Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0062(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0370/2010

Debates :

PV 17/01/2011 - 14
PV 17/01/2011 - 16
CRE 17/01/2011 - 14
CRE 17/01/2011 - 16

Balsojumi :

PV 19/01/2011 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0010

Debates
Pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16.  ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) (debašu turpināšana)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek turpinātas.

 
  
MPphoto
 

  Eva Joly, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Būtībā šie partnerattiecību nolīgumi starp Eiropas Savienību, Kamerūnu un Kongo Republiku ir izdevīgi vietējiem iedzīvotājiem, un tie arī labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Taču tas ir tikai viens posms ilgā procesā, kuru Eiropas Parlaments stingri kontrolēs.

Lai šis nolīgums palīdzētu nodrošināt regulētu, pārredzamu un videi nekaitīgu kokmateriālu tirdzniecību, kas būtu izdevīga vietējiem iedzīvotājiem, nevis dažām grupām, kuru likumība ir apšaubāma, Eiropas Savienībai ir jānodrošina tas, lai pilnīgi tiktu ievērotas vietējo un pamatiedzīvotāju tiesības un lai pamatiedzīvotāji faktiski piedalītos sarunās. Šim nolīgumam ir jāpalīdz pastiprināt visu iesaistīto personu iespējas, tam ir jāveicina cīņa pret korupciju un jānodrošina īsta mežu pārvaldība.

Ar šiem nolīgumiem nedrīkst turpmāk attaisnot dabas resursu izlaupīšanu jaunattīstības valstīs. Šiem līgumiem ir jāatjauno līdzsvarotas attiecības starp Eiropas Savienību un attiecīgajām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētājas kundze! Šie nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) ar Kongo un Kamerūnu, par kuriem mēs rīt balsosim, ir svarīgi Eiropas instrumenti jeb ieroči cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi, un tāpēc es tos atbalstu.

Nelikumīga mežizstrāde ir milzīga vides, ekonomikas un sociāla problēma. Vienlaikus ir jāatceras tas, ka, runājot par nelikumīgu mežizstrādi, diez vai tieši šī problēma veicina nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību. Tā ir tikai pazīme un viena no izpausmēm daudzām citām problēmām, kuras bieži vien ir vēl nopietnākas — nabadzība, īpašuma tiesību pārkāpumi, korupcija un atsevišķos gadījumos — karš.

Vislielākās problēmas ir dažām pasaules visnabadzīgākajām valstīm. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts par to, ka Komisija to ņēma vērā šo nolīgumu sagatavošanas un pārrunu procedūras laikā. Var teikt, ka ir nodrošināta brīvā tirdzniecība apmaiņā pret solījumu attiecīgajās valstīs veikt reformas, lai pastiprinātu īpašuma tiesības, apkarotu korupciju un ieviestu pieņemamus tiesību aktus mežizstrādes jomā.

Mēģinājums novērst cēloņus, nevis cīnīties ar simptomiem skaidri parāda, ka rītdienas balsojums ir solis pareizajā virzienā. Vienlaikus, jo īpaši, ņemot vērā gaidāmās sarunas ar citām valstīm, ir jāatceras tas, ka, apkarojot nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību, nedrīkst nabadzīgajām valstīm liegt iespēju eksportēt vienu no visvērtīgākajiem izejmateriāliem šajās valstīs. Nedrīkst ierobežot iespēju izmantot kokmateriālus, kas ir lieliski dabas resursi. Palīdzība nedrīkst kaitēt.

Es vēlos atgādināt to, ka manis pārstāvētā valsts — Zviedrija — reiz kļuva bagāta tieši, eksportējot kokmateriālus. Nedrīkst liegt nabadzīgām valstīm izmantot šādu iespēju. Es ceru, ka, turpinot šo nolīgumu īstenošanu un pārrunu procedūru, arī turpmāk tā būs cīņa tieši par koku nelikumīgu izciršanu, nevis pret kokmateriālu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Komisija aizsāka procedūru par brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu ar tām valstīm, kuras kokmateriālus eksportē uz Eiropas Savienību. Šajā saistībā, manuprāt, ir jāizveido struktūra, kas veicinātu vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanos, lai varētu kontrolēt nolīguma īstenošanu, uzlabot mežu pārvaldības struktūru un, visbeidzot, pēc iespējas novērst korupciju.

Ir ieteicams nolīguma ar Kamerūnu sagatavošanas procesā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Vienlaikus ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai turpinātu šīs sarunas visās partnervalstīs. Ir svarīgi arī censties nodrošināt sociāli un no vides aspekta ilgtspējīgu mežrūpniecību, to skaitā, ierobežojot atmežošanu un mežu degradāciju šajās valstīs. Šiem nolīgumiem ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības starptautiskiem nolīgumiem vides un ilgtspējīgas attīstības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates ir par Brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem. Nosaukumā minētie vārdi skan ļoti labi; tie ir labi vārdi: tie simbolizē Eiropas Savienību, kura necenšas jaunattīstības valstīm uzspiest savus nosacījumus, bet cenšas palīdzēt kopīgu mērķu vārdā. Taču, noslēdzot vienošanos ar tik lielu valsti kā Kongo, rodas dažādas nopietnas problēmas.

Izmēra ziņā šī valsts ir gandrīz tikpat liela, cik Eiropa; lielā daļā šīs valsts teritorijas pārvaldes sistēma nedarbojas, un korupcijas līmenis ir ļoti augsts — organizācija „Transparency International” Kongo Republiku ir atzinusi par vienu no viskorumpētākajām valstīm pasaulē.

Daži darbinieki strādā, lai nodrošinātu šī nolīguma mērķu sasniegšanu — tie ir tikai daži cilvēki; ienākumi no nelikumīgas mežizstrādes ir milzīgi un, iespējams, lielāki par summu, ko var piedāvāt kompensāciju veidā; nelikumīgas mežizstrādes tirgus ir, piemēram, Ķīnā, kura par šiem jautājumiem un par mežu aizsardzību raizējas ne tuvu tik ļoti, cik ES.

Visas šīs problēmas liecina par to, ka, neskatoties uz labajiem nodomiem, būs grūti īstenot brīvprātīgo partnerības nolīgumu mērķus. Vai Komisija var galvot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai augstie mērķi tiktu sasniegti, un ka šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, kādus tos ir paredzēts izveidot, palīdzēs īstenot izvirzītos mērķus?

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētājas kundze! Meži ir planētas Zeme plaušas, un ir jādara viss iespējamais, lai tās aizsargātu. Pašlaik strauji pieaug iedzīvotāju skaits, kā rezultātā pieaug nepieciešamība pēc resursiem, pieprasījums pēc darbavietām, kuras tiek piedāvātas arvien attālākos reģionos, un Eiropā bija ekonomikas krīze, un tāpēc, manuprāt, ES vairāk ir jāizmanto Eiropā audzēti kokmateriāli, nevis jāieved eksotiski kokmateriāli no valstīm, kurās ir grūti kontrolēt nelikumīgu mežizstrādi un kur ES nevar kontrolēt korupciju.

Izcērtot tropiskos mežus, attiecīgajās teritorijās samazinās bioloģiskā daudzveidība un ātrāk izmirst milzīgs skaits apdraudētu sugu. Šādas darbības ietekmē arī klimata izmaiņas. Šos mežus nedrīkst izcirst, jo īpaši tāpēc, ka ir pieejamas citas alternatīvas. Ja Eiropā tiktu vairāk stādīti meži un vairāk tiktu izmantoti Eiropā audzēti kokmateriāli, tad šīs problēmas nebūtu aktuālas. Kāpēc dārza galdam ir jābūt izgatavotam no tropiskajos mežos auguša koka un kāpēc parkets, kas ir izgatavots no eksotiska koka, ir labāks par to, kas ir izgatavots no ES audzēta koka?

Taču es nevaru ES iedzīvotājiem aizliegt izmantot eksotiskus un tropiskajos mežos augušus kokmateriālus, un tāpēc ir nepieciešami šie nolīgumi. Ir svarīgi palīdzēt pastiprināt ievesto koksnes izstrādājumu un kokmateriālu kontroli. Ir jānodrošinās pret korupciju, taču saskaņā ar nolīgumiem to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Tāpēc diemžēl es neloloju cerības par to, ka izdosies apkarot nelikumīgu mežizstrādi Kamerūnā vai Kongo. Manuprāt, šiem nolīgumiem būtu jābūt saistošiem, nevis brīvprātīgiem. Taču es šos nolīgumus atbalstu, jo labāk, lai ir spēkā brīvprātīgi nolīgumi, nekā, lai nav nekādu nolīgumu.

Taču kopumā es ceru, ka tiks iesniegtas vēl citas iniciatīvas pasaules mežu aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz ES nolīgumiem ar tām valstīm, kurās ir problēmas.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, neskatoties uz to, ka partnerattiecību nolīgums ar Kamerūnu mežrūpniecības jomā patiesi ir labs un ka tas tiek noslēgts Starptautiskajā mežu gadā, tas ir arī labs veids, kā uzlabot ES tēlu. Taču diemžēl es apšaubu to, ka šim nolīgumam ir jēga.

Galu galā korupcija Kamerūnā ir nopietna problēma. Vides organizācijas apsūdz valdību par to, ka tā ļoti labi zina par noziegumiem mežrūpniecības jomā, taču tā neveic kontroles pasākumus un nesoda likumpārkāpējus. Galu galā tiek uzskatīts, ka ārvalstu uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 60 % kokrūpniecības un kokmateriālu pārstrādes nozares un trīs ceturtdaļas kokmateriālu eksporta tirgus. Šādam nolīgumam būs jēga tikai tādā gadījumā, ja ārvalstu uzņēmumi neatņems peļņu vietējiem uzņēmumiem, kuriem trūkst zināšanu mežizstrādes un vides jomā, un ja Kamerūnā tiks apkarota korupcija. Mani ļoti uztrauc tropisko mežu izciršana, taču to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu tam, lai mežu īpašnieki Eiropā varētu neizmantot savus mežus, jo mežu apsaimniekošana lielākajā daļā ES dalībvalstu var kalpot par piemēru citām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms mēneša es Attīstības komitejas delegācijas sastāvā biju vizītē Kongo Republikā, un šajā vizītē sarunās ar valdības pārstāvjiem, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām tika pārrunāta arī FLEGT iniciatīva.

Šajā valstī kokrūpniecība ir ļoti svarīga nozare. Kokmateriāli ir otrais lielākais eksporta ienākumu avots pēc jēlnaftas. Jāatceras tas, ka jēlnaftas tirdzniecības rezultātā gūtie ienākumi un to izmantošana nav pilnīgi pārredzama, vai arī šāda informācija tik sniegta ļoti novēloti. Kongo Republikas valdību uztrauc situācija valsts mežos, un tā plāno īstenot vērienīgus apmežošanas pasākumus. Protams, joprojām nav zināms, vai šie apmežošanas pasākumi būs veiksmīgi, taču mēs noteikti vēlam Kongo valdībai panākumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt kokmateriālu likumīgu tirdzniecību. Tikpat svarīgi ir tas, lai FLEGT attiektos arī uz kaimiņvalstīm, jo citādi, piemēram, kontrabandas rezultātā šis nolīgums praktiski var izrādīties neefektīvs.

Pagaidām nav zināms arī tas, vai šie standarti likumīgas kokmateriālu tirdzniecības jomā stāsies spēkā un darbosies pasaules līmenī — daži runātāji šo problēmu jau minēja. Jebkurā gadījumā ir jācenšas nodrošināt šīs sistēmas efektivitāti. Arī citas importētājvalstis ārpus Eiropas ir jāmudina pakāpeniski apkarot kokmateriālu nelikumīgu tirdzniecību.

FLEGT iniciatīva ir svarīga tāpēc, lai mazinātu nabadzību un lai aizsargātu vidi — lai kontrolētu atmežošanu un vairākās valstīs veicinātu daudzveidīgu ekonomiku. Runājot par Kongo Republiku, šie pasākumi ir cieši saistīti ar nepieciešamību attīstīt lauksaimniecību un samazināt pārtikas importu. FLEGT paredz godīgāku, ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku kokmateriālu tirdzniecību starptautiskā līmenī. Cerams, ka tas tā arī būs.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es atzinīgi vērtēju sarunu noslēgšanu par šiem diviem nolīgumiem. Taču jāteic, ka man bažas rada tas, ka sarunas ar Indonēziju un Malaiziju par FLEGT ir nonākušas strupceļā.

Komisāra kungs, Komisijas rīcībā ir kāds svarīgs instruments: regula kokmateriālu izmantošanas jomā. Šī regula paredz atvieglojumus tām valstīm, ar kurām ir noslēgts FLEGT nolīgums. Tas ir svarīgs instruments, lai sarunas uzsāktu ar jaunu sparu. Patiesi ir nepieciešams noslēgt FLEGT nolīgumus ar visām tām Āzijas vai Latīņamerikas valstīm, kurās ir nozīmīgi tropisko koku meži, kā arī ar lielākajām kokmateriālu tirdzniecības valstīm, piemēram, Vjetnamu, Kambodžu, Laosu, Ķīnu un vairākām citām valstīm.

Šīs valstis rīkojas pēc saviem ieskatiem; tās pieņem atsevišķas procedūras likumīgas mežizstrādes modernizēšanas un kontroles jomā. Jautājums ir tāds: vai tiek darīts nepieciešamais? Vai 27 dalībvalstis pieņem lēmumus, kas regulē kokmateriālu importu no tām valstīm, kuras ir noslēgušas FLEGT nolīgumus?

Visbeidzot ir nepieciešami vairāki deleģētie akti attiecībā uz kokrūpniecības regulu. Šī regula pilnībā stāsies spēkā pēc diviem gadiem. Komisijai ir jāpaātrina šīs procedūras, lai varētu sniegt precīzāku informāciju un lai attiecīgās valstis zinātu, kādas prasības tām ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze! Bez šaubām šis jautājums ir daudz svarīgāks nekā varētu domāt.

Viens no lielākajiem skandāliem 20. gadsimtā bija pastāvīga un sistemātiska mežu izciršana, jo īpaši trešās pasaules valstīs, un par to bija atbildīgi nevis atsevišķi cilvēki, kuriem trūkst attiecīgo zināšanu un kurus par to nevar vainot, bet lieli un alkatīgi uzņēmēji un korumpētas valdības. Tāpēc šis nolīgums ir ļoti nepieciešams, un es ceru, ka tas tiks īstenots, jo pretējā gadījumā tam nav jēgas.

Vispārīgāk runājot, ir jānodrošina arī tas, lai Eiropas Savienības politikas citās jomās neveicinātu turpmāku atmežošanu. Runa ir par priekšlikumu nolīgumam par Mercosur, jo daudzi uzskata, ka tas mudinās lauksaimniekus izcirst mežus attiecīgajās valstīs, lai varētu uz Eiropu eksportēt lauksaimniecības izstrādājumus.

Tāpēc ir jārīkojas piesardzīgi.

(GA) Paldies!

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Nelikumīga mežizstrāde Centrālāfrikas valstīs, piemēram, Kamerūnā un Kongo, apdraud to resursu integritāti, no kuriem ir atkarīgi vietējo kopienu iedzīvotāji un pamatiedzīvotāji. Tā apdraud arī ekosistēmu, kurā pastāv milzīga bioloģiskā daudzveidība, un tā būtiski ietekmē bioķīmisko ciklu regulāciju.

Tropiskie meži šajā reģionā tiek iznīcināti arvien ātrāk — un ir jāatceras tas, ka šo procesu veicina rūpnieciski attīstīto valstu, jo īpaši Eiropas Savienības valstu, uzpircēju un importētāju pieprasījums —, un pašreizējā situācija netiks atrisināta, legalizējot pašlaik nelikumīgo un neilgtspējīgo tropisko mežu izmantošanu, ko var salīdzināt ar lēmumu legalizēt zemes zādzību no vietējām kopienām un atļaut kokapstrādes uzņēmumiem aizņemt plašas tropisko mežu platības, kā tas ir pašlaik.

Eiropas Savienības attīstības sadarbībai un palīdzības politikai šajā jautājumā ir ļoti svarīga nozīme, lai dažādotu ekonomiku šajās valstīs un lai pilnīgi mainītu līdzšinējo kārtību, kas paredz iegūt un uz rūpnieciski attīstītajām valstīm eksportēt tikai nelielu daļu izejmateriālu.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, kokmateriālu izmantošanas jautājums ar laiku kļūs vēl aktuālāks. Runājot par šo nolīgumu, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalstu pētniecībai un galvenokārt izglītībai un apmācībai, nodrošinot iespēju maziem un vidējiem uzņēmumiem Kamerūnā un Kongo pilnveidot zināšanas vides jautājumos šajā nozarē. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts par šīm debatēm. Visiem ir svarīgi tas, lai arī turpmāk tiktu nodrošināts pieprasījums pēc kokmateriāliem.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Četrdesmit procentus Kamerūnas teritorijas klāj meži. Kamerūna ir vislielākā tropisko kokmateriālu eksportētāja valsts Āfrikā, taču nevienā citā valstī meži netiek izcirsti tādos apmēros, kā tas tiek darīts šajā valstī.

Eksperti uzskata, ka, turpinot izcirst mežus tādos apmēros, kā tas tiek darīts pašlaik, 10–15 gados Kongo baseinā vairs nebūs ekoloģiski svarīgu koku sugu. Ko var darīt? Lai aizsargātu Kamerūnas tropiskos mežus, vispirms ir jāapkaro korupcija amatpersonu un privāto nomas zemnieku vidū, vēl arī turpmāk ir jāpiemēro efektīvi kriminālsodi un, protams, ir jāveicina ilgtspējīga mežsaimniecība. Vietās, kur tiek izcirstas plašas mežu teritorijas, meži ir jāstāda no jauna. Ļoti svarīga ir arī labāka apmācība mežizstrādes jomā, lai, cērtot kokus, nenodarītu kaitējumu nezināšanas dēļ.

Galvenais ir tas, ka atbildība ir jāuzņemas arī Eiropas uzņēmumiem, jo apmēram 80 % kokmateriālu tiek transportēti uz Eiropu. ES arī ir attiecīgi jārīkojas, īstenojot tiešus un izšķirošus pasākumus. Brīvprātīgais nolīgums ir labs, taču pašlaik tam nav jēgas. Ir jāpanāk tas, lai uzņēmumi uzņemtos atbildību.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates vairs nav tikai par šo Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu. Mežu izciršanu ietekmē ne tikai tirdzniecība: mežs ir šo valstu enerģijas avots, un viens no mežu izciršanas iemesliem ir arī iedzīvotāju skaita pieaugums.

Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka šis ir pirmais solis, lai atrisinātu tikai vienu no problēmām. Es zinu, ka tas nav risinājums, taču ar kaut ko ir jāsāk.

Tāpēc es neiebilstu pret ierosinājumu, kas paredz, ka attiecīgajām valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība. Es zinu, ka ar šīm valstīm ne vienmēr ir viegli sadarboties, turklāt tām ir smaga vēsture. Šajās valstīs neatkarība tika atjaunota pirms 50 gadiem, un tas nenotika tā, kā neatkarību atguva dažas Eiropas valstis; visam ir vajadzīgs laiks. Ir nepieciešams laiks, lai izveidotu tādas valsts iestādes, kuras spēj apkarot korupciju vai nodrošināt resursu pārvaldību, taču šīs valstis ir uz pareizā ceļa. Jo īpaši Āfrikā ekonomiskā izaugsme notiek pat krīzes apstākļos, un tas nozīmē to, ka šis reģions paliek arvien spēcīgāks un ka stāvoklis šajā reģionā uzlabojas.

Es zinu, ka tas ir tikai viens rādītājs, taču kopumā stāvoklis uzlabojas, un vienīgais veids, kā paātrināt šo procesu, ir sadarboties. Un tāpēc ir jānodrošina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana: pašlaik runa ir par Kongo–Brazavillu (Kongo Republiku) un Kamerūnu, taču sarunas notiek arī ar Kongo Demokrātisko Republiku un Indonēziju. Sarunas vēl tiek risinātas, taču ir liels pamats cerēt uz šo sarunu veiksmīgu iznākumu.

Tāpēc es vēlos norādīt, ka risks ir minimāls. Vispirms ir jānosaka saistību apmērs, un es šo procesu vērtēju ļoti atzinīgi.

Ir jāņem vērā arī pasaules līmeņa apņemšanās attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Tikšanās Kankūnā apliecināja to, ka arī citas valstis pret šiem jautājumiem attiecas nopietni. Arī citas valstis atbalsta godīgumu un ilgtspēju, un citas pasaules valstis varēs mācīties no ES piemēra.

Piemēram, energoefektivitātes jomā. ES parādīja piemēru, un citas pasaules valstis mācījās no šī piemēra. Tas attiecas arī uz resursu efektīvu izmantošanu. Ja ES valstis mazāk izmantos kokmateriālus, tad to noteikti darīs arī citas pasaules valstis. Manuprāt, ES var rādīt piemēru dažādās jomās.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz apliecināt to, ka Komisija kontrolēs situāciju, un to darīs ne tikai Komisijas ierēdņi, bet arī ES un dalībvalstu pārstāvji. Tā ir viena no jomām, kurā Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm. Komisija nestrādā neatkarīgi, un lielā mērā dalībvalstu pieredzei bija ļoti liela nozīme, lai noslēgtu šo brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu.

Es ļoti lūdzu Parlamentu noslēgt šo piekrišanas procedūru, jo, manuprāt, tā ir pareiza, neskatoties uz to, ka tā nesniedz atbildes visiem jūsu jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Yannick Jadot, referents.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es vēlos vēlreiz pateikties deputātiem par uzrunām. Manuprāt, gandrīz visi runāja par vienu un to pašu: par šo BPN svarīgo aspektu, kas attiecas uz attīstību, vidi un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.

Manuprāt, neapšaubāmi tieši pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir viens no instrumentiem, ko pašlaik var izmantot, lai šajās valstīs nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kamēr vienīgā vai galvenā demokrātijas izpausme šajās valstīs ir prezidenta vēlēšanas, tikmēr, kā redzams — kā bēdīgi atgādina Kotdivuāras vēsture — pietiekamu progresu panākt nebūs iespējams.

Tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt pilsonisko sabiedrību — ņemot vērā to, ka tai ir tik stabila nozīme šo nolīgumu īstenošanā, mežu izciršanas kontrolē, sarunās par mežu izciršanas nosacījumiem un ar mežu izciršanu saistīto ieņēmumu sadalījumā.

Stiprinot pilsonisko sabiedrību, varētu atbildēt arī uz strīdīgo jautājumu, kas bieži ir dzirdams attiecībā uz Ķīnu: „Kāpēc mums ir jāievēro kritēriji ciešai sadarbībai ar Eiropu — sociālie, demokrātiskie un vides kritēriji —, ja Ķīna tos ignorē, atbalstot korupciju un laupīšanu?” Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir vislabākais veids, kā pasargāt šo sistēmu, kuru dažas valstis, jo īpaši Ķīna, cenšas uzspiest dienvidu valstīm.

Kā jūs sacījāt, komisāra kungs, Eiropa ir liels tropisko kokmateriālu tirgus, taču tas ir arī stabils un ienesīgs tirgus — un tas ir ļoti svarīgi visiem mežu resursu izmantotājiem un visai nozarei kopumā —, un tas ir arī ļoti svarīgs instruments šajās valstīs.

Paldies par vēlmi sadarboties ar Eiropas Parlamentu! Mēs esam ļoti gandarīti par šo gaidāmo sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien (2011. gada 19. janvārī).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Gaston Franco (PPE), rakstiski. (FR) Es esmu gandarīts par to, ka pēc piecus gadus ilgām sarunām ir noslēgti Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) ar Kamerūnu un Kongo Republiku.

Šie nolīgumi palīdzēs nodrošināt labu mežu pārvaldību, piešķirot FLEGT licences kokmateriālu izstrādājumiem no šīm valstīm un tādējādi garantējot šo valstu mežu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību.

Ir ļoti nepieciešama sistēma, lai kontrolētu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kustību no nociršanas brīža līdz eksportam. No divdesmit līdz trīsdesmit procentiem rūpnieciski ražoto kokmateriālu izstrādājumu pasaulē ir nelikumīgi; un Āfrikā pēdējos 10 gados 60 % mežu ir izcirsti nelikumīgi.

Šie BPN palīdzēs saglabāt mežus šajās valstīs, apkarojot nelikumīgu mežu izciršanu, kas rada nopietnas vides, ekonomikas un sociālas problēmas.

Galvenā BPN priekšrocība ir tā, ka tie attieksies uz visiem izstrādājumiem, kas tiek eksportēti starp ES un šīm valstīm, kā arī visām citām kokmateriālus importējošajām valstīm.

Cerams, ka šī BPN sistēma drīzumā tiks ieviesta arī citās valstīs, kurās ir meži.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski.FLEGT brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi bija labs pamats starptautiskai sadarbībai cīņā pret atmežošanu. Un šie nolīgumi ir aktuāli arī pašlaik, jo īpaši, ņemot vērā regulu nelikumīgas kokmateriālu izmantošanas jomā, kas tika pieņemta pagājušajā gadā. Tās valstis, kuras stingri ievēro šīs brīvprātīgās shēmas, var zināmā mērā garantēt to, ka attiecīgie kokmateriāli ir iegūti likumīgi un ka tie atbilst nosacījumiem vides ilgtspējas jomā. Tas ir ļoti būtiski vides aizsardzībai, taču ir jāņem vērā tas, ka likumīgi iegūti kokmateriāli, ne vienmēr nodrošina pamatiedzīvotāju vajadzības. Noslēdzot vairākus BPN, to ietekme ir stingri jākontrolē, un tiem ir pilnīgi jāņem vērā to cilvēku vajadzības un cilvēktiesības, kuri ir atkarīgi no šiem mežiem, bet kuru viedoklis šo mežu pārvaldības jomā bieži vien netiek ņemts vērā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika