Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 14. decembris - Strasbūra

17. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0655/2010).

Komisijai ir adresēti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

Jautājums Nr. 15 (Vilija Blinkeviciute) (H-0585/10)

Temats: Sieviešu veselības aizsardzība

Komisija ir pieņēmusi jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju 2010. līdz 2015. gadam. Šajā stratēģijā ir minēta sociālā plaisa, kas pastāv starp sievietēm un vīriešiem un norādīts, ka sievietes joprojām ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši. Sievietēm ir lielāks risks ātrāk zaudēt darbu nekā vīriešiem. Šobrīd daudzas sievietes ir nodarbinātas tādās darba tirgus nozarēs, kurās ir nelielas algas, un pārāk maz sieviešu ieņem atbildīgus amatus. Sieviešu nodarbinātības līmenis ir zems maternitātes dēļ. Šā iemesla dēļ viņu pensija ir zemāka nekā vīriešiem. Turklāt nereti sievietēm nav sociālo garantiju.

Stratēģijā nav neviena konkrēta pasākuma vai līdzekļa, ar ko nodrošināt sieviešu veselības aizsardzību. Vai Komisija plāno iesniegt pamatnostādnes vai priekšlikumus par sieviešu veselības aizsardzību?

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Sievietes un vīrieši ir pakļauti veselības riskiem dažādos veidos ar attiecīgi dažādiem rezultātiem attiecībā uz veselību. Sievietes dzīvo vidēji par sešiem gadiem ilgāk nekā vīrieši, taču lielākā daļa šo papildu gadu tiek nodzīvoti ar sliktāku veselību.

Noteiktas slimības, piemēram, osteoporoze, ir vairāk izplatītas sieviešu vidū. Tieši tādēļ Komisijas nesen pieņemtajā ES stratēģijā par vīriešu un sieviešu līdztiesību (2010.–2015.) ir norādīta medicīnisku pētījumu un veselības aprūpes nepieciešamība, lai atspoguļotu šīs atšķirības. Šajā stratēģijā ir uzsvērts, ka ir jāturpina veselības pakalpojumu pielāgošanas process, lai pareizi atspoguļotu sieviešu un vīriešu specifiskās vajadzības. Šo pasākumu stratēģija, kas īpaši vērsta uz sieviešu veselību, ietver informatīvu semināru organizēšanu par sieviešu veselību un paraugprakšu apmaiņu ar dzimumu saistītās veselības politikas jomās.

Šajā jautājumā mēs nesākam no nulles. ES veselības stratēģijā, kas pieņemta pirms trīs gadiem, jau tika norādīts, ka veselības politikas izstrādē ir jāņem vērā ar dzimumu saistīti jautājumi. Tādēļ Kopienas veselības programmā ir atbalstīti daudzi projekti par sieviešu veselību, lai veicinātu labāku izpratni un atzītu sieviešu veselības vajadzības.

Labs piemērs, kā ES var palīdzēt dalībvalstīm uzlabot sieviešu veselību, ir vēža skrīnings. Ir aprēķināts, ka katru gadu visā Eiropas Savienībā varētu novērst 32 000 nāves gadījumu no krūts vēža vien, ja tiktu īstenotas efektīvas krūts vēža valsts skrīninga programmas. Tādēļ Komisija izstrādāja Eiropas pamatnostādnes par krūts vēža skrīningu.

Visbeidzot, ar gandarījumu varu sacīt, ka iepriekš šajā gadā Komisija publicēja ziņojumu par sieviešu veselību, kas veicina izpratnes veidošanu par nepieciešamību pēc tādām politikas jomām, kurās tiek vairāk reaģēts uz bažām par dzimumu līdztiesību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Es vēlētos par kaut ko pārliecināties. Vai mums ir pietiekami dati par sieviešu veselības aizsardzību dalībvalstīs? Vai mēs zinām, kāda ir bijusi šīs lielās ekonomikas un finanšu krīzes ietekme īpaši uz sieviešu veselību? Vai mums arī nevajadzētu pētīt, kāda ir nabadzības ietekme uz sieviešu veselību, sevišķi gados vecāku sieviešu veselību? Vai kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami sievietēm, kuras dzīvo nabadzībā?

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Komisija mēģina iegūt pēc iespējas vairāk informācijas un atsauksmju un izveidot statistikas datu bāzi par visiem ar veselību saistītiem jautājumiem. Protams, mūsu precizitātes līmenis ir atkarīgs no atbildēm un atsauksmēm, ko saņemam no dažādām dalībvalstīm.

Es piekrītu, ka mums vajadzētu turpināt meklēt informāciju un pētīt, kā nabadzība ietekmē veselību, jo īpaši sieviešu veselību. Taču veselība un nabadzība ir savstarpēji saistītas; tās nav saistītas ar dzimumu jautājumiem. Patiesībā mēs uzskatām, ka veselība nabadzīgās teritorijās ir apdraudēta.

Mēs arī strādājam attiecībā uz gados vecākiem iedzīvotājiem. Kā zināt, Komisija tagad ir uzsākusi iniciatīvu, proti — inovatīvās partnerības. Pirmais šīs inovatīvās partnerības izmēģinājuma projekts būs veselīga un aktīva novecošana. Es esmu pārliecināts, ka tas ietekmēs mūsu iedzīvotāju abu dzimumu veselību.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Pašlaik Eiropas Savienībā nabadzības riskam ir pakļauti 120 miljoni iedzīvotāji. Protams, ekonomikas krīze ir ļoti smagi skārusi sievietes, un viņas ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, jo īpaši viena vecāka ģimenēs.

No ekonomikas krīzes daudz cieš veselības aprūpes sistēmas. Budžeti tiek samazināti, un pat ir slēgtas lielas šīs nozares iestādes. Es vēlētos pajautāt, kādi pasākumi jums ir padomā, lai nodrošinātu, ka dzemdes kakla vai krūts vēža agrīna skrīninga pasākumi būtu pieejami visām sievietēm neatkarīgi no to sociālā un materiālā stāvokļa, un jo īpaši, lai nodrošinātu taisnīgu veselības aprūpes sistēmu, kas piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Šeit atkal ir jāatkārto, ka veselības aprūpe un veselības pakalpojumu sniegšana ir dalībvalstu kompetencē. Patiesībā Komisija ir sagatavojusi pamatnostādnes par krūšu skrīningu, un mēs spiežam dalībvalstis ievērot šīs pamatnostādnes un valstīs pēc iespējas ātrāk ieviest krūšu skrīninga programmas. Es varu teikt, ka lielākajā daļā valstu ir pienācīgas un ļoti laba līmeņa krūšu skrīninga programmas, kas dod rezultātus; diemžēl citu valstu rīcība joprojām ir palēna. Es varu apliecināt, ka visos kontaktos ar dalībvalstīm šī ir viena no mūsu apspriežu prioritārajām jomām.

  Priekšsēdētājs . – Jautājums Nr. 16 (Tiziano Motti) (H-0587/10)

Temats: Eiropas Parlamenta 2010. gada 23. jūnija deklarācija par Eiropas Agrā brīdinājuma sistēmas (EABS) izveidi cīņai pret pedofiliem un citiem dzimumnoziedzniekiem

Eiropas Parlaments 2010. gada 23. jūnijā pieņēma deklarāciju par Eiropas Agrā brīdinājuma sistēmas (EABS) izveidi cīņai pret pedofiliem un citiem dzimumnoziedzniekiem. Komisija 2007. gada 22. maijā jau publiskoja paziņojumu „Vispārīgā politika cīņai ar kibernoziedzību”. Parlaments aicināja Padomi un Komisiju pēc šā paziņojuma veikt pasākumus, kā arī ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, nolūkā attiecībā uz to personu datu saglabāšanu, kuri ir lejupielādējuši atsevišķa satura informāciju, paredzēt papildu noteikumus, kas būtu noderīgi likumsargiem un tiesībaizsardzības iestādēm, lai varētu strauji un efektīvi vērsties pret bērnu pornogrāfiju un dzimumnoziegumiem tiešsaistē. Vai Komisija var izklāstīt pasākumus, ko tā veikusi saistībā ar šo deklarāciju?

  László Andor, Komisijas loceklis. – Es daru visu iespējamo, lai cīnītos pret bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un īpaši bērnu seksuālo izmantošanu. 2010. gada 29. martā Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par bērnu seksuālo izmantošanu un ekspluatāciju un bērnu pornogrāfiju. Šajā vērienīgajā dokumentā ir iekļauta noziedznieku sodīšana, upuru aizsardzību un noziegumu novēršana.

Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstības radītos riskus, šajā priekšlikumā jo īpaši ir ieviesti jauni kriminālnoziegumi, piemēram, uzmākšanās, bērnu pornogrāfijas skatīšana, neveicot failu lejupielādi, seksuālā izmantošana tiešsaistē vai bērnu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas reklamēšana, piemēram, interneta forumos. Ir jānodrošina īpaši izmeklēšanas instrumenti, piemēram, slepenas operācijas, lai policija iefiltrētos dzimumnoziedznieku aprindās, un īpašām izmeklēšanas vienībām ir jāanalizē bērnu pornogrāfijas materiāli, lai identificētu cietušos bērnus.

Dalībvalstīm ir arī jāievieš nacionālās sistēmas, lai bloķētu piekļuvi interneta lapām, kurās ir bērnu pornogrāfijas saturs, un jāveic pasākumi, lai likvidētu saturu tā avotā. Mēs esam uzmanīgi izskatījuši Eiropas Parlamenta 2010. gada 23. jūnija deklarāciju, un mani interesētu uzzināt vairāk par godājamā deputāta priekšlikumu par agrā brīdinājuma sistēmu. Es arī esmu atzīmējis priekšlikumu paplašināt Datu saglabāšanas direktīvas piemērošanas jomu, lai saglabātu datus par lietotāju veiktiem meklējumiem par bērnu pornogrāfijas materiāliem un bērnu seksuālas izmantošanas saturu, kas augšupielādēts internetā, vai ziņojumiem, kas tiek izmantoti, lai uzmāktos bērniem internetā.

Datu saglabāšanas direktīva uzliek sakaru un tīkla pakalpojumu sniedzējiem saglabāt trafika un atrašanās vietas datus un datus par abonentiem. Tā nav attiecināma uz informāciju par saturu. Saturu var iegūt un saglabāt kriminālizmeklēšanas sakarā, izmantojot instrumentu, kas pazīstams kā likumīga pārtraukšana. Likumīgu pārtraukšanu reglamentē vienīgi valsts tiesību akti, un dalībvalstīs tie ir dažādi, taču kopumā to var izmantot vienīgi tad, ja tiesībaizsardzības iestādēm ir norādes, ka tiek veikta konkrēta noziedzīga darbība un ja nepieciešama papildu izmeklēšana. Šis izmeklēšanas instruments ir ārpus Datu saglabāšanas direktīvas piemērošanas jomas.

Likumīga pārtraukšana tiek veikta saistībā ar kriminālizmeklēšanu, kas paredz aizdomās turamā esamību. Savukārt Datu saglabāšanas direktīvā operatoriem noteikts saglabāt noteiktas datu kategorijas neatkarīgi no tā, vai datu turētāji ir aizdomās turētie vai nav. Datu saglabāšanas direktīvas piemērošanas plašāka attiecināšana uz milzīgiem personisko un ar saturu saistīto datu apjomiem, piemēram, dažādās valodās rakstītu dažādu atslēgvārdu meklējumiem, ziņojumapmaiņu un elementiem, kas nepieciešami, lai identificētu visus lietotājus, būs jāiztur nepieciešamības un proporcionalitātes pārbaude, kas vēl nav veikta. Šāda paplašināšana attiektos uz visu lietotāju augšupielādētu saturu jebkādā platformā jebkurā laikā un par jebkādu tematu.

Godājamā deputāta izvirzītais priekšlikums rada nopietnas bažas par tā atbilstību proporcionalitātes principam, pat ja tā nolūks ir likumīgs un pelnījis mūsu pilnvērtīgu uzmanību. Komisija uzskata, ka tās nesenais priekšlikums direktīvai būtu piemērotāks instruments, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi aizsargāt bērnus no bērnu dzimumnoziedzniekiem.

  Tiziano Motti (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos runāt tikai dažas sekundes, jo esmu apmierināts ar atbildi un esmu pateicīgs komisāram par to. Priecājos, ka tiek arī strādāts, lai risinātu šo problēmu pašā saknē.

Atsaucoties uz 2010. gada 23. jūnijā pieņemto deklarāciju, es tikai vēlējos norādīt, ka tika iekļauta konkrēta atsauce uz augšupielādētiem datiem, nevis materiālu, kas lejupielādēts no tīmekļa vietnēm. Tas ir tādēļ, ka uzskatām, ka patiesībā būtu pienācīgi jāņem vērā arī meklēšanas programmu lietotāju tiesības uz privātumu.

Tomēr es domāju, ka var darīt vairāk — ka joprojām var darīt daudz vairāk —, jo attiecībā uz proporcionalitātes principu, ja iedzīvotājiem nav nekādu bažu veikt meklēšanu pirms iekāpšanas lidmašīnā, jo viņi apzinās, ka pasažieriem meklēšanas laikā tiek nodrošināta ļoti augsta privātuma aizsardzība, tad ir arī visas iespējas panākt apmierinošu kompromisu, lai šajā jomā aizsargātu arī nepilngadīgos.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – Es vēlētos atgriezties pie paziņojuma, ko Parlaments pieņēma 2010. gada 23. jūnijā. Jūs atcerēsieties, ka šis paziņojums galvenokārt bija saistīts ar ātras un efektīvas brīdinājuma sistēmas izveidi cīņā pret pedofiliem. Mans jautājums šajā saistībā attiecas uz citu problēmu — vai atsevišķiem policijas spēkiem Eiropas Savienības aizgādībā neveidot sodītu pedofilu datu bāzes, jo citu dalībvalstu policija varētu izmantot šīs katrā atsevišķajā dalībvalstī izveidotās datu bāzes?

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Pēc tam, kad tika arestēts četrdesmit piecus gadus vecs vīrietis, kurš bija divu bērnu tēvs savai nepilngadīgajai meitai, Polijā nesen tika ieviesta pedofilu un izvarotāju farmakoloģiska kastrācija, izmantojot hormonālu terapiju, lai apspiestu viņu seksuālo dziņu. Kā varat iztēloties, šis pasākums Polijā ir izraisījis spraigas debates un reakciju par to, kādas tiesības ir svarīgākas: sabiedrības tiesības, kura sagaida aizsardzību pret izvarotājiem, vai par dzimumnoziegumiem tiesātu personu tiesības, kuriem var piemērot sodu, ko daudzi uzskata par necilvēcīgu. Vai Komisijai ir pieņēmusi nostāju šajos jautājumos un par dzimumnoziegumu ķīmiskas kastrācijas legalizēšanu?

  László Andor, Komisijas loceklis. – Kā jau es sacīju savas runas sākumā, viens no labākajiem instrumentiem, lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju un bērnu seksuālo izmantošanu ir Komisijas 2010. gada marta priekšlikuma par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu drīza pieņemšana.

Komisija gaida Eiropas Parlamenta ziņojuma projektu un trīspusējo sarunu sākšanu. Es arī paļaujos uz dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai tiktu sagatavots galīgais teksts, kas būs svarīgs, lai cīnītos pret šādiem noziegumiem, un es vēlētos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību proporcionalitātes principam, kas, manuprāt, ir saistīts ar pēdējo jautājumu par šo tematu.

  Priekšsēdētājs . – Tagad mēs esam nonākuši līdz 17. jautājumam, ko uzdevusi Matera kundze, kura sēž 666. sēdvietā. Šis skaitlis jums nepiestāv!

Jautājums Nr. 17 (Barbara Matera) (H-0609/10)

Temats: Jaunieši un darba tirgus

Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja aprēķiniem apmēram 9,6 % Eiropā dzīvojošo darbspējīgo cilvēku ir bezdarbnieki. Tajā pašā laikā apmēram 3 miljoni jauniešu Eiropā katru gadu beidz universitāti. To cilvēku skaits, kas Eiropā pakļauti nabadzībai, pieauga no 2004. līdz 2008. gadam par 1,5 %, proti, no 15 % līdz 16,5 %.

Komisija nesen publicēja dokumentu „Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020”, turklāt 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību.

Vai Komisija šajā sakarībā veiks pasākumus, lai nodrošinātu patiesu piekļuvi darba tirgum jauniešiem tajā vecumā, kas ļautu izvairīties no bezdarba, kas pēc 30 gadu vecuma kļūst par patoloģisku problēmu? To varētu paveikt, pieņemot pasākumus, kas mudinātu dalībvalstis nodarbināt vidēji ilgu laiku vai ilglaicīgi cilvēkus vecumā no 19 līdz 35 gadiem, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un nodrošinot pienācīgu atalgojumu.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Divu pēdējo gadu laikā nenodarbinātu jauniešu skaits Eiropas Savienībā ir palielinājies par vienu miljonu. Pašlaik ir pieci miljoni jauniešu, kas jaunāki par 25 gadiem, kuri nevar atrast darbu.

Komisija skaidri apzinās grūtības, ar kurām mūsdienās jaunieši saskaras darba tirgū. Pārāk daudzi no viņiem strādā saskaņā ar īstermiņa līgumiem, kas piedāvā niecīgas uzlabojumu iespējas, lai cik šīs personas būtu kvalificētas. Turklāt dažām grupām ir sevišķi grūti atrast darbu un palikt darba tirgū. To vidū ir jaunieši — migrantu bērni — un etniskās minoritātes, piemēram, romi.

Vienlaikus tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies gandrīz par 16 miljoniem un pieprasījums pēc darbiniekiem ar vidēja līmeņa kvalifikāciju — vairāk par 3,5 miljoniem. Tas jauniešiem rada lielas nodarbinātības iespējas, un mums ir jānodrošina, lai jaunieši to varētu pilnībā izmantot.

Stratēģija „Eiropa 2020”, kurā ir noteikti detalizēti ES izaugsmes un nodarbinātības plāni turpmākajiem desmit gadiem, īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem, un ir noteikti skaidri mērķi izglītības iegūšanai. Septembrī Komisija iesniedza politisku iniciatīvu kopumu jauniešiem ar nosaukumu „Jaunatne kustībā”. Tajā ir noteikta darba kārtība, lai nākamajos desmit gados uzlabotu jauniešu izglītību un nodarbinātību. Komisija nesen ierosināja vēl vienu pamatiniciatīvu: „Jaunu prasmju un darbavietu programmu”. Komisija mudina ieviest jauniešu garantijas, lai nodrošinātu, ka četrus mēnešus pēc skolas beigšanas visi jaunieši strādātu, turpinātu izglītību vai piedalītos aktivizācijas pasākumos.

Vēl viens aspekts ir nepieciešamība samazināt darba tirgus segmentāciju saskaņā ar kopējās elastdrošības politiku. Mēs ierosinām dalībvalstīs ar segmentētiem darba tirgiem apsvērt iespēju ieviest līgumus uz nenoteiktu laiku ar pietiekami ilgu pārbaudes periodu un pakāpenisku aizsardzības tiesību palielināšanu. Mums ir arī jāsekmē lielāka darbaspēka mobilitāte un jāveicina inovācijas. Šajā saistībā palīdzēs divi instrumenti: ES mobilitātes sistēma — „Tava pirmā EURES darbavieta” — un Eiropas vakanču uzraudzības rīks. „Tava pirmā EURES darbavieta” veicinās jauniešu mobilitāti nodarbinātības jomā, un Eiropas vakanču uzraudzības rīks ļaus jauniešiem un konsultantiem darba jautājumos uzzināt, kur Eiropas Savienībā ir pieejamas darbavietas un kādas prasmes ir vajadzīgas. Tikmēr Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments nodrošinās atbalstu jauniem uzņēmējiem, kuri nevar atrast alternatīvu finansējumu, lai izveidotu uzņēmumus.

Protams, problēmām, ar kurām saskaramies, nav vienota risinājuma, taču mēs varam daudz mācīties cits no cita, daloties pieredzē. Mūsu ierosinātajā jauniešu nodarbinātības sistēmā ir sniegtas norādes, kā politikas veidotāji, ieinteresētās puses un iestādes var palīdzēt uzlabot situāciju. Valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem, darba devējiem un jauniešu atbalsta dienestiem vietējā līmenī — tiem visiem ir liela nozīme. Mēs strādāsim, lai veicinātu aktīvāku pieredzes un labu prakšu apmaiņu starp tiem ES līmenī. Es esmu cieši pārliecināts, ka, apvienojot resursus ES līmenī, mēs varam palīdzēt attīstīt un veicināt veiksmīgu politiku jauniešu atbalstam.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu apmierināta ar komisāra atbildi. Ņemot vērā pasaules ekonomikas situāciju un krīzi, kas daudzkārt ir pasliktinājusi apstākļus darba tirgū, skarot visneaizsargātāko grupu, proti — jauniešus, es vēlētos lūgt komisāram paust nostāju par vajadzību vairāk uzsvērt tādus Eiropas instrumentus kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, kuri mums ir nepieciešami, lai pārkvalificētu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba ar ekonomikas krīzi — un tātad arī ar globalizāciju — saistītu iemeslu dēļ.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es noklausījos jūsu atbildi uz manas godājamās kolēģes jautājumu, taču es vēlētos pievērst jūsu uzmanību turpmāk izklāstītajam — tam, kas notiek realitātē.

Bezdarba rādītāji Grieķijā 2009. gadā bija 20 % jauniešiem bezdarbniekiem un 34 % jaunietēm bezdarbniecēm. Šī situācija pasliktinājās pēc Starptautiskā Valūtas fonda iesaistīšanās. Tajā pašā laikā divām programmām, ko Eiropas Savienība finansē saskaņā ar Valsts stratēģisko pamatprogrammu, izmantošanas rādītāji ir attiecīgi 1,9 un 3,2.

Tādēļ jautājums ir šāds: kāpēc Grieķijā ir tik zems izmantošanas līmenis? Vai pie vainas ir Grieķijas valdība? Un, otrkārt — vai Komisija apsver papildu pasākumus, lai risinātu šo nodarbinātības jautājumu?

  Seán Kelly (PPE). – Īsi sakot, šis ir ļoti svarīgs, ja pat ne skumjš temats. Es zinu, ka manā valstī bez darba ir 20 % jauniešu, un emigrācija, kas bija beigusies, atkal atsākas ar tā dēvēto intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, kas, cita starpā, ir skārusi arī manas ģimenes locekļus.

Un, turpinot pēdējo jautājumu — vai dažas valstis ir atsaucīgākas par citām attiecībā uz Eiropas Savienības ierosinātajiem pasākumiem, un kādi ir šķēršļi tiek radīti?

  László Andor, Komisijas loceklis. – Es vēlētos jums pateikties par komentāriem un par to, ka pievērsāt uzmanību citiem fondiem papildus jau minētajiem: mikrofinansēšanas instrumentam, Eiropas Sociālajam fondam un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam. Arī tiem var būt nozīme, jo īpaši pēdējam negaidītas masveida atlaišanas gadījumos, kas daļēji skar ražošanas nozarē strādājošos, taču var skart arī citas nozares.

Mēs noteikti uzskatām, ka šie fondi ir noderīgi, un mēs uzskatām, ka tiem ir jānodrošina finansējums nākamajam finanšu periodam vai nākamajam plānošanas periodam, pat ja gaidāma labklājība — mums noteiktos gadījumos būs jāparedz ievērojams atlaišanu skaits pārstrukturēšanas un pārrobežu pārcelšanas dēļ. Mums ir uzmanīgi jāpievēršas konkrētiem gadījumiem.

Pašlaik Eiropas Savienībā rodas dalījums — sava veida duālisms — ar centrālo reģionu, kurā jau ir vērojama IKP un nodarbinātības palielināšanās, taču ir arī tādas valstis kā Grieķija un Īrija, kuras turpina cīnīties finanšu tirgus spiediena ietekmē.

Man nesen bija personīgas sarunas ar ministri Katseli, kurās mēs apspriedām, kā Grieķijā varētu efektīvāk izmantot Eiropas Sociālo fondu. Nesenā pagātnē ir bijuši vairāk iemesli, tostarp pati krīze, līdzfinansēšanas grūtības un noteiktas administratīvas grūtības, kas ir apgrūtinājušas lielu līdzekļu iegūšanu no Sociālā fonda, taču es varu apliecināt, ka mani dienesti ļoti smagi strādā un cieši sadarbojas ar Grieķijas pārvaldības iestādi, lai šajā periodā atrastu pienācīgas finansēšanas iespējas no ESF. Es domāju, ka tas patiesi palīdzēs, ja mums izdosies pienācīgā veidā nodrošināt finansējumu.

Ir tiesa, ka ārkārtas situācijās ir vēl grūtāk un ka ir vajadzīgs un arī iespējams pārstrukturēt pieejamo ESF finansējumu. Es uzskatu, ka ilgtermiņā mums būs jāizstrādā Sociālais fonds tā, lai tas varētu būt efektīvāks konkrētās situācijās un līdzsvarotu nevienmērīgas attīstības ietekmi Eiropas Savienībā, kas jau ir pierādījusies arī demogrāfiskā ziņā, radot migrācijas plūsmas, ko, iespējams, daudzi nav pietiekami novērtējuši iepriekšējā periodā. Mēs tam pievērsīsim uzmanību un saistīsim to ar darba tirgus tendencēm.

  Priekšsēdētājs . – Kolēģi, mums ir atlikušas 40 minūtes līdz slēgšanas laikam pulksten 20.30, tāpēc es ierosinu sadalīt šo laiku starp priekšsēdētāja vietnieci Reding un Füle kungu. Pirmais jautājums ir Reding kundzei.

Kolēģi! Lūdzu, aprēķiniet, vai nonāksim līdz jūsu jautājumam. Es atvainojos, ka mums šovakar pietrūkst laika pārāk ilgo iepriekšējo debašu dēļ, taču es plānoju pārtraukt sēdi pulksten 20.30, lai ļautu tulkotājiem ieturēt vakariņas. Es personīgi šeit būšu līdz pusnaktij.

Otrā daļa

Jautājums Nr. 18 (Marc Tarabella) (H-0570/10)

Temats: Sieviešu un vīriešu līdztiesība lēmumu pieņemšanā

Ņemot vērā, ka dalībvalstu parlamentos un valdībās no četrām amata vietām sievietes aizņem tikai vienu, Eiropas Savienībā no biržu sarakstos iekļauto lielo sabiedrību direktoriem sievietes ir tikai 10 % un tikai 3 % sieviešu vada šīs sabiedrības, Komisija sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam ir norādījusi, kā tā „apsvērs iniciatīvas”, „sekos attīstības gaitai” un „atbalstīs centienus”. Taču, lai cīnītos pret šo diskrimināciju, jau šobrīd ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība.

Vai Komisija plāno ieviest kvotas nolūkā palielināt sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanā? Vai Komisija plāno aktīvāk mudināt dalībvalstis ieviest bērnu uzraudzības sistēmas, kas arī mātēm ļautu labāk saskaņot darbu ar privāto dzīvi? Kādus citus pasākumus Komisija plāno veikt šajā jomā, jo īpaši cīņā ar stereotipiem?

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Starp citu, šis ir viens no maniem iemīļotākajiem tematiem, tāpēc es izskatīšu visus likumdošanas un ar likumdošanu nesaistītus pasākumus, lai izlīdzinātu pastāvīgo nevienlīdzību lēmumu pieņemšanā. Jaunākie skaitļi nav ļoti pozitīvi, tāpēc mums ir kaut kas jādara — galvenokārt tāpēc, ka šie skaitļi pastāvīgi paliek vienā un tajā pašā negatīvajā līmenī.

Šī ir viena no piecām prioritātēm Komisijas stratēģijā 2010.–2015. gadam par sieviešu un vīriešu līdztiesību, ar kuru jau esmu iepazīstinājusi šajā Parlamentā, un es arī esmu norādījusi, ka būtu labi, ja padomēs un vadībā būtu vairāk sieviešu. Tāpēc mums ir jārunā ar atbildīgajiem. Es aicināšu lielāko uzņēmumu vadītājus martā piedalīties sanāksmē, lai veicinātu dialogu ar ieinteresētajām pusēm uzņēmējdarbības nozarē, lai panāktu attīstību. Ja nekas nenotiks, es pāriešu pie mērķtiecīgu iniciatīvu īstenošanas, lai uzlabotu šo situāciju.

Jautājumā par datu vākšanu un salīdzināmu datu izplatīšanu mēs ļoti labi zinām, ka arī šajā ziņā ir trūkumi. Mums tagad ir dzimumu līdztiesības aģentūra Viļņā, tāpēc mēs varam sākt paļauties uz nopietnākiem datiem, salīdzināmiem datiem un jo īpaši — datu bāzi par sievietēm un vīriešiem ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, kā arī regulārām atskaitēm.

Ir tiesa, ka viens no iemesliem ir kvalitatīvas aprūpes infrastruktūras trūkums, taču tas nav vienīgais, kādēļ ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos ir tik maz sieviešu, tādēļ mēs izvērtēsim dalībvalstu sniegumu šajā jomā. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam no struktūrfondiem būs pieejams pusmiljards eiro, lai attīstītu bērnu aprūpes iestādes, un vēl EUR 2,4 miljardi, lai finansētu pasākumus, kas veicina sieviešu nodarbinātības iespējas un saskaņo darba un ģimenes dzīvi, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem.

Kad dzirdat mani to sakām, jūs sapratīsiet, ka mani pārāk neiespaido tas, ko daudzas dalībvalstis dara bērnu aprūpes jomā, tāpēc arī šis jautājums ir svarīgs politiskās darba kārtības punkts. Mans kolēģis Andor kungs vērtē šos skaitļus un pasākumus stratēģijā „Eiropa 2020”, un es patiesi esmu pārliecināta, ka dalībvalstīm vajadzētu pastiprināt savus centienus šajā jomā.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es vēlētos jums pateikties par jūsu atbildi un jo īpaši par jūsu apņemšanos. Es zināju, ka šis ir viens no jūsu iecienītākajiem tematiem. Es īpaši vēlētos uzsvērt nepieciešamību veicināt līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi gan vīriešiem, gan sievietēm; tikai šādi mēs panāksim pilnīgu līdztiesību. Vairāk nekā puse dalībvalstu nav sasniegušas mērķi izveidot bērnu aprūpes iestādes vismaz 90 % bērnu vecumā no trīs gadiem līdz skolas vecumam un 33 % bērnu, kas jaunāki par trīs gadiem. Tāpēc es vēlējos pajautāt, vai plānojat veikt pretpasākumus vai pat sodīt dalībvalstis, kuras nesasniedz šo mērķi.

  Mairead McGuinness (PPE). – Jautājumā ir minēts vārds „kvota”, un es nedzirdēju atbildi konkrēti uz šo jautājumu par kvotām. Otrkārt, man būtu žēl, ja bērni tiktu uzskatīti par „problēmu” attiecībā uz sieviešu dalību darba tirgū. Bērni ir bērni ļoti īsu laiku, un sievietes var dot ieguldījumu jebkurā vecumā. Tādēļ, lūdzu, neuzskatīsim bērnus par problēmu. Bērni nav problēma — patiesībā problēma ir tā, ka mums Eiropas Savienībā vajag vairāk bērnu. Problēma ir šāda — kā sievietēm izkļūt cauri šiem „stikla griestiem”, kuru esamību ir atzinis jautājuma uzdevējs?

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Lai gan vairāk nekā 55 % augstskolu beidzēju ir sievietes, mēs joprojām viņas neredzam vadošos valsts iestāžu amatos vai bieži vien pat ne uzņēmumos. Turklāt pastāv arī 17 % liela dzimumu atalgojumu atšķirība.

Es vēlētos jums lūgt apsvērt dažas visaptverošas programmas un pat stingrākus dalībvalstu kontroles pasākumus attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēm. Ja mums neizdosies panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru, mēs nespēsim rosināt jaunās māmiņas uzsākt profesionālu karjeru, lai arī viņas varētu ieņemt amatus vadībā.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Es pilnībā piekrītu analīzei, ka daudzas dalībvalstis nav izpildījušas Barselonas mērķus. Tikai astoņas dalībvalstis ir sasniegušas Barselonas mērķus attiecībā uz bērniem vecumā līdz 3 gadiem, un tikai septiņas dalībvalstis ir sasniegušas mērķus attiecībā uz bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam.

Kā komisāre, kura ir atbildīga par līdztiesību, es neesmu atbildīga par sociālajiem jautājumiem, un es zinu, ka visi šie jautājumi ir iekļauti stratēģijas „Eiropa 2020” programmā. Mums noteikti ir jāapskata visi šie jautājumi, jo, palielinoties iedzīvotāju vecumam, šīs problēmas kļūs lielākas. Un kurš rūpēsies par gados veciem cilvēkiem? Sievietēm būs jārūpējas ne vien par bērniem, bet arī par gados veciem cilvēkiem. Tādēļ mums patiešām ir jāapskata un arī jāanalizē, kāpēc dalībvalstis neizmanto pieejamo naudu, lai izveidotu vairāk bērnu aprūpes iestāžu.

Ja runājam par kvotām, tad, šķiet, savā atbildē es nelietoju šo vārdu, taču es ļoti skaidri pateicu, ka gadījumā, ja netiks panākts progress, tad es kaut ko darīšu, un es ļoti skaidri norādīju, ko es saprotu ar progresu. Progress nozīmē to, ka publiskos sarakstos iekļautu uzņēmumu valdēs līdz 2015. gadam ir jābūt 30 % sieviešu un līdz 2020. gadam — 40 %. Es ceru, ka mēs varam sasniegt šos mērķus bez vajadzības veikt stingru iejaukšanos Eiropas līmenī. Ja tā nenotiks, tad programmā ir paredzētas kvotas, un par spīti tiem, kuri varbūt netic, ka es darīšu to, ko esmu solījusi, viena no manām īpašībām ir tā, ka es vienmēr kārtīgi izpildu solīto. Tieši tādēļ arī uzņēmumiem ir liela iespēja izvairīties no manas iejaukšanās, jo, ja viņi rīkosies pareizi, mums nebūs jāiejaucas.

Es pilnībā piekrītu minētajiem skaitļiem. Mēs, sievietes, veidojam 60 % no jauniem augstskolu beidzējiem; tas nozīmē, ka mums tā vai citādi vajadzētu ieņemt arī 60 % vadības amatu, taču mēs esam tālu no šāda līmeņa sasniegšanas. Šī iemesla dēļ mums ir jāpalīdz sievietēm nokļūt vadošos amatos. Pastāv daudz iemeslu, kāpēc viņām tas neizdodas: viens no tiem ir kultūra, un to mainīt ir visgrūtāk. Tas ir arī iemesls, kādēļ sievietes ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos ir viena no dzimumu līdztiesības stratēģijas galvenajām prioritātēm — gluži tāpat kā dzimumu atalgojuma atšķirība, kas Eiropas līmenī vidēji ir 17 %, un dažās valstīs tā ir ļoti liela, bet dažās — ļoti maza.

Nākamgad mēs sāksim kampaņu, lai informētu par šiem faktiem. Piemēram, Vācijā ir ļoti jauks projekts, kuru mēs varētu vispārināti piemērot citām valstīm un kurā publiskās vietās ir mērierīce, kas mēra, cik daudz sievietei ir jāstrādā, lai sasniegtu tādu pašu vidējo algu kā vīrietim. Protams, mums šajā diskusijā ir arī jāiesaista sociālie partneri, un mums ir jābūt īstenotiem pārredzamības pasākumiem.

Tas viss ir iekļauts sieviešu stratēģijas programmā, un mēs to ieviesīsim soli pa soli — nevis, lai tikai par to runātu, bet arī lai mainītu situāciju.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 19 (Georgios Papanikolaou) (H-0572/10)

Temats: Dalībvalstu izmaksas kriminālprocesā saistībā ar mutisko un rakstisko tulkošanu un informācijas sniegšanu

Padomes nesen pieņemtais tiesību akts par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu, kā arī tiesību akts, kas pašreiz tiek izskatīts, par apsūdzēto tiesībām uz informāciju ir divi pamatlīdzekļi, kuri norādīti Komisijas ierosinātajā ceļvedī, lai nostiprinātu apsūdzēto tiesības uz aizstāvību.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem?

Tā kā paredzēts, ka dalībvalstis segs visas mutiskās un rakstiskās tulkošanas, kā arī informācijas sniegšanas izmaksas, kāda ir paredzamā finansiālā ietekme šīm valstīm un kādu finansiālo slogu tām radīs šādu pakalpojumu sniegšana? Tādās dalībvalstīs kā Grieķija vai Malta ir ievērojams nelegālo imigrantu pieplūdums, tādējādi mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumi vai informācijas sniegšana par izvirzītajām apsūdzībām un policistu un prokuroru apmācību tām rada jo īpaši lielas papildizmaksas.

Vai Komisija ir paredzējusi sniegt savu ieguldījumu, lai minētās valstis saņemtu palīdzību un finansiālu atbalstu un tām nevajadzētu segt visas izmaksas kriminālprocesā iesaistīto nelegālo imigrantu gadījumā? Ja Komisija to ir paredzējusi, kādi kritēriji tiks izmantoti, lai noteiktu šāda atbalsta apmēru, kā arī to, kuras valstis vajadzības gadījumā var to pieprasīt?

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Kad es kļuvu par komisāri, es redzēju, ka iepriekš daudz kas ir darīts jautājumos par drošību un ļoti maz kas ir darīts jautājumos par tiesībām. Tieši tādēļ, izmantojot savā rīcībā esošos Lisabonas līguma instrumentus un arī Stokholmas stratēģiju, kurā ir ieviesti daudzi turpmākās attīstība aspekti, mēs nolēmām rīkoties, un mēs rīkojāmies ļoti ātri.

Iesākumā ļaujiet man pateikties Parlamentam par teicamo darbu, kas ir paveikts jautājumā par procesuālajām tiesībām. Mēs jau esam panākuši vienošanos par personas tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā izmantot mutisko un rakstisko tulkošanu. Mēs esam panākuši labu progresu attiecībā uz direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā: slaveno paziņojumu par tiesībām. Ja mēs vēlamies kļūt par tiesību kontinentu, mums ir pakāpeniski jāievieš procesuālās tiesības. Tām ir sava cena, taču tās ir neaizstājamas, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju aizstāvības tiesības un arī panāktu, lai pareizi darbotos savstarpējā atzīšana.

Pirms jebkādu priekšlikumu ierosināšanas mēs vienmēr veicam visaptverošu novērtējumu par ES tiesību aktu ietekmi uz dalībvalstīm. Tikai pēc tam mēs iesniedzam tiesību aktu priekšlikumus. Šī pasākuma pamatā, protams, bija dalībvalstu administrāciju sniegtie skaitļi. Šajos skaitļos atklājas, ka papildu izmaksām, kas jāuzņemas dalībvalstīm, nevajadzētu būt pārāk lielām.

Attiecībā uz tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkošanu šajā direktīvā ir vienkārši atkārtots pašreizējais dalībvalstu pienākums, kas jau ir iekļauts Eiropas Padomes Cilvēktiesību konvencijā, tāpēc netiek prasīts nekas ārkārtējs. Tiek prasīts kaut kas ļoti vienkāršs. Maz ticams, ka dalībvalstīm — un ir daudzas, kuras jau atbilst Strasbūras tiesas noteiktajām saistībām, — radīsies jelkādas izmaksas papildus tām, ko tās jau tērē šajā jomā.

Kas attiecas uz tiesībām uz informāciju, lielāko izdevumu daļu varētu radīt sākotnējās vienreizējās izmaksas, lai sagatavotu paziņojumu par tiesībām. Šajā saistībā Komisija direktīvas pielikumā jau ir iesniegusi paraugu visās ES valodās. Dalībvalstīm būs tikai jāņem un jānokopē šis paraugs, lai tām nerastos ļoti lielas izmaksas. Komisijai nav budžeta ar apropriācijām, kas ļautu šai iestādei sniegt finansiālu palīdzību dalībvalstīm, lai segtu šos izdevumus. Ja dalībvalstis sagatavotu aprēķinu, ņemot vērā tiesu kļūdu risku, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un lietu otrreizēju izskatīšanu, tiesu sistēmas reputācijas zaudēšanu kopumā un dažkārt Strasbūras tiesas vai vietējo tiesu spriedumus par zaudējumu atlīdzināšanu, tad tas būtu daudz dārgāk nekā tad, ja šīs pamattiesības finansētu atbildīga valsts.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Liels jums paldies par atbildi! Jūsu sacītais ir pilnīga taisnība, un es varu tikai piekrist.

Tomēr es gribētu precizēt un uzdot jautājumu vēlreiz: piemēram, tādās valstīs kā Grieķija vai Malta — jūs zināt, cik lielu spiedienu uz mums izdara gan nelegālie imigranti, gan iedzīvotāji, kuriem, iespējams, vajadzīga palīdzība kriminālprocesā, ja papildus viņu rīcībā esošam standarta paziņojumam un dažādiem standarta dokumentiem apsūdzētajiem nepieciešams, lai tiktu tulkoti visi viņu lietas dokumentu, un, kā jūs zināt, tas ir darbs speciālistam, kas katrā lietā ir atšķirīgs. Vai mēs esam aprēķinājuši, kādas būs šīs izmaksas, jo sevišķi dažām mazām valstīm, uz kurām tiek izdarīts tāds milzīgs spiediens un kurās ir tādas milzīgas problēmas?

  Brian Crowley (ALDE). – Arī es vēlos pateikties komisāres kundzei par atbildi. Tāpat kā mans iepriekšējais kolēģis es uzskatu, ka lielākās grūtības, kas jāatzīst, ir tās, ka — lai gan mēs visi saprotam taisnīgas tiesas pieejamības nozīmi tādā formātā, kas ir saprotams personai, kura vēršas tiesā — šos jaunos noteikumus nevar izmantot kā juridisku mehānismu, lai vēl vairāk aizkavētu svarīgu lietu izskatīšanu, vai runa būtu par deportēšanu saskaņā ar noteikumiem par imigrāciju, vai arī tas būtu saistīts ar sodāmība apstrīdēšanu un tā tālāk.

Vai tiesību aktā vai priekšlikumā ir kāds noteikums, kas ļautu tiesai ignorēt nepieciešamību tulkot pilnīgi visus dokumentus attiecīgajā valodā?

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Es varu tikai atkārtot, ka tiesu sistēmas nepareizas darbības izmaksas vai izmaksas, neattiecoties pret cilvēkiem tā, kā pret tiem jāattiecas tiesību Eiropā, ir daudz lielākas par izmaksām, kas rodas, ieguldot šajās pamattiesībās.

Protams, tām valstīm, kuras ir ļoti zemu zem minimālās robežas, ir daudz grūtāk sasniegt šo robežu, un tām valstīm, kurās jau ir nodrošināts noteikts tiesību līmenis, to izdarīt būs daudz vieglāk. Vai tas ir attaisnojums, lai nerīkotos? Gluži pretēji. Mēs esam analizējuši iespējamās izmaksas dažādām dalībvalstīm, pamatojoties arī uz spiedienu, kas uz tām tiek izdarīts. Tas nav jautājums tikai par patvēruma meklēšanu. Tas ir arī jautājums par kriminālprocesu, piemēram, gadījumā, ja nelegāls imigrants, kurš tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, nonāk tiesas priekšā. Mēs neesam noteikuši, lai obligāti tiktu tulkoti visi dokumenti — tikai tie, kuri ir būtiski, lai ļautu tai personai, kura tiek tiesāta, saprast, kas ar viņu notiek.

Starp citu, lielākā daļa cilvēku, kurus tas ietekmē, nebūs nelegālie imigranti. Lielākā grupa, uz kuru tas attiecas, ir cilvēki, kas ceļo uz citu dalībvalsti, piemēram, tūristi, vai iedzīvotāji, kuri dzīvot citā dalībvalstī, bet kuri nerunā šīs valsts valodā. Tātad tas nodrošinās vienkāršas priekšrocības miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

Iedomājieties, ka braucat no Strasbūras uz kādu kaimiņvalsti. Jūs nokļūstat satiksmes negadījumā. Jūs esat kādu savainojis. Jūs aizved uz policijas iecirkni, jūs aizved uz tiesu, un jums nav ne jausmas, par ko tiekat apsūdzēts. Šādos apstākļos jūs priecātos, ja vismaz zinātu, par ko tiekat apsūdzēts, lai jūs varētu sevi aizstāvēt. Es uzskatu, ka tās ir cilvēka pamattiesības, un mums vajadzētu ņemt vērā sabiedrībai radītās izmaksas, neieviešot praksē šīs cilvēka pamattiesības.

  Priekšsēdētājs. – Man žēl, bet šovakar mēs netiksim līdz Harkin kundzes, Cashman kunga, Mirsky kunga un Crowley kunga jautājumiem. Viņi saņems atbildi rakstiski. Kā jau iepriekš sacīju, mēs kavējamies, jo iepriekšējās debates noritēja pārāk ilgi.

Mēs tagad pāriesim pie jautājumiem Füle kungam.

Jautājums Nr. 25 (Jim Higgins) (H-0579/10)

Temats: ES paplašināšanās - Turcijas pievienošanās

Vai Komisija varētu izklāstīt pašreizējo stāvokli saistībā ar Turcijas pieteikumu par pievienošanos ES?

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – 1999. gada Helsinku Eiropadome Turcijai piešķīra kandidātvalsts statusu, un 2005. gada oktobrī ar Turciju tika sāktas sarunas par pievienošanos. Komisija regulāri sagatavoja ziņojumus Padomei un Parlamentam par Turcijas progresu, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus.

9. novembrī Komisija publicēja 2010. gada progresa ziņojumu par Turciju. Šis ziņojums attiecas uz laika posmu no 2009. gada oktobra sākuma līdz 2010. gada oktobrim, un progress tiek vērtēts, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem, pieņemtajiem tiesību aktiem un īstenotajiem pasākumiem.

Turcija ir turpinājusi savu politisko reformu procesu, jo īpaši, reformējot savu konstitūciju, un turpina pietiekamā veidā ievērot politiskos kritērijus. 12. septembrī notikušajā referendumā pieņemtie Konstitūcijas grozījumi radīja nosacījumus, lai panāktu progresu virknē jomu, piemēram, attiecībā uz tiesu varu, pamattiesībām un valsts pārvaldi.

Lai nodrošinātu Turcijas progresu, ļoti svarīga ir konstitucionālo izmaiņu īstenošana pārredzamā un visaptverošā veidā. Demokrātiskā virzība, kas vērsta galvenokārt uz kurdu jautājuma risināšanu, vēl nav attaisnojusi cerības. Šo politiku apdraud arī konstitucionālās tiesas lēmums slēgt Demokrātiskās sabiedrības partiju un PKK teroristu uzbrukumu skaita palielināšanās.

Joprojām ir jāveic būtiskas reformas pamattiesību jomā, jo sevišķi attiecībā uz vārda brīvību. Daudzās prāvas pret žurnālistiem un pārmērīgais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem praksē apdraud preses brīvību.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām Turcijai tagad ir steidzami jāievēro savas saistības pilnībā un nediskriminējošā veidā īstenot asociācijas nolīguma papildu protokolus. Komisija ir ieteikusi, ka gadījumā, ja šajā jautājumā netiek panākts progress, ir jāaptur Eiropas Savienības 2006. gadā pieņemtie pasākumi. Tas ietekmēs sarunu vispārējo virzību.

Turcija turpina paust valsts atbalstu sarunām Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā starp Grieķijas kipriešu un Turcijas kipriešu kopienu vadītājiem, lai panāktu Kipras problēmas visaptverošu risinājumu. Tomēr nav panākts nekāds progress virzībā uz divpusējo attiecību normalizēšanu ar Kipras Republiku.

Attiecībā uz ekonomikas kritērijiem, lai pievienotos Eiropas Savienībai, Turcija joprojām ir funkcionējoša tirgus ekonomika, kas var tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus spēkiem Eiropas Savienībā. Turcija 2010. gadā ir piedzīvojusi izteiktu ekonomikas izaugsmi, kompensējot zaudējumus, kas radušies šajā finanšu gadā, taču ir jāturpina privatizācijas un strukturālo reformu process.

Turcija turpināja uzlabot savas spējas uzņemties dalības saistības, saskaņojot savus likumus un noteikumus ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šajā pārskata periodā tika uzsāktas divas sarunu sadaļas — vide un pārtikas nekaitīgums —, papildinot kopumā 13 sadaļas, kas pašlaik ir uzsāktas. Svarīgs progress ir panākts energodrošības jomā, ratificējot starpvaldību nolīgumu par Nabucco un par sadarbību aviācijas nozarē, uzsākot ES un Turcijas horizontālo aviācijas nolīgumu. Joprojām ir jāveic liels saskaņošanas darbs, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecību, sociālo politiku, tiesu sistēmu un iekšlietām, kā arī muitas savienību, kurā joprojām nav atrisinātas ilgstošas ar tirdzniecību saistības problēmas.

Joprojām ir būtiski, lai Turcija uzlabotu savas administratīvās spējas īstenot un ieviest ar ES saistītus tiesību aktus.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atvainoties. Mums bija grupas sanāksme. Jautājumu laiks ar Reding kundzi tika sākts pulksten 20.00. Es to redzēju monitorā un pēc tam, cik ātri vien iespējams, devos šurp, tiklīdz tika uzdots otrais jautājums — galu galā viņai tika uzdoti seši jautājumi. Es domāju, ka tas ilgs vismaz pusstundu, kā ieplānots. Tāpēc es vienkārši nokavēju savu jautājumu. Es vēlētos jums palūgt, vai jūs būtu tik laipns un joprojām ļautu man uzdot savu jautājumu pēc Higgins kunga jautājuma. Es tiešām ierados sēžu zālē tieši tikos, cikos man bija jārunā.

  Priekšsēdētājs. – Problēma ir tāda, ka saskaņā ar 116. pantu, ja deputāts neatrodas savā vietā, kad ir jāatbild uz viņa jautājumu, tad šis jautājums tiek izlaists. Darbinieki mēģināja jums zvanīt uz jūsu biroju, lai gan viņiem tas nav jādara, taču atbildes nebija. Es saprotu, ka radušās grūtības, taču jautājumu laiks tika sākts 20 minūtes vēlāk. Es katram komisāram piešķīru 20 minūtes. Reding kundzei bija 20 minūtes, viņa atbildēja uz diviem jautājumiem, un mēs visi piekritām pulksten 20.10 pāriet pie Füle kunga. Man ļoti žēl, Posselt kungs.

Es pieņemšu divus papildjautājumus, un tad skatīsimies, ko varam darīt.

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Mums jāatzīst, ka Turcija, lai gan tā ir musulmaņu valsts, ļoti daudz palīdz Rietumiem, īpaši attiecībā uz Kuveitu, Irāku un NATO. Kaut arī ir grūtības saistībā ar ļoti lielo iedzīvotāju skaitu — 74 miljoniem iedzīvotāju — un grūtības attiecībā uz cilvēktiesībām, ekonomiku un Kipru, tajā pašā laikā — vai komisārs neuzskata, ka situācija uzlabojas? Vai viņš var mums norādīt jebkādu ilgtermiņa vai īstermiņa grafiku, ar kuru mēs varētu garantēt Turcijai tiesības kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti?

  Seán Kelly (PPE). – Pavisam īsi — neraugoties uz Turcijas panākto progresu noteiktās jomās, komisārs norādīja, ka ir jāpanāk ievērojams progress attiecībā uz vārda un preses brīvību. Ja tas kādu dienu tiks panākts un ja viņi pievienoties Eiropas Savienībai, vai nepastāv draudi, ka viņi atgriezīsies pie iepriekšējā modeļa un daudzām citām lietām, kuras mēs vērtējam un kuras vēl nav sasniegtas?

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Attiecībā uz pirmo jautājumu es noteikti esmu viens no tiem, kurus neapmierina mūsu pievienošanās sarunas. Es nedomāju, ka tas, ka vienas prezidentūras laikā tiek uzsākta tikai viena sadaļa, atspoguļo šīs valsts nozīmi un abu pušu apņemšanos, paturot prātā, ka mēs nespējām uzsākt jaunu sadaļu šās prezidentūras laikā, lai gan tika panākts ievērojams progress, jo īpaši attiecībā uz 8. sadaļu par konkurenci.

Tam ir daudz iemeslu. Viens no tiem ir neatrisināti jautājumi saistībā ar joprojām sadalīto Kipru. Mums pieejamo sadaļu skaits, ko var uzsākt saskaņā ar pievienošanās sarunām, patiešām ir ierobežots. Mēs atlikušajā laikā varam uzsākt tikai trīs sadaļas — par konkurenci, par publisko iepirkumu un par sociālo politiku — un tās nav vieglas sadaļas. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, astoņas sadaļas ir iesaldētas, kas ir reakcija uz to, ka Turcija neīsteno papildu protokolu, taču ir citas sadaļas, kuras ir bloķējušas atsevišķas dalībvalstis.

Šādos apstākļos Komisijai ir grūti sagatavot jebkādu pamatotu grafiku. Varu teikt, ka šodien Briselē pirmajā ģenerālpadomē ministriju līmenī mums bija laba diskusija par ES un Turcijas attiecībām un pievienošanās sarunām attiecībā uz vienošanos par deklarāciju tekstu. Es arī izmantoju dažādus līdzekļus, lai aktivizētu šo procesu. Esmu pārliecināts, ka pēc gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Turcijā abas puses patiešām būs gatavas darīt tieši to.

Ja runājam par preses brīvību, šis jautājums rada bažas, un Komisija tam ļoti cieši seko. Šīs rīcības mērķis ir izskatīt visas 35 sadaļas, visus uzsākšanas un slēgšanas kritērijus, lai nodrošinātu, ka Turcija ne vien nodrošinās savu atbilstību Eiropas Savienības acquis, bet arī sniegs informāciju par šī acquis īstenošanas rezultātiem. Tas ļoti lielā mērā attiecas uz Kopenhāgenas kritēriju politisko daļu, kas ir konkrēti saistīta ar plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību.

Kopā ar dalībvalstīm un ar Eiropas Parlamenta atbalstu mēs ļoti labi apzināmies, ka paplašināšanās process nav tikai ķeksīšu atzīmēšanas vingrinājums, kas vēlāk var radīt problēmas attiecībā uz dažu tiesību aktu īstenošanu vai iestāžu darbību. Tas ir nopietns process, kurā rezultātiem ir aizvien svarīgāka nozīme. Tieši šis process Turcijai ir jāpārvar, pirms tiek izvirzīts jautājums par to, vai tai izdosies kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tā vislabākais apliecinājums būs tas, ka tiks garantētas visas brīvības, tostarp tās, kuras minēja godājamais deputāts.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 24 (Bernd Posselt) (H-0569/10)

Temats: Sadarbība starp Vojvodinu un Austrumhorvātiju

Kā Komisija vērtē iespējas pastiprināt sadarbību starp Serbijas provinci Vojvodinu un reģionu Horvātijas austrumu daļā (Osijeka/Austrumslavonija), jo īpaši attiecībā uz pārrobežu infrastruktūras attīstību, kurā ietilpst arī projekts izveidot ātrgaitas ceļu no Somboras līdz Osijekai?

Jautājums Nr. 24 (Georgios Koumoutsakos) (H-0581/10)

Temats: Nacionālisma izplatīšanās un pastiprināšanās Albānijā un šīs valsts izredzes pievienoties Eiropas Savienībai

Nestabilas valdības jau ilgu laiku ir Albānijas politiskās dzīves galvenā iezīme. Šāda nestabilitāte neļauj veikt nozīmīgas institucionālās reformas, kas nepieciešamas, lai Albānija varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Šajos ieilgušās politiskās nenoteiktības apstākļos lielas bažas izraisa fanātiska nacionālisma izplatīšanās un pastiprināšanās gan plašsaziņas līdzekļos, gan sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Var minēt konkrētus piemērus, proti, grieķu izcelsmes Albānijas valstspiederīgo slepkavību Himarë pērnā gada augustā, vandalisma aktus Boboshticë kapsētā, kur tika sadedzināti tur noliktie piemiņas vainagi, vai nemitīgos un nesavaldīgos vārdiskos uzbrukumus lielajos Albānijas preses izdevumos, kas vērsti pret Albānijas Pareizticīgās baznīcas galvu. Vai Komisija, ņemot vērā iepriekšteikto, varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem?

Vai Komisija apzinās šos faktus? Vai Komisija saskata draudus jaunajā fanātiskā nacionālisma pieaugumā? Vai Komisija grasās panākt, lai Albānijas valdība atrisinātu šo problēmu? Visbeidzot, vai Komisija uzskata, ka šie notikumi ietekmēs to, cik ātri Albānija varēs pievienoties Eiropas Savienībai?

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Es īsi atbildēšu uz abiem jautājumiem.

Pārrobežu programmu sadarbības galvenais mērķis ir atbalstīt kopējas sociāli ekonomiskas vides attīstību iedzīvotājiem, kopienām un ekonomikai, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību. Tam jāsagatavo valstis turpmāku pārrobežu programmu vadīšanai saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem.

Rietumbalkānu valstu pārrobežu sadarbības programmu mērķis ir arī pārvarēt pagātnes konfliktu mantojumu. Pārrobežu programmas saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu Rietumbalkānos tika uzsāktas 2007. gadā. Līdzšinējie rezultāti ir ļoti pozitīvi. Saskaņā ar abu valstu pārrobežu programmām gan Horvātija, gan Serbija izrādīja gatavību sadarboties teritorijās abpus Donavas. Gada piešķīrums Horvātijas un Serbijas pārrobežu programmai ir EUR 1,8 miljoni. Šis līdzekļu piešķīrums tiek izmantots, lai nodrošinātu subsīdijas maziem kopējiem projektiem, ko dažādās nozarēs, piemēram, ekonomikas, kultūras, tūrisma, vides un sociālo jautājumu jomās, ierosina vietējās ieinteresētās puses.

Projektu atbalsta saņēmēji ir pašvaldības, NVO, tirdzniecības kameras vai kultūras iestādes. Lieli pārrobežu infrastruktūras projekti, piemēram, jautājumā minētais projekts, nav nedz pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārrobežu sadarbības komponenta piemērošanas jomā, nedz ir iekļauti tā mērķos. Komisija varētu apsvērt šādu projektu finansēšanu saskaņā ar pirmo komponentu Serbijai, proti — iestāžu veidošanu, un trešo komponentu Horvātijai, kas ietilpts reģionālajā attīstībā, ja to pieprasītu attiecīgās Horvātijas un Serbijas iestādes.

Es vēlētos turpināt ar atbildi uz otro jautājumu. Kā norādīts rakstiskajā atbildē uz godājamā deputāta iepriekšējo jautājumu Nr. E-6800/2010, Eiropas Komisija ir informēta par skumjo incidentu Himarë un uzmanīgi seko notikumu gaitai. Iespējamais vainīgais ir pieteicies policijā un gaida tiesu. Albānijas iestādes ir pilnībā atbildīgas par faktu efektīvu izmeklēšanu un atbildīgo taisnīgu tiesāšanu.

Komisija uzraudzīs šīs lietas gaitu saskaņā ar cilvēktiesību un tiesiskuma principiem. Šajā jautājumā godājamais deputāts arī norāda informāciju par citiem incidentiem. Albānijai un Grieķijai ir cieša vēsturiskā saikne. Abu valstu interesēs ir turpināt sadarbību un pārvarēt jebkādas nacionālisma vai ekstrēmisma idejas, kas ir bijušas daudzu visā šajā reģionā agrāk pārciesto nelaimju pamatā.

Komisija ir atkārtoti uzsvērusi, ka ir stingri jāievieš tiesiskums un pilnībā jāievēro cilvēktiesības, jo īpaši minoritāšu tiesību aizsardzība. Visas kandidātvalstis apzinās, kāda ir šo kritēriju izpildes nozīme, lai panāktu progresu virzībā uz Eiropas Savienību.

Savā nesenajā atzinumā Komisija pauda pozitīvus komentārus par etnisko grupu savstarpējām attiecībām Albānijā. Tomēr ir vajadzīgi centieni, lai ieviestu minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Liels jums paldies par jūsu dāsno rīcību. Es runāšu ļoti īsi, komisār. Vai jūs varētu būt gatavs izskatīt savienojuma izveides iespēju starp Somboru Serbijā un Osijeku Horvātijā? Tajā vietā pār Donavu ir liels tilts, un Horvātijas pusē ir lidotas, taču nav pienācīga autoceļa. Tas patiešām būtu ārkārtīgi svarīgi visam reģionam.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu atbildēs un paldies jums par to — attiecībā uz konkrētiem notikumiem. Tomēr mana šāsdienas jautājuma iemesls galvenokārt bija tas, ka, objektīvi runājot, Albānijā ir vērojams nacionālisma vilnis. Tas mums Grieķijā rada bažas, jo šādas lietas nedrīkst notikt valstī, kas ir ceļā uz pievienošanos. Mēs ticam, ka šīs problēmas tiks risinātas.

  Priekšsēdētājs. – Paleckis kungs, vai jūs vēlētos komentēt par Baltkrieviju?

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – Jā, man ir jautājums par Baltkrieviju. Paldies par jūsu dāvanām Ziemassvētku priekšvakarā.

Nesen prezidents Lukashenko apmeklēja Maskavu un parakstīja ļoti svarīgus nolīgumus ar prezidentu Medvedev. Kā jūs vērtētu jauno situāciju pirms vēlēšanām un šo nolīgumu parakstīšanas?

  Priekšsēdētājs. – Komisār, tie ir trīs jautājumi. Lūdzu, jums ir ne vairāk par trīs minūtēm.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Atbilde uz pirmo jautājumu ir „jā”, pamatojoties uz abu šo valstu pieprasījumu. Esmu gatavs to izskatīt un izvērtēt, ko Komisija var darīt, lai palīdzētu.

Otrkārt, Komisija pievērš uzmanību jebkādām nacionālisma izpausmēm, un mūsu attiecībās ar šo valsti pret šo jautājumu ir jāattiecas ļoti nopietni. Kā jums zināms, oktobra sākumā mēs sniedzām atzinumu pa Albāniju. Ir vairākas tā dēvētas galvenās prioritātes — kopumā 12 —, kuras ir priekšnosacījumi, kas Albānijai jāizpilda, lai mēs varētu sagatavot ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Saskaņā ar šīm 12 galvenajām prioritātēm mani kolēģi un es nodrošināsim, lai problēmas, uz kurām jūs norādījāt, tiktu pienācīgi risinātas, un lai Komisija nesagatavotu ieteikumu sākt sarunas par pievienošanos, kamēr tādi jautājumi, kādus jūs izvirzījāt, nav pienācīgi atrisināti.

Runājot par trešo jautājumu, es īsti nezinu, kā uz to īsi atbildēt. Es domāju, ka šajā priekšvēlēšanu procesā mēs esam pieredzējuši nelielu progresu. Mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim iepazīties ar ziņojumu par EDSO/DICB uzraudzības misiju. Pamatojoties uz to, mēs esam gatavi veikt turpmākus pasākumus, lai iesaistītu Baltkrieviju, taču tā būs visaptveroša iesaistīšana, stingri ņemot vērā pasākumus, kas būs jāveic Baltkrievijas iestādēm attiecībā uz galvenajiem jautājumiem par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām.

Šajā brīdī es pārtraukšu savu runu un iesniegšu rakstisku atbildi par Komisijas un dalībvalstu pašreizējo darbu pie kopēja pagaidu plāna, par kuru es rīt runāšu ar jums un jūsu kolēģiem no Euronest, kā arī par darbu pie mandāta par atpakaļuzņemšanas nolīgumu, vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu un arī par papildu informāciju, kurā būs atbildēts uz jūsu jautājumu. Es pievienošu arī savu sagatavoto runu.

  Priekšsēdētājs. – Paleckis kungs, man šķita, ka ir svarīgi, lai protokolā tiktu iekļauti jūsu komentāri par Baltkrieviju, ņemot vērā pašreiz notiekošās vēlēšanas.

Es atvainojos Madlener kungam, Theocharous kundzei un Hadjigeorgiou kungam, kuri arī bija šeit. Mēs netikām līdz viņu jautājumiem. Viņi saņems atbildi rakstiski.

Madlener kungs, mums tiešām nav laika.

  Barry Madlener (NI). – (NL) (bez mikrofona) ... uzdot šo jautājumu, taču tagad mūs faktiski vienkārši izmet no darba kārtības. Vai tā ir ierasta prakse? Vai jūs nevarējām mums to paziņot iepriekš vai pārtraukt runātājus, lai mēs visi varētu uzstāties?

  Priekšsēdētājs. – Madlener kungs, kad sēdes vadu es, mēs vienmēr mēģinām pabeigt pulksten 20.30. Ņemot vērā garās atbildes un to, ka iepriekšējās debates beidzās par 20 minūtēm vēlāk, mēs tagad jau esam par septiņām minūtēm pārsnieguši šo laiku. Tā nav mana vaina, taču es domāju, ka ir svarīgi, lai darbinieki varētu paēst, pirms viņi atgriežas pulksten 21.00.

Uz jautājumiem, uz kuriem laika trūkuma dēļ nav sniegtas atbildes, tiks sniegtas rakstiskas atbildes (sk. pielikumu).

Jautājumu laiks tiek slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.40 un darbu atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks