. Ir jāievēro termiņi starp šo brīdi un COP 17 Dienvidāfrikā.
Tāpēc es arī pateicos Padomei un Komisijai par to, ko esam sasnieguši, taču mūs joprojām gaida smags darbs. Eiropā mums ir nekavējoties jāvienojas par vismaz 30 % CO2 pārvirzes samazinājumu Eiropā ne vien starptautiskās vienošanās, bet arī mūsu pašu dēļ.
Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos no sirds pateikties Komisārei par viņas lielisko ieguldījumu un teicamajām informatīvajām sanāksmēm, ko viņa mums visiem organizēja Kankunā. Tomēr visā klimata konferencē, protams, galvenā uzmanība bija pievērsta karstajam gaisam un jaunattīstības valstīm paredzēta fonda izveidei. Manuprāt, tas ir jauki, taču kurš pārbaudīs, ka nauda tiek piešķirta pareizi un nenonāk diktatoru personiskajās kabatās? Es būtu ļoti vēlējusies, lai šajā konferencē arī būtu diskutēts par pamatresursu izmantošanas ierobežošanu, bioloģiskās daudzveidības nepieciešamību saistībā ar dabīgu klimata regulāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu — tematu, uz kuru visi pasaules politiķi piever acis, jo tikai pēc dažiem gadiem planētai būs jāpabaro aptuveni 10 miljardi iedzīvotāju. Kā mēs viņiem iegūsim pārtiku, nepalielinot savas CO2 emisijas un šādi neizjaucot līdzsvaru dabā un pasaules klimatu?
Cerības attiecībā uz Kankunu bija ārkārtīgi niecīgas, un tādēļ tas bija panākums. Tomēr tagad ir pavērusies iespēja turpmākai sadarbībai pirms COP 17, un es par to priecājos.
Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs, kamēr oglekļa blēži un vienas pasaules valdības konspiratori svin savus panākumus Kankunā, Apvienotās Karalistes premjerministrs Dave Cameron paziņoja, ka ir apmierināts ar rezultātu.
Kad ir pagājušas aukstākās decembra pirmās nedēļas centrālajā Anglijā kopš datu reģistrēšanas sākšanas 1772. gadā, Deivs ir apmierināts, ka Zaļā klimata fonds Lielbritānijas nodokļu maksātājiem izmaksās GBP 2,9 miljardus papildus GBP 18,3 miljardiem gadā, ko Klimata pārmaiņu akts nosūc no Lielbritānijas patērētājiem par labu korporatīvajiem blēžiem zaļās rūpniecības kompleksā. Vienlaikus GBP 2,9 miljardi ir arī summa, ko Valsts Kase ietaupīs, palielinot Lielbritānijas studentu parādus un nolemjot tos mūžīgam banku jūgam.
Šī krāpniecība jau ir izraisījusi studentu dumpjus. Ir sagaidāmi nodokļu maksātāju dumpji pret vēl lielāku krāpšanos — palīdzību korumpētām un nekompetentām bankām, kuras uztur pie dzīvības eiro valūtas zombiju un globālās sasilšanas joku —, taču tie notiks, un atšķirībā no prinča Čārlza un Kamillas tie, pret kuriem viņi vērsīsies, būs pelnījuši visu, ko tie saņems.
Pilar del Castillo Vera (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Schauvliege kundze, komisāre, dāmas un kungi! Iesākumā es vēlētos apsveikt Komisiju un Parlamenta delegāciju, kuru vadīja mūsu kolēģis Leinen kungs, par paveikto darbu Kankunā, sanāksmē, kurā galu galā es diemžēl nevarēju piedalīties.
Piekrītot sava kolēģa Seeber kunga sacītajam, es uzskatu, ka Kankunu un tās rezultātus var skatīt no Kopenhāgenas perspektīvas: Kankuna skatīta no Kopenhāgenas perspektīvas. Pirmais secinājums no šīs perspektīvas ir tas, ka pastāv būtisks diferencējošs faktors. Kopenhāgenā cerības bija ļoti lielas, un Kankunā cerībās bija daudz reālistiskākas, tādēļ Kopenhāgenas vērtējums bija ļoti negatīvs, bet Kankunas vērtējums gan to dalībnieku, gan plašsaziņas līdzekļu skatījumā bija ļoti pozitīvs. Kankunā tika ņemta vērā Kopenhāgenā gūtā mācība, un es domāju, ka tas ir ļoti interesants pirmais secinājums.
Es uzskatu, ka ir pieņemti tādi pasākumi un panāktas tādas vienošanās, kuras, protams, nav novatoriskas, taču kuras varētu būt ļoti interesantas no efektivitātes viedokļa. Cita starpā es uzskatu, ka ārkārtīgi svarīga ir komitejas un tehnoloģiju tīkla izveide, lai veicinātu sadarbību tehnoloģiju jomā. Šajā saistībā mēs šajā sēdē gatavojamies pieņemt ziņojumu par energoefektivitāti, kas ir viens no galvenajiem aspektiem, lai efektīvi cīnītos pret klimata pārmaiņām. Es arī uzskatu, ka ļoti pozitīvi ir vērtējami tādi jautājumi kā Pasaules Bankas lielāka līdzdalība vai valstu oficiāla piekrišana samazināt emisijas, atgriežoties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas procedūras un sistēmas.
Visbeidzot es vēlētos pateikt, ka ir jāpaiet vienam gadam, līdz nokļūsim Dienvidāfrikā. Būtu ļoti vēlams, lai, tāpat kā Kankunā tika ņemta vērā Kopenhāgenas mācība, mēs tagad mācītos no Kioto un izveidotu starptautisku atsauces modeli, lai panāktu tādu vienošanos pret klimata pārmaiņām, kas ir elastīgāks, pārredzamāks, efektīvāks un integrējošāks.
Linda McAvan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es nedomāju, ka ir sazvērestība sacīt, ka mēs esam viena pasaule, kura atrodas uz vienas planētas, un es uzskatu, ka tas, ko es guvu Kankunā, bija fakts, ka visi šie cilvēki strādāja plecu pie pleca. Viens no jaukākajiem brīžiem, atrodoties Kankunā, bija sēdēt autobusos, kas kursēja uz konferenču centriem, un klausīties, kā delegāciju locekļi stāsta par savu darbu: zambieši strādāja ar krieviem, kuri strādāja ar japāņiem un Ķīnas pārstāvi, lai panāktu vienošanos. Mēs dzīvojam uz vienas planētas, un mums nebūs nākotnes, ja vien mēs nesadarbosimies.
Es vēlos pateikties Padomei un Komisijai par paveikto darbu. Eiropa pauda vienotu nostāju, un mūsu sanāksmēs ar dažādām delegācijām bija ļoti skaidrs, ka Eiropas vadošā loma tika novērtēta un cilvēki ļoti labi apzinājās, ka mums ir 20 % mērķis, bet ka mēs plānojam to palielināt līdz 30 %. Diezin, ko komisāre pašlaik domā par izredzēm izvirzīt tālejošākus mērķus pirms Durbanas, jo no tā, ko es dzirdēju, man šķiet, ka Eiropas teiktais Durbanā tiks ņemts vērā.
Satu Hassi (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu saviem kolēģiem, ka komisāres Hedegaard darbs klimata pārmaiņu konferencē Kankunā ir apsveicams. Kankuna bija solis uz priekšu, lai gan diemžēl daudz mazāks, nekā patiesībā bija vajadzīgs. Jebkurā gadījumā Kankunā tika oficiāli apstiprinātas Kopenhāgenā paustās saistības attiecībā uz emisijām. Vienlaikus tajā tika norādīts, ka ar to nepietiek, lai saglabātu klimata pārmaiņas zem diviem grādiem, un tika pausts mudinājums industrializētajām valstīm palielināt savus emisiju mērķus.
Pašlaik tiek praksē pārbaudīta ES vadošā loma attiecībā uz klimata pārmaiņām: vai mēs esam gatavi noteikt stingrākus emisiju mērķus, pārejot no 20 % samazinājuma uz 30 %? Tas būtu vislabākais veids, kā veicināt kā tāda sasniegšanu, kas nākamgad jāpanāk Durbanā: visaptverošs starptautisks nolīgums par klimatu. Pēc Kankunas vairs nevar apgalvot, ka ES ir viena pati ar saviem klimata mērķiem.
Marisa Matias (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētājas kungs! Arī es vēlētos pateikties par paveikto darbu. Šis ir līdzsvara laiks, noteikti, taču mēs visi zinām, ka tas ir arī laiks uzņemties saistības, nopietnas saistības: šeit ir pateikts daudz kas svarīgs, un mūsu gaidāmā projekta specifikācijas ir ļoti garas, ārkārtīgi garas. Kankunā tika paustas svarīgas apņemšanās, taču patiesībā neviena no tām negūs oficiālu statusu līdz nākamā gada konferencei Dienvidāfrikā. Kā jau es minēju, mūsu priekšā ir viens gads un ļoti daudz darba.
Es vēlētos uzsvērt to, ka ir jāiekļauj vietējo iedzīvotāju un visvairāk skarto iedzīvotāju tiesības, jo šīs saistības ir jāuzņemas un jāuztver nopietni. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vairāk maksā tieši nabadzīgie, jo vides un klimata krīze ir izdzīvošanas krīze mums visiem, un tas ir jautājums, kas skar mūsu visus.
Attiecībā uz mērķiem es arī vēlētos atkārtot iepriekš sacīto: mūsu mērķiem jābūt tālejošākiem, kā tas bijis iepriekš. Attiecībā uz emisiju samazināšanu mums atkal ir jāsasniedz 30 %, un mums nav pamata nepildīt šo apņemšanos, un tas pats attiecas uz temperatūru un globālo sasilšanu. Mēs varam rīkoties vērienīgāk un veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus. Lai to izdarītu, nepietiek to vienkārši pateikt: mums tas ir jāparāda, un tagad ir īstais laiks, jo, manuprāt, mēs šajā virzienā nevaram doties sīkiem solīšiem.
Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es ceru, ka visiem Kankunā patika. Tā ir burvīga vieta, taču esmu nedaudz vīlies, ka neviens nav nosauļojies.
Es pieņemu, ka patiesībā tas bija sagaidāms, jo, lai gan daudzi no jums tur lasīja lekcijas par to, kā mums jāmaina savs dzīvesveids, lai cīnītos pret globālo sasilšanu, tā patiesībā bija aukstākā nedēļa šajā Meksikas pilsētā vairāk nekā simt gadu laikā.
Arī šeit, Apvienotajā Karalistē, mēs varējām noraudzīties izrādē, kā zinātnieki mēģina pārliecināt, ka vienu no aukstākajiem novembra mēnešiem, ko esam piedzīvojuši pēdējos simts gados, patiesībā ir izraisījusi globālā sasilšana. Vai šie cilvēki domā, ka mēs esam vakarējie? Tas arī izskaidro, kāpēc arvien vairāk britu tagad domā, ka globālā sasilšana ir blēdība un veids, kā palielināt nodokļus un īstenot kontroli. Bet ko gan jūs patiesībā esat sasnieguši Kankunā, ja atskaita miljoniem nodokļu maksātāju naudas nodošanu Zaļā klimata fonda makā, kas, manuprāt, kļūs par Āfrikas diktatoru laimīgo loterijas biļeti, lai viņi sev varētu nopirkt vēl vairāk „Mercedes Benz” automašīnu un privāto lidmašīnu?
Es personīgi uzskatu, ka Zaļā klimata fondam ir jāmaina nosaukums, un, manuprāt, labāks un patiesībai tuvāks apzīmējums būtu „Skaudības politiķu fonds”.
(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)
Chris Davies (ALDE). – Visas pasaules valdības Kankunā pieņēma zinātnisku patiesību, ka cilvēka darbība maina klimatu. Visas valdības pasaulē piekrita, ka gadījumā, ja mēs nerīkosimies un nedarīsim to aktīvāk, mēs nespēsim novērst pasaules temperatūras palielināšanos vairāk par 2°C. Ko godājamais kungs zina tādu, ko pārējā pasaule nezina?
Paul Nuttall (EFD). – Jūs šeit atklājat patiesos plānus, jo jūs runājat par valdību pasauli, par politiķiem. Mēs šeit runājam par zinātniekiem. Zinātne ir lēns process, pierādījumi ir jāpēta un jāatšifrē, taču politika ir ātrāka spēle, un politiķi rīkojas pirms zinātnes; tur arī slēpjas problēma. Lietas būtība ir tā, ka zemeslode patiesībā neuzsilst; tā nav uzsilusi kopš 1998. gada. Tātad spēle ir beigusies, un iedzīvotāji atklāj, ka jums ir problēma. Jūs mānāt cilvēkus; tā ir blēdība, un cilvēki jūs atmasko.
Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mani māc nelielas bažas par to, kā pašlaik ir pavērsušās šīs debates, jo es uzskatu, ka viena no labākajām lietām Kankunā bija tā, ka mēs varējām debatēt un spriest, nesadaloties divās nometnēs — nelaba gala pareģotājos un noliedzējos —, kas, iespējams, bija Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes sliktākais iznākums.
Kopenhāgenā sapulcējās visi galvenie pasaules dalībnieki; ieradās tūkstošiem nevalstisko organizāciju un piedalījās demonstrācijās, un no Kopenhāgenas spelgoņa mēs atgriezāmies mājās, juzdamies satraukušies un pārkarsuši, ko papildināja vilšanās par neveiksmi.
Kankunā ārkārtīgi spējīgās Meksikas vadībā, ko, manuprāt, varētu uzsvērt ikviens, un pateicoties tās spējai vadīt šādas sarežģītas sarunas, kuras iepriekš bija beigušās strupceļā, mēs patiesībā pieredzējām, ka šis daudzpusējais process joprojām ir dzīvs.
Tomēr es uzskatu, ka mēs nedrīkstam izšķiest šo jauno Kankunā radīto iespēju būt praktiskiem un risināt sarunas; mēs nedrīkstam atgriezties situācijā, kad esam futbola spēles atbalstītāji, jo mēs šeit patiesībā runājam par nopietnu jautājumu: mēs runājam par savas planētas nākotni.
Tāpēc, lai atbalstītu savu viedokli, es vēlētos citēt kādu itāļu klimatologu, kurš ir arī ļoti labi zināms ārvalstīs. Šis klimatologs ir Franco Prodi, bijušā premjerministra Romano Prodi brālis, un viņš aicina rīkoties saskaņā ar mierīgu veselo saprātu un vienprātīgi, argumentējot to ar kādu faktu, kuram mums visiem vajadzētu piekrist: viņš norāda, ka vēl mums būs vajadzīgi daudzi gadi, lai par klimata pārmaiņām uzzinātu tik daudz, cik mēs pašlaik zinām par meteoroloģiju. Tāpēc mums ir jāpalīdz zinātnei paātrināt tās darbu un pēc iespējas ātrāk spēt nodrošināt uzticamas prognozes politikas veidošanai.
Tikmēr planētas vides aizsardzībai jābūt jebkuras nopietnas vides politikas pamatā. Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam turpināt strādāt pie šī jautājuma praktiski, un es pateicos visiem par paveikto darbu Kankunā.
Dan Jørgensen (S&D). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Amerikāņu rakstnieks Marks Tvens reiz sacīja: „Baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.” Tāpat mēs varētu teikt, ka, par laimi, baumas par ANO klimata procesu ir izrādījušās stipri pārspīlētas. Klimata process nav apstājies un norit labi. Konference Kankunā parādīja, ka ANO patiešām var panākt rezultātus. Tomēr, protams, ir arī skaidrs, ka lielākais šķērslis — lielais jautājums par to, cik lielā mērā samazināt CO2 un kad to darīt, lai spētu saglabāt temperatūras palielināšanos zem diviem grādiem — ir jautājums, uz kuru joprojām jārod atbilde.
Tomēr pastāv cerības, jo īpaši, ja kāds uzņemsies vadību. Mums ES ir jāuzņemas šī vadība. Mēs to darījām Kankunā, taču mums tas arī jādara attiecībā uz samazinājuma mērķiem. Pašlaik mēs esam apsolījuši 20 % samazinājumu līdz 2020. gadam. Šeit, Parlamentā, mēs arī esam piekrituši, ka uzskatām — tiem vajadzētu būt pat 30 %. Kad mēs Kankunā tikāmies ar delegācijām no citām valstīm, ar NVO un ANO iestāžu vadītājiem, mēs ļoti daudz reižu uzsvērām, cik svarīgi mums šeit Parlamentā ir parādīt ceļu un cik ļoti mēs cerējām, ka mēs kā Eiropas kopiena varētu pēc iespējas ātrāk nolemt par apņemšanos panākt 30 % samazinājumu.
Bas Eickhout (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos komisārei un Beļģijas prezidentūrai par viņu panākumiem Kankunā, jo Kankunā mēs varējām ar aplausiem atvadīties no Kopenhāgenas traumas. Es arī aplaudējot no tās atvadījos, jo tagad mēs beidzot varam skatīties uz priekšu. Mēs atkal varam raudzīties uz priekšu, un mēs varam skatīties uz to, kas jāsasniedz Durbanā.
Būsim godīgi, joprojām nav atrisināti visjutīgākie jautājumi: otrais saistību periods, Kioto, finansēšana, mazināšanas mērķi. Mūs sagaida ļoti svarīgs gads pirms Durbanas. Būsim atklāti. Ķīna un ASV joprojām ir šeit, un šie divi lielie bloki joprojām nekustas uz priekšu īpaši ātri. Lūk, kas mums ir vajadzīgs Durbanā. Tādēļ man ir ļoti vienkāršs jautājums komisārei. Ko ES konkrēti grasās darīt, lai nodrošinātu, ka citi globālie partneri, piemēram, Brazīlija un Indija, pievienojas eiropiešiem, lai Durbanā censtos panākt vērienīgu vienošanos? Vienotas nostājas paušana ir ļoti laba lieta, taču tagad mums ir jāīsteno sava proaktīvā diplomātija.
Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Sestdienas rītā es piecēlos ar atvieglojuma sajūtu, uzzinot, ka ir pieņemti abi nolīgumi, un tas, protams, man dod pārliecību, ka globālo sasilšanu joprojām var saglabāt zem 2°C robežas.
Tomēr ir palikusi rūgta pēcgarša, jo faktiskais sarunu process starptautiskajā līmenī ir pārāk lēns, un mums šāds nolīgums bija jāpieņem vismaz pirms gada. Tagad mums ļoti trūkst laika, galvenokārt tāpēc, ka mums joprojām nav nekādu skaitļu un tāpēc, ka mums joprojām nav konkrētu pasākumu, kā atsevišķas valstis gatavojas samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Tomēr viens pozitīvs aspekts ir tas, ka šis dokuments ir visaptverošs un ka tajā faktiski ir iekļautas visas prioritārās jomas, kuras Eiropas Savienība definēja pat pirms šo sarunu sākšanās.
Mans vērtējums ir tāds, ka Eiropas Savienība sarunās panāca veiksmīgu rezultātu un ka tā arī bija pietiekami mērķtiecīga, jo tai bija pietiekami vērienīgs mērķis saglabāt savu vadošo lomu un veicināt šīs sarunas. Ja mēs būtu bijuši pārāk mērķtiecīgi, mēs tiktu nostumti malā, kā tas ar mums notika pagājušajā gadā. Es arī domāju, ka mēs daudz esam mācījušies no pagājušajā gadā notikušā. Es gribētu, lai mēs šīs zināšanas ņemtu vērā nākamajā sarunu kārtā nākamgad, un es vēlētos, lai mēs izvairītos no šās stratēģijas mainīšanas.
Šogad mums ir jāveic ļoti nopietns uzdevums, jo īpaši mūsu attiecībās ar trešajām valstīm. Šajā sakarā es domāju, ka Eiropas Savienībai ir jāizmanto visas tās rīcībā esošās iespējas, lai palīdzētu ASV, lai nākamgad mēs no viņiem varētu sagaidīt daudz vērienīgāku apņemšanos, nekā tas bija šogad.
Mums Eiropas Savienībā galvenā uzmanība īpaši būs jāpievērš dažu pēdējo gadu laikā pieņemto tiesību aktu īstenošanai, jo ir daudz jaunu aspektu, ko mums patiesībā vajadzētu sākt ieviest praksē. Eiropas Savienība joprojām ir vienīgais reģions pasaulē, kurā emisijas ir ierobežotas ar likumu.
Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es jau šeit sacīju, ka, tā kā iesākumā cerības par Kopenhāgenu bija ļoti lielas, cerības par Kankunu nebija ļoti lielas. Rezultātā Kopenhāgena tika uzskatīta par neveiksmi, bet Kankuna tika vērtēta kā progress. Tomēr ir vēl kāda atšķirība par labu Kankunai, kas arī izrietēja no labā darba, ko paveica Meksikas prezidentūra, kura darīja visu, kas tās spēkos, lai šī konference izdotos.
Eiropas Savienība strādāja savas kompetences jomā un deva ieguldījumu panāktajā progresā. Tas ietvēra divu grādu pēc Celsija robežas apstiprināšanu un Zaļā fonda izveidi, lai atbalstītu pielāgošanu jaunattīstības valstīs un cīņu pret mežu izciršanu. Es vēlētos uzsvērt ko citu, kas jau šeit ir minēts, proti — uzticības atjaunošanu daudzpusējām attiecībām un iespējai panākt saistošu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kas jāpanāk nākamgad Durbanā, un mums ir jāpieliek pūles, lai tas tiktu sasniegts.
Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā daudzi mēs esam tikpat atviegloti, ka tās ir labas ziņas. Lai gan tās drīzāk ir novērtētas pārāk zemu, nevis pārāk augstu, jūs esat panākuši progresu mierīgā veidā, jo mums bija mazākas cerības.
Es vēlos apskatīt vienu konkrētu jautājumu, proti, emisiju samazināšanu no mežu izciršanas un mežu degradācijas, tā dēvēto REDD programmu, kas ir ļoti svarīgs jautājums, taču mani arī māc bažas par saskaņotas politikas trūkumu Komisijā attiecībā uz šo jautājumu. Piemēram, tirdzniecības komisārs pašlaik mēģina panākt vienošanos ar Mercosur valstīm, kā rezultātā tiks palielināta liellopu gaļas ražošana. Tas var notikt tikai zemē, kurā tiks izcirsti meži, un tas palielinās klimata pārmaiņu problēmu.
Es vēlētos mudināt komisāru skaidri paust šo vēstījumu kolēģijā un risināt to tādā veidā, kas parāda mūsu kā Eiropas Savienības saskaņotu rīcību.
Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Lai gan Kankuna pati par sevi vēl nav pagrieziena punkts, bez tās mums nebūtu iespēju sasniegt pagrieziena punktu gadu vēlāk Durbanā. Es apsveicu visus, kuri deva ieguldījumu šajā panākumā. Es sekoju šim procesam no Briseles un Budapeštas, un tas ir milzīgs sasniegums, ka pēc viena gada spraiga darba Durbanā būs iespējams pieņemt visaptverošu starptautisku vienošanos, kurā tiks noteiktas obligātas saistības. Tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā, ka jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, Ķīna, Brazīlija un Dienvidāfrika, pirmo reizi apņemas ievērot 2°C mērķi. Visbeidzot, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība ne vien paustu vienotu viedokli, bet arī lai tā mainītu Kopenhāgenā izrādīto nostāju un attiektos pret citām valstīm kā pret partneriem un ar iejūtību, un tas būtiski veicināja Kankunas panākumus.
Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī šoreiz Kankunā notikusī 16. konference par klimata pārmaiņām beidzās ar nesaistošu kompromisu, ko sauc par „līdzsvarotu pasākumu kopumu”.
Tika izveidots Zaļais klimata fonds, kurš, sākot ar 2020. gadu visvairāk attīstītajām valstīm izmaksās USD 100 miljardus gadā, savukārt USD 30 miljardi tiks piešķirti nekavējoties, lai „ātri uzsāktu” finansēšanu, no kuriem Itālijai būs jāatrod USD 410 miljoni.
Tikmēr nav izvirzītas nekādas prasības valstīm, kuras rada vislielāko piesārņojumu; gluži pretēji, viena pati Ķīna ir paziņojusi, ka tā plāno līdz 2020. gadam divkāršot savu enerģijas ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot savas emisijas, jo tā ir izlēmusi pieturēties pie 80 % oglekļa attiecībā pret 20 % citiem enerģijas avotiem.
Mēs uzskatām, ka ir nepieņemami turpināt prasīt, lai mūsu uzņēmumi ziedotos trešo valstu uzņēmumu labā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai nākamgad COP 17 konferencē tiktu panākta vispārēja saistoša vienošanās par cīņu pret klimata pārmaiņām, kurā būtu ietvertas sankcijas tām valstīm, kuras joprojām atsakās sadarboties.
João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ievērojami mazākās cerības pirms Kankunas konferences nedrīkst attaisnot pārmērīgi optimistiskās diskusijas attiecībās uz tās rezultātiem, un vēl jo mazāk tā jāuzskata par panākumu. Ja analīzes kritērijos būtu rodama jebkāda konsekvence, tad mums būtu jāatzīst, ka rezultāti bija necili, kā jau tas tika gaidīts.
Kur ir Kioto protokola aizstājējs, kas bija absolūti nepieciešams pirms gada? Kur ir samazinājuma mērķi saskaņā ar grafikiem, ko bija ierosinājusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome? Pati Eiropas Savienība neatbilst šiem grafikiem, ASV mērķis ir 3–4 % samazinājums, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, ko apņēmās īstenot kopš Kopenhāgenas. Kur ir nopietnās diskusijas par tirgus instrumentu neefektivitāti un neatbilstību, par elastīguma mehānismiem, piemēram, tīrās attīstības mehānismu, par karsto gaisu un citiem blēdīgiem trikiem, kas vairāk noder, lai radītu labas uzņēmējdarbības perspektīvas dažām personām, nevis sasniegtu samazinājuma mērķus?
Tie ir jautājumi, kurus mēs šodien neuzdevām — brīdī, kad viena trešdaļa laika posma, kas noteikts kā ātrā uzsākšana, jau ir pagājis.
Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Eiropas Parlamenta delegāciju, komisijas locekli un visu Eiropas Savienību par vienotas nostājas paušanu Kankunā. Pagājušajā gadā mēs izteicām nožēlu par Kopenhāgenas rezultātiem jeb precīzāk — par rezultātu trūkumu. Šodien mēs priecājamies par Kankunu, taču mans prieks joprojām ir mazliet atturīgs vienkārši tādēļ, ka es gribētu vairāk. Ir skaidrs, ka sarunas ir milzīgs un komplicēts uzdevums. Tā ir reāla problēma, ja ir tik daudz dažādu nostāju. Tomēr mani visvairāk satrauc tas, kā šo jautājumu uztver sabiedrība. Patiesi, sabiedrība nav pārliecināta. Grūtības, panākot vienošanos, ar ko es domāju juridiski derīgu pasākumu noteikšanu, ir svarīgas mums visiem, taču tās kļūst par apnicīgu jautājumu. Es piekrītu komisijas loceklei, ka mums ir jāveic savs mājasdarbs, mums pašiem ar dažādiem līdzekļiem ir jāsasniedz 20 % mērķis. Protams, vienmēr ir vieglāk rādīt ar pirkstu uz tiem, kuri, iespējams, kaut ko nedara, un sacīt, ka varbūt arī mums to nevajadzētu darīt. Neskatoties uz jūsu sacīto — ka mums kaut ko izdevās panākt —, es joprojām vēlētos pajautāt, vai jūs patiešām nebijāt cerējuši uz nedaudz labākiem rezultātiem Kankunā?
Vittorio Prodi (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu pateicīgs komisārei un visai ES delegācijai, kura palīdzēja uzturēt šī procesa virzību. Tomēr mēs neesam atrisinājuši reālās problēmas: pirmkārt, mums ir politiski jāizsaka Bali deklarācija — jo īpaši attiecībā uz to, ko mēs Parlamentā jau esam nodēvējuši par klimata taisnīgumu —, un mums ir jāvispārina un jāvienkāršo emisiju tirdzniecības sistēma, jo ir nepieņemami, ka pastāv tirgus mehānisms, kurā puse emisiju kvotu tiek atdotas par velti.
Otrkārt, es vēlētos uzsvērt to, ka ir jāveicina uzraudzības, atskaites un pārbaudes instrumenti, jo sevišķi tie, kas saistīti ar Vides un drošības globālā monitoringa (GMES) pakalpojumiem, ar satelītiem, kas šajā jomā nodrošinās ārkārtīgi svarīgus datus.
Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es vēlētos jums no sirds pateikties par daudzajiem jaukajiem komentāriem, tostarp no Chris Davies, lai gan es par futbolu zinu vēl mazāk, tāpēc es īsti nevarēju saprast šo līdzību, taču, šķiet, ka tā bija pozitīva!
Vairāki deputāti jautāja par 30 %. Kā mums tagad aktivizēt darbību, kā norit šis process un, kā teica Linda McAvan — kādas ir perspektīvas? Man šķiet, ka jūs visi zināt, kā pašlaik norit šis process. Mēs pašlaik gatavojam analīzi par atsevišķām dalībvalstīm: kādas ir problēmas, kādi ir uzdevumi, kādi ir papildieguvumi, ko mēs varam darīt? Būs arī diskusijas par 2050. gada zema oglekļa stratēģiju, ko mēs iesniegsim līdz martam, tostarp, kā jau sacīju, par 2030. mērķi, jo, ja mēs zinām, kur plānojam būt līdz 2050. gadam, ir arī pavisam skaidrs, ka tajā ir iesaistīti arī daži kompromisi. Jo mazāk tiks izdarīts līdz 2020. gadam, jo vairāk mums būs jādara pēc tam un jo lielāka iespēja, ka tas būs dārgi.
Šāda veida diskusijas mēs plānojam gatavot šeit pavasarī, un man ir prieks redzēt, ka arvien vairāk dalībvalstu ir sākušas organizēt šādas diskusijas pašas savā starpā un arī pauž dažādas nostājas par šo jautājumu.
Chris Davies jautāja par 2050. gadu, 50 % un vēl dažām citām lietām, kuru tur nebija. Tas ļoti plaši tika skatīts īpašā grupā ar dažiem ministriem, apspriežot kopīgo vīziju. Zviedrijas ministrs bija viens no diviem ministriem, kuri vadīja šo grupu, un es varu droši sacīt, ka Eiropa mēģināja izdarīt ļoti lielu spiedienu. Jūs visi zināt, kādēļ to ir sarežģīti panākt, taču tas ir viens no tematiem, kas mums joprojām jāiekļauj darba kārtībā ceļā uz Dienvidāfriku. Tas būs darba kārtībā.
Del Castillo kundze minēja, ka Kankunā tika gūta mācība no Kopenhāgenas. Es teiktu, ka jā, bet, iespējams, galvenokārt tādā ziņā, ka dalībnieki pēdējās 24 stundās saprata, ka tad, ja viņi neizrādīs gribu pieļaut kompromisus, pastāvēs reāls risks neko nepadarīt, un visam šim procesam draudētu izzušana. Šis arguments bija ne vien taktiska rīcība, bet arī reāla rīcība sanāksmes telpā, kur dalībnieki zināja, ka šī varbūt ir pēdējā iespēja daudziem no viņiem glābt vienīgo procesu, kurā pie galda sēž visi. Kopenhāgenas pieredzes dēļ tur bija jūtams ļoti liels spiediens, lai Meksikā parādītu vajadzīgo politisko gribu.
Var jautāt, ko tieši ES gatavojas darīt, lai mēģinātu panākt vienošanos Durbanā. Es teiktu, ka mēs darīsim to pašu, ko šajā gadā, kad mēs faktiski veicām daudz informēšanas pasākumu, daudz proaktīvu apspriežu un arī daudz apspriežu to, kā šo vienošanos varētu panākt. Tie no jums, kuri tur bija, arī zina, ka daudzi no šiem tekstiem un liela daļa ieguldījuma tika veikts, pateicoties daudziem Eiropas ekspertiem un lielam Eiropas devumam, un mums vajadzētu tieši tāpat rīkoties šajā nākamajā gadā. Mums arī vajadzētu balstīties uz jau sasniegto Kartahenas procesā, kurā 25 valstis — gan jaunattīstības, gan attīstītās valstis — patiešām vēlas virzīties uz priekšu. Mēs turpināsim šo darbu. Mēs guvām daudz priekšrocību no šī procesa Kankunā, jo mēs veicām plašu koordinēšanu dažādās reģionālajās grupās. Tas būs viens no pirmajiem uzdevumiem: mēs mēģināsim sapulcināt dalībniekus Kartahenas grupā un strādāt tur ar viņiem, kā arī strādāt ar daudziem citiem.
Tad bija jautājums par nolīgumu, kam jāaizstāj Kioto protokols. Tas vēl nav sagatavots, jo pasaule tam nepiekrīt, taču tas noteikti nav Eiropas Savienības dēļ. Es vēlētos atkārtoti norādīt, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība nebūtu paudusi gatavību uzņemties otru saistību periodu, ja mēs būtu teikuši to pašu, ko citas Kioto dalībnieces Kankunā, tad jebkādas izredzes panākt juridiski saistošu vienošanos pašlaik jau būtu izplēnējušas.
Visbeidzot, Morkūnaitė kundze jautāja, vai mēs no Kankunas negaidījām nedaudz vairāk, un es atbildētu, ka nē, faktiski nē. Šīs konferences pēdējās stundās es apsēdos ar veicamo uzdevumu sarakstu. Dažkārt ir jābūt uzmanīgam, lai pārmērīgi neaizrautos, piedaloties kādā pasākumā. Jūs domājat, ka gadījumā, ja varat kaut ko paveikt, varbūt jūs varētu arī paveikt citas lietas, par kurām pirms došanās prom no mājām zinājāt, ka tās nekad nepaveiksiet. Kad es apsēdos ar šo veicamo uzdevumu sarakstu, man jāatzīst, ka bija iekļauts to elementu saraksts, kurus mēs tur vēlējāmies redzēt. Protams, vienmēr ir lietas, kuras nav panāktas, taču patiesībā mēs zinājām, ka, piemēram, par otro saistību periodu Kankunā nevarētu panākt vienošanos, tāpēc mēs vienkārši gribējām saglabāt tā pieņemšanas izredzes un turpināt strādāt, pamatojoties uz to, kas mums ir.
Pielāgošanās satvars, tehnoloģiju satvars, mežsaimniecības satvars, visi elementi no Kopenhāgenas vienošanās, izredzes joprojām panākt juridiski saistošu vienošanās un būtisku progresu attiecībā uz MRV/ICA, un virkni citiem jautājumiem, kā arī tas, ka tagad visas puses piekrita viedoklim, ka mēs visi kopā neesam devuši pietiekamu ieguldījumu — es domāju, ka gadījumā, ja mēs būtu apsprieduši šo rezultātu, kā mēs to izdarījām pirms došanās prom no Kankunas, lielākā daļa no jums, iespējams, būtu piekrituši, ka tas bija labs iznākums.
Daži vārdi nobeigumā. Tagad mums ir ļoti rūpīgi jādomā par turpmāko stratēģiju. Daudziem no mums ir vajadzīgas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas, taču nākamā gadā sākumā mums jāturpina ļoti aktīvs dialogs starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu un pēc pārdomām un Kankunas rezultātu analīzes mums jāatgriežas citam pie cita. Kā jau es sākumā teicu, tas būs ļoti grūts gads, taču mums ir jādarbojas, pamatojoties uz tur gūto pieredzi. Ja Eiropa noteiks skaidru stratēģiju, tad mēs faktiski varēsim virzīties pareizajā virzienā, un, lai gan Durbanā tas nebūs mazāk sarežģīti, esmu pārliecināta, ka mēs to varam izdarīt. Varbūt mums iesākumā vienkārši vajadzīga atpūta un pēc tam ir jāatgriežas pie dialoga 2011. gada sākumā.
Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Paldies jums par daudzajiem pozitīvajiem komentāriem par Kankunā panākto vienošanos.
Jūs visi zināt, ka Kankuna ir pragmatisks, taču ļoti svarīgs solis klimata politikā un debatēs par klimatu. Jūs zināt, ka pagājušā gada oktobrī pieņemtajos Padomes secinājumos tika saglabāts princips, ka mums galu galā ir jāpanāk globāla, juridiski saistoša vienošanās. Tomēr mēs visi zinājām, ka ir neiespējami nodrošināt globālu vienošanos Meksikā, un arī tas bija noteikts jau iepriekš. Tādēļ mēs izvēlējāmies virkni līdzsvarotu pušu vienošanos. Tās ir arī panāktas, un, kā norādīja komisāre, mūsuprāt svarīgie aspekti, lai nodrošinātu šo līdzsvaru no Eiropas Savienības puses, Kankunā ir arī sasniegti.
Mēs arī vēlētos uzslavēt Eiropas Savienību par ļoti skaidru un pārredzamu nostāju — nostāju, kas ir iekļauta Padomes secinājumos un arī tika vienprātīgi aizstāvēta. Visi no Komisijas un Eiropas Parlamenta sniedza ļoti pozitīvu ieguldījumu, lai veicinātu šo nostāju, un savukārt mēs Padomē darījām visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šī nostāja tiek pēc iespējas labāk izskaidrota. Dažkārt patiešām bija jāturpina uzsvērt to, kāds ir šo secinājumu saturs un kāds ir šādas Eiropas Savienības nostājas nolūks.
Mēs veidojām sadarbību; Meksikā arī daudzi pozitīvi reaģēja uz to, ka Eiropas Savienība bija uzņēmusies vadību un ka mēs patiesi mēģinājām satuvināt vairākas atšķirīgas nostājas. Mēs labi veicām šo uzdevumu, un es uzskatu, ka tas arī bija skaidrs pārējai pasaulei.
Komisāre! Ir tiesa, ka mums tagad ir jāizvērtē daži aspekti, taču tas nenovērš mūsu uzmanību no tā, ka mums tagad ir jāturpina darboties samērā ātri. Varu jums teikt, ka jau nākamajā pirmdienā mums Padomē būs viedokļu apmaiņa par Kankunas rezultātiem. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka šeit, Parlamentā, mēs jau apmaināmies viedokļiem par šo jautājumu. Ņemot to vērā, ir tiesa, ka mums patiešām ir jāizstrādā stratēģija un tas ir jādara pēc iespējas drīzāk.
Padome ir arī nolēmusi pavasarī uzsākt debates par 30 % samazinājumu. Mēs esam aicinājuši Komisiju veikt otro pārbaudi, lai mēs zinātu, ko šis 30 % samazinājums paredzēs dalībvalstu līmenī, un Padome ir piekritusi pavasarī atsākt debates.
Nobeigumā es vēlētos visiem vēlreiz pateikties par sadarbību un paust īpašu pateicību komisārei Connie Hedegaard par ļoti patīkamo un konstruktīvo veidu, kādā viņa ar mums strādāja, un par jūsu centieniem, kuri Kankunā ļāva gūt dažus izcilus sasniegumus. Tas nebūtu iespējams bez visu iesaistīto konstruktīvas sadarbības un ja Eiropas Savienība nebūtu spējusi uzspiest šādu skaidru kvalitātes zīmi uz Kankunā panāktās vienošanās. Tāpēc es no visas sirds jums pateicos par to.
Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
János Áder (PPE), rakstiski. – (HU) Daudzi rezultātus, kas panākti Kankunas konferencē par klimata pārmaiņām, kura noslēdzās pagājušajā nedēļā, uzskata par panākumiem, par sasniegumu, par cerību atjaunošanu. Tomēr es uzskatu, ka mēs nevaram runāt par panākumiem, kamēr nav noslēgts juridiski saistošs starptautisks nolīgums kā turpinājums Kioto protokolam, kura termiņš beigsies 2012. gadā — nolīgums, saskaņā ar kuru var piemērot sankcijas. Par šādu vienošanos Kankunā netika pieņemts neviens lēmums. Patiesībā dažas valstis drīzāk atceltu pašu protokolu. Tādējādi līdz augstākā līmeņa sanāksmei par klimata pārmaiņām, kas 2011. gadā tiks organizēta Dienvidāfrikā, netiks atrisināts jautājums par Kioto kvotu pārpalikuma lietošanas iespēju pēc 2013. gada, kas ir ļoti svarīgi Ungārijai un ko tā uzskata par valsts līdzekļiem.
Joprojām pastāv iespēja, ka Austrumeiropas valstīm nevienlīdzīgā un netaisnīgā veidā tiks atņemta atlīdzība, ko tās būtu saņēmušas par savu faktisko emisijas samazināšanas saistību izpildi Kioto sistēmā, kamēr tie dalībnieki, kuri izdarījuši pārkāpumus, vispār nesaņems nekādu sodu. Turklāt ASV un Ķīna — lielākie emisiju radītāji — joprojām nav Kioto protokola dalībnieces, un tādēļ rezultāti, kurus spēsim sasniegt, lai apturētu globālo sasilšanu, paliks niecīgi. Tādēļ, kamēr mums nav juridiski saistoša starptautiska nolīguma, kas spēs vienlaikus sodīt sliktos skolniekus un atalgot labos, mēs nekādā ziņā nevaram runāt par panākumiem.
Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Kankunas konferences priekšsēdētāju par pārredzamajām sarunām šādā sarežģītā procesā. Lai gan tas būtu varējis attīstīties tālāk, šķiet, ka šī vienošanās pašlaik ir labākais iespējamais risinājums. Kioto protokola termiņu joprojām var pagarināt, kas ir pozitīvi: nākamgad Durbanā tiks izdarīts liels spiediens, ņemot vērā to, ka vienīgajam saistošajam nolīgumam par klimata pārmaiņām beigsies termiņš, taču ir ļoti svarīgi, lai Kopenhāgenā panāktā vienošanās tagad kļūtu par oficiālu Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kā to atbalstīja visas valstis, izņemot Bolīviju. Man ir prieks, ka tekstā tika ieviestas daudzas šeit, Parlamentā, atbalstītās sociālistu nostājas, piemēram, „Pasaules zaļā fonda” izveide, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi. Es arī paužu atzinību visām valstīm, kuras piekrita saglabāt priekšlikumu par 1,5 grādiem, kas ir vērienīgāks mērķis nākamās augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā. Tas ir ļoti svarīgs signāls, un nākamais solis būs nodrošināt, lai tas tiktu atspoguļots CO2 samazināšanas mērķos.
Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pēc ilgām sarunām Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par klimata pārmaiņām Kankunā ir panākts pozitīvs kompromiss. Šis rezultāts nav nekāds rekordam pielīdzināms sasniegums, taču tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir panākts progress visās jomas, kuras pirmo reizi iekļautas ANO dokumentā. Es atzinīgi vērtēju pieņemtos lēmumus, jo tie veicinās sarunu virzību turpmākajā periodā un nodrošinās ievērojamu progresu, īpaši attiecībā uz tiem elementiem, kas vērsti uz jaunattīstības valstīm un tām valstīm, kuras ir visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei. Turklāt es atbalstu atšķirību samazināšanu starp attīstītajām valstīm un neattīstītajiem reģioniem, piešķirot finanšu un tehnisku palīdzību. Es uzskatu, ka šī augstākā līmeņa sanāksme ir svarīgs krustpunkts, kurā mūsu sarunu veicēji ir veidojuši ceļu nolīgumam, ko paredzēts parakstīt nākamgad Durbanā, Dienvidāfrikā. Es vēlos apsveikt Eiropas Parlamenta delegāciju par tās centieniem un gūtajiem panākumiem.
Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Kankunā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi klimata jautājumos diezin vai var aprakstīt kā lielu sasniegumu. Tomēr tā ir labāka par neko. Ir veikti daži konkrēti pasākumi, piemēram, cīņā pret mežu izciršanu, un ir pausts atbalsts, lai izveidotu USD 100 miljardu vērtu klimata fondu. Tomēr visa šī procesa virzība ir ārkārtīgi lēna un nogurdinoša. Visvairāk tas atgādina Ehternahas deju procesiju. Tikmēr klusi turpina tikšķēt globālās sasilšanas pulkstenis.
Kāda ir Eiropas loma šajā stāstā? ES ir noteikti mācījusies no pagājušā gada Kopenhāgenas konferences kļūdām. Kankunā Eiropa bija sarunu centrā un darbojās kā viens vesels. Visa pasaule ievēroja ES modeli un raudzījās uz to ar apbrīnu, jo mums ir visprogresīvākie un saistošākie nolīgumi. Attiecībā uz klimatu Eiropa ir paraugs citiem.
Turpmākajos gados mums ir stingri jāturas pie šīs vadošās lomas. Tas mūs pozitīvā veidā skaidri atšķir gandrīz no visiem pārējiem kontinentiem. Tā ir ārkārtīga vērtība attiecībā uz mūsu tēlu, un vienlaikus tā ietver lielas ekonomiskas un sociālas priekšrocības.
Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es veicu starptautisko sarunu klimata jomā uzraudzību pēdējos 15 gadus un esmu īpaši priecīga par to, kādas vienošanās ir panāktas Kankunā. Pieņemtie lēmumi ir reāls sarunu progress. Kopenhāgenas vienošanās galvenie elementi tagad ir ANO aizgādībā. Apvienoto Nāciju Organizācija ir atguvusi savu ticamību kā forums, kurā sagatavot daudzpusējus nolīgumus klimata jomā. Meksika noorganizēja līdzdalību veicinošu un pārredzamu konferenci. ES tajā bija galvenā loma. Es vēlētos uzsvērt Eiropas Komisijas un Beļģijas prezidējošās valsts veikto uzdevumu efektīvo vadību. Tika panākts ievērojams progress attiecībā uz tehnoloģijām, mežiem un pielāgošanu. Jo sevišķi es atzinīgi vērtēju klimata fonda izveidi. Pamatojoties uz Kankunas rezultātiem, būs smagi jāstrādā, lai Durbanas konference 2011. gadā būtu veiksmīga.
Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Kankunas konference ir nodēvēta par panākumu, un tā ir pareiza vārdu izvēle, ņemot vērā to, ka netika cerēts tajā ko panākt. Tomēr ES ir svarīgi, lai mēs norādītu uz faktiem: nekas nav uzsākts jautājumā par emisiju samazinājumiem, un nav pausti nekādi solījumi tās samazināt. Nav saskatāmas nekādas globāla nolīguma iespējas, un mums nav nekāda pamatojuma stingrāk noteikt savu ES mērķi, lai tās samazinātu no 20 % līdz 30 %.
Kankunā Parlamenta delegācija tikās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektoru Achim Steiner, kurš visā nopietnībā sacīja, ka Eiropa ir tikai guvusi labumu no 20 % mērķa: tas mums acīmredzami ir palīdzējis un uzlabojis mūsu konkurētspēju. Tieši tādēļ viņš atbalstīja ideju padarīt šo mērķi vēl stingrāku.
Tagad es vēlētos aicināt visus tos uzņēmumus, kuri iesaistīti starptautiskā uzņēmējdarbībā un kuri uzskata, ka ir pakļauti oglekļa pārvirzes riskam, pastāstīt Achim Steiner un citiem līdzīgiem ietekmīgiem organizāciju vadītājiem par finanšu realitāti, ar ko saskaraties. Ja nepiekrītat šai sistēmai, parādiet viņiem tiešo un netiešo izmaksu palielinājumu skaitļus, kas radušies emisiju tirdzniecības rezultātā.
Attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem un darba ņēmējiem nav pareizi, ja mūsu galvenie lēmumu pieņēmēji, pat Komisija, no kuras Achim Steiner, visticamāk, ieguva šo informāciju, dzīvo fantāziju pasaulē, lidinoties mākoņos.
Kankunas panākumu pamatā ir tas, ka tika izglābts politiskais gods. Tika panākta vienošanās, ka nolīgums tiks pieņemts. Mēs saprotam, ka klimata ažiotāža mazinās un ka klimata pārmaiņas kļūst par ierastu ikdienas parādību. Tās vairs nav uzmanības centrā, un varbūt tas ir labi. Atgriezīsimies pie saprātīgas un visaptverošas vides aizsardzības politikas.
SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT Priekšsēdētāja vietnieks