Indekss 
Debates
PDF 4594k
Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)
 3.  ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, noslēdzoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)
 4.  Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)
 5.  Gatavošanās Eiropadomes 2010. gada 16.–17. decembra sanāksmei - Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide euro zonas finansiālās stabilitātes saglabāšanai (debates)
 6.  Pilsoņu iniciatīva (debates)
 7.  Balsošanas laiks
  7.1.  Elastības instrumenta izmantošana Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovācijas programmai un Palestīnai (A7-0367/2010, Reimer Böge) (balsošana)
  7.2. Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (balsošana)
  7.3.  Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu (A7-0369/2010, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska un Helga Trüpel) (balsošana)
 8.  Saharova balvas pasniegšana (svinīgā sēde)
 9.  Balsošanas laiks (turpinājums)
  9.1.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — IKT Ziemeļholandē/Nīderlandē (A7-0353/2010, Barbara Matera) (balsošana)
  9.2.  Laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības (A7-0360/2010, Tadeusz Zwiefka) (balsošana)
  9.3.  Kredītreitingu aģentūras (A7-0340/2010, Jean-Paul Gauzès) (balsošana)
  9.4.  Ar metroloģiju saistīto direktīvu atcelšana (A7-0050/2010, Anja Weisgerber) (balsošana)
  9.5.  Pilsoņu iniciatīva (A7-0350/2010, Zita Gurmai/Alain Lamassoure) (balsošana)
  9.6.  Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (B7-0688/2010) (balsošana)
  9.7.  ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, gatavojoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (B7-0693/2010) (balsošana)
  9.8.  Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (A7-0344/2010, Kinga Gál) (balsošana)
  9.9.  Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību (A7-0338/2010, Philippe Juvin) (balsošana)
  9.10.  Energoefektivitātes rīcības plāns (A7-0331/2010, Bendt Bendtsen) (balsošana)
 10. Balsojumu skaidrojumi
 11.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 12.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 13.  Ekonomikas pārvaldība un Lisabonas līguma 9. pants (debates)
 14. Cilvēktiesības pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politika cilvēktiesību jomā (debates)
 15.  Parlamenta sastāvs: sk. protokolu
 16.  Jauna stratēģija attiecībā uz Afganistānu (debates)
 17.  Lisabonā notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti (debates)
 18.  Stāvoklis Kotdivuārā (debates)
 19. Dalībvalstu kontroles mehānismi, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (debates)
 20. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu
 21. Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
 

(Sēdi atklāja plkst. 08.35)

 

2.  Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

3.  ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, noslēdzoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

4.  Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

5.  Gatavošanās Eiropadomes 2010. gada 16.–17. decembra sanāksmei - Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide euro zonas finansiālās stabilitātes saglabāšanai (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Padomes un Komisijas paziņojumiem par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei (2010. gada 16.–17. decembris) un

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski (O-0199/2010) un kuru uzdeva S. Bowles Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā Komisijai: pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti (B7-0659/2010).

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, komisār, godājamie deputāti! Padomes vārdā vēlos jums pateikties, priekšsēdētāja kungs, par šo iespēju uzstāties Parlamentā, lai jūs iepazīstinātu ar jautājumiem, ko apspriedīs Eiropadome.

Eiropadomes rītdienas un parītdienas sanāksme noteikti būs izšķirošs solis, lai nostiprinātu Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru. Svarīgākais darba kārtības punkts patiesībā būs finansiālās stabilitātes nostiprināšana. Mēs dzīvojam laikā, kad pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir radījuši un turpina radīt būtiskas problēmas gan valdībām, gan pilsoņiem. Mums jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek pārvarēta pašreizējā finanšu krīze un atjaunota uzticība.

Kopš krīzes sākuma esam apliecinājuši savu apņemšanos īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti un veicinātu ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanos. Krīze jo īpaši ir uzsvērusi vajadzību izveidot papildu instrumentu euro zonas stabilitātes saglabāšanai. Mums bija jāizveido ad hoc mehānisms, ko izmantojām, lai atbalstītu Īriju. Tomēr vidējā termiņā mums patiešām vajadzīgs pastāvīgs instruments.

Šai nolūkā, nepārtraukti apspriežoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju, nākamajā Eiropadomes sanāksmē rīt no rīta Beļģijas valdība iesniegs priekšlikumu lēmumam grozīt Līguma 136. pantu, lai izveidotu mehānismu, kas aizsargātu visas euro zonas finansiālo stabilitāti. Eiropadomi aicinās apstiprināt šo lēmuma projektu un sākt vienkāršotu pārskatīšanas procedūru, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. panta 6. punktā. Tās mērķis būs minētā lēmuma oficiāla pieņemšana 2011. gada martā un šā lēmuma stāšanās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Turklāt Eiropadomes oktobrī apstiprinātā Ekonomikas pārvaldības darba grupas ziņojuma īstenošana ir svarīgs solis fiskālās disciplīnas palielināšanas, plašākas ekonomikas uzraudzības un padziļinātas koordinācijas virzienā. Šis jautājums, ko mēs uzskatām par ļoti svarīgu, pašreiz ir gan Parlamenta, gan Padomes ziņā un būtu jāatrisina līdz nākamā gada vasarai.

Visbeidzot, vēlos uzvērt jaunās stratēģijas „Eiropa 2020” ietekmi izaugsmes un nodarbinātības jomā, kam ir svarīga nozīme, lai mēs izkļūtu no krīzes. Beļģijas prezidentūra ir apņēmīgi turpinājusi „Eiropa 2020” īstenošanu, lai bruģētu ceļu ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Papildus šiem ekonomiska rakstura jautājumiem vēlos minēt vēl divus. Eiropadome risinās jautājumu par Eiropas Savienības attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem. Ārlietu padome baroneses Ashton vadībā ir sagatavojusi progresa ziņojumus par trīs partneriem — Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un Krieviju. Tāpēc Eiropadome uzmanīgi uzklausīs baroneses Ashton uzstāšanos par Eiropas Savienības attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem. Baronesi Ashton aicinās izmantot šo pieeju arī saistībā ar citiem partneriem, piemēram, Ukrainu, Āfriku, Indiju un Brazīliju, un 2011. gada martā iesniegt ziņojumu, aprakstot, kāda ir viņas saziņa ar šīm valstīm.

Mans pēdējais punkts attiecas uz Melnkalnes iesniegto pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vispārējo lietu padome atzinīgi novērtēja Komisijas atzinumu par Melnkalni. Šī valsts ir panākusi progresu saistībā ar atbilstību politiskajiem kritērijiem, ko noteica Eiropadome Kopenhāgenā, un stabilizācijas un asociācijas procesa prasībām. Tomēr vajadzīgi turpmāki centieni, it sevišķi, lai īstenotu septiņas galvenās prioritātes, kas izklāstītas Komisijas atzinumā. Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Padome ieteica Melnkalnei piešķirt kandidātvalsts statusu, un Eiropadome šo jautājumu izskatīs.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šīs nedēļas Eiropadome pievērsīs uzmanību diviem galvenajiem mērķiem: vienoties par euro zonas turpmākā pastāvīgā Eiropas stabilitātes mehānisma galvenajām iezīmēm un par nelielajām izmaiņām Līgumā, kas šim mehānismam nodrošinās juridisku aizsardzību. Tāpēc ceru un sagaidu, ka šī Eiropadome vērsīs uzmanību uz rezultātiem, nostabilizējot paredzēto virzienu un nostiprinot vienprātību. Panākot vienošanos, šī Eiropadome arī sniegs vienotības, solidaritātes un nepārprotama atbalsta signālu attiecībā uz Eiropas projektu, taču šajā saistībā vēl jāpaveic daudz smaga darba.

Mēs visi zinām, ka pašlaik Eiropas Savienībai un it sevišķi euro zonai ir daudz likts uz spēles. Daudzi cilvēki Eiropas Savienību, vēloties saņemt atbildes: tirgi, mūsu partneri pasaulē, bet, galvenais, mūsu pilsoņi. Ko viņi sagaida? Kā mēs vislabāk varam viņus pārliecināt? Manuprāt, atbilde ir skaidra. Mums jāparāda, ka Eiropas Savienība kontrolē notiekošo, ka mums ir rīcības virziens, kuru ievērosim, un ka mēs runājam un rīkojamies vienoti. Mums nav vajadzīgs skaistumkonkurss, kurā piedalās vadītāji, pretrunīgu scenāriju kakofonija vai paziņojumi, kam neseko rīcība.

Jā, mēs esam saskārušies ar nopietnām problēmām, taču, ja mierīgi aplūkosit faktus, redzēsit, ka Eiropas Savienība sekmīgi risina šīs problēmas. Saistībā ar Grieķiju un Īriju mūsu priekšā bija divas konkrētas problēmas. Abos gadījumos pieņēmām vajadzīgos lēmumus. Abās situācijās ES bija spējīga rīkoties, taču mums jāievieš tālejošas reformas, lai izvairītos no šādām situācijām nākotnē.

Šādu reformu priekšnoteikums ir Eiropas ekonomikas reāla pārvaldība. Tāpēc ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums būtu jāaplūko kā stūrakmens sistēmā, kas eiropiešiem un tirgiem nodrošina uzticību, ka ir ieviestas īstās struktūras. Ceru, ka Parlaments turpinās šiem Komisijas priekšlikumiem piešķirt prioritāti, lai līdz nākamā gada vidum tos varētu pilnībā īstenot.

Mūsu nākotnes sistēmas pamatā būs atsevišķi un kopēji centieni, atbildība un solidaritāte. Mēs strauji dodamies šajā virzienā. Vienlaikus ir jākonsolidē valsts finanses. Lai atjaunotu uzticību, kas ir kritiski svarīga izaugsmei, ir vajadzīgas stabilas valsts finanses. Daudzās dalībvalstīs fiskālās politikas pašreizējais virziens nesekmē valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, un šim virzienam ir vajadzīgi koriģējoši pasākumi.

Mums, protams, skatiens jāvērš tālāk par fiskālo konsolidāciju, proti, izaugsmes veicināšanas virzienā, un, pateicoties stratēģijai „Eiropa 2020”, mēs sējam Eiropas nākotnes izaugsmes sēklas. Šī stratēģija Eiropai nodrošina reālas izaugsmes perspektīvas. Redzu, ka aizvien vairāk dalībvalstu pilnībā apgūst stratēģijas „Eiropa 2020” potenciālu. Ņemsim to par pamatu un paātrināsim izaugsmi sekmējošas reformas. Ja stratēģiju „Eiropa 2020” uztversim nopietni, tā varēs virzīt mūsu vietējās, valstu un Eiropas tautsaimniecības pretī izaugsmes nākotnes avotiem.

Mēs smagi strādājam, lai mēneša laikā iesniegtu pirmo Gada izaugsmes pētījumu. Esmu pārliecināts, ka šogad šis pētījums būs svarīgs temats šajā Parlamentā — tāpat kā Eiropas Savienības turpmākais budžets un tas, kā tā lielo potenciālu var izmantot, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas.

Mums ir arī jāaplūko mūsu banku sistēma un attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka bankas spēj pienācīgi finansēt ekonomiku, it sevišķi MVU. Saistībā ar tautsaimniecību stabilizēšanu liela daļa mūsu rīcības bija ad hoc vai pagaidu rakstura. Vēl viens svarīgs elements, kas mums jānodrošina un kas saistīts ar mūsu pieeju attiecībā uz tālejošām reformām, ir pastāvīgs stabilitātes mehānisms.

Tāds ir Eiropas stabilitātes mehānisma mērķis. Pēc intensīvas un ļoti sekmīgas apspriešanās mēs pagājušā mēneša beigās varējām iepazīstināt ar šā mehānisma izklāstu. Esmu pārliecināts, ka Eiropadome šonedēļ to atbalstīs, lai gan nākamo nedēļu laikā vēl ir jāizstrādā šā mehānisma precizējumi.

Mehānisms būtu arī jāatbalsta ar lēmumu īstenot nelielas un koncentrētas izmaiņas Līgumā. Tā kā dalībvalstis ir vienojušās par šīm Līguma izmaiņām, šī pieeja ir ātri jāīsteno. Līguma izmaiņu mērķis ir ļoti konkrēts. Tas ir vienkāršs, pragmatisks grozījums, lai nodrošinātu konkrētu vajadzību. Vajadzīgas tikai vienkāršas izmaiņas, lai to īstenotu. Tāpēc neļausimies kārdinājumam pārmērīgi sarežģīt šo jautājumu vai mākslīgi to saistīt ar citiem tematiem un neļausim, ka mūsu uzmanība tiek novērsta no konkrētā uzdevuma. Euro atbalsta liela politiskā griba. Gan pagaidu mehānisms, gan tagad arī pastāvīgais mehānisms ir svarīgākie lēmumi, lai parādītu, ka dalībvalstis tik ļoti kā vēl nekad vēlas atbalstīt euro stabilitāti un integritāti.

Visi šie elementi — ekonomikas pārvaldība, fiskālā konsolidācija, izaugsmi sekmējošas reformas, efektīvas bankas, Eiropas finanšu stabilitātes instruments un tā pēctecis — Eiropas stabilitātes mehānisms — ir savstarpēji saistīti. Tie jāaplūko kā vienots kopums, lai izstrādātu visaptverošu reakciju uz krīzi un novērstu tās atkārtošanos nākotnē.

Eiropas Centrālās bankas veiktie pasākumi, protams, būtiski veicina šā mērķa sasniegšanu.

Visi ir vienisprātis, ka šogad īstenotā rīcība — kas vislabāk vērojama attiecībā uz Grieķiju un Īriju — ir visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu plašākajās interesēs. Šās rīcības pamatā galvenokārt ir tādi principi kā solidaritāte, kopēja atbildība, riska dalīšana un savstarpēja atbalsta sniegšana, kad tas vajadzīgs. Es zinu, ka Parlaments šos principus augstu vērtē. Arī es tos augstu vērtēju, tāpēc saprotu, kādēļ citas idejas ir atmestas, lai īstenotu šos principus, izmantojot citus iespējamos mehānismus.

Šeit vēlos skaidri norādīt, ka eiroobligācijas pašas par sevi ir interesanta ideja. Komisija pati šo ideju ierosināja 2008. gadā, kad novērtējām Ekonomikas un monetārās savienības pirmos desmit gadus, taču pašlaik esam krīzes situācijā, un mūsu rīcībā jau ir finanšu mehānismi, lai šo krīzi risinātu, piemēram, Eiropas finanšu stabilitātes instruments. Tie ne tuvu netiek pilnībā izmantoti, un tos var uzlabot un pielāgot daudz ātrāk, nekā varētu izstrādāt alternatīvas, neraugoties uz to, cik šādas alternatīvas varētu būt interesantas.

Tāpēc, lai gan saprotu, ka vēlaties apsvērt katru iespējamo risinājumu, šis ir laiks, kad jārīkojas nekavējoties. Paturēsim šo ideju prātā nākotnei, bet tagad koncentrēsim uzmanību uz to, kāds varētu būt risinājums, lai panāktu vienprātību starp dalībvalstīm, un ko var paveikt ātri un izlēmīgi.

Kopīgi strādāsim līdz šā gada beigām, sniedzot pārliecinošu vēstījumu, ka Eiropas Savienībai ir vienots redzējums par tās ekonomiku un šā redzējuma īstenošanu. Īstenosim to, skaidri apzinoties mūsu galamērķi, un nešaubīsimies arī, kāds ir šis galamērķis: spēcīga un stabila euro zona vēl vienotākā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam O. Chastel un Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso par viņu ievadrunām šīs diskusijas sākumā. Mēs diskutējam par ļoti svarīgu jautājumu. Krīzes pārvarēšana un darba vietu radīšana ir mūsu pilsoņu prioritāte. Rīt un parīt Eiropadome šim jautājumam pievērsīs vislielāko uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropadomei, kuras sanāksmi atklās šonedēļ, būs konkrēts konteksts: spekulatīvi uzbrukumi euro, eiroskepses atjaunošanās un sekas Eiropas finanšu jomā laikā, kad šis Parlaments gatavojas balsot par 2011. gada budžetu.

Šie jautājumi, protams, ir cieši saistīti. Euro krīze un solidaritātes pasākumi ir ietekmējuši Eiropas iedzīvotāju pirktspēju, un viņi prāto, vai visi šie centieni ir kaut ko devuši, vai tie nodrošina rezultātu, tāpēc pat tādās valstīs, kas līdz šim ir atbalstījušas Eiropas projektu, ir sākusies eiroskepse. Šo fenomenu ir pārņēmušas populistiskas un ekstrēmistu politiskās frakcijas, kuras barojas no cilvēku bailēm un kārdinājuma ierauties sevī un kuras, nokļuvušas valdībā, nespēj nodrošināt brīnumlīdzekli.

Sākšu ar euro, kas mums ir jāaizsargā un jānostiprina, vienlaikus uzdodot sev dažus pamatjautājumus.

Pirmkārt, vai Eiropai jebkad ir bijusi tik stabila valūta kā euro? To saku tiem, kas ar nostaļģiju piemin valstu valūtas: solis atpakaļ nozīmētu katastrofālas sekas Eiropai.

Otrkārt, kas organizē uzbrukumus, ar kuriem euro saskaras nu jau vairākus mēnešus? Kas būs ieguvējs no šā nozieguma, ja drīkstu to tā nosaukt? Neesmu sazvērestību teorētiķis, bet, pateicoties sarunām ar politiskiem vadītajiem un finanšu analītiķiem, mūsu domas attiecībā uz mūsu problēmu cēloni dalās. Kad mēs gūsim mācību? Domāju, ka ar draugiem varam runāt bez aplinkiem.

Treškārt, kāpēc euro cena joprojām ir augstāka par 1,30 ASV dolāriem? Tas nopietni kavē mūsu eksportu, un visi runā, ka euro ir gana cietis. Kāpēc mūsu valstis ir vienīgās, kas piemēro striktu ortodoksijas politiku, kamēr mūsu konkurenti gūst peļņu no savām vājajām valūtām, lai sekmētu savas tautsaimniecības? Tieši to mums jautā mūsu pilsoņi. Tie ir jautājumi, kas man ir uzdoti pēdējo divu nedēļu laikā, tiekoties ar ievēlētajiem politiķiem.

Dāmas un kungi, mums jāsniedz pārliecinošs vēstījums, ka mēs pārvarēsim krīzi, un mums vajadzīgi pasākumi, lai atjaunotu izaugsmi, kā arī konkrēti pasākumi, kādus, piemēram, nesen īstenoja priekšsēdētāja Barroso Komisija, kad tā atsāka iekšējā tirgus projektu, lai padarītu finanšu tirgus ētiskākus. Mums vajadzīga — un euro krīze to apstiprināja — mūsu sociālās un fiskālās politikas virzienu konverģence. Tam vajadzīga drosme. Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, rīkojieties plašāk un ātrāk, un mēs atrisināsim diezgan daudzas problēmas.

Nākamo gadu gaitā mums būs jābūt ļoti drosmīgiem, ja vēlēsimies nostiprināt mūsu valstis globālās konkurences jomā un maksimāli efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu. Centieni racionalizēt izdevumus jāpiemēro visos līmeņos: vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas. Ir atkārtoti jāizskata Eiropas Savienības politiskās un finanšu prioritātes un līdz pamatiem jāpārskata Eiropas valsts finanses. Mums sev jāuzdod īstie jautājumi un atkarībā no atbildēm jāpielāgo mūsu budžets laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Eiropas Parlaments aicina īstenot šīs ārkārtīgi svarīgās debates, un mūsu nolūks ir pilnībā iesaistīties šajās būtiskajās diskusijās, pārstāvot 500 miljonus eiropiešu, kas ir mūsu tiešie vēlētāji, pat ja tas rada nepatiku konkrētu valstu valdībām, kuras vēlas mums liegt šīs tiesības.

Es Eiropadomei prasu tās piekrišanu un, ja vajadzīgs, balsošanu, lai tie, kas mums liedz šo iespēju piedalīties debatēs, uzņemtos savu atbildību. Mums šis nav varas jautājums, bet gan mūsu ieguldījums debatēs par Eiropas attīstības nākotni. Mums jāatrisina šī problēma, jāpieņem pareizie lēmumi; lēmumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas budžets aizvien vairāk ir ieguldījumu budžets.

Ja mūsu dalībvalstis, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, vairs nevar tik daudz ieguldīt izglītībā, apmācībā, pētniecībā un inovācijā, tad darīsim to Eiropas līmenī, apvienojot mūsu resursus, tādējādi nodrošinot apjomradītus ietaupījumus.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskata, ka debates par Eiropas finansēm nedrīkst pārtapt ķīviņos starp dalībvalstīm par to, kura no tām vēlas atgūt savu naudu. Gluži pretēji, debatēm būtu jābūt par mūsu pilsoņu tuvināšanu Eiropai, nodrošinot viņiem pievienoto vērtību, kuru var sniegt saskaņota un drosmīga Eiropas rīcība.

Es pašlaik apmeklēju Eiropas galvaspilsētas un varu jūs informēt, ka debates pieņemas spēkā. Nepalaidiet garām šo iespēju! Tā kā tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads un tā kā šī prezidentūra drīz beigsies, es vēlos pateikties Beļģijas prezidentūrai par lielisko sadarbību ar Parlamentu, kā arī J. M. Barroso, kurš parādīja savu drosmi, pirms jūnija beigām iesniedzot dokumentu par kapitāla prasībām. Manuprāt, mums kopā jāturpina doties šajā virzienā, un valstu vai to valdību vadītājiem ir mums jāseko. Mums viņiem jārāda ceļš!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas nenotiek bieži, ka gada beigās mēs sanāktu kopā tik ļoti nobažījušies. Esam patiesi satraukušies, jo Eiropa nokļuvusi uzticības krīzē, kura turpina palielināties un pieaugt. Šai uzticības krīzei ir vairāki cēloņi, no kuriem dažus es šodien mēģināšu aprakstīt. Manuprāt, mēs saskaramies ar divkāršu „sadrumstalošanas” pieeja. Proti, to personu pieeju, kas cenšas no valsts iedzīvotājiem noslēpt faktisko situāciju. Iedzīvotāju uzticība tiek nopietni iedragāta, kad valdības saka: „Viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu, mēs visu kontrolējam!” un tad pēkšņi paskaidro, ka tām vajadzīgs atbalsts neskaitāmu miljardu euro apmērā. Tas jau ir noticis divas reizes. Es nezinu, vai valdība vēlreiz sacīs, ka tā visu kontrolē un spēj finansēt savas saistības, pat ja procentu likmes palielinās, un tad pēkšņi pārdomās un sauks: „Mums vajadzīga glābšanas pakete! Palīdziet mums!” To nedrīkst pieļaut! Mums jābūt sarakstam ar valstu faktiskajiem parādiem un banku parādiem. Es uzskatu, ka, izskaidrojot reālo situāciju, lai vai cik slikta tā ir, tiks sekmēta lielāka uzticība. Ja visas kārtis ir atklātas, būs vieglāk meklēt risinājumus.

Tomēr arī otra puse piemēro „sadrumstalošanas” pieeju. Tieši tas notiek, kad spēcīgas valstis saka: „Mums nav jums jāpalīdz!” Mēs saklausām renacionalizācijas vēstījumu: „Neesam gatavi maksāt citu vietā,” neraugoties uz to, ka valstis, kas to saka, zina, ka galu galā mums visiem būs kopīgi jāmaksā. „Sadrumstalošanas” pieeja, kas paredz patiesības slēpšanu no iedzīvotājiem, lai gan zinām, ka mums būs jāmaksā un ka tas būs mūsu pašu interesēs, iedragā uzticību.

Pašlaik mēs gatavojamies Eiropadomes sanāksmei. Kā ir ar atšķirīgajiem viedokļiem šajā saistībā? Kāds atbalsta eiroobligācijas, kāds ir pret tām. Kāds vēlas stabilizēt glābšanas paketi un paplašināt to, kāds saka, lai to nepaplašina. Es vēlētos uzzināt, kāda loģika ir pamatā tam, ka tiek skaidrots, ka tie visi ir tikai pagaidu pasākumi, jo mēs visu kontrolējam, bet mums šie pagaidu pasākumi ir jāietver Līgumā, lai tie būtu pieejami ilgtermiņā. Visi pamana šo pretrunu, un arī tas iedragā cilvēku uzticību. Uzticība tiek mazināta, ja vasarā valdība savām bankām piemēro stresa testu un tad pēc dažiem mēnešiem saprot, ka patiesībā tas bija stresa tests euro, nevis bankām.

Mēs esam nokļuvuši uzticības krīzē, un man jums jāsaka, Barroso kungs, ka, lai gan jūsu šorīt sacītais, iespējams, ir patiesība, rodas iespaids, ka mēs nevis meklēsim un ieviesīsim labākos risinājumus, bet tā vietā diskutēsim par minimālo vienprātību, kādu varam piektdien panākt. Ar to vienkārši nepietiek! Tas saasinās uzticības krīzi. Nepietiek ar politiku, kas īstermiņā nomierina valstu tirgus. Mums vajadzīga politika, kas stabilizē tirgus un euro. Kāpēc neviens šajā Parlamentā un Eiropadomē nerunā par euro ārējo vērtību? Pašlaik euro cena ir 1,34 ASV dolāri. Tā zemākā vērtība krīzes laikā bija 1,20 ASV dolāri, un ieviešanas laikā tā cena bija 1,15 ASV dolāri. Euro ir stabila valūta. Starptautiskajā konkurencē, kur reģioni ekonomikas jomā konkurē cits ar citu, nozīme vairs nav atsevišķām valstu valūtām, bet gan visa reģiona valūtas struktūrai. Ekonomiski un sociāli euro zona noteikti ir spēcīgākais pasaules reģions. Bet politiski to novājina politikas veidotāji, kas īsteno politikas virzienus, kuru mērķis ir īstermiņā apslāpēt valstu debates. Euro ir spēcīgs un varētu būt vēl daudz spēcīgāks, ja politiķi un tie, kas par to ir atbildīgi, beidzot sāktu pildīt savus pienākumus, pieņemot drosmīgus, saskaņotus lēmumus par sociālajiem un ekonomikas jautājumiem, un šie lēmumi ļaus pārvarēt uzticības krīzi. Jums tikai jāpalūko, kas notiek Londonā, Parīzē un Romā. Ja mēs nepārvarēsim uzticības krīzi, nākamo dažu gadu laikā saskarsimies ar milzīgām problēmām.

Tāpēc es vēlos sacīt Padomei, ka atbalstu eiroobligācijas. Ja ir vēl kāds piemērots pasākums, lūdzu, izmantojiet to, bet jums beidzot ir jāvienojas par euro stabilizēšanu ES iekšienē, jo ārēji tas ir gana spēcīgs.

 
  
MPphoto
 

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka dzīvē pastāv kāds vispārējs noteikums: ja grupai kāds uzbrūk, tai jāreaģē vienoti un solidāri. Taču 2010. gadā, kad ar uzbrukumu saskārās euro, notika gluži pretējais, jo kopš krīzes Grieķijā neesam redzējuši neko citu kā vien ķildošanos debatēs. Noteikti nav nekādas vienotības un nav pietiekamas solidaritātes.

Tagad mums ir jāuzdrošinās — un es vēršos arī pie Komisijas priekšsēdētāja — atzīt, ka ar visiem pagaidu pasākumiem gluži vienkārši nepietiek. Tā nav manis veikta analīze; tā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Trichet kunga analīze, un Trichet kungs, galu galā, ir euro monetārā sarga — Eiropas Centrālās bankas — priekšsēdētājs, un viņš uzskata, ka visi īstenotie un paredzētie pasākumi nav pietiekami.

Visi saka, ka mūsu rīcībai jāsastāv no četriem punktiem: pirmkārt, stabilitātes pakta ar reāliem sankciju mehānismiem; otrkārt, pastāvīga, paplašināta krīzes fonda — to neierosinu es; Trichet kungs saka, kas tas būtu jāpaplašina, savukārt valstu vai to valdību vadītāji nevēlas to paplašināt, un mēs vēlamies, lai tirgos atjaunotos uzticība; treškārt, reālas ekonomikas un fiskālā pārvaldības; un, ceturtkārt, vienota eiroobligāciju tirgus.

Tās ir četras lietas, kas jāpaveic, jo nekur citur pasaulē, kolēģi deputāti, nav valūtas, kuru neatbalstītu valdība, ekonomikas stratēģija un obligāciju tirgus. Šāda lieta nekur pasaulē neeksistē. Un ko mums šodien cenšas iestāstīt? Mums stāsta: „Jā, tā ir laba ideja, bet mums vēl nedaudz jāpagaida.” Kas mums jāgaida? Varbūt mums jāsagaida pilnīgs haoss vai euro izzušana?

Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt šo lēmumu, un es negaidu, ka Komisija, priekšsēdētāja kungs, mums šodien sacīs: „Jā, tas būs grūti, mēs nedrīkstam turpināt šīs debates par eiroobligācijām; tā ir laba ideja, bet šis nav īstais laiks, jo mums ir krīzes fonds, kuru tagad padarīsim par pastāvīgu.” Šim fondam nav nekāda sakara ar obligācijām. Krīzes fonds tagad ir vajadzīgs, lai atvairītu uzbrukumus euro, bet eiroobligācijas ir vajadzīgas arī, lai nodrošinātu euro vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti. Tie abi nav pretrunīgi. Abi ir vajadzīgi visā pasaulē.

Tāpēc uzskatu, ka Komisijai ir pienācis laiks pēc iespējas ātrāk ierosināt tiesību aktu kopumu, kura pieeja ir daudz būtiskāka, drosmīgāka, globālāka un saskaņotāka nekā iepriekš, — kopā ar valstu vai to valdību vadītājiem, kas rīt un parīt piedalīsies diskusijā un sacīs: „Jā, mainīsim Līgumu, lai krīzes fondu, ko faktiski vajadzētu paplašināt — kā aicina rīkoties visi pārējie, — varētu padarīt par pastāvīgu fondu.” Parlaments var paveikt savu darbu attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, kam ir reāli sankciju mehānismi, jo tiesību aktu kopums ir iesniegts, un mēs atgriezīsimies pie Komisijas sākotnējiem priekšlikumiem. Runājot par pārējiem trīs punktiem — es saku „jā” paplašinātam krīzes fondam, bet ierosiniet to. Ierosiniet to! Ieņemiet šajā jautājumā stingru nostāju un sakiet, ka krīzes fonds ir jāpaplašina. Kādēļ? Jo paplašināts krīzes fonds pieliks punktu spekulācijām par euro. Ierosiniet arī visaptverošu tiesību aktu kopumu par fiskālo un ekonomikas savienību, kā arī esiet drosmīgi un ierosiniet vienotu eiroobligāciju tirgu. Mēs zinām, ka pēc visa paveikšanas euro tiks stabilizēts ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šajā lietā tomēr ir kaut kas dīvains. Chastel kungs, jūs minējāt nākamo augstākā līmeņa sanāksmi. Varējāt mums pateikt, ka situācija pirms šīs augstākā līmeņa sanāksmes būs nedaudz nestabila. Varējāt mums pateikt, ka jums nāksies ierobežot dažas no debatēm.

Barroso kungs, nedomāju, ka ar visām šīm blēņām mums izdosies panākt progresu un pavirzīties uz priekšu. M. Schulz ir taisnība: mums ir jāapraksta krīzes realitāte un jāatspoguļo tā tāda, kāda tā ir, bet mums ir arī jāapraksta mūsu pašu politiskās bezspēcības realitāte un tās cēloņi. Nav nekādas jēgas vienkārši sacīt, ka pieņēmām pareizos lēmumus. Jūs zināt tikpat labi, cik es un visi klātesošie, ka mēs tos vienmēr pieņēmām novēloti. Mēs speram vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ. Es nesaku, ka tajā esat vainojams jūs. Gluži pretēji — es domāju, ka Komisija pat ir bijusi stabils atbalsta punkts laikā, kad trūka skaidrības. Bet pašlaik — un es domāju, ka G. Verhofstadt uzdeva īsto jautājumu, — kādai būtu jābūt mūsu stratēģijai nākamo mēnešu laikā?

Manuprāt, stratēģija ir vienkārša: Komisijai būtu jāierosina stabilitātes pakts — kas tai jau ir — nosakot vajadzīgo stabilitāti un tādējādi atbildību attiecībā pret euro, un solidaritātes pakts, kurā noteikta mums vajadzīgā solidaritāte. Nav stabilitātes bez solidaritātes. Mūs vairs neinteresē šīs diskusijas starp Merkel kundzi un Untel kungu. Jā, ir pareiza to valstu, arī Vācijas, nostāja, kas saka, ka stabilitātei ir jābūt un ka notikušais nedrīkst atkārtoties. Jā, ja tai pašā laikā mēs nesakām, ka solidaritāte mums liek nodrošināt iespēju aizsargāt euro ar ieguldāmām eiroobligācijām, turpināt īstenot ekoloģisko un ekonomikas pārveidošanu. Mums ir jāiegulda, bez tā — tikai valstu līmenī — tas vairs nav iespējams. Mums ir divpusēja valūta: no vienas puses, stabilitāte, un, no otras puses, solidaritāte, savukārt pa vidu — atbildība.

Komisijas priekšsēdētāj, ierosiniet priekšlikumu ieviest reformu Eiropas Savienības funkcijās, lai sasniegtu stabilitāti un solidaritāti ar eiroobligācijām tā, lai vairs nevarētu pastāvēt nekādas spekulācijas attiecībā pret konkrētu valstu parādiem, un ar eiroobligācijām jums tai pat laikā būs iespēja ieguldīt.

Oettinger kungs mums saka, ka viņam ir vajadzīgi EUR 1000 miljardi, lai ieviestu reformas enerģētikas nozarē, bet no kurienes viņš šo naudu dabūs? Vai viņš piedalīsies loterijā? Ir absolūti absurdi sacīt, ka viņam vajag EUR 1000 miljardus, nestāstot mums, kā mēs mobilizēsim nepieciešamos līdzekļus, lai īstenotu šo vajadzīgo ekonomikas pārveidošanu.

Tāpēc stratēģija ir vienkārša: Komisija ierosina, Parlaments groza un pieņem lēmumu, tad izstrādā Komisijas un Eiropas Parlamenta nostāju par vai pret Padomi, un tad Padomei jāreaģē saistībā ar šo kopējo nostāju. Tas arī viss. Tas ir vienīgais risinājums šodienas debatēm. Ja mēs gaidīsim, līdz Merkel kundze izlems pieņemt lēmumu — piecpadsmit minūtes, pirms viņai tas ir jāpieņem, — jūs gaidīsit līdz pastardienai. Kamēr viņa to pieņems, vilciens jau būs aizgājis. Protams, varat man sacīt, ka tas nav svarīgi, būs nākamais vilciens, un mēs vienmēr varam iekāpt nākamajā vilcienā. Bet tas nav tiesa. Mihailam Gorbačovam bija taisnība, kad viņš sacīja: „Briesmas draud tikai tiem, kas nereaģē uz dzīves notikumiem.”

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Es nevēlos, lai vēsture sodītu Eiropu. Uzņemieties savu atbildību! Mēs uzņemamies mūsu atbildību, un mums ir jāparāda Padomei, ka vajadzīgā politiskā stabilitāte ir šeit — Komisijā un Parlamentā — un ka mēs nepakļausimies Padomes nestabilitātei.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es arī ceru, ka Eiropadome vienosies par pasākumiem, lai tirgos atjaunotu pārliecību un euro zonā atjaunotu stabilitāti, jo neatkarīgi no tā, vai esam tās dalībvalstis vai ne, mums visiem vajadzētu būt ieinteresētiem, lai tas notiek.

Pirms sanāksmes mums stāsta, ka risinājuma centrā būs papildu sankcijas, bet, lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt ticamām, un Eiropas Savienības rādītāji šajā ziņā ir diezgan bēdīgi. Padarot šīs sankcijas automātiskas, noteikti netiks panākta to lielāka ticamība, ja joprojām pastāv uzskats, ka varētu rast politisku risinājumu, lai no tām izvairītos. Euro zonas dalībvalstīm vajadzīga politiskā griba pildīt savas pašreizējās saistības.

Mēs esam dzirdējuši baumas, ka risinājums galvenokārt būs saistīts ar to, ka privātajam sektoram nāksies kopīgi uzņemties turpmāku izpirkšanas gadījumu slogu. Tomēr tas būtu biedējošs paradokss, ja šādas iniciatīvas rezultātā dažām vājākajām euro zonas dalībvalstīm palielinātos aizņēmumu izmaksas, tā veicinot nākamo krīzi.

Bijām nupat esam pabeiguši apjomīgu Līguma reformu procesu, kas, kā mums stāstīja, nozīmēja, ka šīs paaudzes laikā Līgums vairs netiks grozīts. Taču tagad, tikai dažus mēnešus vēlāk, šķiet, ka sāksies jaunas reformas.

Mūs mierina — arī Komisijas priekšsēdētājs —, ka šīm izmaiņām jābūt minimālām, bet neliekas, ka tā domā Vācijas valdība. Vācijas finanšu ministrs Dr. Schäuble, šķiet, ir atvēris durvis uz jaunu integrācijas posmu, kura rezultāts būs fiskāla savienība un pēc tam politiska savienība.

Kur un kad tas beigsies? Nevar būt, ka pazaudēsim vēl vienu desmitgadi, koncentrējot uzmanību uz nepareizajām reformām. Eiropai vajadzīga ekonomikas reforma, valsts finanšu disciplīna, iekšējā tirgus padziļināšana, izmaiņas darba tiesību aktos, lai sekmētu nodarbinātību, un pasākumu kopums, lai sekmīgi īstenotu programmu „Eiropa 2020”.

Tādas ir galvenās reformas, ko priekšsēdētājs Barroso drosmīgi un pareizi izklāstīja savas Komisijas programmā, bet es baidos, ka šī iespēja jau slīd ārā no mūsu rokām. Pastāv briesmīgs risks, ka, neraugoties uz runām par Eiropas veidošanu, patiesībā tā varētu tikt iedragāta, un, lai gan ceram uz spēcīgāku Eiropu, nespēja risināt tās ekonomikas problēmas to faktiski padarīs vājāku.

Mūsuprāt, Eiropadomes prioritātes, ir, pirmkārt, vienoties par ierobežotu skaitu pasākumu, lai euro zonas dalībvalstis var cita citai palīdzēt pašreizējās krīzes apstākļos, nepiemērojot nekādus slogus tām dalībvalstīm, kas izvēlējušās nepievienoties euro zonai, un, otrkārt, apstiprināt, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt ilgtermiņa krīzi, ar kuru esam saskārušies: mūsu ekonomikas konkurētspējas pastāvīga sabrukuma risku.

 
  
MPphoto
 

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs jau trīs gadus esam centušies pārvarēt globālu ekonomikas un finanšu krīzi. Viens no secinājumiem, ko var izdarīt, pateicoties šīm ilgstošajām diskusijām, ir tas, ka mūsu pasākumi acīmredzot nerisina krīzes cēloņus, bet tikai ārstē simptomus. Vēlos vēlreiz atkārtot, ka ES līmeņa lēmumus nedrīkst noteikt finanšu tirgi. Mēs nedrīkstam ļaut bankām lielākoties tikt cauri sveikā, turpināt spekulācijas un likt dalībvalstīm uzņemties atbildību par riskantiem darījumiem, kuros bankas ir iesaistījušās. Grieķijai un Īrijai piemēroto strikto taupības pasākumu rezultātā cilvēkiem būs jāuzņemas izmaksas par krīzi, kuru viņi neizraisīja. Tas ierobežos patērētāju tēriņus un kavēs vajadzīgo ekonomikas augšupeju. Radikāli taupības pasākumi novedīs apdraudētas valstis, piemēram, Portugāli un Spāniju, tādā pašā situācijā, kādā atrodas Grieķija un Īrija.

Nebūs līdzēts tikai ar finanšu instrumentu pielāgošanu no jauna vai ar jaunu drošības tīklu ieviešanu. Pastāvīgam finansiālās stabilitātes saglabāšanas mehānismam jāietver pasākumi, kas reglamentē tirgus darbības. Starp tiem ir arī finanšu transakciju nodokļa ieviešana un prasība nodrošināt atbilstību obligātajiem sociālajiem standartiem. Svarīgi ir arī izmainīt Eiropas Centrālās bankas statusu, lai tai ļautu sniegt tiešu finansiālo atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs, apejot bankas.

Tādi ir paši pirmie soļi, kas mums būtu jāsper, bet tie jau sen ir nokavēti. Faktiski situācija ir tāda, ka aprobežota valstu pieeja bloķē regulējumus, kas ir vajadzīgi finanšu tirgu efektīvai kontrolēšanai. Valstu vai to valdību vadītāji mums neļauj progresēt īstajā virzienā. Starp viņiem, manuprāt, ir arī Vācijas kanclere.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, šo — 2010. gadu — atcerēsies kā gadu, kurā atklājās euro projekta būtiskie trūkumi un kurā Eiropas sabiedrība atklāja, ka tās vadītāji ir galīgākie muļķi.

Tad nu mums ir vēl viena augstākā līmeņa sanāksme, vēl viena krīze, un uzticība euro nav īpaši liela. Sajūta ir tāda, it kā mēs palēninātā veidā skatītos uz automobiļu sadursmi, bet jūs tagad vēlaties ieviest pastāvīgu izpirkšanas mehānismu. Jūs domājat, ka, ja jums būs, piemēram, EUR viena miljarda fonds, viss būs kārtībā. Taču tā nebūs. Euro nesekmībai nav nekāda sakara ar spekulācijām. Tai nav nekāda sakara ar tirgiem — vienalga, vai tie ir valūtas vai obligāciju tirgi; tā ir saistīta ar to, ka ne pašlaik, ne kādā citā brīdī Eiropas ziemeļus nevar salikt kopā ar dienvidiem vienā monetārajā savienībā. Tas nestrādās.

Un politiski, protams, jums ir jāgroza Līgums. Un tas ir tādēļ, ka četri vācu profesori Karlsrūē gūs virsroku un pierādīs, ka jūsu īstenotās izpirkšanas faktiski bija nelikumīgas, ja ņem vērā līgumus.

Daudzējādā ziņā es šīs izmaiņas Līgumā vērtēju atzinīgi, jo tas nozīmēs, ka Īrijā būs jābūt referendumam. Un nekad jau nevar zināt — David Cameron varbūt pat turēs doto vārdu un noorganizēs referendumu Apvienotajā Karalistē. Esmu pārliecināts, ka, būdami demokrāti, jūs visi vēlētos, lai Apvienotajā Karalistē notiktu referendums par ES.

Šā 2010. gada beigās mums būtu ne tikai jāapsver situācija Eiropas Savienībā, bet arī situācija Beļģijā. Sešus mēnešu Beļģijas prezidentūra mums šeit ir stāstījusi, ka mums jānodrošina dziļāka integrācija. Kāds farss! Jūsu valstī pašiem nav valdības jau kopš jūnija. Un šī „nevalsts” cenšas likvidēt mūsu valsti. Tas patiesi ir absolūts farss, bet šeit jau nevienam nav drosmes to atzīt, jo jūs visi esat kategoriski. Beļģija ir Eiropas Savienības mikroorganisms. Beļģija grasās sabrukt gabaliņos, un pārējās valstis tai sekos. Visiem priecīgus Ziemassvētkus!

 
  
MPphoto
 

  Sharon Bowles, autore. Priekšsēdētāja kungs, mēs jau atkal aplūkojam plāksteri un prātojam, vai tas ir gana liels, lai pārklātu savainojumu. Pagājušā gada jūlijā es jautāju, kad Komisija plāno gaidīto tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu valstu parādu krīzes pārvaldības mehānismu un kāds būs tā juridiskais pamats. Es uzdevu vēl vairāk jautājumu, piemēram, par dažādu fondu relatīvo klasifikāciju un proporcijām, kādās tos izmantotu. Laiks ir parādījis: reāli atbilde bija tāda, ka mēs to nezinām, un ka tā veidojas laika gaitā.

Es to patiesībā pat nedaudz saprotu, ciktāl esam jaunā teritorijā un ir jāizstrādā jauni plāni. Bet vēlreiz atkārtošu, ka, ja attiecībā uz paziņojumiem — neatkarīgi no tā, vai tie ir Komisijas vai Padomes — neīstenos rūpīgus turpmākus pasākumus, būs liegta iespēja izdarīt secinājumus. Atbildes uz maniem jūlijā uzdotajiem jautājumiem kļuva zināmas tikai Īrijas glābšanas pasākumu laikā, par ko, manuprāt, jāpauž nožēla, un nožēla jāpauž arī par to, ka mazāko ES budžeta nodrošināto fondu izmanto, lai sniegtu vienlīdzīgu daļu, kādu iegulda lielāki fondi. Ar Parlamentu neapspriedās, neraugoties uz to, ka iepriekš biju uzdevusi šos jautājumus.

Šodien esmu šeit, lai prasītu turpmāku informāciju pēc oktobra Padomes secinājumiem, kuros Komisiju aicināja strādāt pie nelielām Līguma izmaiņām, kas vajadzīgas, lai izveidotu pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu. Secinājumos arī sacīts, ka noteikti būs vajadzīga privātā sektora iesaistīšanās, kas izbiedēja tirgu, jo netika sniegts pietiekams izskaidrojums. Tas arī uzsver regulatīvo problēmu, ko minēju saistībā ar nulles riska vērtējumu attiecībā uz euro zonas valstu parādiem, kuri iedragāja tirgus disciplīnu un radīja nesaprātīgus stimulus.

Un tad Eurogrupa paziņoja, ka pastāvīgā mehānisma pamatā būtu Eiropas finanšu stabilitātes instruments un ka, iespējams, tiks iesaistīts privātais sektors, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un ievērojot SVF praksi. Pirmkārt, vai tagad mēs varētu saņemt precīzāku informāciju par Līguma izmaiņām un procedūru? Parlamentam jāpārliecinās, ka tā būs piemērota. Neliela paniekošanās ar 136. pantu nebūs risinājums. Otrkārt, vai jaunā instrumenta pamatā būs starpvaldību pieeja, jo tieši tā darbojas EFSI, vai faktiski Kopienas pieeja, kas, mūsuprāt, būtu piemērots veids? Treškārt, kādas ir tehniskās iespējas un nosacījumi? Šim mehānismam obligāti jābalstās uz tehniski iespējamo un jābūt spēcīgam, ticamam un ilgtspējīgam — šeit vēl vēlos piebilst, ka tam jābūt arī finansiāli iespējamam. Ceturtkārt, vai dalībvalstis, kas vēl nav euro zonā, tiks aicinātas iesaistīties mehānismā? Tas šķiet ārkārtīgi būtiski tām valstīm, kam ir pieaugoši euro parādi.

Mēs jautājām, kad to īstenos, un mums sacīja, ka 2013. gada janvārī, bet kādu nozīmi tajā visā Komisija ir paredzējusi Parlamentam? Parlaments un mana komiteja patiešām ir stingri nolēmuši piedalīties, jo īpaši tādēļ, ka mēs visu laiku esam bijuši soli priekšā pārējiem ar savām idejām. Ja ar mums atbilstīgi neapspriedīsies un mūs neinformēs, kādā situācijā būs valstu parlamenti un pilsoņi? Šis jautājums nenoliedzami ir saistīts ar ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabošanas pasākumu, uzraudzības un „Eiropas semestra” kopējais mērķis ir turpmākas krīzes novēršana un pašreizējās ekonomikas krīzes pārvarēšanas uzraudzība.

Šis mehānisms nav amulets, ko varam pielikt pie sienas, lai aizsargātos pret tirgus disciplīnu. Patiešām, risinājums euro būtu atzīt, ka mums vajadzīga pilnīga politiskā disciplīna kopā ar pilnīgu tirgus disciplīnu. Mums ir krīze, jo iepriekš tās abas tika iedragātas.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Sharon Bowles par viņas jautājumu, kā arī par rezolūcijas projektu attiecībā uz pastāvīgo mehānismu. Es centīšos jūs iepazīstināt ar Komisijas viedokli par pieciem punktiem, kas iekļauti jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski.

Oktobra Eiropadome aicināja priekšsēdētāju Van Rompuy kopā ar Komisiju organizēt apspriešanos par nelielām izmaiņām Līgumā, lai izveidotu pastāvīgu mehānismu krīzes risināšanai. Skaidrs, ka šīs nelielās izmaiņas Līgumā nozīmē vienkāršotās pārskatīšanas procedūras izmantošanu saskaņā ar Līguma 48. pantu.

Šīs procedūras ierobežojumi ir tādi, ka, pirmkārt, tā pieļauj tikai tādas Līguma izmaiņas, kas nepalielina Eiropas Savienībai piešķirtās kompetences jomas, un, otrkārt, tā attiecas tikai uz izmaiņām Līguma par Eiropas Savienības darbību trešajā daļā, kura saistīta ar Eiropas Savienības politikas virzieniem un iekšējo rīcību.

Šķiet, ka dalībvalstis dod priekšroku ļoti nelielām izmaiņām Līgumā, ko, iespējams, ieviesīs 136. pantā, kura noteikumi attiecas tieši uz euro zonas dalībvalstīm. Par šo jautājumu diskutēs šīs nedēļas Eiropadomes gaitā. Neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas tiks ierosinātas, ar Parlamentu notiks oficiāla apspriešanās.

Pēc Eiropadomes oktobrī pieņemtā lēmuma Eurogrupa ārkārtas sanāksmē novembrī vienojās par Eiropas stabilitātes mehānisma vai ESM galvenajiem principiem. Saskaņā ar Eurogrupas vienošanos ESM būs starpvaldību mehānisms, kura pārvaldības pamatā būs Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta modelis.

Vēl ir jāpieņem lēmumi par konkrētām finanšu mehānisma daļām, un tās būtu jāizstrādā nākamā gada pirmajā ceturksnī. Protams, ka galvenais jautājums būs par tā finansēšanu. Šim nākotnes instrumentam būs jābūt pietiekami spēcīgam un tirgos jāiedveš spēcīga ticamība.

Jebkāda no ESM sniegtā atbalsta pamatā būs strikti nosacījumi. Euro zonas dalībvalstij sniegtās palīdzības pamatā jābūt precīzai ekonomikas un fiskālā novērtējuma programmai un rūpīgai parāda ilgtspējas analīzei, kuru veiks Komisija kopā ar SVF, sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.

Neskatoties uz mehānisma finansēšanas starpvaldību raksturu, politikas nosacījumu pamatā būs tikai Līgums, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību kopējai daudzpusējai uzraudzības shēmai, kas faktiski ir pamatā visai Ekonomikas un monetārajai savienībai.

Atbildot uz vienu no Bowles kundzes pieciem jautājumiem, teikšu, ka vēl nav pieņemts lēmums par to, vai dalībvalstis, kas nav euro zonā, varēs piedalīties šajā mehānismā. Tomēr šķiet, ka vairums dalībvalstu dod priekšroku pārredzamai un skaidrai shēmai, kurā euro zonā neietilpstošās dalībvalstis tiktu nodrošinātas ar maksājumu mehānisma bilanci, savukārt euro zonas dalībvalstis tiktu nodrošinātas ar Eiropas stabilitātes mehānismu.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, tomēr būtu iespējams dažas no euro zonā neietilpstošām dalībvalstīm iesaistīt atbalsta darbībās, izmantojot abpusējas iemaksas, kā tas jau šobrīd — Īrijas gadījumā — ir starp Apvienoto Karalisti, Zviedriju un Dāniju.

Man ir arī komentārs par eiroobligāciju diskusiju. Atcerēsimies, ka saistībā ar finanšu atbalsta mehānismu izveidi pagājušā gada 9. maijā — Šūmaņa dienā — un nākamajā naktī Komisija iesniedza priekšlikumu par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu — Kopienas instrumentu, ko patiesībā pieņēma līdz pat EUR 60  miljardu apmērā, pamatojoties uz aizdevumu garantijām no Eiropas Savienības budžeta saskaņā ar lēmumu par pašu resursiem.

Papildus Eiropas Savienības budžetam mēs ierosinājām, ka šā mehānisma pamatā būtu jābūt dalībvalstu sniegtajām aizdevumu garantijām, ko, izmantojot šo mehānismu, sniegtu valstīm, kurām vajadzīga finansiāla palīdzība euro zonas finansiālās nestabilitātes dēļ.

ECOFIN padome 9. un 10. maijā šo priekšlikumu noraidīja. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzas dalībvalstis uzskatīja, ka šis priekšlikums bija pārāk līdzīgs eiroobligācijai.

Rezultātā izveidoja Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, kas ir starpvaldību pasākums, un tagad saistībā ar Īriju mēs izmantojam gan šo mehānismu, gan instrumentu.

Tāpēc, lai gan eiroobligāciju jautājums noteikti ir ļoti svarīgs, mums ir arī jāņem vērā, ka Padome šo priekšlikumu noraidīja maija diskusiju laikā par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka turpmākais Eiropas stabilitātes mehānisms ietilpst visaptverošā reakcijā saistībā ar krīzes ierobežošanu un Eiropas ekonomikas stabilizēšanu, un ESM papildinās jauno nostiprinātas ekonomikas pārvaldības shēmu, kas pirmām kārtām koncentrēs uzmanību uz profilaksi un būtiski samazinās krīzes iespējamību nākotnē.

Tāds ir jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas mērķis, un esmu ļoti pateicīgs par jūsu atbalstu Komisijas priekšlikumiem šajā saistībā.

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ja uzklausījāt pirmo runātāju grupu, jums radās priekšstats par to, kas izraisīja uzticības krīzi, un tiesa, ka tieši šāda krīze mums pašreiz ir. Pirmkārt, Komisija, otrkārt, spekulētāji un, treškārt, Padome, it sevišķi Merkel kundze. Tur nav nekā sarežģīta!

Par laimi, kāds runātājs — tas bija Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs — norādīja, ka euro ir stabils ne tikai ārēji, bet arī iekšēji, jo tam ir zemākais inflācijas līmenis. Spekulācijas nevar radīt problēmu. Euro ir stabila valūta. Problēmu rada Līguma pamatnoteikumi un kņada ECOFIN padomē. Katrā ECOFIN padomes sanāksmē izceļas jauna kņada.

Rehn kungs nupat norādīja, ka Komisija tika ierosinājusi Eiropas mehānisma izmantošanu, bet Padome nebija gatava piedalīties. Mēs tagad sakām, ka Komisija nerīkojās. Es neesmu viens no tiem, kas nemitīgi pielūdz Komisiju, bet Komisija noteikti rīkojās pareizi, 2008. gadā sagatavojot precīzu sarakstu pēc euro desmitās gadadienas.

Tajā bija četri punkti, kam vajadzīgs risinājums: pirmkārt, konsekvents Eiropas uzraudzības mehānisms; otrkārt, konsekventa ekonomikas pārvaldība vai vienalga, kā vēlaties to saukt; treškārt, konsekventa ārējā pārstāvniecība un, ceturtkārt, konsekvents krīzes pārvaldības mehānisms. Visas šīs lietas tagad ir mūsu priekšā. Es vēlos uzsvērt, ka tieši pārējie tos neņēma vērā. Ja mēs vēlamies atrast vainīgo, ir viena partija, kura tajā vainojama un kuru nedrīkstam aizmirst, kā arī dalībvalstis, kas līdz ausīm ir ieslīgušas parādos un nav izmantojušas ieguvumus, kurus nodrošina euro ieviešana, lai īstenotu reformas un samazinātu savus parādus, bet tā vietā dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka visām šīm dalībvalstīm ir kaut kas kopīgs. Neatkarīgi no valsts tām visām ilgstoši ir bijušas sociālo demokrātu valdības, dažām pat līdz šai dienai. Tas attiecas uz Portugāli, Spāniju, AK, Ungāriju un Latviju. Grieķijā viņi vienas un tās pašas muļķības turpina darīt jau četrus gadus. Un šāds ir rezultāts. Ja mēs nerunāsim atklāti par dalībvalstu parādu pārmērīgo līmeņu galveno cēloni, mēs nespēsim atrisināt šīs problēmas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Langen kungs, tagad varat atkal apsēsties. Jūs uzstājāties ar ļoti izteiksmīgu runu un pateicāt savu sakāmo. Man jums ir jautājums. Īrija nav Eiropas dienvidu valsts, cik man zināms. Tā atrodas Eiropas ziemeļos. Īrijai ir milzīgi parādi. Vai varat paskaidrot, kā radušies Īrijas parādi? Vai jūs būtu tik laipns un pastāstītu, kāda partija ir dominējusi Īrijas valdībā pēdējos 30 gadus?

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ar lielāko prieku atbildu uz šo jautājumu! Īrijas valdība pieļāva kļūdu, nodrošinot garantijas un nepieprasot reformas banku nozarē. Tas bija bezatbildīgi, un tāpēc tagad tai ir budžeta deficīts 32 % apmērā. To mēs zinām. Tomēr jums nevajadzētu jaukt citu valstu problēmas un Īrijas problēmu. Īrijas gadījums ir pilnīgi citāds, jo attiecas uz otrā līmeņa banku krīzi, nevis strukturālu problēmu, kā tas ir citās valstīs. Schulz kungs, jūs to zināt tikpat labi, cik es. Lūdzu, necentieties novērst mūsu uzmanību!

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs, cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim — palikt pie sava. Vai zināt, kas bija Grieķijas premjerministrs, kura valdības laikā uzkrājās visi šie pārmērīgie parādi, izraisot Grieķijā krīzi? Tas noteikti nebija Papandreou kungs. Vai jūs atceraties, kurā politiskajā ģimenē ietilpa šis premjerministrs? Karamanlis!

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pēc četriem Karamanlis valdības gadiem… (Kņada zālē) Nē, strukturālas problēmas Grieķijā sākās vēl agrāk. Šis Parlaments 2000. gadā debatēja par to, vai Grieķijai būtu jāpievienojas euro zonai. Sociālie demokrāti — Vācijas valdība — uz to bija mudinājusi. Pateicoties jums, Parlamentā divu trešdaļu vairākums atbalstīja Grieķijas pievienošanos euro zonai. Tas ir fakts, un tam nav nekāda sakara ar nacionālismu.

Es arī vēlos atbildēt uz Schulz kunga jautājumu par Vācijas un Spānijas parādiem. Protams, Spānijas valsts parādu līmenis ir zemāks par Vācijas parādu līmeni. Spānijai nebija jāfinansē atkalapvienošanās process. Tomēr Zapatero valdībai Spānijā ir citas problēmas. Tā savā valstī ir ielaidusi 6 miljonus cilvēku un 2 miljoniem no tiem piešķīrusi Spānijas pilsonību, tāpēc tagad bezdarba līmenis ir augstāks par 20 %. Tā ir strukturāla problēma, un to ir izraisījis viens cilvēks: Zapatero kungs.

 
  
MPphoto
 

  Stephen Hughes (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, Padomē un Komisijā ir daudz tādu cilvēku, kas uzskata, ka pasaules ekonomikā mēs varam būt sekmīgi tikai tad, ja samazinām darba ņēmēju tiesības, mūsu koplīgumu sistēmas un mūsu pensijas. Citiem vārdiem sakot, mums saka, ka mums ir jāpazemina mūsu sociālā modeļa līmenis. Tiks reorganizētas valsts finanses, koncentrējot uzmanību tikai uz valsts parādu samazināšanu līdz nepamatotam 60 % līmenim no IKP un faktiski izslēdzot deficītus.

Tā ir tā pati Padome, kas — ja pareizi atceros — vienojās par stratēģiju „Eiropa 2020”, bet nešķiet, ka tai rūpētu, no kurienes nāks līdzekļi, lai īstenotu šo stratēģiju. Ja mums gadu no gada ir būtiski jāsamazina mūsu valsts parādi, ja mums jāizvairās no deficītiem, kas pārsniedz 1 %, kā ierosina Komisija, un ja mums tas viss jāpanāk zema izaugsmes līmeņa vidē, kurā pastāv augsts bezdarba līmenis, kā gan mēs varam īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”?

Šī ir nepareiza izmaksu konkurētspējas un ārkārtējas fiskālās taupības ekonomikas stratēģija, kas Eiropu ievirzīs lejupslīdes sliedēs laikā, kurš tās vēsturē ir izšķirošs. Priekšsēdētāja Barroso pašlaik nav šeit, bet es domāju, ka viņam ir Padomei jāpasaka, ka tai vismaz trīs jomās ir no jauna jānosaka politiskā darba kārtība.

Pirmkārt, mums jāpabeidz Ekonomikas un monetārās savienības izstrāde, izveidojot Eiropas stabilitātes aģentūru kopējām eiroobligācijām, un es priecājos, ka priekšsēdētājs Barroso šodien neizslēdz ideju par eiroobligācijām. Tas pieliks punktu spekulantu uzbrukumiem, nodrošinās tirgus likviditāti attiecībā uz valdību parādiem un samazinās euro zonas vispārējās izmaksas par parādiem.

Otrkārt, mums no jauna jāievieš līdzsvars attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktiem par ekonomikas pārvaldību. Mēs vienojāmies, ka fiskālajai disciplīnai būs vajadzīgi strikti noteikumi un spēcīga īstenošana, bet mums tas arī jāsaskaņo ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu pienācīgu īstenošanu katrā valstī, un tiesību aktos tas ir jāatspoguļo.

Visbeidzot, mums vajadzīgi jauni valsts finansējuma avoti. Krīze ir iznīcinājusi gadiem ilgus ar budžetu saistītus centienus. Ir jau krietni par vēlu piemērot finanšu transakciju nodokli, un tas ir nepieņemami, ka Padome ir šķietami sastingusi, nespējot pieņemt lēmumu par šo nodokli. Tādas ir reformas, kas mums ir steidzami vajadzīgas.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Goulard (ALDE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, aplūkojot parlamentu vēsturi, redzam, ka to rokās reti ir vara. Kad parlamentiem piedāvā lielāku varu, tie parasti to pieņem. Šā rīta debates liek man domāt, ka mēs — ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma referenti — rīkojamies pareizi, kad pieprasām vairāk par ierosināto, jo, komisār, būtībā Komisija mums saka: „Mēs mēģinājām, bet mums neizdevās.” Savukārt Padome mums saka: „Mēs nevēlamies rīkoties plašāk.” Tomēr vēl ir arī Parlaments. Turklāt tieši Padome vēlējās palielināt Parlamenta tiesības; ne jau Parlaments neatbilstīgi izmanto savas pilnvaras. Saskaņā ar Lisabonas līgumu mēs esam viens no likumdevējiem.

Tāpēc ar prieku paziņoju, ka manis šorīt iesniegtais ziņojums ietver arī eiroobligācijas, jo debatēm ir jānotiek šeit, plenārsēžu zālē. Es nepieņemu Barroso kunga sacīto: „Vai, vai, vai, tas ir ļoti sarežģīti; mēs jau Padomē esam pieļāvuši visādas muļķīgas lietas, tāpēc tagad jums patiešām ir jāaizver mutes.” Mēs darīsim tieši pretējo. Mēs par to runāsim demokrātijas kontekstā.

Otrkārt, ir arī doma par Eiropas Valūtas fondu, jo patiesībā visi šie risinājumi, kas, kā sacīja Martin Schulz, ir pārejas risinājumi, nebūt noteikti nav risinājumi, uz kādiem cer mūsu pilsoņi. Jūs varat skatīties, kā aiziet visi vilcieni, vai arī varat strādāt. Šis Parlaments mēģinās strādāt. Mums nav plāna un mēs neapgalvojam, ka zinām absolūto patiesību, bet, manuprāt, ir absolūti nepieņemami, ka debates notiek Financial Times vai Zeit, nevis Eiropas Parlamentā. Tāpēc mēs darīsim savu darbu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju M.  Schulz aicinājumu atjaunot pilsoņu uzticību un viņa sacīto, ka tas nozīmē atklāt patiesību, nevis ķerties pie pārmērīgas vienkāršošanas.

Pirmais pārmērīgas vienkāršošanas gadījums attiecas uz to, ka tiek sacīts, ka eiroobligācijas noņem atbildību no dalībvalstu pleciem. Tas neapšaubāmi nav tiesa, neviens dalībvalstīm nekad nav prasījis sasummēt 100 % to parādu. Jebkurā gadījumā saskaņā ar eiroobligāciju shēmu dalībvalstīm joprojām būs tieši jādodas pie dažiem no savu parādu tirgiem, un tur tās varēs novērtēt sava paraksta kvalitāti, ko atspoguļos procentu likmes, kādas tām būs jāmaksā. Tā ir pārmērīga vienkāršošana, no kuras mums jāizvairās.

Otrs pārmērīgas vienkāršošanas gadījums attiecas uz to, ka mēs sakām: „Mēs izpērkam grieķus un bezpalīdzīgos īrus.” Tomēr vēlos norādīt, ka mēs aizdodam naudu; un aizdodam naudu par likmēm, kas ir īpaši izdevīgas aizdevējiem. Mēs izmantojam šo gadījumu, lai labi nopelnītu. Tāpēc ir divas iespējas: mēs vai nu uzskatām, ka ar mūsu aizdevumiem Grieķija un Īrija vairs nerada risku un ka mums tām jāaizdod ar likmi, kas atbilst nulles vai vismaz ārkārtīgi ierobežota riska likmei, vai ka pastāv risks, ka šīs valstis nepildīs savas saistības. Tādā gadījumā „augonis ir jāizspiež” un šie parādi ir jāreorganizē, un mums ir jāpārtrauc šī nenoteiktība.

Nobeigumā es vēlos ko sacīt mūsu vācu draugiem, it sevišķi Kristīgo demokrātu apvienībai. Langen kungs, jūs runājāt par atkalapvienošanos, un jums ir taisnība. Kad notika Vācijas atkalapvienošanās, visa Vācijas markas zona, kurā ietilpa arī Beļģija un kurai galu galā Francija izrādīja lielu lojalitāti, par to samaksāja ļoti augstu procentu likmju veidā. Tā rīkoties bija pareizi. Tas bija pareizi gan vēsturiski, jo Vācijas atkalapvienošanās nozīmēja Eiropas — kādu mēs to pazīstam — atkalapvienošanos, gan ekonomiski, jo galu galā visi bija ieguvēji no ātrāka izaugsmes tempa, ko šīs likmes sekmēja.

Tāpēc šodien es Kristīgo demokrātu apvienībai saku, lai tā patur to prātā, un mēs prasām, lai Vācija rīkojas tāpat.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, ironiskā kārtā liekas pienācīgi, ka Eiropadomei būtu jādiskutē par pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu, jo pilnīgi noteikti šķiet, ka pašlaik euro mētājas no vienas krīzes uz nākamo. Lai gan daudzi no mums Apvienotajā Karalistē vienmēr uzskatīja, ka euro ir vēsturiska kļūda — gan mūsu valstij, gan Eiropai kopumā —, mēs, protams, negūstam nekādu gandarījumu, vērojot radušos situāciju. Mēs vēlamies to atrisināt Eiropas līmenī, izlēmīgi atgriežoties pie fiskālas disciplīnas visā Eiropas Savienībā.

To neatrisinās lielākas parādsaistības ne ES, ne vietējā līmenī. Bet mums skaidri jānorāda, kas ir atbildīgs par euro pašreizējo situāciju. Katras euro zonas dalībvalsts pienākums ir pildīt tās saistības attiecībā pret euro zonu, un citu iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt, ka euro zonas dalībvalstis pilda šīs saistības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tiek organizētas atsevišķas euro zonas valstu ministru tikšanās. Respektīvi, euro zonas stabila pārvaldība pirmām kārtām ir euro zonas dalībvalstu atbildība. Pārējās valstis var sniegt politisku atbalstu, bet tas arī viss. Nav nekāda pamatojuma piemērot turpmākus slogus vai sankcijas tām dalībvalstīm, kas izvēlējušās nepieļaut kļūdu un nepievienoties euro zonai.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pagājis tieši gads, kopš Grieķijas ekonomikā sākās sabrukums un Grieķija iesaistījās postošā memorandā un atbalsta mehānismā. Pagājis gads, Langen kungs, un valsts ir uz bankrota robežas: pirmkārt, sociāla bankrota robežas, ņemot vērā, ka nākamajā gadā prognozē bezdarba līmeni 15 % apmērā, savukārt vēl tikai vakar valdība pieņēma likumprojektu, atceļot koplīgumus, un šodien visā valstī ir streiki, un, otrkārt, ekonomikas bankrota robežas, un šoreiz deficītu un parādus nav palielinājuši „melīgie grieķi” no PASOK un New Democracy; tos ir palielinājuši alķīmiķi komisāri, izmantojot Eurostat statistikas datus, lai vājāku valstu parādus palielinātu un spēcīgāku valstu parādus samazinātu.

Ja tiks pieņemts tāds mehānisms, kādu izmantoja Grieķijai, mēs noteikti dosimies bankrota virzienā. Ja Padome izstrādā šādu mehānismu, tā būs valstu lejupslīde, izraisot bezdarbu un sekmējot banku un lielo uzņēmumu labklājību. Es vēlētos zināt, vai tas ir Eiropas redzējums, par kādu sākumā runāja Barroso kungs, kura nav šeit, lai mums to paskaidrotu.

 
  
MPphoto
 

  Timo Soini (EFD). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, katra valsts ir atbildīga par savu ekonomiku. Valstis nav atbildīgas cita par citas parādiem. To arī nosaka Līguma 125. pants. Kad tas cilvēkiem ir izdevīgi, viņi ievēro Līgumu, bet, kad ne, tad Līgumu ignorē. To labi parādījuši referendumi: Francija saka „nē”, Nīderlande saka „nē” un Īrija saka „nē”. Divus no šiem rezultātiem risināja Parlaments, vienu — ar vēl vienu referendumu. Līguma pantu interpretācija, šķiet, ir atkarīga no vēja virziena.

Somijas valdība ir Somijas nodokļu maksātajiem piemērojusi tādas kā negodīga galvotāja saistības, kas mums laika gaitā būs jāsedz. Mēs nesaprotam, kāpēc somu darba ņēmējiem un mazajiem uzņēmējiem būtu jāstrādā vaiga sviedros, lai nomaksātu spēlmaņu un meļu parādus. Tas gluži vienkārši nav pareizi.

Kad Padomju Savienībā bija problēmas, tika aicināts piemērot lielāku sociālismu. Cilvēki devās uz Maskavu: vairāk sociālisma. Kad Eiropā ir problēmas, cilvēki pulcējas Briselē: vairāk integrācijas. Rezultāts būs vienāds. Tas nestrādās.

Veselīgas sabiedrības veido no apakšas uz augšu. Demokrātiju veido no apakšas uz augšu, nevis uz leju — no kaut kāda ziloņkaula torņa. Tā tas vienkārši ir. Kopēja ekonomikas politika Eiropai nenostrādās. Eiropa var pastāvēt tikai kā ekonomikas un brīvās tirdzniecības zona, par kādu tai atkal būtu jākļūst.

Es tikai vēlos vēl nedaudz izteikties par eiroobligācijām. Es devos uz Mellunmäki Helsinkos, lai apspriestu eiroobligācijas, un, kad stāstīju, kas tās tādas ir, sievietes cieši sagrāba savas rokassomiņas un vīrieši lūkoja, vai viņiem vēl ir viņu maki. Tas nestrādās.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, nupat pret Vāciju tika izvirzīta briesmīga apsūdzība. Tas ir baiss atgādinājums par 20. gadsimta 20. gadu beigām.

Kā entuziastisks Eiropas atbalstītājs un spītīgs euro atbalstītājs es jums vēlos jautāt: „Vai esat pamanījuši, ka jūs Eiropas Savienību — šo lielisko miera un pārtikušas ekonomikas projektu — dzenat kapā?” Cohn-Bendit kungam ir taisnība, kad viņš sacīja, ka mēs vienmēr reaģējam novēloti un vienmēr retrospektīvi. Tagad mums jālūkojas nākotnē. Vai esat pamanījuši, kas notiek ārpusē? Cilvēkus vairs neinteresē ķīvēšanās starp sociālistiem un konservatīvajiem — ne manā valstī, ne šeit, Eiropas Parlamentā. Viņus interesē risinājumi un tas, vai viņu nauda joprojām ir drošībā. Mums viņiem godīgi jāpasaka, ka tas tā vairs nav.

Mums jāsper nākamais solis un jāatzīst, ka mums vajadzīga drosme, lai norakstītu parādus, mums beidzot jāliek bankām maksāt, pat ja tas skar mūsu dzīvības apdrošināšanas polises, un mums jāizstrādā jauns Eiropas politikas projekts, ko nav apsēdušas Lisabonas līguma problēmas.

Mēs esam iekrituši slazdā. Ja mēs grozīsim šo pantu, Īrija referendumā balsos ar „nē”. To pašu varam sagaidīt manā valstī. Turklāt liela problēma pastāv arī Apvienotajā Karalistē. Dāmas un kungi, jums jāsāk apzināties notiekošais.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool (PPE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šajos krīzes apstākļos mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pēdējos desmit gadus euro ir nodrošinājis būtisku pārticību un stabilitāti, kā arī daudzas darba vietas. Tāpēc ir vērts to labi aizsargāt. Tomēr tam būs vajadzīga izlēmīga Eiropas augstākā līmeņa sanāksme un daudz lielāka vienotība. Mums izmisīgi trūkst vienotības — ne tikai, kad runa ir par pastāvīgu krīzes mehānismu, bet arī attiecībā uz striktu finanšu pārvaldību.

Šajās debatēs, priekšsēdētāja kungs, „eiroobligācijas”, šķiet, ir brīnumvārds — it kā mēs liksim valstu parādu problēmām izzust, kā saule liek izkust sniegam. Tomēr tiem, kas šajā Parlamentā aicina ieviest eiroobligācijas, ir arī jāapzinās, ka tās saistītas ar būtiskām saistībām un striktu budžeta disciplīnu, kura sniedzas daudz tālāk par priekšlikumiem nostiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir mūsu priekšā.

Priekšsēdētājs Trichet minēja „fiskālo savienību”. Vai tie, kas šajā Parlamentā aicina ieviest eiroobligācijas, ir tam gatavi? Es par to šaubos.

Priekšsēdētāja kungs, mums jāvelta mūsu enerģija šiem priekšlikumiem, kas ir mūsu priekšā, lai nostiprinātu pamatus, uz kuriem balstās euro. Tas jādara steidzamā kārtā, un mēs šajā Parlamentā smagi strādājam, lai to panāktu. Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta profilaktisko daļu mums vajadzīga pieeja, kas vairāk pamatota uz noteikumiem, jo profilakse ir labāka par seku novēršanu. Mums ir arī jānodrošina augstāks kopējās atbildības līmenis starp dalībvalstīm ne tikai saistībā ar ieguvumiem, bet arī ar saistībām un apņemšanos, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta.

 
  
MPphoto
 

  Udo Bullmann (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kritiskās situācijās Eiropa vienmēr ir atradusi veidu, kā pārvarēt krīzi. Nevis tādēļ, ka cita pret citu tiktu izspēlētas dažādās intereses, bet gan tādēļ, ka mēs apvienojam mūsu intereses, un tas mums ļauj doties jaunos virzienos.

Es vēlos Barroso kungam uzdot jautājumu, bet viņa diemžēl vairs nav sēžu zālē. Protams, ka drīz norisināsies svarīgas preses konferences par jautājumu, kā mēs varam izglābt Eiropu, izmantojot zemāko kopsaucēju, bet Rehn kungs, iespējams, varētu manu jautājumu nodot Barroso kungam. Es nesaprotu, kāpēc nedodamies šādā virzienā: eiroobligācijas ir saprātīgs risinājums. Schulz kungs to sacīja savas grupas vārdā un Vācijā, kur šis ir ļoti svarīgs jautājums, mana partija arī tam piekrīt. Iebildumus ceļ tieši Vācijas valdība un citas valstis, kas maksā mazāk procentu. Kāpēc mēs tā nerīkojamies? Mēs sakām, ka šīs problēmas var atrisināt. Tagad mēs plānojam ieviest eiroobligācijas, bet gatavojam saprātīgu tiesību aktu kopumu. Kas mums ir vajadzīgs, lai Eiropa varētu rīkoties? Kā mēs varam likt naudu lietā? Kā mēs varam radīt lielāku nodokļu potenciālu saprātīgai, ilgtermiņa ekonomikai? Mēs ieviešam eiroobligācijas, un mēs sasaistām šo ieviešanu ar finanšu transakciju nodokļa ieviešanu Eiropas Savienībā. Šis tiesību aktu kopums varētu nodrošināt ieguvumus pilnīgi visiem. Pajautājiet Merkel kundzei Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, vai viņa ir gatava to darīt. Kāpēc tas nav iespējams? Kāpēc Komisija neiesniedz šādu priekšlikumu? Tas palīdzētu visiem un ļautu Eiropas jaunajam projektam pārvarēt krīzi. Es no Komisijas sagaidu šādu priekšlikumu.

Jums jābeidz atrunāties. Ir laiks rīkoties Eiropas pilsoņu un dalībvalstu interesēs, lai mēs atgrieztos uz saprātīgas izaugsmes ceļa. Mūsu liktenis ir jūsu rokās, bet jums jābūt drosmīgiem un jāuzņemas iniciatīva.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, pagājušais gads parāda, ka kopējai valūtai ir vajadzīgi skaidri un kopēji pamatnoteikumi, un ir acīmredzams, ka pašlaik mums šādu noteikumu nav. Ir arī skaidrs, ka euro zonai nemitīgi trūkst ticamības gan pilsoņu acīs, gan finanšu tirgos. Es nepiekrītu Bullman kunga teiktajam. Es drīzāk uzskatu, ka Komisija ir paveikusi labu darbu un ir ierosinājusi mērķtiecīgus priekšlikumus. Un, runājot par problēmām, ar ko pašlaik saskaramies, es domāju, ka problēma nav saistīta ar Komisiju, bet gan ar Padomi. Protams, Padomei nākamo dažu dienu laikā gaidāma diezgan sarežģīta sanāksme.

Es arī vēlos paust savu gandarījumu, ka Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kas mums ļaus nākotnē izlabot makroekonomikas nelīdzsvarotību. Līdz šim mēs uzmanību pievērsām tikai pilsētu finansēm un deficītiem, un ar to noteikti nepietiek, kā skaidri parāda Īrijas gadījums.

Mazāk mani iepriecina Padomes darba stils, kā parāda tirgošanās starp Sarkozy kungu un Merkel kundzi, lai padarītu Komisijas labos priekšlikumus mazāk saistošus, kas nozīmēs, ka priekšlikums nenodrošinās nekādus uzlabojumus. Mums būtu jāatceras tas, kas notika 2005. gadā, kad Stabilitātes un izaugsmes paktu padarīja elastīgāku. Toreiz šo situāciju radīja tās pašas valstis, un ilgtermiņā šāda situācija varēja izraisīt to, kas tagad notiek Grieķijā. Es ceru, ka Padome saņemsies un sapratīs, kāds lēmums mums ir vajadzīgs — pretējā gadījumā mēs neizkļūsim no šis situācijas.

 
  
MPphoto
 

  Derk Jan Eppink (ECR).(DE) Priekšsēdētāja kungs, flāmu politiķis Bart De Wever intervijā žurnālam Der Spiegel sacīja, ka Beļģija ir kļuvusi par tranzīta sabiedrību, un tas ir problēmas cēlonis Beļģijā, nevis valodu jautājums. Solidaritāte ir kļuvusi par vienvirziena ielu.

ES dara vienu un to pašu. Mēs pakalpojumu sabiedrību padarām par tranzīta sabiedrību, un euro ir viens no līdzekļiem, ar ko mēs to panākam. Vairākās valstīs tas paver ceļu lētai naudai. Kā sacīja ES Padomes priekšsēdētājs Van Rompuy, tas ir kļuvis par miegazālēm. Tas iedragā valstu konkurētspēju. Tagad daudzi Eiropas politiķi aicina ieviest vēl vienas miegazāles: eiroobligācijas. Tas šo plaisu tikai palielinās. Ja turpināsim šādi, dažu gadu laikā ES būs tādā pašā situācijā, kādā tagad ir Beļģija: tranzīta sabiedrība, kuras politiskie pamati sadrūp.

Ziemassvētku laikā es lasīšu Vācijas Rūpniecības federācijas bijušā priekšsēdētāja Henkel grāmatu „Taupiet mūsu naudu”. Varbūt jums būtu jādara tas pats, lai jūs uzzinātu, ko domā cilvēki Vācijā.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc paziņojumiem New York Times Amerikas Savienotajās Valstīs notiek izmeklēšana par slepenu klubu, kurā ietilpa deviņas bankas — viena no tām ir Eiropas banka — un kuru vadītāji satiekas katru trešdienu, lai vienotos par rīcību saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem. Krīzes komitejai par to nebija ne mazākās nojausmas, un Eiropai ir tikai skatītājas loma.

ASV Federālajām rezervēm bija jāatskaitās par 13 kvintiljoniem ASV dolāru, kas iztērēti, izpērkot bankas. Vai jūs varētu mums pastāstīt, ko ASV Federālās rezerves prasīja par Eiropas banku glābšanas paketi? Vai tad Eiropas glābšanas fonda summas divkāršošana un gatavošanās izpirkšanai EUR 2000 miljardu apmērā nav saistīta tieši ar kritisko situāciju bankās un arī valstu budžetos?

Kas mums neļauj prasīt Eiropas Centrālajai bankai pārredzami un detalizēti atskaitīties par tās darbībām, kā ASV lika atskaitīties savām Federālajām rezervēm? Tas pieliktu punktu aizdomām, ka tā rīkojās un turpina rīkoties patvaļīgi, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu kopējo interešu vārdā.

Kāpēc nekad nav bijušas organizētas diskusijas par tādu pasākumu pieņemšanu, kas reāli un efektīvi nodalītu spekulatīvas bankas no komercbankām, kā tas ir Glass-Steagall likumā?

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pallone (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam vienisprātis, ka ir jāizveido instruments, ar ko varētu iejaukties krīzes situācijā. Šim instrumentam noteikti jābūt saistītam ar striktiem un rūpīgi izstrādātiem budžeta politikas virzieniem dalībvalstīs. Es ceru, ka tas nozīmēs, ka neatkārtosies tādas krīzes, ar kādām saskaramies šo mēnešu laikā.

Šodienas debates ir par to, kā vislabāk finansēt šo instrumentu. Kā mēs visi zinām, privātais sektors daļēji ir atbildīgs par krīzes izraisīšanu dažās valstīs, un šādos gadījumos ir pareizi, ka tam būtu jāuzņemas atbildība, lai gan šā sektora atbildības daļa būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Tomēr es domāju, ka mums jāatrod jauni un inovatīvi veidi, kā finansēt šo krīzes novēršanas instrumentu. Viens piemērs varētu būt eiroobligācijas, ko daži uzskata par jaunu slogu valstu budžetiem. Tomēr tā tas nav. Gluži pretēji — izdodot eiroobligācijas, krīzes novēršanas instrumentu varētu finansēt, izmantojot tirgu, kā arī piesaistot ārvalstu kapitālu un cilvēkus, kas vēlas ieguldīt.

Lielu slogu dalībvalstīm radītu mehānisms, kas balstīts tikai uz proporcionālām iemaksām, kuras veic, vienkārši piešķirot rezerves, un valstīm būtu noguldīšanai jāatrod resursi un kapitāls, kas tomēr nenestu nekādu peļņu. Situācija, kāda pastāv pašlaik, kad dalībvalstīm prasa īstenot bargus budžeta politikas virzienus, lai samazinātu deficītus un parādus, kā arī veiktu iemaksas dalībai krīzes novēršanas fondā, ir saistīta ar reālu sabrukuma risku.

Eiropas ekonomiku nevar atdzīvināt, ja vien tās dziedināšanai vienlaikus neizmantosim euro spēku starptautiskajos tirgos un izrietošo uzlaboto kredītvērtējumu.

 
  
MPphoto
 

  Elisa Ferreira (S&D).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jūs uzklausījāt skaidru šā Parlamenta vēstījumu — aicinājumu Komisijai rīkoties un iejaukties. Komisijai prasa neaprobežoties ar to, ka tā mehāniski panāk minimālo vienošanos starp valstīm, vienlaikus sakot, ka Komisijai jābeidz ļaut sevi ierobežot ar spēcīgākās iestādes gribu. Komisijai jāuzņemas savs pienākums un saistības izrādīt iniciatīvu.

Ar nožēlu jāsaka, ka secinājumi, ko sagaidām no nākamās augstākā līmeņa sanāksmes, nenodrošinās risinājumu, galvenokārt jau tāpēc, ka paredzētais iejaukšanās mehānisms ir vienprātīgi jāpieņem visām dalībvalstīm, un mums ir vajadzīga Eiropas dimensija, nevis dimensija, kura pieļauj dažādus izkropļojumus un dažu valstu kontroli pār citām. Tomēr, skatoties no otras puses, Līguma pārskatīšana šajā gadījumā atvērs Pandoras lādi, un jebkurā gadījumā es vēlētos saņemt atbildi uz vienu jautājumu: „Vai jaunais mehānisms varēs iegādāties valdību obligācijas?”

Komisār, ir jāveic padziļināta pārskatīšana, un Komisija nevar ignorēt pašreizējās debates par eiroobligācijām, nesniedzot nekādu atbildi uz iniciatīvām, ko vairāki dalībnieki, proti, Juncker kungs, M. Monti un daži šā Parlamenta pārstāvji un ideju laboratorijas pašlaik izvirza. Komisijai jāiesniedz priekšlikums un jāspēj tas aizstāvēt.

Visbeidzot, pēdējais komentārs: euro zonai nav globālas problēmas; — labi, viena globāla problēma ir, bet saistīta tieši ar tās nepietiekamo izaugsmi, nevis nevienmērīgo iekšējo attīstību. Kur ir līdzekļi, kas jāizmanto kopā ar ekonomikas pārvaldību un sankcijām, lai efektīvi veicinātu un rezultatīvi īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”?

 
  
MPphoto
 

  Wolf Klinz (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Schulz kungam ir taisnība. Mēs esam saskārušies ar lielu uzticības krīzi, un Padomes locekļi pilsoņiem pūš miglu acīs. Viņi tiem stāsta, ka viss tiek kontrolēts, ka mums tikai jāievieš nelielas izmaiņas Līgumā, izveidojot pastāvīgu stabilitātes mehānismu, un tad problēma būs atrisināta. Patiesībā situācija netiek kontrolēta. Dalībvalstis reaģē, nevis reāli rīkojas. Tās izmisīgi dzēš liesmas, bet nespēj tās uzveikt. Tirgi jautā: „Kas kontrolē Eiropu un euro zonu?

ES ir nonākusi kritiskā pavērsiena punktā. Ja tagad neizvelēsimies īsto ceļu, mēs nespēsim pat uzturēt status quo. Tā vietā mēs spersim soli atpakaļ. Mums ir vajadzīgi turpmāki pasākumi integrācijas virzienā. Mums vajag vairāk Eiropas. Mums jāpabeidz iekšējā tirgus, tai skaitā pakalpojumu nozares, izveide. Kopā ar monetāro savienību mums vajadzīga Ekonomikas, budžeta un fiskālā savienība. Mums arī vajadzīga spēcīga Komisija, kam ir tiesības un pilnvaras kontrolēt un uzraudzīt šo ekonomikas savienību, kā arī automātiski piemērot sankcijas gadījumos, kad tas ir pamatoti. Ja mēs spersim šos soļus plašākas integrācijas virzienā, mēs varēsim runāt par eiroobligāciju ieviešanu. Tad mēs būsim tām izveidojuši pamatu. Tomēr vienlaikus mums jānodrošina, ka mūsu rīcībā ir vajadzīgais ilgtermiņa ieguldījumu finansējums, neraugoties uz visiem pamatotajiem taupības pasākumiem, lai nodrošinātu Eiropas Savienības konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Mums beidzot pilsoņiem jāizstāsta patiesība. Mums vajadzīgi risinājumi bez redzamību ierobežojošām klapēm, un mums ir jādiskutē par jautājumiem, neizvirzot ideoloģijas, un mums jābeidz putroties. Mums vajadzīga ilgtermiņa rīcība, nevis īstermiņa reakcijas.

 
  
  

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). - Priekšsēdētājas kundze, sāksim ar labajām ziņām. Jā, Eiropas ekonomikā kā tādā ir vērojamas nelielas atveseļošanās pazīmes. Taču to apdraud ilgstošā nenoteiktība, kas rada finansējuma izbeigšanās un ieguldījumu apstāšanās risku. Eiropā visi, tai skaitā AK, ir pamatoti ieinteresēti nostiprināt euro zonas ekonomiku.

Stabila un pārredzama ekonomikas plānošana, lai kontrolētu izšķērdīgu valdību tēriņus un nepieņemamos parādu līmeņus, ir svarīga visām 27 valstīm. Euro zonas valstis ir sapratušas, ka ir vajadzīgs pastāvīgs krīzes risinājums, bet ir radušies daudzi jautājumi, no kuriem daži ir ierosināti šajā Parlamenta rezolūcijā.

Pirmkārt, kāda veida privātā sektora iesaistīšanās tiek gaidīta? Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu sekot SVF paraugam, proti, aizsargāt valsts līdzekļus ar priviliģēta kreditora statusu. Otrkārt, par kādām Līguma izmaiņām jūs runājat? Šis jautājums ir jāpaskaidro.

Un, visbeidzot, pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms ir aprakstīts kā instruments, kas nostiprinās euro zonu. Tām valstīm, kas vēlas pievienoties euro zonai, būtu jādod iespēja piedalīties, taču tām, kuras izvēlējušās tai nepievienoties, nedrīkst piespiest veikt iemaksas.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure (PPE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņus, kā arī finanšu tirgus uztrauc šaubas. Tagad, kad eiropiešiem ir vienots liktenis, vai viņi spēs to risināt solidāri?

Pašlaik krīzes apstākļos ir vērojamas solidaritātes pazīmes. Tas ir labi, bet nav pietiekami. Esot vienotiem nelabvēlīgos apstākļos, eiropiešiem ir arī jāparāda, ka viņi solidāri rīkojas, plānojot turpmāko rīcību, jo krīze Eiropu ietekmē ilgāk nekā pārējos kontinentus tāpēc, ka mūsu ekonomiku jau bija novājinājusi gausā izaugsme, proti, tikai vidēji 1 % gadā pēdējo desmit gadu laikā. Lisabonas stratēģijas desmit gadi ir pazaudēta desmitgade.

Stratēģijā „Eiropa 2020” Eiropas vadītāji ierosināja plānu mūsu ekonomikas atdzīvināšanai, bet viņi aizmirsa pastāstīt, kā to finansēs un kontrolēs, kā arī, kādi būs iespējamie stimuli vai sankcijas. Tāpēc ir pienācis laiks Stabilitātes un izaugsmes paktu papildināt ar solidaritātes paktu, kā šeit plenārsēdē jau tika sacīts.

Līgumā vārds „solidaritāte” ir minēts 23 reizes — ieviesīsim šo vārdu mūsu darbībās. Tiek izveidota fiskālās politikas virzienu koordinēšanas procedūra, lai nodrošinātu stabilitāti, novēršot deficītus. Paplašināsim tās darbības jomu — koordinēsimies cits ar citu, lai nodrošinātu turpmāku finansējumu. Mums jātērē mazāk, bet labāk, un nevis katram atsevišķi savā valstī, riskējot saņemt sankcijas, bet mums visiem kopā. Ja eiropieši vēlas izvairīties no sliktākā, viņiem jābūt vienotiem, lai sagatavotos labākajam.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D). - (SL) Priekšsēdētājas kundze, mēs, eiropieši, saskaramies ar interesantu paradoksu. No vienas puses, savu 12 gadu eksistences laikā euro ir sevi apliecinājis kā stabilāko pasaules valūtu. Saskaņā ar Eiropas Centrālā bankas oficiālajiem datiem Frankfurtē vidējā inflācija šajā laikposmā ir bijusi 1,97 %, kas ir par 3 procentpunktiem zem 2 % mērķa. Euro vērtība attiecībā pret ASV dolāru visās jomās un visām praktiskajām vajadzībām ir saglabājusi augstāku līmeni, nekā tai bija laikā, kad Eiropas valūtu izveidoja. Tomēr, no otras puses, pēdējā laikā dzirdam runas, ka euro, iespējams, draud sabrukuma risks. Kā mēs nokļuvām šādā situācijā?

Šādā situācijā mūs ir novedusi izkropļota un bezatbildīga rīcība, ko izraisīja populistiski politikas virzieni gan no kreiso, gan labējo puses. Taču vai patiešām, aizstāvot savu valūtu, mēs ļausim demokrātijai izrādīties vājākai par samērā autoritāriem režīmiem? Mums vajadzīga atbildīga rīcība, mums mūsu politikas virzienos jāievieš pieci atbildīgas rīcības zelta likumi. Pieņemsim tos šajā Parlamentā, izlemsim, kā novērtēt atbildīgas rīcības līmeni un tādu rīcību, kas veicina kopējo labumu, kuru atbalsta politikas virzieni mūsu dalībvalstīs.

Tāpēc par stūrakmeni ir jākļūst finanšu transakciju nodoklim un eiroobligācijām. Tāds šodien ir mūsu pienākums — pieņemt šādus politikas virzienus, aizstāvot mūsu vienoto valūtu.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, pašlaik mums vajadzīgi skaidri noteikumi, bet mēs darām pilnīgi pretējo. Tāpēc izvirzīšu dažus priekšlikumus, lai atjaunotu skaidrību.

„Eiropas semestra” laikā Parlaments vēlas koncentrēt uzmanību uz vairākām diskusijām, kas pašlaik nav vērstas uz konkrētu jautājumu un nav saskaņā ar sabiedrības viedokli. Mēs vēlamies, lai, pārvaldības tiesību aktu kopumā nosakot paredzētās sankcijas, tiktu ņemta vērā politiskā reakcija uz ieteikumiem, kas dalībvalstīm tiks ierosināti nākamo sešu mēnešu laikā.

Mana grupa vēlas skaidri norādīt, ka tiesību aktu kopumā nav brīnumainu risinājumu, kā pārvarēt krīzi. Tajā ir labi zināmas budžeta disciplīnas un strukturālu reformu metodes konkurētspējas saglabāšanai.

Attiecībā uz krīzes pārvaldības mehānismu, kā jūs, komisār, vakar sacījāt, priekšsēdētājs Barroso mums apsolīja, ka tas būs Eiropas mehānisms. Šodien Padome ierosina starpvaldību mehānismu. Vai Barroso kunga izpratnē tas ir Eiropas mehānisms, jo fonds atradīsies Eiropā, nevis Kaimanu salās, vai arī Komisija ir paredzējusi mums palīdzēt izveidot mehānismu saskaņā ar ES procedūru, kurā Parlamentam ir sniedzams ieguldījums?

Attiecībā uz eiroobligācijām Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un eksperti saka, ka tā ir laba, bet pāragra ideja, tāpēc mēs esam nokavējuši.

Es Komisijai ierosinu sākt debates, lai izstrādātu eiroobligāciju sistēmu, kas valstīm nodrošina pamatotu finansējumu, lai tās varētu rīkoties pareizi, un kas soda tās, kuras nerīkojas pareizi, piespiežot tās ieiet tirgū ar likmēm, kas patiešām attur no turpmākiem pārkāpumiem. Tas ir vienīgais praktiski iespējamais veids, kā apvienot fiskālo disciplīnu un ekonomikas izaugsmi.

Un nenāciet pie manis ar apgalvojumiem, ka ir pāragri vai novēloti kaut ko darīt, jo tagad mēs zinām, ka mēs vienmēr esam visu nokavējuši. Nu tad skatīsimies, vai šoreiz, izmainot noteikumus, mums izdosies kaut ko izdarīt laikā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Trautmann (S&D). (FR) Priekšsēdētājas kundze, euro ir mūsu kopējā vērtība, un šodien arodbiedrības Parlamentam pauda bažas, ka darba ņēmēji paši maksā par krīzi ar vāju euro, pret ko tiek vērsti uzbrukumi, nevis ar izaugsmi sekmējošu euro, kurš nodrošina darba vietu izveidi.

Tāpēc ir būtiski neīstenot vienkāršu tehnisku līgumu pārskatīšanu un risināt divus euro zonas galvenos defektus, ko ir atklājusi krīze.

Pirmā pieeja saistīta ar eiroobligāciju ieviešanu, kā jau šeit dzirdējām. Eiroobligācijas ne tikai stabilizēs euro līmeni, bet arī tūlīt pat atvairīs spekulantu uzbrukumus.

Otrā pieeja, lai ieviestu fiskālo taisnīgumu un finanšu tirgum liktu maksāt par krīzi, ir saistīta ar finanšu transakciju nodokļa piemērošanu, lai darba ņēmēji fiskālā netaisnīguma dēļ nemaksātu par krīzi.

Visbeidzot, jāizveido Eiropas Parādu aģentūra, kam jāspēj apkopot daļu dalībvalstu parādu.

Es arī vēlos paust atbalstu Juncker kungam un sacīt, ka stabilitātes fonda palielināšana, kā ierosināja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ģenerāldirektors Dominique Strauss-Kahn, ir laba ideja.

Agrīna iejaukšanās — kā uzklausījām —, nenokavējot un izvēloties kļūt stiprākiem, nevis vājākiem, mums ļaus īstenot pārvaldību, kas atjaunos uzticību, kuru atgūt aicināja mūsu priekšsēdētājs M. Schulz.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Paulo Rangel (PPE). (PT) Priekšsēdētājas kundze, pirmais, ko vēlos šeit skaidri norādīt un ko mums šeit, Parlamentā, būtu svarīgi nostiprināt, ir, ka — pretēji tam, ko reizēm lasām presē un dažu Eiropas vadītāju paziņojumos —, euro kā valūtai ir bijusi izšķiroša nozīme, reaģējot uz pašreizējo krīzi. Bez euro mēs būtu ārkārtīgi sarežģītā situācijā, vājāku valstu valūtām saskaroties ar devalvāciju un novedot pie tā, ka Vācijas marka pieredzētu neiespējamu vērtības paaugstināšanos, lai varētu uzturēt Vācijas un Eiropas tautsaimniecības. Tāpēc euro bija stabilizējoša ietekme ne tikai euro zonas valstīs, bet arī uz to valstu valūtām, kas nav izvēlējušās pievienoties euro zonai.

Tā kā mums ir jāaizstāv šī Kopiena, kas ir sekmīgi reaģējusi uz iepriekš nepieredzētu krīzi, un, ņemot vērā, ka mēs redzēsim, kas notiks ar dolāru un ASV nākotnē, mēs arī redzēsim, ka euro patiesībā ir priekšrocības.

Tagad šajā Padomē mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai aizstāvētu euro, proti, lai izveidotu stabilizācijas fondu, kas ievēro Kopienas metodiku un spēj īstenot atbildību valstīs, kuras atrodas ļoti apdraudētā situācijā, un solidaritāti valstīs, kas ir pildījušas savas saistības un nav vienmēr sevi parādījušas — vismaz savos ārējos paziņojumos — kā spējīgas ieņemt solidaritātes pozīciju euro zonas kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, gads, kas tuvojas nogalei, proti, 2010. gads, vairākkārt ticis aprakstīts kā gads, kura gaitā dzīvojām bīstamības ēnā. Tāpēc es domāju, ka šīm debatēm būtu jābūt lietderīgām, jo tajās varētu uzsvērt 2010. gadā gūtās mācības, lai varam izdarīt secinājumus, kas noderēs 2011. gadā.

Pirmais secinājums attiecas uz Eiropas ekonomikas finanšu nozares nepieņemamām nelīdzsvarotībām un izkropļojumiem tās reālajā ekonomikā.

Otrais secinājums attiecas uz nepieņemamo nelīdzsvarotību saistībā ar vienoto valūtu un vajadzību koordinēt ekonomikas, fiskālās un budžeta politikas virzienus, kas joprojām ir trausli.

Trešais un galvenais secinājums attiecas uz nelīdzsvarotību starp krīzes tempu un ilgajiem reaģēšanas laikiem. Skatoties no ekonomikas perspektīvas, tas nozīmē, ka Eiropas Centrālai bankai jābūt aktīvākai, reaģējot uz spekulatīviem uzbrukumiem valstu parādiem, un 2011. gadā mums jāliek pamati Eiropas Parādu aģentūrai, kas varēs izdot eiroobligācijas.

Tāpat attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu jāorganizē debates par vajadzīgajiem nodokļiem — banku nodokli un spekulāciju, t. i., īstermiņa spekulatīvu darījumu, nodokli — un par pašu resursu nepieciešamību Eiropas Savienībā.

Tomēr Parlamentam svarīgas ir debates par krīzes politiskajām sekām, jo Eiropas Savienības moto — es vēlreiz uzsveru — ir „vienoti dažādībā”, kas nekādā gadījumā nav „šķelti dažādības dēļ”. Tāpēc Parlamentam jāstājas pretī tiem, kas cenšas uzspiest kauna zīmi dažām dalībvalstīm attiecībā pret citām, šķeļot Eiropas sabiedrības viedokli un sarīdot eiropiešus citu pret citu.

Parlaments pārstāv 500 miljonus eiropiešu no Eiropas Savienības, kurā ir 27 dalībvalstis, un tāpat kā Džordža Orvela “Dzīvnieku fermā”, „neviens nav vienlīdzīgāks par pārējiem”.

 
  
MPphoto
 

  Othmar Karas (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs apspriežam augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 16. decembrī. Būtu labi, ja Padome pēc augstākā līmeņa sanāksmes varētu mums sacīt: „Mēs apzināmies plaisas un kļūdas, mēs zinām, kur esam bijuši nesekmīgi, un mēs saprotam Līguma ierobežojumus.”

Pašapmierinātība un vainīgo meklēšana, mēģinājumi notušēt kļūdas un virspusēja pieeja neatrisinās nevienu problēmu un neraisīs uzticību. Beigsim spēlēties ar Eiropu. Šis jautājums ir tikai par Eiropu. Es atbalstu Klinz kunga sacīto.

Tā kā līdz Ziemassvētkiem palikušas tikai dažas dienas, es jūs aicinātu iedegt apņēmības un kopēju interešu sveci, kas simbolizē jaunu nopietnību, godīgumu un uzticību Eiropas Savienības nākotnē. Iededziet sveci par politiskā virziena maiņu Eiropā, par pāreju no krīzes uz konkurētspēju, no Dovilas tendencēm uz politisko savienību, no taupības uz ieguldījumiem un reformu, no monetārās savienības uz politisko savienību.

Vācijas konstitucionālo problēmu dēļ Līguma papildinājums nav nekas vairāk par politisku „spieķi”, lai turpinātu izstrādāt glābšanas paketi. Tas nenodrošina risinājumu. Necentieties mums iestāstīt, ka tas ir svarīgāks, nekā patiesībā ir. Beidziet šo „dienu pa dienai” politikas veidošanu un ierosiniet pabeigtu koncepciju, lai reaģētu uz krīzi, kas mūs tuvinās politiskai savienībai. Beidziet šīs nesaskaņas — ir pietiekami, nav pietiekami, un patiesībā mēs nezinām, kas īsti notiks. Mums jāaicina Komisija izstrādāt koncepciju par ekonomikas, sociālo un finanšu savienību, lai nākamā gada beigās varam spert nākamo soli integrācijas virzienā un patiešām pienācīgi paveikt šo darbu.

 
  
MPphoto
 

  Anni Podimata (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Rīt sāksies viena no vissvarīgākajām Eiropadomes sanāksmēm Eiropas Savienības un it sevišķi EMS vēsturē, un jautājums ir par to, vai valstu vai to valdību vadītāji būs gatavi šim darbam. Mēs par to stipri šaubāmies, jo filozofija, ko konkrēti vadītāji ir ieviesuši Eiropadomē, nav krīzes pārvarēšanas filozofija, pamatojoties uz solidaritāti un, protams, atbildību. Tā ir krīzes pārvaldības filozofija, kas koncentrē uzmanību un attiecas tikai uz pastāvīgu mehānismu. Eiropadome nebūs gatava darbam, jo tā nesniegs ekonomikas un politikas kohēzijas vēstījumu, kāds ir vajadzīgs ne tikai, lai pārliecinātu tirgus, bet lai, pirmkārt un galvenokārt, pārliecinātu Eiropas pilsoņus, kuri cits citu uzlūko ar aizdomām un kuri atkal sākuši sirgt ar ksenofobiju; lai pārliecinātu viņus par Eiropas redzējuma vērtību un atgādinātu viņiem, ka ir vairāk lietu, kas mūs vieno, nekā to, kuras mūs šķir.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, nesaprotu, kāpēc sociālisti cenšas izvairīties no atbildības saistībā ar sociālistu politikas virzieniem. Tiesa, ka Eiropas deficītiem ir dažādi cēloņi. Tiesa arī, ka sociālistu valdības ir saskārušās ar budžeta deficīta problēmām, apzināti izvēršot tēriņu un pieaugošu deficītu politiku.

Mums šīs debates 2009. gada pavasarī jau norisinājās Parlamentā, kā arī vairākās dalībvalstīs. Atceros, ka Zviedrijas sociālie demokrāti kritizēja Zviedrijas valdību par to, ka tā nepalielina tēriņus un deficītu.

Un tagad redzam, kas ir noticis. Manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc mums vajadzīgi stabili noteikumi ne vien attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet arī attiecībā uz sekām. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā dalībvalstīm, kas finanšu sistēmām rada problēmas un izraisa paaugstinātas procentu likmes, ļauj izvairīties no sekām, ļaujot citiem pilsoņiem samaksāt par šīm procentu likmēm.

Mums vajadzīga stabilitāte, un eiroobligācijas nebūs risinājums šai problēmai. Eiroobligācijas varam ieviest citu iemeslu dēļ — varbūt. Runājot par finanšu mehānismu, jāsaka, ka tas ir jāfinansē un jāpamato uz riskiem, ko dalībvalstis rada. Ja uzņematies lielāku risku, pieļaujat lielāku deficītu, tad jums arī nedaudz lielākā mērā jāfinansē finanšu mehānisms. Tā ir atbildības uzņemšanās par apzinātiem politikas virzieniem. Neaizmirstiet, ka sekas, ar ko saskaras vairākas valstis, ir to debašu sekas, kuras mums bija valstu parlamentos un šajā Parlamentā, kad daži no mums aicināja palielināt tēriņus. Tagad redzam skarbos rezultātus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, Hökmark kungs, ka jums jāuzstājas ar skaistu runu, ko varētu uzklausīt pilsoņi jūsu Zviedrijā. Tomēr vai jūs, lūdzu, man atbildētu uz šādu jautājumu: „Kurai Eiropas Savienības valstij ir lielākais ilgtermiņa valsts parādu līmenis un kura partija ir šīs valsts valdībā?”

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). - (Schulz kungs turpināja runāt, taču viņa mikrofons bija izslēgts) Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka varēšu turpināt bez turpmākas iejaukšanās. Pirmkārt, es vēršos lielākoties pie jums, Schulz kungs, jo vēlos, lai jūs atcerētos, ko jūs pirms diviem gadiem apgalvojāt šajā Parlamentā. Jūs argumentējāt, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpalielina to tēriņi. Problēma ir tāda, ka dažām no dalībvalstīm ir sociālistu valdības, un visās šajās valdībās un valstīs esam vērojuši deficīta pieaugumu jūsu atbalstīto politikas virzienu rezultātā. Schulz kungs, vai varat to noliegt?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, tā kā kolēģis deputāts nav atbildējis uz manu jautājumu, es uz to atbildēšu viņa vietā. Šī valsts ir Itālija, un tās premjerministrs ir Berlusconi kungs. Kristīgie demokrāti Itālijā ir bijuši pie varas gandrīz bez pārtraukumiem kopš 1946. gada.

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari (S&D). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos jautāt savam kolēģim deputātam, kā sociālisti Īrijā un Grieķijā būtu varējuši izraisīt šo valstu parādus. Tā kā jūs pašlaik esat vadošā politiskā partija Eiropā un arī Komisija nosliekusies uz labējo pusi, vai tas nebūtu arī labējo pienākums parādīt, kā pārvarēt krīzi, nevis vainot iepriekšējās valdības vai valdības, kas bija pirms varas vēl pirms tam?

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgādināt kolēģiem, ka sacīju, ka ir vairāki dažādi cēloņi, kas izraisījuši deficīta problēmas, bet es arī sacīju, ka ir tiesa — un ne Schulz kungs, ne viņa kolēģi to nav nolieguši —, ka ar šīm problēmām ir saskārušās visas sociālistu valdības, jo tā bija apzināta politika. Es pilnīgi piekrītu, ja, piemēram, runājam par Īriju, ka tika pieļautas milzīgas kļūdas, bet interesanti ir tas, ka tēriņu un deficītu palielināšana bija apzināta politika, lai risinātu krīzi un problēmas, un tagad mēs redzam rezultātus. Tas ir mans vēstījums Schulz kungam un citiem.

(Runātājs piekrita atbildēt uz trīs jautājumiem, kas uzdoti, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Kolēģi, lai runātājs un pārējie saprastu notiekošo, vēlos paskaidrot, ka vēl trīs cilvēki vēlas uzdot jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti. Tā kā šo iespēju ieviesa Parlamentārās reformas darba grupa, es esmu gatava tos atļaut, un mums ir pietiekami daudz laika, bet man tomēr jājautā runātājam, vai viņš piekritīs atbildēt uz visiem šiem jautājumiem. Un tādā gadījumā es visiem lūgtu jautājumus uzdot pēc kārtas, un tad lūgšu Hökmark kungu uz tiem atbildēt. Pēc tam mēs pabeigsim šo uzstāšanās laika daļu.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos Hökmark kungam sacīt, ka viņa apgalvojums par sociālistu valdībām zināmā mērā varētu būt patiess, taču labējās valdības būtībā izvēlējās darīt to pašu, paaugstinot savus privātā sektora parādus valsts parādu vietā. Tas ekonomikai nav nekas labāks un patiešām ir tikai cits veids, kā panākt tieši to pašu, kas ir nepieņemami.

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlējos Hökmark kungam pajautāt — tā kā viņš šeit jau ir krietnu laiku —, vai viņš atceras, ka monetārās savienības sākumā Beļģijai, Grieķijai un Itālijai bija parādi, kas veidoja vairāk nekā 130 % no to valsts kopprodukta, un ka šis procents Grieķijā ir pieaudzis, savukārt Beļģijā un Itālijā ir samazinājies par attiecīgi vairāk nekā 30 % un 25 %. Vai viņš to atceras?

 
  
MPphoto
 

  Anni Podimata (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, man ir vienkāršs jautājums Langen kungam un Hökmark kungam, kam patīk idealizēt parādu krīzi un acīmredzami uzbrukt visām sociālistu valdībām.

Vai esat jebkad kritiski uzlūkojis savus kolēģus no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem), kas manā valstī bija pie varas vēl pirms gada, par to, ka viņi jums un Eiropas Komisijai — varat pajautāt Rehn kungam — sniedza oficiālus statistikas datus, ka Grieķijas deficīts 2009. gadā bija 6,9 %, nevis 15 %, kā nesen apstiprināja Eurostat?

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, šīs diskusijas ir norādījušas uz dažām lietām, kas mums jāatceras.

Neaizmirsīsim manu pirmo komentāru, proti, — un interesanti, ka neviens no maniem kolēģiem sociālistiem to nav noliedzis —, ka visas sociālistu valdības, kas ir īstenojušas sociālistu politikas virzienus, ir nokļuvušas dziļā deficītu krīzē. Tagad redzam, kā šī krīze pārņem valstis citu pēc citas, jo tika īstenota apzināta politika, ko aizstāvēja Schulz kungs un citi šajā Parlamentā pirms diviem gadiem. Varam aplūkot šā Parlamenta ierakstus un redzēt, ka tieši to debatēs sacījāt jūs, Schulz kungs, un jūsu kolēģi. Tagad varam redzēt skarbos rezultātus. To es vēlējos uzsvērt. Es ievēroju, ka viss, ko varat sacīt, ir: „Jā, jums taisnība, bet arī citām valstīm ir problēmas.” Tomēr jūs neiebilstat pret manu galveno apgalvojumu, ka jūsu politikas virzieni radīja šīs problēmas. To ir vērts atcerēties. Es domāju, ka to ir vērts atzīmēt.

Arī Lamberts kungs pievērsa uzmanību šīm problēmām. Bet interesanti ir tas, ka, lai gan vairākām valstīm patiešām ir problēmas finanšu krīzes dēļ, tiesa arī, ka — un es domāju, ka Lamberts kungs to atzīs un novērtēs — vairumā valstu, kam attiecībā pret finansēm ir stabila nostāja, nav sociālistu valdības. Es nedomāju, ka jūs vai kāds cits šajā plenārsēžu zālē varat norādīt uz sociālistu valdību, kas nav saskārusies ar deficīta problēmām.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, svarīgi ir politikas virzieni, nevis tas, kas tos īstenoja. Lai met pirmo akmeni... Euro krīze, iespējams, nebeigsies ar Īrijas gadījumu, un mēs, iespējams, vēl neesam pieredzējuši pašu sliktāko.

Tirgus plēsoņas vienmēr uzbruks visām neaizsargātajām iespējām, neraugoties uz sāpīgajiem taupības pasākumiem, ko piemēro dalībvalstis. Taču, ja ES uzvarēs šajā cīņā un ja tai izdosies pārvarēt šos nelabvēlīgos apstākļus, parādot apņēmību, lai solidāri un kopīgiem spēkiem stātos pretī regulatoriem un pārliecinātu tirgus, tad tas būs Eiropas integrācijas triumfs un liela uzvara.

To panāks, saliekot galvas kopā. Pierādīsim, ka tiem, kas prognozē euro beigas un gan spēcīgo, gan vājo valstu izstāšanos no euro zonas, nav taisnība. Fiskālā disciplīna, ekonomikas pārvaldība un euro glābšana nebūs pilnīga bez kopīgi izstrādāta plāna Eiropas līmenī, lai veicinātu izaugsmi. Pagātnē amerikāņu „Maršala plāns” izglāba Eiropas ekonomiku. Pašlaik uzdevums ir eiropiešiem izstrādāt tādu pašu plānu Eiropai.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, šodien Īrijas apakšpalāta — Dáil — balsos par ES un SVF finansiālās palīdzības paketi. Īrijai šis ir bijis ļoti grūts laiks, palielinoties nodokļiem un samazinoties izdevumiem. Pagājušās nedēļas budžets ir tikai nosacīts to grūtību atspoguļojums, ar kurām pašlaik saskaras tik daudzi īri. Un tas seko algu samazinājumam 14 % apmērā valsts un privātajā sektorā.

Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka ES un SVF finansiālās palīdzības pakete palīdzēs Īrijai atjaunot uzticību, nodrošinot kapitālu bankām un atsākot aizdevumus, kā arī koriģējot valsts finanses. Nevarētu teikt, ka pieņemu visas plāna daļas, bet kopumā Fine Gael atbalsta tā skaitļus. Ekonomikas tendences Īrijā pašlaik ir samērā labas. Būs vajadzīga laba valdības un Dáil uzraudzība, lai nodrošinātu, ka mēs vairs nekad nezaudēsim kontroli pār mūsu finansēm.

Arī ES un ECB līmenī būs jāapsver ieguldījums, kas saistīts ar zemām procentu likmēm īpašumu inflācijas jomā. Divarpus gadus es viens pats šajā plenārsēžu zālē rosināju apšaubīt Trichet kungu saistībā ar šo sarežģījumu. ES un SVF pakete ir pozitīvs sasniegums euro zonai, jo izveido pastāvīgu Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma pēcteci, no kura Īrija saņems EUR 22,5 miljardus aizdevumu veidā, ja tas to skars.

Vai drīkst vēl nobeigumā sacīt, ka daudzi, kas sevi uzskata par federālisma piekritējiem, tomēr vēlas ieviest zināmu nodokļu saskaņošanu? Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 50 % uzņēmumu autortiesību jomā ir reģistrēti Delavēras štatā. Kāpēc viņi tā dara? Tas ir Delavēras štata nodokļu politikas dēļ. Šajā plenārsēžu zālē daži egoisti, kas vēlas sekmēt savu valstu vajadzības, uzstājoties ar neprecīziem apgalvojumiem, ir pauduši vairākus neinformētus komentārus, un tie tiks apstrīdēti.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze ir parādījusi, ka pastāv vel lielāka vajadzība pēc vairāk Eiropas. Mums jāsaprot, ka dominējoša rīcība, pamatojoties uz konkrētu valstu apsvērumiem, nenāk par labu nevienai dalībvalstij. Tāpēc rīt ir laiks kopējai rīcībai, fiskālai konsolidācijai un stabilitātes paktam ar sankcijām.

Tas būs arī laiks risināt Eiropā jau ilgi pastāvošo paradoksu. ES pamatā ir vienotais tirgus, taču šis tirgus joprojām nav pabeigts. Pirmkārt, tagad ir laiks sākt veidot vienotu digitālo tirgu. Mums jāizveido pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms — vislabāk, ja tas būs balstīts uz grupām. Otrkārt, tā kā būtu jādodas profilakses un agrīnas iejaukšanās virzienā, ir labāk jāsaskaņo nosacījumi attiecībā uz agrīnu iejaukšanos un krīzes pārvaldības mehānisma aktivizēšanu, vienlaikus, protams, izvairoties no pārmērīgas reglamentācijas. Treškārt, būtu skaidri jānosaka krīzes pārvaldības līdzekļu mērķis. To mērķis ir nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti. Tos nedrīkst izmantot, lai risinātu citas aktuālas problēmas. Ceturtkārt, precīzāk ES līmenī jānosaka uzraudzības tiesības, piemēram, iespējama iejaukšanās attiecībā uz finanšu iestāžu darbībām, ietverot tiesības apturēt dividenžu izmaksas vai pārtraukt darbības, kas rada nepamatotus riskus.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès (PPE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministr, komisār! Es šīs garās debates uzklausīju kā pilsonis.

Varu sacīt, ka Barroso kunga priekšlikumi ir ļoti interesanti. Mēs vēlētos redzēt to īstenošanu. Lai atjaunotu mūsu pilsoņu uzticību, vajadzīga skaidra un vispārēja politiskā griba un patiesības atklāšana. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam slēpt realitāti. Ir valstu tēriņi, kas mums jāsedz vai jāsamazina. Ir valstu un privātie parādi, kas mums jāatmaksā.

Ir daudzi eksperti, kam par pilnīgi visu ir kāda doma. Tie, kuri nepamanīja, ka krīze tuvojas, tagad gatavi piedāvāt visādus brīnišķīgus risinājumus. Taču sarežģītā situācijā turēsimies pie veselā saprāta! Pārvaldot valsts finanses, nepieļausim tās pašas privātā sektora kļūdas un trūkumus, kas izraisīja finanšu un banku krīzi. Sarežģīti pasākumi neveido vērtību un pārticību. Tie rada ilūzijas un nereti sniedz labumu tikai spekulantiem.

Lietas būtība ir tāda, ka dalībvalstis ir tērējušas pāri saviem līdzekļiem. Mums jābūt gana drosmīgiem, lai izdarītu vajadzīgos secinājumus un nodrošinātu, ka tiek godīgi sadalīts ar atveseļošanos saistītais slogs.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos izteikt sūdzību. Jūs sacījāt, ka šīs ir svarīgas debates, un tās tādas ir. Man liekas nepieņemami, ka Barroso kungs un daudzi citi politiskie vadītāji pameta šo plenārsēžu zāli, tiklīdz beidza savu uzstāšanos. Gods kam gods, Schulz kungs šeit ir bijis no paša sākuma līdz beigām, un par to vēlos viņam izteikt komplimentu.

Otrkārt, vēlos sacīt: kad viss ir pateikts un padarīts, viens no galvenajiem finanšu krīzes cēloņiem ir tas, ka valdības nav īstenojušas pārvaldību un politiskie vadītāji nav rādījuši virzienu. Labi, ka pašlaik situāciju atsākam kontrolēt ar jauno uzraudzības shēmu, ko būtu jāsāk piemērot 1. janvārī, kredītreitingu aģentūru ziņojumu, kuru izskatījām vakar vakarā, un šodienas pastāvīgo finansiālās stabilitātes mehānismu. Tie visi jāuztver ar atzinību.

Ja Barroso kungs būtu šeit, es viņam vēlētos jautāt, vai viņš var garantēt, ka Īrijā un citur nebūs vajadzīgs referendums, lai Līgumā ieviestu šīs nelielās izmaiņas, par kurām viņš runāja.

Visbeidzot, tiem, kas pieprasa, lai deputāti parakstītu rakstisku deklarāciju, vēlos sacīt, ka tas ir tiešs uzbrukums Īrijas uzņēmumu ienākumu nodoklim. To nedrīkst darīt.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs debates izvērtās par ideoloģiskām diskusijām, lai gan mēs varētu sniegt dažus piemērus, kā Schröder valdība ļoti nopietni īstenoja reformu politiku vai kā Ungārijas labējo valdība, kas pašlaik ir pie varas, izmantoja visu iespējamo, lai neļautu kreiso valdībai pēc 2006. gada piemērot fiskālo disciplīnu. Šādas debates nesniedz rezultātus. Svarīgi ir tas, lai Eiropas Savienība beidzot iesaistītos aktīvā, nevis reaktīvā politikā. Būtu labi, ja šīs nedēļas nogales augstākā līmeņa sanāksme varētu panākt vienošanos par Eiropas stabilitātes mehānismu. Ungārijas prezidentūra, proti, Ungārijas valdība, kas janvārī pārņems ES rotējošo prezidentūru, darīs visu iespējamo, lai paātrinātu ratifikācijas procesu un nodrošinātu, ka Eiropas Savienība var risināt tādus būtiskus jautājumus kā lielākas dinamikas ieviešana Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, godājamā Padome, godājamā Komisija! Dalībvalstis centās reaģēt uz krīzi ar individuāliem risinājumiem un pašu reakcijām. Pēc stratēģiska virziena noteikšanas Padomei un Komisijai būtu jākonsolidē un jākoordinē dalībvalstu risinājumi. Tas nozīmē, ka ekonomikas pārvaldībai nepietiek ar dalībvalstu sankcionēšanu. Protams, būtu labi, ja šodien izrādīto saskaņotību un stingrību konkrēti komisāri būtu izrādījuši arī tad, kad pievēra acis attiecībā uz datu viltošanu. Esmu pārliecināta, ka par neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam nav atbildīgas tikai dalībvalstis, jo Komisija pati bija kontroles mehānismus padarījusi elastīgākus. Mums jāatzīst, ka līdz šim īstenotā taupības politika nekur nav nodrošinājusi sekmes, tāpēc no jums sagaida jaunas un skaidras atbildes, inovatīvus un motivējošus risinājumus. Esiet droši, kolēģi deputāti, ka gaidāmā Ungārijas prezidentūra īstenos šo koordinēšanas uzdevumu.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs Īrija ir pieminēta vairākkārt. Vēlos sākt ar to, ka skaidri norādīšu, ka atbalstu dziļāku ekonomikas pārvaldību Eiropas sociālajā tirgus ekonomikā. Mums jāpateicas Īrijas partneriem Eiropā par izrādīto solidaritāti krīzes apstākļos, kurus lielā mērā izraisīja nekompetentas konservatīvās valdības, kas daudzus gadus bijušas pie varas.

Jums tas nebūs pārsteigums, ka eiroskeptiķi solidaritāti apraksta kā Īrijas neatkarības zaudēšanu. Šo izkropļojumu papildina Komisijas un Padomes nepiedalīšanās kopā ar Parlamentu saprašanās memorandā ar Īriju. Kad, Rehn kungs, saprašanās memorandu iesniegs šim Parlamentam?

Komisār Rehn, viens no negodīgākajiem nosacījumiem un pienākumiem, ko paredz saprašanās memorands, ir pienākums samazināt minimālo algu Īrijā par EUR 2000  gadā. Īrijas valdība apgalvo, ka jūs pieprasījāt šo samazinājumu, Rehn kungs. Vai varat šim Parlamentam paskaidrot šo jautājumu?

Otrs šīs vienošanās nesaprotamais aspekts ir 3 % robeža, ko esat pieprasījis…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). (PT) Priekšsēdētājas kundze, ir nepieņemami, ka turpina atlikt būtiskus pasākumus, kas ņemtu vērā bezdarba, nabadzības, nevienlīdzības, būtisku atšķirību un ekonomikas lejupslīdes palielināšanos, ko šie taupības plāni radīs, kamēr ekonomikas un finanšu grupas turpinās gūt vēl lielāku peļņu. Tas tikai ierosina vairāk jautājumu.

Kāpēc nav izmainīti Eiropas Centrālās bankas statūti un pamatnostādnes attiecībā uz tās aizdevumiem, ko tieši piešķir dalībvalstīm ar 1 % likmi, kura ir tāda pati kā privāto banku likme, kas pēc tam piemēro trīsreiz, četrreiz vai piecreiz augstākas likmes, tā paaugstinot valstu parādus? Kāpēc nav pieņemts lēmums piemērot nodokli par kapitāla pārvietošanu un pasākumus, kas vajadzīgi, lai likvidētu „nodokļu oāzes” un atvasināto instrumentu tirgus, tā pārtraucot spekulācijas saistībā ar valstu parādiem? Kāpēc nevarētu izlemt palielināt Kopienas budžetu, lai nodrošinātu patiesu ekonomikas politiku un sociālo kohēziju, kuras mērķis ir palielināt ražošanas apjomus un radīt darba vietas ar tiesībām …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, mēs runājam par euro zonai ierosināto finansiālās stabilitātes instrumentu, kam būtu jāpalīdz mūsu draugiem no valstīm, kuras pašlaik nespēj atmaksāt savus parādus.

Šeit visi runā par kopēju finansiālās stabilitātes mehānismu, ko nodrošinās visas euro zonas valstis, un mēs sagaidām, ka tie, kuriem ir izdevies saglabāt kontroli pār saviem parādiem, izrādīs solidaritāti ar tiem, kam tas vēl nav izdevies.

Pēc tam, kad esam pieredzējuši līdzšinējos risinājumus, palīdzot Grieķijai, un vienreizējo aizsargbarjeru, kura tika uzslieta iepriekšējā reizē, es gribētu zināt, kas notiktu, ja tirgu finanšu burvji ķertos pie saviem kalkulatoriem un sāktu aprēķināt risinājuma reālo vērtību, atklājot, ka pat tas nav pietiekami uzticams, lai viņi vēlētos ieguldīt savu naudu šajā zonā?

Es gribētu zināt, vai mums ir sagatavoti jebkādi turpmāki risinājumi un soļi? Šī risinājuma pašreizējā ticamība saskaņā ar šo scenāriju ir ļoti maza.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze, vienkāršie pilsoņi krīzes uzskata par traģēdijām. Eirokrāti tās uzskata par iespējām paplašināt savu varu. Eiropadomei jāpieņem lēmums par pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu, lai aizsargātu visas euro zonas finansiālo stabilitāti, un, protams, tam vajadzīgi grozījumi Līgumā. Uzticami informācijas avoti mūs informē, ka šī kontrole un, protams, arī Līguma izmaiņas attieksies arī uz valstīm, kas nav euro zonā.

Apvienotās Karalistes koalīcijas valdība ir apsolījusi referendumu, ja Eiropas Savienībai tiktu piešķirtas plašākas pilnvaras. Tomēr šis solījums būs tikpat uzticams un tikpat godīgi tiks turēts, cik konservatīvistu apņemšanās rīkot referendumu par Lisabonas līgumu. Konservatīvistiem solījumi ir taktika, nevis saistības.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, tuvojas gada nogale. Būtu labi aplūkot, ko esam paveikuši. Aplūkosim, kādus lēmumus esam pieņēmuši un ko esam sacījuši, un atbildēsim uz šo jautājumu: „Ko esam šajā saistībā paveikuši?” Katram no mums būtu rūpīgi jāaplūko mūsu pašu lēmumi mūsu atbildības jomās. Tas ir labi, ka vēlamies Līgumu papildināt ar konkrētiem noteikumiem, kas piemēros disciplīnu mūsu rīcībai. Tomēr, galu galā, mums joprojām ir Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas joprojām ir spēkā. Kāpēc mēs neievērojām tā noteikumus? Kādēļ Komisija un tās dienesti Grieķijas un Īrijas gadījumā nereaģēja ātrāk?

Eiropas Savienība ir demokrātiska organizācija, kas ietver daudzas dalībvalstis. Tāpēc tā nespēj rīkoties vienpusēji, kā rīkojas atsevišķas valstis — šeit es runāju par, piemēram, Ķīnu, ASV un citām valstīm. Tāpēc nebija izlēmīgas rīcības, lai aizsargātu euro. Attiecīgi ir jāizstrādā jauna pieeja ekonomikas pārvaldībai, jāizveido patiesa ekonomikas savienība, jāuzlabo koordinācija un jāsaskaņo finanšu un pat fiskālā politika.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, Eiropas Savienība acīmredzami līdz šim nav panākusi pietiekamu progresu attiecībā uz tās tirgu finansiālās stabilitātes nodrošināšanu. Laikā, kad spekulanti ik dienas apdraud vienotās valūtas stabilitāti, izolējot dalībvalstis un piemērojot tam spiedienu, risinājumu var rast, tikai saglabājot solidaritāti ES līmenī. Patiešām, pastāvīga mehānisma izveidošana, lai aizsargātu euro zonas finansiālo stabilitāti, ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību un būs jākoordinē, izmantojot Kopienas metodi.

Pilsoņu intereses vislabāk var aizsargāt tad, ja ES iestādes pilnā mērā iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā un ja kopējam labumam piešķir prioritāti attiecībā pret interesēm... Tajā pašā laikā mums jāpatur prātā, ka ir svarīgi, lai visas 27 dalībvalstis iesaistītos šajā nākotnes mehānismā saistībā ar vienoto tirgu. Citu valūtu nestabilitātei vienmēr būs būtiska ietekme uz euro pozīciju.

 
  
MPphoto
 

  Diogo Feio (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, patiesībā nākamā Padomes sanāksme ir ļoti svarīga. Svarīga saistībā ar reakciju uz krīzi, kas ir plaša mēroga un starptautiska, kā arī svarīga saistībā ar reakciju uz konkrētu krīzi attiecībā uz valdībām, kuras nav laikā izpildījušas savus mājasdarbus, kuras ir pārāk daudz iztērējušas un nav veikušas vajadzīgās strukturālās reformas. Tāpēc es atbalstu vajadzību pēc stabila instrumenta, kas aizsargātu euro.

Reakcija nevar būt un tā nedrīkstētu tikt apsvērta katrā gadījumā atsevišķi. Tieši tāpēc es atbalstu, ka to īsteno saskaņā ar Kopienas metodi, nevis saskaņā ar starpvaldību metodi, kas galu galā paredzētu valdību apbalvošanu par to, ka tās laikus neizdarīja vajadzīgo. Es uzsveru vajadzību nodrošināt Eiropas Parlamentam pieaugošu nozīmi diskusijās par šiem jautājumiem, organizējot tādas debates, kādas norisinājās šodien: enerģiskas, ar atšķirīgiem viedokļiem, bet aizstāvot spēcīgāku Eiropas Savienību un uzlabotu euro.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, patiesībā es piekritu visām šodien paustajām idejām par krīzes pārvaldības mehānisma izveidi un par papildu pasākumiem, ko, manuprāt, Eiropadome un Parlaments apsvērs nākotnē. Šodien uzklausījām daudzus pretrunīgus vērtējumus un, iespējams, arī dažas apsūdzības par iepriekš pieļautām kļūdām. Tās pauda visi. Gan dalībvalstis, gan Eiropas Komisija un Padome, kā arī komercbankas, kuru darbība, manuprāt, nākotnē tiks stingri pārbaudīta. Es vēlos runāt par citu jautājumu. Man patika priekšsēdētāja Barroso ideja, ka šajā sarežģītajā situācijā mums jāstrādā vienoti, plecu pie pleca, un, komisār, es patiešām vēlētos jūs aicināt piemērot maksimālus centienus, lai nodrošinātu, ka visas valstis var iesaistīties šajā jaunizveidotajā krīzes pārvaldības mehānismā — neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav euro zonā. Kopš atvērām mūsu tirgus, kad pievienojāmies Eiropas Savienībai, mēs budžetā maksājam vienādu naudas summu, turklāt ir vēl daudzas citas lietas.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, nav tāda stabilitātes mehānisma, kas risinātu Eiropas Savienības nestabilitātes lielākos cēloņus. Politikas virzieni, kas izraisīja šo krīzi, ir tie paši, kādus tagad vēlamies turpināt un attīstīt. Ekonomikas un monetārās savienības izveide, īstenojot dažu intereses, bet dažiem radot kaitējumu, finanšu spekulāciju mazāka kontrole, piešķirot prioritāti brīvai, t. i., neierobežotai, kapitāla pārvietošanai, tirgus uzspiešana visās sabiedrības jomās, darba kā labklājības un arī tiesību izveides avota vērtības samazināšana.

Šā 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Eiropas Savienība neatbrīvojas no lielākās sociālās lejupslīdes, ko Eiropa pieredzējusi pēdējo desmitgažu gaitā un ko ir izraisījuši nepārspējami uzbrukumi cilvēku tiesībām un dzīves apstākļiem. Ekonomikas un finanšu grupas turpina uzkrāt milzīgu peļņu, bezdarbs turpina pieaugt un miljoniem darba ņēmēju kļūst nabagāki, kamēr strādā. Tādu vēstījumu atbalso protesti visā Eiropā, un ir pienācis laiks to saklausīt.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze un politiskie manevri ir būtiski iedragājuši pilsoņu uzticību Eiropai un euro. Eiropas pilsoņiem vajadzīga viegli saprotama, skaidra perspektīva, uz ko var paļauties, ka tā ilgtermiņā nodrošinās viņu valūtas drošību. Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka deficītu un vispārējo parādu griestus. Tomēr tas ir samērā neefektīvs. Jaunas glābšanas paketes iegūs vajadzīgo vispārējo akceptu pilsoņu vidū, ja tās piedāvās arī efektīvu kontroli un sankcijas. Saistībā ar kontroli ir jānostiprina Eurostat, un sankcijām jābūt viegli īstenojamām un efektīvām. Pašreizējā sistēma ietver sankciju iespējas. Turpmākajām glābšanas paketēm jāietver nepārtraukta kontrole, ātra un koordinēta pieeja, kā arī efektīvas sankcijas.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Jūs saskaņā ar 136. pantu grasāties ierosināt šā pastāvīgā mehānisma izveidi. Es vēlos paust nožēlu, ka neesat izmantojis 122. pantu, kas mums ļautu iekļaut visas dalībvalstis, bet mēs sākam politiskas debates, ciktāl ar Parlamentu apspriedīsies saskaņā ar 48. pantu par vienkāršoto pārskatīšanas procedūru, un es vēlos izvirzīt divus politiskus jautājumus.

Pirmkārt, euro zona pati par sevi nav pietiekama. Kā minimums, komisār, mums būtu jāiekļauj visas tās dalībvalstis, kurām ir pienākums bez kavēšanās pieņemt euro kā to valūtu, un tas nozīmē 25 dalībvalstis.

Otrs jautājums attiecas uz Parlamenta politisko kontroli. Šis nav ārkārtas, bet gan pastāvīgs mehānisms. Tāpēc ir loģiski, ka būtu jāpiemēro Parlamenta politiskā kontrole attiecīgos apstākļos, kādi jums būtu mums jāierosina, jo parlamentu, it sevišķi Eiropas Parlamenta, uzdevums ir saistībā ar šo noteikumu piemērot kontroli attiecībā uz izpildvaru.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela (S&D). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, apsūdzības neatrisina mūsu problēmas un dažos gadījumos atklāj zināšanu trūkumu par dažādām situācijām. Mums vajadzīgi pasākumi, ar kuriem apturēt spekulācijas par valstu parādiem. Daudzi runāja par Portugāles situāciju, bet Starptautiskā Valūtas fonda šā mēneša ziņojums liecina, ka Portugāle ir bijusi viena no tām valstīm, kas ieviesusi visvairāk reformu, lai nodrošinātu valsts finanšu un sociālā nodrošinājuma ilgtspēju.

Pirms krīzes 2007. gadā Portugāles ekonomikas izaugsme bija 2,4 % no IKP un deficīts bija 2,6 %. Laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam Portugāle bija viena no valstīm, kas visvairāk palielināja eksportu; mums vajadzīga lielāka vienotība, lielāka atbildība un vairāk solidaritātes, lai tirgi nomierinātos.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (S&D).(PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs koncentrējam uzmanību uz euro zonu, bet 150 miljoni pilsoņu — tātad katrs trešais Eiropas Savienības pilsonis — nav šajā zonā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt spēcīgu euro un spēcīgu euro zonu. To mēs vēlamies ļoti skaidri noteikt — mazāk valstu valdību un vairāk Eiropas Savienības, vairāk Parlamenta.

Polijā Vācijas kancleres viedoklis ir daudz svarīgāks par Van Rompuy kunga viedokli, un skanīgā Cameron kunga balss ir svarīgāka par Barroso viedokli. Tāpēc mums vajadzīgs stabilizācijas pakts, stabilas Eiropas solidaritātes pakts. Schulz kungs nekļūdās, vēloties vairāk Eiropas mūsu domāšanā un jaunus instrumentus mūsu darbam, piemēram, finanšu transakciju nodokli, eiroobligācijas, banku uzraudzību un koordinētu budžeta disciplīnu dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Pirmām kārtām vēlos jums pateikties par būtiskajām un atbildīgajām debatēm par Eiropas reakciju uz pašreizējo krīzi. Patiešām šis finanšu krīzes pēdējais posms kļūst aizvien sistēmiskāks, tāpēc Eiropas Savienībai jāatbilst ar sistēmisku reakciju.

Eiropas politikas reakcijai jābūt visaptverošai, konsekventai un apņēmības pilnai. Tai noteikti būs jāietver plašāki pasākumi, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību, un konkrēti pasākumi, kurus veiks dalībvalstis.

Kas ir jāpaveic? Pēc Komisijas domām, ir pieci rīcības virzieni. Pirmkārt, mums vajadzīgi apņēmības pilni, kopēji centieni, lai īstenotu pieņemtās budžeta apņemšanās. Katrai dalībvalstij jāturas pie saviem fiskālajiem mērķiem. Labākā aizsardzība pret kaitīgu ietekmi ir mūsu budžeta pozīciju aizsardzības nodrošināšana. Piemēram, Spānija un Portugāle šajā saistībā pašlaik pieņem ļoti pārliecinošus lēmumus.

Otrkārt, mums jāveic banku stresa testu nākamā kārta un šie testi jāveic vēl plašāk un striktāk nekā iepriekš, izmantojot jauno Eiropas finanšu regulēšanas un uzraudzības struktūru, kura stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Treškārt, mums vajadzīgi efektīvi finanšu atbalsta mehānismi, tāpēc maijā Eiropas Savienība izveidoja Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un instrumentu uz pagaidu laikposmu, proti, trīs gadiem. Drīz izveidos pastāvīgo Eiropas stabilizācijas mehānismu, kas stāsies spēkā 2013. gada vidū.

Varu papildināt, ka nesen ir sāktas vairākas iniciatīvas par eiroobligācijām. Kā koncepcija „eiroobligācijas” ir plašs jēdziens, kas ietver plašu iespējamo lietojumu spektru. Pašlaik politikas veidotāji pareizi un pamatoti koncentrē uzmanību uz pašreizējā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma efektivitātes un atbilstības palielināšanu, lai palīdzētu mums nekavējoties reaģēt uz pašreizējo krīzes posmu.

Bet mums noteikti jāturpina analītiskās diskusijas par saprātīgām alternatīvām, kas var palīdzēt Eiropai pārvarēt sistēmisko krīzi, uzlabojot obligāciju tirgu darbību, veicinot fiskālo konsolidāciju ar saprātīgākām aizņēmumu izmaksām, nodrošinot pamatu labākai budžetu koordinācijai starp dalībvalstīm un nostiprinot stimulus, lai dalībvalstīs tiktu ievērota fiskālā piesardzība.

Visaptverošās reakcijas ceturtajam elementam jābūt strukturāliem pasākumiem, kā izklāstīts stratēģijā „Eiropa 2020”. Tie ir patiešām vajadzīgi, lai palielinātu mūsu iespējamo izaugsmi un izveidotu ilgtspējīgu nodarbinātību. Mums maksimāli jāizmanto mūsu vienotais tirgus, it sevišķi pakalpojumu un enerģētikas jomā, jānodrošina, ka nodokļu un pabalstu sistēmas vairāk sekmē nodarbinātības pieaugumu, jāveic mērķtiecīgāks ieguldījums zināšanās un inovācijā, kā arī jāvienkāršo mūsu regulatīvā vide.

Piektais un būtiskais mūsu sistēmiskās reakcijas elements, kas lielā mērā ir jūsu, godājamie deputāti, rokās, ir Komisijas septembrī ierosinātās nostiprinātās ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma ātra un mērķtiecīga pieņemšana. Esmu priecīgs, ka Parlaments un Padome ir vienojušies šo kopumu pabeigt līdz nākamajai vasarai. Tas ir jautājums par visas Eiropas Savienības Ekonomikas un monetārās savienības ticamību. Tas ir arī efektīvākais krīzes novēršanas mehānisms, jo nostiprina ilgtermiņa un īstermiņa uzticību Eiropas ekonomikai, kā arī uzticību tuvākajai nākotnei.

Turklāt, atbildot Karas kungam, varu sacīt, ka tas ir arī būtisks solis, lai pabeigtu Ekonomisko un monetāro savienību, spēcīgo monetāro savienību beidzot papildinot ar patiesu un funkcionālu ekonomisko savienību. Patiešām ir pēdējais laiks „E” burtam akronīmā „EMS” iedvest dzīvību, izveidojot patiesu un efektīvu ekonomisko savienību kā pēdējo soli Eiropas ekonomikas politikas integrācijā.

komisārs. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēl gribētu nedaudz izteikties somu valodā saistībā ar Soini kunga runu. Iespējams, ka tagad viņam ir izdevies šeit atgriezties, jo viņš devās prom pirms neilga laika. Mēs esam spējuši un mums būtu jāspēj Soini kunga runas uztvert ar humoru, bet, tā kā pēdējā laikā viņš sāk iegūt zināmu atbalstu, acīmredzot viņa runas jāsāk uztvert nopietni.

Pirmkārt, es nedomāju, ka grieķu noniecināšana tā, kā to darīja Soini kungs, ir lietderīgi vai profesionāli. Grieķija pašlaik ievieš svarīgas, pat vēsturiskas reformas, kuras pelna mūsu cieņu, nevis nicinājumu.

Es domāju, ka Soini kungam būtu jāatceras sena somu paruna, kas māca apzināties mūsu pašu situāciju, vienlaikus cienot pārējos. Tas ir daudz labāks veids, kā veidot mierpilnu Eiropu, kas balstās uz sadarbību.

Otrkārt, nedomāju, ka ir profesionāli salīdzināt Eiropas Savienību ar Padomju Savienību, kā darīja Soini kungs. Cilvēks bez humora izjūtas to pat varētu uztvert kā aizvainojumu. Brīvība, demokrātija un tiesiskums nebija Padomju Savienībai raksturīgas iezīmes, taču tās ir Eiropas Savienības pamatvērtības, ko somi laikmetu gaitā ir aizstāvējuši, Soini kungs. Nevajadzētu arī par zemu novērtēt somu, pat ne Patieso somu partijas atbalstītāju, saprašanas spējas. Cilvēki noteikti zina, ka ES nav Padomju Savienība.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, pieņemu, ka piekritīsit, ka tas, ka daži deputāti uzdod jautājumus un tad paši aiziet, ir ļoti rupja rīcība. Es vēlos atvainoties Rehn kungam, jo patiesi ir ļoti nepatīkami, ka viņam jāsniedz detalizētas atbildes pēc tam, kad daži deputāti jau ir aizgājuši. Uzskatu, ka mums ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka tas vairs neatkārtojas vai vismaz nenotiek tik bieži.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Swoboda kungs, es jums pilnībā piekrītu. Tas ir ļoti rupji un parāda cieņas trūkumu. De Rossa kungs, darba kārtības punkts?

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, tomēr komisārs Rehn nav atbildējis uz jautājumiem, ko viņam uzdevu, un es vēl esmu šeit!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Tas tikai skāra darba kārtības punktu. Rehn kungs, jums uz to nav jāatbild. Jūs, protams, varat, bet šis nav jautājumu laiks Komisijai. Kā nākamais uzstājas Chastel kungs Padomes vārdā.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, godājamie deputāti! Es personīgi uzskatu, ka Komisija šajās ārkārtīgi pamācošajās debatēs ir sniegusi daudz atbilžu, ņemot vērā, ka Parlaments ir cieši iesaistīts reaģēšanā uz šo krīzi. Papildinot Komisijas viedokli, es vēlos apspriest divus jautājumus attiecībā uz to, kas rīt un parīt tiks risināts augstākā līmeņa sanāksmē.

Pirmkārt, vēlos izteikties par ekonomikas pārvaldību un Eiropas Parlamenta iesaistīšanos. Kā jūs zināt, prezidentūra jau ir sazinājusies ar Eiropas Parlamentu — ar atbildīgajiem par ekonomikas pārvaldības jautājumiem šajā Parlamentā. Turklāt prezidentūra vēlas panākt maksimāli labu sadarbību ar šo Parlamentu, it sevišķi, izmantojot neoficiālu apspriešanos, pirms sākas oficiālais sarunu posms. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmi un iespējamās sekas tirgos, prezidentūra, kā jau tika sacīts, ir apņēmusies to maksimāli ātri īstenot saskaņā ar Eiropadomes vēlmēm. Tāpat, lai paātrinātu šo darbu, prezidentūra ir izveidojusi darba grupu, kas risinās tikai šo jautājumu. Šī grupa sāka savas diskusijas novembra beigās pēc tam, kad šim jautājumam pievērsās Ekonomikas un monetārā komiteja.

Otrais elements, par kuru rīt un parīt runās valstu vai to valdību vadītāji, ir paredzētais pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms. Es patiešām saprotu vairākus uzdotos jautājumus par šo mehānismu, par reakcijas apmēru saistībā ar krīzi. Vakar dienas vidū kopā ar priekšsēdētāju Van Rompuy Vispārējo lietu padomē daudziem no mums bija neatbildēti jautājumi. Varu jums apliecināt, cik ļoti dalībvalstis vēlas reaģēt uz krīzi, cik labi tās apzinās, ka šodien uz spēles ir likts vispārējais Eiropas tirgus un euro un ka tas nav tikai jautājums par vienu valsti pēc otras. Reakcijai jābūt visaptverošai un mums jādara viss iespējamais, lai samazinātu nenoteiktību, kas valda šajā tirgū.

Tomēr, manuprāt, mums ir arī jāizvairās no tādu cerību viešanas vai radīšanas, kas šobrīd nevar tikt piepildītas. Tāpēc visi iepazīstināja ar savu jauno ideju, kā mums vajadzētu reaģēt uz krīzi. Kad zinām, ka mums jāsaņem daudzu dalībvalstu piekrišana par jebkuru jaunu ideju, tas šodien nešķiet labākais iespējamais risinājums. Man jums jāsaka, ka rīt un parīt, t. i., piektdien — šīs Eiropadomes noslēguma dienā — svarīgi būs tas, ka, pirmkārt, mēs varam dot skaidru signālu tirgiem par dalībvalstu vēlmi reaģēt uz finanšu krīzi, uz pašreizējo euro krīzi, un, otrkārt, ka apstiprināsim mūsu vēlmi izveidot vienkāršu mehānismu grozījumu ieviešanai līgumos — jūs ļoti labi zināt, kāpēc tam jābūt vienkāršam mehānismam saistībā ar ratifikāciju, kam jānotiek dažādās dalībvalstīs, — un, visbeidzot, ka izveidosim šo paredzēto pastāvīgo krīzes pārvaldības mehānismu, kam jābūt arī pārredzamam, jo tam jābūt neapstrīdamam, it sevišķi Karlsrūes tiesā.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece (debates)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Es esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 16. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Gaidāmajā Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmē, visticamāk, pieņems lēmumus par pastāvīgo krīzes novēršanas mehānismu, kas aizsargās euro zonas finansiālo stabilitāti pēc 2013. gada, un sāksies izmaiņu ieviešanas process dibināšanas līgumos. Lai gan es saprotu ekonomikas krīzes radīto vajadzību īstenot ārkārtas pasākumus, es tomēr esmu nobažījusies par izmaiņu ātrumu un to, kā dažas dalībvalstis cenšas citām uzspiest konkrētus risinājumus. Dažas no idejām — piemēram, eiroobligācijas — tiek noraidītas, tās rūpīgi neapsverot. Es domāju, ka, neraugoties uz ārkārtas situāciju, Eiropas Savienībai samērā svarīgi lēmumi būtu jāpieņem mierīgi un saskaņā ar solidaritātes principu un visu dalībvalstu vienlīdzīgajām tiesībām. Es arī vēlētos paust atbalstu Polijas valdības nostājai saistībā ar izmaiņām veidā, kā aprēķina valsts parādu. Polija un vēl 10 citas ES dalībvalstis ir piemērojušas reformas attiecībā uz savām pensiju sistēmām, un šīs reformas pašlaik rada būtiskas izmaksas valstu budžetiem. Polijas gadījumā reformu ieviešana bija vajadzīga vecās sistēmas pieaugošās neefektivitātes dēļ, kas radīja vēl lielākas izmaksas. Tāpēc pašreizējais parāds nenorāda uz piesardzības trūkumu, bet gan ir tādu izmaiņu sekas, kuru ilgtermiņa mērķis ir samazināt budžeta izdevumus, ko izmanto pensiju izmaksām. Es ceru, ka dalībvalstu pārstāvji piekritīs Polijas ierosinātajām izmaiņām. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide Eiropas Savienībai, lai nostiprinātu finansiālo stabilitāti, ir solis pareizajā virzienā. Kopā ar spēcīgāku un koordinētāku ekonomikas pārvaldību pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms varētu nodrošināt — un nodrošinās — euro zonas stabilitāti. Izveidojot šo mehānismu, jāpatur prātā arī īpašā situācija jaunajās dalībvalstīs. Šīs valstis būtu aktīvi jāiesaista debatēs un jādod iespēja piedalīties mehānismā, ja tās to vēlas. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāsaglabā savi valstu nodokļu politikas virzieni. Ir svarīgi saglabāt nodokļu konkurenci kā instrumentu, ar ko var sekmēt kohēziju un veicināt ES ekonomikas izaugsmi. Politikas virzīšana nodokļu saskaņošanas virzienā vai kopēja konsolidēta nodokļa virzienā vēl vairāk saasinās plaisas starp ekonomikas attīstību un kavēs kohēziju. Dalībvalstīm, kas rada risku ar saviem deficītiem un parādu slogu, būtu jāveic lielākas iemaksas krīzes pārvaldības mehānismā. Tas noteikti veicinātu striktu fiskālo disciplīnu un uzlabotu pievienoto vērtību, kas piemīt pienācīgai ekonomikas un fiskālajai politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski.(FR) Lai gan pēdējo mēnešu notikumi ir valdībām likuši pieņemt ārkārtas pasākumus un lēmumus, ko var piemērot tiešā veidā, pastāvīgajam krīzes pārvaldības mehānismam, kurš aizsargās euro zonas finansiālo stabilitāti, ir jābūt neapstrīdami juridiski pamatotam. Tāpēc ir skaidrs, ka Eiropas Parlamentam ir jāiesaistās kā vienam no likumdevējiem, lai īstenotu būtiskās reformas, kas ir vajadzīgas, lai stabilizētu Ekonomikas un monetāro savienību. Starpvaldību risinājums nevar būt pareizā atbilde.

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) reforma ir ļoti svarīgs uzdevums, kam būs būtiska ietekme. Mēs visi apzināmies vienotās valūtas vērtību saistībā ar Eiropas projektu. Tomēr EMS pašreizējais trauslums prasa drosmīgus un inovatīvus risinājumus.

Šādā kontekstā ir vērts izskatīt un apsvērt iespēju izmantot eiroobligācijas, nevis tās aplūkot kā kaut ko neiespējamu. Tomēr pašlaik pastāv daudzi ierobežojumi. Mums jāapzinās šāda instrumenta ieviešanas nozīme iestāžu, juridiskā un finanšu līmenī, jo tas maina Eiropas Savienības iezīmes. Pretēji tam, kā uzskata daži tās atbalstītāji, tas nozīmētu lielāku disciplīnu un bardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ulrike Rodust (S&D), rakstiski. – (DE) Es vēlētos vērst Padomes uzmanību uz problēmu, kas draud paralizēt sadarbību starp divām iestādēm saistībā ar zivsaimniecības politiku. Mēs runājam par ilgtermiņa pārvaldības plānu reglamentēšanu. Šie noteikumi ir kopējās zivsaimniecības politikas centrā. Padome un vairums dalībvalstu nepieņem to, ka Lisabonas līgums Eiropas Parlamentam ir piešķīris koplēmuma tiesības par šiem noteikumiem. Ministri rīkojas, oponējot Padomei un Padomes Juridiskajam dienestam, kā arī Komisijas viedoklim un, protams, Eiropas Parlamenta vēlmēm. Padomei pašlaik ir divi pārvaldības plāni, kurus nevar pieņemt. Komisija nevar iesniegt turpmākos plānus, kas ir steidzami vajadzīgi mūsu zivsaimnieku un mūsu jūru interesēs un kas jau sen ir pabeigti un salikti atvilktnēs. Šī situācija ir nepieņemama. Es aicinu Beļģijas prezidentūru un gaidāmo Ungārijas prezidentūru nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu, lai varam rast risinājumu. Mēs esam gatavi sākt diskusijas. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Atcerēsimies, ka euro zonas krīze galvenokārt ir valstu parādu krīze, ko ir saasinājuši divi būtiski notikumi. Viens ir privātu finanšu iestāžu izpirkšana, kuru rezultātā privātie parādi kļūst par valstu parādiem, un otrs ir stimulu paketes, ko valdības izmanto, lai palēninātu ekonomikas lejupslīdi. Mēs ignorējam šos divus notikumus un izturamies pret valstīm tā, it kā tās būtu neapdomīgas un vieglprātīgas grupas, kas slinki gozējas Vidusjūras saulītē. Saistībā ar jebkuru mehānismu, ko ieviesīsim, lai īstenotu krīzes novēršanu un atveseļošanos no krīzes, ir jāpatur prātā, ka normālos apstākļos valstis godīgi īstenoja plānus deficītu un attiecīgi savu parādu samazināšanai. Pārkāpēji bija izņēmuma gadījums, nevis norma. Pilnīgi noteikti jāpadziļina uzraudzības mehānisms un jāievieš saprātīgas sankcijas, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ko vēlamies panākt vidējā termiņā: izaugsmi un nodarbinātību. Šos mērķus nevar sasniegt ar sankcijām un uzspiestiem taupības pasākumiem. Izaugsme un nodarbinātība radīsies, kad sapratīsim, kā rodas un samazinās nelīdzsvarotība, un strādāsim kopā, lai sasniegtu šos mērķus. To no mums sagaida ES pilsoņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropadomes sanāksmē, kas norisināsies no 16. līdz 17. decembrim, apspriedīs un pieņems pasākumus, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru un konsolidētu ES finansiālo stabilitāti. Šajā kontekstā mums arī jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas banku sistēma var finansēt Eiropas ekonomiku, it sevišķi mazos un vidējos uzņēmumus.

Eiropas pilsoņi no ES iestādēm sagaida stabilākus pasākumus, kuru mērķis ir ne tikai finansiālās stabilitātes ieviešana, bet arī — it sevišķi — ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošana.

2008. gadā 116 miljoni Eiropas pilsoņu bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Šis skaits palielinājās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, un jaunieši un vecāka gadu gājuma cilvēki ir galvenās grupas, kas pakļautas šim nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Eiropas pilsoņu galvenās rūpes joprojām ir darba vietu saglabāšana un atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšana. Ekonomikas un finanšu krīze ir smagi ietekmējusi valstu budžetus un izraisījusi izglītības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmu lejupslīdi. Ir pienācis laiks ES pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, veicot ieguldījumus rūpniecības politikā, kura rada darba vietas un nodrošina konkurētspēju, kā arī veicot atbilstīgus ieguldījumus pētniecībā, izglītībā un veselības aprūpē.

 
  

(1)Sk. protokolu.


6.  Pilsoņu iniciatīva (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Z. Gurmai un A. Lamassoure ziņojums Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (COM(2010)0119 – C7-0089/2010 – 2010/0074(COD)) (A7-0350/2010).

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai, referente. Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīva ir unikāla izdevība. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas pilsoņi var sanākt kopā un vienotā, stingrā balsī pateikt mums, vai viņi domā, ka mēs — Eiropas lēmumu pieņēmēji — neveicam savu darbu pēc labākās sirdsapziņas vai nepievēršam uzmanību svarīgiem jautājumiem.

Mums tas ir ļoti vajadzīgs. Laikā, kad tikai 42 % balsstiesīgo eiropiešu ziedo savu laiku, lai piedalītos Eiropas vēlēšanās, jebkurš jauns Eiropas instruments — jo īpaši tāds instruments kā EPI — ir ārkārtīgi svarīgs. Taču mēs apzināmies, ka lielās cerības, kas saistās ar EPI, beigu beigās var atnest vilšanos un neapmierinātību. Mēs varam no tā izvairīties ar regulu, kas nodrošinās šā instrumenta drošu un efektīvu izmantošanu, un mēs varam palīdzēt uzcelt tiltu pāri bēdīgi slavenajai plaisai, kas mūs šķir no Eiropas pilsoņiem. Es gribu arī sveikt šeit klātesošos pilsoņus.

Lamassoure kungs, Wallis kundze, Häfner kungs un es lieliski apzinājāmies, kāda milzīga atbildības nasta gulstas uz mūsu pleciem. Debašu laikā tika skarti daudzi jautājumi, un mūsu darbam bija jābalstās uz katra debašu dalībnieka stipro vēlēšanos panākt kompromisu. Par laimi, mums bija labi partneri, kuri saprāta robežās izrādīja elastību un kuriem bija tāds pats mērķis kā Parlamenta referentiem, proti, pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos, tajā pašā laikā saglabājot mūsu darba kvalitāti un nodrošinot, lai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mums būtu regula, kas attieksies uz to Līguma normu, kas visvairāk skar pilsoņus.

Es gribu pateikties komisāram Šefčovič un Beļģijas prezidentūrai — jo īpaši Chastel kungam — un tās darba grupām. Mēs nedrīkstam aizmirst arī Spānijas prezidentūru, kas veicināja šī dokumenta virzību pašā procesa sākumā.

Šodien mēs jūs iepazīstinām ar kompromisa tekstu, kurš ir saņēmis Komisijas atbalstu un kuru ir pieņēmusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja. Ja mēs nolemsim to atbalstīt un ja Padome to pieņems — uz ko mēs ceram —, regula varēs stāties spēkā 1. janvārī un pēc 12 mēnešiem, 2012. gadā, to jau varēs sākt piemērot.

Mēs ar gandarījumu paziņojam, ka Parlamenta galvenās prasības debatēs tika pieņemtas. Iniciatīvas pieņemamības pārbaude tiks balstīta uz skaidriem kritērijiem reģistrācijas laikā, nevis pēc tam, kad jau būs savākti daudzi paraksti. Lai nodrošinātu, ka iniciatīvām ir labs pamatojums un ka tās atbilst Eiropas vērtībām, ir jāizveido pilsoņu komiteja, kurā ir jābūt vismaz septiņām personām, kas ir vismaz septiņu dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji, lai iniciatīvu varētu reģistrēt.

Pilsoņu komitejas ne tikai mazinās nenopietnu iniciatīvu risku, bet arī piedāvās neapstrīdamas priekšrocības organizatoriem. Ja EPI organizatori procesa sākumā nebūs labi organizēti, tad viņu rīcībā būs tīkls un daudzas attiecīgās iniciatīvas valodu versijas. Viņiem šādā gadījumā būs daudz mazāk grūtību savākt vienu miljonu parakstu.

Lai gan sākumā prasība dibināt pilsoņu komiteju, iespējams, šķitīs ierobežojums, taču ir skaidrs, ka faktiski tā vienkāršos turpmākās procedūras. Komisija palīdzēs iniciatīvas organizatoriem, piedāvājot lietotājiem ērtu ceļvedi un izveidojot kontaktpunktus. Ja iniciatīvai izdosies savākt vienu miljonu parakstu, tiks nodrošināti turpmākie pasākumi, tostarp publiska uzklausīšana Parlamentā.

Regulas pārskatīšana ir būtiski svarīga, jo šāds instruments vēl nekad nav izmantots. Mēs to ierosinājām, jo tā ir ārkārtīgi lietderīga, risinot grūto problēmu, kā pārbaudīt parakstus. Protams, tas ir jādara dalībvalstīm, bet mēs mudinājām tās pieprasīt pēc iespējas mazāk personas datu. Dalībvalstīm būs dota zināma brīvība, izvēloties, kādu informāciju pieprasīt, bet es ar prieku varu teikt, ka daudzas no tām ir izvēlējušās pieprasīt mazāk datu, nekā sākumā tika plānots. Mēs uzskatām, ka kompromisa regulas teksts ir pilsoņiem pretimnākošs un neuzliek tiem apgrūtinošus pienākumus, kā arī neizraisa organizatoru neapmierinātību.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure, referents.(FR) Priekšsēdētājas kundze, šodien Eiropas Savienība atver durvis līdzdalības demokrātijai. Tā vēl nav tieša demokrātija, pilsoņi paši vēl nepieņems lēmumus, bet viņi iegūs tiesības tieši, publiski, lielā skaitā, neiesaistot savas valdības vai vēlētus pārstāvjus, uzdot jautājumus tiem, kas Eiropā pieņem lēmumus.

No šīs dienas pilsoņiem būs tādas pašas politiskas iniciatīvas pilnvaras kā Ministru Padomei un Eiropas Parlamentam. Kā Gurmai kundze teica, par to mums jāpateicas teicamajam sagatavošanas darbam, ko veica komisārs Šefčovič un viņa darba grupas, un Beļģijas prezidentūras gudrajam un efektīvajam atbalstam.

No Parlamenta puses šis teksts ir četru referentu, „lieliskās četrotnes”, darba rezultāts, piedaloties arī jums, priekšsēdētājas kundze. Jūsu klātbūtne ir mums pagodinājums.

Mēs vēlējāmies izstrādāt sabiedrības labā visvienkāršāko, pilsoņiem visērtāko procedūru. Kas varētu piedalīties? Pilsoņi, tas ir, fiziskas personas, visi pilsoņi, tostarp, iespējams, ievēlēti pārstāvji, bet tikai Eiropas pilsoņi. Līgums neatstāj nekādu šaubu par šo jautājumu.

Tiesības piedalīties pilsoņu iniciatīvā ir vēl viena privilēģija, kas piešķirta pilsoņiem visā Eiropā. Kas var ierosināt šo iniciatīvu? Ir vajadzīgi tikai septiņi pilsoņi organizācijas komitejā, nevis 300 000 pilsoņu, kā ierosināja Komisija, nedz arī 100 000 pilsoņu, kā paredzēja Padome — septiņi pilsoņi no septiņām dažādām valstīm, kas ir ceturtā daļa dalībvalstu.

Ar ko ir jāsazinās, lai iegūtu informāciju, ja kāds vēlas ierosināt iniciatīvu? Komisija pati publicēs ceļvedi par pilsoņu iniciatīvu un izveidos īpašus kontaktpunktus. Kāda ir procedūra? Ārkārtīgi vienkārša. Viens pieprasījums reģistrēt iniciatīvu un pārbaudīt tās pieņemamību. Kādi ir pieņemamības kritēriji? Līgums, viss Līgums un nekas cits kā tikai Līgums, ietverot Pamattiesību hartu. Kāds atbalsts iniciatīvai ir vajadzīgs? Jebkurš atbalsta veids — politisks, finansiāls, vietējs, dalībvalsts, Eiropas, starptautisks, lobiju, NVO, baznīcu un tā tālāk.

Ir tikai viens noteikums — pilnīga pārredzamība. Tiem, kurus uzaicina parakstīties, ir jāzina, kas stāv aiz iniciatīvas. Tādējādi pilsoņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība. Kādas formalitātes jāievēro, vācot parakstus? Neticami vienkāršas. Paraksti var būt uz papīra, bet tie var būt arī internetā. Protams, tikai dalībvalstis var uzraudzīt parakstu vākšanu, bet mēs esam parūpējušies, kā teica Gurmai kundze, lai veidlapas būtu augstākā mērā vienveidīgas.

Ilgtermiņā tā būs patiesi vienota Eiropas sistēma, kas būs jāpieņem visām 27 dalībvalstīm, un trešā daļa valstu jau ir tai gatavas.

Visbeidzot, kāds būs politiskais iznākums? Šajā jautājumā Parlaments ir bijis ļoti neatlaidīgs. Patiešām, saskaņā ar Līgumu Komisija būs vienīgā lēmēja par to, vai veiksmīgas iniciatīvas gadījumā ir jāpieņem tiesību akts. Tāpēc Komisija ir jāaizsargā pret politisku spiedienu, kura mērķis ir vairot tiesību aktus, lai gan Eiropas Savienībā jau tagad ir pārāk daudz regulējuma. Taču pilsoņi ir jāaizsargā pret risku, ka iniciatīvai varētu nebūt politiska turpinājuma, ja Komisija uzskata, ka papildu tiesību akti nav vajadzīgi. Tāpēc ir ieviesti divi jauni noteikumi, kas nāk par labu veiksmīgu iniciatīvu autoriem, — tiesības uz pieņemšanu Komisijā, lai iesniegtu savu priekšlikumu, un pat tiesības uz publisku uzklausīšanu Eiropas Parlamentā.

Īsi sakot, mums ir vienkārša, novatoriska un demokrātiska procedūra. Tagad ir pilsoņu kārta rīkoties.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Gerald Häfner, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kā jebkura politika Eiropas politika nedrīkst izstumt savus pilsoņus, apiet tos vai rīkoties tiem aiz muguras. Eiropas politika ir jāveido tās pilsoņiem pilsoņu labā un starp pilsoņiem. Mēs vēlamies samazināt plaisu starp pilsoņiem un politiku, kā arī starp pilsoņiem un iestādēm. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgas procedūras, kas ļauj pilsoņiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un izteikt savu viedokli. Mums ir izdevies paplašināt demokrātiju Eiropas Savienībā, bet mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai dotu pilsoņiem iespēju efektīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanā un Eiropas mēroga debatēs. Šodienas lēmums par Eiropas pilsoņu iniciatīvas ieviešanu to veicinās. Mūsu sarunas nebija vieglas, bet mēs esam panākuši daudzus būtiskus uzlabojumus.

Dāmas un kungi! Ja jūs ielūkosities dokumentā, par kuru mēs šodien balsosim, jūs redzēsit, ka visās vietās, kurās teksts ir treknrakstā — un Lamassoure kungs arī tikko uz to norādīja —, tas ir mūsu ierosinātais teksts, kas aizvieto tekstu, par kuru tika vestas sarunas — Komisijas sākotnējo projektu. Jūs redzēsit, ka mēs esam pārveidojuši aptuveni divas trešdaļas teksta un ieviesuši ievērojamus uzlabojumus dokumentā, kuru Komisija ar lielu entuziasmu mums iesniedza. Es minēšu tikai vissvarīgākos punktus. Mēs esam ievērojami mazinājuši šķēršļus. Jo īpaši būtiski ir tas, ka paraksti būs jāsavāc tikai ceturtajā — un nevis trešajā — daļā dalībvalstu. Protams, mēs būtu vēlējušies, lai paraksti tiek vākti visā Eiropā, bet runa ir par minimālajiem līmeņiem. Ir svarīgi, ka mums izdevās gandrīz pilnīgi novērst šķērsli, kas jau pašā sākumā šķita ārkārtīgi traucējošs un kas paredzēja pieņemamības pārbaudi jau pēc 300 000 parakstu savākšanas, pirms pilsoņi varētu turpināt vākt vairāk parakstu. „Gandrīz pilnīgi” nozīmē, ka mēs esam likuši priekšā sākumā iesaistīt iniciatīvas ierosinātāju komiteju, kam jānodrošina, ka ne visi pasta sūtījumi, kurus Komisija saņems un kuru tematam paredzētajā ailē būs rakstīti vārdi „pilsoņu iniciatīva”, tiks pakļauti pilnīgai administratīvai procedūrai. Iniciatīvai jābūt pietiekami nopietnai. Citiem vārdiem sakot, ikvienam, kas vēlas savākt vienu miljonu parakstu, ir jāpiesaista savam priekšlikumam vismaz septiņas valstis.

Mēs esam ieviesuši lielāku pārredzamību un obligātu uzklausīšanu procesa beigās. Šī uzklausīšana notiks Eiropas Parlamentā, un tajā piedalīsies Parlaments un Komisija. Tā dos pilsoņiem iespēju izskaidrot savas intereses. Tas ir liels solis uz priekšu. Mēs esam par to cīnījušies nevis savā vārdā — un to mēs nedrīkstam aizmirst —, bet Eiropas pilsoņu vārdā, viņu tiesību vārdā, par to, lai pilsoņu iesaistīšanās process Eiropas jautājumu risināšanā būtu efektīvāks un vienkāršāks.

Ir dažas lietas, kuras mums tomēr nav izdevies panākt, un vairākas no tām ir iekļautas grozījumos, kurus iesnieguši kreisie. Katrā ziņā sarunas tagad ir beigušās. Mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju. Mums ir nācies dažos jautājumos piekāpties, bet pretējā puse arī ir lielā mērā piekāpusies, un mēs zinām, ka grozījumi attiecas vairāk uz formu nekā uz saturu. Tas nozīmē, ka nebūs iespējas mainīt rezultātus. Taču mēs to varēsim darīt pēc trim gadiem, pārskatot iniciatīvu.

Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti, tostarp darbiniekiem, sekretariātiem, līdzreferentiem, Komisijai un Padomei par efektīvu sadarbību. Es uzskatu, ka šis sadarbības veids, kurā iesaistītas komitejas un grupas, varētu būt nākotnes modelis. Vispār es vēlos redzēt Eiropu, kura paredzēta pilsoņiem un kurā pilsoņi uzskata sevi par daļu no Eiropas un aktīvāk nekā iepriekš tajā iesaistās.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Es vēlos teikt, ka būt iesaistītai Parlamenta grupā, kas Eiropas pilsoņu labā strādāja pie, manuprāt, ļoti iespaidīga uzdevuma, man bija liela privilēģija.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, godājamie deputāti un jo īpaši referenti! Viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma solījumiem bija solījums tuvināt Eiropu tās pilsoņiem.

Man šķiet, ka man nav jāsniedz visi piemēri, kas pirms un pēc Lisabonas līguma parakstīšanas 2009. gada decembrī ir parādījuši mums, cik lielā mērā šāda tuvināšanās ir vajadzīga. Tāpēc ir pats par sevi saprotams, ka jebkurš pasākums, kas veicina mērķi ieinteresēt un iesaistīt cilvēkus Eiropas integrācijā, ir visu iestāžu prioritāte, tostarp arī Padomes prioritāte.

Tāpēc es jo īpaši vēlos runāt ar jums par regulu, ar kuru tiek īstenota pilsoņu iniciatīva, šis Lisabonas līguma galvenais jauninājums attiecībā uz pilsoņu lielāku līdzdalību lēmumu pieņemšanā Eiropas līmenī.

Šī regula, bija, protams, viena no Padomes Beļģijas prezidentūras prioritātēm, jo pilsoņu iniciatīva ir vispiemērotākais pilsoņu jaunās lomas simbols Eiropas Savienībā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Kā jau teica referenti, īstenojot pilsoņu iniciatīvu, miljonam Eiropas pilsoņu būs iespēja iesniegt Komisijai tiesību akta priekšlikumu, uzliekot tai par pienākumu to izskatīt un sniegt savu atzinumu.

Mums ir jāvelta kāds brīdis šā jauninājuma novērtēšanai, jauninājuma, kuru šodien ieviešam un kurš ir, kā Lamassoure kungs teica, tikai pirmais līdzdalības demokrātijas solis pārvalstiskā līmenī. Tas ir pirmais solis ne tikai Eiropas līmenī, bet gan visas pasaules līmenī.

Atgriezīsimies pie likumdošanas jautājuma, par kuru mēs šodien debatējam. Es priecājos par kompromisu, kas triju iestāžu sarunās panākts attiecībā uz šo regulu, un es, protams, atzinīgi vērtēju sadarbības garu un labo gribu panākt kompromisu, ko parādīja visas trīs iestādes visā sarunu gaitā.

Es, protams, vēlos personīgi pateikties Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) un Lūgumrakstu komitejas (PETI) referentiem, protams, Gurmai kundzei, Lamassoure kungam, Wallis kundzei un Häfner kungam par pūlēm un konstruktīvu ieguldījumu šīs regulas projekta izstrādē.

Tāpēc es jo īpaši priecājos par pirmdienas balsojumu AFCO komitejā, kas apstiprināja iestāžu pieņemto tekstu. Ja gaidāmajā balsošanā tiks apstiprināts tas pats teksts, ko ratificēja AFCO komiteja, mēs varēsim uzskatīt šo vienošanos pirmajā lasījumā par ātras un efektīvas likumdošanas modeli Eiropas līmenī. Šajā jautājumā mēs nedrīkstam aizmirst uzslavēt arī komisāru Šefčovič par atvērtību un aktivitāti.

Īsi sakot, es uzskatu, ka šajā jautājumā liels labums ir gūts no daudzajiem viedokļiem, kas tika izteikti pie sarunu galda. Eiropas pilsonis no šā trialoga un panāktās vienošanās ir liels ieguvējs.

Es esmu pārliecināts, ka panāktais kompromiss iestāžu starpā ir slavējams ne tikai tāpēc, ka katrai iestādei izdevās iegūt to, ko tā uzskatīja par vēlamu, kā mēs tikko minējām, bet arī tāpēc, ka tā rezultātā mēs ieguvām labu regulu, kas ļaus elastīgi un efektīvi organizēt pilsoņu iniciatīvas.

Padomes vārdā es atzinīgi vērtēju abu pārējo iestāžu gribu ņemt vērā dalībvalstu vajadzības un ierobežotās iespējas, veicot tām uzlikto uzdevumu pārbaudīt, vai savāktie paraksti ir īsti un vai to vākšanā nav notikusi krāpšana vai manipulācijas.

Turklāt dalībvalstīm bija jādod pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu veikt pasākumus savu tiesību aktu pielāgošanai, kuri vajadzīgi, lai piemērotu jauno regulu. Es, protams, saprotu Parlamenta vēlmi, lai pilsoņu iniciatīva tiktu īstenota, cik ātri vien iespējams, un es arī vēlos to pašu. No otras puses, ir skaidrs, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai šī iniciatīva attīstītos pareizi, un tāpēc tām jādod pietiekami ilgs laiks, lai tās šo iniciatīvu pieņemtu saskaņā ar pašreizējo regulējumu.

Patiesi, Padome ir vienmēr uzskatījusi, ka pilsoņu iniciatīvai kā pilsoņu līdzdalības aspektam Eiropas lēmumu pieņemšanā ir jāiet roku rokā ar otru aspektu — Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Visbeidzot, apkopojot teikto, es priecājos par sarunās panākto kompromisu, un es, protams, varu tikai ieteikt šodienas balsošanā pieņemt šo regulu, un es vēlu pilsoņu iniciatīvai panākumus, kas tai tiek pareģoti. Es konstatēju, ka pirmās iniciatīvas jau tiek gatavotas, un es ceru, ka liels skaits iniciatīvu dos Eiropas integrācijai jaunu stimulu un jaunas idejas.

Es vēlos teikt lielu paldies visiem par sadarbību šajā jautājumā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Ļoti pateicos jums par vadību prezidentūras laikā, lai panāktu šā priekšlikuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētājas kundze, es arī ļoti priecājos šodien būt šeit kopā ar jums, jo mēs visi esam kopīgi paveikuši daudz labu lietu. Tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs šodien debatējam par gaidāmo regulas par pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu. Kā teica Lamassoure kungs, mēs ieviešam pilnīgi jaunu līdzdalības demokrātijas līmeni, kas papildinās pārstāvības demokrātiju, kura ir pamatā mūsu darbībai Eiropas Savienībā.

Pirmo reizi mēs piedāvājam pilsoņiem novatorisku veidu, kā darīt zināmas savas vēlmes un kā, sadarbojoties ar iestādēm, noteikt galvenos virzienus Eiropas Savienības darba kārtībā. Es uzskatu, ka šī iniciatīva ir ļoti svarīgs Eiropas telpas paplašināšanas līdzeklis. Tas ir svarīgs tāpēc, ka tas dalībvalstu galvaspilsētās ierosinās Eiropai būtiskus jautājumus un izraisīs Eiropas mēroga debates. Mēs visi zinām, ka Eiropai tas ir ļoti vajadzīgs.

Lai gūtu potenciālu labumu no Lisabonas līguma un pilsoņu iniciatīvas, mums ir jāievieš skaidri definēta procedūra. Iniciatīvas sabiedriskajā apspriešanā un apspriedēs ar Eiropas Parlamentu kļuva skaidrs, ka mums ir vajadzīga viegla, saprotama, īstenotājiem ērta un līdzsvarota procedūra. Manuprāt, mēs šo mērķi esam sasnieguši. Mēs to sasniedzām, pateicoties biežajām padziļinātajām debatēm Eiropas Parlamentā. Es vēlos pateikties jums par vairākkārtīgu uzklausīšanas organizēšanu ne tikai Konstitucionālo jautājumu komitejā (AFCO) un Lūgumrakstu komitejā (PETI), bet arī vairākumā politisko grupu, jo šai uzklausīšanai bija liela nozīme. Es varu jums apliecināt, ka tā bija svarīgs iedvesmas un jaunu radošu ideju avots, kas palīdzēja mums uzlabot sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Es augstu vērtēju arī Parlamenta novatorisko pieeju šai iniciatīvai. Mums bija četri referenti no divām dažādām komitejām. A. Lamassoure sauca viņus par „lielisko četrotni”. Man jāsaka, ka tā bija ļoti jauka četrotne. Man bija prieks sadarboties ar jums visiem. Man bija prieks saņemt jūsu jauno radošo ieguldījumu mūsu kopējā domā, jo ikviens no jums pievērsās šim jautājumam no atšķirīga skatpunkta un pamatojās uz personīgo pieredzi, tiecoties uzlabot Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Es patiešām to augstu vērtēju.

Pateicoties šai jaunajai novatoriskajai pieejai, mēs panācām plašu konsensu Eiropas Parlamentā. Mani jo īpaši iepriecina nepārprotamais balsojums AFCO komitejā.

Viena no vissvarīgākajām referentu idejām bija ideja par papildu pasākumiem pilsoņu iniciatīvai. Man šķiet, ka ideja par to, ka pietiekami augsta līmeņa Komisijas pārstāvim pēc veiksmīga iniciatīvas noslēguma ir jāpieņem tās organizatori, nāca no Eiropas Parlamenta puses. Ideja par uzklausīšanas organizēšanu kā obligātu pasākumu, kurā mēs varētu plašāk apspriest iniciatīvas mērķus, arī pieder Parlamentam.

Es vēlos uzsvērt, ka mēs priecājamies un esam ļoti apmierināti ar to, ka sabiedriskā apspriešana tiks organizēta neitrālā teritorijā, šeit Eiropas Parlamentā, jo tas neļaus Komisijai nokļūt neērtā situācijā, uzņemoties vienlaikus tiesnešu un žūrijas lomu. Komisija būs pārstāvēta šajā uzklausīšanā pietiekami augstā līmenī — ja iespējams, komisārs vai ģenerāldirektors, kas atbild par attiecīgo jautājumu, rūpīgi sekos debatēm.

Es vēlos apliecināt jums un jūsu vārdā visiem Eiropas pilsoņiem, ka mēs Komisijā labi apzināmies, cik svarīgs un vērtīgs ir tas apstāklis, ka viens miljons pilsoņu atbalsta konkrētu priekšlikumu. Mēs pret to izturēsimies ar cieņu un lielu uzmanību.

Šajās debatēs es nožēloju vienīgi to, ka mums būs kādu laiku jāgaida, līdz pilsoņu iniciatīvu varēs pilnā mērā izmantot. Taču mums ir jāatzīst, ka ir jāmaina daži dalībvalstu iekšējie noteikumi un jāizstrādā programmatūra parakstu vākšanas sistēmai tiešsaistē, ja vēlamies saviem pilsoņiem piedāvāt uzlabotus pakalpojumus. Es esmu pārliecināts, ka mēs to visu tomēr veiksim paredzētajā laikā un ka pilsoņiem būs iespēja drīz izmantot šo iniciatīvu.

Tāpēc es augstu vērtēju mūsu mērķi vienoties pirmajā lasījumā, jo tas ļaus pilsoņiem izmantot šo jauno instrumentu daudz ātrāk, nekā mēs sākotnēji cerējām.

Ļaujiet man vēlreiz jums pateikties par lielisko sadarbību ar visiem referentiem, ar Gurmai kundzi, ar mūsu priekšsēdētāju, Wallis kundzi, Häfner kungu un Lamassoure kungu. Kā jau teicu, viņiem visiem bija jaunas un svarīgas idejas, lai uzlabotu Komisijas sākotnējo priekšlikumu.

Es vēlos arī personīgi pateikties Olivier Chastel par viņa ārkārtīgi lielajām spējām panākt konsensu. Es zinu, cik grūti bija to panākt Padomē, cik daudz atšķirīgu viedokļu viņam bija jāpārvar, bet, pateicoties viņa pūlēm un Beļģijas prezidentūras lieliskajam darbam, mums tagad ir plašs konsenss arī Padomē.

 
  
MPphoto
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja.(PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem par teksta izstrādi, par kuru mēs šodien balsosim. Es ceru, ka mēs šodien nodosim šo mehānismu pilsoņu rokās un ka Komisija turpinās to attīstīt. Es, protams, šai iniciatīvai piekrītu. Tā ir padarīta tik vienkārša, cik vien iespējams. Teksts, par kuru šodien balsosim, ir kompromisa rezultāts — reizēm grūta kompromisa —, un es saprotu, ka Lamassoure kungs un citi referenti mūsu vārdā ir sasnieguši praktisku un īstenojamu rezultātu. Personīgi man ir žēl atteikties no noteikuma, kas sešpadsmitgadīgiem jauniešiem dod tiesības parakstīt iniciatīvu, taču es atbalstīšu tekstu, kas panākts sarunās, jo esmu pārliecināta, ka mēs vairs nedrīkstam vilcināties un ka iniciatīva ir jānodod pilsoņiem.

Es esmu pārliecināta, ka mēs šodien pilnveidojam sistēmu, lai rīkotos saskaņā ar to, ko šajā sēžu zālē ir daudzkārt teicis nelaiķis Bronisław Geremek — Eiropa ir vienota, un pilsoņiem ir pienācis laiks būt aktīviem. Šodien mēs speram konstruktīvu soli šajā virzienā. Mēs šeit nerakstām Bībeli. Pēc trim gadiem šodien ierosinātās procedūras ir iespējams pārskatīt un uzlabot, ar noteikumu, ka tās tiks īstenotas, un es ļoti iesaku cilvēkiem to darīt.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. (HU) Priekšsēdētājas kundze, kā viena no LIBE komitejas pārstāvjiem es vēlos pievienoties tiem, kas apsveic referentus, un es vēlos pateikties Komisijai par veikto darbu, kā arī Šefčovič kungam un Chastel kungam par darbu Padomē, jo viņi sniedza lielu ieguldījumu saprātīga un dzīvotspējīga teksta izstrādē, kas patiešām ir solis pretī vienkāršošanai un kas, manuprāt, gūs plašu atbalstu. Notika intensīvas debates, un tika iesniegts ļoti daudz labu priekšlikumu. Taču daudzie priekšlikumi bija jāapvieno, lai padarītu tos pēc iespējas ērtākus iniciatīvu iesniedzējiem. Viena miljona parakstu vākšana ir milzīgs sasniegums un prasīs milzīgu darbu. Mēs vēlamies sasniegt arī tos, kas nevarēs tiešsaistē piedalīties iniciatīvā, bet kas vēlēsies savu viedokli paust uz papīra. Mēs priecāsimies, ja saņemsim atsauksmes, kā arī mēs labprāt palīdzēsim pēc iespējas ātrāk atrisināt jebkuras problēmas, kas radīsies šajā procesā. Ir skaidrs, ka Eiropa gūs lielu labumu no šā instrumenta.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Wikström, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja.(SV) Priekšsēdētājas kundze, pirms lēmuma par Lisabonas līguma pieņemšanu politiķi ar sajūsmu runāja par iespējām, kuras dos pilsoņu iniciatīva. Mums tagad ir jānodrošina, lai tā kļūst par spēcīgu demokrātijas reformēšanas līdzekli un nevis par papīra tīģeri.

Es biju Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja, un mani iepriecināja tas, ka es varēju iesniegt priekšlikumus, kas atvieglos pilsoņu dzīvi. Piemēram, mēs vēlējāmies iesaistīt jauniešus un tāpēc ierosinājām, ka vajadzīgajam vecumam iniciatīvas ierosināšanai jābūt 16 gadiem. Taču tika nolemts, ka vecuma ierobežojumam jābūt 18 gadiem, ko es nožēloju, bet pieņemu, jo runa tomēr ir par jaunu cilvēku iesaistīšanu. Mēs pagarinājām arī termiņu līdz 24 mēnešiem. Tagad tas būs 12 mēneši, bet es tomēr esmu apmierināta ar kompromisu, jo esmu pozitīvi noskaņota persona.

No otras puses, mēs konstatējām, ka liels darbs būs jāveic tiem, kas iesniegs iniciatīvu, bet es ceru, ka mēs panāksim, lai ES iestādes pieņem pilsoņu iniciatīvas ar cieņu un konstruktīvā un pozitīvā garā.

Visbeidzot, es vēlos pateikties visiem kolēģiem par lielisko sadarbību, gatavojot šo svarīgo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Íñigo Méndez de Vigo, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa ar entuziasmu balsos „par” šo ziņojumu, un es vēlos apsveikt referentus, Komisiju un Padomi par šo vienošanos.

Dāmas un kungi! Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados mēs ieviesām izteicienu „demokrātijas deficīts”. Ar to mēs sapratām, ka Eiropas Savienībā lēmumus pieņem tikai Ministru Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, un ka ar Parlamentu tikai apspriežas.

Parlaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir centies ar Māstrihtas, Amsterdamas, Nicas, Konstitucionālā un Lisabonas līgumu palīdzību mazināt demokrātijas deficītu, un es uzskatu, ka ar Lisabonas līgumu, ar Parlamenta jaunajām pilnvarām un dalībvalstu parlamentu līdzdalību mēs esam sasnieguši šo mērķi.

Šodien mēs palielinām šo sasniegumu ar pilsoņu iniciatīvu, kas radās Konvencijā ciešas dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbības rezultātā. Es šodien vēlos atgādināt šādu deputātu vārdus — mūsu Vācijas Sociāldemokrātu partijas kolēģa J. Meyer un A. Lamassoure vārdus, kas bija atbildīgi par šīs iniciatīvas sagatavošanu un apstiprināšanu Konvencijas plenārsēdē.

Es tāpēc uzskatu, priekšsēdētājas kundze, ka aplis ir noslēdzies. Manuprāt, šodien, pieņemot šo iniciatīvu, mēs parakstām nāves spriedumu „demokrātijas deficītam”.

Tagad no mums tiek gaidīta atbildīga rīcība, dāmas un kungi. Un šodien mums būs izdevība būt atbildīgiem. Pieņemot Eiropas Savienības budžetu, mēs izpildīsim to uzdevumu, kuru no mums gaida kā no atbildīga Parlamenta, kuram ir koplēmuma pilnvaras.

Dāmas un kungi! Manuprāt, šī ir Eiropai liela diena.

 
  
MPphoto
 

  Enrique Guerrero Salom, S&D grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētājas kundze, „Demokrātija. Nepabeigtais ceļojums” (Democracy: The Unfinished Journey) ir virsraksts grāmatai, ko sarakstījis pazīstams to pārmaiņu teorijas un prakses analizētājs, kas mūsdienās notiek demokrātiskajās valstīs.

Mēs patiešām esam nepabeigta ceļojuma vidū, ceļojuma, kurā vairāki posmi jau ir noieti, bet pašlaik mēs esam risku, neziņas un šaubu posmā. Taču starp šaubām ir arī dažas lietas, par kurām esam pārliecināti.

Pirmā no tām ir, ka pārstāvības demokrātija, respektīvi, mūsu iestādes, ir struktūra, kas ir izdzīvojusi — bez brīviem parlamentiem, kas pamatojas uz tautas gribu, demokrātija nekad nav pastāvējusi.

Taču nav šaubu, ka demokrātijai pašlaik ir vajadzīgi jauninājumi, reformas un pārmaiņas, lai uzlabotu tās kvalitāti, vienlaikus saglabājot struktūras, kas mums kalpojušas līdz šim, un paļaujoties uz to stiprajiem pamatiem.

Kādas pārmaiņas mums ir vajadzīgas? Mums ir jāvirzās uz tādu demokrātiju, kas paplašina līdzdalības forumu, lai pilsoņi būtu kaut kas vairāk par balsotājiem ik pa četriem vai pieciem gadiem. Mums ir vajadzīga demokrātija, kas paplašina debates, kurās pilsoņi spriež, domā un apmainās viedokļiem, debates, kuras palielina sociālo kapitālu un kurās pilsoņi nejūtas izolēti, bet var iekļauties kopienā. Šim demokrātijas veidam ir vajadzīgs Eiropas mērogs.

Es uzskatu, ka mēs esam to panākuši, nodrošinot pilsoņu iniciatīvu ar tiesību aktiem. Tagad mums vairs nav divējādas likumības, bet pilsoņiem ir paredzētas divas balsis — viena šeit Parlamentā un otra — pilsoņu iniciatīvā. Šī iniciatīva dos mums lielākas līdzdalības un lielākas likumības demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties visiem par sadarbību. Šis ir bijis lielisks un godīgs sadarbības process. Pilsoņu iniciatīva ir apsveicams papildinājums aktīvai pilsonībai. Es ceru, ka tā palīdzēs izraisīt politiskas debates. Ne visas iniciatīvas gūst pietiekamu atbalstu, bet tās var piešķirt debatēm jaunu perspektīvu.

Parlaments vēlējās panākt, lai pilsoņu iniciatīva būtu pēc iespējas ērtāka tiem, kas tajā piedalās, un galvenajos vilcienos tas Parlamentam ir arī izdevies. Es jo īpaši priecājos par to, ka pēc tam, kad būs savākts miljons parakstu, Komisijai un Parlamentam būs jāorganizē iniciatīvas sabiedriska apspriešana. Tas piespiedīs ES iestādes ieklausīties iniciatīvas parakstītāju priekšlikumos. Vienlaikus Komisijai būs rūpīgi jāpamato parakstītājiem sava iespējami negatīvā nostāja.

Es būtu vēlējusies, lai pilsoņu iniciatīvu varētu parakstīt ne tikai pilsoņi, bet visi attiecīgās valsts iedzīvotāji, taču tam nebija pietiekama atbalsta.

Pilsoņu iniciatīvas nozīmi varēs redzēt tikai tad, kad tā stāsies spēkā. Es ceru, ka tā kādu dienu izraisīs plašākas debates par ES problēmām, nekā tas notiek šodien.

 
  
MPphoto
 

  Indrek Tarand, Verts/ALE grupas vārdā.(ET) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti priecājos, ka šīs debates, kas nesen šķita nebeidzamas, ir tagad radušas risinājumu. Gluži kā fokstrots ar mūsu iemīļoto Eiropas Ārējās darbības dienestu tās ir ievilkušās pārāk ilgi. Lēns fokstrots liek sāpēt jūsu mugurai, un jūsu partneris var justies vīlies. Taču partneris mūsu gadījumā ir neviens cits kā mūsu pilsoņi. Es ceru, ka šim jaunajam demokrātijas veidam veiksies un ka mēs nepievilsim mūsu pilsoņu cerības. Mani bēdīgu šajās debatēs darīja tas, ka pārāk bieži mēs bijām liecinieki neuzticībai pret pilsoņiem, bailēm, ka pilsoņi varētu ierosināt muļķīgas idejas. Šīs bailes ir nepamatotas, kā mēs patiešām redzēsim.

Šefčovič kungs, es vēlos, lai Komisija sāk vairāk uzticēties saviem pilsoņiem. Kā Igaunijas pārstāvis es vēlos pateikties arī Padomei par to, ka tā ir saglabājusi digitālā paraksta iespēju, jo manai tautai tas ir būtiski. Eiropa nepacietīgi gaida savu pilsoņu radošās idejas. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir ļoti vajadzīgs ES iesaistīšanās signāls un liela iespēja palielināt pilsoņu demokrātisko līdzdalību Eiropā, kā arī stiprināt saikni starp pilsoņiem un politiķiem.

Lai gan apgrūtinošā prasība sniegt pases datus paliek spēkā divās trešdaļās dalībvalstu, es un citi ECR grupas deputāti palīdzējām padarīt pilsoņu iniciatīvu tās dalībniekiem ērtāku, izsvītrojot briesmīgi birokrātisko pieņemamības dubultpārbaudi, ko ierosināja Komisija, un nodrošinot EPI pieejamību ne tikai lielām organizētām interešu grupām, bet arī tautas kustībai.

Tagad masu iniciatīvām ir nodrošināta veiksmes iespēja, pat ja tās neseko Eiropas federālisma garam. Svarīgs apstāklis ir tas, ka Komisijai būs jānorāda konkrētais EPI atteikuma iemesls, kā arī jāpaskaidro, kā tā konkrēti rīkosies veiksmīgas iniciatīvas gadījumā. Galvenais šā procesa noteikums ir pārredzamība.

Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pienācīgi atzīt Eiropas pilsoņu viedokļus un ieklausīties tautas balsī. Es ceru, ka šis plāns nodrošinās lielāku demokrātijas izjūtu un Eiropas Komisijas demokrātisku pārskatatbildību, kā arī izraisīs diskusijas par ES turpmāko attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Šorīt debašu laikā par gaidāmo Eiropadomes sanāksmi kļuva skaidrs, ka mums Eiropas Savienībā ir likumības problēma. Tās saknes meklējamas galvenokārt tajā apstāklī, ka politikā pārāk bieži tiek ignorētas pilsoņu ikdienišķās intereses. Pilsoņi pamatoti gaida, lai viņus vairāk iesaistītu politikas veidošanā. Protesti, kas notiek daudzās ES valstīs, uzskatāmi par to liecina. Eiropas pilsoņu iniciatīvas ieviešana, par kuru mēs šodien balsosim, nozīmē, ka pirmo reizi ES vēsturē mums būs instruments, kas ļaus Eiropas pilsoņiem tiešā veidā izteikt savas cerības un prasības, ilgi negaidot, uzsākt iniciatīvas, novest tās līdz galam un tieši piedalīties politikas veidošanā.

Pašreizējā regula ir laba, bet mana grupa uzskata, ka tā varēja un tai vajadzēja būt vēl labākai. Tas, vai Eiropas pilsoņi un iedzīvotāji patiešām izmantos pilsoņu iniciatīvu, būs, galu galā, atkarīgs no mums šeit, Parlamentā. Cik nopietni mēs uztveram savas pašizraudzītās saistības atbalstīt vajadzīgo atvērto pieeju? Vai mēs būsim gatavi un spēsim pēc trim gadiem nepakļauties Padomei un Komisijai attiecībā uz iniciatīvas turpmāko attīstību? Temati ir paredzēti jau pašreizējā regulā, un šodien mēs gribam vēlreiz balsot par šiem punktiem. Pilsoņu iniciatīvas vērtību nenoteiks sasniegtais iestāžu — Padomes un Komisijas — kompromiss, bet gan tas, vai tā tiks reāli īstenota. Par to, ka šodienas rezultāts ir ievērojami labāks — un es vēlos īpaši pateikties Gurmai kundzei, Wallis kundzei, Lamassoure kungam un Häfner kungam par ciešo sadarbību un labiem panākumiem šīs regulas pilnveidošanā —, mums jāpateicas daudziem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kas ir pakļāvuši mūsu apsvērumus un debates atkārtotām reālās iespējamības un piepildāmības pārbaudēm. Es vēlos izmantot izdevību pateikties arī viņiem.

Es aicinu Eiropas pilsoņus izmantot šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā pirms gada nedzirdēti lielas pilnvaras ir piešķirtas ES iestādēm, un visa pagājušā gada laikā mēs redzējām, ka jo īpaši Eiropas Parlamentam bija iespējas izmantot šo situāciju — atņemt dalībvalstīm ārkārtīgi daudz pilnvaru.

Kad Lisabonas līgums stājās spēkā, divreiz uzplaiksnīja gaisma. Viens no šiem gadījumiem bija pilsoņu iniciatīva. Tieši tāpēc — partijas vārdā, pie kuras es piederu Dānijā, un savas grupas vārdā šeit, Eiropas Parlamentā — es iesaistījos sarunās, lai atbalstītu pilsoņu iniciatīvu, kas par spīti visam bija mazs gaismas stariņš citādi ļoti tumšā un federālā Eiropas Savienībā.

Ir bijuši jautājumi, kuros mūsu uzskati atšķīrās. Vairāki referenti jau ir minējuši, ka kāds vēlas piešķirt tiesības iesniegt pilsoņu iniciatīvu cilvēkiem, kas nav pilsoņi, un vēl kāds vēlas iegūt tiesības pieņemt lēmumu par balsstiesīgo vecumu citās dalībvalstīs un tā tālāk — un par to mēs neesam spējuši vienoties. Taču principiem, par kuriem mēs tagad vienojāmies, tomēr ir pozitīvi aspekti, un tāpēc demokrātijas garā un lai veicinātu šos pozitīvos aspektus, kurus par spīti visam satur Lisabonas līgums, mana grupa arī atbalstīs šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pilsoņu iniciatīva tādā veidā, kā ierosināts līgumos un paredzēts šajā regulā, ir demokrātijas parodija. Pirmkārt, tā liek pilsoņiem ticēt, ka eirokrāti ieklausīsies viņu balsīs, lai gan tie ir sistemātiski atsacījušies pilsoņus uzklausīt, kad viņi nepārprotami darīja zināmu referendumā, ka nevēlas veidot Eiropas lielvalsti. Tāpēc sāciet ar ieklausīšanos sabiedrībā, kad tā saka „nē” vai kad tā liek jums apstāties.

Tā ir demokrātijas parodija arī pieņemamības ierobežojumu dēļ. Pilsoņu iniciatīvas ir jāorganizē saskaņā ar līgumiem un tā sauktajiem principiem, kas ir to pamatā. Tāpēc pārvietošanās brīvības vārdā, kas ir paredzēta līgumos, bez žēlastības tiks atteikta jebkura prasība aizsargāt mūsu valstu ekonomiku, kā arī ierobežot finansiālo globalizāciju, lai gan mēs pašlaik ciešam no tās postošajām sekām, noraidīta tiks arī vajadzība pagriezt atpakaļ migrācijas plūsmas. Jebkura iniciatīva, kas tiecas apturēt sarunas ar Turciju, ir nolemta tam pašam liktenim, jo mēs varam pieprasīt, lai Komisija rīkojas, bet mēs nevaram pieprasīt, lai tā pārtrauc rīkoties. Ja kāda iniciatīva saņem pietiekami daudz parakstu, Komisijai nav pienākuma to īstenot, bet tikai pamatot savu lēmumu. Tā ir īsta demokrātijas parodija.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentus par lielo darbu, ko viņi paveikuši. Dāmas un kungi! Eiropas Parlamentā reizēm gadās bezprecedenta brīži. Šodien mēs piedzīvojam vienu no tiem. Mēs vēlējāmies sniegt pilsoņiem skaidru, vienkāršu un efektīvu instrumentu, kas tuvinātu tos iestādēm.

Pirmkārt, mums jāuzsver centieni vienkāršot šo procedūru. Reģistrācijas posms tagad ir ātrs un skaidrs. Mūsu pienākums ir darīt zināmus reģistrēšanās kritērijus — cieņa pret Eiropas Savienības vērtībām, Komisijas pilnvaru ievērošana, piemērojot līgumus.

Otrkārt, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dalībvalstīm noteikto viena gada termiņu. Tas, ka viņi ievēros šo termiņu un garantēs datu aizsardzību, būs spēcīgs signāls mūsu pilsoņiem.

Treškārt es vēlos izteikt apmierinājumu par trīs mēnešu termiņu, par politiskajiem un tiesiskajiem argumentiem un procedūru, kas Komisijai jāievēro, kopā ar Parlamentu organizējot sabiedrisku apspriešanu. Protams, ņemot vērā šos trīs aspektus, var teikt, ka Eiropas pilsoņu rīcībā drīz būs instruments, kas būs vienkāršāks, nekā varēja gaidīt, skaidrāks, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena, un, domājams, efektīvāks.

Visbeidzot, es nenolaidīšu acis no to politisko partiju iespējami nevēlamās ietekmes, kas finansēs šo iniciatīvu, un es uzskatu, ka par šo aspektu pilsoņiem varbūt būs pamats mums pārmest. To pateikusi, es paļaujos uz to, ka mēs visi celsim trauksmi, ja parādīsies pirmās pazīmes, ka šī iniciatīva tiek izmantota partiju interesēs, jo galvenokārt tieši mēs esam uzņēmušies saistības un mēs balsosim par šo līdzdalības demokrātijas instrumentu, kas pieder tikai pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D). - Priekšsēdētājas kundze,

vai drīkstu sākt ar apsveikumu jums par jūsu ieguldījumu kā Lūgumrakstu komitejas līdzreferentei?

Kā jūs varbūt zināt, pilsoņu iniciatīva ir S&D grupas galvenā prioritāte. Pirmkārt, es vēlos apsveikt visus četrus Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas līdzreferentus par kopīgo darbu pie šā ievērojamā ziņojuma, kā arī par veidu, kādā viņi veda sarunas ar Padomi un Komisiju, lai sasniegtu šo lielisko rezultātu. Es vēlos pieminēt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka komisāra Šefčovič īpašo lomu un viņa gatavību, atvērtību un apņemšanos vest sarunas ar Padomi un Parlamentu.

Es priecājos, ka varēšu šodien balsot, lai gan pagājuši tikai daži mēneši no tā laika, kad sākās procedūra par šo unikālo un svarīgo līdzdalības demokrātijas instrumentu Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta ieguldījums šajā tekstā ir liels. Divas trešdaļas šā teksta ir Parlamenta devums, vēlreiz liecinot par tā nelokāmo apņemšanos iesaistīt Eiropas pilsoņus politiskajās debatēs un tuvinot tos Eiropas Savienībai.

Es uzskatu, ka šis dokuments ir pienācīgi līdzsvarots un veicina mūsu kopējā mērķa sasniegšanu — piešķirt pilsoņu iniciatīvai būtisku nozīmi Eiropas demokrātiskajā dzīvē un palielināt Eiropas pilsoņu iespējas ietekmēt Eiropas politiku. Šis instruments ir patiešām paredzēts padziļinātu debašu sekmēšanai pilsoniskajā sabiedrībā. Kā mūsu grupa uzsvēra jau pašā sākumā, šis instruments ir viegli pieejams un vienkārši piemērojams, tas ir arī skaidrs un pietiekami detalizēts, lai pilsoņiem neradītu grūtības.

Es vēlos jums pateikties par šo lielisko sākumu un novēlēt sekmes.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pretēji dažu runātāju pieņēmumiem es uzskatu, ka pilsoņu iniciatīva ir vienmēr bijusi paredzēta, lai pilsoņi varētu pieprasīt Komisijai ierosināt grozījumus līgumos.

Es atzinīgi vērtēju to, ka regulas 2. panta galīgais formulējums precīzi atkārto Līguma 11. panta 4. punkta formulējumu. Komisijas priekšlikums mainīt līgumus, protams, liecina par to, ka Komisija darbojas likumīgi saskaņā ar savām pilnvarām, un mēs visi no pieredzes zinām, ka bieži ir jāmaina līgumi, lai labāk sasniegtu to mērķus.

Tāpēc pilsoņiem jābūt drosmīgiem un pilnā mērā jāizmanto šis lielais jaunais eksperiments pēc nāciju valstu demokrātijas norieta.

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, kā teica McClarkin kundze, mūsu politiskā grupa piekritīs šim plānam, jo tas ir labs, un balsošanā tas ir jāatbalsta. Es priecājos par to, ka, strādājot pie šā plāna, bija iespējams atteikties no vairākiem aspektiem, kas radīja bažas. Cita starpā — personas datu aizsardzība ir pastiprināta, un minimālais vecums iniciatīvas atbalstam ir palielināts no 16 uz 18 gadiem. Tas ir labs rezultāts.

Taču man ir dažas kritiskas piezīmes. Pirmkārt, kā teica mana kolēģe McClarkin kundze, Komisija būs tā, kas, galu galā, nolems, pieņemt vai nepieņemt iniciatīvu, un tāpēc tautas balss vēl arvien būs atkarīga no ierēdņiem, pat tad, ja viņi rīkosies godprātīgi. Vēl ir jāapsver, vai 300 000 balsu un ceturtdaļa pārstāvēto dalībvalstu, kas vajadzīgas iniciatīvai, nav pārāk zems slieksnis. Polijā šādai iniciatīvai tiek prasīts 100 000 cilvēku parakstu. Plašākā Eiropas Savienības mērogā — poļi pārstāv tikai 8 % no ES iedzīvotāju skaita — tas, manuprāt, ir apšaubāmi. Taču, neraugoties uz šīm šaubām, ir vērts atbalstīt šo plānu, un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa to noteikti arī darīs.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties gan jums, gan referentiem. Referentu darbs ir ievērojami uzlabojis Komisijas priekšlikumu.

Taču esmu vīlusies, jo daži priekšlikuma aspekti novedīs pie tā, ka konkrēti cilvēki, kas būtu jāiesaista, tiks izslēgti. Es lūdzu Parlamentu nopietni pārdomāt grozījumus, kuri ar lielu balsu vairākumu tika pieņemti Lūgumrakstu komitejā un kurus mēs esam atkal iesnieguši izskatīšanai plenārsēdē —71., 72., 73. un 74. grozījumu. Mēs jo īpaši nedrīkstam radīt iespaidu, ka to cilvēku viedoklis, kuri uzturas ES, bet kuriem vēl nav piešķirta pilsonība, nav mums vajadzīgs vai nav gaidīts. Tāpat arī jaunieši jāmudina piedalīties to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar ES politiku.

Pašreizējā situācijā ne visiem ES iedzīvotājiem – tostarp arī tiem, kas tajā dzīvo ilgi — būs iespēja parakstīt pilsoņu iniciatīvu. Piedalīšanās būs atļauta tikai ES pilsoņiem.

Mūsu atkārtoti plenārsēdei iesniegto 72. un 73. grozījumu nolūks tāpēc ir nodrošināt, ka šo iedzīvotāju paraksti tiek iekļauti viena miljona pilsoņu parakstu skaitā, kuri pieprasīs Komisijai rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Daniël van der Stoep (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nezinu, kā īsti saprast šo pilsoņu iniciatīvu. Iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā izklausās jauki, lai gan, protams, būtu vēl jaukāk ļaut tiem pašiem pilsoņiem referendumā balsot par Lisabonas līgumu.

Nosaukt līgumu, kas uzspiests mūsu pilsoņiem, par dialogu ar pilsoņiem ir, manuprāt, gan ciniski, gan ironiski. Priekšsēdētājas kundze, es baidos, ka pilsoņu iniciatīva izrādīsies tikai pašapmāns. Komisijai tiek dota rīcības brīvība neizskatīt priekšlikumus. Ir skaidrs, ka tās kreisās eirofilu elites jājamzirdziņš, kas acīmredzot pārstāv Eiropai labvēlīgu nostāju, tiks pieņemts.

Vai varbūt komisārs var kliedēt manas bažas? Pieņemsim, ka mums būs pilsoņu iniciatīva pārtraukt sarunas ar Turciju vai likvidēt Parlamentu — kas, protams, būtu fantastiska ideja. Vai tad Komisija to uztvertu nopietni? Es vēlos dzirdēt jūsu viedokli par to.

Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu uzticība Eiropas Savienībai ir jau sasniegusi zemāko robežu, man šķiet, ka pilsoņu iniciatīva maz ko spēs grozīt, un es par to faktiski neuztraucos — jo vairāk cilvēku atzīs Eiropas Savienības sabrukumu, jo labāk.

 
  
MPphoto
 

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referente es esmu pilnā mērā apņēmusies palīdzēt veidot šīs jaunās Eiropas pilsoņu tiesības uz politisku iniciatīvu, lai cilvēkiem piešķirtu reālas pilnvaras.

Es atbalstu galīgo kompromisu un apsveicu Lamassoure kungu. Šis kompromiss padara šo iniciatīvu ērti īstenojamu, vienkāršu un pilsoņiem pieejamu. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju pārredzamību attiecībā uz politisko un finansiālo atbalstu. Taču es nožēloju, ka politiskām partijām un grupām ir atļauts finansēt šo iniciatīvu un ka dalībvalstu politiķi var to ierosināt.

Es nevēlos sabojāt jums prieku, kolēģi, bet būsim reālisti. Pastāv risks, ka demokrātiskais process Eiropā varētu tikt ne tikai veicināts, bet arī grauts un ka pilsoņu iniciatīvu varētu ļaunprātīgi izmantot, ja ne piesavināties, ekstrēmisti un populisti.

Es uzskatu, ka mums visiem kopīgi tagad jāuzņemas atbildība un jānodrošina, ka šī iniciatīva patiešām darbojas pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstīs ievēlētos politiķus augstu vērtēt pārstāvības demokrātiju, to, ka viņi var brīvi izteikt savu viedokli un ka ir tāda iniciatīva, kas paredzēta pilsoņiem. Es aicinu Komisiju pienācīgi informēt pilsoņus, lai izvairītos no liekām cerībām un lai stingri ievērotu pieņemamības kritērijus.

Es aicinu plašsaziņas līdzekļus sniegt pareizu informāciju un dalībvalstis — aizsargāt personas datus, lai iegūtu cilvēku uzticību un viņi piedalītos šajā iniciatīvā. Es patiešām ceru, ka mēs spēsim dot saviem pilsoņiem izdevību piedalīties debatēs, kā arī izmantot šo instrumentu.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es neesmu nevienas tieši iesaistītas komitejas loceklis, bet es esmu pilnā mērā atbalstījis mūsu referenti Gurmai kundzi, un es vēlos pateikties visiem referentiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības demokratizācijas procesā mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu.

Es zinu, ka daudz cilvēku ir nobažījušies par iespējamu šā instrumenta nepareizu piemērošanu. Taču mūsu varā ir savā politikā ņemt vērā mūsu pilsoņu bažas un problēmas, un tad pilsoņu iniciatīvas ļaunprātīga izmantošana nebūs iespējama. Mūsu varā ir īstenot piemērotu politiku, lai pretotos pilsoņu iniciatīvām, ja redzēsim, ka tās iet nepareizā virzienā. Pretošanās ir, protams, lietderīgāka nekā ignorēšana.

Atšķirībā no Corazza Bildt kundzes es uzskatu, ka ir panākts labs kompromiss. Manuprāt, politiskās partijas nedrīkst izmantot iniciatīvas instrumentu, jo par to ir atbildīgas Parlamenta politiskās partijas un Parlaments. Protams, ir pilnīgi pareizi, ka politiķiem nav liegts piedalīties debatēs. Tāpēc es uzskatu, ka šī instrumenta ieviešana ir pareizs pasākums.

Tagad no politiskajām partijām ir atkarīga pareizas politikas īstenošana, kuru pilsoņi, ierosinot pilsoņu iniciatīvu, modri uzmanīs, — politiskajām partijām jāņem vērā pilsoņu vēlmes un intereses, jādara tās zināmas Parlamentam un daudz biežāk jāiesaistās dialogā ar pilsoņiem. Šis instruments liek politiķiem būt arī prātīgākiem un panākt, ka Eiropa patiešām tuvinās pilsoņiem, nevis attālinās no tiem, par ko to kritizē daudzi Eiropas iedzīvotāji.

Es vēlos vēlreiz pateikties referentiem par ieguldīto lielo darbu. Es uzskatu, ka tas ir liels solis pretī demokrātijai Eiropā, un tas, galu galā, ir tas, par ko mēs Parlamentā cīnāmies — par demokrātisku Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Cymański (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pievienot savu balsi tiem, kas atbalsta un atzīst šo plānu. No otras puses, konkrētu šaubu un komentāru izpausme neliecina par atbalsta trūkumu, tā tikai atspoguļo rūpes par to, lai šis plāns tiktu izmantots pareizi. Es vēlos norādīt, ka iespējas, gaidas un bažas, par kurām tiek runāts — Migalski kungs un citi tās pieminēja —, tikai liecina par cerībām, ka šis ilgi gaidītais instruments, kam jāstiprina un jāpaplašina demokrātija, praksē netiks izmantots nepareizi.

Paradoksālā veidā šo instrumentu praksē var viegli izmantot nepareizi ne tikai ekstrēmisti, bet arī spēcīgas un ietekmīgas interešu grupas, un es to saku tāpēc, ka, mūsuprāt, 1 000 000 atbalstītāju slieksnis, ņemot vērā Eiropas Savienības demogrāfisko potenciālu, nav pietiekams. Mēs vēlamies arī norādīt, ka lēmums pieņemt vai noraidīt iniciatīvu tomēr lielā mērā būs atkarīgs no patvaļīga vērtējuma, kas arī var izraisīt nopietnu kritiku no pilsoņu puses. Apkopojot teikto, es uzskatu, ka mums jāpaātrina darbs pie šā plāna un jāpiešķir tam prioritāte, bet tas ir jāpakļauj arī ļoti rūpīgai, piesardzīgai un saprātīgai analīzei.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es stāvu šeit kā demokrāte un kā cilvēks, kas uzskata, ka jāsekmē lielāka pilsoņu piedalīšanās demokrātiskajā procesā. Būsim godīgi un atzīsim, ka pastāv plaisa starp politikas veidotājiem un pilsoņiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties vienkāršā iedzīvotāja balsī.

Eiropas Pilsoņu iniciatīva teorētiski ir ļoti saprātīgs jēdziens, taču manu entuziasmu mazina tas, ka Komisijai tiek atstātas ievērojami lielas pilnvaras. Mēs nevaram ignorēt arī faktu, ka EPI parakstu vākšanas veids pat ar samazinātām piedalīšanās prasībām līdz ceturtdaļai dalībvalstu, iespējams, izrādīsies visiem, izņemot lielas lobistu organizācijas, kas jau darbojas visā Eiropas Savienībā, pārāk grūts, lai savāktu vajadzīgo balsu skaitu. Šim patiešām ir jābūt pilsoņu un nevis NVO instrumentam.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Rangel (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, Padomes locekļi! Es vēlos teikt, ka pilsoņu iniciatīva ir ļoti svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienības konstitucionālā rakstura atzīšanu. Tikai konstitucionāla struktūra, vienalga, vai tai ir rakstīta konstitūcija vai nav, spēj nodrošināt saviem pilsoņiem tik spēcīgu instrumentu, un es saskatu mūsu rīcībā lielu vērtību — spēju nodrošināt Eiropas Savienībai šo konstitucionālo raksturu.

Es vēlos teikt arī to, ka šis ir pilsoņiem un solidaritātei viņu starpā ļoti svarīgs solis. Paredzot nosacījumu, ka iniciatīvas uzsākšanā ir jāiesaistās vismaz ceturtdaļai ES valstu, mēs radām arī visas Eiropas mēroga kustību, jo tādējādi to ietekmēt lobistiem un savtīgām interešu grupām ir daudz grūtāk. Pretēji šeit paustajai domai ir daudz grūtāk uzsākt iniciatīvu, ja tiek pieprasīts, lai to paraksta septiņu vai astoņu valstu pilsoņi, un es tāpēc esmu pārliecināts, ka šis pasākums stiprinās Eiropas valstu solidaritāti, Eiropas valstu pilsoņu solidaritāti, solidaritāti, kas šajā brīdī, divas dienas pirms Eiropadomes decembra sanāksmes, kas būs izšķiroša, mums ir vajadzīga vairāk nekā jebkad.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Procedūra pieder pie demokrātijas, un tāpēc pilsoņu iniciatīvas ieviešana nav tikai tehnisks pasākums, bet izšķiroša izvēle, kas dod iespēju to padarīt par efektīvu instrumentu patiešām Eiropas mēroga politiskās telpas izveidei.

Parlaments, bez šaubām, lieliski izmantoja savas privilēģijas, ievērojami uzlabojot sākotnējo priekšlikumu. Galvenie rezultāti ir jau minēti, un man tie jums nav jāatgādina. Es tomēr vēlos uzsvērt citu aspektu, kurā mūsu grupa deva lielu ieguldījumu — Eiropas politiskajām partijām arī tiks dota iespēja ierosināt pilsoņu iniciatīvu. Šim iznākumam ir liela nozīme, jo no tā ir atkarīgs Eiropas demokrātijas liktenis, tāpēc ka nevar pastāvēt īsta starptautiska demokrātija, ja demokrātiskajā procesā efektīvi nepiedalās Eiropas politiskās partijas. Šodien mēs speram soli uz priekšu šajā virzienā, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šodien Eiropas demokrātijai ir liela diena.

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem referentiem par savlaicīgi veikto darbu un labo kompromisu, kas panākts. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es vēlos jo īpaši pateikties Wallis kundzei un Häfner kungam, kā arī ēnu referentiem — diezgan prāvai grupai —, kas spēja pareizi ievirzīt viedokļus, kuri tika izteikti debatēs Lūgumrakstu komitejā.

Manuprāt, mēs strādājām ar pilnīgu sava veicamā uzdevuma svarīguma apziņu. Pilsoņu iniciatīva ir patiešām svarīgs mērķis, veidojot Eiropu, kurā cilvēks ir galvenā vērtība, demokrātisku Eiropu un reālas līdzdalības Eiropu.

Mēs Lūgumrakstu komitejā strādājām, paturot prātā šo domu, sadarbojoties ar Konstitucionālo jautājumu komiteju un izmantojot procedūru, kas paredzēta Reglamenta 50. pantā. Kā uzsvēruši mani kolēģi un referenti, mūsu mērķis bija padarīt procedūru pēc iespējas vieglāk piemērojamu, neapgrūtinātu, pārredzamu un efektīvu.

Mēs strādājām, paturot prātā šo domu, lai Komisijai uzliktu saistības un ierobežotu tās vērtējuma pilnvaras attiecībā uz pieņemamību, kuru mēs esam ieviesuši. Es vēlos apliecināt tiem kolēģiem, kas izteica pamatotas un saprotamas bažas, ka mēs debatēs tās izskatījām un centāmies uz tām rast atbildes.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka šis temats manai sirdij ir tik tuvs, es vēlos uzsvērt lielo nozīmi, kāda būs pilsoņu iniciatīvas pārstāvju publiskas uzklausīšanas ieviešanai, kuru organizēs Komisija kopā ar Parlamentu. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es vēlos izteikt gandarījumu par to, ka saskaņā ar iesaistīto pušu vienošanos šo darbu Parlamentā droši vien uzticēs komitejai, kuras priekšsēdētāja esmu es.

 
  
MPphoto
 

  Matthias Groote (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties visiem, kas pilsoņu iniciatīvu padarīja iespējamu, un jo īpaši bijušajai priekšsēdētāja vietniecei S. Y. Kaufmann, kas iepriekšējā Parlamenta sasaukuma laikā veica daudz priekšdarbu, lai nodrošinātu gaidītās dienas atnākšanu, kad Eiropas pilsoņu iniciatīva kļūs par realitāti.

Dažkārt ES pilsoņi jūtas tā, it kā Eiropa un tās iestādes būtu tiem neaizsniedzamas. Šis instruments, Eiropas pilsoņu iniciatīva, tuvinās iestādes pilsoņiem. Tas ir lielisks instruments, kas stiprinās demokrātiju, vairāk iesaistīs cilvēkus un dos tiem iespēju uzņemties iniciatīvu. Es uzskatu, ka tuvākajos mēnešos svarīgi būs divi jautājumi. Viens no tiem ir nodrošināt pilsoņiem piekļuvi, ieskaitot viegli lietojamu, bet arī drošu digitālo piekļuvi internetā. Otrais jautājums skar vajadzību pieņemt tiesisku aktu, ja pilsoņu iniciatīva izrādās sekmīga. Tāpēc mans jautājums Komisijai ir šāds — kādā veidā mēs turpmāk izlemsim, kurām iniciatīvām ir jānoslēdzas ar tiesisku aktu un kurām — tikai ar uzklausīšanu? Varbūt jūs varat to paskaidrot, Šefčovič kungs? Es vēlos vēlreiz pateikties jums, kā arī Padomei par veikto darbu.

 
  
MPphoto
 

  György Schöpflin (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu iniciatīvas uzsākšana ir neapšaubāmi viens no vissvarīgākajiem notikumiem Eiropas integrācijas procesā. Tas nozīmē kvalitatīvu pilnvaru pārdali Eiropas Savienībā, kura spēj ieviest svarīgus jauninājumus Eiropas politikā.

Tam, ka pilsoņiem tiek piešķirta tāda pati nozīme, kāda ir Parlamentam un Padomei, un piedāvātas tiesības aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktu, būs tālejošas sekas. Pirmkārt, jaunā institūcija dod iespēju apšaubīt vienu no plānotajiem integrācijas procesa pamatprincipiem — proti, to, ka no paša sākuma šo procesu ir vadījusi elite. Daudzējādā ziņā tas ir bijis ļoti veiksmīgs, bet nav šaubu arī par to, ka bez pilsoņu aktīva atbalsta integrācijas process sastopas ar šķēršļiem. Patiesi, ir aizvien vairāk pierādījumu, ka pilsoņi uzskata ES par neaizsniedzamu, sarežģītu un neizprotamu. Viņiem nav bijis iemesla iesaistīties ES dzīvē, jo nav bijis līdzekļu, kā to darīt.

Šo situāciju labos pilsoņu iniciatīva. Tā ir paredzēta kalpot par instrumentu, kas spēj pārvarēt plaisu starp ES un tautu. Mūsu interesēs ir, lai šis instruments darbotos pēc iespējas efektīvāk.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Guillaume (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt visus referentus un jo īpaši savu kolēģi un kaimiņieni Gurmai kundzi par lieliski veikto darbu pie šā jautājuma.

Pilsoņu iniciatīvas ierosināšana ir viens no visinteresantākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Manuprāt, Eiropas institūcijās tas nozīmē jaunas likumdošanas pilnvaras, kas tagad tiek nodotas pilsoņiem.

Apstākļos, kuros piederības sajūta pie Eiropas Savienības vēl aizvien ir pārāk vāja un atturēšanās līmenis Eiropas vēlēšanās ir jo īpaši uztraucošs, šis jaunais instruments ļaus Eiropas pilsoņiem pilntiesīgi līdzdarboties Eiropas demokrātiskajā dzīvē. Turklāt šis jautājums ir izraisījis lielu zinātkāri un neviltotu interesi.

Tāpēc uzsvars tikai uz risku, kuru varētu radīt pilsoņu iniciatīva, raidītu sliktu signālu. Lai gan mums ir pienācīgi jārisina šis noteikums, mēs nedrīkstam baidīties no diskusijām, kas varētu rasties.

Kompromiss starp Parlamentu un Padomi ir pietiekami līdzsvarots, un tikko šis teksts būs pieņemts, mūsu galvenais uzdevums būs nodrošināt, ka šis instruments stājas spēkā, cik ātri vien iespējams, jo pilsoņi to no mums gaida un mums tā ir liela iespēja.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs es vēlos galvenokārt pateikties visiem savas komitejas locekļiem par labo darbu, jo īpaši Lamassoure kungam un Gurmai kundzei, kas paveica lielisku darbu, panākot, ka tiek ieviests viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma grozījumiem.

Komiteja uzklausīja arī visu dalībvalstu parlamentu viedokļus, kā arī ekspertu viedokļus, kuri strādāja ciešā sadarbībā ar Komisiju — par ko es no visas sirds pateicos komisāram Šefčovič — un Padomi, kas labprāt iesaistījās dialogā, par ko man jāpateicas Chastel kungam.

Reglamenta 50. panta piemērošana arī bija lietderīga, ļaujot mums efektīvi sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju.

Personīgi es atbalstīju vajadzību noteikt ikgadēju termiņu, kurā regulai jāstājas spēkā, un tam, protams, nevajadzētu aizkavēt tās piemērošanu, bet, gluži otrādi, tam vajadzētu nodrošināt, ka tās sākotnējā ieviešana tiek veikta visaptveroši un apzinīgi — tā, lai visas dalībvalstis bez izņēmuma spētu izpildīt prasību sagatavot pilsoņu piedalīšanos, kā arī pārbaudes instrumentus.

Es uzskatu, ka jaunā plāna vislielākais pozitīvais sasniegums ir ES pilsonības apziņas veicināšana, apziņas, ko tagad bagātinās tiesības un stimuls piedalīties likumdošanas procesā. Esmu arī pārliecināts, ka šis mehānisma garantēs pilsoņiem netraucētu piedalīšanos, vienlaikus kavējot tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Es uzskatu, ka, galu galā, tikai pāris dienas pirms Ziemassvētku svinībām šīs regulas pieņemšana būs skaista dāvana Eiropas pilsoņiem un pašai Eiropai.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka varu uzstāties pēc sava pēcteča Konstitucionālo lietu komitejā, jo es šo projektu atbalstīju 10 gadus, un pilsoņu iniciatīva tika iekļauta Līguma tekstā gandrīz pēdējā brīdī. Toreiz Konvencijā tieši Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputāti ierosināja šo iniciatīvu. Tā paver jaunu lappusi pilsoņu un Eiropas iestāžu attiecībās. Mēs visi ceram, ka šī iniciatīva samazinās plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas politiku. Pilsoņu iniciatīva nav panaceja pret visām mūsu kaitēm, taču tā var lielā mērā mums palīdzēt. Vairāk par visu es vēlos redzēt lielāku atvērtību Eiropā, kad notiek pārrobežu debates par jautājumiem, kas pašlaik interesē mūsu pilsoņus. Manā darbības jomā — vides jomā — man padomā ir vairāki jautājumi, kurus varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā, izmantojot šo instrumentu, jo īpaši Komisijas kā Eiropas valdības jeb izpildvaras darba kārtībā. Arī es vēlos jautāt Komisijai, kā tā gatavojas turpmākajām iniciatīvām. Mēs nedrīkstam likt iedzīvotājiem vilties.

Es vēlos pateikties visiem un jo īpaši referentiem Gurmai kundzei un Lamassoure kungam par lielisko darbu.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamentam šī ir patiešām laimīga un liela diena. Es ļoti ceru, ka mēs apstiprināsim šo mehānismu, kas mūsu pilsoņiem dos iespēju piedalīties Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, ne tikai vēlējot Eiropas Parlamentu, bet arī aktīvi piedaloties Eiropas veidošanas procesā, Pilsoņiem ir ļoti svarīgi, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Pirms dažiem gadiem man pašai bija iespēja pārstāvēt desmitiem tūkstošu Eiropas Savienības pilsoņu, iesniedzot lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, un es esmu ļoti gandarīta, ka toreiz Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pamatojoties uz šo lūgumrakstu. Ir lieliski apzināties, ka tava balss, pilsoņa balss, tiek sadzirdēta Eiropas Savienības iestādēs. Starp Eiropas Komisiju un pilsoņiem ir jānotiek dialogam, un nedrīkst rasties situācija, kas atņemtu pilsoņiem vēlēšanos tajā iesaistīties. Šis ir solis uz ciešāku sadarbību ne tikai starp iestādēm un pilsoņiem, bet arī starp pašiem pilsoņiem. Svarīgi ir atzīt un noteikt konkrētas problēmas un rast tām vienotu risinājumu, bet šim procesam jābūt drošam un pārredzamam, un mums tam ir jāpiemēro subsidiaritātes princips.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt Z. Gurmai un A. Lamassoure par šo ziņojumu. Pilsoņu iniciatīvas mehānismu es vērtēju ļoti atzinīgi. Tā ir ļoti pozitīva masu iniciatīva. Tā kalpos efektīvai demokrātijas deficīta mazināšanai starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm. Jo īpaši tā nodrošinās pilsoņiem platformu, lai izteiktu un ierosinātu idejas Eiropas likumdošanai. Minimālā prasība pēc ceturtās daļas dalībvalstu piedalīšanās parakstu vākšanā šai iniciatīvai nodrošinās, ka vajadzību pēc tiesību akta priekšlikuma izteiks plaši sabiedrības slāņi.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz iniciatīvas uzsākšanu un finansiālā atbalsta avotiem iniciatīvas organizatoriem.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentus, jo viņu darbs dos Eiropas vīriešiem un sievietēm iespēju paust savas intereses iniciatīvās un iesniegt tās Eiropas Parlamentam.

Šodien mēs pilnveidojam demokrātiju, tuvinot lēmumu pieņemšanas procesus pilsoņiem un padarot tos atvērtākus un pārdomātākus, vienmēr ņemot vērā iedzīvotājus.

Šī regula ir stratēģijas „Eiropa 2020” sastāvdaļa un svarīgs instruments sabiedrības zināšanu un talantu pārvaldībai. Tā prasīs no mums arī jaunu prasmju apgūšanu, lai mēs kļūtu redzamāki kā politiski līderi virtuālās kopienās, digitālā sabiedrībā, un mūsu vadība izpaustos humānākā veidā, veidā, kas ir tuvāks cilvēkiem. Tas ir solis ceļā uz politiskiem jauninājumiem, kas palīdzēs mums rīkoties pārredzamāk un atjaunot iedzīvotāju uzticību politikai.

Visbeidzot, pilsoņu iniciatīva dos reģioniem iespēju pārvarēt atpazīstamības trūkumu Eiropas Savienības pašreizējā institucionālajā struktūrā. Esmu pārliecināta, ka ar apņēmību un iztēli šie reģioni arī izmantos šo mehānismu, lai iesniegtu savus priekšlikumus tieši Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz Lisabonas līgumam Eiropas Savienība nebija atvērta pilsoņu prasībām, daļēji tāpēc, ka divas no tās iestādēm — Komisija un Padome — tiek ieceltas, nevis ievēlētas — kā Parlaments, kā arī tāpēc, ka nebija sabiedrības līdzdalības noteikumu.

Līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā Eiropas pilsoņi, savācot pietiekamu skaitu parakstu, var iesniegt iniciatīvas priekšlikumus. Mēs atbalstām šo regulu, jo tā uzlabo Komisijas sākotnējo tekstu. Priekšlikuma pieņemamības procedūra ir apvienota ar reģistrācijas procedūru, kam seko parakstu vākšana un to pārbaude.

Diemžēl ziņojums nav pietiekams, tāpēc ka tajā nav minēts pienācīgs mehānisms paraksta autentiskuma pārbaudei. Tas var novest pie viltotu parakstu iesniegšanas un tāpēc mazināt iniciatīvas sabiedrisko un demokrātisko vērtību.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu iniciatīvai ir daudz veidolu. Vai tā ir lūgumraksts? Jā, bet ne brīvi izstrādāts. Lūgumraksta iesniedzējam tiek iepriekš pateikts, ko viņš var pieprasīt un kas ir Komisijas kompetencē, un ko viņš nevar pieprasīt, ja Komisija uzskata, ka šī prasība nav nopietna vai ir pretrunā ar tā sauktajām Eiropas vērtībām.

Vai tā ir referendums? Noteikti nav. Tā ir nepareizi aprakstīta kā tiešas demokrātijas piemērs. Taču par to nenotiks balsošana, kurā būtu iesaistīti visi pilsoņi. Pat tad, ja tiks savākts miljons parakstu, Komisijai nebūs pienākuma rīkoties.

Tā pat nebūs īsta pilsoņu iniciatīva. Ir maz ticams, ka parasti pilsoņi spēs paši organizēties. Tikai spēcīgām interešu grupām būs viegli mobilizēt sabiedrības viedokli. Šī iniciatīva būs galvenokārt nedemokrātisku institūciju šķietami demokrātisks kosmētisks pielabojums.

Vai tas nozīmē, ka mēs esam pret to? Nē. Es esmu pārliecināts, ka nobažījušies oponenti to izmantos, lai sabotētu Eiropas projektu.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīvai ir jābūt instrumentam, kas nodrošinās Eiropas pilsoņu lielāku piedalīšanos Eiropas Savienības dzīvē, un tas savukārt stiprinās vājināto Eiropas Savienības saziņu ar saviem pilsoņiem. Vārds, adrese, tautība un paraksts — es pilnīgi piekrītu, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu, ka persona, kas ir parakstījusies, patiešām eksistē un nav parakstījusies divreiz. Atteikšanās no identifikācijas prasības, izmantojot identifikācijas dokumentu, — diemžēl lēmums par to netika pieņemts — būtu bijusi ļoti izdevīga pilsoņu lietošanai ērta instrumenta izveidē.

Laikā, kad personas datu aizsardzība rada lielas bažas, konfidenciālu personas datu — piemēram, identifikācijas numuru — vākšana var atturēt daudzus pilsoņus no iniciatīvas parakstīšanas. Ierēdņi, kas ir izvirzījuši prasību pēc identifikācijas dokumenta, nav šo jautājumu pienācīgi apsvēruši. Iespējas piešķiršana Eiropas pilsoņiem iesniegt priekšlikumus jauniem tiesību aktiem par sociāli svarīgiem jautājumiem ir nenovērtējama demokrātijas priekšrocība, un es jūtos ļoti pagodināts, ka varu piedalīties šā instrumenta piešķiršanas procesā Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentus par teicamo darbu. Mēs nolēmām savā Eiropas Konstitūcijā — Lisabonas līgumā — iekļaut tiesības pilsoņiem pieprasīt Komisijai likumdošanas iniciatīvas. Mūsu pilsoņi to ir pieņēmuši un jau uzsākuši pirmo iniciatīvu, savācot vairāk nekā miljonu parakstu. Jautājums, ko viņi ir izvēlējušies, ir jautājums, kas patiešām skar mūs visus, jautājums, kuru Komisijai pat bez parakstiem būtu jāierosina. Viņi ir ierosinājuši jautājumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes neatkarību, lai to nevarētu ietekmēt biotehnoloģiju uzņēmumu intereses, jautājumu, kuru atzina komisārs Dalli, un viņi ir pieprasījuši moratoriju labībai, līdz tiks ieviesti droši kontroles mehānismi, kas ļaus pārliecināties par modificētu organismu ietekmi uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību un pārtikas nekaitīgumu. Es aicinu Komisiju uzņemties šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Constance Le Grip (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties mūsu četriem referentiem, kas ir veikuši izcilu darbu un kas Eiropas Parlamenta vārdā ir piešķīruši lielu pievienoto vērtību Komisijas sākotnēji ierosinātajam tekstam.

Pilsoņu iniciatīva, ko mēs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa gatavojamies ar lielu entuziasmu pieņemt, pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ir liels solis uz priekšu. Mēs nekļūdīsimies, ja teiksim, ka šis instruments spēj patiešām mainīt Eiropas politisko dzīvi, ja mēs izmantosim to saprātīgi un drosmīgi. Tas var dot Eiropas pilsoņiem iespēju tiešā veidā piedalīties Eiropas politiskajās debatēs. Tas var palīdzēt uzzināt Eiropas sabiedrisko domu, proti, Eiropas vīriešu un sieviešu viedokli, kad tie sanāk, lai debatētu, un pieņem kopēju nostāju un kad tie sapulcējas, lai apspriestu svarīgus Eiropas jautājumus. Tāpēc neliksim mūsu pilsoņiem vilties.

Mudināsim savas dalībvalstis vajadzības gadījumā veikt pieteikuma pasākumus, neliksim mūsu pilsoņiem vilties, jo no šīs iniciatīvas ir atkarīga Eiropas demokrātijas stiprināšana.

 
  
MPphoto
 

  Judith A. Merkies (S&D). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos visus apsveikt, jo īpaši mūsu pilsoņus, un es ar nepacietību gaidu, kad varēsim uzsākt kopīgu konstruktīvu darbu.

Ir tiesa, ka mums ir jānodrošina zems slieksnis, un tas nozīmē, ka mums jāļauj pilsoņu iniciatīvā piedalīties ikvienam. Žēl, ka jauniešiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek liegta šī iespēja, jo tieši viņi ir tie cilvēki, kurus mēs ļoti vēlamies iesaistīt politikā.

Žēl arī, ka mēs esam atstājuši dalībvalstu ziņā lēmumu par to, vai uzsākt iniciatīvas tiešsaistē. Protams, jūs nevarat gaidīt, lai mēs šodien, šajā laikmetā, vēl arvien strādātu ar papīra dokumentiem, kad tiešsaiste ir izrādījusies par efektīvu līdzekli cilvēku organizēšanai, gan politiskā ziņā, gan attiecībā uz viņu interesēm.

Ko mēs faktiski ceram sasniegt, ierosinot pilsoņu iniciatīvu? Es uzskatu, ka Komisijai jau pašā iniciatīvas ierosināšanas sākumā ir jāspēj noteikt, vai konkrēti priekšlikumi, kā tie, kas jau šeit ierosināti, piemēram, atcelt Parlamentu, faktiski pieder pie pilsoņu iniciatīvas. Un ko ar tiem iesākt? Kas izstrādās šos jautājumus, un kad mēs varam gaidīt tiesību akta priekšlikumu?

Mēs, politiķi, dzīvojam stikla mājiņā visas sabiedrības acu priekšā. Cilvēkiem ir atļauts tajā ielūkoties, un cilvēkiem tagad būs tiesības tajā arī ienākt un piedalīties. Es ar nepacietību gaidu konstruktīvu sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Tiem Parlamenta deputātiem, kas vēlējās piedalīties debatēs saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru, man jāsaka, ka es nevarēšu dot viņiem vārdu, bet es vēlos jums atgādināt, ka saskaņā ar Reglamentu jūs varat iesniegt rakstiskas deklarācijas, kas tiks pievienotas debašu stenogrammai. Tāpēc es mudinu jūs to darīt, ja vēlaties.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties godājamiem Parlamenta deputātiem par lielo atbalstu šai regulai. Es vēlos pateikties par lielo pozitīvo Eiropas enerģiju, kas izstaroja no Parlamenta šo debašu laikā. Kā mēs šorīt redzējām, Eiropai šis gads ir bijis grūts, bet mūsu debates ir pierādījušas, ka šī diena ir ļoti laba diena Eiropas pilsoņiem un ļoti laba diena Eiropai. Es vēlos uzsvērt, ka Komisija vēlas, lai šī svarīgā iniciatīva būtu sekmīga, un mēs pret to attieksimies ļoti konstruktīvi.

Atbildot uz dažiem deputātu uzdotajiem jautājumiem, es vēlos apliecināt, ka mēs palīdzēsim iniciatīvu organizatoriem. Mēs izveidosim kontaktpunktus un palīdzības dienestus, kuros mēs sniegsim iniciatīvu organizatoriem padomus par to, ko ir iespējams ierosināt un ko nav, kādas regulas ir sagatavošanas procesā, kādas iniciatīvas tiek organizētas un kādus konkurējošus vai pretējus priekšlikumus mēs esam saņēmuši no citām organizācijas komitejām. Mēs centīsimies, cik vien iespējams, būt pretimnākoši šo tiesību izmantotājiem un pilsoņu iniciatīvai.

Mēs uztveram Corazza Bildt kundzes un Casini kunga bažas ļoti nopietni. Tāpēc visā minētajā procesā mēs pastāvēsim uz to, ka šajā regulā ir svarīgi saglabāt iestāžu līdzsvaru un Komisijas ekskluzīvās iniciatīvas tiesības, jo Komisija ir atbildīga visu pilsoņu priekšā — ne tikai iniciatīvu organizatoru, bet arī visu Eiropas pilsoņu priekšā, kuru intereses tai jāaizstāv. Tas mums ir jāievēro arī šajā procesā.

Atbildot Groote kungam, es vēlos viņam apliecināt, ka mēs ievērosim procedūru, kuru ievieš šī regula, ja Eiropas pilsoņu iniciatīva būs sekmīga. Mēs uzņemsim organizatorus pienācīgā līmenī — komisāru vai ģenerāldirektoru līmenī —, un mēs iespējami visaugstākajā līmenī piedalīsimies uzklausīšanā, ko organizēs Eiropas Parlaments. Triju mēnešu laikā, sazinoties ar iniciatoriem, mēs precīzi konstatēsim, vai turpināsim virzīt tiesību aktu priekšlikumus, vai arī mums attiecīgais jautājums būs jāizpēta dziļāk, vai gadījumā, ja iniciatīva būs pārāk pretrunīga, mēs neturpināsim izskatīt nākamos priekšlikumus.

Es ceru, ka šis jaunais instruments palīdzēs mums padziļināt debates Eiropā un ka dalībvalstu galvaspilsētās notiks vairāk debašu par Eiropai svarīgiem jautājumiem. Es ceru, ka EPI būs ļoti veiksmīgs projekts un ka mēs par to pārliecināsimies, kad pirmo reizi to pārskatīsim. Pateicos jums par jūsu atbalstu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Ļaujiet man teikt dažus vārdus pēc komisāra Šefčovič.

Kā debates ir parādījušas, šis ir fascinējošs temats. Daži jautājumi paliek neatbildēti, un ne visas bažas ir kliedētas. Šis ir kompromisa laiks.

Iedzīvināsim pilsoņu iniciatīvu! Spriedīsim par regulu pēc ilgāka laika, jo tas neapšaubāmi ļaus mums attīstīt šo mehānismu.

Pateicos jums par sadarbību. Es vēlu pilsoņu iniciatīvai visu to labāko.

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai, referente. Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties saviem kolēģiem par visiem viņu komentāriem. Es priecājos, ka vairākums no mums atbalsta šo jauno Eiropas demokrātijas papildinājumu.

Bažas ir gluži dabīgas, un tās bija gaidāmas, bet, izmēģinot kaut ko pilnīgi jaunu, mēs nevaram sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un jau iepriekš kliedēt visas bažas. Taču es esmu pārliecināta, ka šodien piedāvātā regula atrisinās daudzas problēmas, kuras nāca mums prātā, gatavojot šo regulu.

Mums nav jābaidās no šā jaunā demokrātijas aspekta. Mums uzmanīgāk jāieklausās Eiropas pilsoņu balsīs, un mums nav jābaidās to darīt. Vai tad tieši tas nav mūsu ilgtermiņa mērķis? Mums ir jābaidās tikai par to, ka, EPI varētu tikt īstenota, neievērojot Lisabonas līguma garu, ka to varētu īstenot nevis paredzētajā, bet ļaunprātīgā nolūkā, vai arī nemaz neīstenot.

Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai samazinātu varbūtējos regulas riskus, un mums šajā darbā palīdzēja S. Kaufmann, kas Parlamentā sniedza pirmo ziņojumu par EPI. Es vēlos pateikties arī M. Šefčovič un A. Lamassoure darba grupām un citiem kolēģiem. Es vēlos pateikties par sadarbību arī Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras darba grupai.

Es vēlos uzsvērt, ka šīs regulas īstenošana ir ārkārtīgi svarīga un ka tāpēc es gribu piedāvāt savu palīdzību un sadarbību nākamajai Ungārijas prezidentūrai.

Es esmu pārliecināta, ka balsojumā, kas notiks pēc stundas, tiks atbalstīts kompromiss, kas tika panākts starp Eiropas iestādēm. Tas ir vienīgais veids, kā pasniegt jauku Ziemassvētku dāvanu Eiropas pilsoņiem — teicamu regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Neliksim viņiem gaidīt vēl ilgāk.

Pateicos jums par uzmanību, un es vēlos novēlēt jums un visiem pilsoņiem, kas bija šā notikuma liecinieki, priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure, referents. Priekšsēdētājas kundze, šajā laikā un stundā, kad viss jau ir pateikts, es priecājos, ka varu atstāt jūsu ziņā izšķirošo vārdu šajā jautājumā, kuru jūs pārzināt tikpat labi kā es.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc īsa brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) Es vēlos apsveikt šā ziņojuma autorus par balsojuma rezultātu, kas tika panākts komitejā. Pilsoņu iniciatīvai ir liela simboliska vērtība, un tā piedāvā vienu no efektīvākajiem demokrātijas stiprināšanas veidiem Eiropas Savienībā. Šim jaunajam instrumentam ir jābūt pilsoņiem viegli lietojamam, pieejamam un uzticības cienīgam. Man jāpiemin, ka sarunās ar Padomi Rumānijai izdevās panākt līdzsvaru starp iniciatīvas pieejamību un noteikumiem, kas novērš tās ļaunprātīgu izmantošanu. Es uzskatu, ka pēdējie grozījumi nodrošina ātrāku pieņemamību priekšlikumu pārbaudei, zemāku dalībvalstu skaita slieksni un vieglāku iniciatīvas parakstīšanas procesu. Es vēlos uzsvērt, cik būtiski ir regulēt šo instrumentu visā Eiropas Savienībā. Mums jāmeklē risinājums, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos. Mums jāpatur prātā, ka paziņošanas pasākumiem un informācijas kampaņām ir liela nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Pilsoņu iniciatīva beidzot ieraudzīs dienas gaismu. Šis neticamais demokrātiskais jauninājums liks pamatus jaunai Eiropas pilsonībai. Tas kļūs par instrumentu, kas dos iespēju Eiropas sabiedrībai tieši izteikt savu viedokli par mūsu kopīgajai nākotnei svarīgiem jautājumiem. Pilnvaru apjoms ir tikpat svarīgs kā Eiropas Savienības paplašinātais mandāts. Eiropas Parlaments mudina to ieviest ātri un efektīvi. Šī iniciatīva tika ierosināta Lisabonas līgumā, bet Eiropas iestādēm bija jāpanāk vienošanās par praktiskiem risinājumiem. Iniciatīvas organizēšanas nosacījumiem pēc Parlamenta ieskata bija jābūt elastīgiem (miljons cilvēku no vismaz ceturtās daļas dalībvalstu, kas šodien ir septiņas valstis), un tas dos iesaistītajiem pilsoņiem visu, kas vajadzīgs, lai lūgtu Komisiju ierosināt jaunu tiesību akta tekstu. Tas būs iespējams jau nākamgad.

 
  
MPphoto
 
 

  Piotr Borys (PPE), rakstiski.(PL) Ar Lisabonas līgumu mēs piešķīrām ES iedzīvotājiem tautību. Nākamais solis ir dot ES pilsoņiem pilsoņu iniciatīvu. Tikai retos gadījumos likumdošanas iestāde vai izpildvara nodod pilsoņiem dažas no savām pilnvarām. Tas liecina par lielu briedumu. Tā ir mūsu reakcija uz demokrātijas deficītu.

Mūsu darbs nav balstīts tikai uz pārstāvības demokrātiju — tas ir balstīts arī uz līdzdalības demokrātiju. Iepriekšējā politikas attīstība un apspriedes ar pilsoņiem lēmumu pieņemšanas procesā ne vienmēr attaisnoja Eiropas Savienības iedzīvotāju cerības. Pilsoņu iniciatīva, kas ir grūti panākta kompromisa rezultāts, ir, pirmkārt, nodrošinājusi pilnīgu pārredzamību. Otrkārt, mēs esam vienkāršojuši visu sistēmu. Mēs esam ieviesuši arī jauninājumu — iespēju iesniegt paziņojumus par atbalstu iniciatīvai tiešsaistē. Šodien mūs gaida liels uzdevums — veicināt pilsoņu iniciatīvu, un šis darbs būs jāuzņemas Komisijai un Parlamentam, kā arī dalībvalstīm. Mums ir jārēķinās arī ar to, ka atvērtības dēļ pilsoņu iniciatīvu var apdraudēt demagoģiski vai populistiski priekšlikumi. Es tomēr nedomāju, ka tas notiks. Ikviena pilsoņu ierosināta iniciatīva noteikti prasīs lielāku atbildību no Komisijas un Parlamenta puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski.(CS) Lisabonas līgums ir licis pamatus jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai, kas līdz šim Eiropas Savienības likumdošanas procesā nav bijusi izmantota. Es atzinīgi vērtēju šo jauno iespēju, kas ir atbilde uz bieži izteikto kritiku, ka ES lēmumu pieņemšanas procesos ir vērojams demokrātijas deficīts. Šis jaunais instruments dod ES pilsoņiem iespēju tieši vērsties pie Komisijas un pieprasīt, lai tā iesniedz tiesību akta priekšlikumu konkrēta jautājuma risināšanai. Tas padziļinās attiecības starp ES pilsoņiem un ES iestādēm, jo tas novērsīs bieži kritizēto demokrātijas deficītu lēmumu pieņemšanā. Manuprāt, EPI tuvina Eiropas iestādes pilsoņiem un tādā veidā atbilst subsidiaritātes principam kā galvenajam lēmumu pieņemšanas mehānismu principam Eiropas Savienībā. Es vēlos pieminēt arī to, ka Reģionu komiteja ir darījusi zināmu, ka vietējās un reģionālās iestādes ir ieinteresējušās par EPI. Šīs iestādes varētu iesaistīties šajā procesā kā organizatores vai atbalstītājas — galu galā, tās ir tuvāk ES pilsoņiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es atbalstu EPI ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. Es ļoti vēlos, lai Eiropas pilsoņi gūst labumu no šā spēcīgā instrumenta, cik ātri vien iespējams, un es priecājos redzēt iepriekšējās likumdošanas procedūras beigas tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Pilsoņu iniciatīva ir liels Lisabonas līguma jauninājums. Tā dod Eiropas pilsoņiem jaunas tiesības, ar kurām saskaņā viens miljons pilsoņu var lūgt Eiropas Komisiju ierosināt jaunu ES tiesību aktu, tādējādi tuvinot Eiropu pilsoņiem. Pilsoņu iniciatīva ir vērtīgs instruments, ar kura palīdzību pilsoņu saskaņota rīcība var gūt vērienīgus panākumus — tā ir Eiropas projekta būtība. Šī iniciatīva panāks to, ka iestādes risinās jautājumus, kas ir svarīgi pilsoņiem, veicinot pārrobežu debates par Eiropas problēmām. Šis darbs ir tapšanas stadijā, un Komisija iesniegs ziņojumu par šīs iniciatīvas īstenošanas gaitu ik pa trim gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Kastler (PPE), rakstiski.(DE) Šodienas balsojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir pagrieziena punkts demokrātijas paplašināšanā Eiropā. Es atzinīgi vērtēju kompromisu un to atbalstīšu, jo Lamassoure kunga un Gurmai kundzes ziņojums ir pirmais solis pareizajā virzienā. Dāmas un kungi! Mums nav jābaidās no tā, ka pilsoņiem tiek dotas lielākas iespējas izteikt savu gribu. Mums ir jādod Eiropas pilsoņiem lielākas koplēmuma tiesības, ne tikai reizi piecos gados Eiropas vēlēšanās. Tas prasa drosmi, izturību un spēku. Drosmi, lai atgrieztos pie dialoga. Izturību, jo lēmumus nav iespējams pieņemt ātri, un spēku, jo, manuprāt, mūsu pārstāvības demokrātija beidzot ietver vairāk līdzdalības elementu. Mūsu mērķim jābūt dialoga paplašināšanai starp Eiropas pilsoņiem un politiķiem. Es priecājos par to, ka mēs šodien ar šo Eiropas pilsoņu iniciatīvu speram soli tuvāk pilsoņu Eiropai. Es esmu pārliecināts, ka kādu dienu mēs, eiropieši, pieņemsim kopīgus lēmumus, pamatojoties uz pilsoņu lēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. Jautājums par to, kā tuvināt Eiropu pilsoņiem un kā tuvināt pilsoņus Eiropai ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas ir ticis apspriests jau no pašas Eiropas Kopienas dibināšanas dienas. Konvencijā par Eiropas nākotni tika izstrādāts pašreizējā Lisabonas līguma un pilsoņu iniciatīvas mehānisma pamats. Tagad tas ir uz mūsu galdiem, un tuvākajā nākotnē visiem ES pilsoņiem būs iespēja vērst Eiropas lēmumu pieņēmēju uzmanību uz jautājumiem, kas pilsoņiem ir svarīgi. Šī iniciatīva ir viens no visefektīvākajiem Eiropas pilsoņu apvienošanas pasākumiem — tā ir iniciatīva, kas prasa kopīgu rīcību, sadarbību, koordināciju un gribu kopīgi darboties kopēja Eiropas mērķa labā. Ikviena sabiedrības locekļa balss ir svarīga, bet tikai kopīga balss var ietekmēt notikumu gaitu. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis veicināt šo iniciatīvu un nodrošināt, lai tā būtu viegli pieejama ikvienam pilsonim. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju priekšlikumu organizēt Komisijas un Parlamenta kopīgu atklātu uzklausīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai tieši ievēlētais Eiropas Parlaments būtu cieši iesaistīts un kalpotu pilsoņu interesēm un viņu problēmām risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski.(HU) Ir ļoti svarīgi, lai pilsoņiem pēc iespējas ātrāk iepriekš noteiktā veidā un saskaņā ar pienācīgām pilnvarām būtu iespēja ierosināt iniciatīvas par jautājumiem, kuriem ir liela ietekme uz viņu dzīvi. Kā labi zināms, es vadu vienu no vissenākajām Ungārijas invalīdu pārstāvības grupām, Ungārijas Nedzirdīgo un mazdzirdīgo asociāciju, kas pastāv jau vairāk nekā simts gadu. Pamatojoties uz savu darba pieredzi, es atļaušos teikt jau tagad, ka Lamassoure kunga un Gurmai kundzes darbam būs taustāmi rezultāti, kas izpaudīsies kā pilsoņu iniciatīvas. Ar īpašu nožēlu man jākonstatē, ka „1 Million 4 Disability” iniciatīva, kuru 2007. gadā uzsāka 80 miljonu cilvēku ar invaliditāti Eiropā un kuru bija parakstījuši 1,35 miljoni personu, nebija sekmīga. Tagad šādai iniciatīvai būtu sekas un rezultāti, un es pateicos visiem par darbu pie šā jautājuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. (FI) Pilsoņu iniciatīva ir atzinīgi vērtējams aktīva pilsoniskuma veidošanas papildinājums. Tā būs ne tikai likumdošanas iniciatīva, bet tai būs arī liela nozīme politisku debašu veicināšanā.

Pilsoņu iniciatīvas vēriens vēl nav galīgi noteikts. Eiropas pilsoņu iniciatīvai vajadzētu būt veidam, kā ierosināt grozījumus ES līgumos. Saskaņā ar Lisabonas līgumu pat Komisijai ir pilnvaras iesniegt priekšlikumus par grozījumiem. Tāpēc pilsoņu iniciatīvai arī ir jābūt iespējai formulēt priekšlikumus. Iniciatīvas būtu iespējamas sociālo jautājumu jomā, piemēram, atsaucoties uz ES Pamattiesību hartu. Tāpēc debatēm par vajadzību grozīt līgumus nevajadzētu aprobežoties ar pilsoņu iniciatīvas šauru interpretāciju — tām jābūt elastīgākām, un tajās ir jāņem vērā sabiedrības viedoklis.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski.(RO) Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzsākšana pierāda, ka Eiropas Savienības tuvināšanās pilsoņiem — kas bija viens no galvenajiem līgumu pārskatīšanas procesa mērķiem, kurš beidzās ar Lisabonas līguma pieņemšanu — ir kaut kas vairāk par abstraktu jēdzienu. Eiropas pilsoņu iniciatīva dos ievērojamu ieguldījumu Eiropas politiskās sistēmas demokratizācijā, jo tā nodibinās tiešu saikni starp dalībvalstu pilsoņiem un ES iestādēm. Parlamenta teksts atbilst prasībai nodrošināt pilsoņiem vienkāršu, viegli pieejamu instrumentu, un iespēja tiešsaistē vākt parakstus liecina par spēju pielāgoties mūsdienu sabiedrības dzīves apstākļiem. Iniciatīva piedāvās Eiropas politiskajām partijām izdevību mainīties — no struktūrām, kas apvieno dalībvalstu partijas, tās kļūs par organizācijām, kas mobilizēs pilsoņu gribu kopējos projektos. Taču Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jānovērtē ne tikai Eiropas, bet arī dalībvalstu mērogā. Patiesi, fakts, ka turpmāk vismaz 24 750 Rumānijas pilsoņu (minimālais skaits) varēs apvienoties ar citiem pilsoņiem no vismaz ceturtās daļas dalībvalstu, ir jāuzsver, salīdzinot to ar citu faktu, proti, ka saskaņā ar Rumānijas Konstitūcijas stingrajiem noteikumiem iesniegt tiesību akta priekšlikumu var ne mazāk kā 100 000 Rumānijas pilsoņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. (LT) Es priecājos, ka tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir panākta vienošanās par regulu par pilsoņu iniciatīvu, Šī regula ir liels sasniegums, kas stiprina demokrātijas principus Eiropas Savienībā. Tiesības ierosināt likumdošanas procesu, kas tiek piešķirtas vienam miljonam pilsoņu, veicinās interesi par ES politiku un piedalīšanos tās veidošanā. Ir ļoti svarīgi, ka Parlamentam izdevās vienkāršot iniciatīvas iesniegšanas un organizēšanas procedūras. Iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja tā būs viegli īstenojama un visiem pieejama. Tai jābūt skaidrai un saprotamai, un pilsoņiem jāspēj un jāvēlas tajā piedalīties. No otras puses, ir jānodrošina šīs iniciatīvas organizēšanas un finansēšanas pārredzamība, un šai iniciatīvai ir jābūt pilsoņu — un nevis politisku un citu grupu — gribas izpausmei. Es uzskatu, ka galīgais regulas teksts, par kuru mēs šodien balsosim, palīdzēs nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru. Viens no Lisabonas līguma mērķiem ir tuvināt pilsoņus Eiropai, un pilsoņu iniciatīva, ieviešot šo jauno unikālo pilsoņu politiskās līdzdalības veidu, palīdzēs to sasniegt.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski.(CS) Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanas nosacījumu izstrāde bija sarežģīts sarunu un kompromisu process, un Eiropas Parlamentā, Komisijā un Padomē par to notika daudz debašu. Bezpeļņas sektors arī bija tajās iesaistīts. Debates skāra arī vairākas problemātiskas jomas, piemēram, kā nodrošināt iniciatīvu pārredzamību Eiropā, kādai jābūt parakstu vākšanas metodei, kā arī citus procedūras jautājumus. Taču vissvarīgākais jautājums ir vispārējā pieeja pilsoņu iniciatīvai. Ja mēs vēlamies pēc iespējas labāk izmantot šo jauno resursu, mēs nedrīkstam baidīties pārtraukt debates un uzsākt praktiski īstenot iniciatīvu. Jā, radīsies populistiskas un sarežģītas problēmas, bet tieši tāpēc iniciatīvas reģistrācijas process pirms parakstu vākšanas būs tik svarīgs. Šajā procesā tiks novērtēts, vai priekšlikumi atbilst Eiropas Savienības pamatvērtībām. Kā Kultūras un izglītības komitejas ēnu referente es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu, jo īpaši minimālā dalībvalstu skaita samazināšanu, kas vajadzīgs, lai reģistrētu iniciatīvu, līdz vienai ceturtdaļai, kā arī to, ka Eiropas Parlamentam būs aktīva loma sekmīgu iniciatīvas priekšlikumu atklātajā izskatīšanā. Protams, es uzskatu, ka vēlētiem pārstāvjiem arī ir jādod iespēja iesaistīties iniciatīvu organizēšanā. Esmu stingri pārliecināta, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva nākotnē kļūs par Eiropas pilsonības patiesu izpausmi.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 

7.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošanas laiks.

(Balsošanas rezultātu sīku izklāstu sk. protokolā)

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 146. un 148. pantu es vēlos izteikties par daudzvalodības jautājumu un daudzvalodības standartu pasliktināšanos Eiropas Parlamentā.

Es pamatoju šo domu ar to, ka rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu, kā arī 19.—28. grozījumi pulksten 12.40 vēl nebija pārtulkoti franču valodā, un vēlos vērst jūsu uzmanību uz daudzvalodības standartu nepieņemamo pasliktināšanos Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pateicos. Mēs to turpmāk ņemsim vērā un pievērsīsim šādiem jautājumiem uzmanību. Šis jautājums ir ļoti svarīgs.

 

7.1.  Elastības instrumenta izmantošana Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovācijas programmai un Palestīnai (A7-0367/2010, Reimer Böge) (balsošana)

7.2. Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (balsošana)
 

– Pirms balsošanas par 13. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupas vārdā es vēlos sniegt šādu paskaidrojumu par 13. grozījumu. Šis ir grozījums, kuru mans kolēģis Färm kungs mūsu grupas vārdā iesniedza Budžeta komitejai. Mēs neesam atkārtoti iesnieguši šo grozījumu, bet Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa to ar 40 parakstiem iesniedza atkārtoti. Mēs atturēsimies no balsošanas par šo grozījumu. Taču es par šo jautājumu esmu panācis vienošanos ar Zaļajiem, un mums par to ir viens un tas pats viedoklis. Kā jau mēs teicām, mēs kā grupa neiesniegsim jaunus grozījumus, mēs atturēsimies. Es tomēr vēlos, lai visiem būtu skaidrs, ka mēs atbalstām šo punktu — finanšu darījumu nodokli —, un mēs ceram, ka Parlamenta opozīcijas deputāti balsojumā tuvākajā nākotnē mūs atbalstīs

 

7.3.  Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu (A7-0369/2010, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska un Helga Trüpel) (balsošana)
 

– Pirms balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, deputātiem ir jāsniedz paskaidrojums. Mēs balsosim par projektu, ko Padome iesniedza bez grozījumiem, jo šis projekts ir tieši tāds pats kā nostāja, ko Budžeta komiteja pieņēma pagājušajā nedēļā. Tas saskan ar nostāju, ko pieņēmām ļoti ilgās sarunās, kas risinājās 10 mēnešus.

Es vēlos izmantot šo izdevību un jo īpaši pateikties Eiropas Parlamenta komiteju ekspertiem — referentiem. Pateicos par jūsu nerimstošo uzticību un atbalstu. Pateicos par to, ka gādājāt, lai mēs šodien varētu pieņemt 2011. gada budžetu un sākt to efektīvi īstenot jau pašā nākamā gada janvāra sākumā.

 
  
 

– Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Parlaments ir bez grozījumiem apstiprinājis Padomes nostāju attiecībā uz 2011. gada budžeta projektu. Es par to priecājos un Padomes vārdā izsaku atzinību par mūsu kopīgo vienošanos par 2011. gada budžetu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Lūdzu, uzklausiet šo paziņojumu. Tas ir ļoti svarīgs. Pirmo reizi vēsturē mēs esam piemērojuši šo procedūru, ko paredz Lisabonas līgums. Pagājušajā gadā mēs piemērojām vienkāršotu procedūru. Šogad mēs pirmo reizi sekojām pilnai Lisabonas līguma procedūrai. Tāpēc es vēlos sniegt šādu paziņojumu. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Padomes 2010. gada 10. decembra nostāju attiecībā uz vispārējā budžeta projektu, kuru Komisija iesniedza 2010. gada 26. novembrī. Budžeta procedūra ir veikta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu. Saskaņā ar šo pantu un tā 4. punkta a) apakšpunktu es paziņoju, ka 2011. gada budžets ir negrozāmi pieņemts un ka es tagad oficiāli parakstīšu šo dokumentu.

 
  
 

Dārgie kolēģi! Beigās es vēlos teikt dažus vārdus. Es vēlos apsveikt visus Samierināšanas komitejas kolēģus un pateikties viņiem, visiem 27 cilvēkiem, par lielo darbu un pozitīvo rezultātu.

Es vēlos lūgt trīs galvenos darba darītājus nākt uz priekšu, lai nofotografētos — Budžeta komitejas priekšsēdētāju Alain Lamassoure un abas referentes Sidonia Jędrzejewska un Helga Trüpel.

(Aplausi)

Ļaujiet man izteikt pateicību arī Padomes prezidentūrai — Beļģijas prezidentūrai — par teicamo sadarbību un aktivitāti, jo īpaši premjerministram Yves Leterme un valsts sekretāram Melchior Wathelet, kas pašlaik nav šeit. Kā Beļģijas prezidentūras pārstāvji jūs bijāt ļoti aktīvi.

Ļaujiet man pateikties arī Komisijas priekšsēdētājam Barroso, kura nav klāt, un komisāram Lewandowski par budžeta sagatavošanu un šodienas vienošanās sekmēšanu. Lūdzu, nāciet uz priekšu, lai nofotografētos.

(Aplausi)

 

8.  Saharova balvas pasniegšana (svinīgā sēde)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Dārgo Padomes priekšsēdētāj Chastel, dārgā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece lēdija Ashton, dārgie viesi!

 
  
 

(PL) Saharova balva ir Eiropas Parlamenta simbols cīņai par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Tukšais krēsls mūsu sēžu zāles vidū liecina par to, cik ļoti šodien ir jāpievērš uzmanība to cilvēku piemēram visā pasaulē, kas cīnās par vārda brīvību. Es uzrakstīju vēstuli Kubas prezidentam, lūdzot viņu atļaut Fariñas kungam ierasties Strasbūrā, bet diemžēl tā nedeva vēlamo rezultātu. Piektdien Oslo bija redzams līdzīgs tukšs krēsls, kas bija paredzēts cietumā ieslodzītajam Ķīnas disidentam un Nobela prēmijas laureātam Liu Xiaobo. Iepriekš arī citi Saharova balvas ieguvēji — Hu Jia no Ķīnas un „Sievietes baltā” no Kubas — nav varējuši personīgi saņemt balvu. Oleg Orlov, kam Saharova balva tika piešķirta kā Cilvēktiesību centra „Memorial” pārstāvim, arī šodien nav mūsu starpā, lai gan viņš tika ielūgts apmeklēt šo svinīgo sēdi.

Dāmas un kungi! Guillermo Fariñas tika piešķirta šī balva par viņa cīņu par runas brīvības atjaunošanu Kubā. Daudzus gadus viņš ir aktīvi pretojies cenzūrai, riskējis ar dzīvību un veselību un 23 reizes pieteicis bada streiku. Viņš ir pavadījis cietumā 11 gadus. Nesen bada streika laikā viņš bija tuvu nāvei, bet tieši tad Kubā sāka atbrīvot opozīcijas pārstāvjus un pārliecības dēļ ieslodzītos. Par to ir lielā mērā jāpateicas katoļu baznīcai. Kā tas reiz notika manā valstī, baznīca ir uzņēmusies Kubas pilsoniskās sabiedrības institūciju funkcijas. Diemžēl 11 cilvēku vēl arvien atrodas cietumā, un to starpā ir arī dažu „Sieviešu baltā” vīri. Šeit un tagad visu mūsu vārdā es pieprasu, lai viņus nekavējoties atbrīvo.

(Skaļi un ilgstoši aplausi)

Es citēju no rezolūcijas, kuru pieņēmām martā un kurā mēs aicinām Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, kā arī starptautiskās sadarbības komisāri nekavējoties sākt organizēt dialogu ar Kubas pilsonisko sabiedrību un ar visiem tiem, kas atbalsta miermīlīgas pārejas procesus Kubā. Šodien mums vēl priekšā stāv debates par L. Andrikienė ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku šajā jautājumā. Tāpēc mums būs iespēja uzzināt, kādi ir Ashton kundzes plāni Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas stiprināšanai.

Dāmas un kungi! Par spīti tam, ka tādi cilvēki kā Guillermo Fariñas tiek vajāti un ieslodzīti cietumā, viņu balsis neviens nespēj apklusināt. Eiropas Parlamenta uzdevums — un ikviena no mums uzdevums — ir stiprināt viņu balsis. Tāpēc es ar lielu prieku jums paziņoju, ka pēc brīža mēs dzirdēsim vēstījumu jeb īsu runu, ko mums ieskaņojis šā gada Saharova balvas ieguvējs Guillermo Fariñas. Tas būs brīdis, kurā laureātam tiks pasniegts goda raksts. Diemžēl man būs jānovieto šis goda raksts uz tukšā krēsla, bet es ceru, ka jūs ļausit man visu mūsu vārdā novēlēt mūsu laureātam spēku un veselību, un panākumus cīņā par brīvību, kā arī nākotnē iespēju ierasties pie mums Eiropas Parlamentā un personīgi saņemt goda rakstu un balvu. Pateicos par uzmanību.

(Skaļi un ilgstoši aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Guillermo Fariñas (PPE).(ES) Vēstījums Eiropas Parlamentam: Santaklara, 2010. gada 14. decembrī.

Dārgais Buzek kungs, Eiropas Parlamenta prezident!

Dārgo priekšsēdētāja vietniek, godājamie šā daudznāciju demokrātiskā foruma deputāti!

Diemžēl tolerances trūkuma dēļ, kas tik ļoti vajadzīga uz mūsu cietējas planētas, es nevaru būt kopā ar jums kā to Kubas iedzīvotāju pārstāvis, kas ir sacēlušies, kā arī to Kubas pilsoņu pārstāvis, kas zaudējuši bailes no totalitārās valdības, kura ir mūs apspiedusi 52 apkaunojošu gadu garumā un kuras pēdējais upuris ir moceklis Orlando Zapata Tamayo.

Par sliktu tiem, kas valda pār mums mūsu dzimtenē, tas apstāklis, ka es nevaru aizbraukt un brīvprātīgi atgriezties salā, kurā es piedzimu, ir neapgāžams pierādījums tam, ka diemžēl nekas nav mainījies autokrātiskajā sistēmā, kas valda manā valstī.

Pēc Kubas pašreizējo valdītāju uzskata mēs, Kubas pilsoņi, neatšķiramies no vergiem, no kuriem es esmu cēlies, kas tika nolaupīti Āfrikā un ar varu atvesti uz Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Lai es vai jebkurš cits parasts pilsonis varētu ceļot uz ārzemēm, mums ir vajadzīga Carta de Libertad, proti, brīvlaišanas raksts, gluži kā kādreizējiem vergiem, tikai šodien to sauc par Carta Blanca, Balto karti.

Es ļoti ceru, ka jūs neļausit sevi apmānīt nežēlīgā režīma sirēnu dziesmām, režīma, kas praktizē „mežonīgo komunismu”, kura vienīgā vēlēšanās, izliekoties, ka tas ievieš pārmaiņas ekonomikā, ir panākt, lai Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments atceļ Kopējo nostāju un ļauj šim režīmam gūt labumu no aizdevumiem un ieguldījumiem, kurus saskaņā ar Kotonū nolīgumu piešķir trešās pasaules valstīm.

Bijušie politiskie ieslodzītie un pārliecības dēļ ieslodzītie, kurus „mežonīgā komunisma” pārstāvji nesen atbrīvoja, būtu noteikti ieņēmuši vietas līdzās jums. Būtu liela kļūda domāt, ka viņus patiešām atbrīvoja — viņi un viņu ģimenes tiek pakļautas „psiholoģiskam izraidījumam”, jo viņu tuviniekus šantažēja neostaļiniskā Kubas valdība.

Mēs, Kubas miermīlīgā opozīcija, esam ieņēmuši stoisku, racionālu pieeju garīgajām grūtībām, kuras piedzīvojam, kā arī riskam zaudēt brīvību un pat dzīvību, jo mēs piederam pie visnelabvēlīgākās iedzīvotāju daļas. Šeit, Kubā, mēs visi ciešam, bet mēs nežēlojamies, tāpēc ka ceram, ka varam paļauties uz jūsu atbalstu.

Dārgie Eiropas Parlamenta deputāti! Es lūdzu jūs nepiekāpties Kubas valdošās elites prasībām, ja netiks izpildīti šādi pieci noteikumi:

Pirmkārt, jāturpina visu politisko ieslodzīto un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošana un publiski jāapņemas nekad neieslodzīt cietumā nevardarbīgus politiskos oponentus.

Otrkārt, režīma militārajiem un pusmilitārajiem sekotājiem nekavējoties jāizbeidz valstī miermīlīgas opozīcijas vardarbīga piekaušana un draudēšana.

Treškārt: jāpaziņo, ka visi Kubas tiesību akti, kas ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ir jāpārskata un jāatceļ.

Ceturtkārt, ikdienas praksē jāatļauj opozīcijas partiju, „valsts sociālisma” sistēmai nepakļautu plašsaziņas līdzekļu, neatkarīgu arodbiedrību un citu miermīlīgu sociālu struktūru dibināšana.

Piektkārt, publiski jāpaziņo, ka visiem Kubas emigrantiem ir tiesības piedalīties Kubas kultūras, ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē.

Šajā kritiskajā laikā manas valsts vēsturē jums un visiem labas gribas cilvēkiem visā pasaulē ir jāpievērš liela uzmanība nepārtrauktajiem sociālajiem uzliesmojumiem un protestiem Kubā, kurus izraisa neapmierinātība ar pašpārliecināto valsts varu, kas izdod pavēles slepkavot manus tautiešus.

Es lūdzu Dievu, lai starp kubiešiem neizceļas nevajadzīgs pilsoņu karš aklas atteikšanās dēļ pieņemt, ka politiskais „valsts sociālisma” modelis ir bijis un ir neveiksmīgs visur, kur ir mēģināts to ieviest — ko ārzemju presē ir atzinis pats tā sauktās Kubas revolūcijas vēsturiskais līderis.

Vecie vīri, kas valda Kubā, nicinot tos, pār kuriem tie valda, nevēlas saprast, ka viņiem jākalpo sabiedrībai un ka visi patiesi sabiedrības kalpi dod saviem tautiešiem iespēju tos aizvietot vai arī atzīt. Neviena persona, kam pieder vara, nedrīkst likt, lai tie, pār kuriem tā valda, tai kalpo, kā tas notiek Kubā.

Kopā ar saviem brāļiem un māsām cīņā par demokrātiskajiem ideāliem, kurā piedalās arī tie, kas vēl ir ieslodzījumā, un cilvēki ielās, kam ir šķietama brīvība, kā arī tie, kas ir devušies skarbajā trimdā, mēs turpināsim nevienlīdzīgo, nevardarbīgo cīņu pret apspiedējiem — Kastro kliķi — un ar Dieva palīdzību mēs uzvarēsim bez asinsizliešanas.

Kubas disidentu sabiedrībā mēs cenšamies neturēt ļaunu prātu uz saviem politiskajiem pretiniekiem. Faktiski — un tas padara mūs par labākiem cilvēkiem, kas spēs atjaunot savu dzimteni — šajā cīņā es esmu iemācījies sekot pirmā zināmā disidenta Jēzus Kristus vārdiem „mīliet savus ienaidniekus”.

Es pateicos Eiropas Parlamentam par to, ka tas nav atstājis Kubas tautu vienu šajā 50 gadu ilgajā cīņā par demokrātiju. Es pieņemu 2010. gada Andreja Saharova balvu par apziņas brīvību, kas man piešķirta, uzskatot sevi par mazu daļiņu no dumpīgā gara, kas stiprina tos cilvēkus, pie kuriem es lepojos piederēt.

Dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta deputāti! Es esmu jums ļoti pateicīgs par jūsu lēmumu, kas parāda, ka jūs neesat aizmirsuši mūsu ciešanas, un tāda jūsu rīcība tuvina brīvības gaismu manai valstij.

Lai Dievs dod, ka Kuba drīz piedzīvo samierināšanos starp Visaugstā bērniem un ka mūsu valsts tiek svētīta ar demokrātiju.

Guillermo Fariñas Hernández

Kvalificēts psihologs

Bibliotekārs un neatkarīgs žurnālists, trīs reizes ieslodzīts cietumā politisku iemeslu dēļ

(Aplausi)

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 

9.  Balsošanas laiks (turpinājums)
Visu runu video
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es sūtu laba vēlējumus Fariñas kungam un apsveicu viņu par iegūto balvu. Taču es vēlos atgādināt Parlamentam, ka pirms gada pie mums bija Cilvēktiesību centra „Memorial” pārstāvji, kas arī neapšaubāmi bija pelnījuši šo balvu. Kopš tā laika divi no viņiem ir tikuši apcietināti, bet Krievijai tomēr ir piešķirts prestižais futbola turnīrs — Pasaules kauss — 2018. gadā, dodot tai priekšroku pār piecām ES valstīm.

Kāpēc Eiropas Parlaments neizteica savas bažas? Ja šai balvai ir kaut kāda nozīme, jums ir jānostājas pret šiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

9.1.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — IKT Ziemeļholandē/Nīderlandē (A7-0353/2010, Barbara Matera) (balsošana)

9.2.  Laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības (A7-0360/2010, Tadeusz Zwiefka) (balsošana)
 

- Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka, referents.(PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms pāris mēnešiem Eiropas Parlaments pirmo reizi piekrita Padomei sākt ciešākas sadarbības procedūru — pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē. Tas ir ārkārtīgi svarīgs solis, kas rada pilnīgi jaunu pamatu Eiropas Savienības dalībvalstu grupu sadarbībai situācijās, kad nav iespējams panākt visu 27 dalībvalstu piekrišanu. Tas ir ļoti svarīgs lēmums. Šodien mēs esam pierādījuši, ka šī procedūra darbojas labi.

Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Padomei, jo īpaši par tās pieņemto nostāju, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu. Tas ir nevainojamas iestāžu sadarbības piemērs. Strādājot pie šīs rezolūcijas, Parlamentam bija tikai konsultatīvas funkcijas, bet sanāksmju biežums un tas, ka Padome iekļāva galīgajā dokumentā visus Eiropas Parlamenta priekšlikumus, par kuriem tika balsots Juridiskajā komitejā, ir lielisks piemērs un laba zīme turpmākajai ciešākas sadarbības procedūrai. Es pateicos arī Padomei par lielo atbalstu mūsu priekšlikumam par steidzamu regulas „Brisele II. a” pārskatīšanu, kurai ir jārod sīki izvērsti risinājumi, piemēram, jautājumiem attiecībā uz vajadzību pēc forum necessitatis noteikuma, kas ļaus dalībvalstīm saglabāt pārliecību, ka to iekšējās tiesiskās sistēmas paliks spēkā, vienlaikus dodot mūsu pilsoņiem cerību, ka nākotnē tie varēs brīvi izvēlēties ne tikai piemērojamos tiesību aktus, bet arī tiesu. Es vēlos pateikties arī saviem ēnu referentiem no Juridiskās komitejas, kā arī no komitejām, kuru atzinums tika pieprasīts.

 

9.3.  Kredītreitingu aģentūras (A7-0340/2010, Jean-Paul Gauzès) (balsošana)
 

- Pirms balsošanas par 81. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès, referents.(FR) Priekšsēdētāja kungs, šis ir tīri tehnisks grozījums, lai ņemtu vērā datumu, kad regula, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, stāsies spēkā, kā arī to, ka šī regula stāsies spēkā vēlākā datumā.

Tā mums ir jāpielāgo tikai viens teksta apsvērums un viens pants, par kuriem mums jābalso. 22. apsvērumā jānosvītro otrais teikums, un es ierosinu arī 2. pantā svītrot otro teikumu. Šis mutiskais grozījums ir bijis punkts, par kuru ir sniegta informācija un par kuru ir vienojušās dažādas grupas, kas parakstīja kompromisa vienošanos. Šis teksts, par kuru mēs šodien balsosim, ir regulas par kredītreitingu aģentūrām galīgā redakcija, kas liecina par Eiropas Savienības politikas mērķi uzlabot finanšu pakalpojumu regulējumu.

Es vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos komisāram Barnier un Beļģijas prezidentūrai par ciešo iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā.

 
  
 

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

 

9.4.  Ar metroloģiju saistīto direktīvu atcelšana (A7-0050/2010, Anja Weisgerber) (balsošana)

9.5.  Pilsoņu iniciatīva (A7-0350/2010, Zita Gurmai/Alain Lamassoure) (balsošana)

9.6.  Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (B7-0688/2010) (balsošana)
  

- Pirms balsošanas par 7. grozījumu:

 
  
MPphoto
 
 

  Doris Pack (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, lai šā grozījuma teksta beigas tiktu pārfrāzētas. Formulējums ir ļoti negatīvs, un es vēlos, lai tas būtu šāds:

Iniciatīva „Jaunatne kustībā” uzsver iepriekš minēto programmu lielo nozīmi.

 
  
 

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms balsošanas par 14. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju teikt, ka mēs vēlamies atsaukt 14. grozījumu.

 
  
 

- Pirms balsošanas par 16. grozījumu:

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tas ir par Savienību Vidusjūrai. Mēs zinām, ka pašlaik šis projekts ir apstājies, un mēs vēlamies to atdzīvināt. Pašreizējais formulējums neizsaka šo domu pietiekami skaidri. Tāpēc mēs vēlamies pievienot šādu tekstu:

Pašreizējais SavienībasVidusjūrai strupceļš.

(DE) Es zinu, ka šis formulējums ir pretrunīgs. Varbūt ir iespējams cits formulējums, bet mūsu ierosinātais formulējums ir šāds:

Pašreizējais Savienības Vidusjūrai strupceļš.

 
  
 

(Parlaments noraidīja mutisko grozījumu)

 

9.7.  ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, gatavojoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (B7-0693/2010) (balsošana)
  

- Pirms balsošanas par 8. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, jautājums ir tikai par pareizo nosaukumu tam, par ko ir runa. Tekstā jābūt nosaukumam „Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva”. Tekstā šis nosaukums bija nepareizs.

 
  
 

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

 
  
 

- Pēc balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vai jūs nevarētu pateikt tās personas vārdu, kas sekretariātā ir atbildīga par sēdvietu plānu, kā arī to, vai šī persona atrodas sēžu zālē?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Mani informēja, ka sēdvietas nosaka politiskās grupas plenārsēdē.

 

9.8.  Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (A7-0344/2010, Kinga Gál) (balsošana)

9.9.  Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību (A7-0338/2010, Philippe Juvin) (balsošana)

9.10.  Energoefektivitātes rīcības plāns (A7-0331/2010, Bendt Bendtsen) (balsošana)

10. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Godājamie kolēģi! Mums ir daudz balsojumu skaidrojumu, tāpēc laiks ir ļoti ierobežots. Es visus runātājus pārtraukšu pēc vienas minūtes. Es atvainojos, bet man tā būs jārīkojas.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paskaidrot, kāpēc balsoju pret 2011. gada budžetu. Es balsoju pret to tāpēc, ka taupības laikā ES vajadzētu izrādīt atturību. Mums vajadzētu samazināt savus izdevumus, nevis palielināt tos. Manuprāt, tas bija apkaunojoši, ka Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja palielināt budžetu par 6 % un Eiropas Parlaments to atbalstīja.

Es uzskatu, ka manas valsts ministru prezidents David Cameron ir paveicis labu darbu, samazinot budžeta pieaugumu līdz 2,9 %, taču mēs zinām, ka tas bija kompromisa lēmums. Tas, ka britu konservatīvie ir īpaši apmierināti, nav kompromiss, un es biju lepns, ka varēju balsot pret ES izšķērdību.

 
  
MPphoto
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentam pirmo reizi bija iespēja apstiprināt budžetu. Attiecībā uz turpmāko budžeta politiku es domāju, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu nodrošināt, ka ES, izdarot savas izvēles un pieņemot politiskus lēmumus, vispirms spēj palielināt savu ieguldījumu, ka tās budžets atbalsta resursu efektīvu izmantošanu un politiku klimata pārmaiņu jomā, un šādi tiek sasniegti stratēģijas “Eiropa 2020” un videi nekaitīgākas ekonomikas mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā kolēģim Fox kungam, arī man ir tās pašas bažas, kas daudziem britu konservatīvās partijas pārstāvjiem.

Taupības laikā, kad daudzu valstu valdības visā Eiropas Savienībā — un būtībā visā pasaulē — mēģina savilkt jostas un ierobežot tēriņus, kā mēs uzdrīkstamies pieprasīt palielināt nodokļu maksātāju izdevumus? Šis, bez šaubām, ir laiks, kad mums ir jāsavelk jostas un jārāda piemērs. Mums nebija jāpieprasa palielināt budžetu, mums pat nebija jāpieprasa to iesaldēt, mums bija jāpieprasa samazināt ES budžetu, lai nodokļu maksātāji visā Eiropas Savienībā savus politiķus uztvertu nopietni un zinātu, ka mēs saprotam viņu pašreizējās ciešanas un dalāmies tajās ar viņiem, nevis līdzināmies ievēlētai elitei, kas nepievērš uzmanību tiem cilvēkiem, kas mūs šajos amatos ir iecēluši.

 
  
  

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tiesības sagatavot budžetu ir parlamenta galvenās tiesības. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu. Sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi raksturo trīs galvenie aspekti — atbildība, uzticība un partnerība. Konsultāciju process 2011. gada budžeta jautājumā šajā ziņā nebija uzticību veicinošs pasākums. Es aicinu Eiropas Komisiju un īpaši Eiropas Padomi ievērot Eiropas Parlamenta tiesības, jo, kā jau minēju, tiesības sagatavot budžetu ir Eiropas Parlamenta galvenās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, vakar es vēlējos uzzināt, vai neesmu izkritis caur telpas–laika vijumiem un nokļuvis 20. gadsimta 70–tajos gados. Šodien es vēlētos uzzināt, vai tie nav 18. gadsimta 70–tie gadi.

Atļaujiet man citēt piezīmi, ko Thomas Jefferson izteica par attālo pārvaldību. Viņš sacīja, ka “no šāda attāluma un šādā vēlētāju uzraudzībā” pārvaldītāji noteikti pievērsīsies „korupcijai, laupīšanai un izšķērdībai”. Kāds teicams apraksts tam, kas notiek saistībā ar ES budžetu, ar tā neapstiprinātajiem aprēķiniem, resursu neracionālu izmantošanu un šiem pastāvīgi augošajiem cipariem, neskatoties uz 27 dalībvalstu mēģinājumiem ierobežot savus tēriņus. Tas notiek, ja nav saiknes starp nodokļu sistēmu, pārstāvību un izdevumiem, kad ES gaida ziedu buķetes par naudas tēriņiem, bet ne nelabvēlīgas atsauksmes par to palielināšanu.

Vienīgais veids, kā šos skaitļus atkal saskaņot ar sabiedrības viedokli, ir atjaunot valstu parlamentu un parlamentāriešu atbildību par budžetu, jo viņiem savi lēmumi ir jāpamato vēlētājiem, kas ir arī viņu nodokļu maksātāji.

 
  
  

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs atbalstām šo pasākumu un pateicamies referentam, kurš izteicās ļoti precīzi.

Tomēr mēs uzskatām, ka šis darbs piespiestu Eiropas institūcijas turpināt uzraudzīt turpmāko attīstību šajā jaunajā disciplīnā, jo pagātnē neskaidras situācijas diemžēl izveidojās pārāk bieži, atstājot negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu un radot zaudējumus uzņēmumiem un noguldītājiem.

Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi aģentūrām ieviest jaunu Eiropas sistēmu un uzraudzīt visas centrālo banku iestādes, lai nodrošinātu, ka vērtējumi reāli atbilst mūsdienīgas finanšu sistēmas prasībām un ir noderīgi sabiedrībai. Tāpēc es pateicos referentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, man ir šāds jautājums. Kas uzrauga uzraudzības iestādes? Pat futbola tiesneši ir pakļauti pārbaudes vai apstiprinājuma procedūrai. Ja tas attiecas uz futbolu, tad tam noteikti vajadzētu attiekties arī uz finanšu tirgiem. Šeit finanšu produktu, banku un pat veselu valstu kredītspējas un stabilitātes novērtējuma procedūra ir atstāta kredītreitingu aģentūru ziņā. Tomēr, ja šīs aģentūras kļūst par monopolu un pamanās izvairīties no jebkādas uzraudzības, tās iegūst dievišķu statusu un mēs konstatējam, ka tās tiek slavinātas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek. Bībelē ir teikts: “Tev nebūs manā priekšā turēt citus dievus”. Ar šo ziņojumu tiek mēģināts labot situāciju, ieviešot kredītreitingu aģentūru uzraudzību. Piemērotā laikā Eiropas Parlamentam ir jānoskaidro, vai šie pasākumi ir tiešām veiksmīgi realizēti.

 
  
  

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodienas balsojums par 2011. gada budžetu apstiprina jaunās procedūras noslēgšanu, kas, neskatoties uz tās smago gaitu, demonstrēja budžeta lēmējinstitūciju atbildīgo un stingro attieksmi.

Lai arī tas ir kompromisa risinājums, kas prasīja piekāpšanos gan no Eiropas Parlamenta, gan arī Eiropas Padomes puses, tas ir novērsis divpadsmitās daļas sistēmas ieviešanu, kas būtiski ietekmētu Eiropas Savienības programmu finansēšanu.

Eiropas Parlaments ir apmierināts ar sasniegtajiem mērķiem. Tomēr tas rāda ar pirkstu uz tiem, kas izjauca vienošanos par Starptautisko eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programmu un elastīgumu. Eiropas Savienība savu starptautisko partneru acīs būtībā ir zaudējusi uzticamību, un pastāv risks, ka tā nespēs finansēt savas saistības un apgūt jaunās darbības jomas, kuras ir noteiktas Lisabonas līgumā.

Tāpēc, sākot no 2011. gada janvāra, mums ir jānosaka prioritātes un nākamajiem gadiem jāparedz tām ilgtspējīgs finansējums.

 
  
  

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mums ir jāmodernizē mērījumu sistēmas, vienlaikus uzlabojot regulu, kas pieprasīja atcelt Eiropas direktīvas metroloģijas jomā.

Es arī esmu pārliecināts, ka tas ir pirmais solis ceļā uz radikālu un precīzāku reformu šajā jomā. Nav arī šaubu par to, ka mums ir jāvienojas par pietiekamu laiku, lai dalībvalstīm ļautu novērtēt ietekmi, kuru šo regulu atcelšana atstās uz to tiesību aktiem, un veikt vajadzīgās korekcijas.

Visbeidzot, lēmums atcelt dažādas direktīvas pilnībā atbilst vajadzībai pēc lielākas vienkāršošanas, kas īpaši spēcīgi ir jūtams visās nozarēs. Katrā ziņā mēs ceram, ka zāles neizrādīsies kaitīgākas par pašu slimību.

 
  
  

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ar Lisabonas līgumu ir ieviests svarīgākais jaunievedums Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā, paredzot šo jauno praktisko instrumentu, kas veicina pilsonisko līdzdalību Eiropas diskusijās un integrācijas procesos.

Eiropas pilsoņu iniciatīva būtībā rada jaunu priekšstatu par starptautisko demokrātiju un sniedz Eiropas Savienībai jaunu demokrātiskās līdzdalības formu. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai iesniegtu likumdošanas priekšlikumu.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un lēmumu pieņemšanas politikas formulēšana stiprina mūsu institūciju demokrātisko leģitimitāti un pietuvina Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos paust savu gandarījumu par to, ka ir apstiprināta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kurai es biju ēnu referents Kultūras un izglītības komitejā, toties neesmu apmierināts ar to, ka Eiropas Parlamentam neizdevās nobalsot par diviem, manuprāt, fundamentāliem jautājumiem: jauniešu, kas vecāki par 16 gadiem, tiesībām parakstīt šo iniciatīvu un pastāvīgo iedzīvotāju balsošanas tiesībām.

Mēs zinām, ka šīs iniciatīvas nav iekļautas Lisabonas līgumā, un šie ir daži iemesli, kāpēc mēs neatbalstījām šo līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, Dānijas Liberālā partija šodien nobalsoja par pilsoņu iniciatīvu, jo tā veicina pilsoņu līdzdalību un padarīs Eiropas Savienību daudz pieejamāku. Eiropas Parlaments veiksmīgi uzskaitīja dažus standarta nosacījumus, kas jāievēro, lai pilsoņu iniciatīvu padarītu pieejamu, neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts, un nodrošinātu, ka šis instruments ir ērti lietojams. Tomēr, kā minimums, pilsoņiem ir jāpārstāv vismaz viena ceturtdaļa visu dalībvalstu — pilsoņu skaitam no katras dalībvalsts ir jābūt vismaz vienādam ar Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no šīs dalībvalsts, kurš reizināms ar koeficientu 750, turklāt pilsoņiem ir jāsasniedz noteikts vecums, lai tie varētu balsot parlamenta vēlēšanās. Mēs uzskatām, ka šie nosacījumi ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva iegūst likumīgu spēku, kas vajadzīgs, lai to uztvertu kā nopietnu ieguldījumu demokrātijas attīstībā.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt dažus vārdus par pilsoņu iniciatīvu. Ir taisnība, ka Lisabonas līgums nozīmēja, ka mēs guvām labumu no jaunās iniciatīvas, kas ES pilsoņus mudina piedalīties demokrātijas procesos. Ja miljons pilsoņu paraksta lūgumrakstu, Eiropas Komisija piekrīt to izskatīt, bet vai ar to viss arī beidzas? Manuprāt, šī ir lieliska iniciatīva, bet mums ir jādomā, kā to virzīt uz priekšu.

Sākotnējais nosacījums ir, ka ES pilsoņu līdzdalības demokrātijas procesos galvenā forma ir piedalīšanās vēlēšanās. Tas varētu būt virziens, kurā turpmāk risināt cilvēkiem svarīgus jautājumus. Iespējams, tādā veidā šī jaunā iniciatīva acīmredzami palielinās pilsoņu līdzdalību, lai gan, no otras puses, es pieļauju, ka tas var novest pie situācijas, kurā Eiropas Komisija tikai sniedz atbildes uz iniciatīvām, bet nekādi konkrēti pasākumi neseko. Šajos apstākļos mums ir jāpārdomā, kā mēs varētu patiesi pamudināt cilvēkus piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

 
  
MPphoto
 

  Morten Løkkegaard (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, tikai piebilstot tam, kas jau tika sacīts attiecībā uz Dānijas Liberālās partijas atbalstu, es vēlos teikt, kā iepriekš jau tika minēts, ka šī ir ļoti svarīga iniciatīva. Tā ir arī eksperiments, kas mums ir ļoti uzmanīgi jāuzrauga — un to es aicinu darīt, — un jānodrošina, ka šai iniciatīvai noteiktais trīs gadu periods reāli tiek ievērots, un mums ir jāizskata, vai tā tiešām ir nosacījumiem atbilstoša pilsoņu iniciatīva, vai arī zem tās slēpjas citas intereses. Šie faktori ir svarīgi ES pilsoņu iniciatīvas veiksmei — uz ko mēs visi ceram —, ka tie, gluži vienkārši, ir pilsoņi, kas uzņemas iniciatīvu. Šajā sakarā es vēlētos arī sacīt, ka es personiski ceru, ka būs daži tālredzīgi, konstruktīvi un pozitīvi jautājumi, kurus pilsoņi vēlas izvirzīt attiecībā uz ES projektu, lai tas ilgstoši nepārvērstos par “nē” nometni, kas vienmēr monopolizē šāda veida iniciatīvas izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi līdzi Eiropas pilsoņu iniciatīvas likumdošanas procedūrai un priecājos — daļēji pamatojoties uz Eiropas Padomes un Komisijas paziņojumiem —, ka pirmos lūgumrakstus sāks pieņemt pēc gada.

Es varu arī Eiropas Parlamentam ar gandarījumu paziņot, ka pēc cietsirdīgās direktīvas par dzīvnieku izmantošanu pētījumos apstiprināšanas Itālijā ir izveidojusies plaša iedzīvotāju, apvienību un komiteju kustība. Šī kustība šogad neslēps savus nolūkus, bet strādās, lai Eiropas Komisijai sagatavotu priekšlikumu: priekšlikumu, lai Eiropas Savienībai sniegtu ierosmi mūsdienīgiem un civilizētiem tiesību aktiem, kas saka “nē” izmēģinājumiem ar dzīvniekiem — cietsirdīgai un zinātniski neefektīvai praksei, — toties noteikti atbalsta alternatīvu metožu izmantošanu.

Eiropas Savienībai ir jāizvirza mērķis pateikt “nē” vivisekcijai, jo tāda ir Savienības pilsoņu vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pilsoņu iniciatīva varētu būt noderīga, jo tā ļaus pilsoņiem runāt tieši ar Eiropas Komisiju, bet paliek atklāts jautājums, kā Komisija reaģēs uz sev nepatīkamiem priekšlikumiem.

Es domāju, mēs varam gaidīt veselu lērumu iniciatīvu, kurās Eiropas Komisijai tiks lūgts darīt vairāk, ieviest “vairāk Eiropas”, un Komisija uz šādu pieprasījumu, bez šaubām, atbildēs ar entuziasmu.

Tomēr — kā tā reaģēs uz priekšlikumiem ieviest “mazāk Eiropas” vai varbūt ierosinājumu Eiropai darīt lietas labāk, vai tērēt mazāk naudas, vai varbūt apgalvojumu, ka nekad vairs nevajadzētu pastāvēt nekādai Eiropas mēroga nodokļu sistēmai? Es ar interesi gaidu, kā Eiropas Komisija reaģēs uz šiem priekšlikumiem. Vai tā izturēsies pret šiem priekšlikumiem ar cieņu? Ja tā atbildēs tikai uz sev patīkamajiem priekšlikumiem, tad šai iniciatīvai nebūs nozīmes.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šiem priekšlikumiem, un es domāju, ka divi referenti ir paveikuši ļoti labu darbu ne tikai Eiropas Savienībai, bet mūsu pilsoņiem kopumā.

Pilsoņu iniciatīva bija ļoti svarīga Lisabonas līguma sastāvdaļa, kurš mazliet agrāk nekā pirms gada tika pieņemts Īrijā, bet pagaidām izskatās, ka visu procesu kavē sarežģījumi un regulēšana. Pateicoties referentu darbam, vienkāršošana ir novesta līdz procesam, un īpaši apsveicama ir ideja par to, ka septiņu deputātu grupa no septiņām dažādām valstīm varētu uzsākt šo procesu. Es domāju, ka šis un arī citi pasākumi nodrošinās, ka patiesās pilsoņu rūpes tiks izvirzītas priekšplānā, toties, cerams, tiks apturētas atsevišķu grupu intereses.

(GA) Tāpēc es vēlētos nobeigt ar sakāmvārdu manā dzimtajā valodā, kurš vēsta, ka “labs sākums ir puse padarīta darba”. Labs sākums šeit jau ir.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šī patiesi ir liekuļota demokrātija, vai jūs tam piekrītat? Tas ir liels negods, ka pirms Lisabonas līguma īstenošanas, ar ko tika ieviesta šī pilsoņu iniciatīva, jūs faktiski nevēlējāties uzklausīt Eiropas iedzīvotājus.

Atbildot Fox kungam, kurš runāja pirms dažiem brīžiem: pēc pirmā posma Eiropas Komisija var nolemt, ka šis pasākums nedos vēlamos rezultātus. Šajā ziņā pastāv problēma, jo tam nav saistošu pilnvaru. Eiropas Komisija to vienkārši var ignorēt. Mēs atkal redzam, ka Eiropas Savienība neņem vērā Eiropas iedzīvotāju vēlmes. Kristus vārdā, lūdzu, ieklausieties cilvēkos, jo viņi to nevēlas.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisijas darba programmu 2011. gadam un nobalsoju par to.

Finanšu krīze ir liels izaicinājums, un tā ir jāsagaida, lūkojoties tai tieši acīs. Es novēlu Eiropas Komisijai sasniegt izvirzītos mērķus. Attiecībā uz eiro: no Eiropas Savienības integritātes un kohēzijas viedokļa, kā arī no Eiropas Savienības solidaritātes viedokļa, neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, ka mums ir kopīga valūta, un mēs darām visu iespējamo, lai to aizsargātu.

Attiecībā uz darbavietām un ekonomiku, es atzinīgi vērtēju faktu, ka 2011. gada janvārī Eiropas Komisija pieņems savu pirmo gada izaugsmes pētījumu. Šajā gada izaugsmes pētījumā tiks analizēta ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā, tostarp, iespējamās nelīdzsvarotības un sistēmiskais risks. Šie aspekti ir būtiski Eiropas pārveidošanās procesā par attīstītu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Pēdējais, bet nekādā ziņā ne mazāk svarīgais arguments: mēs esam Kopiena, kurā ir 500 miljoni cilvēku. Mums ir nācies doties nelīdzvērtīgā cīņā gan Eiropas mērogā, gan starptautiski — pasaules mērogā. Es novēlu veiksmi Eiropas Komisijai nākamajā gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Es balsoju pret šo priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ, bet raksturīgākais punkts ir tas, kurā minēts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamentu dalībvalstīm vajadzētu pieprasīt tērēt 0,7 % no to nacionālā kopienākuma attīstības atbalstam, un Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt šo saistību ievērošanu.

Nemaz jau nerunājot par to, vai attīstības atbalstam ir kāda nozīme, tas ir arī nopietns subsidiaritātes principa pārkāpums. Vēl raksturīgs ir arī 52. punkts, kurā Eiropas Komisija tiek mudināta izmantot momentu it kā ES paplašināšanās procesa mērķiem. Vai kāds man var pateikt, kuru momentu? Vai jūs šeit runājat par pastāvīgajām Turcijas provokācijām vai masveida cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, nemaz nepieminot arvien pieaugošo islamizāciju?

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0693/2010

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Šajā rezolūcijā, protams, ir atrodamas vairākas labas lietas, piemēram, prezidenta RMugabe nosodīšana, kurš ir noziedznieks, piedalīšanās Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē un norāde uz nelabvēlīgajām sekām, ko atstāj intelektuālā darbaspēka emigrācija no Āfrikas kontinenta.

Šajā rezolūcijā arī pareizi tiek uzsvērts, cik svarīgi ir palielināt ražīgumu lauksaimniecības nozarē. No otras puses, mums tiešām vajadzētu atbrīvoties no šī absurdā 0,7 % standarta. USD 1 miljards, kas pēdējo 60 gadu laikā attīstības atbalsta ietvaros ir aizplūdis uz Āfriku, ir kalpojis tikai tam, lai šo kontinentu iedzītu vēl lielākā nabadzībā. Tā vietā, lai piešķirtu atbalstam arvien lielākas summas, mums, cita starpā, vajadzētu ieguldīt enerģiju cīņā pret nelikumīgām kapitāla plūsmām, kas šajā rezolūcijā katrā ziņā ir uzsvērts.

Uz mani nekādā ziņā neatstāja iespaidu arī punkts par migrāciju, kas ir iemesls, kāpēc es galu galā nobalsoju “pret”.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kad mēs lūkojamies uz bēdīgo stāvokli, kādā atrodas daudzas Āfrikas valstis, mēs, protams, Eiropas Savienībā un dažādās ES dalībvalstīs visi vēlamies palīdzēt tām izkļūt no nabadzības, taču es domāju, ka mums ir jābūt saprātīgākiem attiecībā uz atbalsta izlietojumu. Ja ir notikusi katastrofa, tad, protams, atbalstam ir ļoti svarīga nozīme īstermiņā, bet ja mēs lūkojamies uz ilgtermiņa attīstību, tad dažreiz mūsu atbalsts tiek piešķirts nepareizi.

Protams, nav pareizi, ka mūsu nodokļu maksātājiem no dažādām ES dalībvalstīm ir jāsūta nauda Āfrikas valstu valdībām, kuras savas valstis pienācīgi nepārvalda, un šī nauda nenonāk pie tiem, kam tā tiešām ir vajadzīga. Labākais veids, kā veicināt attīstību, ir palīdzēt uzņēmējiem nabadzīgākajās valstīs, kuri var radīt turību savās kopienās un izraut savus draugus un kaimiņus no nabadzības.

Atvērsim savus tirgus, uzstādīsim mērķi sniegt atbalstu, veicinot tirdzniecību un attīstību, nevis tikai piešķirot naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kopā ar vairākiem citiem šā Parlamenta deputātiem es nesen apmeklēju ĀKK augstākā līmeņa sanāksmi Kinšasā, Kongo Republikā, kas formāli ir otra nabadzīgākā valsts pasaulē. ANO dažādās pasaules valstīs nosaka “laimes indeksu”, un zemāk par Kongo Demokrātisko Republiku tā ierindo vēl tikai Zimbabvi. Bet Kongo iedzīvotāji, atšķirībā no Zimbabves iedzīvotājiem, protams, paši nevar pateikt, vai lietas uzlabotos, ja nomainītos tikai valdība; ja viņiem būtu sava daudzpartiju vēlēšanu sistēma, sava starptautiski atzīta konstitūcija utt.

Kongo Demokrātiskā Republika pārspīlē Āfrikas traģēdiju un pievērš tai pārāk lielu uzmanību. Šajā valstī, manuprāt, ir mazliet lielāks iemesls nekā kaimiņvalstīs vainot koloniālo pieredzi, neatkārtojot visu Kongo brīvās valsts traģēdiju. Pastāv, protams, problēmas saistībā ar dabas resursiem, kas sarauj saikni starp nodokļu sistēmu un izdevumiem un padara politiku par arēnu, kur notiek cīņa par godu un bagātību. Bet pāri visam — Kongo sabiedrība ir neviendabīga, tai trūkst valstiskas apziņas, lingvistiskas vai etniskas vienotības attiecībā uz mērķiem. Kinšasā kāda žēlabaina izkārtne vēsta: “Ja tu mīli savu valsti, tad maksā nodokļus”. Bet neviens to, protams, nedara.

Esmu pārliecināts, ka jūs varat nojaust, kāpēc es minu šo piemēru. Eiropadomes priekšsēdētājs sacīja, ka patriotisms noved līdz karam. Labi, es vēlētos aizvest viņu līdz vietai, kur vispār nav patriotisma, un paskatīties, pie kā tas novedīs.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

 
  
MPphoto
 
 

  József Szájer (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka finanšu krīzes dēļ pensiju sistēmas valsts pīlārs, kas piedāvā lielāku drošību, vairākās Eiropas valstīs kļūst arvien pievilcīgāks. Daudzas valstis veic savu sistēmu pārskatīšanu un cenšas pastiprināt valsts pensiju sistēmu. Lai gan pensiju sistēma ir tēma, kas īstenībā ietilpst atsevišķu valstu kompetencē, joprojām ir svarīgs virziens, kādā attīstīsies diskusijas par šiem jautājumiem Eiropā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju faktu, ka Lēmuma par Komisijas darba programmu, kas tagad Eiropas Parlamentā tika pieņemta ar trīs lielāko tautas, sociālo un liberālo grupu atbalstu, 30. punktā ir uzsvērts, ka jāstiprina pensiju sistēmas pirmais pīlārs jeb valsts nodrošinātā pensija. Manā valstī — Ungārijā — tika veikti svarīgi pasākumi šajā virzienā, un vakar tika pieņemts likums. Diskusijas ES par pensijām attiecībā uz Balto grāmatu un pēc tam Zaļo grāmatu šādā noskaņojumā ir jāturpina. Tieši to arī Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju darīt, un tāpēc mani šis priekšlikums ļoti iepriecina.

 
  
  

Ziņojums: Kinga Gál (A7-0344/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jaunā institucionālā struktūra, kas tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, uzsver, ka efektīva cilvēktiesību aizsardzība un pamatbrīvību veicināšana liek pamatus demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā.

Es atbalstīju šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts par to, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna iekšējā cilvēktiesību politika, kas būtu efektīva un visaptveroša un kas nodrošinātu efektīvus atskaites mehānismus gan atsevišķu dalībvalstu, gan arī ES līmenī, lai cīnītos pret daudzajiem pārkāpumiem, kurus mēs redzam ikdienā.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir radikāli mainījies Eiropas Savienības tiesību aktu veidols. Pamattiesību hartai tagad ir tieši tāds pats likumīgs spēks kā līgumiem, un tā ir pati mūsdienīgākā pamattiesību kodifikācija, kas piedāvā labu līdzsvaru starp tiesībām un solidaritāti un ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī trešās paaudzes cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nolēmu balsot par šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka šādu lēmumu bija pieņēmusi manis pārstāvētā politiskā grupa, bet arī tāpēc, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs institucionālā nozīmē un tas ir vajadzīgs laikā, kad Parlamenta pilnvaras ir noteiktas, bet vēl tiek veikti organizatoriski pasākumi.

Mēs nepārprotami vēlējāmies budžeta pirmreizējo apstiprināšanu saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem padarīt par ievērojamu notikumu. Tāpēc mums visiem vajadzēja vienoties par kopēju nostāju; tādā veidā referente cenšas atrast kompromisa grozījumus, lai novērstu tādu lēmumu pieņemšanu, kas reāli nozīmēs tikai to, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai jautājumā par Lisabonas līguma piemērošanu nonāktu līdz galīgai viedokļu saskaņai.

Tāpēc es pateicos Gál kundzei par viņas darbu un ceru, ka šis ziņojums novedīs pie kopēja uzlabojuma Eiropas iestāžu darbībā.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Gál kundzi sakarā ar viņas lielisko ziņojumu par situāciju pamattiesību jomā Eiropas Savienībā. Tomēr šis ir tikai ziņojums. Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā joprojām daudz kas ir jāpaveic. Diemžēl praksē daudzu cilvēku pamattiesības netiek ievērotas, pat ja cilvēki formāli apgalvo, ka tās tiekot ievērotas. Viens piemērs ir lielā romu minoritāte, kuru pamattiesības netiek ievērotas visos aspektos.

Arī uzskatu brīvības jomā pastāv problēmas. Aizstāvot uzskatu brīvības idejas, mēs Saharova balvu pasniedzām kubiešu disidentam, tomēr mums joprojām ir problēmas tepat Eiropā. Cilvēki ne visur drīkst brīvi izteikties vai paust savu viedokli. Konkrēts piemērs ir viens no mūsu kolēģiem deputātiem šeit, Eiropas Parlamentā, kuru pavada apsardze, jo viņam ir jābaidās par savu drošību. Mums ir jāiestājas par pamattiesību ievērošanu Eiropā un jācīnās, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem Eiropas Savienībā būtu uzskatu brīvība.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir labi zināms, ka Itālijas valdība ar savām darbībām regulāri pārkāpj Pamattiesību hartu. Mums pietiek atcerēties tikai nolīgumu starp Itāliju un Lībiju, kurā bija pārkāpti desmitiem Hartas pantu, vai ierosināto ‘bavaglio’ likumu, kura nolūks bija ierobežot preses izdevumus un tiesisko sistēmu.

Mēs runājam par valdību, ko atbalsta nedemokrātiski ievēlēts parlaments, nedodot pilsoņiem iespēju izteikt savas izvēles, valdību, kas vakar ieguva uzticības balsojumu ar Eiropas Parlamenta opozīcijas deputātu balsīm, kuri publiski atzina, ka viņiem esot doti solījumi attiecībā uz turpmākajām vēlēšanām un balsu pirkšanu.

(Runātāja tika pārtraukta ar komentāru no zāles)

Fakti apliecina, ka ir notikusi korupcija. Tas, kā parasti, ir korupcijā apsūdzētā Berlusconi kunga bizness, kā to atklāj galīgie spriedumi, kas pieņemti Mondadori un Mills lietās.

(Vai jūs nepateiktu, kāpēc Eiropas Parlaments tagad ļauj uzstāties ķildīgām sievietēm?)

Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, lūdzu, apsēdieties un pārtrauciet runāt. Šī nav Eiropas Parlamenta palātai atbilstoša izturēšanās. Jums nav dots vārds un jūs šādi nedrīkstat pārtraukt citus runātājus. Lūdzu, ievērojiet to. Alfano kundze, lūdzu, turpiniet. Es jums dodu vēl 30 sekundes laika.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, šī ir pēdējā reize, kad es jūs brīdinu. Ja jūs vēlreiz piecelsities un pārtrauksit sēdi, es lūgšu jūs atstāt palātu. Vai es to pateicu pietiekami skaidri? Nedariet tā vairs.

 
  
MPphoto
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu viena no pašām svarīgākajām jaunajām jomām, kas attiecas uz ES iedzīvotāju labklājību, ir Pamattiesību harta, kas tagad ir saistoša mums visiem. Nākamajā posmā dažādām ES iestādēm maksimāli saistošā un efektīvā veidā ir jākoncentrē uzmanība uz pamattiesību ievērošanas uzraudzību un veicināšanu visās ES politikas jomās un visās dalībvalstīs.

Lai to sasniegtu, ir svarīgi, lai atsevišķi cilvēki un dažādas iestādes strādātu nolūkā nodrošināt, ka direktīva par vienlīdzīgu attieksmi, kas pašlaik ir iestrēgusi Eiropas Padomē, tiktu virzīta uz priekšu un mēs iegūtu juridiski saistošus līdzekļus, ar kuru palīdzību mēs varētu iejaukties, ja kādā no dalībvalstīm tiek konstatēta diskriminācija.

Vēl es varu teikt, ka īpaši svarīgi ir iejaukties slēptas diskriminācijas, kā arī acīmredzamas diskriminācijas gadījumos. No slēptās diskriminācijas cieš, piemēram, vecāki cilvēki.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es, kā redzams, balsoju pret šo politiski korekto ziņojumu. Man kā flāmu nacionālistam ir pilnīgi nepieņemami, ka šis Parlaments nacionālismu automātiski pielīdzina ksenofobijai un diskriminācijai.

Priekšlikums papildināt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm ar procedūru, kas bloķēs noteiktus politiskos pasākumus, kamēr Eiropas Komisija neizlems, vai ierosināt formālas pārkāpuma procedūras vai nē, ir acīmredzami bīstams. Tas beigsies tikai ar uzskaites vešanu par dalībvalstīm, un šāda situācija nav pieņemama.

Turpmāk Eiropas Komisija varēs bloķēt efektīvu deportācijas politiku, un līdz ar to tā krietni pārsniegs savas pilnvaras. Šo uzdevumu īstenošana un realizācija ir jāatstāj atsevišķu dalībvalstu, nevis Eiropas Komisijas, ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, grāmatas “1984” pielikumā George Orwell uzrakstīja nodaļu par “neovalodu” (“newspeak”), un viņš runāja par to, kā valoda varētu tikt sabojāta un izmainīta, tā mainot mūsu domāšanu. Viņš kā piemēru minēja vārdu “brīvs”. Viņš varēja tikai iedomāties, ka vārds “brīvs” neovalodā tiek izmantots, lai apzīmētu, ka šis suns ir brīvs no utīm, šis lauks ir brīvs no nezālēm; līdz ar to priekšstats par intelektuālo vai politisko brīvību izzuda, jo nebija vārdu, ar kuriem tos izteikt. Tas bija pārdabiski tālredzīgs piemērs, jo mūsu dzīves laikā lielākā vai mazākā mērā šādas pārvērtības ar vārdu “brīvs” ir notikušas.

Es jēdzienu “brīvība” visbiežāk attiecinu uz brīvību no valsts realizētiem piespiedu pasākumiem; ir vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ticības brīvība; tā tagad nozīmē tiesības. Man ir brīvība strādāt; man ir brīvība izmantot valsts veselības aprūpes sistēmu vai ko citu. Šis ziņojums par cilvēktiesībām ir attīstījies no priekšstata par tiesībām kā personiskās brīvības garantiju līdz tiesībām kā atļauju izvirzīt prasības visiem citiem cilvēkiem. Tā vietā, lai garantētu, ka mūsu tiesības tiek traktētas vienādi, tajā tiek nepamatoti apgalvots, ka mūsu tiesības ir jātraktē atšķirīgi. Eiropā nav cilvēktiesību krīzes, pastāv demokrātijas krīze, un mēs neatradīsim izeju no šīs krīzes, atņemot varu ievēlētiem pārstāvjiem un nododot to neievēlētiem juristiem.

 
  
 

***

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atvainojos par to, kas notika iepriekš, taču es kā itāliete zināmu nostāju nevaru paciest. Es esmu satraukta, jo Alfano kundze turpina izmantot balsojumu skaidrojumu minūtes, lai melotu un izkropļotu priekšstatu par to, kas reāli notiek Itālijā. Vakar uzticības balsojums Itālijas parlamentā notika uz vienmandāta pamata un pilnīgi demokrātiskos apstākļos. Es tāpēc atsaucu savu balsojuma skaidrojumu, atzīstoties, ka es balsoju par Juvin kunga ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Philippe Juvin (A7-0338/2010)

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī esmu pārliecināts par to svarīgo lomu, kāda ir reklāmai uzņēmumu konkurences un konkurētspējas veicināšanas procesā, lai palielinātu patērētājiem piedāvāto izvēli.

Tomēr Eiropai vajadzētu piemērot stingrākus noteikumus nozarei, kas citādi draud kļūt arvien agresīvāka, īpaši saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu. Faktiski patērētāju vidū pieaug kopīga tendence sniegt konfidenciālus datus, neapzinoties, kādus rezultātus no tiem var izsecināt.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Juvin kunga ziņojumu, īpaši tāpēc, ka tajā ir pievērsta uzmanība pašām neaizsargātākajām personām, piemēram, bērniem, kuri nespēj patstāvīgi novērtēt komerciālos piedāvājumus, ar kuriem cilvēki tiek iepazīstināti, izmantojot arvien agresīvākas reklāmas.

 
  
MPphoto
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, reklāmas patērētājiem bieži ir noderīgs informācijas avots un palīdz viņiem veikt saprātīgas izvēles. Runājot par ētikas kodeksu, kas nosaka, kāda veida reklāmas ir atļaujamas un labas, rūpniecībai arī ir teicamas paškontroles procedūras.

Tomēr pēdējos gados šī prakse ir atvirzīta otrajā plānā, spriežot, piemēram, pēc tā, kā reklāmās tiek izmantoti bērni vai kā reklāmas tiek orientētas uz bērniem. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu iejaukties šajā jautājumā un vēlāk izmantot šo lielisko ziņojumu kā pamatu, lai pārbaudītu, vai direktīva ir jāpārskata un jāpadara stingrāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, reklāmas ir ļoti svarīga labi funkcionējoša iekšējā tirgus sastāvdaļa, kas veicina konkurenci un patērētājiem sniedz izvēli. Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz reklāmām. Tas neierosina jaunu tiesību aktu vai regulāras reklāmas, nedz arī kontrolē vai ierobežo internetu.

Šis ziņojums palīdz apzināties, ka mums ir vajadzīga atbildīga reklamēšanas prakse, lai apkarotu negodīgu komercpraksi reklāmu nozarē un cienītu patērētāju personas datu privātumu.

Es aicinu uzņēmējus ar paškontroli un brīvprātīgu rīcību uzņemties savu daļu atbildības, lai izvairītos no maldinošām, slēptām un agresīvām reklāmām. Es īpaši lūdzu reklāmās neizmantot bērnus. Pārtrauciet izmantot pret mūsu bērniem Betmenu, Spaidermenu un Bemsi.

 
  
  

Ziņojums: Bendt Bendtsen (A7-0331/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju B. Bendtsen ziņojumu, un es par to nobalsoju. Mums vajadzētu uzsvērt, ka enerģijas taupīšana ir veids, kā samazināt pieprasījumu pēc enerģijas un tādējādi panākt energoefektivitāti visā Eiropas Savienībā. Mēs bieži diskutējam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, taču ļoti viegli ir aizmirst mūsu elektrības patēriņu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Es vēlos apsveikt referentu.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs šeit redzējām interesantu agresijas izpausmi no mūsu Itālijas kolēģes puses.

Pagājušajā nedēļā daudz cilvēku devās tālā ceļā uz Kankūnu, bet viņi nepavirzījās tālu uz priekšu cīņā pret klimata izmaiņām. Ar šodienas balsīm par energoefektivitāti mēs faktiski esam spēruši soli uz priekšu. Kā šajā ziņojumā ir pareizi norādīts, energoefektivitāte ir rentablākais un ātrākais veids, kā samazināt COemisijas. Tomēr ar tiem pasākumiem, kas tiek veikti dalībvalstīs, ir ievērojami par maz. Ar mūsu pašreizējām pūlēm līdz 2020. gadam plānoto 20 % atjaunojamo resursu vietā tiks izmantots uz pusi mazāk šo resursu. Tas ir iemesls, kāpēc attiecībā uz energoefektivitāti mums ir vajadzīgs saistošs mērķis. Šajā ziņojumā ir ietverti daudzi risinājumi. Tagad tie ir jāīsteno. Es vēlētos pateikties Bendtsen kungam un apsveikt viņu par teicamo darbu, kas tika paveikts, veidojot šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt referentu Bendtsen kungu par šo ļoti svarīgo ziņojumu par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī, ņemot vērā Kankūnas konferenci. Mums tur izdevās atrast zināmu kopsaucēju, un tagad pats svarīgākais ir turpināt Eiropas Savienības pašu mājās iesākto darbu, lai samazinātu CO2 emisijas. Energoefektivitāte ir viens no piemērotākajiem virzieniem. Dalībvalstīm šajā jomā ir jāsagatavo efektīvi valsts rīcības plāni, tostarp finanšu mehānismi. Starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju ir vajadzīga vienošanās par īpašu palīdzību. Visi eiropieši būs ieguvēji no tādiem lēmumiem kā šis, jo mēs runājam par daudzām savstarpēji nesaistītām jomām — transportu, jaunām tehnoloģijām un ēku efektivitāti, ražošanu un pārsūtīšanas infrastruktūru. Šajā dokumentā ir apkopoti pasākumi, kuru mērķis ir ne tikai aizsargāt apkārtējo vidi, bet arī palīdzēt valstu ekonomikām.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es arī nobalsoju par šo Bendtsen kunga ziņojumu, kura tēma ir energoefektivitāte. Eiropas Savienībā programma Europe 2000 arī mums uzlika saistības domāt par energoefektivitāti, enerģijas ekonomiju un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tomēr mums ir jāatceras, ka tad, ja mēs paši sev izvirzām šādus mērķus, visiem ir jācenšas tos realizēt. Šāda problēma ir pastāvējusi visā Eiropā: ir bijuši izvirzīti labi mērķi, bet dalībvalstis nav uzskatījušas, ka tie viņām būtu saistoši.

Protams, jācer, ka tad, kad mēs runājam par efektīvu enerģijas izmantošanu, šī tēma netiks ierobežota tikai Eiropas robežās, bet tiks attiecināta daudz plašākā mērogā. Acīmredzot nebūs tādu situāciju, kur energoefektivitāte un ekonomija tiks pieļauta uz konkurētspējas rēķina; mums ir arī jānodrošina, ka mēs spējam konkurēt globālajos tirgos, tādējādi garantējot Eiropai labklājību un konkurētspēju. Kā jau minēju, ir svarīgi stingri ievērot uzņemtās saistības.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevar izvairīties no enerģētikas jautājuma, kas noteiks mūsu planētas nākotni.

Mums ir jāizkliedē mīts, ka valsts ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar enerģijas patēriņa pieaugumu. Eiropai pirmajai ir jāievieš jauns ilgtspējīgs ekonomikas modelis, kura pamatā būtu mazāks resursu, tostarp enerģijas, patēriņš ar lielāku produktivitāti. Tādēļ mums ir jāsarauj saite starp ekonomikas izaugsmi un nozarēm un sabiedrībai pārdotās enerģijas daudzuma pieaugumu, un tā vietā izaugsme jāsaista ar enerģētikas pakalpojumu daudzuma palielināšanu, kas rada nodarbinātību un energoefektivitāti.

Tāpēc es uzskatu, ka energoefektivitāte attiecībā uz ES nākotni ir prioritāte gan ekonomikas, gan arī apkārtējās vides aizsardzības kontekstā, un es ceru, ka Eiropas Komisija nekavējoties veiks vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu tos saistošos mērķus, kurus Eiropas Parlaments šodien izvirzīja.

 
  
MPphoto
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par saistošāku un pretenciozāku politiku šajā energoefektivitātes rīcības plānā, un mani ļoti apmierina Eiropas Parlamenta galīgā nostāja šajā jautājumā.

Klimata izmaiņas netiks novērstas galvenokārt ar starptautisku saistību vai deklarāciju palīdzību: lai sasniegtu ar emisiju samazināšanu saistītos mērķus, mums ir vajadzīgs praktisks risinājums. Uzlabota energoefektivitāte šajā ziņā ir ļoti svarīgs liela mēroga projekts. Lai mēs to varētu īstenot, mums ir vajadzīga ļoti plaša un vispusīga politika uzlabotas energoefektivitātes jomā, kas būtu saistoša un — vajadzības gadījumā — finansiāli motivējoša un kas paredzētu arī sankcijas. Šis rīcības plāns ir pareizs solis šajā virzienā.

 
  
 

***

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Silvestris kungs, vai jūs aplaudējat man, vai arī balsojumu skaidrojumu laikā vēlaties izvirzīt procedūras jautājumu? Tas ir atzīstami, bet tagad turpināsim.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jūs varat redzēt, ka es aplaudēju, kaut arī izmantoju iespēju, lai izvirzītu procedūras jautājumu.

Priekšsēdētāja kungs, vai jūs plānojat vērst pasākumus arī pret tiem deputātiem, kas atrodas pietiekami izdevīgā situācijā, lai izmantotu viņiem atvēlēto laiku, apvainojot savu valstu valdības?

Mūsu kolēģe nupat jūsu klātbūtnē apvainoja Itālijas valdību, kas vakar no Itālijas parlamenta saņēma uzticības balsojumu un bauda arī Itālijas sabiedrības uzticību. Šai deputātei tas var nepatikt, bet tā ir viņas pašas problēma un viņa to var risināt savu draugu lokā. Šī deputāte šeit izmantoja savu laiku, lai apvainotu savas valsts, kas ir arī mana valsts, valdību, tā vietā, lai skaidrotu savu balsojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jums jautāt, vai domājat pieļaut šādas lietas, neskatoties uz Reglamentu, jo šādā gadījumā es turpmāk apmeklēšu visas balsojumu skaidrojumu sēdes, lai aizstāvētu valdību, kas likumīgi ar valsts un tās parlamenta piekrišanu vada Itāliju.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Es ceru, ka jūs novērtēsit to, ka es atļāvu jums izteikties, lai gan jūsu izvirzītā tēma patiesībā nav procedūras jautājums. Mans uzdevums nav kontrolēt, ko deputāti nolemj sacīt. Mans uzdevums ir nodrošināt, ka viņi to pasaka tad, kad viņiem ir dots laiks runāt, tā vietā, lai pārtrauktu cits citu, un turklāt vēl darot to diezgan rupjā un skaļā veidā. Tāpēc pateicos par jūsu komentāru. Vismaz tad, kad es vadīšu sēdes, es pieprasīšu, lai deputāti cits pret citu attiektos civilizēti, un es centīšos ievērot grafiku, cik vien precīzi varēšu. Tas, ko deputāti runā tādā demokrātiskā telpā kā šī, ir viņu lieta, nevis mana.

***

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt dažas lietas saistībā ar šo tēmu.

Man šķiet, ka cīņā pret klimata pārmaiņām līdz šim gandrīz viss uzsvars ir likts uz atjaunojamo enerģiju, kas acīmredzot ir ļoti svarīga. Bet daudz vairāk būtu iespējams paveikt energoefektivitātes jomā, un tāpēc es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

Daudz vairāk varētu paveikt ēku energoefektivitātes jomā, īpaši saistībā ar šo pašu ēku, Briseles ēkām un daudzām citām sabiedriskām ēkām. Ir ļoti svarīgi paaugstināt to energoefektivitāti. Tas pats attiecas uz daudziem transportlīdzekļu veidiem. Ir tik daudz milzīgu, rijīgu dīzeļdzinēju. Ražotājus ir jāpiespiež padarīt tos energoefektīvākus.

Tomēr vienu grupu es vēlētos uzslavēt. Manā valstī skolas veic fantastisku darbu zaļā karoga jomā. Tas būtu jāatzīst un jāveicina, jo caur tām tā nonāk līdz bērniem un viņu vecākiem un veido pozitīvu attieksmi.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0367/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienības budžeta prakse atbilst vairākiem principiem, tostarp specializācijas principam. Tas nozīmē, ka noteiktai politikas jomai piešķirtā summa var tikt izmantota tikai šai politikas jomai. Šis princips kopā ar citiem principiem Eiropas Savienībā aizsargā labu finanšu pārvaldību. Tomēr tajā pašā laikā tas mazina budžeta elastību. Ne tikai ikgadējā budžetā, bet arī daudzgadu finanšu shēmā nevar paredzēt visus izdevumus, ar kuriem Eiropas Savienībai nāksies saskarties. Tāpēc jau vairākus gadus pastāv Elastības fonds. Tajā ietilpst finanšu rezerve — summa, kas katru gadu ir iekļauta budžetā. Tā ļauj finansēt politikas nozares un projektus, kuru izmaksas nebija iespējams paredzēt. Mana kolēģa Böge kunga ziņojumā ir ieteikts šo fondu izmantot Mūžizglītības programmas, Konkurētspējas un inovāciju programmas un atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, finansēšanai. Tā kā es ticu, ka Eiropas Savienība šajās trīs jomās rīkosies pozitīvi, es nevilcinoties nobalsoju par šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam piešķirt papildus finansiālo palīdzību, lai 2011. gadā īstenotu Mūžizglītības programmu un Konkurētspējas un inovāciju programmu. Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi — pārveidot Eiropas Savienību par pasaules mērogā konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kuras pamatā būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, jaunas darba vietas un tiekšanās pēc labākas sociālās kohēzijas, — šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot šīs programmas.

Lai palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules mērogā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem, sniedzot tiem vajadzīgo palīdzību un finansiālo atbalstu. Turklāt investīcijas videi draudzīgās inovācijās un zinātnisko pētījumu attīstība stimulētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas savukārt veicinātu jaunu pastāvīgu darbavietu radīšanu dažādās nozarēs, tostarp enerģētikas, ražošanas un transporta nozarēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. − Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu nevar cerēt uz manu atbalstu. Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pienācīgas atbildes uz jautājumu, kāpēc šis papildu finansējums ir vajadzīgs. Turklāt man vispār ir ļoti kritiska attieksme pret to, kā tiek izmantots Elastības fonds. Ir vēlams samazināt citas budžeta pozīcijas, lai ļautu finansēt tās budžeta pozīcijas, kurās rodas pamatotas vajadzības pēc papildu finansējuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Elastības fonds nodrošina iespēju finansēt konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Tādējādi tā izmantošana 2011. gada budžetā ir saistīta ar vajadzību finansēt “Mūžizglītības” un “Konkurētspējas un inovāciju” programmas (stratēģijas “ES 2020” ietvaros), kā arī ar atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, miera procesa un ANO Palīdzības un darba aģentūras (ANOPDA) finansēšanu. Ņemot vērā šo programmu lielo nozīmi, es gatavojos balsot par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Parlamentam Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovāciju programmai un atbalstam, ko paredzēts sniegt Palestīnai, bez šaubām, ir jāvērtē pozitīvi. Es piekrītu, ka ir jāpiešķir finansējums papildu izdevumiem, kas neietilpst 1. un 4. pozīcijā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, šie izdevumi ir svarīgi no dažādiem viedokļiem, piemēram, lai pārvarētu krīzi un nezaudētu starptautiskās sabiedrības uzticību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Tas ir nepieņemami, ka Palestīnai plānotā atbalsta, Eiropas izglītības un apmācību programmu un konkurētspējas uzlabošanas un brīvas konkurences programmu finansēšana tiks iekļauta vienā tekstā. Šeit ir saskatāms ļaunprātīgs nodoms. Šī kombinācija liek man balsojumā atturēties. Es vairākkārt esmu atkārtojis, ka piekrītu vajadzībai sniegt atbalstu Palestīnas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai garantētu ES līdzekļu —kopsummā aptuveni EUR 70 miljonu — izmantošanu saistību un maksājumu apropriācijās no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda dabas katastrofu seku novēršanai Portugālē, kas lūdza piešķirt līdzekļus saistībā ar katastrofu, ko izraisīja zemes nogruvumi un plūdi Madeiras salā, kā arī Francijai, kas lūdza piešķirt līdzekļus pēc vētras Xynthia izraisītās katastrofas. Es uzskatu, ka mums šīm dalībvalstīm ir jāsniedz atbalsts, lai tās varētu mēģināt novērst un samazināt šīs dabas parādības sekas. ES Solidaritātes fonds tika izveidots, lai demonstrētu Eiropas Savienības solidaritāti ar katastrofās izpostīto reģionu iedzīvotājiem. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo ticu, ka tas lūdz izmantot līdzekļus šim mērķim un tādēļ tā nolūks ir pieejamo mehānismu izmantot pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Šajā ziņojumā minētās summas ir pilnīgi nereālas. Nemaz jau nerunājot par to, ka šos mērķus ir iespējams finansēt pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, ja ir nepieciešams palielināt finansējumu, tad tas ir jāplāno ievērojami mazākos apjomos. Finanšu shēmas piemērošana ziņojumā minētajiem priekšlikumiem nepalielinās Eiropas Savienības elastīgumu, bet gan samazinās to. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es visvairāk vēlētos paust savu gandarījumu par to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši vienošanos par Mūžizglītības programmas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansēšanu. Es vēlētos īpašu uzmanību pievērst Mūžizglītības programmai. Tajā ietilpst četras nozaru programmas. Īpaša nozīme, manuprāt, ir Erasmus programmai, kas veicina masveida studentu apmaiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo tādā veidā ir iespējams iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī jaunus draugus, un iepazīt dažādu dalībvalstu kultūras. Līdzīga loma ir Comenius programmai, kas paredzēta skolas vecuma jauniešiem.

Šīs programmas ne tikai sniedz labumu Eiropas ekonomikai, bet, balstoties uz pārnacionālu pazīšanos tīklu, tās arī nodrošina eiropeiskas apziņas veidošanos. Šīm programmām ir jāatrodas prioritāšu saraksta augšpusē neatkarīgi no budžeta situācijas, jo tās ir investīcijas, kas Eiropas Savienībai dos labumu daudzās jomās — ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā un politikā. Lēmums sniegt palīdzību Palestīnai ir svarīgs citu iemeslu dēļ, taču es uzskatu, ka arī tas būtu jāapstiprina.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pēc tam, kad neizdevās panākt izlīgumu, Eiropas Komisija jaunā 2011. gada budžeta “manevru” ietvaros iesniedza apspriešanai priekšlikumu izmantot Elastības fondu. Es nobalsoju par šo priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka palielinājums ietekmēs divas programmas, proti, Mūžizglītības un Konkurētspējas un inovāciju programmas (CIP), kuras ir pelnījušas no Eiropas Savienības saņemt vislielāko atbalstu un visvairāk resursu. Elastības fonds ir paredzēts Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu. Pēc vienošanās starp abām budžeta lēmējiestādēm (Eiropas Parlamentu un Padomi) tas ļauj par lielākām summām, nekā ir noteikts finanšu plānos, finansēt vajadzības, kas nebija paredzamas laikā, kad tika veidota daudzgadu finanšu shēma, maksimāli par EUR 200 miljoniem gadā. Tas Eiropas Parlamentam ir svarīgs rezultāts, jo raksturo sekmes dialogā ar Eiropas Padomi par budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas tika panākta saskaņošanas sanāksmē attiecībā uz Elastības fonda izmantošanu, jo īpaši, lai finansētu tieši Mūžizglītības programmu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi ieguldīt kvalitatīvas izglītības attīstībā, apmācībā un augsta līmeņa sasniegumu veicināšanā. Vienīgi stingrība un apmācības kvalitāte Eiropu var padarīt konkurētspējīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Iestāžu nolīgums, kas tika noslēgts 2006. gada 17. maijā, ļauj izmantot Elastības fondu, lai finansētu konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Papildu izdevumi 2011. gada budžetā ir vajadzīgi gan vairāk, gan arī mazāk par 1.a un 4. pozīcijā noteikto maksimālo apjomu. Tāpēc saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu tika ierosināts izmantot Elastības fondu. Summas, kas būs jāizmanto: EUR 18 miljoni Mūžizglītības programmai 1.a pozīcijā; EUR 16 miljoni Konkurētspējas un inovāciju programmai 1.a pozīcijā; EUR 71 miljons Palestīnai 4. pozīcijā. Abām budžeta lēmējiestādēm ir atgādināts, ka lēmums par iepriekšminēto Elastības fonda izmantošanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī netiks publicēts vēlāk par 2011. gada budžetu.

 
  
  

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Kopienas 2011. gada budžetā EUR 141,8 miljardus ir paredzēts tērēt atļaujām un EUR 126,5 miljardus — maksājumiem. Par Eiropas Parlamenta prioritātēm šajā budžetā var uzskatīt finansējuma apstiprinājumu un pastiprinājumu izglītībai un inovācijām. Tā 1.a pozīcijā — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai — ir palielinājums par EUR 18 miljoniem Mūžizglītības programmai, un 3.b pozīcijā — Pilsonība — par EUR 3 miljoniem vairāk ir piešķirts programmai “Jaunatne darbībā”.

Esmu gandarīts par nākamo četru ES prezidentūru (Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras valdības) apņemšanos iesaistīt Eiropas Parlamentu turpmākās sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas apņemšanos līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegt formālu priekšlikumu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar DFS. Eiropas Parlamenta iesaistīšana šajos jautājumos ir paredzēta arī Lisabonas līgumā (312. panta 5. punkts, 324. un 311. pants).

Es ceru, ka vajadzība nodrošināt Padomē vienprātīgu balsojumu, lai pieņemtu nākamo daudzgadu finanšu shēmu un apstiprinātu jaunos pašu resursus, netiks pārvērsta bloķēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās attiecībā uz 2011. gada budžetu. Es nobalsoju par budžeta pieņemšanu, ņemot vērā tā politiskos un institucionālos pamatprincipus, kas cita starpā ierosina stiprināt Eiropas Parlamenta lomu sarunās par jauno finanšu shēmu pēc 2013. gada un piedalīties diskusijās par jauniem ienākumu avotiem, kas ietver eiro nodokli. Papildu vērtība ir lielāka budžeta elastība neparedzētos apstākļos. Mēs esam izvairījušies no briesmām, kas saistītas ar operācijām uz provizoriskā budžeta bāzes, kuras lielā mērā paralizētu Eiropas Savienības darbību. Šāds stāvoklis būtu īpaši neizdevīgs laikā, kad ir aktīvi jācīnās pret ekonomikas krīzi un jāīsteno Lisabonas līgums. Šo mērķi izdevās sasniegt, īpaši pateicoties Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) 2011. gada budžeta pieņemšana apliecina faktu, ka Eiropas Savienībā ir iespējams panākt kompromisu. 2011. gada finanšu plāna projekts tika pieņemts un par to tika nobalsots, pateicoties visu to iestāžu labajai gribai, kuras palīdzēja to izveidot. Šo kompromisu vajadzētu īpaši novērtēt, jo lēmumu pieņemšanas procedūras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jaunas, un pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlaments līdzvērtīgā statusā ar Eiropas Padomi un Komisiju ir pieņēmis koplēmumu par izdevumiem. Šis nav ideāls budžets, bet es domāju, ka izmaksas ir sadalītas saprātīgi un aptver visas Eiropas Savienības prioritātes. Balsojumā par 2011. gada budžeta pieņemšanu es arī paudu savu atbalstu turpmākai attīstībai un Eiropas integrācijas idejai.

 
  
  

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Kopienas 2011. gada budžetā, ko parlamentārā Budžeta komiteja iesniedza sesijas laikā, ir palielināts finansējums Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām, Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam, Mūžizglītības programmai, “Cilvēku” pētījumu programmai un Konkurētspējas un inovāciju programmai. Es apsveicu Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par vienošanos, ka tad, ja būs vajadzīgi papildu līdzekļi, lai izpildītu ES juridiskās saistības, budžeti visu 2011. gadu tiks grozīti, ņemot vērā, ka likumīgi ES budžetā nedrīkst būt deficīts. Papildus budžetam Eiropas Parlamentam bija noteiktas politiskās prasības attiecībā uz Lisabonas līgumā paredzēto noteikumu īstenošanu, proti, attiecībā uz jauno pašu resursu sistēmu, un saistībā ar šo jautājumu ir noderīgi zināt, ka EK tagad ir paziņojusi, ka tā līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegs formālu iniciatīvu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar finanšu shēmas nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju un atbalstīju ES 2011. gada budžetu. Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas galu galā tika panākta starp Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu, un ceru, ka tas būs ilgspējīgs budžets, kuru varēs pilnībā un prognozējami izpildīt no finanšu gada sākuma. Pieņemot šo rezolūciju, mēs, Eiropas Parlaments, nodrošinām budžeta, par kuru vienojās Padome ar Budžeta komiteju, finansēšanu un kontinuitāti. Es esmu pārliecināta, ka bija jāpiešķir vairāk līdzekļu izglītībai, pētniecībai un inovācijām, ņemot vērā, ka ES ir jāpalielina tās efektivitāte un konkurētspēja, lai atgūtos no finanšu un ekonomikas krīzes. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir jāveido ilgtermiņa stratēģija, un šim budžetam ir jābūt daļai no tās.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Tas, ka Eiropas Parlaments apstiprināja Kopienas 2011. gada budžetu tikai dažas dienas pēc tam, kad bija to noraidījis, pierāda to, ka visa šī procedūra ir vāji organizēta spēle, kuras mērķis ir novērst uzmanību no budžeta būtības, kas ir — labāk kalpot lielajam biznesam, cenšoties novelt ekonomikas krīzes nastu uz strādnieku pleciem un palielinot imperiālistisko intervenci. Tajā pašā laikā šī labi pārdomātā spēle atklāja, ka pastāv nopietna sacensība starp imperiālistiem, kā arī faktu, ka Kopienas institūcijas grūstās, lai izcīnītu vietu un pierādītu, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas spēj labāk kalpot plutokrātijas interesēm. Jau pirms kāda laika tika pieņemts lēmums, lai samazinātu visas minimālās apropriācijas, kas varēja tikt izmantotas nabadzīgajiem lauksaimniekiem, strādniekiem un pašnodarbinātām personām, un palielinātu apropriācijas, kas tiktu tieši novirzītas monopolgrupu civilās un militārās intervences pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī strādnieku šķiras un sabiedrības kustības vajāšanai un represijām.

Politiskie runasvīri, kas pārstāv kapitāla intereses, nevarēs sevi pasargāt no apmelojumiem, izmantojot šādus trikus. Viņu loma ar katru dienu kļūst arvien skaidrāka. Strādnieku šķira un vienkāršā tauta pastiprina cīņu pret ES politikas virzieniem un buržuju valdībām, tādējādi radot jaunu perspektīvu tautas ekonomikai, kas kalpos tās, un nevis kapitāla, vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) 2011. gada budžets atkal izraisīja reālas politiskas diskusijas starp EP deputātiem un dalībvalstu valdībām. Pašreizējo budžeta samazinājumu kontekstā Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības, vēlējās, lai Eiropas Savienība piedalās tajos taupības pasākumos, kurus Eiropas valstis piemēro sev. Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments, kā arī Komisija, tieši pretēji, vēlējās, lai izeja no krīzes tiktu meklēta, lēmumus valstīm pieņemot brīvprātīgi, tas piekrita Eiropas Padomes nostājai, skaidri izrādot solidaritāti ar dalībvalstīm. Apmaiņā pret šo piekāpšanos Eiropas Parlaments vēlējās diskusijas par Eiropas Savienības resursiem, īpaši par jautājumu, kas saistīts ar iespējām iegūt pašam savus līdzekļus neatkarīgi no dalībvalstu ieguldījumiem. Eiropas Padome sākotnēji bija nepiekāpīga, bet beigu beigās piekāpās mūsu likumīgajām prasībām. Tas ir iemesls, kāpēc citi EP deputāti un arī es varējām atbalstīt šo budžetu, kura apņemšanās aprobežojas ar īstermiņa mērķiem, bet kurš tomēr Eiropas Savienības politikas nākotnes perspektīvām ļauj būt atvērtām.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par 2011. gada budžeta izpildi. Šis budžets tika pastiprināts ar jaunām procedūrām, kuras paredzēja Lisabonas līgums. Šīs ilgās un grūtās sarunas ceļā uz vienošanos par 2011. gada budžetu uzskatāmi parāda, ka, tiklīdz jaunie budžeta principi stājas spēkā, mēs esam spiesti meklēt racionālus institucionālus kompromisus pašās svarīgākajās ES politikas jomās. Pirmo reizi kopš jaunā līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir izmantojis pilnvaras, kas tam ir bijušas piešķirtas, lai pilntiesīgi piedalītos Eiropas Savienības budžeta veidošanas procesā. Pirmais neveiksmīgais mēģinājums panākt vienošanos un iekļaut Eiropas Parlamenta likumīgās prasības atklāj konfliktu, kas joprojām pastāv starp iestādēm, bet kam īstenībā nevajadzētu būt, jo tas traucē efektīvu sadarbību starp iestādēm. Visu ES iestāžu mērķis ir nodrošināt, ka vienošanās, kas ir īpaši svarīgas visai ES un tās iedzīvotājiem, tiktu panāktas pēc iespējas vieglāk. Tāpēc es uzskatu, ka nākotnē vajadzētu veikt būtiskas izmaiņas pašu iestāžu darbības principos un iekļaut Eiropas Parlamentu visās sarunu stadijās, īpaši par budžetu, kas jāuzskata par sevišķi svarīgu elementu pārstāvnieciskās demokrātijas principa īstenošanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienībai ir sev jāpiešķir budžets, kas atbilst tās mērķiem. Tai nav jāļaujas krīzes ietekmei, bet jācīnās pret izaicinājumiem, ar kuriem tā sastopas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments tagad pilnvaru ziņā ir līdzvērtīgs Eiropas Padomei un ir radījis priekšstatu par sevi kā par tālredzīgu spēku. Es nobalsoju par 2011. gada budžetu, jo tas mums kā EP deputātiem ir saistošs, lai piešķirtu Eiropai skaidru politisko virzienu. Eiropa 2011. gadā turpinās koncentrēt uzmanību uz prioritātēm. Lai īstenotu savas jaunās pilnvaras, tā varēs pārskatīt un palielināt savas finansiālās vajadzības. Neskatoties uz grūto ekonomisko situāciju, Eiropas Parlamentam ir izdevies iegūt stingru dalībvalstu atbalstu.

Pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma Eiropas Komisija 2011. gadā uzsāks diskusijas par dažādiem pašu resursu veidiem, kas Eiropai ir vajadzīgi, lai nākotnē garantētu tās finansiālo neatkarību. Tomēr es esmu ļoti norūpējies par to, ka Parlaments nav panācis vienprātību jautājumā par papildu finansējumu, kas “ITER” projektam būs vajadzīgs, sākot no 2012.  gada. Eksperimentālais kodoltermiskais reaktors — starptautisko pētījumu un Eiropas zinātniskā dinamisma galvenais projekts — varētu saņemt finansējumu no 2011. gada budžeta neizmantotās un pārpalikuma daļas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlaments pēc veiksmīgām sarunām ar Eiropas Padomi par 2011. gada budžetu, par nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanas nosacījumiem un jautājumu par Eiropas Savienības pašu resursiem ir zaudējis kauju. Decembra sesijas laikā, pieņemot 2011. gada budžetu, mēs pierādījām, ka Eiropas Padomei bija taisnība. Mūsu bažas nebija saistītas ar skaitļiem, bet drīzāk ar politiskām prasībām. Mēs neesam aizmirsuši mūsu septiņas prasības, kas tika pieņemtas iepriekšējās sesijas laikā. Pozitīvi ir tas, ka Komisija 2011. gada pavasarī arī iesniegs priekšlikumu jautājumā par pašu resursiem. Eiropas Parlaments arī piedalīsies šajās diskusijās, jo tas būs vajadzīgs finanšu plānu sagatavošanai. Savukārt nosacījumi vēl ir jādefinē, un tāpēc cīņa par to, lai pierādītu, ka koplēmumi šajā jomā ir jāievēro, ir tikai sākusies.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Fakts, ka Eiropas Parlaments pieņēma ES 2011. gada budžetu, liecina to, ka tad, kad starp Eiropas Komisiju un likumdevēju ir izveidots dialogs, par visiem jautājumiem ir iespējams vienoties savstarpēji izdevīgā veidā. Eiropas Komisija ir aptvērusi, ka Eiropas Parlamentam tagad ir lielāka ietekme Eiropas Savienības finanšu jautājumos, un ir nolēmusi, lai gan tikai vēlāk, respektēt šo situāciju. Praktiski budžets paliek Eiropas Padomes noteiktajās robežās, bet vienlaikus tajā ir arī iekļautas dažas likumdošanas prioritātes. Pirms vēl nebija panākta vienošanās, mēs atradāmies savādā situācijā, kad mums bija visu veidu stratēģijas un programmas, kas nākamā gada budžeta prognozēs vispār nefigurē. Šīs stratēģijas un programmas nevar palikt tikai uz papīra, jo tad tās kalpotu vienīgi tam, lai uzsvērtu pretrunas un paļāvības trūkumu Eiropas Savienības pašas pieņemtajos likumos.

Ir skaidrs, ka jūs nevarat izstrādāt jaunatnes, inovāciju un pētniecības atbalsta programmas un nevarat pretendēt uz aktīva dalībnieka lomu globālajā ārpolitikā bez līdzekļiem, kas paredzēti visu šo plānu finansēšanai. Parlamentam bija veiksmīga polemika ar Eiropas Padomi par vajadzību regulāri novērtēt jaunā tiesību akta un tā finansējuma priekšrocības. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības pilsoņi savus pārstāvjus ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās, nodokļu maksātājiem ir svarīgi redzēt, ka viņu nauda tiek izmantota lietderīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es esmu apmierināta ar šodien pieņemto budžetu, jo tajā ir saglabātas tās prioritātes, kuras Parlaments pieņēma oktobrī un kuras pastiprina tādas svarīgas jomas kā izglītība, jaunatne, pētniecība un inovācijas. Ir būtiski nodrošināt Eiropas Savienībai pastāvīgu budžetu, ko tā varētu izpildīt pilnā un pārskatāmā veidā no finanšu gada sākuma, pretstatā provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmai, kas apdraudētu politisko plānu īstenošanu. Vienlīdz svarīgi ir cīnīties par tādu budžetu, kas krīzes laikos šķiet nereāls, un pastiprina tās jomas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un papildus darba vietu radīšanu un to kvalitātes uzlabošanu, piemēram, zinātni un inovācijas. Ekonomikas atveseļošanās Eiropā ir iespējama tikai caur mērķtiecīgu budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédéric Daerden (S&D) rakstiski. – (FR) Par 2011. gada budžetu tika nobalsots ar atbildību, rūgtumu un pārliecību. Atbildība: sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Parlaments uzņēmās atbildību, balsojot par šo budžetu, lai izvairītos no institucionāla strupceļa un mēģinājuma izmantot provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmu. Rūgtums: koplēmums budžeta jautājumos nozīmē kaujas zaudēšanu. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta piekāpšanos, dažas dalībvalstis, kuras — atšķirībā no manis — netic Eiropas budžeta pievienotajai vērtībai, ir palikušas nelokāmas. Pārliecība: Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no jauniem pašu resursiem un nodokļa par finanšu darījumiem. Lai mēs sasniegtu šo pamatmērķi, mums ir vajadzīga Eiropas Komisija un tās gatavība šajos jautājumos uzņemties saistības. Mums ir vajadzīga Tirdzniecības un transporta atvieglošana (TTF), kā arī 2011. gada budžets, un tāpēc es atturējos no balsošanas par grozījumu, kuru šajā jautājumā atkārtoti iesniedza Zaļie un kurš bija simbolisks, bet bezatbildīgs. TTF ir pārāk svarīga tēma, lai ar to jokotos politisko stratēģiju ietvaros, iesniedzot grozījumus, kuru autori viņi nav, ar nulles budžeta pozīciju. Šo sākotnējo sociālistu grozījumu bija paredzēts iekļaut šajā diskusijā budžeta procedūras laikā, bet, ja tas būtu pieņemts šodien, tas nozīmētu izvēlēties Eiropas Savienību bez budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par budžetu ar gandrīz nulles pieaugumu 2010. gadā, lai demonstrētu, ka Parlaments var izrādīt briedumu un atbildību ekonomikas krīzes kontekstā, kura deformē valstu valdības. Nebūtu pareizi sākt palielināt 2011. gada budžetu laikā, kad lielākajā daļā dalībvalstu ir sācies stingras budžeta kontroles periods. Es priecājos, ka grūtās sarunas, kas par šo jautājumu tika risinātas starp dažādām iestādēm, noveda pie kompromisa un ka mēs esam izvairījušies no budžeta krīzes 2011. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz jaunā 2011. gada budžeta projektu, jo tas palielina finansējumu tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir definējis kā prioritāras, piemēram, izglītībai, inovācijām, konkurētspējas uzlabošanai un kohēzijai attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, kā arī dabas resursu aizsardzībai un pārvaldīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm (S&D), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien nobalsojām par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. finanšu gadam. Tas ir ierobežots budžets, bet tajā ir arī paredzētas svarīgas investīcijas pētījumiem, jaunatnes iniciatīvām un Palestīnai vajadzīgās palīdzības iniciatīvām, un tas ļauj izveidot jaunu ES Ārējās darbības dienestu un jaunas finanšu uzraudzības iestādes.

Tomēr mēs atturējāmies balsot gan par tekstu, gan arī ierosināto budžeta pozīciju attiecībā uz jaunajiem ES pašu resursiem. Mēs atbalstām ES pašu resursu sistēmas pārskatīšanu un nodokļu un finanšu darījumu pārbaudi, bet uzskatām, ka pašlaik mums ir pārāk maz informācijas, lai šajā jautājumā varētu ieņemt konkrētu nostāju.

Neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā ES ieņēmumu sistēma, mēs vēlētos uzsvērt, ka tai ir jābūt neitrālai attiecībā uz budžetu un jārespektē dalībvalstu kompetence nodokļu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) 2011. gada budžets būs pirmais Eiropas Savienības budžets, par kuru ir jāvienojas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lai gan šī vienošanās, pie kuras ir jānonāk jaunās koplēmuma procedūras ietvaros, nerisina visus Eiropas Parlamentu interesējošos jautājumus, tas ir pamats kopīgas izpratnes veidošanai attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta prioritātēm. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisijai būtu iespējas, kas ļautu ieviest izmaiņas budžetā, kad piešķirtais finansējums izrādītos nepietiekams, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, proti, stratēģijas “ES 2020” noteiktās prioritātes.

Tādā pašā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes uzdevums būs atrast kopsaucēju ātrai un efektīvai atbildei, radot nosacījumus egalitārākai un konkurētspējīgākai Eiropas Savienībai, kas būtu gatava saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Diskusiju par 2011. gada budžetu iznākums bija paredzams, ņemot vērā, kādi pienākumi ir Eiropas Padomei un kādi galvenajām politiskajām grupām šajā Parlamentā — gan attiecībā uz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas definīciju un pieņemšanu, gan arī uz nākamo budžetu apstiprināšanu, kas ietilpst šajā shēmā.

Bet tas, ko šī vienošanās tiešām neatceļ, bet drīzāk pastiprina, ir daudzie iemesli būt kritiskiem attiecībā uz šo budžetu, iemesli, kurus mēs šeit esam izlaiduši. Ņemot vērā to, ka padziļinās ekonomikas un sociālā krīze, pieaug bezdarbs un miljoniem cilvēku pasliktinās dzīves apstākļi,  uz kuriem lielu iespaidu atstāj izteikta sociālā terorisma plāni, ko ES ir nodomājusi uzspiest dalībvalstīm, mēs visi vēlreiz mēģinām saprast, kāda ir bieži slavētās Eiropas solidaritātes patiesā nozīme: budžets, kas nepārsniedz 1 % no Kopienas nacionālā kopienākuma (NKI), nespēja pildīt savas funkcijas, lai sadalītu labumus, nespēja nodrošināt ekonomisko un sociālo kohēziju — tas, bez šaubām, akcentē ES īstenotās politikas kaitīgo ietekmi. Mēs vēlreiz atkārtojam, ka šim budžetam ir alternatīva, un tā ir ne tikai iespējama, bet arī patiesi vajadzīga. Alternatīva ietvertu būtisku Kopienas budžeta pastiprināšanu, pamatojoties uz pietiekamiem dalībvalstu ieguldījumiem atbilstoši to NKI.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es atzinīgi vērtēju vienošanos starp Eiropas Parlamentu un 27 dalībvalstu valdībām, īpaši tāpēc, ka bez šīs vienošanās maksājumi, ko Īrijas lauksaimnieki saņems nākamajā gadā, tiktu aizkavēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Draudi ieviest provizorisko budžetu 2011. gadam mobilizēja Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi pastiprināt diskusijas, kuru iznākumu — budžeta projektu, par ko šodien tika nobalsots, — var uzskatīt par pragmatisku kompromisu. Pēc sarunām starp iestādēm projektā tika iekļauts vairums priekšlikumu, kurus atbalstīja Parlaments. Padome mums ir apgalvojusi, ka tā vēlas sadarboties finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izstrādāšanas laikā, kas būtu praktiska Lisabonas līguma nosacījumu izpilde. Eiropas Parlaments šajā jautājumā ir arī panācis vienošanos ar Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras premjerministriem, citiem vārdiem sakot, ar tām dalībvalstīm, kuras nākamajos divos gados vadīs ES Padomes prezidentūru. Mēs arī esam apmierināti ar Eiropas Padomes lēmumu Eiropas Savienības budžetā saglabāt elastības mehānismu 0,03 % līmenī no ES IKP. Šie līdzekļi ļautu finansēt svarīgus izdevumus, kas nebija paredzēti sarunu laikā par iepriekšējo finanšu shēmu, piemēram, saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Galileo sistēmu. Piekāpšanās no Eiropas Parlamenta puses ir diskusiju atlikšana par turpmākajiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, uz ko bija aicinājusi arī Eiropas Komisija. Ideja par to, ka valstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā vajadzētu samazināt, saskārās ar stingru opozīciju no to dalībvalstu puses, kuras baidījās no sabiedrības reakcijas. Mēs pie šīs diskusijas noteikti atgriezīsimies 2011. gada vasarā, kad Eiropas Komisija iesniegs vairākus jaunus alternatīvus priekšlikumus attiecībā uz ES finansēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Julie Girling (ECR), rakstiski. (AK konservatīvās partijas delegācijas vārdā) AK konservatīvās partijas pārstāvji šodien nobalsoja pret 2,9 % palielinājumu budžetā, jo mūsu uzskats ir šāds: tā kā valstu kapitāls meklē veidus, kā samazināt pašiem savus deficītus vai uzlabot savu fiskālo situāciju, EP deputātiem nevajadzētu prasīt palielināt Eiropas tēriņus. ES budžetu nevar, pretēji tam, ko mēģina pierādīt daži EP deputāti, izmantot kā papildinājumu valstu budžetiem taupības laikā; drīzāk tam ir jāatspoguļo tā sarežģītā situācija, kurā pašlaik atrodas ES dalībvalstis. Tāpēc konservatīvā partija sākotnēji iesniedza apspriešanai grozījumu, aicinot uz ilgāku laiku iesaldēt maksājumus 2010. gada līmenī, — šim solim varētu būt liela nozīme, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka ES izpilda savu pienākumu, lai ilgtermiņa valsts izdevumus pakļautu kontrolei un piešķirtu tiem noturīgāku pamatojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Šodien tika pieņemts 2011. gada budžets, kas Eiropas Parlamentam nozīmē divkāršu neveiksmi. Parlaments pieņēma pārāk mazu budžetu: + 2,91 %, kas tālu atpaliek no tā pirmā lasījuma (+ 6 %) un Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma (+ 5,8 %). Tika pieņemtas tieši tādas pašas summas, kādas tika ierosinātas, Eiropas Padomei sarunās nedodot reālu rīcības brīvību, kas diez vai atstāj cerības attiecībā uz iespējām apspriest turpmākos budžetus. Kopš Lisabonas līguma ieviešanas Eiropas Parlaments budžeta jautājumos bija rīkojies kopīgi ar Eiropas Padomi saskaņā ar koplēmuma procedūru; nesaņemot līdz šim nekādas konkrētas saistības attiecībā uz lomu, kāda mums kā EP deputātiem būs nākamās finanšu shēmas sagatavošanas procesā un vajadzīgajā jauno pašu resursu atspoguļošanā, mēs riskējam ļaut Eiropas Padomei kļūt par valdītāju pār Eiropas projekta nākotni. Tāpēc, ņemot vērā dažu dalībvalstu nostāju, pastāv reāls risks, ka šis projekts saskarsies ar lielām grūtībām. Mani visvairāk samulsināja Eiropas labējo izrādītā attieksme, jo sarunu sākumā viņiem bija liela apņēmība izlaist vienu minūti, kad sāka zvanīt valstu vai valdību vadītāju tālruņi. Katrs pats izdarīs secinājumus par politisko konsekvenci saistībā ar šo virziena maiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Es atzinīgi vērtēju ES 2011. gada budžeta pieņemšanu, kas notika ar acīmredzamu balsu vairākumu. Starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi panāktā vienošanās ir ļāvusi izvairīties no vajadzības izmantot provizorisko budžetu, kā rezultātā mazāka uzmanība tiktu pievērsta ES kohēzijas un lauksaimniecības politikai. Šīs ir īpaši labas ziņas Polijas pašvaldībām, lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas arvien lielākā skaitā izmanto Eiropas Savienības līdzekļus, jo, neskatoties uz ekonomikas krīzi, maksājumi, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaugs par 2,91 %. Es esmu arī apmierināta ar to, ka tika palielināts finansējums tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tostarp jaunatnei, izglītībai, pētniecībai un inovācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. (FR) Es nobalsoju par jauno budžetu un mani iepriecina tas, ka Eiropas iestādes beidzot ir atradušas kopsaucēju. Šī balsojuma laikā Eiropas Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienībai stabilu budžetu, ko varētu ieviest tūlīt, 2011. gada sākumā, tādā veidā izvairoties no vajadzības izmantot provizorisko divpadsmitās daļas sistēmu, kas apdraudētu daudzu Eiropas politikas jomu īstenošanas iespējas. Tomēr es nožēloju to elastīguma trūkumu, ko uzliek šis jaunais budžets, kā arī noteiktu politisko grupu, īpaši sociālistu, izdarītās izvēles, kas pakļauj riskam ITER, vienīgo fundamentālo ilgtermiņa izpētes projektu, kurā Eiropas Savienībai ir vadošā loma, atliekot balsošanu par tā finansēšanu. Līdzās iepriekšējiem kredītiem EUR 600 miljonu apmērā, kas bija pieejami ITER finansēšanai, krīzes apstākļos, kad Eiropas valsts sektora naudas līdzekļi ir ierobežoti, sociālisti demonstrēja savu bezatbildību un nekonsekvenci un pakļāva riskam stratēģiski svarīgu projektu, kas rada darba vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Es esmu gandarīta, ka, neskatoties uz daudzajiem sarežģījumiem, pēc Eiropas Padomes veiktajiem grozījumiem bija iespējams vienoties par ES 2011. gada budžetu un to pieņemt. Tas ir ļoti svarīgi — ne tikai tāpēc, ka šādi bija iespējams izvairīties no provizoriskā budžeta, bet galvenokārt, ņemot vērā faktu, ka mēs varam būt droši par visu ar kohēzijas politiku saistīto izdevumu plānošanu, kas ir ļoti svarīga ES iedzīvotājiem un, pirmkārt, visiem Eiropas Savienības līdzekļu saņēmējiem. Bez tam es vēlētos uzsvērt, ka kohēzijas politikai līdzekļi ir palielināti par 10 %. Ir svarīgi, ka mēs esam panākuši politisku vienošanos. Šādi mēs esam demonstrējuši Eiropas solidaritāti, un tā mums tagad 2011. gadā nodrošina finansiālu stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Šodien es nobalsoju par 2011. gada budžetu. Pēc ilgām sarunām mums izdevās panākt vienošanos, kas apmierina Eiropas Parlamentu. Tiešām — Parlaments gaida, kad tiks īstenoti Lisabonas līguma nosacījumi. Šajā līgumā ir iekļauts nosacījums par to, ka mūsu iestādei ir jāiesaistās sarunās par nākamo ilgtermiņa budžetu un šīs izmaiņas ir jāpieņem visos līmeņos. Turklāt Parlaments 2011. gada budžetā vēlējās saglabāt noteiktas rezerves. Uzskatāms piemērs ir EUR 425 000, kas 2011. gada budžetā tika atlikti Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) — šo summu tagad var izmantot tikai noteiktos apstākļos. Tāpēc aģentūrai pēc Parlamenta atteikuma apstiprināt aģentūras budžeta izpildi tagad ir jāīsteno EP deputātu ieteikumi, lai varētu pieņemt lēmumu par pilna CEPOL budžeta piešķiršanu 2011. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) 2011. gada budžets, pirmais budžets, kuru Eiropas Parlamentam bija tiesības uzmanīgi izskatīt, ir tikai parādījis to, cik mūsu sapulcei ir mazas pilnvaras. Es neesmu apmierināts ar neoliberālo pretējā virzienā vērsto reformu apstiprināšanu un darbošanos finanšu tirgu, nevis pilsoņu, kas mūs ir ievēlējuši, interesēs. Mēs pat nonākam tik tālu, ka steidzamības vārdā padodamies. Es šo nicināmo pasākumu ar savu balsi neatbalstīšu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pēc intensīvām sarunām beidzot bija iespējams panākt vienošanos par 2011. gada budžetu; tas nav ideāls budžets, tomēr tas ir dokuments, kas ļaus sasniegt ES ierosinātos mērķus. Šis Kopienas 2011. gada budžets, kas tika pieņemts šodienas sesijā, palielina finansējumu Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām un Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Ņemot vērā lielo birokrātu skaitu Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Komisijā, šī rezolūcija Eiropas Kopienu laika gaitā pietuvina labi pārdomātai un efektīvai EK resursu pārdalei. Es rūpīgi iepazinos ar citām nostādnēm ziņojumā, un ar prieku konstatēju, ka noteiktas personas Parlamentā saprot, ka nauda ir jāizmanto savlaicīgi, nevis tad, kad tas ir par vēlu. Es nobalsoju “par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tāpat kā gadījumā ar pēdējo priekšlikumu palielināt 2011. gada budžetu, es uzskatīju, ka Eiropas iedzīvotāju interesēs man ir jābalso arī pret šo priekšlikumu. Nav iespējams saprast, kā ES var atļauties palielināt savu budžetu, ja visā Eiropā tiek ieviestas taupības programmas. Pēdējais palielinājums tiek skaidrots ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un jaunajām iestādēm, kas saistībā ar šo līgumu ir izveidotas, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienestu. Austrijas Brīvības partija ar lielu tālredzību nobalsoja pret Lisabonas līgumu, kas, lai arī sniedza atsevišķus ieguvumus, galvenokārt tomēr veicināja birokrātijas un iedzīvotāju izdevumu pieaugumu. Tāpēc es nobalsoju pret 2011. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta balsojumu trešdien, 2010. gada 15. decembrī, ar kuru sēdes laikā Strasbūrā, pēc otrdien notikušajām diskusijām, tika pieņemts 2011. gada budžets. Pieņemtajā budžetā ir iekļauts palielināts finansējums lielākajai daļai nozaru, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tajā pašā laikā ievērojot Eiropas Padomes noteiktos globālos ierobežojumus. Sarunu laikā par šā gada budžetu mani Eiropas Parlamenta kolēģi deputāti arī piekrita Eiropas Padomei un Komisijai jautājumos par vairākām politiskām prasībām, kas attiecas uz budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Padomes grozītais budžeta projekts pilnībā neatspoguļo Eiropas Parlamenta norādītās vajadzības un prasības, bet Eiropas Savienība pirmajos 2011. gada mēnešos nevar palikt bez apstiprināta budžeta. Tāpēc trīspusējo sarunu laikā, kas notika 6. decembrī, Eiropas Komisija, Padome un Parlaments atrada pareizu kompromisu attiecībā uz budžetu, ko pilnībā var izpildīt no paša 2011. finanšu gada sākuma. Es nobalsoju “par”, jo atbildīgā nostāja atbilst Parlamenta centieniem sniegt Eiropas Savienības iedzīvotājiem atbilstošus finanšu resursus, kā to apliecina kopīgās deklarācijas par maksājumu apropriācijām apstiprināšanas fakts.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatīju, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Padome budžeta projektā veica grozījumus, kas pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma, ir sasniegts.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo piekritu tam, ka, neskatoties uz to, ka budžeta projekts ar Eiropas Padomes grozījumiem pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Tas iepriekšējā mēnesī bija ļoti īpašs brīdis, kad visas politiskās grupas apņēmās pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas panākt politisku vienošanos par ES turpmāko finansēšanu. Tādā veidā pēc ažiotāžas, ko tās izraisīja sarunu laikā, trīs galvenās politiskās grupas iegāja finiša taisnē. Eiropas Parlaments, neskatoties uz tā jauno pilnvaru izmantošanu, nupat ir atteicies no iespējas budžeta jautājumos realizēt sevi lēmumu pieņēmēja lomā. Beļģijas premjerministra vēstule, kas mums tika parādīta Beļģijas prezidentūras laikā un kas garantē, ka līgums tiks ievērots (sic) un Parlaments tiks iesaistīts turpmākajās diskusijās, nesniedz nekādas garantijas attiecībā uz veiksmīgu politisku rezultātu. Mūsu balsojums “pret” atspoguļo šo zaudēto iespēju un pārskatīšanas klauzulu, kas sekos.

Visātrāk šo rezultātu varētu sasniegt, ja, izmantojot to pašu Konvencijas metodi, apvienotu Eiropas un dalībvalstu parlamentus, dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju. Attiecībā uz ITER megaprojektu, kam pašlaik un arī turpmāk būs vajadzīgi pārmērīgi līdzekļi, mums nav nožēlas, ka tas ir atlikts. Mēs mēģināsim atkārtoti un demonstrēsim, kāda tā ir finanšu līdzekļu izšķiešana saistībā ar šo projektu, tiklīdz tas atkal nonāks atpakaļ uz EP Budžeta komitejas galda.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Mums bija jāapstiprina Eiropas Savienības 2011. gada budžets, kas tagad ir izdarīts, — pirmo reizi saskaņā ar jauno Lisabonas līguma kārtību. Esmu gandarīts par to, ka tika apstiprināta Eiropas Parlamenta loma šajā jautājumā, kā arī par atbalstu, kas tika sniegts galvenajām prioritātēm, kas uzsvērtas dokumentā, par kuru mēs šodien balsojam. Īpaša uzmanība 2011. gadā būtu jāpievērš tēmai „Jaunatne, izglītība un mobilitāte” — prioritātei, kas ņemta vērā visās budžeta sadaļās. Mums ir jāiegulda mūsu jauniešos un visu Eiropas iedzīvotāju apmācībā, proti, caur Mūžizglītības, Erasmus Mundus un Eures programmām.

Ir arī būtiski veicināt investīcijas pētniecībā un inovācijās un sekmēt MVU kā dzinēja lomu, lai mūsu ekonomiku padarītu dinamiskāku. Ņemot vērā kohēzijas politikas kā visu Eiropas rīcībpolitiku aptveroša elementa nozīmi, es atzinīgi vērtēju tā plānoto iekļaušanu dokumentā, kas ir šīs politikas veiksmīgas īstenošanas stūrakmens. Minēto iemeslu dēļ un tāpēc, ka, manuprāt, Eiropas Savienība virzās cauri periodam, kurš prasa lielākas pūles, lai Eiropu padarītu spēcīgāku un konkurētspējīgāku, vienlaikus saglabājoties vajadzībai stiprināt dialogu starp iestādēm, es balsoju par šo Parlamenta iesniegto projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Parlaments sarunās ar Padomi „parādīja zobus”. Pagājušajā gadā Lisabonas līguma kontekstā Padome ievērojami piekāpās Parlamentam. Pieņemot šo lēmumu par budžetu, Parlaments ir pietuvojies Padomes nostājai. Šķiet, ka šis kompromiss būs praktiski realizējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Par 2011. gada budžetu tika lemts sarežģītā un nestabilā laikā. Tagad, kad dalībvalstu budžeti tiek krasi samazināti, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pārliecināties, vai Eiropa nodrošina resursus, lai novērstu krīzes ietekmi. Ieguvumi no ES finansējuma ir redzami visā manā vēlēšanu apgabalā un nodrošina palīdzību tiem, kas cieš no pašlaik Lielbritānijā īstenotās “samazināšanas un dedzināšanas” (slash and burn) politikas.

Tomēr šajā budžetā ir sadaļas, kurām es nevaru piekrist. Piemēram, es nedomāju, ka būtu pareizi balsot par dāsnām lauksaimniecības subsīdijām un reprezentatīvu izdevumu palielinājumu. Es uzskatu, ka šajos ekonomiski nenoteiktajos laikos tēriņus ir svarīgi ierobežot. Tāpēc es izvēlējos atturēties balsojumā par 2011. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (S&D), rakstiski. EP deputāti no Leiboristu partijas balsoja pret budžeta paketi, jo mēs nedomājam, ka laikā, kad dalībvalstīs krasi tiek samazināti izdevumi valsts sektorā, būtu pareizi palielināt ES budžetu.

Mēs katrā ziņā neatbalstām to, kā daudzas valdības riskē ar savu valstu ekonomiku, krasi samazinot izdevumus valsts sektorā. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu automātiski jāatbalsta visu Eiropas Savienības izdevumu palielināšana.

ES nākamajā gadā ir jāveic daudzi svarīgi darbi, vairākos gadījumos sniedzot atbalstu tām jomām, kuras visvairāk cietīs no krasās iekšzemes izdevumu samazināšanas. Tomēr gadījumos, kad vajadzīgi izdevumi, mēs uzskatām, ka būtu bijis iespējams atrast ietaupījumus, lai atbrīvotu naudu svarīgiem projektiem.

Ņemot vērā spiedienu, kas pašlaik tiek izdarīts uz dalībvalstu ekonomikām, šīs sarunas par budžetu varēja būt iespēja pārliecināt ES līderus bloķēt izšķērdīgos ES izdevumus tādās jomās kā lauksaimniecības subsīdijas, kas bieži grauj tieši to valstu ekonomikas, kurām ES starptautiskā atbalsta budžets piedāvā palīdzību. Tomēr šajā budžeta paketē šīs subsīdijas īstenībā paliek neskartas.

Šajā kontekstā EP deputāti no Leiboristu partijas nevarēja atbalstīt ES budžeta palielināšanu.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0353/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību sakarā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es nobalsoju par rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Eiropas Parlamenta grozījumiem. Es arī piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskata procesa ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstam, kas tiek sniegts pārstrukturēšanas un pārvietošanas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskam un elastīgam, lai to varētu īstenot ātri un efektīvi. Ņemot vērā strukturālās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri ieviest instrumentus to darbinieku atbalstam, kurus ir ietekmējušas šādas izmaiņas, vienlaikus sniedzot viņiem arī nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu ātri atgriezties darba tirgū. Tāpēc finansiālais atbalsts būtu jāsniedz, izvērtējot konkrētos apstākļus. Svarīgi būtu arī uzsvērt, ka šī palīdzība neattiecas uz pienākumiem, kas parasti ir uzņēmumu kompetencē, kā arī tā nav paredzēta uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Atceroties, ka Nīderlande iesniedza lūgumu par palīdzības sniegšanu saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē Ziemeļholandes reģionā, es nobalsoju par šo ziņojumu, vai citiem vārdiem — par EGF izmantošanu, lai sniegtu atbalstu Nīderlandei.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu un ekonomikas krīze, kuru mēs tagad pārdzīvojam, apvienojumā ar pastāvīgajām izmaiņām darba tirgū, ko izraisa grozījumi starptautiskās tirdzniecības struktūrā, ir ievērojami palielinājusi to cilvēku skaitu, kuri cieš no bezdarba, kam daudzos gadījumos ir ilgtermiņa raksturs. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai reaģētu uz tādām situācijām kā šī. Šajā gadījumā mēs runājam par nedaudz vairāk nekā EUR divu miljonu piecsimts tūkstošu izmantošanu Nīderlandei, lai sniegtu atbalstu 613 atlaišanas gadījumos, kas divos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos notika laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim. Ņemot vērā, ka Komisija šo pieteikumu tā izskatīšanas laikā uzskatīja par piemērotu un atbilstošu noteiktajām prasībām un tāpēc ieteica šo pieprasījumu apstiprināt, es nobalsoju “par”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā to sociālo ietekmi, kādu ir atstājusi pasaules ekonomikas krīze, kas īpaši veicināja bezdarba pieaugumu, pareiza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai ir galvenā nozīme daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu bēdīgā stāvokļa uzlabošanā, veicot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, tajā pašā laikā nodrošinot jaunus resursus, kas vajadzīgi uzņēmumiem un veicina ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā tiek izvirzīts šis intervences plāns Nīderlandei saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē. Es tāpēc ceru, ka Eiropas iestādes pastiprinās savu apņemšanos īstenot pasākumus, lai paātrinātu un uzlabotu tāda svarīga resursa kā EGF izmantošanas rādītājus, kuri pašlaik ir ļoti zemi. Šogad ir pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtisks, sniedzot palīdzību bezdarbniekiem un tiem darbiniekiem, kuri ir zaudējuši savas darba vietas firmu pārvietošanas rezultātā, kas ir bieža parādība mūsu globalizācijas laikmetā. Arvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot situāciju, ka daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, ir zemākas darbaspēka izmaksas, un tas atstāj kaitīgu ietekmi uz tām valstīm, kuros tiek ievērotas darbinieku tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darbiniekiem, kuri ir cietuši no uzņēmumu pārvietošanas, un tas ir ļoti svarīgs, veicinot pieeju jaunām darba vietām. EGF pagātnē ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, tāpēc būtu atbilstoši sniegt palīdzību Nīderlandei, kas ir iesniegusi pieprasījumu izmantot EGF saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Darbiniekiem, kas zaudējuši savu darbu finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, jāsniedz iespēja ātri atgriezties darba tirgū. Dalībvalstis ir spiestas veikt atbilstošus pasākumus, lai atbalstītu šos cilvēkus. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds veic šī mērķa finansēšanu, un dalībvalstis var tai pieteikties. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir ievēroti visi kritēriji un līdzekļu izmantošana no EGF, lai palīdzētu Nīderlandei, ir pilnīgi pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski.(PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un tā attiecīgajiem grozījumiem, kurus iesniedzis Eiropas Parlaments.

Es piekrītu arī tam, ka:

- EGF ir jāatbalsta individuāla atlaisto strādnieku reintegrācija darbā, un es vēlētos atkārtoti uzsvērt, ka EGF palīdzība nevar aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi, ņemot vērā valsts tiesību aktus vai kolektīvos līgumus, nedz arī finansēt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu;

- EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā;

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot finansējuma avotus, kas nav neizlietotie ESF avoti, lai atbildētu uz atkārtotajiem Eiropas Parlamenta paziņojumiem, ka vajag identificēt atbilstošus budžeta mehānismus līdzekļu pārvedumam, ņemot vērā , ka EGF tika dibināts tādēļ, lai būtu īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un finansēšanas periodiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnībā piekrītu referentei Matera kundzei, kura ir priecīga vērot, ka Komisija turpina identificēt alternatīvus maksājumu asignējumu avotus neizlietotajos Eiropas Sociālā fonda resursos, — saskaņā ar biežajiem Eiropas Parlamenta pieprasījumiem.

Es arī piekrītu referentei, ka iepriekšējos gadījumos izvēlētās alternatīvas (budžeta pozīcijas, kas izstrādātas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam) nav apmierinošas, ņemot vērā lielus trūkumus, ar kuriem Komisija saskārusies, ieviešot konkurētspējas un inovāciju programmas. Ekonomikas krīzes laikā šīm apropriācijām, protams, jāpalielinās. Referente tāpēc aicina Komisiju turpināt centienus identificēt atbilstošākas budžeta pozīcijas maksājumiem nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums pēc palīdzības Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) par 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, atbilst visiem likumīgi noteiktajiem kritērijiem. Patiešām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regula (EK) Nr. 1927/2006 un dibināts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, EGF darbības joma tika pagaidām paplašināta, jo bija paredzēts, ka tas varēs iejaukties tādās situācijās kā šī, kas ir tiešs globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts, kad “ir bijuši vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos NACE 2. līmenī vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana sekmēs šo strādnieku integrāciju darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo balsojumu EP: 1) aicina iesaistītās institūcijas veikt vajadzīgās darbības, lai paātrinātu EGF izmantošanu; 2) atgādina par institūciju saistībām nodrošināt nepārtrauktu un strauju procedūru EGF izmantošanas lēmumu pieņemšanai, paredzot vienreizēju, laikā ierobežotu individuālu atbalstu, kas piemērots palīdzībai strādniekiem, kuri cietuši no štatu samazināšanas globalizācijas rezultātā un no finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī uzsver to lomu, kāda var būt EGF atlaisto strādnieku reintegrācijā darba tirgū; 3) uzsver to, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsta individuālu atlaisto strādnieku reintegrāciju darba tirgū un atkārto, ka EGF palīdzībai nav jāaizvieto citas darbības, kas ir uzņēmumu atbildībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem, kā arī pasākumiem, ar ko pārstrukturē uzņēmumus vai nozares.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekiem, kuri ir atlaisti Ziemeļholandes reģionā, Nīderlandē.

Eiropas IKT nozare saņēmusi triecienus gan no globālās finanšu un ekonomikas krīzes, gan strukturālajām izmaiņām globālajā IT tirgū, it īpaši ražošanas pārvietošanas uz Ķīnu un Indiju dēļ, ko arī atspoguļo IKT 5. indikators.

IKT 5. indikators ir to galveno pētījumu rezultātu kopsavilkums, kuri saistīti ar biznesa ciklu, izmaksām un IKT nozarei piešķirto budžetu. Šī indikatora vērtība Rietumeiropai ir kritusies no aptuveni 160 2008. gada augustā līdz aptuveni 30 2009. gada aprīlī.

Nīderlande ir sagatavojusi saskaņotu personalizētu pakalpojumu paketi 613 darbiniekiem, kas tika atlaisti no diviem uzņēmumam “Randstad” piederošiem uzņēmumiem, tādu pakalpojumu kā norādījumu piedāvāšana pārejai no viena darba uz citu, mobilitātes centru izveidošana, atlaisto darbinieku izvietošana, profesionālās apmācības un profesionālās konkurētspējas izpētes veikšana. Kopējais pieprasītais budžets ir EUR 3 934 055, un Nīderlande 2010. gada 8. aprīlī iesniedza pieteikumu, lai saņemtu no EGF finansiālu pabalstu EUR 2 557 135 apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojuma projektu. Mēs vēlreiz varam palīdzēt tiem ES pilsoņiem, kuri atlaisti pēc viņu uzņēmuma nonākšanas grūtībās, atrast jaunu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Šis pieteikums ir viens no daudzajiem pieteikumiem no Nīderlandes, kas iesniegti Budžeta komitejā. Protams, es balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, lai palīdzētu no darba atlaistajiem Ziemeļholandes iedzīvotājiem. EGF mērķis ir rast finansējumu, lai palīdzētu atsevišķiem pilsoņiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas rezultātā. Pēdējo nedēļu laikā sarunās par budžetu Nīderlandes valdība ir pārspējusi pati sevi ar stūrgalvīgo atbildi uz Eiropas Parlamenta ieņemtajām likumīgajām pozīcijām, kurš vienmēr ir gatavs kompromisam. Šajā brīdī es vēlētos teikt, ka, no vienas puses, tas būtu savietojams ar valsts politikas perspektīvu pieteikties uz vairāku desmitu miljonu euro palīdzību no ES, no otras puses — noraidīt, lai notiktu likumīga diskusija par Parlamenta ierosinātajiem jautājumiem.

 
  
  

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0360/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ticu, ka ES ir vajadzīga ciešāka sadarbība likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Es domāju, ka ES noteikumiem šajā jomā jābūt universāliem. Citiem vārdiem sakot, pamatojoties uz to globālajiem noteikumiem par likumu konfliktiem, var paredzēt, ka jebkurš likums ir piemērojams — iesaistītajām dalībvalsīm, neiesaistītajām dalībvalstīm vai valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Savienība ir sev uzstādījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība, — tāpēc, lai atļautu dzīvesbiedriem izvēlēties piemērotu likumu, ar ko viņiem ir cieša saikne, vai, nepastāvot šādai izvēlei, lai likumu varētu piemērot viņu laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai; attiecīgais likums jāpiemēro pat tad, ja tas neattiecas uz dalībvalsti. Pieaugošā pilsoņu mobilitāte prasa vairāk elastīguma un lielāku tiesisko noteiktību, ko var uzlabot jaunā ES regula.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Vajadzība izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu nerodas no steidzamas vajadzības atrisināt “starptautisko” šķiršanos problēmas. Līdz šim būtiskās atšķirības valstu likumos neaizsargāja vienlīdzīgas iespējas starp dzīvesbiedriem, nedz arī iesaistīto bērnu intereses. Tieši pretēji, tās palīdzēja veicināt tā saukto “sacensību ceļā uz tiesu”. Kā Eiropas Parlamenta vidutāja vecāku veiktas starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietās, kā arī balstoties uz savā darbā gūto pieredzi, es atbalstu šo regulas priekšlikumu, lai radītu pāriem tiesisko noteiktību, garantētu paredzamību un elastīgumu.

Viena no inovatīvajām idejām regulas tekstā ir iespēja konsultēties ar ģimenes vidutāju pirms šķiršanās, tās laikā un pēc šķiršanās. Tas nav tikai tāpēc, ka šis cilvēks sniedz lielu palīdzību, informējot pāri par dažādiem šķiršanās veidiem un nosacījumiem un izskaidrojot jebkuras atšķirības starp tiem, bet arī tāpēc, ka viņš aizsargā iesaistīto bērnu intereses, palīdzot izdarīt pārim atbilstošas un miermīlīgas izvēles, lai aizsargātu viņu pēcnācēju labklājību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kad ir runa par saskaņotības uzlabošanu starp Eiropas noteikumiem ģimenes tiesību lietās, ir grūti iegūt 27 balsis, kas vienotos šajā jautājumā. Par laimi, kopš 1997. gada Amsterdamas Līguma dalībvalstis, kas to vēlas, var kopīgi panākt progresu konkrētā jomā ar “ciešu sadarbību”, tādā veidā, ka vadošo valstu kodols var būt izveidots, lai virzītu Savienību uz priekšu. Problēmas, kas radušās dzīvesbiedriem ar statusa atpazīšanu Eiropā, īpaši laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas laikā, veicinājušas dažu valstu sanākšanu kopā, lai uzlabotu regulējošo valstu noteikumu saskaņotību. Es patiešām ļoti vēlos, lai šī ciešākā sadarbība, kurā Francija vēlas tikt iekļauta, tiktu īstenota. Manuprāt, šī iniciatīva ir eiropiešu apvienošanas interesēs tādā jomā, kura attiecas uz mums visiem un kurā tiesiskā noteiktība ir būtiska. Tāpēc es balsoju par piedāvāto regulu, ar ko tiek īstenota šī ciešā sadarbība. Nākotnē šāda ciešāka sadarbība jāpielieto tik bieži, cik vien vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo regulas mērķis ir radīt juridisko drošību dažādām dalībvalstīm piederošiem pāriem, kas vēlas dzīvot atsevišķi vai šķirties, garantējot viņiem paredzamību un elastīgumu.

Šajā ziņā pieņemtā iniciatīva ir solis uz priekšu, bet ir nožēlojami, pirmkārt, ka tiek zaudēta iespēja paplašināt tās darbības jomu ar noteikumiem par laulības atzīšanu, tās atzīšanu par neesošu, bērnu aizbildniecību un mantošanu. Tā neattiecas arī uz citiem pastāvošo savienību veidiem, tādiem kā homoseksuāli pāri, kas ir atzīti dažās dalībvalstīs.

Otrkārt, arī tas ir nožēlojami, ka tikai 15 no 27 dalībvalstīm ir gatavas parakstīties uz šo ciešo sadarbību, kas būs neizdevīga to valstu pilsoņiem, kas to nedarīs.

Tāpēc tās ir manas cerības un vēlme, lai nākotnē regulas darbības joma tiktu paplašināta un pieaugtu to valstu skaits, kas parakstītos uz šādu ciešāku sadarbību: tām ir pienākums pret pilsoņiem, kurus tās pārstāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu par ciešāku sadarbību likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto šķiršanu, jo ir jāizveido skaidra un precīzi formulēta juridiskā bāze, saskaņā ar kuru tiktu pieņemti noteikumi atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem. Es vēlos norādīt, ka viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra, jo nav skaidrs, kā būtu jāpiemēro tiesību akti. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kur viens no pāra piesakās šķiršanai, pirms otrs to ir izdarījis, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Es vēlos uzsvērt, ka jaunajai piedāvātajai regulai jārada tiesiskā noteiktība pāriem, jāgarantē paredzamība un elastīgums.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Is vēlētos apsveikt Zwiefka kungu par šo ziņojumu, kuru es atbalstu. Šī pasākuma nolūks ir izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, atļaujot pusēm zināmu autonomijas līmeni. Šo noteikumu daudzveidīgā daba dalībvalstīs var, protams, radīt problēmas “starptautisko" šķiršanos gadījumos.

Patiešām, tāpat kā juridiskas neskaidrības par katram individuālajam gadījumam piemērojamajiem tiesību aktiem, var būt arī "sacensība ceļā uz tiesu", lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā vienu no dzīvesbiedriem. Tāpēc Eiropas Savienībai jāierobežo šie riski un trūkumi, ieviešot iespēju izvēlēties piemērojamo tiesību aktu ar savstarpēju abu pušu vienošanos. Tāpēc es piekrītu vajadzībai nodrošināt puses ar godīgu un precīzu informāciju, kas ļauj tām apzināties savu izvēli, cik ātri vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski.(CS) Pašlaik Lisabonas līguma ietvaros dalībvalstis var strādāt ciešā sadarbībā brīvības, drošības un taisnīguma jomā un it īpaši jautājumos par laulības šķiršanu un laulāto šķiršanu. Šī regula nosaka ciešu sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Spānija). Galvenais mērķis ir izskaust jebkādu ar dzimumu saistītu diskrimināciju, garantēt vienādas iespējas abiem dzīvesbiedriem, kā arī piešķirt galveno prioritāti bērnu labklājībai. Dzīvesbiedri parasti “sacenšas” par to, kurš no viņiem pirmais iesniegs šķiršanās pieteikumu, lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā attiecīgās puses intereses. Šīs regulas mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību konkrētiem pāriem un tajā pašā laikā garantēt procedūras paredzamību un elastīgumu. Es atbalstīju šo regulu tikai tāpēc, ka pašlaik tā nav skārusi Čehijas Republiku. Kopumā es ticu, ka šīs regulas ieviešana sniegs labu piemēru citām dalībvalstīm, tostarp Čehijas Republikai. Nākotnē citas dalībvalstis varēs parakstīt regulu, gūstot pieredzi no dalībvalstīm — celmlauzēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums netiecas saskaņot materiālās tiesības attiecībā uz laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, bet izveidot saskaņotus noteikumus, lai atrisinātu starptautiskus juridiskus konfliktus. Tas nozīmē, ka mums jāstrādā starptautisko privāttiesību jomā un nevis ģimenes materiālo tiesību jomā, turklāt katrai dalībvalstij būs savi tiesību akti.

Tādēļ ir svarīgi atcerēties, piemēram, ka piedāvātā regula ar grozījumiem 7.a pantā neprasa dalībvalstij atzīt par laulību — pat tikai, lai nodrošinātu tās izbeigšanu — tādu aktu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāms par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu. Tomēr tas nevarēs ierobežot to cilvēku tiesības, kuru savienība dalībvalstī netiek atzīta, tādēļ ir jārod kompromisa risinājums šajā jautājumā.

Ņemot vērā augšminēto, es saskatu tikai lielākas skaidrības sniegšanu starptautiskās jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā ģimenes tiesību kontekstā, it īpaši attiecībā uz laulības izbeigšanu vai laulāto atšķiršanu, kā svarīgu soli tādas brīvības un tiesiskās vides izveidošanā, kurā cilvēku pārvietošanās brīvība ir realitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu iepriecināts par šī ziņojuma pieņemšanu, kurš dos iespēju pāriem no dažādām dalībvalstīm vai tiem pāriem, kuri nedzīvo savā, bet gan citā valstī, izvēlēties tiesību aktu, kas attieksies uz viņu laulības šķiršanu.

2007. gadā ES bija viens miljons laulības šķiršanu, 13 % no tām bija iesaistīti dažādu tautību partneri. Šo procedūru laikā Eiropas pilsoņi saskārās ar juridiskām problēmām, kas ietekmēja viņu šķiršanos.

Es vēlos norādīt, ka Portugāle piedalās ciešākas sadarbības procesā, kas dos iespēju uzsākt pirmās darbības šajā jautājumā, kuru Padome bija apturējusi.

Man jāuzsver tas, ka šis ziņojums ir ļoti vajadzīgs — ne tikai tāpēc, lai dalībvalstij prasītu atzīt par laulību — pat tikai nolūkā to izbeigt — situāciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāma par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Es vēlos apsveikt referentu par tik grūta jautājuma kā tiesību aktu izvēle laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās pamatīgu aplūkošanu. To, cik šis jautājums ir delikāts, apliecina fakts, ka Rome III ir pirmais piemērs ES vēsturē par ciešāku sadarbību, kas tiek vadīta saskaņā ar Līgumos esošajām procedūrām. Tāpēc Regulas teritoriālā darbības joma jāierobežo līdz 14 no 27 ES dalībvalstīm. Polijas nav starp tām. Es domāju, ka ieviešot principu, kas dod iespēju pusēm izvēlēties šķiršanai piemēroto tiesību aktu, Rome III veicinās lielāku tiesisko paredzamību un noteiktību. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas ierobežoto amplitūdu — tā attieksies tikai uz tiesību aktiem, kas piemērojami statrptautiskas šķiršanās lietā — ir būtiski atbildēt arī uz tādu jautājumu kā to, kuras tiesas jurisdikcijā ir izlemt konkrētā gadījumā.

Šī problēma ir citas ES regulas — Briseles IIa — temats. Tāpēc, tāpat kā referents, es domāju, ka ir būtiski pārskatīt šo regulu, cik ātri vien iespējams, lai ieviestu forum necessitatis noteikumus. Tas kliedēs daudzu dalībvalstu bailes par to, vai viņu tiesas nebūs spiestas lemt par to pāru šķiršanu, kuru tiesību sistēma neparedz būt precētiem, kas savukārt veicinās tās pieņemt vispārējos Eiropas principus starptautiskās šķiršanās jomā, un tas neapšaubāmi padarīs vieglāku daudzu ES pilsoņu dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Ja divi dažādu tautību cilvēki vai vienkārši divi cilvēki, kas vairs nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, plāno šķirties, viņiem jāzina, kurai tiesai ir jurisdikcija un kurā valstī. Turpmāk šie divi cilvēki, kas šķiras, drīz varēs izvēlēties, kura Eiropas Savienības tiesību sistēma regulēs viņu šķiršanos. Tas or vēl viens ļoti svarīgs solis uz priekšu "kopīgas Eiropas tiesību telpas” pakāpeniskai izveidošanai, kas ir tieši piemērojams ikdienas dzīvē katram no mums. Lai gan es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu un pirmo reizi pielietotās tā saucamās ciešākas sadarbības procedūru, es paužu nožēlu, ka šī procedūra vispār ir jāpielieto un ka vienošanos nevar noslēgt starp visām ES dalībvalstīm. Es ceru, ka citas dalībvalstis drīz kļūs par šīs sadarbības pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski.(CS) Čehijas Republika ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Čehijas Republika nav parakstījusi piekrišanu ciešākas sadarbības mehānisma pielietošanai piemērojamo noteikumu saderības jomā attiecībā uz tiesību normu kolīzijām. Tas ir tāpēc, ka Čehijas Republika neuzskata regulas priekšlikumu par vajadzīgu pasākumu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Tāpat arī Čehijas Republika uzskata regulu par apšaubāmu attiecībā uz subsidiaritātes principu, jo tas nepiedāvā jebkādu pievienoto vērtību, kas pamatotu tā pārkāpumu dalībvalsts nacionālajos ģimenes tiesību aktos. Čehijas Republika arī uzskata priekšlikumu par apšaubāmu attiecībā uz proporcionalitātes principu, jo izvēlētā regulas tiesību forma nav piemērots instruments, lai nodrošinātu tiesību aktu saderību tiesību normu kolīziju gadījumos valsts ģimenes tiesību aktu jomā. Tomēr tajā pašā laikā nav manos nolūkos, lai mana balss apturētu šīs valstis, kas piedāvā ciešāku sadarbību kā instrumentu tiesību normu saderības nodrošināšanai tiesību aktu kolīziju gadījumos attiecībā uz atbilstošu ģimenes tiesību aktu noteikšanu, izvēloties šo ceļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski.(CS) Priekšlikums regulai par ciešāku sadarbību piemērojamo tiesību aktu jomā laulību šķiršanai un laulāto atšķiršanai palīdz atrisināt kopīgi radušos kompleksos un jutīgos jautājumus, kas saistīti ar šķiršanās procesu spēkā esošām laulībām, kuras noslēguši dažādu tautību cilvēki. Tas izskaidro lietas pāriem, kas šķiras un ļauj tiem izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Tas arī būtiski palielina viņu tiesības uz tiesisko noteiktību jau no paša sākuma. Tā kā pieņemtā likumdošana pārsniedz Acquis communautaire, ciešākas sadarbības mehānisma pieteikums ir solis, kas ļauj dalībvalstīm atrisināt dažas starptautiskās sadarbības juridiskās problēmas saistībā ar šādu laulību pārtraukšanu.

Tas dod citām dalībvalstīm, kas nepiedalās šajā posmā, pietiekamu iespēju laika gaitā novērtēt šīs regulas priekšlikuma pozitīvo un negatīvo ietekmi un izlemt, vai to parakstīt. Vairākus gadus un vairākās pienācīgi pamatotās lietās tas bija ārvalstu tiesību akts, kas tika piemērots šādos šķiršanās procesos Čehijas Republikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunā regula dos iespēju starptautiskiem pāriem (pāriem ar atšķirīgu tautību, pāriem, kas dzīvo atšķirīgās valstīs vai pāriem, kas dzīvo kopā citā valstī, kas nav viņu valsts vai viņu izcelsmes valsts) izvēlēties valsts tiesību aktus, kas piemērojami viņu laulības šķiršanai, paredzot, ka vienam no partneriem ir saistība ar attiecīgo valsti, piemēram, pastāvīgā uzturēšanās vieta vai tautība. Jaunie noteikumi arī izskaidro tiesību aktus, kas piemērojami tad, ja starp partneriem nav noslēgta vienošanās. Jaunā regula dos iespēju, piemēram, spāņu-portugāļu pārim, kas dzīvo Beļģijā, izvēlēties, vai viņu laulības šķiršanā piemērojamiem tiesību aktiem jābūt portugāļu, spāņu vai beļģu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Laulības šķiršana ir nopietns jautājums. Bieži vien tas ietver saplēstus traukus un sadalītus īpašumus. Es ļoti apbrīnoju referenta T. Zwiefka ideālismu. Kas notiek tad, ja vācu vīrs vēlas tikt šķirts Vācijā, bet viņa sieva vēlas šķirties Sicīlijā tāpēc, ka viņas māte ir sicīliete? Kā jūs sadalīsiet putekļu sūcēju un veļas mazgājamo mašīnu, ja nepastāv vienošanās? Ideja ir laba, bet to vajag noslīpēt. 90 % no laulību šķiršanām ir traģēdija un skandāls. Es esmu “par”, bet paskatīsimies uz detaļām, kad apspriežam šo dokumenta veidu. Mums vajadzīgs likums, nevis noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Šķiršanās un laulības šķiršana vienmēr ir sarežģīti jautājumi un ietver veselu virkni tiesisko seku. Viss kļūst jo īpaši problemātisks, ja vīrs un sieva ir no dažādām valstīm. Mēs esam meklējuši risinājumu Eiropas Savienībā, bet esam spējuši vien piekrist ciešākas sadarbības procedūrai, kas iesaistītajiem — citiem vārdiem sakot, pāriem no dažādām ES dalībvalstīm, kuri šķiras — tikai mazliet atvieglo situāciju. Šīs procedūras darbības joma nav noteikta, un tāpēc tā nav pavisam skaidra.

Protams, sadarbība nenozīmē, ka spriedumiem, tādiem kā laulības šķiršanas lietā, jābūt atzītiem dalībvalstī, kurā nav tiesību normas to darīt. Tāpat procedūrai nav jāpiedāvā iespēja piespiest dalībvalstis atzīt viendzimuma attiecības „caur sētas durvīm”. Tajā pašā laikā maz uzmanības tika veltīts vecāku tiesībām pārrobežu šķiršanās gadījumā. Šī iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu, jo es ticu, ka tas ir vajadzīgs, lai radītu skaidru un visaptverošu tiesiko regulējumu tiesību aktos, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Pirmoreiz ar 3.a panta nosacījumu ieviešanu pāriem tiek dota iespēja ar savstarpēju vienošanos noteikt šķiršanās procedūrai piemērojamos tiesību aktus. Es arī uzskatu, ka mums jānodrošina tas, ka pušu izdarītā izvēle ir pamatota uz informētību, citiem vārdiem sakot, ka abi pāra dalībnieki ir bijuši pietiekami informēti par viņu lēmuma praktiskajām sekām. Šajā ziņā ir jānodrošina, ka informācija ir precīza un pilnīga. Es domāju, ka ir svarīgi aizsargāt pāra attiecības, lai šķiršanās akts notiktu skaidrā, caurskatāmā un vienprātīgā veidā starp abām pusēm, kas tādā veidā kļūst par lēmumu pieņēmējiem ar līdzvērtīgām tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Portugāle kopā ar 13 citām ES dalībvalstīm (Spāniju, Itāliju, Ungāriju, Luksemburgu, Austriju, Rumāniju, Slovēniju, Bulgāriju, Franciju, Vāciju, Beļģiju, Latviju un Maltu) piedalās pirmajā ciešākās sadarbības izmēģinājumā ES vēsturē. Šī ciešākā sadarbība tiek piemērota laulības šķiršanas un laulāto un īpašuma atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā.

Es nobalsoju par šo ziņojumu attiecībā uz regulu, kas nosaka skaidrus noteikumus par procedūru starptautiskiem pāriem (kad laulātajiem draugiem ir dažādas tautības), kas vēlas šķirt laulību vai veikt laulāto vai īpašuma atšķiršanu savās izcelsmes vai mītnes valstīs. Tas ir pilnībā saskaņots jautājums, kas atvieglos daudzu eiropiešu dzīves. Tas ir arī simbolisks brīdis, jo pirmo reizi starp ES dalībvalstīm tiek izmantota ciešāka sadarbība.

Šo noteikumu mērķis ir stiprināt tiesisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz šķiršanos un laulāto un īpašuma atšķiršanu. Vienošanās paredz tikai konfliktsituāciju, nevis valstu galveno tiesību aktu, saskaņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kurā viens no laulātajiem tiesā iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to nav paspējis izdarīt otrs laulātais, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Regulas priekšlikuma nolūks ir radīt pāriem tiesisko noteiktību un garantēt paredzamību un elastīgumu. Es tāpēc esmu gatavs piekrist referentam Zwiefka kungam, kurš atbalsta noteikumu būtību, lai ieviestu tiesību aktus laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā .

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija (atsauca savu prasību 2010. gada 3. martā), Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija iesniedza Eiropas Komisijai prasību, norādot, ka tās savā starpā plāno izveidot ciešāku sadarbību laulības lietās piemērojamo tiesību jomā un uzaicināja Komisiju par šo jautājumu iesniegt Eiropas Padomei priekšlikumu. Iedzīvotāju arvien pieaugošā mobilitāte rada vajadzību, no vienas puses, pēc lielākas elastības, savukārt no otras — pēc lielākas tiesiskās noteiktības. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomās, sniedzot laulātajiem draugiem iespēju izvēlēties savas laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus.

Regula attieksies tikai uz laulības šķiršanu vai laulības saistību pārtraukšanu (laulāto atšķiršanu), bet neattieksies uz jautājumiem, kas saistīti ar fizisko personu tiesībspēju un rīcībspēju, laulības pastāvēšanu, spēkā esamību vai atzīšanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulāto vārdiem, laulības mantiskajām sekām, vecāku atbildību, uzturēšanas saistībām, trastiem vai mantošanu, — pat ja tie rodas tikai kā iepriekš izlemjami jautājumi laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība, kurā ir garantēta brīva personu kustība, ir viens no Eiropas Savienības pašiem svarīgākajiem mērķiem. Es tāpēc vērtēju atzinīgi šo priekšlikumu, ar ko tiek ieviesta lielāka tiesiskā drošība attiecībā uz piemērojamo tiesību identificēšanu laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos dalībvalstīs, un es vēlētos, lai citas dalībvalstis pievienotos centieniem saskaņot valstu noteikumus par tiesiskajiem konfliktiem šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Šis teksts paredz risināt tādas problēmas kā šī, piemēram: A un B ir dažādu dalībvalstu pilsoņi, kuri ir stājušies viendzimuma laulībā vienā no dalībvalstīm, kurā ir ieviests tiesību akts, kas atļauj šādas laulības. Trīs gadus viņu pastāvīgā dzīvesvieta bija dalībvalstī, kurā viendzimuma laulības nav atļautas, bet kura ir piedalījusies regulas par piemērojamo likumu saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru pieņemšanas procesā. A un B vēlas šķirt savu laulību.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju noteikumiem vienīgās tiesas, kurām šajos apstākļos ir jurisdikcija, ir tās dalībvalsts tiesas, kuras pastāvīgie iedzīvotāji viņi ir. Tas acīmredzami nav taisnīgi attiecībā pret minēto pāri, kuram radīsies ievērojamas neērtības un būs jāzaudē daudz laika, lai uzsāktu savu laulības šķiršanas procedūru citas tiesas jurisdikcijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE), rakstiski. (SV) Kad Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par priekšlikumu Eiropas Padomes regulai, kas īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā, es izvēlējos atturēties no balsošanas. Manuprāt, ģimenes tiesības, piemēram, laulību šķiršanas regulēšana, ir joma, kurā vajadzētu atbalstīt subsidiaritātes principu un kurā katrai dalībvalstij vajadzētu pieņemt pašai savus lēmumus. Sadarbība, par ko šajā ziņojumā tiek runāts, ES dalībvalstīm ir brīvprātīga, un tajā pagaidām ir iesaistījušās 14 valstis. Zviedrija nav to skaitā. Es uzskatu, ka man kā EP deputātam no Zviedrijas nebūtu gluži pareizi pieņemt nostāju par tiesību aktu, kas attiecas tikai uz sadarbības formu, kurā Zviedrija nav iesaistījusies.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Ņemot vērā, ka starp dažādu tautību partneriem ES katru gadu tiek noslēgts 16 miljoni laulību, no kurām aptuveni 140 000 katru gadu tiek šķirtas, sarunas un vienošanās šajā jautājumā ir būtiskas, lai iedzīvotājiem garantētu vajadzīgo tiesisko noteiktību. Pēc tam, kad atsevišķas dalībvalstis bija balsojušas par daudzajām iniciatīvām šajā jomā, ciešākas sadarbības procedūra vismaz 14 valstīm tagad ir devusi iespēju ieviest vajadzīgos kritērijus.

 
  
  

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, ko daļēji sekmēja kredītreitingu aģentūras, ir parādījusi, ka ir jāievieš kredītreitingu aģentūru klasifikācijas un uzraudzības mehānisms. Es piekrītu šajā ziņojumā paustajam mudinājumam Eiropas līmenī izveidot to kredītreitinga aģentūru reģistrācijas un uzraudzības sistēmu, kuras nosaka reitingus, ko izmantot Eiropas Savienībā, kā arī apsvērumiem par to reitingu izmantošanas nosacījumiem Eiropas Savienībā, ko nosaka aģentūras trešās valstīs. Vienošanās, kas panākta par Eiropas uzraudzības struktūru un stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, tagad ļauj veikt šo aģentūru efektīvu uzraudzību. Ir būtiski, lai kopš paša sākuma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) spētu īstenot savas pilnvaras, nodrošinot to kredītreitinga aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzību, cieši sadarbojoties ar to valstu iestādēm. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka ASV arī ir nolēmusi sagatavot stingrākus noteikumus par uzraudzību šajā jomā, ņemot vērā to, ka Komisija arī apsver iespēju strādāt pie turpmākas saskaņošanas starptautiskā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru pārraudzības un uzraudzības mehānisms. Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, ietekmēja šo iniciatīvu. Es piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Tomēr ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Principā kredītreitingu aģentūras sagatavo neatkarīgus atzinumus par iestādes kredītspēju, parādu, finanšu saistībām vai finanšu instrumentu. Tomēr šo aģentūru atzinumi dažkārt var nopietni ietekmēt tās valsts ekonomiku, kuras finanšu stabilitāti tās vērtē. 2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma Regulu (EK) Nr. 1060/2009, kuras mērķis ir reglamentēt aģentūru darbību, lai aizsargātu ieguldītājus un Eiropas finanšu tirgus pret ļaunprātīgas darbības risku. Tajā ir noteikti kredītreitingu piešķiršanas nosacījumi, kā arī noteikumi par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību. Tikmēr ekspertu grupas sagatavotā ziņojumā tika secināts, ka ir jāuzlabo uzraudzības struktūra, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un to smagumu. Ar regulu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) tika izveidota Eiropas Uzraudzības iestāde. Lai šī iestāde darbotos bez sarežģījumiem un būtu pareizi iekļauta kopējā finanšu regulējuma sistēmā, bija jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas uzlabo kontroli pār kredītreitingu aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavojis mans izcilais kolēģis un draugs J. P. Gauzès no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru tiek grozīta 2009. gada regula par kredītreitingu aģentūrām un kurā šo iestāžu uzraudzības pilnvaras piešķirtas jaunizveidotajai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Es atbalstu referenta piedāvātos uzlabojumus, jo īpaši jaunu pilnvaru nodošanu EVTI, kuras Komisija bija paredzējusi paturēt sev, sevišķi attiecībā uz sodiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai EVTI varētu deleģēt daļu savu funkciju valstu iestādēm. Man ir žēl, ka nekur nav pieminēts (kaut gan, iespējams, šāds regulatīvs grozījums nav pareizais līdzeklis) jautājums par valstu novērtēšanu un attiecīgo uzraudzību, kurai jābūt ieviestai, novērtējot valstis. Es ierosinu izveidot publisku Eiropas aģentūru valstu vērtēšanai, kas garantētu vajadzīgo specializāciju un neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Pasaules finanšu krīze apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un to kopēja kontrole. Es atbalstīju šo svarīgo dokumentu. 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas izdod Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Ir jābūt uzticamai uzraudzības un kontroles sistēmai, un tāpēc es atbalstu ierosinātos grozījumus, kas stiprinās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Šai iestādei ir jāpalīdz uzsākt darbu pie kredītreitingu aģentūru, kas darbojas ES, uzraudzīšanas, lai tā varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ekonomikas un finanšu krīze, kas ietekmēja visu pasauli, apliecināja, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānisms. Tādēļ Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Svarīgi ir tas, ka šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs piemērot sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Es piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī. Turklāt Parlaments ierosina galvenokārt pievērsties EVTI iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Šīs reitingu aģentūras atklāti kalpo starptautisko spekulantu interesēm. Tās rada negatīvas sekas kopš krīzes sākuma, un tā tas ir joprojām. To mērķtiecīgā un patvaļīgā valstu kredītreitingu mazināšana gan ES, gan ārpus tās liek šīm valstīm nonākt spekulāciju un aizņemšanās apburtajā lokā. Lielāki tēriņi palielina valstu finanšu problēmas un bagātina tirgus uz to rēķina. Jo īpaši eiro zonā kredītreitingu aģentūru lomai un praksei ir negatīva ietekme arī uz eiro stabilitāti. ES uzņemas nopietnu politisku atbildību, piešķirot tām tiesības novērtēt gan uzņēmumus, gan dalībvalstu ekonomiku. Es uzskatu, ka nekavējoties jāveic efektīvi pasākumi, lai izbeigtu reitingu aģentūru spekulatīvo darbību, un tātad ir radikāli jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Šajā ziņojumā ir daži pozitīvi, bet diemžēl vāji priekšlikumi, un tajā ir sperti vien bikli soļi šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šo izmaiņu nepieciešamība izriet no vajadzības pielāgot Regulu (EK) Nr. 1060/2009 jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un saistībā ar jauna mehānisma ieviešanu reitingu aģentūru darbības centralizācijai.

Tādēļ Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Mums tagad ir jānodrošina, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras, un jānodrošina to kredītreitingu aģentūru stingra uzraudzība, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešajām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Šis ziņojums ir pašreizējās direktīvas tehnisks grozījums, un tas, sākot ar 2011. gada janvāri, piešķirs pilnvaras jaunajai uzraudzības iestādei EVTI. Mums jāatceras, ka ir sagaidāmi vēl pilnīgāki, visaptveroši kredītreitingu aģentūru uzlabojumi 2011. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Teorētiski kredītreitingu aģentūru darbību jau uzrauga un reglamentē Eiropas līmenī. Bet vai tas ir apšaubījis trīs Amerikas aģentūru dominanci, kuras valda Eiropas tirgos, attiecībā uz valsts parādu un tādā veidā — uz likmēm, ar kādām Eiropas valstis var aizņemties? Baidos, ka nē. Tas neapturēja ne Standard & Poor draudus samazināt Beļģijas reitingu, turklāt vēl pavisam nesen, ne Moody's draudus Spānijai, ne arī Fich draudus Īrijai.

Neviena no šīm aģentūrām nav saņēmusi sodu — nedz no saviem klientiem, nedz aptraipītas reputācijas veidā — par to, ka tās nav pienācīgi veikušas savus uzdevumus Enron vai augsta riska hipotekāro kredītu krīzēs. Tagad tās tiecas iegūt politisku nozīmi: draudi Beļģijai kā mēģinājums piespiest izveidot valdību; draudu nepaušana Francijai, lai mākslīgi novērstu eiro zonas sadrumstalotību. Patiesībā tām ir vara tāpēc, ka tirgi nav regulēti, un jūsu dokumenti, par kuriem es tomēr balsoju, daudz nedarīs, lai uzlabotu šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes paliks atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam. Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, taču pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu; tā ir tikai psiholoģiski jauna rīcība, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā.

Tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām traukties uz priekšu neatkarīgi ne no kā. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma, nekā vispār nekāda.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Havel (S&D), rakstiski.(CS) Es balsoju par ziņojumu par kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības ieviešanu. Es pilnībā piekrītu Gauzès kunga ziņojuma saturam par priekšlikumu regulai, kurā izklāstīts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) veiktas kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības modelis, jo īpaši ņemot vērā kredītreitingu aģentūru sniegto pakalpojumu mobilitāti un to tūlītējo ietekmi uz finanšu tirgiem. Centralizēta uzraudzība varētu radīt labāku pārredzamību attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un varētu veicināt lielāku konkurenci starp dažādām aģentūrām. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr mani māc bažas, ka ierosinātais periods, kurā jāveic visas izmaiņas attiecībā uz pilnvaru un pienākumu pārnešanu no attiecīgajām uzraudzības iestādēm dalībvalstīs uz EVTI, ir pārāk īss, un tāpēc es uzskatu, ka tas ir jāpagarina.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta regula par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi par to, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, paredz, ka EVTI īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc ir jāgroza regula par kredītreitingu aģentūrām, lai organizētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs noteikt sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Sodus piemēros dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir vajadzīgs. Mums jāņem vērā tas, ka kredītreitingu aģentūras daļēji veicināja krīzi. 2011. gadā mēs no Komisijas saņemsim priekšlikumu par dažādiem papildu pasākumiem attiecībā uz reitingiem, un pēc šī ziņojuma pieņemšanas šādus pasākumus varēs ieviest. Iepriekš minētie apsvērumi pārliecināja mani atbalstīt šo ziņojumu, ko es izdarīju, apliecinot savu pārliecību, ka tas ātri stāsies spēkā un mēs sagaidīsim pozitīvu iznākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Privātām kredītreitingu aģentūrām ir piešķirtas jaunas tiesības noteikt standartus un jaunas pilnvaras, ko tām sola deleģēt valstu iestādes. To atkarībai no privātajiem partneriem nav robežu; nedz arī to patvaļīgajai dabai. Valstu iestādes ir padevušās. Tas ir apkaunojoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jāstrādā pie šīm izmaiņām, lai Regulu (EK) Nr. 1060/2009 varētu pielāgot jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un lai varētu ieviest jauno kredītreitingu aģentūru darbību centralizācijas mehānismu. Tādējādi Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Ir būtiski, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras un nodrošinātu to kredītreitingu aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu, jo, lai gan esmu par daudziem tajā iekļautajiem punktiem un par vispārīgajiem priekšlikumiem par kredītreitingu aģentūru un citu finanšu iestāžu labāku pārredzamību un uzlabotu informēšanu un uzraudzību, šis priekšlikums kalpos profesionālu ieguldītāju interesēm, kuri ir ļoti attālināti no tā, ko dēvē par „reālo ekonomiku”, jo šis ziņojums piešķir viņiem lielāku juridisko drošību. Tāpēc, lai gan es piekrītu šajā ziņojumā paustajam, ka ir cītīgi jāstrādā, lai nodrošinātu pārredzamību un tiesības uz skaidru informāciju finanšu sistēmā, es uzskatu, ka daudz vairāk vajag izbeigt finanšu spekulācijas un strādāt pie tāda regulējuma izveides, kas liktu finanšu tirgiem būt dalībvalstu uzraudzībā. Šajā ziņojumā ir ietverta virzība uz pārredzamību, informētību un zināmu finanšu dalībnieku uzraudzību, taču tas tiek veikts piesardzīgi un no kapitālistiskas perspektīvas, kas mēģina apmierināt finanšu nozari. Es tam nepiekrītu un to neatbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Tas ir ļoti svarīgs instruments, lai ne vien informētu ES iedzīvotājus par stāvokli uzņēmumos un bankās, bet arī salīdzinātu dažādu zīmolu un preču konkurētspēju. Es balsoju par šo ziņojumu. Es arī ceru, ka turpmāk šī regula tiks papildināta ar politisko partiju un plašsaziņas līdzekļu reitingu kontroli, lai novērstu manipulācijas ar sabiedrības viedokli par naudu. Kredītreitingu aģentūras nestrādā pietiekami, lai iegūtu informāciju un to analizētu. Tās ir gatavas parādīt izdevīgus rezultātus tiem, kuri maksā. Visi tie, kuri manipulē ar sabiedrības viedokli un tādējādi nodod sabiedrību, ir pelnījuši smagu sodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairāk nekā jebko citu finanšu krīze ir mums skaidri parādījusi, ka kredītreitingu aģentūru rokās ir bīstams monopols un ka to vērtējumi ne vienmēr ir adekvāti un dažkārt ļoti riskanti. Tāpēc ir svarīgi izveidot reitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tā kā šīs aģentūras ir ļoti sarežģītas finanšu tirgu sistēmas daļa, tika pieņemts lēmums šajā nolūkā ieviest divkāršu sistēmu. Turklāt ziņojumā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu aģentūru piešķirtos reitingus var izmantot Eiropas Savienībā.

Protams, ir būtiski, lai uzraudzības sistēma ļautu piemērot sankcijas. Nākotne rādīs, kādā apmērā tās faktiski tiks piemērotas. Tas, ka tagad ir izveidotas vairākas ES uzraudzības iestādes, kas paredz lielāku administrāciju un izmaksas, nav labi Eiropas nodokļu maksātājiem. Balsojot es to ņēmu vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka:

- par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību Eiropas Savienībā jābūt atbildīgai tikai Eiropas Uzraudzības iestādei (EUI), proti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kurai jābūt ekskluzīvām pilnvarām parakstīt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

- EUI (EVTI) jābūt atbildīgai par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību ar tiesībām, sagatavojot vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu, iegūt visu vajadzīgo informāciju no kredītreitingu aģentūrām, kredītreitingu noteikšanas pasākumos iesaistītajām personām, organizācijām, kas tiek vērtētas, un ar tām saistītām trešām pusēm; trešām pusēm, kurām kā apakšuzņēmējiem uzdots veikt jebkādus darba uzdevumus, un jebkādām citām personām, kuras ir cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai to darbību;

- ka pēc attiecīgo iestāžu uzraudzības pilnvaru nodošanas EUI (EVTI) kredītreitingu aģentūras reģistrācijai, ko atļāvusi attiecīgā iestāde, jābūt derīgai visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām.

Tā ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Tāpēc es balsoju par un atbalstu referentu Gauzes kungu, kurš ierosina galvenokārt pievērsties Eiropas Vērstpapīru un tirgu iestādes iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Patiesībā ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka noteiktas kredītreitingu aģentūras vērtēta finanšu instrumenta izdevēja sniegtās informācijas pārredzamība var potenciāli radīt ievērojamu pievienoto vērtību attiecībā uz tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot šo aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Iepriekšējās debatēs par Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pieņemšanu referents uzstāja, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī.

Šis princips tika atbalstīts, un Komisija apņēmās izstrādāt tiesību akta priekšlikumu šajā jomā. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, ļauj turpmāk efektīvi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Šajā regulā, ar ko izveido EVTI, ir uzsvērts, ka šī iestāde īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes joprojām būs atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam.

Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, kurai pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu, kas būtu plašāks par šo psiholoģiski jauno rīcību, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā. Tomēr tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām neapdomīgi traukties uz priekšu. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma nekā vispār nekāda.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Sāk īstenoties finanšu tirgu regulēšanas pakāpeniskais process. Ir uzlabota ieguldītāju aizsardzība, un ir nodrošināta labāka pārredzamība. Noteikumi tagad ir plašāki un visaptverošāki un tāpēc nodrošina labāku aizsardzību visiem dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Pasaules finanšu krīze, kuru daļēji veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Šī iemesla dēļ 2011. gada 1. janvārī darbu sāks Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

Vienlaikus krīze, kas joprojām turpinās, un pastāvīgie jaunie atklājumi par tirgus mehānismiem liek pastāvīgi pielāgot un vajadzības gadījumā paplašināt šīs iestādes uzdevumus un pilnvaras. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju detalizēto formulējumu un precizējumus par EVTI pilnvarām un tās attiecībām ar attiecīgajām valstu iestādēm. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tas sekmē vajadzīgo ES tiesiskā regulējuma vienkāršošanu. Es uzskatu, ka pašlaik spēkā esošās direktīvas metroloģijas jomā vairāk kavē, nekā palīdz strādāt šajā jomā. Vienlaikus es piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpieņem tāds risinājums, kas paredz ne tikai minēto direktīvu atcelšanu, bet arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Metroloģija ir zinātne par mērījumiem. Kopš seniem laikiem eiropieši visās jomās (garums, tilpums, spirta saturs utt.) ir pieņēmuši daudzas mērīšanas sistēmas. Piemēram, metriskās sistēmas pieņemšana ir nodrošinājusi labāku sadarbību starp dažādiem ekonomikas dalībniekiem Eiropas kontinentā un pēc tam visā pasaulē. Tomēr daudzās jomās pastāv ļoti dažādi mēri un mēru sistēmas. Vēloties likvidēt sadarbības šķēršļus starp eiropiešiem, Eiropas Savienība ir izveidojusi ilglaicīgu mēru sistēmu saskaņošanas politiku. Direktīva 2004/22 bija svarīgs solis šajā virzienā. Tā kā mēs gatavojamies pārskatīt šo tiesību aktu, vairāki instrumenti tagad ir izrādījušies novecojuši un ir jāatceļ, lai direktīvu padarītu vieglāk lasāmu. Es atbalstīju šo tekstu, jo tajā ir veikti atzinīgi vērtējami metroloģijas tiesību aktu pielāgojumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu, ka ir jāvienkāršo Kopienas acquis un jāatjaunina direktīvas, kas vairs netiek piemērotas, pielāgojot tās mūsdienām. Attiecīgās direktīvas ir novecojušas un neveicina labāku regulējumu. Komisija domā, ka tiesību akti metroloģijas jomā nav jāsaskaņo, jo tā uzskata, ka starp dalībvalstīm ir pietiekama sadarbība un ka pašreizējā noteikumu kopējas atzīšanas situācija, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskiem parametriem, ir atbilstoša. Tomēr ir jāņem vērā, ka regulējuma vakuums šajā jomā radītu kaitējumu un ka mēs nedrīkstam veicināt juridisku nenoteiktību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriestajā ziņojumā runa ir par iespēju atcelt līdz astoņām direktīvām attiecībā uz metroloģiju sešās nozarēs, lai vienkāršotu Eiropas tiesību aktu kopumu šajā jomā: par aukstā ūdens skaitītājiem neattīrītam ūdenim (Direktīva 75/33/EEK); par spirta skaitītājiem un spirta tabulām (direktīvas 76/765/EEK un 76/766/EEK); attiecīgi par vidējas precizitātes atsvariem un atsvariem, kuru precizitāte ir lielāka par vidējo (direktīvas 71/317/EEK un 74/148/EEK); par transportlīdzekļu riepu spiediena mērītājiem (Direktīva 86/217/EEK); par graudu standartmasu (Direktīva 71/347/EEK) un par kuģu tilpņu kalibrēšanu (Direktīva 71/349/EEK).

Starp dažādajām iespējām attiecībā uz šīm astoņām direktīvām, kas tika apskatītas, proti — to pilnīgu atcelšanu, atcelšanu ar nosacījumiem un bez pasākumu veikšanas — Komisija secināja, ka nav nevienas iespējas, kas izceltos. Tomēr nolūkā uzlabot regulējumu Komisija atbalsta visu direktīvu pilnīgu atcelšanu, proti, tā atbalsta jaunu regulējumu mērinstrumentu jomā.

Es atbalstu šo Komisijas izvēli no likumdošanas izcilības viedokļa, lai gan uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Vienkāršs un atjaunināts Kopienas acquis ir viens no ES mērķiem. Nav jēgas paturēt pilnīgi novecojušus noteikumus. Attiecībā uz metroloģiju pastāv viedoklis, ka nav jāveic nekāda saskaņošana, jo spēkā esošie tiesību akti ir kopēji atzītu noteikumu kopums, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskajiem parametriem. Tomēr ir svarīgi, lai regulējumā par šo jautājumu netiktu radīta plaisa un lai nebūtu juridiskas nenoteiktības.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju, jo tāpat kā referente es atbalstu vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Es arī atbalstu viedokli, ka „dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana izraisīs juridisku neskaidrību”. Es uzskatu, ka šās direktīvas par mērinstrumentiem ir jāatceļ un jāvienkāršo, pārskatot metroloģijas juridisko pamatu — Mērinstrumentu direktīvu. Kopumā es uzskatu, ka tā ir pozitīva rīcība, lai vienkāršotu ES tiesību aktus, jo tā uzlabos iedzīvotāju piekļuvi šiem tiesību aktiem un ļaus efektīvāk strādāt šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašlaik astoņas ES direktīvas aptver metroloģijas jomu sešās dažādās nozarēs. Tāpēc saskaņā ar labākas likumdošanas principu Komisija ierosina atcelt šīs direktīvas. Kā norāda Komisija, saskaņošana nav vajadzīga, jo pašreizējā situācija dalībvalstu noteikumu savstarpējas atzīšanas jomā ir apmierinoša. Tomēr referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību. Es balsoju par ziņojumu, jo referente ņems vērā juridiskās neskaidrības problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas direktīvu atcelšana būtībā nozīmē to, ka Eiropas Savienības sistēmā tiks radīts regulējuma vakuums, bet tādas sistēmas kā metroloģijas jomas direktīvu regulējuma modernizācija noteikti ir solis uz priekšu, lai izveidotu plašāku un mūsdienīgāku kopēju sistēmu. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojumu, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju. Tomēr princips, ko atbalsta Padome un Komisija, ir trauslā līdzsvarā, jo katrai dalībvalstij būs jāpaļaujas uz valstu standartu savstarpējo atzīšanu, izvairoties no problēmu radīšanas uzņēmējiem nozarē, kas balstās uz metroloģijas noteikumiem, kamēr netiks pieņemta mērinstrumentu direktīvas pārskatīta versija, kas saskaņos attiecīgos tiesību aktus Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu referentes nostājai, kura attiecībā uz metroloģiju atbalsta labāku regulējumu.

Komisija atbalstīja visu astoņu ar metroloģiju saistīto direktīvu pilnīgu atcelšanu, tomēr referentes nostāja ir līdzsvarotāka, piešķirot dalībvalstīm vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus par metroloģiju saskaņot Eiropas līmenī. Tādēļ ir noteikts pārejas periods, lai izanalizētu direktīvu atcelšanas iespējamās sekas un izanalizētu šīs jomas pamatdirektīvas (Direktīvas 2004/22/EK) pārskatīšanas nepieciešamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es piekrītu referentei Weisgerber kundzei, kura atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par pārējām.

Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Es atkārtoti norādu, ka piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Visu astoņu direktīvu atcelšana, visticamāk, radīs papildu administratīvo slogu, jo dalībvalstis varēs ieviest valsts noteikumus par mērinstrumentiem, ko reglamentē direktīvas, kuras tiek atceltas. Ne tās direktīvas, kas tiek atceltas, ne pārējās, kuras palikušas spēkā, neuzlabos patērētāju aizsardzības kopējo līmeni. To var sasniegt, tikai tās grozot. Es uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Es arī atbalstu referentes priekšlikumu pabeigt šo procesu līdz 2014. gada 1. maijam. Tādēļ es balsoju pa šo ziņojumu, jo tajā ir izvēlēts risinājums, saskaņā ar kuru direktīvas tiks atceltas, taču vienlaikus tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu vispārējam mērķim uzlabot regulējumu metroloģijas jomā. Tomēr es uzskatu, ka būtu ieteicams to izvērtēt plašāk, jo pārsteidzīga standartizācija varētu radīt lielāku sabrukumu un juridisko nenoteiktību nekā priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments parāda, ka tas atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par parējām. Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Eiropas Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

Tāpēc mēs izvēlējāmies risinājumu, kas paredz minēto direktīvu atcelšanu un arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir dots ievērojams ieguldījums birokrātijas mazināšanā, ko pastāvīgi tiek aicināts darīt, un tas ļauj atcelt vairāk nekā 20 direktīvas, kuras ir novecojušas vai vairs nav vajadzīgas. Tā ir pareizā pieeja, lai veidotu vienkāršāku un racionālāku Eiropu.

 
  
  

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo svarīgo rezolūciju, jo esmu pārliecināta, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva būs ietekmīgs programmu plānošanas instruments un ka tas Eiropas Savienībā veicinās plašākas pārrobežu diskusijas. Pilsoņu iniciatīva dod tiesības Eiropas pilsoņiem izteikt likumdošanas priekšlikumu. Lai šī iniciatīva būtu efektīva, Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem vajadzētu apvienoties pilsoņu komitejā, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv dažādas dalībvalstis. Tas nodrošinās, ka ierosinātie jautājumi Eiropai patiešām ir svarīgi, un tajā pašā laikā šim noteikumam būs vēl kāda vērtība, proti, tas veicinās parakstu vākšanu jau iniciatīvas sākuma posmā. Es domāju, ka pilsoņu iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja ES regulējums būs pilsoņiem labvēlīgs, neparedzēs organizatoriem apgrūtinošus pienākumus un nepievils viņu cerības. Ir arī ļoti svarīgi, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visā mūsu kontinentā un tāpēc liela uzmanība ir jāpievērš saziņas pasākumiem un informācijas kampaņām, kuru mērķis ir informētības palielināšana par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlamenta un Padomes kompromiss par tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu, ko pavadījušas smieklīgi triumfālas runas par ES demokrātisko iestāžu stiprināšanu, nav nekas vairāk par aizvainojošu mēģinājumu manipulēt ar iedzīvotājiem un tos apmuļķot. Maldīgi dēvētā „pilsoņu iniciatīva” ir ne tikai bezjēdzīga — tā var pat izrādīties bīstama iedzīvotājiem. Nemaz jau nerunājot par procedūras prasībām, kas noteiktas attiecībā uz 1 000 000 parakstu savākšanu, lai lūgtu Komisijai sagatavot likumdošanas iniciatīvu, — būtībā nekas netiek mainīts — Komisijai nav nekādu pienākumu ierosināt likumdošanas iniciatīvu un tai nav saistību attiecībā uz tās saturu.

Gluži pretēji, šāda veida „pilsoņu iniciatīvu”, ko vada un manipulē ar kapitāla un buržuāziskās politikas sistēmas mehānismiem, ES iestādes var izmantot, lai ES un monopolu izdarītās prettautiskās un reakcionārās izvēles attēlotu kā acīmredzamu „tautas prasību”. Turklāt šāda veida „iniciatīva” tiks izmantota, lai parakstus, memorandus un prasības nostādītu pret organizētu tautas un strādnieku šķiras kustību, masu demonstrācijām un dažādiem cīņas veidiem. Dažādas „pilsoņu iniciatīvas” nevar apslēpt ES reakcionāro būtību, un tās arī nespēj mazināt šķiru cīņas un vietējo kustību cīņas pieaugumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Pilsoņu iniciatīva tika solīta Lisabonas līgumā, un tagad tā beidzot tiek īstenota. Šis jaunais līdzdalības veids Eiropas Savienības politikas izstrādē ļauj Eiropas pilsoņiem tieši vērsties Komisijā, lūdzot to sagatavot priekšlikumu par viņiem interesējošiem jautājumiem, ja vien tie ietilpst ES pilnvaru jomā. Mēs tikai gaidījām, līdz tiek ieviesti noteikumi par procedūru, lai šīs jaunās Eiropas pilsoņu tiesības kļūtu par realitāti. Tagad tas ir izdarīts, un es balsojumā atbalstīju šo priekšlikumu. „Pilsoņu komiteja”, kuras sastāvā ir personas no vismaz septiņām dalībvalstīm, Komisijā var reģistrēt iniciatīvu. Pēc tam var sākt parakstu vākšanas procedūru papīra formātā un tiešsaistē. Vajadzīgajiem miljons parakstiem jābūt vismaz no vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu un tiem jābūt savāktiem 12 mēnešu laikā. Dalībvalstis pārbaudīs paziņojumus par atbalstu. Visiem parakstu iesniedzējiem jābūt Eiropas Savienības pilsoņiem vecumā, kas tiem dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visbeidzot, Komisija kā līgumu sargātāja pieņems galīgo lēmumu par to, vai ir jāveic likumdošanas procedūra.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstu Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu par tiesībām saskaņā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu iesniegt likumdošanas priekšlikumu. Tiek uzskatīts, ka šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi pārvarot plaisu viņu starpā un nodrošinot, lai ES iestādes risinātu konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) starpniecību pilsoņi var tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai ierosinātu tiesību aktu. Tieši Komisija lems par pasākumiem, kuri veicami saistībā ar sekmīgām pilsoņu iniciatīvām. Eiropas Parlaments spēs palīdzēt sasniegt šos mērķus, organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas. Tā kā šī ir jauna iniciatīva, būtu noderīgi, lai Komisija ik pēc trim gadiem iesniegtu regulas īstenošanas ziņojumu un, ja vajadzīgs, ierosinātu regulu pārskatīt. Lai nodrošinātu iniciatīvas efektīvu piemērošanu, ir jāizvairās no sarežģītām administratīvām procedūrām. Ir arī jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Pēc tam, kad tika panākts kompromiss par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ziņojums tika pieņemts ar ļoti lielu balsu vairākumu: 628 par un tikai 15 pret, un 24 atturas. Mani ļoti iepriecina šis balsojums, kas dod iespēju, sākot ar 2012. gadu, Eiropas pilsoņiem likt sevi sadzirdēt daudz skaidrāk. Koncepcija ir vienkārša; tas ir sava veida lūgumraksts Eiropas līmenī: pilsoņu komitejai, kuras sastāvā ir dalībnieki no vismaz septiņām dalībvalstīm, būs gads laika, lai savāktu miljonu parakstu par sabiedrību interesējošu jautājumu, kuram jāpievērš Komisijas uzmanība. Pēc tam Komisijai trīs mēnešu laikā ir jāizlemj, vai tā uzskata tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu par šo tematu par atbilstošu vai neatbilstošu, un jānorāda sava lēmuma iemesli. Mēs varam iebilst pret dažiem nosacījumiem, ko panākušas dalībvalstis, piemēram, pret prasību, ka jābūt pilsonim, nevis vienkārši Eiropas Savienības pastāvīgajam iedzīvotājam, lai parakstītu šo lūgumrakstu, vai arī pret iespēju valstīm pieprasīt indivīdiem personas apliecības, lai pārbaudītu viņu parakstus. Tomēr pilsoņu iniciatīva ir pozitīva ideja, un tas ir solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kas mums tagad jāievieš praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas tika ieviesta Lisabonas līgumā, ir milzīgs solis uz priekšu, lai izveidotu ciešākas attiecības starp Eiropas Savienību un Eiropas iedzīvotājiem. Šī jaunā iniciatīva piešķirs pilsoņiem tādas pašas iniciatīvas pilnvaras kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam. Turklāt tā nodrošinās pilsoņiem līdzekli tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties pie Eiropas iestādēm. Šāda divvirzienu plūsma ir savstarpēji izdevīga. Ieviešot šo iniciatīvu, būs garantija, ka ES iestādes risinās konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Turklāt Eiropas Parlaments spēs palīdzēt pilsoņiem sasniegt šos mērķus, izmantojot visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai atbalstītu izvēlētās pilsoņu iniciatīvas, it īpaši organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas.

Tomēr Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Tikai garantējot drošu vidi, kurā pilsoņi var iesniegt priekšlikumus, tā spēs iegūt viņu uzticību un palielināt interesi par Eiropas Savienības darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Pilsoņu iniciatīva, kas miljonam eiropiešu piešķir tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, Eiropas Savienībā ietver līdzdalības demokrātijas koncepciju, kas faktiski ir noteikta Lisabonas līgumā. Tas ir jauns, svarīgs ES pasākums, un tāpēc Parlaments saņems atsauksmes no tā pārstāvētajiem pilsoņiem par to, vai ES strādā labi vai slikti. Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments, cik vien iespējams, ir centies padarīt likumdošanas iniciatīvas procedūru pēc iespējas vienkāršāku un vieglāk izmantojamu, jo tieši pilsoņi to faktiski izmantos. Mums nav vajadzīga sarežģīta procedūra, kas tikai radītu ES pilsoņu neapmierinātību.

Parlamenta galvenās prasības ir pieņemtas, piemēram, pieņemamības pārbaude pašā sākumā, nevis pārbaudes veikšana pēc pirmo 300 000 parakstu savākšanas. Es uzskatu, ka tas, ka minimālais dalībvalstu skaits, kurās jāsavāc paraksti, ir ceturtdaļa, nevis trešdaļa, kā tas tika sākotnēji ierosināts, ir Parlamenta un ES pilsoņu uzvara. Es ceru, ka tad, kad 2012. gadā stāsies spēkā Parlamenta lēmums, ES pilsoņi iesniegts tik daudz iniciatīvu, cik vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, ļoti labi apzinoties, ka tas vienkārši ir Eiropas pilsoņu gribas izpausmes veids un nevis spēcīgs līdzeklis, lai piedalītos vai mainītu pašreizējās politikas jomas. Komisija līdz pašām beigām mēģināja ierobežot šīs konkrētās pilsoņu tiesības, un tādēļ galīgais teksts neatspoguļo reālās ieceres; piemēram, tā ieviesa īpaši sarežģītas procedūras, lai izmantotu šīs tiesības. Diemžēl tika noraidīti svarīgi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegti grozījumi, un tāpēc iniciatīvas nedrīkst parakstīt ES pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav dalībvalsts pilsoņi, tādējādi izslēdzot pastāvīgo iedzīvotāju vienlīdzīgu līdzdalību neatkarīgi no valstspiederības, kā arī netiek garantēts tas, ka paraksti atbildīs parakstītāju personas kodiem.

Neskatoties uz to, galīgā teksta versija ir daudz labāka nekā sākotnēji ierosinātais teksts, jo tajā ir noteikts ceturtdaļas dalībvalstu minimums, ir ierosināts iniciatīvas nekavējoties reģistrēt un tiek prasīts Komisijai organizēt atklātu diskusiju par katru sekmīgo iniciatīvu, kā arī garantēt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz katras iniciatīvas finansējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es vienmēr esmu uztvēris šo iniciatīvu kā vienu no svarīgākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Iespējai vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, izvirzīt likumdošanas iniciatīvu vajadzētu veicināt pilsoniskās sabiedrības Eiropas pilsonības nostiprināšanu Eiropas Savienības līmenī. Es uzsvēru šī pasākuma darbības jomu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem nav tiesību iesniegt likumdošanas iniciatīvas. Es ceru, ka šīs likumdošanas iniciatīvas praktiskā piemērošana neizrādīsies pārmērīgi birokrātiska, mazinot šī jaunā instrumenta izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. Kaut gan es pilnībā atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, es balsoju pret galīgo normatīvo rezolūciju, jo esmu vīlies tajā, cik maz galu galā tika sasniegts ar šo daudzsološo instrumentu. Jo īpaši es nepiekrītu noteikumam, kurā prasīts, lai parakstītāji lielākajā daļā dalībvalstu norādītu savus personas kodus. Es arī esmu pret ierobežojumu, ka EPI drīkst piedalīties tikai ES pilsoņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Lisabonas līgumā paredzētās „pilsoņu iniciatīvas” pamatnoteikumu pieņemšana ir vēl viens solis uz priekšu virzībā uz tiešo demokrātiju Eiropā. Turpmāk Komisijai būs jāapsver jauna Eiropas tiesību akta sagatavošana, ja prasība to darīt tiks saņemta no miljona pilsoņu no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. Tāpēc šis jaunais instruments Eiropas pilsoņiem sniedz iespēju patiešām ietekmēt likumdošanas procesu, Eiropas līmenī izvirzot prasību vai bažas, ko iedzīvotāji pauduši ar savu gribu. Tā ir uzvara, ko guvusi mūsu kustība, kura ir pastāvīgi aicinājusi tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem, veidojot stabilāku, pārredzamāku un pieejamāku Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Man ir prieks, ka tāpat kā lielākā daļa deputātu es balsoju par ziņojumu par „pilsoņu iniciatīvu”, kas ES likumdošanas procesā iesaista līdz šim nepieredzēti lielu tautas līdzdalību. Patiesi, piešķirot vienam miljonam pilsoņu politiskas iniciatīvas tiesības, Parlaments ar savu darbību rāda labu līdzdalības demokrātijas piemēru. Tas tagad ir Eiropas Savienības turpmākais ceļš — tai jānokļūst vēl tuvāk pie saviem iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. − (DE) Salīdzinot ar sākotnējo projektu, ir veikti daži nelieli uzlabojumi. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr es vēlētos pateikt, ka pat ar šo bezzobaino pilsoņu iniciatīvu Eiropas Savienībā joprojām ir ārkārtīgs demokrātijas deficīts, kam nav nekādas tiešās demokrātijas formas. Tāpēc nākamajam solim jābūt obligātu referendumu ieviešanai par veiksmīgām iniciatīvām. Ļoti atzinīgi ir vērtējama lūgumrakstu aizsācēju obligāta atklāta uzklausīšana, piedaloties Komisijai un Parlamentam. Tagad dalībvalstīm ir ātri jāīsteno pilsoņu iniciatīva, nekavējot laiku un neradot pārmērīgu birokrātiju.

Lai novērtētu paziņojumus par atbalstu, vietējo iestāžu veiktas personas apliecību pārbaudes nebūs vajadzīgas, piemēram, tādas, kas piemērojamas valstu referendumu pieprasījumos. Valstu vēlēšanu iestādēm vajadzētu veikt pārbaudi izlases veidā, kā to ierosināja Eiropas Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu, kas ir viens no svarīgākajiem ar Lisabonas līgumu ieviestajiem noteikumiem, saskaņā ar kuru miljons pilsoņu var lūgt Komisiju ierosināt noteiktus tiesību aktu priekšlikumus. Eiropas Parlamenta pieņemtajiem priekšlikumiem vajadzētu padarīt ar pilsoņu iniciatīvu saistītos noteikumus skaidrākus, vienkāršākus un vieglāk piemērojamus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šodien apstiprinātā pilsoņu iniciatīva ir vēl viens solis uz priekšu, lai radītu Eiropu, kas ir veidota iedzīvotājiem un ko veido iedzīvotāji, palielinot tās demokrātisko būtību un pārredzamību, kā arī mudinot Eiropu tuvoties saviem iedzīvotājiem un aktīvai, ieinteresētai un līdzdarbīgai pilsoniskajai sabiedrībai. No šā brīža Eiropas pilsoņi varēs iesniegt pieprasījumu, lai Eiropas Komisija par noteiktu jautājumu ierosina tiesību aktu, ja vien tiks garantēts minimālais parakstītāju skaits no vismaz vienas piektdaļas dalībvalstu.

Tomēr man jāpauž neizpratne par kolektīvu apvienību un organizāciju izslēgšanu (2. pants, nr. 3), jo īpaši domājot par NVO un politiskajām partijām — organizācijām, kas ir pārstāvības demokrātijas pamatā, kā arī izvēlēto terminoloģiju („pilsoņu komiteja”), lai identificētu organizatoru grupu.

Es arī brīnos par mēģinājumu noteikt parakstītāju minimālo vecumu 16 gadu līmenī, ja lielākajā daļā dalībvalstu aktīvas vai pasīvas balsstiesības tiek iegūtas, sasniedzot pilngadību — 18 gadu vecumu. Tieši tam jābūt par kritēriju, kā Komisija ierosinājusi priekšlikuma 3. panta 7. un 2. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīts par to, ka ir pieņemts šis ziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu un kuras mērķis ir piešķirt pilsoņiem tādas pašas politiskās iniciatīvas pilnvaras, kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam.

Katrai iniciatīvai būs 12 mēneši laika, lai savāktu miljons parakstu, kam jābūt vismaz no ceturtdaļas dalībvalstu — pašlaik septiņām. Minimālais parakstītāju skaits no katras valsts svārstās no 74 250 Vācijā līdz 3 750 Maltā. Portugāles gadījumā minimālais vajadzīgais parakstītāju skaits iniciatīvas atbalstam būs 16 500.

Atbalsta paziņojumu derīgumu pārbaudīs dalībvalstis. Portugālē būs jānorāda personas apliecības, pases vai pilsoņa apliecības numurs. Parakstītājiem jābūt ES pilsoņiem un jābūt pietiekami veciem, lai varētu balsot Eiropas vēlēšanās (18 gadi Portugālē).

Pēc tam Komisijai būs jāizanalizē iniciatīva un trīs mēnešu laikā jānolemj, vai tā ierosinās Eiropas tiesību aktu par šo jautājumu. Pēc tam Kopienas izpildvaras pārstāvjiem būs jāizklāsta „rīcība, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un tās iemesli”. Šis pamatojums tiks publiskots.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Es atzinīgi vērtēju Lamassoure kunga un Gurmai kundzes ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu. Šis balsojums ir apstiprinājis un pat palīdz izstrādāt Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatnoteikumus, kā paredzēts Lisabonas līgumā.

Pilsoņu komiteja, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis, drīkst reģistrēt iniciatīvu un papīra formātā vai tiešsaistē sākt vākt vajadzīgo 1 miljonu parakstu, tiklīdz Komisija ir veikusi pieņemamības pārbaudi. Šim līdzdalības demokrātijas piemēram ir ļoti liels potenciāls, jo tas tiešā veidā iesaista pilsoņus un zināmā mērā ļauj viņiem piedalīties mūsu darbā.

Divu līdzreferentu kopīgais darbs ir parādījis, ka var pārvarēt pat ideoloģisku nevienprātību, ja darbs tiek veikts efektīvi un pilsoņu interesēs. Šī pamatnostāja ir raksturīga Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai, kura vienmēr ir proaktīva, atvērta dialogam un sadarbībai, taču vienlaikus tās pamatā ir stabilas un nesatricināmas vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī katrā ziņā ir demagoģiska iniciatīva, Eiropas Savienības propaganda, kuras vienīgais uzdevums ir mēģināt apslēpt pašlaik notiekošo demokrātijas mazināšanu un likt mums aizmirst, ka tieši Eiropas vadītāji neļāva rīkot referendumu par pašu Lisabonas līgumu, kas paredzēja tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu.

Tikmēr pašā Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti ierobežojumi šādai pilsoņu iniciatīvai, 11. pantā norādot, ka ir vajadzīgs miljons parakstu no ievērojama dalībvalstu skaita, un pēc tam norādot, ka pilsoņi var tikai aicināt Eiropas Komisiju ierosināt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, kuriem, pēc viņu domām, ir vajadzīgs Eiropas Savienības tiesību akts, lai piemērotu līgumus.

Citiem vārdiem sakot, pēc visa parakstu vākšanas darba un pēc regulas projektā noteikto prasību izpildes nav nekādas garantijas, ka pilsoņu vēlmes tiks ņemtas vērā. Jebkurā gadījumā Eiropas Parlamenta apstiprinātais ziņojums nedaudz uzlabo Eiropas Komisijas priekšlikumu, taču tam ir jāatbilst Līguma noteikumiem, kas sākotnēji faktiski ierobežo jebkādas pilsoņu iniciatīvas palielināšanu. Tādēļ mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Jebkura pilsoņu iniciatīva ir jāparaksta vairāk nekā miljonam Eiropas Savienības pilsoņu, un šiem parakstītājiem jāpārstāv ceturtdaļa Eiropas Savienības dalībvalstu: tas bija šīs regulas vissvarīgākais nosacījums. Īrijas valdība plāno pārbaudīt parakstītājus no Īrijas, pārbaudot valsts vēlētāju sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. (FR) Es atturējos balsojumā par regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu. Manuprāt, Parlaments maldās, vēloties pēc iespējas vairāk veicināt šīs iniciatīvas, jo īpaši samazinot dalībvalstu skaitu, no kurām jāsavāc paraksti. Es palieku pārstāvības demokrātijas atbalstītājs. Pilsoņu iniciatīva nepalīdzēs atrisināt ES ekonomiskās, sociālās, vides un sabiedrības problēmas. Tas, ko dēvē par pilsoņu iniciatīvu, būtībā kalpos politisko ekstrēmistu spēkiem, kuri izmantos šo instrumentu, lai rīkotu kampaņas par nāvessoda atjaunošanu, pret minaretu būvniecību, pret Eiropas „augošo islamizāciju” un citiem populistiskiem tematiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Mēs visi to gaidījām kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā pagājušajā gadā: regulu par pilsoņu iniciatīvu, kurā ir noteiktas tās īstenošanas procedūras, noteikumi un pamatprocedūras un — jo īpaši — kura beidzot ļaus izmantot šo jauno instrumentu. No šā brīža viens miljons Eiropas pilsoņu, proti, tikai 0,2 % ES iedzīvotāju, varēs prasīt Komisijai noteiktās jomās izvirzīt priekšlikumus: tas ir svarīgs solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kam būtu jāļauj un jāveicina pārrobežu debates Eiropā, jo šī iniciatīva ir jāatbalsta pilsoņiem, kuri dzīvo dažādās dalībvalstīs; tas ir būtisks solis uz priekšu, lai satuvinātu Eiropas pilsoņus, ar cerību, ka Eiropas pilsoņi tiešām izmantos šo jauno instrumentu, ka tas būs efektīvs un ka Eiropas Komisija spēs pildīt pilsoņu ierosinātos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no interesantākajiem jauninājumiem, kas noteikts Lisabonas līgumā. Tas ir eiropiešu lūgumraksts, kas ļaus vienam miljonam Eiropas pilsoņu, kas pārstāv noteiktu skaitu ES dalībvalstu, iekļaut kādu jautājumu Komisijas darba kārtībā. Citiem vārdiem sakot, tā iezīmē Eiropas pilsoņu reālas likumdošanas varas rašanos, jo Komisijas pienākums būs reaģēt uz šo pilsoņu iniciatīvu, uzdodot veikt pētījumu vai ierosinot direktīvu. Situācijā, kad iedzīvotāju piederības sajūta Eiropas Savienībai joprojām ir pārāk vāja un kad rādītāji par nepiedalīšanos Eiropas vēlēšanās rada sevišķas bažas, šis jaunais instruments ļaus Eiropas pilsoņiem kļūt par pilnvērtīgiem dalībniekiem Eiropas demokrātijā. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir zināmā mērā nožēlojami dzirdēt, kā šodien tiek pausti viedokļi par riskiem, kas saistīti ar pilsoņu iniciatīvu. Ar Padomi panāktais kompromiss ir pilnīgi godīgs, un kritēriji, kas nosaka projekta pieņemamību, nodrošinās, lai negodīgas iniciatīvas nekad netiktu īstenotas. Mēs nedrīkstam baidīties no pilsoņu ierosinātām debatēm, izmantojot šī instrumenta sniegtās iespējas. Es balsoju par šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas pilsoņu likumdošanas iniciatīva ir ļoti svarīgs solis virzībā uz tādas Eiropas veidošanu, kuras pamatā ir pilsoņu tiesības. Stingri pieņemamības kritēriji, pieejamas un vienkāršotas procedūras un dalībvalstu pārstāvība ir galvenie tāda instrumenta pīlāri, kas atjauno līdzdalības demokrātijas vērtības prioritāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienības vērtībām Lisabonas līgums vismaz 1 miljonam pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu dalībvalstu, nodrošina reālu iespēju efektīvai pilsoņu līdzdalībai noteikumu izstrādē, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju cerībām. Mēs ceram, ka šis instruments palielinās pilsoņu tiesības un ka mēs drīz nonāksim līdz tādam brīdim, kad varēsim pozitīvi novērtēt sasniegtos rezultātus un vajadzības gadījumā pilsoņu interesēs veikt pienācīgus labojumus, lai šo patiesi novatorisko projektu padarītu vēl racionālāku un elastīgāku. Šādā veidā Eiropas Savienība, kuras pamatā ir eiro, tiks saskaņota ar Eiropu, kuras pamatā ir Eiropas iedzīvotāju tiesības uz pilsonību.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visa kontinenta mērogā. Tas ir līdzeklis, kas būtu jāizmanto pašiem pilsoņiem, un tās mērķis ir stiprināt tiešo demokrātiju, aktīvu pilsonisko darbību un Eiropas pilsoņu ietekmi uz Eiropas Savienības politikas jomām. Šī iniciatīva tika ieviesta Līgumā par Konstitūciju Eiropai un pēc tam Lisabonas līgumā, lai dotu pilsoņiem tādas pašas pilnvaras ierosināt politisku iniciatīvu, kādas jau ir Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. Man ir prieks, ka šajā ziņojumā ir veicināta moderno tehnoloģiju izmantošana kā piemērots līdzdalības demokrātijas līdzeklis. Šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni pilsoņiem ar iestādēm, tā pārvarot plaisu to starpā un nodrošinot, ka ES iestādes risina konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. − (DE) Šodien pieņemtā pilsoņu iniciatīva ir svarīgs solis uz priekšu, tuvinot Eiropas Savienību tās pilsoņiem. Tas beidzot sniedz iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem aktīvi piedalīties politiskos notikumos. Turklāt tas viņiem ļauj ne vien iesaistīties politikā, bet arī tiešā veidā aicināt Komisiju rīkoties.

Ir svarīgi nodrošināt, lai šī iniciatīva būtu pēc iespējas draudzīgāka pilsoņiem un vienkāršāka, nepieļaujot tās ļaunprātīgu izmantošanu. Lai cik lietotājam draudzīga būtu šī pilsoņu iniciatīva, ja tā tiks izmantota pārāk daudz, tai zudīs vērtība. Pilsoņu iniciatīva radīs vairāk demokrātijas un būtiski veicinās Eiropas modernizēšanu un iedzīvināšanu tās pilsoņiem. Es vēlētos vēlreiz aicināt Parlamentu un arī Komisiju nodrošināt, lai Lūgumrakstu komitejai šajā procesā tiktu piešķirta pienācīga nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Viens no Eiropas pilsoņu iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir tuvināt Eiropas iestādes pilsoņiem un vienkāršajiem eiropiešiem atvieglot savu tiesību un privilēģiju īstenošanu. Tā noteikti uzlabos dalībvalstu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdzēs izveidot sociāli labvēlīgu Eiropas Savienības tēlu. Priekšlikuma autori ir centušies izveidot vienkāršāko iespējamo modeli, lai organizētu ar iniciatīvu saistītas sanāksmes un vāktu parakstus. Ja eiropieši vēlēsies paust viedokļus par kādu jautājumu, kuru tie uzskata par svarīgu, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņi tiktu uzklausīti un lai tiktu izskatītas viņu prasības. Galu galā tieši to nozīmē patiesa demokrātija.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis vēsturisku lēmumu, kas dos iespēju pilsoniskajai sabiedrībai daudz aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās politisko lēmumu pieņemšanā, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Tas ir viens no kvalitatīvas politikas pamatnoteikumiem, kas daudzu gadu laikā ir ļāvis Eiropas Savienības dalībvalstīm sasniegt augstu demokrātijas, cilvēktiesību un labklājības līmeni, bet Eiropai kopumā kļūt par pasaules attīstītāko reģionu. Pilsoniskās sabiedrības uzdevums nav tikai dalība vēlēšanās. Pilsoņiem arī ikdienā ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot savu viedokli par konkrētiem likumiem vai notikumiem politiskajā dienaskārtībā. Viņu interesēs ir iesaistīties demokrātiskā kontrolē pār varu un kritizēt politiķus par viņu darbību. Bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības nebūtu bijusi iespējama Baltijas valstu neatkarības atjaunošana un mūsu valstu atgriešanās Eiropā. Tāpēc es ar lielu pārliecību balsoju par Pilsoņu iniciatīvu.

Līdz šim Eiropas likumdošanā nebija izstrādāti pietiekoši skaidri mehānismi, kā eiropiešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un kā vērst Eiropas institūciju uzmanību uz pilsoņiem aktuāliem jautājumiem. Es ticu, ka Pilsoņu iniciatīva palielinās cilvēku uzticību Eiropas Savienībai un vairos pieņemto lēmumu leģitimitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem pilsoņu iniciatīvas grozījumiem, jo uzskatu, ka tie stiprina šo iniciatīvu un iesaista vairāk iedzīvotāju. Šis ir vēsturisks brīdis, kurā Eiropas pilsoņiem tiek sniegts konkrēts instruments, lai ierosinātu svarīgus jautājumus un tematus ES līmenī. Es mudinu Komisiju ņemt vērā grozījumu, kurā ir aicināts pilsoņiem nodrošināt vienkāršas procedūras un pārredzamu informāciju. Viena lieta ir izveidot šādu mehānismu, taču tam ir arī jābūt pieejamam un saprotamam ES pilsoņiem, lai viņi to varētu pilnībā izmantot. Parlaments mēģina atvieglot kritērijus attiecībā uz parakstītājiem, prasot, lai tie pārstāvētu vismaz piektdaļu, nevis trešdaļu, dalībvalstu.

Tas arī aicina izveidot viegli pieejamu bezmaksas tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu. Es īpaši vēlētos uzsvērt vajadzību sasaukt pilsoņu komiteju, lai organizētu iniciatīvas. Pilsoņu komiteju kustība bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļāva Igaunijai 1991. gadā atgūt neatkarību. Tā ir skaidra zīme, ka pilsoņi kopīgi var paveikt ļoti daudz.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Parlamenta lēmumu ES pilsoņiem ieviest pilsoņu iniciatīvas iespēju. Jaunā visas ES lūgumrakstu sistēma ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pilsoņu lielāku līdzdalību, un tā nodrošinās tiešāku demokrātiju. Līgums par Eiropas Savienību kopumā uzlabo ES demokrātisko darbību. Pilsoņi var piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā un tieši vērsties Komisijā. Pilsoņu iniciatīva piešķir pilsoņiem iniciatīvas tiesības, kas pielīdzināmas Eiropas Parlamenta un Padomes tiesībām. Lai nodrošinātu pilsoņu iniciatīvas pareizu īstenošanu, ir vajadzīgs vismaz viens miljons parakstu no vismaz vienas piektdaļas visu dalībvalstu. Turklāt Parlaments savā rezolūcijā ierosina pasākumus, kas ļaus vieglāk izmantot pilsoņu iniciatīvu.

Piemēram, Komisijai vajadzētu apsvērt, kā izmantot pašreizējās programmas, kuras veicina mobilitāti un aktīvu pilsonisko darbību, un jaunus saziņas veidus, piemēram, sociālos tīklus, kuri veicina publiskas debates. Es atzinīgi vērtēju to, ka pārstāvniecības un biroji dalībvalstīs darbosies kā starpnieki un konsultatīvas iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Sabine Lösing un Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Neskatoties uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzlabojumiem, kas izdarīti starp Komisiju un Parlamentu panāktā kompromisa rezultātā, tajā joprojām ir nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi. Turklāt pastāv risks, ka to izmantos kā instrumentu, piemēram, lielie uzņēmumi un organizācijas, jo, lai gan tiek garantēta pārredzamība, nav noteikts ierobežojums uzņēmumu veiktajiem ziedojumiem. Šo un citu iemeslu dēļ mēs atturējāmies galīgajā balsojumā.

Turpmāk uzskaitīti daži mūsu iebildumi.

1. No šīs iniciatīvas nav izslēgti uzņēmumi.

2. Nav nolemts, vai var piedalīties jaunāki pilsoņi, sākot ar 16 gadu vecumu. Tā vietā tas ir atkarīgs no valstu vēlēšanu likumiem.

3. Nevar piedalīties trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo ES.

4. Nav pieejama kompensācija, ja parakstu skaits pārsniedz 100 000 (EUR 0,005 par vienu parakstu). Rezultātā šī iniciatīva tās aizsācējiem būs ļoti dārga un tāpēc nebūs vienlīdz pieejama visiem.

5. Nav aizliegti uzņēmumu ziedojumi Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstam, un tiem nav noteikts maksimālās summas ierobežojums.

6. Nav sniegta konkrēta informācija par iespēju vērsties Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesā, ja iniciatīva tiek noraidīta.

7.