Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0311/2010)

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlējos tikai sacīt, ka es balsoju par šo teicamo ziņojumu. Paliadeli kundze ir paveikusi lielisku darbu, veidojot Eiropas kultūras mantojumu un tā zīmi.

Manuprāt, šis ir teicams rādītājs tam, kā mēs Eiropas Savienībā ar maziem izdevumiem galu galā varam iegūt īpašu pievienoto vērtību. Es uzskatu, ka tās vietas, kas saņems Eiropas mantojuma zīmi, noteikti būs ieguvējas. Piemēram, palielināsies tūristu skaits un tiks veicināta Eiropas atpazīstamība.

Mums ir ļoti svarīgi atcerēties, ka Eiropas vienotība ir meklējama tās dažādībā, un mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka cilvēki no dažādām Eiropas valstīm plašāk var atklāt mozaīkai līdzīgo Eiropas identitāti.

To es vēlējos sacīt, priekšsēdētājas kundze. Kad cilvēki sāk atstāt Parlamentu, kļūst grūti koncentrēt uzmanību, bet es ceru, ka viņi būs ieklausījušies manos vārdos.

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas mantojuma zīme ir ļoti svarīga kontinentam, kurā atrodas lielākā daļa UNESCO teritoriju, un, visbeidzot, tā izceļ dabas, arheoloģiskās, pilsētas un kultūras teritorijas, kurām ir bijusi svarīga nozīme Eiropas Savienības vēsturē, kultūrā un integrācijā.

Šīs zīmes apstiprināšana ir svarīgs solis ES kohēzijas procesā, un tai ir arī izglītojoša un veidojoša loma saistībā ar kultūras dialogu. Ikviens var arī pārliecināties, ka šis lēmums ir laba zīme nākamajām paaudzēm, kurām arvien lielākā mērā būs kopīgs redzējums par Eiropas mantojumu, kas tās var satuvināt vēsturiski un kulturāli.

Es pateicos referentei par viņas pūlēm un vēlos izteikt viņai savus sirsnīgākos apsveikumus par sarunām ar Komisiju, par veiksmīgo šīs iniciatīvas iznākumu, kas ir tik svarīga Eiropas kultūras saglabāšanai nākotnē.

Ieteikums: Doris Pack (A7-0334/2010)

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sacīt, ka mūžizglītības programma ir viens no Eiropas veiksmes stāstiem, un mums vajadzētu pateikties Pack kundzei par viņas teicamo darbu. Es balsoju par šo ziņojumu, un es esmu īpaši iepriecināts, ka tie, kuri enerģiski iebilst pret Eiropas integrāciju, spēj saskatīt, ka ir nepieciešams īstenot tādus projektus kā mūžizglītības programma.

Ir ļoti svarīgi, ka šo programmu var izmantot valstīs ārpus ES robežām, un tagad tajā piedalīsies arī Šveice. Turklāt tas mūsu nodokļu maksātājiem Eiropas Savienībā neko nemaksās, jo Šveice pati maksā par iesaistīšanos šajā programmā. Ir svarīgi, ka labākā pieredze un labākās programmas, kas pastāv Eiropas Savienībā, tiek šādi izvērstas. Mūžizglītības programma un programma “Jaunatne darbībā” ir labi piemēri. Šajā sakarā arī es atzinīgi vērtēju Šveices piedalīšanos Eiropas jaunatnes un kultūras programmās.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos Parlamentam uzdot vienu jautājumu. Kāpēc Šveicei tik labi veicas? Jūs varētu uzskatīt, ka valstij, kas ir īpaši atkarīga no finanšu nozares, nesenās banku krīzes laikā būtu bijis jācieš neparasti smagi, taču Šveices Konfederācijā 2009. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 214 % no IKP uz vienu iedzīvotāju ES. Tās iedzīvotāji ir divreiz bagātāki par dalībvalstu iedzīvotājiem.

Daļēji tas, protams, ir saistīts ar darījumu, ko Šveice ir noslēgusi ar Briseli. Tā izmanto brīvo tirgu, preču un pakalpojumu brīvo apriti utt., tajā pašā laikā uz to neattiecas kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika, tā kontrolē pati savas robežas, risina visus savus cilvēktiesību jautājumus, tā maksā budžetā tikai simbolisku summu un tai nav obligāti jāparaksta vienošanās ar trešām valstīm tirdzniecības jomās.

Kāds tas būtu lielisks modelis Lielbritānijai! Ja Šveice, kas paļaujas uz divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, saviem septiņiem miljoniem iedzīvotāju var nodrošināt augstāko dzīves līmeni Eiropā, cik daudz vairāk varētu sasniegt mēs — valsts ar 60 miljoniem iedzīvotāju, jūras tirdzniecības valsts, kuras kolonizācijas un uzņēmības enerģija ir atstājusi iespaidu uz visiem kontinentiem?

Un mums nevajadzētu ļaut, lai šie jautājumi būtu atkarīgi no mūsu attiecībām ar Briseli! Atgūstot kādreizējo varenību, mums vajadzētu kopēt Šveices lokālisma un tiešās demokrātijas sistēmu un nodot varu zemākajam realizējamajam līmenim.

Ziņojums: József Szájer (A7-0355/2010)

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atturējos šodienas balsojumā par šo ziņojumu attiecībā uz komitoloģiju, jo cilvēki atkal mēģina antidempinga procedūras padarīt nepiemērojamas vai saistītas ar saprātīgām politiskām izvēlēm, kuras, kā mēs zinām, joprojām ir viens no nedaudzajiem noderīgajiem drošības instrumentiem negodīgas konkurences novēršanai.

Lai gan Szájer kungs atrada kompromisu ar Padomi, tiešām būtu vērts atzīmēt, ka šis priekšlikums nevarēja saskaņot tirdzniecības politiku ar komitoloģijas procedūrām, īpaši sadaļā, kas attiecas uz tirdzniecības politiku, kas šīs dziļās krīzes laikā rada zaudējumus Eiropas uzņēmumiem, palielinot bezdarbnieku skaitu un izraisot uzņēmumu pārcelšanas jaunu vilni.

Bez atbilstošiem noteikumiem, kas vērsti pret viltošanu, nav nozīmes runāt par pasākumiem, kuri veicinātu Eiropas ekonomikas atjaunošanu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es mēģināšu formulēt savu nostāju pēc iespējas vienkāršāk. Īrijas nodokļu maksātāji un ES nodokļu maksātāji tiek krāpti, lai atbalstītu Eiropas banku sistēmu un vienoto valūtu. Vakar manas valsts Pārstāvju palāta balsoja par divpusēju aizdevumu paketi Īrijai, ko, manuprāt, atbalstīja patiess un cēlsirdīgs EP deputātu uzskats, ka viņi cenšas palīdzēt draudzīgi noskaņotai valstij.

Tomēr jūs nepalīdzat parādā esošam draugam, uzspiežot viņam vairāk aizdevumu ar graujošu procentu likmi. Īriju ir sagrāvusi vienotā valūta. Laikposmā starp 1998. un 2007. gadu tai reālās procentu likmes bija -1 %. Visiem Īrijas ekonomistiem bija skaidrs, ka tuvojas sabrukums, bet viņi neko nevarēja mainīt, jo Īrijas procentu likmju vairs nebija. Vairs nebija likmju, kuras varētu paaugstināt. Tagad, kad tuvojas sabrukums, situāciju pasliktina nespēja veikt valūtas devalvāciju. Valsts, iespējams, ir nolemta deflācijas, parādu un emigrācijas paaudzei, lai tikai mēs varētu uzturēt šo projektu.

Tā vietā, lai palīdzētu Īrijā glābt euro, mums vajadzētu palīdzēt Īrijai izglābties no euro un atjaunot pašai savu valūtu, iespējams, uz laiku to sasaistot ar angļu valūtu, ļaujot tai atmaksāt savus aizdevumus un atjaunot sevi kā neatkarīgu un pārticīgu valsti.

Ziņojums: Laima Liucija Andrikienė (A7-0339/2010)

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties Andrikienė kundzei par viņas pūlēm šī ziņojuma sagatavošanas procesā. Es vēlētos arī teikt, ka balsoju par visu grozījumu Nr. 25 kopumā, jo uzskatu, ka nesodāmības gaisotne Krievijā ir ārkārtīgi bīstama.

Eiropas Savienības nolūks ir starptautiskā mērogā aizsargāt tos pašus principus, ko tā piemēro sev, proti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Jebkurā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka pēdējos gados ir nogalināti neskaitāmi cilvēktiesību aktīvisti, kas izraisa jautājumu par patiesas demokrātijas attīstību Krievijā.

Ar grozījumu Nr. 25 mēs vēlējāmies nodot Krievijas varas iestādēm ziņojumu par to, ka steidzami ir jāizmeklē Sergey Magnitsky nāves apstākļi. Atbilde no Maskavas varas iestādēm uz šo iniciatīvu faktiski parāda to, ka krievi ieklausās Eiropas Parlamenta ziņojumos. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums vajadzētu skaļi nosodīt jebkādas izmeklēšanas trūkumu šajā lietā. Mēs aicinām Padomi cieši uzraudzīt šo lietu un jebkāda progresa trūkuma gadījumā veikt atbilstošus pasākumus.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība aizsargā vājākos sabiedrības locekļus, kā arī tos, kas cieš no diskriminācijas, un palīdz nabadzīgākajiem un tiem, kam tas ir nepieciešams. Saharova balvu mēs piešķiram laureātiem no visas pasaules. Tomēr cilvēktiesības bieži netiek ievērotas pašā Eiropas Savienībā. Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz minoritāšu, tostarp poļu minoritātes, ilgstošo diskrimināciju Lietuvā — ES dalībvalstī, kas ir parakstījusi starptautiskas vienošanās un līgumus cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. Lietuvas parlamentam šodien bija jāpieņem lēmums par to, vai ierobežot iespējas iegūt izglītību mazākumtautību valodā. Taču tas pagaidām atlika lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā.

Es vēlreiz aicinu Eiropas Parlamenta deputātus, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Eiropas Komisiju nodrošināt demokrātijas principu un minoritāšu tiesību efektīvu ievērošanu visās ES dalībvalstīs. Ierobežojumus, kas skolās tiek piemēroti mācībām dzimtajā valodā attiecībā uz stundu skaitu, un pasākumus, kuru mērķis ir Lietuvā slēgt poļu skolas, var skaidrot tikai kā etniskas minoritātes diskrimināciju.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es arī atbalstīju grozījumu Nr. 25, īpaši tā otro daļu, kur Eiropas Parlaments iesaka apsvērt iespēju “aizliegt iebraukt Eiropas Savienībā šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām un aicina ES tiesībsargājošās iestādes sadarboties, lai visās ES dalībvalstīs iesaldētu šo Krievijas amatpersonu banku kontus un citus aktīvus”.

Es domāju, ka šis katrā ziņā ir ļoti svarīgs jautājums gan Krievijai, gan arī Eiropas Savienībai, un es Eiropas Komisijai un Padomei stingri iesaku ņemt vērā Eiropas Parlamenta ieteikumu. Eiropas Parlamenta pilnvaras nesen ir palielinātas. Tagad ir jāpārtrauc bārstīt paziņojumus un jārīkojas, piemērojot reālu sodu un sagādājot raizes tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Es domāju, ka Krievijas – Eiropas Savienības sadarbībai ir reāla nākotne tikai gadījumā, ja tiks rasts pārredzams risinājums S. Magnitsky un M. Khodorkovsky lietās un vainīgie tiks sodīti.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir tas, ka mēs runājam par cilvēktiesību jautājumiem un izvirzām tos priekšplānā. Tas ir Eiropas Savienības centrālais elements.

Mums ir arī jārūpējas par to, lai mēs paši dzīvotu saskaņā ar tiem principiem, ko sludinām. Varbūt tieši to ir grūti ievērot. Mums, protams, ir daudz rezolūciju, bet ir problēmas ar to izpildi.

Viss sākas ar praktisko realitāti. Iespējams, man vajadzēja lūgt vārdu, lai izvirzītu jautājumu par Reglamenta neievērošanu saistībā ar Arlacchi kunga ziņojumu. Šķita, ka tajā sēžu zāles pusē pieceļas vismaz 50 deputātu. Mēs ar kolēģiem viņus pārskaitījām un konstatējām, ka viņu ir mazāk par 40, tāpēc arī nekāda rīcība nesekoja. Ja mēs šajā sēžu zālē pret atsevišķiem cilvēkiem šādi izturamies — cilvēkiem, kuru viedokļi varbūt nesakrīt ar mūsu vai vairākuma viedokļiem, — tad mums nav reāla pamata kritizēt tās valstis, kurās trūkst demokrātijas.

Mums Eiropas Savienībā ir jābūt ļoti rūpīgiem, lai nodrošinātu, ka viss darbs, ko mēs šeit darām, ir saskaņā ar tiesību aktiem, ES regulām un visām tiesību normām cilvēktiesību jomā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāveic daudz uzlabojumu, lai mēs būtu uzticami sarunu partneri, kad skaidrojam šos jautājumus Krievijai un pārējām pasaules valstīm. Mums pašiem sev ir jānodrošina, ka nediskriminējam nevienu minoritāti. Uz visām personām, kas strādā Eiropas Savienībā, ir jāattiecas visām cilvēktiesībām.

Ziņojums: Pino Arlacchi (A7-0333/2010)

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šajās diskusijās Parlaments atkal virzās pa to pašu pārāk labi zināmo ceļu. Amerikāņu NATO karaspēks rada jucekli Afganistānā, bet Eiropas Savienībai pēc tam ir jābūt kā sargeņģelim un jāuzņemas iniciatīva šajā jautājumā.

Lūk, daudzu šā Parlamenta deputātu standarta reakcija šādos gadījumos — ja ES izdarītu tikai mazliet vairāk, tad visam atkal vajadzētu būt kārtībā! Priekšsēdētājas kundze, jūs saprastu, ka šāda domāšana padara situāciju tikai sliktāku, ja izlasītu ziņojuma 63. punktu, kurā ir ieteikts iesaistīt Irānu, lai palīdzētu atrast risinājumu problēmām Afganistānā. Priekšsēdētājas kundze, man tas bija jāpārlasa trīs reizes, lai pārliecinātos, ka to nesapņoju, bet tā tiešām šeit ir rakstīts: “iesaka iesaistīt Irānu”! Es sen nebiju redzējis tik savādu priekšlikumu, kā šis. To varētu salīdzināt ar Belcebula izmantošanu, lai atbrīvotos no velna. Es tāpēc neapšaubāmi balsoju pret šo ziņojumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, man bija tas gods šajā gadā kopā ar britu bruņotajiem spēkiem apmeklēt Afganistānu. Es tikos ne tikai ar mūsu militārpersonām, bet arī karavīriem no Igaunijas un Dānijas, kuriem ir kopīga nometne. Vispirms es vēlētos sacīt, ka es nespēju pienācīgi izteikt savu pateicību vīriešiem un sievietēm no dažādām ES dalībvalstīm, kā arī mūsu sabiedrotajiem citos kontinentos, kas velta savus spēkus, lai mēģinātu nodrošināt mieru šajā nelaimīgajā, bet skaistajā zemē.

Es vēlētos sacīt tikai vienu lietu par šo ziņojumu. Mēs kā rietumu alianse, šķiet, pieļaujam vienu kļūdu, kas saistīta ar mūsu magoņu izskaušanas politiku. Tie deputāti, kuriem ir vēlētāji lauku apgabalos, zinās, ka neviena sabiedrības daļa pasaulē nav konservatīvāka par mazajiem lauksaimniekiem, bet ar mūsu magoņu lauku izpostīšanas politiku Afganistānā mēs vietējiem iedzīvotājiem atņēmām viņu ļoti ierasto kārtību un svarīgos īpašumus un pārvērtām viņus par neliešiem un laupītājiem, jo mūsu politika ir vērsta uz magoņu lauku iznīcināšanu, kuriem ir tirgus — opija un morfija preparātu trūkst visā pasaulē.

Ja vien mēs tikai varētu atjaunot īpašumtiesības, mēs sāktu ar to, ka liktu Afganistānā pamatus plaukstošai pilsoniskajai sabiedrībai, ieceļot neatkarīgus tiesnešus, un noteiktā laikā — reprezentatīvu valdību.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0733/2010

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret rezolūciju, ar ko euro zonai tiek izveidots pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms, jo realitātē no Īrijas un Grieķijas piemēra mēs redzam, ka šādi mehānismi krīzes pārņemtajām finanšu sistēmām, kurās dominē spekulanti un dažādi blēži, kas dzenas pēc peļņas, sniedz palīdzību uz strādājošo, pensionāru un trūcīgo rēķina.

Šodien Eiropas Padome Briselē, ļoti iespējams, nolems veikt grozījumus Lisabonas līgumā, lai piešķirtu sev lielākas pilnvaras piemērot stingru nosacītību attiecībā uz visu finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta dalībvalstīm, tādējādi piešķirot likumīgu statusu doktrīnai, ka sabiedrībai ir jāmaksā par krīzi. Es brīdinu Īrijas valdību, lai tā nedomā, ka šīs izmaiņas Lisabonas līgumā tā varēs uzspiest Īrijas iedzīvotājiem bez referenduma. Īrijas valdība jau ir pārvērtusi mūsu valsti par SVF vasaļvalsti, kas acīmredzami rīkojas spekulantu un finanšu tirgu interesēs. Mēs pieprasām, lai tiktu rīkots referendums par visām izmaiņām Lisabonas līgumā, lai Īrijas iedzīvotājiem būtu iespēja pretoties centieniem pārvērst viņus par pilnīgiem finanšu tirgu vergiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0311/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Komisijas priekšlikumu paplašināt sākotnējo Eiropas mantojuma zīmes koncepciju no starpvaldību pasākuma līdz formālam ES pasākumam, kas sniegtu ieguldījumu Eiropas identitātes stiprināšanā. Es šādi balsoju, jo uzskatu, ka šīs zīmes mērķim vajadzētu būt saistītam ne tikai ar Eiropas Savienības iekšējās kohēzijas veicināšanu, kā tika ierosināts, bet arī ar Eiropas vienotības un vērtību demonstrēšanu ārpus tās robežām. Zīme ir jānovērtē un jāievieš praksē pēc tam, kad Eiropas Savienībā ir parādīti reāli rezultāti.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kas attiecas uz Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas mantojuma zīmi kā līdzekli — vienu starp citiem, efektīvākiem veidiem, — lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem, kā līdzekli, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Es piekrītu, ka dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās to ilgi meklēto ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā. Es atbalstu referenta nostāju, ka sakarā ar zīmes kā sekmējoša izpausmes līdzekļa attiecībā uz Eiropas integrāciju simbolisko vērtību, starptautiskām teritorijām vajadzētu dot priekšroku, jo tās veicina kopību; tās veicina sociālo kontaktu veidošanu un stimulē sadarbību un līdzdarbību starp valstīm vai reģioniem. Es uzskatu, ka ideja par Eiropas Savienības mantojuma zīmi, kuras mērķis ir palielināt Eiropas iedzīvotāju apziņu par kopīgo mantojumu (izmantojot vēstures zināšanas un piedaloties pasākumos, kas veicina starpkultūru dialogu) un priekšstatu, ka ES veidošana ir ilgs un pakāpenisks process, ir solis šajā virzienā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis 2007. gadā sapulcējās, lai izveidotu Eiropas mantojuma zīmi. Šīs iniciatīvas nolūks bija “stiprināt eiropiešu atbalstu kopējai Eiropas identitātei un veicināt piederības apziņu kopējai kultūras telpai”, visā kontinentā izvēloties noteiktu konkrētu teritoriju skaitu. Eiropas Savienības Padome 2008. gadā iepazīstināja Komisiju ar saviem secinājumiem, aicinot Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kas mums ļautu šo starpvaldību iniciatīvu pārvērst reālā Eiropas Savienības zīmē, tāpat kā gadījumā ar Eiropas Kultūras galvaspilsētu iniciatīvu. Pēc Padomes ieteikumiem Komisija pēc tam ierosināja ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu. Pēc šīs apspriešanas Komisija izstrādāja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Es atbalstīju šo tekstu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Tas atkārtoti apliecina to, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte. Sakarā ar plaši atzīto Eiropas kultūras ietekmi uz pārējo pasauli Eiropas Parlaments atbalsta ideju par zīmi, kas varētu gūt atzinību ārpus Eiropas Savienības robežām un ko varētu izmantot kā vērienīgu līdzekli, kas kalpotu ārpolitikas mērķiem. Lai sasniegtu savu politisko mērķi, jaunajai Eiropas mantojuma zīmei vajadzētu būt vērstai uz mantojuma vietu simboliku un/vai izglītojošo vērtību. Turklāt tai vajadzētu veicināt ciešu sadarbību starp objektiem, kuriem piešķirta zīme, lai tie varētu dalīties ar labāko praksi un veidot kopīgus projektus. Es vēlētos uzsvērt, ka dalībvalstu lēmums Eiropas Savienības mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās ilgi meklēto to ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Viena no jomām, kurā Eiropa ir ļoti bagāta, ir tās kultūras daudzveidība, kas ļoti labi atspoguļojas tās kultūras, mākslas, arhitektūras un valodu mantojumā. Tieši tās daudzveidība, līdzās bagātajai vēsturei un lielajai cieņai pret mantojumu un tā saglabāšanu, Eiropu padara par unikālu vietu. Tomēr, lai arī mums visiem ir kopīga ļoti bagāta un salīdzinoši neliela teritorija, patiesība ir tāda, ka daudzos gadījumos mēs savstarpēji esam diezgan tālu cits no cita un mums nav pārāk lielas intereses vienam par otru. Tāpēc es domāju, ka šī iniciatīva varētu veicināt ciešāku saišu veidošanos Eiropas iedzīvotāju starpā un vairot zināšanas par Eiropas mantojumu un mūsu kopējām vērtībām, padarot Eiropu par patiesi daudzveidīgu savienību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopumā referenta ierosinātie grozījumi Komisijas sākotnējo projektu ir uzlabojuši. Tomēr tajos ir arī daži negatīvi aspekti. Attiecībā uz daudzveidības veicināšanu referenta ierosinātajos grozījumos nav pievērsta uzmanība galvenajai problēmai, un tāpēc tie nenovērš būtisko trūkumu sākotnējā priekšlikumā. Patiesi, reāla un efektīva daudzveidības veicināšana ir sasniedzama, nevis “izmantojot vairākas Eiropas Savienības valodas”, bet gan izmantojot dažādas Eiropas Savienības valodas. Tomēr vēl lielāka nozīme par ziņojuma konkrētajiem mērķiem ir šai koncepcijai pamatā esošajiem nepareizajiem priekšstatiem. Eiropas mantojuma zīme (vai Eiropas Savienības mantojuma zīme) tiek balstīta uz maldīga pieņēmuma attīstību par vienotu Eiropas identitāti un vienotu Eiropas kultūru, pamatojoties uz tādām vērtībām kā brīvība, demokrātija utt.

Tāds vienots “Eiropas kultūras mantojums” nepastāv. Visa Eiropas kultūras vēsture, tāpat kā visa tās vēsture kopumā, nav veidojusies, tikai balstoties uz daudzveidību un apbrīnojami radošu un progresīvu enerģiju, bet arī vardarbīgiem, naidīgiem konfliktiem, neiecietību un daudziem kultūras dominances elementiem un kontekstiem. Jautājums par mantojumu ir īpaši jutīga tēma, ņemot vērā tā ciešo saistību ar vēsturi, kas izraisa nopietnas bažas par to, ka tas būs iemesls satraucošiem vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem, kam mēs nesen bijām liecinieki.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības un tās iestāžu tēlam ir būtiska nozīme tās iedzīvotāju acīs. Diemžēl aptauju rezultāti uzrāda, ka Eiropas identitātes un vienotības apziņa Eiropas sabiedrībā arvien samazinās, un tas pats attiecas arī uz uzticību ES iestādēm. Zināšanu vairošana par mūsu kopīgo vēsturi un kopīgajām kultūras saknēm varētu būt īpaši noderīga, tuvinot ES tās iedzīvotājiem un arī veidojot kohēzijas un solidaritātes apziņu starp viņiem. Jaunā Eiropas mantojuma zīme varētu būt noderīga tieši šajā ziņā. Pilnveidojot procedūras un standartizējot zīmes piešķiršanas kritērijus, tā tiks padarīta prestižāka un uzlabos ES tēlu, kā arī vairos tās iedzīvotāju uzticību iestādēm, piemēram, Eiropas Parlamentam.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Šodien es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Es uzskatu, ka šī ir interesanta un vērtīga iniciatīva, kas palīdzēs veicināt Eiropas kultūru un sasniegumus, kā arī stimulēs tūrisma un atsevišķu reģionu attīstību. Ir atzīstami, ko mēs kā Eiropas Parlaments esam uzsvēruši, ka Eiropas mantojuma zīme būs kā papildinājums citām kultūras mantojuma iniciatīvām, piemēram, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstam un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”, un nedublēs šīs iniciatīvas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas mantojuma zīmi kā līdzekli — vienu starp citiem, efektīvākiem veidiem, — lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem; kā līdzekli, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts; un kā līdzekli, lai saprastu, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte. Dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās to ilgi meklēto ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mūs uzmundrina Komisijas priekšlikums Eiropas mantojuma zīmi kopīgi ar citām iniciatīvām izmantot kā līdzekli, lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem; kā veidu, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Šī zīme apliecina, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte.

Dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī lielā mērā radīs iespēju visbeidzot sasniegt ilgi meklētos ideālus, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā, izveidojot kopēju Eiropas identitāti un palielinot tās iedzīvotāju interesi par Eiropas Savienību un tās izcelsmi, kas Eiropas iestādēm ir divi būtiski svarīgi uzdevumi.

Tomēr šai jaunajai zīmei ir jābūt vērstai uz simboliku un izglītojošo vērtību, nevis objekta skaistumu, un tai jāveicina cieša sadarbība starp objektiem, kuriem piešķirta zīme, lai tie varētu dalīties ar labāko praksi un veidot kopīgus pētījumu un attīstības projektus.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas mantojuma zīme līdzās citām iniciatīvām ir papildu veids, kā Eiropas Savienību tuvināt tās iedzīvotājiem un stiprināt viņu Eiropas piederības apziņu. Tā mums ļaus arī veicināt iedzīvotāju izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi un mantojumu. Šī zīme palīdzēs veicināt daudzvalodību un dialogu starp kultūrām un atbalstīs tādu sadarbības tīklu veidošanu, kas vērsti uz Eiropas mantojuma veicināšanu. Tā vairos ekonomisko pievilcību, jo īpaši izmantojot kultūras tūrismu. Atbalstot šo zīmi, mēs uzlabosim multikulturālo dialogu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Man šķiet, ka Eiropas mantojuma zīmes efektivitāte ir apšaubāma tieši tāpēc, ka dalībvalstis pašas var izlemt par piedalīšanos šajā projektā. Turklāt — un šajā ziņā es piekrītu referentam — ierosinātie atlases kritēriji un lielais objektu skaits, kas varētu iegūt zīmi, nozīmē, ka kvalitāte un prestižs tiks zaudēti. Efektīvāka pieeja varētu būt cieša sadarbība kultūras mantojuma jomā jau pastāvošajās iniciatīvās, piemēram, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma projektā. Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo tajā netiek pietiekami detalizēti aplūkota vajadzība ieviest kultūras mantojuma zīmi, ņemot vērā norādītos mērķus.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut Eiropas Savienības ietvaros nodrošinās, ka iedzīvotājiem pieaugs apziņa, ka viņi pieder Eiropas Savienībai, stimulējot kohēzijas, solidaritātes un integrācijas ideālus. Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi, jo Eiropa ir izvirzījusi mērķi radīt kopīgu identitāti, tuvinot ES tās iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz tās bagātā un daudzveidīgā kultūras un vēstures mantojuma apzināšanos, ar ko ikviens sevi identificē un izmantojot kuru jaunieši var mācīties un iegūt informāciju par savu identitāti, daloties tajā ar citiem jauniešiem Eiropā. Oficiāla statusa piešķiršana šai zīmei palīdzēs arī attīstīt tos objektus, kas Eiropas radīšanas procesā ir veidojuši vēsturi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es ar entuziasmu atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas mantojuma zīmi. Kopējas Eiropas identitātes izveidošanas un Eiropas Savienības interešu atbalstīšanas mērķis ir izšķiroši svarīgs miera un sociālās kohēzijas nodrošināšanai.

Ierosinātais Eiropas mantojuma atbalstīšanas pasākums, izmantojot starptautisku tīmekļa vietni, ir pievilcīgs jaunajiem eiropiešiem un varētu mudināt viņus uzzināt vairāk par kontinenta vēsturi, iepazīties ar daudzu tautu kultūras un vēstures mantojumu un kopīgo kultūras mantojumu, kā arī vairāk uzzināt par tiem cilvēkiem un idejām, kuru rezultātā tika izveidota pati Eiropas Savienība.

Šim pasākumam ir liela simboliska un izglītojoša vērtība, un tas Eiropas vēsturi un kultūru pasniegs kā vienotu veselumu. Es atbalstu ziņojumā paustās ieceres par Eiropas Parlamenta un Padomes efektīvas līdzdalības nodrošināšanu objektu un satura atlasīšanas procesā, lai nodrošinātu, ka iniciatīva ir ļoti pārredzama un demokrātiska.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu Paliadeli kundzi sakarā ar teicami paveikto darbu. Eiropas Parlaments šodien deva zaļo gaismu Eiropas mantojuma zīmei — to vēsturisko objektu reģistram, kuru vērtība pārsniedz valstu robežas. Eiropas Savienībā ir aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju, kas pārsvarā uzskata, ka viņi pirmām kārtām ir savu izcelsmes valstu, bet ne Eiropas pilsoņi. Stipras Eiropas identitātes trūkumu var uzskatīt par šķērsli Eiropas integrācijai, taču tas nepavisam nav pārsteidzoši. Eiropas kontinents ir milzīgs valodu un paražu sajaukums, un atšķirības starp valstīm, kas to veido, bieži ir acīmredzamākas par kopīgajām iezīmēm.

Šī iniciatīva dos iespēju pastiprināt Eiropas piederības apziņu, kā arī radīt lielāku kohēziju starp dažādu valstu iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi izcelt tās vietas, kurās tiek godināta un simbolizēta Eiropas integrācija, kā arī tās vietas, kurās tiek godinātas Eiropas Savienības idejas un vērtības. Turklāt objekti ar Eiropas logotipu, tāpat kā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā esošie objekti, piesaistītu vairāk tūristu, kas dotu pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopējas Eiropas identitātes veidošana un intereses palielināšana par Eiropas Savienību un tās izcelsmi ir tie uzdevumi, ar kuriem Eiropas iestādes sastopas, mēģinot sasniegt lielāku kohēziju un solidaritāti. Pastāv, protams, citi — radikālāki un acīmredzamāki — veidi, kā palielināt eiropiešu uzticību Eiropas Savienībai un tās vadītājiem (nesenā finanšu krīze parādīja, ka pārvaldes augšējos līmeņos vēl ir daudz kas jāizdara). Tomēr mūsu kontinenta vēstures zināšanas, tā daudznacionālā un tomēr mums visiem kopējā kultūras mantojuma laba pārzināšana, kā arī jaunās paaudzes izglītības līmeņa paaugstināšana par idejām un cilvēkiem, kuru ieguldījums palīdzēja izveidot Eiropas Savienību, var reāli veicināt plaisas aizpildīšanu starp ES un tās iedzīvotājiem.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es kā Kultūras un izglītības komitejas locekle balsoju par Parlamenta rezolūciju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Ideja par ES zīmes izveidošanu ir svarīga iedzīvotāju apziņas palielināšanas par Eiropas Savienības vēstures un kultūras mantojumu, kā arī Eiropas identitātes un starpvalstu kontaktu veidošanās ziņā.

Izvēloties objektus atsevišķās dalībvalstīs, kas ir iesniegušas pieteikumus ES Eiropas mantojuma zīmes saņemšanai, mēs liksim cilvēkiem lielākā mērā apzināties to, ka Eiropas vēsture ietekmē mūs visus, neatkarīgi no tā, kur dzīvojam, neatkarīgi no mūsu valodas vai kultūras. Eiropas mantojuma zīmes pārveidošana par ES iniciatīvu palīdzēs padarīt to uzticamāku, redzamāku un prestižāku. Tas, savukārt, var pārvērsties ekonomiskos un sociālos ieguvumos, tostarp padarot tos objektus, kuriem ir piešķirta zīme, tūristiem pievilcīgākus. Izvēloties objektus, kuriem būtu jāpiešķir zīme, tiktu arī palielināta jaunākās paaudzes interese un zināšanas par Eiropas idejām un cilvēkiem, un šādā veidā Eiropas iedzīvotāji tiktu ciešāk satuvināti.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas mantojuma zīmes nolūks ir atbalstīt pilsētas, cilvēkus un pasākumus, kas ir veicinājuši Eiropas integrācijas procesu. Tās mērķis ir likt iedzīvotājiem vairāk apzināties tādas pamatvērtības kā demokrātija, solidaritāte, kultūras daudzveidība un tolerance, uz kurām mūsu Kopiena ir balstīta. To objektu saraksts, kuriem ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme, būs kā sava veida karte, kurā varēs gūt ieskatu par mūsu kontinenta tradīcijām un vēsturi un tām vietām, kurām ir bijusi galvenā nozīme Eiropas identitātes veidošanās procesā. Eiropas kopīgais, tomēr dažādais mantojums var stiprināt tās iedzīvotājos šīs identitātes apziņu un pastiprināt Eiropas kohēziju. Šī iniciatīva izveidos platformu sadarbībai starp Eiropas valstīm un reģioniem. Turklāt tai varētu būt pozitīvs iespaids uz tūrisma nozari, palīdzot reģioniem kļūt pievilcīgākiem, vienlaicīgi uzlabojot to ekonomisko situāciju. Es piekrītu, ka šim projektam vajadzētu kļūt par oficiālu iniciatīvu ES pārraudzībā, jo šādi Eiropas mantojuma zīme iegūs plašāku atzinību, tā kļūs uzticamāka un prestižāka. Lielāka šā projekta popularitāte dos iespēju lielākam skaitam cilvēku identificēties ar zīmēm, kas simbolizē un iezīmē Eiropas integrāciju.

Šim projektam ir jādarbojas paralēli UNESCO starptautiskajam projektam un Eiropas Kultūras galvaspilsētu projektam un jāpapildina tie, ņemot vērā, ka Eiropas mantojuma zīme darbojas izglītojošu un simbolisku vērtību līmenī un mazākā mērā ir saistīta ar estētiskām un arhitektoniskām kvalitātēm. Mums ir jāmeklē veidi, kā stiprināt iedzīvotājos apziņu par piederību Eiropai.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Es uzskatu, ka tādām Eiropas vērtībām kā senā ungāru rūnu rakstība, ir liela nozīme, un neaizstājama ir to atzīšana un novērtēšana, lai tām tiktu piešķirta Eiropas mantojuma zīme. Tomēr šajā gadījumā mums būtu jāievēro tradīcija, ka šī zīme tiek piešķirta tām vērtībām, kas faktiski atrodas ES. Būtu nepieņemami to paplašināt uz trešām valstīm, jo šādi mēs tikai dublētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Taču es ceru, ka šī zīme palīdzēs mums atgriezties pie Eiropas tradicionālajām vērtībām, un zīmes piešķiršana patiesi nozīmēs atzinības izpausmi. Es balsojumā atturējos iepriekšminēto pretrunu dēļ, kas pastāv ziņojumā.

Ieteikums: Doris Pack (A7-0334/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu, kas attiecas uz Šveices līdzdalības nosacījumiem programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā, jo uzskatu, ka šī līdzdalība atstās pozitīvu iespaidu uz Eiropas jaunatnes stratēģiju; jo tas ir posms sadarbības procesā ar šo valsti nozaru politikas jomā Eiropas Savienībā. Tā kā Šveice vēlas piedalīties šā projekta humānajā, ekonomiskajā un sociālajā daļā, iesaistot jauniešus, Eiropas Savienība var tikai iegūt no jauniešu iesaistīšanas no tādām trešām valstīm kā Šveice procesā, kura mērķis ir paaugstināt jaunāko paaudžu ES integrācijas apziņu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo man nav šaubu par to, ka ES sadarbība ar Šveici ES izglītības, zinātnes un jaunatnes jautājumos būs abpusēji izdevīga, kas ļaus uzlabot un efektīvi īstenot politiskās ieceres šajās jomās. Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” 2007.–2013. gadam un programmā mūžizglītības jomā sniegs šīm programmām papildu impulsu un radīs dalībnieku apmaiņas un pieredzes apmaiņas iespējas, vienlaicīgi pasargājot ES finanšu un citas intereses.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Programma “Jaunatne darbībā” ir paredzēta sadarbības attīstībai un atbalstam Eiropas Savienības jaunatnes jomā. Tās mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, īpaši to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju vai invaliditāte, un sekmēt iniciatīvu, uzņēmību un radošumu. Savukārt programma izglītības un mūžizglītības jomā palīdz izveidot Eiropas Savienību par mūsdienīgu, uz zināšanām balstītu sabiedrību saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem. Atbalstot un papildinot dalībvalstu darbības, tās nolūks ir veicināt apmaiņas, sadarbību un mobilitāti starp Kopienas izglītības un apmācību sistēmām, lai tās kļūtu par pasaules mēroga kvalitātes standartu. Šveice, kas nav ES dalībvalsts, pašlaik šajās darbībās nepiedalās. Es domāju, ka tas ir nepareizi, un atvērtas Eiropas Savienības kontekstā mums vajadzētu iekļaut savus šveiciešu kaimiņus šajās politikas jomās. Tāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju, kas Šveici iesaista šajās svarīgajās darbībās.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta sagatavoto ieteikumu, jo atzinīgi vērtēju Padomes lēmuma projektu par Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā. Lai gan Šveice izvēlējās palikt ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, tā tomēr cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Šis nolīgums ir atbilstošs, jo Šveice ir apņēmusies ievērot Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus un noteikumus. Turklāt uz tiem projektiem un iniciatīvām, ko iesniegs dalībnieki no Šveices, attieksies tie paši nosacījumi, noteikumi un procedūras, kas tiek piemērotas projektiem no dalībvalstīm. Šveice pakļausies ES finanšu kontrolei un revīzijas noteikumiem. Saskaņā ar divpusējo nolīgumu Šveice izveidos valsts aģentūru, lai koordinētu programmu īstenošanu valsts līmenī, un katru gadu veiks iemaksas par katru programmu (2011. gadā EUR 1,7 miljonus par programmu “Jaunatne darbībā” un EUR 14,2 miljonus par programmu mūžizglītības jomā).

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Sadarbība ar Šveici izglītības jautājumos ir svarīgs solis ES–Šveices attiecību veidošanā. Divas apspriežamās programmas atbalsta mūžizglītību un jauniešu iekļaušanu Eiropas integrācijas procesos, izmantojot toleranci un solidaritāti starp jaunajiem eiropiešiem. Nolīgums starp Komisiju un Šveici ir atbilstošs, ņemot vērā, ka dalībnieki no Šveices šīm programmām piesakās, pamatojoties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar visiem citiem jaunajiem eiropiešiem, un Šveice ir apņēmusies piemērot Eiropas noteikumus un veikt to uzraudzību, kā arī sniegt finansiālu ieguldījumu šajās abās programmās.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – Es kā Eiropas Parlamenta delegācijas sadarbībai ar Šveici priekšsēdētājs atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par programmas “Jaunatne darbībā” izveidošanu, kas īsteno tiesisko regulējumu jauniešiem paredzētu neformālās izglītības pasākumu atbalstam. Šā priekšlikuma mērķis ir radīt apstākļus Šveices līdzdalībai programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā. Šveice ir vienīgā Eiropas valsts, kas piedalīsies šajās programmās, nebūdama EEZ dalībvalsts, tās kandidātvalsts vai potenciāla kandidātvalsts. Lai gan Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs visi ļoti labi saprotam, ka laba izglītības sistēma, kas nodrošina iespēju jauniešiem iegūt pašu labāko izglītību, ir ārkārtīgi svarīga katrai valstij. Augstam kvalifikācijas līmenim, zināšanām un izglītībai ir tieša ietekme uz kultūru un darba tirgu un rezultātā — uz iedzīvotāju dzīves līmeni. Katra valsts vēlas lepoties ar saviem jauniešiem, un katrs jaunietis vēlas, lai viņam būtu iespēja iepazīt jaunas kultūras un valodas un iegūt profesionālu pieredzi ārzemēs. Eiropas Savienība var lepoties ar savu labi attīstīto studentu apmaiņas sistēmu un tās atvērtajiem darba tirgiem, kas katram jaunajam eiropietim nozīmē lielas intelektuālās un profesionālās attīstības iespējas. Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” parāda, ka sadarbība ar Eiropas Savienību, īpaši izglītības jomā, šai valstij ir ļoti svarīga. Mums nevajadzētu liegt izdevību jaunajiem Šveices pilsoņiem izmantot Kopienas izglītības privilēģijas un iespējas.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Izglītībai, apmācībai un pētniecībai, un jo īpaši resursiem, ko Eiropas Savienība iegulda savos jauniešos, pastāvīgi tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Sniedzot jaunas mācību iespējas, mēs vēlamies piedāvāt mūsu iedzīvotājiem vairāk iespēju. Izglītības, apmācības, kultūras, pētniecības un jaunatnes programmas ir šīs stratēģijas galvenais elements. Programmas “Jaunatne darbībā” mērķis ir eiropiešiem, no pusaudža līdz pieaugušo vecumam, iedvest aktīvas Eiropas pilsonības, solidaritātes un tolerances sajūtu.

Šī programma veicina mobilitāti gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās robežām, un atbalsta visu jauniešu iekļaušanu — neatkarīgi no viņu izglītības, sociālās un kultūras izcelsmes. Kā delegācijas sadarbībai ar Šveici un Norvēģiju dalībnieks es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka starp Komisiju un Šveices varas iestādēm parakstītais nolīgums ir pilnīgi atbilstīgs un abas puses no tā būs ieguvējas. Tas mums ļaus palīdzēt pēc iespējas vairāk jauniešiem iegūt jaunas prasmes un piedāvāt viņiem mācību iespējas ar Eiropas dimensiju.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Sākotnēji ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmu tiesiskais pamats neparedzēja Šveices līdzdalību, taču tas mainījās 2006. gadā, kad Parlaments un Padome pieņēma lēmumus, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” 2007.-2013. gadam un programma mūžizglītības jomā. Padome 2008. gada februārī pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas par Šveices līdzdalību šajās divās programmās. Vienošanās tika panākta 2009. gada augustā, un Padome jau ir pieņēmusi lēmumu, ar ko tika apstiprināts tās paraksts un provizoriska piemērošana, sākot no 2011. gada. Es atbalstīju šo priekšlikumu.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Šveices — valsts, kas ir izvēlējusies palikt ārpus Eiropas Savienības, — līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā nevar izslēgt a priori, bet tā ir rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc es atbalstu starp Eiropas Komisiju un Šveices valdību panāktās vienošanās nosacījumus, līdz ar to es balsoju par Pack kundzes ziņojumu. Ir pareizi Šveicei ļaut izmantot šo programmu priekšrocības, bet ir arī pareizi aizsargāt Eiropas Savienības finanšu un citas intereses.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan Šveice nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, tā pastāvīgi ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Šā nolīguma noslēgšana par Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā izglītības un mūžizglītības jomā ir ļoti pozitīvs rezultāts. Patiesi, priekšstats par izglītību un mūžizglītību uz zināšanām balstītas ekonomikas konkurētspējai ir ļoti svarīgs.

To var piemērot katrā izglītības un apmācību līmenī; tā attiecas uz visiem dzīves posmiem un visām dažādajām apmācību formām. Mums būtu jāattīsta un jāstiprina apmaiņas, sadarbība un mobilitāte. Turklāt ir svarīgi mudināt jauniešus piedalīties sabiedriskajā dzīvē, īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju vai invaliditāte, un sekmēt iniciatīvu, uzņēmību un radošumu, lai veicinātu aktīvas Eiropas pilsonības sajūtas, attīstītu solidaritāti un veicinātu toleranci.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ir pietiekami labi saprotams, ka Šveice, kas sniedz noteiktu finansiālu atbalstu programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā, tagad vēlas piedalīties šajās programmās. Attiecībā uz mācīšanos pozitīva attīstība būtu arī tas, ja ES sekotu Šveices piemēram tiešās demokrātijas jomā. Kad Šveices iedzīvotāji nobalso pret minaretu būvēšanu, šis lēmums tiek pieņemts. Tāpat arī gadījumā ar neseno iniciatīvu par ārvalstu noziedznieku izsūtīšanu. Šveices varas iestādes saprot, ka gadījumā, ja cilvēki saka “nē”, tas arī nozīmē “nē”, tāpēc tās vienkārši neturpina balsošanu tik ilgi, kamēr panāk sev vēlamos rezultātus, un pēc tam nepauž izbrīnu par vēlētāju aktivitātes samazināšanos. Šveices piemēram vajadzētu dot mums iespēju paskatīties uz situāciju no malas, lai pamanītu cilvēku bažas. Es nevaru pilnībā piekrist šajā ziņojumā aprakstītajiem noteikumiem, tāpēc es balsoju pret to.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu attiecībā uz Padomes lēmuma projektu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, ar ko paredz noteikumus un nosacījumus Šveices Konfederācijas līdzdalībai programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā (2007.-2013. gadam), jo uzskatu, ka starp Eiropas Komisiju un Šveices varas iestādēm noslēgtais nolīgums ir vērtējams tikai pozitīvi, — Šveice no programmas gūs lielāku labumu, un vienlaicīgi tiks aizsargātas Eiropas Savienības intereses, un, kas nav mazsvarīgi — tieši tās finansiālās intereses.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien plenārsēdē mēs balsojām par normatīvās rezolūcijas projektu, kas attiecas uz Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā. Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir atkārtoti izrādījusi interesi veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Izmantojot šo ieteikumu, mēs esam noslēguši nolīgumu starp ES un Šveici, sniedzot iespēju Šveicei piedalīties programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Sākotnēji ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmu tiesiskais pamats neparedzēja Šveices līdzdalību, taču tas mainījās 2006. gadā, kad Parlaments un Padome pieņēma lēmumus, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” 2007.-2013. gadam un programma mūžizglītības jomā. Padome 2008. gada februārī pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas par Šveices līdzdalību šajās divās programmās. Vienošanās tika panākta 2009. gada augustā, un Padome ir jau pieņēmusi lēmumu, ar ko tika apstiprināts tās paraksts un provizoriska piemērošana, sākot no 2011. gada. Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, pirms nolīgums var stāties spēkā, Padomei ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Parlamenta un Padomes 2006. gada lēmumos, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” un programma mūžizglītības jomā, Šveices līdzdalība principā jau bija paredzēta. Starp Komisiju un Šveices varas iestādēm apspriestais nolīgums ir pilnīgi atbilstošs — tas Šveicei paplašina iespējas izmantot programmas un vienlaikus aizsargā ES finansiālās un citas intereses. Tāpēc referents iesaka Parlamentam apstiprināt Padomes lēmuma projektu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Šveice ir valsts, kurā visiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas pieejas iespējas augstākajai izglītībai, neskatoties uz lieliskām izglītības programmām. Cerēsim, ka sadarbība ar ES uzlabos Šveices jauniešu, īpaši to, kas nāk no imigrantu vides, iespējas iegūt izglītību. Dalībvalstu programmu pieredze, kas atvieglo jauniešu apmaiņu izglītojošos nolūkos, skaidri parāda, ka tās ne tikai veicina labu izglītību, bet tām ir arī pozitīva ietekme uz Eiropas integrāciju, pateicoties atsevišķu valstu valodu, kultūru un tradīciju apguvei. Tajā pašā laikā programma mūžizglītības jomā ir izcila iespēja pievērst uzmanību tam, kāda nozīme Šveicē ir sievietēm. Šveice kā pēdējā no visām Eiropas valstīm sievietēm 20. gadsimta septiņdesmitajos tajos gados piešķīra balsošanas tiesības federālajās vēlēšanās, un ilgu laiku sievietes veidoja sociālo grupu, kurai bija ne tikai sarežģīti pilnvērtīgi iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā, bet arī iegūt izglītību un realizēt sevi profesionālā jomā.

Šodien pusmūža sievietēm, kas vēlas iesaistīties darba tirgū, nereti nākas saskarties ar problēmu, ka viņām trūkst vajadzīgās kvalifikācijas vai pieredzes, jo ievērojams skaits no viņām augsto cenu dēļ, kas jāmaksā par bērnu aprūpi, bija palikušas mājās, lai rūpētos par savām ģimenēm.

Ziņojums: Laima Liucija Andrikienė (A7-0339/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Divi ziņojumi par cilvēktiesībām ES un pasaulē nozīmē problēmu darba ņēmējiem, kuri, attīstoties kapitālisma krīzei, smok no ES barbariska uzbrukuma to tiesībām un dzīvei, no kapitāla un buržuāziskās valdības mēģinājumiem panākt, lai viņi segtu krīzes izmaksas un izglābtu monopolu peļņu. No kapitāla politisko pārstāvju puses tā ir liela nekaunība pasludināt ES par cilvēktiesību uzraugu laikā, kad tā gatavojas pieņemt jaunu, vēl reakcionārāku NATO 2020 doktrīnu un ir pirmā rindā attiecībā uz cilvēku un dabas resursu ekspluatēšanu un marionešu un reakcionāro režīmu atbalstīšanu. Tajā pašā laikā visās ES dalībvalstīs smagās un asiņainās cīņās iegūtās darba un sociālās tiesības tiek izskaustas, parasto cilvēku un darbaspēka cīņas tiek cietsirdīgi apspiestas, tiek izvērsta imigrantu vajāšana un rasisms, parasto cilvēku pamatbrīvības un demokrātiskās tiesības tiek ierobežotas un komunistiskās partijas tiek padarītas beztiesiskas, un komunisma simboli virknē valstu ir aizliegti. Parastās atsauces uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā un citās valstīs, kas izrāda pretestību imperiālistu plāniem, ir rupji draudi, piespiešana un spiediena izdarīšana, lai salauztu cilvēku gribu un viņi atteiktos no tiesībām brīvi izlemt savu likteni.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Decembra plenārsēde tradicionāli daļēji tiek veltīta cilvēktiesību tēmai. Viens no rituāliem pasākumiem, kas akcentē šo sesiju, neskaitot Saharova balvas piešķiršanu, ir rezolūcijas pieņemšana par Parlamenta gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā. Viena no Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām tiešām ir veicināt demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē. Šā gada ziņojumā ir atzīmēts, ka šajā jomā joprojām ir sastopami nopietni pārkāpumi, turklāt situāciju pasliktina ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, jaunās tehnoloģijas un cīņa pret terorismu. Tajā ir ieteikts īstenot Lisabonas līguma mērķus, īpaši ar jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību. Andrikienė kundze, teksta referente, konstatē, ka par konsekventas Eiropas ārpolitikas prioritāti vajadzētu izvirzīt demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā, jo tas pārbauda, novērtē un atsevišķos gadījumos sniedz analīzi par Eiropas Savienības darbu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un turpmākajām problēmām. Runājot par vardarbību pret sievietēm, Eiropas Parlaments ir ļoti norūpējies par dziļi iesakņojušos dzimumu diskrimināciju un vardarbību ģimenē vairākās valstīs un norāda, ka laukos dzīvojošās sievietes ir īpaši neaizsargātas. Es tāpēc atbalstu Parlamenta prasību par to, ka sieviešu tiesības ir skaidri jāizskata visos cilvēktiesību dialogos, jo īpaši cīņa pret visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm un tās izskaušanu, visu veidu vardarbīgas paražas vai ierasto praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un agras vai piespiedu laulības, visu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem, vardarbību ģimenē un sieviešu slepkavību, ekspluatāciju darbā un ekonomisko ekspluatāciju. Tā kā miljoniem bērnu joprojām ir izvarošanas upuri, cietuši no vardarbības ģimenē un fiziskas, emocionālas un seksuālas izmantošanas, es piekrītu, ka ES ir steidzami jāveic papildu pasākumi pret bērnu darbu un efektīvāk jāizmanto tās rīcībā esošie instrumenti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības kā cilvēktiesību aizstāvja loma ir būtiska pazīme, no kuras iestādes nedrīkstētu atteikties un ko diplomātiskajā darbā vajadzētu saglabāt kā prioritāti. Šā ziņojuma I pielikums tam ir labākais apliecinājums, jo tajā ir minētas visas situācijas, kurās ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, kurus mēs Eiropā esam atklājuši vai neesam izvairījušies nosodīt; no Afganistānas līdz Somālijai, no Krievijas līdz Irānai. Mēs tos neignorējam un nebāžam galvas smiltīs, pat ja ir apdraudētas stratēģiskās partnerattiecības, jo atsevišķās intereses nevar būt svarīgākas par brīvības un cilvēktiesību principu aizstāvēšanu.

Manuprāt, Eiropas Savienības nostājai ir jāpaliek šādai: drosmīga intervences atbalstītāja, kas cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiju.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir daļa no izpausmes, ko absolūtā liekulībā periodiski demonstrē vairākuma deputāti, kurā dominē labējie un sociāldemokrāti, kas pretendē uz “vēstneša” lomu cilvēktiesību aizsardzības jautājumos. Šī ir izpausme, kas atmasko pati sevi, jo tā nonāk acīmredzamās pretrunās, piemēram, cilvēktiesību aizsardzības aizsegā veicinot iejaukšanos tajās valstīs, kurās ir apdraudētas tā intereses, un attaisnojot un atbalstot savu sabiedrotos, īpaši Amerikas Savienotās Valstis.

Piemēru skaitā varētu minēt tā saukto CIP lidojumu gadījumu un daudzu ES valstu valdību līdzdalību cietumnieku nolaupīšanā, mocīšanā un nelikumīgā pārvešanā uz Gvantanamo līci, ilgstošo Afganistānas okupāciju, ko īsteno NATO spēki, un sekojošās civiliedzīvotāju slepkavības, kas tiek veiktas, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Papildu piemēri ir Izraēlas aparteīda politikas pret palestīniešiem atbalstīšana un Marokas atbalstīšana saistībā ar ilgstošo Rietumsahāras okupāciju, kā arī nelikumīgās blokādes atbalstīšana, ko ASV īsteno pret Kubu un ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir nosodījusi 18 sēdēs pēc kārtas. Šāda politika, kā arī vairākums, kas to veicina, atstāj mieles — tuvojas laiks, kad cilvēki tos varēs noraidīt.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu mērķis ir radīt nelabvēlīgākus apstākļus cilvēku tirgotājiem, sodot noziedzniekus un garantējot lielāku profilaksi un aizsardzību upuriem. Ir nepieņemami, ka cilvēku tirdzniecība Eiropā joprojām pastāv, ietekmējot simtiem tūkstošus cilvēku, no kuriem vairums ir no neaizsargātākajām sociālajām grupām, piemēram, minoritātes, sievietes un bērni, kas tiek izmantoti seksuāli, piespiedu darbam, mūsdienīgai paverdzināšanai un citiem nolūkiem. Es stingri nosodu visu cilvēku tirdzniecības upuru izmantošanu un tāpēc atbalstu upuru aizsardzības pastiprināšanu un augstāku sankciju ieviešanu cilvēku tirgotājiem. Sadarbības uzlabošana starp ES valstīm un koordinācijas pastiprināšana starp dažādām iestādēm un organizācijām Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī ir īpaši svarīga šās direktīvas veiksmīgai īstenošanai. ES vajadzētu izmantot tās starptautiskos sakarus, lai uzdotu saviem partneriem ierobežot cilvēku tirdzniecību un nodrošināt, ka cietušo tiesības tiek ievērotas visā pasaulē. Turklāt politiskajos dialogos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tai vajadzētu iekļaut politikas normas, standartus un principus, kas attiecas uz starptautisko cilvēktiesību sistēmu cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es balsoju par šo rezolūciju un priekšlikumu kategoriski pieprasīt, lai Krievijas iestādes sauktu pie atbildības personas, kuras vainīgas krievu advokāta Sergeja Magņiska nogalināšanā, un aicināju EP apsvērt iespējas noteikt ieceļošanas aizliegumu Eiropas Savienībā šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām, kā arī iesaldēt šo amatpersonu bankas kontus un citus aktīvus visās ES dalībvalstīs. Šāda prasība dotu spēcīgu politisku signālu Krievijas varas iestādēm par to, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir kategoriski nepieņemami Krievijas tiesību sistēmas nopietnie trūkumi, likumu selektīva pielietošana varas interesēs un fakts, ka personas, kas vainojamas par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgajiem žurnālistiem un advokātiem vai pat viņu nonāvēšanā, joprojām pārāk bieži paliek nesodītas. Šis signāls apliecinātu EP atbalstu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri darbojas īpaši grūtos apstākļos.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēktiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām un viens no jautājumiem, kam Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa pievērš īpašu uzmanību, ņemot vērā, ka tas ir darba kārtībā gandrīz katrā sanāksmē, ko vada mūsu grupa. Arī Parlamentam kopumā ir svarīgi pievērst uzmanību šai tēmai. Mēs redzam, ka pasaulē situācija uzlabojas, lai gan lēni. Joprojām ir valstis, kuru valdības nemitīgi pārkāpj cilvēktiesības, tomēr ir arī valstis, kurās ir sākušās pārmaiņas. Referenta mutiskajā grozījumā ir atspoguļotas šīs pozitīvās tendences Krievijā. Tomē situācija Kubā joprojām izraisa bažas, kā to parādīja 2010. gada Saharova balvas pasniegšanas ceremonija. Es ar pārliecību balsoju par šo ziņojumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Gada ziņojums par cilvēktiesībām neizbēgami ir nokavēts pasākums, bet tomēr es to vērtēju atzinīgi. Šajā ziņojumā tiek aplūkots laikposms no 2008. gada jūlija līdz 2009. decembrim, kas bija tieši pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Es ļoti atzinīgi vērtēju Cathy Ashton pieķeršanos cilvēktiesībām un viņas pārliecību debašu laikā par to, ka cilvēktiesības tiks iekļautas EĀDD darbā. Es ceru, ka tas nozīmēs, ka tad, kad mēs diskutēsim par cilvēktiesību ziņojumu nākamajā gadā, varēsim parādīt ES saistītāku un konsekventāku pieeju cilvēktiesībām.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Šī gada ziņojuma mērķis ir uzsvērt Eiropas Parlamenta stipro apņemšanos un ilgtermiņa pūles aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, attīstot arvien integrētāku un efektīvāku Eiropas politiku, kas spētu garantēt lielāku saistību un konsekvenci visās politikas jomās, vai nu izmantojot divpusējās attiecības ar trešām valstīm vai atbalstot starptautiskās un vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Īpaši mēs uzsveram nepieciešamību veikt pamatīgu Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) cilvēktiesību aspektu novērtējumu, kurā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pastāvošo mehānismu, piemēram, rīcības plānu, progresa ziņojumu, cilvēktiesību dialogu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecību pilnveidošanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, saskaņotībai un efektivitātei.

Mēs vēlētos popularizēt Eiropas Savienības pievienošanos nākotnē Eiropas Cilvēktiesību konvencijai kā iespēju apstiprināt savas saistības aizsargāt cilvēktiesības savā teritorijā un ārpus tās robežām. Mēs tāpēc aicinām visas dalībvalstis to atbalstīt un attiecināt uz saviem iedzīvotājiem.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā veido ļoti svarīgu rīku Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) nozīmes pastiprināšanai attiecībā uz cilvēktiesību politiku. Patiesi, šīs lietas vienmēr ir bijušas raksturīga iezīme, kas Eiropas Savienību izceļ pārējā pasaulē.

Es piekrītu Andrikienė kundzei, uzsverot, ka reliģijas vai ticības brīvība visu citu cilvēktiesību starpā veido būtiskas tiesības un pamattiesības, kas ir jāievēro, un ka vēl vairāk un efektīvāk vajadzētu pastiprināt nosacījumus, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu, kuri minēti divpusējos nolīgumos ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Tāpēc ir pareizi aicināt Augsto pārstāvi iekļaut reliģijas vai ticības brīvību ES cilvēktiesību politikā un ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām sniegt visaptverošu situācijas izvērtējumu reliģijas vai ticības brīvības jomā. Es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. – (EL) Eiropas Savienībai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti tie principi un brīvības, kas nosaka cilvēktiesības, un ES būtu vadošā loma šajā jomā. Vajag izveidot speciālu cilvēktiesību dienestu un — vēl svarīgāk — Eiropas Savienībai vajag kontrolēt tās teritorijas, kurās ir ES pārstāvji. Eiropas Savienībai ir arī jāuzrauga un uzmanīgi jāpārbauda cilvēktiesību pārkāpumi tās dalībvalstīs.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo tas nepauž nožēlu un nekritizē ES dubultos standartus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu gan ES dalībvalstīs, gan arī trešās valstīs, ar kurām tai ir īpašas politiskas un tirdzniecības attiecības. Ziņojumā faktiski nav pieminēts, ka ES valdības bija iecerējušas un īstenojušas politiskus lēmumus, kas ir krasā pretrunā cilvēktiesību principiem tādās jomās kā imigrācija, ar masveida izraidīšanām un apcietināšanām, kas tika veiktas, pamatojoties uz rasi vai drošības apsvērumiem, pieļaujot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, cilvēku nelikumīgu paturēšanu apcietinājumā un viņu pārvietošanu uz slepeniem cietumiem, kur viņi tiek spīdzināti.

ES pati ir pieņēmusi direktīvas, kas ir pretrunā cilvēktiesībām, piemēram, Atgriešanās direktīvu, un tā ir ierosinājusi un attīstījusi īpašas tirdzniecības vai politiskas attiecības ar tādu valstu valdībām kā Maroka, Kolumbija vai Izraēla, kas sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības. Lai gan es augstu vērtēju to, ka pirmo reizi ziņojumos ir iekļauta cilvēktiesību situācija Rietumsahāras neautonomajās teritorijās, es neatbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir izlaisti visi iepriekšminētie elementi, un negatīvās ietekmes dēļ, ko uz cilvēktiesībām atstāj ES brīvās tirdzniecības nolīgumi, nemaz jau nerunājot par nepamatoto un pārspīlēto kritiku, kas tiek veltīta tādām valstīm kā Kuba un Venecuēla.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā ir ļoti detalizēts, un tajā ir ietverts plašs jautājumu klāsts. Diemžēl man palika iespaids, ka ir izmisīgi mēģināts novērsties no katra iespējama jautājuma, neievērojot skaidru stratēģiju. Tas ir tiesa, ka demokrātijas veicināšana visā pasaulē Eiropas Savienībai ir jāuzskata par svarīgu jautājumu. Tomēr tam nepieciešama skaidra pieeja un noteikta, konsekventa stratēģija šo problēmu risināšanai, dažas no kurām ir ārkārtīgi sarežģītas. Ņemot vērā, ka nekas neliecina par šādas stratēģijas esamību, es galīgajā balsojumā atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Lai gan ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi, kopš tika parakstīta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, joprojām pasaulē ir daudz vietu, kur šī deklarācija nenozīmē neko vairāk par papīra lapu. Skumji, ka daudz šādu vietu ir arī Eiropā, kontinentā, kur tika likti pamati cilvēktiesību aizsardzībai kā vienam no demokrātijas principiem. Eiropas Savienība, kas cilvēktiesību jomā rāda ceļu pārējai pasaulei, un to mēs varam droši apgalvot, pieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka vismaz minimālie cilvēktiesību aizsardzības standarti tiek garantēti citās vietās visā pasaulē. Es tāpēc apsveicu savu kolēģi Andrikienė kundzi par patiesi visaptveroša ziņojuma sagatavošanu un pievēršanos sarežģītajai situācijai visā pasaulē. Es ceru, ka šis ziņojums sniegs ieguldījumu situācijas uzlabošanā un ka šādi ziņojumi turpmāk būs īsāki.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta šā gada ziņojumu par cilvēktiesībām, jo tajā ir iekļautas abas valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu un tālu no ES. Ziņojumā EP aicina Ķīnu — valsti, kurā tiek izpildīts vislielākais skaits nāvessodu, — publiskot skaitliskos datus par valstī izpildītajiem nāvessodiem un tādējādi ļaut veikt pārredzamu analīzi un uzsākt diskusijas par šo tēmu. Tam vajadzētu mudināt šo valsti pasteidzināt šā barbariskā soda veida atcelšanu. Taču ir apkaunojoši, ka nāves sods mūsdienās joprojām tiek piemērots demokrātiskajās Amerikas Savienotajās Valstīs. Ziņojumā ir paustas bažas, ka bruņotos konfliktos tiek iesaistīti bērni vai tiek savādāk tajos ietekmēti, vai pat ir spiesti aktīvi tajos piedalīties. Manis ierosinātajos šī ziņojuma grozījumos, ko pieņēma Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, es mudinu Komisiju un Padomi nodrošināt, ka attiecībās ar trešām valstīm obligāti tiek ievērotas ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem. Es arī aicinu ES un ANO iestādes nekavējoties veikt darbības, lai atbruņotu, rehabilitētu un atkārtoti integrētu bērnus, kas ir aktīvi piedalījušies karadarbībās.

Es aicinu Ziemeļkorejas varas iestādes veikt konkrētas un reālas darbības, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā. Es aicinu Phenjanu atļaut neatkarīgiem starptautiskiem ekspertiem veikt pārbaudes visa veida aizturēšanas centros un atļaut apmeklēt valsti ANO īpašiem ziņotājiem. Es arī aicinu Ziemeļkorejas varas iestādes atcelt ierobežojumus starptautiskajam personālam kontrolēt palīdzības sadali, un nodrošināt, ka starptautiskā palīdzība sasniedz trūcīgos.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā attiecībā uz gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā ir sīki, vispusīgi aprakstīti cilvēktiesību pārkāpumi visā pasaulē. Šeit būtu vērts atcerēties Eiropas Parlamenta nesatricināmo apņēmību un pūles daudzu gadu garumā aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē, piemērojot stingru un efektīvu politiku, lai aizstāvētu cilvēktiesības ES.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā rodas vēsturiska iespēja aizpildīt plaisas, kas joprojām pastāv ES politikā cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Es tāpēc pievienojos referentes aicinājumam, kas veltīts Eiropas Ārējās darbības dienestam, lai tas pilnībā pakļautos Lisabonas līguma mērķim un būtībai un tādējādi nodrošinātu, ka cilvēktiesību ievērošana un to veicināšana ir dažādu Eiropas Savienības ārpolitikas intervenču jomu pamatā.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Vakar Eiropas Parlaments piešķīra Saharova balvu par domas brīvību Kubas pilsonim Guillermo Fariñas, kurš šajā ceremonijā nepiedalījās. Viņa krēsls bija tukšs, jo Kubas valdība nebūtu ļāvusi viņam atgriezties mājās. Šis ir šokējošs un simbolisks piemērs, kas kalpo kā brutāls atgādinājums tam, ka situācija cilvēktiesību jomā pasaulē neuzlabojas. Nāves soda gadījums netālu no mājām Baltkrievijā, pakāršanas un nomētāšanas ar akmeņiem gadījumi Irānā, sieviešu dzimumorgānu kropļošana Somālijā, masveida izvarošanas gadījumi Kongo Demokrātiskajā Republikā, žurnālistu noslepkavošana Krievijā, 215 miljoni strādājošu bērnu, patvaļīgas turēšanas apcietinājumā gadījumi, negodīgi tiesas procesi, cenzūra un daudz citu barbarisku gadījumu, kuros no Eiropas Savienības tiek prasīta stingra un bezkompromisa attieksme.

Šodien pieņemtais ziņojums prasa mums cilvēktiesības likt Eiropas Savienības ārējās darbības pamatā, tās attīstības, aizsardzības, tirdzniecības, zvejniecības, imigrācijas un tieslietu politikas pamatā. Šīm vērtībām to universālā rakstura dēļ ir jābūt pārākām par ģeopolitiku, kas vēlreiz ciniski atklājās 2010. gada 10. decembrī, kad 15 valstis mazdūšīgi atbildēja uz Ķīnas skaidri izteikto prasību, lai tās boikotē Nobela Miera prēmijas pasniegšanu Ķīnas pilsonim Lu Xiaobo.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Andrikienė kundzi sakarā ar lieliski paveikto darbu. Parlamenta gada ziņojums par cilvēktiesībām — šajā gadā attiecībā uz 2009. gadu — ir atskaites punkts visiem tiem, kuri interesējas par šo tēmu. Šis izdevums ir vēl svarīgāks, jo tas ir pirmais kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas Eiropas Savienībai piešķir lielākas pilnvaras ārpolitikas jomā. Faktiski cilvēktiesībām lielākās cerības sniedz Lisabonas līguma īstenošana ārpolitikas jomā: Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāatspoguļo līguma prioritātes un būtība.

Vienai no saskaņotas ārpolitikas prioritātēm vajadzētu būt demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai. Visbeidzot, es ievēroju, ka Parlamenta gada ziņojumā par cilvēktiesībām ir atrodams ne tikai garš saraksts ar problēmām; tajā ir arī ieteikti risinājumi. Ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz nāves soda atcelšanu vairākās valstīs, progresu, kas panākts attiecībā uz vardarbības pret sievietēm samazināšanu, bērnu aizsardzību, cīņu pret spīdzināšanu, cilvēktiesību aktīvistu aizsardzību, demokrātijas un reliģijas brīvības veicināšanu utt.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kā parasti, galīgajā tekstā ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Pozitīvie ir tas, ka, pirmkārt, grozījums divās daļās attiecībā uz S. Magnitsky tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu (318 „par”, 163 „pret” un 95 atturējās). Visi S&D un ALDE grozījumi tika pieņemti (LGBT, nāves sods/nāvējošas injekcijas). Divi GUE grozījumi tika pieņemti (vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei/ārstēšanai un Kolumbija). Tomēr negatīvi ir tas, ka tika pieņemti divi grozījumi, kurus referents (EPP) iesniedza apspriešanai attiecībā uz EDCI un vajadzību vairāk projektu veltīt demokrātijai, nevis cilvēktiesībām.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka mums vajadzētu vēlreiz uzsvērt, ka cilvēktiesību ievērošana ir mūsdienu sabiedrības pazīme. Visi cilvēki ir dzimuši brīvi un vienlīdzīgi, un mūsu pienākums nepārprotami ir darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tā tas ir visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība pēdējos gados ārpolitikā ir guvusi dažus svarīgus panākumus, vēl ir jāpaveic liels darbs, lai pieņemtu kopīgu un saskaņotu politiku attiecībā uz cilvēktiesībām.

Pirmkārt, Padomei un Komisijai ir jāuzlabo Eiropas Savienības spēja ātri reaģēt uz vardarbības izpausmēm trešās valstīs. Sākot ar stingru nāves soda nosodīšanu visā Eiropas Savienībā, mums ir jātiecas cilvēktiesību ievērošanu sasniegt un no jauna apstiprināt ikdienā. Šādā noskaņā es vēlētos beigt savu uzstāšanos, piebilstot, ka, citējot Mahatma Gandiju, cilvēktiesību aizsardzība ir obligāts miera priekšnosacījums. To nekad nevajadzētu aizmirst.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Ziņojumā attiecībā uz gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku cilvēktiesību jomā ir sniegts gandrīz pilnīgs pārskats par problēmām cilvēktiesību jomā visā pasaulē. Ziņojumā ir arī aplūkoti jauni jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām, piemēram, cilvēktiesību aizsardzība un cīņa pret terorismu. Pateicoties Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījumiem, tika iekļauta nodaļa par cilvēktiesību nozīmi jaunizveidotajā Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD). Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā to, ka EĀDD kā jauns instruments var nodrošināt mums iespēju pārskatīt ES cilvēktiesību politiku un aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē, darot to saskaņotāk un apņēmīgāk nekā līdz šim. Es tāpēc pilnībā atbalstu priekšlikumu iecelt Augsto pārstāvi, kas kopā ar savu dienestu pastāvīgi koordinēs Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku. Pamatideja ir skaidra: cilvēktiesībām Eiropas Savienības ārpolitikā ir jāieņem centrālā vieta. Vēl ir jāpaveic liels darbs, taču Parlaments turēs pirkstu uz pulsa. Tas ir ļoti pozitīvi.

Ziņojums: Pino Arlacchi (A7-0333/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Es uzskatu, ka starptautiskā palīdzība ir jānovirza tieši Afganistānas varas iestādēm, tādā veidā apejot starpniekus. Attiecībā uz miera procesu, ES vajadzētu ļaut Karzai valdībai pašai izvēlēties savus dialoga partnerus, tomēr izvirzot šādus priekšnosacījumus: al-Qaeda padzīšana, magoņu audzēšanas izskaušana un vēlēšanās sākt ievērot cilvēku pamattiesības. Attiecībā uz policijas profesionālo apmācību, es piekrītu, ka mērķiem ir jābūt saistītiem ne tikai ar policistu un karavīru skaita palielināšanu, bet galvenokārt ar apmācību, organizāciju un policijas attiecībām ar paralēlām tieslietu iestādēm.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju un atbalstīju pragmatisko pieeju attiecībā uz Afganistānu un jauno pretnemieru politiku, kas ir pielāgota vietējo iedzīvotāju aizsardzībai un to teritoriju atjaunošanai, kurās ir garantēta drošība. Jaunajai pretnemieru politikai ir jādod laiks parādīt rezultātus, ir jāatrod politisks risinājums un jānotiek sarunām ar visu ieinteresēto pušu līdzdalību. Esmu pārliecināta, ka jebkurā ilgtermiņa risinājumā ir jābūt iekļautiem konkrētiem pasākumiem, kas būtu vērsti uz nabadzības, sieviešu neizglītotības un diskriminācijas izskaušanu, cilvēktiesību un tiesiskuma vairošanu, samierināšanas mehānismu stiprināšanu, opija ražošanas pārtraukšanu, iesaistīšanos aktīvos valsts veidošanas pasākumos un pilnīgu Afganistānas integrēšanu starptautiskajā sabiedrībā, kā arī al-Qaeda padzīšanu no valsts. Mums ir jāparāda cieņa visu sabiedroto spēku karavīriem, kuri ir zaudējuši savas dzīvības, aizstāvot brīvību, un jāpauž līdzjūtība viņu ģimenēm, kā arī visu nevainīgo afgāņu upuru ģimenēm.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Situācija Afganistānā joprojām sagādā raizes. Gandrīz 10 gadus pēc tam, kad rietumu koalīcija gāza Taleban režīmu, miers un labklājība afgāņiem joprojām ir tāls sapnis. Stratēģijai, kas šajā valstī ir izmantota gadiem ilgi, piemīt daudzi trūkumi, un tā ir jāmaina. Eiropas Savienībai ir jāaizstāv savi uzskati šajā jautājumā un jāņem vērā ASV militārās politikas neveiksme šajā reģionā. Mūsu karaspēks ir iestrēdzis, un šādos apstākļos nav cerību rast risinājumu. Tāpēc es atbalstīju Parlamenta rezolūciju, kas aicina izstrādāt jaunu stratēģiju Afganistānai. Līdz šim spēkā esošā sistēma ir jāmaina. Mums ir jāķeras pie korupcijas un postījumiem, lai starptautiskā palīdzība var beidzot pildīt savu lomu. Miers atgriezīsies, liekot lietā pilsonisku rīcību. Kontrolējot šos līdzekļus, koalīcijai ir jābūt stingrākai. Taču mums vajadzētu pārtraukt iejaukties afgāņu iekšējās lietās. Afganistānas valdībai ir jābūt brīvām iespējām atrast pagaidu vienošanos ar visām grupām, kas veido Afganistānas sabiedrību. Ceļš uz attīstību vēl ir tāls, un mums nevajadzētu apdraudēt šo trauslo līdzsvaru.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Ziņojumā tiešām ir vairāki pozitīvi punkti, un tas atzīst pašreizējās situācijas ļoti neveiksmīgos aspektus un starptautiskās sabiedrības, īpaši NATO, ES un dalībvalstu, atbildību, kas dažādos veidos ir iesaistīta karā Afganistānā, un tās “atjaunošanas pārvaldību”. Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka naudas sadale un starptautiskā palīdzība nesasniedz Afganistānas iedzīvotājus. Tas arī parāda to, cik negatīvi un absurdi ir ārvalstu karaspēkam palikt Afganistānā, ņemot vērā, ka, nemaz jau nerunājot par upuriem civiliedzīvotāju vidū, situācija ir pasliktinājusies saistībā ar Afganistānas iedzīvotāju grimšanu nabadzībā, sieviešu tiesību ievērošanu, strauji augošo magoņu lauku skaitu un pat mafijas organizāciju izveidošanos un korupciju, izmantojot privatizēto drošības sistēmu, ko piemēro ASV. Diemžēl konservatīvo spēku grozījumi, kas ir pretrunā sākotnējam tekstam, tomēr ir to grozījuši. Tajā tiek atzinīgi vērtēta “jaunā pretnemieru politika”, pieņemts prezidenta Obama grafiks, aicināts ciešāk identificēt ES ar NATO un ASV, un atzīta karaspēka ietekme un nepieciešamība palikt teritorijā un sargāt to.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Deviņus gadus pēc militārās iejaukšanās sākuma Afganistānā tas, iespējams, ir lielākais uzdevums, ar ko Eiropa un tās sabiedrotie ir saskārušies saistībā ar ārvalstu intervencēm un pasaules drošību. Patiesība ir tāda, ka pēdējā desmitgadē, neskatoties uz spēcīgo un nepārtraukto ārvalstu klātbūtni Afganistānā, drošības situācija šajā valstī ir pasliktinājusies. Teroristi joprojām tiek atbalstīti un apmācīti, un — pats svarīgākais — galvenie sociāli ekonomiskie rādītāji ir neapmierinoši. Tāpēc tagad starptautiskajai sabiedrībai un Eiropai par galveno uzdevumu vajadzētu izvirzīt atbalsta sniegšanu spēcīgas un stabilas valdības izveidošanai Afganistānā, lai turpinātu atbalstīt miera procesu, ciktāl tas ievēro trīs ziņojumā minētās pamata saistības: i) Afganistānas saistības izraidīt no valsts al-Qaeda; ii) izskaust magoņu audzēšanu un apkarot narkotiku tirdzniecību; iii) vēlēšanos sākt ievērot cilvēku pamattiesības.

Šajā saistībā un saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies saistībā ar NATO, militāro klātbūtni Afganistānā vajadzētu pakāpeniski samazināt, vienlaikus saglabājot starptautisko atbalstu miera uzturēšanai un drošībai, lai nodrošinātu stabilitāti valstī pēc intervences.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums, iespējams, ir labākais kompromiss, ko šodien var panākt jautājumā par jauno Eiropas stratēģiju Afganistānā. Tas ir daļēji, pateicoties daudzajiem un izšķiroši svarīgajiem grozījumiem, kurus apspriešanai iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kas to padarīja mazāk ideoloģisku un vairāk pragmatisku un spējīgu atzīt tos izšķirošos faktorus, kas deviņos gados tika atklāti operāciju laikā Afganistānas teritorijā, kā arī identificēt pozitīvos faktorus un attīstības tendences, lai starptautiskās sabiedrības klātbūtni padarītu efektīvāku un veicinātu pilnīgu valsts neatkarības nodošanu atpakaļ Afganistānas varas iestādēm.

Tikai ar militāru reakciju nepietiek, tā ir taisnība. Tomēr tā ir svarīgs priekšnoteikums, lai novājinātu Taleban grupējumus un piespiestu tos pārtraukt visas attiecības ar al-Qaeda, un tāpēc uzsākt sarunas. Civiliedzīvotāju masveida slepkavošanas novēršana, protams, paliek prioritāte, bet mums nevajadzētu atteikties no bezpilota lidmašīnu izmantošanas, kuras labi pilda savas funkcijas teritorijās, kas atrodas netālu no robežas ar Pakistānu.

Saistības pret Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL) ir jāpastiprina, lai turpinātu apmācīt policistus, kas spēj uzturēt sabiedrisko kārtību. Ir jāintensificē tiesnešu un administratīvo amatpersonu apmācība, lai veicinātu Afganistānas iestāžu pastiprināšanu, samazinātu korupciju un veidotu nosacījumus tam, lai Afganistānu varētu atdot afgāņiem.

  Joe Higgins (GUE/NGL), rakstiski. – Šajā ziņojumā uzsvērtas daudzas problēmas, ar kurām saskaras Afganistāna. Ziņojums ir kritisks attiecībā uz NATO–ASV okupācijas lomu un cilvēktiesību pārkāpumiem Afganistānā, jo īpaši sieviešu aizvien lielāko apspiešanu un nabadzības augstākiem līmeņiem. Pretkara kustība brīdināja par šīm problēmām vēl pirms kara sākšanas. Tomēr es balsojumā atturējos, jo nevarēju piekrist ziņojumā paustajam atbalstam okupācijai un B. Obamas administrācijas “uzplūdiem”. Es atturējos balsot par grozījumiem, kas aicināja sniegt lielāku atbalstu Afganistānas valstij. Es atbalstu Afganistānas iedzīvotāju suverenitātes respektēšanu, bet Karzai režīms ir korumpēts un neatspoguļo Afganistānas iedzīvotāju vairākuma intereses. Es aicinu atļaut visu palīdzību demokrātiski kontrolēt mazajiem lauksaimniekiem, darba ņēmējiem un trūcīgajiem afgāņiem. Es ievēroju, ka šajā ziņojumā ir pagodināti nogalinātie vienkāršie karavīri un Afganistānas iedzīvotāji, kas ir kļuvuši par šā kara upuriem. Tomēr es nevaru piekrist apgalvojumam, ka militārpersonas ir mirušas, “aizstāvot brīvību”. Šis ir karš, kas tiek rīkots ietekmīgāko imperiālistisko lielvalstu interesēs, bet nevis vienkāršo cilvēku interesēs.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Kur Afganistānā pazūd mūsu nauda? Es esmu apmierināta ar rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Šis ziņojums ļoti labi parāda daudzas problēmas, kas ietekmē šo valsti.

Afganistānai nav militāra risinājuma, kas arī ir konstatēts šajā ziņojumā. Afganistānai mieru nespēja atnest ne karaspēks, ne arī nauda, ko mēs šajā valstī ieguldījām. Ziņojumā ir pat teikts, ka laikposmā starp 2002. un 2009. gadu šajā valstī starptautiskās palīdzības ietvaros tika novirzīti vairāk nekā USD 40 miljardi. No šiem 40 miljardiem tikai seši miljardi nonāca pie Afganistānas valdības, pārējie 34 miljardi tika novirzīti valstī no citurienes. Līdz 70–80% no šīs palīdzības nekad nenonāca līdz paredzētajiem adresātiem — Afganistānas iedzīvotājiem.

Turklāt karš Afganistānā laikposmā no 2001. līdz 2009. gadam ir izmaksājis vairāk par USD 300 miljardiem. Tomēr šīs milzīgās naudas summas Afganistānas iedzīvotājiem nedod nekādu labumu. Tā vietā labumu no Afganistānā iztērētās naudas gūst, piemēram, militārā rūpniecība, algotņi un starptautiskie uzņēmumi. Ir svarīgi, ka ziņojumā ir reāli uzsvērta šī neapmierinošā situācija.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Pilnībā atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu turpināt darbu pie Afganistānas atjaunošanas un cilvēktiesību situācijas uzlabošanas. Nav noliedzams, ka šodien drošības situācija Afganistānā ir daudz labāka nekā pirms 9 gadiem. Cilvēki dzīvo brīvākā sabiedrībā, meitenes var saņemt izglītību un medicīnas pakalpojumi ir pieejamāki nekā Taleban režīma laikā. Tomēr vēl joprojām ir nopietnas problēmas, kuru risinājumā nav sasniegts progress. Īpaši tas sakāms par narkotiku apkarošanu, kā tas pareizi uzsvērts ziņojumā. Saskaņā ar ekspertu viedokli, Afganistānā tiek iegūti 92 % pasaules opija, kas tālāk tiek transportēts pa visu pasauli, tai skaitā arī uz Eiropas Savienību. Jāņem vērā, ka afgāņiem opija magoņu audzēšana ir būtisks ienākumu avots lauku apgabalos, kur grūti atrast citus iztikas pelnīšanas veidus. Tāpēc nelegālo opija magoņu plantāciju iznīcināšana, nepiedāvājot alternatīvas nodarbošanās iztikas pelnīšanai, nav efektīvs risinājums.

Afganistānas valdībai ir mērķtiecīgāk jāizmanto starptautiskā palīdzība mazās uzņēmējdarbības un lauksaimniecības attīstīšanā reģionos, kur šodien tiek audzēts opijs. Eiropas Savienības ieguldījums, atjaunojot Afganistānu, ir ievērojams, tomēr vēl ir ļoti daudz darāmā. Pats būtiskākais ir garantēt drošību. Vēlos uzsvērt, ka pāragra spēku izvešana no Afganistānas būtu ne tikai bīstama vietējiem iedzīvotājiem un drauds demokrātiskajai pasaulei, bet tā tiktu sagrauts viss labais, kas Afganistānā sasniegts. Cilvēki ir maksājuši augstu cenu par mieru Afganistānā, un mēs nedrīkstam viņus pievilt.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Referents nolēma koncentrēt uzmanību tikai uz četrām jomām, kurās, viņaprāt, mērķtiecīga rīcība varētu atnest reālas pārmaiņas: starptautisko palīdzību, nesen uzsāktā miera procesa ietekmi, policistu apmācības ietekmi un opija audzēšanas ierobežošanu. Lai gan es nepiekrītu visiem viņa secinājumiem, es balsoju par šo labi pārdomāto un noderīgo ieguldījumu diskusijās par Afganistānu.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums par jaunu stratēģiju Afganistānai kopumā ir jāvērtē pozitīvi, tāpēc es balsoju par to. Milzīgās problēmas, kas šodien saglabājas Afganistānā, no kurām katra ir atšķirīga un ārkārtīgi svarīga šīs Tuvo Austrumu valsts nākotnei, ir jārisina, izmantojot jaunu pieeju ar atšķirīgu prioritāšu definīciju, salīdzinot ar to, kas tika darīts līdz šim.

Galvenais jautājums — kā ziņojumā, par ko mēs gatavojamies balsot, ir pareizi identificēts — ir fakts, ka “Afganistānā nav iespējama stabilitāte vai miers, ja vispirms nebūs valsts, kas garantētu tās pilsoņiem drošību, uzņemoties pati par to atbildību”. Šajā sakarā es ceru, ka referents no jauna pārdomās, varbūt mutisko grozījumu laikā, to daļu, kurā viņš runā par bezpilota lidmašīnu izmantošanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums zīmē postošu ainu NATO vadītā Afganistānas kara sekām, kurā līdzdarbojās un ko atbalstīja ES. Ir nožēlojami, ka ziņojumā karš pats par sevi netiek nosodīts, bet notiek svārstīšanās starp NATO militāro spēku atstāšanu uz vietas un to izvešanas turpināšanu. Neskatoties uz to, apsverot visu svarīgo kritiku, kas tajā iekļauta, es balsojumā atturēšos.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es neatbalstīju šo ziņojumu, ir tas, ka ziņojumā ne tikai nav ieteikts nekavējoties izvest Eiropas karaspēku, bet tajā tiek arī “atzinīgi vērtēts un atbalstīts” plāns pastiprināt ES darbību. Tāpat tajā gandrīz nav pievērsta uzmanība starptautisko drošības uzturēšanas spēku (ISAF) nozīmei un smagajiem pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Es uzskatu, ka pozitīvi ir tas, ka ziņojumā ir iekļauti ģenerāļa Stanley McChrystal ziņojumi, kuros viņš noliedz, ka Afganistānā al-Qaeda klātbūtne būtu tik izteikta, lai tur attaisnotu karaspēka izvietošanu. Es arī domāju, ka pozitīvi ir tas, ka ziņojums aicina pēc iespējas ātrāk pārtraukt situāciju, ka policistu apmācība atrodas privātu uzņēmēju pārziņā, līdztekus izklāstam, kurā ir konstatēts, ka karam Afganistānā nav redzams drīzs gals līdz šim kultivētā militārisma un kara propagandas dēļ. Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo mana ciešā, konsekventā uzticība pacifisma vērtībām lika man kritizēt šo ziņojumu, kura būtība un uzmanība ir pilnīgi pretējas vajadzībai demilitarizēt ES ārpolitiku un tās ārējās attiecības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kopumā referents situāciju Afganistānā ir izpratis diezgan pareizi. Viņš apzinās, ka resursi un karaspēks Afganistānā tiek izvietoti pilnīgi nepareizi un ka papildu resursi un karaspēks šajā ziņā neko nemainīs. Viņš ir pareizi atzinis, ka koalīcijas klātbūtne un nicinošā izturēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc vietējie iedzīvotāji to pilnībā noraida. Viņš arī apzinās, ka Afganistānas iedzīvotājiem nav iespējams uzspiest demokrātiju un rietumu vērtības. Tomēr referents ir jākritizē par pārāk lielo aizraušanos ar tādām tēmām kā sieviešu tiesības, kas, lai arī pašas par sevi ļoti svarīgas, ir pilnīgi nepieņemamas vietējā līmenī un tāpēc padara visu miera procesu vēl mazāk iespējamu.

Turklāt referents, neskatoties uz to negatīvās ietekmes identificēšanu, aicina arī palielināt karaspēka un resursu daudzumu Afganistānai. Es esmu pārliecināts, ka Afganistānas konflikts ir netaisnīgs karš un ka ilgstoša šīs valsts okupācija nedod labumu ne Eiropai, ne arī pašai Afganistānai. Eiropas pirmā aizsardzības līnija neatrodas pie Hindu Kush kalniem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas karā Afganistānā cīnās ASV pusē, pēc iespējas ātrāk ir jāizved savs karaspēks no šīs valsts. Afganistānas karš nu jau drīz būs turpinājies deviņus gadus, bet joprojām nav nekādas pazīmes, ka drošības situācija būtu uzlabojusies. Tieši pretēji, islāmistu Taleban kustības spēks pieaug. Eiropa izšķiež savus resursus tā vietā, lai izmantotu tos tur, kur tie ir steidzami nepieciešami, piemēram, uz ES Balkānu robežām. Ir grūti saprast, kādas Eiropas intereses patiesībā ir jāaizsargā Hindu Kush kalnos. Šķiet, ka galvenais uzdevums nav ieviest Afganistānā demokrātiju atbilstoši rietumu modelim, kā to apgalvo amerikāņi. Tā vietā galvenā nozīme ir ekonomiskajām interesēm, īpaši tāpēc, ka saskaņā ar laikrakstu New York Times tiek lēsts, ka Afganistānas dzīlēs atrodas dabas resursi aptuveni USD 1 miljarda vērtībā. Acīmredzot ES tiek prasīts palīdzēt ASV koncerniem netraucēti izmantot šīs bagātības. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Šis ziņojums par jauno Afganistānas stratēģiju tika sagatavots pēc Ārlietu padomes sanāksmes, kurā tika diskutēts par to, kā turpināt īstenot rīcības plānu attiecībā uz Afganistānu un Pakistānu, un kurā tika iesniegts apspriešanai pirmais pusgada īstenošanas ziņojums.

Es pilnībā atbalstu stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un atjaunot teritorijas, kurās ir garantēta drošība, kā arī politiskos risinājumus, kuros visas iesaistītās puses tiek aicinātas sākt sarunas. Es atzinīgi vērtēju mērķi pakāpeniski nodot atbildību par drošību afgāņu spēkiem laikposmā no šā gada līdz 2014. gadam.

Es bez iebildumiem atbalstu Parlamenta aicinājumu Komisijai nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta Afganistānas valdībai, starptautiskajām organizācijām un vietējām NVO. Tikai ar pārredzamu sistēmu mēs varēsim uzturēt palīdzības saskaņotību un sekmīgi veikt Afganistānas rekonstruēšanu un attīstību, kas ir galīgais mērķis.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Arlacchi kungu. Šodien pieņemtajā ziņojumā ir ierosināts jauno Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Afganistānu balstīt uz četriem galvenajiem faktoriem: pilnīgu atbalstu miera sarunām starp Karzai valdību, Taleban un citām nemiernieku grupām; plašu apmācību plānu Afganistānas policijai; magoņu lauku iznīcināšanu; un starptautiskās palīdzības skandāla izbeigšanu, kur 80 % no palīdzības pazuda brauciena laikā no donorvalstīm uz Afganistānu. Attiecībā uz pēdējo punktu ir atzīmēts, ka starptautiskā palīdzība Afganistānai galu galā tiek iztērēta kukuļos, “legalizētas korupcijas” formās, visa veida zādzībās, bieži finansējot ienaidnieku.

Kopš 2002. gada tikai ES vien šajā nomocītajā valstī ir iztērējusi EUR 8 miljardus, un, neskatoties uz to, bērnu mirstība ir kļuvusi lielāka, lasīt un rakstīt prasmes līmeņi ir samazinājušies un to cilvēku skaits, kas dzīvo zem nabadzības robežas, tikai pēdējo sešu gadu laikā vien ir palielinājies par 130 %. Lai novērstu koordinācijas un komunikācijas trūkumu starptautisko donoru vidū, ES aicina izveidot centralizētu datu bāzi par visu ES palīdzību un piešķirt līdzekļus tieši konkrētiem projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Afganistānas iestādēm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtais ziņojums ir veidots, pamatojoties uz plašām apspriedēm par situāciju Afganistānā un tās attiecībām ar starptautisko sabiedrību, kurās referents bija iesaistījies iepriekšējos sešos mēnešos, un tajā ir mēģināts izskaidrot, kāpēc Afganistānā tik maz ir sasniegts, neskatoties uz milzīgo naudas daudzumu un pūlēm, kas veltītas pēdējo deviņu gadu laikā. Neatbilstība starp cerībām un realitāti Afganistānā ir kļuvusi vēl uzkrītošāka nekā jebkad agrāk, un jaunā ES stratēģija šajā valstī tādējādi būtu jāuzsāk, ņemot vērā šo priekšnosacījumu. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība tikai četrām jomām, kurās mērķtiecīga rīcība varētu atnest reālas pārmaiņas: starptautiskajai palīdzībai, nesen uzsāktā miera procesa ietekmei, policistu apmācības ietekmei un opija audzēšanas ierobežošanai.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir dažas vērtīgas atsauces uz NATO/ISAF misiju; dziļajām problēmām saistībā ar analfabētismu un sliktu izturēšanos pret sievietēm; endēmisko korupciju un vajadzību pēc jaunas domāšanas. Šeit ziņojumu varēja arī pabeigt. Tomēr tā autors nebija spējis pretoties kārdinājumam veltīt pastāvīgu kritiku koalīcijai un, netieši, ASV. Ziņojumā ir mēģināts atrast veidus, kā palielināt ES nozīmi. Tajā tiek aizstāvēta ideja par “ES finansējuma” palielināšanu, kad nepārprotami ir vajadzīgs nevis vairāk naudas, bet gan labāka kontrole un jau piešķirto milzīgo summu lietderīgāka izmantošana. ECR tāpēc balsojumā atturējās.

Ziņojums: József Szájer (A7-0355/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ar šo dokumentu Eiropas Parlaments pastiprina savu lomu attiecībās ar Komisiju. Es piekrītu Ārlietu komitejas viedoklim, ka Parlamentam ārkārtīgi svarīgi ir spēt pilnā mērā un savlaicīgi īstenot tā prerogatīvas, un Komisijai — aktīvi informēt Parlamentu par visiem paredzētajiem pasākumu projektiem, pasākumu projektu grozījumiem un pasākumu galīgajiem projektiem, kurus tā plāno pieņemt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, kas paredz, ka gadījumā, ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Eiropas Savienības aktu īstenošanai un Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras, šo Komisijas īstenošanas pilnvaru realizācijas kontrole ir tikai pašu dalībvalstu ziņā. Es uzskatu, ka, ņemot vērā to īstenošanas tiesību aktu specifiku un politisko jutīgumu, kuri jāpieņem atbilstīgi ārējās finansiālās palīdzības dokumentiem, un saskaņā ar demokrātiskās kontroles dialoga iedibināto praksi, Parlamentam vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu procesā, kas noved pie to īstenošanas tiesību aktu projektu satura definēšanas, kuri jāpieņem atbilstīgi ārējās finansiālās palīdzības dokumentiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības struktūrā Komisijai ir līdzīga loma kā valdībai tipiskā valstī. Komisijai ir likumdošanas iniciatīva, kā arī pilnvaras īstenot regulas, direktīvas un lēmumus. Tāpēc Komisiju var uzskatīt par Eiropas Savienības izpildstruktūru. Tai ir atvasinātas pilnvaras, kas ļauj veikt pasākumus, lai ieviestu tekstus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tieši tāpat kā noteikumiem un apkārtrakstiem Francijā ir jābūt saderīgiem ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, Komisijas īstenošanas tiesību akti nav izolēti no Eiropas tiesību aktiem. Tomēr ir iespējams, ka, realizējot šīs gluži normālās īstenošanas pilnvaras, Komisija var pārsniegt savas pilnvaras, vairumā gadījumu pat nemēģinot to darīt speciāli. Demokrātijas nolūkos citām ES iestādēm vajadzētu kontrolēt Komisijas darbību, lai tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu attiecībā uz regulu, kas dalībvalstīm paredz vispārējus principus attiecībā uz Komisijas izpildvaras realizācijas kontroli.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nevarēju balsot par šo ziņojumu, jo tas upurē dažas Eiropas Parlamenta grūti izcīnītās jaunās pilnvaras starptautiskās tirdzniecības jomā, lai panāktu vienošanos ar Padomi par īstenošanas pilnvarām citās jomās.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Komisijas priekšlikums ir saskaņots uzbrukums demokrātijai. Šis ziņojums piekrīt tā grozīšanai, faktiski nenosodot šo faktu. Komisija ir vienīgā civildienesta ierēdņu grupa pasaulē, ko nekontrolē to valdība (Padome). Es balsošu pret šo pašu jaunāko autoritāro rīcību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Vienmēr ir bijuši centieni kontroli Eiropas Savienībā centralizēt. Kopā ar birokrātijas pieaugumu šie centieni, šķiet, pēdējā laikā ir palielinājušies, neskatoties uz visiem paziņojumiem par pretējo. Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu pašām izlemt, kādas pilnvaras tās vēlas nodot ES un/vai Komisijai. To nevar mainīt Tiesas spriedumi, kas, šķiet, gadiem ilgi savus spriedumus ir pieņēmusi, vadoties pēc centralizētas valsts principiem. Tāpat šim nolūkam nevar izmantot Lisabonas līgumu, kā arī nevar tiekties pēc šādiem mērķiem, aizbildinoties ar krīzes pārvaldību. Subsidiaritātes princips teorētiski tiek pilnīgi pieņemts. Tomēr reāli tas bieži tiek ignorēts vai no tā izvairās. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas pamatā ir vērsts pret šo tendenci.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Panāktais kompromiss nozīmē, ka tirdzniecības politiku, tostarp tirdzniecības aizsardzības instrumentus, var iekļaut vispārējā komitiloģijas regulējumā. Šī pieeja ir pilnībā saistīta un saskaņā ar Lisabonas līguma garu un burtu. Jo īpaši es pilnībā atbalstu vajadzību stiprināt lēmumu pieņemšanas un ieviešanas procesu, nodrošinot Komisiju ar vajadzīgajiem instrumentiem Eiropas Savienības, dalībvalstu un visu uzņēmēju kopīgajās interesēs. Es atbalstu principu, ka Komisijai jāpieņem noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi un ka dalībvalstīm jābalso ar kvalificētu balsu vairākumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, veicinājuši jauni nosacījumi par īstenošanas tiesību aktiem, kas ieviesti saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Šis ir delikāts jautājums, ne tikai attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību. Pašreizējā komitejas procedūras sistēmā kopējā lauksaimniecības politika ir atbildīga par vairākumu no lēmumiem.

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, pašreizējie komitejas procedūras noteikumi jāaizstāj ar deleģētajiem tiesību aktiem un īstenošanas tiesību aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu.

Problēmas ar Lisabonas līguma noteikumu spēkā esošo tiesību aktu pieņemšanu ir vissvarīgākās, it īpaši attiecībā uz politiku — tādu kā lauksaimniecība un zivsaimniecība — kas nav pieņemta ar koplēmumu procedūru.

Tikai jaunā tiesību akta pārbaude, kuru daudz grozījis Eiropas Parlaments un Padome, varēs noteikt, vai izvēlētais ceļš vainagosies ar efektivitāti un Eiropas politikas īstenošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopumā ziņojumu labi pieņēma visas grupas, un grozījumi, ko iesniedza komiteja, atspoguļo panākto vienošanos ar Padomi un Komisiju līguma pirmajā lasījumā. Mūsu grupa atbalsta šo līgumu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0733/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ir nepieciešms pastāvīgs krīzes mehānisms, lai saglabātu euro finansiālo stabilitāti. Eiropas stabilitātes mehānismam un/vai Eiropas Monetārajam fondam jābūt balstītam uz solidaritāti saskaņā ar stingriem nosacījumu noteikumiem un finansētam — līdztekus citiem avotiem — no sodiem, kas piemēroti dalībvalstīm kā rezultāts procedūrai, ar ko risina pārmērīgu budžeta deficītu, pārmērīgus parādus vai pārmērīgas nelīdzsvarotības. Esmu pārliecināta par to, ka ir svarīgi pastāvīgo krīzes mehānismu balstīt uz principu “piesārņotājs maksā”, kas nozīmē, ka dalībvalstīm, kuras rada lielāku risku ar savu deficītu un parādu slogu, jāfinansē lielāka proporcionālā daļa no kopējiem aktīviem. Šie sodi būtu viens no līdzekļiem, lai izvairītos no tādas finansiālas un ekonomikas krīzes euro zonas dalībvalstīs, kā krīze Grieķijā, kas radās pirms dažiem mēnešiem un joprojām turpinās.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Karš pret darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mazajiem lauksaimniekiem ir buržuju valdību un ES stratēģiska izvēle, lai atbalstītu kapitāla rentabilitāti. Parāds un deficīts ir vienkārši iegansts. Visas valstu valdības dalībvalstīs euro zonā un ES ir aicinātas pieņemt un piemērot vēl nežēlīgākus, barbariskākus un pret darbaspēku un vienkāršajiem cilvēkiem vērstus pasākumus, ko koordinē ES, ECB un SVF. Augstākā līmeņa sanāksme radīs “atbalsta mehānismu”, kas būtībā ir bankrota mehānisms. Debates par resursiem un privātā kapitāla līdzdalību ir darba ņēmēju maldināšana. Mērķis ir nodrošināt, lai plutokrātija nebankrotē. Kapitāls padara tirgus redzamākus Kopienas mehānismu absolūtajam regulatoram un groza Lisabonas līgumu šajā virzienā, lai aizsargātu tā peļņu, pārmērīgi izmantojot darba ņēmējus un izlaupot viņu radīto bagātību. Lai kontrolētu kapitālistiskos pārkārtojumus un veiktu uzbrukumu darba ņēmēju dzīvei un tiesībām, tiek uzspiesta ciešāka ekonomikas pārvaldība. Ņemot vērā šo totālo kapitāla un plutokrātijas uzbrukumu, ir steidzami nepieciešama plašāka vienkāršo cilvēku apvienošanās, lai radikāli mainītu spēku samēru par labu vienkāršo cilvēku apvienībai un panāktu izstāšanos no ES, vienkāršo ļaužu varu un tautas ekonomiku.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ceturtdien, 2010. gada 16. decembrī, valstu vai valdību vadītāji vienojās saglabāt finasiālās solidaritātes mehānismus, kas izveidoti pirmš dažiem mēnešiem kā atbilde krīzei. Tas ir tāpēc, lai nodrošinātu euro stabilitāti kopumā, ja rastos grūtības vienā vai vairākās euro zonas dalībvalstīs. Tomēr uz finanšu palīdzības piešķiršanu attieksies stingri nosacījumi, kas, pēc manām domām, ir nepieciešami. Tāpat kā Parlamenta rezolūcija, es atbalstu šo dalībvalstu apņemšanos, kas parāda patiesu Eiropas solidaritāti. Īsta solidaritāte šodien ir vislabākā atbilde, ko varam sniegt tirgiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Šogad tika pieņemti svarīgi lēmumi, lai ieviestu ES ekonomikas pārvaldības un finanšu uzraudzības ietvaru. ES pieredzēs Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darba uzsākšanu, kura atbildīga par finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai izvairītos no plaši izplatītas finanšu spriedzes periodiem un sekmētu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu ieguldījumu finanšu sektorā ekonomikas attīstībai. Es atbalstu priekšlikumu pastāvīga Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošanai un ekonomikas pārvaldības tālākai pastiprināšanai, lai varētu nodrošināt efektīvu un stingru ekonomikas uzraudzību un koordināciju, kas vērstu uzmanību uz profilaksi. Es piekrītu rezolūcijā noteiktajam priekšlikumam, ka dalībvalstīm, kas neatrodas euro zonā, jābūt iespējai tikt iesaistītām šī mehānisma izveidošanā un tām jādod izdevība saņemt finansiālu palīdzību, ja tas nepieciešams.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas apspriež vajadzību dalībvalstīm izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti kopumā. Šis instruments paredzēts efektīvai un stingrai ekonomikas uzraudzībai un koordinācijai, kas vērsīs uzmanību uz profilaksi un būtiski samazinās krīzes rašanās iespēju nākotnē. Lai pilnveidotu pašreizējos ekonomikas politikas koordinācijas procesus un novērstu pārklāšanos, kā arī lai nodrošinātu, ka ES stratēģija ir saprotama tirgus dalībniekiem un pilsoņiem, nepieciešams virzīties uz integrētākām pieejām un nodrošināt izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesā. Es piekrītu tam, ka mums jāstiprina Eiropas Parlamenta iesaistīšanās likumdošanas procedūrās par krīzes mehānismu tā, lai uzlabotu demokrātisko atbildību un, paļaujoties uz ekspertīzi, Komisijas neatkarību un objektivitāti. Tā kā Eiropas stabilitātes mehānisms ir paredzēts, lai papildinātu jauno uzlaboto ekonomikas pārvaldības ietvaru, Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, pamatojoties uz apspriešanos ar Eiropas Centrālo banku, iekļaujot tajā šī krīzes mehānisma visaptverošu aprakstu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pastāvīga krīzes mehānisma izveidi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti euro zonā, ņemot vērā, ka šis mehānisma veids kļuvis nepieciešams pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzē.

Es arī atbalstu šo rezolūciju, jo tā aicina mehānismu īstenot ar Kopienas metodi, kas iekļauj lēmumu pieņemšanu kopējā Eiropas līmenī. Pastāvīga krīzes mehānisma pastāvēšana dod labumu visām dalībvalstīm, tostarp tām, kas vēl nav ieviesušas euro, sniedzot Eiropas ekonomikai savstarpēju atkarību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo rezolūciju, jo mēs nepiekrītam ieņemtajām pozīcijām attiecībā uz dalībvalstu piedzīvotajām finanšu problēmām, neņemot vērā viņu iemeslus un neparedzot pamata pasākumu, kas sniegtu pilnīgu risinājumu. Šādi risinājumi ietver neatliekamu Stabilitātes un izaugsmes pakta atcelšanu, tūlītēju Eiropas Centrālās bankas statūtu un pamatnostādņu grozīšanu, tūlītējas kapitāla sekundāro vērtspapīru tirgus liberalizācijas beigas, kā arī nekavējošu „nodokļu oāžu” atcelšanu.

Tā kā Eiropas Savienība negrib veikt nekādus pasākumus, jāizvēlas pozīcijas, kas tik tikko samazina pašreizējo problēmu, bet kam ir būtiska atkarība no finanšu tirgiem un bagātākām valstīm.

Rezolūcijā arī uzstāts uz to dalībvalstu sodīšanu, kuras neievēro ieviestos noteikumus, īpaši Stabilitātes un izaugsmes paktā ietvertos, kas valstīs ar vājāku ekonomiku saasinās situāciju kopumā.

Tas nozīmē, ka vissvarīgākā lieta ir tādu lielvaru kā Vācija intereses un ka joprojām trūkst plaši izdaudzinātās solidaritātes.

  Jim Higgins, Seán Kelly, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE), rakstiski. – Mēs balsojām pret KKUINB, bet nevēlamies noraidīt citus svarīgus šī ziņojuma aspektus. Mūsu atbalsts vispārīgiem noteikumiem nav atbalsts KKUINB.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu rezolūciju priekšlikumiem, jo mums nepieciešams izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu, kas ir uzticams, stiprs, noturīgs, balstīts uz nozīmīgu tehnisko realitāti un īstenots ar Kopienas metodi, tādējādi nodrošinot tirgus stabilitāti un lielāku skaidrību.

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – Es balsoju par EP rezolūciju par pastāvīgu krīzes mehānismu konkrēti tāpēc, ka debašu laikā Ekonomikas un monetārajā komitejā tika svītroti teksti attiecībā uz minimālās uzņēmuma nodokļa likmes ES 25 % noteikšanu. Es noteikti atbalstu domu, ka dalībvalstis saglabā savu nacionālo nodokļu politiku. Ir izšķiroši saglabāt nodokļu konkurenci kā instrumentu kohēzijas sekmēšanai un ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai. Pretējā gadījumā — kā mēs vadīsim ES konkurētspēju, ja mēs likvidējam vienu no vislabākajiem instrumentiem, kas to veicina, un ko mēs atrisināsim, ja mēs skaidri saskaņosim nodokļus bez visu dalībvalstu piekrišanas? Es arī atbalstu priekšlikumu dalībvalstīm, kuras rada lielāku risku ar savu deficītu un parādu slogu, ieguldīt vairāk krīzes mehānisma aktīvos, jo tas noteikti veicinātu stingru fiskālo disciplīnu un palielinātu pievienoto vērtību, ņemot vērā atbilstošu ekonomiku un fiskālo politiku.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Es esmu lielā mērā nobažījies par pastāvīga krīzes mehānisma izveidošanu, lai saglabātu finansiālo stabilitāti euro zonā. Šis ir ļoti svarīgs jautājums valstīm euro zonā un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk kā 150 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus euro zonas. Euro stabilizēšana padarīs viņiem vieglāku sasniegt mērķi iekļūt šajā zonā un var aizsargāt visu sitēmu no papildu svārstībām. Rezolūcijā netiek atrisinātas nekādas problēmas, bet tā var sūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm spēcīgu signālu. Rezolūcija dod Parlamentam iespēju paust ciešo nodomu stiprināt Eiropas Savienības pieeju un Eiropas solidaritāti. Es balsoju par šo rezolūciju, un man ir lielas cerības uz to.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es priecājos par šo rezolūciju un īpaši par Stephen Hughes izteikto mutisko grozījumu, kas “aicina Padomi dot nepieciešmo politisko signālu Komisijai par turpmākās euroobligāciju sistēmas izpēti, izmantojot skaidru nosacījumu specifikāciju, ar kādiem šāda sistēma būtu izdevīga visām dalībvalstīm, kas piedalās, un euro zonai kopumā”.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā atbalstīta Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma izveidošana un sociālās palīdzības samazināšana, kas ar to būs saistīta. Tas prasa pilnīgu saskaņotību ar Starptautiskā Valūtas fonda noteikumiem un ievieš Eiropas Komisijas kontroli pār valstu budžetiem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, ko es arī atzīstu par nederīgu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Rezolūcijas priekšlikums, ar ko mēs esam šodien tikām iepazīstināti, ar maldinošu nosaukumu “Izveidot krīzes mehānismu” faktiski ir ES imperiālistu izmisīgs mēģinājums saistīt visas ES dalībvalstis kopā vienotā Eiropas liktenī atbilstoši principam “Vienoti mēs ceļamies, vienoti krītam”. Jau no paša sākuma euro bija pilnīgi nepareizi novērtēts koncepts, kas lemts neveiksmei. Nav iespējams valstis ar pilnīgi atšķirīgu nacionālo ekonomiku „iespiest” vienā kopīgā valūtā. Tāpēc Eiropas pilsoņi nevēlas lielāku integrāciju vai nodokļu pārcelšanu, vajadzētu likvidēt pašreizējo monetāro savienību un izveidot konvertējamās valūtas savienību. Tāpēc es atbalstu šī darījumā izbeigšanu, nevis ļaušanu tam grīļoties no vienas nelaimes uz otru. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos atkārtot to, kas tika teikts debatēs vakar, un pateikt, ka esmu ļoti apmierināts ar grozījuma Nr. 12 apstiprināšanu, kaut gan es pievienoju vēl tiešāku atsauci. Mums jāatrod jauni un inovatīvi instrumenti, lai finansētu krīzes mehānismu. Jautājumā par euroobligācijām — krīzes mehānismu finansētu tirgi, kas veidoti no ārvalstu kapitāla, un cilvēki, kuri vēlas iesaistīties, bez jebkādas negatīvas ietekmes uz valstu budžetiem. Mehānisms, kas balstīts vienīgi uz pro-rata iemaksām rezerves nosacījumu veidā, radītu lielāku slogu dalībvalstīm, kam būtu jāatrod nauda vai kapitāls ko iemaksāt bez jebkādas peļņas vai atdošanas. Tādā situācijā, kā pašlaik, kur dalībvalstīm tiek prasīts, no vienas puses, ieviest stingru budžeta politiku, lai samazinātu deficītu un parādus un, no otras puses, veikt iemaksas, lai piedalītos stabilizācijas fondā, pastāv reāls sabrukuma risks.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Starp citu, šī rezolūcija aicina Eiropas Padomi pēc iespējas drīzāk precizēt vajadzīgos Līguma grozījumus, lai izveidotu pastāvīgu ESM. Parlaments atgādina, ka atzinīgi vērtēja finanšu stabilitātes mehānisma izveidošanu, lai risinātu suverēno aizņēmēju saistību neizpildes riskus, daļēji piemērojot LESD 122. panta nosacījumus kā šī plāna tiesību aktu bāzi, un ka tas atzīmēja raksturīgo demokrātijas trūkumu un Padomes glābšanas paketes lēmumu pārskatatbildības trūkumu, kas neietvēra apspriedes ar Eiropas Parlamentu. Tajā arī prasīts, lai Eiropas Parlaments kā likumdošanas līdzautors tiktu iesaistīts nākamajos krīzes glābšanas priekšlikumiem un lēmumos, un uzsvērts, ka no racionālā, praktiskā un demokrātiskā viedokļa ekonomiskās pārvaldības likumdošanas paketes izskatīšana nevar tikt nošķirta no Eiropas Padomes pieņemtā lēmuma izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0707/2010

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kas aicina atjaunot demokrātiju Kotdivuārā (Ziloņkaula krasts) pēc 2010. gada 28. novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām. Kotdivuāras Konstitucionālās padomes, kuras locekļi iecēla bijušo prezidentu, pretlikumīgais lēmums, lai izmainītu vēlēšanu komisijas atzītos rezultātus, pārkāpjot likumu, ko Konstitucionālajai padomei bija pienākums ieviest, ir pret Kotdivuāras iedzīvotāju gribu, ko viņi pauda, balsojot vēlēšanās. Šis lēmums ir jāatceļ, jo citādi šī valsts nevarēs atbrīvoties no politiskā bezizejas stāvokļa, kas sekoja pēc vēlēšanām, un pieaugs vararbības gadījumu skaits. Kotdivuāras iedzīvotāju labklājības interesēs un, lai nodrošinātu mieru valstī, es atbalstu lūgumu Laurent Gbagbo un aicinājumu viņam nodot varu Alassane Ouattara, par kuru vēlētāji balsoja, parādot savu uzticību.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Daudzus gadus Kotdivuāra bijusi labas dekolonizācijas prototips. Pēc jaundibinātās neatkarības 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņedesmitajos gados valsts kā teicams students piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Diemžēl latentā politiskā krīze ir pamazām grāvusi Kotdivuāru. Pēdējās prezidenta vēlēšanas atnesa opozīcijas līderim A. Ouattara varu. Prezidents L. Gbagbo, kuram beidzās pilnvaras, atteicās varu nodot. Kopš tā laika valstī valda juceklis. Divas partijas cīnās par varu, un nopietni incidenti maksā dzīvību abu pušu aizstāvjiem. Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Gbagbo kungs aicināts respektēt vēlēšanu rezultātus un nekavējoties atbrīvot ceļu tā likumīgajam pēctecim. Tekstā atbalstīta arī rīcība no Āfrikas Savienības puses, kas pašlaik izdara spiedienu uz valsti, lai nodrošinātu demokrātijas atgriešanos.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Veids, kādā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta Kotdivuārā, ir nožēlojams. Vardarbība, kas izraisīja nāvi un savainojumus, galu galā noveda pie starptautisko novērotāju evakuācijas, un šis fakts rada lielu jautājumu par šo vēlēšanu korektumu, kā arī par pēcvēlēšanu progresu šajā valstī.

Es ceru, ka šī valsts, kas kādreiz bija demokrātijas paraugs Āfrikas kontinentam, pacelsies pāri vēlēšanu konfrontācijas strupceļam.

Masveida līdzdalība pie vēlēšanu urnām, par spīti spriedzei, izsaka Kotdivuāras iedzīvotāju lielās rūpes par savas valsts nākotni. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski respektēt iedzīvotāju gribu, kas izteikta, balsojot vēlēšanās, kuras pagātnē bijušas atliktas sešas reizes.

Kotdivuārai ir iespēja izbeigt politiskās, militārās un pagaidu valdības krīzes dekādi, kas sadalīja valsti lojālajos dienvidos un dumpīgajos ziemeļos. Vienīgais dzīvotspējīgais risinājums elektorāta gribai ir tikt respektētai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Situācijai Kotdivuārā ir jābūt nosodītai visos līmeņos. Ir satraucoši atzīmēt, ka elektorāta suverēnā griba netiek respektēta, un ka Konstitucionālā tiesa neļāva ieņemt amatu prezidenta kandidātam, kurš saskaņā ar Kotdivuāras Neatkarīgo vēlēšanu komisiju uzvarēja vēlēšanās. Notika nopietni uzbrukumi brīvībai vēlēšanu otrās kārtas laikā, ne mazāk saspringta gaisotne un vardarbība noveda pie vairākiem nāves gadījumiem un savainojumiem. Politiskā situācija Kotdivuārā ir neaizsargāta, Konstitucionālās tiesas attieksme ir nepieņemama, un Gbagbo kunga nevēlēšanās atzīt savu sakāvi neatbilst demokrātijas principiem un tiesiskumam.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu aicinājumu šajā rezolūcijā Gbagbo kungam atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara, demokrātiski ievēlētam Kotdivuāras prezidentam.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Mums ir pienākums pārliecināties, ka tiek respektēti vēlēšanu iecirkņos paustie vēlēšanu rezultāti, jo tie parāda Kotdivuāras iedzīvotāju gribu. Kotdivuāras Konstitucionālās tiesas paziņotie rezultāti ir pretrunā šo iedzīvotāju gribai. Mēs nevaram pieņemt šo nekonstitucionālo, pret demokrātiju vērsto bruņoto uzbrukumu. Kotdivuāras Neatkarīgā vēlēšanu komisija (CEI) 2010. gada 28. novembrī un gandrīz visa starptautiskā sabiedība pasludināja A. Ouattara par likumīgu uzvarētāju prezidenta vēlēšanās. Valsts un apakšreģiona stabilitātei kopumā ir absolūti nepieciešams, ka Gbagbo kunga izmantotā buksējošā stratēģija jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Politiskā situācija Kotdivuārā ir ļoti kritiska. Principā es uzskatu, ka Eiropas Savienības darbs nav spēlēt pasaules policijas lomu, jo ārvalstīm jāspēj noteikt pašām savu likteni bez ES vai ASV svētības. Tomēr šajā gadījumā mēs nesaskaramies ar Kotdivuāras iedzīvotāju gribu, bet drīzāk ar šo iedzīvotāju pakļaušanu tirāniskai valdošajai elitei. Pirms dažiem gadiem Eiropā bija situācija, kad valsts politiskie spēki, kuru rīcībā bija vajadzīgie militārie līdzekļi, ļoti apšaubāmā veidā piespieda iedzīvotājus. Ir svarīgi, lai šie spēki netiktu gāzti no savām pozīcijām ar vardarbīgiem līdzekļiem. Tomēr vienlīdz svarīgi ir tas, ka miermīlīgie līdzekļi jāizmanto, izdarot spiedienu uz šiem cilvēkiem tā, lai viņi nevarētu turpināt savu netaisnīgo politiku. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. – (PT) Šo rezolūciju rosina nopietna politiskā un institucionālā krīze Kotdivuārā pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas 2010. gada 28. novembrī.

Vēlēšanas, ko uzraudzīja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Eiropas Savienība, noritēja kopumā apmierinoši. Tomēr rezultātus, ko sniedza Kotdivuāras Neatkarīgā vēlēšanu komisija, pasludinot Alassane Ouattara uzvaru, noraidīja Konstitucionālā tiesa, kura mainīja rezultātu, paziņojot par krāpniecību dažos reģionos un atzīstot pašreizējo prezidentu Laurent Gbagbo par uzvarētāju.

Tā kā vienīgais demokrātiskas leģitimitātes avots ir vispārējas vēlēšanas, šos rezultātus oficiāli pārbaudīja ANO, Eiropas Parlaments izmanto šo rezolūciju, kuru es atbalstu, lai aicinātu Laurent Gbagbo atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara, kā arī lai stingri noraidītu iebiedēšanu, kas vērsta pret ES novērotājiem. Ar šo rezolūciju Parlaments atzinīgi vērtē Eiropas Padomes lēmumu pieņemt īpašus pasākumus pret tiem, kas kavē miera procesu un nacionālo izlīgumu, kā arī atbalsta ES lēmumu ieviest sankcijas pret Laurent Gbagbo.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Milzīga vienprātība šodien balsojumā par situāciju Kotdivuārā. EP rezolūcijā, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu, paziņots, ka EP par vienīgo demokrātiskas leģitimitātes avotu uzskata vispārējas vēlēšanas, kuru rezultātus oficiāli pārbaudīja ANO, un tāpēc Laurent Gbagbo aicināts atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara; pieprasīts visiem politiskajiem un bruņotajiem spēkiem Kotdivuārā respektēt iedzīvotāju gribu, kas atspoguļojās 2010. gada 28. novembra vēlēšanās, ko paziņoja CEI un pārbaudīja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis; pausta nožēla par vardarbīgajiem incidentiem, kas notika pirms Kotdivuāras prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātu pasludināšanas, un izteikta visdziļākā solidaritāte upuriem un viņu ģimenēm; kā arī pausta nožēla par politiskajiem šķēršļiem un mēģinājumiem iebiedēt CEI locekļus, kā dēļ galu galā tika novilcināta provizorisko rezultātu paziņošana, tādējādi kavējot paredzētā demokrātiskā vēlēšanu procesa gaitu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0705/2010

  Sonia Alfano (ALDE), rakstiski. – (IT) Es domāju, ka tā bija laba doma Komisijai šodien apmeklēt Parlamentu, lai ziņotu par daudznodalījumu būru izmantošanas aizliegumu dējējvistām, kas stāsies spēkā no 2012. gada janvāra. Ieviešanas datums nav ļoti iedvesmojošs, tāpēc tiek pieprasīta ļoti stingra rīcība attiecībā pret tām dalībvalstīm, kas, izņemot kūtrumu, ne uz brīdi nav radījušas progresu. Šo būru aizliegums ir bijis zināms kopš 1999. gada, un tās dalībvalstis, kuras pievienojās vēlāk, bija pilnībā informētas par to, ka tām būs jārīkojas šajā jautājumā atbilstoši noteiktam laika periodam. Atlikšana nav pieņemama. Ir jāievēro termiņi, lai padarītu Eiropas Savienības darbības uzticības cienīgas. Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieprasīts ES īstenot savu politiku, paturot prātā dzīvnieku kā dzīvo būtņu labklājību. Mums nav vienmēr jāslēpjas aiz konkurences problēmas, kas nebūtu jāuzskata par daudzuma un cenas jautājumu, bet vispirms par kvalitātes un arī vides ilgtspējas un ētikas jautājumu. Kritiskam un piesardzīgam patērētājam jābūt jaunās ekonomikas modeļa pamatā, kas ES būtu jāvirza. Tāpēc es ceru, ka Komisija rīkosies ātri un noteikti, ieviešot Padomes Direktīvu Nr. 1999/74/EK, lai aizsargātu gan dzīvniekus, gan patērētājus.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo aizstāvu zināmu elastīgumu attiecībā uz tiem, kas jau uzsākuši šo pielāgošanas procesu, bet nav spējuši pabeigt to pašreizējās krīzes dēļ. No 2012. gada 1. janvāra dējējvistu audzēšana daudznodalījumu būros būs aizliegta, un tiks noteikti minimālie standarti attiecībā uz dējējvistu aizsardzību. Tāpēc ir svarīgi zināt, ka Komisija var parādīt, kāds ir dalībvalstu progress attiecībā uz sagatavošanos aizliegumam no 2012. gada 1. janvāra dējējvistas audzēt parastajos būros, kādus pasākumus tā piemēros pret tām dalībvalstīm, kuru ražotāji neizpilda prasības, kā arī kādus pasākumus tā veiks, lai novērstu iespējamu negodīgu konkurenci no trešajām valstīm ES olu tirgū no 2012. gada 1. janvāra.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Tikai pirms 10 gadiem Eiropas Savienība pieņēma direktīvu, kuras mērķis bija aizsargāt dējējvistas no šausmīgiem audzēšanas apstākļiem, kādos ļoti daudzas lauku saimniecības tās turēja. Pamatojot savus argumentu uz ievērojamu situācijas pasliktināšanos nozarē, ko iedragājušas barības cenas spekulāciju dēļ graudaugu tirgū, vairākas dalībvalstis pieprasīja direktīvas pārskatīšanu. Tā jāpiemēro ne vēlāk kā 2012. gadā. Līdz termiņam atlikuši divi gadi, un daudzas lauku saimniecības nav gatavas nodrošināt jaunos standartus. Parlamenta pašreizējā rezolūcijā Komisija aicināta būt nelokāma šajā jautājumā. Tajā atzinīgi vērtētas Komisijas ierosinātās apspriedes ar nozares profesionāļiem, bet Komisiju mudināta noraidīt papildu laiku, ko daži lauksaimnieki prasa. Ir pagājuši 10 gadi, kopš direktīva stājās spēkā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc 2012. gada 1. janvāra vairs netiks pārdotas tādos parastos būros turētu dējējvistu olas, kas mazāki par 550 cm. Tomēr daudzas lielas lauku saimniecības neatbilst standartam. Iespējams, ka nepietiks olu un pieaugs patērētāju cenas, ja dažas dalībvalstis nav gatavas izpildīt aizliegumu. Tas arī izraisīs olu pieaugošu importu no trešajām valstīm, kas ne vienmēr atbilst Eiropas veselības standartiem. Tāpēc Parlaments ir izteicis brīdinājumu. Ražotāji un dalībvalstis ir aicināti darboties tā, lai varētu rīkoties ātri, jo īpaši ņemot vērā, ka līdz termiņam ir bijuši vairāk kā 12 gadi, lai ievērotu likumus. Ražotāji, kas veikuši ieguldījumus, lai panāktu atbilstību prasībām, un brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu audzētāji ir pelnījuši darboties godīgas konkurences apstākļos Eiropas Savienībā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šeit izvirzītais jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai dzīvnieku higiēnas un labklājības ziņā, bet arī tāpēc, ka nepieciešams nodrošināt Direktīvas Nr. 1999/74/EK piemērojamību un efektivitāti, novēršot iespējamos konkurences izkropļojumus. Citos gadījumos attiecībā uz dzīvnieku transportēšanu jau pierādījies tas, ka ES noteikumu nepiemērošana un neatbilstība atsevišķu ražotāju un izplatītāju vidū rada negodīgas konkurences situācijas un tirgus izkropļojumus. Tāpēc Eiropas Savienībai steidzami vajag izrādīt piespiedu kapacitāti tās direktīvu piemērošanā un izpildē visā teritorijā, lai tirgus darbotos efektīvāk, bez novirzēm un izkropļojumiem, ievērojot šos pašus noteikumus.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Aizliegums izmantot parastos daudznodalījumu būrus 2012. gadā ir milzīgs panākums dzīvnieku labturības jomā. Tomēr šie vienādie standarti ir jāpiemēro visā Eiropā, pretējā gadījumā tie ir bezjēdzīgi. Ir ļoti svarīgi, ka mēs cīnāmies par šo Eiropas mēroga termiņu dzīvnieku un to ražotāju interesēs, kuri jau ir veikuši ieguldījumus alternatīvās lauksaimniecības metodēs. Lai veidotos vienlīdzīga konkurence, Komisijai ir jānodrošina, ka Eiropas tirgū nenonāk tās olas, kas nav ražotas, izmantojot pareizās metodes. Visbeidzot, patērētājiem ir jāspēj identificēt olas un olu produkti, kas ražoti saskaņā ar Eiropas standartiem. Es biju Kristīgo demokrātu pārstāvis dzīvnieku labturības jautājumos Vācijas Bundestāgā, kad Parlaments pieņēma lēmumu par šo aizliegumu. Tajā laikā es aizstāvēju rezolūciju, jo tā bija jāpiemēro visai Eiropai. Es gaidu, ka Komisija veiks atbilstošas darbības, lai nodrošinātu, ka termiņš tiek ievērots visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka pēc 2012. gada Eiropā vairs nekur nevajadzētu tikt izmantotiem parastajiem daudznodalījumu būriem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Aizliegums audzēt dējējvistas parastajos būros stājas spēkā 2012. gada janvārī. Mūs uztrauc risks, ka daudzi uzņēmumi nebūs gatavi šo prasību ievērot. Mūs arī baida iespējamais olu deficīts un cenu pieaugums, ņemot vērā, ka būs aizliegts tirgot olas no tām saimniecībām, kas neatbilst Padomes Direktīvai 1999/74/EK. Es balsoju par šo rezolūciju, jo kavēšanās būtu neiedomājama, tomēr mēs atbalstījām tādas valstis kā Spānija un Portugāle, ieviešot intrumentu, kas nodrošina “maigu” pāreju tiem uzņēmumiem, kuri sākuši mainīt savas audzēšanas sistēmas, bet kuri nebūs pabeiguši šo procesu līdz noteiktajam termiņam. Es nevēlos kaitēt dzīvnieku labturībai un lūgt atlikt termiņu, bet izcelt dažus svarīgus punktus, kurus vajadzētu vairākkārt ar uzsvaru atkārtot. Pirmkārt, ievērojot savstarpīguma principu, Eiropas Komisija tiek aicināta ieviest kontroles sistēmu, lai uzraudzītu to olu kvalitāti, kas tiek importētas Eiropas Savienībā, un garantētu Eiropas standartu un noteikumu pilnīgu ievērošanu. Pēc tam dalībvalstis tiek aicinātas savos reģionālās attīstības plānos iekļaut pasākumus dējējvistu nozares atbalstam šajā grūtajā laikā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo rezolūciju, kas pieprasa, lai dalībvalstis līdz termiņam — 2012. gada 1. janvārim — pilnībā izpildītu visus Direktīvā 1999/74/EK par dējējvistu labturību paredzētos nosacījumus. Rezolūcijā ir paziņots, ka jebkāda šā termiņa pagarināšana vai pārejas periods attiecībā uz jebkuru dalībvalsti ir nepieņemams, — ievērojot to, ka ražotājiem jau bija 10 gadi, lai izpildītu prasības, un tas atstātu nopietnas sekas uz iespējām nākotnē veiksmīgi un savlaicīgi ieviest jebkādus dzīvnieku labturības noteikumus. Rezolūcijā tiek arī prasīts Komisijai par visu šīs direktīvas elementu neievērošanu uzsākt ātras un efektīvas pārkāpuma procedūras, piemērojot lielas un pietiekama apmēra soda naudas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Vienpadsmit gadus pēc šā noteikuma pieņemšanas ir grūti saprast, kāpēc ir tik maz darīts, lai to ieviestu. Šeit var galvenokārt vainot Komisiju, kas pagātnē ir bieži mīkstinājusi savus iepriekšējos noteikumus, tāpēc tie vairs netiek uztverti nopietni. Ja tā patiesi būs arī šajā gadījumā un tiks panākts lēns kompromiss, tas vēlreiz iedragās ES uzticamību. Es ļoti ceru, ka līdz 2012. gada 1. janvārim tirgū vairs nedarbosies neviena nelegālo daudznodalījumu būru saimniecība vai tās vismaz tiks apliktas ar tādiem soda nodokļiem, ka tām vairs nebūs nekādu konkurences priekšrocību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par grozījumu Nr. 2, ko ierosināja Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), jo liels skaits ražotāju jau ir sākuši veikt ieguldījumus, lai modernizētu savas audzēšanas sistēmas, vai arī tūlīt gatavojas to darīt. Šos ieguldījumus nevar veikt vienas nakts laikā, un būtu negodīgi, ja attiecīgie ražotāji tiktu sodīti. Šis grozījums ļautu lielam daudzumam rumāņu ražotāju — un ne tikai rumāņu ražotāju — tuvākajā laikā sākt modernizēt darbus, un tāpēc viņiem savas darbības nebūtu jāpārtrauc.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Padomes Direktīva 1999/74/EK paredz, ka no 2012. gada 1. janvāra neuzlabotus būrus vairs nedrīkst izmantot. Eiropas lauksaimniekiem ir jāizvēlas, vai pārveidot savas sistēmas, lai izmantotu uzlabotus būrus, — kas ir ietilpīgāki un tāpēc uzlabo dzīvnieku labklājību, — vai arī audzēt dējējvistas uz zemes, laukā vai organiskās sistēmās. Saskaņā ar nesen veiktajām aptaujām domājams, ka 30 % no Eiropas lauksaimniecībām joprojām izmanto neuzlabotus būrus. Ir novērojams, ka pastāv reālas grūtības piemēroties jaunajai sistēmai pirms direktīvā noteiktā termiņa. Tas attiecas, piemēram, uz Itāliju. Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē, kas notika 2010. gada 22. februārī, Eiropas Komisija paziņoja, ka attiecībā uz šā aizlieguma piemērošanu nav paredzēti nekādi izņēmumi. Tomēr grozījums rezolūcijā nozīmēja, ka ir atrasts iespējams alternatīvs risinājums tiem ražotājiem, kas ir sākuši aizstāt savas audzēšanas sistēmas ar jauniem būriem. Es tāpēc par to balsoju.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Dzīvnieku labturība kopumā un dējējvistu labturība jo īpaši ir nopietna lieta. Lai to apstiprinātu, Eiropas Savienība ne tikai izdod tiesību aktus šajā jautājumā, izmantojot 1999. gada direktīvu, kas aizliedz izmantot daudznodalījumu būrus dējējvistām no 2012. gada 1. janvāra, bet 2004. gadā arī šā teksta transponēšana izraisīja nesaskaņas starp valoņiem un flāmiem. Šajās diskusijās ir svarīgi būt saprātīgiem un atrast risinājumu, kas ņemtu vērā gan dzīvnieku labturību, gan arī ekonomiskās intereses. Ir taisnība tiem, kuri apgalvo, ka ir jāievēro Kopienas noteikumi, jānovērš negodīga konkurence starp audzētājiem un ka 12 gadu pārejas periods ir pietiekami ilgs laiks, lai norakstītu ieguldījumus.

Tomēr taisnība ir arī oponentiem, kuri prasa noteikumus padarīt mazliet elastīgākus, īpaši šajā taupības laikā, un saka, ka pāreja uz uzlabotiem būriem vai sistēmām, kur būri netiek izmantoti, mājputnu nozarei, kas nesaņem tiešu atbalstu no kopējās lauksaimniecības politikas, izmaksās milzīgu naudas summu. Tāpēc es atbalstīju trīs grozījumus, ko iesniedza apspriešanai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kas atspoguļo visu Eiropas audzētāju ikdienas realitāti.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, EP aicina Komisiju saglabāt prasību attiecībā uz daudznodalījumu būru aizliegšanu pēc 2012. gada 1. janvāra, kā noteikts Padomes Direktīvā Nr. 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, un stingri iebilst jebkādiem dalībvalstu mēģinājumiem nodrošināt šā termiņa atlikšanu; tas uzsver, ka principā aizlieguma atlikšana vai izņēmumu noteikšana nopietni kaitētu dējējvistu labturībai, kropļotu tirgu un sodītu tos ražotājus, kas jau ir veikuši ieguldījumus sistēmās bez būriem vai uzlabotu būru sistēmās; un tas pauž nopietnas bažas par dalībvalstu un olu ražotāju ievērojamo skaitu, kas neievēro 2012. gada termiņa grafiku.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Es noteikti atbalstu ideju par to, ka ir jāatrod risinājums gadījumiem, kur ražotājs ir jau sācis būru aizstāšanu, bet, iespējams, nepabeigs šo procesu pirms divpadsmit gadu labvēlības perioda beigām. Šādiem lauksaimniekiem ir jāsniedz atbalsts, lai nodrošinātu, ka viņi varētu pabeigt savu saimniecību modernizāciju pēc iespējas ātrāk, neskatoties uz nepietiekamajiem resursiem. Tāpēc es balsoju par ierosināto grozījumu.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju pret rezolūciju, lai gan es noteikti atbalstu dzīvnieku labturības aizsardzību. Nav pamata domstarpībām par piemērošanās nepieciešamību, lai izpildītu direktīvas prasības, kas aizliedz izmantot parastos būrus, bet mums visām dalībvalstīm vajadzētu noteikt vienādu laiku tās ieviešanai. Grūtības, ar kurām saskaras daudzi Eiropas ražotāji, piemērojoties noteikumiem, kas stāsies spēkā no 2012. gada 1. janvāra, novedīs pie galda olu deficīta tirgū un ievērojama cenu kāpuma šādām olām, nozares konkurētspējas samazināšanās, salīdzinot ar importētajām olām no trešām valstīm, un, visdrīzāk, ražošanas apturēšanas vai ievērojamas samazināšanas. Pirms galīgā aizlieguma ieviešanas mums vajadzētu novērtēt, kādā stāvoklī ir direktīvas ieviešana, jo šāda veida izvērtējums varētu novest pie priekšlikumiem attiecībā uz pārejas risinājumiem, lai pakāpeniski atteiktos no neuzlabotiem būriem, nenostādot neizdevīgākā situācijā tos ražotājus, kas jau ir izpildījuši šos noteikumus.

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.00 un atsāka plkst. 15.00)