Indekss 
Debates
PDF 2575k
Ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Eiropas mantojuma zīme (debates)
 3. Šveices līdzdalība programmā „Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (debates)
 4.  Dējējvistu labturība (debates)
 5.  Atbalsts pastiprinātam Eiropas Savienības aizliegumam veikt haizivs spuru atdalīšanu - Lielāks Eiropas Savienības atbalsts tautas sportam - ES stratēģija bezpajumtniecības izskaušanai (rakstiskās deklarācijas).
 6.  Balsošanas laiks
  6.1.  Eiropas mantojuma zīme (A7-0311/2010, Chrysoula Paliadeli) (balsošana)
  6.2.  Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (A7-0334/2010, Doris Pack) (balsošana)
  6.3.  Dalībvalstu kontroles mehānismi, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (A7-0355/2010, József Szájer) (balsošana)
  6.4.  Cilvēktiesības pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politika cilvēktiesību jomā (A7-0339/2010, Laima Liucija Andrikienė) (balsošana)
  6.5.  Jauna stratēģija attiecībā uz Afganistānu (A7-0333/2010, Pino Arlacchi) (balsošana)
  6.6.  Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide euro zonas finansiālās stabilitātes saglabāšanai (balsošana)
  6.7.  Stāvoklis Kotdivuārā (B7-0707/2010) (balsošana)
  6.8.  Dējējvistu labturība (balsošana)
 7.  Balsojumu skaidrojumi
 8.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 9.  Oficiāla sveikšana
 10.  Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem(debates)
  10.1.  Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā
  10.2.  Uganda — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija
  10.3.  Eritrejas bēgļi, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā
 11.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 12.  Balsošanas laiks
  12.1.  Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā (B7-0708/2010)
  12.2.  Uganda — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija (B7-0709/2010)
  12.3.  Eritrejas bēgļi, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā (B7-0712/2010)
 13.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 14.  Padomes nostāja pirmajā lasījumā (sk. protokolu)
 15.  Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)
 16.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 17.  Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 123. pants) (sk. protokolu)
 18.  Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
 19.  Nākamo sēžu datumi (sk. rotokolu)
 20.  Sesijas pārtraukšana
 PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)


  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
  

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

 

2.  Eiropas mantojuma zīme (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi, ko Kultūras un izglītības komitejas vārdā sagatavoja C. Paliadeli (COM(2010)0076 - C7-0071/2010 - 2010/0044(COD)) (A7-0311/2010).

 
  
MPphoto
 

  Chrysoula Paliadeli, referente.(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Tādas Eiropas apziņas veicināšana, kas ietver cieņu pret multikulturālismu un tā aizsardzību, ir liels uzdevums Eiropas Savienības iestādēm to centienos panākt plašu kohēziju un solidaritāti starp Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem.

Zināšanas par mūsu vēsturi un mūsu multikulturālo kultūras mantojumu, kā arī informācijas sniegšana jaunajai paaudzei par idejām un cilvēkiem, kuriem ir bijusi galvenā nozīme Eiropas Savienības izveidošanā, var palīdzēt pārvarēt plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem.

Eiropas Komisija Eiropas Savienības Padomes uzdevumā ir uzņēmusies sagatavot priekšlikumu starpvaldību Eiropas mantojuma zīmes pārveidošanai Kopienas institūcijā. Plaša sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtējums ir apliecinājis, ka šīs institūcijas integrācija Eiropas iniciatīvās palīdzētu uzlabot zīmes tēlu un ticamību, ja tā būtu balstīta uz skaidri noteiktiem kritērijiem un uzsvērtu pieminekļa vai objekta simbolisko, nevis estētisko raksturu. Citiem vārdiem sakot, šī zīme sniegtu vēstījumu, ka Eiropas vēsture ir bagāta, savstarpēji papildinoša un kopīga kultūras mantojuma rezultāts un ka Eiropas Savienība sakņojas stiprās vērtībās, piemēram, brīvībā, demokrātijā, cilvēktiesību ievērošanā, kultūru daudzveidībā, iecietībā un solidaritātē.

Mēs sākām ar ļoti vērienīgu pieeju šai zīmei, proti, aplūkojot to kā rīku mūsu ārpolitikas arsenālā, kas pārsniegtu Eiropas Savienības robežas un ko varētu piešķirt citām Eiropas valstīm un (kāpēc gan nē?) arī valstīm citos kontinentos. Šobrīd varētu šķist reālistiskāk to izmantot kā instrumentu kohēzijas padziļināšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un sākotnēji ierobežot šī instrumenta izmantojumu Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros.

Komisijas priekšlikumam, ka zīme būtu jāpiešķir ne vairāk kā 27 objektiem, mēs atbildējām ar ierosinājumu, ka procedūra būtu jāatkārto ik pēc diviem gadiem, lai uzturētu institūcijas vērtību un sniegtu laiku objektu atlasei un pārraudzībai pēc zīmes piešķiršanas. Mēs piekrītam, ka apbalvojuma kā Eiropas apvienošanu veicinoša faktora simboliskās vērtības dēļ priekšroka ir dodama starptautiskiem objektiem, jo ar to palīdzību tiek atbalstīta kohēzija, veicināta tīklu veidošana un dalībvalstis vai reģioni tiek mudināti iesaistīties sadarbībā. Tādēļ “kvotā” šiem objektiem būtu jāpiešķir prioritārs stāvoklis. Praktisku apsvērumu dēļ viena dalībvalsts darbosies kā koordinatore starp Eiropas ekspertu grupu un Komisiju.

Mēs pret zīmes pārveidošanu attiecāmies nevis kā pret iepriekšējās starptautiskās institūcijas administratīvu transformāciju, bet kā pret jaunu institūciju ar konkrēti noteiktiem atlases kritērijiem un saistošiem nosacījumiem, kas saņēmējiem ir jāizpilda, ja tie gatavojas zīmi paturēt. Ekspertu grupa, tīklu veidošana, simboliskais raksturs un zīmes saņēmēja pārraudzība norāda uz atšķirīgu pieeju, ko nevajadzētu jaukt ar iepriekšējo starptautisko institūciju. Tāpēc, lai aizsargātu iepriekš izveidoto institūciju un atbalstītu jaunās institūcijas pamatotību, mēs uzskatījām, ka Komisijas priekšlikuma 18. pantā minētie pārejas noteikumi nav nepieciešami. Mēs arī meklējām iespējas Komisijas tekstā nostiprināt divpadsmit dalībnieku lielās ekspertu grupas nozīmi, papildinot to ar vēl vienu dalībnieku saskaņā ar Reģionu komitejas ierosinājumu, un mēs centāmies nodrošināt, lai grupa būtu vairāk iesaistīta zīmes piešķiršanas vai anulēšanas procedūrā.

Šajā pašā kontekstā un lai nostiprinātu Eiropas Parlamenta nozīmi, mēs uzstājām uz Komisijas pienākumu pirms galīgās atlases publicēt pilnu priekšatlasē izvēlēto objektu sarakstu un attiecīgi par to informēt Eiropas Parlamentu un Padomi. Tas Eiropas Parlamentam un Padomei nodrošinās laiku, lai reaģētu, ja rastos kādi jautājumi.

Noslēdzot šo īso izklāstu, es vēlētos pateikties ēnu referentiem, Komisijas pārstāvjiem un Padomei par radošo ieguldījumu ziņojumā, par kuru pēc brīža jūs tiksiet aicināti balsot. Es ticu, ka nākamajā apspriešanas posmā mēs turpināsim sadarboties tādā pašā garā.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle.(EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, izsakot pateicību Eiropas Parlamentam, jo īpaši referentei Paliadeli kundzei, un ēnu referentiem par stingro atbalstu Komisijas priekšlikumam par Eiropas mantojuma zīmi. Kā jūs zināt, šis priekšlikums bija viens no pirmajiem, ko jaunā Komisija apstiprināja pēc tās darba uzsākšanas, un tā ir viena no mūsu nākamo gadu prioritātēm kultūras nozarē.

Mūsu mērķis ar šīs zīmes palīdzību ir sniegt Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, jaunas iespējas iegūt zināšanas par viņu kopīgo un tajā pašā laikā daudzveidīgo kultūras mantojumu, vēsturi un Eiropas Savienības attīstību. Esmu pārliecināta, ka tas Eiropas iedzīvotājus ļaus tuvināt Eiropas Savienībai. Eiropas mantojuma zīme arī palīdzēs veicināt kultūras tūrismu un sniegs fiziskus un finansiālus ieguvumus.

Sadarbība, kas aizvadīto mēnešu laikā noritēja starp Parlamentu un Komisiju, ir bijusi ārkārtīgi konstruktīva, un esmu gandarīta, ka attiecībā uz daudziem pamatjautājumiem mūsu pieeja bija identiska. Lielākā daļa grozījumu, ko jūs šodien apstiprinājāt, pilnībā atbilst mūsu mērķiem attiecībā uz jauno zīmi. Mēs piekrītam Parlamenta viedoklim, ka iniciatīvas kvalitāte un pamatotība ir ļoti svarīga. Mēs arī novērtējam jūsu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu noteikumu un procedūru pēc iespējas pilnīgāku skaidrību, vienkāršību un elastību, lai sabiedrībai tās būtu viegli saprast un dalībvalstīm un Eiropas Savienībai — viegli piemērot.

Tomēr atsevišķi jūsu labojumi ir politiski jutīgāki. To es galvenokārt attiecinu uz svītrotajiem pārejas noteikumiem. To objektu pārvaldītāji, kuriem ir piešķirta starpvaldību zīme, kā arī dalībvalstis saista lielas cerības ar pārejas periodu, kas tiem sniegs iespēju ātri iesaistīties jaunajā sistēmā, ja tie, protams, nodrošinās atbilstību jaunajiem kvalitātes kritērijiem. Šis, iespējams, ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas mums ar Padomi ir jāapspriež mūsu trīspusējās sarunās nākamajos mēnešos.

Tomēr esmu pārliecināta, ka tiks rasti kompromisi, kas ir pieņemami visām pusēm un kas ilgtermiņā nodrošinās veiksmīgu Eiropas mantojuma zīmes darbību. Tāpēc mēs ceram šajā jomā turpināt mūsu teicamo sadarbību ar Parlamentu. Vēlreiz paldies jums par teicamo sadarbību!

 
  
MPphoto
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, tā kā tas ir tikai pamatoti, es vēlētos apsveikt mūsu referenti ne tikai saistībā ar viņas darbu, bet — svarīgākais — arī saistībā ar viņas spēju ieklausīties.

Lai gan vispārējā šā Parlamenta darba kontekstā šis ziņojums var šķist ne īpaši nozīmīgs, manuprāt, tas, domājams, veicinās reālu Kopienas rīcību. Mazi strauti veido lielas upes.

Kultūras un izglītības komiteja balsojumā atbalstīja “Eiropas mantojuma zīmes” nosaukuma saglabāšanu, uz ko īpaši cerēja Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), jo šī iniciatīva neaprobežojas ar Eiropas Savienības pastāvēšanas vēstures periodu, bet ir vērsta uz lielo ideju par Eiropu, kas ir daudz senāka.

Zīme ir efektīvs instruments, kuram ar kultūras daudzveidības palīdzību galvenokārt būtu jāpopularizē Eiropas identitāte. Tā nebūtu jāuzskata par vienkāršu starpvaldību iniciatīvas pārveidošanu, bet drīzāk par reālu instrumentu, kas, balstoties uz pieredzi, sniegs faktisku pievienoto vērtību — gan ar stimula palīdzību, ko tas dalībvalstīm vai vietējās varas iestādēm var sniegt Eiropas vērtību atbalstam, gan attiecībā uz mūsu iedzīvotāju zināšanām par šīm vērtībām.

Iniciatīvas mērķis ir stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropai, kā arī palīdzēt nodrošināt vispārēju informētību. Laikā, kad sabiedrības atbalsts Eiropas idejai vēl joprojām ir svarīga problēma, ar ko mums ir jāsaskaras, Eiropai ir nepieciešami arī simboli, kas šo ideju pastāvīgi attīstītu un nostiprinātu, jo diemžēl šķiet, ka Eiropas identitāte ir acīmredzams fakts, kas vēl ir jārada.

 
  
MPphoto
 

  Mary Honeyball, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu visiem pārējiem runātājiem, ka šī ir teicama iniciatīva, un es esmu ļoti gandarīta, ka Kultūras un izglītības komiteja un Paliadeli kundze to ierosina.

Es jo īpaši vēlētos pateikties mūsu referentei, kura šajā jomā ir paveikusi teicamu darbu. Šī iniciatīva ir ļoti labs Eiropas un mūsu kopīgās kultūras un vēstures popularizēšanas veids. Esmu pārliecināta, ka tā būs ļoti veiksmīga, un mēs esam veikuši dažādus pasākumus, lai nodrošinātu šīs iniciatīvas sekmīgumu. Galīgo objektu izvēli veiks ekspertu žūrija, kuras pārstāvji būs šīs jomas speciālisti, un, kā jau es iepriekš teicu, īpašu uzmanību mēs pievērsīsim pārrobežu objektiem, lai popularizētu Eiropas ideju.

Mēs arī pieprasām, lai veiksmīgie kandidāti nodrošinātu atbilstību konkrētiem kritērijiem: mēs vēlamies palielināt izraudzīto objektu Eiropas līmeņa nozīmi. Veiksmīgajiem kandidātiem būs jāorganizē izglītojoši pasākumi, jo īpaši paredzēti jauniešiem, notiks ideju apmaiņa par kopīgu projektu uzsākšanu ar citu objektu pārvaldītājiem, kuriem ir piešķirta zīme, tiks organizēti mākslinieciski un kultūras pasākumi, kas veicinās dialogu, kā arī, protams, šos objektus varēs apmeklēt plaša sabiedrība.

Tādējādi, manuprāt, šie objekti pēc to sagatavošanas un nodošanas ekspluatācijā sniegs milzīgu labumu Eiropai, iedzīvotāji tos varēs apmeklēt un novērtēt un tie popularizēs Eiropas ideju un mūsu darbu Parlamentā un Eiropas Savienībā.

Tāpēc es jums visiem iesaku šo ziņojumu. Esmu pārliecināta, ka tad, kad iniciatīva tiks sagatavota un darbosies, tā būs ārkārtīgi veiksmīga, un es esmu ļoti lepna par to, ka esmu tajā piedalījusies.

 
  
MPphoto
 

  Oriol Junqueras Vies, Verts/ALE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas mantojuma zīme, bez šaubām, ir ļoti nozīmīgs projekts vismaz divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas Eiropas iedzīvotājiem ļauj izjust lielāku tuvību ar viņu kopīgo un daudzveidīgo vēsturi un mantojumu. Otrkārt, tas ir labs instruments kultūras tūrisma veicināšanai un ekonomikas stimulēšanai.

Tāpēc es vēlētos pateikties komisārei Vassiliou kundzei un referentei Paliadeli kundzei par viņu iniciatīvu un smago darbu, un es gribētu izmantot šo iespēju, lai sacītu, ka, lai arī sākumā tā bija dalībvalstu iniciatīva, tagad mums tai ir jāpiešķir skaidra Eiropas Savienības dimensija.

Tas nozīmē, ka Eiropas mantojuma zīmei nevajadzētu būt dalībvalstu izraudzīto vietu kopumam, bet tai drīzāk būtu jāatspoguļo kopīgs Eiropas redzējums. Eiropas redzējums nosaka vajadzību pēc kopīgiem kritērijiem un pilnīgas dalībvalstu īstenotā priekšatlases procesa pārredzamības. Tas arī nozīmē, ka mums ir jāciena reģionāla, kultūru un valodu daudzveidība.

Šīs iniciatīvas veiksme ir atkarīga no mums.

 
  
MPphoto
 

  Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mantojuma objektu popularizēšana un attīstīšana Eiropā ir nepieciešams un atbalstāms projekts, kas ir pelnījis pilnīgu mūsu uzmanību. Mūsu iedzīvotājiem ir jālepojas ar mūsu bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc miljoniem cilvēku no visas pasaules ik gadu apmeklē Eiropu. Projekts vēsturisko objektu pārvaldītājiem var sniegt iespēju piekļūt papildu finansējumam un saglabāt un attīstīt to aprīkojumu, kas šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir ļoti nepieciešams ieguvums, tomēr, sniedzot iedzīvotājiem cerības, mums tās ir jāizpilda.

Tomēr jau no paša sākuma šis ziņojums tika izstrādāts, izmantojot federālistu valodu, cenšoties popularizēt nepatiesus vai uzspiestus Eiropas paraugus. Centieni pārdēvēt iniciatīvu par Eiropas Savienības mantojuma zīmi bija politiski motivēti un izslēgtu tūkstošiem iespējamo vietu, kuru vēsture un mantojums ir senāks un pat aizēno virkni mūsdienu objektu.

Turklāt mani un citu cilvēku centieni nodrošināt, lai zīmes centrā turpinātu atrasties mantojums, nevis politiskā integrācija, tika noraidīti. Tas nenovēršami izraisīs daudzu nozīmīgu objektu netaisnīgu izslēgšanu.

Nopietnas bažas radīja arī šīs programmas finansējums, īpaši ņemot vērā taupības pasākumus, kas šobrīd ietekmē kultūras departamentus visā Eiropā. Es ceru, ka, turpinot attīstību, mēs varam to ierobežot. Problēmas varētu radīt arī objektu skaita pārmērīgs pieaugums un iespējamā UNESCO sistēmas dublēšana.

Šīs zīmes galvenajiem mērķiem bija jābūt mūsu kopīgā un daudzveidīgā mantojuma saglabāšanai un novērtēšanai, bet diemžēl mēs neesam nodrošinājuši vērtības pievienošanu. Tas mums ir jāatceras.

 
  
MPphoto
 

  Giancarlo Scottà, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu gandarīts par šo iniciatīvu, kuras mērķis ir Eiropas mantojuma zīmes pārveidošana oficiālā Eiropas Savienības rīcībā, lai palielinātu šīs iniciatīvas efektivitāti, atpazīstamību, prestižu un ticamību.

Šajā nolūkā es vēlētos uzsvērt šo objektu novērtēšanai ieceltās ekspertu žūrijas locekļu profesionālisma nozīmi, kā arī zīmes piešķiršanas procedūras stingrību un zīmes paturēšanas pārskatīšanu laika gaitā. Šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu pašas zīmes īpašo raksturu un kvalitāti.

Tomēr zīmei ir pilnībā jākoncentrējas uz objekta simbolisko un audzinošo vērtību, nevis uz tā estētiskumu, kā tas nereti notiek citu kultūras mantojuma popularizācijas iniciatīvu gadījumā, lai skaidri nošķirtu zīmi no šīm pārējām iniciatīvām. Tāpēc es arī piekrītu, ka īpaši jāņem vērā starptautiski objekti to simboliskās nozīmes dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šāda veida zīme ir pamatota, tomēr tikai ar diviem nosacījumiem: pirmkārt, tai ir jābūt plaši atpazīstamai, lai nodrošinātu informētību — galu galā mums jau ir ļoti daudz šādu simbolu. Otrs nosacījums ir prasība, lai ar iniciatīvu saistītā birokrātija pati par sevi nekļūtu par mērķi, kā tas notiek tik daudzu līdzīgu iniciatīvu un Eiropas Savienības institūciju gadījumā. Ja šī iniciatīva, kas mums varētu sniegt tik lielus ieguvumus, nepārprotami formulējot nostāju, kas ir visai atšķirīga no Ķīnas attieksmes pret tās seno kultūru vai no Amerikas Savienoto Valstu pieejas ar to vēsturiski nelielo kultūras objektu krātuvi, galīgajā analīzē būtu atspoguļota kā ārkārtīgi birokrātisks un sarežģīts veids, kā „puišiem” radīt darba vietas, tas patiešām būtu Eiropas kultūras tradīcijas paradokss.

Mums ir labi jāsaprot viens aspekts: kultūra ir iedvesmojošu ideju un redzējumu avots, kas šeit bieži tiek atbalstīti, bet daudz retāk praktiski īstenoti. Šī konkrētā iespēja radīt identitāti, kas ir ietverta arī subsidiaritātes principā, var pastāvēt tikai ar kultūras starpniecību, tāpēc mums šajā jomā ir jādara pat vairāk. Es arī domāju par rakstnieku un citu mākslinieku konkrētu atbalstu bez nebeidzamajām birokrātiskajām organizācijām un institūcijām, ar ko mēs nereti sastopamies Eiropas kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos sveikt komisāri Vassiliou kundzi un pateikties viņai par stingro šīs iniciatīvas atbalstu, un es velētos pateikties arī Paliadeli kundzei un visiem ēnu referentiem par labo darbu, ko viņi ir paveikuši.

Pašlaik Eiropa piedzīvo ekonomiskus un finansiālus sarežģījumus. Šobrīd mēs apspriežam jautājumu, kā iejaukties, lai palīdzētu vairākām grūtībās nonākušām Eiropas Savienības valstīm. Tas, bez šaubām, ir svarīgi, bet Eiropa nevar aizmirst par to vērtību nozīmi, kas ir ļāvušas Eiropas Savienībai ar uzvaru izkļūt no tām neskaitāmajām problēmām, ar kurām tai savas pastāvēšanas laikā ir nācies saskarties.

Eiropas bagātība balstās tās vēsturē, kultūrā, mākslā, tās izcilākajās personībās, tās ainavās, simboliskajās vietās, intelektuāļos, filozofos un — es uzdrīkstos sacīt — tās civilizācijā. Šī zīme to visu var atspoguļot un izcelt visas neskaitāmās Eiropas identitātes formas, kuras dalībvalstis laika gaitā ir veicinājušas.

Tagad mums ir jāpievēršas sarunām ar Padomi, lai atrisinātu dažas interpretācijas atšķirības vairākos jautājumos. Es ticu, ka apspriestie jautājumi tiks atrisināti ātri un, iespējams, pat viegli, ņemot vērā šī temata nozīmi. Es arī uzskatu, ka, tiklīdz šis ziņojums tiks pieņemts tā galīgajā redakcijā, mēs visi sevi vairāk izjutīsim kā eiropiešus mūsu kopīgo vērtību un tradīciju dēļ. Es domāju, ka ar Komisijas palīdzību, Parlamenta veikto darbu un ar Padomi mēs tiešām veicam labu darbu visu mūsu iedzīvotāju interesēs.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva Martin kungs, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs Scurria kungam. Es ļoti novērtēju viņa teikto par šo jautājumu. Es tikai vēlētos viņam kā lielākās šā Parlamenta grupas pārstāvim pajautāt, kā viņš novērtē risku, ka attiecībā uz šā kultūras mantojuma zīmes administrāciju un īstenošanu mēs varētu iestigt pārāk lielā birokrātijā? Vai viņam ir kādi ieteikumi, kā to sapratīgi ierobežot, lai mēs nesaskartos ar nebeidzamā apspriežu procesā ieslīgušu milzīgu skaitu žūriju un lai netiktu atstāts novārtā mūsu faktiskais mērķis, proti, plaši atpazīstama zīme, kas gūst atbilstošu uzmanību plašsaziņas līdzekļos?

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es ar gandarījumu atbildu Martin kungam, jo mēs zinām, ka birokrātijas jautājums dažkārt nošķir un attālina Eiropas iedzīvotājus no to iestādēm. Raugoties no šā viedokļa, manuprāt, šajā ziņojumā noteiktā rīcība ir visai skaidra. Mēs to apspriedīsim arī ar Padomi.

Kad dalībvalstis būs izlēmušas, kuriem objektiem varētu piešķirt Eiropas zīmi, un kad sapulcēsies īstu ekspertu žūrija, kuriem vajadzīgā, bet ne pārāk ilgā laika posmā tiks sniegta iespēja izvēlēties objektus (un mums vēl joprojām ir jānoskaidro, kuram šajā jautājumā būs galavārds, tomēr tas ir jautājums, kas mums būs jāapspriež ar Padomi un Komisiju) — un šajā ziņā es nesaskatu pārmērīgas birokrātiskas problēmas. Birokrātiskas problēmas pastāv attiecībā uz daudziem citiem jautājumiem, bet nevis saistībā ar šo jautājumu par zīmi, kurai, manuprāt, drošā termiņā var vienkārši izsekot ar skaidriem rezultātiem visu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Maria Badia i Cutchet (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es arī vēlētos pievienoties Paliadeli kundzei veltītajiem apsveikumiem par viņas lieliski paveikto darbu.

Es domāju, ka tagad, kad ziņojums ir pieņemts, mēs varam sacīt, ka tā būs veiksmīga kulminācija jaunam ieguldījumam eiropeismā, un es neuzskatu, ka darbs eiropeisma labā šobrīd ir triviāls.

Es arī uzskatu, ka dalībvalstu, komisāres un Komisijas lēmums iekļaut Eiropas mantojuma zīmi Eiropas Savienības kompetences jomā palīdzēs uzlabot tās atpazīstamību, prestižu un ticamību, kā arī nostiprinās dziļi iesakņotos kohēzijas un Eiropas iedzīvotāju solidaritātes ideālus.

Zīme ir svarīgs solis virzībā uz Eiropas integrāciju, jo tā mūs un visus iedzīvotājus tuvinās mūsu kopīgajai vēsturei.

Situācijā, kad izskan tik daudz viedokļu, kas tik bieži pauž tiesības uz individuālu, bieži vien — nacionālu vēsturi, manuprāt, tādai iniciatīvai, par kādu mēs šodien balsojam, lai paustu tiesības uz kopīgu vēsturi un to popularizētu, ir tiešām simboliska un ļoti svarīga nozīme.

Es uzskatu, ka darbs, ko mēs ar šo Eiropas mantojuma zīmi gatavojamies veikt, arī palīdzēs jaunākajām paaudzēm izprast idejas, uz ko balstījās Eiropas Savienības dibinātāji, lai tādējādi šīs paaudzes varētu redzēt, ka Eiropas integrācijas process, kuru mēs šobrīd piedzīvojam, ir process, un ka šā procesa iznākums, tāpat kā visu procesu gadījumā, ir atkarīgs no tiem, kuri tajā piedalās. Es domāju, ka šajā ziņā Eiropas Savienība būs tāda, kādu to vēlas redzēt tās iedzīvotāji. Tāpēc es visus mudinu sadarboties. Es, protams, dzirdēju, ka Martin kungs tikko norādīja, ka mums ir jāizvairās no birokrātijas. Protams, ka mums tas ir jādara! Tomēr galvenais jautājums, kam mums ir jāvelta darbs, ir mūsu kopīgā vēsture un tās popularizēšana.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Takkula kungs ir lūdzis atļauju uzdot jautājumu.

Takkula kungs, jūs drīkstat uzdot jautājumu Badia kundzei.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, mans galvenais nolūks bija lūgt vārdu, jo es esmu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas koordinators, un es šīs grupas vārdā velētos pateikties Paliadeli kundzei par šo brīnišķīgo ziņojumu un teikt dažus vārdus par mūsu sabiedrības vēsturi un par Eiropas mantojuma zīmi. Tādējādi patiesībā mans jautājums ir...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Takkula kungs, vienu mirkli: procedūra… mēs jums drīz dosim vārdu kā papildu runātājam, jo jūsu grupas pārstāvis patiešām nebija pārstāvēts.

Mēs jūs aicināsim kopā ar pārējiem runātājiem, kuri uzstāsies nākamie, un jums būs divas minūtes, lai izklāstītu savu runu.

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Pirms brīža, tulkojot Badia i Cutchet kundzes runu, tulks lietoja jēdzienu “eiropeisms”, kas, domājams, bija kļūda. Šāds vārds poļu valodā neeksistē, un patiesībā man ir sajūta, ka ar iniciatīvu, ko mēs pašlaik apspriežam, tiek konstruēts kas neeksistējošs, proti, “eiropeisms” vai kāds mākslīgs veidojums, kas kalpo par bandinieku politiskajā spēlē.

Manuprāt, tas, ko mēs darām, ir lieki. Kā reiz sacīja slavens filozofs “bez vajadzības nevajag daudz apgalvot”. Man radies iespaids, ka Eiropas mantojuma zīme ir lieki izteikts apgalvojums. Es nepieminēšu lielās neskaidrības, kas attiecas uz jautājumu par to, kā zīme tiks piešķirta un anulēta. Es nepieminēšu faktu, ka iniciatīva Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksās EUR 1 350 000. Es vēlos uzdot pamatjautājumu, nerunājot par šiem pārējiem svarīgajiem tematiem, proti — kāpēc mēs to darām? Vai mums tiešām ir jārada kas tāds, kas nav eiropeiskums, bet tikai eiropeisms, ko es minēju iepriekš?

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Šī ideja par kultūru nav nekas jauns — mēs to esam dzirdējuši jau agrāk citiem ziņojumiem veltītu diskusiju laikā Parlamentā, un mēs to atkal šeit dzirdējām šodien — kultūra Eiropas Savienībā ir tuvu tam, lai tiktu uzskatīta par instrumentu. Tas izpaužas dažādos veidos: tā sauktās kultūras diplomātijas kontekstā, kurā kultūra tiek uzskatīta par ārpolitikas instrumentu, vai šobrīd apspriestajā jomā attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmes radīšanu, lai, runājot referentes vārdiem, “palielinātu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās vadītājiem” un “novērstu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotajiem”.

Referente izprot, ka pastāv citi, daudz efektīvāki veidi minēto mērķu sasniegšanai, par ko varētu pateikt daudz vairāk. Es vēlētos norādīt, ka neviena zīme nespēs izdzēst acīmredzamās sekas, ko uz Eiropas iedzīvotājiem un tautām ir atstājusi Eiropas Savienības īstenotā politika un ekonomikas pārvaldība: īsumā sakot, īsta sociālā terorisma plāni, ko tā ir īstenojusi ar klusējošu dalībvalstu valdību piekrišanu.

Mums ir jāņem vērā arī tādu politiku kā, cita starpā, kopējās lauksaimniecības politikas vai kopējās zivsaimniecības politikas radītās sekas attiecībā uz svarīgu kultūras zīmju un Eiropas tautu kultūras un vēstures mantojuma dzīvu elementu iznīcināšanu. Ņemsim vērā piekrastes vai sekulāro lauku iedzīvotāju kopienu gaidāmo bojāeju tikai vienas paaudzes dzīves laikā. Šī iniciatīva, kurai galvenokārt ir simboliska nozīme, ir balstīta uz maldīga pieņēmuma attīstīšanu par vienotu Eiropas identitāti un vienotu Eiropas kultūru, kā arī uz tādām vērtībām kā brīvība, demokrātija, iecietība un solidaritāte, izmantojot īpaši jutīgu kultūras mantojuma jomu un vēsturi, kas rada nopietnas bažas, ka šāda situācija veicinās satraucošo vēstures pārrakstīšanas procesu, ko mēs pēdējā laikā esam novērojuši.

Kultūra, tāpat kā citas vēsturiskas parādības, nerodas no kāda veida viendabīgas, kopīgas identitātes, bet ir pretrunu, konfliktu un kultūras dominēšanas rādītājs. Atkal uzdosim sev jautājumu par “Eiropas Savienības mantojuma zīmes” jēgu, kas vienkārši tiek piešķirta, pamatojoties uz attiecīgo mantojuma elementu atrašanās vietu. Tā kā mēs zinām, ka Eiropas mantojums ir aizgūts no daudzām kultūrām un uz to savas tiesības varētu paust arī islāma pasaule, Vidusjūras kultūras vai to tautu kultūras, kas tika pakļautas Eiropas koloniālismam, vai tas ir Eiropas Savienības mantojums vai mantojums, kas atrodas Eiropas Savienībā?

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos noslēgt savu runu, sakot, ka kopumā, ar dažiem izņēmumiem, referentes iesniegtie grozījumi ir uzlabojuši Komisijas sagatavoto projektu, bet šajā gadījumā ziņojuma konkrētie mērķi ir daudz mazsvarīgāki nekā kļūdainā ideja, kas ir tā pamatā.

 
  
MPphoto
 

  Corneliu Vadim Tudor (NI).(RO) Priekšsēdētāja kungs, šodien, 16. decembrī, mēs svinam Ludviga van Bēthovena, vienotās Eiropas himnas komponista, 240 dzimšanas dienu.

Ņemot vērā šo lielisko Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, es kā rumāņu vēsturnieks un rakstnieks vēlētos ierosināt Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu izcilam objektam, kas pasaules kontekstā ir unikāls, proti, Svētā Andreja alai, kas atrodas netālu no Donavas ietekas Melnajā jūrā. Kā apstiprinājis Origēns, viens no kristīgās baznīcas izveidotājiem, kurš par to uzzināja no sava tēva, kurš to savukārt bija uzzinājis no Andreja mācekļiem, pirmais Jēzus Kristus aicinātais cilvēks devās turp, uz šo mazo alu Scythia Minor provincē, un izplatīja kristīgo ticību. Gandrīz droši zināms, ka šī ir pirmā kristiešu baznīca Eiropā.

2011. gada pirmo mēnešu laikā es veikšu nepieciešamos pasākumus, lai saņemtu kopienas atbalstu lielam projektam. Es gatavojos uzstādīt iespaidīgu mūsu pestītāja Jēzus Kristus skulptūru Rumānijai piederošajā Transilvānijas daļā, Braşov reģionā, ja runājam precīzi. Tā būs 40 metrus augsta, tādējādi tā būs augstāka nekā tai līdzīgās skulptūras Brazīlijā, Portugālē un Polijā. Skulptūras pakājē būs arī baznīca, kurā notiks kāzas, kristības un dievkalpojumi, lai atzīmētu nozīmīgus kristiešu svētkus. Mēs pārdzīvosim grūtos laikus, kas mūs sagaida, un izkļūsim no tiem kā uzvarētāji tikai kristiešu krusta gaismā.

 
  
MPphoto
 

  Hella Ranner (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti gandarīta, ka šī iniciatīva, kuru dažas dalībvalstis jau ir īstenojušas, tagad ir nonākusi līdz Eiropas Savienībai kopumā. Divgadu cikla izvēlēšanās zīmes piešķiršanai bija pareiza un pamatota. Es šajā jautājumā arī vēlētos pateikties referentei. Tomēr jāatzīst, ka man ir neliela piebilde saistībā par faktu, ka mums ir jāspēj precīzi nošķirt UNESCO pasaules kultūras mantojuma programma un šīs zīmes Eiropas mēroga raksturs. Pretējā gadījumā mūsu iedzīvotājiem būs grūti saprast, kāpēc šai konkrētajai zīmei ir īpaša Eiropas dimensija.

Es esmu iepazinusies ar to, kādus objektus dalībvalstis līdz šim brīdim ir izvirzījušas zīmes saņemšanai, un esmu secinājusi, ka, visai saprotami, tās galvenokārt ir cilvēku radītas celtnes. Mūsu ideja Kultūras un izglītības komitejā bija atzīt ne tikai ēkas, lai gan tās ir nozīmīgs elements, bet, un tas ir vēl svarīgāk, vērtīgus objektus un citas vietas vai pat pieredzi, kas ir saistīta ar Eiropas attīstību.

Te es nonāku pie pēdējā manu komentāru punkta. Žūrijās būs ļoti svarīgi iecelt piemērotus ekspertus, kuri pieņēmuši šos mērķus un kuri palīdzēs tos īstenot un attīstīt. Tādējādi nebūtu iemesla bažām par birokrātiju, kas varētu rasties.

 
  
MPphoto
 

  Silvia Costa (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, pastāvēšanas posmā, kurā Eiropa pārdzīvo identitātes un perspektīvu krīzi, Eiropas mantojuma zīmes izveide, ar ko apzīmē gan nemateriālus, gan materiālus objektus, kuriem ir augsta simboliskā un audzinošā vērtība vēstures, kultūras un Eiropas Savienības izveides kontekstā, ir jo īpaši svarīga.

Es vēlos pateikties referentei Paliadeli kundzei, kura faktiski ņēma vērā priekšlikumus un papildinājumus, ko daudzi no mums Kultūras un izglītības komitejā ierosināja, jo īpaši paredzot procedūras, kas ir konkrētākas un atbilstošākas Lisabonas līgumam attiecībā uz uzdevumu sadalījumu starp dalībvalstīm, Komisiju, Padomi un Parlamentu. Kā daži mani kolēģi to ir norādījuši, mēs arī centāmies nodrošināt, lai zīme un citas ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) vai Eiropas Padomes programmas nepārklātos.

Pamatojoties uz labi definētiem kritērijiem, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem izvirzīs ne vairāk kā divus aktīvi apsaimniekotus objektus. Šis ir nozīmīgs aspekts: dalībvalstīm ir jāapliecina, ka tās tic objektu potenciālam un tāpēc tos apsaimnieko izglītojošā veidā, iesaistot cilvēkus. Tajā pašā laikā Komisija pēc ekspertu žūrijas viedokļa uzklausīšanas būs atbildīga par priekšatlasi, tomēr tā uzņemsies arī pārraudzīšanas uzdevumu, ik pēc sešiem gadiem novērtēs objektu apsaimniekošanas efektivitāti un tā zīmi var arī anulēt. Parlamenta nozīme tā rezultātā nostiprinās, jo tas ne tikai ieceļ četrus no 16 Eiropas žūrijas locekļiem, bet arī tāpēc, ka tam ir aktīva saikne ar priekšatlases rezultātā sagatavoto objektu sarakstu.

Es arī atbalstu risinājumu, kas ir rasts sarežģītajai problēmai attiecībā uz zīmēm, kas starpvaldību līmenī jau ir piešķirtas daudzām dalībvalstīm, proti, tās jebkurā gadījumā, lai arī nav piemērotas jaunajai sistēmai un jaunajiem kritērijiem, saglabās savu iepriekšējo zīmi, un tādējādi to pozīcija netiks pazemināta.

Es arī novērtēju starptautiskajiem objektiem piešķirto prioritāti, kas būs ļoti interesants uzdevums Eiropai, un subsidiaritātes pieejas ietvaros Reģionu komitejai piešķirto uzdevumu, kā arī uzsvaru uz vajadzību dalībvalstīm iesaistīties atlases posmā, ietverot pašvaldības un reģionus, lai novērstu tikai daļēju to piedalīšanos. Tomēr es domāju, ka būtu noderīgs arī dalībvalstu papildu darbs. Būtu ļoti svarīgi, lai dalībvalstis organizētu konkursus, kas vērsti uz jauniešiem skolās un universitātēs, lai sāktu objektu noteikšanas procesus, kas arī kļūtu par veidu, kā rekonstruēt kopējo Eiropas vēsturi un likteni, un nozīmētu, ka arī jaunieši veicinātu piederības un Eiropas pilsonības izjūtu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties par iespēju manis pārstāvētās Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzstāties ar īsu runu par šo svarīgo Eiropas mantojuma zīmei veltīto ziņojumu.

Šodien, klausoties debates, es dažkārt atcerējos to, ko reiz man teica kāds skolotājs — visu, ko iespējams, pārprast, cilvēki pārpratīs. Ar to es domāju dažu deputātu centienus šo lielisko projektu, kura mērķis ir veicināt Eiropas atpazīstamību un apliecināt, ka Eiropas spēks balstās tās daudzveidībā un faktā, ka tā ir vienota savā daudzveidībā, skatīt kā draudus izpratnei par nacionālu valsti vai kā draudus Eiropas identitātei, vai ko citu. Tā tas nav.

Es uzskatu, ka šī ir teicama iniciatīva, un es sacītu, ka mums ir nepieciešamas plašākas zināšanas par Eiropu. Mums ir jāzina vairāk vienam par otru, jo tādā veidā mēs nākotnē varēsim izveidot labāku Eiropu.

Eiropa ir nāciju mozaīka, kurā ir attīstījušās kopīgas idejas par demokrātiju, cilvēka cieņu un uzskatu brīvību. Tās ir pamatvērtības, kuras mēs vēlamies turpināt.

Kad mēs runājam par Eiropas kultūras mantojumu, jāsaka, ka tas mums ir ļoti bagāts. Es ticu, ka šis nelielais ieguldījums, ko veicam, proti, EUR 1,3 miljons visai programmai, vairākkārt un pat finansiālā veidā sniegs labumu objektiem, kas saņems Eiropas mantojuma zīmi. Finansiālais ieguvums te nav pats svarīgākais: nozīmīgākais ir psiholoģiskais ieguvums no nostiprināta Eiropas gara un labākas izpratnes par to, kā šī mozaīkas veida Eiropa ir radusies un kas ir tās pamati. Kad mēs pārzināsim savu izcelsmi un vēsturi, mēs arī spēsim veidot ilgtspējīgu nākotni.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlētos pateikties referentei Paliadeli kundzei par viņas ziņojumu. Manuprāt, tas ir teicams un vajadzīgs dokuments. Turklāt ir vērts turpināt Eiropas mantojuma zīmes projekta attīstību, pamatojoties uz ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Eiropas identitātes radīšana un iedzīvotāju intereses palielināšana par Eiropas Savienību un tās aizsākumiem ir divi uzdevumi, kas Eiropas iestādēm ir jārisina, lai panāktu plašu kohēziju un solidaritāti.

Turklāt šie uzdevumi ir Lisabonas līguma mērķu centrā. Līguma 3. pantā noteiktas Eiropas Savienības saistības nodrošināt Eiropas kultūras attīstību. Ja Eiropas sapnis šobrīd pārdzīvo sarežģītu posmu, tas nav skaidrojams tikai ar strupceļu attiecībā uz Eiropu kā politisku projektu vai pašreizējo ekonomikas krīzi, bet arī ar grūtībām, ar kurām sastopas Eiropas Savienība, kas ir dibināta uz vēl aizvien nesakārtotas identitātes pamata.

Šajā situācijā svarīgāk kā jebkad agrāk ir samazināt plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem, sniedzot viņiem un — svarīgākais — nākamajām paaudzēm piekļuvi daudznacionālajam, tomēr kopīgajam kultūras mantojumam. Tā ir Eiropas mantojuma zīmes jēga un nozīme: tuvināt Eiropu tās dažādībā, popularizējot kopīgo kultūru un atbalstot tās teritorijā ietilpstošo vietu integrāciju.

Lai īstenotu šo mērķi, jaunā zīme vairāk koncentrēsies uz simboliski audzinošo vērtību, nevis uz objekta estētismu, atbalstot sadarbību starp objektu pārvaldītājiem un to kopīgus projektus. Tāpēc es vēlētos īpaši pieminēt Paliadeli kundzes un pārējo Kultūras un izglītības komitejas pārstāvju paveikto lielisko darbu, jo īpaši attiecībā uz objektu atlasi un Eiropas Parlamenta nozīmes nostiprināšanu atlases procesā.

Esmu pārliecināts, ka dalībvalstu lēmums iekļaut zīmi Eiropas Savienības kompetences jomā uzlabos tās atpazīstamību un prestižu, lai īstenotu kohēzijas un solidaritātes mērķus Eiropas iedzīvotāju vidū.

 
  
MPphoto
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos sākt, paužot pateicību referentei par teicamo ziņojumu, ko viņa ir sagatavojusi, un par pārrunām, ko viņa veica ar Komisiju un Padomi. Lai gan viņai neizdevās izveidot Eiropas Savienības kultūras mantojuma zīmi, Eiropas mantojuma zīme, tāpat kā pats projekts, tik un tā ir teicams risinājums. Esmu pilnībā pārliecināts, ka, ja tas tiks īstenots līdzīgi Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam, tas gūs milzīgus panākumus. Tā ir teicama iniciatīva, jo īpaši tāpēc, ka tā rada apstākļus pārrobežu projektu īstenošanai.

Virkne valstu sadarbojas, lai dalītos ar tām pašām vērtībām un tradīcijām, ko tās kopā ir baudījušas simtiem gadu. Es nāku no pilsētas, kas atrodas uz Eiropas Savienības austrumu robežas — iespējams, tā ir lielākā kultūras pilsēta uz austrumu robežas, tikai 10 kilometru attālumā no tās. Tomēr es esmu apmeklējis arī Santjago de Kompostelā, kas faktiski atrodas uz Eiropas Savienības rietumu robežas. Tie ir divi kultūras centri, kuriem ir daudz kopīga, bet arī daudz atšķirīga. Viena vieta ir pareizticīgo svētceļojumu centrs, kamēr otra vieta ir centrs katoļu svētceļotājiem. Visskaidrāk mēs redzam mūsu kopīgās vērtības, izbraucot ārpus Eiropas Savienības robežām, ceļojot citos kontinentos. Tad mēs gūstam ļoti skaidru iespaidu par vērtībām, kas mums ir bijušas kopīgas simtiem gadu, un par faktu, ka mums ir kopīga kultūra un konkrētas iezīmes, kas mūs atšķir no citām tautām. Eiropas Savienība — vai drīzāk Eiropas mantojuma zīme — iegūst savu nozīmi, kad mēs izbraucam ārpus Eiropas Savienības robežām.

Es jūs vēlreiz apsveicu saistībā ar šo ziņojumu, un esmu pārliecināts, ka tas būs veiksmīgs projekts.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju faktu, ka šīs sesijas laikā šis ir otrais priekšlikums, par kuru mēs balsojam un kas vērsts uz plaisas pārvarēšanu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Eiropas mantojuma zīme, kas no vairāku Eiropas valstu starpvaldību programmām ir pārveidota oficiālā Eiropas Savienības darbībā, stiprinās piederības apziņu Eiropas Savienībai, atšķirību atzīšanu un starpkultūru dialogu. Ar tās palīdzību iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, sapratīs savu nozīmi Eiropas vēsturē un Eiropas simbolu līmenī. Tā var palielināt mūsu informētību par mūsu kopīgo kultūras mantojumu.

Objekti, kuriem ir piešķirta zīme, būs vieglāk pieejami, jo īpaši jauniešiem, un objekti, kas iemieso mūsu kopīgo vēsturi, tiks pienācīgāk izmantoti. Man personīgi vislielāko gandarījumu sniedz darbības organizācijas aspekti, proti, fakts, ka atlases un pārraudzības procedūras tiks īstenotas saskaņā ar vienotiem, skaidriem un pārredzamiem kritērijiem un pieaugs profesionāla pieredzes apmaiņa. Es kā ievēlēts mazākumtautību pārstāvošs deputāts ar gandarījumu ņemu vērā, ka, piemēram, Rumānijas gadījumā pastāv iespēja, ka tiks izraudzīti objektīvu, starptautiska mēroga ekspertu izvirzīti objekti papildus četriem objektiem, kuriem jau ir piešķirta šī zīme. Šādu objektu vidū ir Teleki bibliotēka Târgu-Mureş, kas ir pazīstama kā viens no ungāru kultūras bastioniem, vai Braşov Melnā baznīca, kas tiek uzskatīta par sakšu gotiskās arhitektūras izcilības tipisku paraugu.

 
  
MPphoto
 

  Olga Sehnalová (S&D). (CS) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas mantojuma zīme, bez šaubām, ir laba iniciatīva un turpinājums starpvaldību projektam, kas darbojas kopš 2006. gada. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kopīgas Eiropas identitātes radīšanu, palielinot interesi par Eiropas Savienību un tās vērtībām.

“Kultūras mantojuma” ideja ir ļoti plaša, un tas ir pozitīvs aspekts. Esmu gandarīta, ka šajā ziņojumā tika pieņemts arī grozījuma priekšlikums par industriālā mantojuma iekļaušanu šajā kategorijā. Rūpniecība ir viens no svarīgiem kopīgās Eiropas vēstures elementiem. Galu galā Eiropa 19. gadsimtā bija industriālās revolūcijas šūpulis, un Eiropas Savienības pirmsākumi ir saistīti ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanu. Tomēr industriālais mantojums ir saistīts arī ar pilsonisko un sociālo tiesību kustību kopīgo vēsturi.

Viena no nozarēm, kas, domājams, iegūs no Eiropas mantojuma zīmes, ir tūrisma joma. Esmu pārliecināta, ka šī ir iespēja izmantot kopīgās Eiropas vēstures pieminekļus, lai attīstītu tūrismu arī tajos reģionos, kas nav tradicionālie tūristu galamērķi. Manuprāt, šāda veida pieminekļi tiek nepamatoti ignorēti, un viss, kas ir nepieciešams, ir tos atklāt un izmantot to sniegtās iespējas. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju un atbalstu ziņojumu, un saistībā ar to es vēlētos pateikties referentei Paliadeli kundzei.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, laikā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs saskārāmies ar situāciju, kad Eiropas Savienības iedzīvotāji kļuva ievērojami neieinteresētāki Eiropas Savienības darbībā un pasākumos. Lisabonas līguma pieņemšana bija paredzēta ne tikai risinājuma nodrošināšanai problēmām saistībā ar iestāžu labāku darbu, bet arī lielākai iedzīvotāju iesaistīšanai Eiropas Savienības pasākumos, piemēram, izmantojot pilsoņu iniciatīvu. Eiropas mantojuma zīme ir nākamais solis Eiropas identitātes veidošanā un starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību pastāvošo saikņu nostiprināšanā.

Aizvadītajos četros gados dalībvalstis kā Eiropai īpaši nozīmīgus ir noteikušas 64 objektus. Atklājot mūsu kopīgo vēsturi un uzzinot par Eiropas Savienības nozīmi un tās kultūras daudzveidību, kas ir balstīta uz kopīgajām demokrātiskajām vērtībām un cilvēktiesībām, mēs Eiropas Savienībā varam nostiprināt mūsu Kopienas iedzīvotāju piederības izjūtu lielai Eiropas ģimenei.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šos priekšlikumus un domāju, ka tie paplašinās un attīstīs tūrisma nozari, kas mūsdienās ir ļoti nepieciešams.

Neraugoties uz visu kritiku, kas tiek veltīta Eiropai, manuprāt, lielākā daļa iedzīvotāju joprojām novērtē Eiropu un jo īpaši zīmi ar Eiropas vārdu. Es to esmu redzējis saistībā ar Eiropas sporta pilsētu. Limerika manā vēlēšanu apgabalā nesen saņēma šo apbalvojumu, un tas tika ļoti novērtēts. Tas pats attiecas uz Eiropas kultūras pilsētām un noteikti attieksies uz Eiropas mantojuma objektiem.

Ir vairāki pozitīvi ar šo jautājumu saistīti aspekti, kas ir jāuzteic. Pirmkārt, jums ir jārūpējas par objektu, jo jūs šo zīmi nesaņemsiet uz visiem laikiem, ja jūs to nebūsiet pelnījuši. Otrkārt, Martin kungs izteica piezīmi, uz ko Scurria kungs sniedza labu atbildi, ka birokrātija šo iniciatīvu nenosmacēs. Es domāju, ka mēs ar to varam ļoti lepoties. Iniciatīvai ir liels potenciāls.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas iedzīvotāju vidū bieži notiek diskusijas par Eiropas Savienības nākotni. Spēcīgas Eiropas Savienības un veiksmīgas nākotnes pamati — tāpat kā tas ir ģimenē — ir balstīti uz uzticību un abpusēju pielāgošanos. Eiropas mantojuma zīme ir instruments, lai cilvēki vairāk uzzinātu par citiem, lai atrastu lietas un atpazītu personības un kustības, kas simbolizē Eiropas veidošanu. Kopīgā kultūras mantojuma atzīšana ir iespēja nostiprināt vienotu Eiropu. Visām tautām un valstīm, mums visiem ir atšķirīga, dažāda vēsturiskā pieredze, kas bieži vien ir sāpīga, bet šīs atšķirības apvienojas, lai veidotu mūsu ģimeni un radītu mūsu Eiropas identitāti. Es jo īpaši vēlētos uzsvērt daudzus gadus ilgušo Eiropas sašķeltību un atšķirīgās vai pilnībā neesošās demokrātijas attīstības iespējas. Es runāju par Austrumeiropu un Padomju Savienības īstenoto okupāciju. Tomēr arī tur vienmēr noritēja cīņa par vienotu Eiropu, un mums ir jānovērtē…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Piotr Borys (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, neviens mūs nevar apsūdzēt konsekvences trūkumā. Lisabonas līgumā mēs paredzējām Eiropas Savienības pilsonību tās iedzīvotājiem, un vakar mums bija iespēja balsot par pilsoņu iniciatīvu. Šodien mēs pieņemam lēmumu par simbolu, proti, Eiropas mantojuma zīmi. Tā, bez šaubām, veicinās Eiropas Savienības identitāti un pilsonību vai, citiem vārdiem sakot, visas vērtības, kas mums ir tik svarīgas. Es uzskatu, ka šī zīme būs izcils papildinājums gan UNESCO sarakstam, gan “Eiropas kultūras ceļiem”, kā arī Eiropas kultūras galvaspilsētām. Ikviens ceļotājs zina par šo iniciatīvu nozīmi un vērtību.

Es uzskatu, ka Eiropas kultūras popularizēšana eiropiešu vidū, kuri ir Eiropas centrālais elements, ir svarīgs aspekts. Liela daļa Eiropas šajā ziņā vēl nav atklāta, tomēr ļoti svarīga ir arī Eiropas kultūras popularizēšana ārpus Eiropas. Būtiskākais ir tas, lai šo zīmi veiksmīgi popularizētu komisāre un dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izmantot iespēju sveikt mūsu referenti Paliadeli kundzi saistībā ar viņas lielisko ziņojumu un līdz šim paveikto darbu. Šī jaunā Eiropas mantojuma zīme vērš uzmanību uz mūsu kultūru, uz Eiropas garu un sniedz gandarījumu visiem tiem no mums, kuri bieži apmeklē objektus Eiropā un izjūt nožēlu par to, ka mēs neizceļam šo Eiropas pievienoto vērtību, visus šos vēstures pieminekļus, ko mums ir ļoti nepieciešams popularizēt.

Kā jums ir zināms, šobrīd Eiropu nesatrauc tikai ekonomikas krīze, kas ir tikai saprotami. Eiropa pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vēlas izcelt tās kultūras kohēziju, bagāto vēsturi, mozaīku, kas to veido. Protams, tas ir jādara ar aktīvu Eiropas Parlamenta līdzdalību, un es domāju, ka pārrunas ar Padomi par 18. pantu sniegs labus rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Iosif Matula (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu starpvaldību Eiropas mantojuma zīmes projekta pārveidošanu oficiālā Eiropas Savienības iniciatīvā laikā, kad projekts nav guvis plašu popularitāti un prestižu, kas tam pienāktos. Šis projekts mums ļauj atvērt durvis arī tām valstīm, kuras bagātina mūsu kontinenta kultūru, neesot Eiropas Savienības sastāvā.

Viens no svarīgiem aspektiem ir to objektu atkārtota novērtējuma veikšana, kas jau ir noteikti starpvaldību vienošanās ietvaros, kā arī taisnīguma principa nodrošināšana attiecībā uz valstīm ar atšķirīgu sākotnēji reģistrēto objektu skaitu. Turklāt gadījumos, kad tūlītējs objekta atkārtots novērtējums nav iespējams, ir svarīgi, lai tā pārvaldītājiem būtu iespēja atkārtoti pieteikties zīmes iegūšanai, lai nodrošinātu viņiem vairāk iespēju.

Eiropas mantojuma zīmes piešķiršana uz neierobežotu laiku, nenosakot atkārtota novērtējuma prasību, palīdzētu efektīvāk izmantot projektam piešķirto samazināto budžetu. Eiropas mantojuma zīme uzlabos vispārējo sabiedrības informētību par mūsu kopīgā kultūras mantojuma daudzveidību un kultūras tūrismu.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas identitātes radīšana un intereses līmeņa paaugstināšana par Eiropas Savienību ir nozīmīgi uzdevumi. Tie var radīt liela mēroga kohēziju un solidaritāti. Eiropas mantojuma zīme varētu nodrošināt šo mērķu daudz efektīvāku īstenošanu, ja tā tiktu vadīta kā Eiropas Savienības iniciatīva. Tā ir jābalsta uz vienādiem kritērijiem, un tai ir jābūt ļoti skaidri formulētai pārraudzības sistēmai. Viens no galvenajiem šīs iniciatīvas punktiem ir kultūras tūrisma veicināšana. Tāpat kā UNESCO pasaules mantojuma objektu gadījumā, zīme palielinās tūristu skaitu un sniegs svaigu stimulu vietējām ekonomikām.

Es atbalstu Komisijas nodomu kopā ar citiem izveidotajiem instrumentiem izmantot Eiropas mantojuma zīmi, lai radītu ciešāku saikni starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Es vēlos noslēgt savu runu, uzsverot starpkultūru dialoga veicināšanas nozīmi.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka lielākā daļa deputātu, kuri uzstājās, uzsvēra šīs Eiropas iniciatīvas nozīmi un tās faktisko pievienoto vērtību. Viņi uzsvēra šīs iniciatīvas nozīmi Eiropas, kopīgās Eiropas vēstures un mantojuma popularizēšanā, šīs iniciatīvas audzinošo vērtību un tās nozīmi plašāka kultūras dialoga radīšanā un veicināšanā.

Esmu ļoti gandarīta un ļoti pateicīga par šo atzinību. Es vēlētos skaidri norādīt, ka ekspertiem, kuri tiks iecelti lēmumu pieņemšanai par šo nozīmīgo iniciatīvu, noteikti būs augstākā profesionālā kvalifikācija, lai nodrošinātu, ka viņi izvēlas ne tikai labākos un augstvērtīgākos objektus, bet arī idejas. Ļaujiet man jums atgādināt, ka mantojums nav tikai objekti, bet arī netaustāms kultūras mantojums. Piemēram, Portugālē tika pieņemts lēmums, kas bija pirmais lēmums par nāvessoda atcelšanu Eiropā. Tas tika iekļauts zīmju sarakstā, tādējādi šis mantojums var būt arī netaustāms.

Es vēlos arī precizēt, ka mūsu nolūks patiešām ir iegūt vienkāršotu procedūru — ir svarīga kvalitāte un vienkāršošana. Tāpēc mēs nepieņēmām Padomes ierosinājumu, ka pēc ekspertu grupas iniciatīva tiktu nodota komitoloģijas procedūrai, jo tas radītu birokrātiskus šķēršļus un nelietderīgi patērētu vērtīgo laiku, kas vajadzīgs lēmuma pieņemšanai.

Es vēlētos noslēgt savu runu, norādot, ka šajā ekonomikas krīzes laikā, kas politiski, sociāli un ekonomiski sašķeļ Eiropas tautas, mums ir nepieciešamas šādas iniciatīvas, kas tuvina Eiropas iedzīvotājus. Viņiem būs nodrošināta identitātes izjūta, un mums ir jāuzsver mūsu kopīgā kultūras mantojuma nozīme, kura bagātība patiešām balstās tā daudzveidībā. Mūs vienos kopīgais, bet daudzveidīgais kultūras mantojums.

Es vēlreiz velētos jums pateikties par atbalstu, jo īpaši sakot paldies Paliadeli kundzei un ēnu referentiem par mūsu šo teicamo sadarbību, un es ar nepacietību gaidu šīs iniciatīvas galīgo pieņemšanu tuvā nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Chrysoula Paliadeli, referente.(EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, norādot, ka piekrītu paustajiem viedokļiem gan attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmes ietekmes novērtējumu, gan tās pievienoto kultūras vērtību. Zīme viena pati nevar nodrošināt plaisas pārvarēšanu starp sabiedrību un Eiropas Savienību. Tā kopā ar citām iniciatīvām var tikai palīdzēt risināt problēmu. Protams, es nevaru noslēpt faktu, ka tādas krīzes laikā kā tā, ko piedzīvojam, ar tās nikno uzbrukumu eiro un Eiropas Savienībai, sabiedrība savu ikdienas problēmu risināšanai nevēršas tikai pie kultūras. Tomēr vēstures zināšanas un cieņa pret multikulturālismu var funkcionēt gan kā kohēzijas instruments, gan vietējo kopienu izaugsmes stimuls, aicinot tās sadarboties vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, kā norādīts Komisijas ierosinājumā un kā mēs to esam pieņēmuši. Raugoties no šīs perspektīvas, ideja par kultūras mantojuma zīmi Eiropas Savienībai (pateicos Ivan kungam, kurš atcerējās sākotnējo priekšlikumu), kas ir izstrādāta, lai uzlabotu Eiropas sabiedrības informētību par tās kopīgo kultūras mantojumu un tajā pašā laikā atbalstītu kultūras tūrismu, ir pozitīvs solis šajā virzienā. Tādas vērtības kā demokrātija un brīvība, kas sakņojas Eiropas kultūras vēsturē, mūsdienās ir tikpat nozīmīgas kā pārredzamība un solidaritāte, jo īpaši, ja mēs vēlamies pārvarēt plaisu starp Eiropas iestādēm un Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, kā arī plaisu starp dalībvalstu iedzīvotājiem. Protams, mums būs jārisina birokrātijas problēmas, bet es jums varu apgalvot, ka uz Eiropas ekspertu grupas pārredzamību un sastāvu attieksies ļoti skaidri noteikumi. Nav šaubu, ka institūcija darbosies pilnīgi pārskatāmi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski.(RO) Eiropas mantojuma zīmes pārveidošana oficiālā Eiropas Savienības darbībā nodrošinās konkrētu pievienoto vērtību dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem, tajā pašā laikā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu kopīgas Eiropas identitātes radīšanā. Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un izskatīšanai nodoto ziņojumu. Es vēlos arī pieminēt, ka Eiropas mantojuma zīmi varētu ļoti veiksmīgi paplašināt, pozitīvi ietekmējot pasākumus, kuri saistīti ar tradicionālo lauku tūrismu, kas ir veiksmīga nozare Eiropas valstīs. Tas ir viens no priekšlikumiem, ko es iesniegšu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, iepazīstinot to ar atzinumu par lauku tūrisma un agrotūrisma nozīmi Eiropas Savienības mērķa sasniegšanā, lai panāktu Eiropas izvirzīšanos par populārāko tūristu galamērķi pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Emil Stoyanov (PPE), rakstiski.(BG) Es vēlētos apsveikt Paliadeli kundzi saistībā ar viņas darbu šā ziņojuma sagatavošanā. Eiropas mantojuma zīmes izveidošana un piešķiršana ir iniciatīva, kas ir pelnījusi īpašu uzmanību. Ierosināto objektu Eiropas dimensija un nozīme palīdzēs veicināt Eiropas identitāti un Eiropas pilsonības izjūtu. Mūsu kontinenta vēsture ir nozīmīgs elements, kas varētu veicināt Eiropas tautu integrāciju. Mūsu jaunākajai paaudzei ir jābūt pienācīgi informētai par mūsu kopīgo Eiropas mantojumu, jo ir ļoti svarīgi, lai nebūtu atšķirīgu versiju radītu šaubu vai populistisku interpretāciju centienu, jo tā ir mūsu kopīgā Eiropas vēsture, un tā atspoguļo mūsu visu kultūras un lingvistisko dažādību. Atlases procedūrai ir jānodrošina, ka tiek izraudzīti tikai piemērotas kvalitātes objekti. Manuprāt, dalībvalstīm būtu jāiesniedz to priekšlikumi, cieši sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm. Tas palīdzēs popularizēt objektus valsts līmenī un pārvarēt plaisu starp Eiropas iestādēm un Eiropas iedzīvotājiem. Kā Eiropas Parlamenta, vienīgās demokrātiski ievēlētās institūcijas, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus, deputāts es uzskatu, ka Parlamentam šajā iniciatīvā ir jābūt lielākai nozīmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski.(HU) Es pilnībā piekrītu ziņojumā paustajam apgalvojumam, ka starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstu iedzīvotājiem pastāv milzīga plaisa, jo vairāk nekā pusei iedzīvotāju par Eiropas Savienību ir ne īpaši pozitīvs viedoklis. Pārdēvējot Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības mantojuma zīmi un veicot ar to saistītos grozījumus, mēs uzsākam vēl vienu grandiozu, dārgu un lieku Eiropas Savienības pašreklāmas un propagandas kampaņu. Neņemot vērā tādas maznozīmīgas detaļas kā slovaku nacionālistam un separātistam Stefanik veltīta pieminekļa pasludināšanu par izcilu pieminekli Eiropas Savienības sadarbības mantojumam, arī šī iniciatīva netuvinās cilvēkus Eiropas Savienībai. Turklāt nav skaidrs — ja Eiropas mantojuma zīme patiešām nav paredzēta jau pastāvošā UNESCO Pasaules mantojuma saraksta dublēšanai, kāpēc to ir iecerēts paplašināt, iekļaujot trešās valstis, un kuras valstis ziņojuma sagatavotājiem šajā ziņā ir padomā?

 

3. Šveices līdzdalība programmā „Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ieteikums Padomes lēmuma projektam par Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīgumu, ar ko paredz noteikumus Šveices Konfederācijas līdzdalībai programmā „Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (2007-2013) (12818/2010 - C7-0277/2010 - 2010/0231(NLE)) (A7-0334/2010), kuru Kultūras un izglītības komitejas vārdā sagatavojusi Pack kundze.

 
  
MPphoto
 

  Doris Pack, referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti priecājos par iespēju šodien rīkot šīs debates, jo es atceros, ka mēs abi Eiropadomē vienmēr esam sadarbojušies ar Šveici, un tāpēc mēs abi apzināmies, cik svarīga ir Šveices līdzdalība šajās programmās. Pirms šo programmu atjaunošanas 2006. gadā, mēs, Eiropas Parlaments, protams, apzinājāmies, ka nedzīvojam izolēti no citiem un ka mums jācenšas visus pārējos iesaistīt sadarbībā ar mums. Kaut arī Šveice neietilpst Eiropas Ekonomikas zonā, tā bija ieinteresēta līdzdarboties apmācības un izglītības jomā. Tāpat kā visi pārējie, es par to ļoti priecājos. Es 2004. gadā piedalījos delegācijā, kas apmeklēja Šveices parlamenta Apmācības komiteju. Mēs sīki apspriedām atbilstīgos jautājumus, piemēram, mobilitāti un sadarbību starp skolām un universitātēm. Toreiz man bija skaidrs, ka rezultātā ir gaidāms šis priekšlikums, un es tagad to vērtēju atzinīgi.

Izstrādājot šīs programmas, mēs domājām ne tikai par savām interesēm, bet arī par visu kaimiņvalstu, piemēram, Rietumbalkānu valstu un Šveices, kas atrodas pa vidu, interesēm. Tāpēc šodien mēs esam panākuši diezgan labu progresu. Attiecībā uz iepriekšējām debatēm tagad varu pateikt, ka Šveice gatavojas iesniegt lūgumu par līdzdalību arī kultūras programmā. Tā ir ieinteresēta piedalīties arī kultūras mantojuma marķēšanas sistēmā, kas Šveicei ir iespējams tikai tad, ja tā piedalās šajā programmā.

Dāmas un kungi! Kas mums šodien ir jādara? Mēs varam pateikt „jā” vai „nē”. Neviens no mums pat nedomā teikt „nē”, jo mēs vienmēr esam atbalstījuši Šveices iesaistīšanos. Man jāpiebilst, ka ar „iesaistīšanos” es domāju to, ka Šveice arī maksās savu daļu. Saskaņā ar 218. pantu mūsu vienīgā izvēle ir pateikt „jā” vai „nē”, un, protams, mēs teiksim skaidru „jā”.

Kādi ir galvenie punkti šajā nolīgumā ar Šveici? Protams, noteikumi, nosacījumi un procedūras tiem projektiem un iniciatīvām, kurās būs iesaistīti Šveices dalībnieki, būs tādi paši kā dalībvalstu dalībniekiem un viņu ierosinātajiem projektiem. Tāpat kā mēs visi to esam izdarījuši katrs savā valstī, arī Šveicei būs jāizveido valsts aģentūra, kas koordinēs programmu īstenošanu valsts līmenī un kam katru gadu būs jāveic finanšu iemaksas katrā programmā. Šīs iemaksas 2011. gadā būs EUR 1,7 miljoni programmai „Jaunatne darbībā” un EUR 14,2 miljoni mūžizglītības programmai. Finanšu kontroles un revīzijas nosacījumu jomā Šveicei būs jāievēro Eiropas Savienības nosacījumi, tostarp tie nosacījumi, kas attiecas uz ES iestāžu un Šveices iestāžu veikto kontroli. Nolīgums būs spēkā līdz brīdim, kad kāda no pusēm vēlēsies to pārtraukt. Taču es nedomāju, ka kāds iesaistītos šādā programmā ar domu jebkad izstāties no tās. Šis nolīgums ir Šveices jaunākās paaudzes interesēs un, protams, to Šveices kaimiņvalstu jauniešu interesēs, kuri vēlētos piedalīties skolu apmaiņas programmās saskaņā ar Comenius-Regio partnerību vai atsevišķā skolu partnerībā, kā arī Erasmus programmā.

Protams, Šveices iestāžu pārstāvji varēs piedalīties mūsu komitejas sanāksmēs par jautājumiem, kas attiecas uz viņu valsti. Šajā saistībā gribu pateikt vienu — mēs ļoti vēlamies, lai Šveice apņēmīgi rīkotos attiecībā uz šo nolīgumu. Tā jau sen ir izrādījusi interesi par šādu vienošanos. Mēs ceram, ka Šveicē palielināsies izpratne par Eiropu, ja jaunajai paaudzei būs iespēja mijiedarboties ar citiem jaunajiem eiropiešiem. Iespējams, tā rezultātā nākamo referendumu iznākums būs atšķirīgs no iepriekšējo referendumu iznākuma. Mēs ticam jaunajai paaudzei un šīm divām lieliskajām programmām. Esmu pārliecināta, ka trīs gadu laikā tām tiks pievienota kultūras programma.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību šā Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīguma noslēgšanai pirms tā stāšanās spēkā ir vajadzīga Parlamenta piekrišana.

Es gribu pateikties Kultūras un izglītības komitejai un īpaši tās priekšsēdētājai Doris Pack par konstruktīvo pieeju šim nolīgumam.

Tā kā Šveice atteicās pievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, līdz šim nav bijis neviena nolīguma, kas noteiktu tiešu vai netiešu Eiropas Savienības un Šveices sadarbību izglītības jomā.

Taču Šveice ilgstoši ir izrādījusi interesi par mūsu izglītības un jaunatnes programmām. Tā ir pat izstrādājusi valsts atbalsta sistēmu, lai veicinātu partnerību ar tām ES dalībvalstu organizācijām, kas darbojas šajās programmās. Turklāt Šveice ir piedalījusies Boloņas procesā un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidē.

Šveice ir arī uzmanīgi sekojusi, kaut arī no ārpuses, debatēm par izglītības politiku Eiropas Savienībā. Šveice būs pirmā valsts, kas piedalīsies mūsu programmās, nebūdama ne ES dalībvalsts, ne Eiropas Ekonomikas zonas locekle, ne arī pašreizēja vai potenciāla ES kandidātvalsts.

Komisija atzinīgi vērtē Šveices līdzdalību abās programmās. Šis nolīgums ļaus Šveices izglītības un jaunatnes organizācijām, kā arī atsevišķiem studentiem, skolotājiem un jauniešiem piedalīties ES programmā „Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmā uz pilnīgi vienlīdzīga pamata ar ES pilsoņiem. Projektiem un iniciatīvām, ko iesniegs Šveices dalībnieki, piemēros tos pašus nosacījumus, noteikumus un procedūras, ko piemēro dalībvalstu projektiem.

Šveice ir izveidojusi valsts aģentūru, kas koordinēs šo programmu īstenošanu valsts līmenī. Tā veiks ikgadējas finanšu iemaksas katrā programmā un kā novērotāja piedalīsies programmas komitejas sanāksmēs saistībā ar tiem jautājumiem, kas attiecas uz Šveici.

Paldies, godājamie deputāti, par labo darbu, ko šajā lietā esat paveikuši!

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria, PPE grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Arī es neatkarīgi no Komisijas noteikti vēlos pateikties Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājai Pack kundzei par paveikto darbu un aizrautību, ar kādu viņa ir nodevusies šai lietai.

Tas, par ko mēs šodien runājam, ir svarīgi, jo tas, tāpat kā programma „Jaunatne darbībā”, ir instruments, kas rada ideju apmaiņu, tuvību un draudzību ne tikai starp Eiropas Savienības valstīm, bet arī — un galvenokārt — starp valstīm, kuras nav tās dalībvalstis, piemēram, Šveice vai arī citas valstis.

Liela mūsu daudzgadu programmu bagātība ir tas, ka ar tādu darbību kā „Jaunatne darbībā”, „Erasmus”, „Erasmus Mundus”, „Pastāvīgā izglītība”, „Media”, „Media Mundus” un daudzu citu palīdzību tās ļauj izveidot attiecības starp Eiropas Savienības valstīm un trešām valstīm.

Redziet, ar šīm programmām mēs esam ieviesuši jaunu dzīvību Eiropas Savienībā, radot iespēju daudziem iedzīvotājiem — galvenokārt jauniešiem — satikties, dalīties pieredzē, iepazīties ar citiem un pašiem kļūt zināmiem. Mēs esam devuši skolotājiem un darba ņēmējiem kopumā iespēju uzlabot savas profesionālās prasmes, un mēs esam devuši dažādu valstu direktoriem, producentiem un apvienībām iespēju strādāt labāk.

Līdz ar to šīs programmas ir svarīgas, un tāpēc mēs bijām nedaudz noraizējušies, neredzot tās Komisijas darba programmā nākamajam gadam. Tādēļ šodien mēs apstiprinām svarīgu soli, kas rada ES izaugsmi, stiprina pilsoniskumu mūsu kontinentā un — ņemot vērā, ka mēs par to pirms neilga brīža runājām saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi, — tas ir solis, kas palīdz radīt šo mūsu Eiropas identitāti.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Senyszyn, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā es atbalstu referentes ziņojuma projektu par piekrišanu Šveices Konfederācijas līdzdalībai programmā „Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā. Nolīgums ir pienācīgi apspriests un aizsargā ES intereses, un Eiropas programmu ar izglītību, apmācību un jaunatni saistītajās jomās juridiskie pamati nodrošina Šveices līdzdalību. Ziņojumā ir sīki izklāstīti principi, kas regulē šo līdzdalību, un tas garantē, ka programmas tiks īstenotas atbilstīgi un godīgi. Šveice ļoti vēlas sadarboties ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, un tāpēc mūsu nolīgumam vajadzētu būt pašam par sevi saprotamam.

Mēs esam gandarīti, ka ES izglītības programmas ir tik pievilcīgas un efektīvas, ka tām pievienojas citas valstis. Jaunākais Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka programma „Jaunatne darbībā” uzlabo jauniešu valodas prasmes un viņu izredzes darba tirgū. Taču pieaugušo izglītības iespējas joprojām nav pilnīgi izmantotas, lai gan šajā jomā slēpjas milzīgs potenciāls.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pašā sākumā es gribu pateikties mūsu komitejas lieliskajai priekšsēdētājai Doris Pack, kura arī sagatavoja šo ziņojumu. Es varētu teikt, ka tad, kad šis priekšlikums bija Doris Pack rokās, tas bija labās rokās. Kā mūsu godājamā komisāre ļoti labi zina, Pack kundzei ir plaša profesionālā pieredze un zināšanas tieši šajās mūžizglītības un jaunatnes programmu jomās. Veicot priekšdarbus attiecībā uz šo jautājumu, bija prieks vērot, cik raiti norit šis darbs. Lieliski, ka arī Šveices jaunieši piedalīsies tajos veiksmes stāstos, ko mēs esam radījuši Eiropas Savienībā.

Ir taisnība, ka pat tie, kuri uz Eiropas Savienību raugās kritiski, kuri ir pat pret to, tomēr vienprātīgi piekrīt tam, ka Eiropas Savienībai patiešām ir veiksmes stāsti, piemēram, tās programmas, kas attiecas uz mūžizglītību, jaunatni un kultūru. Šis ir viens no labākajiem Eiropas Savienības aspektiem, un šis ir aspekts, attiecībā uz kuru mums būtu daudz jādara, lai nodrošinātu, ka tas arī turpmāk ir redzams.

Tieši pateicoties Eiropas Savienībai un šīm programmām, mēs esam varējuši mudināt jauniešus iet izglītības un apmācības ceļu un palielināt savu personīgo kapitālu. Taču tas ir palielinājis arī valstu kapitālu.

Šajā saistībā ir ļoti svarīgi, ka Šveice nekādā veidā nebūtu izslēgta no šīs sadarbības sistēmas, neraugoties uz to, ka tā nav ES vai EEZ dalībvalsts. Tā vietā Šveices jauniešiem būtu jādod iespēja piedalīties programmās, un tādēļ šie jautājumi būtu jārisina uz savstarpējības pamata. Es uzskatu, ka tas radīs pievienoto vērtību visos aspektos.

Priekšsēdētāja kungs! Noslēgumā es gribu pateikties referentei. Es ceru, ka šī programma arī Šveicei būs veiksmes stāsts, tāpat kā tā bijusi veiksmes stāsts mums, Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Šis ziņojums tika vienprātīgi pieņemts Kultūras un izglītības komitejā, kurā visi atzina, ka tā ir laba doma. Tā patiešām ir laba doma, kurā nevajadzētu būt nekādām pretrunām, jo tā ir uzskatāms piemērs tām vērtībām, kuras mēs apspriežam. Faktiski šis varētu būt viens no tiem ziņojumiem, ko Parlaments var vienprātīgi atbalstīt, kaut arī Šveices situācija ir unikāla, kā sacīja komisāre. Tā ir ļoti interesanta valsts, kas politiskā ziņā ir ļoti īpaša un kas iesaistās ļoti interesantā sadarbībā ar Eiropu, kaut arī nav parakstījusi daudzus Eiropas nolīgumus, un tieši tāpēc ir vērts veidot saites ar šo valsti, izmantojot šāda veida programmas, kas nav pretrunīgas un ir vispārēji pieņemtas.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. (SK) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Šveice vēl nav nolēmusi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, tā jau sen ir izrādījusi nopietnu interesi par plašu sadarbību ar ES izglītības un jauniešu profesionālās apmācības jomā. Līdz ar programmas „Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmas izveidi 2006. gadā tika radīts juridiskais pamats Šveices un Eiropas Savienības sadarbībai šajā jomā.

Pēc sarunām ar Šveices kolēģiem Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropadomes ieteikumiem ir sagatavojusi nolīgumu, kas ļaus mums attīstīt efektīvu sadarbību ar mūsu Šveices draugiem izglītības un jauniešu profesionālās apmācības jomā, kā arī mūžizglītības jomā. Nolīgums ir pareizs un līdzsvarots, un tajā ir ietvertas abu līgumslēdzēju pušu intereses paplašināt savstarpējo sadarbību un atbalstīt zināšanu un pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu izglītības procesa kvalitāti.

Tāpēc, manuprāt, komisāre, šis nolīgums starp ES un Šveici ir solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D). (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt referenti Pack kundzi, un es pilnīgi piekrītu viņas ieteikumiem par programmu „Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmu, un Šveices līdzdalību šajās programmās. Es teiktu, ka Šveice ir ne tikai skaista un sakārtota valsts; tā ir ļoti interesanta Eiropas Savienībai ar savu tiešo demokrātiju, kantonu konfederāciju. Taču arī Šveicei jābūt interesei par Eiropas Savienību, jo Šveici pilnīgi ieskauj ES dalībvalstis. Visbeidzot, Šveice pieskaņo savu dzīves ritmu Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka pēc šīs programmas pieņemšanas būs iespējams gūt vēl labākus panākumus. Šveice vēl vairāk tuvināsies Eiropas Savienībai, un ES labāk sapratīs Šveici; kā minēja kolēģe Doris Pack, mēs varēsim cerēt uz labāku referenduma iznākumu.

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju darbības, lai Šveice paplašinātu sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Programma „Jaunatne darbībā” jaunajiem Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti svarīga programma. Tā ir programma, kuru vajag vairāk uzsvērt, un tās nolūki un mērķi ir jārealizē, jo īpaši attiecībā uz Eiropas brīvprātīgo dienestu darbībām saskaņā ar programmu „Jaunatne darbībā”.

Ņemot vērā, ka nākamais gads būs Eiropas Brīvprātīgā darba gads, ir sevišķi būtiski stiprināt Eiropas Brīvprātīgo dienestu, kas atbalsta jauniešu līdzdalību brīvprātīgo kustībā un tiecas attīstīt solidaritāti un veicināt aktīvu pilsonības veidošanu jaunatnes vidū.

Īrijā brīvprātīgo darbs masu sporta organizācijās sniedz sporta un līderības iespējas tūkstošiem jauniešu. Šīs organizācijas sekmē jaunatnes aktīvu pilsoniskumu, vienlaikus veicinot veselību, fizisko kultūru un aktīvu dzīvesveidu. Programma un tās brīvprātīgo pasākumi būtu jāpaplašina, un ar Šveici būtu jāveido ciešas saites šajā sakarā.

Programma „Jaunatne darbībā” paver daudz iespēju, un visi pasākumi, lai paplašinātu tās mērķus, kā arī mudinātu un atbalstītu ES jauniešus, būtu jāsaglabā un stingri jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). (LT) Priekšsēdētāja kungs! Referente, es vēlos pateikties jums par darbu un pateikt, ka es tiešām atbalstu jūsu ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Padomes lēmums par Šveices līdzdalību programmā „Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmā, jo Komisijas nolīgums ar Šveices iestādēm atbilst visām prasībām, noteikumiem un nosacījumiem. Turklāt Šveices Valsts aģentūra sadarbosies šo programmu īstenošanā valsts līmenī un katru gadu veiks finanšu iemaksas katrā programmā. Šis divpusējais nolīgums ir ļoti svarīgs gan pašai Šveicei, gan Eiropas Savienībai, jo Šveices jaunieši varēs izmantot dažādas iespējas saskaņā ar programmu „Jaunatne darbībā”, un otrādi. Eiropas Savienības jaunie iedzīvotāji varēs piedalīties visos projektos kopā ar Šveices jauniešiem. Tāpēc es priecājos, ka Šveice, nebūdama Eiropas Ekonomikas zonas valsts un nebūdama ES dalībvalsts, tomēr cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Visu laiku, kopš es esmu Eiropas Parlamentā, es turpinu sev vaicāt, kāpēc Šveice un Norvēģija nav pievienojušās Eiropas Savienībai, un es gribētu zināt, vai tas nav tāpēc, ka tām ir labākais, ko piedāvā abas pasaules. Eiropas Savienības priekšrocības bez saistībām. Arī šodien šajā jautājumā es mazliet šaubos. Komisāre pieminēja, ka viņiem būs jāmaksā. Protams, viņiem būs jāmaksā, bet parasti tie, kas nav kluba biedri, maksā vairāk nekā tie, kas tādi ir.

Taču es noliekšu galvu Doris Packc priekšā — augstākas gudrības un pieredzes priekšā —, kura saka, ka šis varētu būt ceļš uz priekšu. Tas varētu palīdzēt Šveices iedzīvotājos radīt lielāku izpratni par Eiropu, un kādu dienu viņi varētu iestāties Eiropas Savienībā. Ja tas notiks, un es ceru, ka tas notiks, manuprāt, visi lauri pienāksies komisārei un Doris Pack par viņu tālredzīgo pieeju. Šajā labas gribas laikā es esmu gatavs atbalstīt šos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Eiropas jaunatne ir paaudze, kura ir bijusi privileģēta uzaugt mierīgā kontinentā gandrīz bez robežām, ko raksturo mobilitāte un daudzvalodība un kas piedāvā arī plašu iespēju klāstu kultūras un ekonomikas ziņā. Lai nodrošinātu, ka arvien vairāk jauniešu izrāda pilsonisko aktivitāti, mums jāveido stabilas atbalsta sistēmas jaunatnes politikas jomā. Ir taisnība, ka Šveice nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, taču tā cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību, un sadarbība notiek ne tikai izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Kopš 2008. gada Šveice ir piedalījusies un finansējusi vairākus projektus, kuru mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātajā Eiropā. Šveice ir izrādījusi solidaritāti ar Eiropas Savienības paplašināšanos un uzticību tai, un tā tiecas izveidot ciešas ekonomikas un politiskās attiecības ar jaunajām dalībvalstīm. Es piekrītu galvenajiem nolīguma par Šveices līdzdalību programmā punktiem, kas nodrošinātu, ka tā ir līdzvērtīga partnere...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Silvia Costa (S&D). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tas, ka šī programma šodien ir nesusi augļus, ir noticis, pateicoties Pack kundzes apņēmībai un komisāres Vasiliu gribai.

Būdama šveiciešu izcelsmes Itālijas pilsone, es esmu laimīga, ka Šveice ir pirmā valsts ārpus Eiropas Savienības, kas piedalīsies ES jauniešu izglītības programmās — gan augstākajā izglītībā, gan profesionālās apmācības turpināšanā. Patiešām, atcerēsimies, ka, pat nebūdama Eiropas Savienības daļa, Šveice ir devusi ievērojamu ieguldījumu to vērtību un brīvību veidošanā, kuras ir kopīgs Eiropas kontinenta mantojums.

Tas, ka Šveice lūdz mūsu Eiropas programmu mobilitāti piemērot arī tās jauniešiem, liecina par tādu programmu kā „Jaunatne darbībā” panākumiem, un tāpēc ir būtiski svarīgi, ka Šveice prasa ne tikai lielāku līdzdalību ekonomikas jomā, bet arī izglītības jomā. Es uzskatu, ka gan Eiropas Savienības jauniešiem, gan Šveices jauniešiem būs ļoti interesanti vienam ar otru labāk iepazīties, un es esmu pārliecināta, ka tas liks pamatus, kas ietekmēs arī Eiropas Savienības nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir pilnīgi saprotami, ka Šveice, kas sniedz zināmu finansiālu atbalstu programmai „Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmai, tagad vēlas piedalīties šajās programmās. Taču būtu labi, ja arī Eiropas Savienība, ievērojot mācīšanās tradīcijas, paņemtu lappusi no Šveices grāmatas attiecībā uz tiešo demokrātiju. Ja Šveices sabiedrība pieņem lēmumu par minaretu izskaušanu, šis lēmums tiek pieņemts. Tāpat nesenā iniciatīva par ārvalstu noziedznieku izraidīšanu. Šveices iestādes zina, ka tad, ja cilvēki saka „nē”, tas nozīmē „nē”, lai tās nevarētu vienkārši turpināt vēlēšanas, kamēr tās iegūst tos rezultātus, kādus tās grib, kā tas notika ES, piemēram, Īrijas gadījumā.

Tas ir fakts, ka toreiz konstitucionālā līguma par Eiropu sākotnējā noraidīšana būtu varējusi ļaut dažiem šveiciešiem vieglāk balsot par Šengenas un Dublinas nolīgumiem. Viņiem varētu būt vieglāk izveidot aliansi ar vāju valstu federāciju nekā ar centralizētu Eiropas Savienību. To nevar noslēpt balsis, kas pašlaik dzirdamas Šveicē, prasot pievienošanos ES. Ne viss Eiropas Savienības dārzā ir rožains; centralizācijas tendences turpina palielināties, un attīstība nepielūdzami notiek pārvietošanas savienības virzienā.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Piotr Borys (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt ļoti sirsnīgu pateicību Pack kundzei un komisārei par šo iniciatīvu. Es domāju, ka Šveicei, anklāvam, ko no visām pusēm ieskauj ES dalībvalstis, patiesībā ir jābūt atvērtai programmām. Manuprāt, jaunieši ne vienmēr apzinās, ka, nebūdami Eiropas Savienības daļa, viņi nevar gūt labumu no šīs pārvalstiskās Eiropas programmas, kas piedāvā lielisku iespēju integrēt jauniešus un apmainīties ar labāko praksi, un kas patiešām nodrošina, lai sadarbība un mūžizglītība būtu patiesi eiropeiska.

Es arī gribētu, un tas ir pats svarīgākais, pateikties par to, ka šodien mēs varēsim nodot Eiropas programmu paraugu valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tajā pašā pieņemšanas un uzaicināšanas garā es gribētu arī mudināt Pack kundzi un komisāri varbūt izvērst līdzīgas shēmas, lai iekļautu citas valstis, kuras vēlas līdzdarboties. Es šajā gadījumā domāju galvenokārt par Austrumu partnerību, kā arī Balkāniem vai, citiem vārdiem sakot, valstīm, kuras vēl oficiāli nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Hella Ranner (PPE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā visi pārējie klātesošie, es domāju, ka šādā veidā Šveice varētu aizvien vairāk tuvināties Eiropai un galu galā, un, cerams, drīz, kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kas, protams, noteikti būtu apsveicami. Mums būtu jāiedvesmojas no šā mazā baltā plankuma Eiropas kartes vidū.

Saskaņā ar mūsu aplēsēm programma „Jaunatne darbībā” ietvers aptuveni vienu miljonu cilvēku. Pats galvenais mērķis ir panākt jaunatnes organizāciju piedalīšanos. Tas ir signāls nākamajām paaudzēm, ka viņu aktīva līdzdalība ir ļoti gaidīta. Es gribētu arī izteikt atzinību Pack kundzei par viņas pūlēm.

Mums jātiecas ārpus Eiropas Savienības uz citām valstīm, šajā gadījumā uz Šveici, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam gūt panākumus. Tādos laikos kā šie, visticamāk, nebūtu pietiekami vienkārši gaidīt, lai Šveice lūdz to uzņemt Eiropas Savienībā. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka finansiālais atbalsts Kultūras un izglītības komitejai jo īpaši mums dod iemeslu cerēt, ka Šveice drīz iesaistīsies arī citās programmās.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribu visiem pateikties par lielo atbalstu šai iniciatīvai. Man bija prieks parakstīt šo aktu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju kā savu pirmo aktu, esot Izglītības, kultūras un jaunatnes komisāres amatā. Es atzinīgi vērtēju šo notikumu, un es vēlētos, lai Šveice būtu varējusi mums pievienoties arī kultūras programmā, kas tās iekšējo konstitucionālo iemeslu dēļ nav iespējams.

Kā uzsvēra daudzi runātāji, mēs priecājamies par ciešāku attiecību izveidi starp Šveices jaunatni un ES dalībvalstu jaunatni. Mēs uz to raugāmies kā uz līdzekli, kas bruģē ceļu uz lielāku Eiropas projekta atbalstu Šveicē, kura, mēs ceram, nākotnē mainīs savas domas un izlems pievienoties Eiropas Savienībai.

Es arī ņemu vērā to, ka godājamie deputāti atbalsta citu to valstu pievienošanos šai programmai, kas nav ES dalībvalstis, un ko mēs, protams, veicināsim. Liels paldies jums par atbalstu!

 
  
MPphoto
 

  Doris Pack, referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti priecājos, redzot, ka daži kolēģi no eiroskeptiķu aprindām ir balsojusi par šo priekšlikumu, apstiprinot to, cik lieliski ir, ka Šveice pievienosies šai programmai un ka būs lielāka Eiropas sadarbība izglītības jomā. Tas, iespējams, paplašinās arī pašu programmas dalībnieku redzesloku, bet uz Šveices jauno paaudzi tas attiecas pilnīgi noteikti. Mēs par to priecājamies.

Mölzer kunga šeit vairs nav, taču es ievēroju, ka viņš nepieminēja to, ka Šveice nerīkoja referendumu par šo sadarbību. Tas ir patiešām ievērojami, ka Šveice noraidīja referendumu, jo īpaši šajā jomā. Galu galā tā var būt pārliecināta, ka jaunā paaudze jau sen ir gaidījusi šādas sadarbības iespēju. Mölzer kungs acīmredzami nenorādīja, ka šajā gadījumā referendums nenotika. Nav vajadzības apspriesties ar iedzīvotājiem pilnīgi visos jautājumos. Labas lietas, piemēram, pievienošanās Eiropas Savienībai, būs pašas par sevi saprotamas. Es ceru, ka jaunā paaudze gūs labumu no auglīgās sadarbības šajās izglītības un jaunatnes programmās un ka viņi kļūs par patiesiem eiropiešiem, kas pēc kāda laika pateiks: „Ir pienācis laiks arī mums iestāties Eiropas Savienībā, daloties ar pārējo Eiropu visās citās politikas jomās. Mēs esam viens kontinents, un mums jāvienojas arī par šiem jautājumiem.” Esmu pārliecināta, ka šīm izglītības programmām būs svarīga loma, palielinot izpratni par Eiropu visā Šveicē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Pack kundze! Es vēlos jūs apsveikt ne tikai par šo ziņojumu, bet arī par smago darbu un jūsu aizrautību, kā arī par došanos nedēļas nogalē uz Madridi, lai popularizētu LUX balvu. Man nešķiet, ka es varēšu būt kopā ar jums 17. datumā, lai gan es ļoti būtu gribējis būt tur. Es varēšu piedalīties sanāksmēs 18. un 19. datumā. Paldies jums! Tā ir taisnība, ka Parlamentam ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Pack kundze, lai panāktu to efektivitāti, kas mums visiem ir nepieciešama.

(Aplausi)

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Manuprāt, ir iedvesmojoši, ka Šveice grib piedalīties Eiropas Savienības izglītības un jaunatnes programmās, īpaši tāpēc, ka šī valsts vēl nav ne ES dalībvalsts, ne Eiropas Ekonomikas zonas locekle. Šī līdzdalība ES programmās ir svarīga arī tādā ziņā, ka mums līdz šim nav bijis tieša kultūras un izglītības nolīguma. Taču Šveices līdzdalība Boloņas procesā un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidē garantē, ka mēs kopīgi varam radīt apstākļus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, šajā procesā izveidojot ciešu saikni starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Jauniešu tikšanās, pieredzes apmaiņa starp skolotājiem un pētniekiem un lielākas mūžizglītības iespējas mums palīdzēs izveidot kopīgu Eiropas identitāti. Tomēr es gribu uzsvērt, ka mums jāapsver arī citu to valstu iekļaušana mūsu programmās, kuras robežojas ar ES, jo izglītībai un kultūrai nevajadzētu apstāties pie mūsu robežām. Tas mums ļaus atjaunot Eiropas kontinentu un mudināt jauniešus aktīvi iesaistīties mūsu kopīgās nākotnes veidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Šveices — valsts, kas izvēlas nebūt daļa no Eiropas Savienības, — līdzdalību programmā „Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā nevar izslēgt a priori, bet tā būtu rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc es atbalstu tās vienošanās nosacījumus, kas panākta starp Komisiju un Šveices valdību, tādējādi es balsoju par Pack kundzes ziņojumu. Ir pareizi Šveicei ļaut izmantot programmu priekšrocības, bet ir pareizi arī aizsargāt Eiropas Savienības visas finanšu un citas intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Mūžizglītības programmas, kas iekļauta Septītajā pamatprogrammā, mērķis ir attīstīt dažādus mācību veidus cilvēku profesionālajā dzīvē, atbalstot sadarbību starp izglītības un apmācības sistēmām valstīs, kuras piedalās šajā programmā. Pateicoties Grundtvig programmai, šīs programmas mērķauditorija nav tikai studenti un vidusskolēni, bet arī pieaugušie un apmācības darbinieki, kuriem ir nodrošināti mācību braucieni. Ikgadējais šai programmai piešķirtā budžeta palielinājums, kas 2011. gadā ir gandrīz EUR 1,028 miljardi, liecina par pamatotu vajadzību pēc attīstības un sadarbības šajā jomā.

Laikā, kas pastāv tik augsts jaunatnes bezdarba līmenis, ko rada darba tirgus vajadzībām pielāgotas izglītības trūkums un atbilstīgas profesionālās apmācības trūkums absolventiem, mums jākoncentrējas uz to, lai iespējami labāk izmantotu iespējas, ko sniedz mūžizglītības programma, un atrisinātu šo sarežģīto situāciju. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu iekļaut Šveici sadarbībā šajā jomā. Es ceru, ka kopīga pieredzes apmaiņa palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni un palielināt darba tirgus mobilitāti.

 

4.  Dējējvistu labturība (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā uzdeva Paolo De Castro, par dējējvistu labturību (O-0178/2010 - B7-0657/2010).

 
  
MPphoto
 

  Paolo De Castro, autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Šodien ir lieliska iespēja apspriest stratēģisko jautājumu par dzīvnieku labturības aizsardzību lauksaimniecībā. Padomes Direktīva 1999/74/EK, ar ko nosaka minimālos standartus attiecībā uz dējējvistu aizsardzību, kas paredz atcelt dējējvistu turēšanu neuzlabotos būros kā sistēmu olu ražošanai, stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī. Šī dzīvnieku izmitināšanas metode tiks aizliegta, tās vietā paredzot tādas audzēšanas sistēmas, kas garantē uzlabotu dzīvnieku labturību.

Priekšsēdētāja kungs! Es labi atceros Eiropas Savienības lauksaimniecības padomes sanāksmi, kas notika 1999. gada 19. jūlijā. Tā bija svarīga diena, kurā es kā savas valsts pārstāvis (toreiz es biju Itālijas lauksaimniecības ministrs) atbalstīju šīs svarīgās direktīvas apstiprināšanu, balsojot par to.

Pašlaik, vienu gadu pēc šī jaunā tiesību akta neatceļamās stāšanās spēkā, dati liecina, ka Eiropas ražotāji turpina pielāgot savu ražošanas sistēmu, taču tas nenotiek bez sarežģījumiem. Mums ir vajadzīga konkrēta Komisijas apņemšanās aizsargāt dzīvnieku labturību, aizsargāt ražotājus, kuri ir pielāgojuši savu audzēšanas sistēmu atbilstīgi Padomes Direktīvas 1999/74/EK prasībām, un vienlaikus efektīvi nodrošināt jaunā tiesību akta īstenošanu, izvairoties no izkropļojumiem attiecībā uz tirgus konkurenci.

Tāpēc mēs ar kolēģiem uzskatījām par atbilstīgu iekļaut šo svarīgo jautājumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kuru man ir tas gods vadīt, darba kārtībā. Pēdējo mēnešu smagā darba rezultāts, iesaistoties visām parlamentārajām grupām, ir 2010. gada 28. oktobra jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, kurā Komisijai ir uzdoti trīs svarīgi jautājumi.

Pirmkārt, lūgums ziņot par jaunā tiesību akta ieviešanu dalībvalstīs.

Otrkārt, kādas darbības jāveic dalībvalstīs, lai garantētu atbilstību šīs direktīvas nosacījumiem, un kāds kompromiss vajadzības gadījumā tiek meklēts ar tiem uzņēmumiem, kas izrāda patiesu vēlmi pielāgoties.

Visbeidzot, kādi pasākumi tiks veikti, lai izvairītos no krīzes olu tirgū tuvākajos gados un lai novērstu to trešo valstu negodīgu konkurenci Eiropas iekšējā tirgū, kurām nav pienākuma ievērot Eiropas Savienības direktīvas prasības.

Šie ir jautājumi, uz kuriem mēs gaidām konkrētas un noteiktas Komisijas atbildes. Visbeidzot, mēs lūdzam komisāri garantēt pārredzamāku tirgu atbilstīgi tā sauktā noteikumu savstarpīguma koncepcijai, lai veicinātu lielāku starptautisko konverģenci attiecībā uz tiem dzīvnieku labturības standartiem, ko piemēro Eiropas Savienībā.

Ir būtiski risināt šo jautājumu, ko mēs kopš savu pilnvaru sākuma vairākkārt esam apsprieduši komitejā, lai nepieļautu to, ka Eiropas centienus dzīvnieku labturības jomā — mūsu centienus, komisāre, — veltīgus padara tirgus, kas nespēj atzīt ar pārtikas produktiem saistītās sociālās vērtības. Mums jāsamazina kropļojošā ietekme, ko rada iespēja, ka mazākie ierobežojumi, kam pakļauti ražotāji ārpus Eiropas noteikumu sistēmas, viņiem varētu nodrošināt lielāku konkurētspēju.

Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcijas priekšlikums par dējējvistu labturību, par kuru mēs šorīt balsosim, varētu būt svarīgs pirmais solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms, komisārs Dalli lūdza mani nodot viņa atvainošanos, ka viņš personīgi nevar šeit piedalīties, taču es, būdama bijusī par dzīvnieku labturību un veselību atbildīgā komisāre, priecājos pārņemt šo jautājumu.

Es gribētu Komisijas vārdā uzsvērt, ka aizliegums turēt dējējvistas neuzlabotos būros, ko pieņēma 1999. gadā, ir svarīgs dzīvnieku labturības uzlabojums Eiropas Savienībā. Turklāt tas ir sekmējis intensīvas debates visā pasaulē. Es arī vēlos uzsvērt, ka par ES tiesību aktu attiecībā uz dējējvistu aizsardzību īstenošanu galvenokārt atbild dalībvalstis.

Komisija pieliek visas pūles, lai uzraudzītu īstenošanu dalībvalstīs, tostarp izmantojot pārbaudes, ko veic Komisijas eksperti, kā arī izmantojot datus, ko katru gadu iesniedz dalībvalstis, pamatojoties uz konkrētu Komisijas lēmumu par dzīvnieku labturības pārbaudēm saimniecībās.

Pagājušajā mēnesī, 2010. gada novembrī, 24 dalībvalstis Komisijai iesniedza oficiālus datus par dējējvistu ražotnēm 2009. gadā. Šodien tikai 18 dalībvalstis ir iesniegušas pilnīgus datus. Šie dati liecina, ka 66 % ražotņu šajās 18 dalībvalstīs dējējvistas audzēja brīvās turēšanas apstākļos, 29 % kūtīs, 3,5 % tradicionālajos būros un 1 % — uzlabotajos būros.

Taču Komisija apzinās, ka datos joprojām ir ievērojamas nepilnības un ka trīs dalībvalstis vispār nav atbildējušas, bet sešas dalībvalstis ir iesniegušas tikai daļējus datus. Tāpēc iepriekš minētā aina ne tuvu nav pilnīga. Komisija nepārtraukti pie katras izdevības, tostarp Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un vadošo veterinārijas amatpersonu sanāksmēs, aicina dalībvalstis iesniegt trūkstošos datus.

Turklāt, lai labāk analizētu situāciju visā Eiropas Savienībā, Komisija nosūtīja dalībvalstīm oficiālu vēstuli, lūdzot tās iesniegt savus valsts rīcības plānus aizlieguma ieviešanas īstenošanai.

Šajā posmā Komisija savus centienus koncentrē uz to, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis līdz juridiski noteiktajam termiņam veic pasākumus, kas vajadzīgi aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus ieviešanai. Dalībvalstu atbildībā ir nodrošināt, lai tās olas, kas nav ražotas saskaņā ar Direktīvu par dējējvistu aizsardzību, atbilstoši ES tiesību aktiem netiktu likumīgi laistas tirgū.

Labāka situācijas kopaina būs pieejama nākamajā gadā pēc ieinteresēto personu sanāksmes. Ieinteresēto personu sanāksme notiks 2011. gada janvārī.

Pašlaik šā produkta īsā uzglabāšanas laika dēļ, kā arī ES pārtikas drošības prasību dēļ olu čaumalās imports ir ļoti ierobežots. Atbilstīgi ES tiesību aktiem tās no trešām valstīm importētās kravas, kurās ir olas, ja nav pietiekamu garantiju attiecībā uz ražošanas standartu atbilstību, tiek marķētas, norādot, ka dējējvistu turēšanas metode neatbilst ES standartam. Šis marķējums ļauj skaidri nošķirt tās importētās olas, kuras nav ražotas saskaņā ar ES labturības prasībām.

Kā jau es teicu, Komisija sīkāk izvērtēs situāciju kopīgi ar visām ieinteresētajām personām sanāksmē, kas notiks 2011. gada 19. janvārī Briselē, kurā tiks apspriestas iespējas, kā nodrošināt šīs direktīvas vienmērīgu ieviešanu.

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange, PPE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs galvu reibinošā ātrumā traucamies uz situāciju, kad miljoniem olu neatbildīs Eiropas standartiem. Galu galā, kā jau šodien iepriekš tika teikts, ir gaidāms, ka 30 % no visām 2012. gadā saražotajām olām pārkāps aizliegumu turēt dējējvistas neuzlabotos būros, par kuru mēs vienojāmies 1999. gadā.

Komisāre, tas ir tikai vienkāršas matemātikas jautājums. Lauksaimniekam šāda veida dzīvniekam draudzīgas olas ražošana izmaksā par 8-13 % vairāk, ja vistas nav iesprostotas neuzlabotos būros. Taču, patīk tas mums vai nē, vidusmēra patērētājs joprojām izvēlas lētas olas, un par šāda veida dzīvniekam draudzīgu olu ir gatavs maksāt tikai 3-4 % vairāk. Tāpēc konkurētspējas ziņā neizdevīgais stāvoklis, ko rada šī situācija, ir ļoti skaidrs.

Galvenais jautājums ir šāds: ko jūs, Eiropas Komisija, gatavojaties darīt, lai nodrošinātu, ka tie lauksaimnieki, kuri pienācīgi ievēro noteikumus un kuri ir investējuši alternatīvās, netiek sodīti par labu viņu kolēģiem, kuri šajā ziņā atpaliek. Komisāre, lūdzu, neizvairieties atbildēt, aizbildinoties ar to pašu veco teicienu, ka dalībvalstis ir atbildīgas par īstenošanu un pārbaudēm. Jūs esat līgumu sargs, tāpēc visa mūsu uzmanība ir pievērsta jums. Manuprāt, ir arī ļoti skumji, ka mēs joprojām apspriežam datus un paļaujamies uz labāku ainu nākamgad, jo tad jau būs par vēlu!

Ko mēs darīsim? Ir jāpalielina spiediens! Savā rezolūcijā, mēs, protams, cita starpā pieprasām saglabāt neuzlabotu būru aizliegumu, vairāk pārbaužu, to, ka beidzot ir jāizstrādā valstu rīcības plāni un jānosaka eksporta aizliegums visām olām, kas nav ražotas saskaņā ar noteikumiem.

Komisija, tagad ir jūsu gājiens! Ja jūs neko nedarīsiet, tad cietīs ne tikai bona fide vistu audzētāji, bet, es baidos, ka cietīs arī jūsu uzticamība un visu Eiropas dzīvnieku labturības noteikumu uzticamība. Manuprāt, mēs visi gribam izvairīties no šādas situācijas.

 
  
MPphoto
 

  Luis Manuel Capoulas Santos, S&D grupas vārdā. (PT) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam De Castro kungam, arī man pirms 12 gadiem bija iespēja kā lauksaimniecības ministram piedalīties lēmumā par tā tiesību akta pieņemšanu, ko mēs šeit šodien apspriežam. Tās bija ļoti ilgas un sarežģītas debates, jo mēs saskārāmies ar divām pretrunīgām vērtībām: apstākļu izveidi dzīvnieku labturībai un nozares konkurētspējas nodrošināšanu. Panāktais risinājums bija atbalsts dzīvnieku labturībai, un tas nodrošina pietiekami ilgu laiku, lai nozare spētu pielāgoties.

Lai gan joprojām ir palicis viens gads, līdz spēkā stāsies jaunie noteikumi, pieejamie dati par tām saimniecībām, kuras vēl nav pielāgojušās, mums rada bažas, ko patiešām apstiprināja arī komisāre. Mēs nevaram pieļaut, ka uzņēmumi, kas ir ieguldījuši un pielikuši lielas pūles, lai panāktu atbilstību šiem tiesību aktiem, tiktu sodīti vai pakļauti negodīgai konkurencei.

Es esmu pateicīgs komisārei par mums sniegto informāciju, taču mēs vēlamies iegūt sīkāku informāciju par to, kādu attīstību katra dalībvalsts reāli ir sasniegusi. Mēs arī gribam zināt, kādas konkrētas procedūras, izņemot tās, ko komisāre jau minēja, Komisija plāno ieviest, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi kopumā no 2012. gada 1. janvāra var nodrošināt atbilstību šim tiesību aktam, un vai starp dažādajām dalībvalstīm reāli pastāv minimāli vienota sodu sistēma. Tāds ir mērķis šai rezolūcijai, par kuru mēs šodien diskutējam, kas, es esmu pārliecināts, gūs plašu atbalstu Parlamentā. Taču mana grupa balsos pret to, lai pilnīgi vai daļēji tiktu svītroti punkti F, 8, 9 un 14, par kuru formulējumu un mērķiem mēs šaubāmies, vai tie atbilst ES tiesību aktiem, un kurus saglabājot, mazināsies šīs rezolūcijas uzticamība.

 
  
MPphoto
 

  George Lyon, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisārei par šo debašu sākumā sniegto informāciju

Neatkarīgi no tā, vai jums ir pilnīga aina vai nav, negrozāms fakts ir tas, ka no nākamā gada 1. janvāra 80 miljoni olu Eiropas Savienībā, visticamāk, tiks ražoti nelikumīgu būru sistēmā. Tas tā vienkārši būs. Pastāv 12 mēnešu perēšanas cikls. Nav iespējams, ka šis rādītājs līdz tam laikam varētu būtiski mainīties.

Es gribētu zināt, kas man būtu jāsaka, piemēram, John Campbell no Glenrath Farms un visiem Apvienotās Karalistes ražotājiem, kuri katrs vidēji ir iztērējuši GBP 2 miljonus, lai nodrošinātu atbilstību šim tiesību aktam, un tagad uzņemas papildu izmaksas, kas ir par 8 un 10 % augstākas nekā izmaksas saskaņā ar tradicionālo būru sistēmu. Ko es teikšu mūsu pašmāju patērētājiem, kuriem mēs apsolījām, ka līdz 2012. gada 1. janvārim tirgū vairs nebūs olu, kas ražotas veco neuzlaboto būru apstākļos?

Es zinu, ko es gribētu, lai saka Parlaments un Komisija. Es gribu, lai es varētu atgriezties mājup un paziņot, ka mēs gatavojamies stingri rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek ievēroti. Nekādu atkāpju, nekādu termiņu pagarināšanu. Galu galā ražotājiem bija desmit gadi, lai nodrošinātu atbilstību prasībām.Es gribu, lai tās dalībvalstis, kas atbilst šīm prasībām, varētu aizsargāt savus patērētājus un savus ražotājus, spējot aizliegt nelegāli ražoto olu importu no tiem ražotājiem un valstīm, kas neatbilst prasībām. Es arī uzskatu, ka Komisijai, kad tai būs informācija, būtu jāsagatavo saraksts, nosaucot un kauninot tos, kuri nav nodrošinājuši atbilstību šīm prasībām. Nav attaisnojuma teikt, ka mēs neapzinājāmies, ka laiks tuvojas. Jebkurā uzņēmējdarbības ciklā desmit gadi ir ilgs laiks, lai spētu sagatavoties un ieguldīt.

Komisāre, es ceru, ka, noslēdzot šīs debates, jūs sniegsiet pārliecinošu paziņojumu, ka jūs izprotat ražotāju un patērētāju bažas, kā arī solījumu par stingru rīcību, kas pasargās gan ražotājus, gan patērētājus.

 
  
MPphoto
 

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, jūsu atbildes mani nepārliecināja. Arī Komisijas sniegtā informācija Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā ne tuvu nebija pārliecinoša. Kā jau Lyon kungs norādīja, šī ir problēma, ar kuru mēs neizbēgami saskarsimies. Sākot no 2012. gada, 30 % tirgū esošo olu būs nelegālas. Taču mums nav ideju, kā tikt ar tām galā. Acīmredzami mums ir jāpārliecina valstis pildīt to ziņošanas pienākumus — atļaujiet man vaicāt, kāpēc mēs neuzsākam pārkāpuma procedūru vai vismaz nedraudam ar šādu rīcību, lai skaidri norādītu, ka galu galā Eiropas tiesību akti ir jāpiemēro visām dalībvalstīm un visiem lauksaimniekiem? Mēs esam izveidojuši ļoti augsta līmeņa uzticamību attiecībā uz dzīvnieku labturību, un tas mums ir arī jāaizstāv. Iedzīvotāji pamatoti gaida, ka šie standarti tiks piemēroti. Sabiedrība ir ļoti jutīga attiecībā uz dzīvnieku labturības jautājumiem. Galu galā mēs nodrošinām finansējumu un sabiedrības atbalstu lauksaimniecības kopienai, jo mums ir stingrāki noteikumi saistībā ar vides aizsardzību un dzīvnieku labturību. Nav nepamatoti apmaiņā pret to gaidīt kaut ko no visām dalībvalstīm. Tāpēc es gribētu pajautāt ― ko Komisija šobrīd gatavojas darīt? Mēs jau esam izteikuši prasību komitejas līmenī. Mums patiešām ir nepieciešams nekavējoties ieviest pasākumu katalogu. Mēs nevaram pieņemt iespēju turpināt diskusijas, kuru mērķis ir pagarināt termiņu. Nav pieļaujami, ka mēs tagad sodām tos, kuri ir īstenojuši šo politiku, ļaujot citiem darboties ar vēl vairāk paildzinātiem pārejas termiņiem. Tas liks lauksaimniekiem zaudēt uzticību Eiropas Savienības iestādēm.

Jūs izvirzījāt jautājumu par marķēšanu. Kas notiks ar produktiem, kuri, piemēram, satur šķidras olas svaigo olu vietā? Kā mēs varam marķēt šādus produktus? Šis jautājums ir nekavējoties jāregulē vismaz minimālā līmenī.

Jau vairākkārt tika teikts, ka 10 gadi ir ilgs laiks. Ikvienam Eiropas Savienībā ir jāzina, ka šie termiņi būs jāievēro. Dalībvalstīm, tostarp jaunajām dalībvalstīm, nevar būt atrunu, sakot: „Piedodiet, mums nepietika laika. Desmit gadi patiešām nebija pietiekami ilgs laiks.”

Attiecībā uz dzīvnieku labturību Eiropas Savienība ir vadībā. Mēs varam to izmantot, lai aizstāvētu savus argumentus visā pasaulē. Mēs varam to izmantot, debatējot ar patērētājiem, tāpēc mums tas ir stingri jāīsteno, ja Parlaments un Komisija negrib zaudēt uzticamību attiecībā uz Eiropas standartu īstenošanu. Tādēļ mēs steidzami aicinām Komisiju rīkoties, nevis zaudēt vēl vairāk laika, riskējot ar to, ka situācija pēc 2012. gada 1. janvāra neapmierinās nevienu.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms, vai arī es varu pateikt, ka mani pilnīgi nepārliecina tas, ko komisāre mums šodien pastāstīja? Ir bijuši divi gadījumi, kad amatpersonas no Komisijas nāca uz Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju un viņu rīcība, kā arī tas, ko viņi mums teica, bija ne tikai nepieņemama, bet arī pārkāpa visas robežas, un tā bija necieņa.

Tagad es klausījos komisāres teiktajā, un es ar milzīgu interesi ieklausījos dažās lietās, ko viņa teica, taču viņa mums nav pateikusi neko vairāk par to, ka janvārī notiks ieinteresēto personu sanāksme.

Ko tad jūs, komisāre, ieinteresētajām personām janvārī teiksiet? Kāds būs šīs sanāksmes iznākums? Mēs gribam to zināt, jo jums ir jāsaprot, ka šobrīd pēdējās vistas jau ir neuzlabotajos būros, attiecībā uz kuriem ir jāievēro šis termiņš. Tās jau ir tur. Parasti tradicionālajos būros vistām ir 13-14 mēnešu perēšanas cikls.

Šajā saistībā jūs savu piezīmju laikā izteicāt komentāru, un varbūt jūs atbildēsiet vai izvērsīsit šo komentāru — jūs teicāt, ka tām olām no trešām valstīm, kuras neatbilst līdzvērtīgiem standartiem, būs atšķirīgs marķējums. Ko jūs ar to domājat? Vai jūs iekļausiet punktu, ka ar tādu pašu zīmogu jāmarķē arī tās olas, kas pēc 2012. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā tiks ražotas nelikumīgi, neļaujot tās eksportēt ārpus valsts, kurā tās ražotas, vai arī tās neļaus laist tirgū?

Tā ir milzīga problēma, jo, kā teica George Lyon, 2012. gada 1. janvārī 83 miljoni olu — mēs to zinām pilnīgi precīzi — būs nelikumīgas. Pašlaik tā ir ārkārtīgi skumja situācija arī mums Eiropā, jo cilvēkiem ir vajadzīgas olas, ko ēst. Tad ko mēs darīsim šajā jautājumā?

Es patiešām domāju, ka mums jāzina, kurp mēs virzāmies. Vai jūs mums apliecināsiet, ka martā jūs atkal ieradīsieties Parlamentā ar pienācīgu priekšlikumu par to, ko plānojat darīt — kādus pasākums jūs īstenosiet —, lai reāli kontrolētu šo situāciju? Kā jau tika norādīts, daudzi ražotāji jau ir izlietojuši miljoniem mārciņu, lai pielāgotos standartiem. Tagad nevar prasīt, lai viņi ciestu papildu zaudējumus tāpēc, ka citi negatavojas darīt to pašu.

 
  
MPphoto
 

  John Stuart Agnew, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija ir izraisījusi milzīgu krīzi olu rūpniecībā. Patīk tas vai nē, dienā „D” 100 miljoni putnu joprojām būs būros. Vai arī man būtu jāsaka — dienā „E”? Tā novēršanai nav ne naudas, ne loģistikas.

Iespējams, uzstāšana uz nesaudzīgu savu noteikumu ieviešanu gada laikā, ērti sēžot atzveltnes krēslā, kādam var sniegt lielu apmierinātības izjūtu, taču tas varētu nopietni apdraudēt Apvienotās Karalistes olu ražošanas nozares ilgtermiņa stabilitāti.

Palūkosimies uz to no praktiskās puses. Kā jūs likvidēsiet 100 miljonus vistu 24 stundu laikā? Vai, kā jūs katru dienu sasmalcinātu un likvidētu 83 miljonus olu? Pieņemot, ka jums kaut kā izdosies gūt panākumus kādā no šīm darbībām, kur vērsīsies patērētāji pēc saviem 83 miljoniem ikdienas olu? Pie Ukrainas, Indijas, Argentīnas, Brazīlijas, kur visas olas tiek dētas, dējējvistas turot daudznodalījumu būros. Vai kādai no šīm valstīm ir augstu labturības standartu reputācija?

Kad šī tirdzniecība sāksies, tā, pateicoties savām konkurētspējas priekšrocībām, ļoti strauji izvērtīsies. To būs ļoti grūti apturēt. Tā pilnīgi sagraus AK koloniju olu ražotāju centienus. Rezultātā mēs eksportēsim lielu daļu mūsu nozares, kas tikko ir veikusi milzīgus ieguldījumus, lai saglabātu atbilstību ES noteikumiem.

Es uzskatu, ka tirdzniecības aizliegums Eiropas Kopienas iekšienē ir pilnīgai neveiksmei nolemts pasākums. Būs ne tikai neiespējami veikt kontroli pie atvērtajām robežām, bet to varētu apstrīdēt arī PTO. Tādējādi vismazāk sliktais risinājums — un es saku „vismazāk sliktais” — ir pieļaut pagaidu atkāpes attiecībā uz prasībām neatbilstīgajiem ražotājiem, izvirzot konkrētus nosacījumus.

Ir daži kaili tēli, uz kuriem man patīk skatīties, bet man nepatīk tāds vizuāls tēls kā milzīgs daudzums kravas mašīnu ar kailām, nemarķētām olām, kuras 2012. gadā dodas prom no ārvalstu daudznodalījumu būru uzņēmumiem ceļā uz Apvienoto Karalisti. Nemarķētas olas ir dāvana negodīgam tirgotājam. Mēs AK to sāpīgā veidā esam iemācījušies.

Mūsu risinājums Apvienotajā Karalistē ir mehāniski marķēt olas ar koda skaitli, kas norāda uz olu ražošanas metodi attiecīgajā saimniecībā, kurā tās ir dētas. Šī darbība pašlaik norisinās arī manis paša saimniecībā, un šī tehnika ir uzticama. Komisija saka, ka tai ir pārāk sarežģīti organizēt īpaša koda marķējumu uz neatbilstīgajām olām par spīti tā acīmredzamajai nepieciešamībai. Jā, protams, tā ir tā pati Komisija, kas spiež Apvienotās Karalistes aitu audzētājus nevajadzīgi identificēt katru aitu atsevišķi, izmantojot neuzticamu elektronisko iekārtu. Kāda uzkrītoša nekonsekvence!

„Vismazāk sliktais” risinājums Eiropas Savienībai — un es vēlreiz lietoju šo izteicienu — ir uzstāt, lai dalībvalstis, kas neatbilst šīm prasībām, izmantotu savus reģionālos līdzekļus marķēšanas iekārtām un arī maksātu inspekcijai, kuras personāls ir prasībām atbilstošo dalībvalstu iedzīvotāji. Šī inspekcija apmeklēs arī iepakošanas vietas un izveidos to ražošanas uzņēmumu datubāzi, kuri savos produktos izmanto daudznodalījumu būros ražotās olas.

Lielākā daļa AK mazumtirgotāju grib izvairīties no daudznodalījumu būros ražoto olu pārdošanas pēc direktīvā noteiktā termiņa, taču viņi to varēs darīt tikai tad, ja šīs olas būs pienācīgi marķētas.

 
  
MPphoto
 

  Mike Nattrass (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Jautājums nav tikai par vistām nepiemērotos būros, bet arī par ES spēju pārraudzīt vienoto tirgu.

Dalībvalstīm tika doti 10 gadi, lai līdz 2012. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību noteikumiem, vai arī produkts būs nelikumīgs. Vācija, Skandināvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un citas valstis ir izpildījušas prasības, taču atsevišķi lielie ražotāji vienkārši ir atteikušies. Tas ir saistīs ar milzīgām kapitāla izmaksām, un atbilstības nodrošināšana nozīmē naudas aizņemšanos. Šo noteikumu dēļ ducis olu maksā par aptuveni 15 pensiem dārgāk. Tiem bandītiem, kuri neievēro atbilstību prasībām, varētu dot vairāk laika, un viņi tiktu acīmredzami apbalvoti, jo viņu ražotajām olām būtu izdevīgāka cena.

Olas no nelegālajiem būriem pasliktinās situāciju tiem, kuri ir ievērojuši ES prasības. Kāds ražotājs aizņēmās GBP 10 miljonus, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Viņš rīkojās pareizi.

Vai Komisija gatavojas viņu pievilt un padarīs viņa ražotās olas nekonkurētspējīgas? Ja tiks dots papildu laiks, tad stāsta morāle ir šāda: ja ES pieņem direktīvu, tad ir izdevīgi to neievērot.

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Esther Herranz García (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! 2012. gada 1. janvārī darbību varētu pārtraukt 400 Spānijas olu ražotāji, kas ir aptuveni 30 % no kopējā ražotāju skaita manā valstī, un tas būtu zaudējums 300 00 tonnu olu apmērā.

Eiropas Savienība varētu apturēt 80 miljonu olu, kas ir 2 miljoni tonnu, ražošanu, un, ja mēs nerīkosimies ļoti saprātīgi, vienīgais, ko mēs panāksim, būs tas, ka šo iztrūkumu nosegs imports no trešām valstīm, kuru dzīvnieku labturības standarti ir daudz zemāki par Eiropas Savienības standartiem.

Šī 1999. gada direktīva, ar ko paredz dējējvistu būru platības palielināšanu, prasa, lai mēs rīkotos racionāli un pozitīvi, jo pretējā gadījumā mēs tikai vājināsim Eiropas ražošanu un sniegsim papildu tirdzniecības iespējas trešām valstīm, kurās vienam putnam paredzētā vieta ir daudz mazāka, nekā pašlaik tā ir Eiropas Savienībā.

Šī direktīva prasa Eiropas ražotājiem pielikt lielas pūles, jo Spānijā vien ir skaidri redzams, ka izmaksas ir apmēram EUR 600 miljoni. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tai ir ekonomiska ietekme, kas skar olu ražošanas nozari un pārtikas nozari kopumā.

Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegto 2. punkta grozījumu, kurā ir prasīts rast risinājumu vismaz attiecībā uz tām atbildīgajām saimniecībām un atbildīgajiem uzņēmumiem, kuru saimniecības ir pārveides procesā un kuri pabeigs šo pārveidi līdz 2012. gada janvārim. Mums šīs saimniecības ir jāatbalsta to iekārtu pārveidē un jādod tām laiks pabeigt šo procesu, tādējādi novēršot nelabojama kaitējuma nodarīšanu šīm saimniecībām, kā arī novēršot pēkšņu iztrūkumu ES tirgū, kas savukārt palielinās cenas patērētājiem.

Mums ir jāievēro šī direktīva, jādod iespēja olām un olu ražotājiem un arī jāievēro dzīvnieku labturības tiesības un patērētāju tiesības uz saprātīgu cenu.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Rodust (S&D). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Šajā jautājumā es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka lēmums par daudznodalījumu būru saimniecību prakses aizliegšanu jau ir pieņemts. Dalībvalstīm un olu ražotājiem ir bijis daudz laika īstenot direktīvu par atsacīšanos no tradicionālās daudznodalījumu būru prakses. Laiks vēl nav pilnībā beidzies — vēl joprojām ir divpadsmit mēneši rīcībai, pirms šī prakse tiks pilnīgi aizliegta.

Es uzskatu, ka mums ir jānodrošina, lai daudznodalījumu būru saimniecības tiktu pilnīgi aizliegtas līdz 2012. gada 1. janvārim. Jābūt iespējai tām dalībvalstīm, kas līdz tam laikam vēl nebūt ieviesušas direktīvu, draudēt ar juridisku rīcību, piemēram, finanšu soda sankciju piemērošanu.

Mums arī jānodrošina, lai olas, kas ražotas, izmantojot Eiropas tiesību aktiem neatbilstošu saimniecības praksi, netiek pārdotas Eiropas iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 

  Britta Reimers (ALDE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mēs jau divpadsmit gadus zinām, ka no 2012. gada 1. janvāra daudznodalījumu būru saimniecību prakse ES būs aizliegta. Kā tas var būt, ka dažām dalībvalstīm nav pieticis ar šiem divpadsmit gadiem, lai savlaicīgi ieviestu šo aizliegumu un atbilstīgi sagatavotu savu putnkopības nozari? Šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, kā slikta īstenošana noved pie vilšanās. Olu ražotāji tajās dalībvalstīs, kas ir savlaicīgi ieviesušas pārmaiņas, jau saskaras ar nedabisku situāciju konkurences jomā, kas ir pretrunā ES principiem.

Es aicinu Komisiju pieprasīt, lai visās dalībvalstīs tiktu apstiprināts atbilstīgais tiesību akts, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tas tiek īstenots. Pēc 2012. gada janvāra olas vairs nedrīkstētu ražot daudznodalījumu būros, un tad nelegālās olas vairs nedrīkst nonākt veikalos, tādējādi pārtraucot to negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tiem ražotājiem, kas ir mainījuši savu praksi atbilstīgi ES prasībām, nebūtu jānonāk finansiāli neizdevīgā stāvoklī, kamēr tie, kuri nav ieviesuši pārmaiņas, gūst ekonomisku labumu.

Nav iespējams Eiropas iedzīvotājiem izskaidrot, kāpēc ES tiesību akti netiek vienādi piemēroti visās dalībvalstīs un kāpēc dažas dalībvalstis vienmēr kavē to ieviešanu. Nesenās krīzes rāda, kur tas var mūs novest. Mums ir vajadzīga Eiropa, kas rīkojas saskaņoti, nevis tāda Eiropa, kurā katra dalībvalsts var darīt visu, kas tai patīk, neatkarīgi no pārējām.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā daudzas mātes, es vēlos pienācīgus dzīvnieku labturības standartus, bet es arī vēlos olas par saprātīgu cenu. Es neesmu putnkopības eksperte, un visi četri manas meitas mēģinājumi turēt mājas vistas ir beigušies ar to, ka vistas krita par upuri vietējai lapsai.

Tāpēc es labāk uzklausu profesionāļus — kā, piemēram, lauksaimnieku, 30 000 laimīgu, ES prasībām atbilstīgi audzētu vistu īpašnieku, kuru es pagājušajā mēnesī apmeklēju savā vēlēšanu apgabalā. Apvienotajā Karalistē cūkkopības nozarē tika saprasts — par dārgu cenu —, kāda kļūda ir dzīvnieku labturības augstāku standartu vienpusēja ieviešana. AK olu ražotāji izrādīja uzticību Komisijai un ir ieguldījuši simtiem miljonu mārciņu, lai sagatavotos šī tiesību akta ieviešanai.

Sabiedrības uzticība Eiropas Savienībā ir visu laiku zemākajā līmenī. Jums jāaizsargā tie, kas godprātīgi ir nodrošinājuši atbilstību šim tiesību aktam. Nav īstais laiks spēlēt aklās vistiņas ar olu ražotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Komisijai par atbildi, arī tik nepilnīgu, kāda tā ir. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs uzdeva ļoti specifiskus jautājumus, un tie nav pilnīgi atbildēti.

Īpaši es gribētu apšaubīt minētos rādītājus. Varbūt jūs varētu tos paskaidrot? Vai jūs teicāt, ka 66 % ražošanas tagad notiek brīvos apstākļos? Manā rīcībā nav tādas informācijas. Tāpēc es uzdrošinos teikt, ka jūsu rīcībā esošā informācija ir selektīva, un jums ir vajadzīga ļoti vispusīga ieinteresēto pušu tikšanās, jo šie, teiksim tā, ir ļoti izskaistināti dati. Tie galīgi nerāda patieso olu ražošanas ainu Eiropas Savienībā.

Gribu arī pateikt, ka tad, ja būtu viegli ievērot šo tiesību aktu un ja mūsu patērētāji patiešām — un es tā arī domāju — ļoti, ļoti gribētu labturībai draudzīgas vistu turēšanas sistēmas, viņi par tām maksātu attiecīgu cenu. Viņi tās grib. Viņi nenovērtē šīs sistēmas, un viņi negrib par tām maksāt. Kopš 2004. gada, kad es sāku strādāt Eiropas Parlamentā, es neesmu saņēmusi ne vienu patērētāja iesniegumu, lūdzot mani panākt šā tiesību akta īstenošanu.

Kolēģi, atcerieties to! Tāda ir faktiskā situācija. Taču ir svarīgi, lai šis Parlamenta apstiprinātais tiesību akts tiek pilnīgi īstenots un lai Eiropas Savienība aizsargā tos, kas ir ieguldījuši milzīgas naudas summas. Domāju, Komisija zina, ka tai būs jārisina juridiska problēma.

Es gribētu pievērsties tirgus situācijai. Būs milzīgs olu uzkrājums: 83 miljoni no tām, kuras 2012. gada janvārī būs nelikumīgas! Morālu un ētisku iemeslu dēļ mēs nevaram šīs olas izmest izgāztuvē. Būtu šausminoši, ja mēs to darītu, un arī tirgus ciestu un pieaugtu cenas patērētājiem, un sekotu protesti un sacelšanās.

Komisijai mums ir jāpastāsta, kas notiks tajā dienā, jo šīs olas neizbēgami nonāks tirgū, un būs dažu veidu olu melnais tirgus, tāpēc mums ir vajadzīga skaidrība šajā jautājumā.

Arī tiem, kas šobrīd atrodas pārejas posmā, jāzina, ka tirgus cenas netiks pazeminātas, jo viņus mulsina saņemtās ziņas.

No visiem jautājumiem, ko mēs šonedēļ apspriedām, šis jautājums ir izšķiroši svarīgs gan mūsu patērētājiem, gan arī mūsu ražotājiem. Mums ir vajadzīgas Komisijas atbildes.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez (S&D). (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Kā jūs redzat, mēs Parlamentā uzraugām atbilstību tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem, kas vēl nav stājušies spēkā. Ja mēs to darītu arī attiecībā uz citām nozarēm tiem tiesību aktiem, kas vēl nav stājušies spēkā, mums vajadzētu 15 dienas ilgas plenārsēdes.

Šodien mēs apspriežam nozari, kas nesaņem nekādu palīdzību no kopējās lauksaimniecības politikas un piedzīvo pārtikas cenu paaugstināšanos. Nozarei nav viegli tikt galā ar papildu izmaksām, taču tai tas ir jādara, lai nodrošinātu atbilstību augstajiem ražošanas standartiem, ko mēs esam noteikuši Eiropas Savienībā.

Visas pazīmes, šķiet, norāda uz to, ka daudzās dalībvalstīs ražotāji līdz 2012. gada 1. janvārim nespēs 100 % ievērot noteikto termiņu. Ir aprēķināts, ka ES tirgus vajadzību apmierināšanā būs 30 % produkcijas iztrūkums.

Rezultātā svaigas olas tiks ražotas šeit, un tās patiešām patērētājiem izmaksās vairāk. Olas pārstrādei mēs iegādāsimies citur, un mēs slēgsim to ES ražošanas daļu, kas nonāca šajā tirgū. Es ceru, ka līdz tam laikam mēs būsim guvuši lielākus panākumus, pieprasot savstarpīgumu mūsu attiecībās ar trešām valstīm.

Noslēgumā es gribu pateikt, ka šis tiesību akts būs obligāti jāievēro no 2012. gada. Līdz tam laikam Komisija var īstenot citus tiesību aktus, kas ir jau spēkā, piemēram, aitu un kazu elektronisko identifikāciju, kuri sniedz pievienoto vērtību izsekojamības un labu veterināro apstākļu ziņā un kuriem ir arī tieša ietekme uz dzīvnieku labturību.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir diezgan skaidrs, kas ir teikts apspriežamajā rezolūcijā — nebūs izņēmumu un nebūs atkāpju. Eiropas Komisijai jāizstrādā instrumenti direktīvas ieviešanai un to ražošanas sistēmu sodīšanai, kas nav pielāgotas prasībām. Diemžēl nekas arī neizriet no paziņojuma rezolūcijas preambulā, ka dažiem ražotājiem būs bijuši 12 gadi, lai pielāgotos, turpretim citiem astoņi un vēl citiem tikai pieci gadi. Es gribētu piebilst, ka tie ražotāji, kuriem bija vismazāk laika pielāgoties, atbalstīja savu kolēģu vecajās ES dalībvalstīs pielāgošanās centienus, pērkot viņu nepielāgotos dējējvistu būrus, neapzinādamies problēmas, ko viņi rada sev. Eksperti ir atraduši pierādījumus, kas liecina, ka pēc Direktīvas par dējējvistu aizsardzību ieviešanas Eiropas Savienībā pieprasījums pēc pārtikas olām pārsniegs piedāvājumu, kas praktiski nozīmē to, ka no trešām valstīm importēs olas, kuras ražotas būros, kas noteikti vēl nav pielāgoti. Tāpēc es aicinu Komisiju izvērtēt iespēju saglabāt aizliegumu tradicionālo būru izmantošanai no 2012. gada 1. janvāra, vienlaikus arī meklējot risinājumus un skaidri noteiktus kritērijus attiecībā uz tiem ražotājiem, kas līdz 2012. gada 1. janvārim nebūs pabeiguši modernizāciju, kā tas ir minēts divos manas grupas atbalstītajos grozījumos.

Saskaņā ar rezolūcijas autoriem galvenais arguments, lai to pieņemtu, neskaitot dzīvnieku labturību un konkurētspēju, ir tas, ka pārejas periods pielāgojumu veikšanai bija labi zināms un paredzēts direktīvā un ka šo termiņu nevar mainīt. Ceru, ka tie deputāti, kas piekrīt šādai argumentācijai un balso par rezolūciju, būs tikpat apņēmīgi un vienprātīgi, kad būs jābalso par pārejas laika nepagarināšanu Eiropas Savienības tiešo maksājumu diferencēšanai pēc 2013. gada, jo 2013. gada termiņš tika iekļauts līgumā par šo pārejas laiku. Līgumā tas ir noteikts šādi, un nedomāju, ka mums vajadzētu to mainīt.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). (HU) Priekšsēdētāja kungs! Līdzšinējās debates ir parādījušas, ka pastāv nopietns interešu konflikts starp tiem, kas ir pabeiguši pāreju uz jauno sistēmu, un tiem, kas to vēl nav izdarījuši. Taču nopietns konflikts pastāv arī starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Es pilnīgi piekrītu Kalinowski kungam, ka vecajām dalībvalstīm bija daudz vairāk laika pārejai un ka patiesībā tās nodeva savas vecās, novecojušās struktūras jaunajām dalībvalstīm pirms to pievienošanās. Kaut arī tā, ir acīmredzami skaidrs, ka noteikumi ir jāievēro, un ir arī skaidrs, ka Eiropas Savienība atkal savus ražotājus nostāda neizdevīgos konkurences apstākļos, nosakot viņiem stingrākus noteikumus nekā tie noteikumi, ko piemēro ārējiem piegādātājiem attiecībā uz importu. ES ne tikai pieprasa ievērot šos noteikumus, bet arī diezgan bieži nespēj tos efektīvi kontrolēt. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Komisija gatavojas pieņemt vēl vienu lēmumu, kas ES ražotājus nostādīs neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz ārzemju tirgiem.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos (PPE). (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi atzīstu vajadzību aizsargāt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Eiropas Savienībā, aizsargājot ražotājus, kas ir izpildījuši paaugstinātās prasības, kuras noteiktas šajā direktīvā. Taču vienlaikus mums ir jāatbalsta tie ražotāji, kas apņēmušies ievērot direktīvu, bet nespēj atļauties augstās izmaksas līdz noteiktajam termiņam. Ir ieviesti noteikumi, lai no 2012. gada 1. janvāra Kopienā nevarētu likumīgi laist tirgū un pārdot produktus, kas nav ražoti saskaņā ar tiesību aktiem.

Taču tajā pašā laikā turpināsies to produktu imports no trešām valstīm, kuri ražoti atbilstīgi zemākiem dzīvnieku labturības standartiem. Citiem vārdiem sakot, laikā, kad daudzām Eiropas Savienības saimniecībām draudēs uzņēmējdarbības pārtraukšana saistībā ar paaugstinātajiem dzīvnieku labturības standartiem, produkti tiks importēti no trešām valstīm, kuru standarti neatbilst pat tām specifikācijām, ko Eiropas Savienībā piemēro pašlaik. Jā, mums jāaizsargā dzīvnieku labturība, mums jāaizsargā pienācīga attieksme pret dzīvniekiem, bet mums ir arī jāaizsargā arī Eiropas sociālā un ražošanas pamatstruktūra.

 
  
MPphoto
 

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Lai gan visiem Eiropas ražotājiem būtu jāievēro Kopienas tiesību akti un savlaicīgi jāveic vajadzīgie pielāgojumi, tiek lēsts, ka 30 % olu ražotāju līdz 2012. gada 1. janvārim to neizdarīs. Diemžēl šī situācija parāda, ka Eiropas Komisijai nav izdevies pārliecināt ražotājus, ka tas ir viņu labā un ka politikai, kas nav pārliecinājusi tieši ieinteresētās puses to aizsargāt, būs grūti gūt panākumus, lai kādi politikas pasākumi tiktu veikti. Mēs uzskatām, ka integrēta pieeja, kas saista ieguldījumu izmaksas ar labumu, ko gan ražotājs, gan patērētājs gūst no uzlabotu būru izmantošanas, varētu darīt vairāk, lai pārliecinātu ražotājus pieņemt noteikumus, un, protams, šāda pieeja aizsargātu noteiktas Eiropas produktu atšķirības, pamatojoties uz kvalitātes, drošības un dzīvnieku labturības standartiem, un aizsargātu tos no negodīgas konkurences attiecībā uz nevienlīdzīgiem noteikumiem ar trešām valstīm, kas, mēs baidāmies, ir tieši tas, kas notiks.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni La Via (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Dzīvnieku labturības jautājums ir jautājums, ko Parlaments ir aplūkojis daudzas reizes, un es uzskatu, ka Parlaments, Komisija un Padome ir pieņēmusi pārdomātu un līdzsvarotu lēmumu. Es nedomāju, ka mēs varam no tā atkāpties.

Tāpēc mūsu pienākums ir meklēt labākos veidus, kā īstenot šo pasākumu, un šajā gadījumā mums tas ir jāstrukturē, ņemot vērā atbildību, un jāīsteno tas atbildīgi attiecībā uz tiem ražotājiem, kas pielāgo savu ražošanas procesu. Ir skaidrs, ka mēs nevarēsim pagarināt termiņu un noteikt papildu periodu pārejai uz dzīvnieku labturības atbildīgu sistēmu. Mūsu pienākums ir domāt par visiem tiem cilvēkiem, kuri ir sākuši pārejas procesu un veic to krīzes un ieguldījumu problēmu laikā.

Tāpēc es vēlos uzsvērt, cik svarīgs ir pārejas posms, ņemot vērā visus tos ražotājus, kuri ir sākuši pielāgošanas procesu, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, bet nav to vēl nav pabeiguši. Tāpēc es uzskatu, ka tik smagā krīzes laikā arī šiem ražotājiem būtu jāvelta īpaša uzmanība.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). (RO) Priekšsēdētaja kungs! Es arī nedomāju, ka ir godīgi, ka mēs runājam kopumā par 10 gadu periodu, kas dalībvalstīm būtu bijis pieejams. Rumānija un Bulgārija, piemēram, Eiropas Savienībai pievienojās tikai pirms trim gadiem, bet noteikumi ir noteikumi, un tie ir jāievēro visiem.

Taču es gribu mudināt kolēģus balsot par Eiropas Tautas partiju grupas (Kristīgo Demokrātu) iesniegto grozījumu Nr. 2. Ir daudz ražotāju, kuri jau ir sākuši veikt ieguldījumus, lai modernizētu savas dējējvistu audzēšanas sistēmas, vai kuri gatavojas sākt šādus ieguldījumus. Tomēr šādus ieguldījumus nevar veikt vienā naktī, un būtu negodīgi sodīt tos ražotājus, kuri nav veikuši ieguldījumus. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka tas attiecas tikai uz tiem ražotājiem, kas jau ir sākuši savu audzēšanas sistēmu pārveidi, un grozījumā ietverta atsauce uz atbilstību skaidri definētiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Apvienotās Karalistes ražotāji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus — palielinot savas ražošanas izmaksas —, gatavojoties šīs direktīvas īstenošanai, jo viņi zina, ka Apvienotā Karaliste īstenos šos noteikumus. Kāpēc viņiem būtu jāpiedzīvo negodīga konkurence no valstīm, kuras nepilda šos noteikumus vai kurām, iespējams, tiek piešķirts izņēmuma stāvoklis vai noteikts pagarināts termiņš?

Direktīva ir izstrādāta ar minimālām prasībām attiecībā uz īstenošanu, atstājot to 27 dalībvalstu ziņā, kurās pastāv ļoti atšķirīgi standarti. Noteikumu formulējumā attiecībā uz vienotu stingru īstenošanu faktiski nav ierosinājumu. Ir izmantoti tādi vārdi kā „samērīgi” un „atturīgi”.

Es nepavisam neatbalstu to, ka Eiropas Savienība pieņem tiesību aktus dalībvalstu vārdā. Taču, ja šādi tiesību akti tiek pieņemti, nav pieņemami, ka dažas valstis ir spiestas tos ieviest, turpretim citām reāli tiek piemēroti izņēmumi. Vai Komisija nodrošinās, ka tās valstis, kas neievēro prasības, nevarēs eksportēt olas uz valstīm, kuras ievēro noteikumus, vai vismaz to, lai netiktu eksportētas olas no saimniecībām, kas neatbilst noteikumiem? Mūsu ražotāji pieprasa aizsardzību pret negodīgu konkurenci.

 
  
MPphoto
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Attiecībā uz šodienas debašu tēmu es gribētu sākt, vēlreiz atkārtojot, ka es uzskatu, pirmkārt, ka direktīvas patiešām būtu jāievēro un ka tas vienādi attiecas uz Direktīvu 1999/74/EK, un, otrkārt, ka bažas par dzīvnieku labturību ir pamatjautājums, kas Eiropas Savienībai ir jāizstāv. Neraugoties uz to, ir būtiski uzsvērt, ka šīs direktīvas piemērošana nozares uzņēmumiem ir diezgan apgrūtinoša: 30 % uz vienu vistu Portugālē. Turklāt šim mērķim nav īpaša atbalsta no Lauku attīstības programmas.

Ir nepieciešams steidzami atzīt, ka kapitāla trūkuma, ierobežotu bankas aizdevumu un vispārējās krīzes dēļ daudzu uzņēmumu pielāgošanās ir aizkavējusies. Tāpēc ir būtiski dot papildu laiku šiem uzņēmumiem — un tikai šiem uzņēmumiem —, kuri jau ir sākuši pielāgošanās procesu.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Neviens no mums nevēlas apšaubīt vajadzību īstenot direktīvu, kas pieņemta 1999. gadā, jo uz spēles ir likta šīs iestādes uzticamība, un neviens nevēlas apšaubīt vajadzību aizsargāt dzīvnieku veselību un labturību.

Taču direktīvām jābūt pamatotām arī uz veselo saprātu, tāpēc es šodien Parlamentā gribētu izteikt dažus novērojumus, kas izdarīti, izmantojot veselo saprātu. Pirmkārt, laikposmā starp 1999. gadu un šodienu ir bijusi dziļa ekonomikas krīze, kas ir iedragājusi uzņēmējdarbību, rūpniecību un patēriņu, tāpēc daudzi uzņēmumi nav spējuši veikt pielāgojumus. Vai mums tas nebūtu jāņem vērā?

Otrkārt, stingra direktīvas piemērošana pēc 2012. gada 1. janvāra izstumtu daudzus uzņēmumus no tirgus, bruģējot ceļu tādu olu importam, kuru ražošanā izmantotās metodes ir daudz mazāk saudzīgas attiecībā uz dzīvniekiem nekā Eiropas Savienībā noteiktās un praktizētās metodes, vai arī Eiropas ražošanas uzņēmumu pārvietošanai ārpus Eiropas Savienības.

Ja tas ir tas, ko mēs gribam krīzes laikā — sekmēt nodarbinātības samazināšanos un palielināt ārpus Eiropas ražoto olu importu, kuru ražošanas kritēriji atšķiras no tiem, kurus piemēro mūsu ražotājiem —, tad, manuprāt, mums jārīkojas netaisni.

Mēs daudz strādājām pie idejas par pietiekamu pārejas posmu, un, domāju, es to atbalstīšu. Komisāre, lūdzu, nodrošiniet arī jūs to!

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jau daudzi kolēģi šajā sēžu zālē teica, to ražotāju aizsardzība, kuri ir ievērojuši šos tiesību aktus un ieguldījuši milzīgus līdzekļus, ir absolūti pareiza, un Komisijas pienākums šajā posmā ir to nodrošināt.

Taču es uzskatu, ka ir kas tāds, kas Komisijai ir jāapzinās. Esmu runājusi ar daudziem savas valsts lauksaimniekiem, kuriem sarežģītajos finanšu un ekonomikas apstākļos ir grūti atrast naudu, ko ieguldīt. Mani interesē atsauce uz olu marķēšanu vai apzīmogošanu. Nesen es saņēmu vēstuli no Komisijas, kurā faktiski ir norādīts, ka no papildu marķējuma būtu maz labuma vai vispār nebūtu nekāda labuma, jo Komisija neuzskata, ka patērētāji reāli to atšķirtu.

Tāpēc es gribētu lūgt Komisiju norādīt, vai tā ir mainījusi savu nostāju šajā jautājumā, vai arī tā vienkārši nezina? Es vēlreiz lūdzu Komisijai norādīt, vai tā plāno virzīties uz ES iekšējās tirdzniecības aizliegumu. Manā vēlēšanu apgabalā ir uzņēmumi, kas paļaujas uz olu importu no citām Eiropas valstīm. Vai Komisija vienkārši gatavojas likt šiem uzņēmumiem paļauties uz trešo valstu importu? Pilnīgi noteikti olas tur būs ražotas krietni mazāk stingrās labturības sistēmās.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tas, ka lauksaimniekiem ir jāpielāgojas 1999. gada direktīvai, nav apspriežams. Mēs saprotam tos lauksaimniekus, kuri jau ir ieguldījuši naudu būru modernizēšanā. Mēs nerunājam par to, ka dažiem lauksaimniekiem jādod vairāk laika nekā citiem, kā teica viens no iepriekšējiem runātājiem, bet par to, ka visiem jādod vienāds laiks izpildīt prasības un nodrošināt atbilstību standartiem.

Jēdzieni „nelegāla ražošana” un „rūpes par patērētājiem” izklausās ļoti jauki, taču es gribētu zināt, kāpēc mēs neizrādām tādu pašu apņēmību, aizsargājot patērētājus no tādu importētu olu patērēšanas, kas ražotas apstākļos, kuri neatbilst Eiropas Savienībā ieviestajām prasībām. Es vienmēr cenšos izprast dažādu lauksaimnieku grupu situāciju katrā valstī, un es atbalstu risinājumus, kas viņiem palīdz, jo zinu, ka viņi kā grupa ir ārkārtīgi smagā stāvoklī ieņēmumu ziņā. Kauns, ka citi Parlamentā tā nedomā.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums skaidri jāapzinās, ka mūsu galvenajām rūpēm jābūt mūsu dzīvnieku un attiecīgi cilvēku veselībai. Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas (STOA) zinātniskajā komitejā, kur mēs veicam tehnoloģisko iespēju novērtējumu, mums ir arī „Labākas dzīves” projekts, kur tiek izskatīti veidi, kā turpmāk uzlabot apstākļus barības un pārtikas produktu jomā. Tāpēc, jo īpaši saistībā ar Astoto pētniecības pamatprogrammu, es gribu lūgt komisāri strādāt, lai nodrošinātu, ka tiek stiprinātas pētniecības programmas barības un pārtikas produktu jomā, tādējādi panākot uzlabojumu pārtikas produktu nekaitīguma pētniecībā un dzīvnieku un cilvēku veselībā šajā jomā, un lai mēs šeit turpmāk varētu sagatavot attiecīgos dokumentus Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par iecietību! Es savā runā vēlos pieminēt divus citus jautājumus. Olu čaumalā jautājums ir diezgan redzams un skaidrs. Taču konditorejas nozarē ir milzīgs pārstrādāto olu tirgus, un mums jāzina, kādas būs marķējuma prasības attiecībā uz šo produktu.

Manuprāt, tieši šeit ir mūsu lielākās bažas, jo aizvien vairāk olu tiek izmantots pārstrādes nozarē, un es baidos, ka mēs eksportēsim savus būrus no Eiropas Savienības un tad ievedīsim šķidro olu masu un kaltētu olu produktus no šīm pašām sistēmām trešās valstīs.

Es redzu, ka jūs piekrītoši mājat. Tā ir ļoti reāla Eiropas Savienības problēma.

Citas manas bažas attiecas uz paralēlās ražošanas sistēmām un milzīgu problēmu tirdzniecības vietās, ja uzlaboto būru ražošana sāksies laikā, kamēr vēl tiek ražotas pašreizējās sistēmas. Tas varētu radīt nopietnas problēmas ražotājiem un galu galā arī patērētājiem. Tāpēc Komisijai jāveic ārkārtīgi līdzsvarojoša darbība, lai atrisinātu šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Ir acīmredzami, ka šajā jautājumā nav vienprātības. Es dzirdēju runājam deputātus, kas lūdza nepiemērot izņēmumus un atkāpes, bet es dzirdēju arī deputātus, kas lūdza pagarināt termiņu. Tas ir atkarīgs no tā, kuru valsti deputāts pārstāv un kāds ir attīstības līmenis katrā atsevišķā dalībvalstī.

Es gribētu uzsvērt Komisijas nostāju. Gribu atkārtot, ka no 2012. gada janvāra tradicionālie būri ir jāizstāj ar uzlabotajiem būriem vai alternatīvām sistēmām. Tāpēc pēc 2012. gada janvāra olas no tradicionālajiem būriem nebūs legāli laižamas tirgū. Šī ir mūsu nostāja.

Komisija pieliek visas pūles, un mēs koncentrējam savas pūles uz to, lai atbalstītu dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanā. Ko mēs darām? Pirmkārt, mēs mudinām dalībvalstis sadarbībā ar rūpniecību un galvenajām iesaistītajām pusēm izstrādāt un pabeigt savus valsts plānus, un mēs saņemam valstu plānus, kuros ir ietvertas arī sankcijas tām nozarēm vai lauksaimniekiem, kas neievēro šīs direktīvas prasības.

Otrkārt, mēs ar dalībvalstīm īstenojam informācijas apmaiņu par labas uzraudzības praksi attiecībā uz ziņošanu par progresu direktīvas īstenošanā. Mēs organizējam Komisijas ekspertu vizītes, lai pārliecinātos, ka direktīva tiek īstenota, un mēs organizējam atbilstīgas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm. Kā jau teicu, 2011. gada 19. janvārī būs liela iesaistīto pušu sanāksme, kurā dalībvalstu pārstāvji apspriedīs pašreizējo situāciju, un mēs redzēsim, cik labi mēs varam atbalstīt tās dalībvalstis, kuras neatbilst direktīvai, lai tās varētu panākt atbilstības direktīvas prasībām nodrošināšanu līdz 2011. gada beigām.

Šī ir mūsu nostāja. Ja pēc 2012. gada janvāra vēl būs nelegāli ražotas olas, tās nevarēs laist tirgū, un ja būs redzama neatbilstība, tad Komisija, protams, varēs veikt visus pasākumus, kas pieejami atbilstīgi pašreizējam tiesiskajam regulējam — sākot pārkāpuma procedūras, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu. Tiek pētītas arī pārkāpuma procedūru alternatīvas, lai novērstu iespējamo to nelegālo olu laišanu apritē pēc 2012. gada janvāra, kuras ražotas tradicionālajos būros.

Godājamie deputāti izteica daudzus citus komentārus, un es nodošu visas jūsu bažas komisāram Dalli, kurš, esmu pārliecināta, nopietni ņems vērā jūsu komentārus.

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es zinu, ka ir diezgan neparasti runāt pēc tam, kad ir runājusi komisāre. Es ļoti priecājos par to, ko komisāre teica. Tomēr secinājums, ka mēs Parlamentā esam sašķelti šajā jautājumā, nav pamatots. Es gribētu godbijīgi lūgt komisārei paraudzīties uz galīgā balsojuma rezultātu, pirms spriest, vai Parlaments ir šajā jautājumā sašķelts vai nē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis četrus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc īsa brīža.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribu izteikt atbalstu tam, ko tikko teica Esther de Lange. Vai drīkstu lūgt komisāri, ja viņa nevar uzstāties šodien, sniegt mums paziņojumu rakstiski, jo es nevienu brīdi nedomāju, ka Parlaments būtu sašķēlies.

Vai komisāre varētu sīkāk pievērsties tam, ko viņa teica par to, ka ārpus Eiropas Savienības ražotās olas, kas neatbilst ES standartiem līdzvērtīgiem standartiem, būs aizliegtas un tām būs atsevišķs marķējums. Kādu marķējumu viņa ierosina tām olām Eiropā Savienībā, kuras nedrīkstēs tikt legāli marķētas pēc 2012. gada 1. janvāra?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Nicholson kungs, piedodiet, tas nebija jautājums par Reglamenta neievērošanu. Kā jau teicu, debates tiek slēgtas. Jums bija iespēja izteikt savas bažas, pirms mēs slēdzām debates.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vienkārši gribu pateikties Parlamenta dienestiem, jo mēs šodien parauga cienīgā veidā esam beiguši debates piecpadsmit minūtes pirms balsošanas, tādējādi mēs izvairīsimies no haosa plenārsēdē. Šī pienācīgi ievērotā procedūra raida pareizos signālos sabiedrībai. Es vēlos izteikt īpašu pateicību Parlamenta dienestiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kaut tā būtu vienmēr! Liels paldies!

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.40 un atsāka plkst. 12.00)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Paolo Bartolozzi (PPE), rakstiski.(IT) Padomes Direktīvā 1999/74/EK ir noteikti obligātie standarti attiecībā uz dējējvistu aizsardzību dažādās audzēšanas sistēmās ar papildu mērķi novērst negodīgu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs. Lai gan es atbalstu šīs direktīvas principus, nedrīkst vieglprātīgi uztvert to, kā fakti rāda, ka ļoti daudzi Eiropas ražotāji — sākot ražotņu pārveides procesu — ir nonākuši reālās grūtībās saistībā ar pārveides pabeigšanu, un pastāv risks, ka tā netiks pabeigta līdz 2012. gada 1. janvārim, galīgajam termiņam, kas noteikts direktīvas prasību ieviešanai.

Ja mēs paturam prātā arī reālās grūtības, ko piedzīvo daudzi ražotāji, lai iegūtu finansējumu pārveides procesa atbalstam, un nopietnās ekonomikas grūtības, kas viņiem pašlaik joprojām jārisina — tās nopietni ietekmē viņu uzņēmējdarbības stabilitāti un nodarbinātības līmeni — esmu pārliecināts, ka kaut kas ir jādara. Dalībvalstīm būtu jāiejaucas, lai atbalstītu pasākumus, kas var palīdzēt tiem Eiropas ražotājiem putnkopības nozarē, kuri nolūkā pielāgoties jaunajam Eiropas tiesību aktam ir uzsākuši savu ražotņu pārveidi, bet ir maz ticams, ka viņiem izdosies to pabeigt līdz 2012. gada sākumam.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1) (sk. protokolu)


5.  Atbalsts pastiprinātam Eiropas Savienības aizliegumam veikt haizivs spuru atdalīšanu - Lielāks Eiropas Savienības atbalsts tautas sportam - ES stratēģija bezpajumtniecības izskaušanai (rakstiskās deklarācijas).
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Rakstiskās deklarācijas 0071/2010, 0062/2010 un 0061/2010 parakstīja Eiropas Parlamenta deputātu vairākums, un tāpēc saskaņā ar Reglamenta 123. panta 3. un 4. punktu tās tiks pārsūtītas adresātiem un kopā ar to parakstītāju vārdiem tiks publicētas šīs sesijas pieņemtajos tekstos.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, savu kolēģu — Ivo Belet, Hannu Takkula, Mary Honeyball un Joanna Senyszyn — vārdā, kuri parakstījās kopā ar mani, es pateicos visiem deputātiem, kuri parakstīja šo deklarāciju. Zīmīgi, ka gandrīz 50 % no visiem parakstītājiem bija sievietes, tāpēc es vēlētos viņām ļoti pateikties par sadarbību un arī parādīt īpašu cieņu Joanna Senyszyn. Viņa paveica lielu darbu, un viņa arī varbūt gribēs pateikt dažus vārdus.

Es jums visiem pateicos un novēlu līksmību un daudz prieka un aktivitāšu Ziemassvētkos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir rakstiskā deklarācija Nr. 61/2010.

 
  
MPphoto
 

  Karima Delli (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ar zināmu saviļņojumu un savu kolēģu deputātu — Thomsen kundzes, Lynne kundzes, Figueiredo kundzes un Protasiewicz kunga — vārdā es vēlētos izteikt patiesu pateicību par jūsu atbalstu rakstiskajai deklarācijai Nr. 61/2010 par ES stratēģiju bezpajumtniecības izskaušanai.

Kamēr šodien Eiropas Komisija prezentē savu galveno iniciatīvu — Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un atstumtību — ar šo deklarāciju Eiropas Parlaments nodod nopietnu vēstījumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

Runu laiks ir pagājis. Tagad ir jārīkojas. Tagad var īstenot konkrētus priekšlikumus. Līdz 2015. gadam mums bezpajumtniecību vajadzētu izskaust.

Es jums visiem novēlu priecīgas brīvdienas un ticu, ka nākamo gadu mums izdosies sākt veiksmīgi.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Besset kungs ir lūdzis vārdu. Lūdzu, turpiniet.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Besset (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, trīs manu kolēģu deputātu — Pietikäinen kundzes, Sârbu kundzes un Davies kunga — vārdā es vēlētos sirsnīgi pateikties tiem 410 Eiropas Parlamenta deputātiem, kas parakstīja rakstisko deklarāciju Nr. 71/2010 par atbalstu pastiprinātam Eiropas Savienības aizliegumam veikt haizivs spuru atdalīšanu, ko mēs iesniedzām apspriešanai.

Patiesi, šī izzūdošā suga, tāpat kā daudzas citas sugas, ir pakļauta īstai slepkavošanai jūrā, kas tiek veikta, atdalot spuras un pēc šīs sakropļošanas ķermeņus izmetot jūrā.

Pateicos, ka vairākums no jums parakstīja šo rakstisko deklarāciju. Tā sūta nopietnu vēstījumu Komisijai, aicinot padarīt stingrākus noteikumus attiecībā uz sugu aizsardzību.

(Aplausi)

 

6.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un cita informācija: sk. protokolu)

 

6.1.  Eiropas mantojuma zīme (A7-0311/2010, Chrysoula Paliadeli) (balsošana)

6.2.  Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (A7-0334/2010, Doris Pack) (balsošana)

6.3.  Dalībvalstu kontroles mehānismi, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (A7-0355/2010, József Szájer) (balsošana)

6.4.  Cilvēktiesības pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politika cilvēktiesību jomā (A7-0339/2010, Laima Liucija Andrikienė) (balsošana)
 

- Pēc balsošanas par grozījumu Nr. 12:

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, daži kolēģi deputāti iesaka — tā kā šodien ir ceturtdiena un šis ir pēdējais balsojums — pietiks, ja jūs vienkārši pateiksit “pieņemts” vai “noraidīts”. Nav vajadzības sacīt: “452 nobalsojuši; 53 ir “pret”; 22 ir “par”; un tā tālāk un tā joprojām”.

 
  
 

- Pirms balsošanas par 54. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, šis ir faktisks jautājums. Mēs vienkārši vēlamies izņemt vārdu “Horvātijā”. Es nedomāju, ka tas būtu pretrunā citām grupām.

 
  
 

(Šo grozījumu pieņēma)

Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 25:

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, tā kā tas vēl nav norādīts mūsu balsošanas sarakstā, es tikai vēlējos vērst uzmanību uz to, ka par šā priekšlikuma otro daļu un visām nākamajām daļām ir brīvais balsojums. Pateicos.

 
  
 

Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 7:

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, tekstam ir divi papildinājumi. Pēc vārdiem “to personu sarakstu, kas Irānā ir izdarījuši tādus”, ievietojiet “smagus”. Pēc tam izmainiet nākamo frāzi, lai tā būtu lasāma šādi: “cilvēktiesību pārkāpumus kā spīdzināšana, cenzūra, izvarošana un ārpustiesas nogalināšana”.

 
  
 

(Šo grozījumu pieņēma)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė, referente. – Priekšsēdētājas kundze, mums grozījumam Nr. 7 ir mutisks grozījums. Teksts tiek formulēts šādi: “Mudina Komisiju izveidot to personu sarakstu, kas Irānā, it īpaši pēc 2009. gada vēlēšanām, ir izdarījuši tādus smagus cilvēktiesību pārkāpumus kā spīdzināšana, cenzūra, izvarošana un ārpustiesas nogalināšana un noteikt sankcijas attiecībā uz šīm personām, bloķējot aktīvus un aizliedzot iebraukt”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

Pirms balsošanas par 140. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė, referente. – Priekšsēdētājas kundze, tā kā Krievijā ir vērojamas dažas pozitīvas attīstības tendences, mēs vēlētos grozīt teikumu, kas sākas ar vārdiem: “pauž nožēlu, ka varas iestādes līdz šim nav atļāvušas rīkot nevienu “Stratēģijas-31” demonstrāciju”. Mēs iesakām aizstāt vārdus “līdz šim” ar vārdiem “izņemot pašu pēdējo 2010. gada 31. oktobrī”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

 

6.5.  Jauna stratēģija attiecībā uz Afganistānu (A7-0333/2010, Pino Arlacchi) (balsošana)
  

- Pirms balsošanas par 30. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlētos 30. punktā pēdējā teikuma pirmo vārdu mainīt, aizstājot “atzinīgi vērtē” ar “atzīmē”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

Pirms balsošanas par 66. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi, referents. – Priekšsēdētājas kundze, pēc sarunām ar citām politiskajām grupām es ierosinu mainīt 66. panta pašreizējo tekstu uz šādu tekstu: “Norāda, ka nemiernieku darbībās iesaistās Pakistānas izlūkdienests, kura nodoms ir panākt, ka arī Pakistāna gūst sev vēlamu iznākumu no ikviena miera procesa risinājuma”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

Pirms balsošanas par 71. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi, referents. – Es ierosinu mainīt visu pašreizējo 71. punkta trešās daļas tekstu uz šādu tekstu: “un nodrošināt, lai bezpilota lidmašīnas, īpašie spēki un vietējās policijas vienības pret Taleban līderiem tiktu izmantotas saskaņā ar ģenerāļa D. Petraeus pavēlēm nekādā gadījumā nepieļaut civiliedzīvotāju upurus”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

 

6.6.  Pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveide euro zonas finansiālās stabilitātes saglabāšanai (balsošana)
  

Pirms balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Antolín Sánchez Presedo (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es kā grozījuma Nr. 9. līdzautors sniedzu tehnisku skaidrojumu, ka tur, kur ir rakstīts “ESM”, ir jābūt rakstītam “ESM/EMF”.

Novēlu jums visiem priecīgus Ziemassvētkus!

 
  
  

Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 12:

 
  
MPphoto
 

  Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos virzīt šo grozījumu S&D, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu), Liberāļu un Zaļo grupas vārdā. “Aicina Eiropas Padomi dot nepieciešamo politisko signālu, lai Komisija uzsāktu izmeklēšanu nākotnes euroobligāciju sistēmā, skaidri norādot nosacījumus, saskaņā ar kuriem šāda sistēma dotu labumu visām tajā ietilpstošajām dalībvalstīm, kā arī euro zonai kopumā”.

 
  
 

(Šo mutisko grozījumu pieņēma)

 

6.7.  Stāvoklis Kotdivuārā (B7-0707/2010) (balsošana)

6.8.  Dējējvistu labturība (balsošana)

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0311/2010)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlējos tikai sacīt, ka es balsoju par šo teicamo ziņojumu. Paliadeli kundze ir paveikusi lielisku darbu, veidojot Eiropas kultūras mantojumu un tā zīmi.

Manuprāt, šis ir teicams rādītājs tam, kā mēs Eiropas Savienībā ar maziem izdevumiem galu galā varam iegūt īpašu pievienoto vērtību. Es uzskatu, ka tās vietas, kas saņems Eiropas mantojuma zīmi, noteikti būs ieguvējas. Piemēram, palielināsies tūristu skaits un tiks veicināta Eiropas atpazīstamība.

Mums ir ļoti svarīgi atcerēties, ka Eiropas vienotība ir meklējama tās dažādībā, un mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka cilvēki no dažādām Eiropas valstīm plašāk var atklāt mozaīkai līdzīgo Eiropas identitāti.

To es vēlējos sacīt, priekšsēdētājas kundze. Kad cilvēki sāk atstāt Parlamentu, kļūst grūti koncentrēt uzmanību, bet es ceru, ka viņi būs ieklausījušies manos vārdos.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE). (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas mantojuma zīme ir ļoti svarīga kontinentam, kurā atrodas lielākā daļa UNESCO teritoriju, un, visbeidzot, tā izceļ dabas, arheoloģiskās, pilsētas un kultūras teritorijas, kurām ir bijusi svarīga nozīme Eiropas Savienības vēsturē, kultūrā un integrācijā.

Šīs zīmes apstiprināšana ir svarīgs solis ES kohēzijas procesā, un tai ir arī izglītojoša un veidojoša loma saistībā ar kultūras dialogu. Ikviens var arī pārliecināties, ka šis lēmums ir laba zīme nākamajām paaudzēm, kurām arvien lielākā mērā būs kopīgs redzējums par Eiropas mantojumu, kas tās var satuvināt vēsturiski un kulturāli.

Es pateicos referentei par viņas pūlēm un vēlos izteikt viņai savus sirsnīgākos apsveikumus par sarunām ar Komisiju, par veiksmīgo šīs iniciatīvas iznākumu, kas ir tik svarīga Eiropas kultūras saglabāšanai nākotnē.

 
  
  

Ieteikums: Doris Pack (A7-0334/2010)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sacīt, ka mūžizglītības programma ir viens no Eiropas veiksmes stāstiem, un mums vajadzētu pateikties Pack kundzei par viņas teicamo darbu. Es balsoju par šo ziņojumu, un es esmu īpaši iepriecināts, ka tie, kuri enerģiski iebilst pret Eiropas integrāciju, spēj saskatīt, ka ir nepieciešams īstenot tādus projektus kā mūžizglītības programma.

Ir ļoti svarīgi, ka šo programmu var izmantot valstīs ārpus ES robežām, un tagad tajā piedalīsies arī Šveice. Turklāt tas mūsu nodokļu maksātājiem Eiropas Savienībā neko nemaksās, jo Šveice pati maksā par iesaistīšanos šajā programmā. Ir svarīgi, ka labākā pieredze un labākās programmas, kas pastāv Eiropas Savienībā, tiek šādi izvērstas. Mūžizglītības programma un programma “Jaunatne darbībā” ir labi piemēri. Šajā sakarā arī es atzinīgi vērtēju Šveices piedalīšanos Eiropas jaunatnes un kultūras programmās.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos Parlamentam uzdot vienu jautājumu. Kāpēc Šveicei tik labi veicas? Jūs varētu uzskatīt, ka valstij, kas ir īpaši atkarīga no finanšu nozares, nesenās banku krīzes laikā būtu bijis jācieš neparasti smagi, taču Šveices Konfederācijā 2009. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 214 % no IKP uz vienu iedzīvotāju ES. Tās iedzīvotāji ir divreiz bagātāki par dalībvalstu iedzīvotājiem.

Daļēji tas, protams, ir saistīts ar darījumu, ko Šveice ir noslēgusi ar Briseli. Tā izmanto brīvo tirgu, preču un pakalpojumu brīvo apriti utt., tajā pašā laikā uz to neattiecas kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika, tā kontrolē pati savas robežas, risina visus savus cilvēktiesību jautājumus, tā maksā budžetā tikai simbolisku summu un tai nav obligāti jāparaksta vienošanās ar trešām valstīm tirdzniecības jomās.

Kāds tas būtu lielisks modelis Lielbritānijai! Ja Šveice, kas paļaujas uz divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, saviem septiņiem miljoniem iedzīvotāju var nodrošināt augstāko dzīves līmeni Eiropā, cik daudz vairāk varētu sasniegt mēs — valsts ar 60 miljoniem iedzīvotāju, jūras tirdzniecības valsts, kuras kolonizācijas un uzņēmības enerģija ir atstājusi iespaidu uz visiem kontinentiem?

Un mums nevajadzētu ļaut, lai šie jautājumi būtu atkarīgi no mūsu attiecībām ar Briseli! Atgūstot kādreizējo varenību, mums vajadzētu kopēt Šveices lokālisma un tiešās demokrātijas sistēmu un nodot varu zemākajam realizējamajam līmenim.

 
  
  

Ziņojums: József Szájer (A7-0355/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atturējos šodienas balsojumā par šo ziņojumu attiecībā uz komitoloģiju, jo cilvēki atkal mēģina antidempinga procedūras padarīt nepiemērojamas vai saistītas ar saprātīgām politiskām izvēlēm, kuras, kā mēs zinām, joprojām ir viens no nedaudzajiem noderīgajiem drošības instrumentiem negodīgas konkurences novēršanai.

Lai gan Szájer kungs atrada kompromisu ar Padomi, tiešām būtu vērts atzīmēt, ka šis priekšlikums nevarēja saskaņot tirdzniecības politiku ar komitoloģijas procedūrām, īpaši sadaļā, kas attiecas uz tirdzniecības politiku, kas šīs dziļās krīzes laikā rada zaudējumus Eiropas uzņēmumiem, palielinot bezdarbnieku skaitu un izraisot uzņēmumu pārcelšanas jaunu vilni.

Bez atbilstošiem noteikumiem, kas vērsti pret viltošanu, nav nozīmes runāt par pasākumiem, kuri veicinātu Eiropas ekonomikas atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es mēģināšu formulēt savu nostāju pēc iespējas vienkāršāk. Īrijas nodokļu maksātāji un ES nodokļu maksātāji tiek krāpti, lai atbalstītu Eiropas banku sistēmu un vienoto valūtu. Vakar manas valsts Pārstāvju palāta balsoja par divpusēju aizdevumu paketi Īrijai, ko, manuprāt, atbalstīja patiess un cēlsirdīgs EP deputātu uzskats, ka viņi cenšas palīdzēt draudzīgi noskaņotai valstij.

Tomēr jūs nepalīdzat parādā esošam draugam, uzspiežot viņam vairāk aizdevumu ar graujošu procentu likmi. Īriju ir sagrāvusi vienotā valūta. Laikposmā starp 1998. un 2007. gadu tai reālās procentu likmes bija -1 %. Visiem Īrijas ekonomistiem bija skaidrs, ka tuvojas sabrukums, bet viņi neko nevarēja mainīt, jo Īrijas procentu likmju vairs nebija. Vairs nebija likmju, kuras varētu paaugstināt. Tagad, kad tuvojas sabrukums, situāciju pasliktina nespēja veikt valūtas devalvāciju. Valsts, iespējams, ir nolemta deflācijas, parādu un emigrācijas paaudzei, lai tikai mēs varētu uzturēt šo projektu.

Tā vietā, lai palīdzētu Īrijā glābt euro, mums vajadzētu palīdzēt Īrijai izglābties no euro un atjaunot pašai savu valūtu, iespējams, uz laiku to sasaistot ar angļu valūtu, ļaujot tai atmaksāt savus aizdevumus un atjaunot sevi kā neatkarīgu un pārticīgu valsti.

 
  
  

Ziņojums: Laima Liucija Andrikienė (A7-0339/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties Andrikienė kundzei par viņas pūlēm šī ziņojuma sagatavošanas procesā. Es vēlētos arī teikt, ka balsoju par visu grozījumu Nr. 25 kopumā, jo uzskatu, ka nesodāmības gaisotne Krievijā ir ārkārtīgi bīstama.

Eiropas Savienības nolūks ir starptautiskā mērogā aizsargāt tos pašus principus, ko tā piemēro sev, proti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Jebkurā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka pēdējos gados ir nogalināti neskaitāmi cilvēktiesību aktīvisti, kas izraisa jautājumu par patiesas demokrātijas attīstību Krievijā.

Ar grozījumu Nr. 25 mēs vēlējāmies nodot Krievijas varas iestādēm ziņojumu par to, ka steidzami ir jāizmeklē Sergey Magnitsky nāves apstākļi. Atbilde no Maskavas varas iestādēm uz šo iniciatīvu faktiski parāda to, ka krievi ieklausās Eiropas Parlamenta ziņojumos. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums vajadzētu skaļi nosodīt jebkādas izmeklēšanas trūkumu šajā lietā. Mēs aicinām Padomi cieši uzraudzīt šo lietu un jebkāda progresa trūkuma gadījumā veikt atbilstošus pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība aizsargā vājākos sabiedrības locekļus, kā arī tos, kas cieš no diskriminācijas, un palīdz nabadzīgākajiem un tiem, kam tas ir nepieciešams. Saharova balvu mēs piešķiram laureātiem no visas pasaules. Tomēr cilvēktiesības bieži netiek ievērotas pašā Eiropas Savienībā. Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz minoritāšu, tostarp poļu minoritātes, ilgstošo diskrimināciju Lietuvā — ES dalībvalstī, kas ir parakstījusi starptautiskas vienošanās un līgumus cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. Lietuvas parlamentam šodien bija jāpieņem lēmums par to, vai ierobežot iespējas iegūt izglītību mazākumtautību valodā. Taču tas pagaidām atlika lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā.

Es vēlreiz aicinu Eiropas Parlamenta deputātus, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Eiropas Komisiju nodrošināt demokrātijas principu un minoritāšu tiesību efektīvu ievērošanu visās ES dalībvalstīs. Ierobežojumus, kas skolās tiek piemēroti mācībām dzimtajā valodā attiecībā uz stundu skaitu, un pasākumus, kuru mērķis ir Lietuvā slēgt poļu skolas, var skaidrot tikai kā etniskas minoritātes diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es arī atbalstīju grozījumu Nr. 25, īpaši tā otro daļu, kur Eiropas Parlaments iesaka apsvērt iespēju “aizliegt iebraukt Eiropas Savienībā šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām un aicina ES tiesībsargājošās iestādes sadarboties, lai visās ES dalībvalstīs iesaldētu šo Krievijas amatpersonu banku kontus un citus aktīvus”.

Es domāju, ka šis katrā ziņā ir ļoti svarīgs jautājums gan Krievijai, gan arī Eiropas Savienībai, un es Eiropas Komisijai un Padomei stingri iesaku ņemt vērā Eiropas Parlamenta ieteikumu. Eiropas Parlamenta pilnvaras nesen ir palielinātas. Tagad ir jāpārtrauc bārstīt paziņojumus un jārīkojas, piemērojot reālu sodu un sagādājot raizes tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Es domāju, ka Krievijas – Eiropas Savienības sadarbībai ir reāla nākotne tikai gadījumā, ja tiks rasts pārredzams risinājums S. Magnitsky un M. Khodorkovsky lietās un vainīgie tiks sodīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir tas, ka mēs runājam par cilvēktiesību jautājumiem un izvirzām tos priekšplānā. Tas ir Eiropas Savienības centrālais elements.

Mums ir arī jārūpējas par to, lai mēs paši dzīvotu saskaņā ar tiem principiem, ko sludinām. Varbūt tieši to ir grūti ievērot. Mums, protams, ir daudz rezolūciju, bet ir problēmas ar to izpildi.

Viss sākas ar praktisko realitāti. Iespējams, man vajadzēja lūgt vārdu, lai izvirzītu jautājumu par Reglamenta neievērošanu saistībā ar Arlacchi kunga ziņojumu. Šķita, ka tajā sēžu zāles pusē pieceļas vismaz 50 deputātu. Mēs ar kolēģiem viņus pārskaitījām un konstatējām, ka viņu ir mazāk par 40, tāpēc arī nekāda rīcība nesekoja. Ja mēs šajā sēžu zālē pret atsevišķiem cilvēkiem šādi izturamies — cilvēkiem, kuru viedokļi varbūt nesakrīt ar mūsu vai vairākuma viedokļiem, — tad mums nav reāla pamata kritizēt tās valstis, kurās trūkst demokrātijas.

Mums Eiropas Savienībā ir jābūt ļoti rūpīgiem, lai nodrošinātu, ka viss darbs, ko mēs šeit darām, ir saskaņā ar tiesību aktiem, ES regulām un visām tiesību normām cilvēktiesību jomā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāveic daudz uzlabojumu, lai mēs būtu uzticami sarunu partneri, kad skaidrojam šos jautājumus Krievijai un pārējām pasaules valstīm. Mums pašiem sev ir jānodrošina, ka nediskriminējam nevienu minoritāti. Uz visām personām, kas strādā Eiropas Savienībā, ir jāattiecas visām cilvēktiesībām.

 
  
  

Ziņojums: Pino Arlacchi (A7-0333/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētājas kundze, šajās diskusijās Parlaments atkal virzās pa to pašu pārāk labi zināmo ceļu. Amerikāņu NATO karaspēks rada jucekli Afganistānā, bet Eiropas Savienībai pēc tam ir jābūt kā sargeņģelim un jāuzņemas iniciatīva šajā jautājumā.

Lūk, daudzu šā Parlamenta deputātu standarta reakcija šādos gadījumos — ja ES izdarītu tikai mazliet vairāk, tad visam atkal vajadzētu būt kārtībā! Priekšsēdētājas kundze, jūs saprastu, ka šāda domāšana padara situāciju tikai sliktāku, ja izlasītu ziņojuma 63. punktu, kurā ir ieteikts iesaistīt Irānu, lai palīdzētu atrast risinājumu problēmām Afganistānā. Priekšsēdētājas kundze, man tas bija jāpārlasa trīs reizes, lai pārliecinātos, ka to nesapņoju, bet tā tiešām šeit ir rakstīts: “iesaka iesaistīt Irānu”! Es sen nebiju redzējis tik savādu priekšlikumu, kā šis. To varētu salīdzināt ar Belcebula izmantošanu, lai atbrīvotos no velna. Es tāpēc neapšaubāmi balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, man bija tas gods šajā gadā kopā ar britu bruņotajiem spēkiem apmeklēt Afganistānu. Es tikos ne tikai ar mūsu militārpersonām, bet arī karavīriem no Igaunijas un Dānijas, kuriem ir kopīga nometne. Vispirms es vēlētos sacīt, ka es nespēju pienācīgi izteikt savu pateicību vīriešiem un sievietēm no dažādām ES dalībvalstīm, kā arī mūsu sabiedrotajiem citos kontinentos, kas velta savus spēkus, lai mēģinātu nodrošināt mieru šajā nelaimīgajā, bet skaistajā zemē.

Es vēlētos sacīt tikai vienu lietu par šo ziņojumu. Mēs kā rietumu alianse, šķiet, pieļaujam vienu kļūdu, kas saistīta ar mūsu magoņu izskaušanas politiku. Tie deputāti, kuriem ir vēlētāji lauku apgabalos, zinās, ka neviena sabiedrības daļa pasaulē nav konservatīvāka par mazajiem lauksaimniekiem, bet ar mūsu magoņu lauku izpostīšanas politiku Afganistānā mēs vietējiem iedzīvotājiem atņēmām viņu ļoti ierasto kārtību un svarīgos īpašumus un pārvērtām viņus par neliešiem un laupītājiem, jo mūsu politika ir vērsta uz magoņu lauku iznīcināšanu, kuriem ir tirgus — opija un morfija preparātu trūkst visā pasaulē.

Ja vien mēs tikai varētu atjaunot īpašumtiesības, mēs sāktu ar to, ka liktu Afganistānā pamatus plaukstošai pilsoniskajai sabiedrībai, ieceļot neatkarīgus tiesnešus, un noteiktā laikā — reprezentatīvu valdību.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0733/2010

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret rezolūciju, ar ko euro zonai tiek izveidots pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms, jo realitātē no Īrijas un Grieķijas piemēra mēs redzam, ka šādi mehānismi krīzes pārņemtajām finanšu sistēmām, kurās dominē spekulanti un dažādi blēži, kas dzenas pēc peļņas, sniedz palīdzību uz strādājošo, pensionāru un trūcīgo rēķina.

Šodien Eiropas Padome Briselē, ļoti iespējams, nolems veikt grozījumus Lisabonas līgumā, lai piešķirtu sev lielākas pilnvaras piemērot stingru nosacītību attiecībā uz visu finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta dalībvalstīm, tādējādi piešķirot likumīgu statusu doktrīnai, ka sabiedrībai ir jāmaksā par krīzi. Es brīdinu Īrijas valdību, lai tā nedomā, ka šīs izmaiņas Lisabonas līgumā tā varēs uzspiest Īrijas iedzīvotājiem bez referenduma. Īrijas valdība jau ir pārvērtusi mūsu valsti par SVF vasaļvalsti, kas acīmredzami rīkojas spekulantu un finanšu tirgu interesēs. Mēs pieprasām, lai tiktu rīkots referendums par visām izmaiņām Lisabonas līgumā, lai Īrijas iedzīvotājiem būtu iespēja pretoties centieniem pārvērst viņus par pilnīgiem finanšu tirgu vergiem.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0311/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Komisijas priekšlikumu paplašināt sākotnējo Eiropas mantojuma zīmes koncepciju no starpvaldību pasākuma līdz formālam ES pasākumam, kas sniegtu ieguldījumu Eiropas identitātes stiprināšanā. Es šādi balsoju, jo uzskatu, ka šīs zīmes mērķim vajadzētu būt saistītam ne tikai ar Eiropas Savienības iekšējās kohēzijas veicināšanu, kā tika ierosināts, bet arī ar Eiropas vienotības un vērtību demonstrēšanu ārpus tās robežām. Zīme ir jānovērtē un jāievieš praksē pēc tam, kad Eiropas Savienībā ir parādīti reāli rezultāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kas attiecas uz Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas mantojuma zīmi kā līdzekli — vienu starp citiem, efektīvākiem veidiem, — lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem, kā līdzekli, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Es piekrītu, ka dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās to ilgi meklēto ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā. Es atbalstu referenta nostāju, ka sakarā ar zīmes kā sekmējoša izpausmes līdzekļa attiecībā uz Eiropas integrāciju simbolisko vērtību, starptautiskām teritorijām vajadzētu dot priekšroku, jo tās veicina kopību; tās veicina sociālo kontaktu veidošanu un stimulē sadarbību un līdzdarbību starp valstīm vai reģioniem. Es uzskatu, ka ideja par Eiropas Savienības mantojuma zīmi, kuras mērķis ir palielināt Eiropas iedzīvotāju apziņu par kopīgo mantojumu (izmantojot vēstures zināšanas un piedaloties pasākumos, kas veicina starpkultūru dialogu) un priekšstatu, ka ES veidošana ir ilgs un pakāpenisks process, ir solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis 2007. gadā sapulcējās, lai izveidotu Eiropas mantojuma zīmi. Šīs iniciatīvas nolūks bija “stiprināt eiropiešu atbalstu kopējai Eiropas identitātei un veicināt piederības apziņu kopējai kultūras telpai”, visā kontinentā izvēloties noteiktu konkrētu teritoriju skaitu. Eiropas Savienības Padome 2008. gadā iepazīstināja Komisiju ar saviem secinājumiem, aicinot Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kas mums ļautu šo starpvaldību iniciatīvu pārvērst reālā Eiropas Savienības zīmē, tāpat kā gadījumā ar Eiropas Kultūras galvaspilsētu iniciatīvu. Pēc Padomes ieteikumiem Komisija pēc tam ierosināja ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu. Pēc šīs apspriešanas Komisija izstrādāja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Es atbalstīju šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Tas atkārtoti apliecina to, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte. Sakarā ar plaši atzīto Eiropas kultūras ietekmi uz pārējo pasauli Eiropas Parlaments atbalsta ideju par zīmi, kas varētu gūt atzinību ārpus Eiropas Savienības robežām un ko varētu izmantot kā vērienīgu līdzekli, kas kalpotu ārpolitikas mērķiem. Lai sasniegtu savu politisko mērķi, jaunajai Eiropas mantojuma zīmei vajadzētu būt vērstai uz mantojuma vietu simboliku un/vai izglītojošo vērtību. Turklāt tai vajadzētu veicināt ciešu sadarbību starp objektiem, kuriem piešķirta zīme, lai tie varētu dalīties ar labāko praksi un veidot kopīgus projektus. Es vēlētos uzsvērt, ka dalībvalstu lēmums Eiropas Savienības mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās ilgi meklēto to ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Viena no jomām, kurā Eiropa ir ļoti bagāta, ir tās kultūras daudzveidība, kas ļoti labi atspoguļojas tās kultūras, mākslas, arhitektūras un valodu mantojumā. Tieši tās daudzveidība, līdzās bagātajai vēsturei un lielajai cieņai pret mantojumu un tā saglabāšanu, Eiropu padara par unikālu vietu. Tomēr, lai arī mums visiem ir kopīga ļoti bagāta un salīdzinoši neliela teritorija, patiesība ir tāda, ka daudzos gadījumos mēs savstarpēji esam diezgan tālu cits no cita un mums nav pārāk lielas intereses vienam par otru. Tāpēc es domāju, ka šī iniciatīva varētu veicināt ciešāku saišu veidošanos Eiropas iedzīvotāju starpā un vairot zināšanas par Eiropas mantojumu un mūsu kopējām vērtībām, padarot Eiropu par patiesi daudzveidīgu savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kopumā referenta ierosinātie grozījumi Komisijas sākotnējo projektu ir uzlabojuši. Tomēr tajos ir arī daži negatīvi aspekti. Attiecībā uz daudzveidības veicināšanu referenta ierosinātajos grozījumos nav pievērsta uzmanība galvenajai problēmai, un tāpēc tie nenovērš būtisko trūkumu sākotnējā priekšlikumā. Patiesi, reāla un efektīva daudzveidības veicināšana ir sasniedzama, nevis “izmantojot vairākas Eiropas Savienības valodas”, bet gan izmantojot dažādas Eiropas Savienības valodas. Tomēr vēl lielāka nozīme par ziņojuma konkrētajiem mērķiem ir šai koncepcijai pamatā esošajiem nepareizajiem priekšstatiem. Eiropas mantojuma zīme (vai Eiropas Savienības mantojuma zīme) tiek balstīta uz maldīga pieņēmuma attīstību par vienotu Eiropas identitāti un vienotu Eiropas kultūru, pamatojoties uz tādām vērtībām kā brīvība, demokrātija utt.

Tāds vienots “Eiropas kultūras mantojums” nepastāv. Visa Eiropas kultūras vēsture, tāpat kā visa tās vēsture kopumā, nav veidojusies, tikai balstoties uz daudzveidību un apbrīnojami radošu un progresīvu enerģiju, bet arī vardarbīgiem, naidīgiem konfliktiem, neiecietību un daudziem kultūras dominances elementiem un kontekstiem. Jautājums par mantojumu ir īpaši jutīga tēma, ņemot vērā tā ciešo saistību ar vēsturi, kas izraisa nopietnas bažas par to, ka tas būs iemesls satraucošiem vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem, kam mēs nesen bijām liecinieki.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas Savienības un tās iestāžu tēlam ir būtiska nozīme tās iedzīvotāju acīs. Diemžēl aptauju rezultāti uzrāda, ka Eiropas identitātes un vienotības apziņa Eiropas sabiedrībā arvien samazinās, un tas pats attiecas arī uz uzticību ES iestādēm. Zināšanu vairošana par mūsu kopīgo vēsturi un kopīgajām kultūras saknēm varētu būt īpaši noderīga, tuvinot ES tās iedzīvotājiem un arī veidojot kohēzijas un solidaritātes apziņu starp viņiem. Jaunā Eiropas mantojuma zīme varētu būt noderīga tieši šajā ziņā. Pilnveidojot procedūras un standartizējot zīmes piešķiršanas kritērijus, tā tiks padarīta prestižāka un uzlabos ES tēlu, kā arī vairos tās iedzīvotāju uzticību iestādēm, piemēram, Eiropas Parlamentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski.(PL) Šodien es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Es uzskatu, ka šī ir interesanta un vērtīga iniciatīva, kas palīdzēs veicināt Eiropas kultūru un sasniegumus, kā arī stimulēs tūrisma un atsevišķu reģionu attīstību. Ir atzīstami, ko mēs kā Eiropas Parlaments esam uzsvēruši, ka Eiropas mantojuma zīme būs kā papildinājums citām kultūras mantojuma iniciatīvām, piemēram, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstam un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”, un nedublēs šīs iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas mantojuma zīmi kā līdzekli — vienu starp citiem, efektīvākiem veidiem, — lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem; kā līdzekli, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts; un kā līdzekli, lai saprastu, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte. Dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī veicinās to ilgi meklēto ideālu sasniegšanu, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mūs uzmundrina Komisijas priekšlikums Eiropas mantojuma zīmi kopīgi ar citām iniciatīvām izmantot kā līdzekli, lai aizpildītu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem; kā veidu, lai uzsvērtu, ka Eiropas vēsture ir atšķirīga, tomēr bagāta un papildinoša, kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Šī zīme apliecina, ka ES sakņojas tādās spēcīgās vērtībās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūras daudzveidība, tolerance un solidaritāte.

Dalībvalstu lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut ES ietvaros ne tikai palīdzēs palielināt tās redzamību, prestižu un uzticamību, bet arī lielā mērā radīs iespēju visbeidzot sasniegt ilgi meklētos ideālus, kas saistīti ar kohēziju un solidaritāti Eiropas iedzīvotāju starpā, izveidojot kopēju Eiropas identitāti un palielinot tās iedzīvotāju interesi par Eiropas Savienību un tās izcelsmi, kas Eiropas iestādēm ir divi būtiski svarīgi uzdevumi.

Tomēr šai jaunajai zīmei ir jābūt vērstai uz simboliku un izglītojošo vērtību, nevis objekta skaistumu, un tai jāveicina cieša sadarbība starp objektiem, kuriem piešķirta zīme, lai tie varētu dalīties ar labāko praksi un veidot kopīgus pētījumu un attīstības projektus.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas mantojuma zīme līdzās citām iniciatīvām ir papildu veids, kā Eiropas Savienību tuvināt tās iedzīvotājiem un stiprināt viņu Eiropas piederības apziņu. Tā mums ļaus arī veicināt iedzīvotāju izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi un mantojumu. Šī zīme palīdzēs veicināt daudzvalodību un dialogu starp kultūrām un atbalstīs tādu sadarbības tīklu veidošanu, kas vērsti uz Eiropas mantojuma veicināšanu. Tā vairos ekonomisko pievilcību, jo īpaši izmantojot kultūras tūrismu. Atbalstot šo zīmi, mēs uzlabosim multikulturālo dialogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Man šķiet, ka Eiropas mantojuma zīmes efektivitāte ir apšaubāma tieši tāpēc, ka dalībvalstis pašas var izlemt par piedalīšanos šajā projektā. Turklāt — un šajā ziņā es piekrītu referentam — ierosinātie atlases kritēriji un lielais objektu skaits, kas varētu iegūt zīmi, nozīmē, ka kvalitāte un prestižs tiks zaudēti. Efektīvāka pieeja varētu būt cieša sadarbība kultūras mantojuma jomā jau pastāvošajās iniciatīvās, piemēram, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma projektā. Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo tajā netiek pietiekami detalizēti aplūkota vajadzība ieviest kultūras mantojuma zīmi, ņemot vērā norādītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Lēmums Eiropas mantojuma zīmi iekļaut Eiropas Savienības ietvaros nodrošinās, ka iedzīvotājiem pieaugs apziņa, ka viņi pieder Eiropas Savienībai, stimulējot kohēzijas, solidaritātes un integrācijas ideālus. Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi, jo Eiropa ir izvirzījusi mērķi radīt kopīgu identitāti, tuvinot ES tās iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz tās bagātā un daudzveidīgā kultūras un vēstures mantojuma apzināšanos, ar ko ikviens sevi identificē un izmantojot kuru jaunieši var mācīties un iegūt informāciju par savu identitāti, daloties tajā ar citiem jauniešiem Eiropā. Oficiāla statusa piešķiršana šai zīmei palīdzēs arī attīstīt tos objektus, kas Eiropas radīšanas procesā ir veidojuši vēsturi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es ar entuziasmu atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas mantojuma zīmi. Kopējas Eiropas identitātes izveidošanas un Eiropas Savienības interešu atbalstīšanas mērķis ir izšķiroši svarīgs miera un sociālās kohēzijas nodrošināšanai.

Ierosinātais Eiropas mantojuma atbalstīšanas pasākums, izmantojot starptautisku tīmekļa vietni, ir pievilcīgs jaunajiem eiropiešiem un varētu mudināt viņus uzzināt vairāk par kontinenta vēsturi, iepazīties ar daudzu tautu kultūras un vēstures mantojumu un kopīgo kultūras mantojumu, kā arī vairāk uzzināt par tiem cilvēkiem un idejām, kuru rezultātā tika izveidota pati Eiropas Savienība.

Šim pasākumam ir liela simboliska un izglītojoša vērtība, un tas Eiropas vēsturi un kultūru pasniegs kā vienotu veselumu. Es atbalstu ziņojumā paustās ieceres par Eiropas Parlamenta un Padomes efektīvas līdzdalības nodrošināšanu objektu un satura atlasīšanas procesā, lai nodrošinātu, ka iniciatīva ir ļoti pārredzama un demokrātiska.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es apsveicu Paliadeli kundzi sakarā ar teicami paveikto darbu. Eiropas Parlaments šodien deva zaļo gaismu Eiropas mantojuma zīmei — to vēsturisko objektu reģistram, kuru vērtība pārsniedz valstu robežas. Eiropas Savienībā ir aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju, kas pārsvarā uzskata, ka viņi pirmām kārtām ir savu izcelsmes valstu, bet ne Eiropas pilsoņi. Stipras Eiropas identitātes trūkumu var uzskatīt par šķērsli Eiropas integrācijai, taču tas nepavisam nav pārsteidzoši. Eiropas kontinents ir milzīgs valodu un paražu sajaukums, un atšķirības starp valstīm, kas to veido, bieži ir acīmredzamākas par kopīgajām iezīmēm.

Šī iniciatīva dos iespēju pastiprināt Eiropas piederības apziņu, kā arī radīt lielāku kohēziju starp dažādu valstu iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi izcelt tās vietas, kurās tiek godināta un simbolizēta Eiropas integrācija, kā arī tās vietas, kurās tiek godinātas Eiropas Savienības idejas un vērtības. Turklāt objekti ar Eiropas logotipu, tāpat kā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā esošie objekti, piesaistītu vairāk tūristu, kas dotu pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopējas Eiropas identitātes veidošana un intereses palielināšana par Eiropas Savienību un tās izcelsmi ir tie uzdevumi, ar kuriem Eiropas iestādes sastopas, mēģinot sasniegt lielāku kohēziju un solidaritāti. Pastāv, protams, citi — radikālāki un acīmredzamāki — veidi, kā palielināt eiropiešu uzticību Eiropas Savienībai un tās vadītājiem (nesenā finanšu krīze parādīja, ka pārvaldes augšējos līmeņos vēl ir daudz kas jāizdara). Tomēr mūsu kontinenta vēstures zināšanas, tā daudznacionālā un tomēr mums visiem kopējā kultūras mantojuma laba pārzināšana, kā arī jaunās paaudzes izglītības līmeņa paaugstināšana par idejām un cilvēkiem, kuru ieguldījums palīdzēja izveidot Eiropas Savienību, var reāli veicināt plaisas aizpildīšanu starp ES un tās iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es kā Kultūras un izglītības komitejas locekle balsoju par Parlamenta rezolūciju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi. Ideja par ES zīmes izveidošanu ir svarīga iedzīvotāju apziņas palielināšanas par Eiropas Savienības vēstures un kultūras mantojumu, kā arī Eiropas identitātes un starpvalstu kontaktu veidošanās ziņā.

Izvēloties objektus atsevišķās dalībvalstīs, kas ir iesniegušas pieteikumus ES Eiropas mantojuma zīmes saņemšanai, mēs liksim cilvēkiem lielākā mērā apzināties to, ka Eiropas vēsture ietekmē mūs visus, neatkarīgi no tā, kur dzīvojam, neatkarīgi no mūsu valodas vai kultūras. Eiropas mantojuma zīmes pārveidošana par ES iniciatīvu palīdzēs padarīt to uzticamāku, redzamāku un prestižāku. Tas, savukārt, var pārvērsties ekonomiskos un sociālos ieguvumos, tostarp padarot tos objektus, kuriem ir piešķirta zīme, tūristiem pievilcīgākus. Izvēloties objektus, kuriem būtu jāpiešķir zīme, tiktu arī palielināta jaunākās paaudzes interese un zināšanas par Eiropas idejām un cilvēkiem, un šādā veidā Eiropas iedzīvotāji tiktu ciešāk satuvināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas mantojuma zīmes nolūks ir atbalstīt pilsētas, cilvēkus un pasākumus, kas ir veicinājuši Eiropas integrācijas procesu. Tās mērķis ir likt iedzīvotājiem vairāk apzināties tādas pamatvērtības kā demokrātija, solidaritāte, kultūras daudzveidība un tolerance, uz kurām mūsu Kopiena ir balstīta. To objektu saraksts, kuriem ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme, būs kā sava veida karte, kurā varēs gūt ieskatu par mūsu kontinenta tradīcijām un vēsturi un tām vietām, kurām ir bijusi galvenā nozīme Eiropas identitātes veidošanās procesā. Eiropas kopīgais, tomēr dažādais mantojums var stiprināt tās iedzīvotājos šīs identitātes apziņu un pastiprināt Eiropas kohēziju. Šī iniciatīva izveidos platformu sadarbībai starp Eiropas valstīm un reģioniem. Turklāt tai varētu būt pozitīvs iespaids uz tūrisma nozari, palīdzot reģioniem kļūt pievilcīgākiem, vienlaicīgi uzlabojot to ekonomisko situāciju. Es piekrītu, ka šim projektam vajadzētu kļūt par oficiālu iniciatīvu ES pārraudzībā, jo šādi Eiropas mantojuma zīme iegūs plašāku atzinību, tā kļūs uzticamāka un prestižāka. Lielāka šā projekta popularitāte dos iespēju lielākam skaitam cilvēku identificēties ar zīmēm, kas simbolizē un iezīmē Eiropas integrāciju.

Šim projektam ir jādarbojas paralēli UNESCO starptautiskajam projektam un Eiropas Kultūras galvaspilsētu projektam un jāpapildina tie, ņemot vērā, ka Eiropas mantojuma zīme darbojas izglītojošu un simbolisku vērtību līmenī un mazākā mērā ir saistīta ar estētiskām un arhitektoniskām kvalitātēm. Mums ir jāmeklē veidi, kā stiprināt iedzīvotājos apziņu par piederību Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Es uzskatu, ka tādām Eiropas vērtībām kā senā ungāru rūnu rakstība, ir liela nozīme, un neaizstājama ir to atzīšana un novērtēšana, lai tām tiktu piešķirta Eiropas mantojuma zīme. Tomēr šajā gadījumā mums būtu jāievēro tradīcija, ka šī zīme tiek piešķirta tām vērtībām, kas faktiski atrodas ES. Būtu nepieņemami to paplašināt uz trešām valstīm, jo šādi mēs tikai dublētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Taču es ceru, ka šī zīme palīdzēs mums atgriezties pie Eiropas tradicionālajām vērtībām, un zīmes piešķiršana patiesi nozīmēs atzinības izpausmi. Es balsojumā atturējos iepriekšminēto pretrunu dēļ, kas pastāv ziņojumā.

 
  
  

Ieteikums: Doris Pack (A7-0334/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu, kas attiecas uz Šveices līdzdalības nosacījumiem programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā, jo uzskatu, ka šī līdzdalība atstās pozitīvu iespaidu uz Eiropas jaunatnes stratēģiju; jo tas ir posms sadarbības procesā ar šo valsti nozaru politikas jomā Eiropas Savienībā. Tā kā Šveice vēlas piedalīties šā projekta humānajā, ekonomiskajā un sociālajā daļā, iesaistot jauniešus, Eiropas Savienība var tikai iegūt no jauniešu iesaistīšanas no tādām trešām valstīm kā Šveice procesā, kura mērķis ir paaugstināt jaunāko paaudžu ES integrācijas apziņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo man nav šaubu par to, ka ES sadarbība ar Šveici ES izglītības, zinātnes un jaunatnes jautājumos būs abpusēji izdevīga, kas ļaus uzlabot un efektīvi īstenot politiskās ieceres šajās jomās. Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” 2007.–2013. gadam un programmā mūžizglītības jomā sniegs šīm programmām papildu impulsu un radīs dalībnieku apmaiņas un pieredzes apmaiņas iespējas, vienlaicīgi pasargājot ES finanšu un citas intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Programma “Jaunatne darbībā” ir paredzēta sadarbības attīstībai un atbalstam Eiropas Savienības jaunatnes jomā. Tās mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, īpaši to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju vai invaliditāte, un sekmēt iniciatīvu, uzņēmību un radošumu. Savukārt programma izglītības un mūžizglītības jomā palīdz izveidot Eiropas Savienību par mūsdienīgu, uz zināšanām balstītu sabiedrību saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem. Atbalstot un papildinot dalībvalstu darbības, tās nolūks ir veicināt apmaiņas, sadarbību un mobilitāti starp Kopienas izglītības un apmācību sistēmām, lai tās kļūtu par pasaules mēroga kvalitātes standartu. Šveice, kas nav ES dalībvalsts, pašlaik šajās darbībās nepiedalās. Es domāju, ka tas ir nepareizi, un atvērtas Eiropas Savienības kontekstā mums vajadzētu iekļaut savus šveiciešu kaimiņus šajās politikas jomās. Tāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju, kas Šveici iesaista šajās svarīgajās darbībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta sagatavoto ieteikumu, jo atzinīgi vērtēju Padomes lēmuma projektu par Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā. Lai gan Šveice izvēlējās palikt ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, tā tomēr cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Šis nolīgums ir atbilstošs, jo Šveice ir apņēmusies ievērot Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus un noteikumus. Turklāt uz tiem projektiem un iniciatīvām, ko iesniegs dalībnieki no Šveices, attieksies tie paši nosacījumi, noteikumi un procedūras, kas tiek piemērotas projektiem no dalībvalstīm. Šveice pakļausies ES finanšu kontrolei un revīzijas noteikumiem. Saskaņā ar divpusējo nolīgumu Šveice izveidos valsts aģentūru, lai koordinētu programmu īstenošanu valsts līmenī, un katru gadu veiks iemaksas par katru programmu (2011. gadā EUR 1,7 miljonus par programmu “Jaunatne darbībā” un EUR 14,2 miljonus par programmu mūžizglītības jomā).

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Sadarbība ar Šveici izglītības jautājumos ir svarīgs solis ES–Šveices attiecību veidošanā. Divas apspriežamās programmas atbalsta mūžizglītību un jauniešu iekļaušanu Eiropas integrācijas procesos, izmantojot toleranci un solidaritāti starp jaunajiem eiropiešiem. Nolīgums starp Komisiju un Šveici ir atbilstošs, ņemot vērā, ka dalībnieki no Šveices šīm programmām piesakās, pamatojoties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar visiem citiem jaunajiem eiropiešiem, un Šveice ir apņēmusies piemērot Eiropas noteikumus un veikt to uzraudzību, kā arī sniegt finansiālu ieguldījumu šajās abās programmās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – Es kā Eiropas Parlamenta delegācijas sadarbībai ar Šveici priekšsēdētājs atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par programmas “Jaunatne darbībā” izveidošanu, kas īsteno tiesisko regulējumu jauniešiem paredzētu neformālās izglītības pasākumu atbalstam. Šā priekšlikuma mērķis ir radīt apstākļus Šveices līdzdalībai programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā. Šveice ir vienīgā Eiropas valsts, kas piedalīsies šajās programmās, nebūdama EEZ dalībvalsts, tās kandidātvalsts vai potenciāla kandidātvalsts. Lai gan Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Mēs visi ļoti labi saprotam, ka laba izglītības sistēma, kas nodrošina iespēju jauniešiem iegūt pašu labāko izglītību, ir ārkārtīgi svarīga katrai valstij. Augstam kvalifikācijas līmenim, zināšanām un izglītībai ir tieša ietekme uz kultūru un darba tirgu un rezultātā — uz iedzīvotāju dzīves līmeni. Katra valsts vēlas lepoties ar saviem jauniešiem, un katrs jaunietis vēlas, lai viņam būtu iespēja iepazīt jaunas kultūras un valodas un iegūt profesionālu pieredzi ārzemēs. Eiropas Savienība var lepoties ar savu labi attīstīto studentu apmaiņas sistēmu un tās atvērtajiem darba tirgiem, kas katram jaunajam eiropietim nozīmē lielas intelektuālās un profesionālās attīstības iespējas. Šveices līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” parāda, ka sadarbība ar Eiropas Savienību, īpaši izglītības jomā, šai valstij ir ļoti svarīga. Mums nevajadzētu liegt izdevību jaunajiem Šveices pilsoņiem izmantot Kopienas izglītības privilēģijas un iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Izglītībai, apmācībai un pētniecībai, un jo īpaši resursiem, ko Eiropas Savienība iegulda savos jauniešos, pastāvīgi tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Sniedzot jaunas mācību iespējas, mēs vēlamies piedāvāt mūsu iedzīvotājiem vairāk iespēju. Izglītības, apmācības, kultūras, pētniecības un jaunatnes programmas ir šīs stratēģijas galvenais elements. Programmas “Jaunatne darbībā” mērķis ir eiropiešiem, no pusaudža līdz pieaugušo vecumam, iedvest aktīvas Eiropas pilsonības, solidaritātes un tolerances sajūtu.

Šī programma veicina mobilitāti gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās robežām, un atbalsta visu jauniešu iekļaušanu — neatkarīgi no viņu izglītības, sociālās un kultūras izcelsmes. Kā delegācijas sadarbībai ar Šveici un Norvēģiju dalībnieks es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka starp Komisiju un Šveices varas iestādēm parakstītais nolīgums ir pilnīgi atbilstīgs un abas puses no tā būs ieguvējas. Tas mums ļaus palīdzēt pēc iespējas vairāk jauniešiem iegūt jaunas prasmes un piedāvāt viņiem mācību iespējas ar Eiropas dimensiju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Sākotnēji ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmu tiesiskais pamats neparedzēja Šveices līdzdalību, taču tas mainījās 2006. gadā, kad Parlaments un Padome pieņēma lēmumus, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” 2007.-2013. gadam un programma mūžizglītības jomā. Padome 2008. gada februārī pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas par Šveices līdzdalību šajās divās programmās. Vienošanās tika panākta 2009. gada augustā, un Padome jau ir pieņēmusi lēmumu, ar ko tika apstiprināts tās paraksts un provizoriska piemērošana, sākot no 2011. gada. Es atbalstīju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Šveices — valsts, kas ir izvēlējusies palikt ārpus Eiropas Savienības, — līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā nevar izslēgt a priori, bet tā ir rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc es atbalstu starp Eiropas Komisiju un Šveices valdību panāktās vienošanās nosacījumus, līdz ar to es balsoju par Pack kundzes ziņojumu. Ir pareizi Šveicei ļaut izmantot šo programmu priekšrocības, bet ir arī pareizi aizsargāt Eiropas Savienības finanšu un citas intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Lai gan Šveice nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, tā pastāvīgi ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Šā nolīguma noslēgšana par Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā izglītības un mūžizglītības jomā ir ļoti pozitīvs rezultāts. Patiesi, priekšstats par izglītību un mūžizglītību uz zināšanām balstītas ekonomikas konkurētspējai ir ļoti svarīgs.

To var piemērot katrā izglītības un apmācību līmenī; tā attiecas uz visiem dzīves posmiem un visām dažādajām apmācību formām. Mums būtu jāattīsta un jāstiprina apmaiņas, sadarbība un mobilitāte. Turklāt ir svarīgi mudināt jauniešus piedalīties sabiedriskajā dzīvē, īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju vai invaliditāte, un sekmēt iniciatīvu, uzņēmību un radošumu, lai veicinātu aktīvas Eiropas pilsonības sajūtas, attīstītu solidaritāti un veicinātu toleranci.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir pietiekami labi saprotams, ka Šveice, kas sniedz noteiktu finansiālu atbalstu programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā, tagad vēlas piedalīties šajās programmās. Attiecībā uz mācīšanos pozitīva attīstība būtu arī tas, ja ES sekotu Šveices piemēram tiešās demokrātijas jomā. Kad Šveices iedzīvotāji nobalso pret minaretu būvēšanu, šis lēmums tiek pieņemts. Tāpat arī gadījumā ar neseno iniciatīvu par ārvalstu noziedznieku izsūtīšanu. Šveices varas iestādes saprot, ka gadījumā, ja cilvēki saka “nē”, tas arī nozīmē “nē”, tāpēc tās vienkārši neturpina balsošanu tik ilgi, kamēr panāk sev vēlamos rezultātus, un pēc tam nepauž izbrīnu par vēlētāju aktivitātes samazināšanos. Šveices piemēram vajadzētu dot mums iespēju paskatīties uz situāciju no malas, lai pamanītu cilvēku bažas. Es nevaru pilnībā piekrist šajā ziņojumā aprakstītajiem noteikumiem, tāpēc es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu attiecībā uz Padomes lēmuma projektu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, ar ko paredz noteikumus un nosacījumus Šveices Konfederācijas līdzdalībai programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā (2007.-2013. gadam), jo uzskatu, ka starp Eiropas Komisiju un Šveices varas iestādēm noslēgtais nolīgums ir vērtējams tikai pozitīvi, — Šveice no programmas gūs lielāku labumu, un vienlaicīgi tiks aizsargātas Eiropas Savienības intereses, un, kas nav mazsvarīgi — tieši tās finansiālās intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Šodien plenārsēdē mēs balsojām par normatīvās rezolūcijas projektu, kas attiecas uz Šveices līdzdalību programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā. Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir atkārtoti izrādījusi interesi veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Izmantojot šo ieteikumu, mēs esam noslēguši nolīgumu starp ES un Šveici, sniedzot iespēju Šveicei piedalīties programmā “Jaunatne darbībā” un programmā mūžizglītības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai arī Šveice ir izvēlējusies nepievienoties Eiropas Ekonomikas zonai, tā ir izrādījusi noturīgu interesi veidot ciešāku sadarbību ar ES izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Sākotnēji ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmu tiesiskais pamats neparedzēja Šveices līdzdalību, taču tas mainījās 2006. gadā, kad Parlaments un Padome pieņēma lēmumus, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” 2007.-2013. gadam un programma mūžizglītības jomā. Padome 2008. gada februārī pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas par Šveices līdzdalību šajās divās programmās. Vienošanās tika panākta 2009. gada augustā, un Padome ir jau pieņēmusi lēmumu, ar ko tika apstiprināts tās paraksts un provizoriska piemērošana, sākot no 2011. gada. Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, pirms nolīgums var stāties spēkā, Padomei ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Parlamenta un Padomes 2006. gada lēmumos, ar kuriem tika izveidota programma “Jaunatne darbībā” un programma mūžizglītības jomā, Šveices līdzdalība principā jau bija paredzēta. Starp Komisiju un Šveices varas iestādēm apspriestais nolīgums ir pilnīgi atbilstošs — tas Šveicei paplašina iespējas izmantot programmas un vienlaikus aizsargā ES finansiālās un citas intereses. Tāpēc referents iesaka Parlamentam apstiprināt Padomes lēmuma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Šveice ir valsts, kurā visiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas pieejas iespējas augstākajai izglītībai, neskatoties uz lieliskām izglītības programmām. Cerēsim, ka sadarbība ar ES uzlabos Šveices jauniešu, īpaši to, kas nāk no imigrantu vides, iespējas iegūt izglītību. Dalībvalstu programmu pieredze, kas atvieglo jauniešu apmaiņu izglītojošos nolūkos, skaidri parāda, ka tās ne tikai veicina labu izglītību, bet tām ir arī pozitīva ietekme uz Eiropas integrāciju, pateicoties atsevišķu valstu valodu, kultūru un tradīciju apguvei. Tajā pašā laikā programma mūžizglītības jomā ir izcila iespēja pievērst uzmanību tam, kāda nozīme Šveicē ir sievietēm. Šveice kā pēdējā no visām Eiropas valstīm sievietēm 20. gadsimta septiņdesmitajos tajos gados piešķīra balsošanas tiesības federālajās vēlēšanās, un ilgu laiku sievietes veidoja sociālo grupu, kurai bija ne tikai sarežģīti pilnvērtīgi iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā, bet arī iegūt izglītību un realizēt sevi profesionālā jomā.

Šodien pusmūža sievietēm, kas vēlas iesaistīties darba tirgū, nereti nākas saskarties ar problēmu, ka viņām trūkst vajadzīgās kvalifikācijas vai pieredzes, jo ievērojams skaits no viņām augsto cenu dēļ, kas jāmaksā par bērnu aprūpi, bija palikušas mājās, lai rūpētos par savām ģimenēm.

 
  
  

Ziņojums: Laima Liucija Andrikienė (A7-0339/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Divi ziņojumi par cilvēktiesībām ES un pasaulē nozīmē problēmu darba ņēmējiem, kuri, attīstoties kapitālisma krīzei, smok no ES barbariska uzbrukuma to tiesībām un dzīvei, no kapitāla un buržuāziskās valdības mēģinājumiem panākt, lai viņi segtu krīzes izmaksas un izglābtu monopolu peļņu. No kapitāla politisko pārstāvju puses tā ir liela nekaunība pasludināt ES par cilvēktiesību uzraugu laikā, kad tā gatavojas pieņemt jaunu, vēl reakcionārāku NATO 2020 doktrīnu un ir pirmā rindā attiecībā uz cilvēku un dabas resursu ekspluatēšanu un marionešu un reakcionāro režīmu atbalstīšanu. Tajā pašā laikā visās ES dalībvalstīs smagās un asiņainās cīņās iegūtās darba un sociālās tiesības tiek izskaustas, parasto cilvēku un darbaspēka cīņas tiek cietsirdīgi apspiestas, tiek izvērsta imigrantu vajāšana un rasisms, parasto cilvēku pamatbrīvības un demokrātiskās tiesības tiek ierobežotas un komunistiskās partijas tiek padarītas beztiesiskas, un komunisma simboli virknē valstu ir aizliegti. Parastās atsauces uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā un citās valstīs, kas izrāda pretestību imperiālistu plāniem, ir rupji draudi, piespiešana un spiediena izdarīšana, lai salauztu cilvēku gribu un viņi atteiktos no tiesībām brīvi izlemt savu likteni.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Decembra plenārsēde tradicionāli daļēji tiek veltīta cilvēktiesību tēmai. Viens no rituāliem pasākumiem, kas akcentē šo sesiju, neskaitot Saharova balvas piešķiršanu, ir rezolūcijas pieņemšana par Parlamenta gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā. Viena no Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām tiešām ir veicināt demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē. Šā gada ziņojumā ir atzīmēts, ka šajā jomā joprojām ir sastopami nopietni pārkāpumi, turklāt situāciju pasliktina ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, jaunās tehnoloģijas un cīņa pret terorismu. Tajā ir ieteikts īstenot Lisabonas līguma mērķus, īpaši ar jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību. Andrikienė kundze, teksta referente, konstatē, ka par konsekventas Eiropas ārpolitikas prioritāti vajadzētu izvirzīt demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā, jo tas pārbauda, novērtē un atsevišķos gadījumos sniedz analīzi par Eiropas Savienības darbu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un turpmākajām problēmām. Runājot par vardarbību pret sievietēm, Eiropas Parlaments ir ļoti norūpējies par dziļi iesakņojušos dzimumu diskrimināciju un vardarbību ģimenē vairākās valstīs un norāda, ka laukos dzīvojošās sievietes ir īpaši neaizsargātas. Es tāpēc atbalstu Parlamenta prasību par to, ka sieviešu tiesības ir skaidri jāizskata visos cilvēktiesību dialogos, jo īpaši cīņa pret visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm un tās izskaušanu, visu veidu vardarbīgas paražas vai ierasto praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un agras vai piespiedu laulības, visu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem, vardarbību ģimenē un sieviešu slepkavību, ekspluatāciju darbā un ekonomisko ekspluatāciju. Tā kā miljoniem bērnu joprojām ir izvarošanas upuri, cietuši no vardarbības ģimenē un fiziskas, emocionālas un seksuālas izmantošanas, es piekrītu, ka ES ir steidzami jāveic papildu pasākumi pret bērnu darbu un efektīvāk jāizmanto tās rīcībā esošie instrumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības kā cilvēktiesību aizstāvja loma ir būtiska pazīme, no kuras iestādes nedrīkstētu atteikties un ko diplomātiskajā darbā vajadzētu saglabāt kā prioritāti. Šā ziņojuma I pielikums tam ir labākais apliecinājums, jo tajā ir minētas visas situācijas, kurās ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, kurus mēs Eiropā esam atklājuši vai neesam izvairījušies nosodīt; no Afganistānas līdz Somālijai, no Krievijas līdz Irānai. Mēs tos neignorējam un nebāžam galvas smiltīs, pat ja ir apdraudētas stratēģiskās partnerattiecības, jo atsevišķās intereses nevar būt svarīgākas par brīvības un cilvēktiesību principu aizstāvēšanu.

Manuprāt, Eiropas Savienības nostājai ir jāpaliek šādai: drosmīga intervences atbalstītāja, kas cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir daļa no izpausmes, ko absolūtā liekulībā periodiski demonstrē vairākuma deputāti, kurā dominē labējie un sociāldemokrāti, kas pretendē uz “vēstneša” lomu cilvēktiesību aizsardzības jautājumos. Šī ir izpausme, kas atmasko pati sevi, jo tā nonāk acīmredzamās pretrunās, piemēram, cilvēktiesību aizsardzības aizsegā veicinot iejaukšanos tajās valstīs, kurās ir apdraudētas tā intereses, un attaisnojot un atbalstot savu sabiedrotos, īpaši Amerikas Savienotās Valstis.

Piemēru skaitā varētu minēt tā saukto CIP lidojumu gadījumu un daudzu ES valstu valdību līdzdalību cietumnieku nolaupīšanā, mocīšanā un nelikumīgā pārvešanā uz Gvantanamo līci, ilgstošo Afganistānas okupāciju, ko īsteno NATO spēki, un sekojošās civiliedzīvotāju slepkavības, kas tiek veiktas, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu. Papildu piemēri ir Izraēlas aparteīda politikas pret palestīniešiem atbalstīšana un Marokas atbalstīšana saistībā ar ilgstošo Rietumsahāras okupāciju, kā arī nelikumīgās blokādes atbalstīšana, ko ASV īsteno pret Kubu un ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir nosodījusi 18 sēdēs pēc kārtas. Šāda politika, kā arī vairākums, kas to veicina, atstāj mieles — tuvojas laiks, kad cilvēki tos varēs noraidīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu mērķis ir radīt nelabvēlīgākus apstākļus cilvēku tirgotājiem, sodot noziedzniekus un garantējot lielāku profilaksi un aizsardzību upuriem. Ir nepieņemami, ka cilvēku tirdzniecība Eiropā joprojām pastāv, ietekmējot simtiem tūkstošus cilvēku, no kuriem vairums ir no neaizsargātākajām sociālajām grupām, piemēram, minoritātes, sievietes un bērni, kas tiek izmantoti seksuāli, piespiedu darbam, mūsdienīgai paverdzināšanai un citiem nolūkiem. Es stingri nosodu visu cilvēku tirdzniecības upuru izmantošanu un tāpēc atbalstu upuru aizsardzības pastiprināšanu un augstāku sankciju ieviešanu cilvēku tirgotājiem. Sadarbības uzlabošana starp ES valstīm un koordinācijas pastiprināšana starp dažādām iestādēm un organizācijām Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī ir īpaši svarīga šās direktīvas veiksmīgai īstenošanai. ES vajadzētu izmantot tās starptautiskos sakarus, lai uzdotu saviem partneriem ierobežot cilvēku tirdzniecību un nodrošināt, ka cietušo tiesības tiek ievērotas visā pasaulē. Turklāt politiskajos dialogos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tai vajadzētu iekļaut politikas normas, standartus un principus, kas attiecas uz starptautisko cilvēktiesību sistēmu cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. (LV) Es balsoju par šo rezolūciju un priekšlikumu kategoriski pieprasīt, lai Krievijas iestādes sauktu pie atbildības personas, kuras vainīgas krievu advokāta Sergeja Magņiska nogalināšanā, un aicināju EP apsvērt iespējas noteikt ieceļošanas aizliegumu Eiropas Savienībā šajā lietā iesaistītajām Krievijas amatpersonām, kā arī iesaldēt šo amatpersonu bankas kontus un citus aktīvus visās ES dalībvalstīs. Šāda prasība dotu spēcīgu politisku signālu Krievijas varas iestādēm par to, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir kategoriski nepieņemami Krievijas tiesību sistēmas nopietnie trūkumi, likumu selektīva pielietošana varas interesēs un fakts, ka personas, kas vainojamas par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgajiem žurnālistiem un advokātiem vai pat viņu nonāvēšanā, joprojām pārāk bieži paliek nesodītas. Šis signāls apliecinātu EP atbalstu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri darbojas īpaši grūtos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Cilvēktiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām un viens no jautājumiem, kam Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa pievērš īpašu uzmanību, ņemot vērā, ka tas ir darba kārtībā gandrīz katrā sanāksmē, ko vada mūsu grupa. Arī Parlamentam kopumā ir svarīgi pievērst uzmanību šai tēmai. Mēs redzam, ka pasaulē situācija uzlabojas, lai gan lēni. Joprojām ir valstis, kuru valdības nemitīgi pārkāpj cilvēktiesības, tomēr ir arī valstis, kurās ir sākušās pārmaiņas. Referenta mutiskajā grozījumā ir atspoguļotas šīs pozitīvās tendences Krievijā. Tomē situācija Kubā joprojām izraisa bažas, kā to parādīja 2010. gada Saharova balvas pasniegšanas ceremonija. Es ar pārliecību balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski.Gada ziņojums par cilvēktiesībām neizbēgami ir nokavēts pasākums, bet tomēr es to vērtēju atzinīgi. Šajā ziņojumā tiek aplūkots laikposms no 2008. gada jūlija līdz 2009. decembrim, kas bija tieši pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Es ļoti atzinīgi vērtēju Cathy Ashton pieķeršanos cilvēktiesībām un viņas pārliecību debašu laikā par to, ka cilvēktiesības tiks iekļautas EĀDD darbā. Es ceru, ka tas nozīmēs, ka tad, kad mēs diskutēsim par cilvēktiesību ziņojumu nākamajā gadā, varēsim parādīt ES saistītāku un konsekventāku pieeju cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Šī gada ziņojuma mērķis ir uzsvērt Eiropas Parlamenta stipro apņemšanos un ilgtermiņa pūles aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, attīstot arvien integrētāku un efektīvāku Eiropas politiku, kas spētu garantēt lielāku saistību un konsekvenci visās politikas jomās, vai nu izmantojot divpusējās attiecības ar trešām valstīm vai atbalstot starptautiskās un vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Īpaši mēs uzsveram nepieciešamību veikt pamatīgu Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) cilvēktiesību aspektu novērtējumu, kurā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pastāvošo mehānismu, piemēram, rīcības plānu, progresa ziņojumu, cilvēktiesību dialogu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecību pilnveidošanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, saskaņotībai un efektivitātei.

Mēs vēlētos popularizēt Eiropas Savienības pievienošanos nākotnē Eiropas Cilvēktiesību konvencijai kā iespēju apstiprināt savas saistības aizsargāt cilvēktiesības savā teritorijā un ārpus tās robežām. Mēs tāpēc aicinām visas dalībvalstis to atbalstīt un attiecināt uz saviem iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā veido ļoti svarīgu rīku Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) nozīmes pastiprināšanai attiecībā uz cilvēktiesību politiku. Patiesi, šīs lietas vienmēr ir bijušas raksturīga iezīme, kas Eiropas Savienību izceļ pārējā pasaulē.

Es piekrītu Andrikienė kundzei, uzsverot, ka reliģijas vai ticības brīvība visu citu cilvēktiesību starpā veido būtiskas tiesības un pamattiesības, kas ir jāievēro, un ka vēl vairāk un efektīvāk vajadzētu pastiprināt nosacījumus, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu, kuri minēti divpusējos nolīgumos ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Tāpēc ir pareizi aicināt Augsto pārstāvi iekļaut reliģijas vai ticības brīvību ES cilvēktiesību politikā un ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām sniegt visaptverošu situācijas izvērtējumu reliģijas vai ticības brīvības jomā. Es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski.(EL) Eiropas Savienībai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti tie principi un brīvības, kas nosaka cilvēktiesības, un ES būtu vadošā loma šajā jomā. Vajag izveidot speciālu cilvēktiesību dienestu un — vēl svarīgāk — Eiropas Savienībai vajag kontrolēt tās teritorijas, kurās ir ES pārstāvji. Eiropas Savienībai ir arī jāuzrauga un uzmanīgi jāpārbauda cilvēktiesību pārkāpumi tās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo tas nepauž nožēlu un nekritizē ES dubultos standartus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu gan ES dalībvalstīs, gan arī trešās valstīs, ar kurām tai ir īpašas politiskas un tirdzniecības attiecības. Ziņojumā faktiski nav pieminēts, ka ES valdības bija iecerējušas un īstenojušas politiskus lēmumus, kas ir krasā pretrunā cilvēktiesību principiem tādās jomās kā imigrācija, ar masveida izraidīšanām un apcietināšanām, kas tika veiktas, pamatojoties uz rasi vai drošības apsvērumiem, pieļaujot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, cilvēku nelikumīgu paturēšanu apcietinājumā un viņu pārvietošanu uz slepeniem cietumiem, kur viņi tiek spīdzināti.

ES pati ir pieņēmusi direktīvas, kas ir pretrunā cilvēktiesībām, piemēram, Atgriešanās direktīvu, un tā ir ierosinājusi un attīstījusi īpašas tirdzniecības vai politiskas attiecības ar tādu valstu valdībām kā Maroka, Kolumbija vai Izraēla, kas sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības. Lai gan es augstu vērtēju to, ka pirmo reizi ziņojumos ir iekļauta cilvēktiesību situācija Rietumsahāras neautonomajās teritorijās, es neatbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir izlaisti visi iepriekšminētie elementi, un negatīvās ietekmes dēļ, ko uz cilvēktiesībām atstāj ES brīvās tirdzniecības nolīgumi, nemaz jau nerunājot par nepamatoto un pārspīlēto kritiku, kas tiek veltīta tādām valstīm kā Kuba un Venecuēla.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā ir ļoti detalizēts, un tajā ir ietverts plašs jautājumu klāsts. Diemžēl man palika iespaids, ka ir izmisīgi mēģināts novērsties no katra iespējama jautājuma, neievērojot skaidru stratēģiju. Tas ir tiesa, ka demokrātijas veicināšana visā pasaulē Eiropas Savienībai ir jāuzskata par svarīgu jautājumu. Tomēr tam nepieciešama skaidra pieeja un noteikta, konsekventa stratēģija šo problēmu risināšanai, dažas no kurām ir ārkārtīgi sarežģītas. Ņemot vērā, ka nekas neliecina par šādas stratēģijas esamību, es galīgajā balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski.(LT) Lai gan ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi, kopš tika parakstīta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, joprojām pasaulē ir daudz vietu, kur šī deklarācija nenozīmē neko vairāk par papīra lapu. Skumji, ka daudz šādu vietu ir arī Eiropā, kontinentā, kur tika likti pamati cilvēktiesību aizsardzībai kā vienam no demokrātijas principiem. Eiropas Savienība, kas cilvēktiesību jomā rāda ceļu pārējai pasaulei, un to mēs varam droši apgalvot, pieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka vismaz minimālie cilvēktiesību aizsardzības standarti tiek garantēti citās vietās visā pasaulē. Es tāpēc apsveicu savu kolēģi Andrikienė kundzi par patiesi visaptveroša ziņojuma sagatavošanu un pievēršanos sarežģītajai situācijai visā pasaulē. Es ceru, ka šis ziņojums sniegs ieguldījumu situācijas uzlabošanā un ka šādi ziņojumi turpmāk būs īsāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta šā gada ziņojumu par cilvēktiesībām, jo tajā ir iekļautas abas valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu un tālu no ES. Ziņojumā EP aicina Ķīnu — valsti, kurā tiek izpildīts vislielākais skaits nāvessodu, — publiskot skaitliskos datus par valstī izpildītajiem nāvessodiem un tādējādi ļaut veikt pārredzamu analīzi un uzsākt diskusijas par šo tēmu. Tam vajadzētu mudināt šo valsti pasteidzināt šā barbariskā soda veida atcelšanu. Taču ir apkaunojoši, ka nāves sods mūsdienās joprojām tiek piemērots demokrātiskajās Amerikas Savienotajās Valstīs. Ziņojumā ir paustas bažas, ka bruņotos konfliktos tiek iesaistīti bērni vai tiek savādāk tajos ietekmēti, vai pat ir spiesti aktīvi tajos piedalīties. Manis ierosinātajos šī ziņojuma grozījumos, ko pieņēma Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, es mudinu Komisiju un Padomi nodrošināt, ka attiecībās ar trešām valstīm obligāti tiek ievērotas ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem. Es arī aicinu ES un ANO iestādes nekavējoties veikt darbības, lai atbruņotu, rehabilitētu un atkārtoti integrētu bērnus, kas ir aktīvi piedalījušies karadarbībās.

Es aicinu Ziemeļkorejas varas iestādes veikt konkrētas un reālas darbības, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā. Es aicinu Phenjanu atļaut neatkarīgiem starptautiskiem ekspertiem veikt pārbaudes visa veida aizturēšanas centros un atļaut apmeklēt valsti ANO īpašiem ziņotājiem. Es arī aicinu Ziemeļkorejas varas iestādes atcelt ierobežojumus starptautiskajam personālam kontrolēt palīdzības sadali, un nodrošināt, ka starptautiskā palīdzība sasniedz trūcīgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā attiecībā uz gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā ir sīki, vispusīgi aprakstīti cilvēktiesību pārkāpumi visā pasaulē. Šeit būtu vērts atcerēties Eiropas Parlamenta nesatricināmo apņēmību un pūles daudzu gadu garumā aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē, piemērojot stingru un efektīvu politiku, lai aizstāvētu cilvēktiesības ES.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā rodas vēsturiska iespēja aizpildīt plaisas, kas joprojām pastāv ES politikā cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Es tāpēc pievienojos referentes aicinājumam, kas veltīts Eiropas Ārējās darbības dienestam, lai tas pilnībā pakļautos Lisabonas līguma mērķim un būtībai un tādējādi nodrošinātu, ka cilvēktiesību ievērošana un to veicināšana ir dažādu Eiropas Savienības ārpolitikas intervenču jomu pamatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Vakar Eiropas Parlaments piešķīra Saharova balvu par domas brīvību Kubas pilsonim Guillermo Fariñas, kurš šajā ceremonijā nepiedalījās. Viņa krēsls bija tukšs, jo Kubas valdība nebūtu ļāvusi viņam atgriezties mājās. Šis ir šokējošs un simbolisks piemērs, kas kalpo kā brutāls atgādinājums tam, ka situācija cilvēktiesību jomā pasaulē neuzlabojas. Nāves soda gadījums netālu no mājām Baltkrievijā, pakāršanas un nomētāšanas ar akmeņiem gadījumi Irānā, sieviešu dzimumorgānu kropļošana Somālijā, masveida izvarošanas gadījumi Kongo Demokrātiskajā Republikā, žurnālistu noslepkavošana Krievijā, 215 miljoni strādājošu bērnu, patvaļīgas turēšanas apcietinājumā gadījumi, negodīgi tiesas procesi, cenzūra un daudz citu barbarisku gadījumu, kuros no Eiropas Savienības tiek prasīta stingra un bezkompromisa attieksme.

Šodien pieņemtais ziņojums prasa mums cilvēktiesības likt Eiropas Savienības ārējās darbības pamatā, tās attīstības, aizsardzības, tirdzniecības, zvejniecības, imigrācijas un tieslietu politikas pamatā. Šīm vērtībām to universālā rakstura dēļ ir jābūt pārākām par ģeopolitiku, kas vēlreiz ciniski atklājās 2010. gada 10. decembrī, kad 15 valstis mazdūšīgi atbildēja uz Ķīnas skaidri izteikto prasību, lai tās boikotē Nobela Miera prēmijas pasniegšanu Ķīnas pilsonim Lu Xiaobo.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos apsveikt Andrikienė kundzi sakarā ar lieliski paveikto darbu. Parlamenta gada ziņojums par cilvēktiesībām — šajā gadā attiecībā uz 2009. gadu — ir atskaites punkts visiem tiem, kuri interesējas par šo tēmu. Šis izdevums ir vēl svarīgāks, jo tas ir pirmais kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas Eiropas Savienībai piešķir lielākas pilnvaras ārpolitikas jomā. Faktiski cilvēktiesībām lielākās cerības sniedz Lisabonas līguma īstenošana ārpolitikas jomā: Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāatspoguļo līguma prioritātes un būtība.

Vienai no saskaņotas ārpolitikas prioritātēm vajadzētu būt demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai. Visbeidzot, es ievēroju, ka Parlamenta gada ziņojumā par cilvēktiesībām ir atrodams ne tikai garš saraksts ar problēmām; tajā ir arī ieteikti risinājumi. Ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz nāves soda atcelšanu vairākās valstīs, progresu, kas panākts attiecībā uz vardarbības pret sievietēm samazināšanu, bērnu aizsardzību, cīņu pret spīdzināšanu, cilvēktiesību aktīvistu aizsardzību, demokrātijas un reliģijas brīvības veicināšanu utt.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kā parasti, galīgajā tekstā ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Pozitīvie ir tas, ka, pirmkārt, grozījums divās daļās attiecībā uz S. Magnitsky tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu (318 „par”, 163 „pret” un 95 atturējās). Visi S&D un ALDE grozījumi tika pieņemti (LGBT, nāves sods/nāvējošas injekcijas). Divi GUE grozījumi tika pieņemti (vienlīdzīga pieeja veselības aprūpei/ārstēšanai un Kolumbija). Tomēr negatīvi ir tas, ka tika pieņemti divi grozījumi, kurus referents (EPP) iesniedza apspriešanai attiecībā uz EDCI un vajadzību vairāk projektu veltīt demokrātijai, nevis cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Andrikienė kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka mums vajadzētu vēlreiz uzsvērt, ka cilvēktiesību ievērošana ir mūsdienu sabiedrības pazīme. Visi cilvēki ir dzimuši brīvi un vienlīdzīgi, un mūsu pienākums nepārprotami ir darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tā tas ir visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība pēdējos gados ārpolitikā ir guvusi dažus svarīgus panākumus, vēl ir jāpaveic liels darbs, lai pieņemtu kopīgu un saskaņotu politiku attiecībā uz cilvēktiesībām.

Pirmkārt, Padomei un Komisijai ir jāuzlabo Eiropas Savienības spēja ātri reaģēt uz vardarbības izpausmēm trešās valstīs. Sākot ar stingru nāves soda nosodīšanu visā Eiropas Savienībā, mums ir jātiecas cilvēktiesību ievērošanu sasniegt un no jauna apstiprināt ikdienā. Šādā noskaņā es vēlētos beigt savu uzstāšanos, piebilstot, ka, citējot Mahatma Gandiju, cilvēktiesību aizsardzība ir obligāts miera priekšnosacījums. To nekad nevajadzētu aizmirst.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Ziņojumā attiecībā uz gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku cilvēktiesību jomā ir sniegts gandrīz pilnīgs pārskats par problēmām cilvēktiesību jomā visā pasaulē. Ziņojumā ir arī aplūkoti jauni jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām, piemēram, cilvēktiesību aizsardzība un cīņa pret terorismu. Pateicoties Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījumiem, tika iekļauta nodaļa par cilvēktiesību nozīmi jaunizveidotajā Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD). Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā to, ka EĀDD kā jauns instruments var nodrošināt mums iespēju pārskatīt ES cilvēktiesību politiku un aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē, darot to saskaņotāk un apņēmīgāk nekā līdz šim. Es tāpēc pilnībā atbalstu priekšlikumu iecelt Augsto pārstāvi, kas kopā ar savu dienestu pastāvīgi koordinēs Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku. Pamatideja ir skaidra: cilvēktiesībām Eiropas Savienības ārpolitikā ir jāieņem centrālā vieta. Vēl ir jāpaveic liels darbs, taču Parlaments turēs pirkstu uz pulsa. Tas ir ļoti pozitīvi.

 
  
  

Ziņojums: Pino Arlacchi (A7-0333/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Es uzskatu, ka starptautiskā palīdzība ir jānovirza tieši Afganistānas varas iestādēm, tādā veidā apejot starpniekus. Attiecībā uz miera procesu, ES vajadzētu ļaut Karzai valdībai pašai izvēlēties savus dialoga partnerus, tomēr izvirzot šādus priekšnosacījumus: al-Qaeda padzīšana, magoņu audzēšanas izskaušana un vēlēšanās sākt ievērot cilvēku pamattiesības. Attiecībā uz policijas profesionālo apmācību, es piekrītu, ka mērķiem ir jābūt saistītiem ne tikai ar policistu un karavīru skaita palielināšanu, bet galvenokārt ar apmācību, organizāciju un policijas attiecībām ar paralēlām tieslietu iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju un atbalstīju pragmatisko pieeju attiecībā uz Afganistānu un jauno pretnemieru politiku, kas ir pielāgota vietējo iedzīvotāju aizsardzībai un to teritoriju atjaunošanai, kurās ir garantēta drošība. Jaunajai pretnemieru politikai ir jādod laiks parādīt rezultātus, ir jāatrod politisks risinājums un jānotiek sarunām ar visu ieinteresēto pušu līdzdalību. Esmu pārliecināta, ka jebkurā ilgtermiņa risinājumā ir jābūt iekļautiem konkrētiem pasākumiem, kas būtu vērsti uz nabadzības, sieviešu neizglītotības un diskriminācijas izskaušanu, cilvēktiesību un tiesiskuma vairošanu, samierināšanas mehānismu stiprināšanu, opija ražošanas pārtraukšanu, iesaistīšanos aktīvos valsts veidošanas pasākumos un pilnīgu Afganistānas integrēšanu starptautiskajā sabiedrībā, kā arī al-Qaeda padzīšanu no valsts. Mums ir jāparāda cieņa visu sabiedroto spēku karavīriem, kuri ir zaudējuši savas dzīvības, aizstāvot brīvību, un jāpauž līdzjūtība viņu ģimenēm, kā arī visu nevainīgo afgāņu upuru ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Situācija Afganistānā joprojām sagādā raizes. Gandrīz 10 gadus pēc tam, kad rietumu koalīcija gāza Taleban režīmu, miers un labklājība afgāņiem joprojām ir tāls sapnis. Stratēģijai, kas šajā valstī ir izmantota gadiem ilgi, piemīt daudzi trūkumi, un tā ir jāmaina. Eiropas Savienībai ir jāaizstāv savi uzskati šajā jautājumā un jāņem vērā ASV militārās politikas neveiksme šajā reģionā. Mūsu karaspēks ir iestrēdzis, un šādos apstākļos nav cerību rast risinājumu. Tāpēc es atbalstīju Parlamenta rezolūciju, kas aicina izstrādāt jaunu stratēģiju Afganistānai. Līdz šim spēkā esošā sistēma ir jāmaina. Mums ir jāķeras pie korupcijas un postījumiem, lai starptautiskā palīdzība var beidzot pildīt savu lomu. Miers atgriezīsies, liekot lietā pilsonisku rīcību. Kontrolējot šos līdzekļus, koalīcijai ir jābūt stingrākai. Taču mums vajadzētu pārtraukt iejaukties afgāņu iekšējās lietās. Afganistānas valdībai ir jābūt brīvām iespējām atrast pagaidu vienošanos ar visām grupām, kas veido Afganistānas sabiedrību. Ceļš uz attīstību vēl ir tāls, un mums nevajadzētu apdraudēt šo trauslo līdzsvaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Ziņojumā tiešām ir vairāki pozitīvi punkti, un tas atzīst pašreizējās situācijas ļoti neveiksmīgos aspektus un starptautiskās sabiedrības, īpaši NATO, ES un dalībvalstu, atbildību, kas dažādos veidos ir iesaistīta karā Afganistānā, un tās “atjaunošanas pārvaldību”. Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka naudas sadale un starptautiskā palīdzība nesasniedz Afganistānas iedzīvotājus. Tas arī parāda to, cik negatīvi un absurdi ir ārvalstu karaspēkam palikt Afganistānā, ņemot vērā, ka, nemaz jau nerunājot par upuriem civiliedzīvotāju vidū, situācija ir pasliktinājusies saistībā ar Afganistānas iedzīvotāju grimšanu nabadzībā, sieviešu tiesību ievērošanu, strauji augošo magoņu lauku skaitu un pat mafijas organizāciju izveidošanos un korupciju, izmantojot privatizēto drošības sistēmu, ko piemēro ASV. Diemžēl konservatīvo spēku grozījumi, kas ir pretrunā sākotnējam tekstam, tomēr ir to grozījuši. Tajā tiek atzinīgi vērtēta “jaunā pretnemieru politika”, pieņemts prezidenta Obama grafiks, aicināts ciešāk identificēt ES ar NATO un ASV, un atzīta karaspēka ietekme un nepieciešamība palikt teritorijā un sargāt to.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Deviņus gadus pēc militārās iejaukšanās sākuma Afganistānā tas, iespējams, ir lielākais uzdevums, ar ko Eiropa un tās sabiedrotie ir saskārušies saistībā ar ārvalstu intervencēm un pasaules drošību. Patiesība ir tāda, ka pēdējā desmitgadē, neskatoties uz spēcīgo un nepārtraukto ārvalstu klātbūtni Afganistānā, drošības situācija šajā valstī ir pasliktinājusies. Teroristi joprojām tiek atbalstīti un apmācīti, un — pats svarīgākais — galvenie sociāli ekonomiskie rādītāji ir neapmierinoši. Tāpēc tagad starptautiskajai sabiedrībai un Eiropai par galveno uzdevumu vajadzētu izvirzīt atbalsta sniegšanu spēcīgas un stabilas valdības izveidošanai Afganistānā, lai turpinātu atbalstīt miera procesu, ciktāl tas ievēro trīs ziņojumā minētās pamata saistības: i) Afganistānas saistības izraidīt no valsts al-Qaeda; ii) izskaust magoņu audzēšanu un apkarot narkotiku tirdzniecību; iii) vēlēšanos sākt ievērot cilvēku pamattiesības.

Šajā saistībā un saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies saistībā ar NATO, militāro klātbūtni Afganistānā vajadzētu pakāpeniski samazināt, vienlaikus saglabājot starptautisko atbalstu miera uzturēšanai un drošībai, lai nodrošinātu stabilitāti valstī pēc intervences.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Šis ziņojums, iespējams, ir labākais kompromiss, ko šodien var panākt jautājumā par jauno Eiropas stratēģiju Afganistānā. Tas ir daļēji, pateicoties daudzajiem un izšķiroši svarīgajiem grozījumiem, kurus apspriešanai iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kas to padarīja mazāk ideoloģisku un vairāk pragmatisku un spējīgu atzīt tos izšķirošos faktorus, kas deviņos gados tika atklāti operāciju laikā Afganistānas teritorijā, kā arī identificēt pozitīvos faktorus un attīstības tendences, lai starptautiskās sabiedrības klātbūtni padarītu efektīvāku un veicinātu pilnīgu valsts neatkarības nodošanu atpakaļ Afganistānas varas iestādēm.

Tikai ar militāru reakciju nepietiek, tā ir taisnība. Tomēr tā ir svarīgs priekšnoteikums, lai novājinātu Taleban grupējumus un piespiestu tos pārtraukt visas attiecības ar al-Qaeda, un tāpēc uzsākt sarunas. Civiliedzīvotāju masveida slepkavošanas novēršana, protams, paliek prioritāte, bet mums nevajadzētu atteikties no bezpilota lidmašīnu izmantošanas, kuras labi pilda savas funkcijas teritorijās, kas atrodas netālu no robežas ar Pakistānu.

Saistības pret Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL) ir jāpastiprina, lai turpinātu apmācīt policistus, kas spēj uzturēt sabiedrisko kārtību. Ir jāintensificē tiesnešu un administratīvo amatpersonu apmācība, lai veicinātu Afganistānas iestāžu pastiprināšanu, samazinātu korupciju un veidotu nosacījumus tam, lai Afganistānu varētu atdot afgāņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Higgins (GUE/NGL), rakstiski. – Šajā ziņojumā uzsvērtas daudzas problēmas, ar kurām saskaras Afganistāna. Ziņojums ir kritisks attiecībā uz NATO–ASV okupācijas lomu un cilvēktiesību pārkāpumiem Afganistānā, jo īpaši sieviešu aizvien lielāko apspiešanu un nabadzības augstākiem līmeņiem. Pretkara kustība brīdināja par šīm problēmām vēl pirms kara sākšanas. Tomēr es balsojumā atturējos, jo nevarēju piekrist ziņojumā paustajam atbalstam okupācijai un B. Obamas administrācijas “uzplūdiem”. Es atturējos balsot par grozījumiem, kas aicināja sniegt lielāku atbalstu Afganistānas valstij. Es atbalstu Afganistānas iedzīvotāju suverenitātes respektēšanu, bet Karzai režīms ir korumpēts un neatspoguļo Afganistānas iedzīvotāju vairākuma intereses. Es aicinu atļaut visu palīdzību demokrātiski kontrolēt mazajiem lauksaimniekiem, darba ņēmējiem un trūcīgajiem afgāņiem. Es ievēroju, ka šajā ziņojumā ir pagodināti nogalinātie vienkāršie karavīri un Afganistānas iedzīvotāji, kas ir kļuvuši par šā kara upuriem. Tomēr es nevaru piekrist apgalvojumam, ka militārpersonas ir mirušas, “aizstāvot brīvību”. Šis ir karš, kas tiek rīkots ietekmīgāko imperiālistisko lielvalstu interesēs, bet nevis vienkāršo cilvēku interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Kur Afganistānā pazūd mūsu nauda? Es esmu apmierināta ar rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz jauno Afganistānas stratēģiju. Šis ziņojums ļoti labi parāda daudzas problēmas, kas ietekmē šo valsti.

Afganistānai nav militāra risinājuma, kas arī ir konstatēts šajā ziņojumā. Afganistānai mieru nespēja atnest ne karaspēks, ne arī nauda, ko mēs šajā valstī ieguldījām. Ziņojumā ir pat teikts, ka laikposmā starp 2002. un 2009. gadu šajā valstī starptautiskās palīdzības ietvaros tika novirzīti vairāk nekā USD 40 miljardi. No šiem 40 miljardiem tikai seši miljardi nonāca pie Afganistānas valdības, pārējie 34 miljardi tika novirzīti valstī no citurienes. Līdz 70–80% no šīs palīdzības nekad nenonāca līdz paredzētajiem adresātiem — Afganistānas iedzīvotājiem.

Turklāt karš Afganistānā laikposmā no 2001. līdz 2009. gadam ir izmaksājis vairāk par USD 300 miljardiem. Tomēr šīs milzīgās naudas summas Afganistānas iedzīvotājiem nedod nekādu labumu. Tā vietā labumu no Afganistānā iztērētās naudas gūst, piemēram, militārā rūpniecība, algotņi un starptautiskie uzņēmumi. Ir svarīgi, ka ziņojumā ir reāli uzsvērta šī neapmierinošā situācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. (LV) Pilnībā atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu turpināt darbu pie Afganistānas atjaunošanas un cilvēktiesību situācijas uzlabošanas. Nav noliedzams, ka šodien drošības situācija Afganistānā ir daudz labāka nekā pirms 9 gadiem. Cilvēki dzīvo brīvākā sabiedrībā, meitenes var saņemt izglītību un medicīnas pakalpojumi ir pieejamāki nekā Taleban režīma laikā. Tomēr vēl joprojām ir nopietnas problēmas, kuru risinājumā nav sasniegts progress. Īpaši tas sakāms par narkotiku apkarošanu, kā tas pareizi uzsvērts ziņojumā. Saskaņā ar ekspertu viedokli, Afganistānā tiek iegūti 92 % pasaules opija, kas tālāk tiek transportēts pa visu pasauli, tai skaitā arī uz Eiropas Savienību. Jāņem vērā, ka afgāņiem opija magoņu audzēšana ir būtisks ienākumu avots lauku apgabalos, kur grūti atrast citus iztikas pelnīšanas veidus. Tāpēc nelegālo opija magoņu plantāciju iznīcināšana, nepiedāvājot alternatīvas nodarbošanās iztikas pelnīšanai, nav efektīvs risinājums.

Afganistānas valdībai ir mērķtiecīgāk jāizmanto starptautiskā palīdzība mazās uzņēmējdarbības un lauksaimniecības attīstīšanā reģionos, kur šodien tiek audzēts opijs. Eiropas Savienības ieguldījums, atjaunojot Afganistānu, ir ievērojams, tomēr vēl ir ļoti daudz darāmā. Pats būtiskākais ir garantēt drošību. Vēlos uzsvērt, ka pāragra spēku izvešana no Afganistānas būtu ne tikai bīstama vietējiem iedzīvotājiem un drauds demokrātiskajai pasaulei, bet tā tiktu sagrauts viss labais, kas Afganistānā sasniegts. Cilvēki ir maksājuši augstu cenu par mieru Afganistānā, un mēs nedrīkstam viņus pievilt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Referents nolēma koncentrēt uzmanību tikai uz četrām jomām, kurās, viņaprāt, mērķtiecīga rīcība varētu atnest reālas pārmaiņas: starptautisko palīdzību, nesen uzsāktā miera procesa ietekmi, policistu apmācības ietekmi un opija audzēšanas ierobežošanu. Lai gan es nepiekrītu visiem viņa secinājumiem, es balsoju par šo labi pārdomāto un noderīgo ieguldījumu diskusijās par Afganistānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Ziņojums par jaunu stratēģiju Afganistānai kopumā ir jāvērtē pozitīvi, tāpēc es balsoju par to. Milzīgās problēmas, kas šodien saglabājas Afganistānā, no kurām katra ir atšķirīga un ārkārtīgi svarīga šīs Tuvo Austrumu valsts nākotnei, ir jārisina, izmantojot jaunu pieeju ar atšķirīgu prioritāšu definīciju, salīdzinot ar to, kas tika darīts līdz šim.

Galvenais jautājums — kā ziņojumā, par ko mēs gatavojamies balsot, ir pareizi identificēts — ir fakts, ka “Afganistānā nav iespējama stabilitāte vai miers, ja vispirms nebūs valsts, kas garantētu tās pilsoņiem drošību, uzņemoties pati par to atbildību”. Šajā sakarā es ceru, ka referents no jauna pārdomās, varbūt mutisko grozījumu laikā, to daļu, kurā viņš runā par bezpilota lidmašīnu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums zīmē postošu ainu NATO vadītā Afganistānas kara sekām, kurā līdzdarbojās un ko atbalstīja ES. Ir nožēlojami, ka ziņojumā karš pats par sevi netiek nosodīts, bet notiek svārstīšanās starp NATO militāro spēku atstāšanu uz vietas un to izvešanas turpināšanu. Neskatoties uz to, apsverot visu svarīgo kritiku, kas tajā iekļauta, es balsojumā atturēšos.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es neatbalstīju šo ziņojumu, ir tas, ka ziņojumā ne tikai nav ieteikts nekavējoties izvest Eiropas karaspēku, bet tajā tiek arī “atzinīgi vērtēts un atbalstīts” plāns pastiprināt ES darbību. Tāpat tajā gandrīz nav pievērsta uzmanība starptautisko drošības uzturēšanas spēku (ISAF) nozīmei un smagajiem pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Es uzskatu, ka pozitīvi ir tas, ka ziņojumā ir iekļauti ģenerāļa Stanley McChrystal ziņojumi, kuros viņš noliedz, ka Afganistānā al-Qaeda klātbūtne būtu tik izteikta, lai tur attaisnotu karaspēka izvietošanu. Es arī domāju, ka pozitīvi ir tas, ka ziņojums aicina pēc iespējas ātrāk pārtraukt situāciju, ka policistu apmācība atrodas privātu uzņēmēju pārziņā, līdztekus izklāstam, kurā ir konstatēts, ka karam Afganistānā nav redzams drīzs gals līdz šim kultivētā militārisma un kara propagandas dēļ. Es neatbalstīju šo ziņojumu, jo mana ciešā, konsekventā uzticība pacifisma vērtībām lika man kritizēt šo ziņojumu, kura būtība un uzmanība ir pilnīgi pretējas vajadzībai demilitarizēt ES ārpolitiku un tās ārējās attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Kopumā referents situāciju Afganistānā ir izpratis diezgan pareizi. Viņš apzinās, ka resursi un karaspēks Afganistānā tiek izvietoti pilnīgi nepareizi un ka papildu resursi un karaspēks šajā ziņā neko nemainīs. Viņš ir pareizi atzinis, ka koalīcijas klātbūtne un nicinošā izturēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc vietējie iedzīvotāji to pilnībā noraida. Viņš arī apzinās, ka Afganistānas iedzīvotājiem nav iespējams uzspiest demokrātiju un rietumu vērtības. Tomēr referents ir jākritizē par pārāk lielo aizraušanos ar tādām tēmām kā sieviešu tiesības, kas, lai arī pašas par sevi ļoti svarīgas, ir pilnīgi nepieņemamas vietējā līmenī un tāpēc padara visu miera procesu vēl mazāk iespējamu.

Turklāt referents, neskatoties uz to negatīvās ietekmes identificēšanu, aicina arī palielināt karaspēka un resursu daudzumu Afganistānai. Es esmu pārliecināts, ka Afganistānas konflikts ir netaisnīgs karš un ka ilgstoša šīs valsts okupācija nedod labumu ne Eiropai, ne arī pašai Afganistānai. Eiropas pirmā aizsardzības līnija neatrodas pie Hindu Kush kalniem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas karā Afganistānā cīnās ASV pusē, pēc iespējas ātrāk ir jāizved savs karaspēks no šīs valsts. Afganistānas karš nu jau drīz būs turpinājies deviņus gadus, bet joprojām nav nekādas pazīmes, ka drošības situācija būtu uzlabojusies. Tieši pretēji, islāmistu Taleban kustības spēks pieaug. Eiropa izšķiež savus resursus tā vietā, lai izmantotu tos tur, kur tie ir steidzami nepieciešami, piemēram, uz ES Balkānu robežām. Ir grūti saprast, kādas Eiropas intereses patiesībā ir jāaizsargā Hindu Kush kalnos. Šķiet, ka galvenais uzdevums nav ieviest Afganistānā demokrātiju atbilstoši rietumu modelim, kā to apgalvo amerikāņi. Tā vietā galvenā nozīme ir ekonomiskajām interesēm, īpaši tāpēc, ka saskaņā ar laikrakstu New York Times tiek lēsts, ka Afganistānas dzīlēs atrodas dabas resursi aptuveni USD 1 miljarda vērtībā. Acīmredzot ES tiek prasīts palīdzēt ASV koncerniem netraucēti izmantot šīs bagātības. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Šis ziņojums par jauno Afganistānas stratēģiju tika sagatavots pēc Ārlietu padomes sanāksmes, kurā tika diskutēts par to, kā turpināt īstenot rīcības plānu attiecībā uz Afganistānu un Pakistānu, un kurā tika iesniegts apspriešanai pirmais pusgada īstenošanas ziņojums.

Es pilnībā atbalstu stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un atjaunot teritorijas, kurās ir garantēta drošība, kā arī politiskos risinājumus, kuros visas iesaistītās puses tiek aicinātas sākt sarunas. Es atzinīgi vērtēju mērķi pakāpeniski nodot atbildību par drošību afgāņu spēkiem laikposmā no šā gada līdz 2014. gadam.

Es bez iebildumiem atbalstu Parlamenta aicinājumu Komisijai nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta Afganistānas valdībai, starptautiskajām organizācijām un vietējām NVO. Tikai ar pārredzamu sistēmu mēs varēsim uzturēt palīdzības saskaņotību un sekmīgi veikt Afganistānas rekonstruēšanu un attīstību, kas ir galīgais mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos apsveikt Arlacchi kungu. Šodien pieņemtajā ziņojumā ir ierosināts jauno Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Afganistānu balstīt uz četriem galvenajiem faktoriem: pilnīgu atbalstu miera sarunām starp Karzai valdību, Taleban un citām nemiernieku grupām; plašu apmācību plānu Afganistānas policijai; magoņu lauku iznīcināšanu; un starptautiskās palīdzības skandāla izbeigšanu, kur 80 % no palīdzības pazuda brauciena laikā no donorvalstīm uz Afganistānu. Attiecībā uz pēdējo punktu ir atzīmēts, ka starptautiskā palīdzība Afganistānai galu galā tiek iztērēta kukuļos, “legalizētas korupcijas” formās, visa veida zādzībās, bieži finansējot ienaidnieku.

Kopš 2002. gada tikai ES vien šajā nomocītajā valstī ir iztērējusi EUR 8 miljardus, un, neskatoties uz to, bērnu mirstība ir kļuvusi lielāka, lasīt un rakstīt prasmes līmeņi ir samazinājušies un to cilvēku skaits, kas dzīvo zem nabadzības robežas, tikai pēdējo sešu gadu laikā vien ir palielinājies par 130 %. Lai novērstu koordinācijas un komunikācijas trūkumu starptautisko donoru vidū, ES aicina izveidot centralizētu datu bāzi par visu ES palīdzību un piešķirt līdzekļus tieši konkrētiem projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Afganistānas iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtais ziņojums ir veidots, pamatojoties uz plašām apspriedēm par situāciju Afganistānā un tās attiecībām ar starptautisko sabiedrību, kurās referents bija iesaistījies iepriekšējos sešos mēnešos, un tajā ir mēģināts izskaidrot, kāpēc Afganistānā tik maz ir sasniegts, neskatoties uz milzīgo naudas daudzumu un pūlēm, kas veltītas pēdējo deviņu gadu laikā. Neatbilstība starp cerībām un realitāti Afganistānā ir kļuvusi vēl uzkrītošāka nekā jebkad agrāk, un jaunā ES stratēģija šajā valstī tādējādi būtu jāuzsāk, ņemot vērā šo priekšnosacījumu. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība tikai četrām jomām, kurās mērķtiecīga rīcība varētu atnest reālas pārmaiņas: starptautiskajai palīdzībai, nesen uzsāktā miera procesa ietekmei, policistu apmācības ietekmei un opija audzēšanas ierobežošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir dažas vērtīgas atsauces uz NATO/ISAF misiju; dziļajām problēmām saistībā ar analfabētismu un sliktu izturēšanos pret sievietēm; endēmisko korupciju un vajadzību pēc jaunas domāšanas. Šeit ziņojumu varēja arī pabeigt. Tomēr tā autors nebija spējis pretoties kārdinājumam veltīt pastāvīgu kritiku koalīcijai un, netieši, ASV. Ziņojumā ir mēģināts atrast veidus, kā palielināt ES nozīmi. Tajā tiek aizstāvēta ideja par “ES finansējuma” palielināšanu, kad nepārprotami ir vajadzīgs nevis vairāk naudas, bet gan labāka kontrole un jau piešķirto milzīgo summu lietderīgāka izmantošana. ECR tāpēc balsojumā atturējās.

 
  
  

Ziņojums: József Szájer (A7-0355/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ar šo dokumentu Eiropas Parlaments pastiprina savu lomu attiecībās ar Komisiju. Es piekrītu Ārlietu komitejas viedoklim, ka Parlamentam ārkārtīgi svarīgi ir spēt pilnā mērā un savlaicīgi īstenot tā prerogatīvas, un Komisijai — aktīvi informēt Parlamentu par visiem paredzētajiem pasākumu projektiem, pasākumu projektu grozījumiem un pasākumu galīgajiem projektiem, kurus tā plāno pieņemt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, kas paredz, ka gadījumā, ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Eiropas Savienības aktu īstenošanai un Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras, šo Komisijas īstenošanas pilnvaru realizācijas kontrole ir tikai pašu dalībvalstu ziņā. Es uzskatu, ka, ņemot vērā to īstenošanas tiesību aktu specifiku un politisko jutīgumu, kuri jāpieņem atbilstīgi ārējās finansiālās palīdzības dokumentiem, un saskaņā ar demokrātiskās kontroles dialoga iedibināto praksi, Parlamentam vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu procesā, kas noved pie to īstenošanas tiesību aktu projektu satura definēšanas, kuri jāpieņem atbilstīgi ārējās finansiālās palīdzības dokumentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienības struktūrā Komisijai ir līdzīga loma kā valdībai tipiskā valstī. Komisijai ir likumdošanas iniciatīva, kā arī pilnvaras īstenot regulas, direktīvas un lēmumus. Tāpēc Komisiju var uzskatīt par Eiropas Savienības izpildstruktūru. Tai ir atvasinātas pilnvaras, kas ļauj veikt pasākumus, lai ieviestu tekstus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tieši tāpat kā noteikumiem un apkārtrakstiem Francijā ir jābūt saderīgiem ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, Komisijas īstenošanas tiesību akti nav izolēti no Eiropas tiesību aktiem. Tomēr ir iespējams, ka, realizējot šīs gluži normālās īstenošanas pilnvaras, Komisija var pārsniegt savas pilnvaras, vairumā gadījumu pat nemēģinot to darīt speciāli. Demokrātijas nolūkos citām ES iestādēm vajadzētu kontrolēt Komisijas darbību, lai tiktu ievērots varas dalīšanas princips. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu attiecībā uz regulu, kas dalībvalstīm paredz vispārējus principus attiecībā uz Komisijas izpildvaras realizācijas kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nevarēju balsot par šo ziņojumu, jo tas upurē dažas Eiropas Parlamenta grūti izcīnītās jaunās pilnvaras starptautiskās tirdzniecības jomā, lai panāktu vienošanos ar Padomi par īstenošanas pilnvarām citās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Komisijas priekšlikums ir saskaņots uzbrukums demokrātijai. Šis ziņojums piekrīt tā grozīšanai, faktiski nenosodot šo faktu. Komisija ir vienīgā civildienesta ierēdņu grupa pasaulē, ko nekontrolē to valdība (Padome). Es balsošu pret šo pašu jaunāko autoritāro rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Vienmēr ir bijuši centieni kontroli Eiropas Savienībā centralizēt. Kopā ar birokrātijas pieaugumu šie centieni, šķiet, pēdējā laikā ir palielinājušies, neskatoties uz visiem paziņojumiem par pretējo. Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu pašām izlemt, kādas pilnvaras tās vēlas nodot ES un/vai Komisijai. To nevar mainīt Tiesas spriedumi, kas, šķiet, gadiem ilgi savus spriedumus ir pieņēmusi, vadoties pēc centralizētas valsts principiem. Tāpat šim nolūkam nevar izmantot Lisabonas līgumu, kā arī nevar tiekties pēc šādiem mērķiem, aizbildinoties ar krīzes pārvaldību. Subsidiaritātes princips teorētiski tiek pilnīgi pieņemts. Tomēr reāli tas bieži tiek ignorēts vai no tā izvairās. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas pamatā ir vērsts pret šo tendenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Panāktais kompromiss nozīmē, ka tirdzniecības politiku, tostarp tirdzniecības aizsardzības instrumentus, var iekļaut vispārējā komitiloģijas regulējumā. Šī pieeja ir pilnībā saistīta un saskaņā ar Lisabonas līguma garu un burtu. Jo īpaši es pilnībā atbalstu vajadzību stiprināt lēmumu pieņemšanas un ieviešanas procesu, nodrošinot Komisiju ar vajadzīgajiem instrumentiem Eiropas Savienības, dalībvalstu un visu uzņēmēju kopīgajās interesēs. Es atbalstu principu, ka Komisijai jāpieņem noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi un ka dalībvalstīm jābalso ar kvalificētu balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, veicinājuši jauni nosacījumi par īstenošanas tiesību aktiem, kas ieviesti saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Šis ir delikāts jautājums, ne tikai attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību. Pašreizējā komitejas procedūras sistēmā kopējā lauksaimniecības politika ir atbildīga par vairākumu no lēmumiem.

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, pašreizējie komitejas procedūras noteikumi jāaizstāj ar deleģētajiem tiesību aktiem un īstenošanas tiesību aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu.

Problēmas ar Lisabonas līguma noteikumu spēkā esošo tiesību aktu pieņemšanu ir vissvarīgākās, it īpaši attiecībā uz politiku — tādu kā lauksaimniecība un zivsaimniecība — kas nav pieņemta ar koplēmumu procedūru.

Tikai jaunā tiesību akta pārbaude, kuru daudz grozījis Eiropas Parlaments un Padome, varēs noteikt, vai izvēlētais ceļš vainagosies ar efektivitāti un Eiropas politikas īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopumā ziņojumu labi pieņēma visas grupas, un grozījumi, ko iesniedza komiteja, atspoguļo panākto vienošanos ar Padomi un Komisiju līguma pirmajā lasījumā. Mūsu grupa atbalsta šo līgumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0733/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ir nepieciešms pastāvīgs krīzes mehānisms, lai saglabātu euro finansiālo stabilitāti. Eiropas stabilitātes mehānismam un/vai Eiropas Monetārajam fondam jābūt balstītam uz solidaritāti saskaņā ar stingriem nosacījumu noteikumiem un finansētam — līdztekus citiem avotiem — no sodiem, kas piemēroti dalībvalstīm kā rezultāts procedūrai, ar ko risina pārmērīgu budžeta deficītu, pārmērīgus parādus vai pārmērīgas nelīdzsvarotības. Esmu pārliecināta par to, ka ir svarīgi pastāvīgo krīzes mehānismu balstīt uz principu “piesārņotājs maksā”, kas nozīmē, ka dalībvalstīm, kuras rada lielāku risku ar savu deficītu un parādu slogu, jāfinansē lielāka proporcionālā daļa no kopējiem aktīviem. Šie sodi būtu viens no līdzekļiem, lai izvairītos no tādas finansiālas un ekonomikas krīzes euro zonas dalībvalstīs, kā krīze Grieķijā, kas radās pirms dažiem mēnešiem un joprojām turpinās.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Karš pret darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mazajiem lauksaimniekiem ir buržuju valdību un ES stratēģiska izvēle, lai atbalstītu kapitāla rentabilitāti. Parāds un deficīts ir vienkārši iegansts. Visas valstu valdības dalībvalstīs euro zonā un ES ir aicinātas pieņemt un piemērot vēl nežēlīgākus, barbariskākus un pret darbaspēku un vienkāršajiem cilvēkiem vērstus pasākumus, ko koordinē ES, ECB un SVF. Augstākā līmeņa sanāksme radīs “atbalsta mehānismu”, kas būtībā ir bankrota mehānisms. Debates par resursiem un privātā kapitāla līdzdalību ir darba ņēmēju maldināšana. Mērķis ir nodrošināt, lai plutokrātija nebankrotē. Kapitāls padara tirgus redzamākus Kopienas mehānismu absolūtajam regulatoram un groza Lisabonas līgumu šajā virzienā, lai aizsargātu tā peļņu, pārmērīgi izmantojot darba ņēmējus un izlaupot viņu radīto bagātību. Lai kontrolētu kapitālistiskos pārkārtojumus un veiktu uzbrukumu darba ņēmēju dzīvei un tiesībām, tiek uzspiesta ciešāka ekonomikas pārvaldība. Ņemot vērā šo totālo kapitāla un plutokrātijas uzbrukumu, ir steidzami nepieciešama plašāka vienkāršo cilvēku apvienošanās, lai radikāli mainītu spēku samēru par labu vienkāršo cilvēku apvienībai un panāktu izstāšanos no ES, vienkāršo ļaužu varu un tautas ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Ceturtdien, 2010. gada 16. decembrī, valstu vai valdību vadītāji vienojās saglabāt finasiālās solidaritātes mehānismus, kas izveidoti pirmš dažiem mēnešiem kā atbilde krīzei. Tas ir tāpēc, lai nodrošinātu euro stabilitāti kopumā, ja rastos grūtības vienā vai vairākās euro zonas dalībvalstīs. Tomēr uz finanšu palīdzības piešķiršanu attieksies stingri nosacījumi, kas, pēc manām domām, ir nepieciešami. Tāpat kā Parlamenta rezolūcija, es atbalstu šo dalībvalstu apņemšanos, kas parāda patiesu Eiropas solidaritāti. Īsta solidaritāte šodien ir vislabākā atbilde, ko varam sniegt tirgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Šogad tika pieņemti svarīgi lēmumi, lai ieviestu ES ekonomikas pārvaldības un finanšu uzraudzības ietvaru. ES pieredzēs Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darba uzsākšanu, kura atbildīga par finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai izvairītos no plaši izplatītas finanšu spriedzes periodiem un sekmētu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu ieguldījumu finanšu sektorā ekonomikas attīstībai. Es atbalstu priekšlikumu pastāvīga Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošanai un ekonomikas pārvaldības tālākai pastiprināšanai, lai varētu nodrošināt efektīvu un stingru ekonomikas uzraudzību un koordināciju, kas vērstu uzmanību uz profilaksi. Es piekrītu rezolūcijā noteiktajam priekšlikumam, ka dalībvalstīm, kas neatrodas euro zonā, jābūt iespējai tikt iesaistītām šī mehānisma izveidošanā un tām jādod izdevība saņemt finansiālu palīdzību, ja tas nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas apspriež vajadzību dalībvalstīm izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti kopumā. Šis instruments paredzēts efektīvai un stingrai ekonomikas uzraudzībai un koordinācijai, kas vērsīs uzmanību uz profilaksi un būtiski samazinās krīzes rašanās iespēju nākotnē. Lai pilnveidotu pašreizējos ekonomikas politikas koordinācijas procesus un novērstu pārklāšanos, kā arī lai nodrošinātu, ka ES stratēģija ir saprotama tirgus dalībniekiem un pilsoņiem, nepieciešams virzīties uz integrētākām pieejām un nodrošināt izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesā. Es piekrītu tam, ka mums jāstiprina Eiropas Parlamenta iesaistīšanās likumdošanas procedūrās par krīzes mehānismu tā, lai uzlabotu demokrātisko atbildību un, paļaujoties uz ekspertīzi, Komisijas neatkarību un objektivitāti. Tā kā Eiropas stabilitātes mehānisms ir paredzēts, lai papildinātu jauno uzlaboto ekonomikas pārvaldības ietvaru, Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, pamatojoties uz apspriešanos ar Eiropas Centrālo banku, iekļaujot tajā šī krīzes mehānisma visaptverošu aprakstu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pastāvīga krīzes mehānisma izveidi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti euro zonā, ņemot vērā, ka šis mehānisma veids kļuvis nepieciešams pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzē.

Es arī atbalstu šo rezolūciju, jo tā aicina mehānismu īstenot ar Kopienas metodi, kas iekļauj lēmumu pieņemšanu kopējā Eiropas līmenī. Pastāvīga krīzes mehānisma pastāvēšana dod labumu visām dalībvalstīm, tostarp tām, kas vēl nav ieviesušas euro, sniedzot Eiropas ekonomikai savstarpēju atkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo rezolūciju, jo mēs nepiekrītam ieņemtajām pozīcijām attiecībā uz dalībvalstu piedzīvotajām finanšu problēmām, neņemot vērā viņu iemeslus un neparedzot pamata pasākumu, kas sniegtu pilnīgu risinājumu. Šādi risinājumi ietver neatliekamu Stabilitātes un izaugsmes pakta atcelšanu, tūlītēju Eiropas Centrālās bankas statūtu un pamatnostādņu grozīšanu, tūlītējas kapitāla sekundāro vērtspapīru tirgus liberalizācijas beigas, kā arī nekavējošu „nodokļu oāžu” atcelšanu.

Tā kā Eiropas Savienība negrib veikt nekādus pasākumus, jāizvēlas pozīcijas, kas tik tikko samazina pašreizējo problēmu, bet kam ir būtiska atkarība no finanšu tirgiem un bagātākām valstīm.

Rezolūcijā arī uzstāts uz to dalībvalstu sodīšanu, kuras neievēro ieviestos noteikumus, īpaši Stabilitātes un izaugsmes paktā ietvertos, kas valstīs ar vājāku ekonomiku saasinās situāciju kopumā.

Tas nozīmē, ka vissvarīgākā lieta ir tādu lielvaru kā Vācija intereses un ka joprojām trūkst plaši izdaudzinātās solidaritātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins, Seán Kelly, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE), rakstiski. – Mēs balsojām pret KKUINB, bet nevēlamies noraidīt citus svarīgus šī ziņojuma aspektus. Mūsu atbalsts vispārīgiem noteikumiem nav atbalsts KKUINB.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu rezolūciju priekšlikumiem, jo mums nepieciešams izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu, kas ir uzticams, stiprs, noturīgs, balstīts uz nozīmīgu tehnisko realitāti un īstenots ar Kopienas metodi, tādējādi nodrošinot tirgus stabilitāti un lielāku skaidrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – Es balsoju par EP rezolūciju par pastāvīgu krīzes mehānismu konkrēti tāpēc, ka debašu laikā Ekonomikas un monetārajā komitejā tika svītroti teksti attiecībā uz minimālās uzņēmuma nodokļa likmes ES 25 % noteikšanu. Es noteikti atbalstu domu, ka dalībvalstis saglabā savu nacionālo nodokļu politiku. Ir izšķiroši saglabāt nodokļu konkurenci kā instrumentu kohēzijas sekmēšanai un ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai. Pretējā gadījumā — kā mēs vadīsim ES konkurētspēju, ja mēs likvidējam vienu no vislabākajiem instrumentiem, kas to veicina, un ko mēs atrisināsim, ja mēs skaidri saskaņosim nodokļus bez visu dalībvalstu piekrišanas? Es arī atbalstu priekšlikumu dalībvalstīm, kuras rada lielāku risku ar savu deficītu un parādu slogu, ieguldīt vairāk krīzes mehānisma aktīvos, jo tas noteikti veicinātu stingru fiskālo disciplīnu un palielinātu pievienoto vērtību, ņemot vērā atbilstošu ekonomiku un fiskālo politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Es esmu lielā mērā nobažījies par pastāvīga krīzes mehānisma izveidošanu, lai saglabātu finansiālo stabilitāti euro zonā. Šis ir ļoti svarīgs jautājums valstīm euro zonā un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk kā 150 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus euro zonas. Euro stabilizēšana padarīs viņiem vieglāku sasniegt mērķi iekļūt šajā zonā un var aizsargāt visu sitēmu no papildu svārstībām. Rezolūcijā netiek atrisinātas nekādas problēmas, bet tā var sūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm spēcīgu signālu. Rezolūcija dod Parlamentam iespēju paust ciešo nodomu stiprināt Eiropas Savienības pieeju un Eiropas solidaritāti. Es balsoju par šo rezolūciju, un man ir lielas cerības uz to.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es priecājos par šo rezolūciju un īpaši par Stephen Hughes izteikto mutisko grozījumu, kas “aicina Padomi dot nepieciešmo politisko signālu Komisijai par turpmākās euroobligāciju sistēmas izpēti, izmantojot skaidru nosacījumu specifikāciju, ar kādiem šāda sistēma būtu izdevīga visām dalībvalstīm, kas piedalās, un euro zonai kopumā”.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā atbalstīta Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma izveidošana un sociālās palīdzības samazināšana, kas ar to būs saistīta. Tas prasa pilnīgu saskaņotību ar Starptautiskā Valūtas fonda noteikumiem un ievieš Eiropas Komisijas kontroli pār valstu budžetiem. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, ko es arī atzīstu par nederīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Rezolūcijas priekšlikums, ar ko mēs esam šodien tikām iepazīstināti, ar maldinošu nosaukumu “Izveidot krīzes mehānismu” faktiski ir ES imperiālistu izmisīgs mēģinājums saistīt visas ES dalībvalstis kopā vienotā Eiropas liktenī atbilstoši principam “Vienoti mēs ceļamies, vienoti krītam”. Jau no paša sākuma euro bija pilnīgi nepareizi novērtēts koncepts, kas lemts neveiksmei. Nav iespējams valstis ar pilnīgi atšķirīgu nacionālo ekonomiku „iespiest” vienā kopīgā valūtā. Tāpēc Eiropas pilsoņi nevēlas lielāku integrāciju vai nodokļu pārcelšanu, vajadzētu likvidēt pašreizējo monetāro savienību un izveidot konvertējamās valūtas savienību. Tāpēc es atbalstu šī darījumā izbeigšanu, nevis ļaušanu tam grīļoties no vienas nelaimes uz otru. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos atkārtot to, kas tika teikts debatēs vakar, un pateikt, ka esmu ļoti apmierināts ar grozījuma Nr. 12 apstiprināšanu, kaut gan es pievienoju vēl tiešāku atsauci. Mums jāatrod jauni un inovatīvi instrumenti, lai finansētu krīzes mehānismu. Jautājumā par euroobligācijām — krīzes mehānismu finansētu tirgi, kas veidoti no ārvalstu kapitāla, un cilvēki, kuri vēlas iesaistīties, bez jebkādas negatīvas ietekmes uz valstu budžetiem. Mehānisms, kas balstīts vienīgi uz pro-rata iemaksām rezerves nosacījumu veidā, radītu lielāku slogu dalībvalstīm, kam būtu jāatrod nauda vai kapitāls ko iemaksāt bez jebkādas peļņas vai atdošanas. Tādā situācijā, kā pašlaik, kur dalībvalstīm tiek prasīts, no vienas puses, ieviest stingru budžeta politiku, lai samazinātu deficītu un parādus un, no otras puses, veikt iemaksas, lai piedalītos stabilizācijas fondā, pastāv reāls sabrukuma risks.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Starp citu, šī rezolūcija aicina Eiropas Padomi pēc iespējas drīzāk precizēt vajadzīgos Līguma grozījumus, lai izveidotu pastāvīgu ESM. Parlaments atgādina, ka atzinīgi vērtēja finanšu stabilitātes mehānisma izveidošanu, lai risinātu suverēno aizņēmēju saistību neizpildes riskus, daļēji piemērojot LESD 122. panta nosacījumus kā šī plāna tiesību aktu bāzi, un ka tas atzīmēja raksturīgo demokrātijas trūkumu un Padomes glābšanas paketes lēmumu pārskatatbildības trūkumu, kas neietvēra apspriedes ar Eiropas Parlamentu. Tajā arī prasīts, lai Eiropas Parlaments kā likumdošanas līdzautors tiktu iesaistīts nākamajos krīzes glābšanas priekšlikumiem un lēmumos, un uzsvērts, ka no racionālā, praktiskā un demokrātiskā viedokļa ekonomiskās pārvaldības likumdošanas paketes izskatīšana nevar tikt nošķirta no Eiropas Padomes pieņemtā lēmuma izveidot pastāvīgu krīzes mehānismu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0707/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kas aicina atjaunot demokrātiju Kotdivuārā (Ziloņkaula krasts) pēc 2010. gada 28. novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām. Kotdivuāras Konstitucionālās padomes, kuras locekļi iecēla bijušo prezidentu, pretlikumīgais lēmums, lai izmainītu vēlēšanu komisijas atzītos rezultātus, pārkāpjot likumu, ko Konstitucionālajai padomei bija pienākums ieviest, ir pret Kotdivuāras iedzīvotāju gribu, ko viņi pauda, balsojot vēlēšanās. Šis lēmums ir jāatceļ, jo citādi šī valsts nevarēs atbrīvoties no politiskā bezizejas stāvokļa, kas sekoja pēc vēlēšanām, un pieaugs vararbības gadījumu skaits. Kotdivuāras iedzīvotāju labklājības interesēs un, lai nodrošinātu mieru valstī, es atbalstu lūgumu Laurent Gbagbo un aicinājumu viņam nodot varu Alassane Ouattara, par kuru vēlētāji balsoja, parādot savu uzticību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Daudzus gadus Kotdivuāra bijusi labas dekolonizācijas prototips. Pēc jaundibinātās neatkarības 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņedesmitajos gados valsts kā teicams students piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Diemžēl latentā politiskā krīze ir pamazām grāvusi Kotdivuāru. Pēdējās prezidenta vēlēšanas atnesa opozīcijas līderim A. Ouattara varu. Prezidents L. Gbagbo, kuram beidzās pilnvaras, atteicās varu nodot. Kopš tā laika valstī valda juceklis. Divas partijas cīnās par varu, un nopietni incidenti maksā dzīvību abu pušu aizstāvjiem. Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Gbagbo kungs aicināts respektēt vēlēšanu rezultātus un nekavējoties atbrīvot ceļu tā likumīgajam pēctecim. Tekstā atbalstīta arī rīcība no Āfrikas Savienības puses, kas pašlaik izdara spiedienu uz valsti, lai nodrošinātu demokrātijas atgriešanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Veids, kādā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta Kotdivuārā, ir nožēlojams. Vardarbība, kas izraisīja nāvi un savainojumus, galu galā noveda pie starptautisko novērotāju evakuācijas, un šis fakts rada lielu jautājumu par šo vēlēšanu korektumu, kā arī par pēcvēlēšanu progresu šajā valstī.

Es ceru, ka šī valsts, kas kādreiz bija demokrātijas paraugs Āfrikas kontinentam, pacelsies pāri vēlēšanu konfrontācijas strupceļam.

Masveida līdzdalība pie vēlēšanu urnām, par spīti spriedzei, izsaka Kotdivuāras iedzīvotāju lielās rūpes par savas valsts nākotni. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski respektēt iedzīvotāju gribu, kas izteikta, balsojot vēlēšanās, kuras pagātnē bijušas atliktas sešas reizes.

Kotdivuārai ir iespēja izbeigt politiskās, militārās un pagaidu valdības krīzes dekādi, kas sadalīja valsti lojālajos dienvidos un dumpīgajos ziemeļos. Vienīgais dzīvotspējīgais risinājums elektorāta gribai ir tikt respektētai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Situācijai Kotdivuārā ir jābūt nosodītai visos līmeņos. Ir satraucoši atzīmēt, ka elektorāta suverēnā griba netiek respektēta, un ka Konstitucionālā tiesa neļāva ieņemt amatu prezidenta kandidātam, kurš saskaņā ar Kotdivuāras Neatkarīgo vēlēšanu komisiju uzvarēja vēlēšanās. Notika nopietni uzbrukumi brīvībai vēlēšanu otrās kārtas laikā, ne mazāk saspringta gaisotne un vardarbība noveda pie vairākiem nāves gadījumiem un savainojumiem. Politiskā situācija Kotdivuārā ir neaizsargāta, Konstitucionālās tiesas attieksme ir nepieņemama, un Gbagbo kunga nevēlēšanās atzīt savu sakāvi neatbilst demokrātijas principiem un tiesiskumam.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu aicinājumu šajā rezolūcijā Gbagbo kungam atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara, demokrātiski ievēlētam Kotdivuāras prezidentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Mums ir pienākums pārliecināties, ka tiek respektēti vēlēšanu iecirkņos paustie vēlēšanu rezultāti, jo tie parāda Kotdivuāras iedzīvotāju gribu. Kotdivuāras Konstitucionālās tiesas paziņotie rezultāti ir pretrunā šo iedzīvotāju gribai. Mēs nevaram pieņemt šo nekonstitucionālo, pret demokrātiju vērsto bruņoto uzbrukumu. Kotdivuāras Neatkarīgā vēlēšanu komisija (CEI) 2010. gada 28. novembrī un gandrīz visa starptautiskā sabiedība pasludināja A. Ouattara par likumīgu uzvarētāju prezidenta vēlēšanās. Valsts un apakšreģiona stabilitātei kopumā ir absolūti nepieciešams, ka Gbagbo kunga izmantotā buksējošā stratēģija jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Politiskā situācija Kotdivuārā ir ļoti kritiska. Principā es uzskatu, ka Eiropas Savienības darbs nav spēlēt pasaules policijas lomu, jo ārvalstīm jāspēj noteikt pašām savu likteni bez ES vai ASV svētības. Tomēr šajā gadījumā mēs nesaskaramies ar Kotdivuāras iedzīvotāju gribu, bet drīzāk ar šo iedzīvotāju pakļaušanu tirāniskai valdošajai elitei. Pirms dažiem gadiem Eiropā bija situācija, kad valsts politiskie spēki, kuru rīcībā bija vajadzīgie militārie līdzekļi, ļoti apšaubāmā veidā piespieda iedzīvotājus. Ir svarīgi, lai šie spēki netiktu gāzti no savām pozīcijām ar vardarbīgiem līdzekļiem. Tomēr vienlīdz svarīgi ir tas, ka miermīlīgie līdzekļi jāizmanto, izdarot spiedienu uz šiem cilvēkiem tā, lai viņi nevarētu turpināt savu netaisnīgo politiku. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Šo rezolūciju rosina nopietna politiskā un institucionālā krīze Kotdivuārā pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas 2010. gada 28. novembrī.

Vēlēšanas, ko uzraudzīja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Eiropas Savienība, noritēja kopumā apmierinoši. Tomēr rezultātus, ko sniedza Kotdivuāras Neatkarīgā vēlēšanu komisija, pasludinot Alassane Ouattara uzvaru, noraidīja Konstitucionālā tiesa, kura mainīja rezultātu, paziņojot par krāpniecību dažos reģionos un atzīstot pašreizējo prezidentu Laurent Gbagbo par uzvarētāju.

Tā kā vienīgais demokrātiskas leģitimitātes avots ir vispārējas vēlēšanas, šos rezultātus oficiāli pārbaudīja ANO, Eiropas Parlaments izmanto šo rezolūciju, kuru es atbalstu, lai aicinātu Laurent Gbagbo atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara, kā arī lai stingri noraidītu iebiedēšanu, kas vērsta pret ES novērotājiem. Ar šo rezolūciju Parlaments atzinīgi vērtē Eiropas Padomes lēmumu pieņemt īpašus pasākumus pret tiem, kas kavē miera procesu un nacionālo izlīgumu, kā arī atbalsta ES lēmumu ieviest sankcijas pret Laurent Gbagbo.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Milzīga vienprātība šodien balsojumā par situāciju Kotdivuārā. EP rezolūcijā, ko pieņēma ar lielu balsu vairākumu, paziņots, ka EP par vienīgo demokrātiskas leģitimitātes avotu uzskata vispārējas vēlēšanas, kuru rezultātus oficiāli pārbaudīja ANO, un tāpēc Laurent Gbagbo aicināts atkāpties un nodot varu Alassane Ouattara; pieprasīts visiem politiskajiem un bruņotajiem spēkiem Kotdivuārā respektēt iedzīvotāju gribu, kas atspoguļojās 2010. gada 28. novembra vēlēšanās, ko paziņoja CEI un pārbaudīja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis; pausta nožēla par vardarbīgajiem incidentiem, kas notika pirms Kotdivuāras prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātu pasludināšanas, un izteikta visdziļākā solidaritāte upuriem un viņu ģimenēm; kā arī pausta nožēla par politiskajiem šķēršļiem un mēģinājumiem iebiedēt CEI locekļus, kā dēļ galu galā tika novilcināta provizorisko rezultātu paziņošana, tādējādi kavējot paredzētā demokrātiskā vēlēšanu procesa gaitu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0705/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Sonia Alfano (ALDE), rakstiski. (IT) Es domāju, ka tā bija laba doma Komisijai šodien apmeklēt Parlamentu, lai ziņotu par daudznodalījumu būru izmantošanas aizliegumu dējējvistām, kas stāsies spēkā no 2012. gada janvāra. Ieviešanas datums nav ļoti iedvesmojošs, tāpēc tiek pieprasīta ļoti stingra rīcība attiecībā pret tām dalībvalstīm, kas, izņemot kūtrumu, ne uz brīdi nav radījušas progresu. Šo būru aizliegums ir bijis zināms kopš 1999. gada, un tās dalībvalstis, kuras pievienojās vēlāk, bija pilnībā informētas par to, ka tām būs jārīkojas šajā jautājumā atbilstoši noteiktam laika periodam. Atlikšana nav pieņemama. Ir jāievēro termiņi, lai padarītu Eiropas Savienības darbības uzticības cienīgas. Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieprasīts ES īstenot savu politiku, paturot prātā dzīvnieku kā dzīvo būtņu labklājību. Mums nav vienmēr jāslēpjas aiz konkurences problēmas, kas nebūtu jāuzskata par daudzuma un cenas jautājumu, bet vispirms par kvalitātes un arī vides ilgtspējas un ētikas jautājumu. Kritiskam un piesardzīgam patērētājam jābūt jaunās ekonomikas modeļa pamatā, kas ES būtu jāvirza. Tāpēc es ceru, ka Komisija rīkosies ātri un noteikti, ieviešot Padomes Direktīvu Nr. 1999/74/EK, lai aizsargātu gan dzīvniekus, gan patērētājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo aizstāvu zināmu elastīgumu attiecībā uz tiem, kas jau uzsākuši šo pielāgošanas procesu, bet nav spējuši pabeigt to pašreizējās krīzes dēļ. No 2012. gada 1. janvāra dējējvistu audzēšana daudznodalījumu būros būs aizliegta, un tiks noteikti minimālie standarti attiecībā uz dējējvistu aizsardzību. Tāpēc ir svarīgi zināt, ka Komisija var parādīt, kāds ir dalībvalstu progress attiecībā uz sagatavošanos aizliegumam no 2012. gada 1. janvāra dējējvistas audzēt parastajos būros, kādus pasākumus tā piemēros pret tām dalībvalstīm, kuru ražotāji neizpilda prasības, kā arī kādus pasākumus tā veiks, lai novērstu iespējamu negodīgu konkurenci no trešajām valstīm ES olu tirgū no 2012. gada 1. janvāra.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Tikai pirms 10 gadiem Eiropas Savienība pieņēma direktīvu, kuras mērķis bija aizsargāt dējējvistas no šausmīgiem audzēšanas apstākļiem, kādos ļoti daudzas lauku saimniecības tās turēja. Pamatojot savus argumentu uz ievērojamu situācijas pasliktināšanos nozarē, ko iedragājušas barības cenas spekulāciju dēļ graudaugu tirgū, vairākas dalībvalstis pieprasīja direktīvas pārskatīšanu. Tā jāpiemēro ne vēlāk kā 2012. gadā. Līdz termiņam atlikuši divi gadi, un daudzas lauku saimniecības nav gatavas nodrošināt jaunos standartus. Parlamenta pašreizējā rezolūcijā Komisija aicināta būt nelokāma šajā jautājumā. Tajā atzinīgi vērtētas Komisijas ierosinātās apspriedes ar nozares profesionāļiem, bet Komisiju mudināta noraidīt papildu laiku, ko daži lauksaimnieki prasa. Ir pagājuši 10 gadi, kopš direktīva stājās spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pēc 2012. gada 1. janvāra vairs netiks pārdotas tādos parastos būros turētu dējējvistu olas, kas mazāki par 550 cm. Tomēr daudzas lielas lauku saimniecības neatbilst standartam. Iespējams, ka nepietiks olu un pieaugs patērētāju cenas, ja dažas dalībvalstis nav gatavas izpildīt aizliegumu. Tas arī izraisīs olu pieaugošu importu no trešajām valstīm, kas ne vienmēr atbilst Eiropas veselības standartiem. Tāpēc Parlaments ir izteicis brīdinājumu. Ražotāji un dalībvalstis ir aicināti darboties tā, lai varētu rīkoties ātri, jo īpaši ņemot vērā, ka līdz termiņam ir bijuši vairāk kā 12 gadi, lai ievērotu likumus. Ražotāji, kas veikuši ieguldījumus, lai panāktu atbilstību prasībām, un brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu audzētāji ir pelnījuši darboties godīgas konkurences apstākļos Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šeit izvirzītais jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai dzīvnieku higiēnas un labklājības ziņā, bet arī tāpēc, ka nepieciešams nodrošināt Direktīvas Nr. 1999/74/EK piemērojamību un efektivitāti, novēršot iespējamos konkurences izkropļojumus. Citos gadījumos attiecībā uz dzīvnieku transportēšanu jau pierādījies tas, ka ES noteikumu nepiemērošana un neatbilstība atsevišķu ražotāju un izplatītāju vidū rada negodīgas konkurences situācijas un tirgus izkropļojumus. Tāpēc Eiropas Savienībai steidzami vajag izrādīt piespiedu kapacitāti tās direktīvu piemērošanā un izpildē visā teritorijā, lai tirgus darbotos efektīvāk, bez novirzēm un izkropļojumiem, ievērojot šos pašus noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. (DE) Aizliegums izmantot parastos daudznodalījumu būrus 2012. gadā ir milzīgs panākums dzīvnieku labturības jomā. Tomēr šie vienādie standarti ir jāpiemēro visā Eiropā, pretējā gadījumā tie ir bezjēdzīgi. Ir ļoti svarīgi, ka mēs cīnāmies par šo Eiropas mēroga termiņu dzīvnieku un to ražotāju interesēs, kuri jau ir veikuši ieguldījumus alternatīvās lauksaimniecības metodēs. Lai veidotos vienlīdzīga konkurence, Komisijai ir jānodrošina, ka Eiropas tirgū nenonāk tās olas, kas nav ražotas, izmantojot pareizās metodes. Visbeidzot, patērētājiem ir jāspēj identificēt olas un olu produkti, kas ražoti saskaņā ar Eiropas standartiem. Es biju Kristīgo demokrātu pārstāvis dzīvnieku labturības jautājumos Vācijas Bundestāgā, kad Parlaments pieņēma lēmumu par šo aizliegumu. Tajā laikā es aizstāvēju rezolūciju, jo tā bija jāpiemēro visai Eiropai. Es gaidu, ka Komisija veiks atbilstošas darbības, lai nodrošinātu, ka termiņš tiek ievērots visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka pēc 2012. gada Eiropā vairs nekur nevajadzētu tikt izmantotiem parastajiem daudznodalījumu būriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Aizliegums audzēt dējējvistas parastajos būros stājas spēkā 2012. gada janvārī. Mūs uztrauc risks, ka daudzi uzņēmumi nebūs gatavi šo prasību ievērot. Mūs arī baida iespējamais olu deficīts un cenu pieaugums, ņemot vērā, ka būs aizliegts tirgot olas no tām saimniecībām, kas neatbilst Padomes Direktīvai 1999/74/EK. Es balsoju par šo rezolūciju, jo kavēšanās būtu neiedomājama, tomēr mēs atbalstījām tādas valstis kā Spānija un Portugāle, ieviešot intrumentu, kas nodrošina “maigu” pāreju tiem uzņēmumiem, kuri sākuši mainīt savas audzēšanas sistēmas, bet kuri nebūs pabeiguši šo procesu līdz noteiktajam termiņam. Es nevēlos kaitēt dzīvnieku labturībai un lūgt atlikt termiņu, bet izcelt dažus svarīgus punktus, kurus vajadzētu vairākkārt ar uzsvaru atkārtot. Pirmkārt, ievērojot savstarpīguma principu, Eiropas Komisija tiek aicināta ieviest kontroles sistēmu, lai uzraudzītu to olu kvalitāti, kas tiek importētas Eiropas Savienībā, un garantētu Eiropas standartu un noteikumu pilnīgu ievērošanu. Pēc tam dalībvalstis tiek aicinātas savos reģionālās attīstības plānos iekļaut pasākumus dējējvistu nozares atbalstam šajā grūtajā laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo rezolūciju, kas pieprasa, lai dalībvalstis līdz termiņam — 2012. gada 1. janvārim — pilnībā izpildītu visus Direktīvā 1999/74/EK par dējējvistu labturību paredzētos nosacījumus. Rezolūcijā ir paziņots, ka jebkāda šā termiņa pagarināšana vai pārejas periods attiecībā uz jebkuru dalībvalsti ir nepieņemams, — ievērojot to, ka ražotājiem jau bija 10 gadi, lai izpildītu prasības, un tas atstātu nopietnas sekas uz iespējām nākotnē veiksmīgi un savlaicīgi ieviest jebkādus dzīvnieku labturības noteikumus. Rezolūcijā tiek arī prasīts Komisijai par visu šīs direktīvas elementu neievērošanu uzsākt ātras un efektīvas pārkāpuma procedūras, piemērojot lielas un pietiekama apmēra soda naudas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Vienpadsmit gadus pēc šā noteikuma pieņemšanas ir grūti saprast, kāpēc ir tik maz darīts, lai to ieviestu. Šeit var galvenokārt vainot Komisiju, kas pagātnē ir bieži mīkstinājusi savus iepriekšējos noteikumus, tāpēc tie vairs netiek uztverti nopietni. Ja tā patiesi būs arī šajā gadījumā un tiks panākts lēns kompromiss, tas vēlreiz iedragās ES uzticamību. Es ļoti ceru, ka līdz 2012. gada 1. janvārim tirgū vairs nedarbosies neviena nelegālo daudznodalījumu būru saimniecība vai tās vismaz tiks apliktas ar tādiem soda nodokļiem, ka tām vairs nebūs nekādu konkurences priekšrocību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par grozījumu Nr. 2, ko ierosināja Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), jo liels skaits ražotāju jau ir sākuši veikt ieguldījumus, lai modernizētu savas audzēšanas sistēmas, vai arī tūlīt gatavojas to darīt. Šos ieguldījumus nevar veikt vienas nakts laikā, un būtu negodīgi, ja attiecīgie ražotāji tiktu sodīti. Šis grozījums ļautu lielam daudzumam rumāņu ražotāju — un ne tikai rumāņu ražotāju — tuvākajā laikā sākt modernizēt darbus, un tāpēc viņiem savas darbības nebūtu jāpārtrauc.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Padomes Direktīva 1999/74/EK paredz, ka no 2012. gada 1. janvāra neuzlabotus būrus vairs nedrīkst izmantot. Eiropas lauksaimniekiem ir jāizvēlas, vai pārveidot savas sistēmas, lai izmantotu uzlabotus būrus, — kas ir ietilpīgāki un tāpēc uzlabo dzīvnieku labklājību, — vai arī audzēt dējējvistas uz zemes, laukā vai organiskās sistēmās. Saskaņā ar nesen veiktajām aptaujām domājams, ka 30 % no Eiropas lauksaimniecībām joprojām izmanto neuzlabotus būrus. Ir novērojams, ka pastāv reālas grūtības piemēroties jaunajai sistēmai pirms direktīvā noteiktā termiņa. Tas attiecas, piemēram, uz Itāliju. Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē, kas notika 2010. gada 22. februārī, Eiropas Komisija paziņoja, ka attiecībā uz šā aizlieguma piemērošanu nav paredzēti nekādi izņēmumi. Tomēr grozījums rezolūcijā nozīmēja, ka ir atrasts iespējams alternatīvs risinājums tiem ražotājiem, kas ir sākuši aizstāt savas audzēšanas sistēmas ar jauniem būriem. Es tāpēc par to balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Dzīvnieku labturība kopumā un dējējvistu labturība jo īpaši ir nopietna lieta. Lai to apstiprinātu, Eiropas Savienība ne tikai izdod tiesību aktus šajā jautājumā, izmantojot 1999. gada direktīvu, kas aizliedz izmantot daudznodalījumu būrus dējējvistām no 2012. gada 1. janvāra, bet 2004. gadā arī šā teksta transponēšana izraisīja nesaskaņas starp valoņiem un flāmiem. Šajās diskusijās ir svarīgi būt saprātīgiem un atrast risinājumu, kas ņemtu vērā gan dzīvnieku labturību, gan arī ekonomiskās intereses. Ir taisnība tiem, kuri apgalvo, ka ir jāievēro Kopienas noteikumi, jānovērš negodīga konkurence starp audzētājiem un ka 12 gadu pārejas periods ir pietiekami ilgs laiks, lai norakstītu ieguldījumus.

Tomēr taisnība ir arī oponentiem, kuri prasa noteikumus padarīt mazliet elastīgākus, īpaši šajā taupības laikā, un saka, ka pāreja uz uzlabotiem būriem vai sistēmām, kur būri netiek izmantoti, mājputnu nozarei, kas nesaņem tiešu atbalstu no kopējās lauksaimniecības politikas, izmaksās milzīgu naudas summu. Tāpēc es atbalstīju trīs grozījumus, ko iesniedza apspriešanai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kas atspoguļo visu Eiropas audzētāju ikdienas realitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, EP aicina Komisiju saglabāt prasību attiecībā uz daudznodalījumu būru aizliegšanu pēc 2012. gada 1. janvāra, kā noteikts Padomes Direktīvā Nr. 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, un stingri iebilst jebkādiem dalībvalstu mēģinājumiem nodrošināt šā termiņa atlikšanu; tas uzsver, ka principā aizlieguma atlikšana vai izņēmumu noteikšana nopietni kaitētu dējējvistu labturībai, kropļotu tirgu un sodītu tos ražotājus, kas jau ir veikuši ieguldījumus sistēmās bez būriem vai uzlabotu būru sistēmās; un tas pauž nopietnas bažas par dalībvalstu un olu ražotāju ievērojamo skaitu, kas neievēro 2012. gada termiņa grafiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Es noteikti atbalstu ideju par to, ka ir jāatrod risinājums gadījumiem, kur ražotājs ir jau sācis būru aizstāšanu, bet, iespējams, nepabeigs šo procesu pirms divpadsmit gadu labvēlības perioda beigām. Šādiem lauksaimniekiem ir jāsniedz atbalsts, lai nodrošinātu, ka viņi varētu pabeigt savu saimniecību modernizāciju pēc iespējas ātrāk, neskatoties uz nepietiekamajiem resursiem. Tāpēc es balsoju par ierosināto grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju pret rezolūciju, lai gan es noteikti atbalstu dzīvnieku labturības aizsardzību. Nav pamata domstarpībām par piemērošanās nepieciešamību, lai izpildītu direktīvas prasības, kas aizliedz izmantot parastos būrus, bet mums visām dalībvalstīm vajadzētu noteikt vienādu laiku tās ieviešanai. Grūtības, ar kurām saskaras daudzi Eiropas ražotāji, piemērojoties noteikumiem, kas stāsies spēkā no 2012. gada 1. janvāra, novedīs pie galda olu deficīta tirgū un ievērojama cenu kāpuma šādām olām, nozares konkurētspējas samazināšanās, salīdzinot ar importētajām olām no trešām valstīm, un, visdrīzāk, ražošanas apturēšanas vai ievērojamas samazināšanas. Pirms galīgā aizlieguma ieviešanas mums vajadzētu novērtēt, kādā stāvoklī ir direktīvas ieviešana, jo šāda veida izvērtējums varētu novest pie priekšlikumiem attiecībā uz pārejas risinājumiem, lai pakāpeniski atteiktos no neuzlabotiem būriem, nenostādot neizdevīgākā situācijā tos ražotājus, kas jau ir izpildījuši šos noteikumus.

 
  
 

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.00 un atsāka plkst. 15.00)

 

8.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
  

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

 

9.  Oficiāla sveikšana
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Es vēlos jūs sveikt atsāktajā pēcpusdienas sēdē, kura ir pēdējā pirms Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām. Es gribētu izmantot iespēju un sveikt Vācu karavīru kapu aprūpes komisijas izpildkomitejas delegāciju no Bādenes–Virtembergas federālās zemes, kuru vada Nothelfer kungs. Minētā komisija, kura atrodas Bādenē–Virtembergā, tikai šajā reģionā vien apkopj 90 000 kara un tirānijas upuru kapus. Mēs pateicamies jums par veikto darbu un sveicam jūs Eiropas Parlamentā.

 

10.  Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem(debates)

10.1.  Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Malaiziju(1).

 
  
MPphoto
 

  Barbara Weiler, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Malaizija ir brīnišķīga valsts ar senām tradīcijām un kultūras vērtībām. Mēs kā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) delegācijas locekļi bieži esam bijuši liecinieki šīs valsts straujajai attīstībai, kas ir veicinājusi tās ekonomisko izaugsmi, ierindojot Malaiziju starp pasaulē desmit visstraujāko attīstību sasniegušajām valstīm, un mēs to vērtējam ļoti atzinīgi. Šā iemesla dēļ savas grupas, proti, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, kā arī šo rezolūcijas priekšlikumu parakstījušo deputātu vārdā, es vēlos norādīt, ka mums nav saprotams, kādēļ Malaizijā joprojām tiek izmantoti tik novecojuši paņēmieni, kā miesas sodi, kuri bija raksturīgi šīs valsts koloniālisma periodam un mums Eiropā atgādina par viduslaikiem.

Mēs neesam vienīgie, kuri kritizē minēto situāciju, jo pat Malaizijas juristi iestājas pret šādu praksi. Pēršana ir ANO nolīgumu cilvēktiesību jomā pārkāpums, un mēs uzskatām, ka šāda soda veida piemērošana ir nekavējoties jāatceļ.

Mēs atzinīgi vērtējām ASEAN hartu, jo tajā vairākos pantos un arī preambulā ir uzsvērts, ka „cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība” ir viena no būtiskākajām prasībām šajā hartā, kuru ir ratificējusi arī Malaizija.

Malaizija jau sen ir atbalstījusi demokrātijas principus, savukārt demokrātija ietver arī tiesiskumu un starptautiskus standartus. Tieši tas mums ir atkārtoti jāuzsver, esot Malaizijā un citās ASEAN valstīs, un Eiropas Parlaments to būs uzsvēris arī ar šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Pēršana, proti, sitieni ar nūju, Malaizijā ir bieži piemērots miesas soda veids, kas rada bažas, jo tam tiek pakļauti desmitiem tūkstoši cilvēku, it sevišķi imigranti, turklāt to nodarījumu saraksts, par kuriem tas tiek piemērots, aizvien tiek papildināts. Tādējādi Malaizija pārkāpj ANO Cilvēktiesību padomes pieņemtās Rezolūcijas 8/8 prasības, kurā teikts, ka miesas sods var būt līdzvērtīgs spīdzināšanai.

Šāds soda veids bieži tiek piemērots, pat neuzsākot juridisko procesu. Imigranti netiek informēti par viņiem izvirzītajām apsūdzībām, un tiem ir liegtas juridiskās konsultācijas.

Mēs atzinīgi vērtējam Malaizijas advokātu asociācijas, kas pārstāv 8000 advokātus, aicinājumu aizliegt šo soda veidu. Eiropas Parlaments mudina Malaiziju noteikt moratoriju attiecībā uz sitieniem ar nūju un visiem citiem miesas sodu veidiem, kā arī atcelt šos soda veidus gan tiesību aktos, gan praksē.

Malaizijas Cilvēktiesību komisijai un Malaizijas Tiesību aktu reformu komitejai ir jāsagatavo valdībai piemēroti ieteikumi par miesas sodu atcelšanu valsts tiesību aktos.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Šajā rezolūcijā ir nosodīta pēršana kā soda veids Malaizijā. Termins „sitiens ar nūju” ir jāuztver nevis kā novecojis, nekaitīgs mācību līdzeklis, bet gan kā šausminošs un pazemojošs soda veids, kas ir aizliegts saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Ikvienam, kurš to apšauba, vajadzētu noskatīties video par to, kā tas tiek piemērots Malaizijā. Šie kadri ir brutālas un šausminošas spīdzināšanas dokumentārs pierādījums. Šāds soda veids Malaizijā tiek praktizēts vismaz 66 konkrētu nodarījumu gadījumos, un katru gadu šīs valsts cietumos ar nūju tiek sisti aptuveni 100 00 cilvēku. Turklāt pēdējos gados šāda nežēlīga izturēšanās ir novērota arī pret nelegālajiem imigrantiem un narkomāniem. Tiek lēsts, ka minētajam soda veidam tiek pakļauti no 350 000 līdz 900 000 cilvēku. Tādēļ mēs steidzami aicinām Malaizijas valdību atturēties no minētā šausminošā un pazemojošā soda veida un vidējā termiņā atcelt attiecīgos tiesību aktus.

Malaizija ir ANO Cilvēktiesību padomes locekle. Kā norādīja iepriekšējā runātāja, šī iestāde ir pielīdzinājusi miesas sodus spīdzināšanai, tādēļ Malaizijai vajadzētu ne tikai palikt tās loceklei, bet arī ievērot minētās iestādes noteiktos principus.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos gados Malaizija ir pievērsusies vairāk islāmam raksturīgai pārvaldes formai. Tas rada bažas, jo šī Āzijas valsts ar attīstītu ekonomiku un stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu varētu būt nozīmīgs ES sabiedrotais.

Diemžēl rietumvalstu cilvēktiesību principi Malaizijai ir sveši. Tomēr nav skaidrs, kādēļ mēs šeit runājam tikai par Malaiziju. Vairākums šīs valsts iedzīvotāju ir musulmaņi, un minētais soda veids ir parasta lieta daudzās valstīs, kurās saskaņā ar musulmaņu tiesisko pamatu, proti, Korānu, valda šariata likumi.

Patiesi, pēršana ir samērā viegls sods, salīdzinot ar dažiem citiem musulmaņu valstīs noteiktajiem galēji brutāliem soda veidiem, kā, piemēram, amputāciju, nomētāšanu ar akmeņiem un galvas nociršanu. Pēršana būtu jāskata arī visas Āzijas kultūras kontekstā. Noziedznieki tiek pērti, piemēram, Malaizijas kaimiņvalstī Singapūrā un arī Indonēzijas provincē Ačehā, kura ir ES liela atbalsta saņēmēja un kurā nesen saskaņā ar šariata likumiem pēršana tika ieviesta kā soda veids.

ES dalībvalstīs miesas sodi ir pamatoti aizliegti, un cerēsim, ka kādu dienu arī Malaizija sekos mūsu progresīvajam piemēram. Tomēr es neesmu pārliecināts, vai pēršana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir aizliegta, kā norādīts rezolūcijā.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja jūs kādu mīlat, tad arī kaut ko no viņa sagaidāt. Līdzīgi ir arī ar attiecībām starp valstīm. Tās, ar kurām mums ir īpaši tuvas attiecības, nav iekļautas vienā kategorijā ar citu kontinentu šausminošo diktatorisko režīmu valstīm.

Malaizija ir vērtīgs Eiropas Savienības partneris. Atsevišķi šīs valsts konstitūcijas aspekti ir zināmā mērā paraugs Eiropas konstitūcijai, tādēļ mēs tik nopietni uztveram to, kas Malaizijā notiek.

Tannock kungs, pēršana Malaizijā ir ieviesta nevis saskaņā ar šariata likumiem, bet gan pārmantota no britu koloniālisma laikiem. Tā kā britu koloniālās varas periods ir beidzies un Lielbritānija ir mainījusies, arī Malaizijai vajadzētu mainīties un atcelt šo novecojušo, barbarisko soda veidu, kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem un cilvēktiesību principiem.

Es vēlos nepārprotami norādīt, ka Malaizija vairākas desmitgades ir bijusi valsts, kurai raksturīga dažādu etnisko grupu un reliģisko kopienu savstarpēja tolerance. Tai vajadzētu turpināt uzsākto ceļu, un šī valsts to arī darīs, būdama īpaši tuvs partneris Eiropas Savienībai, kurai, cerams, izdosies aizliegt šo barbarisko soda veidu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu uzdot jautājumu Posselt kungam, kuru ļoti cienu.

Es neesmu jurists starptautiskos jautājumos, bet starptautiskajos tiesību aktos neesmu atradis apliecinājumu tam, ka pēršana ir aizliegta. Tajos pavisam skaidri ir aizliegti kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci, genocīds utt., bet, manuprāt, pēršanu tie neaizliedz. Konvencijā pret spīdzināšanu, kuru Malaizija faktiski vēl nav ratificējusi, ir teikts, ka pēršana var būt līdzvērtīga spīdzināšanai, bet tā ne vienmēr tiek izmantota spīdzināšanas nolūkā. Tādēļ, vai Bernd kungs nepaskaidrotu, kādēļ pēršana tiek uzskatīta par nelikumīgu un pretrunā esošu starptautiskajiem tiesību aktiem, kā viņš uzsvēra savā runā un kā tas ir atzīmēts rezolūcijā. Ja mēs ignorēsim faktus, tad, manuprāt, diskreditēsim Parlamentu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Posselt kungs, būtībā tas nebija Tannock kunga jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā runātāja teikto es uztveru kā jautājumu un savā atbildē vēlos uzsvērt, ka pēršana patiesi ir spīdzināšana, bet spīdzināšanas aizliegums ir cieši saistīts ar cilvēktiesību principu un starptautisko tiesību aktu ievērošanu neatkarīgi no tā, vai kāda valsts tos ir vai nav ratificējusi.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Malaizija ir viena no tām valstīm, kuras nesenā un samērā pieticīgā sadarbība ar Eiropas Savienību ir vērtējama diezgan pozitīvi, jo īpaši ekonomiskajā ziņā, bet arī sociālajā jomā, risinot jautājumus, kas saistīti ar izglītību, kā arī ar sieviešu tiesību un visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu interešu ievērošanu.

Tomēr attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām situācija ne tuvu nav ideāla, jo šajā ziņā ir vērojamas vairākas satraucošas pazīmes. Jautājums, kuru šodien apspriežam, ir nožēlu pelnošs apliecinājums iepriekš teiktajam.

Lai gan Malaizija ir parakstījusi vairākas starptautiskās konvencijas, tostarp Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Konvenciju par bērna tiesībām (CRC), tā joprojām atsakās parakstīt pārējās konvencijas, jo sevišķi ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Malaizija ir viena no valstīm, kurā tiek izpildīts nāvessods. Tas ir noteikts kā obligāts sods, piemēram, par narkotiku tirdzniecību. Miesas sodi Malaizijā ir ierasta prakse un tos var piemērot gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši par nelikumīgām seksuālām attiecībām, kā arī piemērot skolas vecuma bērniem nopietnas nepaklausības gadījumos. To cilvēku situāciju, kuriem šis soda veids ir piespriests, vēl ļaunāku padara tas, ka sods tiek izpildīts, piedaloties ārstiem, kuri tādējādi pārkāpj medicīnas ētiku, jo ir atbildīgi par to likumpārkāpēju atdzīvināšanu, kuri sodu nav izcietuši līdz galam. Vēl sliktāk ir tas, ka Malaizijas parlaments pēdējos gados ir papildinājis to nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzētais sods ir pēršana. Pašlaik šāds sods tiek piemērots par vairāk nekā 60 dažādiem nodarījumiem, tostarp par nelegālu ieceļošanu valstī. Turklāt kopš 2002. gada, kad minētais soda veids tika ieviests, šādi ir spīdzināti tūkstošiem bēgļu.

Malaizijas valdībai ir jāpārtrauc šī prakse. Vai Eiropas Savienībai pašlaik, kad šķiet, ka tās dialogs ar šo valsti uzlabojas, nevajadzētu darīt visu, lai Malaizija šajā jomā gūtu panākumus?

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos nosaukt dažus skaitļus, kuri ir apkopoti Amnesty International 2010. gada decembrī veiktajā pētījumā. Malaizijā katru gadu ar nūju tiek sisti vismaz 10 000 notiesātie un 6000 bēgļi. Sitieni ar nūju bieži tiek praktizēti arī ieslodzījuma vietās, turklāt, kā atzīmēja Tannock kungs, Malaizija diemžēl nav vienīgā valsts, kur tiek piemērots šāds anahronisks soda veids. Līdzīga situācija ir arī Singapūrā.

Tomēr attiecībā uz Malaiziju bažas rada tas, ka arvien biežāk par dažādiem pārkāpumiem un noziegumiem kā sods tiek piemērota pēršana. Malaizijā minēto sodu piespriež par 66, bet Singapūrā par 30 dažādiem nodarījumiem. Turklāt šajā gadījumā runa ir ne tikai par vardarbību un dzimumnoziegumiem, bet arī par narkotiku lietošanu un imigrācijas noteikumu pārkāpumiem. Taču es piekrītu tam, ko teica mans kolēģis Posselt kungs, proti, ka šajā gadījumā runa ir par spīdzināšanu, kura ir pilnībā aizliegta saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta rezolūcija ir savlaicīga un ļoti svarīga. Tūkstošiem cilvēku Malaizijā katru gadu tiek pakļauti tādam soda veidam kā pēršana. Tas ir necilvēcīgs un pazemojošs soda veids, kurš ir jāatceļ visā pasaulē. Pēršana ir spīdzināšanas veids.

Saskaņā ar Amnesty International datiem Malaizijā, kur valda šariata likumi, pagājušajā gadā sitienus ar nūju saņēma kāda musulmaņu sieviete. Soda iemesls bija alus dzeršana. Amnesty International ziņo par to, ka šādi tiek sodīti arī bēgļi un Malaizijā strādājošie imigranti.

Mēs aicinām Malaizijas valdību atcelt pēršanu kā soda veidu, kā arī ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs atzinīgi vērtējam Malaizijas ekonomikas attīstību, kā arī to, ka šajā valstī uzlabojas iedzīvotāju dzīves apstākļi, tomēr vienlaikus nosodām to, ka saskaņā ar Amnesty International veikto pētījumu Malaizijā kā soda veids plaši tiek izmantota pēršana. Tas patiesi ir bargs sods, kas bieži tiek piemērots par nenozīmīgiem un apšaubāmiem pārkāpumiem. Manuprāt, ir ļoti nežēlīgi, ka šāds soda veids tiek piemērots nelegālajiem imigrantiem vai cilvēkiem, tostarp bēgļiem no Mjanmas, kuri atrodas Malaizijas teritorijā bez attaisnojošiem dokumentiem, tostarp politiskajiem bēgļiem.

Tomēr minētajā soda veidā slēpjas patiesība par Malaizijā praktizētās pēršanas tradicionālajiem nosacījumiem un raksturu. Daudzi likuma pārkāpēji, kuriem ir jāizcieš šis sods, to saņem par islāma reliģisko normu un no tām izrietošo tradīciju neievērošanu. Kā piemēru iepriekš teiktajam var minēt Kartika Sari Dewi Shukarno, kurai 2009. gadā sitieni ar nūju tika piemēroti par alus dzeršanu bārā. Šī situācija mums liek reaģēt uz notiekošo.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā.(SK) Priekšsēdētāja kungs! Tradicionālais islāma šariata likums, kas ir spēkā pat daudzās mērenā islāma valstīs, pieļauj miesas sodus par tā pārkāpšanu.

Kā piemēru tam var minēt bēdīgi slaveno gadījumu Malaizijā, kad modelei Kartika Sari Dewi Shukarno kā sodu par alus dzeršanu piesprieda sešus sitienus ar nūju. Tomēr pēc paziņojuma par miesas sodu, kurš bija jāizpilda kādai 32 gadus vecai divu bērnu mātei sieviešu cietumā un paredzēja sešus sitienus ar rotangpalmas nūju, tas tika aizstāts ar trīs mēnešus ilgu sabiedrisko darbu, pamatojoties uz nolēmumu, ko pieņēma Malaizijas sultāns Ahmed Shah, kurš ir atbildīgs par islāma likumu ievērošanu šajā valstī.

Diemžēl bēdīgāk klājās 46 gadus vecajam indonēzietim Nasarudin Kamaruddin, kuram par tādu pašu pārkāpumu tika piespriesti 6 sitieni ar nūju un viens gads cietumsoda. Judge Abdul Rahman Mohamed Yunos, kurš piedalījās arī Kartika Shukarno notiesāšanā, izteicās, ka „sprieduma mērķis ir nevis sodīt, bet audzināt”.

Līdzīgu argumentu sava nolēmuma aizstāvēšanai izteica izglītības ministra vietnieks Wee Ka Siong, kad viņš attaisnoja bērnu sodīšanu ar miesas sodiem skolās, gan piebilstot, ka tos var izpildīt tikai skolu direktori vai viņu ieceltas personas liecinieku klātbūtnē un vecāki par to tiks informēti.

Dāmas un kungi, tas par ko mēs runājam, nav nekas ārkārtējs. Tā ir tā saucamā mērenā islāma pasaules ikdiena. Tādēļ mums nevilcinoties ir jāsniedz palīdzība šo valstu iedzīvotājiem un diplomātijas ceļā vai arī kādā citā veidā jāpanāk šāda viduslaikiem raksturīga soda veida un tradīciju atcelšana.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums nešaubīgi ir jānosoda pēršana, kā arī visi pārējie miesas sodi un nežēlīga izturēšanās. Lai pamatotu savas nežēlīgās metodes, kuras ir līdzvērtīgas spīdzināšanai un kas starptautiskajos tiesību aktos un konvencijās nepārprotami tiek atzītas par prettiesīgām, Malaizija nevar atsaukties uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vismaz 66 konkrētu nodarījumu gadījumos kā sods ir paredzēti sitieni ar nūju. Satraucošs ir arī Amnesty International ziņojums, kurā minēts, ka Malaizijā aizvien lielāks skaits bēgļu un emigrantu tiek pakļauti sitieniem ar nūju.

Eiropas Savienībai, kuras rīcībā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir daudz efektīvākas cilvēktiesību aizsardzības veicināšanas metodes, vajadzētu izrādīt lielāku iniciatīvu cīņā pret brutālu izturēšanos pret cilvēkiem visā pasaulē. Turklāt cilvēktiesību ievērošanai ir jābūt galvenajam ES paredzētajam noteikumam, lai turpinātu politisko sadarbību ar Malaiziju.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Malaizija ir ekonomikas „tīģeris”. Šī augsti attīstītā valsts ir paraugs visam Dienvidaustrumu Āzijas reģionam, tomēr tā saskaras ar lielu problēmu, jo pēršanu izmanto kā soda veidu. Protams, var atsaukties uz cieņu pret kultūras identitāti un to, ka mums, proti, eiropiešiem, vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, kad runa ir par mūsu modeļa uzspiešanu citiem kontinentiem. Tomēr šajā gadījumā runa patiesi ir par cilvēktiesībām, kas ir nedalāmas un kuru ievērošana nedrīkst beigties pie kontinentu, rasu un reliģiju robežām. Manuprāt, Eiropas Parlamentam ne tikai vajadzētu apņēmīgi aizsargāt tādas pamattiesības kā tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību, bet tas pat ir obligāti jādara, jo sitieni ar nūju ir minēto pamattiesību pārkāpums.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Fizisku ciešanu izraisīšana aizskar cilvēka cieņu. Sitieni ar nūju ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Tādējādi ne tikai tiek pārkāptas tiesības netikt spīdzinātam, bet arī tiesības netikt pakļautam necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Malaizijā katru gadu no šādiem miesas sodiem cieš vairāk nekā 10 000 cilvēku. Fakti liecina, ka sāpes ir tik lielas, ka upuri bieži zaudē samaņu. Saskaņā ar ziņojumiem soda izpildītāji labprāt pieņem kukuļus, lai pasargātu upurus. Tādēļ, papildus nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, mums ir jācīnās arī ar valsts amatpersonām, kuras, izdarot noziegumus, iedzīvojas uz cilvēku ciešanām.

Es aicinu Komisiju un Padomi, kā arī Malaizijas valdību nekavējoties noteikt moratoriju attiecībā uz sitieniem ar nūju, lai atceltu šo soda veidu tiesību aktos. Valdības sankcionēta cilvēku sišana vairs nedrīkst turpināties.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir nožēlojami, ka Malaizijā pēršana kā soda veids ir sasniegusi tādus apmērus, turklāt tie joprojām turpina pieaugt. Tā vietā, lai šādu praksi ierobežotu, Malaizijas valdība to veicina.

Malaizijas iestādes izvirza nepamatotus argumentus par to, ka pēršana kā soda veids ir likumīga un tai ir vērā ņemama ietekme, jo tādējādi mazinās noziedzīgu nodarījumu skaits. Turklāt cietumu darbinieki saņem finansiālu atlīdzību par ieslodzīto personu pēršanu. Aplēses liecina, ka situācija ir satraucoša. Katru gadu vairāk nekā 6000 bēgļu un 10 000 ieslodzīto kļūst par šīs darbības upuriem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ārvalstniekiem Malaizijā būtu tiesības uz taisnīgu tiesu. Pašlaik aizturētajiem netiek nodrošināti pat tādi pamata pakalpojumi kā tulka pakalpojumi, kā arī piekļuve juridiskajai palīdzībai.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pēršana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, kad sodu saņemošā persona ir piesieta un saņem sitienus ar nūju pa muguru un sēžamvietu, ir neētiska un cilvēka cieņu aizskaroša. Malaizijā šāda prakse ir sasniegusi epidēmijas apmērus.

Valsts, kurā miesas sodi tiek uzskatīti par efektīvu noziedzības mazināšanas veidu, neievēro tiesiskuma principu, tādēļ ES nevajadzētu tai piešķirt papildu tirdzniecības priekšrocības. Šādi nežēlīgi un necilvēcīgi soda veidi ir jāizskauž ikvienā valstī, kurā tie tiek izmantoti.

Ar šo rezolūciju Parlaments pamatoti mudina Malaizijas varas iestādes atcelt miesas sodus un spīdzināšanu gan tiesību aktos, gan praksē.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pēršana kā soda veids tiek izmantots Malaizijā jau kopš 19. gadsimta, kad šis reģions bija Lielbritānijas kolonija. Malaizijas valdība nesen ir papildinājusi to nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzētais sods ir pēršana un kuru tagad piemēro vismaz 66 dažādu nodarījumu gadījumos. Ieslodzītie, kuriem ir piespriesta pēršana, bieži tiek turēti cietumos, neinformējot viņus par to, kad tiks izpildīts miesas sods. Saskaņā ar Amnesty International datiem katru gadu Malaizijas cietumos tiek pērti vismaz 10 000 notiesāto, turklāt 60 % no tiem ir nelegālie imigranti, kuri valodas barjeras dēļ nesaprot šā soda jēgu. Tomēr valsts varas iestādes neredz vajadzību mainīt likumu, uzskatot, ka šāds soda veids ir efektīvs noziedzības apkarošanas veids.

Eiropas Savienība ir cieši sadarbojusies ar Malaiziju astoņus gadus. Malaizijas ekonomikas attīstībai 2007.–2013. gada finanšu plānā tika paredzēti EUR 17 miljoni. Tādēļ mēs pamatoti varam pieprasīt savam partnerim ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un turpināt nosodīt pēršanu kā soda veidu, kas ir pretrunā ANO Cilvēktiesību padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Katru gadu Malaizijā tiek pērti jeb sisti ar nūju vairāk kā 10 000 iedzīvotāju, jo šāds soda veids ir paredzēts valsts tiesību aktos 66 konkrētu pārkāpumu gadījumos. Dažos pēdējos gados ir papildināts to nodarījumu saraksts, par kuriem paredzētais sods ir pēršana. Tā ir satraucoša tendence. Minētā soda veida upuri ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstnieki, kuru stāvoklis tiek ļaunprātīgi izmantots. Šajā procesā iesaistītie ārsti pārkāpj medicīnas ētikas principus, kā arī upuriem netiek nodrošināti tulka pakalpojumi un piekļuve juridiskajai palīdzībai.

Arī es aicinu Eiropas iestādes pastiprināt centienus, lai panāktu to, ka Malaizijā tiek atcelts minētais soda veids, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir pielīdzināms spīdzināšanai, kā arī izdarīt spiedienu, lai šajā valstī notiesātajiem tiktu nodrošinātas tiesības uz objektīvu, taisnīgu tiesu un novērsta nežēlīga izturēšanās pret migrantiem un patvēruma meklētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija nosoda miesassodu izmantošanu, jo, kā noteikusi ANO, tas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām. Šie principi ir atspoguļoti arī ES politikas pamatnostādnēs trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem.

Nesenais Amnesty International ziņojums par pēršanas kā soda veida izmantošanu Malaizijā ir satraucošs, tomēr Komisija iesaka paplašināt rezolūciju, attiecinot to uz visām valstīm, kurās pēršana diemžēl joprojām tiek izmantota kā soda veids.

Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju samērā regulāri ir apspriedušas jautājumu par pēršanas kā soda veida izmantošanu Malaizijā. To ir darījušas arī dažas dalībvalstis, ratificējot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, kā arī izvirzot to ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskajā pārskatīšanā, kas notika 2009. gada februārī.

Vēl pagājušajā nedēļā ANO seminārā, kas tika rīkots, atzīmējot Cilvēktiesību dienu, Malaizija tika mudināta ratificēt arī citas ANO konvencijas, tostarp Konvenciju pret spīdzināšanu. Šo pašu jautājumu 2010. gada sākumā izvirzīja arī ES misijas vadītājs kopā ar ārlietu ministru.

Šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība. Eiropas Savienība un Malaizija drīz uzsāks sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu, kurās tiks apspriesti arī noteikumi cilvēktiesību jomā. Kad šis nolīgums būs stājies spēkā, tas nodrošinās stabilu, oficiālu pamatu pastiprinātam un regulāram dialogam ar Malaiziju par cilvēktiesību jautājumiem. Vienlaikus mēs turpināsim apspriest šo jautājumu ar Malaizijas varas iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu noslēgumā.

 
  

(1) Sk. protokolu


10.2.  Uganda — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Ugandu Bahati likumu un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskrimināciju(1).

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Tieši pirms gada mēs šajā Parlamentā pieņēmām rezolūciju par gejiem, lesbietēm un Bahati likumu Ugandā.

Kādēļ pēc gada atkal ir vajadzīga gandrīz tāda pati rezolūcija?

Tas ir tādēļ, ka problēma nebūt nav atrisināta. Pirmkārt, evaņģēliskā kustība The Family, kas „stāvēja” aiz Bahati likuma, nav padevusies, un mēs aizvien redzam, ka šis likums Ugandā joprojām ir spēkā.

Otrkārt, pagājušā gada oktobrī un novembrī Ugandas laikrakstā Rolling Stone tika izvērsta „vārdā saukšanas un kaunināšanas” kampaņa pret Ugandas homoseksuāļiem, publicējot viņu vārdus. Kampaņas sekas bija šo personu tūlītēja vajāšana un uzbrukumi tām, un tie kā izstumtie ir spiesti slēpties vēl šodien. Ugandas Konstitucionālā tiesa lika laikrakstam pārtraukt publikāciju, bet ir skaidrs, ka situācija vairs nebija glābjama. Tā ir cilvēku vajāšana.

Treškārt, tikai 13 Āfrikas valstīs ir atzītas homoseksuāļu tiesības. Pārējās valstīs likumi šajā jomā ir atšķirīgi, bet dažās, proti, Sudānā, Ziemeļnigērijā un Mauritānijā, par homoseksualitāti piespriež nāvessodu.

Tomēr, un ar to es arī beigšu savu uzstāšanos, vēl nesen Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstis sniedza, manuprāt, diezgan vienpusēju paziņojumu par to, ka tās apzinās, ka jautājums par homoseksuāļiem mums rada bažas, bet šie aspekti ir daļa no to kultūras. Nē, tās ir cilvēktiesības un vispārējas vērtības, un mēs patiesi vēlamies, lai Komisija un visa ES tās stingri aizsargātu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Āfrikas sabiedrība kopumā ir sociāli konservatīva. Diemžēl daudzās šā reģiona valstīs homoseksualitāte patiesi ir aizliegta. Daudzi cilvēki Āfrikas valstīs jūtas apdraudēti par homoseksualitātes propagandēšanu, sevišķi, ja šādus pasākumus rīko nevalstiskās vai arī rietumvalstu organizācijas. Dažās Āfrikas valstīs ir plaši izplatīts uzskats, ka liberālie demokrāti cenšas uzspiest savus daudz iecietīgākos uzskatus un vērtības sabiedrībai ar ļoti atšķirīgām, senām tradīcijām.

Pat ja tā būtu, tas nav attaisnojums vai aizbildinājums daudzās Āfrikas valstīs sazēlušajai homofobijai. Diemžēl tieši valdības un to plašsaziņas līdzekļi bieži ir tie, kas veicina homofobiju. Uganda jau kārtējo reizi ir nonākusi uzmanības lokā sakarā ar atsevišķu likumdevēju ekstrēmismu un histēriju. Tajā tiek atbalstīts likumprojekts, kas par homoseksuālām darbībām atkarībā no nodarījuma veida paredzētu nāvessodu vai mūža ieslodzījumu. Es, tāpat kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāti, nosodu šo drakonisko likumprojektu, ar kuru tiek pārkāptas personas tiesības, un aicinu prezidentu Museveni kungu to neapstiprināt. Uganda ir valsts, kurā vairums iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar vienu dolāru dienā, tādēļ valsts likumdevējiem vajadzētu rast labāku veidu, kā rūpēties par šīs valsts sabiedrību, nekā pakļaut gejus kriminālvajāšanai.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Ugandas parlamentam iesniegtais „Prethomoseksualitātes likumprojekts” paredz sodīt homoseksuālas darbības, piespriežot par tām vismaz septiņu gadu cietumsodu cietumsodu vai pat nāvessodu. Eiropas Parlaments stingri nosoda ierosināto likumprojektu un, to darot, mēs neuzspiežam citām valstīm Eiropas vērtības, kā daži ir izteikušies, lai izvairītos no atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem un personu aizsargāšanas pret uzbrukumiem viņu seksuālās orientācijas dēļ.

Vietējā laikraksta Rolling Stone oktobra un novembra publikācijās tika uzskaitīti to cilvēku vārdi un personiskie dati, kurus tur aizdomās par homoseksualitāti, kūdot lasītājus uzbrukt šīm personām vai tās pakārt. Pret vairākiem cilvēkiem tika vērsti uzbrukumi.

Faktiski homoseksualitāte ir likumīga tikai 13 Āfrikas valstīs, bet 38 valstīs to kvalificē kā kriminālpārkāpumu. Mauritānijā, Sudānā un Ziemeļnigērijā par to piespriež nāvessodu.

Ugandas iestāžu pienākums saskaņā ar Kotonū nolīgumu ir ievērot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, savukārt Komisijai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Ārējās darbības dienestam sarunās ar Ugandu arī ir pilnībā jāizmanto pasākumu kopums, lai veicinātu un aizsargātu lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu visu cilvēktiesību pilnīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, autors. – Priekšsēdētāja kungs! „Prethomoseksualitātes likumprojekts”, kuru Ugandas parlamentam iesniedza David Bahati un kurā paredzēts sodīt homoseksuālas darbības, piespriežot cietumsodu no septiņiem gadiem līdz mūža ieslodzījumam vai pat nāvessodu, ir pilnībā nepieņemams.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Āfrikā homoseksualitāte ir likumīga tikai 13 valstīs, bet 38 valstīs to kvalificē kā kriminālpārkāpumu, savukārt Mauritānijā, Sudānā un Ziemeļnigērijā par homoseksualitāti piespriež nāvessodu.

Tādēļ mums ir atkārtoti jāuzsver, ka seksuālā orientācija ietilpst personas tiesību uz privāto dzīvi jomā, kā to garantē starptautiskais cilvēktiesību likums, kurā teikts, ka ir jāaizsargā līdztiesība un diskriminācijas aizliegums un vienlaikus jāgarantē vārda brīvība. Tādēļ mums ir atkārtoti jānosoda jebkādi naida kurināšanas centieni un vardarbība pret ikvienu minoritāšu grupu, tostarp dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Mums ir jāatgādina Ugandas iestādēm to pienākumi saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un Kotonū nolīgumu.

Tādēļ arī es aicinu Komisiju, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu sarunās ar Ugandu pilnībā izmantot pasākumu kopumu, lai veicinātu un aizsargātu lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu visu cilvēktiesību pilnīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, autors.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Centieni diskriminēt Ugandas iedzīvotājus viņu seksuālās orientācijas dēļ ir nopietna problēma. Šajā situācijā Ugandu atbalsta daudzas Āfrikas valstis, kuras nevēlas izjust starptautiskās sabiedrības vai Eiropas Savienības spiedienu, kas uz tām tiek izdarīts, lai panāktu, ka homoseksuālas darbības nav krimināli sodāms nodarījums.

Pārpratums ir radies tādēļ, ka, mūsuprāt, diskriminācijas aizliegums šajā jomā ir vispārējo cilvēktiesību ievērošana, kā iepriekš atzīmēja De Keyser kundze. Vairākums Āfrikas valstu tā nedomā, tādēļ ir grūti turpināt dialogu. Mēs sakām, ka nevaram turpināt klusēt, kad runa ir par šādiem jautājumiem, bet viņi apgalvo, ka iejaucamies lietās, kuras uz mums neattiecas.

Ugandas tiesību akta grozījuma projektā patiesi ir veiktas radikālas pārmaiņas. Tas paredz iespēju piemērot nāvessodu par atkārtotiem jau spēkā esošo aizliegumu pārkāpumiem vai arī par homoseksualitāti vainu pastiprinošos apstākļos, kaut gan nav skaidrs, kas ar to būtu jāsaprot. Mēs nepiekrītam šiem priekšlikumiem un ceram, ka minētais likumprojekts netiks pieņemts.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Uganda ir viena no Āfrikas valstīm, kurā homoseksualitāte joprojām tiek nežēlīgi apspiesta. Patiesi, Ugandai ir visbēdīgākā reputācija šajā jomā, jo fundamentālistiski noskaņoto ASV evaņģēlistu vadībā, kuru tuvs līdzgaitnieks ir Ugandas prezidents, tā ir uzsākusi īstu krusta gājienu pret homoseksuāļiem. Mēs vairs nespējam sekot līdzi to cilvēku skaitam, kuri savas homoseksualitātes dēļ ir bijuši pakļauti vajāšanai un spīdzināšanai.

Pirmo reizi minētajā valstī musulmaņi un kristieši ir apvienojušies, lai nosodītu homoseksuāļus. Septiņdesmit gadus vecajam anglikāņu bīskapam Christopher Senyonjo vadība aizliedza noturēt dievkalpojumus, jo viņš bija viens no nedaudzajiem, kurš aizstāvēja homoseksuāļus.

Iepriekš minētais likumprojekts var tikt pieņemts jebkurā laikā. Tas paredz nāvessodu homoseksuāļiem, kurus tur aizdomās par inficēšanos ar HIV vai kuriem ir bijušas attiecības ar mazgadīgajiem. Likumprojektā ir paredzēts, ka par šādām personām ir jāziņo.

Vietējais laikraksts Rolling Stone, kuram nav nekā kopēja ar tāda paša nosaukuma žurnālu, rakstā ar atbaidošu virsrakstu „Pakariet viņus!”, publicēja geju līderu vārdus un adreses. Šī publikācija tika uz laiku pārtraukta, bet, kā jau tika atzīmēts, kaitējums bija nodarīts.

Āfrikā homoseksualitāti ļoti bieži uzskata par ļaunumu, kas nāk no rietumiem un grauj Āfrikas senās vērtības. Nevalstiskās organizācijas apgalvo, ka 500 000 no 32 miljoniem Ugandas iedzīvotāju ir geji. Daudzi no viņiem lūdz patvērumu Eiropas valstīs. Vai mēs varētu vismaz nodrošināt to, lai šādiem cilvēkiem, kā arī tiem vīriešiem un sievietēm, kuri ir bijuši apspiešanas vai spīdzināšanas upuri, tiktu veltīta īpaša uzmanība?

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu satraukta par to, ka Ugandas likumā paredzētais sods par viendzimuma, uz savstarpēju piekrišanu balstītām privātām attiecībām var būt mūža ieslodzījums. Tomēr Bahati likums situāciju sarežģīs vēl vairāk, jo par homoseksuālām darbībām paredz nāvessodu, kā arī lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu apvienošanās un ar viņu dzimumorientāciju saistītu jautājumu apspriešanas aizliegumu.

Jaunais likumprojekts veicinās baiļu un naida atmosfēru minētajā valstī, kurā jau notiek lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu vajāšana. Cilvēkiem tiks prasīts ziņot par citu cilvēku privāto dzīvi. Šo cilvēku dzīvība būs apdraudēta. Ja tiks pieņemts minētais likumprojekts, tad tādam jēdzienam kā „cilvēka cieņa”, Ugandā nebūs nozīmes. Mēs nedrīkstam to pieļaut.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Protams, pagājušajā gadā ir notikušas lielas pārmaiņas. Parlaments 23. novembrī atkārtoti uzsvēra cilvēktiesību universalitātes un nediskriminācijas principu, kura ievērošanai jābūt mūsu partnerības ar APA uzlabošanas pamatam. Parlaments arī aicināja vairāk uzsvērt principu par negrozāmām cilvēktiesību klauzulām, kā arī sankcijām par šo klauzulu neievērošanu un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ utt.

Fakts ir tāds, ka minētās valstis pašas ir izvēlējušās ar mums sadarboties. Mums ir ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, kā arī Kotonū nolīgums. Tādēļ mēs aicinām minētās valstis ievērot vispārējos principus, kuri nav apspriežami. Ja tās nepiekrīt šādiem nosacījumiem, es aicinu Komisiju un Padomi veikt vajadzīgās sankcijas, lai apliecinātu, ka mums ir savi principi, par kuru ievērošanu cīnīsimies. Tāpat attiecībā uz ES un Āfrikas turpmāko stratēģisko partnerību mēs mudinām, lai visas dažādos partnerības noteikumos paredzētās darbības tiktu veiktas bez jebkādas diskriminācijas, tostarp seksuālās orientācijas dēļ.

Iestāšanās par citu tiesībām nav koloniālisms. Cilvēktiesības ir universālas un nedalāmas, tādēļ stāvēt malā un neko nedarīt, kad tiek pārkāptas citu pamattiesības, šajā gadījumā nozīmētu līdzdalību jau minētajos pārkāpumos. Āfrikā nevar veicināt homoseksualitāti. Ikviens, kurš šajā valstī, no rīta pamostoties, teiktu: „No šās dienas es būšu homoseksuāls”, tiktu uzskatīts par jukušu. Viņa dzīve būtu apdraudēta un viņa ģimenei būtu par to jāziņo policijai. Iedomājieties, ka jūs esat šī persona, un tādēļ dariet visu iespējamo, lai aizstāvētu šīs tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Alexandra Thein, ALDE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēktiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, diskriminācija seksuālās orinetācijas dēļ ir aizliegta. Eiropas Savienībai ir ne tikai uzņēmusies saistības nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu savā teritorijā, bet tai ir arī starptautisks pienākums pieprasīt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas trešajās valstīs, un kritizēt tur notiekošos pārkāpumus, sevišķi tad, ja mēs no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem piešķiram finansiālo atbalstu kādai no minētajām valstīm, piemēram, Ugandai, kurai ar mums ir partnerattiecību nolīgums.

Ņemot vērā iepriekš teikto, mums ir tiesības paust savu viedokli, ja trešās valstis neievēro minēto partnerattiecību nolīgumu prasības cilvēktiesību jomā. Tādēļ arī Ugandai ir jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti, jo tā noslēdza Kotonū nolīgumu, ar kuru ir paredzēta mūsu attīstības palīdzība ĀKK valstīm.

Ir pagājis tikai viens gads, kopš mēs aicinājām Ugandu neatbalstīt likumu, kas paredz homoseksuāļu atzīšanu par kriminālnoziedzniekiem. Tagad, pēc gada, situācija ir strauji pasliktinājusies. Joprojām pastāv ilga cietumsoda, vai pat nāvessoda draudi par homoseksuālu darbību veikšanu. Kopā ar citiem es šā gada maijā piedalījos demonstrācijā pie Ugandas vēstniecības. Diemžēl gaidītie panākumi izpalika. Mēs vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka ES vispārēji iestājas pret nāvessodu un šāda veida homofobiskiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Šīs ir interesantas un svarīgas debates. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz divām problēmām. Pirmkārt, Uganda nav vienīgā valsts, kurā netiek ievērotas cilvēktiesības. Trijās ceturtdaļās Āfrikas valstu šajā jomā ir sevišķi bargi likumi, kas ir līdzvērtīgi diskriminācijai. Šī nešaubīgi ir ne tik lielā mērā Ugandas, cik visa kontinenta un Āfrikas kultūras problēma. Otrkārt, būtu lieki teikt, ka Uganda nav ne pirmā, ne vienīgā valsts, kurā notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Mēs zinām daudzus cilvēktiesību neievērošanas piemērus, un tas nozīmē, ka šis jautājums ir daudz plašākas problēmas daļa, un mums, protams, par to ir atklāti jārunā.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu rezolūcijā ir atspoguļoti sevišķi nopietni cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi, bet diemžēl sods par homoseksuālām darbībām kā par kriminālpārkāpumu Āfrikā ir normāla parādība. Apliecinājums tam ir 38 valstu tiesību akti, jo tikai 13 Āfrikas valstīs homoseksualitāte ir likumīga.

Ņemot vērā teikto, minētais likumprojekts, ar kuru ir paredzēts ieviest konkrētas sankcijas Ugandā, sākot no cietumsoda līdz pat nāvessodam, ir nopietns apdraudējums cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz privāto dzīvi. Vietējā laikrakstā publicētais 100 homoseksuālismā apsūdzēto personu saraksts un lasītāju kūdīšana šīs personas pakārt, ir konkrētas sabiedrības daļas apdraudējuma piemērs, jo viņi tiek vainoti par savu seksuālo orientāciju.

Kā mūsu rezolūcijas priekšlikumā norādīts, mūsu mērķis nav uzspiest konkrēti Eiropas vērtības, kā mums bieži tiek pārmests, bet gan aizsargāt cilvēktiesības, kas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Tādēļ, manuprāt, Eiropas Ārējās darbības dienestam un pārējām Eiropas iestādēm ir jāpiemēro stingrākas sankcijas, lai nodrošinātu to starptautisko līgumu prasību ievērošanu, kurus Uganda ir parakstījusi.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šajā Parlamentā pirms vairākiem mēnešiem jau runājām par Ugandu un homoseksualitāti. Kopš tā laika nav noticis nekas ievērības cienīgs. Dažreiz gan mēdz teikt, ka „nekādas ziņas ir labas ziņas”, tomēr šajā gadījumā tā nav, jo, kaut gan par David Bahati likumprojektu netika nobalsots, tas nav arī atsaukts. Tas joprojām ir bloķēts Juridisko un parlamentāro lietu komitejā, un, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības stigro nosodījumu, šis likumprojekts diemžēl nav atsaukts.

Kā jau atzīmēja daži mani kolēģi deputāti, pret gejiem izvērstā kampaņa Ugandā ir patiesi šausminoša. Mēs acīmredzami turpinām paļauties uz šīs valsts varas iestāžu racionalitāti un ceram, ka nediskriminācijas princips tajā galu galā gūs uzvaru.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Pret lesbietēm un gejiem izvērstā naidīgā kampaņa Ugandā patiesi ir šausminoša. Dažu reliģiozu elementu organizētā kūdīšana un plašsaziņas līdzekļos izvērstā reakcionārā homofobiskā kampaņa, kurā bija izteikti draudi nogalināt gejus, nozīmē to, ka tagad ļoti daudzi geji, lesbietes, biseksuāļi un transpersonas Ugandā dzīvo lielā nedrošībā un bailēs. Ir zemiski, ka daži politiķi izmanto šo ieganstu, lai kurinātu naidu, ierosinot pat piespriest gejiem nāvessodu.

Es atzinīgi vērtēju Ugandas geju kopienas locekļu drosmi, kuri katru dienu cīnās pret draudiem, kas vērsti pret viņu identitāti un dzīvību. Homofobiskā kampaņa ir balstīta uz apmelošanu un nepareiza priekšstata radīšanu par gejiem, kā arī par to, ko nozīmē būt gejam. Mums ir nepārprotami jāpaziņo Ugandas valdībai, ka izvērtēsim iespēju atsaukt attīstības palīdzību, kaut arī nekādā ziņā nevēlamies, lai ciestu Ugandas iedzīvotāji.

Mums ir jāveicina aktīva solidaritāte ar Ugandas organizācijām, kuras cīnās par geju tiesībām, lai palīdzētu tām šajā svarīgajā cīņā par taisnīgumu un cilvēktiesībām, proti, pamattiesībām būt tādam, kāds esi.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pret homoseksualitāti vērstais likumprojekts, kas tika iesniegts Ugandas parlamentā, rada nopietnas bažas par cilvēktiesībām. Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu cilvēktiesību aizsardzība ir ES prioritāte. Es pilnībā piekrītu Eiropas Parlamenta paustajām bažām par situāciju Ugandā, kā arī citās valstīs, kurās jau ir pieņemti homoseksuāļus, biseksuāļus un transpersonas diskriminējoši un represējoši tiesību akti vai arī tiek apsvērta iespēja šādus aktus pieņemt.

Komisija uzskata, ka homoseksualitātes atzīšana par krimināli sodāmu nodarījumu, kā tas paredzēts minētajā likumprojektā, ir pretrunā ANO Konvencijai par cilvēktiesībām, kuru Uganda ir parakstījusi un kuras prasības tai ir jāievēro.

Pret homoseksualitāti vērstais likumprojekts ir arī pretrunā ANO deklarācijai par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti. ES prezidentvalsts un ES misijas vadītājs Ugandā jau vairākas reizes ir izvirzījis šo jautājumu apspriešanai Ugandas valdībā, tiekoties oficiālās politiskā dialoga sanāksmēs ar prezidentu, premjerministru, ārlietu ministru, tieslietu ministru, kā arī ar Ugandas Cilvēktiesību komitejas pārstāvjiem.

Fakts, ka 2010. gada 2. oktobrī vietējais laikraksts Rolling Stone rakstā “Pakariet viņus!” publicēja to cilvēku fotogrāfijas, vārdus un adreses, kurus tur aizdomās par homoseksualitāti, bija necilvēcīgs akts, kas radīja draudus minēto cilvēku dzīvībai, tādēļ mēs to pilnībā nosodām.

Eiropas Savienības delegācija turpina rūpīgi uzraudzīt situāciju kopā ar ES dalībvalstu pārstāvniecībām Ugandā, tādām partnervalstīm kā Norvēģiju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju.

Šis jautājums tika apspriests arī tehniskajā cilvēktiesību darba grupā, kas ir forums attīstības partneriem Ugandā, kurš paredzēts ar cilvēktiesībām saistītu jautājumu apspriešanai, uzraudzīšanai, koordinēšanai un konkrētu darbību veikšanai. Komisija ir paredzējusi turpināt paust bažas par prethomoseksualitātes likumprojektu, kā arī visiem pārējiem pret lesbietēm, homoseksuāļiem, biseksuāļiem un transpersonām vērstajiem pasākumiem Ugandā.

Komisija turpinās atbalstīt Ugandas vietējās cilvēktiesību organizācijas, kuras cīnās par to, lai šajā valstī mainītos attieksme pret homoseksuāļiem, biseksuāļiem un transpersonām, kā arī lai tiktu uzlabota viņu tiesiskā situācija.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks nākamo debašu noslēgumā.

 
  

(1) Sk. protokolu


10.3.  Eritrejas bēgļi, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Eritrejas bēgļiem, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā(1).

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Tiek uzskatīts, ka aptuveni 250 Eritrejas migranti tiek turēti kā ķīlnieki Sinaja tuksnesī, turklāt izturēšanās pret viņiem ir necilvēcīga, un tiek ziņots arī par izvarošanas gadījumiem, kamēr šie cilvēki gaida izpirkuma maksu, kas par viņu atbrīvošanu jāmaksā cilvēku tirgotājiem.

Nesenie notikumi ir saistīti ar kontrabandas tīklu, kas darbojas Sinajā kopš 2007. gada un nelegāli pārved Subsahāras migrantus caur Ēģipti uz Izraēlu. Ēģiptes varas iestādes dara visu iespējamo, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz UNHCR ziņojumos iekļauto informāciju. Ir jāturpina ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNCHR) uzsāktās diplomātiskās procedūras ar Ēģiptes varas iestādēm, lai likvidētu cilvēku tirdzniecības tīklus un novērstu cilvēku kontrabandu.

Vienlaikus Ēģiptei ir pienākums padarīt savu attieksmi pret bēgļiem atbilstīgu starptautiskajām normām. Tas nozīmē, ka, pamatoti aizsargājot robežas, ir jāizvairās no pārmērīga vai pat nāvējoša spēka lietošanas pret imigrantiem vai bēgļiem, un to vajadzētu ņemt vērā arī mums pašiem ES.

 
  
MPphoto
 

  David-Maria Sassoli, autors.(IT) Priekšsēdētāja kungs! Situācija ir ļoti nopietna. Mūsuprāt, šis jautājums, kas tiek apspriests arī Eiropas plašsaziņas līdzekļos, būtu jārisina Eiropas Savienībai un Parlamentam, kā arī jāmudina uz to Komisija, jo tā ir ārkārtas situācija humānās palīdzības jomā.

Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jādara viss, lai censtos palīdzēt bēgļiem pamest minēto valsti un lai viņi varētu tikt uzņemti Eiropas valstīs. Mēs aicinām Komisiju rīkoties, piesaistot līdzekļus no Eiropas Bēgļu fonda.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs! ECR grupa nosoda šausminošo attieksmi pret nevainīgajiem cietējiem, kuri galvenokārt ir Eritrejas bēgļi, jo tā ir mūsdienu verdzības forma, kuru ir radījuši cilvēku tirgotāji. Mēs atzinīgi vērtējam arī Ēģiptes valdības centienus veikt izmeklēšanu un panākt, lai bēgļi tiktu atbrīvoti, tomēr vispirms mums vajadzētu arī koncentrēt uzmanību uz iemeslu, kura dēļ šīs nelaimīgās personas bēg.

Tas notiek tādēļ, ka Eritrejas prezidenta Afewerki režīms ir viens no represīvākajiem pasaulē. Tā rīkojas ikviens, kuram nākas izjust viņa diktatūru, un daži spēj izveidot labāku dzīvi citur. Tie, kuriem neizdodas pamest Eritreju, tiek vai nu pakļauti beztermiņa iesaukumam armijā, vai arī dzīvo „no rokas mutē” valstī, kuras ekonomiku ir novājinājis bezjēdzīgais, gadiem ieilgušais karš ar kaimiņos esošo Etiopiju, zeļošā korupcija un nesaimnieciskums. Eritrejā nekad nav notikušas valsts līmeņa vēlēšanas.

Nesen no WikiLeaks tīmekļa vietnes iegūtā informācija liecina, ka ASV diplomāti ir raksturojuši prezidentu Afewerki kā nežēlīgu un izaicinošu vadītāju. Es to publiski saku bez jebkādas nožēlas. Mums ir jādara viss, lai gāztu šo atbaidošo Āfrikas tirānu, jāpārtrauc ES palīdzības sniegšana šim režīmam, kā arī jāpārtrauc šai valstij piešķirtās priekšrocības saskaņā ar Kotonū nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, autors.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Katru gadu tūkstošiem cilvēku sarežģītās situācijas Āfrikas ragā dēļ cenšas šķērsot Ēģiptes un Izraēlas robežu. Daudzi no viņiem diemžēl nokļūst beduīnu izcelsmes cilvēku tirgotāju rokās. Mēs šeit runājam par noziedznieku tīkliem, kurā iesaistītie nezina, ko nozīmē jēdziens „cieņa pret cilvēku”, jo viņus interesē tikai darījums. Saskaņā ar informāciju, ko snieguši nevalstisko organizāciju aktīvisti, kas strādā, lai palīdzētu šādiem emigrantiem, par katras personas atbrīvošanu tikušas prasītas neticami lielas summas, līdz pat USD 8000.

Protams, mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret šo cilvēku ciešanām, kuri ir spiesti saskarties ar tik lielu nežēlību. Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka sevišķi neaizsargātas šajā situācijā ir sievietes, kuras tiek pakļautas daudzkārtējai izvarošanai. Vienlaikus, manuprāt, mums ir vajadzīga konstruktīva nostāja šajā jautājumā. Tas nozīmē, ka mums ir jāatzīst Ēģiptes varas iestāžu centieni panākt minēto cilvēku atbrīvošanu un jo īpaši jāatbalsta šī valsts cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tādēļ mums ir vajadzīgi ne tikai skarbi vārdi, bet arī sadarbība un konkrēta rīcība, lai atrisinātu šo sarežģīto problēmu, ar kuru minētā valsts viena pati nespēj tikt galā.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares, autors.(PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā jau vairāki deputāti uzsvēra, Eritrejas bēgļu stāvoklis Sinaja tuksnesī pašlaik ir ļoti nopietns. Protams, mums ir nopietni jārisina to bēgļu problēma, kurus cilvēku tirgotāji tur kā ķīlniekus, pieprasot lielu izpirkuma maksu par viņu atbrīvošanu. Tomēr vienlaikus mums ir arī jāaizsargā upuri, tādēļ mūsu rīcībai pret cilvēku tirgotājiem ir jābūt pārdomātai, jo mēs nedrīkstam aizmirst par šo upuru likteni. Vienlaikus mums ir jāapzinās iemesli, kuru dēļ viņi pašlaik atrodas Sinaja tuksnesī. Agrāk šo bēgļu migrācijas ceļš veda caur Lībiju, bet nolīgumi starp Itāliju un Lībiju, kā arī starp ES un Lībiju, ko Komisija tik daudzas reizes ir atzinusi par veiksmīgu sasniegumu, nozīmē, ka cilvēkiem no tā dēvētās „milzu koncentrācijas nometnes” un „Āfrikas Ziemeļkorejas” nav, uz kurieni bēgt.

Ņemot vērā iepriekš teikto, ir vajadzīga rīcība ne tikai Ēģiptē, kura nepārprotami dara daudz mazāk nekā tai vajadzētu, bet arī pašā Eiropas Savienībā. Es aicinu Eiropas Komisiju iespējami drīz nosūtīt delegāciju uz Ēģipti, lai noskaidrotu, kāda tur ir faktiskā situācija. Ir jārīkojas arī visām mūsu iestādēm, jo šajā gadījumā Eritrejas bēgļi būs jāpārvieto. Šāda politika tiek īstenota kopā ar Eiropas bēgļu fondu. Šie bēgļi nevar atgriezties Eritrejā, bet viņi nevar palikt arī tranzītvalstī, tādēļ vienīgais risinājums ir pārvietošana. Dāmas un kungi, vai jūs zināt, kādēļ neturpinās process, kas saistīts ar pasākumu kopumu pārvietošanas jomā? Tas nevirzās uz priekšu tādēļ, ka maijā Parlaments jau paveica savu koplēmuma procedūras daļu pārvietošanas jautājumā, bet strīda par šo jautājumu dēļ Padome atteicās sniegt savu ieguldījumu. Ja minētais pasākumu kopums būtu ticis pieņemts, mums tagad būtu ārkārtas procedūra, kuru Parlaments iekļāva manis sagatavotajā ziņojumā, kas šeit tika pieņemts ar 500 balsīm „par”, un Eiropas Komisija varētu uzsākt šo bēgļu pārvietošanas ārkārtas procedūru. Tā kā Padome nav sniegusi savu artavu tajā, ko mums vajadzētu dēvēt par „kopneizlēmības” procedūru, šie cilvēki joprojām atrodas Sinaja tuksnesī, un neviens nezina, cik ilgi viņiem vēl būs jāgaida. Šāda neizlēmība negatīvi ietekmē konkrētu cilvēku dzīvi, tādēļ Padomei ir laiks paveikt savu darāmo minētajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc sarunas pa tālruni starp Eritrejas garīdznieku Itālijā un kādu Eritrejā esošu ķīlnieku, Eiropas sabiedrība uzzināja, ka tagad cilvēku tirgotāji draud nošaut ķīlniekus, ja netiks samaksāta izpirkuma maksa. Ķīlnieku saņēmēji jau ir piekāvuši un nošāvuši vairākus cilvēkus.

Šis brutālais noziegums ir licis vairāk iedziļināties uz Ēģiptes un Izraēlas robežas notiekošajā, jo minētajā teritorijā cilvēku tirgotāji sagrābj arvien lielāku skaitu bēgļu, kuri cenšas nokļūt Eiropā vai Izraēlā, bet kuriem nav attiecīgo dokumentu. Ēģiptes pierobežas apgabals pie Izraēlas Sinajā ir ierobežotas piekļuves militārā zona, un ikviens, kas tajā iekļūst, tiek nodots militārajam tribunālam. Saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch ziņām Ēģiptes drošības spēki kopš 2007. gada ir nošāvuši vismaz 85 neapbruņotus bēgļus, kas mēģināja nelegāli šķērsot minēto robežu. Saskaņā ar Izraēlas valdības informāciju katru mēnesi valstī nelegāli mēģina ieceļot vairāk nekā 1000 migrantu, tādēļ tā uzsākusi drošības palielināšanas pasākumus un pastiprinājusi novērošanas sistēmas. Turklāt ir uzbūvēts liels nelegālo migrantu aizturēšanas centrs Negeva tuksnesī.

Mēs aicinām attiecīgo valstu valdības sadarboties ar ANO Bēgļu jautājumu aģentūru un garantēt bēgļu tiesību aizsardzību pie robežām. Tomēr mēs skaidri apzināmies, ka arī Eiropa ir atbildīga par šo migrantu likteni, kuriem tā atsaka patvērumu un kuri vairs nevar atgriezties savās mājās, tādējādi turpinot ciest cilvēktiesību pārkāpumus, kā tas, piemēram, ir šajā gadījumā ar Eritrejas bēgļiem.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Eritrejas bēgļu stāvoklis Sinajā ir traģisks. Viņiem labākas dzīves meklējumos bieži nākas saskarties ar spīdzināšanu, apspiešanu un nāvi. Viņi tiek ekspluatēti un apkrāpti. Ēģiptes varas iestādes cenšas novērst cilvēku tirdzniecības problēmu, tomēr to rīcība ne vienmēr ir efektīva. Mums ir jāpalīdz bēgļiem, ķīlniekiem un visiem tiem, kuriem šāda palīdzība ir vajadzīga. Mums ir jāatbalsta Izraēlas un Ēģiptes varas iestādes cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

Būtu lietderīgi analizēt arī šīs bīstamās parādības cēloņus. Manuprāt, mums vajadzētu censties uzlabot situāciju Eritrejā, kā arī citās Āfrikas raga valstīs, jo tādējādi varētu mazināties migrācijas plūsma. Mēs neatrisināsim šo jautājumu, apkarojot sociālās problēmas, kuras ir izraisījusi pati migrācija. Mēs tikai varam novērst mazāk vēlamo ietekmi un pakāpi tam, cik lielā mērā tiek apelēts pie bēgļu apņēmības. Es jūs aicinu atbalstīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) sagatavoto rezolūcijas priekšlikumu. Mēs esam pārliecināti, ka ar mūsu rezolūcijas priekšlikumu šajā gadījumā tiek uzlabota kopīgā rezolūcija.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes, S&D grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs! Ēģipte ne tikai izliekas neredzam šausminošo izturēšanos pret Āfrikas valstu bēgļiem, jo īpaši Somālijas un Eritrejas bēgļiem, kuri cenšas caur Sinaju nokļūt Izraēlā, bet pat deportē tos, kaut arī viņiem nenoliedzami varētu tikt piešķirts bēgļu un patvēruma meklētāju statuss, jo šie cilvēki bēg vai nu no valsts, kurā norisinās nežēlīga cīņa pret terorismu un kurā nav ne tiesiskuma, ne kārtības, vai arī no tādas valsts, kā Eritreja, kas ir viena no represīvākajām un tirāniskākajām valstīm pasaulē. Faktiski Ēģiptes varas iestādes izvēlas šaušanas politiku, lai bēgļus nogalinātu. Saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch ziņām Ēģiptes drošības spēki kopš 2007. gada Sinajā jau ir nogalinājuši 85 migrantus.

Mēs aicinām Ēģiptes varas iestādes ievērot tām noteiktās saistības cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz migrantiem un bēgļiem, kā arī sadarboties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Mēs aicinām arī Eiropas iestādes darīt to pašu un pilnībā atbalstīt Tavares kunga ierosināto pārvietošanas iespēju.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Būsim godīgi. Rezolūcijas to pašreizējā formulējumā ir vājināta versija tam, ar ko mēs iesākām šo nedēļu.

Nav šaubu, ka situācija ir nopietna. Mēs arī uzsveram faktu, ka Eritrejas bēgļi Sinajā tiek turēti kā ķīlnieki, tomēr mēs neesam gatavi apspriest saiknes starp Itāliju un Lībiju, kā arī to, ka Eiropa migrantiem tiek slēgta, kā rezultātā politiskajiem bēgļiem ir jādodas uz citām valstīm. Tagad viņi ir spiesti izvēlēties vēl bīstamākus maršrutus, nekā līdz šim.

Visi, kuri pamet Eritreju, automātiski kļūst par politiskajiem bēgļiem, jo atgriezties savā valstī viņiem ir neiespējami, lai neapdraudētu savas ģimenes. Mani sāpina mūsu nespēja Parlamentā atzīt, ka, ja jau Eiropa tik ļoti vēlas sevi pasargāt no migrantiem, tai nāksies atvērt vēstniecības Eritrejā, lai atvieglotu cilvēkiem iespēju pieprasīt patvērumu. Mums netika atļauts iekļaut šo priekšlikumu šajā rezolūcijā.

Kad es dzirdu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas deputātu ierosinājumus attiecībā uz visu to, kas ir jāizdara Ēģiptei, tad domāju par to, ko vajadzētu darīt mums. Vai to, ka cilvēki, kuri tur atrodas, ir pakļauti riskam, mēs nevēlamies saprast tikai tādēļ vien, ka negribam uzņemties atbildību? Mēs šos cilvēkus atstumjam un tādējādi riskējam ar viņu dzīvību.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā.(SK) Priekšsēdētāja kungs! Sinaja tuksnesis ir ceļš, pa kuru tūkstošiem Eritrejas bēgļu pamet savu valsti, lai dotos labākas dzīves meklējumos.

Tomēr šajā nelegālajā svētceļojumā, kura mērķis ir iegūt brīvību, viņi ir atkarīgi no kontrabandistiem, kuri par noteiktu samaksu vēlas palīdzēt bēgļiem šķērsot Sinaja robežu pat bez vajadzīgajiem dokumentiem. Šajā nelikumīgas tirdzniecības procesā kontrabandistu kontrolē nonākušajiem bēgļiem nav gandrīz nekādu tiesību, un viņi ir atkarīgi no dažādiem dzīves pavērsieniem, kā arī no to cilvēku untumiem, kuru rokās viņi atrodas, par samaksu uzticot savu likteni.

Uz Ēģiptes un Izraēlas robežas septiņu nogalināto Eritrejas bēgļu nāve ir apliecinājums nelegālajos brīvības meklējumos esošo bēgļu drūmajam liktenim. Tādēļ, dāmas un kungi, būtu pareizi, ja mēs iesaistītos šās problēmas risināšanā un kopā ar konkrēto valstu valdībām palīdzētu rast civilizētu risinājumu Eritrejas bēgļu problēmām.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! UNHCR 7. decembrī pauda bažas par to, ka beduīnu kontrabandisti tur 250 Eritrejas bēgļus kā ķīlniekus Sinaja tuksnesī.

Mēs zinām, ka no šiem bēgļiem tika pieprasīta konkrēta naudas summa par to, ka viņi vēlas dzīvot labākos apstākļos. Tiek ziņots, ka tuksnesī bēgļi tiek turēti konteineros un bieži vien arī sisti. Eritrejas valdības attieksme ir satraucoša, jo tā savus pilsoņus nevis aizsargā, bet uzskata par nevajadzīgiem disidentiem.

Mēs aicinām Ēģipti un Izraēlu uz ātru un kopīgu rīcību, lai pārtrauktu cilvēku tirdzniecību, likvidētu šo organizētās noziedzības tīklu un, protams, pastiprinātu centienus aizsargāt pašreizējos un turpmākos bēgļus, ieviešot UNHCR noteikumus un standartus.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es jau pašā sākumā vēlos uzsvērt, ka bez jebkādiem iebildumiem atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas iesniegto rezolūciju. Diemžēl, neraugoties uz teksta skaidrību, nav panākta vienošanās ar citām partiju grupām par kopīgas rezolūcijas pieņemšanu. Situācija Āfrikas ragā ir satraucoša, jo, ņemot vērā tranzītā esošo Āfrikas emigrantu lielo skaitu, šis reģions ir kļuvis par vienu no galvenajiem organizētās noziedzības grupu darbības centriem.

No necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās ir cietuši 250 ķīlnieki, un viņu situācija kļūst arvien sliktāka. Turklāt nepastāv nekādi citi nosacījumi attiecībā uz tuvojošos atbrīvošanu, jo ķīlnieku ģimenes nevar samaksāt pieprasīto izpirkuma maksu. Tādēļ Eiropas Parlamentam ir jānosūta nepārprotams paziņojums par šo ķīlnieku atbrīvošanu. Ir vajadzīga tūlītēja rīcība pret kriminālajām organizācijām, lai tās sauktu pie atbildības un slēgtu spīdzināšanas nometnes.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es, protams, ļoti nosodu izturēšanos pret Eritrejas bēgļiem, kā arī atbalstu faktu, ka Eiropas Savienībai ir jāveic konkrēti pasākumi, lai iespējami drīz atrisinātu šo problēmu. Tomēr šajā ziņojumā formulētais virziens, vienkāršiem vārdiem sakot, ved strupceļā. Manuprāt, divi tā aspekti ir ļoti mulsinoši. Viens no tiem ir fonda izveide, lai palīdzētu bēgļiem, bet man tas ir nepieņemami, jo ES miljoniem cilvēku dzīvo nedrošībā par savu eksistenci un galējā nabadzībā. Ungārijā vien vairāk nekā trīs miljoni tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vairums pensionāru nevar atļauties samaksāt par medicīnas pakalpojumiem, un, starp citu, šī problēma ir saasinājusies visā Eiropā. Tādēļ mums vispirms vajadzētu sniegt palīdzību Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus, protams, paužot līdzjūtību arī Eritrejas bēgļiem. Otrs aspekts ir tāds, ka dalībvalstīm ir jāuzņem bēgļi brīvprātīgi. Kad jūs sapratīsiet, ka Eiropas Savienība ir pārpildīta ar imigrantiem? ES ir jābūt starpniekam starp Eritreju un tās bēgļiem, lai nodrošinātu viņu drošu atgriešanos mājās.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Vairums Eritrejas iedzīvotāju, kuri pašlaik atrodas Sinaja tuksnesī, ir pametuši represīva režīma valsti, un tādēļ viņi atbilstoši ANO standartiem ir uzskatāmi par bēgļiem. Manuprāt, mums ir jāpanāk, lai šajā jautājumā Ēģipte nodrošinātu atbilstību starptautiskajām normām. Tomēr vislielākās bažas, manuprāt, rada necilvēcīgā attieksme pret šiem migrantiem, kuri kā ķīlnieki tiek turēti tuksnesī, gaidot izpirkuma maksu. Sevišķi satraucošas ir daudzu sieviešu sūdzības par izvarošanu, tādēļ ir jāmobilizē visa starptautiskā sabiedrība.

Arī Āfrikā cilvēku tirdzniecība ir sasniegusi draudīgus apmērus. Pēdējos gados Ēģiptes drošības dienesti ir nogalinājuši neskaitāmi daudz migrantu, kuri nelegāli centās nokļūt Izraēlā. Uzskatu, ka pret cilvēku tirdzniecība šajā reģionā ir jācīnās ar citām metodēm, un, manuprāt, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību šiem cilvēkiem, ir vajadzīga UNHCR iesaistīšanās.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Eritrejas bēgļu stāvoklis ir traģisks. Tomēr, izvērtējot šo traģēdiju, mums vajadzētu ņemt vērā arī konkrētās situācijas cēloni. Lietas būtība ir tāda, ka Eritrejā tiek plaši pārkāptas cilvēku pamattiesības. Tur notiek liela mēroga masu represijas, par kuru upuriem kļūst politiskie pretinieki, kristieši, kā arī tūkstošiem vienkāršo iedzīvotāju. Šis ir īstais mūsu pašlaik apspriežamās traģiskās problēmas iemesls, tādēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai mainītu ES politiku attiecībā uz Eritrejas varas iestādēm, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka 2007. gadā pašreizējo minētās valsts vadītāju Eiropas Komisija laipni uzņēma Briselē, kaut arī viņš ir atbildīgs par šo daudzo cilvēku šaušalīgajām ciešanām, kas spiež viņus bēgt, tādējādi radot vēl vairāk problēmu. Ir laiks uzsākt daudz pragmatiskāku un noteiktāku politiku pret šo tirānu.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija piekrīt Eiropas Parlamenta paustajām bažām par šo jautājumu. Kā vēsta ziņojumi, cilvēku tirgotāji Sinaja tuksnesī kā ķīlniekus tur vairākus simtus bēgļu no Eritrejas, Etiopijas, Sudānas un Somālijas, pieprasot izpirkuma maksu par viņu atbrīvošanu.

Jau kopš pirmā paziņojuma mēs sekojam līdzi notikumu gaitai un konstatējam faktus, novērtējam situāciju un attiecīgi rīkojamies. Eiropas Savienības delegācijai Kairā ir cieši sakari ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un tā sadarbojas arī ar tur esošo ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

Minētās iestādes seko līdzi notikumu gaitai. Sadarbībā ar ES dalībvalstu vēstniecībām ir uzsāktas sarunas ar Ēģiptes Ārlietu ministriju. ES ir paudusi bažas, vienlaikus izsakot ciešu pārliecību par to, ka Ēģiptes varas iestādēm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atbrīvotu šos cilvēkus un nodrošinātu viņiem pienācīgu aizsardzību. Tiek ziņots par izmeklēšanu, kas uzsākta, lai atrastu šo bēgļu grupu, un mēs ceram, ka nākamajās dienās situācija kļūs skaidrāka.

Šis gadījums nav vienīgais, kas rada bažas. Migranti un bēgļi Ēģiptē joprojām cieš no daudzām nepilnībām tiesību aktos, kas paredz viņu aizsardzību. Visnopietnākie incidenti norisinās Sinajā. Daudzi migranti, kas vēlas šķērsot Sinaja robežu, lai nokļūtu Izraēlā, ir spiesti saskarties ar vardarbību un sliktu izturēšanos. Mēs šo jautājumu esam izvirzījuši jau vairākas reizes sarunās ar Ēģiptes kolēģiem apakškomitejas regulārajās sanāksmēs, apspriežot gan jautājumus, kas saistīti ar migrāciju, gan arī politiskus jautājumus, tostarp cilvēktiesības.

Pēdējais gadījums, kad tika apspriests šis jautājums, bija Eiropas Savienības un Ēģiptes Asociācijas komitejas 14. decembra sanāksmē Kairā. ES ir regulāri aicinājusi Ēģiptes varas iestādes uzlabot bēgļiem un patvēruma meklētājiem sniedzamās palīdzības un aizsardzības kvalitāti, kā arī piedāvājusi finansiālo un tehnisko palīdzību šajā jomā. ES ir arī aicinājusi Ēģiptes varas iestādes nodrošināt, lai attiecībā uz visiem migrantiem, tostarp Eritrejas bēgļiem, kuriem nepieciešama starptautiska mēroga aizsardzība, tiktu ievērots neizraidīšanas princips.

ES ir lūgusi piešķirt UNHCR atļauju īstenot pilnvaras visā Ēģiptes teritorijā, tostarp Sinaja reģionā. Ir arī daži pozitīvi notikumi, kuri jāuzsver. Šā gada pavasarī Ēģipte ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus, ar kuriem tiks nodrošināta upuru aizsardzība un kuros par cilvēku tirdzniecību ir paredzēta kriminālatbildība.

Atzinīgi jāvērtē arī tas, ka ir pieņemts tiesību akts, kurā paredzēta kriminālatbildība par orgānu tirdzniecību. Mēs ceram, ka Ēģiptes varas iestādes turpmāk varēs veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā tiesiskā regulējuma efektīvu ieviešanu, un mēs tām esam piedāvājuši sadarboties šajā jomā.

Mēs turpināsim atbalstīt darbu, ko veic UNHCR un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu labākus dzīves apstākļus, kā arī pienācīgu tiesisko aizsardzību minētajā valstī nokļuvušajiem migrantiem un bēgļiem. Mēs turpināsim rūpīgi sekot līdzi notikumiem ar ķīlniekiem Sinajā, kā arī šajā sakarā uzturēt kontaktus ar Ēģiptes varas iestādēm.

Es patiesi ceru uz drīzu minētās problēmas atrisinājumu un izsaku nožēlu par līdz šim zaudētajām astoņām dzīvībām.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs nolasīja savu labi sagatavoto atbildi tā, it kā neviens nebūtu vērsies pie Komisijas ar konkrētiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Jūs lūdzāt vārdu, lai runātu par Reglamentu. Jums ir jārunā tikai par to un neko citu.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Tas, protams, ir jautājums par Reglamenta neievērošanu, bet mēs sevišķi lūdzām Komisiju sniegt konkrētu atbildi par to, vai tā ir paredzējusi sūtīt uz Ēģipti delegāciju, lai novērotu situāciju uz vietas. Komisija vismaz būtu varējusi lūgt pabeigt ar pārvietošanu saistīto procedūru. Ar koplēmumu tiktu nodrošināta iespēja...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Diemžēl tas nav jautājums par Reglamenta neievērošanu. Protams, jums ir tiesības uzdot šo jautājumu Komisijai, un tā izvērtēs, vai uz to atbildēt. Pretējā gadījumā šis jautājums neattiecas uz Reglamentu.

Līdz ar to debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu noslēgumā.

 
  

(1) Sk. protokolu


11.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
Visu runu video

12.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas: sk. protokolā)

 

12.1.  Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā (B7-0708/2010)
 

Pirms balsošanas:

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Pirms pārejam pie balsošanas, es vēlos savas grupas vārdā lūgt, lai tad, kad notiks balsošana par Eritrejas bēgļu situāciju, mēs atteiktos no balsošanas pēc saraksta par kopīgo rezolūciju un balsotu pēc saraksta par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas iesniegto rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Jūs dzirdējāt kolēģes deputātes lūgumu. Ja nav iebildumu, tad sekosim šim ierosinājumam. Kā redzu, iebildumu nav.

 

12.2.  Uganda — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija (B7-0709/2010)

12.3.  Eritrejas bēgļi, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā (B7-0712/2010)
 

Pirms balsošanas par 7. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Grozījuma mērķis ir padarīt efektīvāku mūsu novērtējumu par Ēģiptē veicamajiem pasākumiem. Ar fakta atzīšanu vien, ka Ēģipte ir vismaz kaut ko izdarījusi, ir par maz. Mums ir jāprasa, lai tā nekavējoties veic minēto ķīlnieku atbrīvošanas pasākumus, mudinot šo valsti neizmantot nāvējošu spēku pret tiem, kuri šķērso Sinaju. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos arī tiek aicināts nekavējoties sazināties ar cilvēkiem, kuri Sinaja tuksnesī pašlaik tiek turēti kā ķīlnieki.

„mudina Ēģiptes varasiestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu eritrejiešus, kas tiek turēti kā ķīlnieki, izvairīties no nāvējoša spēka lietošanas pret valsts robežu šķērsojošiem nelegāliem imigrantiem, aizsargāt viņu cieņu un fizisko un psiholoģisko neaizskaramību, kā arī nodrošināt aizturētajiem migrantiem iespēju sazināties ar UNHCR un ļaut UNHCR piekļūt visiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kas atrodas valsts uzraudzībā”.

 
  
 

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

Pēc balsošanas par 7. punktu:

 
  
MPphoto
 

  David-Maria Sassoli, autors.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu šajā rezolūcijā iekļaut, mūsuprāt, svarīgu punktu, kas pārāk neietekmēs tās struktūru. Runa ir par kopīgās rezolūcijas 9. punktu.

Es to nolasīšu: „aicina dalībvalstis atrisināt šo ārkārtas situāciju humānās palīdzības jomā, piedāvājot visiem šajā krīzē iesaistītajiem patvēruma meklētājiem brīvprātīgu pārcelšanos uz ES; aicina Komisiju koordinēt šo operāciju un izmantot finansējumu, kas pieejams no Eiropas Bēgļu fonda”.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu lūgt grozījuma iesniedzējam paskaidrot šādu priekšlikumu.

Saskaņā ar pašreizējo teksta redakciju patvērumu var pieprasīt ikviens, kas to vēlas. Es drīzāk teiktu: „tiem, kuriem ir tiesības uz patvērumu”, jo, atstājot frāzi „visiem patvēruma meklētājiem”, pastāv risks, ka to var pieprasīt jebkurš.

Un otrādi — saskaņojot šo grozījumu ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja iesaistīšanos, tieši šī iestāde būs pēdējā, kas to novērtēs.

Es jebkurā gadījumā lūdzu, lai šā grozījuma iesniedzējs manis pieminēto frāzi maina uz „tiem, kuriem ir tiesības uz patvērumu”.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es zinu, ka ar desmit procentiem parasti ir pietiekami, tomēr šajā gadījumā ar tiem ir par maz. Jebkurā gadījumā, es jautāju jau iepriekš, un jums bija daudz laika. Tagad mēs balsosim par šo grozījumu.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

 

13.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

14.  Padomes nostāja pirmajā lasījumā (sk. protokolu)

15.  Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

16.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

17.  Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 123. pants) (sk. protokolu)

18.  Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
Visu runu video

19.  Nākamo sēžu datumi (sk. rotokolu)
Visu runu video

20.  Sesijas pārtraukšana
Visu runu video
MPphoto
 
 

  Priekšēdētājs. – Es paziņoju, ka Eiropas Parlamenta sesija ir pārtraukta. Ņemot vērā laika apstākļus, es novēlu saviem kolēģiem deputātiem drošu mājupceļu. Vēlu jums priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu 2011. gada sākumu.

(Sēdi slēdza plkst. 16.35)

 

PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)
JAUTĀJUMI PADOMEI (Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ir pilnībā atbildīga par šīm atbildēm)
Jautājums Nr. 1 (Bernd Posselt) (H-0568/10)
 Temats: Daudzvalodība pierobežu reģionos
 

Cik veiksmīgi, pēc Padomes domām, ir īstenota ES programma kultūras veicināšanai pierobežas reģionos, jo īpaši attiecībā uz atbalstu daudzvalodībai, kā arī kaimiņvalstu valodu apguves veicināšanu bērnu dārzos un skolās?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Lai gan galvenā atbildība par mācību saturu un tādējādi arī mācīto valodu izvēli un līmeni, kādā tās māca, ir tikai pašu dalībvalstu ziņā, jānorāda, ka Padome vienmēr ir atbalstījusi iniciatīvas un pasākumus, kas ir vērsti uz valodu apguves un valodu daudzveidības veicināšanu. Šīs iniciatīvas un pasākumi ietver Mūžizglītības programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK(1), caurviju apakšprogrammu, 2006. gada ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā(2), kurā īpaši izcelta saziņa svešvalodās, secinājumus par daudzvalodību, ko Padome pieņēma 2008. gada maijā(3), un Padomes 2008. gada 21. novembra Rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju(4).

Turklāt godājamais deputāts ir aicināts ņemt vērā faktu, ka saskaņā ar iepriekš minētās Mūžizglītības programmas 15. panta 5. punktu Komisija, vēlākais, 2011. gada 31. martā, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai starpposma izvērtējuma ziņojumu par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem programmas īstenošanā, tostarp sasniegto rezultātu analīzi.

 
 

(1) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
(2) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(3) OV C 140, 6.6.2008., 14. lpp.
(4) OV C 320, 16.12.2008., 1. lpp.

 

Jautājums Nr. 2 (Georgios Papanikolaou) (H-0571/10)
 Temats: Kultūras ieguldījums iekšzemes kopproduktā
 

Beļģijas prezidentūras programmā ir skaidra atsauce uz nozīmi, kas piešķirta kultūras nozares iespējām un kultūras nozares ieguldījumam dalībvalstu iekšzemes kopproduktā. Programmā ir norādīts, ka prezidentūras pusgada laikā Padome piešķirs īpašu uzmanību politikas virzieniem, saistībā ar kuriem tiks izstrādātas un atbalstītas iniciatīvas kultūras jomā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu iniciatīvas.

Tā kā finanšu krīze liek veicināt novatoriskas nozares ar izaugsmes iespējām un salīdzinoši maz izmantotas nozares, Padome tiek aicināta atbildēt uz šādiem jautājumiem:

vai tā uzskata par pietiekamiem Beļģijas prezidentūras laikā gūtos panākumus kultūras nozares un tajā darbojošos mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta un veicināšanas jomā?

Vai tās rīcībā ir precīzi dati par šīs nozares ieguldījuma rādītājiem dalībvalstu IKP? Kurās dalībvalstīs ieguldījums IKP ir nozīmīgs?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Savā sešu mēnešu programmā Beļģijas prezidentūra pauda savu nodomu stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā izcelt kultūras un radošo nozaru potenciālu un to ieguldījumu iekšzemes kopprodukta (IKP), izaugsmes un nodarbinātības jomā Eiropā. 18. novembrī Padome pieņēma Darba plānu kultūrai, kurā noteica prioritātes šajā jomā turpmākajiem četriem gadiem, kultūrai un radošajām nozarēm esot galveno prioritāšu vidū. Turklāt oktobrī Prezidentūra organizēja neoficiālu kultūras un jaunrades nozaru tematam veltītu kultūras ministru tikšanos. Šīs sanāksmes laikā ministri uzsvēra, ka, izstrādājot šīm nozarēm paredzētas ES līmeņa stratēģijas un pasākumus, ir jāņem vērā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), jo tie veido lielāko daļu šīs nozares uzņēmumu. 26. novembrī Padome pieņēma secinājumus par stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība”. Secinājumos ir atzīts, ka kultūras un jaunrades nozares ir svarīgs tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju avots un ka šis potenciāls ir pilnībā jāizmanto.

Lai gan Padome nav apkopojusi savu statistiku šajā jautājumā, saskaņā ar Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”(1)jaunākie pētījumi par kultūras un radošajām nozarēm apstiprina, ka šajās nozarēs visā Eiropas Savienībā ir nodarbināti aptuveni 5 miljoni cilvēku un ka tie Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā iegulda aptuveni 2,6 %. Papildus to sniegtajam tiešajam ieguldījumam iekšzemes kopproduktā kultūras un radošās nozares ir svarīgi virzītājspēki daudzās citās tautsaimniecības nozarēs. Eurostat pašlaik apkopo sīkāku un saskaņotāku statistiku, izmantojot ESSnet-culture projektu, lai precīzāk novērtētu kultūras un jaunrades nozaru nozīmi ekonomikā. ESSnet-culture projekta rezultāti būtu jāpublicē līdz 2011. gada beigām.

 
 

(1) Sk. dokumentu Nr. 9073/10.

 

Jautājums Nr. 3 (Seán Kelly) (H-0576/10)
 Temats: Kankunā gūtie rezultāti
 

Vai Padome var raksturot Kankunas sarunās par klimatu gūtos rezultātus? Kādus pasākumus Padome ir paredzējusi īstenot turpmākajos 12 mēnešos, balstoties uz Kankunā gūtajiem rezultātiem?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Pēc trīs gadus ilgām sarunām par Bali rīcības plānu klimata pārmaiņām veltītā konference Kankunā bija nozīmīgs solis ceļā uz jaunu starptautisku nolīgumu klimata jomā.

Kankunas konferencē patiešām izdevās pieņemt lēmumus, kas, pirmkārt, ļauj nekavējoties un praktiski rīkoties un, otrkārt, liek pamatus starptautiskajam nolīgumam par laikposmu pēc 2012. gada, kas ir stingri balstīts uz mērķi nepieļaut temperatūras paaugstināšanos pasaulē par vairāk nekā 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas laikmeta līmeni.

Attiecībā uz nozarēm, kurās ir nepieciešama tūlītēja rīcība, var minēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, tehnoloģijas, cīņu pret atmežošanu un finansējumu.

Ir pieņemta Kankunas pielāgošanās sistēma un izveidota Pielāgošanās komiteja, lai stiprinātu saskaņotu rīcību, pielāgojoties klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir mazināt jau notikušo izmaiņu ietekmi. Šai jaunajai struktūrai būtu jāsniedz palīdzība to valstu atbalstam, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Ir izveidots arī jauns tehnoloģiju centrs, lai atbalstītu pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai (siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana) un pielāgotos klimata pārmaiņām. Lai atvieglotu pasākumu īstenošanu šajā jomā, ir izveidotas divas jaunas iestādes: Tehnoloģiju izpildes komiteja un Klimata tehnoloģiju centrs un tīkls. Paredzams, ka šīs jaunās struktūras turpinās efektīvāk īstenot pētniecības un tehnoloģiju ieviešanas, izplatīšanas un nodošanas atbalstu.

Turklāt ir ieviesta sistēma, lai cīnītos pret mežu izciršanu. Finansiālu stimulu pasākumi būs jāizstrādā, pamatojoties uz jaunattīstības valstu nacionālajām stratēģijām jeb rīcības plāniem.

Visbeidzot, ir izveidots videi draudzīgs klimata fonds, lai palīdzētu sasniegt mērķi līdz 2020. gadam jaunattīstības valstīm nodrošināt solītos 100 miljardus ASV dolāru.

Tomēr Kankuna ir tikai sākums. Kankunā pieņemtie teksti ir pamats nākotnes starptautiskajam nolīgumam par laikposmu pēc 2012. gada. Tie stiprina rūpnieciski attīstīto valstu pārredzamības sistēmu un tajos ir noteikti šādas sistēmas principi jaunattīstības valstīm. Plašās debates, kas turpināsies arī nākamajā gadā, skar juridiskās formalitātes: jautājums ir par to, vai būs iespējams pārliecināt visas rūpnieciski attīstītās valstis, kuras ir Kioto protokola puses, vienoties par otro saistību periodu un vai Amerikas Savienotās Valstis un lielās valstis ar strauju ekonomikas izaugsmi vienosies par jaunu juridisku instrumentu saskaņā ar Konvenciju.

Nākamā gada laikā Padome sāks īstenot rezultātus un koncentrēsies uz to, lai šis process kļūtu par saistošu starptautisku regulējumu, ko varētu apspriest Durbanā, Dienvidāfrikā. Vispirms būs jānodrošina, lai dažādu iesaistīto pušu veiktais darbs patiešām būtu saskaņā ar 2°C mērķi.

Eiropas Parlaments regulāri saņems informāciju par sarunu gaitu.

 

Jautājums Nr. 4 (Jim Higgins) (H-0578/10)
 Temats: Ar demenci saistīto aizspriedumu novēršana Eiropā
 

Īrijā ir 38 000 demences slimnieku, un tiek lēsts, ka līdz 2026. gadam šis skaitlis dubultosies atbilstīgi novecojošajai sabiedrībai. Demences slimnieku aprūpētāju skaits ir vairāk nekā 50 000, un tiek lēsts, ka demence tieši skar 100 000 cilvēku; tiem visiem nākas vērot to, kā viņiem tuvi cilvēki cieš no sociālās atstumtības un diskriminācijas.

Kā Padome ir paredzējusi rīkoties, lai uzlabotu izpratni par demenci un censtos novērst ar to saistītos aizspriedumus?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) 2003. gada 3. jūnijā Padome pieņēma secinājumus par cīņu pret nicinošu un diskriminējošu attieksmi saistībā ar garīgo veselību. Šajos secinājumos Padome aicināja dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību ietekmei, ko rada aizspriedumi un diskriminācija saistībā ar garīgajām slimībām visās vecuma grupās, un nodrošināt šo problēmu atzīšanu, kā arī pasākumu veikšanu, lai apkarotu nicinošo attieksmi un aktīvās partnerattiecībās veicinātu sociālo iekļaušanu un dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm. Tā arī aicināja Komisiju pievērst īpašu uzmanību aktīvai sadarbībai visās attiecīgajās Kopienas politikas jomās un darbībās, īpaši saistībā ar nodarbinātību, diskrimināciju, sociālo aizsardzību, izglītību un veselību, lai samazinātu aizspriedumus un diskrimināciju saistībā ar garīgajām slimībām.

Tā kā visizplatītākais demences veids Eiropas Savienībā ir Alcheimera slimība (70 % gadījumu), 2008. gada 26. septembrī Padome pieņēma secinājumus par dalībvalstu kopīgu apņemšanos cīnīties ar neirodeģeneratīvām slimībām, jo īpaši ar Alcheimera slimību.

Briselē 2008. gada 13. jūnijā notika ES augsta līmeņa konference „Kopā par garīgo veselību un labklājību”. Šīs konferences laikā tika ierosināts Eiropas Pakts par garīgo veselību un labklājību. Rezultātā izveidoja ES regulējumu sadarbībai garīgās veselības jomā, kura kontekstā veic pasākumus piecās prioritārajās jomās. 2010. gadā notika divas tematiskās konferences par šiem jautājumiem — „Garīgās veselības veicināšana un veco ļaužu labklājība” (Madride, 2010. gada 28.–29. jūnijs) un „Izolācijas apkarošana un sociālās integrācijas veicināšana” (Lisabona, 2010. gada 8.–9. novembris), kurās Komisija un dalībvalstis darbojās kā līdzatbalstītājas.

Pavisam nesen Beļģijas prezidentūra saistībā ar prioritāro jomu garīgās veselības uzlabošanai vecāka gadagājuma cilvēkiem organizēja augsta līmeņa konferenci par demenci, kas notika Briselē 2010.gada 25.–26. novembrī. Tā sekoja 2008. gada oktobra konferencei par cīņu pret Alcheimera slimību un saistītām slimībām, ko organizēja Francijas prezidentūra, un tā bija saskaņā ar Eiropas Komisijas 2009. gada paziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai(1).

 
 

(1) Dokuments Nr. 12392/09.

 

Jautājums Nr. 5 (Georgios Koumoutsakos) (H-0580/10)
 Temats: Jūrnieku piesaistīšana, noturēšana profesijā un apmācība
 

Eiropas kuģniecības ieguldījums Eiropas ekonomikas izaugsmes attīstībā ir vispāratzīts un nozīmīgs. Tomēr Eiropas Savienības konkurētspējai šajā jomā ir vairāki šķēršļi. Viens no tiem — iespējams, visbūtiskākais — ir jautājums par to, kā jūrniecības profesijām piesaistīt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Lai nodrošinātu augstu zinātības līmeni, ir vajadzīga saskaņota politika, kas rosina jauniešus pievērsties šīm profesijām un palikt strādāt tajās. Profesijas kvalitāte ir ne tikai mērķis, bet arī būtisks Eiropas jūrniecības nozares konkurētspējas priekšnoteikums. Tomēr arvien pieaugošais jūrnieku trūkums Eiropā un ar jūrniecību saistītās zinātības samazināšanās rada ievērojamus draudus šai jomai un jūrniecības profesijām. Šajā sakarā Padome tiek aicināta atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Vai prezidentūra ir izvērtējusi veidus, kā piesaistīt, noturēt profesijā un apmācīt jūrniekus, kā arī uzlabot viņu dzīves kvalitāti? Vai Padome uzskata, ka tai vajadzētu turpināt sekmēt šā jautājuma risināšanu, integrējot to savā darba programmā?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Jomā, kas minēta godājamā deputāta jautājumā, Padome nevar pieņemt tiesību aktus bez Komisijas priekšlikuma. Padome izskatīs visus iespējamos Komisijas priekšlikumus šajā jomā.

 

Jautājums Nr. 6 (Vilija Blinkevičiūtė) (H-0583/10)
 Temats: Tādu grāmatu pieejamība, kuru formāts ir piemērots cilvēkiem ar redzes traucējumiem un disleksiju
 

Eiropā ir miljoniem Eiropas pilsoņu, kam ir lasīšanas problēmas. Tie ir neredzīgi cilvēki un cilvēki, kas cieš no disleksijas un nespēj normāli lasīt. Ir nepieciešams nodrošināt šiem cilvēkiem grāmatas viņiem piemērotā formātā — klausāmgrāmatas, grāmatas braila rakstā vai iespiestas ar lieliem burtiem. Diemžēl šāda formāta grāmatas reti interesē izdevējus, jo tikai 5 % publikāciju pasaulē ir pieejamas formātos, kas atbilst cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vai Padomei nešķiet, ka ar mērķi šo stāvokli mainīt vajadzētu mainīt starptautiskos autortiesību liekumus, lai, ievērojot tiesību aktus, visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām būtu iespējams dalīties ar grāmatu kolekcijām? Tas dotu iespēju tiem cilvēkiem, kas cieš no lasīšanas traucējumiem, bet kuri zina kādu no Savienības valodām, lasīt vairāk grāmatu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Kādas būtu Padomes domas par priekšlikumu tādam īpašam saistošam tiesību aktam par grāmatu pieejamību cilvēkiem, kas cieš no vājredzības un disleksijas, ar kura palīdzību Savienības dalībvalstis tiktu mudinātas apmainīties ar grāmatām, kas publicētas cilvēkiem ar invaliditāti piemērotā formātā?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Attiecībā uz vispārīgāku jautājumu par vienlīdzīgu attieksmi pret personām ar invaliditāti 2010. gada jūnijā Padome pieņēma Rezolūciju par jaunu Eiropas sistēmu invaliditātes jomā(1), kurā tā secina, inter alia, ka piekļuve nodarbinātībai, precēm un pakalpojumiem, izglītībai, kā arī sociālajai un sabiedriskajai dzīvei un citām jomām ir priekšnosacījums personu ar invaliditāti pilnīgai iekļaušanai un līdzdalībai sabiedrībā(2). Saistībā ar to Padome pašlaik izskata Komisijas iesniegtu priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi jomās, kas nav saistītas ar nodarbinātību, tostarp attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Konkrētāk, attiecībā uz jautājumu par nodarbinātības pieejamību vājredzīgiem cilvēkiem ir jānorāda, ka 2010. gada 14. septembrī Komisija parakstīja „ES ieinteresēto personu dialoga saprašanās memorandu par cilvēku ar drukas lasītnespēju piekļuvi darbiem”. Padome, protams, izskatīs ikvienu iespējamo Komisijas priekšlikumu šajā jautājumā.

Starptautiskā līmenī Eiropas Savienība un tās dalībvalstis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību un blakustiesību pastāvīgajai komitejai ir ierosinājušas „Kopīga ieteikuma projektu par labāku piekļuvi ar autortiesībām aizsargātiem darbiem cilvēkiem ar drukas lasītnespēju”. Šis priekšlikums ir paredzēts, lai nodrošinātu ātru un praktisku problēmas risinājumu.

 
 

(1) OV C 316, 20.11.2010., 1. lpp.
(2) 17. punkts.

 

Jautājums Nr. 7 (Nikolaos Chountis) (H-0589/10)
 Temats: Pastāvīgās stabilitātes mehānisms un privāto banku dalība
 

Padome 2010. gada 28. oktobrī apstiprināja darba grupas ierosināto institucionālo izmaiņu kopumu. Tur, cita starpā, ir paredzēts pieņemt pastāvīgu finanšu stabilitātes mehānismu, kurā piedalītos arī privātais sektors. Tomēr Eiropas Centrālās bankas prezidents un Eurogrupas priekšsēdētājs ir pauduši bažas par privāto banku dalību pastāvīgajā mehānismā, apgalvojot, ka tas palielinās aizņemšanās izmaksas ekonomiski vājākām valstīm.

Vai Padome varētu paskaidrot, kāpēc ir pieļauts iekļaut arī privātā sektora dalību pastāvīgajā finanšu stabilitātes mehānismā? Ko ar šādu dalību ir plānots sasniegt? Vai tā paver iespēju euro zonas dalībvalstīs ieviest bankrota kontroles mehānismu? Vai Padome izskata J. C. Trichet un J. C. Juncker paustās bažas?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Padome nav izskatījusi godājamā deputāta jautājumus.

Godājamā deputāta uzmanība tiek vērsta uz šim jautājumam veltīto 2010. gada 28. novembra Eirogrupas un ekonomikas un finanšu ministru ziņojumu par to, ka programmas, kas paredzēta aizdevuma sniegšanai Īrijai, finanšu paketi finansēs Īrijas ieguldījums ar Valsts kases starpniecību un Īrijas Valsts pensiju rezervju fonda investīcijām. Kopējās paketes atlikums ir vienlīdzīgi jāsadala starp Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) kopā ar divpusējiem aizdevumiem, kurus piešķirs Apvienotā Karaliste, Dānija un Zviedrija, kā arī Starptautiskais Valūtas fonds.

Saskaņā ar paziņojumu Eirogrupa ātri izskatīs nepieciešamību pielīdzināt Grieķijai izsniegtā finansējuma atdošanas termiņus Īrijai piemērotajiem termiņiem.

16.–17. decembra sanāksmē Eiropadomei ir jāsniedz savs atzinums par jauno nākotnes stabilitātes mehānismu un par nelielajiem grozījumiem Līgumā, kas veicami, lai ieviestu šo mehānismu.

 

Jautājums Nr. 8 (Gay Mitchell) (H-0592/10)
 Temats: ES un Krievijas attiecības
 

Nesen Dovilā notikusī Francijas, Vācijas un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme paver iespēju uzsākt jaunas attiecības starp ES un Krieviju. Vai Padome plāno stiprināt ES un Krievijas attiecības?

 
  
 

Padomes atbilde

15.12.2010.

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Eiropas Savienība piešķir lielu nozīmi ciešu un produktīvu attiecību uzturēšanai ar Krieviju, kas ir viena no tās stratēģiskajiem partneriem. Šīs attiecības aptver ļoti plašu nozaru loku, piemēram, ekonomiskās attiecības, problēmjautājumus, kas saistīti ar tiesiskumu, brīvību un drošību, ārējo drošību, pētniecību, izglītību un kultūru. Visas šīs jomas ietver, pirmkārt, 2005. gadā pieņemtie ceļveži četrām kopējām telpām un, otrkārt, protams, sarunas par jauno ES un Krievijas nolīgumu, kuru 13. raunds ir tikko sācies. Nolīgumam, ko 24. novembrī Krievija un ES panāca par vēl joprojām neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, būtu ievērojami jāatvieglo pašreizējās sarunas.

Augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2010. gada 31. maijā un 1. jūnijā notika Rostovā, ES un Krievija uzsāka „Partnerību modernizācijai”, lai sniegtu jaunu politisku impulsu četru ceļvežu īstenošanai un palīdzētu sakārtot visus neatrisinātos jautājumus ES un Krievijas attiecībās. Kopīgs paziņojums, ko pieņēma augstākā līmeņa sanāksmē, sniedz plašu darba izklāstu. Partnerības mērķis ir izveidot elastīgu sistēmu reformu veicināšanai, izaugsmes uzturēšanai un konkurētspējas palielināšanai, balstoties uz šīm četrām jomām, kā arī papildinot partnerattiecības modernizācijai, kas ir izstrādātas divpusēji starp vairākām dalībvalstīm un Krieviju, tomēr neaizstājot notiekošās sarunas par jauno ES un Krievijas nolīgumu.

„Partnerības modernizācijai” mērķis ir ne tikai veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, bet arī un galvenokārt, pamatojoties uz ļoti plašu skaidrojumu vārdam „modernizācija”, veicināt demokrātiju un tiesiskumu, bez kā nav iespējama īsta sabiedrības modernizācija. Tādējādi kopīgajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tādām jomām kā efektīva tiesu darbība, pastiprināta cīņa pret korupciju un dialoga uzlabošana ar pilsonisko sabiedrību. Komisija un Krievijas koordinatori ir izstrādājuši darba plānu, kuru prezentēja ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Briselē 2010. gada 7. decembrī. Šis darba plāns ir elastīgs instruments, kas būtu regulāri jāatjaunina.

Notiek arī citu projektu izstrāde, kuru mērķis ir stiprināt mūsu attiecības, jo īpaši diskusijas par vīzu režīmu starp ES un Krieviju ilgtermiņa liberalizāciju. Pastāvīgās brīvības, drošības un tiesiskuma partnerības padomes sanāksmē 2010. gada 19. novembrī mūsu ministri vienojās par „kopīgu pasākumu” pieeju, pēc kuras īstenošanas varētu runāt par vīzu režīma atcelšanu. Šo pieeju augstākajā līmenī abas puses apstiprināja pēdējā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Briselē.

Visbeidzot, sadarbība krīžu pārvaldības jomā arī ir ļoti laba, un tā ir veiksmīgi noritējusi gan Čadā, gan Somālijas piekrastē. Mūsu eksperti pašreiz izskata veidus, kā formāli sakārtot šādu sadarbību, pamatojoties uz jau spēkā esošiem nolīgumiem, vienlaikus, protams, ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju.

Visi šie pasākumi papildina intensīvu politisko un tehnisko dialogu, kas notiek starp ES un Krieviju, tostarp visaugstākajā līmenī, un ļauj mums nenogurstoši strādāt, lai tuvinātu mūsu nostājas visās jomās, ko aptver ES un Krievijas spēkā esošais nolīgums un četras kopējās sadarbības jomas.

Padome ir arī uzsākusi debates par attiecībām ar stratēģiskiem partneriem, īpaši saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, un Krievija, protams, ir viena no galvenajām valstīm, kurai valstu vai valdību vadītāji šobrīd pievērš uzmanību.

 

Jautājums Nr. 9 (Eleni Theocharous) (H-0596/10)
 Temats: Turcijas embargo Kipras Republikas kuģiem un gaisa kuģiem
 

Turcija, pārkāpjot ES un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas lēmumus, kā arī papildprotokolu, vēl aizvien patur spēkā Kipras Republikas kuģiem un gaisa kuģiem noteikto embargo. Vai Padomes prezidentūra ir plānojusi rīkoties un, ja atbilde ir apstiprinoša, tad, it īpaši ņemot vērā decembrī gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi, kādu procedūru tā ievēros, lai panāktu, ka Turcija maina savu nostāju?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Neskatoties uz atkārtotiem Padomes aicinājumiem un to, ka tas ir īpaši uzsvērts Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarācijā un Padomes secinājumos, īpaši 2006. gada decembra un 2009. gada decembra secinājumos, Turcija joprojām atsakās pildīt savas saistības, pilnībā un bez diskriminācijas īstenojot Asociācijas nolīguma papildprotokolu, un nav novērsusi visus šķēršļus brīvai preču apritei, tostarp ierobežojumus tiešām transporta saiknēm ar Kipru.

Turklāt Turcija nav guvusi panākumus attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Tā turpina piemērot veto Kipras dalībai konkrētās starptautiskās organizācijās, tostarp EDSO, kā arī tās līdzdalībai Vasenāras mehānismā par konvencionālo ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli.

ES nostāja šajā jautājumā ir skaidra un nav mainījusies: pilnīga un nediskriminējoša Asociācijas nolīguma papildprotokola īstenošana ir obligātas līgumsaistības, kas Turcijai ir jāpilda. Šis ziņojums Turcijai nepārprotami tika sniegts Padomes 2010. gada decembra secinājumos par paplašināšanos. Padomes secinājumos ir skaidri norādīts, ka, ja šajā jautājumā netiks gūti nekādi panākumi, Padome saglabās savus no 2006. gada spēkā esošos pasākumus, kuriem būs nepārtraukta ietekme uz mūsu vispārējo sarunu virzību ar Turciju. Progress tagad sagaidāms bez turpmākas kavēšanās.

Padome turpinās rūpīgi pārraudzīt šo jautājumu, kā arī citus aspektus, kas saistīti ar reformu pasākumiem, kuri Turcijai ir jāveic, un, ja nepieciešams, izvirzīs šos jautājumus visos līmeņos, jo Turcijas panākumi sarunās tiks vērtēti pēc prasību izpildes attiecībā uz Asociācijas nolīguma papildprotokola īstenošanu un attiecību normalizācija ar Kipras Republiku.

 

Jautājums Nr. 10 (Ilda Figueiredo) (H-0598/10)
 Temats: Eiropas Savienības un Kubas attiecības
 

Kā zināms, 1996. gadā Padomes pieņemtās kopējās nostājas dēļ Eiropas Savienības un Kubas attiecības ir sarežģītas.

Tomēr tā kā šī nostāja ir unikāla un Eiropa Savienība nav pieņēmusi tamlīdzīgu nostāju attiecībā ne uz vienu citu valsti, kas skaidri norāda uz nostājas diskriminējošo raksturu un ir skaidrs, ka tās pagarināšana tikai kaitē pašai Eiropas Savienībai, jo šāda ES attieksme kalpo vienīgi ASV interesēm, kuras saglabā neattaisnojamo ekonomisko blokādi tikai ar vienas valsts — Izraēlas — atbalstu, neraugoties uz to, ka pēdējā ANO rezolūcijā šo blokādi ir noraidījušas 187 valstis.

Kādas sarunas notiek Padomē par Kubas jautājumu, lai beidzot bez kavēšanās atceltu šo neattaisnojamo kopējo nostāju?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Kopš Beļģijas prezidentūras sākuma vārds „Kuba” ir divreiz parādījies PAK darba kārtībā: jūlijā (2010. gada 26. jūlijs) un oktobrī (2010. gada 25. oktobris).

Oktobrī Padomes locekļi pusdienu laikā apmainījās ar viedokļiem par jaunākajiem ar politisku un ekonomiku saistītajiem notikumiem Kubā un par ES politikas iespējām attiecībā uz Kubu. Viņi vienojās pārskatīt situāciju un lūgt Augsto pārstāvi ES kopējās nostājas par Kubu ietvaros izpētīt iespējas turpmākām attiecībām ar Kubu un pēc iespējas ātrāk ziņot Padomei par gūtajiem rezultātiem.

 

Jautājums Nr. 11 (Brian Crowley) (H-0603/10)
 Temats: Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību
 

Vai Padome varētu informēt par konkrētiem mērķiem, kurus izdevies sasniegt Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010)?

 
  
 

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) 2010. gada jūnijā stratēģijas „Eiropa 2020” sociālās iekļaušanas veicināšanas mērķa ietvaros(1)Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2020. gadam vismaz 20 miljonus cilvēku izraut no iespējamas nabadzības un atstumtības. Šā mērķa sasniegšana būtu jānovērtē, pamatojoties uz trīs rādītājiem, kas atspoguļo dažādus nabadzības un sociālās atstumtības aspektus: to cilvēku skaits, kuri ir tuvu nabadzības riska slieksnim, materiālās nenodrošinātības līmenis un cilvēku skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kurās nevienam nav darba.

Stratēģija „Eiropa 2020” ietver arī septiņas pamatiniciatīvas, tostarp Eiropas platformu cīņai pret nabadzību sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai, lai varētu plaši dalīties ieguvumos no izaugsmes un nodarbinātības un cilvēki, kuri saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību, varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aktīvi līdzdarboties sabiedrībā. Šo platformu Eiropas Komisija prezentēs laikā līdz 2010. gada decembrim.

2010. gada 21. oktobrī stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas kontekstā Padome pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(2), tostarp 10. pamatnostādni, kas īpaši attiecas uz sociālās iekļaušanas veicināšanu un nabadzības apkarošanu. Tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” ir īpaši uzsvērts visiem nodrošinātas piekļuves princips kvalitatīviem, lētiem un ilgtspējīgiem pakalpojumiem, Padome 2010. gada 7. decembrī pieņēma arī secinājumus par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem(3).

6. decembrī Padome pieņēma deklarāciju „Par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: sadarbība cīņā pret nabadzību 2010. gadā”(4), lai nodrošinātu, ka šī Eiropas gada sasniegumi turpinās. Lai piešķirtu vēl lielāku nozīmi šiem sasniegumiem, attiecīgie dalībvalstu ministri ir aicināti parakstīt deklarāciju Eiropas gada noslēguma konferencē, kas notiks Briselē, 2010. gada 16. un 17. decembrī.

 
 

(1) Desmit gadu stratēģija attiecībā uz darba vietām un gudru, ilgtspējīgu un visaptverošu izaugsmi (dokuments Nr. 7110/10).
(2) Dokuments Nr. 14338/10.
(3) Dokuments Nr. 16515/10.
(4) Dokuments Nr. 16435/10.

 

Jautājums Nr. 12 (Cope Gallagher) (H-0605/10)
 Temats: Uzbrukumi kristiešu kopienām Irākā
 

Vai pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2010. gada 25. novembrī pieņēma rezolūciju par Irāku (P7_TA (2010)0448), Padome varētu norādīt, kādas darbības tā plāno veikt, lai novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus pret kristiešu kopienām Irākā?

 
  
 

Padomes atbilde

15.12.2010.

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Padome ir dziļi norūpējusies par vardarbību, kas plosās Irākā, jo īpaši pret mazākumgrupu pārstāvjiem, un rūpīgi vēro situācijas attīstību šajā valstī. Uzbrukums draudzei Bagdādē, Mūsu Pestītājas Dievmātes baznīcā, kura laikā tika ievainoti vai nogalināti daudzi nevainīgi civiliedzīvotāji, bija īsta traģēdija. Augstā pārstāve Ashton kundze nekavējoties nosodīja nepieņemamo uzbrukumu nevainīgiem ticīgajiem.

ES pauž nopietnas bažas un nosoda visa veida neiecietību un vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģiskās pārliecības vai ticības dēļ neatkarīgi no tā, kur tā notiek. Daudzās valstīs joprojām netiek ievērotas reliģiskām mazākumgrupām piederīgu cilvēku pamattiesības. ES ir pilnībā apņēmusies apkarot diskrimināciju reliģijas vai pārliecības dēļ, kā tas ir apstiprināts 2009. gada novembra Padomes secinājumos, kuru ietvaros ES ministri nolēma stiprināt ES centienus veicināt reliģiskās pārliecības vai ticības brīvību divpusējās attiecībās un daudzpusējā kontekstā.

Novembra sanāksmes laikā Padome risināja jautājumu par vardarbību pret reliģiskajām mazākumgrupām kopumā un konkrēti Irākā un pieņēma secinājumus par šo valsti. Tā pauda dziļas bažas un atklātu nosodījumu nesenajiem uzbrukumiem kristiešiem un musulmaņu ticīgajiem Irākā. Tā nosodīja visus pamudinājumus uz vardarbību un vardarbības aktus, tostarp arī tos, kas balstīti reliģiskajā un etniskajā naidā.

Šajā sakarā Padome arī uzsvēra steidzamu nepieciešamību pēc stabilas un reprezentatīvas Irākas valdības, kas spēj veltīt savu darbu nacionālas samierināšanas īstenošanai. Tā pauda gandarījumu par pirmajiem soļiem ceļā uz jaunas iekļaujošas valdības izveidošanu Irākā. Šai jaunajai valdībai būs jārisina pastāvīgās vardarbības problēma Irākā, kā arī daudzas citas lielas problēmas. Padome, protams,turpinās piedāvāt savu viedokli un gaida iespēju sadarboties ar jauno Irākas valdību, īpaši attiecībā uz jautājumiem par cilvēktiesībām.

ES turpinās izvirzīt jautājumu par cilvēktiesību, tostarp mazākumgrupu pārstāvju aizsardzības jautājumiem visos līmeņos un kad vien radīsies iespēja, un uzsvērt visu starptautiskā līmeņa saistību izpildes nozīmi, īpaši to saistību, ko Irākas valdība uzņēmās Ženēvā 2010. gadā Cilvēktiesību padomes vispārējās periodiskās pārskatīšanas laikā.

ES gatavojas parakstīt partnerības un sadarbības nolīgumu ar Irāku. Padome cer, ka drīz šajā valstī sāks darbu jaunā valdība, lai mūsu attiecību stiprināšanas process varētu turpināties. ES turpina Irākai sniegt attīstības palīdzību, un nozīmīga minētā atbalsta daļa attiecas uz tiesiskumu, turklāt Padome nesen līdz 2012. gada jūnijam pagarināja tiesiskuma misiju EUJUST LEX, kas ietver apmācību programmu Irākā.

Irākas valdība ir norādījusi, ka tā plāno izpildīt savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Irākas Konstitūcija aizsargās mazākumgrupas. Mēs turpināsim konstruktīvi sadarboties ar Irāku, lai atbalstītu pasākumus šajā jomā.

 

Jautājums Nr. 13 Laima Liucija Andrikienė (H-0611/10)
 Temats: EDSO samita novērtējums
 

Vai Padome var sniegt atsauksmes par pēdējo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) samitu, kas notika 2010. gada 1. un 2. decembrī? Kādi ir šī samita rezultāti? Vai ir gūti kādi panākumi attiecībā uz EDSO pārveidošanu? Vai pirms minētā samita ES dalībvalstis veica būtiskus koordinēšanas darbus?

 
  
 

Padomes atbilde

15.12.2010.

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) EDSO augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Astanā 2010. gada 1. un 2. decembrī, organizācijas locekļi pieņēma informatīvu deklarāciju. Šajā deklarācijā pilnīgi un noteikti vēlreiz apstiprināti visi principi, normas un saistības, ko apņēmušās pildīt un ievērot EDSO dalībvalstis šīs organizācijas ietvaros, sākot ar Helsinku Nobeiguma aktu. Turklāt informatīvajā deklarācijā minētas dalībvalstu apņemšanās nostiprināt EDSO un strādāt tās efektivitātes un lietderības stiprināšanai.

Jāatzīmē, ka Astanā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes laikā nebija iespējams pieņemt EDSO rīcības plānu, kas bija un joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte. Tomēr, pateicoties ES centieniem, informatīva deklarācijā nākamajai EDSO prezidentvalstij (Lietuvai) ir noteikts uzdevums organizēt tālāko procesu, lai izstrādātu konkrētu organizācijas rīcības plānu, saņemot atbalstu no visām tās struktūrvienībām un dalībvalstīm.

Visbeidzot ES koordinācija gan īsi pirms augstākā līmeņa sanāksmes, gan tās laikā bija teicama. Tās dēļ ES varēja pildīt centrālu un konstruktīvu uzdevumu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Van Rompuy kungs arī uzstājās ar runu ES vārdā, kurā viņš izklāstīja Eiropas Savienības redzējumu par EDSO nākotni un atkārtoti pauda ES atbalstu šai organizācijai.

 

Jautājums Nr. 14 (Mairead McGuinness) (H-0613/10)
 Temats: Eiropas centra stiprināšana
 

Vai Padome apzinās, ka Eiropas centra stiprināšana, ar dažām spēcīgām dalībvalstīm centrā un perifērijā atstātām vājākām dalībvalstīm, iespējams, novestu pie vilšanās ES projektā, kas savukārt kaitētu visām dalībvalstīm?

Vai tas ir gan politiski, gan ekonomiski kaitējoši, un kādi pasākumi tiks veikti, lai risinātu šo problēmu?

 
  
 

Padomes atbilde

15.12.2010.

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada decembra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Padome nav apspriedusi šo jautājumu un tāpēc nevar atbildēt godātajai deputātei.

 

JAUTĀJUMI KOMISIJAI
Jautājums Nr. 20 (Marian Harkin) (H-0574/10)
 Temats: Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)
 

Ņemot vērā, ka līdz Eiropas Brīvprātīgā darba gadam (2011) ir palikušas vien dažas nedēļas, es vēlētos uzdot Komisijai šādus jautājumus.

Ko Komisija ir paredzējusi darīt, lai turpinātu veicināt brīvprātīgo darbu kā aktīva Eiropas pilsoniskuma izpausmes veidu?

Vai tā nodrošinās ilgstošu Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011) ietekmi, atbalstot tādu visaptverošu ES politikas dokumentu šajā jomā kā balto grāmatu par brīvprātīgo darbu?

 
  
 

(EN) Ar Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (EBD) iepazīstinās Eiropas Savienības, nacionālajā un reģionālajā līmenī, pilnībā iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Aktivitāšu klāstu veido dažādi pasākumi, sākot no konferencēm, debatēm, labas prakses apmaiņu, EBD tūri, līdz informācijas sniegšanai par brīvprātīgo darbu visās dalībvalstīs un mediju pasākumiem visā ES.

Brīvprātīgais darbs sniedz vērtīgu ieguldījumu Eiropas integrācijā. 2011. gads būs veltīts informēšanai, un tam būs četri galvenie mērķi:

pirmais mērķis ir šķēršļu mazināšana brīvprātīgajam darbam, kam daudzos gadījumos būs nepieciešami likumdošanas un administratīvie pasākumi valsts līmenī. Eiropas gads sniegs ieguldījumu politikas izstrādē, lai minētais tiktu īstenots, uzsākot dialogu dalībvalstīs un starp dalībvalstīm un brīvprātīgā darba organizācijām.

Otrais mērķis ir uzlabot brīvprātīgā darba organizāciju iespējas un pilnveidot brīvprātīgā darba kvalitāti, piemēram, apmainoties ar labāko praksi. Nesenais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus(1)pamatiniciatīvas projektam ir reāls pasākums, ko Komisija ir veikusi, lai īstenotu šo mērķi.

Trešais mērķis ir atalgot un atzīt brīvprātīgo darbu. Ar „atzīšanu” ir saistīti divi aspekti: viens attiecas uz brīvprātīgā darba sniegtā ieguldījuma noteikšanu ekonomikā un sabiedrībā, t. i., pieejas uzlabošanu starptautiski salīdzināmai statistikai par brīvprātīgo darbu. Otrais aspekts attiecas uz prasmju un zināšanu, ko indivīds var iegūt brīvprātīgajā darbā, apstiprināšanu vai atzīšanu.

Ceturtais mērķis ir nodrošināt, ka gan Eiropā, gan ārzemēs palielinās izpratne par brīvprātīgā darba vērtību un tā ieguldījumu ekonomikā, sabiedrībā un indivīda dzīvē.

Komisija godātajai deputātei vēlas apliecināt stingru apņemšanos nodrošināt, lai gadam ir nozīmīga, ilgstoša un pozitīva ietekme uz brīvprātīgo darbu pēc 2011. gada. Komisija izmantos Eiropas gada laikā organizēto dažādo konferenču un pasākumu rezultātus, kas kalpos par platformu, lai paplašinātu un padziļinātu brīvprātīgā darba ietekmi, saturu un kvalitāti. Mēs vēl nezinām konkrētus Eiropas gada rezultātus politikas jomā — mēs par tiem uzzināsim vairāk šā gada laikā. Tomēr saskaņā ar Padomes Lēmuma, ar kuru tika noteikta šā gada organizēšana (2009. gada 27. novembra Padomes Lēmums 2010/37/EK(2)), 11. pantu Komisijai pēc gada noslēguma būs jāsagatavo ziņojums citām ES iestādēm (Parlamentam, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Padomei). Šis ziņojums palīdzēs noteikt iespējas turpmākai rīcībai brīvprātīgā darba jomā.

 
 

(1) http://ec.europa.eu/citizenship/news/news1092_en.htm
(2) OV L 17, 22.1.2010.

 

Jautājums Nr. 21 (Michael Cashman) (H-0588/10)
 Temats: Turpmākie pasākumi pēc Pamattiesību aģentūras ziņojuma par homofobiju, transfobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ
 

Pamattiesību aģentūra nesen iepazīstināja ar ziņojumu „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ”.

Ziņojumā vispusīgi aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz tiesībām uz dzīvību un aizsardzību pret naidu un vardarbību, pulcēšanās un vārda brīvības apdraudējumiem, Padomes pašlaik izskatīto jaunāko pretdiskriminācijas direktīvu, ES jurisprudences un politikas attīstību attiecībā uz diskrimināciju dzimuma identitātes dēļ, viendzimuma savienību savstarpēju atzīšanu un aizsardzību LGBT personām, kuras meklē starptautisku aizsardzību.

Vai Komisija ierosinās visaptverošu LGBT līdztiesības ceļvedi, ievērojot aģentūras ieteikumus visās šajās jomās?

 
  
 

(EN) Komisija noraida homofobiju un transfobiju kā acīmredzamu cilvēka cieņas pārkāpumu.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai ES tiesību akti vienmēr pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam, kurā nepārprotami aizliegta diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ. Šie Hartas noteikumi dalībvalstīm ir saistoši, īstenojot ES tiesību aktus.

Šajā ziņā Komisija atzinīgi novērtē papildinājumu ziņojumā „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ”, ar ko 2010. gada 30. novembrī ES Pamattiesību aģentūra iepazīstināja Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Komisija rūpīgi izskata Aģentūras atzinumus, kas ietverti šajā atjauninātajā ziņojumā.

 

Jautājums Nr. 22 (Alexander Mirsky) (H-0594/10)
 Temats: Netaisnīgums attiecībā uz nacionālo minoritāšu pārstāvjiem Latvijā
 

2004. gada 11. martā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par 10 valstu, to skaitā Latvijas un Igaunijas, pievienošanos Eiropas Savienībai (P5_TA(2004)0180, A5-0111/2004). Šajā rezolūcijā ir skaidri pateikts, ka Latvijai ir nepieciešams atvieglot naturalizācijas procesu vecāka gadagājuma cilvēkiem un piešķirt nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo tās teritorijā, tiesības balsot un kandidēt municipālajās vēlēšanās.

Ar šo informēju, ka Igaunija izpildīja šo rezolūciju, bet Latvija to pilnīgi noignorēja. Dotajā brīdī Latvijā 335 tūkstošiem nepilsoņu, kuri sastāda 15 % iedzīvotāju un kuru vairākums ir dzimis un visu dzīvi nodzīvojis Latvijā, ir atņemtas pamattiesības — Latvijas nepilsoņiem nav tiesību balsot un kandidēt municipālajās vēlēšanās. Kādā mērā tas, ka 15 % iedzīvotāju nav tiesību balsot, atbilst Eiropas Savienības likumdošanas aktiem? Kādā veidā Komisija ir gatava palīdzēt Latvijas valstij izlabot globālo netaisnīgumu attiecībā uz tās iedzīvotājiem?

 
  
 

(EN) Komisija ir informēta, ka krievvalodīgo minoritātes stāvoklis Latvijā ir jutīgs jautājums. Tas rada daudz bažu, kas ir paustas arī vairākos iepriekš no Parlamenta saņemtos jautājumos. Atbildēs bija uzsvērti centieni, kas tika uzsākti saskaņā ar pirmspievienošanās stratēģiju, lai veicinātu šādu personu naturalizāciju un integrāciju saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes ieteikumiem. Komisija pati ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu, lai palīdzētu Latvijai tās centienos veicināt integrāciju.

Tajā pašā laikā jāņem vērā tas, ka dalībvalstu pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumus regulē tikai atsevišķu dalībvalstu tiesību akti. Līdz ar to katrai dalībvalstij ir tiesības noteikt prasības pilsonības iegūšanai. Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai nav pilnvaru iejaukties šajos jautājumos.

Attiecībā uz vēlēšanu tiesībām ES tiesību akti piešķir tiesības ES pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.(1). Citi aspekti, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu dalībvalstīs, ir dalībvalstu kompetencē, tostarp balsstiesības iedzīvotājiem, kuri uzturas tās teritorijā un kuri nav ES pilsoņi.

 
 

(1) Attiecīgi Padomes 1994. gada 19. decembra Direktīva 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, OV L 368, 31.12.1994., un Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, OV L 329, 30.12.1993.

 

Jautājums Nr. 23 (Brian Crowley) (H-0604/10)
 Temats: ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns (2009.–2012. g.)
 

Vai Komisija varētu sniegt paziņojumu par līdz šim panākto progresu un neatrisinātajām problēmām saistībā ar ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2009.–2012. g.) īstenošanu?

 
  
 

(EN) Godājamais deputāts lūdz izklāstu par panākumiem, kas gūti saistībā ar ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2009.–2012. gadam īstenošanu(1), kā arī par pārējām neatrisinātajām problēmām.

Komisija ir atbildīga par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna īstenošanas pārraudzību. Tā 2010. gada 5. novembrī publicēja pirmo novērtējumu par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2009–2012) īstenošanu. Šis novērtējums(2)ir nosūtīts Parlamentam un Padomei.

Novērtējums liecina, ka lielākajā daļā pasākumu, kas tika veikti saskaņā ar Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu, tika gūti panākumi. Ievērojami sasniegumi ietver:

– HIV gadījumu skaita samazināšanās narkotiku lietotāju vidū;

– ciešāka sadarbība narkotiku tirdzniecības apkarošanā;

– stratēģiskāka pieeja ar narkomānijas problēmām saistītajā pētniecībā.

Tomēr vēl ir jāatrisina vairākas problēmas, piemēram:

– kokaīna pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugums;

– strauja jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanās, ko pārdod kā likumīgu alternatīvu nelikumīgajām narkotikām („legal highs”) un kas var radīt veselības un sociālos riskus;

– pieaug likumīgo un nelikumīgo narkotiku kombinēta lietošana (vairāku narkotiku lietošana);

– strauji mainās narkotiku tirdzniecības maršruti, jo organizētās noziedzības grupējumi mēģina apiet šķēršļus, ko ES dalībvalstis ir radījušas, lai pārtrauktu to tirdzniecību;

– attiecībā uz ārējo palīdzību — nepieciešamība vairāk pievērsties politiskiem risinājumiem, lai samazinātu pieprasījumu pēc narkotikām trešajās valstīs.

Nākamajā gadā Komisija sāks plašu, neatkarīgu ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam un tās divu īstenošanas rīcības plānu novērtējumu. Tas būs visplašākais līdz šim veiktais novērtējums par ES narkomānijas apkarošanas politiku, kurā izvērtēs astoņu gadu laikā Eiropas Savienībā īstenoto narkomānijas apkarošanas politiku.

 
 

(1) OV 2008/C 326/07
(2) COM(2010) 630 galīgā redakcija.

 

Jautājums Nr. 27 (Justas Vincas Paleckis) (H-0584/10)
 Temats: Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības
 

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa ir nedaudz pārredzamāka un demokrātiskāka par iepriekšējo, tomēr tā joprojām ir tālu no atbilsmes Eiropas Savienības kritērijiem. Eiropas Savienība ir apsolījusi šīs valsts valdībai piešķirt EUR 3 miljardus aizdevumu un palīdzības veidā, ja vēlēšanas notiks demokrātiski. Baltkrievijas ekonomika īstermiņā varētu saskarties ar ievērojamām grūtībām. Lai reaģētu uz ekonomikas krīzes radītajām problēmām, dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Lietuva, ir nolēmušas ar Baltkrieviju un Ukrainu uzsākt virkni kopīgu projektu enerģētikas, transporta un kultūras jomā, paredzot tos īstenot ar ES atbalstu. Nolīgumiem starp Baltkrieviju un Poliju, Lietuvu un Latviju būtu drīz jāstājas spēkā, lai vienkāršotu robežu šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem. Nākamā gada sākumā varētu sākties sarunas starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju par vīzu tarifu samazināšanu un atpakaļuzņemšanu.

Kāds ir Komisijas viedoklis par Eiropas Savienības valstu un jo īpaši Baltkrievijas kaimiņvalstu ieguldījumu ES un Baltkrievijas attiecību stiprināšanā? Kā vajadzētu notikt šim ieguldījumam pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā?

 
  
 

(EN) Kopš politisko ieslodzīto atbrīvošanas Baltkrievijā 2008. gadā ES ir izstrādājusi politiku pakāpeniskai un kritiskai sadarbības attīstīšanai ar šo valsti. Šī politika ir ļāvusi atsākt augsta līmeņa sanāksmes, paplašināt nozaru dialogus un nodrošināt Baltkrievijas līdzdalību Austrumu partnerībā (AP). Turklāt ES pašlaik izstrādā Kopīgu pagaidu reformu plāna projektu (kas ir jāapspriež un jāīsteno Baltkrievijai) un apspriež sarunu pilnvaras par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, kas stiprinās kontaktus starp cilvēkiem.

Mēs saprotam, ka Baltkrievija kopā ar citiem AP partneriem un dažām dalībvalstīm plāno ierosināt pārskatītus priekšlikumus par kopīgiem projektiem, ko atbalstīs AP ietvaros. Kad šie priekšlikumi tiks saņemti, mēs tos rūpīgi izskatīsim un novērtēsim, vai AP atbalsts tiem var sniegt kādu labumu.

Atsevišķu ES dalībvalstu, tostarp šīs valsts kaimiņvalstu atbalsts Baltkrievijai, ir vēlams, ja tas tiek sniegts saskaņā ar ES nostāju attiecībā uz Baltkrieviju, par ko ir vienojusies Padome. Turklāt vietējās pierobežas satiksmes nolīgumi starp Baltkrieviju un trīs kaimiņos esošajām dalībvalstīm ir sagatavošanas noslēguma posmā. Komisija atbalsta šāda veida nolīgumu parakstīšanu, kas stiprinās cilvēku pārrobežu kontaktus.

Komisija ar interesi uzzināja par nesenajiem paziņojumiem par to, ka Baltkrievijas varētu rēķināties ar vairāk nekā 3 miljardus euro lielu atbalstu nākamajos trīs gados, ja tajā notiks brīvas un godīgas vēlēšanas un tā uzlabos attiecības ar ES. Lai gan Komisija nevar nosaukt skaitli, turpmāka ES palīdzības palielināšana būtu saskaņā ar pieeju, ko 2010. gada 25. oktobrī savos secinājumos par Baltkrieviju noteica Ārlietu padome.

Par vēlēšanām mēs esam vienisprātis — salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir novērots zināms progress. Saskaņā ar EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju ieteikumiem Komisija ir informējusi Baltkrieviju par ES prasībām attiecībā uz vēlēšanu norisi. Mēs rūpīgi novērosim gaidāmo vēlēšanu norisi. Skaidrs un nosakāms progress vēlēšanu norisē salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām dotu jaunu impulsu, lai turpinātu attīstīt ES sadarbības politiku attiecībā uz Baltkrieviju.

 

Jautājums Nr. 28 (Nikolaos Chountis) (H-0586/10)
 Temats: ES un Turcijas slepenas sarunas
 

Kā vēsta raksts Turcijas laikrakstā „Milliyet”, ir notikušas „slepenas sarunas” starp Komisiju un Turciju par to, lai Turcija atvērtu savas ostas Kipras kuģiem un atvērtu Erkanas lidostu, kas atrodas salas okupētajā daļā, lidojumiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vai Komisija var noliegt vai apstiprināt šajos rakstos apgalvoto? Ja šādas sarunas ir patiešām notikušas, vai ir saikne starp nesaistītām prasībām Turcijai atvērt lidostas un ostas Kipras lidmašīnām un kuģiem un atvērt Erkanas lidostu reisiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm? Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas atzinumu JURI_AL(2010)450882, kurā ir norādīts, ka visa Kipras sala ir daļa no Eiropas Savienības muitas savienības un ka tāpēc to nevar pārvaldīt kopējās tirdzniecības politikas kontekstā, jo tas nozīmētu atzīt, „ka [robeža], kas sadala Kipras teritoriju, de facto [atbilst] Savienības ārējai robežai”? Vai Komisija plāno ņemt vērā Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas atzinumu?

 
 

Jautājums Nr. 29 (Barry Madlener) (H-0595/10)
 Temats: Slepenas sarunas starp Komisiju un Turciju
 

Vai Komisija var apstiprināt informāciju, ka tā risina slepenas sarunas ar Turciju, lai šādā veidā nodrošinātu, ka pievienošanās sarunās ar Turciju ir iespējams atklāt turpmākas sadaļas, tādējādi tuvinot šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai(1)?

Ja atbilde ir apstiprinoša, kā Komisija to skaidro? Ja nē, tad kādēļ?

 
 
 

(1) http://www.euractiv.com/en/enlargement/commission-discrete-secret-negotiations-with-turkey-news-499528.

 

Jautājums Nr. 30 (Eleni Theocharous) (H-0597/10)
 Temats: Turcijas saistības
 

Presē ir publicēta informācija par slepenām komisāra Š. Füle un Turcijas iestāžu sarunām. Komisārs Š. Füle šo informāciju nav ne noliedzis, ne apstiprinājis. Vai Komisija vēl uzstāj, ka Turcijai pilnībā jāizpilda visas savas saistības, vai arī Komisijai būtu pieņemami, ka tās būtu izpildītas tikai daļēji? Vai Komisija varētu piekrist nostājai, saskaņā ar kuru Turcija ierobežoti atvērtu savu gaisa telpu, paturot lidlaukus slēgtus, vai arī atvērtu vienu divas ostas vai lidlaukus, taču ne visas ostas vai visus lidlaukus? Vai Komisija turpina uzskatīt, ka Timposas nelegālās lidostas atvēršana var aizstāt Turcijas lidostu un šīs valsts gaisa telpas atvēršanu?

 
  
 

(EN) Komisija pilnībā atbalsta pašreizējos centienus panākt Kipras problēmas risinājumu, kas būtu ieguvums Kiprai un ES kopumā. Turklāt Komisija sagaida, ka Turcija pilnībā īstenos Asociācijas nolīguma papildprotokolu.

Komisārs, kurš atbild par paplašināšanos, regulāri sazinās ar visām ieinteresētajām pusēm un cieši pārrauga ar Kipras problēmu saistītos notikumus.

Dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm norit saskaņā ar ir Padomes 2005. gada 21.septembra deklarāciju un tās 2006. gada 11. decembra secinājumiem.

Attiecībā uz otro jautājumā izvirzīto problēmu Komisija rūpīgi ņem vērā jautājumā minēto Juridiskās komitejas atzinumu. Tomēr Komisija uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pants ir pareizais tā dēvētās tiešās tirdzniecības regulas juridiskais pamats.

Ierosinot tiešās tirdzniecības noteikumus attiecībā uz Kipras ziemeļu daļu, Komisija izmantoja juridisko pamatu, kas atbilst pasākumu saturam. Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt klasisko tirdzniecības koncesijas režīmu, nevis atcelt apturēšanu un piemērot daļu acquis Kipras ziemeļu daļā. Acquis paplašināšana ir iespējama tikai pēc konflikta atrisināšanas un valsts atkalapvienošanas. Acīmredzamu iemeslu dēļ pirms atkalapvienošanas acquis šajos reģionos nav piemērojams.

Tāpēc Komisija ierosināja pieņemt šo tiesību aktu, pamatojoties uz EK līguma 133. pantu (tagad — LESD 207. pantu), kas ir šādu tirdzniecības režīmu atbilstīgais juridiskais pamatojums.

Fakts, ka attiecīgie reģioni ietilpst dalībvalsts (Kipras) teritorijā, nav iemesls, lai uzskatītu šo juridisko pamatu par neatbilstošu. Šie reģioni atrodas ārpus ES muitas un nodokļu teritorijas, kas izriet no acquis apturēšanas šajos reģionos.

Komisijas priekšlikumam nav nekāda sakara ar „zaļās līnijas” situāciju Kiprā un to nekādā veidā nevar uzskatīt par ES ārējo robežu.

Komisija atbalsta savu priekšlikumu un uzskata Parlamenta Juridiskās komitejas atzinumu par starpsoli pašlaik notiekošas parlamentārās procedūras ietvaros. Komisija oficiāli reaģēs uz Parlamenta pieņemto nostāju.

 

Jautājums Nr. 31 (Takis Hadjigeorgiou) (H-0591/10)
 Temats: Mērķa īstenošana samazināt to bērnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības
 

Vai Komisija varētu precizēt, vai tā ir satraukta par 2010. gadā progresa ziņojumā par Turciju ietverto novērtējumu, kurā ir norādīts, ka liels skaits nepilngadīgo (saskaņā ar noteiktiem informācijas avotiem tas pārsniedz 200 000) un jo īpaši meitenes ir spiestas priekšlaicīgi pārtraukt mācības valsts skolās un ka meiteņu veselības drošības līmenis šajās skolās ir satraucošs?

Kādus pasākumus tā ierosina pieņemt, lai atrisinātu šo problēmu?

 
  
 

(EN) Komisija apzinās, cik svarīga ir problēma, ko rada skolu pametušie jaunieši, īpaši meiteņu gadījumā Turcijas austrumos un dienvidaustrumos, un tā rūpīgi pārrauga Turcijas darbu šīs problēmas risināšanā. Kaut arī pāragri skolu pametušo jauniešu skaits joprojām ir liels, Turcijā šajā jautājumā ir vērojama pozitīva tendence.

Kā Komisijas ir norādījusi tās 2010. gada progresa ziņojumā par Turciju, to iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem labākajā gadījumā ir vidusskolas izglītība un kuri nav iesaistīti tālākizglītībā, ir stabili samazinājies no 58,1 % 2000. gadā līdz 44,6 % 2010. gadā. 1997. gada pieņemtā Pamatizglītības likuma rezultātā pamatizglītības iestādēs uzņemto skaits Turcijā ievērojami palielinājās. Visā Turcijā 2009./2010. mācību gada laikā kopīgais pamatskolās uzņemto skolēnu skaits (1.–8. klase) pieauga līdz 98,47 % zēniem un 97,84 % meitenēm. Šie skaitļi arī liecina, ka pamatizglītībā valsts līmenī ir praktiski novērsta ar dzimumu saistītā nevienlīdzība. Vidējās izglītības līmenī (9.–12. klase) 2009./2010. mācību gadā uzņemto skolēnu skaits pieauga līdz 64,95 %. Tomēr pastāv lielas ģeogrāfiskās atšķirības: uzņemto skolēnu skaits atsevišķās provincēs svārstās no 27 % līdz 89 %, un vissliktākā situācija pastāv Turcijas austrumu provincēs, jo Turcijā vidējā izglītība nav obligāta. Pastāv arī būtiska dzimumu nelīdzsvarotība: kopējais uzņemto zēnu skaits ir 67,55 %, bet uzņemto meiteņu skaits — 62,21 %.

Komisija atbalsta Turcijas centienus palielināt pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs uzņemto bērnu skaitu, izmantojot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu. Saistībā ar to es pieminēšu divus projektus, kurus nesen apstiprināja Eiropas Komisija.

Pirmā projekta nosaukums ir „Pamatskolas apmeklējuma līmeņa palielināšana Turcijā”, un tā mērķis ir samazināt to jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, īpaši Turcijas dienvidaustrumos. Kopējais ES finansējums šim projektam ir 2,88 miljoni EUR. Sagaidāms, ka projekta īstenošanu uzsāks 2011. gada beigās.

Otra projekta nosaukums ir „Skolēnu un jo īpaši meiteņu skaita palielināšana vidusskolās”. Kopējais ES finansējums šim projektam 16 miljoni EUR. Palielinot meiteņu skaitu vidusskolās, Komisija arī vēlas atvieglot sieviešu piekļuvi darba tirgum. Šā projekta īstenošanu plānots uzsākt 2011. gadā.

 

Jautājums Nr. 32 (Pat the Cope Gallagher) (H-0606/10)
 Temats: ES un Īslandes pievienošanās sarunas
 

Vai Komisija varētu sniegt atjauninātu novērtējumu par to, kā notiek pievienošanās sarunas starp Īslandi un Eiropas Savienību?

 
  
 

(EN) Komisijas pirmais progresa ziņojums par Īslandi tika nosūtīts Parlamentam 2010. gada 9. novembrī, un tajā pašā dienā to apsprieda Ārlietu komiteja (AFET).

Ir gūti panākumi politisko kritēriju jomā, jo Īslande ir veikusi pasākumus, lai novērstu trūkumus saistībā ar tiesnešu iecelšanu un interešu konfliktu, kas norādīti atzinumā. Ziņojumā ir pozitīvi novērtēti turpmākie pasākumi, kas veikti pēc Īpašās izmeklēšanas komitejas secinājumu pieņemšanas. Tagad Komisijai ir uzmanīgi jāpārrauga šo pasākumu praktiskā ietekme.

Ekonomikas kritēriju jomā situācija ir pretrunīga: lai gan ekonomika ir stabilizēta, joprojām ir grūtības nodrošināt pienācīgu finanšu sektora darbību un parādsaistību līmeņu samazināšanu.

Visbeidzot, ziņojumā ir apstiprināts atzinumā minētais vērtējums attiecībā uz galvenajām problēmām pievienošanās sarunās — zivsaimniecību, vides aizsardzību, lauksaimniecību un finanšu sektora reformām.

Mēs joprojām atrodamies salīdzinoši agrīnā pievienošanās sarunu posmā. Pašlaik Komisijas dienesti veic tā saucamo „pārbaudi” — analītisku acquis izvērtēšanu, kas sākās 2010. gada 15. novembrī un turpināsies līdz 2011. gada jūnija vidum.

Komisijas dienesti sākumā izvērtē sarežģītākās nodaļas, piemēram, saistībā ar finanšu pakalpojumiem, vides aizsardzību, lauksaimniecību un zivsaimniecību (pārbaudes darba kārtībā 2010. gada 16. un 17. decembrim), paralēli izskatot mazāk sarežģītas nodaļas, jo īpaši tās, ko aptver Eiropas Ekonomikas zona (EEZ). Pēc pārbaudes sanāksmēm ar Īslandes ekspertiem aptuveni četru nedēļu ilgumā Komisijas pirmais iespaids ir tāds, ka Īslandes iestādes rūpīgi gatavojas pārbaudei un pilnībā pārzina ar to saistītos uzdevumus.

Pašas sarunas vēl nav uzsāktas — Komisija pašlaik izvērtē, cik gatava ir Īslande, un nosaka visus potenciālos trūkumus acquis īstenošanā, ko, iespējams, nāktos risināt pievienošanās sarunu laikā.

Paturot prātā pārbaudes sanāksmēs iegūto informāciju, Komisija novērtēs, kurās jomās sarunas var turpināt, un izteiks atbilstošus priekšlikumus dalībvalstīm. Komisija cer, ka līdz 2011. gada vidum būs iespējams uzsākt pievienošanās sarunas vairākās politikas jomās.

Kopumā Īslande ir pienācīgi sagatavojusies, lai vidējā laika posmā uzņemtos dalībvalsts saistības, jo īpaši jomās, ko aptver Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) un Šengenas zona.

 

Jautājums Nr. 34 (Chris Davies) (H-0575/10)
 Temats: Tiesību aktu par klimata pārmaiņām īstenošana
 

Kad Komisija publicēs informāciju par katras dalībvalsts sasniegto progresu attiecībā uz prasībām par atbilstīgiem tiesību aktiem klimata pārmaiņu jomā un savu vērtējumu par pašreizējo virzību ceļā uz CO2 samazināšanas mērķu izpildi līdz 2020. gadam?

 
  
 

(EN) 2010. gada ziņojumā „Progress Kioto mērķu sasniegšanā” (http://ec.europa.eu/clima/policies/g-gas/reports_en.htm" ), ko Komisija publicēja 2010. gada 12. oktobrī, norādīts, ka saskaņā ar Komisijas jaunākajām prognozēm, kurās ņemta vērā ekonomikas lejupslīdes un 2009. gadā īstenoto valsts politikas nostādņu un pasākumu ietekme, emisiju samazināšanas politikas nostādnes, kas ir spēkā pašlaik, nebūtu pietiekamas, lai sasniegtu Eiropas Savienības 2020. gadam noteiktos mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā.

Turklāt stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā Komisija katru gadu ziņos par progresu, kas dalībvalstu līmenī gūts saistībā ar 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanu. Šis izvērtējums būs daļa no Ikgadējā izaugsmes ziņojuma, kas, sākot no 2011. gada, jāpublicē katru gadu.

 

Jautājums Nr. 35 (Seán Kelly) (H-0577/10)
 Temats: Valsts atbalsts un banku krīze
 

Kopš 2008. gada septembra Komisija ir apstiprinājusi 15 banku rekapitalizācijas shēmas, 2 samazinātas vērtības aktīvu shēmas, 6 shēmas saistībā ar banku likviditāti un 21 garantiju shēmu. Vai Komisija ir novērtējusi daudzo banku glābšanas pasākumu ilgtermiņa ietekmi, tostarp to, cik daudz nodokļu maksātāju līdzekļu ir zaudēti uz visiem laikiem banku neapdomīgās darbības dēļ? Kuru no dažādu dalībvalstu valdību piedāvātajām shēmām Komisija uzskata par vislabāko praksi, lai pasargātu nodokļu maksātāju līdzekļus no pārmērīgas pakļautības banku toksiskajiem aktīviem?

 
  
 

(EN) Komisija vēlas atzīmēt, ka dalībvalstu lēmums izmantot valsts līdzekļus palīdzības sniegšanai finanšu iestādēm tika pieņemts, pamatojoties uz pašu dalībvalstu politikas nostādnēm un to valdību pieņemtajiem lēmumiem. Gadījumos, kad tā tiek traktēta kā valsts palīdzība, Komisija rūpīgi pārrauga šādu līdzekļu piešķiršanu, jo ir jāsaglabā taisnīguma princips dažādajos Eiropas Savienības tirgos. Komisija vēlas uzsvērt, ka tās prioritāte ir to konkurences izkropļojumu ierobežošana, ko rada ievērojamais finanšu sektoram sniegtais atbalsts ES.

Komisija ir apstiprinājusi shēmas, ko godājamais deputāts minēja savā jautājumā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Saskaņā ar šo tiesisko pamatu Komisija var atzīt par saderīgu ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību tādu atbalstu, kas piešķirts, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā. Novērtējot, vai atbalsta pasākumi ir atzīstami par saderīgiem ar šo tiesisko pamatu, Komisijai ir arī jāpārliecinās, vai šis atbalsts ir atbilstošs, nepieciešams un proporcionāls. Šajā kontekstā Komisija var ņemt vērā, cik liels atbalsts ir sniegts, izmantojot shēmu.

Turklāt Komisija vēlas norādīt, ka vairumā shēmu ir iekļauti nosacījumi, kas paredz, ka banka, kura izmanto šo shēmu, ir jāpārstrukturē. Izvērtējot pārstrukturēšanas plānu, Komisija galveno uzmanību pievērš kritērijiem, kas norādīti Komisijas paziņojumā par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (turpmāk tekstā — “Paziņojums”). Tāpēc pārstrukturēšanas plānā ir jānorāda: 1) kādā veidā tiks atjaunota attiecīgās bankas dzīvotspēja, 2) kā tiek panākta pienācīga nastas sadale un 3) kā paredzēts novērst atbalsta radītos konkurences izkropļojumus.

Komisija ir novērtējusi lielu skaitu dažādu shēmu un atsevišķus pasākumus, pirms tos īstenoja dalībvalstis. Šo pasākumu nolūks ir atrisināt dažādas problēmas, kas var rasties finanšu iestādēm. Komisija nedod priekšroku kādam noteiktam pasākumu veidam, ja vien tie ir atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu un atbilst Komisijas sniegtajiem norādījumiem valsts atbalsta jomā.

 

Jautājums Nr. 36 (Nadezhda Neynsky) (H-0582/10)
 Temats: Atbilstīgs ģeogrāfiskais amatu sadalījums Eiropas Ārējās darbības dienestā
 

Šā gada oktobra sesijas laikā Eiropas Parlaments pieņēma B. Rapkay ziņojumu par grozījumiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija ģeogrāfiskā sadalījuma princips, lai ne vien nodrošinātu, ka dalībvalstis ir pienācīgi pārstāvētas, bet arī var sniegt pievienoto vērtību jaunajā diplomātiskajā dienestā, darbojoties reģionos, attiecībā uz kuriem tām ir pierādītas zināšanas un pieredze. Vai Komisija apņemas atbalstīt šādu pieeju?

 
  
 

(EN) Es esmu apņēmusies izveidot patiesi eiropeisku dienestu, kurā darbosies Komisijas, Padomes un dalībvalstu diplomāti. Šo atšķirīgo darba kultūru apvienošana būs izaicinājums, bet pūles būs rezultātu vērtas.

Es gatavojos stingri ievērot Padomes lēmuma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz prasību izstrādāt pārredzamas Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) personāla atlases procedūras, kuru pamatā būtu nopelni, tajā pašā laikā nodrošinot atbilstošu ģeogrāfisko un dzimumu līdztiesību. Tādējādi EĀDD jāgūst labums no dažādos Savienības ārpolitikas dienestos gūtas pieredzes dažādības un plašuma.

Ja mēs vēlamies, lai dienesta darbība būtu veiksmīga, mums jāvērš sava uzmanība uz mūsu diplomātu reģionālo pieredzi. Tomēr es uzskatu, ka būtu nepareizi saistīt noteiktu reģionālo pieredzi ar kādu konkrētu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu. Tas faktiski sašaurinātu potenciālo kandidātu loku konkrētam amatam, nevis ļautu mums veikt kandidātu atlasi no visplašākā iespējamā ģeogrāfiskā reģiona, pamatojoties uz to kvalitātēm, un tas būtu pretrunā meritokrātiskās atlases procedūras būtībai, uz ko mēs tiecamies.

 

Jautājums Nr. 37 (Andres Perello Rodriguez) (H-0590/10)
 Temats: Kultūras mantojuma iznīcināšana Kavanjalas kvartālā (Valensijā, Spānijā)
 

Šā gada aprīlī Spānijas konstitucionālā tiesa bloķēja Valensijas autonomijas valdības plānus nojaukt ēkas Kavanjalas vēsturiskajā zvejnieku kvartālā. Valensijas valdība šādi mēģināja apiet kultūras ministra pagājušā gada rīkojumu, ar kuru tiek aizliegts īstenot pašvaldības labiekārtošanas plānu paplašināt Blasco Ibañez avēniju līdz jūrai, tādējādi iznīcinot kultūras mantojumu kvartālā, kas ir viens no skaistākajiem 19. gadsimta rūpnieciskās un pilsoniskās arhitektūras paraugiem Eiropas Savienībā. Nesen gan Valensijas ombuds, gan Eiropas Savienības Vispārējā tiesa pasludināja par pieņemamām pilsoņu sūdzības pret labiekārtošanas plānu, paužot nosodījumu pret paredzētajiem ēku nojaukšanas darbiem un pašvaldības atteikšanos piešķirt atļaujas ēku atjaunošanai.

Komisija arī ir saņēmusi vides aizsardzības organizāciju sūdzību par to, ka nav veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums. Vai, ņemot vērā šos jaunos minētos aspektus, Komisija paredz uzsākt rīcību, lai nodrošinātu Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu Kavanjalas kvartālā?

 
  
 

(EN) Komisija pilnībā piekrīt godājamajam deputātam, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir ļoti nozīmīga. Komisija aktīvi veicina šo principu ievērošanu, piemēram, sadarbībā kultūras politikas jomā, Eiropas darba kārtības kultūrai un ES Kultūras programmas 2007.–2013. gadam ietvaros.

Tomēr godājamā deputāta aprakstītais gadījums neietilpst Komisijas pilnvarās kultūras jomā, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā. Tāpēc godājamā deputāta aprakstītajā gadījumā Komisija nevar iejaukties.

Neraugoties uz to, Komisija vērsās pie kompetentajām reģionālajām iestādēm ar jautājumu par to, vai tika izmantoti struktūrfondi, īstenojot plānus pagarināt Blasco Ibáñez avēniju līdz Valensijas piekrastei. Atbilde bija noliedzoša.

Attiecībā uz godājamā deputāta atsauci uz sūdzību par to, ka nav veikts ietekmes uz vidi izvērtējums, un par ēku nojaukšanu Komisijas veiktā izmeklēšana liecina, ka šajā posmā nav apstiprināts neviens plāns vai projekts un Spānijas tiesas ir apturējušas iespējamo ēku nojaukšanu.

 

Jautājums Nr. 38 (Gay Mitchell) (H-0593/10)
 Temats: Ķermeņa skeneri
 

Šā gada sākumā komisāre V. Redinga apņēmās neatbalstīt ķermeņa skeneru izmantošanu. Kā to varēja novērot visa šā gada laikā, terorisma draudi nav mazinājušies. Vai Komisijas viedoklis kopš šā gada sākuma ir mainījies?

 
  
 

(EN) 2010. gada 15. jūnijā Komisija vienbalsīgi pieņēma Paziņojumu par drošības skeneru izmantošana ES lidostās(1), kurā tā norādīja, ka tikai ES mēroga pieeja šo iekārtu izmantošanai var likumīgi nodrošināt gan visaugstāko aviācijas drošības līmeni, gan arī vislabāko iespējamo pamattiesību un veselības aizsardzību.

Tomēr pirms tiesību aktu priekšlikumu ierosināšanas šajā nozarē, kas varētu nozīmēt drošības skeneru iekļaušanu atbilstošu drošības pārbaužu metožu sarakstā, Komisija norādīja, ka ir papildus jānovērtē šo iekārtu izmantošanas ietekme saistībā ar atklāšanas rezultātiem, pamattiesībām un veselību.

Komisija pašlaik strādā pie šā ietekmes novērtējuma, kura rezultāti ir plānoti 2011. gada sākumā.

 
 

(1) COM(2010) 311 galīgā redakcija.

 

Jautājums Nr. 39 (Ilda Figueiredo) (H-0599/10)
 Temats: "Kopējas nostājas" pārtraukšana attiecībā uz Kubu
 

Kā zināms, Eiropas Savienības attiecības ar Kubu apgrūtina Padomes 1996. gadā pieņemtā „kopējā nostāja”.

Šī nostāja ir unikāla, un Eiropas Savienība tādu nav pieņēmusi ne pret vienu citu pasaules valsti, kas jau pēc būtības norāda uz tās diskriminējošo būtību. Šīs nostājas turpināšana tikai kaitē Eiropas Savienībai, radot situāciju, kas ir izdevīga vienīgi Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras īsteno absolūti nepieņemamu ekonomisko blokādi, kuru pēc jaunākajiem ANO sniegtajiem datiem atbalsta vienīgi Izraēla un ir noraidījušas 187 valstis.

Kādas darbības apsver Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai steidzami pārtrauktu šo nepieņemamo „kopējo nostāju” pret Kubu un sekmētu normālu divpusēju attiecību atjaunošanu?

 
  
 

(EN) Ārlietu padome 25. oktobra sēdē nolēma sākt nogaidīšanas periodu un sniegt Augstajai pārstāvei/priekšsēdētāja vietniecei Ashton kundzei pilnvaras izpētīt iespējas turpmākai attiecību attīstībai ar Kubu un ziņot par to Padomei, cik drīz vien iespējams. Šis process pašlaik notiek. Mērķis ir noskaidrot visefektīvāko veidu, kā veicināt ES vērtības un intereses Kubā un kā turpmāk darboties, lai papildinātu Kubā šobrīd notiekošo procesu (politisko ieslodzīto atbrīvošanu un paziņojumu par ekonomikas reformām). Lai anulētu 1996. gada kopīgo nostāju, nepieciešama visu 27 dalībvalstu piekrišana.

 

Jautājums Nr. 40 (Alan Kelly) (H-0600/10)
 Temats: Banku stresa tests
 

Vai Komisija var sniegt paskaidrojumu par banku stresa testiem, kas veikti ar tās iepriekšēju atbalstu?

Šajos testos Komisija apstiprināja, ka gan „Allied Irish Bank”, gan „Bank of Ireland” ir spējīgas turpināt savu darbību. Turpretim tagad Komisija uzstāj, ka šīs bankas milzīgo parāda problēmu dēļ ir radikāli jāpārstrukturē?

Kāds ir Komisijas priekšlikums, lai nodrošinātu, ka banku sistēma Īrijā ir darboties spējīga, ja ņem vērā, ka pa to laiku vēl citi uzņēmumi ir izņēmuši savus depozītus no šīm bankām, un ņemot vērā to, ka minētās bankas uzskata par sistēmiski svarīgām Īrijā?

 
  
 

(EN) Visās ES mēroga stresa pārbaudēs, ko 2010. gada jūlijā koordinēja CEBS, galvenā uzmanība bija vērsta uz kredīta un tirgus riskiem un tika izstrādāti nelabvēlīgi scenāriji, kas bija galēji, tomēr to izstrādes laikā ticami.

Īrijā ekonomiskā situācija ir strauji mainījusies un šie nelabvēlīgie riski ir kļuvuši par īstenību. Lai gan pārbaudītās bankas atbilst (lai arī rezerve nav liela) operācijas kritērijam, situācijas pasliktināšanās pēc ES stresa pārbaudes palielināja tirgus dalībnieku cerības attiecībā uz kapitāla apjomu.

Īrijas iestāžu īstenotajā PCAR operācijā tika aplūkotas šīs tirgus dalībnieku cerības, piemērojot augstāku kapitāla mērķa līmeni nekā vienojās ES mēroga stresa pārbaudē. ES mēroga stresa pārbaudē katrai dalībvalstij nepiemēroja atsevišķu kapitāla mērķa vērtību, jo testa rezultāti nebūtu salīdzināmi. Tā vietā vienojās par piesardzīga normatīvā kritērija piemērošanu, kas būtiski pārsniedza minimālo maksātspējas rādītāju. Tomēr Īrijas iestāžu lēmums īstenot ambiciozāku pieeju un Īrijas banku sistēmas kapitāla līmeni palielināt vairāk, nekā bija saskaņots, lai radītu lielāku pārliecību tirgū, bija gan likumīgs, gan atbilstošs.

Atbildot uz godājamā deputāta jautājumu par Īrijas banku sistēmas nākotni, jāsaka, ka kopš paša krīzes sākuma Komisija vienmēr ir uzstājusi uz to, ka ir jānodrošina nestabilo kredītiestāžu dzīvotspēja, nevis tikai jāiegulda papildu kapitāls. Finanšu iestādes maksātspējas stiprināšana efektīvi risina akūtākos riskus, bet negarantē šīs iestādes dzīvotspēju ilgtermiņā. Saistībā ar to Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Īrijas iestādēm ir apņēmusies veikt padziļinātu Īrijas finanšu sistēmas pārstrukturēšanu, samazinot tās apjomu, bet palielinot efektivitāti un stabilitāti.

 

Jautājums Nr. 41 (Zigmantas Balčytis) (H-0601/10)
 Temats: Nacionālo energoefektivitātes rīcības plānu īstenošanas izvērtēšana un uzraudzība
 

Komisijas paziņojumā „Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai 2020” īpaša uzmanība pievērsta faktam, ka Savienības enerģētiskā neatkarība ir lielā mērā atkarīga no tā, vai labi darbojas iekšējā enerģētikas infrastruktūra, un no tā, kā dalībvalstis nodrošina energoefektivitāti, jo īpaši būvniecības un transporta nozarēs. Komisija šajā paziņojumā pauž neapmierināt