Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 08.35)

2. Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

3. ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, noslēdzoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

4. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

5. Gatavošanās Eiropadomes 2010. gada 16.–17. decembra sanāksmei - Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide euro zonas finansiālās stabilitātes saglabāšanai (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– Padomes un Komisijas paziņojumiem par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei (2010. gada 16.–17. decembris) un

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski (O-0199/2010) un kuru uzdeva S. Bowles Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā Komisijai: pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti (B7-0659/2010).

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, komisār, godājamie deputāti! Padomes vārdā vēlos jums pateikties, priekšsēdētāja kungs, par šo iespēju uzstāties Parlamentā, lai jūs iepazīstinātu ar jautājumiem, ko apspriedīs Eiropadome.

Eiropadomes rītdienas un parītdienas sanāksme noteikti būs izšķirošs solis, lai nostiprinātu Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru. Svarīgākais darba kārtības punkts patiesībā būs finansiālās stabilitātes nostiprināšana. Mēs dzīvojam laikā, kad pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir radījuši un turpina radīt būtiskas problēmas gan valdībām, gan pilsoņiem. Mums jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek pārvarēta pašreizējā finanšu krīze un atjaunota uzticība.

Kopš krīzes sākuma esam apliecinājuši savu apņemšanos īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti un veicinātu ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanos. Krīze jo īpaši ir uzsvērusi vajadzību izveidot papildu instrumentu euro zonas stabilitātes saglabāšanai. Mums bija jāizveido ad hoc mehānisms, ko izmantojām, lai atbalstītu Īriju. Tomēr vidējā termiņā mums patiešām vajadzīgs pastāvīgs instruments.

Šai nolūkā, nepārtraukti apspriežoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju, nākamajā Eiropadomes sanāksmē rīt no rīta Beļģijas valdība iesniegs priekšlikumu lēmumam grozīt Līguma 136. pantu, lai izveidotu mehānismu, kas aizsargātu visas euro zonas finansiālo stabilitāti. Eiropadomi aicinās apstiprināt šo lēmuma projektu un sākt vienkāršotu pārskatīšanas procedūru, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. panta 6. punktā. Tās mērķis būs minētā lēmuma oficiāla pieņemšana 2011. gada martā un šā lēmuma stāšanās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Turklāt Eiropadomes oktobrī apstiprinātā Ekonomikas pārvaldības darba grupas ziņojuma īstenošana ir svarīgs solis fiskālās disciplīnas palielināšanas, plašākas ekonomikas uzraudzības un padziļinātas koordinācijas virzienā. Šis jautājums, ko mēs uzskatām par ļoti svarīgu, pašreiz ir gan Parlamenta, gan Padomes ziņā un būtu jāatrisina līdz nākamā gada vasarai.

Visbeidzot, vēlos uzvērt jaunās stratēģijas „Eiropa 2020” ietekmi izaugsmes un nodarbinātības jomā, kam ir svarīga nozīme, lai mēs izkļūtu no krīzes. Beļģijas prezidentūra ir apņēmīgi turpinājusi „Eiropa 2020” īstenošanu, lai bruģētu ceļu ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Papildus šiem ekonomiska rakstura jautājumiem vēlos minēt vēl divus. Eiropadome risinās jautājumu par Eiropas Savienības attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem. Ārlietu padome baroneses Ashton vadībā ir sagatavojusi progresa ziņojumus par trīs partneriem — Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un Krieviju. Tāpēc Eiropadome uzmanīgi uzklausīs baroneses Ashton uzstāšanos par Eiropas Savienības attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem. Baronesi Ashton aicinās izmantot šo pieeju arī saistībā ar citiem partneriem, piemēram, Ukrainu, Āfriku, Indiju un Brazīliju, un 2011. gada martā iesniegt ziņojumu, aprakstot, kāda ir viņas saziņa ar šīm valstīm.

Mans pēdējais punkts attiecas uz Melnkalnes iesniegto pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vispārējo lietu padome atzinīgi novērtēja Komisijas atzinumu par Melnkalni. Šī valsts ir panākusi progresu saistībā ar atbilstību politiskajiem kritērijiem, ko noteica Eiropadome Kopenhāgenā, un stabilizācijas un asociācijas procesa prasībām. Tomēr vajadzīgi turpmāki centieni, it sevišķi, lai īstenotu septiņas galvenās prioritātes, kas izklāstītas Komisijas atzinumā. Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Padome ieteica Melnkalnei piešķirt kandidātvalsts statusu, un Eiropadome šo jautājumu izskatīs.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šīs nedēļas Eiropadome pievērsīs uzmanību diviem galvenajiem mērķiem: vienoties par euro zonas turpmākā pastāvīgā Eiropas stabilitātes mehānisma galvenajām iezīmēm un par nelielajām izmaiņām Līgumā, kas šim mehānismam nodrošinās juridisku aizsardzību. Tāpēc ceru un sagaidu, ka šī Eiropadome vērsīs uzmanību uz rezultātiem, nostabilizējot paredzēto virzienu un nostiprinot vienprātību. Panākot vienošanos, šī Eiropadome arī sniegs vienotības, solidaritātes un nepārprotama atbalsta signālu attiecībā uz Eiropas projektu, taču šajā saistībā vēl jāpaveic daudz smaga darba.

Mēs visi zinām, ka pašlaik Eiropas Savienībai un it sevišķi euro zonai ir daudz likts uz spēles. Daudzi cilvēki Eiropas Savienību, vēloties saņemt atbildes: tirgi, mūsu partneri pasaulē, bet, galvenais, mūsu pilsoņi. Ko viņi sagaida? Kā mēs vislabāk varam viņus pārliecināt? Manuprāt, atbilde ir skaidra. Mums jāparāda, ka Eiropas Savienība kontrolē notiekošo, ka mums ir rīcības virziens, kuru ievērosim, un ka mēs runājam un rīkojamies vienoti. Mums nav vajadzīgs skaistumkonkurss, kurā piedalās vadītāji, pretrunīgu scenāriju kakofonija vai paziņojumi, kam neseko rīcība.

Jā, mēs esam saskārušies ar nopietnām problēmām, taču, ja mierīgi aplūkosit faktus, redzēsit, ka Eiropas Savienība sekmīgi risina šīs problēmas. Saistībā ar Grieķiju un Īriju mūsu priekšā bija divas konkrētas problēmas. Abos gadījumos pieņēmām vajadzīgos lēmumus. Abās situācijās ES bija spējīga rīkoties, taču mums jāievieš tālejošas reformas, lai izvairītos no šādām situācijām nākotnē.

Šādu reformu priekšnoteikums ir Eiropas ekonomikas reāla pārvaldība. Tāpēc ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums būtu jāaplūko kā stūrakmens sistēmā, kas eiropiešiem un tirgiem nodrošina uzticību, ka ir ieviestas īstās struktūras. Ceru, ka Parlaments turpinās šiem Komisijas priekšlikumiem piešķirt prioritāti, lai līdz nākamā gada vidum tos varētu pilnībā īstenot.

Mūsu nākotnes sistēmas pamatā būs atsevišķi un kopēji centieni, atbildība un solidaritāte. Mēs strauji dodamies šajā virzienā. Vienlaikus ir jākonsolidē valsts finanses. Lai atjaunotu uzticību, kas ir kritiski svarīga izaugsmei, ir vajadzīgas stabilas valsts finanses. Daudzās dalībvalstīs fiskālās politikas pašreizējais virziens nesekmē valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, un šim virzienam ir vajadzīgi koriģējoši pasākumi.

Mums, protams, skatiens jāvērš tālāk par fiskālo konsolidāciju, proti, izaugsmes veicināšanas virzienā, un, pateicoties stratēģijai „Eiropa 2020”, mēs sējam Eiropas nākotnes izaugsmes sēklas. Šī stratēģija Eiropai nodrošina reālas izaugsmes perspektīvas. Redzu, ka aizvien vairāk dalībvalstu pilnībā apgūst stratēģijas „Eiropa 2020” potenciālu. Ņemsim to par pamatu un paātrināsim izaugsmi sekmējošas reformas. Ja stratēģiju „Eiropa 2020” uztversim nopietni, tā varēs virzīt mūsu vietējās, valstu un Eiropas tautsaimniecības pretī izaugsmes nākotnes avotiem.

Mēs smagi strādājam, lai mēneša laikā iesniegtu pirmo Gada izaugsmes pētījumu. Esmu pārliecināts, ka šogad šis pētījums būs svarīgs temats šajā Parlamentā — tāpat kā Eiropas Savienības turpmākais budžets un tas, kā tā lielo potenciālu var izmantot, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas.

Mums ir arī jāaplūko mūsu banku sistēma un attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka bankas spēj pienācīgi finansēt ekonomiku, it sevišķi MVU. Saistībā ar tautsaimniecību stabilizēšanu liela daļa mūsu rīcības bija ad hoc vai pagaidu rakstura. Vēl viens svarīgs elements, kas mums jānodrošina un kas saistīts ar mūsu pieeju attiecībā uz tālejošām reformām, ir pastāvīgs stabilitātes mehānisms.

Tāds ir Eiropas stabilitātes mehānisma mērķis. Pēc intensīvas un ļoti sekmīgas apspriešanās mēs pagājušā mēneša beigās varējām iepazīstināt ar šā mehānisma izklāstu. Esmu pārliecināts, ka Eiropadome šonedēļ to atbalstīs, lai gan nākamo nedēļu laikā vēl ir jāizstrādā šā mehānisma precizējumi.

Mehānisms būtu arī jāatbalsta ar lēmumu īstenot nelielas un koncentrētas izmaiņas Līgumā. Tā kā dalībvalstis ir vienojušās par šīm Līguma izmaiņām, šī pieeja ir ātri jāīsteno. Līguma izmaiņu mērķis ir ļoti konkrēts. Tas ir vienkāršs, pragmatisks grozījums, lai nodrošinātu konkrētu vajadzību. Vajadzīgas tikai vienkāršas izmaiņas, lai to īstenotu. Tāpēc neļausimies kārdinājumam pārmērīgi sarežģīt šo jautājumu vai mākslīgi to saistīt ar citiem tematiem un neļausim, ka mūsu uzmanība tiek novērsta no konkrētā uzdevuma. Euro atbalsta liela politiskā griba. Gan pagaidu mehānisms, gan tagad arī pastāvīgais mehānisms ir svarīgākie lēmumi, lai parādītu, ka dalībvalstis tik ļoti kā vēl nekad vēlas atbalstīt euro stabilitāti un integritāti.

Visi šie elementi — ekonomikas pārvaldība, fiskālā konsolidācija, izaugsmi sekmējošas reformas, efektīvas bankas, Eiropas finanšu stabilitātes instruments un tā pēctecis — Eiropas stabilitātes mehānisms — ir savstarpēji saistīti. Tie jāaplūko kā vienots kopums, lai izstrādātu visaptverošu reakciju uz krīzi un novērstu tās atkārtošanos nākotnē.

Eiropas Centrālās bankas veiktie pasākumi, protams, būtiski veicina šā mērķa sasniegšanu.

Visi ir vienisprātis, ka šogad īstenotā rīcība — kas vislabāk vērojama attiecībā uz Grieķiju un Īriju — ir visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu plašākajās interesēs. Šās rīcības pamatā galvenokārt ir tādi principi kā solidaritāte, kopēja atbildība, riska dalīšana un savstarpēja atbalsta sniegšana, kad tas vajadzīgs. Es zinu, ka Parlaments šos principus augstu vērtē. Arī es tos augstu vērtēju, tāpēc saprotu, kādēļ citas idejas ir atmestas, lai īstenotu šos principus, izmantojot citus iespējamos mehānismus.

Šeit vēlos skaidri norādīt, ka eiroobligācijas pašas par sevi ir interesanta ideja. Komisija pati šo ideju ierosināja 2008. gadā, kad novērtējām Ekonomikas un monetārās savienības pirmos desmit gadus, taču pašlaik esam krīzes situācijā, un mūsu rīcībā jau ir finanšu mehānismi, lai šo krīzi risinātu, piemēram, Eiropas finanšu stabilitātes instruments. Tie ne tuvu netiek pilnībā izmantoti, un tos var uzlabot un pielāgot daudz ātrāk, nekā varētu izstrādāt alternatīvas, neraugoties uz to, cik šādas alternatīvas varētu būt interesantas.

Tāpēc, lai gan saprotu, ka vēlaties apsvērt katru iespējamo risinājumu, šis ir laiks, kad jārīkojas nekavējoties. Paturēsim šo ideju prātā nākotnei, bet tagad koncentrēsim uzmanību uz to, kāds varētu būt risinājums, lai panāktu vienprātību starp dalībvalstīm, un ko var paveikt ātri un izlēmīgi.

Kopīgi strādāsim līdz šā gada beigām, sniedzot pārliecinošu vēstījumu, ka Eiropas Savienībai ir vienots redzējums par tās ekonomiku un šā redzējuma īstenošanu. Īstenosim to, skaidri apzinoties mūsu galamērķi, un nešaubīsimies arī, kāds ir šis galamērķis: spēcīga un stabila euro zona vēl vienotākā Eiropas Savienībā.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam O. Chastel un Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso par viņu ievadrunām šīs diskusijas sākumā. Mēs diskutējam par ļoti svarīgu jautājumu. Krīzes pārvarēšana un darba vietu radīšana ir mūsu pilsoņu prioritāte. Rīt un parīt Eiropadome šim jautājumam pievērsīs vislielāko uzmanību.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropadomei, kuras sanāksmi atklās šonedēļ, būs konkrēts konteksts: spekulatīvi uzbrukumi euro, eiroskepses atjaunošanās un sekas Eiropas finanšu jomā laikā, kad šis Parlaments gatavojas balsot par 2011. gada budžetu.

Šie jautājumi, protams, ir cieši saistīti. Euro krīze un solidaritātes pasākumi ir ietekmējuši Eiropas iedzīvotāju pirktspēju, un viņi prāto, vai visi šie centieni ir kaut ko devuši, vai tie nodrošina rezultātu, tāpēc pat tādās valstīs, kas līdz šim ir atbalstījušas Eiropas projektu, ir sākusies eiroskepse. Šo fenomenu ir pārņēmušas populistiskas un ekstrēmistu politiskās frakcijas, kuras barojas no cilvēku bailēm un kārdinājuma ierauties sevī un kuras, nokļuvušas valdībā, nespēj nodrošināt brīnumlīdzekli.

Sākšu ar euro, kas mums ir jāaizsargā un jānostiprina, vienlaikus uzdodot sev dažus pamatjautājumus.

Pirmkārt, vai Eiropai jebkad ir bijusi tik stabila valūta kā euro? To saku tiem, kas ar nostaļģiju piemin valstu valūtas: solis atpakaļ nozīmētu katastrofālas sekas Eiropai.

Otrkārt, kas organizē uzbrukumus, ar kuriem euro saskaras nu jau vairākus mēnešus? Kas būs ieguvējs no šā nozieguma, ja drīkstu to tā nosaukt? Neesmu sazvērestību teorētiķis, bet, pateicoties sarunām ar politiskiem vadītajiem un finanšu analītiķiem, mūsu domas attiecībā uz mūsu problēmu cēloni dalās. Kad mēs gūsim mācību? Domāju, ka ar draugiem varam runāt bez aplinkiem.

Treškārt, kāpēc euro cena joprojām ir augstāka par 1,30 ASV dolāriem? Tas nopietni kavē mūsu eksportu, un visi runā, ka euro ir gana cietis. Kāpēc mūsu valstis ir vienīgās, kas piemēro striktu ortodoksijas politiku, kamēr mūsu konkurenti gūst peļņu no savām vājajām valūtām, lai sekmētu savas tautsaimniecības? Tieši to mums jautā mūsu pilsoņi. Tie ir jautājumi, kas man ir uzdoti pēdējo divu nedēļu laikā, tiekoties ar ievēlētajiem politiķiem.

Dāmas un kungi, mums jāsniedz pārliecinošs vēstījums, ka mēs pārvarēsim krīzi, un mums vajadzīgi pasākumi, lai atjaunotu izaugsmi, kā arī konkrēti pasākumi, kādus, piemēram, nesen īstenoja priekšsēdētāja Barroso Komisija, kad tā atsāka iekšējā tirgus projektu, lai padarītu finanšu tirgus ētiskākus. Mums vajadzīga — un euro krīze to apstiprināja — mūsu sociālās un fiskālās politikas virzienu konverģence. Tam vajadzīga drosme. Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, rīkojieties plašāk un ātrāk, un mēs atrisināsim diezgan daudzas problēmas.

Nākamo gadu gaitā mums būs jābūt ļoti drosmīgiem, ja vēlēsimies nostiprināt mūsu valstis globālās konkurences jomā un maksimāli efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu. Centieni racionalizēt izdevumus jāpiemēro visos līmeņos: vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas. Ir atkārtoti jāizskata Eiropas Savienības politiskās un finanšu prioritātes un līdz pamatiem jāpārskata Eiropas valsts finanses. Mums sev jāuzdod īstie jautājumi un atkarībā no atbildēm jāpielāgo mūsu budžets laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Eiropas Parlaments aicina īstenot šīs ārkārtīgi svarīgās debates, un mūsu nolūks ir pilnībā iesaistīties šajās būtiskajās diskusijās, pārstāvot 500 miljonus eiropiešu, kas ir mūsu tiešie vēlētāji, pat ja tas rada nepatiku konkrētu valstu valdībām, kuras vēlas mums liegt šīs tiesības.

Es Eiropadomei prasu tās piekrišanu un, ja vajadzīgs, balsošanu, lai tie, kas mums liedz šo iespēju piedalīties debatēs, uzņemtos savu atbildību. Mums šis nav varas jautājums, bet gan mūsu ieguldījums debatēs par Eiropas attīstības nākotni. Mums jāatrisina šī problēma, jāpieņem pareizie lēmumi; lēmumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas budžets aizvien vairāk ir ieguldījumu budžets.

Ja mūsu dalībvalstis, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, vairs nevar tik daudz ieguldīt izglītībā, apmācībā, pētniecībā un inovācijā, tad darīsim to Eiropas līmenī, apvienojot mūsu resursus, tādējādi nodrošinot apjomradītus ietaupījumus.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskata, ka debates par Eiropas finansēm nedrīkst pārtapt ķīviņos starp dalībvalstīm par to, kura no tām vēlas atgūt savu naudu. Gluži pretēji, debatēm būtu jābūt par mūsu pilsoņu tuvināšanu Eiropai, nodrošinot viņiem pievienoto vērtību, kuru var sniegt saskaņota un drosmīga Eiropas rīcība.

Es pašlaik apmeklēju Eiropas galvaspilsētas un varu jūs informēt, ka debates pieņemas spēkā. Nepalaidiet garām šo iespēju! Tā kā tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads un tā kā šī prezidentūra drīz beigsies, es vēlos pateikties Beļģijas prezidentūrai par lielisko sadarbību ar Parlamentu, kā arī J. M. Barroso, kurš parādīja savu drosmi, pirms jūnija beigām iesniedzot dokumentu par kapitāla prasībām. Manuprāt, mums kopā jāturpina doties šajā virzienā, un valstu vai to valdību vadītājiem ir mums jāseko. Mums viņiem jārāda ceļš!

(Aplausi)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas nenotiek bieži, ka gada beigās mēs sanāktu kopā tik ļoti nobažījušies. Esam patiesi satraukušies, jo Eiropa nokļuvusi uzticības krīzē, kura turpina palielināties un pieaugt. Šai uzticības krīzei ir vairāki cēloņi, no kuriem dažus es šodien mēģināšu aprakstīt. Manuprāt, mēs saskaramies ar divkāršu „sadrumstalošanas” pieeja. Proti, to personu pieeju, kas cenšas no valsts iedzīvotājiem noslēpt faktisko situāciju. Iedzīvotāju uzticība tiek nopietni iedragāta, kad valdības saka: „Viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu, mēs visu kontrolējam!” un tad pēkšņi paskaidro, ka tām vajadzīgs atbalsts neskaitāmu miljardu euro apmērā. Tas jau ir noticis divas reizes. Es nezinu, vai valdība vēlreiz sacīs, ka tā visu kontrolē un spēj finansēt savas saistības, pat ja procentu likmes palielinās, un tad pēkšņi pārdomās un sauks: „Mums vajadzīga glābšanas pakete! Palīdziet mums!” To nedrīkst pieļaut! Mums jābūt sarakstam ar valstu faktiskajiem parādiem un banku parādiem. Es uzskatu, ka, izskaidrojot reālo situāciju, lai vai cik slikta tā ir, tiks sekmēta lielāka uzticība. Ja visas kārtis ir atklātas, būs vieglāk meklēt risinājumus.

Tomēr arī otra puse piemēro „sadrumstalošanas” pieeju. Tieši tas notiek, kad spēcīgas valstis saka: „Mums nav jums jāpalīdz!” Mēs saklausām renacionalizācijas vēstījumu: „Neesam gatavi maksāt citu vietā,” neraugoties uz to, ka valstis, kas to saka, zina, ka galu galā mums visiem būs kopīgi jāmaksā. „Sadrumstalošanas” pieeja, kas paredz patiesības slēpšanu no iedzīvotājiem, lai gan zinām, ka mums būs jāmaksā un ka tas būs mūsu pašu interesēs, iedragā uzticību.

Pašlaik mēs gatavojamies Eiropadomes sanāksmei. Kā ir ar atšķirīgajiem viedokļiem šajā saistībā? Kāds atbalsta eiroobligācijas, kāds ir pret tām. Kāds vēlas stabilizēt glābšanas paketi un paplašināt to, kāds saka, lai to nepaplašina. Es vēlētos uzzināt, kāda loģika ir pamatā tam, ka tiek skaidrots, ka tie visi ir tikai pagaidu pasākumi, jo mēs visu kontrolējam, bet mums šie pagaidu pasākumi ir jāietver Līgumā, lai tie būtu pieejami ilgtermiņā. Visi pamana šo pretrunu, un arī tas iedragā cilvēku uzticību. Uzticība tiek mazināta, ja vasarā valdība savām bankām piemēro stresa testu un tad pēc dažiem mēnešiem saprot, ka patiesībā tas bija stresa tests euro, nevis bankām.

Mēs esam nokļuvuši uzticības krīzē, un man jums jāsaka, Barroso kungs, ka, lai gan jūsu šorīt sacītais, iespējams, ir patiesība, rodas iespaids, ka mēs nevis meklēsim un ieviesīsim labākos risinājumus, bet tā vietā diskutēsim par minimālo vienprātību, kādu varam piektdien panākt. Ar to vienkārši nepietiek! Tas saasinās uzticības krīzi. Nepietiek ar politiku, kas īstermiņā nomierina valstu tirgus. Mums vajadzīga politika, kas stabilizē tirgus un euro. Kāpēc neviens šajā Parlamentā un Eiropadomē nerunā par euro ārējo vērtību? Pašlaik euro cena ir 1,34 ASV dolāri. Tā zemākā vērtība krīzes laikā bija 1,20 ASV dolāri, un ieviešanas laikā tā cena bija 1,15 ASV dolāri. Euro ir stabila valūta. Starptautiskajā konkurencē, kur reģioni ekonomikas jomā konkurē cits ar citu, nozīme vairs nav atsevišķām valstu valūtām, bet gan visa reģiona valūtas struktūrai. Ekonomiski un sociāli euro zona noteikti ir spēcīgākais pasaules reģions. Bet politiski to novājina politikas veidotāji, kas īsteno politikas virzienus, kuru mērķis ir īstermiņā apslāpēt valstu debates. Euro ir spēcīgs un varētu būt vēl daudz spēcīgāks, ja politiķi un tie, kas par to ir atbildīgi, beidzot sāktu pildīt savus pienākumus, pieņemot drosmīgus, saskaņotus lēmumus par sociālajiem un ekonomikas jautājumiem, un šie lēmumi ļaus pārvarēt uzticības krīzi. Jums tikai jāpalūko, kas notiek Londonā, Parīzē un Romā. Ja mēs nepārvarēsim uzticības krīzi, nākamo dažu gadu laikā saskarsimies ar milzīgām problēmām.

Tāpēc es vēlos sacīt Padomei, ka atbalstu eiroobligācijas. Ja ir vēl kāds piemērots pasākums, lūdzu, izmantojiet to, bet jums beidzot ir jāvienojas par euro stabilizēšanu ES iekšienē, jo ārēji tas ir gana spēcīgs.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka dzīvē pastāv kāds vispārējs noteikums: ja grupai kāds uzbrūk, tai jāreaģē vienoti un solidāri. Taču 2010. gadā, kad ar uzbrukumu saskārās euro, notika gluži pretējais, jo kopš krīzes Grieķijā neesam redzējuši neko citu kā vien ķildošanos debatēs. Noteikti nav nekādas vienotības un nav pietiekamas solidaritātes.

Tagad mums ir jāuzdrošinās — un es vēršos arī pie Komisijas priekšsēdētāja — atzīt, ka ar visiem pagaidu pasākumiem gluži vienkārši nepietiek. Tā nav manis veikta analīze; tā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Trichet kunga analīze, un Trichet kungs, galu galā, ir euro monetārā sarga — Eiropas Centrālās bankas — priekšsēdētājs, un viņš uzskata, ka visi īstenotie un paredzētie pasākumi nav pietiekami.

Visi saka, ka mūsu rīcībai jāsastāv no četriem punktiem: pirmkārt, stabilitātes pakta ar reāliem sankciju mehānismiem; otrkārt, pastāvīga, paplašināta krīzes fonda — to neierosinu es; Trichet kungs saka, kas tas būtu jāpaplašina, savukārt valstu vai to valdību vadītāji nevēlas to paplašināt, un mēs vēlamies, lai tirgos atjaunotos uzticība; treškārt, reālas ekonomikas un fiskālā pārvaldības; un, ceturtkārt, vienota eiroobligāciju tirgus.

Tās ir četras lietas, kas jāpaveic, jo nekur citur pasaulē, kolēģi deputāti, nav valūtas, kuru neatbalstītu valdība, ekonomikas stratēģija un obligāciju tirgus. Šāda lieta nekur pasaulē neeksistē. Un ko mums šodien cenšas iestāstīt? Mums stāsta: „Jā, tā ir laba ideja, bet mums vēl nedaudz jāpagaida.” Kas mums jāgaida? Varbūt mums jāsagaida pilnīgs haoss vai euro izzušana?

Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt šo lēmumu, un es negaidu, ka Komisija, priekšsēdētāja kungs, mums šodien sacīs: „Jā, tas būs grūti, mēs nedrīkstam turpināt šīs debates par eiroobligācijām; tā ir laba ideja, bet šis nav īstais laiks, jo mums ir krīzes fonds, kuru tagad padarīsim par pastāvīgu.” Šim fondam nav nekāda sakara ar obligācijām. Krīzes fonds tagad ir vajadzīgs, lai atvairītu uzbrukumus euro, bet eiroobligācijas ir vajadzīgas arī, lai nodrošinātu euro vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti. Tie abi nav pretrunīgi. Abi ir vajadzīgi visā pasaulē.

Tāpēc uzskatu, ka Komisijai ir pienācis laiks pēc iespējas ātrāk ierosināt tiesību aktu kopumu, kura pieeja ir daudz būtiskāka, drosmīgāka, globālāka un saskaņotāka nekā iepriekš, — kopā ar valstu vai to valdību vadītājiem, kas rīt un parīt piedalīsies diskusijā un sacīs: „Jā, mainīsim Līgumu, lai krīzes fondu, ko faktiski vajadzētu paplašināt — kā aicina rīkoties visi pārējie, — varētu padarīt par pastāvīgu fondu.” Parlaments var paveikt savu darbu attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, kam ir reāli sankciju mehānismi, jo tiesību aktu kopums ir iesniegts, un mēs atgriezīsimies pie Komisijas sākotnējiem priekšlikumiem. Runājot par pārējiem trīs punktiem — es saku „jā” paplašinātam krīzes fondam, bet ierosiniet to. Ierosiniet to! Ieņemiet šajā jautājumā stingru nostāju un sakiet, ka krīzes fonds ir jāpaplašina. Kādēļ? Jo paplašināts krīzes fonds pieliks punktu spekulācijām par euro. Ierosiniet arī visaptverošu tiesību aktu kopumu par fiskālo un ekonomikas savienību, kā arī esiet drosmīgi un ierosiniet vienotu eiroobligāciju tirgu. Mēs zinām, ka pēc visa paveikšanas euro tiks stabilizēts ilgtermiņā.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šajā lietā tomēr ir kaut kas dīvains. Chastel kungs, jūs minējāt nākamo augstākā līmeņa sanāksmi. Varējāt mums pateikt, ka situācija pirms šīs augstākā līmeņa sanāksmes būs nedaudz nestabila. Varējāt mums pateikt, ka jums nāksies ierobežot dažas no debatēm.

Barroso kungs, nedomāju, ka ar visām šīm blēņām mums izdosies panākt progresu un pavirzīties uz priekšu. M. Schulz ir taisnība: mums ir jāapraksta krīzes realitāte un jāatspoguļo tā tāda, kāda tā ir, bet mums ir arī jāapraksta mūsu pašu politiskās bezspēcības realitāte un tās cēloņi. Nav nekādas jēgas vienkārši sacīt, ka pieņēmām pareizos lēmumus. Jūs zināt tikpat labi, cik es un visi klātesošie, ka mēs tos vienmēr pieņēmām novēloti. Mēs speram vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ. Es nesaku, ka tajā esat vainojams jūs. Gluži pretēji — es domāju, ka Komisija pat ir bijusi stabils atbalsta punkts laikā, kad trūka skaidrības. Bet pašlaik — un es domāju, ka G. Verhofstadt uzdeva īsto jautājumu, — kādai būtu jābūt mūsu stratēģijai nākamo mēnešu laikā?

Manuprāt, stratēģija ir vienkārša: Komisijai būtu jāierosina stabilitātes pakts — kas tai jau ir — nosakot vajadzīgo stabilitāti un tādējādi atbildību attiecībā pret euro, un solidaritātes pakts, kurā noteikta mums vajadzīgā solidaritāte. Nav stabilitātes bez solidaritātes. Mūs vairs neinteresē šīs diskusijas starp Merkel kundzi un Untel kungu. Jā, ir pareiza to valstu, arī Vācijas, nostāja, kas saka, ka stabilitātei ir jābūt un ka notikušais nedrīkst atkārtoties. Jā, ja tai pašā laikā mēs nesakām, ka solidaritāte mums liek nodrošināt iespēju aizsargāt euro ar ieguldāmām eiroobligācijām, turpināt īstenot ekoloģisko un ekonomikas pārveidošanu. Mums ir jāiegulda, bez tā — tikai valstu līmenī — tas vairs nav iespējams. Mums ir divpusēja valūta: no vienas puses, stabilitāte, un, no otras puses, solidaritāte, savukārt pa vidu — atbildība.

Komisijas priekšsēdētāj, ierosiniet priekšlikumu ieviest reformu Eiropas Savienības funkcijās, lai sasniegtu stabilitāti un solidaritāti ar eiroobligācijām tā, lai vairs nevarētu pastāvēt nekādas spekulācijas attiecībā pret konkrētu valstu parādiem, un ar eiroobligācijām jums tai pat laikā būs iespēja ieguldīt.

Oettinger kungs mums saka, ka viņam ir vajadzīgi EUR 1000 miljardi, lai ieviestu reformas enerģētikas nozarē, bet no kurienes viņš šo naudu dabūs? Vai viņš piedalīsies loterijā? Ir absolūti absurdi sacīt, ka viņam vajag EUR 1000 miljardus, nestāstot mums, kā mēs mobilizēsim nepieciešamos līdzekļus, lai īstenotu šo vajadzīgo ekonomikas pārveidošanu.

Tāpēc stratēģija ir vienkārša: Komisija ierosina, Parlaments groza un pieņem lēmumu, tad izstrādā Komisijas un Eiropas Parlamenta nostāju par vai pret Padomi, un tad Padomei jāreaģē saistībā ar šo kopējo nostāju. Tas arī viss. Tas ir vienīgais risinājums šodienas debatēm. Ja mēs gaidīsim, līdz Merkel kundze izlems pieņemt lēmumu — piecpadsmit minūtes, pirms viņai tas ir jāpieņem, — jūs gaidīsit līdz pastardienai. Kamēr viņa to pieņems, vilciens jau būs aizgājis. Protams, varat man sacīt, ka tas nav svarīgi, būs nākamais vilciens, un mēs vienmēr varam iekāpt nākamajā vilcienā. Bet tas nav tiesa. Mihailam Gorbačovam bija taisnība, kad viņš sacīja: „Briesmas draud tikai tiem, kas nereaģē uz dzīves notikumiem.”

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Es nevēlos, lai vēsture sodītu Eiropu. Uzņemieties savu atbildību! Mēs uzņemamies mūsu atbildību, un mums ir jāparāda Padomei, ka vajadzīgā politiskā stabilitāte ir šeit — Komisijā un Parlamentā — un ka mēs nepakļausimies Padomes nestabilitātei.

(Aplausi)

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī ceru, ka Eiropadome vienosies par pasākumiem, lai tirgos atjaunotu pārliecību un euro zonā atjaunotu stabilitāti, jo neatkarīgi no tā, vai esam tās dalībvalstis vai ne, mums visiem vajadzētu būt ieinteresētiem, lai tas notiek.

Pirms sanāksmes mums stāsta, ka risinājuma centrā būs papildu sankcijas, bet, lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt ticamām, un Eiropas Savienības rādītāji šajā ziņā ir diezgan bēdīgi. Padarot šīs sankcijas automātiskas, noteikti netiks panākta to lielāka ticamība, ja joprojām pastāv uzskats, ka varētu rast politisku risinājumu, lai no tām izvairītos. Euro zonas dalībvalstīm vajadzīga politiskā griba pildīt savas pašreizējās saistības.

Mēs esam dzirdējuši baumas, ka risinājums galvenokārt būs saistīts ar to, ka privātajam sektoram nāksies kopīgi uzņemties turpmāku izpirkšanas gadījumu slogu. Tomēr tas būtu biedējošs paradokss, ja šādas iniciatīvas rezultātā dažām vājākajām euro zonas dalībvalstīm palielinātos aizņēmumu izmaksas, tā veicinot nākamo krīzi.

Bijām nupat esam pabeiguši apjomīgu Līguma reformu procesu, kas, kā mums stāstīja, nozīmēja, ka šīs paaudzes laikā Līgums vairs netiks grozīts. Taču tagad, tikai dažus mēnešus vēlāk, šķiet, ka sāksies jaunas reformas.

Mūs mierina — arī Komisijas priekšsēdētājs —, ka šīm izmaiņām jābūt minimālām, bet neliekas, ka tā domā Vācijas valdība. Vācijas finanšu ministrs Dr. Schäuble, šķiet, ir atvēris durvis uz jaunu integrācijas posmu, kura rezultāts būs fiskāla savienība un pēc tam politiska savienība.

Kur un kad tas beigsies? Nevar būt, ka pazaudēsim vēl vienu desmitgadi, koncentrējot uzmanību uz nepareizajām reformām. Eiropai vajadzīga ekonomikas reforma, valsts finanšu disciplīna, iekšējā tirgus padziļināšana, izmaiņas darba tiesību aktos, lai sekmētu nodarbinātību, un pasākumu kopums, lai sekmīgi īstenotu programmu „Eiropa 2020”.

Tādas ir galvenās reformas, ko priekšsēdētājs Barroso drosmīgi un pareizi izklāstīja savas Komisijas programmā, bet es baidos, ka šī iespēja jau slīd ārā no mūsu rokām. Pastāv briesmīgs risks, ka, neraugoties uz runām par Eiropas veidošanu, patiesībā tā varētu tikt iedragāta, un, lai gan ceram uz spēcīgāku Eiropu, nespēja risināt tās ekonomikas problēmas to faktiski padarīs vājāku.

Mūsuprāt, Eiropadomes prioritātes, ir, pirmkārt, vienoties par ierobežotu skaitu pasākumu, lai euro zonas dalībvalstis var cita citai palīdzēt pašreizējās krīzes apstākļos, nepiemērojot nekādus slogus tām dalībvalstīm, kas izvēlējušās nepievienoties euro zonai, un, otrkārt, apstiprināt, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt ilgtermiņa krīzi, ar kuru esam saskārušies: mūsu ekonomikas konkurētspējas pastāvīga sabrukuma risku.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs jau trīs gadus esam centušies pārvarēt globālu ekonomikas un finanšu krīzi. Viens no secinājumiem, ko var izdarīt, pateicoties šīm ilgstošajām diskusijām, ir tas, ka mūsu pasākumi acīmredzot nerisina krīzes cēloņus, bet tikai ārstē simptomus. Vēlos vēlreiz atkārtot, ka ES līmeņa lēmumus nedrīkst noteikt finanšu tirgi. Mēs nedrīkstam ļaut bankām lielākoties tikt cauri sveikā, turpināt spekulācijas un likt dalībvalstīm uzņemties atbildību par riskantiem darījumiem, kuros bankas ir iesaistījušās. Grieķijai un Īrijai piemēroto strikto taupības pasākumu rezultātā cilvēkiem būs jāuzņemas izmaksas par krīzi, kuru viņi neizraisīja. Tas ierobežos patērētāju tēriņus un kavēs vajadzīgo ekonomikas augšupeju. Radikāli taupības pasākumi novedīs apdraudētas valstis, piemēram, Portugāli un Spāniju, tādā pašā situācijā, kādā atrodas Grieķija un Īrija.

Nebūs līdzēts tikai ar finanšu instrumentu pielāgošanu no jauna vai ar jaunu drošības tīklu ieviešanu. Pastāvīgam finansiālās stabilitātes saglabāšanas mehānismam jāietver pasākumi, kas reglamentē tirgus darbības. Starp tiem ir arī finanšu transakciju nodokļa ieviešana un prasība nodrošināt atbilstību obligātajiem sociālajiem standartiem. Svarīgi ir arī izmainīt Eiropas Centrālās bankas statusu, lai tai ļautu sniegt tiešu finansiālo atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs, apejot bankas.

Tādi ir paši pirmie soļi, kas mums būtu jāsper, bet tie jau sen ir nokavēti. Faktiski situācija ir tāda, ka aprobežota valstu pieeja bloķē regulējumus, kas ir vajadzīgi finanšu tirgu efektīvai kontrolēšanai. Valstu vai to valdību vadītāji mums neļauj progresēt īstajā virzienā. Starp viņiem, manuprāt, ir arī Vācijas kanclere.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šo — 2010. gadu — atcerēsies kā gadu, kurā atklājās euro projekta būtiskie trūkumi un kurā Eiropas sabiedrība atklāja, ka tās vadītāji ir galīgākie muļķi.

Tad nu mums ir vēl viena augstākā līmeņa sanāksme, vēl viena krīze, un uzticība euro nav īpaši liela. Sajūta ir tāda, it kā mēs palēninātā veidā skatītos uz automobiļu sadursmi, bet jūs tagad vēlaties ieviest pastāvīgu izpirkšanas mehānismu. Jūs domājat, ka, ja jums būs, piemēram, EUR viena miljarda fonds, viss būs kārtībā. Taču tā nebūs. Euro nesekmībai nav nekāda sakara ar spekulācijām. Tai nav nekāda sakara ar tirgiem — vienalga, vai tie ir valūtas vai obligāciju tirgi; tā ir saistīta ar to, ka ne pašlaik, ne kādā citā brīdī Eiropas ziemeļus nevar salikt kopā ar dienvidiem vienā monetārajā savienībā. Tas nestrādās.

Un politiski, protams, jums ir jāgroza Līgums. Un tas ir tādēļ, ka četri vācu profesori Karlsrūē gūs virsroku un pierādīs, ka jūsu īstenotās izpirkšanas faktiski bija nelikumīgas, ja ņem vērā līgumus.

Daudzējādā ziņā es šīs izmaiņas Līgumā vērtēju atzinīgi, jo tas nozīmēs, ka Īrijā būs jābūt referendumam. Un nekad jau nevar zināt — David Cameron varbūt pat turēs doto vārdu un noorganizēs referendumu Apvienotajā Karalistē. Esmu pārliecināts, ka, būdami demokrāti, jūs visi vēlētos, lai Apvienotajā Karalistē notiktu referendums par ES.

Šā 2010. gada beigās mums būtu ne tikai jāapsver situācija Eiropas Savienībā, bet arī situācija Beļģijā. Sešus mēnešu Beļģijas prezidentūra mums šeit ir stāstījusi, ka mums jānodrošina dziļāka integrācija. Kāds farss! Jūsu valstī pašiem nav valdības jau kopš jūnija. Un šī „nevalsts” cenšas likvidēt mūsu valsti. Tas patiesi ir absolūts farss, bet šeit jau nevienam nav drosmes to atzīt, jo jūs visi esat kategoriski. Beļģija ir Eiropas Savienības mikroorganisms. Beļģija grasās sabrukt gabaliņos, un pārējās valstis tai sekos. Visiem priecīgus Ziemassvētkus!

  Sharon Bowles, autore. − Priekšsēdētāja kungs, mēs jau atkal aplūkojam plāksteri un prātojam, vai tas ir gana liels, lai pārklātu savainojumu. Pagājušā gada jūlijā es jautāju, kad Komisija plāno gaidīto tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu valstu parādu krīzes pārvaldības mehānismu un kāds būs tā juridiskais pamats. Es uzdevu vēl vairāk jautājumu, piemēram, par dažādu fondu relatīvo klasifikāciju un proporcijām, kādās tos izmantotu. Laiks ir parādījis: reāli atbilde bija tāda, ka mēs to nezinām, un ka tā veidojas laika gaitā.

Es to patiesībā pat nedaudz saprotu, ciktāl esam jaunā teritorijā un ir jāizstrādā jauni plāni. Bet vēlreiz atkārtošu, ka, ja attiecībā uz paziņojumiem — neatkarīgi no tā, vai tie ir Komisijas vai Padomes — neīstenos rūpīgus turpmākus pasākumus, būs liegta iespēja izdarīt secinājumus. Atbildes uz maniem jūlijā uzdotajiem jautājumiem kļuva zināmas tikai Īrijas glābšanas pasākumu laikā, par ko, manuprāt, jāpauž nožēla, un nožēla jāpauž arī par to, ka mazāko ES budžeta nodrošināto fondu izmanto, lai sniegtu vienlīdzīgu daļu, kādu iegulda lielāki fondi. Ar Parlamentu neapspriedās, neraugoties uz to, ka iepriekš biju uzdevusi šos jautājumus.

Šodien esmu šeit, lai prasītu turpmāku informāciju pēc oktobra Padomes secinājumiem, kuros Komisiju aicināja strādāt pie nelielām Līguma izmaiņām, kas vajadzīgas, lai izveidotu pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu. Secinājumos arī sacīts, ka noteikti būs vajadzīga privātā sektora iesaistīšanās, kas izbiedēja tirgu, jo netika sniegts pietiekams izskaidrojums. Tas arī uzsver regulatīvo problēmu, ko minēju saistībā ar nulles riska vērtējumu attiecībā uz euro zonas valstu parādiem, kuri iedragāja tirgus disciplīnu un radīja nesaprātīgus stimulus.

Un tad Eurogrupa paziņoja, ka pastāvīgā mehānisma pamatā būtu Eiropas finanšu stabilitātes instruments un ka, iespējams, tiks iesaistīts privātais sektors, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un ievērojot SVF praksi. Pirmkārt, vai tagad mēs varētu saņemt precīzāku informāciju par Līguma izmaiņām un procedūru? Parlamentam jāpārliecinās, ka tā būs piemērota. Neliela paniekošanās ar 136. pantu nebūs risinājums. Otrkārt, vai jaunā instrumenta pamatā būs starpvaldību pieeja, jo tieši tā darbojas EFSI, vai faktiski Kopienas pieeja, kas, mūsuprāt, būtu piemērots veids? Treškārt, kādas ir tehniskās iespējas un nosacījumi? Šim mehānismam obligāti jābalstās uz tehniski iespējamo un jābūt spēcīgam, ticamam un ilgtspējīgam — šeit vēl vēlos piebilst, ka tam jābūt arī finansiāli iespējamam. Ceturtkārt, vai dalībvalstis, kas vēl nav euro zonā, tiks aicinātas iesaistīties mehānismā? Tas šķiet ārkārtīgi būtiski tām valstīm, kam ir pieaugoši euro parādi.

Mēs jautājām, kad to īstenos, un mums sacīja, ka 2013. gada janvārī, bet kādu nozīmi tajā visā Komisija ir paredzējusi Parlamentam? Parlaments un mana komiteja patiešām ir stingri nolēmuši piedalīties, jo īpaši tādēļ, ka mēs visu laiku esam bijuši soli priekšā pārējiem ar savām idejām. Ja ar mums atbilstīgi neapspriedīsies un mūs neinformēs, kādā situācijā būs valstu parlamenti un pilsoņi? Šis jautājums nenoliedzami ir saistīts ar ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabošanas pasākumu, uzraudzības un „Eiropas semestra” kopējais mērķis ir turpmākas krīzes novēršana un pašreizējās ekonomikas krīzes pārvarēšanas uzraudzība.

Šis mehānisms nav amulets, ko varam pielikt pie sienas, lai aizsargātos pret tirgus disciplīnu. Patiešām, risinājums euro būtu atzīt, ka mums vajadzīga pilnīga politiskā disciplīna kopā ar pilnīgu tirgus disciplīnu. Mums ir krīze, jo iepriekš tās abas tika iedragātas.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Sharon Bowles par viņas jautājumu, kā arī par rezolūcijas projektu attiecībā uz pastāvīgo mehānismu. Es centīšos jūs iepazīstināt ar Komisijas viedokli par pieciem punktiem, kas iekļauti jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski.

Oktobra Eiropadome aicināja priekšsēdētāju Van Rompuy kopā ar Komisiju organizēt apspriešanos par nelielām izmaiņām Līgumā, lai izveidotu pastāvīgu mehānismu krīzes risināšanai. Skaidrs, ka šīs nelielās izmaiņas Līgumā nozīmē vienkāršotās pārskatīšanas procedūras izmantošanu saskaņā ar Līguma 48. pantu.

Šīs procedūras ierobežojumi ir tādi, ka, pirmkārt, tā pieļauj tikai tādas Līguma izmaiņas, kas nepalielina Eiropas Savienībai piešķirtās kompetences jomas, un, otrkārt, tā attiecas tikai uz izmaiņām Līguma par Eiropas Savienības darbību trešajā daļā, kura saistīta ar Eiropas Savienības politikas virzieniem un iekšējo rīcību.

Šķiet, ka dalībvalstis dod priekšroku ļoti nelielām izmaiņām Līgumā, ko, iespējams, ieviesīs 136. pantā, kura noteikumi attiecas tieši uz euro zonas dalībvalstīm. Par šo jautājumu diskutēs šīs nedēļas Eiropadomes gaitā. Neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas tiks ierosinātas, ar Parlamentu notiks oficiāla apspriešanās.

Pēc Eiropadomes oktobrī pieņemtā lēmuma Eurogrupa ārkārtas sanāksmē novembrī vienojās par Eiropas stabilitātes mehānisma vai ESM galvenajiem principiem. Saskaņā ar Eurogrupas vienošanos ESM būs starpvaldību mehānisms, kura pārvaldības pamatā būs Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta modelis.

Vēl ir jāpieņem lēmumi par konkrētām finanšu mehānisma daļām, un tās būtu jāizstrādā nākamā gada pirmajā ceturksnī. Protams, ka galvenais jautājums būs par tā finansēšanu. Šim nākotnes instrumentam būs jābūt pietiekami spēcīgam un tirgos jāiedveš spēcīga ticamība.

Jebkāda no ESM sniegtā atbalsta pamatā būs strikti nosacījumi. Euro zonas dalībvalstij sniegtās palīdzības pamatā jābūt precīzai ekonomikas un fiskālā novērtējuma programmai un rūpīgai parāda ilgtspējas analīzei, kuru veiks Komisija kopā ar SVF, sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.

Neskatoties uz mehānisma finansēšanas starpvaldību raksturu, politikas nosacījumu pamatā būs tikai Līgums, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību kopējai daudzpusējai uzraudzības shēmai, kas faktiski ir pamatā visai Ekonomikas un monetārajai savienībai.

Atbildot uz vienu no Bowles kundzes pieciem jautājumiem, teikšu, ka vēl nav pieņemts lēmums par to, vai dalībvalstis, kas nav euro zonā, varēs piedalīties šajā mehānismā. Tomēr šķiet, ka vairums dalībvalstu dod priekšroku pārredzamai un skaidrai shēmai, kurā euro zonā neietilpstošās dalībvalstis tiktu nodrošinātas ar maksājumu mehānisma bilanci, savukārt euro zonas dalībvalstis tiktu nodrošinātas ar Eiropas stabilitātes mehānismu.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, tomēr būtu iespējams dažas no euro zonā neietilpstošām dalībvalstīm iesaistīt atbalsta darbībās, izmantojot abpusējas iemaksas, kā tas jau šobrīd — Īrijas gadījumā — ir starp Apvienoto Karalisti, Zviedriju un Dāniju.

Man ir arī komentārs par eiroobligāciju diskusiju. Atcerēsimies, ka saistībā ar finanšu atbalsta mehānismu izveidi pagājušā gada 9. maijā — Šūmaņa dienā — un nākamajā naktī Komisija iesniedza priekšlikumu par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu — Kopienas instrumentu, ko patiesībā pieņēma līdz pat EUR 60  miljardu apmērā, pamatojoties uz aizdevumu garantijām no Eiropas Savienības budžeta saskaņā ar lēmumu par pašu resursiem.

Papildus Eiropas Savienības budžetam mēs ierosinājām, ka šā mehānisma pamatā būtu jābūt dalībvalstu sniegtajām aizdevumu garantijām, ko, izmantojot šo mehānismu, sniegtu valstīm, kurām vajadzīga finansiāla palīdzība euro zonas finansiālās nestabilitātes dēļ.

ECOFIN padome 9. un 10. maijā šo priekšlikumu noraidīja. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzas dalībvalstis uzskatīja, ka šis priekšlikums bija pārāk līdzīgs eiroobligācijai.

Rezultātā izveidoja Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, kas ir starpvaldību pasākums, un tagad saistībā ar Īriju mēs izmantojam gan šo mehānismu, gan instrumentu.

Tāpēc, lai gan eiroobligāciju jautājums noteikti ir ļoti svarīgs, mums ir arī jāņem vērā, ka Padome šo priekšlikumu noraidīja maija diskusiju laikā par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka turpmākais Eiropas stabilitātes mehānisms ietilpst visaptverošā reakcijā saistībā ar krīzes ierobežošanu un Eiropas ekonomikas stabilizēšanu, un ESM papildinās jauno nostiprinātas ekonomikas pārvaldības shēmu, kas pirmām kārtām koncentrēs uzmanību uz profilaksi un būtiski samazinās krīzes iespējamību nākotnē.

Tāds ir jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas mērķis, un esmu ļoti pateicīgs par jūsu atbalstu Komisijas priekšlikumiem šajā saistībā.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ja uzklausījāt pirmo runātāju grupu, jums radās priekšstats par to, kas izraisīja uzticības krīzi, un tiesa, ka tieši šāda krīze mums pašreiz ir. Pirmkārt, Komisija, otrkārt, spekulētāji un, treškārt, Padome, it sevišķi Merkel kundze. Tur nav nekā sarežģīta!

Par laimi, kāds runātājs — tas bija Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs — norādīja, ka euro ir stabils ne tikai ārēji, bet arī iekšēji, jo tam ir zemākais inflācijas līmenis. Spekulācijas nevar radīt problēmu. Euro ir stabila valūta. Problēmu rada Līguma pamatnoteikumi un kņada ECOFIN padomē. Katrā ECOFIN padomes sanāksmē izceļas jauna kņada.

Rehn kungs nupat norādīja, ka Komisija tika ierosinājusi Eiropas mehānisma izmantošanu, bet Padome nebija gatava piedalīties. Mēs tagad sakām, ka Komisija nerīkojās. Es neesmu viens no tiem, kas nemitīgi pielūdz Komisiju, bet Komisija noteikti rīkojās pareizi, 2008. gadā sagatavojot precīzu sarakstu pēc euro desmitās gadadienas.

Tajā bija četri punkti, kam vajadzīgs risinājums: pirmkārt, konsekvents Eiropas uzraudzības mehānisms; otrkārt, konsekventa ekonomikas pārvaldība vai vienalga, kā vēlaties to saukt; treškārt, konsekventa ārējā pārstāvniecība un, ceturtkārt, konsekvents krīzes pārvaldības mehānisms. Visas šīs lietas tagad ir mūsu priekšā. Es vēlos uzsvērt, ka tieši pārējie tos neņēma vērā. Ja mēs vēlamies atrast vainīgo, ir viena partija, kura tajā vainojama un kuru nedrīkstam aizmirst, kā arī dalībvalstis, kas līdz ausīm ir ieslīgušas parādos un nav izmantojušas ieguvumus, kurus nodrošina euro ieviešana, lai īstenotu reformas un samazinātu savus parādus, bet tā vietā dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka visām šīm dalībvalstīm ir kaut kas kopīgs. Neatkarīgi no valsts tām visām ilgstoši ir bijušas sociālo demokrātu valdības, dažām pat līdz šai dienai. Tas attiecas uz Portugāli, Spāniju, AK, Ungāriju un Latviju. Grieķijā viņi vienas un tās pašas muļķības turpina darīt jau četrus gadus. Un šāds ir rezultāts. Ja mēs nerunāsim atklāti par dalībvalstu parādu pārmērīgo līmeņu galveno cēloni, mēs nespēsim atrisināt šīs problēmas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Langen kungs, tagad varat atkal apsēsties. Jūs uzstājāties ar ļoti izteiksmīgu runu un pateicāt savu sakāmo. Man jums ir jautājums. Īrija nav Eiropas dienvidu valsts, cik man zināms. Tā atrodas Eiropas ziemeļos. Īrijai ir milzīgi parādi. Vai varat paskaidrot, kā radušies Īrijas parādi? Vai jūs būtu tik laipns un pastāstītu, kāda partija ir dominējusi Īrijas valdībā pēdējos 30 gadus?

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar lielāko prieku atbildu uz šo jautājumu! Īrijas valdība pieļāva kļūdu, nodrošinot garantijas un nepieprasot reformas banku nozarē. Tas bija bezatbildīgi, un tāpēc tagad tai ir budžeta deficīts 32 % apmērā. To mēs zinām. Tomēr jums nevajadzētu jaukt citu valstu problēmas un Īrijas problēmu. Īrijas gadījums ir pilnīgi citāds, jo attiecas uz otrā līmeņa banku krīzi, nevis strukturālu problēmu, kā tas ir citās valstīs. Schulz kungs, jūs to zināt tikpat labi, cik es. Lūdzu, necentieties novērst mūsu uzmanību!

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim — palikt pie sava. Vai zināt, kas bija Grieķijas premjerministrs, kura valdības laikā uzkrājās visi šie pārmērīgie parādi, izraisot Grieķijā krīzi? Tas noteikti nebija Papandreou kungs. Vai jūs atceraties, kurā politiskajā ģimenē ietilpa šis premjerministrs? Karamanlis!

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pēc četriem Karamanlis valdības gadiem… (Kņada zālē) Nē, strukturālas problēmas Grieķijā sākās vēl agrāk. Šis Parlaments 2000. gadā debatēja par to, vai Grieķijai būtu jāpievienojas euro zonai. Sociālie demokrāti — Vācijas valdība — uz to bija mudinājusi. Pateicoties jums, Parlamentā divu trešdaļu vairākums atbalstīja Grieķijas pievienošanos euro zonai. Tas ir fakts, un tam nav nekāda sakara ar nacionālismu.

Es arī vēlos atbildēt uz Schulz kunga jautājumu par Vācijas un Spānijas parādiem. Protams, Spānijas valsts parādu līmenis ir zemāks par Vācijas parādu līmeni. Spānijai nebija jāfinansē atkalapvienošanās process. Tomēr Zapatero valdībai Spānijā ir citas problēmas. Tā savā valstī ir ielaidusi 6 miljonus cilvēku un 2 miljoniem no tiem piešķīrusi Spānijas pilsonību, tāpēc tagad bezdarba līmenis ir augstāks par 20 %. Tā ir strukturāla problēma, un to ir izraisījis viens cilvēks: Zapatero kungs.

  Stephen Hughes (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, Padomē un Komisijā ir daudz tādu cilvēku, kas uzskata, ka pasaules ekonomikā mēs varam būt sekmīgi tikai tad, ja samazinām darba ņēmēju tiesības, mūsu koplīgumu sistēmas un mūsu pensijas. Citiem vārdiem sakot, mums saka, ka mums ir jāpazemina mūsu sociālā modeļa līmenis. Tiks reorganizētas valsts finanses, koncentrējot uzmanību tikai uz valsts parādu samazināšanu līdz nepamatotam 60 % līmenim no IKP un faktiski izslēdzot deficītus.

Tā ir tā pati Padome, kas — ja pareizi atceros — vienojās par stratēģiju „Eiropa 2020”, bet nešķiet, ka tai rūpētu, no kurienes nāks līdzekļi, lai īstenotu šo stratēģiju. Ja mums gadu no gada ir būtiski jāsamazina mūsu valsts parādi, ja mums jāizvairās no deficītiem, kas pārsniedz 1 %, kā ierosina Komisija, un ja mums tas viss jāpanāk zema izaugsmes līmeņa vidē, kurā pastāv augsts bezdarba līmenis, kā gan mēs varam īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”?

Šī ir nepareiza izmaksu konkurētspējas un ārkārtējas fiskālās taupības ekonomikas stratēģija, kas Eiropu ievirzīs lejupslīdes sliedēs laikā, kurš tās vēsturē ir izšķirošs. Priekšsēdētāja Barroso pašlaik nav šeit, bet es domāju, ka viņam ir Padomei jāpasaka, ka tai vismaz trīs jomās ir no jauna jānosaka politiskā darba kārtība.

Pirmkārt, mums jāpabeidz Ekonomikas un monetārās savienības izstrāde, izveidojot Eiropas stabilitātes aģentūru kopējām eiroobligācijām, un es priecājos, ka priekšsēdētājs Barroso šodien neizslēdz ideju par eiroobligācijām. Tas pieliks punktu spekulantu uzbrukumiem, nodrošinās tirgus likviditāti attiecībā uz valdību parādiem un samazinās euro zonas vispārējās izmaksas par parādiem.

Otrkārt, mums no jauna jāievieš līdzsvars attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktiem par ekonomikas pārvaldību. Mēs vienojāmies, ka fiskālajai disciplīnai būs vajadzīgi strikti noteikumi un spēcīga īstenošana, bet mums tas arī jāsaskaņo ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu pienācīgu īstenošanu katrā valstī, un tiesību aktos tas ir jāatspoguļo.

Visbeidzot, mums vajadzīgi jauni valsts finansējuma avoti. Krīze ir iznīcinājusi gadiem ilgus ar budžetu saistītus centienus. Ir jau krietni par vēlu piemērot finanšu transakciju nodokli, un tas ir nepieņemami, ka Padome ir šķietami sastingusi, nespējot pieņemt lēmumu par šo nodokli. Tādas ir reformas, kas mums ir steidzami vajadzīgas.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, aplūkojot parlamentu vēsturi, redzam, ka to rokās reti ir vara. Kad parlamentiem piedāvā lielāku varu, tie parasti to pieņem. Šā rīta debates liek man domāt, ka mēs — ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma referenti — rīkojamies pareizi, kad pieprasām vairāk par ierosināto, jo, komisār, būtībā Komisija mums saka: „Mēs mēģinājām, bet mums neizdevās.” Savukārt Padome mums saka: „Mēs nevēlamies rīkoties plašāk.” Tomēr vēl ir arī Parlaments. Turklāt tieši Padome vēlējās palielināt Parlamenta tiesības; ne jau Parlaments neatbilstīgi izmanto savas pilnvaras. Saskaņā ar Lisabonas līgumu mēs esam viens no likumdevējiem.

Tāpēc ar prieku paziņoju, ka manis šorīt iesniegtais ziņojums ietver arī eiroobligācijas, jo debatēm ir jānotiek šeit, plenārsēžu zālē. Es nepieņemu Barroso kunga sacīto: „Vai, vai, vai, tas ir ļoti sarežģīti; mēs jau Padomē esam pieļāvuši visādas muļķīgas lietas, tāpēc tagad jums patiešām ir jāaizver mutes.” Mēs darīsim tieši pretējo. Mēs par to runāsim demokrātijas kontekstā.

Otrkārt, ir arī doma par Eiropas Valūtas fondu, jo patiesībā visi šie risinājumi, kas, kā sacīja Martin Schulz, ir pārejas risinājumi, nebūt noteikti nav risinājumi, uz kādiem cer mūsu pilsoņi. Jūs varat skatīties, kā aiziet visi vilcieni, vai arī varat strādāt. Šis Parlaments mēģinās strādāt. Mums nav plāna un mēs neapgalvojam, ka zinām absolūto patiesību, bet, manuprāt, ir absolūti nepieņemami, ka debates notiek Financial Times vai Zeit, nevis Eiropas Parlamentā. Tāpēc mēs darīsim savu darbu.

(Aplausi)

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju M.  Schulz aicinājumu atjaunot pilsoņu uzticību un viņa sacīto, ka tas nozīmē atklāt patiesību, nevis ķerties pie pārmērīgas vienkāršošanas.

Pirmais pārmērīgas vienkāršošanas gadījums attiecas uz to, ka tiek sacīts, ka eiroobligācijas noņem atbildību no dalībvalstu pleciem. Tas neapšaubāmi nav tiesa, neviens dalībvalstīm nekad nav prasījis sasummēt 100 % to parādu. Jebkurā gadījumā saskaņā ar eiroobligāciju shēmu dalībvalstīm joprojām būs tieši jādodas pie dažiem no savu parādu tirgiem, un tur tās varēs novērtēt sava paraksta kvalitāti, ko atspoguļos procentu likmes, kādas tām būs jāmaksā. Tā ir pārmērīga vienkāršošana, no kuras mums jāizvairās.

Otrs pārmērīgas vienkāršošanas gadījums attiecas uz to, ka mēs sakām: „Mēs izpērkam grieķus un bezpalīdzīgos īrus.” Tomēr vēlos norādīt, ka mēs aizdodam naudu; un aizdodam naudu par likmēm, kas ir īpaši izdevīgas aizdevējiem. Mēs izmantojam šo gadījumu, lai labi nopelnītu. Tāpēc ir divas iespējas: mēs vai nu uzskatām, ka ar mūsu aizdevumiem Grieķija un Īrija vairs nerada risku un ka mums tām jāaizdod ar likmi, kas atbilst nulles vai vismaz ārkārtīgi ierobežota riska likmei, vai ka pastāv risks, ka šīs valstis nepildīs savas saistības. Tādā gadījumā „augonis ir jāizspiež” un šie parādi ir jāreorganizē, un mums ir jāpārtrauc šī nenoteiktība.

Nobeigumā es vēlos ko sacīt mūsu vācu draugiem, it sevišķi Kristīgo demokrātu apvienībai. Langen kungs, jūs runājāt par atkalapvienošanos, un jums ir taisnība. Kad notika Vācijas atkalapvienošanās, visa Vācijas markas zona, kurā ietilpa arī Beļģija un kurai galu galā Francija izrādīja lielu lojalitāti, par to samaksāja ļoti augstu procentu likmju veidā. Tā rīkoties bija pareizi. Tas bija pareizi gan vēsturiski, jo Vācijas atkalapvienošanās nozīmēja Eiropas — kādu mēs to pazīstam — atkalapvienošanos, gan ekonomiski, jo galu galā visi bija ieguvēji no ātrāka izaugsmes tempa, ko šīs likmes sekmēja.

Tāpēc šodien es Kristīgo demokrātu apvienībai saku, lai tā patur to prātā, un mēs prasām, lai Vācija rīkojas tāpat.

(Aplausi)

  Martin Callanan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, ironiskā kārtā liekas pienācīgi, ka Eiropadomei būtu jādiskutē par pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu, jo pilnīgi noteikti šķiet, ka pašlaik euro mētājas no vienas krīzes uz nākamo. Lai gan daudzi no mums Apvienotajā Karalistē vienmēr uzskatīja, ka euro ir vēsturiska kļūda — gan mūsu valstij, gan Eiropai kopumā —, mēs, protams, negūstam nekādu gandarījumu, vērojot radušos situāciju. Mēs vēlamies to atrisināt Eiropas līmenī, izlēmīgi atgriežoties pie fiskālas disciplīnas visā Eiropas Savienībā.

To neatrisinās lielākas parādsaistības ne ES, ne vietējā līmenī. Bet mums skaidri jānorāda, kas ir atbildīgs par euro pašreizējo situāciju. Katras euro zonas dalībvalsts pienākums ir pildīt tās saistības attiecībā pret euro zonu, un citu iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt, ka euro zonas dalībvalstis pilda šīs saistības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tiek organizētas atsevišķas euro zonas valstu ministru tikšanās. Respektīvi, euro zonas stabila pārvaldība pirmām kārtām ir euro zonas dalībvalstu atbildība. Pārējās valstis var sniegt politisku atbalstu, bet tas arī viss. Nav nekāda pamatojuma piemērot turpmākus slogus vai sankcijas tām dalībvalstīm, kas izvēlējušās nepieļaut kļūdu un nepievienoties euro zonai.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pagājis tieši gads, kopš Grieķijas ekonomikā sākās sabrukums un Grieķija iesaistījās postošā memorandā un atbalsta mehānismā. Pagājis gads, Langen kungs, un valsts ir uz bankrota robežas: pirmkārt, sociāla bankrota robežas, ņemot vērā, ka nākamajā gadā prognozē bezdarba līmeni 15 % apmērā, savukārt vēl tikai vakar valdība pieņēma likumprojektu, atceļot koplīgumus, un šodien visā valstī ir streiki, un, otrkārt, ekonomikas bankrota robežas, un šoreiz deficītu un parādus nav palielinājuši „melīgie grieķi” no PASOK un New Democracy; tos ir palielinājuši alķīmiķi komisāri, izmantojot Eurostat statistikas datus, lai vājāku valstu parādus palielinātu un spēcīgāku valstu parādus samazinātu.

Ja tiks pieņemts tāds mehānisms, kādu izmantoja Grieķijai, mēs noteikti dosimies bankrota virzienā. Ja Padome izstrādā šādu mehānismu, tā būs valstu lejupslīde, izraisot bezdarbu un sekmējot banku un lielo uzņēmumu labklājību. Es vēlētos zināt, vai tas ir Eiropas redzējums, par kādu sākumā runāja Barroso kungs, kura nav šeit, lai mums to paskaidrotu.

  Timo Soini (EFD). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, katra valsts ir atbildīga par savu ekonomiku. Valstis nav atbildīgas cita par citas parādiem. To arī nosaka Līguma 125. pants. Kad tas cilvēkiem ir izdevīgi, viņi ievēro Līgumu, bet, kad ne, tad Līgumu ignorē. To labi parādījuši referendumi: Francija saka „nē”, Nīderlande saka „nē” un Īrija saka „nē”. Divus no šiem rezultātiem risināja Parlaments, vienu — ar vēl vienu referendumu. Līguma pantu interpretācija, šķiet, ir atkarīga no vēja virziena.

Somijas valdība ir Somijas nodokļu maksātajiem piemērojusi tādas kā negodīga galvotāja saistības, kas mums laika gaitā būs jāsedz. Mēs nesaprotam, kāpēc somu darba ņēmējiem un mazajiem uzņēmējiem būtu jāstrādā vaiga sviedros, lai nomaksātu spēlmaņu un meļu parādus. Tas gluži vienkārši nav pareizi.

Kad Padomju Savienībā bija problēmas, tika aicināts piemērot lielāku sociālismu. Cilvēki devās uz Maskavu: vairāk sociālisma. Kad Eiropā ir problēmas, cilvēki pulcējas Briselē: vairāk integrācijas. Rezultāts būs vienāds. Tas nestrādās.

Veselīgas sabiedrības veido no apakšas uz augšu. Demokrātiju veido no apakšas uz augšu, nevis uz leju — no kaut kāda ziloņkaula torņa. Tā tas vienkārši ir. Kopēja ekonomikas politika Eiropai nenostrādās. Eiropa var pastāvēt tikai kā ekonomikas un brīvās tirdzniecības zona, par kādu tai atkal būtu jākļūst.

Es tikai vēlos vēl nedaudz izteikties par eiroobligācijām. Es devos uz Mellunmäki Helsinkos, lai apspriestu eiroobligācijas, un, kad stāstīju, kas tās tādas ir, sievietes cieši sagrāba savas rokassomiņas un vīrieši lūkoja, vai viņiem vēl ir viņu maki. Tas nestrādās.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nupat pret Vāciju tika izvirzīta briesmīga apsūdzība. Tas ir baiss atgādinājums par 20. gadsimta 20. gadu beigām.

Kā entuziastisks Eiropas atbalstītājs un spītīgs euro atbalstītājs es jums vēlos jautāt: „Vai esat pamanījuši, ka jūs Eiropas Savienību — šo lielisko miera un pārtikušas ekonomikas projektu — dzenat kapā?” Cohn-Bendit kungam ir taisnība, kad viņš sacīja, ka mēs vienmēr reaģējam novēloti un vienmēr retrospektīvi. Tagad mums jālūkojas nākotnē. Vai esat pamanījuši, kas notiek ārpusē? Cilvēkus vairs neinteresē ķīvēšanās starp sociālistiem un konservatīvajiem — ne manā valstī, ne šeit, Eiropas Parlamentā. Viņus interesē risinājumi un tas, vai viņu nauda joprojām ir drošībā. Mums viņiem godīgi jāpasaka, ka tas tā vairs nav.

Mums jāsper nākamais solis un jāatzīst, ka mums vajadzīga drosme, lai norakstītu parādus, mums beidzot jāliek bankām maksāt, pat ja tas skar mūsu dzīvības apdrošināšanas polises, un mums jāizstrādā jauns Eiropas politikas projekts, ko nav apsēdušas Lisabonas līguma problēmas.

Mēs esam iekrituši slazdā. Ja mēs grozīsim šo pantu, Īrija referendumā balsos ar „nē”. To pašu varam sagaidīt manā valstī. Turklāt liela problēma pastāv arī Apvienotajā Karalistē. Dāmas un kungi, jums jāsāk apzināties notiekošais.

  Corien Wortmann-Kool (PPE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šajos krīzes apstākļos mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pēdējos desmit gadus euro ir nodrošinājis būtisku pārticību un stabilitāti, kā arī daudzas darba vietas. Tāpēc ir vērts to labi aizsargāt. Tomēr tam būs vajadzīga izlēmīga Eiropas augstākā līmeņa sanāksme un daudz lielāka vienotība. Mums izmisīgi trūkst vienotības — ne tikai, kad runa ir par pastāvīgu krīzes mehānismu, bet arī attiecībā uz striktu finanšu pārvaldību.

Šajās debatēs, priekšsēdētāja kungs, „eiroobligācijas”, šķiet, ir brīnumvārds — it kā mēs liksim valstu parādu problēmām izzust, kā saule liek izkust sniegam. Tomēr tiem, kas šajā Parlamentā aicina ieviest eiroobligācijas, ir arī jāapzinās, ka tās saistītas ar būtiskām saistībām un striktu budžeta disciplīnu, kura sniedzas daudz tālāk par priekšlikumiem nostiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir mūsu priekšā.

Priekšsēdētājs Trichet minēja „fiskālo savienību”. Vai tie, kas šajā Parlamentā aicina ieviest eiroobligācijas, ir tam gatavi? Es par to šaubos.

Priekšsēdētāja kungs, mums jāvelta mūsu enerģija šiem priekšlikumiem, kas ir mūsu priekšā, lai nostiprinātu pamatus, uz kuriem balstās euro. Tas jādara steidzamā kārtā, un mēs šajā Parlamentā smagi strādājam, lai to panāktu. Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta profilaktisko daļu mums vajadzīga pieeja, kas vairāk pamatota uz noteikumiem, jo profilakse ir labāka par seku novēršanu. Mums ir arī jānodrošina augstāks kopējās atbildības līmenis starp dalībvalstīm ne tikai saistībā ar ieguvumiem, bet arī ar saistībām un apņemšanos, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta.

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kritiskās situācijās Eiropa vienmēr ir atradusi veidu, kā pārvarēt krīzi. Nevis tādēļ, ka cita pret citu tiktu izspēlētas dažādās intereses, bet gan tādēļ, ka mēs apvienojam mūsu intereses, un tas mums ļauj doties jaunos virzienos.

Es vēlos Barroso kungam uzdot jautājumu, bet viņa diemžēl vairs nav sēžu zālē. Protams, ka drīz norisināsies svarīgas preses konferences par jautājumu, kā mēs varam izglābt Eiropu, izmantojot zemāko kopsaucēju, bet Rehn kungs, iespējams, varētu manu jautājumu nodot Barroso kungam. Es nesaprotu, kāpēc nedodamies šādā virzienā: eiroobligācijas ir saprātīgs risinājums. Schulz kungs to sacīja savas grupas vārdā un Vācijā, kur šis ir ļoti svarīgs jautājums, mana partija arī tam piekrīt. Iebildumus ceļ tieši Vācijas valdība un citas valstis, kas maksā mazāk procentu. Kāpēc mēs tā nerīkojamies? Mēs sakām, ka šīs problēmas var atrisināt. Tagad mēs plānojam ieviest eiroobligācijas, bet gatavojam saprātīgu tiesību aktu kopumu. Kas mums ir vajadzīgs, lai Eiropa varētu rīkoties? Kā mēs varam likt naudu lietā? Kā mēs varam radīt lielāku nodokļu potenciālu saprātīgai, ilgtermiņa ekonomikai? Mēs ieviešam eiroobligācijas, un mēs sasaistām šo ieviešanu ar finanšu transakciju nodokļa ieviešanu Eiropas Savienībā. Šis tiesību aktu kopums varētu nodrošināt ieguvumus pilnīgi visiem. Pajautājiet Merkel kundzei Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, vai viņa ir gatava to darīt. Kāpēc tas nav iespējams? Kāpēc Komisija neiesniedz šādu priekšlikumu? Tas palīdzētu visiem un ļautu Eiropas jaunajam projektam pārvarēt krīzi. Es no Komisijas sagaidu šādu priekšlikumu.

Jums jābeidz atrunāties. Ir laiks rīkoties Eiropas pilsoņu un dalībvalstu interesēs, lai mēs atgrieztos uz saprātīgas izaugsmes ceļa. Mūsu liktenis ir jūsu rokās, bet jums jābūt drosmīgiem un jāuzņemas iniciatīva.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, pagājušais gads parāda, ka kopējai valūtai ir vajadzīgi skaidri un kopēji pamatnoteikumi, un ir acīmredzams, ka pašlaik mums šādu noteikumu nav. Ir arī skaidrs, ka euro zonai nemitīgi trūkst ticamības gan pilsoņu acīs, gan finanšu tirgos. Es nepiekrītu Bullman kunga teiktajam. Es drīzāk uzskatu, ka Komisija ir paveikusi labu darbu un ir ierosinājusi mērķtiecīgus priekšlikumus. Un, runājot par problēmām, ar ko pašlaik saskaramies, es domāju, ka problēma nav saistīta ar Komisiju, bet gan ar Padomi. Protams, Padomei nākamo dažu dienu laikā gaidāma diezgan sarežģīta sanāksme.

Es arī vēlos paust savu gandarījumu, ka Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kas mums ļaus nākotnē izlabot makroekonomikas nelīdzsvarotību. Līdz šim mēs uzmanību pievērsām tikai pilsētu finansēm un deficītiem, un ar to noteikti nepietiek, kā skaidri parāda Īrijas gadījums.

Mazāk mani iepriecina Padomes darba stils, kā parāda tirgošanās starp Sarkozy kungu un Merkel kundzi, lai padarītu Komisijas labos priekšlikumus mazāk saistošus, kas nozīmēs, ka priekšlikums nenodrošinās nekādus uzlabojumus. Mums būtu jāatceras tas, kas notika 2005. gadā, kad Stabilitātes un izaugsmes paktu padarīja elastīgāku. Toreiz šo situāciju radīja tās pašas valstis, un ilgtermiņā šāda situācija varēja izraisīt to, kas tagad notiek Grieķijā. Es ceru, ka Padome saņemsies un sapratīs, kāds lēmums mums ir vajadzīgs — pretējā gadījumā mēs neizkļūsim no šis situācijas.

  Derk Jan Eppink (ECR). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, flāmu politiķis Bart De Wever intervijā žurnālam Der Spiegel sacīja, ka Beļģija ir kļuvusi par tranzīta sabiedrību, un tas ir problēmas cēlonis Beļģijā, nevis valodu jautājums. Solidaritāte ir kļuvusi par vienvirziena ielu.

ES dara vienu un to pašu. Mēs pakalpojumu sabiedrību padarām par tranzīta sabiedrību, un euro ir viens no līdzekļiem, ar ko mēs to panākam. Vairākās valstīs tas paver ceļu lētai naudai. Kā sacīja ES Padomes priekšsēdētājs Van Rompuy, tas ir kļuvis par miegazālēm. Tas iedragā valstu konkurētspēju. Tagad daudzi Eiropas politiķi aicina ieviest vēl vienas miegazāles: eiroobligācijas. Tas šo plaisu tikai palielinās. Ja turpināsim šādi, dažu gadu laikā ES būs tādā pašā situācijā, kādā tagad ir Beļģija: tranzīta sabiedrība, kuras politiskie pamati sadrūp.

Ziemassvētku laikā es lasīšu Vācijas Rūpniecības federācijas bijušā priekšsēdētāja Henkel grāmatu „Taupiet mūsu naudu”. Varbūt jums būtu jādara tas pats, lai jūs uzzinātu, ko domā cilvēki Vācijā.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc paziņojumiem New York Times Amerikas Savienotajās Valstīs notiek izmeklēšana par slepenu klubu, kurā ietilpa deviņas bankas — viena no tām ir Eiropas banka — un kuru vadītāji satiekas katru trešdienu, lai vienotos par rīcību saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem. Krīzes komitejai par to nebija ne mazākās nojausmas, un Eiropai ir tikai skatītājas loma.

ASV Federālajām rezervēm bija jāatskaitās par 13 kvintiljoniem ASV dolāru, kas iztērēti, izpērkot bankas. Vai jūs varētu mums pastāstīt, ko ASV Federālās rezerves prasīja par Eiropas banku glābšanas paketi? Vai tad Eiropas glābšanas fonda summas divkāršošana un gatavošanās izpirkšanai EUR 2000 miljardu apmērā nav saistīta tieši ar kritisko situāciju bankās un arī valstu budžetos?

Kas mums neļauj prasīt Eiropas Centrālajai bankai pārredzami un detalizēti atskaitīties par tās darbībām, kā ASV lika atskaitīties savām Federālajām rezervēm? Tas pieliktu punktu aizdomām, ka tā rīkojās un turpina rīkoties patvaļīgi, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu kopējo interešu vārdā.

Kāpēc nekad nav bijušas organizētas diskusijas par tādu pasākumu pieņemšanu, kas reāli un efektīvi nodalītu spekulatīvas bankas no komercbankām, kā tas ir Glass-Steagall likumā?

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam vienisprātis, ka ir jāizveido instruments, ar ko varētu iejaukties krīzes situācijā. Šim instrumentam noteikti jābūt saistītam ar striktiem un rūpīgi izstrādātiem budžeta politikas virzieniem dalībvalstīs. Es ceru, ka tas nozīmēs, ka neatkārtosies tādas krīzes, ar kādām saskaramies šo mēnešu laikā.

Šodienas debates ir par to, kā vislabāk finansēt šo instrumentu. Kā mēs visi zinām, privātais sektors daļēji ir atbildīgs par krīzes izraisīšanu dažās valstīs, un šādos gadījumos ir pareizi, ka tam būtu jāuzņemas atbildība, lai gan šā sektora atbildības daļa būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Tomēr es domāju, ka mums jāatrod jauni un inovatīvi veidi, kā finansēt šo krīzes novēršanas instrumentu. Viens piemērs varētu būt eiroobligācijas, ko daži uzskata par jaunu slogu valstu budžetiem. Tomēr tā tas nav. Gluži pretēji — izdodot eiroobligācijas, krīzes novēršanas instrumentu varētu finansēt, izmantojot tirgu, kā arī piesaistot ārvalstu kapitālu un cilvēkus, kas vēlas ieguldīt.

Lielu slogu dalībvalstīm radītu mehānisms, kas balstīts tikai uz proporcionālām iemaksām, kuras veic, vienkārši piešķirot rezerves, un valstīm būtu noguldīšanai jāatrod resursi un kapitāls, kas tomēr nenestu nekādu peļņu. Situācija, kāda pastāv pašlaik, kad dalībvalstīm prasa īstenot bargus budžeta politikas virzienus, lai samazinātu deficītus un parādus, kā arī veiktu iemaksas dalībai krīzes novēršanas fondā, ir saistīta ar reālu sabrukuma risku.

Eiropas ekonomiku nevar atdzīvināt, ja vien tās dziedināšanai vienlaikus neizmantosim euro spēku starptautiskajos tirgos un izrietošo uzlaboto kredītvērtējumu.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jūs uzklausījāt skaidru šā Parlamenta vēstījumu — aicinājumu Komisijai rīkoties un iejaukties. Komisijai prasa neaprobežoties ar to, ka tā mehāniski panāk minimālo vienošanos starp valstīm, vienlaikus sakot, ka Komisijai jābeidz ļaut sevi ierobežot ar spēcīgākās iestādes gribu. Komisijai jāuzņemas savs pienākums un saistības izrādīt iniciatīvu.

Ar nožēlu jāsaka, ka secinājumi, ko sagaidām no nākamās augstākā līmeņa sanāksmes, nenodrošinās risinājumu, galvenokārt jau tāpēc, ka paredzētais iejaukšanās mehānisms ir vienprātīgi jāpieņem visām dalībvalstīm, un mums ir vajadzīga Eiropas dimensija, nevis dimensija, kura pieļauj dažādus izkropļojumus un dažu valstu kontroli pār citām. Tomēr, skatoties no otras puses, Līguma pārskatīšana šajā gadījumā atvērs Pandoras lādi, un jebkurā gadījumā es vēlētos saņemt atbildi uz vienu jautājumu: „Vai jaunais mehānisms varēs iegādāties valdību obligācijas?”

Komisār, ir jāveic padziļināta pārskatīšana, un Komisija nevar ignorēt pašreizējās debates par eiroobligācijām, nesniedzot nekādu atbildi uz iniciatīvām, ko vairāki dalībnieki, proti, Juncker kungs, M. Monti un daži šā Parlamenta pārstāvji un ideju laboratorijas pašlaik izvirza. Komisijai jāiesniedz priekšlikums un jāspēj tas aizstāvēt.

Visbeidzot, pēdējais komentārs: euro zonai nav globālas problēmas; — labi, viena globāla problēma ir, bet saistīta tieši ar tās nepietiekamo izaugsmi, nevis nevienmērīgo iekšējo attīstību. Kur ir līdzekļi, kas jāizmanto kopā ar ekonomikas pārvaldību un sankcijām, lai efektīvi veicinātu un rezultatīvi īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”?

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Schulz kungam ir taisnība. Mēs esam saskārušies ar lielu uzticības krīzi, un Padomes locekļi pilsoņiem pūš miglu acīs. Viņi tiem stāsta, ka viss tiek kontrolēts, ka mums tikai jāievieš nelielas izmaiņas Līgumā, izveidojot pastāvīgu stabilitātes mehānismu, un tad problēma būs atrisināta. Patiesībā situācija netiek kontrolēta. Dalībvalstis reaģē, nevis reāli rīkojas. Tās izmisīgi dzēš liesmas, bet nespēj tās uzveikt. Tirgi jautā: „Kas kontrolē Eiropu un euro zonu?

ES ir nonākusi kritiskā pavērsiena punktā. Ja tagad neizvelēsimies īsto ceļu, mēs nespēsim pat uzturēt status quo. Tā vietā mēs spersim soli atpakaļ. Mums ir vajadzīgi turpmāki pasākumi integrācijas virzienā. Mums vajag vairāk Eiropas. Mums jāpabeidz iekšējā tirgus, tai skaitā pakalpojumu nozares, izveide. Kopā ar monetāro savienību mums vajadzīga Ekonomikas, budžeta un fiskālā savienība. Mums arī vajadzīga spēcīga Komisija, kam ir tiesības un pilnvaras kontrolēt un uzraudzīt šo ekonomikas savienību, kā arī automātiski piemērot sankcijas gadījumos, kad tas ir pamatoti. Ja mēs spersim šos soļus plašākas integrācijas virzienā, mēs varēsim runāt par eiroobligāciju ieviešanu. Tad mēs būsim tām izveidojuši pamatu. Tomēr vienlaikus mums jānodrošina, ka mūsu rīcībā ir vajadzīgais ilgtermiņa ieguldījumu finansējums, neraugoties uz visiem pamatotajiem taupības pasākumiem, lai nodrošinātu Eiropas Savienības konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Mums beidzot pilsoņiem jāizstāsta patiesība. Mums vajadzīgi risinājumi bez redzamību ierobežojošām klapēm, un mums ir jādiskutē par jautājumiem, neizvirzot ideoloģijas, un mums jābeidz putroties. Mums vajadzīga ilgtermiņa rīcība, nevis īstermiņa reakcijas.

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Vicky Ford (ECR). - Priekšsēdētājas kundze, sāksim ar labajām ziņām. Jā, Eiropas ekonomikā kā tādā ir vērojamas nelielas atveseļošanās pazīmes. Taču to apdraud ilgstošā nenoteiktība, kas rada finansējuma izbeigšanās un ieguldījumu apstāšanās risku. Eiropā visi, tai skaitā AK, ir pamatoti ieinteresēti nostiprināt euro zonas ekonomiku.

Stabila un pārredzama ekonomikas plānošana, lai kontrolētu izšķērdīgu valdību tēriņus un nepieņemamos parādu līmeņus, ir svarīga visām 27 valstīm. Euro zonas valstis ir sapratušas, ka ir vajadzīgs pastāvīgs krīzes risinājums, bet ir radušies daudzi jautājumi, no kuriem daži ir ierosināti šajā Parlamenta rezolūcijā.

Pirmkārt, kāda veida privātā sektora iesaistīšanās tiek gaidīta? Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu sekot SVF paraugam, proti, aizsargāt valsts līdzekļus ar priviliģēta kreditora statusu. Otrkārt, par kādām Līguma izmaiņām jūs runājat? Šis jautājums ir jāpaskaidro.

Un, visbeidzot, pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms ir aprakstīts kā instruments, kas nostiprinās euro zonu. Tām valstīm, kas vēlas pievienoties euro zonai, būtu jādod iespēja piedalīties, taču tām, kuras izvēlējušās tai nepievienoties, nedrīkst piespiest veikt iemaksas.

  Alain Lamassoure (PPE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņus, kā arī finanšu tirgus uztrauc šaubas. Tagad, kad eiropiešiem ir vienots liktenis, vai viņi spēs to risināt solidāri?

Pašlaik krīzes apstākļos ir vērojamas solidaritātes pazīmes. Tas ir labi, bet nav pietiekami. Esot vienotiem nelabvēlīgos apstākļos, eiropiešiem ir arī jāparāda, ka viņi solidāri rīkojas, plānojot turpmāko rīcību, jo krīze Eiropu ietekmē ilgāk nekā pārējos kontinentus tāpēc, ka mūsu ekonomiku jau bija novājinājusi gausā izaugsme, proti, tikai vidēji 1 % gadā pēdējo desmit gadu laikā. Lisabonas stratēģijas desmit gadi ir pazaudēta desmitgade.

Stratēģijā „Eiropa 2020” Eiropas vadītāji ierosināja plānu mūsu ekonomikas atdzīvināšanai, bet viņi aizmirsa pastāstīt, kā to finansēs un kontrolēs, kā arī, kādi būs iespējamie stimuli vai sankcijas. Tāpēc ir pienācis laiks Stabilitātes un izaugsmes paktu papildināt ar solidaritātes paktu, kā šeit plenārsēdē jau tika sacīts.

Līgumā vārds „solidaritāte” ir minēts 23 reizes — ieviesīsim šo vārdu mūsu darbībās. Tiek izveidota fiskālās politikas virzienu koordinēšanas procedūra, lai nodrošinātu stabilitāti, novēršot deficītus. Paplašināsim tās darbības jomu — koordinēsimies cits ar citu, lai nodrošinātu turpmāku finansējumu. Mums jātērē mazāk, bet labāk, un nevis katram atsevišķi savā valstī, riskējot saņemt sankcijas, bet mums visiem kopā. Ja eiropieši vēlas izvairīties no sliktākā, viņiem jābūt vienotiem, lai sagatavotos labākajam.

  Zoran Thaler (S&D). - (SL) Priekšsēdētājas kundze, mēs, eiropieši, saskaramies ar interesantu paradoksu. No vienas puses, savu 12 gadu eksistences laikā euro ir sevi apliecinājis kā stabilāko pasaules valūtu. Saskaņā ar Eiropas Centrālā bankas oficiālajiem datiem Frankfurtē vidējā inflācija šajā laikposmā ir bijusi 1,97 %, kas ir par 3 procentpunktiem zem 2 % mērķa. Euro vērtība attiecībā pret ASV dolāru visās jomās un visām praktiskajām vajadzībām ir saglabājusi augstāku līmeni, nekā tai bija laikā, kad Eiropas valūtu izveidoja. Tomēr, no otras puses, pēdējā laikā dzirdam runas, ka euro, iespējams, draud sabrukuma risks. Kā mēs nokļuvām šādā situācijā?

Šādā situācijā mūs ir novedusi izkropļota un bezatbildīga rīcība, ko izraisīja populistiski politikas virzieni gan no kreiso, gan labējo puses. Taču vai patiešām, aizstāvot savu valūtu, mēs ļausim demokrātijai izrādīties vājākai par samērā autoritāriem režīmiem? Mums vajadzīga atbildīga rīcība, mums mūsu politikas virzienos jāievieš pieci atbildīgas rīcības zelta likumi. Pieņemsim tos šajā Parlamentā, izlemsim, kā novērtēt atbildīgas rīcības līmeni un tādu rīcību, kas veicina kopējo labumu, kuru atbalsta politikas virzieni mūsu dalībvalstīs.

Tāpēc par stūrakmeni ir jākļūst finanšu transakciju nodoklim un eiroobligācijām. Tāds šodien ir mūsu pienākums — pieņemt šādus politikas virzienus, aizstāvot mūsu vienoto valūtu.

  José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, pašlaik mums vajadzīgi skaidri noteikumi, bet mēs darām pilnīgi pretējo. Tāpēc izvirzīšu dažus priekšlikumus, lai atjaunotu skaidrību.

„Eiropas semestra” laikā Parlaments vēlas koncentrēt uzmanību uz vairākām diskusijām, kas pašlaik nav vērstas uz konkrētu jautājumu un nav saskaņā ar sabiedrības viedokli. Mēs vēlamies, lai, pārvaldības tiesību aktu kopumā nosakot paredzētās sankcijas, tiktu ņemta vērā politiskā reakcija uz ieteikumiem, kas dalībvalstīm tiks ierosināti nākamo sešu mēnešu laikā.

Mana grupa vēlas skaidri norādīt, ka tiesību aktu kopumā nav brīnumainu risinājumu, kā pārvarēt krīzi. Tajā ir labi zināmas budžeta disciplīnas un strukturālu reformu metodes konkurētspējas saglabāšanai.

Attiecībā uz krīzes pārvaldības mehānismu, kā jūs, komisār, vakar sacījāt, priekšsēdētājs Barroso mums apsolīja, ka tas būs Eiropas mehānisms. Šodien Padome ierosina starpvaldību mehānismu. Vai Barroso kunga izpratnē tas ir Eiropas mehānisms, jo fonds atradīsies Eiropā, nevis Kaimanu salās, vai arī Komisija ir paredzējusi mums palīdzēt izveidot mehānismu saskaņā ar ES procedūru, kurā Parlamentam ir sniedzams ieguldījums?

Attiecībā uz eiroobligācijām Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un eksperti saka, ka tā ir laba, bet pāragra ideja, tāpēc mēs esam nokavējuši.

Es Komisijai ierosinu sākt debates, lai izstrādātu eiroobligāciju sistēmu, kas valstīm nodrošina pamatotu finansējumu, lai tās varētu rīkoties pareizi, un kas soda tās, kuras nerīkojas pareizi, piespiežot tās ieiet tirgū ar likmēm, kas patiešām attur no turpmākiem pārkāpumiem. Tas ir vienīgais praktiski iespējamais veids, kā apvienot fiskālo disciplīnu un ekonomikas izaugsmi.

Un nenāciet pie manis ar apgalvojumiem, ka ir pāragri vai novēloti kaut ko darīt, jo tagad mēs zinām, ka mēs vienmēr esam visu nokavējuši. Nu tad skatīsimies, vai šoreiz, izmainot noteikumus, mums izdosies kaut ko izdarīt laikā.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, euro ir mūsu kopējā vērtība, un šodien arodbiedrības Parlamentam pauda bažas, ka darba ņēmēji paši maksā par krīzi ar vāju euro, pret ko tiek vērsti uzbrukumi, nevis ar izaugsmi sekmējošu euro, kurš nodrošina darba vietu izveidi.

Tāpēc ir būtiski neīstenot vienkāršu tehnisku līgumu pārskatīšanu un risināt divus euro zonas galvenos defektus, ko ir atklājusi krīze.

Pirmā pieeja saistīta ar eiroobligāciju ieviešanu, kā jau šeit dzirdējām. Eiroobligācijas ne tikai stabilizēs euro līmeni, bet arī tūlīt pat atvairīs spekulantu uzbrukumus.

Otrā pieeja, lai ieviestu fiskālo taisnīgumu un finanšu tirgum liktu maksāt par krīzi, ir saistīta ar finanšu transakciju nodokļa piemērošanu, lai darba ņēmēji fiskālā netaisnīguma dēļ nemaksātu par krīzi.

Visbeidzot, jāizveido Eiropas Parādu aģentūra, kam jāspēj apkopot daļu dalībvalstu parādu.

Es arī vēlos paust atbalstu Juncker kungam un sacīt, ka stabilitātes fonda palielināšana, kā ierosināja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ģenerāldirektors Dominique Strauss-Kahn, ir laba ideja.

Agrīna iejaukšanās — kā uzklausījām —, nenokavējot un izvēloties kļūt stiprākiem, nevis vājākiem, mums ļaus īstenot pārvaldību, kas atjaunos uzticību, kuru atgūt aicināja mūsu priekšsēdētājs M. Schulz.

(Aplausi)

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, pirmais, ko vēlos šeit skaidri norādīt un ko mums šeit, Parlamentā, būtu svarīgi nostiprināt, ir, ka — pretēji tam, ko reizēm lasām presē un dažu Eiropas vadītāju paziņojumos —, euro kā valūtai ir bijusi izšķiroša nozīme, reaģējot uz pašreizējo krīzi. Bez euro mēs būtu ārkārtīgi sarežģītā situācijā, vājāku valstu valūtām saskaroties ar devalvāciju un novedot pie tā, ka Vācijas marka pieredzētu neiespējamu vērtības paaugstināšanos, lai varētu uzturēt Vācijas un Eiropas tautsaimniecības. Tāpēc euro bija stabilizējoša ietekme ne tikai euro zonas valstīs, bet arī uz to valstu valūtām, kas nav izvēlējušās pievienoties euro zonai.

Tā kā mums ir jāaizstāv šī Kopiena, kas ir sekmīgi reaģējusi uz iepriekš nepieredzētu krīzi, un, ņemot vērā, ka mēs redzēsim, kas notiks ar dolāru un ASV nākotnē, mēs arī redzēsim, ka euro patiesībā ir priekšrocības.

Tagad šajā Padomē mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai aizstāvētu euro, proti, lai izveidotu stabilizācijas fondu, kas ievēro Kopienas metodiku un spēj īstenot atbildību valstīs, kuras atrodas ļoti apdraudētā situācijā, un solidaritāti valstīs, kas ir pildījušas savas saistības un nav vienmēr sevi parādījušas — vismaz savos ārējos paziņojumos — kā spējīgas ieņemt solidaritātes pozīciju euro zonas kontekstā.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, gads, kas tuvojas nogalei, proti, 2010. gads, vairākkārt ticis aprakstīts kā gads, kura gaitā dzīvojām bīstamības ēnā. Tāpēc es domāju, ka šīm debatēm būtu jābūt lietderīgām, jo tajās varētu uzsvērt 2010. gadā gūtās mācības, lai varam izdarīt secinājumus, kas noderēs 2011. gadā.

Pirmais secinājums attiecas uz Eiropas ekonomikas finanšu nozares nepieņemamām nelīdzsvarotībām un izkropļojumiem tās reālajā ekonomikā.

Otrais secinājums attiecas uz nepieņemamo nelīdzsvarotību saistībā ar vienoto valūtu un vajadzību koordinēt ekonomikas, fiskālās un budžeta politikas virzienus, kas joprojām ir trausli.

Trešais un galvenais secinājums attiecas uz nelīdzsvarotību starp krīzes tempu un ilgajiem reaģēšanas laikiem. Skatoties no ekonomikas perspektīvas, tas nozīmē, ka Eiropas Centrālai bankai jābūt aktīvākai, reaģējot uz spekulatīviem uzbrukumiem valstu parādiem, un 2011. gadā mums jāliek pamati Eiropas Parādu aģentūrai, kas varēs izdot eiroobligācijas.

Tāpat attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu jāorganizē debates par vajadzīgajiem nodokļiem — banku nodokli un spekulāciju, t. i., īstermiņa spekulatīvu darījumu, nodokli — un par pašu resursu nepieciešamību Eiropas Savienībā.

Tomēr Parlamentam svarīgas ir debates par krīzes politiskajām sekām, jo Eiropas Savienības moto — es vēlreiz uzsveru — ir „vienoti dažādībā”, kas nekādā gadījumā nav „šķelti dažādības dēļ”. Tāpēc Parlamentam jāstājas pretī tiem, kas cenšas uzspiest kauna zīmi dažām dalībvalstīm attiecībā pret citām, šķeļot Eiropas sabiedrības viedokli un sarīdot eiropiešus citu pret citu.

Parlaments pārstāv 500 miljonus eiropiešu no Eiropas Savienības, kurā ir 27 dalībvalstis, un tāpat kā Džordža Orvela “Dzīvnieku fermā”, „neviens nav vienlīdzīgāks par pārējiem”.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs apspriežam augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 16. decembrī. Būtu labi, ja Padome pēc augstākā līmeņa sanāksmes varētu mums sacīt: „Mēs apzināmies plaisas un kļūdas, mēs zinām, kur esam bijuši nesekmīgi, un mēs saprotam Līguma ierobežojumus.”

Pašapmierinātība un vainīgo meklēšana, mēģinājumi notušēt kļūdas un virspusēja pieeja neatrisinās nevienu problēmu un neraisīs uzticību. Beigsim spēlēties ar Eiropu. Šis jautājums ir tikai par Eiropu. Es atbalstu Klinz kunga sacīto.

Tā kā līdz Ziemassvētkiem palikušas tikai dažas dienas, es jūs aicinātu iedegt apņēmības un kopēju interešu sveci, kas simbolizē jaunu nopietnību, godīgumu un uzticību Eiropas Savienības nākotnē. Iededziet sveci par politiskā virziena maiņu Eiropā, par pāreju no krīzes uz konkurētspēju, no Dovilas tendencēm uz politisko savienību, no taupības uz ieguldījumiem un reformu, no monetārās savienības uz politisko savienību.

Vācijas konstitucionālo problēmu dēļ Līguma papildinājums nav nekas vairāk par politisku „spieķi”, lai turpinātu izstrādāt glābšanas paketi. Tas nenodrošina risinājumu. Necentieties mums iestāstīt, ka tas ir svarīgāks, nekā patiesībā ir. Beidziet šo „dienu pa dienai” politikas veidošanu un ierosiniet pabeigtu koncepciju, lai reaģētu uz krīzi, kas mūs tuvinās politiskai savienībai. Beidziet šīs nesaskaņas — ir pietiekami, nav pietiekami, un patiesībā mēs nezinām, kas īsti notiks. Mums jāaicina Komisija izstrādāt koncepciju par ekonomikas, sociālo un finanšu savienību, lai nākamā gada beigās varam spert nākamo soli integrācijas virzienā un patiešām pienācīgi paveikt šo darbu.

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Rīt sāksies viena no vissvarīgākajām Eiropadomes sanāksmēm Eiropas Savienības un it sevišķi EMS vēsturē, un jautājums ir par to, vai valstu vai to valdību vadītāji būs gatavi šim darbam. Mēs par to stipri šaubāmies, jo filozofija, ko konkrēti vadītāji ir ieviesuši Eiropadomē, nav krīzes pārvarēšanas filozofija, pamatojoties uz solidaritāti un, protams, atbildību. Tā ir krīzes pārvaldības filozofija, kas koncentrē uzmanību un attiecas tikai uz pastāvīgu mehānismu. Eiropadome nebūs gatava darbam, jo tā nesniegs ekonomikas un politikas kohēzijas vēstījumu, kāds ir vajadzīgs ne tikai, lai pārliecinātu tirgus, bet lai, pirmkārt un galvenokārt, pārliecinātu Eiropas pilsoņus, kuri cits citu uzlūko ar aizdomām un kuri atkal sākuši sirgt ar ksenofobiju; lai pārliecinātu viņus par Eiropas redzējuma vērtību un atgādinātu viņiem, ka ir vairāk lietu, kas mūs vieno, nekā to, kuras mūs šķir.

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, nesaprotu, kāpēc sociālisti cenšas izvairīties no atbildības saistībā ar sociālistu politikas virzieniem. Tiesa, ka Eiropas deficītiem ir dažādi cēloņi. Tiesa arī, ka sociālistu valdības ir saskārušās ar budžeta deficīta problēmām, apzināti izvēršot tēriņu un pieaugošu deficītu politiku.

Mums šīs debates 2009. gada pavasarī jau norisinājās Parlamentā, kā arī vairākās dalībvalstīs. Atceros, ka Zviedrijas sociālie demokrāti kritizēja Zviedrijas valdību par to, ka tā nepalielina tēriņus un deficītu.

Un tagad redzam, kas ir noticis. Manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc mums vajadzīgi stabili noteikumi ne vien attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet arī attiecībā uz sekām. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā dalībvalstīm, kas finanšu sistēmām rada problēmas un izraisa paaugstinātas procentu likmes, ļauj izvairīties no sekām, ļaujot citiem pilsoņiem samaksāt par šīm procentu likmēm.

Mums vajadzīga stabilitāte, un eiroobligācijas nebūs risinājums šai problēmai. Eiroobligācijas varam ieviest citu iemeslu dēļ — varbūt. Runājot par finanšu mehānismu, jāsaka, ka tas ir jāfinansē un jāpamato uz riskiem, ko dalībvalstis rada. Ja uzņematies lielāku risku, pieļaujat lielāku deficītu, tad jums arī nedaudz lielākā mērā jāfinansē finanšu mehānisms. Tā ir atbildības uzņemšanās par apzinātiem politikas virzieniem. Neaizmirstiet, ka sekas, ar ko saskaras vairākas valstis, ir to debašu sekas, kuras mums bija valstu parlamentos un šajā Parlamentā, kad daži no mums aicināja palielināt tēriņus. Tagad redzam skarbos rezultātus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, Hökmark kungs, ka jums jāuzstājas ar skaistu runu, ko varētu uzklausīt pilsoņi jūsu Zviedrijā. Tomēr vai jūs, lūdzu, man atbildētu uz šādu jautājumu: „Kurai Eiropas Savienības valstij ir lielākais ilgtermiņa valsts parādu līmenis un kura partija ir šīs valsts valdībā?”

  Gunnar Hökmark (PPE). - (Schulz kungs turpināja runāt, taču viņa mikrofons bija izslēgts) Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka varēšu turpināt bez turpmākas iejaukšanās. Pirmkārt, es vēršos lielākoties pie jums, Schulz kungs, jo vēlos, lai jūs atcerētos, ko jūs pirms diviem gadiem apgalvojāt šajā Parlamentā. Jūs argumentējāt, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpalielina to tēriņi. Problēma ir tāda, ka dažām no dalībvalstīm ir sociālistu valdības, un visās šajās valdībās un valstīs esam vērojuši deficīta pieaugumu jūsu atbalstīto politikas virzienu rezultātā. Schulz kungs, vai varat to noliegt?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tā kā kolēģis deputāts nav atbildējis uz manu jautājumu, es uz to atbildēšu viņa vietā. Šī valsts ir Itālija, un tās premjerministrs ir Berlusconi kungs. Kristīgie demokrāti Itālijā ir bijuši pie varas gandrīz bez pārtraukumiem kopš 1946. gada.

  Liisa Jaakonsaari (S&D). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos jautāt savam kolēģim deputātam, kā sociālisti Īrijā un Grieķijā būtu varējuši izraisīt šo valstu parādus. Tā kā jūs pašlaik esat vadošā politiskā partija Eiropā un arī Komisija nosliekusies uz labējo pusi, vai tas nebūtu arī labējo pienākums parādīt, kā pārvarēt krīzi, nevis vainot iepriekšējās valdības vai valdības, kas bija pirms varas vēl pirms tam?

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgādināt kolēģiem, ka sacīju, ka ir vairāki dažādi cēloņi, kas izraisījuši deficīta problēmas, bet es arī sacīju, ka ir tiesa — un ne Schulz kungs, ne viņa kolēģi to nav nolieguši —, ka ar šīm problēmām ir saskārušās visas sociālistu valdības, jo tā bija apzināta politika. Es pilnīgi piekrītu, ja, piemēram, runājam par Īriju, ka tika pieļautas milzīgas kļūdas, bet interesanti ir tas, ka tēriņu un deficītu palielināšana bija apzināta politika, lai risinātu krīzi un problēmas, un tagad mēs redzam rezultātus. Tas ir mans vēstījums Schulz kungam un citiem.

(Runātājs piekrita atbildēt uz trīs jautājumiem, kas uzdoti, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Priekšsēdētāja. − Kolēģi, lai runātājs un pārējie saprastu notiekošo, vēlos paskaidrot, ka vēl trīs cilvēki vēlas uzdot jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti. Tā kā šo iespēju ieviesa Parlamentārās reformas darba grupa, es esmu gatava tos atļaut, un mums ir pietiekami daudz laika, bet man tomēr jājautā runātājam, vai viņš piekritīs atbildēt uz visiem šiem jautājumiem. Un tādā gadījumā es visiem lūgtu jautājumus uzdot pēc kārtas, un tad lūgšu Hökmark kungu uz tiem atbildēt. Pēc tam mēs pabeigsim šo uzstāšanās laika daļu.

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos Hökmark kungam sacīt, ka viņa apgalvojums par sociālistu valdībām zināmā mērā varētu būt patiess, taču labējās valdības būtībā izvēlējās darīt to pašu, paaugstinot savus privātā sektora parādus valsts parādu vietā. Tas ekonomikai nav nekas labāks un patiešām ir tikai cits veids, kā panākt tieši to pašu, kas ir nepieņemami.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlējos Hökmark kungam pajautāt — tā kā viņš šeit jau ir krietnu laiku —, vai viņš atceras, ka monetārās savienības sākumā Beļģijai, Grieķijai un Itālijai bija parādi, kas veidoja vairāk nekā 130 % no to valsts kopprodukta, un ka šis procents Grieķijā ir pieaudzis, savukārt Beļģijā un Itālijā ir samazinājies par attiecīgi vairāk nekā 30 % un 25 %. Vai viņš to atceras?

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, man ir vienkāršs jautājums Langen kungam un Hökmark kungam, kam patīk idealizēt parādu krīzi un acīmredzami uzbrukt visām sociālistu valdībām.

Vai esat jebkad kritiski uzlūkojis savus kolēģus no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem), kas manā valstī bija pie varas vēl pirms gada, par to, ka viņi jums un Eiropas Komisijai — varat pajautāt Rehn kungam — sniedza oficiālus statistikas datus, ka Grieķijas deficīts 2009. gadā bija 6,9 %, nevis 15 %, kā nesen apstiprināja Eurostat?

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, šīs diskusijas ir norādījušas uz dažām lietām, kas mums jāatceras.

Neaizmirsīsim manu pirmo komentāru, proti, — un interesanti, ka neviens no maniem kolēģiem sociālistiem to nav noliedzis —, ka visas sociālistu valdības, kas ir īstenojušas sociālistu politikas virzienus, ir nokļuvušas dziļā deficītu krīzē. Tagad redzam, kā šī krīze pārņem valstis citu pēc citas, jo tika īstenota apzināta politika, ko aizstāvēja Schulz kungs un citi šajā Parlamentā pirms diviem gadiem. Varam aplūkot šā Parlamenta ierakstus un redzēt, ka tieši to debatēs sacījāt jūs, Schulz kungs, un jūsu kolēģi. Tagad varam redzēt skarbos rezultātus. To es vēlējos uzsvērt. Es ievēroju, ka viss, ko varat sacīt, ir: „Jā, jums taisnība, bet arī citām valstīm ir problēmas.” Tomēr jūs neiebilstat pret manu galveno apgalvojumu, ka jūsu politikas virzieni radīja šīs problēmas. To ir vērts atcerēties. Es domāju, ka to ir vērts atzīmēt.

Arī Lamberts kungs pievērsa uzmanību šīm problēmām. Bet interesanti ir tas, ka, lai gan vairākām valstīm patiešām ir problēmas finanšu krīzes dēļ, tiesa arī, ka — un es domāju, ka Lamberts kungs to atzīs un novērtēs — vairumā valstu, kam attiecībā pret finansēm ir stabila nostāja, nav sociālistu valdības. Es nedomāju, ka jūs vai kāds cits šajā plenārsēžu zālē varat norādīt uz sociālistu valdību, kas nav saskārusies ar deficīta problēmām.

  Ioannis Kasoulides (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, svarīgi ir politikas virzieni, nevis tas, kas tos īstenoja. Lai met pirmo akmeni... Euro krīze, iespējams, nebeigsies ar Īrijas gadījumu, un mēs, iespējams, vēl neesam pieredzējuši pašu sliktāko.

Tirgus plēsoņas vienmēr uzbruks visām neaizsargātajām iespējām, neraugoties uz sāpīgajiem taupības pasākumiem, ko piemēro dalībvalstis. Taču, ja ES uzvarēs šajā cīņā un ja tai izdosies pārvarēt šos nelabvēlīgos apstākļus, parādot apņēmību, lai solidāri un kopīgiem spēkiem stātos pretī regulatoriem un pārliecinātu tirgus, tad tas būs Eiropas integrācijas triumfs un liela uzvara.

To panāks, saliekot galvas kopā. Pierādīsim, ka tiem, kas prognozē euro beigas un gan spēcīgo, gan vājo valstu izstāšanos no euro zonas, nav taisnība. Fiskālā disciplīna, ekonomikas pārvaldība un euro glābšana nebūs pilnīga bez kopīgi izstrādāta plāna Eiropas līmenī, lai veicinātu izaugsmi. Pagātnē amerikāņu „Maršala plāns” izglāba Eiropas ekonomiku. Pašlaik uzdevums ir eiropiešiem izstrādāt tādu pašu plānu Eiropai.

  Gay Mitchell (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, šodien Īrijas apakšpalāta — Dáil — balsos par ES un SVF finansiālās palīdzības paketi. Īrijai šis ir bijis ļoti grūts laiks, palielinoties nodokļiem un samazinoties izdevumiem. Pagājušās nedēļas budžets ir tikai nosacīts to grūtību atspoguļojums, ar kurām pašlaik saskaras tik daudzi īri. Un tas seko algu samazinājumam 14 % apmērā valsts un privātajā sektorā.

Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka ES un SVF finansiālās palīdzības pakete palīdzēs Īrijai atjaunot uzticību, nodrošinot kapitālu bankām un atsākot aizdevumus, kā arī koriģējot valsts finanses. Nevarētu teikt, ka pieņemu visas plāna daļas, bet kopumā Fine Gael atbalsta tā skaitļus. Ekonomikas tendences Īrijā pašlaik ir samērā labas. Būs vajadzīga laba valdības un Dáil uzraudzība, lai nodrošinātu, ka mēs vairs nekad nezaudēsim kontroli pār mūsu finansēm.

Arī ES un ECB līmenī būs jāapsver ieguldījums, kas saistīts ar zemām procentu likmēm īpašumu inflācijas jomā. Divarpus gadus es viens pats šajā plenārsēžu zālē rosināju apšaubīt Trichet kungu saistībā ar šo sarežģījumu. ES un SVF pakete ir pozitīvs sasniegums euro zonai, jo izveido pastāvīgu Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma pēcteci, no kura Īrija saņems EUR 22,5 miljardus aizdevumu veidā, ja tas to skars.

Vai drīkst vēl nobeigumā sacīt, ka daudzi, kas sevi uzskata par federālisma piekritējiem, tomēr vēlas ieviest zināmu nodokļu saskaņošanu? Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 50 % uzņēmumu autortiesību jomā ir reģistrēti Delavēras štatā. Kāpēc viņi tā dara? Tas ir Delavēras štata nodokļu politikas dēļ. Šajā plenārsēžu zālē daži egoisti, kas vēlas sekmēt savu valstu vajadzības, uzstājoties ar neprecīziem apgalvojumiem, ir pauduši vairākus neinformētus komentārus, un tie tiks apstrīdēti.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze ir parādījusi, ka pastāv vel lielāka vajadzība pēc vairāk Eiropas. Mums jāsaprot, ka dominējoša rīcība, pamatojoties uz konkrētu valstu apsvērumiem, nenāk par labu nevienai dalībvalstij. Tāpēc rīt ir laiks kopējai rīcībai, fiskālai konsolidācijai un stabilitātes paktam ar sankcijām.

Tas būs arī laiks risināt Eiropā jau ilgi pastāvošo paradoksu. ES pamatā ir vienotais tirgus, taču šis tirgus joprojām nav pabeigts. Pirmkārt, tagad ir laiks sākt veidot vienotu digitālo tirgu. Mums jāizveido pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms — vislabāk, ja tas būs balstīts uz grupām. Otrkārt, tā kā būtu jādodas profilakses un agrīnas iejaukšanās virzienā, ir labāk jāsaskaņo nosacījumi attiecībā uz agrīnu iejaukšanos un krīzes pārvaldības mehānisma aktivizēšanu, vienlaikus, protams, izvairoties no pārmērīgas reglamentācijas. Treškārt, būtu skaidri jānosaka krīzes pārvaldības līdzekļu mērķis. To mērķis ir nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti. Tos nedrīkst izmantot, lai risinātu citas aktuālas problēmas. Ceturtkārt, precīzāk ES līmenī jānosaka uzraudzības tiesības, piemēram, iespējama iejaukšanās attiecībā uz finanšu iestāžu darbībām, ietverot tiesības apturēt dividenžu izmaksas vai pārtraukt darbības, kas rada nepamatotus riskus.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministr, komisār! Es šīs garās debates uzklausīju kā pilsonis.

Varu sacīt, ka Barroso kunga priekšlikumi ir ļoti interesanti. Mēs vēlētos redzēt to īstenošanu. Lai atjaunotu mūsu pilsoņu uzticību, vajadzīga skaidra un vispārēja politiskā griba un patiesības atklāšana. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam slēpt realitāti. Ir valstu tēriņi, kas mums jāsedz vai jāsamazina. Ir valstu un privātie parādi, kas mums jāatmaksā.

Ir daudzi eksperti, kam par pilnīgi visu ir kāda doma. Tie, kuri nepamanīja, ka krīze tuvojas, tagad gatavi piedāvāt visādus brīnišķīgus risinājumus. Taču sarežģītā situācijā turēsimies pie veselā saprāta! Pārvaldot valsts finanses, nepieļausim tās pašas privātā sektora kļūdas un trūkumus, kas izraisīja finanšu un banku krīzi. Sarežģīti pasākumi neveido vērtību un pārticību. Tie rada ilūzijas un nereti sniedz labumu tikai spekulantiem.

Lietas būtība ir tāda, ka dalībvalstis ir tērējušas pāri saviem līdzekļiem. Mums jābūt gana drosmīgiem, lai izdarītu vajadzīgos secinājumus un nodrošinātu, ka tiek godīgi sadalīts ar atveseļošanos saistītais slogs.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos izteikt sūdzību. Jūs sacījāt, ka šīs ir svarīgas debates, un tās tādas ir. Man liekas nepieņemami, ka Barroso kungs un daudzi citi politiskie vadītāji pameta šo plenārsēžu zāli, tiklīdz beidza savu uzstāšanos. Gods kam gods, Schulz kungs šeit ir bijis no paša sākuma līdz beigām, un par to vēlos viņam izteikt komplimentu.

Otrkārt, vēlos sacīt: kad viss ir pateikts un padarīts, viens no galvenajiem finanšu krīzes cēloņiem ir tas, ka valdības nav īstenojušas pārvaldību un politiskie vadītāji nav rādījuši virzienu. Labi, ka pašlaik situāciju atsākam kontrolēt ar jauno uzraudzības shēmu, ko būtu jāsāk piemērot 1. janvārī, kredītreitingu aģentūru ziņojumu, kuru izskatījām vakar vakarā, un šodienas pastāvīgo finansiālās stabilitātes mehānismu. Tie visi jāuztver ar atzinību.

Ja Barroso kungs būtu šeit, es viņam vēlētos jautāt, vai viņš var garantēt, ka Īrijā un citur nebūs vajadzīgs referendums, lai Līgumā ieviestu šīs nelielās izmaiņas, par kurām viņš runāja.

Visbeidzot, tiem, kas pieprasa, lai deputāti parakstītu rakstisku deklarāciju, vēlos sacīt, ka tas ir tiešs uzbrukums Īrijas uzņēmumu ienākumu nodoklim. To nedrīkst darīt.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs debates izvērtās par ideoloģiskām diskusijām, lai gan mēs varētu sniegt dažus piemērus, kā Schröder valdība ļoti nopietni īstenoja reformu politiku vai kā Ungārijas labējo valdība, kas pašlaik ir pie varas, izmantoja visu iespējamo, lai neļautu kreiso valdībai pēc 2006. gada piemērot fiskālo disciplīnu. Šādas debates nesniedz rezultātus. Svarīgi ir tas, lai Eiropas Savienība beidzot iesaistītos aktīvā, nevis reaktīvā politikā. Būtu labi, ja šīs nedēļas nogales augstākā līmeņa sanāksme varētu panākt vienošanos par Eiropas stabilitātes mehānismu. Ungārijas prezidentūra, proti, Ungārijas valdība, kas janvārī pārņems ES rotējošo prezidentūru, darīs visu iespējamo, lai paātrinātu ratifikācijas procesu un nodrošinātu, ka Eiropas Savienība var risināt tādus būtiskus jautājumus kā lielākas dinamikas ieviešana Eiropā.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, godājamā Padome, godājamā Komisija! Dalībvalstis centās reaģēt uz krīzi ar individuāliem risinājumiem un pašu reakcijām. Pēc stratēģiska virziena noteikšanas Padomei un Komisijai būtu jākonsolidē un jākoordinē dalībvalstu risinājumi. Tas nozīmē, ka ekonomikas pārvaldībai nepietiek ar dalībvalstu sankcionēšanu. Protams, būtu labi, ja šodien izrādīto saskaņotību un stingrību konkrēti komisāri būtu izrādījuši arī tad, kad pievēra acis attiecībā uz datu viltošanu. Esmu pārliecināta, ka par neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam nav atbildīgas tikai dalībvalstis, jo Komisija pati bija kontroles mehānismus padarījusi elastīgākus. Mums jāatzīst, ka līdz šim īstenotā taupības politika nekur nav nodrošinājusi sekmes, tāpēc no jums sagaida jaunas un skaidras atbildes, inovatīvus un motivējošus risinājumus. Esiet droši, kolēģi deputāti, ka gaidāmā Ungārijas prezidentūra īstenos šo koordinēšanas uzdevumu.

  Proinsias De Rossa (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs Īrija ir pieminēta vairākkārt. Vēlos sākt ar to, ka skaidri norādīšu, ka atbalstu dziļāku ekonomikas pārvaldību Eiropas sociālajā tirgus ekonomikā. Mums jāpateicas Īrijas partneriem Eiropā par izrādīto solidaritāti krīzes apstākļos, kurus lielā mērā izraisīja nekompetentas konservatīvās valdības, kas daudzus gadus bijušas pie varas.

Jums tas nebūs pārsteigums, ka eiroskeptiķi solidaritāti apraksta kā Īrijas neatkarības zaudēšanu. Šo izkropļojumu papildina Komisijas un Padomes nepiedalīšanās kopā ar Parlamentu saprašanās memorandā ar Īriju. Kad, Rehn kungs, saprašanās memorandu iesniegs šim Parlamentam?

Komisār Rehn, viens no negodīgākajiem nosacījumiem un pienākumiem, ko paredz saprašanās memorands, ir pienākums samazināt minimālo algu Īrijā par EUR 2000  gadā. Īrijas valdība apgalvo, ka jūs pieprasījāt šo samazinājumu, Rehn kungs. Vai varat šim Parlamentam paskaidrot šo jautājumu?

Otrs šīs vienošanās nesaprotamais aspekts ir 3 % robeža, ko esat pieprasījis…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, ir nepieņemami, ka turpina atlikt būtiskus pasākumus, kas ņemtu vērā bezdarba, nabadzības, nevienlīdzības, būtisku atšķirību un ekonomikas lejupslīdes palielināšanos, ko šie taupības plāni radīs, kamēr ekonomikas un finanšu grupas turpinās gūt vēl lielāku peļņu. Tas tikai ierosina vairāk jautājumu.

Kāpēc nav izmainīti Eiropas Centrālās bankas statūti un pamatnostādnes attiecībā uz tās aizdevumiem, ko tieši piešķir dalībvalstīm ar 1 % likmi, kura ir tāda pati kā privāto banku likme, kas pēc tam piemēro trīsreiz, četrreiz vai piecreiz augstākas likmes, tā paaugstinot valstu parādus? Kāpēc nav pieņemts lēmums piemērot nodokli par kapitāla pārvietošanu un pasākumus, kas vajadzīgi, lai likvidētu „nodokļu oāzes” un atvasināto instrumentu tirgus, tā pārtraucot spekulācijas saistībā ar valstu parādiem? Kāpēc nevarētu izlemt palielināt Kopienas budžetu, lai nodrošinātu patiesu ekonomikas politiku un sociālo kohēziju, kuras mērķis ir palielināt ražošanas apjomus un radīt darba vietas ar tiesībām …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, mēs runājam par euro zonai ierosināto finansiālās stabilitātes instrumentu, kam būtu jāpalīdz mūsu draugiem no valstīm, kuras pašlaik nespēj atmaksāt savus parādus.

Šeit visi runā par kopēju finansiālās stabilitātes mehānismu, ko nodrošinās visas euro zonas valstis, un mēs sagaidām, ka tie, kuriem ir izdevies saglabāt kontroli pār saviem parādiem, izrādīs solidaritāti ar tiem, kam tas vēl nav izdevies.

Pēc tam, kad esam pieredzējuši līdzšinējos risinājumus, palīdzot Grieķijai, un vienreizējo aizsargbarjeru, kura tika uzslieta iepriekšējā reizē, es gribētu zināt, kas notiktu, ja tirgu finanšu burvji ķertos pie saviem kalkulatoriem un sāktu aprēķināt risinājuma reālo vērtību, atklājot, ka pat tas nav pietiekami uzticams, lai viņi vēlētos ieguldīt savu naudu šajā zonā?

Es gribētu zināt, vai mums ir sagatavoti jebkādi turpmāki risinājumi un soļi? Šī risinājuma pašreizējā ticamība saskaņā ar šo scenāriju ir ļoti maza.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze, vienkāršie pilsoņi krīzes uzskata par traģēdijām. Eirokrāti tās uzskata par iespējām paplašināt savu varu. Eiropadomei jāpieņem lēmums par pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu, lai aizsargātu visas euro zonas finansiālo stabilitāti, un, protams, tam vajadzīgi grozījumi Līgumā. Uzticami informācijas avoti mūs informē, ka šī kontrole un, protams, arī Līguma izmaiņas attieksies arī uz valstīm, kas nav euro zonā.

Apvienotās Karalistes koalīcijas valdība ir apsolījusi referendumu, ja Eiropas Savienībai tiktu piešķirtas plašākas pilnvaras. Tomēr šis solījums būs tikpat uzticams un tikpat godīgi tiks turēts, cik konservatīvistu apņemšanās rīkot referendumu par Lisabonas līgumu. Konservatīvistiem solījumi ir taktika, nevis saistības.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, tuvojas gada nogale. Būtu labi aplūkot, ko esam paveikuši. Aplūkosim, kādus lēmumus esam pieņēmuši un ko esam sacījuši, un atbildēsim uz šo jautājumu: „Ko esam šajā saistībā paveikuši?” Katram no mums būtu rūpīgi jāaplūko mūsu pašu lēmumi mūsu atbildības jomās. Tas ir labi, ka vēlamies Līgumu papildināt ar konkrētiem noteikumiem, kas piemēros disciplīnu mūsu rīcībai. Tomēr, galu galā, mums joprojām ir Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas joprojām ir spēkā. Kāpēc mēs neievērojām tā noteikumus? Kādēļ Komisija un tās dienesti Grieķijas un Īrijas gadījumā nereaģēja ātrāk?

Eiropas Savienība ir demokrātiska organizācija, kas ietver daudzas dalībvalstis. Tāpēc tā nespēj rīkoties vienpusēji, kā rīkojas atsevišķas valstis — šeit es runāju par, piemēram, Ķīnu, ASV un citām valstīm. Tāpēc nebija izlēmīgas rīcības, lai aizsargātu euro. Attiecīgi ir jāizstrādā jauna pieeja ekonomikas pārvaldībai, jāizveido patiesa ekonomikas savienība, jāuzlabo koordinācija un jāsaskaņo finanšu un pat fiskālā politika.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, Eiropas Savienība acīmredzami līdz šim nav panākusi pietiekamu progresu attiecībā uz tās tirgu finansiālās stabilitātes nodrošināšanu. Laikā, kad spekulanti ik dienas apdraud vienotās valūtas stabilitāti, izolējot dalībvalstis un piemērojot tam spiedienu, risinājumu var rast, tikai saglabājot solidaritāti ES līmenī. Patiešām, pastāvīga mehānisma izveidošana, lai aizsargātu euro zonas finansiālo stabilitāti, ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību un būs jākoordinē, izmantojot Kopienas metodi.

Pilsoņu intereses vislabāk var aizsargāt tad, ja ES iestādes pilnā mērā iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā un ja kopējam labumam piešķir prioritāti attiecībā pret interesēm... Tajā pašā laikā mums jāpatur prātā, ka ir svarīgi, lai visas 27 dalībvalstis iesaistītos šajā nākotnes mehānismā saistībā ar vienoto tirgu. Citu valūtu nestabilitātei vienmēr būs būtiska ietekme uz euro pozīciju.

  Diogo Feio (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, patiesībā nākamā Padomes sanāksme ir ļoti svarīga. Svarīga saistībā ar reakciju uz krīzi, kas ir plaša mēroga un starptautiska, kā arī svarīga saistībā ar reakciju uz konkrētu krīzi attiecībā uz valdībām, kuras nav laikā izpildījušas savus mājasdarbus, kuras ir pārāk daudz iztērējušas un nav veikušas vajadzīgās strukturālās reformas. Tāpēc es atbalstu vajadzību pēc stabila instrumenta, kas aizsargātu euro.

Reakcija nevar būt un tā nedrīkstētu tikt apsvērta katrā gadījumā atsevišķi. Tieši tāpēc es atbalstu, ka to īsteno saskaņā ar Kopienas metodi, nevis saskaņā ar starpvaldību metodi, kas galu galā paredzētu valdību apbalvošanu par to, ka tās laikus neizdarīja vajadzīgo. Es uzsveru vajadzību nodrošināt Eiropas Parlamentam pieaugošu nozīmi diskusijās par šiem jautājumiem, organizējot tādas debates, kādas norisinājās šodien: enerģiskas, ar atšķirīgiem viedokļiem, bet aizstāvot spēcīgāku Eiropas Savienību un uzlabotu euro.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, patiesībā es piekritu visām šodien paustajām idejām par krīzes pārvaldības mehānisma izveidi un par papildu pasākumiem, ko, manuprāt, Eiropadome un Parlaments apsvērs nākotnē. Šodien uzklausījām daudzus pretrunīgus vērtējumus un, iespējams, arī dažas apsūdzības par iepriekš pieļautām kļūdām. Tās pauda visi. Gan dalībvalstis, gan Eiropas Komisija un Padome, kā arī komercbankas, kuru darbība, manuprāt, nākotnē tiks stingri pārbaudīta. Es vēlos runāt par citu jautājumu. Man patika priekšsēdētāja Barroso ideja, ka šajā sarežģītajā situācijā mums jāstrādā vienoti, plecu pie pleca, un, komisār, es patiešām vēlētos jūs aicināt piemērot maksimālus centienus, lai nodrošinātu, ka visas valstis var iesaistīties šajā jaunizveidotajā krīzes pārvaldības mehānismā — neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav euro zonā. Kopš atvērām mūsu tirgus, kad pievienojāmies Eiropas Savienībai, mēs budžetā maksājam vienādu naudas summu, turklāt ir vēl daudzas citas lietas.

  João Ferreira (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, nav tāda stabilitātes mehānisma, kas risinātu Eiropas Savienības nestabilitātes lielākos cēloņus. Politikas virzieni, kas izraisīja šo krīzi, ir tie paši, kādus tagad vēlamies turpināt un attīstīt. Ekonomikas un monetārās savienības izveide, īstenojot dažu intereses, bet dažiem radot kaitējumu, finanšu spekulāciju mazāka kontrole, piešķirot prioritāti brīvai, t. i., neierobežotai, kapitāla pārvietošanai, tirgus uzspiešana visās sabiedrības jomās, darba kā labklājības un arī tiesību izveides avota vērtības samazināšana.

Šā 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Eiropas Savienība neatbrīvojas no lielākās sociālās lejupslīdes, ko Eiropa pieredzējusi pēdējo desmitgažu gaitā un ko ir izraisījuši nepārspējami uzbrukumi cilvēku tiesībām un dzīves apstākļiem. Ekonomikas un finanšu grupas turpina uzkrāt milzīgu peļņu, bezdarbs turpina pieaugt un miljoniem darba ņēmēju kļūst nabagāki, kamēr strādā. Tādu vēstījumu atbalso protesti visā Eiropā, un ir pienācis laiks to saklausīt.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze un politiskie manevri ir būtiski iedragājuši pilsoņu uzticību Eiropai un euro. Eiropas pilsoņiem vajadzīga viegli saprotama, skaidra perspektīva, uz ko var paļauties, ka tā ilgtermiņā nodrošinās viņu valūtas drošību. Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka deficītu un vispārējo parādu griestus. Tomēr tas ir samērā neefektīvs. Jaunas glābšanas paketes iegūs vajadzīgo vispārējo akceptu pilsoņu vidū, ja tās piedāvās arī efektīvu kontroli un sankcijas. Saistībā ar kontroli ir jānostiprina Eurostat, un sankcijām jābūt viegli īstenojamām un efektīvām. Pašreizējā sistēma ietver sankciju iespējas. Turpmākajām glābšanas paketēm jāietver nepārtraukta kontrole, ātra un koordinēta pieeja, kā arī efektīvas sankcijas.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Jūs saskaņā ar 136. pantu grasāties ierosināt šā pastāvīgā mehānisma izveidi. Es vēlos paust nožēlu, ka neesat izmantojis 122. pantu, kas mums ļautu iekļaut visas dalībvalstis, bet mēs sākam politiskas debates, ciktāl ar Parlamentu apspriedīsies saskaņā ar 48. pantu par vienkāršoto pārskatīšanas procedūru, un es vēlos izvirzīt divus politiskus jautājumus.

Pirmkārt, euro zona pati par sevi nav pietiekama. Kā minimums, komisār, mums būtu jāiekļauj visas tās dalībvalstis, kurām ir pienākums bez kavēšanās pieņemt euro kā to valūtu, un tas nozīmē 25 dalībvalstis.

Otrs jautājums attiecas uz Parlamenta politisko kontroli. Šis nav ārkārtas, bet gan pastāvīgs mehānisms. Tāpēc ir loģiski, ka būtu jāpiemēro Parlamenta politiskā kontrole attiecīgos apstākļos, kādi jums būtu mums jāierosina, jo parlamentu, it sevišķi Eiropas Parlamenta, uzdevums ir saistībā ar šo noteikumu piemērot kontroli attiecībā uz izpildvaru.

  Edite Estrela (S&D). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, apsūdzības neatrisina mūsu problēmas un dažos gadījumos atklāj zināšanu trūkumu par dažādām situācijām. Mums vajadzīgi pasākumi, ar kuriem apturēt spekulācijas par valstu parādiem. Daudzi runāja par Portugāles situāciju, bet Starptautiskā Valūtas fonda šā mēneša ziņojums liecina, ka Portugāle ir bijusi viena no tām valstīm, kas ieviesusi visvairāk reformu, lai nodrošinātu valsts finanšu un sociālā nodrošinājuma ilgtspēju.

Pirms krīzes 2007. gadā Portugāles ekonomikas izaugsme bija 2,4 % no IKP un deficīts bija 2,6 %. Laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam Portugāle bija viena no valstīm, kas visvairāk palielināja eksportu; mums vajadzīga lielāka vienotība, lielāka atbildība un vairāk solidaritātes, lai tirgi nomierinātos.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs koncentrējam uzmanību uz euro zonu, bet 150 miljoni pilsoņu — tātad katrs trešais Eiropas Savienības pilsonis — nav šajā zonā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt spēcīgu euro un spēcīgu euro zonu. To mēs vēlamies ļoti skaidri noteikt — mazāk valstu valdību un vairāk Eiropas Savienības, vairāk Parlamenta.

Polijā Vācijas kancleres viedoklis ir daudz svarīgāks par Van Rompuy kunga viedokli, un skanīgā Cameron kunga balss ir svarīgāka par Barroso viedokli. Tāpēc mums vajadzīgs stabilizācijas pakts, stabilas Eiropas solidaritātes pakts. Schulz kungs nekļūdās, vēloties vairāk Eiropas mūsu domāšanā un jaunus instrumentus mūsu darbam, piemēram, finanšu transakciju nodokli, eiroobligācijas, banku uzraudzību un koordinētu budžeta disciplīnu dalībvalstīs.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Pirmām kārtām vēlos jums pateikties par būtiskajām un atbildīgajām debatēm par Eiropas reakciju uz pašreizējo krīzi. Patiešām šis finanšu krīzes pēdējais posms kļūst aizvien sistēmiskāks, tāpēc Eiropas Savienībai jāatbilst ar sistēmisku reakciju.

Eiropas politikas reakcijai jābūt visaptverošai, konsekventai un apņēmības pilnai. Tai noteikti būs jāietver plašāki pasākumi, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību, un konkrēti pasākumi, kurus veiks dalībvalstis.

Kas ir jāpaveic? Pēc Komisijas domām, ir pieci rīcības virzieni. Pirmkārt, mums vajadzīgi apņēmības pilni, kopēji centieni, lai īstenotu pieņemtās budžeta apņemšanās. Katrai dalībvalstij jāturas pie saviem fiskālajiem mērķiem. Labākā aizsardzība pret kaitīgu ietekmi ir mūsu budžeta pozīciju aizsardzības nodrošināšana. Piemēram, Spānija un Portugāle šajā saistībā pašlaik pieņem ļoti pārliecinošus lēmumus.

Otrkārt, mums jāveic banku stresa testu nākamā kārta un šie testi jāveic vēl plašāk un striktāk nekā iepriekš, izmantojot jauno Eiropas finanšu regulēšanas un uzraudzības struktūru, kura stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Treškārt, mums vajadzīgi efektīvi finanšu atbalsta mehānismi, tāpēc maijā Eiropas Savienība izveidoja Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un instrumentu uz pagaidu laikposmu, proti, trīs gadiem. Drīz izveidos pastāvīgo Eiropas stabilizācijas mehānismu, kas stāsies spēkā 2013. gada vidū.

Varu papildināt, ka nesen ir sāktas vairākas iniciatīvas par eiroobligācijām. Kā koncepcija „eiroobligācijas” ir plašs jēdziens, kas ietver plašu iespējamo lietojumu spektru. Pašlaik politikas veidotāji pareizi un pamatoti koncentrē uzmanību uz pašreizējā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma efektivitātes un atbilstības palielināšanu, lai palīdzētu mums nekavējoties reaģēt uz pašreizējo krīzes posmu.

Bet mums noteikti jāturpina analītiskās diskusijas par saprātīgām alternatīvām, kas var palīdzēt Eiropai pārvarēt sistēmisko krīzi, uzlabojot obligāciju tirgu darbību, veicinot fiskālo konsolidāciju ar saprātīgākām aizņēmumu izmaksām, nodrošinot pamatu labākai budžetu koordinācijai starp dalībvalstīm un nostiprinot stimulus, lai dalībvalstīs tiktu ievērota fiskālā piesardzība.

Visaptverošās reakcijas ceturtajam elementam jābūt strukturāliem pasākumiem, kā izklāstīts stratēģijā „Eiropa 2020”. Tie ir patiešām vajadzīgi, lai palielinātu mūsu iespējamo izaugsmi un izveidotu ilgtspējīgu nodarbinātību. Mums maksimāli jāizmanto mūsu vienotais tirgus, it sevišķi pakalpojumu un enerģētikas jomā, jānodrošina, ka nodokļu un pabalstu sistēmas vairāk sekmē nodarbinātības pieaugumu, jāveic mērķtiecīgāks ieguldījums zināšanās un inovācijā, kā arī jāvienkāršo mūsu regulatīvā vide.

Piektais un būtiskais mūsu sistēmiskās reakcijas elements, kas lielā mērā ir jūsu, godājamie deputāti, rokās, ir Komisijas septembrī ierosinātās nostiprinātās ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma ātra un mērķtiecīga pieņemšana. Esmu priecīgs, ka Parlaments un Padome ir vienojušies šo kopumu pabeigt līdz nākamajai vasarai. Tas ir jautājums par visas Eiropas Savienības Ekonomikas un monetārās savienības ticamību. Tas ir arī efektīvākais krīzes novēršanas mehānisms, jo nostiprina ilgtermiņa un īstermiņa uzticību Eiropas ekonomikai, kā arī uzticību tuvākajai nākotnei.

Turklāt, atbildot Karas kungam, varu sacīt, ka tas ir arī būtisks solis, lai pabeigtu Ekonomisko un monetāro savienību, spēcīgo monetāro savienību beidzot papildinot ar patiesu un funkcionālu ekonomisko savienību. Patiešām ir pēdējais laiks „E” burtam akronīmā „EMS” iedvest dzīvību, izveidojot patiesu un efektīvu ekonomisko savienību kā pēdējo soli Eiropas ekonomikas politikas integrācijā.

komisārs. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēl gribētu nedaudz izteikties somu valodā saistībā ar Soini kunga runu. Iespējams, ka tagad viņam ir izdevies šeit atgriezties, jo viņš devās prom pirms neilga laika. Mēs esam spējuši un mums būtu jāspēj Soini kunga runas uztvert ar humoru, bet, tā kā pēdējā laikā viņš sāk iegūt zināmu atbalstu, acīmredzot viņa runas jāsāk uztvert nopietni.

Pirmkārt, es nedomāju, ka grieķu noniecināšana tā, kā to darīja Soini kungs, ir lietderīgi vai profesionāli. Grieķija pašlaik ievieš svarīgas, pat vēsturiskas reformas, kuras pelna mūsu cieņu, nevis nicinājumu.

Es domāju, ka Soini kungam būtu jāatceras sena somu paruna, kas māca apzināties mūsu pašu situāciju, vienlaikus cienot pārējos. Tas ir daudz labāks veids, kā veidot mierpilnu Eiropu, kas balstās uz sadarbību.

Otrkārt, nedomāju, ka ir profesionāli salīdzināt Eiropas Savienību ar Padomju Savienību, kā darīja Soini kungs. Cilvēks bez humora izjūtas to pat varētu uztvert kā aizvainojumu. Brīvība, demokrātija un tiesiskums nebija Padomju Savienībai raksturīgas iezīmes, taču tās ir Eiropas Savienības pamatvērtības, ko somi laikmetu gaitā ir aizstāvējuši, Soini kungs. Nevajadzētu arī par zemu novērtēt somu, pat ne Patieso somu partijas atbalstītāju, saprašanas spējas. Cilvēki noteikti zina, ka ES nav Padomju Savienība.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pieņemu, ka piekritīsit, ka tas, ka daži deputāti uzdod jautājumus un tad paši aiziet, ir ļoti rupja rīcība. Es vēlos atvainoties Rehn kungam, jo patiesi ir ļoti nepatīkami, ka viņam jāsniedz detalizētas atbildes pēc tam, kad daži deputāti jau ir aizgājuši. Uzskatu, ka mums ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka tas vairs neatkārtojas vai vismaz nenotiek tik bieži.

  Priekšsēdētāja. − Swoboda kungs, es jums pilnībā piekrītu. Tas ir ļoti rupji un parāda cieņas trūkumu. De Rossa kungs, darba kārtības punkts?

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, tomēr komisārs Rehn nav atbildējis uz jautājumiem, ko viņam uzdevu, un es vēl esmu šeit!

  Priekšsēdētāja. – Tas tikai skāra darba kārtības punktu. Rehn kungs, jums uz to nav jāatbild. Jūs, protams, varat, bet šis nav jautājumu laiks Komisijai. Kā nākamais uzstājas Chastel kungs Padomes vārdā.

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, godājamie deputāti! Es personīgi uzskatu, ka Komisija šajās ārkārtīgi pamācošajās debatēs ir sniegusi daudz atbilžu, ņemot vērā, ka Parlaments ir cieši iesaistīts reaģēšanā uz šo krīzi. Papildinot Komisijas viedokli, es vēlos apspriest divus jautājumus attiecībā uz to, kas rīt un parīt tiks risināts augstākā līmeņa sanāksmē.

Pirmkārt, vēlos izteikties par ekonomikas pārvaldību un Eiropas Parlamenta iesaistīšanos. Kā jūs zināt, prezidentūra jau ir sazinājusies ar Eiropas Parlamentu — ar atbildīgajiem par ekonomikas pārvaldības jautājumiem šajā Parlamentā. Turklāt prezidentūra vēlas panākt maksimāli labu sadarbību ar šo Parlamentu, it sevišķi, izmantojot neoficiālu apspriešanos, pirms sākas oficiālais sarunu posms. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmi un iespējamās sekas tirgos, prezidentūra, kā jau tika sacīts, ir apņēmusies to maksimāli ātri īstenot saskaņā ar Eiropadomes vēlmēm. Tāpat, lai paātrinātu šo darbu, prezidentūra ir izveidojusi darba grupu, kas risinās tikai šo jautājumu. Šī grupa sāka savas diskusijas novembra beigās pēc tam, kad šim jautājumam pievērsās Ekonomikas un monetārā komiteja.

Otrais elements, par kuru rīt un parīt runās valstu vai to valdību vadītāji, ir paredzētais pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms. Es patiešām saprotu vairākus uzdotos jautājumus par šo mehānismu, par reakcijas apmēru saistībā ar krīzi. Vakar dienas vidū kopā ar priekšsēdētāju Van Rompuy Vispārējo lietu padomē daudziem no mums bija neatbildēti jautājumi. Varu jums apliecināt, cik ļoti dalībvalstis vēlas reaģēt uz krīzi, cik labi tās apzinās, ka šodien uz spēles ir likts vispārējais Eiropas tirgus un euro un ka tas nav tikai jautājums par vienu valsti pēc otras. Reakcijai jābūt visaptverošai un mums jādara viss iespējamais, lai samazinātu nenoteiktību, kas valda šajā tirgū.

Tomēr, manuprāt, mums ir arī jāizvairās no tādu cerību viešanas vai radīšanas, kas šobrīd nevar tikt piepildītas. Tāpēc visi iepazīstināja ar savu jauno ideju, kā mums vajadzētu reaģēt uz krīzi. Kad zinām, ka mums jāsaņem daudzu dalībvalstu piekrišana par jebkuru jaunu ideju, tas šodien nešķiet labākais iespējamais risinājums. Man jums jāsaka, ka rīt un parīt, t. i., piektdien — šīs Eiropadomes noslēguma dienā — svarīgi būs tas, ka, pirmkārt, mēs varam dot skaidru signālu tirgiem par dalībvalstu vēlmi reaģēt uz finanšu krīzi, uz pašreizējo euro krīzi, un, otrkārt, ka apstiprināsim mūsu vēlmi izveidot vienkāršu mehānismu grozījumu ieviešanai līgumos — jūs ļoti labi zināt, kāpēc tam jābūt vienkāršam mehānismam saistībā ar ratifikāciju, kam jānotiek dažādās dalībvalstīs, — un, visbeidzot, ka izveidosim šo paredzēto pastāvīgo krīzes pārvaldības mehānismu, kam jābūt arī pārredzamam, jo tam jābūt neapstrīdamam, it sevišķi Karlsrūes tiesā.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece (debates)

  Priekšsēdētāja. − Es esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 16. decembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Gaidāmajā Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmē, visticamāk, pieņems lēmumus par pastāvīgo krīzes novēršanas mehānismu, kas aizsargās euro zonas finansiālo stabilitāti pēc 2013. gada, un sāksies izmaiņu ieviešanas process dibināšanas līgumos. Lai gan es saprotu ekonomikas krīzes radīto vajadzību īstenot ārkārtas pasākumus, es tomēr esmu nobažījusies par izmaiņu ātrumu un to, kā dažas dalībvalstis cenšas citām uzspiest konkrētus risinājumus. Dažas no idejām — piemēram, eiroobligācijas — tiek noraidītas, tās rūpīgi neapsverot. Es domāju, ka, neraugoties uz ārkārtas situāciju, Eiropas Savienībai samērā svarīgi lēmumi būtu jāpieņem mierīgi un saskaņā ar solidaritātes principu un visu dalībvalstu vienlīdzīgajām tiesībām. Es arī vēlētos paust atbalstu Polijas valdības nostājai saistībā ar izmaiņām veidā, kā aprēķina valsts parādu. Polija un vēl 10 citas ES dalībvalstis ir piemērojušas reformas attiecībā uz savām pensiju sistēmām, un šīs reformas pašlaik rada būtiskas izmaksas valstu budžetiem. Polijas gadījumā reformu ieviešana bija vajadzīga vecās sistēmas pieaugošās neefektivitātes dēļ, kas radīja vēl lielākas izmaksas. Tāpēc pašreizējais parāds nenorāda uz piesardzības trūkumu, bet gan ir tādu izmaiņu sekas, kuru ilgtermiņa mērķis ir samazināt budžeta izdevumus, ko izmanto pensiju izmaksām. Es ceru, ka dalībvalstu pārstāvji piekritīs Polijas ierosinātajām izmaiņām. Paldies par uzmanību!

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide Eiropas Savienībai, lai nostiprinātu finansiālo stabilitāti, ir solis pareizajā virzienā. Kopā ar spēcīgāku un koordinētāku ekonomikas pārvaldību pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms varētu nodrošināt — un nodrošinās — euro zonas stabilitāti. Izveidojot šo mehānismu, jāpatur prātā arī īpašā situācija jaunajās dalībvalstīs. Šīs valstis būtu aktīvi jāiesaista debatēs un jādod iespēja piedalīties mehānismā, ja tās to vēlas. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāsaglabā savi valstu nodokļu politikas virzieni. Ir svarīgi saglabāt nodokļu konkurenci kā instrumentu, ar ko var sekmēt kohēziju un veicināt ES ekonomikas izaugsmi. Politikas virzīšana nodokļu saskaņošanas virzienā vai kopēja konsolidēta nodokļa virzienā vēl vairāk saasinās plaisas starp ekonomikas attīstību un kavēs kohēziju. Dalībvalstīm, kas rada risku ar saviem deficītiem un parādu slogu, būtu jāveic lielākas iemaksas krīzes pārvaldības mehānismā. Tas noteikti veicinātu striktu fiskālo disciplīnu un uzlabotu pievienoto vērtību, kas piemīt pienācīgai ekonomikas un fiskālajai politikai.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Lai gan pēdējo mēnešu notikumi ir valdībām likuši pieņemt ārkārtas pasākumus un lēmumus, ko var piemērot tiešā veidā, pastāvīgajam krīzes pārvaldības mehānismam, kurš aizsargās euro zonas finansiālo stabilitāti, ir jābūt neapstrīdami juridiski pamatotam. Tāpēc ir skaidrs, ka Eiropas Parlamentam ir jāiesaistās kā vienam no likumdevējiem, lai īstenotu būtiskās reformas, kas ir vajadzīgas, lai stabilizētu Ekonomikas un monetāro savienību. Starpvaldību risinājums nevar būt pareizā atbilde.

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) reforma ir ļoti svarīgs uzdevums, kam būs būtiska ietekme. Mēs visi apzināmies vienotās valūtas vērtību saistībā ar Eiropas projektu. Tomēr EMS pašreizējais trauslums prasa drosmīgus un inovatīvus risinājumus.

Šādā kontekstā ir vērts izskatīt un apsvērt iespēju izmantot eiroobligācijas, nevis tās aplūkot kā kaut ko neiespējamu. Tomēr pašlaik pastāv daudzi ierobežojumi. Mums jāapzinās šāda instrumenta ieviešanas nozīme iestāžu, juridiskā un finanšu līmenī, jo tas maina Eiropas Savienības iezīmes. Pretēji tam, kā uzskata daži tās atbalstītāji, tas nozīmētu lielāku disciplīnu un bardzību.

  Ulrike Rodust (S&D), rakstiski. – (DE) Es vēlētos vērst Padomes uzmanību uz problēmu, kas draud paralizēt sadarbību starp divām iestādēm saistībā ar zivsaimniecības politiku. Mēs runājam par ilgtermiņa pārvaldības plānu reglamentēšanu. Šie noteikumi ir kopējās zivsaimniecības politikas centrā. Padome un vairums dalībvalstu nepieņem to, ka Lisabonas līgums Eiropas Parlamentam ir piešķīris koplēmuma tiesības par šiem noteikumiem. Ministri rīkojas, oponējot Padomei un Padomes Juridiskajam dienestam, kā arī Komisijas viedoklim un, protams, Eiropas Parlamenta vēlmēm. Padomei pašlaik ir divi pārvaldības plāni, kurus nevar pieņemt. Komisija nevar iesniegt turpmākos plānus, kas ir steidzami vajadzīgi mūsu zivsaimnieku un mūsu jūru interesēs un kas jau sen ir pabeigti un salikti atvilktnēs. Šī situācija ir nepieņemama. Es aicinu Beļģijas prezidentūru un gaidāmo Ungārijas prezidentūru nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu, lai varam rast risinājumu. Mēs esam gatavi sākt diskusijas. Liels paldies!

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Atcerēsimies, ka euro zonas krīze galvenokārt ir valstu parādu krīze, ko ir saasinājuši divi būtiski notikumi. Viens ir privātu finanšu iestāžu izpirkšana, kuru rezultātā privātie parādi kļūst par valstu parādiem, un otrs ir stimulu paketes, ko valdības izmanto, lai palēninātu ekonomikas lejupslīdi. Mēs ignorējam šos divus notikumus un izturamies pret valstīm tā, it kā tās būtu neapdomīgas un vieglprātīgas grupas, kas slinki gozējas Vidusjūras saulītē. Saistībā ar jebkuru mehānismu, ko ieviesīsim, lai īstenotu krīzes novēršanu un atveseļošanos no krīzes, ir jāpatur prātā, ka normālos apstākļos valstis godīgi īstenoja plānus deficītu un attiecīgi savu parādu samazināšanai. Pārkāpēji bija izņēmuma gadījums, nevis norma. Pilnīgi noteikti jāpadziļina uzraudzības mehānisms un jāievieš saprātīgas sankcijas, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ko vēlamies panākt vidējā termiņā: izaugsmi un nodarbinātību. Šos mērķus nevar sasniegt ar sankcijām un uzspiestiem taupības pasākumiem. Izaugsme un nodarbinātība radīsies, kad sapratīsim, kā rodas un samazinās nelīdzsvarotība, un strādāsim kopā, lai sasniegtu šos mērķus. To no mums sagaida ES pilsoņi.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropadomes sanāksmē, kas norisināsies no 16. līdz 17. decembrim, apspriedīs un pieņems pasākumus, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru un konsolidētu ES finansiālo stabilitāti. Šajā kontekstā mums arī jāizskata pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas banku sistēma var finansēt Eiropas ekonomiku, it sevišķi mazos un vidējos uzņēmumus.

Eiropas pilsoņi no ES iestādēm sagaida stabilākus pasākumus, kuru mērķis ir ne tikai finansiālās stabilitātes ieviešana, bet arī — it sevišķi — ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošana.

2008. gadā 116 miljoni Eiropas pilsoņu bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Šis skaits palielinājās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, un jaunieši un vecāka gadu gājuma cilvēki ir galvenās grupas, kas pakļautas šim nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Eiropas pilsoņu galvenās rūpes joprojām ir darba vietu saglabāšana un atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšana. Ekonomikas un finanšu krīze ir smagi ietekmējusi valstu budžetus un izraisījusi izglītības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmu lejupslīdi. Ir pienācis laiks ES pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, veicot ieguldījumus rūpniecības politikā, kura rada darba vietas un nodrošina konkurētspēju, kā arī veicot atbilstīgus ieguldījumus pētniecībā, izglītībā un veselības aprūpē.

(1) Sk. protokolu.

6. Pilsoņu iniciatīva (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Z. Gurmai un A. Lamassoure ziņojums Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (COM(2010)0119 – C7-0089/2010 – 2010/0074(COD)) (A7-0350/2010).

  Zita Gurmai, referente. − Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīva ir unikāla izdevība. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas pilsoņi var sanākt kopā un vienotā, stingrā balsī pateikt mums, vai viņi domā, ka mēs — Eiropas lēmumu pieņēmēji — neveicam savu darbu pēc labākās sirdsapziņas vai nepievēršam uzmanību svarīgiem jautājumiem.

Mums tas ir ļoti vajadzīgs. Laikā, kad tikai 42 % balsstiesīgo eiropiešu ziedo savu laiku, lai piedalītos Eiropas vēlēšanās, jebkurš jauns Eiropas instruments — jo īpaši tāds instruments kā EPI — ir ārkārtīgi svarīgs. Taču mēs apzināmies, ka lielās cerības, kas saistās ar EPI, beigu beigās var atnest vilšanos un neapmierinātību. Mēs varam no tā izvairīties ar regulu, kas nodrošinās šā instrumenta drošu un efektīvu izmantošanu, un mēs varam palīdzēt uzcelt tiltu pāri bēdīgi slavenajai plaisai, kas mūs šķir no Eiropas pilsoņiem. Es gribu arī sveikt šeit klātesošos pilsoņus.

Lamassoure kungs, Wallis kundze, Häfner kungs un es lieliski apzinājāmies, kāda milzīga atbildības nasta gulstas uz mūsu pleciem. Debašu laikā tika skarti daudzi jautājumi, un mūsu darbam bija jābalstās uz katra debašu dalībnieka stipro vēlēšanos panākt kompromisu. Par laimi, mums bija labi partneri, kuri saprāta robežās izrādīja elastību un kuriem bija tāds pats mērķis kā Parlamenta referentiem, proti, pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos, tajā pašā laikā saglabājot mūsu darba kvalitāti un nodrošinot, lai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mums būtu regula, kas attieksies uz to Līguma normu, kas visvairāk skar pilsoņus.

Es gribu pateikties komisāram Šefčovič un Beļģijas prezidentūrai — jo īpaši Chastel kungam — un tās darba grupām. Mēs nedrīkstam aizmirst arī Spānijas prezidentūru, kas veicināja šī dokumenta virzību pašā procesa sākumā.

Šodien mēs jūs iepazīstinām ar kompromisa tekstu, kurš ir saņēmis Komisijas atbalstu un kuru ir pieņēmusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja. Ja mēs nolemsim to atbalstīt un ja Padome to pieņems — uz ko mēs ceram —, regula varēs stāties spēkā 1. janvārī un pēc 12 mēnešiem, 2012. gadā, to jau varēs sākt piemērot.

Mēs ar gandarījumu paziņojam, ka Parlamenta galvenās prasības debatēs tika pieņemtas. Iniciatīvas pieņemamības pārbaude tiks balstīta uz skaidriem kritērijiem reģistrācijas laikā, nevis pēc tam, kad jau būs savākti daudzi paraksti. Lai nodrošinātu, ka iniciatīvām ir labs pamatojums un ka tās atbilst Eiropas vērtībām, ir jāizveido pilsoņu komiteja, kurā ir jābūt vismaz septiņām personām, kas ir vismaz septiņu dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji, lai iniciatīvu varētu reģistrēt.

Pilsoņu komitejas ne tikai mazinās nenopietnu iniciatīvu risku, bet arī piedāvās neapstrīdamas priekšrocības organizatoriem. Ja EPI organizatori procesa sākumā nebūs labi organizēti, tad viņu rīcībā būs tīkls un daudzas attiecīgās iniciatīvas valodu versijas. Viņiem šādā gadījumā būs daudz mazāk grūtību savākt vienu miljonu parakstu.

Lai gan sākumā prasība dibināt pilsoņu komiteju, iespējams, šķitīs ierobežojums, taču ir skaidrs, ka faktiski tā vienkāršos turpmākās procedūras. Komisija palīdzēs iniciatīvas organizatoriem, piedāvājot lietotājiem ērtu ceļvedi un izveidojot kontaktpunktus. Ja iniciatīvai izdosies savākt vienu miljonu parakstu, tiks nodrošināti turpmākie pasākumi, tostarp publiska uzklausīšana Parlamentā.

Regulas pārskatīšana ir būtiski svarīga, jo šāds instruments vēl nekad nav izmantots. Mēs to ierosinājām, jo tā ir ārkārtīgi lietderīga, risinot grūto problēmu, kā pārbaudīt parakstus. Protams, tas ir jādara dalībvalstīm, bet mēs mudinājām tās pieprasīt pēc iespējas mazāk personas datu. Dalībvalstīm būs dota zināma brīvība, izvēloties, kādu informāciju pieprasīt, bet es ar prieku varu teikt, ka daudzas no tām ir izvēlējušās pieprasīt mazāk datu, nekā sākumā tika plānots. Mēs uzskatām, ka kompromisa regulas teksts ir pilsoņiem pretimnākošs un neuzliek tiem apgrūtinošus pienākumus, kā arī neizraisa organizatoru neapmierinātību.

  Alain Lamassoure, referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šodien Eiropas Savienība atver durvis līdzdalības demokrātijai. Tā vēl nav tieša demokrātija, pilsoņi paši vēl nepieņems lēmumus, bet viņi iegūs tiesības tieši, publiski, lielā skaitā, neiesaistot savas valdības vai vēlētus pārstāvjus, uzdot jautājumus tiem, kas Eiropā pieņem lēmumus.

No šīs dienas pilsoņiem būs tādas pašas politiskas iniciatīvas pilnvaras kā Ministru Padomei un Eiropas Parlamentam. Kā Gurmai kundze teica, par to mums jāpateicas teicamajam sagatavošanas darbam, ko veica komisārs Šefčovič un viņa darba grupas, un Beļģijas prezidentūras gudrajam un efektīvajam atbalstam.

No Parlamenta puses šis teksts ir četru referentu, „lieliskās četrotnes”, darba rezultāts, piedaloties arī jums, priekšsēdētājas kundze. Jūsu klātbūtne ir mums pagodinājums.

Mēs vēlējāmies izstrādāt sabiedrības labā visvienkāršāko, pilsoņiem visērtāko procedūru. Kas varētu piedalīties? Pilsoņi, tas ir, fiziskas personas, visi pilsoņi, tostarp, iespējams, ievēlēti pārstāvji, bet tikai Eiropas pilsoņi. Līgums neatstāj nekādu šaubu par šo jautājumu.

Tiesības piedalīties pilsoņu iniciatīvā ir vēl viena privilēģija, kas piešķirta pilsoņiem visā Eiropā. Kas var ierosināt šo iniciatīvu? Ir vajadzīgi tikai septiņi pilsoņi organizācijas komitejā, nevis 300 000 pilsoņu, kā ierosināja Komisija, nedz arī 100 000 pilsoņu, kā paredzēja Padome — septiņi pilsoņi no septiņām dažādām valstīm, kas ir ceturtā daļa dalībvalstu.

Ar ko ir jāsazinās, lai iegūtu informāciju, ja kāds vēlas ierosināt iniciatīvu? Komisija pati publicēs ceļvedi par pilsoņu iniciatīvu un izveidos īpašus kontaktpunktus. Kāda ir procedūra? Ārkārtīgi vienkārša. Viens pieprasījums reģistrēt iniciatīvu un pārbaudīt tās pieņemamību. Kādi ir pieņemamības kritēriji? Līgums, viss Līgums un nekas cits kā tikai Līgums, ietverot Pamattiesību hartu. Kāds atbalsts iniciatīvai ir vajadzīgs? Jebkurš atbalsta veids — politisks, finansiāls, vietējs, dalībvalsts, Eiropas, starptautisks, lobiju, NVO, baznīcu un tā tālāk.

Ir tikai viens noteikums — pilnīga pārredzamība. Tiem, kurus uzaicina parakstīties, ir jāzina, kas stāv aiz iniciatīvas. Tādējādi pilsoņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība. Kādas formalitātes jāievēro, vācot parakstus? Neticami vienkāršas. Paraksti var būt uz papīra, bet tie var būt arī internetā. Protams, tikai dalībvalstis var uzraudzīt parakstu vākšanu, bet mēs esam parūpējušies, kā teica Gurmai kundze, lai veidlapas būtu augstākā mērā vienveidīgas.

Ilgtermiņā tā būs patiesi vienota Eiropas sistēma, kas būs jāpieņem visām 27 dalībvalstīm, un trešā daļa valstu jau ir tai gatavas.

Visbeidzot, kāds būs politiskais iznākums? Šajā jautājumā Parlaments ir bijis ļoti neatlaidīgs. Patiešām, saskaņā ar Līgumu Komisija būs vienīgā lēmēja par to, vai veiksmīgas iniciatīvas gadījumā ir jāpieņem tiesību akts. Tāpēc Komisija ir jāaizsargā pret politisku spiedienu, kura mērķis ir vairot tiesību aktus, lai gan Eiropas Savienībā jau tagad ir pārāk daudz regulējuma. Taču pilsoņi ir jāaizsargā pret risku, ka iniciatīvai varētu nebūt politiska turpinājuma, ja Komisija uzskata, ka papildu tiesību akti nav vajadzīgi. Tāpēc ir ieviesti divi jauni noteikumi, kas nāk par labu veiksmīgu iniciatīvu autoriem, — tiesības uz pieņemšanu Komisijā, lai iesniegtu savu priekšlikumu, un pat tiesības uz publisku uzklausīšanu Eiropas Parlamentā.

Īsi sakot, mums ir vienkārša, novatoriska un demokrātiska procedūra. Tagad ir pilsoņu kārta rīkoties.

(Aplausi)

  Gerald Häfner, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kā jebkura politika Eiropas politika nedrīkst izstumt savus pilsoņus, apiet tos vai rīkoties tiem aiz muguras. Eiropas politika ir jāveido tās pilsoņiem pilsoņu labā un starp pilsoņiem. Mēs vēlamies samazināt plaisu starp pilsoņiem un politiku, kā arī starp pilsoņiem un iestādēm. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgas procedūras, kas ļauj pilsoņiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un izteikt savu viedokli. Mums ir izdevies paplašināt demokrātiju Eiropas Savienībā, bet mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai dotu pilsoņiem iespēju efektīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanā un Eiropas mēroga debatēs. Šodienas lēmums par Eiropas pilsoņu iniciatīvas ieviešanu to veicinās. Mūsu sarunas nebija vieglas, bet mēs esam panākuši daudzus būtiskus uzlabojumus.

Dāmas un kungi! Ja jūs ielūkosities dokumentā, par kuru mēs šodien balsosim, jūs redzēsit, ka visās vietās, kurās teksts ir treknrakstā — un Lamassoure kungs arī tikko uz to norādīja —, tas ir mūsu ierosinātais teksts, kas aizvieto tekstu, par kuru tika vestas sarunas — Komisijas sākotnējo projektu. Jūs redzēsit, ka mēs esam pārveidojuši aptuveni divas trešdaļas teksta un ieviesuši ievērojamus uzlabojumus dokumentā, kuru Komisija ar lielu entuziasmu mums iesniedza. Es minēšu tikai vissvarīgākos punktus. Mēs esam ievērojami mazinājuši šķēršļus. Jo īpaši būtiski ir tas, ka paraksti būs jāsavāc tikai ceturtajā — un nevis trešajā — daļā dalībvalstu. Protams, mēs būtu vēlējušies, lai paraksti tiek vākti visā Eiropā, bet runa ir par minimālajiem līmeņiem. Ir svarīgi, ka mums izdevās gandrīz pilnīgi novērst šķērsli, kas jau pašā sākumā šķita ārkārtīgi traucējošs un kas paredzēja pieņemamības pārbaudi jau pēc 300 000 parakstu savākšanas, pirms pilsoņi varētu turpināt vākt vairāk parakstu. „Gandrīz pilnīgi” nozīmē, ka mēs esam likuši priekšā sākumā iesaistīt iniciatīvas ierosinātāju komiteju, kam jānodrošina, ka ne visi pasta sūtījumi, kurus Komisija saņems un kuru tematam paredzētajā ailē būs rakstīti vārdi „pilsoņu iniciatīva”, tiks pakļauti pilnīgai administratīvai procedūrai. Iniciatīvai jābūt pietiekami nopietnai. Citiem vārdiem sakot, ikvienam, kas vēlas savākt vienu miljonu parakstu, ir jāpiesaista savam priekšlikumam vismaz septiņas valstis.

Mēs esam ieviesuši lielāku pārredzamību un obligātu uzklausīšanu procesa beigās. Šī uzklausīšana notiks Eiropas Parlamentā, un tajā piedalīsies Parlaments un Komisija. Tā dos pilsoņiem iespēju izskaidrot savas intereses. Tas ir liels solis uz priekšu. Mēs esam par to cīnījušies nevis savā vārdā — un to mēs nedrīkstam aizmirst —, bet Eiropas pilsoņu vārdā, viņu tiesību vārdā, par to, lai pilsoņu iesaistīšanās process Eiropas jautājumu risināšanā būtu efektīvāks un vienkāršāks.

Ir dažas lietas, kuras mums tomēr nav izdevies panākt, un vairākas no tām ir iekļautas grozījumos, kurus iesnieguši kreisie. Katrā ziņā sarunas tagad ir beigušās. Mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju. Mums ir nācies dažos jautājumos piekāpties, bet pretējā puse arī ir lielā mērā piekāpusies, un mēs zinām, ka grozījumi attiecas vairāk uz formu nekā uz saturu. Tas nozīmē, ka nebūs iespējas mainīt rezultātus. Taču mēs to varēsim darīt pēc trim gadiem, pārskatot iniciatīvu.

Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti, tostarp darbiniekiem, sekretariātiem, līdzreferentiem, Komisijai un Padomei par efektīvu sadarbību. Es uzskatu, ka šis sadarbības veids, kurā iesaistītas komitejas un grupas, varētu būt nākotnes modelis. Vispār es vēlos redzēt Eiropu, kura paredzēta pilsoņiem un kurā pilsoņi uzskata sevi par daļu no Eiropas un aktīvāk nekā iepriekš tajā iesaistās.

  Priekšsēdētāja. − Es vēlos teikt, ka būt iesaistītai Parlamenta grupā, kas Eiropas pilsoņu labā strādāja pie, manuprāt, ļoti iespaidīga uzdevuma, man bija liela privilēģija.

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, godājamie deputāti un jo īpaši referenti! Viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma solījumiem bija solījums tuvināt Eiropu tās pilsoņiem.

Man šķiet, ka man nav jāsniedz visi piemēri, kas pirms un pēc Lisabonas līguma parakstīšanas 2009. gada decembrī ir parādījuši mums, cik lielā mērā šāda tuvināšanās ir vajadzīga. Tāpēc ir pats par sevi saprotams, ka jebkurš pasākums, kas veicina mērķi ieinteresēt un iesaistīt cilvēkus Eiropas integrācijā, ir visu iestāžu prioritāte, tostarp arī Padomes prioritāte.

Tāpēc es jo īpaši vēlos runāt ar jums par regulu, ar kuru tiek īstenota pilsoņu iniciatīva, šis Lisabonas līguma galvenais jauninājums attiecībā uz pilsoņu lielāku līdzdalību lēmumu pieņemšanā Eiropas līmenī.

Šī regula, bija, protams, viena no Padomes Beļģijas prezidentūras prioritātēm, jo pilsoņu iniciatīva ir vispiemērotākais pilsoņu jaunās lomas simbols Eiropas Savienībā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Kā jau teica referenti, īstenojot pilsoņu iniciatīvu, miljonam Eiropas pilsoņu būs iespēja iesniegt Komisijai tiesību akta priekšlikumu, uzliekot tai par pienākumu to izskatīt un sniegt savu atzinumu.

Mums ir jāvelta kāds brīdis šā jauninājuma novērtēšanai, jauninājuma, kuru šodien ieviešam un kurš ir, kā Lamassoure kungs teica, tikai pirmais līdzdalības demokrātijas solis pārvalstiskā līmenī. Tas ir pirmais solis ne tikai Eiropas līmenī, bet gan visas pasaules līmenī.

Atgriezīsimies pie likumdošanas jautājuma, par kuru mēs šodien debatējam. Es priecājos par kompromisu, kas triju iestāžu sarunās panākts attiecībā uz šo regulu, un es, protams, atzinīgi vērtēju sadarbības garu un labo gribu panākt kompromisu, ko parādīja visas trīs iestādes visā sarunu gaitā.

Es, protams, vēlos personīgi pateikties Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) un Lūgumrakstu komitejas (PETI) referentiem, protams, Gurmai kundzei, Lamassoure kungam, Wallis kundzei un Häfner kungam par pūlēm un konstruktīvu ieguldījumu šīs regulas projekta izstrādē.

Tāpēc es jo īpaši priecājos par pirmdienas balsojumu AFCO komitejā, kas apstiprināja iestāžu pieņemto tekstu. Ja gaidāmajā balsošanā tiks apstiprināts tas pats teksts, ko ratificēja AFCO komiteja, mēs varēsim uzskatīt šo vienošanos pirmajā lasījumā par ātras un efektīvas likumdošanas modeli Eiropas līmenī. Šajā jautājumā mēs nedrīkstam aizmirst uzslavēt arī komisāru Šefčovič par atvērtību un aktivitāti.

Īsi sakot, es uzskatu, ka šajā jautājumā liels labums ir gūts no daudzajiem viedokļiem, kas tika izteikti pie sarunu galda. Eiropas pilsonis no šā trialoga un panāktās vienošanās ir liels ieguvējs.

Es esmu pārliecināts, ka panāktais kompromiss iestāžu starpā ir slavējams ne tikai tāpēc, ka katrai iestādei izdevās iegūt to, ko tā uzskatīja par vēlamu, kā mēs tikko minējām, bet arī tāpēc, ka tā rezultātā mēs ieguvām labu regulu, kas ļaus elastīgi un efektīvi organizēt pilsoņu iniciatīvas.

Padomes vārdā es atzinīgi vērtēju abu pārējo iestāžu gribu ņemt vērā dalībvalstu vajadzības un ierobežotās iespējas, veicot tām uzlikto uzdevumu pārbaudīt, vai savāktie paraksti ir īsti un vai to vākšanā nav notikusi krāpšana vai manipulācijas.

Turklāt dalībvalstīm bija jādod pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu veikt pasākumus savu tiesību aktu pielāgošanai, kuri vajadzīgi, lai piemērotu jauno regulu. Es, protams, saprotu Parlamenta vēlmi, lai pilsoņu iniciatīva tiktu īstenota, cik ātri vien iespējams, un es arī vēlos to pašu. No otras puses, ir skaidrs, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai šī iniciatīva attīstītos pareizi, un tāpēc tām jādod pietiekami ilgs laiks, lai tās šo iniciatīvu pieņemtu saskaņā ar pašreizējo regulējumu.

Patiesi, Padome ir vienmēr uzskatījusi, ka pilsoņu iniciatīvai kā pilsoņu līdzdalības aspektam Eiropas lēmumu pieņemšanā ir jāiet roku rokā ar otru aspektu — Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Visbeidzot, apkopojot teikto, es priecājos par sarunās panākto kompromisu, un es, protams, varu tikai ieteikt šodienas balsošanā pieņemt šo regulu, un es vēlu pilsoņu iniciatīvai panākumus, kas tai tiek pareģoti. Es konstatēju, ka pirmās iniciatīvas jau tiek gatavotas, un es ceru, ka liels skaits iniciatīvu dos Eiropas integrācijai jaunu stimulu un jaunas idejas.

Es vēlos teikt lielu paldies visiem par sadarbību šajā jautājumā.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. − Ļoti pateicos jums par vadību prezidentūras laikā, lai panāktu šā priekšlikuma pieņemšanu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētājas kundze, es arī ļoti priecājos šodien būt šeit kopā ar jums, jo mēs visi esam kopīgi paveikuši daudz labu lietu. Tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs šodien debatējam par gaidāmo regulas par pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu. Kā teica Lamassoure kungs, mēs ieviešam pilnīgi jaunu līdzdalības demokrātijas līmeni, kas papildinās pārstāvības demokrātiju, kura ir pamatā mūsu darbībai Eiropas Savienībā.

Pirmo reizi mēs piedāvājam pilsoņiem novatorisku veidu, kā darīt zināmas savas vēlmes un kā, sadarbojoties ar iestādēm, noteikt galvenos virzienus Eiropas Savienības darba kārtībā. Es uzskatu, ka šī iniciatīva ir ļoti svarīgs Eiropas telpas paplašināšanas līdzeklis. Tas ir svarīgs tāpēc, ka tas dalībvalstu galvaspilsētās ierosinās Eiropai būtiskus jautājumus un izraisīs Eiropas mēroga debates. Mēs visi zinām, ka Eiropai tas ir ļoti vajadzīgs.

Lai gūtu potenciālu labumu no Lisabonas līguma un pilsoņu iniciatīvas, mums ir jāievieš skaidri definēta procedūra. Iniciatīvas sabiedriskajā apspriešanā un apspriedēs ar Eiropas Parlamentu kļuva skaidrs, ka mums ir vajadzīga viegla, saprotama, īstenotājiem ērta un līdzsvarota procedūra. Manuprāt, mēs šo mērķi esam sasnieguši. Mēs to sasniedzām, pateicoties biežajām padziļinātajām debatēm Eiropas Parlamentā. Es vēlos pateikties jums par vairākkārtīgu uzklausīšanas organizēšanu ne tikai Konstitucionālo jautājumu komitejā (AFCO) un Lūgumrakstu komitejā (PETI), bet arī vairākumā politisko grupu, jo šai uzklausīšanai bija liela nozīme. Es varu jums apliecināt, ka tā bija svarīgs iedvesmas un jaunu radošu ideju avots, kas palīdzēja mums uzlabot sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Es augstu vērtēju arī Parlamenta novatorisko pieeju šai iniciatīvai. Mums bija četri referenti no divām dažādām komitejām. A. Lamassoure sauca viņus par „lielisko četrotni”. Man jāsaka, ka tā bija ļoti jauka četrotne. Man bija prieks sadarboties ar jums visiem. Man bija prieks saņemt jūsu jauno radošo ieguldījumu mūsu kopējā domā, jo ikviens no jums pievērsās šim jautājumam no atšķirīga skatpunkta un pamatojās uz personīgo pieredzi, tiecoties uzlabot Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Es patiešām to augstu vērtēju.

Pateicoties šai jaunajai novatoriskajai pieejai, mēs panācām plašu konsensu Eiropas Parlamentā. Mani jo īpaši iepriecina nepārprotamais balsojums AFCO komitejā.

Viena no vissvarīgākajām referentu idejām bija ideja par papildu pasākumiem pilsoņu iniciatīvai. Man šķiet, ka ideja par to, ka pietiekami augsta līmeņa Komisijas pārstāvim pēc veiksmīga iniciatīvas noslēguma ir jāpieņem tās organizatori, nāca no Eiropas Parlamenta puses. Ideja par uzklausīšanas organizēšanu kā obligātu pasākumu, kurā mēs varētu plašāk apspriest iniciatīvas mērķus, arī pieder Parlamentam.

Es vēlos uzsvērt, ka mēs priecājamies un esam ļoti apmierināti ar to, ka sabiedriskā apspriešana tiks organizēta neitrālā teritorijā, šeit Eiropas Parlamentā, jo tas neļaus Komisijai nokļūt neērtā situācijā, uzņemoties vienlaikus tiesnešu un žūrijas lomu. Komisija būs pārstāvēta šajā uzklausīšanā pietiekami augstā līmenī — ja iespējams, komisārs vai ģenerāldirektors, kas atbild par attiecīgo jautājumu, rūpīgi sekos debatēm.

Es vēlos apliecināt jums un jūsu vārdā visiem Eiropas pilsoņiem, ka mēs Komisijā labi apzināmies, cik svarīgs un vērtīgs ir tas apstāklis, ka viens miljons pilsoņu atbalsta konkrētu priekšlikumu. Mēs pret to izturēsimies ar cieņu un lielu uzmanību.

Šajās debatēs es nožēloju vienīgi to, ka mums būs kādu laiku jāgaida, līdz pilsoņu iniciatīvu varēs pilnā mērā izmantot. Taču mums ir jāatzīst, ka ir jāmaina daži dalībvalstu iekšējie noteikumi un jāizstrādā programmatūra parakstu vākšanas sistēmai tiešsaistē, ja vēlamies saviem pilsoņiem piedāvāt uzlabotus pakalpojumus. Es esmu pārliecināts, ka mēs to visu tomēr veiksim paredzētajā laikā un ka pilsoņiem būs iespēja drīz izmantot šo iniciatīvu.

Tāpēc es augstu vērtēju mūsu mērķi vienoties pirmajā lasījumā, jo tas ļaus pilsoņiem izmantot šo jauno instrumentu daudz ātrāk, nekā mēs sākotnēji cerējām.

Ļaujiet man vēlreiz jums pateikties par lielisko sadarbību ar visiem referentiem, ar Gurmai kundzi, ar mūsu priekšsēdētāju, Wallis kundzi, Häfner kungu un Lamassoure kungu. Kā jau teicu, viņiem visiem bija jaunas un svarīgas idejas, lai uzlabotu Komisijas sākotnējo priekšlikumu.

Es vēlos arī personīgi pateikties Olivier Chastel par viņa ārkārtīgi lielajām spējām panākt konsensu. Es zinu, cik grūti bija to panākt Padomē, cik daudz atšķirīgu viedokļu viņam bija jāpārvar, bet, pateicoties viņa pūlēm un Beļģijas prezidentūras lieliskajam darbam, mums tagad ir plašs konsenss arī Padomē.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem par teksta izstrādi, par kuru mēs šodien balsosim. Es ceru, ka mēs šodien nodosim šo mehānismu pilsoņu rokās un ka Komisija turpinās to attīstīt. Es, protams, šai iniciatīvai piekrītu. Tā ir padarīta tik vienkārša, cik vien iespējams. Teksts, par kuru šodien balsosim, ir kompromisa rezultāts — reizēm grūta kompromisa —, un es saprotu, ka Lamassoure kungs un citi referenti mūsu vārdā ir sasnieguši praktisku un īstenojamu rezultātu. Personīgi man ir žēl atteikties no noteikuma, kas sešpadsmitgadīgiem jauniešiem dod tiesības parakstīt iniciatīvu, taču es atbalstīšu tekstu, kas panākts sarunās, jo esmu pārliecināta, ka mēs vairs nedrīkstam vilcināties un ka iniciatīva ir jānodod pilsoņiem.

Es esmu pārliecināta, ka mēs šodien pilnveidojam sistēmu, lai rīkotos saskaņā ar to, ko šajā sēžu zālē ir daudzkārt teicis nelaiķis Bronisław Geremek — Eiropa ir vienota, un pilsoņiem ir pienācis laiks būt aktīviem. Šodien mēs speram konstruktīvu soli šajā virzienā. Mēs šeit nerakstām Bībeli. Pēc trim gadiem šodien ierosinātās procedūras ir iespējams pārskatīt un uzlabot, ar noteikumu, ka tās tiks īstenotas, un es ļoti iesaku cilvēkiem to darīt.

  Kinga Göncz, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, kā viena no LIBE komitejas pārstāvjiem es vēlos pievienoties tiem, kas apsveic referentus, un es vēlos pateikties Komisijai par veikto darbu, kā arī Šefčovič kungam un Chastel kungam par darbu Padomē, jo viņi sniedza lielu ieguldījumu saprātīga un dzīvotspējīga teksta izstrādē, kas patiešām ir solis pretī vienkāršošanai un kas, manuprāt, gūs plašu atbalstu. Notika intensīvas debates, un tika iesniegts ļoti daudz labu priekšlikumu. Taču daudzie priekšlikumi bija jāapvieno, lai padarītu tos pēc iespējas ērtākus iniciatīvu iesniedzējiem. Viena miljona parakstu vākšana ir milzīgs sasniegums un prasīs milzīgu darbu. Mēs vēlamies sasniegt arī tos, kas nevarēs tiešsaistē piedalīties iniciatīvā, bet kas vēlēsies savu viedokli paust uz papīra. Mēs priecāsimies, ja saņemsim atsauksmes, kā arī mēs labprāt palīdzēsim pēc iespējas ātrāk atrisināt jebkuras problēmas, kas radīsies šajā procesā. Ir skaidrs, ka Eiropa gūs lielu labumu no šā instrumenta.

  Cecilia Wikström, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, pirms lēmuma par Lisabonas līguma pieņemšanu politiķi ar sajūsmu runāja par iespējām, kuras dos pilsoņu iniciatīva. Mums tagad ir jānodrošina, lai tā kļūst par spēcīgu demokrātijas reformēšanas līdzekli un nevis par papīra tīģeri.

Es biju Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja, un mani iepriecināja tas, ka es varēju iesniegt priekšlikumus, kas atvieglos pilsoņu dzīvi. Piemēram, mēs vēlējāmies iesaistīt jauniešus un tāpēc ierosinājām, ka vajadzīgajam vecumam iniciatīvas ierosināšanai jābūt 16 gadiem. Taču tika nolemts, ka vecuma ierobežojumam jābūt 18 gadiem, ko es nožēloju, bet pieņemu, jo runa tomēr ir par jaunu cilvēku iesaistīšanu. Mēs pagarinājām arī termiņu līdz 24 mēnešiem. Tagad tas būs 12 mēneši, bet es tomēr esmu apmierināta ar kompromisu, jo esmu pozitīvi noskaņota persona.

No otras puses, mēs konstatējām, ka liels darbs būs jāveic tiem, kas iesniegs iniciatīvu, bet es ceru, ka mēs panāksim, lai ES iestādes pieņem pilsoņu iniciatīvas ar cieņu un konstruktīvā un pozitīvā garā.

Visbeidzot, es vēlos pateikties visiem kolēģiem par lielisko sadarbību, gatavojot šo svarīgo iniciatīvu.

  Íñigo Méndez de Vigo, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa ar entuziasmu balsos „par” šo ziņojumu, un es vēlos apsveikt referentus, Komisiju un Padomi par šo vienošanos.

Dāmas un kungi! Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados mēs ieviesām izteicienu „demokrātijas deficīts”. Ar to mēs sapratām, ka Eiropas Savienībā lēmumus pieņem tikai Ministru Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, un ka ar Parlamentu tikai apspriežas.

Parlaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir centies ar Māstrihtas, Amsterdamas, Nicas, Konstitucionālā un Lisabonas līgumu palīdzību mazināt demokrātijas deficītu, un es uzskatu, ka ar Lisabonas līgumu, ar Parlamenta jaunajām pilnvarām un dalībvalstu parlamentu līdzdalību mēs esam sasnieguši šo mērķi.

Šodien mēs palielinām šo sasniegumu ar pilsoņu iniciatīvu, kas radās Konvencijā ciešas dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sadarbības rezultātā. Es šodien vēlos atgādināt šādu deputātu vārdus — mūsu Vācijas Sociāldemokrātu partijas kolēģa J. Meyer un A. Lamassoure vārdus, kas bija atbildīgi par šīs iniciatīvas sagatavošanu un apstiprināšanu Konvencijas plenārsēdē.

Es tāpēc uzskatu, priekšsēdētājas kundze, ka aplis ir noslēdzies. Manuprāt, šodien, pieņemot šo iniciatīvu, mēs parakstām nāves spriedumu „demokrātijas deficītam”.

Tagad no mums tiek gaidīta atbildīga rīcība, dāmas un kungi. Un šodien mums būs izdevība būt atbildīgiem. Pieņemot Eiropas Savienības budžetu, mēs izpildīsim to uzdevumu, kuru no mums gaida kā no atbildīga Parlamenta, kuram ir koplēmuma pilnvaras.

Dāmas un kungi! Manuprāt, šī ir Eiropai liela diena.

  Enrique Guerrero Salom, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, „Demokrātija. Nepabeigtais ceļojums” (Democracy: The Unfinished Journey) ir virsraksts grāmatai, ko sarakstījis pazīstams to pārmaiņu teorijas un prakses analizētājs, kas mūsdienās notiek demokrātiskajās valstīs.

Mēs patiešām esam nepabeigta ceļojuma vidū, ceļojuma, kurā vairāki posmi jau ir noieti, bet pašlaik mēs esam risku, neziņas un šaubu posmā. Taču starp šaubām ir arī dažas lietas, par kurām esam pārliecināti.

Pirmā no tām ir, ka pārstāvības demokrātija, respektīvi, mūsu iestādes, ir struktūra, kas ir izdzīvojusi — bez brīviem parlamentiem, kas pamatojas uz tautas gribu, demokrātija nekad nav pastāvējusi.

Taču nav šaubu, ka demokrātijai pašlaik ir vajadzīgi jauninājumi, reformas un pārmaiņas, lai uzlabotu tās kvalitāti, vienlaikus saglabājot struktūras, kas mums kalpojušas līdz šim, un paļaujoties uz to stiprajiem pamatiem.

Kādas pārmaiņas mums ir vajadzīgas? Mums ir jāvirzās uz tādu demokrātiju, kas paplašina līdzdalības forumu, lai pilsoņi būtu kaut kas vairāk par balsotājiem ik pa četriem vai pieciem gadiem. Mums ir vajadzīga demokrātija, kas paplašina debates, kurās pilsoņi spriež, domā un apmainās viedokļiem, debates, kuras palielina sociālo kapitālu un kurās pilsoņi nejūtas izolēti, bet var iekļauties kopienā. Šim demokrātijas veidam ir vajadzīgs Eiropas mērogs.

Es uzskatu, ka mēs esam to panākuši, nodrošinot pilsoņu iniciatīvu ar tiesību aktiem. Tagad mums vairs nav divējādas likumības, bet pilsoņiem ir paredzētas divas balsis — viena šeit Parlamentā un otra — pilsoņu iniciatīvā. Šī iniciatīva dos mums lielākas līdzdalības un lielākas likumības demokrātiju.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties visiem par sadarbību. Šis ir bijis lielisks un godīgs sadarbības process. Pilsoņu iniciatīva ir apsveicams papildinājums aktīvai pilsonībai. Es ceru, ka tā palīdzēs izraisīt politiskas debates. Ne visas iniciatīvas gūst pietiekamu atbalstu, bet tās var piešķirt debatēm jaunu perspektīvu.

Parlaments vēlējās panākt, lai pilsoņu iniciatīva būtu pēc iespējas ērtāka tiem, kas tajā piedalās, un galvenajos vilcienos tas Parlamentam ir arī izdevies. Es jo īpaši priecājos par to, ka pēc tam, kad būs savākts miljons parakstu, Komisijai un Parlamentam būs jāorganizē iniciatīvas sabiedriska apspriešana. Tas piespiedīs ES iestādes ieklausīties iniciatīvas parakstītāju priekšlikumos. Vienlaikus Komisijai būs rūpīgi jāpamato parakstītājiem sava iespējami negatīvā nostāja.

Es būtu vēlējusies, lai pilsoņu iniciatīvu varētu parakstīt ne tikai pilsoņi, bet visi attiecīgās valsts iedzīvotāji, taču tam nebija pietiekama atbalsta.

Pilsoņu iniciatīvas nozīmi varēs redzēt tikai tad, kad tā stāsies spēkā. Es ceru, ka tā kādu dienu izraisīs plašākas debates par ES problēmām, nekā tas notiek šodien.

  Indrek Tarand, Verts/ALE grupas vārdā. – (ET) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti priecājos, ka šīs debates, kas nesen šķita nebeidzamas, ir tagad radušas risinājumu. Gluži kā fokstrots ar mūsu iemīļoto Eiropas Ārējās darbības dienestu tās ir ievilkušās pārāk ilgi. Lēns fokstrots liek sāpēt jūsu mugurai, un jūsu partneris var justies vīlies. Taču partneris mūsu gadījumā ir neviens cits kā mūsu pilsoņi. Es ceru, ka šim jaunajam demokrātijas veidam veiksies un ka mēs nepievilsim mūsu pilsoņu cerības. Mani bēdīgu šajās debatēs darīja tas, ka pārāk bieži mēs bijām liecinieki neuzticībai pret pilsoņiem, bailēm, ka pilsoņi varētu ierosināt muļķīgas idejas. Šīs bailes ir nepamatotas, kā mēs patiešām redzēsim.

Šefčovič kungs, es vēlos, lai Komisija sāk vairāk uzticēties saviem pilsoņiem. Kā Igaunijas pārstāvis es vēlos pateikties arī Padomei par to, ka tā ir saglabājusi digitālā paraksta iespēju, jo manai tautai tas ir būtiski. Eiropa nepacietīgi gaida savu pilsoņu radošās idejas. Pateicos par uzmanību.

  Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir ļoti vajadzīgs ES iesaistīšanās signāls un liela iespēja palielināt pilsoņu demokrātisko līdzdalību Eiropā, kā arī stiprināt saikni starp pilsoņiem un politiķiem.

Lai gan apgrūtinošā prasība sniegt pases datus paliek spēkā divās trešdaļās dalībvalstu, es un citi ECR grupas deputāti palīdzējām padarīt pilsoņu iniciatīvu tās dalībniekiem ērtāku, izsvītrojot briesmīgi birokrātisko pieņemamības dubultpārbaudi, ko ierosināja Komisija, un nodrošinot EPI pieejamību ne tikai lielām organizētām interešu grupām, bet arī tautas kustībai.

Tagad masu iniciatīvām ir nodrošināta veiksmes iespēja, pat ja tās neseko Eiropas federālisma garam. Svarīgs apstāklis ir tas, ka Komisijai būs jānorāda konkrētais EPI atteikuma iemesls, kā arī jāpaskaidro, kā tā konkrēti rīkosies veiksmīgas iniciatīvas gadījumā. Galvenais šā procesa noteikums ir pārredzamība.

Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pienācīgi atzīt Eiropas pilsoņu viedokļus un ieklausīties tautas balsī. Es ceru, ka šis plāns nodrošinās lielāku demokrātijas izjūtu un Eiropas Komisijas demokrātisku pārskatatbildību, kā arī izraisīs diskusijas par ES turpmāko attīstību.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Šorīt debašu laikā par gaidāmo Eiropadomes sanāksmi kļuva skaidrs, ka mums Eiropas Savienībā ir likumības problēma. Tās saknes meklējamas galvenokārt tajā apstāklī, ka politikā pārāk bieži tiek ignorētas pilsoņu ikdienišķās intereses. Pilsoņi pamatoti gaida, lai viņus vairāk iesaistītu politikas veidošanā. Protesti, kas notiek daudzās ES valstīs, uzskatāmi par to liecina. Eiropas pilsoņu iniciatīvas ieviešana, par kuru mēs šodien balsosim, nozīmē, ka pirmo reizi ES vēsturē mums būs instruments, kas ļaus Eiropas pilsoņiem tiešā veidā izteikt savas cerības un prasības, ilgi negaidot, uzsākt iniciatīvas, novest tās līdz galam un tieši piedalīties politikas veidošanā.

Pašreizējā regula ir laba, bet mana grupa uzskata, ka tā varēja un tai vajadzēja būt vēl labākai. Tas, vai Eiropas pilsoņi un iedzīvotāji patiešām izmantos pilsoņu iniciatīvu, būs, galu galā, atkarīgs no mums šeit, Parlamentā. Cik nopietni mēs uztveram savas pašizraudzītās saistības atbalstīt vajadzīgo atvērto pieeju? Vai mēs būsim gatavi un spēsim pēc trim gadiem nepakļauties Padomei un Komisijai attiecībā uz iniciatīvas turpmāko attīstību? Temati ir paredzēti jau pašreizējā regulā, un šodien mēs gribam vēlreiz balsot par šiem punktiem. Pilsoņu iniciatīvas vērtību nenoteiks sasniegtais iestāžu — Padomes un Komisijas — kompromiss, bet gan tas, vai tā tiks reāli īstenota. Par to, ka šodienas rezultāts ir ievērojami labāks — un es vēlos īpaši pateikties Gurmai kundzei, Wallis kundzei, Lamassoure kungam un Häfner kungam par ciešo sadarbību un labiem panākumiem šīs regulas pilnveidošanā —, mums jāpateicas daudziem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kas ir pakļāvuši mūsu apsvērumus un debates atkārtotām reālās iespējamības un piepildāmības pārbaudēm. Es vēlos izmantot izdevību pateikties arī viņiem.

Es aicinu Eiropas pilsoņus izmantot šo iniciatīvu.

  Morten Messerschmidt, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā pirms gada nedzirdēti lielas pilnvaras ir piešķirtas ES iestādēm, un visa pagājušā gada laikā mēs redzējām, ka jo īpaši Eiropas Parlamentam bija iespējas izmantot šo situāciju — atņemt dalībvalstīm ārkārtīgi daudz pilnvaru.

Kad Lisabonas līgums stājās spēkā, divreiz uzplaiksnīja gaisma. Viens no šiem gadījumiem bija pilsoņu iniciatīva. Tieši tāpēc — partijas vārdā, pie kuras es piederu Dānijā, un savas grupas vārdā šeit, Eiropas Parlamentā — es iesaistījos sarunās, lai atbalstītu pilsoņu iniciatīvu, kas par spīti visam bija mazs gaismas stariņš citādi ļoti tumšā un federālā Eiropas Savienībā.

Ir bijuši jautājumi, kuros mūsu uzskati atšķīrās. Vairāki referenti jau ir minējuši, ka kāds vēlas piešķirt tiesības iesniegt pilsoņu iniciatīvu cilvēkiem, kas nav pilsoņi, un vēl kāds vēlas iegūt tiesības pieņemt lēmumu par balsstiesīgo vecumu citās dalībvalstīs un tā tālāk — un par to mēs neesam spējuši vienoties. Taču principiem, par kuriem mēs tagad vienojāmies, tomēr ir pozitīvi aspekti, un tāpēc demokrātijas garā un lai veicinātu šos pozitīvos aspektus, kurus par spīti visam satur Lisabonas līgums, mana grupa arī atbalstīs šo iniciatīvu.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pilsoņu iniciatīva tādā veidā, kā ierosināts līgumos un paredzēts šajā regulā, ir demokrātijas parodija. Pirmkārt, tā liek pilsoņiem ticēt, ka eirokrāti ieklausīsies viņu balsīs, lai gan tie ir sistemātiski atsacījušies pilsoņus uzklausīt, kad viņi nepārprotami darīja zināmu referendumā, ka nevēlas veidot Eiropas lielvalsti. Tāpēc sāciet ar ieklausīšanos sabiedrībā, kad tā saka „nē” vai kad tā liek jums apstāties.

Tā ir demokrātijas parodija arī pieņemamības ierobežojumu dēļ. Pilsoņu iniciatīvas ir jāorganizē saskaņā ar līgumiem un tā sauktajiem principiem, kas ir to pamatā. Tāpēc pārvietošanās brīvības vārdā, kas ir paredzēta līgumos, bez žēlastības tiks atteikta jebkura prasība aizsargāt mūsu valstu ekonomiku, kā arī ierobežot finansiālo globalizāciju, lai gan mēs pašlaik ciešam no tās postošajām sekām, noraidīta tiks arī vajadzība pagriezt atpakaļ migrācijas plūsmas. Jebkura iniciatīva, kas tiecas apturēt sarunas ar Turciju, ir nolemta tam pašam liktenim, jo mēs varam pieprasīt, lai Komisija rīkojas, bet mēs nevaram pieprasīt, lai tā pārtrauc rīkoties. Ja kāda iniciatīva saņem pietiekami daudz parakstu, Komisijai nav pienākuma to īstenot, bet tikai pamatot savu lēmumu. Tā ir īsta demokrātijas parodija.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentus par lielo darbu, ko viņi paveikuši. Dāmas un kungi! Eiropas Parlamentā reizēm gadās bezprecedenta brīži. Šodien mēs piedzīvojam vienu no tiem. Mēs vēlējāmies sniegt pilsoņiem skaidru, vienkāršu un efektīvu instrumentu, kas tuvinātu tos iestādēm.

Pirmkārt, mums jāuzsver centieni vienkāršot šo procedūru. Reģistrācijas posms tagad ir ātrs un skaidrs. Mūsu pienākums ir darīt zināmus reģistrēšanās kritērijus — cieņa pret Eiropas Savienības vērtībām, Komisijas pilnvaru ievērošana, piemērojot līgumus.

Otrkārt, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dalībvalstīm noteikto viena gada termiņu. Tas, ka viņi ievēros šo termiņu un garantēs datu aizsardzību, būs spēcīgs signāls mūsu pilsoņiem.

Treškārt es vēlos izteikt apmierinājumu par trīs mēnešu termiņu, par politiskajiem un tiesiskajiem argumentiem un procedūru, kas Komisijai jāievēro, kopā ar Parlamentu organizējot sabiedrisku apspriešanu. Protams, ņemot vērā šos trīs aspektus, var teikt, ka Eiropas pilsoņu rīcībā drīz būs instruments, kas būs vienkāršāks, nekā varēja gaidīt, skaidrāks, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena, un, domājams, efektīvāks.

Visbeidzot, es nenolaidīšu acis no to politisko partiju iespējami nevēlamās ietekmes, kas finansēs šo iniciatīvu, un es uzskatu, ka par šo aspektu pilsoņiem varbūt būs pamats mums pārmest. To pateikusi, es paļaujos uz to, ka mēs visi celsim trauksmi, ja parādīsies pirmās pazīmes, ka šī iniciatīva tiek izmantota partiju interesēs, jo galvenokārt tieši mēs esam uzņēmušies saistības un mēs balsosim par šo līdzdalības demokrātijas instrumentu, kas pieder tikai pilsoņiem.

  Victor Boştinaru (S&D). - Priekšsēdētājas kundze,

vai drīkstu sākt ar apsveikumu jums par jūsu ieguldījumu kā Lūgumrakstu komitejas līdzreferentei?

Kā jūs varbūt zināt, pilsoņu iniciatīva ir S&D grupas galvenā prioritāte. Pirmkārt, es vēlos apsveikt visus četrus Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas līdzreferentus par kopīgo darbu pie šā ievērojamā ziņojuma, kā arī par veidu, kādā viņi veda sarunas ar Padomi un Komisiju, lai sasniegtu šo lielisko rezultātu. Es vēlos pieminēt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka komisāra Šefčovič īpašo lomu un viņa gatavību, atvērtību un apņemšanos vest sarunas ar Padomi un Parlamentu.

Es priecājos, ka varēšu šodien balsot, lai gan pagājuši tikai daži mēneši no tā laika, kad sākās procedūra par šo unikālo un svarīgo līdzdalības demokrātijas instrumentu Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta ieguldījums šajā tekstā ir liels. Divas trešdaļas šā teksta ir Parlamenta devums, vēlreiz liecinot par tā nelokāmo apņemšanos iesaistīt Eiropas pilsoņus politiskajās debatēs un tuvinot tos Eiropas Savienībai.

Es uzskatu, ka šis dokuments ir pienācīgi līdzsvarots un veicina mūsu kopējā mērķa sasniegšanu — piešķirt pilsoņu iniciatīvai būtisku nozīmi Eiropas demokrātiskajā dzīvē un palielināt Eiropas pilsoņu iespējas ietekmēt Eiropas politiku. Šis instruments ir patiešām paredzēts padziļinātu debašu sekmēšanai pilsoniskajā sabiedrībā. Kā mūsu grupa uzsvēra jau pašā sākumā, šis instruments ir viegli pieejams un vienkārši piemērojams, tas ir arī skaidrs un pietiekami detalizēts, lai pilsoņiem neradītu grūtības.

Es vēlos jums pateikties par šo lielisko sākumu un novēlēt sekmes.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pretēji dažu runātāju pieņēmumiem es uzskatu, ka pilsoņu iniciatīva ir vienmēr bijusi paredzēta, lai pilsoņi varētu pieprasīt Komisijai ierosināt grozījumus līgumos.

Es atzinīgi vērtēju to, ka regulas 2. panta galīgais formulējums precīzi atkārto Līguma 11. panta 4. punkta formulējumu. Komisijas priekšlikums mainīt līgumus, protams, liecina par to, ka Komisija darbojas likumīgi saskaņā ar savām pilnvarām, un mēs visi no pieredzes zinām, ka bieži ir jāmaina līgumi, lai labāk sasniegtu to mērķus.

Tāpēc pilsoņiem jābūt drosmīgiem un pilnā mērā jāizmanto šis lielais jaunais eksperiments pēc nāciju valstu demokrātijas norieta.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, kā teica McClarkin kundze, mūsu politiskā grupa piekritīs šim plānam, jo tas ir labs, un balsošanā tas ir jāatbalsta. Es priecājos par to, ka, strādājot pie šā plāna, bija iespējams atteikties no vairākiem aspektiem, kas radīja bažas. Cita starpā — personas datu aizsardzība ir pastiprināta, un minimālais vecums iniciatīvas atbalstam ir palielināts no 16 uz 18 gadiem. Tas ir labs rezultāts.

Taču man ir dažas kritiskas piezīmes. Pirmkārt, kā teica mana kolēģe McClarkin kundze, Komisija būs tā, kas, galu galā, nolems, pieņemt vai nepieņemt iniciatīvu, un tāpēc tautas balss vēl arvien būs atkarīga no ierēdņiem, pat tad, ja viņi rīkosies godprātīgi. Vēl ir jāapsver, vai 300 000 balsu un ceturtdaļa pārstāvēto dalībvalstu, kas vajadzīgas iniciatīvai, nav pārāk zems slieksnis. Polijā šādai iniciatīvai tiek prasīts 100 000 cilvēku parakstu. Plašākā Eiropas Savienības mērogā — poļi pārstāv tikai 8 % no ES iedzīvotāju skaita — tas, manuprāt, ir apšaubāmi. Taču, neraugoties uz šīm šaubām, ir vērts atbalstīt šo plānu, un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa to noteikti arī darīs.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties gan jums, gan referentiem. Referentu darbs ir ievērojami uzlabojis Komisijas priekšlikumu.

Taču esmu vīlusies, jo daži priekšlikuma aspekti novedīs pie tā, ka konkrēti cilvēki, kas būtu jāiesaista, tiks izslēgti. Es lūdzu Parlamentu nopietni pārdomāt grozījumus, kuri ar lielu balsu vairākumu tika pieņemti Lūgumrakstu komitejā un kurus mēs esam atkal iesnieguši izskatīšanai plenārsēdē —71., 72., 73. un 74. grozījumu. Mēs jo īpaši nedrīkstam radīt iespaidu, ka to cilvēku viedoklis, kuri uzturas ES, bet kuriem vēl nav piešķirta pilsonība, nav mums vajadzīgs vai nav gaidīts. Tāpat arī jaunieši jāmudina piedalīties to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar ES politiku.

Pašreizējā situācijā ne visiem ES iedzīvotājiem – tostarp arī tiem, kas tajā dzīvo ilgi — būs iespēja parakstīt pilsoņu iniciatīvu. Piedalīšanās būs atļauta tikai ES pilsoņiem.

Mūsu atkārtoti plenārsēdei iesniegto 72. un 73. grozījumu nolūks tāpēc ir nodrošināt, ka šo iedzīvotāju paraksti tiek iekļauti viena miljona pilsoņu parakstu skaitā, kuri pieprasīs Komisijai rīkoties.

  Daniël van der Stoep (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nezinu, kā īsti saprast šo pilsoņu iniciatīvu. Iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā izklausās jauki, lai gan, protams, būtu vēl jaukāk ļaut tiem pašiem pilsoņiem referendumā balsot par Lisabonas līgumu.

Nosaukt līgumu, kas uzspiests mūsu pilsoņiem, par dialogu ar pilsoņiem ir, manuprāt, gan ciniski, gan ironiski. Priekšsēdētājas kundze, es baidos, ka pilsoņu iniciatīva izrādīsies tikai pašapmāns. Komisijai tiek dota rīcības brīvība neizskatīt priekšlikumus. Ir skaidrs, ka tās kreisās eirofilu elites jājamzirdziņš, kas acīmredzot pārstāv Eiropai labvēlīgu nostāju, tiks pieņemts.

Vai varbūt komisārs var kliedēt manas bažas? Pieņemsim, ka mums būs pilsoņu iniciatīva pārtraukt sarunas ar Turciju vai likvidēt Parlamentu — kas, protams, būtu fantastiska ideja. Vai tad Komisija to uztvertu nopietni? Es vēlos dzirdēt jūsu viedokli par to.

Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu uzticība Eiropas Savienībai ir jau sasniegusi zemāko robežu, man šķiet, ka pilsoņu iniciatīva maz ko spēs grozīt, un es par to faktiski neuztraucos — jo vairāk cilvēku atzīs Eiropas Savienības sabrukumu, jo labāk.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referente es esmu pilnā mērā apņēmusies palīdzēt veidot šīs jaunās Eiropas pilsoņu tiesības uz politisku iniciatīvu, lai cilvēkiem piešķirtu reālas pilnvaras.

Es atbalstu galīgo kompromisu un apsveicu Lamassoure kungu. Šis kompromiss padara šo iniciatīvu ērti īstenojamu, vienkāršu un pilsoņiem pieejamu. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju pārredzamību attiecībā uz politisko un finansiālo atbalstu. Taču es nožēloju, ka politiskām partijām un grupām ir atļauts finansēt šo iniciatīvu un ka dalībvalstu politiķi var to ierosināt.

Es nevēlos sabojāt jums prieku, kolēģi, bet būsim reālisti. Pastāv risks, ka demokrātiskais process Eiropā varētu tikt ne tikai veicināts, bet arī grauts un ka pilsoņu iniciatīvu varētu ļaunprātīgi izmantot, ja ne piesavināties, ekstrēmisti un populisti.

Es uzskatu, ka mums visiem kopīgi tagad jāuzņemas atbildība un jānodrošina, ka šī iniciatīva patiešām darbojas pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstīs ievēlētos politiķus augstu vērtēt pārstāvības demokrātiju, to, ka viņi var brīvi izteikt savu viedokli un ka ir tāda iniciatīva, kas paredzēta pilsoņiem. Es aicinu Komisiju pienācīgi informēt pilsoņus, lai izvairītos no liekām cerībām un lai stingri ievērotu pieņemamības kritērijus.

Es aicinu plašsaziņas līdzekļus sniegt pareizu informāciju un dalībvalstis — aizsargāt personas datus, lai iegūtu cilvēku uzticību un viņi piedalītos šajā iniciatīvā. Es patiešām ceru, ka mēs spēsim dot saviem pilsoņiem izdevību piedalīties debatēs, kā arī izmantot šo instrumentu.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es neesmu nevienas tieši iesaistītas komitejas loceklis, bet es esmu pilnā mērā atbalstījis mūsu referenti Gurmai kundzi, un es vēlos pateikties visiem referentiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības demokratizācijas procesā mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu.

Es zinu, ka daudz cilvēku ir nobažījušies par iespējamu šā instrumenta nepareizu piemērošanu. Taču mūsu varā ir savā politikā ņemt vērā mūsu pilsoņu bažas un problēmas, un tad pilsoņu iniciatīvas ļaunprātīga izmantošana nebūs iespējama. Mūsu varā ir īstenot piemērotu politiku, lai pretotos pilsoņu iniciatīvām, ja redzēsim, ka tās iet nepareizā virzienā. Pretošanās ir, protams, lietderīgāka nekā ignorēšana.

Atšķirībā no Corazza Bildt kundzes es uzskatu, ka ir panākts labs kompromiss. Manuprāt, politiskās partijas nedrīkst izmantot iniciatīvas instrumentu, jo par to ir atbildīgas Parlamenta politiskās partijas un Parlaments. Protams, ir pilnīgi pareizi, ka politiķiem nav liegts piedalīties debatēs. Tāpēc es uzskatu, ka šī instrumenta ieviešana ir pareizs pasākums.

Tagad no politiskajām partijām ir atkarīga pareizas politikas īstenošana, kuru pilsoņi, ierosinot pilsoņu iniciatīvu, modri uzmanīs, — politiskajām partijām jāņem vērā pilsoņu vēlmes un intereses, jādara tās zināmas Parlamentam un daudz biežāk jāiesaistās dialogā ar pilsoņiem. Šis instruments liek politiķiem būt arī prātīgākiem un panākt, ka Eiropa patiešām tuvinās pilsoņiem, nevis attālinās no tiem, par ko to kritizē daudzi Eiropas iedzīvotāji.

Es vēlos vēlreiz pateikties referentiem par ieguldīto lielo darbu. Es uzskatu, ka tas ir liels solis pretī demokrātijai Eiropā, un tas, galu galā, ir tas, par ko mēs Parlamentā cīnāmies — par demokrātisku Eiropu.

  Tadeusz Cymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pievienot savu balsi tiem, kas atbalsta un atzīst šo plānu. No otras puses, konkrētu šaubu un komentāru izpausme neliecina par atbalsta trūkumu, tā tikai atspoguļo rūpes par to, lai šis plāns tiktu izmantots pareizi. Es vēlos norādīt, ka iespējas, gaidas un bažas, par kurām tiek runāts — Migalski kungs un citi tās pieminēja —, tikai liecina par cerībām, ka šis ilgi gaidītais instruments, kam jāstiprina un jāpaplašina demokrātija, praksē netiks izmantots nepareizi.

Paradoksālā veidā šo instrumentu praksē var viegli izmantot nepareizi ne tikai ekstrēmisti, bet arī spēcīgas un ietekmīgas interešu grupas, un es to saku tāpēc, ka, mūsuprāt, 1 000 000 atbalstītāju slieksnis, ņemot vērā Eiropas Savienības demogrāfisko potenciālu, nav pietiekams. Mēs vēlamies arī norādīt, ka lēmums pieņemt vai noraidīt iniciatīvu tomēr lielā mērā būs atkarīgs no patvaļīga vērtējuma, kas arī var izraisīt nopietnu kritiku no pilsoņu puses. Apkopojot teikto, es uzskatu, ka mums jāpaātrina darbs pie šā plāna un jāpiešķir tam prioritāte, bet tas ir jāpakļauj arī ļoti rūpīgai, piesardzīgai un saprātīgai analīzei.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es stāvu šeit kā demokrāte un kā cilvēks, kas uzskata, ka jāsekmē lielāka pilsoņu piedalīšanās demokrātiskajā procesā. Būsim godīgi un atzīsim, ka pastāv plaisa starp politikas veidotājiem un pilsoņiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties vienkāršā iedzīvotāja balsī.

Eiropas Pilsoņu iniciatīva teorētiski ir ļoti saprātīgs jēdziens, taču manu entuziasmu mazina tas, ka Komisijai tiek atstātas ievērojami lielas pilnvaras. Mēs nevaram ignorēt arī faktu, ka EPI parakstu vākšanas veids pat ar samazinātām piedalīšanās prasībām līdz ceturtdaļai dalībvalstu, iespējams, izrādīsies visiem, izņemot lielas lobistu organizācijas, kas jau darbojas visā Eiropas Savienībā, pārāk grūts, lai savāktu vajadzīgo balsu skaitu. Šim patiešām ir jābūt pilsoņu un nevis NVO instrumentam.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, Padomes locekļi! Es vēlos teikt, ka pilsoņu iniciatīva ir ļoti svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienības konstitucionālā rakstura atzīšanu. Tikai konstitucionāla struktūra, vienalga, vai tai ir rakstīta konstitūcija vai nav, spēj nodrošināt saviem pilsoņiem tik spēcīgu instrumentu, un es saskatu mūsu rīcībā lielu vērtību — spēju nodrošināt Eiropas Savienībai šo konstitucionālo raksturu.

Es vēlos teikt arī to, ka šis ir pilsoņiem un solidaritātei viņu starpā ļoti svarīgs solis. Paredzot nosacījumu, ka iniciatīvas uzsākšanā ir jāiesaistās vismaz ceturtdaļai ES valstu, mēs radām arī visas Eiropas mēroga kustību, jo tādējādi to ietekmēt lobistiem un savtīgām interešu grupām ir daudz grūtāk. Pretēji šeit paustajai domai ir daudz grūtāk uzsākt iniciatīvu, ja tiek pieprasīts, lai to paraksta septiņu vai astoņu valstu pilsoņi, un es tāpēc esmu pārliecināts, ka šis pasākums stiprinās Eiropas valstu solidaritāti, Eiropas valstu pilsoņu solidaritāti, solidaritāti, kas šajā brīdī, divas dienas pirms Eiropadomes decembra sanāksmes, kas būs izšķiroša, mums ir vajadzīga vairāk nekā jebkad.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Procedūra pieder pie demokrātijas, un tāpēc pilsoņu iniciatīvas ieviešana nav tikai tehnisks pasākums, bet izšķiroša izvēle, kas dod iespēju to padarīt par efektīvu instrumentu patiešām Eiropas mēroga politiskās telpas izveidei.

Parlaments, bez šaubām, lieliski izmantoja savas privilēģijas, ievērojami uzlabojot sākotnējo priekšlikumu. Galvenie rezultāti ir jau minēti, un man tie jums nav jāatgādina. Es tomēr vēlos uzsvērt citu aspektu, kurā mūsu grupa deva lielu ieguldījumu — Eiropas politiskajām partijām arī tiks dota iespēja ierosināt pilsoņu iniciatīvu. Šim iznākumam ir liela nozīme, jo no tā ir atkarīgs Eiropas demokrātijas liktenis, tāpēc ka nevar pastāvēt īsta starptautiska demokrātija, ja demokrātiskajā procesā efektīvi nepiedalās Eiropas politiskās partijas. Šodien mēs speram soli uz priekšu šajā virzienā, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šodien Eiropas demokrātijai ir liela diena.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem referentiem par savlaicīgi veikto darbu un labo kompromisu, kas panākts. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es vēlos jo īpaši pateikties Wallis kundzei un Häfner kungam, kā arī ēnu referentiem — diezgan prāvai grupai —, kas spēja pareizi ievirzīt viedokļus, kuri tika izteikti debatēs Lūgumrakstu komitejā.

Manuprāt, mēs strādājām ar pilnīgu sava veicamā uzdevuma svarīguma apziņu. Pilsoņu iniciatīva ir patiešām svarīgs mērķis, veidojot Eiropu, kurā cilvēks ir galvenā vērtība, demokrātisku Eiropu un reālas līdzdalības Eiropu.

Mēs Lūgumrakstu komitejā strādājām, paturot prātā šo domu, sadarbojoties ar Konstitucionālo jautājumu komiteju un izmantojot procedūru, kas paredzēta Reglamenta 50. pantā. Kā uzsvēruši mani kolēģi un referenti, mūsu mērķis bija padarīt procedūru pēc iespējas vieglāk piemērojamu, neapgrūtinātu, pārredzamu un efektīvu.

Mēs strādājām, paturot prātā šo domu, lai Komisijai uzliktu saistības un ierobežotu tās vērtējuma pilnvaras attiecībā uz pieņemamību, kuru mēs esam ieviesuši. Es vēlos apliecināt tiem kolēģiem, kas izteica pamatotas un saprotamas bažas, ka mēs debatēs tās izskatījām un centāmies uz tām rast atbildes.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka šis temats manai sirdij ir tik tuvs, es vēlos uzsvērt lielo nozīmi, kāda būs pilsoņu iniciatīvas pārstāvju publiskas uzklausīšanas ieviešanai, kuru organizēs Komisija kopā ar Parlamentu. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es vēlos izteikt gandarījumu par to, ka saskaņā ar iesaistīto pušu vienošanos šo darbu Parlamentā droši vien uzticēs komitejai, kuras priekšsēdētāja esmu es.

  Matthias Groote (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties visiem, kas pilsoņu iniciatīvu padarīja iespējamu, un jo īpaši bijušajai priekšsēdētāja vietniecei S. Y. Kaufmann, kas iepriekšējā Parlamenta sasaukuma laikā veica daudz priekšdarbu, lai nodrošinātu gaidītās dienas atnākšanu, kad Eiropas pilsoņu iniciatīva kļūs par realitāti.

Dažkārt ES pilsoņi jūtas tā, it kā Eiropa un tās iestādes būtu tiem neaizsniedzamas. Šis instruments, Eiropas pilsoņu iniciatīva, tuvinās iestādes pilsoņiem. Tas ir lielisks instruments, kas stiprinās demokrātiju, vairāk iesaistīs cilvēkus un dos tiem iespēju uzņemties iniciatīvu. Es uzskatu, ka tuvākajos mēnešos svarīgi būs divi jautājumi. Viens no tiem ir nodrošināt pilsoņiem piekļuvi, ieskaitot viegli lietojamu, bet arī drošu digitālo piekļuvi internetā. Otrais jautājums skar vajadzību pieņemt tiesisku aktu, ja pilsoņu iniciatīva izrādās sekmīga. Tāpēc mans jautājums Komisijai ir šāds — kādā veidā mēs turpmāk izlemsim, kurām iniciatīvām ir jānoslēdzas ar tiesisku aktu un kurām — tikai ar uzklausīšanu? Varbūt jūs varat to paskaidrot, Šefčovič kungs? Es vēlos vēlreiz pateikties jums, kā arī Padomei par veikto darbu.

  György Schöpflin (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu iniciatīvas uzsākšana ir neapšaubāmi viens no vissvarīgākajiem notikumiem Eiropas integrācijas procesā. Tas nozīmē kvalitatīvu pilnvaru pārdali Eiropas Savienībā, kura spēj ieviest svarīgus jauninājumus Eiropas politikā.

Tam, ka pilsoņiem tiek piešķirta tāda pati nozīme, kāda ir Parlamentam un Padomei, un piedāvātas tiesības aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktu, būs tālejošas sekas. Pirmkārt, jaunā institūcija dod iespēju apšaubīt vienu no plānotajiem integrācijas procesa pamatprincipiem — proti, to, ka no paša sākuma šo procesu ir vadījusi elite. Daudzējādā ziņā tas ir bijis ļoti veiksmīgs, bet nav šaubu arī par to, ka bez pilsoņu aktīva atbalsta integrācijas process sastopas ar šķēršļiem. Patiesi, ir aizvien vairāk pierādījumu, ka pilsoņi uzskata ES par neaizsniedzamu, sarežģītu un neizprotamu. Viņiem nav bijis iemesla iesaistīties ES dzīvē, jo nav bijis līdzekļu, kā to darīt.

Šo situāciju labos pilsoņu iniciatīva. Tā ir paredzēta kalpot par instrumentu, kas spēj pārvarēt plaisu starp ES un tautu. Mūsu interesēs ir, lai šis instruments darbotos pēc iespējas efektīvāk.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt visus referentus un jo īpaši savu kolēģi un kaimiņieni Gurmai kundzi par lieliski veikto darbu pie šā jautājuma.

Pilsoņu iniciatīvas ierosināšana ir viens no visinteresantākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Manuprāt, Eiropas institūcijās tas nozīmē jaunas likumdošanas pilnvaras, kas tagad tiek nodotas pilsoņiem.

Apstākļos, kuros piederības sajūta pie Eiropas Savienības vēl aizvien ir pārāk vāja un atturēšanās līmenis Eiropas vēlēšanās ir jo īpaši uztraucošs, šis jaunais instruments ļaus Eiropas pilsoņiem pilntiesīgi līdzdarboties Eiropas demokrātiskajā dzīvē. Turklāt šis jautājums ir izraisījis lielu zinātkāri un neviltotu interesi.

Tāpēc uzsvars tikai uz risku, kuru varētu radīt pilsoņu iniciatīva, raidītu sliktu signālu. Lai gan mums ir pienācīgi jārisina šis noteikums, mēs nedrīkstam baidīties no diskusijām, kas varētu rasties.

Kompromiss starp Parlamentu un Padomi ir pietiekami līdzsvarots, un tikko šis teksts būs pieņemts, mūsu galvenais uzdevums būs nodrošināt, ka šis instruments stājas spēkā, cik ātri vien iespējams, jo pilsoņi to no mums gaida un mums tā ir liela iespēja.

(Aplausi)

  Carlo Casini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs es vēlos galvenokārt pateikties visiem savas komitejas locekļiem par labo darbu, jo īpaši Lamassoure kungam un Gurmai kundzei, kas paveica lielisku darbu, panākot, ka tiek ieviests viens no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma grozījumiem.

Komiteja uzklausīja arī visu dalībvalstu parlamentu viedokļus, kā arī ekspertu viedokļus, kuri strādāja ciešā sadarbībā ar Komisiju — par ko es no visas sirds pateicos komisāram Šefčovič — un Padomi, kas labprāt iesaistījās dialogā, par ko man jāpateicas Chastel kungam.

Reglamenta 50. panta piemērošana arī bija lietderīga, ļaujot mums efektīvi sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju.

Personīgi es atbalstīju vajadzību noteikt ikgadēju termiņu, kurā regulai jāstājas spēkā, un tam, protams, nevajadzētu aizkavēt tās piemērošanu, bet, gluži otrādi, tam vajadzētu nodrošināt, ka tās sākotnējā ieviešana tiek veikta visaptveroši un apzinīgi — tā, lai visas dalībvalstis bez izņēmuma spētu izpildīt prasību sagatavot pilsoņu piedalīšanos, kā arī pārbaudes instrumentus.

Es uzskatu, ka jaunā plāna vislielākais pozitīvais sasniegums ir ES pilsonības apziņas veicināšana, apziņas, ko tagad bagātinās tiesības un stimuls piedalīties likumdošanas procesā. Esmu arī pārliecināts, ka šis mehānisma garantēs pilsoņiem netraucētu piedalīšanos, vienlaikus kavējot tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Es uzskatu, ka, galu galā, tikai pāris dienas pirms Ziemassvētku svinībām šīs regulas pieņemšana būs skaista dāvana Eiropas pilsoņiem un pašai Eiropai.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka varu uzstāties pēc sava pēcteča Konstitucionālo lietu komitejā, jo es šo projektu atbalstīju 10 gadus, un pilsoņu iniciatīva tika iekļauta Līguma tekstā gandrīz pēdējā brīdī. Toreiz Konvencijā tieši Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputāti ierosināja šo iniciatīvu. Tā paver jaunu lappusi pilsoņu un Eiropas iestāžu attiecībās. Mēs visi ceram, ka šī iniciatīva samazinās plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas politiku. Pilsoņu iniciatīva nav panaceja pret visām mūsu kaitēm, taču tā var lielā mērā mums palīdzēt. Vairāk par visu es vēlos redzēt lielāku atvērtību Eiropā, kad notiek pārrobežu debates par jautājumiem, kas pašlaik interesē mūsu pilsoņus. Manā darbības jomā — vides jomā — man padomā ir vairāki jautājumi, kurus varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā, izmantojot šo instrumentu, jo īpaši Komisijas kā Eiropas valdības jeb izpildvaras darba kārtībā. Arī es vēlos jautāt Komisijai, kā tā gatavojas turpmākajām iniciatīvām. Mēs nedrīkstam likt iedzīvotājiem vilties.

Es vēlos pateikties visiem un jo īpaši referentiem Gurmai kundzei un Lamassoure kungam par lielisko darbu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamentam šī ir patiešām laimīga un liela diena. Es ļoti ceru, ka mēs apstiprināsim šo mehānismu, kas mūsu pilsoņiem dos iespēju piedalīties Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, ne tikai vēlējot Eiropas Parlamentu, bet arī aktīvi piedaloties Eiropas veidošanas procesā, Pilsoņiem ir ļoti svarīgi, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Pirms dažiem gadiem man pašai bija iespēja pārstāvēt desmitiem tūkstošu Eiropas Savienības pilsoņu, iesniedzot lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, un es esmu ļoti gandarīta, ka toreiz Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pamatojoties uz šo lūgumrakstu. Ir lieliski apzināties, ka tava balss, pilsoņa balss, tiek sadzirdēta Eiropas Savienības iestādēs. Starp Eiropas Komisiju un pilsoņiem ir jānotiek dialogam, un nedrīkst rasties situācija, kas atņemtu pilsoņiem vēlēšanos tajā iesaistīties. Šis ir solis uz ciešāku sadarbību ne tikai starp iestādēm un pilsoņiem, bet arī starp pašiem pilsoņiem. Svarīgi ir atzīt un noteikt konkrētas problēmas un rast tām vienotu risinājumu, bet šim procesam jābūt drošam un pārredzamam, un mums tam ir jāpiemēro subsidiaritātes princips.

  Ioan Enciu (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt Z. Gurmai un A. Lamassoure par šo ziņojumu. Pilsoņu iniciatīvas mehānismu es vērtēju ļoti atzinīgi. Tā ir ļoti pozitīva masu iniciatīva. Tā kalpos efektīvai demokrātijas deficīta mazināšanai starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm. Jo īpaši tā nodrošinās pilsoņiem platformu, lai izteiktu un ierosinātu idejas Eiropas likumdošanai. Minimālā prasība pēc ceturtās daļas dalībvalstu piedalīšanās parakstu vākšanā šai iniciatīvai nodrošinās, ka vajadzību pēc tiesību akta priekšlikuma izteiks plaši sabiedrības slāņi.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz iniciatīvas uzsākšanu un finansiālā atbalsta avotiem iniciatīvas organizatoriem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentus, jo viņu darbs dos Eiropas vīriešiem un sievietēm iespēju paust savas intereses iniciatīvās un iesniegt tās Eiropas Parlamentam.

Šodien mēs pilnveidojam demokrātiju, tuvinot lēmumu pieņemšanas procesus pilsoņiem un padarot tos atvērtākus un pārdomātākus, vienmēr ņemot vērā iedzīvotājus.

Šī regula ir stratēģijas „Eiropa 2020” sastāvdaļa un svarīgs instruments sabiedrības zināšanu un talantu pārvaldībai. Tā prasīs no mums arī jaunu prasmju apgūšanu, lai mēs kļūtu redzamāki kā politiski līderi virtuālās kopienās, digitālā sabiedrībā, un mūsu vadība izpaustos humānākā veidā, veidā, kas ir tuvāks cilvēkiem. Tas ir solis ceļā uz politiskiem jauninājumiem, kas palīdzēs mums rīkoties pārredzamāk un atjaunot iedzīvotāju uzticību politikai.

Visbeidzot, pilsoņu iniciatīva dos reģioniem iespēju pārvarēt atpazīstamības trūkumu Eiropas Savienības pašreizējā institucionālajā struktūrā. Esmu pārliecināta, ka ar apņēmību un iztēli šie reģioni arī izmantos šo mehānismu, lai iesniegtu savus priekšlikumus tieši Parlamentam.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz Lisabonas līgumam Eiropas Savienība nebija atvērta pilsoņu prasībām, daļēji tāpēc, ka divas no tās iestādēm — Komisija un Padome — tiek ieceltas, nevis ievēlētas — kā Parlaments, kā arī tāpēc, ka nebija sabiedrības līdzdalības noteikumu.

Līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā Eiropas pilsoņi, savācot pietiekamu skaitu parakstu, var iesniegt iniciatīvas priekšlikumus. Mēs atbalstām šo regulu, jo tā uzlabo Komisijas sākotnējo tekstu. Priekšlikuma pieņemamības procedūra ir apvienota ar reģistrācijas procedūru, kam seko parakstu vākšana un to pārbaude.

Diemžēl ziņojums nav pietiekams, tāpēc ka tajā nav minēts pienācīgs mehānisms paraksta autentiskuma pārbaudei. Tas var novest pie viltotu parakstu iesniegšanas un tāpēc mazināt iniciatīvas sabiedrisko un demokrātisko vērtību.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze, pilsoņu iniciatīvai ir daudz veidolu. Vai tā ir lūgumraksts? Jā, bet ne brīvi izstrādāts. Lūgumraksta iesniedzējam tiek iepriekš pateikts, ko viņš var pieprasīt un kas ir Komisijas kompetencē, un ko viņš nevar pieprasīt, ja Komisija uzskata, ka šī prasība nav nopietna vai ir pretrunā ar tā sauktajām Eiropas vērtībām.

Vai tā ir referendums? Noteikti nav. Tā ir nepareizi aprakstīta kā tiešas demokrātijas piemērs. Taču par to nenotiks balsošana, kurā būtu iesaistīti visi pilsoņi. Pat tad, ja tiks savākts miljons parakstu, Komisijai nebūs pienākuma rīkoties.

Tā pat nebūs īsta pilsoņu iniciatīva. Ir maz ticams, ka parasti pilsoņi spēs paši organizēties. Tikai spēcīgām interešu grupām būs viegli mobilizēt sabiedrības viedokli. Šī iniciatīva būs galvenokārt nedemokrātisku institūciju šķietami demokrātisks kosmētisks pielabojums.

Vai tas nozīmē, ka mēs esam pret to? Nē. Es esmu pārliecināts, ka nobažījušies oponenti to izmantos, lai sabotētu Eiropas projektu.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pilsoņu iniciatīvai ir jābūt instrumentam, kas nodrošinās Eiropas pilsoņu lielāku piedalīšanos Eiropas Savienības dzīvē, un tas savukārt stiprinās vājināto Eiropas Savienības saziņu ar saviem pilsoņiem. Vārds, adrese, tautība un paraksts — es pilnīgi piekrītu, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu, ka persona, kas ir parakstījusies, patiešām eksistē un nav parakstījusies divreiz. Atteikšanās no identifikācijas prasības, izmantojot identifikācijas dokumentu, — diemžēl lēmums par to netika pieņemts — būtu bijusi ļoti izdevīga pilsoņu lietošanai ērta instrumenta izveidē.

Laikā, kad personas datu aizsardzība rada lielas bažas, konfidenciālu personas datu — piemēram, identifikācijas numuru — vākšana var atturēt daudzus pilsoņus no iniciatīvas parakstīšanas. Ierēdņi, kas ir izvirzījuši prasību pēc identifikācijas dokumenta, nav šo jautājumu pienācīgi apsvēruši. Iespējas piešķiršana Eiropas pilsoņiem iesniegt priekšlikumus jauniem tiesību aktiem par sociāli svarīgiem jautājumiem ir nenovērtējama demokrātijas priekšrocība, un es jūtos ļoti pagodināts, ka varu piedalīties šā instrumenta piešķiršanas procesā Eiropas iedzīvotājiem.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentus par teicamo darbu. Mēs nolēmām savā Eiropas Konstitūcijā — Lisabonas līgumā — iekļaut tiesības pilsoņiem pieprasīt Komisijai likumdošanas iniciatīvas. Mūsu pilsoņi to ir pieņēmuši un jau uzsākuši pirmo iniciatīvu, savācot vairāk nekā miljonu parakstu. Jautājums, ko viņi ir izvēlējušies, ir jautājums, kas patiešām skar mūs visus, jautājums, kuru Komisijai pat bez parakstiem būtu jāierosina. Viņi ir ierosinājuši jautājumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes neatkarību, lai to nevarētu ietekmēt biotehnoloģiju uzņēmumu intereses, jautājumu, kuru atzina komisārs Dalli, un viņi ir pieprasījuši moratoriju labībai, līdz tiks ieviesti droši kontroles mehānismi, kas ļaus pārliecināties par modificētu organismu ietekmi uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību un pārtikas nekaitīgumu. Es aicinu Komisiju uzņemties šo iniciatīvu.

  Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties mūsu četriem referentiem, kas ir veikuši izcilu darbu un kas Eiropas Parlamenta vārdā ir piešķīruši lielu pievienoto vērtību Komisijas sākotnēji ierosinātajam tekstam.

Pilsoņu iniciatīva, ko mēs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa gatavojamies ar lielu entuziasmu pieņemt, pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ir liels solis uz priekšu. Mēs nekļūdīsimies, ja teiksim, ka šis instruments spēj patiešām mainīt Eiropas politisko dzīvi, ja mēs izmantosim to saprātīgi un drosmīgi. Tas var dot Eiropas pilsoņiem iespēju tiešā veidā piedalīties Eiropas politiskajās debatēs. Tas var palīdzēt uzzināt Eiropas sabiedrisko domu, proti, Eiropas vīriešu un sieviešu viedokli, kad tie sanāk, lai debatētu, un pieņem kopēju nostāju un kad tie sapulcējas, lai apspriestu svarīgus Eiropas jautājumus. Tāpēc neliksim mūsu pilsoņiem vilties.

Mudināsim savas dalībvalstis vajadzības gadījumā veikt pieteikuma pasākumus, neliksim mūsu pilsoņiem vilties, jo no šīs iniciatīvas ir atkarīga Eiropas demokrātijas stiprināšana.

  Judith A. Merkies (S&D). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos visus apsveikt, jo īpaši mūsu pilsoņus, un es ar nepacietību gaidu, kad varēsim uzsākt kopīgu konstruktīvu darbu.

Ir tiesa, ka mums ir jānodrošina zems slieksnis, un tas nozīmē, ka mums jāļauj pilsoņu iniciatīvā piedalīties ikvienam. Žēl, ka jauniešiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek liegta šī iespēja, jo tieši viņi ir tie cilvēki, kurus mēs ļoti vēlamies iesaistīt politikā.

Žēl arī, ka mēs esam atstājuši dalībvalstu ziņā lēmumu par to, vai uzsākt iniciatīvas tiešsaistē. Protams, jūs nevarat gaidīt, lai mēs šodien, šajā laikmetā, vēl arvien strādātu ar papīra dokumentiem, kad tiešsaiste ir izrādījusies par efektīvu līdzekli cilvēku organizēšanai, gan politiskā ziņā, gan attiecībā uz viņu interesēm.

Ko mēs faktiski ceram sasniegt, ierosinot pilsoņu iniciatīvu? Es uzskatu, ka Komisijai jau pašā iniciatīvas ierosināšanas sākumā ir jāspēj noteikt, vai konkrēti priekšlikumi, kā tie, kas jau šeit ierosināti, piemēram, atcelt Parlamentu, faktiski pieder pie pilsoņu iniciatīvas. Un ko ar tiem iesākt? Kas izstrādās šos jautājumus, un kad mēs varam gaidīt tiesību akta priekšlikumu?

Mēs, politiķi, dzīvojam stikla mājiņā visas sabiedrības acu priekšā. Cilvēkiem ir atļauts tajā ielūkoties, un cilvēkiem tagad būs tiesības tajā arī ienākt un piedalīties. Es ar nepacietību gaidu konstruktīvu sadarbību.

  Priekšsēdētāja. − Tiem Parlamenta deputātiem, kas vēlējās piedalīties debatēs saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru, man jāsaka, ka es nevarēšu dot viņiem vārdu, bet es vēlos jums atgādināt, ka saskaņā ar Reglamentu jūs varat iesniegt rakstiskas deklarācijas, kas tiks pievienotas debašu stenogrammai. Tāpēc es mudinu jūs to darīt, ja vēlaties.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties godājamiem Parlamenta deputātiem par lielo atbalstu šai regulai. Es vēlos pateikties par lielo pozitīvo Eiropas enerģiju, kas izstaroja no Parlamenta šo debašu laikā. Kā mēs šorīt redzējām, Eiropai šis gads ir bijis grūts, bet mūsu debates ir pierādījušas, ka šī diena ir ļoti laba diena Eiropas pilsoņiem un ļoti laba diena Eiropai. Es vēlos uzsvērt, ka Komisija vēlas, lai šī svarīgā iniciatīva būtu sekmīga, un mēs pret to attieksimies ļoti konstruktīvi.

Atbildot uz dažiem deputātu uzdotajiem jautājumiem, es vēlos apliecināt, ka mēs palīdzēsim iniciatīvu organizatoriem. Mēs izveidosim kontaktpunktus un palīdzības dienestus, kuros mēs sniegsim iniciatīvu organizatoriem padomus par to, ko ir iespējams ierosināt un ko nav, kādas regulas ir sagatavošanas procesā, kādas iniciatīvas tiek organizētas un kādus konkurējošus vai pretējus priekšlikumus mēs esam saņēmuši no citām organizācijas komitejām. Mēs centīsimies, cik vien iespējams, būt pretimnākoši šo tiesību izmantotājiem un pilsoņu iniciatīvai.

Mēs uztveram Corazza Bildt kundzes un Casini kunga bažas ļoti nopietni. Tāpēc visā minētajā procesā mēs pastāvēsim uz to, ka šajā regulā ir svarīgi saglabāt iestāžu līdzsvaru un Komisijas ekskluzīvās iniciatīvas tiesības, jo Komisija ir atbildīga visu pilsoņu priekšā — ne tikai iniciatīvu organizatoru, bet arī visu Eiropas pilsoņu priekšā, kuru intereses tai jāaizstāv. Tas mums ir jāievēro arī šajā procesā.

Atbildot Groote kungam, es vēlos viņam apliecināt, ka mēs ievērosim procedūru, kuru ievieš šī regula, ja Eiropas pilsoņu iniciatīva būs sekmīga. Mēs uzņemsim organizatorus pienācīgā līmenī — komisāru vai ģenerāldirektoru līmenī —, un mēs iespējami visaugstākajā līmenī piedalīsimies uzklausīšanā, ko organizēs Eiropas Parlaments. Triju mēnešu laikā, sazinoties ar iniciatoriem, mēs precīzi konstatēsim, vai turpināsim virzīt tiesību aktu priekšlikumus, vai arī mums attiecīgais jautājums būs jāizpēta dziļāk, vai gadījumā, ja iniciatīva būs pārāk pretrunīga, mēs neturpināsim izskatīt nākamos priekšlikumus.

Es ceru, ka šis jaunais instruments palīdzēs mums padziļināt debates Eiropā un ka dalībvalstu galvaspilsētās notiks vairāk debašu par Eiropai svarīgiem jautājumiem. Es ceru, ka EPI būs ļoti veiksmīgs projekts un ka mēs par to pārliecināsimies, kad pirmo reizi to pārskatīsim. Pateicos jums par jūsu atbalstu.

(Aplausi)

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Ļaujiet man teikt dažus vārdus pēc komisāra Šefčovič.

Kā debates ir parādījušas, šis ir fascinējošs temats. Daži jautājumi paliek neatbildēti, un ne visas bažas ir kliedētas. Šis ir kompromisa laiks.

Iedzīvināsim pilsoņu iniciatīvu! Spriedīsim par regulu pēc ilgāka laika, jo tas neapšaubāmi ļaus mums attīstīt šo mehānismu.

Pateicos jums par sadarbību. Es vēlu pilsoņu iniciatīvai visu to labāko.

  Zita Gurmai, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties saviem kolēģiem par visiem viņu komentāriem. Es priecājos, ka vairākums no mums atbalsta šo jauno Eiropas demokrātijas papildinājumu.

Bažas ir gluži dabīgas, un tās bija gaidāmas, bet, izmēģinot kaut ko pilnīgi jaunu, mēs nevaram sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un jau iepriekš kliedēt visas bažas. Taču es esmu pārliecināta, ka šodien piedāvātā regula atrisinās daudzas problēmas, kuras nāca mums prātā, gatavojot šo regulu.

Mums nav jābaidās no šā jaunā demokrātijas aspekta. Mums uzmanīgāk jāieklausās Eiropas pilsoņu balsīs, un mums nav jābaidās to darīt. Vai tad tieši tas nav mūsu ilgtermiņa mērķis? Mums ir jābaidās tikai par to, ka, EPI varētu tikt īstenota, neievērojot Lisabonas līguma garu, ka to varētu īstenot nevis paredzētajā, bet ļaunprātīgā nolūkā, vai arī nemaz neīstenot.

Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai samazinātu varbūtējos regulas riskus, un mums šajā darbā palīdzēja S. Kaufmann, kas Parlamentā sniedza pirmo ziņojumu par EPI. Es vēlos pateikties arī M. Šefčovič un A. Lamassoure darba grupām un citiem kolēģiem. Es vēlos pateikties par sadarbību arī Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras darba grupai.

Es vēlos uzsvērt, ka šīs regulas īstenošana ir ārkārtīgi svarīga un ka tāpēc es gribu piedāvāt savu palīdzību un sadarbību nākamajai Ungārijas prezidentūrai.

Es esmu pārliecināta, ka balsojumā, kas notiks pēc stundas, tiks atbalstīts kompromiss, kas tika panākts starp Eiropas iestādēm. Tas ir vienīgais veids, kā pasniegt jauku Ziemassvētku dāvanu Eiropas pilsoņiem — teicamu regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Neliksim viņiem gaidīt vēl ilgāk.

Pateicos jums par uzmanību, un es vēlos novēlēt jums un visiem pilsoņiem, kas bija šā notikuma liecinieki, priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu.

  Alain Lamassoure, referents. − Priekšsēdētājas kundze, šajā laikā un stundā, kad viss jau ir pateikts, es priecājos, ka varu atstāt jūsu ziņā izšķirošo vārdu šajā jautājumā, kuru jūs pārzināt tikpat labi kā es.

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc īsa brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos apsveikt šā ziņojuma autorus par balsojuma rezultātu, kas tika panākts komitejā. Pilsoņu iniciatīvai ir liela simboliska vērtība, un tā piedāvā vienu no efektīvākajiem demokrātijas stiprināšanas veidiem Eiropas Savienībā. Šim jaunajam instrumentam ir jābūt pilsoņiem viegli lietojamam, pieejamam un uzticības cienīgam. Man jāpiemin, ka sarunās ar Padomi Rumānijai izdevās panākt līdzsvaru starp iniciatīvas pieejamību un noteikumiem, kas novērš tās ļaunprātīgu izmantošanu. Es uzskatu, ka pēdējie grozījumi nodrošina ātrāku pieņemamību priekšlikumu pārbaudei, zemāku dalībvalstu skaita slieksni un vieglāku iniciatīvas parakstīšanas procesu. Es vēlos uzsvērt, cik būtiski ir regulēt šo instrumentu visā Eiropas Savienībā. Mums jāmeklē risinājums, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos. Mums jāpatur prātā, ka paziņošanas pasākumiem un informācijas kampaņām ir liela nozīme.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Pilsoņu iniciatīva beidzot ieraudzīs dienas gaismu. Šis neticamais demokrātiskais jauninājums liks pamatus jaunai Eiropas pilsonībai. Tas kļūs par instrumentu, kas dos iespēju Eiropas sabiedrībai tieši izteikt savu viedokli par mūsu kopīgajai nākotnei svarīgiem jautājumiem. Pilnvaru apjoms ir tikpat svarīgs kā Eiropas Savienības paplašinātais mandāts. Eiropas Parlaments mudina to ieviest ātri un efektīvi. Šī iniciatīva tika ierosināta Lisabonas līgumā, bet Eiropas iestādēm bija jāpanāk vienošanās par praktiskiem risinājumiem. Iniciatīvas organizēšanas nosacījumiem pēc Parlamenta ieskata bija jābūt elastīgiem (miljons cilvēku no vismaz ceturtās daļas dalībvalstu, kas šodien ir septiņas valstis), un tas dos iesaistītajiem pilsoņiem visu, kas vajadzīgs, lai lūgtu Komisiju ierosināt jaunu tiesību akta tekstu. Tas būs iespējams jau nākamgad.

  Piotr Borys (PPE), rakstiski. – (PL) Ar Lisabonas līgumu mēs piešķīrām ES iedzīvotājiem tautību. Nākamais solis ir dot ES pilsoņiem pilsoņu iniciatīvu. Tikai retos gadījumos likumdošanas iestāde vai izpildvara nodod pilsoņiem dažas no savām pilnvarām. Tas liecina par lielu briedumu. Tā ir mūsu reakcija uz demokrātijas deficītu.

Mūsu darbs nav balstīts tikai uz pārstāvības demokrātiju — tas ir balstīts arī uz līdzdalības demokrātiju. Iepriekšējā politikas attīstība un apspriedes ar pilsoņiem lēmumu pieņemšanas procesā ne vienmēr attaisnoja Eiropas Savienības iedzīvotāju cerības. Pilsoņu iniciatīva, kas ir grūti panākta kompromisa rezultāts, ir, pirmkārt, nodrošinājusi pilnīgu pārredzamību. Otrkārt, mēs esam vienkāršojuši visu sistēmu. Mēs esam ieviesuši arī jauninājumu — iespēju iesniegt paziņojumus par atbalstu iniciatīvai tiešsaistē. Šodien mūs gaida liels uzdevums — veicināt pilsoņu iniciatīvu, un šis darbs būs jāuzņemas Komisijai un Parlamentam, kā arī dalībvalstīm. Mums ir jārēķinās arī ar to, ka atvērtības dēļ pilsoņu iniciatīvu var apdraudēt demagoģiski vai populistiski priekšlikumi. Es tomēr nedomāju, ka tas notiks. Ikviena pilsoņu ierosināta iniciatīva noteikti prasīs lielāku atbildību no Komisijas un Parlamenta puses.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Lisabonas līgums ir licis pamatus jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai, kas līdz šim Eiropas Savienības likumdošanas procesā nav bijusi izmantota. Es atzinīgi vērtēju šo jauno iespēju, kas ir atbilde uz bieži izteikto kritiku, ka ES lēmumu pieņemšanas procesos ir vērojams demokrātijas deficīts. Šis jaunais instruments dod ES pilsoņiem iespēju tieši vērsties pie Komisijas un pieprasīt, lai tā iesniedz tiesību akta priekšlikumu konkrēta jautājuma risināšanai. Tas padziļinās attiecības starp ES pilsoņiem un ES iestādēm, jo tas novērsīs bieži kritizēto demokrātijas deficītu lēmumu pieņemšanā. Manuprāt, EPI tuvina Eiropas iestādes pilsoņiem un tādā veidā atbilst subsidiaritātes principam kā galvenajam lēmumu pieņemšanas mehānismu principam Eiropas Savienībā. Es vēlos pieminēt arī to, ka Reģionu komiteja ir darījusi zināmu, ka vietējās un reģionālās iestādes ir ieinteresējušās par EPI. Šīs iestādes varētu iesaistīties šajā procesā kā organizatores vai atbalstītājas — galu galā, tās ir tuvāk ES pilsoņiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es atbalstu EPI ieviešanu.

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Es ļoti vēlos, lai Eiropas pilsoņi gūst labumu no šā spēcīgā instrumenta, cik ātri vien iespējams, un es priecājos redzēt iepriekšējās likumdošanas procedūras beigas tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Pilsoņu iniciatīva ir liels Lisabonas līguma jauninājums. Tā dod Eiropas pilsoņiem jaunas tiesības, ar kurām saskaņā viens miljons pilsoņu var lūgt Eiropas Komisiju ierosināt jaunu ES tiesību aktu, tādējādi tuvinot Eiropu pilsoņiem. Pilsoņu iniciatīva ir vērtīgs instruments, ar kura palīdzību pilsoņu saskaņota rīcība var gūt vērienīgus panākumus — tā ir Eiropas projekta būtība. Šī iniciatīva panāks to, ka iestādes risinās jautājumus, kas ir svarīgi pilsoņiem, veicinot pārrobežu debates par Eiropas problēmām. Šis darbs ir tapšanas stadijā, un Komisija iesniegs ziņojumu par šīs iniciatīvas īstenošanas gaitu ik pa trim gadiem.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Šodienas balsojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir pagrieziena punkts demokrātijas paplašināšanā Eiropā. Es atzinīgi vērtēju kompromisu un to atbalstīšu, jo Lamassoure kunga un Gurmai kundzes ziņojums ir pirmais solis pareizajā virzienā. Dāmas un kungi! Mums nav jābaidās no tā, ka pilsoņiem tiek dotas lielākas iespējas izteikt savu gribu. Mums ir jādod Eiropas pilsoņiem lielākas koplēmuma tiesības, ne tikai reizi piecos gados Eiropas vēlēšanās. Tas prasa drosmi, izturību un spēku. Drosmi, lai atgrieztos pie dialoga. Izturību, jo lēmumus nav iespējams pieņemt ātri, un spēku, jo, manuprāt, mūsu pārstāvības demokrātija beidzot ietver vairāk līdzdalības elementu. Mūsu mērķim jābūt dialoga paplašināšanai starp Eiropas pilsoņiem un politiķiem. Es priecājos par to, ka mēs šodien ar šo Eiropas pilsoņu iniciatīvu speram soli tuvāk pilsoņu Eiropai. Es esmu pārliecināts, ka kādu dienu mēs, eiropieši, pieņemsim kopīgus lēmumus, pamatojoties uz pilsoņu lēmumiem.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Jautājums par to, kā tuvināt Eiropu pilsoņiem un kā tuvināt pilsoņus Eiropai ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas ir ticis apspriests jau no pašas Eiropas Kopienas dibināšanas dienas. Konvencijā par Eiropas nākotni tika izstrādāts pašreizējā Lisabonas līguma un pilsoņu iniciatīvas mehānisma pamats. Tagad tas ir uz mūsu galdiem, un tuvākajā nākotnē visiem ES pilsoņiem būs iespēja vērst Eiropas lēmumu pieņēmēju uzmanību uz jautājumiem, kas pilsoņiem ir svarīgi. Šī iniciatīva ir viens no visefektīvākajiem Eiropas pilsoņu apvienošanas pasākumiem — tā ir iniciatīva, kas prasa kopīgu rīcību, sadarbību, koordināciju un gribu kopīgi darboties kopēja Eiropas mērķa labā. Ikviena sabiedrības locekļa balss ir svarīga, bet tikai kopīga balss var ietekmēt notikumu gaitu. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis veicināt šo iniciatīvu un nodrošināt, lai tā būtu viegli pieejama ikvienam pilsonim. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju priekšlikumu organizēt Komisijas un Parlamenta kopīgu atklātu uzklausīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai tieši ievēlētais Eiropas Parlaments būtu cieši iesaistīts un kalpotu pilsoņu interesēm un viņu problēmām risināšanai.

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski. – (HU) Ir ļoti svarīgi, lai pilsoņiem pēc iespējas ātrāk iepriekš noteiktā veidā un saskaņā ar pienācīgām pilnvarām būtu iespēja ierosināt iniciatīvas par jautājumiem, kuriem ir liela ietekme uz viņu dzīvi. Kā labi zināms, es vadu vienu no vissenākajām Ungārijas invalīdu pārstāvības grupām, Ungārijas Nedzirdīgo un mazdzirdīgo asociāciju, kas pastāv jau vairāk nekā simts gadu. Pamatojoties uz savu darba pieredzi, es atļaušos teikt jau tagad, ka Lamassoure kunga un Gurmai kundzes darbam būs taustāmi rezultāti, kas izpaudīsies kā pilsoņu iniciatīvas. Ar īpašu nožēlu man jākonstatē, ka „1 Million 4 Disability” iniciatīva, kuru 2007. gadā uzsāka 80 miljonu cilvēku ar invaliditāti Eiropā un kuru bija parakstījuši 1,35 miljoni personu, nebija sekmīga. Tagad šādai iniciatīvai būtu sekas un rezultāti, un es pateicos visiem par darbu pie šā jautājuma.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) Pilsoņu iniciatīva ir atzinīgi vērtējams aktīva pilsoniskuma veidošanas papildinājums. Tā būs ne tikai likumdošanas iniciatīva, bet tai būs arī liela nozīme politisku debašu veicināšanā.

Pilsoņu iniciatīvas vēriens vēl nav galīgi noteikts. Eiropas pilsoņu iniciatīvai vajadzētu būt veidam, kā ierosināt grozījumus ES līgumos. Saskaņā ar Lisabonas līgumu pat Komisijai ir pilnvaras iesniegt priekšlikumus par grozījumiem. Tāpēc pilsoņu iniciatīvai arī ir jābūt iespējai formulēt priekšlikumus. Iniciatīvas būtu iespējamas sociālo jautājumu jomā, piemēram, atsaucoties uz ES Pamattiesību hartu. Tāpēc debatēm par vajadzību grozīt līgumus nevajadzētu aprobežoties ar pilsoņu iniciatīvas šauru interpretāciju — tām jābūt elastīgākām, un tajās ir jāņem vērā sabiedrības viedoklis.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzsākšana pierāda, ka Eiropas Savienības tuvināšanās pilsoņiem — kas bija viens no galvenajiem līgumu pārskatīšanas procesa mērķiem, kurš beidzās ar Lisabonas līguma pieņemšanu — ir kaut kas vairāk par abstraktu jēdzienu. Eiropas pilsoņu iniciatīva dos ievērojamu ieguldījumu Eiropas politiskās sistēmas demokratizācijā, jo tā nodibinās tiešu saikni starp dalībvalstu pilsoņiem un ES iestādēm. Parlamenta teksts atbilst prasībai nodrošināt pilsoņiem vienkāršu, viegli pieejamu instrumentu, un iespēja tiešsaistē vākt parakstus liecina par spēju pielāgoties mūsdienu sabiedrības dzīves apstākļiem. Iniciatīva piedāvās Eiropas politiskajām partijām izdevību mainīties — no struktūrām, kas apvieno dalībvalstu partijas, tās kļūs par organizācijām, kas mobilizēs pilsoņu gribu kopējos projektos. Taču Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jānovērtē ne tikai Eiropas, bet arī dalībvalstu mērogā. Patiesi, fakts, ka turpmāk vismaz 24 750 Rumānijas pilsoņu (minimālais skaits) varēs apvienoties ar citiem pilsoņiem no vismaz ceturtās daļas dalībvalstu, ir jāuzsver, salīdzinot to ar citu faktu, proti, ka saskaņā ar Rumānijas Konstitūcijas stingrajiem noteikumiem iesniegt tiesību akta priekšlikumu var ne mazāk kā 100 000 Rumānijas pilsoņu.

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. – (LT) Es priecājos, ka tikai vienu gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir panākta vienošanās par regulu par pilsoņu iniciatīvu, Šī regula ir liels sasniegums, kas stiprina demokrātijas principus Eiropas Savienībā. Tiesības ierosināt likumdošanas procesu, kas tiek piešķirtas vienam miljonam pilsoņu, veicinās interesi par ES politiku un piedalīšanos tās veidošanā. Ir ļoti svarīgi, ka Parlamentam izdevās vienkāršot iniciatīvas iesniegšanas un organizēšanas procedūras. Iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja tā būs viegli īstenojama un visiem pieejama. Tai jābūt skaidrai un saprotamai, un pilsoņiem jāspēj un jāvēlas tajā piedalīties. No otras puses, ir jānodrošina šīs iniciatīvas organizēšanas un finansēšanas pārredzamība, un šai iniciatīvai ir jābūt pilsoņu — un nevis politisku un citu grupu — gribas izpausmei. Es uzskatu, ka galīgais regulas teksts, par kuru mēs šodien balsosim, palīdzēs nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru. Viens no Lisabonas līguma mērķiem ir tuvināt pilsoņus Eiropai, un pilsoņu iniciatīva, ieviešot šo jauno unikālo pilsoņu politiskās līdzdalības veidu, palīdzēs to sasniegt.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanas nosacījumu izstrāde bija sarežģīts sarunu un kompromisu process, un Eiropas Parlamentā, Komisijā un Padomē par to notika daudz debašu. Bezpeļņas sektors arī bija tajās iesaistīts. Debates skāra arī vairākas problemātiskas jomas, piemēram, kā nodrošināt iniciatīvu pārredzamību Eiropā, kādai jābūt parakstu vākšanas metodei, kā arī citus procedūras jautājumus. Taču vissvarīgākais jautājums ir vispārējā pieeja pilsoņu iniciatīvai. Ja mēs vēlamies pēc iespējas labāk izmantot šo jauno resursu, mēs nedrīkstam baidīties pārtraukt debates un uzsākt praktiski īstenot iniciatīvu. Jā, radīsies populistiskas un sarežģītas problēmas, bet tieši tāpēc iniciatīvas reģistrācijas process pirms parakstu vākšanas būs tik svarīgs. Šajā procesā tiks novērtēts, vai priekšlikumi atbilst Eiropas Savienības pamatvērtībām. Kā Kultūras un izglītības komitejas ēnu referente es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu, jo īpaši minimālā dalībvalstu skaita samazināšanu, kas vajadzīgs, lai reģistrētu iniciatīvu, līdz vienai ceturtdaļai, kā arī to, ka Eiropas Parlamentam būs aktīva loma sekmīgu iniciatīvas priekšlikumu atklātajā izskatīšanā. Protams, es uzskatu, ka vēlētiem pārstāvjiem arī ir jādod iespēja iesaistīties iniciatīvu organizēšanā. Esmu stingri pārliecināta, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva nākotnē kļūs par Eiropas pilsonības patiesu izpausmi.

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

7. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošanas laiks.

(Balsošanas rezultātu sīku izklāstu sk. protokolā)

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 146. un 148. pantu es vēlos izteikties par daudzvalodības jautājumu un daudzvalodības standartu pasliktināšanos Eiropas Parlamentā.

Es pamatoju šo domu ar to, ka rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu, kā arī 19.—28. grozījumi pulksten 12.40 vēl nebija pārtulkoti franču valodā, un vēlos vērst jūsu uzmanību uz daudzvalodības standartu nepieņemamo pasliktināšanos Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Pateicos. Mēs to turpmāk ņemsim vērā un pievērsīsim šādiem jautājumiem uzmanību. Šis jautājums ir ļoti svarīgs.

7.1. Elastības instrumenta izmantošana Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovācijas programmai un Palestīnai (A7-0367/2010, Reimer Böge) (balsošana)

7.2. Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (balsošana)

– Pirms balsošanas par 13. grozījumu:

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupas vārdā es vēlos sniegt šādu paskaidrojumu par 13. grozījumu. Šis ir grozījums, kuru mans kolēģis Färm kungs mūsu grupas vārdā iesniedza Budžeta komitejai. Mēs neesam atkārtoti iesnieguši šo grozījumu, bet Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa to ar 40 parakstiem iesniedza atkārtoti. Mēs atturēsimies no balsošanas par šo grozījumu. Taču es par šo jautājumu esmu panācis vienošanos ar Zaļajiem, un mums par to ir viens un tas pats viedoklis. Kā jau mēs teicām, mēs kā grupa neiesniegsim jaunus grozījumus, mēs atturēsimies. Es tomēr vēlos, lai visiem būtu skaidrs, ka mēs atbalstām šo punktu — finanšu darījumu nodokli —, un mēs ceram, ka Parlamenta opozīcijas deputāti balsojumā tuvākajā nākotnē mūs atbalstīs

7.3. Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu (A7-0369/2010, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska un Helga Trüpel) (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, deputātiem ir jāsniedz paskaidrojums. Mēs balsosim par projektu, ko Padome iesniedza bez grozījumiem, jo šis projekts ir tieši tāds pats kā nostāja, ko Budžeta komiteja pieņēma pagājušajā nedēļā. Tas saskan ar nostāju, ko pieņēmām ļoti ilgās sarunās, kas risinājās 10 mēnešus.

Es vēlos izmantot šo izdevību un jo īpaši pateikties Eiropas Parlamenta komiteju ekspertiem — referentiem. Pateicos par jūsu nerimstošo uzticību un atbalstu. Pateicos par to, ka gādājāt, lai mēs šodien varētu pieņemt 2011. gada budžetu un sākt to efektīvi īstenot jau pašā nākamā gada janvāra sākumā.

– Pēc balsošanas:

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Parlaments ir bez grozījumiem apstiprinājis Padomes nostāju attiecībā uz 2011. gada budžeta projektu. Es par to priecājos un Padomes vārdā izsaku atzinību par mūsu kopīgo vienošanos par 2011. gada budžetu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Lūdzu, uzklausiet šo paziņojumu. Tas ir ļoti svarīgs. Pirmo reizi vēsturē mēs esam piemērojuši šo procedūru, ko paredz Lisabonas līgums. Pagājušajā gadā mēs piemērojām vienkāršotu procedūru. Šogad mēs pirmo reizi sekojām pilnai Lisabonas līguma procedūrai. Tāpēc es vēlos sniegt šādu paziņojumu. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Padomes 2010. gada 10. decembra nostāju attiecībā uz vispārējā budžeta projektu, kuru Komisija iesniedza 2010. gada 26. novembrī. Budžeta procedūra ir veikta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu. Saskaņā ar šo pantu un tā 4. punkta a) apakšpunktu es paziņoju, ka 2011. gada budžets ir negrozāmi pieņemts un ka es tagad oficiāli parakstīšu šo dokumentu.

Dārgie kolēģi! Beigās es vēlos teikt dažus vārdus. Es vēlos apsveikt visus Samierināšanas komitejas kolēģus un pateikties viņiem, visiem 27 cilvēkiem, par lielo darbu un pozitīvo rezultātu.

Es vēlos lūgt trīs galvenos darba darītājus nākt uz priekšu, lai nofotografētos — Budžeta komitejas priekšsēdētāju Alain Lamassoure un abas referentes Sidonia Jędrzejewska un Helga Trüpel.

(Aplausi)

Ļaujiet man izteikt pateicību arī Padomes prezidentūrai — Beļģijas prezidentūrai — par teicamo sadarbību un aktivitāti, jo īpaši premjerministram Yves Leterme un valsts sekretāram Melchior Wathelet, kas pašlaik nav šeit. Kā Beļģijas prezidentūras pārstāvji jūs bijāt ļoti aktīvi.

Ļaujiet man pateikties arī Komisijas priekšsēdētājam Barroso, kura nav klāt, un komisāram Lewandowski par budžeta sagatavošanu un šodienas vienošanās sekmēšanu. Lūdzu, nāciet uz priekšu, lai nofotografētos.

(Aplausi)

8. Saharova balvas pasniegšana (svinīgā sēde)

  Priekšsēdētājs. − Dārgo Padomes priekšsēdētāj Chastel, dārgā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece lēdija Ashton, dārgie viesi!

(PL) Saharova balva ir Eiropas Parlamenta simbols cīņai par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Tukšais krēsls mūsu sēžu zāles vidū liecina par to, cik ļoti šodien ir jāpievērš uzmanība to cilvēku piemēram visā pasaulē, kas cīnās par vārda brīvību. Es uzrakstīju vēstuli Kubas prezidentam, lūdzot viņu atļaut Fariñas kungam ierasties Strasbūrā, bet diemžēl tā nedeva vēlamo rezultātu. Piektdien Oslo bija redzams līdzīgs tukšs krēsls, kas bija paredzēts cietumā ieslodzītajam Ķīnas disidentam un Nobela prēmijas laureātam Liu Xiaobo. Iepriekš arī citi Saharova balvas ieguvēji — Hu Jia no Ķīnas un „Sievietes baltā” no Kubas — nav varējuši personīgi saņemt balvu. Oleg Orlov, kam Saharova balva tika piešķirta kā Cilvēktiesību centra „Memorial” pārstāvim, arī šodien nav mūsu starpā, lai gan viņš tika ielūgts apmeklēt šo svinīgo sēdi.

Dāmas un kungi! Guillermo Fariñas tika piešķirta šī balva par viņa cīņu par runas brīvības atjaunošanu Kubā. Daudzus gadus viņš ir aktīvi pretojies cenzūrai, riskējis ar dzīvību un veselību un 23 reizes pieteicis bada streiku. Viņš ir pavadījis cietumā 11 gadus. Nesen bada streika laikā viņš bija tuvu nāvei, bet tieši tad Kubā sāka atbrīvot opozīcijas pārstāvjus un pārliecības dēļ ieslodzītos. Par to ir lielā mērā jāpateicas katoļu baznīcai. Kā tas reiz notika manā valstī, baznīca ir uzņēmusies Kubas pilsoniskās sabiedrības institūciju funkcijas. Diemžēl 11 cilvēku vēl arvien atrodas cietumā, un to starpā ir arī dažu „Sieviešu baltā” vīri. Šeit un tagad visu mūsu vārdā es pieprasu, lai viņus nekavējoties atbrīvo.

(Skaļi un ilgstoši aplausi)

Es citēju no rezolūcijas, kuru pieņēmām martā un kurā mēs aicinām Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, kā arī starptautiskās sadarbības komisāri nekavējoties sākt organizēt dialogu ar Kubas pilsonisko sabiedrību un ar visiem tiem, kas atbalsta miermīlīgas pārejas procesus Kubā. Šodien mums vēl priekšā stāv debates par L. Andrikienė ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku šajā jautājumā. Tāpēc mums būs iespēja uzzināt, kādi ir Ashton kundzes plāni Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas stiprināšanai.

Dāmas un kungi! Par spīti tam, ka tādi cilvēki kā Guillermo Fariñas tiek vajāti un ieslodzīti cietumā, viņu balsis neviens nespēj apklusināt. Eiropas Parlamenta uzdevums — un ikviena no mums uzdevums — ir stiprināt viņu balsis. Tāpēc es ar lielu prieku jums paziņoju, ka pēc brīža mēs dzirdēsim vēstījumu jeb īsu runu, ko mums ieskaņojis šā gada Saharova balvas ieguvējs Guillermo Fariñas. Tas būs brīdis, kurā laureātam tiks pasniegts goda raksts. Diemžēl man būs jānovieto šis goda raksts uz tukšā krēsla, bet es ceru, ka jūs ļausit man visu mūsu vārdā novēlēt mūsu laureātam spēku un veselību, un panākumus cīņā par brīvību, kā arī nākotnē iespēju ierasties pie mums Eiropas Parlamentā un personīgi saņemt goda rakstu un balvu. Pateicos par uzmanību.

(Skaļi un ilgstoši aplausi)

  Guillermo Fariñas (PPE). – (ES) Vēstījums Eiropas Parlamentam: Santaklara, 2010. gada 14. decembrī.

Dārgais Buzek kungs, Eiropas Parlamenta prezident!

Dārgo priekšsēdētāja vietniek, godājamie šā daudznāciju demokrātiskā foruma deputāti!

Diemžēl tolerances trūkuma dēļ, kas tik ļoti vajadzīga uz mūsu cietējas planētas, es nevaru būt kopā ar jums kā to Kubas iedzīvotāju pārstāvis, kas ir sacēlušies, kā arī to Kubas pilsoņu pārstāvis, kas zaudējuši bailes no totalitārās valdības, kura ir mūs apspiedusi 52 apkaunojošu gadu garumā un kuras pēdējais upuris ir moceklis Orlando Zapata Tamayo.

Par sliktu tiem, kas valda pār mums mūsu dzimtenē, tas apstāklis, ka es nevaru aizbraukt un brīvprātīgi atgriezties salā, kurā es piedzimu, ir neapgāžams pierādījums tam, ka diemžēl nekas nav mainījies autokrātiskajā sistēmā, kas valda manā valstī.

Pēc Kubas pašreizējo valdītāju uzskata mēs, Kubas pilsoņi, neatšķiramies no vergiem, no kuriem es esmu cēlies, kas tika nolaupīti Āfrikā un ar varu atvesti uz Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Lai es vai jebkurš cits parasts pilsonis varētu ceļot uz ārzemēm, mums ir vajadzīga Carta de Libertad, proti, brīvlaišanas raksts, gluži kā kādreizējiem vergiem, tikai šodien to sauc par Carta Blanca, Balto karti.

Es ļoti ceru, ka jūs neļausit sevi apmānīt nežēlīgā režīma sirēnu dziesmām, režīma, kas praktizē „mežonīgo komunismu”, kura vienīgā vēlēšanās, izliekoties, ka tas ievieš pārmaiņas ekonomikā, ir panākt, lai Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments atceļ Kopējo nostāju un ļauj šim režīmam gūt labumu no aizdevumiem un ieguldījumiem, kurus saskaņā ar Kotonū nolīgumu piešķir trešās pasaules valstīm.

Bijušie politiskie ieslodzītie un pārliecības dēļ ieslodzītie, kurus „mežonīgā komunisma” pārstāvji nesen atbrīvoja, būtu noteikti ieņēmuši vietas līdzās jums. Būtu liela kļūda domāt, ka viņus patiešām atbrīvoja — viņi un viņu ģimenes tiek pakļautas „psiholoģiskam izraidījumam”, jo viņu tuviniekus šantažēja neostaļiniskā Kubas valdība.

Mēs, Kubas miermīlīgā opozīcija, esam ieņēmuši stoisku, racionālu pieeju garīgajām grūtībām, kuras piedzīvojam, kā arī riskam zaudēt brīvību un pat dzīvību, jo mēs piederam pie visnelabvēlīgākās iedzīvotāju daļas. Šeit, Kubā, mēs visi ciešam, bet mēs nežēlojamies, tāpēc ka ceram, ka varam paļauties uz jūsu atbalstu.

Dārgie Eiropas Parlamenta deputāti! Es lūdzu jūs nepiekāpties Kubas valdošās elites prasībām, ja netiks izpildīti šādi pieci noteikumi:

Pirmkārt, jāturpina visu politisko ieslodzīto un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošana un publiski jāapņemas nekad neieslodzīt cietumā nevardarbīgus politiskos oponentus.

Otrkārt, režīma militārajiem un pusmilitārajiem sekotājiem nekavējoties jāizbeidz valstī miermīlīgas opozīcijas vardarbīga piekaušana un draudēšana.

Treškārt: jāpaziņo, ka visi Kubas tiesību akti, kas ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ir jāpārskata un jāatceļ.

Ceturtkārt, ikdienas praksē jāatļauj opozīcijas partiju, „valsts sociālisma” sistēmai nepakļautu plašsaziņas līdzekļu, neatkarīgu arodbiedrību un citu miermīlīgu sociālu struktūru dibināšana.

Piektkārt, publiski jāpaziņo, ka visiem Kubas emigrantiem ir tiesības piedalīties Kubas kultūras, ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē.

Šajā kritiskajā laikā manas valsts vēsturē jums un visiem labas gribas cilvēkiem visā pasaulē ir jāpievērš liela uzmanība nepārtrauktajiem sociālajiem uzliesmojumiem un protestiem Kubā, kurus izraisa neapmierinātība ar pašpārliecināto valsts varu, kas izdod pavēles slepkavot manus tautiešus.

Es lūdzu Dievu, lai starp kubiešiem neizceļas nevajadzīgs pilsoņu karš aklas atteikšanās dēļ pieņemt, ka politiskais „valsts sociālisma” modelis ir bijis un ir neveiksmīgs visur, kur ir mēģināts to ieviest — ko ārzemju presē ir atzinis pats tā sauktās Kubas revolūcijas vēsturiskais līderis.

Vecie vīri, kas valda Kubā, nicinot tos, pār kuriem tie valda, nevēlas saprast, ka viņiem jākalpo sabiedrībai un ka visi patiesi sabiedrības kalpi dod saviem tautiešiem iespēju tos aizvietot vai arī atzīt. Neviena persona, kam pieder vara, nedrīkst likt, lai tie, pār kuriem tā valda, tai kalpo, kā tas notiek Kubā.

Kopā ar saviem brāļiem un māsām cīņā par demokrātiskajiem ideāliem, kurā piedalās arī tie, kas vēl ir ieslodzījumā, un cilvēki ielās, kam ir šķietama brīvība, kā arī tie, kas ir devušies skarbajā trimdā, mēs turpināsim nevienlīdzīgo, nevardarbīgo cīņu pret apspiedējiem — Kastro kliķi — un ar Dieva palīdzību mēs uzvarēsim bez asinsizliešanas.

Kubas disidentu sabiedrībā mēs cenšamies neturēt ļaunu prātu uz saviem politiskajiem pretiniekiem. Faktiski — un tas padara mūs par labākiem cilvēkiem, kas spēs atjaunot savu dzimteni — šajā cīņā es esmu iemācījies sekot pirmā zināmā disidenta Jēzus Kristus vārdiem „mīliet savus ienaidniekus”.

Es pateicos Eiropas Parlamentam par to, ka tas nav atstājis Kubas tautu vienu šajā 50 gadu ilgajā cīņā par demokrātiju. Es pieņemu 2010. gada Andreja Saharova balvu par apziņas brīvību, kas man piešķirta, uzskatot sevi par mazu daļiņu no dumpīgā gara, kas stiprina tos cilvēkus, pie kuriem es lepojos piederēt.

Dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta deputāti! Es esmu jums ļoti pateicīgs par jūsu lēmumu, kas parāda, ka jūs neesat aizmirsuši mūsu ciešanas, un tāda jūsu rīcība tuvina brīvības gaismu manai valstij.

Lai Dievs dod, ka Kuba drīz piedzīvo samierināšanos starp Visaugstā bērniem un ka mūsu valsts tiek svētīta ar demokrātiju.

Guillermo Fariñas Hernández

Kvalificēts psihologs

Bibliotekārs un neatkarīgs žurnālists, trīs reizes ieslodzīts cietumā politisku iemeslu dēļ

(Aplausi)

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

9. Balsošanas laiks (turpinājums)

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es sūtu laba vēlējumus Fariñas kungam un apsveicu viņu par iegūto balvu. Taču es vēlos atgādināt Parlamentam, ka pirms gada pie mums bija Cilvēktiesību centra „Memorial” pārstāvji, kas arī neapšaubāmi bija pelnījuši šo balvu. Kopš tā laika divi no viņiem ir tikuši apcietināti, bet Krievijai tomēr ir piešķirts prestižais futbola turnīrs — Pasaules kauss — 2018. gadā, dodot tai priekšroku pār piecām ES valstīm.

Kāpēc Eiropas Parlaments neizteica savas bažas? Ja šai balvai ir kaut kāda nozīme, jums ir jānostājas pret šiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

9.1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — IKT Ziemeļholandē/Nīderlandē (A7-0353/2010, Barbara Matera) (balsošana)

9.2. Laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības (A7-0360/2010, Tadeusz Zwiefka) (balsošana)

- Pēc balsošanas:

  Tadeusz Zwiefka, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms pāris mēnešiem Eiropas Parlaments pirmo reizi piekrita Padomei sākt ciešākas sadarbības procedūru — pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē. Tas ir ārkārtīgi svarīgs solis, kas rada pilnīgi jaunu pamatu Eiropas Savienības dalībvalstu grupu sadarbībai situācijās, kad nav iespējams panākt visu 27 dalībvalstu piekrišanu. Tas ir ļoti svarīgs lēmums. Šodien mēs esam pierādījuši, ka šī procedūra darbojas labi.

Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Padomei, jo īpaši par tās pieņemto nostāju, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu. Tas ir nevainojamas iestāžu sadarbības piemērs. Strādājot pie šīs rezolūcijas, Parlamentam bija tikai konsultatīvas funkcijas, bet sanāksmju biežums un tas, ka Padome iekļāva galīgajā dokumentā visus Eiropas Parlamenta priekšlikumus, par kuriem tika balsots Juridiskajā komitejā, ir lielisks piemērs un laba zīme turpmākajai ciešākas sadarbības procedūrai. Es pateicos arī Padomei par lielo atbalstu mūsu priekšlikumam par steidzamu regulas „Brisele II. a” pārskatīšanu, kurai ir jārod sīki izvērsti risinājumi, piemēram, jautājumiem attiecībā uz vajadzību pēc forum necessitatis noteikuma, kas ļaus dalībvalstīm saglabāt pārliecību, ka to iekšējās tiesiskās sistēmas paliks spēkā, vienlaikus dodot mūsu pilsoņiem cerību, ka nākotnē tie varēs brīvi izvēlēties ne tikai piemērojamos tiesību aktus, bet arī tiesu. Es vēlos pateikties arī saviem ēnu referentiem no Juridiskās komitejas, kā arī no komitejām, kuru atzinums tika pieprasīts.

9.3. Kredītreitingu aģentūras (A7-0340/2010, Jean-Paul Gauzès) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 81. grozījumu:

  Jean-Paul Gauzès, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šis ir tīri tehnisks grozījums, lai ņemtu vērā datumu, kad regula, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, stāsies spēkā, kā arī to, ka šī regula stāsies spēkā vēlākā datumā.

Tā mums ir jāpielāgo tikai viens teksta apsvērums un viens pants, par kuriem mums jābalso. 22. apsvērumā jānosvītro otrais teikums, un es ierosinu arī 2. pantā svītrot otro teikumu. Šis mutiskais grozījums ir bijis punkts, par kuru ir sniegta informācija un par kuru ir vienojušās dažādas grupas, kas parakstīja kompromisa vienošanos. Šis teksts, par kuru mēs šodien balsosim, ir regulas par kredītreitingu aģentūrām galīgā redakcija, kas liecina par Eiropas Savienības politikas mērķi uzlabot finanšu pakalpojumu regulējumu.

Es vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos komisāram Barnier un Beļģijas prezidentūrai par ciešo iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

9.4. Ar metroloģiju saistīto direktīvu atcelšana (A7-0050/2010, Anja Weisgerber) (balsošana)

9.5. Pilsoņu iniciatīva (A7-0350/2010, Zita Gurmai/Alain Lamassoure) (balsošana)

9.6. Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu (B7-0688/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 7. grozījumu:

  Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, lai šā grozījuma teksta beigas tiktu pārfrāzētas. Formulējums ir ļoti negatīvs, un es vēlos, lai tas būtu šāds:

Iniciatīva „Jaunatne kustībā” uzsver iepriekš minēto programmu lielo nozīmi.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms balsošanas par 14. grozījumu:

  József Szájer (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju teikt, ka mēs vēlamies atsaukt 14. grozījumu.

- Pirms balsošanas par 16. grozījumu:

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas ir par Savienību Vidusjūrai. Mēs zinām, ka pašlaik šis projekts ir apstājies, un mēs vēlamies to atdzīvināt. Pašreizējais formulējums neizsaka šo domu pietiekami skaidri. Tāpēc mēs vēlamies pievienot šādu tekstu:

Pašreizējais SavienībasVidusjūrai strupceļš.

(DE) Es zinu, ka šis formulējums ir pretrunīgs. Varbūt ir iespējams cits formulējums, bet mūsu ierosinātais formulējums ir šāds:

Pašreizējais Savienības Vidusjūrai strupceļš.

(Parlaments noraidīja mutisko grozījumu)

9.7. ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējums, gatavojoties trešajai Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmei (B7-0693/2010) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 8. punktu:

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jautājums ir tikai par pareizo nosaukumu tam, par ko ir runa. Tekstā jābūt nosaukumam „Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva”. Tekstā šis nosaukums bija nepareizs.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pēc balsošanas:

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vai jūs nevarētu pateikt tās personas vārdu, kas sekretariātā ir atbildīga par sēdvietu plānu, kā arī to, vai šī persona atrodas sēžu zālē?

  Priekšsēdētājs. − Mani informēja, ka sēdvietas nosaka politiskās grupas plenārsēdē.

9.8. Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (A7-0344/2010, Kinga Gál) (balsošana)

9.9. Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību (A7-0338/2010, Philippe Juvin) (balsošana)

9.10. Energoefektivitātes rīcības plāns (A7-0331/2010, Bendt Bendtsen) (balsošana)

10. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Godājamie kolēģi! Mums ir daudz balsojumu skaidrojumu, tāpēc laiks ir ļoti ierobežots. Es visus runātājus pārtraukšu pēc vienas minūtes. Es atvainojos, bet man tā būs jārīkojas.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paskaidrot, kāpēc balsoju pret 2011. gada budžetu. Es balsoju pret to tāpēc, ka taupības laikā ES vajadzētu izrādīt atturību. Mums vajadzētu samazināt savus izdevumus, nevis palielināt tos. Manuprāt, tas bija apkaunojoši, ka Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja palielināt budžetu par 6 % un Eiropas Parlaments to atbalstīja.

Es uzskatu, ka manas valsts ministru prezidents David Cameron ir paveicis labu darbu, samazinot budžeta pieaugumu līdz 2,9 %, taču mēs zinām, ka tas bija kompromisa lēmums. Tas, ka britu konservatīvie ir īpaši apmierināti, nav kompromiss, un es biju lepns, ka varēju balsot pret ES izšķērdību.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentam pirmo reizi bija iespēja apstiprināt budžetu. Attiecībā uz turpmāko budžeta politiku es domāju, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu nodrošināt, ka ES, izdarot savas izvēles un pieņemot politiskus lēmumus, vispirms spēj palielināt savu ieguldījumu, ka tās budžets atbalsta resursu efektīvu izmantošanu un politiku klimata pārmaiņu jomā, un šādi tiek sasniegti stratēģijas “Eiropa 2020” un videi nekaitīgākas ekonomikas mērķi.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā kolēģim Fox kungam, arī man ir tās pašas bažas, kas daudziem britu konservatīvās partijas pārstāvjiem.

Taupības laikā, kad daudzu valstu valdības visā Eiropas Savienībā — un būtībā visā pasaulē — mēģina savilkt jostas un ierobežot tēriņus, kā mēs uzdrīkstamies pieprasīt palielināt nodokļu maksātāju izdevumus? Šis, bez šaubām, ir laiks, kad mums ir jāsavelk jostas un jārāda piemērs. Mums nebija jāpieprasa palielināt budžetu, mums pat nebija jāpieprasa to iesaldēt, mums bija jāpieprasa samazināt ES budžetu, lai nodokļu maksātāji visā Eiropas Savienībā savus politiķus uztvertu nopietni un zinātu, ka mēs saprotam viņu pašreizējās ciešanas un dalāmies tajās ar viņiem, nevis līdzināmies ievēlētai elitei, kas nepievērš uzmanību tiem cilvēkiem, kas mūs šajos amatos ir iecēluši.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tiesības sagatavot budžetu ir parlamenta galvenās tiesības. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu. Sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi raksturo trīs galvenie aspekti — atbildība, uzticība un partnerība. Konsultāciju process 2011. gada budžeta jautājumā šajā ziņā nebija uzticību veicinošs pasākums. Es aicinu Eiropas Komisiju un īpaši Eiropas Padomi ievērot Eiropas Parlamenta tiesības, jo, kā jau minēju, tiesības sagatavot budžetu ir Eiropas Parlamenta galvenās tiesības.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, vakar es vēlējos uzzināt, vai neesmu izkritis caur telpas–laika vijumiem un nokļuvis 20. gadsimta 70–tajos gados. Šodien es vēlētos uzzināt, vai tie nav 18. gadsimta 70–tie gadi.

Atļaujiet man citēt piezīmi, ko Thomas Jefferson izteica par attālo pārvaldību. Viņš sacīja, ka “no šāda attāluma un šādā vēlētāju uzraudzībā” pārvaldītāji noteikti pievērsīsies „korupcijai, laupīšanai un izšķērdībai”. Kāds teicams apraksts tam, kas notiek saistībā ar ES budžetu, ar tā neapstiprinātajiem aprēķiniem, resursu neracionālu izmantošanu un šiem pastāvīgi augošajiem cipariem, neskatoties uz 27 dalībvalstu mēģinājumiem ierobežot savus tēriņus. Tas notiek, ja nav saiknes starp nodokļu sistēmu, pārstāvību un izdevumiem, kad ES gaida ziedu buķetes par naudas tēriņiem, bet ne nelabvēlīgas atsauksmes par to palielināšanu.

Vienīgais veids, kā šos skaitļus atkal saskaņot ar sabiedrības viedokli, ir atjaunot valstu parlamentu un parlamentāriešu atbildību par budžetu, jo viņiem savi lēmumi ir jāpamato vēlētājiem, kas ir arī viņu nodokļu maksātāji.

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs atbalstām šo pasākumu un pateicamies referentam, kurš izteicās ļoti precīzi.

Tomēr mēs uzskatām, ka šis darbs piespiestu Eiropas institūcijas turpināt uzraudzīt turpmāko attīstību šajā jaunajā disciplīnā, jo pagātnē neskaidras situācijas diemžēl izveidojās pārāk bieži, atstājot negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu un radot zaudējumus uzņēmumiem un noguldītājiem.

Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi aģentūrām ieviest jaunu Eiropas sistēmu un uzraudzīt visas centrālo banku iestādes, lai nodrošinātu, ka vērtējumi reāli atbilst mūsdienīgas finanšu sistēmas prasībām un ir noderīgi sabiedrībai. Tāpēc es pateicos referentam.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man ir šāds jautājums. Kas uzrauga uzraudzības iestādes? Pat futbola tiesneši ir pakļauti pārbaudes vai apstiprinājuma procedūrai. Ja tas attiecas uz futbolu, tad tam noteikti vajadzētu attiekties arī uz finanšu tirgiem. Šeit finanšu produktu, banku un pat veselu valstu kredītspējas un stabilitātes novērtējuma procedūra ir atstāta kredītreitingu aģentūru ziņā. Tomēr, ja šīs aģentūras kļūst par monopolu un pamanās izvairīties no jebkādas uzraudzības, tās iegūst dievišķu statusu un mēs konstatējam, ka tās tiek slavinātas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek. Bībelē ir teikts: “Tev nebūs manā priekšā turēt citus dievus”. Ar šo ziņojumu tiek mēģināts labot situāciju, ieviešot kredītreitingu aģentūru uzraudzību. Piemērotā laikā Eiropas Parlamentam ir jānoskaidro, vai šie pasākumi ir tiešām veiksmīgi realizēti.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodienas balsojums par 2011. gada budžetu apstiprina jaunās procedūras noslēgšanu, kas, neskatoties uz tās smago gaitu, demonstrēja budžeta lēmējinstitūciju atbildīgo un stingro attieksmi.

Lai arī tas ir kompromisa risinājums, kas prasīja piekāpšanos gan no Eiropas Parlamenta, gan arī Eiropas Padomes puses, tas ir novērsis divpadsmitās daļas sistēmas ieviešanu, kas būtiski ietekmētu Eiropas Savienības programmu finansēšanu.

Eiropas Parlaments ir apmierināts ar sasniegtajiem mērķiem. Tomēr tas rāda ar pirkstu uz tiem, kas izjauca vienošanos par Starptautisko eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programmu un elastīgumu. Eiropas Savienība savu starptautisko partneru acīs būtībā ir zaudējusi uzticamību, un pastāv risks, ka tā nespēs finansēt savas saistības un apgūt jaunās darbības jomas, kuras ir noteiktas Lisabonas līgumā.

Tāpēc, sākot no 2011. gada janvāra, mums ir jānosaka prioritātes un nākamajiem gadiem jāparedz tām ilgtspējīgs finansējums.

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mums ir jāmodernizē mērījumu sistēmas, vienlaikus uzlabojot regulu, kas pieprasīja atcelt Eiropas direktīvas metroloģijas jomā.

Es arī esmu pārliecināts, ka tas ir pirmais solis ceļā uz radikālu un precīzāku reformu šajā jomā. Nav arī šaubu par to, ka mums ir jāvienojas par pietiekamu laiku, lai dalībvalstīm ļautu novērtēt ietekmi, kuru šo regulu atcelšana atstās uz to tiesību aktiem, un veikt vajadzīgās korekcijas.

Visbeidzot, lēmums atcelt dažādas direktīvas pilnībā atbilst vajadzībai pēc lielākas vienkāršošanas, kas īpaši spēcīgi ir jūtams visās nozarēs. Katrā ziņā mēs ceram, ka zāles neizrādīsies kaitīgākas par pašu slimību.

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ar Lisabonas līgumu ir ieviests svarīgākais jaunievedums Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā, paredzot šo jauno praktisko instrumentu, kas veicina pilsonisko līdzdalību Eiropas diskusijās un integrācijas procesos.

Eiropas pilsoņu iniciatīva būtībā rada jaunu priekšstatu par starptautisko demokrātiju un sniedz Eiropas Savienībai jaunu demokrātiskās līdzdalības formu. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai iesniegtu likumdošanas priekšlikumu.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un lēmumu pieņemšanas politikas formulēšana stiprina mūsu institūciju demokrātisko leģitimitāti un pietuvina Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos paust savu gandarījumu par to, ka ir apstiprināta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kurai es biju ēnu referents Kultūras un izglītības komitejā, toties neesmu apmierināts ar to, ka Eiropas Parlamentam neizdevās nobalsot par diviem, manuprāt, fundamentāliem jautājumiem: jauniešu, kas vecāki par 16 gadiem, tiesībām parakstīt šo iniciatīvu un pastāvīgo iedzīvotāju balsošanas tiesībām.

Mēs zinām, ka šīs iniciatīvas nav iekļautas Lisabonas līgumā, un šie ir daži iemesli, kāpēc mēs neatbalstījām šo līgumu.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Dānijas Liberālā partija šodien nobalsoja par pilsoņu iniciatīvu, jo tā veicina pilsoņu līdzdalību un padarīs Eiropas Savienību daudz pieejamāku. Eiropas Parlaments veiksmīgi uzskaitīja dažus standarta nosacījumus, kas jāievēro, lai pilsoņu iniciatīvu padarītu pieejamu, neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts, un nodrošinātu, ka šis instruments ir ērti lietojams. Tomēr, kā minimums, pilsoņiem ir jāpārstāv vismaz viena ceturtdaļa visu dalībvalstu — pilsoņu skaitam no katras dalībvalsts ir jābūt vismaz vienādam ar Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no šīs dalībvalsts, kurš reizināms ar koeficientu 750, turklāt pilsoņiem ir jāsasniedz noteikts vecums, lai tie varētu balsot parlamenta vēlēšanās. Mēs uzskatām, ka šie nosacījumi ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva iegūst likumīgu spēku, kas vajadzīgs, lai to uztvertu kā nopietnu ieguldījumu demokrātijas attīstībā.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt dažus vārdus par pilsoņu iniciatīvu. Ir taisnība, ka Lisabonas līgums nozīmēja, ka mēs guvām labumu no jaunās iniciatīvas, kas ES pilsoņus mudina piedalīties demokrātijas procesos. Ja miljons pilsoņu paraksta lūgumrakstu, Eiropas Komisija piekrīt to izskatīt, bet vai ar to viss arī beidzas? Manuprāt, šī ir lieliska iniciatīva, bet mums ir jādomā, kā to virzīt uz priekšu.

Sākotnējais nosacījums ir, ka ES pilsoņu līdzdalības demokrātijas procesos galvenā forma ir piedalīšanās vēlēšanās. Tas varētu būt virziens, kurā turpmāk risināt cilvēkiem svarīgus jautājumus. Iespējams, tādā veidā šī jaunā iniciatīva acīmredzami palielinās pilsoņu līdzdalību, lai gan, no otras puses, es pieļauju, ka tas var novest pie situācijas, kurā Eiropas Komisija tikai sniedz atbildes uz iniciatīvām, bet nekādi konkrēti pasākumi neseko. Šajos apstākļos mums ir jāpārdomā, kā mēs varētu patiesi pamudināt cilvēkus piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

  Morten Løkkegaard (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, tikai piebilstot tam, kas jau tika sacīts attiecībā uz Dānijas Liberālās partijas atbalstu, es vēlos teikt, kā iepriekš jau tika minēts, ka šī ir ļoti svarīga iniciatīva. Tā ir arī eksperiments, kas mums ir ļoti uzmanīgi jāuzrauga — un to es aicinu darīt, — un jānodrošina, ka šai iniciatīvai noteiktais trīs gadu periods reāli tiek ievērots, un mums ir jāizskata, vai tā tiešām ir nosacījumiem atbilstoša pilsoņu iniciatīva, vai arī zem tās slēpjas citas intereses. Šie faktori ir svarīgi ES pilsoņu iniciatīvas veiksmei — uz ko mēs visi ceram —, ka tie, gluži vienkārši, ir pilsoņi, kas uzņemas iniciatīvu. Šajā sakarā es vēlētos arī sacīt, ka es personiski ceru, ka būs daži tālredzīgi, konstruktīvi un pozitīvi jautājumi, kurus pilsoņi vēlas izvirzīt attiecībā uz ES projektu, lai tas ilgstoši nepārvērstos par “nē” nometni, kas vienmēr monopolizē šāda veida iniciatīvas izmantošanu.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi līdzi Eiropas pilsoņu iniciatīvas likumdošanas procedūrai un priecājos — daļēji pamatojoties uz Eiropas Padomes un Komisijas paziņojumiem —, ka pirmos lūgumrakstus sāks pieņemt pēc gada.

Es varu arī Eiropas Parlamentam ar gandarījumu paziņot, ka pēc cietsirdīgās direktīvas par dzīvnieku izmantošanu pētījumos apstiprināšanas Itālijā ir izveidojusies plaša iedzīvotāju, apvienību un komiteju kustība. Šī kustība šogad neslēps savus nolūkus, bet strādās, lai Eiropas Komisijai sagatavotu priekšlikumu: priekšlikumu, lai Eiropas Savienībai sniegtu ierosmi mūsdienīgiem un civilizētiem tiesību aktiem, kas saka “nē” izmēģinājumiem ar dzīvniekiem — cietsirdīgai un zinātniski neefektīvai praksei, — toties noteikti atbalsta alternatīvu metožu izmantošanu.

Eiropas Savienībai ir jāizvirza mērķis pateikt “nē” vivisekcijai, jo tāda ir Savienības pilsoņu vēlēšanās.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pilsoņu iniciatīva varētu būt noderīga, jo tā ļaus pilsoņiem runāt tieši ar Eiropas Komisiju, bet paliek atklāts jautājums, kā Komisija reaģēs uz sev nepatīkamiem priekšlikumiem.

Es domāju, mēs varam gaidīt veselu lērumu iniciatīvu, kurās Eiropas Komisijai tiks lūgts darīt vairāk, ieviest “vairāk Eiropas”, un Komisija uz šādu pieprasījumu, bez šaubām, atbildēs ar entuziasmu.

Tomēr — kā tā reaģēs uz priekšlikumiem ieviest “mazāk Eiropas” vai varbūt ierosinājumu Eiropai darīt lietas labāk, vai tērēt mazāk naudas, vai varbūt apgalvojumu, ka nekad vairs nevajadzētu pastāvēt nekādai Eiropas mēroga nodokļu sistēmai? Es ar interesi gaidu, kā Eiropas Komisija reaģēs uz šiem priekšlikumiem. Vai tā izturēsies pret šiem priekšlikumiem ar cieņu? Ja tā atbildēs tikai uz sev patīkamajiem priekšlikumiem, tad šai iniciatīvai nebūs nozīmes.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šiem priekšlikumiem, un es domāju, ka divi referenti ir paveikuši ļoti labu darbu ne tikai Eiropas Savienībai, bet mūsu pilsoņiem kopumā.

Pilsoņu iniciatīva bija ļoti svarīga Lisabonas līguma sastāvdaļa, kurš mazliet agrāk nekā pirms gada tika pieņemts Īrijā, bet pagaidām izskatās, ka visu procesu kavē sarežģījumi un regulēšana. Pateicoties referentu darbam, vienkāršošana ir novesta līdz procesam, un īpaši apsveicama ir ideja par to, ka septiņu deputātu grupa no septiņām dažādām valstīm varētu uzsākt šo procesu. Es domāju, ka šis un arī citi pasākumi nodrošinās, ka patiesās pilsoņu rūpes tiks izvirzītas priekšplānā, toties, cerams, tiks apturētas atsevišķu grupu intereses.

(GA) Tāpēc es vēlētos nobeigt ar sakāmvārdu manā dzimtajā valodā, kurš vēsta, ka “labs sākums ir puse padarīta darba”. Labs sākums šeit jau ir.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šī patiesi ir liekuļota demokrātija, vai jūs tam piekrītat? Tas ir liels negods, ka pirms Lisabonas līguma īstenošanas, ar ko tika ieviesta šī pilsoņu iniciatīva, jūs faktiski nevēlējāties uzklausīt Eiropas iedzīvotājus.

Atbildot Fox kungam, kurš runāja pirms dažiem brīžiem: pēc pirmā posma Eiropas Komisija var nolemt, ka šis pasākums nedos vēlamos rezultātus. Šajā ziņā pastāv problēma, jo tam nav saistošu pilnvaru. Eiropas Komisija to vienkārši var ignorēt. Mēs atkal redzam, ka Eiropas Savienība neņem vērā Eiropas iedzīvotāju vēlmes. Kristus vārdā, lūdzu, ieklausieties cilvēkos, jo viņi to nevēlas.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  Jim Higgins (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisijas darba programmu 2011. gadam un nobalsoju par to.

Finanšu krīze ir liels izaicinājums, un tā ir jāsagaida, lūkojoties tai tieši acīs. Es novēlu Eiropas Komisijai sasniegt izvirzītos mērķus. Attiecībā uz eiro: no Eiropas Savienības integritātes un kohēzijas viedokļa, kā arī no Eiropas Savienības solidaritātes viedokļa, neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, ka mums ir kopīga valūta, un mēs darām visu iespējamo, lai to aizsargātu.

Attiecībā uz darbavietām un ekonomiku, es atzinīgi vērtēju faktu, ka 2011. gada janvārī Eiropas Komisija pieņems savu pirmo gada izaugsmes pētījumu. Šajā gada izaugsmes pētījumā tiks analizēta ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā, tostarp, iespējamās nelīdzsvarotības un sistēmiskais risks. Šie aspekti ir būtiski Eiropas pārveidošanās procesā par attīstītu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Pēdējais, bet nekādā ziņā ne mazāk svarīgais arguments: mēs esam Kopiena, kurā ir 500 miljoni cilvēku. Mums ir nācies doties nelīdzvērtīgā cīņā gan Eiropas mērogā, gan starptautiski — pasaules mērogā. Es novēlu veiksmi Eiropas Komisijai nākamajā gadā.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Es balsoju pret šo priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ, bet raksturīgākais punkts ir tas, kurā minēts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamentu dalībvalstīm vajadzētu pieprasīt tērēt 0,7 % no to nacionālā kopienākuma attīstības atbalstam, un Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt šo saistību ievērošanu.

Nemaz jau nerunājot par to, vai attīstības atbalstam ir kāda nozīme, tas ir arī nopietns subsidiaritātes principa pārkāpums. Vēl raksturīgs ir arī 52. punkts, kurā Eiropas Komisija tiek mudināta izmantot momentu it kā ES paplašināšanās procesa mērķiem. Vai kāds man var pateikt, kuru momentu? Vai jūs šeit runājat par pastāvīgajām Turcijas provokācijām vai masveida cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, nemaz nepieminot arvien pieaugošo islamizāciju?

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0693/2010

  Philip Claeys (NI). - (NL) Šajā rezolūcijā, protams, ir atrodamas vairākas labas lietas, piemēram, prezidenta R. Mugabe nosodīšana, kurš ir noziedznieks, piedalīšanās Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē un norāde uz nelabvēlīgajām sekām, ko atstāj intelektuālā darbaspēka emigrācija no Āfrikas kontinenta.

Šajā rezolūcijā arī pareizi tiek uzsvērts, cik svarīgi ir palielināt ražīgumu lauksaimniecības nozarē. No otras puses, mums tiešām vajadzētu atbrīvoties no šī absurdā 0,7 % standarta. USD 1 miljards, kas pēdējo 60 gadu laikā attīstības atbalsta ietvaros ir aizplūdis uz Āfriku, ir kalpojis tikai tam, lai šo kontinentu iedzītu vēl lielākā nabadzībā. Tā vietā, lai piešķirtu atbalstam arvien lielākas summas, mums, cita starpā, vajadzētu ieguldīt enerģiju cīņā pret nelikumīgām kapitāla plūsmām, kas šajā rezolūcijā katrā ziņā ir uzsvērts.

Uz mani nekādā ziņā neatstāja iespaidu arī punkts par migrāciju, kas ir iemesls, kāpēc es galu galā nobalsoju “pret”.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kad mēs lūkojamies uz bēdīgo stāvokli, kādā atrodas daudzas Āfrikas valstis, mēs, protams, Eiropas Savienībā un dažādās ES dalībvalstīs visi vēlamies palīdzēt tām izkļūt no nabadzības, taču es domāju, ka mums ir jābūt saprātīgākiem attiecībā uz atbalsta izlietojumu. Ja ir notikusi katastrofa, tad, protams, atbalstam ir ļoti svarīga nozīme īstermiņā, bet ja mēs lūkojamies uz ilgtermiņa attīstību, tad dažreiz mūsu atbalsts tiek piešķirts nepareizi.

Protams, nav pareizi, ka mūsu nodokļu maksātājiem no dažādām ES dalībvalstīm ir jāsūta nauda Āfrikas valstu valdībām, kuras savas valstis pienācīgi nepārvalda, un šī nauda nenonāk pie tiem, kam tā tiešām ir vajadzīga. Labākais veids, kā veicināt attīstību, ir palīdzēt uzņēmējiem nabadzīgākajās valstīs, kuri var radīt turību savās kopienās un izraut savus draugus un kaimiņus no nabadzības.

Atvērsim savus tirgus, uzstādīsim mērķi sniegt atbalstu, veicinot tirdzniecību un attīstību, nevis tikai piešķirot naudu.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kopā ar vairākiem citiem šā Parlamenta deputātiem es nesen apmeklēju ĀKK augstākā līmeņa sanāksmi Kinšasā, Kongo Republikā, kas formāli ir otra nabadzīgākā valsts pasaulē. ANO dažādās pasaules valstīs nosaka “laimes indeksu”, un zemāk par Kongo Demokrātisko Republiku tā ierindo vēl tikai Zimbabvi. Bet Kongo iedzīvotāji, atšķirībā no Zimbabves iedzīvotājiem, protams, paši nevar pateikt, vai lietas uzlabotos, ja nomainītos tikai valdība; ja viņiem būtu sava daudzpartiju vēlēšanu sistēma, sava starptautiski atzīta konstitūcija utt.

Kongo Demokrātiskā Republika pārspīlē Āfrikas traģēdiju un pievērš tai pārāk lielu uzmanību. Šajā valstī, manuprāt, ir mazliet lielāks iemesls nekā kaimiņvalstīs vainot koloniālo pieredzi, neatkārtojot visu Kongo brīvās valsts traģēdiju. Pastāv, protams, problēmas saistībā ar dabas resursiem, kas sarauj saikni starp nodokļu sistēmu un izdevumiem un padara politiku par arēnu, kur notiek cīņa par godu un bagātību. Bet pāri visam — Kongo sabiedrība ir neviendabīga, tai trūkst valstiskas apziņas, lingvistiskas vai etniskas vienotības attiecībā uz mērķiem. Kinšasā kāda žēlabaina izkārtne vēsta: “Ja tu mīli savu valsti, tad maksā nodokļus”. Bet neviens to, protams, nedara.

Esmu pārliecināts, ka jūs varat nojaust, kāpēc es minu šo piemēru. Eiropadomes priekšsēdētājs sacīja, ka patriotisms noved līdz karam. Labi, es vēlētos aizvest viņu līdz vietai, kur vispār nav patriotisma, un paskatīties, pie kā tas novedīs.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  József Szájer (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka finanšu krīzes dēļ pensiju sistēmas valsts pīlārs, kas piedāvā lielāku drošību, vairākās Eiropas valstīs kļūst arvien pievilcīgāks. Daudzas valstis veic savu sistēmu pārskatīšanu un cenšas pastiprināt valsts pensiju sistēmu. Lai gan pensiju sistēma ir tēma, kas īstenībā ietilpst atsevišķu valstu kompetencē, joprojām ir svarīgs virziens, kādā attīstīsies diskusijas par šiem jautājumiem Eiropā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju faktu, ka Lēmuma par Komisijas darba programmu, kas tagad Eiropas Parlamentā tika pieņemta ar trīs lielāko tautas, sociālo un liberālo grupu atbalstu, 30. punktā ir uzsvērts, ka jāstiprina pensiju sistēmas pirmais pīlārs jeb valsts nodrošinātā pensija. Manā valstī — Ungārijā — tika veikti svarīgi pasākumi šajā virzienā, un vakar tika pieņemts likums. Diskusijas ES par pensijām attiecībā uz Balto grāmatu un pēc tam Zaļo grāmatu šādā noskaņojumā ir jāturpina. Tieši to arī Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju darīt, un tāpēc mani šis priekšlikums ļoti iepriecina.

Ziņojums: Kinga Gál (A7-0344/2010)

  Clemente Mastella (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jaunā institucionālā struktūra, kas tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, uzsver, ka efektīva cilvēktiesību aizsardzība un pamatbrīvību veicināšana liek pamatus demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā.

Es atbalstīju šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts par to, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna iekšējā cilvēktiesību politika, kas būtu efektīva un visaptveroša un kas nodrošinātu efektīvus atskaites mehānismus gan atsevišķu dalībvalstu, gan arī ES līmenī, lai cīnītos pret daudzajiem pārkāpumiem, kurus mēs redzam ikdienā.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir radikāli mainījies Eiropas Savienības tiesību aktu veidols. Pamattiesību hartai tagad ir tieši tāds pats likumīgs spēks kā līgumiem, un tā ir pati mūsdienīgākā pamattiesību kodifikācija, kas piedāvā labu līdzsvaru starp tiesībām un solidaritāti un ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī trešās paaudzes cilvēktiesības.

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nolēmu balsot par šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka šādu lēmumu bija pieņēmusi manis pārstāvētā politiskā grupa, bet arī tāpēc, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs institucionālā nozīmē un tas ir vajadzīgs laikā, kad Parlamenta pilnvaras ir noteiktas, bet vēl tiek veikti organizatoriski pasākumi.

Mēs nepārprotami vēlējāmies budžeta pirmreizējo apstiprināšanu saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem padarīt par ievērojamu notikumu. Tāpēc mums visiem vajadzēja vienoties par kopēju nostāju; tādā veidā referente cenšas atrast kompromisa grozījumus, lai novērstu tādu lēmumu pieņemšanu, kas reāli nozīmēs tikai to, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai jautājumā par Lisabonas līguma piemērošanu nonāktu līdz galīgai viedokļu saskaņai.

Tāpēc es pateicos Gál kundzei par viņas darbu un ceru, ka šis ziņojums novedīs pie kopēja uzlabojuma Eiropas iestāžu darbībā.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Gál kundzi sakarā ar viņas lielisko ziņojumu par situāciju pamattiesību jomā Eiropas Savienībā. Tomēr šis ir tikai ziņojums. Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā joprojām daudz kas ir jāpaveic. Diemžēl praksē daudzu cilvēku pamattiesības netiek ievērotas, pat ja cilvēki formāli apgalvo, ka tās tiekot ievērotas. Viens piemērs ir lielā romu minoritāte, kuru pamattiesības netiek ievērotas visos aspektos.

Arī uzskatu brīvības jomā pastāv problēmas. Aizstāvot uzskatu brīvības idejas, mēs Saharova balvu pasniedzām kubiešu disidentam, tomēr mums joprojām ir problēmas tepat Eiropā. Cilvēki ne visur drīkst brīvi izteikties vai paust savu viedokli. Konkrēts piemērs ir viens no mūsu kolēģiem deputātiem šeit, Eiropas Parlamentā, kuru pavada apsardze, jo viņam ir jābaidās par savu drošību. Mums ir jāiestājas par pamattiesību ievērošanu Eiropā un jācīnās, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem Eiropas Savienībā būtu uzskatu brīvība.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir labi zināms, ka Itālijas valdība ar savām darbībām regulāri pārkāpj Pamattiesību hartu. Mums pietiek atcerēties tikai nolīgumu starp Itāliju un Lībiju, kurā bija pārkāpti desmitiem Hartas pantu, vai ierosināto ‘bavaglio’ likumu, kura nolūks bija ierobežot preses izdevumus un tiesisko sistēmu.

Mēs runājam par valdību, ko atbalsta nedemokrātiski ievēlēts parlaments, nedodot pilsoņiem iespēju izteikt savas izvēles, valdību, kas vakar ieguva uzticības balsojumu ar Eiropas Parlamenta opozīcijas deputātu balsīm, kuri publiski atzina, ka viņiem esot doti solījumi attiecībā uz turpmākajām vēlēšanām un balsu pirkšanu.

(Runātāja tika pārtraukta ar komentāru no zāles)

Fakti apliecina, ka ir notikusi korupcija. Tas, kā parasti, ir korupcijā apsūdzētā Berlusconi kunga bizness, kā to atklāj galīgie spriedumi, kas pieņemti Mondadori un Mills lietās.

(Vai jūs nepateiktu, kāpēc Eiropas Parlaments tagad ļauj uzstāties ķildīgām sievietēm?)

Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, lūdzu, apsēdieties un pārtrauciet runāt. Šī nav Eiropas Parlamenta palātai atbilstoša izturēšanās. Jums nav dots vārds un jūs šādi nedrīkstat pārtraukt citus runātājus. Lūdzu, ievērojiet to. Alfano kundze, lūdzu, turpiniet. Es jums dodu vēl 30 sekundes laika.

  Sonia Alfano (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments 9. decembrī atzīmēja starptautisko pretkorupcijas dienu. Vakar bija pirmā diena, ko Itālijas parlaments veltīja tam, lai legalizētu Eiropas Parlamenta deputātu korupciju.

  Priekšsēdētājs. − Ronzulli kundze, šī ir pēdējā reize, kad es jūs brīdinu. Ja jūs vēlreiz piecelsities un pārtrauksit sēdi, es lūgšu jūs atstāt palātu. Vai es to pateicu pietiekami skaidri? Nedariet tā vairs.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu viena no pašām svarīgākajām jaunajām jomām, kas attiecas uz ES iedzīvotāju labklājību, ir Pamattiesību harta, kas tagad ir saistoša mums visiem. Nākamajā posmā dažādām ES iestādēm maksimāli saistošā un efektīvā veidā ir jākoncentrē uzmanība uz pamattiesību ievērošanas uzraudzību un veicināšanu visās ES politikas jomās un visās dalībvalstīs.

Lai to sasniegtu, ir svarīgi, lai atsevišķi cilvēki un dažādas iestādes strādātu nolūkā nodrošināt, ka direktīva par vienlīdzīgu attieksmi, kas pašlaik ir iestrēgusi Eiropas Padomē, tiktu virzīta uz priekšu un mēs iegūtu juridiski saistošus līdzekļus, ar kuru palīdzību mēs varētu iejaukties, ja kādā no dalībvalstīm tiek konstatēta diskriminācija.

Vēl es varu teikt, ka īpaši svarīgi ir iejaukties slēptas diskriminācijas, kā arī acīmredzamas diskriminācijas gadījumos. No slēptās diskriminācijas cieš, piemēram, vecāki cilvēki.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es, kā redzams, balsoju pret šo politiski korekto ziņojumu. Man kā flāmu nacionālistam ir pilnīgi nepieņemami, ka šis Parlaments nacionālismu automātiski pielīdzina ksenofobijai un diskriminācijai.

Priekšlikums papildināt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm ar procedūru, kas bloķēs noteiktus politiskos pasākumus, kamēr Eiropas Komisija neizlems, vai ierosināt formālas pārkāpuma procedūras vai nē, ir acīmredzami bīstams. Tas beigsies tikai ar uzskaites vešanu par dalībvalstīm, un šāda situācija nav pieņemama.

Turpmāk Eiropas Komisija varēs bloķēt efektīvu deportācijas politiku, un līdz ar to tā krietni pārsniegs savas pilnvaras. Šo uzdevumu īstenošana un realizācija ir jāatstāj atsevišķu dalībvalstu, nevis Eiropas Komisijas, ziņā.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, grāmatas “1984” pielikumā George Orwell uzrakstīja nodaļu par “neovalodu” (“newspeak”), un viņš runāja par to, kā valoda varētu tikt sabojāta un izmainīta, tā mainot mūsu domāšanu. Viņš kā piemēru minēja vārdu “brīvs”. Viņš varēja tikai iedomāties, ka vārds “brīvs” neovalodā tiek izmantots, lai apzīmētu, ka šis suns ir brīvs no utīm, šis lauks ir brīvs no nezālēm; līdz ar to priekšstats par intelektuālo vai politisko brīvību izzuda, jo nebija vārdu, ar kuriem tos izteikt. Tas bija pārdabiski tālredzīgs piemērs, jo mūsu dzīves laikā lielākā vai mazākā mērā šādas pārvērtības ar vārdu “brīvs” ir notikušas.

Es jēdzienu “brīvība” visbiežāk attiecinu uz brīvību no valsts realizētiem piespiedu pasākumiem; ir vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ticības brīvība; tā tagad nozīmē tiesības. Man ir brīvība strādāt; man ir brīvība izmantot valsts veselības aprūpes sistēmu vai ko citu. Šis ziņojums par cilvēktiesībām ir attīstījies no priekšstata par tiesībām kā personiskās brīvības garantiju līdz tiesībām kā atļauju izvirzīt prasības visiem citiem cilvēkiem. Tā vietā, lai garantētu, ka mūsu tiesības tiek traktētas vienādi, tajā tiek nepamatoti apgalvots, ka mūsu tiesības ir jātraktē atšķirīgi. Eiropā nav cilvēktiesību krīzes, pastāv demokrātijas krīze, un mēs neatradīsim izeju no šīs krīzes, atņemot varu ievēlētiem pārstāvjiem un nododot to neievēlētiem juristiem.

***

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atvainojos par to, kas notika iepriekš, taču es kā itāliete zināmu nostāju nevaru paciest. Es esmu satraukta, jo Alfano kundze turpina izmantot balsojumu skaidrojumu minūtes, lai melotu un izkropļotu priekšstatu par to, kas reāli notiek Itālijā. Vakar uzticības balsojums Itālijas parlamentā notika uz vienmandāta pamata un pilnīgi demokrātiskos apstākļos. Es tāpēc atsaucu savu balsojuma skaidrojumu, atzīstoties, ka es balsoju par Juvin kunga ziņojumu.

Ziņojums: Philippe Juvin (A7-0338/2010)

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī esmu pārliecināts par to svarīgo lomu, kāda ir reklāmai uzņēmumu konkurences un konkurētspējas veicināšanas procesā, lai palielinātu patērētājiem piedāvāto izvēli.

Tomēr Eiropai vajadzētu piemērot stingrākus noteikumus nozarei, kas citādi draud kļūt arvien agresīvāka, īpaši saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu. Faktiski patērētāju vidū pieaug kopīga tendence sniegt konfidenciālus datus, neapzinoties, kādus rezultātus no tiem var izsecināt.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Juvin kunga ziņojumu, īpaši tāpēc, ka tajā ir pievērsta uzmanība pašām neaizsargātākajām personām, piemēram, bērniem, kuri nespēj patstāvīgi novērtēt komerciālos piedāvājumus, ar kuriem cilvēki tiek iepazīstināti, izmantojot arvien agresīvākas reklāmas.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, reklāmas patērētājiem bieži ir noderīgs informācijas avots un palīdz viņiem veikt saprātīgas izvēles. Runājot par ētikas kodeksu, kas nosaka, kāda veida reklāmas ir atļaujamas un labas, rūpniecībai arī ir teicamas paškontroles procedūras.

Tomēr pēdējos gados šī prakse ir atvirzīta otrajā plānā, spriežot, piemēram, pēc tā, kā reklāmās tiek izmantoti bērni vai kā reklāmas tiek orientētas uz bērniem. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu iejaukties šajā jautājumā un vēlāk izmantot šo lielisko ziņojumu kā pamatu, lai pārbaudītu, vai direktīva ir jāpārskata un jāpadara stingrāka.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, reklāmas ir ļoti svarīga labi funkcionējoša iekšējā tirgus sastāvdaļa, kas veicina konkurenci un patērētājiem sniedz izvēli. Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz reklāmām. Tas neierosina jaunu tiesību aktu vai regulāras reklāmas, nedz arī kontrolē vai ierobežo internetu.

Šis ziņojums palīdz apzināties, ka mums ir vajadzīga atbildīga reklamēšanas prakse, lai apkarotu negodīgu komercpraksi reklāmu nozarē un cienītu patērētāju personas datu privātumu.

Es aicinu uzņēmējus ar paškontroli un brīvprātīgu rīcību uzņemties savu daļu atbildības, lai izvairītos no maldinošām, slēptām un agresīvām reklāmām. Es īpaši lūdzu reklāmās neizmantot bērnus. Pārtrauciet izmantot pret mūsu bērniem Betmenu, Spaidermenu un Bemsi.

Ziņojums: Bendt Bendtsen (A7-0331/2010)

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju B. Bendtsen ziņojumu, un es par to nobalsoju. Mums vajadzētu uzsvērt, ka enerģijas taupīšana ir veids, kā samazināt pieprasījumu pēc enerģijas un tādējādi panākt energoefektivitāti visā Eiropas Savienībā. Mēs bieži diskutējam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, taču ļoti viegli ir aizmirst mūsu elektrības patēriņu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Es vēlos apsveikt referentu.

  Jens Rohde (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs šeit redzējām interesantu agresijas izpausmi no mūsu Itālijas kolēģes puses.

Pagājušajā nedēļā daudz cilvēku devās tālā ceļā uz Kankūnu, bet viņi nepavirzījās tālu uz priekšu cīņā pret klimata izmaiņām. Ar šodienas balsīm par energoefektivitāti mēs faktiski esam spēruši soli uz priekšu. Kā šajā ziņojumā ir pareizi norādīts, energoefektivitāte ir rentablākais un ātrākais veids, kā samazināt CO2 emisijas. Tomēr ar tiem pasākumiem, kas tiek veikti dalībvalstīs, ir ievērojami par maz. Ar mūsu pašreizējām pūlēm līdz 2020. gadam plānoto 20 % atjaunojamo resursu vietā tiks izmantots uz pusi mazāk šo resursu. Tas ir iemesls, kāpēc attiecībā uz energoefektivitāti mums ir vajadzīgs saistošs mērķis. Šajā ziņojumā ir ietverti daudzi risinājumi. Tagad tie ir jāīsteno. Es vēlētos pateikties Bendtsen kungam un apsveikt viņu par teicamo darbu, kas tika paveikts, veidojot šo ziņojumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt referentu Bendtsen kungu par šo ļoti svarīgo ziņojumu par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī, ņemot vērā Kankūnas konferenci. Mums tur izdevās atrast zināmu kopsaucēju, un tagad pats svarīgākais ir turpināt Eiropas Savienības pašu mājās iesākto darbu, lai samazinātu CO2 emisijas. Energoefektivitāte ir viens no piemērotākajiem virzieniem. Dalībvalstīm šajā jomā ir jāsagatavo efektīvi valsts rīcības plāni, tostarp finanšu mehānismi. Starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju ir vajadzīga vienošanās par īpašu palīdzību. Visi eiropieši būs ieguvēji no tādiem lēmumiem kā šis, jo mēs runājam par daudzām savstarpēji nesaistītām jomām — transportu, jaunām tehnoloģijām un ēku efektivitāti, ražošanu un pārsūtīšanas infrastruktūru. Šajā dokumentā ir apkopoti pasākumi, kuru mērķis ir ne tikai aizsargāt apkārtējo vidi, bet arī palīdzēt valstu ekonomikām.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es arī nobalsoju par šo Bendtsen kunga ziņojumu, kura tēma ir energoefektivitāte. Eiropas Savienībā programma Europe 2000 arī mums uzlika saistības domāt par energoefektivitāti, enerģijas ekonomiju un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tomēr mums ir jāatceras, ka tad, ja mēs paši sev izvirzām šādus mērķus, visiem ir jācenšas tos realizēt. Šāda problēma ir pastāvējusi visā Eiropā: ir bijuši izvirzīti labi mērķi, bet dalībvalstis nav uzskatījušas, ka tie viņām būtu saistoši.

Protams, jācer, ka tad, kad mēs runājam par efektīvu enerģijas izmantošanu, šī tēma netiks ierobežota tikai Eiropas robežās, bet tiks attiecināta daudz plašākā mērogā. Acīmredzot nebūs tādu situāciju, kur energoefektivitāte un ekonomija tiks pieļauta uz konkurētspējas rēķina; mums ir arī jānodrošina, ka mēs spējam konkurēt globālajos tirgos, tādējādi garantējot Eiropai labklājību un konkurētspēju. Kā jau minēju, ir svarīgi stingri ievērot uzņemtās saistības.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevar izvairīties no enerģētikas jautājuma, kas noteiks mūsu planētas nākotni.

Mums ir jāizkliedē mīts, ka valsts ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar enerģijas patēriņa pieaugumu. Eiropai pirmajai ir jāievieš jauns ilgtspējīgs ekonomikas modelis, kura pamatā būtu mazāks resursu, tostarp enerģijas, patēriņš ar lielāku produktivitāti. Tādēļ mums ir jāsarauj saite starp ekonomikas izaugsmi un nozarēm un sabiedrībai pārdotās enerģijas daudzuma pieaugumu, un tā vietā izaugsme jāsaista ar enerģētikas pakalpojumu daudzuma palielināšanu, kas rada nodarbinātību un energoefektivitāti.

Tāpēc es uzskatu, ka energoefektivitāte attiecībā uz ES nākotni ir prioritāte gan ekonomikas, gan arī apkārtējās vides aizsardzības kontekstā, un es ceru, ka Eiropas Komisija nekavējoties veiks vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu tos saistošos mērķus, kurus Eiropas Parlaments šodien izvirzīja.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par saistošāku un pretenciozāku politiku šajā energoefektivitātes rīcības plānā, un mani ļoti apmierina Eiropas Parlamenta galīgā nostāja šajā jautājumā.

Klimata izmaiņas netiks novērstas galvenokārt ar starptautisku saistību vai deklarāciju palīdzību: lai sasniegtu ar emisiju samazināšanu saistītos mērķus, mums ir vajadzīgs praktisks risinājums. Uzlabota energoefektivitāte šajā ziņā ir ļoti svarīgs liela mēroga projekts. Lai mēs to varētu īstenot, mums ir vajadzīga ļoti plaša un vispusīga politika uzlabotas energoefektivitātes jomā, kas būtu saistoša un — vajadzības gadījumā — finansiāli motivējoša un kas paredzētu arī sankcijas. Šis rīcības plāns ir pareizs solis šajā virzienā.

***

  Priekšsēdētājs. − Silvestris kungs, vai jūs aplaudējat man, vai arī balsojumu skaidrojumu laikā vēlaties izvirzīt procedūras jautājumu? Tas ir atzīstami, bet tagad turpināsim.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jūs varat redzēt, ka es aplaudēju, kaut arī izmantoju iespēju, lai izvirzītu procedūras jautājumu.

Priekšsēdētāja kungs, vai jūs plānojat vērst pasākumus arī pret tiem deputātiem, kas atrodas pietiekami izdevīgā situācijā, lai izmantotu viņiem atvēlēto laiku, apvainojot savu valstu valdības?

Mūsu kolēģe nupat jūsu klātbūtnē apvainoja Itālijas valdību, kas vakar no Itālijas parlamenta saņēma uzticības balsojumu un bauda arī Itālijas sabiedrības uzticību. Šai deputātei tas var nepatikt, bet tā ir viņas pašas problēma un viņa to var risināt savu draugu lokā. Šī deputāte šeit izmantoja savu laiku, lai apvainotu savas valsts, kas ir arī mana valsts, valdību, tā vietā, lai skaidrotu savu balsojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos jums jautāt, vai domājat pieļaut šādas lietas, neskatoties uz Reglamentu, jo šādā gadījumā es turpmāk apmeklēšu visas balsojumu skaidrojumu sēdes, lai aizstāvētu valdību, kas likumīgi ar valsts un tās parlamenta piekrišanu vada Itāliju.

  Priekšsēdētājs. − Es ceru, ka jūs novērtēsit to, ka es atļāvu jums izteikties, lai gan jūsu izvirzītā tēma patiesībā nav procedūras jautājums. Mans uzdevums nav kontrolēt, ko deputāti nolemj sacīt. Mans uzdevums ir nodrošināt, ka viņi to pasaka tad, kad viņiem ir dots laiks runāt, tā vietā, lai pārtrauktu cits citu, un turklāt vēl darot to diezgan rupjā un skaļā veidā. Tāpēc pateicos par jūsu komentāru. Vismaz tad, kad es vadīšu sēdes, es pieprasīšu, lai deputāti cits pret citu attiektos civilizēti, un es centīšos ievērot grafiku, cik vien precīzi varēšu. Tas, ko deputāti runā tādā demokrātiskā telpā kā šī, ir viņu lieta, nevis mana.

***

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt dažas lietas saistībā ar šo tēmu.

Man šķiet, ka cīņā pret klimata pārmaiņām līdz šim gandrīz viss uzsvars ir likts uz atjaunojamo enerģiju, kas acīmredzot ir ļoti svarīga. Bet daudz vairāk būtu iespējams paveikt energoefektivitātes jomā, un tāpēc es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

Daudz vairāk varētu paveikt ēku energoefektivitātes jomā, īpaši saistībā ar šo pašu ēku, Briseles ēkām un daudzām citām sabiedriskām ēkām. Ir ļoti svarīgi paaugstināt to energoefektivitāti. Tas pats attiecas uz daudziem transportlīdzekļu veidiem. Ir tik daudz milzīgu, rijīgu dīzeļdzinēju. Ražotājus ir jāpiespiež padarīt tos energoefektīvākus.

Tomēr vienu grupu es vēlētos uzslavēt. Manā valstī skolas veic fantastisku darbu zaļā karoga jomā. Tas būtu jāatzīst un jāveicina, jo caur tām tā nonāk līdz bērniem un viņu vecākiem un veido pozitīvu attieksmi.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0367/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības budžeta prakse atbilst vairākiem principiem, tostarp specializācijas principam. Tas nozīmē, ka noteiktai politikas jomai piešķirtā summa var tikt izmantota tikai šai politikas jomai. Šis princips kopā ar citiem principiem Eiropas Savienībā aizsargā labu finanšu pārvaldību. Tomēr tajā pašā laikā tas mazina budžeta elastību. Ne tikai ikgadējā budžetā, bet arī daudzgadu finanšu shēmā nevar paredzēt visus izdevumus, ar kuriem Eiropas Savienībai nāksies saskarties. Tāpēc jau vairākus gadus pastāv Elastības fonds. Tajā ietilpst finanšu rezerve — summa, kas katru gadu ir iekļauta budžetā. Tā ļauj finansēt politikas nozares un projektus, kuru izmaksas nebija iespējams paredzēt. Mana kolēģa Böge kunga ziņojumā ir ieteikts šo fondu izmantot Mūžizglītības programmas, Konkurētspējas un inovāciju programmas un atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, finansēšanai. Tā kā es ticu, ka Eiropas Savienība šajās trīs jomās rīkosies pozitīvi, es nevilcinoties nobalsoju par šo tekstu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam piešķirt papildus finansiālo palīdzību, lai 2011. gadā īstenotu Mūžizglītības programmu un Konkurētspējas un inovāciju programmu. Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi — pārveidot Eiropas Savienību par pasaules mērogā konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kuras pamatā būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, jaunas darba vietas un tiekšanās pēc labākas sociālās kohēzijas, — šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot šīs programmas.

Lai palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules mērogā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem, sniedzot tiem vajadzīgo palīdzību un finansiālo atbalstu. Turklāt investīcijas videi draudzīgās inovācijās un zinātnisko pētījumu attīstība stimulētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas savukārt veicinātu jaunu pastāvīgu darbavietu radīšanu dažādās nozarēs, tostarp enerģētikas, ražošanas un transporta nozarēs.

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. − Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu nevar cerēt uz manu atbalstu. Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pienācīgas atbildes uz jautājumu, kāpēc šis papildu finansējums ir vajadzīgs. Turklāt man vispār ir ļoti kritiska attieksme pret to, kā tiek izmantots Elastības fonds. Ir vēlams samazināt citas budžeta pozīcijas, lai ļautu finansēt tās budžeta pozīcijas, kurās rodas pamatotas vajadzības pēc papildu finansējuma.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Elastības fonds nodrošina iespēju finansēt konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Tādējādi tā izmantošana 2011. gada budžetā ir saistīta ar vajadzību finansēt “Mūžizglītības” un “Konkurētspējas un inovāciju” programmas (stratēģijas “ES 2020” ietvaros), kā arī ar atbalsta, ko paredzēts sniegt Palestīnai, miera procesa un ANO Palīdzības un darba aģentūras (ANOPDA) finansēšanu. Ņemot vērā šo programmu lielo nozīmi, es gatavojos balsot par šo priekšlikumu.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. − (IT) Parlamentam Böge kunga ziņojums par Elastības fonda izmantošanu Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovāciju programmai un atbalstam, ko paredzēts sniegt Palestīnai, bez šaubām, ir jāvērtē pozitīvi. Es piekrītu, ka ir jāpiešķir finansējums papildu izdevumiem, kas neietilpst 1. un 4. pozīcijā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, šie izdevumi ir svarīgi no dažādiem viedokļiem, piemēram, lai pārvarētu krīzi un nezaudētu starptautiskās sabiedrības uzticību.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Tas ir nepieņemami, ka Palestīnai plānotā atbalsta, Eiropas izglītības un apmācību programmu un konkurētspējas uzlabošanas un brīvas konkurences programmu finansēšana tiks iekļauta vienā tekstā. Šeit ir saskatāms ļaunprātīgs nodoms. Šī kombinācija liek man balsojumā atturēties. Es vairākkārt esmu atkārtojis, ka piekrītu vajadzībai sniegt atbalstu Palestīnas iedzīvotājiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai garantētu ES līdzekļu —kopsummā aptuveni EUR 70 miljonu — izmantošanu saistību un maksājumu apropriācijās no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda dabas katastrofu seku novēršanai Portugālē, kas lūdza piešķirt līdzekļus saistībā ar katastrofu, ko izraisīja zemes nogruvumi un plūdi Madeiras salā, kā arī Francijai, kas lūdza piešķirt līdzekļus pēc vētras Xynthia izraisītās katastrofas. Es uzskatu, ka mums šīm dalībvalstīm ir jāsniedz atbalsts, lai tās varētu mēģināt novērst un samazināt šīs dabas parādības sekas. ES Solidaritātes fonds tika izveidots, lai demonstrētu Eiropas Savienības solidaritāti ar katastrofās izpostīto reģionu iedzīvotājiem. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo ticu, ka tas lūdz izmantot līdzekļus šim mērķim un tādēļ tā nolūks ir pieejamo mehānismu izmantot pareizi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šajā ziņojumā minētās summas ir pilnīgi nereālas. Nemaz jau nerunājot par to, ka šos mērķus ir iespējams finansēt pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, ja ir nepieciešams palielināt finansējumu, tad tas ir jāplāno ievērojami mazākos apjomos. Finanšu shēmas piemērošana ziņojumā minētajiem priekšlikumiem nepalielinās Eiropas Savienības elastīgumu, bet gan samazinās to. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es visvairāk vēlētos paust savu gandarījumu par to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši vienošanos par Mūžizglītības programmas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansēšanu. Es vēlētos īpašu uzmanību pievērst Mūžizglītības programmai. Tajā ietilpst četras nozaru programmas. Īpaša nozīme, manuprāt, ir Erasmus programmai, kas veicina masveida studentu apmaiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo tādā veidā ir iespējams iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī jaunus draugus, un iepazīt dažādu dalībvalstu kultūras. Līdzīga loma ir Comenius programmai, kas paredzēta skolas vecuma jauniešiem.

Šīs programmas ne tikai sniedz labumu Eiropas ekonomikai, bet, balstoties uz pārnacionālu pazīšanos tīklu, tās arī nodrošina eiropeiskas apziņas veidošanos. Šīm programmām ir jāatrodas prioritāšu saraksta augšpusē neatkarīgi no budžeta situācijas, jo tās ir investīcijas, kas Eiropas Savienībai dos labumu daudzās jomās — ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā un politikā. Lēmums sniegt palīdzību Palestīnai ir svarīgs citu iemeslu dēļ, taču es uzskatu, ka arī tas būtu jāapstiprina.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Pēc tam, kad neizdevās panākt izlīgumu, Eiropas Komisija jaunā 2011. gada budžeta “manevru” ietvaros iesniedza apspriešanai priekšlikumu izmantot Elastības fondu. Es nobalsoju par šo priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka palielinājums ietekmēs divas programmas, proti, Mūžizglītības un Konkurētspējas un inovāciju programmas (CIP), kuras ir pelnījušas no Eiropas Savienības saņemt vislielāko atbalstu un visvairāk resursu. Elastības fonds ir paredzēts Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu. Pēc vienošanās starp abām budžeta lēmējiestādēm (Eiropas Parlamentu un Padomi) tas ļauj par lielākām summām, nekā ir noteikts finanšu plānos, finansēt vajadzības, kas nebija paredzamas laikā, kad tika veidota daudzgadu finanšu shēma, maksimāli par EUR 200 miljoniem gadā. Tas Eiropas Parlamentam ir svarīgs rezultāts, jo raksturo sekmes dialogā ar Eiropas Padomi par budžetu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas tika panākta saskaņošanas sanāksmē attiecībā uz Elastības fonda izmantošanu, jo īpaši, lai finansētu tieši Mūžizglītības programmu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi ieguldīt kvalitatīvas izglītības attīstībā, apmācībā un augsta līmeņa sasniegumu veicināšanā. Vienīgi stingrība un apmācības kvalitāte Eiropu var padarīt konkurētspējīgāku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Iestāžu nolīgums, kas tika noslēgts 2006. gada 17. maijā, ļauj izmantot Elastības fondu, lai finansētu konkrētus izdevumus, kurus nevar finansēt maksimālā finansējuma ietvaros, kas pieejams vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās. Papildu izdevumi 2011. gada budžetā ir vajadzīgi gan vairāk, gan arī mazāk par 1.a un 4. pozīcijā noteikto maksimālo apjomu. Tāpēc saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu tika ierosināts izmantot Elastības fondu. Summas, kas būs jāizmanto: EUR 18 miljoni Mūžizglītības programmai 1.a pozīcijā; EUR 16 miljoni Konkurētspējas un inovāciju programmai 1.a pozīcijā; EUR 71 miljons Palestīnai 4. pozīcijā. Abām budžeta lēmējiestādēm ir atgādināts, ka lēmums par iepriekšminēto Elastības fonda izmantošanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī netiks publicēts vēlāk par 2011. gada budžetu.

Padomes grozītais Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Kopienas 2011. gada budžetā EUR 141,8 miljardus ir paredzēts tērēt atļaujām un EUR 126,5 miljardus — maksājumiem. Par Eiropas Parlamenta prioritātēm šajā budžetā var uzskatīt finansējuma apstiprinājumu un pastiprinājumu izglītībai un inovācijām. Tā 1.a pozīcijā — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai — ir palielinājums par EUR 18 miljoniem Mūžizglītības programmai, un 3.b pozīcijā — Pilsonība — par EUR 3 miljoniem vairāk ir piešķirts programmai “Jaunatne darbībā”.

Esmu gandarīts par nākamo četru ES prezidentūru (Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras valdības) apņemšanos iesaistīt Eiropas Parlamentu turpmākās sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas apņemšanos līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegt formālu priekšlikumu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar DFS. Eiropas Parlamenta iesaistīšana šajos jautājumos ir paredzēta arī Lisabonas līgumā (312. panta 5. punkts, 324. un 311. pants).

Es ceru, ka vajadzība nodrošināt Padomē vienprātīgu balsojumu, lai pieņemtu nākamo daudzgadu finanšu shēmu un apstiprinātu jaunos pašu resursus, netiks pārvērsta bloķēšanā.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās attiecībā uz 2011. gada budžetu. Es nobalsoju par budžeta pieņemšanu, ņemot vērā tā politiskos un institucionālos pamatprincipus, kas cita starpā ierosina stiprināt Eiropas Parlamenta lomu sarunās par jauno finanšu shēmu pēc 2013. gada un piedalīties diskusijās par jauniem ienākumu avotiem, kas ietver eiro nodokli. Papildu vērtība ir lielāka budžeta elastība neparedzētos apstākļos. Mēs esam izvairījušies no briesmām, kas saistītas ar operācijām uz provizoriskā budžeta bāzes, kuras lielā mērā paralizētu Eiropas Savienības darbību. Šāds stāvoklis būtu īpaši neizdevīgs laikā, kad ir aktīvi jācīnās pret ekonomikas krīzi un jāīsteno Lisabonas līgums. Šo mērķi izdevās sasniegt, īpaši pateicoties Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas nostājai.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) 2011. gada budžeta pieņemšana apliecina faktu, ka Eiropas Savienībā ir iespējams panākt kompromisu. 2011. gada finanšu plāna projekts tika pieņemts un par to tika nobalsots, pateicoties visu to iestāžu labajai gribai, kuras palīdzēja to izveidot. Šo kompromisu vajadzētu īpaši novērtēt, jo lēmumu pieņemšanas procedūras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jaunas, un pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlaments līdzvērtīgā statusā ar Eiropas Padomi un Komisiju ir pieņēmis koplēmumu par izdevumiem. Šis nav ideāls budžets, bet es domāju, ka izmaksas ir sadalītas saprātīgi un aptver visas Eiropas Savienības prioritātes. Balsojumā par 2011. gada budžeta pieņemšanu es arī paudu savu atbalstu turpmākai attīstībai un Eiropas integrācijas idejai.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0369/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Kopienas 2011. gada budžetā, ko parlamentārā Budžeta komiteja iesniedza sesijas laikā, ir palielināts finansējums Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām, Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam, Mūžizglītības programmai, “Cilvēku” pētījumu programmai un Konkurētspējas un inovāciju programmai. Es apsveicu Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par vienošanos, ka tad, ja būs vajadzīgi papildu līdzekļi, lai izpildītu ES juridiskās saistības, budžeti visu 2011. gadu tiks grozīti, ņemot vērā, ka likumīgi ES budžetā nedrīkst būt deficīts. Papildus budžetam Eiropas Parlamentam bija noteiktas politiskās prasības attiecībā uz Lisabonas līgumā paredzēto noteikumu īstenošanu, proti, attiecībā uz jauno pašu resursu sistēmu, un saistībā ar šo jautājumu ir noderīgi zināt, ka EK tagad ir paziņojusi, ka tā līdz 2011. gada jūnija beigām iesniegs formālu iniciatīvu, nodrošinot, ka priekšlikumi attiecībā uz pašu resursiem tiek apspriesti vienlaicīgi ar finanšu shēmas nākotni.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju un atbalstīju ES 2011. gada budžetu. Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas galu galā tika panākta starp Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu, un ceru, ka tas būs ilgspējīgs budžets, kuru varēs pilnībā un prognozējami izpildīt no finanšu gada sākuma. Pieņemot šo rezolūciju, mēs, Eiropas Parlaments, nodrošinām budžeta, par kuru vienojās Padome ar Budžeta komiteju, finansēšanu un kontinuitāti. Es esmu pārliecināta, ka bija jāpiešķir vairāk līdzekļu izglītībai, pētniecībai un inovācijām, ņemot vērā, ka ES ir jāpalielina tās efektivitāte un konkurētspēja, lai atgūtos no finanšu un ekonomikas krīzes. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir jāveido ilgtermiņa stratēģija, un šim budžetam ir jābūt daļai no tās.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tas, ka Eiropas Parlaments apstiprināja Kopienas 2011. gada budžetu tikai dažas dienas pēc tam, kad bija to noraidījis, pierāda to, ka visa šī procedūra ir vāji organizēta spēle, kuras mērķis ir novērst uzmanību no budžeta būtības, kas ir — labāk kalpot lielajam biznesam, cenšoties novelt ekonomikas krīzes nastu uz strādnieku pleciem un palielinot imperiālistisko intervenci. Tajā pašā laikā šī labi pārdomātā spēle atklāja, ka pastāv nopietna sacensība starp imperiālistiem, kā arī faktu, ka Kopienas institūcijas grūstās, lai izcīnītu vietu un pierādītu, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas spēj labāk kalpot plutokrātijas interesēm. Jau pirms kāda laika tika pieņemts lēmums, lai samazinātu visas minimālās apropriācijas, kas varēja tikt izmantotas nabadzīgajiem lauksaimniekiem, strādniekiem un pašnodarbinātām personām, un palielinātu apropriācijas, kas tiktu tieši novirzītas monopolgrupu civilās un militārās intervences pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī strādnieku šķiras un sabiedrības kustības vajāšanai un represijām.

Politiskie runasvīri, kas pārstāv kapitāla intereses, nevarēs sevi pasargāt no apmelojumiem, izmantojot šādus trikus. Viņu loma ar katru dienu kļūst arvien skaidrāka. Strādnieku šķira un vienkāršā tauta pastiprina cīņu pret ES politikas virzieniem un buržuju valdībām, tādējādi radot jaunu perspektīvu tautas ekonomikai, kas kalpos tās, un nevis kapitāla, vajadzībām.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) 2011. gada budžets atkal izraisīja reālas politiskas diskusijas starp EP deputātiem un dalībvalstu valdībām. Pašreizējo budžeta samazinājumu kontekstā Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības, vēlējās, lai Eiropas Savienība piedalās tajos taupības pasākumos, kurus Eiropas valstis piemēro sev. Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments, kā arī Komisija, tieši pretēji, vēlējās, lai izeja no krīzes tiktu meklēta, lēmumus valstīm pieņemot brīvprātīgi, tas piekrita Eiropas Padomes nostājai, skaidri izrādot solidaritāti ar dalībvalstīm. Apmaiņā pret šo piekāpšanos Eiropas Parlaments vēlējās diskusijas par Eiropas Savienības resursiem, īpaši par jautājumu, kas saistīts ar iespējām iegūt pašam savus līdzekļus neatkarīgi no dalībvalstu ieguldījumiem. Eiropas Padome sākotnēji bija nepiekāpīga, bet beigu beigās piekāpās mūsu likumīgajām prasībām. Tas ir iemesls, kāpēc citi EP deputāti un arī es varējām atbalstīt šo budžetu, kura apņemšanās aprobežojas ar īstermiņa mērķiem, bet kurš tomēr Eiropas Savienības politikas nākotnes perspektīvām ļauj būt atvērtām.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par 2011. gada budžeta izpildi. Šis budžets tika pastiprināts ar jaunām procedūrām, kuras paredzēja Lisabonas līgums. Šīs ilgās un grūtās sarunas ceļā uz vienošanos par 2011. gada budžetu uzskatāmi parāda, ka, tiklīdz jaunie budžeta principi stājas spēkā, mēs esam spiesti meklēt racionālus institucionālus kompromisus pašās svarīgākajās ES politikas jomās. Pirmo reizi kopš jaunā līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir izmantojis pilnvaras, kas tam ir bijušas piešķirtas, lai pilntiesīgi piedalītos Eiropas Savienības budžeta veidošanas procesā. Pirmais neveiksmīgais mēģinājums panākt vienošanos un iekļaut Eiropas Parlamenta likumīgās prasības atklāj konfliktu, kas joprojām pastāv starp iestādēm, bet kam īstenībā nevajadzētu būt, jo tas traucē efektīvu sadarbību starp iestādēm. Visu ES iestāžu mērķis ir nodrošināt, ka vienošanās, kas ir īpaši svarīgas visai ES un tās iedzīvotājiem, tiktu panāktas pēc iespējas vieglāk. Tāpēc es uzskatu, ka nākotnē vajadzētu veikt būtiskas izmaiņas pašu iestāžu darbības principos un iekļaut Eiropas Parlamentu visās sarunu stadijās, īpaši par budžetu, kas jāuzskata par sevišķi svarīgu elementu pārstāvnieciskās demokrātijas principa īstenošanas procesā.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienībai ir sev jāpiešķir budžets, kas atbilst tās mērķiem. Tai nav jāļaujas krīzes ietekmei, bet jācīnās pret izaicinājumiem, ar kuriem tā sastopas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments tagad pilnvaru ziņā ir līdzvērtīgs Eiropas Padomei un ir radījis priekšstatu par sevi kā par tālredzīgu spēku. Es nobalsoju par 2011. gada budžetu, jo tas mums kā EP deputātiem ir saistošs, lai piešķirtu Eiropai skaidru politisko virzienu. Eiropa 2011. gadā turpinās koncentrēt uzmanību uz prioritātēm. Lai īstenotu savas jaunās pilnvaras, tā varēs pārskatīt un palielināt savas finansiālās vajadzības. Neskatoties uz grūto ekonomisko situāciju, Eiropas Parlamentam ir izdevies iegūt stingru dalībvalstu atbalstu.

Pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma Eiropas Komisija 2011. gadā uzsāks diskusijas par dažādiem pašu resursu veidiem, kas Eiropai ir vajadzīgi, lai nākotnē garantētu tās finansiālo neatkarību. Tomēr es esmu ļoti norūpējies par to, ka Parlaments nav panācis vienprātību jautājumā par papildu finansējumu, kas “ITER” projektam būs vajadzīgs, sākot no 2012.  gada. Eksperimentālais kodoltermiskais reaktors — starptautisko pētījumu un Eiropas zinātniskā dinamisma galvenais projekts — varētu saņemt finansējumu no 2011. gada budžeta neizmantotās un pārpalikuma daļas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments pēc veiksmīgām sarunām ar Eiropas Padomi par 2011. gada budžetu, par nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanas nosacījumiem un jautājumu par Eiropas Savienības pašu resursiem ir zaudējis kauju. Decembra sesijas laikā, pieņemot 2011. gada budžetu, mēs pierādījām, ka Eiropas Padomei bija taisnība. Mūsu bažas nebija saistītas ar skaitļiem, bet drīzāk ar politiskām prasībām. Mēs neesam aizmirsuši mūsu septiņas prasības, kas tika pieņemtas iepriekšējās sesijas laikā. Pozitīvi ir tas, ka Komisija 2011. gada pavasarī arī iesniegs priekšlikumu jautājumā par pašu resursiem. Eiropas Parlaments arī piedalīsies šajās diskusijās, jo tas būs vajadzīgs finanšu plānu sagatavošanai. Savukārt nosacījumi vēl ir jādefinē, un tāpēc cīņa par to, lai pierādītu, ka koplēmumi šajā jomā ir jāievēro, ir tikai sākusies.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Fakts, ka Eiropas Parlaments pieņēma ES 2011. gada budžetu, liecina to, ka tad, kad starp Eiropas Komisiju un likumdevēju ir izveidots dialogs, par visiem jautājumiem ir iespējams vienoties savstarpēji izdevīgā veidā. Eiropas Komisija ir aptvērusi, ka Eiropas Parlamentam tagad ir lielāka ietekme Eiropas Savienības finanšu jautājumos, un ir nolēmusi, lai gan tikai vēlāk, respektēt šo situāciju. Praktiski budžets paliek Eiropas Padomes noteiktajās robežās, bet vienlaikus tajā ir arī iekļautas dažas likumdošanas prioritātes. Pirms vēl nebija panākta vienošanās, mēs atradāmies savādā situācijā, kad mums bija visu veidu stratēģijas un programmas, kas nākamā gada budžeta prognozēs vispār nefigurē. Šīs stratēģijas un programmas nevar palikt tikai uz papīra, jo tad tās kalpotu vienīgi tam, lai uzsvērtu pretrunas un paļāvības trūkumu Eiropas Savienības pašas pieņemtajos likumos.

Ir skaidrs, ka jūs nevarat izstrādāt jaunatnes, inovāciju un pētniecības atbalsta programmas un nevarat pretendēt uz aktīva dalībnieka lomu globālajā ārpolitikā bez līdzekļiem, kas paredzēti visu šo plānu finansēšanai. Parlamentam bija veiksmīga polemika ar Eiropas Padomi par vajadzību regulāri novērtēt jaunā tiesību akta un tā finansējuma priekšrocības. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības pilsoņi savus pārstāvjus ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās, nodokļu maksātājiem ir svarīgi redzēt, ka viņu nauda tiek izmantota lietderīgi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu apmierināta ar šodien pieņemto budžetu, jo tajā ir saglabātas tās prioritātes, kuras Parlaments pieņēma oktobrī un kuras pastiprina tādas svarīgas jomas kā izglītība, jaunatne, pētniecība un inovācijas. Ir būtiski nodrošināt Eiropas Savienībai pastāvīgu budžetu, ko tā varētu izpildīt pilnā un pārskatāmā veidā no finanšu gada sākuma, pretstatā provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmai, kas apdraudētu politisko plānu īstenošanu. Vienlīdz svarīgi ir cīnīties par tādu budžetu, kas krīzes laikos šķiet nereāls, un pastiprina tās jomas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un papildus darba vietu radīšanu un to kvalitātes uzlabošanu, piemēram, zinātni un inovācijas. Ekonomikas atveseļošanās Eiropā ir iespējama tikai caur mērķtiecīgu budžetu.

  Frédéric Daerden (S&D) rakstiski. – (FR) Par 2011. gada budžetu tika nobalsots ar atbildību, rūgtumu un pārliecību. Atbildība: sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Parlaments uzņēmās atbildību, balsojot par šo budžetu, lai izvairītos no institucionāla strupceļa un mēģinājuma izmantot provizoriskās divpadsmitās daļas sistēmu. Rūgtums: koplēmums budžeta jautājumos nozīmē kaujas zaudēšanu. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta piekāpšanos, dažas dalībvalstis, kuras — atšķirībā no manis — netic Eiropas budžeta pievienotajai vērtībai, ir palikušas nelokāmas. Pārliecība: Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no jauniem pašu resursiem un nodokļa par finanšu darījumiem. Lai mēs sasniegtu šo pamatmērķi, mums ir vajadzīga Eiropas Komisija un tās gatavība šajos jautājumos uzņemties saistības. Mums ir vajadzīga Tirdzniecības un transporta atvieglošana (TTF), kā arī 2011. gada budžets, un tāpēc es atturējos no balsošanas par grozījumu, kuru šajā jautājumā atkārtoti iesniedza Zaļie un kurš bija simbolisks, bet bezatbildīgs. TTF ir pārāk svarīga tēma, lai ar to jokotos politisko stratēģiju ietvaros, iesniedzot grozījumus, kuru autori viņi nav, ar nulles budžeta pozīciju. Šo sākotnējo sociālistu grozījumu bija paredzēts iekļaut šajā diskusijā budžeta procedūras laikā, bet, ja tas būtu pieņemts šodien, tas nozīmētu izvēlēties Eiropas Savienību bez budžeta.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par budžetu ar gandrīz nulles pieaugumu 2010. gadā, lai demonstrētu, ka Parlaments var izrādīt briedumu un atbildību ekonomikas krīzes kontekstā, kura deformē valstu valdības. Nebūtu pareizi sākt palielināt 2011. gada budžetu laikā, kad lielākajā daļā dalībvalstu ir sācies stingras budžeta kontroles periods. Es priecājos, ka grūtās sarunas, kas par šo jautājumu tika risinātas starp dažādām iestādēm, noveda pie kompromisa un ka mēs esam izvairījušies no budžeta krīzes 2011. gadā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par ziņojumu, kas attiecas uz jaunā 2011. gada budžeta projektu, jo tas palielina finansējumu tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir definējis kā prioritāras, piemēram, izglītībai, inovācijām, konkurētspējas uzlabošanai un kohēzijai attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, kā arī dabas resursu aizsardzībai un pārvaldīšanai.

  Göran Färm (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien nobalsojām par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. finanšu gadam. Tas ir ierobežots budžets, bet tajā ir arī paredzētas svarīgas investīcijas pētījumiem, jaunatnes iniciatīvām un Palestīnai vajadzīgās palīdzības iniciatīvām, un tas ļauj izveidot jaunu ES Ārējās darbības dienestu un jaunas finanšu uzraudzības iestādes.

Tomēr mēs atturējāmies balsot gan par tekstu, gan arī ierosināto budžeta pozīciju attiecībā uz jaunajiem ES pašu resursiem. Mēs atbalstām ES pašu resursu sistēmas pārskatīšanu un nodokļu un finanšu darījumu pārbaudi, bet uzskatām, ka pašlaik mums ir pārāk maz informācijas, lai šajā jautājumā varētu ieņemt konkrētu nostāju.

Neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā ES ieņēmumu sistēma, mēs vēlētos uzsvērt, ka tai ir jābūt neitrālai attiecībā uz budžetu un jārespektē dalībvalstu kompetence nodokļu jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2011. gada budžets būs pirmais Eiropas Savienības budžets, par kuru ir jāvienojas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lai gan šī vienošanās, pie kuras ir jānonāk jaunās koplēmuma procedūras ietvaros, nerisina visus Eiropas Parlamentu interesējošos jautājumus, tas ir pamats kopīgas izpratnes veidošanai attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta prioritātēm. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisijai būtu iespējas, kas ļautu ieviest izmaiņas budžetā, kad piešķirtais finansējums izrādītos nepietiekams, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, proti, stratēģijas “ES 2020” noteiktās prioritātes.

Tādā pašā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes uzdevums būs atrast kopsaucēju ātrai un efektīvai atbildei, radot nosacījumus egalitārākai un konkurētspējīgākai Eiropas Savienībai, kas būtu gatava saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diskusiju par 2011. gada budžetu iznākums bija paredzams, ņemot vērā, kādi pienākumi ir Eiropas Padomei un kādi galvenajām politiskajām grupām šajā Parlamentā — gan attiecībā uz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas definīciju un pieņemšanu, gan arī uz nākamo budžetu apstiprināšanu, kas ietilpst šajā shēmā.

Bet tas, ko šī vienošanās tiešām neatceļ, bet drīzāk pastiprina, ir daudzie iemesli būt kritiskiem attiecībā uz šo budžetu, iemesli, kurus mēs šeit esam izlaiduši. Ņemot vērā to, ka padziļinās ekonomikas un sociālā krīze, pieaug bezdarbs un miljoniem cilvēku pasliktinās dzīves apstākļi,  uz kuriem lielu iespaidu atstāj izteikta sociālā terorisma plāni, ko ES ir nodomājusi uzspiest dalībvalstīm, mēs visi vēlreiz mēģinām saprast, kāda ir bieži slavētās Eiropas solidaritātes patiesā nozīme: budžets, kas nepārsniedz 1 % no Kopienas nacionālā kopienākuma (NKI), nespēja pildīt savas funkcijas, lai sadalītu labumus, nespēja nodrošināt ekonomisko un sociālo kohēziju — tas, bez šaubām, akcentē ES īstenotās politikas kaitīgo ietekmi. Mēs vēlreiz atkārtojam, ka šim budžetam ir alternatīva, un tā ir ne tikai iespējama, bet arī patiesi vajadzīga. Alternatīva ietvertu būtisku Kopienas budžeta pastiprināšanu, pamatojoties uz pietiekamiem dalībvalstu ieguldījumiem atbilstoši to NKI.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju vienošanos starp Eiropas Parlamentu un 27 dalībvalstu valdībām, īpaši tāpēc, ka bez šīs vienošanās maksājumi, ko Īrijas lauksaimnieki saņems nākamajā gadā, tiktu aizkavēti.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Draudi ieviest provizorisko budžetu 2011. gadam mobilizēja Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi pastiprināt diskusijas, kuru iznākumu — budžeta projektu, par ko šodien tika nobalsots, — var uzskatīt par pragmatisku kompromisu. Pēc sarunām starp iestādēm projektā tika iekļauts vairums priekšlikumu, kurus atbalstīja Parlaments. Padome mums ir apgalvojusi, ka tā vēlas sadarboties finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izstrādāšanas laikā, kas būtu praktiska Lisabonas līguma nosacījumu izpilde. Eiropas Parlaments šajā jautājumā ir arī panācis vienošanos ar Ungārijas, Polijas, Dānijas un Kipras premjerministriem, citiem vārdiem sakot, ar tām dalībvalstīm, kuras nākamajos divos gados vadīs ES Padomes prezidentūru. Mēs arī esam apmierināti ar Eiropas Padomes lēmumu Eiropas Savienības budžetā saglabāt elastības mehānismu 0,03 % līmenī no ES IKP. Šie līdzekļi ļautu finansēt svarīgus izdevumus, kas nebija paredzēti sarunu laikā par iepriekšējo finanšu shēmu, piemēram, saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Galileo sistēmu. Piekāpšanās no Eiropas Parlamenta puses ir diskusiju atlikšana par turpmākajiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, uz ko bija aicinājusi arī Eiropas Komisija. Ideja par to, ka valstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā vajadzētu samazināt, saskārās ar stingru opozīciju no to dalībvalstu puses, kuras baidījās no sabiedrības reakcijas. Mēs pie šīs diskusijas noteikti atgriezīsimies 2011. gada vasarā, kad Eiropas Komisija iesniegs vairākus jaunus alternatīvus priekšlikumus attiecībā uz ES finansēšanu.

  Julie Girling (ECR), rakstiski. − (AK konservatīvās partijas delegācijas vārdā) AK konservatīvās partijas pārstāvji šodien nobalsoja pret 2,9 % palielinājumu budžetā, jo mūsu uzskats ir šāds: tā kā valstu kapitāls meklē veidus, kā samazināt pašiem savus deficītus vai uzlabot savu fiskālo situāciju, EP deputātiem nevajadzētu prasīt palielināt Eiropas tēriņus. ES budžetu nevar, pretēji tam, ko mēģina pierādīt daži EP deputāti, izmantot kā papildinājumu valstu budžetiem taupības laikā; drīzāk tam ir jāatspoguļo tā sarežģītā situācija, kurā pašlaik atrodas ES dalībvalstis. Tāpēc konservatīvā partija sākotnēji iesniedza apspriešanai grozījumu, aicinot uz ilgāku laiku iesaldēt maksājumus 2010. gada līmenī, — šim solim varētu būt liela nozīme, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka ES izpilda savu pienākumu, lai ilgtermiņa valsts izdevumus pakļautu kontrolei un piešķirtu tiem noturīgāku pamatojumu.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Šodien tika pieņemts 2011. gada budžets, kas Eiropas Parlamentam nozīmē divkāršu neveiksmi. Parlaments pieņēma pārāk mazu budžetu: + 2,91 %, kas tālu atpaliek no tā pirmā lasījuma (+ 6 %) un Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma (+ 5,8 %). Tika pieņemtas tieši tādas pašas summas, kādas tika ierosinātas, Eiropas Padomei sarunās nedodot reālu rīcības brīvību, kas diez vai atstāj cerības attiecībā uz iespējām apspriest turpmākos budžetus. Kopš Lisabonas līguma ieviešanas Eiropas Parlaments budžeta jautājumos bija rīkojies kopīgi ar Eiropas Padomi saskaņā ar koplēmuma procedūru; nesaņemot līdz šim nekādas konkrētas saistības attiecībā uz lomu, kāda mums kā EP deputātiem būs nākamās finanšu shēmas sagatavošanas procesā un vajadzīgajā jauno pašu resursu atspoguļošanā, mēs riskējam ļaut Eiropas Padomei kļūt par valdītāju pār Eiropas projekta nākotni. Tāpēc, ņemot vērā dažu dalībvalstu nostāju, pastāv reāls risks, ka šis projekts saskarsies ar lielām grūtībām. Mani visvairāk samulsināja Eiropas labējo izrādītā attieksme, jo sarunu sākumā viņiem bija liela apņēmība izlaist vienu minūti, kad sāka zvanīt valstu vai valdību vadītāju tālruņi. Katrs pats izdarīs secinājumus par politisko konsekvenci saistībā ar šo virziena maiņu.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju ES 2011. gada budžeta pieņemšanu, kas notika ar acīmredzamu balsu vairākumu. Starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi panāktā vienošanās ir ļāvusi izvairīties no vajadzības izmantot provizorisko budžetu, kā rezultātā mazāka uzmanība tiktu pievērsta ES kohēzijas un lauksaimniecības politikai. Šīs ir īpaši labas ziņas Polijas pašvaldībām, lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas arvien lielākā skaitā izmanto Eiropas Savienības līdzekļus, jo, neskatoties uz ekonomikas krīzi, maksājumi, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaugs par 2,91 %. Es esmu arī apmierināta ar to, ka tika palielināts finansējums tām jomām, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tostarp jaunatnei, izglītībai, pētniecībai un inovācijām.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par jauno budžetu un mani iepriecina tas, ka Eiropas iestādes beidzot ir atradušas kopsaucēju. Šī balsojuma laikā Eiropas Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienībai stabilu budžetu, ko varētu ieviest tūlīt, 2011. gada sākumā, tādā veidā izvairoties no vajadzības izmantot provizorisko divpadsmitās daļas sistēmu, kas apdraudētu daudzu Eiropas politikas jomu īstenošanas iespējas. Tomēr es nožēloju to elastīguma trūkumu, ko uzliek šis jaunais budžets, kā arī noteiktu politisko grupu, īpaši sociālistu, izdarītās izvēles, kas pakļauj riskam ITER, vienīgo fundamentālo ilgtermiņa izpētes projektu, kurā Eiropas Savienībai ir vadošā loma, atliekot balsošanu par tā finansēšanu. Līdzās iepriekšējiem kredītiem EUR 600 miljonu apmērā, kas bija pieejami ITER finansēšanai, krīzes apstākļos, kad Eiropas valsts sektora naudas līdzekļi ir ierobežoti, sociālisti demonstrēja savu bezatbildību un nekonsekvenci un pakļāva riskam stratēģiski svarīgu projektu, kas rada darba vietas.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu gandarīta, ka, neskatoties uz daudzajiem sarežģījumiem, pēc Eiropas Padomes veiktajiem grozījumiem bija iespējams vienoties par ES 2011. gada budžetu un to pieņemt. Tas ir ļoti svarīgi — ne tikai tāpēc, ka šādi bija iespējams izvairīties no provizoriskā budžeta, bet galvenokārt, ņemot vērā faktu, ka mēs varam būt droši par visu ar kohēzijas politiku saistīto izdevumu plānošanu, kas ir ļoti svarīga ES iedzīvotājiem un, pirmkārt, visiem Eiropas Savienības līdzekļu saņēmējiem. Bez tam es vēlētos uzsvērt, ka kohēzijas politikai līdzekļi ir palielināti par 10 %. Ir svarīgi, ka mēs esam panākuši politisku vienošanos. Šādi mēs esam demonstrējuši Eiropas solidaritāti, un tā mums tagad 2011. gadā nodrošina finansiālu stabilitāti.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Šodien es nobalsoju par 2011. gada budžetu. Pēc ilgām sarunām mums izdevās panākt vienošanos, kas apmierina Eiropas Parlamentu. Tiešām — Parlaments gaida, kad tiks īstenoti Lisabonas līguma nosacījumi. Šajā līgumā ir iekļauts nosacījums par to, ka mūsu iestādei ir jāiesaistās sarunās par nākamo ilgtermiņa budžetu un šīs izmaiņas ir jāpieņem visos līmeņos. Turklāt Parlaments 2011. gada budžetā vēlējās saglabāt noteiktas rezerves. Uzskatāms piemērs ir EUR 425 000, kas 2011. gada budžetā tika atlikti Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) — šo summu tagad var izmantot tikai noteiktos apstākļos. Tāpēc aģentūrai pēc Parlamenta atteikuma apstiprināt aģentūras budžeta izpildi tagad ir jāīsteno EP deputātu ieteikumi, lai varētu pieņemt lēmumu par pilna CEPOL budžeta piešķiršanu 2011. gadā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) 2011. gada budžets, pirmais budžets, kuru Eiropas Parlamentam bija tiesības uzmanīgi izskatīt, ir tikai parādījis to, cik mūsu sapulcei ir mazas pilnvaras. Es neesmu apmierināts ar neoliberālo pretējā virzienā vērsto reformu apstiprināšanu un darbošanos finanšu tirgu, nevis pilsoņu, kas mūs ir ievēlējuši, interesēs. Mēs pat nonākam tik tālu, ka steidzamības vārdā padodamies. Es šo nicināmo pasākumu ar savu balsi neatbalstīšu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc intensīvām sarunām beidzot bija iespējams panākt vienošanos par 2011. gada budžetu; tas nav ideāls budžets, tomēr tas ir dokuments, kas ļaus sasniegt ES ierosinātos mērķus. Šis Kopienas 2011. gada budžets, kas tika pieņemts šodienas sesijā, palielina finansējumu Eiropas Parlamenta noteiktajām prioritātēm, piemēram, izglītībai, inovācijām un Tuvo Austrumu un Palestīnas miera procesam.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā lielo birokrātu skaitu Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Komisijā, šī rezolūcija Eiropas Kopienu laika gaitā pietuvina labi pārdomātai un efektīvai EK resursu pārdalei. Es rūpīgi iepazinos ar citām nostādnēm ziņojumā, un ar prieku konstatēju, ka noteiktas personas Parlamentā saprot, ka nauda ir jāizmanto savlaicīgi, nevis tad, kad tas ir par vēlu. Es nobalsoju “par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā gadījumā ar pēdējo priekšlikumu palielināt 2011. gada budžetu, es uzskatīju, ka Eiropas iedzīvotāju interesēs man ir jābalso arī pret šo priekšlikumu. Nav iespējams saprast, kā ES var atļauties palielināt savu budžetu, ja visā Eiropā tiek ieviestas taupības programmas. Pēdējais palielinājums tiek skaidrots ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un jaunajām iestādēm, kas saistībā ar šo līgumu ir izveidotas, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienestu. Austrijas Brīvības partija ar lielu tālredzību nobalsoja pret Lisabonas līgumu, kas, lai arī sniedza atsevišķus ieguvumus, galvenokārt tomēr veicināja birokrātijas un iedzīvotāju izdevumu pieaugumu. Tāpēc es nobalsoju pret 2011. gada budžetu.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta balsojumu trešdien, 2010. gada 15. decembrī, ar kuru sēdes laikā Strasbūrā, pēc otrdien notikušajām diskusijām, tika pieņemts 2011. gada budžets. Pieņemtajā budžetā ir iekļauts palielināts finansējums lielākajai daļai nozaru, kuras Eiropas Parlaments ir atzinis par prioritārām, tajā pašā laikā ievērojot Eiropas Padomes noteiktos globālos ierobežojumus. Sarunu laikā par šā gada budžetu mani Eiropas Parlamenta kolēģi deputāti arī piekrita Eiropas Padomei un Komisijai jautājumos par vairākām politiskām prasībām, kas attiecas uz budžetu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Padomes grozītais budžeta projekts pilnībā neatspoguļo Eiropas Parlamenta norādītās vajadzības un prasības, bet Eiropas Savienība pirmajos 2011. gada mēnešos nevar palikt bez apstiprināta budžeta. Tāpēc trīspusējo sarunu laikā, kas notika 6. decembrī, Eiropas Komisija, Padome un Parlaments atrada pareizu kompromisu attiecībā uz budžetu, ko pilnībā var izpildīt no paša 2011. finanšu gada sākuma. Es nobalsoju “par”, jo atbildīgā nostāja atbilst Parlamenta centieniem sniegt Eiropas Savienības iedzīvotājiem atbilstošus finanšu resursus, kā to apliecina kopīgās deklarācijas par maksājumu apropriācijām apstiprināšanas fakts.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo uzskatīju, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Padome budžeta projektā veica grozījumus, kas pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma, ir sasniegts.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo piekritu tam, ka, neskatoties uz to, ka budžeta projekts ar Eiropas Padomes grozījumiem pilnībā neapmierina ilgtspējīga, saskaņota un efektīva Eiropas Savienības budžeta reālās vajadzības, Parlamenta mērķis bija nodrošināt Eiropas Savienību ar budžetu, ko pilnīgi un prognozējami varētu izpildīt no paša finanšu gada sākuma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Tas iepriekšējā mēnesī bija ļoti īpašs brīdis, kad visas politiskās grupas apņēmās pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas panākt politisku vienošanos par ES turpmāko finansēšanu. Tādā veidā pēc ažiotāžas, ko tās izraisīja sarunu laikā, trīs galvenās politiskās grupas iegāja finiša taisnē. Eiropas Parlaments, neskatoties uz tā jauno pilnvaru izmantošanu, nupat ir atteicies no iespējas budžeta jautājumos realizēt sevi lēmumu pieņēmēja lomā. Beļģijas premjerministra vēstule, kas mums tika parādīta Beļģijas prezidentūras laikā un kas garantē, ka līgums tiks ievērots (sic) un Parlaments tiks iesaistīts turpmākajās diskusijās, nesniedz nekādas garantijas attiecībā uz veiksmīgu politisku rezultātu. Mūsu balsojums “pret” atspoguļo šo zaudēto iespēju un pārskatīšanas klauzulu, kas sekos.

Visātrāk šo rezultātu varētu sasniegt, ja, izmantojot to pašu Konvencijas metodi, apvienotu Eiropas un dalībvalstu parlamentus, dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju. Attiecībā uz ITER megaprojektu, kam pašlaik un arī turpmāk būs vajadzīgi pārmērīgi līdzekļi, mums nav nožēlas, ka tas ir atlikts. Mēs mēģināsim atkārtoti un demonstrēsim, kāda tā ir finanšu līdzekļu izšķiešana saistībā ar šo projektu, tiklīdz tas atkal nonāks atpakaļ uz EP Budžeta komitejas galda.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Mums bija jāapstiprina Eiropas Savienības 2011. gada budžets, kas tagad ir izdarīts, — pirmo reizi saskaņā ar jauno Lisabonas līguma kārtību. Esmu gandarīts par to, ka tika apstiprināta Eiropas Parlamenta loma šajā jautājumā, kā arī par atbalstu, kas tika sniegts galvenajām prioritātēm, kas uzsvērtas dokumentā, par kuru mēs šodien balsojam. Īpaša uzmanība 2011. gadā būtu jāpievērš tēmai „Jaunatne, izglītība un mobilitāte” — prioritātei, kas ņemta vērā visās budžeta sadaļās. Mums ir jāiegulda mūsu jauniešos un visu Eiropas iedzīvotāju apmācībā, proti, caur Mūžizglītības, Erasmus Mundus un Eures programmām.

Ir arī būtiski veicināt investīcijas pētniecībā un inovācijās un sekmēt MVU kā dzinēja lomu, lai mūsu ekonomiku padarītu dinamiskāku. Ņemot vērā kohēzijas politikas kā visu Eiropas rīcībpolitiku aptveroša elementa nozīmi, es atzinīgi vērtēju tā plānoto iekļaušanu dokumentā, kas ir šīs politikas veiksmīgas īstenošanas stūrakmens. Minēto iemeslu dēļ un tāpēc, ka, manuprāt, Eiropas Savienība virzās cauri periodam, kurš prasa lielākas pūles, lai Eiropu padarītu spēcīgāku un konkurētspējīgāku, vienlaikus saglabājoties vajadzībai stiprināt dialogu starp iestādēm, es balsoju par šo Parlamenta iesniegto projektu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Parlaments sarunās ar Padomi „parādīja zobus”. Pagājušajā gadā Lisabonas līguma kontekstā Padome ievērojami piekāpās Parlamentam. Pieņemot šo lēmumu par budžetu, Parlaments ir pietuvojies Padomes nostājai. Šķiet, ka šis kompromiss būs praktiski realizējams.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Par 2011. gada budžetu tika lemts sarežģītā un nestabilā laikā. Tagad, kad dalībvalstu budžeti tiek krasi samazināti, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pārliecināties, vai Eiropa nodrošina resursus, lai novērstu krīzes ietekmi. Ieguvumi no ES finansējuma ir redzami visā manā vēlēšanu apgabalā un nodrošina palīdzību tiem, kas cieš no pašlaik Lielbritānijā īstenotās “samazināšanas un dedzināšanas” (slash and burn) politikas.

Tomēr šajā budžetā ir sadaļas, kurām es nevaru piekrist. Piemēram, es nedomāju, ka būtu pareizi balsot par dāsnām lauksaimniecības subsīdijām un reprezentatīvu izdevumu palielinājumu. Es uzskatu, ka šajos ekonomiski nenoteiktajos laikos tēriņus ir svarīgi ierobežot. Tāpēc es izvēlējos atturēties balsojumā par 2011. gada budžetu.

  Glenis Willmott (S&D), rakstiski. − EP deputāti no Leiboristu partijas balsoja pret budžeta paketi, jo mēs nedomājam, ka laikā, kad dalībvalstīs krasi tiek samazināti izdevumi valsts sektorā, būtu pareizi palielināt ES budžetu.

Mēs katrā ziņā neatbalstām to, kā daudzas valdības riskē ar savu valstu ekonomiku, krasi samazinot izdevumus valsts sektorā. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu automātiski jāatbalsta visu Eiropas Savienības izdevumu palielināšana.

ES nākamajā gadā ir jāveic daudzi svarīgi darbi, vairākos gadījumos sniedzot atbalstu tām jomām, kuras visvairāk cietīs no krasās iekšzemes izdevumu samazināšanas. Tomēr gadījumos, kad vajadzīgi izdevumi, mēs uzskatām, ka būtu bijis iespējams atrast ietaupījumus, lai atbrīvotu naudu svarīgiem projektiem.

Ņemot vērā spiedienu, kas pašlaik tiek izdarīts uz dalībvalstu ekonomikām, šīs sarunas par budžetu varēja būt iespēja pārliecināt ES līderus bloķēt izšķērdīgos ES izdevumus tādās jomās kā lauksaimniecības subsīdijas, kas bieži grauj tieši to valstu ekonomikas, kurām ES starptautiskā atbalsta budžets piedāvā palīdzību. Tomēr šajā budžeta paketē šīs subsīdijas īstenībā paliek neskartas.

Šajā kontekstā EP deputāti no Leiboristu partijas nevarēja atbalstīt ES budžeta palielināšanu.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0353/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību sakarā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es nobalsoju par rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem Eiropas Parlamenta grozījumiem. Es arī piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskata procesa ietvaros.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstam, kas tiek sniegts pārstrukturēšanas un pārvietošanas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskam un elastīgam, lai to varētu īstenot ātri un efektīvi. Ņemot vērā strukturālās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri ieviest instrumentus to darbinieku atbalstam, kurus ir ietekmējušas šādas izmaiņas, vienlaikus sniedzot viņiem arī nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu ātri atgriezties darba tirgū. Tāpēc finansiālais atbalsts būtu jāsniedz, izvērtējot konkrētos apstākļus. Svarīgi būtu arī uzsvērt, ka šī palīdzība neattiecas uz pienākumiem, kas parasti ir uzņēmumu kompetencē, kā arī tā nav paredzēta uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Atceroties, ka Nīderlande iesniedza lūgumu par palīdzības sniegšanu saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 18. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē Ziemeļholandes reģionā, es nobalsoju par šo ziņojumu, vai citiem vārdiem — par EGF izmantošanu, lai sniegtu atbalstu Nīderlandei.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu un ekonomikas krīze, kuru mēs tagad pārdzīvojam, apvienojumā ar pastāvīgajām izmaiņām darba tirgū, ko izraisa grozījumi starptautiskās tirdzniecības struktūrā, ir ievērojami palielinājusi to cilvēku skaitu, kuri cieš no bezdarba, kam daudzos gadījumos ir ilgtermiņa raksturs. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai reaģētu uz tādām situācijām kā šī. Šajā gadījumā mēs runājam par nedaudz vairāk nekā EUR divu miljonu piecsimts tūkstošu izmantošanu Nīderlandei, lai sniegtu atbalstu 613 atlaišanas gadījumos, kas divos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos notika laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. janvārim. Ņemot vērā, ka Komisija šo pieteikumu tā izskatīšanas laikā uzskatīja par piemērotu un atbilstošu noteiktajām prasībām un tāpēc ieteica šo pieprasījumu apstiprināt, es nobalsoju “par”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to sociālo ietekmi, kādu ir atstājusi pasaules ekonomikas krīze, kas īpaši veicināja bezdarba pieaugumu, pareiza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai ir galvenā nozīme daudzu Eiropas iedzīvotāju un ģimeņu bēdīgā stāvokļa uzlabošanā, veicot ieguldījumu viņu sociālajā reintegrācijā un profesionālajā attīstībā, tajā pašā laikā nodrošinot jaunus resursus, kas vajadzīgi uzņēmumiem un veicina ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā tiek izvirzīts šis intervences plāns Nīderlandei saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē. Es tāpēc ceru, ka Eiropas iestādes pastiprinās savu apņemšanos īstenot pasākumus, lai paātrinātu un uzlabotu tāda svarīga resursa kā EGF izmantošanas rādītājus, kuri pašlaik ir ļoti zemi. Šogad ir pieprasīti tikai 11 % no pieejamajiem EUR 500 miljoniem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir daļa no tās. Šis atbalsts ir būtisks, sniedzot palīdzību bezdarbniekiem un tiem darbiniekiem, kuri ir zaudējuši savas darba vietas firmu pārvietošanas rezultātā, kas ir bieža parādība mūsu globalizācijas laikmetā. Arvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot situāciju, ka daudzās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, ir zemākas darbaspēka izmaksas, un tas atstāj kaitīgu ietekmi uz tām valstīm, kuros tiek ievērotas darbinieku tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darbiniekiem, kuri ir cietuši no uzņēmumu pārvietošanas, un tas ir ļoti svarīgs, veicinot pieeju jaunām darba vietām. EGF pagātnē ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, tāpēc būtu atbilstoši sniegt palīdzību Nīderlandei, kas ir iesniegusi pieprasījumu izmantot EGF saistībā ar 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Darbiniekiem, kas zaudējuši savu darbu finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, jāsniedz iespēja ātri atgriezties darba tirgū. Dalībvalstis ir spiestas veikt atbilstošus pasākumus, lai atbalstītu šos cilvēkus. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds veic šī mērķa finansēšanu, un dalībvalstis var tai pieteikties. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir ievēroti visi kritēriji un līdzekļu izmantošana no EGF, lai palīdzētu Nīderlandei, ir pilnīgi pamatota.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir lūgusi palīdzību 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, Nīderlandē, es balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un tā attiecīgajiem grozījumiem, kurus iesniedzis Eiropas Parlaments.

Es piekrītu arī tam, ka:

- EGF ir jāatbalsta individuāla atlaisto strādnieku reintegrācija darbā, un es vēlētos atkārtoti uzsvērt, ka EGF palīdzība nevar aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi, ņemot vērā valsts tiesību aktus vai kolektīvos līgumus, nedz arī finansēt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu;

- EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē programmu un dažādu citu instrumentu, kas radīti saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu, vispārējā novērtējuma kontekstā;

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot finansējuma avotus, kas nav neizlietotie ESF avoti, lai atbildētu uz atkārtotajiem Eiropas Parlamenta paziņojumiem, ka vajag identificēt atbilstošus budžeta mehānismus līdzekļu pārvedumam, ņemot vērā , ka EGF tika dibināts tādēļ, lai būtu īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un finansēšanas periodiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Es pilnībā piekrītu referentei Matera kundzei, kura ir priecīga vērot, ka Komisija turpina identificēt alternatīvus maksājumu asignējumu avotus neizlietotajos Eiropas Sociālā fonda resursos, — saskaņā ar biežajiem Eiropas Parlamenta pieprasījumiem.

Es arī piekrītu referentei, ka iepriekšējos gadījumos izvēlētās alternatīvas (budžeta pozīcijas, kas izstrādātas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam) nav apmierinošas, ņemot vērā lielus trūkumus, ar kuriem Komisija saskārusies, ieviešot konkurētspējas un inovāciju programmas. Ekonomikas krīzes laikā šīm apropriācijām, protams, jāpalielinās. Referente tāpēc aicina Komisiju turpināt centienus identificēt atbilstošākas budžeta pozīcijas maksājumiem nākotnē.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nīderlandes iesniegtais lūgums pēc palīdzības Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) par 613 atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholandē, atbilst visiem likumīgi noteiktajiem kritērijiem. Patiešām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regula (EK) Nr. 1927/2006 un dibināts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, EGF darbības joma tika pagaidām paplašināta, jo bija paredzēts, ka tas varēs iejaukties tādās situācijās kā šī, kas ir tiešs globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts, kad “ir bijuši vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos NACE 2. līmenī vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF izmantošana sekmēs šo strādnieku integrāciju darba tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo balsojumu EP: 1) aicina iesaistītās institūcijas veikt vajadzīgās darbības, lai paātrinātu EGF izmantošanu; 2) atgādina par institūciju saistībām nodrošināt nepārtrauktu un strauju procedūru EGF izmantošanas lēmumu pieņemšanai, paredzot vienreizēju, laikā ierobežotu individuālu atbalstu, kas piemērots palīdzībai strādniekiem, kuri cietuši no štatu samazināšanas globalizācijas rezultātā un no finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī uzsver to lomu, kāda var būt EGF atlaisto strādnieku reintegrācijā darba tirgū; 3) uzsver to, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsta individuālu atlaisto strādnieku reintegrāciju darba tirgū un atkārto, ka EGF palīdzībai nav jāaizvieto citas darbības, kas ir uzņēmumu atbildībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem, kā arī pasākumiem, ar ko pārstrukturē uzņēmumus vai nozares.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekiem, kuri ir atlaisti Ziemeļholandes reģionā, Nīderlandē.

Eiropas IKT nozare saņēmusi triecienus gan no globālās finanšu un ekonomikas krīzes, gan strukturālajām izmaiņām globālajā IT tirgū, it īpaši ražošanas pārvietošanas uz Ķīnu un Indiju dēļ, ko arī atspoguļo IKT 5. indikators.

IKT 5. indikators ir to galveno pētījumu rezultātu kopsavilkums, kuri saistīti ar biznesa ciklu, izmaksām un IKT nozarei piešķirto budžetu. Šī indikatora vērtība Rietumeiropai ir kritusies no aptuveni 160 2008. gada augustā līdz aptuveni 30 2009. gada aprīlī.

Nīderlande ir sagatavojusi saskaņotu personalizētu pakalpojumu paketi 613 darbiniekiem, kas tika atlaisti no diviem uzņēmumam “Randstad” piederošiem uzņēmumiem, tādu pakalpojumu kā norādījumu piedāvāšana pārejai no viena darba uz citu, mobilitātes centru izveidošana, atlaisto darbinieku izvietošana, profesionālās apmācības un profesionālās konkurētspējas izpētes veikšana. Kopējais pieprasītais budžets ir EUR 3 934 055, un Nīderlande 2010. gada 8. aprīlī iesniedza pieteikumu, lai saņemtu no EGF finansiālu pabalstu EUR 2 557 135 apmērā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojuma projektu. Mēs vēlreiz varam palīdzēt tiem ES pilsoņiem, kuri atlaisti pēc viņu uzņēmuma nonākšanas grūtībās, atrast jaunu darbu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Šis pieteikums ir viens no daudzajiem pieteikumiem no Nīderlandes, kas iesniegti Budžeta komitejā. Protams, es balsoju par Matera kundzes ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, lai palīdzētu no darba atlaistajiem Ziemeļholandes iedzīvotājiem. EGF mērķis ir rast finansējumu, lai palīdzētu atsevišķiem pilsoņiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas rezultātā. Pēdējo nedēļu laikā sarunās par budžetu Nīderlandes valdība ir pārspējusi pati sevi ar stūrgalvīgo atbildi uz Eiropas Parlamenta ieņemtajām likumīgajām pozīcijām, kurš vienmēr ir gatavs kompromisam. Šajā brīdī es vēlētos teikt, ka, no vienas puses, tas būtu savietojams ar valsts politikas perspektīvu pieteikties uz vairāku desmitu miljonu euro palīdzību no ES, no otras puses — noraidīt, lai notiktu likumīga diskusija par Parlamenta ierosinātajiem jautājumiem.

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0360/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ticu, ka ES ir vajadzīga ciešāka sadarbība likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Es domāju, ka ES noteikumiem šajā jomā jābūt universāliem. Citiem vārdiem sakot, pamatojoties uz to globālajiem noteikumiem par likumu konfliktiem, var paredzēt, ka jebkurš likums ir piemērojams — iesaistītajām dalībvalsīm, neiesaistītajām dalībvalstīm vai valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Savienība ir sev uzstādījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība, — tāpēc, lai atļautu dzīvesbiedriem izvēlēties piemērotu likumu, ar ko viņiem ir cieša saikne, vai, nepastāvot šādai izvēlei, lai likumu varētu piemērot viņu laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai; attiecīgais likums jāpiemēro pat tad, ja tas neattiecas uz dalībvalsti. Pieaugošā pilsoņu mobilitāte prasa vairāk elastīguma un lielāku tiesisko noteiktību, ko var uzlabot jaunā ES regula.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. − (IT) Vajadzība izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu nerodas no steidzamas vajadzības atrisināt “starptautisko” šķiršanos problēmas. Līdz šim būtiskās atšķirības valstu likumos neaizsargāja vienlīdzīgas iespējas starp dzīvesbiedriem, nedz arī iesaistīto bērnu intereses. Tieši pretēji, tās palīdzēja veicināt tā saukto “sacensību ceļā uz tiesu”. Kā Eiropas Parlamenta vidutāja vecāku veiktas starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietās, kā arī balstoties uz savā darbā gūto pieredzi, es atbalstu šo regulas priekšlikumu, lai radītu pāriem tiesisko noteiktību, garantētu paredzamību un elastīgumu.

Viena no inovatīvajām idejām regulas tekstā ir iespēja konsultēties ar ģimenes vidutāju pirms šķiršanās, tās laikā un pēc šķiršanās. Tas nav tikai tāpēc, ka šis cilvēks sniedz lielu palīdzību, informējot pāri par dažādiem šķiršanās veidiem un nosacījumiem un izskaidrojot jebkuras atšķirības starp tiem, bet arī tāpēc, ka viņš aizsargā iesaistīto bērnu intereses, palīdzot izdarīt pārim atbilstošas un miermīlīgas izvēles, lai aizsargātu viņu pēcnācēju labklājību.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kad ir runa par saskaņotības uzlabošanu starp Eiropas noteikumiem ģimenes tiesību lietās, ir grūti iegūt 27 balsis, kas vienotos šajā jautājumā. Par laimi, kopš 1997. gada Amsterdamas Līguma dalībvalstis, kas to vēlas, var kopīgi panākt progresu konkrētā jomā ar “ciešu sadarbību”, tādā veidā, ka vadošo valstu kodols var būt izveidots, lai virzītu Savienību uz priekšu. Problēmas, kas radušās dzīvesbiedriem ar statusa atpazīšanu Eiropā, īpaši laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas laikā, veicinājušas dažu valstu sanākšanu kopā, lai uzlabotu regulējošo valstu noteikumu saskaņotību. Es patiešām ļoti vēlos, lai šī ciešākā sadarbība, kurā Francija vēlas tikt iekļauta, tiktu īstenota. Manuprāt, šī iniciatīva ir eiropiešu apvienošanas interesēs tādā jomā, kura attiecas uz mums visiem un kurā tiesiskā noteiktība ir būtiska. Tāpēc es balsoju par piedāvāto regulu, ar ko tiek īstenota šī ciešā sadarbība. Nākotnē šāda ciešāka sadarbība jāpielieto tik bieži, cik vien vajadzīgs.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo regulas mērķis ir radīt juridisko drošību dažādām dalībvalstīm piederošiem pāriem, kas vēlas dzīvot atsevišķi vai šķirties, garantējot viņiem paredzamību un elastīgumu.

Šajā ziņā pieņemtā iniciatīva ir solis uz priekšu, bet ir nožēlojami, pirmkārt, ka tiek zaudēta iespēja paplašināt tās darbības jomu ar noteikumiem par laulības atzīšanu, tās atzīšanu par neesošu, bērnu aizbildniecību un mantošanu. Tā neattiecas arī uz citiem pastāvošo savienību veidiem, tādiem kā homoseksuāli pāri, kas ir atzīti dažās dalībvalstīs.

Otrkārt, arī tas ir nožēlojami, ka tikai 15 no 27 dalībvalstīm ir gatavas parakstīties uz šo ciešo sadarbību, kas būs neizdevīga to valstu pilsoņiem, kas to nedarīs.

Tāpēc tās ir manas cerības un vēlme, lai nākotnē regulas darbības joma tiktu paplašināta un pieaugtu to valstu skaits, kas parakstītos uz šādu ciešāku sadarbību: tām ir pienākums pret pilsoņiem, kurus tās pārstāv.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu par ciešāku sadarbību likumdošanas jomā, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto šķiršanu, jo ir jāizveido skaidra un precīzi formulēta juridiskā bāze, saskaņā ar kuru tiktu pieņemti noteikumi atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem. Es vēlos norādīt, ka viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra, jo nav skaidrs, kā būtu jāpiemēro tiesību akti. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kur viens no pāra piesakās šķiršanai, pirms otrs to ir izdarījis, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Es vēlos uzsvērt, ka jaunajai piedāvātajai regulai jārada tiesiskā noteiktība pāriem, jāgarantē paredzamība un elastīgums.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Is vēlētos apsveikt Zwiefka kungu par šo ziņojumu, kuru es atbalstu. Šī pasākuma nolūks ir izveidot skaidru, visaptverošu tiesisko regulējumu likumiem par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, atļaujot pusēm zināmu autonomijas līmeni. Šo noteikumu daudzveidīgā daba dalībvalstīs var, protams, radīt problēmas “starptautisko" šķiršanos gadījumos.

Patiešām, tāpat kā juridiskas neskaidrības par katram individuālajam gadījumam piemērojamajiem tiesību aktiem, var būt arī "sacensība ceļā uz tiesu", lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā vienu no dzīvesbiedriem. Tāpēc Eiropas Savienībai jāierobežo šie riski un trūkumi, ieviešot iespēju izvēlēties piemērojamo tiesību aktu ar savstarpēju abu pušu vienošanos. Tāpēc es piekrītu vajadzībai nodrošināt puses ar godīgu un precīzu informāciju, kas ļauj tām apzināties savu izvēli, cik ātri vien iespējams.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Pašlaik Lisabonas līguma ietvaros dalībvalstis var strādāt ciešā sadarbībā brīvības, drošības un taisnīguma jomā un it īpaši jautājumos par laulības šķiršanu un laulāto šķiršanu. Šī regula nosaka ciešu sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Spānija). Galvenais mērķis ir izskaust jebkādu ar dzimumu saistītu diskrimināciju, garantēt vienādas iespējas abiem dzīvesbiedriem, kā arī piešķirt galveno prioritāti bērnu labklājībai. Dzīvesbiedri parasti “sacenšas” par to, kurš no viņiem pirmais iesniegs šķiršanās pieteikumu, lai nodrošinātu, ka procesu vada pēc tiesību aktiem, kas labāk aizsargā attiecīgās puses intereses. Šīs regulas mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību konkrētiem pāriem un tajā pašā laikā garantēt procedūras paredzamību un elastīgumu. Es atbalstīju šo regulu tikai tāpēc, ka pašlaik tā nav skārusi Čehijas Republiku. Kopumā es ticu, ka šīs regulas ieviešana sniegs labu piemēru citām dalībvalstīm, tostarp Čehijas Republikai. Nākotnē citas dalībvalstis varēs parakstīt regulu, gūstot pieredzi no dalībvalstīm — celmlauzēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums netiecas saskaņot materiālās tiesības attiecībā uz laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu, bet izveidot saskaņotus noteikumus, lai atrisinātu starptautiskus juridiskus konfliktus. Tas nozīmē, ka mums jāstrādā starptautisko privāttiesību jomā un nevis ģimenes materiālo tiesību jomā, turklāt katrai dalībvalstij būs savi tiesību akti.

Tādēļ ir svarīgi atcerēties, piemēram, ka piedāvātā regula ar grozījumiem 7.a pantā neprasa dalībvalstij atzīt par laulību — pat tikai, lai nodrošinātu tās izbeigšanu — tādu aktu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāms par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu. Tomēr tas nevarēs ierobežot to cilvēku tiesības, kuru savienība dalībvalstī netiek atzīta, tādēļ ir jārod kompromisa risinājums šajā jautājumā.

Ņemot vērā augšminēto, es saskatu tikai lielākas skaidrības sniegšanu starptautiskās jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā ģimenes tiesību kontekstā, it īpaši attiecībā uz laulības izbeigšanu vai laulāto atšķiršanu, kā svarīgu soli tādas brīvības un tiesiskās vides izveidošanā, kurā cilvēku pārvietošanās brīvība ir realitāte.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu iepriecināts par šī ziņojuma pieņemšanu, kurš dos iespēju pāriem no dažādām dalībvalstīm vai tiem pāriem, kuri nedzīvo savā, bet gan citā valstī, izvēlēties tiesību aktu, kas attieksies uz viņu laulības šķiršanu.

2007. gadā ES bija viens miljons laulības šķiršanu, 13 % no tām bija iesaistīti dažādu tautību partneri. Šo procedūru laikā Eiropas pilsoņi saskārās ar juridiskām problēmām, kas ietekmēja viņu šķiršanos.

Es vēlos norādīt, ka Portugāle piedalās ciešākas sadarbības procesā, kas dos iespēju uzsākt pirmās darbības šajā jautājumā, kuru Padome bija apturējusi.

Man jāuzsver tas, ka šis ziņojums ir ļoti vajadzīgs — ne tikai tāpēc, lai dalībvalstij prasītu atzīt par laulību — pat tikai nolūkā to izbeigt — situāciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav uzskatāma par tādu vai varētu būt pretrunā ar subsidiaritātes principu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Es vēlos apsveikt referentu par tik grūta jautājuma kā tiesību aktu izvēle laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās pamatīgu aplūkošanu. To, cik šis jautājums ir delikāts, apliecina fakts, ka Rome III ir pirmais piemērs ES vēsturē par ciešāku sadarbību, kas tiek vadīta saskaņā ar Līgumos esošajām procedūrām. Tāpēc Regulas teritoriālā darbības joma jāierobežo līdz 14 no 27 ES dalībvalstīm. Polijas nav starp tām. Es domāju, ka ieviešot principu, kas dod iespēju pusēm izvēlēties šķiršanai piemēroto tiesību aktu, Rome III veicinās lielāku tiesisko paredzamību un noteiktību. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas ierobežoto amplitūdu — tā attieksies tikai uz tiesību aktiem, kas piemērojami statrptautiskas šķiršanās lietā — ir būtiski atbildēt arī uz tādu jautājumu kā to, kuras tiesas jurisdikcijā ir izlemt konkrētā gadījumā.

Šī problēma ir citas ES regulas — Briseles IIa — temats. Tāpēc, tāpat kā referents, es domāju, ka ir būtiski pārskatīt šo regulu, cik ātri vien iespējams, lai ieviestu forum necessitatis noteikumus. Tas kliedēs daudzu dalībvalstu bailes par to, vai viņu tiesas nebūs spiestas lemt par to pāru šķiršanu, kuru tiesību sistēma neparedz būt precētiem, kas savukārt veicinās tās pieņemt vispārējos Eiropas principus starptautiskās šķiršanās jomā, un tas neapšaubāmi padarīs vieglāku daudzu ES pilsoņu dzīvi.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Ja divi dažādu tautību cilvēki vai vienkārši divi cilvēki, kas vairs nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, plāno šķirties, viņiem jāzina, kurai tiesai ir jurisdikcija un kurā valstī. Turpmāk šie divi cilvēki, kas šķiras, drīz varēs izvēlēties, kura Eiropas Savienības tiesību sistēma regulēs viņu šķiršanos. Tas or vēl viens ļoti svarīgs solis uz priekšu "kopīgas Eiropas tiesību telpas” pakāpeniskai izveidošanai, kas ir tieši piemērojams ikdienas dzīvē katram no mums. Lai gan es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu un pirmo reizi pielietotās tā saucamās ciešākas sadarbības procedūru, es paužu nožēlu, ka šī procedūra vispār ir jāpielieto un ka vienošanos nevar noslēgt starp visām ES dalībvalstīm. Es ceru, ka citas dalībvalstis drīz kļūs par šīs sadarbības pusēm.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Čehijas Republika ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Čehijas Republika nav parakstījusi piekrišanu ciešākas sadarbības mehānisma pielietošanai piemērojamo noteikumu saderības jomā attiecībā uz tiesību normu kolīzijām. Tas ir tāpēc, ka Čehijas Republika neuzskata regulas priekšlikumu par vajadzīgu pasākumu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Tāpat arī Čehijas Republika uzskata regulu par apšaubāmu attiecībā uz subsidiaritātes principu, jo tas nepiedāvā jebkādu pievienoto vērtību, kas pamatotu tā pārkāpumu dalībvalsts nacionālajos ģimenes tiesību aktos. Čehijas Republika arī uzskata priekšlikumu par apšaubāmu attiecībā uz proporcionalitātes principu, jo izvēlētā regulas tiesību forma nav piemērots instruments, lai nodrošinātu tiesību aktu saderību tiesību normu kolīziju gadījumos valsts ģimenes tiesību aktu jomā. Tomēr tajā pašā laikā nav manos nolūkos, lai mana balss apturētu šīs valstis, kas piedāvā ciešāku sadarbību kā instrumentu tiesību normu saderības nodrošināšanai tiesību aktu kolīziju gadījumos attiecībā uz atbilstošu ģimenes tiesību aktu noteikšanu, izvēloties šo ceļu.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Priekšlikums regulai par ciešāku sadarbību piemērojamo tiesību aktu jomā laulību šķiršanai un laulāto atšķiršanai palīdz atrisināt kopīgi radušos kompleksos un jutīgos jautājumus, kas saistīti ar šķiršanās procesu spēkā esošām laulībām, kuras noslēguši dažādu tautību cilvēki. Tas izskaidro lietas pāriem, kas šķiras un ļauj tiem izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Tas arī būtiski palielina viņu tiesības uz tiesisko noteiktību jau no paša sākuma. Tā kā pieņemtā likumdošana pārsniedz Acquis communautaire, ciešākas sadarbības mehānisma pieteikums ir solis, kas ļauj dalībvalstīm atrisināt dažas starptautiskās sadarbības juridiskās problēmas saistībā ar šādu laulību pārtraukšanu.

Tas dod citām dalībvalstīm, kas nepiedalās šajā posmā, pietiekamu iespēju laika gaitā novērtēt šīs regulas priekšlikuma pozitīvo un negatīvo ietekmi un izlemt, vai to parakstīt. Vairākus gadus un vairākās pienācīgi pamatotās lietās tas bija ārvalstu tiesību akts, kas tika piemērots šādos šķiršanās procesos Čehijas Republikā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunā regula dos iespēju starptautiskiem pāriem (pāriem ar atšķirīgu tautību, pāriem, kas dzīvo atšķirīgās valstīs vai pāriem, kas dzīvo kopā citā valstī, kas nav viņu valsts vai viņu izcelsmes valsts) izvēlēties valsts tiesību aktus, kas piemērojami viņu laulības šķiršanai, paredzot, ka vienam no partneriem ir saistība ar attiecīgo valsti, piemēram, pastāvīgā uzturēšanās vieta vai tautība. Jaunie noteikumi arī izskaidro tiesību aktus, kas piemērojami tad, ja starp partneriem nav noslēgta vienošanās. Jaunā regula dos iespēju, piemēram, spāņu-portugāļu pārim, kas dzīvo Beļģijā, izvēlēties, vai viņu laulības šķiršanā piemērojamiem tiesību aktiem jābūt portugāļu, spāņu vai beļģu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Laulības šķiršana ir nopietns jautājums. Bieži vien tas ietver saplēstus traukus un sadalītus īpašumus. Es ļoti apbrīnoju referenta T. Zwiefka ideālismu. Kas notiek tad, ja vācu vīrs vēlas tikt šķirts Vācijā, bet viņa sieva vēlas šķirties Sicīlijā tāpēc, ka viņas māte ir sicīliete? Kā jūs sadalīsiet putekļu sūcēju un veļas mazgājamo mašīnu, ja nepastāv vienošanās? Ideja ir laba, bet to vajag noslīpēt. 90 % no laulību šķiršanām ir traģēdija un skandāls. Es esmu “par”, bet paskatīsimies uz detaļām, kad apspriežam šo dokumenta veidu. Mums vajadzīgs likums, nevis noteikumi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šķiršanās un laulības šķiršana vienmēr ir sarežģīti jautājumi un ietver veselu virkni tiesisko seku. Viss kļūst jo īpaši problemātisks, ja vīrs un sieva ir no dažādām valstīm. Mēs esam meklējuši risinājumu Eiropas Savienībā, bet esam spējuši vien piekrist ciešākas sadarbības procedūrai, kas iesaistītajiem — citiem vārdiem sakot, pāriem no dažādām ES dalībvalstīm, kuri šķiras — tikai mazliet atvieglo situāciju. Šīs procedūras darbības joma nav noteikta, un tāpēc tā nav pavisam skaidra.

Protams, sadarbība nenozīmē, ka spriedumiem, tādiem kā laulības šķiršanas lietā, jābūt atzītiem dalībvalstī, kurā nav tiesību normas to darīt. Tāpat procedūrai nav jāpiedāvā iespēja piespiest dalībvalstis atzīt viendzimuma attiecības „caur sētas durvīm”. Tajā pašā laikā maz uzmanības tika veltīts vecāku tiesībām pārrobežu šķiršanās gadījumā. Šī iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par ziņojumu, jo es ticu, ka tas ir vajadzīgs, lai radītu skaidru un visaptverošu tiesiko regulējumu tiesību aktos, kas attiecas uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Pirmoreiz ar 3.a panta nosacījumu ieviešanu pāriem tiek dota iespēja ar savstarpēju vienošanos noteikt šķiršanās procedūrai piemērojamos tiesību aktus. Es arī uzskatu, ka mums jānodrošina tas, ka pušu izdarītā izvēle ir pamatota uz informētību, citiem vārdiem sakot, ka abi pāra dalībnieki ir bijuši pietiekami informēti par viņu lēmuma praktiskajām sekām. Šajā ziņā ir jānodrošina, ka informācija ir precīza un pilnīga. Es domāju, ka ir svarīgi aizsargāt pāra attiecības, lai šķiršanās akts notiktu skaidrā, caurskatāmā un vienprātīgā veidā starp abām pusēm, kas tādā veidā kļūst par lēmumu pieņēmējiem ar līdzvērtīgām tiesībām.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Portugāle kopā ar 13 citām ES dalībvalstīm (Spāniju, Itāliju, Ungāriju, Luksemburgu, Austriju, Rumāniju, Slovēniju, Bulgāriju, Franciju, Vāciju, Beļģiju, Latviju un Maltu) piedalās pirmajā ciešākās sadarbības izmēģinājumā ES vēsturē. Šī ciešākā sadarbība tiek piemērota laulības šķiršanas un laulāto un īpašuma atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā.

Es nobalsoju par šo ziņojumu attiecībā uz regulu, kas nosaka skaidrus noteikumus par procedūru starptautiskiem pāriem (kad laulātajiem draugiem ir dažādas tautības), kas vēlas šķirt laulību vai veikt laulāto vai īpašuma atšķiršanu savās izcelsmes vai mītnes valstīs. Tas ir pilnībā saskaņots jautājums, kas atvieglos daudzu eiropiešu dzīves. Tas ir arī simbolisks brīdis, jo pirmo reizi starp ES dalībvalstīm tiek izmantota ciešāka sadarbība.

Šo noteikumu mērķis ir stiprināt tiesisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz šķiršanos un laulāto un īpašuma atšķiršanu. Vienošanās paredz tikai konfliktsituāciju, nevis valstu galveno tiesību aktu, saskaņošanu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu kustība. Tiesiskā situācija Eiropas līmenī attiecībā uz tiesību aktiem dažādu tautību pāru laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā pašlaik ir ļoti neskaidra. Tas bieži noved pie “sacensības ceļā uz tiesu”, kurā viens no laulātajiem tiesā iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to nav paspējis izdarīt otrs laulātais, lai nodrošinātu, ka process notiek saskaņā ar tiesību aktiem, kurus viņš vai viņa uzskata par izdevīgākiem viņa vai viņas interesēm. Regulas priekšlikuma nolūks ir radīt pāriem tiesisko noteiktību un garantēt paredzamību un elastīgumu. Es tāpēc esmu gatavs piekrist referentam Zwiefka kungam, kurš atbalsta noteikumu būtību, lai ieviestu tiesību aktus laulību šķiršanu un laulāto atšķiršanas jomā .

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija (atsauca savu prasību 2010. gada 3. martā), Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija iesniedza Eiropas Komisijai prasību, norādot, ka tās savā starpā plāno izveidot ciešāku sadarbību laulības lietās piemērojamo tiesību jomā un uzaicināja Komisiju par šo jautājumu iesniegt Eiropas Padomei priekšlikumu. Iedzīvotāju arvien pieaugošā mobilitāte rada vajadzību, no vienas puses, pēc lielākas elastības, savukārt no otras — pēc lielākas tiesiskās noteiktības. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomās, sniedzot laulātajiem draugiem iespēju izvēlēties savas laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus.

Regula attieksies tikai uz laulības šķiršanu vai laulības saistību pārtraukšanu (laulāto atšķiršanu), bet neattieksies uz jautājumiem, kas saistīti ar fizisko personu tiesībspēju un rīcībspēju, laulības pastāvēšanu, spēkā esamību vai atzīšanu, laulības atzīšanu par neesošu, laulāto vārdiem, laulības mantiskajām sekām, vecāku atbildību, uzturēšanas saistībām, trastiem vai mantošanu, — pat ja tie rodas tikai kā iepriekš izlemjami jautājumi laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības kontekstā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība, kurā ir garantēta brīva personu kustība, ir viens no Eiropas Savienības pašiem svarīgākajiem mērķiem. Es tāpēc vērtēju atzinīgi šo priekšlikumu, ar ko tiek ieviesta lielāka tiesiskā drošība attiecībā uz piemērojamo tiesību identificēšanu laulību šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos dalībvalstīs, un es vēlētos, lai citas dalībvalstis pievienotos centieniem saskaņot valstu noteikumus par tiesiskajiem konfliktiem šajā jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šis teksts paredz risināt tādas problēmas kā šī, piemēram: A un B ir dažādu dalībvalstu pilsoņi, kuri ir stājušies viendzimuma laulībā vienā no dalībvalstīm, kurā ir ieviests tiesību akts, kas atļauj šādas laulības. Trīs gadus viņu pastāvīgā dzīvesvieta bija dalībvalstī, kurā viendzimuma laulības nav atļautas, bet kura ir piedalījusies regulas par piemērojamo likumu saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru pieņemšanas procesā. A un B vēlas šķirt savu laulību.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju noteikumiem vienīgās tiesas, kurām šajos apstākļos ir jurisdikcija, ir tās dalībvalsts tiesas, kuras pastāvīgie iedzīvotāji viņi ir. Tas acīmredzami nav taisnīgi attiecībā pret minēto pāri, kuram radīsies ievērojamas neērtības un būs jāzaudē daudz laika, lai uzsāktu savu laulības šķiršanas procedūru citas tiesas jurisdikcijā.

  Alf Svensson (PPE), rakstiski. − (SV) Kad Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par priekšlikumu Eiropas Padomes regulai, kas īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos piemērojamo likumu jomā, es izvēlējos atturēties no balsošanas. Manuprāt, ģimenes tiesības, piemēram, laulību šķiršanas regulēšana, ir joma, kurā vajadzētu atbalstīt subsidiaritātes principu un kurā katrai dalībvalstij vajadzētu pieņemt pašai savus lēmumus. Sadarbība, par ko šajā ziņojumā tiek runāts, ES dalībvalstīm ir brīvprātīga, un tajā pagaidām ir iesaistījušās 14 valstis. Zviedrija nav to skaitā. Es uzskatu, ka man kā EP deputātam no Zviedrijas nebūtu gluži pareizi pieņemt nostāju par tiesību aktu, kas attiecas tikai uz sadarbības formu, kurā Zviedrija nav iesaistījusies.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Ņemot vērā, ka starp dažādu tautību partneriem ES katru gadu tiek noslēgts 16 miljoni laulību, no kurām aptuveni 140 000 katru gadu tiek šķirtas, sarunas un vienošanās šajā jautājumā ir būtiskas, lai iedzīvotājiem garantētu vajadzīgo tiesisko noteiktību. Pēc tam, kad atsevišķas dalībvalstis bija balsojušas par daudzajām iniciatīvām šajā jomā, ciešākas sadarbības procedūra vismaz 14 valstīm tagad ir devusi iespēju ieviest vajadzīgos kritērijus.

Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A7-0340/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, ko daļēji sekmēja kredītreitingu aģentūras, ir parādījusi, ka ir jāievieš kredītreitingu aģentūru klasifikācijas un uzraudzības mehānisms. Es piekrītu šajā ziņojumā paustajam mudinājumam Eiropas līmenī izveidot to kredītreitinga aģentūru reģistrācijas un uzraudzības sistēmu, kuras nosaka reitingus, ko izmantot Eiropas Savienībā, kā arī apsvērumiem par to reitingu izmantošanas nosacījumiem Eiropas Savienībā, ko nosaka aģentūras trešās valstīs. Vienošanās, kas panākta par Eiropas uzraudzības struktūru un stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, tagad ļauj veikt šo aģentūru efektīvu uzraudzību. Ir būtiski, lai kopš paša sākuma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) spētu īstenot savas pilnvaras, nodrošinot to kredītreitinga aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzību, cieši sadarbojoties ar to valstu iestādēm. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka ASV arī ir nolēmusi sagatavot stingrākus noteikumus par uzraudzību šajā jomā, ņemot vērā to, ka Komisija arī apsver iespēju strādāt pie turpmākas saskaņošanas starptautiskā līmenī.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru pārraudzības un uzraudzības mehānisms. Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, ietekmēja šo iniciatīvu. Es piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Tomēr ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Principā kredītreitingu aģentūras sagatavo neatkarīgus atzinumus par iestādes kredītspēju, parādu, finanšu saistībām vai finanšu instrumentu. Tomēr šo aģentūru atzinumi dažkārt var nopietni ietekmēt tās valsts ekonomiku, kuras finanšu stabilitāti tās vērtē. 2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma Regulu (EK) Nr. 1060/2009, kuras mērķis ir reglamentēt aģentūru darbību, lai aizsargātu ieguldītājus un Eiropas finanšu tirgus pret ļaunprātīgas darbības risku. Tajā ir noteikti kredītreitingu piešķiršanas nosacījumi, kā arī noteikumi par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību. Tikmēr ekspertu grupas sagatavotā ziņojumā tika secināts, ka ir jāuzlabo uzraudzības struktūra, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un to smagumu. Ar regulu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) tika izveidota Eiropas Uzraudzības iestāde. Lai šī iestāde darbotos bez sarežģījumiem un būtu pareizi iekļauta kopējā finanšu regulējuma sistēmā, bija jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas uzlabo kontroli pār kredītreitingu aģentūrām.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavojis mans izcilais kolēģis un draugs J. P. Gauzès no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru tiek grozīta 2009. gada regula par kredītreitingu aģentūrām un kurā šo iestāžu uzraudzības pilnvaras piešķirtas jaunizveidotajai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Es atbalstu referenta piedāvātos uzlabojumus, jo īpaši jaunu pilnvaru nodošanu EVTI, kuras Komisija bija paredzējusi paturēt sev, sevišķi attiecībā uz sodiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai EVTI varētu deleģēt daļu savu funkciju valstu iestādēm. Man ir žēl, ka nekur nav pieminēts (kaut gan, iespējams, šāds regulatīvs grozījums nav pareizais līdzeklis) jautājums par valstu novērtēšanu un attiecīgo uzraudzību, kurai jābūt ieviestai, novērtējot valstis. Es ierosinu izveidot publisku Eiropas aģentūru valstu vērtēšanai, kas garantētu vajadzīgo specializāciju un neatkarību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Pasaules finanšu krīze apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un to kopēja kontrole. Es atbalstīju šo svarīgo dokumentu. 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas izdod Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Ir jābūt uzticamai uzraudzības un kontroles sistēmai, un tāpēc es atbalstu ierosinātos grozījumus, kas stiprinās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Šai iestādei ir jāpalīdz uzsākt darbu pie kredītreitingu aģentūru, kas darbojas ES, uzraudzīšanas, lai tā varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ekonomikas un finanšu krīze, kas ietekmēja visu pasauli, apliecināja, ka ir jāizveido kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānisms. Tādēļ Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu organizēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Svarīgi ir tas, ka šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs piemērot sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Es piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī. Turklāt Parlaments ierosina galvenokārt pievērsties EVTI iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Šīs reitingu aģentūras atklāti kalpo starptautisko spekulantu interesēm. Tās rada negatīvas sekas kopš krīzes sākuma, un tā tas ir joprojām. To mērķtiecīgā un patvaļīgā valstu kredītreitingu mazināšana gan ES, gan ārpus tās liek šīm valstīm nonākt spekulāciju un aizņemšanās apburtajā lokā. Lielāki tēriņi palielina valstu finanšu problēmas un bagātina tirgus uz to rēķina. Jo īpaši eiro zonā kredītreitingu aģentūru lomai un praksei ir negatīva ietekme arī uz eiro stabilitāti. ES uzņemas nopietnu politisku atbildību, piešķirot tām tiesības novērtēt gan uzņēmumus, gan dalībvalstu ekonomiku. Es uzskatu, ka nekavējoties jāveic efektīvi pasākumi, lai izbeigtu reitingu aģentūru spekulatīvo darbību, un tātad ir radikāli jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009. Šajā ziņojumā ir daži pozitīvi, bet diemžēl vāji priekšlikumi, un tajā ir sperti vien bikli soļi šajā virzienā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šo izmaiņu nepieciešamība izriet no vajadzības pielāgot Regulu (EK) Nr. 1060/2009 jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un saistībā ar jauna mehānisma ieviešanu reitingu aģentūru darbības centralizācijai.

Tādēļ Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Mums tagad ir jānodrošina, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras, un jānodrošina to kredītreitingu aģentūru stingra uzraudzība, kuras darbojas Eiropas Savienībā, kā arī to aģentūru no trešajām valstīm, kuru reitingi ir atļauti Eiropas Savienībā, uzraudzība.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Šis ziņojums ir pašreizējās direktīvas tehnisks grozījums, un tas, sākot ar 2011. gada janvāri, piešķirs pilnvaras jaunajai uzraudzības iestādei EVTI. Mums jāatceras, ka ir sagaidāmi vēl pilnīgāki, visaptveroši kredītreitingu aģentūru uzlabojumi 2011. gadā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Teorētiski kredītreitingu aģentūru darbību jau uzrauga un reglamentē Eiropas līmenī. Bet vai tas ir apšaubījis trīs Amerikas aģentūru dominanci, kuras valda Eiropas tirgos, attiecībā uz valsts parādu un tādā veidā — uz likmēm, ar kādām Eiropas valstis var aizņemties? Baidos, ka nē. Tas neapturēja ne Standard & Poor draudus samazināt Beļģijas reitingu, turklāt vēl pavisam nesen, ne Moody's draudus Spānijai, ne arī Fich draudus Īrijai.

Neviena no šīm aģentūrām nav saņēmusi sodu — nedz no saviem klientiem, nedz aptraipītas reputācijas veidā — par to, ka tās nav pienācīgi veikušas savus uzdevumus Enron vai augsta riska hipotekāro kredītu krīzēs. Tagad tās tiecas iegūt politisku nozīmi: draudi Beļģijai kā mēģinājums piespiest izveidot valdību; draudu nepaušana Francijai, lai mākslīgi novērstu eiro zonas sadrumstalotību. Patiesībā tām ir vara tāpēc, ka tirgi nav regulēti, un jūsu dokumenti, par kuriem es tomēr balsoju, daudz nedarīs, lai uzlabotu šo situāciju.

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes paliks atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam. Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, taču pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu; tā ir tikai psiholoģiski jauna rīcība, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā.

Tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām traukties uz priekšu neatkarīgi ne no kā. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma, nekā vispār nekāda.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Es balsoju par ziņojumu par kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības ieviešanu. Es pilnībā piekrītu Gauzès kunga ziņojuma saturam par priekšlikumu regulai, kurā izklāstīts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) veiktas kredītreitingu aģentūru centralizētas uzraudzības modelis, jo īpaši ņemot vērā kredītreitingu aģentūru sniegto pakalpojumu mobilitāti un to tūlītējo ietekmi uz finanšu tirgiem. Centralizēta uzraudzība varētu radīt labāku pārredzamību attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un varētu veicināt lielāku konkurenci starp dažādām aģentūrām. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr mani māc bažas, ka ierosinātais periods, kurā jāveic visas izmaiņas attiecībā uz pilnvaru un pienākumu pārnešanu no attiecīgajām uzraudzības iestādēm dalībvalstīs uz EVTI, ir pārāk īss, un tāpēc es uzskatu, ka tas ir jāpagarina.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta regula par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi par to, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu aģentūras. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, paredz, ka EVTI īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc ir jāgroza regula par kredītreitingu aģentūrām, lai organizētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes īstenoto kredītreitingu aģentūru akreditāciju un uzraudzību. Šai iestādei tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības pilnvaras un arī izmeklēšanas pilnvaras, un tā varēs noteikt sodu šīs regulas nepiemērošanas gadījumā. Sodus piemēros dalībvalstis.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir vajadzīgs. Mums jāņem vērā tas, ka kredītreitingu aģentūras daļēji veicināja krīzi. 2011. gadā mēs no Komisijas saņemsim priekšlikumu par dažādiem papildu pasākumiem attiecībā uz reitingiem, un pēc šī ziņojuma pieņemšanas šādus pasākumus varēs ieviest. Iepriekš minētie apsvērumi pārliecināja mani atbalstīt šo ziņojumu, ko es izdarīju, apliecinot savu pārliecību, ka tas ātri stāsies spēkā un mēs sagaidīsim pozitīvu iznākumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Privātām kredītreitingu aģentūrām ir piešķirtas jaunas tiesības noteikt standartus un jaunas pilnvaras, ko tām sola deleģēt valstu iestādes. To atkarībai no privātajiem partneriem nav robežu; nedz arī to patvaļīgajai dabai. Valstu iestādes ir padevušās. Tas ir apkaunojoši.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jāstrādā pie šīm izmaiņām, lai Regulu (EK) Nr. 1060/2009 varētu pielāgot jaunajai Eiropas uzraudzības struktūrai un lai varētu ieviest jauno kredītreitingu aģentūru darbību centralizācijas mehānismu. Tādējādi Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI) tiks piešķirtas neatkarīgas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Ir būtiski, lai EVTI spētu īstenot savas pilnvaras un nodrošinātu to kredītreitingu aģentūru stingru uzraudzību, kuras darbojas Eiropas Savienībā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu, jo, lai gan esmu par daudziem tajā iekļautajiem punktiem un par vispārīgajiem priekšlikumiem par kredītreitingu aģentūru un citu finanšu iestāžu labāku pārredzamību un uzlabotu informēšanu un uzraudzību, šis priekšlikums kalpos profesionālu ieguldītāju interesēm, kuri ir ļoti attālināti no tā, ko dēvē par „reālo ekonomiku”, jo šis ziņojums piešķir viņiem lielāku juridisko drošību. Tāpēc, lai gan es piekrītu šajā ziņojumā paustajam, ka ir cītīgi jāstrādā, lai nodrošinātu pārredzamību un tiesības uz skaidru informāciju finanšu sistēmā, es uzskatu, ka daudz vairāk vajag izbeigt finanšu spekulācijas un strādāt pie tāda regulējuma izveides, kas liktu finanšu tirgiem būt dalībvalstu uzraudzībā. Šajā ziņojumā ir ietverta virzība uz pārredzamību, informētību un zināmu finanšu dalībnieku uzraudzību, taču tas tiek veikts piesardzīgi un no kapitālistiskas perspektīvas, kas mēģina apmierināt finanšu nozari. Es tam nepiekrītu un to neatbalstu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Tas ir ļoti svarīgs instruments, lai ne vien informētu ES iedzīvotājus par stāvokli uzņēmumos un bankās, bet arī salīdzinātu dažādu zīmolu un preču konkurētspēju. Es balsoju par šo ziņojumu. Es arī ceru, ka turpmāk šī regula tiks papildināta ar politisko partiju un plašsaziņas līdzekļu reitingu kontroli, lai novērstu manipulācijas ar sabiedrības viedokli par naudu. Kredītreitingu aģentūras nestrādā pietiekami, lai iegūtu informāciju un to analizētu. Tās ir gatavas parādīt izdevīgus rezultātus tiem, kuri maksā. Visi tie, kuri manipulē ar sabiedrības viedokli un tādējādi nodod sabiedrību, ir pelnījuši smagu sodu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairāk nekā jebko citu finanšu krīze ir mums skaidri parādījusi, ka kredītreitingu aģentūru rokās ir bīstams monopols un ka to vērtējumi ne vienmēr ir adekvāti un dažkārt ļoti riskanti. Tāpēc ir svarīgi izveidot reitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tā kā šīs aģentūras ir ļoti sarežģītas finanšu tirgu sistēmas daļa, tika pieņemts lēmums šajā nolūkā ieviest divkāršu sistēmu. Turklāt ziņojumā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu aģentūru piešķirtos reitingus var izmantot Eiropas Savienībā.

Protams, ir būtiski, lai uzraudzības sistēma ļautu piemērot sankcijas. Nākotne rādīs, kādā apmērā tās faktiski tiks piemērotas. Tas, ka tagad ir izveidotas vairākas ES uzraudzības iestādes, kas paredz lielāku administrāciju un izmaksas, nav labi Eiropas nodokļu maksātājiem. Balsojot es to ņēmu vērā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka:

- par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību Eiropas Savienībā jābūt atbildīgai tikai Eiropas Uzraudzības iestādei (EUI), proti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kurai jābūt ekskluzīvām pilnvarām parakstīt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

- EUI (EVTI) jābūt atbildīgai par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un pastāvīgu uzraudzību ar tiesībām, sagatavojot vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu, iegūt visu vajadzīgo informāciju no kredītreitingu aģentūrām, kredītreitingu noteikšanas pasākumos iesaistītajām personām, organizācijām, kas tiek vērtētas, un ar tām saistītām trešām pusēm; trešām pusēm, kurām kā apakšuzņēmējiem uzdots veikt jebkādus darba uzdevumus, un jebkādām citām personām, kuras ir cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai to darbību;

- ka pēc attiecīgo iestāžu uzraudzības pilnvaru nodošanas EUI (EVTI) kredītreitingu aģentūras reģistrācijai, ko atļāvusi attiecīgā iestāde, jābūt derīgai visā Eiropas Savienībā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām.

Tā ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Tāpēc es balsoju par un atbalstu referentu Gauzes kungu, kurš ierosina galvenokārt pievērsties Eiropas Vērstpapīru un tirgu iestādes iesaistīšanai kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un tās jauno uzdevumu un pilnvaru noteikšanai. Patiesībā ir svarīgi, lai EVTI tūlīt pēc tās izveides spētu īstenot savas pilnvaras pienācīgi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī trešo valstu kredītreitingu aģentūras, kuru reitingi būs atļauti ES.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo piekrītu, ka noteiktas kredītreitingu aģentūras vērtēta finanšu instrumenta izdevēja sniegtās informācijas pārredzamība var potenciāli radīt ievērojamu pievienoto vērtību attiecībā uz tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pasaules finanšu krīze, kuru veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot šo aģentūru kontroles un uzraudzības mehānismu. Tādēļ 2009. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Tas ļāva Eiropas līmenī izveidot reģistrācijas un uzraudzības sistēmu kredītreitingu aģentūrām, kas nosaka Eiropas Savienībā izmantotos reitingus. Tajā ir arī paredzēti noteikumi, kā Eiropas Savienībā ir izmantojami reitingi, ko izdevušas trešo valstu kredītreitingu aģentūras, piemērojot reitingu dubultās līdzvērtības un apstiprināšanas sistēmu. Iepriekšējās debatēs par Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pieņemšanu referents uzstāja, ka ir vajadzīga vienota kredītreitingu aģentūru uzraudzība un kopēja to produktu kontrole Eiropas Savienības līmenī.

Šis princips tika atbalstīts, un Komisija apņēmās izstrādāt tiesību akta priekšlikumu šajā jomā. Panāktā vienošanās par Eiropas uzraudzības struktūru, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī, ļauj turpmāk efektīvi uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Šajā regulā, ar ko izveido EVTI, ir uzsvērts, ka šī iestāde īstenos neatkarīgas uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Regulā ir ietverta gan kredītreitingu aģentūru uzraudzība, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, gan valstu līmenī uzraudzītu atsevišķu organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzība. Valstu uzraudzības iestādes joprojām būs atbildīgas par šo atsevišķo organizāciju kredītreitingu izmantošanas uzraudzību. Tomēr valstu iestādēm nebūs pilnvaru veikt uzraudzības pasākumus pret kredītreitingu aģentūrām regulas pārkāpumu gadījumos. Tieši šajā jautājumā šis priekšlikums tiek pārbaudīts attiecībā uz atbilstību samērīguma principam.

Ar šo priekšlikumu tiek izveidota kontroles sistēma, kurai pašreizējās neoliberālās vides kontekstā nav noteikumu par tās reālu, būtisku pielietojumu, kas būtu plašāks par šo psiholoģiski jauno rīcību, kas galvenokārt vērsta uz sabiedrību kopumā. Tomēr tā nav izstrādāta, lai aizstātu iepriekšējo sistēmu; tā ir izstrādāta, lai ieviestu jaunu kontroles sistēmu, kas iepriekš nav pastāvējusi, pat šādā formā, un tieši tas ir ļāvis kredītreitingu aģentūrām neapdomīgi traukties uz priekšu. Šajā ziņā varbūt ir labāk, lai būtu šāda sistēma nekā vispār nekāda.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Sāk īstenoties finanšu tirgu regulēšanas pakāpeniskais process. Ir uzlabota ieguldītāju aizsardzība, un ir nodrošināta labāka pārredzamība. Noteikumi tagad ir plašāki un visaptverošāki un tāpēc nodrošina labāku aizsardzību visiem dalībniekiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Pasaules finanšu krīze, kuru daļēji veicināja arī kredītreitingu aģentūras, apliecināja vajadzību izveidot kredītreitingu aģentūru novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Šī iemesla dēļ 2011. gada 1. janvārī darbu sāks Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

Vienlaikus krīze, kas joprojām turpinās, un pastāvīgie jaunie atklājumi par tirgus mehānismiem liek pastāvīgi pielāgot un vajadzības gadījumā paplašināt šīs iestādes uzdevumus un pilnvaras. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju detalizēto formulējumu un precizējumus par EVTI pilnvarām un tās attiecībām ar attiecīgajām valstu iestādēm. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Anja Weisgerber (A7-0050/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tas sekmē vajadzīgo ES tiesiskā regulējuma vienkāršošanu. Es uzskatu, ka pašlaik spēkā esošās direktīvas metroloģijas jomā vairāk kavē, nekā palīdz strādāt šajā jomā. Vienlaikus es piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpieņem tāds risinājums, kas paredz ne tikai minēto direktīvu atcelšanu, bet arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Metroloģija ir zinātne par mērījumiem. Kopš seniem laikiem eiropieši visās jomās (garums, tilpums, spirta saturs utt.) ir pieņēmuši daudzas mērīšanas sistēmas. Piemēram, metriskās sistēmas pieņemšana ir nodrošinājusi labāku sadarbību starp dažādiem ekonomikas dalībniekiem Eiropas kontinentā un pēc tam visā pasaulē. Tomēr daudzās jomās pastāv ļoti dažādi mēri un mēru sistēmas. Vēloties likvidēt sadarbības šķēršļus starp eiropiešiem, Eiropas Savienība ir izveidojusi ilglaicīgu mēru sistēmu saskaņošanas politiku. Direktīva 2004/22 bija svarīgs solis šajā virzienā. Tā kā mēs gatavojamies pārskatīt šo tiesību aktu, vairāki instrumenti tagad ir izrādījušies novecojuši un ir jāatceļ, lai direktīvu padarītu vieglāk lasāmu. Es atbalstīju šo tekstu, jo tajā ir veikti atzinīgi vērtējami metroloģijas tiesību aktu pielāgojumi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu, ka ir jāvienkāršo Kopienas acquis un jāatjaunina direktīvas, kas vairs netiek piemērotas, pielāgojot tās mūsdienām. Attiecīgās direktīvas ir novecojušas un neveicina labāku regulējumu. Komisija domā, ka tiesību akti metroloģijas jomā nav jāsaskaņo, jo tā uzskata, ka starp dalībvalstīm ir pietiekama sadarbība un ka pašreizējā noteikumu kopējas atzīšanas situācija, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskiem parametriem, ir atbilstoša. Tomēr ir jāņem vērā, ka regulējuma vakuums šajā jomā radītu kaitējumu un ka mēs nedrīkstam veicināt juridisku nenoteiktību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriestajā ziņojumā runa ir par iespēju atcelt līdz astoņām direktīvām attiecībā uz metroloģiju sešās nozarēs, lai vienkāršotu Eiropas tiesību aktu kopumu šajā jomā: par aukstā ūdens skaitītājiem neattīrītam ūdenim (Direktīva 75/33/EEK); par spirta skaitītājiem un spirta tabulām (direktīvas 76/765/EEK un 76/766/EEK); attiecīgi par vidējas precizitātes atsvariem un atsvariem, kuru precizitāte ir lielāka par vidējo (direktīvas 71/317/EEK un 74/148/EEK); par transportlīdzekļu riepu spiediena mērītājiem (Direktīva 86/217/EEK); par graudu standartmasu (Direktīva 71/347/EEK) un par kuģu tilpņu kalibrēšanu (Direktīva 71/349/EEK).

Starp dažādajām iespējām attiecībā uz šīm astoņām direktīvām, kas tika apskatītas, proti — to pilnīgu atcelšanu, atcelšanu ar nosacījumiem un bez pasākumu veikšanas — Komisija secināja, ka nav nevienas iespējas, kas izceltos. Tomēr nolūkā uzlabot regulējumu Komisija atbalsta visu direktīvu pilnīgu atcelšanu, proti, tā atbalsta jaunu regulējumu mērinstrumentu jomā.

Es atbalstu šo Komisijas izvēli no likumdošanas izcilības viedokļa, lai gan uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vienkāršs un atjaunināts Kopienas acquis ir viens no ES mērķiem. Nav jēgas paturēt pilnīgi novecojušus noteikumus. Attiecībā uz metroloģiju pastāv viedoklis, ka nav jāveic nekāda saskaņošana, jo spēkā esošie tiesību akti ir kopēji atzītu noteikumu kopums, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu starptautiskajiem parametriem. Tomēr ir svarīgi, lai regulējumā par šo jautājumu netiktu radīta plaisa un lai nebūtu juridiskas nenoteiktības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju, jo tāpat kā referente es atbalstu vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Es arī atbalstu viedokli, ka „dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana izraisīs juridisku neskaidrību”. Es uzskatu, ka šās direktīvas par mērinstrumentiem ir jāatceļ un jāvienkāršo, pārskatot metroloģijas juridisko pamatu — Mērinstrumentu direktīvu. Kopumā es uzskatu, ka tā ir pozitīva rīcība, lai vienkāršotu ES tiesību aktus, jo tā uzlabos iedzīvotāju piekļuvi šiem tiesību aktiem un ļaus efektīvāk strādāt šajā jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašlaik astoņas ES direktīvas aptver metroloģijas jomu sešās dažādās nozarēs. Tāpēc saskaņā ar labākas likumdošanas principu Komisija ierosina atcelt šīs direktīvas. Kā norāda Komisija, saskaņošana nav vajadzīga, jo pašreizējā situācija dalībvalstu noteikumu savstarpējas atzīšanas jomā ir apmierinoša. Tomēr referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību. Es balsoju par ziņojumu, jo referente ņems vērā juridiskās neskaidrības problēmas.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas direktīvu atcelšana būtībā nozīmē to, ka Eiropas Savienības sistēmā tiks radīts regulējuma vakuums, bet tādas sistēmas kā metroloģijas jomas direktīvu regulējuma modernizācija noteikti ir solis uz priekšu, lai izveidotu plašāku un mūsdienīgāku kopēju sistēmu. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojumu, ar ko atceļ astoņas Padomes direktīvas par metroloģiju. Tomēr princips, ko atbalsta Padome un Komisija, ir trauslā līdzsvarā, jo katrai dalībvalstij būs jāpaļaujas uz valstu standartu savstarpējo atzīšanu, izvairoties no problēmu radīšanas uzņēmējiem nozarē, kas balstās uz metroloģijas noteikumiem, kamēr netiks pieņemta mērinstrumentu direktīvas pārskatīta versija, kas saskaņos attiecīgos tiesību aktus Eiropas līmenī.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu referentes nostājai, kura attiecībā uz metroloģiju atbalsta labāku regulējumu.

Komisija atbalstīja visu astoņu ar metroloģiju saistīto direktīvu pilnīgu atcelšanu, tomēr referentes nostāja ir līdzsvarotāka, piešķirot dalībvalstīm vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus par metroloģiju saskaņot Eiropas līmenī. Tādēļ ir noteikts pārejas periods, lai izanalizētu direktīvu atcelšanas iespējamās sekas un izanalizētu šīs jomas pamatdirektīvas (Direktīvas 2004/22/EK) pārskatīšanas nepieciešamību.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Es piekrītu referentei Weisgerber kundzei, kura atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par pārējām.

Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Es atkārtoti norādu, ka piekrītu referentes nostājai, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Visu astoņu direktīvu atcelšana, visticamāk, radīs papildu administratīvo slogu, jo dalībvalstis varēs ieviest valsts noteikumus par mērinstrumentiem, ko reglamentē direktīvas, kuras tiek atceltas. Ne tās direktīvas, kas tiek atceltas, ne pārējās, kuras palikušas spēkā, neuzlabos patērētāju aizsardzības kopējo līmeni. To var sasniegt, tikai tās grozot. Es uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī. Es arī atbalstu referentes priekšlikumu pabeigt šo procesu līdz 2014. gada 1. maijam. Tādēļ es balsoju pa šo ziņojumu, jo tajā ir izvēlēts risinājums, saskaņā ar kuru direktīvas tiks atceltas, taču vienlaikus tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu vispārējam mērķim uzlabot regulējumu metroloģijas jomā. Tomēr es uzskatu, ka būtu ieteicams to izvērtēt plašāk, jo pārsteidzīga standartizācija varētu radīt lielāku sabrukumu un juridisko nenoteiktību nekā priekšrocības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments parāda, ka tas atbalsta vispārējo mērķi uzlabot regulējumu. Tomēr attiecībā uz šo priekšlikumu nav skaidrs, kāda būtu vislabākā izvēle. Komisija savā ietekmes novērtējumā, salīdzinot dažādās izvēles iespējas attiecībā uz šīm 8 metroloģijas direktīvām (pilnīga atcelšana, atcelšana ar nosacījumiem vai to saglabāšana pašreizējā redakcijā), secina, ka neviena no izvēles iespējām nešķiet būtiski labāka par parējām. Tomēr labāka regulējuma nolūkā Komisija drīzāk atbalsta visu minēto direktīvu pilnīgu atcelšanu (un paļaujas uz dalībvalstu noteikumu savstarpēju atzīšanu), nevis saskaņošanu (t. i., Mērinstrumentu direktīvas noteikumu pārskatīšanu). Eiropas Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu izpētīt, vai minēto direktīvu atcelšana neizraisīs juridisku neskaidrību, kas savukārt radītu vajadzību attiecīgos noteikumus saskaņot Eiropas līmenī.

Tāpēc mēs izvēlējāmies risinājumu, kas paredz minēto direktīvu atcelšanu un arī pietiekami daudz laika, lai izanalizētu iespējamās sekas šīs jomas juridiskā pamatinstrumenta — Mērinstrumentu direktīvas (2004/22/EK) — plašākas pārskatīšanas kontekstā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir dots ievērojams ieguldījums birokrātijas mazināšanā, ko pastāvīgi tiek aicināts darīt, un tas ļauj atcelt vairāk nekā 20 direktīvas, kuras ir novecojušas vai vairs nav vajadzīgas. Tā ir pareizā pieeja, lai veidotu vienkāršāku un racionālāku Eiropu.

Ziņojums: Zita Gurmai, Alain Lamassoure (A7-0350/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es atbalstīju šo svarīgo rezolūciju, jo esmu pārliecināta, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva būs ietekmīgs programmu plānošanas instruments un ka tas Eiropas Savienībā veicinās plašākas pārrobežu diskusijas. Pilsoņu iniciatīva dod tiesības Eiropas pilsoņiem izteikt likumdošanas priekšlikumu. Lai šī iniciatīva būtu efektīva, Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem vajadzētu apvienoties pilsoņu komitejā, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv dažādas dalībvalstis. Tas nodrošinās, ka ierosinātie jautājumi Eiropai patiešām ir svarīgi, un tajā pašā laikā šim noteikumam būs vēl kāda vērtība, proti, tas veicinās parakstu vākšanu jau iniciatīvas sākuma posmā. Es domāju, ka pilsoņu iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja ES regulējums būs pilsoņiem labvēlīgs, neparedzēs organizatoriem apgrūtinošus pienākumus un nepievils viņu cerības. Ir arī ļoti svarīgi, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visā mūsu kontinentā un tāpēc liela uzmanība ir jāpievērš saziņas pasākumiem un informācijas kampaņām, kuru mērķis ir informētības palielināšana par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta un Padomes kompromiss par tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu, ko pavadījušas smieklīgi triumfālas runas par ES demokrātisko iestāžu stiprināšanu, nav nekas vairāk par aizvainojošu mēģinājumu manipulēt ar iedzīvotājiem un tos apmuļķot. Maldīgi dēvētā „pilsoņu iniciatīva” ir ne tikai bezjēdzīga — tā var pat izrādīties bīstama iedzīvotājiem. Nemaz jau nerunājot par procedūras prasībām, kas noteiktas attiecībā uz 1 000 000 parakstu savākšanu, lai lūgtu Komisijai sagatavot likumdošanas iniciatīvu, — būtībā nekas netiek mainīts — Komisijai nav nekādu pienākumu ierosināt likumdošanas iniciatīvu un tai nav saistību attiecībā uz tās saturu.

Gluži pretēji, šāda veida „pilsoņu iniciatīvu”, ko vada un manipulē ar kapitāla un buržuāziskās politikas sistēmas mehānismiem, ES iestādes var izmantot, lai ES un monopolu izdarītās prettautiskās un reakcionārās izvēles attēlotu kā acīmredzamu „tautas prasību”. Turklāt šāda veida „iniciatīva” tiks izmantota, lai parakstus, memorandus un prasības nostādītu pret organizētu tautas un strādnieku šķiras kustību, masu demonstrācijām un dažādiem cīņas veidiem. Dažādas „pilsoņu iniciatīvas” nevar apslēpt ES reakcionāro būtību, un tās arī nespēj mazināt šķiru cīņas un vietējo kustību cīņas pieaugumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Pilsoņu iniciatīva tika solīta Lisabonas līgumā, un tagad tā beidzot tiek īstenota. Šis jaunais līdzdalības veids Eiropas Savienības politikas izstrādē ļauj Eiropas pilsoņiem tieši vērsties Komisijā, lūdzot to sagatavot priekšlikumu par viņiem interesējošiem jautājumiem, ja vien tie ietilpst ES pilnvaru jomā. Mēs tikai gaidījām, līdz tiek ieviesti noteikumi par procedūru, lai šīs jaunās Eiropas pilsoņu tiesības kļūtu par realitāti. Tagad tas ir izdarīts, un es balsojumā atbalstīju šo priekšlikumu. „Pilsoņu komiteja”, kuras sastāvā ir personas no vismaz septiņām dalībvalstīm, Komisijā var reģistrēt iniciatīvu. Pēc tam var sākt parakstu vākšanas procedūru papīra formātā un tiešsaistē. Vajadzīgajiem miljons parakstiem jābūt vismaz no vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu un tiem jābūt savāktiem 12 mēnešu laikā. Dalībvalstis pārbaudīs paziņojumus par atbalstu. Visiem parakstu iesniedzējiem jābūt Eiropas Savienības pilsoņiem vecumā, kas tiem dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visbeidzot, Komisija kā līgumu sargātāja pieņems galīgo lēmumu par to, vai ir jāveic likumdošanas procedūra.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es atbalstu Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu par tiesībām saskaņā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu iesniegt likumdošanas priekšlikumu. Tiek uzskatīts, ka šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi pārvarot plaisu viņu starpā un nodrošinot, lai ES iestādes risinātu konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) starpniecību pilsoņi var tieši vērsties Eiropas Komisijā, lai ierosinātu tiesību aktu. Tieši Komisija lems par pasākumiem, kuri veicami saistībā ar sekmīgām pilsoņu iniciatīvām. Eiropas Parlaments spēs palīdzēt sasniegt šos mērķus, organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas. Tā kā šī ir jauna iniciatīva, būtu noderīgi, lai Komisija ik pēc trim gadiem iesniegtu regulas īstenošanas ziņojumu un, ja vajadzīgs, ierosinātu regulu pārskatīt. Lai nodrošinātu iniciatīvas efektīvu piemērošanu, ir jāizvairās no sarežģītām administratīvām procedūrām. Ir arī jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc tam, kad tika panākts kompromiss par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ziņojums tika pieņemts ar ļoti lielu balsu vairākumu: 628 par un tikai 15 pret, un 24 atturas. Mani ļoti iepriecina šis balsojums, kas dod iespēju, sākot ar 2012. gadu, Eiropas pilsoņiem likt sevi sadzirdēt daudz skaidrāk. Koncepcija ir vienkārša; tas ir sava veida lūgumraksts Eiropas līmenī: pilsoņu komitejai, kuras sastāvā ir dalībnieki no vismaz septiņām dalībvalstīm, būs gads laika, lai savāktu miljonu parakstu par sabiedrību interesējošu jautājumu, kuram jāpievērš Komisijas uzmanība. Pēc tam Komisijai trīs mēnešu laikā ir jāizlemj, vai tā uzskata tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu par šo tematu par atbilstošu vai neatbilstošu, un jānorāda sava lēmuma iemesli. Mēs varam iebilst pret dažiem nosacījumiem, ko panākušas dalībvalstis, piemēram, pret prasību, ka jābūt pilsonim, nevis vienkārši Eiropas Savienības pastāvīgajam iedzīvotājam, lai parakstītu šo lūgumrakstu, vai arī pret iespēju valstīm pieprasīt indivīdiem personas apliecības, lai pārbaudītu viņu parakstus. Tomēr pilsoņu iniciatīva ir pozitīva ideja, un tas ir solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kas mums tagad jāievieš praksē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas tika ieviesta Lisabonas līgumā, ir milzīgs solis uz priekšu, lai izveidotu ciešākas attiecības starp Eiropas Savienību un Eiropas iedzīvotājiem. Šī jaunā iniciatīva piešķirs pilsoņiem tādas pašas iniciatīvas pilnvaras kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam. Turklāt tā nodrošinās pilsoņiem līdzekli tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties pie Eiropas iestādēm. Šāda divvirzienu plūsma ir savstarpēji izdevīga. Ieviešot šo iniciatīvu, būs garantija, ka ES iestādes risinās konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas. Turklāt Eiropas Parlaments spēs palīdzēt pilsoņiem sasniegt šos mērķus, izmantojot visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai atbalstītu izvēlētās pilsoņu iniciatīvas, it īpaši organizējot atklātas apspriešanas vai pieņemot rezolūcijas.

Tomēr Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai šī procedūra atbilstu ES datu aizsardzības prasībām un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām. Tikai garantējot drošu vidi, kurā pilsoņi var iesniegt priekšlikumus, tā spēs iegūt viņu uzticību un palielināt interesi par Eiropas Savienības darbu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pilsoņu iniciatīva, kas miljonam eiropiešu piešķir tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, Eiropas Savienībā ietver līdzdalības demokrātijas koncepciju, kas faktiski ir noteikta Lisabonas līgumā. Tas ir jauns, svarīgs ES pasākums, un tāpēc Parlaments saņems atsauksmes no tā pārstāvētajiem pilsoņiem par to, vai ES strādā labi vai slikti. Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments, cik vien iespējams, ir centies padarīt likumdošanas iniciatīvas procedūru pēc iespējas vienkāršāku un vieglāk izmantojamu, jo tieši pilsoņi to faktiski izmantos. Mums nav vajadzīga sarežģīta procedūra, kas tikai radītu ES pilsoņu neapmierinātību.

Parlamenta galvenās prasības ir pieņemtas, piemēram, pieņemamības pārbaude pašā sākumā, nevis pārbaudes veikšana pēc pirmo 300 000 parakstu savākšanas. Es uzskatu, ka tas, ka minimālais dalībvalstu skaits, kurās jāsavāc paraksti, ir ceturtdaļa, nevis trešdaļa, kā tas tika sākotnēji ierosināts, ir Parlamenta un ES pilsoņu uzvara. Es ceru, ka tad, kad 2012. gadā stāsies spēkā Parlamenta lēmums, ES pilsoņi iesniegts tik daudz iniciatīvu, cik vien iespējams.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, ļoti labi apzinoties, ka tas vienkārši ir Eiropas pilsoņu gribas izpausmes veids un nevis spēcīgs līdzeklis, lai piedalītos vai mainītu pašreizējās politikas jomas. Komisija līdz pašām beigām mēģināja ierobežot šīs konkrētās pilsoņu tiesības, un tādēļ galīgais teksts neatspoguļo reālās ieceres; piemēram, tā ieviesa īpaši sarežģītas procedūras, lai izmantotu šīs tiesības. Diemžēl tika noraidīti svarīgi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegti grozījumi, un tāpēc iniciatīvas nedrīkst parakstīt ES pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav dalībvalsts pilsoņi, tādējādi izslēdzot pastāvīgo iedzīvotāju vienlīdzīgu līdzdalību neatkarīgi no valstspiederības, kā arī netiek garantēts tas, ka paraksti atbildīs parakstītāju personas kodiem.

Neskatoties uz to, galīgā teksta versija ir daudz labāka nekā sākotnēji ierosinātais teksts, jo tajā ir noteikts ceturtdaļas dalībvalstu minimums, ir ierosināts iniciatīvas nekavējoties reģistrēt un tiek prasīts Komisijai organizēt atklātu diskusiju par katru sekmīgo iniciatīvu, kā arī garantēt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz katras iniciatīvas finansējumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es vienmēr esmu uztvēris šo iniciatīvu kā vienu no svarīgākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Iespējai vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, izvirzīt likumdošanas iniciatīvu vajadzētu veicināt pilsoniskās sabiedrības Eiropas pilsonības nostiprināšanu Eiropas Savienības līmenī. Es uzsvēru šī pasākuma darbības jomu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem nav tiesību iesniegt likumdošanas iniciatīvas. Es ceru, ka šīs likumdošanas iniciatīvas praktiskā piemērošana neizrādīsies pārmērīgi birokrātiska, mazinot šī jaunā instrumenta izmantošanu.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. − Kaut gan es pilnībā atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, es balsoju pret galīgo normatīvo rezolūciju, jo esmu vīlies tajā, cik maz galu galā tika sasniegts ar šo daudzsološo instrumentu. Jo īpaši es nepiekrītu noteikumam, kurā prasīts, lai parakstītāji lielākajā daļā dalībvalstu norādītu savus personas kodus. Es arī esmu pret ierobežojumu, ka EPI drīkst piedalīties tikai ES pilsoņi.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgumā paredzētās „pilsoņu iniciatīvas” pamatnoteikumu pieņemšana ir vēl viens solis uz priekšu virzībā uz tiešo demokrātiju Eiropā. Turpmāk Komisijai būs jāapsver jauna Eiropas tiesību akta sagatavošana, ja prasība to darīt tiks saņemta no miljona pilsoņu no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. Tāpēc šis jaunais instruments Eiropas pilsoņiem sniedz iespēju patiešām ietekmēt likumdošanas procesu, Eiropas līmenī izvirzot prasību vai bažas, ko iedzīvotāji pauduši ar savu gribu. Tā ir uzvara, ko guvusi mūsu kustība, kura ir pastāvīgi aicinājusi tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem, veidojot stabilāku, pārredzamāku un pieejamāku Eiropu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka tāpat kā lielākā daļa deputātu es balsoju par ziņojumu par „pilsoņu iniciatīvu”, kas ES likumdošanas procesā iesaista līdz šim nepieredzēti lielu tautas līdzdalību. Patiesi, piešķirot vienam miljonam pilsoņu politiskas iniciatīvas tiesības, Parlaments ar savu darbību rāda labu līdzdalības demokrātijas piemēru. Tas tagad ir Eiropas Savienības turpmākais ceļš — tai jānokļūst vēl tuvāk pie saviem iedzīvotājiem.

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. − (DE) Salīdzinot ar sākotnējo projektu, ir veikti daži nelieli uzlabojumi. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr es vēlētos pateikt, ka pat ar šo bezzobaino pilsoņu iniciatīvu Eiropas Savienībā joprojām ir ārkārtīgs demokrātijas deficīts, kam nav nekādas tiešās demokrātijas formas. Tāpēc nākamajam solim jābūt obligātu referendumu ieviešanai par veiksmīgām iniciatīvām. Ļoti atzinīgi ir vērtējama lūgumrakstu aizsācēju obligāta atklāta uzklausīšana, piedaloties Komisijai un Parlamentam. Tagad dalībvalstīm ir ātri jāīsteno pilsoņu iniciatīva, nekavējot laiku un neradot pārmērīgu birokrātiju.

Lai novērtētu paziņojumus par atbalstu, vietējo iestāžu veiktas personas apliecību pārbaudes nebūs vajadzīgas, piemēram, tādas, kas piemērojamas valstu referendumu pieprasījumos. Valstu vēlēšanu iestādēm vajadzētu veikt pārbaudi izlases veidā, kā to ierosināja Eiropas Parlaments.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu, kas ir viens no svarīgākajiem ar Lisabonas līgumu ieviestajiem noteikumiem, saskaņā ar kuru miljons pilsoņu var lūgt Komisiju ierosināt noteiktus tiesību aktu priekšlikumus. Eiropas Parlamenta pieņemtajiem priekšlikumiem vajadzētu padarīt ar pilsoņu iniciatīvu saistītos noteikumus skaidrākus, vienkāršākus un vieglāk piemērojamus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien apstiprinātā pilsoņu iniciatīva ir vēl viens solis uz priekšu, lai radītu Eiropu, kas ir veidota iedzīvotājiem un ko veido iedzīvotāji, palielinot tās demokrātisko būtību un pārredzamību, kā arī mudinot Eiropu tuvoties saviem iedzīvotājiem un aktīvai, ieinteresētai un līdzdarbīgai pilsoniskajai sabiedrībai. No šā brīža Eiropas pilsoņi varēs iesniegt pieprasījumu, lai Eiropas Komisija par noteiktu jautājumu ierosina tiesību aktu, ja vien tiks garantēts minimālais parakstītāju skaits no vismaz vienas piektdaļas dalībvalstu.

Tomēr man jāpauž neizpratne par kolektīvu apvienību un organizāciju izslēgšanu (2. pants, nr. 3), jo īpaši domājot par NVO un politiskajām partijām — organizācijām, kas ir pārstāvības demokrātijas pamatā, kā arī izvēlēto terminoloģiju („pilsoņu komiteja”), lai identificētu organizatoru grupu.

Es arī brīnos par mēģinājumu noteikt parakstītāju minimālo vecumu 16 gadu līmenī, ja lielākajā daļā dalībvalstu aktīvas vai pasīvas balsstiesības tiek iegūtas, sasniedzot pilngadību — 18 gadu vecumu. Tieši tam jābūt par kritēriju, kā Komisija ierosinājusi priekšlikuma 3. panta 7. un 2. punktā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīts par to, ka ir pieņemts šis ziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu un kuras mērķis ir piešķirt pilsoņiem tādas pašas politiskās iniciatīvas pilnvaras, kādas pašlaik ir Ministru padomei un Eiropas Parlamentam.

Katrai iniciatīvai būs 12 mēneši laika, lai savāktu miljons parakstu, kam jābūt vismaz no ceturtdaļas dalībvalstu — pašlaik septiņām. Minimālais parakstītāju skaits no katras valsts svārstās no 74 250 Vācijā līdz 3 750 Maltā. Portugāles gadījumā minimālais vajadzīgais parakstītāju skaits iniciatīvas atbalstam būs 16 500.

Atbalsta paziņojumu derīgumu pārbaudīs dalībvalstis. Portugālē būs jānorāda personas apliecības, pases vai pilsoņa apliecības numurs. Parakstītājiem jābūt ES pilsoņiem un jābūt pietiekami veciem, lai varētu balsot Eiropas vēlēšanās (18 gadi Portugālē).

Pēc tam Komisijai būs jāizanalizē iniciatīva un trīs mēnešu laikā jānolemj, vai tā ierosinās Eiropas tiesību aktu par šo jautājumu. Pēc tam Kopienas izpildvaras pārstāvjiem būs jāizklāsta „rīcība, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un tās iemesli”. Šis pamatojums tiks publiskots.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. − (IT) Es atzinīgi vērtēju Lamassoure kunga un Gurmai kundzes ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu. Šis balsojums ir apstiprinājis un pat palīdz izstrādāt Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatnoteikumus, kā paredzēts Lisabonas līgumā.

Pilsoņu komiteja, kuras sastāvā ir personas, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis, drīkst reģistrēt iniciatīvu un papīra formātā vai tiešsaistē sākt vākt vajadzīgo 1 miljonu parakstu, tiklīdz Komisija ir veikusi pieņemamības pārbaudi. Šim līdzdalības demokrātijas piemēram ir ļoti liels potenciāls, jo tas tiešā veidā iesaista pilsoņus un zināmā mērā ļauj viņiem piedalīties mūsu darbā.

Divu līdzreferentu kopīgais darbs ir parādījis, ka var pārvarēt pat ideoloģisku nevienprātību, ja darbs tiek veikts efektīvi un pilsoņu interesēs. Šī pamatnostāja ir raksturīga Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai, kura vienmēr ir proaktīva, atvērta dialogam un sadarbībai, taču vienlaikus tās pamatā ir stabilas un nesatricināmas vērtības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī katrā ziņā ir demagoģiska iniciatīva, Eiropas Savienības propaganda, kuras vienīgais uzdevums ir mēģināt apslēpt pašlaik notiekošo demokrātijas mazināšanu un likt mums aizmirst, ka tieši Eiropas vadītāji neļāva rīkot referendumu par pašu Lisabonas līgumu, kas paredzēja tā dēvēto pilsoņu iniciatīvu.

Tikmēr pašā Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti ierobežojumi šādai pilsoņu iniciatīvai, 11. pantā norādot, ka ir vajadzīgs miljons parakstu no ievērojama dalībvalstu skaita, un pēc tam norādot, ka pilsoņi var tikai aicināt Eiropas Komisiju ierosināt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, kuriem, pēc viņu domām, ir vajadzīgs Eiropas Savienības tiesību akts, lai piemērotu līgumus.

Citiem vārdiem sakot, pēc visa parakstu vākšanas darba un pēc regulas projektā noteikto prasību izpildes nav nekādas garantijas, ka pilsoņu vēlmes tiks ņemtas vērā. Jebkurā gadījumā Eiropas Parlamenta apstiprinātais ziņojums nedaudz uzlabo Eiropas Komisijas priekšlikumu, taču tam ir jāatbilst Līguma noteikumiem, kas sākotnēji faktiski ierobežo jebkādas pilsoņu iniciatīvas palielināšanu. Tādēļ mēs atturējāmies.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Jebkura pilsoņu iniciatīva ir jāparaksta vairāk nekā miljonam Eiropas Savienības pilsoņu, un šiem parakstītājiem jāpārstāv ceturtdaļa Eiropas Savienības dalībvalstu: tas bija šīs regulas vissvarīgākais nosacījums. Īrijas valdība plāno pārbaudīt parakstītājus no Īrijas, pārbaudot valsts vēlētāju sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu. Manuprāt, Parlaments maldās, vēloties pēc iespējas vairāk veicināt šīs iniciatīvas, jo īpaši samazinot dalībvalstu skaitu, no kurām jāsavāc paraksti. Es palieku pārstāvības demokrātijas atbalstītājs. Pilsoņu iniciatīva nepalīdzēs atrisināt ES ekonomiskās, sociālās, vides un sabiedrības problēmas. Tas, ko dēvē par pilsoņu iniciatīvu, būtībā kalpos politisko ekstrēmistu spēkiem, kuri izmantos šo instrumentu, lai rīkotu kampaņas par nāvessoda atjaunošanu, pret minaretu būvniecību, pret Eiropas „augošo islamizāciju” un citiem populistiskiem tematiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Mēs visi to gaidījām kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā pagājušajā gadā: regulu par pilsoņu iniciatīvu, kurā ir noteiktas tās īstenošanas procedūras, noteikumi un pamatprocedūras un — jo īpaši — kura beidzot ļaus izmantot šo jauno instrumentu. No šā brīža viens miljons Eiropas pilsoņu, proti, tikai 0,2 % ES iedzīvotāju, varēs prasīt Komisijai noteiktās jomās izvirzīt priekšlikumus: tas ir svarīgs solis virzībā uz līdzdalības demokrātiju, kam būtu jāļauj un jāveicina pārrobežu debates Eiropā, jo šī iniciatīva ir jāatbalsta pilsoņiem, kuri dzīvo dažādās dalībvalstīs; tas ir būtisks solis uz priekšu, lai satuvinātu Eiropas pilsoņus, ar cerību, ka Eiropas pilsoņi tiešām izmantos šo jauno instrumentu, ka tas būs efektīvs un ka Eiropas Komisija spēs pildīt pilsoņu ierosinātos priekšlikumus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no interesantākajiem jauninājumiem, kas noteikts Lisabonas līgumā. Tas ir eiropiešu lūgumraksts, kas ļaus vienam miljonam Eiropas pilsoņu, kas pārstāv noteiktu skaitu ES dalībvalstu, iekļaut kādu jautājumu Komisijas darba kārtībā. Citiem vārdiem sakot, tā iezīmē Eiropas pilsoņu reālas likumdošanas varas rašanos, jo Komisijas pienākums būs reaģēt uz šo pilsoņu iniciatīvu, uzdodot veikt pētījumu vai ierosinot direktīvu. Situācijā, kad iedzīvotāju piederības sajūta Eiropas Savienībai joprojām ir pārāk vāja un kad rādītāji par nepiedalīšanos Eiropas vēlēšanās rada sevišķas bažas, šis jaunais instruments ļaus Eiropas pilsoņiem kļūt par pilnvērtīgiem dalībniekiem Eiropas demokrātijā. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir zināmā mērā nožēlojami dzirdēt, kā šodien tiek pausti viedokļi par riskiem, kas saistīti ar pilsoņu iniciatīvu. Ar Padomi panāktais kompromiss ir pilnīgi godīgs, un kritēriji, kas nosaka projekta pieņemamību, nodrošinās, lai negodīgas iniciatīvas nekad netiktu īstenotas. Mēs nedrīkstam baidīties no pilsoņu ierosinātām debatēm, izmantojot šī instrumenta sniegtās iespējas. Es balsoju par šo tekstu.

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas pilsoņu likumdošanas iniciatīva ir ļoti svarīgs solis virzībā uz tādas Eiropas veidošanu, kuras pamatā ir pilsoņu tiesības. Stingri pieņemamības kritēriji, pieejamas un vienkāršotas procedūras un dalībvalstu pārstāvība ir galvenie tāda instrumenta pīlāri, kas atjauno līdzdalības demokrātijas vērtības prioritāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienības vērtībām Lisabonas līgums vismaz 1 miljonam pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu dalībvalstu, nodrošina reālu iespēju efektīvai pilsoņu līdzdalībai noteikumu izstrādē, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju cerībām. Mēs ceram, ka šis instruments palielinās pilsoņu tiesības un ka mēs drīz nonāksim līdz tādam brīdim, kad varēsim pozitīvi novērtēt sasniegtos rezultātus un vajadzības gadījumā pilsoņu interesēs veikt pienācīgus labojumus, lai šo patiesi novatorisko projektu padarītu vēl racionālāku un elastīgāku. Šādā veidā Eiropas Savienība, kuras pamatā ir eiro, tiks saskaņota ar Eiropu, kuras pamatā ir Eiropas iedzīvotāju tiesības uz pilsonību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visa kontinenta mērogā. Tas ir līdzeklis, kas būtu jāizmanto pašiem pilsoņiem, un tās mērķis ir stiprināt tiešo demokrātiju, aktīvu pilsonisko darbību un Eiropas pilsoņu ietekmi uz Eiropas Savienības politikas jomām. Šī iniciatīva tika ieviesta Līgumā par Konstitūciju Eiropai un pēc tam Lisabonas līgumā, lai dotu pilsoņiem tādas pašas pilnvaras ierosināt politisku iniciatīvu, kādas jau ir Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. Man ir prieks, ka šajā ziņojumā ir veicināta moderno tehnoloģiju izmantošana kā piemērots līdzdalības demokrātijas līdzeklis. Šīs iniciatīvas ieviešana izveidos tiešu saikni pilsoņiem ar iestādēm, tā pārvarot plaisu to starpā un nodrošinot, ka ES iestādes risina konkrētas pilsoņiem svarīgas problēmas.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. − (DE) Šodien pieņemtā pilsoņu iniciatīva ir svarīgs solis uz priekšu, tuvinot Eiropas Savienību tās pilsoņiem. Tas beidzot sniedz iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem aktīvi piedalīties politiskos notikumos. Turklāt tas viņiem ļauj ne vien iesaistīties politikā, bet arī tiešā veidā aicināt Komisiju rīkoties.

Ir svarīgi nodrošināt, lai šī iniciatīva būtu pēc iespējas draudzīgāka pilsoņiem un vienkāršāka, nepieļaujot tās ļaunprātīgu izmantošanu. Lai cik lietotājam draudzīga būtu šī pilsoņu iniciatīva, ja tā tiks izmantota pārāk daudz, tai zudīs vērtība. Pilsoņu iniciatīva radīs vairāk demokrātijas un būtiski veicinās Eiropas modernizēšanu un iedzīvināšanu tās pilsoņiem. Es vēlētos vēlreiz aicināt Parlamentu un arī Komisiju nodrošināt, lai Lūgumrakstu komitejai šajā procesā tiktu piešķirta pienācīga nozīme.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no Eiropas pilsoņu iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir tuvināt Eiropas iestādes pilsoņiem un vienkāršajiem eiropiešiem atvieglot savu tiesību un privilēģiju īstenošanu. Tā noteikti uzlabos dalībvalstu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdzēs izveidot sociāli labvēlīgu Eiropas Savienības tēlu. Priekšlikuma autori ir centušies izveidot vienkāršāko iespējamo modeli, lai organizētu ar iniciatīvu saistītas sanāksmes un vāktu parakstus. Ja eiropieši vēlēsies paust viedokļus par kādu jautājumu, kuru tie uzskata par svarīgu, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņi tiktu uzklausīti un lai tiktu izskatītas viņu prasības. Galu galā tieši to nozīmē patiesa demokrātija.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis vēsturisku lēmumu, kas dos iespēju pilsoniskajai sabiedrībai daudz aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās politisko lēmumu pieņemšanā, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Tas ir viens no kvalitatīvas politikas pamatnoteikumiem, kas daudzu gadu laikā ir ļāvis Eiropas Savienības dalībvalstīm sasniegt augstu demokrātijas, cilvēktiesību un labklājības līmeni, bet Eiropai kopumā kļūt par pasaules attīstītāko reģionu. Pilsoniskās sabiedrības uzdevums nav tikai dalība vēlēšanās. Pilsoņiem arī ikdienā ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot savu viedokli par konkrētiem likumiem vai notikumiem politiskajā dienaskārtībā. Viņu interesēs ir iesaistīties demokrātiskā kontrolē pār varu un kritizēt politiķus par viņu darbību. Bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības nebūtu bijusi iespējama Baltijas valstu neatkarības atjaunošana un mūsu valstu atgriešanās Eiropā. Tāpēc es ar lielu pārliecību balsoju par Pilsoņu iniciatīvu.

Līdz šim Eiropas likumdošanā nebija izstrādāti pietiekoši skaidri mehānismi, kā eiropiešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un kā vērst Eiropas institūciju uzmanību uz pilsoņiem aktuāliem jautājumiem. Es ticu, ka Pilsoņu iniciatīva palielinās cilvēku uzticību Eiropas Savienībai un vairos pieņemto lēmumu leģitimitāti.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem pilsoņu iniciatīvas grozījumiem, jo uzskatu, ka tie stiprina šo iniciatīvu un iesaista vairāk iedzīvotāju. Šis ir vēsturisks brīdis, kurā Eiropas pilsoņiem tiek sniegts konkrēts instruments, lai ierosinātu svarīgus jautājumus un tematus ES līmenī. Es mudinu Komisiju ņemt vērā grozījumu, kurā ir aicināts pilsoņiem nodrošināt vienkāršas procedūras un pārredzamu informāciju. Viena lieta ir izveidot šādu mehānismu, taču tam ir arī jābūt pieejamam un saprotamam ES pilsoņiem, lai viņi to varētu pilnībā izmantot. Parlaments mēģina atvieglot kritērijus attiecībā uz parakstītājiem, prasot, lai tie pārstāvētu vismaz piektdaļu, nevis trešdaļu, dalībvalstu.

Tas arī aicina izveidot viegli pieejamu bezmaksas tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu. Es īpaši vēlētos uzsvērt vajadzību sasaukt pilsoņu komiteju, lai organizētu iniciatīvas. Pilsoņu komiteju kustība bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļāva Igaunijai 1991. gadā atgūt neatkarību. Tā ir skaidra zīme, ka pilsoņi kopīgi var paveikt ļoti daudz.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Parlamenta lēmumu ES pilsoņiem ieviest pilsoņu iniciatīvas iespēju. Jaunā visas ES lūgumrakstu sistēma ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pilsoņu lielāku līdzdalību, un tā nodrošinās tiešāku demokrātiju. Līgums par Eiropas Savienību kopumā uzlabo ES demokrātisko darbību. Pilsoņi var piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā un tieši vērsties Komisijā. Pilsoņu iniciatīva piešķir pilsoņiem iniciatīvas tiesības, kas pielīdzināmas Eiropas Parlamenta un Padomes tiesībām. Lai nodrošinātu pilsoņu iniciatīvas pareizu īstenošanu, ir vajadzīgs vismaz viens miljons parakstu no vismaz vienas piektdaļas visu dalībvalstu. Turklāt Parlaments savā rezolūcijā ierosina pasākumus, kas ļaus vieglāk izmantot pilsoņu iniciatīvu.

Piemēram, Komisijai vajadzētu apsvērt, kā izmantot pašreizējās programmas, kuras veicina mobilitāti un aktīvu pilsonisko darbību, un jaunus saziņas veidus, piemēram, sociālos tīklus, kuri veicina publiskas debates. Es atzinīgi vērtēju to, ka pārstāvniecības un biroji dalībvalstīs darbosies kā starpnieki un konsultatīvas iestādes.

  Sabine Lösing un Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Neskatoties uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzlabojumiem, kas izdarīti starp Komisiju un Parlamentu panāktā kompromisa rezultātā, tajā joprojām ir nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi. Turklāt pastāv risks, ka to izmantos kā instrumentu, piemēram, lielie uzņēmumi un organizācijas, jo, lai gan tiek garantēta pārredzamība, nav noteikts ierobežojums uzņēmumu veiktajiem ziedojumiem. Šo un citu iemeslu dēļ mēs atturējāmies galīgajā balsojumā.

Turpmāk uzskaitīti daži mūsu iebildumi.

1. No šīs iniciatīvas nav izslēgti uzņēmumi.

2. Nav nolemts, vai var piedalīties jaunāki pilsoņi, sākot ar 16 gadu vecumu. Tā vietā tas ir atkarīgs no valstu vēlēšanu likumiem.

3. Nevar piedalīties trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo ES.

4. Nav pieejama kompensācija, ja parakstu skaits pārsniedz 100 000 (EUR 0,005 par vienu parakstu). Rezultātā šī iniciatīva tās aizsācējiem būs ļoti dārga un tāpēc nebūs vienlīdz pieejama visiem.

5. Nav aizliegti uzņēmumu ziedojumi Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstam, un tiem nav noteikts maksimālās summas ierobežojums.

6. Nav sniegta konkrēta informācija par iespēju vērsties Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesā, ja iniciatīva tiek noraidīta.

7. Ja Eiropas Komisija noraida saistītu tiesību akta teksta projektu, tai nav pienākuma pamatot savu lēmumu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pilsoņu iniciatīva izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi likvidējot pašreizējo plaisu un liekot ES iestādēm risināt būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi. Es vēlos uzsvērt dažus aspektus, ko nedrīkst atstāt bez ievērības.

1. Pilsoņu iniciatīva būs veiksmīga tikai tad, ja attiecīgo regulu pilsoņi spēs viegli saprast un piemērot, neuzliekot pārmērīgas saistības organizatoriem.

2. Pēc sarunām ar Komisiju un Padomi mēs esam nonākuši pie kopējas izpratnes, ka pilsoņu iniciatīvas atbalstītājiem ir jānorāda noteikti identifikācijas elementi un dalībvalstu iestādēm tie ir jāpārbauda. Tomēr ir būtiski nodrošināt, lai šī procedūra atbilstu ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Jebkādai organizācijai, kurai ir iespēja atbalstīt pilsoņu iniciatīvas, ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz sniegto atbalstu, lai parakstītāji zinātu, kas organizē iniciatīvu, kuru viņi atbalsta.

3. Ir jāiesaista Parlamenta informācijas biroji dalībvalstīs un Komisijas informācijas tīkli, piemēram, Europe Direct un dienests „Iedzīvotāju ceļvedis” (Citizen Signpost Service), lai nodrošinātu visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Man bija prieks dzirdēt, kādi ir rezultāti šīsdienas balsojumam par pilsoņu iniciatīvu. Ieviešot pilsoņu iniciatīvu, Lisabonas līgums ir kļuvis par likumdošanas instrumentu ES pilsoņiem, taču mums jāatceras, ka miljons parakstu savākšana vēl nenozīmē, ka tiks izstrādāts jauns tiesību akts. Šim procesam jāiziet viss ES likumdošanas ceļš, un mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jānodrošina, lai šīs procedūras tiktu vienkāršotas un novērstu vilšanos šajā saistībā. Es domāju, ka mums dalībvalstīs vajadzētu organizēt labu informācijas kampaņu par šo instrumentu, lai saskaņā ar ES pilsoņu iniciatīvu ierosinātie jautājumi atbilstu līgumos teiktajam un ES vērtībām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo svarīgo Eiropas Parlamenta iniciatīvu viens miljons Eiropas pilsoņu varēs iesniegt prasību Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktu par kādu noteiktu jautājumu. Šodien Eiropas Parlamenta apstiprinātajos noteikumos, ar kuriem īsteno pilsoņu iniciatīvu, ir norādīts, ka parakstītājiem jāpārstāv vismaz septiņas dalībvalstis. Portugāles gadījumā iniciatīva ir jāatbalsta vismaz 16 500 parakstītājiem. Līdz ar Lisabonas līgumu tika izveidotas „pilsoņu iniciatīvas tiesības”, saskaņā ar kurām viens miljons Eiropas pilsoņu var lūgt Eiropas Komisiju ierosināt noteiktus tiesību aktu priekšlikumus. Šodien plenārsēdē pieņemtajā regulā ir paredzēti nosacījumi, kas jāievēro, ierosinot turpmākās pilsoņu iniciatīvas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu, jo, lai gan tā tikai nedaudz atbilst manas grupas nostājai, jo tajā ir ignorēti svarīgi jautājumi, piemēram, ideja ļaut saskaņā ar šo iniciatīvu ierosināt līgumu izmaiņas vai parakstu vākšanas perioda paildzināšana no 12 līdz 18 mēnešiem, es tomēr uzskatu, ka šis ziņojums ir ievērojams, lai arī nepietiekams Komisijas izvirzītā teksta uzlabojums. Pilsoņu iniciatīva ir sabiedrības līdzdalības mehānisms, kas noteikts Lisabonas līgumā, lai ļautu pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties Eiropas politikas jomu sagatavošanas procesā. Es atbalstīju iesniegto tekstu, jo tas veicina šā mehānisma un tā apvienotās procedūras izveidi. Piemēram, tas vienkāršo iniciatīvu reģistrācijas procedūru un samazina prasību attiecībā uz dalībvalstu skaitu, kuras pilsoņiem jāpārstāv (no trešdaļas uz ceturtdaļu). Tajā ir arī panākts progress, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, jo ir uzlabota pārredzamība attiecībā uz parakstu vākšanas kampaņu finansēšanu.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas pilsoņu iniciatīva būs spēcīgs līdzeklis, lai veidotu Eiropas Savienības darba kārtību. Šī iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, un tā ļaus vienu miljonam Eiropas pilsoņu aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu dažādos jautājumos. Šī iniciatīva ES pilsoņiem piešķir tiesības darīt zināmus savus viedokļus un tādā veidā piešķir tiem iniciatīvas tiesības, kas ir pielīdzināmas Eiropas Parlamenta un Padomes tiesībām.

Pilsoņu iniciatīvas arī veicinās plašākas pārrobežu diskusijas, jo tās būs kopīgi jāiesniedz vairāku atšķirīgu dalībvalstu pilsoņiem. Tomēr šīs iniciatīvas varēs īstenot tikai tad, ja tās atbildīs noteiktām ar procedūru saistītām prasībām vai prasībām par atbilstību Eiropas Savienības pamatvērtībām, lai neļautu šos instrumentus izmantot nedemokrātiskā nolūkā. Šīs prasības garantē šīs iniciatīvas uzticamību un tātad — efektivitāti. Ir arī būtiski nodrošināt, lai šī procedūra atbilstu ES prasībām par datu aizsardzību un būtu pilnībā pārredzama no sākuma līdz beigām.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Es nepiekrītu savu S&D grupas kolēģu viedoklim un tāpēc balsošanā atturējos. Nav nozīmes, kurš sarakstījis šo absurdu: ir muļķīgi to vairot. Nav šaubu, ka pilsoņu iniciatīva ir vajadzīga, taču savākt miljonu parakstu, lai tiktu uzklausīti — tas ir absurds. Es vēlētos pavaicāt referentiem, vai viņi kādreiz paši ir vākuši parakstus. Ja viņi to būtu darījuši, viņi zinātu, ka minimālā samaksa par katra paraksta apliecināšanu pie notāra ir 20 eiro. Tas nozīmē 20-30 miljonus eiro, lai ieviestu jaunu tiesību aktu. Kurš finansēs šo pasākumu? To spēj izdarīt vienīgi lielie uzņēmumi, nevis vienkāršie iedzīvotāji. Vai tad tā nav krāpšanās? Ir jāatceras kāda lieta: Eiropas Parlamenta deputāti arī pārstāv šos cilvēkus.

  Gay Mitchell (PPE), rakstiski. − Šī iniciatīva tika solīta Lisabonas procesa gaitā, tāpēc esmu iepriecināts, ka tagad tā tiek virzīta uz priekšu.

Ir absolūti nepieciešams, lai pilsoņu iniciatīva nebūtu atvērta politiskām, uzņēmējdarbības vai cita veida manipulācijām. Tai jāpaliek īstai pilsoņu iniciatīvai un ar to nedrīkst manipulēt, ieviešot slepenu darba kārtību. Tai jābūt atvērtai un pārredzamai.

Lai aizsāktu virzību, Komisijai vajadzētu popularizēt pieņemtos iniciatīvas nosacījumus, kad par tiem tiks panākta vienošanās.

Vai nebūtu apdomīgi, aizsākot šo procesu, Komisijai visā ES organizēt nesaistītu konkursu, lai pārbaudītu pašreizējo situāciju un uzzinātu, kādi ir desmit svarīgākie jautājumi, par kuriem pilsoņi vēlētos veidot iniciatīvu kopīgi ar saviem līdzpilsoņiem?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais nelielais solis pareizajā virzienā. Es balsoju par to, jo tas ir pirmais tieši demokrātiskais instruments Eiropas Savienībā. Tomēr kopumā pilsoņu iniciatīva ir tikai tiešās demokrātijas viltojums, kas liks iedzīvotājiem noticēt, ka viņiem par dažiem jautājumiem Eiropas Savienībā ir koplēmuma tiesības. Pilsoņu iniciatīva neatkarīgi no tās parakstītāju skaita neparedz nekādus rezultātus. Ir skaidri redzama līdzība ar referenduma pieprasīšanas sistēmu Austrijā: šie pieprasījumi parasti tiek vienkārši noglabāti atvilktnē. Gluži tāpat notiks ar ES pilsoņu iniciatīvām. Turklāt ir pielikti acīmredzami pūliņi, lai nodrošinātu citādu viedokļu apspiešanas iespēju. Galīgo pārbaudi par pilsoņu iniciatīvas pieņemamību veic Komisija. Reālajā Eiropas Savienībā vadītāji ne vien ievieš tiesību aktus un direktīvas, bet arī vēlas kontrolēt iedzīvotāju gribu.

Tomēr Eiropas pilsoņu iniciatīva vismaz dod iespēju kustībām un partijām ar citādiem viedokļiem attīstīt savas idejas. Nākotnē ES līmenī tāpat kā Austrijā būs iespējamas organizēt kampaņas un parādīt iedzīvotājiem, ka pastāv virzieni uz atšķirīgu un labāku Eiropu, kas ved prom no Briseles strupceļiem.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Lai gan es, protams, atbalstu regulu par pilsoņu iniciatīvu, es nepiekrītu tam, ka Eiropas Parlamenta vai valstu parlamentu deputātiem ir iespēja piedalīties šajās iniciatīvās vai iespēja, ka viņus var finansēt politiskās partijas vai valsts iestādes.

Es uzskatu, ka abi šie risinājumi ir pretrunā ar jaunā mehānisma garu, kura mērķis ir nodrošināt vienkāršajiem iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai līdzekļus, lai piedalītos Eiropas Savienības politiskajā dzīvē. Es arī neatbalstu Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt noteiktas tehniskas specifikācijas, kas vajadzīgas, lai piemērotu tiesību aktu ar izpildakta palīdzību. Vispārīgas piemērošanas pasākumus, kas Komisijai piešķirti, lai piemērotu likumdošanas instrumentus, nedrīkst uzskatīt par „īstenošanas aktiem” dalībvalstu kontrolē, bet gan par „deleģētiem aktiem” likumdevēja tiešā kontrolē.

Tāpat nav jēgas pēc Lisabonas līguma turpināt piemērot regulatīvo procedūru saskaņā ar tradicionālo komiteju sistēmu, jo tā skaidri attiecas uz jautājumiem, kuriem pašlaik piemērojama likumdošanas procedūra vai deleģēto aktu procedūra. Tāpēc minētie noteikumi ir pretrunā ar Lisabonas līgumu. Ja neņem vērā šos konkrētos iebildumus, es uzskatu, ka kopumā šis ir lielisks tiesību akts, kurā ir pienācīgi ņemta vērā šīs jaunā līdzdalības demokrātijas mehānisma politiskā un konstitucionālā nozīme Eiropas Savienībā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta nostāju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, jo es pilnībā atbalstu šīs pilsoņu tiesības, kas noteiktas Lisabonas līgumā. Kā optimists es uzskatu, ka šis var būt viens no galvenajiem instrumentiem, kas palīdzēs tuvināt Eiropas Savienības iestādes un vienkāršos iedzīvotājus. Visbeidzot, pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa spēs tiešā veidā ietekmēt ES līmenī pieņemtus lēmumus. Ir jāatzīst, ka laikā, kad sabiedrība daudzas Eiropas iniciatīvas uztver samērā kritiski, jau no paša sākuma Eiropas pilsoņu iniciatīva kopumā ir saņēmusi pozitīvu novērtējumu un apstiprinājumu. Es ceru, ka mums beidzot būs skaidri noteikumi, ko neapgrūtinās nevajadzīgas birokrātiskas prasības un kas palīdzēs Eiropas sabiedrībai paust savu viedokli.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Šis ziņojums pilnībā atbilst manām cerībām, jo īpaši attiecībā uz trim jautājumiem. Pirmkārt, minimālais vecums, lai atbalstītu likumdošanas iniciatīvu, ir 18 gadi, kas ir minimālais vecums, lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un lai piedalītos tiešās demokrātijas instrumentos, piemēram, referendumos. Otrkārt, tā ir vajadzība pieprasīt personas apliecības tiem Eiropas pilsoņiem, kuri vēlas parakstīt paziņojumus par atbalstu, lai varētu veikt regulā noteiktās pārbaudes saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Visbeidzot, tā ir vajadzība noteikt 12 mēnešu termiņu, lai piemērotu šo regulu pēc tās stāšanā spēkā, lai kompetentās valstu administrācijas — daudzas no tām ar šāda veida instrumentu saskarsies pirmo reizi — sagatavotu visus vajadzīgos juridiskos, administratīvos un finanšu pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar ļoti lielu apmierinātību balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu, kas ir viens no lielākajiem Lisabonas līguma jauninājumiem. Šis jaunais juridiskais instruments var kļūt par veidu, kā veicināt Eiropas pilsoņu līdzdalību. Patiesībā iespēja miljonam pilsoņu ierosināt Eiropas Komisijai izstrādāt tiesību aktus par noteiktu jautājumu ir ļoti pozitīvs solis ceļā uz Eiropas tuvināšanu tās iedzīvotājiem. Es izsaku atzinību par referentu paveikto darbu, kura mērķis bija vienkāršot pilsoņu iniciatīvu un mazināt jebkādu birokrātisko slogu, lai to padarītu pēc iespējas pieejamāku.

Es piekrītu lielākajai daļai Parlamenta pausto prasību, jo īpaši par gatavotās iniciatīvas pieņemamības pārbaudi tās iesniegšanas laikā un nevis pēc tam, kad ir savākti 300 000 paraksti, kas varētu palielināt parakstītāju cerības. Es atbalstu iniciatīvas sākotnējās parakstīšanas posmā iesaistīto dalībvalstu minimālā skaita samazināšanu. Sākotnējā priekšlikumā parakstītājiem bija jāpārstāv vismaz trešdaļa dalībvalstu, bet Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos, ka parakstītājiem jābūt no ceturtdaļas visu dalībvalstu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu referentu Gurmai kundzes un Lamassoure kunga iniciatīvu, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem vajadzētu pulcēties pilsoņu komitejās, kuru sastāvā jābūt personām no dažādām dalībvalstīm. Tas nodrošinās, ka ierosinātie jautājumi patiešām ir svarīgi visai Eiropai, un tajā pašā laikā šim noteikumam būs papildu vērtība, proti, tas veicinās parakstu vākšanu jau iniciatīvas sākuma posmā.

Es atbalstu referentu ideju, saskaņā ar kuru Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visa kontinenta mērogā. Tāpēc pašreizējā regula var būt nepilnīga, un praksē Eiropas lēmumu pieņēmējiem var rasties jauni uzdevumi. Šī iemesla dēļ es piekrītu referentu aicinājumam Komisijai ik pēc trim gadiem iesniegt regulas īstenošanas ziņojumu un, ja vajadzīgs, ierosināt regulu pārskatīt.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ar Lisabonas līgumu ieviestā pilsoņu iniciatīva ir izstrādāta, lai piešķirtu pilsoņiem tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā. Tās mērķis ir nodrošināt pilsoņiem iespēju tikt uzklausītiem, sniedzot viņiem iespēju ar atsevišķiem aktuāliem jautājumiem vērsties ES iestādēs. Tās var būt grūtības, ar ko viņi saskaras ikdienas dzīvē, kurai, viņuprāt, arodbiedrības, politiskās iestādes vai kāds iestāžu darbinieks nepievērš pietiekami daudz uzmanības vai nesniedz atbalstu. Pilsoņu iniciatīva pienācīgi izveidos tiešu saikni starp pilsoņiem un iestādēm, tādējādi liekot ES iestādēm risināt konkrētas lielākās problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi. Pilsoņu iniciatīva paredz noteiktu administratīvo prasību izpildi, taču vienlaikus arī ES pamatvērtību ievērošanu, nodrošinot tās uzticamību un efektivitāti, kas būs tās panākumu pamatā.

Ir jānodrošina, lai procedūra atbilstu ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kā arī jāgarantē pilnīga pārredzamība. Jebkādai organizācijai, apvienībai vai pat politiskajai partijai būs iespēja atbalstīt to izvēlētas pilsoņu iniciatīvas, attiecībā uz kurām ir jānodrošina pilnīga pārredzamība par sniegto atbalstu, lai parakstītāji zinātu, kas organizē iniciatīvu, kuru viņi atbalsta.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu priecīgs, ka ir apstiprināts šis ziņojums, kas ir ļoti svarīgs notikums, lai apliecinātu Eiropas Savienības konstitucionālo būtību, nodrošinot pilsoņiem pieejamas un efektīvas demokrātiskās līdzdalības mehānismu, kurš neapšaubāmi veicinās pilsoņu lielāku līdzdalību un iesaistīšanos Eiropas politiskajā darbībā, kā arī stiprinās solidaritāti starp dažādām dalībvalstīm.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Līdzdalības demokrātija ir triumfāli ienākusi Eiropā, pieņemot šo ziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu —vienu no galvenajām progresa jomām, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu. Viens miljons Eiropas pilsoņu tagad varēs vērsties pie Komisijas un prasīt, lai tā sagatavo atzinumu par sabiedrību interesējošu jautājumu, ja vien tas ietilps Komisijas pilnvaru jomā. Viens miljons pilsoņu, kuriem jābūt vismaz no ceturtdaļas dalībvalstu un kuriem jābūt balsstiesīgā vecumā, citiem vārdiem sakot — 0,2 % no ES iedzīvotāju skaita. Paraksti ir jāvāc rakstveidā vai internetā, un tie ir jāpārbauda. Organizatoriem ir jānorāda informācija par sevi: kas viņi ir, ko viņi atbalsta, kam viņi strādā. Tas ir potenciāli liels solis uz priekšu Eiropas Savienības demokrātiskajai leģitimitātei. Tas ir solis virzībā uz pilsoņu tuvināšanu ES, kuru viņi bieži vien pamatoti vai nepamatoti uztver kā pilnīgi attālinātu no savām ikdienas problēmām.

Tomēr nedrīkst ignorēt risku, ka šo iniciatīvu var ļaunprātīgi izmantot noteiktas nevalstiskās organizācijas (NVO) vai noteikta rūpniecības nozare. Lai šī iniciatīva būtu sekmīga, tai patiešām jārodas pilsoņu vidū. Tai jāpalīdz virzīt debates, saskaņot pilsoņu un Eiropas Savienības viedokļus un dot ieguldījumu Eiropas pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. − (IT) Šodien mēs plenārsēdē nobalsojām par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Šī iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līguma 11. pantu, un tās mērķis ir piešķirt pilsoņiem tādas pašas pilnvaras ierosināt politisku iniciatīvu, kādas jau ir Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. EPI ir jauns līdzdalības demokrātijas instruments visā mūsu kontinentā.

2010. gada 31. martā Komisija iesniedza savu priekšlikumu regulai, un 14. jūnijā Padome apstiprināja vispārējo pieeju EPI (Eiropas pilsoņu iniciatīvai). Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja šo ziņojumu pieņēma novembrī, kurā bija iekļauts sarunu mandāts. Trīspusējās sarunās 30. novembrī tika panākta vienošanās par vairākiem grozījumiem. Šīs vienošanās galvenie punkti bija šādi: reģistrācijas un pieņemamības apvienošana, parakstītāju skaits, kuriem jābūt no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu, pilsoņu komitejas izveide, minimālais vecums, lai atbalstītu iniciatīvu, kā arī tiešsaistes parakstu vākšanas sistēma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Mūsu pilsoņi ir gaidījuši šo jauno instrumentu, kas tiem ļaus nedaudz ietekmēt ES politiku. Viņi jau ir parādījuši, ka zinās, kā to izmantot, lai varētu paust savu viedokli likumdošanas debatēs: atcerieties Greenpeace un Avaaz organizēto prasību par moratoriju ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), kas pagājušajā nedēļā tika nosūtīta Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso. Diemžēl iedzīvotāji ir rīkojušies pirms likumdevējiem, un šī prasība ir saņemta pirms procedūras noteikumu definēšanas, saskaņā ar kuriem pilsoņu iniciatīva stāsies spēkā 2012. gada sākumā.

Tāpēc mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jānodod tālāk un jāatbalsta gandrīz 1,2 miljonu iedzīvotāju paustā prasība un jānodrošina, lai attiecībā uz to tiktu veikti pienācīgi turpmāki pasākumi. Parlamentam izdevās izmantot savu ietekmi sarunās ar Padomi un Komisiju, lai padarītu šo iniciatīvu pēc iespējas pieejamāku un efektīvāku un pavērtu tai ceļu. Nav nekā, kas apturētu pilsoņus tiešā veidā piedalīties ES darbībā.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Šodienas balsojumā ir pausts atbalsts pirmajam Eiropas demokrātiskas līdzdalības paraugam. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no Lisabonas līguma novatoriskākajiem noteikumiem un pirmais solis virzībā uz tiešo demokrātiju.

Šī iniciatīva ir instruments, kas ļauj pilsoņiem prasīt Eiropas Komisijai sagatavot tiesību akta priekšlikumu par jebkādu viņus interesējošu jautājumu, iesniedzot 1 miljonu parakstu, kas veido 0,2 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jautājumi par vidi, sociālajām problēmām un katastrofām, ko radījusi finanšu krīze, ir daži no jutīgākajiem tematiem, kas var mobilizēt pilsoņus prasīt ES sagatavot tiesību aktus par šiem jautājumiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ar šodien pieņemto priekšlikumu par pilsoņu iniciatīvu mēs esam ieviesuši svarīgu Lisabonas līguma elementu, pateicoties kuram pilsoņi varēs tiešā veidā piedalīties debatēs par Eiropas Savienību. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamentam, kas ir vēlēts tautas balsojumā. Tagad mūsu uzdevums ir nopietni pievērst uzmanību šim instrumentam, kas nodrošina vēl lielāku Eiropas sabiedriskās dzīves demokratizāciju. Nebūtu labi, ja tā paliktu tikai uz papīra un pilsoņiem rastos iespaids, ka mēs tikai sniedzam viņiem teorētisku iespēju piedalīties likumdošanas iniciatīvā. Tā būs svarīga pārbaude Eiropas iestādēm attiecībā uz to, cik lielā mērā tās faktiski kalpo iedzīvotājiem un nevis pašas sev. Ir labi, ka trīs gadus pēc tam, kad šis tiesību akts būs stājies spēkā, mēs varēsim pārskatīt noteikumus, kuri būs izrādījušies nepietiekami efektīvi, lai tā patiešām varētu būt sistēma, kas garantē demokrātisku diskusiju.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par Eiropas pilsoņu iniciatīvas noteikumu pieņemšanu. Eiropas Parlaments sarunās ar Ministru padomi ir panācis pietiekami daudz. Pilsoņu iniciatīva Eiropas Savienības iedzīvotājiem sniedz iespēju iekļaut priekšlikumu Eiropas politiskajā darba kārtībā. Kad būs savākts viens miljons parakstu, Eiropas Komisijas pienākums būs izskatīt šo priekšlikumu un norādīt iemeslus par tā izveidošanu par oficiālu tiesību akta priekšlikumu vai noraidīšanu. Eiropas Savienība uzstāja, ka paraksti jāsavāc vismaz no deviņām dažādām ES dalībvalstīm, bet Parlamentam izdevās samazināt šo robežu līdz septiņām. Turklāt organizatori, kuriem izdosies savākt pietiekamu parakstu skaitu, arī varēs izskaidrot savu priekšlikumu personīgi Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Žēl, ka Parlaments nav spējis atcelt noteikumu, ka astoņpadsmit valstīs pilsoņiem ir jāprasa norādīt savu personas apliecības numuru, parakstot pilsoņu iniciatīvu. Tas cilvēkus atbaidīs. Daži baiļosies par identitātes viltošanu. Bet ir valstis, kurās netiks prasīts personas apliecības numurs. Tas radīs tiesību akta nevienlīdzību Eiropas Savienībā. Tas, cik nopietni to uztvers Eiropas pilsoņi, tagad būs galvenokārt jārisina Eiropas Komisijai.

  Ernst Strasser (PPE), rakstiski. − (DE) Gandrīz tieši gadu pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas līgums, šodienas balsojumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir izveidots jauns tiešās demokrātijas elements. Es sāku darbu Eiropas Parlamentā, lai Briselē tiktu izskatītas Austrijas iedzīvotāju bažas. Es apņēmīgi ievēroju šo principu, un tāpēc man ir svarīgi, lai iedzīvotāju bažas tiktu sadzirdētas Eiropas līmenī. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jāuztver kā iespēja iedzīvotājus ciešāk iesaistīt ES lēmumu pieņemšanas procesā. ES pilsoņiem tagad pirmo reizi ir iespēja Komisijai iesniegt likumdošanas iniciatīvas un tādējādi aktīvi ietekmēt ES politiku.

Pēc ilgām sarunām par panākumu var uzskatīt to, ka ir samazināta pieņemamības robeža — pietiek ar vismaz 300 000 parakstiem — un ka dalībvalstu skaits ir samazināts līdz ceturtdaļai. Austrijas īpašā iezīme ir tā, ka jaunieši var piedalīties pilsoņu iniciatīvās no 16 gadu vecuma. Tas vēlreiz parāda, ka Austrijai ir svarīgi, lai šajā ES projektā tiktu iekļauti jaunieši, jo galu galā tieši viņi turpinās veidot Eiropas garu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir sabiedrības līdzdalības instruments, kura mērķis ir reaģēt uz demokrātijas deficītu un samazināt plaisu, kas — pēc Eiropas iedzīvotāju domām — pastāv starp viņiem un Eiropas iestādēm. Šīs iniciatīvas institucionalizācija, kas paredzēta Lisabonas līgumā, ļauj Eiropas pilsoņiem netiešā veidā aicināt Eiropas Komisiju ierosināt noteiktus likumdošanas pasākumus, ja vien tie ietilpst Komisijas pilnvaru jomā.

Šajā Eiropas Parlamenta iesniegtajā ziņojumā ir definēti eiropiešu iniciatīvas tiesību īstenošanas kritēriji, lai padarītu to vienkāršāku, pieejamāku, ātrāku, pārredzamāku un viendabīgāku visās dalībvalstīs. Reālas Eiropas sabiedriskās telpas izveide būs iespējama, pateicoties šai iniciatīvai, kas veicinās pilsoņu dialogu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Es uzskatu, ka ir jāuzsver, pilnībā jāīsteno un jāizpilda visas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt plaisu starp pilsoņiem un Eiropas projektu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu par pilsoņu iniciatīvu. Ar Lisabonas līgumu ieviestie jaunie noteikumi palielina līdzdalības demokrātiju un ir svarīgs solis uz priekšu, lai veicinātu pilsonisko garu. ES iestādēm uzticas četrdesmit divi procenti Eiropas iedzīvotāju. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka iedzīvotāji zina tikai par nedaudzām Eiropas iniciatīvām un politikas jomām, kas paredzētas viņiem. Tieši tāpēc pilsoņu iniciatīva ne vien sniedz Eiropas pilsoņiem iespēju tiešā veidā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, bet arī piešķir viņiem tiesības dot ieguldījumu Eiropas darba kārtības izveidē. Tāpēc pilsoņu iniciatīva palīdzēs Eiropas pilsoņu lielākās bažas un prasības iesniegt Eiropas likumdevējiem. Tā nav jauna koncepcija. 2007. gadā mēs ierosinājām savākt 1 miljonu parakstu, lai pieprasītu Komisijai iesniegt direktīvu par invalīdu integrēšanu sabiedrībā.

Tolaik tika savākti tikai aptuveni 700 000 paraksti, taču tiesību aktu priekšlikumi tika iesniegti Eiropas Komisijai. Tādēļ, lai pildītu sava saistības pret Eiropas iedzīvotājiem, mums būtu ļoti svarīgi nodrošināt, lai ar pilsoņu iniciatīvu iesniegtās prasības tiktu pārveidotas par tiesību aktiem, kas uzlabotu šo pilsoņu stāvokli.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā iespēju veicināt pilsoņu iesaistīšanos Eiropā, ļaujot ES pilsoņiem ierosināt tiesību aktus, kuri varētu ietekmēt viņu ikdienas dzīvi. Pilsoņiem būs iespēja likt Eiropas Savienībai uzzināt, ko viņi domā par tās darbu. Ar miljonu parakstu, kam jābūt no vismaz ceturtdaļas ES dalībvalstu, šī iniciatīva kādu daļu varas nodod atpakaļ iedzīvotāju rokās. Parlaments ir vienkāršojis šo procedūru, lai nodrošinātu vienkāršu izmantošanu un palielinātu pilsoņu līdzdalību šajā iniciatīvā. Kad visi paraksti būs pārbaudīti, Komisija trīs mēnešu laikā izlems, vai ierosināt jaunu tiesību aktu, un tai savi pamatojumi būs jāpublisko.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Šajā Parlamentā ir bieži dzirdamas atsauces uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuru intereses mēs pārstāvam. Vienlaikus šie paši iedzīvotāji ne vien šajā Parlamentā, bet visās Eiropas iestādēs tiek uztverti kā pārāk tāli un vienaldzīgi pret savām problēmām.

Eiropas pilsoņu iniciatīva to var mainīt. Tā ļaus pilsoņiem tiešā veidā pateikt: mēs to vēlamies, mēs to nevēlamies, un tas ir jāmaina.

Mēs arī gribētu runāt par Eiropas integrāciju. Tomēr, kas gan vieno dažādu valstu iedzīvotājus vairāk par vajadzību meklēt kopēju viedokli, lai formulētu kopēju priekšlikumu un meklētu dažādās valodās runājošu iedzīvotāju atbalstu? Pilsoņu iniciatīvas īstenošana praksē nozīmēs to, ka pilsoņi no dažādām dalībvalstīm paudīs vienotu nostāju par viņiem svarīgiem tematiem. Kopēja iniciatīva un kopējas intereses būs augsne, kurā varēs rasties patiesa Eiropas identitāte.

Es noteikti ticu, ka tuvā nākotnē sāks veidoties šī eiropeiskuma praktiskā jēga. Es uzskatu, ka atšķirībā no frāzēm Eiropas iestāžu brošūrās tā būs dinamiska un dzīvotspējīga, jo jaunās Eiropas identitātes un jaunā eiropeiskuma avots būs paši pilsoņi.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju iesniegto regulas projektu par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu un esmu gatava darīt visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka pilsoņu balss tiek ne vien sadzirdēta, bet arī uzklausīta.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0688/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka Komisijas darba programma 2011. gadam ir vērienīga, jo tās galvenais mērķis ir Eiropas ekonomikas atveseļošana, īstenojot ES stratēģijas 2020. gadam politiskās prioritātes kopā ar daudzgadu finanšu shēmas 2011. gada budžetu ar tā jaunajiem finansēšanas un izdevumu pasākumiem, ar jaunu lēmumu par „pašu resursiem”, paužot bažas, ka nosacījuma finansējums var pasliktināt vājāku valstu ekonomikas situāciju un neradīt vēlamo ietekmi uz ES 2020. gada stratēģiju, proti —ekonomikas atjaunošanu. Es domāju, ka Eiropas reģionu ekonomikas atveseļošanai un konkurētspējai ļoti svarīgi ir struktūrfondi, jo krīzes laikā taupības pasākumu papildināšana ar nosacījumiem var vēl negatīvāk ietekmēt ES iekšējo attīstību. Ir jāuzsver Kopējās lauksaimniecības politikas, Kopējās zivsaimniecības politikas un Kohēzijas politikas reforma, vienmēr attiecībā uz dažādiem reģioniem ņemot vērā atšķirīgus izejas punktus, un tas ietver dažādām situācijām pielāgotus pasākumus. Svarīga loma jāpiešķir MVU, un ir atzinīgi vērtējama pieeja, kas ietver MVU internacionalizāciju starptautiskajās tirdzniecības attiecībās, un to modernizācijas un konkurētspējas uzlabošanas centieni, kas noteikti kā šīs darba programmas prioritātes.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību noteiktiem ļoti svarīgiem jautājumiem, kuru trūkst Komisijas darba programmā nākamajam gadam. Tie attiecas uz problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesībām. Vai Komisija nākamajā gadā plāno uzsākt konkrētus pasākumus vai gatavot tiesību aktus cilvēktiesību jomā?

Mēs esam dzirdējuši, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos baronese C. Ashton savu pilnvaru laikā plāno pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesībām. Tomēr līdz šim viņas rīcībā un paziņojumos cilvēktiesībām ir pievērsts ļoti maz uzmanības. Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir paredzēts arī tam, lai nostiprinātu ES darbību cilvēktiesību jomā, bet tagad, 2011. gadā, kad tam nav ES budžeta līdzekļu, EĀDD, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, nespēs pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Vai jūs, priekšsēdētāja kungs, varat mums pateikt, kāds ir jūsu „B” plāns un kā jūs plānojat nostiprināt ES ticamību attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvēšanu un veicināšanu pasaulē?

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Parlaments tika aicināts paust savu viedokli par Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam. Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir pievērsta uzmanība pienācīgas sadarbības veicināšanai starp Komisiju un Parlamentu un Komisijas lomai kā līgumu un ES vispārējo interešu sargātājai. Šajā rezolūcijā ir arī īpaši uzsvērti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi atjaunot izaugsmi darba vietu radīšanai un tiek atzinīgi vērtēts „Eiropas semestris”, kura mērķis ir valsts finanšu efektīvāka pārvaldība. Šai izaugsmei jābūt gudrai (tai jāveicina ciparu tehnoloģijas, pētniecība, attīstība un izglītība), ilgtspējīgai (ar mērķi sasniegt par 20 % lielāku energoefektivitāti) un visaptverošai (cīnoties pret darba ņēmēju diskrimināciju un veidojot labākas darba attiecības). Komisijai ir vairāk jāpievēršas iekšējam tirgum, brīvības, drošības un tiesiskuma telpai un tās ārpolitikai, kas joprojām ir attīstības sākumstadijā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju, jo tajā ir apspriestas un novērtētas Eiropas Komisijas darbības prioritātes 2011. gadā un turpmākie uzdevumi. Pēdējā sesijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā priekšsēdētājs J. M. Barroso iesniedza Komisijas darba programmu nākamajam gadam, tāpēc Eiropas Parlaments uzskata, ka ir ļoti svarīgi veidot dialogu ar Komisiju un īpašu uzmanību pievērst ES stratēģiskajiem pamatmērķiem. Turklāt Parlaments mudina Komisiju nodrošināt reālistisku un skaidrāku grafiku galveno priekšlikumu iesniegšanai, kuram jābūt efektīvākam, ciešāk saistītam ar reālo situāciju un kuru vajadzētu īstenot labāk nekā iepriekš. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka, lai gan Komisija plānoja radīt jaunas darba vietas un pēc iespējas ātrāk īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, Komisijas programmā nākamajam gadam nodarbinātības un sociālo lietu jomā nav konkrētu priekšlikumu par jaunu un kvalitatīvu darba vietu radīšanu. Komisija atkal ierosina tās pašas likumdošanas iniciatīvas par darba ņēmēju norīkošanu un darba laiku, ko tās ierosināja pagājušā gada darba programmā, un sola uzlabot migrējošu darba ņēmēju tiesības visā Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu pilnīgu ekonomikas atveseļošanu, ir vajadzīga tāda kopēja Eiropas stratēģija ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātības radīšanai, kurai būtu visas vajadzīgās pilnvaras un resursi.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Paturot prātā to, ka pašreizējā krīze, kurā nonākusi Eiropa, turpina ietekmēt dalībvalstu ekonomiku, ir steidzami jāveic būtiski pielāgojumi gan valstu, gan pašas Eiropas Savienības līmenī. Apzinoties 2011. gada ļoti lielo nozīmi attiecībā uz ES turpmākajiem panākumiem un uzdevumu, ko tas uzliek Eiropas Komisijai, kā arī, vispārīgi runājot, Eiropas Savienībai kopumā, es balsoju par šo rezolūcijas projektu. Es arī vēlētos uzsvērt visus priekšlikumus, kuros atklājas Eiropas Savienības nolūks pētīt vienotā tirgus izaugsmes potenciālu. Es uzskatu, ka vienotā tirgus potenciāla palielināšana, panākot tirgu ciešāku integrāciju un stiprinot Eiropas uzņēmumu un patērētāju uzticību, varētu ievērojami veicināt Eiropas ekonomiku. Tomēr es domāju, ka Komisija varēja rīkoties plašāk, izvirzot vērienīgākus un konkrētākus priekšlikumus, lai risinātu tirgus dalībnieku vajadzības.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Komisijas darba programma 2011. gadam ir jāpapildina ar Eiropas Savienības garu un lielāku drosmi, saskaroties ar ES galvenajām politiskajām un institucionālajām problēmām, jo īpaši, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un rīkojoties saskaņā ar to. Ir jārisina šādi jautājumi: 1) vairāk jāievēro Eiropas Parlamenta nozīme priekšlikumu formulēšanā, pienācīgi ņemot vērā tā pieņemtās nostājas, atzinumus un iniciatīvu priekšlikumus; 2) ciešāk un starp iestādēm līdzsvarotākā veidā jāsadarbojas attiecībā uz budžetu un finanšu perspektīvām; 3) vajadzīga lielāka uzdrīkstēšanās, formulējot priekšlikumus par ES resursu produktīvu izmantošanu, kas ļauj sasniegt saistošos mērķus un konkrētus kritērijus; 4) efektīva un precīza ES ekonomikas un finanšu pārvaldība, kā arī darba ņēmēju finanšu līdzdalība uzņēmuma panākumos, kas ļauj veidot plašāku, līdzsvarotāku un visaptverošāku ekonomikas un sociālo attīstību. Lai gan Komisijas darba programmā 2011. gadam ir iekļauti tikai daži no iepriekš uzskaitītajiem aspektiem, es tomēr uzskatu, ka tā ir jāatbalsta.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Komisijas darba programmu 2011. gadam, kura ir pirmā, kas tiks pieņemta saskaņā ar jauno plānošanas periodu un kam vajadzētu veicināt ciešāku dialogu starp Parlamentu un Komisiju, lai uzlabotu attiecības starp politiskajām un budžeta prioritātēm ES līmenī.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi vērienīgu Komisijas darba programmu 2011. gadam, kurā ir iekļauti šādi galvenie punkti: 1) visaptveroša izaugsme, 2) ilgtspējīga izaugsme un 3) finanšu regulējums. Attiecībā uz visaptverošas izaugsmes tematu, kurā Komisija uzsver sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju un cīņu pret nabadzību, es atbalstu to, ka ir jāmeklē precīzs līdzsvars starp taupību un sociālo atbalstu, kā arī jānosaka, kurā virzienā jāattīsta Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmu reformas.

Attiecībā uz ilgtspējīgas izaugsmes tematu ir svarīgi saprast, kā tiks panākts līdzsvars starp vajadzīgo vides aizsardzību un turpmākajām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformām. Visbeidzot, attiecībā uz finanšu regulējumu un ekonomikas pārvaldības stiprināšanu jebkādi pasākumi, lai Eiropas banku sistēmu padarītu stabilāku un izturīgāku pret krīzes scenārijiem, kā arī stiprinātu dalībvalstu budžeta politiku un to ekonomikas koordināciju, ir jāuzskata par galvenajām prioritātēm, jo 2011. gadā galvenais uzdevums būs izkļūt no krīzes un veidot pamatus izaugsmes politikai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Eiropas Komisijas darba programmu 2011. gadam, jo pamatjautājumos tā atbalsta savas nostājas un ignorē reālo vajadzību atmest neoliberālo, militāristisko un antisociālo politiku, ko atbalsta Eiropas Komisija.

Lai gan Eiropas Komisija ir kritizēta par neatbildēšanu uz Parlamenta uzdotajiem jautājumiem, patiesībā tā ir atbildējusi, kad pati sevi apbalvoja ar prioritātes piešķiršanu ekonomikas reformām, kā prioritāru nosakot budžeta ilgtspēju un padarot sociālo ilgtspēju par otršķirīgu, vai kad tā uzstāja uz ciešāka vienotā tirgus veicināšanu, vai kad uzstāja, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz Dohas sarunu kārta un jānoslēdz tās attiecīgie brīvās tirdzniecības nolīgumi.

Tādējādi Parlamenta lielākā daļa vēlas turpināt tādu pašu politiku, proti — vairākās dalībvalstīs veicināt iepriekš minētos taupības plānus neatkarīgi no bezdarba, nabadzības, nevienlīdzības, asimetrijas un ekonomikas lejupslīdes palielināšanās, ko radīs šie taupības plāni, kamēr ekonomiskie un finanšu grupējumi turpmāk gūs vēl lielāku peļņu. Visu šo iemeslu dēļ mēs esam spiesti balsot pret.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) 2011. gadā Eiropas Komisija publicēs priekšlikumus par Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas grozīšanu. Šīs divas iniciatīvas ir ārkārtīgi svarīgas Īrijas lauksaimniekiem un zvejniekiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) 2011. gadā Komisija iesniegs savus priekšlikumus par 2013.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Man ir skaidrs, ka lauksaimniecības un lauku attīstības jomā ir jābūt tādam pašam finansējuma līmenim kā pašlaik un ka ir jāgarantē Eiropas iedzīvotāju pārtikas nodrošināšanas neatkarība. Pārtikas ražošana un lauku reģionu kā tādu ekonomikas un atpūtas teritoriju atjaunošana, kas viegli sasniedzamas no pilsētām, turpmāk jābūt vienai no Eiropas svarīgākajām prioritātēm. Attiecībā uz Komisijas apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi ir ņemti vērā 2020. gada vides un klimata mērķi un ir noteiktas prasības par ieguldījumiem videi draudzīgās tehnoloģijās, kas savukārt radīs darba vietas.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta aicinājumu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā laika periodam pēc 2013. gada ņemt vērā ES pienākumu paplašināšanu. Ārkārtīgi svarīgi ir plāni saistībā ar ES tirdzniecības politiku. Komisijas pienākums ir nodrošināt pozitīvu iznākumu sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Mums jābūt ļoti kritiskai nostājai attiecībā uz arvien lielāku pievēršanos divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, jo sevišķi sarunās ar Mercosur valstīm, kas nākamgad tiks turpinātas.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. − (DE) Es tikko balsoju par Komisijas darba programmu 2011. gadam, bet ar iebildumiem. Tajā vairs nav solītā Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (DG ENTERPRISE) paziņojuma par uzņēmumu sociālo atbildību (USA). Tā vietā Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts ir uzsācis apspriešanos tiešsaistē par tādas uzņēmumu informācijas izpaušanu, kas nav saistīta ar finansēm. Tas ir satraucoši un paredz iespējamas politikas izmaiņas. DG MARKT vairs neprasa, vai USA jomā ir vajadzīgs ES regulējums, bet gan to, kādai jābūt tā struktūrai. DG ENTERPRISE organizēja vairākus darba seminārus pārredzamības jomā, kuros tika secināts, ka gandrīz visi darba devēji un arodbiedrības noteikti iebilst pret obligātu USA. Kopš 2006. gada vispārējā vadība ir bijusi DG ENTERPRISE kompetencē, jo USA iniciatīvas ir uzņēmumu sniegti ieguldījumi ilgtspējīgā sabiedrībā kā to uzņēmējdarbības daļa. Tās ir uzņēmumu saistību rezultāts, un to pamatā ir individuāla iniciatīva un atbildība. Visi ir vienisprātis par pamatkoncepciju, kas ir izstrādāta vairāku gadu garumā vairākos forumos ar daudzu ieinteresēto pušu piedalīšanos.

DG ENTERPRISE ir institucionālas zināšanas, lai kontrolētu šos procesus. Es aicinu Komisiju saglabāt atbildību par USA pārvaldību un strukturēšanu DG ENTERPRISE kompetencē. Es joprojām iebilstu pret obligātas USA informēšanas ideju, jo tā radīs jaunu birokrātijas slogu un mazinās uzņēmumu vēlmi uzņemties brīvprātīgas papildu saistības.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. − Finanšu krīze ir smagi skārusi visu Eiropas dalībvalstu ekonomiku. Šajā rezolūcijā mēs prasām Eiropas Komisijai noteikti un apņēmīgi reaģēt, lai veicinātu izaugsmi un nodrošinātu izteiktu un ilgstošu atveseļošanos, kas sniegtu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Mēs atbalstām aicinājumu pārskatīt pašu resursu sistēmu, lai attiecībā uz nodokļu slogu izveidotu godīgu, skaidru, pārredzamu un neitrālu sistēmu; mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir apsvērtas iespējas, kas samazinās ES izmaksas tās pilsoņiem, piemēram, labojot pašreizējo nepietiekamo nodokļu līmeni finanšu nozarē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas jaunās darba programmas 2011. gadam pamatā ir trīs aspekti: 1) visaptveroša izaugsme, 2) ilgtspējīga izaugsme un 3) finanšu regulējums. Tāpēc mums būs jāstrādā, lai sasniegtu sociālā nodrošinājuma shēmu ilgtspēju, lai cīnītos pret nabadzību, vienlaikus nodrošinot ekonomikas izaugsmi, kurā tiek ņemta vērā arī vides aizsardzība, ekonomikas pārvaldības stiprināšana, Eiropas banku sistēmas stabilitātes un izturīguma veicināšana turpmāku krīžu scenārijos, kā arī dalībvalstu budžeta politikas stiprināšana, jo 2011. gada galvenais uzdevums ir izkļūt no krīzes un atsākt izaugsmes politiku.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Apsveicu! Beidzot kāds ir pievērsis uzmanību atšķirībai starp Eiropas Komisiju un dieviem. Ir pienācis laiks tukšas runas aizstāt ar reālu darbu. Eiropas Komisijai nevajadzētu ignorēt Eiropas Parlamenta deputātu jautājumus; viņu pienākums ir pildīt Eiropas Parlamenta lēmumus. Izskatās, ka daži komisāri to ir aizmirsuši. Ja tā nav, tad kas gan noticis ar rezolūciju par visaptverošu pārraudzības ziņojumu, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2004. gada 11. martā, kurā tika uzsākta jautājuma skatīšana par ārvalstniekiem Latvijā? Tā vienkārši pazuda no darba kārtības. Kurš bija atbildīgs? Kuram samazināja algu? Kuram tika izteikts rājiens? Tāda nebija. Lai dzīvo Eiropadome!

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Komisijas darba programmu 2011. gadam, jo piekrītu tās galvenajiem mērķiem. Faktiski galvenajam 2011. gada mērķim vajadzētu būtu ekonomikas atveseļošanas turpināšanai. Kā uz ļoti pozitīvām iezīmēm Komisijas darba programmā es vēlētos norādīt uz ekonomikas pārvaldības stiprināšanu un finanšu nozares reformas pabeigšanu, izmantojot pasākumus, kas ļauj atjaunot izaugsmi, lai radītu darba vietas. Efektīva, ilgtspējīga un visaptveroša ekonomikas izaugsme ir ļoti svarīga, lai atjaunotu uzticību un optimismu Eiropas Savienībā. Tāpēc ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, energoapgādes drošība un horizontālas nodarbinātības politikas jomas, kas nodrošina reālu darba ņēmēju pārvietošanos, ir uz izaugsmi vērstas darba programmas galvenie pīlāri. Ir arī jāuzsver kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošana.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Komisijas darba programmā 2011. gadam nav pienācīgi atspoguļoti nedz svarīgie notikumi, kuri Eiropu ietekmē kopš 2008. gada, nedz Eiropas iedzīvotāju gaidas un cerības. Nožēlojami, ka šajā programmā lielāka uzmanība nav pievērsta 7 miljonu darba vietu zaudēšanai, ko radīja finanšu krīze, turpmākajos gados faktiski garantējot pastāvīgu bezdarbu. Šis aspekts ir viena no galvenajām problēmām, ar kuru ES saskarsies 2011. gadā. Tāpēc Komisijai ir jāatrod veids, kādā šīs iniciatīvas un priekšlikumi vienkāršajiem iedzīvotājiem radīs pietiekami daudz pienācīgas kvalitātes darba vietu. Komisijai ir jāņem vērā sociālo partneru viedokļi pensiju jomā un jānodrošina, lai nākamajā baltajā grāmatā tiktu atspoguļotas ieinteresēto pušu cerības, kas ietver pirmā — valsts pensiju — pīlāra stiprināšanu.

Es atzinīgi vērtēju jauniem darba ņēmējiem paredzētā EURES darba vietu informācijas un konsultāciju portāla uzlabošanu, lai to padarītu viņiem pieejamāku. Tomēr man ir žēl, ka šis priekšlikums ir atlikts līdz 2012. gadam, jo tas ir vajadzīgs šodienas jauniešiem. Komisijas programmā nav nekādu atsauču uz dzimumu līdztiesības jautājumu. Tāpēc ir vajadzīga Eiropas direktīva, ar kuru tiks risināta 17,4 % lielā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības problēma, kā arī direktīva par vardarbības izskaušanu pret sievietēm.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. − (DE) Tā kā balsojumu saraksts tika negaidot mainīts, man nebija pietiekami daudz laika, lai pārbaudītu saturu un nolemtu, kuru pusi atbalstīt.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Zaļie/EFA atbalstīja ierosināto kopējo rezolūciju, kā arī daudzus ierosinātos grozījumus. Man ir prieks, ka netika mainīta tā atsauce, kurās mēs norādām, ka Eiropas Parlaments apņēmīgi mudina Komisiju iesniegt drosmīgus un novatoriskus priekšlikumus būtiskai pašu resursu sistēmas pārskatīšanai.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūcijas par Komisijas darba programmu 2011. gadam pieņemšanu. Iepriekšējā runā es izvirzīju jautājumus par vajadzību sagatavot projektu direktīvai par vardarbību pret sievietēm, ātri un efektīvi transponēt Stokholmas programmu un nākamā gada budžetā iekļaut sportu. Ir arī būtiski atjaunot darbu pie nediskriminācijas direktīvas. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis 2011. gadā veikt apņēmīgus pasākumus šajā virzienā.

Kamēr ES iedzīvotāji nepacietīgi gaida šo direktīvu, dažas dalībvalstis turpina apšaubīt tās pieņemšanas derīgumu. Ir grūti saprast izpratnes trūkumu par to, ka ir vajadzīgs viens diskriminācijas novēršanas tiesību akts, kas aizsargātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem un nevis tikai izmeklētām sociālajām grupām. Mani nepārliecina finansiāli argumenti, kuros uzsvērtas šīs direktīvas ieviešanas lielās izmaksas attiecībā uz invalīdiem. Pat krīzes laikā Eiropai jāturpina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret saviem iedzīvotājiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi savu darba programmu 2011. gadam Eiropas Savienībai īpaši vārīgā laikā. Atveseļošanās no ekonomikas krīzes vēl joprojām nav pilnībā panākta, un tas nozīmē, ka šajā nākamā gada programmā galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta Eiropas ekonomikas atveseļošanās dinamikai. 2011. gadā ES 2020. gada stratēģija ir jāintegrē Eiropas procedūrās, lai sasniegtu gudras, ilgtspējīgas un integrētas izaugsmes mērķus.

Es atkārtoti norādu uz tādas izaugsmes atjaunošanu, kas rada jaunas darba vietas, paātrinot ES 2020. gada reformu programmu. Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt šādu pamatiniciatīvu nozīmi: inovāciju savienība, digitālā programma, jaunas prasmes un darba vietas un Eiropas platforma cīņai pret nabadzību. Es uzskatu, ka ir būtiski nodrošināt strukturālās reformas, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un paātrinātu ekonomikas izaugsmi, jo īpaši, izmantojot kohēzijas politiku, kas veicina ieguldīšanu reālajā ekonomikā. Jebkādai turpmākai kohēzijas politikai ir arī jānodrošina, lai jaunā daudzgadu finanšu shēma būtu vērsta uz ES 2020. gada stratēģijas un Eiropas politikas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Eiropas Parlamentam tajā ir aktīvi jāpiedalās, un ir ļoti svarīgi, lai Komisija šajā jautājumā steidzami ierosinātu iestāžu sadarbības modeli.

Rezolūciju priekšlikumi RC-B7-0693/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ES un Āfrikas Savienībai (ĀS) ir kopīgi jārisina svarīgākie tās interesējošie jautājumi, lai veiksmīgi īstenotu Āfrikas un ES partnerību, kas balstīta uz savstarpējām interesēm to kopīgā potenciāla izmantošanā. Lai panāktu ciešāku sadarbību, jānodrošina demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību īstenošana, bet diemžēl uz trešo Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmi tika uzaicināts un aktīvi tajā piedalījās Robert Mugabe. Tāpēc aicinu visas iesaistītās puses turpmāk ieņemt stingrāku politisko nostāju, lai sniegtu skaidru vēstījumu par ES nelokāmo ticību tiesiskumam un demokrātijai.

Ir arī svarīgi visām Āfrikas Savienības dalībvalstīm ratificēt Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu un pilnībā atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu. Tādā veidā tiktu aizsargāti demokrātijas principi, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un vienlaicīgi tiktu radītas jaunas efektīvas sadarbības iespējas ekonomikas, sociālajā, kultūras un citās jomās.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes Kairā 2000. gadā Eiropas Savienība ir uzsākusi ārkārtīgi tālejošas ārpolitikas īstenošanu Āfrikā. 2005. gadā ES izveidoja savu Āfrikas stratēģiju. Divus gadus vēlāk viedoklis mainījās, un tobrīd Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme Lisabonā noslēdzās ar stratēģiskās partnerības izveidi ar Āfriku. Trešā Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme tikai nesen ir noslēgusies. Tā nebija pilnībā veiksmīga — piemēram, tajā nebija vēlama diktatora Robert Mugabe klātbūtne, bet Sudānas pārstāvja klātbūtne, tieši pretēji, būtu bijusi vēlama. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par partnerības turpmāko nākotni. Jaunais rīcības plāns ir balstīts uz astoņām jaunām lielām tematiskām jomām: 1) miers un drošība; 2) demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības; 3) tirdzniecības reģionālā integrācija un infrastruktūra; 4) Tūkstošgades attīstības mērķi; 5) enerģētika; 6) klimata pārmaiņas; 7) migrācija, mobilitāte un nodarbinātība; 8) zinātne, informācijas sabiedrība un izplatība.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju. Āfrikas un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība jāattīsta tālāk, lai pārvarētu kopējās problēmas, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un attīstītu sadarbību enerģētikas, tirdzniecības un klimata pārmaiņu jomā. Attīstot sadarbību, ievērojams atbalsts ir jāsniedz cīņai pret nabadzību, kā arī cilvēktiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, aizsardzībai un jārisina miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā. Es atzinīgi vērtēju Āfrikas un ES sadarbības programmu atjaunojamās enerģijas jomā un solījumus nodrošināt Āfrikas iedzīvotājiem piekļuvi moderniem un ilgtspējīgiem enerģētikas pakalpojumiem, palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu Āfrikā un uzlabot visu nozaru energoefektivitāti Āfrikā. ES un Āfrikai ir jāapvieno centieni, lai samazinātu emisiju, kas rodas atmežošanas un mežu degradācijas dēļ un veikt efektīvus pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Jāparedz minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgais finansējums, nodrošinot efektīvu parlamentāro uzraudzību saistībā ar ES finansiālā atbalsta izmantošanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ar prieku balsoju par šo kopīgo rezolūciju par secinājumiem, kas pieņemti Āfrikas un ES trešajā augstākā līmeņa sanāksmē. Tā kā Āfrikas kontinentam vajag dažādot tā investīciju partnerattiecības, jo īpaši ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, piedāvātais Āfrikas un ES 2011.–2013. gada stratēģiskais rīcības plāns ir sevišķi svarīgs, jo tas var nodrošināt pievienoto vērtību „Savienībai Vidusjūrai” un Kotonū nolīgumam. Manuprāt, Āfrikas valstu reģionālā integrācija, kas tiek īstenota ar Āfrikas Savienības pūlēm, un šajā kontekstā arī tirdzniecība un ieguldījumi iegūs būtisku nozīmi, lai panāktu politisko un ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi Āfrikā. Tādēļ ceru, ka Āfrikas un ES valstu vadītāji ne tikai ievēros Tripolē panākto vienošanos, bet uzskatīs arī šo stratēģisko partnerību par vērtīgu instrumentu Āfrikas starpreģionālās tirdzniecības veicināšanai. Esmu arī vienisprātis ar priekšsēdētāju J. M. Barroso, ka atjaunojamai enerģijai ir liela nozīme Āfrikas tautsaimniecības un sociālajā attīstībā, un atbalstu viņa aicinājumu īstenot Āfrikā zaļo revolūciju enerģētikā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Āfrikas un ES stratēģisko partnerību pirms trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes, jo uzskatu, ka partnerība, kas starp abiem kontinentiem tika nodibināta pirms trīs gadiem ES Portugāles prezidentūras laikā, ir jāstiprina arī turpmāk, lai pārvarētu kopējās problēmas, veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, mieru un cilvēktiesību ievērošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Biju Lisabonā 2007. gada decembrī, kad notika pirmā Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksme, izveidojot pamatu dialoga uzsākšanai starp Eiropu un Āfrikas kontinentu, ar kuru mūs saista ārkārtīgi svarīgas vēsturiskās, kultūras, ekonomikas un tirdzniecības saites, paverot ceļu uz sadarbību, kas trīs gadus vēlāk aizveda Eiropas un Āfrikas valstu vadītājus uz Tripoli.

Manuprāt, ilgstoša un stabila Āfrikas un ES partnerība ir būtiski svarīga attīstības un progresa panākšanai, un tādēļ uzskatu ieguldījumu, ko abas puses ir sniegušas savstarpējo attiecību nostiprināšanā, par pilnīgi pamatotu. Mēs dzīvojam laikā, kad tradicionālā sadarbības politika, kas aprobežojas tikai ar humānās palīdzības sniegšanu, vairs neatbilst jaunattīstības valstu vajadzībām, jo īpaši Āfrikas kontinentā.

Tādēļ uzskatu, ka sadarbība nākotnē ļoti konkrēti tiks vērsta uz tirdzniecības attiecību un ekonomisko partnerattiecību izveidošanu, kā arī uz efektīvu apmaiņu pētniecības, jauninājumu un izglītības jomā, kurā jāveicina Āfrikas un ES sadarbība.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas un ES trešā augstākā līmeņa sanāksme notika Tripolē 2010. gada 29.–30. novembrī. Diemžēl ar Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju nebija iespējams izveidot jaunas stratēģiskās attiecības.

Ceru, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks panākta rezultatīva vienošanās un ilgtspējīgi mērķi abām pusēm, lai cīnītos pret nabadzību un nodrošinātu godīgus ienākumus un atbalstu, kā arī atbalstītu pamata cilvēktiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu Āfrikā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Problēmas, kas Āfrikas valstīm ir jāpārvar nopietnas pasaules ekonomikas krīzes apstākļos, ir milzīgas. Šī krīze, kas tiek uzskatīta par finanšu krīzi, beidzot ir atklājusi ierobežojumus ekonomikas izaugsmei kapitālisma izpratnē, proti, auglīgās augsnes pieejamības ziņā pārtikas un citu organisko izejvielu ražošanai un ģeoloģisko rezervju pieejamības ziņā rūpniecībai vajadzīgo minerālvielu un enerģijas ieguvē.

Šajā situācijā paātrinās sacensība par Āfrikas kontinentu, kas ir tik bagāts ar dabas resursiem. Tās mērķis ir dominēt tirgos un dabas resursu ieguvē. ES politika attiecībā uz Āfriku ir jāanalizē šādā kontekstā: šantāža ar mērķi parakstīt tā sauktos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus; atbalsts Dienvidsudānas atdalīšanās centieniem; atbalsts un finansējums Āfrikas miera un drošības sistēmai, kura cenšas sagatavot tādu armiju, lai tā varētu apspiest tautu; kalpošana ES un tās ekonomisko un finansiālo grupējumu interesēm. Tie ir tikai daži piemēri.

Tādēļ šajā rezolūcijā tiek aizstāvēts neokoloniālisms. Jāatbrīvo saites, kas tur šī reģiona valstis tādu interešu pakļautībā, kas ir svešas tā iedzīvotājiem, izveidojot patiesu sadarbību un palīdzot tiem nostiprināt viņu neatkarību un suverenitāti, lai panāktu izaugsmi un progresu ekonomikas un sociālajā jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jau pagājuši trīs gadi kopš pēdējās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes, kas bija sākums centieniem uzsākt dialogu starp Eiropu un Āfrikas kontinentu. Šī partnerība ir būtiska attīstībai un progresam, un ir svarīgi, lai abas puses censtos nostiprināt savas attiecības. Partnerattiecības nedrīkst būt saistītas tikai ar Kopienas palīdzības sniegšanu; jāveido arī tirdzniecības attiecības un ekonomiskās partnerattiecības, īstenojot pieredzes apmaiņu pētniecības, jauninājumu un izglītības jomā un līdz ar to nostiprinot turpmākās attiecības.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Āfrikas un ES stratēģiskās partnerattiecības ir vienīgais Eiropas Savienības starpkontinentālo attiecību instruments. Tas norāda uz pārmaiņām attiecībās starp Āfriku un ES — tās kļūst par patiesām partnerēm, kas sadarbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, un risina dialogu par vairākām kopīgām — abpusēji interesantām — tēmām. Tās vairs nav attiecības starp sponsoriem un saņēmējiem. Tās ir stratēģiski svarīgas attiecības, kuras ir jāatjauno un jāstiprina, jo gan Eiropai, gan Āfrikai ir jāpārvar nākotnē gaidāmās problēmas. Ar to es domāju Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, pārtikas krīzi, ekonomikas un finanšu klimata pārmaiņas un tamlīdzīgas problēmas. Tripoles augstākā līmeņa sanāksmes tēma — “Investīcijas, ekonomiskā izaugsme un darba vietu izveide”, atgādina, ka miers un drošība, ekonomiskā un politiskā pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana ir priekšnosacījumi attīstībai. Privāto ieguldījumu tiesiskā un tiesu aizsardzība ir viens no galvenajiem Āfrikas tautsaimniecības un sociālās attīstības priekšnoteikumiem. Bez labklājības nevar būt ne sociālās, ne humānās, ne arī ekonomiskās attīstības.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Šī nākotne ir neskaidra, jo īpaši pašlaik pirms Āfrikas un ES trešās augstākā līmeņa sanāksmes. Vislabākais veids, kā to nodrošināt, ir finansēt valsts izglītības programmas. Iedzīvotāji, kas var iegūt vidusskolas izglītību, dos priekšroku dzīvošanai savā valstī, nevis ubagošanai Eiropā. Mums jāatbalsta tās valdības, kas koncentrē savus centienus uz to, lai savu valsti padarītu pievilcīgu pašu pilsoņu acīs. Tādēļ balsoju “par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir svarīgi, lai ES ciešāk iesaistītos savstarpējās attiecībās ar Āfrikas valstīm un risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, izmantojot kopēju stratēģiju. Tas paredz, piemēram, demokrātijas ieviešanu Āfrikā, vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu un arī tādu ilgtspējīgu izejmateriālu ieguvi, kas ir izdevīga abām pusēm. Vēl viena problēma, kas jāatrisina, ir korupcija. Tā kavē daudzu Āfrikas valstu attīstību tādā veidā, kas uzlabotu tās pilsoņu labklājību. Diemžēl korupcijas rezultātā joprojām tiek zaudēti miljoniem eiro ES sniegtās palīdzības. Tos varētu konstruktīvi izmantot tieša atbalsta nodrošināšanā pilsoņiem. Mums jāpiemēro princips — palīdzēt iedzīvotājiem palīdzēt pašiem sev. Diemžēl šajā rezolūcijā tas nav ņemts vērā, tajā ir paredzēta tikai pašreizējās prakses turpināšana.

Nabadzība ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji emigrē no Āfrikas un pārceļas uz Eiropu. Tā vietā, lai apšaubītu Eiropas eksporta subsīdiju praksi, kam ir milzīga ietekme uz dažu Āfrikas valstu izdzīvošanas spēju, mēs piedāvājam vēl vairāk tukšu vārdu. Migrācijas negatīvās sekas tiek notušētas, un tādēļ es uzskatīju, ka ir jābalso pret šo rezolūciju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības un Āfrikas attiecības ir būtiski svarīgas. Tādēļ esmu gandarīta par stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu 2011.–2013. gadam un par izveidotajām partnerattiecībām. To vidū vēlos uzsvērt ar mieru un drošību saistītās partnerattiecības vienlaicīgi ar ES centieniem nodrošināt paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu Āfrikas miera uzturēšanas operācijām un vajadzību palielināt vietējo iedzīvotāju līdzdalību, spējas pārvarēt sarežģījumus un apņemšanos aizsargāt civiliedzīvotājus bruņotu konfliktu gadījumā. Vēlos arī uzsvērt centienus sadarboties kopējo interešu jomās, piemēram, demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības; tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra un Tūkstošgades attīstības mērķi. Šī pēdējā aspekta kontekstā jāuzsver Eiropas Savienības valstu apņemšanās atjaunot saistības par 0,7 % piešķiršanu no nacionālā kopienākuma attīstības palīdzībai līdz 2015. gadam. Šis ieguldījums ir būtiski svarīgs Tūkstošgades attīstības mērķu izpildē, jo īpaši attiecībā uz konkrētām politikas pamatnostādnēm mātes, neonatālās un bērna veselības, dzimumdzīves, izglītības, lauksaimniecības politikas, ilgtspējīgas attīstības un ūdensapgādes un sanitāro pakalpojumu jomā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. − (IT) Izsaku nožēlu par Zimbabves prezidenta Mugabe kunga klātbūtni augstākā līmeņa sanāksmē Tripolē 30. novembrī, kā arī par to, ka tajā nepiedalījās vairāku Eiropas valstu vai valdību vadītāji. Vēlos arī atzīmēt, ka jaunais Savienoto Valstu likums par “konfliktu izrakteņiem” ir ievērojams solis cīņā pret izrakteņu nelikumīgu ieguvi Āfrikā.

Tādēļ aicinu Komisiju un Padomi iesniegt līdzīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu ES tirgū ievesto izrakteņu izsekojamību, un Āfrikas Savienību sadarboties ilgtspējīgas izejvielu ieguves jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Kopējie punkti, par kuriem vienojās vairākas grupas, tostarp arī mūsējā, ir, ka Eiropas Parlaments: 1. atzinīgi vērtē stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam un izveidotās partnerības un pauž cerību, ka tādējādi tiks nodrošināta Kotonū nolīguma un Savienības Vidusjūrai pievienotā vērtība un ka kontinentu attiecībās tiks īstenota vērienīga pieeja; 2. uzsver, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas pamatprincipi būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ilgtspējības vajadzības, kas saistītas ar nabadzības apkarošanu, pienācīgu ienākumu un iztikas nodrošināšanu, kā arī ar cilvēka pamattiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu; 3. pauž cerību, ka tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta, pārvarot pirmā rīcības plāna (2008–2010) īstenošanas gaitā radušās grūtības, kā arī sagaida, ka tiks īstenoti nodomi, kas pausti valstu un valdību vadītāju pieņemtajā galīgajā deklarācijā; 4. norāda, ka būtu jārod iespēja, lai privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši Āfrikā, varētu sniegt daudz efektīvāku ieguldījumu stratēģijā, nekā tas bijis līdz šim.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Amerikāņi savā likumā jau ir noteikuši ierobežojumus nelegālai “konfliktu izrakteņu” ieguvei. Kopīgajā rezolūcijā par Āfrikas un ES turpmākās nākotnes stratēģiju to darīt tiek aicināta arī ES. Izrakteņiem, kas tiek ievesti ES, ir jābūt izsekojamiem. Šodien nelegālā ieguve ir pārāk bieži sastopams iemesls pilsoņu kariem un konfliktiem šajā reģionā, lai gan šī bagātība faktiski varētu kļūt par ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Būtiski svarīgi ir īstenot pasākumus veiktspējas palielināšanas, labas pārvaldības, infrastruktūras attīstības un investīciju jomā. Neatsverama nozīme ir tādas politikas īstenošanai, kas ir iesaistoša un sociālā un vides ziņā atbildīga. Arī lauksaimniecība ir attīstības dzinējspēks. Tādēļ mums ir ilgtspējīgi jāstiprina lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, jo īpaši attiecībā uz mazajām lauku saimniecībām un zivsaimniecībām.

Jāorganizē pamatīgas debates par lauksaimniecības zemi un zemes īpašumtiesībām. Kankunas nolīgums ir būtiski svarīgs nabadzības pārvarēšanai Āfrikā, ņemot vērā tās milzīgo dabas resursu — saules, vēja, upju un paisuma, potenciālu, kas Āfrikas valstīs bieži vien ir pieejami pārpilnībā. Rezolūcijas tekstā netiek izlaisti strīdīgie jautājumi, un tādēļ esmu to apstiprinājis.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Āfrikas un ES trešajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Lībijas galvaspilsētā Tripolē, tika mēģināts nostiprināt pašreizējo sadarbības līmeni starp abiem kontinentiem. Jautājumā par izaugsmi, investīcijām un darba vietu izveidi šajā konkrētajā augstākā līmeņa sanāksmē tika uzsvērts, ka ir jārada pietiekama ekonomiskā izaugsme, lai varētu izveidot jaunas darba vietas, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu sociālo izaugsmi.

Āfrikas un ES stratēģija tiks ieviesta praksē saskaņā ar rīcības plānu, kas tika pieņemts 2010.–2013. gadam un kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta astoņām prioritārām jomām, kas tika noteiktas Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gadā. Noslēguma deklarācijā Tripolē tika ietverti konkrēti pasākumi, kas ir saistīti ar privāto uzņēmējdarbību, ekonomisko integrāciju un sociālajiem jautājumiem, mieru un drošību Āfrikas kontinentā, cilvēktiesību ievērošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

Galvenais ir šī partnerība starp abiem kontinentiem, kas ir pierādījusi savu pievienoto vērtību abiem partneriem un Āfrikas kontinenta reģionālās un globālās integrācijas turpmākās veicināšanas nozīmi. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments uzņemtos aktīvāku lomu šajās partnerattiecībās un lai tiktu izstrādāts finansēšanas plāns 2010.–2013. gada rīcības plāna efektīvai īstenošanai.

Ziņojums: Kinga Gál (A7-0344/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir viena no pašas Eiropas Savienības demokrātijas pamatvērtībām. Piekrītu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām varētu būt centrālā loma šo vērtību īstenošanā, un ierosinu augšupējo pieeju. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāvērtē kā sistēmas stiprināšana vairākos cilvēktiesību aizsardzības līmeņos, tostarp Hartas līmenī. Ir pienācis laiks atskatīties uz notikumiem šo tiesību aizsardzībā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka Hartai ir tāda pati tiesiskā vērtība kā dibināšanas līgumiem un tā ir jāiekļauj ES primāro tiesību aktu sastāvā. Lisabonas līgumā noteiktie jaunie horizontālie pienākumi ir atzinīgi vērtējami, un ir labāk jākoordinē darbs starp institūcijām, lai tas kļūtu efektīvāks. Jāņem arī vērā, ka Komisijā ir izveidots jauns portfelis “Tiesiskums, pamattiesības un pilsoniskums”, un šī jaunā scenārija kontekstā ir gaidāmi jauni pasākumi no Komisijas puses. No jaunā Komisijas paziņojuma — “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” — ir gaidāmi taustāmi rezultāti.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Jau ļoti ilgu laiku Eiropas integrāciju veidoja tikai darbs pie iekšējā tirgus izveides. Tomēr pēdējā desmitgadē ES likumdevējus ir pārņēmusi vēl nepieredzēta emulēšanas vēlme. Sākumā tika realizēta klusa darba dalīšana starp Eiropas Padomi, kura ir atbildīga par jautājumiem, kas skar personu brīvības, un attīstības sākuma stadijā esošo vienoto tirgu, ko pārstāvēja Eiropas Kopiena. Tomēr nebija ilgi jāgaida, līdz dalībvalstu tiesu iestādēm nācās risināt strīdus, kuros Kopienas tiesības tika apstrīdētas, pamatojoties uz cilvēktiesībām. Tādēļ pēc ilgas sagatavošanas 2000. gadā tika pieņemta Pamattiesību harta, kas stājās spēkā pagājušajā gadā vienlaicīgi ar Lisabonas līgumu. Pateicoties Hartai, Eiropas Tiesai ir vienots tiesiskais pamats, saskaņā ar kuru tā var aizsargāt Eiropas pilsoņu pamattiesības. Tomēr šī jaunā sistēma ir tikai pats sākums. Tāpēc es atbalstīju šo tekstu, kurā visām Eiropas ieinteresētajām pusēm, tostarp dalībvalstīm un institūcijām, tiek atgādināts par Hartā noteiktajiem pienākumiem un vajadzību pilnveidot patiesu pilsoņu brīvību kultūru un īstenot efektīvu sadarbību šajā jautājumā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Cilvēktiesību un pamatbrīvību efektīva aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats Eiropas Savienībā. Tādēļ atbalstu Lisabonas līgumā nostiprinātos pienākumus, kas saistīti ar pamata cilvēktiesību aizsardzību, sociālās atstumtības un diskriminācijas izskaušanu un sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšanu. Pat ja tas tiek sasniegts, jānodrošina sadarbība starp Eiropas Savienības un dalībvalstu institūcijām, izveidojot efektīvu institucionālo sadarbību, lai pārraudzītu cilvēktiesību stāvokli Eiropas Savienībā. Komisijai ir nepārtraukti jāpārrauga, kā valsts līmenī tiek īstenoti tiesību akti cilvēktiesību aizsardzības jomā, un jebkādu nepilnību gadījumā jāsniedz priekšlikumi konkrētu pasākumu veikšanai. Būtu lietderīgi katru gadu publicēt ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi ir atbilstoši informēti par pamattiesību jauno struktūru. Turklāt ES institūcijām ir jāpalielina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām cilvēktiesību aizsardzības jomā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Esmu gandarīta, ka kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīža esam guvuši ievērojamus panākumus cilvēktiesību jomā, pirmkārt, tāpēc, ka Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi par juridiski saistošu dokumentu, un, otrkārt, tāpēc, ka Eiropas Savienībai ir pienākums pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Balsoju par šo ziņojumu, jo, kas attiecas uz Eiropas Savienības stratēģiju par bērnu tiesībām, ir ļoti svarīgi izstrādāt praktiskus pasākumus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai un veicināt drošāku interneta lietošanu, un novērst bērnu darbu un bērnu nabadzību. Cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana ir vēl viena problēma, kas neatliekami jārisina. Lai gan šajā jomā jau ir pieņemti vairāki ES un valstu tiesību akti, katru gadu uz ES valstīm vai ES ietvaros tiek tirgoti simtiem tūkstošu cilvēku, un tādēļ ir steidzami jāpiemēro jaunā ierosinātā Eiropas Savienības direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Efektīvai pamattiesību aizsardzībai un cilvēka cieņas ievērošanai, brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai un tiesiskumam jākļūst par globālu visas Eiropas politikas mērķi un būtisku nosacījumu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā. 2009.–2010. gads šajā ziņā bija ārkārtīgi svarīgs, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ar kuru Pamattiesību harta kļuva par juridiski saistošu dokumentu, līdz ar to pārvēršot pamatvērtības konkrētās tiesībās, kas ir tiešā veidā jāīsteno Eiropas un dalībvalstu tiesu iestādēm.

Jānodrošina, lai visi jaunie likumprojekti atbilstu Hartai un lai līdzīgā veidā tiktu pārbaudīti visi jau spēkā esošie instrumenti. Ir svarīgi nostiprināt sadarbību un darbības saskaņošanu starp dažādām atbildīgajām institūcijām Eiropas un valstu līmenī ar mērķi kontrolēt un piemērot šo jauno vispārējo sistēmu, kas ir izveidota ar Lisabonas līgumu, lai tiktu nodrošināta efektīva tās piemērošana. Ceru arī, ka Komisija pēc iespējas ātrāk pabeigs ES pievienošanās procesu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK), kas nodrošinās papildu mehānismu cilvēktiesību ievērošanai.

Esmu ārkārtīgi gandarīta, ka pilsoņi un viņu tiesību aizsardzība beidzot ir izvirzīta Eiropas struktūras centrā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu saistībā ar pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, jo uzskatu, ka ir jāveicina pamattiesību ievērošanas kultūra Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Pamattiesību aizsardzībai jābūt visu Eiropas politiku, jo īpaši ārpolitikas, mērķim atbilstoši miera, cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanas interesēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir radījusi jaunu realitāti cilvēktiesību jomā Savienības ietvaros, un tajā ir noteikts, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša. Mūsu pienākums ir pozicionēt Savienību kā kopienu, kurā pamattiesības ir aizsargātas gan tās iekšienē, gan ārēji.

Joprojām ir pārāk daudz uzbrukumu vārda brīvībai, par kuriem vairākkārt esmu informējis, piemēram, par nesenajiem notikumiem Saūda Arābijā un Azerbaidžānā. Šajā rezolūcijā referente norāda uz vairākiem gadījumiem, kam jāpievērš uzmanība steidzamāk un biežāk — gan dalībvalstīs, gan Eiropas Savienībā kopumā. Pašlaik ir svarīgi atbildēt uz šiem jautājumiem un īstenot vajadzīgās stratēģijas un pasākumus, lai šīs problēmas atrisinātu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā radīja jaunu situāciju Eiropas Savienībā cilvēktiesību jomā, nosakot, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša un piešķirot Eiropas Savienībai juridiskas personas statusu, kas ļauj tai pievienoties starptautiskajiem līgumiem.

Efektīva cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir Eiropas Savienības demokrātijas un tiesiskuma pamats un būtisks nosacījums Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā vairākos līmeņos (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālajā un pašvaldību). Šajā ziņā jāmin ievērojamā loma, kādu var uzņemties reģionālās un vietējās pašvaldības konkrētā šo tiesību piemērošanā un veicināšanā.

Esmu arī gandarīts par aicinājumu Komisijai pasludināt 2013. gadu par “Eiropas Pilsonības gadu”, lai veicinātu debates par Eiropas pilsonību un informētu Eiropas pilsoņus par viņu jaunajām tiesībām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Kā parasti, ziņojums par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā ir radījis divas negatīvas tendences — pirmā ir arvien lielāku tiesību pieprasīšana dažādām minoritātēm, kaitējot mūsu pilsoņu lielākās daļas interesēm, bet otrā ir patriotisko politisko kustību kritizēšana un ierasto kreiso, apmelojošo apvainojumu raidīšana pret tām, vienlaicīgi mēģinot apstrīdēt viņu vēlēšanās iegūtās uzvaras likumību un ierobežot viņu vārda brīvību. Šī karojošā ksenofīlija un anti-patriotisms ir ārkārtīgi nogurdinoši. Jūs neesat pilnvaroti apstrīdēt demokrātiskās valstīs notikušu demokrātisku vēlēšanu rezultātus. Nesenā nacionālo partiju uzvara Francijā, Ungārijā, Austrijā, Zviedrijā, Nīderlandē un citur nav satraucošas negatīvas tendences pazīme.

Tā ir zīme tam, ka Eiropas pilsoņi ir noguruši no jūsu politikas, nenoteiktās attieksmes pret imigrāciju, nespējas aizstāvēt mūsu valstu ekonomiskās intereses, pielaidīguma attiecībā uz ietekmīgām finanšu interesēm un mūsu sociālās labklājības sistēmu apdraudēšanas. Tieši jūs nepārtraukti pārkāpjat pilsoņu tiesības, jo īpaši tiesības uz drošību, darbu, pienācīgu darba samaksu, viņu kultūras saglabāšanu un tiesībām pašiem izlemt savu nākotni.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta forumā vairākkārtīgi esam pieskārušies jautājumiem saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātijas principiem un diskrimināciju pret nacionālajām minoritātēm un joprojām turpinām par tiem runāt. Mēs piešķiram Saharova balvu, atbalstām humanitāros centienus un cenšamies panākt tiesību un privilēģiju nodrošināšanu iedzīvotājiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Tomēr man ir ārkārtīgi žēl, ka joprojām nespējam panākt pamata cilvēktiesību ievērošanu Savienības dalībvalstīs.

Poļu tautas minoritāte Lietuvā, kas veido gandrīz 7 % no visiem iedzīvotājiem, joprojām cieš no diskriminācijas un tās tiesības tiek nopietni pārkāptas. Tāpēc es vēlreiz aicinu Eiropas Parlamenta deputātus, kas ir sapulcējušies šajā plenārsēžu zālē, kā arī Eiropas Parlamenta, Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāju veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Lietuvas valdība ievēro demokrātijas principus un izrāda cieņu savas valsts iedzīvotājiem.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. − ECR grupa nelokāmi atbalsta cilvēktiesības un pamatbrīvības. Mūsuprāt, ES ir jāuzņemas zināma loma pamattiesību aizstāvībā, lai gan primārā atbildība jāuzņemas tieši dalībvalstīm saskaņā ar to demokrātijas un tiesiskuma tradīcijām. Mūsu viedoklis ir, ka Gál kundzes ziņojumā noteikti ir ietverti pozitīvi elementi, tomēr kopumā tajā pārāk liels uzsvars ir likts uz ES lomu tādās jomās, kuras, mūsuprāt, ietilpst tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, piemēram, imigrācija un tiesu sistēma. Tādēļ atturējāmies šodienas balsojumā par šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES ir radījusi vairāk pienākumu attiecībā uz pamattiesību aizstāvības kultūru Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienība veicinātu pamattiesību aizsardzību ne tikai tās teritorijā, bet arī visā pasaulē, kur diemžēl notiek ievērojami uzbrukumi šīm tiesībām. Tikai tādā veidā ir iespējams veicināt mieru, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Kā norādīts ziņojumā, diemžēl ne Padome, ne Komisija nav ievērojušas 2007. gada ziņojumā ietvertos ieteikumus saistībā ar Eiropas valstu izmantošanu ieslodzīto personu pārvadāšanai un prettiesiskai aizturēšanai, ko veic CIP, un nav par to informējušas Parlamentu. Es atbalstu vispārējo novērtējumu par to, ka Eiropas Savienībai ir jādivkāršo tās centieni, lai novērstu pamata cilvēktiesību pārkāpumus, no kā šogad vairākkārtīgi ir cietuši imigranti un trešo valstu piederīgie, kuri dzīvo Eiropas Savienībā. Lai gan nepiekrītu daļai no ziņojumā sniegtā novērtējuma par Eiropas Savienības kā cilvēktiesību garantētājas lomu pasaulē un Eiropas Ārējās darbības dienesta lomu, jo tā ir neskaidra — kā šo lomu savienot ar vajadzību ievērot neiejaukšanās principu citu valstu iekšējās lietās? —, tomēr es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā pausto vispārējo noskaņojumu attiecībā uz nepieciešamību Eiropas Savienībai ievērot cilvēktiesības visos tās darbības aspektos.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir būtiski svarīga demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai rada vēl vienu mehānismu cilvēktiesību atbalstam, proti, iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ir arī svarīgi, lai ES institūcijas un dalībvalstis atjaunotu savus centienus informētības veicināšanai, lai nodrošinātu, ka pilsoņi ir informēti par šīm pamattiesībām un ka tās tiek labāk aizsargātas. Ir arī efektīvāk jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām, kuru uzdevums ir aizsargāt pamattiesības un brīvības.

Eiropas Savienībai ir jāizstrādā stratēģija par bērnu tiesībām, veicot praktiskus pasākumus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai, veicinot drošāku interneta lietošanu un novēršot bērnu darbu un bērnu nabadzību. Cilvēku, sevišķi sieviešu un bērnu, tirdzniecības kā nepieņemamas verdzības formas apkarošanai arī turpmāk ir jābūt prioritātei.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Cilvēktiesībām un pamatbrīvībām ir noteicoša loma demokrātijas un tiesiskuma jomā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka šīs pamatvērtības Eiropas Savienībā tiek aizsargātas. Tiesības uz vārda, reliģijas, pulcēšanās un apvienošanās brīvību kopā ar brīvas pārvietošanās tiesībām un cilvēka neaizskaramības un cieņas ievērošanu ir brīvas sabiedrības stūrakmeņi. Es nebalsoju par šo ziņojumu, jo tā uzmanības centrā nav izvirzītas kristīgās vērtības un imigrācijas radītie ierobežojumi iedzīvotājiem.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK), kā to paredz Lisabonas līgums, ir problemātiska. Līdz ar to pamattiesības Eiropas Savienībā nonāk Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) kontrolē. Neskatoties uz tiesiskajām problēmām, par kurām brīdina arī Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, ir skaidrs, ka tiesa, kas pieņem spriedumu pret krucifiksu novietošanu klašu telpās, nav atbilstoša ES lēmējinstitūcija. Krusts ir kristietības simbols, un kristietība ir viens no Eiropas stūrakmeņiem un viena no mūsu pamatvērtībām. ECT nesen arī piesaistīja uzmanību ar saviem spriedumiem, tostarp tās mēģinājumiem novērst līdzekļu pārvietojumus saskaņā ar Dublinas II Regulu no Austrijas Grieķijai. Šķiet, ECT uzskata, ka dalībvalstīm ar visaugstāk attīstītajām sociālo pakalpojumu sistēmām jāuzņemas viss ar ES ieceļojušajiem bēgļiem saistītais slogs. Šis ECT spriedums neuzlabos bēgļu iekļaušanos, un tas nav efektīvs veids, kā risināt ar patvērumu saistītās problēmas ES. Turklāt ECT tiesnešu neitralitāte netiek garantēta. Viens no tiesnešiem atzina, ka viņš detalizētāk izskatītu patvēruma meklētāju prasības nekā citas lietas. Nav pareizi izrādīt priviliģētu attieksmi pret dažām pusēm, kas iesniedz prasības. Turklāt viens no ECT tiesnešiem ir no Turcijas, kas neievēro cilvēktiesības un ir militārā veidā okupējusi noteiktas ES teritorijas. Neuzskatu ECT ne par Eiropas, ne arī par cilvēktiesību tiesu. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats. Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas pagājušajā gadā Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša, nosakot jaunu Eiropas tiesisko sistēmu, saskaņā ar kuru Hartā minētās universālās vērtības beidzot kļuva par konkrētām tiesībām. Balsoju par Gál kundzes ziņojumu, jo šajā tekstā tiek atbalstīta faktiskā pamattiesību īstenošana Eiropas Savienībā, kas izriet no Lisabonas līguma. Tas nav tikai Eiropas Savienības iekšējā lieta, bet arī ārpolitiskā nostāja — nodrošināt un aizsargāt cilvēktiesības un veicināt mieru pilsoņu labklājības interesēs telpā, kurā miers, drošība un taisnīgums ir garantēts ar likumu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien balsoju par ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā. Šis ziņojums sniedz pievienoto vērtību, precizējot lomu, kāda būs Eiropas Savienības institūcijām pamattiesību jomā jaunajā Eiropas struktūrā, jo īpaši pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, veicinot lielāku pārredzamību, demokrātisko kontroli un dokumentu pieejamību starp ES iestādēm. Attiecībā uz Pamattiesību hartu, kas šobrīd ir saistoša un aptver plašu tiesību loku, Komisija tiek aicināta sagatavot gada ziņojumu par Hartas nosacījumu ievērošanu, novērtējot stāvokli dažādo tiesību piemērošanas jomā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir uzvērti pienākumi, kas izriet no Lisabonas līguma attiecībā uz sociālās atstumtības un diskriminācijas izskaušanu un taisnīguma un sociālās aizsardzības, vīriešu un sieviešu vienlīdzības, paaudžu solidaritātes un bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu. Šo aspektu uzsvēršana un tieša atsauce uz iedzīvotājiem, kuri pieder pie nacionālajām minoritātēm, — vēl viena Eiropas Savienības pamatvērtība — bija iemesls tam, kāpēc balsoju par to. Atbalstu Eiropas Parlamenta nostāju, uzdodot Komisijai noslēgt sarunas un apspriešanos par tehniskiem jautājumiem, lai Eiropas Savienība bez turpmākas kavēšanās varētu pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments vēlreiz ir uzsvēris, ka efektīva cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir Eiropas Savienības demokrātijas un tiesiskuma pamats un būtisks nosacījums Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanā vairākos līmeņos (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālajā un pašvaldību); turklāt uzsver nozīmi, kāda var būt reģionālajām un vietējām iestādēm, ieviešot šīs tiesības praksē un veicinot tās; tādēļ aicina visas ES iestādes un dalībvalstu valdības un parlamentus, pamatojoties uz jauno institucionālo un juridisko sistēmu, kas izveidota ar Lisabonas līgumu, cilvēktiesību jomā izstrādāt vērienīgu Savienības iekšējo politiku, kas nodrošinātu efektīvus valstu un ES līmeņa atbildības mehānismus, lai risinātu jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Atbalstīju Gál kundzes ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā 2009. gadā. Vēlos pievērst uzmanību 13. punktam, kurā tiek aicināts pilnībā un konsekventi īstenot Stokholmas programmu. Šī gada septembrī Barroso kungs mums apliecināja, ka Komisija veic intensīvu darbu šajā jomā. Ir svarīgi saglabāt šī darba grafiku un netraucētu tā virzību uz priekšu. Visiem eiropiešiem jābūt iespējai izmantot vienādas tiesības. 21. gadsimta Eiropā nav vietas diskriminācijai.

Vēlos lūgt Ungārijas un Polijas prezidentūrām minēt pasākumus, ko tās plāno veikt, lai efektīvi īstenotu Stokholmas programmu. Mums jāizpilda savi pienākumi pret pilsoņiem un jāīsteno tiesību akti, kurus izstrādājam. Jāuzsver arī, ka saskaņā ar rezolūcijas 39. punktu dalībvalstīm jānodrošina pastāvīga valstu tiesnešu apmācība par pamattiesībām un brīvībām, tostarp arī par jaunajiem aspektiem, kas ir spēkā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Vislabākie tiesību akti neko nelīdzēs, ja tie netiks pareizi interpretēti un īstenoti.

Ziņojums: Philippe Juvin (A7-0338/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo ir jāveic pasākumi, lai izbeigtu negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kam galvenokārt ir negatīva ietekme uz patērētājiem. Lai panāktu taustāmus rezultātus, ir svarīgi pastiprināt sadarbību Eiropā, lai vērstos pret negodīgu reklāmas metožu izmantošanu tiešsaistē, un vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, pusaudži, vecāka gadagājuma iedzīvotāji un citi, ir jāaizsargā īpaši. Jānorāda, ka trūkst informācijas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, un tāpēc es atbalstu ierosinājumu sekmēt informācijas pieejamību un palielināt pārredzamību reklāmas jomā. Turklāt ir jāizstrādā kritiska attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem no satura kvalitātes viedokļa. Manuprāt, ņemot vērā to, ka nav zināšanu par reklāmas paņēmieniem, mums ir jāierosina izstrādāt palīglīdzekļu programmu, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem un ir veidota tā, lai viņiem palīdzētu labāk saprast reklāmas instrumentu un iemācītu to interpretēt.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība ir noteikusi, ka patērētāju aizsardzība iekšējā tirgū ir goda jautājums. Tas nav tikai ētikas jautājums, bet gan politiskās stratēģijas jautājums. Lielāka patērētāju uzticība preču klāstam, kas pārpludina tirgu, stimulē pieprasījumu. Šajā ziņā reklāmai ir divpusēja loma. Tā ir iedarbīgs līdzeklis pieprasījuma veicināšanai, bet vienlaicīgi apšaubāmu metožu izmantošanas dēļ tā var dažkārt kalpot kā negatīvs faktors tirgus funkcionēšanā. Šādi pārkāpumi ir biežāk sastopami interneta reklāmas vidē, un galvenie upuri ir vismazāk aizsargātie mūsu sabiedrības locekļi. Balsoju par šo rezolūciju, kurā Komisija tiek aicināta pēc Parlamenta jau uzsāktā konsultāciju un izpētes perioda beigām veikt vajadzīgos pasākumus pašreizējo noteikumu reformēšanai. Šīs krāpnieciskās prakses novēršana būs vēl viens solis virzienā uz tādu vienoto tirgu, kurā tiek respektēta privātpersonu neaizskaramība.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Patērētājus un uzņēmumus satrauc maldinoša un agresīva reklāma, un ziņojumā ir minēti daži pozitīvi ierosinājumi, lai to novērstu.

Patērētāji un uzņēmumi Eiropā ir jāaizsargā no uzņēmumiem, kas darbojas maldinošās reklāmas jomā. Lai to panāktu, Eiropas Savienības iedzīvotāji un uzņēmumi jāinformē par Negodīgas komercprakses direktīvu un Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīvu, lai tie apzinātos savas tiesības. Jākontrolē tādas preces kā alkohols un tiešsaistē piedāvātās azartspēles, lai aizsargātu neaizsargātos patērētājus.

Īpaši atzinīgi novērtēju faktu, ka šajā ziņojumā Komisija tiek aicināta izpētīt agresīvās reklāmas ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem un pareizi piemērot attiecīgos bērnu aizsardzībai pieņemtos tiesību aktus.

Bažas rada uz uzvedību balstīta reklāma un jaunā agresīvās reklamēšanas prakse, piemēram, sociālo tīklu izmantošana un elektronisko vēstuļu lasīšana, lai iegūtu informāciju izmantošanai reklāmās. Komisijai jānovērš šādi uzbrukumi patērētāju privātumam.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Ņemot vērā straujo reklāmas tehnoloģiju attīstību un reklāmas izplatību ar interneta, mobilo tālruņu un sociālo tīklu starpniecību, jāveic efektīvi pasākumi patērētāju aizsargāšanai no nevēlamas un maldinošas reklāmas ietekmes. Īpaša uzmanība jāvelta vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tostarp bērniem un pusaudžiem. Jāpalielina sadarbība starp dalībvalstīm, lai vērstos pret negodīgu reklāmas metožu izmantošanu tiešsaistē un izvairītos no iekšējā tirgus izkropļošanas un negodīgas komercprakses radītajām sekām. Turklāt patērētāji jāinformē par viņu tiesībām reklāmas jomā un jāpalielina šīs informācijas pieejamība un pārredzamība. Komisijai jāveic nepārtraukta pārraudzība, novērtējot negodīgu komercpraksi regulējošo tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs, un jāsastāda pārskati par šo tiesību aktu īstenošanu. Tā kā joprojām trūkst informācijas par reklāmas sociāli psiholoģisko ietekmi uz patērētājiem, jāveic pasākumi, lai šo ietekmi izpētītu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Vēlos uzsvērt, ka reklāmai ir ievērojama ietekme uz dzimumu līdztiesību, jo īpaši gadījumos, kad reklāmās bieži tiek pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz dažādiem dzimumu stereotipu veidiem, un ka tas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu. Tāpēc piekrītu, ka Eiropas Parlamentam jāaicina Komisija un dalībvalstis nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu un reklāmas jomas profesionāļi ievēro cieņu pret cilvēku un dara visu iespējamo, lai vērstos pret diskrimināciju, kā arī pret kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, vecuma, reliģisku vai citu pārliecību, seksuālās orientācijas, invaliditātes un sociālā statusa dēļ. Runājot par neaizsargāto iedzīvotāju grupām, Komisijai jāizpēta maldinošas un agresīvas reklāmas ietekme uz neaizsargātiem patērētājiem. Vēlos uzsvērt, ka sevišķi bērniem, pusaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība pret reklāmas negatīvo ietekmi.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Reklāma ir saistīta ar negodīgu praksi un uzmācīgumu publiskajā un privātajā telpā, vienlaicīgi radot situāciju, kad vairākas publiskas mērķauditorijas kļūst neaizsargātas. Reklāma internetā ir joma, kas pēdējos gados ir pieredzējusi ievērojamu izaugsmi, radot vairāk nekā EUR 14 miljardus lielu vērtību tikai Eiropas tirgū vien. Ņemot vērā panākumus, kādi bija kontroles pasākumiem “Sweep”, proti, dalībvalstu sistemātiski veiktu tīmekļa vietņu vienlaicīgām pārbaudēm, kas līdz šim tika īstenotas ne vairāk kā trīs — aviobiļešu, mobilo tālruņu zvanu melodiju un elektronisko ierīču — nozarēs, ir svarīgi, lai mēs palielinātu sadarbību Eiropas mērogā, vēršoties pret negodīgu reklāmas praksi tiešsaistē. Šādas pārbaudes ir jāveic daudz biežāk, un ir jāpaplašina to piemērošanas joma. Valstu tirgu pašregulēšana ir pieeja ar straujo reklāmas nozares attīstību saistīto problēmu risināšanai, galveno uzmanību pievēršot atbildības nodošanai ieinteresētajām pusēm un paraugprakses izplatīšanai.

Pašregulēšana ir jāveicina Eiropas Savienības līmenī, lai nostiprinātu pašdisciplīnu un atbildīgas saziņas kultūru. Eiropas Negodīgas komercprakses direktīva, kas aptver ar tiešsaistes reklāmu saistītos aspektus uzņēmumu un patērētāju savstarpējo attiecību ietvaros, ir kļuvusi neatbilstoša, jo tiešsaistes reklāmas joma attīstās katru dienu. Sociālie tīkli ir pieredzējuši ievērojama mēroga izaugsmi, ko nevarēja paredzēt pirms dažiem gadiem.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību. Patiešām, ņemot vērā reklāmas ietekmi uz patērētājiem un ekonomiku, vairāk nekā jebkad ir jāveic pasākumi, lai novērstu, ka atsevišķas negodīgas reklāmas prakses ietekmē un nosaka komerciālo izvēli.

Jauno saziņas sistēmu, piemēram, interneta, izplatība nozīmē, ka jāvelta aizvien lielāka uzmanība patērētājiem, jo īpaši vismazāk aizsargātajām sabiedrības daļām, piemēram, bērniem un pusaudžiem. Mūsu uzdevums ir vērsties pret nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu un galvenokārt pret visām tādām zināmām metodēm kā, piemēram, elektroniskās mēstules, ar kurām notiek ielaušanās lietotāju privātajā dzīvē un pārkāptas viņu tiesības uz privātumu.

Piekrītu referenta Juvin kunga aicinājumam koncentrēt pasākumus uz negodīgas reklāmas prakses aizliegšanu, paplašinot spēkā esošās direktīvas darbības jomu. Manuprāt, pasākumi, par kuriem šodien balsojām, paredz atbilstošu līdzsvaru starp vārda brīvību un patērētāju aizsardzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Reklāma ir viens no pamatinstrumentiem funkcionējoša tirgus pastāvēšanai un konkurencei, un, analizējot līdz galam, arī patērētājiem, ņemot vērā, ka pienācīgi regulēts, tas palīdz izdarīt labāk informētu izvēli. Tomēr jaunās tehnoloģijas, kas ir reklāmas rīcībā, paver jaunu telpu jaunas, negodīgas tirdzniecības veicināšanas prakses attīstībai, un tādēļ ir pamatoti veikt izmaiņas Negodīgas komercprakses direktīvā.

Lai reklāma izpildītu savas pamata funkcijas brīvā un konkurētspējīgā tirgū, tai jābūt pietiekami regulētai, un komercprakse, kas izkropļo tirgu, ir pienācīgi jāsoda. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tiešsaistes reklāmas veidiem, izmantojot internetu un tālruni, kas bieži vien sasniedz sabiedrību nelikumīgā veidā un aktualizē svarīgus jautājumus, kas tostarp ir saistīti arī ar negodīgu praksi un personu identificējošo datu neatļautu izmantošanu. Tāpēc uzskatu, ka šī ir izcila iniciatīva, kas pelnījusi manu atbalstu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums skar jautājumu par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā UCPD (Unfair Commercial Practices Directive) un kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz tādu problēmu risināšanu, kas ir saistītas ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Ziņojumā nav skarti jautājumi, kas saistīti ar attiecībām starp uzņēmumiem (B2B) un uz kuriem speciāli attiecas Direktīva 2006/114/EK.

Negodīga prakse var izpausties vairākos veidos — ielaušanās publiskajā telpā un jomā un koncentrēšanās uz personām, kas ir īpaši neaizsargātas, piemēram, bērniem. Ņemot vērā, ka jaunieši un bērni ir visvairāk pakļauti reklāmas ietekmei internetā, es atbalstu vajadzību izstrādāt integrētu Eiropas mēroga politiku, lai vērstos pret neregulētu interneta un saziņas līdzekļu izmantošanu.

Lai to panāktu, ierosinu izveidot jaunu, obligātu jomu, kas ir speciāli paredzēta informēšanai par riskiem saistībā ar interneta un komunikācijas līdzekļu izmantošanu, jo īpaši par negodīgas reklāmas prakses veidiem, kas ir vērsti pret sākumskolas vecuma bērniem, un obligāta mācību priekšmeta ieviešanu sākumskolas skolotājiem un bērnu aprūpes darbiniekiem viņu pēdējā studiju vai apmācību gadā, lai tie varētu apgūt, kā bērni jāsagatavo drošai un atbildīgai interneta un saziņas līdzekļu izmantošanai, vienlaicīgi ieviešot nepārtrauktu apmācību izglītības profesionāļiem šajā jomā.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. − (IT) Komunikācijas līdzekļu izaugsme un interneta attīstība ir veicinājusi slēptās reklāmas vēstījumu un negodīgas reklāmas prakses izplatību, ar kurām bieži tiek īstenota ielaušanās patērētāju privātajā dzīvē.

Ir būtiski svarīgi rūpīgi apsvērt sekas, kādas tas var radīt attiecībā uz vismazāk aizsargātajām cilvēku grupām, kas ir jāaizsargā no kaitējumiem un nekontrolētas pakāpeniskas reklāmas “iebarošanas”. Nedrīkstam arī aizmirst, ka dažkārt ar reklāmu tiek pausti sabiedrībā izplatīti stereotipi, kas ir saistīti, piemēram, ar pārāk paviršiem uzskatiem par seksualitāti un vardarbību vai neatbilstošiem vēstījumiem, kas var negatīvi ietekmēt to viegli iespaidojamo bērnu un pusaudžu uzvedību, kuriem vēl trūkst būtiski svarīgās garīgās attīstības.

Tāpēc ir jāatjaunina spēkā esošie tiesību akti šajā jautājumā un jānodrošina labāka Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošana un interpretēšana. Visbeidzot — jāuzsver, ka ir būtiski svarīgi, lai patērētāji tiktu pienācīgi informēti par veidu, kādā tiek izmantoti un apstrādāti apkopotie dati, sevišķi gadījumos, kad šie dati no viņiem tiek pieprasīti apmaiņā pret cenu samazinājumiem un citiem pārdošanas veicināšanas piedāvājumiem. Lai to panāktu, būtu lietderīgi veicināt efektīvas informēšanas kampaņas par attiecīgajām patērētāju tiesībām un tādā veidā censties novērst šo zināšanu trūkumu par jautājumiem, kas saistīti ar personu datu izmantošanu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, jo piekrītu referentam, ka digitalizācijas laikmetā reklāma ir ieguvusi jaunu dimensiju, kas rada vajadzību — kā referents iesaka, izveidot Eiropas Savienības sistēmu vietņu marķēšanai pēc “Eiropas privātuma zīmoga” sertifikāta parauga, ar kuru tiek apliecināta vietņu atbilstība datu aizsardzības likumam. Patērētāji ir jāinformē skaidrā, nemanipulatīvā un objektīvā veidā, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus. Sarežģītas un agresīvas mārketinga metodes jau vairāk nekā desmit gadus neļauj patērētājiem pieņemt informētus lēmumus attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Īpaši tas attiecas uz pilsoņiem, kuri ir sevišķi neaizsargāti, piemēram, bērniem. Mums jāievēro stingrāka pieeja — tāda, kas patiešām aizsargā pilsoņu intereses.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es apstiprināju šo ziņojumu, jo tajā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā, un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Reklāma ir instruments, kas izdevīgs gan iekšējam tirgum, — citiem vārdiem runājot, tas uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu”, veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju, — gan patērētājiem, palielinot izvēli un samazinot cenas. Tā ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm — Eiropas Savienības tiešsaistes reklāmas tirgus vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr to nedrīkst idealizēt — reklāma var arī būt saistīta ar negodīgu praksi un uzmācīgumu publiskajā telpā, piemēram, reklāmas plakāti, un privātajā jomā, piemēram, nelikumīgas elektroniskās vēstules; tā var kaitēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem un personām ar pārmērīgi lieliem parādiem, radīt iespējamās barjeras iekļūšanai tirgū, kas prasa pārāk lielus ieguldījumus, izkropļot iekšējo tirgu, piespiežot patērētājus iegādāties preces vai pakalpojumus, ko viņi parasti neiegādātos, un tā radot milzīgus zaudējumus. Šo un citu problēmu dēļ, kas ir radušās jauno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā, referents ierosina īstenot pasākumus patērētāju aizsardzībai. Lai gan personalizētā reklāma, piemēram, tādu preču vai pakalpojumu piedāvāšana, kas ir pielāgoti individuālo patērētāju gaumei, pati par sevi problēmu nerada, tā nedrīkst veicināt uzmācīgu reklāmu, kas ir balstīta uz patērētāju izsekošanu, pārkāpjot datu aizsardzības un privātuma ievērošanas principus.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. − (DE) Mēs vēlamies panākt, lai patērētāji būtu atbildīgi, labi informēti un varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Mūsu mērķis ir nodrošināt patērētājiem visu vajadzīgo informāciju, kas ļautu viņiem pieņemt ekonomiski pareizus lēmumus. Reklāma sniedz arī ievērojamu ieguldījumu patērētāju informēšanā. Tomēr tās saturam jābūt objektīvam, ticamam un būtiskam, pretējā gadījumā ar informāciju, kas paredzēta, lai palīdzētu patērētājiem, tie var viegli tikt maldināti vai pat piekrāpti. Politikas mērķis ir nodrošināt godīgu un drošu tirdzniecības vidi, lai patērētāji varētu iesaistīties tirgū ar vienādiem nosacījumiem. Tomēr, manuprāt, ir arī svarīgi, lai patērētāji nekļūtu par upuriem. Pieņemot lēmumus iegādāties preces vai pakalpojumus, tie var ievērojami ietekmēt situāciju, bet viņiem arī noteikti tā jāizmanto.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Reklāma ir būtiski svarīgs instruments, kas nodrošina pareizu brīvā tirgus funkcionēšanu. Tā sniedz ievērojamus ieguvumus ne tikai ekonomikai, bet arī patērētājiem, kuriem, pateicoties reklāmai, tiek nodrošināta plaša preču izvēle. Diemžēl nepārtrauktās jauno tehnoloģiju, jo īpaši interneta attīstības rezultātā uzņēmumi arvien biežāk īsteno neētisku un negodīgu praksi reklāmas jomā.

Kā norāda referents, pašreizējie tiesību akti pietiekamā līmenī neregulē visus šos jautājumus. Ir būtiski svarīgi veikt pasākumus, lai patērētājus Eiropā efektīvi aizsargātu un arī izglītotu par viņu tiesībām. Īpaši jāaizsargā grupas, kas neētiskas prakses rezultātā ir apdraudētas visvairāk, piemēram, bērni, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki. Tādēļ piekrītu referenta ierosinātajiem priekšlikumiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Jaunie plašsaziņas līdzekļi, jo īpaši sociālo tīklu vietnes un emuāri paver jaunas komunikācijas un reklāmas iespējas. Mārketinga iespējas internetā rada vajadzību patērētāju aizsardzības likumā iekļaut papildu prasības. Pašreizējā direktīva par negodīgu komercpraksi attiecībās starp uzņēmumiem un patērētājiem iekšējā tirgū neparedz noteikumus attiecībā uz šīm jaunajām reklāmas metodēm. Gados jauni patērētāji, jo īpaši pusaudži un bērni plaši izmanto šīs jaunās tehnoloģijas un var tikt pakļauti maldinošas un agresīvas reklāmas ietekmei. Pētījums “EU kids online” rāda, ka viena trešdaļa interneta lietotāju vecumā no deviņiem līdz desmit gadiem internetu izmanto katru dienu, bet rādītājs vecuma grupā no 15 līdz 16 gadiem ir 77 %. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir veikt steidzamus pasākumus šajā jomā, tostarp ieviešot ierobežojumus un vienlaicīgi nodrošinot izglītību un informāciju šajā jomā. Atbalstu šo rezolūciju, lai patērētājiem sniegtu vairāk informācijas par jaunajām tehniskajām komunikācijas iespējām un ar tām saistītajiem riskiem.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Piekrītu daudziem tekstā sniegtajiem komentāriem un priekšlikumiem. Tomēr nevaru piekrist dažiem ierosinājumiem un priekšlikumiem, kas ir vērsti uz valsts ietekmes paplašināšanu patērētāju aizsardzības aizsegā. Manuprāt, ziņojumā vairāk jāuzsver lietotāju izglītošana par viņu uzvedību tiešsaistē, par to, kā panākt drošību datorā un kādā veidā un kam ir jāatklāj personiskie dati. Tas nav valsts uzdevums nodrošināt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, aizbildinoties ar patērētāju aizsardzību. Dators ir tikpat neaizsargāts kā jebkura cita elektroniskā ierīce, kas ir pievienota internetam, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklu. Politiķiem un valstīm jāapņemas iemācīt pilsoņiem, ka privātums ir jāaizsargā; tāpat kā ir jāaizslēdz un jāaizsargā pašam sava māja, šodien svarīgi ir tikpat lielā mērā aizsargāt mūsu elektroniskās ierīces un komunikācijas līdzekļus ar ārējo pasauli. Politiķiem ir arī jāapņemas noteikt stingrus sodus tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto personu datus vai pārkāpj personisko privātumu. Nav būtiski, vai tas notiek, izmantojot internetu vai kādus citus līdzekļus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) No šī pašiniciatīvas ziņojuma nosaukuma nopratu, ka Parlaments beidzot gatavojas analizēt to sabiedrības modeli, ko mums piedāvā reklāmdevēji, pat neko no viņiem neprasot. Tomēr izņemot dažus interesantus aspektus, piemēram, mērķtiecīgās reklāmas un reklāmā ietvertās diskriminācijas kontrolēšana vai aicinājums samazināt televīzijas reklāmu, kuras mērķauditorija ir bērni, šis teksts neatbilst gaidītajam. Tas aprobežojas ar nelegālas reklāmas kritizēšanu, kas, iespējams, apdraud mūsu “vissvētāko” konkurences brīvību un sludina reklāmas priekšrocības pilsoņiem, kas tajā tiek saukti par patērētājiem, un plašsaziņas līdzekļiem. Tikai ne ar manu piekrišanu! Esmu pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jāvēršas pret negodīgu komercpraksi reklāmā. Arvien vairāk tuvojamies tādai nopietnai tēmai kā personīgais parāds. Mums jādara viss iespējamais, lai apturētu šīs problēmas saasināšanos. Reklāma var un tai arī jābūt svarīgam uzņēmumu līdzeklim, kas kalpo kā ienākumu avots, stimulē konkurenci, nodrošina veselīgu konkurenci un veicina radošas pieejas izmantošanu. Kā zināms, ir neaizsargāti iedzīvotāji, piemēram, bērni, kas ir īpaši pievilcīga reklāmas kampaņu mērķauditorija. Tādēļ piekrītu, ka šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība, lai varam veidot sabiedrību, kas ir stabilāka tautsaimniecības un sociālajā līmenī. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. − (HU) Runājot par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, reklāma ir tieši tikpat izdevīga iekšējam tirgum, cik tā ir izdevīga patērētājiem. Tā veicina konkurenci, palielina konkurētspēju un veicina jauninājumus un radošu pieeju. Tā ir arī tautsaimniecībai svarīga nozare, jo tiešsaistes reklāmas tirgus darījumi sasniedz apgrozījumu EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr mums jāapzinās, ka šai medaļai ir arī otra puse. Daudzās reklāmās ir centieni manipulēt ar neaizsargātu mērķauditoriju, piemēram, bērniem un personām, kas nonākušas lielos parādos. Manuprāt, ir svarīgi stiprināt kopējo Eiropas sadarbību, lai vērstos pret negodīgu reklāmas praksi.

Uzskatām, ka uz dzimumu balstītu diskriminējošu stereotipu parādīšanās, kas var būt šķērslis dzimumu līdztiesībai, nav pieļaujama. Izmantojot atbilstošus līdzekļus, jānodrošina, lai plašsaziņas līdzekļi un reklāmas profesionāļi ievērotu cieņu pret cilvēku un vērstos pret tiešu vai netiešu diskrimināciju vai stereotipiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību, jo tajā ir skaidri norādīts uz uzlabojumiem pašreizējā tiesiskajā regulējumā patērētāju aizsardzībai pret reklāmu un vajadzību pārskatīt šo regulējumu, iekļaujot tajā jaunos plašsaziņas līdzekļus, kuru darbība vēl netiek regulēta. Atbalstīju arī šo ziņojumu, jo ar to tiek mēģināts panākt labāku saskaņotību starp dalībvalstīm, lai novērstu juridiskās nepilnības, kas ļauj uzņēmumiem izmantot maldinošu reklāmas praksi ES dalībvalstīs. Manuprāt, pamatota ir atsauce uz “slēptās” reklāmas mehānismiem, kas ir pieredzējuši izaugsmi internetā un pašlaik tajā tiek izmantoti; daudzos gadījumos reklāma tiek izplatīta slēpti — viedokļu vai komentāru veidā sociālo tīklu vietnēs, forumos vai emuāros. Esmu arī gandarīts, ka ziņojumā ir ietvertas Padomei vai Komisijai adresētas bažas par reālo risku, ko rada uzņēmumi, kas vienlaikus izvieto saturu un pārdod reklāmas laukumus. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc, cita starpā, ar savu balsojumu es atbalstīju šo ziņojumu.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Reklāma ir klātesoša visur — ielās, laikrakstos, televīzijā, radio, internetā un, neatkarīgi no mūsu viedokļa, tai ir milzīga ietekme uz patērētāju uzvedību. Tā ir saziņas līdzeklis. Lai gan reklāmas informatīvā loma ir būtiski svarīga efektīvai iekšējā tirgus darbībai, patērētājiem ir tiesības uz informāciju un aizsardzību. Tādēļ ziņojums par negodīgu komercpraksi reklāmā un ar jaunajām reklāmas metodēm un tehnoloģijām saistītām problēmām ir ļoti svarīgs. Reklāmas kontrole ir ļoti svarīga, ja vēlamies saglabāt skaidru un patiesu reklāmu. Ir jāstiprina visas Eiropas sadarbība šajā jomā un jāveicina vienota regulējuma izveidošana. Visbeidzot — tiešsaistes reklāma bieži vien ir agresīva un uzmācīga. Tā jāanalizē detalizētāk.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Es balsoju “par” vairāku tālāk norādīto iemeslu dēļ:

1. Ir pienācis laiks apzināt visus plašsaziņas līdzekļus, kas darbojas internetā.

2. Nepatiesas informācijas sniegšanai un neslavas celšanai jākļūst par krimināli sodāmu lietu.

3. Jāierobežo neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, piekļuve internetam.

4. Jāattīra internets no mēstulēm un jāsoda to izplatītāji.

5. Jāievieš ļoti stingri noteikumi attiecībā uz paziņojumiem.

6. Jāuzdod Parlamentam izveidot īpašu struktūrvienību shēmotāju un datorpirātu meklēšanai un saukšanai pie atbildības.

Strādāsim kopā un to paveiksim.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Reklāma ir iedarbīgs līdzeklis uzņēmumiem, ko dažkārt var izmantot, lai ietekmētu arī zemapziņu. Reklāmas mērķis ir ietekmēt patērētājus un viņu iepirkšanās paradumus. Tomēr negodīgu uzņēmējdarbības praksi ir nepieciešams novērst. Vissvarīgākais uzdevums ir aizsargāt publisko telpu, neaizsargātos iedzīvotājus un privātumu. Noteikt, vai ar reklāmu ir pārkāptas šīs robežas, protams, ir ārkārtīgi laikietilpīgs darbs. Riskantās jomās, kas saistītas ar nelegālo vielu tirdzniecību, piemēram, alkoholu un cigaretēm, jau sen ir ieviesti stingri noteikumi.

Citās jomās kā palīglīdzeklis tiesību aktu noteikumiem joprojām darbosies dalībvalstu pašregulēšana. Tur ir vēl daudz darāmā — ne tikai interneta reklāmas jomā, bet arī, piemēram, gadījumos, kad tiek piesegtas papildu izmaksas un kad jauno tehnoloģiju un reklāmas metožu, piemēram, sociālo tīklu vietņu vai emuāru, izmantošana sniedz jaunas iespējas reklāmai. Tā kā ir svarīgi aizsargāt patērētājus no slēptās reklāmas un līdzīgas problemātiskas reklāmas taktikas izmantošanas, es balsoju par šo ziņojumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. − (LT) Modernā reklāma jau sen ir pārsniegusi šīs nozares tiesiskā regulējuma ietvarus. Reklāma internetā — meklētājprogrammās, elektroniskajās vēstulēs, sociālajos tīklos un tiešsaistes televīzijā, kā arī mobilajos tālruņos, bieži tiek piedāvāta patērētājiem bez viņu piekrišanas, un, kas ir vēl sliktāk, tiek izmantoti viņu dati, ko dažkārt apkopo neinformējot vai viņiem to pilnībā neapzinoties. Turklāt šādas reklāmas tiesiskajā regulējumā ir neskaitāmi trūkumi. Lai gan, piemēram, alkohola reklāma televīzijā ir aizliegta, internetā tā joprojām ir nepilngadīgajiem pieejama. No otras puses, reklāma tiešsaistē var viegli pārsniegt valstu robežas. Tādēļ iniciatīva noteikt stingrāku regulējumu šādai reklāmai un tādā veidā aizsargāt patērētājus, viņu privātumu un personas datus no neatļautas vai neatbilstīgas izmantošanas, ir ļoti apsveicama.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Reklāma — kā uzsver referents — ir svarīga tautsaimniecības nozare. Tomēr ar to ir saistīti dažādi apdraudējumi. Pilnībā atbalstu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas viedokli, kurā ir uzsvērta vajadzība izskaust diskriminējošu reklāmas saturu. Ir arī ārkārtīgi svarīgi — kā norāda referents — aizsargāt tās grupas, kas ir īpaši neaizsargātas, piemēram, bērnus, pusaudžus un vecāka gadagājuma cilvēkus, pret manipulēšanu ar reklāmas palīdzību. Atbalstu referenta priekšlikumu ieviest visā Eiropas Savienībā izglītojošu programmu, kuras mērķauditorija ir bērni un kas ir izstrādāta, lai viņiem palīdzētu labāk saprast reklāmā izmantotās metodes. Mums arī jāapsver iespēja izstrādāt līdzīgas programmas abām pārējām grupām, kas ir neaizsargātas pret manipulēšanu — pusaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Laba doma varētu būt šādas izglītības paplašināšana, attiecinot to arī uz citu vecuma grupu cilvēkiem. Ņemot vērā šos komentārus, izlēmu atbalstīt ziņojumu par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Reklāmas ietekme uz patērētājiem bieži vien ir nesamērīgi liela, kas var radīt negodīgas komercprakses izmantošanas risku. Mans lēmums balsot „par” šo ziņojumu izriet no reklāmas lomas tirgū. Tā darbojas kā instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum — jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu” —, gan patērētājiem. Taču galvenokārt tā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Protams, mums jāņem vērā arī negatīvie reklāmas aspekti, kas var ietvert negodīgu praksi, uzmācīgumu publiskajā un privātajā telpā, vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu ietekmēšanu, potenciālo barjeru radīšanu iekļūšanai tirgū un iekšējā tirgus izkropļošanu. Tādēļ ir svarīgi stiprināt sadarbību Eiropas līmenī cīņā pret negodīgu praksi reklāmā, izmantojot kopregulāciju, kas var uzlabot pasākumu efektivitāti un piemērojamību. Manuprāt, ir arī būtiski svarīgi aizstāvēt vismazāk aizsargātās iedzīvotāju kategorijas un uzlabot izglītību un informācijas pieejamību, palielinot reklāmas saišu pārredzamību. Ārkārtīgi laba doma ir realizēt reklāmas kampaņas par patērētāju tiesībām, izmantojot izglītojošus materiālus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību ir realitāte, ko nedrīkst slēpt, un šajā ziņojumā tas arī netiek darīts. Minētajā ziņojumā, par kuru arī es balsoju, ir skarti jautājumi par negodīgu reklāmas praksi atbilstoši Negodīgas komercprakses direktīvā ietvertajai definīcijai un pievērsta uzmanība problēmām, kas ir saistītas ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību.

Reklāma ir instruments, kas nodrošina pozitīvus rezultātus gan iekšējam tirgum, gan patērētājiem. Tomēr ir svarīgi vērsties pret dažādiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, no kuriem vēlos uzsvērt negodīgu praksi, ielaušanos publiskajā un privātajā telpā, piemēram, nelikumīgu vēstuļu sūtīšanu, nepietiekamu uzmanības pievēršanu neaizsargātajiem iedzīvotājiem un iespējamu iekšējā tirgus izkropļošanu, piespiežot patērētājus iegādāties tādas preces un pakalpojumus, kurus viņi parasti neiegādātos.

Pašreizējo tiesību aktu un priekšlikumu analīzē, kas jāveic ar mērķi tos pārskatīt vai uzlabot, jāpievēršas šo izkropļojumu novērtējumam. Atbalstu referenta vēlmi pastiprināt sadarbību Eiropas mērogā, lai vērstos pret negodīgu reklāmas praksi, palielinot tās darbības jomu vai biežumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Piekrītu referentam Juvin kungam, ka ir jāuzlabo Eiropas Savienības līmeņa sadarbība cīņā pret negodīgu praksi, kādu piekopj, reklamējot tiešsaistē — šo vajadzību apliecina “Sweep” panākumi (dalībvalstu regulāri veiktas vietņu vienlaicīgas pārbaudes, kas līdz šim notika tikai trijās nozarēs: aviobiļetes, mobilā telefona zvanu signāli un elektroniskās ierīces). Piekrītu referentam, kurš ierosina paplašināt sadarbības jomu un padarīt to biežāku, kā arī veicināt kopregulēšanu, kuru īsteno dažādas tiesību aktu pilnveidošanā ieinteresētās personas, tādējādi uzlabojot normu efektivitāti un piemērojamību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ziņojumā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā, un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Tajā netiek apspriestas attiecības starp uzņēmumiem, uz kurām speciāli attiecas Direktīva 2006/114/EK. Reklāma ir instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum — jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu” (veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju), — gan patērētājiem (palielinot pieejamo iespēju dažādību un samazinot cenas). Tā ir svarīga tautsaimniecības nozare, jo reklāma tiešsaistē vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā Eiropas tirgū. Apstākļos, kad trūkst informācijas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, jāveic pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi informācijai un uzlabotu reklāmas pārredzamību.

Ņemot vērā, ka plašākai sabiedrībai pat nav zināmi jautājumi, kas saistīti ar personu datu izmantošanu un līdzekļiem, kas tai ir pieejami šo jautājumu risināšanai, biežāk jāīsteno informēšanas kampaņas par patērētāju tiesībām attiecībā uz reklāmu, jo īpaši saistībā ar personu datu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti brīvprātīgi vai tiek apkopoti automātiskā veidā. Ir arī jāizstrādā izglītojošie līdzekļi, kas ir paredzēti, lai informētu interneta lietotājus (piemēram, tīmeklī atstāto “pēdu” pārvaldības tehnoloģijas un resursi par privātās dzīves aizsardzību).

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Juvin kungu par viņa izcili paveikto darbu. Neskatoties uz 2005. gada Negodīgas komercprakses direktīvu, kas negarantē atbilstošu regulējumu, lai varētu vērsties pret maldinošu un agresīvu reklāmu, internetā attīstās vesela rinda jaunu un pārliecinošāku reklāmas veidu. Rezolūcijā tiek sniegta iespēja labāk informēt patērētājus Eiropā par jaunajām uzmācīgajām reklāmas formām, kas ir sastopamas internetā, aicināts palielināt neaizsargāto patērētāju aizsardzību un uzsvērta reklāmas loma pozitīvu lomu modeļu veicināšanā.

Vēlos paust galvenokārt satraukumu attiecībā uz to, ka uz uzvedību balstītu reklāmu izmanto ikdienā un ka aizvien vairāk tiek izmantotas uzmācīgas reklāmas metodes (elektronisko vēstuļu satura lasīšana, sociālo kontaktu vietņu izmantošana un atrašanās vietas noteikšana, kā arī atkārtota individualizēta reklāma), kas ir uzskatāms par patērētāja privātās dzīves pārkāpumu. Tādēļ aicinu Komisiju noteikt par obligātu ievietot skaidri salasāmu tekstu “uz uzvedību balstīta reklāma” attiecīgajās tiešsaistes reklāmās.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ziņojumā tiek risināti jautājumi par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir definēta Negodīgas komercprakses direktīvā UCPD (“Unfair Commercial Practices Directive”), un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar jaunu reklāmas metožu un tehnoloģiju attīstību. Tajā netiek apspriestas attiecības starp uzņēmumiem, uz kurām inter alia attiecas Direktīva 2006/114/EK. Reklāma ir instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum (jo uzskatāms par ekonomiskās darbības “smērvielu”, veicinot konkurenci, konkurētspēju, jauninājumus un radošu pieeju), gan patērētājiem (palielinot izvēli un samazinot cenas).

Tā ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm — Eiropas Savienības tiešsaistes reklāmas tirgus vien rada vērtību vairāk nekā EUR 14 miljardu apmērā. Tomēr to nedrīkst idealizēt — reklāma var arī būt saistīta ar negodīgu praksi, radīt uzmācīgumu publiskajā telpā (piemēram, reklāmas plakātu veidā) un privātajā jomā (piemēram, nelikumīgu elektronisko vēstuļu veidā), ietekmēt neaizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, bērnus un personas ar pārmērīgi lieliem parādiem), radīt iespējamās barjeras iekļūšanai tirgū, kas prasa pārāk lielus ieguldījumus, un izkropļot iekšējo tirgu, piespiežot patērētājus iegādāties preces vai pakalpojumus, ko tie parasti neiegādātos.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Vēlos īpaši uzsvērt Juvin kunga ziņojumā skarto jautājumu par datu aizsardzību tiešsaistē. Ir jānodrošina, lai patērētāji saņemtu skaidru un izsmeļošu informāciju par to, kā tiek apkopoti, apstrādāti un izmantoti viņu personiskie dati. Tomēr tā vietā, lai regulētu interneta vidi, dodu priekšroku risinājumam, kas paredz interneta lietotāju izglītošanu un noteikumu vai aizliegumu piemērošanu tikai atsevišķos gadījumos. Cenzūras metožu īstenošana tikai radīs vēl vairāk sarežģītu maldinošu shēmu un krāpšanas gadījumu, kuri vienmēr būs par vienu soli priekšā jebkādam regulējumam. Pasākumi, ar kuriem tiek informēti un izglītoti lietotāji, ir svarīgi, jo tie sniedz interneta lietotājiem vairāk iespēju saistībā ar viņu personisko datu izmantošanu. Ir svarīgi, lai Komisija sāktu izstrādāt informatīvas kampaņas, pamatojoties uz patērētāju pamattiesībām attiecībā uz reklāmu, jo īpaši ja tas ir saistīts ar viņu personu datu izmantošanu. Atzinīgi vērtēju arī tādu ES izglītojošo programmu izstrādi, kas māca bērniem un citām neaizsargātām grupām saprast reklāmas trūkumus. Tāpat atzinīgi vērtēju arī to, ka ziņojumā ir likts uzsvars uz neaizsargāto patērētāju grupu aizsardzību un cilvēka cieņas ievērošanas garantiju reklāmā.

Reklāma var efektīvi vērsties pret stereotipiem un izskaust tos. Tā var būt pozitīvs virzītājspēks cīņai pret rasismu, dzimuma diskrimināciju un citu veidu diskrimināciju. Tomēr tā var arī radīt negatīvu ietekmi, veicinot vardarbību, atkarības, piemēram, smēķēšanu vai alkoholismu, vai ēšanas traucējumus, piemēram, anoreksiju un bulīmiju. Ziņojumā ir minēti arī citi svarīgi faktori, kam jāvelta uzmanība. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Reklāma internetā pielāgojas lietotāju uzvedībai. Iegūstot lietotāju profilu, reklāmdevēji var izveidot reklāmas mērķauditoriju un ignorēt patērētājus ārpus šīs mērķauditorijas. Tomēr pētījumi rāda, ka lietotāji ir lielākoties noskaņoti pret personalizētu reklāmu tiešsaistē, kas bieži tiek uztverta kā uzmācīga. Daudzi pat uzskata, ka viņi tiek novēroti. Pavisam 62 % no pētījumā iesaistītajām personām ir nobažījušies, ka personalizētās reklāmas gadījumā netiek ievērota datu aizsardzība, un datu aizsardzības speciālistiem arī rodas šaubas, jo personu dati tiek glabāti, salīdzināti un sasaistīti ar citiem datiem. Teorētiski šo iespēju var deaktivizēt ikviens lietotājs. Tomēr šo saiti nav viegli atrast, un tādēļ šajā ziņojumā ir ietverts priekšlikums atvieglot patērētājiem iespējas atteikties no jebkādas turpmākās reklāmas saņemšanas ar elektronisko pastu, izmantojot tiešu, aktīvu hipersaiti.

Turklāt ziņojumā ir paredzēts, ka patērētājiem jāsniedz skaidra, pieejama un izsmeļoša informācija par to, kādā veidā viņu dati tiek apkopoti, apstrādāti un izmantoti. Viņu dati jāglabā pilnībā nošķirti no datiem, kas tiek apkopoti reklāmas pasākumu laikā. Nekādā gadījumā nedrīkst ļaunprātīgi reklāmas mērķiem izmantot privāto elektroniskā pasta vēstuļu saturu, un ir jāizmanto datorsistēmu noklusējuma parametri, lai aizsargātu privātumu internetā (sistēmā integrētā privātās dzīves aizsardzības koncepcija).

Ziņojums: Bendt Bendtsen (A7-0331/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Piekrītu šī rīcības plāna vispārējiem mērķiem, kam jānodrošina labāka informācijas plūsma pašvaldību līmenī vai vienota kontaktpunkta izveidošana, ņemot vērā samazināto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) resursu izmantošanu ar energoefektivitāti saistītiem pasākumiem, dalībvalstīm un reģioniem savā attīstībā pārejot uz horizontālās pieejas izmantošanu energoefektivitātes jomā, ja vien tādā veidā ir iespējams rentabli veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un mazināt kurināmā nepietiekamību. Piekrītu arī, ka Komisijai ir jākonsultējas ar vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem, lai definētu enerģētikas politikas attīstības virzienu, kā arī lai nodrošinātu finansiālo atbalstu vietējiem un reģionālajiem projektiem, īstenojot inovatīvas programmas, kurās tiek izmantoti pieejamie enerģijas resursi un struktūrfondi. Šajā iespējamās rīcības plānā tiek ierosināts reģionos radīt ievērojamus stimulus reģioniem, kuriem līdz šim ir bijusi svarīgāka loma nekā vidēji energoefektivitātes jomā, veicinot to enerģētisko neatkarību, un, no otras puses, veicinot paraugprakses apmaiņu starp šiem reģioniem un pārējiem, kas ir sasnieguši tikai nelielu attīstību šajā jomā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo esam apņēmušies ievērot vides prasības, atrast ekonomiskus veidus enerģijas ražošanai un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ir jānodrošina ilgtspējīga attīstība, bet arī tautsaimniecības attīstība ir svarīga. Šīm abām dimensijām ir jābūt savstarpēji saskaņotām. Nav iespējams cīnīties pret klimata pārmaiņām, neņemot vērā energoefektivitāti. Tādēļ ir jānosaka visaptveroši un izpildāmi mērķi un sodi, lai energoefektivitāte nebūtu balstīta tikai uz ekonomiskiem ieguvumiem. Energoefektivitāte lielākoties ir saistīta ar ēkām, jo tās ietver milzīgu energoefektivitātes potenciālu. Tādēļ atbalstu referenta viedokli, ka galvenā uzmanība būtu jāvelta ēku atjaunošanai, jo jaunu ēku būvniecība ES nepārtraukti samazinās, un daudzas vecās ēkas, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, var sniegt ievērojamu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Enerģētikas jautājums ir viena no Eiropas lielākajām problēmām. Jāņem vērā, cik lielā mērā mūsu kontinenta attīstību ir veicinājusi salīdzinoši ērtā piekļuve enerģijai, ko Eiropas valstis izmanto jau vairāk nekā gadsimtu. Enerģētikas jautājumam tagad ir nācis klāt cits aspekts. Fosilā kurināmā izmantošana arvien vairāk tiek atstāta pagātnē. Divkāršais spiediens, ko rada globālās sasilšanas jautājums un nenovēršami pieaugošās grūtības iegūt naftas krājumus un mazākā mērā arī gāzi, spiež mūs domāt par jauniem risinājumiem. Jau kopš 2006. gada ir izstrādāts Energoefektivitātes rīcības plāns, kurā tiek risināti divi konkrēti efektivitātes aspekti. Lai ietaupītu tādā veidā, lai ES kļūtu mazāk atkarīga no tās starptautiskajiem partneriem, tai jāuzlabo efektivitāte gan ražošanas, gan patēriņa jomā — ne tikai mazāk energoietilpīgas ēkas, ekonomiskākas iekārtas, bet arī optimālākas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus apvienot konkurētspēju un jauninājumus ar apjoma ekonomiku. Saprotams, ka atbalstīju šo būtiski svarīgo tekstu (tostarp saistošo mērķi par papildu 20 % energoefektivitātes sasniegšanu no šī brīža līdz 2020. gadam), kas izvirza Eiropas Savienību vadošā pozīcijā šajās jomās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Daudz kas ir sasniegts kopš Energoefektivitātes rīcības plāna pieņemšanas 2006. gadā; tomēr kopš tā laika ir ievērojami mainījušies politiskie un ekonomiskie apstākļi. Tādēļ ir skaidrs, ka ir jāpārskata ES energoefektivitātes politika, lai to saskaņotu ar pašreizējām prioritātēm un notikumiem. Energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas. Tās sniegtās priekšrocības ir būtiskas gan ekonomiskās izaugsmes, gan darba vietu izveides ziņā. Manuprāt, jāveic pamatīgs 2006. gada Energoefektivitātes rīcības plāna sasniegumu un trūkumu novērtējums, kas kalpotu par pamatu ES energoefektivitātes politikas pārskatīšanai. Kļūst arvien skaidrāks, ka Eiropas Savienība nav gatava izpildīt savu 20 % mērķi, tādēļ ir jāveic efektīvāki pasākumi energoefektivitātes veicināšanai. Liela uzmanība jāvelta ēku atjaunošanai, jo līdz šim šajā jomā nav panākts gandrīz nekāds progress. Jaunu ēku celtniecība ES nepārtraukti samazinās, un daudzām vecajām ēkām, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls. Tādā veidā tiktu veicināta ES vispārējās energoatkarības mazināšana.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) B. Bendtsen pašiniciatīvas ziņojums, kas pieņemts ar lielu balsu vairākumu, sniedz gaidītu politisko signālu enerģētikas jautājumā — vairākas dienas pēc augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma Kankunā un divus mēnešus pirms 2011. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmes par enerģētiku. Energoefektivitāte neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu cīņā par vides aizsardzību. Energotaupība un energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākie un ātrākie risinājumi, lai samazinātu CO2 emisijas un uzlabotu enerģijas piegādes drošību. Šajā ziņojumā aicinām atjaunot centienus, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi 20 % apmērā līdz 2020. gadam. Tomēr vēlos paust nožēlu, ka grozījums, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta nākamajā gadā uzsākt iniciatīvu par pamatīgu ēku atjaunošanu, neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Ziņojumā ir minētas tikai jaunās ēkas, nevis jautājums par pašreizējo ēku pārvaldību. Tomēr ēkas rada apmērām 40 % no enerģijas patēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma Eiropas Savienībā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāveic konkrēti pasākumi Energoefektivitātes rīcības plāna īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka kļūst arvien skaidrāks, ka ES neizpildīs savu mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 20 %. Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas. Turklāt tā ir unikāla iespēja, lai atbalstītu nodarbinātību un veidotu jaunas darba vietas, vienlaikus mazinot atkarību no enerģijas importa. Tādēļ Eiropas Parlaments aicina Komisiju, izstrādājot jauno Energoefektivitātes rīcības plānu, ņemt vērā mazāk aizsargāto enerģijas patērētāju vajadzības. Turklāt tas aicina dalībvalstis pieņemt atbilstīgus pasākumus un efektīvus politikas virzienus, piemēram, valsts rīcības plānu vai mērķtiecīgus sociālos pasākumus enerģētiskās nabadzības samazināšanai, kā arī regulāri sniegt ziņojumus par pasākumiem šīs problēmas risināšanā. Komisija ir arī atbildīga par visu ES enerģētikas politikas galveno elementu statistikas datu iesniegšanu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Bendtsen kungu par šo ievērojamo un aktuālo ziņojumu par energoefektivitāti. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pozitīva energoefektivitāte var veicināt CO2 emisiju apjoma ievērojamu samazināšanu.

Šāda veida politiskā rīcība var radīt vairākas priekšrocības — pirmkārt, tiks izveidotas darba vietas, bet būs vēl arī iespējams lielākā mērā iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, kas saista Itālijas un citu Eiropas valstu ekonomiku un kuriem var piedāvāt inovatīvas attīstības iespējas. Lai to panāktu, būs jāizveido atbilstoši finanšu instrumenti profesionālās kvalifikācijas celšanas, pētniecības un informācijas pieejamības veicināšanai. Tādēļ piekrītu tam, ka ir jāpārskata Eiropas Savienības politikas pamatnostādnes energoefektivitātes jomā un jāīsteno konkrēti plāni konkurētspējas palielināšanai.

Runājot par ēkām un ekodizainu, piekrītu, ka galvenā uzmanība jāvelta atbilstīgai ēku atjaunošanai, jo tām ir ārkārtīgi liels energoefektivitātes potenciāls. Tādēļ, lai sasniegtu šos mērķus, ir jāveicina pasākumi, instrumenti un finansiālais atbalsts gan no dalībvalstīm, gan Eiropas līmenī, piemēram, piesaistot īpašiem mērķiem paredzētos līdzekļus.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par energoefektivitāti tiek aicināts pievērst vairāk uzmanības jauninājumiem, piemēram, viedajiem tīkliem un viedajiem skaitītājiem, lai elastīgāk integrētu sistēmā atjaunojamos energoresursus un lai izveidotu globālu stratēģiju siltumenerģijas ražošanai. Šajā ziņā jāņem vērā, ka mērķis ir līdz 2015. gadam ar viedajiem skaitītājiem aprīkot 50 % mājsaimniecību, bet līdz 2020. gadam — 80 % mājsaimniecību. Esmu gandarīts, ka ziņojumā nav ietverti priekšlikumi likumdošanas pasākumu ieviešanai enerģētiskās nabadzības mazināšanas jomā. Tā vietā ziņojumā ir skaidri formulēts, ka dalībvalstis vislabāk spēj risināt ar enerģētiskās nabadzības mazināšanu saistītos jautājumus, un tāpēc tā ir problēma, kas jārisina dalībvalstu līmenī. Iespēja izmantot 15 % no ERAF līdzekļiem energoefektivitātes programmām arī veicinās energoefektivitātes uzlabošanos. Tomēr arī es uzskatu, ka energoefektivitātei jābūt horizontālai Eiropas prioritātei, kas jāfinansē no citiem avotiem, nevis no struktūrfondu līdzekļiem.

Manuprāt, bija pareizi noraidīt priekšlikumus par Eiropas enerģētikas vai akmeņogļu nodokļa ieviešanu, kas tikai palielinātu enerģijas izmaksas un vissmagāk skartu iedzīvotāju grupas ar viszemāko ienākumu līmeni. Arī es piekrītu viedoklim, ka energoefektivitātes mērķi nedrīkst būt juridiski saistoši un ka mēs nedrīkstam ieviest mākslīgus nosacījumus struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai, balstoties uz energoefektivitāti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Energoefektivitāte ir svarīgs faktors piegādes drošības palielināšanai, gaisa kvalitātes uzlabošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un mūsu sabiedrības konkurētspējas vairošanai. Energoefektivitāte nozīmē panākt vairāk, ieguldot mazāk resursu. Šajā ziņojumā ir sniegts vērienīgs redzējums energoefektivitātes jomā, piemēram, īstenojot atsevišķus mērķus un pozitīvus stimulus. Tiek piedāvāti būtiski elementi attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras modernizēšanu, piemēram, viedie tīkli, ēku un transporta līdzekļu energoefektivitāte, IKT izmantošana un zinātnisko pētījumu pilnveidošana enerģētikas jomā. Šajā ziņojumā ir uzsvērta vajadzība divkāršot līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, tehnoloģiskajai izstrādei un demonstrējumiem enerģētikas jomā. Attiecībā uz finansējumu ziņojumā tiek arī veicināta struktūrfondu izmantošana energoefektivitātes atbalstam, kas tiks iekļauta kā prioritāte ES budžetā pēc 2013. gada. Ņemot to vērā, vēlos apsveikt referentu Bendtsen kungu par izcili paveikto darbu un panākto līdzsvaru, un aicinu jūs visus atbalstīt šo svarīgo ziņojumu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ēkas rada apmēram 40 % no enerģijas patēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma Eiropas Savienībā. Ēku energoefektivitātei jākļūst par prioritāti nākamajā energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanas procesā. Šodien 30 % no ēkām Eiropā ir sliktā stāvoklī, un tām ir lieli rēķini par enerģiju. Tāpēc ir svarīgi ne tikai veicināt jaunu ilgtspējīgu ēku būvniecību, bet arī ilgtspējīgā veidā atjaunot pašreizējās ēkas. Tāpēc dalībvalstīm ir nekavējoties jāuzsāk programmas īstenošana pamatīgai ēku fonda atjaunošanai, lai sasniegtu gandrīz nulles līmeņa energopatēriņu apbūvētā vidē līdz 2050. gadam. Pastāv arī saikne starp energoefektivitāti un enerģētikas nabadzību. Tādēļ aicinām Komisiju sagatavot jaunu energoefektivitātes rīcības plānu, kurā būtu ņemtas vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par energoefektivitāti, jo ar to tiks uzlabota energoapgādes drošība un veicināta lielāku sociālo un ekonomisko priekšrocību radīšana ES tautsaimniecībai. S&D grupa ir norādījusi, ka enerģijas resursi nav vienmērīgi sadalīti starp visām dalībvalstīm. Mums jebkurā gadījumā ir jāapsver Eiropas solidaritāte, izstrādājot likumprojektus energoefektivitātes jomā. Kā zināms, enerģijas taupīšana ir viens no visātrākajiem veidiem, ka panākt energoefektivitāti. Energoefektivitātes veicināšana radīs darba vietas un ļaus dalībvalstu valdībām katru gadu ietaupīt miljardiem naudas līdzekļu uz apkures izmaksu rēķina.

Es ļoti atzinīgi vērtēju zemas oglekļa emisijas intensitātes sabiedrības izveidi, bet mums jābūt uzmanīgiem, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp dalībvalstīm, pamatojoties uz to iespējām un resursiem. Man ir bažas, ka no tādām dalībvalstīm kā Rumānija tiks prasīts, lai tās būtu vienā līmenī ar citām dalībvalstīm un sasniegtu tādus pašus rezultātus — kā, piemēram, Zviedrija, kam ir ievērojami rādītāji energoefektivitātes jomā. 8. finanšu perspektīva būs svarīgs finansēšanas instruments energoefektivitātes stimulēšanai un veicināšanai periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par Energoefektivitātes rīcības plānu, jo tajā ir izvirzīti vides aizsardzībai un tautsaimniecībai svarīgi priekšlikumi, jo īpaši, piedāvājot regulējumu Eiropas līmenī, kas nosaka saistošus mērķus energopatēriņa samazināšanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2008. gadā Eiropa apņēmās ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt energopatēriņa samazinājumu 20 % apmērā un nodrošināt, ka 20 % no tās energopatēriņa tiktu iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šis mērķis ir būtiski svarīgs, lai veicinātu Eiropas mērķa izpildi par CO2 emisiju apjoma samazināšanu un lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, tomēr tam arī turpmāk jābūt tieši tādam mērķim, ko dažādās dalībvalstis varētu īstenot brīvprātīgi.

Lai tas tā būtu, nevis lai noteiktu saistošu ierobežojumu, dalībvalstīm būs vēl svarīgāk vienoties par risinājumiem, kas nodrošina lielāku energoefektivitāti un mazāku enerģijas izšķērdēšanu, neietekmējot to attīstību un neradot pārmērīgi augstas izmaksas Eiropas rūpniecībai un ražotājiem, jo īpaši tādas ekonomikas krīzes laikā, kāda ir pašreizējā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta energoefektivitātes politikai ES teritorijā. Runājot par šo jautājumu, atbalstu vajadzību noteikt saistošus mērķus. Komisijas Zaļajā grāmatā (2005/0265 galīgā redakcija) par energoefektivitāti tiek lēsts, ka Eiropā varētu izveidot apmēram miljons darba vietu tiešā vai netiešā veidā. Saskaņā ar šo paziņojumu īpašie ieguvēji no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ir MVU, un tajā ir papildināts, ka vidēja lieluma mājsaimniecība varētu ietaupīt vidēji EUR 1 000 gadā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus.

Liela nozīme ir arī obligātajiem energoefektivitātes pasākumiem enerģijas iztrūkuma samazināšanā, pateicoties naftas un gāzes importam no Persijas līča reģiona valstīm un Krievijas.

Esam jau noteikuši saistošus mērķus atjaunojamās enerģijas daļas palielināšanai Eiropas Savienībā līdz 20 %. Pašreizējā enerģētikas struktūrā varam sasniegt tikai pusi no iespējamā, ja nepieņemsim saistošus mērķus energoefektivitātes jomā. Tas ir arī juridiskās noteiktības jautājums un svarīgs signāls jaunu ieguldījumu novirzīšanai.

Pieņemot šo saistošo mērķi, uzskatu, ka ES un Portugālei būs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Turklāt, ja “ES 2020” mērķi nepārsniegs tikai vienkāršus nodomus, ar šo stratēģiju nekas netiks panākts.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Solījumu palielināt energoefektivitāti ir kļuvis vairāk, bet Eiropas Savienība riskē neizpildīt jau ierosinātos mērķus — panākt 20 % līdz 2020. gadam. Jaunākie dati norāda uz faktisko vidējo rādītāju 9 % apmērā, neskatoties uz ieguldījumu, ko varētu sniegt energoefektivitātes pieaugums emisiju, patēriņa un energoatkarības mazināšanā.

Ziņojumā ir ietverta plaša elementu izlase, diezgan atbilstoši pārstāvot plašo energoefektivitātes sfēru, lai gan tajā ir norādīti risinājumi, kas var radīt zināmas grūtības sasniedzamo mērķu sekmīgā īstenošanā.

Tomēr ir aspekti, kuriem mēs nepiekrītam, piemēram, iespējamā saikne starp energoefektivitāti un tā saukto stratēģiju “Eiropa 2020”, kas paredz vienota tirgus izveidi enerģētikas jomā, uz tirgu balstītu instrumentu veicināšana; Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma, aiz kuras tiek noslēpti zināmi ieguvumi no energoefektivitātes; un tas, ka netiek ievērota vajadzība aizstāvēt spēcīgas enerģētikas valsts nozares izveidi, kas jāveicina katrai dalībvalstij.

Lai gan mēs piekrītam, ka ir jāpiešķir Kopienas līdzekļi šo mērķu īstenošanai, joprojām šaubāmies par to, vai ir praktiski iespējams izlietot līdz pat 15 % no ERAF līdzekļiem vai izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) energoefektivitātes mērķiem, ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir jānosaka to vajadzības un prioritātes šo līdzekļu sadalē.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Ir iespējams īstenot vairākus pasākumus, kas piedāvā vēl neizmantotas iespējas, lai uzlabotu energoefektivitāti galvenajās nozarēs, piemēram, transporta un būvniecības nozarē.

Neskatoties uz to, nav reāli noteikt saistošu mērķi energoefektivitātes uzlabošanai par vismaz 20 % līdz 2020. gadam, jo nav metodes, ar kādu to varētu novērtēt, un nav vienotu rādītāju. Tā vietā mums jākoncentrē uzmanība uz konkrētiem nozaru mērķiem, piemēram, apņemšanos samazināt ēku energopatēriņu par 38 %.

Finansējuma trūkums ir ievērojams šķērslis ēku renovācijai mājsaimniecību un MVU sektorā. Tā vietā, lai iesaistītos cīņā par neizpildāmu mērķu sasniegšanu, Eiropas Komisijai būtu drīzāk jāpiedāvā inovatīvi risinājumi un jāveicina publiskā un privātā partnerība, jo šī radošā ekoloģija ir darba vietu izveides avots.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo tas ir vērsts uz energoefektivitātes palielināšanu vismaz par 20 % līdz 2020. gadam un līdz ar to veicina pāreju uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu tautsaimniecību. Tās sniegtās priekšrocības ir būtiskas gan ekonomiskās izaugsmes, gan darba vietu izveides ziņā. Darba vietas tiks izveidotas gan lauku, gan pilsētu apvidos. Kā zināms, ēkām ir milzīgs energoefektivitātes potenciāls. Tāpēc uzmanība jākoncentrē uz esošo ēku atjaunošanu, Galvenā uzmanība būtu jāvelta esošo ēku atjaunošanai, jo jaunu ēku būvniecība ES aizvien samazinās, un daudzām vecām ēkām, ja tās tiek atbilstīgi atjaunotas, ir energoefektivitātes ziņā vislielākais potenciāls. Tīrās tehnoloģijas ir tā joma, kurā ir jāsamazina atšķirības starp ASV un Ķīnu, no vienas puses, un ES, no otras puses. Abas minētās valstis ir daudz progresīvākas attiecībā uz tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas veicina energoefektīvus risinājumus. Tādēļ ES un dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādi pasākumi un instrumenti, kas veicina finansēšanu. Ar Eiropas līmenī īstenojamu finanšu instrumentu būtu jāveicina valstu energoefektivitātes fondu ieviešana energoefektivitātes veicināšanas līgumu atbalstam. Energoefektivitātes veicināšanas līgums, saskaņā ar kuru klients iegādājas garantētu energoietaupījumu, nodrošina sviras mehānismu, jo 2–15 gadu laikā ieguldījums tiek atmaksāts. Šāds modelis ļauj radīt darba vietas mazajos un vidējos uzņēmumos, patērētāji maksā mazākus rēķinus par enerģijas patēriņu, un tiek samazinātas emisijas.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. − (FI) Kad es — tāpat kā vairākums manā grupā — balsoju pret obligāto 20 % energoietaupījumu mērķi, mana nostāja nebija vērsta pret energotaupības lielo nozīmi, bet gan pret veidu, kā to mēģina veicināt. Lielākas energotaupības nozīme nav noliedzama. Neskatoties uz to, centieni atrisināt ES klimata un energodrošības un apgādes problēmas, manuprāt, nav ne ilgtspējīgi, ne piesardzīgi.

Bēdīgi slavenais klimata pārmaiņu un enerģētikas pasākumu kopums “3 x 20” un energotaupības mērķis bija vienīgie nesaistošie pasākumi, un tika pieņemts, ka tie tiks pastiprināti atbilstoši citiem obligātajiem mērķiem, piemēram, ar emisiju apjomu samazinājumiem un atjaunojamo enerģiju saistītajiem mērķiem. Energotaupības mērķis netika īstenots tā, kā mēs to vēlējāmies, bet tagad tā vietā, lai noslogotu mūsu Kopienu ar vēl vienu saistošu mērķi, kas dublē citus saistošos mērķus, un nezinot, kā tas tiks sasniegts, mums būtu jāanalizē, vai šie citi mērķi vispār ir tikuši atbilstīgi noteikti.

Ieviešot emisiju apjomu samazinājumus un atjaunojamās enerģijas mērķus, pret mūsu dalībvalstīm un to uzņēmumiem tiek vērsts spiediens un tiem rodas nepārvarams kārdinājums īstenot tuvredzīgus, ilgt nespējīgus risinājumus. Ja turklāt mēs noteiksim vēl vienu ierobežojumu, tad nonāksim situācijā, kad ES faktiski sāks “zāģēt zaru, uz kura sēž”, atsakoties no milzīgiem ienākumiem un tanī pašā laikā neradot nekādu papildu labumu ne klimatam, ne videi, un arī ne energodrošībai.

Cenšoties izdarīt ko labu, būsim panākuši tieši pretējo. Rūpniecība ir kļuvusi mazāk ilgtspējīga pasaules mērogā, mēs īstenojam ilgt nespējīgu koksnes dedzināšanu atjaunojamās enerģijas vārdā, bet vienlaicīgi pati problēma — oglekļa dioksīda emisijas — ārpus mūsu robežām kļūst aizvien nopietnāka.

Ir pienācis laiks rīkoties saprātīgā un ilgtspējīgā veidā, nevis īstenot tuvredzīgus piespiedu pasākumus bez racionāli taustāmiem rezultātiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Energoefektivitātes palielināšana visas Eiropas Savienības mērogā ir svarīgs ilgtspējīgas Eiropas enerģētikas stratēģijas elements. Tā ļautu samazināt CO2 emisiju apjomu un vienlaicīgi uzlabot energodrošību visērtākajā un izmaksu ziņā vislietderīgākajā veidā. Es atzinīgi novērtēju faktu, ka ziņojumā ir uzsvērta lielāku ieguldījumu veicināšana ēku energoefektivitātes uzlabošanā, kas palīdzētu izveidot darba vietas būvniecības nozarē un MVU un kas katru gadu mājsaimniecībām radītu ieguvumus enerģijas jomā līdz pat EUR 1000 apmērā vienai mājsaimniecībai. Ziņojumā arī tiek norādīts, ka ir jāpalielina energoefektivitāte transporta sistēmā, pārejot no energoietilpīgiem transporta veidiem, piemēram, vieglajiem un kravas automobiļiem, uz enerģijas ziņā taupīgiem transporta līdzekļiem, piemēram, dzelzceļu. Es atzinīgi novērtēju tos aspektus ziņojumā, kuros Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas veltīt energoefektivitātei vajadzīgo uzmanību un vienlaicīgi nodrošināt, lai tiktu ievēroti daudzie regulatīvie noteikumi, kas šajā jomā jau tiek piemēroti ES un dalībvalstu līmenī.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Šodienas es balsojumā atbalstīju B. Bendtsen ziņojuma pieņemšanu par Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. Energoefektivitātes palielināšana neapšaubāmi ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisiju apjomu. Ir pierādīts, ka ēkas rada apmēram 40 % no energopatēriņa un apmērām 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma ES. Tāpēc, manuprāt, viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic, ir ēku energoefektivitātes palielināšana, un to var panākt, uzsākot darbu, lai atjaunotu pašreizējās iekārtas un uzstādītu efektīvāku vispārējo infrastruktūru ēkās un apkures sistēmās. Es balsoju par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondu līdzekļiem ēku siltināšanai.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ziņojumam par energoefektivitāti ir liela nozīme ES rīcības plāna pieņemšanai šajā jomā nākamajiem gadiem. Tas ievērojami ietekmēs metodes, kas tiek izmantotas, lai samazinātu CO2 emisiju apjomu, ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi tādās jomās kā IT, būvniecības un pakalpojumu joma. Balsoju par efektīvāku neaizsargāto patērētāju aizsardzību. Šiem patērētājiem jābūt vislielākajiem ieguvējiem no panāktajiem uzlabojumiem energoefektivitātes jomā. Tomēr ir vajadzīgi lielāki finanšu resursi, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus. Turklāt es balsoju arī par energoefektivitātes fondu izveidošanu valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī. Šiem fondiem var būt noteicoša loma MVU un tādu uzņēmumu attīstībā, kuri sniedz energoefektivitātes pakalpojumus. Balsoju pret juridiski saistošu mērķu noteikšanu attiecībā uz minimālo energotaupības līmeņa sasniegšanu 20 % apmērā līdz 2020. gadam, jo šis piespiedu elements ES līmenī var negatīvi ietekmēt vienoto tirgu. Manuprāt, pāreja uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu ekonomiku notiks arī tad, ja netiks ieviesti pārmērīgi regulatīvie pasākumi.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. − (IT) Šajā ziņojumā par Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu Bendtsen kungs pareizi norāda, ka dalībvalstu politikā vēl pagaidām netiek pilnībā izmantots pašreizējais potenciāls energoefektivitātes jomā. Tāpēc mums jāstiprina Eiropas Savienības stratēģijas šajā virzienā. Balsoju par šo priekšlikumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā tiek veicināts energoefektivitātes princips un atbalstīta enerģijas marķēšana. Tas ir pozitīvi, lai gan varētu vēlēties, lai tiktu organizēta plašāka diskusija par enerģētisko apdomību un eko-marķējumu. Tajā ir skarta arī enerģētikas nabadzības tēma. Tās ir labas ziņas. Tādēļ ir žēl, ka ziņojumā tās kļūst par “zaļā” kapitālisma instrumentiem, ar kuriem tiek veicināta brīvā konkurence, ka tiek aicināti iesaistīties finanšu starpnieki un slavinātas oglekļa dioksīda tirgus labās īpašības. Tajā tiek iznīcināts solītais progress.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas energoefektivitātes politikai atbilstošam rīcības plānam ir jāsniedz atbilde uz šādiem jautājumiem: kā pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu, kā nodrošināt visiem energoapgādes drošību un kā panākt lielāku ES konkurētspēju un enerģijas piegādi visiem patērētājiem par pieņemamām cenām. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgi ievērojami finansiālie un cilvēkresursi. 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Turpmāk ir sniegtas desmit galvenās vadlīnijas energoefektivitātes jomā:

1. Enerģētika — efektīvas tehnoloģijas. 2. Transporta tehnoloģijas. 3. Efektīva enerģijas izmantošana. 4. Enerģijas pārvades tīklu drošība. 5. Enerģijas ražošanai vajadzīgo preču piegāde un uzglabāšana. 6. Enerģijas resursu ieguve piegādātāja valstīs. 7. Enerģijas resursu veidošana un sadale. 8. Pretmonopola programmas energopatēriņā un energoapgādē. 9. Nanotehnoloģijas energoapgādes nozarē un tās attīstība. 10. Efektīvs tiesiskais regulējums enerģētikas jomā.

Diemžēl minētie aspekti šajā ziņojumā nav atspoguļoti. Balsoju “par”, ņemot vērā, ka galvenais darbs ir tikko iesākts.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Energoefektivitāte ir joma, kurai nākotnē ir liels potenciāls, un šajā jomā ES jau ir zināma pieredze. Turklāt ES dalībvalstīs ir izvietoti daudzi vadošo tehnoloģiju uzņēmumi. Papildus pašsaprotamajiem ieguvumiem vides aizsardzībā, šī nozare piedāvā arī iespējas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un darba vietu izveidei. Tomēr iepriekš ir kļuvis skaidrs, ka ES bieži pati sev uzstāda vērienīgus mērķus, bet pēc tam sastopas ar grūtībām to sasniegšanā vai vispār tos nesasniedz. Tā var notikt arī ar ēkām, kurām, protams, energotaupības ziņā ir milzīgs potenciāls.

Ir ievērojami vienkāršāk īstenot šāda veida pasākumus jaunās ēkās nekā pašreizējās — vecākās — ēkās. Īpašas problēmas rada ēkas, kam piešķirts aizsargājamu pieminekļu statuss. Beidzot, bet ne mazāk svarīgi, mēs nedrīkstam zaudēt kontroli šajā situācijā, nosakot pasākumus energoefektivitātes palielināšanai, kuru ieviešana ir tik dārga, ka dzīves dārdzība kļūst tikpat kā nepanesama. Tādēļ esmu arī attiecīgi balsojis.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Nevar nepiekrist referenta ierosinājumam, ka “energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais risinājums, lai samazinātu CO2 un citas emisijas, kā arī veicinātu drošu energoapgādi”. Turklāt pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai veicina ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi. To var novērot, piemēram, jaunajās dalībvalstīs, kur pārvaramo problēmu apjoms ir milzīgs.

Jāmin arī, ka Eiropas Savienības atbalsts ēku siltināšanai ir viena no vispārredzamākajām kohēzijas politikas iezīmēm. Modernizētas ēkas reģionos ir viena no vispozitīvākajām Eiropas Savienības zīmēm. Ņemot to vērā, es atbalstu ziņojumā ietvertos priekšlikumus par izdevumu palielināšanu energoefektivitātes uzlabošanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Balsoju par Energoefektivitātes rīcības plānu, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu stimuls panākt progresu ceļā uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu nākotni. Energopatēriņa samazināšana, ieviešot sistēmiskus jauninājumus enerģētikas infrastruktūrā un pilsētu attīstībā ir mērķis, ko Eiropa ir nospraudusi jaunajā rīcības plānā, kuru Komisija iesniegs februārī. Arī es uzskatu, ka mērķi nedrīkst būt saistoši, jo, ja paātrināsim termiņus, rodas risks, ka tas var finansiāli kaitēt uzņēmumiem un privātpersonām. Rīcības plāna pasākumiem jābūt saskaņotiem ar valstu plāniem, lai noteiktu kopējas metodes energoefektivitātes mērķu mērīšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Referents, kurš ir PPE grupas loceklis, savā pārskatā par energoefektivitātes rīcības plānu piedāvā līdzsvarotu priekšlikumu, kā sasniegt Eiropadomes 2007. gadā noteikto 20 % energoietaupījumu mērķi.

Referenta ierosinātais pragmatiskais veids, kā īstenot energoefektivitātes politiku, izpildot atsevišķos mērķus un nenosakot juridiski saistošus mērķus, pašreizējos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos man šķiet vispiemērotākā metode attiecīgā mērķa sasniegšanai. Tomēr Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE) tika pieņemts risinājums, kas paredz obligātu mērķu noteikšanu, tostarp energopatēriņa samazināšanas mērķi par vismaz 20 %, — grozījums, kas tika apstiprināts, pateicoties sociālistu, liberāļu un zaļo balsīm.

Ziņojumā, par kuru es balsoju, vēlos uzsvērt dažādos Kopienas un dalībvalstu pasākumus, kas veicina energoefektivitāti. Tie ir: spēkā esošo tiesību aktu piemērošana šajā jomā, energoefektivitāte pilsētu attīstībā, energoefektīvu ēku būvniecība un šo un citu pasākumu finansēšana, izveidojot valstu energoefektivitātes fondus. Jāuzsver, ka šis Eiropas Parlamenta ziņojums ir svarīgs ieguldījums Energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanā, ko pašlaik veic Eiropas Komisija.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Daļēji vairāku sākotnējā plāna uzlabojumu dēļ es piekrītu Bendtsen kungam, ka energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais pasākums CO2 un citu emisiju samazināšanai un ka tā ir unikāla iespēja, kā saglabāt un izveidot darba vietas, vienlaicīgi mazinot atkarību no enerģijas importa. Viņš norāda, ka saskaņā ar Komisijas datiem ieguvumi no energotaupības katru gadu varētu sasniegt EUR 1000 katrai mājsaimniecībai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Energoefektivitāte ir izmaksu ziņā vislietderīgākais un ātrākais veids, kā samazināt CO2 un citas emisijas. Tai ir lielas priekšrocības gan saistībā ar ekonomisko izaugsmi, gan darba vietu radīšanu. Jaunās darba vietas tiks radītas gan pilsētu, gan lauku teritorijās, bieži vien mazajos un vidējos uzņēmumos, un tās būs vietējas darba vietas, kuras nevarēs piešķirt ārējam darbaspēkam. Komisija gatavojas 2011. gada sākumā iesniegt jauno, pārskatīto plānu, un tajā būs ietverti šādi uzdevumi: obligāts mērķis līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti vismaz par 20 %; ieviest pasākumus, kuri ļautu izskaust enerģētisko nabadzību visos enerģētikas politikas virzienos; 2011. gadā pārskatīt energopakalpojumu direktīvu; veicināt ieguldījumus viedajos tīklos un sekmēt to, ka dalībvalstis ievēro iekšējā tirgus trešās tiesību aktu paketes prasību uzstādīt viedos skaitītājus 80 % mājsaimniecību līdz 2020. gadam; dalībvalstīm — noteikt dzīvojamo ēku fonda atjaunošanas mērķus katram gadam; Komisijai — piedāvāt politikas pamatnostādnes gandrīz nulles līmeņa enerģijas zudumu sasniegšanai ēkās līdz 2050. gadam; Komisijai — analizēt inovatīvus finansēšanas modeļus, piemēram, apgrozības fondus, lai sasniegtu šajā jomā nospraustos mērķus.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai tiktu noteikts obligāts mērķis panākt energoefektivitāti par 20 % ne tikai CO2 samazināšanas dēļ, bet arī sociālo iemeslu dēļ. Lielu Eiropas mājsaimniecību izdevumu daļu veido rēķini par enerģiju. Tādu energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kuru rezultātā samazinās enerģijas zudumi un tiek mazināta enerģētiskā nabadzība, ir sociāls mērķis.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Līdz brīdim, kad neprātīgais izaicinājums apgūt kosmosa saules enerģiju kļūs par realitāti un visa pasaule izmantos šīs gandrīz neizsmeļamās elektroenerģijas labumus, Eiropas Savienībai nav citas izvēles tās pašreizējā enerģētikas politikā kā nodrošināt energoapgādi no pēc iespējas vairākiem enerģijas avotiem un izvēlēties energoefektivitātes ceļu. Tā ir svarīga Eiropas Savienības stratēģijas prioritāte nākamajiem desmit gadiem, kā uzsvērts Bendtsen kunga ziņojumā, kuru šajā pēcpusdienā apstiprināja Eiropas Parlamenta deputātu vairākums. Īpaši atzinīgi novērtēju saistošā energoietaupījumu mērķa — 20 % līdz 2020. gadam — pieņemšanu, kas ļaus ES ietaupīt apmēram EUR 100 miljardus. Lai to panāktu, ir skaidrs, ka būs vēl daudz darāmā tik dažādās jomās kā energopakalpojumi, transports (līdz kādam termiņam ir jāizstrādā regulējums elektrisko transporta līdzekļu standartizēšanai?) un ēkas. Pēdējām jāvelta īpaša uzmanība, jo, kā zināms, tās rada apmēram 40 % no energopatēriņa un apmēram 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma Eiropas Savienībā. Piemēram, sabiedriskajām ēkām ir ievērojams energotaupības potenciāls, kas varētu veicināt pāreju uz noturīgu, videi draudzīgu ekonomiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šis ziņojums ir iedarbīgs un savlaicīgs atgādinājums Komisijai un Padomei par saistoša energotaupības mērķa pieņemšanu pirms būtiski svarīgās 2011. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmes par enerģētiku un Komisijai izstrādājot energoefektivitātes rīcības plānu. Vērienīgiem ES pasākumiem energotaupības un energoefektivitātes jomā ir būtiska loma, ja Eiropa vēlas pārvarēt ar energodrošību un klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Tie arī ir ekonomiskā ziņā svarīgi, rada darba vietas un ietaupa patērētāju līdzekļus uz enerģijas rēķina. Līdz šim dalībvalstis ir izvairījušās no solījuma pildīšanas samazināt energopatēriņu par 20 % līdz 2020. gadam, nesasniedzot pietiekamu progresu. Nosakot šo mērķi par saistošu (kā tas ir atjaunojamās enerģijas gadījumā), būs iespējams nodrošināt, ka ES valstu valdības praktiski realizē šo potenciālu.

Ziņojumā ir arī aicināts īstenot stingrākus pasākumus ēku energopatēriņa jautājumu risināšanai, sevišķi atjaunojot ēku fondu. Tā kā ēkas rada 40 % no energopatēriņa ES, ir būtiski svarīgi šo jomu tiešā veidā sakārtot. Zaļie cer, ka šis svarīgais jautājums tiks risināts arī ES augstākā līmeņa sanāksmē par enerģētiku.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Energoefektivitātes rīcības plāns ir izmaksu ziņā lietderīgs līdzeklis tautsaimniecības konkurētspējas un Eiropas Savienības energoapgādes drošības palielināšanai. Plāns energoefektivitātes uzlabošanas sākšanai ir arī ideāla iespēja mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. B. Bendtsen ziņojumā ir pamatoti pievērsta uzmanība enerģijas efektīvas un lietderīgas izmantošanas veidiem, neprasot samazināt tās patēriņu, jo tas dalībvalstīs joprojām palielinās. Jauno enerģētikas tehnoloģiju izmantošana būvniecības un transporta nozarē ļauj ievērojami ietaupīt visas Savienības līmenī. Tomēr, lai šādas metodes sāktu izmantot, ir jāveic pilsoņu informēšanas kampaņa, kā arī ir jāsamazina energotaupīgo tehnoloģiju izmaksas. Patiešām — augstā inovatīvo iekārtu cena ir vislielākais šķērslis to izmantošanas uzsākšanai. Saistošu mērķu pieņemšana 2020. gadam ir problemātiska daudzām dalībvalstīm.

Tomēr jāņem vērā, ka katra dalībvalsts atrodas atšķirīgā enerģētikas politikas attīstības stadijā. Saistošs mērķis par atjaunojamās enerģijas izmantošanu 20 % apmērā no kopējā energopatēriņa līdz 2020. gadam var izrādīties liela problēma, jo īpaši 12 jaunajām dalībvalstīm.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments ir paziņojis, ka atbalsta obligāto energotaupības mērķi 20 % apmērā 2020. gadam. Prognozes liecina, ka, īstenojot pašreizējo politiku, Eiropa panāks energoietaupījumus tikai 11 % apmērā. Tanī pat laikā mājsaimniecību enerģijas zaudējumi gadā sasniedz EUR 1 000, un mēs ik gadu eksportējam ne mazāk kā EUR 350 miljardus no mūsu Eiropas labklājības uz valstīm, kas ir bagātas ar naftas resursiem. Labāka māju siltināšana, efektīvāka enerģijas transportēšana un efektīvākas iekārtas nodrošina enerģijas rēķinu samazināšanos patērētājiem un uzņēmumiem.

Bieži pastāv barjeras šo efektīvo pasākumu veikšanai, piemēram, augstas ieguldījumu izmaksas vai nenoteiktība ieguvumu ziņā. Ja Eiropas valstu ministri atbalstīs šo priekšlikumu, valdībām būs jāpalielina atbalsts enerģijas taupīšanas pasākumiem. Šie pasākumi rezultātā ļaus ietaupīt, jo rēķini par enerģiju samazināsies.

Enerģijas taupīšana ir vislētākais veids, kā sasniegt mūsu mērķi klimata pārmaiņu jomā, un tas dos CO2 emisiju apjoma samazinājumu par 560 miljoniem tonnu. Līdz ar to, taupot enerģiju, ir vieglāk nedaudz pietuvoties mūsu mērķa klimata jomā izpildei. Diemžēl saskaņā ar jaunākajiem datiem mēs joprojām pārāk lielā mērā atpaliekam no tā, un mums ir jātrīskāršo Eiropas mērķis, ja vēlamies panākt energoietaupījumus 20 % apmērā. Tādēļ ir svarīgi, lai šis mērķis tiktu noteikts kā obligāts visām ES dalībvalstīm.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. − ECR grupas deputāti uzskata, ka energoefektivitātei ir ievērojama loma ES atjaunojamās enerģijas un emisiju apjoma samazināšanas mērķu izpildes veicināšanā. Tai ir arī svarīga loma mūsu energodrošības nodrošināšanā un ekonomikas konkurētspējas veicināšanā. Mēs atbalstām lielu daļu šī ziņojuma satura, piemēram, koncentrēšanos uz viedajiem tīkliem un uzskaiti, EIB un privātā sektora finansējumu, kā arī pētniecības un izstrādes potenciālu energoefektivitātes jomas attīstībā. ECR grupas deputāti tomēr neatbalsta saistošu energoefektivitātes mērķu noteikšanu. Mūsuprāt, ES un dalībvalstis jau ir pietiekami ieinteresētas energoefektivitātes politikas īstenošanā, pateicoties atjaunojamās enerģijas un emisiju apjoma samazināšanas mērķiem, kā arī energotaupības mērķiem, kas ietverti Energopakalpojumu direktīvā. Tādēļ ECR deputāti atturējās balsojumā pa šo ziņojumu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret B. Bendtsen ziņojumu, jo rādītāji vēlreiz ir mainīti un mērķi ir ierobežojoši. Šis patiešām nav ziņojums par likumprojektu, bet ekodizaina direktīvas rezultāti apliecina, cik uzmanīgi jārisina šāda veida jautājumi. Elektrospuldžu aizlieguma rezultātā man nācās atbrīvot telpu pēc tam, kad saplīsa energotaupības spuldze, kuras sastāvā ir merkurijs, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai. Tieši šāda veida pasākumi ir savlaicīgi jāpārtrauc.

  Hermann Winkler (PPE), rakstiski. − (DE) Balsoju pret šo ziņojumu. Es atzinīgi novērtēju ziņojumā izmantoto pieeju attiecībā uz Energoefektivitātes rīcības plānu. Tomēr, manuprāt, obligātu energoefektivitātes mērķu noteikšana “no augšas” un obligātu modernizācijas un atjaunošanas mērķu izvirzīšana attiecībā uz privātām un sabiedriskām ēkām (piemēram, skolām) ir kļūda. Laikā, kad reģionālie, pašvaldību un privāto mājsaimniecību budžeti ir sašaurināti, šīs nereālās prasības tiem radīs vēl lielāku spriedzi. Piemēram, ES Komisijai, attiecībā uz kuras ēkām tika piemēroti jaunie efektivitātes kritēriji, nesen nācās atzīt, ka tā nevar izpildīt papildu prasības ar energoefektivitāti saistīto sava ēku fonda atjaunošanas darbu veikšanai. ES nedrīkst prasīt no citiem, lai tie darītu to, ko tā pati nespēj paveikt.

Daudziem vidējiem uzņēmumiem, un jo īpaši mazajiem darbuzņēmējiem Saksonijā šie pasākumi ievērojami pārsniedz viņu iespēju robežas. Nosakot šādas prasības, uzņēmumi tiks pārslogoti un, protams, rezultātā tiks zaudētas darba vietas un pieaugs izmaksas patērētājiem. Manuprāt, ir jāievēro kritiska pieeja, jo īpaši aicinājumā piemērot energoefektivitātes kritērijus publiskā iepirkuma politikā. Pareizais veids, kā ietaupīt enerģiju, ir izglītot Eiropas pilsoņus un izveidot nodokļu atvieglojumu shēmas.

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski. − (DE) Neatbalstu šo ziņojumu. Lai gan tajā ir ietverti daži priekšlikumi, ko ir vērts apsvērt, man ir maz ticības tāda veida žestu politikai, kura aicina īstenot ierobežojošus pasākumus, ko praksē īstenot ir gandrīz neiespējami. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām un privātajām mājsaimniecībām izvirzītās prasības veikt ar energoefektivitāti saistītus sava īpašuma atjaunošanas darbus ir īpaši nepamatotas, ņemot vērā visu iesaistīto pušu finansiālo stāvokli. Pat ES Komisijai bija jāatzīst, ka tā nespēj izpildīt visaptverošās prasības veikt ar energoefektivitāti saistītus sava ēku fonda atjaunošanas darbus. Turklāt vēl neesam redzējuši nevienu pierādījumu apgalvojumam, ka ar energoefektivitāti saistīto atjaunošanas darbu rezultātā tiešā veidā tiek panākti izmaksu ietaupījumi. Ieguldot ražošanā un infrastruktūras uzturēšanā, un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtās, enerģijas izmaksas aug straujāk, nekā tās ir iespējams kompensēt ar iespējamiem ietaupījumiem no energoefektivitātes pasākumiem. Pašreizējā ES energoefektivitātes direktīva kopš 2006. gada dažādās dalībvalstīs ir tikusi īstenota visdažādākajos veidos, kas nozīmē to, ka Eiropā nav kopējas pieejas šajā jautājumā. Pašlaik notiekošo finansiālo debašu kontekstā nav pareizi pieprasīt ievērojami lielāka apjoma struktūrfondu līdzekļu izmantošanu kā maksu par energoefektivitātes pasākumiem. Es lielā mērā atbalstu tādas debates par energoefektivitāti, kas ir balstītas uz plašu konsensu visos politiskajos līmeņos un kurās ir iesaistīti visi galvenie dalībnieki, kā arī stimulu shēmu radīšanu. Tomēr esmu pret tādu noteikumu “uzspiešanu no augšas”, kuri tiek īstenoti uz citu cilvēku rēķina.

11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 14.45 un atsāka plkst. 15.05)

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

13. Ekonomikas pārvaldība un Lisabonas līguma 9. pants (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir debates par

jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Stephen Hughes, Pervenche Berès un Udo Bullmann S&D grupas vārdā Padomei: Ekonomikas pārvaldība un Lisabonas līguma 9. pants (O-0200/2010 - B7-0660/2010), un

jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Stephen Hughes, Pervenche Berès un Udo Bullmann S&D grupas vārdā Komisijai: Ekonomikas pārvaldība un Lisabonas līguma 9. pants (O-0201/2010 - B7-0661/2010).

  Pervenche Berès, autore. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Abas jūsu pārstāvētās iestādes ekonomikas pārvaldības jomā ir ieguldījušas ļoti lielu darbu, un šodien Eiropas Parlaments debatē par sešiem Komisijas priekšlikumiem par ekonomikas pārvaldību.

Patlaban mūsu darbību nosaka Lisabonas līgums, kura 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība — es citēju — „ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”. Šis pants ir saistošs visām Savienības iestādēm un jāievēro visās Savienības politikas jomās.

Tomēr šodien jūs man lūdzat izteikties par „ekonomikas pārvaldības paketi”, kurai neesat veikuši ietekmes novērtējumu. Komisijai ļoti patīk šie novērtējumi, kad runa ir par, piemēram, tiesību aktu par elektromagnētisma izraisītām slimībām īstenošanu.

Tas ir ļoti labi, taču mēs gribētu, lai tikpat liela centība attiektos arī uz ekonomikas pārvaldību. Citādi, ko mēs redzam? Šodien mēs redzam komisāru O. Rehn skaidrojam mums, ka viņa stratēģijai būs trīs pīlāri — pirmkārt, izaugsme; otrkārt, ekonomikas pārvaldība, un, visbeidzot, finanšu tirgu uzraudzība. Taču, ja kreisā roka nezinās, ar ko nodarbojas labā, Eiropas Savienība rīkosies nesaskaņoti un Eiropas tiesību akti saistībā ar Līguma 9. pantu netiks ievēroti.

Tādēļ mēs jūs aicinām novērtēt to, kāda būs jūsu plānoto pasākumu sociālā ietekme uz nodarbinātību, atvaļināšanās pensiju finansējumu, sociālo aizsardzību un sabiedrisko pakalpojumu finansējumu.

Kā cīņa pret nabadzību ietekmēs jūsu 2020. gada stratēģijas mērķus, ja mēs zinām, ka, pamatojoties uz datiem par 2008. gadu, Eiropas Savienībā nabadzība vai sociālā atstumtība šobrīd draud 116 miljoniem cilvēku?

Patiesībā šķiet, ka Komisija izmanto slepenas pilnvaras un, reaģējot uz atsevišķu dalībvalstu Padomē paustajām bažām, lūdz jūs reformēt Stabilitātes un izaugsmes paktu, padarot to saistošāku un nosakot preventīvas un koriģējošas sankcijas, tai pašā laikā ignorējot nepieciešamo ieguldījumu stratēģiju, kuru jūs paši esat pieņēmuši — stratēģiju „Eiropa 2020”.

Mēs zinām, ka pāris tuvāko gadu laikā situācija saistībā ar izaugsmes iespējām darba vietu radīšanas jomā būs vēl sarežģītāka nekā jau pagājušajos gados.

Mēs neiebilstam atgriezties pie valsts finansējuma, taču iebilstam pret izaugsmes stratēģiju, kurai nav finansējuma, kurā ir iekļauti taupības plāni, kam var būt neizmērojama sociālā ietekme, kā arī politiskās sekas, radot nevienlīdzību, un kurā nav pievērsta uzmanība nevienlīdzībai attiecībā uz labklājības sadalījumu.

Tāds nedrīkst būt Lisabonas līgums, par kuru mēs tik ļoti cīnījāmies un kuru jums, Padomes priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs, ir pienākums īstenot.

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, godājamie deputāti! Es priecājos, ka šeit ir klausītāji. Tas ir labi.

Es, protams, vēlos pateikties Parlamentam par šā jautājuma iekļaušanu šodienas plenārsesijas darba kārtībā. Tādējādi mēs varam pievērsties svarīgam jautājumam, pie kura Padome pēdējo mēnešu laikā ir ļoti daudz strādājusi.

Es, protams, zinu to, cik Parlamentam ir svarīga ekonomikas pārvaldība un tās saikne ar sociālajiem jautājumiem plašākā kontekstā, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā. No 9. panta izrietošās saistības ir jāievēro, nosakot un īstenojot visas ES politikas jomas un darbības, tādējādi arī darbu pie ekonomikas turpmākas pārvaldības.

Vispirms vēlos norādīt, ka 9. panta un tādējādi arī atbilstošās klauzulas īstenošana Beļģijas prezidentūras laikā ir minēta ļoti bieži. Tādēļ vēlos atgādināt par secinājumiem, ko Padome 6. decembrī pieņēma par sociālo dimensiju integrētas stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā. Šajos secinājumos Eiropas Komisija tiek mudināta nostiprināt un sekmēt pašreizējās sociālās ietekmes novērtēšanas sistēmas izmantošanu. Secinājumos Padome tiek aicināta izstrādāt ziņojumu par to, kā Līguma 9. pants tiek īstenots darbā un Eiropas politikā, izmantojot atvērto koordinācijas metodi. Komisija secinājumos tiek aicināta arī meklēt līdzekļus, ar ko panākt sociālo iekļaušanu un tādējādi arī 9. panta īstenošanu saistībā ar tās pamatiniciatīvu — Eiropas platformu cīņai pret nabadzību, kas jāpublicē tuvāko dienu laikā.

Runājot tieši par jauno makroekonomiskās uzraudzības un koordinācijas mehānismu, Padome uzskata, ka nodarbinātība un sociālā aizsardzība ir ne tikai rezultāti, ko ietekmē jaunais makroekonomiskās uzraudzības regulējums — kura ietekme ir jāizvērē —, bet arī faktori, kas īsā un vidējā laika posmā stimulē makroekonomikas un fiskālo izaugsmi. Tas ir būtiski, ja vēlamies novērst makroekonomikas regulējuma nelīdzsvarotību un saglabāt līgumos paredzēto institucionālo līdzsvaru.

Padomes vēlmi sekmēt 9. panta piemērošanu praksē apliecina arī Eiropas pusgads, kam integrēti jāatspoguļo līdzsvars starp stratēģiju „Eiropa 2020” un Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tādējādi Līguma 9. pantā minētie principi jāpiemēro visos šajos dokumentos un likumdošanas pasākumos, lai tie kļūtu par integrētu kopumu.

Ņemot to vērā, Padomes darbs noritēja divos posmos. Pirmajā posmā Padome izstrādāja Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, kā noteikts Līgumā, un jauno ekonomikas pārvaldības regulējumu. Eiropas Nodarbinātības stratēģijas pozīciju ekonomikas pārvaldības jomā Padome noteica 21. oktobrī pieņemtajos secinājumos.

Savukārt otrajā posmā, Eiropadomes 6. decembra sanāksmē, Padome pieņēma jaunu instrumentu daudzpusējai nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai — Kopējo novērtējuma sistēmu, kas uzlabos dalībvalstu nodarbinātības un sociālās integrācijas politikas uzraudzību un tādējādi nodrošinās, ka šīm dimensijām Eiropas mērogā tiek pievērsta lielāka uzmanība.

Šie jaunie instrumenti būs jāmobilizē makroekonomiskās uzraudzības preventīvajā posmā, lai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība situācijai darba tirgos un sociālajām problēmām, kas varētu apdraudēt Ekonomikas un monetāro savienību (EMU). Tie, protams, būs arī galvenie stratēģijas „Eiropa 2020” tematiskās uzraudzības instrumenti.

Padome arī atgādināja, ka ir paredzējusi sekmēt gan tematisko uzraudzību, pamatojoties uz Eiropas 2020. gada stratēģijas pieciem galvenajiem mērķiem, gan makroekonomisko uzraudzību, jo šie abi regulējumi ir cieši saistīti. Sociālās aizsardzības komiteja pēc Beļģijas prezidentūras pieprasījuma sniedza atzinumu par sociālo dimensiju stratēģijā „Eiropa 2020”, kurā tā uzsvēra vajadzību panākt sinerģiju starp stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm un no tām neatdalāmo Eiropadomes noteikto mērķu kopumu.

Es arī vēlos piebilst, ka Padome uz Līguma 9. pantu ir atsaukusies arī citos secinājumos — secinājumos par pensijām un Padomes secinājumos par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Šopēcpusdien šajā diskusijā mēs varam pievērsties jautājumiem saistībā ar ekonomikas pārvaldību un jo īpaši tās sociālajiem aspektiem. Es kā Padomes priekšsēdētājs, protams, uzmanīgi klausīšos jūsu runas un ceru uz produktīvu viedokļu apmaiņu, kas mums noderēs visās turpmākajās sarunās.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Lisabonas līguma 9. pantā, uz ko atsaucaties, patiešām ir noteiktas Eiropas sociālekonomiskā modeļa specifiskās iezīmes. Lasot mūsu stratēģiju „Eiropa 2020”, varat redzēt, ka tajā šis Eiropas modelis ir ļoti skaidri nostiprināts, apvienojot centienus uzlabot rezultātus tādās jomās kā dalība darba tirgū, mūžizglītība, spēja pielāgoties darba tirgum, kā arī mobilitāte un sociālā iekļaušana.

Tomēr ar šādu reakciju nepietiek šajā sevišķi grūtajā laikā, kad krīzes gaisotne Eiropā nelabvēlīgi vai pat dramatiski ietekmē reālo ekonomiku, valstu finanses, darba tirgu un dzīves kvalitāti Eiropā. Lai risinātu krīzes radītās problēmas, Komisija ir uzsākusi vairākas politikas iniciatīvas. Lai nostiprinātu mūsu finanšu sistēmas stabilitāti, ES ir vienojusies par jaunu finanšu regulējuma struktūru. Parlamentā par to ir debatēts. Otrkārt, lai risinātu grūtības saistībā ar valstu finansēm un makroekonomikas nelīdzsvarotību, Eiropas Komisija ir ierosinājusi vispārēju Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības nostiprināšanu — tiesību aktu paketi, uz ko jūs atsaucāties savā jautājumā.

Šajā paketē, kā jūs zināt, ir iekļauti priekšlikumi, lai daudz nopietnāk nekā iepriekš risinātu ar pārmērīgu valsts parādu saistītas problēmas, nosakot pietiekamu parāda samazināšanas tempu. Tajā arī ierosinātas prasību minimums attiecībā uz valstu fiskālo regulējumu, lai nodrošinātu to atbilstību Līgumā noteiktajām saistībām, kā arī ierosināta sistēma tādu makroekonomikas nelīdzsvarotības izpausmju uzraudzībai kā lieli ārējā konta deficīti vai mājokļu tirgus „burbuļi”. Paketē ir uzsvērta riska novēršanas un piesardzības nozīme, lai nodrošinātu labāku sagatavotību ekonomikas lejupslīdes brīžos. Lai nostiprinātu jaunā regulējuma uzticamību, Komisija ierosina visdažādākās sankcijas, ko jāsāk piemērot jau agrīnā posmā.

Ierosināto tiesību aktu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ievērot disciplinētu politiku un radīt pamatu stabilai ilgtermiņa izaugsmei, no kuras ir atkarīga Eiropas pilsoņu labklājība, vienlaikus būtiski sekmējot turpmāku krīžu novēršanu.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stāvokli, ir patiešām svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest šo ekonomikas pārvaldības regulējumu. Runājot par ietekmes novērtējumu, 2008. gada pētījumā EMU@10 tālejošā analīzē tika paredzētas pārvaldības reformas. Turklāt, sagatavojot un turpinot pārraudzīt Komisijas 2010. gada maijā un jūnijā pieņemtos paziņojumus, ar kuriem informē par tā dēvētajā ES pusgadā iekļautajām jaunajām pārvaldības struktūrām, Komisija apsprieda savu priekšlikumu ar daudzām ieinteresētajām personām, ne tikai ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī veicināja aktīvas un plašas debates par šiem jautājumiem. Izstrādājot šos priekšlikumus, mēs, protams, ņēmām vērā iepriekš gūtos rezultātus un mācības.

Kādas ir galvenās mācības? Galvenais secinājums ir šāds — riska novēršana ir daudz vērtīgāka nekā koriģējošu sankciju noteikšana valstij, kura jau ir nonākusi grūtībās. Tāpēc mēs liekam uzsvaru uz mēģinājumu labvēlīgi ietekmēt valstu politikas pasākumu kopumu, kas nosaka — un šī ir lielākā atbildība — kompromisu starp reālās ekonomikas atlabšanu un izaugsmi un valsts budžeta taupīšanu un konsolidāciju.

Eiropai ir vajadzīgi abi.

  Elisabeth Morin-Chartier, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ņemot vērā Berès kundzes jautājumu, es vēlos pievērst uzmanību ekonomikas modelim, ko mūsu Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskata par savu pamatmodeli — sociālajai tirgus ekonomikai. Ar to es vēlos teikt, ka mums patiešām jādara viss iespējamais, lai ne tikai pārtrauktu krīzi un apkarotu nabadzību, bet arī — un tas ir vēl svarīgāk — nodrošinātu sociālo iekļautību daudziem mūsu Eiropas līdzpilsoņiem, kuri šobrīd ir pamesti novārtā.

Mums šobrīd ir jāpievēršas sociālajai iekļautībai, lai, pirmkārt, nodrošinātu šiem līdzpilsoņiem iespējas atgriezties darba tirgū, kas nozīmē radīt darba vietas, lai apkarotu krīzi, un, otrkārt — kas ir ļoti svarīgi —, panāktu, ka tuvāko gadu laikā katrā dalībvalstī tiek ieviestas mācību programmas, piemēram, sākotnējas mācību iniciatīvas un mūžizglītības iniciatīvas, kas palīdzēs mūsu līdzpilsoņiem pielāgoties nākotnes darba tirgum, iegūt jaunās mums vajadzīgās kvalifikācijas, kā arī palielināt kvalifikācijas līmeni līdz stratēģijā „Eiropa 2020” gaidītajam.

Tādējādi, pamatojoties uz Līguma 9. pantu, mēs varam skaidri redzēt, ka papildus visam, kas tiek darīts finanšu sistēmu jomā, ir jāiegulda arī ļoti liels darbs, lai nodrošinātu mūsu līdzpilsoņu apmācību un spēju kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, kuri šajā sabiedrībā ir aktīvi, savukārt aktīvs cilvēks ir kvalificēts cilvēks, kurš ir gatavs strādāt nākotnē vajadzīgajās profesijās.

Tādēļ es aicinu ievērot šo mērķi Komisijas politikā, citādi mums neizdosies ievērot Eiropas mērķus attiecībā uz spēcīgu sociālo kohēziju.

  Antolín Sánchez Presedo, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Padomes un Komisijas pārstāvji, dāmas un kungi! Pēdējo 50 gadu laikā ir pieaugusi mūsu ekonomiku savstarpējā atkarība un līdz ar to arī mūsu ekonomikas politiku savstarpējā atkarība.

Pilsoņu acis ir vērstas Eiropas Savienības virzienā. Viņi zina, ka Eiropas integrācijas procesa rezultātā par daudzām viņu dzīves jomām ir kļuvušas atbildīgas ES iestādes — daudzi lēmumi tiek pieņemti kopīgi.

Daudzi dalībvalstu tradicionālie instrumenti ir kļuvuši par Eiropas mēroga instrumentiem, un ikviens atzīst, ka ekonomikas politika ir kopēja Eiropas mēroga joma. Tādējādi Eiropas Savienība ir krīzes centrālais punkts — visi skatās uz ES.

Šobrīd mēs nepiedzīvojam, kā daudzi saka, „pēckrīzes periodu”. Labākajā gadījumā šis ir „pēcrecesijas periods”. Prognozētais šā gada izaugsmes līmenis būs zems un nevienmērīgs, un diemžēl prognozes nākamajam gadam joprojām liecina, ka izaugsmes līmenis nedaudz kritīsies. Eiropas Savienībā bez darba patlaban ir 23 miljoni cilvēku. Šī krīze ir radījusi ievērojamu sociālo nošķirtību, turklāt tā ir arī izdarījusi spiedienu uz valstu finansēm un pat apdraudējusi euro nākotni.

Ir ļoti svarīgi nostiprināt Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību, lai reaģētu uz krīzi un garantētu ES projekta nākotni. Lai risinātu šīs kopējās grūtības, mums ir jāatjauno izaugsmes un nodarbinātības līmenis, jāmaina ekonomikas modelis un jāveicina ilgtspējīga vispasaules attīstība, un tas ir jādara, vienlaikus nodrošinot Eiropas sociālā modeļa nākotni.

No pirmās ekonomikas krīzes, kas notika 1929. gadā, mēs iemācījāmies, ka valsts sektora iestādēm ir pienākums atjaunot izaugsmes un nodarbinātības līmeni. Otrā ekonomikas krīze — Eiropas atjaunošana pēc Otrā pasaules kara — mums iemācīja, ka jaunā Eiropa ir jāveido uz sociālā taisnīguma pamatiem. Nevienu no šīm mācībām nedrīkst aizmirst, un abas ir nopietni jāņem vērā, veidojot ilgtspējīgas Eiropas nākotni.

Mūsu Līguma par ES darbību 9. pantā ir noteikts, ka „Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”.

Tāpēc runa nav tikai par taupību. Taupība var izraisīt ekonomikas sarukšanu. Mums ir vajadzīga politika, kas veicina arī izaugsmi, citiem vārdiem sakot, mums ir vajadzīga atbildīga politika. Runa nav arī par izaugsmes likšanu pirmajā vietā, bet sadalīšanas — otrajā. Mēs esam iemācījušies, ka sadale veicina izaugsmi. Turklāt runa nav arī par vēlmi vispirms panākt progresu un tikai pēc tam pievērsties pilsoņu pamatvajadzībām — esam iemācījušies arī to, ka izglītība, veselība, sociālais nodrošinājums un sabiedriskie pakalpojumi ir būtiski sabiedrības attīstības priekšnosacījumi. Šo elementu trūkums radīs mūsu sabiedrībai apgrūtinājumu nākotnē, bet slimā sabiedrībā nevar veidoties veselīga ekonomika.

Tādēļ mēs uzdodam šādus jautājumus — vai turpmākajam ekonomikas pārvaldības tiesiskajam regulējumam ir jāatbilst sociālās Eiropas modelim un Līguma par ES darbību 9. pantam? Vai ir izstrādāts reāls ietekmes novērtējums? Visbeidzot, vai mēs patiešām vēlamies, lai EK priekšsēdētājs J. M. Barroso pildītu savu apņemšanos panākt sociālo ietekmi un skaidri paziņotu, ka Eiropai ir vajadzīgs jauns sociālais pakts gan par fiskālajiem, gan nodarbinātības standartiem — modelis, kas nodrošina nodarbinātību, godīgumu, atbildību vides jomā un vispasaules attīstību? Ar cita veida reformām šoreiz nepietiks.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kad aicināju Īrijas pilsoņus balsot par Lisabonas līguma pieņemšanu, es viņiem minēju 10 iemeslus, kuru dēļ atbalstīt Līgumu. Viens no šiem iemesliem bija sociālā klauzula, proti, 9. pants.

Vairākas reizes gan šajā plenārsēžu zālē, gan citur esmu aicinājusi Komisiju un Padomi izmantot 9. pantu priekšlikumos par ekonomikas pārvaldību un, protams, arī reaģējot uz pašreizējo ekonomikas krīzi, kura ir īsts pārbaudījums šo iestāžu apņēmībai ievērot sociālo klauzulu. Īrijā mēs redzam to, kā šī reakcija izpaužas — pagājušajā nedēļā minimālā alga tika samazināta par vienu euro stundā un ir samazinātas arī invaliditātes pensijas un maksājumi aklajiem cilvēkiem. Ko Līguma 9. pantā iekļautās frāzes „sociālās atstumtības apkarošana” un „atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšana” šiem pilsoņiem izsaka tagad?

Jūs, protams, varat sacīt, ka tā ir Īrijas iekšēja lieta, taču tā nav. Īrijā piemērojamos taupības kritērijus noteica ES, un mūsu valdība jums sūtīs ikmēneša ziņojumus. Vai jūs viņiem atgādināsiet par 9. pantu, kad saņemsiet ziņojumu par minimālās algas samazināšanu? Kādēļ tā ir noticis? Tā ir noticis tādēļ, ka Īrijas un Eiropas bankas ECB acu priekšā uzsāka bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos.

Procentu likmes, ko jūs patlaban nosakāt Īrijai par aizņemšanos, saskaņā ar šodienas avīzēs rakstīto ir par 3 % lielākas nekā Latvijai, Rumānijai un Ungārijai noteiktās. Revīzijas palātas pārstāvji saka, ka ES līdz šim nekad nav noteikusi tik lielu procentu likmi aizdevumiem. Vai varu jūs lūgt apstiprināt vai noliegt šo informāciju? Ja tā ir patiesa, lūdzu, paskaidrojiet man, lai es varētu paskaidrot Īrijas pilsoņiem, kā viņiem tiek piemērota sociālā klauzula. Šobrīd šādā situācijā atrodas Īrija, bet, ja šis ir modelis, kā rīkoties arī ar citām grūtībās nonākušām dalībvalstīm, tad Līguma 9. pants ir pazudis nebūtībā.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es runāšu īsi. Ja aplūkojam šobrīd īstenoto politiku, vispārīgi izsakoties, redzam, ka izdevumi tiek samazināti par 80 %, bet jaunie ienākumi palielinās par 20 %, turklāt, manuprāt, es izsakos ļoti optimistiski.

Visi ļoti labi zina, ka, samazinot valsts izdevumus par 80 %, pirmie cieš mūsu sabiedrības neaizsargātākie cilvēki. Tādēļ vēlos paust jums savu sašutumu, norādot uz divām pretrunām — pirmā pretruna, manuprāt, pastāv starp ekonomikas pārvaldību un stratēģiju „Eiropa 2020”.

Ekonomikas pārvaldības jomā ir vajadzīga stingra un tūlītēja rīcība, kā arī saistoši un bargi noteikumi. Stratēģijā „Eiropa 2020” ir pausti patiešām labi nodomi, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanu, taču tā ir maiga un brīvprātīga iespēja, ko valdības ievēros tikai tad, ja to patiešām gribēs un ja tām būs pietiekami daudz laika. Stratēģija nav saistoša. Es uzskatu, ka tā ir milzīga pretruna un tādējādi neatbilst 9. panta būtībai.

Otra pretruna pastāv starp ekonomikas pārvaldības jomu un valsts izdevumu jomu. Valsts izdevumi ir ātri jāsamazina, citādi mūs gaidīs katastrofa. Parāds ir jāsamazina vēlākais 20 gadu laikā un, ja iespējams, vēl ātrāk, taču bez ietekmes novērtējuma mēs tam nepievēršam lielu uzmanību.

Attiecībā uz jaunu ienākumu radīšanu — jo budžetu jebkurā gadījumā veido ienākumi un izdevumi —, nosakot nodokļus par finanšu darījumiem, enerģiju un konsolidētu pamatu uzņēmumu ienākuma nodoklim, mēs sakām: „Pagaidiet, ir jāveic novērtējums, mums ir jāņem vērā ietekme, mēs nedrīkstam pārspīlēt. Padomāsim par to, nedaudz nogaidīsim, novērtēsim…”. Es patiešām nesaprotu, kādēļ vienā gadījumā mums ir pilnā gaitā jātraucas uz priekšu, nesatraucoties par ietekmi, savukārt citā gadījumā mēs rīkojamies lēni un veltām laiku pārdomām, lai gan tikmēr cieš cilvēki.

Šīs pretrunas, manuprāt, ikvienam parāda, ka Līguma 9. pants netiek uzskatīts par tikpat svarīgu kā Eiropas Savienības līgumu panti par ekonomisko konverģenci, un es uzskatu, ka, ja mēs vēlamies atgūt mūsu pilsoņu uzticību, mums tās ir jānovērš.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos lūgt, lai Komisija Parlamentam konkrēti paskaidro, kā tā grasās īstenot 9. pantu. Mēs pastāvīgi dzirdam par makroekonomisko uzraudzību. Mēs nekad neesam dzirdējuši Komisiju runājam par makrosociālo uzraudzību attiecībā uz to, kā dalībvalstis ievēro Eiropas sociālo politiku un tās mērķus.

Es gribu, lai Komisija mums pasaka, vai to ir paredzēts izmantot tikai kā ietekmes novērtējumu, proti, vai Komisija cer, ka tās īstenotajiem pasākumiem nebūs sociālas ietekmes. Ar to vien nepietiek, jo 9. panta mērķis ir sekmēt Līguma 3. pantā noteikto Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Ar to, ka ietekmes nav, nepietiek — ir vajadzīga labvēlīga ietekme. To panākt ir Komisijas pienākums, un Komisijai ir jāīsteno līgumi.

Es arī vēlos pievērsties jautājumam par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, par kuru esmu sagatavojis ziņojumu. Nav pilnīgi nekādu šaubu par to, ka pašreizējā krīzes risināšanas stratēģija, ko Komisija ievēro, izpostīs dalībvalstu vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu nozari. Lai par to pārliecinātos, ir tikai jāieskatās saprašanās memorandā, ko Komisija ir noslēgusi ar Īrijas valdību. Memoranda 2. lapā ir paziņots, ka 2011. gadā kārtējie izdevumi tiks samazināti par nedaudz vairāk kā EUR 2 miljardiem, tostarp samazinot izdevumus par sociālo aizsardzību, darbinieku skaitu valsts sektorā, progresīvi samazinot pašreizējās valsts sektora pensijas un nosakot citus izdevumu samazinājumus vairāk nekā EUR 1 miljarda apmērā, kā arī par gandrīz EUR 2 miljardiem tiks samazināti valsts kapitālizdevumi attiecībā pret 2011. gadā jau ieplānoto.

Šā memoranda ietekme uz vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu un jo īpaši vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomu var būt tikai un vienīgi postoša. Kur ir palicis 9. pants? Kur bija 9. pants, kad Komisija sabrukuma brīdī pārrunāja šo darījumu ar Īrijas konservatīvo spēku valdību?

Es arī vēlos Komisijai pajautāt, kad tā plāno Parlamentu iepazīstināt ar šo saprašanās memorandu, ko ir parakstījusi ar Īrijas valdību? Saskaņā ar Lisabonas līgumu Komisijai ir pienākums to darīt. Kad mēs to ieraudzīsim? Kad mums būs iespēja to apspriest šajā plenārsēžu zālē?

Viens no pārējiem šā nolīguma aspektiem, ko minēju šorīt, ir Komisijas uzstājība uz to, ka minimālā alga Īrijā ir jāsamazina par EUR 2 000 gadā. Es atkārtoju — minimālā alga. Lisabonas līgumā ir noteikts, ka mums ir jānodrošina atbilstīgs sociālās aizsardzības līmenis, jāmudina cilvēki turpināt strādāt, jānovērš nabadzības lamatas u.t.t. u.t.jpr., tomēr mēs samazinām minimālo algu par EUR 2 000 gadā. Ko gan citu ar šiem pasākumiem izdosies panākt, ja ne vēl lielāka cilvēku skaita izstumšanu no darba tirgus uz drošo patvērumu, vispārīgi izsakoties, atkarību no pabalstiem?

Tie ir jautājumi, kuri Komisijai ir jārisina. Mēs vairs nevēlamies tikt maldināti. Vairs nekādu plámás un eirovalodas. Mēs vēlamies saņemt skaidras atbildes uz jautājumiem par to, kā Komisija grasās piemērot Līguma 9. pantu saistībā ar ekonomikas pārvaldību un jo īpaši kopā ar dalībvalstīm īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir atgūšanās no krīzes.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Nav šaubu, ka turpināt pievērst uzmanību ekonomikas pārvaldībai ir pilnīgi pareizs un atbilstošs Eiropas Parlamenta mērķis.

Jautājumā minētais 9. pants pilnībā atbilst vajadzībai ļoti nopietni ņemt vērā visu, kas attiecas uz pilsoņiem.

Šodien tikai pirms pāris stundām tika pieņemts ļoti svarīgs tiesību akts, kurā tiek atzītas pilsoņu tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas un noteikt par prioritāti viņu tiesības uz pilsonību.

Lielāka stabilitāte nozīmē lielāku kontroli, tā nozīmē savlaicīgu un efektīvu iejaukšanos, kā arī maksimālu konkurētspējas izmantošanu. Stingrība ir jāpapildina ar efektivitāti un pamatotību. Sociālā aizsardzība ir cieši saistīta ar patiesu vēlmi radīt darbavietas tik sarežģītā situācijā, kādā mēs patlaban atrodamies.

Tādēļ mums par to ir jārunā — un tas ir jādara nopietni — ar visām ieinteresētajām personām.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka ekonomikas pārvaldība un tās noteiktie mērķi, jo īpaši Lisabonas līgumā izvirzītie mērķi, rada konkrētus jautājumus par to, vai tiek īstenota sociāli pareiza politika, vai tiek īstenota tāda ekonomika, kuras mērķis ir videi nekaitīga izaugsme un kura novērš bezdarbu, jo īpaši jauniešu vidū.

Es vēlos atsaukties uz Kipras Republiku, kura patlaban tiek uzraudzīta. Ar īstenotajiem pasākumiem ir izdevies panākt visu, izņemot pienācīgu sociālo politiku un situāciju, tas jo īpaši tas attiecas uz pasākumiem, kuri ir pretrunā ar šīs salas jaunāko paaudžu interesēm.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, jaunajā ziņojumā par nodarbinātību Eiropā 2010. gadā ir uzsvērts, ka krīzes slogu ir izjutuši jaunieši un ka viņi piedzīvo arvien lielāku skaitu ar bezdarbu saistītu problēmu, kuras galvenokārt attiecas uz jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ar problēmas konstatēšanu vien nepietiek, mums tā ir jāatrisina. Eiropas Savienībā ir 3 miljoni bezdarbnieku. Komisāra kungs, lūdzu, pasakiet man, kā mēs to plānojam risināt? Es atzinīgi vērtēju darbu, ko esat ieguldījis šīs problēmas konstatēšanā, taču tā ir arī jārisina un jums šajā situācijā ir jāpilda vēsturisks uzdevums. Grieķiju, valsti, no kuras es nāku, satrauc tas, ka jauniešu vecumā līdz 24 gadiem bezdarba līmenis ir sasniedzis 27,5 %, kas ir šokējošs un ļoti bīstams skaitlis. Vēl vairāk satrauc tas, ka bezdarba līmenis nemazinās atbilstoši iegūto oficiālo kvalifikāciju pieaugumam. Kā jūs zināt, nodarbinātība nav tikai iztikas avots, tā ir cilvēka cieņas priekšnosacījums. Mums ir jānodrošina mūsu jauniešiem cieņa.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos ir ziņots par to, ka bankrotējušās Vācijas bankas HRE direktoriem tikai pēc divus gadus ilga darba bankā ir piešķirtas tiesības uz milzīgām pensijām saskaņā ar līgumiem, kuri sagatavoti pēc tam, kad banka jau bija saņēmusi milzīgu valsts atbalsta apjomu. Tas apstiprina ES pilsoņu uzskatu par to, ka bankas tiek vienkārši apbērtas ar naudu, savukārt vienkāršajiem pilsoņiem tiek piemērotas stingras taupības programmas.

Lisabonas līguma 9. pantā ir minēta „augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšana” un „atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšana”. Tiem Eiropas iedzīvotājiem, kurus ir smagi skārusi finanšu un ekonomikas krīze un kuri šobrīd ir spiesti taupīt, šīs frāzes ir kā sāls brūcē. Piemēram, kad Ungārijā tiek atsaukta pensiju reforma un pilsoņiem nākas vai nu atgriezties valsts pensiju sistēmā, vai arī zaudēt 70 % no savām pensijas tiesībām, ir skaidrs, ka vējš pūš no ES puses. Plenārsesijas debatēs par euro zonas nākotni Padomes priekšsēdētājs paskaidroja, ka notikumi Dublinā ir apliecinājuši ES ekonomikas politikas kontroles mehānisma nozīmīgumu. Manuprāt, ir gluži pretēji. Mēs esam ieviesuši pārmērīgu centralizāciju un pakļaušanos.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, lai atbalstītu tā dēvēto Eiropas sociālekonomisko modeli, mums ir jāpielāgo Eiropas modelis realitātei, proti, starptautiskajām problēmām un Eiropā valdošajai krīzei. Ja vēlamies šo modeli atbalstīt, tas ir jāmaina.

Būtiskākais apsvērums jau ir minēts, tā ir mūsu galvenā filosofija — konsolidācija un tirgu uzticamības atjaunošana ir stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu pamats. No tā ir atkarīga Eiropas pilsoņu turpmākā labklājība.

Atbildot uz Harkin kundzes un De Rossa kunga — De Rossa kungs koncentrējas uz Īriju — jautājumiem, jāteic, ka mēs šajā gadījumā nosakām tādu pašu likmi kā SVF. Mums nav pienākuma mūsu un Īrijas valdības memorandu padarīt pieejamu sabiedrībai. Man jāpiebilst, ka nav nekā antisociālāka kā radīt deficītu un parādus, ko nāksies segt nākamajām Eiropas pilsoņu paaudzēm. Nav nekā bezatbildīgāka kā banku rīcība, banku sektora problēmas pārvēršot par suverēnu parādu, kas jāgarantē valstij. Tā ir antisociāla un bezatbildīga rīcība, un mēs nedrīkstam tajā vainot Komisiju.

Mēs atzīstam, ka pastāv spriedze saistībā ar tik daudzās valstīs īstenoto taupības režīmu un tā ietekmi uz sociālo iekļaušanu un nabadzības līmeni. Mēs to atzīstam, un tādēļ mums ir vajadzīgi ietekmes novērtējumi un diskusijas. Šāda diskusija notika arī šeit, Parlamentā.

Es atkārtoju — saskaņā ar mūsu galveno filosofiju liela nozīme ir riska novēršanai. Riska novēršana nozīmē to, ka mums jāietekmē valstu īstenoto politikas pasākumu kopums. Kompromisu starp taupību un izaugsmi galvenokārt nosaka valstu īstenotie politikas pasākumi. Tas ir galvenais pienākums, taču mums šis pasākumu kopums valsts mērogā ir jāietekmē tā, lai nepieļautu Eiropas nākotnes veidošanu uz parādu un deficīta pamatiem, jo tas mūs novestu strupceļā.

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Kā jūs noteikti nopratāt no manas pirmās runas, Padome labi apzinās, ka no Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. punkta izriet pienākumi ņemt vērā vispārējās prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. Šīs saistības tiek pienācīgi īstenotas Padomes darbā, un tas tiks darīts arī turpmāk.

Tā kā šīs saistības ir vispārīgas, tās ir jāievēro arī ekonomikas pārvaldības jomā. Tās attiecas uz rezultātiem, kas sniegti priekšsēdētāja H. Van Rompuy vadītās darba grupas ziņojumā, kas tika pilnībā apstiprināts Eiropadomes oktobra sanāksmē. Tās arī attiecas uz sešiem tiesību akta priekšlikumiem, kuri ir darba grupas darba rezultāts un kurus Komisija iesniedza 29. septembrī.

Taču, lai ievērotu 9. pantā noteiktās saistības, nav vajadzīga oficiāla sociālās ietekmes novērtējuma procedūra. Mūsu pienākums, un tas attiecas gan uz Padomi, gan Parlamentu, jo īpaši tādēļ, ka tieši mūsu iestādes nosaka Savienības politiku un darbu, pieņemot tiesību aktus par šo jomu, ir ņemt šīs prasības vērā. Padome tā arī darīs.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas ierosinātajā ekonomikas pārvaldības pasākumu paketē ir paredzēta stingrāka disciplīna saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un budžeta uzraudzību, ierosinot „nedisciplinētajām” dalībvalstīm noteikt sodus. Citiem vārdiem sakot, šis priekšlikums ir vēl sliktāks par stratēģiju, kas noveda ES pie krīzes un recesijas un dramatiski saasināja ES sociālās problēmas. Komisijas ierosinātā taktika, pieprasot institucionālas pārmaiņas, palielina sociālo un reģionālo nevienlīdzību. Tādējādi ārkārtīgi apbēdinošās sekas sociālajā jomā, ko savos jautājumos norādīja mani kolēģi, ir labi zināma realitāte. Turklāt mēs šīs sekas jau sākam piedzīvot, un darba ņēmēji par tām maksā ne tikai atsevišķās dienvidu valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamentam ir jāiebilst pret šādu politiku, kura papildus bargiem taupības pasākumiem un darba ņēmēju tiesību samazināšanai samazina gan Eiropas Parlamenta, gan valstu valdību nozīmi. Citiem vārdiem sakot, šī politika samazina ievēlēto ES iestāžu pārstāvju lomu, kuriem savās prasībās tomēr vajadzētu parādīt lielāku sapratni par saviem pilsoņiem.

14. Cilvēktiesības pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politika cilvēktiesību jomā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0339/2010), ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza Laima Liucija Andrikienė, par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā (2010/2202(INI)).

  Laima Liucija Andrikienė, referente. − (LT) Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāve Ashton kundze, man liels prieks, ka jūs šodien piedalāties šajās ļoti nozīmīgajās apspriedēs. Šīs apspriedes ir īpašas ar to, ka tās ir pirmās politiskās debates kopš Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības sākuma, kurās piedalās baronese Ashton.

Šīs apspriedes un Eiropas Parlamenta rezolūcija, par kuru balsosim rīt, ir balstītas uz Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemto Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku šajā jomā. Mēs nevaram prasīt, lai baronese Ashton atbild par darbībām, kas izklāstītas iepriekšējā, proti, 2008.–2009. gada ziņojumā, jo tobrīd viņa vēl nebija Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Mēs apzināmies, ka uz jūsu pleciem patlaban gulstas liela atbildība un ka tāda tā būs arī turpmāk, un es vēlos jums apliecināt, ka mēs, Eiropas Parlaments, darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu.

Baronese Ashton, Lisabonas līgums stājās spēkā pirms gada un Eiropas Ārējās darbības dienests sāka savu darbību pirms nepilnām divām nedēļām. Savā ziņojumā Eiropas Parlaments pauž skaidru vēstījumu visām ES iestādēm. Eiropas Parlaments skaidri norāda, ka jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta darbībai galvenokārt jābūt vērstai uz demokrātijas veidošanu un cilvēktiesību aizsardzību visā pasaulē un ka šīm prioritātēm ir jāatspoguļojas dienesta struktūrā un tā finansējumā. Būtu jāizveido Cilvēktiesību un demokrātijas direktorāts, starptautisko tiesību direktorāts vai kāda citādi dēvēta struktūra ar līdzīgiem mērķiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēktiesību jautājumi tiek atstāti novārtā vai ka tie vairs neparādās ES prioritātēs un EĀDD struktūrā.

Tādā pašā nolūkā Eiropas Parlaments ierosina iecelt šajā dienestā īpašus pārstāvjus cilvēktiesību jautājumos, kuri darbotos noteiktās valstīs vai reģionos, īpaši vietās, kur ES nav diplomātisko pārstāvniecību. Šiem īpašajiem pārstāvjiem būtu skaidri noteiktas pilnvaras aizstāvēt cilvēktiesības valstīs, kurās viņi darbojas.

Vēlreiz vēlos uzsvērt arī nepieciešamību izveidot Cilvēktiesību jautājumu darba grupu (COHOM), kas darbotos Briselē. Jo īpaši šādu nepieciešamību pamato tas, ka to atbalsta absolūts ES dalībvalstu vairākums. Ziņojumā, par kuru rīt balsosim Eiropas Parlamentā, ES politika un Eiropas Savienības un tās iestāžu darbs ir analizēts un vērtēts, iztirzājot ļoti dažādus jautājumus, tostarp tādus jautājumus kā nāves soda atcelšana, cīņa pret terorismu, cilvēktiesības, bērnu tiesības, vardarbības pret sievietēm izskaušana, cilvēktiesību aizstāvju situācija dažādās pasaules valstīs un reliģijas un ticības brīvība. Mēs analizējam un vērtējam Eiropas Savienības darbību starptautiskajās struktūrās (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, ANO Cilvēktiesību padomē) un Eiropas Parlamenta sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu.

Mani kolēģi no Eiropas Parlamenta aktīvi palīdzēja izstrādāt šo ziņojumu, kuru šodien apspriežam un kas Ārlietu komitejā tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu — 50 locekļi balsoja „par”, neviens nebalsoja „pret” un divi atturējās. Ziņojuma pielikumā ir uzskaitīti konkrēti cilvēktiesību pārkāpumi dažādās valstīs, kuriem Eiropas Parlaments ir pievērsis uzmanību. Šajā uzskaitījumā norādīti reāli vārdi, valstis, cilvēku likteņi un zaudētās dzīvības. Tāpēc savas runas nobeigumā es vēlos minēt dažus konkrētus gadījumus, kas uzskatāmi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tā kā jūs piedalījāties pasniegšanas ceremonijā, jūs, protams, zināt, ka Eiropas Parlaments šodien bija paredzējis pasniegt A. Saharova prēmiju par domas brīvību Kubas disidentam Guillermo Fariñas. Tomēr mēs nevarējām to izdarīt, jo Kubas valdības pārstāvji neļāva Fariñas kungam ierasties Eiropas Parlamentā. Mēs ticam, ka, veicot savus pienākumus, jūs ņemsiet šo faktu vērā un radīsiet iespējas paust Kubas valdībai mūsu nostāju šajā jautājumā, mūsu vilšanos, mūsu nožēlu un iebildumus.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vēl kādu nepatīkamu gadījumu, kas skatīts mūsu ziņojumā. Hamovņiku rajona tiesai Krievijā šodien bija jāpasludina spriedums vienā no šādām tiesas prāvām, bet nezināmu iemeslu dēļ sprieduma pasludināšana tika atlikta līdz mēneša beigām. Es runāju par Mikhail Khodorkovskii un Platon Lebedev tiesas prāvu, kura, manuprāt, ļoti labi atspoguļo tiesu sistēmas slikto stāvokli un tiesiskuma trūkumu Krievijā. Baronese Ashton, vēlos jūs aicināt paturēt prātā šos gadījumus un censties nodrošināt, lai tiesiskums Krievijā ir norma, nevis izņēmums. Uzskatu, ka Krievijas un prezidenta Medvedev paustie nodomi modernizēt Krieviju ir ļoti laba iespēja panākt šī mērķa sasniegšanu.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, piektdien mēs atzīmējām Starptautisko cilvēktiesību dienu. Šogad uzmanība tika pievērsta to atsevišķo indivīdu un organizāciju darbam visā pasaulē, kuras vēršas pret cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši pret diskrimināciju.

Pēdējā gada laikā esmu tikusies ar Nobela prēmijas laureāti Shirin Ebadi no Irānas, ar Front Line godalgas ieguvēju Afganistānas sieviešu cilvēktiesību komisāri dr. Soria Sabhrang un ar citiem cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē, un es turpināšu to darīt arī turpmāk.

Kā jau iepriekš esmu norādījusi, es ļoti ceru, ka līdzīgi rīkosies arī mani kolēģi Briselē un ES delegāciju vadītāji.

Pirms sešiem mēnešiem es viesojos Parlamentā, lai iepazīstinātu jūs ar sākotnējo redzējumu par to, kā Eiropas Savienībai būtu jāvirza sava politika cilvēktiesību jomā. Šodien es vēlos pastāstīt, kas kopš tā laika ir paveikts un kādu es redzu nākotni tagad, kad mūsu rīcībā ir Eiropas Ārējās darbības dienests.

Taču vispirms es vēlos teikt lielu paldies Andrikienė kundzei par ziņojumu, kas ir izstrādāts saistībā ar ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un kurā ir izklāstīts Eiropas Parlamenta redzējums par to, kā mēs varam padarīt efektīvāku mūsu pieeju cilvēktiesību jautājumiem Eiropas Savienībā. Arī es ļoti atbalstu šos centienus. Ziņojumā, ko Parlaments šodien apspriež, ļoti labi ir atspoguļots ES darbības apmērs un problēmas, kas mūs skar, — uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem, seksuālā vardarbība, jauno tehnoloģiju izmantošana, lai ierobežotu vārda brīvību, un daudzas citas problēmas. Vēlos paust vispatiesākos cieņas apliecinājumus Andrikienė kundzei par spēju iestrādāt šajā iespaidīgajā, informatīvajā un ļoti lietderīgajā ziņojumā vairāk nekā 400 grozījumus.

Ziņojumā ir aplūkoti daudzi jautājumi, bet es vēlos vērst uzmanību uz trim svarīgām pēdējo mēnešu norisēm. Pirmkārt, ES ir cītīgi strādājusi, lai veicinātu cilvēktiesību jautājuma risināšanu starptautiskajā arēnā.

Kādā veiksmīgā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā Eiropas Savienība pauda kopēju nostāju attiecībā uz potenciālu nesaskaņu avotu — rezolūcijām par Gazas flotili un Goldstone ziņojumu. Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā ES sasniedza arī savus galvenos mērķus — rezolūcijas par Birmu, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un nāves sodu un arī Kanādas rezolūciju par Irānu pieņēma ar lielu balsu vairākumu un vienprātību izdevās panākt arī attiecībā uz ES rezolūciju par reliģiskās neiecietības izskaušanu.

Otrkārt, jūnijā jau tika ziņots, ka ir sācies darbs pie ES cilvēktiesību politikas pārskatīšanas. Šajā procesā ir iesaistījušies daudzi dalībnieki — ieguldīt savu artavu tajā esmu aicinājusi dalībvalstu parlamentu pārstāvjus, Hautala kundzi un Cilvēktiesību apakškomiteju jo īpaši, kā arī pilsoniskās sabiedrības NVO un akadēmiskās vides pārstāvjus. Es lūgšu, lai tuvākajos mēnešos dienests un mani augstākā līmeņa darbinieki izvērtē, kādi galvenie secinājumi izriet no šīm konsultācijām un kā varam tos vislabāk īstenot praksē. Es ceru, ka Parlaments vienmēr atbalstīs mūs šajos centienos.

Treškārt, esam sākuši racionalizēt daudzveidīgās politikas stratēģijas, kuru skaits pēdējos desmit gados ir pieaudzis un kuru principi ir iestrādāti ES cilvēktiesību politikas pamatnostādnēs — instrumentu kopumos, citos instrumentos, mūsu pamatnostādnēs cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā. Šāda dabiska politikas paplašināšanās ir notikusi pamatoti, bet šķiet, ka patlaban ir piemērots brīdis, lai novērtētu situāciju un virzītos uz priekšu. Es uzskatu, ka saistībā ar iesākto pārskatīšanas procesu svarīga ir darbība trīs virzienos.

Pirmkārt, Eiropai arī turpmāk ir jārunā par cilvēktiesību jautājumiem starptautiskajā arēnā. Mēs mēģinām uzlabot savu darbību ANO un cenšamies pretoties mēģinājumiem mazināt vispārējo standartu nozīmi, jo tie ir mūsu darbības pamats. Mums ir jārod novatori veidi darbam ar trešo valstu partneriem, lai veicinātu mūsu kopīgo vērtību atzīšanu. ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par nāves sodu rezolūciju mums to izdevās izdarīt. Mēs arī ieguldām līdzekļus, lai nodrošinātu, ka mūsu pašu rezultāti ir pietiekami labi.

Otrkārt, mums ir jāpielāgo mūsu pieeja konkrētām situācijām. Proti, ir jāizstrādā katras valsts vietējā cilvēktiesību stratēģija, ir jāpārskata mūsu prioritātes un iespējami efektīvi jāizmanto dažādie instrumenti, piemēram, daloties pieredzē par bērnu aizsardzību internetā vai par efektīvākajām metodēm, kā risināt bērnu darba jautājumu.

Treškārt, cilvēktiesību jautājumiem ir jābūt acīmredzamai ES ārējās darbības prioritātei. Proti, cilvēktiesību aspekts ir jāiekļauj visu Ārējās darbības dienesta struktūru darbībā, kā arī visās ES ārējās darbības jomās, tostarp tirdzniecībā, attīstībā, Kopējā drošības un aizsardzības politikā, un visos tās līmeņos. Cilvēktiesību aspekts tiks iestrādāts šī dienesta pārvaldes struktūrā un arī visu mūsu delegāciju darbībā, lai nodrošinātu mums iespēju pārraudzīt stāvokli cilvēktiesību jomā un veicināt ES cilvēktiesību politikas mērķu efektīvu īstenošanu.

Cilvēktiesības ir mūsu ES identitātes pamats, un, pamatojoties uz tām, mēs īstenojam pasākumus visā pasaulē. Mēs esam izstrādājuši efektīvus mehānismus, kā popularizēt šīs vērtības dažādās jomās un dažādiem partneriem, daudzpusējās sarunās un ar atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Vairāk nekā simt valstīs ir finansēti īpaši cilvēktiesību projekti. Tagad, kad ir pagājuši gandrīz desmit gadi kopš paša pirmā ES paziņojuma par cilvēktiesībām un kad ir sācis darboties jaunais dienests, es vēlos nodrošināt, lai mūsu cilvēktiesību politika ir efektīva, novatora un mērķtiecīga — lai tā kā sudraba stīga caurvij visas mūsu ārējās darbības un lai tā ir zelta standarts mūsu ārpolitikā.

Tāpēc es šodien paužu īpaši lielu atzinību darbam, kas ieguldīts ziņojuma izstrādē, un arī es nobeigumā vēlos apsveikt Guillermo Fariñas par saņemto A. Saharova prēmiju par domas brīvību.

  Inese Vaidere, PPE grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamā Eštonas kundze! Vispirms vēlos sveikt Andrikienes kundzi ar veiksmīgo ziņojumu, kurš Ārlietu komitejā tika pieņemts praktiski vienprātīgi. Pateicos arī Eštonas kundzei par izsvērto uzrunu. Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē apliecina to kritisko stāvokli pat tajās valstīs, ar kurām Eiropas Savienība ilgus gadus īsteno cilvēktiesību dialogus un konsultācijas. Ziņojumā, piemēram, ir uzsvērts, ka Krievija joprojām ir izpildījusi tikai pirmo no sešpunktu vienošanās par Gruziju. Pusmiljons cilvēku joprojām nevar atgriezties savās mājās Dienvidosetijā un Abhāzijā. Eiropas Savienībai ir nopietni jārisina šādas situācijas, tādēļ aicinu augsto pārstāvi pievērst īpašu uzmanību minēto jautājumu risināšanai. Nebūtu pieļaujams, ka Eiropas Savienība tērē lielus laika un finanšu resursus cilvēktiesību dialogos, nepanākot labus rezultātus. Tāpēc ir skaidrs, ka Eiropas Savienības cilvēktiesību politikā nepieciešami būtiski uzlabojumi. Pirmkārt, ieviešot precīzu cilvēktiesību stratēģiju, kas nosaka ne vien uzdevumus, bet arī struktūru, kas nodrošina regulāru rezultātu izvērtējumu un darbības taktikas pārskatīšanu. Otrkārt, Eiropas Savienības vērtējumam par cilvēktiesību situāciju ir jābalstās vienīgi uz pieredzi un noteiktiem kritērijiem. Savu viedokli mēs nedrīkstam mainīt kādas trešās valsts spiediena vai ekonomisku interešu ietekmē. Treškārt, jāievieš regulāras Eiropas Savienības līmeņa konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Cilvēktiesību un demokrātijas nodrošināšanai ir jābūt Ārējās darbības dienesta prioritātei un nepārprotamam kritērijam bilaterālos nolīgumos ar trešajām valstīm. Paldies!

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šis ir patiesi apjomīgs un apbrīnas vērts ziņojums. Patiesībā tajā aptverti gandrīz visi cilvēktiesību jautājuma aspekti, tomēr ziņojumam ir arī daži kvalitatīvi trūkumi, proti, tas ir pārblīvēts ar informāciju un tā izlasīšanai vajag daudz laika. Šie trūkumi, protams, nav radušies referentes vainas dēļ, bet gan to 423 grozījumu dēļ, ar kuriem viņai nācās tikt galā. Būtībā Andrikienė  kundze ir paveikusi varoņdarbu, un par to mums viņa ir jāapsveic.

Ziņojumā ir vērsta uzmanība uz to, ka cilvēktiesību aspekts, kas ir Eiropas politikas stratēģiju pamats, ir sarežģīts un daudzšķautņains jautājums. Ja Eiropas Parlaments lūdz jūs, Ashton kundze, iecelt īpašu referentu cilvēktiesību jautājumos, izveidot cilvēktiesību ģenerāldirektorātu, nodrošināt īpašas mācības ES ārvalstu delegāciju locekļiem un no šo locekļu vidus izraudzīties personu, kas būtu atbildīga tieši par cilvēktiesību pārraudzību attiecīgajā valstī, ja Eiropas Parlaments vēlas šīs struktūras, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka mūsu mērķis ir palielināt birokrātiju šajā jomā, tas nozīmē, ka ir daudz darāmā.

Lai gan ziņojumā ir aplūkotas nopietnās problēmas un pārkāpumi, kas joprojām sastopami pasaulē, to nevar nosaukt par šausmu litāniju. Priecē, ka ziņojumā ir vērsta uzmanība uz līdz šim īstenotajiem centieniem un ieteikti turpmākie darbības virzieni un apspriežamie temati.

Nobeigumā norādīšu, ka ziņojumā nešaubīgi atspoguļots Eiropas Savienības veiktā darba nozīmīgums un būtība. Eiropas Savienība ir izstrādājusi vairākus instrumentus, kas patiešām var palīdzēt veicināt demokrātiju pasaulē. Tomēr tai vēl ir jāpārliecina savi sarunu partneri par to, ka cilvēktiesību ievērošana nav šķērslis izaugsmei un starptautiskajai tirdzniecībai, ka tā nav smags slogs ārējo attiecību jomā un ka, gluži pretēji, tā dod papildu labumu attiecībā uz stabilitāti un labklājību.

Baronese Ashton, jūs esat veiksmīgi pārņēmusi stafeti cilvēktiesību jomā un pirmajā gadā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā jums ir izdevies sevi apliecināt.

  Leonidas Donskis, ALDE grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referenti un visus EP deputātus, kuri iesniedza grozījumus un piedalījās apspriedēs, par izrādīto interesi un ieguldīto darbu, izstrādājot un uzlabojot šo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku šajā jomā.

Manuprāt, referente un kolēģi no Cilvēktiesību apakškomitejas un Ārlietu komitejas ir lieliski tikuši galā ar šo pārbaudījumu. Ziņojumu uzlabot palīdzēja arī nevalstisko organizāciju pārstāvju sniegtās idejas un palīdzība. Tāpēc es aicinu visus EP deputātus balsojumā atbalstīt šo ziņojumu, kas pēc ilgstošām debatēm, grozījumu iestrādāšanas un apspriežu īstenošanas precīzi atspoguļo Eiropas Parlamenta nostāju cilvēktiesību jautājumos.

Attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem vēlos norādīt, ka kolēģiem nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību jautājumiem, kas jau ilgstoši ir apspriesti komitejā. Nav noslēpums, ka cilvēktiesību problēmas ir ļoti aktuālas un ka šajā ziņā varētu minēt un uz rīcību aicināt daudzas valstis. Tomēr ziņojuma vērtība ir tā īsums. Nepārtraukti papildinot ziņojumu, tas vairs nebūtu tik efektīvs, un daži no apspriestajiem grozījumiem, manuprāt, ir nevajadzīgi.

Vēlos vērst kolēģu uzmanību arī uz dažiem svarīgiem grozījumiem, kuri nebija iekļauti iepriekšējā ziņojuma redakcijā. Viens no šādiem grozījumiem ir manas grupas iesniegtais grozījums par nātrija pentotālu, kurā mēs aicinām nodrošināt, ka šo vielu, kuru var izmantot nāves spriedumu izpildei, ir atļauts ražot un tirgot tikai medicīniskiem mērķiem. Šī grozījuma pieņemšana būtu nozīmīgs solis cīņā par nāves sodu atcelšanu visā pasaulē. Es aicinu kolēģus atbalstīt arī kādu citu manas grupas iesniegtu grozījumu, kurā Eiropas Komisija ir aicināta rīkoties, lai izpildītu 2007. gada cilvēktiesību ziņojumā paustās apņemšanās uzlabot centienus vardarbības izskaušanas jomā.

Šis dokuments nav tikai pamatnostādņu izklāstījums Eiropas Komisijai, Padomei un dalībvalstīm, tas ir arī pārliecinošs un skaidrs vēstījums Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, partnervalstīm un citām valstīm, kurās cilvēktiesības netiek pienācīgi ievērotas un aizstāvētas. Es ceru, ka visas ieinteresētās valstis un iestādes pievērsīs šim ziņojumam atbilstošu uzmanību un atbalstīs tā vērtīgos ieteikumus.

  Heidi Hautala, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sveikt Augsto pārstāvi ar ierašanos Eiropas Parlamentā. Vēlos sirsnīgi sveikt arī Andrikienė kundzi ar paveikto darbu. Šī ziņojuma sagatavošana bija teicami īstenots komandas darbs, tāpēc Ārlietu komitejā tam izdevās iemantot gandrīz vienprātīgu atbalstu.

Šajā rudenī man tika piedāvāta lieliska iespēja piedalīties dalībvalstu apspriedēs par to, kā padarīt ES cilvēktiesību politiku efektīvāku un saskaņotāku. Manuprāt, mums patlaban ir vēsturiska iespēja pārskatīt mūsu cilvēktiesību politiku, kā jūs jau norādījāt, Ashton kundze. Es ieteiktu organizēt šo procesu tā, lai tas būtu pēc iespējas plašāks un pēc iespējas atklātāks. Ļoti ieteicams būtu savlaicīgi (protams, ne novēloti) nosūtīt Parlamentam un Padomei paziņojumu, lai mēs varētu nodrošināt īstas augsta līmeņa apspriedes un līdzdalību.

Šodien ir ļoti svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu cilvēktiesību ievērošana ir ES ārējās politikas galvenais aspekts. Tāpēc mums ir jāizveido atbilstošas struktūras. Mēs zinām, ka jūs, Augstā pārstāve, esat apņēmusies izveidot cilvēktiesību un demokrātiskās struktūras dienesta pārvaldes līmenī. Vai jūs varētu paskaidrot, ko tieši tas nozīmē? Vai varat apsolīt mums to, ko solījāt Parlamentam vasarā? Es arī apņēmīgi aicinu jūs pieņemt lēmumu izveidot ES Padomes cilvēktiesību jautājumu darba grupu, kas darbotos Briselē. Ja vēlamies nodrošināt lielāku saskaņotību (un mēs to vēlamies), tad mums šī pastāvīgā struktūra noteikti ir jāizveido.

Visbeidzot es vēlos patiekties jums par centieniem sapulcēt dalībvalstis Nobela Miera prēmijas ceremonijā, kas pagājušajā piektdienā notika Oslo. Man ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bez jūsu pūliņiem tas nebūtu noticis. Šis ir ļoti labs pamats mūsu darbam cilvēktiesību jomā, kas ir vērsts uz mērķi panākt, lai ES skaidrāk, skaļāk un efektīvāk pauž savu viedokli pasaulē.

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pievienoties referentei veltītajiem pateicības vārdiem. Mūsu veiksmīgās sadarbības rezultātā ir tapis ziņojums, kuru es uzskatu par ļoti labu. Manuprāt, svarīgi ir vērst uzmanību uz to, ka kristieši joprojām ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē — gandrīz visur pasaulē viņi cieš diskriminācijas dēļ, viņiem uzbrūk un bieži vien viņus pat nogalina. Tomēr pasaule klusē. Arī mēs, Eiropas Savienība, joprojām nedarām pietiekami daudz.

Esmu ļoti pateicīgs Ashton kundzei, ka pēdējā laikā viņa ir reaģējusi uz vairākiem atsevišķiem gadījumiem, tomēr par šo jautājumu ir jārunā atkal un atkal. Mūsu kaimiņvalstīm, piemēram, Ēģiptei un Alžīrijai, ir jāsaprot, ka mēs nevaram veidot politisko dialogu, neiekļaujot tajā šo valstu reliģisko minoritāšu jautājumu. Tādām valstīm kā Sudānai un Irākai ir skaidri jānorāda, ka mēs nepiedāvāsim atbalsta programmas un neslēgsim brīvās tirdzniecības nolīgumus, kamēr tajās netiks ievērotas pamattiesības uz reliģisko brīvību.

Pēdējos gados šajā jomā ir notikušas vairākas pozitīvas pārmaiņas, taču mums ir pastāvīgi jācenšas aizsargāt reliģisko brīvību visā pasaulē, jo neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Pēdējās dienās Eiropas Parlamentam bija iespēja tikties ar bīskapiem, kas no Irākas, Mosulas un Bagdādes bija ieradušies šeit, lai dalītos savā pieredzē. Uzskatu, ka mūsu uzdevums ir ne tikai radīt viņos solidaritātes sajūtu, bet arī piedāvāt nākotnes drošības garantijas, lai viņi zinātu, ka viņiem ir, pie kā vērsties pēc palīdzības. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta mūsu uzticamība, jo, apliecinot nespēju pasargāt savus draugus, mēs zaudētu uzticamību pasaules acīs.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šī sēde, šķiet, ir īpaši veltīta cilvēktiesību jautājumiem.

Šorīt no rīta mēs pieņēmām Kinga Gál ziņojumu. Mēs pieņēmām arī ziņojumu par cilvēktirdzniecību un vēl citu ziņojumu par Eiropas aizsardzības rīkojumu, proti, par cietušo tiesībām. Šajā pašā kategorijā es iekļauju arī to, ka Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumu par apvienotajām atļaujām, kurš ir pārlieku diskriminējošs attiecībā pret ārvalstniekiem.

Es nepakavēšos pie A. Saharova prēmijas. Jau esmu paudusi savu viedokli šajā jautājumā. Tomēr es uzskatu, ka šis ziņojums atspoguļo to pašu divpakāpju redzējumu, to pašu šauro redzējumu par cilvēktiesībām, ko par nožēlu pauž daži kolēģi no EP.

Minēšu dažus piemērus. Es atbalstu reliģijas brīvību un arī brīvību izvēlēties ticēt vai nē. Visā pasaulē vajāti tiek arī daudzi neticīgie. Mūsu referente noraidīja grozījumus, kas paredzēja ieviest domas brīvības, ticības brīvības un reliģijas brīvības koncepciju, pat neraugoties uz to, ka starptautiskajās tiesībās šī koncepcija pastāv. Kāpēc ziņojumā ir 15 punkti par reliģijas brīvību, galveno uzmanību pievēršot kristiešiem, un tikai seši punkti par vārda brīvību? Arodbiedrību pārstāvji vispār netiek pieminēti. Kāpēc pastāv šie dubultie standarti, kas paredz vienmēr minēt vienas un tās pašas valstis — Irāku, Irānu, Krieviju, Baltkrieviju vai Kubu —, gandrīz nekad nepieminot situāciju, kāda ir daudzās Āfrikas valstīs, īpaši Magriba reģiona valstīs, kur cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvji tiek neatlaidīgi vajāti, piemēram, Lībijā un Tunisijā, gandrīz vispārējas vienaldzības apstākļos? Nav pieminēta arī Kolumbija.

Es ceru, ka šīs debates ļaus mums virzīties uz priekšu. Uzskatu, ka, līdzsvarojot mūsu nostājas un saskaņojot vārdus ar darbiem, mēs pietuvosimies mērķim par patiesi vispārēju cilvēktiesību koncepciju. Mums vēl ļoti daudz jāpaveic šajā jomā, un es uzmanīgi klausījos jūsu teiktajā, Ashton kundze.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties referentei Andrikienė kundzei, ka viņa atbalstīja dažus no grozījumiem, kurus es iesniedzu saistībā ar reliģijas brīvību, un es apsveicu viņu ar veiksmīgi sagatavoto ziņojumu.

Visā pasaulē ir arvien vairāk traģisku notikumu, kas saistīti ar ticīgo brīvību — ar katru gadu arvien pieaug reliģijas brīvību ierobežojošu šķēršļu, uzbrukumu un slepkavību skaits. Šīs noziedzīgās darbības skar visu reliģiju ticīgos, īpaši kristiešus. Paradoksāli, ka reliģijas brīvība, kurai būtu jābūt vienai no pašsaprotamākajām un neapšaubāmākajām brīvības formām, kļūst par arvien delikātāku jautājumu.

Visu šo iemeslu dēļ es vēlreiz vēršu uzmanību uz priekšlikumu, kas tika izteikts jau iepriekš un kas paredz, ka Eiropas Parlamentam ik gadu būtu jāsagatavo īpašs un precīzs ziņojums, kas ļautu pārraudzīt situāciju reliģijas brīvības jomā pasaulē. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija, kas nepieciešama, lai varētu plānot atbilstošus un profilaktiskus politiskās intervences pasākumus.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētājas kundze, vairākas Padomju skolēnu paaudzes izauga, uzskatot, ka biedrs Staļins izgudroja iekšdedzes dzinēju. Eiropas skolēni, šķiet, izaugs, uzskatot, ka ES ir cilvēktiesību aizstāve, bet ko jūs esat darījuši, lai tie nebūtu tikai skaisti vārdi?

Referente norāda, ka ir vājinājusies ES politika attiecībā uz Birmas huntu, un šī vājināšanās būtībā izpaužas kā piekāpšanās. Referente atzīmē, ka ES ir ļoti norūpējusies par cilvēktiesību pārkāpumiem ārpus tās teritorijas, bet kāpēc netiek ņemta vērā romu piespiedu izraidīšana no Beļģijas 1999. gadā, kad premjerministra amatā bija Guy Verhofstadt, kurš tagad ir kļuvis par EP deputātu? Kāpēc netiek ņemta vērā romu piespiedu izraidīšana no Francijas šogad?

Iespējams, ka vārdi ir vienīgais, ko varam sagaidīt no Ārējās darbības dienesta. Pagājušajā nedēļā Briselē organizācija Amnesty International pauda bažas par to, ka Ārējās darbības dienestā nav cilvēktiesību nodaļas. Vārdi ir ļoti skaisti, bet pasaules apspiestajiem un tiem, kas cieš, vairāk palīdzētu darbi.

Pagājušajā nedēļā komitejā es nosaucu Beļģijas prezidentūru par rēgam līdzīgu prezidentūru. Man par pārsteigumu prezidentūra tam piekrita, norādot, ka tieši tāda tā vēlas būt. Tāpēc es vēlos aicināt baronesi Ashton piedalīties (reāli, nevis tikai domās) nākamajā Cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmē, kas notiks 10. janvārī un kurā viņai būs iespēja iesaistīties viedokļu apmaiņā par cilvēktiesību un demokrātijas tīklu un paskaidrot mums, ko tieši viņa saprot ar vārdu „rīcība”.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties referentei Andrikienė kundzei par sagatavoto ziņojumu par stāvokli cilvēktiesību jomā 2009. gadā. Ziņojuma izstrāde nebija viegls uzdevums, jo stāvoklis cilvēktiesību ievērošanas jomā diemžēl joprojām ir tāds, ka ir nepieciešama mūsu uzmanība un iesaistīšanās. Ziņojumā mēs vairākkārt aicinām dažādas valstis un iestādes īstenot konkrētus pasākumus, kuru mērķis būtu uzlabot cilvēktiesību ievērošanu. Manuprāt, mums vajadzētu biežāk kontrolēt, vai šīs iestādes patiešām dara to, ko Eiropas Parlaments ir lūdzis. Pretējā gadījumā pēc gada mums atkal vajadzēs runāt par daudziem šodien iztirzātiem aspektiem.

Mēs rīkojamies pareizi, pieprasot pamattiesību ievērošanu, tomēr ar to vēl nepietiek. Mūsu centieniem jābūt arī efektīviem — mums jāspēj pārliecināt izpildiestādes par nepieciešamību efektīvi īstenot mūsu norādījumus. Es atbalstu referentes priekšlikumu izveidot cilvēktiesību un demokrātijas direktorātu Ārējās darbības dienestā un iecelt Augsto pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Saskanīgi īstenojot Eiropas Savienības ārpolitiku, galvenā vērība ir jāpievērš demokrātisko vērtību un cilvēktiesību veicināšanai. Šis, iespējams, ir ziņojuma svarīgākais politiskais vēstījums. Ja izdotos šo mērķi sasniegt, tad ar katru gadu ziņojumi par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē kļūtu arvien īsāki, un es novēlu, lai tā arī notiek.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies, ka devāt man iespēju izteikties. Šodien mēs analizējam dokumentu, kurā saturiski skaidri iezīmējas divas daļas jeb divi aspekti. Pirmajā daļā ir mēģināts novērtēt cilvēktiesību ievērošanu 2009. gadā, bet otrajā runāts par Eiropas Savienības politiku šajā jomā. Mums ir jārod atbilde uz jautājumu, vai pagājušajā gadā cilvēktiesību ievērošanas jomā ir panākts progress. Diemžēl atbilde ir noliedzoša. 2009. gadā progress pamattiesību ievērošanas jomā, neapšaubāmi, netika panākts. To apliecina tas, ka joprojām tiek izmantots nāvessods un ka daudzās valstīs joprojām ir sastopama spīdzināšana. To apliecina arī tas, ka joprojām aktuāla ir vardarbība pret sievietēm un ka simtiem miljonu bērnu visā pasaulē joprojām tiek pakļauti verdzībai.

Otrais aspekts ir saistīts ar ES. Vērtības un mērķi domstarpības nerada. Domstarpības un bažas galvenokārt ir saistītas ar mūsu vēlmi nodrošināt, lai ES darbība cilvēktiesību aizsardzības jomā būtu efektīvāka. Es atbalstu visus ieteikumus, kas ziņojumā minēti saistībā ar šo aspektu. Ja šie mūsu ieteikumi tiktu īstenoti praksē, ES darbība cilvēktiesību aizsardzības jomā pasaulē, neapšaubāmi, būtu daudz efektīvāka.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Andrikienė kundzes ziņojums ir nozīmīgs atsauces dokuments visiem, kas izsakās par cilvēktiesībām. Dalīšanās pieredzē par cilvēktiesību jautājumu ar mūsu partneriem citur pasaulē ir atbalstāma prakse.

Lai gan cilvēktiesību standartu ievērošana dažās valstīs joprojām ir viduslaiku līmenī, Eiropai nevajadzētu ieņemt pārāk augstprātīgu nostāju.

Kritika, ko Eiropas Savienība vērš pret valstīm un iestādēm, kas turpina pārkāpt cilvēktiesības, viestu vairāk uzticības, ja pilnīgi visas 27 ES dalībvalstis piekristu izpildīt visus Strasbūras Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Kāda ir pašreizējā situācija šajā ziņā? Vai nav pienācis laiks paust svinīgu apņemšanos, kas kliedētu visas šaubas par mūsu vēlmi turēt cieņā to iestāžu autoritāti, kuras paši esam izveidojuši?

  Barbara Lochbihler (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, ES rīcībā ir ļoti daudz dažādu pasākumu, kurus var izmantot, lai uzlabotu cilvēktiesību politiku vairākās dalībvalstīs. ES ir reģionāla vara, kurai daudzpusējās sarunās būtu jāaicina īstenot cilvēktiesību politikas stratēģijas un kurai būtu jānodrošina, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts centieniem panākt progresu šajā jomā. Vai tagad, kad ir sācis darbību Ārējās darbības dienests, mēs izmantosim tā piedāvātās iespējas, lai izvērtētu, vai ES cilvēktiesību politika dod vēlamo rezultātu? Es ceru, ka tā notiks, un es atzinīgi vērtēju pašreizējās cilvēktiesību politikas pārskatīšanu, par kuru runāja baronese Ashton.

Tomēr esmu ļoti nobažījies par to, ka Ārējā darbības dienesta struktūras, kurām paredzēts uzticēt cilvēktiesību jautājumu risināšanu, nebūs iespējams atbilstoši izmantot. Ļoti iespējams, ka pieejamais finansējums būs vēl mazāks nekā līdz šim un ka mums nebūs redzamas, dzirdamas un efektīvas Eiropas cilvēktiesību politikas. Ja cilvēktiesību politika nekādā veidā nebūs pārstāvēta augstākajā līmenī, tad cilvēktiesību departaments, kas patlaban tiek veidots, iespējams, būs tikai ārējā seja. Cilvēktiesību integrēšana pati par sevi nedos vajadzīgos rezultātus.

Mums ir nepieciešama liela speciālistu komanda, kurai būtu saikne ar augstākā līmeņa struktūrām, un mums ir jāpanāk, lai ikviena iesaistītā persona šo jautājumu uztvertu nopietni. Tikai tad būs iespējama šīs politikas integrēšana visās jomās un centrālo iestāžu līmenī. Koncentrēšanās tikai uz integrēšanu būtu pilnīgi neizprotama, neprofesionāla un regresīva rīcība. Cilvēki, kuru galvenās pamattiesības tiek pārkāptas, sagaida no ES jaunu un efektīvu cilvēktiesību politiku, nevis tikai administratīvo procedūru piemērošanu šajā jomā.

  Charles Tannock (ECR). - Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu referenti Laima Andrikienė par viņas līdzsvaroto un racionālo pieeju šī ziņojuma sagatavošanai.

Mana grupa, ECR grupa, pilnībā atbalsta nepieciešamību veicināt cilvēka pamattiesību ievērošanu visā pasaulē. Tomēr mēs atzīstam arī to, ka cilvēktiesību aizstāvība bieži vien ir jālīdzsvaro ar reālpolitiku. Kādu gan citu iemeslu dēļ ES veidotu stratēģisko partnerību ar Ķīnu, kuras valdībai ir niecīga interese par to brīvību ievērošanu, kuras mēs uzskatām par būtiskām? Līdzīgi apsvērumi nosaka ES morālo pienākumu nodrošināt atbalstu attīstības jomā un humāno palīdzību jaunattīstības valstīm, pat tām, kurās situācija cilvēktiesību ievērošanas jomā ir nožēlojama, piemēram, Pakistānai, kurā institucionālā diskriminācija visvairāk skar sievietes un reliģiskās minoritātes.

Tomēr man prieks, ka šajā ziņojumā ir minētas valstis, par kurām es savas karjeras laikā esmu bijis jo īpaši nobažījies — Vjetnama, Kuba, Venecuēla, Irāna, Zimbabve un Ziemeļkoreja. Pamatoti ir pieminēts arī jautājums par cilvēktiesību pārkāpēju nesodīšanu Krievijā. Galvenais motīvs, kas vijas cauri šim ziņojumam, ir atziņa, ka demokrātija, cilvēktiesības un ekonomiskā brīvība savā starpā ir cieši saistītas.

Tomēr mani nepārliecina Parlamenta mēģinājumi atsaukties uz starptautiskajām tiesībām, paužot nosodījumu noteiktām nevēlamām praksēm. Piemēram, Parlamenta rezolūcijā, par kuru debatēsim rīt, norādīts, ka pēršanas izmantošana Malaizijā ir skaidrā pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, tomēr no tiesiskā viedokļa šāds apgalvojums ir apšaubāms. Mums jāpieturas pie faktiem, ja mēs kā iestāde nevēlamies zaudēt uzticamību.

  Bastiaan Belder (EFD). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, mūsu apņēmībai ievērot pamattiesības nav vērtības, ja tajā nav personiskā ieguldījuma komponentes, un Andrikienė kundzes interesantais ziņojums skaidri uz to mudina. Saistībā ar šo jautājumu mani jo īpaši satrauc „reliģiskās brīvības” aspekts.

Vēlos vērst uzmanību uz trim aktuāliem pārkāpumiem, kas saistīti ar pamattiesībām uz reliģisko brīvību, lai mudinātu Padomi un Komisiju, kuras pārstāvat jūs, Ashton kundze, runāt šo un visu citu vajāto iedzīvotāju vārdā un tādējādi aizstāvēt viņu intereses diplomātiskajās sarunās.

Manuprāt, steidzama rīcība nepieciešama attiecībā uz trim gadījumiem. 1. Ievērojamais advokāts kristiešu cilvēktiesību jautājumos un Pekinas mājas baznīcas mācītājs dr. Fan Yafeng kopš 2010. gada 1. novembra atrodas mājas arestā un vairāku nedēļu garumā pret viņu ir vērstas Ķīnas izlūkdienesta viltības un mahinācijas. Nepieciešamā Eiropas rīcība — mājas aresta atcelšana dr. Fan Yafeng.

2. Pakistānas kristietei Aisha Bibi uz ļoti apšaubāmu apsūdzību pamata ir piespriests nāvessods saskaņā ar Pakistānas likumiem par zaimošanu. Nesen man Sanfrancisko bija personiska saruna ar Pakistānas ārlietu ministru, kuras laikā viņš solīja vienīgi nodrošināt rūpīgu policijas izmeklēšanu attiecībā uz apsūdzībām, kas izvirzītas, pamatojoties uz likumiem par zaimošanu, bet nebija gatavs apņemties neko vairāk. Nepieciešamā Eiropas rīcība — panākt Aisha Bibi atbrīvošanu un zaimošanas likumu atcelšanu Pakistānā.

3. Mājas baznīcas līderim Yusuf al-Qaradawi Irānā ir piespriests nāvessods, pamatojoties uz apsūdzībām par „atteikšanos”. Nepieciešamā Eiropas rīcība — panākt mācītāja atbrīvošanu un pārtraukt pastāvīgas valsts uzraudzības piemērošanu mājas baznīcām Irānas Islāma Republikā.

Dāmas un kungi, Padome un Komisija, Ashton kundze, diemžēl jāatzīst, ka jums ir ļoti daudz darāmā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tas, ka Ķīna aicina boikotēt Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju un ka Irākas un Afganistānas valdības, kuras ieguva varu, pateicoties Rietumvalstu militārajam atbalstam, atsaucas uz šo aicinājumu, manuprāt, ir ļoti skaidrs apliecinājums islāma režīma valstu problēmām cilvēktiesību jomā. Šai sakarā nopietnas bažas rada arvien biežāk sastopamā kristīgo minoritāšu vajāšana Tuvajos Austrumos un pret kristiešiem vērstā diskriminācija un neiecietība Eiropā. Mēs nedrīkstam turpināt ignorēt arvien pieaugošās problēmas ES musulmaņu kopienās — problēmas, kas saistītas ar piespiedu laulībām, slepkavībām goda aizstāvēšanas nolūkā, vardarbību pret sievietēm un aicinājumu ieviest šariata likumus.

Manuprāt, mums apņēmīgi ir jāiebilst arī pret kulturālo relatīvismu, kas pieļauj, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību cienīt svešas kultūras un tradīcijas, dažviet musulmaņu kultūras reģionos tiek ierobežotas iedzīvotāju tiesības uz brīvību, vienlīdzību un kopīgu lēmumu pieņemšanu.

  Vittorio Prodi (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Andrikienė kundzes ziņojums kopumā ir ļoti labs ziņojums, kura izstrādes gaitā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa cītīgi strādāja, lai varētu sniegt pēc iespējas vērtīgākus ierosinājumus. Cilvēktiesības kopš Eiropas Savienības pirmsākumiem ir viens no tās pamatpīlāriem, un šo tiesību ievērošana ir būtisks mērķis, kura sasniegšana Eiropas Parlamentam ir jāveicina ik dienas.

Plašāka cilvēktiesību un pamattiesību atzīšana, globalizācija un mūsu sabiedrības pārmaiņas nosaka nepieciešamību pēc jauna un citāda skatījuma, kas neatbilst nevienam no pastāvošajiem kanoniem. Tāpēc ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi dabas resursiem, nosakot to par vienu no ikkatras personas pamattiesībām.

Nākamajos gados klimata pārmaiņu dēļ ļoti daudz bēgļu pametīs nabadzīgākos Zemes reģionus, un mūsu pienākums ir ņemt vērā šīs iespējamās migrācijas plūsmas, lai mēs varētu pieņemt atbilstošas politikas stratēģijas, kas ļautu nodrošināt šo cilvēku cieņas aizsardzību.

Termins „bēglis klimata pārmaiņu dēļ” spēkā esošajos starptautiskajos tiesību aktos pagaidām vēl nav sastopams. Protams, mēs arī turpmāk īstenosim cīņu pret pārtuksnešošanos un arī centienus pielāgoties klimata pārmaiņām. Šie ir tie aspekti, kurus es mēģināju iekļaut ziņojuma tekstā, lai mēs varētu sākt nopietnas debates par šiem jautājumiem.

  Marietje Schaake (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, šodien atzīmējam ļoti svarīgu dienu, jo šodien tiek pasniegta A. Saharova prēmija, bet mums ir jāizdara daudz vairāk. Vēlos vērst uzmanību uz dažiem šī visaptverošā un labi izstrādātā ziņojuma aspektiem.

Ar Starptautiskās Krimināltiesas starpniecību vai citiem līdzekļiem ir jācīnās, lai tiktu panākta tiesiskuma uzvara pār nesodāmību. Svarīgi ir ne tikai nodot pārkāpējus tiesai, jo šis bieži vien ir ilgstošs process, bet arī sākt saukt konkrētus cilvēktiesību pārkāpējus pie atbildības, jo tiem, kam šķiet, ka liberālās demokrātijas apstākļos cilvēktiesību pārkāpumi tiek atstāti bez ievērības vai pat pieļauti, šāda rīcība būtu apliecinājums tam, ka tiek atzītas upuru ciešanas un apstiprināta mūsu uzticamība Eiropas Savienībā.

Šajā ziņojumā mēs aicinām piemērot sankcijas Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Magnitsky kunga nāvi, un Irānas amatpersonām, kurām ir saistība ar sistemātisku cenzūru, izvarošanu, bargām represijām un nāvessodu piemērošanu cilvēkiem, kuru rīcību raksturo vienīgi rīkošanās atbilstīgi viņu neatsavināmajām un patiesi vispārējām cilvēktiesībām.

  Peter van Dalen (ECR). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, pēdējās desmitgadēs stāvoklis cilvēktiesību jomā daudzās pasaules valstīs ir uzlabojies. Es runāju par Ziemeļamerikas un Austrumeiropas valstīm, kurās šis process ir noticis saistībā ar demokrātijas principu ieviešanu un labklājības pieaugumu.

Diemžēl islāma valstīs progress nav novērots, gluži pretēji — Ēģiptē, Irākā, Irānā, Pakistānā, Somālijā un citās valstīs arvien vairāk tiek apspiesti kristieši un citu reliģisko minoritāšu pārstāvji.

Ekstrēmisti šajās valstīs izmanto visus līdzekļus. Izplatīta prakse ir apsūdzības zaimošanā, aizliegums pāriet kristietībā, pastāvīga uzmākšanās, slepkavības. Bieži šīs darbības tiek vērstas pret kopienām, kas šajās valstīs ir dzīvojušas ilgāk nekā musulmaņi.

Priekšsēdētājas kundze, četri no pieciem iedzīvotājiem, kurus vajā ticības dēļ, ir kristieši, un musulmaņu valstīs šajā ziņā ir visnopietnākā situācija.

Es aicinu Eiropas Savienību un tās dalībvalstis aktīvāk vērsties pret šo vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ, un es vēlos jautāt tieši jums, Ashton kundze, kādā veidā jūsu politika paredz risināt šo jautājumu?

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt Andrikienė kundzi par šī integrētā ziņojuma iesniegšanu. Atgādināšu, ka pirms 2500 gadiem senie grieķi norādīja, ka „cilvēks ir visu lietu mērs”. Divus gadsimtus vēlāk romieši teica: „cilvēks cilvēkam vilks”. Es vēlētos noskaidrot, vai šis sengrieķu teiciens ir filozofiska retorika vai arī mēs savā attīstībā esam pavirzījušies uz priekšu. Mēs noteikti esam pavirzījušies uz priekšu, tomēr mums joprojām nav izdevies sasniegt vēlamo rezultātu cilvēktiesību aizsardzības jomā, un ekonomikas un finanšu krīze, kas skāra Eiropu un pasauli, diemžēl ir radījusi milzīgas problēmas un galvenokārt ir ietekmējusi sabiedrības nabadzīgāko daļu, atņemot viņiem vienu no cilvēktiesībām — elementāro pašcieņu. Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, mēs nedrīkstam aprobežoties ar skaistiem vārdiem, mums ir jārīkojas, mums ir jāveic nepieciešamie pasākumi sociālās aizsardzības jomā, jāizskauž sociālā atstumtība un, galvenokārt, jānodrošina darbavietas jauniem cilvēkiem. Atgādināšu vēlreiz — darbs nav tikai iztikas līdzekļu avots, tas ir arī veids, kā nodrošināt pašcieņu, cieņu un mieru Eiropā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, civilizācija tiek vērtēta ne tikai pēc tehniskās attīstības un labklājības, bet arvien biežāk arī pēc tā, kā tā ievēro cilvēktiesības. Tas ir citāts no kādas pārraides par cilvēktiesībām 21. gadsimtā, un mums to vajadzētu uztvert kā brīdinājumu. ES uzticamību šajā jomā nedrīkstētu uzskatīt par pašsaprotamu, un mūsu politikas stratēģijas nav pasargātas no vērtēšanas, pamatojoties uz dubultajiem standartiem.

Eiropas Ārējās darbības dienests ir mūsu iespēja iemiesot darbos vārdus, kurus mēs apstiprinām vēlākais katras ceturtdienas pēcpusdienā. Cilvēktiesību aspekti ir jāiekļauj visās ES ārpolitikas jomās. Es atzinīgi vērtēju nodomu pārskatīt visu ES instrumentu efektivitāti šajā jomā, jo politiskās gribas paust stingras prasības mums, neapšaubāmi, netrūkst, bet mums trūkst gribas tās īstenot.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienības pamatā ir tādas vērtības kā brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskas valsts principi un cilvēktiesību ievērošana.

Tomēr, ja ES vēlas būt arī nozīmīgs dalībnieks cilvēktiesību veicināšanas jomā pasaulē, tai ir jāizstrādā saskaņota ārpolitika, kuras īstenošanā apņēmīgi iesaistītos visas dalībvalstis. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir vienreizēja iespēja panākt būtisku progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurai turpmāk būtu jākļūst par galveno aspektu, īpaši dažādos ārpolitikas virzienos.

Tāpēc lēmums iekļaut cilvēktiesību aspektu Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrās, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgs lēmums. Esmu pārliecināts, ka īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos palīdzētu uzlabot kohēziju un galvenokārt palīdzētu sasniegt vēlamo mērķi — ES ārējo darbību redzamību šajā jomā.

Nobeigumā vēlos apsveikt referenti Andrikienė kundzi par lieliski paveikto darbu, izstrādājot ES ziņojumu par cilvēktiesībām 2008.–2009. gadā, kurā ir sniegts detalizēts kopsavilkums par dažādiem Eiropas Savienības pasākumiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā pasaulē.

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, paldies referentei par lieliski sagatavoto ziņojumu. Baronese Ashton, es ļoti priecājos, ka jūs esat stājusies šajā amatā, jo jūsu līdzšinējā darba pieredze ir pierādījusi, ka jūs nebaidāties aizstāvēt iedzīvotājus, kuriem nav iespējas paust savu viedokli un kuriem ir atņemtas viņu tiesības.

Cilvēktiesībām, protams, nav teritoriālo robežu. Tām nav teritoriālo robežu. Tās ir vispārējas. Tomēr visā pasaulē ir problēmas ar šī vispārīguma principa ievērošanu. Esam noslēguši nolīgumus ar valstīm, kurās lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības ir pasludinātas par pretlikumīgām, piemēram, ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Šīs tiesības netiek ievērotas, un pat Kotonū nolīgumā nav skaidri definēts, vai lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības ir jāievēro.

Tāpēc Ārējās darbības dienestā ir nepieciešams efektīvs cilvēktiesību direktorāts, kas nodrošinātu šo politisko konsekvenci attīstības, tirdzniecības un ārlietu jomā, kā jūs norādījāt savā runā.

Esam noslēguši brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuru 2. pants — cilvēktiesību klauzula — būtībā nekad nav izpildīts. Parlaments nāk klajā ar ieteikumiem, bet Padome, šķiet, atkāpjas no šiem principiem. Tāpēc mēs ceram, ka jūs uzņemsieties stingru vadību, aizstāvot cilvēktiesības visās šajās valstīs, ar kurām mums ir partnerattiecības.

Es vēlos arī paust atzinību par to, ka Padome 2009. gadā pieņēma lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu instrumentu kopumu. Šis instrumentu kopums dod ES Ārējās darbības dienestam iespēju darboties lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pamattiesību nodrošināšanas jomā. Es vēlu jums sekmes, es jums uzticos un arī Eiropas Parlaments jums pilnībā uzticas.

  Edward McMillan-Scott (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos pateicos Andrikienė kundzei par viņas lielisko ziņojumu.

Savā runā Ashton kundze runāja par jaunajām EĀDD struktūrām. Pareizāk sakot, viņa par tām nerunāja. Kad es pirms daudziem gadiem izveidoju Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, es uzskatīju, ka mums ir nepieciešama struktūra, kas veicinātu demokrātiju un cilvēktiesības. Tā joprojām pastāv. Starp citu, Komisija bija ieplānojusi to likvidēt un cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu nodrošināt, integrējot šos aspektus visās ārējās programmās. Ashton kundze savā runā nerunāja par integrēšanu, bet, šķiet, ka, minot salīdzinājumu ar sudraba stīgu, kas ir tik smalka, ka varētu pārtrūkt pie mazākās ietekmes, viņa domāja filigrānu ārpolitiku. Manuprāt, mums ir nepieciešams kas vairāk. Kā jau norādīja citi kolēģi no EP, mēs vēlamies cilvēktiesību un demokrātijas direktorāta iekļaušanu EĀDD struktūrā, un, iespējams, arī īpaša pārstāvja iecelšanu.

Arī es tāpat kā Hautala kundze pagājušajā nedēļā biju Oslo, un es vēlētos vērst uzmanību uz vienu aspektu. Ceremonija pulcēja ap tūkstoš cilvēku (es sēdēju blakus Pelosi kundzei) no visa Atlantijas reģiona — politiķus, diplomātus, ierēdņus un NVO, kurus vienoja Eiropas Savienība. Ja kādam tika veltītas ovācijas, pieceļoties kājās, šīs ovācijas bija vienprātīgas — nekādas viedokļu šķelšanās, nekādas pieeju dažādības. Kājās cēlās visi, jo mēs kā Rietumu pilsoniskā sabiedrība aizstāvam konkrētus principus. Tāpēc turpmāk, plānojot īstenot maigo varu, ES ir jāīsteno arī noteikti principi. Mēs ceram, ka jūs, baronese Ashton, virzīsiet šo jautājumu uz priekšu.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Andrikienė kundzes ziņojums patiešām ir ļoti garš, bet esmu pārliecināts, ka tajā nav aplūkoti visi aspekti, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu pasaulē 2009. gadā. Īpaši maz tajā skatīts arvien biežāk sastopamais kristiešu vajāšanas fenomens, kuru varam vērot ne tikai trešās valstīs, bet arī Eiropā. Eiropas Savienībai ir pietiekami daudz politisko un diplomātisko instrumentu, lai nepieļautu šos pārkāpumus un lai paustu apņēmīgu un kategorisku nosodījumu attiecībā uz tiem.

Otrs aspekts, attiecībā uz kuru ES nedrīkstētu klusēt, ir jautājums par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā. Manuprāt, sadarbības nolīgums, ko patlaban apspriežam ar Krieviju, ir lieliska iespēja, lai apņēmīgi un, izmantojot noteiktu pieeju, sāktu sarunas par cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī. Mēs nedrīkstam atstāt novārtā Krievijā vajātos cilvēkus — politiķus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un uzņēmējus, kuri ir kļuvuši par vajāšanas upuriem tikai tāpēc, ka viņiem ir bijis pietiekami daudz drosmes un spēka, lai pieprasītu patiesību par viņu valsts darbību.

  David Campbell Bannerman (EFD). - Priekšsēdētājas kundze, mēs visi nosodām klajos cilvēktiesību pārkāpumus tādās valstīs kā Irāna un Ķīna, tomēr mums ir jāsāk nošķirt šos pārkāpumus no ES virzītās cilvēktiesību industrijas pārmērībām. Sabiedrību šīs pārmērības mulsina. Lisabonas līgumā ir iekļauti noteikumi par ES Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kura cenšas nodrošināt Lielbritānijas cietumniekiem balsstiesības — pat slepkavām un pedofiliem. Pārmērīgas ir ES tiesības nodarbinātības jomā un Amerikai raksturīgās tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu un pārmērīga ir valstu likumdošana, piemēram, postošais Apvienotās Karalistes Cilvēktiesību akts, kas ļauj ārzemju teroristiem un noziedzniekiem uzturēties Lielbritānijā, jo viņu tiesības patlaban tiek vērtētas augstāk nekā to godprātīgo iedzīvotāju tiesības, kurus viņi apdraud.

Cilvēktiesību cēlais mērķis pārāk bieži ir novedis dziļā purvā, dodot iespēju miljonāriem advokātiem kļūt bagātiem, aizstāvot teroristu, noziedznieku un mantkārīgo personu neīstās tiesības. Tam ir jāpieliek punkts.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tas, ka ES veic arvien vairāk pasākumu cilvēktiesību jomā un ka šajos ziņojumos ir pievērsta uzmanība kristīgo minoritāšu vajāšanas un diskriminācijas jautājumam, ir solis pareizajā virzienā. Kristieši tiek nopietni vajāti daudzās valstīs, un dažām no tām ir cieša saikne ar ES. Kā piemērus var minēt Ēģipti, Irānu, Irāku un, protams, Turciju, kurās kristiešiem reizēm nākas cīnīties par izdzīvošanu gan ekonomiskajā, gan fiziskajā ziņā. Lai panāktu, ka šīs valstis kļūst iecietīgākas pret minoritātēm un ka tās šīs minoritātes aizsargā, mums nav nepieciešamas jaunas amatpersonas, piemēram, paredzētais īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos. Šāda amata izveide radīs nevajadzīgas izmaksas, un ir apšaubāma tās efektivitāte, turklāt mums jau ir pietiekami daudz ietekmēšanas līdzekļu. Mums ir jāveic noteikti pasākumi. Mums ir jānodrošina, lai ES neparaksta nevienu līgumu un nesniedz finansiālo atbalstu, kamēr netiek izdarīta apņemšanās ievērot cilvēktiesības un aizsargāt minoritātes, īpaši kristiešus.

Dāmas un kungi, finansiālie argumenti ir ļoti spēcīgi, īpaši gadījumos, kad cilvēciskie argumenti nav efektīvi. Turklāt tie ir ļoti labi saprotami visā pasaulē.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, vispirms es vēlos apsveikt kolēģi Laima Andrikienė par lieliski paveikto darbu. Daudzās grozījumu vēstules, kuru skaits sasniedza rekordlielu apmēru, sarežģīja viņas darbu, bet viņa lieliski un ļoti meistarīgi tika ar to galā un izstrādāja ļoti labu ziņojumu. Ar prieku varu norādīt, ka galvenā uzmanība šajā ziņojumā ir pievērsta visneaizsargātākajām cilvēku grupām, kurām visvairāk ir nepieciešama aizsardzība, piemēram, bērniem, pamatiedzīvotājiem un nacionālajām minoritātēm. Es ļoti ceru, ka tiks atbalstīti vēstījumi, ko ziņojumā paužam attiecībā uz Ārējās darbības dienesta struktūru un Augsto pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Mēs vēlamies, lai Augstā pārstāve Ashton kundze nodrošina, ka cilvēktiesību aspektam tiek paredzēta īpaša vieta jaunajā struktūrā un ka līdztekus nepieciešamo organizatorisko apstākļu nodrošināšanai visa Ārējās darbības dienesta darbība tiek vērsta uz cilvēktiesību integrēšanu.

Lisabonas līgums pēc būtības vairākām jomām ir piešķīris jaunu nozīmi, kura noteiks nepieciešamību īstenot konsekventāku rīcību arī šajā jomā, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nespēja ievērot šo līgumu pēc būtības apdraud ES uzticamību. Mani kā referenti ziņojumam par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā jo īpaši priecē tas, ka šīs debates notiek vienā Parlamenta plenārsesijā un ka ziņojumā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā, ko šodien pieņēmām, un arī ziņojumā par cilvēktiesībām, ko patlaban apspriežam, tiek pausts vēstījums, ka pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību un konsekventu piemērošanu un izvairīšanos no dubultajiem standartiem mēs uzskatām par vienlīdz svarīgu mērķi gan ES, gan ārpus tās.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mani iepriecina divas lietas. Pirmkārt, atzinīgi vērtējamais fakts, ka cilvēktiesības ir kļuvušas par Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības neatņemamu sastāvdaļu. Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūras būtu jāizmanto cilvēktiesību veicināšanai un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai visā pasaulē. Otrkārt, man kā Eiropas Savienības delegācijas Krievijā loceklim ir prieks konstatēt, ka šajā ziņojumā ir sadaļas, kas veltītas cilvēktiesību ievērošanai Krievijā, un ka tajā ir minēti konkrēti cilvēktiesību aizstāvji. Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem šis Briseles un Strasbūras atbalsts ir ļoti svarīgs, un es uzskatu, ka šis ziņojums ir atbalstīšanas vērts kaut vai tāpēc vien, ka tajā pausta tik liela cieņa pret šiem cilvēkiem. Uzskatu, ka mums ir jāvirzās šajā virzienā, un lūdzu Ashton kundzi to īstenot.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs debates par ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē notiek vienlaikus ar skumjiem notikumiem, kuri apliecina, ka cilvēktiesības tiek pastāvīgi pārkāptas. Nobela Miera prēmijas laureāts Liu Xiaobo un A. Saharova prēmijas laureāts Guillermo Fariñas nevarēja ierasties pēc saviem apbalvojumiem, jo viņu valstī valdošais režīms liedza tiem izbraukt no valsts. Vakar notikusī Irākas bīskapu viesošanās Eiropas Parlamentā pierāda, ka reliģisko grupu vajāšana joprojām ir milzīga problēma. Kristiešu vajāšana Tuvajos Austrumos, tostarp nesenais teroristu uzbrukums katedrālei Bagdādē, liecina, ka parādās jaunas pamattiesību pārkāpšanas metodes, un Eiropas Savienībai ir atbilstoši un efektīvi jāreaģē uz tām.

Vēlos pievienoties Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek aicinājumam noteikt kristiešu drošības jautājumu Irākā par prioritāti. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pret kristiešiem izturas kā pret otršķirīgiem iedzīvotājiem. Un kā mēs varam turpināt sarunas par Turcijas pievienošanos ES, ja vienīgā šīs valsts kristīgo garīdznieku skola joprojām ir slēgta? Tagad, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums, ES diplomātiskais dienests piedāvā iespēju uzlabot ES darbību cilvēktiesību jomā. Šai darbībai jābūt vērstai uz starptautiskās sadarbības stiprināšanu un drošības līmeņa paaugstināšanu. Saskaņotas Eiropas Savienības ārpolitikas pamatā ir jābūt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību veicināšanas principam.

  Iva Zanicchi (PPE) . – (IT) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, dāmas un kungi, man kā Attīstības komitejas priekšsēdētājas vietniecei nākas saskarties ar daudzu valstu problēmām, jo īpaši problēmām, kas saistītas ar Āfrikas valstīm, kurās cilvēktiesības tiek pastāvīgi pārkāptas, mīdītas kājām un reizēm pat pilnībā ignorētas.

Pagājušajā svētdienā es atgriezos no oficiālas vizītes Kongo Demokrātiskajā Republikā. Papildus ierastajām sanāksmēm ar valsts iestāžu pārstāvjiem es vēlējos satikt arī šīs valsts nevalstisko organizāciju pārstāvjus un apmeklēt dažus no centriem, kuros viņi darbojas. Jāatzīst, ka viņi patiešām veic ļoti nozīmīgu darbu. Es tikos ar cietušajiem valstī, kurā izvarošana tiek uzskatīta par karadarbības līdzekli, kurā bruņotie grupējumi turpina īstenot masveida izvarošanas un citus sistemātiskus noziegumus pret pilsonisko sabiedrību, īpaši pret sievietēm, veciem cilvēkiem un bērniem.

Piemēru par Kongo Demokrātisko Republiku es minu tāpēc, ka šī mana pieredze ir pavisam nesena. Tomēr, vispārīgāk runājot, es vēlos norādīt uz nepieciešamību pastāvīgi paust stingru nosodījumu vardarbīgiem sieviešu tiesību pārkāpumiem. Starptautiskajai sabiedrībai ir būtiski jāpalielina finansējums kampaņām, kas vērstas uz sieviešu aizsardzību pret izvarošanu un citām vardarbības izpausmēm, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu, kura arī ir nopietns cilvēktiesību un sieviešu fiziskās neaizskaramības pārkāpums.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, dāmas un kungi, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošana ir vēsturiska iespēja risināt cilvēktiesību un demokrātijas jautājumus. Jo īpaši šim dienestam ir jānodrošina, lai cilvēktiesību ievērošana un veicināšana būtu dažādo Eiropas Savienības ārpolitikas jomu galvenais aspekts.

Ir nepieciešama labāka sadarbība starp Eiropas Savienības delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām, lai varētu izstrādāt katrai valstij savu cilvēktiesību stratēģiju, jo noteikti aspekti dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi.

Nāvessods, ko izmanto daudzās pasaules valstīs, ir viena no necilvēciskākajām tiesībaizsardzības metodēm.

Bažas rada nāvessoda izmantošana Baltkrievijā, kura ir vienīgā Eiropas valsts, kas joprojām piemēro šo soda mēru.

Ir svarīgi pielikt punktu dažāda veida cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tiek vērsti pret sievietēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanai. Ar visiem iespējamajiem politiskajiem līdzekļiem ir jāatbalsta arī Ģenerālās Asamblejas rezolūcija, kurā pausts aicinājums pieņemt starptautisku moratoriju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.

Nobeigumā es vēlos aicināt Komisiju un Padomi aktīvāk popularizēt Eiropas Savienības gada ziņojumu par cilvēktiesībām.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība tās dalībvalstīs vairākās jomās ir panākusi vēl nepieredzētu integrāciju, tomēr cilvēktiesību kodifikācijas jomā tā tomēr būtiski atpaliek no citām starptautiskajām organizācijām. Es pilnībā atbalstu dalībvalstīm adresēto aicinājumu parakstīt un ratificēt visas ANO un Eiropas Padomes pamattiesību konvencijas un arī tām pievienotos fakultatīvos protokolus. No šiem dokumentiem es vēlētos minēt Eiropas Padomes Nacionālo minoritāšu aizsardzības pamatkonvenciju un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, attiecībā uz kurām ES varētu rādīt piemēru, parakstot Cilvēktiesību konvenciju. Uzskatu, ka tikpat svarīgi ir arī labāk koordinēt par cilvēktiesību jomu atbildīgo starptautisko organizāciju darbu un ka šāda uzlabota koordinācija varētu būt vienīgā garantija definēto tiesību un pienākumu apstiprināšanai.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība aizstāv cilvēktiesības visā pasaulē, pamatojoties uz saviem principiem un vērtībām. Tomēr vēl ļoti daudz ir jāpaveic, un Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir uzlabojusi mūsu darbības efektivitāti šajā jomā. Mēs visi šeit, Eiropas Parlamentā, esam pārliecināti, ka ir jāturpina aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus. Atbilstoša esošo instrumentu izmantošana varētu būt pamats viņu aizsardzības nodrošināšanai. Par galveno prioritāti ir jānosaka visu to starptautisko konvenciju parakstīšana, kuras vēršas pret spīdzināšanu un cita veida necilvēcīgu attieksmi. Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana visos tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm un tās piemērošanas pārraudzīšana ir galvenie ietekmēšanas līdzekļi, un mums ir jāuzstāj uz to izmantošanu. Uzskatu, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzībai, tostarp viņu seksuālās un reproduktīvās veselības aizsardzībai.

  Antonyia Parvanova (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs par cilvēktiesību aspektu ES iekšējās un ārpolitikas virzienos es vēlos vērst īpašu uzmanību uz sieviešu stāvokli konfliktu zonās, jo īpaši Kongo, Gazā un Irānā. Šis jautājums būtu jāsāk risināt.

Tieši sievietes un arī bērni visvairāk cieš no konfliktsituāciju postošajām sekām. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pret sievietēm vērstos cilvēktiesību pārkāpumus uzskata par mazsvarīgākiem — ES ārpolitikā un humānās palīdzības politikā cilvēktiesību aizsardzība, īpaši sieviešu tiesību aizsardzība, ir jānosaka par prioritāti. Dažādi cilvēktiesību aspekti, īpaši sieviešu stāvoklis, daudzās trešās valstīs pārāk bieži tiek upurēti dažu ES dalībvalstu ekonomisko interešu vārdā. Mums ir nepieciešami (un mēs šodien to pieprasām) atbilstoši un konkrēti pasākumi, lai principus, ko ES īsteno savā teritorijā un ārpus tās, padarītu par reālu cilvēktiesību veicināšanas līdzekli, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu tiesību aizsardzībai.

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Ashton kundze, kā jūs raugāties uz to, ka valdība tādās valstīs kā Francija un Portugāle aizliedz rīkot demonstrācijas laikā, kad augstas Ķīnas amatpersonas viesojas šo valstu galvaspilsētās, lai minētās amatpersonas vizītes laikā šīs demonstrācijas neredzētu? Vai tad Augstā pārstāvja amats netika izveidots tāpēc, lai Eiropa varētu paust vienotu viedokli par cilvēktiesībām ārpus ES, piemēram, Ķīnā? Vai jums nešķiet, ka šādi tiek pausti dažādi viedokļi?

Intereses pēc es gribētu pajautāt, kāpēc jūs vienmēr sēžat blakus Padomes pārstāvim? Kas ir šādas izvēles filozofiskais vai konstitucionālais pamats? Tagad pievērsīšos trešajam jautājumam. Es vēlētos, lai mūsu Eiropas diplomāti uzskata cilvēktiesības par ikdienišķu prioritāti — nevis par otro, trešo vai ceturto, bet par pirmo prioritāti. Ko jūs darīsiet, lai panāktu, ka daži no mūsu diplomātiem sāk uzskatīt cilvēktiesības par savu ikdienas darbu? Vai nebūtu jauki, ja, kā jau vairāki kolēģi ierosināja, tiktu izveidots direktorāts, kas pastāvīgi nodarbotos ar šiem jautājumiem?

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze, šodien, kad ierakstā klausījāmies Fariñas kunga uzrunu no Kubas, mani saviļņoja tas, ka viņš sevi un savus kolēģus nosauca par „nevardarbīgiem” Kubas režīma pretiniekiem. Manuprāt, to cilvēku tiesību ievērošana, kuri nepiekopj vardarbību un nemudina uz to pārējos, ir jo īpaši svarīga.

Tomēr, pirms sākam pārmēru svētulīgi spriedelēt par šo jautājumu, mums jāatzīst, ka arī dažās ES valstīs cilvēki, piemēram, Geert Wilders Nīderlandē, tiek vajāti par atšķirīga politiskā viedokļa paušanu vai par citādu uzskatu paušanu akadēmiskajos jautājumos, kas nav saistīta ar vardarbības popularizēšanu. Beļģijā darbības aizliegums tika piemērots kādai politiskajai partijai, kas nebija saistīta ar vardarbību. Mēģinājums aizliegt kādas partijas darbību Vācijā neizdevās tikai tāpēc, ka konstitucionālā tiesa atklāja, ka valsts aģenti ir falsificējuši pierādījumus. Savukārt kāda Apvienotās Karalistes valsts iestāde ierosināja civillietu pret mūsu partiju ar skaidru nolūku pārtraukt mūsu darbību.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi, cilvēktiesības un Eiropas Savienības politika ir nonākušas krustcelēs. Andrikienė kundzes ziņojums noteikti ir jāatbalsta, jo tajā skaidri norādīts, kādi konkrēti pasākumi vēl ir jāveic. Pat ja ES Eiropas Ārējās darbības dienests darbojas efektīvi, turklāt ņemot vērā atzītās dalībvalstu īpatnības, mums tomēr ir nepieciešama visaptveroša un skaidri definēta politika, kas nepieciešamības gadījumā pieļautu arī pietiekami bargu pasākumu īstenošanu.

Mums ir jānodrošina patiesa cilvēktiesību aizsardzība — ir jāaizsargā jaunieši, sievietes, veci cilvēki, personas ar spēju traucējumiem, cilvēki ar noteiktu reliģisko un politisko pārliecību, cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju un arī iedzīvotāju tiesības brīvi paust savu viedokli. Šodien Parlaments pieņēma dažus nozīmīgus pasākumus, tāpēc mēs uzskatām, ka tikai, risinot apņēmīgu un konkrētu dialogu ar trešām valstīm, var efektīvi izstrādāt programmas, kas patiešām ir vērstas uz cilvēktiesību aizsardzību.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, ir patīkami dzirdēt Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās skaidri un gaiši norādām, ka mēs atbalstām pamatbrīvību un cilvēktiesību īstenošanu un ka mums, Eiropas Savienībai, ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu šos principus un brīvības, kas ir kopīgas visai pasaulei, un tādējādi nodrošinātu šo pozitīvo ieguldījumu.

Jūs zināt mūsu nostāju — jūs zināt, ka mēs ļoti vēlamies, lai tiktu izveidots īpašs cilvēka brīvību dienests, proti, lai tiktu nodrošināta uzraudzība un izraudzīti pārstāvji. Tomēr es uzskatu, baronese Ashton, ka mums ir jāraugās ne tikai uz āru, bet arī pašiem uz sevi. Esmu no Kipras, un es gribētu norādīt, ka divsimt tūkstošiem Kipras grieķu bēgļu tiek liegtas cilvēku pamattiesības (iespēja atgriezties mājās) un ka Kipras turku kopienu apspiež turku okupācija. Aicinu jūs izveidot šo dienestu. Un vienlaicīgi iesaku un lūdzu pirmo pārstāvi nosūtīt uz Kipras Republiku.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, viens no A. Saharova prēmijas kandidātiem, Dawit Isaak, joprojām tiek turēts apcietinājumā Eritrejā bez tiesas sprieduma. Viņš ir pavadījis apcietinājumā jau 3370 dienas. Pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai nodrošinās ES arī lielākas iespējas pilnā mērā apliecināt tās apņemšanos veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības ārpus ES robežām.

Es aicinu jūs, baronese Ashton, izmantot šo iespēju, lai paustu stingrāku nostāju attiecībā uz Eritreju, pieprasot atbrīvot Dawit Isaak, Eiropas gūstekni pārliecības dēļ. Mums ir jāparāda, ka mēs nejokojam, un jāpauž skaidrs vēstījums Eritrejas prezidentam. Svarīgi ir nodrošināt, lai jautājums par Dawit Isaak atbrīvošanu tiek apspriests visās sarunās, kas tiek risinātas ar Eritreju. Es uzticos jums. Kā teica Cashman kungs:

„Es domāju, ka es uzticos jums, Ashton kundze”.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties Andrikienė kundzei par sagatavoto ziņojumu. Vēlos norādīt arī uz to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā situācija cilvēktiesību jomā ir mainījusies. Rodas jautājums, kā mēs šo instrumentu izmantosim. Tas būtu jādara, ne tikai risinot sarunas, kas veltītas tieši cilvēktiesību aspektiem, bet arī iekļaujot šo jautājumu citās sarunās, piemēram, sarunās par tirdzniecības politiku ar dažādām valstīm. Vai mūsu partneri šīs cilvēktiesības uzskata par svarīgām? Manuprāt, reakcija uz Eiropas Parlamenta teikto vai, piemēram, šodien notikušo A. Saharova prēmijas pasniegšanu apliecina, ka Parlamenta viedoklis ir svarīgs, jo tajā ieklausās.

Vēlos izteikties arī par kristiešu tiesībām pasaulē. Manuprāt, kristiešu vajāšana patlaban ir tik izplatīta, ka mums noteikti ir jāīsteno konkrēti pasākumi. Uzskatu, ka svarīgi ir arī sadarboties, cita starpā, ar Eiropas Padomi, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, ombudu un Eiropas Padomes un dažādu dalībvalstu cilvēktiesību pārstāvjiem, jo pieredze liecina, ka daudzos gadījumos viņu veiktais darbs ir spējis mainīt attieksmi pret cilvēktiesībām.

  Kristiina Ojuland (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, lai gan ziņojumā ir aplūkoti daudzi svarīgi jautājumi, es vēlētos izteikties tikai par Sergei Magnitsky gadījumu. Viņa traģēdija ir tikai viens no daudziem līdzīgiem gadījumiem, kas vēl nav nonākuši mūsu uzmanības lokā.

Ir svarīgi Krievijas iestādēm ļoti skaidri norādīt, ka šādi gadījumi ir jāizskata saskaņā ar tiesiskuma principu. Tomēr patiesā situācija ir tāda, ka Sergei Magnitsky nāves lietā iesaistītie izmeklētāji un prokurori ir paaugstināti amatā un apbalvoti.

Šāda notikumu gaita ir neiedomājama tiesiskuma principu pārprašana, un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nedrīkst pievērt uz to acis. Mēs nedrīkstam aizmirst Krievijas Federācijas starptautiskās saistības. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt 25. grozījumu, kurā ierosināts piemērot sankcijas 60 šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām līdz brīdim, kad Sergei Magnitsky nāves lietā tiks veikta atbilstoša izmeklēšana.

  Jacek Protasiewicz, (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es kā Cilvēktiesību apakškomitejas loceklis vēlos sirsnīgi sveikt Andrikienė kundzi ar patiesi laba ziņojuma projekta sagatavošanu. Mani kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju vadītāju ļoti priecē tas, ka šajā ziņojumā ir norādes arī par stāvokli šajā valstī. Jo īpaši es domāju norādes par to, kā Baltkrievijā pastāvīgi tiek ierobežota biedrošanās brīvība, tostarp nacionālo un etnisko minoritāšu biedrošanās brīvība, un kā tiek ierobežota reliģisko organizāciju darbība.

Mani priecē arī tas, ka ziņojumā ir runāts par interneta piekļuves brīvības ierobežojumiem, norādot, ka Baltkrievija šajā ziņā ir kaunpilnajā pirmajā vietā Eiropā. Es ceru, ka Ashton kundze, kas šodien piedalās šajās debatēs, darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dialogs par cilvēktiesību jautājumiem, kas ar Baltkrieviju tika sākts pagājušajā gadā, dod reālus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju un neatkarīgo Baltkrievijas žurnālistu apspiešanu.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos vērst uzmanību uz jautājumu, kuru jau pieminēja vairāki kolēģi, proti, jautājumu par kristiešu tiesību ierobežošanu. Es ļoti vēlētos, lai konsekvences ievērošanas nolūkā kolēģi tikpat lielu interesi izrādītu arī par citu reliģiju pārstāvju tiesību ierobežošanu, jo citas valstis mums bieži vien pārmet vienpusīgumu un neobjektivitāti. Uzskatu, ka šajā ziņā svarīgi ir nodrošināt īstu konsekvenci un uzticamību.

Es vēlētos, lai ES cilvēktiesību ārpolitikas vadmotīvs būtu izvairīšanās no dubultajiem standartiem, un es ceru, ka Eiropas Parlaments pieturēsies pie šī principa.

Visbeidzot es vēlos jautāt baronesei Ashton, vai viņa atbildēs uz daudzajiem jautājumiem, kas mums ir radušies saistībā ar jaunajām cilvēktiesību struktūrām ĀDD, jo pavisam drīz tās sāks savu darbību.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties visiem par ļoti vērtīgo ieguldījumu šajās debatēs.

Patlaban es atrodos Padomes pusē, bet dienas pirmajā daļā es atrados Komisijas pusē. Es mainu puses, un mēs stingri raugāmies, lai es to darītu. Jūs droši vien ievērojat mani tikai tad, kad esmu šajā pusē.

Vēlreiz vēlos paust ļoti lielu pateicību Andrikienė kundzei par paveikto darbu un apsveikt viņu par šo ļoti lietderīgo ziņojumu.

Sniegšu atbildes par trim konkrētām jomām. Vispirms atbildēšu uz jautājumu, ko pašās beigās uzdeva Hautala kundze un kuru pieminēja arī vairāki citi kolēģi.

Vēlos ļoti skaidri norādīt — par cilvēktiesību integrēšanu es runāju tāpēc, ka pārāk bieži esmu saskārusies ar to, ka cilvēktiesību jautājumus organizācijās uzskata par mazsvarīgākiem un risina novēloti, tāpēc šiem pasākumiem nav vēlamā rezultāta. Es neapgalvoju, ka šādi līdz šim ir rīkojusies ES. Es apgalvoju, ka esmu apņēmusies nodrošināt, lai tas nekad vairs neatkārtotos. Kad šī struktūra būs līdz galam izveidota (tas vēl nav izdarīts), jūs varēsiet pārliecināties, ka cilvēktiesību aspekts tajā būs pilnībā ņemts vērā, un mēs plānojam nodrošināt, lai šīs struktūras darbiniekiem ir tās zināšanas, uz kuru nepieciešamību norādīja kolēģi no EP. Es nevēlos, lai šī struktūra klusībā noraugās uz visu no malas. Es vēlos, lai tā iesaistās visā, ko darām — lai tā ir kā sudraba stīga, nevis filigrāns pavediens, kā izturīga sudraba stīga, kas mirdz un ko ikviens var skaidri saskatīt. Šis ir mērķis, ko vēlos sasniegt savā pilnvaru termiņa laikā, un esmu pilnībā apņēmusies censties to izdarīt.

Lai sasniegtu šo mērķi, būs nepieciešams laiks, un dažas lietas mēs nevarēsim izdarīt tik labi, kā es vēlētos, bet mēs noteikti darīsim visu iespējamo. Tomēr man ir svarīgi, lai Parlaments saprot, ko es mēģinu izdarīt un ka es cenšos panākt, lai ikviens uzņemas atbildību. Piekrītu, ka šī struktūra ir jāuzrauga, ka mums ir nepieciešamas zināšanas, bet tā nav tikai dažu ĀDD darbinieku atbildība. Atbildīgi ir visi. Šī ir pirmā lieta, ko vēlējos pateikt. Otrā lieta — pavisam drīz šīs struktūras sāks darbību, un jūs redzēsiet, ka cilvēktiesību aspekts tajās ir iekļauts. Jūs visi varēsiet pārliecināties, ka šis aspekts ir viens no mūsu darbības virzieniem.

Attiecībā uz darba grupu vadītājiem jānorāda, ka mēs nāksim klajā ar kandidātu priekšlikumiem. Es iecelšu amatā darba grupas vadītāju, kas būs atbildīgs par cilvēktiesību jautājumiem, un tad viņi varēs izskatīt jautājumu par to, vai galvaspilsētu darba grupas jāveido no galvaspilsētu iedzīvotājiem, vai arī šīm darba grupām vajadzētu atrasties Briselē. Mēs risināsim šo jautājumu šajā sarunā.

Visbeidzot, attiecībā uz struktūrām jānorāda, ka mēs jau esam īstenojuši mācību programmu jaunajiem delegāciju vadītājiem, kurā bija iekļauts arī cikls par cilvēktiesību jautājumiem. Viņi ļoti skaidri apzinās savu atbildību un mūsu un jūsu cerības saistībā ar šo jautājumu. Vēlos, lai jūs saprastu, ka cilvēktiesību aspekts ir šīs struktūras daļa un tās pamats, bet esmu apņēmusies panākt, lai ikviens uzņemtos par to atbildību.

Otrs jautājums, kas tika skarts, ir problēmas plašums. Es piekrītu tam, ko par reliģisko ticību teica vairāki deputāti, un es atzīstu, ka šī ir nozīmīga problēma. Patiesībā mēs šo jautājumu šonedēļ apspriedām arī Ārlietu padomes sanāksmē.

Kolēģi pieminēja arī nepieciešamību risināt jautājumu par sieviešu, bērnu, lesbiešu, geju, transpersonu un biseksuāļu tiesībām. Es sapratu visu, kas tika teikts, par atšķirīgajiem cilvēkiem un atšķirīgajām valstīm, par galveno cilvēktiesību principu, proti, — lai tās uz kādu attiektos, viņam vienkārši ir jābūt cilvēkam un ir jābūt šeit. Tādi ir cilvēktiesību kritēriji, un es vēlreiz atkārtošu, ka tieši šāda būs Ārējās darbības dienesta pieeja šim jautājumam. Cilvēktiesības ir ikviena cilvēka tiesības.

Trešais aspekts, par kuru vēlos runāt, ir dažas pēdējā laika tendences, kuru nodrošināšanā esam iesaistīti. Jo īpaši tas attiecas uz dažām mūsu darbībām starptautiskā mērogā. Starptautiskajai krimināltiesai šogad izdevās panākt, ka četras valstis atzīst un ratificē statūtus. Šis ir ļoti būtisks fakts, jo arī mēs iesaistījāmies šajā procesā — es personīgi rakstīju vēstules visu to valstu ministriem, kuras nebija ratificējušas statūtus, lūdzot to izdarīt. Šīs četras valstis atbildēja uz mūsu aicinājumu un statūtus ratificēja.

Tāpat es ANO Ģenerālās asamblejas komitejā norādīju uz to, cik svarīgi ir mēģināt panākt lielāku atbalstu moratorijam par nāvessodu. Uzskatu, ka šis ir veicamā darba pamats un neatņemama sastāvdaļa. Šis ir vispārējs mērķis, kuram mēs visi ticam un kuru īstenojot mums jābūt praktiskiem visā, ko darām.

Tātad svarīgi ir trīs aspekti — pirmkārt, nodrošināt, lai struktūras darbojas pareizi un lai to darbinieki zina un izprot savus pamatpienākumus, otrkārt, nodrošināt, lai ikviens ir iesaistīts darbā, ko veicam cilvēktiesību jomā, un, treškārt, rast veidus, kā varam mainīt situāciju.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka, manuprāt, pārskatīšanas procesā vissvarīgākais uzdevums ir mēģināt rast praktiskus un novatorus veidus, kā panākt, lai mūsu vēstījumi tiek sadzirdēti. Es vēlētos, lai mēs esam radoši darbā ar cilvēkiem dažādās valstīs, kurās tiekamies ar cilvēktiesību aizstāvjiem — es tāda esmu vienmēr. Es vēlētos, lai mēs spējam rast novatorus un radošus veidus, kā runāt par šiem cilvēktiesību jautājumiem, jaunus veidus, kas papildinātu ļoti svarīgo ierasto praksi — manis paustos vēstījumus, 27 dalībvalstu paustos vēstījumus un Eiropas Savienības iestāžu paustos vēstījumus. Es runāju par nepieciešamību rast veidus, kā izdarīt visu iespējamo, lai risinātu šīs problēmas. Es runāju par atsevišķiem indivīdiem, organizācijām un kolektīvo gribu patiesi mainīt situāciju.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētājas vietniece

  Laima Liucija Andrikienė, referente. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos norādīt, ka manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka manas runas tulkojums angļu valodā nebija precīzs, un man par to ļoti žēl. Tūlīt pēc šīs apspriedes beigām es pati iztulkošu savu runu angļu valodā un nosūtīšu visiem kolēģiem un arī Augstajai pārstāvei.

Otrkārt, es vēlos pateikties visiem kolēģiem, kas piedalījās šodienas debatēs, par atzinīgo vērtējumu un par kritiskajām piezīmēm. Kolēģiem, kuri runāja par kristīgajām minoritātēm dažādās valstīs, norādot, ka šis jautājums ziņojumā nav skarts, — Obermayr kungam un Poręba kungam — es ieteiktu cita starpā pievērst uzmanību 126. punktam. Ziņojumā ir sadaļa, kas veltīta reliģijas brīvībai, un dažos punktos ir minētas arī kristīgās minoritātes.

Noslēgumā vēlos apliecināt baronesei Ashton, ka Parlaments turpinās cieši sekot Eiropas Ārējās darbības dienesta darbībai un paudīs kritisku attieksmi gadījumos, kad cilvēktiesību jomā tiks novērota bezdarbība vai neefektīva rīcība. Šī gada ziņojumā mēs skaidri norādām, ka mūs neapmierina tas, ka ES joprojām nav skaidru kritēriju, kas ļautu izvērtēt, vai cilvēktiesību jomā īstenotās darbības ir bijušas rezultatīvas. Esam pauduši arī savu neapmierinātību ar to, ka dialogi un konsultācijas cilvēktiesību jomā nav spējuši nodrošināt progresu.

Baronese Ashton, pēc ilgstošiem centieniem Parlamentam izdevās rast kopīgu nostāju cilvēktiesību jautājumos, jo īpaši jutīgākajos jautājumos. Tas apliecina Parlamenta saliedētību, veicinot demokrātiju un aizsargājot cilvēktiesības pasaulē. Tas apliecina arī to, ka laiks, kad Parlaments tikai aplaudēja Komisijai vai Padomei, ir pagājis. Parlamentam tagad ir būtiska loma cilvēktiesību jomā. Visiem, kas šajā jomā darbojas, nāksies ņemt to vērā.

Vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šajās debatēs.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) To, ka ES vēlas paplašināt darbību cilvēktiesību jomā un ka šajā ziņojumā ir aplūkota kristīgo minoritāšu vajāšanas un diskriminācijas problēma, var uzskatīt par soli pareizajā virzienā.

Daudzās valstīs kristieši joprojām tiek nopietni vajāti, turklāt dažām no šīm valstīm ir ciešas attiecības ar ES. Minēšu tikai dažus piemērus — Ēģiptē, Irānā, Irākā un Turcijā kristieši cīnās par izdzīvošanu gan ekonomiskā, gan fiziskā ziņā.

Mums nav nepieciešami jauni amati, piemēram, iecerētais īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, lai mēs varētu aicināt vai pat piespiest šīs valstis būt iecietīgākām un aizsargāt savas minoritātes. Jauna amata ieviešana radīs nevajadzīgas izmaksas un nav garantijas, ka tā būs efektīva.

Mūsu rīcībā ir pietiekami daudz ietekmēšanas līdzekļu, kurus var izmantot saistībā ar komercinteresēm un starptautiskās tirdzniecības attiecībām. Mums ir jāveic konkrēti pasākumi. Mums ir jānodrošina, lai ES paraksta līgumus un sniedz finansiālo atbalstu tikai tad, ja ir izdarīta apņemšanās ievērot cilvēktiesības un aizstāvēt minoritātes, jo īpaši kristiešus.

Finansiāla rakstura argumenti ir vieni no ietekmīgākajiem līdzekļiem, un tos saprot visā pasaulē.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēktiesību ievērošana ir viens no demokrātijas pamatprincipiem un galvenā vērtība, kas ir Eiropas Savienības darbības pamatā. Tāpēc cilvēktiesību jautājumiem Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta darbībā ir īpaša nozīme. Gada ziņojumā par cilvēktiesībām Eiropas Parlaments vērš uzmanību uz savu apņemšanos aizstāvēt šīs tiesības visā pasaulē. Kopš 1988. gada Parlaments piešķir A. Saharova prēmiju cilvēkiem un organizācijām, kurām ir īpaši nopelni cilvēktiesību aizstāvēšanā. Šonedēļ mēs iepazīsimies ar šī gada prēmijas laureātu.

Saistībā ar ziņojumu par 2009. gadu vēlos aicināt dalībvalstis parakstīt un ratificēt visas galvenās ANO un Eiropas Padomes konvencijas par cilvēktiesību ievērošanu. Lai cīņa pret cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē būtu efektīva, mums jādarbojas kopīgiem spēkiem un atbilstīgi starptautiski pieņemtajiem likumības un kārtības principiem šajā jomā. Tāpēc Eiropas Savienībai, kura ir vadošais dalībnieks cilvēktiesību aizsardzības jomā, ir svarīgi, lai tās dalībvalstis izpildītu ar cilvēktiesībām saistītās starptautiskās saistības, kas uz tām attiecas.

Īpaši nosodāmi ir gadījumi, kad netiek ievērotas neaizsargāto bērnu tiesības. Tāpēc es atbalstu pilnīgu bērnu darba aizliegšanu un papildu līdzekļu piešķiršanu cīņai pret bērnu nodarbināšanu. Ar šausmām jākonstatē, ka 21. gadsimtā 215 miljoni bērnu visā pasaulē tiek nodarbināti piespiedu kārtā, turklāt aptuveni 115 miljoniem no viņiem nākas veikt grūto verga darbu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ekonomikas krīze pasliktina šo bērnu stāvokli.

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Man prieks, ka Eiropas Parlaments šodien pieņēma nepieciešamās sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas iesaistītas Magnitsky kunga tiesvedībā un nāvē. Krievija — valsts, kurā netiek ievērots tiesiskuma princips un kurā cilvēktiesības tiek pārkāptas ik dienas, — nav pelnījusi tādu uzmanību, kādu tai velta Francija. Tāpēc es stingri nosodu Francijas lēmumu pārdot Krievijai Mistral klases karakuģi, un paužu nožēlu par šādu rīcību.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Andrikienė kundzes ziņojums ir solis pareizajā virzienā. ES un Krievijas attiecības patiešām ir īpašas, un tādām tām arī būtu jāpaliek, tomēr tās nedrīkst kļūt neierasti īpašas. Krievijai ir jāpilda dotie solījumi ievērot cilvēktiesības un aizsargāt tās iedzīvotājus pret valstiskiem pārkāpumiem. Ziņojumā minētais Magnitsky gadījums nav vienīgais, pirms tam tika noslepkavota Politkovsaya, Estemirova un Barburova. Šie nav tikai secīgi traģiski notikumi, kurus Krievijas tiesu iestādes nespēj ietekmēt, šī ir sistēma. Tomēr Krievijas iestādes atkal un atkal apgalvo pārējai pasaulei, ka šajā reizē slepkava noteikti tiks atrasts un sodīts. Kādi ir rezultāti? Nekādi, pilnīgi nekādi! Krievijas Valsts dome pat apvainoja Eiropas Parlamentu par jaukšanos Krievijas iekšējās lietās un ar vairākiem nepatiesiem apgalvojumiem mēģināja nomelnot Andrikienė kundzes ziņojumu. Ja Eiropa arī turpmāk vēlas būt uzticama demokrātijas un cilvēktiesību aizstāve, Andrikienė kundzes ziņojums ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, neiekļaujot tajā īpašus nosacījumus attiecībā uz Krievijas pastāvīgajiem pārkāpumiem. Kanādas Parlaments jau ir pieņēmis rezolūciju, kas atbalsta ceļošanas aizlieguma piemērošanu Magnitsky lietā iesaistītajām personām un viņu bankas kontu iesaldēšanu. Mums jāseko Kanādas paraugam un jāraida Krievijai skaidrs un apņēmīgs vēstījums. Reiz tam ir jādara gals!

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – Eiropas Savienības pastāvīgie centieni cilvēktiesību aizsardzības jomā ir devuši acīmredzamus rezultātus visā pasaulē, un mums ir jāveicina šo centienu īstenošana šajā globalizācijas laikmetā. Šis process, protams, ir lēns un reizēm apnicīgs, bet, lai mēs varētu izstrādāt efektīvas stratēģijas, ir svarīgi paplašināt mūsu mērķus un ņemt vērā reālo notikumu gaitu. Vēlos paust savu atbalstu arī cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai un politikas stratēģijām, kuras nodrošinās pastāvīgu demokrātijas popularizēšanu valstīs, kurās šīs pārmaiņas vēl nav īstenotas. Ar jaunākajiem Nobela prēmijas un A. Saharova prēmijas laureātiem saistītie notikumi apliecināja, ka šo cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība ir ļoti svarīgs uzdevums un ka šie pasākumi ir solis pretī šī mērķa sasniegšanai. Parlamenta centieni popularizēt demokrātiju un aizsargāt cilvēktiesības turpina dot rezultātus, un mūsdienu globalizētajā pasaulē par pārkāpumiem mēs uzzinām daudz ātrāk. Šī informācijas pieejamība ļauj mums pārraudzīt situāciju visā pasaulē un atbilstoši reaģēt. Tāpēc mums ir jāizmanto šī iespēja un jāturpina īstenot centienus, kuru mērķis ir panākt, ka visiem cilvēkiem ir nodrošinātas pamattiesības, kuras mēs ar savu sūro darbu esam centušies nosargāt.

15. Parlamenta sastāvs: sk. protokolu

16. Jauna stratēģija attiecībā uz Afganistānu (debates)

  Priekšsēdētāja. (FR) – Nākamais darba kārtības punkts ir Ārlietu komitejas vārdā iesniegtais Arlacchi kunga ziņojums par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu (2009/2217(INI))(A7-0333/2010).

  Pino Arlacchi, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Šodien izskatīto ziņojumu Parlamenta Ārlietu Komiteja pieņēma būtībā vienbalsīgi. Šis ziņojums ir manis vadītās komandas viena gada darba rezultāts, un tā pamatā ir plašas apspriedes Kabulā un Briselē.

Ziņojums ir kā mēģinājums izskaidrot paradoksu: kāpēc Afganistānā sasniegts tik maz, neraugoties uz deviņus gadus ilgo starptautiskās sabiedrības līdzdalību? Kopš 2001. gada šajā valstī veiktas militārās operācijas, kuru izmaksas pārsniedz 300 miljardus eiro un ir prasījušas vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību, turklāt vēl vismaz 40 miljardi eiro ir izlietoti civiliedzīvotājiem — kopumā tas ir 30 reizes vairāk nekā pašreizējais Afganistānas IKP.

Neraugoties uz šīm ievērojamajām pūlēm, Afganistāna joprojām ir lielākā narkotisko vielu ražotāja. Tā joprojām ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm, un tajā lielākajai daļai afgāņu dzīve ir īsa, brutāla un nejauka, gluži tāpat kā tas bija mūsu pašu kontinentā pirms pieciem gadsimtiem. Afganistānā māšu mirstība vien ir lielāka nekā bojā gājušo skaits karā, proti, vairāk nekā 20 000 gadā, salīdzinot ar 2300. Atbilde uz šo paradoksu nav vienkārša. Te jāņem vērā ar opiju saistītās problēmas un nemiernieku spēks, tāpat kā ticība ilūzijai par drīzu militāru uzvaru, kas valdīja starptautiskās sabiedrības klātesamības sākuma gados. Turklāt ir pārvērtēta arī centrālās valdības leģitimitāte, gluži tāpat kā starptautiskā atbalsta efektivitāte valsts atjaunošanā.

Šajā ziņojumā nav mēģināts vienkāršot visus šos jautājumus. Tajā pilnībā pieņemts izaicinājums, un šis dokuments ir mēģinājums ierosināt jaunu virzību mūsu politiskajās nostādnēs. Šajā ziņojumā jautājums aplūkots no Eiropas skatupunkta. Tas nozīmē, ka afgāņu krīzes vērtējumā nav atspoguļota tikai amerikāņu perspektīva šajā jautājumā. Svarīgas ir Eiropas vērtības un principi. Tas ietekmē to, kā Afganistānas problēmu uztver eiropieši, un viņi būtībā netic militāram risinājumam, jo pirms vairāk nekā 65 gadiem mēs atteicāmies no idejas par to, ka karš un svešu zemju okupācija ir labs risinājums.

Mūsdienās ES pamatā ir nepatika pret karu, un tas atspoguļots arī šajā ziņojumā. Īpašajā jautājumā par Afganistānu ES pilsoņi kā alternatīvu spēka izmantošanai stingri atbalsta pieeju, kuras centrā ir civiliedzīvotāji. Mūsu pieeja nav naiva, tā nav ― kā tika minēts ― Venēras maigums pret Marsa spēku. Tā vietā te runa ir par saprāta spēku, par cilvēku solidaritāti, kas izmantota cīņā pret tādu krīzi, kāda ir Afganistānā, kurai nav vienkārša risinājuma un kurai nevar pieiet ar vienkāršu mentalitāti.

Šajā ziņojumā ierosināta stratēģija, kas neizslēdz piespiedu līdzekļu ierobežotu izmantošanu. Afganistānas iedzīvotāju drošība pret teroristu un noziedznieku uzbrukumiem ir priekšnoteikums attīstībai, un šis Parlaments uzskata, ka pīlāri jaunai un panākumiem bagātai stratēģijai attiecībā uz Afganistānu, gluži tāpat kā citviet, ir turpmāk minēto elementu apkopojums, proti, miera uzturēšanas pasākumi, daudzpusēja diplomātija, sarunas par iekšzemes mieru, efektīvi nabadzības mazināšanas pasākumi, demokrātisku institūciju izveide un sieviešu tiesību aizsardzība.

Es ceru, ka šeit izklāstītā stratēģija tiks rūpīgi ieviesta jaunajā sistēmā, un es izmantoju šo izdevību, lai aicinātu baronesi Ashton kundzi pievienoties Parlamentam šajos centienos.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlētos godināt Richard Holbrooke, pārliecināta diplomāta, miera veicinātāja un cilvēka, ko man bija gods saukt par draugu, piemiņu. Vēlos pateikties godājamajam Arlacchi kungam par vispusīgo ziņojumu un viņa paveikto darbu, kas pēdējos mēnešos ir veicinājis bagātīgas debates Parlamentā. No savas puses vēlos piebilst, ka ar prieku gaidu manu, viņa un pārējo kolēģu kopīgo darbu Parlamentā turpmākajos mēnešos, kad mēs ieiesim fāzē, ko es vēlētos nosaukt par būtisku fāzi mūsu attiecībās ar Afganistānu.

Kā jau Arlacchi kungs teica, problēmas, ar kurām saskaras Afganistāna, attiecas uz mums visiem. Vardarbīgs ekstrēmisms izplešas ārpus šī reģiona robežām. Afganistānā audzētas un ražotas narkotikas ir pieejamas Eiropas ielās. Nepieciešamība novērst to, ka Afganistāna kļūst par terorisma un noziedzīgu darbību miera ostu, mudina mūs līdzdarboties. Tomēr tikpat svarīgi ir veicināt labāku, drošāku un pārtikušāku nākotni Afganistānas iedzīvotājiem. Citādi risinājuma nebūs.

Reaģējot uz šīm problēmām, sākumā vēlos teikt, kā jau vairākkārt iepriekš esmu teikusi, ka Eiropas Savienība Afganistānā paredz uzkavēties ilgu laiku. Mēs esam izstrādājuši palīdzības programmu līdz 2013. gadam, kas, esmu pārliecināta, turpināsies arī pēc tam, un tagad esam palielinājuši arī palīdzības bāzi līdz 200 miljoniem eiro gadā, kas ir vairāk, salīdzinot ar 150 miljoniem eiro gadā iepriekš.

Ar šādu finansējumu mēs arī turpmāk spēsim sniegt atbalstu tādās jomās kā veselība un sociālā labklājība, kā arī pārvaldība un tiesiskums, un, lai gan mūs visus māc bažas par drošību, es uzskatu, ka mēs esam guvuši redzamus panākumus visās galvenajās sociālajās jomās.

Jau iepriekš Parlamentā esmu pieminējusi veselības jomu, kurā tagad, piemēram, 80 % iedzīvotāju ir pieejama zināma primārā veselības aprūpe, salīdzinot ar mazāk nekā 10 % 2001. gadā. Taisnība, veselības rādītāji Afganistānā joprojām ir vieni no zemākajiem pasaulē, tāpēc mums darāmā vēl ir daudz. Ņemot to vērā, mēs zinām, ka pēc ANO datiem Afganistānā ik gadus mirst par 40 000 mazuļu mazāk nekā 2001. gadā, un tas ievērojami labākas pirmsdzemdību aprūpes dēļ.

Tāpat mēs turpinām novirzīt pēc iespējas lielāku palīdzību, izmantojot Afganistānas valdības struktūras, lai tādējādi nodrošinātu to, ka afgāņi vada reformu procesu. Apmēram 50 % mūsu atbalsta tiek izplatīti ar nacionālo programmu vai trasta fondu starpniecību, kas tiešā veidā atbalsta Afganistānas valdību. Tas nāk par labu līdzekļu devēju koordinēšanai, vietējās veiktspējas veidošanai un afgāņu īpašumtiesību atjaunošanai. Turklāt tas rāda labu piemēru arī daudziem citiem līdzekļu devējiem.

Tomēr starptautisko koordināciju vienmēr var uzlabot. Mums ir jādara vairāk un labāk. Paskatoties uz to, ko dara Eiropas Savienība, manuprāt, mēs esam guvuši patiesus panākumus, kas ievērojami uzlabojās, kad aprīlī Afganistānā ieradās mūsu jaunais ES īpašais pārstāvis delegācijas vadītājs Vygaudas Ušackas.

Mūsu politiskais vēstījums ir saskaņotāks un mēs uzlabojam mūsu attīstības pasākumu koordināciju ES, izstrādājot rīcības plānu Afganistānai un Pakistānai, ko pagājušā gada oktobrī Ministru padome apstiprināja.

Ar rīcības plāna starpniecību instrumenti, ko izmantojam kopīgi un ko dažas dalībvalstis izmanto atsevišķi, tiek saskaņoti ar mūsu politikas prioritātēm ― īpaši tām, kas tika izvirzītas pēc Kabulas konferences, kurā es piedalījos jūlijā.

Mūsu centienu un pieeju saskaņošana ir šā plāna galvenais aspekts. Tajā noteiktas tās jomas, kurās mēs, Eiropas Savienība, uzskatām, ka mūsu rīcība būs visefektīvākā. Patiesi, tieši šos jautājumus pagājušajā nedēļā Briselē manā vadībā pārrunāja Eiropas Savienības attīstības ministri.

Tas būtībā mani noved pie galvenā vēstījumā, ko vēlos šodien paust, proti, par prioritāti jāizvirza mūsu esošās stratēģijas īstenošana. Stratēģiskā sistēma ir izstrādāta gan militārajā, gan civilajā sfērā.

Pagājušajā mēnesī kopā ar abiem priekšsēdētājiem es piedalījos ISAF sanāksmē Lisabonā, kurā tika panākta vienošanās par drošības pilnvaru nodošanu saskaņā ar NATO pārejas plānu. Pēdējos mēnešos esmu trīs reizes tikusies ar ģenerāli David Petraeus un, lai gan darāmā vēl ir daudz, esmu pārliecināta, ka pašreizējai stratēģijai jau ir reāla ietekme.

Kas attiecas uz civiliedzīvotājiem, jāmin sekmīgā Kabulas konference. Afganistānas valdība ir pelnījusi atzinību par jūlijā notikušā pasākuma rīkošanu un tā saturu. Tā nebija ierastā lūgumu un līdzekļu devēju solījumu sarakstu pārbaude. Drīzāk darba kārtībā galvenā uzmanība bija pievērsta tam, kā vislabāk par prioritāti noteikt mūsu esošos resursus un saistības, novirzot mūsu centienus uz saskaņotām nacionālām programmām, ko izstrādājuši paši afgāņi.

Šīs nacionālās prioritāšu programmas nobruģēja ceļu pārejai vairākos dažādos sektoros un nu mums tie jāatbalsta, un tieši to paredz mūsu rīcības plāns. Mēs visi zinām, ka ilgtspējīga militārā iziešana no Afganistānas nevar notikt, ja trūkst tāda civilā pamata stabilitātei, kas saturētu valsti. Efektīvākas valsts institūcijas, labāka pārvaldība, piekļuve pamata pakalpojumiem, taisnīgums un tiesiskums ir tikpat svarīgi kā stingra drošība.

Tāpēc mēs aktīvāk stiprināsim afgāņu spējas un strādāsim ar Afganistānas valdību, lai veicinātu efektīvu un atbildīgu valsts iestāžu izveidošanu, īpaši vietējā līmenī. Patiesi, visās jomās, kurās esam līdzdarbojušies, ― lauku attīstība, tiesībaizsardzība, robežu pārvaldība vai narkotiku tirdzniecības apkarošana ― mēs strādāsim, lai izveidotu vietējās Afganistānas iestādes, galveno uzmanību pievēršot tiesiskuma, pārvaldības un korupcijas apkarošanas veicināšanai.

Runājot par Afganistānas iestādēm, vēlos nobeigumā teikt dažus vārdus par afgāņu saistībām. Mūsu pasākumi attīstības jomā būs ilgtspējīgi tikai tad, ja Afganistānas valdība kļūs atbildīgāka un iekļaujošāka. Mums jāmudina viņi pieņemt šādu ilgtermiņa nostāju. Patlaban puse no cilvēciskās spējas valstī ir marginalizēta, tomēr piemēri citviet pasaulē liecina, ka sieviešu iesaistīšanās pārvaldības un attīstības procesos ir ļoti nozīmīga. Šis neizmantotais potenciāls pārsteidza mani, kad pagājušajā jūlijā tikos ar sieviešu grupām Kabulā. Tas arī turpmāk būs svarīgs aspekts mūsu attiecībās ar Afganistānu, neatkarīgi no tā, vai tas izpaužas kā politisks atbalsts sieviešu deputātēm jaunajā Afganistānas valdībā vai mūsu atbalsts sieviešu dalībai vietējās attīstības projektos, piemēram, labi zināmajā Nacionālās solidaritātes programmā, ko ar Pasaules Bankas starpniecību mēs finansējam kopš 2002. gada.

Noslēgumā vēlos pateikties godājamajam Arlacchi kungam par to, ka viņš šajā ziņojumā uzsvēris tik daudz svarīgu jautājumu. Es uzskatu, ka šis ziņojums tapis patiešām piemērotā brīdī, kad tik daudz likts uz spēles saistībā ar apņemšanos gan militārajā, gan civilajā jomā.

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Afganistānai vairs nav īpaši daudz iespēju.

Pirmkārt, status quo vairs nav reāla iespēja, ciktāl tas attiecas uz NATO spēkiem, kas cits pēc cita atsauc savus karavīrus no Afganistānas, lai gan mēs vēl nezinām, vai valsts spēj nodrošināt pati savu drošību.

Otrkārt, vai būtu iespējama atgriešanās situācijā, kāda bija pirms 2000. gada? Turklāt, ja mēs radīsim ienākumus teroristu tīklam, tad mēs atkārtoti ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem pakļausim valsti izturības pārbaudei.

Treškārt, vai vara būtu jāuztic mērenajiem Taleban spēkiem? Es īsti nezinu, ko par to domāju, jo neviens mums nevar pateikt, kas īsti ir mērenais Taleban. Pajautāsim afgāņu sievietēm, kuras ir izgājušas cauri ellei un ir tikko atguvušas zināmu brīvību.

Ceturtkārt, mums neatliek neviena cita iespēja, kā vien turpināt censties konsolidēt to, kas ticis sasniegts, un turpināt cīnīties par lielāku demokrātiju un labāku attīstību. H. Karzai, kurš vēlas būt šīs iespējas iemiesojums, ir pārvarējis galveno šķērsli, proti, pats sevi. Kamēr nebūs nevienas ticamas alternatīvas, šī ir mūsu vienīgā iespēja.

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šajā ziņojumā mūsu galvenā pozīcija ir ES rīcības plānā ietvertā jaunā pretnemieru stratēģija, un es pateicos Arlacchi kungam, ka viņš to saprot.

Šīs stratēģijas īstenošanai ir jāatvēl laiks saskaņā ar prezidenta B. Obama izstrādāto laika grafiku, kurā 2014. gads norādīts kā gala termiņš pilnīgai militāro un policijas operāciju afganizācijai. Pēdējais posms noteikti būs politisks, un tajā visām konflikta pusēm no Afganistānas būs jāpanāk vienošanās sarunu ceļā.

Kontakti ar Taleban ir afgāņu darīšana, tomēr tiem jāsākas tad, kad nemiernieki pārtrauks izmantot spēka pozīcijas. Ir jāpārdomā palīdzības sniegšanas veids un privāto līgumslēdzēju izmantošana, lai no tā labumu gūtu vietējie iedzīvotāji, un nekādā gadījumā nedrīkst maksāt reketa naudu vietējiem nemierniekiem par piegādes ceļu izmantošanu.

Gados jauno eiropiešu dzīvības dēļ vienādi liela uzmanība jāpievērš gan narkotikām, gan drošībai. Mēs asi iebilstam pret 71. punktu, kurā nosodīta bezpilota lidmašīnu izmantošana, kas ir neatņemams pretnemieru stratēģijas elements. Ko gan kaujas laukā domās Eiropas karavīri, ja Eiropas Parlaments nosoda šāda efektīva ieroča izmantošanu cīņā pret nemierniekiem? Es aicinu kolēģus balsot pret 71. punkta trešo daļu.

  Norbert Neuser, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, Eiropas Savienība ir iesaistījusies vairākās misijās Afganistānā. Pārāk daudz jaunu karavīru no Eiropas ir zaudējuši dzīvību Afganistānā. Ļoti daudz karavīru ir nopietni ievainoti vai cieš no garīgā stresa, ko radījis militārais dienests. Tūkstošiem civilā atbalsta sniedzēju no Eiropas ik dienas riskē ar dzīvību, lai palīdzētu veidot labāku Afganistānas nākotni. Viņiem un arī mums ir tiesības zināt, kā Eiropas saistības Afganistānā var palīdzēt rast veiksmīgu un noturīgu risinājumu un cik ilgi vēl būs nepieciešama mūsu militārā klātbūtne šajā valstī.

Kas ir jāizmaina vai jāuzlabo, kādi ir jaunās ES stratēģijas attiecībā uz Afganistānu mērķi? Mūsu pasākumiem civilās rekonstrukcijas jomā ir jābūt plašākiem. Mums beidzot jāgūst panākumi attiecībā uz afgāņu policijas spēku apmācīšanu un tiesu iestādēm. Mēs zinām, ka militāra risinājuma nebūs, tāpēc mums ir aktīvāk jācenšas rast politisku risinājumu šim konfliktam, izmantojot ES un kopējās ārpolitikas līdzekļus.

Mums ir jāparāda noteiktība un jāvirza iekšējais saskaņošanas process Afganistānā uz priekšu, kā arī jāiekļauj tajā mērenā Taleban locekļi. Lai stabilizētu situāciju, mums jāievieš sevišķas iniciatīvas, īpaši reģionālajā līmenī. Tas nozīmē arī efektīvus līdzekļus cīņā pret narkotiku ražošanu un tirdzniecību. Mūsu stratēģijā ir labi priekšlikumi. Mēs aicinām Afganistānas valdību parādīt to, ka tā grib ieviest labāku pārvaldības sistēmu, kurā nav korupcijas.

Tomēr jaunā ES stratēģija būs veiksmīga tikai tad, ja tā nebūs pasīva un aktīvi iesaistīs kaimiņvalstis. Baronese Ashton kundze, mēs ceram uz jums, mēs paļaujamies uz jums un mēs jūs pilnībā atbalstām.

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Paldies jums par to, ka pieminējāt vēstnieku Richard Holbrooke. Tā kā mēs šodien runājam par Afganistānu, viņš ir jāgodina par to, ko ir paveicis miera veicināšanā.

Pasaulei, Eiropas Savienībai un ikvienam no mums Afganistāna rada problēmas, kuras mēs salīdzinoši ātri un efektīvi varētu atrisināt, ja laiki un izmantotās metodes būtu citādas. Tā kā mēs meklējam jaunus līdzekļus, tad ir acīmredzams, ka šo problēmu nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Šis ziņojums, ko sagatavojis profesors Pino Arlacchi, Afganistānas un pasaules politikas tumšās puses lietpratējs, palīdz padarīt šos citus līdzekļus iespējamus. Neraugoties uz to, mēs katru dienu redzam, kā mirst jauni upuri, gan civilie iedzīvotāji, gan formās tērpti kaujinieki.

Šajā ziņojumā sniegts ieskats informācijā par neizmantotām ieguldījumu iespējām, humānās palīdzības neregularitāti un ļaunprātīgu izmantošanu, starptautiskā narkotiku tirdzniecības tīkla ieguvumiem, kā arī militāro vadītāju ilūzijām. Tagad ir skaidrs, ka Al–Quaeda klātbūtne Afganistānā vairs nav galvenā problēma. Tomēr tā ir problēma, kas kaimiņvalstis un reģionus ievilks cīņā pret starptautisko terorismu, kamēr vien šī cīņa turpināsies Afganistānā.

Ziņojums mūs brīdina par to, ka patiesi un ilgtermiņa risinājumi Afganistānā būs iespējami tikai tad, ja pārmaiņu procesā aktīvi un spēcīgi iesaistīsies Afganistānas varas iestādes, reliģiskie vadītāji un pilsoniskā sabiedrība; šie risinājumi saistīti ar, piemēram, cilvēktiesību, sieviešu stāvokļa un bērnu iespēju tuvināšanu tiem standartiem, kurus mēs pazīstam. Mums vairāk nekā agrāk jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi sabiedrību un valsti spēj izveidot uz tāda pamata, kas ir tuvs viņu brīvības definīcijai, viņu tradīcijām un vērtībām.

Šis ziņojums ir pieņemams mēģinājums noteikt, kādas ir galvenās problēmas un iespējamie risinājumi Afganistānā. Šis ziņojums ir pamudinājums veidot atbildīgu un radošu Eiropas Savienības politiku Afganistānā.

  Nicole Kiil-Nielsen, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Ļaujiet man izmantot šo iespēju un pateikties Arlacchi kungam par konstruktīvo gaisotni, kas valdīja mūsu darbā.

Šis ziņojums sniedz ļoti godīgu, ļoti taisnīgu analīzi par starptautisko pasākumu kļūmēm Afganistānā kopš 2001. gada. Mēs atbalstām tā galveno vēstījumu: militāra risinājuma nebūs. Šis karš izmaksā ļoti daudz. Šis karš prasa cilvēku dzīvības gan karavīru, gan iedzīvotāju vidū, un tas palīdz vienīgi spēcināt Taleban.

Vienīgais risinājums ir politisks. Afgāņi gaida patiesus ieguldījumus savas valsts attīstībā, labas pārvaldības atbalstā, tiesu sistēmas izveidē. Joprojām neskarts ir jautājums par pamattiesībām, īpaši sieviešu tiesībām.

Apvienoto Nāciju misijas Afganistānā nesenais ziņojums atspoguļo Afganistānas valdības nespēju pilnībā aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības. Citēju: „Kamēr vien sievietes un meitenes būs pakļautas darbībām, kas tām kaitē, degradē tās vai liedz tām to tiesības, Afganistānā iespējams maznozīmīgs jeb maz noturīgs progress”.

Lai aizsargātu afgāņu sieviešu tiesības, nepieciešamas ne tikai rakstiskas tiesiskas un konstitucionālas garantijas, bet, kas vēl svarīgāk, ātra un atbilstīga to piemērošana.

Nacionālajai asamblejai valstī ir maza ietekme, lielākā daļa varas ir prezidenta H. Karzai rokās. Ja vēl nav par vēlu, tad Eiropas Savienībai ir patiesi jāatbalsta dažādas iestādes, īpaši nupat ievēlētais parlaments, lai stiprinātu demokrātiju un valsts tiesiskumu.

  Struan Stevenson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pēdējo gadu esmu bijis EDSO prezidējošās valsts Kazahstānas priekšsēdētāja personīgais pārstāvis, gatavojot detalizētu ziņojumu par galvenajām vides problēmām, kas skar Centrālāziju. Esmu nosūtījis jums sava ziņojuma kopiju, baronese Ashton.

Viena no galvenajām problēmām, kas skar visu Centrālāziju, ir, protams, jautājums par pārrobežu ūdensteču izmantošanu. Kā jau jūs zināt, starp Centrālāzijas tautām, kas dzīvo augšup un lejup pa straumi, valda liela un nerimstoša spriedze saistībā ar ūdeņu izmantošanu.

Tomēr ir vēl kāds šīs problēmas aspekts, kas atklājās manis veiktās izpētes laikā un ko, manuprāt, daudzi lēmumu pieņēmēji rietumos nav pamanījuši. Afganistānas ekonomikas galvenais balsts ir lauksaimniecība, un jebkāda Afganistānas ekonomikas atjaunošana pēc konflikta nozīmēs ievērojamus ieguldījumus lauksaimniecībā, nolūkā mudināt, piemēram, zemniekus atteikties no heroīna ražošanā izmantoto magoņu audzēšanas un pievērsties granātkoku audzēšanai. Tas savukārt nozīmēs to, ka ievērojami daudz tiks izmantoti jau tā nepietiekamie ūdens resursi. Citiem vārdiem sakot, palīdzot risināt pašreizējo konfliktu Afganistānā, mēs, palielinoties akūtam ūdens trūkumam, netīši varam lejup pa straumi izveidot virkni mazu Afganistānu.

Mums jāparūpējas par to, lai jebkuras jaunas apūdeņošanas shēmas tiek pareizi izstrādātas, ar betonētiem kanāliem un rezervuāriem, kā arī pilienveida apūdeņošanas sistēmām, kādas zemnieki izmanto Spānijā. Turklāt rūpīgi jāprojektē un jābūvē arī jebkuri nozīmīgi energoapgādes projekti, kas saistīti ar hidroelektrostacijām, lai nodrošinātu to, ka tādējādi netiek radīts nekāds kaitējums lietotājiem kaimiņvalstīs lejup pa straumi.

  Joe Higgins, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Savienoto Valstu un NATO vadītais karš Afganistānā ir pilnīga katastrofa afgāņu tautai, no kuras pagājušajā gadā vien bojā gāja 30 000. Tā ir katastrofa arī tiem gados jaunajiem vīriešiem un sievietēm, kas ir spiesti pievienoties un cīnīties šajā valstī NATO un Savienoto Valstu armiju sastāvā, un no tiem jau apmēram 500 ir šogad nogalināti.

Kā Arlacchi kunga ziņojumā skaidri pateikts, deviņus gadus vēlāk ekonomiskā un sociālā situācija Afganistānā ir šausmīga. Krasi palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo nabadzībā. Kas par skandālu, ņemot vērā to, ka 300 miljardi ASV dolāru ir piedauzīgi izmantoti masu iznīcināšanas līdzekļiem un karam, kā arī šajā laikā zaudēti korupcijas valgos. ASV iebruka Afganistānā nevis lai palīdzētu afgāņu tautai, bet lai īstenotu savas ģeostratēģiskās intereses Centrālāzijā, kura, protams, ir bagāta ar enerģiju, naftu un gāzi.

Svešzemju armijas ir jāatsauc un Afganistānā esošā bagātība ir jāatņem H. Karzai valdībai, korumpētajiem saimniekiem un militārajai kliķei un ir demokrātiski jānodod zemnieku, strādnieku un nabadzīgo organizāciju rīcībā, lai šie resursi patiešām tiktu izmantoti un attīstīti tautas interesēs.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Būdams referents, kas ir atbildīgs par Eiropas Savienības pozīcijas izstrādāšanu attiecībā uz Irānu, rezolūcijā par Afganistānu galveno uzmanību esmu pievērsis Islāmiskās republikas nozīmei Afganistānas kara teritorijā.

Tomēr rezolūcijā interesantā Irānas ietekme atspoguļota tikai nedaudz un, manuprāt, maz, ņemot vērā reālo situāciju. Tomēr joprojām aktuāls ir šāds būtisks jautājums: kā Eiropas Savienība vērtē Irānas patieso ietekmi Afganistānā un kādas politiskās sekas tā paredz no šīs situācijas? Tāpēc es uzdošu Augstās pārstāves kundzei trīs jautājumus, un es gribētu domāt, ka jūs, Ashton kundze, atbildēsiet rakstiski. Arī es vēlētos saņemt konkrētas atbildes.

1. Cik lielā mērā Irānas īstenotās afgāņu bēgļu masu deportācijas destabilizē Afganistānas rietumu daļu? Šajā sakarā es domāju Nimrūzu un Heratu.

2. Vai jūs piekrītat Afganistānas oficiālajam viedoklim, ka Irāna šo deportāciju aizsegā mēģina valstī iefiltrēt ārvalstu teroristus?

3. Kādu palīdzību Eiropas Savienība sniedz Afganistānas varas iestādēm saistībā ar lielā bēgļu skaita uzņemšanu no Irānas, lai novērstu to, ka Teherāna šo delikāto humanitāro jautājumu izmanto politiski ļaunprātīgi un instrumentalizē nolūkā panākt Kabulas neatkarību un pakļaušanos politiskajam spiedienam?

  Nick Griffin (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums sagrauj britu politiskās šķiras melus par karu Afganistānā. Es nezinu neviena nevainīgā afgāņu upura vārdu, kas cietis šajā ļaunajā karā, tomēr es zinu, ka tam nav nekāda sakara ar britu interesēm. Tāpat es zinu arī to 18 drosmīgo jauniešu vārdus, kas nākuši no mana vēlēšanu apgabala un pagājušajā gadā par šo neprātu ir maksājuši ar savu dzīvību.

Kaprālis Simon Hornby no Liverpūles; virsniekvietnieks David Markland no Lankašīras; ierindnieks Sean Dawson no Stalibridžas; kaprālis Harvey Holmes no Haidas; kaprālis Terry Webster no Česteras; jaunākais kaprālis Andrew Breeze no Mančestras; jūras kājnieku kareivis Steven Birdsall no Voringtonas; jūras kājnieku kareivis Paul Warren no Prestonas; seržants Steven Darbyshire no Viganas; ierindnieks Alex Isaac no Viralas; ierindnieks Douglas Halliday no Volasi; īpašais seržants Martyn Horton no Rankornas; ierindnieks Thomas Sephton no Voringtonas; seržants David Monkhouse no Kambrijas; sapieris Darren Foster no Kārlailas; jaunākais kaprālis Jordan Bancroft no Bērnli; ierindnieks Darren Deady no Boltonas; gvards Christopher Davies no Senthelensas.

Kāds drausmīgs jaunu, drosmīgu cilvēku zaudējums!

Protams, Eiropas Savienībai nav nekādas daļas gar to, kādos karos Lielbritānijai iesaistīties vai neiesaistīties. Par to jālemj britu tautai un mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem mūsu parlamentā Vestminsterā, tieši tāpat kā mums kādu dienu būs jālemj par Blair kunga, Brown kunga un Cameron kunga sodīšanu par kara noziegumiem, jo karš Afganistānā, gluži tāpat kā karš Irākā, ir noziegums.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piekrītu referentam, ka milzīgās problēmas, kas joprojām saistītas ar Afganistānu, ir jārisina jaunā veidā, citiem vārdiem sakot, nosakot citas prioritātes salīdzinājumā ar to, kas darīts līdz šim.

Tāpat kā viņš, arī es esmu gandarīts par to, ka Afganistānas prezidents H. Karzai ir izvirzījis mērķi ar 2014. gadu sākt jaunu periodu, kurā militārās operācijas visās dažādajās provincēs veiks tikai Afganistānas Nacionālie bruņotie spēki, un par Afganistānas valdības apņemšanos pilnībā uzņemties atbildību par savu drošību.

Tomēr tam nevajadzētu nozīmēt to, ka starptautiskā sabiedrība pamet Afganistānu. Tā vietā partnerība ar Afganistānu ir visos veidos jāpadara spēcīgāka. Visupirms mums ir jāveicina ieguldījumi ekonomikā, jo tas patiešām nozīmētu ieguldījumus valsts stabilitātē. Tas jādara pareizi, citiem vārdiem sakot, izstrādājot tādu sadarbības modeli, kas balstīts uz iekļaujošu dialogu starp sociālajām organizācijām un vietējām iestādēm.

Tomēr, kā jau ziņojumā pareizi teikts, galvenā problēma ir saistīta ar to, ka Afganistānā nevar būt stabilitātes vai miera, ja valsts visupirms pati nespēj garantēt savu pilsoņu drošību.

Šajā sakarā es aicinu referentu Arlacchi kungu ― varbūt ierosinot mutisku grozījumu ― pārskatīt panta daļu par bezpilota lidmašīnām uz vietas un padarīt to operatīvāku. Citiem vārdiem sakot, viens ir pateikt, ka „izmantot bezpilota lidmašīnas ir aizliegts”, un kas cits pateikt, ka „mēs ierobežosim šā tehnoloģiskā instrumenta izmantošanu, ciktāl tas iespējams”, un pēc tam, iespējams, piebilst: „Lai tādējādi nekaitētu civiliedzīvotājiem.” Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim kompromisu, es uzskatu, ka Arlacchi kungam ir gan nepieciešamais vērīgums, gan resursi. Mēs viņu labprāt atbalstīsim šajā darbā.

  Kristian Vigenin (S&D). - (BG) Priekšsēdētājas kundze! Iespējams, ka šodien mēs pārrunājam vienu no svarīgākajiem ziņojumiem par ārpolitiku un drošību 2010. gadā. Es vēlos sveikt Arlacchi kungu par viņa centieniem un sasniegtajiem rezultātiem. Par mūsu pašreizējās Afganistānas politikas rezultātiem mēs varam spriest pēc šokējošajiem skaitļiem, kas norāda uz pieaugošo zīdaiņu mirstību, mūža ilguma samazināšanos un pieaugošo analfabētu skaitu, un nabadzību. Salīdzinājumam: piecas kara dienas izmaksā tikpat, cik nabadzības izskaušana, viena kara nedēļa izmaksā tikpat, cik 6000 skolu. Es apzinos, ka šāda veida salīdzinājumi nav tik vienkārši uztverami, tomēr tie dod kādu ideju par to, kādā neziņā mēs patlaban atrodamies. Tajā pašā laikā daudzos ziņojumos norādīts uz nopietnām nepilnībām, naudas piesavināšanos un korupciju attiecībā uz starptautiskās palīdzības izplatīšanu. Kopš 2002. gada Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vien ir atvēlējušas vairāk nekā 8 miljardus eiro bez jebkāda redzama rezultāta.

Ne mazāk satraucoši ir tas, ka Afganistānas policijas spēku rekrūšu atlase un apmācība neatbilst pat minimālajiem standartiem: 90 % policijas spēku ir analfabēti un viena piektā daļa ir narkomāni. Es to pieminu tāpēc, ka mēs nevaram runāt par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu, ja mēs neatveram acis un nepaskatāmies uz reālo situāciju. Vieglu risinājumu vai recepšu nav, tomēr mēs mudinām ikvienu apzināties to, ka iespējams ir vienīgi politisks risinājums, tāds, kurā uzsvērta spēcīga Afganistānas iestāžu un pilsoņu iesaistīšanās savas valsts attīstībā, kas ilgtermiņā spēs radīt stabilus priekšnosacījumus opija ražošanas apturēšanai un nabadzības izskaušanai.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Visupirms vēlos pateikties Arlacchi kungam, kurš ir paveicis lielisku darbu šīs stratēģijas sakarā. Manuprāt, te izcili atspoguļoti ne tikai tie izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies, bet arī kļūdas, kuras esam līdz šim pieļāvuši. Es ceru, ka šis dokuments dos mums kādu mācību, lai mēs varētu uzlabot savu darbību Afganistānā.

Ir daži elementi, kurus ir vērts apsvērt detalizētāk. Visupirms pastāv nedaudz radikālā, tomēr svarīgā ideja par nopietnu sarunu risināšanu ar tā dēvētajiem „mērenajiem Taleban”. Tas noteikti ir vienīgais risinājums. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka daudziem no mums patlaban ir grūti pateikt, kas īsti ir mērenais Taleban un kuri ir tā locekļi. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir iemesls uzsākt debates par šo jautājumu, un es domāju, ka nesenie notikumi ir apliecinājuši, ka tas nevienam no mums nav īsti skaidrs.

Kāds cits jautājums, par kuru vēlos runāt, ir saistīts ar naudu, kas tiek piešķirta palīdzībā, un to, kā šī nauda tiek izplatīta. Manuprāt, tas ir labi, ka mēs saņemsim drosmi un nākotnē naudu novirzīsim caur Afganistānas valdības budžetu. Galu galā tas droši vien ir vienīgais iespējamais rīcības veids, lai gan, manuprāt, tam jāvelta pienācīga vērība. Tāpat mums ir iemesls parādīt mūsu vēlētājiem savās dalībvalstīs, ka mēs šo visu uzraugām un ka palīdzību diezko nevarēs izmantot nepareizi.

Visbeidzot, manuprāt, ir labi, ka ir pieminēta Pakistānas loma, jo arī tas ir būtiski. Manuprāt, mēs visi esam par to vienisprātis. Šajā sakarā starptautiskās sabiedrības loma ir ļoti nozīmīga, lai piespiestu Pakistānu darīt to, kas tai būtu jādara.

Noslēgumā vēlos teikt, ka es nāku no valsts, kurā pašreizējā situācijā debates par Afganistānu saistās vienīgi ar jautājumu par to, vai Somijas karavīriem palikt tur vai nē, un tas nav konstruktīvi. Netiek diskutēts par šā jautājuma būtību, vienīgi par to, vai karavīriem tur atrasties vai nē. Tas pats attiecas, piemēram, uz mūsu kaimiņzemi Zviedriju, tāpēc tādas iniciatīvas kā šī nopietnā stratēģija ir pamatots devums turpmākajām debatēm.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms četriem gadiem es biju novērotājs Palestīniešu pašpārvaldes vēlēšanās, un es patiešām runāju par Palestīniešu pašpārvaldi. Atceros, kādu iluzorisku atzinumu toreiz pauda viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem Eiropas Parlamentā. Šis cilvēks man teica: „Ko tu, Hamas ļaudis būtībā ir jauki, kulturāli un draudzīgi cilvēki. Varbūt mums vajadzētu uzsākt sarunas ar viņiem?” Šodien es dzirdu to pašu. Es dzirdu, ka mums varbūt vajadzētu vest sarunas ar mēreno Taleban. Vienīgi rodas jautājums ― kas tad ir mērenais Taleban un vai šis jēdziens nav pārāk stiepts? Es būtu piesardzīgāks, izvēloties šādu virzienu.

Ir skaidrs, ka Afganistānā bojā iet ļoti daudz karavīru, tostarp karavīru no manas valsts Polijas. Pārāk daudz ir šo bojā gājušo karavīru, mūsu stratēģija ir pārāk dārga un NATO stratēģija ir apšaubāma. Tomēr es nenoraidītu šo ideju pilnībā, aizmirstot par to, kas tajā ir labs, un es izsaku brīdinājumu par dialogu ar cilvēkiem, kuru mērķi patiesībā ir pilnīgi pretēji mūsu mērķiem.

  Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es apzinos, ka Arlacchi kungs labi pazīst Afganistānu. No visiem šīs asamblejas locekļiem, viņš, visticamāk, ir viens no tiem, kuri šo valsti un sarežģīto reģionu pazīst vislabāk.

Tomēr runāsim skaidru valodu; šis teksts tā pašreizējā redakcijā, izvirza kādu nopietnu problēmu. Es nepiekrītu visiem locekļiem, kuri apmierinātībā uzsit sev uz pleca par šo dokumenta redakciju, un es pateikšu kāpēc.

Manuprāt, šā teksta lielākā nepilnība, visupirms, ir tā, ka ar to mums, rietumniekiem, liek par katru cenu uzņemties atbildību par Afganistānas nedienām. Došu trīs piemērus. Pirmkārt, Arlacchi kungs raksta, ka veselības apstākļi ir pasliktinājušies gandrīz nevilšus kopš brīža, kad mēs tur ieradāmies. Pārsteidzoši. Ashton kundze apgalvoja tieši pretējo. Neviens to nepamanīja.

Otrkārt, B apsvērumā, palasiet to, dāmas un kungi, teikts, ka rietumu spēki ir okupētājspēki. Tās dalībvalstis šajā asamblejā, kas ir piedzīvojušas okupāciju, zina, ko šis vārds nozīmē.

Treškārt, 71. punkts par bezpilota lidmašīnu izmantošanu — dāmas un kungi, pirms diviem gadiem, kā militārais ārsts, es biju virsnieks Afganistānā. Es ārstēju vācu, britu, poļu, itāļu, franču, sabiedroto afgāņu karavīrus. Es ārstēju pat Taleban kaujiniekus. Varu jums pateikt, ka, ja rīt mūsu karavīriem pateiksiet: „Jūs nevarat izmantot bezpilota lidmašīnas”, tad tikpat labi varētu pateikt: „Sazinieties ar ienaidnieku, riskējiet!” Es nezinu vai tā ir mūsu ― politiķu ― atbildība teikt šādus vārdus mūsu vīriem.

Es nevērtēju situācijas sarežģītību par zemu. Es zinu, ka karš ir cietsirdīgs, tomēr es uzskatu, ka mums ir jāaptur šis pretmilitārisms, šis vienkāršotais pretamerikānisms, šī rietumu spēku paššaustīšana, kas padara tos par visu afgāņu nedienu izraisītājiem.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka viss ir daudz vienkāršāk. Ienaidnieks ir Taleban, nevis amerikāņu vai rietumu spēki. Tas viss ir ļoti komplicēti, tomēr mums jābūt piesardzīgākiem attiecībā uz to, kā mēs šīs lietas pasniedzam.

  Thijs Berman (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pievienoties Ashton kundzei un godināt Richard Holbrooke. Es apbrīnoju viņu saistībā ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru, es viņu reiz satiku kādās brīnišķīgās vakariņās Briselē, un viņš uz mani atstāja lielu iespaidu.

(NL) Priekšsēdētājas kundze! Nevienas galvenokārt militāras stratēģijas īstenošana negūs panākumus Afganistānā. Mūsu karaspēka daļu skaits tur ir palielināts no 20 000, kāds tas bija 2001. gadā, līdz 150 000 patlaban un, neraugoties uz to, nedrošība ir kļuvusi tikai lielāka.

Aizvien vairāk tiek ziņots par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem, mirušiem karavīriem un koalīcijas armiju, kuru aizvien vairāk afgāņu uzskata par okupētājspēku; es ceru, ka mans kolēģis Juvin kungs man piedos, ka to tā saku.

Stratēģijas pamatā vajadzētu būt valsts atjaunošanai, vietējai pārvaldībai, tiesu iestādēm, izglītībai, veselībai, tostarp attiecībā uz sievietēm, un lauku attīstībai bez opija. Koalīcijai vajadzētu nopietni uztvert pašai savus principus. Esam dzirdējuši skaistus vārdus par korupcijas apkarošanu, tomēr nekas nav darīts sakarā ar korupciju ap prezidenta pili un tajā. Tādējādi afgāņi tiek pievilti, un tam ir jāmainās.

Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Afganistānas policijas pūles korupcijas novēršanā, un ir jānodibina prokuroru amats. Afganistānā nevar nebūt uzticamas administrācijas.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ja situācija Afganistānā netiks stabilizēta, tad nebūs iespējams izveidot efektīvu palīdzības programmu Afganistānai. Šo pasākumu galvenajam pīlāram jābūt drošības garantam un uzvarai cīņā pret nemiernieku spēkiem. Tāpēc ir jāpalielina Eiropas valstu saistības NATO misijas ietvaros un jāstiprina Eiropola spēki, kas, kā mēs zinām, vēl nav sasnieguši skaitlisko sastāvu, par kuru tika paziņots. Tāpat ir svarīgi atraut Taleban spēkus no to bāzēm Pakistānā un Pešavarā.

ASV Valsts departaments savā ziņojumā norāda, ka narkotiku tirdzniecība ir nozīmīgs avots partizānu operāciju finansēšanā. Tā ir vēl viena joma, kurā jādarbojas Eiropas Savienībai, palielinot pieejamos fondus, lai mudinātu zemniekus pārtraukt magoņu audzēšanu. Es nedomāju, ka ziņojumā minētā ideja par atbalstu ģenerāļa D. H. Petraeus programmai ir attaisnojama. Fondi ir jāapgūst reģionālā līmenī, savukārt pārvaldei jābūt centrālai. Turpmāka Afganistānas šķelšana var izraisīt valsts „somalizāciju” un sadalīšanu karojošo cilšu starpā.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Stāvoklis Afganistānā starptautiskajai sabiedrībai ārkārtīgi rūp, ne tikai tāpēc, ka tur atrodas militārie spēki, bet arī tāpēc, ka spēki ir izvietoti un tiks izvietoti arī nākotnē, kā rezultātā būs teroristu uzbrukumi un problēmas starptautiskajai sabiedrībai. Patiesība ir tāda, turklāt mums tā jāpieņem, ka jau kopš 14. gadsimta Afganistānā ir bijuši šāda veida spēki, fundamentālisti un teroristi.

Baronese Ashton, pirms divdesmit četriem gadiem šis Parlaments balsojot pieņēma ziņojumu, ko sagatavoja Izmeklēšanas komiteja par narkotikām, un šajā ziņojumā bija atsevišķa sadaļa par Afganistānu un prognozes par pašreizējo situāciju, kas diemžēl ir izrādījusies patiesa. Narkotiku problēmu nevar apslāpēt ar labību. Praksē ANO labības audzēšanas programma nav izrādījusies veiksmīga. Afganistānā ražotais opijs, kas (kā apgalvo speciālisti) esot vislabākais, ir pamats visu darbību finansēšanai Afganistānā, Pakistānā un citviet.

Tāpēc tā ražošana ir jāizskauž, tomēr, kas ir vēl svarīgāk, kā jau jūs minējāt, ir nepieciešami attīstības pasākumi, pasākumi veselības jomā, zīdaiņu mirstības samazināšanā; citiem vārdiem sakot, mums šiem cilvēkiem ir jāparāda tāds modelis, kas viņiem patiks, ko viņi iemīlēs un pēc kura vēlēsies dzīvot turpmāk savas dzīves kvalitātes uzturēšanai, ko viņi varēs saskaņot ar savu dzīves uztveri. Protams, šāds modelis palīdzēs sievietēm, jo stāvoklis, līdz kuram Taleban ir pazeminājis sievietes, ir milzīga problēma. Jau tagad sievietes musulmaņu valstīs atrodas šausmīgā situācijā un ir pakļautas briesmīgam spiedienam. Šeit situācija ir vēl ļaunāka. Baronese Ashton, Eiropas Savienībai ir tur jāpaliek, un jums arī turpmāk ir jāiejaucas, saglabājot eiropeiskumu, kā jau jūs pati minējāt.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Richard Holbrooke, kuram arī es vēlos izrādīt godu un cieņu, pirms nāves teica, „Mums ir jāaptur karš Afganistānā”. Šī valsts ir ļoti nozīmīga Eiropas un pasaules drošībai, un tāpēc, kā ļoti labi teikts Pino Arlacchi ziņojumā, mums ir jāizlabo pieļautās lielās kļūdas, investējot „afganizācijā” un vēršot galveno uzmanību uz afgāņu tautas drošību, kas nozīmē arī tur esošo ārvalstu spēku atbildību aizsargāt.

Nemānīsim sevi: tiesiskumu un demokrātiskas iestādes nevar izveidot korumpēta militārā kliķe, kurai iedzīvotāji neuzticas. Kara izbeigšana Afganistānā ir atkarīga arī no tā, kā demokrātiski ievēlētā valdība pārvaldīs savas kaimiņzemes Pakistānas militāro spēku, kas ir kodolvara, turklāt nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL). Ja viņi beigs bāzt galvu smiltīs šo svarīgo politisko jautājumu sakarā, tad eiropieši Eiropas Savienībā un NATO varēs palīdzēt pārtraukt karu Afganistānā, kā arī nokāpšanu ellē Pakistānā.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es pievienojos Richard Holbrooke pieminēšanā.

Ja šo ziņojumu būtu sagatavojusi mana politiskā grupa, tad mūsu pieeja, neapšaubāmi, būtu pilnīgi citādāka nekā Arlacchi kungam, lai gan es pateicos viņam par degsmi, ar kādu viņš tik ilgi ir sekojis līdzi Afganistānas lietai.

Daļēji tāpēc, ka mūsu politiskā grupa iesniedza vairāku un būtiskus grozījumus, šis ziņojums vairs nav tik ideoloģisks un tajā var saskatīt kritiskos punktus, ar kuriem esam saskārušies šajos deviņos gados, kā arī saskatīt pozitīvos punktus un efektīvākās attīstības līnijas, pa kurām virzīties, lai Afganistānas varas iestādēm palīdzētu atgūt pilnīgu suverenitāti.

Lai gan ar militāru atbildi vien patiešām nepietiek, mums vēlreiz jāuzsver, ka, no vienas puses, pēdējos mēnešos ir gūti būtiski militāri panākumi ― atliek tikai padomāt par operācijām Almondo un Kandahāras provincēs ― un, no otras puses, vēl asākas darbības pret nemierniekiem ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai nomierinātu Taleban spēkus, ar kuriem mēs vēlamies sēsties pie sarunu galda.

Mēs varam tikai lepoties ar šo militāro iesaistīšanos, kas ir prasījusi tūkstošiem jaunu karavīru upuru no Starptautisko drošības atbalsta spēku kontingenta, starp kuriem ir arī daudzi eiropieši un daudz jaunu cilvēku no manas valsts, jo šīs nav tikai militāra rakstura saistības, bet arī tādas, kas attiecas uz atjaunošanu. Mēs šajās nelaimīgajās zemēs nogādājam skolas, tiltus un būvdarbus, kas palīdzēs attīstīt izpostītās teritorijas.

Neraugoties uz rastajiem kompromisiem, es uzskatu, ka ziņojumā joprojām ir daži kritiski punkti, īpaši tas, kas tika jau minēts par bezpilota lidmašīnu izmantošanu. Es uzskatu, ka tā ir nopietna kļūda atklāti liegt sev iespēju izmantot šo rīku, kas ir izrādījies ļoti noderīgs dažās valsts ziemeļaustrumu teritorijās, kur ir grūtāk atrast un sakaut Taleban spēkus.

Es ceru, ka referents uzskatīs par piemērotu pārdomāt šo punktu, pretējā gadījumā es pievienošos savai grupai un balsošu pret ziņojumu.

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sveikt Arlacchi kungu šā drosmīgā ziņojuma sakarā.

Šodien, kad mēs pienācīgi pieminam diplomātu Holbrooke kungu un to, ko viņš ir panācis miera labā, īpaši Balkānos, ļaujiet man citēt viņa paziņojumu par naudu, kas izmantota narkotiku tirdzniecības apkarošanai Afganistānā (1,61 miljards ASV dolāru). Citēju:

„Visnejēdzīgākā un neefektīvākā valdības programma, kādu esmu redzējis.”

(SL) Citāta beigas.

Gluži tāpat kā šie neveiksmīgie desmit kara gadi Afganistānā. Man nav laika, lai sāktu runāt par to, kāpēc mēs iekritām G. Bush administrācijas lamatās, tomēr tā ir taisnība, ka mūsu pilsoņi gaida, ka mēs beidzot pārtrauksim šo neprātu, kas mums ir izmaksājis vairāk nekā 300 miljardus eiro un neskaitāmas cilvēku dzīvības. Lai gan toreiz 2001. gadā bija tādi, kas ar lielu entuziasmu devās karā, tagad ir pienācis laiks uzņemties grūto risku panākt mieru. To no mums gaida mūsu pilsoņi. Viņi gaida arī politisku risinājumu un vēlas, lai mēs mazāk paļaujamies uz militāru risinājumu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīta, ka šā ziņojuma sakarā Ārlietu komitejā politiskās grupas ir panākušas vienprātību. Rezultātā izstrādātais teksts ir pārliecinošāks nekā sākotnējais priekšlikums.

Pēc deviņus gadus ilgušās starptautiskās sabiedrības līdzdalības Afganistānā situācija joprojām ir ievērojami jāuzlabo. Sociāli ekonomiskie un drošības rādītāji nav redzami uzlabojušies, un lēmumi bieži tiek pieņemti, Afganistānas pusei nepietiekami iesaistoties šajā procesā. Tāpēc es neuzskatu, ka trūktu struktūras vai instrumentu. Patiesībā mums ir nepieciešams stratēģiskais plāns, kas ir saskaņā ar mūsu saistībām attiecībā pret Afganistānu. Kopā ar NATO ES ir jāuzņemas tās loma vadīt starptautisku pasākumu ar mērķi attiekties pret Afganistānu kā pret suverēnu valsti. Man jāuzsver, ka vienīgais politiskais un diplomātiskais risinājums ir palielināt Afganistānas valdības iesaistīšanos. Šajā sakarā, manuprāt, viens no ziņojuma galvenajiem elementiem ir atbalsts, kas pausts jaunajai pretnemieru stratēģijai.

Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme iezīmēja ieiešanu pārejas posmā, kas ietver pakāpenisku drošības pilnvaru nodošanu Afganistānas spēkiem līdz 2014. gadam. Pildot saistības, ko mana valsts uzņēmās misijas sākumā, tā neatsauks savus karavīrus līdz brīdim, kamēr Afganistānas teritorija nebūs pilnībā droša. Šajā sakarā man jāpiemin Krievijas nozīmīgais ieguldījums, piekrītot tam, ka mūsu karavīri un aprīkojums šķērso Krievijas teritoriju.

Noslēgumā vēlos uzsvērt to, ka, tiklīdz pāreja būs sākusies, Starptautisko drošības atbalsta spēku karaspēks, kas pabeigs operāciju, būs jāpārvieto uz tām teritorijām, kurās drošības situācija joprojām nebūs skaidra. Šis pasākums ir sevišķi svarīgs Rumānijas karaspēkam, kas izvietots Afganistānas dienvidu daļā. Neraugoties uz ISAF operācijās gūtajiem panākumiem, šis reģions joprojām būs nestabils.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Visupirms vēlos teikt, ka atbalstu sava kolēģa Juvin kunga iepriekš pausto viedokli, un es vēlētos sākt savu runu ar to, ka man ir žēl, ka ziņojuma nosaukumā nav vārdu „Eiropas Savienība”. Es nedomāju, ka mums jārunā visas pasaules sabiedrības vārdā, bet gan tikai Eiropas Savienības vārdā. Tāpēc esmu centies uzsvērt to arī grozījumos, kurus iesniedzu. Tas, protams, nenozīmē to, ka mums ir jāignorē sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem, īpaši, kā teica mans kolēģis Juvin kungs, ar Savienotajām Valstīm.

Es nedomāju, ka patlaban ir kāda liela nepieciešamība pievērsties pilnīgi jaunai stratēģijai. Manuprāt, ir labāk īstenot to stratēģisko vīziju, kas tika izvirzīta NATO augstākā līmeņa sanāksmē Bukarestē pirms diviem gadiem. Es nedomāju, ka runa ir par jaunas stratēģijas izstrādi, bet gan par konsekventumu attiecībā uz šo stratēģisko vīziju.

Mums, protams, ir jāatzīst tās kļūdas, ko Afganistānā pieļāvusi militārā koalīcija, un mums no tām jāmācās. Tomēr mēs nedrīkstam kļūdīties un uzskatīt, ka situācija pirms mūsu intervences bija rožaina. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, mums ir jānorāda, ka viens no mūsu stratēģijas Afganistānā mērķiem ir atbrīvoties no Taleban grupējumiem šajā valstī.

Tomēr mums ir jāizceļ arī intervences pozitīvie aspekti, īpaši D. H. Petraeus plāns. Mūsdienās Afganistānā sievietēm ir vairāk tiesību, vairāk bērnu mācās skolā, ir atvērtas vairākas rūpnīcas un tiek būvēti vairāki ceļi. To var izskaidroti ar to, kā mēs esam darbojušies šajā valstī. Tādu pasākumu īstenošana, kas paredzēti civiliedzīvotājiem, piemēram, izglītības vai nabadzības izskaušanas programmas, kā arī rekonstrukcija un attīstība ir svarīgi soļi miera nodrošināšanā Afganistānā.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt to, ka ir nepieciešama pragmatiska vīzija, kā ierosināja mana politiskā grupa. Neaizmirsīsim, ka par Arlacchi kunga ziņojumu ir iesniegti vairāk nekā 400 grozījumi.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos īsi pateikt trīs lietas.

Pirmkārt, pretēji tam, kas tika minēts, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama pašai sava stratēģija. Afganistānā atrodas mūsu vīri, karavīri, karaspēks, kas tur ir nodarbināts, mums ir resursi, ievērojami resursi, ko mēs esam nodrošinājuši, un mums ir jābūt pašiem savam viedoklim šajos jautājumos.

Otrkārt, es uzskatu, ka starptautiskās sabiedrības naudai pilnīgi noteikti ir jādod labums afgāņiem. Diemžēl 10 gadus tā nav noticis, un tam mēs ik dienas varam gūt apliecinājumu tur uz vietas. Manuprāt, daļēji tā, iespējams, ir nevalstisko organizāciju un humānās palīdzības organizāciju atbildība. Varbūt ziņojumā tas nav pietiekami skaidri pateikts, bet es baidos, ka tas lielā mērā ir arī valdības korumpētības dēļ un tādas valdības dēļ, kura, man jāatzīst, nav ne pārāk taisnīga, ne efektīva.

Treškārt, jautājums par politisko dialogu. Vairākus gadus ir bijuši mēģinājumi uzsākt šādu dialogu ar Taleban. Tas nav nekas jauns. Es personīgi uzskatu, ka dialogs ir nepieciešams. Tomēr es domāju, ka tas būs ļoti grūts, jo, protams, būs ļoti sarežģīti uzturēt dialogu laikā, kad mēs atrodamies nespēka pozīcijā un aktīvi tiek runāts par karaspēka izvešanu.

  Giovanni Collino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tagad, kad vairāki grozījumi ir apstiprināti, mēs piekrītam Arlacchi kunga ziņojumam un tajā uzsvērtajām prioritātēm attiecībā uz Afganistānas attīstību nākotnē. Īpaši svarīgi politiskās un militārās stratēģijas galvenie punkti, kas ir apstiprināti, ir caurskatāma finansiālās palīdzības sistēma, vietējo policijas spēku apmācība, cīņa pret narkotiku tirdzniecību un starptautiskās palīdzības koordinācija.

Ir vēlreiz jāuzsver nepieciešamība nodrošināt kontroli un stabilitāti šajā reģionā, lai vājinātu Taleban spēku darbību un atjaunotu miera procesus. Noslēgumā vēlos uzsvērt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ieguldījumu kopīgā teksta sagatavošanā, un es vēlos apliecināt cieņu arī Starptautisko drošības atbalsta spēku karavīriem par viņu pūlēm un upuriem klātienē šajā valstī, aizstāvot brīvību un vietējos iedzīvotājus.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, armijas nevar nest mieru un labklājību, un tas attiecas arī uz Afganistānu.

Mums vajadzētu padomāt par to, ka, kamēr daži mūsu kolēģi, galvenokārt no EPP grupas, satraucas par to, vai mēs atbalstīsim kādu konkrētu lidaparāta tipu ― es neesmu eksperte militārajā jomā, un man nav ne jausmas, par ko īsti ir šīs debates, ― tā vietā, manuprāt, mums vajadzētu daudz lielāku uzmanību pievērst tam, kas teikts Arlacchi kunga ziņojumā, jo tas ir svarīgi. Viņš runā par sieviešu un bērnu situāciju tajā valstī. Mums noteikti vajadzētu lielāku uzmanību pievērst tam, kā atbalstīt sieviešu nediskriminēšanu un cīņu pret diskrimināciju. Mums vajadzētu lielāku uzmanību pievērst arī tam, ka Afganistānā ļoti daudz bērnu, piemēram, nav iespējas apmeklēt skolu un ļoti daudz cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Manuprāt, ja mums neizdosies atbalstīt projektus izglītības un veselības jomās un ja mēs turpināsim ieguldīt līdzekļus nolūkā rast šim konfliktam militāru risinājumu, tad mēs negūsim nekādus panākumus.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Arlacchi kunga ziņojuma pamatā ir rūpīgi veikta izpēte, un tas ir informatīvs. Nelielu kritiku vēlos paust tam, ka viņš, šķiet, apraud to, ka Afganistāna nav liberāla demokrātija, ko vada Zaļo un Liberālo demokrātu koalīcija Braitonā.

Afganistānas šausmu stāsts ir saistīts ar 346 britu karavīru, vēl vairāk sabiedroto karavīru un tūkstošiem nevainīgu afgāņu bojāeju. Šajā laikā palielinājusies arī zīdaiņu un māšu mirstība, un samazinājies mūža ilgums. Viņš mums stāsta, ka 2001. gadā Afganistānā neaudzēja nevienu magoni, turpretī tagad, pēc deviņus gadus ilgušā konflikta un sabiedroto līdzdarbības, Afganistāna nodrošina vairāk nekā 90 % heroīna Eiropā.

Norādīt, ka pastāv zināma sieviešu diskriminācija, nozīmē parādīt lietas nedaudz neproporcionāli. Atbilde uz to ir mūsu karaspēka atbalstīšana, pārtraucot karadarbību un pārvedot mūsu karavīrus mājās, lai viņi varētu aizsargāt mūsu pašu cilvēkus pret pašu mājās augušiem, tomēr ievestiem teroristiem.

  Norica Nicolai (ALDE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan jautājums par sievietēm un bērniem neapšaubāmi ir svarīgs, vēl nozīmīgāka ir Arlacchi kunga ziņojuma skaidrība. Ar to es domāju, starptautiskās iejaukšanās leģitimitāti Afganistānā, kas šajā ziņojumā ir norādīta un netiek apšaubīta. Tomēr dabiski un politiski atbildīgi būtu pārrunāt šīs iejaukšanās efektivitāti. Iemesls ir tāds, ka, neņemot vērā sentimentalitāti, iejaukšanās, kas ilgst 10 gadus, var mest ēnu uz politiskā lēmuma efektivitāti šajā jautājumā. Manuprāt, ikviens no mums ir atbildīgs to cilvēku priekšā, kuri mūs ir ievēlējuši, un mūsu uzdevums ir rast atbildi šajā jautājumā.

Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma skaidrību arī tāpēc, ka tajā minēti tādi jautājumi, kurus parasti vairāku iemeslu dēļ izvairās apspriest. Manuprāt, šis ziņojums ir tikai sākuma punkts. Mums jābūt drosmīgiem un regulāri jāanalizē un jānovērtē mūsu rīcība, jāatzīst pieļautās kļūdas, un, kad esam tās pieļāvuši, jārod citi risinājumi. Tāda ir atbildīga un demokrātiska rīcība.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! No pieredzes mēs zinām, ka atbalsts ar ārējas iejaukšanās starpniecību dod labumu tikai tad, ja lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta šādu ārēju atbalstu. Mēs vairākus gadus esam līdzdarbojušies Afganistānas lietās un nu redzam, ka afgāņi mūs nesaprot, nevēlas mūsu palīdzību un nesaprot mūsu civilizāciju vai kultūras vērtības.

Slovākiem ir kāds teiciens: „Tam, kurš padoma nepieņem, palīdzēt nevar”. Es negribētu teikt, ka afgāņiem nav iespējams palīdzēt, tomēr es nevaru balsot par metodēm, kas ir neapšaubāmi spēcīgas un vardarbīgas. Mums galvenokārt vajadzētu domāt par to, kā izmainīt savu palīdzību un kā strukturēt to, lai tā atbilstu afgāņu tautas vajadzībām.

Es uzskatu, ka mums patiešām pakāpeniski ir jāatsauc savi bruņotie spēki un vara jānodod vietējai administrācijai un vietējiem politiķiem, un tad ar vietējo politiķu starpniecību jāpalīdz Afganistānas iedzīvotājiem tādā veidā, ko viņi var identificēt ar mūsu civilizācijas vērtībām un saprast mūs, un tad varbūt gribēs un spēs pieņemt mūsu palīdzību.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Mums ir spēcīgas ilgtermiņa saistības pret stabilu pašregulējošu Afganistānu, kas spēj novērst teroristu patvērumu atkārtotu izveidošanos šajā valstī, un tās ir atkārtoti izvirzījusi gan ES, gan NATO. Tomēr, tieši tāpēc, ka mūsu saistības ir ilgtermiņa saistības, es paredzētu vismaz trīs būtiskus izaicinājumus.

Pirmkārt, tas valsts modelis, ko mēs nodrošinām Afganistānai, neiederas afgāņu tradīcijā. Tā kā afgāņiem ir jāpielāgojas, arī mums vajadzētu to darīt, palīdzot viņiem izveidot sasniedzamu valsts modeli, kurā apvienots gan modernais, gan afgāņu tradīcija.

Otrkārt, drošības situācija ir tāda, ka, iespējams, arī turpmāk būs nepieciešama mūsu starptautiskā militārā iesaistīšanās vēl pēc 2014. gada, kad vadību pārņems afgāņi. Mums jābūt gataviem nopietni pārdomāt, vai pagarināt šo gala termiņu vai cīnīties ar sekām.

Visbeidzot, trešais izaicinājums radīsies, kad zudīs mūsu sabiedrības pacietība, kas varētu likt mums saīsināt pašreizējo laika grafiku, lai mums nevajadzētu vienkārši paziņot par uzvaru un doties mājup. Tas iznīcinātu uzticamību mums.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze! Man ir tikai dažas noslēdzošas piezīmes.

Visupirms vēlos pateikties Eiropas Parlamentam. Šīs debates bija interesantas un dažādas, un es atzinīgi vērtēju jūsu nepārtraukto interesi un enerģiju, ko veltāt attiecībā uz mūsu līdzdarbošanos Afganistānā. Šodienas pārrunas to ļoti labi apliecināja.

Kā jau sākumā minēju, es uzskatu, ka Afganistāna ir ļoti svarīga gan mums visiem, gan mūsu pilsoņiem, un Eiropas Savienībai pamatoti jāturpina ieņemt galvenā loma. Es ceru, ka jau sākumā izskaidroju prioritātes un plānus turpmākajam periodam, kā arī norādīju uz līdzsvaru, kas jāsasniedz, novirzot resursus ar Afganistānas valdības starpniecību un atzīstot to, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu korupcijas apkarošanu, lai pasargātu mūsu rīcībā esošos resursus.

Mēs joprojām līdzdarbojamies galvenajās jomās: veselības jomā (kā jau aprakstīju), policijas, tiesu sistēmas, lauku attīstības un vietējās pašpārvaldes jomās, un, protams, arī tiesiskums ir būtisks. Turklāt, kā jau iepriekš minēju, šo programmu galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka mēs palielinām vietējo afgāņu struktūru spēju un ka valdības prioritātes narkotiku industrijas apkarošanā un korupcijas mazināšanā tiek izpildītas.

Savā runā norādīju arī to, cik svarīgi ir visos Afganistānas sabiedrības līmeņos un politiskajās struktūrās iesaistīt sievietes. Es ņēmu vērā Stevenson kunga ziņojumu un piekrītu, ka ūdens un apūdeņošana, gluži tāpat kā daudzviet citur pasaulē, ir ļoti liela problēma.

Belder kungs, es apsolu jums atbildēt rakstiski, kā jūs to īpaši lūdzāt.

Nobeigumā vēlreiz vēlos pateikties Arlacchi kungam par ziņojumu. Es ar prieku gaidu šo pārrunu turpinājumu par ziņojumā ietvertajiem galvenajiem strīdus un citiem jautājumiem. Noslēgumā es vēlreiz atcerēšos to, kas tika teikts par vēstnieku Richard Holbrooke, kā arī to, ka viņa beidzamie vārdi pirms došanās uz pēdējo operāciju bija par Afganistānu. Tas viņam ir ļoti raksturīgi. Man viņa ļoti pietrūks.

  Pino Arlacchi, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates bija ārkārtīgi interesantas un spraigas. Vēlos izteikt dažus novērojumus.

Visupirms esmu gandarīts, ka neviens nekritizēja ziņojumā minētos četrus galvenos punktus. Ziņojumā tika lūgts reformēt starptautisko atbalstu, izskaust opija magoņu audzēšanu, uzlabot koordināciju policijas apmācībā un atbalstīt miera procesu. Visi novērojumi tika veikti par citiem jautājumiem, un es esmu gandarīts, ka pēc viena gada pārrunām Ārlietu komitejā kolēģi ir apliecinājuši savu atbalstu šā ziņojuma ― kas nav „Arlacchi ziņojums”― struktūrai. Pēc tam, kad šo ziņojumu ir apstiprinājusi Ārlietu komiteja, tas ir kļuvis par komitejas ziņojumu, par ko nobalsoja gandrīz vienprātīgi ― ar 60 balsīm par un vienu pret. Ziņojumā iekļauti arī vairāki kompromisi, par kuriem vienojušās visas politiskās grupas, tāpēc ir ļoti svarīgi atsaukties uz ziņojuma īsto redakciju, kas ir arī gala redakcija.

Atbildot Juvin kungam, es teiktu, ka ziņojumā nav minēts nekas par okupētājspēkiem Afganistānā. Tas bija sākotnējā redakcijā. Gala redakcijā ir teikts „starptautisko spēku koalīcija” Afganistānā. Šo ziņojuma daļu mainīja, izdarot grozījumus.

Svarīgākais jautājums ir par bezpilota lidmašīnām. Šis nav ziņojums par šādām lidmašīnām. Šajā jautājumā politiskās grupas panāca tikai divu rindiņu kompromisu. Es domāju, ka šajā jautājumā varēja panākt vienošanos ātrāk, tomēr uz uzticos saviem sarunu biedriem un visiem citu pozīciju pārstāvjiem, un es ticu panāktajam kompromisam. Šajā ziņojumā neviens neaicina aizliegt bezpilota lidmašīnu izmantošanu. Ziņojumā tas tikai mēreni kritizēts, tomēr es uzskatu, ka grupas spēs panākt vienošanos šajā jautājumā.

Es pateicos jums un pateicos arī baronesei Ashton kundzei. Es ceru, ka viņa pilnībā ņems vērā šā ziņojuma saturu, kas ir ļoti konkrēts un aicina pieņemt stratēģiju par iziešanu no Afganistānas.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es atvainojos, ka uzstājos tagad, būtībā es neuzdošu jautājumu Arlacchi kungam, bet vēlos godbijīgi atgādināt jeb pajautāt kaut ko priekšsēdētājas kundzei. Esmu pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, un mums ir ļoti maz iespēju uzstāties. Šodien man šāda iespēja netika dota. Es uz šīm debatēm ierados stundu iepriekš, pieklājīgi devos lejā un norādīju darbiniekiem, ka vēlētos uzstāties. Es to pieņemu, saprotams, ka šodien jeb šajās debatēs tam nebija laika un, protams, es savu šās dienas runu iesniegšu rakstiski. Es būtu pateicīgs, ja priekšsēdētājas kundze pievērstu lielāku uzmanību un izrādītu lielāku empātiju pret deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām, kuriem diemžēl dota tikai neliela iespēja uzstāties. Sirsnīgi pateicos un novēlu auglīgu darbu.

  Arnaud Danjean (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos labot iepriekš teikto, Arlacchi kungam taisnība, ierosinātajā gala redakcijā B apsvērumā vairs nav vārdu „okupētājspēki”. Vienkārši tulkojums, īpaši tulkojums franču valodā, jaunākajā redakcijā nebija labots un līdz pat šim rītam tulkojumā franču valodā joprojām bija rakstīts „okupētājspēki”, tāpēc arī mans kolēģis Juvin kungs uz to norādīja.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Lisabonā piedāvātā un pieņemtā stratēģija ir saistīta ar pakāpenisku kontroles pār teritoriju nodošanu ― reģiona pēc reģiona ― no ISAF uz Afganistānas bruņotajiem spēkiem. Šā pasākuma panākumi ir atkarīgi no tā, kā rīkosies Pakistāna, kas ir daļa no problēmas un neizbēgami būs arī daļa no risinājuma. Turklāt es nedomāju, ka mēs varam ignorēt aizvien redzamāko Irānas līdzdalību Afganistānā. Nesenie notikumi šīs iesaistīšanās sakarā vieš nemieru.

Es uzskatu, ka šī stratēģija jāīsteno roku rokā ar plašākiem, vērienīgākiem civilajiem projektiem, ar kuriem tiks atbalstīta šo reģionu attīstība, jo tajos valda nabadzība, savukārt ISAF un ASV spēki nav radījuši būtiskas pārmaiņas. Pēc aiziešanas mēs nedrīkstam atstāt tur tās pašas problēmas, kuru dēļ pēdējā desmitgadē pie varas nāca Taleban. Es ceru, ka šī jaunā stratēģija būs veiksmīga un sekmēs to, ka Afganistānā atgriežas miers un stabilitāte.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Līdz šim Afganistānā īstenotā stratēģija nav nesusi gaidītos rezultātus. Es biju gandarīts, kad uzzināju, ka NATO augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā tika izveidots kalendārs par NATO līdzdalību Afganistānā un parakstīta deklarācija par ilgtermiņa partnerību ar šo valsti. Arī ES izrāda konsekventāku un labāk koordinētu pieeju šim reģionam, turklāt šajā pieejā vērā ņemti civilie aspekti un reģionālās sadarbības nozīme.

Mums arī turpmāk ir jāatbalsta reformas, kuru mērķis ir izskaust nabadzību, sieviešu diskrimināciju un opija ražošanu. Mums galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai veicinātu cilvēktiesību un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tiesiskas valsts izveidošanu un Afganistānas pilnīgu integrāciju starptautiskajā sabiedrībā. Uzmanība jāpievērš arī administrācijas un civildienesta korpusu izveidei un reformai, izmantojot apmācību programmas, palīdzot būvniecībā un esošās infrastruktūras izmantošanā, kā arī sniedzot ES konsultācijas.

Afganistānai vajadzētu piedalīties prioritāšu izvirzīšanā un īstenošanā, kas palīdzētu izveidot pilsonisku sabiedrību un nodrošinātu to, ka afgāņi uzņemsies atbildību par valsti. Tajā pašā laikā mums jāatceras garantēt drošību tiem, kurus nosūtām uz Afganistānu ― mācību pasniedzējiem un bruņoto spēku biedriem, kuru darbs ir pārraudzīt, lai šie plāni tiktu īstenoti. Mēs nevaram piekrist tam, ka tiek apturēta attālināti kontrolētu lidaparātu izmantošana, jo tas ievērojami pasliktinātu šo cilvēku drošību. Mūsu stratēģijā jāņem vērā gan Afganistānas pilsoņu drošība, gan arī mūsu pārstāvju drošība, kuri strādā šīs valsts attīstības labā.

  Helmut Scholz (GUE/NGL), rakstiski. – (DE) Ziņojumā par jauno stratēģiju attiecībā uz Afganistānu sniegts noteikti nepieciešamais kritiskais situācijas attēlojums šajā valstī. Ziņojumā skaidri pateikts, ka NATO stratēģija par sarežģītu politisko un militāro problēmu risināšanu militārā ceļā ir cietusi neveiksmi. Tāpēc starptautiskā sabiedrība tiek nepārprotami aicināta izstrādāt jaunu stratēģiju, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta civilajai rekonstrukcijai. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments, atšķirībā no daudzu dalībvalstu parlamentiem, ar šā ziņojuma starpniecību nepārprotami signalizē par to, ka konflikts ir jāizbeidz un politika ir jāmaina, lai varētu panākt ilgtspējīgu politisko, ekonomisko un demokrātisko attīstību Afganistānā. Mums ir jāatbalsta šā ziņojuma pamata vēstījums. Tomēr es nepiekrītu tam, ka nesenajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē izstrādātā Afganistānas stratēģija nesīs veiksmīgus rezultātus. ES aicina izvest ārvalstu karaspēku no Afganistānas. Eiropas Savienības policijas misija (EUPOL) ir cietusi neveiksmi, un to nevajadzētu paplašināt vai attīstīt. Pateicoties balsojumiem pēc saraksta par punktiem attiecībā uz dažiem šiem jautājumiem, es atļaujos nepiekrist šim ziņojumam. Tāpat man ir žēl, ka šajā ziņojumā nav vairāk kritizēta tendence piešķirt militārajām stratēģijām augstāku prioritāti nekā civilajai rekonstrukcijai, un tajā nav pievērsta pietiekama uzmanība situācijai cilvēktiesību jomā, īpaši attiecībā uz sievietēm.

17. Lisabonā notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par Lisabonā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, NATO augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, bija NATO un tās ģenerālsekretāra panākums. Es biju ļoti gandarīta, ka piedalījos dažās no sanāksmes diskusijām.

Es godātajiem deputātiem izklāstīšu, manuprāt, nozīmīgos panāktos rezultātus, īpaši pievēršoties Eiropas Savienības un NATO attiecībām, un es neaplūkošu jautājumus, kas vairāk attiecas uz NATO iekšējām lietām.

Lisabonā valstu un valdību vadītāji vienojās par jaunu stratēģisku koncepciju, alianses redzējumu nākamajiem desmit gadiem. NATO saglabāja tās pamatuzdevumus attiecībā uz kolektīvo aizsardzību un atturēšanas pasākumiem un atzina krīzes pārvaldības un kolektīvās drošības nozīmi. Lisabonā notikusī sanāksme arī bruģēja ceļu nozīmīgiem NATO lēmumiem virknē svarīgu jomu, piemēram, attiecībā uz pretraķešu aizsardzību, kiberaizsardzību, NATO reformām un NATO ieguldījumu stabilizācijā un atjaunošanā.

Saistībā ar jautājumu par Afganistānu, ko mēs tikko apspriedām un kas arī ir nozīmīga Eiropas Savienības un NATO sadarbības joma, tika pieņemti lēmumi par pārejas periodu un ilgtermiņa sadarbību. Es pievērsīšos tam, kā Lisabona, manuprāt, uzlabos Eiropas Savienības un NATO attiecības. Šis jautājums bija arī aizsardzības ministru tikšanās darba kārtībā, ko es pagājušajā nedēļā vadīju un kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Anders Rasmussen.

NATO ir nozīmīgs Eiropas Savienības stratēģiskais partneris. Es atzinīgi vērtēju NATO valstu un valdību vadītāju pausto atzinību svarīgajam ieguldījumam, ko Eiropas Savienība sniedz drošībā un stabilitātē. Es vēlētos uzsvērt visu dalībnieku, jo īpaši prezidenta B. Obama apliecināto stingro politisko apņemšanos Eiropas Savienības un NATO stratēģiskās partnerības nostiprināšanai.

Es esmu ļoti aktīvi sadarbojusies ar dalībvalstīm un sabiedrotajiem, kā arī NATO ģenerālsekretāru, lai nostiprinātu Eiropas Savienības un NATO attiecības. Šajā ziņā svarīga bija mana līdzdalība vairākās NATO augsta līmeņa sanāksmēs, tostarp ārlietu ministru vakariņās, kas notika NATO augstākā līmeņa sanāksmes laikā Lisabonā un kurās tika aplūkotas arī NATO un Eiropas Savienības attiecības.

Šā gada sākumā es uzņēmos iniciatīvu nosūtīt NATO adresētu informāciju par konkrētu pasākumu kopumu Eiropas Savienības un NATO sadarbības nostiprināšanai. Daudzi no šiem pasākumiem ar NATO ģenerālsekretāra atbalstu Eiropas Savienībā jau ir īstenoti. Tas radīja iespējas neformālām diskusijām par jautājumiem, kas skar vispārējas intereses, kā arī plašākam Eiropas Savienības politiskajam dialogam ar visiem NATO sabiedrotajiem.

Mans mērķis ir sagatavot augsni vēl lielākiem panākumiem. Es tam saņēmu pilnvaras 16. septembrī notikušajā Eiropadomē. Lisabonā ģenerālsekretārs Rasmussen kungs saņēma līdzīgas pilnvaras, lai sadarbotos ar mani Eiropas Savienības un NATO attiecību nostiprināšanai.

Viena panākumu joma ir Eiropas Savienības un NATO sadarbība attiecībā uz spēju attīstību. Tā ir joma, kurā mēs gūstam daudzsološus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz militāro spēju attīstību, kas ir nepieciešama gan to uzlabošanai, gan rentabilitātes palielināšanai. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jānodrošina papildināmība un jānovērš dublēšanās.

9. decembrī Eiropas Savienības aizsardzības ministri pauda atzinību panākumiem, kas gūti sadarbības nostiprināšanā ar NATO. Mēs jau esam sadarbojušies, piemēram, helikopteru pieejamības jautājumā un tagad mēs esam noteikuši struktūrelementus cīņai pret paštaisītajiem spridzekļiem un medicīniskās palīdzības jomā. Šīs abas ir ļoti svarīgas darbības jomas, kas praktiski ietekmē mūsu operācijās iesaistīto karaspēku.

Sniegšu tikai pāris konkrētus piemērus. Helikopteru pieejamības jomā mēs jau esam piedalījušies divās mācībās Francijā un Spānijā. Līdzīgas mācības ir plānotas nākamajos četros gados. Saistībā ar to mēs apmācījām 114 komandu, kuras veido vairāk nekā 1 300 personāla dalībnieki ar 58 helikopteriem. Tūlīt pēc tam 63 apmācītas komandas tika nosūtītas uz Afganistānu. Cits piemērs, šoreiz saistībā ar ceļmalā novietotu spridzekļu apkarošanu, ir cīņa ar paštaisītajiem spridzekļiem — Eiropas Aizsardzības aģentūra ir kriminālistikas laboratorijas iepirkuma procedūras noslēguma posmā. Šo laboratoriju nākamajā gadā varētu izmantot Afganistānā.

Mēs arī turpinājām uzlabot sadarbību ar Eiropas Aizsardzības aģentūras un Sabiedroto transformācijas pavēlniecības produktīvas komunikācijas palīdzību.

Kopumā mans mērķis vēl joprojām ir tiešas sadarbības attiecību attīstīšana starp Eiropas Savienību un NATO. Pagājušajā nedēļā notikusī aizsardzības ministru tikšanās bruģēja ceļu, lai tuvotos šā mērķa sasniegšanai.

Gaidot plašāka mēroga risinājumu pieņemšanu, ir svarīgi, lai, piedaloties operācijās vienā reģionā, mēs varētu paļauties uz stabiliem plāniem, par ko esam vienojušies. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu bruņotajiem spēkiem. Ir arī svarīgi, lai mēs spētu turpināt efektīvu darbu, lai atbalstītu dalībvalstis un sabiedrotos kritiski svarīgu militāro spēju attīstīšanā, pamatojoties uz veiksmīgo darbu, ko esam jau uzsākuši. Es apgalvotu, ka tas ir vēl jo nozīmīgāk, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju.

Mums visiem būs nepieciešama elastība, lai šo darbu turpinātu un rastu risinājumus. Es visu 27 dalībvalstu vārdā turpināšu strādāt konkrētā un praktiskā veidā.

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! NATO augstākā līmeņa sanāksme ir apliecinājusi, ka šeit apspriestā NATO un Eiropas Savienības sadarbība ir ļoti nozīmīga. NATO vēl joprojām ir liela nozīme Eiropas kolektīvajā drošībā, un šī alianse ir nozīmīgs instruments Amerikas iesaistīšanai. Augstākā līmeņa sanāksme ir skaidri parādījusi, ka pretraķešu aizsardzības sistēma, kas kopīgā NATO projektā tagad aizsargā visu Eiropu, ir nozīmīgs solis ceļā uz turpmāku sadarbību. Tomēr kļuva arī skaidrs, un debates par Afganistānu ir piemērs, ka jomā, kurā Eiropas Savienība var sniegt ievērojamu ieguldījumu, pastāv augsta līmeņa civilā un militārā sadarbība. Es uzskatu, ka mums tas ir pienācīgi jāattīsta. Tomēr mums ir jāsaprot, ka vienā izšķirošā jomā nav gūti nekādi panākumi, jo nepieciešamo sadarbību, kas ir jāorganizē daudz efektīvāk, ar veto ir bloķējusi NATO partnere Turcija. Ashton kundze, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis jautājums tiktu izskatīts pievienošanās sarunu kontekstā ar Turciju. Mums nevajadzētu izmantot NATO un sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO kā instrumentu diskusijās ar Eiropas Savienības dalībvalsti, kura nav NATO sastāvā. Tādējādi es uzskatu, ka fakts, ka Turcija vēl nav veikusi nepieciešamos pasākumus, izšķiroši ietekmē mūsu rīcības spēju. Protams, es atzinīgi vērtēju faktu, ka jautājums par sadarbību ieroču jomā norāda, ka sadarbība ar Eiropas Aizsardzības aģentūru ir iespējama, un kibertelpas problēma šai aģentūrai ir īpaši nozīmīga.

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Lisabonā notikušajā NATO augstākā līmeņa sanāksmē tika atzīta jaunā realitāte, problēmas un netradicionālie draudi, kas pastāv pasaulē pēc Aukstā kara. Balstoties uz minēto, NATO ir centusies izveidot jaunu līdzsvaru starp alianses reģionālā un globālā līmeņa līdzdalību. Globāla mēroga NATO vai NATO ar globālu ietekmi ir obligāts nosacījums. Ar to ir saistītas konkrētas sekas.

Pirmkārt, attiecībā uz Eiropas drošību un aizsardzību Eiropas Savienībai ir jāsagatavojas uzņemties vairāk pienākumu. Tas nozīmē ne tikai mūsu Eiropas drošības un aizsardzības koncepcijas attīstīšanu un papildināšanu, bet arī mūsu militāro iespēju pilnveidošanu. Otrkārt, Eiropas Savienībai ir pienākums sagatavoties, lai risinātu globālas problēmas un lai tā darbotos kā faktiska globālo procesu dalībniece. Tas nozīmē, ka mums ir jāveic mūsu globālo interešu un mērķu pārdefinēšana un jāpalielina mūsu militārās spējas tādā mērā, kas mums ļaus pienācīgi dalīt globālās aizsardzības nastu ar mūsu Amerikas sabiedrotajiem. Treškārt, mums ir pienākums mūsu stratēģijās, kas veltītas attiecībām ar citiem globālo procesu dalībniekiem, iekļaut idejas, kas mūs tuvinās tādai aizsardzības partnerattiecību sistēmai, kuru ir iespējams apvienot globāla mēroga aizsardzības paktā.

Veicinot visu šo pienākumu izpildi, Eiropas Savienībai būtu ne tikai jāsaglabā tās stratēģiskā saikne ar NATO, bet arī jāspēj sniegt savu intelektuālo un politisko ieguldījumu, lai uzturētu NATO spējas veikt ierobežojošus pasākumus un aizsargāt dalībvalstis pret agresiju kontekstā, kas atšķiras no situācijas, kas noteica alianses izveidi.

  Norica Nicolai, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, ir pirmā sanāksme kopš 1999. gada, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu alianses stratēģiskajā perspektīvā. Domāju, ka svarīgāks faktors šajā gadsimtā ir tas, ka jautājumu par bipolāru pasauli aktualizē ne tikai pastāvošie draudi un drošības intereses, bet jo īpaši arī aizsardzības budžetu spēja nodrošināt efektīvus militāros risinājumus.

Bija laiks veikt plašu analīzi par to, kurā virzienā attīstās alianse, kā arī noteikti par to, vai to raksturo savietojamība ar Krieviju. Tomēr man ir jāuzsver, ka, manuprāt, NATO ir svarīga arī savietojamība ar Eiropas drošības projektu. Šķiet, ka Afganistānas jautājums aliansei ir sniedzis pietiekami lielu stimulu, un ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka Krievija ir piekritusi iesaistīties NATO veiktajos pasākumos Afganistānā. Es ceru, ka šī sarežģītā Afganistānas problēma nebūs viens no bažu cēloņiem par alianses turpmāko efektivitāti.

Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Savienība diskusijai ir izvirzījusi jautājumu par pretraķešu tehnoloģiju. Es domāju, ka šī pretraķešu vairoga efektivitāte mums būs jāapspriež Eiropas Savienības līmenī.

  Reinhard Bütikofer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! NATO augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, Eiropas Savienībai un Parlamentam ir ļoti svarīga, jo mēs nākotnē varēsim efektīvi pārvaldīt Eiropas drošības jautājumu tikai tad, ja NATO, Eiropas Savienība un citas organizācijas, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), sniegs ieguldījumu un efektīvi sadarbosies. Tomēr līdz šim Lisabonā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti būtībā ir noklusēti. Es ar nelielu ironiju vēlētos sacīt, ka, lai gan NATO ir jauna stratēģija, alianse vēl aizvien nezina, kurp tā vēlas doties. Pārspīlētās fantāzijas par NATO kā pasaules policijas spēkiem ir atmestas, un tas noteikti liecina par zināmiem panākumiem. NATO pieeja ir kļuvusi mazliet pieticīgāka, bet vēl joprojām pietrūkst skaidrības.

Ļaujiet man to apliecināt, izmantojot dažus piemērus.

1. Viens piemērs ir izdevumi ieroču jomā. Eiropas Savienības dalībvalstis vēlas samazināt savus izdevumus ieroču jomā ar pastāvīgas, organizētas sadarbības palīdzību, bet NATO pretraķešu aizsardzības vajadzībām paraksta čekus bez nodrošinājuma. Ģenerālsekretārs saka, ka summa ir EUR 200 miljoni, bet visi eksperti uzskata, ka pretraķešu aizsardzības sistēma drīzāk izmaksās no EUR 40 miljardiem līdz EUR 70 miljardiem, un mēs pat nezinām, kā tā tiks pārvaldīta.

2. Otrs piemērs ir kodolatbruņošanās. Prezidenta B. Obama Prāgā izklāstītais redzējums par pasauli bez kodolieročiem bija iespaidīgs, un mēs to atbalstījām. Eiropas pārstāvju vidū vairs nebija nevienprātības jau kodolieroču neizplatīšanas līgumam veltītās konferences laikā, bet NATO ir apņēmusies pieturēties pie tās kodolieroču kā atturēšanas līdzekļa principa kā aklais pie laternas staba. Jo īpaši bijušās pasaules lielvaras acīmredzot uzskata savus kodolieročus par daudz pievilcīgākiem nekā vērienīga Eiropas kodolatbruņošanās stratēģija.

3. Trešais piemērs ir miera nostiprināšana un pilsoņu karu novēršana. Eiropas Savienība šajā jomā ir bijusi ļoti sekmīga. Tad pie apvāršņa parādās NATO un arī vēlas iesaistīties. Nākamais jautājums, par ko NATO paudīs interesi, būs attīstības politika.

Diemžēl aliansei drošības politikas ziņā ir personības dalīšanās. Pārtrauksim to. Gada laikā sagatavosim Balto grāmatu, kurā būs skaidri izklāstīts, kādu drošības politiku mēs Eiropā vēlamies īstenot.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, NATO un saikne, ko alianse nodrošina ar Ameriku, vēl joprojām ir svarīgs Eiropas kolektīvās drošības elements. Lisabonā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē NATO savas jaunās stratēģiskās koncepcijas vajadzībām pārdefinēja savu vietu eiroatlantiskās drošības arhitektūras centrā.

Pienākumi, ko es kā šā Parlamenta delegācijas priekšsēdētāja vietnieks veicu NATO Parlamentārajā asamblejā, vairāk nekā jebkad agrāk ir mani pārliecinājuši par vērtību, kas piemīt NATO un Eiropas Savienības sadarbībai ar šo aliansi. Es ļoti apbrīnoju NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) veikto darbu Afganistānā, bet izjūtu nožēlu par to, ka daži mūsu sabiedrotie ar iebildumiem pret militāru iesaistīšanos nepiedalās operācijā situācijā, kurā NATO sakāve vai pāragra atkāpšanās radītu neprognozējamas sekas attiecībā uz Rietumu drošību un ilgstošu mieru reģionā, jo īpaši destabilizējot situāciju Pakistānā. Pat taupības laikā, kad daudzas dalībvalstis samazina savu aizsardzības budžetu, uzvarai Afganistānā ir jābūt mūsu prioritātei.

Es nesen apmeklēju Kosovu, kur klātienē redzēju, kādu vērtīgu darbu veic NATO spēki Kosovā (KFOR). Somālijas piekrastē veiksmīgi norit NATO operācija Ocean Shield pirātisma apkarošanai, lai gan pastāv draudi, ka tā varētu dublēt lielākas Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas Atalanta darbu. Es atbalstu abu iniciatīvu saskaņošanu.

Es arī atbalstu NATO paplašināšanos, nākotnē savā sastāvā uzņemot Gruziju un Ukrainu. Aukstais karš tagad ir beidzies, un draudi, ar kuriem mēs saskaramies, ir aizvien asimetriskāki un globālāki. Es atbalstu jauno NATO pieeju, proti, plašāku skatījumu, sākot no kiberdrošības līdz klimata pārmaiņu radītajiem draudiem un pārtikas nekaitīgumam, bet NATO pastāvēšanas pamatojums šodien ir tikpat stabils kā laikā pirms 61 gada, kad organizācija pirmo reizi tika izveidota.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, NATO augstākā līmeņa sanāksme notika Lisabonā, un es vēlētos sacīt dažus vārdus par notikumiem, kas saistībā ar šo pasākumu noritēja manā valstī.

Portugāles varas iestādes Eiropas pilsoņiem liedza iebraukšanu valstī tikai viena iemesla dēļ: šie pilsoņi veda rakstiskus materiālus, kuros bija pausta kritiska attieksme pret aliansi. Mazākais, ko mēs par šiem notikumiem varam sacīt, ir tas, ka Portugālē notikušais bija patvaļīga režīma izpausme, īsta domu policija. Tas bija tik īpašs režīms, ka tas pat pamudināja Portugāles valdību iegādāties piecus miljonus euro vērtu aprīkojumu cīņai pret nemieriem, kas pat netika saņemts laikā. Tādas ir valdības prioritātes, kura piedzīvo milzīgu sociālo krīzi.

Tādā Eiropā, par kuru mēs sapņojam, vārda brīvība ir pamatvērtība. Tāda Eiropa, par kuru mēs sapņojam, neklanās militāro organizāciju priekšā, kas savu vēsturi raksta ar asinīm.

NATO augstākā līmeņa sanāksmes rezultātā tika leģitimizēta alianses militāra intervence jebkur uz šīs planētas. Sanāksmes rezultāts ir arī Eiropas Savienības pakļautība Ziemeļamerikas militārajai stratēģijai un interesēm. Treškārt, šīs sanāksmes rezultātā tika konsolidēta piekļuves militarizācija energoresursiem. Visbeidzot, militārā aizsardzība ir radījusi attīstības modeli, kas rada vides līdzsvara traucējumus un sociālo krīzi.

Priekšsēdētājas kundze, rezultātā es vēlētos sacīt, ka, manuprāt, ar šo augstākā līmeņa sanāksmi mēs zaudējām demokrātiju, mēs zaudējām brīvību, un mēs to zaudējām, lai daži varētu uzvarēt karā.

  David Campbell Bannerman, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, paldies, ka izmantojāt manu pilno vārdu. Manuprāt, mums ar gandarījumu vajadzētu sveikt faktu, ka NATO augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, ir nostiprinājusi mūsu miera un demokrātijas aizsardzību pretstatā Lisabonas līgumam, kas jau tagad izraisa pretējus procesus. Tomēr NATO apdraud milzīgi samazinājumi, kas tiek piemēroti Eiropas bruņotajiem spēkiem.

Tas ir ārkārtīgi bīstami. Ir nepiedodami, ka Apvienotās Karalistes valdība samazina tēriņus zem 2 % pamatlīmeņa, kas ir jāievēro ikvienai NATO dalībvalstij. Tas arī ir tikai šķietams ietaupījums, jo tēriņi aizsardzības jomā rada labas darba vietas. Šodien no ekspluatācijas tiek izņemta britu reaktīvā lidmašīna Harrier. Šomēnes mēs pāragri zaudējām lidmašīnu bāzes kuģi HMS Ark Royal līdz ar 6 000 uzticīgiem darbiniekiem.

Nevar gaidīt, ka ASV nesīs šo nastu, mūsu ieguldījumam pastāvīgi samazinoties. Mums vajadzētu apzināties, ka amerikāņi varētu pamest NATO, kā brīdināja augstākais Apvienotās Karalistes ģenerālis Dannatt kungs, un atstāt mūs vienatnē ar iedrošinātu krievu lāci, kas vēl joprojām ir gatavs sākt pret Igauniju vērstus kiberuzbrukumus un sistemātiski izspiegot Apvienotās Karalistes jūras un gaisa aizsardzības spēkus, radot biedējošas Aukstā kara atbalsis.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tika pieminēti NATO augstākā līmeņa sanāksmē gūtie vēsturiskie panākumi. Lai gan domstarpības starp Vāciju un Franciju par kodolatbruņošanos ir atrisinātas, fakts ir tāds, ka nākotnē mēs nevarēsim iztikt bez kodolieročiem. Tas NATO dalībvalstis atstātu neaizsargātā stāvoklī pret Teherānas un Phenjanas šantāžu. Pasaule bez atomieročiem un pat bez diktatoriskiem režīmiem aizvien būs tikai ilūzija, kamēr dažas valstis tiek uztvertas nopietni tikai tad, kad tās pievienojas iespējamo vai faktisko kodolvaru aprindām.

Nožēlu rada arī tas, ka augstākā līmeņa sanāksmē netika izskatīts jautājums par to, kas Tuvajos Austrumos notiks pēc plānotās ASV spēku atsaukšanas no Irākas, kas Amerikas Savienotajām Valstīm ir nepatīkams temats. Pēc uzmanīgākas aplūkošanas ir izrādījies, ka daudzkārt pieminētā Krievijas ārpolitikas tendences maiņa ir tikai gudrs taktisks gājiens. Tika izklāstītas nodomu deklarācijas par terorismu un kiberkaru, nevis īstas koncepcijas. Manuprāt, NATO augstākā līmeņa sanāksme ne tuvu nebija liels panākums.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, jaunā stratēģiskā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) koncepcija, kas tika izstrādāta Lisabonā, tika radīta, lai censtos reaģēt un pielāgoties, pirmkārt, jaunajam kontekstam, citiem vārdiem runājot, blokāžu sistēmas izzušanai un Aukstā kara beigām. Otrkārt, tā tika sagatavota, lai pielāgotos jaunajai draudu konfigurācijai un īpaši globalizācijai, kā arī faktam, ka mūsu armijām nav acīmredzamu ienaidnieku un mūsu ienaidniekiem nav armiju.

Pamatojoties uz jauno stratēģisko koncepciju, ņemot vērā Vašingtonas līguma 5. pantu par savstarpējo palīdzību, mani interesē trīs aspekti.

Pirmkārt, kā veidot šo stratēģisko aliansi ar Eiropu. Ashton kundze, es jums vēlētos jautāt, vai jūs uzskatāt, ka Turcijai pēc iespējas vairāk vajadzētu piedalīties kopīgas ārlietu un drošības politikas pasākumos un izstrādē?

Otrkārt, attiecībā uz Līguma par stratēģisko ieroču samazināšanu (START) ratifikāciju Amerikas Savienoto Valstu Kongresā. Vai jūs domājat, ka gadījumā, ja līgums netiks ratificēts, tas ietekmēs šo jauno stratēģisko koncepciju?

Visbeidzot, kāds ir jūsu viedoklis par pretraķešu vairoga jautājumu? Vai, jūsuprāt, šī ideja kādā veidā apdraud kodolieroču arsenālu samazināšanas mērķi? Šķiet, ka dalībvalstu vidū par šo jautājumu pastāv pretēji uzskati.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! Jaunā NATO izstrādātā stratēģiskā koncepcija ietver nozīmīgas, pozitīvas pārmaiņas, lai atbildētu uz 21. gadsimta izaicinājumiem ar Atlantijas pakta vērtībām saskanīgā veidā.

Mēs jo īpaši atzinīgi vērtējam stratēģisko partnerattiecību atjaunošanu ar Krieviju, skaidro mērķa formulējumu par pasauli bez kodolieročiem, spēcīgākas Eiropas aizsardzības nozīmes atzīšanu, kolektīvās aizsardzības principa atkārtotu apstiprinājumu un tajā pašā laikā — paziņojumus par to, ka NATO nevienu valsti neuzskata par savu ienaidnieci.

Tomēr vēl joprojām pastāv problēmas un pretrunas, kuru atrisināšanai jaunās koncepcijas ietvaros nekas netiek darīts. Pirmkārt, nav apliecināta skaidru un nepārprotamu saistību uzņemšanās par to taktisko kodolieroču iznīcināšanu, kas vēl joprojām ir izvietoti Eiropā, lai gan tie ir stratēģiski anahroniski un no ekonomikas viedokļa aizvien neefektīvāki. Otrkārt, Eiropas Savienības nozīme stratēģiskajā koncepcijā vēl joprojām ir nepietiekama, un pastāv risks, ka plānotās krīžu civilas pārvarēšanas spējas bezjēdzīgi dublēs attiecīgās Eiropas Savienības spējas.

Mēs zinām par politiskajām problēmām, kas kavē efektīvāku Eiropas Savienības un NATO sadarbību, bet tās nevar stāties ceļā darba perspektīvas izstrādei, papildināmībai un sinerģijām, kas ir adekvātas mūsu mērķiem. Helikopteri, medicīniskā palīdzība un sprāgstvielas ir ievērojami, bet nepietiekami panākumi: mums ir nepieciešams redzējums un aktīvs ieguldījums, un mēs jūs, Ashton kundze, aicinām tos abus nodrošināt noteiktā un nepārprotamā veidā.

  Kristiina Ojuland (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, Anders Fogh Rasmussen, NATO ģenerālsekretārs, norādīja, ka NATO un Krievijas Padomes augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, sniedza vēsturisku impulsu NATO un Krievijas attiecību uzlabošanai, ko es ļoti atbalstu.

Lai gan NATO un Krievijas Padomes valstu un valdību vadītāji vienojās par kopīgu ballistisko raķešu radīto draudu novērtējumu un nolēma atsākt sadarbību pretraķešu aizsardzības jomā, prezidents Medvedev kungs pēc augstākā līmeņa sanāksmes paziņoja, ka Krievija piedalīsies paredzētajā kopīgajā pretraķešu aizsardzības sistēmā tikai kā līdztiesīga un pilntiesīga partnere, kas piedalās informācijas apmaiņā un jebkādu problēmu risināšanā.

Es vēlētos norādīt, ka līdztiesīgiem partneriem ir jāuzņemas vienādi pienākumi. Definējot drošību, starp NATO un Krievijas redzējumu pastāv ievērojamas atšķirības. Kamēr Krievija atzīst klasisku militāro drošības apdraudējumu, NATO, no otras puses, kā draudus drošībai uzsver nepietiekamu demokrātijas līmeni un cilvēktiesību pārkāpumus. Lai Krieviju vairāk iesaistītu kopīgos NATO projektos, manuprāt, tai būtu jānodrošina demokrātija, cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības un tiesiskuma principa ievērošana. Lai realizētu vienlīdzīgas partnerattiecības, Krievijai un NATO šādos nozīmīgos jautājumos ir jābalstās uz vienāda pamata.

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sveikt Ashton kundzi Parlamentā. Mēs esam uzklausījuši viņas komentārus par citiem jautājumiem, un, manuprāt, tie ir izteikti savstarpēji saistīti. Šķistu savādi tagad runāt par ļoti konkrētām lietām, bet es vēlētos pieminēt turpmāko kopīgās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP) attīstību vispārējā sadarbībā ar NATO. Manuprāt, mums patiešām ir nepieciešams neatkarīgs pārskats par līdzšinējo notikumu attīstību.

Saistībā ar cilvēktiesībām jūs minējāt, ka ir laiks veikt pārskatu un doties tālāk. Es domāju, ka mums tieši tas pats ir nepieciešams attiecībā uz misijām, ko esam veikuši līdz šim. Domāju, ka jums ir iespēja sākt no sākuma. Jūs varat atskatīties un iegūt neatkarīgu ekspertu atzinumu un pārskatu, lai labāk noteiktu, kādas ir mūsu faktiskās prioritātes un kādas spējas mums ir nepieciešamas. Es tikai vēlos pieminēt, ka mums ir 2010. gadā sasniedzami pamatmērķi, bet pašlaik ir 2010. gada beigas un mēs esam tālu no to sasniegšanas, tostarp arī civilo pasākumu jomā. Jautājums ir par to, kā mums turpināt darbu, un, manuprāt, būtu labi, ja mums būtu viedoklis.

Otrkārt, es jūs tiešām mudinu izmantot sinerģijas amatu, kurš, es ceru, tagad, Ārējās darbības dienesta izveidošanas kontekstā, tiks radīts, lai jūsu dienestā nostiprinātu civilās pārvaldības spējas. Mums nav bijusi iespēja izveidot jaunus amatus, bet mums tie vismaz būtu jāizmanto, lai nostiprinātu šo jomu.

Mans pēdējais komentārs īsumā ir tāds, ka pašlaik notiek debates par reakciju krīzes situācijās un valsts reakciju katastrofu gadījumos. Manuprāt, mums šajā ziņā ir jābūt piesardzīgiem, lai saglabātu Eiropas Savienības humānās palīdzības neitralitāti, pat ja dažkārt tas krīzes skartajos reģionos ir sarežģīti. Manuprāt, tas ir svarīgs jautājums.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, NATO pēc Lisabonā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes tiešām atrodas spēcīgākā pozīcijā. Ir atjaunots 5. pants, un tas neizslēdz spēju aizsargāties pret ballistisko uzbrukumu. Tagad ir jāpiemēro jaunās stratēģijas noteikumi. Plāns par darbību transatlantiskās pretraķešu aizsardzības arhitektūras jomā būtu jāpabeidz ne vēlāk kā 2011. gada vidū. Tas būtu jāatbalsta arī ar naudu, tostarp ar NATO sastāvā esošo Eiropas partneru līdzekļiem. Fakts, ka Krievija parakstījusi jauno START līgumu, nedrīkst nozīmēt NATO pretraķešu arhitektūras izstrādes ierobežojumus. Turklāt sadarbība ar Krieviju šajā jomā nedrīkst nozīmēt Austrumeiropas aizsardzības vājināšanos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Kā tika norādīts Lisabonā notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes noslēgumā, NATO apliecina, ka tā ir militāra alianse, militāra, ar kodolieročiem bruņota alianse, kas ir paredzēta, lai ātri un ar daudzskaitlīgiem spēkiem veiktu intervenci jebkurā pasaules vietā, jebkurā laikā un jebkāda iemesla dēļ, apliecinot, ka tās rīcībā ir vienota politisko un militāro spēju kopa, kas ļauj risināt jebkāda veida krīzi: pirms konfliktiem, to laikā un pēc konfliktiem.

NATO kā uz satraucošu globāla mēroga tendenci norāda uz faktu, ka tā var ietekmēt un to ietekmē politikas un drošības norises ārpus pašas alianses robežām un ka tāpēc tā aktīvi iesaistīsies starptautiskās drošības uzlabošanā, izmantojot partnerattiecības ar atbilstošām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. Tas ir apgalvojums, kas atklāj divus mērķus: no vienas puses, apliecināt sevi kā zināma veida centru, no kura izriet atkarīgas attiecības, nodrošinot šīs alianses spēku klātbūtni, spiedienu un intervenci visā pasaulē. No otras puses, nostiprināt intervences modeli un starptautiskās drošības un valstu iekšējās drošības saplūšanu, tādējādi cenšoties panākt starptautisko tiesību iznīcināšanu, kas ir klajš Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīmes aizskārums tās pieejā starptautiskās drošības jautājumiem.

Šī alianse, ko vada viena no lielvarām, Amerikas Savienotās Valstis, arī cenšas nostiprināt savu Eiropas pīlāru, Eiropas Savienību, kas tiek uzskatīta par vienotu un nozīmīgu NATO partneri. Tādējādi NATO pēc Lisabonas kļuvusi spēcīgāka, bīstamāka un noslēpumaināka. Tomēr draudi ir ievērojami, un Portugāles iedzīvotāju atbilde bija vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši cilvēku, kas devās Lisabonas ielās, cīnoties pret šo aliansi un pieprasot likvidēt šo organizāciju, kas tiek uzskatīta par tik nozīmīgu miera aizsardzībai.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, pat ja NATO dalībvalstu sarunas Lisabonā ir atrisinājušas vairākus svarīgus jautājumus saistībā ar drošības riskiem mūsdienu pasaulē, dažu secinājumu un lēmumu nozīmei pašreizējā politikas pasaulē noteikti būs dramatiskāks iespaids.

Jaunais, piesardzīgais sadarbības mēģinājums starp NATO un Krieviju pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē ir šādu drošības politikas pārmaiņu piemērs, norādot, ka gan ASV, gan Eiropa Krievijā var atrast spēcīgu, jaunu partneri, kas, iespējams, arī saprot, ka teroristu grupas un militārie režīmi, kas ir balstīti uz ekstrēmistu ideoloģijām, ir kļuvuši par lielāko draudu mierīgai un cilvēku cienīgai civilizētas demokrātiskās sabiedrības dzīvei.

Augstā pārstāve Ashton kundze, ja mēs varētu tulkot prezidenta B. Obama vārdus par to, ka viņš Krieviju redz kā partneri, nevis kā ienaidnieku, kā pozitīvu, jaunu impulsu ekonomikas sadarbības jomā, tas būtu pozitīvi vērtējams aspekts. Laikā, kad Eiropas rūpniecība cīnās ar problēmām, kas ir saistītas ar nepietiekamu tirgu tās produkcijai, atvērta un maksātspējīga tirgus telpa Krievijas Federācijā varētu sniegt iespējas, kas saistībā ar to iekšējām ekonomikas problēmām būtu noderīgas abiem partneriem, proti, Krievijai un Eiropai.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kādi būs Eiropas Savienības pienākumi saistībā ar drošību un aizsardzību jaunās stratēģiskās koncepcijas kontekstā, ar ko iepazīstināja NATO? Eiropas Savienības aizsardzības ministri ir pieskārušies jutīgam jautājumam. Eiropas Savienībai nav atbilstošu spēju vai iespēju. Tomēr finanšu krīze un budžeta ierobežojumi Eiropas Savienībā un NATO palielina spiedienu koncentrēt militārās spējas. To, kas pašlaik ir nepieciešams, raksturo jēdzieni “dalīšanās” un “apvienošana”. Tiklīdz dalībvalstis būs izskatījušas iespējas, Eiropas Aizsardzības aģentūrai ir jākļūst par kopīgo spēju attīstīšanas galveno objektu. Turklāt Komisijai ir jāpaplašina sava sadarbība ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai ietvertu Eiropas Savienības finansētos pētniecības un attīstības projektus. Vai jūs piekrītat manam viedoklim?

Tā kā man netika atvēlēts laiks runāt par iepriekšējo tematu, es vēlētos uzdot jautājumu par demokrātijas veicināšanu. Es no jums vēlētos uzzināt, cik daudz naudas faktiski ir iztērēts demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam bez attiecīgo valstu valdību piekrišanas.

Man ir kas sakāms arī par vēlēšanu novērotājiem. Šajā jomā mēs esam nepastāvīgi un dažkārt pat gļēvi. Pēc tam, kad atsevišķi Komisijas pārstāvji un dažas dalībvalstis uzstāja uz vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšanu uz Etiopiju un misijas vadītāja ziņojumu Adisabebā nebija iespējams publicēt, Briselē to pilnībā noklusēja. Es vēlētos uzzināt, kas notika ar jūsu publisko protestu? Jums tagad ir iespēja izteikties par šo jautājumu.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, gan jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, gan augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā ir skaļi un atklāti atzīts, ka Eiropas Savienība ir nozīmīga un tādējādi neaizvietojama alianses partnere. Pašreizējās starptautiskās problēmas, ar ko saskaras NATO un Eiropas Savienība, to vienlaicīgā klātbūtne vairākos operāciju rajonos, vēl jo vairāk — to attiecīgo funkciju pieaugošā papildināmība nosaka nepieciešamību nostiprināt attiecības starp abām organizācijām.

Šajā ziņā un, ņemot vērā nepieciešamo sadarbību operāciju rajonos un neizbēgami — “Berlīne plus” nolīgumu pārskatīšanu, abas organizācijas sagaida konkrētākus Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves un ģenerālsekretāra diskusiju rezultātus atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām, un šajā ziņā ir pienācis laiks būt radošiem pareizā politiskā kompromisa rašanai, lai ļautu atrisināt pašreizējo mehānisko strupceļu un abām organizācijām ļautu realizēt to patieso sadarbības potenciālu.

  Willy Meyer (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Jūs ļoti labi zināt, ka mana parlamentārā grupa iebilst pret Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pastāvēšanu.

Mana grupa kategoriski iebilst pret šīs organizācijas pastāvēšanu, jo, cita starpā, mēs neatbalstām nevienas valsts vai nevienas valstu grupas pasaulē, piemēram, NATO militārās alianses, spēju izmantot spēku bez konkrēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes mandāta.

1999. gadā NATO Vašingtonas augstākā līmeņa sanāksmē alianse savā stratēģiskajā koncepcijā apstiprināja spēka izmantošanas iespēju bez Drošības padomes mandāta. Tas ir solis atpakaļ un tiešs uzbrukums starptautisko tiesību sistēmai, kuras radīšanai pēc diviem pasaules kariem bija nepieciešams tik liels darbs.

Tāpēc mēs nepiekrītam šai filozofijai. Mums tā nav kopīga ne ar NATO, ne kādu citu valsti, kura pastāv uz tiesībām izmantot spēku bez minētā nepārprotamā mandāta.

Turklāt tas tiešā veidā ietekmē problēmu, kas rada nedrošību, proti, organizētās noziedzības, terorisma un citu jautājumu risināšanu ar civiliem līdzekļiem. Tās nekad nav bijušas problēmas, kurām ir nepieciešams militārs risinājums. Tās ir jārisina ar civiliem līdzekļiem, izmantojot starptautiskās policijas un tieslietu jomas pilnvaras. Tādējādi mēs neuzskatām, ka šīm problēmām ir nepieciešams militārs risinājums, un nav arī nepieciešams ar dabas resursiem saistīts risks un nekontrolēta masveida migrācija. Tie nav jautājumi, kuriem ir nepieciešama militāra atbilde.

Visbiežāk sastopamie nāves cēloņi pasaulē ir bads un nabadzība, kas ir lielākais masu iznīcināšanas ierocis, un tāds militārais spēks kā NATO ar to nevar cīnīties.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, jautājums ir par to, vai mēs esam apmierināti ar Lisabonā gūtajiem rezultātiem, un mana atbilde ir visai neviennozīmīga. Rezultāti ir nepietiekami, lai gan tie sniedzas pareizajā virzienā. Vai mēs varējām gaidīt vairāk? Domāju, ka jā, bet, ja mēs salīdzinām pašreizējo situāciju ar stāvokli, kurā mēs atradāmies pirms diviem, trim vai četriem gadiem, tad tā ir daudz labāka.

Bez šaubām, abu organizāciju attiecību jomā ir neizmantotas iespējas, bet vārdu ir vairāk nekā darbu, un mums ir vajadzīgs lielāks skaits darbu nekā vārdu. Šobrīd daudz tiek runāts par tuvināšanos, bet tās ir deklarācijas, nevis konkrēti pasākumi.

Tajā pašā laikā starp abām organizācijām pastāv aizvien lielāka papildināmība. Eiropas Savienības rīcībā ir konkrēta ekspertīze un spējas. Eiropas Savienība vairāk specializējas miermīlīgas ietekmes jomā, kamēr NATO — militāra spēka jomā, bet abas puses attīstās. Kopš St Malo deklarācijas pieņemšanas Eiropas Savienība ir paveikusi daudz, lai apstiprinātu savu nozīmi drošības un aizsardzības jomā, un NATO savukārt ir atzinusi nepieciešamību paplašināt savu pilnībā militāro kompetences jomu ar miermīlīgāku dimensiju un jau ir pieņēmusi lēmumus. Tādējādi abas organizācijas tuvinās un palielinās papildināmība. Kāpēc to neizmantot?

Faktiskais klupšanas akmens ir attiecības starp Turciju un Kipru un neatrisinātā Kipras problēma. Eiropas Savienības uzdevums ir uzņemties vadību, sākt iniciatīvas, ieteikt NATO ciešākas sadarbības līdzekļus, lai no vārdiem pārietu uz darbiem, un nesen nosūtīto Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministru vēstuli, uz kuru Ashton kundze reaģēja, es uzskatu par labu sākuma punktu, lai dotos pareizajā virzienā.

Ciešāka Eiropas Savienības un NATO sadarbība ar abu pušu politiskās gribas un KDAP nostiprināšanas palīdzību, tomēr sava nozīme un paveicams darbs ir arī NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētām.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Lisabonā pieņemtajā NATO stratēģiskajā koncepcijā ietvertā ideja attiecībā uz kodolbruņošanās doktrīnu nav jauns, bet jau zināms princips. Alianse ir nolēmusi saglabāt kodolieročus kā galīgo atturēšanas līdzekli. Ironiskā kārtā tas ir pretrunā ar prezidenta B. Obama aicinājumiem nodrošināt pasauli bez kodolieročiem un atbruņošanos, kas tika apsolīta pēdējās Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferences laikā.

Aliansei būtu jāsniedz piemērs, bet tas neapturēs kodolieroču izplatīšanu — traģiskā kārtā tas to veicinās. Turklāt finanšu krīzes laikā tas novirza līdzekļus, kas ir nepieciešami citiem draudiem, ar ko mēs saskaramies. Kāds labums no atombumbām ir cīņā pret terorismu, kuram nav adreses vai avota, pret pirātismu Indijas okeānā, pret organizēto noziedzību, kiberuzbrukumiem vai ķīmiskajiem un bioloģiskajiem uzbrukumiem?

Eiropas Savienības Padome šonedēļ publicēja paziņojumu par nepieciešamību kāpināt mūsu centienus cīņā pret kodolieroču izplatīšanu. Ashton kundze, kādi ir jūsu plāni attiecībā uz šā argumenta izmantošanu NATO, no kuras 28 sabiedrotajiem 21 sabiedrotais ir arī Eiropas Savienības sastāvā? Un kas jums ir sakāms divām kodolvarām, kuras ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras arī visvairāk ir pretojušās NATO Stratēģiskās padomes centieniem īstenot pārmaiņas saistībā ar šo visai cilvēcei eksistenciālo jautājumu?

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Manuprāt, mēs dzīvojam absurdā pasaulē, un jūs esat iecelta, lai veiktu darbu tās iracionālā absurda mazināšanai. Kā visi ir pamanījuši, karš Afganistānā izmaksā vairāk nekā trīssimt miljardus ASV dolāru. Nabadzības izskaušanas izmaksas Afganistānā ir vienādas ar piecu dienu ilgas karadarbības izmaksām. Vienas nedēļas ilgu operāciju izmaksas ir pietiekami lielas, lai nodrošinātu sešu tūkstošu skolu darbību. Trīssimt miljardi ASV dolāru varēja tikt izmantoti divsimt tūkstoš skolu celtniecībai. Šādu pašu naudas daudzumu varēja izmantot, lai uzceltu trīsdesmit tūkstošus slimnīcu. Veiciet aprēķinus un jūs redzēsiet. Es runāju par slimnīcām, no kurām katra izmaksā desmit miljonus ASV dolāru.

Vai mums ir nepieciešama plašāka informācija, lai saprastu, ka mēs dzīvojam absurdā pasaulē? Ja mēs šo naudu sadalītu starp visām Eiropas ģimenēm, kuras dzīvo zem nabadzības sliekšņa, naudas pietiktu ikvienai ģimenei. Vai kāds tam tic? Divdesmit tūkstoši trīssimt piecdesmit pieci euro katrai no divdesmit septiņiem tūkstošiem ģimeņu.

Kurp ved šis absurdais ceļš? Tas ved uz NATO. Tāpēc es aicinu Ashton kundzi, kurai Eiropas Savienībā ir vadošs stāvoklis, veikt izšķirošus pasākumus, lai šo organizāciju likvidētu no iekšpuses.

  Arnaud Danjean (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Es piekrītu jūsu viedoklim par Lisabonā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi, kuras rezultātā ir sagatavota jauna stratēģiskā koncepcija, kas kopumā ir apmierinoša. Tomēr mums pavisam atklāti būtu jāatzīst, ka šā teksta nepilnvērtīgā daļa, ņemot vērā šīs stratēģiskās partnerības iespējas, ir Eiropas Savienības un NATO attiecības, kurām būtu jābūt daudz vērienīgākām.

Jūs pamatoti norādījāt uz panākumiem spēju attīstības jomā. Jūs atzīmējāt panākumus Afganistānas gadījumā, kur mēs uz vietas spējam panākt kompromisus. Tomēr ir neapmierinoši, ka, neskaitot vienīgo Bosnijas gadījumu, mums ar NATO nav strukturēta politiskā dialoga. Mēs visi zinām, ka problēma ir saistīta ar Turciju. Mums to nāksies risināt nopietnā, bez šaubām, pragmatiskā veidā, un es ceru, ka jūsu un ģenerālsekretāra Rasmussen kunga centieni sniegs rezultātus.

Es īsumā vēlos sacīt, ka dublēšanas problēma bieži tiek aktualizēta, lai izceltu Eiropas Savienības vājos punktus un ierobežotu Eiropas Savienības centienus īstenot vērienīgu pieeju. Tā ir nepatiesa problēma, jo mūsu dalībvalstīs nav divu armiju, proti, NATO armija un Eiropas Savienības armija. Katrā valstī ir bruņotie spēki, un katra valsts var izvēlēties, vai savus bruņotos spēkus novietot zem NATO vai Eiropas Savienības karoga. Beigsim veikt iebiedēšanu ar šo dublēšanās ideju.

Es vēlētos sacīt dažus vārdus par papildināmību: tā ir svarīga un piemērojama izsvērtā veidā. Es nevēlētos pieredzēt, ka papildināmība kļūst par prasību, Eiropas Savienībai pārvēršoties par Sarkano Krustu NATO bruņotajiem spēkiem. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā tās militārās spējas, jāpieturas pie tās mērķiem militārajā jomā un jāsaglabā tās mērķis kopīgās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) gadījumā, kā bija norādīts trīspusējā Francijas, Vācijas un Polijas pārstāvju vēstulē.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme noteikti palīdzēja modernizēt Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un pielāgot to jaunajām drošības problēmām.

Mums ir jābūt gandarītiem par faktu, ka jaunā stratēģiskā koncepcija tiek papildināta ar jaunām problēmām, piemēram, terorismu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanu, kiberaizsardzību un energodrošību.

Ir jāatbalsta arī apstāklis, ka jaunajā koncepcijā ir izcelta nepieciešamība nostiprināt NATO un Eiropas Savienības stratēģiskās attiecības. Tomēr ir jānosaka skaidrs uzdevumu sadalījumus, lai nodrošinātu efektivitāti un krīzes laikā nedublētu darbu.

Lisabonas līgums bija solis uz priekšu kopējā drošības un aizsardzības politikā, kas mums tagad ir jākonsolidē. Mērķis ir skaidrs: Eiropas Savienībai ir jāspēj mobilizēt nepieciešamās civilās un militārās spējas, lai varētu izpildīt tās starptautiskās saistības, un kopējai drošības un aizsardzības politikai ir jāsniedz ievērojams ieguldījums atlantiskajā drošībā.

Tomēr nav skaidrības par to, kā tiks organizēta šī sadarbība ar aliansi, lai tā patiešām būtu efektīva. Ashton kundze, būtu svarīgi, lai jūs mums par šo jautājumu varētu pateikt ko vairāk.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Šodien šajā diskusijā tika uzdots jautājums par to, kāpēc mēs Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības institūcijā, runājam par NATO augstākā līmeņa sanāksmi. Atbilde ir pašsaprotama. Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu ir NATO locekles, tādējādi Eiropas Savienība esam mēs un vairumā gadījumu arī NATO esam mēs.

Tāpēc ir jāatzīmē, ka NATO skatījumā Eiropas Savienības un NATO sadarbība bija viens no svarīgākajiem Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē apspriestajiem tematiem. NATO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtie lēmumi, kā arī, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu prezidenta deklarācijas apliecina, ka NATO nepretojas kopīgajai drošības un aizsardzības politikai, bet drīzāk cenšas rast sadarbības ceļu, kas sniedz labumu abām institūcijām. Tāpēc tā vietā, lai iesaistītos bezjēdzīgā konkurencē un dārgā mūsu struktūru dublēšanā, mums arī ir jācenšas sadarboties un strādāt kopā, jo īpaši šobrīd, finanšu krīzes laikā. Es ceru, ka NATO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtie lēmumi un Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministru vēstule, kas te tika pieminēta, mūs, Eiropas Savienību, pārliecinās sākt nopietnas debates par kopīgo drošības un aizsardzības politiku.

Ashton kundze, Polija (esmu deputāts, kas pārstāv Poliju) tās prezidentūras laikā jūs noteikti atbalstīs. Mums ir jāizmanto instrumenti un iespējas, ko mums sniedz Lisabonas līgums. Tas mums ir liels izaicinājums. Visbeidzot, es vēlos sacīt, ka pozitīvi vērtēju NATO deklarāciju par sadarbības sākšanu ar Krieviju, kurā uzsvērta arī NATO gatavība būt atvērtai un uzņemt jaunas valstis, piemēram, Gruziju.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība ir unikāla un svarīga NATO partnere. Kā minēts dokumentā par jaunās stratēģijas koncepciju, NATO un Eiropas Savienībai ir jādarbojas papildinoši un savstarpēji nostiprinošā veidā, atbalstot starptautisko mieru un drošību.

Aktīva un efektīva Eiropas Savienība veicina vispārējo Eiropas un Atlantijas telpas drošību. Tādējādi, nostiprinot stratēģisko partnerību, ievērojot pilnīgu savstarpēju atklātību, pārredzamību, papildināmību un ievērojot abu organizāciju autonomiju un institucionālo integritāti, ir jārada labvēlīgāki apstākļi.

Mums ir arī jānorāda, ka cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība ir ļoti svarīga, un tā ir jāattīsta, neskarot principu, kas nosaka lēmumu pieņemšanas autonomiju, un pienācīgi ievērojot atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu statusu kodolieroču jomā.

  Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! NATO augstākā līmeņa sanāksme ir guvusi pozitīvi vērtējamus panākumus. Ir labi, ka tas šeit tiek apspriests. Jauni stratēģiskie elementi, piemēram, krīžu civila pārvarēšana un kiberaizsardzība, ir pasākumi pareizajā virzienā. Jo īpaši tādu nelielu, neitrālu valstu kā Austrija gadījumā NATO un Eiropas Savienības stratēģiskās partnerības nostiprināšana ir izšķiroši svarīga. Militāru spēju pilnveidošana, palielinot sinerģiju, samazinot dublēšanos un uzlabojot sadarbību ieroču jomā, palīdzēs ikvienam, bet īpaši nelielajām dalībvalstīm.

Vēl ir jāpaveic visai liels darbs, jo īpaši mūsu gadījumā. Eiropai sev ir jānosaka kāds mājas darbs un jāpārliecinās par tā izpildi. Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministru iniciatīva ir solis pareizajā virzienā. Vidējā termiņā mums ir nepieciešama Eiropas aizsardzības arhitektūra, kas veicina Eiropas Savienības dalībvalstu militāru sadarbību, apvieno Eiropas Savienības, ANO un NATO civilo un militāro sadarbību un pakāpeniski attīsta Eiropas aizsardzības struktūras. Mūsu mērķim ir jābūt tādam, lai mēs pasaulē kļūtu par nozīmīgu partneri drošības jomā. Mums ir jāstrādā, lai sasniegtu šo mērķi.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, Lisabonā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē tika izklāstīta jaunā alianses drošības stratēģijas perspektīva. Praktiskā līmenī tika īstenoti trīs nozīmīgi mērķi: tika pieņemta jaunā stratēģiskā koncepcija, izstrādāta jauna pieeja Afganistānas jautājumam, nerunājot par to, ka tika sniegts jauns impulss attiecībām ar Krievijas Federāciju.

Manuprāt, svarīgākais rezultāts bija pretraķešu vairoga iekļaušana jaunajā stratēģiskajā koncepcijā. Rumānija ir atbalstījusi vairoga izveidošanu kopš 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Bukarestē. Tas norāda uz to, ka manai valstij bija adekvāts redzējums, un tā sniegs ievērojamu ieguldījumu aizsardzības sistēmas īstenošanā. Tajā pašā laikā Rumānija ir atbalstījusi atvērto durvju politiku, kas jo īpaši paredzēta NATO attiecību nostiprināšanai ar Gruziju un Ukrainu.

Es arī atbalstu faktu, ka NATO atkārtoti apstiprināja Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi, ņemot vērā drošības riskus, kas dominē šajā reģionā. Tie jo īpaši attiecas uz neatrisinātajiem konfliktiem Transnistrijā un Gruzijā. Šajā ziņā, manuprāt, aliansei ir jāsaglabā vienota nostāja, kas pausta Krievijai adresētajā paziņojumā. Krievijas Federācijai ar darbiem ir jāapliecina tās labo nodomu paziņojumi, jo tai ir noteiktas saistības attiecībā uz Rumānijas un NATO austrumu robežu. Man jāuzsver, ka pieņemtās politiskās deklarācijas rezultātā NATO ir uzņēmusies saistības attiecībā uz Moldovas Republikas un Gruzijas teritoriālo integritāti.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vēsturiskā NATO augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, bija pagrieziena punkts alianses nākotnē. Divdesmit astoņi sabiedrotie pieņēma nozīmīgus lēmumus, jaunu aizsardzības doktrīnu, lika pamatus ciešākai sadarbībai ar Krieviju, precizēja pretraķešu vairoga jautājumu, apstiprināja rīcības plānu par Afganistānu un sadarbības nozīmi ar Eiropas Savienību.

Tomēr šis ir vispārīgs un optimistisks skatījums. Mums nevajadzētu aizmirst, ka vienprātības rezultātā šie teksti atspoguļo mazāko nostāju un viedokļu kopsaucēju. Mums visiem ir zināms, ka vidē pēc Aukstā kara beigām pastāv atšķirīgas un dažāda līmeņa draudu izpratnes. Austrumeiropas valstīm ir atšķirīgs skatījums uz attiecībām ar Krieviju, un Turcija citādi uztver Irānas kodolprogrammu. Mēs arī zinām, ka Ankara izkaroja diplomātisku karu, lai novērstu jebkādu atsauci uz šo jautājumu Lisabonā pieņemtajā tekstā. Ankarai arī ir atšķirīga pieeja kopējās drošības un aizsardzības politikas sadarbības jomā, jo tā vēlas izslēgt sadarbību ar vienu Eiropas partneri un Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas viss vēl vairāk palielina kopējās drošības un aizsardzības politikas nozīmi, protams, Eiropas un NATO sadarbības kontekstā.

Tāpēc, manuprāt, Eiropas Savienībai ir pilnībā jāizmanto jaunās iespējas, ko mums sniedz Lisabonas līgums, saglabājot neatkarīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Mums ir jāpalielina Eiropas Savienības starptautiskais prestižs un jānostiprina tās starptautiskā klātbūtne. Mums ir nepieciešama spēcīgāka Eiropa, lai mums būtu spēcīgāka atlantiskā alianse.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu Augstās pārstāves novērtējumam par Lisabonā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi. Tas patiešām bija nozīmīgs pagrieziena punkts un svarīgs brīdis. Transatlantiskās attiecības ir pasaules drošības un attīstības atslēga, bet, no otras puses, Eiropas Savienībai nepieciešamības gadījumā ir jāpauž pašai sava nostāja un jāizmanto savas struktūras. Iepriekš minētie izdevumu samazinājumi tiks sintezēti no šīs sadarbības — gan aprīkojuma, gan civilo lēmumu līmenī bez nepieciešamības vai iespējām mainīt NATO aliansi. Eiropai ir jābūt nodrošinātai ar savu aizsardzības sistēmu, drošības sistēmu un tai ir jābūt savai nostājai, jo tikai tad tā spēs risināt tādas problēmas kā Turcijas jautājums vai citas problēmas ar NATO dalībvalstīm vai valstīm, kas nav NATO sastāvā, kurām ir cita pieeja Krievijas jautājumam. Bez tam, es nedomāju, ka Krievijas jautājums ir sarežģīts. Manuprāt, tas ir jautājums, ko Eiropa kopumā var atrisināt vienlaikus ar Ameriku. Iespējams, Eiropa to var atrisināt pat efektīvākā veidā.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, NATO paplašināšanu varētu uzskatīt par vienu no nedaudzajiem īstajiem veiksmes stāstiem laikā pēc Aukstā kara beigām. Tomēr paplašināšanās impulss ir vājinājies. NATO ir saglabājusi visai nepārliecinošu nostāju attiecībā uz Gruzijas un Maķedonijas uzņemšanu. Satraucošā mērogā ir samazinājušies ieguldījumi militārajā jomā. Neliels skaits NATO dalībvalstu izpilda 2 % kritēriju attiecībā uz izdevumiem aizsardzības jomā, un alianse nav īstenojusi nopietnas militārās mācības ilgāk nekā desmit gadu. Pēdējās šādas liela mēroga mācības, lai apliecinātu, ka ASV spēj ātri pārvietot savus bruņotos spēkus uz Eiropu, notika pirms 17 gadiem. Tiesa, Padomju Savienība ir sabrukusi. Tomēr NATO reputācija un iespējas vēl aizvien balstās ASV militārajā spēkā. Ir ļoti svarīgi, lai NATO militārās institūcijas saglabātu labu integrācijas līmeni un lai Amerikas un Eiropas militārajiem virspavēlniekiem būtu iespējas piedalīties kopīgās mācībās.

Tikai ciešākas un mērķtiecīgākas transatlantiskās sadarbības apstākļos Eiropas Savienība un NATO nākamajā desmitgadē spēs noteikt demokrātisku starptautisko darba plānu, lai risinātu daudzpusējas pasaules izaicinājumus.

Es arī vēlētos komentēt NATO un Krievijas Padomes secinājumus. Tajos ir pausts aicinājums nodrošināt modernas partnerattiecības, kas ir balstītas uz savstarpēju uzticēšanos, pārredzamību un prognozējamību. To var uzskatīt par labas gribas deklarāciju. Tomēr mēs zinām, ka saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu NATO paplašināšanās Krievijas kaimiņvalstu virzienā aizvien tiek uzskatīta par agresiju, kas attaisno preventīvus militārus triecienus un karaspēka izsēdināšanu ārvalstu teritorijās.

Lielu militāro mācību laikā 2009. gada rudenī Krievijas ziemeļrietumos netālu no Baltijas valstu teritorijām notika gatavošanās prettrieciena iebrukumam šajās valstīs, domājams, reaģējot uz NATO veiktajiem pasākumiem. Pozitīvi vērtējams, ka Baltijas valstis beidzot saņēma NATO ārkārtas rīcības plānus to aizsardzībai, kā to atklāja arī WikiLeaks materiāli.

Krievija iebruka Gruzijā un praktiski anektēja divas tās autonomās teritorijas. Pavisam nesen šajās pašpasludinātajās teritorijās tika izvietotas Krievijas raķetes, un Krievija turpina vērienīgu spiegošanu visās Rietumu valstīs. Kad šie spiegi tiek atmaskoti, apkaunoti jūtas Rietumi, nevis Krievija, kura saviem spiegiem atklāti piešķir augstākos valsts apbalvojumus.

Tādējādi Krievijas uzstāšana uz vienlīdzību attiecībās ar NATO un sava veida kopīgu lēmumu pieņemšanu ir pāragra un rada risku, ka Krievija noteiks veto NATO lēmumiem un turpmākam paplašināšanās procesam.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Lisabonā, NATO apstiprināja savu kā Eiropas un Atlantijas reģiona drošības garantētājas nozīmi, kā arī atzina, ka tai ir jārisina jaunas problēmas.

Labākais instruments šā uzdevuma veikšanai ir plašs stratēģisko partnerattiecību tīkls ar valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Tāpēc NATO ir jābūt gatavai iesaistīties politiskajā dialogā ar ikvienu iespējamo partneri, kas atbalsta mūsu kopīgos centienus miera un drošu starptautisko attiecību labā.

Manuprāt, svarīgas stratēģiskās partnerattiecības ir sadarbība ar Krieviju, kurā NATO ir jānostiprina praktiskā sadarbība, lai spētu stāties pretī starptautiskā terorisma, pirātisma, cilvēku tirdzniecības un narkotiku kontrabandas mūsdienu draudiem. NATO ir nepieciešami pietiekami finanšu, militārie un cilvēkresursi, lai spētu īstenot savu misiju. Tomēr šie resursi ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk un galvenokārt miera nodrošināšanai.

  Ivo Vajgl (ALDE). - (SL) Priekšsēdētājas kundze, esmu gandarīts, ka man ir dots vārds pirms Goerens kunga, mana kolēģa no Luksemburgas, jo pretējā gadījumā tas traucētu paust manu galveno domu, proti, mēs, kas šeit esam runājuši pēdējās pusstundas laikā, lielākoties esam Dienvidaustrumeiropas valstu pārstāvji. Tam būtu jāapliecina, ka mums drošības jautājumi, NATO un šīs alianses attiecības ar Eiropas Savienību ir mazliet nozīmīgākas nekā pārējām nācijām.

Tieši šā iemesla dēļ es vēlētos sacīt, ka tie, kas apmeklēja Lisabonā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi, ir atteikušies no iespējas pieņemt skaidrāku, principiālāku un izlēmīgāku nostāju attiecībā uz divu Dienvidaustrumeiropas valstu, Maķedonijas un Bosnijas un Hercegovinas, vēlmēm nostiprināt savu drošību, pievienojoties vismaz vienai no abām organizācijām, proti, Eiropas Savienībai vai NATO.

Kad mēs Slovēnijā tuvojāmies dalībai šajās divās institūcijās, mēs sacījām, ka vēlamies tikt uzņemti jebkurā no tām. NATO ir iespēja labot kļūdas, ko ir pieļāvusi Eiropas Savienība. Manuprāt, mums tas ir jāņem vērā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, liels jums paldies par man sniegto iespēju uzstāties ar runu. Šīs diskusijas šodien ir par sadarbību starp NATO un Eiropas Savienību. Ashton kundze mums šeit ir sniegusi pozitīvu novērtējumu, bet es vēlos sacīt, ka, manuprāt, tas ir ievērojami pārspīlēts novērtējums. Mani kolēģi no Polijas Saryusz-Wolski kungs un Lisek kungs jau runāja, un es vēlos skaidri norādīt, ka es piekrītu viņu vērtējumam.

Šis ir tikai sākums, un tas ir sākums ļoti ilgam ceļam. Saistībā ar to es gribētu vērst uzmanību uz trīs pragmatiskiem aspektiem, kuros mēs varam redzēt vispārēju progresu. Pirmā joma attiecas uz NATO un Eiropas Savienības kopīgās aizsardzības plānošanu — nav šaubu, ka iespējams paveikt vairāk. Otrai jomai būtu jāattiecas uz izlūkdienestiem — arī šajā jautājumā iespējams panākt izaugsmi. Visbeidzot, trešais jautājums attiecas uz cīņas grupu darbību — ir jāuzdod jautājums, vai šodien šīs grupas sniedz pievienoto vērtību.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos uzdot jautājumu Ashton kundzei par aizsardzības Eiropu un arī NATO.

Lisabonas līgums Eiropas Savienības dalībvalstīm aizsardzības jautājumos ļauj īstenot ciešāku sadarbību, ja valstis to, protams, vēlas. To sauc par “strukturētu sadarbību” vai “uzlabotu sadarbību” — tam, kurš jēdziens izmantots, nav lielas nozīmes.

Vai Ashton kundze man var pateikt, vai šāda rakstura sadarbību valstu grupa jau ir apsvērusi, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai attiecīgā gadījumā jūs man varētu norādīt kritērijus, kuriem ir jāatbilst, lai kvalificētos šāda veida sadarbībai?

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, paldies vēlreiz visiem tiem, kuri piedalījās ļoti plašajās debatēs. Ja drīkstu, es centīšos pievērst uzmanību atsevišķām nozīmīgākajām paustajām domām un vismaz sākšu sniegt jums atbildes uz šiem jautājumiem.

Vispirms jāsaka, ka esmu apņēmusies rast iespējas, lai attīstītu Eiropas Savienības un NATO attiecības, bet es pienācīgi novērtēju politiskās problēmas, kas ir šā jautājuma centrā. Mans mērķis ir rast praktiskus un pragmatiskus veidus, kā paplašināta sadarbība var palīdzēt mūsu cilvēku atbalstam uz vietas. Kad es izskatu iespējas, kā mēs kopīgi varētu sadarboties, es visvairāk domāju par cilvēkiem, kas atrodas darbības zonā, piedalās operācijās. Bet es to daru, apzinoties, ka svarīga nozīme ir Turcijai, un es to daru, apzinoties, ka es pārstāvu 27 dalībvalstis, un es cieši sadarbojos ar dalībvalstīm, kuras visvairāk interesē un ietekmē aplūkojamie jautājumi.

Mēs strādājam, lai censtos to sasniegt pēc iespējas ātrāk. Bet es pienācīgi novērtēju problēmas, un es vienmēr esmu ieinteresēta idejās par to, kā mēs to varētu panākt, un vienmēr šīs idejas izskatu.

Es pieņemu, ka mēs arī vēlamies ļoti uzmanīgi aplūkot mūsu pašu īstenotos pasākumus un pārliecināties, ka tie ir papildinoši un nedublē citu darbu. Patiesībā jomas, kurās mēs strādājam, patiešām ir ļoti papildinošas. Piemērs, kas tika sniegts pirms brīža, attiecās uz Ocean Shield Somālijas piekrastē un darbu, ko mēs veicam operācijā Atalanta.

Godātie deputāti, kas ir apmeklējuši reģionu, zina, ka tā ir milzīga jūras teritorija, kurā ir daudz iespēju papildinošiem pasākumiem un ļoti neliels dublēšanas risks, un dienesti patiešām ļoti veiksmīgi veic kopīgu darbu. Komandieris Howes kungs, kurš šobrīd ir atbildīgs par operāciju Atalanta, runāja ar aizsardzības ministriem, norādot, ka komunikācijās patiešām pastāvēja daudz savienojamības, bet, sadarbojoties apmierinošā līmenī, ir iespējams paveikt ļoti daudz darba.

Gahler kungs minēja virkni jautājumu, kuri nebija saistīti ar šim debatēm, un es tikai vēlētos norādīt, ka, ja viņš man ātri uzrakstītu ziņojumu par šiem jautājumiem, es pie tiem labprāt atgrieztos, bet es nevēlējos šovakar aizņemt Parlamenta laiku ar jautājumiem, kuri neattiecas uz šīm debatēm.

Attiecībā uz jautājumiem par pretraķešu aizsardzību, manā izpratnē šo sarunu laikā par NATO jauno stratēģisko koncepciju tika rasts līdzsvars starp pretraķešu aizsardzības jautājumiem un NATO kodolpolitiku. Ir skaidrs, ka NATO vēlas saglabāt savus kodolieročus kā atturēšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot atbilstību pašas noteiktajam mērķim par pasauli bez kodolieročiem.

Tāda ir mūsu šābrīža pieeja, bet, protams, mēs nepiedalāmies visos NATO aspektos tieši to iemeslu dēļ, ko šajā Parlamentā labi izprot. Mēs, piemēram, nepiedalāmies NATO un Krievijas Padomes sanāksmēs, tāpēc es nevaru sniegt komentārus par to, kas tajās notika, bet tikai komentēt jautājumus, kas no šīs sanāksmes izrietēja.

Attiecībā uz START panākumiem, ko mēs esam novērojuši starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju demilitarizācijas jomā, tas ir apsveicami, un esmu pārliecināta, ka tie bruģēs ceļu labai koordinācijai ar NATO, kas noteikti bija mērķis, ko sev bija noteicis ģenerālsekretārs.

Visbeidzot, strukturēta sadarbība: vai tā notiks, kas tiek darīts? Idejas patiešām ir jāierosina dalībvalstīm. Ir piemēri, kad dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste un Francija vai Veimāras trijstūra grupa vēstulē, ko es no tās saņēmu, izskata veidus, kā tās var uzlabot šo sadarbību, daļēji arī ar Eiropas Aizsardzības aģentūras palīdzību, kurā mums ir iespējas censties atbilstoši attīstīt šīs sinerģijas.

Es ceru to turpmāk pieredzēt biežāk. Jo īpaši es sagaidu, ka tas notiks nākamo prezidentūru laikā, īpaši Polijas prezidentūras laikā, kas aizsardzības jautājumus ir noteikusi par jomu, kam tā vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību. Es godātajam deputātam nevaru sniegt piemērus, kas norādītu, ka ir iespēja iesaistīties, bet es ceru, ka mēs redzēsim tādu mērķu izvirzīšanos, kas šajā ekonomikas krīzē uzlabo iespējas izmantot mūsu resursus visefektīvāk.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ágnes Hankiss (PPE), rakstiski. – (HU) NATO dalībvalstu ministru tikšanās laikā 2008. gada oktobrī ģenerālis John Craddock, NATO spēku pavēlnieks Eiropā, norādīja, ka Krievijas militārā darbība Gruzijā pamudināja NATO pārskatīt tās pamatpieņēmumus par tās dalībvalstu drošību. Vai tagad, pēc Lisabonā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes, šis paziņojums vēl aizvien ir spēkā? Vienošanās ar Krieviju ir racionāls politisks solis, kas varētu veicināt mūsu drošības nostiprināšanu. Tomēr tas neizbēgami izvirza arī nopietnus morāla un stratēģiska rakstura jautājumus. Vai NATO sadarbības labā gatavojas atkāpties no to demokrātisko ideju pārstāvības un aizsardzības, uz kurām balstās eiroatlantiskā alianse un kuras vairākos jautājumos ir izteiktā pretrunā ar Krievijas demokrātijas koncepciju?

Iespējams, ir lieki atsevišķi atgādināt par cilvēku iebiedēšanu un pret tiem vērstajiem uzbrukumiem, kā arī neskaidrajiem žurnālistu un juristu nāves apstākļiem Krievijā. Tāpat būtu grūti neuzskatīt par provokatīvu žestu faktu, ka Krievija nesen izvirzīja Nobela miera prēmijai Wikileaks izveidotāju Julian Assange. Vai to valstu, kuras vēlas iestāties NATO, izredzes samazināsies, ja Krievija neatbalstīs to nākotnes līdzdalību? Mēs saskaramies ar jautājumu par to, vai NATO līderi ņem vērā atsevišķu dalībvalstu neaizsargāto stāvokli, kā arī to atklātās un līdz šim brīdim neatrisinātās problēmas attiecībās ar Krieviju. Vēsturiskais miera nodrošināšanas un saskaņas virziens jebkurā gadījumā ir jāatbalsta. Tomēr mums skaidri jāapzinās NATO vēsturiskā atbildība par to, kādu lielvaru tā leģitimizē pretraķešu aizsardzības līguma noslēgšanas rezultātā un pret ko tā stingri iestāsies atbilstoši mūsu kopīgajām Eiropas vērtībām.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) NATO augstākā līmeņa sanāksme, kas notika Lisabonā, pielika punktu stratēģiskās drošības koncepcijai, kas bija spēkā kopš Aukstā kara. Šīs jaunās drošības stratēģijas īstenošana nozīmē pāreju no tradicionālās atlantiskās alianses dalībvalstu aizsardzības uz globāla mēroga koncepciju 21. gadsimtam.

Izaicinājumi, kuri ir uzsvērti jaunajā stratēģiskās drošības koncepcijā, ietver sadarbību ar dažādām starptautiskajām institūcijām — kā valsts, tā nevalstiskajām organizācijām, un partnerattiecību nostiprināšanu, jo īpaši ar Krieviju. Papildus politisko līdzekļu izstrādei ar pašas NATO spējām un struktūru saistītie darbības jautājumi ir pielāgoti jaunajiem globālā mēroga draudiem. Svarīgi uzsvērt arī NATO pieņemto misijas pārejas plānu Afganistānai, kura mērķis ir Afganistānas varas iestāžu pārņemta vadība valsts drošības jautājumos. Manuprāt, šis jaunais stratēģiskais redzējums, kas nosaka vadlīnijas, uz kurām dalībvalstīm būtu jābalsta savas starptautiskās attiecības, ir ārkārtīgi nozīmīgs.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Krievija ir saņēmusi uzaicinājumu piedalīties ar pretraķešu vairogu saistītā darbā, kas ir uzskatāms par alianses stūrakmeni. Krievijas atbilde kļūs zināma vēlāk, kā arī pastāv iespēja faktiskām partnerattiecībām ar ASV, kas nozīmētu, ka abām pusēm būtu apņēmīgi jātiekas pie sarunu galda. Turklāt šim projektam ir nepieciešams ievērojams Eiropas finansējums, un tas nebūs vienkārši īstenojams, ņemot vērā aizsardzībai atvēlēto līdzekļu samazinājumu Eiropā.

Visbeidzot, turpmākajos gados Afganistāna būs NATO lielais politiskais pārbaudījums. ASV rīkojās ātri, lai pārliecinātu Krieviju, ka raķetes nebija vērstas pret to. ASV bija svarīgi neaizkaitināt Krieviju, un tās apliecināja, ka tām šādu nodomu nebija, arī uzaicinot Krieviju piedalīties pretraķešu vairoga projektā. Otrkārt, ASV rīkojās pietiekami saprātīgi, nepieminot Irānas vārdu vai, pareizāk sakot, izpildot Turcijas vēlmes, kas draudēja ar atkāpšanos no savas nostājas, ja tiktu pieminēta tās kaimiņvalsts (Irāna). Problēmu rada fakts, ka tikai 21 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir NATO sastāvā, tādējādi apdraudot Eiropas aizsardzības attīstību.

18. Stāvoklis Kotdivuārā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par stāvokli Kotdivuārā.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, stāvoklis Kotdivuārā ir ļoti smags, jo ir apdraudētas dzīvības — Kotdivuāras iedzīvotāju dzīvības, kā arī daudzu eiropiešu dzīvības, kuri dzīvo un strādā šajā valstī.

Es uzskatu, ka ir apdraudēti nozīmīgi jautājumi — ne tikai Kotdivuāras nozīme Āfrikā, bet arī milzīgais darbs, ko aizvadītajos 10 gados starptautiskā sabiedrība ir paveikusi, lai atbalstītu krīzes atrisināšanu un nostiprinātu stabilitāti. Prezidenta vēlēšanām bija jānotiek pirms vairākiem gadiem. Galu galā, tas, ka šīs vēlēšanas beidzot varēja notikt, bija pateicoties Kotdivuāras iedzīvotājiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajam darbam ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un, man jāsaka, jo īpaši pateicoties Eiropas Savienībai un vēlēšanu organizētājam, Burkinafaso prezidentam Blaise Compaore.

Pirms tam visi kandidāti bija vienojušies par vēlēšanu pamatnoteikumiem. Tajos bija atrunāta ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Choi kunga nozīme vēlēšanu rezultātu apstiprināšanā. Uz valsti tika nosūtīta Eiropas vēlēšanu novērošanas misija, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Cristian Preda. Es pateicos viņam par darbu un domāju, ka viņš pēc brīža teiks runu. Šī misija secināja, ka vēlēšanas notika demokrātiskos apstākļos. Es apsveicu Preda kungu un viņa komandu, pateicos viņiem par drosmi un teicamo darbu, kas tika paveikts sarežģītos apstākļos.

Rezultātus paziņoja Neatkarīgā vēlēšanu komisija un tos apstiprināja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis. Mēs ar priekšsēdētāju Barroso kungu bijām vieni no pirmajiem, kas apsveica prezidentu Ouattara kungu ar uzvaru. Starptautiskā sabiedrība ir vienprātīgi viņu atzinusi. Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) un Āfrikas Savienība ir sniegusi pilnīgi skaidru vēstījumu. Ouattara kungs ir leģitīms Kotdivuāras prezidents. ĀKK un Eiropas Savienības Parlamentārā asambleja savā 3. decembra deklarācijā pauda vienlīdz skaidru nostāju.

Mēs aicinām visus politiskos spēkus Kotdivuārā cienīt vēlēšanu rezultātus, apliecināt atbildīgu attieksmi un atturēties no jebkādiem vardarbīgiem pasākumiem. Viss darbs šobrīd ir jāvērš uz to, lai nodrošinātu miermīlīgu varas maiņu. ANO rezolūcijas paredz mērķtiecīgus pasākumus, lai vērstos pret tiem, kuri traucē miermīlīgai pārejai un vēlēšanām.

Āfrikas institūcijas Kotdivuārai jau ir piemērojušas sankcijas. Eiropas Savienība ir gatava izpildīt savus pienākumus saistībā ar mērķtiecīgiem pasākumiem, un mēs to šonedēļ skaidri norādījām Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomē, bet mēs arī esam gatavi veikt pasākumus, lai atbalstītu likumīgi ievēlētos varas pārstāvjus.

Notikumiem Kotdivuārā uzmanīgi seko daudzas puses un sabiedrība, jo īpaši Āfrikā un kaimiņvalstīs, no kurām daudzas arī atrodas pēckonflikta situācijā un īsteno sarežģītu pāreju uz demokrātiju. Pašlaik notiekošās konstitucionālās krīzes rezultāts Kotdivuārā būs spēcīgs signāls visiem Āfrikas kontinenta spēkiem — gan tiem, kuri atbalsta demokrātiju, gan tiem, kuri pret to ir noskaņoti noliedzoši.

Eiropas Savienības reakcija uz šo krīzi ir ļoti svarīga. Ja mūsu veiktie pasākumi varēs veicināt miermīlīgu varas nodošanu saskaņā ar Kotdivuāras iedzīvotāju gribu, kas ir skaidri pausta brīvās un taisnīgās vēlēšanās, mūsu kā nozīmīga starptautiskās sabiedrības dalībnieka nozīme tiks nostiprināta un tiks uzlabota mūsu kā demokrātijas aizstāvju reputācija.

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Tiesa, es apmeklēju Kotdivuāru, lai vadītu Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju.

Es sākšu, pieminot novērotāju, 26 valstis pārstāvošo vairāk nekā 100 cilvēku, 120 novērotāju, kuri atradās uz vietas un veica apbrīnojamu darbu, drosmi un uzcītību. Viņi vispirms ievēroja, ka vairāk vai mazāk visas puses pārstāvošie Kotdivuāras iedzīvotāji sacīja: “Mēs esam noguruši.” Tie bija atslēgas vārdi, refrēns, kas nozīmēja, ka vēlēšanas tiešām tika uzskatītas par politiskās krīzes noslēgumu. Ikviens vēlējās, lai tas viss līdz ar šīm vēlēšanām noslēgtos.

Ir viens izņēmums, proti, līdzšinējais prezidents Gbagbo kungs, kurš atteicās nodot varu un kurš nodrošinājās ar resursiem, lai nepieļautu šīs krīzes beigas, un izveidoja partizānu konstitucionālo padomi, kas vienkārši anulēja rezultātus, kuri bija labvēlīgi viņa oponentam. Tas nozīmē, ka šobrīd tā vietā, lai valdītu miers un noritētu izkļūšana no krīzes, krīzes situācija ir vēl smagāka, un jau šobrīd līdzsvars ir ļoti nestabils un sākas konfrontācija.

Es vēlētos sacīt, ka tagad ir ļoti grūti izvairīties no konfrontācijas. Jums tikai jāpaskatās, kas notika ar balsošanu barakās pirmajā un otrajā balsojumā. Diemžēl mēs saskaramies ar ļoti jutīgu situāciju.

Es nevēlētos beigt savu runu, neizsakot pateicību Ashton kundzei par viņas centieniem atrisināt šo jautājumu.

Tā kā es ievēroju, ka Padome ir paziņojusi, ka drīzumā tiks pieņemti ierobežojoši pasākumi, es viņai vēlētos uzdot jautājumu: vai iespējams pateikt, kad šie ierobežojošie pasākumi tiks pieņemti?

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos apsveikt savu kolēģi Preda kungu un viņa komandu saistībā ar ievērojamo darbu, ko viņi ir paveikuši. Es arī vēlētos apsveikt Ashton kundzi, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, saistībā ar apņēmību, ko viņa kopā ar visu starptautisko sabiedrību ir apliecinājusi, pārraugot šo vēlēšanu norisi. Fakts, ka centieniem nelikumīgi piesavināties vēlēšanu rezultātus sekoja tik strauja un mērķtiecīga atgriezeniskā saite, iepriecināja tos no mums, kuri pilnībā uzticas vēlēšanu novērošanas misiju principam, kas ir izcils instruments demokrātijas veicināšanai valstī, un mēs ceram, ka šāda reakcija varētu sekot citos kontekstos, ja kādreiz apbēdinošā kārtā konkrētā situācijā tas būtu nepieciešams.

Tā kā man tas ir teikts pietiekami bieži, tagad es vēlētos sacīt, ka prezidents Ouattara kungs nav Eiropas kandidāts. Neparastā kārtā vienotā nostājā mobilizējās visa starptautiskā sabiedrība — Āfrikas Savienība, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS), Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropa un citi, un tas iezīmē vēsturisku brīdi.

Protams, mani vairāk satrauc jautājums saistībā ar Ouattara kunga vēlēšanos laist ielās savus kaujiniekus, jo antagonisku spēku kontekstā es ielās neredzu nekādu miermīlīgu risinājumu. Es vēlētos pieminēt dokumentu, ko pašlaik gatavo ĀAK valstīs un kas jau ir ticis apspriests pēdējā ĀAK tikšanās reizē Kinšasā, ko daži no mums apmeklēja. Tam ir neparasts nosaukums “Izaicinājumi demokrātijas nākotnei un konstitucionālās kārtības ievērošanai”. Par tā sagatavošanu ir atbildīgs Āfrikas un Eiropas pārstāvis. Šajā tekstā ir virkne juridisku aspektu, un trīs tā lapas ir veltītas varas dalīšanai, ja viena no pusēm cenšas nelikumīgi iegūt varu. Šajās trīs ieteikumu lapās ir aprakstīts ceļš, kas ejams, lai novērstu situācijas pāraugšanu asinspirtī. Domājams, ka asinspirti ir iespējams novērst nevis ielās, bet ar sarunu palīdzību, kas ir vērstas uz zināmas varas formas dalīšanu. Vispirms, protams, ir jāizdara spiediens, lai tiktu atzīts uzvarētājs.

Es jums iesaku izlasīt šo dokumentu. Tas ir ļoti informatīvs un man apliecināja, ka, lai arī Āfrikas politiskajā kultūrā demokrātija nav plaši izplatīta, tās pārstāvji noteikti zina daudz par pārrunu veikšanu.

  Marielle De Sarnez, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, tikai pirms dažām stundām Ouattara kunga vadītie partizāni sasniedza Kotdivuāras valdības, radio un televīzijas galvenās mītnes, un es vēlos paust savas bažas, jo sadursmju un konfrontācijas risks ir neapšaubāmi liels un pilnībā reāls.

Mūsu pirmais pienākums šovakar ir aicināt nodrošināt mieru un iesaistīties dialogā. Tomēr tas ir arī galveno Kotdivuāras līderu pienākums. Gan līdzšinējam prezidentam, gan jaunievēlētajam prezidentam ir jādara viss iespējamais, lai novērstu atkārtotu vardarbības uzliesmojumu valstī, kas ir cietusi pārāk ilgus gadus. Tas ir pirmais vēstījums.

Otrs vēstījums ir fakts, ka kopš paša sākuma starptautiskā sabiedrība, protams, Eiropa, bet arī Āfrikas Savienība ir paudusi vienotu nostāju. Sabiedrība mobilizējās, lai nodrošinātu vēlēšanu rezultātu ievērošanu. Šim spiedienam ir jāturpinās, un ir jāpiemēro sankcijas. Laurent Gbagbo ir jāatzīst sakāve. Alassane Ouattara ir nepagurstoši jāstrādā, lai samierinātu savu tautu. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai mūsu centieni nevājinātos pirms situācijas stabilizācijas.

Augstā pārstāves kundze, es jums jau iepriekš gribētu pateikties par šo vēstījumu nodošanu, jo īpaši šovakar.

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā runātāji, kuri uzstājās pirms manis, es vēlētos paust nožēlu par šābrīža stāvokli, akūto politisko krīzi un sadursmju risku, kas var uzliesmot turpmākajās stundās. Tāpēc es, bez šaubām, atbalstu starptautiskās sabiedrības viennozīmīgo nostāju, un, manuprāt, papildus nepieciešamībai aizsargāt demokrātiju mūsu pienākums ir ne tikai glābt Kotdivuāras iedzīvotājus, bet arī sniegt skaidru signālu par to, ka varas maiņa Āfrikā ir iespējama. Līdzās jautājumam par pašiem Kotdivuāras iedzīvotājiem, viņu drošību un spriedzi, kas ietekmē šo valsti un kas to varētu ietekmēt turpmākajās dienās un mēnešos, jautājums skar arī kaimiņvalstis. Arī citās kaimiņvalstīs notiks vēlēšanās, un tajās var rasties problēma saistībā ar līdzšinējā prezidenta nomaiņu un jaunā prezidenta nākšanu pie varas.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Kotdivuārā, nekādā veidā neapsteidzot rezultātus, varas maiņas jautājumu varētu atrisināt miermīlīgi, pārrunu ceļā, ar starptautiskās sabiedrības atbalstu pretstatā visiem tiem, kuri šādas iespējas gadījumā izraisītu asinspirtis vai vismaz nostādītu pilsonisko sabiedrību ķīlnieku lomā. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka šie cilvēki jau ir pietiekami cietuši, bet arī tāpēc, ka tas būs piemērs kaimiņvalstīm, un es, protams, domāju par Kongo, kur nākamgad, 2011. gadā, noteikti notiks vēlēšanas.

Es atbalstu jūs paziņojumus par to, kā pārraudzīt, piemērot un uzturēt spiedienu turpmākajos mēnešos, lai uzturētu mieru.

  Elie Hoarau, GUE/NGL. grupas vārdā – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mūs visus satrauc nopietnā krīze Kotdivuārā.

Protams, starptautiskā sabiedrība vienbalsīgi nosoda šīs valsts Konstitucionālās padomes lēmumu apstrīdēt Neatkarīgās vēlēšanu komisijas oficiāli paziņotos vēlēšanu rezultātus, pārkāpjot vēlēšanu reglamenta noteikumus.

Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Āfrikas Savienība, ĀAK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) un drīzumā noteikti arī Eiropas Parlaments pieprasa ievērot oficiālo paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem un iecelt amatā jauno republikas prezidentu, ko ir atzinusi Neatkarīgā vēlēšanu komisija, kas, es atgādinu, ir ANO apstiprināta institūcija.

Visas Eiropas Parlamenta politiskās grupas kopīgā deklarācijā ir paudušas savu vienprātību par šiem svarīgajiem jautājumiem. Tās arī ir aicinājušas rīkoties, lai valstī ierobežotu jebkādu spriedzes palielināšanos, kas varētu novest pie pilsoņu kara, kas Kotdivuārai nozīmētu humānu, sociālu un ekonomisku katastrofu, kas, bez šaubām, jebkādā veidā ir jānovērš.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! Demokrātija ir neapspriežama vērtība, tāpat kā nav apspriežami tautas konsensa rezultāti: līdzdalība, pārstāvība un tautas suverenitāte ir demokrātiskās sistēmas brieduma mēraukla. Notikumi, kas norisinās Kotdivuārā un ko objektīvā veidā ir atspoguļojuši novērotāji, nopietni kaitē vēlēšanu procesam, kuram šobrīd jau bija jābūt noslēgtam.

Tautas izvēle bija skaidra un nepārprotama, tomēr līdzšinējais valdības līderis, kurš vēl joprojām izmanto prezidenta pilnvaras, vēl aizvien nav aizstāts ar jaunievēlēto līderi Outtara kungu. Tas Eiropas Parlamentam ir nepieņemami, un tas ir nepieņemami ikvienam, kurš tic taisnīguma principam.

Ar savu politisko manipulāciju palīdzību Konstitucionālā padome apstiprināja amatā līdzšinējo līderi, kurš diemžēl vēl aizvien ir faktiskais Kotdivuāras pārstāvis. Tas viss draud kāpināt spriedzi un nemierus, ko nav viegli pakļaut kontrolei. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) nevar pieņemt faktu, ka ar šiem makjavelliskajiem manevriem tiek iznīcināts tautas balsojums.

Tāpēc mēs pieprasām, lai pilsoņiem, kuri ir brīvi pauduši savu izvēli ar konsensa palīdzību, tiktu nodrošināta situācija, kurā viņus var pārvaldīt persona, ko viņi vienprātīgi ir izvēlējušies. Mūs šajā procesā atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Protams, mēs pieprasām, lai šī satraucošā krīze tiktu izbeigta saprātīgi īsā laikā, un mēs paļaujamies uz autoritatīvu Ashton kundzes intervenci, lai Eiropa ar augstākā ārlietu amata pienākumu izpildītājas starpniecību varētu paust savu nostāju ar autoritāti un prestižu.

  Kader Arif (S&D). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāves kundze, dāmas un kungi! Kotdivuārā tikko notika vēlēšanas.

Starptautiskā sabiedrība pacieta, ka Laurent Gbagbo režīms vēlēšanas gadu pēc gada atlika. Šie viens otram sekojušie ziņojumi mūs brīdināja par grūtībām, kurās mēs pašlaik atrodamies, bet dziļi sevī mēs cerējām, ka valstī, kura ir daudz cietusi no neauglīgām un nepieņemamām konfrontācijām, kas galvenokārt bija saistītas ar Kotdivuāras nacionālisma ideju, uzvarēs demokrātijas gars.

Starptautiskā sabiedrība un jo īpaši Eiropas Savienība ap Ashton kundzi un ar mana kolēģa Preda kunga starpniecību mobilizējās, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas notiek pēc iespējas labākos apstākļos, pārredzami un bez vardarbības. Tas ir uzteicami.

Ņemot vērā mieru un savstarpējas cieņas atmosfēru, kas pastāvēja starp kandidātiem, vēlēšanu kampaņa mums sniedza iemeslu cerībai, ka rezultātu atzīs visas puses. Šodien līdzšinējais prezidents diemžēl ir noraidījis vēlēšanu nodrošinātos demokrātiskos rezultātus.

Tāpēc rīt es, tāpat kā mani kolēģi, balsošu, lai atbalstītu Gbagbo kungam adresētu aicinājumu pieņemt to, ka situācija, kura viņam šķiet neveiksme vai konspirācija, vienkārši ir viņa valsts iedzīvotāju vairākuma griba. Viņš nevar turēties pie varas, neradot šaubas par daļu no savas cīņu vēstures, kurš, dzīvojot Eiropā, radīja iespaidu par sevi kā par cilvēku, kurš panāca savā valstī nesen atgūto brīvību un demokrātiju.

Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvis Kotdivuārā drosmīgi izpildīja savus pienākumus un paziņoja balsojuma rezultātus.

Es kā pirmais ĀAK un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja vietnieks arī vēlētos norādīt, ka mūsu asambleja 3. decembrī Kinšasā pieņēma deklarāciju, kurā ir stingri nosodīts Kotdivuāras Konstitucionālās padomes lēmums par rezultātu anulēšanu.

Šī deklarācija papildina Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) un Āfrikas Savienības dalībvalstu līderu pausto skaidro un nepārprotamu nostāju. Šodien Gbagbo kunga režīmu nevēlas tam pakļautie iedzīvotāji, to neatbalsta kaimiņvalstis un neatzīst starptautiskā sabiedrība. Tāpēc ir laiks, lai Gbagbo kungs pieņemtu Alassane Ouattara, demokrātiski ievēlētā Kotdivuāras prezidenta, uzvaru, kuram pēc iespējas drīzāk ir jāspēj uzņemties pienākumus, ko viņam ir uzticējusi viņa tauta.

Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāves kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos noslēgt savu runu, aicinot Eiropas Savienību izpildīt savas saistības, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus, lai pārliecinātu Laurent Gbagbo un viņa prettiesisko valdību pieņemt, ka spēle ir beigusies. Mēs nepieļausim, lai viņa ietiepība novestu pie haosa Kotdivuārā.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ja nebūtu Gbagbo kunga egoisma, Kotdivuāra būtu iedvesmas avots visām attīstības valstīm, kuras vēlas sasniegt demokrātiju.

Pēdējo vēlēšanu laikā Kotdivuāras iedzīvotāji apliecināja ievērojamu politisko briedumu. Turklāt starptautiskās organizācijas, sākot ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ne mazākajā mērā nav pārsteigtas par sliktā zaudētāja noslēguma mahinācijām. Gbagbo kungam būtu jāatkāpjas. Viņam nav citas iespējas, lai saglabātu to nelielo daudzumu cieņas, kas viņam ir atlikusi.

Līdz šim Eiropas Savienība ir reaģējusi adekvāti, jo īpaši sankciju piemērošanas līmenī. Sankcijas nav jāpiemēro iedzīvotājiem, kuri priekšzīmīgā veidā ir pauduši savu gribu, bet Gbagbo kungam un visiem viņam tuvu stāvošajiem.

Mans jautājums Ashton kundzei ir šāds: kādus pasākumus jūs gatavojaties īstenot, ja situācija pasliktinātos un ja spēka pielietošana apdraudētu gan Kotdivuāras iedzīvotājus, gan Kotdivuārā dzīvojošos emigrantus? Turklāt vai jūs uzskatāt, ka ECOWAS un Āfrikas Savienībai ir pietiekamas spējas, lai atrisinātu šo problēmu?

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! Stāvoklis Kotdivuārā ir pārbaudījums, kurā piedzīvot neveiksmi mēs nevaram atļauties.

Tas vispirms attiecas uz Eiropas Savienību, jo mēs nekādā gadījumā nevaram atzīt nozagtu uzvaru, kā arī nevaram pārtraukt piemērot maksimālu spiedienu uz Kotdivuāras līderiem saistībā ar šo milzīgo krāpšanu. Turklāt, nebūs pieņemami, ja pat viens Eiropas nodokļu maksātāju euro nonāks nelikumīgas valdības rīcībā, kas neievēro pat elementārākos demokrātijas nosacījumus, vai pat tiks nodots tālāk ar šīs valdības starpniecību. Par to ir jāinformē Kotdivuāra.

Kotdivuāra tagad ir arī pārbaudījums Āfrikas Savienībai, kura situāciju risina ļoti interesantā veidā, līdz šim brīdim apliecinot tādu noteiktības un vienotības līmeni, kas būtu neiedomājams pirms 10 vai 15 gadiem. Tā ir zīme, ka Kotdivuāras lietu nevajadzētu izmantot, lai atdzīvinātu vecos stereotipus, ka melnā Āfrika ir nesavietojama ar demokrātiju.

Lai gan mēs atrodamies uz vērienīgas vardarbības sliekšņa, kas būtu katastrofāla, līdz šim Kotdivuāras sabiedrība ir izturējusi šo pārbaudījumu: tā atdeva balsu vairākumu par labu reformistu kandidātam Outtara kungam un, šķiet, ir mācījusies no izcilā Kotdivuāras rakstnieka Ahmadou Kourouma, kurš 1998. gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu En attendant les votes des bêtes sauvages (“Gaidot, kad balsos savvaļas zvēri”), kurā šis pats stāsts ir izklāstīts no demokrātiska un Kotdivuāras iedzīvotājam tipiska skatu punkta.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, vēlēšanas Kotdivuārā noslēdzās ar bezprecedenta situāciju, abiem prezidenta vēlēšanu kandidātiem paziņojot par savu uzvaru un katram ieceļot premjerministru. Ir tikai viens leģitīms prezidents: prezidents Ouattara kungs. Manuprāt, visiem politiskajiem spēkiem ir jāciena tautas griba, ko apliecina 28. novembrī notikušo vēlēšanu rezultāti. Tas jādara vēl jo vairāk tāpēc, ka ANO, vēlēšanu komisija un virkne Eiropas valstu ir atzinušas opozīcijas līderi par likumīgo uzvarētāju.

Tajā pašā laikā nožēlu rada fakts, ka pret Eiropas Savienības novērotājiem tika vērsti iebiedēšanas pasākumi, kā rezultātā misijas darbu nācās pārtraukt. Jau tagad politiskajai nestabilitātei ir ievērojamas sekas. Nesen Āfrikas Savienība pieņēma lēmumu izslēgt Kotdivuāru no visiem organizācijas pasākumiem. Turklāt pastāv risks, ka atsāksies 2002. gadā notikušais pilsoņu karš.

Tādējādi Kotdivuāra var izvēlēties vienu no diviem ceļiem: ceļu, kas nodrošina demokrātijas saglabāšanu un turpmāku attīstību, un otru ceļu, kas nozīmē izolētību no Āfrikas valstu kopienas.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, es runāšu īsi, jo domāju, ka viss, ko varētu vēlēties pateikt, jau ļoti labi tika izklāstīts. Preda kungs, vēlreiz paldies jums un jūsu komandai par drosmi un vēlēšanu laikā paveikto darbu. Es paužu jums atzinību.

Es ātri vēlos pieminēt divus aspektus. Protams, es pastāvīgi sazinājos ar Ban Ki-moon. Pašā krīzes sākumā mēs apspriedām briesmīgo situāciju un vienojāmies par ciešu sadarbību. Bez tam es gādāju par to, lai Eiropas Savienības pārstāvji uz vietas būtu aizsargāti: kā jūs varētu sagaidīt, mums viņu drošības garantēšanai ir sagatavoti ārkārtas rīcības plāni.

Es arī vēlētos atbildēt uz konkrēto jautājumu, kas tika uzdots par sankcijām. Es sagaidu, ka saraksts būs gatavs dažās nākamajās dienās. Mēs vēlamies risināt šo situāciju pēc iespējas ātrāk un piemērot pēc iespējas lielāku spiedienu. Pastāv reāli vardarbības draudi un neskaidrību draudi ap notiekošo. Mūsu nostājai ir jābūt ļoti stingrai un skaidrai un mums pēc iespējas plašāk ir jāsadarbojas ar starptautisko sabiedrību, lai tiktu piemērots pēc iespējas lielāks spiediens un lai veiktu pasākumus apmierinoša risinājuma panākšanai. Esmu ļoti pateicīga par šā Parlamenta atbalstu darbam, ko mēs veicam.

  Priekšsēdētāja. Esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 16. decembrī, plkst. 12:00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Katarína Neveďalová (S&D), rakstiski. – (SK) Dāmas un kungi! 4. decembrī par savu uzvaru paziņoja un zvērestu deva divi prezidenta amata kandidāti. Tomēr nav iespējams, ka prezidenta vēlēšanu rezultātā vienā valstī varētu būt divi uzvarētāji. Tāpēc situācija Kotdivuārā ir ļoti bīstama, jo mēs visi labi zinām, ka valstī, kuru ietekmē gadiem ilgas konflikta un vardarbības sekas, pastāv īpaša nosliece uz pasākumiem, kas var novest pie pilsoņu kara atkārtošanās, kas uzliesmoja 2002. gadā pēc vardarbīga apvērsuma.

Tāpēc starptautiskās sabiedrības veiktie pasākumi, ko no mūsu puses pārstāv Eiropas Savienība, ir uzmanīgi jāapsver, un tos nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku, jo tie izšķiroši ietekmēs šīs valsts iedzīvotāju dzīvi.

Tāpēc es pilnībā piekrītu Ashton kundzes teiktajam. Sankciju piemērošana ir viens iespējams risinājums, ko Eiropas Savienība var īstenot, lai sodītu tos, kuri bloķē politiskās elites miermīlīgu nomaiņu. Sankcijām ir jāpalīdz īstenot Kotdivuāras iedzīvotāju paustā griba. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst vietējos iedzīvotājus, un mums ir jācenšas palīdzēt viņu drošības uzlabošanā, lai viņi varētu dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Sk. protokolu.

19. Dalībvalstu kontroles mehānismi, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Szájer kunga ziņojums (A7-0355/2010), ko viņš ir sagatavojis Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (COM(2010)0083 - C7-0073/2010- 2010/0051(COD)).

  József Szájer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis tikai aptuveni gads, kopš stājās spēkā Lisabonas līgums, kas paredz ievērojamas izmaiņas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaru deleģēšanu Komisijai.

Pirms dažiem mēnešiem mēs Parlamentā apspriedām manu ziņojumu par deleģētajiem aktiem. Deleģētie akti nozīmē, ka Parlaments un Padome ir deleģējuši pilnvaras, taču pretstatā līdzšinējai situācijai turpmāk mēs tās varam atsaukt jebkurā brīdī. Mēs varam noteikt, cik ilgi šīs pilnvaras būs spēkā, mēs varam tās mainīt un noteikt veto, ja Komisijas darbība neatbilst likumdevēja iecerei.

Regula, ko mēs pašreiz apspriežam, pamatojas uz Līguma 291. pantu, un tajā ir runa par īstenošanas aktiem. Attiecībā uz īstenošanas aktiem situācija ir nedaudz citādāka. Šajā gadījumā tās ir dalībvalstis, kas izmanto savas tiesības attiecībā uz dažādu Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu. Tā ir skaidri redzama atšķirība.

Jaunā regula un jaunā deleģēto aktu sistēma dod mums ļoti plašas pilnvaras. No Parlamenta viedokļa tā būtiski maina mūsu ietekmi, it īpaši konkrētās likumdošanas jomās.

Tomēr, runājot par īstenošanu, mums kā Parlamentam, kā likumdevējai iestādei ir tiesības regulēt dalībvalsts īstenošanas procedūru.

Es uzskatu, ka Parlaments rīkojās pareizi, pēc ilgstošām sarunām vienojoties, ka mēs vēlamies būt pārliecināti un saņemt gan no Padomes, gan Komisijas skaidru apliecinājumu tam, ka tiks ievērotas Parlamenta tiesības. Pēc ļoti ilgām sarunām mums ir izdevies panākt ļoti nopietnu progresu šajā jomā, kas ietekmē un skar ne tikai īstenošanas aktus, bet jo īpaši arī deleģētos aktus.

Pat attiecībā uz īstenošanas aktiem Parlamentam tika dotas un saglabātas pārbaudes tiesības, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz vienošanos ar citām iestādēm, mums ir procedūra, ko mēs varam piemērot.

Mana galvenā prioritāte bija, lai mēs varētu saglabāt šīs svarīgās pozīcijas. Šajā sakarā jāpiebilst, ka pašreiz notiek diskusijas starp citām Parlamenta komitejām, it īpaši Starptautiskās tirdzniecības komiteju, Attīstības komiteju un Ārlietu komiteju, kā arī starp Parlamentu un Padomi par tiesību aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem un par to, vai un kā tie būtu jāregulē.

Šajā situācijā mans mērķis bija panākt, lai šī regula neapdraudētu minēto diskusiju. Mēs gribam palīdzēt saviem kolēģiem, kas cīnās par mūsu nostāju svarīgās sarunās ar Padomi, lai iznākumā mums izveidotos sadarbība ar Padomi.

Tā kā manai runai atvēlētais laiks ir beidzies, noslēgumā es gribētu pateikties gan Komisijai, gan Padomei par sarunu gaitā izrādīto elastību. Es saprotu, ka panākt vienošanos Padomē bija ļoti grūti. Es domāju, ka šī ir vienošanās, ko Parlaments vēlējās panākt, un ikviens deputāts var justies apmierināts, jo runa nav tikai par tekstu, ko mēs pašreiz apspriežam. Mēs sagaidām, ka Komisija un Padome pievienosies kopīgajai izpratnei par šiem nozīmīgajiem jautājumiem. Mēs arī sagaidām deklarācijas, kurās būtu skaidri izteikta Komisijas apņemšanās veikt acquis communautaire atlikušās daļas pielāgošanu. Visiem Parlamenta deputātiem būtu jābūt apmierinātiem ar manam ziņojumam pievienoto tekstu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, šorīt mēs noklausījāmies ļoti sekmīgas debates par pilsoņu iniciatīvu, un šovakar mēs apspriežam ļoti nozīmīgo komitoloģijas jautājumu. Es domāju, ka tā ir ļoti laba zīme, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs faktiski esam gandrīz pabeiguši darbu ar galvenajiem tiesību aktiem, kas ir nepieciešami tā pilnīgai īstenošanai.

Regula par īstenošanas aktiem būtiski ietekmēs Komisijas darbību Eiropas tiesību aktu īstenošanā nākotnē. Šī regula ļoti nozīmīgi ietekmēs Eiropas Savienības spēju īstenot tās politiku savu pilsoņu interesēs. Iesniedzot savu priekšlikumu, mūsu galvenais mērķis bija panākt, lai ar jaunajiem noteikumiem tiktu izveidota tāda sistēma īstenošanas aktu pieņemšanai Komisijā, kas būtu vienkāršāka, efektīvāka, pārredzamāka un pilnībā atbilstu Līgumam.

Kā mums izdevās sasniegt šos mērķus, strādājot ar priekšlikumiem, kurus mēs tagad apspriedīsim? Regulā paredzētā kontroles mehānisma pamatā tāpat kā iepriekš ir komitoloģija, t.i., no dalībvalstu pārstāvjiem izveidotas komitejas, kurām Komisija iesniegs pasākumu projektus, bet atšķirībā no esošās sistēmas Padomes iejaukšanās nav paredzēta.

Līgumā skaidri noteikts, ka Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu var kontrolēt tikai dalībvalstis, nevis Padome. Turklāt regula paredz, ka tiks atceltas visas īpašās procedūras, un šī regula attieksies uz visiem īstenošanas pasākumiem, tai skaitā dažādiem pasākumiem saistībā ar tirdzniecību, piemēram, antidempinga vai kompensācijas pasākumiem. Tirdzniecības politikā tā būs īsta revolūcija.

Mēs vēlējāmies ieviest vienkāršākas procedūras, tādēļ jaunā regula paredz ne vien aizstāt četras procedūras ar tikai divām — konsultēšanās procedūru un pārbaudes procedūru, bet arī esošo komitoloģijas procedūru automātisku pielāgošanu. Jaunās procedūras tiks piemērotas visiem esošajiem tiesību aktiem jau no pirmās dienas. Protams, tas nekādi neietekmēs pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas attiecībā uz pamataktiem.

Komisija savā deklarācijā ir apņēmusies pārskatīt visus acquis, lai pielāgotu tos deleģēto aktu režīmam, ciktāl tas ir nepieciešams tiesiskuma nodrošināšanai, un es zinu, cik svarīgi tas ir Parlamentam. Līdz šim mēs esam apzinājuši 153 aktus, kas nebija nodoti koplēmuma procedūrai pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kuri piešķir Komisijai pilnvaras, kas jāpārveido par deleģētajām pilnvarām. Turklāt ir arī 299 akti, kas iepriekš tika saskaņoti ar regulatīvo kontroles procedūru un kuri tagad būs jāpārskata; ievērojot Līguma noteikumus par deleģētajiem aktiem. Tomēr mūsu mērķis ir panākt, lai visi esošie tiesību akti tiktu pilnībā pielāgoti Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem šī Parlamenta sasaukuma termiņa laikā.

Runa ir par pilnīgu saskaņošanu. Jūs saprotat, cik ambiciozs ir šis mērķis, tādēļ es sevišķi augstu vērtēju Beļģijas ministra O. Chastel kunga lūgumu nodot Parlamentam vēstījumu, kurā prezidējošā valsts pauž savu apņēmību atbalstīt šo mērķi.

Vēstījumā teikts, ka prezidējošā valsts ir informēta par Komisijas ambiciozajiem nodomiem šajā sakarā un vērtē tos atzinīgi, kā arī atbalsta minētos mērķus. Prezidējošā valsts var apliecināt, ka tā veltīs visas pūles, lai nodrošinātu šādas saskaņošanas pabeigšanu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz Komisija būs iesniegusi savus priekšlikumus. Prezidējošā valsts ir gatava lojālai sadarbībai ar Parlamentu un Komisiju šo mērķu sasniegšanā.

Protams, mēs vēlētos, lai šis vēstījums būtu nostiprināts ar oficiālu rakstisku dokumentu, taču es domāju, ka mums jāizsaka Beļģijas prezidentūrai atzinība par ciešo apņēmību sadarboties un koleģiālo attieksmi.

Mēs vēlamies ieviest efektīvāku sistēmu, līdz ar to jaunās normas pilnībā atspoguļo Līgumos paredzēto Komisijas nozīmi — diemžēl ar vienu izņēmumu, pie kura es atgriezīšos vēlāk, jo Komisijai ir liegts pieņemt īstenošanas akta projektu vienīgi tad, ja komiteja ar kvalificētu balsu vairākumu ir nobalsojusi pret šo projektu.

Manis pieminētais izņēmums, kad Komisijai nepārprotami jāsaņem no komitejas pozitīvs atzinums, pirms tā tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas akta projektu, attiecas uz galīgiem daudzpusējās tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Lai gan šajā jomā tiek pieņemts tikai neliels skaits aktu, institucionālu apsvērumu dēļ mēs iebildām pret šiem izņēmumiem, jo vēlējāmies panākt pilnīgu atbilstību jaunajām normām.

Es gribēju šeit uzsvērt šo institucionālo aspektu, lai gan galu galā tas bija vienīgais iespējamais veids, kā panākt kompromisu ar likumdevēju, un mēs to novērtējam. Mēs vēlamies ieviest pārredzamāku sistēmu; visa procedūras norise būs pilnībā pārredzama.

Visi komitejām iesniegtie dokumenti tiek vienlaikus nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. Abām šīm iestādēm ir pilnībā līdzvērtīgas pārbaudes tiesības. Jebkurā procedūras posmā tās var aizrādīt Komisijai, ka, pēc viņu domām, tā ir pārsniegusi savas pilnvaras attiecībā uz šo īstenošanas akta projektu. Ja mēs pārkāpjam savas pilnvaras, jums ir tiesības ļoti skaidri darīt mums to zināmu.

Noslēgumā es gribētu pateikt, ka kopumā šis teksts Eiropai ir ļoti labs rezultāts. Tas acīmredzami stiprina Kopienas metodi un skaidri paplašina Parlamenta pārbaudes tiesības, attiecinot tās uz visām jomām.

Piemēram, jaunajā regulā noteikts, ka dažos gadījumos Komisijai var būt pienākums nodot jautājumu izskatīšanai pārsūdzības komitejā. Tomēr tā būs parasta komitoloģijas komiteja, kas darbosies Komisijas vadībā, un noteikumi būs tie paši. Komisijai ir liegts pieņemt projektu, ja tas ir noraidīts ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Eiropas Parlaments šodien apstiprinās jauno komitoloģijas regulu, tā stāsies spēkā ļoti drīz — jau 2011. gada 1. martā, un tās patiešām ir ļoti labas ziņas. Mums pēc iespējas ātrāk jāievieš jauns tiesisks regulējums, un es ceru, ka vienlaikus mēs kopīgiem spēkiem sāksim apspriest arī robežšķirtni starp Komisijas deleģētajām pilnvarām un īstenošanas pilnvarām. Tas ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem diskusijās par jaunu tiesību aktu priekšlikumiem, bet arī lai atvieglotu saskaņošanas procesu. Visbeidzot es vēlētos pateikties referentam Szájer kungam par viņa lielo veikumu sarunu procesā, kā arī visām politiskajām grupām par sadarbību un elastīgo nostāju. Pēdējie pateicības vārdi tiek veltīti Beļģijas prezidentūrai, kas paveica ievērojamu darbu, panākot, lai Padome piekristu šim dokumentam, un atrodot ļoti sarežģīto kompromisu. Es uzskatu, ka dokuments, ko mēs tūlīt sāksim apspriest un, cerams, rīt apstiprināsim, ir ļoti labas ziņas Eiropai.

  Gay Mitchell, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentam Szájer kungam par viņa darbu un viņa sagatavoto ziņojumu.

Kā jau tika paskaidrots, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā līdzšinējos komitoloģijas noteikumus nomainīs 290. un 291. pantā minētie deleģētie akti un īstenošanas akti, tomēr mani ļoti uztrauc Komisijas loma saistībā ar Lisabonas līgumu pieņemto lēmumu īstenošanā.

Man šķiet, ka es tikko dzirdēju komisāru sakām, ka viņu mērķis ir to paveikt līdz šī Parlamenta sasaukuma termiņa beigām. Tas nozīmē vēl trīsarpus gadus, bet viņiem ir tikai „mērķis”! Šī nav nekāda apkaimes iedzīvotāju biedrība, šis ir Parlaments! Ja Padome ir iesaistīta, Parlamentam arī jābūt iesaistītam. Diemžēl man kā Parlamenta deputātam šķiet, ka Komisija bieži darbojas nevis kā godprātīgs starpnieks starp Padomi un Parlamentu, bet gan ir pārāk satuvinājusies ar Padomi, savukārt daudzskaitlīgo Parlamentu ir viegli sašķelt un dažreiz tas pārāk viegli piekrīt Padomes un Komisijas kopējam viedoklim.

Vispirms man jāuzsver, ka, pēc manām domām, uz Parlamentu nebūtu jāizdara spiediens, lai panāktu, ka tas pilnībā atbalsta pirmajam lasījumam iesniegto tekstu šajā jautājumā. Vissvarīgākais ir panākt, lai mēs vienotos par taisnīgu kompromisu, kas būtu visizdevīgākais iespējamais variants Parlamentam un pilsoņiem, kurus mēs pārstāvam, vienlaikus ņemot vērā arī mūsu kolēģa Szájer kunga teikto. Ja tas nozīmē, ka mums būs jāgaida, līdz tiks panākta vienošanās par otro lasījumu, lai tā būtu. Taču, kā es jau teicu, ja Padome ir iesaistīta, arī Parlamentam ir jābūt iesaistītam. Šajā ziņā mēs esam koplēmēji — lēmumi mums ir jāpieņem kopīgi.

Kā attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs apliecinātu Parlamenta neatkarību un lai Komisija respektētu abas iestādes. Es neesmu pārliecināts, ka šis „kompromiss” to nodrošina.

  Saïd El Khadraoui, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentam par viņa veikumu, sagatavojot sarežģītu un ļoti tehnisku ziņojumu, kam tomēr ir ļoti liela nozīme mūsu turpmākajā darbā.

Transporta un tūrisma komitejai nav sveša vecā komitoloģijas procedūra ar četrām dažādām iespējām, un mēs jau sen zinām, kā rīkoties ar īstenošanas lēmumiem. Attiecībā uz izmaiņām, kas jāievieš saskaņā ar Lisabonas līgumu, es gribētu pateikt, ka mēs atbalstām kompromisus, par kuriem referents ir vienojies ar Padomi. Tomēr mēs uzskatām, ka jums būtu jāpievērš uzmanība diviem aspektiem.

Pirmkārt, mēs gribam, lai Parlaments saņemtu maksimāli daudz informācijas un arī tiktu maksimāli iesaistīts komitejas lēmumu sagatavošanā.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt, cik svarīgi ir izvēlēties pareizo pieeju pārejas periodā, un šajā sakarā mēs aicinām Komisiju būt labvēlīgai pret Parlamentu, kad tā atbilstoši acquis veiks izmaiņas komitoloģijas procedūrā, ieviešot jaunos deleģētos un īstenošanas aktus gadījumos, kad vienas vai otras procedūras izvēle var raisīt diskusijas.

Līdz ar to šī iebilde neattiecas tikai uz reformām, bet arī uz esošo acquis piemērošanu vēl pirms reformu īstenošanas.

  Danuta Maria Hübner, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, mani māc bažas, ka, atsakoties paredzēt deleģētos aktus finanšu instrumentos, var tikt radīts bīstams precedents attiecībā uz citiem politikas virzieniem. Šis lēmums arī neveicina savstarpējo uzticēšanos starp iestādēm, un mēs visi esam norūpējušies par šo situāciju.

Saistībā ar topošajiem priekšlikumiem tiesību aktu paketei par reģionālo politiku laikposmā pēc 2013. gada var būt jāpiemēro īstenošanas akti, bet tikpat labi var būt vajadzīgi arī deleģētie akti. Mēs nevaram piekrist jau sākotnējai deleģēto aktu izslēgšanai. Šis jautājums būtu jārisina sarunās starp koplēmējiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Manuprāt, šāda nostāja ir politiski un juridiski konsekventa, un es uzskatu, ka Padome un Komisija to sapratīs un pievienosies Parlamenta viedoklim. Mūs neapšaubāmi gaida vairāki grūti gadi. Mūsu kā Eiropas iestāžu pienākums ir pēc iespējas sekmīgāk īstenot savu politiku, un, izvairoties no nevajadzīgiem konfliktiem un procedūrām, mēs šo kopīgo uzdevumu varam veikt daudz efektīvāk.

  Paolo De Castro, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs esmu dziļi vīlies Szájer kunga ziņojumā, par kuru rīt notiks balsošana, un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, neviens no tiem grozījumiem, par kuriem mana komiteja nobalsoja vienprātīgi, es uzsveru — vienprātīgi, nav ticis ņemts vērā, lai gan kopējā lauksaimniecības politika ir viens no tiem politikas virzieniem, kuros visvairāk tiesību aktu tiek pieņemti saskaņā ar komitoloģijas procedūru, un tādēļ tieši šo jomu visvairāk skars leģislatīvo aktu pielāgošana saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Otrkārt, saskaņā ar 10. panta tekstu Eiropas Parlamentam nebūs ne tiesību izdarīt spiedienu, ne iespējas risināt sarunas ar Padomi par KLP tiesību aktu pielāgošanu jaunajam Līgumam.

Mēs apzināmies, ka faktiski Padome jau ir parādījusi savu nevēlēšanos saskaņot Eiropas Parlamentam deleģētos aktus un līdz ar šīs regulas pieņemšanu Padome vairs nekādi nebūs ieinteresēta turpināt sarunas, jo automātiskajai pielāgošanai, kas neietver deleģētos aktus un attiecas vienīgi uz īstenošanas aktiem, nav noteikts beigu termiņš, jo tas ir pārejas pasākums.

Šī iemesla dēļ es kopā ar citiem deputātiem iesniedzu grozījumus, kas automātisko pielāgošanu patiešām padarītu par pagaidu pasākumu, un es aicinu jūs visus atbalstīt šos grozījumus, lai nostiprinātu Eiropas Parlamenta nozīmi. Patiesībā nav nekāda iemesla jau pirmajā lasījumā vienoties par tik jutīgu dokumentu, kas nosaka noteikumus Līguma īstenošanai turpmākajos gados. Tādēļ attiecībā uz šo tik ļoti svarīgo dokumentu mums ir tiesības, es pat teiktu — pienākums, uzlabot tā tekstu, cik vien iespējams, un nodot to otrajam lasījumam, nepakļaujoties Padomes šantāžai, kas draud neturpināt šī dokumenta virzību, lai piespiestu mūs pieņemt šo neizdevīgo vienošanos.

Es uzskatu, ka šis ir otrs svarīgākais jautājums pēc budžeta, par kuru mums ir jābalso, jo tas maina līdzsvaru pilnvaru sadalījumā starp Eiropas iestādēm. Šeit, Parlamentā, mums ir aktīvi jāaizstāv tā prerogatīvas, jo šis Parlaments ir ievēlēts demokrātiski un pārstāv visus Eiropas pilsoņus.

  Antolín Sánchez Presedo, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ar Lisabonas līgumu ir ieviestas būtiskas izmaiņas ES tiesību aktu izstrādes un īstenošanas procesā, nosakot atšķirību starp deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Iepriekš primārajos tiesību aktos bija paredzēti tikai īstenošanas pasākumi.

Šai regulai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no vecās sistēmas uz jauno un saskaņā ar Lisabonas līgumu Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru atbilstošu pielietojumu. Tā nostiprina demokrātijas principu, jo atzīst Parlamenta kontroles tiesības, uzlabo pārredzamību, pieprasot gada pārskata sagatavošanu, un ietver pārskatīšanas klauzulu, lai regulu varētu uzlabot, pamatojoties uz pieredzi. Līdz ar to Ekonomikas un monetārās komitejas izteiktie lūgumi šajā sakarā ir tikuši apmierināti.

Finanšu pakalpojumu jomā šī regula palīdzēs uzlabot tiesisko drošību un tiesību aktu efektivitāti. Tā sekmē arī „Omnibus” direktīvas uzdevumu ierobežot pilnvaras, kas Komisijai tika piešķirtas vecajā sistēmā, bet ir savietojamas ar jauno sistēmu, nosakot, ka to darbība beigsies trīs gadus pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā, un ievieš normas, kas vēlāk ļaus pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko ietvers jaunā pārraudzības struktūra un finanšu pakalpojumu nozares regulas.

Tādēļ kā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs es vērtēju šo ziņojumu pozitīvi un izsaku atzinību Szájer kungam.

Es gribētu pateikties priekšsēdētājam par viņa labvēlību un novēlēt jums visiem priecīgus svētkus un laimīgu Jauno gadu.

  Klaus-Heiner Lehne, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir nepieciešami daži paskaidrojumi, tostarp šīs plenārsēdes laikā, attiecībā uz maldinošajām debatēm, kas ir notikušas grupās, Komiteju priekšsēdētāju konferences laikā un dažos gadījumos arī komitejās.

Pirmkārt, šī regula nelemj, kas jāuzskata par deleģētajiem aktiem saskaņā ar 290. pantu un kas ir 291. pantā paredzētie īstenošanas akti. Tas noteikti netiks izlemts ar šo regulu. Tas tiek izlemts pamataktā. Citiem vārdiem, lēmums par pilnvarām saskaņā ar 290. panta vai 291. panta nosacījumiem, ja tādas būs paredzētas, tiks pieņemts ar konkrēto tiesību aktu. Šī regula attiecas vienīgi uz procedūru gadījumos, kad tiek piemērots 291. pants.

Otrkārt, es gribētu izteikties par 10. pantam veltīto kritiku. Šis pants attiecas tikai un vienīgi uz procedūru. Šajā kontekstā Komisija ir vēlreiz paskaidrojusi, ka saskaņošanas procesā tā, protams, plāno pārskatīt visus esošos tiesību aktus, kas tika pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un izteikt jaunus priekšlikumus abām likumdevējām iestādēm — Parlamentam un Padomei. Arī šī norma ir tikusi pastiprināta salīdzinājumā ar iepriekšējo Iestāžu nolīgumu.

Vienīgais īstais jaunievedums ir procedūra, kas attiecas uz ārējo tirdzniecību. Es atzīstu, ka Beļģijas prezidentūras piedāvātais kompromiss ir diezgan birokrātisks. Par to nav nekādu šaubu. Tomēr, ņemot vērā divus bloķējošos mazākumus Padomē, tas bija vienīgais iespējamais risinājums.

Es uzskatu, ka pēc būtības jautājums ir tikai par ieguvumu izvērtēšanu. Kā jau teica referents, mums jāizvērtē arī tas, ko Parlaments ir panācis sarunās. Mums ir procedūra īstenošanas aktu pārskatīšanai, kas nav paredzēta Līgumā. Tas ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu, it īpaši attiecībā uz Parlamenta līdzdalību, kas ir lielāka nekā paredzēts Līguma nosacījumos. Tādēļ pēc ieguvumu izvērtēšanas ir skaidrs, ka šo priekšlikumu ir vērts atbalstīt. Šī iemesla dēļ es atbalstu esošo ziņojumu bez jebkādiem grozījumiem. Pirmajā lasījumā mums neizdosies panākt labākus rezultātus par tiem, ko mēs pēc nenoteikta laika varētu gūt turpmākas saskaņošanas procesā.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, visas komitejas ilgu laiku lielākoties ignorēja regulu, ko mēs šodien apspriežam. Tagad, procesa beigās, kad rezultāti jau ir iesniegti, daži cilvēki Parlamentā tomēr ir pamodušies. Diemžēl ne visi no viņiem piedalās šajās debatēs, jo būtu bijis ļoti interesanti dzirdēt viņu viedokli.

Kā bijusī Konventa dalībniece es skaidri atceros šī pasākuma noskaņojumu. Tas nepārprotami aicināja dažās jomās piešķirt Eiropas Parlamentam konkrētas tiesības, lai nodrošinātu turpmāku uzticību Parlamentam gan attiecībās ar iestādēm, gan pilsoņu acīs.

Par spīti Konventa prasībām nekas netika izdarīts. Nozīmīgi panākumi tika sasniegti, vienīgi pateicoties ļoti grūtajām sarunām starp Beļģijas prezidentūru un Padomi. Es atceros, ko teica Lehne kungs. Visu laiku pastāvēja iespēja veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Komisija nav pārsniegusi savas pilnvaras.

Protams, dažas regulas, piemēram, starptautiskās tirdzniecības nolīgums, nav gluži ideālas, tomēr es uzskatu rezultātu par pieņemamu. Es gribētu pateikties Beļģijas prezidentūrai. Tā ir pielikusi visas pūles, lai sasniegtu vismaz kaut kādu rezultātu. Es arī gribētu pateikties referentam, kurš vadīja sarunas gudri un ar izpratni.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad mēs rīt balsosim par Szájer kunga ziņojumu, mēs apstiprināsim vienu no Lisabonas līgumā ietvertajiem instrumentiem, proti, īstenošanas aktus.

Tādējādi tiks vienkāršota vecā komitoloģijas sistēma. Tas ir pasākums, kas nodrošinās leģislatīvo aktu pieņemšanas procesa labāku pārredzamību, regulējot metodes, ar kurām dalībvalstis kontrolē Komisijai piešķirto pilnvaru piemērošanu. Tā kā šai regulai ir izšķiroša nozīme, likumdošanas procedūra bija sarežģīta gan iestāžu līmenī, gan Parlamentā, kur, pateicoties visu komiteju līdzdalībai, lai arī novēlotai, es ceru, tomēr būs iespējams pieņemt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Tādēļ es apsveicu referentu Szájer kungu ar panākumiem Eiropas Parlamenta prioritāro mērķu īstenošanā. Ar to es domāju garantijas esošo komitoloģijas procedūru saskaņošanai ar jauno procedūru, Parlamenta un Padomes pārbaudes tiesības, Komisijas vadītas pārsūdzības komitejas izveidošanu un pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus izvērtēt procedūras efektivitāti.

Atļaujiet man savas runas noslēgumā pieminēt pēdējo šķērsli sarunās — kopējās tirdzniecības politikas iekļaušanu topošās regulas darbības jomā. Lai gan saskaņā ar galīgo vienošanos 18 mēnešus ilgā pārejas periodā tiks atļauts antidempinga pasākumu pieņemšanai izmantot vienkāršā balsu vairākuma sistēmu, vēlāk šie pasākumi tiks pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu. Šis risinājums bija grūta kompromisa rezultāts, un es esmu pārliecināts, ka tas apmierinās gan nozares, gan Eiropas Savienības izpildvaras vajadzības, pasargājot tehniskas dabas lēmumus no bīstama politizēšanas riska.

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā nepiekrītu iepriekšējiem runātājiem. Personiski es uzskatu, ka šis pasākums apdraud Parlamenta prioritātes un neatbilst Lisabonas līguma garam.

Mēs gatavojamies apstiprināt pirmajā lasījumā 70 % no vienošanām ar Padomi, taču es nesaprotu, kādēļ jāsteidzas pieņemt tik jutīgu pasākumu kā šis jau pirmajā lasījumā, jo runa ir par to, kā īstenot Lisabonas līgumu, ar kuru tika paplašinātas mūsu pilnvaras, it īpaši attiecībā uz tirdzniecības politiku. Antidempinga procedūru pašā sākumā mēs jau grasāmies tiesiskās noteiktības objektivitāti aizstāt ar dalībvalstu iejaukšanos, jo kaulēšanās starp Komisiju un dalībvalstīm draud tieši ar tādu iznākumu.

Tādēļ es uzskatu, ka tas ir solis atpakaļ, tāpat kā automātiskā saskaņošana, nenosakot nekādus termiņus pārejai no vecās komitoloģijas sistēmas uz šo sistēmu lauksaimniecības jomā, kas pastiprinātu Parlamenta nozīmi.

Līdz ar to man nešķiet prātīgi steigā noslēgt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā, jo, šādi rīkojoties, mēs arī pakļaujam sevi riskam, ka strīdi var nonākt Tiesā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu visiem pateikties par viņu ieguldījumu debatēs, kas parāda, cik sarežģītu jautājumu mēs risinām.

Ļaujiet man atbildēt uz dažiem no komentāriem. Runājot par pārskatīšanu un mūsu apņemšanos to veikt attiecībā uz visiem atbilstošajiem tiesību aktiem, mūsu plāns ir ārkārtīgi ambiciozs. Apspriežot mūsu pamatvienošanos, es to pārrunāju ar Lehne kungu — mums ir jāsaskaņo 299 plus 153 tiesību akti. Man šķiet, ka paziņot, ka mēs gribētu to paveikt līdz šī Parlamenta sasaukuma termiņa beigām, ir ļoti ambiciozs plāns. Sakot, ka tās ir „mūsu” ambīcijas, es ar to domāju trīs iestādes, jo, lai to paveiktu, noteikti būs vajadzīga mūsu visu lojāla sadarbība.

Es gribētu apliecināt Mitchell kungam, ka Komisija visaugstākajā mērā respektē Parlamentu.

Es gribētu uzsvērt vienu rindkopu no šim priekšlikumam pievienotā Komisijas deklarācijas projekta. Es vienkārši nolasīšu to: „Kamēr notiek šie saskaņošanas mēģinājumi, Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par tiem īstenošanas pasākumu projektiem saistībā ar šiem aktiem, kam nākotnē jākļūst par deleģētiem aktiem”. Tas nepārprotami liecina par mūsu apņēmību nodrošināt pārredzamību un saprotamību. Uzstājoties šeit, Parlamentā, es arī gribētu apstiprināt, ka mēs sniegsim Parlamentam maksimālu informācijas apjomu. Parlaments saņems visu informāciju vienlaikus ar komitejām, tātad mēs darīsim visu iespējamo, lai Parlaments būtu informēts arī par šīs procedūras norisi.

Es domāju, ka man jāizsaka pateicība Lehne kungam par situācijas izskaidrošanu debatēs. Šodien mēs apspriežam īstenošanas aktus, un ar šo regulu nebūt netiek jau iepriekš noteikts, vai nākotnē mums būtu jāizmanto deleģētie vai īstenošanas akti.

Attiecībā uz saskaņošanu man šķiet, ka De Castro kungs nebija klāt, kad es nolasīju Beļģijas prezidentūras apstiprināto deklarāciju, kurā izteikta cieša apņemšanās lojāli sadarboties, lai turpmākajos gados sasniegtu ambiciozo mērķi veikt pilnīgu saskaņošanu. Es domāju, ka tas apliecina, ka ātra rīcība ir ne tikai Parlamenta, bet arī Komisijas un Padomes interesēs. Man šķiet, ka tas ir ļoti skaidri redzams, un es esmu pārliecināts, ka mēs izpildīsim šo vienošanos.

Attiecībā uz jautājumu par antidempinga un kompensācijas pasākumu politizēšanu es domāju, ka patiesībā notiks otrādi, jo jūs zināt, kāda ir pašreizējā sistēma — dalībvalstu pārstāvji var bloķēt Komisijas priekšlikumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Nākotnē tas būs daudz grūtāk, jo priekšlikuma bloķēšanai būs nepieciešams dalībvalstu pārstāvju kvalificēts balsu vairākums. Tādēļ es domāju, ka tas, ko mēs šodien šeit darām, faktiski nostiprinās Eiropas Savienības pieeju un Komisijas nostāju tirdzniecības sarunās tieši tā, kā tas ir plānots un paredzēts Lisabonas līgumā.

Ar jūsu atļauju es beigšu savu runu, uzsverot tiesiskās noteiktības nozīmi šajā jautājumā, jo gadījumos, kad mums jārisina tik jutīgi jautājumi kā tirdzniecība, antidempinga pasākumi un kompensācijas pasākumi, mums, protams, ir nepieciešamas ļoti labi izstrādātas procedūras un skaidrs uzdevumu un pienākumu sadalījums. Parlamentam ir vajadzīgas ļoti skaidri noteiktas pārbaudes tiesības, kuras tam ir tikušas piešķirtas ar Lisabonas līgumu, un mums ir nepieciešama tiesiskā noteiktība, lai darbotos šajā ļoti nozīmīgajā likumdošanas jomā, jo jūs zināt, cik bieži šādi pasākumi tiek apstrīdēti dažādos starptautiskos forumos.

Tādēļ es aicinātu godātos deputātus atbalstīt šos priekšlikumus bez grozījumiem, jo es uzskatu, ka tie patiešām uzlabos Eiropas Savienības pozīciju pasaulē.

  József Szájer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties visiem par viņu ieguldījumu gan šodien, gan pēdējos deviņos mēnešos, kamēr mēs strādājām ar šo jautājumu.

Vispirms par kādu procedūras jautājumu. Daudzi kolēģi ir izteikuši bažas par to, ka Padomes spiediena ietekmē mēs pārsteidzīgi pieņemsim šo vienošanos pirmajā lasījumā. Gan Komisija, gan Padome un vairāki kolēģi, kas piedalījās sarunās, var apliecināt, ka spiediens tika izdarīts pretējā virzienā. Tas nāca no Parlamenta un manis, un mēs bijām tie, kas teica Padomei, ka viss var sabrukt, ja tā nepanāks vienošanos.

Mēs panācām, ka abas pārējās iestādes uzņemas ļoti skaidras saistības, jo, kā jau Šefčovič kungs tikko teica, tās tāpat kā Parlaments atbalsta Lisabonas līguma stabilitāti. Jo vēlāk mēs pieņemsim šāda veida regulu, jo ilgāk darbosies vecā komitoloģijas procedūra, kas mums nepatīk, jo tai ir daudz problēmu. No šī viedokļa deviņi mēneši nav īss laiks, un tā varētu pietikt diviem lasījumiem. Tika nodrošināta pilnīga pārredzamība, un vairāki kolēģi var to apliecināt.

Šajos deviņos mēnešos es esmu piedalījies Komiteju priekšsēdētāju konferencē sešas reizes un esmu arī ticies ar ēnu referentiem un koordinatoriem no visām komitejām. Tas bija mans lēmums virzīt šo vienošanos, jo mēs bijām panākuši visu, ko es vēlējos. Varbūt Padomei un Komisijai tas nepatīk, bet visas mūsu vēlmes tika izpildītas.

Ko dara referents, kad viss, ko es un dažādās komitejas lūdza iekļaut dokumentā, ir tajā ietverts, kaut arī varbūt ne tādā formā, kādā mēs to vēlējāmies? De Castro kungam ir taisnība. Šīs regulas tekstā viņa prasības nav atspoguļotas tieši tādā formā, tomēr runa ir par īstenošanas aktiem, un Komisija ir apņēmusies izpildīt šīs prasības. Es esmu jau iepriekš veicis šādu saskaņošanu — „Omnibus”, un arī toreiz Komisija izteica tādu pašu apņemšanos un izpildīja to vienīgi ar ļoti maznozīmīgiem izņēmumiem. Šajā ziņā es domāju, ka es varu paļauties uz šo solījumu, un, ja Komisija to nepildīs, es tāpat kā De Castro kungs cīnīšos, pieprasīšu to pildīt un veikšu saskaņošanu.

Šādā nozīmē nav nekāda spiediena. Spiedienu izdarīju es. Sekmīgi sadarbojoties ilgstošās un sarežģītās sarunās, mēs panācām vienošanos, ko es bez jebkādām iebildēm varu piedāvāt Parlamentam pieņemšanai.

Liels paldies visiem, it īpaši kolēģiem, kas piedalījās šajā ļoti sarežģītajā procesā. Es atvainojos vispārējai sabiedrībai, kas nesaprot ne vārda no tā, ko mēs pašreiz apspriežam, bet es noteikti varu apgalvot, ka Eiropas Savienības jautājumu pārredzamība un to parlamentārā kontrole ievērojami uzlabosies pēc šīs regulas pieņemšanas.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. punkts)

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Šī likumdošanas iniciatīva par „izpildvaras instrumentu” kontroles nodošanu Komisijai paredzēta Lisabonas līgumā, kur tā ietverta Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvarās. Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, kopumā šis tiesību akts neapšaubāmi jāvērtē pozitīvi.

Tomēr dažos aspektos nav nodrošināta pilnīga atbilstība Lisabonas līgumam. Starp šiem negatīvajiem aspektiem īpaši jāizceļ divi. Pirmkārt, nav paredzēts termiņš, līdz kuram neskaitāmās esošās situācijas obligāti jāpielāgo jaunajai sistēmai un Lisabonas līgumam. Šī iemesla dēļ es iesniedzu grozījumus par šādas klauzulas iekļaušanu. Otrkārt un galvenokārt, attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (konkrēti antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kā arī aizsardzības pasākumiem) paredzētie izņēmuma gadījumi, kad dalībvalstīm būs lielākas tiesības kontrolēt Komisiju, iejaucoties tās darbā, ir nepieņemami, jo tas apgrūtinās šo pasākumu piemērošanu un novedīs pie to politizēšanas. Šie pasākumi ir būtiski svarīgi, lai pasargātu Eiropas uzņēmumus no konkurences ar importu, kas bauda šādas nelikumīgas priekšrocības.

Šāda diskriminējoša attieksme pret tirdzniecības aizsardzības pasākumiem negatīvi ietekmē Komisijas (un arī Eiropas Savienības) spēju aizstāvēt Eiropas rūpniecību pret negodīgu konkurenci, ko rada ražotāji ārpus Eiropas iekšējā tirgus, un tai nav nekāda konstitucionāla vai politiska pamatojuma.

20. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

21. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 20.50)