Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0250(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0365/2010

Debates :

PV 17/01/2011 - 17
CRE 17/01/2011 - 17

Balsojumi :

PV 19/01/2011 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0012

Debates
Pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17.  Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm — Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par:

– ziņojumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza David Martin, par ieteikumu Padomes lēmuma projektam par to, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (05078/2010 – C7-0036/2010 – 2008/0250(NLE)) (A7-0365/2010);

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā uzdeva Vital Moreira, David Martin, par partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses. (O-0212/2010 - B7-0807/2010).

 
  
MPphoto
 

  David Martin, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos teikt, ka pamatotu iemeslu dēļ komisārs K. De Gucht nevar šovakar šeit būt kopā ar mums. Es vēlos viņam pateikties par to, ka pagājušajā nedēļā viņš man piezvanīja un paskaidroja, kāpēc viņš nevar šodien būt šeit, un es vēlos pateikties viņam un viņa Tirdzniecības ģenerāldirektorāta komandai par sadarbību un jo īpaši Martin Dihm par atbalstu.

Es esmu šī ziņojuma referents, un es centos turpināt veiksmīgo darbu, kuru sāka iepriekšējais referents — mans kādreizējais kolēģis Glyn Ford. Par laimi Glyn rezolūcija tika pieņemta 2009. gadā, un tas nozīmē, ka Parlamentam jau bija skaidra nostāja attiecībā uz partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm. Tāpēc, gatavojot šo ziņojumu un jautājumu, es centos ņemt vērā Parlamenta oficiālo nostāju.

Paldies Donatella Pribaz, kura bija atbildīgā komitejas administratore. Tas bija pēdējais ziņojums, kura sagatavošanā viņa piedalījās pirms viņu paaugstināja amatā, un tāpēc es vēlu viņai panākumus jaunajā amatā un pateicos par mana darba atvieglošanu. Visbeidzot, izsakot atzinības, es vēlos apsveikt Papua-Jaungvinejas vēstnieku ar dalību šajās debatēs un pateikties viņam un viņa komandai par ciešo sadarbību. Viņu komentāri ļāva būtiski uzlabot šo ziņojumu.

Pirmkārt, man ir dažas vispārīgas piebildes par nolīgumu un reģionālajiem aspektiem. Otrkārt, es vēlos pārrunāt trīs konkrētus EPN aspektus, kurus, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, proti, tirdzniecības atbalstu, politisko situāciju Fidži un zivsaimniecību. Treškārt, es runāšu par EK un Klusā okeāna valstu attiecībām tirdzniecības jomā.

Runājot par pamatojumu un reģionālo integrāciju, šis pagaidu — vai tikai preču — EPN tika pārrunāts ar divām Klusā okeāna valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži. Tās ir divas salu valstis Klusajā okeānā, kurām ir visciešākā sadarbība ar ES tirdzniecības jomā un kuru izstrādājumi galvenokārt tiek eksportēti uz ES tirgiem: attiecīgi tunzivis un cukurs.

EPN paredz Papua-Jaungvinejai un Fidži noteikt no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi ES tirgiem apmaiņā pret pakāpenisku šo valstu tirgu liberalizāciju 15 gadu laikā. Papua-Jaungvineja apņēmās šī nolīguma spēkā stāšanās dienā liberalizēt 88 % ES importa, un Fidži 15 gados liberalizēs 87 % importa.

Saskaņā ar nolīgumu „Viss, izņemot ieročus” pārējām 12 Klusā okeāna valstīm jau ir noteikta no nodevām un kvotām brīva piekļuve tirgiem, vai arī nelielo tirdzniecības apmēru ar ES dēļ šīs valstis nav ieinteresētas noslēgt pagaidu EPN. Taču, manuprāt, pilnībā īstenojot EPN, ir jācenšas sasniegt mērķus reģionālās integrācijas jomā un ir jācenšas panākt to, lai EPN pilnīgi attiektos uz visām Klusā okeāna valstīm.

Runājot par rezolūcijas saturu, pirms nolīguma ratificēšanas ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Kā jūs, priekšsēdētājas kundze, jau minējāt, trešdien notiks balsojums par diviem dažādiem ziņojumiem; pirmkārt, par piekrišanu, kas, manuprāt, būtu jādod, un, otrkārt, par saistīto rezolūcijas priekšlikumu. Ir vēl dažas problēmas attiecībā uz šo rezolūcijas priekšlikumu, taču, kā es sacīju, es minēšu trīs konkrētus aspektus.

Vispirms, runājot par tirdzniecības atbalstu, finansējums šī pasākuma īstenošanai ir ļoti svarīgs, lai sasniegtu nolīguma mērķus ekonomikas dažādošanas un nabadzības mazināšanas jomā. Ir svarīgi godīgu un taisnīgu daļu no 2007. gada tirdzniecības atbalsta saskaņā ar stratēģiju izmaksātā EUR 2 miljardu atbalsta piešķirt Klusā okeāna reģiona valstīm. Ir arī svarīgi uzsvērt to, ka šis pagaidu EPN tika pieņemts kā īstermiņa pasākums, kura mērķis saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumu bija aizsargāt Klusā okeāna valstu tirdzniecības preferences.

Ņemot to vērā, to nedrīkst uzskatīt par ES atbalstu politiskajam režīmam Fidži. Es aicinu Fidži valdību rīkoties, lai nodrošinātu demokrātiju. Cerams, nepieciešamās reformas izdosies īstenot, lai varētu nodrošināt finansiālu atbalstu Fidži cukura nozarei.

Runājot par zivsaimniecību, tā ir Papua-Jaungvinejas galvenā ekonomikas nozare, un — kas ir svarīgi — tā nodrošina darbu un ienākumus šīs valsts iedzīvotājiem. Trīs tunzivs pārstrādes rūpnīcās, kuras produkciju eksportē uz ES, strādā 5700 darbinieku, un lielākā daļa no strādājošajiem ir sievietes. Šajā valstī ir samērā grūti sievietēm nodrošināt labu darbu.

Es atbalstu šajā nolīgumā paredzētos elastīgos izcelsmes noteikumus, proti, attīstīt ilgtspējīgu pārstrādes rūpniecību. Īpaši svarīgi ir vides aspekti, un manā ziņojumā tiek lūgts Komisiju kontrolēt šos aspektus un regulāri informēt Parlamentu par atbilstību noteikumiem nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā.

Es novērtēju to, ka daži Parlamenta deputāti — un jo īpaši Zivsaimniecības komitejas pārstāvji — ir norūpējušies par iespējamo Papua-Jaungvinejas tunzivs importa ietekmi uz ES rūpniecību. Taču saskaņā ar jaunāko informāciju laikā no 2003. līdz 2009. gadam imports veidoja tikai apmēram 2 % no kopējā zivju konservu un pārstrādātu zivsaimniecības produktu importa un tikai apmēram 3 % no tunzivs konservu un pārstrādātas tunzivs importa. Manuprāt, šis nelielais imports neapdraud ES rūpniecības nozari, jo īpaši, ņemot vērā Klusā okeāna valstu zvejas flotes ierobežotu zvejas jaudu un uz sauszemes veiktās pārstrādes ierobežoto jaudu.

Taču, protams, arī turpmāk situācija ir jākontrolē, un gadījumā, ja zivju izstrādājumu imports no Papua-Jaungvinejas pēkšņi nepalielināsies, Komisijai būs attiecīgi jārīkojas. Kā es jau minēju, cerams, ka Klusā okeāna valstis atbalstīs visaptverošu EPN.

Šajā ziņojumā ir ierosināts turpmākās sarunās iekļaut vairākus svarīgus jautājumus, un, cerams, Komisija ņems vērā šos ierosinājums. Tie attiecas, piemēram, uz intelektuālo īpašumu. Pārāk bieži intelektuālais īpašums tiek vērtēts tikai no viena aspekta, taču, cerams, intelektuālais īpašums tiks vērtēts no tradicionālo zināšanu aspekta. Cerams arī, ka valsts iepirkuma procedūra un darba vīzu izsniegšanas procedūra uz laiku līdz 24 mēnešiem būs pārredzamāka.

Ir plānots pieņemt pilnīgu EPN, un cerams, Komisija šajā procesā iesaistīs visas Klusā okeāna valstis, kā arī vienlaikus veicinās un īstenos pilnīgu pagaidu EPN ar Papua-Jaungvineju un Fidži kā apliecinājumu turpmākiem sasniegumiem.

 
  
  

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies referentam par ziņojumu un jo īpaši par viņa atbalstu ekonomiskajam partnerattiecību nolīgumam ar Klusā okeāna valstīm Papua-Jaungvineju un Fidži. Cerams, ka Parlamenta deputāti viņam piekritīs.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu pirmo reizi noslēdzot tirdzniecības nolīgumu, Eiropas Parlamenta piekrišana ir svarīga no politiskā viedokļa, jo šis tirdzniecības nolīgums paredz ilgtermiņa attīstību un tāpēc, ka tas veicinās pašreizējās sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm.

2007. gadā pagaidu nolīguma galvenais mērķis bija tām Klusā okeāna reģiona valstīm, kuras ir visvairāk atkarīgas no ES tirgus, nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi šim tirgum, ņemot vērā gaidāmās Kotonū tirdzniecības režīma beigas. Komisijas lēmums noslēgt sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm joprojām ir spēkā, un pašlaik notiek sarunas ar Klusā okeāna partnervalstīm.

Šo procesu var turpināt tikai tādā gadījumā, ja tiek atbalstīti Klusā okeāna reģiona valstu konkrētie aspekti un ja EPN tiek atbilstoši pielāgots. Runa ir par mazām un nomaļām salām; šo salu ekonomiskais stāvoklis, attīstības vajadzības un attiecības ar ES ir ļoti atšķirīgas. Dažām valstīm ir noteikts vāji attīstītas valsts statuss, un tāpēc tajās ir spēkā ES nolīgums „Viss, izņemot ieročus”, un tirdzniecība starp šīm valstīm un ES ir minimāla, vai arī šādas tirdzniecības attiecības nepastāv. Tāpēc ES vēlas veidot tirdzniecības attiecības, kas būtu pēc iespējas izdevīgākas visām Klusā okeāna reģiona valstīm, un pašreizējās sarunās tiks pieņemti galīgie lēmumi.

Neatkarīgi no izmantotās pieejas, ir ļoti svarīgi nodrošināt to, lai visi nolīgumi patiesi veicinātu attiecīgo valstu attīstību. Tāpēc ir paredzēts nodrošināt arī finansiālu atbalstu, lai palielinātu tirdzniecības apjomus. Tāpēc jaunattīstības partnervalstis varēs jutīgākos izstrādājumus neiekļaut šajos tirdzniecības nolīgumos: citām valstīm šādas atlaides netiek dotas. Šajā saistībā ir jāņem vērā bažas par atkāpi pagaidu EPN no izcelsmes standarta noteikumiem attiecībā uz zivsaimniecības ražojumiem.

Šī atkāpe ir noteikta tieši attīstības nolūkos, un tas tiek darīts uz apzināta lēmuma pamata, kas paredz to, ka Papua-Jaungvinejas tirgus daļa ir tik neliela, ka ir maz ticams tas, ka šīs valsts tunzivs eksports varētu kaitēt ES rūpniecības nozares interesēm. Eiropas Savienība un Papua-Jaungvineja šos noteikumus provizoriski piemēro kopš 2008. gada, un, neskatoties uz to, ka ekspertu vērtējums ir mainīgs, apdraudējums nav palielinājies. Es arī varu apgalvot, ka Komisija neplāno līdzīgus pasākumus piedāvāt citiem reģioniem.

Jebkurā gadījumā Komisija stingri kontrolēs šīs atkāpes īstenošanu un par kontroles rezultātiem informēs Parlamentu, līdz 2011. gada beigām veicot attiecīgu pētījumu.

Daži no jums pagājušā gada septembrī piedalījās sanāksmē, kurā pašreizējais premjerministrs uzrunāja INTA komitejas pārstāvjus. Viņš apliecināja savas pārstāvētās valsts valdības gatavību nodrošināt ES kuģiem un investoriem piekļuvi Papua-Jaungvinejas ūdeņiem. Šis mutiskais paziņojums tiek uztverts ļoti nopietni, un arī turpmāk tiks risinātas sarunas ar partnervalstīm līdz brīdim, kad tiks panākts veiksmīgs rezultāts.

Parlamenta atļauja ir nepieciešama tāpēc, lai varētu sākt īstenot nolīgumā minētos īstenošanas mehānismus; viens no šiem mehānismiem ir Tirdzniecības komiteja, kuru ir paredzēts izveidot šī gada pavasarī un kas izskatītu visus jautājumus attiecībā uz savstarpēju saistību izpildi saskaņā ar EPN. Tāpēc jūsu balsojums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu risināt šo un citus svarīgus jautājumus.

Runājot par Fidži, ir jāsaka, ka šī valsts parakstīja pagaidu EPN, taču pagaidām tā neīsteno šī nolīguma nosacījumus. Tādējādi Papua-Jaungvineja pašlaik ir vienīgā valsts, kurā tiek īstenoti ES un Klusā okeāna valstu EPN nosacījumi. Pašlaik Fidži joprojām ir nodrošināta piekļuve ES tirgum saskaņā ar regulu par piekļuvi tirgum, jo Padome vēl nav pieņēmusi tirdzniecības sankcijas. Kā zināms, ES nolēma atlikt attīstības palīdzības piešķiršanu Fidži, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Palīdzības pasākumu īstenošanas atsākšana veicinātu progresu attiecībā uz pārvaldi Fidži un jo īpaši demokrātijas izmantošanu pārvaldes sistēmā, taču pašlaik šajā jomā Fidži nenotiek ievērojams progress.

EPN, kas tiek pārrunāts šodienas debatēs, ir tikai pagaidu nolīgums, kura mērķis ir saglabāt piekļuvi ES tirgum. Komisija ir apņēmusies turpināt sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Fraga Estévez, Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotāja.(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Nosakot atkāpi no izcelsmes noteikumiem, Komisija ir pieļāvusi ļoti nopietnu aprēķina kļūdu attiecībā uz šīs atkāpes milzīgo ietekmi uz ES tunzivju nozari un Klusā okeāna reģiona valstīm, kurām ir paredzēts palīdzēt. Vienlaikus gandrīz vienīgie un vislielākie ieguvēji ir Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas alkatīgās flotes un šo valstu pārstrādes rūpniecības uzņēmumi.

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts noteica šo atkāpi, jo Papua-Jaungvinejas zvejas jauda nav pietiekama, lai izmantotu tās resursus. Taču saskaņā ar jaunāko Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas sniegto informāciju šajā reģionā ar Papua-Jaungvinejas karogu kuģo 41 seiners, 2009. gadā kopā nozvejojot gandrīz 500 000 tonnu zivju. 75 000 tonnu zivju no šīs zvejas tika eksportētas uz Eiropas Savienību (daļēji vai pilnīgi pārstrādāti zivsaimniecības produkti), un tādējādi Papua-Jaungvineja ir viena no sešām lielākajām eksportētājvalstīm uz Eiropas Savienību. Tāpēc nevar piekrist jūsu teiktajam, ka citām flotēm brīva piekļuve ir jānodrošina tāpēc, lai attīstītu Papua-Jaungvinejas zivsaimniecības nozari.

Eiropas Savienība nekādā gadījumā nedrīkst samazināt tās saistības ilgtspējīgas attīstības jomā. Taču ir skaidrs tas, ka, lai saglabātu šo atkāpi un piesaistītu Āzijas investorus, Papua-Jaungvineja tiesību akti ir laboti tā, nebūtu iespējams iesniegt sūdzības par kaitējumu videi, un šī valsts pieņēma ieguldījumu noteikumus, kas ļauj pieņemt darbā vietējos strādniekus un lēto darbaspēku no Āzijas, piemērojot vissliktākos iedomājamos darba normatīvus.

Turklāt manis pieminētajā reģionālās zivsaimniecības organizācijā Papua-Jaungvineja aicina citas valstis kategoriski atteikties pieņemt jebkādus starptautisku noteikumus zivsaimniecības nozares pārvaldības un kontroles jomā, un rezultātā, neskatoties uz Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta centieniem apkarot nelikumīgu zveju, citas puses to tieši veicina. Komisāra kungs, nesen es tikos ar rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas pārstāvjiem, un es ļoti labi zinu, kāda ir Papua-Jaungvinejas nostāja šajā jautājumā. Tāpēc es joprojām atbalstu Zivsaimniecības komitejas ierosinājumu pārskatīt šo nolīgumu un atcelt noteikto atkāpi.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) ēnu referente, un vispirms es vēlos teikt, ka manis pārstāvētā grupa atbalsta ES ietekmes palielināšanu tirdzniecības jomā visā pasaulē, tajā skaitā Klusā okeāna reģionā.

Pašreizējais nolīgums ir nepilnīgs kaut vai tāpēc, ka tas ir pagaidu, nevis visaptverošs EPN. Cerams, Komisijai izdosies savlaicīgi noslēgt visaptverošu EPN, kas attieksies uz daudzām šī reģiona valstīm.

Turklāt pašreizējais nolīgums attiecas tikai uz nelielu ES tirdzniecības daļu, jo ES tirdzniecības īpatsvars visā Klusā okeāna reģionā ir tikai 0,06 %, taču situācija dažos apgabalos rada bažas jo īpaši attiecībā uz atkāpi no zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem.

Manis pārstāvētās grupas rezolūcijā ir paustas bažas par to, ka vairākas valstis, piemēram, Filipīnas, Taizeme, Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija un citas valstis varēs izmantot šo atkāpi, lai, iespējams, eksportētu uz ES lielu daudzumu pārstrādāto zivsaimniecības produktu, tādējādi, iespējams, kaitējot ES zivju pārstrādes un konservu rūpniecības nozares interesēm.

Tāpēc manis pārstāvētā grupa lūdz Komisiju ņemt vērā Parlamenta lūgumu veikt ietekmes novērtējumu un gadījumā, ja šajā novērtējumā tiktu konstatēta negatīva ietekme uz ES zivju pārstrādes un konservu rūpniecības nozari, atcelt šī nolīguma īpašos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējo pagaidu partnerattiecību nolīgumu, ko 2007. gada novembrī noslēdza Eiropas Komisija un Papua-Jaungvineja un Fidži, asi kritizē Klusā okeāna reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un politiķi. Viņi uzsver šī nolīguma negatīvo ietekmi uz reģionālo solidaritāti un politisko vēlmi panākt ekonomikas integrāciju šajā reģionā.

Šis reģions sadalījās grupējumos, kas patstāvīgi risināja sarunas un uz kuriem tika izdarīts spiediens noslēgt pagaidu nolīgumu ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka, piešķirot izcelsmes produktu statusu un piemērojot ES muitas nodevas atvieglojumus zivsaimniecības ražojumiem no Papua-Jaungvinejas un Fidži, šis reģions ir kļuvis par šo un dažu citas izcelsmes ražojumu pārstrādes centru, ko izveidoja kaimiņvalstis, lai izmantotu šos atvieglojumus.

Šāds process var negatīvi ietekmēt rūpniecības nozari un strādājošos, kā arī iedzīvotāju ienākumus, ņemot vērā to, ka zvejniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kas nodrošina visvairāk darbavietu šajās valstīs. Tas arī veicinātu negodīgu konkurenci attiecībā uz ES ražojumiem. Tādējādi šī nolīguma ietekme var izrādīties pretēja plānotajai.

Tāpēc Eiropas Komisijai ir jānodrošina tas, lai jaunais partnerattiecību nolīgums veicinātu ilgtspējīgas vietējās zvejniecības nozares attīstību, nodrošinot darbavietas un ciešāko reģionālo integrāciju, piemēram, pārrunājot jauno nolīgumu ar visām Klusā okeāna reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Viens no EPN mērķiem ir veicināt reģionālo integrāciju. Kā redzams, līdz šim tas netiek darīts. Gluži pretēji — runājot par Klusā okeāna valstīm, ES apdraud vienotību, dažām ĀKK valstīm piedāvājot pagaidu nolīgumus, kas paredz speciālus nosacījumus.

Kā piemēru var minēt atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz zivīm, kas pārstrādātas Papua-Jaungvinejā un Fidži. Manuprāt, šāda atkāpe var izrādīties ļoti bīstama, un 2011. gadā tā ir rūpīgi jāpārskata, kā tas jau tika minēts.

Šajā jautājumā svarīgi ir ņemt vērā faktus. Kā zivju krājumi pasaulē ietekmē nodarbinātību un vidi Papua-Jaungvinejā? Kādi ir strādājošo sociālie apstākļi? Visi šie aspekti it pilnīgi un pārredzami jāizvērtē, un pēc tam šāda atkāpe var tikt atcelta vai saglabāta, ņemot vērā šo novērtējumu, nevis atsaucoties uz Spānijas zvejniecības nozares pārstāvju sūdzībām, neskatoties uz to, ka Spānija zvejo Papua-Jaungvinejā, taču tā nekad zveju neizceļ krastā un, starp citu, nemaksā muitas nodevas, un pārdod zivis Eiropas tirgū tā, it kā tās būtu zvejotas Eiropas ūdeņos.

 
  
MPphoto
 

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Manuprāt, ir mazliet pārspīlēti pagaidu ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus dēvēt par Klusā okeāna valstu nolīgumiem, jo tos ir parakstījušas tikai divas no šī reģiona 15 ĀKK valstīm.

Ir skaidrs tas, ka bieži vien šie nolīgumi ir divpusēji nolīgumi, nevis patiešām reģionāla līmeņa nolīgumi, un šo divpusējo nolīgumu mērķi atšķiras no ļoti daudzinātā EPN mērķa nodrošināt reģionālo integrāciju. Ir skaidrs, kas neapmierina pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus Klusā okeāna valstīs un arī Āfrikā, proti, tas, ka vairākām ĀKK valstīm liek noslēgt atsevišķus nolīgumus, jo Komisijai nav izdevies EPN izveidot kā vienu īstu instrumentu partnerattiecībām attīstības jomā.

Pašas ĀKK valstis ĀKK Ministru padomes 92. sesijā, kas notika Briselē no 2010. gada 8. līdz 12. novembrim, kritizēja milzīgo spiedienu, ko Eiropas sarunu dalībnieki izdara uz ĀKK valstīm. Eiropas Komisijas EPN bija tik neveiksmīgi, ka tie izrādījās neatbilstoši, vēl pirms tie stājās spēkā. Šie nolīgumi bija tik neveiksmīgi, ka vairākas ĀKK valstis aicina Eiropas Savienības dalībvalstis apsvērt iespēju izvērtēt sarunu mandātu, kas Eiropas Komisijai tika piešķirts 2002. gada jūnijā.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ES cukura tirgus režīma reformas rezultātā cukura cena ES būs zemāka par cukura cenu starptautiskajā tirgū.

Tādā gadījumā var būt ļoti grūti saglabāt ilgtermiņa piegādes saistības, kas noteiktas cukurniedru audzētājiem Āfrikā, Karību jūras valstīs un Klusā okeāna valstīs. ĀKK valstu lauksaimnieku vēlme pārdot savus izstrādājumus par augstāku cenu starptautiskajā tirgū, nevis par zemāku cenu ES var radīt problēmas attiecībā uz jaunajiem ĀKK nolīgumiem. Nav pārsteigums, ka šīs valstis ir norūpējušās, jo tagad ir paredzēts šo iniciatīvu atcelt, noteikt ĀKK valstīm pieņemt vislielākā labvēlības režīma atrunu, un, samazinoties ieņēmumiem no nodokļiem, samazināsies valsts ieņēmumi.

Tāpēc zvejniecības nozarei noteikti ir jāpievērš uzmanība, un ne tikai tāpēc, lai noskaidrotu, vai Papua-Jaungvineja un Fidži citiem tirdzniecības partneriem arī nodrošina piekļuvi šo valstu ūdeņiem. Iespējams, ir jānoskaidro arī tas, vai ir pamatotas apsūdzības, piemēram, par to, ka, lai izvairītos no ES ierobežojumiem un nozvejas kvotām, Spānijas zvejas flote darbojas Klusajā okeānā un šajos ūdeņos zvejo, izmantojot kuģus ar citu valstu karogiem.

 
  
MPphoto
 

  Francisco José Millán Mon (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Man bažas rada šī nolīguma ietekme uz konservēšanai paredzēto tunzivju zvejniecības nozari, kas ir ļoti svarīga Spānijai un jo īpaši Galīcijai, kas ir mans vēlēšanu apgabals.

Kā tika minēts, negatīvo ietekmi veicināja neredzēta un nelikumīga koncesija: atkāpe no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz pārstrādātiem zivsaimniecības produktiem, kas tiek noteikta nepietiekamu vietējo izejmateriālu gadījumā.

Papua-Jaungvineja šo iespēju uzreiz izmantoja, un šis atvieglojums joprojām ir spēkā. Rezultātā Papua-Jaungvineja ir kļuvusi par lielāko tunzivs pārstrādes un eksportētāju valsti, salīdzinot ar lielākajiem konkurentiem Eiropas rūpniecības nozarē: Filipīnām, Taizemi, Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis nolīgums ir sevišķi izdevīgs tieši šīm valstīm.

Saskaņā ar aprēķiniem galu galā tunzivju produkcijas ražošanas apmēri eksportam uz Eiropas tirgu būs 400 000 tonnu gadā pašreizējo apmēram 710 000 tonnu vietā. Ietekme būs ļoti spēcīga, jo no Papua-Jaungvinejas ievesto tunzivju cena ir par vienu trešdaļu zemāka nekā Eiropā nozvejoto tunzivju cena, ko nodrošina lētais darbaspēks šajā valstī un tas, ka nav noteikti vides aizsardzības standarti.

Manis pārstāvētajā reģionā — Galīcijā — to uzskata par nepārspējamu konkurenci, kas nopietni ietekmēs nodarbinātību. Cerams, ietekmes novērtējums, kuru minēja Eiropas Komisija, būs tik precīzs, cik iespējams, un ka tajā tiks ņemta vērā šīs atkāpes no izcelsmes noteikumiem ietekme īstermiņā un vidējā termiņā.

Cerams, rezultātā pēc iespējas drīzāk šī atkāpe tiks atcelta. Tas ir ārkārtējs un īslaicīgs pasākums, taču, šķiet, Papua-Jaungvineja to uzskata par pastāvīgu pasākumu: pretējā gadījumā tā neieguldītu līdzekļus šajā nozarē. Cerams arī, ka šī atkāpe netiks noteikta citos nolīgumos vai galīgajā nolīgumā. Taču pašlaik pagaidu nolīgums ir nepilnīgs, un tas ir jālabo.

 
  
MPphoto
 

  Josefa Andrés Barea (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau tika minēts, partnerattiecību nolīgums ar Papua-Jaungvineju un Fidži paredz atkāpi no izcelsmes noteikumiem. Kā referents jau sacīja, šī atkāpe galvenokārt attiecas uz tunzivs pārstrādes nozari. Kāds ir šī nolīguma mērķis? Tā mērķis ir šajos arhipelāgos attīstīt zvejniecības nozari un mazināt nabadzību: citiem vārdiem sakot, nodrošināt attīstības palīdzību.

Taču kādas negatīvas sekas ir tam, ka trešās valstis izmanto šos atvieglojumus?

Šodien tika minētas vairākas sūdzības. Ir jālīdzsvaro pašreizējais stāvoklis. Komisāra kungs tikko sacīja, ka šī situācija tiek pētīta, taču saskaņā ar komentāriem tas netiek darīts. 2008. gadā tika paziņots, ka šajā nozarē nav nekādu neatbilstību un ka tiks veikts ietekmes novērtējums.

Pašreizējais stāvoklis ir jālīdzsvaro. Ir jāveic pārbaudes un ir jāsniedz konsultācijas. Ir jānoskaidro tas, vai šis nolīgums veicina šī arhipelāga attīstību. Ir arī jānoskaidro tas, vai tiek īstenoti veselības veicināšanas pasākumi — kas ir ļoti svarīgi attiecībā uz importētiem produktiem —, vai tiek nodrošināta ilgtspējīga zvejniecības pārvaldība un vai tiek apkarota nelikumīgā zvejniecība, turklāt šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Vēl viens ļoti svarīgs aspekts, kas raksturo trešo valstu uzņēmumu darbību Papua-Jaungvinejā, ir starptautisko nodarbinātības noteikumu ievērošana.

Šis nolīgums ir jāsaglabā, un ir jāpalīdz to īstenot, taču tam arī ir jāveicina Papua-Jaungvinejas un Fidži attīstība, nekaitējot Spānijas rūpniecības nozarei.

 
  
MPphoto
 

  Alain Cadec (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas ir noteikta Papua-Jaungvinejai zivsaimniecības produktu pārstrādes un jo īpaši tunzivs konservu jomā. Manuprāt, piemērot šādu atkāpi ir ļoti bīstami.

Šai ĀKK valstij ir izdevīga preferenciāla piekļuve Eiropas tirgum jeb pilnīgs atbrīvojums no visām valsts nodevām attiecībā uz tunzivs konserviem, kas tiek eksportēti uz Eiropu. Es atbalstu attīstības politiku, ko paredz šis nolīgums. Taču pilnīgi nepieņemami ir noteikt atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz tunzivs konserviem.

Šī atkāpe dod iespēju ārvalstu uzņēmumiem reģistrēt darbību Papua-Jaungvinejā, un tādā gadījumā šie uzņēmumi nodrošina maz darbavietu un sniedz pavisam nelielu atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. Ir jānodrošina attīstības palīdzība, taču tai ir jābūt godīgai, efektīvai un vietējiem reģioniem izdevīgai palīdzībai.

Laikā no 2008. līdz 2009. gadam tunzivs imports Kopienā palielinājās no 9200 līdz 16 200 tonnām. Tikai gada laikā importa apjoms ir divkāršojies. Ja šī atkāpe netiks atcelta, situācija pasliktināsies. Turklāt uz šiem produktiem neattiecas tie resursu sociālie, veselības un aizsardzības standarti, kas attiecas uz Eiropas produktiem. Jo īpaši nav iespējams pārbaudīt šo zivju izcelsmi.

Dāmas un kungi, vai Eiropas Komisija nav lasījusi manis sagatavoto ziņojumu par Eiropas Savienībā importēto zivsaimniecības un akvakultūru produktu izcelsmi?

Ja tā šo ziņojumu nav lasījusi, tad pašreizējais stāvoklis ir bezcerīgs. Šādi nedrīkst riskēt uz darbavietu Eiropā un Eiropas tirgū pārdoto produktu kvalitātes rēķina. Nedrīkst pieļaut to, ka tiktu ieviesti pastāvīgi pasākumi, kas var negatīvi ietekmēt Eiropas pārstrādes rūpniecību.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Rodust (S&D). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu Zivsaimniecības komitejas koordinatore, un mani jo īpaši interesē šī pagaidu nolīguma aspekti zivsaimniecības jomā. Sākumā bija dažas neskaidrības attiecībā uz Papua-Jaungvinejai noteikto atkāpi no izcelsmes noteikumiem. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izmantot šo atlaidi tam, lai veicinātu ekonomiku vienā no pasaulē visnabadzīgākajām valstīm. Manuprāt, tas attiecas arī uz tiem, kuri piedalījās zivsaimniecības politikas izstrādē. Vienlaikus es saprotu arī Eiropas rūpniecības nozares pārstāvju bažas, taču, manuprāt, nav pamata tam, ka šīs atlaides dēļ Papua-Jaungvineja kļūs par nopietnu Eiropas konservu rūpniecības nozares konkurentu.

Taču ir jārīkojas piesardzīgi, jo noteikti nevienam nebūtu izdevīgi tas, ja puse Eiropas konservu rūpniecības uzņēmumu darbotos Klusā okeāna reģionā. Taču šajā saistībā ir jāatzīst, ka, pārrunājot šo nolīgumu, ir saņemta ļoti pretrunīga informācija par ieguldījumu apmēru Papua-Jaungvinejā un par to, kurām valstīm netieši ir izdevīga atkāpe no izcelsmes noteikumiem. Tāpēc es ļoti lūdzu Komisiju stingri kontrolēt šīs atkāpes piemērošanu un savlaicīgi iesniegt Parlamentam ziņojumu par ietekmi uz Papua-Jaungvinejas attīstību un uz Eiropas konservu rūpniecību. Ja izrādīsies, ka šī pasākuma ietekme Papua-Jaungvinejā nav tāda, kāda bija gaidīta, un ja tas rada nevēlamus zaudējumus Eiropas uzņēmumiem, noslēdzot galīgo nolīgumu, šis pasākums būs jāatceļ. Lūdzam sniegt informāciju par turpmāko notikumu gaitu.

 
  
MPphoto
 

  Pablo Zalba Bidegain (PPE). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos norādīt to, ka es atbalstu Eiropas Savienības un Papua-Jaungvinejas tirdzniecības attiecību stiprināšanu, lai veicinātu šī reģiona attīstību, taču šai attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai.

Manuprāt, pašreizējais nolīgums ir nepilnīgs. Es noteikti neatbalstu vienu nolīguma nosacījumu, kurš, manuprāt, ir negodīgs: atkāpi no izcelsmes noteikumiem, jo tas apdraud Papua-Jaungvinejas ilgtspējīgu attīstību un, kā jau tika minēts, arī visu Eiropas rūpniecības nozari: konservu rūpniecību. Šī koncesija bija paredzēta kā izņēmuma kārtas pasākums, un to nevajadzēja noteikt Papua-Jaungvinejai. Turklāt šis pasākums pašlaik un arī turpmāk tiks ņemts vērā sarunās ar Eiropas Savienību.

Manuprāt, ir nepieciešama daudz skaidrāka un stingrāka rezolūcija šajā jomā, kurā būtu kategoriski noteikts tas, ka nākamajā reizē, kad tiks pārskatīts pagaidu partnerattiecību nolīgums, atvieglojumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiks atcelti. Tāpēc es lūdzu Komisiju ņemt vērā šīs koncesijas ļoti negatīvo ietekmi, pirmkārt, uz Eiropas konservu rūpniecību un, otrkārt, uz Papua-Jaungvinejas vides un dabas resursu ilgtspēju, kā arī to, ka tas ir ļoti negatīvs piemērs turpmākām sarunām. Lai cik ļoti Komisija arī apgalvotu, ka tā nebūs, spiediens joprojām būs jūtams. Tāpēc es lūdzu Komisiju pēc iespējas drīzāk atcelt atvieglojumus attiecībā uz izcelsmes noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Patiesībā, es biju plānojusi piedalīties nākamajās debatēs, taču es savā birojā vēroju šīs debates, un man, tāpat kā citiem runātājiem, kuri uzstājās šajās debatēs, ir bažas attiecībā uz elastīgiem izcelsmes noteikumiem.

Pēdējās septiņas dienas Lielbritānijas televīzija 4. kanālā raidīja raidījumu par zvejniecības nozari, kur diemžēl Eiropas Savienības zivsaimniecības politika tika asi kritizēta, un mēs saņemam neskaitāmus e-pasta sūtījumus no satrauktiem iedzīvotājiem.

Šis konkrētais jautājums netika pieminēts, taču es piekrītu tiem kolēģiem, kuri ir ļoti nobažījušies par priekšlikumu, kuram būtu jābūt pozitīvam attīstību veicinošam pasākumam, taču faktiski tā sekas var būt ļoti negatīvas gan attiecībā uz Eiropu, gan tām valstīm, kurām ir plānots palīdzēt.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs bija ļoti interesantas debates. Pasaulē valda nabadzība. Šī problēma ir jārisina. Viens palīdzības veids ir nodrošināt finanšu resursus, taču daudz labāk ir dot cilvēkiem iespēju nodrošināt sev pienācīgu dzīves līmeni ar savu darbu. Trīs tunzivs pārstrādes uzņēmumos Papua-Jaungvinejā, kuriem ir piešķirta atļauja eksportēt tunzivis uz ES, strādā apmēram 5700 cilvēku, un lielāka daļa no strādājošajiem ir sievietes. Papua-Jaungvineja ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē, un tajā ir grūti atrast darbu.

Ierosinot noteikt atkāpi, Komisija ņēma vērā saistītos riskus un izstrādāja aizsardzības pasākumus. Komisija uzskata, ka pastāv niecīga iespēja, ka Papua-Jaungvinejas eksports varētu nopietni kaitēt ES zvejniecības un konservu rūpniecības nozarei, ņemot vērā nelielos tirdzniecības apjomus starp Papua-Jaungvineju un ES un Papua-Jaungvinejas nelielo tirgus daļu ES tunzivs tirgū, kas pagājušajā gadā bija apmēram 3 %. Provizoriskie pasākumi tika ieviesti 2008. gadā, un daži rādītāji jau ir zināmi. Šie pasākumi nekaitēs Eiropas zvejniecības un konservu rūpniecības nozarei. Tirdzniecības plūsmas tiks vērtētas 2011. gadā, veicot pētījumu par īpašo nosacījumu attiecībā uz zivsaimniecības ražojumu izcelsmes noteikumiem ietekmi.

Komisija kontrolēs arī tirdzniecību ar Papua-Jaungvineju un nopietna apdraudējuma ES tirgum gadījumā veiks attiecīgus pasākumus. Pagaidu nolīgums skaidri paredz piemērot šādus pasākumus saskaņā ar 2. pantu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Pašreiz nav pamata uzskatīt, ka Papua-Jaungvinejas zivsaimniecības ražojumu eksports varētu negatīvi ietekmēt konservu rūpniecības nozarei citās ĀKK vai VPS+ valstīs. Šis aspekts arī tiks ņemts vērā pētījumā, kuru es tikko minēju.

Es vēlos piebilst, ka neatkarīgi no jebkādiem īpašiem izcelsmes nosacījumiem vai preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem tiem uzņēmumiem un tām valstīm, kuras eksportē zivis vai zivsaimniecības produktus uz ES, vienmēr būs jāņem vērā noteikumi nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā un jāievēro prasības veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomā. Manuprāt, pirms iesniegšanas Komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu.

Vēl es vēlos runāt par kādu vispārīgāku jautājumu: par EPN kopumā. Tirdzniecība ir sarežģīta joma. Kā es jau minēju, vienīgais veids, kā izskaust nabadzību, ir veicināt jaunattīstības valstu attīstību. Es piekrītu tam, ka sākumā ir diezgan grūti veidot reģionālo sadarbību. Reģionālo attīstību nodrošina ne tikai tirdzniecības nolīgumi. Tāpēc ir paredzēts piešķirt EUR 45 miljonu lielu finansējumu tirdzniecības atbalstam Okeānijas reģionā. Šī summa ir desmit reižu lielāka par to summu, kuru bija paredzēts piešķirt no devītā Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem. Lai nodrošinātu reģionālo tirdzniecību, ir jāveicina tirdzniecības plūsmas. Jaunattīstības valstīs, būtībā visas tirdzniecības pamatā ir monokultūra — viena konkrēta eksporta prece, kuras cena ir ļoti mainīga. Attiecīgajās valstīs tam ir ļoti negatīvas sekas.

Runājot par migrācijas plūsmām, drošību, drošumu un taisnīgumu pasaulē, šie aspekti ir svarīgi. Pret tiem nedrīkst attiekties vienaldzīgi, un Komisijas departamenti veica visaptverošu pētījumu. Komisija ierosināja īstenot ļoti pieņemamus pasākumus, kuri pilnīgi atbilst Eiropas Savienības mērķiem.

Manuprāt, šie pasākumi ir atbilstoši, un ir izstrādāti nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kurus piemērot nepareizas darbības gadījumā. Manuprāt, pieņemtie lēmumi ir pareizi, un tāpēc es atbalstu šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  David Martin, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu īsi. Šajā jautājumā es gandrīz pilnīgi piekrītu komisāra kungam.

Vispirms es vēlos atgādināt to, ka ir svarīgi noslēgt pagaidu EPN, jo pretējā gadījumā tiks atcelti pašreizējie tirdzniecības atvieglojumi, kas Papua-Jaungvinejai un Fidži ir noteikti saskaņā ar PTO lēmumu. Tieši to paredz pagaidu EPN: tā ir pagaidu vienošanās, un es piekrītu visiem tiem kolēģiem, kuri sacīja, ka ilgtermiņā ir jānoslēdz pilnīgs, visaptverošs EPN ar visām Klusā okeāna valstīm, veicinot reģionālo integrāciju Klusā okeāna reģionā. Taču pašlaik ir jāīsteno šie pasākumi, lai arī turpmāk divām lielākajām Klusā okeāna reģiona valstīm tiktu noteikti tirdzniecības atvieglojumi.

Runājot par zivsaimniecības nozari, Komisija ļoti skaidri norādīja, ka šis ir izņēmuma gadījums. Citām valstīm šādi atvieglojumi netiks noteikti. Kāpēc atvieglojumi ir noteikti Papua-Jaungvinejai? Lūk, kāpēc: tāpēc, ka Papua-Jaungvineja atrodas otrā pasaules malā, un pastāv pavisam neliela iespēja, ka ES zvejas flotes varētu pārpludināt šo reģionu, neskatoties uz to, ka šāda iespēja pastāv. ES zvejas flotes drīkst zvejot Papua-Jaungvinejas ūdeņos, izcelt zivis krastā Papua-Jaungvinejā un tur arī tās konservēt — un, kā jau tika minēts, šādas darbības ļoti veicinātu attīstību, un tās ir jāatbalsta.

Taču pašlaik Ķīnas, Taizemes un citu Āzijas valstu kuģi zvejo Papua-Jaungvinejas ūdeņos, taču lomu nogādā savā izcelsmes valstī, tādējādi neveicinot Papua-Jaungvinejas attīstību.

Šai valstij ir lielas izaugsmes iespējas attiecībā uz darbavietu nodrošinājumu, jo īpaši sievietēm. Daudzi sūdzas par to, ka attīstības politika ir nepietiekama, lai veicinātu darbību tuvāk pārdošanas vietai. Patiesībā tas tā nav. Kā komisāra kungs jau minēja, lai zivis tiktu pieņemtas, tām ir jāatbilst noteikumiem nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā. Tām ir jāatbilst visiem nosacījumiem sanitārās un fitosanitārās kontroles jomā, kas ir spēkā ES. Tā ir obligāta prasība. Pašlaik Papua-Jaungvinejā trīs rūpnīcas atbilst šiem nosacījumiem, un šajās rūpnīcās tiek nodrošinātas labas darbavietas. Gadījumā, ja šādu rūpnīcu skaits pēkšķi strauji palielinātos un ja pēkšņi strauji palielinātos arī importa apjomi no Papua-Jaungvinejas, tad, protams, situācija būtu jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā būtu atbilstoši jārīkojas.

Taču pašlaik statistikas dati ir nepārprotami. Šis nolīgums ir spēkā kopš 2008. gada. Importa apjomi nav palielinājušies. Eiropas tunzivs pārstrādes nozare nav apdraudēta. Es esmu šī ziņojuma referents, un es tikos ar Spānijas tunzivs pārstrādes nozares pārstāvjiem, un viņi teica, ka pašlaik šī nozare nav apdraudēta. Viņus uztrauc situācija nākotnē. Viņi atzīst, ka pašlaik ES rūpniecības nozare nav nopietni apdraudēta. Tāpēc nevajag pārspīlēt. Nedrīkst pieļaut to, ka nabadzīgas jaunattīstības valstis cieš tāpēc, ka Eiropu uztrauc tas, ka varētu tikt apdraudētas tās intereses.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2011. gada 19. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Helmut Scholz (GUE/NGL), rakstiski.(DE) Pagaidu partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Fidži un Papua-Jaungvineju ir sākums sarežģītai integrācijas procedūrai Klusā okeāna reģionā. Diemžēl šis nolīgums neparedz nevienai no šīm valstīm piešķirt gandrīz nekādu attīstības palīdzību. Es vēlos atgādināt to, ka Eiropas Parlaments, Padome un arī Komisija vienprātīgi nosodīja militāro valsts apvērsumu Fidži 2006. gadā. Noslēdzot šo tirdzniecības nolīgumu, tiktu atbalstīta diktatūra, kas šajā valstī pastāv joprojām. Šis nolīgums traucēs Eiropas partnervalstīm, piemēram, Austrālijai, Jaunzēlandei un citām šī reģiona valstīm atjaunot demokrātiju Fidži. Starptautiskās tirdzniecības komitejas sanāksmē es nosodīju demokrātijas apspiešanu Fidži, izmantojot militāros spēkus, bet šīs valsts pārstāvji man atbildēja šādi: „Bet vara pieder mums!” Šķiet, ka Komisija atbalsta šo cinismu, pieverot acis uz līgumslēdzēju pušu likumību. Manis pārstāvētā grupa balsos pret šo nolīgumu. Manuprāt, šī nolīguma noslēgšana ir jāatliek līdz brīdim, kad Fidži tiks atjaunota demokrātija.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika