Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra

19. Dalībvalstu kontroles mehānismi, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Szájer kunga ziņojums (A7-0355/2010), ko viņš ir sagatavojis Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (COM(2010)0083 - C7-0073/2010- 2010/0051(COD)).

  József Szájer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis tikai aptuveni gads, kopš stājās spēkā Lisabonas līgums, kas paredz ievērojamas izmaiņas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaru deleģēšanu Komisijai.

Pirms dažiem mēnešiem mēs Parlamentā apspriedām manu ziņojumu par deleģētajiem aktiem. Deleģētie akti nozīmē, ka Parlaments un Padome ir deleģējuši pilnvaras, taču pretstatā līdzšinējai situācijai turpmāk mēs tās varam atsaukt jebkurā brīdī. Mēs varam noteikt, cik ilgi šīs pilnvaras būs spēkā, mēs varam tās mainīt un noteikt veto, ja Komisijas darbība neatbilst likumdevēja iecerei.

Regula, ko mēs pašreiz apspriežam, pamatojas uz Līguma 291. pantu, un tajā ir runa par īstenošanas aktiem. Attiecībā uz īstenošanas aktiem situācija ir nedaudz citādāka. Šajā gadījumā tās ir dalībvalstis, kas izmanto savas tiesības attiecībā uz dažādu Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu. Tā ir skaidri redzama atšķirība.

Jaunā regula un jaunā deleģēto aktu sistēma dod mums ļoti plašas pilnvaras. No Parlamenta viedokļa tā būtiski maina mūsu ietekmi, it īpaši konkrētās likumdošanas jomās.

Tomēr, runājot par īstenošanu, mums kā Parlamentam, kā likumdevējai iestādei ir tiesības regulēt dalībvalsts īstenošanas procedūru.

Es uzskatu, ka Parlaments rīkojās pareizi, pēc ilgstošām sarunām vienojoties, ka mēs vēlamies būt pārliecināti un saņemt gan no Padomes, gan Komisijas skaidru apliecinājumu tam, ka tiks ievērotas Parlamenta tiesības. Pēc ļoti ilgām sarunām mums ir izdevies panākt ļoti nopietnu progresu šajā jomā, kas ietekmē un skar ne tikai īstenošanas aktus, bet jo īpaši arī deleģētos aktus.

Pat attiecībā uz īstenošanas aktiem Parlamentam tika dotas un saglabātas pārbaudes tiesības, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz vienošanos ar citām iestādēm, mums ir procedūra, ko mēs varam piemērot.

Mana galvenā prioritāte bija, lai mēs varētu saglabāt šīs svarīgās pozīcijas. Šajā sakarā jāpiebilst, ka pašreiz notiek diskusijas starp citām Parlamenta komitejām, it īpaši Starptautiskās tirdzniecības komiteju, Attīstības komiteju un Ārlietu komiteju, kā arī starp Parlamentu un Padomi par tiesību aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem un par to, vai un kā tie būtu jāregulē.

Šajā situācijā mans mērķis bija panākt, lai šī regula neapdraudētu minēto diskusiju. Mēs gribam palīdzēt saviem kolēģiem, kas cīnās par mūsu nostāju svarīgās sarunās ar Padomi, lai iznākumā mums izveidotos sadarbība ar Padomi.

Tā kā manai runai atvēlētais laiks ir beidzies, noslēgumā es gribētu pateikties gan Komisijai, gan Padomei par sarunu gaitā izrādīto elastību. Es saprotu, ka panākt vienošanos Padomē bija ļoti grūti. Es domāju, ka šī ir vienošanās, ko Parlaments vēlējās panākt, un ikviens deputāts var justies apmierināts, jo runa nav tikai par tekstu, ko mēs pašreiz apspriežam. Mēs sagaidām, ka Komisija un Padome pievienosies kopīgajai izpratnei par šiem nozīmīgajiem jautājumiem. Mēs arī sagaidām deklarācijas, kurās būtu skaidri izteikta Komisijas apņemšanās veikt acquis communautaire atlikušās daļas pielāgošanu. Visiem Parlamenta deputātiem būtu jābūt apmierinātiem ar manam ziņojumam pievienoto tekstu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, šorīt mēs noklausījāmies ļoti sekmīgas debates par pilsoņu iniciatīvu, un šovakar mēs apspriežam ļoti nozīmīgo komitoloģijas jautājumu. Es domāju, ka tā ir ļoti laba zīme, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs faktiski esam gandrīz pabeiguši darbu ar galvenajiem tiesību aktiem, kas ir nepieciešami tā pilnīgai īstenošanai.

Regula par īstenošanas aktiem būtiski ietekmēs Komisijas darbību Eiropas tiesību aktu īstenošanā nākotnē. Šī regula ļoti nozīmīgi ietekmēs Eiropas Savienības spēju īstenot tās politiku savu pilsoņu interesēs. Iesniedzot savu priekšlikumu, mūsu galvenais mērķis bija panākt, lai ar jaunajiem noteikumiem tiktu izveidota tāda sistēma īstenošanas aktu pieņemšanai Komisijā, kas būtu vienkāršāka, efektīvāka, pārredzamāka un pilnībā atbilstu Līgumam.

Kā mums izdevās sasniegt šos mērķus, strādājot ar priekšlikumiem, kurus mēs tagad apspriedīsim? Regulā paredzētā kontroles mehānisma pamatā tāpat kā iepriekš ir komitoloģija, t.i., no dalībvalstu pārstāvjiem izveidotas komitejas, kurām Komisija iesniegs pasākumu projektus, bet atšķirībā no esošās sistēmas Padomes iejaukšanās nav paredzēta.

Līgumā skaidri noteikts, ka Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu var kontrolēt tikai dalībvalstis, nevis Padome. Turklāt regula paredz, ka tiks atceltas visas īpašās procedūras, un šī regula attieksies uz visiem īstenošanas pasākumiem, tai skaitā dažādiem pasākumiem saistībā ar tirdzniecību, piemēram, antidempinga vai kompensācijas pasākumiem. Tirdzniecības politikā tā būs īsta revolūcija.

Mēs vēlējāmies ieviest vienkāršākas procedūras, tādēļ jaunā regula paredz ne vien aizstāt četras procedūras ar tikai divām — konsultēšanās procedūru un pārbaudes procedūru, bet arī esošo komitoloģijas procedūru automātisku pielāgošanu. Jaunās procedūras tiks piemērotas visiem esošajiem tiesību aktiem jau no pirmās dienas. Protams, tas nekādi neietekmēs pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas attiecībā uz pamataktiem.

Komisija savā deklarācijā ir apņēmusies pārskatīt visus acquis, lai pielāgotu tos deleģēto aktu režīmam, ciktāl tas ir nepieciešams tiesiskuma nodrošināšanai, un es zinu, cik svarīgi tas ir Parlamentam. Līdz šim mēs esam apzinājuši 153 aktus, kas nebija nodoti koplēmuma procedūrai pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kuri piešķir Komisijai pilnvaras, kas jāpārveido par deleģētajām pilnvarām. Turklāt ir arī 299 akti, kas iepriekš tika saskaņoti ar regulatīvo kontroles procedūru un kuri tagad būs jāpārskata; ievērojot Līguma noteikumus par deleģētajiem aktiem. Tomēr mūsu mērķis ir panākt, lai visi esošie tiesību akti tiktu pilnībā pielāgoti Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem šī Parlamenta sasaukuma termiņa laikā.

Runa ir par pilnīgu saskaņošanu. Jūs saprotat, cik ambiciozs ir šis mērķis, tādēļ es sevišķi augstu vērtēju Beļģijas ministra O. Chastel kunga lūgumu nodot Parlamentam vēstījumu, kurā prezidējošā valsts pauž savu apņēmību atbalstīt šo mērķi.

Vēstījumā teikts, ka prezidējošā valsts ir informēta par Komisijas ambiciozajiem nodomiem šajā sakarā un vērtē tos atzinīgi, kā arī atbalsta minētos mērķus. Prezidējošā valsts var apliecināt, ka tā veltīs visas pūles, lai nodrošinātu šādas saskaņošanas pabeigšanu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz Komisija būs iesniegusi savus priekšlikumus. Prezidējošā valsts ir gatava lojālai sadarbībai ar Parlamentu un Komisiju šo mērķu sasniegšanā.

Protams, mēs vēlētos, lai šis vēstījums būtu nostiprināts ar oficiālu rakstisku dokumentu, taču es domāju, ka mums jāizsaka Beļģijas prezidentūrai atzinība par ciešo apņēmību sadarboties un koleģiālo attieksmi.

Mēs vēlamies ieviest efektīvāku sistēmu, līdz ar to jaunās normas pilnībā atspoguļo Līgumos paredzēto Komisijas nozīmi — diemžēl ar vienu izņēmumu, pie kura es atgriezīšos vēlāk, jo Komisijai ir liegts pieņemt īstenošanas akta projektu vienīgi tad, ja komiteja ar kvalificētu balsu vairākumu ir nobalsojusi pret šo projektu.

Manis pieminētais izņēmums, kad Komisijai nepārprotami jāsaņem no komitejas pozitīvs atzinums, pirms tā tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas akta projektu, attiecas uz galīgiem daudzpusējās tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Lai gan šajā jomā tiek pieņemts tikai neliels skaits aktu, institucionālu apsvērumu dēļ mēs iebildām pret šiem izņēmumiem, jo vēlējāmies panākt pilnīgu atbilstību jaunajām normām.

Es gribēju šeit uzsvērt šo institucionālo aspektu, lai gan galu galā tas bija vienīgais iespējamais veids, kā panākt kompromisu ar likumdevēju, un mēs to novērtējam. Mēs vēlamies ieviest pārredzamāku sistēmu; visa procedūras norise būs pilnībā pārredzama.

Visi komitejām iesniegtie dokumenti tiek vienlaikus nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. Abām šīm iestādēm ir pilnībā līdzvērtīgas pārbaudes tiesības. Jebkurā procedūras posmā tās var aizrādīt Komisijai, ka, pēc viņu domām, tā ir pārsniegusi savas pilnvaras attiecībā uz šo īstenošanas akta projektu. Ja mēs pārkāpjam savas pilnvaras, jums ir tiesības ļoti skaidri darīt mums to zināmu.

Noslēgumā es gribētu pateikt, ka kopumā šis teksts Eiropai ir ļoti labs rezultāts. Tas acīmredzami stiprina Kopienas metodi un skaidri paplašina Parlamenta pārbaudes tiesības, attiecinot tās uz visām jomām.

Piemēram, jaunajā regulā noteikts, ka dažos gadījumos Komisijai var būt pienākums nodot jautājumu izskatīšanai pārsūdzības komitejā. Tomēr tā būs parasta komitoloģijas komiteja, kas darbosies Komisijas vadībā, un noteikumi būs tie paši. Komisijai ir liegts pieņemt projektu, ja tas ir noraidīts ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Eiropas Parlaments šodien apstiprinās jauno komitoloģijas regulu, tā stāsies spēkā ļoti drīz — jau 2011. gada 1. martā, un tās patiešām ir ļoti labas ziņas. Mums pēc iespējas ātrāk jāievieš jauns tiesisks regulējums, un es ceru, ka vienlaikus mēs kopīgiem spēkiem sāksim apspriest arī robežšķirtni starp Komisijas deleģētajām pilnvarām un īstenošanas pilnvarām. Tas ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem diskusijās par jaunu tiesību aktu priekšlikumiem, bet arī lai atvieglotu saskaņošanas procesu. Visbeidzot es vēlētos pateikties referentam Szájer kungam par viņa lielo veikumu sarunu procesā, kā arī visām politiskajām grupām par sadarbību un elastīgo nostāju. Pēdējie pateicības vārdi tiek veltīti Beļģijas prezidentūrai, kas paveica ievērojamu darbu, panākot, lai Padome piekristu šim dokumentam, un atrodot ļoti sarežģīto kompromisu. Es uzskatu, ka dokuments, ko mēs tūlīt sāksim apspriest un, cerams, rīt apstiprināsim, ir ļoti labas ziņas Eiropai.

  Gay Mitchell, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentam Szájer kungam par viņa darbu un viņa sagatavoto ziņojumu.

Kā jau tika paskaidrots, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā līdzšinējos komitoloģijas noteikumus nomainīs 290. un 291. pantā minētie deleģētie akti un īstenošanas akti, tomēr mani ļoti uztrauc Komisijas loma saistībā ar Lisabonas līgumu pieņemto lēmumu īstenošanā.

Man šķiet, ka es tikko dzirdēju komisāru sakām, ka viņu mērķis ir to paveikt līdz šī Parlamenta sasaukuma termiņa beigām. Tas nozīmē vēl trīsarpus gadus, bet viņiem ir tikai „mērķis”! Šī nav nekāda apkaimes iedzīvotāju biedrība, šis ir Parlaments! Ja Padome ir iesaistīta, Parlamentam arī jābūt iesaistītam. Diemžēl man kā Parlamenta deputātam šķiet, ka Komisija bieži darbojas nevis kā godprātīgs starpnieks starp Padomi un Parlamentu, bet gan ir pārāk satuvinājusies ar Padomi, savukārt daudzskaitlīgo Parlamentu ir viegli sašķelt un dažreiz tas pārāk viegli piekrīt Padomes un Komisijas kopējam viedoklim.

Vispirms man jāuzsver, ka, pēc manām domām, uz Parlamentu nebūtu jāizdara spiediens, lai panāktu, ka tas pilnībā atbalsta pirmajam lasījumam iesniegto tekstu šajā jautājumā. Vissvarīgākais ir panākt, lai mēs vienotos par taisnīgu kompromisu, kas būtu visizdevīgākais iespējamais variants Parlamentam un pilsoņiem, kurus mēs pārstāvam, vienlaikus ņemot vērā arī mūsu kolēģa Szájer kunga teikto. Ja tas nozīmē, ka mums būs jāgaida, līdz tiks panākta vienošanās par otro lasījumu, lai tā būtu. Taču, kā es jau teicu, ja Padome ir iesaistīta, arī Parlamentam ir jābūt iesaistītam. Šajā ziņā mēs esam koplēmēji — lēmumi mums ir jāpieņem kopīgi.

Kā attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs apliecinātu Parlamenta neatkarību un lai Komisija respektētu abas iestādes. Es neesmu pārliecināts, ka šis „kompromiss” to nodrošina.

  Saïd El Khadraoui, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentam par viņa veikumu, sagatavojot sarežģītu un ļoti tehnisku ziņojumu, kam tomēr ir ļoti liela nozīme mūsu turpmākajā darbā.

Transporta un tūrisma komitejai nav sveša vecā komitoloģijas procedūra ar četrām dažādām iespējām, un mēs jau sen zinām, kā rīkoties ar īstenošanas lēmumiem. Attiecībā uz izmaiņām, kas jāievieš saskaņā ar Lisabonas līgumu, es gribētu pateikt, ka mēs atbalstām kompromisus, par kuriem referents ir vienojies ar Padomi. Tomēr mēs uzskatām, ka jums būtu jāpievērš uzmanība diviem aspektiem.

Pirmkārt, mēs gribam, lai Parlaments saņemtu maksimāli daudz informācijas un arī tiktu maksimāli iesaistīts komitejas lēmumu sagatavošanā.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt, cik svarīgi ir izvēlēties pareizo pieeju pārejas periodā, un šajā sakarā mēs aicinām Komisiju būt labvēlīgai pret Parlamentu, kad tā atbilstoši acquis veiks izmaiņas komitoloģijas procedūrā, ieviešot jaunos deleģētos un īstenošanas aktus gadījumos, kad vienas vai otras procedūras izvēle var raisīt diskusijas.

Līdz ar to šī iebilde neattiecas tikai uz reformām, bet arī uz esošo acquis piemērošanu vēl pirms reformu īstenošanas.

  Danuta Maria Hübner, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, mani māc bažas, ka, atsakoties paredzēt deleģētos aktus finanšu instrumentos, var tikt radīts bīstams precedents attiecībā uz citiem politikas virzieniem. Šis lēmums arī neveicina savstarpējo uzticēšanos starp iestādēm, un mēs visi esam norūpējušies par šo situāciju.

Saistībā ar topošajiem priekšlikumiem tiesību aktu paketei par reģionālo politiku laikposmā pēc 2013. gada var būt jāpiemēro īstenošanas akti, bet tikpat labi var būt vajadzīgi arī deleģētie akti. Mēs nevaram piekrist jau sākotnējai deleģēto aktu izslēgšanai. Šis jautājums būtu jārisina sarunās starp koplēmējiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Manuprāt, šāda nostāja ir politiski un juridiski konsekventa, un es uzskatu, ka Padome un Komisija to sapratīs un pievienosies Parlamenta viedoklim. Mūs neapšaubāmi gaida vairāki grūti gadi. Mūsu kā Eiropas iestāžu pienākums ir pēc iespējas sekmīgāk īstenot savu politiku, un, izvairoties no nevajadzīgiem konfliktiem un procedūrām, mēs šo kopīgo uzdevumu varam veikt daudz efektīvāk.

  Paolo De Castro, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs esmu dziļi vīlies Szájer kunga ziņojumā, par kuru rīt notiks balsošana, un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, neviens no tiem grozījumiem, par kuriem mana komiteja nobalsoja vienprātīgi, es uzsveru — vienprātīgi, nav ticis ņemts vērā, lai gan kopējā lauksaimniecības politika ir viens no tiem politikas virzieniem, kuros visvairāk tiesību aktu tiek pieņemti saskaņā ar komitoloģijas procedūru, un tādēļ tieši šo jomu visvairāk skars leģislatīvo aktu pielāgošana saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Otrkārt, saskaņā ar 10. panta tekstu Eiropas Parlamentam nebūs ne tiesību izdarīt spiedienu, ne iespējas risināt sarunas ar Padomi par KLP tiesību aktu pielāgošanu jaunajam Līgumam.

Mēs apzināmies, ka faktiski Padome jau ir parādījusi savu nevēlēšanos saskaņot Eiropas Parlamentam deleģētos aktus un līdz ar šīs regulas pieņemšanu Padome vairs nekādi nebūs ieinteresēta turpināt sarunas, jo automātiskajai pielāgošanai, kas neietver deleģētos aktus un attiecas vienīgi uz īstenošanas aktiem, nav noteikts beigu termiņš, jo tas ir pārejas pasākums.

Šī iemesla dēļ es kopā ar citiem deputātiem iesniedzu grozījumus, kas automātisko pielāgošanu patiešām padarītu par pagaidu pasākumu, un es aicinu jūs visus atbalstīt šos grozījumus, lai nostiprinātu Eiropas Parlamenta nozīmi. Patiesībā nav nekāda iemesla jau pirmajā lasījumā vienoties par tik jutīgu dokumentu, kas nosaka noteikumus Līguma īstenošanai turpmākajos gados. Tādēļ attiecībā uz šo tik ļoti svarīgo dokumentu mums ir tiesības, es pat teiktu — pienākums, uzlabot tā tekstu, cik vien iespējams, un nodot to otrajam lasījumam, nepakļaujoties Padomes šantāžai, kas draud neturpināt šī dokumenta virzību, lai piespiestu mūs pieņemt šo neizdevīgo vienošanos.

Es uzskatu, ka šis ir otrs svarīgākais jautājums pēc budžeta, par kuru mums ir jābalso, jo tas maina līdzsvaru pilnvaru sadalījumā starp Eiropas iestādēm. Šeit, Parlamentā, mums ir aktīvi jāaizstāv tā prerogatīvas, jo šis Parlaments ir ievēlēts demokrātiski un pārstāv visus Eiropas pilsoņus.

  Antolín Sánchez Presedo, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ar Lisabonas līgumu ir ieviestas būtiskas izmaiņas ES tiesību aktu izstrādes un īstenošanas procesā, nosakot atšķirību starp deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Iepriekš primārajos tiesību aktos bija paredzēti tikai īstenošanas pasākumi.

Šai regulai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no vecās sistēmas uz jauno un saskaņā ar Lisabonas līgumu Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru atbilstošu pielietojumu. Tā nostiprina demokrātijas principu, jo atzīst Parlamenta kontroles tiesības, uzlabo pārredzamību, pieprasot gada pārskata sagatavošanu, un ietver pārskatīšanas klauzulu, lai regulu varētu uzlabot, pamatojoties uz pieredzi. Līdz ar to Ekonomikas un monetārās komitejas izteiktie lūgumi šajā sakarā ir tikuši apmierināti.

Finanšu pakalpojumu jomā šī regula palīdzēs uzlabot tiesisko drošību un tiesību aktu efektivitāti. Tā sekmē arī „Omnibus” direktīvas uzdevumu ierobežot pilnvaras, kas Komisijai tika piešķirtas vecajā sistēmā, bet ir savietojamas ar jauno sistēmu, nosakot, ka to darbība beigsies trīs gadus pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā, un ievieš normas, kas vēlāk ļaus pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko ietvers jaunā pārraudzības struktūra un finanšu pakalpojumu nozares regulas.

Tādēļ kā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs es vērtēju šo ziņojumu pozitīvi un izsaku atzinību Szájer kungam.

Es gribētu pateikties priekšsēdētājam par viņa labvēlību un novēlēt jums visiem priecīgus svētkus un laimīgu Jauno gadu.

  Klaus-Heiner Lehne, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir nepieciešami daži paskaidrojumi, tostarp šīs plenārsēdes laikā, attiecībā uz maldinošajām debatēm, kas ir notikušas grupās, Komiteju priekšsēdētāju konferences laikā un dažos gadījumos arī komitejās.

Pirmkārt, šī regula nelemj, kas jāuzskata par deleģētajiem aktiem saskaņā ar 290. pantu un kas ir 291. pantā paredzētie īstenošanas akti. Tas noteikti netiks izlemts ar šo regulu. Tas tiek izlemts pamataktā. Citiem vārdiem, lēmums par pilnvarām saskaņā ar 290. panta vai 291. panta nosacījumiem, ja tādas būs paredzētas, tiks pieņemts ar konkrēto tiesību aktu. Šī regula attiecas vienīgi uz procedūru gadījumos, kad tiek piemērots 291. pants.

Otrkārt, es gribētu izteikties par 10. pantam veltīto kritiku. Šis pants attiecas tikai un vienīgi uz procedūru. Šajā kontekstā Komisija ir vēlreiz paskaidrojusi, ka saskaņošanas procesā tā, protams, plāno pārskatīt visus esošos tiesību aktus, kas tika pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un izteikt jaunus priekšlikumus abām likumdevējām iestādēm — Parlamentam un Padomei. Arī šī norma ir tikusi pastiprināta salīdzinājumā ar iepriekšējo Iestāžu nolīgumu.

Vienīgais īstais jaunievedums ir procedūra, kas attiecas uz ārējo tirdzniecību. Es atzīstu, ka Beļģijas prezidentūras piedāvātais kompromiss ir diezgan birokrātisks. Par to nav nekādu šaubu. Tomēr, ņemot vērā divus bloķējošos mazākumus Padomē, tas bija vienīgais iespējamais risinājums.

Es uzskatu, ka pēc būtības jautājums ir tikai par ieguvumu izvērtēšanu. Kā jau teica referents, mums jāizvērtē arī tas, ko Parlaments ir panācis sarunās. Mums ir procedūra īstenošanas aktu pārskatīšanai, kas nav paredzēta Līgumā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu, it īpaši attiecībā uz Parlamenta līdzdalību, kas ir lielāka nekā paredzēts Līguma nosacījumos. Tādēļ pēc ieguvumu izvērtēšanas ir skaidrs, ka šo priekšlikumu ir vērts atbalstīt. Šī iemesla dēļ es atbalstu esošo ziņojumu bez jebkādiem grozījumiem. Pirmajā lasījumā mums neizdosies panākt labākus rezultātus par tiem, ko mēs pēc nenoteikta laika varētu gūt turpmākas saskaņošanas procesā.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, visas komitejas ilgu laiku lielākoties ignorēja regulu, ko mēs šodien apspriežam. Tagad, procesa beigās, kad rezultāti jau ir iesniegti, daži cilvēki Parlamentā tomēr ir pamodušies. Diemžēl ne visi no viņiem piedalās šajās debatēs, jo būtu bijis ļoti interesanti dzirdēt viņu viedokli.

Kā bijusī Konventa dalībniece es skaidri atceros šī pasākuma noskaņojumu. Tas nepārprotami aicināja dažās jomās piešķirt Eiropas Parlamentam konkrētas tiesības, lai nodrošinātu turpmāku uzticību Parlamentam gan attiecībās ar iestādēm, gan pilsoņu acīs.

Par spīti Konventa prasībām nekas netika izdarīts. Nozīmīgi panākumi tika sasniegti, vienīgi pateicoties ļoti grūtajām sarunām starp Beļģijas prezidentūru un Padomi. Es atceros, ko teica Lehne kungs. Visu laiku pastāvēja iespēja veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Komisija nav pārsniegusi savas pilnvaras.

Protams, dažas regulas, piemēram, starptautiskās tirdzniecības nolīgums, nav gluži ideālas, tomēr es uzskatu rezultātu par pieņemamu. Es gribētu pateikties Beļģijas prezidentūrai. Tā ir pielikusi visas pūles, lai sasniegtu vismaz kaut kādu rezultātu. Es arī gribētu pateikties referentam, kurš vadīja sarunas gudri un ar izpratni.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad mēs rīt balsosim par Szájer kunga ziņojumu, mēs apstiprināsim vienu no Lisabonas līgumā ietvertajiem instrumentiem, proti, īstenošanas aktus.

Tādējādi tiks vienkāršota vecā komitoloģijas sistēma. Tas ir pasākums, kas nodrošinās leģislatīvo aktu pieņemšanas procesa labāku pārredzamību, regulējot metodes, ar kurām dalībvalstis kontrolē Komisijai piešķirto pilnvaru piemērošanu. Tā kā šai regulai ir izšķiroša nozīme, likumdošanas procedūra bija sarežģīta gan iestāžu līmenī, gan Parlamentā, kur, pateicoties visu komiteju līdzdalībai, lai arī novēlotai, es ceru, tomēr būs iespējams pieņemt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Tādēļ es apsveicu referentu Szájer kungu ar panākumiem Eiropas Parlamenta prioritāro mērķu īstenošanā. Ar to es domāju garantijas esošo komitoloģijas procedūru saskaņošanai ar jauno procedūru, Parlamenta un Padomes pārbaudes tiesības, Komisijas vadītas pārsūdzības komitejas izveidošanu un pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus izvērtēt procedūras efektivitāti.

Atļaujiet man savas runas noslēgumā pieminēt pēdējo šķērsli sarunās — kopējās tirdzniecības politikas iekļaušanu topošās regulas darbības jomā. Lai gan saskaņā ar galīgo vienošanos 18 mēnešus ilgā pārejas periodā tiks atļauts antidempinga pasākumu pieņemšanai izmantot vienkāršā balsu vairākuma sistēmu, vēlāk šie pasākumi tiks pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. Šis risinājums bija grūta kompromisa rezultāts, un es esmu pārliecināts, ka tas apmierinās gan nozares, gan Eiropas Savienības izpildvaras vajadzības, pasargājot tehniskas dabas lēmumus no bīstama politizēšanas riska.

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā nepiekrītu iepriekšējiem runātājiem. Personiski es uzskatu, ka šis pasākums apdraud Parlamenta prioritātes un neatbilst Lisabonas līguma garam.

Mēs gatavojamies apstiprināt pirmajā lasījumā 70 % no vienošanām ar Padomi, taču es nesaprotu, kādēļ jāsteidzas pieņemt tik jutīgu pasākumu kā šis jau pirmajā lasījumā, jo runa ir par to, kā īstenot Lisabonas līgumu, ar kuru tika paplašinātas mūsu pilnvaras, it īpaši attiecībā uz tirdzniecības politiku. Antidempinga procedūru pašā sākumā mēs jau grasāmies tiesiskās noteiktības objektivitāti aizstāt ar dalībvalstu iejaukšanos, jo kaulēšanās starp Komisiju un dalībvalstīm draud tieši ar tādu iznākumu.

Tādēļ es uzskatu, ka tas ir solis atpakaļ, tāpat kā automātiskā saskaņošana, nenosakot nekādus termiņus pārejai no vecās komitoloģijas sistēmas uz šo sistēmu lauksaimniecības jomā, kas pastiprinātu Parlamenta nozīmi.

Līdz ar to man nešķiet prātīgi steigā noslēgt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā, jo, šādi rīkojoties, mēs arī pakļaujam sevi riskam, ka strīdi var nonākt Tiesā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu visiem pateikties par viņu ieguldījumu debatēs, kas parāda, cik sarežģītu jautājumu mēs risinām.

Ļaujiet man atbildēt uz dažiem no komentāriem. Runājot par pārskatīšanu un mūsu apņemšanos to veikt attiecībā uz visiem atbilstošajiem tiesību aktiem, mūsu plāns ir ārkārtīgi ambiciozs. Apspriežot mūsu pamatvienošanos, es to pārrunāju ar Lehne kungu — mums ir jāsaskaņo 299 plus 153 tiesību akti. Man šķiet, ka paziņot, ka mēs gribētu to paveikt līdz šī Parlamenta sasaukuma termiņa beigām, ir ļoti ambiciozs plāns. Sakot, ka tās ir „mūsu” ambīcijas, es ar to domāju trīs iestādes, jo, lai to paveiktu, noteikti būs vajadzīga mūsu visu lojāla sadarbība.

Es gribētu apliecināt Mitchell kungam, ka Komisija visaugstākajā mērā respektē Parlamentu.

Es gribētu uzsvērt vienu rindkopu no šim priekšlikumam pievienotā Komisijas deklarācijas projekta. Es vienkārši nolasīšu to: „Kamēr notiek šie saskaņošanas mēģinājumi, Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par tiem īstenošanas pasākumu projektiem saistībā ar šiem aktiem, kam nākotnē jākļūst par deleģētiem aktiem”. Tas nepārprotami liecina par mūsu apņēmību nodrošināt pārredzamību un saprotamību. Uzstājoties šeit, Parlamentā, es arī gribētu apstiprināt, ka mēs sniegsim Parlamentam maksimālu informācijas apjomu. Parlaments saņems visu informāciju vienlaikus ar komitejām, tātad mēs darīsim visu iespējamo, lai Parlaments būtu informēts arī par šīs procedūras norisi.

Es domāju, ka man jāizsaka pateicība Lehne kungam par situācijas izskaidrošanu debatēs. Šodien mēs apspriežam īstenošanas aktus, un ar šo regulu nebūt netiek jau iepriekš noteikts, vai nākotnē mums būtu jāizmanto deleģētie vai īstenošanas akti.

Attiecībā uz saskaņošanu man šķiet, ka De Castro kungs nebija klāt, kad es nolasīju Beļģijas prezidentūras apstiprināto deklarāciju, kurā izteikta cieša apņemšanās lojāli sadarboties, lai turpmākajos gados sasniegtu ambiciozo mērķi veikt pilnīgu saskaņošanu. Es domāju, ka tas apliecina, ka ātra rīcība ir ne tikai Parlamenta, bet arī Komisijas un Padomes interesēs. Man šķiet, ka tas ir ļoti skaidri redzams, un es esmu pārliecināts, ka mēs izpildīsim šo vienošanos.

Attiecībā uz jautājumu par antidempinga un kompensācijas pasākumu politizēšanu es domāju, ka patiesībā notiks otrādi, jo jūs zināt, kāda ir pašreizējā sistēma — dalībvalstu pārstāvji var bloķēt Komisijas priekšlikumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Nākotnē tas būs daudz grūtāk, jo priekšlikuma bloķēšanai būs nepieciešams dalībvalstu pārstāvju kvalificēts balsu vairākums. Tādēļ es domāju, ka tas, ko mēs šodien šeit darām, faktiski nostiprinās Eiropas Savienības pieeju un Komisijas nostāju tirdzniecības sarunās tieši tā, kā tas ir plānots un paredzēts Lisabonas līgumā.

Ar jūsu atļauju es beigšu savu runu, uzsverot tiesiskās noteiktības nozīmi šajā jautājumā, jo gadījumos, kad mums jārisina tik jutīgi jautājumi kā tirdzniecība, antidempinga pasākumi un kompensācijas pasākumi, mums, protams, ir nepieciešamas ļoti labi izstrādātas procedūras un skaidrs uzdevumu un pienākumu sadalījums. Parlamentam ir vajadzīgas ļoti skaidri noteiktas pārbaudes tiesības, kuras tam ir tikušas piešķirtas ar Lisabonas līgumu, un mums ir nepieciešama tiesiskā noteiktība, lai darbotos šajā ļoti nozīmīgajā likumdošanas jomā, jo jūs zināt, cik bieži šādi pasākumi tiek apstrīdēti dažādos starptautiskos forumos.

Tādēļ es aicinātu godātos deputātus atbalstīt šos priekšlikumus bez grozījumiem, jo es uzskatu, ka tie patiešām uzlabos Eiropas Savienības pozīciju pasaulē.

  József Szájer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties visiem par viņu ieguldījumu gan šodien, gan pēdējos deviņos mēnešos, kamēr mēs strādājām ar šo jautājumu.

Vispirms par kādu procedūras jautājumu. Daudzi kolēģi ir izteikuši bažas par to, ka Padomes spiediena ietekmē mēs pārsteidzīgi pieņemsim šo vienošanos pirmajā lasījumā. Gan Komisija, gan Padome un vairāki kolēģi, kas piedalījās sarunās, var apliecināt, ka spiediens tika izdarīts pretējā virzienā. Tas nāca no Parlamenta un manis, un mēs bijām tie, kas teica Padomei, ka viss var sabrukt, ja tā nepanāks vienošanos.

Mēs panācām, ka abas pārējās iestādes uzņemas ļoti skaidras saistības, jo, kā jau Šefčovič kungs tikko teica, tās tāpat kā Parlaments atbalsta Lisabonas līguma stabilitāti. Jo vēlāk mēs pieņemsim šāda veida regulu, jo ilgāk darbosies vecā komitoloģijas procedūra, kas mums nepatīk, jo tai ir daudz problēmu. No šī viedokļa deviņi mēneši nav īss laiks, un tā varētu pietikt diviem lasījumiem. Tika nodrošināta pilnīga pārredzamība, un vairāki kolēģi var to apliecināt.

Šajos deviņos mēnešos es esmu piedalījies Komiteju priekšsēdētāju konferencē sešas reizes un esmu arī ticies ar ēnu referentiem un koordinatoriem no visām komitejām. Tas bija mans lēmums virzīt šo vienošanos, jo mēs bijām panākuši visu, ko es vēlējos. Varbūt Padomei un Komisijai tas nepatīk, bet visas mūsu vēlmes tika izpildītas.

Ko dara referents, kad viss, ko es un dažādās komitejas lūdza iekļaut dokumentā, ir tajā ietverts, kaut arī varbūt ne tādā formā, kādā mēs to vēlējāmies? De Castro kungam ir taisnība. Šīs regulas tekstā viņa prasības nav atspoguļotas tieši tādā formā, tomēr runa ir par īstenošanas aktiem, un Komisija ir apņēmusies izpildīt šīs prasības. Es esmu jau iepriekš veicis šādu saskaņošanu — „Omnibus”, un arī toreiz Komisija izteica tādu pašu apņemšanos un izpildīja to vienīgi ar ļoti maznozīmīgiem izņēmumiem. Šajā ziņā es domāju, ka es varu paļauties uz šo solījumu, un, ja Komisija to nepildīs, es tāpat kā De Castro kungs cīnīšos, pieprasīšu to pildīt un veikšu saskaņošanu.

Šādā nozīmē nav nekāda spiediena. Spiedienu izdarīju es. Sekmīgi sadarbojoties ilgstošās un sarežģītās sarunās, mēs panācām vienošanos, ko es bez jebkādām iebildēm varu piedāvāt Parlamentam pieņemšanai.

Liels paldies visiem, it īpaši kolēģiem, kas piedalījās šajā ļoti sarežģītajā procesā. Es atvainojos vispārējai sabiedrībai, kas nesaprot ne vārda no tā, ko mēs pašreiz apspriežam, bet es noteikti varu apgalvot, ka Eiropas Savienības jautājumu pārredzamība un to parlamentārā kontrole ievērojami uzlabosies pēc šīs regulas pieņemšanas.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. punkts)

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Šī likumdošanas iniciatīva par „izpildvaras instrumentu” kontroles nodošanu Komisijai paredzēta Lisabonas līgumā, kur tā ietverta Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvarās. Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, kopumā šis tiesību akts neapšaubāmi jāvērtē pozitīvi.

Tomēr dažos aspektos nav nodrošināta pilnīga atbilstība Lisabonas līgumam. Starp šiem negatīvajiem aspektiem īpaši jāizceļ divi. Pirmkārt, nav paredzēts termiņš, līdz kuram neskaitāmās esošās situācijas obligāti jāpielāgo jaunajai sistēmai un Lisabonas līgumam. Šī iemesla dēļ es iesniedzu grozījumus par šādas klauzulas iekļaušanu. Otrkārt un galvenokārt, attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (konkrēti antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kā arī aizsardzības pasākumiem) paredzētie izņēmuma gadījumi, kad dalībvalstīm būs lielākas tiesības kontrolēt Komisiju, iejaucoties tās darbā, ir nepieņemami, jo tas apgrūtinās šo pasākumu piemērošanu un novedīs pie to politizēšanas. Šie pasākumi ir būtiski svarīgi, lai pasargātu Eiropas uzņēmumus no konkurences ar importu, kas bauda šādas nelikumīgas priekšrocības.

Šāda diskriminējoša attieksme pret tirdzniecības aizsardzības pasākumiem negatīvi ietekmē Komisijas (un arī Eiropas Savienības) spēju aizstāvēt Eiropas rūpniecību pret negodīgu konkurenci, ko rada ražotāji ārpus Eiropas iekšējā tirgus, un tai nav nekāda konstitucionāla vai politiska pamatojuma.