Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.1.  Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Malaiziju(1).

 
  
MPphoto
 

  Barbara Weiler, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Malaizija ir brīnišķīga valsts ar senām tradīcijām un kultūras vērtībām. Mēs kā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) delegācijas locekļi bieži esam bijuši liecinieki šīs valsts straujajai attīstībai, kas ir veicinājusi tās ekonomisko izaugsmi, ierindojot Malaiziju starp pasaulē desmit visstraujāko attīstību sasniegušajām valstīm, un mēs to vērtējam ļoti atzinīgi. Šā iemesla dēļ savas grupas, proti, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, kā arī šo rezolūcijas priekšlikumu parakstījušo deputātu vārdā, es vēlos norādīt, ka mums nav saprotams, kādēļ Malaizijā joprojām tiek izmantoti tik novecojuši paņēmieni, kā miesas sodi, kuri bija raksturīgi šīs valsts koloniālisma periodam un mums Eiropā atgādina par viduslaikiem.

Mēs neesam vienīgie, kuri kritizē minēto situāciju, jo pat Malaizijas juristi iestājas pret šādu praksi. Pēršana ir ANO nolīgumu cilvēktiesību jomā pārkāpums, un mēs uzskatām, ka šāda soda veida piemērošana ir nekavējoties jāatceļ.

Mēs atzinīgi vērtējām ASEAN hartu, jo tajā vairākos pantos un arī preambulā ir uzsvērts, ka „cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība” ir viena no būtiskākajām prasībām šajā hartā, kuru ir ratificējusi arī Malaizija.

Malaizija jau sen ir atbalstījusi demokrātijas principus, savukārt demokrātija ietver arī tiesiskumu un starptautiskus standartus. Tieši tas mums ir atkārtoti jāuzsver, esot Malaizijā un citās ASEAN valstīs, un Eiropas Parlaments to būs uzsvēris arī ar šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Pēršana, proti, sitieni ar nūju, Malaizijā ir bieži piemērots miesas soda veids, kas rada bažas, jo tam tiek pakļauti desmitiem tūkstoši cilvēku, it sevišķi imigranti, turklāt to nodarījumu saraksts, par kuriem tas tiek piemērots, aizvien tiek papildināts. Tādējādi Malaizija pārkāpj ANO Cilvēktiesību padomes pieņemtās Rezolūcijas 8/8 prasības, kurā teikts, ka miesas sods var būt līdzvērtīgs spīdzināšanai.

Šāds soda veids bieži tiek piemērots, pat neuzsākot juridisko procesu. Imigranti netiek informēti par viņiem izvirzītajām apsūdzībām, un tiem ir liegtas juridiskās konsultācijas.

Mēs atzinīgi vērtējam Malaizijas advokātu asociācijas, kas pārstāv 8000 advokātus, aicinājumu aizliegt šo soda veidu. Eiropas Parlaments mudina Malaiziju noteikt moratoriju attiecībā uz sitieniem ar nūju un visiem citiem miesas sodu veidiem, kā arī atcelt šos soda veidus gan tiesību aktos, gan praksē.

Malaizijas Cilvēktiesību komisijai un Malaizijas Tiesību aktu reformu komitejai ir jāsagatavo valdībai piemēroti ieteikumi par miesas sodu atcelšanu valsts tiesību aktos.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Šajā rezolūcijā ir nosodīta pēršana kā soda veids Malaizijā. Termins „sitiens ar nūju” ir jāuztver nevis kā novecojis, nekaitīgs mācību līdzeklis, bet gan kā šausminošs un pazemojošs soda veids, kas ir aizliegts saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Ikvienam, kurš to apšauba, vajadzētu noskatīties video par to, kā tas tiek piemērots Malaizijā. Šie kadri ir brutālas un šausminošas spīdzināšanas dokumentārs pierādījums. Šāds soda veids Malaizijā tiek praktizēts vismaz 66 konkrētu nodarījumu gadījumos, un katru gadu šīs valsts cietumos ar nūju tiek sisti aptuveni 100 00 cilvēku. Turklāt pēdējos gados šāda nežēlīga izturēšanās ir novērota arī pret nelegālajiem imigrantiem un narkomāniem. Tiek lēsts, ka minētajam soda veidam tiek pakļauti no 350 000 līdz 900 000 cilvēku. Tādēļ mēs steidzami aicinām Malaizijas valdību atturēties no minētā šausminošā un pazemojošā soda veida un vidējā termiņā atcelt attiecīgos tiesību aktus.

Malaizija ir ANO Cilvēktiesību padomes locekle. Kā norādīja iepriekšējā runātāja, šī iestāde ir pielīdzinājusi miesas sodus spīdzināšanai, tādēļ Malaizijai vajadzētu ne tikai palikt tās loceklei, bet arī ievērot minētās iestādes noteiktos principus.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos gados Malaizija ir pievērsusies vairāk islāmam raksturīgai pārvaldes formai. Tas rada bažas, jo šī Āzijas valsts ar attīstītu ekonomiku un stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu varētu būt nozīmīgs ES sabiedrotais.

Diemžēl rietumvalstu cilvēktiesību principi Malaizijai ir sveši. Tomēr nav skaidrs, kādēļ mēs šeit runājam tikai par Malaiziju. Vairākums šīs valsts iedzīvotāju ir musulmaņi, un minētais soda veids ir parasta lieta daudzās valstīs, kurās saskaņā ar musulmaņu tiesisko pamatu, proti, Korānu, valda šariata likumi.

Patiesi, pēršana ir samērā viegls sods, salīdzinot ar dažiem citiem musulmaņu valstīs noteiktajiem galēji brutāliem soda veidiem, kā, piemēram, amputāciju, nomētāšanu ar akmeņiem un galvas nociršanu. Pēršana būtu jāskata arī visas Āzijas kultūras kontekstā. Noziedznieki tiek pērti, piemēram, Malaizijas kaimiņvalstī Singapūrā un arī Indonēzijas provincē Ačehā, kura ir ES liela atbalsta saņēmēja un kurā nesen saskaņā ar šariata likumiem pēršana tika ieviesta kā soda veids.

ES dalībvalstīs miesas sodi ir pamatoti aizliegti, un cerēsim, ka kādu dienu arī Malaizija sekos mūsu progresīvajam piemēram. Tomēr es neesmu pārliecināts, vai pēršana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir aizliegta, kā norādīts rezolūcijā.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja jūs kādu mīlat, tad arī kaut ko no viņa sagaidāt. Līdzīgi ir arī ar attiecībām starp valstīm. Tās, ar kurām mums ir īpaši tuvas attiecības, nav iekļautas vienā kategorijā ar citu kontinentu šausminošo diktatorisko režīmu valstīm.

Malaizija ir vērtīgs Eiropas Savienības partneris. Atsevišķi šīs valsts konstitūcijas aspekti ir zināmā mērā paraugs Eiropas konstitūcijai, tādēļ mēs tik nopietni uztveram to, kas Malaizijā notiek.

Tannock kungs, pēršana Malaizijā ir ieviesta nevis saskaņā ar šariata likumiem, bet gan pārmantota no britu koloniālisma laikiem. Tā kā britu koloniālās varas periods ir beidzies un Lielbritānija ir mainījusies, arī Malaizijai vajadzētu mainīties un atcelt šo novecojušo, barbarisko soda veidu, kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem un cilvēktiesību principiem.

Es vēlos nepārprotami norādīt, ka Malaizija vairākas desmitgades ir bijusi valsts, kurai raksturīga dažādu etnisko grupu un reliģisko kopienu savstarpēja tolerance. Tai vajadzētu turpināt uzsākto ceļu, un šī valsts to arī darīs, būdama īpaši tuvs partneris Eiropas Savienībai, kurai, cerams, izdosies aizliegt šo barbarisko soda veidu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu uzdot jautājumu Posselt kungam, kuru ļoti cienu.

Es neesmu jurists starptautiskos jautājumos, bet starptautiskajos tiesību aktos neesmu atradis apliecinājumu tam, ka pēršana ir aizliegta. Tajos pavisam skaidri ir aizliegti kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci, genocīds utt., bet, manuprāt, pēršanu tie neaizliedz. Konvencijā pret spīdzināšanu, kuru Malaizija faktiski vēl nav ratificējusi, ir teikts, ka pēršana var būt līdzvērtīga spīdzināšanai, bet tā ne vienmēr tiek izmantota spīdzināšanas nolūkā. Tādēļ, vai Bernd kungs nepaskaidrotu, kādēļ pēršana tiek uzskatīta par nelikumīgu un pretrunā esošu starptautiskajiem tiesību aktiem, kā viņš uzsvēra savā runā un kā tas ir atzīmēts rezolūcijā. Ja mēs ignorēsim faktus, tad, manuprāt, diskreditēsim Parlamentu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Posselt kungs, būtībā tas nebija Tannock kunga jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā runātāja teikto es uztveru kā jautājumu un savā atbildē vēlos uzsvērt, ka pēršana patiesi ir spīdzināšana, bet spīdzināšanas aizliegums ir cieši saistīts ar cilvēktiesību principu un starptautisko tiesību aktu ievērošanu neatkarīgi no tā, vai kāda valsts tos ir vai nav ratificējusi.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Malaizija ir viena no tām valstīm, kuras nesenā un samērā pieticīgā sadarbība ar Eiropas Savienību ir vērtējama diezgan pozitīvi, jo īpaši ekonomiskajā ziņā, bet arī sociālajā jomā, risinot jautājumus, kas saistīti ar izglītību, kā arī ar sieviešu tiesību un visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu interešu ievērošanu.

Tomēr attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām situācija ne tuvu nav ideāla, jo šajā ziņā ir vērojamas vairākas satraucošas pazīmes. Jautājums, kuru šodien apspriežam, ir nožēlu pelnošs apliecinājums iepriekš teiktajam.

Lai gan Malaizija ir parakstījusi vairākas starptautiskās konvencijas, tostarp Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Konvenciju par bērna tiesībām (CRC), tā joprojām atsakās parakstīt pārējās konvencijas, jo sevišķi ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Malaizija ir viena no valstīm, kurā tiek izpildīts nāvessods. Tas ir noteikts kā obligāts sods, piemēram, par narkotiku tirdzniecību. Miesas sodi Malaizijā ir ierasta prakse un tos var piemērot gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši par nelikumīgām seksuālām attiecībām, kā arī piemērot skolas vecuma bērniem nopietnas nepaklausības gadījumos. To cilvēku situāciju, kuriem šis soda veids ir piespriests, vēl ļaunāku padara tas, ka sods tiek izpildīts, piedaloties ārstiem, kuri tādējādi pārkāpj medicīnas ētiku, jo ir atbildīgi par to likumpārkāpēju atdzīvināšanu, kuri sodu nav izcietuši līdz galam. Vēl sliktāk ir tas, ka Malaizijas parlaments pēdējos gados ir papildinājis to nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzētais sods ir pēršana. Pašlaik šāds sods tiek piemērots par vairāk nekā 60 dažādiem nodarījumiem, tostarp par nelegālu ieceļošanu valstī. Turklāt kopš 2002. gada, kad minētais soda veids tika ieviests, šādi ir spīdzināti tūkstošiem bēgļu.

Malaizijas valdībai ir jāpārtrauc šī prakse. Vai Eiropas Savienībai pašlaik, kad šķiet, ka tās dialogs ar šo valsti uzlabojas, nevajadzētu darīt visu, lai Malaizija šajā jomā gūtu panākumus?

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos nosaukt dažus skaitļus, kuri ir apkopoti Amnesty International 2010. gada decembrī veiktajā pētījumā. Malaizijā katru gadu ar nūju tiek sisti vismaz 10 000 notiesātie un 6000 bēgļi. Sitieni ar nūju bieži tiek praktizēti arī ieslodzījuma vietās, turklāt, kā atzīmēja Tannock kungs, Malaizija diemžēl nav vienīgā valsts, kur tiek piemērots šāds anahronisks soda veids. Līdzīga situācija ir arī Singapūrā.

Tomēr attiecībā uz Malaiziju bažas rada tas, ka arvien biežāk par dažādiem pārkāpumiem un noziegumiem kā sods tiek piemērota pēršana. Malaizijā minēto sodu piespriež par 66, bet Singapūrā par 30 dažādiem nodarījumiem. Turklāt šajā gadījumā runa ir ne tikai par vardarbību un dzimumnoziegumiem, bet arī par narkotiku lietošanu un imigrācijas noteikumu pārkāpumiem. Taču es piekrītu tam, ko teica mans kolēģis Posselt kungs, proti, ka šajā gadījumā runa ir par spīdzināšanu, kura ir pilnībā aizliegta saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta rezolūcija ir savlaicīga un ļoti svarīga. Tūkstošiem cilvēku Malaizijā katru gadu tiek pakļauti tādam soda veidam kā pēršana. Tas ir necilvēcīgs un pazemojošs soda veids, kurš ir jāatceļ visā pasaulē. Pēršana ir spīdzināšanas veids.

Saskaņā ar Amnesty International datiem Malaizijā, kur valda šariata likumi, pagājušajā gadā sitienus ar nūju saņēma kāda musulmaņu sieviete. Soda iemesls bija alus dzeršana. Amnesty International ziņo par to, ka šādi tiek sodīti arī bēgļi un Malaizijā strādājošie imigranti.

Mēs aicinām Malaizijas valdību atcelt pēršanu kā soda veidu, kā arī ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs atzinīgi vērtējam Malaizijas ekonomikas attīstību, kā arī to, ka šajā valstī uzlabojas iedzīvotāju dzīves apstākļi, tomēr vienlaikus nosodām to, ka saskaņā ar Amnesty International veikto pētījumu Malaizijā kā soda veids plaši tiek izmantota pēršana. Tas patiesi ir bargs sods, kas bieži tiek piemērots par nenozīmīgiem un apšaubāmiem pārkāpumiem. Manuprāt, ir ļoti nežēlīgi, ka šāds soda veids tiek piemērots nelegālajiem imigrantiem vai cilvēkiem, tostarp bēgļiem no Mjanmas, kuri atrodas Malaizijas teritorijā bez attaisnojošiem dokumentiem, tostarp politiskajiem bēgļiem.

Tomēr minētajā soda veidā slēpjas patiesība par Malaizijā praktizētās pēršanas tradicionālajiem nosacījumiem un raksturu. Daudzi likuma pārkāpēji, kuriem ir jāizcieš šis sods, to saņem par islāma reliģisko normu un no tām izrietošo tradīciju neievērošanu. Kā piemēru iepriekš teiktajam var minēt Kartika Sari Dewi Shukarno, kurai 2009. gadā sitieni ar nūju tika piemēroti par alus dzeršanu bārā. Šī situācija mums liek reaģēt uz notiekošo.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā.(SK) Priekšsēdētāja kungs! Tradicionālais islāma šariata likums, kas ir spēkā pat daudzās mērenā islāma valstīs, pieļauj miesas sodus par tā pārkāpšanu.

Kā piemēru tam var minēt bēdīgi slaveno gadījumu Malaizijā, kad modelei Kartika Sari Dewi Shukarno kā sodu par alus dzeršanu piesprieda sešus sitienus ar nūju. Tomēr pēc paziņojuma par miesas sodu, kurš bija jāizpilda kādai 32 gadus vecai divu bērnu mātei sieviešu cietumā un paredzēja sešus sitienus ar rotangpalmas nūju, tas tika aizstāts ar trīs mēnešus ilgu sabiedrisko darbu, pamatojoties uz nolēmumu, ko pieņēma Malaizijas sultāns Ahmed Shah, kurš ir atbildīgs par islāma likumu ievērošanu šajā valstī.

Diemžēl bēdīgāk klājās 46 gadus vecajam indonēzietim Nasarudin Kamaruddin, kuram par tādu pašu pārkāpumu tika piespriesti 6 sitieni ar nūju un viens gads cietumsoda. Judge Abdul Rahman Mohamed Yunos, kurš piedalījās arī Kartika Shukarno notiesāšanā, izteicās, ka „sprieduma mērķis ir nevis sodīt, bet audzināt”.

Līdzīgu argumentu sava nolēmuma aizstāvēšanai izteica izglītības ministra vietnieks Wee Ka Siong, kad viņš attaisnoja bērnu sodīšanu ar miesas sodiem skolās, gan piebilstot, ka tos var izpildīt tikai skolu direktori vai viņu ieceltas personas liecinieku klātbūtnē un vecāki par to tiks informēti.

Dāmas un kungi, tas par ko mēs runājam, nav nekas ārkārtējs. Tā ir tā saucamā mērenā islāma pasaules ikdiena. Tādēļ mums nevilcinoties ir jāsniedz palīdzība šo valstu iedzīvotājiem un diplomātijas ceļā vai arī kādā citā veidā jāpanāk šāda viduslaikiem raksturīga soda veida un tradīciju atcelšana.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums nešaubīgi ir jānosoda pēršana, kā arī visi pārējie miesas sodi un nežēlīga izturēšanās. Lai pamatotu savas nežēlīgās metodes, kuras ir līdzvērtīgas spīdzināšanai un kas starptautiskajos tiesību aktos un konvencijās nepārprotami tiek atzītas par prettiesīgām, Malaizija nevar atsaukties uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vismaz 66 konkrētu nodarījumu gadījumos kā sods ir paredzēti sitieni ar nūju. Satraucošs ir arī Amnesty International ziņojums, kurā minēts, ka Malaizijā aizvien lielāks skaits bēgļu un emigrantu tiek pakļauti sitieniem ar nūju.

Eiropas Savienībai, kuras rīcībā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir daudz efektīvākas cilvēktiesību aizsardzības veicināšanas metodes, vajadzētu izrādīt lielāku iniciatīvu cīņā pret brutālu izturēšanos pret cilvēkiem visā pasaulē. Turklāt cilvēktiesību ievērošanai ir jābūt galvenajam ES paredzētajam noteikumam, lai turpinātu politisko sadarbību ar Malaiziju.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Malaizija ir ekonomikas „tīģeris”. Šī augsti attīstītā valsts ir paraugs visam Dienvidaustrumu Āzijas reģionam, tomēr tā saskaras ar lielu problēmu, jo pēršanu izmanto kā soda veidu. Protams, var atsaukties uz cieņu pret kultūras identitāti un to, ka mums, proti, eiropiešiem, vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, kad runa ir par mūsu modeļa uzspiešanu citiem kontinentiem. Tomēr šajā gadījumā runa patiesi ir par cilvēktiesībām, kas ir nedalāmas un kuru ievērošana nedrīkst beigties pie kontinentu, rasu un reliģiju robežām. Manuprāt, Eiropas Parlamentam ne tikai vajadzētu apņēmīgi aizsargāt tādas pamattiesības kā tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību, bet tas pat ir obligāti jādara, jo sitieni ar nūju ir minēto pamattiesību pārkāpums.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Fizisku ciešanu izraisīšana aizskar cilvēka cieņu. Sitieni ar nūju ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Tādējādi ne tikai tiek pārkāptas tiesības netikt spīdzinātam, bet arī tiesības netikt pakļautam necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Malaizijā katru gadu no šādiem miesas sodiem cieš vairāk nekā 10 000 cilvēku. Fakti liecina, ka sāpes ir tik lielas, ka upuri bieži zaudē samaņu. Saskaņā ar ziņojumiem soda izpildītāji labprāt pieņem kukuļus, lai pasargātu upurus. Tādēļ, papildus nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, mums ir jācīnās arī ar valsts amatpersonām, kuras, izdarot noziegumus, iedzīvojas uz cilvēku ciešanām.

Es aicinu Komisiju un Padomi, kā arī Malaizijas valdību nekavējoties noteikt moratoriju attiecībā uz sitieniem ar nūju, lai atceltu šo soda veidu tiesību aktos. Valdības sankcionēta cilvēku sišana vairs nedrīkst turpināties.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir nožēlojami, ka Malaizijā pēršana kā soda veids ir sasniegusi tādus apmērus, turklāt tie joprojām turpina pieaugt. Tā vietā, lai šādu praksi ierobežotu, Malaizijas valdība to veicina.

Malaizijas iestādes izvirza nepamatotus argumentus par to, ka pēršana kā soda veids ir likumīga un tai ir vērā ņemama ietekme, jo tādējādi mazinās noziedzīgu nodarījumu skaits. Turklāt cietumu darbinieki saņem finansiālu atlīdzību par ieslodzīto personu pēršanu. Aplēses liecina, ka situācija ir satraucoša. Katru gadu vairāk nekā 6000 bēgļu un 10 000 ieslodzīto kļūst par šīs darbības upuriem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ārvalstniekiem Malaizijā būtu tiesības uz taisnīgu tiesu. Pašlaik aizturētajiem netiek nodrošināti pat tādi pamata pakalpojumi kā tulka pakalpojumi, kā arī piekļuve juridiskajai palīdzībai.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pēršana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, kad sodu saņemošā persona ir piesieta un saņem sitienus ar nūju pa muguru un sēžamvietu, ir neētiska un cilvēka cieņu aizskaroša. Malaizijā šāda prakse ir sasniegusi epidēmijas apmērus.

Valsts, kurā miesas sodi tiek uzskatīti par efektīvu noziedzības mazināšanas veidu, neievēro tiesiskuma principu, tādēļ ES nevajadzētu tai piešķirt papildu tirdzniecības priekšrocības. Šādi nežēlīgi un necilvēcīgi soda veidi ir jāizskauž ikvienā valstī, kurā tie tiek izmantoti.

Ar šo rezolūciju Parlaments pamatoti mudina Malaizijas varas iestādes atcelt miesas sodus un spīdzināšanu gan tiesību aktos, gan praksē.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pēršana kā soda veids tiek izmantots Malaizijā jau kopš 19. gadsimta, kad šis reģions bija Lielbritānijas kolonija. Malaizijas valdība nesen ir papildinājusi to nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzētais sods ir pēršana un kuru tagad piemēro vismaz 66 dažādu nodarījumu gadījumos. Ieslodzītie, kuriem ir piespriesta pēršana, bieži tiek turēti cietumos, neinformējot viņus par to, kad tiks izpildīts miesas sods. Saskaņā ar Amnesty International datiem katru gadu Malaizijas cietumos tiek pērti vismaz 10 000 notiesāto, turklāt 60 % no tiem ir nelegālie imigranti, kuri valodas barjeras dēļ nesaprot šā soda jēgu. Tomēr valsts varas iestādes neredz vajadzību mainīt likumu, uzskatot, ka šāds soda veids ir efektīvs noziedzības apkarošanas veids.

Eiropas Savienība ir cieši sadarbojusies ar Malaiziju astoņus gadus. Malaizijas ekonomikas attīstībai 2007.–2013. gada finanšu plānā tika paredzēti EUR 17 miljoni. Tādēļ mēs pamatoti varam pieprasīt savam partnerim ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un turpināt nosodīt pēršanu kā soda veidu, kas ir pretrunā ANO Cilvēktiesību padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Katru gadu Malaizijā tiek pērti jeb sisti ar nūju vairāk kā 10 000 iedzīvotāju, jo šāds soda veids ir paredzēts valsts tiesību aktos 66 konkrētu pārkāpumu gadījumos. Dažos pēdējos gados ir papildināts to nodarījumu saraksts, par kuriem paredzētais sods ir pēršana. Tā ir satraucoša tendence. Minētā soda veida upuri ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstnieki, kuru stāvoklis tiek ļaunprātīgi izmantots. Šajā procesā iesaistītie ārsti pārkāpj medicīnas ētikas principus, kā arī upuriem netiek nodrošināti tulka pakalpojumi un piekļuve juridiskajai palīdzībai.

Arī es aicinu Eiropas iestādes pastiprināt centienus, lai panāktu to, ka Malaizijā tiek atcelts minētais soda veids, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir pielīdzināms spīdzināšanai, kā arī izdarīt spiedienu, lai šajā valstī notiesātajiem tiktu nodrošinātas tiesības uz objektīvu, taisnīgu tiesu un novērsta nežēlīga izturēšanās pret migrantiem un patvēruma meklētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija nosoda miesassodu izmantošanu, jo, kā noteikusi ANO, tas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām. Šie principi ir atspoguļoti arī ES politikas pamatnostādnēs trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem.

Nesenais Amnesty International ziņojums par pēršanas kā soda veida izmantošanu Malaizijā ir satraucošs, tomēr Komisija iesaka paplašināt rezolūciju, attiecinot to uz visām valstīm, kurās pēršana diemžēl joprojām tiek izmantota kā soda veids.

Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju samērā regulāri ir apspriedušas jautājumu par pēršanas kā soda veida izmantošanu Malaizijā. To ir darījušas arī dažas dalībvalstis, ratificējot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, kā arī izvirzot to ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskajā pārskatīšanā, kas notika 2009. gada februārī.

Vēl pagājušajā nedēļā ANO seminārā, kas tika rīkots, atzīmējot Cilvēktiesību dienu, Malaizija tika mudināta ratificēt arī citas ANO konvencijas, tostarp Konvenciju pret spīdzināšanu. Šo pašu jautājumu 2010. gada sākumā izvirzīja arī ES misijas vadītājs kopā ar ārlietu ministru.

Šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība. Eiropas Savienība un Malaizija drīz uzsāks sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu, kurās tiks apspriesti arī noteikumi cilvēktiesību jomā. Kad šis nolīgums būs stājies spēkā, tas nodrošinās stabilu, oficiālu pamatu pastiprinātam un regulāram dialogam ar Malaiziju par cilvēktiesību jautājumiem. Vienlaikus mēs turpināsim apspriest šo jautājumu ar Malaizijas varas iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu noslēgumā.

 
  

(1) Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika