Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2960(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0193/2010

Iesniegtie teksti :

O-0193/2010 (B7-0670/2010)

Debates :

PV 17/01/2011 - 18
CRE 17/01/2011 - 18

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

18.  Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un ko uzdeva Angelilli kundze, par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā (O-0193/2010 – B7-0670/2010).

 
  
MPphoto
 

  Roberta Angelilli, autore.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gadu gaitā daudzi mani kolēģi un es esam uzzinājuši par pamestu bērnu, bāreņu un ielu bērnu problēmu. Starp apvienībām, kuras ar mani sazinājās, bija „Amici dell’adozione”.

Daudz pamestu bērnu ir ne vien jaunattīstības valstīs, bet arī Eiropā. Tie ir bērni, kuri kļuvuši neredzami un kuri nonāk nabadzības un sociālās atstumtības apburtajā lokā vai vēl ļaunāk — organizētā noziedzība viņus ekspluatē ubagošanā, nelegālā darbā, prostitūcijā, orgānu tirdzniecībā vai nelegālā adopcijā. Bieži vien šie bērni savu jaunību pavada, braucot no bāreņu namiem pie sociālajiem darbiniekiem un atpakaļ.

Mums šiem bērniem jāgarantē tiesības tikt adoptētiem un tiesības uz ģimeni. Bērnam iestādē ir jāpavada pēc iespējas mazāk laika. Protams, mērķis ir bērnu intereses, tāpēc šī iespēja, kas tiks pieņemta, noteikti ir jāpiešķir piesardzīgi skrupulozā kompetento vietējo iestāžu uzraudzībā. Tomēr, ja pastāv piemēroti apstākļi, bērniem ir tiesības tikt adoptētiem, jo īpaši valsts līmenī, taču arī starptautiskā līmenī Eiropas Savienībā.

Es zinu, ka Komisija ir par to informēta, pat ja šis jautājums ir vienīgi valsts kompetencē. Tomēr būtu vēlama zināma sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu labu praksi un stratēģijas, kas spēj garantēt vislabāko pārredzamību un ne vien novērst iespējamas nelegālas un neoficiālas adopcijas gadījumus, bet arī nodrošināt maksimālu dalībvalstu sadarbības līmeni, garantējot adopcijas tiesības un nepieļaujot bērnu pamešanu likteņa varā vai — kā tika norādīts iepriekš — pamešanu iestādē.

 
  
MPphoto
 

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies par šī svarīgā jautājuma izvirzīšanu. Bērnu tiesību aizsardzība un veicināšana ir Komisijas prioritāte, jo sevišķi kopš paziņojuma „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” pieņemšanas 2006. gadā. Bērnu tiesību stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta bērnu pamattiesībām, tostarp bērnu interešu ievērošanai, kā noteikts Eiropas Pamattiesību hartā.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai visos ES leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumos tiktu pienācīgi ievērotas visas hartā iekļautās pamattiesības. Šī prakse tiks atbalstīta un turpmāk izstrādāta gaidāmajā paziņojumā par bērnu tiesībām, kuru Komisija publicēs šogad. Sākot ar šo, 2011., gadu, Komisija arī reizi gadā sagatavos ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanas progresu.

Mums jāatceras, ka šīs hartas noteikumi tiek attiecināti uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā arī uz dalībvalstīm tikai tādos gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Tāpēc mums jāatceras, ka pašlaik nav Eiropas Savienības tiesību aktu par starptautisko adopciju. Šo jautājumu reglamentē Hāgas 1993. gada 29. maija Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jomā, kā arī valstu tiesību akti. Visas dalībvalstis ir šīs Konvencijas dalībnieces, taču ES nav. Tās mērķis ir īstenot ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21. pantu, nosakot drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka starpvalstu adopcijas notiek saskaņā ar bērna interesēm, un lai tiktu ievērotas bērna pamattiesības.

Starptautiskā līmenī Komisija atbalsta trešo valstu pievienošanos 1993. gada Hāgas Konvencijai par starpvalstu adopciju un tās pareizu īstenošanu, piedaloties attiecīgajās līgumslēdzēju pušu sanāksmēs. Komisija neuzskata, ka būtu nepieciešami īpaši Eiropas noteikumi par adopciju Eiropas Savienībā, jo visas 27 ES dalībvalstīs ir Hāgas Konvencijas dalībnieces. Ņemot to vērā, Komisija cieši seko jautājumam par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, ņemot vērā saikni starp adopciju un bērnu tiesībām. Komisija ir veikusi pasākumus, lai noskaidrotu, kā valstis īsteno šo konvenciju par adopciju, un 2009. gadā organizēja forumu viedokļu apmaiņai par šo tematu.

Komisijas 2010. gada 14. decembrī publicētajā Zaļajā grāmatā par publisko dokumentu brīvu apriti ir risināts jautājums par to, ka adopcijas lēmumi dalībvalstīs netiek savstarpēji atzīti kā civilstāvokļa akti, un par tā ietekmi uz ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Šis ir konkrēts pasākums, kas risinās šodien uzdoto jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino, PPE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka jautājums par starptautisko adopciju ir īpaši svarīgs, un Angelilli kundze ir labi pastrādājusi, lai tam pievērstu Eiropas Parlamenta uzmanību šajā sēdē.

Mums ir vajadzīgas racionālākas, vienkāršotas procedūras. Pašreizējās adopcijas izmaksas ir īpaši ievērojamas, un tās ir no EUR 20 000 līdz EUR 30 000 par vienu adopciju, ir grūtības reāli reaģēt uz vajadzību pēc ģimenes un ļaut daudzsološiem vecākiem tādu izveidot. Mēs runājam par neaizsargātiem un bieži vien pamestiem bērniem, kuri dažkārt pazūd no redzesloka. Jo īpaši es runāju par nelegālo imigrantu plūsmām un daudzajiem bērniem, kuri pēc ievietošanas imigrācijas centros tiek pakļauti pazemojošiem vergu tirdzniecības apstākļiem, kādos nonāk tik daudzi no viņiem.

Mums ir jāveicina ģimenes veidošana. Var izmantot Itālijas un citu valstu modeli. Mums ir jāsamazina izmaksas, kas saistītas ar starptautisko adopciju, jānodrošina banku aizdevumi ar labvēlīgiem noteikumiem, jāievieš manis minētās racionālākās, vienkāršotās procedūras, nodrošinot pienācīgus uzraudzības mehānismus, lai pārraudzītu dalībvalstīs notiekošo, jānodrošina cilvēku tirdzniecības reāla novēršana, attiecībā uz ko Parlaments nesen sagatavoja īpašu dokumentu, reāli jārīkojas, lai cīnītos pret nelegālu adopciju, kā arī jānodrošina pārredzamība.

Turklāt, ja mēs vēlamies atjaunot ģimenes būtisko nozīmi — kā mēs bieži norādām šajā sēžu zālē —, tad mums jānodrošina, lai apvienības, kuras bieži vien ir šo adopciju veikšanas galvenais līdzeklis, raksturotu īpaši augsti garantijas standarti.

Komisāre Georgieva, nobeigumā es vēlētos pateikt, ka, ja ir kāds ierosinājums, tad tas ir šāds: kādēļ neizveidot Eiropas sistēmu šo apvienību akreditācijai un nodrošināt, lai tās darbotos pārredzami, skaidri un praktiski, taču nodrošinot augstu garantijas līmeni, lai patiešām aizsargātu bērnu neatņemamās un nepārkāpjamās tiesības?

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā.(SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šeit šovakar runājam par ļoti jutīgu tematu, jo mēs runājam par sabiedrības mazākajiem locekļiem, par tiem, kam vajadzīga mūsu mīlestība un rūpes.

Pamesto bērnu problēma Eiropā ir kļuvusi nopietnāka. Pašreizējā situācija ļoti lielā mērā ir radusies vietējās vides dēļ. Ar tiesību aktu par bērnu adopciju starptautiskā līmenī ir iespējams izvairīties no tādas situācijas, kad daudzi bērni ir spiesti dzīvot bērnu namos, kur, neskatoties uz lielajām rūpēm, kas viņiem tiek sniegtas, viņi nekad neizjūt īstu mātes mīlestību vai tēva glāstu.

Tādēļ adopcijas sistēma ir jāpadara efektīvāka, lai visjaunākie pamestie bērni varētu atrast citu ģimeni. Piemēram, ir jāierobežo tādu bioloģisko vecāku tiesības, kuri noteiktu laika posmu neizrāda patiesu interesi par bērnu. Šādi tiktu saīsināts periods, ko bērns pavada bērnu namā, jo bērns nav, tā teikt, juridiski brīvs. Šādi būtu arī iespējams zināmā mērā novērst nevajadzīgus kavējumus visā adopcijas procesā.

Daudzos nolīgumos par nepilngadīgo aizsardzību ir noteikts tiesiskais regulējums kompetentajām iestādēm rīkoties šo bērnu labā un interesēs. Bērnu tiesību aizsardzība ir arī viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Tāpēc ir jāturpina veikt atbilstoši pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka vienmēr tiek aizsargātas bērnu intereses.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es vēlētos pateikties Angelilli kundzei par šo iniciatīvu un komisārei Georgieva par atbildi. Šīs ir svarīgas debates.

Ļoti daudziem bērniem visā Eiropā šodien nav māju, kuras saukt par savām, un ģimenes, kura viņus aizsargātu un sniegtu šiem mazajiem, neaizsargātajiem bērniem siltumu un drošību. Tas ir to bērnu sapnis, kuri uzaug iestādēs.

Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka bāreņiem vai pamestiem bērniem nav jāuzaug bērnu namos vai citās iestādēs, bet gan ģimenēs, kur viņi saņems mīlestību, kas ļaus viņiem sasniegt briedumu, lai viņi kļūtu par veselīgiem, nevis nepilnīgiem pieaugušajiem.

Mūsu dalībvalstīs ir dažādi viedokļi par to, kas var veidot ģimeni. Tomēr es uzskatu, ka mēs visi varam piekrist — lai gan ģimene var izskatīties dažādi, svarīgi ir tas, ka bērns saņem mīlestību un gādību.

Es ceru, ka mēs arī varēsim piekrist tam, cik svarīga ir sadarbība attiecībā uz politiskajām stratēģijām un starptautiskās adopcijas instrumentiem. Es pieņemu, ka Komisija šajā darbā uzņemsies vadību. Es arī gaidu sadarbību ar saviem kolēģiem, lai sagatavotu kopīgu rezolūciju par šo jautājumu. Ja mēs varam palīdzēt apvienot pamestu bāreni un ģimeni, kura ilgojas pēc bērniem, mēs būsim veikuši ļoti būtisku ieguldījumu.

Mums ir arī jāatceras, cik svarīgi ir tas, lai pret mūsu vismazākajiem brāļiem un māsām attiektos labi. Ja mēs viņiem dosim mīlestību, mēs dzīvi uz šīs planētas padarīsim nedaudz labāku. Es ticu, ka tas mums visiem ir jādara visu dzīvi neatkarīgi no mūsu lomas sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Adopcija ir pozitīvs veids, kā nodrošināt jaunu ģimeni bērniem, kurus nevar audzināt viņa bioloģiskie vecāki, vai bērniem, kuri zaudējuši vecākus. Lai adoptētu bērnu Apvienotajā Karalistē, pārbaudes un apstiprināšanas procedūras ir pamatīgas, un adopcijas aģentūrai ir jāapstiprina iespējamie vecāki. Adopcijas procesa pamatā ir bērna labklājība, un tā tam arī jābūt.

Jautājums par starpvalstu adopciju ir sarežģītāks par valsts adopciju, taču esmu ļoti pateicīga PPE grupai par šī jautājuma uzdošanu. Lai gan mūsu centieni to attīstīt ir vērtējami atzinīgi, man ir bažas, ka starptautiskā adopcija rada riskus — riskus, kas jau ir pieminēti, piemēram, bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un ļaunprātīgas darbības, kas apdraud bērna labklājību.

Tieši tādēļ es uzskatu, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to adopcijas tiesību akti būtu reglamentēti tādā veidā, kas ievēro bērnu intereses. Dalībvalstīm ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka adopcijas juridiskais process starp izcelsmes un uzņēmējām valstīm būtu pārredzams un stabils un lai tā prioritāte būtu bērnu labklājība.

 
  
MPphoto
 

  Slavi Binev (NI). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Georgieva, dāmas un kungi! Es vēlētos pastāstīt par Bulgārijas piemēru, kur pamestu bērnu problēma kļūst arvien nopietnāka, un ir nepieciešami steidzami pasākumi, lai atrisinātu šo situāciju. Tādas sistēmas, kādas ir Bulgārijā, kur starptautiskai adopcijai tiek nodota procentuāli liela daļa bērnu, rada kaitējumu.

Ņemot vērā, ka bērnu aprūpes sistēmas ir tādas, kādas tās ir, starptautiskā adopcija varbūt ir vienīgā iespēja daudziem bērniem, kuri atrodas bērnu namos, iegūt ģimeni un normālu dzīvi. Uzlabojot kopējo sistēmu, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai viņiem neatņemtu šo iespēju. Mums ir vajadzīgi pasākumi, kas ne vien atvieglo starptautiskas adopcijas procedūru, bet arī garantē mūsu bērnu intereses, un ka tā dēvētie „adopcijas vecāki” nevēlas tikai iegūt Eiropas pilsonību, kas pašlaik ir iespējams.

Man nav jājautā, vai viņi to dara altruistisku apsvērumu vai sava labuma dēļ. Tas ir to darbinieku uzdevums, kuri veic adopcijas intervijas un kuriem būs jāievēro mūsu bērnu intereses. ANO Konvencijai par bērnu tiesībām un tajā paustajai filozofijai ir jābūt starptautiskās adopcijas tiesību aktu pamatā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es paužu atzinību par itāliešu kolēģu deputātu pausto interesi par pamesto bērnu situāciju — interesi, kura mums patiesībā ir visiem kopēja. Tomēr šis jautājums ir tikai valsts kompetencē. Es lūdzu dalību šajās debatēs, jo esmu no valsts, uz kuru tiek izdarīts spiediens atsākt starptautiskas adopcijas un grozīt pašlaik spēkā esošos tiesību aktus. Tomēr Rumānijā ir vairāk ģimeņu, kuras vēlas adoptēt, nekā adopcijai pieejamu bērnu. Mūsu tiesību akti, kuru sagatavošanā tika iesaistīti daudzi starptautiski eksperti, pilnībā atbilst Eiropas tiesību aktiem.

Pievēršoties šai rezolūcijai, man jāatzīst, ka frāze „bērna tiesības tikt adoptētam starptautiski”, kā norādīts d) apakšpunktā, netiek atzīta ANO un Hāgas konvencijās. Starptautiskā adopcija ir tikai viena iespēja. Šie bērni nonāk šajā sistēmā nedrošā stāvokļa dēļ, kādā atrodas viņu ģimenes, kam saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām nevajadzētu būt par adopcijas pamatojumu. Tas izskaidro lielo bērnu skaitu aprūpes namos. Tomēr 22 966 bērniem nav vecāku. Rumānijas tiesību aktos ir paredzēts vecāku tiesības atņemt tikai bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Tāpēc šie bērni neatbilst adopcijas kritērijiem. Tas pats attiecas uz 22 285 bērniem aprūpes iestādēs. Šīs rezolūcijas galvenajam pamatojumam jābūt bērnu interesēm, kā jau to pirms manis sacīja kolēģi, un nevis adoptētāja interesēm. Katras valsts un neviena cita pienākums ir izvēlēties vispiemērotākos risinājumus saviem bērniem.

Visbeidzot, es iesaku visiem labāk iepazīties ar valstu tiesību aktiem. Es runāju par, piemēram, vairākām bāriņtiesām Itālijā, kuras 2009. gadā pieņēma septiņus adopcijas lēmumus par bērniem no Rumānijas, pilnīgi ignorējot mūsu tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es paužu atzinību par šīm debatēm Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kuras ir aizsāktas ar pieņēmumu, ka bērnu tiesību aizsardzība ir un tai jābūt ikkatras mūsu Savienības dalībvalsts prioritātei. Visu klātesošo galīgais mērķis ir ievērot bērnu intereses.

Pats par sevi saprotams, ka ir vajadzīgi kopīgi, stingri dalībvalstu īstenoti kritēriji, lai uzlabotu iestādēs dzīvojošu un pamestu bērnu aprūpi un dzīves apstākļus, lai adopcijas gadījumā nodrošinātu viņu aizsardzību, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad šķiet, ka budžeta taupīšana ir vienīgā Eiropas Savienības labējo valdību doma. Tāpēc pirmais solis ir šiem bērniem nodrošināt pienācīgu aprūpi. Otrais solis ir cīņa pret bērnu tirdzniecību un prostitūciju. Trešais solis ir bērnu dēļ neaizmirst, ka prioritārai jābūt ģimenes locekļu veiktai adopcijai un attiecīgajā valstī veiktai adopcijai. Un tikai ceturtais solis ir starptautiskas adopcijas apsvēršana.

Šajā jautājumā mēs tikai varam mācīties no pagātnes, jo, Rumānijā ļaujot veikt starptautiskas adopcijas, tika izveidoti nepieredzēti bērnu tirdzniecības tīkli, un bija gadījumi, kad bērni tika nolaupīti un pārdoti Rietumos, sadarbojoties ar Eiropas un starptautiskām organizācijām. Komisāre! Laikā no 1997. līdz 2000. gadam, Rumānija „eksportēja” 9150 bērnu. Mana valsts nekad vairs nepieņems tik briesmīgu situāciju.

Visbeidzot, es vēlētos ar jūsu palīdzību lūgt komisārei Reding izskaidrot apgalvojumus, kas ir parādījušies Rumānijā un starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos par Eiropas starptautisko adopciju uzraudzības aģentūru, kura, šķiet, arī ir iekļauta Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā. Kāds deputāts joprojām gaida komisāres Reding atbildi uz jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Alexandra Thein (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Tikai nesen mēs organizējām starptautisku semināru mūsu Parlamenta Briseles ēkas lielajā plenārsēžu zālē par vecāku atbildību un bērnu aizsardzību, kuru man bija tas gods vadīt. Eiropā ir aizvien vairāk neaizsargātu un pamestu bērnu, kuriem nevajadzētu pastāvīgi dzīvot bāreņu namos. Tādēļ mūsu kā likumdevēju pienākums ir nostiprināt tiesības uz starptautisku adopciju Eiropas Savienībā, lai palīdzētu šiem bērniem. Tas tiek prasīts arī mūsu Pamattiesību hartas 24. pantā: „Bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību”.

Lai gan mums ir Hāgas Konvencija par adopciju un Eiropas Padomes konvencija, ar tām nepietiek. Praksē attiecībā uz starptautisko adopciju joprojām rodas lielas juridiskas problēmas. Šajos gadījumos var līdzēt tikai starptautiski noteikumi, kas likvidē joprojām pastāvošās valstu noteikumu atšķirības un aizstāj tos ar skaidriem un vienkāršiem principiem. Šajā saistībā un ar visu mūsu likumdošanas aizrautību mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka ES ir jāsadarbojas ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, lai nodrošinātu koordinētu procedūru. Tādēļ šajā jautājumā ES nevajadzētu no jauna izgudrot riteni. Šajā saistībā es augstu vērtēju komisāres paziņojumus.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs, taču arī ļoti delikāts temats. Kā jums zināms, iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā mēs diskutējām par jautājumu par izraēliešu vecāku veiktu rumāņu bērnu adopciju, un tas radīja nopietnas problēmas, tostarp politiskas. Tagad mums ir vēl viena iniciatīva. Manuprāt, to motivē labi nodomi, taču, kā redzams, tā rada daudz emociju. Es domāju, ka mums šajā gadījumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai no vanniņas kopā ar ūdeni neizgāztu bērnu un, īstenojot savu uzdevumu bērniem nodrošināt labu nākotnes dzīvi, mēs neradītu tādu situāciju, kurā izvēlamies īsāko ceļu un dodam iespēju veikt pārsteidzīgu adopciju, un faktiski ļaujam bērnus aizvest prom no vecākiem. Es vēlētos par to ļoti nopietni brīdināt.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir prieks, ka jautājums par starpvalstu adopciju un pamestajiem bērniem ir iekļauts Eiropas Parlamenta darba kārtībā. Man šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka bērnu aizsardzības jautājumiem visaptverošā veidā tiek noteikta augsta prioritāte gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Savienībā. Kad runa ir par pamestiem un novārtā atstātiem bērniem, mums visiem ir jārāda piemērs. Arī viņiem ir tiesības izaugt, lai kļūtu par veselīgiem pieaugušajiem gan miesā, gan garā. Lai to panāktu, ir nepieciešams, lai šie pamestie, novārtā atstātie bērni un bāreņi augtu ģimenē un veselīgā vidē. Mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas mazāk bērnu nokļūst bāreņu namos. Pamesto bērnu problēma kļūst īpaši svarīga Eiropā, kur vērojama iedzīvotāju novecošana, kad ikkatrs bērns ir arī mūsu nākotnes stūrakmens.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es vēlos jums pateikties izsmeļošo atbildi. Lai gan mēs zinām, ka Hāgas Konvencija būtībā reglamentē starpvalstu adopciju, mēs arī zinām, ka 26 no 27 dalībvalstīm to ir parakstījušas. Jums arī taisnība, sakot, ka tas, kā šī starptautiskā konvencija tiek īstenota, ir subsidiaritātes jautājums. Vienlaikus es uzskatu, ka mēs nevar atļauties būt nenoteikti. Dzīve mūs piespiež nodarboties ar bērnu jautājumu ne tikai tad, kad notikuši skandāli vai kad tiek atklāts, ka simtiem bērnu tikuši pārdoti vienā vietā, vai daži simti vai vairāk nekā tūkstotis bērnu ir pārdoti citā vietā. Medaļas otra puse ir tā, ka mums ir jānodrošina iespēja adoptēt tūkstošiem bērnu, par kuriem zināms Eiropas Savienībā. No šī jautājuma nedrīkst izvairīties, jo Eiropas Savienības pienākums ir aizsargāt bērnu tiesības, kamēr vienlaikus mēs arī redzam, ka adopcijas jautājums un faktiski tā tiešās sekas — starptautiskie tiesību akti un starptautiskā prakse — izjauc noteiktu tiesību līdzsvaru, padarot bērnu adopciju neiespējamu un tādējādi samazinot viņu citas tiesības. Komisāre, es patiešām vēlētos lūgt virzīties uz priekšu attiecībā uz jūsu komentāriem savā ievadā par starptautisku tiesību aktu trūkumu, kas jau varētu pastāvēt Eiropas Savienībā par adopcijas dokumentu atzīšanu dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai (S&D).(HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Jautājums par starpvalstu adopciju ir vismaz tikpat svarīgs kā jautājums par pārrobežu šķiršanos, un arī tam ir jāpievērš tikpat liela uzmanība, īpaši tāpēc, ka tās visbiežāk skar bērnus, kas emocionāli, finansiāli un visos citos iespējamos veidos ir atkarīgi no pieaugušo pieņemta lēmuma. Šie bērni ir pelnījuši, lai Kopiena tiem nodrošinātu visaugstākās pakāpes aizsardzību.

To deputātu interese, kuri iesniedza jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, attiecībā uz starpvalstu adopciju, galvenokārt bija saistīta ar likumdošanas vidi. Prakses pārskatīšana ir vismaz tikpat svarīga kā likumdošana. Jaunu vai pat labu politikas lēmumu un jaunu likumdošanas vidi var izveidot tikai tad, ja ir pieejami uzticami dati un statistika, kā arī pašreizējā prakse. Lai noskaidrotu, vai vispār ir vajadzīgs mainīt tiesību aktus, par pamatu ir jāizmanto precīzi dati, un tādēļ es uzskatu savu kolēģu uzdoto jautājumu par ļoti būtisku. Tomēr, tā kā, manuprāt, šie jautājumi ir jāskata patiešām visaptverošā veidā, es vēlētos pakāpties vienu soli atpakaļ nekā tie, kuri uzdeva šo jautājumu.

Es vēlētos uzdot Padomei šādus jautājumus: vai mums ir precīzi statistikas dati par starpvalstu adopcijas gadījumiem Eiropas Savienībā vai tādiem gadījumiem, kuros iesaistītas trešās valstis? Tieši kāda veida datus mēs apkopojam par šo tematu? Kādas metodes mēs izmantojam? Kurš apkopo datus un, ja tās ir dalībvalstis — vai tās izmanto vienādu metodoloģiju? Ja tiek veikta starpvalstu adopcija — ES vai ar trešās puses līdzdalību —, kāds ir bērnu un vecāku atlases un sagatavošanās process? Kā tiek uzraudzīts sagatavošanās process? Vai mums šajā jomā ir kopēji noteikumi? Kādas ir dalībvalstu prakšu atšķirības? Vai pastāv vecuma ierobežojums attiecībā uz bērnu vai adopcijas vecāku? Vai adopcijas vecāki saņem nepārtrauktu profesionālu atbalstu? Vai ir pieejami uzticami un regulāri plānveida kontroles pasākumi? Vai mēs zinām, kā adopcijas vecākiem rodas problēmas un kādas tās ir? Kādu atbalstu dalībvalstis nodrošina problemātiskos gadījumos? Paldies par uzmanību, un pateicos jums, komisāre, par jūsu izcilo darbu!

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairākus gadus daudzas ģimenes Itālijā un tikpat daudzi Rumānijas bērni cieš no sekām, kas radušās, Rumānijai bloķējot starptautiskas adopcijas iespējas.

Hāgas Konvencija ir pamatkritēriju tiesību akts, kas vienādi jāīsteno visās Eiropas Savienības valstīs, un Rumānijai ir jāpieliek pūliņi, lai tam pielāgotos. Ja Rumānija uzskata, ka starptautiskās adopcijas bloķēšana palīdz aizsargāt bērnus, piemēram, no riska, ka tiks radīts nelegālas bērnu tirdzniecības tirgus, tad tai šī problēma ir arī jārisina ar Eiropas Savienības palīdzību, pastiprinot kontroles pasākumus un ieviešot stingrus noteikumus. Tomēr mums ir jācenšas, lai daudzām cienījamām ģimenēm nodrošinātu iespēju adoptēt bērnus, kuri ir pelnījuši otru laimīgas bērnības iespēju.

Tādēļ es jautāju Komisijai, kā tā plāno atbalstīt iespējamu Rumānijas apņemšanos atcelt starptautiskās adopcijas moratoriju? Turklāt es vēlētos uzzināt, kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz iespēju izveidot Eiropas adopcijas aģentūru, tostarp, ņemot vērā veiktos pētījumus?

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Adopcija var darīt labu bērnam, un bieži tā notiek, taču ar adopciju saistītās procedūras arī var radīt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, piemēram, bērnu tirdzniecību un bērnu ņemšanu adopcijai no ģimenēm, kuras nepavisam nav pametušas savu bērnu, bet kuras bieži nabadzības dēļ nespēj saviem bērniem nodrošināt pareizos apstākļus. Lielo bērnu skaitu bāreņu namos, par ko mēs šodien debatējam, bieži nerada pamesti bērni, bet gan patiesībā tie ir bērni nabadzīgiem vecākiem, kuri nespēj tikt galā ar savu sarežģīto personisko situāciju. Šādām ģimenēm ir jāpalīdz. Valsts iestādes varētu palīdzēt šīm ģimenēm ar daudz mazākām summām, bērnus vispār neievietojot bāreņu namos un nedodot tos adopcijai. Mums vajadzētu pieņemt skaidru principu — Eiropas Savienībā tam jābūt obligātam — nekad neatņemt bērnus ģimenēm to nabadzības dēļ. Sniegt palīdzību un neatraut bērnus no savām ģimenēm. Nabadzība nedrīkst būt par iemeslu, lai bērnam atņemtu tā bioloģisko ģimeni.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam šausmīgu pretrunu Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir nodrošināt pilnīgu iedzīvotāju pārvietošanās brīvību un strādāt viņu labā. Šī pretruna atklāj dažu cilvēku patieso vēlmi palīdzēt un citu cilvēku nespēju sniegt prasīto palīdzību.

Grūtību un šķēršļu paradokss, kas traucē starptautiskajai adopcijai, kļūst par traģēdiju tūkstošiem bērnu un ģimeņu Eiropas Savienībā. Daudzās starptautiskās konvencijas ir pierādījušas, ka ar tām var tikai daļēji atrisināt ar adopciju saistītās problēmas. No vienas puses tas ir atkarīgs no katras konvencijas konkrētajiem noteikumiem un to ekskluzīvuma. Tomēr, no otras puses, līdzšinējie ierobežotie centieni ir esošu lēmumu pieņemšanas starpvaldību struktūru un procesu rezultāts.

Lisabonas līgums un Pamattiesību harta pašlaik ir juridisko kritēriju pamatā, un, protams, politiskā pieeja mainās. Bērnu aizsardzība un labklājība ir viens no ES aizsargāto tiesību stūrakmeņiem. Tas ir šodienas debašu un iesniegtā jautājuma, uz kuru jāatbild mutiski, pamatā, kas veido fonu plašākām diskusijām, kurām jābūt ļoti tuvām Parlamentam un kuras šajā Parlamentā jāveic ātri un uzmanīgi ar neatlaidību, kādu ir parādījusi Angelilli kundze.

Ļaujiet man atminēties Antuānu de Sent-Ekziperī, kurš sacīja: „Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni — tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras.”

 
  
MPphoto
 

  Petru Constantin Luhan (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kas ir bijis rezolūcijas par starptautisko adopciju pamatā, Eiropas Parlamenta darba kārtībā izvirza ārkārtīgi svarīgu jautājumu.

Starptautisko adopciju var uzskatīt par alternatīvu pēc tam, kad ir izmēģināti visi pasākumi adopcijas organizēšanai valsts līmenī. Starptautiskā adopcija arī rada virkni konkrētu uzdevumu un grūtību, ko lielā mērā izraisa bērna un adopcijas vecāku ierobežota mijiedarbība, kā arī problēmas, ar kurām bērns saskaras pēc adopcijas attiecībā uz pielāgošanos valodai un kultūrai. Principam, kas noteiks ANO un Hāgas konvencijās — ka jārīkojas bērna, nevis adoptētāja interesēs —, ir jābūt Eiropas Parlamenta rezolūcijas pamatā, galveno uzmanību pievēršot bērna attīstībai ģimenes vidē, kas nodrošina bērna audzināšanas nepārtrauktību, ņemot vērā bērna etnisko, reliģisko, kultūras un valodas izcelsmi.

Pārbaudot adopcijas tematu un sagatavojot rezolūciju, pirmām kārtām jāņem vērā bērna reintegrācijas princips no aizsardzības sistēmas bioloģiskā vai paplašinātā ģimenē. Es vēlētos uzsvērt to, ka bieži tiek jaukts to bērnu skaits, kuri ir šķirti no saviem vecākiem, taču tiek aprūpēti aizsardzības sistēmā, un adopcijai pieejamo bērnu skaits. No vecākiem šķirti bērni uz īsu laika posmu ir valsts aizsardzībā un nav pieejami adopcijai. Es uzskatu, ka mums nav vajadzīgi kontroles mehānismi un ka ar tiem saistītie esošie principi, kas ir piemēroti starptautiski, ir adekvāti.

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā vakarā mēs piedalāmies debatēs, kas daļēji ir daudzu visa šī kontinenta apvienību un Eiropas Savienības darba rezultāts, un tās vērsās pie mums tieši tāpēc, lai risinātu šo jutīgo tematu, ko uzsāka Angelilli kundze un ko mēs esam pārveidojuši par šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski.

No dialektiska viedokļa viņi ir mums ir lūguši risināt ļoti vienkāršu problēmu, vai arī tā varētu šķist. Visā Eiropā iestādēs ir daudz bērnu, un ir daudz ģimeņu, kuras vēlas adoptēt bērnus. Tomēr nešķiet, ka šie divi ceļi bieži krustotos, un bērni paliek aprūpes sistēmā, un ģimenes paliek bez bērniem.

Protams, šie bērni ir mūsu prioritāte. Viņiem ir pievērsta mūsu uzmanība, un viņiem ir vajadzīgs, lai mēs veiktu visus šajā situācijā nepieciešamos piesardzības pasākumus. Tomēr, kad šie bērni aprūpes sistēmā paliek pārāk ilgi, viņi bieži kļūst par prostitūcijas un orgānu tirdzniecības darboņu mērķi šiem jaunajiem vergu tirgotājiem.

Tas viss notiek tikmēr, kamēr daudzas ģimenes vēlētos atvērt savas mājas šiem bērniem. Tāpēc es esmu ļoti priecīgs, dzirdot, kā komisāre izklāsta pasākumus, kurus viņa plāno pieņemt. Tomēr mums ir arī jāparedz ciešākas sadarbības iespēja starp dalībvalstīm, lai sadarbotos saistībā ar starptautisku adopciju, kā arī, protams, uzraudzība attiecībā uz adoptēto bērnu aizsardzību.

Tādēļ mēs prasām, lai ģimenēm un bērniem tiktu izveidotas racionalizētākas procedūras, jo pēc dažiem gadiem šie agrākie bērni un jaunieši būs kļuvuši par vīriešiem un sievietēm un jautās sev, kādēļ gan Eiropa, kurā ir daudz potenciālu uzņēmēju ģimeņu, atstāja viņus esošajos apstākļos.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust nedaudz atšķirīgu viedokli par adopciju. Bērni ir pelnījuši vislabāko. Pirmkārt, tas nozīmē, ka viņi ir pelnījuši ģimeni. Vai nu savu ģimeni, vai citu ģimeni ar mīlošu māti un tēvu. Šādai ģimenei ceļā nedrīkst stāties nedz Eiropas Savienība, nedz valstu robežas. Lai gan dalībvalstīm adopcijas jautājumos ir galavārds, mūsu pienākums ir atvieglot šo procesu.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka pirmajā vietā ir centieni nodrošināt bērna labklājību. Tas nozīmē centienus palīdzēt bērna vecākiem, ja viņi nonāk grūtībās. Vecāku sociālā situācija nedrīkst būt par iemeslu, lai nolemtu, ka viņu bērni ir jāadoptē. Ir vienkārši atņemt bērnu nabadzīgiem vecākiem, taču vienlaikus, tas ir sliktākais, ko mēs bērnam varam nodarīt. Tas divtik attiecas uz starptautisko adopciju.

Kā viena no tiem, kuri parakstīja jautājumu par starptautisko adopciju, ko iesniedzām Komisijai, man ir prieks, ka daudzi deputāti ir pievērsušies šim tematam. Es būtu vēl priecīgāka, ja mēs ar tādu pašu enerģiju un steidzamības sajūtu varētu pievērsties darbam ģimeņu labā un to vajadzību nodrošināšanai visās Eiropas politikas jomās.

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Starptautiskā adopcija, ko iedvesmo bērna interešu svarīguma un viņa pamattiesību ievērošanas principi, ir piemērots līdzeklis, lai atrastu ģimeni bērniem, kuriem nevar atrast ģimeni viņu dzimtajā valstī.

Cilvēku tirdzniecība, seksuāla izmantošana un darba verdzība ir šausmīga realitāte, kas ietekmē simtiem miljonu nepilngadīgo. Apskatīsim dažus statistikas datus: pasaulē ir vairāk par 145 miljoniem pamestu bērnu; Krievijā vien vairāk nekā 600 000 bērnu dzīvo uz ielas; kopš 1980. gada vairāk nekā 2 miljoni bērnu ir miruši bruņotos konfliktos; vairāk nekā 600 miljoni bērnu dzīvo ārkārtējā nabadzībā; katru gadu mirst vairāk nekā 5 miljoni bērnu; vairāk par 130 miljoniem bērnu attīstītajās valstīs nabadzības dēļ izaug bez pieejas pamatizglītībai, 60 % no viņiem ir meitenes; 7 miljoni bērnu visā pasaulē ir pakļauti seksuālai verdzībai.

Visu šo iemeslu dēļ mums ir jāattīsta mehānismi, lai veicinātu starptautiskas adopcijas instrumentu, kura pamatā ir bērnu aizsardzība, saskaņojot dažādās prasības un procedūras, kas noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, un jo īpaši piemērojot Eiropas Bērnu tiesības hartas 21. pantu un ņemot vērā mūsu Pamattiesību hartas 24. pantu.

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es parakstīju Angelilli kundzes iesniegto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst nepadarīt bērnu aizsardzību par vienu no savām prioritātēm, jo īpaši ņemot vērā Lisabonas līgumu.

Manuprāt, adopcijas procedūras ir vienīgais drošais veids, kā pārbaudīt sociālu problēmu, kuru risināt ir mūsu pienākums un kurai ir jānosaka dažas robežas. Labākajos gadījumos bērni kļūst par tirdzniecības objektiem, kas noteikti aizskar mūsu cieņu, bet diemžēl viņi bieži vien ir arī ekspluatācijas un vardarbības upuri.

Papildus tā dēvētajiem spoku bērniem — bērniem, kuri ir dzimuši nelegāli vai ir pamesti un nekad nav uzņemti sistēmā — ir nenosakāms skaits bērnu, ko var adoptēt un kam ir atbilstošs skaits pāru, kuri cer adoptēt, taču kuru ceļi nekad nekrustosies tiesību aktu interpretācijas un apgrūtinošas birokrātijas dēļ.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds nesen publicēja pētījumu, kurā ir iekļauti daži satraucoši skaitļi, arī attiecībā uz daudzām Eiropas valstīm. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es bieži esmu saskārusies ar dalībvalstu juridiskiem konfliktiem, kuri rada negatīvas vai pat traģiskas sekas vientuļajiem bērniem.

Daudzu valstu sistēmu sarežģītās procedūras ne vienmēr izrādās labvēlīgas bērnam. Procedūru ilgie laikposmi ir pretrunā nepieciešamībai bērnu adoptēt pirmajā dzīves gadā, lai samazinātu pārmaiņu radīto traumu un izvairītos no ilgstošas uzturēšanās bāreņu namos, kā arī tādēļ, ka mums ir jāņem vērā, ka virs noteikta vecuma pēc bērniem diemžēl ir zemāks pieprasījums.

Ņemot vērā šos skaitļus, es uzskatu, ka ir jādod zaļā gaisma ilgi sludinātajai nepieciešamībai pēc valstu likumu koordinēšanas visas Eiropas līmenī, kas, pirmkārt, palīdzēs vienkāršot Eiropas adopcijas procedūras un, otrkārt, garantēs, ka tiek ievēroti adopcijas pamatprincipi, kad tiek adoptēti bērni no trešajām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Carlos Coelho (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es no sirds apsveicu Angelilli kundzi par viņas jautājuma, uz kuru jāatbild mutiski, savlaicīgumu. Es esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka mums ir jāattīsta efektīvāka bērnu aizsardzības politika, lai novērstu nabadzības, ļaunprātīgas izmantošanas un bērnu pamešanas situācijas, kas papildinātu alternatīvas viņu ievietošanai iestādēs, kuru starpā adopcijai ir jāpiešķir galvenā nozīme.

UNICEF atzīst, ka nav samazinājies bērnu skaits aprūpes iestādēs un adopcijas gadījumu skaita palielināšanās atpaliek no iestādēs ievietotu bērnu skaita palielināšanās, kas skaidri norāda, ka mums ir sevi nopietni un stingri jāpārvērtē. Ir ļoti svarīgi, lai mēs veiktu vispārēju tiesiskās, administratīvās un juridiskās prakses novērtēšanu attiecībā uz esošajām adopcijas procedūrām dažādās dalībvalstīs, lai konstatētu visu, kas tām neļauj darboties pareizi.

Turklāt attiecībā uz valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, mums ir jāuzrauga nepareizas vai nelegālas adopcijas problēma, kas galvenokārt notiek visnabadzīgākajos reģionos. Piemēram, ir Gvineja-Bisava, kur vairāk nekā 50 % bērnu nav reģistrēti. Tas neapšaubāmi atvieglo bērnu tirdzniecības tīklu kriminālo darbību attīstību.

Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija bērnu interešu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās adopcijas procedūrām, lai nepieļautu un novērstu bērnu nolaupīšanu un cilvēku pārdošanu un tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Īrijā Starptautiskās adopcijas asociācijas moto ir tas, ka ģimenes rodas dažādos veidos. Šāvakara debates atspoguļo interesi par adopciju. Minētajā asociācijā ir vairāk nekā 1200 biedru: daudzi ir adoptējuši, un daži vēlas adoptēt.

Mūsu attieksme pret adopciju ir pilnībā mainījusies. Īrijā mēs esam piedzīvojuši to, ka mātēm — jo īpaši vientuļajām mātēm — tika atņemti mazuļi un atdoti citiem adopcijai. Tā nav laba vēsture, taču tā neapšaubāmi ir noteikusi to, ko mēs domājam par adopciju: bērnam jābūt tās centrā. Protams, tajā visā ļoti svarīgas ir ģimenes, kurās dzimst bērni.

Tāpat mūsu uzdevums un pienākums ir visiem mūsu bērniem nodrošināt vislabākās iespējamās mājas. Katrai dalībvalstij — un tas ir līmenis, kādā tam būtu jādarbojas — ir jāaizsargā bērni savās robežās. Eiropai ir jāveic koordinēšanas uzdevums.

Es ceru, ka Īrijā mums būs referendums par bērnu tiesībām. Mēs par to daudz runājam, taču mūsu rīcība nav tik efektīva, lai to patiesībā risinātu. Es ceru, ka šis referendums notiks. Tad stāvoklis noteikti uzlabosies. Šīs ir bijušas patiesi noderīgas debates, un es pateicos kolēģiem par to.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Labākā dāvana, ko mēs varam sniegt jebkuram bērnam, ir laimīgas mājas. Lielākā daļa bērnu tās atrod paši savās mājās ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Tomēr daudzi tās atrod pie saviem audžuvecākiem.

Jebkura no šīm iespējām ir vēlamāka par dzīvi iestādē, ja vien, protams, nav iesaistīta samaitāšana vai ekspluatācija.

Atrast līdzsvaru ir ļoti grūti, taču es uzskatu, ka gadījumā, ja ir godīgi un nevainojami iespējamie vecāki, mums, ņemot vērā Hāgas Konvenciju u.c., ir viņiem vairāk jāpalīdz, lai sniegtu laimīgu māju dāvanu bērnam, kuram pretējā gadījumā tādas nav, un nevis apgrūtināt viņus ar ilgām un dārgām procedūrām.

Mums ir jāpanāk pareizs līdzsvars, jo kā skolotājs es esmu saticis daudzus adoptētus bērnus, un vairums bērnu bija nonākuši ļoti labās mājās.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Angelilli kundze, dāmas un kungi! Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, bērnu aizsardzība un aprūpe ir kļuvusi par vienu no pamattiesībām, ko aizsargāt ir juridiski saistošs Eiropas pienākums. Pat šādos apstākļos Eiropā joprojām ir pārāk daudz situāciju, kad bērni tiek pamesti un labākajā gadījumā nonāk bāreņu namos. Šī ir traģiska situācija, ko mūsu demokrātijas nedrīkst paciest.

Tieši tāpēc mums ir jāpieliek visi nepieciešamie pūliņi, lai novērstu, ka šāda situācija kļūst nevadāma, pieņemot stratēģiju, kas palielinātu informētības līmeni un pēc iespējas vairāk veicinātu tiesības adoptēt bērnus starptautiskā līmenī.

Lai tas notiktu, mums pirmām kārtām ir vajadzīgs precīzs priekšstats par stāvokli visās dalībvalstīs, nodrošinot pastāvīgu uzraudzību, ko arī varētu veikt, izveidojot pastāvīgu bērnu tiesību uzraudzības iestādi. Turklāt mums ir visaptverošā veidā jāpārskata esošie Eiropas Savienības veiktie pasākumi un tādi pasākumi, ko varētu izstrādāt, lai pēc iespējas labāk aizsargātu bērnus, kuriem vajadzīga adopcija Eiropas iedzīvotāju ģimenēs.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Bearder (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Ļoti dažādie instrumenti, kas pašlaik reglamentē starptautiskās adopcijas, ir radījuši neizpratni par to, kā uzdevums ir aizsargāt to bērnu tiesības, uz kuriem attiecināma starptautiskā adopcija. Komisijai ir turpmāk jāpievērš uzmanība kompetentajām iestādēm un jānodrošina, lai tās iestādes, kuras reglamentē adoptētāju un adoptēto bērnu tiesības, garantētu, ka tiek ievēroti minimālie pamatstandarti un lai ilgtermiņā bērns spētu saglabāt saikni ar savu dzimto valsti un kultūru.

Jo īpaši ir jāveic steidzami pasākumi, lai reaģētu uz bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un tirdzniecību, kas saskaņā ar manā valstī veiktu ziņojumu pašlaik satraucoši palielinās gan Eiropā, gan pāri tās robežām. Bērnu tirdzniecība un nelikumīga bērnu adopcija — bērnu zagšana, kuri pēc tam tiek pārdoti adopcijas vecākiem kā likumīgi bāreņi — ir fenomens, kuram starptautiskā līmenī nav pievērsta pienācīga uzmanība.

Es vēlētos aicināt Komisiju aktīvāk rīkoties starptautiskās adopcijas jomā un veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu grūti saprotamo un neskaidro tiesisko regulējumu, kas pašlaik reglamentē starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, kā arī aizsargāt visneaizsargātākos jauniešus.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs pašlaik runājam par starptautisko adopciju, jo katrā valstī ir bērni, kurus dažādu iemeslu dēļ nevar uzņemt esošās ģimenēs vai aizvietotājās ģimenēs tajā pašā valstī.

Nav pieņemami, ka tiek atkārtota situācija, ko mēs nesen pieredzējām, kad tādai bagātākai valstij kā Itālija bija lielākas iespējas adoptēt bērnus no mazāk pārtikušās Rumānijas. Protams, vairāki deputāti to šovakar jau ir teikuši — nabadzība nevar būt par pietiekamu iemeslu, lai bērnu aizvestu no ģimenes un atļautu veikt starptautisku adopciju.

Es noteikti vēlētos uzsvērt, ka mums šajā situācijā ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai ievērotu ne vien valstu tiesību aktus, bet arī starptautiskos tiesību aktus, lai novērstu bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, tirdzniecības un nolaupīšanas risku.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos atsaukties uz ANO konvenciju, kurā norādīts, ka starptautiskā adopcija var būt tikai alternatīvs līdzeklis bērna atbalstam, ja bērnu nevar pieņemt adopcijas ģimenē vai par viņu nevar pienācīgi rūpēties viņa dzimtajā valstī.

Starptautiskās adopcijas liberalizācija ietver daudzus riskus. No vienas puses, tā palielina bērnu tirdzniecības un ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību, ko rada finanšu intereses un grūtības uzraudzīt situāciju pēc adopcijas veikšanas. No otras puses, bērnu nošķiršanai no viņu bioloģiskajiem vecākiem un dzimtās vietas var būt nelabvēlīga ietekme uz psiholoģisko, sociālo un izglītības jomu. Kad mēs diskutējam par adopciju, mūsu galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna labklājības nodrošināšanai. Tādēļ nedrīkst izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstīm ar dažādām adopcijas tradīcijām un juridiskajām procedūrām, lai liberalizētu starptautisko adopciju.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz vēlētos vērst jūsu uzmanību uz nelegālās adopcijas praksi. Eiropā un jo īpaši Eiropas dienvidaustrumos pastāv organizētās noziedzības tīkls, kas darbojas šajā jomā. Simtiem bērnu tiek nelegāli adoptēti vai nodoti tirdzniecībai.

Pēc visa tā, ko mums ir izdevies panākt šeit, Parlamentā, mēs nedrīkstam pieļaut, ka Cilvēku tirdzniecības direktīvā par šo jautājumu ir iekļauts tikai viens mazs apsvērums. Es aicinu Komisiju veikt īpašus pasākumus, lai novērstu šo šausmīgo noziegumu, un arī sodīt vainīgos. Mēs nevarējām šo ļoti ļauno praksi novērst katrā valstī nacionālā līmenī. Tā ir organizētā noziedzība, un tāpēc es uzstāju, ka pret to jācīnās ES līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcijā par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā noteikti jāpiemin šādi aspekti: ģimenēm, kuras vēlas izmantot starptautiskās adopcijas iespējas, ir jāiegūst kompetentās valsts iestādes atzinums savā valstī, un par starptautiskās adopcijas veikšanu atbildīgām jābūt abu dalībvalstu — ģimenes un bērna — kompetentajām iestādēm.

Turklāt saskaņā ar starptautiskās adopcijas procedūru adoptēto bērnu uzraudzība jāveic valsts iestādei ar attiecīgajām pilnvarām. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts — kompetentajām valsts iestādēm ir jāsagatavo regulāras atskaites par bērna attīstību, kas jāiesniedz saskaņā ar starptautiskās adopcijas procedūru adoptētā bērna izcelsmes dalībvalstij.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlējos piebilst par radinieku veiktu aprūpi un atbalstu radniecīgajiem aprūpētājiem.

Lielākā daļa radniecīgo aprūpētāju ir vecvecāki, un viņi visvairāk rūpējas par saviem mazbērniem, parasti tāpēc, ka vecāki ir vai nu narkomāni, vai ir miruši narkotiku atkarības dēļ.

Es vēlējos pievērst šā Parlamenta uzmanību fonda „Mentor UK” labajam darbam saistībā ar radniecīgajiem aprūpētājiem. Daži radniecīgie aprūpētāji adoptē savus mazbērnus. Citi to nedara, taču rūpējas par šo bērnu un nodrošina stabilas un drošas mājas. Tomēr radniecīgu bērnu tiesības bieži vien ir faktiski mazākas par to bērnu tiesībām, kuri saņem pienācīgu aprūpi. Tas ir kas tāds, ko, manuprāt, runātāji pieminēja šajās debatēs, taču, ja esat ieinteresēti radniecīgu aprūpētāju jautājumā, es vēlētos jūs aicināt iepazīties ar „Mentor UK” darbu un palīdzību, kas dažādās valstīs tiek sniegta radniecīgajiem aprūpētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet vispirms pievienoties tiem, kuri pateicās Angelilli kundzei par ļoti plašu debašu uzsākšanu šajā vakarā. Apkopojot šīs debates, es vēlētos atzīmēt piecus punktus.

Pirmkārt, Komisija pilnībā piekrīt viedokļiem, kas tika pausti par bērnu tiesību aizsardzību un ievērošanu starpvalstu adopcijas gadījumos. Tas ir un paliks Komisijas galvenais mērķis, piedaloties diskusijās par šo tematu gan saistībā ar Hāgas konvenciju, gan mūsu darbā pie bērnu tiesībām Eiropā.

Šajā jautājumā es gribētu norādīt uz gaidāmo paziņojumu par bērnu tiesībām, kurā mēs izklāstīsim pasākumus bērnu tiesību veicināšanai laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam. Starp tiem būs pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot atbalstu, ko Komisija sniedz dalībvalstīm, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām. Kā jau norādīju, atsaucoties uz Zaļo grāmatu, mēs arī veicam pasākumus, kas atvieglos civilstāvokļa aktu kā adopcijas lēmumu apriti, citiem vārdiem sakot — valstu adopcijas lēmumu savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu bažām, ka šis jautājums ir delikāts un ka tas ir jāskata valstu vajadzību un valstu tiesību aktu kontekstā, Komisija vēlētos uzsvērt, ka par Rumānijas likumu par starptautisko adopciju ir atbildīga vienīgi Rumānijas valdība. Veiktie pasākumi ir jāskata saistībā ar agrāko starpvalstu adopcijas gadījumu ļaunprātīgas izmantošanas praksi Rumānijā. Komisija cieši seko Rumānijas tiesību aktu attīstībai, taču es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka par šī likuma turpmāku izstrādi ir atbildīga vienīgi Rumānija.

Jautājumā par uzraudzību mēs esam noteikti pārliecināti, ka attiecībā uz starpvalstu adopciju atbildīgā iestāde ir Īpašā komisija par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Komisija piedalās šajā uzraudzības struktūrvienībā. Domājot par savu līdzdalību šīs struktūrvienības darbā, mēs ņemsim vērā daudzus šajā vakarā paustos argumentus.

Komisija uzskata, ka akreditācija ir valsts iestāžu kompetencē. Tā attiecas uz ģimenes tiesību aktiem, kas ir pieņemti un tiek izstrādāti dalībvalstīs, tādēļ to būtu pareizi risināt šajā līmenī.

Visbeidzot, es informēšu priekšsēdētāja vietnieci V. Reding par šeit šovakar paustajiem viedokļiem, tostarp viena deputāta uzdoto jautājumu, uz kuru tiek gaidīta atbilde.

Kā adoptēta zēna krustmāte es esmu pieredzējusi, cik emocionāls un sarežģīts var būt adopcijas jautājums un cik daudz faktoru ir iesaistīti lēmumā par adopciju. Es šāvakara debates esmu noklausījusies ne vien ar lielu interesi, bet arī ar sajūtu, ka šis ir ne vien likumdošanas, bet arī sirds un prāta jautājums. Tādēļ lūgsim, lai sirds un prāts tiek izmantoti tādā veidā, kas vislabāk aizsargā bērnu — gan mūsu bērnu, gan bērnu citās valstīs — intereses.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . Es esmu saņēmis piecus rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 19. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Šajā apspriestajā rezolūcijā būtībā tiek izklāstīti bērnu tiesību pamatprincipi, kas jāpieņem, un drošības pasākumi viņu labklājībai. Tomēr tajā nav izvirzīti konkrēti priekšlikumi, lai adopcijas procedūras padarītu efektīvākas un mazāk birokrātiskas, neapdraudot drošības pasākumus. Tūkstošiem bāreņu vai pamestu bērnu dzīvo neatbilstošos apstākļos. Bez bērniem dzīvo tūkstošiem pāru, kuri varētu dot nākotni šiem bērniem. Nepietiek ar aicinājumu ES iestādēm aktīvi darboties Hāgas konferencē, lai izdarītu spiedienu ar mērķi uzlabot, racionalizēt un veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Būtu saprātīgāk, ja tiktu ierosināti konkrēti priekšlikumi par to, kā racionalizēt un veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Būtu brīnišķīgi, ja jautājums par starptautisko adopciju tiktu skatīts plašākā kontekstā attiecībā uz pašu adopciju. Valstu valdībām ir jāpieņem noteikumi, lai dotu jaunu impulsu attiecīgajiem tiesību aktiem un ļautu adoptēt bērnus, kurus pametuši vecāki. Daudzos tiesību aktos joprojām ir paredzēts, ka ir vajadzīga bioloģisko vecāku piekrišana, pat ja viņi ir pilnībā pametuši savus bērnus.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Bērni mūsu sabiedrībā ir vieni no tiem, kuriem visvairāk vajadzīga aizsardzība, jo īpaši tad, ja viņi ir bāreņi, neaizsargāti vai ļaunprātīgi izmantoti bērni. Starptautisku adopciju gadījumā bērni, kuri tiek aizvesti prom no ierastās vides, rezultātā cieš lielu kaitējumu. Tādēļ prioritārai vienmēr jābūt bērna labklājībai. Tieši tas ir arī jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijai. Pagājušajā gadā Mehiko tika uzsākta kampaņa, apdrukājot metro biļetes, kuras mērķis bija veicināt homoseksuālu pāru adopcijas tiesības. Saskaņā ar informāciju plašsaziņas līdzekļos, šo kampaņu atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācija, lai gan psihologi apstiprina, ka bērna attīstībai ārkārtīgi svarīgi ir uzaugt kopā ar tēvu UN māti kā atdarināšanas modeļiem. Stabilas ģimenes attiecības ir īpaši svarīgas adoptētu bērnu gadījumā, kuriem pēc būtības nav bijis tas labākas dzīves iesākums. Jebkurās partnerattiecībās var rasties grūtības, taču bērnu labklājības dēļ mēs problēmas nedrīkstam padarīt par iepriekš izlemtu secinājumu jau no paša sākuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Es esmu ļoti iepriecināta, ka Eiropas Parlaments šodien apskata jautājumu par adopciju Eiropas Savienībā, jo tas ir man ļoti tuvs temats. Īpašās atsauces uz bērniem Pamattiesību hartā un Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā mums ļauj izskatīt šo jautājumu, un tās arī liek mums to darīt. Starptautiska adopcija var nozīmēt normālas dzīves un laimīgas ģimenes iespēju daudziem pamestiem bērniem, kuriem sava vecuma vai veselības dēļ nav iespēju tikt adoptētiem savā valstī. Pašlaik Eiropā mēs saskaramies ar situāciju, kad valstis, kurās aborts ir pieņemts un plaši pieejams, adopcijai nav daudz bērnu, savukārt citās valstīs ir daudz šādu bērnu, un, neskaitot pašus jaunākos, viņiem nav izredžu atrast savu ģimeni. Turklāt ir arvien vairāk pāru, kuriem ir grūti radīt pašiem savus bērnus vai kuriem ir neārstējamas ar auglību saistītas problēmas. Tāpēc es esmu liela entuziasma pilna attiecībā uz Eiropas Komisijas darbu šajā jomā. Dalībvalstīm vajadzētu panākt vienošanos attiecībā uz jautājumu par procedūru vienkāršošanu, lai tās nebūtu pārāk sarežģītas vai ilgas. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par aizsardzības un uzraudzības sistēmu ieviešanu, lai novērstu bērnu tirdzniecību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika