Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ieteikums otrajam lasījumam, ko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā sagatavojusi C. Stihler, par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK [10753/3/2010 — C7-0267/2010 — 2008/0098(COD)] (A7-0343/2010).
Catherine Stihler, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Ir labi uzsākt jauno gadu ar šīm debatēm un rītdien paredzēto balsojumu par Beļģijas prezidentūras laikā panākto vienošanos attiecībā uz šo nozīmīgo ziņojumu par būvizstrādājumiem.
Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem, bez kuru palīdzības šā ziņojuma nebūtu, par smago darbu, rūpīgumu un apņēmību panākt, lai šis ziņojums ierauga dienasgaismu. Es arī vēlos oficiāli izteikt pateicību IMCO sekretariātam un Beļģijas prezidentūrai, jo īpaši Vertessen kungam un Haerynck kungam par aizrautīgo darbu.
„Labs žogs nodrošina labas kaimiņattiecības” — tā savā ziņojumā kā netiešu jautājumu citēju fragmentu no dzejnieka Robert Frost dzejoļa. Ir būtiski nezaudēt apņēmību pabeigt iekšējā tirgus izveidi un likvidēt šķēršļus tirdzniecībai. Kā Mario Monti atzinis savā ziņojumā par vienoto tirgu, „Eiropa vēl arvien ir „tirgus veidošanas” posmā, un tāpēc nepieciešams likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībām, samazināt valstu administratīvās un tehniskās barjeras un pārvarēt uzņēmumu pretestību”.
Ar šo priekšlikumu mēs centāmies padarīt vienotā tirgus darbību efektīvāku, ieviest skaidrākas un pārredzamākas sistēmas, lai tirgū tiktu laisti visaugstākajiem standartiem atbilstoši izstrādājumi un būvniecības nozares tirdzniecības telpa kļūtu godīgāka.
Patlaban būvniecības nozare saskaras ar ekonomiskām grūtībām, ko izraisīja 2008. gadā notikušais vispasaules finanšu sabrukums un saasināja lēnā ekonomikas atlabšana visā ES. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst to, cik svarīga ir būvniecības nozare — tajā ir tieši nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un no tās ir atkarīgi 26 miljoni ES iedzīvotāju, tātad ar šo nozari ir saistīti 38 miljoni cilvēku. Raugoties no ekonomikas izaugsmes aspekta, būvniecības nozare ir svarīga darbavietu nodrošinātāja.
Tā ir arī viena no bīstamākajām nozarēm, kurās strādāt. Piemēram, Vācijā, kur ir visaugstākais darba drošības rādītājs, viens no katriem 5000 celtniekiem dzīves laikā cietīs nelaimes gadījumā ar letālām sekām. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst par celtnieku veselību un drošību, un ir būtiski to atzīt ziņojumā.
Paturot to prātā, mums veiksmīgi izdevās ar abām iesaistītajām pusēm panākt zināmu vienošanos par bīstamo vielu marķēšanu, lai ziņojums ne tikai atbilstu REACH regulai, bet arī palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri darbā izmanto izstrādājumus, kas agrāk ir izraisījuši hroniskas slimības un nāvi, piemēram, ar azbestu saistītu mezoteliomu un zināmā mērā arī hroniskas obstruktīvas plaušu saslimšanas, ko izraisa darba apstākļi un putekļu ieelpošana.
Atbilstīgs bīstamo vielu marķējums var palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar šādām plaušu saslimšanām, un norāda uz to, cik savstarpēji saistīts ir mūsu darbs. Es lepojos ar to, ka šis ziņojums tika izstrādāts un pabeigts Eiropas Plaušu veselības gadā. Plaušu veselība ļoti bieži tiek atstāta novārtā, un esmu gandarīta par to, ka Parlamentā esam atzinuši tās nozīmi.
Es vēlos sniegt arī īsu komentāru par MVU. Parlamentā mūs mudina „vispirms domāt par mazākajiem”, un tam ir jāatspoguļojas arī mūsu darbā. Tādēļ mēs panācām, ka tiek izveidota vēl viena plūsma, pa kuru mazāki uzņēmumi var laist savus izstrādājumus iekšējā tirgū. Šai sistēmai vajadzētu palīdzēt MVU lētāk un vieglāk apgūt lielāku tirgus platību, kas tikai palielinātu to tirdzniecības potenciālu.
Runājot par tehnisko iestāžu darbinieku un to darba pārredzamību, es uzskatu, ka mēs esam atbīdījuši iestādes, kuras apstiprina izstrādājumus, tālāk, nekā sākotnēji tika paredzēts. Pasākumu, kā arī izstrādājumu apstiprināšanas pārredzamība var tikai palīdzēt likvidēt Eiropas Savienībā pastāvošos šķēršļus un traucēkļus. Tai vajadzētu palīdzēt ES uzņēmumiem, turklāt šajā sarežģītajā ekonomikas situācijā noderīgi būs arī īpašie noteikumi par mikrouzņēmumiem.
Mums vienmēr Eiropas Savienībā ir jācenšas panākt labāku regulējumu. Kopā ar ēnu referentiem es mainīju tās ziņojuma sadaļas, kas ir zaudējušas aktualitāti vai arī bija tik neskaidras, ka neviens nevarēja tās saprast vai nodrošināt to piemērošanu. Tādā nozarē kā būvniecība noteikti ir vajadzīgi skaidri noteikumi, un es ceru, ka ar šīm konkrētajām izmaiņām izdosies panākt pārmaiņas.
Darba apjoms ir milzīgs, un grūtību ir daudz, taču šie jaunie noteikumi, kas turpmākajos 24 mēnešos stāsies spēkā dalībvalstīs, palīdzēs būvniecības nozarei laikā, kad mēģinām panākt ekonomikas izaugsmi un līdz ar to arī darbavietu izveidi.
Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties priekšsēdētājam, kurš mūs pagodina, vadot debates par rūpniecības politikai un iekšējam tirgum tik nozīmīgu tematu. Es gribu pateikties arī referentei Stihler kundzei, kura ir ieguldījusi šajā ziņojumā milzīgu darbu un kuras apņēmība palīdzēja mums panākt vienošanos otrajā lasījumā.
Es arī vēlos sirsnīgi pateikties visiem ēnu referentiem un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājam Harbour kungam. Pateicoties jūsu kopējiem centieniem, Eiropas iestāžu sarunās par šo ārkārtīgi tehnisko tematu izdevās panākt pavērsienu.
Komisija atzinīgi vērtē otrajā lasījumā rasto kompromisu starp Parlamentu un Padomi, jo, neraugoties uz šā temata tehnisko būtību, tas ir ļoti nozīmīgs. Regulas par būvizstrādājumiem pieņemšana ir neizsakāmi svarīgs solis uz priekšu visā Eiropas būvniecības nozarē. Būvizstrādājumi veido 3 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta, bet, raugoties no nodarbinātības skatupunkta, ar būvniecības nozari saistītas darbības veido 6,5 % no Eiropas IKP un 7,5 % no kopējā nodarbinātības līmeņa. Kā savā runā norādīja referente, kopā tas nozīmē, ka būvniecības nozare veido 10 % no Eiropas ekonomikas.
Regulas par būvizstrādājumiem pieņemšana ir svarīgs solis uz priekšu tiesību aktu vienkāršošanas un uzlabošanas, kā arī būvizstrādājumu iekšējā tirgus konsolidēšanas virzienā. Šī regula ir arī pirmais dokuments, kurā tiek praktiski piemēroti Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktie principi. Tādējādi ES tiesību akti Eiropas uzņēmumiem un jo īpaši mikrouzņēmumiem beidzot nodrošinās instrumentus, kas tiem palīdzēs, nevis visu sarežģīs ar, piemēram, aizpildāmām veidlapām, birokrātiskām procedūrām un papildu pienākumiem.
Par šādu rezultātu es varu būt tikai un vienīgi gandarīts, jo īpaši par risinājumiem attiecībā uz trim jautājumiem, kas iepriekš tika uzskatīti par krietni sarežģītākiem. Pirmais jautājums ir bīstamās vielas. Komisija par šo svarīgo tematu sagatavos ziņojumu un informēs par to Parlamentu, kā arī vajadzības gadījumā ierosinās papildu tiesību aktu priekšlikumus.
Otrais jautājums ir īpašais režīms attiecībā uz mikrouzņēmumiem, kuriem vienmēr ir tikusi piešķirta būtiska nozīme saistībā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā paredzēto principu ievērošanu. Panāktajā rezultātā šis kritērijs ir ievērots, jo ir saglabāta iespēja piemērot mikrouzņēmumiem vienkāršotas procedūras.
Visbeidzot, dažādās dokumenta sadaļās ir atzīta vajadzība samazināt administratīvos un ar pārbaudēm saistītos uzņēmumu pienākumus, gan ieviešot vienkāršotas procedūras CE zīmes iegūšanai, gan nosakot, ka Eiropas tehniskā novērtējuma izmantošana ir brīvprātīga.
Jebkurā gadījumā, kā norādīts Padomes nostājai pirmajā lasījumā pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā, mums būs jāpārliecinās, vai izvēlētie risinājumi patiešām ir labākais veids, kā reaģēt uz pašreizējām vajadzībām. Mums noteikti būs jānovērš nepamatotu un nevajadzīgu administratīvo pienākumu noteikšana uzņēmumiem un jo īpaši mikrouzņēmumiem. Mēs esam paredzējuši šo aspektu rūpīgi uzraudzīt un pievienosim savus secinājumus ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, kas būs jāsagatavo, kad būs pagājuši pieci gadi kopš šīs regulas stāšanās spēkā.
Es arī vēlos informēt, ka Komisija šīs regulas īstenošanā plāno cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un, protams, arī Padomi. Tādēļ esmu lūdzis saviem dienestiem — kuriem es pateicos par palīdzību, ko tie vienmēr sniedz Komisijas darbā pie tiesību aktiem — sagatavot īstenošanas plānu, kuru jums nosūtīšu, tiklīdz tas būs iespējams. Tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta tā dēvētajiem komitoloģijas aspektiem. Parlaments ir Komisijas galvenais sabiedrotais, un es jums apliecinu, ka vēlos turpināt ciešo sadarbību ar jums, tostarp arī nākamajā pieņemšanas procesa posmā. Turklāt 14 gadi šajā sēžu zālē netika pavadīti veltīgi.
Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka ir jāsagatavo paziņojums par novirzīšanos no iestāžu kopējā nolīguma attiecībā uz iebildumu pret deleģētajiem aktiem iesniegšanas termiņu. Komisija vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar kopējā nolīguma projektā noteikto principu iebildumus drīkst iesniegt divu mēnešu laikā un šo laikposmu var pagarināt par vēl diviem mēnešiem.
Komisija uzskata, ka nav tādu īpašu apstākļu, ar kuriem varētu attaisnot šā principa pārkāpšanu. Komisija pauž nožēlu par to, ka nav ievērots princips, par ko tika panākta vienošanās kopējā nolīguma projektā, un savā paziņojumā uzsver, ka būvizstrādājumu jomā notikušo nedrīkst uzskatīt par precedentu.
Es vēlos pateikties Parlamentam, tostarp arī priekšsēdētājam, kuram es vēlreiz pateicos par dalību šajās debatēs, par ieinteresētību šā vienkāršošanas priekšlikuma izskatīšanā. Noslēgumā es gribu uzsvērt, ka šī regula radīs priekšrocības gan mums, gan būvizstrādājumu ražotājiem un izmantotājiem, kā arī valstu pārvaldes iestādēm.
Mēs arī apliecinām Komisijas gatavību ievērot regulā paredzētos pienākumus un jo īpaši pienākumu sagatavot ziņojumu.
Priekšsēdētāja kungs, es jums vēlreiz pateicos. Godājamie deputāti, paldies jums par izrādīto apņēmību un sadarbību.
Andreas Schwab, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Tajani kungs, dāmas un kungi! Arī es vispirms vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri aktīvi strādāja, lai šī regula nonāktu līdz otrajam lasījumam. Kā norāda šīs regulas virsraksts, tā ir pašreizējās regulas uzlabojums. Protams, agrāk regulējuma izstrāde savā ziņā bija galvenais valstu autonomijas elements. Tas, ka mums ar šo regulu ir izdevies izvirzīt priekšplānā Eiropas iekšējo tirgu, ir ļoti pozitīvi.
Otrkārt, regulā ir paredzēti vairāki nozīmīgi atvieglojumi maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kas veicinās to saimniecisko darbību un darījumus Eiropas iekšējā tirgū. Visbeidzot, šī regula, protams, radīs priekšrocības arī patērētājiem, jo tā ievērojami uzlabos būvizstrādājumu drošību un uzticamību.
Es vēlos izteikties arī mūsu ēnu referenta profesora H. P. Mayer vārdā, jo viņam diemžēl nācās šodien palikt savā vēlēšanu apgabalā ar vēlētājiem saistītu darīšanu dēļ. Viņš lūdza, lai es piebilstu, ka beigu beigās šī regula otrajā lasījumā ir kļuvusi par, viņaprāt, labu kompromisu, tomēr joprojām ir jāturpina darbs pie atsevišķu jautājumu risināšanas. Es esmu ļoti pateicīgs Tajani kungam par piebildi, ka vajadzīgajos turpmākajos pasākumos tiks iesaistīts arī Parlaments. Profesors H. P. Mayer kā ēnu referents uzskata, ka ar būvizstrādājumu ražotāju rīcības un šo izstrādājumu tirdzniecības regulēšanu vien nepietiek; šī regula ir jāpapildina ar tiesību aktiem, kuros ir paredzēti arī principi un praktiski noteikumi būvizstrādājumu izmantošanai un uzstādīšanai. Saistībā ar to profesors H. P. Mayer uzskata, ka Komisijai jāapsver iespēja piešķirt Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) pilnvaras izstrādāt standartizētu Eiropas regulējumu.
Viņš arī vēlas norādīt, ka Komisijai ir jāuzrauga tas, vai ar jauno regulu par būvizstrādājumiem izdodas panākt pienācīgu saskaņošanu visās jomās un vai tā neizraisa jaunas ar drošību saistītas problēmas un negodīgu konkurenci. Taču pēc komisāra A. Tajani runas noklausīšanās es esmu drošs, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies to izdarīt.
SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU Priekšsēdētāja vietniece
Evelyne Gebhardt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos sirsnīgi pateikties referentei Stihler kundzei, kura šajā ārkārtīgi tehniskajā jomā ir paveikusi ļoti nozīmīgu darbu.
Mēs izskatām ne vien tehnisku, bet arī ļoti politisku ziņojumu — ziņojumu, kurā bija jāievēro arī augsti politiskie standarti. Bija jāpanāk līdzsvars starp dažādajām ar nozari, drošību un darba ņēmēju aizsardzību saistītajām vajadzībām, un Eiropas Parlaments, kā arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata, ka referentei tas ir izdevies nevainojami.
Bija svarīgi ievērot nozares pārstāvju intereses un noskaidrot, kādas ir to problēmas būvizstrādājumu jomā. Būtiski bija arī panākt līdzsvaru starp lielajiem un maza un vidēja lieluma uzņēmumiem. Mēs uzskatām, ka Komisija rīkojās pareizi, ierosinot mazajiem uzņēmumiem piemērot mazāk noteikumu. Tomēr tas nenozīmē — un šis aspekts tika uzlabots Komisijas priekšlikumā —, ka ir jāpieļauj zemāks drošības līmenis. Arī standartos prasītajam līmenim ir jābūt patiešām augstam, un mums izdevās to panākt.
Protams, ir būtiski priekšplānā izvirzīt arī drošību. Tas ir īpaši svarīgi patērētājiem, jo, ražojot un uzstādot būvizstrādājumu, ir jānodrošina, lai izstrādājuma lietotājs būtu tikpat lielā drošībā, kā cilvēki, kuri ar šo izstrādājumu strādāja pirms lietotāja.
Trešais punkts, kas mums, sociāldemokrātiem, bija īpaši nozīmīgs, ir darba ņēmēju aizsardzības uzlabošana un šā jautājuma atkārtota un nepārprotama iekļaušana regulā. Arī Stihler kundze savā runā tam piešķīra lielu nozīmi. Galu galā darbs ar būvizstrādājumiem ļoti bieži ir saistīts ar bīstamu vielu un materiālu izmantošanu. Ir ārkārtīgi svarīgi šajā jomā panākt augstāko iespējamo aizsardzības līmeni. Vēlāk mums būs jāpievēršas aizsardzības līmenim — pie tā mums visticamāk vēl būs jāstrādā, Tajani kungs — arī saistībā ar atbrīvošanos no šiem izstrādājumiem, kad tie kļuvuši nevajadzīgi.
Es vēlreiz vēlos sirsnīgi pateikties referentei par patiešām lielisko darbu.
Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties Stihler kundzei un visiem ēnu referentiem. Uzskatu, ka otrajā lasījumā esam panākuši labu kompromisu, lai arī — protams, kompromisu gadījumā tā notiek vienmēr — ne visas iesaistītās puses ir apmierinātas.
Es vēlos īpaši pievērsties profesora H. P. Mayer komentāriem, kurus mums sniedza Schwab kungs. Es uzskatu, ka mums joprojām ir daudz darāmā marķējuma jomā. Tagad mūsu noteikumi par būvizstrādājumiem, proti, būvizstrādājumu ražošanu, ir pienācīgi saskaņoti. Taču mums joprojām ir daudz darba attiecībā uz būvizstrādājumu uzstādīšanu un izmantošanu. Viens no iespējamajiem variantiem ir tāds, ka Komisija turpina pie tā strādāt eirokodeksu jomā, kā arī, lai panāktu progresu, tiek izveidots mandāts vajadzīgajiem pasākumiem saistībā ar eirokodeksiem.
Vēl viens variants ir saskaņot noteikumus par piemērošanu un izmantošanu, lai mēs šajā jomā neatgrieztos pie regulējuma valsts mērogā un ieviestu Eiropas mēroga regulējumu ne tikai attiecībā uz izstrādājumiem, bet arī to izmantošanu. Mums šajā jomā ir jāiegulda lielāks darbs, un, ja būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, mēs pilnībā atbalstīsim Komisiju.
Es vēlos minēt vēl vienu punktu, kas bija nozīmīgs debatēs par to, vai mums vajadzētu atbalstīt šo dokumentu. Diemžēl sarunu laikā Beļģijas prezidentūra pieļāva kļūdu. Pēc pirmā lasījuma tā bez Parlamenta vispārējas piekrišanas ieviesa otrajā lasījumā jaunus punktus — 8. panta 3. un 6. punktu. Ungārijas prezidentūra šim jautājumam ir pievērsusies vēstulē. Taču es uzskatu, ka Ungārijas prezidentūra nav pilnībā sapratusi konflikta būtību. Es vēlreiz vēlos norādīt, ka, ja Padome turpmāk ieviesīs jaunus punktus otrajā lasījumā, es sagaidu, ka tā patiešām uzrunās Parlamentu un mēģinās ar mums vienoties par pieņemamu kompromisu.
Tomēr, ņemot vērā rezultātu, mēs uzskatām, ka nav vērts noraidīt šo kompromisu šādas procesuālas kļūdas dēļ. Mēs nobalsosim par šo kompromisu, jo uzskatām to par būtisku soli ceļā uz to, lai turpinātu saskaņot darbību nozarē, kurai ir tik liela ekonomiskā nozīme. Tādēļ mēs atbalstām šo kompromisu otrajā lasījumā.
Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Stihler kundzei par lielo ieguldīto darbu. Ceļš līdz rezultātam bija ļoti garš.
Patlaban Eiropas būvniecības nozarē tieši nodarbināti ir 12 miljoni ES iedzīvotāju. Turklāt aptuveni 92 % būvizstrādājumu ražo maza un vidēja lieluma uzņēmumi — tas ir vairāk nekā 65 000 uzņēmumu. Būvniecības nozare Eiropas ekonomikai nenoliedzami ir ļoti svarīga, un mūsu pienākums pret nozari ir to atbalstīt, it īpaši pēc ekonomikas krīzes.
Šajā ziņojumā ir vairāki aspekti, kuru dēļ daudzi no mums nonāca strupceļā, viens no tiem ir ES tiesību aktu būtība. Risinājums nav nevainojams, tas ir kompromiss. Galvenie jautājumi bija ekspluatācijas īpašību deklarācija un CE zīme, un par tiem izdevās veiksmīgi vienoties, panākot, ka mikrouzņēmumiem tiek noteikti mazāk apjomīgi pienākumi nekā lielākiem uzņēmumiem. Attiecībā uz būvizstrādājumu sastāvā iekļauto bīstamo vielu izmantošanu un identificēšanu mums izdevās panākt kompromisu un novērst pretrunas ar pastāvošajiem REACH regulas noteikumiem.
Es ceru, ka otrajā lasījumā panāktajam risinājumam būs reāli rezultāti un tas veicinās būvizstrādājumu brīvu apriti, uzlabos standartus visā ES, kā arī turpmāk sekmēs būvizstrādājumu otrreizēju pārstrādi, tajā pašā laikā — un tas ir pats svarīgākais — nepalielinot birokrātisko slogu uzņēmumiem un nemulsinot patērētājus.
Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu par vairākiem konkrētiem punktiem, kuri, manuprāt, ir sevišķi nozīmīgi, lai varētu efektīvi sasniegt mērķus, kurus šajā tiesību akta priekšlikumā esam ierosinājuši īstenot.
Es runāju par saglabātajiem noteikumiem par vienkāršotām procedūrām, kuru mērķis nenoliedzami ir atvieglot uzņēmumiem un jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumiem radīto slogu un izmaksas. Es patiešām uzskatu, ka tik nelabvēlīgā ekonomiskajā situācijā, kāda ir patlaban, ir ārkārtīgi būtiski atzīt to, cik svarīgi ir maza un vidēja lieluma uzņēmumi, kuri veido vienu no galvenajiem mūsu ekonomikas stūrakmeņiem.
Turklāt, ieviešot vienkāršotus procedūru mehānismus un jo īpaši samazinot laiku, kas vajadzīgs, lai laistu tirgū jaunus izstrādājumus, ar jauno regulu noteikti tiek veicinātas inovācijas. Regula arī aizsargā patērētājus, sniedzot tiem iespēju ātrāk saņemt inovatīvus izstrādājumus, bet neatsakoties no prasībām par kvalitāti un drošību, kas jāgarantē ar CE zīmi.
Tādēļ, manuprāt, panāktais risinājums ir nevainojams kompromiss, kas nodrošinās pienācīgu līdzsvaru starp ražotāju un patērētāju vajadzībām, tādējādi garantējot pienācīgu tirgus darbību nozarē, kura patiešām ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks.
Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Man jāpateicas Stihler kundzei par nevainojamo darbu, ko viņa ir paveikusi. Mēs visi esam runājuši par tehnisko aspektu. Par laimi Gebhardt kundze Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā uzsvēra to, ka šis temats ir ne tikai tehnisks, bet arī ļoti politisks un ekonomisks. Mēs visi zinām, ka būvniecība ir ekonomikas stūrakmens. Mēs visi zinām, ka maza un vidēja lieluma uzņēmumi ir mūsu ekonomikas mugurkauls, taču ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā ir ļoti sarežģīta. Tādēļ Stihler kundzes ziņojumam ir arī liela politiskā nozīme, un viņa šajā jomā ir paveikusi nevainojamu darbu.
Mums izdevās panākt kompromisu, kas sniedz priekšrocības ikvienam. Mums izdevās panākt līdzsvaru, kas mums nodrošinās gan vienkāršotas procedūras, ko varēs piemērot, nekompromitējot standartu par maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, gan labāko iespējamo rezultātu.
Mums izdevās sakārtot jautājumu par bīstamajām vielām. Mēs visi — un jo īpaši gados vecākie deputāti — atceramies azbesta radīto piesārņojumu Berlaymont ēkā, kas tika slēgta uz pieciem vai sešiem gadiem. Iedomājieties, kas notiktu ar veselām Eiropas Savienības valstīm, ja mums neizdotos atrisināt jautājumu par bīstamajām vielām.
Visbeidzot, mums joprojām ir jārisina jautājums par drošību un pārredzamību. Es domāju, ka arī attiecībā uz šo jautājumu Stihler kundze ir paveikusi lielisku darbu gan ziņojumā, gan panāktajā kompromisā.
Nobeigumā es vēlos paust pārliecību, ka darbs pie Eiropas valsts būvniecības mums izdosies tikpat labi kā darbs pie būvniecības nozares.
Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs vēlos piekrist vairākām piezīmēm, patiesībā domāju, ka visām piezīmēm, kas ir izteiktas par Catherine Stihler paveikto darbu. Es uzskatu, ka pārņemt sarežģītas dokumentācijas sagatavošanu otrajam lasījumam un ienākt mūsu komitejā, lai to izdarītu, ir ļoti grūts uzdevums, un viņa to paveica nevainojami.
Vēlos piebilst, ka šis gadījums apliecina otrā lasījuma procedūras nozīmīgumu šajā sēžu zālē, jo mums ir izdevies ievērojami uzlabot no Padomes saņemtās nostājas saturu. Kā jau norādīja Rühle kundze, mums ar Padomi bija zināmas domstarpības. Mēs esam saņēmuši Ungārijas prezidentūras vēstuli par atsevišķiem detalizētiem jautājumiem, kas tiks publicēta protokolā.
Es tikai vēlos izteikt divas noslēguma piebildes par šīs vienošanās apstiprināšanu. Pirmkārt, komisāra kungs, es jums pateicos par mūsu sadarbību un uzsveru, ka mums ir ļoti cieši jāsadarbojas arī šā priekšlikuma īstenošanā. Kā jūs norādījāt, pastāv svarīgi komitoloģijas aspekti, un mana komiteja pilnībā atbalsta vajadzību ļoti nopietni uzraudzīt šo priekšlikumu īstenošanu.
Otrkārt, es uzskatu, ka šī nozare ir ārkārtīgi svarīga un mums ir jāturpina to uzraudzīt, lai, kā sacīja arī daudzi kolēģi, neļautu radīt tirgum šķēršļus, kuri liegtu nozarei nodrošināt būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.
Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Mani ļoti apmierina būvizstrādājumu direktīvas saturs, par kuru šodienas otrajam lasījumam vienojušies referenti un ļoti izpalīdzīgie komisāri A. Tajani un M. Barnier. Tam vajadzētu vienkāršot būvizstrādājumu tirgus darbību. Regulas saturā ir paredzēta entuziastiska apvienošana, dokumentācijas vienkāršošana, kā arī dažādu nevajadzīgu birokrātisku pasākumu likvidēšana. Beidzot priekšroka tiek dota uzskatam, ka ēku būvniecība ir uzskatāma par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, nevis izstrādājumu pārdošanu un ka būvniecība ir arī tādu ražojumu iekļaušana ēkas sastāvā, kas netiek ražoti sērijveidā. Es to vērtēju ļoti atzinīgi. Par šīm nelielajām reformām ir gandarīti arī Čehijas uzņēmumi, jo vecā direktīva palielināja to izmaksas par kvalitātes uzlabošanu. IMCO komiteja, kuras locekle es esmu, sapulcējās un vienprātīgi pieņēma dokumentu, tostarp vienkāršotos noteikumus mikrouzņēmumiem. Esmu pārliecināta, ka rīt to pašu darīs arī viss Parlaments. Tā būs vēl viena zīme par to, ka ES tiesiskā vide tiek uzlabota tādā veidā, kas atbalstīs vienoto tirgu.
Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manī nav pārliecības par visiem kompromisa punktiem, taču es zinu, ka jaunā regula noteikti uzlabo pašreizējo tiesisko situāciju. Pirmkārt, mēs iegūsim standartizētu Eiropas tehnisko valodu, ko izmantot būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību jomā, kā arī uzlabotas un vienkāršotas procedūras. Mēs esam panākuši progresu Eiropas iekšējā tirgū un tādējādi radījuši priekšrocības uzņēmumiem un, izstrādājot standartizētas drošības prasības, arī patērētājiem. Principā es uzskatu, ka mikrouzņēmumu atbrīvošana no birokrātiskajiem noteikumiem ir nozīmīga un saprātīga. Taču mums jāņem vērā arī tas, ka mikrouzņēmumi, kuri apstrādā būvizstrādājumus, ir arī lietotāji, kuri ir jāaizsargā.
Tādēļ esmu gandarīta, ka kompromisā ir iekļauts mans priekšlikums. Tas mikrouzņēmumiem nodrošina vienkāršotas procedūras saistībā ar būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumu. Taču, ja uzņēmumi izmanto šādu procedūru, tiem jāpierāda, ka attiecīgā procedūra ir līdzvērtīga tai procedūrai, kas tiek īstenota visā Eiropā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas par ekspluatācijas īpašībām precizitāti un uzticamību, kā arī ēku drošības garantēšanu visā Eiropā.
Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piekrītu Harbour kungam, kurš uzsvēra dokumenta, kuru apspriežam un kuru, pateicoties Parlamentā panāktajai piekrišanai, pieņemsim, lielo nozīmi. Es to atbalstu tādēļ, ka šis ir jauns tiesību akts, kas sniegs svarīgus norādījumus tirgum un vienlaikus ieviesīs pienācīgus noteikumus, kuri sekmēs maza un vidēja lieluma uzņēmumu paplašināšanos šajā ļoti būtiskajā pašreizējās krīzes pēdējā posmā, kurā mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem iespējas radīt jaunas darbavietas un attīstīties. Tāds ir Eiropas Komisijas mērķis, un to atbalsta Eiropas Parlamenta nopietnā apņemšanās, kura daļēji ir Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas un izstrādes rezultāts.
Vienkāršošana, tostarp birokrātijas samazināšana, radīs maza un vidēja lieluma uzņēmumiem priekšrocības. Taču, kā savā runā sacīja Gebhardt kundze, šie noteikumi par tirgus liberalizāciju un attīstību arī sniedz praktiskas norādes par drošību, kas ir ļoti nozīmīga ne tikai būvniecības nozares darba ņēmējiem, bet arī patērētājiem.
Es uzskatu, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Tomēr Komisija neplāno apstāties, pieņemot šo tiesību aktu, kas ir Padomes un Parlamenta vienošanās un kompromisa rezultāts. Mēs vēlamies turpināt strādāt šajā jomā arī turpmākajos gados, un es arī gribu apliecināt Harbour kungam — kurš uzsvēra vajadzību darbu turpināt — mūsu apņemšanos izveidot īstenošanas plānu, kuru jums nosūtīšu, cik ātri vien iespējams.
Šajās debatēs daudzi godājamie deputāti runāja par būvniecības nozares darbības saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz drošību. Es pilnībā apzinos un izprotu problēmu, un esmu gandarīts, ka kopā ar Eiropas standartizācijas iestādi esmu izstrādājis eirokodeksus, jo tie ir saskaņoti noteikumi, kas attiecas tieši uz būvniecības drošību. Kā jūs zināt, Komisija patlaban sagatavo paziņojumu par standartizāciju, kas tuvākajās nedēļās tiks iesniegts Parlamentam un Padomei izskatīšanai. Tādēļ, priekšsēdētājas kundze un godājamie deputāti, es uzskatu, ka šodien un rīt mēs spersim svarīgu soli uz priekšu.
Es vēlreiz atkārtoju, ka runa nav tikai par tehniskiem noteikumiem, lai gan vēlos pateikties referentei par viņas pacietību darbā ar tehniskajiem jautājumiem, kuri jebkurā gadījumā liecina par nopietnu politisko apņemšanos. Aiz tehniskās informācijas slēpjas nozīmīga ar ekonomiku saistīta izvēle par labu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuri turpmākajos gados varēs izveidot jaunas darbavietas, kā arī par labu pusmiljardam Eiropas iedzīvotāju.
Catherine Stihler, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos visiem kolēģiem, kuri atrada laiku, lai šopēcpusdien un šovakar uzstātos.
Es uzskatu, ka komisāra A. Tajani komentāri par sadarbību, īstenošanas plānu un eirokodeksiem, ko pieminēja arī Rühle kundze un, manuprāt, arī Schwab kungs, ir svarīgi un ka mēs esam turpinājuši jau pastāvošo labo sadarbību. Mēs esam panākuši kompromisu. Lai gan mums neizdevās iekļaut dažas lietas, ko kolēģi būtu gribējuši tajā redzēt, tomēr Parlamentam izdevās šajā dokumentā saglabāt 75 % no grozījumiem, kurus uzskatījām par svarīgiem, un tas nenoliedzami ir liels sasniegums.
Šo debašu laikā man ienāca prātā ideja. Būvniecības nozarei ir tik liela ietekme uz mūsu ekonomikas turpmāko attīstību un darbavietām, ka es vēlos jautāt priekšsēdētājai, vai varam panākt to, ka debates par būvniecības nozari Parlamentā notiek katru gadu, lai mēs varētu turpināt komisāra piedāvāto sadarbību un nodrošināt, ka būvniecības nozarei tiek piešķirta tik liela nozīme, kādu tā no Parlamenta puses ir pelnījusi, ņemot vērā to, ka no būvniecības nozares nodrošinātajām darbavietām ir atkarīgi 38 miljoni cilvēku.
Tātad, paldies, priekšsēdētājas kundze, un paldies, komisāra kungs! Es ceru turpināt darbu arī turpmākajās nedēļās, mēnešos un gados, jo debates par būvniecību turpināsies Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, un es pilnīgi noteikti tām sekošu līdzi.
Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 18. janvārī.
Rakstiskās deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es vēlos izteikt referentei atzinību par ziņojuma saturu. Būvizstrādājumi ir viena no Eiropas ekonomikas nozarēm, kas ir gan nestabila, gan nozīmīga, un mums ir jāpanāk tās darbības saskaņošana. Es izmantoju vārdu „nestabila”, ne tikai domājot par veidu, kā nozare reaģēja uz ekonomikas lejupslīdi, bet arī un jo īpaši par to, ka tajā nodarbināto darba ņēmēju un MVU skaits ir attiecīgi 12 miljoni un 65 tūkstoši. Es stingri atbalstu uzskatu, ka mums ir jāatzīst vajadzība panākt augstu darba drošības un veselības līmeni būvizstrādājumu jomā. Es runāju ne tikai par nelaimes gadījumiem darbā, kuri notiek salīdzinoši bieži, bet arī par darba gaitā izmantotām bīstamajām vielām. Vēlos izteikt pēdējo piezīmi — būvizstrādājumu vienotajam tirgum ir vajadzīga tāda palīdzība, kas atbilst tā mērogiem un specifiskajai būtībai, tostarp arī nestabilajiem aspektiem, kurus minēju savas runas sākumā.