Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2217(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0333/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0333/2010

Debates :

PV 15/12/2010 - 16
CRE 15/12/2010 - 16

Balsojumi :

PV 16/12/2010 - 6.5
CRE 16/12/2010 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0490

Debates
Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16.  Jauna stratēģija attiecībā uz Afganistānu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. (FR) – Nākamais darba kārtības punkts ir Ārlietu komitejas vārdā iesniegtais Arlacchi kunga ziņojums par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu (2009/2217(INI))(A7-0333/2010).

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi, referents. Priekšsēdētājas kundze! Šodien izskatīto ziņojumu Parlamenta Ārlietu Komiteja pieņēma būtībā vienbalsīgi. Šis ziņojums ir manis vadītās komandas viena gada darba rezultāts, un tā pamatā ir plašas apspriedes Kabulā un Briselē.

Ziņojums ir kā mēģinājums izskaidrot paradoksu: kāpēc Afganistānā sasniegts tik maz, neraugoties uz deviņus gadus ilgo starptautiskās sabiedrības līdzdalību? Kopš 2001. gada šajā valstī veiktas militārās operācijas, kuru izmaksas pārsniedz 300 miljardus eiro un ir prasījušas vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību, turklāt vēl vismaz 40 miljardi eiro ir izlietoti civiliedzīvotājiem — kopumā tas ir 30 reizes vairāk nekā pašreizējais Afganistānas IKP.

Neraugoties uz šīm ievērojamajām pūlēm, Afganistāna joprojām ir lielākā narkotisko vielu ražotāja. Tā joprojām ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm, un tajā lielākajai daļai afgāņu dzīve ir īsa, brutāla un nejauka, gluži tāpat kā tas bija mūsu pašu kontinentā pirms pieciem gadsimtiem. Afganistānā māšu mirstība vien ir lielāka nekā bojā gājušo skaits karā, proti, vairāk nekā 20 000 gadā, salīdzinot ar 2300. Atbilde uz šo paradoksu nav vienkārša. Te jāņem vērā ar opiju saistītās problēmas un nemiernieku spēks, tāpat kā ticība ilūzijai par drīzu militāru uzvaru, kas valdīja starptautiskās sabiedrības klātesamības sākuma gados. Turklāt ir pārvērtēta arī centrālās valdības leģitimitāte, gluži tāpat kā starptautiskā atbalsta efektivitāte valsts atjaunošanā.

Šajā ziņojumā nav mēģināts vienkāršot visus šos jautājumus. Tajā pilnībā pieņemts izaicinājums, un šis dokuments ir mēģinājums ierosināt jaunu virzību mūsu politiskajās nostādnēs. Šajā ziņojumā jautājums aplūkots no Eiropas skatupunkta. Tas nozīmē, ka afgāņu krīzes vērtējumā nav atspoguļota tikai amerikāņu perspektīva šajā jautājumā. Svarīgas ir Eiropas vērtības un principi. Tas ietekmē to, kā Afganistānas problēmu uztver eiropieši, un viņi būtībā netic militāram risinājumam, jo pirms vairāk nekā 65 gadiem mēs atteicāmies no idejas par to, ka karš un svešu zemju okupācija ir labs risinājums.

Mūsdienās ES pamatā ir nepatika pret karu, un tas atspoguļots arī šajā ziņojumā. Īpašajā jautājumā par Afganistānu ES pilsoņi kā alternatīvu spēka izmantošanai stingri atbalsta pieeju, kuras centrā ir civiliedzīvotāji. Mūsu pieeja nav naiva, tā nav ― kā tika minēts ― Venēras maigums pret Marsa spēku. Tā vietā te runa ir par saprāta spēku, par cilvēku solidaritāti, kas izmantota cīņā pret tādu krīzi, kāda ir Afganistānā, kurai nav vienkārša risinājuma un kurai nevar pieiet ar vienkāršu mentalitāti.

Šajā ziņojumā ierosināta stratēģija, kas neizslēdz piespiedu līdzekļu ierobežotu izmantošanu. Afganistānas iedzīvotāju drošība pret teroristu un noziedznieku uzbrukumiem ir priekšnoteikums attīstībai, un šis Parlaments uzskata, ka pīlāri jaunai un panākumiem bagātai stratēģijai attiecībā uz Afganistānu, gluži tāpat kā citviet, ir turpmāk minēto elementu apkopojums, proti, miera uzturēšanas pasākumi, daudzpusēja diplomātija, sarunas par iekšzemes mieru, efektīvi nabadzības mazināšanas pasākumi, demokrātisku institūciju izveide un sieviešu tiesību aizsardzība.

Es ceru, ka šeit izklāstītā stratēģija tiks rūpīgi ieviesta jaunajā sistēmā, un es izmantoju šo izdevību, lai aicinātu baronesi Ashton kundzi pievienoties Parlamentam šajos centienos.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlētos godināt Richard Holbrooke, pārliecināta diplomāta, miera veicinātāja un cilvēka, ko man bija gods saukt par draugu, piemiņu. Vēlos pateikties godājamajam Arlacchi kungam par vispusīgo ziņojumu un viņa paveikto darbu, kas pēdējos mēnešos ir veicinājis bagātīgas debates Parlamentā. No savas puses vēlos piebilst, ka ar prieku gaidu manu, viņa un pārējo kolēģu kopīgo darbu Parlamentā turpmākajos mēnešos, kad mēs ieiesim fāzē, ko es vēlētos nosaukt par būtisku fāzi mūsu attiecībās ar Afganistānu.

Kā jau Arlacchi kungs teica, problēmas, ar kurām saskaras Afganistāna, attiecas uz mums visiem. Vardarbīgs ekstrēmisms izplešas ārpus šī reģiona robežām. Afganistānā audzētas un ražotas narkotikas ir pieejamas Eiropas ielās. Nepieciešamība novērst to, ka Afganistāna kļūst par terorisma un noziedzīgu darbību miera ostu, mudina mūs līdzdarboties. Tomēr tikpat svarīgi ir veicināt labāku, drošāku un pārtikušāku nākotni Afganistānas iedzīvotājiem. Citādi risinājuma nebūs.

Reaģējot uz šīm problēmām, sākumā vēlos teikt, kā jau vairākkārt iepriekš esmu teikusi, ka Eiropas Savienība Afganistānā paredz uzkavēties ilgu laiku. Mēs esam izstrādājuši palīdzības programmu līdz 2013. gadam, kas, esmu pārliecināta, turpināsies arī pēc tam, un tagad esam palielinājuši arī palīdzības bāzi līdz 200 miljoniem eiro gadā, kas ir vairāk, salīdzinot ar 150 miljoniem eiro gadā iepriekš.

Ar šādu finansējumu mēs arī turpmāk spēsim sniegt atbalstu tādās jomās kā veselība un sociālā labklājība, kā arī pārvaldība un tiesiskums, un, lai gan mūs visus māc bažas par drošību, es uzskatu, ka mēs esam guvuši redzamus panākumus visās galvenajās sociālajās jomās.

Jau iepriekš Parlamentā esmu pieminējusi veselības jomu, kurā tagad, piemēram, 80 % iedzīvotāju ir pieejama zināma primārā veselības aprūpe, salīdzinot ar mazāk nekā 10 % 2001. gadā. Taisnība, veselības rādītāji Afganistānā joprojām ir vieni no zemākajiem pasaulē, tāpēc mums darāmā vēl ir daudz. Ņemot to vērā, mēs zinām, ka pēc ANO datiem Afganistānā ik gadus mirst par 40 000 mazuļu mazāk nekā 2001. gadā, un tas ievērojami labākas pirmsdzemdību aprūpes dēļ.

Tāpat mēs turpinām novirzīt pēc iespējas lielāku palīdzību, izmantojot Afganistānas valdības struktūras, lai tādējādi nodrošinātu to, ka afgāņi vada reformu procesu. Apmēram 50 % mūsu atbalsta tiek izplatīti ar nacionālo programmu vai trasta fondu starpniecību, kas tiešā veidā atbalsta Afganistānas valdību. Tas nāk par labu līdzekļu devēju koordinēšanai, vietējās veiktspējas veidošanai un afgāņu īpašumtiesību atjaunošanai. Turklāt tas rāda labu piemēru arī daudziem citiem līdzekļu devējiem.

Tomēr starptautisko koordināciju vienmēr var uzlabot. Mums ir jādara vairāk un labāk. Paskatoties uz to, ko dara Eiropas Savienība, manuprāt, mēs esam guvuši patiesus panākumus, kas ievērojami uzlabojās, kad aprīlī Afganistānā ieradās mūsu jaunais ES īpašais pārstāvis delegācijas vadītājs Vygaudas Ušackas.

Mūsu politiskais vēstījums ir saskaņotāks un mēs uzlabojam mūsu attīstības pasākumu koordināciju ES, izstrādājot rīcības plānu Afganistānai un Pakistānai, ko pagājušā gada oktobrī Ministru padome apstiprināja.

Ar rīcības plāna starpniecību instrumenti, ko izmantojam kopīgi un ko dažas dalībvalstis izmanto atsevišķi, tiek saskaņoti ar mūsu politikas prioritātēm ― īpaši tām, kas tika izvirzītas pēc Kabulas konferences, kurā es piedalījos jūlijā.

Mūsu centienu un pieeju saskaņošana ir šā plāna galvenais aspekts. Tajā noteiktas tās jomas, kurās mēs, Eiropas Savienība, uzskatām, ka mūsu rīcība būs visefektīvākā. Patiesi, tieši šos jautājumus pagājušajā nedēļā Briselē manā vadībā pārrunāja Eiropas Savienības attīstības ministri.

Tas būtībā mani noved pie galvenā vēstījumā, ko vēlos šodien paust, proti, par prioritāti jāizvirza mūsu esošās stratēģijas īstenošana. Stratēģiskā sistēma ir izstrādāta gan militārajā, gan civilajā sfērā.

Pagājušajā mēnesī kopā ar abiem priekšsēdētājiem es piedalījos ISAF sanāksmē Lisabonā, kurā tika panākta vienošanās par drošības pilnvaru nodošanu saskaņā ar NATO pārejas plānu. Pēdējos mēnešos esmu trīs reizes tikusies ar ģenerāli David Petraeus un, lai gan darāmā vēl ir daudz, esmu pārliecināta, ka pašreizējai stratēģijai jau ir reāla ietekme.

Kas attiecas uz civiliedzīvotājiem, jāmin sekmīgā Kabulas konference. Afganistānas valdība ir pelnījusi atzinību par jūlijā notikušā pasākuma rīkošanu un tā saturu. Tā nebija ierastā lūgumu un līdzekļu devēju solījumu sarakstu pārbaude. Drīzāk darba kārtībā galvenā uzmanība bija pievērsta tam, kā vislabāk par prioritāti noteikt mūsu esošos resursus un saistības, novirzot mūsu centienus uz saskaņotām nacionālām programmām, ko izstrādājuši paši afgāņi.

Šīs nacionālās prioritāšu programmas nobruģēja ceļu pārejai vairākos dažādos sektoros un nu mums tie jāatbalsta, un tieši to paredz mūsu rīcības plāns. Mēs visi zinām, ka ilgtspējīga militārā iziešana no Afganistānas nevar notikt, ja trūkst tāda civilā pamata stabilitātei, kas saturētu valsti. Efektīvākas valsts institūcijas, labāka pārvaldība, piekļuve pamata pakalpojumiem, taisnīgums un tiesiskums ir tikpat svarīgi kā stingra drošība.

Tāpēc mēs aktīvāk stiprināsim afgāņu spējas un strādāsim ar Afganistānas valdību, lai veicinātu efektīvu un atbildīgu valsts iestāžu izveidošanu, īpaši vietējā līmenī. Patiesi, visās jomās, kurās esam līdzdarbojušies, ― lauku attīstība, tiesībaizsardzība, robežu pārvaldība vai narkotiku tirdzniecības apkarošana ― mēs strādāsim, lai izveidotu vietējās Afganistānas iestādes, galveno uzmanību pievēršot tiesiskuma, pārvaldības un korupcijas apkarošanas veicināšanai.

Runājot par Afganistānas iestādēm, vēlos nobeigumā teikt dažus vārdus par afgāņu saistībām. Mūsu pasākumi attīstības jomā būs ilgtspējīgi tikai tad, ja Afganistānas valdība kļūs atbildīgāka un iekļaujošāka. Mums jāmudina viņi pieņemt šādu ilgtermiņa nostāju. Patlaban puse no cilvēciskās spējas valstī ir marginalizēta, tomēr piemēri citviet pasaulē liecina, ka sieviešu iesaistīšanās pārvaldības un attīstības procesos ir ļoti nozīmīga. Šis neizmantotais potenciāls pārsteidza mani, kad pagājušajā jūlijā tikos ar sieviešu grupām Kabulā. Tas arī turpmāk būs svarīgs aspekts mūsu attiecībās ar Afganistānu, neatkarīgi no tā, vai tas izpaužas kā politisks atbalsts sieviešu deputātēm jaunajā Afganistānas valdībā vai mūsu atbalsts sieviešu dalībai vietējās attīstības projektos, piemēram, labi zināmajā Nacionālās solidaritātes programmā, ko ar Pasaules Bankas starpniecību mēs finansējam kopš 2002. gada.

Noslēgumā vēlos pateikties godājamajam Arlacchi kungam par to, ka viņš šajā ziņojumā uzsvēris tik daudz svarīgu jautājumu. Es uzskatu, ka šis ziņojums tapis patiešām piemērotā brīdī, kad tik daudz likts uz spēles saistībā ar apņemšanos gan militārajā, gan civilajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma referents.(FR) Priekšsēdētājas kundze! Afganistānai vairs nav īpaši daudz iespēju.

Pirmkārt, status quo vairs nav reāla iespēja, ciktāl tas attiecas uz NATO spēkiem, kas cits pēc cita atsauc savus karavīrus no Afganistānas, lai gan mēs vēl nezinām, vai valsts spēj nodrošināt pati savu drošību.

Otrkārt, vai būtu iespējama atgriešanās situācijā, kāda bija pirms 2000. gada? Turklāt, ja mēs radīsim ienākumus teroristu tīklam, tad mēs atkārtoti ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem pakļausim valsti izturības pārbaudei.

Treškārt, vai vara būtu jāuztic mērenajiem Taleban spēkiem? Es īsti nezinu, ko par to domāju, jo neviens mums nevar pateikt, kas īsti ir mērenais Taleban. Pajautāsim afgāņu sievietēm, kuras ir izgājušas cauri ellei un ir tikko atguvušas zināmu brīvību.

Ceturtkārt, mums neatliek neviena cita iespēja, kā vien turpināt censties konsolidēt to, kas ticis sasniegts, un turpināt cīnīties par lielāku demokrātiju un labāku attīstību. H. Karzai, kurš vēlas būt šīs iespējas iemiesojums, ir pārvarējis galveno šķērsli, proti, pats sevi. Kamēr nebūs nevienas ticamas alternatīvas, šī ir mūsu vienīgā iespēja.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze! Šajā ziņojumā mūsu galvenā pozīcija ir ES rīcības plānā ietvertā jaunā pretnemieru stratēģija, un es pateicos Arlacchi kungam, ka viņš to saprot.

Šīs stratēģijas īstenošanai ir jāatvēl laiks saskaņā ar prezidenta B. Obama izstrādāto laika grafiku, kurā 2014. gads norādīts kā gala termiņš pilnīgai militāro un policijas operāciju afganizācijai. Pēdējais posms noteikti būs politisks, un tajā visām konflikta pusēm no Afganistānas būs jāpanāk vienošanās sarunu ceļā.

Kontakti ar Taleban ir afgāņu darīšana, tomēr tiem jāsākas tad, kad nemiernieki pārtrauks izmantot spēka pozīcijas. Ir jāpārdomā palīdzības sniegšanas veids un privāto līgumslēdzēju izmantošana, lai no tā labumu gūtu vietējie iedzīvotāji, un nekādā gadījumā nedrīkst maksāt reketa naudu vietējiem nemierniekiem par piegādes ceļu izmantošanu.

Gados jauno eiropiešu dzīvības dēļ vienādi liela uzmanība jāpievērš gan narkotikām, gan drošībai. Mēs asi iebilstam pret 71. punktu, kurā nosodīta bezpilota lidmašīnu izmantošana, kas ir neatņemams pretnemieru stratēģijas elements. Ko gan kaujas laukā domās Eiropas karavīri, ja Eiropas Parlaments nosoda šāda efektīva ieroča izmantošanu cīņā pret nemierniekiem? Es aicinu kolēģus balsot pret 71. punkta trešo daļu.

 
  
MPphoto
 

  Norbert Neuser, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, Eiropas Savienība ir iesaistījusies vairākās misijās Afganistānā. Pārāk daudz jaunu karavīru no Eiropas ir zaudējuši dzīvību Afganistānā. Ļoti daudz karavīru ir nopietni ievainoti vai cieš no garīgā stresa, ko radījis militārais dienests. Tūkstošiem civilā atbalsta sniedzēju no Eiropas ik dienas riskē ar dzīvību, lai palīdzētu veidot labāku Afganistānas nākotni. Viņiem un arī mums ir tiesības zināt, kā Eiropas saistības Afganistānā var palīdzēt rast veiksmīgu un noturīgu risinājumu un cik ilgi vēl būs nepieciešama mūsu militārā klātbūtne šajā valstī.

Kas ir jāizmaina vai jāuzlabo, kādi ir jaunās ES stratēģijas attiecībā uz Afganistānu mērķi? Mūsu pasākumiem civilās rekonstrukcijas jomā ir jābūt plašākiem. Mums beidzot jāgūst panākumi attiecībā uz afgāņu policijas spēku apmācīšanu un tiesu iestādēm. Mēs zinām, ka militāra risinājuma nebūs, tāpēc mums ir aktīvāk jācenšas rast politisku risinājumu šim konfliktam, izmantojot ES un kopējās ārpolitikas līdzekļus.

Mums ir jāparāda noteiktība un jāvirza iekšējais saskaņošanas process Afganistānā uz priekšu, kā arī jāiekļauj tajā mērenā Taleban locekļi. Lai stabilizētu situāciju, mums jāievieš sevišķas iniciatīvas, īpaši reģionālajā līmenī. Tas nozīmē arī efektīvus līdzekļus cīņā pret narkotiku ražošanu un tirdzniecību. Mūsu stratēģijā ir labi priekšlikumi. Mēs aicinām Afganistānas valdību parādīt to, ka tā grib ieviest labāku pārvaldības sistēmu, kurā nav korupcijas.

Tomēr jaunā ES stratēģija būs veiksmīga tikai tad, ja tā nebūs pasīva un aktīvi iesaistīs kaimiņvalstis. Baronese Ashton kundze, mēs ceram uz jums, mēs paļaujamies uz jums un mēs jūs pilnībā atbalstām.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. (SL) Priekšsēdētājas kundze! Paldies jums par to, ka pieminējāt vēstnieku Richard Holbrooke. Tā kā mēs šodien runājam par Afganistānu, viņš ir jāgodina par to, ko ir paveicis miera veicināšanā.

Pasaulei, Eiropas Savienībai un ikvienam no mums Afganistāna rada problēmas, kuras mēs salīdzinoši ātri un efektīvi varētu atrisināt, ja laiki un izmantotās metodes būtu citādas. Tā kā mēs meklējam jaunus līdzekļus, tad ir acīmredzams, ka šo problēmu nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Šis ziņojums, ko sagatavojis profesors Pino Arlacchi, Afganistānas un pasaules politikas tumšās puses lietpratējs, palīdz padarīt šos citus līdzekļus iespējamus. Neraugoties uz to, mēs katru dienu redzam, kā mirst jauni upuri, gan civilie iedzīvotāji, gan formās tērpti kaujinieki.

Šajā ziņojumā sniegts ieskats informācijā par neizmantotām ieguldījumu iespējām, humānās palīdzības neregularitāti un ļaunprātīgu izmantošanu, starptautiskā narkotiku tirdzniecības tīkla ieguvumiem, kā arī militāro vadītāju ilūzijām. Tagad ir skaidrs, ka Al–Quaeda klātbūtne Afganistānā vairs nav galvenā problēma. Tomēr tā ir problēma, kas kaimiņvalstis un reģionus ievilks cīņā pret starptautisko terorismu, kamēr vien šī cīņa turpināsies Afganistānā.

Ziņojums mūs brīdina par to, ka patiesi un ilgtermiņa risinājumi Afganistānā būs iespējami tikai tad, ja pārmaiņu procesā aktīvi un spēcīgi iesaistīsies Afganistānas varas iestādes, reliģiskie vadītāji un pilsoniskā sabiedrība; šie risinājumi saistīti ar, piemēram, cilvēktiesību, sieviešu stāvokļa un bērnu iespēju tuvināšanu tiem standartiem, kurus mēs pazīstam. Mums vairāk nekā agrāk jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi sabiedrību un valsti spēj izveidot uz tāda pamata, kas ir tuvs viņu brīvības definīcijai, viņu tradīcijām un vērtībām.

Šis ziņojums ir pieņemams mēģinājums noteikt, kādas ir galvenās problēmas un iespējamie risinājumi Afganistānā. Šis ziņojums ir pamudinājums veidot atbildīgu un radošu Eiropas Savienības politiku Afganistānā.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Ļaujiet man izmantot šo iespēju un pateikties Arlacchi kungam par konstruktīvo gaisotni, kas valdīja mūsu darbā.

Šis ziņojums sniedz ļoti godīgu, ļoti taisnīgu analīzi par starptautisko pasākumu kļūmēm Afganistānā kopš 2001. gada. Mēs atbalstām tā galveno vēstījumu: militāra risinājuma nebūs. Šis karš izmaksā ļoti daudz. Šis karš prasa cilvēku dzīvības gan karavīru, gan iedzīvotāju vidū, un tas palīdz vienīgi spēcināt Taleban.

Vienīgais risinājums ir politisks. Afgāņi gaida patiesus ieguldījumus savas valsts attīstībā, labas pārvaldības atbalstā, tiesu sistēmas izveidē. Joprojām neskarts ir jautājums par pamattiesībām, īpaši sieviešu tiesībām.

Apvienoto Nāciju misijas Afganistānā nesenais ziņojums atspoguļo Afganistānas valdības nespēju pilnībā aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības. Citēju: „Kamēr vien sievietes un meitenes būs pakļautas darbībām, kas tām kaitē, degradē tās vai liedz tām to tiesības, Afganistānā iespējams maznozīmīgs jeb maz noturīgs progress”.

Lai aizsargātu afgāņu sieviešu tiesības, nepieciešamas ne tikai rakstiskas tiesiskas un konstitucionālas garantijas, bet, kas vēl svarīgāk, ātra un atbilstīga to piemērošana.

Nacionālajai asamblejai valstī ir maza ietekme, lielākā daļa varas ir prezidenta H. Karzai rokās. Ja vēl nav par vēlu, tad Eiropas Savienībai ir patiesi jāatbalsta dažādas iestādes, īpaši nupat ievēlētais parlaments, lai stiprinātu demokrātiju un valsts tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson, ECR grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze! Pēdējo gadu esmu bijis EDSO prezidējošās valsts Kazahstānas priekšsēdētāja personīgais pārstāvis, gatavojot detalizētu ziņojumu par galvenajām vides problēmām, kas skar Centrālāziju. Esmu nosūtījis jums sava ziņojuma kopiju, baronese Ashton.

Viena no galvenajām problēmām, kas skar visu Centrālāziju, ir, protams, jautājums par pārrobežu ūdensteču izmantošanu. Kā jau jūs zināt, starp Centrālāzijas tautām, kas dzīvo augšup un lejup pa straumi, valda liela un nerimstoša spriedze saistībā ar ūdeņu izmantošanu.

Tomēr ir vēl kāds šīs problēmas aspekts, kas atklājās manis veiktās izpētes laikā un ko, manuprāt, daudzi lēmumu pieņēmēji rietumos nav pamanījuši. Afganistānas ekonomikas galvenais balsts ir lauksaimniecība, un jebkāda Afganistānas ekonomikas atjaunošana pēc konflikta nozīmēs ievērojamus ieguldījumus lauksaimniecībā, nolūkā mudināt, piemēram, zemniekus atteikties no heroīna ražošanā izmantoto magoņu audzēšanas un pievērsties granātkoku audzēšanai. Tas savukārt nozīmēs to, ka ievērojami daudz tiks izmantoti jau tā nepietiekamie ūdens resursi. Citiem vārdiem sakot, palīdzot risināt pašreizējo konfliktu Afganistānā, mēs, palielinoties akūtam ūdens trūkumam, netīši varam lejup pa straumi izveidot virkni mazu Afganistānu.

Mums jāparūpējas par to, lai jebkuras jaunas apūdeņošanas shēmas tiek pareizi izstrādātas, ar betonētiem kanāliem un rezervuāriem, kā arī pilienveida apūdeņošanas sistēmām, kādas zemnieki izmanto Spānijā. Turklāt rūpīgi jāprojektē un jābūvē arī jebkuri nozīmīgi energoapgādes projekti, kas saistīti ar hidroelektrostacijām, lai nodrošinātu to, ka tādējādi netiek radīts nekāds kaitējums lietotājiem kaimiņvalstīs lejup pa straumi.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, GUE/NGL grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze! Savienoto Valstu un NATO vadītais karš Afganistānā ir pilnīga katastrofa afgāņu tautai, no kuras pagājušajā gadā vien bojā gāja 30 000. Tā ir katastrofa arī tiem gados jaunajiem vīriešiem un sievietēm, kas ir spiesti pievienoties un cīnīties šajā valstī NATO un Savienoto Valstu armiju sastāvā, un no tiem jau apmēram 500 ir šogad nogalināti.

Arlacchi kunga ziņojumā skaidri pateikts, deviņus gadus vēlāk ekonomiskā un sociālā situācija Afganistānā ir šausmīga. Krasi palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo nabadzībā. Kas par skandālu, ņemot vērā to, ka 300 miljardi ASV dolāru ir piedauzīgi izmantoti masu iznīcināšanas līdzekļiem un karam, kā arī šajā laikā zaudēti korupcijas valgos. ASV iebruka Afganistānā nevis lai palīdzētu afgāņu tautai, bet lai īstenotu savas ģeostratēģiskās intereses Centrālāzijā, kura, protams, ir bagāta ar enerģiju, naftu un gāzi.

Svešzemju armijas ir jāatsauc un Afganistānā esošā bagātība ir jāatņem H. Karzai valdībai, korumpētajiem saimniekiem un militārajai kliķei un ir demokrātiski jānodod zemnieku, strādnieku un nabadzīgo organizāciju rīcībā, lai šie resursi patiešām tiktu izmantoti un attīstīti tautas interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētājas kundze! Būdams referents, kas ir atbildīgs par Eiropas Savienības pozīcijas izstrādāšanu attiecībā uz Irānu, rezolūcijā par Afganistānu galveno uzmanību esmu pievērsis Islāmiskās republikas nozīmei Afganistānas kara teritorijā.

Tomēr rezolūcijā interesantā Irānas ietekme atspoguļota tikai nedaudz un, manuprāt, maz, ņemot vērā reālo situāciju. Tomēr joprojām aktuāls ir šāds būtisks jautājums: kā Eiropas Savienība vērtē Irānas patieso ietekmi Afganistānā un kādas politiskās sekas tā paredz no šīs situācijas? Tāpēc es uzdošu Augstās pārstāves kundzei trīs jautājumus, un es gribētu domāt, ka jūs, Ashton kundze, atbildēsiet rakstiski. Arī es vēlētos saņemt konkrētas atbildes.

1. Cik lielā mērā Irānas īstenotās afgāņu bēgļu masu deportācijas destabilizē Afganistānas rietumu daļu? Šajā sakarā es domāju Nimrūzu un Heratu.

2. Vai jūs piekrītat Afganistānas oficiālajam viedoklim, ka Irāna šo deportāciju aizsegā mēģina valstī iefiltrēt ārvalstu teroristus?

3. Kādu palīdzību Eiropas Savienība sniedz Afganistānas varas iestādēm saistībā ar lielā bēgļu skaita uzņemšanu no Irānas, lai novērstu to, ka Teherāna šo delikāto humanitāro jautājumu izmanto politiski ļaunprātīgi un instrumentalizē nolūkā panākt Kabulas neatkarību un pakļaušanos politiskajam spiedienam?

 
  
MPphoto
 

  Nick Griffin (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums sagrauj britu politiskās šķiras melus par karu Afganistānā. Es nezinu neviena nevainīgā afgāņu upura vārdu, kas cietis šajā ļaunajā karā, tomēr es zinu, ka tam nav nekāda sakara ar britu interesēm. Tāpat es zinu arī to 18 drosmīgo jauniešu vārdus, kas nākuši no mana vēlēšanu apgabala un pagājušajā gadā par šo neprātu ir maksājuši ar savu dzīvību.

Kaprālis Simon Hornby no Liverpūles; virsniekvietnieks David Markland no Lankašīras; ierindnieks Sean Dawson no Stalibridžas; kaprālis Harvey Holmes no Haidas; kaprālis Terry Webster no Česteras; jaunākais kaprālis Andrew Breeze no Mančestras; jūras kājnieku kareivis Steven Birdsall no Voringtonas; jūras kājnieku kareivis Paul Warren no Prestonas; seržants Steven Darbyshire no Viganas; ierindnieks Alex Isaac no Viralas; ierindnieks Douglas Halliday no Volasi; īpašais seržants Martyn Horton no Rankornas; ierindnieks Thomas Sephton no Voringtonas; seržants David Monkhouse no Kambrijas; sapieris Darren Foster no Kārlailas; jaunākais kaprālis Jordan Bancroft no Bērnli; ierindnieks Darren Deady no Boltonas; gvards Christopher Davies no Senthelensas.

Kāds drausmīgs jaunu, drosmīgu cilvēku zaudējums!

Protams, Eiropas Savienībai nav nekādas daļas gar to, kādos karos Lielbritānijai iesaistīties vai neiesaistīties. Par to jālemj britu tautai un mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem mūsu parlamentā Vestminsterā, tieši tāpat kā mums kādu dienu būs jālemj par Blair kunga, Brown kunga un Cameron kunga sodīšanu par kara noziegumiem, jo karš Afganistānā, gluži tāpat kā karš Irākā, ir noziegums.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piekrītu referentam, ka milzīgās problēmas, kas joprojām saistītas ar Afganistānu, ir jārisina jaunā veidā, citiem vārdiem sakot, nosakot citas prioritātes salīdzinājumā ar to, kas darīts līdz šim.

Tāpat kā viņš, arī es esmu gandarīts par to, ka Afganistānas prezidents H. Karzai ir izvirzījis mērķi ar 2014. gadu sākt jaunu periodu, kurā militārās operācijas visās dažādajās provincēs veiks tikai Afganistānas Nacionālie bruņotie spēki, un par Afganistānas valdības apņemšanos pilnībā uzņemties atbildību par savu drošību.

Tomēr tam nevajadzētu nozīmēt to, ka starptautiskā sabiedrība pamet Afganistānu. Tā vietā partnerība ar Afganistānu ir visos veidos jāpadara spēcīgāka. Visupirms mums ir jāveicina ieguldījumi ekonomikā, jo tas patiešām nozīmētu ieguldījumus valsts stabilitātē. Tas jādara pareizi, citiem vārdiem sakot, izstrādājot tādu sadarbības modeli, kas balstīts uz iekļaujošu dialogu starp sociālajām organizācijām un vietējām iestādēm.

Tomēr, kā jau ziņojumā pareizi teikts, galvenā problēma ir saistīta ar to, ka Afganistānā nevar būt stabilitātes vai miera, ja valsts visupirms pati nespēj garantēt savu pilsoņu drošību.

Šajā sakarā es aicinu referentu Arlacchi kungu ― varbūt ierosinot mutisku grozījumu ― pārskatīt panta daļu par bezpilota lidmašīnām uz vietas un padarīt to operatīvāku. Citiem vārdiem sakot, viens ir pateikt, ka „izmantot bezpilota lidmašīnas ir aizliegts”, un kas cits pateikt, ka „mēs ierobežosim šā tehnoloģiskā instrumenta izmantošanu, ciktāl tas iespējams”, un pēc tam, iespējams, piebilst: „Lai tādējādi nekaitētu civiliedzīvotājiem.” Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim kompromisu, es uzskatu, ka Arlacchi kungam ir gan nepieciešamais vērīgums, gan resursi. Mēs viņu labprāt atbalstīsim šajā darbā.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D). - (BG) Priekšsēdētājas kundze! Iespējams, ka šodien mēs pārrunājam vienu no svarīgākajiem ziņojumiem par ārpolitiku un drošību 2010. gadā. Es vēlos sveikt Arlacchi kungu par viņa centieniem un sasniegtajiem rezultātiem. Par mūsu pašreizējās Afganistānas politikas rezultātiem mēs varam spriest pēc šokējošajiem skaitļiem, kas norāda uz pieaugošo zīdaiņu mirstību, mūža ilguma samazināšanos un pieaugošo analfabētu skaitu, un nabadzību. Salīdzinājumam: piecas kara dienas izmaksā tikpat, cik nabadzības izskaušana, viena kara nedēļa izmaksā tikpat, cik 6000 skolu. Es apzinos, ka šāda veida salīdzinājumi nav tik vienkārši uztverami, tomēr tie dod kādu ideju par to, kādā neziņā mēs patlaban atrodamies. Tajā pašā laikā daudzos ziņojumos norādīts uz nopietnām nepilnībām, naudas piesavināšanos un korupciju attiecībā uz starptautiskās palīdzības izplatīšanu. Kopš 2002. gada Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vien ir atvēlējušas vairāk nekā 8 miljardus eiro bez jebkāda redzama rezultāta.

Ne mazāk satraucoši ir tas, ka Afganistānas policijas spēku rekrūšu atlase un apmācība neatbilst pat minimālajiem standartiem: 90 % policijas spēku ir analfabēti un viena piektā daļa ir narkomāni. Es to pieminu tāpēc, ka mēs nevaram runāt par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu, ja mēs neatveram acis un nepaskatāmies uz reālo situāciju. Vieglu risinājumu vai recepšu nav, tomēr mēs mudinām ikvienu apzināties to, ka iespējams ir vienīgi politisks risinājums, tāds, kurā uzsvērta spēcīga Afganistānas iestāžu un pilsoņu iesaistīšanās savas valsts attīstībā, kas ilgtermiņā spēs radīt stabilus priekšnosacījumus opija ražošanas apturēšanai un nabadzības izskaušanai.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund (ALDE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Visupirms vēlos pateikties Arlacchi kungam, kurš ir paveicis lielisku darbu šīs stratēģijas sakarā. Manuprāt, te izcili atspoguļoti ne tikai tie izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies, bet arī kļūdas, kuras esam līdz šim pieļāvuši. Es ceru, ka šis dokuments dos mums kādu mācību, lai mēs varētu uzlabot savu darbību Afganistānā.

Ir daži elementi, kurus ir vērts apsvērt detalizētāk. Visupirms pastāv nedaudz radikālā, tomēr svarīgā ideja par nopietnu sarunu risināšanu ar tā dēvētajiem „mērenajiem Taleban”. Tas noteikti ir vienīgais risinājums. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka daudziem no mums patlaban ir grūti pateikt, kas īsti ir mērenais Taleban un kuri ir tā locekļi. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir iemesls uzsākt debates par šo jautājumu, un es domāju, ka nesenie notikumi ir apliecinājuši, ka tas nevienam no mums nav īsti skaidrs.

Kāds cits jautājums, par kuru vēlos runāt, ir saistīts ar naudu, kas tiek piešķirta palīdzībā, un to, kā šī nauda tiek izplatīta. Manuprāt, tas ir labi, ka mēs saņemsim drosmi un nākotnē naudu novirzīsim caur Afganistānas valdības budžetu. Galu galā tas droši vien ir vienīgais iespējamais rīcības veids, lai gan, manuprāt, tam jāvelta pienācīga vērība. Tāpat mums ir iemesls parādīt mūsu vēlētājiem savās dalībvalstīs, ka mēs šo visu uzraugām un ka palīdzību diezko nevarēs izmantot nepareizi.

Visbeidzot, manuprāt, ir labi, ka ir pieminēta Pakistānas loma, jo arī tas ir būtiski. Manuprāt, mēs visi esam par to vienisprātis. Šajā sakarā starptautiskās sabiedrības loma ir ļoti nozīmīga, lai piespiestu Pakistānu darīt to, kas tai būtu jādara.

Noslēgumā vēlos teikt, ka es nāku no valsts, kurā pašreizējā situācijā debates par Afganistānu saistās vienīgi ar jautājumu par to, vai Somijas karavīriem palikt tur vai nē, un tas nav konstruktīvi. Netiek diskutēts par šā jautājuma būtību, vienīgi par to, vai karavīriem tur atrasties vai nē. Tas pats attiecas, piemēram, uz mūsu kaimiņzemi Zviedriju, tāpēc tādas iniciatīvas kā šī nopietnā stratēģija ir pamatots devums turpmākajām debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms četriem gadiem es biju novērotājs Palestīniešu pašpārvaldes vēlēšanās, un es patiešām runāju par Palestīniešu pašpārvaldi. Atceros, kādu iluzorisku atzinumu toreiz pauda viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem Eiropas Parlamentā. Šis cilvēks man teica: „Ko tu, Hamas ļaudis būtībā ir jauki, kulturāli un draudzīgi cilvēki. Varbūt mums vajadzētu uzsākt sarunas ar viņiem?” Šodien es dzirdu to pašu. Es dzirdu, ka mums varbūt vajadzētu vest sarunas ar mēreno Taleban. Vienīgi rodas jautājums ― kas tad ir mērenais Taleban un vai šis jēdziens nav pārāk stiepts? Es būtu piesardzīgāks, izvēloties šādu virzienu.

Ir skaidrs, ka Afganistānā bojā iet ļoti daudz karavīru, tostarp karavīru no manas valsts Polijas. Pārāk daudz ir šo bojā gājušo karavīru, mūsu stratēģija ir pārāk dārga un NATO stratēģija ir apšaubāma. Tomēr es nenoraidītu šo ideju pilnībā, aizmirstot par to, kas tajā ir labs, un es izsaku brīdinājumu par dialogu ar cilvēkiem, kuru mērķi patiesībā ir pilnīgi pretēji mūsu mērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Juvin (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es apzinos, ka Arlacchi kungs labi pazīst Afganistānu. No visiem šīs asamblejas locekļiem, viņš, visticamāk, ir viens no tiem, kuri šo valsti un sarežģīto reģionu pazīst vislabāk.

Tomēr runāsim skaidru valodu; šis teksts tā pašreizējā redakcijā, izvirza kādu nopietnu problēmu. Es nepiekrītu visiem locekļiem, kuri apmierinātībā uzsit sev uz pleca par šo dokumenta redakciju, un es pateikšu kāpēc.

Manuprāt, šā teksta lielākā nepilnība, visupirms, ir tā, ka ar to mums, rietumniekiem, liek par katru cenu uzņemties atbildību par Afganistānas nedienām. Došu trīs piemērus. Pirmkārt, Arlacchi kungs raksta, ka veselības apstākļi ir pasliktinājušies gandrīz nevilšus kopš brīža, kad mēs tur ieradāmies. Pārsteidzoši. Ashton kundze apgalvoja tieši pretējo. Neviens to nepamanīja.

Otrkārt, B apsvērumā, palasiet to, dāmas un kungi, teikts, ka rietumu spēki ir okupētājspēki. Tās dalībvalstis šajā asamblejā, kas ir piedzīvojušas okupāciju, zina, ko šis vārds nozīmē.

Treškārt, 71. punkts par bezpilota lidmašīnu izmantošanu — dāmas un kungi, pirms diviem gadiem, kā militārais ārsts, es biju virsnieks Afganistānā. Es ārstēju vācu, britu, poļu, itāļu, franču, sabiedroto afgāņu karavīrus. Es ārstēju pat Taleban kaujiniekus. Varu jums pateikt, ka, ja rīt mūsu karavīriem pateiksiet: „Jūs nevarat izmantot bezpilota lidmašīnas”, tad tikpat labi varētu pateikt: „Sazinieties ar ienaidnieku, riskējiet!” Es nezinu vai tā ir mūsu ― politiķu ― atbildība teikt šādus vārdus mūsu vīriem.

Es nevērtēju situācijas sarežģītību par zemu. Es zinu, ka karš ir cietsirdīgs, tomēr es uzskatu, ka mums ir jāaptur šis pretmilitārisms, šis vienkāršotais pretamerikānisms, šī rietumu spēku paššaustīšana, kas padara tos par visu afgāņu nedienu izraisītājiem.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka viss ir daudz vienkāršāk. Ienaidnieks ir Taleban, nevis amerikāņu vai rietumu spēki. Tas viss ir ļoti komplicēti, tomēr mums jābūt piesardzīgākiem attiecībā uz to, kā mēs šīs lietas pasniedzam.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pievienoties Ashton kundzei un godināt Richard Holbrooke. Es apbrīnoju viņu saistībā ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru, es viņu reiz satiku kādās brīnišķīgās vakariņās Briselē, un viņš uz mani atstāja lielu iespaidu.

(NL) Priekšsēdētājas kundze! Nevienas galvenokārt militāras stratēģijas īstenošana negūs panākumus Afganistānā. Mūsu karaspēka daļu skaits tur ir palielināts no 20 000, kāds tas bija 2001. gadā, līdz 150 000 patlaban un, neraugoties uz to, nedrošība ir kļuvusi tikai lielāka.

Aizvien vairāk tiek ziņots par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem, mirušiem karavīriem un koalīcijas armiju, kuru aizvien vairāk afgāņu uzskata par okupētājspēku; es ceru, ka mans kolēģis Juvin kungs man piedos, ka to tā saku.

Stratēģijas pamatā vajadzētu būt valsts atjaunošanai, vietējai pārvaldībai, tiesu iestādēm, izglītībai, veselībai, tostarp attiecībā uz sievietēm, un lauku attīstībai bez opija. Koalīcijai vajadzētu nopietni uztvert pašai savus principus. Esam dzirdējuši skaistus vārdus par korupcijas apkarošanu, tomēr nekas nav darīts sakarā ar korupciju ap prezidenta pili un tajā. Tādējādi afgāņi tiek pievilti, un tam ir jāmainās.

Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Afganistānas policijas pūles korupcijas novēršanā, un ir jānodibina prokuroru amats. Afganistānā nevar nebūt uzticamas administrācijas.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Ja situācija Afganistānā netiks stabilizēta, tad nebūs iespējams izveidot efektīvu palīdzības programmu Afganistānai. Šo pasākumu galvenajam pīlāram jābūt drošības garantam un uzvarai cīņā pret nemiernieku spēkiem. Tāpēc ir jāpalielina Eiropas valstu saistības NATO misijas ietvaros un jāstiprina Eiropola spēki, kas, kā mēs zinām, vēl nav sasnieguši skaitlisko sastāvu, par kuru tika paziņots. Tāpat ir svarīgi atraut Taleban spēkus no to bāzēm Pakistānā un Pešavarā.

ASV Valsts departaments savā ziņojumā norāda, ka narkotiku tirdzniecība ir nozīmīgs avots partizānu operāciju finansēšanā. Tā ir vēl viena joma, kurā jādarbojas Eiropas Savienībai, palielinot pieejamos fondus, lai mudinātu zemniekus pārtraukt magoņu audzēšanu. Es nedomāju, ka ziņojumā minētā ideja par atbalstu ģenerāļa D. H. Petraeus programmai ir attaisnojama. Fondi ir jāapgūst reģionālā līmenī, savukārt pārvaldei jābūt centrālai. Turpmāka Afganistānas šķelšana var izraisīt valsts „somalizāciju” un sadalīšanu karojošo cilšu starpā.

 
  
MPphoto
 

  Marietta Giannakou (PPE).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Stāvoklis Afganistānā starptautiskajai sabiedrībai ārkārtīgi rūp, ne tikai tāpēc, ka tur atrodas militārie spēki, bet arī tāpēc, ka spēki ir izvietoti un tiks izvietoti arī nākotnē, kā rezultātā būs teroristu uzbrukumi un problēmas starptautiskajai sabiedrībai. Patiesība ir tāda, turklāt mums tā jāpieņem, ka jau kopš 14. gadsimta Afganistānā ir bijuši šāda veida spēki, fundamentālisti un teroristi.

Baronese Ashton, pirms divdesmit četriem gadiem šis Parlaments balsojot pieņēma ziņojumu, ko sagatavoja Izmeklēšanas komiteja par narkotikām, un šajā ziņojumā bija atsevišķa sadaļa par Afganistānu un prognozes par pašreizējo situāciju, kas diemžēl ir izrādījusies patiesa. Narkotiku problēmu nevar apslāpēt ar labību. Praksē ANO labības audzēšanas programma nav izrādījusies veiksmīga. Afganistānā ražotais opijs, kas (kā apgalvo speciālisti) esot vislabākais, ir pamats visu darbību finansēšanai Afganistānā, Pakistānā un citviet.

Tāpēc tā ražošana ir jāizskauž, tomēr, kas ir vēl svarīgāk, kā jau jūs minējāt, ir nepieciešami attīstības pasākumi, pasākumi veselības jomā, zīdaiņu mirstības samazināšanā; citiem vārdiem sakot, mums šiem cilvēkiem ir jāparāda tāds modelis, kas viņiem patiks, ko viņi iemīlēs un pēc kura vēlēsies dzīvot turpmāk savas dzīves kvalitātes uzturēšanai, ko viņi varēs saskaņot ar savu dzīves uztveri. Protams, šāds modelis palīdzēs sievietēm, jo stāvoklis, līdz kuram Taleban ir pazeminājis sievietes, ir milzīga problēma. Jau tagad sievietes musulmaņu valstīs atrodas šausmīgā situācijā un ir pakļautas briesmīgam spiedienam. Šeit situācija ir vēl ļaunāka. Baronese Ashton, Eiropas Savienībai ir tur jāpaliek, un jums arī turpmāk ir jāiejaucas, saglabājot eiropeiskumu, kā jau jūs pati minējāt.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D). (PT) Priekšsēdētājas kundze! Richard Holbrooke, kuram arī es vēlos izrādīt godu un cieņu, pirms nāves teica, „Mums ir jāaptur karš Afganistānā”. Šī valsts ir ļoti nozīmīga Eiropas un pasaules drošībai, un tāpēc, kā ļoti labi teikts Pino Arlacchi ziņojumā, mums ir jāizlabo pieļautās lielās kļūdas, investējot „afganizācijā” un vēršot galveno uzmanību uz afgāņu tautas drošību, kas nozīmē arī tur esošo ārvalstu spēku atbildību aizsargāt.

Nemānīsim sevi: tiesiskumu un demokrātiskas iestādes nevar izveidot korumpēta militārā kliķe, kurai iedzīvotāji neuzticas. Kara izbeigšana Afganistānā ir atkarīga arī no tā, kā demokrātiski ievēlētā valdība pārvaldīs savas kaimiņzemes Pakistānas militāro spēku, kas ir kodolvara, turklāt nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL). Ja viņi beigs bāzt galvu smiltīs šo svarīgo politisko jautājumu sakarā, tad eiropieši Eiropas Savienībā un NATO varēs palīdzēt pārtraukt karu Afganistānā, kā arī nokāpšanu ellē Pakistānā.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fidanza (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es pievienojos Richard Holbrooke pieminēšanā.

Ja šo ziņojumu būtu sagatavojusi mana politiskā grupa, tad mūsu pieeja, neapšaubāmi, būtu pilnīgi citādāka nekā Arlacchi kungam, lai gan es pateicos viņam par degsmi, ar kādu viņš tik ilgi ir sekojis līdzi Afganistānas lietai.

Daļēji tāpēc, ka mūsu politiskā grupa iesniedza vairāku un būtiskus grozījumus, šis ziņojums vairs nav tik ideoloģisks un tajā var saskatīt kritiskos punktus, ar kuriem esam saskārušies šajos deviņos gados, kā arī saskatīt pozitīvos punktus un efektīvākās attīstības līnijas, pa kurām virzīties, lai Afganistānas varas iestādēm palīdzētu atgūt pilnīgu suverenitāti.

Lai gan ar militāru atbildi vien patiešām nepietiek, mums vēlreiz jāuzsver, ka, no vienas puses, pēdējos mēnešos ir gūti būtiski militāri panākumi ― atliek tikai padomāt par operācijām Almondo un Kandahāras provincēs ― un, no otras puses, vēl asākas darbības pret nemierniekiem ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai nomierinātu Taleban spēkus, ar kuriem mēs vēlamies sēsties pie sarunu galda.

Mēs varam tikai lepoties ar šo militāro iesaistīšanos, kas ir prasījusi tūkstošiem jaunu karavīru upuru no Starptautisko drošības atbalsta spēku kontingenta, starp kuriem ir arī daudzi eiropieši un daudz jaunu cilvēku no manas valsts, jo šīs nav tikai militāra rakstura saistības, bet arī tādas, kas attiecas uz atjaunošanu. Mēs šajās nelaimīgajās zemēs nogādājam skolas, tiltus un būvdarbus, kas palīdzēs attīstīt izpostītās teritorijas.

Neraugoties uz rastajiem kompromisiem, es uzskatu, ka ziņojumā joprojām ir daži kritiski punkti, īpaši tas, kas tika jau minēts par bezpilota lidmašīnu izmantošanu. Es uzskatu, ka tā ir nopietna kļūda atklāti liegt sev iespēju izmantot šo rīku, kas ir izrādījies ļoti noderīgs dažās valsts ziemeļaustrumu teritorijās, kur ir grūtāk atrast un sakaut Taleban spēkus.

Es ceru, ka referents uzskatīs par piemērotu pārdomāt šo punktu, pretējā gadījumā es pievienošos savai grupai un balsošu pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D).(SL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sveikt Arlacchi kungu šā drosmīgā ziņojuma sakarā.

Šodien, kad mēs pienācīgi pieminam diplomātu Holbrooke kungu un to, ko viņš ir panācis miera labā, īpaši Balkānos, ļaujiet man citēt viņa paziņojumu par naudu, kas izmantota narkotiku tirdzniecības apkarošanai Afganistānā (1,61 miljards ASV dolāru). Citēju:

„Visnejēdzīgākā un neefektīvākā valdības programma, kādu esmu redzējis.”

(SL) Citāta beigas.

Gluži tāpat kā šie neveiksmīgie desmit kara gadi Afganistānā. Man nav laika, lai sāktu runāt par to, kāpēc mēs iekritām G. Bush administrācijas lamatās, tomēr tā ir taisnība, ka mūsu pilsoņi gaida, ka mēs beidzot pārtrauksim šo neprātu, kas mums ir izmaksājis vairāk nekā 300 miljardus eiro un neskaitāmas cilvēku dzīvības. Lai gan toreiz 2001. gadā bija tādi, kas ar lielu entuziasmu devās karā, tagad ir pienācis laiks uzņemties grūto risku panākt mieru. To no mums gaida mūsu pilsoņi. Viņi gaida arī politisku risinājumu un vēlas, lai mēs mazāk paļaujamies uz militāru risinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīta, ka šā ziņojuma sakarā Ārlietu komitejā politiskās grupas ir panākušas vienprātību. Rezultātā izstrādātais teksts ir pārliecinošāks nekā sākotnējais priekšlikums.

Pēc deviņus gadus ilgušās starptautiskās sabiedrības līdzdalības Afganistānā situācija joprojām ir ievērojami jāuzlabo. Sociāli ekonomiskie un drošības rādītāji nav redzami uzlabojušies, un lēmumi bieži tiek pieņemti, Afganistānas pusei nepietiekami iesaistoties šajā procesā. Tāpēc es neuzskatu, ka trūktu struktūras vai instrumentu. Patiesībā mums ir nepieciešams stratēģiskais plāns, kas ir saskaņā ar mūsu saistībām attiecībā pret Afganistānu. Kopā ar NATO ES ir jāuzņemas tās loma vadīt starptautisku pasākumu ar mērķi attiekties pret Afganistānu kā pret suverēnu valsti. Man jāuzsver, ka vienīgais politiskais un diplomātiskais risinājums ir palielināt Afganistānas valdības iesaistīšanos. Šajā sakarā, manuprāt, viens no ziņojuma galvenajiem elementiem ir atbalsts, kas pausts jaunajai pretnemieru stratēģijai.

Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme iezīmēja ieiešanu pārejas posmā, kas ietver pakāpenisku drošības pilnvaru nodošanu Afganistānas spēkiem līdz 2014. gadam. Pildot saistības, ko mana valsts uzņēmās misijas sākumā, tā neatsauks savus karavīrus līdz brīdim, kamēr Afganistānas teritorija nebūs pilnībā droša. Šajā sakarā man jāpiemin Krievijas nozīmīgais ieguldījums, piekrītot tam, ka mūsu karavīri un aprīkojums šķērso Krievijas teritoriju.

Noslēgumā vēlos uzsvērt to, ka, tiklīdz pāreja būs sākusies, Starptautisko drošības atbalsta spēku karaspēks, kas pabeigs operāciju, būs jāpārvieto uz tām teritorijām, kurās drošības situācija joprojām nebūs skaidra. Šis pasākums ir sevišķi svarīgs Rumānijas karaspēkam, kas izvietots Afganistānas dienvidu daļā. Neraugoties uz ISAF operācijās gūtajiem panākumiem, šis reģions joprojām būs nestabils.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Visupirms vēlos teikt, ka atbalstu sava kolēģa Juvin kunga iepriekš pausto viedokli, un es vēlētos sākt savu runu ar to, ka man ir žēl, ka ziņojuma nosaukumā nav vārdu „Eiropas Savienība”. Es nedomāju, ka mums jārunā visas pasaules sabiedrības vārdā, bet gan tikai Eiropas Savienības vārdā. Tāpēc esmu centies uzsvērt to arī grozījumos, kurus iesniedzu. Tas, protams, nenozīmē to, ka mums ir jāignorē sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem, īpaši, kā teica mans kolēģis Juvin kungs, ar Savienotajām Valstīm.

Es nedomāju, ka patlaban ir kāda liela nepieciešamība pievērsties pilnīgi jaunai stratēģijai. Manuprāt, ir labāk īstenot to stratēģisko vīziju, kas tika izvirzīta NATO augstākā līmeņa sanāksmē Bukarestē pirms diviem gadiem. Es nedomāju, ka runa ir par jaunas stratēģijas izstrādi, bet gan par konsekventumu attiecībā uz šo stratēģisko vīziju.

Mums, protams, ir jāatzīst tās kļūdas, ko Afganistānā pieļāvusi militārā koalīcija, un mums no tām jāmācās. Tomēr mēs nedrīkstam kļūdīties un uzskatīt, ka situācija pirms mūsu intervences bija rožaina. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, mums ir jānorāda, ka viens no mūsu stratēģijas Afganistānā mērķiem ir atbrīvoties no Taleban grupējumiem šajā valstī.

Tomēr mums ir jāizceļ arī intervences pozitīvie aspekti, īpaši D. H. Petraeus plāns. Mūsdienās Afganistānā sievietēm ir vairāk tiesību, vairāk bērnu mācās skolā, ir atvērtas vairākas rūpnīcas un tiek būvēti vairāki ceļi. To var izskaidroti ar to, kā mēs esam darbojušies šajā valstī. Tādu pasākumu īstenošana, kas paredzēti civiliedzīvotājiem, piemēram, izglītības vai nabadzības izskaušanas programmas, kā arī rekonstrukcija un attīstība ir svarīgi soļi miera nodrošināšanā Afganistānā.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt to, ka ir nepieciešama pragmatiska vīzija, kā ierosināja mana politiskā grupa. Neaizmirsīsim, ka par Arlacchi kunga ziņojumu ir iesniegti vairāk nekā 400 grozījumi.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos īsi pateikt trīs lietas.

Pirmkārt, pretēji tam, kas tika minēts, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama pašai sava stratēģija. Afganistānā atrodas mūsu vīri, karavīri, karaspēks, kas tur ir nodarbināts, mums ir resursi, ievērojami resursi, ko mēs esam nodrošinājuši, un mums ir jābūt pašiem savam viedoklim šajos jautājumos.

Otrkārt, es uzskatu, ka starptautiskās sabiedrības naudai pilnīgi noteikti ir jādod labums afgāņiem. Diemžēl 10 gadus tā nav noticis, un tam mēs ik dienas varam gūt apliecinājumu tur uz vietas. Manuprāt, daļēji tā, iespējams, ir nevalstisko organizāciju un humānās palīdzības organizāciju atbildība. Varbūt ziņojumā tas nav pietiekami skaidri pateikts, bet es baidos, ka tas lielā mērā ir arī valdības korumpētības dēļ un tādas valdības dēļ, kura, man jāatzīst, nav ne pārāk taisnīga, ne efektīva.

Treškārt, jautājums par politisko dialogu. Vairākus gadus ir bijuši mēģinājumi uzsākt šādu dialogu ar Taleban. Tas nav nekas jauns. Es personīgi uzskatu, ka dialogs ir nepieciešams. Tomēr es domāju, ka tas būs ļoti grūts, jo, protams, būs ļoti sarežģīti uzturēt dialogu laikā, kad mēs atrodamies nespēka pozīcijā un aktīvi tiek runāts par karaspēka izvešanu.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni Collino (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tagad, kad vairāki grozījumi ir apstiprināti, mēs piekrītam Arlacchi kunga ziņojumam un tajā uzsvērtajām prioritātēm attiecībā uz Afganistānas attīstību nākotnē. Īpaši svarīgi politiskās un militārās stratēģijas galvenie punkti, kas ir apstiprināti, ir caurskatāma finansiālās palīdzības sistēma, vietējo policijas spēku apmācība, cīņa pret narkotiku tirdzniecību un starptautiskās palīdzības koordinācija.

Ir vēlreiz jāuzsver nepieciešamība nodrošināt kontroli un stabilitāti šajā reģionā, lai vājinātu Taleban spēku darbību un atjaunotu miera procesus. Noslēgumā vēlos uzsvērt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ieguldījumu kopīgā teksta sagatavošanā, un es vēlos apliecināt cieņu arī Starptautisko drošības atbalsta spēku karavīriem par viņu pūlēm un upuriem klātienē šajā valstī, aizstāvot brīvību un vietējos iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, armijas nevar nest mieru un labklājību, un tas attiecas arī uz Afganistānu.

Mums vajadzētu padomāt par to, ka, kamēr daži mūsu kolēģi, galvenokārt no EPP grupas, satraucas par to, vai mēs atbalstīsim kādu konkrētu lidaparāta tipu ― es neesmu eksperte militārajā jomā, un man nav ne jausmas, par ko īsti ir šīs debates, ― tā vietā, manuprāt, mums vajadzētu daudz lielāku uzmanību pievērst tam, kas teikts Arlacchi kunga ziņojumā, jo tas ir svarīgi. Viņš runā par sieviešu un bērnu situāciju tajā valstī. Mums noteikti vajadzētu lielāku uzmanību pievērst tam, kā atbalstīt sieviešu nediskriminēšanu un cīņu pret diskrimināciju. Mums vajadzētu lielāku uzmanību pievērst arī tam, ka Afganistānā ļoti daudz bērnu, piemēram, nav iespējas apmeklēt skolu un ļoti daudz cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Manuprāt, ja mums neizdosies atbalstīt projektus izglītības un veselības jomās un ja mēs turpināsim ieguldīt līdzekļus nolūkā rast šim konfliktam militāru risinājumu, tad mēs negūsim nekādus panākumus.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Arlacchi kunga ziņojuma pamatā ir rūpīgi veikta izpēte, un tas ir informatīvs. Nelielu kritiku vēlos paust tam, ka viņš, šķiet, apraud to, ka Afganistāna nav liberāla demokrātija, ko vada Zaļo un Liberālo demokrātu koalīcija Braitonā.

Afganistānas šausmu stāsts ir saistīts ar 346 britu karavīru, vēl vairāk sabiedroto karavīru un tūkstošiem nevainīgu afgāņu bojāeju. Šajā laikā palielinājusies arī zīdaiņu un māšu mirstība, un samazinājies mūža ilgums. Viņš mums stāsta, ka 2001. gadā Afganistānā neaudzēja nevienu magoni, turpretī tagad, pēc deviņus gadus ilgušā konflikta un sabiedroto līdzdarbības, Afganistāna nodrošina vairāk nekā 90 % heroīna Eiropā.

Norādīt, ka pastāv zināma sieviešu diskriminācija, nozīmē parādīt lietas nedaudz neproporcionāli. Atbilde uz to ir mūsu karaspēka atbalstīšana, pārtraucot karadarbību un pārvedot mūsu karavīrus mājās, lai viņi varētu aizsargāt mūsu pašu cilvēkus pret pašu mājās augušiem, tomēr ievestiem teroristiem.

 
  
MPphoto
 

  Norica Nicolai (ALDE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan jautājums par sievietēm un bērniem neapšaubāmi ir svarīgs, vēl nozīmīgāka ir Arlacchi kunga ziņojuma skaidrība. Ar to es domāju, starptautiskās iejaukšanās leģitimitāti Afganistānā, kas šajā ziņojumā ir norādīta un netiek apšaubīta. Tomēr dabiski un politiski atbildīgi būtu pārrunāt šīs iejaukšanās efektivitāti. Iemesls ir tāds, ka, neņemot vērā sentimentalitāti, iejaukšanās, kas ilgst 10 gadus, var mest ēnu uz politiskā lēmuma efektivitāti šajā jautājumā. Manuprāt, ikviens no mums ir atbildīgs to cilvēku priekšā, kuri mūs ir ievēlējuši, un mūsu uzdevums ir rast atbildi šajā jautājumā.

Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma skaidrību arī tāpēc, ka tajā minēti tādi jautājumi, kurus parasti vairāku iemeslu dēļ izvairās apspriest. Manuprāt, šis ziņojums ir tikai sākuma punkts. Mums jābūt drosmīgiem un regulāri jāanalizē un jānovērtē mūsu rīcība, jāatzīst pieļautās kļūdas, un, kad esam tās pieļāvuši, jārod citi risinājumi. Tāda ir atbildīga un demokrātiska rīcība.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! No pieredzes mēs zinām, ka atbalsts ar ārējas iejaukšanās starpniecību dod labumu tikai tad, ja lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta šādu ārēju atbalstu. Mēs vairākus gadus esam līdzdarbojušies Afganistānas lietās un nu redzam, ka afgāņi mūs nesaprot, nevēlas mūsu palīdzību un nesaprot mūsu civilizāciju vai kultūras vērtības.

Slovākiem ir kāds teiciens: „Tam, kurš padoma nepieņem, palīdzēt nevar”. Es negribētu teikt, ka afgāņiem nav iespējams palīdzēt, tomēr es nevaru balsot par metodēm, kas ir neapšaubāmi spēcīgas un vardarbīgas. Mums galvenokārt vajadzētu domāt par to, kā izmainīt savu palīdzību un kā strukturēt to, lai tā atbilstu afgāņu tautas vajadzībām.

Es uzskatu, ka mums patiešām pakāpeniski ir jāatsauc savi bruņotie spēki un vara jānodod vietējai administrācijai un vietējiem politiķiem, un tad ar vietējo politiķu starpniecību jāpalīdz Afganistānas iedzīvotājiem tādā veidā, ko viņi var identificēt ar mūsu civilizācijas vērtībām un saprast mūs, un tad varbūt gribēs un spēs pieņemt mūsu palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Mums ir spēcīgas ilgtermiņa saistības pret stabilu pašregulējošu Afganistānu, kas spēj novērst teroristu patvērumu atkārtotu izveidošanos šajā valstī, un tās ir atkārtoti izvirzījusi gan ES, gan NATO. Tomēr, tieši tāpēc, ka mūsu saistības ir ilgtermiņa saistības, es paredzētu vismaz trīs būtiskus izaicinājumus.

Pirmkārt, tas valsts modelis, ko mēs nodrošinām Afganistānai, neiederas afgāņu tradīcijā. Tā kā afgāņiem ir jāpielāgojas, arī mums vajadzētu to darīt, palīdzot viņiem izveidot sasniedzamu valsts modeli, kurā apvienots gan modernais, gan afgāņu tradīcija.

Otrkārt, drošības situācija ir tāda, ka, iespējams, arī turpmāk būs nepieciešama mūsu starptautiskā militārā iesaistīšanās vēl pēc 2014. gada, kad vadību pārņems afgāņi. Mums jābūt gataviem nopietni pārdomāt, vai pagarināt šo gala termiņu vai cīnīties ar sekām.

Visbeidzot, trešais izaicinājums radīsies, kad zudīs mūsu sabiedrības pacietība, kas varētu likt mums saīsināt pašreizējo laika grafiku, lai mums nevajadzētu vienkārši paziņot par uzvaru un doties mājup. Tas iznīcinātu uzticamību mums.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Priekšsēdētājas kundze! Man ir tikai dažas noslēdzošas piezīmes.

Visupirms vēlos pateikties Eiropas Parlamentam. Šīs debates bija interesantas un dažādas, un es atzinīgi vērtēju jūsu nepārtraukto interesi un enerģiju, ko veltāt attiecībā uz mūsu līdzdarbošanos Afganistānā. Šodienas pārrunas to ļoti labi apliecināja.

Kā jau sākumā minēju, es uzskatu, ka Afganistāna ir ļoti svarīga gan mums visiem, gan mūsu pilsoņiem, un Eiropas Savienībai pamatoti jāturpina ieņemt galvenā loma. Es ceru, ka jau sākumā izskaidroju prioritātes un plānus turpmākajam periodam, kā arī norādīju uz līdzsvaru, kas jāsasniedz, novirzot resursus ar Afganistānas valdības starpniecību un atzīstot to, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu korupcijas apkarošanu, lai pasargātu mūsu rīcībā esošos resursus.

Mēs joprojām līdzdarbojamies galvenajās jomās: veselības jomā (kā jau aprakstīju), policijas, tiesu sistēmas, lauku attīstības un vietējās pašpārvaldes jomās, un, protams, arī tiesiskums ir būtisks. Turklāt, kā jau iepriekš minēju, šo programmu galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka mēs palielinām vietējo afgāņu struktūru spēju un ka valdības prioritātes narkotiku industrijas apkarošanā un korupcijas mazināšanā tiek izpildītas.

Savā runā norādīju arī to, cik svarīgi ir visos Afganistānas sabiedrības līmeņos un politiskajās struktūrās iesaistīt sievietes. Es ņēmu vērā Stevenson kunga ziņojumu un piekrītu, ka ūdens un apūdeņošana, gluži tāpat kā daudzviet citur pasaulē, ir ļoti liela problēma.

Belder kungs, es apsolu jums atbildēt rakstiski, kā jūs to īpaši lūdzāt.

Nobeigumā vēlreiz vēlos pateikties Arlacchi kungam par ziņojumu. Es ar prieku gaidu šo pārrunu turpinājumu par ziņojumā ietvertajiem galvenajiem strīdus un citiem jautājumiem. Noslēgumā es vēlreiz atcerēšos to, kas tika teikts par vēstnieku Richard Holbrooke, kā arī to, ka viņa beidzamie vārdi pirms došanās uz pēdējo operāciju bija par Afganistānu. Tas viņam ir ļoti raksturīgi. Man viņa ļoti pietrūks.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi, referents. Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates bija ārkārtīgi interesantas un spraigas. Vēlos izteikt dažus novērojumus.

Visupirms esmu gandarīts, ka neviens nekritizēja ziņojumā minētos četrus galvenos punktus. Ziņojumā tika lūgts reformēt starptautisko atbalstu, izskaust opija magoņu audzēšanu, uzlabot koordināciju policijas apmācībā un atbalstīt miera procesu. Visi novērojumi tika veikti par citiem jautājumiem, un es esmu gandarīts, ka pēc viena gada pārrunām Ārlietu komitejā kolēģi ir apliecinājuši savu atbalstu šā ziņojuma ― kas nav „Arlacchi ziņojums”― struktūrai. Pēc tam, kad šo ziņojumu ir apstiprinājusi Ārlietu komiteja, tas ir kļuvis par komitejas ziņojumu, par ko nobalsoja gandrīz vienprātīgi ― ar 60 balsīm par un vienu pret. Ziņojumā iekļauti arī vairāki kompromisi, par kuriem vienojušās visas politiskās grupas, tāpēc ir ļoti svarīgi atsaukties uz ziņojuma īsto redakciju, kas ir arī gala redakcija.

Atbildot Juvin kungam, es teiktu, ka ziņojumā nav minēts nekas par okupētājspēkiem Afganistānā. Tas bija sākotnējā redakcijā. Gala redakcijā ir teikts „starptautisko spēku koalīcija” Afganistānā. Šo ziņojuma daļu mainīja, izdarot grozījumus.

Svarīgākais jautājums ir par bezpilota lidmašīnām. Šis nav ziņojums par šādām lidmašīnām. Šajā jautājumā politiskās grupas panāca tikai divu rindiņu kompromisu. Es domāju, ka šajā jautājumā varēja panākt vienošanos ātrāk, tomēr uz uzticos saviem sarunu biedriem un visiem citu pozīciju pārstāvjiem, un es ticu panāktajam kompromisam. Šajā ziņojumā neviens neaicina aizliegt bezpilota lidmašīnu izmantošanu. Ziņojumā tas tikai mēreni kritizēts, tomēr es uzskatu, ka grupas spēs panākt vienošanos šajā jautājumā.

Es pateicos jums un pateicos arī baronesei Ashton kundzei. Es ceru, ka viņa pilnībā ņems vērā šā ziņojuma saturu, kas ir ļoti konkrēts un aicina pieņemt stratēģiju par iziešanu no Afganistānas.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētājas kundze! Es atvainojos, ka uzstājos tagad, būtībā es neuzdošu jautājumu Arlacchi kungam, bet vēlos godbijīgi atgādināt jeb pajautāt kaut ko priekšsēdētājas kundzei. Esmu pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, un mums ir ļoti maz iespēju uzstāties. Šodien man šāda iespēja netika dota. Es uz šīm debatēm ierados stundu iepriekš, pieklājīgi devos lejā un norādīju darbiniekiem, ka vēlētos uzstāties. Es to pieņemu, saprotams, ka šodien jeb šajās debatēs tam nebija laika un, protams, es savu šās dienas runu iesniegšu rakstiski. Es būtu pateicīgs, ja priekšsēdētājas kundze pievērstu lielāku uzmanību un izrādītu lielāku empātiju pret deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām, kuriem diemžēl dota tikai neliela iespēja uzstāties. Sirsnīgi pateicos un novēlu auglīgu darbu.

 
  
MPphoto
 

  Arnaud Danjean (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos labot iepriekš teikto, Arlacchi kungam taisnība, ierosinātajā gala redakcijā B apsvērumā vairs nav vārdu „okupētājspēki”. Vienkārši tulkojums, īpaši tulkojums franču valodā, jaunākajā redakcijā nebija labots un līdz pat šim rītam tulkojumā franču valodā joprojām bija rakstīts „okupētājspēki”, tāpēc arī mans kolēģis Juvin kungs uz to norādīja.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Lisabonā piedāvātā un pieņemtā stratēģija ir saistīta ar pakāpenisku kontroles pār teritoriju nodošanu ― reģiona pēc reģiona ― no ISAF uz Afganistānas bruņotajiem spēkiem. Šā pasākuma panākumi ir atkarīgi no tā, kā rīkosies Pakistāna, kas ir daļa no problēmas un neizbēgami būs arī daļa no risinājuma. Turklāt es nedomāju, ka mēs varam ignorēt aizvien redzamāko Irānas līdzdalību Afganistānā. Nesenie notikumi šīs iesaistīšanās sakarā vieš nemieru.

Es uzskatu, ka šī stratēģija jāīsteno roku rokā ar plašākiem, vērienīgākiem civilajiem projektiem, ar kuriem tiks atbalstīta šo reģionu attīstība, jo tajos valda nabadzība, savukārt ISAF un ASV spēki nav radījuši būtiskas pārmaiņas. Pēc aiziešanas mēs nedrīkstam atstāt tur tās pašas problēmas, kuru dēļ pēdējā desmitgadē pie varas nāca Taleban. Es ceru, ka šī jaunā stratēģija būs veiksmīga un sekmēs to, ka Afganistānā atgriežas miers un stabilitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Līdz šim Afganistānā īstenotā stratēģija nav nesusi gaidītos rezultātus. Es biju gandarīts, kad uzzināju, ka NATO augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā tika izveidots kalendārs par NATO līdzdalību Afganistānā un parakstīta deklarācija par ilgtermiņa partnerību ar šo valsti. Arī ES izrāda konsekventāku un labāk koordinētu pieeju šim reģionam, turklāt šajā pieejā vērā ņemti civilie aspekti un reģionālās sadarbības nozīme.

Mums arī turpmāk ir jāatbalsta reformas, kuru mērķis ir izskaust nabadzību, sieviešu diskrimināciju un opija ražošanu. Mums galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai veicinātu cilvēktiesību un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tiesiskas valsts izveidošanu un Afganistānas pilnīgu integrāciju starptautiskajā sabiedrībā. Uzmanība jāpievērš arī administrācijas un civildienesta korpusu izveidei un reformai, izmantojot apmācību programmas, palīdzot būvniecībā un esošās infrastruktūras izmantošanā, kā arī sniedzot ES konsultācijas.

Afganistānai vajadzētu piedalīties prioritāšu izvirzīšanā un īstenošanā, kas palīdzētu izveidot pilsonisku sabiedrību un nodrošinātu to, ka afgāņi uzņemsies atbildību par valsti. Tajā pašā laikā mums jāatceras garantēt drošību tiem, kurus nosūtām uz Afganistānu ― mācību pasniedzējiem un bruņoto spēku biedriem, kuru darbs ir pārraudzīt, lai šie plāni tiktu īstenoti. Mēs nevaram piekrist tam, ka tiek apturēta attālināti kontrolētu lidaparātu izmantošana, jo tas ievērojami pasliktinātu šo cilvēku drošību. Mūsu stratēģijā jāņem vērā gan Afganistānas pilsoņu drošība, gan arī mūsu pārstāvju drošība, kuri strādā šīs valsts attīstības labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Helmut Scholz (GUE/NGL), rakstiski. – (DE) Ziņojumā par jauno stratēģiju attiecībā uz Afganistānu sniegts noteikti nepieciešamais kritiskais situācijas attēlojums šajā valstī. Ziņojumā skaidri pateikts, ka NATO stratēģija par sarežģītu politisko un militāro problēmu risināšanu militārā ceļā ir cietusi neveiksmi. Tāpēc starptautiskā sabiedrība tiek nepārprotami aicināta izstrādāt jaunu stratēģiju, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta civilajai rekonstrukcijai. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments, atšķirībā no daudzu dalībvalstu parlamentiem, ar šā ziņojuma starpniecību nepārprotami signalizē par to, ka konflikts ir jāizbeidz un politika ir jāmaina, lai varētu panākt ilgtspējīgu politisko, ekonomisko un demokrātisko attīstību Afganistānā. Mums ir jāatbalsta šā ziņojuma pamata vēstījums. Tomēr es nepiekrītu tam, ka nesenajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē izstrādātā Afganistānas stratēģija nesīs veiksmīgus rezultātus. ES aicina izvest ārvalstu karaspēku no Afganistānas. Eiropas Savienības policijas misija (EUPOL) ir cietusi neveiksmi, un to nevajadzētu paplašināt vai attīstīt. Pateicoties balsojumiem pēc saraksta par punktiem attiecībā uz dažiem šiem jautājumiem, es atļaujos nepiekrist šim ziņojumam. Tāpat man ir žēl, ka šajā ziņojumā nav vairāk kritizēta tendence piešķirt militārajām stratēģijām augstāku prioritāti nekā civilajai rekonstrukcijai, un tajā nav pievērsta pietiekama uzmanība situācijai cilvēktiesību jomā, īpaši attiecībā uz sievietēm.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika