Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra

10. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Godājamie kolēģi! Mums ir daudz balsojumu skaidrojumu, tāpēc laiks ir ļoti ierobežots. Es visus runātājus pārtraukšu pēc vienas minūtes. Es atvainojos, bet man tā būs jārīkojas.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paskaidrot, kāpēc balsoju pret 2011. gada budžetu. Es balsoju pret to tāpēc, ka taupības laikā ES vajadzētu izrādīt atturību. Mums vajadzētu samazināt savus izdevumus, nevis palielināt tos. Manuprāt, tas bija apkaunojoši, ka Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja palielināt budžetu par 6 % un Eiropas Parlaments to atbalstīja.

Es uzskatu, ka manas valsts ministru prezidents David Cameron ir paveicis labu darbu, samazinot budžeta pieaugumu līdz 2,9 %, taču mēs zinām, ka tas bija kompromisa lēmums. Tas, ka britu konservatīvie ir īpaši apmierināti, nav kompromiss, un es biju lepns, ka varēju balsot pret ES izšķērdību.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentam pirmo reizi bija iespēja apstiprināt budžetu. Attiecībā uz turpmāko budžeta politiku es domāju, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu nodrošināt, ka ES, izdarot savas izvēles un pieņemot politiskus lēmumus, vispirms spēj palielināt savu ieguldījumu, ka tās budžets atbalsta resursu efektīvu izmantošanu un politiku klimata pārmaiņu jomā, un šādi tiek sasniegti stratēģijas “Eiropa 2020” un videi nekaitīgākas ekonomikas mērķi.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā kolēģim Fox kungam, arī man ir tās pašas bažas, kas daudziem britu konservatīvās partijas pārstāvjiem.

Taupības laikā, kad daudzu valstu valdības visā Eiropas Savienībā — un būtībā visā pasaulē — mēģina savilkt jostas un ierobežot tēriņus, kā mēs uzdrīkstamies pieprasīt palielināt nodokļu maksātāju izdevumus? Šis, bez šaubām, ir laiks, kad mums ir jāsavelk jostas un jārāda piemērs. Mums nebija jāpieprasa palielināt budžetu, mums pat nebija jāpieprasa to iesaldēt, mums bija jāpieprasa samazināt ES budžetu, lai nodokļu maksātāji visā Eiropas Savienībā savus politiķus uztvertu nopietni un zinātu, ka mēs saprotam viņu pašreizējās ciešanas un dalāmies tajās ar viņiem, nevis līdzināmies ievēlētai elitei, kas nepievērš uzmanību tiem cilvēkiem, kas mūs šajos amatos ir iecēluši.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tiesības sagatavot budžetu ir parlamenta galvenās tiesības. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu. Sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi raksturo trīs galvenie aspekti — atbildība, uzticība un partnerība. Konsultāciju process 2011. gada budžeta jautājumā šajā ziņā nebija uzticību veicinošs pasākums. Es aicinu Eiropas Komisiju un īpaši Eiropas Padomi ievērot Eiropas Parlamenta tiesības, jo, kā jau minēju, tiesības sagatavot budžetu ir Eiropas Parlamenta galvenās tiesības.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, vakar es vēlējos uzzināt, vai neesmu izkritis caur telpas–laika vijumiem un nokļuvis 20. gadsimta 70–tajos gados. Šodien es vēlētos uzzināt, vai tie nav 18. gadsimta 70–tie gadi.

Atļaujiet man citēt piezīmi, ko Thomas Jefferson izteica par attālo pārvaldību. Viņš sacīja, ka “no šāda attāluma un šādā vēlētāju uzraudzībā” pārvaldītāji noteikti pievērsīsies „korupcijai, laupīšanai un izšķērdībai”. Kāds teicams apraksts tam, kas notiek saistībā ar ES budžetu, ar tā neapstiprinātajiem aprēķiniem, resursu neracionālu izmantošanu un šiem pastāvīgi augošajiem cipariem, neskatoties uz 27 dalībvalstu mēģinājumiem ierobežot savus tēriņus. Tas notiek, ja nav saiknes starp nodokļu sistēmu, pārstāvību un izdevumiem, kad ES gaida ziedu buķetes par naudas tēriņiem, bet ne nelabvēlīgas atsauksmes par to palielināšanu.

Vienīgais veids, kā šos skaitļus atkal saskaņot ar sabiedrības viedokli, ir atjaunot valstu parlamentu un parlamentāriešu atbildību par budžetu, jo viņiem savi lēmumi ir jāpamato vēlētājiem, kas ir arī viņu nodokļu maksātāji.

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs atbalstām šo pasākumu un pateicamies referentam, kurš izteicās ļoti precīzi.

Tomēr mēs uzskatām, ka šis darbs piespiestu Eiropas institūcijas turpināt uzraudzīt turpmāko attīstību šajā jaunajā disciplīnā, jo pagātnē neskaidras situācijas diemžēl izveidojās pārāk bieži, atstājot negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu un radot zaudējumus uzņēmumiem un noguldītājiem.

Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi aģentūrām ieviest jaunu Eiropas sistēmu un uzraudzīt visas centrālo banku iestādes, lai nodrošinātu, ka vērtējumi reāli atbilst mūsdienīgas finanšu sistēmas prasībām un ir noderīgi sabiedrībai. Tāpēc es pateicos referentam.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man ir šāds jautājums. Kas uzrauga uzraudzības iestādes? Pat futbola tiesneši ir pakļauti pārbaudes vai apstiprinājuma procedūrai. Ja tas attiecas uz futbolu, tad tam noteikti vajadzētu attiekties arī uz finanšu tirgiem. Šeit finanšu produktu, banku un pat veselu valstu kredītspējas un stabilitātes novērtējuma procedūra ir atstāta kredītreitingu aģentūru ziņā. Tomēr, ja šīs aģentūras kļūst par monopolu un pamanās izvairīties no jebkādas uzraudzības, tās iegūst dievišķu statusu un mēs konstatējam, ka tās tiek slavinātas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek. Bībelē ir teikts: “Tev nebūs manā priekšā turēt citus dievus”. Ar šo ziņojumu tiek mēģināts labot situāciju, ieviešot kredītreitingu aģentūru uzraudzību. Piemērotā laikā Eiropas Parlamentam ir jānoskaidro, vai šie pasākumi ir tiešām veiksmīgi realizēti.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodienas balsojums par 2011. gada budžetu apstiprina jaunās procedūras noslēgšanu, kas, neskatoties uz tās smago gaitu, demonstrēja budžeta lēmējinstitūciju atbildīgo un stingro attieksmi.

Lai arī tas ir kompromisa risinājums, kas prasīja piekāpšanos gan no Eiropas Parlamenta, gan arī Eiropas Padomes puses, tas ir novērsis divpadsmitās daļas sistēmas ieviešanu, kas būtiski ietekmētu Eiropas Savienības programmu finansēšanu.

Eiropas Parlaments ir apmierināts ar sasniegtajiem mērķiem. Tomēr tas rāda ar pirkstu uz tiem, kas izjauca vienošanos par Starptautisko eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programmu un elastīgumu. Eiropas Savienība savu starptautisko partneru acīs būtībā ir zaudējusi uzticamību, un pastāv risks, ka tā nespēs finansēt savas saistības un apgūt jaunās darbības jomas, kuras ir noteiktas Lisabonas līgumā.

Tāpēc, sākot no 2011. gada janvāra, mums ir jānosaka prioritātes un nākamajiem gadiem jāparedz tām ilgtspējīgs finansējums.

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mums ir jāmodernizē mērījumu sistēmas, vienlaikus uzlabojot regulu, kas pieprasīja atcelt Eiropas direktīvas metroloģijas jomā.

Es arī esmu pārliecināts, ka tas ir pirmais solis ceļā uz radikālu un precīzāku reformu šajā jomā. Nav arī šaubu par to, ka mums ir jāvienojas par pietiekamu laiku, lai dalībvalstīm ļautu novērtēt ietekmi, kuru šo regulu atcelšana atstās uz to tiesību aktiem, un veikt vajadzīgās korekcijas.

Visbeidzot, lēmums atcelt dažādas direktīvas pilnībā atbilst vajadzībai pēc lielākas vienkāršošanas, kas īpaši spēcīgi ir jūtams visās nozarēs. Katrā ziņā mēs ceram, ka zāles neizrādīsies kaitīgākas par pašu slimību.

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ar Lisabonas līgumu ir ieviests svarīgākais jaunievedums Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā, paredzot šo jauno praktisko instrumentu, kas veicina pilsonisko līdzdalību Eiropas diskusijās un integrācijas procesos.

Eiropas pilsoņu iniciatīva būtībā rada jaunu priekšstatu par starptautisko demokrātiju un sniedz Eiropas Savienībai jaunu demokrātiskās līdzdalības formu. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai iesniegtu likumdošanas priekšlikumu.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un lēmumu pieņemšanas politikas formulēšana stiprina mūsu institūciju demokrātisko leģitimitāti un pietuvina Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos paust savu gandarījumu par to, ka ir apstiprināta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kurai es biju ēnu referents Kultūras un izglītības komitejā, toties neesmu apmierināts ar to, ka Eiropas Parlamentam neizdevās nobalsot par diviem, manuprāt, fundamentāliem jautājumiem: jauniešu, kas vecāki par 16 gadiem, tiesībām parakstīt šo iniciatīvu un pastāvīgo iedzīvotāju balsošanas tiesībām.

Mēs zinām, ka šīs iniciatīvas nav iekļautas Lisabonas līgumā, un šie ir daži iemesli, kāpēc mēs neatbalstījām šo līgumu.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Dānijas Liberālā partija šodien nobalsoja par pilsoņu iniciatīvu, jo tā veicina pilsoņu līdzdalību un padarīs Eiropas Savienību daudz pieejamāku. Eiropas Parlaments veiksmīgi uzskaitīja dažus standarta nosacījumus, kas jāievēro, lai pilsoņu iniciatīvu padarītu pieejamu, neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts, un nodrošinātu, ka šis instruments ir ērti lietojams. Tomēr, kā minimums, pilsoņiem ir jāpārstāv vismaz viena ceturtdaļa visu dalībvalstu — pilsoņu skaitam no katras dalībvalsts ir jābūt vismaz vienādam ar Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no šīs dalībvalsts, kurš reizināms ar koeficientu 750, turklāt pilsoņiem ir jāsasniedz noteikts vecums, lai tie varētu balsot parlamenta vēlēšanās. Mēs uzskatām, ka šie nosacījumi ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva iegūst likumīgu spēku, kas vajadzīgs, lai to uztvertu kā nopietnu ieguldījumu demokrātijas attīstībā.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt dažus vārdus par pilsoņu iniciatīvu. Ir taisnība, ka Lisabonas līgums nozīmēja, ka mēs guvām labumu no jaunās iniciatīvas, kas ES pilsoņus mudina piedalīties demokrātijas procesos. Ja miljons pilsoņu paraksta lūgumrakstu, Eiropas Komisija piekrīt to izskatīt, bet vai ar to viss arī beidzas? Manuprāt, šī ir lieliska iniciatīva, bet mums ir jādomā, kā to virzīt uz priekšu.

Sākotnējais nosacījums ir, ka ES pilsoņu līdzdalības demokrātijas procesos galvenā forma ir piedalīšanās vēlēšanās. Tas varētu būt virziens, kurā turpmāk risināt cilvēkiem svarīgus jautājumus. Iespējams, tādā veidā šī jaunā iniciatīva acīmredzami palielinās pilsoņu līdzdalību, lai gan, no otras puses, es pieļauju, ka tas var novest pie situācijas, kurā Eiropas Komisija tikai sniedz atbildes uz iniciatīvām, bet nekādi konkrēti pasākumi neseko. Šajos apstākļos mums ir jāpārdomā, kā mēs varētu patiesi pamudināt cilvēkus piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

  Morten Løkkegaard (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, tikai piebilstot tam, kas jau tika sacīts attiecībā uz Dānijas Liberālās partijas atbalstu, es vēlos teikt, kā iepriekš jau tika minēts, ka šī ir ļoti svarīga iniciatīva. Tā ir arī eksperiments, kas mums ir ļoti uzmanīgi jāuzrauga — un to es aicinu darīt, — un jānodrošina, ka šai iniciatīvai noteiktais trīs gadu periods reāli tiek ievērots, un mums ir jāizskata, vai tā tiešām ir nosacījumiem atbilstoša pilsoņu iniciatīva, vai arī zem tās slēpjas citas intereses. Šie faktori ir svarīgi ES pilsoņu iniciatīvas veiksmei — uz ko mēs visi ceram —, ka tie, gluži vienkārši, ir pilsoņi, kas uzņemas iniciatīvu. Šajā sakarā es vēlētos arī sacīt, ka es personiski ceru, ka būs daži tālredzīgi, konstruktīvi un pozitīvi jautājumi, kurus pilsoņi vēlas izvirzīt attiecībā uz ES projektu, lai tas ilgstoši nepārvērstos par “nē” nometni, kas vienmēr monopolizē šāda veida iniciatīvas izmantošanu.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi līdzi Eiropas pilsoņu iniciatīvas likumdošanas procedūrai un priecājos — daļēji pamatojoties uz Eiropas Padomes un Komisijas paziņojumiem —, ka pirmos lūgumrakstus sāks pieņemt pēc gada.

Es varu arī Eiropas Parlamentam ar gandarījumu paziņot, ka pēc cietsirdīgās direktīvas par dzīvnieku izmantošanu pētījumos apstiprināšanas Itālijā ir izveidojusies plaša iedzīvotāju, apvienību un komiteju kustība. Šī kustība šogad neslēps savus nolūkus, bet strādās, lai Eiropas Komisijai sagatavotu priekšlikumu: priekšlikumu, lai Eiropas Savienībai sniegtu ierosmi mūsdienīgiem un civilizētiem tiesību aktiem, kas saka “nē” izmēģinājumiem ar dzīvniekiem — cietsirdīgai un zinātniski neefektīvai praksei, — toties noteikti atbalsta alternatīvu metožu izmantošanu.

Eiropas Savienībai ir jāizvirza mērķis pateikt “nē” vivisekcijai, jo tāda ir Savienības pilsoņu vēlēšanās.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pilsoņu iniciatīva varētu būt noderīga, jo tā ļaus pilsoņiem runāt tieši ar Eiropas Komisiju, bet paliek atklāts jautājums, kā Komisija reaģēs uz sev nepatīkamiem priekšlikumiem.

Es domāju, mēs varam gaidīt veselu lērumu iniciatīvu, kurās Eiropas Komisijai tiks lūgts darīt vairāk, ieviest “vairāk Eiropas”, un Komisija uz šādu pieprasījumu, bez šaubām, atbildēs ar entuziasmu.

Tomēr — kā tā reaģēs uz priekšlikumiem ieviest “mazāk Eiropas” vai varbūt ierosinājumu Eiropai darīt lietas labāk, vai tērēt mazāk naudas, vai varbūt apgalvojumu, ka nekad vairs nevajadzētu pastāvēt nekādai Eiropas mēroga nodokļu sistēmai? Es ar interesi gaidu, kā Eiropas Komisija reaģēs uz šiem priekšlikumiem. Vai tā izturēsies pret šiem priekšlikumiem ar cieņu? Ja tā atbildēs tikai uz sev patīkamajiem priekšlikumiem, tad šai iniciatīvai nebūs nozīmes.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šiem priekšlikumiem, un es domāju, ka divi referenti ir paveikuši ļoti labu darbu ne tikai Eiropas Savienībai, bet mūsu pilsoņiem kopumā.

Pilsoņu iniciatīva bija ļoti svarīga Lisabonas līguma sastāvdaļa, kurš mazliet agrāk nekā pirms gada tika pieņemts Īrijā, bet pagaidām izskatās, ka visu procesu kavē sarežģījumi un regulēšana. Pateicoties referentu darbam, vienkāršošana ir novesta līdz procesam, un īpaši apsveicama ir ideja par to, ka septiņu deputātu grupa no septiņām dažādām valstīm varētu uzsākt šo procesu. Es domāju, ka šis un arī citi pasākumi nodrošinās, ka patiesās pilsoņu rūpes tiks izvirzītas priekšplānā, toties, cerams, tiks apturētas atsevišķu grupu intereses.

(GA) Tāpēc es vēlētos nobeigt ar sakāmvārdu manā dzimtajā valodā, kurš vēsta, ka “labs sākums ir puse padarīta darba”. Labs sākums šeit jau ir.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šī patiesi ir liekuļota demokrātija, vai jūs tam piekrītat? Tas ir liels negods, ka pirms Lisabonas līguma īstenošanas, ar ko tika ieviesta šī pilsoņu iniciatīva, jūs faktiski nevēlējāties uzklausīt Eiropas iedzīvotājus.

Atbildot Fox kungam, kurš runāja pirms dažiem brīžiem: pēc pirmā posma Eiropas Komisija var nolemt, ka šis pasākums nedos vēlamos rezultātus. Šajā ziņā pastāv problēma, jo tam nav saistošu pilnvaru. Eiropas Komisija to vienkārši var ignorēt. Mēs atkal redzam, ka Eiropas Savienība neņem vērā Eiropas iedzīvotāju vēlmes. Kristus vārdā, lūdzu, ieklausieties cilvēkos, jo viņi to nevēlas.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  Jim Higgins (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisijas darba programmu 2011. gadam un nobalsoju par to.

Finanšu krīze ir liels izaicinājums, un tā ir jāsagaida, lūkojoties tai tieši acīs. Es novēlu Eiropas Komisijai sasniegt izvirzītos mērķus. Attiecībā uz eiro: no Eiropas Savienības integritātes un kohēzijas viedokļa, kā arī no Eiropas Savienības solidaritātes viedokļa, neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, ka mums ir kopīga valūta, un mēs darām visu iespējamo, lai to aizsargātu.

Attiecībā uz darbavietām un ekonomiku, es atzinīgi vērtēju faktu, ka 2011. gada janvārī Eiropas Komisija pieņems savu pirmo gada izaugsmes pētījumu. Šajā gada izaugsmes pētījumā tiks analizēta ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā, tostarp, iespējamās nelīdzsvarotības un sistēmiskais risks. Šie aspekti ir būtiski Eiropas pārveidošanās procesā par attīstītu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Pēdējais, bet nekādā ziņā ne mazāk svarīgais arguments: mēs esam Kopiena, kurā ir 500 miljoni cilvēku. Mums ir nācies doties nelīdzvērtīgā cīņā gan Eiropas mērogā, gan starptautiski — pasaules mērogā. Es novēlu veiksmi Eiropas Komisijai nākamajā gadā.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Es balsoju pret šo priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ, bet raksturīgākais punkts ir tas, kurā minēts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamentu dalībvalstīm vajadzētu pieprasīt tērēt 0,7 % no to nacionālā kopienākuma attīstības atbalstam, un Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt šo saistību ievērošanu.

Nemaz jau nerunājot par to, vai attīstības atbalstam ir kāda nozīme, tas ir arī nopietns subsidiaritātes principa pārkāpums. Vēl raksturīgs ir arī 52. punkts, kurā Eiropas Komisija tiek mudināta izmantot momentu it kā ES paplašināšanās procesa mērķiem. Vai kāds man var pateikt, kuru momentu? Vai jūs šeit runājat par pastāvīgajām Turcijas provokācijām vai masveida cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, nemaz nepieminot arvien pieaugošo islamizāciju?

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0693/2010

  Philip Claeys (NI). - (NL) Šajā rezolūcijā, protams, ir atrodamas vairākas labas lietas, piemēram, prezidenta R. Mugabe nosodīšana, kurš ir noziedznieks, piedalīšanās Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē un norāde uz nelabvēlīgajām sekām, ko atstāj intelektuālā darbaspēka emigrācija no Āfrikas kontinenta.

Šajā rezolūcijā arī pareizi tiek uzsvērts, cik svarīgi ir palielināt ražīgumu lauksaimniecības nozarē. No otras puses, mums tiešām vajadzētu atbrīvoties no šī absurdā 0,7 % standarta. USD 1 miljards, kas pēdējo 60 gadu laikā attīstības atbalsta ietvaros ir aizplūdis uz Āfriku, ir kalpojis tikai tam, lai šo kontinentu iedzītu vēl lielākā nabadzībā. Tā vietā, lai piešķirtu atbalstam arvien lielākas summas, mums, cita starpā, vajadzētu ieguldīt enerģiju cīņā pret nelikumīgām kapitāla plūsmām, kas šajā rezolūcijā katrā ziņā ir uzsvērts.

Uz mani nekādā ziņā neatstāja iespaidu arī punkts par migrāciju, kas ir iemesls, kāpēc es galu galā nobalsoju “pret”.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kad mēs lūkojamies uz bēdīgo stāvokli, kādā atrodas daudzas Āfrikas valstis, mēs, protams, Eiropas Savienībā un dažādās ES dalībvalstīs visi vēlamies palīdzēt tām izkļūt no nabadzības, taču es domāju, ka mums ir jābūt saprātīgākiem attiecībā uz atbalsta izlietojumu. Ja ir notikusi katastrofa, tad, protams, atbalstam ir ļoti svarīga nozīme īstermiņā, bet ja mēs lūkojamies uz ilgtermiņa attīstību, tad dažreiz mūsu atbalsts tiek piešķirts nepareizi.

Protams, nav pareizi, ka mūsu nodokļu maksātājiem no dažādām ES dalībvalstīm ir jāsūta nauda Āfrikas valstu valdībām, kuras savas valstis pienācīgi nepārvalda, un šī nauda nenonāk pie tiem, kam tā tiešām ir vajadzīga. Labākais veids, kā veicināt attīstību, ir palīdzēt uzņēmējiem nabadzīgākajās valstīs, kuri var radīt turību savās kopienās un izraut savus draugus un kaimiņus no nabadzības.

Atvērsim savus tirgus, uzstādīsim mērķi sniegt atbalstu, veicinot tirdzniecību un attīstību, nevis tikai piešķirot naudu.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kopā ar vairākiem citiem šā Parlamenta deputātiem es nesen apmeklēju ĀKK augstākā līmeņa sanāksmi Kinšasā, Kongo Republikā, kas formāli ir otra nabadzīgākā valsts pasaulē. ANO dažādās pasaules valstīs nosaka “laimes indeksu”, un zemāk par Kongo Demokrātisko Republiku tā ierindo vēl tikai Zimbabvi. Bet Kongo iedzīvotāji, atšķirībā no Zimbabves iedzīvotājiem, protams, paši nevar pateikt, vai lietas uzlabotos, ja nomainītos tikai valdība; ja viņiem būtu sava daudzpartiju vēlēšanu sistēma, sava starptautiski atzīta konstitūcija utt.

Kongo Demokrātiskā Republika pārspīlē Āfrikas traģēdiju un pievērš tai pārāk lielu uzmanību. Šajā valstī, manuprāt, ir mazliet lielāks iemesls nekā kaimiņvalstīs vainot koloniālo pieredzi, neatkārtojot visu Kongo brīvās valsts traģēdiju. Pastāv, protams, problēmas saistībā ar dabas resursiem, kas sarauj saikni starp nodokļu sistēmu un izdevumiem un padara politiku par arēnu, kur notiek cīņa par godu un bagātību. Bet pāri visam — Kongo sabiedrība ir neviendabīga, tai trūkst valstiskas apziņas, lingvistiskas vai etniskas vienotības attiecībā uz mērķiem. Kinšasā kāda žēlabaina izkārtne vēsta: “Ja tu mīli savu valsti, tad maksā nodokļus”. Bet neviens to, protams, nedara.

Esmu pārliecināts, ka jūs varat nojaust, kāpēc es minu šo piemēru. Eiropadomes priekšsēdētājs sacīja, ka patriotisms noved līdz karam. Labi, es vēlētos aizvest viņu līdz vietai, kur vispār nav patriotisma, un paskatīties, pie kā tas novedīs.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  József Szájer (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka finanšu krīzes dēļ pensiju sistēmas valsts pīlārs, kas piedāvā lielāku drošību, vairākās Eiropas valstīs kļūst arvien pievilcīgāks. Daudzas valstis veic savu sistēmu pārskatīšanu un cenšas pastiprināt valsts pensiju sistēmu. Lai gan pensiju sistēma ir tēma, kas īstenībā ietilpst atsevišķu valstu kompetencē, joprojām ir svarīgs virziens, kādā attīstīsies diskusijas par šiem jautājumiem Eiropā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju faktu, ka Lēmuma par Komisijas darba programmu, kas tagad Eiropas Parlamentā tika pieņemta ar trīs lielāko tautas, sociālo un liberālo grupu atbalstu, 30. punktā ir uzsvērts, ka jāstiprina pensiju sistēmas pirmais pīlārs jeb valsts nodrošinātā pensija. Manā valstī — Ungārijā — tika veikti svarīgi pasākumi šajā virzienā, un vakar tika pieņemts likums. Diskusijas ES par pensijām attiecībā uz Balto grāmatu un pēc tam Zaļo grāmatu šādā noskaņojumā ir jāturpina. Tieši to arī Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju darīt, un tāpēc mani šis priekšlikums ļoti iepriecina.

Ziņojums: Kinga Gál (A7-0344/2010)

  Clemente Mastella (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jaunā institucionālā struktūra, kas tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, uzsver, ka efektīva cilvēktiesību aizsardzība un pamatbrīvību veicināšana liek pamatus demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā.

Es atbalstīju šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts par to, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna iekšējā cilvēktiesību politika, kas būtu efektīva un visaptveroša un kas nodrošinātu efektīvus atskaites mehānismus gan atsevišķu dalībvalstu, gan arī ES līmenī, lai cīnītos pret daudzajiem pārkāpumiem, kurus mēs redzam ikdienā.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir radikāli mainījies Eiropas Savienības tiesību aktu veidols. Pamattiesību hartai tagad ir tieši tāds pats likumīgs spēks kā līgumiem, un tā ir pati mūsdienīgākā pamattiesību kodifikācija, kas piedāvā labu līdzsvaru starp tiesībām un solidaritāti un ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī trešās paaudzes cilvēktiesības.

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nolēmu balsot par šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka šādu lēmumu bija pieņēmusi manis pārstāvētā politiskā grupa, bet arī tāpēc, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs institucionālā nozīmē un tas ir vajadzīgs laikā, kad Parlamenta pilnvaras ir noteiktas, bet vēl tiek veikti organizatoriski pasākumi.

Mēs nepārprotami vēlējāmies budžeta pirmreizējo apstiprināšanu saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem padarīt par ievērojamu notikumu. Tāpēc mums visiem vajadzēja vienoties par kopēju nostāju; tādā veidā referente cenšas atrast kompromisa grozījumus, lai novērstu tādu lēmumu pieņemšanu, kas reāli nozīmēs tikai to, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai jautājumā par Lisabonas līguma piemērošanu nonāktu līdz galīgai viedokļu saskaņai.

Tāpēc es pateicos Gál kundzei par viņas darbu un ceru, ka šis ziņojums novedīs pie kopēja uzlabojuma Eiropas iestāžu darbībā.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Gál kundzi sakarā ar viņas lielisko ziņojumu par situāciju pamattiesību jomā Eiropas Savienībā. Tomēr šis ir tikai ziņojums. Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā joprojām daudz kas ir jāpaveic. Diemžēl praksē daudzu cilvēku pamattiesības netiek ievērotas, pat ja cilvēki formāli apgalvo, ka tās tiekot ievērotas. Viens piemērs ir lielā romu minoritāte, kuru pamattiesības netiek ievērotas visos aspektos.

Arī uzskatu brīvības jomā pastāv problēmas. Aizstāvot uzskatu brīvības idejas, mēs Saharova balvu pasniedzām kubiešu disidentam, tomēr mums joprojām ir problēmas tepat Eiropā. Cilvēki ne visur drīkst brīvi izteikties vai paust savu viedokli. Konkrēts piemērs ir viens no mūsu kolēģiem deputātiem šeit, Eiropas Parlamentā, kuru pavada apsardze, jo viņam ir jābaidās par savu drošību. Mums ir jāiestājas par pamattiesību ievērošanu Eiropā un jācīnās, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem Eiropas Savienībā būtu uzskatu brīvība.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir labi zināms, ka Itālijas valdība ar savām darbībām regulāri pārkāpj Pamattiesību hartu. Mums pietiek atcerēties tikai nolīgumu starp Itāliju un Lībiju, kurā bija pārkāpti desmitiem Hartas pantu, vai ierosināto ‘bavaglio’ likumu, kura nolūks bija ierobežot preses izdevumus un tiesisko sistēmu.

Mēs runājam par valdību, ko atbalsta nedemokrātiski ievēlēts parlaments, nedodot pilsoņiem iespēju izteikt savas izvēles, valdību, kas vakar ieguva uzticības balsojumu ar Eiropas Parlamenta opozīcijas deputātu balsīm, kuri publiski atzina, ka viņiem esot doti solījumi attiecībā uz turpmākajām vēlēšanām un balsu pirkšanu.

(Runātāja tika pārtraukta ar komentāru no zāles)

Fakti apliecina, ka ir notikusi korupcija. Tas, kā parasti, ir korupcijā apsūdzētā Berlusconi kunga bizness, kā to atklāj galīgie spriedumi, kas pieņemti Mondadori un Mills lietās.

(Vai jūs nepateiktu, kāpēc Eiropas Parlaments tagad ļauj uzstāties ķildīgām sievietēm?)

Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, lūdzu, apsēdieties un pārtrauciet runāt. Šī nav Eiropas Parlamenta palātai atbilstoša izturēšanās. Jums nav dots vārds un jūs šādi nedrīkstat pārtraukt citus runātājus. Lūdzu, ievērojiet to. Alfano kundze, lūdzu, turpiniet. Es jums dodu vēl 30 sekundes laika.

  Sonia Alfano (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, šī ir pēdējā reize, kad es jūs brīdinu. Ja jūs vēlreiz piecelsities un pārtrauksit sēdi, es lūgšu jūs atstāt palātu. Vai es to pateicu pietiekami skaidri? Nedariet tā vairs.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu viena no pašām svarīgākajām jaunajām jomām, kas attiecas uz ES iedzīvotāju labklājību, ir Pamattiesību harta, kas tagad ir saistoša mums visiem. Nākamajā posmā dažādām ES iestādēm maksimāli saistošā un efektīvā veidā ir jākoncentrē uzmanība uz pamattiesību ievērošanas uzraudzību un veicināšanu visās ES politikas jomās un visās dalībvalstīs.

Lai to sasniegtu, ir svarīgi, lai atsevišķi cilvēki un dažādas iestādes strādātu nolūkā nodrošināt, ka direktīva par vienlīdzīgu attieksmi, kas pašlaik ir iestrēgusi Eiropas Padomē, tiktu virzīta uz priekšu un mēs iegūtu juridiski saistošus līdzekļus, ar kuru palīdzību mēs varētu iejaukties, ja kādā no dalībvalstīm tiek konstatēta diskriminācija.

Vēl es varu teikt, ka īpaši svarīgi ir iejaukties slēptas diskriminācijas, kā arī acīmredzamas diskriminācijas gadījumos. No slēptās diskriminācijas cieš, piemēram, vecāki cilvēki.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es, kā redzams, balsoju pret šo politiski korekto ziņojumu. Man kā flāmu nacionālistam ir pilnīgi nepieņemami, ka šis Parlaments nacionālismu automātiski pielīdzina ksenofobijai un diskriminācijai.

Priekšlikums papildināt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm ar procedūru, kas bloķēs noteiktus politiskos pasākumus, kamēr Eiropas Komisija neizlems, vai ierosināt formālas pārkāpuma procedūras vai nē, ir acīmredzami bīstams. Tas beigsies tikai ar uzskaites vešanu par dalībvalstīm, un šāda situācija nav pieņemama.

Turpmāk Eiropas Komisija varēs bloķēt efektīvu deportācijas politiku, un līdz ar to tā krietni pārsniegs savas pilnvaras. Šo uzdevumu īstenošana un realizācija ir jāatstāj atsevišķu dalībvalstu, nevis Eiropas Komisijas, ziņā.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, grāmatas “1984” pielikumā George Orwell uzrakstīja nodaļu par “neovalodu” (“newspeak”), un viņš runāja par to, kā valoda varētu tikt sabojāta un izmainīta, tā mainot mūsu domāšanu. Viņš kā piemēru minēja vārdu “brīvs”. Viņš varēja tikai iedomāties, ka vārds “brīvs” neovalodā tiek izmantots, lai apzīmētu, ka šis suns ir brīvs no utīm, šis lauks ir brīvs no nezālēm; līdz ar to priekšstats par intelektuālo vai politisko brīvību izzuda, jo nebija vārdu, ar kuriem tos izteikt. Tas bija pārdabiski tālredzīgs piemērs, jo mūsu dzīves laikā lielākā vai mazākā mērā šādas pārvērtības ar vārdu “brīvs” ir notikušas.

Es jēdzienu “brīvība” visbiežāk attiecinu uz brīvību no valsts realizētiem piespiedu pasākumiem; ir vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ticības brīvība; tā tagad nozīmē tiesības. Man ir brīvība strādāt; man ir brīvība izmantot valsts veselības aprūpes sistēmu vai ko citu. Šis ziņojums par cilvēktiesībām ir attīstījies no priekšstata par tiesībām kā personiskās brīvības garantiju līdz tiesībām kā atļauju izvirzīt prasības visiem citiem cilvēkiem. Tā vietā, lai garantētu, ka mūsu tiesības tiek traktētas vienādi, tajā tiek nepamatoti apgalvots, ka mūsu tiesības ir jātraktē atšķirīgi. Eiropā nav cilvēktiesību krīzes, pastāv demokrātijas krīze, un mēs neatradīsim izeju no šīs krīzes, atņemot varu ievēlētiem pārstāvjiem un nododot to neievēlētiem juristiem.

***

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atvainojos par to, kas notika iepriekš, taču es kā itāliete zināmu nostāju nevaru paciest. Es esmu satraukta, jo Alfano kundze turpina izmantot balsojumu skaidrojumu minūtes, lai melotu un izkropļotu priekšstatu par to, kas reāli notiek Itālijā. Vakar uzticības balsojums Itālijas parlamentā notika uz vienmandāta pamata un pilnīgi demokrātiskos apstākļos. Es tāpēc atsaucu savu balsojuma skaidrojumu, atzīstoties, ka es balsoju par Juvin kunga ziņojumu.

Ziņojums: Philippe Juvin (A7-0338/2010)

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī esmu pārliecināts par to svarīgo lomu, kāda ir reklāmai uzņēmumu konkurences un konkurētspējas veicināšanas procesā, lai palielinātu patērētājiem piedāvāto izvēli.

Tomēr Eiropai vajadzētu piemērot stingrākus noteikumus nozarei, kas citādi draud kļūt arvien agresīvāka, īpaši saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu. Faktiski patērētāju vidū pieaug kopīga tendence sniegt konfidenciālus datus, neapzinoties, kādus rezultātus no tiem var izsecināt.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Juvin kunga ziņojumu, īpaši tāpēc, ka tajā ir pievērsta uzmanība pašām neaizsargātākajām personām, piemēram, bērniem, kuri nespēj patstāvīgi novērtēt komerciālos piedāvājumus, ar kuriem cilvēki tiek iepazīstināti, izmantojot arvien agresīvākas reklāmas.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, reklāmas patērētājiem bieži ir noderīgs informācijas avots un palīdz viņiem veikt saprātīgas izvēles. Runājot par ētikas kodeksu, kas nosaka, kāda veida reklāmas ir atļaujamas un labas, rūpniecībai arī ir teicamas paškontroles procedūras.

Tomēr pēdējos gados šī prakse ir atvirzīta otrajā plānā, spriežot, piemēram, pēc tā, kā reklāmās tiek izmantoti bērni vai kā reklāmas tiek orientētas uz bērniem. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu iejaukties šajā jautājumā un vēlāk izmantot šo lielisko ziņojumu kā pamatu, lai pārbaudītu, vai direktīva ir jāpārskata un jāpadara stingrāka.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, reklāmas ir ļoti svarīga labi funkcionējoša iekšējā tirgus sastāvdaļa, kas veicina konkurenci un patērētājiem sniedz izvēli. Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz reklāmām. Tas neierosina jaunu tiesību aktu vai regulāras reklāmas, nedz arī kontrolē vai ierobežo internetu.

Šis ziņojums palīdz apzināties, ka mums ir vajadzīga atbildīga reklamēšanas prakse, lai apkarotu negodīgu komercpraksi reklāmu nozarē un cienītu patērētāju personas datu privātumu.

Es aicinu uzņēmējus ar paškontroli un brīvprātīgu rīcību uzņemties savu daļu atbildības, lai izvairītos no maldinošām, slēptām un agresīvām reklāmām. Es īpaši lūdzu reklāmās neizmantot bērnus. Pārtrauciet izmantot pret mūsu bērniem Betmenu, Spaidermenu un Bemsi.

Ziņojums: Bendt Bendtsen (A7-0331/2010)

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju B. Bendtsen ziņojumu, un es par to nobalsoju. Mums vajadzētu uzsvērt, ka enerģijas taupīšana ir veids, kā samazināt pieprasījumu pēc enerģijas un tādējādi panākt energoefektivitāti visā Eiropas Savienībā. Mēs bieži diskutējam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, taču ļoti viegli ir aizmirst mūsu elektrības patēriņu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Es vēlos apsveikt referentu.

  Jens Rohde (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs šeit redzējām interesantu agresijas izpausmi no mūsu Itālijas kolēģes puses.

Pagājušajā nedēļā daudz cilvēku devās tālā ceļā uz Kankūnu, bet viņi nepavirzījās tālu uz priekšu cīņā pret klimata izmaiņām. Ar šodienas balsīm par energoefektivitāti mēs faktiski esam spēruši soli uz priekšu. Kā šajā ziņojumā ir pareizi norādīts, energoefektivitāte ir rentablākais un ātrākais veids, kā samazināt CO2 emisijas. Tomēr ar tiem pasākumiem, kas tiek veikti dalībvalstīs, ir ievērojami par maz. Ar mūsu pašreizējām pūlēm līdz 2020. gadam plānoto 20 % atjaunojamo resursu vietā tiks izmantots uz pusi mazāk šo resursu. Tas ir iemesls, kāpēc attiecībā uz energoefektivitāti mums ir vajadzīgs saistošs mērķis. Šajā ziņojumā ir ietverti daudzi risinājumi. Tagad tie ir jāīsteno. Es vēlētos pateikties Bendtsen kungam un apsveikt viņu par teicamo darbu, kas tika paveikts, veidojot šo ziņojumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt referentu Bendtsen kungu par šo ļoti svarīgo ziņojumu par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī, ņemot vērā Kankūnas konferenci. Mums tur izdevās atrast zināmu kopsaucēju, un tagad pats svarīgākais ir turpināt Eiropas Savienības pašu mājās iesākto darbu, lai samazinātu CO2 emisijas. Energoefektivitāte ir viens no piemērotākajiem virzieniem. Dalībvalstīm šajā jomā ir jāsagatavo efektīvi valsts rīcības plāni, tostarp finanšu mehānismi. Starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju ir vajadzīga vienošanās par īpašu palīdzību. Visi eiropieši būs ieguvēji no tādiem lēmumiem kā šis, jo mēs runājam par daudzām savstarpēji nesaistītām jomām — transportu, jaunām tehnoloģijām un ēku efektivitāti, ražošanu un pārsūtīšanas infrastruktūru. Šajā dokumentā ir apkopoti pasākumi, kuru mērķis ir ne tikai aizsargāt apkārtējo vidi, bet arī palīdzēt valstu ekonomikām.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es arī nobalsoju par šo Bendtsen kunga ziņojumu, kura tēma ir energoefektivitāte. Eiropas Savienībā programma Europe 2000 arī mums uzlika saistības domāt par energoefektivitāti, enerģijas ekonomiju un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tomēr mums ir jāatceras, ka tad, ja mēs paši sev izvirzām šādus mērķus, visiem ir jācenšas tos realizēt. Šāda problēma ir pastāvējusi visā Eiropā: ir bijuši izvirzīti labi mērķi, bet dalībvalstis nav uzskatījušas, ka tie viņām būtu saistoši.

Protams, jācer, ka tad, kad mēs runājam par efektīvu enerģijas izmantošanu, šī tēma netiks ierobežota tikai Eiropas robežās, bet tiks attiecināta daudz plašākā mērogā. Acīmredzot nebūs tādu situāciju, kur energoefektivitāte un ekonomija tiks pieļauta uz konkurētspējas rēķina; mums ir arī jānodrošina, ka mēs spējam konkurēt globālajos tirgos, tādējādi garantējot Eiropai labklājību un konkurētspēju. Kā jau minēju, ir svarīgi stingri ievērot uzņemtās saistības.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevar izvairīties no enerģētikas jautājuma, kas noteiks mūsu planētas nākotni.

Mums ir jāizkliedē mīts, ka valsts ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar enerģijas patēriņa pieaugumu. Eiropai pirmajai ir jāievieš jauns ilgtspējīgs ekonomikas modelis, kura pamatā būtu mazāks resursu, tostarp enerģijas, patēriņš ar lielāku produktivitāti. Tādēļ mums ir jāsarauj saite starp ekonomikas izaugsmi un nozarēm un sabiedrībai pārdotās enerģijas daudzuma pieaugumu, un tā vietā izaugsme jāsaista ar enerģētikas pakalpojumu daudzuma palielināšanu, kas rada nodarbinātību un energoefektivitāti.

Tāpēc es uzskatu, ka energoefektivitāte attiecībā uz ES nākotni ir prioritāte gan ekonomikas, gan arī apkārtējās vides aizsardzības kontekstā, un es ceru, ka Eiropas Komisija nekavējoties veiks vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu tos saistošos mērķus, kurus Eiropas Parlaments šodien izvirzīja.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par saistošāku un pretenciozāku politiku šajā energoefektivitātes rīcības plānā, un mani ļoti apmierina Eiropas Parlamenta galīgā nostāja šajā jautājumā.

Klimata izmaiņas netiks novērstas galvenokārt ar starptautisku saistību vai deklarāciju palīdzību: lai sasniegtu ar emisiju samazināšanu saistītos mērķus, mums ir vajadzīgs praktisks risinājums. Uzlabota energoefektivitāte šajā ziņā ir ļoti svarīgs liela mēroga projekts. Lai mēs to varētu īstenot, mums ir vajadzīga ļoti plaša un vispusīga politika uzlabotas energoefektivitātes jomā, kas būtu saistoša un — vajadzības gadījumā — finansiāli motivējoša un kas paredzētu arī sankcijas. Šis rīcības plāns ir pareizs solis šajā virzienā.

***

  Priekšsēdētājs. − Silvestris kungs, vai jūs aplaudējat man, vai arī balsojumu skaidrojumu laikā vēlaties izvirzīt procedūras jautājumu? Tas ir atzīstami, bet tagad turpināsim.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jūs varat redzēt, ka es aplaudēju, kaut arī izmantoju iespēju, lai izvirzītu procedūras jautājumu.

Priekšsēdētāja kungs, vai jūs plānojat vērst pasākumus arī pret tiem deputātiem, kas atrodas pietiekami izdevīgā situācijā, lai izmantotu viņiem atvēlēto laiku, apvainojot savu valstu valdības?

Mūsu kolēģe nupat jūsu klātbūtnē apvainoja Itālijas valdību, kas vakar no Itālijas parlamenta saņēma uzticības balsojumu un bauda arī Itālijas sabiedrības uzticību. Šai deputātei tas var nepatikt, bet tā ir viņas pašas problēma un viņa to var risināt savu draugu lokā. Šī deputāte šeit izmantoja savu laiku, lai apvainotu savas valsts, kas ir arī mana valsts, valdību, tā vietā, lai skaidrotu savu balsojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jums jautāt, vai domājat pieļaut šādas lietas, neskatoties uz Reglamentu, jo šādā gadījumā es turpmāk apmeklēšu visas balsojumu skaidrojumu sēdes, lai aizstāvētu valdību, kas likumīgi ar valsts un tās parlamenta piekrišanu vada Itāliju.

  Priekšsēdētājs. − Es ceru, ka jūs novērtēsit to, ka es atļāvu jums izteikties, lai gan jūsu izvirzītā tēma patiesībā nav procedūras jautājums. Mans uzdevums nav kontrolēt, ko deputāti nolemj sacīt. Mans uzdevums ir nodrošināt, ka viņi to pasaka tad, kad viņiem ir dots laiks runāt, tā vietā, lai pārtrauktu cits citu, un turklāt vēl darot to diezgan rupjā un skaļā veidā. Tāpēc pateicos par jūsu komentāru. Vismaz tad, kad es vadīšu sēdes, es pieprasīšu, lai deputāti cits pret citu attiektos civilizēti, un es centīšos ievērot grafiku, cik vien precīzi varēšu. Tas, ko deputāti runā tādā demokrātiskā telpā kā šī, ir viņu lieta, nevis mana.

***

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt dažas lietas saistībā ar šo tēmu.

Man šķiet, ka cīņā pret klimata pārmaiņām līdz šim gandrīz viss uzsvars ir likts uz atjaunojamo enerģiju, kas acīmredzot ir ļoti svarīga. Bet daudz vairāk būtu iespējams paveikt energoefektivitātes jomā, un tāpēc es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

Daudz vairāk varētu paveikt ēku energoefektivitātes jomā, īpaši saistībā ar šo pašu ēku, Briseles ēkām un daudzām citām sabiedriskām ēkām. Ir ļoti svarīgi paaugstināt to energoefektivitāti. Tas pats attiecas uz daudziem transportlīdzekļu veidiem. Ir tik daudz milzīgu, rijīgu dīzeļdzinēju. Ražotājus ir jāpiespiež padarīt tos energoefektīvākus.

Tomēr vienu grupu es vēlētos uzslavēt. Manā valstī skolas veic fantastisku darbu zaļā karoga jomā. Tas būtu jāatzīst un jāveicina, jo caur tām tā nonāk līdz bērniem un viņu vecākiem un veido pozitīvu attieksmi.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0367/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības budžeta prakse atbilst vairākiem principiem, tostarp specializācijas principam. Tas nozīmē, ka noteiktai politikas jomai piešķirtā summa var tikt izmantota tikai šai politikas jomai. Šis princips kopā ar citiem principiem Eiropas Savienībā aizsargā labu finanšu pārvaldību. Tomēr tajā pašā laikā tas mazina budžeta elastību. Ne tikai ikgadējā budžetā, bet arī daudzgadu finanšu shēmā nevar paredzēt visus izdevumus, ar kuriem Eiropas Savienībai nāksies saskarties. Tāpēc jau vairākus gadus pastāv Elastības fonds. Tajā ietilpst finanšu rezerve — summa, kas katru gadu ir iekļauta budžetā. Tā ļauj finansēt politikas nozares un projektus, kuru izmaksas nebija iespējams paredzēt. Mana kolēģa Böge kunga ziņojumā ir ieteikts šo fondu izmantot Mūžizglītības programmas, Konkurētspējas un inovāciju programmas un atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, finansēšanai. Tā kā es ticu, ka Eiropas Savienība šajās trīs jomās rīkosies pozitīvi, es nevilcinoties nobalsoju par šo tekstu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam piešķirt papildus finansiālo palīdzību, lai 2011. gadā īstenotu Mūžizglītības programmu un Konkurētspējas un inovāciju programmu. Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi — pārveidot Eiropas Savienību par pasaules mērogā konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kuras pamatā būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, jaunas darba vietas un tiekšanās pēc labākas sociālās kohēzijas, — šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot šīs programmas.

Lai palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules mērogā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem, sniedzot tiem vajadzīgo palīdzību un finansiālo atbalstu. Turklāt investīcijas videi draudzīgās inovācijās un zinātnisko pētījumu attīstība stimulētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas savukārt veicinātu jaunu pastāvīgu darbavietu radīšanu dažādās nozarēs, tostarp enerģētikas, ražošanas un transporta nozarēs.

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. − Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu nevar cerēt uz manu atbalstu. Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pienācīgas atbildes uz jautājumu, kāpēc šis papildu finansējums ir vajadzīgs. Turklāt man vispār ir ļoti kritiska attieksme pret to, kā tiek izmantots Elastības fonds. Ir vēlams samazināt citas budžeta pozīcijas, lai ļautu finansēt tās budžeta pozīcijas, kurās rodas pamatotas vajadzības pēc papildu finansējuma.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Elastības fonds nodrošina iespēju finansēt konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Tādējādi tā izmantošana 2011. gada budžetā ir saistīta ar vajadzību finansēt “Mūžizglītības” un “Konkurētspējas un inovāciju” programmas (stratēģijas “ES 2020” ietvaros), kā arī ar atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, miera procesa un ANO Palīdzības un darba aģentūras (ANOPDA) finansēšanu. Ņemot vērā šo programmu lielo nozīmi, es gatavojos balsot par šo priekšlikumu.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. − (IT) Parlamentam Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovāciju programmai un atbalstam, ko paredzēts sniegt Palestīnai, bez šaubām, ir jāvērtē pozitīvi. Es piekrītu, ka ir jāpiešķir finansējums papildu izdevumiem, kas neietilpst 1. un 4. pozīcijā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, šie izdevumi ir svarīgi no dažādiem viedokļiem, piemēram, lai pārvarētu krīzi un nezaudētu starptautiskās sabiedrības uzticību.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Tas ir nepieņemami, ka Palestīnai plānotā atbalsta, Eiropas izglītības un apmācību programmu un konkurētspējas uzlabošanas un brīvas konkurences programmu finansēšana tiks iekļauta vienā tekstā. Šeit ir saskatāms ļaunprātīgs nodoms. Šī kombinācija liek man balsojumā atturēties. Es vairākkārt esmu atkārtojis, ka piekrītu vajadzībai sniegt atbalstu Palestīnas iedzīvotājiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai garantētu ES līdzekļu —kopsummā aptuveni EUR 70 miljonu — izmantošanu saistību un maksājumu apropriācijās no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda dabas katastrofu seku novēršanai Portugālē, kas lūdza piešķirt līdzekļus saistībā ar katastrofu, ko izraisīja zemes nogruvumi un plūdi Madeiras salā, kā arī Francijai, kas lūdza piešķirt līdzekļus pēc vētras Xynthia izraisītās katastrofas. Es uzskatu, ka mums šīm dalībvalstīm ir jāsniedz atbalsts, lai tās varētu mēģināt novērst un samazināt šīs dabas parādības sekas. ES Solidaritātes fonds tika izveidots, lai demonstrētu Eiropas Savienības solidaritāti ar katastrofās izpostīto reģionu iedzīvotājiem. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo ticu, ka tas lūdz izmantot līdzekļus šim mērķim un tādēļ tā nolūks ir pieejamo mehānismu izmantot pareizi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šajā ziņojumā minētās summas ir pilnīgi nereālas. Nemaz jau nerunājot par to, ka šos mērķus ir iespējams finansēt pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, ja ir nepieciešams palielināt finansējumu, tad tas ir jāplāno ievērojami mazākos apjomos. Finanšu shēmas piemērošana ziņojumā minētajiem priekšlikumiem nepalielinās Eiropas Savienības elastīgumu, bet gan samazinās to. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es visvairāk vēlētos paust savu gandarījumu par to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši vienošanos par Mūžizglītības programmas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansēšanu. Es vēlētos īpašu uzmanību pievērst Mūžizglītības programmai. Tajā ietilpst četras nozaru programmas. Īpaša nozīme, manuprāt, ir Erasmus programmai, kas veicina masveida studentu apmaiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo tādā veidā ir iespējams iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī jaunus draugus, un iepazīt dažādu dalībvalstu kultūras. Līdzīga loma ir Comenius programmai, kas paredzēta skolas vecuma jauniešiem.

Šīs programmas ne tikai sniedz labumu Eiropas ekonomikai, bet, balstoties uz pārnacionālu pazīšanos tīklu, tās arī nodrošina eiropeiskas apziņas veidošanos. Šīm programmām ir jāatrodas prioritāšu saraksta augšpusē neatkarīgi no budžeta situācijas, jo tās ir investīcijas, kas Eiropas Savienībai dos labumu daudzās jomās — ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā un politikā. Lēmums sniegt palīdzību Palestīnai ir svarīgs citu iemeslu dēļ, taču es uzskatu, ka arī tas būtu jāapstiprina.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Pēc tam, kad neizdevās panākt izlīgumu, Eiropas Komisija jaunā 2011. gada budžeta “manevru” ietvaros iesniedza apspriešanai priekšlikumu izmantot Elastības fondu. Es nobalsoju par šo priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka palielinājums ietekmēs divas programmas, proti, Mūžizglītības un Konkurētspējas un inovāciju programmas (CIP), kuras ir pelnījušas no Eiropas Savienības saņemt vislielāko atbalstu un visvairāk resursu. Elastības fonds ir paredzēts Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu. Pēc vienošanās starp abām budžeta lēmējiestādēm (Eiropas Parlamentu un Padomi) tas ļauj par lielākām summām, nekā ir noteikts finanšu plānos, finansēt vajadzības, kas nebija paredzamas laikā, kad tika veidota daudzgadu finanšu shēma, maksimāli par EUR 200 miljoniem gadā. Tas Eiropas Parlamentam ir svarīgs rezultāts, jo raksturo sekmes dialogā ar Eiropas Padomi par budžetu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas tika panākta saskaņošanas sanāksmē attiecībā uz Elastības fonda izmantošanu, jo īpaši, lai finansētu tieši Mūžizglītības programmu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi ieguldīt kvalitatīvas izglītības attīstībā, apmācībā un augsta līmeņa sasniegumu veicināšanā. Vienīgi stingrība un apmācības kvalitāte Eiropu var padarīt konkurētspējīgāku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Iestāžu nolīgums, kas tika noslēgts 2006. gada 17. maijā, ļauj izmantot Elastības fondu, lai finansētu konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Papildu izdevumi 2011. gada budžetā ir vajadzīgi gan vairāk, gan arī mazāk par 1.a un 4. pozīcijā noteikto maksimālo apjomu. Tāpēc saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu tika ierosināts izmantot Elastības fondu. Summas, kas būs jāizmanto: EUR 18 miljoni Mūžizglītības programmai 1.a pozīcijā; EUR 16 miljoni Konkurētspējas un inovāciju programmai 1.a pozīcijā; EUR 71 miljons Palestīnai 4. pozīcijā. Abām budžeta lēmējiestādēm ir atgādināts, ka lēmums par iepriekšminēto Elastības fonda izmantošanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī netiks publicēts vēlāk par 2011. gada budžetu.

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Kopienas 2011. gada budžetā EUR 141,8 miljardus ir paredzēts tērēt atļaujām un EUR 126,5 miljardus — maksājumiem. Par Eiropas Parlamenta prioritātēm šajā budžetā var uzskatīt finansējuma apstiprinājumu un pastiprinājumu izglītībai un inovācijām. Tā 1.a pozīcijā — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai — ir palielinājums par EUR 18 miljoniem Mūžizglītības programmai, un 3.b pozīcijā — Pilsonība — par EUR 3 miljoniem vairāk ir piešķirts programmai “Jaunatne darbībā”.

Esmu gandarīts par nākamo četru ES prezidentūru (Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras valdības) apņemšanos iesaistīt Eiropas Parlamentu turpmākās sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas apņemšanos līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegt formālu priekšlikumu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar DFS. Eiropas Parlamenta iesaistīšana šajos jautājumos ir paredzēta arī Lisabonas līgumā (312. panta 5. punkts, 324. un 311. pants).

Es ceru, ka vajadzība nodrošināt Padomē vienprātīgu balsojumu, lai pieņemtu nākamo daudzgadu finanšu shēmu un apstiprinātu jaunos pašu resursus, netiks pārvērsta bloķēšanā.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās attiecībā uz 2011. gada budžetu. Es nobalsoju par budžeta pieņemšanu, ņemot vērā tā politiskos un institucionālos pamatprincipus, kas cita starpā ierosina stiprināt Eiropas Parlamenta lomu sarunās par jauno finanšu shēmu pēc 2013. gada un piedalīties diskusijās par jauniem ienākumu avotiem, kas ietver eiro nodokli. Papildu vērtība ir lielāka budžeta elastība neparedzētos apstākļos. Mēs esam izvairījušies no briesmām, kas saistītas ar operācijām uz provizoriskā budžeta bāzes, kuras lielā mērā paralizētu Eiropas Savienības darbību. Šāds stāvoklis būtu īpaši neizdevīgs laikā, kad ir aktīvi jācīnās pret ekonomikas krīzi un jāīsteno Lisabonas līgums. Šo mērķi izdevās sasniegt, īpaši pateicoties Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas nostājai.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) 2011. gada budžeta pieņemšana apliecina faktu, ka Eiropas Savienībā ir iespējams panākt kompromisu. 2011. gada finanšu plāna projekts tika pieņemts un par to tika nobalsots, pateicoties visu to iestāžu labajai gribai, kuras palīdzēja to izveidot. Šo kompromisu vajadzētu īpaši novērtēt, jo lēmumu pieņemšanas procedūras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jaunas, un pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlaments līdzvērtīgā statusā ar Eiropas Padomi un Komisiju ir pieņēmis koplēmumu par izdevumiem. Šis nav ideāls budžets, bet es domāju, ka izmaksas ir sadalītas saprātīgi un aptver visas Eiropas Savienības prioritātes. Balsojumā par 2011. gada budžeta pieņemšanu es arī paudu savu atbalstu turpmākai attīstībai un Eiropas integrācijas idejai.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Kopienas 2011. gada budžetā, ko parlamentārā Budžeta komiteja iesniedza sesijas laikā, ir palielināts finansējums Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām, Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam, Mūžizglītības programmai, “Cilvēku” pētījumu programmai un Konkurētspējas un inovāciju programmai. Es apsveicu Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par vienošanos, ka tad, ja būs vajadzīgi papildu līdzekļi, lai izpildītu ES juridiskās saistības, budžeti visu 2011. gadu tiks grozīti, ņemot vērā, ka likumīgi ES budžetā nedrīkst būt deficīts. Papildus budžetam Eiropas Parlamentam bija noteiktas politiskās prasības attiecībā uz Lisabonas līgumā paredzēto noteikumu īstenošanu, proti, attiecībā uz jauno pašu resursu sistēmu, un saistībā ar šo jautājumu ir noderīgi zināt, ka EK tagad ir paziņojusi, ka tā līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegs formālu iniciatīvu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar finanšu shēmas nākotni.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju un atbalstīju ES 2011. gada budžetu. Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas galu galā tika panākta starp Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu, un ceru, ka tas būs ilgspējīgs budžets, kuru varēs pilnībā un prognozējami izpildīt no finanšu gada sākuma. Pieņemot šo rezolūciju, mēs, Eiropas Parlaments, nodrošinām budžeta, par kuru vienojās Padome ar Budžeta komiteju, finansēšanu un kontinuitāti. Es esmu pārliecināta, ka bija jāpiešķir vairāk līdzekļu izglītībai, pētniecībai un inovācijām, ņemot vērā, ka ES ir jāpalielina tās efektivitāte un konkurētspēja, lai atgūtos no finanšu un ekonomikas krīzes. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir jāveido ilgtermiņa stratēģija, un šim budžetam ir jābūt daļai no tās.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tas, ka Eiropas Parlaments apstiprināja Kopienas 2011. gada budžetu tikai dažas dienas pēc tam, kad bija to noraidījis, pierāda to, ka visa šī procedūra ir vāji organizēta spēle, kuras mērķis ir novērst uzmanību no budžeta būtības, kas ir — labāk kalpot lielajam biznesam, cenšoties novelt ekonomikas krīzes nastu uz strādnieku pleciem un palielinot imperiālistisko intervenci. Tajā pašā laikā šī labi pārdomātā spēle atklāja, ka pastāv nopietna sacensība starp imperiālistiem, kā arī faktu, ka Kopienas institūcijas grūstās, lai izcīnītu vietu un pierādītu, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas spēj labāk kalpot plutokrātijas interesēm. Jau pirms kāda laika tika pieņemts lēmums, lai samazinātu visas minimālās apropriācijas, kas varēja tikt izmantotas nabadzīgajiem lauksaimniekiem, strādniekiem un pašnodarbinātām personām, un palielinātu apropriācijas, kas tiktu tieši novirzītas monopolgrupu civilās un militārās intervences pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī strādnieku šķiras un sabiedrības kustības vajāšanai un represijām.

Politiskie runasvīri, kas pārstāv kapitāla intereses, nevarēs sevi pasargāt no apmelojumiem, izmantojot šādus trikus. Viņu loma ar katru dienu kļūst arvien skaidrāka. Strādnieku šķira un vienkāršā tauta pastiprina cīņu pret ES politikas virzieniem un buržuju valdībām, tādējādi radot jaunu perspektīvu tautas ekonomikai, kas kalpos tās, un nevis kapitāla, vajadzībām.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) 2011. gada budžets atkal izraisīja reālas politiskas diskusijas starp EP deputātiem un dalībvalstu valdībām. Pašreizējo budžeta samazinājumu kontekstā Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības, vēlējās, lai Eiropas Savienība piedalās tajos taupības pasākumos, kurus Eiropas valstis piemēro sev. Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments, kā arī Komisija, tieši pretēji, vēlējās, lai izeja no krīzes tiktu meklēta, lēmumus valstīm pieņemot brīvprātīgi, tas piekrita Eiropas Padomes nostājai, skaidri izrādot solidaritāti ar dalībvalstīm. Apmaiņā pret šo piekāpšanos Eiropas Parlaments vēlējās diskusijas par Eiropas Savienības resursiem, īpaši par jautājumu, kas saistīts ar iespējām iegūt pašam savus līdzekļus neatkarīgi no dalībvalstu ieguldījumiem. Eiropas Padome sākotnēji bija nepiekāpīga, bet beigu beigās piekāpās mūsu likumīgajām prasībām. Tas ir iemesls, kāpēc citi EP deputāti un arī es varējām atbalstīt šo budžetu, kura apņemšanās aprobežojas ar īstermiņa mērķiem, bet kurš tomēr Eiropas Savienības politikas nākotnes perspektīvām ļauj būt atvērtām.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par 2011. gada budžeta izpildi. Šis budžets tika pastiprināts ar jaunām procedūrām, kuras paredzēja Lisabonas līgums. Šīs ilgās un grūtās sarunas ceļā uz vienošanos par 2011. gada budžetu uzskatāmi parāda, ka, tiklīdz jaunie budžeta principi stājas spēkā, mēs esam spiesti meklēt racionālus institucionālus kompromisus pašās svarīgākajās ES politikas jomās. Pirmo reizi kopš jaunā līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir izmantojis pilnvaras, kas tam ir bijušas piešķirtas, lai pilntiesīgi piedalītos Eiropas Savienības budžeta veidošanas procesā. Pirmais neveiksmīgais mēģinājums panākt vienošanos un iekļaut Eiropas Parlamenta likumīgās prasības atklāj konfliktu, kas joprojām pastāv starp iestādēm, bet kam īstenībā nevajadzētu būt, jo tas traucē efektīvu sadarbību starp iestādēm. Visu ES iestāžu mērķis ir nodrošināt, ka vienošanās, kas ir īpaši svarīgas visai ES un tās iedzīvotājiem, tiktu panāktas pēc iespējas vieglāk. Tāpēc es uzskatu, ka nākotnē vajadzētu veikt būtiskas izmaiņas pašu iestāžu darbības principos un iekļaut Eiropas Parlamentu visās sarunu stadijās, īpaši par budžetu, kas jāuzskata par sevišķi svarīgu elementu pārstāvnieciskās demokrātijas principa īstenošanas procesā.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienībai ir sev jāpiešķir budžets, kas atbilst tās mērķiem. Tai nav jāļaujas krīzes ietekmei, bet jācīnās pret izaicinājumiem, ar kuriem tā sastopas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments tagad pilnvaru ziņā ir līdzvērtīgs Eiropas Padomei un ir radījis priekšstatu par sevi kā par tālredzīgu spēku. Es nobalsoju par 2011. gada budžetu, jo tas mums kā EP deputātiem ir saistošs, lai piešķirtu Eiropai skaidru politisko virzienu. Eiropa 2011. gadā turpinās koncentrēt uzmanību uz prioritātēm. Lai īstenotu savas jaunās pilnvaras, tā varēs pārskatīt un palielināt savas finansiālās vajadzības. Neskatoties uz grūto ekonomisko situāciju, Eiropas Parlamentam ir izdevies iegūt stingru dalībvalstu atbalstu.

Pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma Eiropas Komisija 2011. gadā uzsāks diskusijas par dažādiem pašu resursu veidiem, kas Eiropai ir vajadzīgi, lai nākotnē garantētu tās finansiālo neatkarību. Tomēr es esmu ļoti norūpējies par to, ka Parlaments nav panācis vienprātību jautājumā par papildu finansējumu, kas “ITER” projektam būs vajadzīgs, sākot no 2012.  gada. Eksperimentālais kodoltermiskais reaktors — starptautisko pētījumu un Eiropas zinātniskā dinamisma galvenais projekts — varētu saņemt finansējumu no 2011. gada budžeta neizmantotās un pārpalikuma daļas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments pēc veiksmīgām sarunām ar Eiropas Padomi par 2011. gada budžetu, par nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanas nosacījumiem un jautājumu par Eiropas Savienības pašu resursiem ir zaudējis kauju. Decembra sesijas laikā, pieņemot 2011. gada budžetu, mēs pierādījām, ka Eiropas Padomei bija taisnība. Mūsu bažas nebija saistītas ar skaitļiem, bet drīzāk ar politiskām prasībām. Mēs neesam aizmirsuši mūsu septiņas prasības, kas tika pieņemtas iepriekšējās sesijas laikā. Pozitīvi ir tas, ka Komisija 2011. gada pavasarī arī iesniegs priekšlikumu jautājumā par pašu resursiem. Eiropas Parlaments arī piedalīsies šajās diskusijās, jo tas būs vajadzīgs finanšu plānu sagatavošanai. Savukārt nosacījumi vēl ir jādefinē, un tāpēc cīņa par to, lai pierādītu, ka koplēmumi šajā jomā ir jāievēro, ir tikai sākusies.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Fakts, ka Eiropas Parlaments pieņēma ES 2011. gada budžetu, liecina to, ka tad, kad starp Eiropas Komisiju un likumdevēju ir izveidots dialogs, par visiem jautājumiem ir iespējams vienoties savstarpēji izdevīgā veidā. Eiropas Komisija ir aptvērusi, ka Eiropas Parlamentam tagad ir lielāka ietekme Eiropas Savienības finanšu jautājumos, un ir nolēmusi, lai gan tikai vēlāk, respektēt šo situāciju. Praktiski budžets paliek Eiropas Padomes noteiktajās robežās, bet vienlaikus tajā ir arī iekļautas dažas likumdošanas prioritātes. Pirms vēl nebija panākta vienošanās, mēs atradāmies savādā situācijā, kad mums bija visu veidu stratēģijas un programmas, kas nākamā gada budžeta prognozēs vispār nefigurē. Šīs stratēģijas un programmas nevar palikt tikai uz papīra, jo tad tās kalpotu vienīgi tam, lai uzsvērtu pretrunas un paļāvības trūkumu Eiropas Savienības pašas pieņemtajos likumos.

Ir skaidrs, ka jūs nevarat izstrādāt jaunatnes, inovāciju un pētniecības atbalsta programmas un nevarat pretendēt uz aktīva dalībnieka lomu globālajā ārpolitikā bez līdzekļiem, kas paredzēti visu šo plānu finansēšanai. Parlamentam bija veiksmīga polemika ar Eiropas Padomi par vajadzību regulāri novērtēt jaunā tiesību akta un tā finansējuma priekšrocības. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības pilsoņi savus pārstāvjus ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās, nodokļu maksātājiem ir svarīgi redzēt, ka viņu nauda tiek izmantota lietderīgi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu apmierināta ar šodien pieņemto budžetu, jo tajā ir saglabātas tās prioritātes, kuras Parlaments pieņēma oktobrī un kuras pastiprina tādas svarīgas jomas kā izglītība, jaunatne, pētniecība un inovācijas. Ir būtiski nodrošināt Eiropas Savienībai pastāvīgu budžetu, ko tā varētu izpildīt pilnā un pārskatāmā veidā no finanšu gada sākuma, pretstatā provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmai, kas apdraudētu politisko plānu īstenošanu. Vienlīdz svarīgi ir cīnīties par tādu budžetu, kas krīzes laikos šķiet nereāls, un pastiprina tās jomas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un papildus darba vietu radīšanu un to kvalitātes uzlabošanu, piemēram, zinātni un inovācijas. Ekonomikas atveseļošanās Eiropā ir iespējama tikai caur mērķtiecīgu budžetu.

  Frédéric Daerden (S&D) rakstiski. – (FR) Par 2011. gada budžetu tika nobalsots ar atbildību, rūgtumu un pārliecību. Atbildība: sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Parlaments uzņēmās atbildību, balsojot par šo budžetu, lai izvairītos no institucionāla strupceļa un mēģinājuma izmantot provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmu. Rūgtums: koplēmums budžeta jautājumos nozīmē kaujas zaudēšanu. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta piekāpšanos, dažas dalībvalstis, kuras — atšķirībā no manis — netic Eiropas budžeta pievienotajai vērtībai, ir palikušas nelokāmas. Pārliecība: Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no jauniem pašu resursiem un nodokļa par finanšu darījumiem. Lai mēs sasniegtu šo pamatmērķi, mums ir vajadzīga Eiropas Komisija un tās gatavība šajos jautājumos uzņemties saistības. Mums ir vajadzīga Tirdzniecības un transporta atvieglošana (TTF), kā arī 2011. gada budžets, un tāpēc es atturējos no balsošanas par grozījumu, kuru šajā jautājumā atkārtoti iesniedza Zaļie un kurš bija simbolisks, bet bezatbildīgs. TTF ir pārāk svarīga tēma, lai ar to jokotos politisko stratēģiju ietvaros, iesniedzot grozījumus, kuru autori viņi nav, ar nulles budžeta pozīciju. Šo sākotnējo sociālistu grozījumu bija paredzēts iekļaut šajā diskusijā budžeta procedūras laikā, bet, ja tas būtu pieņemts šodien, tas nozīmētu izvēlēties Eiropas Savienību bez budžeta.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par budžetu ar gandrīz nulles pieaugumu 2010. gadā, lai demonstrētu, ka Parlaments var izrādīt briedumu un atbildību ekonomikas krīzes kontekstā, kura deformē valstu valdības. Nebūtu pareizi sākt palielināt 2011. gada budžetu laikā, kad lielākajā daļā dalībvalstu ir sācies stingras budžeta kontroles periods. Es priecājos, ka grūtās sarunas, kas par šo jautājumu tika risinātas starp dažādām iestādēm, noveda pie kompromisa un ka mēs esam izvairījušies no budžeta krīzes 2011. gadā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz jaunā 2011. gada budžeta projektu, jo tas palielina finansējumu tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir definējis kā prioritāras, piemēram, izglītībai, inovācijām, konkurētspējas uzlabošanai un kohēzijai attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, kā arī dabas resursu aizsardzībai un pārvaldīšanai.

  Göran Färm (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien nobalsojām par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. finanšu gadam. Tas ir ierobežots budžets, bet tajā ir arī paredzētas svarīgas investīcijas pētījumiem, jaunatnes iniciatīvām un Palestīnai vajadzīgās palīdzības iniciatīvām, un tas ļauj izveidot jaunu ES Ārējās darbības dienestu un jaunas finanšu uzraudzības iestādes.

Tomēr mēs atturējāmies balsot gan par tekstu, gan arī ierosināto budžeta pozīciju attiecībā uz jaunajiem ES pašu resursiem. Mēs atbalstām ES pašu resursu sistēmas pārskatīšanu un nodokļu un finanšu darījumu pārbaudi, bet uzskatām, ka pašlaik mums ir pārāk maz informācijas, lai šajā jautājumā varētu ieņemt konkrētu nostāju.

Neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā ES ieņēmumu sistēma, mēs vēlētos uzsvērt, ka tai ir jābūt neitrālai attiecībā uz budžetu un jārespektē dalībvalstu kompetence nodokļu jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2011. gada budžets būs pirmais Eiropas Savienības budžets, par kuru ir jāvienojas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lai gan šī vienošanās, pie kuras ir jānonāk jaunās koplēmuma procedūras ietvaros, nerisina visus Eiropas Parlamentu interesējošos jautājumus, tas ir pamats kopīgas izpratnes veidošanai attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta prioritātēm. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisijai būtu iespējas, kas ļautu ieviest izmaiņas budžetā, kad piešķirtais finansējums izrādītos nepietiekams, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, proti, stratēģijas “ES 2020” noteiktās prioritātes.

Tādā pašā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes uzdevums būs atrast kopsaucēju ātrai un efektīvai atbildei, radot nosacījumus egalitārākai un konkurētspējīgākai Eiropas Savienībai, kas būtu gatava saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diskusiju par 2011. gada budžetu iznākums bija paredzams, ņemot vērā, kādi pienākumi ir Eiropas Padomei un kādi galvenajām politiskajām grupām šajā Parlamentā — gan attiecībā uz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas definīciju un pieņemšanu, gan arī uz nākamo budžetu apstiprināšanu, kas ietilpst šajā shēmā.

Bet tas, ko šī vienošanās tiešām neatceļ, bet drīzāk pastiprina, ir daudzie iemesli būt kritiskiem attiecībā uz šo budžetu, iemesli, kurus mēs šeit esam izlaiduši. Ņemot vērā to, ka padziļinās ekonomikas un sociālā krīze, pieaug bezdarbs un miljoniem cilvēku pasliktinās dzīves apstākļi,  uz kuriem lielu iespaidu atstāj izteikta sociālā terorisma plāni, ko ES ir nodomājusi uzspiest dalībvalstīm, mēs visi vēlreiz mēģinām saprast, kāda ir bieži slavētās Eiropas solidaritātes patiesā nozīme: budžets, kas nepārsniedz 1 % no Kopienas nacionālā kopienākuma (NKI), nespēja pildīt savas funkcijas, lai sadalītu labumus, nespēja nodrošināt ekonomisko un sociālo kohēziju — tas, bez šaubām, akcentē ES īstenotās politikas kaitīgo ietekmi. Mēs vēlreiz atkārtojam, ka šim budžetam ir alternatīva, un tā ir ne tikai iespējama, bet arī patiesi vajadzīga. Alternatīva ietvertu būtisku Kopienas budžeta pastiprināšanu, pamatojoties uz pietiekamiem dalībvalstu ieguldījumiem atbilstoši to NKI.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju vienošanos starp Eiropas Parlamentu un 27 dalībvalstu valdībām, īpaši tāpēc, ka bez šīs vienošanās maksājumi, ko Īrijas lauksaimnieki saņems nākamajā gadā, tiktu aizkavēti.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Draudi ieviest provizorisko budžetu 2011. gadam mobilizēja Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi pastiprināt diskusijas, kuru iznākumu — budžeta projektu, par ko šodien tika nobalsots, — var uzskatīt par pragmatisku kompromisu. Pēc sarunām starp iestādēm projektā tika iekļauts vairums priekšlikumu, kurus atbalstīja Parlaments. Padome mums ir apgalvojusi, ka tā vēlas sadarboties finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izstrādāšanas laikā, kas būtu praktiska Lisabonas līguma nosacījumu izpilde. Eiropas Parlaments šajā jautājumā ir arī panācis vienošanos ar Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras premjerministriem, citiem vārdiem sakot, ar tām dalībvalstīm, kuras nākamajos divos gados vadīs ES Padomes prezidentūru. Mēs arī esam apmierināti ar Eiropas Padomes lēmumu Eiropas Savienības budžetā saglabāt elastības mehānismu 0,03 % līmenī no ES IKP. Šie līdzekļi ļautu finansēt svarīgus izdevumus, kas nebija paredzēti sarunu laikā par iepriekšējo finanšu shēmu, piemēram, saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Galileo sistēmu. Piekāpšanās no Eiropas Parlamenta puses ir diskusiju atlikšana par turpmākajiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, uz ko bija aicinājusi arī Eiropas Komisija. Ideja par to, ka valstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā vajadzētu samazināt, saskārās ar stingru opozīciju no to dalībvalstu puses, kuras baidījās no sabiedrības reakcijas. Mēs pie šīs diskusijas noteikti atgriezīsimies 2011. gada vasarā, kad Eiropas Komisija iesniegs vairākus jaunus alternatīvus priekšlikumus attiecībā uz ES finansēšanu.

  Julie Girling (ECR), rakstiski. − (AK konservatīvās partijas delegācijas vārdā) AK konservatīvās partijas pārstāvji šodien nobalsoja pret 2,9 % palielinājumu budžetā, jo mūsu uzskats ir šāds: tā kā valstu kapitāls meklē veidus, kā samazināt pašiem savus deficītus vai uzlabot savu fiskālo situāciju, EP deputātiem nevajadzētu prasīt palielināt Eiropas tēriņus. ES budžetu nevar, pretēji tam, ko mēģina pierādīt daži EP deputāti, izmantot kā papildinājumu valstu budžetiem taupības laikā; drīzāk tam ir jāatspoguļo tā sarežģītā situācija, kurā pašlaik atrodas ES dalībvalstis. Tāpēc konservatīvā partija sākotnēji iesniedza apspriešanai grozījumu, aicinot uz ilgāku laiku iesaldēt maksājumus 2010. gada līmenī, — šim solim varētu būt liela nozīme, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka ES izpilda savu pienākumu, lai ilgtermiņa valsts izdevumus pakļautu kontrolei un piešķirtu tiem noturīgāku pamatojumu.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Šodien tika pieņemts 2011. gada budžets, kas Eiropas Parlamentam nozīmē divkāršu neveiksmi. Parlaments pieņēma pārāk mazu budžetu: + 2,91 %, kas tālu atpaliek no tā pirmā lasījuma (+ 6 %) un Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma (+ 5,8 %). Tika pieņemtas tieši tādas pašas summas, kādas tika ierosinātas, Eiropas Padomei sarunās nedodot reālu rīcības brīvību, kas diez vai atstāj cerības attiecībā uz iespējām apspriest turpmākos budžetus. Kopš Lisabonas līguma ieviešanas Eiropas Parlaments budžeta jautājumos bija rīkojies kopīgi ar Eiropas Padomi saskaņā ar koplēmuma procedūru; nesaņemot līdz šim nekādas konkrētas saistības attiecībā uz lomu, kāda mums kā EP deputātiem būs nākamās finanšu shēmas sagatavošanas procesā un vajadzīgajā jauno pašu resursu atspoguļošanā, mēs riskējam ļaut Eiropas Padomei kļūt par valdītāju pār Eiropas projekta nākotni. Tāpēc, ņemot vērā dažu dalībvalstu nostāju, pastāv reāls risks, ka šis projekts saskarsies ar lielām grūtībām. Mani visvairāk samulsināja Eiropas labējo izrādītā attieksme, jo sarunu sākumā viņiem bija liela apņēmība izlaist vienu minūti, kad sāka zvanīt valstu vai valdību vadītāju tālruņi. Katrs pats izdarīs secinājumus par politisko konsekvenci saistībā ar šo virziena maiņu.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju ES 2011. gada budžeta pieņemšanu, kas notika ar acīmredzamu balsu vairākumu. Starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi panāktā vienošanās ir ļāvusi izvairīties no vajadzības izmantot provizorisko budžetu, kā rezultātā mazāka uzmanība tiktu pievērsta ES kohēzijas un lauksaimniecības politikai. Šīs ir īpaši labas ziņas Polijas pašvaldībām, lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas arvien lielākā skaitā izmanto Eiropas Savienības līdzekļus, jo, neskatoties uz ekonomikas krīzi, maksājumi, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaugs par 2,91 %. Es esmu arī apmierināta ar to, ka tika palielināts finansējums tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tostarp jaunatnei, izglītībai, pētniecībai un inovācijām.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par jauno budžetu un mani iepriecina tas, ka Eiropas iestādes beidzot ir atradušas kopsaucēju. Šī balsojuma laikā Eiropas Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienībai stabilu budžetu, ko varētu ieviest tūlīt, 2011. gada sākumā, tādā veidā izvairoties no vajadzības izmantot provizorisko divpadsmitās daļas sistēmu, kas apdraudētu daudzu Eiropas politikas jomu īstenošanas iespējas. Tomēr es nožēloju to elastīguma trūkumu, ko uzliek šis jaunais budžets, kā arī noteiktu politisko grupu, īpaši sociālistu, izdarītās izvēles, kas pakļauj riskam ITER, vienīgo fundamentālo ilgtermiņa izpētes projektu, kurā Eiropas Savienībai ir vadošā loma, atliekot balsošanu par tā finansēšanu. Līdzās iepriekšējiem kredītiem EUR 600 miljonu apmērā, kas bija pieejami ITER finansēšanai, krīzes apstākļos, kad Eiropas valsts sektora naudas līdzekļi ir ierobežoti, sociālisti demonstrēja savu bezatbildību un nekonsekvenci un pakļāva riskam stratēģiski svarīgu projektu, kas rada darba vietas.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu gandarīta, ka, neskatoties uz daudzajiem sarežģījumiem, pēc Eiropas Padomes veiktajiem grozījumiem bija iespējams vienoties par ES 2011. gada budžetu un to pieņemt. Tas ir ļoti svarīgi — ne tikai tāpēc, ka šādi bija iespējams izvairīties no provizoriskā budžeta, bet galvenokārt, ņemot vērā faktu, ka mēs varam būt droši par visu ar kohēzijas politiku saistīto izdevumu plānošanu, kas ir ļoti svarīga ES iedzīvotājiem un, pirmkārt, visiem Eiropas Savienības līdzekļu saņēmējiem. Bez tam es vēlētos uzsvērt, ka kohēzijas politikai līdzekļi ir palielināti par 10 %. Ir svarīgi, ka mēs esam panākuši politisku vienošanos. Šādi mēs esam demonstrējuši Eiropas solidaritāti, un tā mums tagad 2011. gadā nodrošina finansiālu stabilitāti.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Šodien es nobalsoju par 2011. gada budžetu. Pēc ilgām sarunām mums izdevās panākt vienošanos, kas apmierina Eiropas Parlamentu. Tiešām — Parlaments gaida, kad tiks īstenoti Lisabonas līguma nosacījumi. Šajā līgumā ir iekļauts nosacījums par to, ka mūsu iestādei ir jāiesaistās sarunās par nākamo ilgtermiņa budžetu un šīs izmaiņas ir jāpieņem visos līmeņos. Turklāt Parlaments 2011. gada budžetā vēlējās saglabāt noteiktas rezerves. Uzskatāms piemērs ir EUR 425 000, kas 2011. gada budžetā tika atlikti Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) — šo summu tagad var izmantot tikai noteiktos apstākļos. Tāpēc aģentūrai pēc Parlamenta atteikuma apstiprināt aģentūras budžeta izpildi tagad ir jāīsteno EP deputātu ieteikumi, lai varētu pieņemt lēmumu par pilna CEPOL budžeta piešķiršanu 2011. gadā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) 2011. gada budžets, pirmais budžets, kuru Eiropas Parlamentam bija tiesības uzmanīgi izskatīt, ir tikai parādījis to, cik mūsu sapulcei ir mazas pilnvaras. Es neesmu apmierināts ar neoliberālo pretējā virzienā vērsto reformu apstiprināšanu un darbošanos finanšu tirgu, nevis pilsoņu, kas mūs ir ievēlējuši, interesēs. Mēs pat nonākam tik tālu, ka steidzamības vārdā padodamies. Es šo nicināmo pasākumu ar savu balsi neatbalstīšu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc intensīvām sarunām beidzot bija iespējams panākt vienošanos par 2011. gada budžetu; tas nav ideāls budžets, tomēr tas ir dokuments, kas ļaus sasniegt ES ierosinātos mērķus. Šis Kopienas 2011. gada budžets, kas tika pieņemts šodienas sesijā, palielina finansējumu Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām un Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā lielo birokrātu skaitu Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Komisijā, šī rezolūcija Eiropas Kopienu laika gaitā pietuvina labi pārdomātai un efektīvai EK resursu pārdalei. Es rūpīgi iepazinos ar citām nostādnēm ziņojumā, un ar prieku konstatēju, ka noteiktas personas Parlamentā saprot, ka nauda ir jāizmanto savlaicīgi, nevis tad, kad tas ir par vēlu. Es nobalsoju “par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā gadījumā ar pēdējo priekšlikumu palielināt 2011. gada budžetu, es uzskatīju, ka Eiropas iedzīvotāju interesēs man ir jābalso arī pret šo priekšlikumu. Nav iespējams saprast, kā ES var atļauties palielināt savu budžetu, ja visā Eiropā tiek ieviestas taupības programmas. Pēdējais palielinājums tiek skaidrots ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un jaunajām iestādēm, kas saistībā ar šo līgumu ir izveidotas, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienestu. Austrijas Brīvības partija ar lielu tālredzību nobalsoja pret Lisabonas līgumu, kas, lai arī sniedza atsevišķus ieguvumus, galvenokārt tomēr veicināja birokrātijas un iedzīvotāju izdevumu pieaugumu. Tāpēc es nobalsoju pret 2011. gada budžetu.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta balsojumu trešdien, 2010. gada 15. decembrī, ar kuru sēdes laikā Strasbūrā, pēc otrdien notikušajām diskusijām, tika pieņemts 2011. gada budžets. Pieņemtajā budžetā ir iekļauts palielināts finansējums lielākajai daļai nozaru, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tajā pašā laikā ievērojot Eiropas Padomes noteiktos globālos ierobežojumus. Sarunu laikā par šā gada budžetu mani Eiropas Parlamenta kolēģi deputāti arī piekrita Eiropas Padomei un Komisijai jautājumos par vairākām politiskām prasībām, kas attiecas uz budžetu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Padomes grozītais budžeta projekts pilnībā neatspoguļo Eiropas Parlamenta norādītās vajadzības un prasības, bet Eiropas Savienība pirmajos 2011. gada mēnešos nevar palikt bez apstiprināta budžeta. Tāpēc trīspusējo sarunu laikā, kas notika 6. decembrī, Eiropas Komisija, Padome un Parlaments atrada pareizu kompromisu attiecībā uz budžetu, ko pilnībā var izpildīt no paša 2011. finanšu gada sākuma. Es nobalsoju “par”, jo atbildīgā nostāja atbilst Parlamenta centieniem sniegt Eiropas Savienības iedzīvotājiem atbilstošus finanšu resursus, kā to apliecina kopīgās deklarācijas par maksājumu apropriācijām apstiprināšanas fakts.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatīju, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Padome budžeta projektā veica grozījumus, kas pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma, ir sasniegts.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo piekritu tam, ka, neskatoties uz to, ka budžeta projekts ar Eiropas Padomes grozījumiem pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Tas iepriekšējā mēnesī bija ļoti īpašs brīdis, kad visas politiskās grupas apņēmās pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas panākt politisku vienošanos par ES turpmāko finansēšanu. Tādā veidā pēc ažiotāžas, ko tās izraisīja sarunu laikā, trīs galvenās politiskās grupas iegāja finiša taisnē. Eiropas Parlaments, neskatoties uz tā jauno pilnvaru izmantošanu, nupat ir atteicies no iespējas budžeta jautājumos realizēt sevi lēmumu pieņēmēja lomā. Beļģijas premjerministra vēstule, kas mums tika parādīta Beļģijas prezidentūras laikā un kas garantē, ka līgums tiks ievērots (sic) un Parlaments tiks iesaistīts turpmākajās diskusijās, nesniedz nekādas garantijas attiecībā uz veiksmīgu politisku rezultātu. Mūsu balsojums “pret” atspoguļo šo zaudēto iespēju un pārskatīšanas klauzulu, kas sekos.

Visātrāk šo rezultātu varētu sasniegt, ja, izmantojot to pašu Konvencijas metodi, apvienotu Eiropas un dalībvalstu parlamentus, dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju. Attiecībā uz ITER megaprojektu, kam pašlaik un arī turpmāk būs vajadzīgi pārmērīgi līdzekļi, mums nav nožēlas, ka tas ir atlikts. Mēs mēģināsim atkārtoti un demonstrēsim, kāda tā ir finanšu līdzekļu izšķiešana saistībā ar šo projektu, tiklīdz tas atkal nonāks atpakaļ uz EP Budžeta komitejas galda.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Mums bija jāapstiprina Eiropas Savienības 2011. gada budžets, kas tagad ir izdarīts, — pirmo reizi saskaņā ar jauno Lisabonas līguma kārtību. Esmu gandarīts par to, ka tika apstiprināta Eiropas Parlamenta loma šajā jautājumā, kā arī par atbalstu, kas tika sniegts galvenajām prioritātēm, kas uzsvērtas dokumentā, par kuru mēs šodien balsojam. Īpaša uzmanība 2011. gadā būtu jāpievērš tēmai „Jaunatne, izglītība un mobilitāte” — prioritātei, kas ņemta vērā visās budžeta sadaļās. Mums ir jāiegulda mūsu jauniešos un visu Eiropas iedzīvotāju apmācībā, proti, caur Mūžizglītības, Erasmus Mundus un Eures programmām.

Ir arī būtiski veicināt investīcijas pētniecībā un inovācijās un sekmēt MVU kā dzinēja lomu, lai mūsu ekonomiku padarītu dinamiskāku. Ņemot vērā kohēzijas politikas kā visu Eiropas rīcībpolitiku aptveroša elementa nozīmi, es atzinīgi vērtēju tā plānoto iekļaušanu dokumentā, kas ir šīs politikas veiksmīgas īstenošanas stūrakmens. Minēto iemeslu dēļ un tāpēc, ka, manuprāt, Eiropas Savienība virzās cauri periodam, kurš prasa lielākas pūles, lai Eiropu padarītu spēcīgāku un konkurētspējīgāku, vienlaikus saglabājoties vajadzībai stiprināt dialogu starp iestādēm, es balsoju par šo Parlamenta iesniegto projektu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Parlaments sarunās ar Padomi „parādīja zobus”. Pagājušajā gadā Lisabonas līguma kontekstā Padome ievērojami piekāpās Parlamentam. Pieņemot šo lēmumu par budžetu, Parlaments ir pietuvojies Padomes nostājai. Šķiet, ka šis kompromiss būs praktiski realizējams.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Par 2011. gada budžetu tika lemts sarežģītā un nestabilā laikā. Tagad, kad dalībvalstu budžeti tiek krasi samazināti, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pārliecināties, vai Eiropa nodrošina resursus, lai novērstu krīzes ietekmi. Ieguvumi no ES finansējuma ir redzami visā manā vēlēšanu apgabalā un nodrošina palīdzību tiem, kas cieš no pašlaik Lielbritānijā īstenotās “samazināšanas un dedzināšanas” (slash and burn) politikas.

Tomēr šajā budžetā ir sadaļas, kurām es nevaru piekrist. Piemēram, es nedomāju, ka būtu pareizi balsot par dāsnām lauksaimniecības subsīdijām un reprezentatīvu izdevumu palielinājumu. Es uzskatu, ka šajos ekonomiski nenoteiktajos laikos tēriņus ir svarīgi ierobežot. Tāpēc es izvēlējos atturēties balsojumā par 2011. gada budžetu.

  Glenis Willmott (S&D), rakstiski. − EP deputāti no Leiboristu partijas balsoja pret budžeta paketi, jo mēs nedomājam, ka laikā, kad dalībvalstīs krasi tiek samazināti izdevumi valsts sektorā, būtu pareizi palielināt ES budžetu.

Mēs katrā ziņā neatbalstām to, kā daudzas valdības riskē ar savu valstu ekonomiku, krasi samazinot izdevumus valsts sektorā. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu automātiski jāatbalsta visu Eiropas Savienības izdevumu palielināšana.

ES nākamajā gadā ir jāveic daudzi svarīgi darbi, vairākos gadījumos sniedzot atbalstu tām jomām, kuras visvairāk cietīs no krasās iekšzemes izdevumu samazināšanas. Tomēr gadījumos, kad vajadzīgi izdevumi, mēs uzskatām, ka būtu bijis iespējams atrast ietaupījumus, lai atbrīvotu naudu svarīgiem projektiem.

Ņemot vērā spiedienu, kas pašlaik tiek izdarīts uz dalībvalstu ekonomikām, šīs sarunas par budžetu varēja būt iespēja pārliecināt ES līderus bloķēt izšķērdīgos ES izdevumus tādās jomās kā lauksaimniecības subsīdijas, kas bieži grauj tieši to valstu ekonomikas, kurām ES starptautiskā atbalsta budžets piedāvā palīdzību. Tomēr šajā budžeta paketē šīs subsīdijas īstenībā paliek neskartas.

Šajā kontekstā EP deputāti no Leiboristu partijas nevarēja atbalstīt ES budžeta palielināšanu.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0353/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību sakarā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es nobalsoju par rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Eiropas Parlamenta grozījumiem. Es arī piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskata procesa ietvaros.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstam, kas tiek sniegts pārstrukturēšanas un pārvietošanas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskam un elastīgam, lai to varētu īstenot ātri un efektīvi. Ņemot vērā strukturālās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri ieviest instrumentus to darbinieku atbalstam, kurus ir ietekmējušas šādas izmaiņas, vienlaikus sniedzot viņiem arī nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu ātri atgriezties darba tirgū. Tāpēc finansiālais atbalsts būtu jāsniedz, izvērtējot konkrētos apstākļus. Svarīgi būtu arī uzsvērt, ka šī palīdzība neattiecas uz pienākumiem, kas parasti ir uzņēmumu kompetencē, kā arī tā nav paredzēta uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Atceroties, ka Nīderlande iesniedza lūgumu par palīdzības sniegšanu saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē Ziemeļholandes reģionā, es nobalsoju par šo ziņojumu, vai citiem vārdiem — par EGF izmantošanu, lai sniegtu atbalstu Nīderlandei.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu un ekonomikas krīze, kuru mēs tagad pārdzīvojam, apvienojumā ar pastāvīgajām izmaiņām darba tirgū, ko izraisa grozījumi starptautiskās tirdzniecības struktūrā, ir ievērojami palielinājusi to cilvēku skaitu, kuri cieš no bezdarba, kam daudzos gadījumos ir ilgtermiņa raksturs. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai reaģētu uz tādām situācijām kā šī. Šajā gadījumā mēs runājam par nedaudz vairāk nekā EUR divu miljonu piecsimts tūkstošu izmantošanu Nīderlandei, lai sniegtu atbalstu 613 atlaišanas gadījumos, kas divos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos notika laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim. Ņemot vērā, ka Komisija šo pieteikumu tā izskatīšanas laikā uzskatīja par piemērotu un atbilstošu noteiktajām prasībām un tāpēc ieteica šo pieprasījumu apstiprināt, es nobalsoju “par”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to sociālo ietekmi, kādu ir atstājusi pasaules ekonomikas krīze, kas īpaši veicināja bezdarba pieaugumu, pareiza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai ir galvenā nozīme daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu bēdīgā stāvokļa uzlabošanā, veicot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, tajā pašā laikā nodrošinot jaunus resursus, kas vajadzīgi uzņēmumiem un veicina ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā tiek izvirzīts šis intervences plāns Nīderlandei saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē. Es tāpēc ceru, ka Eiropas iestādes pastiprinās savu apņemšanos īstenot pasākumus, lai paātrinātu un uzlabotu tāda svarīga resursa kā EGF izmantošanas rādītājus, kuri pašlaik ir ļoti zemi. Šogad ir pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtisks, sniedzot palīdzību bezdarbniekiem un tiem darbiniekiem, kuri ir zaudējuši savas darba vietas firmu pārvietošanas rezultātā, kas ir bieža parādība mūsu globalizācijas laikmetā. Arvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot situāciju, ka daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, ir zemākas darbaspēka izmaksas, un tas atstāj kaitīgu ietekmi uz tām valstīm, kuros tiek ievērotas darbinieku tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darbiniekiem, kuri ir cietuši no uzņēmumu pārvietošanas, un tas ir ļoti svarīgs, veicinot pieeju jaunām darba vietām. EGF pagātnē ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, tāpēc būtu atbilstoši sniegt palīdzību Nīderlandei, kas ir iesniegusi pieprasījumu izmantot EGF saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Darbiniekiem, kas zaudējuši savu darbu finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, jāsniedz iespēja ātri atgriezties darba tirgū. Dalībvalstis ir spiestas veikt atbilstošus pasākumus, lai atbalstītu šos cilvēkus. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds veic šī mērķa finansēšanu, un dalībvalstis var tai pieteikties. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir ievēroti visi kritēriji un līdzekļu izmantošana no EGF, lai palīdzētu Nīderlandei, ir pilnīgi pamatota.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un tā attiecīgajiem grozījumiem, kurus iesniedzis Eiropas Parlaments.

Es piekrītu arī tam, ka:

- EGF ir jāatbalsta individuāla atlaisto strādnieku reintegrācija darbā, un es vēlētos atkārtoti uzsvērt, ka EGF palīdzība nevar aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi, ņemot vērā valsts tiesību aktus vai kolektīvos līgumus, nedz arī finansēt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu;

- EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā;

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot finansējuma avotus, kas nav neizlietotie ESF avoti, lai atbildētu uz atkārtotajiem Eiropas Parlamenta paziņojumiem, ka vajag identificēt atbilstošus budžeta mehānismus līdzekļu pārvedumam, ņemot vērā , ka EGF tika dibināts tādēļ, lai būtu īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un finansēšanas periodiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Es pilnībā piekrītu referentei Matera kundzei, kura ir priecīga vērot, ka Komisija turpina identificēt alternatīvus maksājumu asignējumu avotus neizlietotajos Eiropas Sociālā fonda resursos, — saskaņā ar biežajiem Eiropas Parlamenta pieprasījumiem.

Es arī piekrītu referentei, ka iepriekšējos gadījumos izvēlētās alternatīvas (budžeta pozīcijas, kas izstrādātas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam) nav apmierinošas, ņemot vērā lielus trūkumus, ar kuriem Komisija saskārusies, ieviešot konkurētspējas un inovāciju programmas. Ekonomikas krīzes laikā šīm apropriācijām, protams, jāpalielinās. Referente tāpēc aicina Komisiju turpināt centienus identificēt atbilstošākas budžeta pozīcijas maksājumiem nākotnē.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums pēc palīdzības Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) par 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, atbilst visiem likumīgi noteiktajiem kritērijiem. Patiešām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regula (EK) Nr. 1927/2006 un dibināts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, EGF darbības joma tika pagaidām paplašināta, jo bija paredzēts, ka tas varēs iejaukties tādās situācijās kā šī, kas ir tiešs globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts, kad “ir bijuši vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos NACE 2. līmenī vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana sekmēs šo strādnieku integrāciju darba tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo balsojumu EP: 1) aicina iesaistītās institūcijas veikt vajadzīgās darbības, lai paātrinātu EGF izmantošanu; 2) atgādina par institūciju saistībām nodrošināt nepārtrauktu un strauju procedūru EGF izmantošanas lēmumu pieņemšanai, paredzot vienreizēju, laikā ierobežotu individuālu atbalstu, kas piemērots palīdzībai strādniekiem, kuri cietuši no štatu samazināšanas globalizācijas rezultātā un no finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī uzsver to lomu, kāda var būt EGF atlaisto strādnieku reintegrācijā darba tirgū; 3) uzsver to, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsta individuālu atlaisto strādnieku reintegrāciju darba tirgū un atkārto, ka EGF palīdzībai nav jāaizvieto citas darbības, kas ir uzņēmumu atbildībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem, kā arī pasākumiem, ar ko pārstrukturē uzņēmumus vai nozares.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekiem, kuri ir atlaisti Ziemeļholandes reģionā, Nīderlandē.

Eiropas IKT nozare saņēmusi triecienus gan no globālās finanšu un ekonomikas krīzes, gan strukturālajām izmaiņām globālajā IT tirgū, it īpaši ražošanas pārvietošanas uz Ķīnu un Indiju dēļ, ko arī atspoguļo IKT 5. indikators.

IKT 5. indikators ir to galveno pētījumu rezultātu kopsavilkums, kuri saistīti ar biznesa ciklu, izmaksām un IKT nozarei piešķirto budžetu. Šī indikatora vērtība Rietumeiropai ir kritusies no aptuveni 160 2008. gada augustā līdz aptuveni 30 2009. gada aprīlī.

Nīderlande ir sagatavojusi saskaņotu personalizētu pakalpojumu paketi 613 darbiniekiem, kas tika atlaisti no diviem uzņēmumam “Randstad” piederošiem uzņēmumiem, tādu pakalpojumu kā norādījumu piedāvāšana pārejai no viena darba uz citu, mobilitātes centru izveidošana, atlaisto darbinieku izvietošana, profesionālās apmācības un profesionālās konkurētspējas izpētes veikšana. Kopējais pieprasītais budžets ir EUR 3 934 055, un Nīderlande 2010. gada 8. aprīlī iesniedza pieteikumu, lai saņemtu no EGF finansiālu pabalstu EUR 2 557 135 apmērā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojuma projektu. Mēs vēlreiz varam palīdzēt tiem ES pilsoņiem, kuri atlaisti pēc viņu uzņēmuma nonākšanas grūtībās, atrast jaunu darbu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Šis pieteikums ir viens no daudzajiem pieteikumiem no Nīderlandes, kas iesniegti Budžeta komitejā. Protams, es balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, lai palīdzētu no darba atlaistajiem Ziemeļholandes iedzīvotājiem. EGF mērķis ir rast finansējumu, lai palīdzētu atsevišķiem pilsoņiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas rezultātā. Pēdējo nedēļu laikā sarunās par budžetu Nīderlandes valdība ir pārspējusi pati sevi ar stūrgalvīgo atbildi uz Eiropas Parlamenta ieņemtajām likumīgajām pozīcijām, kurš vienmēr ir gatavs kompromisam. Šajā brīdī es vēlētos teikt, ka, no vienas puses, tas būtu savietojams ar valsts politikas perspektīvu pieteikties uz vairāku desmitu miljonu euro palīdzību no ES, no otras puses — noraidīt, lai notiktu likumīga diskusija par Parlamenta ierosinātajiem jautājumiem.

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0360/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ticu, ka ES ir vajadzīga ciešāka sadarbība likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Es domāju, ka ES noteikumiem šajā jomā jābūt universāliem. Citiem vārdiem sakot, pamatojoties uz to globālajiem noteikumiem par likumu konfliktiem, var paredzēt, ka jebkurš likums ir piemērojams — iesaistītajām dalībvalsīm, neiesaistītajām dalībvalstīm vai valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Savienība ir sev uzstādījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība, — tāpēc, lai atļautu dzīvesbiedriem izvēlēties piemērotu likumu, ar ko viņiem ir cieša saikne, vai, nepastāvot šādai izvēlei, lai likumu varētu piemērot viņu laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai; attiecīgais likums jāpiemēro pat tad, ja tas neattiecas uz dalībvalsti. Pieaugošā pilsoņu mobilitāte prasa vairāk elastīguma un lielāku tiesisko noteiktību, ko var uzlabot jaunā ES regula.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. − (IT) Vajadzība izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu nerodas no steidzamas vajadzības atrisināt “starptautisko” šķiršanos problēmas. Līdz šim būtiskās atšķirības valstu likumos neaizsargāja vienlīdzīgas iespējas starp dzīvesbiedriem, nedz arī iesaistīto bērnu intereses. Tieši pretēji, tās palīdzēja veicināt tā saukto “sacensību ceļā uz tiesu”. Kā Eiropas Parlamenta vidutāja vecāku veiktas starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietās, kā arī balstoties uz savā darbā gūto pieredzi, es atbalstu šo regulas priekšlikumu, lai radītu pāriem tiesisko noteiktību, garantētu paredzamību un elastīgumu.

Viena no inovatīvajām idejām regulas tekstā ir iespēja konsultēties ar ģimenes vidutāju pirms šķiršanās, tās laikā un pēc šķiršanās. Tas nav tikai tāpēc, ka šis cilvēks sniedz lielu palīdzību, informējot pāri par dažādiem šķiršanās veidiem un nosacījumiem un izskaidrojot jebkuras atšķirības starp tiem, bet arī tāpēc, ka viņš aizsargā iesaistīto bērnu intereses, palīdzot izdarīt pārim atbilstošas un miermīlīgas izvēles, lai aizsargātu viņu pēcnācēju labklājību.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kad ir runa par saskaņotības uzlabošanu starp Eiropas noteikumiem ģimenes tiesību lietās, ir grūti iegūt 27 balsis, kas vienotos šajā jautājumā. Par laimi, kopš 1997. gada Amsterdamas Līguma dalībvalstis, kas to vēlas, var kopīgi panākt progresu konkrētā jomā ar “ciešu sadarbību”, tādā veidā, ka vadošo valstu kodols var būt izveidots, lai virzītu Savienību uz priekšu. Problēmas, kas radušās dzīvesbiedriem ar statusa atpazīšanu Eiropā, īpaši laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas laikā, veicinājušas dažu valstu sanākšanu kopā, lai uzlabotu regulējošo valstu noteikumu saskaņotību. Es patiešām ļoti vēlos, lai šī ciešākā sadarbība, kurā Francija vēlas tikt iekļauta, tiktu īstenota. Manuprāt, šī iniciatīva ir eiropiešu apvienošanas interesēs tādā jomā, kura attiecas uz mums visiem un kurā tiesiskā noteiktība ir būtiska. Tāpēc es balsoju par piedāvāto regulu, ar ko tiek īstenota šī ciešā sadarbība. Nākotnē šāda ciešāka sadarbība jāpielieto tik bieži, cik vien vajadzīgs.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo regulas mērķis ir radīt juridisko drošību dažādām dalībvalstīm piederošiem pāriem, kas vēlas dzīvot atsevišķi vai šķirties, garantējot viņiem paredzamību un elastīgumu.

Šajā ziņā pieņemtā iniciatīva ir solis uz priekšu, bet ir nožēlojami, pirmkārt, ka tiek zaudēta iespēja paplašināt tās darbības jomu ar noteikumiem par laulības atzīšanu, tās atzīšanu par neesošu, bērnu aizbildniecību un mantošanu. Tā neattiecas arī uz citiem pastāvošo savienību veidiem, tādiem kā homoseksuāli pāri, kas ir atzīti dažās dalībvalstīs.

Otrkārt, arī tas ir nožēlojami, ka tikai 15 no 27 dalībvalstīm ir gatavas parakstīties uz šo ciešo sadarbību, kas būs neizdevīga to valstu pilsoņiem, kas to nedarīs.

Tāpēc tās ir manas cerības un vēlme, lai nākotnē regulas darbības joma tiktu paplašināta un pieaugtu to valstu skaits, kas parakstītos uz šādu ciešāku sadarbību: tām ir pienākums pret pilsoņiem, kurus tās pārstāv.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu par ciešāku sadarbību likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto šķiršanu, jo ir jāizveido skaidra un precīzi formulēta juridiskā bāze, saskaņā ar kuru tiktu pieņemti noteikumi atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem. Es vēlos norādīt, ka viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra, jo nav skaidrs, kā būtu jāpiemēro tiesību akti. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kur viens no pāra piesakās šķiršanai, pirms otrs to ir izdarījis, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Es vēlos uzsvērt, ka jaunajai piedāvātajai regulai jārada tiesiskā noteiktība pāriem, jāgarantē paredzamība un elastīgums.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Is vēlētos apsveikt Zwiefka kungu par šo ziņojumu, kuru es atbalstu. Šī pasākuma nolūks ir izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, atļaujot pusēm zināmu autonomijas līmeni. Šo noteikumu daudzveidīgā daba dalībvalstīs var, protams, radīt problēmas “starptautisko" šķiršanos gadījumos.

Patiešām, tāpat kā juridiskas neskaidrības par katram individuālajam gadījumam piemērojamajiem tiesību aktiem, var būt arī "sacensība ceļā uz tiesu", lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā vienu no dzīvesbiedriem. Tāpēc Eiropas Savienībai jāierobežo šie riski un trūkumi, ieviešot iespēju izvēlēties piemērojamo tiesību aktu ar savstarpēju abu pušu vienošanos. Tāpēc es piekrītu vajadzībai nodrošināt puses ar godīgu un precīzu informāciju, kas ļauj tām apzināties savu izvēli, cik ātri vien iespējams.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Pašlaik Lisabonas līguma ietvaros dalībvalstis var strādāt ciešā sadarbībā brīvības, drošības un taisnīguma jomā un it īpaši jautājumos par laulības šķiršanu un laulāto šķiršanu. Šī regula nosaka ciešu sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Spānija). Galvenais mērķis ir izskaust jebkādu ar dzimumu saistītu diskrimināciju, garantēt vienādas iespējas abiem dzīvesbiedriem, kā arī piešķirt galveno prioritāti bērnu labklājībai. Dzīvesbiedri parasti “sacenšas” par to, kurš no viņiem pirmais iesniegs šķiršanās pieteikumu, lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā attiecīgās puses intereses. Šīs regulas mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību konkrētiem pāriem un tajā pašā laikā garantēt procedūras paredzamību un elastīgumu. Es atbalstīju šo regulu tikai tāpēc, ka pašlaik tā nav skārusi Čehijas Republiku. Kopumā es ticu, ka šīs regulas ieviešana sniegs labu piemēru citām dalībvalstīm, tostarp Čehijas Republikai. Nākotnē citas dalībvalstis varēs parakstīt regulu, gūstot pieredzi no dalībvalstīm — celmlauzēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums netiecas saskaņot materiālās tiesības attiecībā uz laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, bet izveidot saskaņotus noteikumus, lai atrisinātu starptautiskus juridiskus konfliktus. Tas nozīmē, ka mums jāstrādā starptautisko privāttiesību jomā un nevis ģimenes materiālo tiesību jomā, turklāt katrai dalībvalstij būs savi tiesību akti.

Tādēļ ir svarīgi atcerēties, piemēram, ka piedāvātā regula ar grozījumiem 7.a pantā neprasa dalībvalstij atzīt par laulību — pat tikai, lai nodrošinātu tās izbeigšanu — tādu aktu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāms par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu. Tomēr tas nevarēs ierobežot to cilvēku tiesības, kuru savienība dalībvalstī netiek atzīta, tādēļ ir jārod kompromisa risinājums šajā jautājumā.

Ņemot vērā augšminēto, es saskatu tikai lielākas skaidrības sniegšanu starptautiskās jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā ģimenes tiesību kontekstā, it īpaši attiecībā uz laulības izbeigšanu vai laulāto atšķiršanu, kā svarīgu soli tādas brīvības un tiesiskās vides izveidošanā, kurā cilvēku pārvietošanās brīvība ir realitāte.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu iepriecināts par šī ziņojuma pieņemšanu, kurš dos iespēju pāriem no dažādām dalībvalstīm vai tiem pāriem, kuri nedzīvo savā, bet gan citā valstī, izvēlēties tiesību aktu, kas attieksies uz viņu laulības šķiršanu.

2007. gadā ES bija viens miljons laulības šķiršanu, 13 % no tām bija iesaistīti dažādu tautību partneri. Šo procedūru laikā Eiropas pilsoņi saskārās ar juridiskām problēmām, kas ietekmēja viņu šķiršanos.

Es vēlos norādīt, ka Portugāle piedalās ciešākas sadarbības procesā, kas dos iespēju uzsākt pirmās darbības šajā jautājumā, kuru Padome bija apturējusi.

Man jāuzsver tas, ka šis ziņojums ir ļoti vajadzīgs — ne tikai tāpēc, lai dalībvalstij prasītu atzīt par laulību — pat tikai nolūkā to izbeigt — situāciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāma par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Es vēlos apsveikt referentu par tik grūta jautājuma kā tiesību aktu izvēle laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās pamatīgu aplūkošanu. To, cik šis jautājums ir delikāts, apliecina fakts, ka Rome III ir pirmais piemērs ES vēsturē par ciešāku sadarbību, kas tiek vadīta saskaņā ar Līgumos esošajām procedūrām. Tāpēc Regulas teritoriālā darbības joma jāierobežo līdz 14 no 27 ES dalībvalstīm. Polijas nav starp tām. Es domāju, ka ieviešot principu, kas dod iespēju pusēm izvēlēties šķiršanai piemēroto tiesību aktu, Rome III veicinās lielāku tiesisko paredzamību un noteiktību. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas ierobežoto amplitūdu — tā attieksies tikai uz tiesību aktiem, kas piemērojami statrptautiskas šķiršanās lietā — ir būtiski atbildēt arī uz tādu jautājumu kā to, kuras tiesas jurisdikcijā ir izlemt konkrētā gadījumā.

Šī problēma ir citas ES regulas — Briseles IIa — temats. Tāpēc, tāpat kā referents, es domāju, ka ir būtiski pārskatīt šo regulu, cik ātri vien iespējams, lai ieviestu forum necessitatis noteikumus. Tas kliedēs daudzu dalībvalstu bailes par to, vai viņu tiesas nebūs spiestas lemt par to pāru šķiršanu, kuru tiesību sistēma neparedz būt precētiem, kas savukārt veicinās tās pieņemt vispārējos Eiropas principus starptautiskās šķiršanās jomā, un tas neapšaubāmi padarīs vieglāku daudzu ES pilsoņu dzīvi.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Ja divi dažādu tautību cilvēki vai vienkārši divi cilvēki, kas vairs nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, plāno šķirties, viņiem jāzina, kurai tiesai ir jurisdikcija un kurā valstī. Turpmāk šie divi cilvēki, kas šķiras, drīz varēs izvēlēties, kura Eiropas Savienības tiesību sistēma regulēs viņu šķiršanos. Tas or vēl viens ļoti svarīgs solis uz priekšu "kopīgas Eiropas tiesību telpas” pakāpeniskai izveidošanai, kas ir tieši piemērojams ikdienas dzīvē katram no mums. Lai gan es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu un pirmo reizi pielietotās tā saucamās ciešākas sadarbības procedūru, es paužu nožēlu, ka šī procedūra vispār ir jāpielieto un ka vienošanos nevar noslēgt starp visām ES dalībvalstīm. Es ceru, ka citas dalībvalstis drīz kļūs par šīs sadarbības pusēm.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Čehijas Republika ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Čehijas Republika nav parakstījusi piekrišanu ciešākas sadarbības mehānisma pielietošanai piemērojamo noteikumu saderības jomā attiecībā uz tiesību normu kolīzijām. Tas ir tāpēc, ka Čehijas Republika neuzskata regulas priekšlikumu par vajadzīgu pasākumu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Tāpat arī Čehijas Republika uzskata regulu par apšaubāmu attiecībā uz subsidiaritātes principu, jo tas nepiedāvā jebkādu pievienoto vērtību, kas pamatotu tā pārkāpumu dalībvalsts nacionālajos ģimenes tiesību aktos. Čehijas Republika arī uzskata priekšlikumu par apšaubāmu attiecībā uz proporcionalitātes principu, jo izvēlētā regulas tiesību forma nav piemērots instruments, lai nodrošinātu tiesību aktu saderību tiesību normu kolīziju gadījumos valsts ģimenes tiesību aktu jomā. Tomēr tajā pašā laikā nav manos nolūkos, lai mana balss apturētu šīs valstis, kas piedāvā ciešāku sadarbību kā instrumentu tiesību normu saderības nodrošināšanai tiesību aktu kolīziju gadījumos attiecībā uz atbilstošu ģimenes tiesību aktu noteikšanu, izvēloties šo ceļu.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Priekšlikums regulai par ciešāku sadarbību piemērojamo tiesību aktu jomā laulību šķiršanai un laulāto atšķiršanai palīdz atrisināt kopīgi radušos kompleksos un jutīgos jautājumus, kas saistīti ar šķiršanās procesu spēkā esošām laulībām, kuras noslēguši dažādu tautību cilvēki. Tas izskaidro lietas pāriem, kas šķiras un ļauj tiem izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Tas arī būtiski palielina viņu tiesības uz tiesisko noteiktību jau no paša sākuma. Tā kā pieņemtā likumdošana pārsniedz Acquis communautaire, ciešākas sadarbības mehānisma pieteikums ir solis, kas ļauj dalībvalstīm atrisināt dažas starptautiskās sadarbības juridiskās problēmas saistībā ar šādu laulību pārtraukšanu.

Tas dod citām dalībvalstīm, kas nepiedalās šajā posmā, pietiekamu iespēju laika gaitā novērtēt šīs regulas priekšlikuma pozitīvo un negatīvo ietekmi un izlemt, vai to parakstīt. Vairākus gadus un vairākās pienācīgi pamatotās lietās tas bija ārvalstu tiesību akts, kas tika piemērots šādos šķiršanās procesos Čehijas Republikā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunā regula dos iespēju starptautiskiem pāriem (pāriem ar atšķirīgu tautību, pāriem, kas dzīvo atšķirīgās valstīs vai pāriem, kas dzīvo kopā citā valstī, kas nav viņu valsts vai viņu izcelsmes valsts) izvēlēties valsts tiesību aktus, kas piemērojami viņu laulības šķiršanai, paredzot, ka vienam no partneriem ir saistība ar attiecīgo valsti, piemēram, pastāvīgā uzturēšanās vieta vai tautība. Jaunie noteikumi arī izskaidro tiesību aktus, kas piemērojami tad, ja starp partneriem nav noslēgta vienošanās. Jaunā regula dos iespēju, piemēram, spāņu-portugāļu pārim, kas dzīvo Beļģijā, izvēlēties, vai viņu laulības šķiršanā piemērojamiem tiesību aktiem jābūt portugāļu, spāņu vai beļģu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Laulības šķiršana ir nopietns jautājums. Bieži vien tas ietver saplēstus traukus un sadalītus īpašumus. Es ļoti apbrīnoju referenta T. Zwiefka ideālismu. Kas notiek tad, ja vācu vīrs vēlas tikt šķirts Vācijā, bet viņa sieva vēlas šķirties Sicīlijā tāpēc, ka viņas māte ir sicīliete? Kā jūs sadalīsiet putekļu sūcēju un veļas mazgājamo mašīnu, ja nepastāv vienošanās? Ideja ir laba, bet to vajag noslīpēt. 90 % no laulību šķiršanām ir traģēdija un skandāls. Es esmu “par”, bet paskatīsimies uz detaļām, kad apspriežam šo dokumenta veidu. Mums vajadzīgs likums, nevis noteikumi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šķiršanās un laulības šķiršana vienmēr ir sarežģīti jautājumi un ietver veselu virkni tiesisko seku. Viss kļūst jo īpaši problemātisks, ja vīrs un sieva ir no dažādām valstīm. Mēs esam meklējuši risinājumu Eiropas Savienībā, bet esam spējuši vien piekrist ciešākas sadarbības procedūrai, kas iesaistītajiem — citiem vārdiem sakot, pāriem no dažādām ES dalībvalstīm, kuri šķiras — tikai mazliet atvieglo situāciju. Šīs procedūras darbības joma nav noteikta, un tāpēc tā nav pavisam skaidra.

Protams, sadarbība nenozīmē, ka spriedumiem, tādiem kā laulības šķiršanas lietā, jābūt atzītiem dalībvalstī, kurā nav tiesību normas to darīt. Tāpat procedūrai nav jāpiedāvā iespēja piespiest dalībvalstis atzīt viendzimuma attiecības „caur sētas durvīm”. Tajā pašā laikā maz uzmanības tika veltīts vecāku tiesībām pārrobežu šķiršanās gadījumā. Šī iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par ziņojumu, jo es ticu, ka tas ir vajadzīgs, lai radītu skaidru un visaptverošu tiesiko regulējumu tiesību aktos, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Pirmoreiz ar 3.a panta nosacījumu ieviešanu pāriem tiek dota iespēja ar savstarpēju vienošanos noteikt šķiršanās procedūrai piemērojamos tiesību aktus. Es arī uzskatu, ka mums jānodrošina tas, ka pušu izdarītā izvēle ir pamatota uz informētību, citiem vārdiem sakot, ka abi pāra dalībnieki ir bijuši pietiekami informēti par viņu lēmuma praktiskajām sekām. Šajā ziņā ir jānodrošina, ka informācija ir precīza un pilnīga. Es domāju, ka ir svarīgi aizsargāt pāra attiecības, lai šķiršanās akts notiktu skaidrā, caurskatāmā un vienprātīgā veidā starp abām pusēm, kas tādā veidā kļūst par lēmumu pieņēmējiem ar līdzvērtīgām tiesībām.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Portugāle kopā ar 13 citām ES dalībvalstīm (Spāniju, Itāliju, Ungāriju, Luksemburgu, Austriju, Rumāniju, Slovēniju, Bulgāriju, Franciju, Vāciju, Beļģiju, Latviju un Maltu) piedalās pirmajā ciešākās sadarbības izmēģinājumā ES vēsturē. Šī ciešākā sadarbība tiek piemērota laulības šķiršanas un laulāto un īpašuma atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā.

Es nobalsoju par šo ziņojumu attiecībā uz regulu, kas nosaka skaidrus noteikumus par procedūru starptautiskiem pāriem (kad laulātajiem draugiem ir dažādas tautības), kas vēlas šķirt laulību vai veikt laulāto vai īpašuma atšķiršanu savās izcelsmes vai mītnes valstīs. Tas ir pilnībā saskaņots jautājums, kas atvieglos daudzu eiropiešu dzīves. Tas ir arī simbolisks brīdis, jo pirmo reizi starp ES dalībvalstīm tiek izmantota ciešāka sadarbība.

Šo noteikumu mērķis ir stiprināt tiesisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz šķiršanos un laulāto un īpašuma atšķiršanu. Vienošanās paredz tikai konfliktsituāciju, nevis valstu galveno tiesību aktu, saskaņošanu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kurā viens no laulātajiem tiesā iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to nav paspējis izdarīt otrs laulātais, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Regulas priekšlikuma nolūks ir radīt pāriem tiesisko noteiktību un garantēt paredzamību un elastīgumu. Es tāpēc esmu gatavs piekrist referentam Zwiefka kungam, kurš atbalsta noteikumu būtību, lai ieviestu tiesību aktus laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā .

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija (atsauca savu prasību 2010. gada 3. martā), Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija iesniedza Eiropas Komisijai prasību, norādot, ka tās savā starpā plāno izveidot ciešāku sadarbību laulības lietās piemērojamo tiesību jomā un uzaicināja Komisiju par šo jautājumu iesniegt Eiropas Padomei priekšlikumu. Iedzīvotāju arvien pieaugošā mobilitāte rada vajadzību, no vienas puses, pēc lielākas elastības, savukārt no otras — pēc lielākas tiesiskās noteiktības. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomās, sniedzot laulātajiem draugiem iespēju izvēlēties savas laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus.

Regula attieksies tikai uz laulības šķiršanu vai laulības saistību pārtraukšanu (laulāto atšķiršanu), bet neattieksies uz jautājumiem, kas saistīti ar fizisko personu tiesībspēju un rīcībspēju, laulības pastāvēšanu, spēkā esamību vai atzīšanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulāto vārdiem, laulības mantiskajām sekām, vecāku atbildību, uzturēšanas saistībām, trastiem vai mantošanu, — pat ja tie rodas tikai kā iepriekš izlemjami jautājumi laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības kontekstā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība, kurā ir garantēta brīva personu kustība, ir viens no Eiropas Savienības pašiem svarīgākajiem mērķiem. Es tāpēc vērtēju atzinīgi šo priekšlikumu, ar ko tiek ieviesta lielāka tiesiskā drošība attiecībā uz piemērojamo tiesību identificēšanu laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos dalībvalstīs, un es vēlētos, lai citas dalībvalstis pievienotos centieniem saskaņot valstu noteikumus par tiesiskajiem konfliktiem šajā jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šis teksts paredz risināt tādas problēmas kā šī, piemēram: A un B ir dažādu dalībvalstu pilsoņi, kuri ir stājušies viendzimuma laulībā vienā no dalībvalstīm, kurā ir ieviests tiesību akts, kas atļauj šādas laulības. Trīs gadus viņu pastāvīgā dzīvesvieta bija dalībvalstī, kurā viendzimuma laulības nav atļautas, bet kura ir piedalījusies regulas par piemērojamo likumu saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru pieņemšanas procesā. A un B vēlas šķirt savu laulību.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju noteikumiem vienīgās tiesas, kurām šajos apstākļos ir jurisdikcija, ir tās dalībvalsts tiesas, kuras pastāvīgie iedzīvotāji viņi ir. Tas acīmredzami nav taisnīgi attiecībā pret minēto pāri, kuram radīsies ievērojamas neērtības un būs jāzaudē daudz laika, lai uzsāktu savu laulības šķiršanas procedūru citas tiesas jurisdikcijā.

  Alf Svensson (PPE), rakstiski. − (SV) Kad Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par priekšlikumu Eiropas Padomes regulai, kas īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā, es izvēlējos atturēties no balsošanas. Manuprāt, ģimenes tiesības, piemēram, laulību šķiršanas regulēšana, ir joma, kurā vajadzētu atbalstīt subsidiaritātes principu un kurā katrai dalībvalstij vajadzētu pieņemt pašai savus lēmumus. Sadarbība, par ko šajā ziņojumā tiek runāts, ES dalībvalstīm ir brīvprātīga, un tajā pagaidām ir iesaistījušās 14 valstis. Zviedrija nav to skaitā. Es uzskatu, ka man kā EP deputātam no Zviedrijas nebūtu gluži pareizi pieņemt nostāju par tiesību aktu, kas attiecas tikai uz sadarbības formu, kurā Zviedrija nav iesaistījusies.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Ņemot vērā, ka starp dažādu tautību partneriem ES katru gadu tiek noslēgts 16 miljoni laulību, no kurām aptuveni 140 000 katru gadu tiek šķirtas, sarunas un vienošanās šajā jautājumā ir būtiskas, lai iedzīvotājiem garantētu vajadzīgo tiesisko noteiktību. Pēc tam, kad atsevišķas dalībvalstis bija balsojušas par daudzajām iniciatīvām šajā jomā, ciešākas sadarbības procedūra vismaz 14 valstīm tagad ir devusi iespēju ieviest vajadzīgos kritērijus.

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, ko daļēji sekmēja kredītreitingu aģentūras, ir parādījusi, ka ir jāievieš kredītreitingu aģentūru klasifikācijas un uzraudzības mehānisms. Es piekrītu šajā ziņojumā paustajam mudinājumam Eiropas līmenī izveidot to kredītreitinga aģentūru reģistrācijas un uzraudzības sistēmu, kuras nosaka reitingus, ko izmantot Eiropas Savienībā, kā arī apsvērumiem par to reitingu izmantošanas nosacījumiem Eiropas Savienībā, ko nosaka aģentūras trešās valstīs. Vienošanās, kas panākta par Eiropas uzraudzības struktūru un stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, tagad ļauj veikt šo aģentūru efektīvu uzraudzību. Ir būtiski, lai kopš paša sākuma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) spētu īstenot savas pilnvaras, nodrošinot to kredītreitinga aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzību, cieši sadarbojoties ar to valstu iestādēm. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka ASV arī ir nolēmusi sagatavot stingrākus noteikumus par uzraudzību šajā jomā, ņemot vērā to, ka Komisija arī apsver iespēju strādāt pie turpmākas saskaņošanas starptautiskā līmenī.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru pārraudzības un uzraudzības mehānisms. Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, ietekmēja šo iniciatīvu. Es piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Tomēr ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Principā kredītreitingu aģentūras sagatavo neatkarīgus atzinumus par iestādes kredītspēju, parādu, finanšu saistībām vai finanšu instrumentu. Tomēr šo aģentūru atzinumi dažkārt var nopietni ietekmēt tās valsts ekonomiku, kuras finanšu stabilitāti tās vērtē. 2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma Regulu (EK) Nr. 1060/2009, kuras mērķis ir reglamentēt aģentūru darbību, lai aizsargātu ieguldītājus un Eiropas finanšu tirgus pret ļaunprātīgas darbības risku. Tajā ir noteikti kredītreitingu piešķiršanas nosacījumi, kā arī noteikumi par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību. Tikmēr ekspertu grupas sagatavotā ziņojumā tika secināts, ka ir jāuzlabo uzraudzības struktūra, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un to smagumu. Ar regulu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) tika izveidota Eiropas Uzraudzības iestāde. Lai šī iestāde darbotos bez sarežģījumiem un būtu pareizi iekļauta kopējā finanšu regulējuma sistēmā, bija jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas uzlabo kontroli pār kredītreitingu aģentūrām.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavojis mans izcilais kolēģis un draugs J. P. Gauzès no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru tiek grozīta 2009. gada regula par kredītreitingu aģentūrām un kurā šo iestāžu uzraudzības pilnvaras piešķirtas jaunizveidotajai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Es atbalstu referenta piedāvātos uzlabojumus, jo īpaši jaunu pilnvaru nodošanu EVTI, kuras Komisija bija paredzējusi paturēt sev, sevišķi attiecībā uz sodiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai EVTI varētu deleģēt daļu savu funkciju valstu iestādēm. Man ir žēl, ka nekur nav pieminēts (kaut gan, iespējams, šāds regulatīvs grozījums nav pareizais līdzeklis) jautājums par valstu novērtēšanu un attiecīgo uzraudzību, kurai jābūt ieviestai, novērtējot valstis. Es ierosinu izveidot publisku Eiropas aģentūru valstu vērtēšanai, kas garantētu vajadzīgo specializāciju un neatkarību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Pasaules finanšu krīze apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un to kopēja kontrole. Es atbalstīju šo svarīgo dokumentu. 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas izdod Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Ir jābūt uzticamai uzraudzības un kontroles sistēmai, un tāpēc es atbalstu ierosinātos grozījumus, kas stiprinās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Šai iestādei ir jāpalīdz uzsākt darbu pie kredītreitingu aģentūru, kas darbojas ES, uzraudzīšanas, lai tā varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ekonomikas un finanšu krīze, kas ietekmēja visu pasauli, apliecināja, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānisms. Tādēļ Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Svarīgi ir tas, ka šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs piemērot sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Es piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī. Turklāt Parlaments ierosina galvenokārt pievērsties EVTI iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Šīs reitingu aģentūras atklāti kalpo starptautisko spekulantu interesēm. Tās rada negatīvas sekas kopš krīzes sākuma, un tā tas ir joprojām. To mērķtiecīgā un patvaļīgā valstu kredītreitingu mazināšana gan ES, gan ārpus tās liek šīm valstīm nonākt spekulāciju un aizņemšanās apburtajā lokā. Lielāki tēriņi palielina valstu finanšu problēmas un bagātina tirgus uz to rēķina. Jo īpaši eiro zonā kredītreitingu aģentūru lomai un praksei ir negatīva ietekme arī uz eiro stabilitāti. ES uzņemas nopietnu politisku atbildību, piešķirot tām tiesības novērtēt gan uzņēmumus, gan dalībvalstu ekonomiku. Es uzskatu, ka nekavējoties jāveic efektīvi pasākumi, lai izbeigtu reitingu aģentūru spekulatīvo darbību, un tātad ir radikāli jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Šajā ziņojumā ir daži pozitīvi, bet diemžēl vāji priekšlikumi, un tajā ir sperti vien bikli soļi šajā virzienā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šo izmaiņu nepieciešamība izriet no vajadzības pielāgot Regulu (EK) Nr. 1060/2009 jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un saistībā ar jauna mehānisma ieviešanu reitingu aģentūru darbības centralizācijai.

Tādēļ Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Mums tagad ir jānodrošina, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras, un jānodrošina to kredītreitingu aģentūru stingra uzraudzība, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešajām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzība.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Šis ziņojums ir pašreizējās direktīvas tehnisks grozījums, un tas, sākot ar 2011. gada janvāri, piešķirs pilnvaras jaunajai uzraudzības iestādei EVTI. Mums jāatceras, ka ir sagaidāmi vēl pilnīgāki, visaptveroši kredītreitingu aģentūru uzlabojumi 2011. gadā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Teorētiski kredītreitingu aģentūru darbību jau uzrauga un reglamentē Eiropas līmenī. Bet vai tas ir apšaubījis trīs Amerikas aģentūru dominanci, kuras valda Eiropas tirgos, attiecībā uz valsts parādu un tādā veidā — uz likmēm, ar kādām Eiropas valstis var aizņemties? Baidos, ka nē. Tas neapturēja ne Standard & Poor draudus samazināt Beļģijas reitingu, turklāt vēl pavisam nesen, ne Moody's draudus Spānijai, ne arī Fich draudus Īrijai.

Neviena no šīm aģentūrām nav saņēmusi sodu — nedz no saviem klientiem, nedz aptraipītas reputācijas veidā — par to, ka tās nav pienācīgi veikušas savus uzdevumus Enron vai augsta riska hipotekāro kredītu krīzēs. Tagad tās tiecas iegūt politisku nozīmi: draudi Beļģijai kā mēģinājums piespiest izveidot valdību; draudu nepaušana Francijai, lai mākslīgi novērstu eiro zonas sadrumstalotību. Patiesībā tām ir vara tāpēc, ka tirgi nav regulēti, un jūsu dokumenti, par kuriem es tomēr balsoju, daudz nedarīs, lai uzlabotu šo situāciju.

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes paliks atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam. Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, taču pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu; tā ir tikai psiholoģiski jauna rīcība, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā.

Tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām traukties uz priekšu neatkarīgi ne no kā. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma, nekā vispār nekāda.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Es balsoju par ziņojumu par kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības ieviešanu. Es pilnībā piekrītu Gauzès kunga ziņojuma saturam par priekšlikumu regulai, kurā izklāstīts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) veiktas kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības modelis, jo īpaši ņemot vērā kredītreitingu aģentūru sniegto pakalpojumu mobilitāti un to tūlītējo ietekmi uz finanšu tirgiem. Centralizēta uzraudzība varētu radīt labāku pārredzamību attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un varētu veicināt lielāku konkurenci starp dažādām aģentūrām. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr mani māc bažas, ka ierosinātais periods, kurā jāveic visas izmaiņas attiecībā uz pilnvaru un pienākumu pārnešanu no attiecīgajām uzraudzības iestādēm dalībvalstīs uz EVTI, ir pārāk īss, un tāpēc es uzskatu, ka tas ir jāpagarina.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta regula par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi par to, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, paredz, ka EVTI īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc ir jāgroza regula par kredītreitingu aģentūrām, lai organizētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs noteikt sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Sodus piemēros dalībvalstis.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir vajadzīgs. Mums jāņem vērā tas, ka kredītreitingu aģentūras daļēji veicināja krīzi. 2011. gadā mēs no Komisijas saņemsim priekšlikumu par dažādiem papildu pasākumiem attiecībā uz reitingiem, un pēc šī ziņojuma pieņemšanas šādus pasākumus varēs ieviest. Iepriekš minētie apsvērumi pārliecināja mani atbalstīt šo ziņojumu, ko es izdarīju, apliecinot savu pārliecību, ka tas ātri stāsies spēkā un mēs sagaidīsim pozitīvu iznākumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Privātām kredītreitingu aģentūrām ir piešķirtas jaunas tiesības noteikt standartus un jaunas pilnvaras, ko tām sola deleģēt valstu iestādes. To atkarībai no privātajiem partneriem nav robežu; nedz arī to patvaļīgajai dabai. Valstu iestādes ir padevušās. Tas ir apkaunojoši.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jāstrādā pie šīm izmaiņām, lai Regulu (EK) Nr. 1060/2009 varētu pielāgot jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un lai varētu ieviest jauno kredītreitingu aģentūru darbību centralizācijas mehānismu. Tādējādi Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Ir būtiski, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras un nodrošinātu to kredītreitingu aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu, jo, lai gan esmu par daudziem tajā iekļautajiem punktiem un par vispārīgajiem priekšlikumiem par kredītreitingu aģentūru un citu finanšu iestāžu labāku pārredzamību un uzlabotu informēšanu un uzraudzību, šis priekšlikums kalpos profesionālu ieguldītāju interesēm, kuri ir ļoti attālināti no tā, ko dēvē par „reālo ekonomiku”, jo šis ziņojums piešķir viņiem lielāku juridisko drošību. Tāpēc, lai gan es piekrītu šajā ziņojumā paustajam, ka ir cītīgi jāstrādā, lai nodrošinātu pārredzamību un tiesības uz skaidru informāciju finanšu sistēmā, es uzskatu, ka daudz vairāk vajag izbeigt finanšu spekulācijas un strādāt pie tāda regulējuma izveides, kas liktu finanšu tirgiem būt dalībvalstu uzraudzībā. Šajā ziņojumā ir ietverta virzība uz pārredzamību, informētību un zināmu finanšu dalībnieku uzraudzību, taču tas tiek veikts piesardzīgi un no kapitālistiskas perspektīvas, kas mēģina apmierināt finanšu nozari. Es tam nepiekrītu un to neatbalstu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Tas ir ļoti svarīgs instruments, lai ne vien informētu ES iedzīvotājus par stāvokli uzņēmumos un bankās, bet arī salīdzinātu dažādu zīmolu un preču konkurētspēju. Es balsoju par šo ziņojumu. Es arī ceru, ka turpmāk šī regula tiks papildināta ar politisko partiju un plašsaziņas līdzekļu reitingu kontroli, lai novērstu manipulācijas ar sabiedrības viedokli par naudu. Kredītreitingu aģentūras nestrādā pietiekami, lai iegūtu informāciju un to analizētu. Tās ir gatavas parādīt izdevīgus rezultātus tiem, kuri maksā. Visi tie, kuri manipulē ar sabiedrības viedokli un tādējādi nodod sabiedrību, ir pelnījuši smagu sodu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairāk nekā jebko citu finanšu krīze ir mums skaidri parādījusi, ka kredītreitingu aģentūru rokās ir bīstams monopols un ka to vērtējumi ne vienmēr ir adekvāti un dažkārt ļoti riskanti. Tāpēc ir svarīgi izveidot reitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tā kā šīs aģentūras ir ļoti sarežģītas finanšu tirgu sistēmas daļa, tika pieņemts lēmums šajā nolūkā ieviest divkāršu sistēmu. Turklāt ziņojumā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu aģentūru piešķirtos reitingus var izmantot Eiropas Savienībā.

Protams, ir būtiski, lai uzraudzības sistēma ļautu piemērot sankcijas. Nākotne rādīs, kādā apmērā tās faktiski tiks piemērotas. Tas, ka tagad ir izveidotas vairākas ES uzraudzības iestādes, kas paredz lielāku administrāciju un izmaksas, nav labi Eiropas nodokļu maksātājiem. Balsojot es to ņēmu vērā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka:

- par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību Eiropas Savienībā jābūt atbildīgai tikai Eiropas Uzraudzības iestādei (EUI), proti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kurai jābūt ekskluzīvām pilnvarām parakstīt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

- EUI (EVTI) jābūt atbildīgai par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību ar tiesībām, sagatavojot vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu, iegūt visu vajadzīgo informāciju no kredītreitingu aģentūrām, kredītreitingu noteikšanas pasākumos iesaistītajām personām, organizācijām, kas tiek vērtētas, un ar tām saistītām trešām pusēm; trešām pusēm, kurām kā apakšuzņēmējiem uzdots veikt jebkādus darba uzdevumus, un jebkādām citām personām, kuras ir cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai to darbību;

- ka pēc attiecīgo iestāžu uzraudzības pilnvaru nodošanas EUI (EVTI) kredītreitingu aģentūras reģistrācijai, ko atļāvusi attiecīgā iestāde, jābūt derīgai visā Eiropas Savienībā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām.

Tā ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Tāpēc es balsoju par un atbalstu referentu Gauzes kungu, kurš ierosina galvenokārt pievērsties Eiropas Vērstpapīru un tirgu iestādes iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Patiesībā ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka noteiktas kredītreitingu aģentūras vērtēta finanšu instrumenta izdevēja sniegtās informācijas pārredzamība var potenciāli radīt ievērojamu pievienoto vērtību attiecībā uz tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot šo aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Iepriekšējās debatēs par Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pieņemšanu referents uzstāja, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī.

Šis princips tika atbalstīts, un Komisija apņēmās izstrādāt tiesību akta priekšlikumu šajā jomā. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, ļauj turpmāk efektīvi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Šajā regulā, ar ko izveido EVTI, ir uzsvērts, ka šī iestāde īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes joprojām būs atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam.

Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, kurai pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu, kas būtu plašāks par šo psiholoģiski jauno rīcību, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā. Tomēr tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām neapdomīgi traukties uz priekšu. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma nekā vispār nekāda.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Sāk īstenoties finanšu tirgu regulēšanas pakāpeniskais process. Ir uzlabota ieguldītāju aizsardzība, un ir nodrošināta labāka pārredzamība. Noteikumi tagad ir plašāki un visaptverošāki un tāpēc nodrošina labāku aizsardzību visiem dalībniekiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Pasaules finanšu krīze, kuru daļēji veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Šī iemesla dēļ 2011. gada 1. janvārī darbu sāks Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

Vienlaikus krīze, kas joprojām turpinās, un pastāvīgie jaunie atklājumi par tirgus mehānismiem liek pastāvīgi pielāgot un vajadzības gadījumā paplašināt šīs iestādes uzdevumus un pilnvaras. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju detalizēto formulējumu un precizējumus par EVTI pilnvarām un tās attiecībām ar attiecīgajām valstu iestādēm. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tas sekmē vajadzīgo ES tiesiskā regulējuma vienkāršošanu. Es uzskatu, ka pašlaik spēkā esošās direktīvas metroloģijas jomā vairāk kavē, nekā palīdz strādāt šajā jomā. Vienlaikus es piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpieņem tāds risinājums, kas paredz ne tikai minēto direktīvu atcelšanu, bet arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Metroloģija ir zinātne par mērījumiem. Kopš seniem laikiem eiropieši visās jomās (garums, tilpums, spirta saturs utt.) ir pieņēmuši daudzas mērīšanas sistēmas. Piemēram, metriskās sistēmas pieņemšana ir nodrošinājusi labāku sadarbību starp dažādiem ekonomikas dalībniekiem Eiropas kontinentā un pēc tam visā pasaulē. Tomēr daudzās jomās pastāv ļoti dažādi mēri un mēru sistēmas. Vēloties likvidēt sadarbības šķēršļus starp eiropiešiem, Eiropas Savienība ir izveidojusi ilglaicīgu mēru sistēmu saskaņošanas politiku. Direktīva 2004/22 bija svarīgs solis šajā virzienā. Tā kā mēs gatavojamies pārskatīt šo tiesību aktu, vairāki instrumenti tagad ir izrādījušies novecojuši un ir jāatceļ, lai direktīvu padarītu vieglāk lasāmu. Es atbalstīju šo tekstu, jo tajā ir veikti atzinīgi vērtējami metroloģijas tiesību aktu pielāgojumi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu, ka ir jāvienkāršo Kopienas acquis un jāatjaunina direktīvas, kas vairs netiek piemērotas, pielāgojot tās mūsdienām. Attiecīgās direktīvas ir novecojušas un neveicina labāku regulējumu. Komisija domā, ka tiesību akti metroloģijas jomā nav jāsaskaņo, jo tā uzskata, ka starp dalībvalstīm ir pietiekama sadarbība un ka pašreizējā noteikumu kopējas atzīšanas situācija, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskiem parametriem, ir atbilstoša. Tomēr ir jāņem vērā, ka regulējuma vakuums šajā jomā radītu kaitējumu un ka mēs nedrīkstam veicināt juridisku nenoteiktību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriestajā ziņojumā runa ir par iespēju atcelt līdz astoņām direktīvām attiecībā uz metroloģiju sešās nozarēs, lai vienkāršotu Eiropas tiesību aktu kopumu šajā jomā: par aukstā ūdens skaitītājiem neattīrītam ūdenim (Direktīva 75/33/EEK); par spirta skaitītājiem un spirta tabulām (direktīvas 76/765/EEK un 76/766/EEK); attiecīgi par vidējas precizitātes atsvariem un atsvariem, kuru precizitāte ir lielāka par vidējo (direktīvas 71/317/EEK un 74/148/EEK); par transportlīdzekļu riepu spiediena mērītājiem (Direktīva 86/217/EEK); par graudu standartmasu (Direktīva 71/347/EEK) un par kuģu tilpņu kalibrēšanu (Direktīva 71/349/EEK).

Starp dažādajām iespējām attiecībā uz šīm astoņām direktīvām, kas tika apskatītas, proti — to pilnīgu atcelšanu, atcelšanu ar nosacījumiem un bez pasākumu veikšanas — Komisija secināja, ka nav nevienas iespējas, kas izceltos. Tomēr nolūkā uzlabot regulējumu Komisija atbalsta visu direktīvu pilnīgu atcelšanu, proti, tā atbalsta jaunu regulējumu mērinstrumentu jomā.

Es atbalstu šo Komisijas izvēli no likumdošanas izcilības viedokļa, lai gan uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vienkāršs un atjaunināts Kopienas acquis ir viens no ES mērķiem. Nav jēgas paturēt pilnīgi novecojušus noteikumus. Attiecībā uz metroloģiju pastāv viedoklis, ka nav jāveic nekāda saskaņošana, jo spēkā esošie tiesību akti ir kopēji atzītu noteikumu kopums, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskajiem parametriem. Tomēr ir svarīgi, lai regulējumā par šo jautājumu netiktu radīta plaisa un lai nebūtu juridiskas nenoteiktības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju, jo tāpat kā referente es atbalstu vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Es arī atbalstu viedokli, ka „dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana izraisīs juridisku neskaidrību”. Es uzskatu, ka šās direktīvas par mērinstrumentiem ir jāatceļ un jāvienkāršo, pārskatot metroloģijas juridisko pamatu — Mērinstrumentu direktīvu. Kopumā es uzskatu, ka tā ir pozitīva rīcība, lai vienkāršotu ES tiesību aktus, jo tā uzlabos iedzīvotāju piekļuvi šiem tiesību aktiem un ļaus efektīvāk strādāt šajā jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašlaik astoņas ES direktīvas aptver metroloģijas jomu sešās dažādās nozarēs. Tāpēc saskaņā ar labākas likumdošanas principu Komisija ierosina atcelt šīs direktīvas. Kā norāda Komisija, saskaņošana nav vajadzīga, jo pašreizējā situācija dalībvalstu noteikumu savstarpējas atzīšanas jomā ir apmierinoša. Tomēr referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību. Es balsoju par ziņojumu, jo referente ņems vērā juridiskās neskaidrības problēmas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas direktīvu atcelšana būtībā nozīmē to, ka Eiropas Savienības sistēmā tiks radīts regulējuma vakuums, bet tādas sistēmas kā metroloģijas jomas direktīvu regulējuma modernizācija noteikti ir solis uz priekšu, lai izveidotu plašāku un mūsdienīgāku kopēju sistēmu. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojumu, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju. Tomēr princips, ko atbalsta Padome un Komisija, ir trauslā līdzsvarā, jo katrai dalībvalstij būs jāpaļaujas uz valstu standartu savstarpējo atzīšanu, izvairoties no problēmu radīšanas uzņēmējiem nozarē, kas balstās uz metroloģijas noteikumiem, kamēr netiks pieņemta mērinstrumentu direktīvas pārskatīta versija, kas saskaņos attiecīgos tiesību aktus Eiropas līmenī.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu referentes nostājai, kura attiecībā uz metroloģiju atbalsta labāku regulējumu.

Komisija atbalstīja visu astoņu ar metroloģiju saistīto direktīvu pilnīgu atcelšanu, tomēr referentes nostāja ir līdzsvarotāka, piešķirot dalībvalstīm vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus par metroloģiju saskaņot Eiropas līmenī. Tādēļ ir noteikts pārejas periods, lai izanalizētu direktīvu atcelšanas iespējamās sekas un izanalizētu šīs jomas pamatdirektīvas (Direktīvas 2004/22/EK) pārskatīšanas nepieciešamību.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Es piekrītu referentei Weisgerber kundzei, kura atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par pārējām.

Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Es atkārtoti norādu, ka piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Visu astoņu direktīvu atcelšana, visticamāk, radīs papildu administratīvo slogu, jo dalībvalstis varēs ieviest valsts noteikumus par mērinstrumentiem, ko reglamentē direktīvas, kuras tiek atceltas. Ne tās direktīvas, kas tiek atceltas, ne pārējās, kuras palikušas spēkā, neuzlabos patērētāju aizsardzības kopējo līmeni. To var sasniegt, tikai tās grozot. Es uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Es arī atbalstu referentes priekšlikumu pabeigt šo procesu līdz 2014. gada 1. maijam. Tādēļ es balsoju pa šo ziņojumu, jo tajā ir izvēlēts risinājums, saskaņā ar kuru direktīvas tiks atceltas, taču vienlaikus tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu vispārējam mērķim uzlabot regulējumu metroloģijas jomā. Tomēr es uzskatu, ka būtu ieteicams to izvērtēt plašāk, jo pārsteidzīga standartizācija varētu radīt lielāku sabrukumu un juridisko nenoteiktību nekā priekšrocības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments parāda, ka tas atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par parējām. Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Eiropas Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

Tāpēc mēs izvēlējāmies risinājumu, kas paredz minēto direktīvu atcelšanu un arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir dots ievērojams ieguldījums birokrātijas mazināšanā, ko pastāvīgi tiek aicināts darīt, un tas ļauj atcelt vairāk nekā 20 direktīvas, kuras ir novecojušas vai vairs nav vajadzīgas. Tā ir pareizā pieeja, lai veidotu vienkāršāku un racionālāku Eiropu.

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es atbalstīju šo svarīgo rezolūciju, jo esmu pārliecināta, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva būs ietekmīgs programmu plānošanas instruments un ka tas Eiropas Savienībā veicinās plašākas pārrobežu diskusijas. Pilsoņu iniciatīva dod tiesības Eiropas pilsoņiem izteikt likumdošanas priekšlikumu. Lai šī iniciatīva būtu efektīva, Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem vajadzētu apvienoties pilsoņu komitejā, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv dažādas dalībvalstis. Tas nodrošinās, ka ierosinātie jautājumi Eiropai patiešām ir svarīgi, un tajā pašā laikā šim noteikumam būs vēl kāda vērtība, proti, tas veicinās parakstu vākšanu jau iniciatīvas sākuma posmā. Es domāju, ka pilsoņu iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja ES regulējums būs pilsoņiem labvēlīgs, neparedzēs organizatoriem apgrūtinošus pienākumus un nepievils viņu cerības. Ir arī ļoti svarīgi, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visā mūsu kontinentā un tāpēc liela uzmanība ir jāpievērš saziņas pasākumiem un informācijas kampaņām, kuru mērķis ir informētības palielināšana par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta un Padomes kompromiss par tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu, ko pavadījušas smieklīgi triumfālas runas par ES demokrātisko iestāžu stiprināšanu, nav nekas vairāk par aizvainojošu mēģinājumu manipulēt ar iedzīvotājiem un tos apmuļķot. Maldīgi dēvētā „pilsoņu iniciatīva” ir ne tikai bezjēdzīga — tā var pat izrādīties bīstama iedzīvotājiem. Nemaz jau nerunājot par procedūras prasībām, kas noteiktas attiecībā uz 1 000 000 parakstu savākšanu, lai lūgtu Komisijai sagatavot likumdošanas iniciatīvu, — būtībā nekas netiek mainīts — Komisijai nav nekādu pienākumu ierosināt likumdošanas iniciatīvu un tai nav saistību attiecībā uz tās saturu.

Gluži pretēji, šāda veida „pilsoņu iniciatīvu”, ko vada un manipulē ar kapitāla un buržuāziskās politikas sistēmas mehānismiem, ES iestādes var izmantot, lai ES un monopolu izdarītās prettautiskās un reakcionārās izvēles attēlotu kā acīmredzamu „tautas prasību”. Turklāt šāda veida „iniciatīva” tiks izmantota, lai parakstus, memorandus un prasības nostādītu pret organizētu tautas un strādnieku šķiras kustību, masu demonstrācijām un dažādiem cīņas veidiem. Dažādas „pilsoņu iniciatīvas” nevar apslēpt ES reakcionāro būtību, un tās arī nespēj mazināt šķiru cīņas un vietējo kustību cīņas pieaugumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Pilsoņu iniciatīva tika solīta Lisabonas līgumā, un tagad tā beidzot tiek īstenota. Šis jaunais līdzdalības veids Eiropas Savienības politikas izstrādē ļauj Eiropas pilsoņiem tieši vērsties Komisijā, lūdzot to sagatavot priekšlikumu par viņiem interesējošiem jautājumiem, ja vien tie ietilpst ES pilnvaru jomā. Mēs tikai gaidījām, līdz tiek ieviesti noteikumi par procedūru, lai šīs jaunās Eiropas pilsoņu tiesības kļūtu par realitāti. Tagad tas ir izdarīts, un es balsojumā atbalstīju šo priekšlikumu. „Pilsoņu komiteja”, kuras sastāvā ir personas no vismaz septiņām dalībvalstīm, Komisijā var reģistrēt iniciatīvu. Pēc tam var sākt parakstu vākšanas procedūru papīra formātā un tiešsaistē. Vajadzīgajiem miljons parakstiem jābūt vismaz no vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu un tiem jābūt savāktiem 12 mēnešu laikā. Dalībvalstis pārbaudīs paziņojumus par atbalstu. Visiem parakstu iesniedzējiem jābūt Eiropas Savienības pilsoņiem vecumā, kas tiem dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visbeidzot, Komisija kā līgumu sargātāja pieņems galīgo lēmumu par to, vai ir jāveic likumdošanas procedūra.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es atbalstu Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu par tiesībām saskaņā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu iesniegt likumdošanas priekšlikumu. Tiek uzskatīts, ka šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi pārvarot plaisu viņu starpā un nodrošinot, lai ES iestādes risinātu konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) starpniecību pilsoņi var tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai ierosinātu tiesību aktu. Tieši Komisija lems par pasākumiem, kuri veicami saistībā ar sekmīgām pilsoņu iniciatīvām. Eiropas Parlaments spēs palīdzēt sasniegt šos mērķus, organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas. Tā kā šī ir jauna iniciatīva, būtu noderīgi, lai Komisija ik pēc trim gadiem iesniegtu regulas īstenošanas ziņojumu un, ja vajadzīgs, ierosinātu regulu pārskatīt. Lai nodrošinātu iniciatīvas efektīvu piemērošanu, ir jāizvairās no sarežģītām administratīvām procedūrām. Ir arī jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc tam, kad tika panākts kompromiss par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ziņojums tika pieņemts ar ļoti lielu balsu vairākumu: 628 par un tikai 15 pret, un 24 atturas. Mani ļoti iepriecina šis balsojums, kas dod iespēju, sākot ar 2012. gadu, Eiropas pilsoņiem likt sevi sadzirdēt daudz skaidrāk. Koncepcija ir vienkārša; tas ir sava veida lūgumraksts Eiropas līmenī: pilsoņu komitejai, kuras sastāvā ir dalībnieki no vismaz septiņām dalībvalstīm, būs gads laika, lai savāktu miljonu parakstu par sabiedrību interesējošu jautājumu, kuram jāpievērš Komisijas uzmanība. Pēc tam Komisijai trīs mēnešu laikā ir jāizlemj, vai tā uzskata tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu par šo tematu par atbilstošu vai neatbilstošu, un jānorāda sava lēmuma iemesli. Mēs varam iebilst pret dažiem nosacījumiem, ko panākušas dalībvalstis, piemēram, pret prasību, ka jābūt pilsonim, nevis vienkārši Eiropas Savienības pastāvīgajam iedzīvotājam, lai parakstītu šo lūgumrakstu, vai arī pret iespēju valstīm pieprasīt indivīdiem personas apliecības, lai pārbaudītu viņu parakstus. Tomēr pilsoņu iniciatīva ir pozitīva ideja, un tas ir solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kas mums tagad jāievieš praksē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas tika ieviesta Lisabonas līgumā, ir milzīgs solis uz priekšu, lai izveidotu ciešākas attiecības starp Eiropas Savienību un Eiropas iedzīvotājiem. Šī jaunā iniciatīva piešķirs pilsoņiem tādas pašas iniciatīvas pilnvaras kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam. Turklāt tā nodrošinās pilsoņiem līdzekli tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties pie Eiropas iestādēm. Šāda divvirzienu plūsma ir savstarpēji izdevīga. Ieviešot šo iniciatīvu, būs garantija, ka ES iestādes risinās konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Turklāt Eiropas Parlaments spēs palīdzēt pilsoņiem sasniegt šos mērķus, izmantojot visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai atbalstītu izvēlētās pilsoņu iniciatīvas, it īpaši organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas.

Tomēr Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Tikai garantējot drošu vidi, kurā pilsoņi var iesniegt priekšlikumus, tā spēs iegūt viņu uzticību un palielināt interesi par Eiropas Savienības darbu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pilsoņu iniciatīva, kas miljonam eiropiešu piešķir tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, Eiropas Savienībā ietver līdzdalības demokrātijas koncepciju, kas faktiski ir noteikta Lisabonas līgumā. Tas ir jauns, svarīgs ES pasākums, un tāpēc Parlaments saņems atsauksmes no tā pārstāvētajiem pilsoņiem par to, vai ES strādā labi vai slikti. Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments, cik vien iespējams, ir centies padarīt likumdošanas iniciatīvas procedūru pēc iespējas vienkāršāku un vieglāk izmantojamu, jo tieši pilsoņi to faktiski izmantos. Mums nav vajadzīga sarežģīta procedūra, kas tikai radītu ES pilsoņu neapmierinātību.

Parlamenta galvenās prasības ir pieņemtas, piemēram, pieņemamības pārbaude pašā sākumā, nevis pārbaudes veikšana pēc pirmo 300 000 parakstu savākšanas. Es uzskatu, ka tas, ka minimālais dalībvalstu skaits, kurās jāsavāc paraksti, ir ceturtdaļa, nevis trešdaļa, kā tas tika sākotnēji ierosināts, ir Parlamenta un ES pilsoņu uzvara. Es ceru, ka tad, kad 2012. gadā stāsies spēkā Parlamenta lēmums, ES pilsoņi iesniegts tik daudz iniciatīvu, cik vien iespējams.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, ļoti labi apzinoties, ka tas vienkārši ir Eiropas pilsoņu gribas izpausmes veids un nevis spēcīgs līdzeklis, lai piedalītos vai mainītu pašreizējās politikas jomas. Komisija līdz pašām beigām mēģināja ierobežot šīs konkrētās pilsoņu tiesības, un tādēļ galīgais teksts neatspoguļo reālās ieceres; piemēram, tā ieviesa īpaši sarežģītas procedūras, lai izmantotu šīs tiesības. Diemžēl tika noraidīti svarīgi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegti grozījumi, un tāpēc iniciatīvas nedrīkst parakstīt ES pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav dalībvalsts pilsoņi, tādējādi izslēdzot pastāvīgo iedzīvotāju vienlīdzīgu līdzdalību neatkarīgi no valstspiederības, kā arī netiek garantēts tas, ka paraksti atbildīs parakstītāju personas kodiem.

Neskatoties uz to, galīgā teksta versija ir daudz labāka nekā sākotnēji ierosinātais teksts, jo tajā ir noteikts ceturtdaļas dalībvalstu minimums, ir ierosināts iniciatīvas nekavējoties reģistrēt un tiek prasīts Komisijai organizēt atklātu diskusiju par katru sekmīgo iniciatīvu, kā arī garantēt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz katras iniciatīvas finansējumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es vienmēr esmu uztvēris šo iniciatīvu kā vienu no svarīgākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Iespējai vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, izvirzīt likumdošanas iniciatīvu vajadzētu veicināt pilsoniskās sabiedrības Eiropas pilsonības nostiprināšanu Eiropas Savienības līmenī. Es uzsvēru šī pasākuma darbības jomu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem nav tiesību iesniegt likumdošanas iniciatīvas. Es ceru, ka šīs likumdošanas iniciatīvas praktiskā piemērošana neizrādīsies pārmērīgi birokrātiska, mazinot šī jaunā instrumenta izmantošanu.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. − Kaut gan es pilnībā atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, es balsoju pret galīgo normatīvo rezolūciju, jo esmu vīlies tajā, cik maz galu galā tika sasniegts ar šo daudzsološo instrumentu. Jo īpaši es nepiekrītu noteikumam, kurā prasīts, lai parakstītāji lielākajā daļā dalībvalstu norādītu savus personas kodus. Es arī esmu pret ierobežojumu, ka EPI drīkst piedalīties tikai ES pilsoņi.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgumā paredzētās „pilsoņu iniciatīvas” pamatnoteikumu pieņemšana ir vēl viens solis uz priekšu virzībā uz tiešo demokrātiju Eiropā. Turpmāk Komisijai būs jāapsver jauna Eiropas tiesību akta sagatavošana, ja prasība to darīt tiks saņemta no miljona pilsoņu no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. Tāpēc šis jaunais instruments Eiropas pilsoņiem sniedz iespēju patiešām ietekmēt likumdošanas procesu, Eiropas līmenī izvirzot prasību vai bažas, ko iedzīvotāji pauduši ar savu gribu. Tā ir uzvara, ko guvusi mūsu kustība, kura ir pastāvīgi aicinājusi tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem, veidojot stabilāku, pārredzamāku un pieejamāku Eiropu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka tāpat kā lielākā daļa deputātu es balsoju par ziņojumu par „pilsoņu iniciatīvu”, kas ES likumdošanas procesā iesaista līdz šim nepieredzēti lielu tautas līdzdalību. Patiesi, piešķirot vienam miljonam pilsoņu politiskas iniciatīvas tiesības, Parlaments ar savu darbību rāda labu līdzdalības demokrātijas piemēru. Tas tagad ir Eiropas Savienības turpmākais ceļš — tai jānokļūst vēl tuvāk pie saviem iedzīvotājiem.

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. − (DE) Salīdzinot ar sākotnējo projektu, ir veikti daži nelieli uzlabojumi. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr es vēlētos pateikt, ka pat ar šo bezzobaino pilsoņu iniciatīvu Eiropas Savienībā joprojām ir ārkārtīgs demokrātijas deficīts, kam nav nekādas tiešās demokrātijas formas. Tāpēc nākamajam solim jābūt obligātu referendumu ieviešanai par veiksmīgām iniciatīvām. Ļoti atzinīgi ir vērtējama lūgumrakstu aizsācēju obligāta atklāta uzklausīšana, piedaloties Komisijai un Parlamentam. Tagad dalībvalstīm ir ātri jāīsteno pilsoņu iniciatīva, nekavējot laiku un neradot pārmērīgu birokrātiju.

Lai novērtētu paziņojumus par atbalstu, vietējo iestāžu veiktas personas apliecību pārbaudes nebūs vajadzīgas, piemēram, tādas, kas piemērojamas valstu referendumu pieprasījumos. Valstu vēlēšanu iestādēm vajadzētu veikt pārbaudi izlases veidā, kā to ierosināja Eiropas Parlaments.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu, kas ir viens no svarīgākajiem ar Lisabonas līgumu ieviestajiem noteikumiem, saskaņā ar kuru miljons pilsoņu var lūgt Komisiju ierosināt noteiktus tiesību aktu priekšlikumus. Eiropas Parlamenta pieņemtajiem priekšlikumiem vajadzētu padarīt ar pilsoņu iniciatīvu saistītos noteikumus skaidrākus, vienkāršākus un vieglāk piemērojamus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien apstiprinātā pilsoņu iniciatīva ir vēl viens solis uz priekšu, lai radītu Eiropu, kas ir veidota iedzīvotājiem un ko veido iedzīvotāji, palielinot tās demokrātisko būtību un pārredzamību, kā arī mudinot Eiropu tuvoties saviem iedzīvotājiem un aktīvai, ieinteresētai un līdzdarbīgai pilsoniskajai sabiedrībai. No šā brīža Eiropas pilsoņi varēs iesniegt pieprasījumu, lai Eiropas Komisija par noteiktu jautājumu ierosina tiesību aktu, ja vien tiks garantēts minimālais parakstītāju skaits no vismaz vienas piektdaļas dalībvalstu.

Tomēr man jāpauž neizpratne par kolektīvu apvienību un organizāciju izslēgšanu (2. pants, nr. 3), jo īpaši domājot par NVO un politiskajām partijām — organizācijām, kas ir pārstāvības demokrātijas pamatā, kā arī izvēlēto terminoloģiju („pilsoņu komiteja”), lai identificētu organizatoru grupu.

Es arī brīnos par mēģinājumu noteikt parakstītāju minimālo vecumu 16 gadu līmenī, ja lielākajā daļā dalībvalstu aktīvas vai pasīvas balsstiesības tiek iegūtas, sasniedzot pilngadību — 18 gadu vecumu. Tieši tam jābūt par kritēriju, kā Komisija ierosinājusi priekšlikuma 3. panta 7. un 2. punktā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīts par to, ka ir pieņemts šis ziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu un kuras mērķis ir piešķirt pilsoņiem tādas pašas politiskās iniciatīvas pilnvaras, kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam.

Katrai iniciatīvai būs 12 mēneši laika, lai savāktu miljons parakstu, kam jābūt vismaz no ceturtdaļas dalībvalstu — pašlaik septiņām. Minimālais parakstītāju skaits no katras valsts svārstās no 74 250 Vācijā līdz 3 750 Maltā. Portugāles gadījumā minimālais vajadzīgais parakstītāju skaits iniciatīvas atbalstam būs 16 500.

Atbalsta paziņojumu derīgumu pārbaudīs dalībvalstis. Portugālē būs jānorāda personas apliecības, pases vai pilsoņa apliecības numurs. Parakstītājiem jābūt ES pilsoņiem un jābūt pietiekami veciem, lai varētu balsot Eiropas vēlēšanās (18 gadi Portugālē).

Pēc tam Komisijai būs jāizanalizē iniciatīva un trīs mēnešu laikā jānolemj, vai tā ierosinās Eiropas tiesību aktu par šo jautājumu. Pēc tam Kopienas izpildvaras pārstāvjiem būs jāizklāsta „rīcība, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un tās iemesli”. Šis pamatojums tiks publiskots.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. − (IT) Es atzinīgi vērtēju Lamassoure kunga un Gurmai kundzes ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu. Šis balsojums ir apstiprinājis un pat palīdz izstrādāt Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatnoteikumus, kā paredzēts Lisabonas līgumā.

Pilsoņu komiteja, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis, drīkst reģistrēt iniciatīvu un papīra formātā vai tiešsaistē sākt vākt vajadzīgo 1 miljonu parakstu, tiklīdz Komisija ir veikusi pieņemamības pārbaudi. Šim līdzdalības demokrātijas piemēram ir ļoti liels potenciāls, jo tas tiešā veidā iesaista pilsoņus un zināmā mērā ļauj viņiem piedalīties mūsu darbā.

Divu līdzreferentu kopīgais darbs ir parādījis, ka var pārvarēt pat ideoloģisku nevienprātību, ja darbs tiek veikts efektīvi un pilsoņu interesēs. Šī pamatnostāja ir raksturīga Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai, kura vienmēr ir proaktīva, atvērta dialogam un sadarbībai, taču vienlaikus tās pamatā ir stabilas un nesatricināmas vērtības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī katrā ziņā ir demagoģiska iniciatīva, Eiropas Savienības propaganda, kuras vienīgais uzdevums ir mēģināt apslēpt pašlaik notiekošo demokrātijas mazināšanu un likt mums aizmirst, ka tieši Eiropas vadītāji neļāva rīkot referendumu par pašu Lisabonas līgumu, kas paredzēja tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu.

Tikmēr pašā Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti ierobežojumi šādai pilsoņu iniciatīvai, 11. pantā norādot, ka ir vajadzīgs miljons parakstu no ievērojama dalībvalstu skaita, un pēc tam norādot, ka pilsoņi var tikai aicināt Eiropas Komisiju ierosināt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, kuriem, pēc viņu domām, ir vajadzīgs Eiropas Savienības tiesību akts, lai piemērotu līgumus.

Citiem vārdiem sakot, pēc visa parakstu vākšanas darba un pēc regulas projektā noteikto prasību izpildes nav nekādas garantijas, ka pilsoņu vēlmes tiks ņemtas vērā. Jebkurā gadījumā Eiropas Parlamenta apstiprinātais ziņojums nedaudz uzlabo Eiropas Komisijas priekšlikumu, taču tam ir jāatbilst Līguma noteikumiem, kas sākotnēji faktiski ierobežo jebkādas pilsoņu iniciatīvas palielināšanu. Tādēļ mēs atturējāmies.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Jebkura pilsoņu iniciatīva ir jāparaksta vairāk nekā miljonam Eiropas Savienības pilsoņu, un šiem parakstītājiem jāpārstāv ceturtdaļa Eiropas Savienības dalībvalstu: tas bija šīs regulas vissvarīgākais nosacījums. Īrijas valdība plāno pārbaudīt parakstītājus no Īrijas, pārbaudot valsts vēlētāju sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu. Manuprāt, Parlaments maldās, vēloties pēc iespējas vairāk veicināt šīs iniciatīvas, jo īpaši samazinot dalībvalstu skaitu, no kurām jāsavāc paraksti. Es palieku pārstāvības demokrātijas atbalstītājs. Pilsoņu iniciatīva nepalīdzēs atrisināt ES ekonomiskās, sociālās, vides un sabiedrības problēmas. Tas, ko dēvē par pilsoņu iniciatīvu, būtībā kalpos politisko ekstrēmistu spēkiem, kuri izmantos šo instrumentu, lai rīkotu kampaņas par nāvessoda atjaunošanu, pret minaretu būvniecību, pret Eiropas „augošo islamizāciju” un citiem populistiskiem tematiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Mēs visi to gaidījām kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā pagājušajā gadā: regulu par pilsoņu iniciatīvu, kurā ir noteiktas tās īstenošanas procedūras, noteikumi un pamatprocedūras un — jo īpaši — kura beidzot ļaus izmantot šo jauno instrumentu. No šā brīža viens miljons Eiropas pilsoņu, proti, tikai 0,2 % ES iedzīvotāju, varēs prasīt Komisijai noteiktās jomās izvirzīt priekšlikumus: tas ir svarīgs solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kam būtu jāļauj un jāveicina pārrobežu debates Eiropā, jo šī iniciatīva ir jāatbalsta pilsoņiem, kuri dzīvo dažādās dalībvalstīs; tas ir būtisks solis uz priekšu, lai satuvinātu Eiropas pilsoņus, ar cerību, ka Eiropas pilsoņi tiešām izmantos šo jauno instrumentu, ka tas būs efektīvs un ka Eiropas Komisija spēs pildīt pilsoņu ierosinātos priekšlikumus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no interesantākajiem jauninājumiem, kas noteikts Lisabonas līgumā. Tas ir eiropiešu lūgumraksts, kas ļaus vienam miljonam Eiropas pilsoņu, kas pārstāv noteiktu skaitu ES dalībvalstu, iekļaut kādu jautājumu Komisijas darba kārtībā. Citiem vārdiem sakot, tā iezīmē Eiropas pilsoņu reālas likumdošanas varas rašanos, jo Komisijas pienākums būs reaģēt uz šo pilsoņu iniciatīvu, uzdodot veikt pētījumu vai ierosinot direktīvu. Situācijā, kad iedzīvotāju piederības sajūta Eiropas Savienībai joprojām ir pārāk vāja un kad rādītāji par nepiedalīšanos Eiropas vēlēšanās rada sevišķas bažas, šis jaunais instruments ļaus Eiropas pilsoņiem kļūt par pilnvērtīgiem dalībniekiem Eiropas demokrātijā. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir zināmā mērā nožēlojami dzirdēt, kā šodien tiek pausti viedokļi par riskiem, kas saistīti ar pilsoņu iniciatīvu. Ar Padomi panāktais kompromiss ir pilnīgi godīgs, un kritēriji, kas nosaka projekta pieņemamību, nodrošinās, lai negodīgas iniciatīvas nekad netiktu īstenotas. Mēs nedrīkstam baidīties no pilsoņu ierosinātām debatēm, izmantojot šī instrumenta sniegtās iespējas. Es balsoju par šo tekstu.

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas pilsoņu likumdošanas iniciatīva ir ļoti svarīgs solis virzībā uz tādas Eiropas veidošanu, kuras pamatā ir pilsoņu tiesības. Stingri pieņemamības kritēriji, pieejamas un vienkāršotas procedūras un dalībvalstu pārstāvība ir galvenie tāda instrumenta pīlāri, kas atjauno līdzdalības demokrātijas vērtības prioritāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienības vērtībām Lisabonas līgums vismaz 1 miljonam pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu dalībvalstu, nodrošina reālu iespēju efektīvai pilsoņu līdzdalībai noteikumu izstrādē, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju cerībām. Mēs ceram, ka šis instruments palielinās pilsoņu tiesības un ka mēs drīz nonāksim līdz tādam brīdim, kad varēsim pozitīvi novērtēt sasniegtos rezultātus un vajadzības gadījumā pilsoņu interesēs veikt pienācīgus labojumus, lai šo patiesi novatorisko projektu padarītu vēl racionālāku un elastīgāku. Šādā veidā Eiropas Savienība, kuras pamatā ir eiro, tiks saskaņota ar Eiropu, kuras pamatā ir Eiropas iedzīvotāju tiesības uz pilsonību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visa kontinenta mērogā. Tas ir līdzeklis, kas būtu jāizmanto pašiem pilsoņiem, un tās mērķis ir stiprināt tiešo demokrātiju, aktīvu pilsonisko darbību un Eiropas pilsoņu ietekmi uz Eiropas Savienības politikas jomām. Šī iniciatīva tika ieviesta Līgumā par Konstitūciju Eiropai un pēc tam Lisabonas līgumā, lai dotu pilsoņiem tādas pašas pilnvaras ierosināt politisku iniciatīvu, kādas jau ir Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. Man ir prieks, ka šajā ziņojumā ir veicināta moderno tehnoloģiju izmantošana kā piemērots līdzdalības demokrātijas līdzeklis. Šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni pilsoņiem ar iestādēm, tā pārvarot plaisu to starpā un nodrošinot, ka ES iestādes risina konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. − (DE) Šodien pieņemtā pilsoņu iniciatīva ir svarīgs solis uz priekšu, tuvinot Eiropas Savienību tās pilsoņiem. Tas beidzot sniedz iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem aktīvi piedalīties politiskos notikumos. Turklāt tas viņiem ļauj ne vien iesaistīties politikā, bet arī tiešā veidā aicināt Komisiju rīkoties.

Ir svarīgi nodrošināt, lai šī iniciatīva būtu pēc iespējas draudzīgāka pilsoņiem un vienkāršāka, nepieļaujot tās ļaunprātīgu izmantošanu. Lai cik lietotājam draudzīga būtu šī pilsoņu iniciatīva, ja tā tiks izmantota pārāk daudz, tai zudīs vērtība. Pilsoņu iniciatīva radīs vairāk demokrātijas un būtiski veicinās Eiropas modernizēšanu un iedzīvināšanu tās pilsoņiem. Es vēlētos vēlreiz aicināt Parlamentu un arī Komisiju nodrošināt, lai Lūgumrakstu komitejai šajā procesā tiktu piešķirta pienācīga nozīme.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no Eiropas pilsoņu iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir tuvināt Eiropas iestādes pilsoņiem un vienkāršajiem eiropiešiem atvieglot savu tiesību un privilēģiju īstenošanu. Tā noteikti uzlabos dalībvalstu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdzēs izveidot sociāli labvēlīgu Eiropas Savienības tēlu. Priekšlikuma autori ir centušies izveidot vienkāršāko iespējamo modeli, lai organizētu ar iniciatīvu saistītas sanāksmes un vāktu parakstus. Ja eiropieši vēlēsies paust viedokļus par kādu jautājumu, kuru tie uzskata par svarīgu, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņi tiktu uzklausīti un lai tiktu izskatītas viņu prasības. Galu galā tieši to nozīmē patiesa demokrātija.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis vēsturisku lēmumu, kas dos iespēju pilsoniskajai sabiedrībai daudz aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās politisko lēmumu pieņemšanā, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Tas ir viens no kvalitatīvas politikas pamatnoteikumiem, kas daudzu gadu laikā ir ļāvis Eiropas Savienības dalībvalstīm sasniegt augstu demokrātijas, cilvēktiesību un labklājības līmeni, bet Eiropai kopumā kļūt par pasaules attīstītāko reģionu. Pilsoniskās sabiedrības uzdevums nav tikai dalība vēlēšanās. Pilsoņiem arī ikdienā ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot savu viedokli par konkrētiem likumiem vai notikumiem politiskajā dienaskārtībā. Viņu interesēs ir iesaistīties demokrātiskā kontrolē pār varu un kritizēt politiķus par viņu darbību. Bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības nebūtu bijusi iespējama Baltijas valstu neatkarības atjaunošana un mūsu valstu atgriešanās Eiropā. Tāpēc es ar lielu pārliecību balsoju par Pilsoņu iniciatīvu.

Līdz šim Eiropas likumdošanā nebija izstrādāti pietiekoši skaidri mehānismi, kā eiropiešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un kā vērst Eiropas institūciju uzmanību uz pilsoņiem aktuāliem jautājumiem. Es ticu, ka Pilsoņu iniciatīva palielinās cilvēku uzticību Eiropas Savienībai un vairos pieņemto lēmumu leģitimitāti.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem pilsoņu iniciatīvas grozījumiem, jo uzskatu, ka tie stiprina šo iniciatīvu un iesaista vairāk iedzīvotāju. Šis ir vēsturisks brīdis, kurā Eiropas pilsoņiem tiek sniegts konkrēts instruments, lai ierosinātu svarīgus jautājumus un tematus ES līmenī. Es mudinu Komisiju ņemt vērā grozījumu, kurā ir aicināts pilsoņiem nodrošināt vienkāršas procedūras un pārredzamu informāciju. Viena lieta ir izveidot šādu mehānismu, taču tam ir arī jābūt pieejamam un saprotamam ES pilsoņiem, lai viņi to varētu pilnībā izmantot. Parlaments mēģina atvieglot kritērijus attiecībā uz parakstītājiem, prasot, lai tie pārstāvētu vismaz piektdaļu, nevis trešdaļu, dalībvalstu.

Tas arī aicina izveidot viegli pieejamu bezmaksas tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu. Es īpaši vēlētos uzsvērt vajadzību sasaukt pilsoņu komiteju, lai organizētu iniciatīvas. Pilsoņu komiteju kustība bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļāva Igaunijai 1991. gadā atgūt neatkarību. Tā ir skaidra zīme, ka pilsoņi kopīgi var paveikt ļoti daudz.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Parlamenta lēmumu ES pilsoņiem ieviest pilsoņu iniciatīvas iespēju. Jaunā visas ES lūgumrakstu sistēma ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pilsoņu lielāku līdzdalību, un tā nodrošinās tiešāku demokrātiju. Līgums par Eiropas Savienību kopumā uzlabo ES demokrātisko darbību. Pilsoņi var piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā un tieši vērsties Komisijā. Pilsoņu iniciatīva piešķir pilsoņiem iniciatīvas tiesības, kas pielīdzināmas Eiropas Parlamenta un Padomes tiesībām. Lai nodrošinātu pilsoņu iniciatīvas pareizu īstenošanu, ir vajadzīgs vismaz viens miljons parakstu no vismaz vienas piektdaļas visu dalībvalstu. Turklāt Parlaments savā rezolūcijā ierosina pasākumus, kas ļaus vieglāk izmantot pilsoņu iniciatīvu.

Piemēram, Komisijai vajadzētu apsvērt, kā izmantot pašreizējās programmas, kuras veicina mobilitāti un aktīvu pilsonisko darbību, un jaunus saziņas veidus, piemēram, sociālos tīklus, kuri veicina publiskas debates. Es atzinīgi vērtēju to, ka pārstāvniecības un biroji dalībvalstīs darbosies kā starpnieki un konsultatīvas iestādes.

  Sabine Lösing un Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Neskatoties uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzlabojumiem, kas izdarīti starp Komisiju un Parlamentu panāktā kompromisa rezultātā, tajā joprojām ir nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi. Turklāt pastāv risks, ka to izmantos kā instrumentu, piemēram, lielie uzņēmumi un organizācijas, jo, lai gan tiek garantēta pārredzamība, nav noteikts ierobežojums uzņēmumu veiktajiem ziedojumiem. Šo un citu iemeslu dēļ mēs atturējāmies galīgajā balsojumā.

Turpmāk uzskaitīti daži mūsu iebildumi.

1. No šīs iniciatīvas nav izslēgti uzņēmumi.

2. Nav nolemts, vai var piedalīties jaunāki pilsoņi, sākot ar 16 gadu vecumu. Tā vietā tas ir atkarīgs no valstu vēlēšanu likumiem.

3. Nevar piedalīties trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo ES.

4. Nav pieejama kompensācija, ja parakstu skaits pārsniedz 100 000 (EUR 0,005 par vienu parakstu). Rezultātā šī iniciatīva tās aizsācējiem būs ļoti dārga un tāpēc nebūs vienlīdz pieejama visiem.

5. Nav aizliegti uzņēmumu ziedojumi Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstam, un tiem nav noteikts maksimālās summas ierobežojums.

6. Nav sniegta konkrēta informācija par iespēju vērsties Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesā, ja iniciatīva tiek noraidīta.

7. Ja Eiropas Komisija noraida saistītu tiesību akta teksta projektu, tai nav pienākuma pamatot savu lēmumu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pilsoņu iniciatīva izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi likvidējot pašreizējo plaisu un liekot ES iestādēm risināt būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi. Es vēlos uzsvērt dažus aspektus, ko nedrīkst atstāt bez ievērības.

1. Pilsoņu iniciatīva būs veiksmīga tikai tad, ja attiecīgo regulu pilsoņi spēs viegli saprast un piemērot, neuzliekot pārmērīgas saistības organizatoriem.

2. Pēc sarunām ar Komisiju un Padomi mēs esam nonākuši pie kopējas izpratnes, ka pilsoņu iniciatīvas atbalstītājiem ir jānorāda noteikti identifikācijas elementi un dalībvalstu iestādēm tie ir jāpārbauda. Tomēr ir būtiski nodrošināt, lai šī procedūra atbilstu ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Jebkādai organizācijai, kurai ir iespēja atbalstīt pilsoņu iniciatīvas, ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz sniegto atbalstu, lai parakstītāji zinātu, kas organizē iniciatīvu, kuru viņi atbalsta.

3. Ir jāiesaista Parlamenta informācijas biroji dalībvalstīs un Komisijas informācijas tīkli, piemēram, Europe Direct un dienests „Iedzīvotāju ceļvedis” (Citizen Signpost Service), lai nodrošinātu visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Man bija prieks dzirdēt, kādi ir rezultāti šīsdienas balsojumam par pilsoņu iniciatīvu. Ieviešot pilsoņu iniciatīvu, Lisabonas līgums ir kļuvis par likumdošanas instrumentu ES pilsoņiem, taču mums jāatceras, ka miljons parakstu savākšana vēl nenozīmē, ka tiks izstrādāts jauns tiesību akts. Šim procesam jāiziet viss ES likumdošanas ceļš, un mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jānodrošina, lai šīs procedūras tiktu vienkāršotas un novērstu vilšanos šajā saistībā. Es domāju, ka mums dalībvalstīs vajadzētu organizēt labu informācijas kampaņu par šo instrumentu, lai saskaņā ar ES pilsoņu iniciatīvu ierosinātie jautājumi atbilstu līgumos teiktajam un ES vērtībām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo svarīgo Eiropas Parlamenta iniciatīvu viens miljons Eiropas pilsoņu varēs iesniegt prasību Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktu par kādu noteiktu jautājumu. Šodien Eiropas Parlamenta apstiprinātajos noteikumos, ar kuriem īsteno pilsoņu iniciatīvu, ir norādīts, ka parakstītājiem jāpārstāv vismaz septiņas dalībvalstis. Portugāles gadījumā iniciatīva ir jāatbalsta vismaz 16 500 parakstītājiem. Līdz ar Lisabonas līgumu tika izveidotas „pilsoņu iniciatīvas tiesības”, saskaņā ar kurām viens miljons Eiropas pilsoņu var lūgt Eiropas Komisiju ierosināt noteiktus tiesību aktu priekšlikumus. Šodien plenārsēdē pieņemtajā regulā ir paredzēti nosacījumi, kas jāievēro, ierosinot turpmākās pilsoņu iniciatīvas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu, jo, lai gan tā tikai nedaudz atbilst manas grupas nostājai, jo tajā ir ignorēti svarīgi jautājumi, piemēram, ideja ļaut saskaņā ar šo iniciatīvu ierosināt līgumu izmaiņas vai parakstu vākšanas perioda paildzināšana no 12 līdz 18 mēnešiem, es tomēr uzskatu, ka šis ziņojums ir ievērojams, lai arī nepietiekams Komisijas izvirzītā teksta uzlabojums. Pilsoņu iniciatīva ir sabiedrības līdzdalības mehānisms, kas noteikts Lisabonas līgumā, lai ļautu pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties Eiropas politikas jomu sagatavošanas procesā. Es atbalstīju iesniegto tekstu, jo tas veicina šā mehānisma un tā apvienotās procedūras izveidi. Piemēram, tas vienkāršo iniciatīvu reģistrācijas procedūru un samazina prasību attiecībā uz dalībvalstu skaitu, kuras pilsoņiem jāpārstāv (no trešdaļas uz ceturtdaļu). Tajā ir arī panākts progress, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, jo ir uzlabota pārredzamība attiecībā uz parakstu vākšanas kampaņu finansēšanu.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas pilsoņu iniciatīva būs spēcīgs līdzeklis, lai veidotu Eiropas Savienības darba kārtību. Šī iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, un tā ļaus vienu miljonam Eiropas pilsoņu aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu dažādos jautājumos. Šī iniciatīva ES pilsoņiem piešķir tiesības darīt zināmus savus viedokļus un tādā veidā piešķir tiem iniciatīvas tiesības, kas ir pielīdzināmas Eiropas Parlamenta un Padomes tiesībām.

Pilsoņu iniciatīvas arī veicinās plašākas pārrobežu diskusijas, jo tās būs kopīgi jāiesniedz vairāku atšķirīgu dalībvalstu pilsoņiem. Tomēr šīs iniciatīvas varēs īstenot tikai tad, ja tās atbildīs noteiktām ar procedūru saistītām prasībām vai prasībām par atbilstību Eiropas Savienības pamatvērtībām, lai neļautu šos instrumentus izmantot nedemokrātiskā nolūkā. Šīs prasības garantē šīs iniciatīvas uzticamību un tātad — efektivitāti. Ir arī būtiski nodrošināt, lai šī procedūra atbilstu ES prasībām par datu aizsardzību un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Es nepiekrītu savu S&D grupas kolēģu viedoklim un tāpēc balsošanā atturējos. Nav nozīmes, kurš sarakstījis šo absurdu: ir muļķīgi to vairot. Nav šaubu, ka pilsoņu iniciatīva ir vajadzīga, taču savākt miljonu parakstu, lai tiktu uzklausīti — tas ir absurds. Es vēlētos pavaicāt referentiem, vai viņi kādreiz paši ir vākuši parakstus. Ja viņi to būtu darījuši, viņi zinātu, ka minimālā samaksa par katra paraksta apliecināšanu pie notāra ir 20 eiro. Tas nozīmē 20-30 miljonus eiro, lai ieviestu jaunu tiesību aktu. Kurš finansēs šo pasākumu? To spēj izdarīt vienīgi lielie uzņēmumi, nevis vienkāršie iedzīvotāji. Vai tad tā nav krāpšanās? Ir jāatceras kāda lieta: Eiropas Parlamenta deputāti arī pārstāv šos cilvēkus.

  Gay Mitchell (PPE), rakstiski. − Šī iniciatīva tika solīta Lisabonas procesa gaitā, tāpēc esmu iepriecināts, ka tagad tā tiek virzīta uz priekšu.

Ir absolūti nepieciešams, lai pilsoņu iniciatīva nebūtu atvērta politiskām, uzņēmējdarbības vai cita veida manipulācijām. Tai jāpaliek īstai pilsoņu iniciatīvai un ar to nedrīkst manipulēt, ieviešot slepenu darba kārtību. Tai jābūt atvērtai un pārredzamai.

Lai aizsāktu virzību, Komisijai vajadzētu popularizēt pieņemtos iniciatīvas nosacījumus, kad par tiem tiks panākta vienošanās.

Vai nebūtu apdomīgi, aizsākot šo procesu, Komisijai visā ES organizēt nesaistītu konkursu, lai pārbaudītu pašreizējo situāciju un uzzinātu, kādi ir desmit svarīgākie jautājumi, par kuriem pilsoņi vēlētos veidot iniciatīvu kopīgi ar saviem līdzpilsoņiem?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais nelielais solis pareizajā virzienā. Es balsoju par to, jo tas ir pirmais tieši demokrātiskais instruments Eiropas Savienībā. Tomēr kopumā pilsoņu iniciatīva ir tikai tiešās demokrātijas viltojums, kas liks iedzīvotājiem noticēt, ka viņiem par dažiem jautājumiem Eiropas Savienībā ir koplēmuma tiesības. Pilsoņu iniciatīva neatkarīgi no tās parakstītāju skaita neparedz nekādus rezultātus. Ir skaidri redzama līdzība ar referenduma pieprasīšanas sistēmu Austrijā: šie pieprasījumi parasti tiek vienkārši noglabāti atvilktnē. Gluži tāpat notiks ar ES pilsoņu iniciatīvām. Turklāt ir pielikti acīmredzami pūliņi, lai nodrošinātu citādu viedokļu apspiešanas iespēju. Galīgo pārbaudi par pilsoņu iniciatīvas pieņemamību veic Komisija. Reālajā Eiropas Savienībā vadītāji ne vien ievieš tiesību aktus un direktīvas, bet arī vēlas kontrolēt iedzīvotāju gribu.

Tomēr Eiropas pilsoņu iniciatīva vismaz dod iespēju kustībām un partijām ar citādiem viedokļiem attīstīt savas idejas. Nākotnē ES līmenī tāpat kā Austrijā būs iespējamas organizēt kampaņas un parādīt iedzīvotājiem, ka pastāv virzieni uz atšķirīgu un labāku Eiropu, kas ved prom no Briseles strupceļiem.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Lai gan es, protams, atbalstu regulu par pilsoņu iniciatīvu, es nepiekrītu tam, ka Eiropas Parlamenta vai valstu parlamentu deputātiem ir iespēja piedalīties šajās iniciatīvās vai iespēja, ka viņus var finansēt politiskās partijas vai valsts iestādes.

Es uzskatu, ka abi šie risinājumi ir pretrunā ar jaunā mehānisma garu, kura mērķis ir nodrošināt vienkāršajiem iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai līdzekļus, lai piedalītos Eiropas Savienības politiskajā dzīvē. Es arī neatbalstu Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt noteiktas tehniskas specifikācijas, kas vajadzīgas, lai piemērotu tiesību aktu ar izpildakta palīdzību. Vispārīgas piemērošanas pasākumus, kas Komisijai piešķirti, lai piemērotu likumdošanas instrumentus, nedrīkst uzskatīt par „īstenošanas aktiem” dalībvalstu kontrolē, bet gan par „deleģētiem aktiem” likumdevēja tiešā kontrolē.

Tāpat nav jēgas pēc Lisabonas līguma turpināt piemērot regulatīvo procedūru saskaņā ar tradicionālo komiteju sistēmu, jo tā skaidri attiecas uz jautājumiem, kuriem pašlaik piemērojama likumdošanas procedūra vai deleģēto aktu procedūra. Tāpēc minētie noteikumi ir pretrunā ar Lisabonas līgumu. Ja neņem vērā šos konkrētos iebildumus, es uzskatu, ka kopumā šis ir lielisks tiesību akts, kurā ir pienācīgi ņemta vērā šīs jaunā līdzdalības demokrātijas mehānisma politiskā un konstitucionālā nozīme Eiropas Savienībā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta nostāju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, jo es pilnībā atbalstu šīs pilsoņu tiesības, kas noteiktas Lisabonas līgumā. Kā optimists es uzskatu, ka šis var būt viens no galvenajiem instrumentiem, kas palīdzēs tuvināt Eiropas Savienības iestādes un vienkāršos iedzīvotājus. Visbeidzot, pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa spēs tiešā veidā ietekmēt ES līmenī pieņemtus lēmumus. Ir jāatzīst, ka laikā, kad sabiedrība daudzas Eiropas iniciatīvas uztver samērā kritiski, jau no paša sākuma Eiropas pilsoņu iniciatīva kopumā ir saņēmusi pozitīvu novērtējumu un apstiprinājumu. Es ceru, ka mums beidzot būs skaidri noteikumi, ko neapgrūtinās nevajadzīgas birokrātiskas prasības un kas palīdzēs Eiropas sabiedrībai paust savu viedokli.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Šis ziņojums pilnībā atbilst manām cerībām, jo īpaši attiecībā uz trim jautājumiem. Pirmkārt, minimālais vecums, lai atbalstītu likumdošanas iniciatīvu, ir 18 gadi, kas ir minimālais vecums, lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un lai piedalītos tiešās demokrātijas instrumentos, piemēram, referendumos. Otrkārt, tā ir vajadzība pieprasīt personas apliecības tiem Eiropas pilsoņiem, kuri vēlas parakstīt paziņojumus par atbalstu, lai varētu veikt regulā noteiktās pārbaudes saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Visbeidzot, tā ir vajadzība noteikt 12 mēnešu termiņu, lai piemērotu šo regulu pēc tās stāšanā spēkā, lai kompetentās valstu administrācijas — daudzas no tām ar šāda veida instrumentu saskarsies pirmo reizi — sagatavotu visus vajadzīgos juridiskos, administratīvos un finanšu pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar ļoti lielu apmierinātību balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, kas ir viens no lielākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Šis jaunais juridiskais instruments var kļūt par veidu, kā veicināt Eiropas pilsoņu līdzdalību. Patiesībā iespēja miljonam pilsoņu ierosināt Eiropas Komisijai izstrādāt tiesību aktus par noteiktu jautājumu ir ļoti pozitīvs solis ceļā uz Eiropas tuvināšanu tās iedzīvotājiem. Es izsaku atzinību par referentu paveikto darbu, kura mērķis bija vienkāršot pilsoņu iniciatīvu un mazināt jebkādu birokrātisko slogu, lai to padarītu pēc iespējas pieejamāku.

Es piekrītu lielākajai daļai Parlamenta pausto prasību, jo īpaši par gatavotās iniciatīvas pieņemamības pārbaudi tās iesniegšanas laikā un nevis pēc tam, kad ir savākti 300 000 paraksti, kas varētu palielināt parakstītāju cerības. Es atbalstu iniciatīvas sākotnējās parakstīšanas posmā iesaistīto dalībvalstu minimālā skaita samazināšanu. Sākotnējā priekšlikumā parakstītājiem bija jāpārstāv vismaz trešdaļa dalībvalstu, bet Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos, ka parakstītājiem jābūt no ceturtdaļas visu dalībvalstu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu referentu Gurmai kundzes un Lamassoure kunga iniciatīvu, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem vajadzētu pulcēties pilsoņu komitejās, kuru sastāvā jābūt personām no dažādām dalībvalstīm. Tas nodrošinās, ka ierosinātie jautājumi patiešām ir svarīgi visai Eiropai, un tajā pašā laikā šim noteikumam būs papildu vērtība, proti, tas veicinās parakstu vākšanu jau iniciatīvas sākuma posmā.

Es atbalstu referentu ideju, saskaņā ar kuru Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visa kontinenta mērogā. Tāpēc pašreizējā regula var būt nepilnīga, un praksē Eiropas lēmumu pieņēmējiem var rasties jauni uzdevumi. Šī iemesla dēļ es piekrītu referentu aicinājumam Komisijai ik pēc trim gadiem iesniegt regulas īstenošanas ziņojumu un, ja vajadzīgs, ierosināt regulu pārskatīt.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ar Lisabonas līgumu ieviestā pilsoņu iniciatīva ir izstrādāta, lai piešķirtu pilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā. Tās mērķis ir nodrošināt pilsoņiem iespēju tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties ES iestādēs. Tās var būt grūtības, ar ko viņi saskaras ikdienas dzīvē, kurai, viņuprāt, arodbiedrības, politiskās iestādes vai kāds iestāžu darbinieks nepievērš pietiekami daudz uzmanības vai nesniedz atbalstu. Pilsoņu iniciatīva pienācīgi izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi liekot ES iestādēm risināt konkrētas lielākās problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi. Pilsoņu iniciatīva paredz noteiktu administratīvo prasību izpildi, taču vienlaikus arī ES pamatvērtību ievērošanu, nodrošinot tās uzticamību un efektivitāti, kas būs tās panākumu pamatā.

Ir jānodrošina, lai procedūra atbilstu ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kā arī jāgarantē pilnīga pārredzamība. Jebkādai organizācijai, apvienībai vai pat politiskajai partijai būs iespēja atbalstīt to izvēlētas pilsoņu iniciatīvas, attiecībā uz kurām ir jānodrošina pilnīga pārredzamība par sniegto atbalstu, lai parakstītāji zinātu, kas organizē iniciatīvu, kuru viņi atbalsta.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu priecīgs, ka ir apstiprināts šis ziņojums, kas ir ļoti svarīgs notikums, lai apliecinātu Eiropas Savienības konstitucionālo būtību, nodrošinot pilsoņiem pieejamas un efektīvas demokrātiskās līdzdalības mehānismu, kurš neapšaubāmi veicinās pilsoņu lielāku līdzdalību un iesaistīšanos Eiropas politiskajā darbībā, kā arī stiprinās solidaritāti starp dažādām dalībvalstīm.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Līdzdalības demokrātija ir triumfāli ienākusi Eiropā, pieņemot šo ziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu —vienu no galvenajām progresa jomām, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu. Viens miljons Eiropas pilsoņu tagad varēs vērsties pie Komisijas un prasīt, lai tā sagatavo atzinumu par sabiedrību interesējošu jautājumu, ja vien tas ietilps Komisijas pilnvaru jomā. Viens miljons pilsoņu, kuriem jābūt vismaz no ceturtdaļas dalībvalstu un kuriem jābūt balsstiesīgā vecumā, citiem vārdiem sakot — 0,2 % no ES iedzīvotāju skaita. Paraksti ir jāvāc rakstveidā vai internetā, un tie ir jāpārbauda. Organizatoriem ir jānorāda informācija par sevi: kas viņi ir, ko viņi atbalsta, kam viņi strādā. Tas ir potenciāli liels solis uz priekšu Eiropas Savienības demokrātiskajai leģitimitātei. Tas ir solis virzībā uz pilsoņu tuvināšanu ES, kuru viņi bieži vien pamatoti vai nepamatoti uztver kā pilnīgi attālinātu no savām ikdienas problēmām.

Tomēr nedrīkst ignorēt risku, ka šo iniciatīvu var ļaunprātīgi izmantot noteiktas nevalstiskās organizācijas (NVO) vai noteikta rūpniecības nozare. Lai šī iniciatīva būtu sekmīga, tai patiešām jārodas pilsoņu vidū. Tai jāpalīdz virzīt debates, saskaņot pilsoņu un Eiropas Savienības viedokļus un dot ieguldījumu Eiropas pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. − (IT) Šodien mēs plenārsēdē nobalsojām par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Šī iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līguma 11. pantu, un tās mērķis ir piešķirt pilsoņiem tādas pašas pilnvaras ierosināt politisku iniciatīvu, kādas jau ir Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. EPI ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visā mūsu kontinentā.

2010. gada 31. martā Komisija iesniedza savu priekšlikumu regulai, un 14. jūnijā Padome apstiprināja vispārējo pieeju EPI (Eiropas pilsoņu iniciatīvai). Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja šo ziņojumu pieņēma novembrī, kurā bija iekļauts sarunu mandāts. Trīspusējās sarunās 30. novembrī tika panākta vienošanās par vairākiem grozījumiem. Šīs vienošanās galvenie punkti bija šādi: reģistrācijas un pieņemamības apvienošana, parakstītāju skaits, kuriem jābūt no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu, pilsoņu komitejas izveide, minimālais vecums, lai atbalstītu iniciatīvu, kā arī tiešsaistes parakstu vākšanas sistēma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Mūsu pilsoņi ir gaidījuši šo jauno instrumentu, kas tiem ļaus nedaudz ietekmēt ES politiku. Viņi jau ir parādījuši, ka zinās, kā to izmantot, lai varētu paust savu viedokli likumdošanas debatēs: atcerieties Greenpeace un Avaaz organizēto prasību par moratoriju ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), kas pagājušajā nedēļā tika nosūtīta Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso. Diemžēl iedzīvotāji ir rīkojušies pirms likumdevējiem, un šī prasība ir saņemta pirms procedūras noteikumu definēšanas, saskaņā ar kuriem pilsoņu iniciatīva stāsies spēkā 2012. gada sākumā.

Tāpēc mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jānodod tālāk un jāatbalsta gandrīz 1,2 miljonu iedzīvotāju paustā prasība un jānodrošina, lai attiecībā uz to tiktu veikti pienācīgi turpmāki pasākumi. Parlamentam izdevās izmantot savu ietekmi sarunās ar Padomi un Komisiju, lai padarītu šo iniciatīvu pēc iespējas pieejamāku un efektīvāku un pavērtu tai ceļu. Nav nekā, kas apturētu pilsoņus tiešā veidā piedalīties ES darbībā.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Šodienas balsojumā ir pausts atbalsts pirmajam Eiropas demokrātiskas līdzdalības paraugam. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no Lisabonas līguma novatoriskākajiem noteikumiem un pirmais solis virzībā uz tiešo demokrātiju.

Šī iniciatīva ir instruments, kas ļauj pilsoņiem prasīt Eiropas Komisijai sagatavot tiesību akta priekšlikumu par jebkādu viņus interesējošu jautājumu, iesniedzot 1 miljonu parakstu, kas veido 0,2 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jautājumi par vidi, sociālajām problēmām un katastrofām, ko radījusi finanšu krīze, ir daži no jutīgākajiem tematiem, kas var mobilizēt pilsoņus prasīt ES sagatavot tiesību aktus par šiem jautājumiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ar šodien pieņemto priekšlikumu par pilsoņu iniciatīvu mēs esam ieviesuši svarīgu Lisabonas līguma elementu, pateicoties kuram pilsoņi varēs tiešā veidā piedalīties debatēs par Eiropas Savienību. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamentam, kas ir vēlēts tautas balsojumā. Tagad mūsu uzdevums ir nopietni pievērst uzmanību šim instrumentam, kas nodrošina vēl lielāku Eiropas sabiedriskās dzīves demokratizāciju. Nebūtu labi, ja tā paliktu tikai uz papīra un pilsoņiem rastos iespaids, ka mēs tikai sniedzam viņiem teorētisku iespēju piedalīties likumdošanas iniciatīvā. Tā būs svarīga pārbaude Eiropas iestādēm attiecībā uz to, cik lielā mērā tās faktiski kalpo iedzīvotājiem un nevis pašas sev. Ir labi, ka trīs gadus pēc tam, kad šis tiesību akts būs stājies spēkā, mēs varēsim pārskatīt noteikumus, kuri būs izrādījušies nepietiekami efektīvi, lai tā patiešām varētu būt sistēma, kas garantē demokrātisku diskusiju.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par Eiropas pilsoņu iniciatīvas noteikumu pieņemšanu. Eiropas Parlaments sarunās ar Ministru padomi ir panācis pietiekami daudz. Pilsoņu iniciatīva Eiropas Savienības iedzīvotājiem sniedz iespēju iekļaut priekšlikumu Eiropas politiskajā darba kārtībā. Kad būs savākts viens miljons parakstu, Eiropas Komisijas pienākums būs izskatīt šo priekšlikumu un norādīt iemeslus par tā izveidošanu par oficiālu tiesību akta priekšlikumu vai noraidīšanu. Eiropas Savienība uzstāja, ka paraksti jāsavāc vismaz no deviņām dažādām ES dalībvalstīm, bet Parlamentam izdevās samazināt šo robežu līdz septiņām. Turklāt organizatori, kuriem izdosies savākt pietiekamu parakstu skaitu, arī varēs izskaidrot savu priekšlikumu personīgi Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Žēl, ka Parlaments nav spējis atcelt noteikumu, ka astoņpadsmit valstīs pilsoņiem ir jāprasa norādīt savu personas apliecības numuru, parakstot pilsoņu iniciatīvu. Tas cilvēkus atbaidīs. Daži baiļosies par identitātes viltošanu. Bet ir valstis, kurās netiks prasīts personas apliecības numurs. Tas radīs tiesību akta nevienlīdzību Eiropas Savienībā. Tas, cik nopietni to uztvers Eiropas pilsoņi, tagad būs galvenokārt jārisina Eiropas Komisijai.

  Ernst Strasser (PPE), rakstiski. − (DE) Gandrīz tieši gadu pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas līgums, šodienas balsojumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir izveidots jauns tiešās demokrātijas elements. Es sāku darbu Eiropas Parlamentā, lai Briselē tiktu izskatītas Austrijas iedzīvotāju bažas. Es apņēmīgi ievēroju šo principu, un tāpēc man ir svarīgi, lai iedzīvotāju bažas tiktu sadzirdētas Eiropas līmenī. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jāuztver kā iespēja iedzīvotājus ciešāk iesaistīt ES lēmumu pieņemšanas procesā. ES pilsoņiem tagad pirmo reizi ir iespēja Komisijai iesniegt likumdošanas iniciatīvas un tādējādi aktīvi ietekmēt ES politiku.

Pēc ilgām sarunām par panākumu var uzskatīt to, ka ir samazināta pieņemamības robeža — pietiek ar vismaz 300 000 parakstiem — un ka dalībvalstu skaits ir samazināts līdz ceturtdaļai. Austrijas īpašā iezīme ir tā, ka jaunieši var piedalīties pilsoņu iniciatīvās no 16 gadu vecuma. Tas vēlreiz parāda, ka Austrijai ir svarīgi, lai šajā ES projektā tiktu iekļauti jaunieši, jo galu galā tieši viņi turpinās veidot Eiropas garu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir sabiedrības līdzdalības instruments, kura mērķis ir reaģēt uz demokrātijas deficītu un samazināt plaisu, kas — pēc Eiropas iedzīvotāju domām — pastāv starp viņiem un Eiropas iestādēm. Šīs iniciatīvas institucionalizācija, kas paredzēta Lisabonas līgumā, ļauj Eiropas pilsoņiem netiešā veidā aicināt Eiropas Komisiju ierosināt noteiktus likumdošanas pasākumus, ja vien tie ietilpst Komisijas pilnvaru jomā.

Šajā Eiropas Parlamenta iesniegtajā ziņojumā ir definēti eiropiešu iniciatīvas tiesību īstenošanas kritēriji, lai padarītu to vienkāršāku, pieejamāku, ātrāku, pārredzamāku un viendabīgāku visās dalībvalstīs. Reālas Eiropas sabiedriskās telpas izveide būs iespējama, pateicoties šai iniciatīvai, kas veicinās pilsoņu dialogu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Es uzskatu, ka ir jāuzsver, pilnībā jāīsteno un jāizpilda visas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt plaisu starp pilsoņiem un Eiropas projektu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu. Ar Lisabonas līgumu ieviestie jaunie noteikumi palielina līdzdalības demokrātiju un ir svarīgs solis uz priekšu, lai veicinātu pilsonisko garu. ES iestādēm uzticas četrdesmit divi procenti Eiropas iedzīvotāju. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka iedzīvotāji zina tikai par nedaudzām Eiropas iniciatīvām un politikas jomām, kas paredzētas viņiem. Tieši tāpēc pilsoņu iniciatīva ne vien sniedz Eiropas pilsoņiem iespēju tiešā veidā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, bet arī piešķir viņiem tiesības dot ieguldījumu Eiropas darba kārtības izveidē. Tāpēc pilsoņu iniciatīva palīdzēs Eiropas pilsoņu lielākās bažas un prasības iesniegt Eiropas likumdevējiem. Tā nav jauna koncepcija. 2007. gadā mēs ierosinājām savākt 1 miljonu parakstu, lai pieprasītu Komisijai iesniegt direktīvu par invalīdu integrēšanu sabiedrībā.

Tolaik tika savākti tikai aptuveni 700 000 paraksti, taču tiesību aktu priekšlikumi tika iesniegti Eiropas Komisijai. Tādēļ, lai pildītu sava saistības pret Eiropas iedzīvotājiem, mums būtu ļoti svarīgi nodrošināt, lai ar pilsoņu iniciatīvu iesniegtās prasības tiktu pārveidotas par tiesību aktiem, kas uzlabotu šo pilsoņu stāvokli.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā iespēju veicināt pilsoņu iesaistīšanos Eiropā, ļaujot ES pilsoņiem ierosināt tiesību aktus, kuri varētu ietekmēt viņu ikdienas dzīvi. Pilsoņiem būs iespēja likt Eiropas Savienībai uzzināt, ko viņi domā par tās darbu. Ar miljonu parakstu, kam jābūt no vismaz ceturtdaļas ES dalībvalstu, šī iniciatīva kādu daļu varas nodod atpakaļ iedzīvotāju rokās. Parlaments ir vienkāršojis šo procedūru, lai nodrošinātu vienkāršu izmantošanu un palielinātu pilsoņu līdzdalību šajā iniciatīvā. Kad visi paraksti būs pārbaudīti, Komisija trīs mēnešu laikā izlems, vai ierosināt jaunu tiesību aktu, un tai savi pamatojumi būs jāpublisko.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Šajā Parlamentā ir bieži dzirdamas atsauces uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuru intereses mēs pārstāvam. Vienlaikus šie paši iedzīvotāji ne vien šajā Parlamentā, bet visās Eiropas iestādēs tiek uztverti kā pārāk tāli un vienaldzīgi pret savām problēmām.

Eiropas pilsoņu iniciatīva to var mainīt. Tā ļaus pilsoņiem tiešā veidā pateikt: mēs to vēlamies, mēs to nevēlamies, un tas ir jāmaina.

Mēs arī gribētu runāt par Eiropas integrāciju. Tomēr, kas gan vieno dažādu valstu iedzīvotājus vairāk par vajadzību meklēt kopēju viedokli, lai formulētu kopēju priekšlikumu un meklētu dažādās valodās runājošu iedzīvotāju atbalstu? Pilsoņu iniciatīvas īstenošana praksē nozīmēs to, ka pilsoņi no dažādām dalībvalstīm paudīs vienotu nostāju par viņiem svarīgiem tematiem. Kopēja iniciatīva un kopējas intereses būs augsne, kurā varēs rasties patiesa Eiropas identitāte.

Es noteikti ticu, ka tuvā nākotnē sāks veidoties šī eiropeiskuma praktiskā jēga. Es uzskatu, ka atšķirībā no frāzēm Eiropas iestāžu brošūrās tā būs dinamiska un dzīvotspējīga, jo jaunās Eiropas identitātes un jaunā eiropeiskuma avots būs paši pilsoņi.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju iesniegto regulas projektu par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu un esmu gatava darīt visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka pilsoņu balss tiek ne vien sadzirdēta, bet arī uzklausīta.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka Komisijas darba programma 2011. gadam ir vērienīga, jo tās galvenais mērķis ir Eiropas ekonomikas atveseļošana, īstenojot ES stratēģijas 2020. gadam politiskās prioritātes kopā ar daudzgadu finanšu shēmas 2011. gada budžetu ar tā jaunajiem finansēšanas un izdevumu pasākumiem, ar jaunu lēmumu par „pašu resursiem”, paužot bažas, ka nosacījuma finansējums var pasliktināt vājāku valstu ekonomikas situāciju un neradīt vēlamo ietekmi uz ES 2020. gada stratēģiju, proti —ekonomikas atjaunošanu. Es domāju, ka Eiropas reģionu ekonomikas atveseļošanai un konkurētspējai ļoti svarīgi ir struktūrfondi, jo krīzes laikā taupības pasākumu papildināšana ar nosacījumiem var vēl negatīvāk ietekmēt ES iekšējo attīstību. Ir jāuzsver Kopējās lauksaimniecības politikas, Kopējās zivsaimniecības politikas un Kohēzijas politikas reforma, vienmēr attiecībā uz dažādiem reģioniem ņemot vērā atšķirīgus izejas punktus, un tas ietver dažādām situācijām pielāgotus pasākumus. Svarīga loma jāpiešķir MVU, un ir atzinīgi vērtējama pieeja, kas ietver MVU internacionalizāciju starptautiskajās tirdzniecības attiecībās, un to modernizācijas un konkurētspējas uzlabošanas centieni, kas noteikti kā šīs darba programmas prioritātes.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību noteiktiem ļoti svarīgiem jautājumiem, kuru trūkst Komisijas darba programmā nākamajam gadam. Tie attiecas uz problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesībām. Vai Komisija nākamajā gadā plāno uzsākt konkrētus pasākumus vai gatavot tiesību aktus cilvēktiesību jomā?

Mēs esam dzirdējuši, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos baronese C. Ashton savu pilnvaru laikā plāno pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesībām. Tomēr līdz šim viņas rīcībā un paziņojumos cilvēktiesībām ir pievērsts ļoti maz uzmanības. Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir paredzēts arī tam, lai nostiprinātu ES darbību cilvēktiesību jomā, bet tagad, 2011. gadā, kad tam nav ES budžeta līdzekļu, EĀDD, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, nespēs pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Vai jūs, priekšsēdētāja kungs, varat mums pateikt, kāds ir jūsu „B” plāns un kā jūs plānojat nostiprināt ES ticamību attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvēšanu un veicināšanu pasaulē?

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Parlaments tika aicināts paust savu viedokli par Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam. Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir pievērsta uzmanība pienācīgas sadarbības veicināšanai starp Komisiju un Parlamentu un Komisijas lomai kā līgumu un ES vispārējo interešu sargātājai. Šajā rezolūcijā ir arī īpaši uzsvērti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi atjaunot izaugsmi darba vietu radīšanai un tiek atzinīgi vērtēts „Eiropas semestris”, kura mērķis ir valsts finanšu efektīvāka pārvaldība. Šai izaugsmei jābūt gudrai (tai jāveicina ciparu tehnoloģijas, pētniecība, attīstība un izglītība), ilgtspējīgai (ar mērķi sasniegt par 20 % lielāku energoefektivitāti) un visaptverošai (cīnoties pret darba ņēmēju diskrimināciju un veidojot labākas darba attiecības). Komisijai ir vairāk jāpievēršas iekšējam tirgum, brīvības, drošības un tiesiskuma telpai un tās ārpolitikai, kas joprojām ir attīstības sākumstadijā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju, jo tajā ir apspriestas un novērtētas Eiropas Komisijas darbības prioritātes 2011. gadā un turpmākie uzdevumi. Pēdējā sesijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā priekšsēdētājs J. M. Barroso iesniedza Komisijas darba programmu nākamajam gadam, tāpēc Eiropas Parlaments uzskata, ka ir ļoti svarīgi veidot dialogu ar Komisiju un īpašu uzmanību pievērst ES stratēģiskajiem pamatmērķiem. Turklāt Parlaments mudina Komisiju nodrošināt reālistisku un skaidrāku grafiku galveno priekšlikumu iesniegšanai, kuram jābūt efektīvākam, ciešāk saistītam ar reālo situāciju un kuru vajadzētu īstenot labāk nekā iepriekš. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka, lai gan Komisija plānoja radīt jaunas darba vietas un pēc iespējas ātrāk īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, Komisijas programmā nākamajam gadam nodarbinātības un sociālo lietu jomā nav konkrētu priekšlikumu par jaunu un kvalitatīvu darba vietu radīšanu. Komisija atkal ierosina tās pašas likumdošanas iniciatīvas par darba ņēmēju norīkošanu un darba laiku, ko tās ierosināja pagājušā gada darba programmā, un sola uzlabot migrējošu darba ņēmēju tiesības visā Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu pilnīgu ekonomikas atveseļošanu, ir vajadzīga tāda kopēja Eiropas stratēģija ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātības radīšanai, kurai būtu visas vajadzīgās pilnvaras un resursi.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Paturot prātā to, ka pašreizējā krīze, kurā nonākusi Eiropa, turpina ietekmēt dalībvalstu ekonomiku, ir steidzami jāveic būtiski pielāgojumi gan valstu, gan pašas Eiropas Savienības līmenī. Apzinoties 2011. gada ļoti lielo nozīmi attiecībā uz ES turpmākajiem panākumiem un uzdevumu, ko tas uzliek Eiropas Komisijai, kā arī, vispārīgi runājot, Eiropas Savienībai kopumā, es balsoju par šo rezolūcijas projektu. Es arī vēlētos uzsvērt visus priekšlikumus, kuros atklājas Eiropas Savienības nolūks pētīt vienotā tirgus izaugsmes potenciālu. Es uzskatu, ka vienotā tirgus potenciāla palielināšana, panākot tirgu ciešāku integrāciju un stiprinot Eiropas uzņēmumu un patērētāju uzticību, varētu ievērojami veicināt Eiropas ekonomiku. Tomēr es domāju, ka Komisija varēja rīkoties plašāk, izvirzot vērienīgākus un konkrētākus priekšlikumus, lai risinātu tirgus dalībnieku vajadzības.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Komisijas darba programma 2011. gadam ir jāpapildina ar Eiropas Savienības garu un lielāku drosmi, saskaroties ar ES galvenajām politiskajām un institucionālajām problēmām, jo īpaši, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un rīkojoties saskaņā ar to. Ir jārisina šādi jautājumi: 1) vairāk jāievēro Eiropas Parlamenta nozīme priekšlikumu formulēšanā, pienācīgi ņemot vērā tā pieņemtās nostājas, atzinumus un iniciatīvu priekšlikumus; 2) ciešāk un starp iestādēm līdzsvarotākā veidā jāsadarbojas attiecībā uz budžetu un finanšu perspektīvām; 3) vajadzīga lielāka uzdrīkstēšanās, formulējot priekšlikumus par ES resursu produktīvu izmantošanu, kas ļauj sasniegt saistošos mērķus un konkrētus kritērijus; 4) efektīva un precīza ES ekonomikas un finanšu pārvaldība, kā arī darba ņēmēju finanšu līdzdalība uzņēmuma panākumos, kas ļauj veidot plašāku, līdzsvarotāku un visaptverošāku ekonomikas un sociālo attīstību. Lai gan Komisijas darba programmā 2011. gadam ir iekļauti tikai daži no iepriekš uzskaitītajiem aspektiem, es tomēr uzskatu, ka tā ir jāatbalsta.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Komisijas darba programmu 2011. gadam, kura ir pirmā, kas tiks pieņemta saskaņā ar jauno plānošanas periodu un kam vajadzētu veicināt ciešāku dialogu starp Parlamentu un Komisiju, lai uzlabotu attiecības starp politiskajām un budžeta prioritātēm ES līmenī.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi vērienīgu Komisijas darba programmu 2011. gadam, kurā ir iekļauti šādi galvenie punkti: 1) visaptveroša izaugsme, 2) ilgtspējīga izaugsme un 3) finanšu regulējums. Attiecībā uz visaptverošas izaugsmes tematu, kurā Komisija uzsver sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju un cīņu pret nabadzību, es atbalstu to, ka ir jāmeklē precīzs līdzsvars starp taupību un sociālo atbalstu, kā arī jānosaka, kurā virzienā jāattīsta Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmu reformas.

Attiecībā uz ilgtspējīgas izaugsmes tematu ir svarīgi saprast, kā tiks panākts līdzsvars starp vajadzīgo vides aizsardzību un turpmākajām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformām. Visbeidzot, attiecībā uz finanšu regulējumu un ekonomikas pārvaldības stiprināšanu jebkādi pasākumi, lai Eiropas banku sistēmu padarītu stabilāku un izturīgāku pret krīzes scenārijiem, kā arī stiprinātu dalībvalstu budžeta politiku un to ekonomikas koordināciju, ir jāuzskata par galvenajām prioritātēm, jo 2011. gadā galvenais uzdevums būs izkļūt no krīzes un veidot pamatus izaugsmes politikai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Eiropas Komisijas darba programmu 2011. gadam, jo pamatjautājumos tā atbalsta savas nostājas un ignorē reālo vajadzību atmest neoliberālo, militāristisko un antisociālo politiku, ko atbalsta Eiropas Komisija.

Lai gan Eiropas Komisija ir kritizēta par neatbildēšanu uz Parlamenta uzdotajiem jautājumiem, patiesībā tā ir atbildējusi, kad pati sevi apbalvoja ar prioritātes piešķiršanu ekonomikas reformām, kā prioritāru nosakot budžeta ilgtspēju un padarot sociālo ilgtspēju par otršķirīgu, vai kad tā uzstāja uz ciešāka vienotā tirgus veicināšanu, vai kad uzstāja, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz Dohas sarunu kārta un jānoslēdz tās attiecīgie brīvās tirdzniecības nolīgumi.

Tādējādi Parlamenta lielākā daļa vēlas turpināt tādu pašu politiku, proti — vairākās dalībvalstīs veicināt iepriekš minētos taupības plānus neatkarīgi no bezdarba, nabadzības, nevienlīdzības, asimetrijas un ekonomikas lejupslīdes palielināšanās, ko radīs šie taupības plāni, kamēr ekonomiskie un finanšu grupējumi turpmāk gūs vēl lielāku peļņu. Visu šo iemeslu dēļ mēs esam spiesti balsot pret.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) 2011. gadā Eiropas Komisija publicēs priekšlikumus par Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas grozīšanu. Šīs divas iniciatīvas ir ārkārtīgi svarīgas Īrijas lauksaimniekiem un zvejniekiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) 2011. gadā Komisija iesniegs savus priekšlikumus par 2013.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Man ir skaidrs, ka lauksaimniecības un lauku attīstības jomā ir jābūt tādam pašam finansējuma līmenim kā pašlaik un ka ir jāgarantē Eiropas iedzīvotāju pārtikas nodrošināšanas neatkarība. Pārtikas ražošana un lauku reģionu kā tādu ekonomikas un atpūtas teritoriju atjaunošana, kas viegli sasniedzamas no pilsētām, turpmāk jābūt vienai no Eiropas svarīgākajām prioritātēm. Attiecībā uz Komisijas apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi ir ņemti vērā 2020. gada vides un klimata mērķi un ir noteiktas prasības par ieguldījumiem videi draudzīgās tehnoloģijās, kas savukārt radīs darba vietas.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta aicinājumu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā laika periodam pēc 2013. gada ņemt vērā ES pienākumu paplašināšanu. Ārkārtīgi svarīgi ir plāni saistībā ar ES tirdzniecības politiku. Komisijas pienākums ir nodrošināt pozitīvu iznākumu sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Mums jābūt ļoti kritiskai nostājai attiecībā uz arvien lielāku pievēršanos divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, jo sevišķi sarunās ar Mercosur valstīm, kas nākamgad tiks turpinātas.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. − (DE) Es tikko balsoju par Komisijas darba programmu 2011. gadam, bet ar iebildumiem. Tajā vairs nav solītā Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (DG ENTERPRISE) paziņojuma par uzņēmumu sociālo atbildību (USA). Tā vietā Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts ir uzsācis apspriešanos tiešsaistē par tādas uzņēmumu informācijas izpaušanu, kas nav saistīta ar finansēm. Tas ir satraucoši un paredz iespējamas politikas izmaiņas. DG MARKT vairs neprasa, vai USA jomā ir vajadzīgs ES regulējums, bet gan to, kādai jābūt tā struktūrai. DG ENTERPRISE organizēja vairākus darba seminārus pārredzamības jomā, kuros tika secināts, ka gandrīz visi darba devēji un arodbiedrības noteikti iebilst pret obligātu USA. Kopš 2006. gada vispārējā vadība ir bijusi DG ENTERPRISE kompetencē, jo USA iniciatīvas ir uzņēmumu sniegti ieguldījumi ilgtspējīgā sabiedrībā kā to uzņēmējdarbības daļa. Tās ir uzņēmumu saistību rezultāts, un to pamatā ir individuāla iniciatīva un atbildība. Visi ir vienisprātis par pamatkoncepciju, kas ir izstrādāta vairāku gadu garumā vairākos forumos ar daudzu ieinteresēto pušu piedalīšanos.

DG ENTERPRISE ir institucionālas zināšanas, lai kontrolētu šos procesus. Es aicinu Komisiju saglabāt atbildību par USA pārvaldību un strukturēšanu DG ENTERPRISE kompetencē. Es joprojām iebilstu pret obligātas USA informēšanas ideju, jo tā radīs jaunu birokrātijas slogu un mazinās uzņēmumu vēlmi uzņemties brīvprātīgas papildu saistības.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. − Finanšu krīze ir smagi skārusi visu Eiropas dalībvalstu ekonomiku. Šajā rezolūcijā mēs prasām Eiropas Komisijai noteikti un apņēmīgi reaģēt, lai veicinātu izaugsmi un nodrošinātu izteiktu un ilgstošu atveseļošanos, kas sniegtu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Mēs atbalstām aicinājumu pārskatīt pašu resursu sistēmu, lai attiecībā uz nodokļu slogu izveidotu godīgu, skaidru, pārredzamu un neitrālu sistēmu; mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir apsvērtas iespējas, kas samazinās ES izmaksas tās pilsoņiem, piemēram, labojot pašreizējo nepietiekamo nodokļu līmeni finanšu nozarē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas jaunās darba programmas 2011. gadam pamatā ir trīs aspekti: 1) visaptveroša izaugsme, 2) ilgtspējīga izaugsme un 3) finanšu regulējums. Tāpēc mums būs jāstrādā, lai sasniegtu sociālā nodrošinājuma shēmu ilgtspēju, lai cīnītos pret nabadzību, vienlaikus nodrošinot ekonomikas izaugsmi, kurā tiek ņemta vērā arī vides aizsardzība, ekonomikas pārvaldības stiprināšana, Eiropas banku sistēmas stabilitātes un izturīguma veicināšana turpmāku krīžu scenārijos, kā arī dalībvalstu budžeta politikas stiprināšana, jo 2011. gada galvenais uzdevums ir izkļūt no krīzes un atsākt izaugsmes politiku.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Apsveicu! Beidzot kāds ir pievērsis uzmanību atšķirībai starp Eiropas Komisiju un dieviem. Ir pienācis laiks tukšas runas aizstāt ar reālu darbu. Eiropas Komisijai nevajadzētu ignorēt Eiropas Parlamenta deputātu jautājumus; viņu pienākums ir pildīt Eiropas Parlamenta lēmumus. Izskatās, ka daži komisāri to ir aizmirsuši. Ja tā nav, tad kas gan noticis ar rezolūciju par visaptverošu pārraudzības ziņojumu, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2004. gada 11. martā, kurā tika uzsākta jautājuma skatīšana par ārvalstniekiem Latvijā? Tā vienkārši pazuda no darba kārtības. Kurš bija atbildīgs? Kuram samazināja algu? Kuram tika izteikts rājiens? Tāda nebija. Lai dzīvo Eiropadome!

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Komisijas darba programmu 2011. gadam, jo piekrītu tās galvenajiem mērķiem. Faktiski galvenajam 2011. gada mērķim vajadzētu būtu ekonomikas atveseļošanas turpināšanai. Kā uz ļoti pozitīvām iezīmēm Komisijas darba programmā es vēlētos norādīt uz ekonomikas pārvaldības stiprināšanu un finanšu nozares reformas pabeigšanu, izmantojot pasākumus, kas ļauj atjaunot izaugsmi, lai radītu darba vietas. Efektīva, ilgtspējīga un visaptveroša ekonomikas izaugsme ir ļoti svarīga, lai atjaunotu uzticību un optimismu Eiropas Savienībā. Tāpēc ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, energoapgādes drošība un horizontālas nodarbinātības politikas jomas, kas nodrošina reālu darba ņēmēju pārvietošanos, ir uz izaugsmi vērstas darba programmas galvenie pīlāri. Ir arī jāuzsver kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošana.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Komisijas darba programmā 2011. gadam nav pienācīgi atspoguļoti nedz svarīgie notikumi, kuri Eiropu ietekmē kopš 2008. gada, nedz Eiropas iedzīvotāju gaidas un cerības. Nožēlojami, ka šajā programmā lielāka uzmanība nav pievērsta 7 miljonu darba vietu zaudēšanai, ko radīja finanšu krīze, turpmākajos gados faktiski garantējot pastāvīgu bezdarbu. Šis aspekts ir viena no galvenajām problēmām, ar kuru ES saskarsies 2011. gadā. Tāpēc Komisijai ir jāatrod veids, kādā šīs iniciatīvas un priekšlikumi vienkāršajiem iedzīvotājiem radīs pietiekami daudz pienācīgas kvalitātes darba vietu. Komisijai ir jāņem vērā sociālo partneru viedokļi pensiju jomā un jānodrošina, lai nākamajā baltajā grāmatā tiktu atspoguļotas ieinteresēto pušu cerības, kas ietver pirmā — valsts pensiju — pīlāra stiprināšanu.

Es atzinīgi vērtēju jauniem darba ņēmējiem paredzētā EURES darba vietu informācijas un konsultāciju portāla uzlabošanu, lai to padarītu viņiem pieejamāku. Tomēr man ir žēl, ka šis priekšlikums ir atlikts līdz 2012. gadam, jo tas ir vajadzīgs šodienas jauniešiem. Komisijas programmā nav nekādu atsauču uz dzimumu līdztiesības jautājumu. Tāpēc ir vajadzīga Eiropas direktīva, ar kuru tiks risināta 17,4 % lielā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības problēma, kā arī direktīva par vardarbības izskaušanu pret sievietēm.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. − (DE) Tā kā balsojumu saraksts tika negaidot mainīts, man nebija pietiekami daudz laika, lai pārbaudītu saturu un nolemtu, kuru pusi atbalstīt.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Zaļie/EFA atbalstīja ierosināto kopējo rezolūciju, kā arī daudzus ierosinātos grozījumus. Man ir prieks, ka netika mainīta tā atsauce, kurās mēs norādām, ka Eiropas Parlaments apņēmīgi mudina Komisiju iesniegt drosmīgus un novatoriskus priekšlikumus būtiskai pašu resursu sistēmas pārskatīšanai.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūcijas par Komisijas darba programmu 2011. gadam pieņemšanu. Iepriekšējā runā es izvirzīju jautājumus par vajadzību sagatavot projektu direktīvai par vardarbību pret sievietēm, ātri un efektīvi transponēt Stokholmas programmu un nākamā gada budžetā iekļaut sportu. Ir arī būtiski atjaunot darbu pie nediskriminācijas direktīvas. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis 2011. gadā veikt apņēmīgus pasākumus šajā virzienā.

Kamēr ES iedzīvotāji nepacietīgi gaida šo direktīvu, dažas dalībvalstis turpina apšaubīt tās pieņemšanas derīgumu. Ir grūti saprast izpratnes trūkumu par to, ka ir vajadzīgs viens diskriminācijas novēršanas tiesību akts, kas aizsargātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem un nevis tikai izmeklētām sociālajām grupām. Mani nepārliecina finansiāli argumenti, kuros uzsvērtas šīs direktīvas ieviešanas lielās izmaksas attiecībā uz invalīdiem. Pat krīzes laikā Eiropai jāturpina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret saviem iedzīvotājiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi savu darba programmu 2011. gadam Eiropas Savienībai īpaši vārīgā laikā. Atveseļošanās no ekonomikas krīzes vēl joprojām nav pilnībā panākta, un tas nozīmē, ka šajā nākamā gada programmā galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta Eiropas ekonomikas atveseļošanās dinamikai. 2011. gadā ES 2020. gada stratēģija ir jāintegrē Eiropas procedūrās, lai sasniegtu gudras, ilgtspējīgas un integrētas izaugsmes mērķus.

Es atkārtoti norādu uz tādas izaugsmes atjaunošanu, kas rada jaunas darba vietas, paātrinot ES 2020. gada reformu programmu. Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt šādu pamatiniciatīvu nozīmi: inovāciju savienība, digitālā programma, jaunas prasmes un darba vietas un Eiropas platforma cīņai pret nabadzību. Es uzskatu, ka ir būtiski nodrošināt strukturālās reformas, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un paātrinātu ekonomikas izaugsmi, jo īpaši, izmantojot kohēzijas politiku, kas veicina ieguldīšanu reālajā ekonomikā. Jebkādai turpmākai kohēzijas politikai ir arī jānodrošina, lai jaunā daudzgadu finanšu shēma būtu vērsta uz ES 2020. gada stratēģijas un Eiropas politikas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Eiropas Parlamentam tajā ir aktīvi jāpiedalās, un ir ļoti svarīgi, lai Komisija šajā jautājumā steidzami ierosinātu iestāžu sadarbības modeli.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0693/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ES un Āfrikas Savienībai (ĀS) ir kopīgi jārisina svarīgākie tās interesējošie jautājumi, lai veiksmīgi īstenotu Āfrikas un ES partnerību, kas balstīta uz savstarpējām interesēm to kopīgā potenciāla izmantošanā. Lai panāktu ciešāku sadarbību, jānodrošina demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību īstenošana, bet diemžēl uz trešo Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmi tika uzaicināts un aktīvi tajā piedalījās Robert Mugabe. Tāpēc aicinu visas iesaistītās puses turpmāk ieņemt stingrāku politisko nostāju, lai sniegtu skaidru vēstījumu par ES nelokāmo ticību tiesiskumam un demokrātijai.

Ir arī svarīgi visām Āfrikas Savienības dalībvalstīm ratificēt Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu un pilnībā atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu. Tādā veidā tiktu aizsargāti demokrātijas principi, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un vienlaicīgi tiktu radītas jaunas efektīvas sadarbības iespējas ekonomikas, sociālajā, kultūras un citās jomās.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes Kairā 2000. gadā Eiropas Savienība ir uzsākusi ārkārtīgi tālejošas ārpolitikas īstenošanu Āfrikā. 2005. gadā ES izveidoja savu Āfrikas stratēģiju. Divus gadus vēlāk viedoklis mainījās, un tobrīd Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme Lisabonā noslēdzās ar stratēģiskās partnerības izveidi ar Āfriku. Trešā Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme tikai nesen ir noslēgusies. Tā nebija pilnībā veiksmīga — piemēram, tajā nebija vēlama diktatora Robert Mugabe klātbūtne, bet Sudānas pārstāvja klātbūtne, tieši pretēji, būtu bijusi vēlama. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par partnerības turpmāko nākotni. Jaunais rīcības plāns ir balstīts uz astoņām jaunām lielām tematiskām jomām: 1) miers un drošība; 2) demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības; 3) tirdzniecības reģionālā integrācija un infrastruktūra; 4) Tūkstošgades attīstības mērķi; 5) enerģētika; 6) klimata pārmaiņas; 7) migrācija, mobilitāte un nodarbinātība; 8) zinātne, informācijas sabiedrība un izplatība.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju. Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība jāattīsta tālāk, lai pārvarētu kopējās problēmas, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un attīstītu sadarbību enerģētikas, tirdzniecības un klimata pārmaiņu jomā. Attīstot sadarbību, ievērojams atbalsts ir jāsniedz cīņai pret nabadzību, kā arī cilvēktiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, aizsardzībai un jārisina miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā. Es atzinīgi vērtēju Āfrikas un ES sadarbības programmu atjaunojamās enerģijas jomā un solījumus nodrošināt Āfrikas iedzīvotājiem piekļuvi moderniem un ilgtspējīgiem enerģētikas pakalpojumiem, palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu Āfrikā un uzlabot visu nozaru energoefektivitāti Āfrikā. ES un Āfrikai ir jāapvieno centieni, lai samazinātu emisiju, kas rodas atmežošanas un mežu degradācijas dēļ un veikt efektīvus pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Jāparedz minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgais finansējums, nodrošinot efektīvu parlamentāro uzraudzību saistībā ar ES finansiālā atbalsta izmantošanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ar prieku balsoju par šo kopīgo rezolūciju par secinājumiem, kas pieņemti Āfrikas un ES trešajā augstākā līmeņa sanāksmē. Tā kā Āfrikas kontinentam vajag dažādot tā investīciju partnerattiecības, jo īpaši ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, piedāvātais Āfrikas un ES 2011.–2013. gada stratēģiskais rīcības plāns ir sevišķi svarīgs, jo tas var nodrošināt pievienoto vērtību „Savienībai Vidusjūrai” un Kotonū nolīgumam. Manuprāt, Āfrikas valstu reģionālā integrācija, kas tiek īstenota ar Āfrikas Savienības pūlēm, un šajā kontekstā arī tirdzniecība un ieguldījumi iegūs būtisku nozīmi, lai panāktu politisko un ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi Āfrikā. Tādēļ ceru, ka Āfrikas un ES valstu vadītāji ne tikai ievēros Tripolē panākto vienošanos, bet uzskatīs arī šo stratēģisko partnerību par vērtīgu instrumentu Āfrikas starpreģionālās tirdzniecības veicināšanai. Esmu arī vienisprātis ar priekšsēdētāju J. M. Barroso, ka atjaunojamai enerģijai ir liela nozīme Āfrikas tautsaimniecības un sociālajā attīstībā, un atbalstu viņa aicinājumu īstenot Āfrikā zaļo revolūciju enerģētikā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Āfrikas un ES stratēģisko partnerību pirms trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes, jo uzskatu, ka partnerība, kas starp abiem kontinentiem tika nodibināta pirms trīs gadiem ES Portugāles prezidentūras laikā, ir jāstiprina arī turpmāk, lai pārvarētu kopējās problēmas, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, mieru un cilvēktiesību ievērošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Biju Lisabonā 2007. gada decembrī, kad notika pirmā Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme, izveidojot pamatu dialoga uzsākšanai starp Eiropu un Āfrikas kontinentu, ar kuru mūs saista ārkārtīgi svarīgas vēsturiskās, kultūras, ekonomikas un tirdzniecības saites, paverot ceļu uz sadarbību, kas trīs gadus vēlāk aizveda Eiropas un Āfrikas valstu vadītājus uz Tripoli.

Manuprāt, ilgstoša un stabila Āfrikas un ES partnerība ir būtiski svarīga attīstības un progresa panākšanai, un tādēļ uzskatu ieguldījumu, ko abas puses ir sniegušas savstarpējo attiecību nostiprināšanā, par pilnīgi pamatotu. Mēs dzīvojam laikā, kad tradicionālā sadarbības politika, kas aprobežojas tikai ar humānās palīdzības sniegšanu, vairs neatbilst jaunattīstības valstu vajadzībām, jo īpaši Āfrikas kontinentā.

Tādēļ uzskatu, ka sadarbība nākotnē ļoti konkrēti tiks vērsta uz tirdzniecības attiecību un ekonomisko partnerattiecību izveidošanu, kā arī uz efektīvu apmaiņu pētniecības, jauninājumu un izglītības jomā, kurā jāveicina Āfrikas un ES sadarbība.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas un ES trešā augstākā līmeņa sanāksme notika Tripolē 2010. gada 29.–30. novembrī. Diemžēl ar Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju nebija iespējams izveidot jaunas stratēģiskās attiecības.

Ceru, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks panākta rezultatīva vienošanās un ilgtspējīgi mērķi abām pusēm, lai cīnītos pret nabadzību un nodrošinātu godīgus ienākumus un atbalstu, kā arī atbalstītu pamata cilvēktiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu Āfrikā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Problēmas, kas Āfrikas valstīm ir jāpārvar nopietnas pasaules ekonomikas krīzes apstākļos, ir milzīgas. Šī krīze, kas tiek uzskatīta par finanšu krīzi, beidzot ir atklājusi ierobežojumus ekonomikas izaugsmei kapitālisma izpratnē, proti, auglīgās augsnes pieejamības ziņā pārtikas un citu organisko izejvielu ražošanai un ģeoloģisko rezervju pieejamības ziņā rūpniecībai vajadzīgo minerālvielu un enerģijas ieguvē.

Šajā situācijā paātrinās sacensība par Āfrikas kontinentu, kas ir tik bagāts ar dabas resursiem. Tās mērķis ir dominēt tirgos un dabas resursu ieguvē. ES politika attiecībā uz Āfriku ir jāanalizē šādā kontekstā: šantāža ar mērķi parakstīt tā sauktos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus; atbalsts Dienvidsudānas atdalīšanās centieniem; atbalsts un finansējums Āfrikas miera un drošības sistēmai, kura cenšas sagatavot tādu armiju, lai tā varētu apspiest tautu; kalpošana ES un tās ekonomisko un finansiālo grupējumu interesēm. Tie ir tikai daži piemēri.

Tādēļ šajā rezolūcijā tiek aizstāvēts neokoloniālisms. Jāatbrīvo saites, kas tur šī reģiona valstis tādu interešu pakļautībā, kas ir svešas tā iedzīvotājiem, izveidojot patiesu sadarbību un palīdzot tiem nostiprināt viņu neatkarību un suverenitāti, lai panāktu izaugsmi un progresu ekonomikas un sociālajā jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jau pagājuši trīs gadi kopš pēdējās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes, kas bija sākums centieniem uzsākt dialogu starp Eiropu un Āfrikas kontinentu. Šī partnerība ir būtiska attīstībai un progresam, un ir svarīgi, lai abas puses censtos nostiprināt savas attiecības. Partnerattiecības nedrīkst būt saistītas tikai ar Kopienas palīdzības sniegšanu; jāveido arī tirdzniecības attiecības un ekonomiskās partnerattiecības, īstenojot pieredzes apmaiņu pētniecības, jauninājumu un izglītības jomā un līdz ar to nostiprinot turpmākās attiecības.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Āfrikas un ES stratēģiskās partnerattiecības ir vienīgais Eiropas Savienības starpkontinentālo attiecību instruments. Tas norāda uz pārmaiņām attiecībās starp Āfriku un ES — tās kļūst par patiesām partnerēm, kas sadarbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, un risina dialogu par vairākām kopīgām — abpusēji interesantām — tēmām. Tās vairs nav attiecības starp sponsoriem un saņēmējiem. Tās ir stratēģiski svarīgas attiecības, kuras ir jāatjauno un jāstiprina, jo gan Eiropai, gan Āfrikai ir jāpārvar nākotnē gaidāmās problēmas. Ar to es domāju Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, pārtikas krīzi, ekonomikas un finanšu klimata pārmaiņas un tamlīdzīgas problēmas. Tripoles augstākā līmeņa sanāksmes tēma — “Investīcijas, ekonomiskā izaugsme un darba vietu izveide”, atgādina, ka miers un drošība, ekonomiskā un politiskā pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana ir priekšnosacījumi attīstībai. Privāto ieguldījumu tiesiskā un tiesu aizsardzība ir viens no galvenajiem Āfrikas tautsaimniecības un sociālās attīstības priekšnoteikumiem. Bez labklājības nevar būt ne sociālās, ne humānās, ne arī ekonomiskās attīstības.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Šī nākotne ir neskaidra, jo īpaši pašlaik pirms Āfrikas un ES trešās augstākā līmeņa sanāksmes. Vislabākais veids, kā to nodrošināt, ir finansēt valsts izglītības programmas. Iedzīvotāji, kas var iegūt vidusskolas izglītību, dos priekšroku dzīvošanai savā valstī, nevis ubagošanai Eiropā. Mums jāatbalsta tās valdības, kas koncentrē savus centienus uz to, lai savu valsti padarītu pievilcīgu pašu pilsoņu acīs. Tādēļ balsoju “par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir svarīgi, lai ES ciešāk iesaistītos savstarpējās attiecībās ar Āfrikas valstīm un risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, izmantojot kopēju stratēģiju. Tas paredz, piemēram, demokrātijas ieviešanu Āfrikā, vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu un arī tādu ilgtspējīgu izejmateriālu ieguvi, kas ir izdevīga abām pusēm. Vēl viena problēma, kas jāatrisina, ir korupcija. Tā kavē daudzu Āfrikas valstu attīstību tādā veidā, kas uzlabotu tās pilsoņu labklājību. Diemžēl korupcijas rezultātā joprojām tiek zaudēti miljoniem eiro ES sniegtās palīdzības. Tos varētu konstruktīvi izmantot tieša atbalsta nodrošināšanā pilsoņiem. Mums jāpiemēro princips — palīdzēt iedzīvotājiem palīdzēt pašiem sev. Diemžēl šajā rezolūcijā tas nav ņemts vērā, tajā ir paredzēta tikai pašreizējās prakses turpināšana.

Nabadzība ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji emigrē no Āfrikas un pārceļas uz Eiropu. Tā vietā, lai apšaubītu Eiropas eksporta subsīdiju praksi, kam ir milzīga ietekme uz dažu Āfrikas valstu izdzīvošanas spēju, mēs piedāvājam vēl vairāk tukšu vārdu. Migrācijas negatīvās sekas tiek notušētas, un tādēļ es uzskatīju, ka ir jābalso pret šo rezolūciju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības un Āfrikas attiecības ir būtiski svarīgas. Tādēļ esmu gandarīta par stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu 2011.–2013. gadam un par izveidotajām partnerattiecībām. To vidū vēlos uzsvērt ar mieru un drošību saistītās partnerattiecības vienlaicīgi ar ES centieniem nodrošināt paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu Āfrikas miera uzturēšanas operācijām un vajadzību palielināt vietējo iedzīvotāju līdzdalību, spējas pārvarēt sarežģījumus un apņemšanos aizsargāt civiliedzīvotājus bruņotu konfliktu gadījumā. Vēlos arī uzsvērt centienus sadarboties kopējo interešu jomās, piemēram, demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības; tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra un Tūkstošgades attīstības mērķi. Šī pēdējā aspekta kontekstā jāuzsver Eiropas Savienības valstu apņemšanās atjaunot saistības par 0,7 % piešķiršanu no nacionālā kopienākuma attīstības palīdzībai līdz 2015. gadam. Šis ieguldījums ir būtiski svarīgs Tūkstošgades attīstības mērķu izpildē, jo īpaši attiecībā uz konkrētām politikas pamatnostādnēm mātes, neonatālās un bērna veselības, dzimumdzīves, izglītības, lauksaimniecības politikas, ilgtspējīgas attīstības un ūdensapgādes un sanitāro pakalpojumu jomā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. − (IT) Izsaku nožēlu par Zimbabves prezidenta Mugabe kunga klātbūtni augstākā līmeņa sanāksmē Tripolē 30. novembrī, kā arī par to, ka tajā nepiedalījās vairāku Eiropas valstu vai valdību vadītāji. Vēlos arī atzīmēt, ka jaunais Savienoto Valstu likums par “konfliktu izrakteņiem” ir ievērojams solis cīņā pret izrakteņu nelikumīgu ieguvi Āfrikā.

Tādēļ aicinu Komisiju un Padomi iesniegt līdzīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu ES tirgū ievesto izrakteņu izsekojamību, un Āfrikas Savienību sadarboties ilgtspējīgas izejvielu ieguves jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Kopējie punkti, par kuriem vienojās vairākas grupas, tostarp arī mūsējā, ir, ka Eiropas Parlaments: 1. atzinīgi vērtē stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam un izveidotās partnerības un pauž cerību, ka tādējādi tiks nodrošināta Kotonū nolīguma un Savienības Vidusjūrai pievienotā vērtība un ka kontinentu attiecībās tiks īstenota vērienīga pieeja; 2. uzsver, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas pamatprincipi būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ilgtspējības vajadzības, kas saistītas ar nabadzības apkarošanu, pienācīgu ienākumu un iztikas nodrošināšanu, kā arī ar cilvēka pamattiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu; 3. pauž cerību, ka tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta, pārvarot pirmā rīcības plāna (2008–2010) īstenošanas gaitā radušās grūtības, kā arī sagaida, ka tiks īstenoti nodomi, kas pausti valstu un valdību vadītāju pieņemtajā galīgajā deklarācijā; 4. norāda, ka būtu jārod iespēja, lai privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši Āfrikā, varētu sniegt daudz efektīvāku ieguldījumu stratēģijā, nekā tas bijis līdz šim.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Amerikāņi savā likumā jau ir noteikuši ierobežojumus nelegālai “konfliktu izrakteņu” ieguvei. Kopīgajā rezolūcijā par Āfrikas un ES turpmākās nākotnes stratēģiju to darīt tiek aicināta arī ES. Izrakteņiem, kas tiek ievesti ES, ir jābūt izsekojamiem. Šodien nelegālā ieguve ir pārāk bieži sastopams iemesls pilsoņu kariem un konfliktiem šajā reģionā, lai gan šī bagātība faktiski varētu kļūt par ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Būtiski svarīgi ir īstenot pasākumus veiktspējas palielināšanas, labas pārvaldības, infrastruktūras attīstības un investīciju jomā. Neatsverama nozīme ir tādas politikas īstenošanai, kas ir iesaistoša un sociālā un vides ziņā atbildīga. Arī lauksaimniecība ir attīstības dzinējspēks. Tādēļ mums ir ilgtspējīgi jāstiprina lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, jo īpaši attiecībā uz mazajām lauku saimniecībām un zivsaimniecībām.

Jāorganizē pamatīgas debates par lauksaimniecības zemi un zemes īpašumtiesībām. Kankunas nolīgums ir būtiski svarīgs nabadzības pārvarēšanai Āfrikā, ņemot vērā tās milzīgo dabas resursu — saules, vēja, upju un paisuma, potenciālu, kas Āfrikas valstīs bieži vien ir pieejami pārpilnībā. Rezolūcijas tekstā netiek izlaisti strīdīgie jautājumi, un tādēļ esmu to apstiprinājis.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas un ES trešajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Lībijas galvaspilsētā Tripolē, tika mēģināts nostiprināt pašreizējo sadarbības līmeni starp abiem kontinentiem. Jautājumā par izaugsmi, investīcijām un darba vietu izveidi šajā konkrētajā augstākā līmeņa sanāksmē tika uzsvērts, ka ir jārada pietiekama ekonomiskā izaugsme, lai varētu izveidot jaunas darba vietas, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu sociālo izaugsmi.

Āfrikas un ES stratēģija tiks ieviesta praksē saskaņā ar rīcības plānu, kas tika pieņemts 2010.–2013. gadam un kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta astoņām prioritārām jomām, kas tika noteiktas Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gadā. Noslēguma deklarācijā Tripolē tika ietverti konkrēti pasākumi, kas ir saistīti ar privāto uzņēmējdarbību, ekonomisko integrāciju un sociālajiem jautājumiem, mieru un drošību Āfrikas kontinentā, cilvēktiesību ievērošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

Galvenais ir šī partnerība starp abiem kontinentiem, kas ir pierādījusi savu pievienoto vērtību abiem partneriem un Āfrikas kontinenta reģionālās un globālās integrācijas turpmākās veicināšanas nozīmi. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments uzņemtos aktīvāku lomu šajās partnerattiecībās un lai tiktu izstrādāts finansēšanas plāns 2010.–2013. gada rīcības plāna efektīvai īstenošanai.

Ziņojums: Kinga Gál (A7-0344/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir viena no pašas Eiropas Savienības demokrātijas pamatvērtībām. Piekrītu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām varētu būt centrālā loma šo vērtību īstenošanā, un ierosinu augšupējo pieeju. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāvērtē kā sistēmas stiprināšana vairākos cilvēktiesību aizsardzības līmeņos, tostarp Hartas līmenī. Ir pienācis laiks atskatīties uz notikumiem šo tiesību aizsardzībā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka Hartai ir tāda pati tiesiskā vērtība kā dibināšanas līgumiem un tā ir jāiekļauj ES primāro tiesību aktu sastāvā. Lisabonas līgumā noteiktie jaunie horizontālie pienākumi ir atzinīgi vērtējami, un ir labāk jākoordinē darbs starp institūcijām, lai tas kļūtu efektīvāks. Jāņem arī vērā, ka Komisijā ir izveidots jauns portfelis “Tiesiskums, pamattiesības un pilsoniskums”, un šī jaunā scenārija kontekstā ir gaidāmi jauni pasākumi no Komisijas puses. No jaunā Komisijas paziņojuma — “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” — ir gaidāmi taustāmi rezultāti.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Jau ļoti ilgu laiku Eiropas integrāciju veidoja tikai darbs pie iekšējā tirgus izveides. Tomēr pēdējā desmitgadē ES likumdevējus ir pārņēmusi vēl nepieredzēta emulēšanas vēlme. Sākumā tika realizēta klusa darba dalīšana starp Eiropas Padomi, kura ir atbildīga par jautājumiem, kas skar personu brīvības, un attīstības sākuma stadijā esošo vienoto tirgu, ko pārstāvēja Eiropas Kopiena. Tomēr nebija ilgi jāgaida, līdz dalībvalstu tiesu iestādēm nācās risināt strīdus, kuros Kopienas tiesības tika apstrīdētas, pamatojoties uz cilvēktiesībām. Tādēļ pēc ilgas sagatavošanas 2000. gadā tika pieņemta Pamattiesību harta, kas stājās spēkā pagājušajā gadā vienlaicīgi ar Lisabonas līgumu. Pateicoties Hartai, Eiropas Tiesai ir vienots tiesiskais pamats, saskaņā ar kuru tā var aizsargāt Eiropas pilsoņu pamattiesības. Tomēr šī jaunā sistēma ir tikai pats sākums. Tāpēc es atbalstīju šo tekstu, kurā visām Eiropas ieinteresētajām pusēm, tostarp dalībvalstīm un institūcijām, tiek atgādināts par Hartā noteiktajiem pienākumiem un vajadzību pilnveidot patiesu pilsoņu brīvību kultūru un īstenot efektīvu sadarbību šajā jautājumā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Cilvēktiesību un pamatbrīvību efektīva aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats Eiropas Savienībā. Tādēļ atbalstu Lisabonas līgumā nostiprinātos pienākumus, kas saistīti ar pamata cilvēktiesību aizsardzību, sociālās atstumtības un diskriminācijas izskaušanu un sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšanu. Pat ja tas tiek sasniegts, jānodrošina sadarbība starp Eiropas Savienības un dalībvalstu institūcijām, izveidojot efektīvu institucionālo sadarbību, lai pārraudzītu cilvēktiesību stāvokli Eiropas Savienībā. Komisijai ir nepārtraukti jāpārrauga, kā valsts līmenī tiek īstenoti tiesību akti cilvēktiesību aizsardzības jomā, un jebkādu nepilnību gadījumā jāsniedz priekšlikumi konkrētu pasākumu veikšanai. Būtu lietderīgi katru gadu publicēt ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi ir atbilstoši informēti par pamattiesību jauno struktūru. Turklāt ES institūcijām ir jāpalielina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām cilvēktiesību aizsardzības jomā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Esmu gandarīta, ka kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīža esam guvuši ievērojamus panākumus cilvēktiesību jomā, pirmkārt, tāpēc, ka Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi par juridiski saistošu dokumentu, un, otrkārt, tāpēc, ka Eiropas Savienībai ir pienākums pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Balsoju par šo ziņojumu, jo, kas attiecas uz Eiropas Savienības stratēģiju par bērnu tiesībām, ir ļoti svarīgi izstrādāt praktiskus pasākumus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai un veicināt drošāku interneta lietošanu, un novērst bērnu darbu un bērnu nabadzību. Cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana ir vēl viena problēma, kas neatliekami jārisina. Lai gan šajā jomā jau ir pieņemti vairāki ES un valstu tiesību akti, katru gadu uz ES valstīm vai ES ietvaros tiek tirgoti simtiem tūkstošu cilvēku, un tādēļ ir steidzami jāpiemēro jaunā ierosinātā Eiropas Savienības direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Efektīvai pamattiesību aizsardzībai un cilvēka cieņas ievērošanai, brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai un tiesiskumam jākļūst par globālu visas Eiropas politikas mērķi un būtisku nosacījumu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā. 2009.–2010. gads šajā ziņā bija ārkārtīgi svarīgs, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ar kuru Pamattiesību harta kļuva par juridiski saistošu dokumentu, līdz ar to pārvēršot pamatvērtības konkrētās tiesībās, kas ir tiešā veidā jāīsteno Eiropas un dalībvalstu tiesu iestādēm.

Jānodrošina, lai visi jaunie likumprojekti atbilstu Hartai un lai līdzīgā veidā tiktu pārbaudīti visi jau spēkā esošie instrumenti. Ir svarīgi nostiprināt sadarbību un darbības saskaņošanu starp dažādām atbildīgajām institūcijām Eiropas un valstu līmenī ar mērķi kontrolēt un piemērot šo jauno vispārējo sistēmu, kas ir izveidota ar Lisabonas līgumu, lai tiktu nodrošināta efektīva tās piemērošana. Ceru arī, ka Komisija pēc iespējas ātrāk pabeigs ES pievienošanās procesu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK), kas nodrošinās papildu mehānismu cilvēktiesību ievērošanai.

Esmu ārkārtīgi gandarīta, ka pilsoņi un viņu tiesību aizsardzība beidzot ir izvirzīta Eiropas struktūras centrā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu saistībā ar pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, jo uzskatu, ka ir jāveicina pamattiesību ievērošanas kultūra Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Pamattiesību aizsardzībai jābūt visu Eiropas politiku, jo īpaši ārpolitikas, mērķim atbilstoši miera, cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanas interesēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir radījusi jaunu realitāti cilvēktiesību jomā Savienības ietvaros, un tajā ir noteikts, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša. Mūsu pienākums ir pozicionēt Savienību kā kopienu, kurā pamattiesības ir aizsargātas gan tās iekšienē, gan ārēji.

Joprojām ir pārāk daudz uzbrukumu vārda brīvībai, par kuriem vairākkārt esmu informējis, piemēram, par nesenajiem notikumiem Saūda Arābijā un Azerbaidžānā. Šajā rezolūcijā referente norāda uz vairākiem gadījumiem, kam jāpievērš uzmanība steidzamāk un biežāk — gan dalībvalstīs, gan Eiropas Savienībā kopumā. Pašlaik ir svarīgi atbildēt uz šiem jautājumiem un īstenot vajadzīgās stratēģijas un pasākumus, lai šīs problēmas atrisinātu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā radīja jaunu situāciju Eiropas Savienībā cilvēktiesību jomā, nosakot, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša un piešķirot Eiropas Savienībai juridiskas personas statusu, kas ļauj tai pievienoties starptautiskajiem līgumiem.

Efektīva cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir Eiropas Savienības demokrātijas un tiesiskuma pamats un būtisks nosacījums Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā vairākos līmeņos (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālajā un pašvaldību). Šajā ziņā jāmin ievērojamā loma, kādu var uzņemties reģionālās un vietējās pašvaldības konkrētā šo tiesību piemērošanā un veicināšanā.

Esmu arī gandarīts par aicinājumu Komisijai pasludināt 2013. gadu par “Eiropas Pilsonības gadu”, lai veicinātu debates par Eiropas pilsonību un informētu Eiropas pilsoņus par viņu jaunajām tiesībām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Kā parasti, ziņojums par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā ir radījis divas negatīvas tendences — pirmā ir arvien lielāku tiesību pieprasīšana dažādām minoritātēm, kaitējot mūsu pilsoņu lielākās daļas interesēm, bet otrā ir patriotisko politisko kustību kritizēšana un ierasto kreiso, apmelojošo apvainojumu raidīšana pret tām, vienlaicīgi mēģinot apstrīdēt viņu vēlēšanās iegūtās uzvaras likumību un ierobežot viņu vārda brīvību. Šī karojošā ksenofīlija un anti-patriotisms ir ārkārtīgi nogurdinoši. Jūs neesat pilnvaroti apstrīdēt demokrātiskās valstīs notikušu demokrātisku vēlēšanu rezultātus. Nesenā nacionālo partiju uzvara Francijā, Ungārijā, Austrijā, Zviedrijā, Nīderlandē un citur nav satraucošas negatīvas tendences pazīme.

Tā ir zīme tam, ka Eiropas pilsoņi ir noguruši no jūsu politikas, nenoteiktās attieksmes pret imigrāciju, nespējas aizstāvēt mūsu valstu ekonomiskās intereses, pielaidīguma attiecībā uz ietekmīgām finanšu interesēm un mūsu sociālās labklājības sistēmu apdraudēšanas. Tieši jūs nepārtraukti pārkāpjat pilsoņu tiesības, jo īpaši tiesības uz drošību, darbu, pienācīgu darba samaksu, viņu kultūras saglabāšanu un tiesībām pašiem izlemt savu nākotni.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta forumā vairākkārtīgi esam pieskārušies jautājumiem saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātijas principiem un diskrimināciju pret nacionālajām minoritātēm un joprojām turpinām par tiem runāt. Mēs piešķiram Saharova balvu, atbalstām humanitāros centienus un cenšamies panākt tiesību un privilēģiju nodrošināšanu iedzīvotājiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Tomēr man ir ārkārtīgi žēl, ka joprojām nespējam panākt pamata cilvēktiesību ievērošanu Savienības dalībvalstīs.

Poļu tautas minoritāte Lietuvā, kas veido gandrīz 7 % no visiem iedzīvotājiem, joprojām cieš no diskriminācijas un tās tiesības tiek nopietni pārkāptas. Tāpēc es vēlreiz aicinu Eiropas Parlamenta deputātus, kas ir sapulcējušies šajā plenārsēžu zālē, kā arī Eiropas Parlamenta, Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāju veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Lietuvas valdība ievēro demokrātijas principus un izrāda cieņu savas valsts iedzīvotājiem.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. − ECR grupa nelokāmi atbalsta cilvēktiesības un pamatbrīvības. Mūsuprāt, ES ir jāuzņemas zināma loma pamattiesību aizstāvībā, lai gan primārā atbildība jāuzņemas tieši dalībvalstīm saskaņā ar to demokrātijas un tiesiskuma tradīcijām. Mūsu viedoklis ir, ka Gál kundzes ziņojumā noteikti ir ietverti pozitīvi elementi, tomēr kopumā tajā pārāk liels uzsvars ir likts uz ES lomu tādās jomās, kuras, mūsuprāt, ietilpst tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, piemēram, imigrācija un tiesu sistēma. Tādēļ atturējāmies šodienas balsojumā par šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES ir radījusi vairāk pienākumu attiecībā uz pamattiesību aizstāvības kultūru Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienība veicinātu pamattiesību aizsardzību ne tikai tās teritorijā, bet arī visā pasaulē, kur diemžēl notiek ievērojami uzbrukumi šīm tiesībām. Tikai tādā veidā ir iespējams veicināt mieru, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Kā norādīts ziņojumā, diemžēl ne Padome, ne Komisija nav ievērojušas 2007. gada ziņojumā ietvertos ieteikumus saistībā ar Eiropas valstu izmantošanu ieslodzīto personu pārvadāšanai un prettiesiskai aizturēšanai, ko veic CIP, un nav par to informējušas Parlamentu. Es atbalstu vispārējo novērtējumu par to, ka Eiropas Savienībai ir jādivkāršo tās centieni, lai novērstu pamata cilvēktiesību pārkāpumus, no kā šogad vairākkārtīgi ir cietuši imigranti un trešo valstu piederīgie, kuri dzīvo Eiropas Savienībā. Lai gan nepiekrītu daļai no ziņojumā sniegtā novērtējuma par Eiropas Savienības kā cilvēktiesību garantētājas lomu pasaulē un Eiropas Ārējās darbības dienesta lomu, jo tā ir neskaidra — kā šo lomu savienot ar vajadzību ievērot neiejaukšanās principu citu valstu iekšējās lietās? —, tomēr es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā pausto vispārējo noskaņojumu attiecībā uz nepieciešamību Eiropas Savienībai ievērot cilvēktiesības visos tās darbības aspektos.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir būtiski svarīga demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai rada vēl vienu mehānismu cilvēktiesību atbalstam, proti, iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ir arī svarīgi, lai ES institūcijas un dalībvalstis atjaunotu savus centienus informētības veicināšanai, lai nodrošinātu, ka pilsoņi ir informēti par šīm pamattiesībām un ka tās tiek labāk aizsargātas. Ir arī efektīvāk jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām, kuru uzdevums ir aizsargāt pamattiesības un brīvības.

Eiropas Savienībai ir jāizstrādā stratēģija par bērnu tiesībām, veicot praktiskus pasākumus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai, veicinot drošāku interneta lietošanu un novēršot bērnu darbu un bērnu nabadzību. Cilvēku, sevišķi sieviešu un bērnu, tirdzniecības kā nepieņemamas verdzības formas apkarošanai arī turpmāk ir jābūt prioritātei.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Cilvēktiesībām un pamatbrīvībām ir noteicoša loma demokrātijas un tiesiskuma jomā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka šīs pamatvērtības Eiropas Savienībā tiek aizsargātas. Tiesības uz vārda, reliģijas, pulcēšanās un apvienošanās brīvību kopā ar brīvas pārvietošanās tiesībām un cilvēka neaizskaramības un cieņas ievērošanu ir brīvas sabiedrības stūrakmeņi. Es nebalsoju par šo ziņojumu, jo tā uzmanības centrā nav izvirzītas kristīgās vērtības un imigrācijas radītie ierobežojumi iedzīvotājiem.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK), kā to paredz Lisabonas līgums, ir problemātiska. Līdz ar to pamattiesības Eiropas Savienībā nonāk Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) kontrolē. Neskatoties uz tiesiskajām problēmām, par kurām brīdina arī Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, ir skaidrs, ka tiesa, kas pieņem spriedumu pret krucifiksu novietošanu klašu telpās, nav atbilstoša ES lēmējinstitūcija. Krusts ir kristietības simbols, un kristietība ir viens no Eiropas stūrakmeņiem un viena no mūsu pamatvērtībām. ECT nesen arī piesaistīja uzmanību ar saviem spriedumiem, tostarp tās mēģinājumiem novērst līdzekļu pārvietojumus saskaņā ar Dublinas II Regulu no Austrijas Grieķijai. Šķiet, ECT uzskata, ka dalībvalstīm ar visaugstāk attīstītajām sociālo pakalpojumu sistēmām jāuzņemas viss ar ES ieceļojušajiem bēgļiem saistītais slogs. Šis ECT spriedums neuzlabos bēgļu iekļaušanos, un tas nav efektīvs veids, kā risināt ar patvērumu saistītās problēmas ES. Turklāt ECT tiesnešu neitralitāte netiek garantēta. Viens no tiesnešiem atzina, ka viņš detalizētāk izskatītu patvēruma meklētāju prasības nekā citas lietas. Nav pareizi izrādīt priviliģētu attieksmi pret dažām pusēm, kas iesniedz prasības. Turklāt viens no ECT tiesnešiem ir no Turcijas, kas neievēro cilvēktiesības un ir militārā veidā okupējusi noteiktas ES teritorijas. Neuzskatu ECT ne par Eiropas, ne arī par cilvēktiesību tiesu. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats. Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas pagājušajā gadā Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša, nosakot jaunu Eiropas tiesisko sistēmu, saskaņā ar kuru Hartā minētās universālās vērtības beidzot kļuva par konkrētām tiesībām. Balsoju par Gál kundzes ziņojumu, jo šajā tekstā tiek atbalstīta faktiskā pamattiesību īstenošana Eiropas Savienībā, kas izriet no Lisabonas līguma. Tas nav tikai Eiropas Savienības iekšējā lieta, bet arī ārpolitiskā nostāja — nodrošināt un aizsargāt cilvēktiesības un veicināt mieru pilsoņu labklājības interesēs telpā, kurā miers, drošība un taisnīgums ir garantēts ar likumu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien balsoju par ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā. Šis ziņojums sniedz pievienoto vērtību, precizējot lomu, kāda būs Eiropas Savienības institūcijām pamattiesību jomā jaunajā Eiropas struktūrā, jo īpaši pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, veicinot lielāku pārredzamību, demokrātisko kontroli un dokumentu pieejamību starp ES iestādēm. Attiecībā uz Pamattiesību hartu, kas šobrīd ir saistoša un aptver plašu tiesību loku, Komisija tiek aicināta sagatavot gada ziņojumu par Hartas nosacījumu ievērošanu, novērtējot stāvokli dažādo tiesību piemērošanas jomā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir uzvērti pienākumi, kas izriet no Lisabonas līguma attiecībā uz sociālās atstumtības un diskriminācijas izskaušanu un taisnīguma un sociālās aizsardzības, vīriešu un sieviešu vienlīdzības, paaudžu solidaritātes un bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu. Šo aspektu uzsvēršana un tieša atsauce uz iedzīvotājiem, kuri pieder pie nacionālajām minoritātēm, — vēl viena Eiropas Savienības pamatvērtība — bija iemesls tam, kāpēc balsoju par to. Atbalstu Eiropas Parlamenta nostāju, uzdodot Komisijai noslēgt sarunas un apspriešanos par tehniskiem jautājumiem, lai Eiropas Savienība bez turpmākas kavēšanās varētu pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments vēlreiz ir uzsvēris, ka efektīva cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir Eiropas Savienības demokrātijas un tiesiskuma pamats un būtisks nosacījums Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā vairākos līmeņos (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālajā un pašvaldību); turklāt uzsver nozīmi, kāda var būt reģionālajām un vietējām iestādēm, ieviešot šīs tiesības praksē un veicinot tās; tādēļ aicina visas ES iestādes un dalībvalstu valdības un parlamentus, pamatojoties uz jauno institucionālo un juridisko sistēmu, kas izveidota ar Lisabonas līgumu, cilvēktiesību jomā izstrādāt vērienīgu Savienības iekšējo politiku, kas nodrošinātu efektīvus valstu un ES līmeņa atbildības mehānismus, lai risinātu jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Atbalstīju Gál kundzes ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā 2009. gadā. Vēlos pievērst uzmanību 13. punktam, kurā tiek aicināts pilnībā un konsekventi īstenot Stokholmas programmu. Šī gada septembrī Barroso kungs mums apliecināja, ka Komisija veic intensīvu darbu šajā jomā. Ir svarīgi saglabāt šī darba grafiku un netraucētu tā virzību uz priekšu. Visiem eiropiešiem jābūt iespējai izmantot vienādas tiesības. 21. gadsimta Eiropā nav vietas diskriminācijai.

Vēlos lūgt Ungārijas un Polijas prezidentūrām minēt pasākumus, ko tās plāno veikt, lai efektīvi īstenotu Stokholmas programmu. Mums jāizpilda savi pienākumi pret pilsoņiem un jāīsteno tiesību akti, kurus izstrādājam. Jāuzsver arī, ka saskaņā ar rezolūcijas 39. punktu dalībvalstīm jānodrošina pastāvīga valstu tiesnešu apmācība par pamattiesībām un brīvībām, tostarp arī par jaunajiem aspektiem, kas ir spēkā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Vislabākie tiesību akti neko nelīdzēs, ja tie netiks pareizi interpretēti un īstenoti.

Ziņojums: Philippe Juvin (A7-0338/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo ir jāveic pasākumi, lai izbeigtu negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kam galvenokārt ir negatīva ietekme uz patērētājiem. Lai panāktu taustāmus rezultātus, ir svarīgi pastiprināt sadarbību Eiropā, lai vērstos pret negodīgu reklāmas metožu izmantošanu tiešsaistē, un vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, pusaudži, vecāka gadagājuma iedzīvotāji un citi, ir jāaizsargā īpaši. Jānorāda, ka trūkst informācijas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, un tāpēc es atbalstu ierosinājumu sekmēt informācijas pieejamību un palielināt pārredzamību reklāmas jomā. Turklāt ir jāizstrādā kritiska attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem no satura kvalitātes viedokļa. Manuprāt, ņemot vērā to, ka nav zināšanu par reklāmas paņēmieniem, mums ir jāierosina izstrādāt palīglīdzekļu programmu, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem un ir veidota tā, lai viņiem palīdzētu labāk saprast reklāmas instrumentu un iemācītu to interpretēt.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība ir noteikusi, ka patērētāju aizsardzība iekšējā tirgū ir goda jautājums. Tas nav tikai ētikas jautājums, bet gan politiskās stratēģijas jautājums. Lielāka patērētāju uzticība preču klāstam, kas pārpludina tirgu, stimulē pieprasījumu. Šajā ziņā reklāmai ir divpusēja loma. Tā ir iedarbīgs līdzeklis pieprasījuma veicināšanai, bet vienlaicīgi apšaubāmu metožu izmantošanas dēļ tā var dažkārt kalpot kā negatīvs faktors tirgus funkcionēšanā. Šādi pārkāpumi ir biežāk sastopami interneta reklāmas vidē, un galvenie upuri ir vismazāk aizsargātie mūsu sabiedrības locekļi. Balsoju par šo rezolūciju, kurā Komisija tiek aicināta pēc Parlamenta jau uzsāktā konsultāciju un izpētes perioda beigām veikt vajadzīgos pasākumus pašreizējo noteikumu reformēšanai. Šīs krāpnieciskās prakses novēršana būs vēl viens solis virzienā uz tādu vienoto tirgu, kurā tiek respektēta privātpersonu neaizskaramība.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Patērētājus un uzņēmumus satrauc maldinoša un agresīva reklāma, un ziņojumā ir minēti daži pozitīvi ierosinājumi, lai to novērstu.

Patērētāji un uzņēmumi Eiropā ir jāaizsargā no uzņēmumiem, kas darbojas maldinošās reklāmas jomā. Lai to panāktu, Eiropas Savienības iedzīvotāji un uzņēmumi jāinformē par Negodīgas komercprakses direktīvu un Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīvu, lai tie apzinātos savas tiesības. Jākontrolē tādas preces kā alkohols un tiešsaistē piedāvātās azartspēles, lai aizsargātu neaizsargātos patērētājus.

Īpaši atzinīgi novērtēju faktu, ka šajā ziņojumā Komisija tiek aicināta izpētīt agresīvās reklāmas ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem un pareizi piemērot attiecīgos bērnu aizsardzībai pieņemtos tiesību aktus.

Bažas rada uz uzvedību balstīta reklāma un jaunā agresīvās reklamēšanas prakse, piemēram, sociālo tīklu izmantošana un elektronisko vēstuļu lasīšana, lai iegūtu informāciju izmantošanai reklāmās. Komisijai jānovērš šādi uzbrukumi patērētāju privātumam.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Ņemot vērā straujo reklāmas tehnoloģiju attīstību un reklāmas izplatību ar interneta, mobilo tālruņu un sociālo tīklu starpniecību, jāveic efektīvi pasākumi patērētāju aizsargāšanai no nevēlamas un maldinošas reklāmas ietekmes. Īpaša uzmanība jāvelta vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tostarp bērniem un pusaudžiem. Jāpalielina sadarbība starp dalībvalstīm, lai vērstos pret negodīgu reklāmas metožu izmantošanu tiešsaistē un izvairītos no iekšējā tirgus izkropļošanas un negodīgas komercprakses radītajām sekām. Turklāt patērētāji jāinformē par viņu tiesībām reklāmas jomā un jāpalielina šīs informācijas pieejamība un pārredzamība. Komisijai jāveic nepārtraukta pārraudzība, novērtējot negodīgu komercpraksi regulējošo tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs, un jāsastāda pārskati par šo tiesību aktu īstenošanu. Tā kā joprojām trūkst informācijas par reklāmas sociāli psiholoģisko ietekmi uz patērētājiem, jāveic pasākumi, lai šo ietekmi izpētītu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Vēlos uzsvērt, ka reklāmai ir ievērojama ietekme uz dzimumu līdztiesību, jo īpaši gadījumos, kad reklāmās bieži tiek pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz dažādiem dzimumu stereotipu veidiem, un ka tas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu. Tāpēc piekrītu, ka Eiropas Parlamentam jāaicina Komisija un dalībvalstis nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu un reklāmas jomas profesionāļi ievēro cieņu pret cilvēku un dara visu iespējamo, lai vērstos pret diskrimināciju, kā arī pret kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, vecuma, reliģisku vai citu pārliecību, seksuālās orientācijas, invaliditātes un sociālā statusa dēļ. Runājot par neaizsargāto iedzīvotāju grupām, Komisijai jāizpēta maldinošas un agresīvas reklāmas ietekme uz neaizsargātiem patērētājiem. Vēlos uzsvērt, ka sevišķi bērniem, pusaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība pret reklāmas negatīvo ietekmi.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Reklāma ir saistīta ar negodīgu praksi un uzmācīgumu publiskajā un privātajā telpā, vienlaicīgi radot situāciju, kad vairākas publiskas mērķauditorijas kļūst neaizsargātas. Reklāma internetā ir joma, kas pēdējos gados ir pieredzējusi ievērojamu izaugsmi, radot vairāk nekā EUR 14 miljardus lielu vērtību tikai Eiropas tirgū vien. Ņemot vērā panākumus, kādi bija kontroles pasākumiem “Sweep”, proti, dalībvalstu sistemātiski veiktu tīmekļa vietņu vienlaicīgām pārbaudēm, kas līdz šim tika īstenotas ne vairāk kā trīs — aviobiļešu, mobilo tālruņu zvanu melodiju un elektronisko ierīču — nozarēs, ir svarīgi, lai mēs palielinātu sadarbību Eiropas mērogā, vēršoties pret negodīgu reklāmas praksi tiešsaistē. Šādas pārbaudes ir jāveic daudz biežāk, un ir jāpaplašina to piemērošanas joma. Valstu tirgu pašregulēšana ir pieeja ar straujo reklāmas nozares attīstību saistīto problēmu risināšanai, galveno uzmanību pievēršot atbildības nodošanai ieinteresētajām pusēm un paraugprakses izplatīšanai.

Pašregulēšana ir jāveicina Eiropas Savienības līmenī, lai nostiprinātu pašdisciplīnu un atbildīgas saziņas kultūru. Eiropas Negodīgas komercprakses direktīva, kas aptver ar tiešsaistes reklāmu saistītos aspektus uzņēmumu un patērētāju savstarpējo attiecību ietvaros, ir kļuvusi neatbilstoša, jo tiešsaistes reklāmas joma attīstās katru dienu. Sociālie tīkli ir pieredzējuši ievērojama mēroga izaugsmi, ko nevarēja paredzēt pirms dažiem gadiem.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Patiešām, ņemot vērā reklāmas ietekmi uz patērētājiem un ekonomiku, vairāk nekā jebkad ir jāveic pasākumi, lai novērstu, ka atsevišķas negodīgas reklāmas prakses ietekmē un nosaka komerciālo izvēli.

Jauno saziņas sistēmu, piemēram, interneta, izplatība nozīmē, ka jāvelta aizvien lielāka uzmanība patērētājiem, jo īpaši vismazāk aizsargātajām sabiedrības daļām, piemēram, bērniem un pusaudžiem. Mūsu uzdevums ir vērsties pret nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu un galvenokārt pret visām tādām zināmām metodēm kā, piemēram, elektroniskās mēstules, ar kurām notiek ielaušanās lietotāju privātajā dzīvē un pārkāptas viņu tiesības uz privātumu.

Piekrītu referenta Juvin kunga aicinājumam koncentrēt pasākumus uz negodīgas reklāmas prakses aizliegšanu, paplašinot spēkā esošās direktīvas darbības jomu. Manuprāt, pasākumi, par kuriem šodien balsojām, paredz atbilstošu līdzsvaru starp vārda brīvību un patērētāju aizsardzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Reklāma ir viens no pamatinstrumentiem funkcionējoša tirgus pastāvēšanai un konkurencei, un, analizējot līdz galam, arī patērētājiem, ņemot vērā, ka pienācīgi regulēts, tas palīdz izdarīt labāk informētu izvēli. Tomēr jaunās tehnoloģijas, kas ir reklāmas rīcībā, paver jaunu telpu jaunas, negodīgas tirdzniecības veicināšanas prakses attīstībai, un tādēļ ir pamatoti veikt izmaiņas Negodīgas komercprakses direktīvā.

Lai reklāma izpildītu savas pamata funkcijas brīvā un konkurētspējīgā tirgū, tai jābūt pietiekami regulētai, un komercprakse, kas izkropļo tirgu, ir pienācīgi jāsoda. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tiešsaistes reklāmas veidiem, izmantojot internetu un tālruni, kas bieži vien sasniedz sabiedrību nelikumīgā veidā un aktualizē svarīgus jautājumus, kas tostarp ir saistīti arī ar negodīgu praksi un personu identificējošo datu neatļautu izmantošanu. Tāpēc uzskatu, ka šī ir izcila iniciatīva, kas pelnījusi manu atbalstu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums skar jautājumu par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā UCPD (Unfair Commercial Practices Directive) un kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz tādu problēmu risināšanu, kas ir saistītas ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Ziņojumā nav skarti jautājumi, kas saistīti ar attiecībām starp uzņēmumiem (B2B) un uz kuriem speciāli attiecas Direktīva 2006/114/EK.

Negodīga prakse var izpausties vairākos veidos — ielaušanās publiskajā telpā un jomā un koncentrēšanās uz personām, kas ir īpaši neaizsargātas, piemēram, bērniem. Ņemot vērā, ka jaunieši un bērni ir visvairāk pakļauti reklāmas ietekmei internetā, es atbalstu vajadzību izstrādāt integrētu Eiropas mēroga politiku, lai vērstos pret neregulētu interneta un saziņas līdzekļu izmantošanu.

Lai to panāktu, ierosinu izveidot jaunu, obligātu jomu, kas ir speciāli paredzēta informēšanai par riskiem saistībā ar interneta un komunikācijas līdzekļu izmantošanu, jo īpaši par negodīgas reklāmas prakses veidiem, kas ir vērsti pret sākumskolas vecuma bērniem, un obligāta mācību priekšmeta ieviešanu sākumskolas skolotājiem un bērnu aprūpes darbiniekiem viņu pēdējā studiju vai apmācību gadā, lai tie varētu apgūt, kā bērni jāsagatavo drošai un atbildīgai interneta un saziņas līdzekļu izmantošanai, vienlaicīgi ieviešot nepārtrauktu apmācību izglītības profesionāļiem šajā jomā.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. − (IT) Komunikācijas līdzekļu izaugsme un interneta attīstība ir veicinājusi slēptās reklāmas vēstījumu un negodīgas reklāmas prakses izplatību, ar kurām bieži tiek īstenota ielaušanās patērētāju privātajā dzīvē.

Ir būtiski svarīgi rūpīgi apsvērt sekas, kādas tas var radīt attiecībā uz vismazāk aizsargātajām cilvēku grupām, kas ir jāaizsargā no kaitējumiem un nekontrolētas pakāpeniskas reklāmas “iebarošanas”. Nedrīkstam arī aizmirst, ka dažkārt ar reklāmu tiek pausti sabiedrībā izplatīti stereotipi, kas ir saistīti, piemēram, ar pārāk paviršiem uzskatiem par seksualitāti un vardarbību vai neatbilstošiem vēstījumiem, kas var negatīvi ietekmēt to viegli iespaidojamo bērnu un pusaudžu uzvedību, kuriem vēl trūkst būtiski svarīgās garīgās attīstības.

Tāpēc ir jāatjaunina spēkā esošie tiesību akti šajā jautājumā un jānodrošina labāka Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošana un interpretēšana. Visbeidzot — jāuzsver, ka ir būtiski svarīgi, lai patērētāji tiktu pienācīgi informēti par veidu, kādā tiek izmantoti un apstrādāti apkopotie dati, sevišķi gadījumos, kad šie dati no viņiem tiek pieprasīti apmaiņā pret cenu samazinājumiem un citiem pārdošanas veicināšanas piedāvājumiem. Lai to panāktu, būtu lietderīgi veicināt efektīvas informēšanas kampaņas par attiecīgajām patērētāju tiesībām un tādā veidā censties novērst šo zināšanu trūkumu par jautājumiem, kas saistīti ar personu datu izmantošanu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, jo piekrītu referentam, ka digitalizācijas laikmetā reklāma ir ieguvusi jaunu dimensiju, kas rada vajadzību — kā referents iesaka, izveidot Eiropas Savienības sistēmu vietņu marķēšanai pēc “Eiropas privātuma zīmoga” sertifikāta parauga, ar kuru tiek apliecināta vietņu atbilstība datu aizsardzības likumam. Patērētāji ir jāinformē skaidrā, nemanipulatīvā un objektīvā veidā, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus. Sarežģītas un agresīvas mārketinga metodes jau vairāk nekā desmit gadus neļauj patērētājiem pieņemt informētus lēmumus attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Īpaši tas attiecas uz pilsoņiem, kuri ir sevišķi neaizsargāti, piemēram, bērniem. Mums jāievēro stingrāka pieeja — tāda, kas patiešām aizsargā pilsoņu intereses.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo tajā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā, un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Reklāma ir instruments, kas izdevīgs gan iekšējam tirgum, — citiem vārdiem runājot, tas uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu”, veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju, — gan patērētājiem, palielinot izvēli un samazinot cenas. Tā ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm — Eiropas Savienības tiešsaistes reklāmas tirgus vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr to nedrīkst idealizēt — reklāma var arī būt saistīta ar negodīgu praksi un uzmācīgumu publiskajā telpā, piemēram, reklāmas plakāti, un privātajā jomā, piemēram, nelikumīgas elektroniskās vēstules; tā var kaitēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem un personām ar pārmērīgi lieliem parādiem, radīt iespējamās barjeras iekļūšanai tirgū, kas prasa pārāk lielus ieguldījumus, izkropļot iekšējo tirgu, piespiežot patērētājus iegādāties preces vai pakalpojumus, ko viņi parasti neiegādātos, un tā radot milzīgus zaudējumus. Šo un citu problēmu dēļ, kas ir radušās jauno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā, referents ierosina īstenot pasākumus patērētāju aizsardzībai. Lai gan personalizētā reklāma, piemēram, tādu preču vai pakalpojumu piedāvāšana, kas ir pielāgoti individuālo patērētāju gaumei, pati par sevi problēmu nerada, tā nedrīkst veicināt uzmācīgu reklāmu, kas ir balstīta uz patērētāju izsekošanu, pārkāpjot datu aizsardzības un privātuma ievērošanas principus.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. − (DE) Mēs vēlamies panākt, lai patērētāji būtu atbildīgi, labi informēti un varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Mūsu mērķis ir nodrošināt patērētājiem visu vajadzīgo informāciju, kas ļautu viņiem pieņemt ekonomiski pareizus lēmumus. Reklāma sniedz arī ievērojamu ieguldījumu patērētāju informēšanā. Tomēr tās saturam jābūt objektīvam, ticamam un būtiskam, pretējā gadījumā ar informāciju, kas paredzēta, lai palīdzētu patērētājiem, tie var viegli tikt maldināti vai pat piekrāpti. Politikas mērķis ir nodrošināt godīgu un drošu tirdzniecības vidi, lai patērētāji varētu iesaistīties tirgū ar vienādiem nosacījumiem. Tomēr, manuprāt, ir arī svarīgi, lai patērētāji nekļūtu par upuriem. Pieņemot lēmumus iegādāties preces vai pakalpojumus, tie var ievērojami ietekmēt situāciju, bet viņiem arī noteikti tā jāizmanto.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Reklāma ir būtiski svarīgs instruments, kas nodrošina pareizu brīvā tirgus funkcionēšanu. Tā sniedz ievērojamus ieguvumus ne tikai ekonomikai, bet arī patērētājiem, kuriem, pateicoties reklāmai, tiek nodrošināta plaša preču izvēle. Diemžēl nepārtrauktās jauno tehnoloģiju, jo īpaši interneta attīstības rezultātā uzņēmumi arvien biežāk īsteno neētisku un negodīgu praksi reklāmas jomā.

Kā norāda referents, pašreizējie tiesību akti pietiekamā līmenī neregulē visus šos jautājumus. Ir būtiski svarīgi veikt pasākumus, lai patērētājus Eiropā efektīvi aizsargātu un arī izglītotu par viņu tiesībām. Īpaši jāaizsargā grupas, kas neētiskas prakses rezultātā ir apdraudētas visvairāk, piemēram, bērni, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki. Tādēļ piekrītu referenta ierosinātajiem priekšlikumiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Jaunie plašsaziņas līdzekļi, jo īpaši sociālo tīklu vietnes un emuāri paver jaunas komunikācijas un reklāmas iespējas. Mārketinga iespējas internetā rada vajadzību patērētāju aizsardzības likumā iekļaut papildu prasības. Pašreizējā direktīva par negodīgu komercpraksi attiecībās starp uzņēmumiem un patērētājiem iekšējā tirgū neparedz noteikumus attiecībā uz šīm jaunajām reklāmas metodēm. Gados jauni patērētāji, jo īpaši pusaudži un bērni plaši izmanto šīs jaunās tehnoloģijas un var tikt pakļauti maldinošas un agresīvas reklāmas ietekmei. Pētījums “EU kids online” rāda, ka viena trešdaļa interneta lietotāju vecumā no deviņiem līdz desmit gadiem internetu izmanto katru dienu, bet rādītājs vecuma grupā no 15 līdz 16 gadiem ir 77 %. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir veikt steidzamus pasākumus šajā jomā, tostarp ieviešot ierobežojumus un vienlaicīgi nodrošinot izglītību un informāciju šajā jomā. Atbalstu šo rezolūciju, lai patērētājiem sniegtu vairāk informācijas par jaunajām tehniskajām komunikācijas iespējām un ar tām saistītajiem riskiem.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Piekrītu daudziem tekstā sniegtajiem komentāriem un priekšlikumiem. Tomēr nevaru piekrist dažiem ierosinājumiem un priekšlikumiem, kas ir vērsti uz valsts ietekmes paplašināšanu patērētāju aizsardzības aizsegā. Manuprāt, ziņojumā vairāk jāuzsver lietotāju izglītošana par viņu uzvedību tiešsaistē, par to, kā panākt drošību datorā un kādā veidā un kam ir jāatklāj personiskie dati. Tas nav valsts uzdevums nodrošināt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, aizbildinoties ar patērētāju aizsardzību. Dators ir tikpat neaizsargāts kā jebkura cita elektroniskā ierīce, kas ir pievienota internetam, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklu. Politiķiem un valstīm jāapņemas iemācīt pilsoņiem, ka privātums ir jāaizsargā; tāpat kā ir jāaizslēdz un jāaizsargā pašam sava māja, šodien svarīgi ir tikpat lielā mērā aizsargāt mūsu elektroniskās ierīces un komunikācijas līdzekļus ar ārējo pasauli. Politiķiem ir arī jāapņemas noteikt stingrus sodus tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto personu datus vai pārkāpj personisko privātumu. Nav būtiski, vai tas notiek, izmantojot internetu vai kādus citus līdzekļus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) No šī pašiniciatīvas ziņojuma nosaukuma nopratu, ka Parlaments beidzot gatavojas analizēt to sabiedrības modeli, ko mums piedāvā reklāmdevēji, pat neko no viņiem neprasot. Tomēr izņemot dažus interesantus aspektus, piemēram, mērķtiecīgās reklāmas un reklāmā ietvertās diskriminācijas kontrolēšana vai aicinājums samazināt televīzijas reklāmu, kuras mērķauditorija ir bērni, šis teksts neatbilst gaidītajam. Tas aprobežojas ar nelegālas reklāmas kritizēšanu, kas, iespējams, apdraud mūsu “vissvētāko” konkurences brīvību un sludina reklāmas priekšrocības pilsoņiem, kas tajā tiek saukti par patērētājiem, un plašsaziņas līdzekļiem. Tikai ne ar manu piekrišanu! Esmu pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jāvēršas pret negodīgu komercpraksi reklāmā. Arvien vairāk tuvojamies tādai nopietnai tēmai kā personīgais parāds. Mums jādara viss iespējamais, lai apturētu šīs problēmas saasināšanos. Reklāma var un tai arī jābūt svarīgam uzņēmumu līdzeklim, kas kalpo kā ienākumu avots, stimulē konkurenci, nodrošina veselīgu konkurenci un veicina radošas pieejas izmantošanu. Kā zināms, ir neaizsargāti iedzīvotāji, piemēram, bērni, kas ir īpaši pievilcīga reklāmas kampaņu mērķauditorija. Tādēļ piekrītu, ka šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība, lai varam veidot sabiedrību, kas ir stabilāka tautsaimniecības un sociālajā līmenī. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. − (HU) Runājot par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, reklāma ir tieši tikpat izdevīga iekšējam tirgum, cik tā ir izdevīga patērētājiem. Tā veicina konkurenci, palielina konkurētspēju un veicina jauninājumus un radošu pieeju. Tā ir arī tautsaimniecībai svarīga nozare, jo tiešsaistes reklāmas tirgus darījumi sasniedz apgrozījumu EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr mums jāapzinās, ka šai medaļai ir arī otra puse. Daudzās reklāmās ir centieni manipulēt ar neaizsargātu mērķauditoriju, piemēram, bērniem un personām, kas nonākušas lielos parādos. Manuprāt, ir svarīgi stiprināt kopējo Eiropas sadarbību, lai vērstos pret negodīgu reklāmas praksi.

Uzskatām, ka uz dzimumu balstītu diskriminējošu stereotipu parādīšanās, kas var būt šķērslis dzimumu līdztiesībai, nav pieļaujama. Izmantojot atbilstošus līdzekļus, jānodrošina, lai plašsaziņas līdzekļi un reklāmas profesionāļi ievērotu cieņu pret cilvēku un vērstos pret tiešu vai netiešu diskrimināciju vai stereotipiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, jo tajā ir skaidri norādīts uz uzlabojumiem pašreizējā tiesiskajā regulējumā patērētāju aizsardzībai pret reklāmu un vajadzību pārskatīt šo regulējumu, iekļaujot tajā jaunos plašsaziņas līdzekļus, kuru darbība vēl netiek regulēta. Atbalstīju arī šo ziņojumu, jo ar to tiek mēģināts panākt labāku saskaņotību starp dalībvalstīm, lai novērstu juridiskās nepilnības, kas ļauj uzņēmumiem izmantot maldinošu reklāmas praksi ES dalībvalstīs. Manuprāt, pamatota ir atsauce uz “slēptās” reklāmas mehānismiem, kas ir pieredzējuši izaugsmi internetā un pašlaik tajā tiek izmantoti; daudzos gadījumos reklāma tiek izplatīta slēpti — viedokļu vai komentāru veidā sociālo tīklu vietnēs, forumos vai emuāros. Esmu arī gandarīts, ka ziņojumā ir ietvertas Padomei vai Komisijai adresētas bažas par reālo risku, ko rada uzņēmumi, kas vienlaikus izvieto saturu un pārdod reklāmas laukumus. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc, cita starpā, ar savu balsojumu es atbalstīju šo ziņojumu.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Reklāma ir klātesoša visur — ielās, laikrakstos, televīzijā, radio, internetā un, neatkarīgi no mūsu viedokļa, tai ir milzīga ietekme uz patērētāju uzvedību. Tā ir saziņas līdzeklis. Lai gan reklāmas informatīvā loma ir būtiski svarīga efektīvai iekšējā tirgus darbībai, patērētājiem ir tiesības uz informāciju un aizsardzību. Tādēļ ziņojums par negodīgu komercpraksi reklāmā un ar jaunajām reklāmas metodēm un tehnoloģijām saistītām problēmām ir ļoti svarīgs. Reklāmas kontrole ir ļoti svarīga, ja vēlamies saglabāt skaidru un patiesu reklāmu. Ir jāstiprina visas Eiropas sadarbība šajā jomā un jāveicina vienota regulējuma izveidošana. Visbeidzot — tiešsaistes reklāma bieži vien ir agresīva un uzmācīga. Tā jāanalizē detalizētāk.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Es balsoju “par” vairāku tālāk norādīto iemeslu dēļ:

1. Ir pienācis laiks apzināt visus plašsaziņas līdzekļus, kas darbojas internetā.

2. Nepatiesas informācijas sniegšanai un neslavas celšanai jākļūst par krimināli sodāmu lietu.

3. Jāierobežo neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, piekļuve internetam.

4. Jāattīra internets no mēstulēm un jāsoda to izplatītāji.

5. Jāievieš ļoti stingri noteikumi attiecībā uz paziņojumiem.

6. Jāuzdod Parlamentam izveidot īpašu struktūrvienību shēmotāju un datorpirātu meklēšanai un saukšanai pie atbildības.

Strādāsim kopā un to paveiksim.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Reklāma ir iedarbīgs līdzeklis uzņēmumiem, ko dažkārt var izmantot, lai ietekmētu arī zemapziņu. Reklāmas mērķis ir ietekmēt patērētājus un viņu iepirkšanās paradumus. Tomēr negodīgu uzņēmējdarbības praksi ir nepieciešams novērst. Vissvarīgākais uzdevums ir aizsargāt publisko telpu, neaizsargātos iedzīvotājus un privātumu. Noteikt, vai ar reklāmu ir pārkāptas šīs robežas, protams, ir ārkārtīgi laikietilpīgs darbs. Riskantās jomās, kas saistītas ar nelegālo vielu tirdzniecību, piemēram, alkoholu un cigaretēm, jau sen ir ieviesti stingri noteikumi.

Citās jomās kā palīglīdzeklis tiesību aktu noteikumiem joprojām darbosies dalībvalstu pašregulēšana. Tur ir vēl daudz darāmā — ne tikai interneta reklāmas jomā, bet arī, piemēram, gadījumos, kad tiek piesegtas papildu izmaksas un kad jauno tehnoloģiju un reklāmas metožu, piemēram, sociālo tīklu vietņu vai emuāru, izmantošana sniedz jaunas iespējas reklāmai. Tā kā ir svarīgi aizsargāt patērētājus no slēptās reklāmas un līdzīgas problemātiskas reklāmas taktikas izmantošanas, es balsoju par šo ziņojumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. − (LT) Modernā reklāma jau sen ir pārsniegusi šīs nozares tiesiskā regulējuma ietvarus. Reklāma internetā — meklētājprogrammās, elektroniskajās vēstulēs, sociālajos tīklos un tiešsaistes televīzijā, kā arī mobilajos tālruņos, bieži tiek piedāvāta patērētājiem bez viņu piekrišanas, un, kas ir vēl sliktāk, tiek izmantoti viņu dati, ko dažkārt apkopo neinformējot vai viņiem to pilnībā neapzinoties. Turklāt šādas reklāmas tiesiskajā regulējumā ir neskaitāmi trūkumi. Lai gan, piemēram, alkohola reklāma televīzijā ir aizliegta, internetā tā joprojām ir nepilngadīgajiem pieejama. No otras puses, reklāma tiešsaistē var viegli pārsniegt valstu robežas. Tādēļ iniciatīva noteikt stingrāku regulējumu šādai reklāmai un tādā veidā aizsargāt patērētājus, viņu privātumu un personas datus no neatļautas vai neatbilstīgas izmantošanas, ir ļoti apsveicama.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Reklāma — kā uzsver referents — ir svarīga tautsaimniecības nozare. Tomēr ar to ir saistīti dažādi apdraudējumi. Pilnībā atbalstu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas viedokli, kurā ir uzsvērta vajadzība izskaust diskriminējošu reklāmas saturu. Ir arī ārkārtīgi svarīgi — kā norāda referents — aizsargāt tās grupas, kas ir īpaši neaizsargātas, piemēram, bērnus, pusaudžus un vecāka gadagājuma cilvēkus, pret manipulēšanu ar reklāmas palīdzību. Atbalstu referenta priekšlikumu ieviest visā Eiropas Savienībā izglītojošu programmu, kuras mērķauditorija ir bērni un kas ir izstrādāta, lai viņiem palīdzētu labāk saprast reklāmā izmantotās metodes. Mums arī jāapsver iespēja izstrādāt līdzīgas programmas abām pārējām grupām, kas ir neaizsargātas pret manipulēšanu — pusaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Laba doma varētu būt šādas izglītības paplašināšana, attiecinot to arī uz citu vecuma grupu cilvēkiem. Ņemot vērā šos komentārus, izlēmu atbalstīt ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Reklāmas ietekme uz patērētājiem bieži vien ir nesamērīgi liela, kas var radīt negodīgas komercprakses izmantošanas risku. Mans lēmums balsot „par” šo ziņojumu izriet no reklāmas lomas tirgū. Tā darbojas kā instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum — jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu” —, gan patērētājiem. Taču galvenokārt tā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Protams, mums jāņem vērā arī negatīvie reklāmas aspekti, kas var ietvert negodīgu praksi, uzmācīgumu publiskajā un privātajā telpā, vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu ietekmēšanu, potenciālo barjeru radīšanu iekļūšanai tirgū un iekšējā tirgus izkropļošanu. Tādēļ ir svarīgi stiprināt sadarbību Eiropas līmenī cīņā pret negodīgu praksi reklāmā, izmantojot kopregulāciju, kas var uzlabot pasākumu efektivitāti un piemērojamību. Manuprāt, ir arī būtiski svarīgi aizstāvēt vismazāk aizsargātās iedzīvotāju kategorijas un uzlabot izglītību un informācijas pieejamību, palielinot reklāmas saišu pārredzamību. Ārkārtīgi laba doma ir realizēt reklāmas kampaņas par patērētāju tiesībām, izmantojot izglītojošus materiālus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību ir realitāte, ko nedrīkst slēpt, un šajā ziņojumā tas arī netiek darīts. Minētajā ziņojumā, par kuru arī es balsoju, ir skarti jautājumi par negodīgu reklāmas praksi atbilstoši Negodīgas komercprakses direktīvā ietvertajai definīcijai un pievērsta uzmanība problēmām, kas ir saistītas ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību.

Reklāma ir instruments, kas nodrošina pozitīvus rezultātus gan iekšējam tirgum, gan patērētājiem. Tomēr ir svarīgi vērsties pret dažādiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, no kuriem vēlos uzsvērt negodīgu praksi, ielaušanos publiskajā un privātajā telpā, piemēram, nelikumīgu vēstuļu sūtīšanu, nepietiekamu uzmanības pievēršanu neaizsargātajiem iedzīvotājiem un iespējamu iekšējā tirgus izkropļošanu, piespiežot patērētājus iegādāties tādas preces un pakalpojumus, kurus viņi parasti neiegādātos.

Pašreizējo tiesību aktu un priekšlikumu analīzē, kas jāveic ar mērķi tos pārskatīt vai uzlabot, jāpievēršas šo izkropļojumu novērtējumam. Atbalstu referenta vēlmi pastiprināt sadarbību Eiropas mērogā, lai vērstos pret negodīgu reklāmas praksi, palielinot tās darbības jomu vai biežumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Piekrītu referentam Juvin kungam, ka ir jāuzlabo Eiropas Savienības līmeņa sadarbība cīņā pret negodīgu praksi, kādu piekopj, reklamējot tiešsaistē — šo vajadzību apliecina “Sweep” panākumi (dalībvalstu regulāri veiktas vietņu vienlaicīgas pārbaudes, kas līdz šim notika tikai trijās nozarēs: aviobiļetes, mobilā telefona zvanu signāli un elektroniskās ierīces). Piekrītu referentam, kurš ierosina paplašināt sadarbības jomu un padarīt to biežāku, kā arī veicināt kopregulēšanu, kuru īsteno dažādas tiesību aktu pilnveidošanā ieinteresētās personas, tādējādi uzlabojot normu efektivitāti un piemērojamību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ziņojumā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā, un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Tajā netiek apspriestas attiecības starp uzņēmumiem, uz kurām speciāli attiecas Direktīva 2006/114/EK. Reklāma ir instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum — jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu” (veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju), — gan patērētājiem (palielinot pieejamo iespēju dažādību un samazinot cenas). Tā ir svarīga tautsaimniecības nozare, jo reklāma tiešsaistē vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā Eiropas tirgū. Apstākļos, kad trūkst informācijas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, jāveic pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi informācijai un uzlabotu reklāmas pārredzamību.

Ņemot vērā, ka plašākai sabiedrībai pat nav zināmi jautājumi, kas saistīti ar personu datu izmantošanu un līdzekļiem, kas tai ir pieejami šo jautājumu risināšanai, biežāk jāīsteno informēšanas kampaņas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, jo īpaši saistībā ar personu datu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti brīvprātīgi vai tiek apkopoti automātiskā veidā. Ir arī jāizstrādā izglītojošie līdzekļi, kas ir paredzēti, lai informētu interneta lietotājus (piemēram, tīmeklī atstāto “pēdu” pārvaldības tehnoloģijas un resursi par privātās dzīves aizsardzību).

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Juvin kungu par viņa izcili paveikto darbu. Neskatoties uz 2005. gada Negodīgas komercprakses direktīvu, kas negarantē atbilstošu regulējumu, lai varētu vērsties pret maldinošu un agresīvu reklāmu, internetā attīstās vesela rinda jaunu un pārliecinošāku reklāmas veidu. Rezolūcijā tiek sniegta iespēja labāk informēt patērētājus Eiropā par jaunajām uzmācīgajām reklāmas formām, kas ir sastopamas internetā, aicināts palielināt neaizsargāto patērētāju aizsardzību un uzsvērta reklāmas loma pozitīvu lomu modeļu veicināšanā.

Vēlos paust galvenokārt satraukumu attiecībā uz to, ka uz uzvedību balstītu reklāmu izmanto ikdienā un ka aizvien vairāk tiek izmantotas uzmācīgas reklāmas metodes (elektronisko vēstuļu satura lasīšana, sociālo kontaktu vietņu izmantošana un atrašanās vietas noteikšana, kā arī atkārtota individualizēta reklāma), kas ir uzskatāms par patērētāja privātās dzīves pārkāpumu. Tādēļ aicinu Komisiju noteikt par obligātu ievietot skaidri salasāmu tekstu “uz uzvedību balstīta reklāma” attiecīgajās tiešsaistes reklāmās.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ziņojumā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā UCPD (“Unfair Commercial Practices Directive”), un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Tajā netiek apspriestas attiecības starp uzņēmumiem, uz kurām inter alia attiecas Direktīva 2006/114/EK. Reklāma ir instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum (jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu”, veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju), gan patērētājiem (palielinot izvēli un samazinot cenas).

Tā ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm — Eiropas Savienības tiešsaistes reklāmas tirgus vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr to nedrīkst idealizēt — reklāma var arī būt saistīta ar negodīgu praksi, radīt uzmācīgumu publiskajā telpā (piemēram, reklāmas plakātu veidā) un privātajā jomā (piemēram, nelikumīgu elektronisko vēstuļu veidā), ietekmēt neaizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, bērnus un personas ar pārmērīgi lieliem parādiem), radīt iespējamās barjeras iekļūšanai tirgū, kas prasa pārāk lielus ieguldījumus, un izkropļot iekšējo tirgu, piespiežot patērētājus iegādāties preces vai pakalpojumus, ko tie parasti neiegādātos.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Vēlos īpaši uzsvērt Juvin kunga ziņojumā skarto jautājumu par datu aizsardzību tiešsaistē. Ir jānodrošina, lai patērētāji saņemtu skaidru un izsmeļošu informāciju par to, kā tiek apkopoti, apstrādāti un izmantoti viņu personiskie dati. Tomēr tā vietā, lai regulētu interneta vidi, dodu priekšroku risinājumam, kas paredz interneta lietotāju izglītošanu un noteikumu vai aizliegumu piemērošanu tikai atsevišķos gadījumos. Cenzūras metožu īstenošana tikai radīs vēl vairāk sarežģītu maldinošu shēmu un krāpšanas gadījumu, kuri vienmēr būs par vienu soli priekšā jebkādam regulējumam. Pasākumi, ar kuriem tiek informēti un izglītoti lietotāji, ir svarīgi, jo tie sniedz interneta lietotājiem vairāk iespēju saistībā ar viņu personisko datu izmantošanu. Ir svarīgi, lai Komisija sāktu izstrādāt informatīvas kampaņas, pamatojoties uz patērētāju pamattiesībām attiecībā uz reklāmu, jo īpaši ja tas ir saistīts ar viņu personu datu izmantošanu. Atzinīgi vērtēju arī tādu ES izglītojošo programmu izstrādi, kas māca bērniem un citām neaizsargātām grupām saprast reklāmas trūkumus. Tāpat atzinīgi vērtēju arī to, ka ziņojumā ir likts uzsvars uz neaizsargāto patērētāju grupu aizsardzību un cilvēka cieņas ievērošanas garantiju reklāmā.

Reklāma var efektīvi vērsties pret stereotipiem un izskaust tos. Tā var būt pozitīvs virzītājspēks cīņai pret rasismu, dzimuma diskrimināciju un citu veidu diskrimināciju. Tomēr tā var arī radīt negatīvu ietekmi, veicinot vardarbību, atkarības, piemēram, smēķēšanu vai alkoholismu, vai ēšanas traucējumus, piemēram, anoreksiju un bulīmiju. Ziņojumā ir minēti arī citi svarīgi faktori, kam jāvelta uzmanība. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Reklāma internetā pielāgojas lietotāju uzvedībai. Iegūstot lietotāju profilu, reklāmdevēji var izveidot reklāmas mērķauditoriju un ignorēt patērētājus ārpus šīs mērķauditorijas. Tomēr pētījumi rāda, ka lietotāji ir lielākoties noskaņoti pret personalizētu reklāmu tiešsaistē, kas bieži tiek uztverta kā uzmācīga. Daudzi pat uzskata, ka viņi tiek novēroti. Pavisam 62 % no pētījumā iesaistītajām personām ir nobažījušies, ka personalizētās reklāmas gadījumā netiek ievērota datu aizsardzība, un datu aizsardzības speciālistiem arī rodas šaubas, jo personu dati tiek glabāti, salīdzināti un sasaistīti ar citiem datiem. Teorētiski šo iespēju var deaktivizēt ikviens lietotājs. Tomēr šo saiti nav viegli atrast, un tādēļ šajā ziņojumā ir ietverts priekšlikums atvieglot patērētājiem iespējas atteikties no jebkādas turpmākās reklāmas saņemšanas ar elektronisko pastu, izmantojot tiešu, aktīvu hipersaiti.

Turklāt ziņojumā ir paredzēts, ka patērētājiem jāsniedz skaidra, pieejama un izsmeļoša informācija par to, kādā veidā viņu dati tiek apkopoti, apstrādāti un izmantoti. Viņu dati jāglabā pilnībā nošķirti no datiem, kas tiek apkopoti reklāmas pasākumu laikā. Nekādā gadījumā nedrīkst ļaunprātīgi reklāmas mērķiem izmantot privāto elektroniskā pasta vēstuļu saturu, un ir jāizmanto datorsistēmu noklusējuma parametri, lai aizsargātu privātumu internetā (sistēmā integrētā privātās dzīves aizsardzības koncepcija).

Ziņojums: Bendt Bendtsen (A7-0331/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Piekrītu šī rīcības plāna vispārējiem mērķiem, kam jānodrošina labāka informācijas plūsma pašvaldību līmenī vai vienota kontaktpunkta izveidošana, ņemot vērā samazināto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) resursu izmantošanu ar energoefektivitāti saistītiem pasākumiem, dalībvalstīm un reģioniem savā attīstībā pārejot uz horizontālās pieejas izmantošanu energoefektivitātes jomā, ja vien tādā veidā ir iespējams rentabli veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un mazināt kurināmā nepietiekamību. Piekrītu arī, ka Komisijai ir jākonsultējas ar vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem, lai definētu enerģētikas politikas attīstības virzienu, kā arī lai nodrošinātu finansiālo atbalstu vietējiem un reģionālajiem projektiem, īstenojot inovatīvas programmas, kurās tiek izmantoti pieejamie enerģijas resursi un struktūrfondi. Šajā iespējamās rīcības plānā tiek ierosināts reģionos radīt ievērojamus stimulus reģioniem, kuriem līdz šim ir bijusi svarīgāka loma nekā vidēji energoefektivitātes jomā, veicinot to enerģētisko neatkarību, un, no otras puses, veicinot paraugprakses apmaiņu starp šiem reģioniem un pārējiem, kas ir sasnieguši tikai nelielu attīstību šajā jomā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo esam apņēmušies ievērot vides prasības, atrast ekonomiskus veidus enerģijas ražošanai un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ir jānodrošina ilgtspējīga attīstība, bet arī tautsaimniecības attīstība ir svarīga. Šīm abām dimensijām ir jābūt savstarpēji saskaņotām. Nav iespējams cīnīties pret klimata pārmaiņām, neņemot vērā energoefektivitāti. Tādēļ ir jānosaka visaptveroši un izpildāmi mērķi un sodi, lai energoefektivitāte nebūtu balstīta tikai uz ekonomiskiem ieguvumiem. Energoefektivitāte lielākoties ir saistīta ar ēkām, jo tās ietver milzīgu energoefektivitātes potenciālu. Tādēļ atbalstu referenta viedokli, ka galvenā uzmanība būtu jāvelta ēku atjaunošanai, jo jaunu ēku būvniecība ES nepārtraukti samazinās, un daudzas vecās ēkas, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, var sniegt ievērojamu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Enerģētikas jautājums ir viena no Eiropas lielākajām problēmām. Jāņem vērā, cik lielā mērā mūsu kontinenta attīstību ir veicinājusi salīdzinoši ērtā piekļuve enerģijai, ko Eiropas valstis izmanto jau vairāk nekā gadsimtu. Enerģētikas jautājumam tagad ir nācis klāt cits aspekts. Fosilā kurināmā izmantošana arvien vairāk tiek atstāta pagātnē. Divkāršais spiediens, ko rada globālās sasilšanas jautājums un nenovēršami pieaugošās grūtības iegūt naftas krājumus un mazākā mērā arī gāzi, spiež mūs domāt par jauniem risinājumiem. Jau kopš 2006. gada ir izstrādāts Energoefektivitātes rīcības plāns, kurā tiek risināti divi konkrēti efektivitātes aspekti. Lai ietaupītu tādā veidā, lai ES kļūtu mazāk atkarīga no tās starptautiskajiem partneriem, tai jāuzlabo efektivitāte gan ražošanas, gan patēriņa jomā — ne tikai mazāk energoietilpīgas ēkas, ekonomiskākas iekārtas, bet arī optimālākas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus apvienot konkurētspēju un jauninājumus ar apjoma ekonomiku. Saprotams, ka atbalstīju šo būtiski svarīgo tekstu (tostarp saistošo mērķi par papildu 20 % energoefektivitātes sasniegšanu no šī brīža līdz 2020. gadam), kas izvirza Eiropas Savienību vadošā pozīcijā šajās jomās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Daudz kas ir sasniegts kopš Energoefektivitātes rīcības plāna pieņemšanas 2006. gadā; tomēr kopš tā laika ir ievērojami mainījušies politiskie un ekonomiskie apstākļi. Tādēļ ir skaidrs, ka ir jāpārskata ES energoefektivitātes politika, lai to saskaņotu ar pašreizējām prioritātēm un notikumiem. Energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas. Tās sniegtās priekšrocības ir būtiskas gan ekonomiskās izaugsmes, gan darba vietu izveides ziņā. Manuprāt, jāveic pamatīgs 2006. gada Energoefektivitātes rīcības plāna sasniegumu un trūkumu novērtējums, kas kalpotu par pamatu ES energoefektivitātes politikas pārskatīšanai. Kļūst arvien skaidrāks, ka Eiropas Savienība nav gatava izpildīt savu 20 % mērķi, tādēļ ir jāveic efektīvāki pasākumi energoefektivitātes veicināšanai. Liela uzmanība jāvelta ēku atjaunošanai, jo līdz šim šajā jomā nav panākts gandrīz nekāds progress. Jaunu ēku celtniecība ES nepārtraukti samazinās, un daudzām vecajām ēkām, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls. Tādā veidā tiktu veicināta ES vispārējās energoatkarības mazināšana.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) B. Bendtsen pašiniciatīvas ziņojums, kas pieņemts ar lielu balsu vairākumu, sniedz gaidītu politisko signālu enerģētikas jautājumā — vairākas dienas pēc augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma Kankunā un divus mēnešus pirms 2011. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmes par enerģētiku. Energoefektivitāte neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu cīņā par vides aizsardzību. Energotaupība un energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākie un ātrākie risinājumi, lai samazinātu CO2 emisijas un uzlabotu enerģijas piegādes drošību. Šajā ziņojumā aicinām atjaunot centienus, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi 20 % apmērā līdz 2020. gadam. Tomēr vēlos paust nožēlu, ka grozījums, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta nākamajā gadā uzsākt iniciatīvu par pamatīgu ēku atjaunošanu, neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Ziņojumā ir minētas tikai jaunās ēkas, nevis jautājums par pašreizējo ēku pārvaldību. Tomēr ēkas rada apmērām 40 % no enerģijas patēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma Eiropas Savienībā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāveic konkrēti pasākumi Energoefektivitātes rīcības plāna īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka kļūst arvien skaidrāks, ka ES neizpildīs savu mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 20 %. Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas. Turklāt tā ir unikāla iespēja, lai atbalstītu nodarbinātību un veidotu jaunas darba vietas, vienlaikus mazinot atkarību no enerģijas importa. Tādēļ Eiropas Parlaments aicina Komisiju, izstrādājot jauno Energoefektivitātes rīcības plānu, ņemt vērā mazāk aizsargāto enerģijas patērētāju vajadzības. Turklāt tas aicina dalībvalstis pieņemt atbilstīgus pasākumus un efektīvus politikas virzienus, piemēram, valsts rīcības plānu vai mērķtiecīgus sociālos pasākumus enerģētiskās nabadzības samazināšanai, kā arī regulāri sniegt ziņojumus par pasākumiem šīs problēmas risināšanā. Komisija ir arī atbildīga par visu ES enerģētikas politikas galveno elementu statistikas datu iesniegšanu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Bendtsen kungu par šo ievērojamo un aktuālo ziņojumu par energoefektivitāti. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pozitīva energoefektivitāte var veicināt CO2 emisiju apjoma ievērojamu samazināšanu.

Šāda veida politiskā rīcība var radīt vairākas priekšrocības — pirmkārt, tiks izveidotas darba vietas, bet būs vēl arī iespējams lielākā mērā iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, kas saista Itālijas un citu Eiropas valstu ekonomiku un kuriem var piedāvāt inovatīvas attīstības iespējas. Lai to panāktu, būs jāizveido atbilstoši finanšu instrumenti profesionālās kvalifikācijas celšanas, pētniecības un informācijas pieejamības veicināšanai. Tādēļ piekrītu tam, ka ir jāpārskata Eiropas Savienības politikas pamatnostādnes energoefektivitātes jomā un jāīsteno konkrēti plāni konkurētspējas palielināšanai.

Runājot par ēkām un ekodizainu, piekrītu, ka galvenā uzmanība jāvelta atbilstīgai ēku atjaunošanai, jo tām ir ārkārtīgi liels energoefektivitātes potenciāls. Tādēļ, lai sasniegtu šos mērķus, ir jāveicina pasākumi, instrumenti un finansiālais atbalsts gan no dalībvalstīm, gan Eiropas līmenī, piemēram, piesaistot īpašiem mērķiem paredzētos līdzekļus.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par energoefektivitāti tiek aicināts pievērst vairāk uzmanības jauninājumiem, piemēram, viedajiem tīkliem un viedajiem skaitītājiem, lai elastīgāk integrētu sistēmā atjaunojamos energoresursus un lai izveidotu globālu stratēģiju siltumenerģijas ražošanai. Šajā ziņā jāņem vērā, ka mērķis ir līdz 2015. gadam ar viedajiem skaitītājiem aprīkot 50 % mājsaimniecību, bet līdz 2020. gadam — 80 % mājsaimniecību. Esmu gandarīts, ka ziņojumā nav ietverti priekšlikumi likumdošanas pasākumu ieviešanai enerģētiskās nabadzības mazināšanas jomā. Tā vietā ziņojumā ir skaidri formulēts, ka dalībvalstis vislabāk spēj risināt ar enerģētiskās nabadzības mazināšanu saistītos jautājumus, un tāpēc tā ir problēma, kas jārisina dalībvalstu līmenī. Iespēja izmantot 15 % no ERAF līdzekļiem energoefektivitātes programmām arī veicinās energoefektivitātes uzlabošanos. Tomēr arī es uzskatu, ka energoefektivitātei jābūt horizontālai Eiropas prioritātei, kas jāfinansē no citiem avotiem, nevis no struktūrfondu līdzekļiem.

Manuprāt, bija pareizi noraidīt priekšlikumus par Eiropas enerģētikas vai akmeņogļu nodokļa ieviešanu, kas tikai palielinātu enerģijas izmaksas un vissmagāk skartu iedzīvotāju grupas ar viszemāko ienākumu līmeni. Arī es piekrītu viedoklim, ka energoefektivitātes mērķi nedrīkst būt juridiski saistoši un ka mēs nedrīkstam ieviest mākslīgus nosacījumus struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai, balstoties uz energoefektivitāti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Energoefektivitāte ir svarīgs faktors piegādes drošības palielināšanai, gaisa kvalitātes uzlabošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un mūsu sabiedrības konkurētspējas vairošanai. Energoefektivitāte nozīmē panākt vairāk, ieguldot mazāk resursu. Šajā ziņojumā ir sniegts vērienīgs redzējums energoefektivitātes jomā, piemēram, īstenojot atsevišķus mērķus un pozitīvus stimulus. Tiek piedāvāti būtiski elementi attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras modernizēšanu, piemēram, viedie tīkli, ēku un transporta līdzekļu energoefektivitāte, IKT izmantošana un zinātnisko pētījumu pilnveidošana enerģētikas jomā. Šajā ziņojumā ir uzsvērta vajadzība divkāršot līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, tehnoloģiskajai izstrādei un demonstrējumiem enerģētikas jomā. Attiecībā uz finansējumu ziņojumā tiek arī veicināta struktūrfondu izmantošana energoefektivitātes atbalstam, kas tiks iekļauta kā prioritāte ES budžetā pēc 2013. gada. Ņemot to vērā, vēlos apsveikt referentu Bendtsen kungu par izcili paveikto darbu un panākto līdzsvaru, un aicinu jūs visus atbalstīt šo svarīgo ziņojumu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ēkas rada apmēram 40 % no enerģijas patēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma Eiropas Savienībā. Ēku energoefektivitātei jākļūst par prioritāti nākamajā energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanas procesā. Šodien 30 % no ēkām Eiropā ir sliktā stāvoklī, un tām ir lieli rēķini par enerģiju. Tāpēc ir svarīgi ne tikai veicināt jaunu ilgtspējīgu ēku būvniecību, bet arī ilgtspējīgā veidā atjaunot pašreizējās ēkas. Tāpēc dalībvalstīm ir nekavējoties jāuzsāk programmas īstenošana pamatīgai ēku fonda atjaunošanai, lai sasniegtu gandrīz nulles līmeņa energopatēriņu apbūvētā vidē līdz 2050. gadam. Pastāv arī saikne starp energoefektivitāti un enerģētikas nabadzību. Tādēļ aicinām Komisiju sagatavot jaunu energoefektivitātes rīcības plānu, kurā būtu ņemtas vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par energoefektivitāti, jo ar to tiks uzlabota energoapgādes drošība un veicināta lielāku sociālo un ekonomisko priekšrocību radīšana ES tautsaimniecībai. S&D grupa ir norādījusi, ka enerģijas resursi nav vienmērīgi sadalīti starp visām dalībvalstīm. Mums jebkurā gadījumā ir jāapsver Eiropas solidaritāte, izstrādājot likumprojektus energoefektivitātes jomā. Kā zināms, enerģijas taupīšana ir viens no visātrākajiem veidiem, ka panākt energoefektivitāti. Energoefektivitātes veicināšana radīs darba vietas un ļaus dalībvalstu valdībām katru gadu ietaupīt miljardiem naudas līdzekļu uz apkures izmaksu rēķina.

Es ļoti atzinīgi vērtēju zemas oglekļa emisijas intensitātes sabiedrības izveidi, bet mums jābūt uzmanīgiem, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp dalībvalstīm, pamatojoties uz to iespējām un resursiem. Man ir bažas, ka no tādām dalībvalstīm kā Rumānija tiks prasīts, lai tās būtu vienā līmenī ar citām dalībvalstīm un sasniegtu tādus pašus rezultātus — kā, piemēram, Zviedrija, kam ir ievērojami rādītāji energoefektivitātes jomā. 8. finanšu perspektīva būs svarīgs finansēšanas instruments energoefektivitātes stimulēšanai un veicināšanai periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par Energoefektivitātes rīcības plānu, jo tajā ir izvirzīti vides aizsardzībai un tautsaimniecībai svarīgi priekšlikumi, jo īpaši, piedāvājot regulējumu Eiropas līmenī, kas nosaka saistošus mērķus energopatēriņa samazināšanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2008. gadā Eiropa apņēmās ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt energopatēriņa samazinājumu 20 % apmērā un nodrošināt, ka 20 % no tās energopatēriņa tiktu iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šis mērķis ir būtiski svarīgs, lai veicinātu Eiropas mērķa izpildi par CO2 emisiju apjoma samazināšanu un lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, tomēr tam arī turpmāk jābūt tieši tādam mērķim, ko dažādās dalībvalstis varētu īstenot brīvprātīgi.

Lai tas tā būtu, nevis lai noteiktu saistošu ierobežojumu, dalībvalstīm būs vēl svarīgāk vienoties par risinājumiem, kas nodrošina lielāku energoefektivitāti un mazāku enerģijas izšķērdēšanu, neietekmējot to attīstību un neradot pārmērīgi augstas izmaksas Eiropas rūpniecībai un ražotājiem, jo īpaši tādas ekonomikas krīzes laikā, kāda ir pašreizējā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta energoefektivitātes politikai ES teritorijā. Runājot par šo jautājumu, atbalstu vajadzību noteikt saistošus mērķus. Komisijas Zaļajā grāmatā (2005/0265 galīgā redakcija) par energoefektivitāti tiek lēsts, ka Eiropā varētu izveidot apmēram miljons darba vietu tiešā vai netiešā veidā. Saskaņā ar šo paziņojumu īpašie ieguvēji no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ir MVU, un tajā ir papildināts, ka vidēja lieluma mājsaimniecība varētu ietaupīt vidēji EUR 1 000 gadā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus.

Liela nozīme ir arī obligātajiem energoefektivitātes pasākumiem enerģijas iztrūkuma samazināšanā, pateicoties naftas un gāzes importam no Persijas līča reģiona valstīm un Krievijas.

Esam jau noteikuši saistošus mērķus atjaunojamās enerģijas daļas palielināšanai Eiropas Savienībā līdz 20 %. Pašreizējā enerģētikas struktūrā varam sasniegt tikai pusi no iespējamā, ja nepieņemsim saistošus mērķus energoefektivitātes jomā. Tas ir arī juridiskās noteiktības jautājums un svarīgs signāls jaunu ieguldījumu novirzīšanai.

Pieņemot šo saistošo mērķi, uzskatu, ka ES un Portugālei būs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Turklāt, ja “ES 2020” mērķi nepārsniegs tikai vienkāršus nodomus, ar šo stratēģiju nekas netiks panākts.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Solījumu palielināt energoefektivitāti ir kļuvis vairāk, bet Eiropas Savienība riskē neizpildīt jau ierosinātos mērķus — panākt 20 % līdz 2020. gadam. Jaunākie dati norāda uz faktisko vidējo rādītāju 9 % apmērā, neskatoties uz ieguldījumu, ko varētu sniegt energoefektivitātes pieaugums emisiju, patēriņa un energoatkarības mazināšanā.

Ziņojumā ir ietverta plaša elementu izlase, diezgan atbilstoši pārstāvot plašo energoefektivitātes sfēru, lai gan tajā ir norādīti risinājumi, kas var radīt zināmas grūtības sasniedzamo mērķu sekmīgā īstenošanā.

Tomēr ir aspekti, kuriem mēs nepiekrītam, piemēram, iespējamā saikne starp energoefektivitāti un tā saukto stratēģiju “Eiropa 2020”, kas paredz vienota tirgus izveidi enerģētikas jomā, uz tirgu balstītu instrumentu veicināšana; Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma, aiz kuras tiek noslēpti zināmi ieguvumi no energoefektivitātes; un tas, ka netiek ievērota vajadzība aizstāvēt spēcīgas enerģētikas valsts nozares izveidi, kas jāveicina katrai dalībvalstij.

Lai gan mēs piekrītam, ka ir jāpiešķir Kopienas līdzekļi šo mērķu īstenošanai, joprojām šaubāmies par to, vai ir praktiski iespējams izlietot līdz pat 15 % no ERAF līdzekļiem vai izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) energoefektivitātes mērķiem, ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir jānosaka to vajadzības un prioritātes šo līdzekļu sadalē.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Ir iespējams īstenot vairākus pasākumus, kas piedāvā vēl neizmantotas iespējas, lai uzlabotu energoefektivitāti galvenajās nozarēs, piemēram, transporta un būvniecības nozarē.

Neskatoties uz to, nav reāli noteikt saistošu mērķi energoefektivitātes uzlabošanai par vismaz 20 % līdz 2020. gadam, jo nav metodes, ar kādu to varētu novērtēt, un nav vienotu rādītāju. Tā vietā mums jākoncentrē uzmanība uz konkrētiem nozaru mērķiem, piemēram, apņemšanos samazināt ēku energopatēriņu par 38 %.

Finansējuma trūkums ir ievērojams šķērslis ēku renovācijai mājsaimniecību un MVU sektorā. Tā vietā, lai iesaistītos cīņā par neizpildāmu mērķu sasniegšanu, Eiropas Komisijai būtu drīzāk jāpiedāvā inovatīvi risinājumi un jāveicina publiskā un privātā partnerība, jo šī radošā ekoloģija ir darba vietu izveides avots.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo tas ir vērsts uz energoefektivitātes palielināšanu vismaz par 20 % līdz 2020. gadam un līdz ar to veicina pāreju uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu tautsaimniecību. Tās sniegtās priekšrocības ir būtiskas gan ekonomiskās izaugsmes, gan darba vietu izveides ziņā. Darba vietas tiks izveidotas gan lauku, gan pilsētu apvidos. Kā zināms, ēkām ir milzīgs energoefektivitātes potenciāls. Tāpēc uzmanība jākoncentrē uz esošo ēku atjaunošanu, Galvenā uzmanība būtu jāvelta esošo ēku atjaunošanai, jo jaunu ēku būvniecība ES aizvien samazinās, un daudzām vecām ēkām, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, ir energoefektivitātes ziņā vislielākais potenciāls. Tīrās tehnoloģijas ir tā joma, kurā ir jāsamazina atšķirības starp ASV un Ķīnu, no vienas puses, un ES, no otras puses. Abas minētās valstis ir daudz progresīvākas attiecībā uz tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas veicina energoefektīvus risinājumus. Tādēļ ES un dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādi pasākumi un instrumenti, kas veicina finansēšanu. Ar Eiropas līmenī īstenojamu finanšu instrumentu būtu jāveicina valstu energoefektivitātes fondu ieviešana energoefektivitātes veicināšanas līgumu atbalstam. Energoefektivitātes veicināšanas līgums, saskaņā ar kuru klients iegādājas garantētu energoietaupījumu, nodrošina sviras mehānismu, jo 2–15 gadu laikā ieguldījums tiek atmaksāts. Šāds modelis ļauj radīt darba vietas mazajos un vidējos uzņēmumos, patērētāji maksā mazākus rēķinus par enerģijas patēriņu, un tiek samazinātas emisijas.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. − (FI) Kad es — tāpat kā vairākums manā grupā — balsoju pret obligāto 20 % energoietaupījumu mērķi, mana nostāja nebija vērsta pret energotaupības lielo nozīmi, bet gan pret veidu, kā to mēģina veicināt. Lielākas energotaupības nozīme nav noliedzama. Neskatoties uz to, centieni atrisināt ES klimata un energodrošības un apgādes problēmas, manuprāt, nav ne ilgtspējīgi, ne piesardzīgi.

Bēdīgi slavenais klimata pārmaiņu un enerģētikas pasākumu kopums “3 x 20” un energotaupības mērķis bija vienīgie nesaistošie pasākumi, un tika pieņemts, ka tie tiks pastiprināti atbilstoši citiem obligātajiem mērķiem, piemēram, ar emisiju apjomu samazinājumiem un atjaunojamo enerģiju saistītajiem mērķiem. Energotaupības mērķis netika īstenots tā, kā mēs to vēlējāmies, bet tagad tā vietā, lai noslogotu mūsu Kopienu ar vēl vienu saistošu mērķi, kas dublē citus saistošos mērķus, un nezinot, kā tas tiks sasniegts, mums būtu jāanalizē, vai šie citi mērķi vispār ir tikuši atbilstīgi noteikti.

Ieviešot emisiju apjomu samazinājumus un atjaunojamās enerģijas mērķus, pret mūsu dalībvalstīm un to uzņēmumiem tiek vērsts spiediens un tiem rodas nepārvarams kārdinājums īstenot tuvredzīgus, ilgt nespējīgus risinājumus. Ja turklāt mēs noteiksim vēl vienu ierobežojumu, tad nonāksim situācijā, kad ES faktiski sāks “zāģēt zaru, uz kura sēž”, atsakoties no milzīgiem ienākumiem un tanī pašā laikā neradot nekādu papildu labumu ne klimatam, ne videi, un arī ne energodrošībai.

Cenšoties izdarīt ko labu, būsim panākuši tieši pretējo. Rūpniecība ir kļuvusi mazāk ilgtspējīga pasaules mērogā, mēs īstenojam ilgt nespējīgu koksnes dedzināšanu atjaunojamās enerģijas vārdā, bet vienlaicīgi pati problēma — oglekļa dioksīda emisijas — ārpus mūsu robežām kļūst aizvien nopietnāka.

Ir pienācis laiks rīkoties saprātīgā un ilgtspējīgā veidā, nevis īstenot tuvredzīgus piespiedu pasākumus bez racionāli taustāmiem rezultātiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Energoefektivitātes palielināšana visas Eiropas Savienības mērogā ir svarīgs ilgtspējīgas Eiropas enerģētikas stratēģijas elements. Tā ļautu samazināt CO2 emisiju apjomu un vienlaicīgi uzlabot energodrošību visērtākajā un izmaksu ziņā vislietderīgākajā veidā. Es atzinīgi novērtēju faktu, ka ziņojumā ir uzsvērta lielāku ieguldījumu veicināšana ēku energoefektivitātes uzlabošanā, kas palīdzētu izveidot darba vietas būvniecības nozarē un MVU un kas katru gadu mājsaimniecībām radītu ieguvumus enerģijas jomā līdz pat EUR 1000 apmērā vienai mājsaimniecībai. Ziņojumā arī tiek norādīts, ka ir jāpalielina energoefektivitāte transporta sistēmā, pārejot no energoietilpīgiem transporta veidiem, piemēram, vieglajiem un kravas automobiļiem, uz enerģijas ziņā taupīgiem transporta līdzekļiem, piemēram, dzelzceļu. Es atzinīgi novērtēju tos aspektus ziņojumā, kuros Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas veltīt energoefektivitātei vajadzīgo uzmanību un vienlaicīgi nodrošināt, lai tiktu ievēroti daudzie regulatīvie noteikumi, kas šajā jomā jau tiek piemēroti ES un dalībvalstu līmenī.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Šodienas es balsojumā atbalstīju B. Bendtsen ziņojuma pieņemšanu par Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. Energoefektivitātes palielināšana neapšaubāmi ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisiju apjomu. Ir pierādīts, ka ēkas rada apmēram 40 % no energopatēriņa un apmērām 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma ES. Tāpēc, manuprāt, viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic, ir ēku energoefektivitātes palielināšana, un to var panākt, uzsākot darbu, lai atjaunotu pašreizējās iekārtas un uzstādītu efektīvāku vispārējo infrastruktūru ēkās un apkures sistēmās. Es balsoju par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondu līdzekļiem ēku siltināšanai.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ziņojumam par energoefektivitāti ir liela nozīme ES rīcības plāna pieņemšanai šajā jomā nākamajiem gadiem. Tas ievērojami ietekmēs metodes, kas tiek izmantotas, lai samazinātu CO2 emisiju apjomu, ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi tādās jomās kā IT, būvniecības un pakalpojumu joma. Balsoju par efektīvāku neaizsargāto patērētāju aizsardzību. Šiem patērētājiem jābūt vislielākajiem ieguvējiem no panāktajiem uzlabojumiem energoefektivitātes jomā. Tomēr ir vajadzīgi lielāki finanšu resursi, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus. Turklāt es balsoju arī par energoefektivitātes fondu izveidošanu valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī. Šiem fondiem var būt noteicoša loma MVU un tādu uzņēmumu attīstībā, kuri sniedz energoefektivitātes pakalpojumus. Balsoju pret juridiski saistošu mērķu noteikšanu attiecībā uz minimālo energotaupības līmeņa sasniegšanu 20 % apmērā līdz 2020. gadam, jo šis piespiedu elements ES līmenī var negatīvi ietekmēt vienoto tirgu. Manuprāt, pāreja uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu ekonomiku notiks arī tad, ja netiks ieviesti pārmērīgi regulatīvie pasākumi.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. − (IT) Šajā ziņojumā par Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu Bendtsen kungs pareizi norāda, ka dalībvalstu politikā vēl pagaidām netiek pilnībā izmantots pašreizējais potenciāls energoefektivitātes jomā. Tāpēc mums jāstiprina Eiropas Savienības stratēģijas šajā virzienā. Balsoju par šo priekšlikumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā tiek veicināts energoefektivitātes princips un atbalstīta enerģijas marķēšana. Tas ir pozitīvi, lai gan varētu vēlēties, lai tiktu organizēta plašāka diskusija par enerģētisko apdomību un eko-marķējumu. Tajā ir skarta arī enerģētikas nabadzības tēma. Tās ir labas ziņas. Tādēļ ir žēl, ka ziņojumā tās kļūst par “zaļā” kapitālisma instrumentiem, ar kuriem tiek veicināta brīvā konkurence, ka tiek aicināti iesaistīties finanšu starpnieki un slavinātas oglekļa dioksīda tirgus labās īpašības. Tajā tiek iznīcināts solītais progress.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas energoefektivitātes politikai atbilstošam rīcības plānam ir jāsniedz atbilde uz šādiem jautājumiem: kā pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu, kā nodrošināt visiem energoapgādes drošību un kā panākt lielāku ES konkurētspēju un enerģijas piegādi visiem patērētājiem par pieņemamām cenām. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgi ievērojami finansiālie un cilvēkresursi. 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Turpmāk ir sniegtas desmit galvenās vadlīnijas energoefektivitātes jomā:

1. Enerģētika — efektīvas tehnoloģijas. 2. Transporta tehnoloģijas. 3. Efektīva enerģijas izmantošana. 4. Enerģijas pārvades tīklu drošība. 5. Enerģijas ražošanai vajadzīgo preču piegāde un uzglabāšana. 6. Enerģijas resursu ieguve piegādātāja valstīs. 7. Enerģijas resursu veidošana un sadale. 8. Pretmonopola programmas energopatēriņā un energoapgādē. 9. Nanotehnoloģijas energoapgādes nozarē un tās attīstība. 10. Efektīvs tiesiskais regulējums enerģētikas jomā.

Diemžēl minētie aspekti šajā ziņojumā nav atspoguļoti. Balsoju “par”, ņemot vērā, ka galvenais darbs ir tikko iesākts.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Energoefektivitāte ir joma, kurai nākotnē ir liels potenciāls, un šajā jomā ES jau ir zināma pieredze. Turklāt ES dalībvalstīs ir izvietoti daudzi vadošo tehnoloģiju uzņēmumi. Papildus pašsaprotamajiem ieguvumiem vides aizsardzībā, šī nozare piedāvā arī iespējas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un darba vietu izveidei. Tomēr iepriekš ir kļuvis skaidrs, ka ES bieži pati sev uzstāda vērienīgus mērķus, bet pēc tam sastopas ar grūtībām to sasniegšanā vai vispār tos nesasniedz. Tā var notikt arī ar ēkām, kurām, protams, energotaupības ziņā ir milzīgs potenciāls.

Ir ievērojami vienkāršāk īstenot šāda veida pasākumus jaunās ēkās nekā pašreizējās — vecākās — ēkās. Īpašas problēmas rada ēkas, kam piešķirts aizsargājamu pieminekļu statuss. Beidzot, bet ne mazāk svarīgi, mēs nedrīkstam zaudēt kontroli šajā situācijā, nosakot pasākumus energoefektivitātes palielināšanai, kuru ieviešana ir tik dārga, ka dzīves dārdzība kļūst tikpat kā nepanesama. Tādēļ esmu arī attiecīgi balsojis.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Nevar nepiekrist referenta ierosinājumam, ka “energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas, kā arī veicinātu drošu energoapgādi”. Turklāt pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai veicina ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi. To var novērot, piemēram, jaunajās dalībvalstīs, kur pārvaramo problēmu apjoms ir milzīgs.

Jāmin arī, ka Eiropas Savienības atbalsts ēku siltināšanai ir viena no vispārredzamākajām kohēzijas politikas iezīmēm. Modernizētas ēkas reģionos ir viena no vispozitīvākajām Eiropas Savienības zīmēm. Ņemot to vērā, es atbalstu ziņojumā ietvertos priekšlikumus par izdevumu palielināšanu energoefektivitātes uzlabošanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Balsoju par Energoefektivitātes rīcības plānu, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu stimuls panākt progresu ceļā uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu nākotni. Energopatēriņa samazināšana, ieviešot sistēmiskus jauninājumus enerģētikas infrastruktūrā un pilsētu attīstībā ir mērķis, ko Eiropa ir nospraudusi jaunajā rīcības plānā, kuru Komisija iesniegs februārī. Arī es uzskatu, ka mērķi nedrīkst būt saistoši, jo, ja paātrināsim termiņus, rodas risks, ka tas var finansiāli kaitēt uzņēmumiem un privātpersonām. Rīcības plāna pasākumiem jābūt saskaņotiem ar valstu plāniem, lai noteiktu kopējas metodes energoefektivitātes mērķu mērīšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Referents, kurš ir PPE grupas loceklis, savā pārskatā par energoefektivitātes rīcības plānu piedāvā līdzsvarotu priekšlikumu, kā sasniegt Eiropadomes 2007. gadā noteikto 20 % energoietaupījumu mērķi.

Referenta ierosinātais pragmatiskais veids, kā īstenot energoefektivitātes politiku, izpildot atsevišķos mērķus un nenosakot juridiski saistošus mērķus, pašreizējos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos man šķiet vispiemērotākā metode attiecīgā mērķa sasniegšanai. Tomēr Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE) tika pieņemts risinājums, kas paredz obligātu mērķu noteikšanu, tostarp energopatēriņa samazināšanas mērķi par vismaz 20 %, — grozījums, kas tika apstiprināts, pateicoties sociālistu, liberāļu un zaļo balsīm.

Ziņojumā, par kuru es balsoju, vēlos uzsvērt dažādos Kopienas un dalībvalstu pasākumus, kas veicina energoefektivitāti. Tie ir: spēkā esošo tiesību aktu piemērošana šajā jomā, energoefektivitāte pilsētu attīstībā, energoefektīvu ēku būvniecība un šo un citu pasākumu finansēšana, izveidojot valstu energoefektivitātes fondus. Jāuzsver, ka šis Eiropas Parlamenta ziņojums ir svarīgs ieguldījums Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanā, ko pašlaik veic Eiropas Komisija.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Daļēji vairāku sākotnējā plāna uzlabojumu dēļ es piekrītu Bendtsen kungam, ka energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais pasākums CO2 un citu emisiju samazināšanai un ka tā ir unikāla iespēja, kā saglabāt un izveidot darba vietas, vienlaicīgi mazinot atkarību no enerģijas importa. Viņš norāda, ka saskaņā ar Komisijas datiem ieguvumi no energotaupības katru gadu varētu sasniegt EUR 1000 katrai mājsaimniecībai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais veids, kā samazināt CO2 un citas emisijas. Tai ir lielas priekšrocības gan saistībā ar ekonomisko izaugsmi, gan darba vietu radīšanu. Jaunās darba vietas tiks radītas gan pilsētu, gan lauku teritorijās, bieži vien mazajos un vidējos uzņēmumos, un tās būs vietējas darba vietas, kuras nevarēs piešķirt ārējam darbaspēkam. Komisija gatavojas 2011. gada sākumā iesniegt jauno, pārskatīto plānu, un tajā būs ietverti šādi uzdevumi: obligāts mērķis līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti vismaz par 20 %; ieviest pasākumus, kuri ļautu izskaust enerģētisko nabadzību visos enerģētikas politikas virzienos; 2011. gadā pārskatīt energopakalpojumu direktīvu; veicināt ieguldījumus viedajos tīklos un sekmēt to, ka dalībvalstis ievēro iekšējā tirgus trešās tiesību aktu paketes prasību uzstādīt viedos skaitītājus 80 % mājsaimniecību līdz 2020. gadam; dalībvalstīm — noteikt dzīvojamo ēku fonda atjaunošanas mērķus katram gadam; Komisijai — piedāvāt politikas pamatnostādnes gandrīz nulles līmeņa enerģijas zudumu sasniegšanai ēkās līdz 2050. gadam; Komisijai — analizēt inovatīvus finansēšanas modeļus, piemēram, apgrozības fondus, lai sasniegtu šajā jomā nospraustos mērķus.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai tiktu noteikts obligāts mērķis panākt energoefektivitāti par 20 % ne tikai CO2 samazināšanas dēļ, bet arī sociālo iemeslu dēļ. Lielu Eiropas mājsaimniecību izdevumu daļu veido rēķini par enerģiju. Tādu energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kuru rezultātā samazinās enerģijas zudumi un tiek mazināta enerģētiskā nabadzība, ir sociāls mērķis.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Līdz brīdim, kad neprātīgais izaicinājums apgūt kosmosa saules enerģiju kļūs par realitāti un visa pasaule izmantos šīs gandrīz neizsmeļamās elektroenerģijas labumus, Eiropas Savienībai nav citas izvēles tās pašreizējā enerģētikas politikā kā nodrošināt energoapgādi no pēc iespējas vairākiem enerģijas avotiem un izvēlēties energoefektivitātes ceļu. Tā ir svarīga Eiropas Savienības stratēģijas prioritāte nākamajiem desmit gadiem, kā uzsvērts Bendtsen kunga ziņojumā, kuru šajā pēcpusdienā apstiprināja Eiropas Parlamenta deputātu vairākums. Īpaši atzinīgi novērtēju saistošā energoietaupījumu mērķa — 20 % līdz 2020. gadam — pieņemšanu, kas ļaus ES ietaupīt apmēram EUR 100 miljardus. Lai to panāktu, ir skaidrs, ka būs vēl daudz darāmā tik dažādās jomās kā energopakalpojumi, transports (līdz kādam termiņam ir jāizstrādā regulējums elektrisko transporta līdzekļu standartizēšanai?) un ēkas. Pēdējām jāvelta īpaša uzmanība, jo, kā zināms, tās rada apmēram 40 % no energopatēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma Eiropas Savienībā. Piemēram, sabiedriskajām ēkām ir ievērojams energotaupības potenciāls, kas varētu veicināt pāreju uz noturīgu, videi draudzīgu ekonomiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šis ziņojums ir iedarbīgs un savlaicīgs atgādinājums Komisijai un Padomei par saistoša energotaupības mērķa pieņemšanu pirms būtiski svarīgās 2011. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmes par enerģētiku un Komisijai izstrādājot energoefektivitātes rīcības plānu. Vērienīgiem ES pasākumiem energotaupības un energoefektivitātes jomā ir būtiska loma, ja Eiropa vēlas pārvarēt ar energodrošību un klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Tie arī ir ekonomiskā ziņā svarīgi, rada darba vietas un ietaupa patērētāju līdzekļus uz enerģijas rēķina. Līdz šim dalībvalstis ir izvairījušās no solījuma pildīšanas samazināt energopatēriņu par 20 % līdz 2020. gadam, nesasniedzot pietiekamu progresu. Nosakot šo mērķi par saistošu (kā tas ir atjaunojamās enerģijas gadījumā), būs iespējams nodrošināt, ka ES valstu valdības praktiski realizē šo potenciālu.

Ziņojumā ir arī aicināts īstenot stingrākus pasākumus ēku energopatēriņa jautājumu risināšanai, sevišķi atjaunojot ēku fondu. Tā kā ēkas rada 40 % no energopatēriņa ES, ir būtiski svarīgi šo jomu tiešā veidā sakārtot. Zaļie cer, ka šis svarīgais jautājums tiks risināts arī ES augstākā līmeņa sanāksmē par enerģētiku.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Energoefektivitātes rīcības plāns ir izmaksu ziņā lietderīgs līdzeklis tautsaimniecības konkurētspējas un Eiropas Savienības energoapgādes drošības palielināšanai. Plāns energoefektivitātes uzlabošanas sākšanai ir arī ideāla iespēja mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. B. Bendtsen ziņojumā ir pamatoti pievērsta uzmanība enerģijas efektīvas un lietderīgas izmantošanas veidiem, neprasot samazināt tās patēriņu, jo tas dalībvalstīs joprojām palielinās. Jauno enerģētikas tehnoloģiju izmantošana būvniecības un transporta nozarē ļauj ievērojami ietaupīt visas Savienības līmenī. Tomēr, lai šādas metodes sāktu izmantot, ir jāveic pilsoņu informēšanas kampaņa, kā arī ir jāsamazina energotaupīgo tehnoloģiju izmaksas. Patiešām — augstā inovatīvo iekārtu cena ir vislielākais šķērslis to izmantošanas uzsākšanai. Saistošu mērķu pieņemšana 2020. gadam ir problemātiska daudzām dalībvalstīm.

Tomēr jāņem vērā, ka katra dalībvalsts atrodas atšķirīgā enerģētikas politikas attīstības stadijā. Saistošs mērķis par atjaunojamās enerģijas izmantošanu 20 % apmērā no kopējā energopatēriņa līdz 2020. gadam var izrādīties liela problēma, jo īpaši 12 jaunajām dalībvalstīm.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments ir paziņojis, ka atbalsta obligāto energotaupības mērķi 20 % apmērā 2020. gadam. Prognozes liecina, ka, īstenojot pašreizējo politiku, Eiropa panāks energoietaupījumus tikai 11 % apmērā. Tanī pat laikā mājsaimniecību enerģijas zaudējumi gadā sasniedz EUR 1 000, un mēs ik gadu eksportējam ne mazāk kā EUR 350 miljardus no mūsu Eiropas labklājības uz valstīm, kas ir bagātas ar naftas resursiem. Labāka māju siltināšana, efektīvāka enerģijas transportēšana un efektīvākas iekārtas nodrošina enerģijas rēķinu samazināšanos patērētājiem un uzņēmumiem.

Bieži pastāv barjeras šo efektīvo pasākumu veikšanai, piemēram, augstas ieguldījumu izmaksas vai nenoteiktība ieguvumu ziņā. Ja Eiropas valstu ministri atbalstīs šo priekšlikumu, valdībām būs jāpalielina atbalsts enerģijas taupīšanas pasākumiem. Šie pasākumi rezultātā ļaus ietaupīt, jo rēķini par enerģiju samazināsies.

Enerģijas taupīšana ir vislētākais veids, kā sasniegt mūsu mērķi klimata pārmaiņu jomā, un tas dos CO2 emisiju apjoma samazinājumu par 560 miljoniem tonnu. Līdz ar to, taupot enerģiju, ir vieglāk nedaudz pietuvoties mūsu mērķa klimata jomā izpildei. Diemžēl saskaņā ar jaunākajiem datiem mēs joprojām pārāk lielā mērā atpaliekam no tā, un mums ir jātrīskāršo Eiropas mērķis, ja vēlamies panākt energoietaupījumus 20 % apmērā. Tādēļ ir svarīgi, lai šis mērķis tiktu noteikts kā obligāts visām ES dalībvalstīm.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. − ECR grupas deputāti uzskata, ka energoefektivitātei ir ievērojama loma ES atjaunojamās enerģijas un emisiju apjoma samazināšanas mērķu izpildes veicināšanā. Tai ir arī svarīga loma mūsu energodrošības nodrošināšanā un ekonomikas konkurētspējas veicināšanā. Mēs atbalstām lielu daļu šī ziņojuma satura, piemēram, koncentrēšanos uz viedajiem tīkliem un uzskaiti, EIB un privātā sektora finansējumu, kā arī pētniecības un izstrādes potenciālu energoefektivitātes jomas attīstībā. ECR grupas deputāti tomēr neatbalsta saistošu energoefektivitātes mērķu noteikšanu. Mūsuprāt, ES un dalībvalstis jau ir pietiekami ieinteresētas energoefektivitātes politikas īstenošanā, pateicoties atjaunojamās enerģijas un emisiju apjoma samazināšanas mērķiem, kā arī energotaupības mērķiem, kas ietverti Energopakalpojumu direktīvā. Tādēļ ECR deputāti atturējās balsojumā pa šo ziņojumu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret B. Bendtsen ziņojumu, jo rādītāji vēlreiz ir mainīti un mērķi ir ierobežojoši. Šis patiešām nav ziņojums par likumprojektu, bet ekodizaina direktīvas rezultāti apliecina, cik uzmanīgi jārisina šāda veida jautājumi. Elektrospuldžu aizlieguma rezultātā man nācās atbrīvot telpu pēc tam, kad saplīsa energotaupības spuldze, kuras sastāvā ir merkurijs, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai. Tieši šāda veida pasākumi ir savlaicīgi jāpārtrauc.

  Hermann Winkler (PPE), rakstiski. − (DE) Balsoju pret šo ziņojumu. Es atzinīgi novērtēju ziņojumā izmantoto pieeju attiecībā uz Energoefektivitātes rīcības plānu. Tomēr, manuprāt, obligātu energoefektivitātes mērķu noteikšana “no augšas” un obligātu modernizācijas un atjaunošanas mērķu izvirzīšana attiecībā uz privātām un sabiedriskām ēkām (piemēram, skolām) ir kļūda. Laikā, kad reģionālie, pašvaldību un privāto mājsaimniecību budžeti ir sašaurināti, šīs nereālās prasības tiem radīs vēl lielāku spriedzi. Piemēram, ES Komisijai, attiecībā uz kuras ēkām tika piemēroti jaunie efektivitātes kritēriji, nesen nācās atzīt, ka tā nevar izpildīt papildu prasības ar energoefektivitāti saistīto sava ēku fonda atjaunošanas darbu veikšanai. ES nedrīkst prasīt no citiem, lai tie darītu to, ko tā pati nespēj paveikt.

Daudziem vidējiem uzņēmumiem, un jo īpaši mazajiem darbuzņēmējiem Saksonijā šie pasākumi ievērojami pārsniedz viņu iespēju robežas. Nosakot šādas prasības, uzņēmumi tiks pārslogoti un, protams, rezultātā tiks zaudētas darba vietas un pieaugs izmaksas patērētājiem. Manuprāt, ir jāievēro kritiska pieeja, jo īpaši aicinājumā piemērot energoefektivitātes kritērijus publiskā iepirkuma politikā. Pareizais veids, kā ietaupīt enerģiju, ir izglītot Eiropas pilsoņus un izveidot nodokļu atvieglojumu shēmas.

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski. − (DE) Neatbalstu šo ziņojumu. Lai gan tajā ir ietverti daži priekšlikumi, ko ir vērts apsvērt, man ir maz ticības tāda veida žestu politikai, kura aicina īstenot ierobežojošus pasākumus, ko praksē īstenot ir gandrīz neiespējami. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām un privātajām mājsaimniecībām izvirzītās prasības veikt ar energoefektivitāti saistītus sava īpašuma atjaunošanas darbus ir īpaši nepamatotas, ņemot vērā visu iesaistīto pušu finansiālo stāvokli. Pat ES Komisijai bija jāatzīst, ka tā nespēj izpildīt visaptverošās prasības veikt ar energoefektivitāti saistītus sava ēku fonda atjaunošanas darbus. Turklāt vēl neesam redzējuši nevienu pierādījumu apgalvojumam, ka ar energoefektivitāti saistīto atjaunošanas darbu rezultātā tiešā veidā tiek panākti izmaksu ietaupījumi. Ieguldot ražošanā un infrastruktūras uzturēšanā, un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtās, enerģijas izmaksas aug straujāk, nekā tās ir iespējams kompensēt ar iespējamiem ietaupījumiem no energoefektivitātes pasākumiem. Pašreizējā ES energoefektivitātes direktīva kopš 2006. gada dažādās dalībvalstīs ir tikusi īstenota visdažādākajos veidos, kas nozīmē to, ka Eiropā nav kopējas pieejas šajā jautājumā. Pašlaik notiekošo finansiālo debašu kontekstā nav pareizi pieprasīt ievērojami lielāka apjoma struktūrfondu līdzekļu izmantošanu kā maksu par energoefektivitātes pasākumiem. Es lielā mērā atbalstu tādas debates par energoefektivitāti, kas ir balstītas uz plašu konsensu visos politiskajos līmeņos un kurās ir iesaistīti visi galvenie dalībnieki, kā arī stimulu shēmu radīšanu. Tomēr esmu pret tādu noteikumu “uzspiešanu no augšas”, kuri tiek īstenoti uz citu cilvēku rēķina.