Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

  Priekšsēdētājs. – Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas tika pārtraukta 2010. gada 16. decembrī.

(Sēdi sāka plkst. 17.00)

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. – Sākumā es vēlos pateikt vairākas lietas. Gribu īsi minēt piecus jautājumus.

Ceturtdien, 27. janvārī, būs Vācijas nacistu Auschwitz-Birkenau koncentrācijas un iznīcināšanas nometnes atbrīvošanas 66. gadadiena. Katru gadu šajā dienā mēs godinām vairāk nekā 1 miljona to cilvēku piemiņu, kuri gāja bojā šajā nometnē. Tas mums dod spēku strādāt kopīgi, lai veidotu mierīgu nākotni vienotai Eiropai, kura vairs nepiedzīvos šādus murgus.

Otrkārt, 13. janvārī Lietuvas tauta atzīmēja 20. gadadienu kopš „Asiņainās svētdienas”, kad Padomju armija centās gāzt demokrātiski ievēlēto neatkarīgās Lietuvas valdību. Lietuvieši aizstāvēja savu brīvību, un šodien tiem ir tādas pašas tiesības kā citiem Eiroatlantiskās valstu kopienas dalībvalstīm. Pieminot šo gadadienu, kas ir svarīga Eiropai, mēs šodien paužam solidaritāti ar Baltkrievijas tautu, kas arī ir mūsu kaimiņi un kas joprojām gaida, kad viņu valstī ienāks brīvība un demokrātija.

Treškārt, 2010. gada 23. decembrī Eiropas Savienība ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šī konvencija kopā ar Eiropas Komisijas stratēģiju invaliditātes jomā līdz 2020. gadam nodrošinās vienlīdzīgas civilās, politiskās un ekonomiskās tiesības gandrīz 80 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju, kuriem ir kāda invaliditāte.

Ceturtkārt, es vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs nopietni raizējamies par Ķīnas jurista Gao Zhisheng pazušanu. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem viņam nākas saskarties ar sliktu attieksmi un spīdzināšanu. Eiropas Parlaments jau vairākkārt ir skatījis Zhisheng kunga lietu. Šodien es vēlos aicināt Ķīnas iestādes atklāt vietu, kur viņš tiek turēts, un sniegt ziņas par viņa veselības stāvokli.

Visbeidzot atgādinu, ka kopš mūsu pēdējās tikšanās pirms Ziemassvētkiem ir beidzies Beļģijas prezidentūras pilnvaru laiks un Eiropas Savienības Padomes vadību ir uzņēmusies Ungārija. Mēs šajā Parlamenta sesijas daļā runāsim par abām prezidentūrām. Kopš mūsu pēdējās tikšanās ir notikuši arī svarīgi politiski notikumi. Es ar to domāju vēlēšanas Baltkrievijā un nesenās sadursmes Tunisijā. Abi šie notikumi ir iekļauti mūsu plenārsēdes darba kārtībā. Es vēlos arī visiem atgādināt, ka Ziemassvētku perioda pēdējās nedēļās ir notikušas vairākas nopietnas dabas katastrofas. Mēs jūtam līdzi upuru ģimenēm un vēlamies paust savu līdzjūtību viņiem un cietušo valstu valdībām.

4. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

5. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

6. Lūgumraksti (sk. protokolu)

7. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

9. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. – Jums ir izdalīts galīgais darba kārtības projekts, ko savā sanāksmē ceturtdien, 2011. gada 13. janvārī, sagatavoja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Reglamenta 137. pantu. Ir ierosināti turpmāk minētie grozījumi.

  Potito Salatto (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izmantot iespēju darba kārtībā, lai oficiāli lūgtu baronesei Ashton ierasties Eiropas Parlamenta sēžu zālē, lai ziņotu par pasākumiem, kas ir veikti vai kurus viņa veiks saistībā ar to, kas notiek ar pasaules kristiešiem. Es vēlētos, lai viņa ierodas šeit ar ziņojumu un par visu sīki informē Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. – Atvainojiet, Salatto kungs! Mēs par to oficiāli debatēsim trešdien plkst. 15.00.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atsaukties uz 173. pantu par Reglamenta ievērošanu un norādīt, ka tiek pārkāpts 116. pants, jo šī ir trešā Eiropas Parlamenta plenārsēdes secīgā daļa, kuras darba kārtībā nav iekļauts jautājumu laiks Padomei, ko paredz 116. pants. Vai jūs, lūdzu, varētu paskaidrot, kāpēc tas tā notiek un kāds tam ir iemesls, un nākotnē aizstāvēt Eiropas Parlamenta tiesības īstenot parlamentāro kontroli pār Padomi.

  Priekšsēdētājs. – Mēs par to pieņemsim lēmumu ļoti drīz. Tas attiecas uz Lisabonas līgumu un jaunajām attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Tagad mums, Eiropas Savienībā, ir divpalātu parlaments. Eiropas Parlamentam un Padomei ir vienādas tiesības izstrādāt tiesību aktus. Attiecības Savienībā ir mainījušās, bet es ierosinu neturpināt šo diskusiju, jo tuvākajā nākotnē šis jautājums tiks noskaidrots. Paldies, Chountis kungs, ka pievērsāt tam uzmanību. Tas noskaidrosies ļoti drīz.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir apšaubāmi, ka, ņemot vērā iespējamās izmaiņas nākotnē, tiek liegtas Parlamenta tiesības, proti, jautājumu laiks, pilnīgi bez jebkāda pamatojuma. Jūs pats teicāt, ka lēmums vēl nav pieņemts. Ņemot to vērā, mums arī turpmāk līdz lēmuma pieņemšanai jāparedz jautājumu laiks, nevis priekšlaicīgi jāsamierinās ar lēmumu, kas vēl nav pieņemts. Es teikšu pavisam godīgi, ka, manuprāt, tas ir nepareizi, jo ar ārpolitiku un paplašināšanās politiku saistītajos jautājumos Padome ir nevis otrā palāta, bet gan iestāde, kura pavisam noteikti mums ir jāpakļauj Parlamenta kontrolei.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos pateikties jums abiem par šā jautājuma aktualizēšanu. Es vēlos apliecināt ikvienam, ka es šo jautājumu minēšu nākamajā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē šajā ceturtdienā. Jūs jau zināt, ka šajās sanāksmēs izstrādā darba kārtību. Mēs lemsim, kā šo jautājumu risināt nākotnē. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par darba kārtību, un mēs šo jautājumu apspriedīsim šajā ceturtdienā. Paldies!

Mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.

Pirmdiena

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir lūgusi izbeigt debates par stāvokli Tunisijā, pieņemot rezolūciju, ko mēs nebijām plānojuši. Tātad priekšlikums ir pieņemt rezolūciju šajā jautājumā. Kā noprotu, Cohn-Bendit kungs vēlas ko teikt saistībā ar šo lūgumu.

  Daniel Cohn-Bendit , Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jūs zināt, ka notikumi Tunisijā ir kļuvuši nekontrolējami, un mēs varam priecāties, ka Ben Ali kungs ir pametis šo valsti. Tāpēc stāvoklis dažās turpmākajās nedēļās Tunisijā būs ļoti saspringts. Manuprāt, Parlamentam ir jāizstrādā īsa rezolūcija, kurā jāuzdod Padomei un Komisijai daži ļoti konkrēti jautājumi. Jūs zināt, ka pēc 6–8 nedēļām var notikt vēlēšanas, tāpēc mums nav laika gaidīt līdz februārim.

Eiropas Savienībai ir jārīkojas, mums ir jārīkojas tagad, un mūsu rīcības pamatā jābūt rezolūcijai, par kuru mums jābalso ceturtdienas pusdienlaikā. Es saprotu, ka, ņemot vērā stāvokli, šis parlaments ļoti priecāsies par iespēju beidzot apstiprināt rezolūciju par Tunisiju.

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es neuzskatu, ka rezolūcija mainīs stāvokli Tunisijā, tāpēc esmu pret to.

(Parlaments lūgumu noraidīja)

Otrdiena

  Priekšsēdētājs. – Attiecībā uz debatēm saskaņā ar Reglamenta 122. pantu Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ir sagatavojusi lūgumu no darba kārtības izņemt debates par tematu „Brazīlija: Cesare Battisti izdošana”. Tavares kungs vēlas iesniegt šo lūgumu. Tavares kungs, dodu jums vārdu!

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Daži kolēģi uzņēmās iniciatīvu iekļaut darba kārtībā steidzamu rezolūciju par Brazīlijas atteikumu izdot Itālijai Cesare Battisti. Es saprotu viņu motīvus, bet es jau pierādīju, ka pašlaik šis jautājums nav saistīts ar cilvēktiesībām. Tas nav steidzams jautājums, un runa par nav par tiesiskuma pārkāpumu. Turklāt tas notiek briesmīgā brīdī, kad Brazīlija cīnās ar vienu no vissmagākajām dabas katastrofām tās vēsturē.

Cesare Battisti atrodas cietumā. Viņš gaida Brazīlijas Augstākās tiesas lēmumu, bet Augstākajai tiesai pašlaik nav sēžu, jo zemeslodes dienvidu puslodē ir vasaras brīvdienas. Nav iemesla uzskatīt, ka tas nebūs neatkarīgs lēmums. Es šajā gadījumā paudu savu solidaritāti ar upuru ģimenēm un pārējiem apliecināju, ka neatbalstu nedz labējo, nedz kreiso spēku politisko vardarbību, bet mums steidzamības kārtā jādebatē par Dienvidsudānu, Buchtar Tabuni lietu Indonēzijā vai palestīniešu vīrieti, kas nošauts savā gultā.

Vai tieši pēc prezidentes Dilma Rousseff pārsteidzošās ievēlēšanas Parlaments gatavojas viņai veltīt tādas debates, kādas mēs parasti paturam rezervē tādiem cilvēkiem kā R. G. Mugabe? Es vēlos lūgt jūs izņemt Brazīlijas jautājumus no steidzamajiem darba kārtības jautājumiem.

  Mario Mauro , PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Savas grupas un, manuprāt, visa Parlamenta vārdā es patiešām vēlos uzsvērti paust savu līdzjūtību Brazīlijas tautai un valdībai par viņu dziļajām sērām saistībā ar nesenajiem plūdiem. Dzīvības zaudēja simtiem cilvēku, un es vēlos, lai mūsu līdzjūtību sajūt.

Tajā pašā laikā ierosinātāju un, es ceru, arī visa Parlamenta vārdā es atkārtoti paužu mūsu nodomu debatēt par šo jautājumu, jo sauciens pēc taisnīguma joprojām nav sadzirdēts, un Eiropas Parlamentam ir jāturpina iztirzāt Cesare Battisti jautājums un jāpanāk, ka to sadzird starptautiskā mērogā.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atbalstīt Tavares kunga lūgumu, jo šis nav steidzams jautājums. Battisti kungs ir cietumā, un nav iemesla uzskatīt, ka viņu drīz no tā atbrīvos. Manuprāt, mums nevajadzētu iejaukties to cilvēku personiskās darīšanās, kurus joprojām tiesā.

(Parlaments lūgumu noraidīja)

(Darba kārtība tika pieņemta)⁽¹⁾

(1) Mūsu grozījumi darba kārtībā (sk. protokolu).

10. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

11. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums par stāvokli Tunisijā

  Jerzy Buzek, priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Mēs ar lielām bažām un arī ar lielām cerībām vērojam pēdējo nedēļu notikumus Tunisijā. Miermīlīgas demonstrācijas, aizstāvot likumīgas prasības, izvērtās asiņainās sadursmēs (par ko mēs paužam nožēlu), kad Tunisijas iestādes vērsās pašas pret saviem iedzīvotājiem. Šodien mēs godinām šo notikumu upurus. Mēs paužam visdziļāko līdzjūtību visiem, kas ir zaudējuši ģimenes locekļus vai draugus. Mēs īpaši pieminam pirmo sadursmju upuri, kādu jaunu vīrieti vārdā Mohamed Bouazizi. Viņa traģiskais žests uz mūžiem ir kļuvis par simbolu Tunisijas sabiedrības demokrātijas jūtu vilnim. Paklusēsim minūti, godinot mūsu Tunisijas draugu piemiņu! Lūdzu, piecelieties!

(Parlamenta deputāti piecēlās un ievēroja klusuma brīdi)

Paldies! Dāmas un kungi! „Jasmīnu revolūcija” turpinās. Daudzās jomās šis ir patiešām vēsturisks laiks. Es vēlos paust dziļu cieņu Tunisijas iedzīvotājiem par viņu drosmi un apņēmību. Tieši viņi ir pārmaiņu avots. Tomēr tas ir tikai ilga ceļa sākums. Mēs, eiropieši, atbalstām tunisiešu centienus un vēlamies iet kopā ar viņiem šo ceļu, līdz viņi pilnībā sasniegs šos mērķus. Eiropieši ir īpaši jutīgi attiecībā uz sociālo taisnīgumu, vienlīdzīgām iespējām, vārda brīvību, demokrātiju, patiesu plurālismu un spēju pašiem veidot savu politisko nākotni. Tāpēc šodien mēs nepaliekam vienaldzīgi. Turklāt mēs aicinām izmaiņas panākt miermīlīgā ceļā. Tām jākalpo taisnīgumam un tiesiskumam. Turklāt mums ir dažas pamatprasības. Pirmkārt, atbrīvot visus patvaļīgi arestētos. Otrkārt, neatkarīgi izmeklēt lietas, kurās ir nopietnas apsūdzības korupcijā, kā arī lietas, kas saistītas ar nāvi un spēka ļaunprātīgu izmantošanu. Treškārt, pārredzamas un patiesi demokrātiskas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, ko novēro gan vietējie, gan ārvalstu novērotāji, un, ceturtkārt, mēs atbalstām centienus izveidot tādu valsts valdību, kas pārstāvēs visus tunisiešus.

Eiropas Savienību un Tunisiju jau daudzus gadus saista partnerattiecības — tās ir kaimiņvalstis katra savā Vidusjūras pusē. Pats svarīgākais, lai šīs partnerattiecības būtu visu mūsu iedzīvotāju — gan tunisiešu, gan eiropiešu — interesēs. Ja mēs vēlamies, lai mūsu partnerattiecības būtu ticamas un nozīmīgas, mums jāatbalsta tunisieši ceļā uz dziļām pārmaiņām. Mums jāpalīdz Tunisijai gūt panākumus. Dāmas un kungi, atbalstīsim tunisiešus!

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Nesenajai tautas sacelšanās Tunisijā nav precedenta šīs valsts mūsdienu vēsturē. 2010. gada 17. decembrī kāds jauns universitātes beidzējs izmisumā aizdedzināja sevi pēc tam, kad policija konfiscēja augļus un dārzeņus, ko viņš tirgoja, lai nopelnītu līdzekļus iztikai. Mazāk nekā pēc mēneša protesti visā valstī galīgi piespieda prezidentu Ben Ali doties prom.

Eiropas Parlaments ir nosodījis vardarbīgās represijas pēdējās režīma dienās. Es jau teicu, ka drošības stāvoklis joprojām ir apšaubāms. Joprojām tiek ziņots par laupīšanu un vardarbību. Tunisija joprojām ir ļoti nestabilā etapā, lai gan jau tiek saņemtas pirmās ziņas par nacionālās vienotības valdības izveidi.

Neraugoties uz zināmu nenoteiktību, Tunisijas tautas vēstījums ir skaļš un skaidrs: Tunisija vēlas būt stabili demokrātiska valsts, kas pilnībā ievēro cilvēktiesības un brīvības. Tā vēlas brīvas, godīgas un iekļaujošas vēlēšanas. Cilvēki vēlas rakstīt jaunu lappusi savā vēsturē, un mēs vēlamies atbalstīt viņu centienus. Konstitūcijas ievērošana un pasākumi, kas, mūsu vārdiem runājot, veikti, lai sapulcētu nacionālu solidaritātes valdību, ir soļi pareizajā virzienā.

Protams, tas ir tikai sākums. Eiropas Savienība bez mitas ir atgādinājusi Tunisijai par tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā. Kopš savu pienākumu veikšanas sākuma — patiesībā kopš manas uzklausīšanas šajā parlamentā — es esmu atkārtojis, ka augstāks statuss skaidri nozīmē lielākas saistības visās mūsu attiecību jomās, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā.

Es Eiropas Komisijas vārdā visās sanāksmēs ar Tunisijas iestādēm esmu uzsvēris, ka tām ir jāievēro savas saistības attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām. Pašā pirmajā sarunu sesijā par statut avancé plānu es personīgi bezprecedenta un ļoti skaidrā veidā uzstāju uz to, ka jebkādu jaunā Kriminālkodeksa 61.a panta piemērošanu mēs uzskatīsim par nesaderīgu ar statut avancé un mūsu kopīgajām vērtībām.

Turklāt, starp citu, ja joprojām ir skeptiķi abās pusēs, kas domā, ka šīs vērtības ir kopīgas tikai teorētiski, lai viņi vēlreiz ieklausās to cilvēku balsīs, kas pēdējās dienās un nedēļās ir izgājuši Tunisijas ielās. Kas tas bija, ja ne nopietns demokrātijas un lielāka ekonomiskā taisnīguma pieprasījums?

Šorīt Catherine Ashton un es norādījām, ka Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt patiesi iekļaujošu vēlēšanu procesu ar atbilstošām garantijām. Mēs ceram, ka tā modalitātes varēs paziņot, cik drīz vien iespējams, tiklīdz nacionālās vienotības valdība būs izveidota un sāks savu darbu. Mēs esam gatavi nekavējoties sniegt savu palīdzību, lai sagatavotu un organizētu vēlēšanu procesu, kā arī ilgstošu atbalstu patiesai pārejai uz demokrātiju.

Mēs strādājam arī pie vispusīgākas programmas, lai, tiklīdz situācija stabilizēsies, inter alia palīdzētu veicināt ekonomikas attīstību, pievērstu pastiprinātu uzmanību Tunisijas jauniešu problēmām un nostiprinātu tiesiskumu un tiesu varu.

Protams, mēs turpināsim šo procesu rūpīgi pārspriest ar Parlamentu un ar mūsu dalībvalstīm.

Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatā ir svarīgas vērtības, kas ir kopīgas gan Eiropas Savienībai, gan tās partneriem: demokrātija, cilvēktiesības un brīvā tirgus ekonomika, lai izveidotu kopīgu telpu, kurā valdītu demokrātija, stabilitāte un pārticība. Komisija vienmēr ir uzsvērusi, ka šīs vērtības ir svarīgs komponents mūsu kaimiņattiecību politikā gan ar dienvidu, gan ar austrumu kaimiņiem.

Ņemot vērā Tunisijas stipro vidusslāni, augsto izglītības līmeni, tuvumu Eiropai un kopējo mērenību, tā atrodas labās pozīcijās, lai pārsvērtos uz demokrātijas pusi, ko cilvēki tagad ar tādu spēku un drosmi ir pieprasījuši, un es domāju, ka ikvienam ir jāpiekrīt, ka arī Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai Tunisija būtu demokrātiska, pārtikusi un stabila. Mums ir ilgstošas un pamatīgas attiecības ar Tunisiju un ciešas saiknes starp mūsu tautām un uzņēmēju aprindām. Mana un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces, Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vēlme ir stiprināt mūsu divpusējās attiecības, pamatojoties uz mūsu partneru valdības jauno apņemšanos, tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu un ekonomikas un sociālajām reformām.

Mēs darīsim visu, ko spējam, lai palīdzētu Tunisijas tautai pārvērst savas vēlmes realitātē.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Nesenajiem notikumiem Tunisijā būtu mūs jāmudina parādīt savu atbildības sajūtu vismaz divos jautājumos. Pirmkārt, vai politikas nostādnes, kas paredz atbalstīt status quo valstīs, kurās trūkst demokrātiskās brīvības, patiešām veicina stabilitāti — šajā gadījumā mūsu tiešajā kaimiņvalstī.

Otrkārt, priekšsēdētāja kungs, mums jāapdomā, vai Ben Ali pazušana no politiskās skatuves ir pietiekama, lai garantētu, ka sāksies patiesa pāreja uz demokrātiju.

Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, atbilde uz abiem šiem jautājumiem ir noliedzoša. Tāpēc, Füle kungs, ir rūpīgi jāpārdomā, kāpēc kaimiņattiecību politikai Barselonas procesa garā nav bijusi plānotā ietekme uz demokratizāciju un kā mēs varētu un kā mums vajadzētu to labot.

Otrkārt, daudzos gadījumos pieredze mums rāda, ka tad, kad ir varas vakuums, visradikālāk noskaņotās un ekstrēmistu partijas nomaina procesu, nolaupa to un vēlas izpostīt.

Priekšsēdētāja kungs! Ja runa ir tikai par brīvības aizstāvēšanu, ekstrēmisms nav nekas slikts; ja runa ir tikai par taisnīguma aizstāvēšanu, savaldība nav īpaši iedarbīga. Šī ētiskā imperatīva nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jāmobilizē visi savi līdzekļi, lai palīdzētu nodrošināt, ka šis vilciens nenoskrien no sliedēm.

Es atzinīgi vērtēju Füle kunga teikto par palīdzības sniegšanu Tunisijai saistībā ar vēlēšanām, bet es domāju, ka vēl svarīgāk ir spert vēl vienu soli tālāk un atbalstīt Tunisiju, īstenojot Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju. Iemesls tam nav tikai šī Eiropas Savienības ģenētiskajā kodā iekodētā ētiskā imperatīva, ka mums tas ir jādara, bet, priekšsēdētāja kungs, tas ir mūsu pašu interesēs, jo nav jēgas ceļot biznesa klasē, ja ekonomiskajā klasē sēž pasažieris ar bumbu čemodānā.

  Pier Antonio Panzeri , S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī mēs raizējamies par to, kas notiek Tunisijā, un paužam savu nožēlu par to, ka protestu laikā dzīvības zaudēja tik daudzi cilvēki.

Jaunajai un mulsinošajai situācijai, kas sākās pēc bijušā prezidenta Ben Ali aizbēgšanas, tagad jābeidzas ar mērķi, ko ir pieprasījuši daudzi: ar tādu ekonomikas un sociālo reformu sākumu, kuras atbilstu lielākā vairuma iedzīvotāju cerībām, un demokrātisku forumu atvēršanu, lai nodrošinātu, ka pilsoniskā sabiedrība un dažādi opozīcijas spēki aizvien vairāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē un valdībā.

Acīmredzot visām valstīm ir tiesības pašām noteikt savu ceļu, bet mēs ļoti vēlamies, lai šīs reformas tiktu veiktas un izmaiņas būtu reālas, nevis tikai kā dekorāciju maiņa skatlogā. Tas, kas pašlaik notiek Tunisijā, rada jautājumus mums visiem un Eiropai, kas ir daudz kavējusies un pieļāvusi kļūdas.

1995. gadā Eiropas Savienība Barselonā sāka partnerattiecību programmu Vidusjūras reģiona valstīm. Bija plānots, ka tā ietvers sadarbību ekonomikas, politikas, militārajā un pat sociālajā un cilvēktiesību jomā, bet tā nav panākta pat pirmajās divās jomās. Attiecībā uz ekonomiku ir krasi samazinājies reģionālo un infrastruktūras projektu skaits, jo dalībvalstis tā arī nesniedza līdzekļus un Komisijas līdzekļi palika rezervē. Apsolītā brīvās tirdzniecības zona nepastāv, bet visredzamākā kļūda te ir politiskajā līmenī, un mums tas pilnībā jāapzinās, komisāra kungs!

Savienība Vidusjūrai tika izveidota 2008. gadā, bet joprojām ir tikai fasāde. Augstākā līmeņa sanāksmi, kas bija plānota 2010. gada novembrī, atlika uz nenoteiktu laiku. Problēma ir tā, ka vairākas Eiropas valstu valdības nav ieinteresētas un nesaskata interesi patiesi sadarboties. Tās izvēlas uzturēt attiecības ar apšaubāmiem režīmiem, kas nododas savu nedemokrātiski pārvaldīto valsts resursu aizstāvēšanai, kamēr miljoniem jauniešu nav citu nākotnes izredžu kā tikai emigrācija, kas kļūst aizvien grūtāk realizējama.

Nav liels pārsteigums, ka protesti Tunisijā, kuriem eļļu pielēja ekonomikas un sociālā krīze, ir izvērtušies par paisumu, kas var spēcīgi iespaidot esošo varas struktūru. Ņemot vērā bailes no islāma fundamentālisma, Eiropas politiskais reālisms vairs nav noderīgs, un iespējams, ir pienācis laiks beidzot ielikt plauktā postkoloniālisma attieksmi, kurai ir tendence laiku pa laikam parādīties attiecībās ar Ziemeļāfrikas valstīm.

Patiešām, ja uzskatām, ka Barselona ir starta punkts, Eiropai ir nepieciešams jauns redzējums par tās dienvidu kaimiņiem un Vidusjūras reģionu, kam jābūt ticamākam nekā iepriekš. Tas ietver pilnīgu partnerattiecību un līdzšinējās kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, un es vēlos uzstāt, lai jūs to atbalstāt, komisāra kungs! Mēs nevaram noslēpt faktu, ka gan Komisija, gan Padome bija gatava sākt sarunas ar Tunisiju par nākamā statusa nolīgumu. Joprojām nav paskaidrots, uz kādu kritēriju pamata bija domāts, ka tas būs iespējams.

Mums ir jāmaina virziens, jānovirzās pa citām sliedēm, un mēs sakām Komisijai un Padomei, ka to ir iespējams panākt, izrādot lielāku pārliecību, uzticot Parlamentam jaunas partnerattiecību ar Vidusjūras reģiona valstīm koncepcijas izstrādi un piemērošanu. Tas viss nav tikai šo valstu interesēs, bet, pirmkārt, ir Eiropas interesēs.

Daudzas problēmas Eiropā iespējams novērst un atrisināt vienīgi ar produktīvām un godprātīgām attiecībām ar Magribas valstīm. Ekonomikas un demokrātijas reformu atbalstīšana, kā arī vienlaicīga vajadzīgo aizsarglīdzekļu ieviešana pret fundamentālismu un terorismu ir grūts ceļš, bet tas ir vienīgais, pa kuru mēs varam iet.

Ir iemesls ticēt, ka Tunisijas traģiskā un rūgtā mācība var kalpot mums visiem, lai mēs labāk saprastu, ko ir vērts darīt un ko ir vērts mainīt Eiropas rīcībā.

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzslavēt tunisiešus par viņu drosmi un neatlaidību, iestājoties par iespējām un brīvību, un es ceru, ka visi var atturēties izmantot vardarbību un ka drīz notiks brīvas un godīgas vēlēšanas.

Iedzīvotāji nostājās pret apspiedošo režīmu, kas izmantoja lodes un nogalināja savus jauniešus. Tikai vājas valdības aiziet tik tālu, lai saglabātu mākslīgi iegūto demoralizēto varu un bagātību. Režīmi iegūst savu leģitimitāti, nodrošinot saviem pilsoņiem labklājību, nevis slēdzot universitātes un pieeju informācijai un brīviem sakariem.

Attiecībā uz pieeju informācijai Tunisijas opozīcija izmantoja internetu, un internets kļūst aizvien svarīgāks miermīlīgai opozīcijai visā pasaulē. Es par pilsoņu kustības sacelšanos Tunisijā uzzināju internetā no aculiecinieku ziņojumiem, kas bija tur ievietoti, bet tikai pēc aptuveni mēnesi ilgām cīņām galvenie plašsaziņas līdzekļi un politiskie vadītāji pamodās un ieraudzīja reālo situāciju ielās.

Tajā pašā nedēļā — pagājušonedēļ — Francijas ārlietu ministrs piedāvāja Tunisijas valdībai palīdzēt apspiest dumpjus un nodrošināt kārtību. Kāda ir Komisijas reakcija uz šādu piedāvājumu, un kur kavējās palīdzība iedzīvotājiem viņu tiesību aizstāvībai?

(Aplausi)

Uz interneta virtuālajiem lielceļiem notika tikpat stipra konfrontācija starp Tunisijas valdību un tās tautu kā ielās. Bija zināms, ka Tunisijas valdība plaši izmanto filtrēšanas un cenzēšanas programmatūras, un pagājušajā mēnesī tā netaupīja pūles, lai apspiestu tautu, izmantojot šīs tehnoloģijas. Represīvie režīmi visā pasaulē turpina izmantot tehnoloģijas, lai apklusinātu vārda brīvību.

Šodien ir Mārtiņa Lutera Kinga diena, un tieši Mārtiņš Luters Kings teica, ka pienāk laiks, kad klusums kļūst par nodevību. Komisār Füle! Šis laiks ir pienācis. ASV ir krietni zaudējusi ticamību cīņā par vadošajām pozīcijām interneta brīvības jomā.

ES priekšā ir cīņa, par ko mēs runājām šodien saistībā ar gaidāmajiem Ungārijas tiesību aktiem. Bet jaunās, brīvību mīlošās paaudzes visā pasaulē skatās uz simbolisko piemēru, ko Tunisija ir parādījusi, un gaida, vai ES sniegs savu atbalstu, un nav iemesla, kādēļ mums nevajadzētu vadīt cilvēku brīvību aizstāvību, tostarp internetā.

  Daniel Cohn-Bendit , Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atzīstu, ka man gribētos, lai šis Parlaments varētu lepoties tikpat ļoti, kā tunisieši, kuriem izdevās sakaut diktatoru Ben Ali.

Dāmas un kungi! Diktators ir kritis, bet diktatūra un tās struktūra Tunisijā joprojām eksistē. Pašlaik mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Eiropas valdības un šā Parlamenta vairākums jau gadiem ir atbalstījis strukturētu diktatūru un Tunisijas diktatoru. Vēl pagājušajā nedēļā vairums grupas noraidīja debates par Tunisiju un atteicās apsūdzēt Ben Ali.

Francijas ārlietu ministra rīcība ir tikai nesenākais piemērs šai Rietumu līdzdalībai. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka bail; cilvēki baidījās no islāmisma. Mums ir pamats baidīties no islāmistu diktatūras, bet ko lai iesāk tie jaunieši, tie tunisieši, kuri nepavisam nav islāmisti un kuri cīnās par savu brīvību? Bouazizi kungs, kurš sevi upurēja, ir Tunisijas Jans Palahs, un tad, kad Jans Palahs sevi upurēja, aiz viņa bija viss šis Parlaments. Mēs pat nespējam iestāties par Bouazizi kungu — tāda ir patiesība par šo Parlamentu!

Tagad Komisijai ir jārīkojas. Tai vienkārši ir jāpasaka viena lieta — tai ir jāpasaka tunisiešiem, ka divu mēnešu laikā valstī, kura tikko atbrīvojusies no diktatūras, nebūs iespējamas demokrātiskas vēlēšanas. Valstī nav demokrātijas pamata. Nav vārda brīvības, un plašsaziņas līdzekļi, radio un televīzija, nav brīvi. Eksistē tikai valsts izdevniecība.

Tieši šā iemesla dēļ es lūdzu Komisiju naudu no asociācijas nolīguma fondiem izmantot, lai atbalstītu vārda brīvību Tunisijā, nevis Tunisijas valsts organizācijas.

Otrkārt, pārejas perioda valdība nav nacionālās vienotības valdība. Kāpēc? Tāpēc, ka lielākā daļa no tiem, kas cīnījās, vai tiem, kas ir trimdā, vēl nav atgriezušies un nav atzīti. Tāpēc ir vajadzīgs laiks, lai varētu attīstīties demokrātiskie spēki — nevis Ben Ali „atzītie” spēki, bet gan patiešām demokrātiskie spēki.

Eiropas Savienībai ir skaidri jāparāda, ka tas, kas notiek Tunisijā, mums rada izpratni un cerību attiecībā uz visām arābu valstīm. Demokrātija un islāms var iet roku rokā, un, ja mēs varam atbalstīt nenobriedušo Tunisijas demokrātiju, mēs redzēsim, ka Ēģiptē, Jordānijā, Sīrijā un citur tautas sacelsies pret saviem diktatoriem.

Mēs visi šeit klātesošie esam atbildīgi, jo galu galā Tunisija, kas ir arābu pasaules daļa, mums rāda, ka cerība uz brīvību, ko mēs 1989. gadā redzējām Austrumu bloka valstīs, tagad ir modusies tādā valstī kā Tunisija. Rīt mēs to redzēsim Alžīrijā, bet parīt — Ēģiptē un Jordānijā.

Tāpēc šā iemesla dēļ ir neiedomājami, ka šis Parlaments varētu palikt sēžam un teikt: „Jā, iespējams; mēs īsti nezinām.” Mēs 1989. gadā nezinājām, kā izvērtīsies situācija Polijā. Mēs nezinājām, kā Krievijā rīkosies Gorbačevs. Ja mēs meklēsim apstiprinājumu katrreiz, kad cilvēki pieprasīs brīvību — ja mēs viņiem liksim mums stāstīt, ka situācija noteikti attīstīsies kādā noteiktā virzienā — mēs nekad neatbalstīsim brīvību, un tāpēc es lūdzu Komisiju rīkoties, dot kaut ko, parādīt tunisiešiem, ka tagad reālā politika ir atbalsts demokrātijai, ne vairs diktatūras struktūrai.

(Aplausi)

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Apvērsums Tunisijā bez šaubām atspoguļo cilvēku neapmierinātību ar valsts politisko stagnāciju un tās relatīvo ekonomikas stagnāciju. Neiedomājama korupcija un valdošās elites bagātība asi kontrastēja ar lielo nabadzību un bezdarbu parasto cilvēku vidū.

Bijušais prezidents Ben Ali samaksāja visaugstāko cenu par savas tautas cerību un mērķu nepiepildīšanu, bet es nepiekrītu dažiem izteikumiem, jo īpaši Zaļo grupas izteikumiem, ka viņa valdība bija viena no apspiedošākajām arābu pasaulē. Tunisija dažās jomās ir bijis mūsdienīgas, sekulāras un progresīvas arābu valsts piemērs. Piemēram, tika aizliegta poligāmija un plīvuri un veicināti ārvalstu tiešie ieguldījumi un tūrisms.

Tunisijai ir izdevies pretoties vardarbīgā džihāda centieniem graut tās sekulārās sabiedrības vienotību. Tāpēc ir būtiski, lai Tunisijas politiskie vadītāji — jaunie vadītāji, kas tagad parādās — aizsargātu šo mantojumu, jo salafistu ekstrēmisti bez šaubām centīsies izmantot haosu un nemierus savās bīstamajās interesēs, kas pavisam noteikti apdraudēs Eiropas politiskos mērķus, tostarp ārpolitikas mērķus.

Turklāt Tunisijas jaunajiem politiskajiem vadītājiem jāsaprot, ka vāja pārvaldība un liela nevienlīdzība ir auglīga augsne vardarbīgam radikālismam. Mani iepriecina, ka pagaidu vadība ir apsolījusi būtiskas reformas, jo šāda virziena izvēle ļoti stiprinās Tunisijas attiecības ar Eiropas Savienību. Tikmēr mana grupa aicina drošības spēkus uz maksimālu atturību un arestēt un tiesāt agrākā režīma prezidenta gvardes vadītājus, kas dažās pēdējās dienās ir atbildīgi par nevainīgu aculiecinieku nošaušanu, veltīgi cenšoties destabilizēt valsti. Es apsveicu armiju par tās profesionalitāti, aizsargājot republikas iestādes.

Mums, ES, jāsniedz visa iespējamā palīdzība gan jaunajai Tunisijas valdībai, gan ES pilsoņiem, tostarp Lielbritānijas pilsoņiem, kuri ir nonākuši sarežģītā situācijā, kad brīvdienās atpūtās Tunisijā.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar zināmu lepnumu un lielu aizkustinājumu es šodien uzstājos šajā parlamentā savas grupas, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas, vārdā.

Iemesls tam ir tas, ka ļoti nedaudzi no mums ir runājuši par Tunisijas režīma ļaunprātībām un to, ko nācās piedzīvot cilvēkiem, kuri šajos ārkārtīgi sarežģītajos apstākļos uzdrošinājās kritizēt režīmu un atmaskot tā praksi, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju spīdzināšanu.

26 gadus vecajam jaunietim vajadzēja upurēt sevi, lai Tunisijas tauta saceltos un vairs nebaidītos, jo viņi jutās vieni. Šajā valstī ir dzimusi cerība uz brīvību. Bija vajadzīga vairāk nekā 50 cilvēku nāve, lai Eiropas Savienība uzdrošinātos bikli aicināt ierobežot spēka piemērošanu, bet līdz pat sestdienai neapšaubot ES un Tunisijas svētās un neaizskaramās partnerattiecības un nenosodot vardarbību, Füle kungs. Maigi izsakoties, Tunisijas režīms jūs gandrīz nav dzirdējis kopš jūsu iecelšanas amatā.

Šie vārdi „ierobežot spēka piemērošanu” iesprūda man kaklā. Eiropas Parlaments ir mēmi klusējis, ja neskaita Magribas delegācijas biklo paziņojumu. Priekšsēdētāja kungs! Tikai sestdien jūs beidzot par to izteicāties, bet šodien vairums Eiropas Parlamenta deputātu noraidīja ideju par rakstisku rezolūciju. Tomēr Eiropas iestādēm ir izdevies tikt vairāk sadzirdētām attiecībā uz citiem režīmiem. Būdams francūzis, es zinu, kādi pienākumi ir Francijas valdībai, un es neizskatīšu mūsu ārlietu ministra priekšlikumus. Acīmredzot dažiem cilvēkiem koloniālā ēra vēl nav beigusies, bet cerēsim, ka tas viss jau pieder pagātnei.

Pateicoties tunisiešu drosmei, Tunisijas brīnums, ko tik augstu vērtē daži šeit klātesošie, ir sabrucis dažās dienās un parādījis savu īsto seju. Šodien Eiropas Parlamentam ir liels pienākums atbalstīt Tunisijas tautu pārejā uz demokrātiju, bet neiejaucoties tajā. Eiropas Savienībai ir jāuzrauga vēlēšanu process un jāpārliecinās, ka neatkarīga izmeklēšanas komiteja izceļ gaismā visu, kas notika — es runāju par vardarbību un korupciju. Tunisiešus vairs ilgāk nedrīkst aplaupīt. Ben Ali un Trabelsi ģimeņu līdzekļi ir ne tikai jāuzrauga; tie ir jāiesaldē.

Eiropas Savienības rīcība nav bijusi veiksmīga. Vajadzēs ilgu laiku, lai atgūtu tunisiešu uzticību. Patiešām, situācija joprojām ir sarežģīta, un tas, kas notiek valstī, var būt labs paraugs Magribas reģionam. Mēs zinām, ka identiskas sacelšanās var notikt visās šajās valstīs, kurās Rietumi joprojām savas intereses vērtē augstāk nekā attiecīgo cilvēku intereses. Cilvēki jau ir sevi upurējuši Alžīrijā, Ēģiptē un Mauritānijā. Ir pienācis laiks pāriet no vārdiem pie darbiem saistībā ar demokrātiju un cilvēktiesībām. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pārstrukturēt savas partnerattiecības ar Dienvidu valstīm un beidzot veidot tās, pamatojoties uz demokrātiskām prasībām, cilvēktiesību ievērošanu un vienlīdzību, citādi tas patiesībā bruģē ceļu fundamentālistiem.

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Debašu sākumā jūs pieminējāt brīvas un godīgas vēlēšanas un labu valdības pārstāvi un lūdzāt mūs atbalstīt Tunisijas tautu.

Neviens demokrāts tam nevarētu nepiekrist. Cilvēki pacietīs daudz no nekompetentu, korumpētu valdību puses, bet, ja tas kļūs par daudz, viņi sadumposies. Saskaņā ar iekšējo drošības spēku doktrīnu ikviena sabiedrība ir tikai trīs dienu attālumā no dumpjiem un pilsoņu nemieriem, kad beidzas pārtikas rezerves.

Vai var vilkt kādas paralēles starp to, kas notiek Tunisijā un Eiropas Savienībā? ES dod nedemokrātisku un nekompetentu valdību. Ar to saistītā politiskā šķira atrodas tālu no savas tautas vēlmēm. ES politikas tiešā ietekmē daudzās valstīs jauniešu vidū ir liels bezdarbs. Grieķijā jau ir sākušies dumpji un pilsoņu nemieri tikai ideoloģiskās apņemšanās dēļ turēties pie Eiropas vienotās valūtas. Grieķijas paraugam drīz var sekot tādas valstis kā Spānija, Portugāle un Īrija, kad uzspiestā eiro dēļ to ekonomikas kļūs neaizsargātas.

Vai jūs domājat, ka kaut kas tāds nevarētu notikt Eiropas valstīs? Kad valdības kļūs par savu tautu ienaidniecēm, cilvēki sacelsies.

Es piekrītu jūsu teiktajam ievadā, bet palūkosimies uz šiem principiem, tos piemērojot Eiropai, kā arī citām pasaules valstīm.

  Priekšsēdētājs. - Šis darba kārtības punkts ir slēgts.

12. Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ieteikums otrajam lasījumam, ko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā sagatavojusi C. Stihler, par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK [10753/3/2010 — C7-0267/2010 — 2008/0098(COD)] (A7-0343/2010).

  Catherine Stihler, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Ir labi uzsākt jauno gadu ar šīm debatēm un rītdien paredzēto balsojumu par Beļģijas prezidentūras laikā panākto vienošanos attiecībā uz šo nozīmīgo ziņojumu par būvizstrādājumiem.

Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem, bez kuru palīdzības šā ziņojuma nebūtu, par smago darbu, rūpīgumu un apņēmību panākt, lai šis ziņojums ierauga dienasgaismu. Es arī vēlos oficiāli izteikt pateicību IMCO sekretariātam un Beļģijas prezidentūrai, jo īpaši Vertessen kungam un Haerynck kungam par aizrautīgo darbu.

„Labs žogs nodrošina labas kaimiņattiecības” — tā savā ziņojumā kā netiešu jautājumu citēju fragmentu no dzejnieka Robert Frost dzejoļa. Ir būtiski nezaudēt apņēmību pabeigt iekšējā tirgus izveidi un likvidēt šķēršļus tirdzniecībai. Kā Mario Monti atzinis savā ziņojumā par vienoto tirgu, „Eiropa vēl arvien ir „tirgus veidošanas” posmā, un tāpēc nepieciešams likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībām, samazināt valstu administratīvās un tehniskās barjeras un pārvarēt uzņēmumu pretestību”.

Ar šo priekšlikumu mēs centāmies padarīt vienotā tirgus darbību efektīvāku, ieviest skaidrākas un pārredzamākas sistēmas, lai tirgū tiktu laisti visaugstākajiem standartiem atbilstoši izstrādājumi un būvniecības nozares tirdzniecības telpa kļūtu godīgāka.

Patlaban būvniecības nozare saskaras ar ekonomiskām grūtībām, ko izraisīja 2008. gadā notikušais vispasaules finanšu sabrukums un saasināja lēnā ekonomikas atlabšana visā ES. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst to, cik svarīga ir būvniecības nozare — tajā ir tieši nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un no tās ir atkarīgi 26 miljoni ES iedzīvotāju, tātad ar šo nozari ir saistīti 38 miljoni cilvēku. Raugoties no ekonomikas izaugsmes aspekta, būvniecības nozare ir svarīga darbavietu nodrošinātāja.

Tā ir arī viena no bīstamākajām nozarēm, kurās strādāt. Piemēram, Vācijā, kur ir visaugstākais darba drošības rādītājs, viens no katriem 5000 celtniekiem dzīves laikā cietīs nelaimes gadījumā ar letālām sekām. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst par celtnieku veselību un drošību, un ir būtiski to atzīt ziņojumā.

Paturot to prātā, mums veiksmīgi izdevās ar abām iesaistītajām pusēm panākt zināmu vienošanos par bīstamo vielu marķēšanu, lai ziņojums ne tikai atbilstu REACH regulai, bet arī palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri darbā izmanto izstrādājumus, kas agrāk ir izraisījuši hroniskas slimības un nāvi, piemēram, ar azbestu saistītu mezoteliomu un zināmā mērā arī hroniskas obstruktīvas plaušu saslimšanas, ko izraisa darba apstākļi un putekļu ieelpošana.

Atbilstīgs bīstamo vielu marķējums var palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar šādām plaušu saslimšanām, un norāda uz to, cik savstarpēji saistīts ir mūsu darbs. Es lepojos ar to, ka šis ziņojums tika izstrādāts un pabeigts Eiropas Plaušu veselības gadā. Plaušu veselība ļoti bieži tiek atstāta novārtā, un esmu gandarīta par to, ka Parlamentā esam atzinuši tās nozīmi.

Es vēlos sniegt arī īsu komentāru par MVU. Parlamentā mūs mudina „vispirms domāt par mazākajiem”, un tam ir jāatspoguļojas arī mūsu darbā. Tādēļ mēs panācām, ka tiek izveidota vēl viena plūsma, pa kuru mazāki uzņēmumi var laist savus izstrādājumus iekšējā tirgū. Šai sistēmai vajadzētu palīdzēt MVU lētāk un vieglāk apgūt lielāku tirgus platību, kas tikai palielinātu to tirdzniecības potenciālu.

Runājot par tehnisko iestāžu darbinieku un to darba pārredzamību, es uzskatu, ka mēs esam atbīdījuši iestādes, kuras apstiprina izstrādājumus, tālāk, nekā sākotnēji tika paredzēts. Pasākumu, kā arī izstrādājumu apstiprināšanas pārredzamība var tikai palīdzēt likvidēt Eiropas Savienībā pastāvošos šķēršļus un traucēkļus. Tai vajadzētu palīdzēt ES uzņēmumiem, turklāt šajā sarežģītajā ekonomikas situācijā noderīgi būs arī īpašie noteikumi par mikrouzņēmumiem.

Mums vienmēr Eiropas Savienībā ir jācenšas panākt labāku regulējumu. Kopā ar ēnu referentiem es mainīju tās ziņojuma sadaļas, kas ir zaudējušas aktualitāti vai arī bija tik neskaidras, ka neviens nevarēja tās saprast vai nodrošināt to piemērošanu. Tādā nozarē kā būvniecība noteikti ir vajadzīgi skaidri noteikumi, un es ceru, ka ar šīm konkrētajām izmaiņām izdosies panākt pārmaiņas.

Darba apjoms ir milzīgs, un grūtību ir daudz, taču šie jaunie noteikumi, kas turpmākajos 24 mēnešos stāsies spēkā dalībvalstīs, palīdzēs būvniecības nozarei laikā, kad mēģinām panākt ekonomikas izaugsmi un līdz ar to arī darbavietu izveidi.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties priekšsēdētājam, kurš mūs pagodina, vadot debates par rūpniecības politikai un iekšējam tirgum tik nozīmīgu tematu. Es gribu pateikties arī referentei Stihler kundzei, kura ir ieguldījusi šajā ziņojumā milzīgu darbu un kuras apņēmība palīdzēja mums panākt vienošanos otrajā lasījumā.

Es arī vēlos sirsnīgi pateikties visiem ēnu referentiem un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājam Harbour kungam. Pateicoties jūsu kopējiem centieniem, Eiropas iestāžu sarunās par šo ārkārtīgi tehnisko tematu izdevās panākt pavērsienu.

Komisija atzinīgi vērtē otrajā lasījumā rasto kompromisu starp Parlamentu un Padomi, jo, neraugoties uz šā temata tehnisko būtību, tas ir ļoti nozīmīgs. Regulas par būvizstrādājumiem pieņemšana ir neizsakāmi svarīgs solis uz priekšu visā Eiropas būvniecības nozarē. Būvizstrādājumi veido 3 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta, bet, raugoties no nodarbinātības skatupunkta, ar būvniecības nozari saistītas darbības veido 6,5 % no Eiropas IKP un 7,5 % no kopējā nodarbinātības līmeņa. Kā savā runā norādīja referente, kopā tas nozīmē, ka būvniecības nozare veido 10 % no Eiropas ekonomikas.

Regulas par būvizstrādājumiem pieņemšana ir svarīgs solis uz priekšu tiesību aktu vienkāršošanas un uzlabošanas, kā arī būvizstrādājumu iekšējā tirgus konsolidēšanas virzienā. Šī regula ir arī pirmais dokuments, kurā tiek praktiski piemēroti Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktie principi. Tādējādi ES tiesību akti Eiropas uzņēmumiem un jo īpaši mikrouzņēmumiem beidzot nodrošinās instrumentus, kas tiem palīdzēs, nevis visu sarežģīs ar, piemēram, aizpildāmām veidlapām, birokrātiskām procedūrām un papildu pienākumiem.

Par šādu rezultātu es varu būt tikai un vienīgi gandarīts, jo īpaši par risinājumiem attiecībā uz trim jautājumiem, kas iepriekš tika uzskatīti par krietni sarežģītākiem. Pirmais jautājums ir bīstamās vielas. Komisija par šo svarīgo tematu sagatavos ziņojumu un informēs par to Parlamentu, kā arī vajadzības gadījumā ierosinās papildu tiesību aktu priekšlikumus.

Otrais jautājums ir īpašais režīms attiecībā uz mikrouzņēmumiem, kuriem vienmēr ir tikusi piešķirta būtiska nozīme saistībā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā paredzēto principu ievērošanu. Panāktajā rezultātā šis kritērijs ir ievērots, jo ir saglabāta iespēja piemērot mikrouzņēmumiem vienkāršotas procedūras.

Visbeidzot, dažādās dokumenta sadaļās ir atzīta vajadzība samazināt administratīvos un ar pārbaudēm saistītos uzņēmumu pienākumus, gan ieviešot vienkāršotas procedūras CE zīmes iegūšanai, gan nosakot, ka Eiropas tehniskā novērtējuma izmantošana ir brīvprātīga.

Jebkurā gadījumā, kā norādīts Padomes nostājai pirmajā lasījumā pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā, mums būs jāpārliecinās, vai izvēlētie risinājumi patiešām ir labākais veids, kā reaģēt uz pašreizējām vajadzībām. Mums noteikti būs jānovērš nepamatotu un nevajadzīgu administratīvo pienākumu noteikšana uzņēmumiem un jo īpaši mikrouzņēmumiem. Mēs esam paredzējuši šo aspektu rūpīgi uzraudzīt un pievienosim savus secinājumus ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, kas būs jāsagatavo, kad būs pagājuši pieci gadi kopš šīs regulas stāšanās spēkā.

Es arī vēlos informēt, ka Komisija šīs regulas īstenošanā plāno cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un, protams, arī Padomi. Tādēļ esmu lūdzis saviem dienestiem — kuriem es pateicos par palīdzību, ko tie vienmēr sniedz Komisijas darbā pie tiesību aktiem — sagatavot īstenošanas plānu, kuru jums nosūtīšu, tiklīdz tas būs iespējams. Tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta tā dēvētajiem komitoloģijas aspektiem. Parlaments ir Komisijas galvenais sabiedrotais, un es jums apliecinu, ka vēlos turpināt ciešo sadarbību ar jums, tostarp arī nākamajā pieņemšanas procesa posmā. Turklāt 14 gadi šajā sēžu zālē netika pavadīti veltīgi.

Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka ir jāsagatavo paziņojums par novirzīšanos no iestāžu kopējā nolīguma attiecībā uz iebildumu pret deleģētajiem aktiem iesniegšanas termiņu. Komisija vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar kopējā nolīguma projektā noteikto principu iebildumus drīkst iesniegt divu mēnešu laikā un šo laikposmu var pagarināt par vēl diviem mēnešiem.

Komisija uzskata, ka nav tādu īpašu apstākļu, ar kuriem varētu attaisnot šā principa pārkāpšanu. Komisija pauž nožēlu par to, ka nav ievērots princips, par ko tika panākta vienošanās kopējā nolīguma projektā, un savā paziņojumā uzsver, ka būvizstrādājumu jomā notikušo nedrīkst uzskatīt par precedentu.

Es vēlos pateikties Parlamentam, tostarp arī priekšsēdētājam, kuram es vēlreiz pateicos par dalību šajās debatēs, par ieinteresētību šā vienkāršošanas priekšlikuma izskatīšanā. Noslēgumā es gribu uzsvērt, ka šī regula radīs priekšrocības gan mums, gan būvizstrādājumu ražotājiem un izmantotājiem, kā arī valstu pārvaldes iestādēm.

Mēs arī apliecinām Komisijas gatavību ievērot regulā paredzētos pienākumus un jo īpaši pienākumu sagatavot ziņojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es jums vēlreiz pateicos. Godājamie deputāti, paldies jums par izrādīto apņēmību un sadarbību.

  Andreas Schwab, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Tajani kungs, dāmas un kungi! Arī es vispirms vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri aktīvi strādāja, lai šī regula nonāktu līdz otrajam lasījumam. Kā norāda šīs regulas virsraksts, tā ir pašreizējās regulas uzlabojums. Protams, agrāk regulējuma izstrāde savā ziņā bija galvenais valstu autonomijas elements. Tas, ka mums ar šo regulu ir izdevies izvirzīt priekšplānā Eiropas iekšējo tirgu, ir ļoti pozitīvi.

Otrkārt, regulā ir paredzēti vairāki nozīmīgi atvieglojumi maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kas veicinās to saimniecisko darbību un darījumus Eiropas iekšējā tirgū. Visbeidzot, šī regula, protams, radīs priekšrocības arī patērētājiem, jo tā ievērojami uzlabos būvizstrādājumu drošību un uzticamību.

Es vēlos izteikties arī mūsu ēnu referenta profesora H. P. Mayer vārdā, jo viņam diemžēl nācās šodien palikt savā vēlēšanu apgabalā ar vēlētājiem saistītu darīšanu dēļ. Viņš lūdza, lai es piebilstu, ka beigu beigās šī regula otrajā lasījumā ir kļuvusi par, viņaprāt, labu kompromisu, tomēr joprojām ir jāturpina darbs pie atsevišķu jautājumu risināšanas. Es esmu ļoti pateicīgs Tajani kungam par piebildi, ka vajadzīgajos turpmākajos pasākumos tiks iesaistīts arī Parlaments. Profesors H. P. Mayer kā ēnu referents uzskata, ka ar būvizstrādājumu ražotāju rīcības un šo izstrādājumu tirdzniecības regulēšanu vien nepietiek; šī regula ir jāpapildina ar tiesību aktiem, kuros ir paredzēti arī principi un praktiski noteikumi būvizstrādājumu izmantošanai un uzstādīšanai. Saistībā ar to profesors H. P. Mayer uzskata, ka Komisijai jāapsver iespēja piešķirt Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) pilnvaras izstrādāt standartizētu Eiropas regulējumu.

Viņš arī vēlas norādīt, ka Komisijai ir jāuzrauga tas, vai ar jauno regulu par būvizstrādājumiem izdodas panākt pienācīgu saskaņošanu visās jomās un vai tā neizraisa jaunas ar drošību saistītas problēmas un negodīgu konkurenci. Taču pēc komisāra A. Tajani runas noklausīšanās es esmu drošs, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies to izdarīt.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Evelyne Gebhardt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos sirsnīgi pateikties referentei Stihler kundzei, kura šajā ārkārtīgi tehniskajā jomā ir paveikusi ļoti nozīmīgu darbu.

Mēs izskatām ne vien tehnisku, bet arī ļoti politisku ziņojumu — ziņojumu, kurā bija jāievēro arī augsti politiskie standarti. Bija jāpanāk līdzsvars starp dažādajām ar nozari, drošību un darba ņēmēju aizsardzību saistītajām vajadzībām, un Eiropas Parlaments, kā arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata, ka referentei tas ir izdevies nevainojami.

Bija svarīgi ievērot nozares pārstāvju intereses un noskaidrot, kādas ir to problēmas būvizstrādājumu jomā. Būtiski bija arī panākt līdzsvaru starp lielajiem un maza un vidēja lieluma uzņēmumiem. Mēs uzskatām, ka Komisija rīkojās pareizi, ierosinot mazajiem uzņēmumiem piemērot mazāk noteikumu. Tomēr tas nenozīmē — un šis aspekts tika uzlabots Komisijas priekšlikumā —, ka ir jāpieļauj zemāks drošības līmenis. Arī standartos prasītajam līmenim ir jābūt patiešām augstam, un mums izdevās to panākt.

Protams, ir būtiski priekšplānā izvirzīt arī drošību. Tas ir īpaši svarīgi patērētājiem, jo, ražojot un uzstādot būvizstrādājumu, ir jānodrošina, lai izstrādājuma lietotājs būtu tikpat lielā drošībā, kā cilvēki, kuri ar šo izstrādājumu strādāja pirms lietotāja.

Trešais punkts, kas mums, sociāldemokrātiem, bija īpaši nozīmīgs, ir darba ņēmēju aizsardzības uzlabošana un šā jautājuma atkārtota un nepārprotama iekļaušana regulā. Arī Stihler kundze savā runā tam piešķīra lielu nozīmi. Galu galā darbs ar būvizstrādājumiem ļoti bieži ir saistīts ar bīstamu vielu un materiālu izmantošanu. Ir ārkārtīgi svarīgi šajā jomā panākt augstāko iespējamo aizsardzības līmeni. Vēlāk mums būs jāpievēršas aizsardzības līmenim — pie tā mums visticamāk vēl būs jāstrādā, Tajani kungs — arī saistībā ar atbrīvošanos no šiem izstrādājumiem, kad tie kļuvuši nevajadzīgi.

Es vēlreiz vēlos sirsnīgi pateikties referentei par patiešām lielisko darbu.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties Stihler kundzei un visiem ēnu referentiem. Uzskatu, ka otrajā lasījumā esam panākuši labu kompromisu, lai arī — protams, kompromisu gadījumā tā notiek vienmēr — ne visas iesaistītās puses ir apmierinātas.

Es vēlos īpaši pievērsties profesora H. P. Mayer komentāriem, kurus mums sniedza Schwab kungs. Es uzskatu, ka mums joprojām ir daudz darāmā marķējuma jomā. Tagad mūsu noteikumi par būvizstrādājumiem, proti, būvizstrādājumu ražošanu, ir pienācīgi saskaņoti. Taču mums joprojām ir daudz darba attiecībā uz būvizstrādājumu uzstādīšanu un izmantošanu. Viens no iespējamajiem variantiem ir tāds, ka Komisija turpina pie tā strādāt eirokodeksu jomā, kā arī, lai panāktu progresu, tiek izveidots mandāts vajadzīgajiem pasākumiem saistībā ar eirokodeksiem.

Vēl viens variants ir saskaņot noteikumus par piemērošanu un izmantošanu, lai mēs šajā jomā neatgrieztos pie regulējuma valsts mērogā un ieviestu Eiropas mēroga regulējumu ne tikai attiecībā uz izstrādājumiem, bet arī to izmantošanu. Mums šajā jomā ir jāiegulda lielāks darbs, un, ja būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, mēs pilnībā atbalstīsim Komisiju.

Es vēlos minēt vēl vienu punktu, kas bija nozīmīgs debatēs par to, vai mums vajadzētu atbalstīt šo dokumentu. Diemžēl sarunu laikā Beļģijas prezidentūra pieļāva kļūdu. Pēc pirmā lasījuma tā bez Parlamenta vispārējas piekrišanas ieviesa otrajā lasījumā jaunus punktus — 8. panta 3. un 6. punktu. Ungārijas prezidentūra šim jautājumam ir pievērsusies vēstulē. Taču es uzskatu, ka Ungārijas prezidentūra nav pilnībā sapratusi konflikta būtību. Es vēlreiz vēlos norādīt, ka, ja Padome turpmāk ieviesīs jaunus punktus otrajā lasījumā, es sagaidu, ka tā patiešām uzrunās Parlamentu un mēģinās ar mums vienoties par pieņemamu kompromisu.

Tomēr, ņemot vērā rezultātu, mēs uzskatām, ka nav vērts noraidīt šo kompromisu šādas procesuālas kļūdas dēļ. Mēs nobalsosim par šo kompromisu, jo uzskatām to par būtisku soli ceļā uz to, lai turpinātu saskaņot darbību nozarē, kurai ir tik liela ekonomiskā nozīme. Tādēļ mēs atbalstām šo kompromisu otrajā lasījumā.

  Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Stihler kundzei par lielo ieguldīto darbu. Ceļš līdz rezultātam bija ļoti garš.

Patlaban Eiropas būvniecības nozarē tieši nodarbināti ir 12 miljoni ES iedzīvotāju. Turklāt aptuveni 92 % būvizstrādājumu ražo maza un vidēja lieluma uzņēmumi — tas ir vairāk nekā 65 000 uzņēmumu. Būvniecības nozare Eiropas ekonomikai nenoliedzami ir ļoti svarīga, un mūsu pienākums pret nozari ir to atbalstīt, it īpaši pēc ekonomikas krīzes.

Šajā ziņojumā ir vairāki aspekti, kuru dēļ daudzi no mums nonāca strupceļā, viens no tiem ir ES tiesību aktu būtība. Risinājums nav nevainojams, tas ir kompromiss. Galvenie jautājumi bija ekspluatācijas īpašību deklarācija un CE zīme, un par tiem izdevās veiksmīgi vienoties, panākot, ka mikrouzņēmumiem tiek noteikti mazāk apjomīgi pienākumi nekā lielākiem uzņēmumiem. Attiecībā uz būvizstrādājumu sastāvā iekļauto bīstamo vielu izmantošanu un identificēšanu mums izdevās panākt kompromisu un novērst pretrunas ar pastāvošajiem REACH regulas noteikumiem.

Es ceru, ka otrajā lasījumā panāktajam risinājumam būs reāli rezultāti un tas veicinās būvizstrādājumu brīvu apriti, uzlabos standartus visā ES, kā arī turpmāk sekmēs būvizstrādājumu otrreizēju pārstrādi, tajā pašā laikā — un tas ir pats svarīgākais — nepalielinot birokrātisko slogu uzņēmumiem un nemulsinot patērētājus.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu par vairākiem konkrētiem punktiem, kuri, manuprāt, ir sevišķi nozīmīgi, lai varētu efektīvi sasniegt mērķus, kurus šajā tiesību akta priekšlikumā esam ierosinājuši īstenot.

Es runāju par saglabātajiem noteikumiem par vienkāršotām procedūrām, kuru mērķis nenoliedzami ir atvieglot uzņēmumiem un jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumiem radīto slogu un izmaksas. Es patiešām uzskatu, ka tik nelabvēlīgā ekonomiskajā situācijā, kāda ir patlaban, ir ārkārtīgi būtiski atzīt to, cik svarīgi ir maza un vidēja lieluma uzņēmumi, kuri veido vienu no galvenajiem mūsu ekonomikas stūrakmeņiem.

Turklāt, ieviešot vienkāršotus procedūru mehānismus un jo īpaši samazinot laiku, kas vajadzīgs, lai laistu tirgū jaunus izstrādājumus, ar jauno regulu noteikti tiek veicinātas inovācijas. Regula arī aizsargā patērētājus, sniedzot tiem iespēju ātrāk saņemt inovatīvus izstrādājumus, bet neatsakoties no prasībām par kvalitāti un drošību, kas jāgarantē ar CE zīmi.

Tādēļ, manuprāt, panāktais risinājums ir nevainojams kompromiss, kas nodrošinās pienācīgu līdzsvaru starp ražotāju un patērētāju vajadzībām, tādējādi garantējot pienācīgu tirgus darbību nozarē, kura patiešām ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks.

  Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Man jāpateicas Stihler kundzei par nevainojamo darbu, ko viņa ir paveikusi. Mēs visi esam runājuši par tehnisko aspektu. Par laimi Gebhardt kundze Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā uzsvēra to, ka šis temats ir ne tikai tehnisks, bet arī ļoti politisks un ekonomisks. Mēs visi zinām, ka būvniecība ir ekonomikas stūrakmens. Mēs visi zinām, ka maza un vidēja lieluma uzņēmumi ir mūsu ekonomikas mugurkauls, taču ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā ir ļoti sarežģīta. Tādēļ Stihler kundzes ziņojumam ir arī liela politiskā nozīme, un viņa šajā jomā ir paveikusi nevainojamu darbu.

Mums izdevās panākt kompromisu, kas sniedz priekšrocības ikvienam. Mums izdevās panākt līdzsvaru, kas mums nodrošinās gan vienkāršotas procedūras, ko varēs piemērot, nekompromitējot standartu par maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, gan labāko iespējamo rezultātu.

Mums izdevās sakārtot jautājumu par bīstamajām vielām. Mēs visi — un jo īpaši gados vecākie deputāti — atceramies azbesta radīto piesārņojumu Berlaymont ēkā, kas tika slēgta uz pieciem vai sešiem gadiem. Iedomājieties, kas notiktu ar veselām Eiropas Savienības valstīm, ja mums neizdotos atrisināt jautājumu par bīstamajām vielām.

Visbeidzot, mums joprojām ir jārisina jautājums par drošību un pārredzamību. Es domāju, ka arī attiecībā uz šo jautājumu Stihler kundze ir paveikusi lielisku darbu gan ziņojumā, gan panāktajā kompromisā.

Nobeigumā es vēlos paust pārliecību, ka darbs pie Eiropas valsts būvniecības mums izdosies tikpat labi kā darbs pie būvniecības nozares.

  Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs vēlos piekrist vairākām piezīmēm, patiesībā domāju, ka visām piezīmēm, kas ir izteiktas par Catherine Stihler paveikto darbu. Es uzskatu, ka pārņemt sarežģītas dokumentācijas sagatavošanu otrajam lasījumam un ienākt mūsu komitejā, lai to izdarītu, ir ļoti grūts uzdevums, un viņa to paveica nevainojami.

Vēlos piebilst, ka šis gadījums apliecina otrā lasījuma procedūras nozīmīgumu šajā sēžu zālē, jo mums ir izdevies ievērojami uzlabot no Padomes saņemtās nostājas saturu. Kā jau norādīja Rühle kundze, mums ar Padomi bija zināmas domstarpības. Mēs esam saņēmuši Ungārijas prezidentūras vēstuli par atsevišķiem detalizētiem jautājumiem, kas tiks publicēta protokolā.

Es tikai vēlos izteikt divas noslēguma piebildes par šīs vienošanās apstiprināšanu. Pirmkārt, komisāra kungs, es jums pateicos par mūsu sadarbību un uzsveru, ka mums ir ļoti cieši jāsadarbojas arī šā priekšlikuma īstenošanā. Kā jūs norādījāt, pastāv svarīgi komitoloģijas aspekti, un mana komiteja pilnībā atbalsta vajadzību ļoti nopietni uzraudzīt šo priekšlikumu īstenošanu.

Otrkārt, es uzskatu, ka šī nozare ir ārkārtīgi svarīga un mums ir jāturpina to uzraudzīt, lai, kā sacīja arī daudzi kolēģi, neļautu radīt tirgum šķēršļus, kuri liegtu nozarei nodrošināt būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Mani ļoti apmierina būvizstrādājumu direktīvas saturs, par kuru šodienas otrajam lasījumam vienojušies referenti un ļoti izpalīdzīgie komisāri A. Tajani un M. Barnier. Tam vajadzētu vienkāršot būvizstrādājumu tirgus darbību. Regulas saturā ir paredzēta entuziastiska apvienošana, dokumentācijas vienkāršošana, kā arī dažādu nevajadzīgu birokrātisku pasākumu likvidēšana. Beidzot priekšroka tiek dota uzskatam, ka ēku būvniecība ir uzskatāma par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, nevis izstrādājumu pārdošanu un ka būvniecība ir arī tādu ražojumu iekļaušana ēkas sastāvā, kas netiek ražoti sērijveidā. Es to vērtēju ļoti atzinīgi. Par šīm nelielajām reformām ir gandarīti arī Čehijas uzņēmumi, jo vecā direktīva palielināja to izmaksas par kvalitātes uzlabošanu. IMCO komiteja, kuras locekle es esmu, sapulcējās un vienprātīgi pieņēma dokumentu, tostarp vienkāršotos noteikumus mikrouzņēmumiem. Esmu pārliecināta, ka rīt to pašu darīs arī viss Parlaments. Tā būs vēl viena zīme par to, ka ES tiesiskā vide tiek uzlabota tādā veidā, kas atbalstīs vienoto tirgu.

  Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manī nav pārliecības par visiem kompromisa punktiem, taču es zinu, ka jaunā regula noteikti uzlabo pašreizējo tiesisko situāciju. Pirmkārt, mēs iegūsim standartizētu Eiropas tehnisko valodu, ko izmantot būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību jomā, kā arī uzlabotas un vienkāršotas procedūras. Mēs esam panākuši progresu Eiropas iekšējā tirgū un tādējādi radījuši priekšrocības uzņēmumiem un, izstrādājot standartizētas drošības prasības, arī patērētājiem. Principā es uzskatu, ka mikrouzņēmumu atbrīvošana no birokrātiskajiem noteikumiem ir nozīmīga un saprātīga. Taču mums jāņem vērā arī tas, ka mikrouzņēmumi, kuri apstrādā būvizstrādājumus, ir arī lietotāji, kuri ir jāaizsargā.

Tādēļ esmu gandarīta, ka kompromisā ir iekļauts mans priekšlikums. Tas mikrouzņēmumiem nodrošina vienkāršotas procedūras saistībā ar būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumu. Taču, ja uzņēmumi izmanto šādu procedūru, tiem jāpierāda, ka attiecīgā procedūra ir līdzvērtīga tai procedūrai, kas tiek īstenota visā Eiropā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas par ekspluatācijas īpašībām precizitāti un uzticamību, kā arī ēku drošības garantēšanu visā Eiropā.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piekrītu Harbour kungam, kurš uzsvēra dokumenta, kuru apspriežam un kuru, pateicoties Parlamentā panāktajai piekrišanai, pieņemsim, lielo nozīmi. Es to atbalstu tādēļ, ka šis ir jauns tiesību akts, kas sniegs svarīgus norādījumus tirgum un vienlaikus ieviesīs pienācīgus noteikumus, kuri sekmēs maza un vidēja lieluma uzņēmumu paplašināšanos šajā ļoti būtiskajā pašreizējās krīzes pēdējā posmā, kurā mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem iespējas radīt jaunas darbavietas un attīstīties. Tāds ir Eiropas Komisijas mērķis, un to atbalsta Eiropas Parlamenta nopietnā apņemšanās, kura daļēji ir Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas un izstrādes rezultāts.

Vienkāršošana, tostarp birokrātijas samazināšana, radīs maza un vidēja lieluma uzņēmumiem priekšrocības. Taču, kā savā runā sacīja Gebhardt kundze, šie noteikumi par tirgus liberalizāciju un attīstību arī sniedz praktiskas norādes par drošību, kas ir ļoti nozīmīga ne tikai būvniecības nozares darba ņēmējiem, bet arī patērētājiem.

Es uzskatu, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Tomēr Komisija neplāno apstāties, pieņemot šo tiesību aktu, kas ir Padomes un Parlamenta vienošanās un kompromisa rezultāts. Mēs vēlamies turpināt strādāt šajā jomā arī turpmākajos gados, un es arī gribu apliecināt Harbour kungam — kurš uzsvēra vajadzību darbu turpināt — mūsu apņemšanos izveidot īstenošanas plānu, kuru jums nosūtīšu, cik ātri vien iespējams.

Šajās debatēs daudzi godājamie deputāti runāja par būvniecības nozares darbības saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz drošību. Es pilnībā apzinos un izprotu problēmu, un esmu gandarīts, ka kopā ar Eiropas standartizācijas iestādi esmu izstrādājis eirokodeksus, jo tie ir saskaņoti noteikumi, kas attiecas tieši uz būvniecības drošību. Kā jūs zināt, Komisija patlaban sagatavo paziņojumu par standartizāciju, kas tuvākajās nedēļās tiks iesniegts Parlamentam un Padomei izskatīšanai. Tādēļ, priekšsēdētājas kundze un godājamie deputāti, es uzskatu, ka šodien un rīt mēs spersim svarīgu soli uz priekšu.

Es vēlreiz atkārtoju, ka runa nav tikai par tehniskiem noteikumiem, lai gan vēlos pateikties referentei par viņas pacietību darbā ar tehniskajiem jautājumiem, kuri jebkurā gadījumā liecina par nopietnu politisko apņemšanos. Aiz tehniskās informācijas slēpjas nozīmīga ar ekonomiku saistīta izvēle par labu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuri turpmākajos gados varēs izveidot jaunas darbavietas, kā arī par labu pusmiljardam Eiropas iedzīvotāju.

  Catherine Stihler, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos visiem kolēģiem, kuri atrada laiku, lai šopēcpusdien un šovakar uzstātos.

Es uzskatu, ka komisāra A. Tajani komentāri par sadarbību, īstenošanas plānu un eirokodeksiem, ko pieminēja arī Rühle kundze un, manuprāt, arī Schwab kungs, ir svarīgi un ka mēs esam turpinājuši jau pastāvošo labo sadarbību. Mēs esam panākuši kompromisu. Lai gan mums neizdevās iekļaut dažas lietas, ko kolēģi būtu gribējuši tajā redzēt, tomēr Parlamentam izdevās šajā dokumentā saglabāt 75 % no grozījumiem, kurus uzskatījām par svarīgiem, un tas nenoliedzami ir liels sasniegums.

Šo debašu laikā man ienāca prātā ideja. Būvniecības nozarei ir tik liela ietekme uz mūsu ekonomikas turpmāko attīstību un darbavietām, ka es vēlos jautāt priekšsēdētājai, vai varam panākt to, ka debates par būvniecības nozari Parlamentā notiek katru gadu, lai mēs varētu turpināt komisāra piedāvāto sadarbību un nodrošināt, ka būvniecības nozarei tiek piešķirta tik liela nozīme, kādu tā no Parlamenta puses ir pelnījusi, ņemot vērā to, ka no būvniecības nozares nodrošinātajām darbavietām ir atkarīgi 38 miljoni cilvēku.

Tātad, paldies, priekšsēdētājas kundze, un paldies, komisāra kungs! Es ceru turpināt darbu arī turpmākajās nedēļās, mēnešos un gados, jo debates par būvniecību turpināsies Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, un es pilnīgi noteikti tām sekošu līdzi.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 18. janvārī.

Rakstiskās deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es vēlos izteikt referentei atzinību par ziņojuma saturu. Būvizstrādājumi ir viena no Eiropas ekonomikas nozarēm, kas ir gan nestabila, gan nozīmīga, un mums ir jāpanāk tās darbības saskaņošana. Es izmantoju vārdu „nestabila”, ne tikai domājot par veidu, kā nozare reaģēja uz ekonomikas lejupslīdi, bet arī un jo īpaši par to, ka tajā nodarbināto darba ņēmēju un MVU skaits ir attiecīgi 12 miljoni un 65 tūkstoši. Es stingri atbalstu uzskatu, ka mums ir jāatzīst vajadzība panākt augstu darba drošības un veselības līmeni būvizstrādājumu jomā. Es runāju ne tikai par nelaimes gadījumiem darbā, kuri notiek salīdzinoši bieži, bet arī par darba gaitā izmantotām bīstamajām vielām. Vēlos izteikt pēdējo piezīmi — būvizstrādājumu vienotajam tirgum ir vajadzīga tāda palīdzība, kas atbilst tā mērogiem un specifiskajai būtībai, tostarp arī nestabilajiem aspektiem, kurus minēju savas runas sākumā.

13. Dzīvnieku barībā atklātā dioksīna radītās sekas Eiropas Savienībā (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par dzīvnieku barībā atklātā dioksīna radītajām sekām Eiropas Savienībā.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Kā jau jūs zināt, jaunais gads ir iesācies ar to, ka Vācijā tika konstatēts nopietns dioksīna piesārņojums dzīvnieku barībā. Komisijas dienesti rūpīgi uzrauga notikumu gaitu un cieši sadarbojas ar kompetentajām Vācijas iestādēm.

Esmu jau sācis izvērtēt iespējamos pasākumus, kuru īstenošana veicinātu to, ka augstvērtīgā pārtikas un barības nekaitīguma sistēma kļūst vēl efektīvāka. Tomēr iesākumā ļaujiet man sniegt informāciju par šo incidentu. To atklāja, kad 2010. gada 22. decembrī kombinētās barības ražotājs par notikušo informēja Vācijas kompetentās iestādes, jo no laboratorijas tika saņemti analīžu rezultāti, kuri uzrādīja, ka saskaņā ar paškontroles testiem paraugs neatbilst ES tiesību aktiem.

Laikā no pagājušā gada novembra vidus līdz decembra vidum kāds biodīzeļdegvielas ražotājs dzīvnieku barības tauku ražotājam, kurš ražo arī taukus tehniskai izmantošanai, piegādāja septiņas partijas ar taukskābēm, kuras paredzēts izmantot tehniskiem mērķiem. Tajā pašā laikā iepriekš minētais uzņēmums bija reģistrēts kā dzīvnieku barības tauku ražotājs; acīmredzot uzņēmums nodarbojās ar barības šķirnes tauku un tehnisko tauku maisīšanu. Četrās no novembra otrajā pusē piegādātajām partijām vēlāk konstatēja dioksīna piesārņojumu. Pārējās trīs partijās, kuras 2010. gada decembra pirmajā pusē piegādāja dzīvnieku barības ražotnēm, piesārņojums netika konstatēts.

Tomēr līdz brīdim, kad tas tika pārbaudīts, kā arī piesardzības nolūkos visas partijas tika uzskatītas un pret tām attiecās kā pret iespējami piesārņotām. Kopumā gandrīz 2300 tonnu iespējami piesārņoto dzīvnieku barības tauku tika piegādāti 25 dzīvnieku barības ražotājiem Vācijā. Ārpus Vācijas dzīvnieku barības tauki netika piegādāti.

Aptuveni 4800 lauku saimniecībām Vācijā piegādāja 100 000–200 000 tonnu dzīvnieku barības, kas satur 2–10 % iespējami piesārņoto tauku. Piesardzības nolūkos tika slēgtas visas lauku saimniecības; šo saimniecību komercdarbība tika apturēta; minētajās saimniecībās audzēja dējējvistas, nobarojamus mājputnus, zosis, cūkas, piena liellopus, citus liellopus vai trušus. Iespējami saindētā barība vaislas vistām nelielā apmērā tika piegādātā arī Francijā un Dānijā.

Kamēr slēgtās lauku saimniecības netiks atkal atvērtas, tās nedrīkst pārdot dzīvnieku izcelsmes produktus. Saimniecības tiks atvērtas tikai tad, kad ar analīžu rezultātiem un pārbaudēs pierādīs, ka minētajās lauku saimniecībās nav konstatēts piesārņojums, kura līmenis ir augstāks par ES tiesību aktos noteikto. Patlaban no 4800 lauku saimniecībām, kas tika slēgtas, 939 saimniecības ― galvenokārt mājputnu un cūku audzēšanas saimniecības ― joprojām ir slēgtas. Šķiet, ka kopš brīža, kad tika konstatēts incidents, saindēti pārtikas produkti nav pārdoti vai eksportēti no Vācijas, izņemot dažus gadījumus.

Galu galā analīžu rezultāti liecina, ka produkti atbilst ES tiesību aktiem. Tas liecina par ES izsekojamības sistēmas efektivitāti, un mēs arī turpmāk šajā sakarā būsim piesardzīgi.

Par laimi konstatētais dioksīna līmenis pārtikas produktos, kuros tas pārsniedza ES noteikto līmeni, nebija pārāk augsts, tāpēc nav sagaidāms, ka īsā laika posmā lietoto saindēto pārtikas produktu dēļ patērētājus skars tūlītējs veselības apdraudējums, ja tāds vispār būs.

Ko Komisija ir darījusi šā incidenta pārvaldīšanas nolūkos? Mani dienesti pastāvīgi ir sazinājušies ar Vācijas iestādēm un, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, par notikušo nekavējoties ir informējuši visas dalībvalstis. Tāpat ir uzturēti kontakti ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, sniedzot nepārprotamu incidenta attēlojumu mūsu tirdzniecības partneriem. Turklāt Komisijas amatpersonas tikās ar ieinteresētajām pusēm no tauku un eļļas nozarēm, lai izpētītu, kā turpmāk uzlabot dioksīna uzraudzību dzīvnieku barības jomā.

Es personīgi 6. janvārī sazinājos ar Vācijas federālo pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministri Ilse Aigner, un mēs pārrunājām to, kas būtu darāms, lai turpmāk izvairītos no līdzīga piesārņojuma un incidentiem. Šodien es vēlreiz sazinājos ar Vācijas ministri, jo mani satrauca iepriekšējā nedēļas nogalē dzirdētā ziņa par to, ka kāds dzīvnieku barības ražotājs nav sniedzis visu informāciju par to, kurām lauku saimniecībām tas piegādājis iespējami saindēto dzīvnieku barību, kā arī sniedzis neprecīzu informāciju par piesārņotās dzīvnieku barības tauku izmantojumu kombinētajā barībā, kā rezultātā slēdza vēl vairākus simtus lauku saimniecību.

Tas ir ļoti nopietns ES pārtikas nekaitīguma nosacījuma pārkāpums. Teikšu skaidrāk: Vācijas iestādes nodarbojas tikai ar šā piesārņojuma seku likvidēšanu un dara visu iespējamo, lai ātri un noteikti atrisinātu situāciju.

Esmu informēts par to, ka iestādes veido papildu kapacitāti testēšanai, lai tas tiktu izdarīts un pabeigts pēc iespējas drīzāk. Tomēr ir steidzami jāpārrunā arī plašākā ietekme, ko rada ES īstenotā pieeja dzīvnieku barības nekaitīgumam. Tāpēc nākamajā nedēļā uz Vāciju dosies Pārtikas un veterinārā biroja darba grupa, lai palīdzētu Vācijas iestādēm un neliegtu tām mūsu vispārējās zināšanas un izpratni par to, kā šis piesārņojums notika un kā novērst tā atkārtošanos nākotnē. Vācijas iestādes par to ir informētas un ir piekritušas vizītei. Es zinu, ka mēs varam paļauties uz pilnīgu Vācijas kolēģu sadarbību.

Šis incidents tiks pārrunāts arī Lauksaimniecības padomē, kas nākamajā pirmdienā, 24. janvārī, notiks Briselē. Kā jau iepriekš minēju, mēs izvērtējam pasākumus, tostarp arī likumdošanas pasākumus.

Šis incidents nepārprotami norāda uz to, ka nacionālās kontroles sistēmas ir jāpadara efektīvākas, jo tās ir pamatā visu ES dalībvalstu un trešo valstu uzticībai mūsu pārtikas produktu un barības nekaitīguma pasākumiem. Lai risinātu šo jautājumu, es lūkoju rast iespēju ieviest dzīvnieku barībai un pārtikas produktiem paredzēto tauku un eļļu ražošanas stingru nošķiršanu no tehniskai izmantošanai paredzēto tauku un eļļu ražošanas, un es apsveru iespēju noteikt juridiskas prasības pastiprinātai dioksīna kontrolei dažādajos dzīvnieku barības aprites posmos.

Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi, kad tie tiks apstiprināti un pieņemti, uzlabos mūsu jau tā stabilās pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma sistēmas.

  Albert Deß, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Pateicos, komisāra kungs, par faktiem saistībā ar dioksīna skandālu Vācijā. Esmu arī lauksaimnieks, tāpēc mani bezgala tracina tas, ka atkal un atkal mums jāpiedzīvo šādi skandāli, kuru iemesls acīmredzami saistīts ne tikai ar nolaidību, bet arī ar noziedzīgu darbību. Lai cik normatīvo aktu mēs pieņemtu — turklāt Eiropā ir vieni no stingrākajiem tiesību aktiem pārtikas produktu ražošanas jomā un zemākās robežvērtības attiecībā uz tām sastāvdaļām, kas varētu kaitēt patērētāju veselībai —, mēs tomēr neesam pasargāti no šādiem apdraudējumiem.

Tāpēc ir jāizvirza prasība un dalībvalstīm ir jāuzņemas attiecīga atbildība, ka, ja prokurors konstatē, ka ir notikusi noziedzīga darbība, tad soda apmērs ir ievērojami jāpalielina. Šādiem cilvēkiem nevar piespriest tikai naudas sodu, te jāpiemēro cietumsods. No viņiem ir jāatbrīvojas, lai viņi vairs nevarētu izraisīt šādu postu.

Komisāra kungs, man prieks, ka jūs atzīstat Vācijas iestāžu īstenoto pasākumu atbilstību ― arī man Vācijā radās tāds iespaids. Valdīja zināms politiskais satraukums par to, ka šis jautājums netiek risināts pareizi. Mums ir jāsanāk visiem kopā un nepieciešamības gadījumā jāpapildina jau ieviestie stingrie noteikumi.

Jūs minējāt kādu konkrētu jautājumu, un tā sakarā mēs jūs pilnībā atbalstām. Arī es atbalstu, turklāt es runāju visas savas grupas vārdā, stingru pārtikas produktu un citu produktu ražošanas nošķiršanu, lai šāda sajaukšana neatkārtotos. Komisāra kungs, mēs atbalstām jūsu ieceri uzlabot mūsu nosacījumus un regulējumu, lai mēs spētu sekmīgāk novērst šādu skandālu atkārtošanos.

  Ulrike Rodust, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Jūsu piezīmes mani pārsteidz. Es no preses biju sapratusi citādi, vismaz Vācijā. Arī mani bezgala tracina tas, ka pārtikas nekaitīguma jomā atkārtojas skandāli. Mēs nedrīkstam to pieļaut. Es zinu, ka regulējumi un likumi vien nevar novērst noziedzīgas darbības šajā jomā. Tomēr mums ir jādara viss iespējamais, lai vainīgajām personām būtu pēc iespējas grūtāk rīkoties noziedzīgi. Komisijai ir jāaicina dalībvalstis nekavējoties izvērtēt soda apmērus šajā jomā. Tīši ļaunprātīgu un nolaidīgu rīcību ar pārtikas produktiem un dzīvnieku barību nedrīkst sodīt ar triviāliem soda mēriem. Bieži vien salīdzinājumā ar peļņu naudas sods ir tik mazs, ka to var nomaksāt no papildu izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem.

Turklāt ir jāpalielina valsts inspektoru skaits. Pašreizējais piemērs Vācijā pavisam skaidri liecina, ka pašpārbaudes principam ir nopietni trūkumi. Vēlos norādīt, ka „piesārņotājs maksā” princips ir pastāvīgi jāpiemēro visā apritē ― no barošanas siles līdz pat ēdamgaldam. Galu galā, pārtikas produktu nekaitīgumu nosaka tas, ar ko mēs barojam mājlopus.

Nevainīgajiem nebūtu jācieš sekas, ko rada citu cilvēku noziedzīgās darbības. Pagaidām vēl nav skaidri zināms, kurš lauksaimniekiem samaksās par zaudējumiem, kas tiem radušies dioksīna skandāla dēļ. Viens ir skaidrs: tie nebūs bankrotējušie piesārņotāji, jo viņiem naudas vairs nav. Tas ir nepieņemami. Tāpēc vajadzētu apsvērt tāda Eiropas fonda izveidi, kurā visi dzīvnieku barības ražotāji iemaksātu līdzekļus. Pārtikas nekaitīguma sakarā nemitīgi rodas problēmas, tāpēc viens ir pilnīgi skaidrs: visā apstrādes apritē gan pārtikas, gan dzīvnieku barības ražošanā ir jānodrošina pilnīga izsekojamība. Šajā sakarā arī ES regula un valstu tiesību akti ir jāpadara efektīvāki.

  Corinne Lepage, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Desmit gados Eiropa ir piedzīvojusi četrus šādus incidentus.

Lai gan mēs varam būt gandarīti par to, ka ātrās brīdināšanas sistēma darbojas veiksmīgi, tas, ka šādi incidenti notiek, ir pilnīgi nepieņemami. Eiropas patērētāju veselība nedrīkst būt kā pielāgojams mainīgais sistēmā, kurā par prioritāti izvirzīta izmaksu samazināšana un būtībā netieši tiek veicināti šādi incidenti, jo soda mēri ir vāji.

Tomēr, komisāra kungs, mums ir vajadzīga iedzīvotāju uzticība, un jūs to zināt labāk par citiem. Kādus pasākumus jūs plānojat īstenot? Nupat jūs runājāt par prasību nošķirt rūpniecisko eļļu ražošanu no pārtikai paredzēto eļļu ražošanas, un es esmu gandarīta par to. Komisāra kungs, tai ir jābūt obligātai prasībai ražošanas procesā, nevis tikai izvēles iespējai; tādā veidā mēs iegūsim lielāku pārliecību.

Turklāt nav godīgi, ka ražotāji šādā veidā var paziņot par savu maksātnespēju. Komisāra kungs, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu to, ka šāda rīcība nepaliek nesodīta? Atbildība tomēr ir labākais drošības sargs.

Visbeidzot, kādus pasākumus jūs esat iecerējis veikt, lai uzlabotu dalībvalstu ieviesto uzraudzību? Trauksme tika izziņota gandrīz trīs nedēļas pēc tam, kad šīs eļļas tika piegādātas. Protams, to nevar uzskatīt par Komisijas vainu, tomēr tajā pašā laikā tas gluži vienkārši rada problēmas patērētājiem. Komisāra kungs, vai, jūsuprāt, mēs varam uzlabot šo situāciju?

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka patērētāju uzticība jau atkal ir nopietni iedragāta, un tas ir pilnīgi dabiski, ka patērētāji brīnās, ko valstu iestādes un ES dara, lai apturētu šo piesārņotāju darbību. Pretēji komisāra kungam es neuzskatu, ka notikušais ir tikai negadījums vai nejaušība. Es uzskatu, ka aiz tā visa slēpjas sistēma, ar kuru atsevišķi uzņēmumi pelna miljonus, iemaisot dzīvnieku barībā vielas, kas tur patiesībā neiederas. Pēc tam šie uzņēmumi izvairās no atbildības, savukārt lauksaimnieki un patērētāji par to maksā.

Es uzskatu, ka mums ar to arī jāsāk, un mums, protams, jāpajautā sev, vai pārbaudes netiek veiktas nepareizajā vietā. Dzīvnieku barības nozarē Vācijā darbības ar taukiem veic neliels skaits uzņēmumu. Kāpēc tur netiek veiktas mērķtiecīgas pārbaudes? Kāpēc mēs paļaujamies uz pašpārbaudēm un diezgan neregulāri saņemam vērtības, kuras pēc tam valstij ir jāpārbauda? Citiem vārdiem sakot, visā Eiropā ir jāīsteno ar risku pamatota uzraudzība. Tāpēc, komisāra kungs, es jums jautāju: ko šajā sakarā dara Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)? Vai šī ir Vācijas problēma jeb varbūt līdzīgas problēmas pastāv citviet Eiropā, kas tikai pagaidām nav konstatētas?

Manuprāt, mēs visi esam vienisprātis, ka ir nepieciešams pozitīvais saraksts, kurā norādīts, kas ir pieļaujams dzīvnieku barībā. Ir jāievieš stingri apstiprināšanas noteikumi uzņēmumiem, kā arī atbildības pienākums un preču plūsmas nodalīšana. Tomēr es uzskatu, turklāt tas ir vairākkārt jāatkārto, ka nepieciešamas arī būtiskas izmaiņas daudzās politikas jomās, jo, galu galā, dzīvnieku barībai ir jānāk no mūsu laukiem, nevis no rūpnieciskiem uzņēmumiem. Lauksaimniekiem jāzina, ar ko viņi baro savus mājlopus, un patērētājiem jāzina, kur rodas dzīvnieku barība. Mums par to jāparūpējas. Ar to mēs varam sākt lauksaimniecības reformu, un mums tas pat jādara, proti, šī situācija jāpavērš pretējā virzienā, jo, galu galā, visa lauksaimniecība cieš no kaitējuma, ko daži noziedznieki rada, piesārņojot dzīvnieku barību, un tas mums ir jānovērš kā principiāls jautājums.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es pilnīgi noteikti jūtu līdzi daudzajiem Vācijas lauksaimniekiem viņu pašreizējā situācijā.

Apmēram pirms diviem gadiem es to pašu piedzīvoju Ziemeļīrijā, kur tika veiktas ļoti līdzīgas darbības. Šajā situācijā visvairāk cieta lauksaimnieki, kas patiesībā šajās darbībās nemaz nebija iesaistīti. Man šķiet, ka jau tika minēts vārds „noziedzīgs”, un šajos notikumos ir iesaistītas personas ar noziedzīgiem mērķiem. Mums jāpajautā, kāpēc viņi tā dara un vai viņi to dara tāpēc, lai nopelnītu daudz papildu naudas, kā minēja Häusling kungs. Ja tā ir taisnība, tad viņi par to jāsoda.

Tomēr pavisam skaidri jāatzīst, ka vainīgi nav tie, kas ražo pārtikas produktus, bet gan tie, kuri dzīvnieku barību piegādā pārtikas produktu ražotājiem. Mums ir jāveic pasākumi pret šiem cilvēkiem, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos un atgūtu patērētāju uzticību. Es ļoti labi saprotu, kāpēc patērētāju uzticība patlaban ir iedragāta. Kā jau kāds minēja, tā ir noticis arī iepriekš, bet ir jānovērš šādu situāciju atkārtošanās. Nedomāsim tikai vispārīgi un nepieņemsim jaunus likumus. Ieviesīsim tos, kas mums ir.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dzīvnieku barības industriju Vācijā raksturo trīs vārdi ― malšana, jaukšana un krāpšanās. Kopš 1999. gada Vācijā vien bijuši pieci dioksīna skandāli. Acīmredzot dzīvnieku barības ražotājiem un lielajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem nerūp ES direktīvas un valstu tiesību akti, ja ir iespēja no lētas pārtikas gūt lielu peļņu. Vācijā valda barga konkurence par zemāko cenu pārtikas tirgū. Tāpēc dzīvnieku barībai, kas paredzēta intensīvai mājlopu audzēšanai, jābūt pēc iespējas lētākai. Dzīvnieku barības un pārtikas produktu ražotājus valsts pārbauda reti. Tā aizvien biežāk paļaujas uz ražotāju veikto pašpārbaudi un tādējādi ietaupa līdzekļus, kas būtu jāizmanto kvalificēta personāla algošanai. Šādos apstākļus ar dioksīnu piesārņoti rūpniecisko tauku atkritumi varēja nonākt dzīvnieku barības un pārtikas produktu apritē.

Šo dioksīna skandālu varēja novērst, ja pirms tauku iejaukšanas dzīvnieku barībā tiktu pārbaudīts tajos esošais dioksīna līmenis. Tādā gadījumā piesārņojumu konstatētu laicīgi. Jau atkal daudz patērētāju ir saindējušies ar papildu dioksīnu. Astoņdesmit procenti dioksīna organismā nonāk ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, citiem vārdiem sakot, uzturā lietojot gaļu, pienu un olas. Foodwatch pamatoti pieprasa, lai dzīvnieku barības ražotājiem tiktu izvirzīta prasība obligāti pārbaudīt dioksīna un PCB līmeni katrai dzīvnieku barības sastāvdaļu partijai, pirms tiek sajaukta dzīvnieku barība. Dzīvnieku barībā nedrīkst iejaukt nevienu sastāvdaļu, kas neatbilst robežvērtībām. Ļoti piesārņotas partijas ir jāiznīcina, turklāt ir jāspēj pierādīt, ka tas patiešām ir izdarīts. Tikai tā var novērst turpmāku falsificēšanu un atšķaidīšanu, ko veic piesārņotāji.

Arī laboratorijām jānosaka pienākums ziņot valstu uzraudzības iestādēm, ja robežvērtības pārsniedz noteiktās. Lai garantētu gaļas produktu izsekojamību, ir jāievieš marķēšanas prasība. Šis un arī iepriekšējie ar pārtiku saistītie skandāli Vācijā pierāda, ka valstij ir regulāri jāpārbauda dzīvnieku barības ražotāji un dzīvnieku audzētāji. Komisāra kungs, kā jūs plānojat to īstenot?

  Peter Liese (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Patērētāji un lauksaimnieki ir labāk jāaizsargā pret bezatbildīgiem dzīvnieku barības un tās tauku falsificētājiem. Mums ir jāaptur šo falsificētāju darbība visā Eiropā. Nupat kolēģe runāja tikai par Vāciju, bet diemžēl dioksīna un tamlīdzīgi skandāli iepriekš bijuši arī citās dalībvalstīs.

Visupirms šis jautājums jārisina prokuratūrai, jo runa ir par noziedzīgām darbībām. Es ceru, ka Vācijas prokuratūra un organizācijas citās valstīs, kas, iespējams, joprojām ir iesaistītas ― kā aprites posms tika minēta Nīderlande ―, darbosies ātrāk nekā prokuratūra Īrijā. Tur tikai tagad ierosināta lieta pret personām, kas bija vainīgas 2008. gadā notikušajā skandālā. Mums šajā sakarā ir jārīkojas veicīgāk.

Es aicinu pareizi paskatīties uz šo skandālu, un tas patiešām ir skandāls. Vērtības bija četras reizes augstākas, nekā pieļaujams. Tas ir slikti, un ir izstrādāts pamatots piesardzības līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt. Šis piesardzības līmenis tika apzināti izvēlēts tāds, lai iegūtu to amplitūdu, kurā ilgtermiņa kaitējums tika konstatēts eksperimentos ar dzīvniekiem, kad vērtība bija 100 reižu lielāka par šo līmeni. Tāpēc akūta riska nav; tā ir tikai piesardzība.

Skandālā, ko Beļģija piedzīvoja 1999. gadā, šīs vērtības bija 700 reižu lielākas par pašreizējajām ES robežvērtībām. Tāpat dioksīna piesārņojums vidē ir samazināts līdz desmitajai daļai no tā, kāds tas bija 1990. gadā; tas izdarīts, īstenojot ES pasākumus, piemēram, pieņemot tiesību aktus par ķīmiskām vielām, uzlabojot standartus saistībā ar atkritumu sadedzināšanas iekārtām, utt. Tomēr ir jāīsteno pasākumi pārtikas produktu apritē visā Eiropā. Ir jāuzrauga dioksīns, ir jānošķir tauki, manuprāt, ir jābūt ES mēroga prasībai par dzīvnieku barības tīrību un ir labāk jāaizsargā lauksaimnieki, kas nespēj novērst to, ka pārtikas produktu apritē atkārtoti novērojama šāda nolaidība un noziedzīga plānošana.

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! To nevar uzsvērt par daudz, proti, nekur citur pasaulē nav tik stingri kvalitātes standarti pārtikas produktu jomā kā Eiropā. Mūsu patērētāji, eksporta tirgi, kā arī ražotāji pieprasa, lai mēs patiešām pacenstos un veiktu nozīmīgus ieguldījumus šo standartu uzturēšanā.

Ja nesen Vācijā notikušais piesārņojums atgadītos citviet pasaulē, tad mēs, visticamāk, par to nemaz neuzzinātu. Tomēr tā nenotika. Tas atgadījās tieši te, Eiropas Savienībā. Tas, kas notika Vācijā, ir nepieņemami, turklāt šis gadījums ir ne tikai rūpīgi jāpārbauda, bet vainīgie arī jāsauc pie atbildības par to, kas šķiet vairāk kā noziegums, nevis negadījums.

Joprojām nav skaidra piesārņojuma izcelšanās, un tas mani satrauc. Šķiet, nav iespējams skaidri noteikt, kāda ir Vācijas iestāžu atbildība par pārraudzības pienākumu nesekmīgu izpildi. Šķiet, šis notikums tika atklāts, pateicoties kāda uzņēmuma ziņojumam, nevis iestāžu veikto kontroļu rezultātā.

Par šo notikumu atbildīgās personas nav noteiktas, un šā notikuma nopietnības dēļ Komisijai ir jārod objektīvs apstākļu izskaidrojums.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šis negadījums ar dioksīnu nav tikai vienkāršs skandāls. Eiropas iedzīvotājiem ir parādīts viņu pašu atspulgs. Cik ilgi mēs jau sūdzamies par cenu un izdzīvošanas cīņu lauksaimniecībā, ko uzjundī aizvien neremdināmākais pieprasījums pēc lētākas pārtikas.

Jau ilgu laiku šī cīņa ir kas vairāk par vienkāršu izturības pārbaudi. Indivīdi aizvien biežāk izšķiras par noziedzīgu līdzekļu un metožu izmantošanu. Tomēr līdz ar to mēs galu galā visi zaudēsim. Mēs varam pieņemt vairāk likumu un direktīvu, varam veikt biežākas pārbaudes par augstākām izmaksām, mēs varam piespriest bargākus sodus, tomēr neviens no šiem risinājumiem nepalīdzēs cīnīties pret noziedzīgo enerģiju, ko uzkurina šī skarbā cīņa par pastāvēšanu.

Mums beidzot ir jāsāk cīnīties pret šīs problēmas iemesliem. Mums beidzot ir jādara gals šai nemitīgajai prasībai pēc pārtikas produktiem, kuriem jābūt vairāk, turklāt lētākiem. Būdama lauksaimniece, esmu savā saimniecībā izjutusi bezspēcību pret atsevišķu personu noziedzīgajām darbībām, kā tas ir arī šajā gadījumā. Manus aroda kolēģus un mani pārņem šermuļi, iedomājoties par to, kurš nākamais nevainīgi iegrims šajā atvarā.

Tāpēc es vēlētos pajautāt Komisijai: ko jūs un jūsu kolēģi plānojat darīt, lai atgūtu pārtikas vērtību? Es atzinīgi vērtēju jūsu priekšlikumus, tomēr galveno problēmu jūs ar tiem neatrisināsiet.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šis skandāls modina manī patiesu déjà vu sajūtu, jo šīs krīzes gaita nudien šķiet gandrīz identiska tai, kuru pirms divpadsmit gadiem piedzīvoja Beļģija. Pēdējos desmit gados ir notikuši pārāk daudzi incidenti, kas pierāda, ka dzīvnieku barības eļļu un tauku nozarē darbojas diezgan daudz tirgus dalībnieku, kuri negodīgas alkatības vadīti noziedzīgā veidā ir gatavi krāpties, tādējādi kaitējot lauksaimnieku ienākumiem un patērētāju veselībai. Tas ir nepieņemami. Tāpēc pašreizējiem tiesību aktiem nudien ir jāveic stresa tests. Es ceru, ka šajā sakarā savus komentārus sniegs arī Lauksaimniecības padome.

Tomēr tāpat ir jābūt arī monitoringam un uzraudzībai. Šajā nozarē joprojām aktīvi tiek veikta pašpārraudzība. Valstu iestādēm papildus un stingrāk ir jāpārbauda ikviena pašpārraudzības forma. Tas jāveic proporcionāli. Turklāt man šķiet, ka biežāks monitorings jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam Īrijā. Ir stingrāk jāuzrauga tie, kas veic monitoringu. Es lasīju, ka pēdējos desmit gados PVD ir veicis tikai trīs misijas. Tas ir par maz, šis skaitlis ir jāpalielina. Komisāra kungs, vai šīs dioksīna problēmas sakarā jūs dosiet norādījumus PVD veikt vairākas misijas?

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Daudzajos pastāvēšanas gados Eiropas Savienība ir radījusi ārkārtīgi komplicētu dažādu noteikumu struktūru, kam vajadzētu sabiedrībai radīt priekšstatu par to, ka Eiropas Savienība raizējas par mūsu pārtikas produktu tīrību un kvalitāti. Lai pastiprinātu šo vēstījumu, tā ir pieņēmusi darbā daudzus dažādus speciālistus, inspektorus, veterinārārstus un amatpersonas, tādējādi izveidojot sarežģītu iestāžu briesmoni nolūkā garantēt Eiropas pārtikas produktu kvalitāti.

Dāmas un kungi! Nu mēs redzam to, cik labi tai veicas. Eiropu ir pārpludinājuši ļoti piesārņoti pārtikas produkti, un mūsu birokrātiskais aparāts acīmredzami nezina, kā šo problēmu atrisināt. Lai spētu saprast situācijas nopietnību, atcerēsimies, ko šīs mahinācijas ar pārtikas produktiem ir mums devušas.

Zinātnieku aprindās dioksīnu uzskata par visbīstamāko ķīmisko vielu, ko cilvēks jebkad ir ražojis. Tā ir ne tikai bīstamākais kancerogēns, bet arī vājina šūnu pārraidīto un hormonālo imunitāti, palielina uzņēmību pret infekcijām, samazina auglību, palielina abortu skaitu, kā arī izraisa olnīcu traucējumus, dzemdību traumas, lielāku zīdaiņu mirstību, centrālās nervu sistēmas attīstības traucējumus, patoloģiskas steroīdo hormonu un receptoru izmaiņas, utt.

Tie nesadalās. Tie uzkrājas dzīvo organismu audos, un Pasaules Veselības organizācija norāda, ka, ja apritē nokļūst vienam rīsa graudam atbilstošs dioksīna daudzums, tad tas ir līdzvērtīgi gada limitam vienam miljonam cilvēku.

Tāpat mēs šodien uzzinām, ka Vācijas uzņēmums „Harles und Jentzsch” dzīvnieku barībai pievieno dioksīnu, un jau kopš 2010. gada marta tirgū ir pārdevis vairāk nekā 3000 tonnu šādu piesārņotu tauku. Saskaņā ar pašreizējiem atklājumiem saindētas olas ievestas Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, savukārt saindēta gaļa ― Francijā un Dānijā.

Tāpēc, komisāra kungs, vēlos jautāt, kā var būt, ka uzraudzītā kontroles sistēmā nav reģistrēts uzņēmums, kurš tūkstošiem lauksaimnieku piegādā dzīvnieku barības maisījumus? Kādu sadarbību mēs varam gaidīt no Vācijas valsts iestādēm, ja uzņēmums var ražot dzīvnieku barības maisījumus un tajā pašā laikā nebūt reģistrēts kontroles sistēmā? Kāda veida veterināro pārbaudi veic lauku saimniecībās, ja kopš 2010. gada marta veterinārie inspektori nav spējuši konstatēt piesārņojumu dzīvnieku barībā? Dāmas un kungi! Kas notiek ar šādu pārtikas produktu iznīcināšanu? Mēs runājam par iznīcinātām olām un gaļu, bet kas…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāatrisina skandāls, tomēr šis vārds tam ir par maigu. Šī situācija būtiski apdraud tūkstošiem cilvēku dzīvību un veselību. Es ceru, ka vainīgās personas tiks noteiktas un attiecīgi sodītas, tomēr tāpat es ceru, kas šis jautājums liks mums izvērtēt Eiropas Savienības lauksaimniecības modeli. Lauksaimniecība ir kļuvusi par rūpniecību. Mēs vairs nerunājam par lopkopību ― nu tā ir gaļas ražošana. Pastāv milzīgas lauku saimniecības, pastāv dzīvnieku barības ražošanas nozare, un mēs audzējam dzīvniekus, dodot tiem barību ar dioksīnu. Tāpat dzīvnieku barībā ir arī ģenētiski modificēts materiāls, kas vēl nav pilnībā pārbaudīts, un šāds lauksaimniecības modelis nefunkcionē. Šis modelis negarantē pārtikas nekaitīgumu.

Šo situāciju var atrisināt, pievēršot lielāku uzmanību tām lauku saimniecībām Eiropā ― Polijā un citās valstīs ―, kurās dzīvniekus baro ar pašu ražotu dzīvnieku barību. To vajadzētu atbalstīt.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Vainīgais uzņēmums jau 2010. gada martā zināja, ka pārdod produktus, kuros dioksīna līmenis ir ārkārtīgi bīstams. Kā var būt, ka tas netika konstatēts nevienā valsts iestādes pārbaudē, lai jau tajā posmā attiecīgi varētu rīkoties? Vai pašreizējie pārtikas produktu nekaitīguma uzraudzības mehānismi ir patiešām atbilstoši? Šķiet, ka nē, jo, ja tie būtu atbilstoši, tad šī dioksīna krīze būtu novērsta.

Šķiet, ka ir vairāki ar pārtiku saistīti skandāli. Runa nav tikai par dioksīna krīzi; atcerieties ar klonēšanu saistītos produktus, kas pagājušajā gadā nepamanīti nonāca mūsu veikalu plauktos. Noteikumu ir pietiekami daudz, tomēr pārtikas nekaitīguma uzraudzībai ir jābūt efektīvākai, tā jāveic biežāk, turklāt šo pārbaužu rezultāti ir jāpublisko. Runa ir par pārtikas produktu nekaitīgumu un iedzīvotāju veselību.

Tāpat es aicinu Komisiju atbalstīt piekrāpto lauksaimnieku prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ko viņi vērš pret vainīgajiem uzņēmumiem, jo šie lauksaimnieki nezināja, ka saindē savus liellopus.

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Esmu ieinteresēts šajā jautājumā: es esmu olu ražotājs no Lielbritānijas.

Šķiet, ka dioksīna piesārņojumu izraisījusi nespēja ievērot dzīvnieku barības apstrādes procesa standartus, kas ir stingrāki nekā tie, kas attiecināmi uz ne tik sarežģīto procesu, kurā rapsis tiek pārvērsts biodegvielā. Tāpēc ES aizraušanās ar biodegvielu var radīt neparedzamas sekas. Tomēr, manuprāt, šī nav ES problēma. Papildu noteikumi to neatrisinās, un tie pilnīgi noteikti nav vajadzīgi. Vācieši ir konstatējuši problēmas esamību, par to informējuši mūs un veic nepieciešamos pasākumus.

Apvienotajā Karalistē ir izstrādāta visaptveroša nodrošināšanas shēma, ko dēvē par Lion Code. Tā attiecas gan uz dzīvnieku barības ražošanu ražotnē, gan olu ražošanu lauku saimniecībā, tādā veidā nodrošinot to, ka šāda veida incidenti ir maz iespējami. Tāpēc, ja kāds no jums vēlas saņemt augstākā labuma olas, meklējiet tās ar Lion uzrakstu, un britu ražotāji ar prieku jums tās piegādās.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Visupirms, man šķiet, ka mums ir iemesls būt gandarītiem, jo mēs patlaban varam runāt par krīzi tāpēc, ka mūsu sistēma ir nostrādājusi.

Pie mums ir pasaulē spēcīgākā patērētāju aizsardzības sistēma. Patlaban patērētājiem tas jāatceras. Tomēr sistēma nebija pareiza, tāpēc pirms jaunas sistēmas izstrādāšanas, man šķiet, mums uzmanīgi un visaptveroši jāizvērtē iemesli tam, kāpēc problēma tika konstatēta novēloti, un jāpajautā sev, kāds ir šīs kavēšanās iemesls.

Tomēr man šķiet, ka papildus noziedzīgās darbības atmaskošanai mums jāpajautā arī, kāpēc tā notika. Es domāju, ka mūsu darbības dēļ lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu nozares sacenšas par zemākajām izmaksām un zemāko piedāvājuma cenu, un mēs vairs neesam pasargāti no tādām novirzēm, kā šī nepieņemamā rīcība.

Tāpēc, komisāra kungs, vai jūs plānojat palielināt sodu par šādām darbībām? Vēlos arī pajautāt, kā mēs attiecīgajiem audzētājiem sniegsim tūlītēju atbalstu ― es patiešām domāju tūlītēju. Jautāju tāpēc, ka robežas ir tik trauslas, ka, ja daži cilvēki ļoti drīz nesaņems palīdzību, vai pat ja tie gūs labumu no viņiem parādā esošās summas, šie audzētāji izzudīs, pirms vēl procedūra tiks pabeigta „normālā” ātrumā, kā es to varētu nosaukt.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vai drīkstu uzdot jautājumu iepriekšējam runātājam? Viņš minēja, ka būtībā sistēma darbojas. Es labprāt uzzinātu, vai viņš ir informēts par to, ka notikušo atklāja, pateicoties patērētājiem, nevis sistēmai.

Vēl attiecībā uz informāciju, kas ir iepriekšējā runātāja rīcībā, es vēlētos viņam pajautāt, vai viņš zina arī to, ka ir veikti pētījumi, kas liecina, ka iedzīvotāji labprāt nedaudz piemaksātu, ja vien varētu būt droši par to, ka piedāvājumā ir augstvērtīgi dzīvnieku izcelsmes produkti un šie dzīvnieki ir turēti atbilstoši sugas prasībām.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka kolēģis, kurš uzdeva jautājumu, būtībā vēlējās komentēt situāciju, nevis patiešām uzdot jautājumu man. Protams, mēs zinām, ka sistēma ir kļūdaina. Tomēr, runājot par patērētājiem Eiropā, es vēlos uzsvērt mūsu aizsardzības sistēmas noteiktību. Ņemot vērā to, ka esam ieviesuši pasaulē augstākos standartus, mēs nedrīkstam pieļaut, ka apgalvojums par nekā nedarīšanu netiek apšaubīts.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Visupirms vēlos pateikties komisāram Dalli kungam par ierašanos šodien šajā plenārsēžu zālē, lai informētu par notikumu, kas patērētājus Eiropā patiešām satrauc.

Nākamajā nedēļā tiksies Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kuru man ir tas gods vadīt, un mēs padziļināti runāsim par šā nopietnā atgadījuma sekām. Lai gan Eiropa ļoti rūpējas par pārtikas nekaitīgumu, ir jāīsteno turpmāki pārredzamības un pārbaužu pasākumi, lai tādējādi novērstu pārtikas produktu piesārņošanas gadījumu atkārtošanos.

Es atzīmēju, ka pagājušajā gadā Parlaments pieņēma patstāvīgu ziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitāti, un pirmajā lasījumā šajā plenārsēžu zālē tika pieņemta regula par pārtikas informācijas nodrošināšanu patērētājiem, ar kuru ievieš nosacījumu par lauksaimniecības produktu izcelsmes vietas obligātu norādīšanu marķējumā. Diemžēl 8. decembrī šis svarīgais dokuments iestrēga Veselības padomē. Mēs centīsimies to iekļaut atkal otrajā lasījumā, jo tas ir ļoti nozīmīgs mērķis aizsardzības un pārredzamības nodrošināšanā, kas dos labumu patērētājiem Eiropā.

Tāpēc Parlamenta virzība ir pareiza, tas parāda, ka atbalsta patērētājus. Mēs ceram, ka Padome un Komisija paudīs līdzīgu attieksmi.

  Marit Paulsen (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Man jāpiekrīt vairāku kolēģu teiktajam, proti, lielā mērā pašreizējie tiesību akti darbojas. Ne jau tur slēpjas problēma. Problēma slēpjas atbilstības, kontroles un sankciju sistēmās. ES līmenī mums nav tiesību iejaukties sankciju sistēmās, un mums jāatceras, ka, ja mēs izstrādājam likumus, tomēr tajā pašā laikā neparedzam sankciju sistēmas, tad mēs tikai izstrādājam aptverošus likumus, kas būs pilnīgi velti. Tie nedarbosies.

Tomēr komisāra kungs minēja vienu ļoti svarīgu aspektu. Es biju referente regulai, pēc kuras noteica dzīvnieku barības pārbaudes. Komisāra kungs pieminēja stingro to izejvielu, kas paredzētas dzīvnieku barības ražošanai, atšķiršanu no tām, kas paredzētas tehniskiem mērķiem ― šajā gadījumā taukiem.

Pirms desmit gadiem es ierosināju nokrāsot visus produktus, kuru izcelsme nav zināma. Godīgi sakot, man ir ļoti žēl lauksaimnieku, kuri atkal un atkal cietīs no toksīniem dzīvnieku barībā, vienlaikus nespējot mainīt šo situāciju.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlējos būt viena no šā mutiskā jautājuma parakstītājām, jo uzskatu, ka pēc nesen notikušā incidenta ir jāuzsāk debates par pārtikas nekaitīgumu.

Cik veselīgi un uzturvielām bagāti ir produkti, ko miljoniem eiropiešu lieto katru dienu? Vai mēs patiešām esam pārliecināti, ka produkti uz mūsu ēdamgalda nav kaitīgi? Lai garantētu galaprodukta īstumu, ļoti būtiska ir izejmateriālu kvalitāte. Vienīgais veids, kā novērst pārtikas produktu piesārņošanu un nekavējoties konstatēt iespējamu risku esamību, ir nepārtraukta uzraudzība ― no lauka līdz pat ēdamgaldam.

Nesenais incidents Vācijā pierāda, ka visiem produktiem, tostarp pārstrādātiem produktiem, obligāti nepieciešams izcelsmes marķējums, kā jau De Castro kungs minēja. Mums ir jāaizstāv patērētāju tiesības zināt katra nopirktā produkta izcelsmi, un pārtikas nekaitīgumu var nodrošināt tikai tad, ja visi tirgus dalībnieki uzņemas vienlīdz lielu atbildību.

Taisnība, pašreizējie Eiropas tiesību akti jau paredz kontroli un procedūras, lai garantētu to, ka pārtika, kas nonāk uz ēdamgalda, ir piemērota patēriņam un piesārņojuma riski ir samazināti līdz minimumam, tomēr tagad mums katru dienu jācenšas uzlabot šo pasākumu kvalitāti.

Esmu lepna norādīt, ka rīt Itālijas parlaments pieņems likumu, kas izcelsmes marķējumu paredz obligāti novietot arī uz visiem tiem pārtikas produktiem, uz kuriem tas vēl nebija. Visbeidzot mēs zināsim izcelsmi tādiem produktiem kā cūkgaļa, ilgstoši derīgs piens, augļi, dārzeņi, kā arī atsevišķi dzērieni, piemēram, oranžāde.

Es ceru, ka šis likums iedvesmos Eiropu. Es apņemos rūpēties par labāku pārredzamību, informāciju un patērētāju tiesību aizstāvību, kas, manuprāt, ir svarīgi instrumenti veselības, veselīga uztura veicināšanai.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Patlaban svarīgākais jautājums ir par to, ko darīt, lai novērstu jaunus skandālus un riska situācijas. Tas ir labi, ka komisāra kungs dosies uz Vāciju, un, protams, Lauksaimniecības ministru padomei ir jāpārrunā šis jautājums. Ja tā nenotiktu, tad tas jau pats par sevi būtu skandāls. Šajā jomā vēl ir darāmā. Ir nepieciešamas stingrākas sankcijas, lai dalībvalstis saprot, ka tām šajā sakarā ir jāpieņem lēmums.

Pats galvenais, mums ir jāizbeidz šie paškontroles testi. Citās nozarēs un citiem uzņēmumiem tas šķiet pašsaprotami, ka atbilstību tiesību aktiem uzrauga neatkarīgas iestādes, tomēr nozarē, kurā tiek ražoti tie paši pārtikas produkti, kurus mēs lietojam, šis princips netiek ievērots.

Nav nekādas nozīmes vainot liela mēroga lauksaimniecību, cenu konkurenci un vēl nezin ko. Būdami patērētāji, mēs nevēlamies uzturā lietot piesārņotu pārtiku. Mums ir jānodrošina tas, ka, ja patērētāji uzturā tomēr lieto šādu pārtiku, tad ir par to informēti un zina, ka patiesībā nevajadzētu to darīt.

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Decembrī notikušais piesārņojums Vācijā, par kuru mēs šodien diskutējam, un acīmredzamais pārtikas aprites nekaitīguma pārkāpums ne tikai nopietni apdraud tūkstošiem patērētāju veselību, bet atklāj arī mūsu pārtikas izsekojamības sistēmas vājās vietas. Nudien tas ir vairāk nekā tikai satraucoši, ka Vācijas iestādes, tostarp arī Komisija, nespēja garantēt to, ka neviens saindēts pārtikas produkts, piemēram, olas, neiekļūst pārtikas apritē kā pārstrādātā pārtikā izmantojama sastāvdaļa.

Bieži vien pārtikas produktu nozarē izsekojamību uzskata par apgrūtinājumu, tomēr šķiet, ka ārkārtas situācijās, piemēram, šodien pārrunātajā, tā ir ļoti būtiska, tāpēc tā būtu jāuztver kā priekšnoteikums patērētāju veselības un drošības aizstāvībai. Tāpēc es Komisijai vēlos uzdot divus jautājumus.

Pirmkārt, vai tagad varam būt pilnīgi droši un to var apstiprināt, ka piesārņotas olas vai kāds atsevišķs piesārņots produkts nav iekļuvis pārtikas apritē tāpēc, ka to izmanto pārtikas apstrādē?

Otrkārt, vai Komisija plāno pastiprināt izsekojamības un informācijas pasākumus, lai garantētu optimālu patērētāju aizsardzību turpmākajās pārtikas krīzēs, kas var apdraudēt veselību?

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Vācijas dioksīna skandāls ir iedragājis Eiropas patērētāju uzticību, un viņi pamatoti pieprasa augstākā līmeņa drošību un pilnīgu izsekojamību pārtikas ražošanā. Galu galā lielo dzīvnieku barības ražotāju nolaidīgā rīcība kaitē arī lauksaimniecības starptautiskajai reputācijai. Es aicinu Komisiju nekavējoties atjaunot uzticību Eiropas lauksaimniecības produktu augstajai kvalitātei, jo tie atbilst augstākajiem standartiem.

Visu vaininieku atpazīšana un Vācijas dioksīna skandāla radītā kaitējuma ierobežošana ir tikai sākums. Ir jāīsteno spēji un visaptveroši pasākumi, lai novērstu to, ka dzīvnieku barības ražotāji šādas darbības atkārto nākotnē. Dzīvnieku barības aprite nav paredzēta atkritumu iznīcināšanai, un rūpniecisko atkritumu produktiem nav vietas dzīvnieku barībā. Es aicinu pieņemt stingrākus ES mēroga noteikumus, īpaši attiecībā uz transportu. Pat viens dzīvnieku barības piesārņošanas atgadījums ir nepieņemams. Tomēr būtiskākais ir tas, ka tiek veikta pilnīga un visaptveroša šo uzņēmumu pārbaude. Neviens lauksaimnieks, kurš vairākas reizes gadā tiek pārbaudīts, nespēj saprast pašreizējo praksi attiecībā uz lielo dzīvnieku barības ražotāju pārbaudi. Tomēr jāatzīmē, ka nupat pārrunātajā gadījumā bumbiņa sāka ripot, pateicoties pašziņojumiem, uz ko kompetentās iestādes attiecīgi reaģēja.

Patlaban uzmanība jāpievērš lauksaimniekiem, kuri negodīgā kārtā cietuši zaudējumus. Viņiem nepieciešama steidzama palīdzība, jo radušos zaudējumus nekādā gadījumā nedrīkst uzvelt viņu pleciem. Patlaban ir apdraudēta tūkstošiem lauksaimnieku pastāvēšana. Pagājušajā piektdienā ražotāja cena cūku nobarošanas nozarē bija 0,23 eiro kilogramā. Jau pagājušā gada nogalē cūku audzētājiem bija jāsamierinās ar 0,13 eiro kritumu. Situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka pēdējās nedēļās strauji augusi dzīvnieku barības cena. Šajā sakarā steidzami jārod risinājums. Alkatība un nolaidība nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt patērētāju uzticību lauksaimniecības produktiem.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Kā jau mēs dzirdējām, dioksīns ir bīstama ķīmiska viela, kas zināma kā vēža izraisītāja, un šajā gadījumā šī viela iekļuva pārtikas apritē, jo dzīvnieku barības ražošanā nejauši tika izmantotas ķīmiskas vielas, kas bija paredzētas izmantošanai biodegvielā.

Daži testu rezultāti no Lauksaimniecības ministrijas Šlēsvigā-Holšteinā liecina, ka dzīvnieku barības taukos bija 77 reizes vairāk dioksīna, nekā pieļaujams. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā ir izstrādāta, lai patērētājus Eiropā pasargātu tieši šāda veida piesārņojuma gadījumā. Līdz trauksmes izziņošanai piesārņotie produkti jau bija piegādāti visā Vācijā un arī citās ES valstīs, tie atradās pat Apvienotajā Karalistē ceptajos sacepumos, kas piesardzības nolūkos tika izņemti no lielveikalu plauktiem.

Šī nav pirmā reize, kad dioksīns rada bailes. Mēs jau esam piedzīvojuši problēmas saistībā ar mocarellas sieru no Itālijas, cūkgaļas produktiem Īrijā un liellopu gaļas produktiem Ziemeļīrijā. Mēs vēlamies, lai Komisija paskaidro, kāpēc ātrās brīdināšanas sistēma jau atkal nespēja pasargāt patērētājus, un ko Komisija darīs, lai panāktu, ka tā darbojas pareizi.

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Kopš dioksīna skandāla Beļģijā ir pagājuši divpadsmit gadi, un dioksīns tiek konstatēts dzīvnieku barībā Vācijā ― valstī, kurā valda disciplīnas tradīcija un darbojas uzticamas iestādes. Tas nozīmē, ka kontroles sistēma nav pietiekami stingra, mērķtiecīga, pārredzama un objektīva, turklāt tai nav piesaistīti atbilstīgi šķēršļi un soda mēri. Šie trūkumi ir jāaizstāj ar nopietnu atbildību patērētāju priekšā, īpaši laikā, kad ekonomikas krīze mudina cilvēkus meklēt nelikumīgus risinājumus ražošanas izmaksu samazināšanai. Mēs nevaram cerēt uz to, ka problēmas tiks regulētas pašu spēkiem, pamatojoties uz morālo vērtību sistēmu; īpaši ne laikā, ko raksturo nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi. Protams, patērētājiem ir jādod tūlītēja un pilnīga informācija par riskiem, kuriem viņi ir pakļauti.

Eiropas Savienība lepojas ar to, ka ir pieņēmusi stingrus nosacījumus sabiedrības veselības aizsardzībai, kā arī vides un dzīvnieku labturības aizsardzībai. Tomēr tai jānodrošina arī to piemērošana bez atkāpēm, ja nevēlas, lai tās politiku gluži vienkārši ierobežo…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā ļaujiet teikt, ka, manuprāt, tā nebija nolaidība, bet gan tīšs noziegums. Kas jādara? Mums nepieciešamas vairākas svarīgas lietas: pirmkārt, obligāta ES mēroga marķēšanas prasība, un marķējumā jānorāda ne tikai kaušanas vieta, bet arī izcelsmes vieta. Patlaban patērētājus apzināti maldina. Pētījumi nepārprotami pierāda, ka ļaudis labprāt maksātu. Viņi tikai vēlas, lai pilnībā varētu izsekot produkta apritei, proti, kur tas radies un kāda ir tā patiesā izcelsme.

Otrkārt, ir jābūt stingrākām pārbaudēm. Galu galā, notikušo neatklāja pārtikas inspektors vai ES pārtikas nekaitīguma aģentūra, bet gan pats uzņēmums.

Treškārt, ir skaidri jānošķir pārtikas tauki no tiem, ko ražo izmantošanai tehniskiem mērķiem. Es pilnībā piekrītu Pitagoram, kurš reiz pareizi teicis: „Viss, ko cilvēki nodara dzīvniekiem, reiz atgriezīsies pie tiem”.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms diviem gadiem, 2008. gada decembrī, mēs Īrijā piedzīvojām problēmu. Es vēlētos uzzināt, ko Komisija šos divus gadus ir darījusi, lai novērstu pašreizējo krīzi.

Man ir kāds konkrēts jautājums: dalībvalstu iestādes lūdz Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātam pamatnostādnes. Attiecībā uz dzīvnieku barības higiēnas noteikumiem, tās vēlas padomu un semināru. Vai jūs šovakar apņemsieties dot tām to, ko tās lūdz?

Man ir vēl trīs komentāri. Mums pavisam skaidri jānosaka augsta riska produkti, augsta riska pārstrādātāji un augsta riska ražotāju atrašanās vieta un nosaukums, un visbeidzot ir pilnībā jānošķir tie produkti, kas paredzēti dzīvnieku barības apritei un tātad arī pārtikas apritei. Tā nav nekāda zinātne par kosmosu.

Turklāt, kā jau iepriekš kolēģi minēja, ir nepieciešama kontrole visos posmos, lai mēs varētu atpazīt tos, kuri peļņas gūšanas nolūkos turpina pārkāpt noteikumus. Izmaksu samazināšana ir vieglākais ceļš. Šī problēma Eiropai izmaksā miljardus; tā liek zaudēt patērētāju uzticību un...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es nejūsmoju par lauksaimniecību; citiem vārdiem sakot, es neticu reklāmu saukļiem par laimīgām vistiņām un cūciņām, jo ikdienā piedzīvoju kaut ko pavisam citu.

Tomēr es ticu tam, ka patērētājiem Eiropā ir tiesības saņemt pārtiku, kas nav kaitīga. Tāpēc mana pirmā būtiskā prasība ir saistīta ar nepieciešamību pēc stingrākām pārbaudēm un bargākiem sodiem. Tomēr man šķiet, ka šodienas pārrunas skaidri pierāda, ka Eiropā ir nepieciešama pavisam cita lauksaimniecības struktūra. Par veselību atbildīgais komisārs Dalli kungs šodien ir kopā ar mums, un zināmā mērā tieši viņš atrodas uz ugunslīnijas. Mums no šī skandāla jāgūst mācība, ko var izmantot reformējot lauksaimniecību, lai nodrošinātu tādu Eiropas lauksaimniecības nozares struktūru, kas, no vienas puses, atbilst lauksaimniecības un lauksaimnieku prasībām un, no otras puses, nodrošina patērētājiem nekaitīgumu.

Es vēlētos, lai mēs patiešām gūstam mācību no šī skandāla.

  Richard Ashworth (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Gadu gaitā ir bijuši vairāki šādi incidenti. Man šķita, ka līdz šim visi būs sapratuši izsekojamības nozīmi un kvalitātes nodrošinājuma būtību, kā arī būs ieviestas struktūras un noteikumi šāda veida incidentu novēršanai.

Rodas bažas par vairākiem ļoti nopietniem aspektiem. Pirmkārt, tiek ļoti iedragāta patērētāju uzticība pārtikas nozarei, un, otrkārt, nevainīgi vienmēr ir lauksaimnieki. Tieši lauksaimnieki vienmēr cieš visvairāk salīdzinājumā ar sekām, ko izjūt pārtikas pārstrādes nozarē.

Esmu pamatoti gandarīts, ka Vācijas iestādes, komisāra kungs un viņa komanda veica saprātīgus, atbilstošus un spējus pasākumus, tiklīdz problēma tika konstatēta. Tomēr rodas vairāki nopietni jautājumi ― tie saistīti ar rīcību dažās pārstrādes industrijas nozarēs, kurās neapšaubāmi piesardzības nolūkos ir jādara vairāk, jārīkojas, izmantojot sodīšanas pilnvaras, ja šīs rīcības sekas…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ar dioksīnu piesārņotu produktu atklāšana un šo produktu izplatīšana ar dažādu tirdzniecības kanālu starpniecību ir ļoti nopietns notikums.

Lai arī pienācīgi ir jānosaka notikušā vaininieki, nepārprotami jākonstatē radītās sekas un pienācīgi jānosaka piesārņoto produktu atrašanās vieta, šā incidenta dēļ mums rūpīgāk jāizvērtē arī visi pašreizējā reglamentējošā modeļa trūkumi.

Šis ir piemērs sekām, kādas rada uz tirgu orientēta lauksaimniecības politika, kas veicina intensīvas ražošanas modeļus eksporta vajadzībām, kurš savukārt atbalsta lielapjoma agrāro un pārtikas rūpniecību par mazās un vidējās lauksaimniecības, kā arī ģimeņu lauku saimniecību cenu. Tas padara vietējo ražošanu un patēriņu pilnībā dzīvot nespējīgu, nevis veicina to daudz labākas izsekojamības garantēšanai, kā tam vajadzētu būt.

Šis ir kārtējais piemērs tam, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika ir būtiski jāpārveido par labu sabiedrības veselībai, kā arī pārtikas nekaitīgumam un kvalitātei.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ir jūtams zināms aizkaitinājums par šīm krīzēm, kas atkārtojas un no kurām vienu lielapjoma krīzi, ļoti līdzīgu pašreizējai, 1999. gadā piedzīvoja Beļģija.

Pavisam skaidri runājot, esam ieviesuši pasaulē stingrākos pasākumus. Es nedomāju, ka tie jāpadara vēl stingrāki. Mums gluži vienkārši jāpanāk, ka tie darbojas efektīvāk. Iespējams, viens no pirmajiem pasākumiem, kuram mums jāpievēršas, ir sodu palielināšana šiem likumpārkāpējiem, jo šis acīmredzami nav neveikls starpniecības gadījums, šis ir noziegums, ko organizējuši noziedzīgi kantoru darbinieki, kas vēlējās palielināt savu peļņu.

Turklāt mūsu prioritāte varētu būt saistīta ar kontroļu stiprināšanu, lai nodrošinātu to, ka tās labāk atbilst iespējamajiem riskiem. Un vēl, kā teica Stihler kundze, iespējams, ka zināmas vājās vietas ir atklātas arī RAPEX ātrās ziņošanas sistēmā, ko parasti izmanto, lai visas dalībvalstis brīdinātu par iespējamu risku.

Komisāra kungs, es vēlētos dzirdēt jūsu viedokli šajā jautājumā.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vācijas dzīvnieku barības nozarē ir ieviesta laba paškontroles testu sistēma. Tomēr tā nedarbojas, ja tiek veiktas noziedzīgas darbības un veidotas shēmas. Ja kāds tīšuprāt un nelikumīgi iemaisa dzīvnieku barībā aizliegtas vielas, tad viņš arī tīšuprāt izvairīsies no šiem paškontroles testiem.

Ņemot vērā manu kolēģu teikto, manuprāt, pastāv trīs svarīgi pamata slēdzieni: pirmkārt, valstij jāveic biežākas pārbaudes. Otrkārt, ir jāizvirza prasība ziņot par visiem dzīvnieku barības testos gūtajiem rezultātiem, un šie rezultāti jāiegūst attiecīgās pārbaudēs. Treškārt, likumpārkāpēji ir jāsoda bargāk. Šis nav mazsvarīgs pārkāpums, tas tika darīts ar nodomu.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka šajā dzīvnieku barības skandālā visvairāk cieš lauksaimnieki, jo patlaban viņi vispār nespēj pārdot savus produktus, bet, ja spēj, tad ar lieliem zaudējumiem.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Klausoties sniegtajos komentāros ― es pateicos visiem, kuri piedalījās šajās debatēs ―, es nespēju nedomāt par mums veltīto kritiku, ne tikai šā notikuma sakarā, bet saistībā ar gandrīz visu, ko mēs kā Eiropa darām; saistībā ar papildu birokrātiju, kurai visus pakļaujam, izstrādājot noteikumus un pieprasot veikt noteiktas kontroles procedūras. Patērētāji, uzņēmēji un komersanti apsūdz mūs tādu šķēršļu likšanā, kas kavē raitu darbības gaitu.

Tomēr, kad rodas tādas situācijas kā šis gadījums ar dioksīnu, kļūst skaidrs, kā jau mēs to šodien dzirdējām, ka patiesībā atsevišķas pašreiz ieviestās kontroles sistēmas ir nepieciešamas. Patiesi, mēs saprotam, cik tās ir nozīmīgas un cik rūpīgi mums tās ir jāievieš. Kā patērētājs es būtu ļoti nelaimīgs piedzīvot šādu situāciju, gluži tāpat kā visi patērētāji Eiropā, jo šāda situācija draud iedragāt mūsu uzticību Eiropas produktu nekaitīgumam. Turklāt mani sanikno tas, ka notikušā vaininieki ir cilvēki, kas tīšuprāt pārkāpa tiesību aktus, ka tas nenotika patiesas kļūdas dēļ.

Patiesībā, kā nupat teica iepriekšējais runātājs, neviena sistēma nespēj darboties, ja tiek veiktas noziedzīgas darbības. Ja ir cilvēki, kas vēlas pārkāpt likumu, tad nevar nodrošināt tādu sistēmu, kas darbosies veiksmīgi un bez aizķeršanās. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka mūsu rīcībā ir smalkākais drošības tīkls, kas vērpts no iespējami plānākajiem pavedieniem, tādējādi novēršot to, ka likumpārkāpēji var izkļūt caur tīkla caurumiem.

Kopš 1987. gada esmu bijis iesaistīts savas valsts tiesību aktu izstrādē. Savā 23 gadu pieredzē šajā jomā esmu vienmēr uzskatījis, ka lielākais izaicinājums nav izlemt, kuru pantu iekļaut tiesību aktā, bet gan censties paredzēt, kā attiecīgais tiesību akts tiks pārkāpts, un tāpēc mēģināt to jau iepriekš novērst. Manuprāt, tieši tāda ir situācijas pašreizējā īstenība. Mēs nevēlamies, lai šādi notikumi atkārtotos, un mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka ar savas sistēmas starpniecību mēs spējam vismaz tik daudz, kā nekavējoties noķert tos, kuri cenšas izvairīties no jau ieviestu un kopīgi izstrādātu noteikumu ievērošanas.

Mēs varam rīkoties tikai tad, ja zinām, kas notiek, nevis tad, ja par notiekošo neko nezinām. Šajā sakarā vēlos komentēt par ātrās brīdināšanas sistēmu. Es neuzskatu, ka šī sistēma nedarbojās, patiesi, tā darbojās tieši tā, kā vajadzēja, jo, tiklīdz mēs tikām brīdināti par situāciju, informācija tika izsūtīta visiem. Tieši tas ir ātrās brīdināšanas sistēmas uzdevums, un šajā ziņā tā darbojās veiksmīgi.

Tāpat mums ir jāpadara mūsu noteikumi spēcīgāki. Es piekrītu McGuinness kundzes teiktajam par to, cik svarīgi ir izstrādāt pamatnostādnes un izvirzīt prasības, kas garantē stingrākas kontroles pārtikas apritē, kurā pastāv veselības riski. Tāpēc cita starpā mēs mēģinām jeb ierosināsim nevērst uzmanību uz atsevišķiem riska elementiem, bet vienkārši pieprasīt uzņēmumu reģistrāciju, kā tas ir dzīvnieku barības ražotņu gadījumā, un tā to arī atstāsim. Tā vietā pēc konkrētu atbilstīgu pasākumu īstenošanas ir jāpiešķir pēcapstiprinājums.

Mums jāpārliecinās, ka šis incidents tiek kontrolēts. Es pastāvīgi sazinos ar kompetentajām Vācijas iestādēm un esmu apmierināts, ka tās dara visu iespējamo, ne tikai lai pēc iespējas ātrāk aptvertu situāciju un apkopotu visu nepieciešamo informāciju nolūkā radīt skaidru un visaptverošu situācijas ainu, bet arī attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem.

Piemēram, esmu informēts, ka pēc Vācijas prokuratūras iniciatīvas patlaban pie atbildības tiek saukts dzīvnieku barības ražotnes īpašnieks, kurš sniedza nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka produktu piegādājis tikai desmit lauku saimniecībām, lai gan patiesībā to bija deviņi simti, jo viņa sniegtās nepatiesās informācijas dēļ varēja rasties nopietnas sekas. Tāpat mēs varam būt droši par to, ka Vācijas eksportētie produkti, kas bija paredzēti pārtikas ražošanas tirgum, piemēram, olas, tika pārbaudīti, un atklāja, ka tajos ir ļoti zems dioksīna līmenis, jo pārtikas ražošanas procesā tie tika sajaukti ar citiem produktiem, kas netika eksportēti no Vācijas.

Tā kā mans uzstāšanās laiks ir beidzies, vēlos teikt pēdējo komentāru. Es pilnībā piekrītu tam, ka mums vajadzētu īstenot visbargākās sankcijas pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto sistēmu. Tomēr ir jāsaprot, ka mēs ― Komisija ― nespējam izstrādāt vai noteikt šādus pasākumus. Tas jādara dalībvalstīm, kurām jālemj par šādu pasākumu ieviešanu valstu līmenī.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībai vajadzētu mudināt Vāciju un visas pārējās šajā notikumā iesaistītās valstis īstenot atbilstošus pasākumus, lai labotu šo situāciju, ieviešot sankcijas un nodrošinot to, ka visi dioksīna krīzē iesaistītie uzņemas pilnu atbildību par ievērojamo kaitējumu, kas radīts lauksaimniecības un ražošanas nozarēm, kā arī patērētājiem. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ka daži dzīvnieku barības ražotāji par dioksīna piesārņojumu zināja jau kopš 2010. gada marta, tomēr iestādēm par to neziņoja. Tāpēc es aicinu ieviest pilnīgu pārredzamību attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu informēšanu par visu, kas saistīts ar iespējami saindēto dzīvnieku barību. Visi pārtikas produkti, kas neatbilst ES tiesību aktiem, ir jāidentificē un jāizņem no tirgus. Ir jāveic visi sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, un ir jābūt pieejamai ātrai un detalizētai informācijai par notikumu gaitu; par to jāziņo maksimāli precīzi un pārredzami, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties normālā dzīvē un atjaunot ļoti svarīgo patērētāju uzticību pārtikas apritei.

14. ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates — tiesību akti mežsaimniecības jomā (Kamerūna, Kongo Republika):

– ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā.

Ieteikums, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Yannick Jadot (A7-0371/2010).

Ieteikums par Padomes lēmuma projektu par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)

[12796/2010 - C7-0339/2010 - 2010/0217(NLE)];

– ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā.

Ieteikums, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Yannick Jadot (A7-0370/2010).

Ieteikums par Padomes lēmuma projektu par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT).

[10028/2010 - C7-0170/2010 - 2010/0062(NLE)];

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski [2010/3015(RSP)], par Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Kongo un Kamerūnu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT) un citiem plānotiem brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem, ko uzdeva Yannick Jadot, Catherine Bearder, David Martin, Joe Higgins, Daniel Caspary (O-0202/2010 - B7-0802/2010)

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas,

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas,

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas,

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas un

Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) vārdā.

  Yannick Jadot, referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem par kopīgo darbu, kas nodrošināja visu Parlamenta politisko grupu vienošanos un deva šīm grupām iespēju iesniegt jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un sagatavot rezolūciju, kas papildina brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus.

Šis ir svarīgs jautājums. Visi zina to, ka meža teritorijas samazinās. Ik pēc divām sekundēm visā pasaulē tiek iznīcinātas meža platības futbola laukuma izmērā; gada laikā tiek iznīcinātas meža platības Grieķijas teritorijas lielumā. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācija ir traģiska. Tas ir traģiski attiecībā uz daudzveidību: ir apdraudēti vairāki tūkstoši augu un dzīvnieku sugu, turklāt tie meži, kurus šis process ietekmē visvairāk — tropiskie meži —, veido pusi bioloģiskās daudzveidības pasaulē. Tas ir traģiski arī, runājot par klimata pārmaiņām: atmežošana rada 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Un atmežošana apdraud arī vairākus simtus miljonu cilvēku — tos cilvēkus, kuri dzīvo šajos mežos vai kuri pārtiek no šajos mežos iegūtām izejvielām.

Mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības nozare ir vieni no galvenajiem atmežošanas cēloņiem, jo īpaši tajā reģionā, par kuru mēs šodien runājam: Kongo baseinā. Saskaņā ar aprēķiniem no 20 līdz 40 % kokmateriālu pasaulē tiek cirsti un eksportēti nelikumīgi. Tāpēc ir skaidrs, ka jautājums, kas šodien tiek pārrunāts, ir ļoti svarīgs.

Šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi ir apstiprināti saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas apstiprināšanas procedūru. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā. Taču tas šo jautājumu var tikai atbalstīt vai noraidīt. Tāpēc šīs debates ir ļoti svarīgas, jo tās ļauj nopietnāk izskatīt šo jautājumu, un tās ļauj jums, komisāra kungs, kā Komisijas pārstāvim atbildēt uz Parlamenta jautājumiem.

Šie nolīgumi ir svarīgi; tie paredz nodrošināt kokmateriālu izsekojamību. Tie arī paredz ieviest neatkarīgas pārbaužu procedūras un papildina attiecīgo valstu politiku un pārvaldību mežsaimniecības jomā. Šodien mēs pārrunājam situāciju Kongo Republikā un Kamerūnā.

Taču pirms es runāju konkrētāk par šiem nolīgumiem un Parlamenta jautājumiem, es vēlos pateikt galveno: noteikti ir jāsaprot atšķirība starp likumīgi iegūtiem kokmateriāliem un kokmateriāliem no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Ir skaidrs, ka šajā gadījumā runa ir par kokmateriālu likumību, taču likumīgi iegūti kokmateriāli ne vienmēr ir saistīti ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Tāpēc pirmais un galvenais jautājums, kuru es vēlos uzdot Komisijai, ir šāds: kā Komisija plāno rīkoties, lai nodrošinātu vispārēju atbilstību attiecībā uz jautājumiem mežu apsaimniekošanas jomā — 2011. gads ir Starptautiskais mežu gads —, ņemot vērā to, kas tika sacīts Nagojā, un to, kas tika nolemts Kankūnā, jo īpaši attiecībā uz REDD+ mehānismu, un, ņemot vērā arī pārrunātos tirdzniecības nolīgumus, kuri atsevišķos gadījumos veicina atmežošanu, liberalizējot kokmateriālu tirdzniecību.

Mēs arī joprojām gaidām Eiropas Komisijas atbildi uz jautājumu par biodegvielu un netiešām izmaiņām zemes izmantošanas jomā. Kā zināms, Parlaments lūdza šos jautājumus iekļaut attiecībā uz biodegvielas ilgtspējas novērtējuma kritērijiem.

Konkrētāk sakot, runājot par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem, ir jāmin vairāki pozitīvi aspekti: mēs ļoti novērtējam notikušās sarunas un jo īpaši to, ka tiek iesaistīti Kamerūnas un Kongo Republikas vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Mēs zinām, ka tas nav viegli, un šajā ziņā šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi ir veiksmīgs risinājums.

Taču, kā es tikko sacīju, vairāki jautājumi un lūgumi ir palikuši bez atbildes. Komisāra kungs, vai jūs piekristu, piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem vai sešus mēnešus pēc nolīguma parakstīšanas informēt Parlamentu par šī nolīguma īstenošanas gaitu? Es to jautāju tāpēc, ka ir skaidrs, ka sarunas var ļoti atšķirties no nolīguma īstenošanas procedūras. Tāpēc, lūdzu, sakiet, vai attiecīgās puses, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības pārstāvji arī turpmāk tiks iesaistīti nolīgumu īstenošanas procesā. Tajās valstīs, kurās sūdzību iesniegšanas procedūra joprojām ir sarežģīta, jo īpaši tajās valstīs, kurās pastāv korupcija, ir paredzēts ieviest sūdzību iesniegšanas mehānismus — jo īpaši neatkarīgus pasākumus —, lai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varētu iesniegt sūdzības par nolīgumu nepilnīgu īstenošanu un ziņot par to, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Mēs arī jūs lūdzam regulāri ziņot par šo nolīgumu īstenošanas ietekmi, lai Parlaments būtu informēts par Komisijas darbībām vispārējo atbilstību mežu apsaimniekošanas jomā un par to, kā tiek īstenoti pasākumi kokmateriālu likumīgas apsaimniekošanas jomā.

Visbeidzot es vēlos minēt jūsu apgalvojumu, ka šie nolīgumi neietekmē budžetu. Taču ir skaidrs, ka šī politika būs jāatbalsta no budžeta līdzekļiem, un tāpēc, lūdzu, precizējiet atbildi par budžetu saistībā ar šiem brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem.

  Catherine Bearder, autore. – Priekšsēdētājas kundze! Tropiskie meži Kamerūnā un Kongo ir ļoti svarīgi, un šis brīvprātīgais nolīgums ir jāatbalsta, lai nodrošinātu šo mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Šie meži pieder ne tikai attiecīgo valstu iedzīvotājiem, bet tie ir arī visas planētas ekosistēmas sastāvdaļa, tie nodrošina dzīvībai nepieciešamu sistēmu darbību, un tie satur vairākus miljardus tonnu oglekļa.

Atmežošanas apturēšana ir viens no veidiem, kā ierobežot klimata pārmaiņas, un daudzu pasaules valstu valdības to cenšas darīt jau vairākus gadus. Ir jāizsaka atzinība šīm abām valstīm par drosmi un tālredzību, noslēdzot šos brīvprātīgos nolīgumus ar ES.

Taču šos nolīgumus regulēt un īstenot būs sarežģīti. Būs grūti nodrošināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību kaut vai Eiropas kontinentā. Taču to ir paredzēts darīt, un tas ir ļoti labi. Pārdomāta pārvaldība var ierobežot nelikumīgu un ilgtspējas normām neatbilstoši ievestu kokmateriālu izmantošanu.

Neskatoties uz Parlamenta un citu pušu pūlēm to ierobežot, pašlaik nelikumīgi tiek cirsti un ES tiek ievesti kokmateriāli, veidojot gandrīz vienu piekto daļu no ES koksnes izstrādājumu tirgus. Šo procesu atvieglotu tas, ja tiktu iesaistīti šo valstu vietējie iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un ir jānodrošina tas, lai tiktu ievērotas šo cilvēku tiesības iesaistīties un tikt uzklausītiem. Galu galā šo mežu izciršana visvairāk ietekmētu tieši šos cilvēkus.

Tropisko mežu izciršanu visā pasaulē veicina neremdināmā vēlme pēc izstrādājumiem, ar kuriem izgreznot savas mājas. Cilvēkiem būtu jāiemācās vairāk novērtēt šos resursus un par tiem vairāk rūpēties, jo no tiem ir atkarīga visu augu un dzīvnieku sugu ilgtspēja, turklāt šie meži ataug un nobriest ļoti lēni.

Ir jārīkojas piesardzīgi, lai, cīnoties pret atmežošanu un klimata pārmaiņām, vienlaikus neatbalstītu lielāko nelikumīgi iegūtas koksnes izstrādājumu tirgu pasaulē.

Šo nolīgumu dēļ var pieaugt tropu kokmateriālu cena, un tas būtu jāatbalsta. Tie ir ne tikai ierobežoti resursi, bet tas ir vienīgais materiāls, kuru vietējie iedzīvotāji var pārdot. Šie cilvēki apzinās šo resursu patieso vērtību, un, noslēdzot šo nolīgumu, to zinās arī ES.

Šie cilvēki ir mūsu acis un ausis mežā, un, lai īstenotu šos nolīgumus, mums ir nepieciešama viņu palīdzība. Viņiem ir nepieciešams ES atbalsts, lai viņi varētu iesniegt sūdzības. Šie nolīgumi ir abpusēji izdevīgi, un, cerams, ka jūs, komisāra kungs, spēsiet tos īstenot.

BPN (brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi) ir izdevīgi planētai, partnervalstīm un ES. Ir jānodrošina tas, lai šie nolīgumi tiktu īstenoti, lai tiktu kontrolēti jebkādi iespējamie pārkāpumi un lai likumpārkāpēji tiktu sodīti. Ir arī jācenšas panākt to, lai citas Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstis pēc iespējas drīzāk noslēgtu līdzīgus nolīgumus, un es labprāt sadarbošos ar jums un Komisiju, lai to nodrošinātu.

  David Martin, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties Yannick Jadot par ļoti veiksmīgo sadarbību ar ēnu referentiem. Mēs ļoti cītīgi strādājām pie šī ziņojuma, un es esmu gandarīts — kā viņš sacīja —, ka mums izdevās vienoties.

Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi ar Kongo, Kamerūnu un Ganu paredz aizsargāt dažus visneaizsargātākos Āfrikas mežus. Kā minēja divi iepriekšējie runātāji, šie nolīgumi ir ļoti labi. Tie paredz īstenot mehānismu, lai apkarotu vērienīgu kokmateriālu nelikumīgo tirdzniecību. Tie paredz nodrošināt ļoti svarīgu dabas resursu labāku pārvaldību, un, cerams, tie veicinās pārredzamību un palīdzēs cīņā pret korupciju mežsaimniecības nozarē, kas diemžēl pašlaik Āfrikā ir ļoti nopietna problēma.

Es atbalstu šos nolīgumus, taču es piekrītu referentam, kurš teica, ka pastāv vairākas problēmas. Šovakar es minēšu trīs problēmas.

Pirmkārt un galvenokārt ir jāmin bažas par to, ka, vienojoties par šādu sistēmu, var rasties iespaids, ka tās mērķis ir vērienīga šo mežu apsaimniekošana, kas varētu izraisīt pretēju ietekmi nekā to, kas minēta šajā nolīgumā, proti, vērienīgāku degradāciju un atmežošanu, tādējādi nodarot vēl lielāku kaitējumu; tāds nav šo nolīgumu mērķis, taču pastāv risks, ka tāds var būt rezultāts. Ir nepieciešams nolīgums, kas veicinātu dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Es piekrītu referentam, kurš sacīja, ka Komisijai ir pastāvīgi jākontrolē situācija un jāziņo par šī nolīguma īstenošanas gaitu.

Otrkārt, ir jānodrošina tas, lai šis nolīgums būtu izdevīgs vietējiem iedzīvotājiem, kuri ļoti bieži cieš no vides apsaimniekošanas sekām. Kongo valdība saskaņā ar Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu apņemas ievērot tiesību aktus, kas paredz aizsargāt vietējo iedzīvotāju tiesības, un ir jākontrolē tas, lai Kongo šīs saistības ievērotu. Es vēlreiz aicinu Komisiju sazināties ar valdības pārstāvjiem un panākt to, lai šīs saistības tiktu ievērotas līdz brīdim, kad šis aspekts tiks iekļauts Kongo tiesību aktos.

Treškārt, — un šajā jautājumā es piekrītu Catherine Bearder sacītajam — lai pareizi īstenotu šo nolīgumu, ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi. Neatkarīgi no tā, cik labi sagatavots ir nolīgums, tam nebūs nekādas jēgas, ja nebūs līdzekļu tā īstenošanai. Kā tika minēts, ar šo nolīgumu nav saistītas nekādas finanšu paketes. Mēs — Komisija ierosinot un Parlaments un Padome, nosakot budžetā atbilstošas budžeta pozīcijas — esam atbildīgi par šī nolīguma īstenošanu. Tas nozīmē to, ka ir nepieciešami līdzekļi, lai pārbaudītu uz Eiropas Savienību eksportēto kokmateriālu likumīgumu; Līdzekļi ir nepieciešami arī tam, lai nodrošinātu aprīkojumu, apmācības un tehniskās zināšanas tiem, kuri darbojas tajās Āfrikas valstīs, ar kurām ES ir noslēgti BPN, un līdzekļi ir nepieciešami arī kontrolei, ko es jau minēju.

Tāpēc, lai šie nolīgumi tiktu veiksmīgi īstenoti, turpmākajos mēnešos ir jāizstrādā finanšu shēma. Es atkārtoju, ka šie nolīgumi ir labi, taču, lai nodrošinātu šo nolīgumu īstenošanu, tāpat kā jebkura nolīguma, arī šī nolīguma veiksmīga īstenošana ir atkarīga no pārējo — nevalstisko organizāciju, dalībvalstu, Kongo un Kamerūnas valdību — labvēlības, modrības un saistību izpildes. Šiem nolīgumiem ir jānodrošina mežu labāka apsaimniekošana un ļoti svarīgu pasaules resursu labāka pārvaldība, taču, ja tie netiks pareizi īstenoti, var rasties problēmas. Cerams, ka Komisija rūpīgi kontrolēs šo procesu.

  Joe Higgins, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Mēs atbalstām Yannick Jadot vispārējo pieeju šajā jautājumā. Es atbalstu jebkuru nolīgumu, kas paredz aizsargāt šīs planētas tropiskos mežus, ar noteikumu, ka šie nolīgumi paredz aizsargāt arī pamatiedzīvotājus, kuri dzīvo šajos mežos, un nodrošināt labākus dzīves apstākļus lielākajai daļai attiecīgo valstu iedzīvotāju.

Vispirms ir jānorāda tas, ka Kongo Republikas un Kamerūnas valdības piekopj ļoti represīvu politiku. Saskaņā ar organizācijas „Transparency International” datiem Kamerūnā ir ļoti augsts korupcijas līmenis, un Kongo Republikā šausmīgā veidā tiek izmantotas dažas iedzīvotāju grupas, proti, pigmeji, neskatoties uz to, ka nesen tika pieņemts jauns likums šajā jomā, un daudziem nav skaidrs tas, kā šis likums palīdzēs aizsargāt vietējos iedzīvotājus.

Šajās valstīs mežizstrādes rūpniecība ir korumpēta, un darbinieku izmantošana un atmežošana nopietni apdraud vietējo iedzīvotāju iespēju iegūt iztikas līdzekļus. Tāpēc Eiropas Apvienotās kreiso spēku grupas sagatavotajā sākotnējā rezolūcijā ir teikts, ka mežizstrādes rūpniecība ir jāpārvalda valstij un ka ir nepieciešama demokrātiska kontrole attiecībā uz šajā nozarē strādājošajiem un vietējiem iedzīvotājiem, kurus ietekmē mežizstrāde.

Eiropas Apvienotās kreiso spēku grupas sagatavotajā rezolūcijā ir arī minēts tas, ka nelikumīga mežizstrāde veicina nabadzību attiecīgajās valstīs. Mežizstrāde var nodrošināt ienākumus tiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kuri citādi ciestu badu, un tāpēc nelikumīga mežizstrāde ir jāapkaro, lai nepieļautu daudzu attiecīgo valstu iedzīvotāju nabadzību un aplaupīšanu.

To nedarīs korumpētās vietējās augstas amatpersonas vai starptautiski Eiropas uzņēmumi, kuru galvenā motivācija ir gūt personisko labumu, bet to darīs mežizstrādes rūpniecībā nodarbinātie cilvēki un pamatiedzīvotāji, uzņemoties demokrātisku līdzatbildību par šiem resursiem. Šajā ziņā Subsahāras Āfrikas iedzīvotāji var sekot savu brāļu un māsu Tunisijā piemēram, kuri pēdējās nedēļās varonīgi cīnījās pret korumpēto diktatūru.

  Daniel Caspary, autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vairākas valstis, kuras eksportē tropiskos cietos kokmateriālus, ir sākušas parakstīt brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus ar ES saskaņā ar Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT). Eiropas Savienība atbalstīs reformas mežu pārvaldības jomā un jaudas palielināšanu, jo īpaši attiecībā uz izsekojamības un likumīguma pārbaudes sistēmu ieviešanu koksnes izstrādājumu jomā.

Manuprāt, viens aspekts ir jo īpaši svarīgs: ja tas palīdz uzlabot pārredzamību un mazināt ar mežizstrādi saistītu kaitējumu videi, tad partnervalstu saistības labot un uzlabot pašreizējos tiesību aktus ir atbalstāmas. Es arī ļoti atbalstu to, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt koksnes izstrādājumu ražošanas jaudas palielināšanu, jo īpaši saistībā ar izsekojamības un likumīguma pārbaudes sistēmu ieviešanu attiecībā uz kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem.

Es vēlos minēt vēl divus aspektus. Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu mērķis ir izbeigt nelikumīgi cirstu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību un ierobežot atmežošanu, meža degradāciju un ar to saistīto negatīvo ietekmi, proti, CO2 emisijas un bioloģiskās daudzveidības mazināšanos pasaulē.

Ir bezatbildīgi turpināt tik ļoti lielā mērā izcirst tropiskos un citus mežus ar bagātīgu floru un faunu, kuri spēj uztvert lielus oglekļa krājumus; šādas darbības var vēl vairāk veicināt atmežošanu un mežu degradāciju, kas var radīt postošu ietekmi uz vidi visā pasaulē.

Tāpēc šie nolīgumi ir mazs, bet pozitīvs solis pareizajā virzienā. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Paldies referentam par lielisko sadarbību, un es ļoti ceru, ka tiks panākts īsts progress attiecībā uz šiem nolīgumiem, lai mazliet uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties referentam Jadot kungam par atbalstu Brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību ar Kongo un Kamerūnu. Es ceru, ka Parlaments ņems vērā ieteikumu panākt vienošanos, kas ir nepieciešama, lai noslēgtu šos divus nolīgumus. Tas arī mudinātu Kamerūnas un Kongo valdību ievērot savas saistības.

Ir svarīgi, lai BPN īstenotu gan Eiropas Savienība, gan partnervalstis, jo nelikumīga mežizstrāde ir kopīga problēma. Es zinu, ka nelikumīga mežizstrāde ir tikai aisberga redzamā daļa. Būtībā runa ir par kopīgu darbu mežsaimniecības resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā. Un, uzreiz atbildot uz vienu no referenta ierosinājumiem, es esmu ar mieru pēc Parlamenta pieprasījuma šeit viesoties reizi sešos mēnešos, lai kontrolētu šo nolīgumu īstenošanu.

Es piekrītu tam, ka tās ir saistības. Pastāv riski, taču, manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt resursu patiešām ilgtspējīgu pārvaldību, jo pretējā gadījumā ar tukšiem vārdiem nepietiks, lai gūtu panākumus.

Partnervalstīm ir jāuzņemas lielas saistības, taču, manuprāt, svarīgs aspekts ir nelikumīgas mežizstrādes radītie zaudējumi. Katru gadu tiek zaudēti no USD 10 līdz 15 miljardiem. Nelikumīga mežizstrāde ārkārtīgi negatīvi ietekmē arī vietējos iedzīvotājus, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņas.

Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt to, ka ES ir viens no lielākajiem tropisko kokmateriālu tirgiem. Tāpēc ES pieeja šajā jautājumā ir ārkārtīgi svarīga. 20 % tropisko kokmateriālu, kas tiek ievesti ES, ir iegūti nelikumīgi, un tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt to, lai ES tiktu ievesti tikai likumīgi iegūti kokmateriāli.

Visus uztrauc arī klimata pārmaiņas, un ir jāsāk aizsargāt mežus. Ir viegli pateikt, ka mežu aizsardzībai ir vajadzīgi līdzekļi: tā ir vienkārša formula, taču, lai tā darbotos, liels darbs ir jāiegulda abām iesaistītajām pusēm.

Es mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Runājot par nolīgumu ieviešanu un īstenošanu, BPN paredz izveidot apvienoto komiteju, kuras uzdevums būs kontrolēt nolīguma īstenošanu. Tā arī veiks neatkarīgu auditu, lai pārbaudītu likumīguma pārbaudes sistēmu, tās lietderību un efektivitāti. Ir izveidots arī gada ziņošanas mehānisms, un gada pārskats būs pieejams plašākai sabiedrībai, un tas noteikti būs pieejams arī Eiropas Parlamentam.

Turklāt BPN izstrādes procesā ir iesaistīti pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un pamatiedzīvotāji. Līdz šim viņu viedoklis nemaz netika ņemts vērā, un tāpēc saskaņā ar jaunajiem nolīgumiem tika nolemts izveidot komitejas, kurā būtu pārstāvētas vairākas ieinteresētās puses un kas kontrolētu un vadītu nolīgumu īstenošanu, iesaistot arī pamatiedzīvotājus.

Turklāt BPN ir paredzēts izstrādāt arī sūdzību iesniegšanas mehānismu, un neatkarīgajam auditoram būs pieejama plaša un droša informācija, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības un kopienu pārstāvju sniegta informācija.

Ir zināms precīzs izdevumu apjoms saistībā ar resursiem. Laikā no 2002. līdz 2008. gadam ES ieguldīja līdzekļus mežizstrādes jomā jaunattīstības valstīs par kopumā EUR 544 miljoniem, un daļa šo līdzekļu tika piešķirti FLEGT īstenošanai atsevišķās valstīs. Līdz šim Komisija ir piešķīrusi vēl EUR 35 miljonus kā papildu atbalstu FLEGT, un laikā no 2011. līdz 2013. gadam ir paredzēts piešķirt vēl EUR 35 miljonus lielus līdzekļus. Es vēlos uzsvērt arī to, ka tiek izmantoti arī dalībvalstu līdzekļi.

FLEGT īstenošanai ir paredzēts izmantot arī cilvēkresursus. Šajā jomā manā vadībā strādā septiņi civildienesta ierēdņi, un viņi cieši sadarbojas ar Eiropas Meža institūtu un valstu meža nozares iestādēm.

Turklāt 2010. gadā kā galvenais FLEGT rīcības plāna pasākums tika pieņemta regula nelikumīgas kokmateriālu izmantošanas jomā, un šī regula būs saistoša papildus BPN. Tā palīdzēs ierobežot patvaļīgu un neilgtspējīgu mežu izciršanu.

Nesen Kankūnā pieņemtais nolīgums, kas paredz samazināt atmežošanas un mežu degradācijas rezultātā radītās emisijas (REDD), vēl vairāk veicinās Komisijas atbalsta piešķiršanu jaunattīstības valstīm. Turpmāko darbu mežu apsaimniekošanas jomā saskaņā ar BPN veicinās tas, ka REDD paredz pārvaldīt un ievērot vietējo iedzīvotāju un vietējās kopienas pārstāvju tiesības.

Šajā nolīgumā ir ņemta vērā situācija cilvēktiesību jomā partnervalstīs. Es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu, kas paredz, ka Komisijai arī turpmāk liela nozīme būtu jāpievērš šo jautājumu risināšanai. Es varu apgalvot, ka, risinot politiskas sarunas ar dalībvalstīm, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir cilvēktiesības, un es varu apgalvot arī to, ka cīņa pret korupciju ir viens no jautājumiem, ko mēs risinām sadarbībā ar partnervalstīm.

Taču es vēlos uzsvērt kādu konkrētu aspektu, kas veicina šo procesu: to, ka partnervalstis tiek iesaistītas šajā procesā. Ņemot vērā administratīvas nepilnības, efektīvāka mežu aizsardzība ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja šajā procesā faktiski iesaistās partnervalstis.

Es esmu pārliecināts, ka tas ir tikai sākums, taču pirmo soli ir spērušas abas iesaistītās puses, un es esmu vienmēr gatavs Parlamentu informēt par to, kā tiek īstenoti šie nolīgumi. Taču FLEGT noteikti ir atbalstāms. Tas ir solis pareizajā virzienā: risks nepalielinās. Iespējams, netiek nodrošināti pilnīgi pietiekami risinājumi, taču tas vismaz ir liels solis pareizajā virzienā, un mēs ar to varam lepoties.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

15. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

16. ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā — Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek turpinātas.

  Eva Joly, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Būtībā šie partnerattiecību nolīgumi starp Eiropas Savienību, Kamerūnu un Kongo Republiku ir izdevīgi vietējiem iedzīvotājiem, un tie arī labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Taču tas ir tikai viens posms ilgā procesā, kuru Eiropas Parlaments stingri kontrolēs.

Lai šis nolīgums palīdzētu nodrošināt regulētu, pārredzamu un videi nekaitīgu kokmateriālu tirdzniecību, kas būtu izdevīga vietējiem iedzīvotājiem, nevis dažām grupām, kuru likumība ir apšaubāma, Eiropas Savienībai ir jānodrošina tas, lai pilnīgi tiktu ievērotas vietējo un pamatiedzīvotāju tiesības un lai pamatiedzīvotāji faktiski piedalītos sarunās. Šim nolīgumam ir jāpalīdz pastiprināt visu iesaistīto personu iespējas, tam ir jāveicina cīņa pret korupciju un jānodrošina īsta mežu pārvaldība.

Ar šiem nolīgumiem nedrīkst turpmāk attaisnot dabas resursu izlaupīšanu jaunattīstības valstīs. Šiem līgumiem ir jāatjauno līdzsvarotas attiecības starp Eiropas Savienību un attiecīgajām valstīm.

  Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Šie nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) ar Kongo un Kamerūnu, par kuriem mēs rīt balsosim, ir svarīgi Eiropas instrumenti jeb ieroči cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi, un tāpēc es tos atbalstu.

Nelikumīga mežizstrāde ir milzīga vides, ekonomikas un sociāla problēma. Vienlaikus ir jāatceras tas, ka, runājot par nelikumīgu mežizstrādi, diez vai tieši šī problēma veicina nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību. Tā ir tikai pazīme un viena no izpausmēm daudzām citām problēmām, kuras bieži vien ir vēl nopietnākas — nabadzība, īpašuma tiesību pārkāpumi, korupcija un atsevišķos gadījumos — karš.

Vislielākās problēmas ir dažām pasaules visnabadzīgākajām valstīm. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts par to, ka Komisija to ņēma vērā šo nolīgumu sagatavošanas un pārrunu procedūras laikā. Var teikt, ka ir nodrošināta brīvā tirdzniecība apmaiņā pret solījumu attiecīgajās valstīs veikt reformas, lai pastiprinātu īpašuma tiesības, apkarotu korupciju un ieviestu pieņemamus tiesību aktus mežizstrādes jomā.

Mēģinājums novērst cēloņus, nevis cīnīties ar simptomiem skaidri parāda, ka rītdienas balsojums ir solis pareizajā virzienā. Vienlaikus, jo īpaši, ņemot vērā gaidāmās sarunas ar citām valstīm, ir jāatceras tas, ka, apkarojot nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību, nedrīkst nabadzīgajām valstīm liegt iespēju eksportēt vienu no visvērtīgākajiem izejmateriāliem šajās valstīs. Nedrīkst ierobežot iespēju izmantot kokmateriālus, kas ir lieliski dabas resursi. Palīdzība nedrīkst kaitēt.

Es vēlos atgādināt to, ka manis pārstāvētā valsts — Zviedrija — reiz kļuva bagāta tieši, eksportējot kokmateriālus. Nedrīkst liegt nabadzīgām valstīm izmantot šādu iespēju. Es ceru, ka, turpinot šo nolīgumu īstenošanu un pārrunu procedūru, arī turpmāk tā būs cīņa tieši par koku nelikumīgu izciršanu, nevis pret kokmateriālu tirdzniecību.

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Komisija aizsāka procedūru par brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu ar tām valstīm, kuras kokmateriālus eksportē uz Eiropas Savienību. Šajā saistībā, manuprāt, ir jāizveido struktūra, kas veicinātu vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanos, lai varētu kontrolēt nolīguma īstenošanu, uzlabot mežu pārvaldības struktūru un, visbeidzot, pēc iespējas novērst korupciju.

Ir ieteicams nolīguma ar Kamerūnu sagatavošanas procesā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Vienlaikus ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai turpinātu šīs sarunas visās partnervalstīs. Ir svarīgi arī censties nodrošināt sociāli un no vides aspekta ilgtspējīgu mežrūpniecību, to skaitā, ierobežojot atmežošanu un mežu degradāciju šajās valstīs. Šiem nolīgumiem ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības starptautiskiem nolīgumiem vides un ilgtspējīgas attīstības jomā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates ir par Brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem. Nosaukumā minētie vārdi skan ļoti labi; tie ir labi vārdi: tie simbolizē Eiropas Savienību, kura necenšas jaunattīstības valstīm uzspiest savus nosacījumus, bet cenšas palīdzēt kopīgu mērķu vārdā. Taču, noslēdzot vienošanos ar tik lielu valsti kā Kongo, rodas dažādas nopietnas problēmas.

Izmēra ziņā šī valsts ir gandrīz tikpat liela, cik Eiropa; lielā daļā šīs valsts teritorijas pārvaldes sistēma nedarbojas, un korupcijas līmenis ir ļoti augsts — organizācija „Transparency International” Kongo Republiku ir atzinusi par vienu no viskorumpētākajām valstīm pasaulē.

Daži darbinieki strādā, lai nodrošinātu šī nolīguma mērķu sasniegšanu — tie ir tikai daži cilvēki; ienākumi no nelikumīgas mežizstrādes ir milzīgi un, iespējams, lielāki par summu, ko var piedāvāt kompensāciju veidā; nelikumīgas mežizstrādes tirgus ir, piemēram, Ķīnā, kura par šiem jautājumiem un par mežu aizsardzību raizējas ne tuvu tik ļoti, cik ES.

Visas šīs problēmas liecina par to, ka, neskatoties uz labajiem nodomiem, būs grūti īstenot brīvprātīgo partnerības nolīgumu mērķus. Vai Komisija var galvot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai augstie mērķi tiktu sasniegti, un ka šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, kādus tos ir paredzēts izveidot, palīdzēs īstenot izvirzītos mērķus?

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Meži ir planētas Zeme plaušas, un ir jādara viss iespējamais, lai tās aizsargātu. Pašlaik strauji pieaug iedzīvotāju skaits, kā rezultātā pieaug nepieciešamība pēc resursiem, pieprasījums pēc darbavietām, kuras tiek piedāvātas arvien attālākos reģionos, un Eiropā bija ekonomikas krīze, un tāpēc, manuprāt, ES vairāk ir jāizmanto Eiropā audzēti kokmateriāli, nevis jāieved eksotiski kokmateriāli no valstīm, kurās ir grūti kontrolēt nelikumīgu mežizstrādi un kur ES nevar kontrolēt korupciju.

Izcērtot tropiskos mežus, attiecīgajās teritorijās samazinās bioloģiskā daudzveidība un ātrāk izmirst milzīgs skaits apdraudētu sugu. Šādas darbības ietekmē arī klimata izmaiņas. Šos mežus nedrīkst izcirst, jo īpaši tāpēc, ka ir pieejamas citas alternatīvas. Ja Eiropā tiktu vairāk stādīti meži un vairāk tiktu izmantoti Eiropā audzēti kokmateriāli, tad šīs problēmas nebūtu aktuālas. Kāpēc dārza galdam ir jābūt izgatavotam no tropiskajos mežos auguša koka un kāpēc parkets, kas ir izgatavots no eksotiska koka, ir labāks par to, kas ir izgatavots no ES audzēta koka?

Taču es nevaru ES iedzīvotājiem aizliegt izmantot eksotiskus un tropiskajos mežos augušus kokmateriālus, un tāpēc ir nepieciešami šie nolīgumi. Ir svarīgi palīdzēt pastiprināt ievesto koksnes izstrādājumu un kokmateriālu kontroli. Ir jānodrošinās pret korupciju, taču saskaņā ar nolīgumiem to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Tāpēc diemžēl es neloloju cerības par to, ka izdosies apkarot nelikumīgu mežizstrādi Kamerūnā vai Kongo. Manuprāt, šiem nolīgumiem būtu jābūt saistošiem, nevis brīvprātīgiem. Taču es šos nolīgumus atbalstu, jo labāk, lai ir spēkā brīvprātīgi nolīgumi, nekā, lai nav nekādu nolīgumu.

Taču kopumā es ceru, ka tiks iesniegtas vēl citas iniciatīvas pasaules mežu aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz ES nolīgumiem ar tām valstīm, kurās ir problēmas.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, neskatoties uz to, ka partnerattiecību nolīgums ar Kamerūnu mežrūpniecības jomā patiesi ir labs un ka tas tiek noslēgts Starptautiskajā mežu gadā, tas ir arī labs veids, kā uzlabot ES tēlu. Taču diemžēl es apšaubu to, ka šim nolīgumam ir jēga.

Galu galā korupcija Kamerūnā ir nopietna problēma. Vides organizācijas apsūdz valdību par to, ka tā ļoti labi zina par noziegumiem mežrūpniecības jomā, taču tā neveic kontroles pasākumus un nesoda likumpārkāpējus. Galu galā tiek uzskatīts, ka ārvalstu uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 60 % kokrūpniecības un kokmateriālu pārstrādes nozares un trīs ceturtdaļas kokmateriālu eksporta tirgus. Šādam nolīgumam būs jēga tikai tādā gadījumā, ja ārvalstu uzņēmumi neatņems peļņu vietējiem uzņēmumiem, kuriem trūkst zināšanu mežizstrādes un vides jomā, un ja Kamerūnā tiks apkarota korupcija. Mani ļoti uztrauc tropisko mežu izciršana, taču to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu tam, lai mežu īpašnieki Eiropā varētu neizmantot savus mežus, jo mežu apsaimniekošana lielākajā daļā ES dalībvalstu var kalpot par piemēru citām valstīm.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms mēneša es Attīstības komitejas delegācijas sastāvā biju vizītē Kongo Republikā, un šajā vizītē sarunās ar valdības pārstāvjiem, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām tika pārrunāta arī FLEGT iniciatīva.

Šajā valstī kokrūpniecība ir ļoti svarīga nozare. Kokmateriāli ir otrais lielākais eksporta ienākumu avots pēc jēlnaftas. Jāatceras tas, ka jēlnaftas tirdzniecības rezultātā gūtie ienākumi un to izmantošana nav pilnīgi pārredzama, vai arī šāda informācija tik sniegta ļoti novēloti. Kongo Republikas valdību uztrauc situācija valsts mežos, un tā plāno īstenot vērienīgus apmežošanas pasākumus. Protams, joprojām nav zināms, vai šie apmežošanas pasākumi būs veiksmīgi, taču mēs noteikti vēlam Kongo valdībai panākumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt kokmateriālu likumīgu tirdzniecību. Tikpat svarīgi ir tas, lai FLEGT attiektos arī uz kaimiņvalstīm, jo citādi, piemēram, kontrabandas rezultātā šis nolīgums praktiski var izrādīties neefektīvs.

Pagaidām nav zināms arī tas, vai šie standarti likumīgas kokmateriālu tirdzniecības jomā stāsies spēkā un darbosies pasaules līmenī — daži runātāji šo problēmu jau minēja. Jebkurā gadījumā ir jācenšas nodrošināt šīs sistēmas efektivitāti. Arī citas importētājvalstis ārpus Eiropas ir jāmudina pakāpeniski apkarot kokmateriālu nelikumīgu tirdzniecību.

FLEGT iniciatīva ir svarīga tāpēc, lai mazinātu nabadzību un lai aizsargātu vidi — lai kontrolētu atmežošanu un vairākās valstīs veicinātu daudzveidīgu ekonomiku. Runājot par Kongo Republiku, šie pasākumi ir cieši saistīti ar nepieciešamību attīstīt lauksaimniecību un samazināt pārtikas importu. FLEGT paredz godīgāku, ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku kokmateriālu tirdzniecību starptautiskā līmenī. Cerams, ka tas tā arī būs.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es atzinīgi vērtēju sarunu noslēgšanu par šiem diviem nolīgumiem. Taču jāteic, ka man bažas rada tas, ka sarunas ar Indonēziju un Malaiziju par FLEGT ir nonākušas strupceļā.

Komisāra kungs, Komisijas rīcībā ir kāds svarīgs instruments: regula kokmateriālu izmantošanas jomā. Šī regula paredz atvieglojumus tām valstīm, ar kurām ir noslēgts FLEGT nolīgums. Tas ir svarīgs instruments, lai sarunas uzsāktu ar jaunu sparu. Patiesi ir nepieciešams noslēgt FLEGT nolīgumus ar visām tām Āzijas vai Latīņamerikas valstīm, kurās ir nozīmīgi tropisko koku meži, kā arī ar lielākajām kokmateriālu tirdzniecības valstīm, piemēram, Vjetnamu, Kambodžu, Laosu, Ķīnu un vairākām citām valstīm.

Šīs valstis rīkojas pēc saviem ieskatiem; tās pieņem atsevišķas procedūras likumīgas mežizstrādes modernizēšanas un kontroles jomā. Jautājums ir tāds: vai tiek darīts nepieciešamais? Vai 27 dalībvalstis pieņem lēmumus, kas regulē kokmateriālu importu no tām valstīm, kuras ir noslēgušas FLEGT nolīgumus?

Visbeidzot ir nepieciešami vairāki deleģētie akti attiecībā uz kokrūpniecības regulu. Šī regula pilnībā stāsies spēkā pēc diviem gadiem. Komisijai ir jāpaātrina šīs procedūras, lai varētu sniegt precīzāku informāciju un lai attiecīgās valstis zinātu, kādas prasības tām ir jāņem vērā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Bez šaubām šis jautājums ir daudz svarīgāks nekā varētu domāt.

Viens no lielākajiem skandāliem 20. gadsimtā bija pastāvīga un sistemātiska mežu izciršana, jo īpaši trešās pasaules valstīs, un par to bija atbildīgi nevis atsevišķi cilvēki, kuriem trūkst attiecīgo zināšanu un kurus par to nevar vainot, bet lieli un alkatīgi uzņēmēji un korumpētas valdības. Tāpēc šis nolīgums ir ļoti nepieciešams, un es ceru, ka tas tiks īstenots, jo pretējā gadījumā tam nav jēgas.

Vispārīgāk runājot, ir jānodrošina arī tas, lai Eiropas Savienības politikas citās jomās neveicinātu turpmāku atmežošanu. Runa ir par priekšlikumu nolīgumam par Mercosur, jo daudzi uzskata, ka tas mudinās lauksaimniekus izcirst mežus attiecīgajās valstīs, lai varētu uz Eiropu eksportēt lauksaimniecības izstrādājumus.

Tāpēc ir jārīkojas piesardzīgi.

(GA) Paldies!

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Nelikumīga mežizstrāde Centrālāfrikas valstīs, piemēram, Kamerūnā un Kongo, apdraud to resursu integritāti, no kuriem ir atkarīgi vietējo kopienu iedzīvotāji un pamatiedzīvotāji. Tā apdraud arī ekosistēmu, kurā pastāv milzīga bioloģiskā daudzveidība, un tā būtiski ietekmē bioķīmisko ciklu regulāciju.

Tropiskie meži šajā reģionā tiek iznīcināti arvien ātrāk — un ir jāatceras tas, ka šo procesu veicina rūpnieciski attīstīto valstu, jo īpaši Eiropas Savienības valstu, uzpircēju un importētāju pieprasījums —, un pašreizējā situācija netiks atrisināta, legalizējot pašlaik nelikumīgo un neilgtspējīgo tropisko mežu izmantošanu, ko var salīdzināt ar lēmumu legalizēt zemes zādzību no vietējām kopienām un atļaut kokapstrādes uzņēmumiem aizņemt plašas tropisko mežu platības, kā tas ir pašlaik.

Eiropas Savienības attīstības sadarbībai un palīdzības politikai šajā jautājumā ir ļoti svarīga nozīme, lai dažādotu ekonomiku šajās valstīs un lai pilnīgi mainītu līdzšinējo kārtību, kas paredz iegūt un uz rūpnieciski attīstītajām valstīm eksportēt tikai nelielu daļu izejmateriālu.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, kokmateriālu izmantošanas jautājums ar laiku kļūs vēl aktuālāks. Runājot par šo nolīgumu, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalstu pētniecībai un galvenokārt izglītībai un apmācībai, nodrošinot iespēju maziem un vidējiem uzņēmumiem Kamerūnā un Kongo pilnveidot zināšanas vides jautājumos šajā nozarē. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts par šīm debatēm. Visiem ir svarīgi tas, lai arī turpmāk tiktu nodrošināts pieprasījums pēc kokmateriāliem.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Četrdesmit procentus Kamerūnas teritorijas klāj meži. Kamerūna ir vislielākā tropisko kokmateriālu eksportētāja valsts Āfrikā, taču nevienā citā valstī meži netiek izcirsti tādos apmēros, kā tas tiek darīts šajā valstī.

Eksperti uzskata, ka, turpinot izcirst mežus tādos apmēros, kā tas tiek darīts pašlaik, 10–15 gados Kongo baseinā vairs nebūs ekoloģiski svarīgu koku sugu. Ko var darīt? Lai aizsargātu Kamerūnas tropiskos mežus, vispirms ir jāapkaro korupcija amatpersonu un privāto nomas zemnieku vidū, vēl arī turpmāk ir jāpiemēro efektīvi kriminālsodi un, protams, ir jāveicina ilgtspējīga mežsaimniecība. Vietās, kur tiek izcirstas plašas mežu teritorijas, meži ir jāstāda no jauna. Ļoti svarīga ir arī labāka apmācība mežizstrādes jomā, lai, cērtot kokus, nenodarītu kaitējumu nezināšanas dēļ.

Galvenais ir tas, ka atbildība ir jāuzņemas arī Eiropas uzņēmumiem, jo apmēram 80 % kokmateriālu tiek transportēti uz Eiropu. ES arī ir attiecīgi jārīkojas, īstenojot tiešus un izšķirošus pasākumus. Brīvprātīgais nolīgums ir labs, taču pašlaik tam nav jēgas. Ir jāpanāk tas, lai uzņēmumi uzņemtos atbildību.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates vairs nav tikai par šo Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu. Mežu izciršanu ietekmē ne tikai tirdzniecība: mežs ir šo valstu enerģijas avots, un viens no mežu izciršanas iemesliem ir arī iedzīvotāju skaita pieaugums.

Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka šis ir pirmais solis, lai atrisinātu tikai vienu no problēmām. Es zinu, ka tas nav risinājums, taču ar kaut ko ir jāsāk.

Tāpēc es neiebilstu pret ierosinājumu, kas paredz, ka attiecīgajām valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība. Es zinu, ka ar šīm valstīm ne vienmēr ir viegli sadarboties, turklāt tām ir smaga vēsture. Šajās valstīs neatkarība tika atjaunota pirms 50 gadiem, un tas nenotika tā, kā neatkarību atguva dažas Eiropas valstis; visam ir vajadzīgs laiks. Ir nepieciešams laiks, lai izveidotu tādas valsts iestādes, kuras spēj apkarot korupciju vai nodrošināt resursu pārvaldību, taču šīs valstis ir uz pareizā ceļa. Jo īpaši Āfrikā ekonomiskā izaugsme notiek pat krīzes apstākļos, un tas nozīmē to, ka šis reģions paliek arvien spēcīgāks un ka stāvoklis šajā reģionā uzlabojas.

Es zinu, ka tas ir tikai viens rādītājs, taču kopumā stāvoklis uzlabojas, un vienīgais veids, kā paātrināt šo procesu, ir sadarboties. Un tāpēc ir jānodrošina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana: pašlaik runa ir par Kongo–Brazavillu (Kongo Republiku) un Kamerūnu, taču sarunas notiek arī ar Kongo Demokrātisko Republiku un Indonēziju. Sarunas vēl tiek risinātas, taču ir liels pamats cerēt uz šo sarunu veiksmīgu iznākumu.

Tāpēc es vēlos norādīt, ka risks ir minimāls. Vispirms ir jānosaka saistību apmērs, un es šo procesu vērtēju ļoti atzinīgi.

Ir jāņem vērā arī pasaules līmeņa apņemšanās attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Tikšanās Kankūnā apliecināja to, ka arī citas valstis pret šiem jautājumiem attiecas nopietni. Arī citas valstis atbalsta godīgumu un ilgtspēju, un citas pasaules valstis varēs mācīties no ES piemēra.

Piemēram, energoefektivitātes jomā. ES parādīja piemēru, un citas pasaules valstis mācījās no šī piemēra. Tas attiecas arī uz resursu efektīvu izmantošanu. Ja ES valstis mazāk izmantos kokmateriālus, tad to noteikti darīs arī citas pasaules valstis. Manuprāt, ES var rādīt piemēru dažādās jomās.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz apliecināt to, ka Komisija kontrolēs situāciju, un to darīs ne tikai Komisijas ierēdņi, bet arī ES un dalībvalstu pārstāvji. Tā ir viena no jomām, kurā Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm. Komisija nestrādā neatkarīgi, un lielā mērā dalībvalstu pieredzei bija ļoti liela nozīme, lai noslēgtu šo brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu.

Es ļoti lūdzu Parlamentu noslēgt šo piekrišanas procedūru, jo, manuprāt, tā ir pareiza, neskatoties uz to, ka tā nesniedz atbildes visiem jūsu jautājumiem.

  Yannick Jadot, referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es vēlos vēlreiz pateikties deputātiem par uzrunām. Manuprāt, gandrīz visi runāja par vienu un to pašu: par šo BPN svarīgo aspektu, kas attiecas uz attīstību, vidi un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.

Manuprāt, neapšaubāmi tieši pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir viens no instrumentiem, ko pašlaik var izmantot, lai šajās valstīs nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kamēr vienīgā vai galvenā demokrātijas izpausme šajās valstīs ir prezidenta vēlēšanas, tikmēr, kā redzams — kā bēdīgi atgādina Kotdivuāras vēsture — pietiekamu progresu panākt nebūs iespējams.

Tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt pilsonisko sabiedrību — ņemot vērā to, ka tai ir tik stabila nozīme šo nolīgumu īstenošanā, mežu izciršanas kontrolē, sarunās par mežu izciršanas nosacījumiem un ar mežu izciršanu saistīto ieņēmumu sadalījumā.

Stiprinot pilsonisko sabiedrību, varētu atbildēt arī uz strīdīgo jautājumu, kas bieži ir dzirdams attiecībā uz Ķīnu: „Kāpēc mums ir jāievēro kritēriji ciešai sadarbībai ar Eiropu — sociālie, demokrātiskie un vides kritēriji —, ja Ķīna tos ignorē, atbalstot korupciju un laupīšanu?” Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir vislabākais veids, kā pasargāt šo sistēmu, kuru dažas valstis, jo īpaši Ķīna, cenšas uzspiest dienvidu valstīm.

Kā jūs sacījāt, komisāra kungs, Eiropa ir liels tropisko kokmateriālu tirgus, taču tas ir arī stabils un ienesīgs tirgus — un tas ir ļoti svarīgi visiem mežu resursu izmantotājiem un visai nozarei kopumā —, un tas ir arī ļoti svarīgs instruments šajās valstīs.

Paldies par vēlmi sadarboties ar Eiropas Parlamentu! Mēs esam ļoti gandarīti par šo gaidāmo sadarbību.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien (2011. gada 19. janvārī).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Gaston Franco (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu gandarīts par to, ka pēc piecus gadus ilgām sarunām ir noslēgti Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) ar Kamerūnu un Kongo Republiku.

Šie nolīgumi palīdzēs nodrošināt labu mežu pārvaldību, piešķirot FLEGT licences kokmateriālu izstrādājumiem no šīm valstīm un tādējādi garantējot šo valstu mežu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību.

Ir ļoti nepieciešama sistēma, lai kontrolētu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kustību no nociršanas brīža līdz eksportam. No divdesmit līdz trīsdesmit procentiem rūpnieciski ražoto kokmateriālu izstrādājumu pasaulē ir nelikumīgi; un Āfrikā pēdējos 10 gados 60 % mežu ir izcirsti nelikumīgi.

Šie BPN palīdzēs saglabāt mežus šajās valstīs, apkarojot nelikumīgu mežu izciršanu, kas rada nopietnas vides, ekonomikas un sociālas problēmas.

Galvenā BPN priekšrocība ir tā, ka tie attieksies uz visiem izstrādājumiem, kas tiek eksportēti starp ES un šīm valstīm, kā arī visām citām kokmateriālus importējošajām valstīm.

Cerams, ka šī BPN sistēma drīzumā tiks ieviesta arī citās valstīs, kurās ir meži.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – FLEGT brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi bija labs pamats starptautiskai sadarbībai cīņā pret atmežošanu. Un šie nolīgumi ir aktuāli arī pašlaik, jo īpaši, ņemot vērā regulu nelikumīgas kokmateriālu izmantošanas jomā, kas tika pieņemta pagājušajā gadā. Tās valstis, kuras stingri ievēro šīs brīvprātīgās shēmas, var zināmā mērā garantēt to, ka attiecīgie kokmateriāli ir iegūti likumīgi un ka tie atbilst nosacījumiem vides ilgtspējas jomā. Tas ir ļoti būtiski vides aizsardzībai, taču ir jāņem vērā tas, ka likumīgi iegūti kokmateriāli, ne vienmēr nodrošina pamatiedzīvotāju vajadzības. Noslēdzot vairākus BPN, to ietekme ir stingri jākontrolē, un tiem ir pilnīgi jāņem vērā to cilvēku vajadzības un cilvēktiesības, kuri ir atkarīgi no šiem mežiem, bet kuru viedoklis šo mežu pārvaldības jomā bieži vien netiek ņemts vērā.

17. Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm — Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par:

– ziņojumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza David Martin, par ieteikumu Padomes lēmuma projektam par to, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (05078/2010 – C7-0036/2010 – 2008/0250(NLE)) (A7-0365/2010);

– jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā uzdeva Vital Moreira, David Martin, par partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses. (O-0212/2010 - B7-0807/2010).

  David Martin, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos teikt, ka pamatotu iemeslu dēļ komisārs K. De Gucht nevar šovakar šeit būt kopā ar mums. Es vēlos viņam pateikties par to, ka pagājušajā nedēļā viņš man piezvanīja un paskaidroja, kāpēc viņš nevar šodien būt šeit, un es vēlos pateikties viņam un viņa Tirdzniecības ģenerāldirektorāta komandai par sadarbību un jo īpaši Martin Dihm par atbalstu.

Es esmu šī ziņojuma referents, un es centos turpināt veiksmīgo darbu, kuru sāka iepriekšējais referents — mans kādreizējais kolēģis Glyn Ford. Par laimi Glyn rezolūcija tika pieņemta 2009. gadā, un tas nozīmē, ka Parlamentam jau bija skaidra nostāja attiecībā uz partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm. Tāpēc, gatavojot šo ziņojumu un jautājumu, es centos ņemt vērā Parlamenta oficiālo nostāju.

Paldies Donatella Pribaz, kura bija atbildīgā komitejas administratore. Tas bija pēdējais ziņojums, kura sagatavošanā viņa piedalījās pirms viņu paaugstināja amatā, un tāpēc es vēlu viņai panākumus jaunajā amatā un pateicos par mana darba atvieglošanu. Visbeidzot, izsakot atzinības, es vēlos apsveikt Papua-Jaungvinejas vēstnieku ar dalību šajās debatēs un pateikties viņam un viņa komandai par ciešo sadarbību. Viņu komentāri ļāva būtiski uzlabot šo ziņojumu.

Pirmkārt, man ir dažas vispārīgas piebildes par nolīgumu un reģionālajiem aspektiem. Otrkārt, es vēlos pārrunāt trīs konkrētus EPN aspektus, kurus, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, proti, tirdzniecības atbalstu, politisko situāciju Fidži un zivsaimniecību. Treškārt, es runāšu par EK un Klusā okeāna valstu attiecībām tirdzniecības jomā.

Runājot par pamatojumu un reģionālo integrāciju, šis pagaidu — vai tikai preču — EPN tika pārrunāts ar divām Klusā okeāna valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži. Tās ir divas salu valstis Klusajā okeānā, kurām ir visciešākā sadarbība ar ES tirdzniecības jomā un kuru izstrādājumi galvenokārt tiek eksportēti uz ES tirgiem: attiecīgi tunzivis un cukurs.

EPN paredz Papua-Jaungvinejai un Fidži noteikt no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi ES tirgiem apmaiņā pret pakāpenisku šo valstu tirgu liberalizāciju 15 gadu laikā. Papua-Jaungvineja apņēmās šī nolīguma spēkā stāšanās dienā liberalizēt 88 % ES importa, un Fidži 15 gados liberalizēs 87 % importa.

Saskaņā ar nolīgumu „Viss, izņemot ieročus” pārējām 12 Klusā okeāna valstīm jau ir noteikta no nodevām un kvotām brīva piekļuve tirgiem, vai arī nelielo tirdzniecības apmēru ar ES dēļ šīs valstis nav ieinteresētas noslēgt pagaidu EPN. Taču, manuprāt, pilnībā īstenojot EPN, ir jācenšas sasniegt mērķus reģionālās integrācijas jomā un ir jācenšas panākt to, lai EPN pilnīgi attiektos uz visām Klusā okeāna valstīm.

Runājot par rezolūcijas saturu, pirms nolīguma ratificēšanas ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Kā jūs, priekšsēdētājas kundze, jau minējāt, trešdien notiks balsojums par diviem dažādiem ziņojumiem; pirmkārt, par piekrišanu, kas, manuprāt, būtu jādod, un, otrkārt, par saistīto rezolūcijas priekšlikumu. Ir vēl dažas problēmas attiecībā uz šo rezolūcijas priekšlikumu, taču, kā es sacīju, es minēšu trīs konkrētus aspektus.

Vispirms, runājot par tirdzniecības atbalstu, finansējums šī pasākuma īstenošanai ir ļoti svarīgs, lai sasniegtu nolīguma mērķus ekonomikas dažādošanas un nabadzības mazināšanas jomā. Ir svarīgi godīgu un taisnīgu daļu no 2007. gada tirdzniecības atbalsta saskaņā ar stratēģiju izmaksātā EUR 2 miljardu atbalsta piešķirt Klusā okeāna reģiona valstīm. Ir arī svarīgi uzsvērt to, ka šis pagaidu EPN tika pieņemts kā īstermiņa pasākums, kura mērķis saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumu bija aizsargāt Klusā okeāna valstu tirdzniecības preferences.

Ņemot to vērā, to nedrīkst uzskatīt par ES atbalstu politiskajam režīmam Fidži. Es aicinu Fidži valdību rīkoties, lai nodrošinātu demokrātiju. Cerams, nepieciešamās reformas izdosies īstenot, lai varētu nodrošināt finansiālu atbalstu Fidži cukura nozarei.

Runājot par zivsaimniecību, tā ir Papua-Jaungvinejas galvenā ekonomikas nozare, un — kas ir svarīgi — tā nodrošina darbu un ienākumus šīs valsts iedzīvotājiem. Trīs tunzivs pārstrādes rūpnīcās, kuras produkciju eksportē uz ES, strādā 5700 darbinieku, un lielākā daļa no strādājošajiem ir sievietes. Šajā valstī ir samērā grūti sievietēm nodrošināt labu darbu.

Es atbalstu šajā nolīgumā paredzētos elastīgos izcelsmes noteikumus, proti, attīstīt ilgtspējīgu pārstrādes rūpniecību. Īpaši svarīgi ir vides aspekti, un manā ziņojumā tiek lūgts Komisiju kontrolēt šos aspektus un regulāri informēt Parlamentu par atbilstību noteikumiem nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā.

Es novērtēju to, ka daži Parlamenta deputāti — un jo īpaši Zivsaimniecības komitejas pārstāvji — ir norūpējušies par iespējamo Papua-Jaungvinejas tunzivs importa ietekmi uz ES rūpniecību. Taču saskaņā ar jaunāko informāciju laikā no 2003. līdz 2009. gadam imports veidoja tikai apmēram 2 % no kopējā zivju konservu un pārstrādātu zivsaimniecības produktu importa un tikai apmēram 3 % no tunzivs konservu un pārstrādātas tunzivs importa. Manuprāt, šis nelielais imports neapdraud ES rūpniecības nozari, jo īpaši, ņemot vērā Klusā okeāna valstu zvejas flotes ierobežotu zvejas jaudu un uz sauszemes veiktās pārstrādes ierobežoto jaudu.

Taču, protams, arī turpmāk situācija ir jākontrolē, un gadījumā, ja zivju izstrādājumu imports no Papua-Jaungvinejas pēkšņi nepalielināsies, Komisijai būs attiecīgi jārīkojas. Kā es jau minēju, cerams, ka Klusā okeāna valstis atbalstīs visaptverošu EPN.

Šajā ziņojumā ir ierosināts turpmākās sarunās iekļaut vairākus svarīgus jautājumus, un, cerams, Komisija ņems vērā šos ierosinājums. Tie attiecas, piemēram, uz intelektuālo īpašumu. Pārāk bieži intelektuālais īpašums tiek vērtēts tikai no viena aspekta, taču, cerams, intelektuālais īpašums tiks vērtēts no tradicionālo zināšanu aspekta. Cerams arī, ka valsts iepirkuma procedūra un darba vīzu izsniegšanas procedūra uz laiku līdz 24 mēnešiem būs pārredzamāka.

Ir plānots pieņemt pilnīgu EPN, un cerams, Komisija šajā procesā iesaistīs visas Klusā okeāna valstis, kā arī vienlaikus veicinās un īstenos pilnīgu pagaidu EPN ar Papua-Jaungvineju un Fidži kā apliecinājumu turpmākiem sasniegumiem.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies referentam par ziņojumu un jo īpaši par viņa atbalstu ekonomiskajam partnerattiecību nolīgumam ar Klusā okeāna valstīm Papua-Jaungvineju un Fidži. Cerams, ka Parlamenta deputāti viņam piekritīs.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu pirmo reizi noslēdzot tirdzniecības nolīgumu, Eiropas Parlamenta piekrišana ir svarīga no politiskā viedokļa, jo šis tirdzniecības nolīgums paredz ilgtermiņa attīstību un tāpēc, ka tas veicinās pašreizējās sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm.

2007. gadā pagaidu nolīguma galvenais mērķis bija tām Klusā okeāna reģiona valstīm, kuras ir visvairāk atkarīgas no ES tirgus, nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi šim tirgum, ņemot vērā gaidāmās Kotonū tirdzniecības režīma beigas. Komisijas lēmums noslēgt sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm joprojām ir spēkā, un pašlaik notiek sarunas ar Klusā okeāna partnervalstīm.

Šo procesu var turpināt tikai tādā gadījumā, ja tiek atbalstīti Klusā okeāna reģiona valstu konkrētie aspekti un ja EPN tiek atbilstoši pielāgots. Runa ir par mazām un nomaļām salām; šo salu ekonomiskais stāvoklis, attīstības vajadzības un attiecības ar ES ir ļoti atšķirīgas. Dažām valstīm ir noteikts vāji attīstītas valsts statuss, un tāpēc tajās ir spēkā ES nolīgums „Viss, izņemot ieročus”, un tirdzniecība starp šīm valstīm un ES ir minimāla, vai arī šādas tirdzniecības attiecības nepastāv. Tāpēc ES vēlas veidot tirdzniecības attiecības, kas būtu pēc iespējas izdevīgākas visām Klusā okeāna reģiona valstīm, un pašreizējās sarunās tiks pieņemti galīgie lēmumi.

Neatkarīgi no izmantotās pieejas, ir ļoti svarīgi nodrošināt to, lai visi nolīgumi patiesi veicinātu attiecīgo valstu attīstību. Tāpēc ir paredzēts nodrošināt arī finansiālu atbalstu, lai palielinātu tirdzniecības apjomus. Tāpēc jaunattīstības partnervalstis varēs jutīgākos izstrādājumus neiekļaut šajos tirdzniecības nolīgumos: citām valstīm šādas atlaides netiek dotas. Šajā saistībā ir jāņem vērā bažas par atkāpi pagaidu EPN no izcelsmes standarta noteikumiem attiecībā uz zivsaimniecības ražojumiem.

Šī atkāpe ir noteikta tieši attīstības nolūkos, un tas tiek darīts uz apzināta lēmuma pamata, kas paredz to, ka Papua-Jaungvinejas tirgus daļa ir tik neliela, ka ir maz ticams tas, ka šīs valsts tunzivs eksports varētu kaitēt ES rūpniecības nozares interesēm. Eiropas Savienība un Papua-Jaungvineja šos noteikumus provizoriski piemēro kopš 2008. gada, un, neskatoties uz to, ka ekspertu vērtējums ir mainīgs, apdraudējums nav palielinājies. Es arī varu apgalvot, ka Komisija neplāno līdzīgus pasākumus piedāvāt citiem reģioniem.

Jebkurā gadījumā Komisija stingri kontrolēs šīs atkāpes īstenošanu un par kontroles rezultātiem informēs Parlamentu, līdz 2011. gada beigām veicot attiecīgu pētījumu.

Daži no jums pagājušā gada septembrī piedalījās sanāksmē, kurā pašreizējais premjerministrs uzrunāja INTA komitejas pārstāvjus. Viņš apliecināja savas pārstāvētās valsts valdības gatavību nodrošināt ES kuģiem un investoriem piekļuvi Papua-Jaungvinejas ūdeņiem. Šis mutiskais paziņojums tiek uztverts ļoti nopietni, un arī turpmāk tiks risinātas sarunas ar partnervalstīm līdz brīdim, kad tiks panākts veiksmīgs rezultāts.

Parlamenta atļauja ir nepieciešama tāpēc, lai varētu sākt īstenot nolīgumā minētos īstenošanas mehānismus; viens no šiem mehānismiem ir Tirdzniecības komiteja, kuru ir paredzēts izveidot šī gada pavasarī un kas izskatītu visus jautājumus attiecībā uz savstarpēju saistību izpildi saskaņā ar EPN. Tāpēc jūsu balsojums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu risināt šo un citus svarīgus jautājumus.

Runājot par Fidži, ir jāsaka, ka šī valsts parakstīja pagaidu EPN, taču pagaidām tā neīsteno šī nolīguma nosacījumus. Tādējādi Papua-Jaungvineja pašlaik ir vienīgā valsts, kurā tiek īstenoti ES un Klusā okeāna valstu EPN nosacījumi. Pašlaik Fidži joprojām ir nodrošināta piekļuve ES tirgum saskaņā ar regulu par piekļuvi tirgum, jo Padome vēl nav pieņēmusi tirdzniecības sankcijas. Kā zināms, ES nolēma atlikt attīstības palīdzības piešķiršanu Fidži, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Palīdzības pasākumu īstenošanas atsākšana veicinātu progresu attiecībā uz pārvaldi Fidži un jo īpaši demokrātijas izmantošanu pārvaldes sistēmā, taču pašlaik šajā jomā Fidži nenotiek ievērojams progress.

EPN, kas tiek pārrunāts šodienas debatēs, ir tikai pagaidu nolīgums, kura mērķis ir saglabāt piekļuvi ES tirgum. Komisija ir apņēmusies turpināt sarunas par visaptverošu EPN ar Klusā okeāna reģiona valstīm.

  Carmen Fraga Estévez, Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Nosakot atkāpi no izcelsmes noteikumiem, Komisija ir pieļāvusi ļoti nopietnu aprēķina kļūdu attiecībā uz šīs atkāpes milzīgo ietekmi uz ES tunzivju nozari un Klusā okeāna reģiona valstīm, kurām ir paredzēts palīdzēt. Vienlaikus gandrīz vienīgie un vislielākie ieguvēji ir Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas alkatīgās flotes un šo valstu pārstrādes rūpniecības uzņēmumi.

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts noteica šo atkāpi, jo Papua-Jaungvinejas zvejas jauda nav pietiekama, lai izmantotu tās resursus. Taču saskaņā ar jaunāko Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas sniegto informāciju šajā reģionā ar Papua-Jaungvinejas karogu kuģo 41 seiners, 2009. gadā kopā nozvejojot gandrīz 500 000 tonnu zivju. 75 000 tonnu zivju no šīs zvejas tika eksportētas uz Eiropas Savienību (daļēji vai pilnīgi pārstrādāti zivsaimniecības produkti), un tādējādi Papua-Jaungvineja ir viena no sešām lielākajām eksportētājvalstīm uz Eiropas Savienību. Tāpēc nevar piekrist jūsu teiktajam, ka citām flotēm brīva piekļuve ir jānodrošina tāpēc, lai attīstītu Papua-Jaungvinejas zivsaimniecības nozari.

Eiropas Savienība nekādā gadījumā nedrīkst samazināt tās saistības ilgtspējīgas attīstības jomā. Taču ir skaidrs tas, ka, lai saglabātu šo atkāpi un piesaistītu Āzijas investorus, Papua-Jaungvineja tiesību akti ir laboti tā, nebūtu iespējams iesniegt sūdzības par kaitējumu videi, un šī valsts pieņēma ieguldījumu noteikumus, kas ļauj pieņemt darbā vietējos strādniekus un lēto darbaspēku no Āzijas, piemērojot vissliktākos iedomājamos darba normatīvus.

Turklāt manis pieminētajā reģionālās zivsaimniecības organizācijā Papua-Jaungvineja aicina citas valstis kategoriski atteikties pieņemt jebkādus starptautisku noteikumus zivsaimniecības nozares pārvaldības un kontroles jomā, un rezultātā, neskatoties uz Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta centieniem apkarot nelikumīgu zveju, citas puses to tieši veicina. Komisāra kungs, nesen es tikos ar rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas pārstāvjiem, un es ļoti labi zinu, kāda ir Papua-Jaungvinejas nostāja šajā jautājumā. Tāpēc es joprojām atbalstu Zivsaimniecības komitejas ierosinājumu pārskatīt šo nolīgumu un atcelt noteikto atkāpi.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) ēnu referente, un vispirms es vēlos teikt, ka manis pārstāvētā grupa atbalsta ES ietekmes palielināšanu tirdzniecības jomā visā pasaulē, tajā skaitā Klusā okeāna reģionā.

Pašreizējais nolīgums ir nepilnīgs kaut vai tāpēc, ka tas ir pagaidu, nevis visaptverošs EPN. Cerams, Komisijai izdosies savlaicīgi noslēgt visaptverošu EPN, kas attieksies uz daudzām šī reģiona valstīm.

Turklāt pašreizējais nolīgums attiecas tikai uz nelielu ES tirdzniecības daļu, jo ES tirdzniecības īpatsvars visā Klusā okeāna reģionā ir tikai 0,06 %, taču situācija dažos apgabalos rada bažas jo īpaši attiecībā uz atkāpi no zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem.

Manis pārstāvētās grupas rezolūcijā ir paustas bažas par to, ka vairākas valstis, piemēram, Filipīnas, Taizeme, Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija un citas valstis varēs izmantot šo atkāpi, lai, iespējams, eksportētu uz ES lielu daudzumu pārstrādāto zivsaimniecības produktu, tādējādi, iespējams, kaitējot ES zivju pārstrādes un konservu rūpniecības nozares interesēm.

Tāpēc manis pārstāvētā grupa lūdz Komisiju ņemt vērā Parlamenta lūgumu veikt ietekmes novērtējumu un gadījumā, ja šajā novērtējumā tiktu konstatēta negatīva ietekme uz ES zivju pārstrādes un konservu rūpniecības nozari, atcelt šī nolīguma īpašos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes noteikumiem.

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējo pagaidu partnerattiecību nolīgumu, ko 2007. gada novembrī noslēdza Eiropas Komisija un Papua-Jaungvineja un Fidži, asi kritizē Klusā okeāna reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un politiķi. Viņi uzsver šī nolīguma negatīvo ietekmi uz reģionālo solidaritāti un politisko vēlmi panākt ekonomikas integrāciju šajā reģionā.

Šis reģions sadalījās grupējumos, kas patstāvīgi risināja sarunas un uz kuriem tika izdarīts spiediens noslēgt pagaidu nolīgumu ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka, piešķirot izcelsmes produktu statusu un piemērojot ES muitas nodevas atvieglojumus zivsaimniecības ražojumiem no Papua-Jaungvinejas un Fidži, šis reģions ir kļuvis par šo un dažu citas izcelsmes ražojumu pārstrādes centru, ko izveidoja kaimiņvalstis, lai izmantotu šos atvieglojumus.

Šāds process var negatīvi ietekmēt rūpniecības nozari un strādājošos, kā arī iedzīvotāju ienākumus, ņemot vērā to, ka zvejniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kas nodrošina visvairāk darbavietu šajās valstīs. Tas arī veicinātu negodīgu konkurenci attiecībā uz ES ražojumiem. Tādējādi šī nolīguma ietekme var izrādīties pretēja plānotajai.

Tāpēc Eiropas Komisijai ir jānodrošina tas, lai jaunais partnerattiecību nolīgums veicinātu ilgtspējīgas vietējās zvejniecības nozares attīstību, nodrošinot darbavietas un ciešāko reģionālo integrāciju, piemēram, pārrunājot jauno nolīgumu ar visām Klusā okeāna reģiona valstīm.

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Viens no EPN mērķiem ir veicināt reģionālo integrāciju. Kā redzams, līdz šim tas netiek darīts. Gluži pretēji — runājot par Klusā okeāna valstīm, ES apdraud vienotību, dažām ĀKK valstīm piedāvājot pagaidu nolīgumus, kas paredz speciālus nosacījumus.

Kā piemēru var minēt atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz zivīm, kas pārstrādātas Papua-Jaungvinejā un Fidži. Manuprāt, šāda atkāpe var izrādīties ļoti bīstama, un 2011. gadā tā ir rūpīgi jāpārskata, kā tas jau tika minēts.

Šajā jautājumā svarīgi ir ņemt vērā faktus. Kā zivju krājumi pasaulē ietekmē nodarbinātību un vidi Papua-Jaungvinejā? Kādi ir strādājošo sociālie apstākļi? Visi šie aspekti it pilnīgi un pārredzami jāizvērtē, un pēc tam šāda atkāpe var tikt atcelta vai saglabāta, ņemot vērā šo novērtējumu, nevis atsaucoties uz Spānijas zvejniecības nozares pārstāvju sūdzībām, neskatoties uz to, ka Spānija zvejo Papua-Jaungvinejā, taču tā nekad zveju neizceļ krastā un, starp citu, nemaksā muitas nodevas, un pārdod zivis Eiropas tirgū tā, it kā tās būtu zvejotas Eiropas ūdeņos.

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Manuprāt, ir mazliet pārspīlēti pagaidu ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus dēvēt par Klusā okeāna valstu nolīgumiem, jo tos ir parakstījušas tikai divas no šī reģiona 15 ĀKK valstīm.

Ir skaidrs tas, ka bieži vien šie nolīgumi ir divpusēji nolīgumi, nevis patiešām reģionāla līmeņa nolīgumi, un šo divpusējo nolīgumu mērķi atšķiras no ļoti daudzinātā EPN mērķa nodrošināt reģionālo integrāciju. Ir skaidrs, kas neapmierina pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus Klusā okeāna valstīs un arī Āfrikā, proti, tas, ka vairākām ĀKK valstīm liek noslēgt atsevišķus nolīgumus, jo Komisijai nav izdevies EPN izveidot kā vienu īstu instrumentu partnerattiecībām attīstības jomā.

Pašas ĀKK valstis ĀKK Ministru padomes 92. sesijā, kas notika Briselē no 2010. gada 8. līdz 12. novembrim, kritizēja milzīgo spiedienu, ko Eiropas sarunu dalībnieki izdara uz ĀKK valstīm. Eiropas Komisijas EPN bija tik neveiksmīgi, ka tie izrādījās neatbilstoši, vēl pirms tie stājās spēkā. Šie nolīgumi bija tik neveiksmīgi, ka vairākas ĀKK valstis aicina Eiropas Savienības dalībvalstis apsvērt iespēju izvērtēt sarunu mandātu, kas Eiropas Komisijai tika piešķirts 2002. gada jūnijā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ES cukura tirgus režīma reformas rezultātā cukura cena ES būs zemāka par cukura cenu starptautiskajā tirgū.

Tādā gadījumā var būt ļoti grūti saglabāt ilgtermiņa piegādes saistības, kas noteiktas cukurniedru audzētājiem Āfrikā, Karību jūras valstīs un Klusā okeāna valstīs. ĀKK valstu lauksaimnieku vēlme pārdot savus izstrādājumus par augstāku cenu starptautiskajā tirgū, nevis par zemāku cenu ES var radīt problēmas attiecībā uz jaunajiem ĀKK nolīgumiem. Nav pārsteigums, ka šīs valstis ir norūpējušās, jo tagad ir paredzēts šo iniciatīvu atcelt, noteikt ĀKK valstīm pieņemt vislielākā labvēlības režīma atrunu, un, samazinoties ieņēmumiem no nodokļiem, samazināsies valsts ieņēmumi.

Tāpēc zvejniecības nozarei noteikti ir jāpievērš uzmanība, un ne tikai tāpēc, lai noskaidrotu, vai Papua-Jaungvineja un Fidži citiem tirdzniecības partneriem arī nodrošina piekļuvi šo valstu ūdeņiem. Iespējams, ir jānoskaidro arī tas, vai ir pamatotas apsūdzības, piemēram, par to, ka, lai izvairītos no ES ierobežojumiem un nozvejas kvotām, Spānijas zvejas flote darbojas Klusajā okeānā un šajos ūdeņos zvejo, izmantojot kuģus ar citu valstu karogiem.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Man bažas rada šī nolīguma ietekme uz konservēšanai paredzēto tunzivju zvejniecības nozari, kas ir ļoti svarīga Spānijai un jo īpaši Galīcijai, kas ir mans vēlēšanu apgabals.

Kā tika minēts, negatīvo ietekmi veicināja neredzēta un nelikumīga koncesija: atkāpe no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz pārstrādātiem zivsaimniecības produktiem, kas tiek noteikta nepietiekamu vietējo izejmateriālu gadījumā.

Papua-Jaungvineja šo iespēju uzreiz izmantoja, un šis atvieglojums joprojām ir spēkā. Rezultātā Papua-Jaungvineja ir kļuvusi par lielāko tunzivs pārstrādes un eksportētāju valsti, salīdzinot ar lielākajiem konkurentiem Eiropas rūpniecības nozarē: Filipīnām, Taizemi, Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis nolīgums ir sevišķi izdevīgs tieši šīm valstīm.

Saskaņā ar aprēķiniem galu galā tunzivju produkcijas ražošanas apmēri eksportam uz Eiropas tirgu būs 400 000 tonnu gadā pašreizējo apmēram 710 000 tonnu vietā. Ietekme būs ļoti spēcīga, jo no Papua-Jaungvinejas ievesto tunzivju cena ir par vienu trešdaļu zemāka nekā Eiropā nozvejoto tunzivju cena, ko nodrošina lētais darbaspēks šajā valstī un tas, ka nav noteikti vides aizsardzības standarti.

Manis pārstāvētajā reģionā — Galīcijā — to uzskata par nepārspējamu konkurenci, kas nopietni ietekmēs nodarbinātību. Cerams, ietekmes novērtējums, kuru minēja Eiropas Komisija, būs tik precīzs, cik iespējams, un ka tajā tiks ņemta vērā šīs atkāpes no izcelsmes noteikumiem ietekme īstermiņā un vidējā termiņā.

Cerams, rezultātā pēc iespējas drīzāk šī atkāpe tiks atcelta. Tas ir ārkārtējs un īslaicīgs pasākums, taču, šķiet, Papua-Jaungvineja to uzskata par pastāvīgu pasākumu: pretējā gadījumā tā neieguldītu līdzekļus šajā nozarē. Cerams arī, ka šī atkāpe netiks noteikta citos nolīgumos vai galīgajā nolīgumā. Taču pašlaik pagaidu nolīgums ir nepilnīgs, un tas ir jālabo.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau tika minēts, partnerattiecību nolīgums ar Papua-Jaungvineju un Fidži paredz atkāpi no izcelsmes noteikumiem. Kā referents jau sacīja, šī atkāpe galvenokārt attiecas uz tunzivs pārstrādes nozari. Kāds ir šī nolīguma mērķis? Tā mērķis ir šajos arhipelāgos attīstīt zvejniecības nozari un mazināt nabadzību: citiem vārdiem sakot, nodrošināt attīstības palīdzību.

Taču kādas negatīvas sekas ir tam, ka trešās valstis izmanto šos atvieglojumus?

Šodien tika minētas vairākas sūdzības. Ir jālīdzsvaro pašreizējais stāvoklis. Komisāra kungs tikko sacīja, ka šī situācija tiek pētīta, taču saskaņā ar komentāriem tas netiek darīts. 2008. gadā tika paziņots, ka šajā nozarē nav nekādu neatbilstību un ka tiks veikts ietekmes novērtējums.

Pašreizējais stāvoklis ir jālīdzsvaro. Ir jāveic pārbaudes un ir jāsniedz konsultācijas. Ir jānoskaidro tas, vai šis nolīgums veicina šī arhipelāga attīstību. Ir arī jānoskaidro tas, vai tiek īstenoti veselības veicināšanas pasākumi — kas ir ļoti svarīgi attiecībā uz importētiem produktiem —, vai tiek nodrošināta ilgtspējīga zvejniecības pārvaldība un vai tiek apkarota nelikumīgā zvejniecība, turklāt šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Vēl viens ļoti svarīgs aspekts, kas raksturo trešo valstu uzņēmumu darbību Papua-Jaungvinejā, ir starptautisko nodarbinātības noteikumu ievērošana.

Šis nolīgums ir jāsaglabā, un ir jāpalīdz to īstenot, taču tam arī ir jāveicina Papua-Jaungvinejas un Fidži attīstība, nekaitējot Spānijas rūpniecības nozarei.

  Alain Cadec (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas ir noteikta Papua-Jaungvinejai zivsaimniecības produktu pārstrādes un jo īpaši tunzivs konservu jomā. Manuprāt, piemērot šādu atkāpi ir ļoti bīstami.

Šai ĀKK valstij ir izdevīga preferenciāla piekļuve Eiropas tirgum jeb pilnīgs atbrīvojums no visām valsts nodevām attiecībā uz tunzivs konserviem, kas tiek eksportēti uz Eiropu. Es atbalstu attīstības politiku, ko paredz šis nolīgums. Taču pilnīgi nepieņemami ir noteikt atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz tunzivs konserviem.

Šī atkāpe dod iespēju ārvalstu uzņēmumiem reģistrēt darbību Papua-Jaungvinejā, un tādā gadījumā šie uzņēmumi nodrošina maz darbavietu un sniedz pavisam nelielu atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. Ir jānodrošina attīstības palīdzība, taču tai ir jābūt godīgai, efektīvai un vietējiem reģioniem izdevīgai palīdzībai.

Laikā no 2008. līdz 2009. gadam tunzivs imports Kopienā palielinājās no 9200 līdz 16 200 tonnām. Tikai gada laikā importa apjoms ir divkāršojies. Ja šī atkāpe netiks atcelta, situācija pasliktināsies. Turklāt uz šiem produktiem neattiecas tie resursu sociālie, veselības un aizsardzības standarti, kas attiecas uz Eiropas produktiem. Jo īpaši nav iespējams pārbaudīt šo zivju izcelsmi.

Dāmas un kungi, vai Eiropas Komisija nav lasījusi manis sagatavoto ziņojumu par Eiropas Savienībā importēto zivsaimniecības un akvakultūru produktu izcelsmi?

Ja tā šo ziņojumu nav lasījusi, tad pašreizējais stāvoklis ir bezcerīgs. Šādi nedrīkst riskēt uz darbavietu Eiropā un Eiropas tirgū pārdoto produktu kvalitātes rēķina. Nedrīkst pieļaut to, ka tiktu ieviesti pastāvīgi pasākumi, kas var negatīvi ietekmēt Eiropas pārstrādes rūpniecību.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu Zivsaimniecības komitejas koordinatore, un mani jo īpaši interesē šī pagaidu nolīguma aspekti zivsaimniecības jomā. Sākumā bija dažas neskaidrības attiecībā uz Papua-Jaungvinejai noteikto atkāpi no izcelsmes noteikumiem. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izmantot šo atlaidi tam, lai veicinātu ekonomiku vienā no pasaulē visnabadzīgākajām valstīm. Manuprāt, tas attiecas arī uz tiem, kuri piedalījās zivsaimniecības politikas izstrādē. Vienlaikus es saprotu arī Eiropas rūpniecības nozares pārstāvju bažas, taču, manuprāt, nav pamata tam, ka šīs atlaides dēļ Papua-Jaungvineja kļūs par nopietnu Eiropas konservu rūpniecības nozares konkurentu.

Taču ir jārīkojas piesardzīgi, jo noteikti nevienam nebūtu izdevīgi tas, ja puse Eiropas konservu rūpniecības uzņēmumu darbotos Klusā okeāna reģionā. Taču šajā saistībā ir jāatzīst, ka, pārrunājot šo nolīgumu, ir saņemta ļoti pretrunīga informācija par ieguldījumu apmēru Papua-Jaungvinejā un par to, kurām valstīm netieši ir izdevīga atkāpe no izcelsmes noteikumiem. Tāpēc es ļoti lūdzu Komisiju stingri kontrolēt šīs atkāpes piemērošanu un savlaicīgi iesniegt Parlamentam ziņojumu par ietekmi uz Papua-Jaungvinejas attīstību un uz Eiropas konservu rūpniecību. Ja izrādīsies, ka šī pasākuma ietekme Papua-Jaungvinejā nav tāda, kāda bija gaidīta, un ja tas rada nevēlamus zaudējumus Eiropas uzņēmumiem, noslēdzot galīgo nolīgumu, šis pasākums būs jāatceļ. Lūdzam sniegt informāciju par turpmāko notikumu gaitu.

  Pablo Zalba Bidegain (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos norādīt to, ka es atbalstu Eiropas Savienības un Papua-Jaungvinejas tirdzniecības attiecību stiprināšanu, lai veicinātu šī reģiona attīstību, taču šai attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai.

Manuprāt, pašreizējais nolīgums ir nepilnīgs. Es noteikti neatbalstu vienu nolīguma nosacījumu, kurš, manuprāt, ir negodīgs: atkāpi no izcelsmes noteikumiem, jo tas apdraud Papua-Jaungvinejas ilgtspējīgu attīstību un, kā jau tika minēts, arī visu Eiropas rūpniecības nozari: konservu rūpniecību. Šī koncesija bija paredzēta kā izņēmuma kārtas pasākums, un to nevajadzēja noteikt Papua-Jaungvinejai. Turklāt šis pasākums pašlaik un arī turpmāk tiks ņemts vērā sarunās ar Eiropas Savienību.

Manuprāt, ir nepieciešama daudz skaidrāka un stingrāka rezolūcija šajā jomā, kurā būtu kategoriski noteikts tas, ka nākamajā reizē, kad tiks pārskatīts pagaidu partnerattiecību nolīgums, atvieglojumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiks atcelti. Tāpēc es lūdzu Komisiju ņemt vērā šīs koncesijas ļoti negatīvo ietekmi, pirmkārt, uz Eiropas konservu rūpniecību un, otrkārt, uz Papua-Jaungvinejas vides un dabas resursu ilgtspēju, kā arī to, ka tas ir ļoti negatīvs piemērs turpmākām sarunām. Lai cik ļoti Komisija arī apgalvotu, ka tā nebūs, spiediens joprojām būs jūtams. Tāpēc es lūdzu Komisiju pēc iespējas drīzāk atcelt atvieglojumus attiecībā uz izcelsmes noteikumiem.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Patiesībā, es biju plānojusi piedalīties nākamajās debatēs, taču es savā birojā vēroju šīs debates, un man, tāpat kā citiem runātājiem, kuri uzstājās šajās debatēs, ir bažas attiecībā uz elastīgiem izcelsmes noteikumiem.

Pēdējās septiņas dienas Lielbritānijas televīzija 4. kanālā raidīja raidījumu par zvejniecības nozari, kur diemžēl Eiropas Savienības zivsaimniecības politika tika asi kritizēta, un mēs saņemam neskaitāmus e-pasta sūtījumus no satrauktiem iedzīvotājiem.

Šis konkrētais jautājums netika pieminēts, taču es piekrītu tiem kolēģiem, kuri ir ļoti nobažījušies par priekšlikumu, kuram būtu jābūt pozitīvam attīstību veicinošam pasākumam, taču faktiski tā sekas var būt ļoti negatīvas gan attiecībā uz Eiropu, gan tām valstīm, kurām ir plānots palīdzēt.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs bija ļoti interesantas debates. Pasaulē valda nabadzība. Šī problēma ir jārisina. Viens palīdzības veids ir nodrošināt finanšu resursus, taču daudz labāk ir dot cilvēkiem iespēju nodrošināt sev pienācīgu dzīves līmeni ar savu darbu. Trīs tunzivs pārstrādes uzņēmumos Papua-Jaungvinejā, kuriem ir piešķirta atļauja eksportēt tunzivis uz ES, strādā apmēram 5700 cilvēku, un lielāka daļa no strādājošajiem ir sievietes. Papua-Jaungvineja ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē, un tajā ir grūti atrast darbu.

Ierosinot noteikt atkāpi, Komisija ņēma vērā saistītos riskus un izstrādāja aizsardzības pasākumus. Komisija uzskata, ka pastāv niecīga iespēja, ka Papua-Jaungvinejas eksports varētu nopietni kaitēt ES zvejniecības un konservu rūpniecības nozarei, ņemot vērā nelielos tirdzniecības apjomus starp Papua-Jaungvineju un ES un Papua-Jaungvinejas nelielo tirgus daļu ES tunzivs tirgū, kas pagājušajā gadā bija apmēram 3 %. Provizoriskie pasākumi tika ieviesti 2008. gadā, un daži rādītāji jau ir zināmi. Šie pasākumi nekaitēs Eiropas zvejniecības un konservu rūpniecības nozarei. Tirdzniecības plūsmas tiks vērtētas 2011. gadā, veicot pētījumu par īpašo nosacījumu attiecībā uz zivsaimniecības ražojumu izcelsmes noteikumiem ietekmi.

Komisija kontrolēs arī tirdzniecību ar Papua-Jaungvineju un nopietna apdraudējuma ES tirgum gadījumā veiks attiecīgus pasākumus. Pagaidu nolīgums skaidri paredz piemērot šādus pasākumus saskaņā ar 2. pantu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Pašreiz nav pamata uzskatīt, ka Papua-Jaungvinejas zivsaimniecības ražojumu eksports varētu negatīvi ietekmēt konservu rūpniecības nozarei citās ĀKK vai VPS+ valstīs. Šis aspekts arī tiks ņemts vērā pētījumā, kuru es tikko minēju.

Es vēlos piebilst, ka neatkarīgi no jebkādiem īpašiem izcelsmes nosacījumiem vai preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem tiem uzņēmumiem un tām valstīm, kuras eksportē zivis vai zivsaimniecības produktus uz ES, vienmēr būs jāņem vērā noteikumi nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā un jāievēro prasības veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomā. Manuprāt, pirms iesniegšanas Komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu.

Vēl es vēlos runāt par kādu vispārīgāku jautājumu: par EPN kopumā. Tirdzniecība ir sarežģīta joma. Kā es jau minēju, vienīgais veids, kā izskaust nabadzību, ir veicināt jaunattīstības valstu attīstību. Es piekrītu tam, ka sākumā ir diezgan grūti veidot reģionālo sadarbību. Reģionālo attīstību nodrošina ne tikai tirdzniecības nolīgumi. Tāpēc ir paredzēts piešķirt EUR 45 miljonu lielu finansējumu tirdzniecības atbalstam Okeānijas reģionā. Šī summa ir desmit reižu lielāka par to summu, kuru bija paredzēts piešķirt no devītā Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem. Lai nodrošinātu reģionālo tirdzniecību, ir jāveicina tirdzniecības plūsmas. Jaunattīstības valstīs, būtībā visas tirdzniecības pamatā ir monokultūra — viena konkrēta eksporta prece, kuras cena ir ļoti mainīga. Attiecīgajās valstīs tam ir ļoti negatīvas sekas.

Runājot par migrācijas plūsmām, drošību, drošumu un taisnīgumu pasaulē, šie aspekti ir svarīgi. Pret tiem nedrīkst attiekties vienaldzīgi, un Komisijas departamenti veica visaptverošu pētījumu. Komisija ierosināja īstenot ļoti pieņemamus pasākumus, kuri pilnīgi atbilst Eiropas Savienības mērķiem.

Manuprāt, šie pasākumi ir atbilstoši, un ir izstrādāti nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kurus piemērot nepareizas darbības gadījumā. Manuprāt, pieņemtie lēmumi ir pareizi, un tāpēc es atbalstu šo nolīgumu.

  David Martin, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu īsi. Šajā jautājumā es gandrīz pilnīgi piekrītu komisāra kungam.

Vispirms es vēlos atgādināt to, ka ir svarīgi noslēgt pagaidu EPN, jo pretējā gadījumā tiks atcelti pašreizējie tirdzniecības atvieglojumi, kas Papua-Jaungvinejai un Fidži ir noteikti saskaņā ar PTO lēmumu. Tieši to paredz pagaidu EPN: tā ir pagaidu vienošanās, un es piekrītu visiem tiem kolēģiem, kuri sacīja, ka ilgtermiņā ir jānoslēdz pilnīgs, visaptverošs EPN ar visām Klusā okeāna valstīm, veicinot reģionālo integrāciju Klusā okeāna reģionā. Taču pašlaik ir jāīsteno šie pasākumi, lai arī turpmāk divām lielākajām Klusā okeāna reģiona valstīm tiktu noteikti tirdzniecības atvieglojumi.

Runājot par zivsaimniecības nozari, Komisija ļoti skaidri norādīja, ka šis ir izņēmuma gadījums. Citām valstīm šādi atvieglojumi netiks noteikti. Kāpēc atvieglojumi ir noteikti Papua-Jaungvinejai? Lūk, kāpēc: tāpēc, ka Papua-Jaungvineja atrodas otrā pasaules malā, un pastāv pavisam neliela iespēja, ka ES zvejas flotes varētu pārpludināt šo reģionu, neskatoties uz to, ka šāda iespēja pastāv. ES zvejas flotes drīkst zvejot Papua-Jaungvinejas ūdeņos, izcelt zivis krastā Papua-Jaungvinejā un tur arī tās konservēt — un, kā jau tika minēts, šādas darbības ļoti veicinātu attīstību, un tās ir jāatbalsta.

Taču pašlaik Ķīnas, Taizemes un citu Āzijas valstu kuģi zvejo Papua-Jaungvinejas ūdeņos, taču lomu nogādā savā izcelsmes valstī, tādējādi neveicinot Papua-Jaungvinejas attīstību.

Šai valstij ir lielas izaugsmes iespējas attiecībā uz darbavietu nodrošinājumu, jo īpaši sievietēm. Daudzi sūdzas par to, ka attīstības politika ir nepietiekama, lai veicinātu darbību tuvāk pārdošanas vietai. Patiesībā tas tā nav. Kā komisāra kungs jau minēja, lai zivis tiktu pieņemtas, tām ir jāatbilst noteikumiem nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas jomā. Tām ir jāatbilst visiem nosacījumiem sanitārās un fitosanitārās kontroles jomā, kas ir spēkā ES. Tā ir obligāta prasība. Pašlaik Papua-Jaungvinejā trīs rūpnīcas atbilst šiem nosacījumiem, un šajās rūpnīcās tiek nodrošinātas labas darbavietas. Gadījumā, ja šādu rūpnīcu skaits pēkšķi strauji palielinātos un ja pēkšņi strauji palielinātos arī importa apjomi no Papua-Jaungvinejas, tad, protams, situācija būtu jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā būtu atbilstoši jārīkojas.

Taču pašlaik statistikas dati ir nepārprotami. Šis nolīgums ir spēkā kopš 2008. gada. Importa apjomi nav palielinājušies. Eiropas tunzivs pārstrādes nozare nav apdraudēta. Es esmu šī ziņojuma referents, un es tikos ar Spānijas tunzivs pārstrādes nozares pārstāvjiem, un viņi teica, ka pašlaik šī nozare nav apdraudēta. Viņus uztrauc situācija nākotnē. Viņi atzīst, ka pašlaik ES rūpniecības nozare nav nopietni apdraudēta. Tāpēc nevajag pārspīlēt. Nedrīkst pieļaut to, ka nabadzīgas jaunattīstības valstis cieš tāpēc, ka Eiropu uztrauc tas, ka varētu tikt apdraudētas tās intereses.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2011. gada 19. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Helmut Scholz (GUE/NGL), rakstiski. – (DE) Pagaidu partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Fidži un Papua-Jaungvineju ir sākums sarežģītai integrācijas procedūrai Klusā okeāna reģionā. Diemžēl šis nolīgums neparedz nevienai no šīm valstīm piešķirt gandrīz nekādu attīstības palīdzību. Es vēlos atgādināt to, ka Eiropas Parlaments, Padome un arī Komisija vienprātīgi nosodīja militāro valsts apvērsumu Fidži 2006. gadā. Noslēdzot šo tirdzniecības nolīgumu, tiktu atbalstīta diktatūra, kas šajā valstī pastāv joprojām. Šis nolīgums traucēs Eiropas partnervalstīm, piemēram, Austrālijai, Jaunzēlandei un citām šī reģiona valstīm atjaunot demokrātiju Fidži. Starptautiskās tirdzniecības komitejas sanāksmē es nosodīju demokrātijas apspiešanu Fidži, izmantojot militāros spēkus, bet šīs valsts pārstāvji man atbildēja šādi: „Bet vara pieder mums!” Šķiet, ka Komisija atbalsta šo cinismu, pieverot acis uz līgumslēdzēju pušu likumību. Manis pārstāvētā grupa balsos pret šo nolīgumu. Manuprāt, šī nolīguma noslēgšana ir jāatliek līdz brīdim, kad Fidži tiks atjaunota demokrātija.

18. Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un ko uzdeva Angelilli kundze, par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā (O-0193/2010 – B7-0670/2010).

  Roberta Angelilli, autore. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gadu gaitā daudzi mani kolēģi un es esam uzzinājuši par pamestu bērnu, bāreņu un ielu bērnu problēmu. Starp apvienībām, kuras ar mani sazinājās, bija „Amici dell’adozione”.

Daudz pamestu bērnu ir ne vien jaunattīstības valstīs, bet arī Eiropā. Tie ir bērni, kuri kļuvuši neredzami un kuri nonāk nabadzības un sociālās atstumtības apburtajā lokā vai vēl ļaunāk — organizētā noziedzība viņus ekspluatē ubagošanā, nelegālā darbā, prostitūcijā, orgānu tirdzniecībā vai nelegālā adopcijā. Bieži vien šie bērni savu jaunību pavada, braucot no bāreņu namiem pie sociālajiem darbiniekiem un atpakaļ.

Mums šiem bērniem jāgarantē tiesības tikt adoptētiem un tiesības uz ģimeni. Bērnam iestādē ir jāpavada pēc iespējas mazāk laika. Protams, mērķis ir bērnu intereses, tāpēc šī iespēja, kas tiks pieņemta, noteikti ir jāpiešķir piesardzīgi skrupulozā kompetento vietējo iestāžu uzraudzībā. Tomēr, ja pastāv piemēroti apstākļi, bērniem ir tiesības tikt adoptētiem, jo īpaši valsts līmenī, taču arī starptautiskā līmenī Eiropas Savienībā.

Es zinu, ka Komisija ir par to informēta, pat ja šis jautājums ir vienīgi valsts kompetencē. Tomēr būtu vēlama zināma sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu labu praksi un stratēģijas, kas spēj garantēt vislabāko pārredzamību un ne vien novērst iespējamas nelegālas un neoficiālas adopcijas gadījumus, bet arī nodrošināt maksimālu dalībvalstu sadarbības līmeni, garantējot adopcijas tiesības un nepieļaujot bērnu pamešanu likteņa varā vai — kā tika norādīts iepriekš — pamešanu iestādē.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies par šī svarīgā jautājuma izvirzīšanu. Bērnu tiesību aizsardzība un veicināšana ir Komisijas prioritāte, jo sevišķi kopš paziņojuma „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” pieņemšanas 2006. gadā. Bērnu tiesību stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta bērnu pamattiesībām, tostarp bērnu interešu ievērošanai, kā noteikts Eiropas Pamattiesību hartā.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai visos ES leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumos tiktu pienācīgi ievērotas visas hartā iekļautās pamattiesības. Šī prakse tiks atbalstīta un turpmāk izstrādāta gaidāmajā paziņojumā par bērnu tiesībām, kuru Komisija publicēs šogad. Sākot ar šo, 2011., gadu, Komisija arī reizi gadā sagatavos ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanas progresu.

Mums jāatceras, ka šīs hartas noteikumi tiek attiecināti uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā arī uz dalībvalstīm tikai tādos gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Tāpēc mums jāatceras, ka pašlaik nav Eiropas Savienības tiesību aktu par starptautisko adopciju. Šo jautājumu reglamentē Hāgas 1993. gada 29. maija Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jomā, kā arī valstu tiesību akti. Visas dalībvalstis ir šīs Konvencijas dalībnieces, taču ES nav. Tās mērķis ir īstenot ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21. pantu, nosakot drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka starpvalstu adopcijas notiek saskaņā ar bērna interesēm, un lai tiktu ievērotas bērna pamattiesības.

Starptautiskā līmenī Komisija atbalsta trešo valstu pievienošanos 1993. gada Hāgas Konvencijai par starpvalstu adopciju un tās pareizu īstenošanu, piedaloties attiecīgajās līgumslēdzēju pušu sanāksmēs. Komisija neuzskata, ka būtu nepieciešami īpaši Eiropas noteikumi par adopciju Eiropas Savienībā, jo visas 27 ES dalībvalstīs ir Hāgas Konvencijas dalībnieces. Ņemot to vērā, Komisija cieši seko jautājumam par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, ņemot vērā saikni starp adopciju un bērnu tiesībām. Komisija ir veikusi pasākumus, lai noskaidrotu, kā valstis īsteno šo konvenciju par adopciju, un 2009. gadā organizēja forumu viedokļu apmaiņai par šo tematu.

Komisijas 2010. gada 14. decembrī publicētajā Zaļajā grāmatā par publisko dokumentu brīvu apriti ir risināts jautājums par to, ka adopcijas lēmumi dalībvalstīs netiek savstarpēji atzīti kā civilstāvokļa akti, un par tā ietekmi uz ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Šis ir konkrēts pasākums, kas risinās šodien uzdoto jautājumu.

  Salvatore Iacolino, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka jautājums par starptautisko adopciju ir īpaši svarīgs, un Angelilli kundze ir labi pastrādājusi, lai tam pievērstu Eiropas Parlamenta uzmanību šajā sēdē.

Mums ir vajadzīgas racionālākas, vienkāršotas procedūras. Pašreizējās adopcijas izmaksas ir īpaši ievērojamas, un tās ir no EUR 20 000 līdz EUR 30 000 par vienu adopciju, ir grūtības reāli reaģēt uz vajadzību pēc ģimenes un ļaut daudzsološiem vecākiem tādu izveidot. Mēs runājam par neaizsargātiem un bieži vien pamestiem bērniem, kuri dažkārt pazūd no redzesloka. Jo īpaši es runāju par nelegālo imigrantu plūsmām un daudzajiem bērniem, kuri pēc ievietošanas imigrācijas centros tiek pakļauti pazemojošiem vergu tirdzniecības apstākļiem, kādos nonāk tik daudzi no viņiem.

Mums ir jāveicina ģimenes veidošana. Var izmantot Itālijas un citu valstu modeli. Mums ir jāsamazina izmaksas, kas saistītas ar starptautisko adopciju, jānodrošina banku aizdevumi ar labvēlīgiem noteikumiem, jāievieš manis minētās racionālākās, vienkāršotās procedūras, nodrošinot pienācīgus uzraudzības mehānismus, lai pārraudzītu dalībvalstīs notiekošo, jānodrošina cilvēku tirdzniecības reāla novēršana, attiecībā uz ko Parlaments nesen sagatavoja īpašu dokumentu, reāli jārīkojas, lai cīnītos pret nelegālu adopciju, kā arī jānodrošina pārredzamība.

Turklāt, ja mēs vēlamies atjaunot ģimenes būtisko nozīmi — kā mēs bieži norādām šajā sēžu zālē —, tad mums jānodrošina, lai apvienības, kuras bieži vien ir šo adopciju veikšanas galvenais līdzeklis, raksturotu īpaši augsti garantijas standarti.

Komisāre Georgieva, nobeigumā es vēlētos pateikt, ka, ja ir kāds ierosinājums, tad tas ir šāds: kādēļ neizveidot Eiropas sistēmu šo apvienību akreditācijai un nodrošināt, lai tās darbotos pārredzami, skaidri un praktiski, taču nodrošinot augstu garantijas līmeni, lai patiešām aizsargātu bērnu neatņemamās un nepārkāpjamās tiesības?

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šeit šovakar runājam par ļoti jutīgu tematu, jo mēs runājam par sabiedrības mazākajiem locekļiem, par tiem, kam vajadzīga mūsu mīlestība un rūpes.

Pamesto bērnu problēma Eiropā ir kļuvusi nopietnāka. Pašreizējā situācija ļoti lielā mērā ir radusies vietējās vides dēļ. Ar tiesību aktu par bērnu adopciju starptautiskā līmenī ir iespējams izvairīties no tādas situācijas, kad daudzi bērni ir spiesti dzīvot bērnu namos, kur, neskatoties uz lielajām rūpēm, kas viņiem tiek sniegtas, viņi nekad neizjūt īstu mātes mīlestību vai tēva glāstu.

Tādēļ adopcijas sistēma ir jāpadara efektīvāka, lai visjaunākie pamestie bērni varētu atrast citu ģimeni. Piemēram, ir jāierobežo tādu bioloģisko vecāku tiesības, kuri noteiktu laika posmu neizrāda patiesu interesi par bērnu. Šādi tiktu saīsināts periods, ko bērns pavada bērnu namā, jo bērns nav, tā teikt, juridiski brīvs. Šādi būtu arī iespējams zināmā mērā novērst nevajadzīgus kavējumus visā adopcijas procesā.

Daudzos nolīgumos par nepilngadīgo aizsardzību ir noteikts tiesiskais regulējums kompetentajām iestādēm rīkoties šo bērnu labā un interesēs. Bērnu tiesību aizsardzība ir arī viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Tāpēc ir jāturpina veikt atbilstoši pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka vienmēr tiek aizsargātas bērnu intereses.

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es vēlētos pateikties Angelilli kundzei par šo iniciatīvu un komisārei Georgieva par atbildi. Šīs ir svarīgas debates.

Ļoti daudziem bērniem visā Eiropā šodien nav māju, kuras saukt par savām, un ģimenes, kura viņus aizsargātu un sniegtu šiem mazajiem, neaizsargātajiem bērniem siltumu un drošību. Tas ir to bērnu sapnis, kuri uzaug iestādēs.

Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka bāreņiem vai pamestiem bērniem nav jāuzaug bērnu namos vai citās iestādēs, bet gan ģimenēs, kur viņi saņems mīlestību, kas ļaus viņiem sasniegt briedumu, lai viņi kļūtu par veselīgiem, nevis nepilnīgiem pieaugušajiem.

Mūsu dalībvalstīs ir dažādi viedokļi par to, kas var veidot ģimeni. Tomēr es uzskatu, ka mēs visi varam piekrist — lai gan ģimene var izskatīties dažādi, svarīgi ir tas, ka bērns saņem mīlestību un gādību.

Es ceru, ka mēs arī varēsim piekrist tam, cik svarīga ir sadarbība attiecībā uz politiskajām stratēģijām un starptautiskās adopcijas instrumentiem. Es pieņemu, ka Komisija šajā darbā uzņemsies vadību. Es arī gaidu sadarbību ar saviem kolēģiem, lai sagatavotu kopīgu rezolūciju par šo jautājumu. Ja mēs varam palīdzēt apvienot pamestu bāreni un ģimeni, kura ilgojas pēc bērniem, mēs būsim veikuši ļoti būtisku ieguldījumu.

Mums ir arī jāatceras, cik svarīgi ir tas, lai pret mūsu vismazākajiem brāļiem un māsām attiektos labi. Ja mēs viņiem dosim mīlestību, mēs dzīvi uz šīs planētas padarīsim nedaudz labāku. Es ticu, ka tas mums visiem ir jādara visu dzīvi neatkarīgi no mūsu lomas sabiedrībā.

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Adopcija ir pozitīvs veids, kā nodrošināt jaunu ģimeni bērniem, kurus nevar audzināt viņa bioloģiskie vecāki, vai bērniem, kuri zaudējuši vecākus. Lai adoptētu bērnu Apvienotajā Karalistē, pārbaudes un apstiprināšanas procedūras ir pamatīgas, un adopcijas aģentūrai ir jāapstiprina iespējamie vecāki. Adopcijas procesa pamatā ir bērna labklājība, un tā tam arī jābūt.

Jautājums par starpvalstu adopciju ir sarežģītāks par valsts adopciju, taču esmu ļoti pateicīga PPE grupai par šī jautājuma uzdošanu. Lai gan mūsu centieni to attīstīt ir vērtējami atzinīgi, man ir bažas, ka starptautiskā adopcija rada riskus — riskus, kas jau ir pieminēti, piemēram, bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un ļaunprātīgas darbības, kas apdraud bērna labklājību.

Tieši tādēļ es uzskatu, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to adopcijas tiesību akti būtu reglamentēti tādā veidā, kas ievēro bērnu intereses. Dalībvalstīm ir kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka adopcijas juridiskais process starp izcelsmes un uzņēmējām valstīm būtu pārredzams un stabils un lai tā prioritāte būtu bērnu labklājība.

  Slavi Binev (NI). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Georgieva, dāmas un kungi! Es vēlētos pastāstīt par Bulgārijas piemēru, kur pamestu bērnu problēma kļūst arvien nopietnāka, un ir nepieciešami steidzami pasākumi, lai atrisinātu šo situāciju. Tādas sistēmas, kādas ir Bulgārijā, kur starptautiskai adopcijai tiek nodota procentuāli liela daļa bērnu, rada kaitējumu.

Ņemot vērā, ka bērnu aprūpes sistēmas ir tādas, kādas tās ir, starptautiskā adopcija varbūt ir vienīgā iespēja daudziem bērniem, kuri atrodas bērnu namos, iegūt ģimeni un normālu dzīvi. Uzlabojot kopējo sistēmu, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai viņiem neatņemtu šo iespēju. Mums ir vajadzīgi pasākumi, kas ne vien atvieglo starptautiskas adopcijas procedūru, bet arī garantē mūsu bērnu intereses, un ka tā dēvētie „adopcijas vecāki” nevēlas tikai iegūt Eiropas pilsonību, kas pašlaik ir iespējams.

Man nav jājautā, vai viņi to dara altruistisku apsvērumu vai sava labuma dēļ. Tas ir to darbinieku uzdevums, kuri veic adopcijas intervijas un kuriem būs jāievēro mūsu bērnu intereses. ANO Konvencijai par bērnu tiesībām un tajā paustajai filozofijai ir jābūt starptautiskās adopcijas tiesību aktu pamatā Eiropas Savienībā.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es paužu atzinību par itāliešu kolēģu deputātu pausto interesi par pamesto bērnu situāciju — interesi, kura mums patiesībā ir visiem kopēja. Tomēr šis jautājums ir tikai valsts kompetencē. Es lūdzu dalību šajās debatēs, jo esmu no valsts, uz kuru tiek izdarīts spiediens atsākt starptautiskas adopcijas un grozīt pašlaik spēkā esošos tiesību aktus. Tomēr Rumānijā ir vairāk ģimeņu, kuras vēlas adoptēt, nekā adopcijai pieejamu bērnu. Mūsu tiesību akti, kuru sagatavošanā tika iesaistīti daudzi starptautiski eksperti, pilnībā atbilst Eiropas tiesību aktiem.

Pievēršoties šai rezolūcijai, man jāatzīst, ka frāze „bērna tiesības tikt adoptētam starptautiski”, kā norādīts d) apakšpunktā, netiek atzīta ANO un Hāgas konvencijās. Starptautiskā adopcija ir tikai viena iespēja. Šie bērni nonāk šajā sistēmā nedrošā stāvokļa dēļ, kādā atrodas viņu ģimenes, kam saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām nevajadzētu būt par adopcijas pamatojumu. Tas izskaidro lielo bērnu skaitu aprūpes namos. Tomēr 22 966 bērniem nav vecāku. Rumānijas tiesību aktos ir paredzēts vecāku tiesības atņemt tikai bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Tāpēc šie bērni neatbilst adopcijas kritērijiem. Tas pats attiecas uz 22 285 bērniem aprūpes iestādēs. Šīs rezolūcijas galvenajam pamatojumam jābūt bērnu interesēm, kā jau to pirms manis sacīja kolēģi, un nevis adoptētāja interesēm. Katras valsts un neviena cita pienākums ir izvēlēties vispiemērotākos risinājumus saviem bērniem.

Visbeidzot, es iesaku visiem labāk iepazīties ar valstu tiesību aktiem. Es runāju par, piemēram, vairākām bāriņtiesām Itālijā, kuras 2009. gadā pieņēma septiņus adopcijas lēmumus par bērniem no Rumānijas, pilnīgi ignorējot mūsu tiesību aktus.

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es paužu atzinību par šīm debatēm Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kuras ir aizsāktas ar pieņēmumu, ka bērnu tiesību aizsardzība ir un tai jābūt ikkatras mūsu Savienības dalībvalsts prioritātei. Visu klātesošo galīgais mērķis ir ievērot bērnu intereses.

Pats par sevi saprotams, ka ir vajadzīgi kopīgi, stingri dalībvalstu īstenoti kritēriji, lai uzlabotu iestādēs dzīvojošu un pamestu bērnu aprūpi un dzīves apstākļus, lai adopcijas gadījumā nodrošinātu viņu aizsardzību, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad šķiet, ka budžeta taupīšana ir vienīgā Eiropas Savienības labējo valdību doma. Tāpēc pirmais solis ir šiem bērniem nodrošināt pienācīgu aprūpi. Otrais solis ir cīņa pret bērnu tirdzniecību un prostitūciju. Trešais solis ir bērnu dēļ neaizmirst, ka prioritārai jābūt ģimenes locekļu veiktai adopcijai un attiecīgajā valstī veiktai adopcijai. Un tikai ceturtais solis ir starptautiskas adopcijas apsvēršana.

Šajā jautājumā mēs tikai varam mācīties no pagātnes, jo, Rumānijā ļaujot veikt starptautiskas adopcijas, tika izveidoti nepieredzēti bērnu tirdzniecības tīkli, un bija gadījumi, kad bērni tika nolaupīti un pārdoti Rietumos, sadarbojoties ar Eiropas un starptautiskām organizācijām. Komisāre! Laikā no 1997. līdz 2000. gadam, Rumānija „eksportēja” 9150 bērnu. Mana valsts nekad vairs nepieņems tik briesmīgu situāciju.

Visbeidzot, es vēlētos ar jūsu palīdzību lūgt komisārei Reding izskaidrot apgalvojumus, kas ir parādījušies Rumānijā un starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos par Eiropas starptautisko adopciju uzraudzības aģentūru, kura, šķiet, arī ir iekļauta Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā. Kāds deputāts joprojām gaida komisāres Reding atbildi uz jautājumu.

  Alexandra Thein (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tikai nesen mēs organizējām starptautisku semināru mūsu Parlamenta Briseles ēkas lielajā plenārsēžu zālē par vecāku atbildību un bērnu aizsardzību, kuru man bija tas gods vadīt. Eiropā ir aizvien vairāk neaizsargātu un pamestu bērnu, kuriem nevajadzētu pastāvīgi dzīvot bāreņu namos. Tādēļ mūsu kā likumdevēju pienākums ir nostiprināt tiesības uz starptautisku adopciju Eiropas Savienībā, lai palīdzētu šiem bērniem. Tas tiek prasīts arī mūsu Pamattiesību hartas 24. pantā: „Bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību”.

Lai gan mums ir Hāgas Konvencija par adopciju un Eiropas Padomes konvencija, ar tām nepietiek. Praksē attiecībā uz starptautisko adopciju joprojām rodas lielas juridiskas problēmas. Šajos gadījumos var līdzēt tikai starptautiski noteikumi, kas likvidē joprojām pastāvošās valstu noteikumu atšķirības un aizstāj tos ar skaidriem un vienkāršiem principiem. Šajā saistībā un ar visu mūsu likumdošanas aizrautību mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka ES ir jāsadarbojas ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, lai nodrošinātu koordinētu procedūru. Tādēļ šajā jautājumā ES nevajadzētu no jauna izgudrot riteni. Šajā saistībā es augstu vērtēju komisāres paziņojumus.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs, taču arī ļoti delikāts temats. Kā jums zināms, iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā mēs diskutējām par jautājumu par izraēliešu vecāku veiktu rumāņu bērnu adopciju, un tas radīja nopietnas problēmas, tostarp politiskas. Tagad mums ir vēl viena iniciatīva. Manuprāt, to motivē labi nodomi, taču, kā redzams, tā rada daudz emociju. Es domāju, ka mums šajā gadījumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai no vanniņas kopā ar ūdeni neizgāztu bērnu un, īstenojot savu uzdevumu bērniem nodrošināt labu nākotnes dzīvi, mēs neradītu tādu situāciju, kurā izvēlamies īsāko ceļu un dodam iespēju veikt pārsteidzīgu adopciju, un faktiski ļaujam bērnus aizvest prom no vecākiem. Es vēlētos par to ļoti nopietni brīdināt.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir prieks, ka jautājums par starpvalstu adopciju un pamestajiem bērniem ir iekļauts Eiropas Parlamenta darba kārtībā. Man šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka bērnu aizsardzības jautājumiem visaptverošā veidā tiek noteikta augsta prioritāte gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Savienībā. Kad runa ir par pamestiem un novārtā atstātiem bērniem, mums visiem ir jārāda piemērs. Arī viņiem ir tiesības izaugt, lai kļūtu par veselīgiem pieaugušajiem gan miesā, gan garā. Lai to panāktu, ir nepieciešams, lai šie pamestie, novārtā atstātie bērni un bāreņi augtu ģimenē un veselīgā vidē. Mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas mazāk bērnu nokļūst bāreņu namos. Pamesto bērnu problēma kļūst īpaši svarīga Eiropā, kur vērojama iedzīvotāju novecošana, kad ikkatrs bērns ir arī mūsu nākotnes stūrakmens.

  Edit Bauer (PPE). ― (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es vēlos jums pateikties izsmeļošo atbildi. Lai gan mēs zinām, ka Hāgas Konvencija būtībā reglamentē starpvalstu adopciju, mēs arī zinām, ka 26 no 27 dalībvalstīm to ir parakstījušas. Jums arī taisnība, sakot, ka tas, kā šī starptautiskā konvencija tiek īstenota, ir subsidiaritātes jautājums. Vienlaikus es uzskatu, ka mēs nevar atļauties būt nenoteikti. Dzīve mūs piespiež nodarboties ar bērnu jautājumu ne tikai tad, kad notikuši skandāli vai kad tiek atklāts, ka simtiem bērnu tikuši pārdoti vienā vietā, vai daži simti vai vairāk nekā tūkstotis bērnu ir pārdoti citā vietā. Medaļas otra puse ir tā, ka mums ir jānodrošina iespēja adoptēt tūkstošiem bērnu, par kuriem zināms Eiropas Savienībā. No šī jautājuma nedrīkst izvairīties, jo Eiropas Savienības pienākums ir aizsargāt bērnu tiesības, kamēr vienlaikus mēs arī redzam, ka adopcijas jautājums un faktiski tā tiešās sekas — starptautiskie tiesību akti un starptautiskā prakse — izjauc noteiktu tiesību līdzsvaru, padarot bērnu adopciju neiespējamu un tādējādi samazinot viņu citas tiesības. Komisāre, es patiešām vēlētos lūgt virzīties uz priekšu attiecībā uz jūsu komentāriem savā ievadā par starptautisku tiesību aktu trūkumu, kas jau varētu pastāvēt Eiropas Savienībā par adopcijas dokumentu atzīšanu dalībvalstīs.

  Zita Gurmai (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Jautājums par starpvalstu adopciju ir vismaz tikpat svarīgs kā jautājums par pārrobežu šķiršanos, un arī tam ir jāpievērš tikpat liela uzmanība, īpaši tāpēc, ka tās visbiežāk skar bērnus, kas emocionāli, finansiāli un visos citos iespējamos veidos ir atkarīgi no pieaugušo pieņemta lēmuma. Šie bērni ir pelnījuši, lai Kopiena tiem nodrošinātu visaugstākās pakāpes aizsardzību.

To deputātu interese, kuri iesniedza jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, attiecībā uz starpvalstu adopciju, galvenokārt bija saistīta ar likumdošanas vidi. Prakses pārskatīšana ir vismaz tikpat svarīga kā likumdošana. Jaunu vai pat labu politikas lēmumu un jaunu likumdošanas vidi var izveidot tikai tad, ja ir pieejami uzticami dati un statistika, kā arī pašreizējā prakse. Lai noskaidrotu, vai vispār ir vajadzīgs mainīt tiesību aktus, par pamatu ir jāizmanto precīzi dati, un tādēļ es uzskatu savu kolēģu uzdoto jautājumu par ļoti būtisku. Tomēr, tā kā, manuprāt, šie jautājumi ir jāskata patiešām visaptverošā veidā, es vēlētos pakāpties vienu soli atpakaļ nekā tie, kuri uzdeva šo jautājumu.

Es vēlētos uzdot Padomei šādus jautājumus: vai mums ir precīzi statistikas dati par starpvalstu adopcijas gadījumiem Eiropas Savienībā vai tādiem gadījumiem, kuros iesaistītas trešās valstis? Tieši kāda veida datus mēs apkopojam par šo tematu? Kādas metodes mēs izmantojam? Kurš apkopo datus un, ja tās ir dalībvalstis — vai tās izmanto vienādu metodoloģiju? Ja tiek veikta starpvalstu adopcija — ES vai ar trešās puses līdzdalību —, kāds ir bērnu un vecāku atlases un sagatavošanās process? Kā tiek uzraudzīts sagatavošanās process? Vai mums šajā jomā ir kopēji noteikumi? Kādas ir dalībvalstu prakšu atšķirības? Vai pastāv vecuma ierobežojums attiecībā uz bērnu vai adopcijas vecāku? Vai adopcijas vecāki saņem nepārtrauktu profesionālu atbalstu? Vai ir pieejami uzticami un regulāri plānveida kontroles pasākumi? Vai mēs zinām, kā adopcijas vecākiem rodas problēmas un kādas tās ir? Kādu atbalstu dalībvalstis nodrošina problemātiskos gadījumos? Paldies par uzmanību, un pateicos jums, komisāre, par jūsu izcilo darbu!

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairākus gadus daudzas ģimenes Itālijā un tikpat daudzi Rumānijas bērni cieš no sekām, kas radušās, Rumānijai bloķējot starptautiskas adopcijas iespējas.

Hāgas Konvencija ir pamatkritēriju tiesību akts, kas vienādi jāīsteno visās Eiropas Savienības valstīs, un Rumānijai ir jāpieliek pūliņi, lai tam pielāgotos. Ja Rumānija uzskata, ka starptautiskās adopcijas bloķēšana palīdz aizsargāt bērnus, piemēram, no riska, ka tiks radīts nelegālas bērnu tirdzniecības tirgus, tad tai šī problēma ir arī jārisina ar Eiropas Savienības palīdzību, pastiprinot kontroles pasākumus un ieviešot stingrus noteikumus. Tomēr mums ir jācenšas, lai daudzām cienījamām ģimenēm nodrošinātu iespēju adoptēt bērnus, kuri ir pelnījuši otru laimīgas bērnības iespēju.

Tādēļ es jautāju Komisijai, kā tā plāno atbalstīt iespējamu Rumānijas apņemšanos atcelt starptautiskās adopcijas moratoriju? Turklāt es vēlētos uzzināt, kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz iespēju izveidot Eiropas adopcijas aģentūru, tostarp, ņemot vērā veiktos pētījumus?

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Adopcija var darīt labu bērnam, un bieži tā notiek, taču ar adopciju saistītās procedūras arī var radīt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, piemēram, bērnu tirdzniecību un bērnu ņemšanu adopcijai no ģimenēm, kuras nepavisam nav pametušas savu bērnu, bet kuras bieži nabadzības dēļ nespēj saviem bērniem nodrošināt pareizos apstākļus. Lielo bērnu skaitu bāreņu namos, par ko mēs šodien debatējam, bieži nerada pamesti bērni, bet gan patiesībā tie ir bērni nabadzīgiem vecākiem, kuri nespēj tikt galā ar savu sarežģīto personisko situāciju. Šādām ģimenēm ir jāpalīdz. Valsts iestādes varētu palīdzēt šīm ģimenēm ar daudz mazākām summām, bērnus vispār neievietojot bāreņu namos un nedodot tos adopcijai. Mums vajadzētu pieņemt skaidru principu — Eiropas Savienībā tam jābūt obligātam — nekad neatņemt bērnus ģimenēm to nabadzības dēļ. Sniegt palīdzību un neatraut bērnus no savām ģimenēm. Nabadzība nedrīkst būt par iemeslu, lai bērnam atņemtu tā bioloģisko ģimeni.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam šausmīgu pretrunu Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir nodrošināt pilnīgu iedzīvotāju pārvietošanās brīvību un strādāt viņu labā. Šī pretruna atklāj dažu cilvēku patieso vēlmi palīdzēt un citu cilvēku nespēju sniegt prasīto palīdzību.

Grūtību un šķēršļu paradokss, kas traucē starptautiskajai adopcijai, kļūst par traģēdiju tūkstošiem bērnu un ģimeņu Eiropas Savienībā. Daudzās starptautiskās konvencijas ir pierādījušas, ka ar tām var tikai daļēji atrisināt ar adopciju saistītās problēmas. No vienas puses tas ir atkarīgs no katras konvencijas konkrētajiem noteikumiem un to ekskluzīvuma. Tomēr, no otras puses, līdzšinējie ierobežotie centieni ir esošu lēmumu pieņemšanas starpvaldību struktūru un procesu rezultāts.

Lisabonas līgums un Pamattiesību harta pašlaik ir juridisko kritēriju pamatā, un, protams, politiskā pieeja mainās. Bērnu aizsardzība un labklājība ir viens no ES aizsargāto tiesību stūrakmeņiem. Tas ir šodienas debašu un iesniegtā jautājuma, uz kuru jāatbild mutiski, pamatā, kas veido fonu plašākām diskusijām, kurām jābūt ļoti tuvām Parlamentam un kuras šajā Parlamentā jāveic ātri un uzmanīgi ar neatlaidību, kādu ir parādījusi Angelilli kundze.

Ļaujiet man atminēties Antuānu de Sent-Ekziperī, kurš sacīja: „Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni — tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras.”

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kas ir bijis rezolūcijas par starptautisko adopciju pamatā, Eiropas Parlamenta darba kārtībā izvirza ārkārtīgi svarīgu jautājumu.

Starptautisko adopciju var uzskatīt par alternatīvu pēc tam, kad ir izmēģināti visi pasākumi adopcijas organizēšanai valsts līmenī. Starptautiskā adopcija arī rada virkni konkrētu uzdevumu un grūtību, ko lielā mērā izraisa bērna un adopcijas vecāku ierobežota mijiedarbība, kā arī problēmas, ar kurām bērns saskaras pēc adopcijas attiecībā uz pielāgošanos valodai un kultūrai. Principam, kas noteiks ANO un Hāgas konvencijās — ka jārīkojas bērna, nevis adoptētāja interesēs —, ir jābūt Eiropas Parlamenta rezolūcijas pamatā, galveno uzmanību pievēršot bērna attīstībai ģimenes vidē, kas nodrošina bērna audzināšanas nepārtrauktību, ņemot vērā bērna etnisko, reliģisko, kultūras un valodas izcelsmi.

Pārbaudot adopcijas tematu un sagatavojot rezolūciju, pirmām kārtām jāņem vērā bērna reintegrācijas princips no aizsardzības sistēmas bioloģiskā vai paplašinātā ģimenē. Es vēlētos uzsvērt to, ka bieži tiek jaukts to bērnu skaits, kuri ir šķirti no saviem vecākiem, taču tiek aprūpēti aizsardzības sistēmā, un adopcijai pieejamo bērnu skaits. No vecākiem šķirti bērni uz īsu laika posmu ir valsts aizsardzībā un nav pieejami adopcijai. Es uzskatu, ka mums nav vajadzīgi kontroles mehānismi un ka ar tiem saistītie esošie principi, kas ir piemēroti starptautiski, ir adekvāti.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā vakarā mēs piedalāmies debatēs, kas daļēji ir daudzu visa šī kontinenta apvienību un Eiropas Savienības darba rezultāts, un tās vērsās pie mums tieši tāpēc, lai risinātu šo jutīgo tematu, ko uzsāka Angelilli kundze un ko mēs esam pārveidojuši par šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski.

No dialektiska viedokļa viņi ir mums ir lūguši risināt ļoti vienkāršu problēmu, vai arī tā varētu šķist. Visā Eiropā iestādēs ir daudz bērnu, un ir daudz ģimeņu, kuras vēlas adoptēt bērnus. Tomēr nešķiet, ka šie divi ceļi bieži krustotos, un bērni paliek aprūpes sistēmā, un ģimenes paliek bez bērniem.

Protams, šie bērni ir mūsu prioritāte. Viņiem ir pievērsta mūsu uzmanība, un viņiem ir vajadzīgs, lai mēs veiktu visus šajā situācijā nepieciešamos piesardzības pasākumus. Tomēr, kad šie bērni aprūpes sistēmā paliek pārāk ilgi, viņi bieži kļūst par prostitūcijas un orgānu tirdzniecības darboņu mērķi šiem jaunajiem vergu tirgotājiem.

Tas viss notiek tikmēr, kamēr daudzas ģimenes vēlētos atvērt savas mājas šiem bērniem. Tāpēc es esmu ļoti priecīgs, dzirdot, kā komisāre izklāsta pasākumus, kurus viņa plāno pieņemt. Tomēr mums ir arī jāparedz ciešākas sadarbības iespēja starp dalībvalstīm, lai sadarbotos saistībā ar starptautisku adopciju, kā arī, protams, uzraudzība attiecībā uz adoptēto bērnu aizsardzību.

Tādēļ mēs prasām, lai ģimenēm un bērniem tiktu izveidotas racionalizētākas procedūras, jo pēc dažiem gadiem šie agrākie bērni un jaunieši būs kļuvuši par vīriešiem un sievietēm un jautās sev, kādēļ gan Eiropa, kurā ir daudz potenciālu uzņēmēju ģimeņu, atstāja viņus esošajos apstākļos.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust nedaudz atšķirīgu viedokli par adopciju. Bērni ir pelnījuši vislabāko. Pirmkārt, tas nozīmē, ka viņi ir pelnījuši ģimeni. Vai nu savu ģimeni, vai citu ģimeni ar mīlošu māti un tēvu. Šādai ģimenei ceļā nedrīkst stāties nedz Eiropas Savienība, nedz valstu robežas. Lai gan dalībvalstīm adopcijas jautājumos ir galavārds, mūsu pienākums ir atvieglot šo procesu.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka pirmajā vietā ir centieni nodrošināt bērna labklājību. Tas nozīmē centienus palīdzēt bērna vecākiem, ja viņi nonāk grūtībās. Vecāku sociālā situācija nedrīkst būt par iemeslu, lai nolemtu, ka viņu bērni ir jāadoptē. Ir vienkārši atņemt bērnu nabadzīgiem vecākiem, taču vienlaikus, tas ir sliktākais, ko mēs bērnam varam nodarīt. Tas divtik attiecas uz starptautisko adopciju.

Kā viena no tiem, kuri parakstīja jautājumu par starptautisko adopciju, ko iesniedzām Komisijai, man ir prieks, ka daudzi deputāti ir pievērsušies šim tematam. Es būtu vēl priecīgāka, ja mēs ar tādu pašu enerģiju un steidzamības sajūtu varētu pievērsties darbam ģimeņu labā un to vajadzību nodrošināšanai visās Eiropas politikas jomās.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Starptautiskā adopcija, ko iedvesmo bērna interešu svarīguma un viņa pamattiesību ievērošanas principi, ir piemērots līdzeklis, lai atrastu ģimeni bērniem, kuriem nevar atrast ģimeni viņu dzimtajā valstī.

Cilvēku tirdzniecība, seksuāla izmantošana un darba verdzība ir šausmīga realitāte, kas ietekmē simtiem miljonu nepilngadīgo. Apskatīsim dažus statistikas datus: pasaulē ir vairāk par 145 miljoniem pamestu bērnu; Krievijā vien vairāk nekā 600 000 bērnu dzīvo uz ielas; kopš 1980. gada vairāk nekā 2 miljoni bērnu ir miruši bruņotos konfliktos; vairāk nekā 600 miljoni bērnu dzīvo ārkārtējā nabadzībā; katru gadu mirst vairāk nekā 5 miljoni bērnu; vairāk par 130 miljoniem bērnu attīstītajās valstīs nabadzības dēļ izaug bez pieejas pamatizglītībai, 60 % no viņiem ir meitenes; 7 miljoni bērnu visā pasaulē ir pakļauti seksuālai verdzībai.

Visu šo iemeslu dēļ mums ir jāattīsta mehānismi, lai veicinātu starptautiskas adopcijas instrumentu, kura pamatā ir bērnu aizsardzība, saskaņojot dažādās prasības un procedūras, kas noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, un jo īpaši piemērojot Eiropas Bērnu tiesības hartas 21. pantu un ņemot vērā mūsu Pamattiesību hartas 24. pantu.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es parakstīju Angelilli kundzes iesniegto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst nepadarīt bērnu aizsardzību par vienu no savām prioritātēm, jo īpaši ņemot vērā Lisabonas līgumu.

Manuprāt, adopcijas procedūras ir vienīgais drošais veids, kā pārbaudīt sociālu problēmu, kuru risināt ir mūsu pienākums un kurai ir jānosaka dažas robežas. Labākajos gadījumos bērni kļūst par tirdzniecības objektiem, kas noteikti aizskar mūsu cieņu, bet diemžēl viņi bieži vien ir arī ekspluatācijas un vardarbības upuri.

Papildus tā dēvētajiem spoku bērniem — bērniem, kuri ir dzimuši nelegāli vai ir pamesti un nekad nav uzņemti sistēmā — ir nenosakāms skaits bērnu, ko var adoptēt un kam ir atbilstošs skaits pāru, kuri cer adoptēt, taču kuru ceļi nekad nekrustosies tiesību aktu interpretācijas un apgrūtinošas birokrātijas dēļ.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds nesen publicēja pētījumu, kurā ir iekļauti daži satraucoši skaitļi, arī attiecībā uz daudzām Eiropas valstīm. Kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja es bieži esmu saskārusies ar dalībvalstu juridiskiem konfliktiem, kuri rada negatīvas vai pat traģiskas sekas vientuļajiem bērniem.

Daudzu valstu sistēmu sarežģītās procedūras ne vienmēr izrādās labvēlīgas bērnam. Procedūru ilgie laikposmi ir pretrunā nepieciešamībai bērnu adoptēt pirmajā dzīves gadā, lai samazinātu pārmaiņu radīto traumu un izvairītos no ilgstošas uzturēšanās bāreņu namos, kā arī tādēļ, ka mums ir jāņem vērā, ka virs noteikta vecuma pēc bērniem diemžēl ir zemāks pieprasījums.

Ņemot vērā šos skaitļus, es uzskatu, ka ir jādod zaļā gaisma ilgi sludinātajai nepieciešamībai pēc valstu likumu koordinēšanas visas Eiropas līmenī, kas, pirmkārt, palīdzēs vienkāršot Eiropas adopcijas procedūras un, otrkārt, garantēs, ka tiek ievēroti adopcijas pamatprincipi, kad tiek adoptēti bērni no trešajām valstīm.

  Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es no sirds apsveicu Angelilli kundzi par viņas jautājuma, uz kuru jāatbild mutiski, savlaicīgumu. Es esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka mums ir jāattīsta efektīvāka bērnu aizsardzības politika, lai novērstu nabadzības, ļaunprātīgas izmantošanas un bērnu pamešanas situācijas, kas papildinātu alternatīvas viņu ievietošanai iestādēs, kuru starpā adopcijai ir jāpiešķir galvenā nozīme.

UNICEF atzīst, ka nav samazinājies bērnu skaits aprūpes iestādēs un adopcijas gadījumu skaita palielināšanās atpaliek no iestādēs ievietotu bērnu skaita palielināšanās, kas skaidri norāda, ka mums ir sevi nopietni un stingri jāpārvērtē. Ir ļoti svarīgi, lai mēs veiktu vispārēju tiesiskās, administratīvās un juridiskās prakses novērtēšanu attiecībā uz esošajām adopcijas procedūrām dažādās dalībvalstīs, lai konstatētu visu, kas tām neļauj darboties pareizi.

Turklāt attiecībā uz valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, mums ir jāuzrauga nepareizas vai nelegālas adopcijas problēma, kas galvenokārt notiek visnabadzīgākajos reģionos. Piemēram, ir Gvineja-Bisava, kur vairāk nekā 50 % bērnu nav reģistrēti. Tas neapšaubāmi atvieglo bērnu tirdzniecības tīklu kriminālo darbību attīstību.

Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija bērnu interešu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās adopcijas procedūrām, lai nepieļautu un novērstu bērnu nolaupīšanu un cilvēku pārdošanu un tirdzniecību.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Īrijā Starptautiskās adopcijas asociācijas moto ir tas, ka ģimenes rodas dažādos veidos. Šāvakara debates atspoguļo interesi par adopciju. Minētajā asociācijā ir vairāk nekā 1200 biedru: daudzi ir adoptējuši, un daži vēlas adoptēt.

Mūsu attieksme pret adopciju ir pilnībā mainījusies. Īrijā mēs esam piedzīvojuši to, ka mātēm — jo īpaši vientuļajām mātēm — tika atņemti mazuļi un atdoti citiem adopcijai. Tā nav laba vēsture, taču tā neapšaubāmi ir noteikusi to, ko mēs domājam par adopciju: bērnam jābūt tās centrā. Protams, tajā visā ļoti svarīgas ir ģimenes, kurās dzimst bērni.

Tāpat mūsu uzdevums un pienākums ir visiem mūsu bērniem nodrošināt vislabākās iespējamās mājas. Katrai dalībvalstij — un tas ir līmenis, kādā tam būtu jādarbojas — ir jāaizsargā bērni savās robežās. Eiropai ir jāveic koordinēšanas uzdevums.

Es ceru, ka Īrijā mums būs referendums par bērnu tiesībām. Mēs par to daudz runājam, taču mūsu rīcība nav tik efektīva, lai to patiesībā risinātu. Es ceru, ka šis referendums notiks. Tad stāvoklis noteikti uzlabosies. Šīs ir bijušas patiesi noderīgas debates, un es pateicos kolēģiem par to.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Labākā dāvana, ko mēs varam sniegt jebkuram bērnam, ir laimīgas mājas. Lielākā daļa bērnu tās atrod paši savās mājās ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Tomēr daudzi tās atrod pie saviem audžuvecākiem.

Jebkura no šīm iespējām ir vēlamāka par dzīvi iestādē, ja vien, protams, nav iesaistīta samaitāšana vai ekspluatācija.

Atrast līdzsvaru ir ļoti grūti, taču es uzskatu, ka gadījumā, ja ir godīgi un nevainojami iespējamie vecāki, mums, ņemot vērā Hāgas Konvenciju u.c., ir viņiem vairāk jāpalīdz, lai sniegtu laimīgu māju dāvanu bērnam, kuram pretējā gadījumā tādas nav, un nevis apgrūtināt viņus ar ilgām un dārgām procedūrām.

Mums ir jāpanāk pareizs līdzsvars, jo kā skolotājs es esmu saticis daudzus adoptētus bērnus, un vairums bērnu bija nonākuši ļoti labās mājās.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Angelilli kundze, dāmas un kungi! Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, bērnu aizsardzība un aprūpe ir kļuvusi par vienu no pamattiesībām, ko aizsargāt ir juridiski saistošs Eiropas pienākums. Pat šādos apstākļos Eiropā joprojām ir pārāk daudz situāciju, kad bērni tiek pamesti un labākajā gadījumā nonāk bāreņu namos. Šī ir traģiska situācija, ko mūsu demokrātijas nedrīkst paciest.

Tieši tāpēc mums ir jāpieliek visi nepieciešamie pūliņi, lai novērstu, ka šāda situācija kļūst nevadāma, pieņemot stratēģiju, kas palielinātu informētības līmeni un pēc iespējas vairāk veicinātu tiesības adoptēt bērnus starptautiskā līmenī.

Lai tas notiktu, mums pirmām kārtām ir vajadzīgs precīzs priekšstats par stāvokli visās dalībvalstīs, nodrošinot pastāvīgu uzraudzību, ko arī varētu veikt, izveidojot pastāvīgu bērnu tiesību uzraudzības iestādi. Turklāt mums ir visaptverošā veidā jāpārskata esošie Eiropas Savienības veiktie pasākumi un tādi pasākumi, ko varētu izstrādāt, lai pēc iespējas labāk aizsargātu bērnus, kuriem vajadzīga adopcija Eiropas iedzīvotāju ģimenēs.

  Catherine Bearder (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Ļoti dažādie instrumenti, kas pašlaik reglamentē starptautiskās adopcijas, ir radījuši neizpratni par to, kā uzdevums ir aizsargāt to bērnu tiesības, uz kuriem attiecināma starptautiskā adopcija. Komisijai ir turpmāk jāpievērš uzmanība kompetentajām iestādēm un jānodrošina, lai tās iestādes, kuras reglamentē adoptētāju un adoptēto bērnu tiesības, garantētu, ka tiek ievēroti minimālie pamatstandarti un lai ilgtermiņā bērns spētu saglabāt saikni ar savu dzimto valsti un kultūru.

Jo īpaši ir jāveic steidzami pasākumi, lai reaģētu uz bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un tirdzniecību, kas saskaņā ar manā valstī veiktu ziņojumu pašlaik satraucoši palielinās gan Eiropā, gan pāri tās robežām. Bērnu tirdzniecība un nelikumīga bērnu adopcija — bērnu zagšana, kuri pēc tam tiek pārdoti adopcijas vecākiem kā likumīgi bāreņi — ir fenomens, kuram starptautiskā līmenī nav pievērsta pienācīga uzmanība.

Es vēlētos aicināt Komisiju aktīvāk rīkoties starptautiskās adopcijas jomā un veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu grūti saprotamo un neskaidro tiesisko regulējumu, kas pašlaik reglamentē starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, kā arī aizsargāt visneaizsargātākos jauniešus.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs pašlaik runājam par starptautisko adopciju, jo katrā valstī ir bērni, kurus dažādu iemeslu dēļ nevar uzņemt esošās ģimenēs vai aizvietotājās ģimenēs tajā pašā valstī.

Nav pieņemami, ka tiek atkārtota situācija, ko mēs nesen pieredzējām, kad tādai bagātākai valstij kā Itālija bija lielākas iespējas adoptēt bērnus no mazāk pārtikušās Rumānijas. Protams, vairāki deputāti to šovakar jau ir teikuši — nabadzība nevar būt par pietiekamu iemeslu, lai bērnu aizvestu no ģimenes un atļautu veikt starptautisku adopciju.

Es noteikti vēlētos uzsvērt, ka mums šajā situācijā ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai ievērotu ne vien valstu tiesību aktus, bet arī starptautiskos tiesību aktus, lai novērstu bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, tirdzniecības un nolaupīšanas risku.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos atsaukties uz ANO konvenciju, kurā norādīts, ka starptautiskā adopcija var būt tikai alternatīvs līdzeklis bērna atbalstam, ja bērnu nevar pieņemt adopcijas ģimenē vai par viņu nevar pienācīgi rūpēties viņa dzimtajā valstī.

Starptautiskās adopcijas liberalizācija ietver daudzus riskus. No vienas puses, tā palielina bērnu tirdzniecības un ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību, ko rada finanšu intereses un grūtības uzraudzīt situāciju pēc adopcijas veikšanas. No otras puses, bērnu nošķiršanai no viņu bioloģiskajiem vecākiem un dzimtās vietas var būt nelabvēlīga ietekme uz psiholoģisko, sociālo un izglītības jomu. Kad mēs diskutējam par adopciju, mūsu galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna labklājības nodrošināšanai. Tādēļ nedrīkst izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstīm ar dažādām adopcijas tradīcijām un juridiskajām procedūrām, lai liberalizētu starptautisko adopciju.

  Antonyia Parvanova (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz vēlētos vērst jūsu uzmanību uz nelegālās adopcijas praksi. Eiropā un jo īpaši Eiropas dienvidaustrumos pastāv organizētās noziedzības tīkls, kas darbojas šajā jomā. Simtiem bērnu tiek nelegāli adoptēti vai nodoti tirdzniecībai.

Pēc visa tā, ko mums ir izdevies panākt šeit, Parlamentā, mēs nedrīkstam pieļaut, ka Cilvēku tirdzniecības direktīvā par šo jautājumu ir iekļauts tikai viens mazs apsvērums. Es aicinu Komisiju veikt īpašus pasākumus, lai novērstu šo šausmīgo noziegumu, un arī sodīt vainīgos. Mēs nevarējām šo ļoti ļauno praksi novērst katrā valstī nacionālā līmenī. Tā ir organizētā noziedzība, un tāpēc es uzstāju, ka pret to jācīnās ES līmenī.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcijā par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā noteikti jāpiemin šādi aspekti: ģimenēm, kuras vēlas izmantot starptautiskās adopcijas iespējas, ir jāiegūst kompetentās valsts iestādes atzinums savā valstī, un par starptautiskās adopcijas veikšanu atbildīgām jābūt abu dalībvalstu — ģimenes un bērna — kompetentajām iestādēm.

Turklāt saskaņā ar starptautiskās adopcijas procedūru adoptēto bērnu uzraudzība jāveic valsts iestādei ar attiecīgajām pilnvarām. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts — kompetentajām valsts iestādēm ir jāsagatavo regulāras atskaites par bērna attīstību, kas jāiesniedz saskaņā ar starptautiskās adopcijas procedūru adoptētā bērna izcelsmes dalībvalstij.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlējos piebilst par radinieku veiktu aprūpi un atbalstu radniecīgajiem aprūpētājiem.

Lielākā daļa radniecīgo aprūpētāju ir vecvecāki, un viņi visvairāk rūpējas par saviem mazbērniem, parasti tāpēc, ka vecāki ir vai nu narkomāni, vai ir miruši narkotiku atkarības dēļ.

Es vēlējos pievērst šā Parlamenta uzmanību fonda „Mentor UK” labajam darbam saistībā ar radniecīgajiem aprūpētājiem. Daži radniecīgie aprūpētāji adoptē savus mazbērnus. Citi to nedara, taču rūpējas par šo bērnu un nodrošina stabilas un drošas mājas. Tomēr radniecīgu bērnu tiesības bieži vien ir faktiski mazākas par to bērnu tiesībām, kuri saņem pienācīgu aprūpi. Tas ir kas tāds, ko, manuprāt, runātāji pieminēja šajās debatēs, taču, ja esat ieinteresēti radniecīgu aprūpētāju jautājumā, es vēlētos jūs aicināt iepazīties ar „Mentor UK” darbu un palīdzību, kas dažādās valstīs tiek sniegta radniecīgajiem aprūpētājiem.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet vispirms pievienoties tiem, kuri pateicās Angelilli kundzei par ļoti plašu debašu uzsākšanu šajā vakarā. Apkopojot šīs debates, es vēlētos atzīmēt piecus punktus.

Pirmkārt, Komisija pilnībā piekrīt viedokļiem, kas tika pausti par bērnu tiesību aizsardzību un ievērošanu starpvalstu adopcijas gadījumos. Tas ir un paliks Komisijas galvenais mērķis, piedaloties diskusijās par šo tematu gan saistībā ar Hāgas konvenciju, gan mūsu darbā pie bērnu tiesībām Eiropā.

Šajā jautājumā es gribētu norādīt uz gaidāmo paziņojumu par bērnu tiesībām, kurā mēs izklāstīsim pasākumus bērnu tiesību veicināšanai laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam. Starp tiem būs pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot atbalstu, ko Komisija sniedz dalībvalstīm, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām. Kā jau norādīju, atsaucoties uz Zaļo grāmatu, mēs arī veicam pasākumus, kas atvieglos civilstāvokļa aktu kā adopcijas lēmumu apriti, citiem vārdiem sakot — valstu adopcijas lēmumu savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu bažām, ka šis jautājums ir delikāts un ka tas ir jāskata valstu vajadzību un valstu tiesību aktu kontekstā, Komisija vēlētos uzsvērt, ka par Rumānijas likumu par starptautisko adopciju ir atbildīga vienīgi Rumānijas valdība. Veiktie pasākumi ir jāskata saistībā ar agrāko starpvalstu adopcijas gadījumu ļaunprātīgas izmantošanas praksi Rumānijā. Komisija cieši seko Rumānijas tiesību aktu attīstībai, taču es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka par šī likuma turpmāku izstrādi ir atbildīga vienīgi Rumānija.

Jautājumā par uzraudzību mēs esam noteikti pārliecināti, ka attiecībā uz starpvalstu adopciju atbildīgā iestāde ir Īpašā komisija par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Komisija piedalās šajā uzraudzības struktūrvienībā. Domājot par savu līdzdalību šīs struktūrvienības darbā, mēs ņemsim vērā daudzus šajā vakarā paustos argumentus.

Komisija uzskata, ka akreditācija ir valsts iestāžu kompetencē. Tā attiecas uz ģimenes tiesību aktiem, kas ir pieņemti un tiek izstrādāti dalībvalstīs, tādēļ to būtu pareizi risināt šajā līmenī.

Visbeidzot, es informēšu priekšsēdētāja vietnieci V. Reding par šeit šovakar paustajiem viedokļiem, tostarp viena deputāta uzdoto jautājumu, uz kuru tiek gaidīta atbilde.

Kā adoptēta zēna krustmāte es esmu pieredzējusi, cik emocionāls un sarežģīts var būt adopcijas jautājums un cik daudz faktoru ir iesaistīti lēmumā par adopciju. Es šāvakara debates esmu noklausījusies ne vien ar lielu interesi, bet arī ar sajūtu, ka šis ir ne vien likumdošanas, bet arī sirds un prāta jautājums. Tādēļ lūgsim, lai sirds un prāts tiek izmantoti tādā veidā, kas vislabāk aizsargā bērnu — gan mūsu bērnu, gan bērnu citās valstīs — intereses.

  Priekšsēdētājs . Es esmu saņēmis piecus rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 19. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Šajā apspriestajā rezolūcijā būtībā tiek izklāstīti bērnu tiesību pamatprincipi, kas jāpieņem, un drošības pasākumi viņu labklājībai. Tomēr tajā nav izvirzīti konkrēti priekšlikumi, lai adopcijas procedūras padarītu efektīvākas un mazāk birokrātiskas, neapdraudot drošības pasākumus. Tūkstošiem bāreņu vai pamestu bērnu dzīvo neatbilstošos apstākļos. Bez bērniem dzīvo tūkstošiem pāru, kuri varētu dot nākotni šiem bērniem. Nepietiek ar aicinājumu ES iestādēm aktīvi darboties Hāgas konferencē, lai izdarītu spiedienu ar mērķi uzlabot, racionalizēt un veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Būtu saprātīgāk, ja tiktu ierosināti konkrēti priekšlikumi par to, kā racionalizēt un veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Būtu brīnišķīgi, ja jautājums par starptautisko adopciju tiktu skatīts plašākā kontekstā attiecībā uz pašu adopciju. Valstu valdībām ir jāpieņem noteikumi, lai dotu jaunu impulsu attiecīgajiem tiesību aktiem un ļautu adoptēt bērnus, kurus pametuši vecāki. Daudzos tiesību aktos joprojām ir paredzēts, ka ir vajadzīga bioloģisko vecāku piekrišana, pat ja viņi ir pilnībā pametuši savus bērnus.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Bērni mūsu sabiedrībā ir vieni no tiem, kuriem visvairāk vajadzīga aizsardzība, jo īpaši tad, ja viņi ir bāreņi, neaizsargāti vai ļaunprātīgi izmantoti bērni. Starptautisku adopciju gadījumā bērni, kuri tiek aizvesti prom no ierastās vides, rezultātā cieš lielu kaitējumu. Tādēļ prioritārai vienmēr jābūt bērna labklājībai. Tieši tas ir arī jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijai. Pagājušajā gadā Mehiko tika uzsākta kampaņa, apdrukājot metro biļetes, kuras mērķis bija veicināt homoseksuālu pāru adopcijas tiesības. Saskaņā ar informāciju plašsaziņas līdzekļos, šo kampaņu atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācija, lai gan psihologi apstiprina, ka bērna attīstībai ārkārtīgi svarīgi ir uzaugt kopā ar tēvu UN māti kā atdarināšanas modeļiem. Stabilas ģimenes attiecības ir īpaši svarīgas adoptētu bērnu gadījumā, kuriem pēc būtības nav bijis tas labākas dzīves iesākums. Jebkurās partnerattiecībās var rasties grūtības, taču bērnu labklājības dēļ mēs problēmas nedrīkstam padarīt par iepriekš izlemtu secinājumu jau no paša sākuma.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu ļoti iepriecināta, ka Eiropas Parlaments šodien apskata jautājumu par adopciju Eiropas Savienībā, jo tas ir man ļoti tuvs temats. Īpašās atsauces uz bērniem Pamattiesību hartā un Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā mums ļauj izskatīt šo jautājumu, un tās arī liek mums to darīt. Starptautiska adopcija var nozīmēt normālas dzīves un laimīgas ģimenes iespēju daudziem pamestiem bērniem, kuriem sava vecuma vai veselības dēļ nav iespēju tikt adoptētiem savā valstī. Pašlaik Eiropā mēs saskaramies ar situāciju, kad valstis, kurās aborts ir pieņemts un plaši pieejams, adopcijai nav daudz bērnu, savukārt citās valstīs ir daudz šādu bērnu, un, neskaitot pašus jaunākos, viņiem nav izredžu atrast savu ģimeni. Turklāt ir arvien vairāk pāru, kuriem ir grūti radīt pašiem savus bērnus vai kuriem ir neārstējamas ar auglību saistītas problēmas. Tāpēc es esmu liela entuziasma pilna attiecībā uz Eiropas Komisijas darbu šajā jomā. Dalībvalstīm vajadzētu panākt vienošanos attiecībā uz jautājumu par procedūru vienkāršošanu, lai tās nebūtu pārāk sarežģītas vai ilgas. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par aizsardzības un uzraudzības sistēmu ieviešanu, lai novērstu bērnu tirdzniecību.

19. Vienas minūtes uzstāšanās (Reglamenta 150. pants)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Ir pagājuši 19 mēneši, kopš Kanāda pēkšņi un vienpusēji ieviesa vīzu prasību Čehijas pilsoņiem, kurai kā ES dalībvalstij nav atļauts ieviest savstarpēju vīzu prasību visiem kanādiešiem. Priekšsēdētājs Barroso nekavējoties paziņoja, ka tas ir ES, nevis divpusējs jautājums, taču komisāre Malmström diemžēl nerisina to prioritārā veidā, bet tikai pasīvi uzrauga divpusējās sarunas. Atbildot uz manu iesaistīšanos, Padome norādīja, ka Eiropas Savienība neapspriež savstarpīgumu, jo tā vēl nav saņēmusi nekādus priekšlikumus no komisāres. Tādējādi tiesību ziņā Čehijas iedzīvotāji faktiski ir otršķirīgi ES iedzīvotāji, un ir pārsteidzoši, ka kanādieši turpina ceļot uz Čehiju bez vīzām.

Es vēlētos norādīt, ka Komisijas gausums arī palielina risku, ka Čehija aizkavēs ES un Kanādas nolīgumu ratifikāciju. Tai nav citu iespēju, lai aizstāvētu savu pilsoņu tiesības, jo ES neizdara spiedienu uz Kanādu. Tādēļ es vēlētos kopā ar jums pieprasīt, lai komisāre nekavējoties sāktu risināt problēmas ar Kanādu un arī iestātos par Rumāniju un Bulgāriju. Vai kopēja vīzu politika un solidaritātes princips vairs nav Eiropas vērtības? Vai komisāre apzinās, kas šodien ir likts uz spēles?

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Psihotropo un psihoaktīvo vielu lietošanai, kas kopumā ir likumdošanas pelēkajā zonā, ir daudz kaitīgāka ietekme par pašlaik zināmajām narkotikām. Šīs vielas bieži ir atrodamas Eiropas „sapņu veikalos”, un tās pazīst kā „etnobotāniskas vielas” — izgudrotu terminu, lai narkotiku izplatīšana un lietošana šķistu nekaitīga.

Tādas valstis kā Polija, Izraēla, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija un Vācija jau ir aizliegušas ievērojamu skaitu vielu, kas ir atzītas par psihotropām un psihoaktīvām. Lai gan tirgū pieejamās vielas nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, tās ir ļoti grūti kontrolēt, medicīniskās palīdzības sniegšanu padarot neiespējamu, jo izmantotajām ķīmiskajām kombinācijām ir nezināmas reakcijas. Vienīgais, ko varam darīt, ir aizliegt šo veikalu darbību, un pēc tam mums ir jāpievērš uzmanība centieniem apturēt šo vielu tirdzniecību tiešsaistē.

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Krīze, kas eiro zonā joprojām turpinās, ir likusi mums visiem — Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un politiskajiem līderiem — tiešā veidā veikt savus pienākumus. Mums iniciatīva ir jāvirza prom no tirgiem; mums ir integrētā un pārliecinošā veidā jāreaģē uz krīzi, papildinot — nevis aizstājot vai ignorējot — pienākumus, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai ievērotu savas saistības. Šajā sakarā augsta līmeņa vadītāji Eiropā, politiskās partijas, sabiedrība savās demonstrācijās un Eiropas arodbiedrības norāda, ka liela nozīme var būt eiroobligācijām, lai pārvarētu parādu krīzi un nodrošinātu eiro stabilitāti.

Tādēļ es vēlētos norādīt, ka Padomei ir nekavējoties jāreaģē uz prasību, ko Eiropas Parlaments formulējis savā 2010. gada 16. decembra rezolūcijā, un jāpauž skaidrs vēstījums Eiropas Komisijai, lai tā varētu šo jautājumu detalizēti izpētīt un iesniegt konkrētus priekšlikumus.

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzstājos, lai paziņotu par simtiem tūkstošu aviolīniju pasažieru nožēlojamo stāvokli Eiropā 10 dienas pirms Ziemassvētkiem un haosu, lai noorganizētu transportu viņiem un viņu bagāžai uz paredzētajiem galamērķiem. Mūsu aviolīniju un lidostu nespēja tikt galā ar dažiem centimetriem sniega dažās dalībvalstīs pasažieriem radīja milzīgu aizkavēšanos, jucekli un izmisumu.

Es aicinu Parlamenta Transporta un tūrisma komiteju, ES transporta komisāru un transporta ministrus Padomē veikt izmeklēšanu par šo jucekli, lai pieņemtu noteikumus, kas neļautu atkārtoties šādai situācijai, un nodrošinātu, ka tie, kurus tas ietekmēja, saņemtu pienācīgu kompensāciju, kā arī sagatavotu pētījumu par kompensācijas sloga sadalīšanu starp aviokompānijām un citiem iesaistītajiem, piemēram, lidostu operatoriem.

Neierastais sniegs un nepierasti zemā temperatūra, kā to 2009. gadā prognozēja Potsdamas institūts, rodas no arktiskās ledus segas kušanas. Šādas parādības kļūs biežākas. Mēs tās nevaram novērst, lai kā mēs tās nemēģinātu ierobežot, taču mēs varam un mums jāspēj būt tām sagatavotiem.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Īpašā komisija, kas izmeklē Polijas lidmašīnas avāriju Krievijas pilsētas Smoļenskas tuvumā pagājušā gada 10. aprīlī, Maskavā ir publicējusi sava ziņojuma secinājumus. Šajā katastrofā tika nogalināts Polijas prezidents kopā ar 96 citiem pasažieriem, tostarp daudziem svarīgiem šīs valsts cilvēkiem. Šis ziņojums ir pilnīgi skandalozs. Tas ir melu pilns, un tajā atbildībā par šo katastrofu tiek nepārprotami novelta uz Polijas pusi, pilnībā ignorējot Krievijas puses pieļautās nopietnās kļūdas, piemēram, Smoļenskas vadības torņa lidojumu vadības operatoru nepareizo rīcību, vadot lidmašīnu tās nosēšanās laikā. Šajā ziņojumā Krievijas puse nav ņēmusi vērā ļoti daudzus Polijas komentārus — 20 lappuses komentāru ir vienkārši ignorētas. Tā ir ārkārtīgi neapmierinoša situācija, un Eiropas Savienībai vajadzētu to izskatīt.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ir pagājis 2010. gads, kas tika pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tas bija gads, kurā Eiropas Savienība ar nepieredzētu cinismu un liekulību īstenoja politikas jomas un pamatnostādnes, kas ievērojami palielināja nabadzību un sociālo atstumtību, kāda pašlaik vērojama.

2011. gada valsts budžets Portugālē, kas tika sagatavots ar milzīgu spiedienu un aplausiem no Eiropas Savienības puses, valstī radīs ekonomikas lejupslīdi un pilnīgu regresu sociālajā līmenī ar rekordaugstu bezdarba līmeni, plaši izplatītu nabadzību un sociālo atstumtību.

Papildus tam tiek izdarīts nepieņemami liels spiediens un šantāža, no kā valsts cieš dažas pēdējās nedēļas un pret ko mēs šeit noteikti iebilstam — aizvien lielāku finanšu kapitāla un tā kalpībā esošo iestāžu veiktu iebiedēšanu, lai piespiestu valsti un tās iedzīvotājus pakļauties un pieņemt netaisnību un izlaupīšanu, lai pieņemtu valsts resursu aizplūšanu finanšu kapitālistu kabatās.

Viens ir skaidrs: mēs varam sagaidīt cīņas pilnu gadu, ja tie turpinās šādi rīkoties.

  Angelika Werthmann (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Atsaucoties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu, es saņēmu informāciju, ka Ziemassvētku dienā okupētajā Rizokarpaso pilsētā Svētā Sinēzija baznīcā notika reliģiskās brīvības masveida apkarošana.

Tā dēvētās iestādes, Turcijas atbalstītas, apturēja sestdienas dievkalpojumu, aizbildinoties ar to, ka nebija iesniegts pieteikums par dievkalpojuma rīkošanu tajā dienā, lai gan, kā norādīja Kipras baznīca, šāda atļauja tika pieprasīta decembra sākumā, gluži kā tas ticis darīts pēdējos 36 gadus.

Priekšsēdētāja kungs, es noteikti mudinu jūs veikt pienācīgus pasākumus, lai garantētu reliģisku brīvību Eiropas Savienības dalībvalstī.

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Ziemassvētku dienā Turcijas drošības spēki Rizokarpaso — okupētajā Kipras daļā — ar varu pārtrauca Ziemassvētku misi, kurā piedalījās nedaudzie tur atlikušie kristieši — gados veci cilvēki. Drošības spēki izlika priesterus no baznīcas un lika draudzei doties prom. Par aizbildinājumu tika minēts tas, ka rakstiska atļauja bija piešķirta svētdienas misei, bet Ziemassvētki bija sestdien.

Rakstiskas atļaujas pieprasīšana par mises rīkošanu pēc būtības ir reliģiskās brīvības ierobežošana, nemaz nerunājot par Ziemassvētku dienas mises pārtraukšanu, aizbildinoties ar maznozīmīgu birokrātisku attaisnojumu — un tas viss notiek ES dalībvalstī pēc tādas valsts rīkojuma, kura vēlas tai pievienoties.

Saskaņā ar Vīnes nolīgumu 12 000 Kipras grieķiem, kuri atradās Karpazas pussalas anklāvā, tika atļauts tur dzīvot pēc turku invāzijas. Šodien viņu tur ir 300. Tagad saprotam, kāpēc.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka būtu ārkārtīgi noderīgi, ka ES visaugstākajā līmenī sāktu starpkonfesiju dialogu. Es vēlētos redzēt ES centienus panākt, lai Turcija organizētu šādu dialogu. Mēs visi zinām, kā izturas pret kristiešiem visā pasaulē — dažādās vietās Tuvajos Austrumos, pret koptiem Ēģiptē, kristīgiem irākiešiem Irākā un tā tālāk. Es noteikti uzskatu, ka mēs nevaram vienkārši par to ziņot un dzirdēt par to, un noskatīties, kā tas notiek; mums ir jādara kaut kas reāls.

Kā noprotu, mums vispirms ir jāveido dialogs. Būtu ļoti noderīgi, ja Turcija ar savu spēju veidot sapratni, kas par spīti visam, manuprāt, tur pastāv, varētu rīkot šāda veida dialogu. Runa ir par ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem. Izveidosim plašu starpkonfesiju dialogu ES aizgādībā!

  Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Irākā un Ēģiptē kristieši stāsta, ka viņi patiešām cieš. Drīz, dāmas un kungi, zemēs, kurās radās kristietība, vairs nebūs neviena kristieša. Kā pirms brīža tika norādīts, Turcijā — sekulārā musulmaņu valstī un valstī, kura vēlas pievienoties ES — pirms 100 gadiem 20 % iedzīvotāju bija kristieši, bet šodien šis skaitlis ir mazāks par 1 %.

Pārmaiņas, kurām esam liecinieki, patiesībā vēsta par vētras tuvošanos. Arābu un musulmaņu pasaule vajā kristiešus, notiesā tos, neļauj viņiem pievērsties citai ticībai, soda un nogalina viņus. Ir skaidri uzskatāms, ka islāms kļūst par valsts reliģiju. Rezultāti ir visiem redzami — kristietība ir visvairāk vajātā reliģija pasaulē.

Tomēr, dāmas un kungi, kristiešu aizstāvība Tuvajos Austrumos palielina islāma ekstrēmisma pieauguma līdzsvarošanas iespējas. Kristiešu atrašanās visur pasaulē ir līdzsvarojošs faktors. Tāpēc mums tas ir jāaizsargā.

Es patiešām gribētu zināt, dāmas un kungi, kur gan ir palikuši cilvēktiesību aizstāvji, kuri tāpat kā mēs priecājas par to, ka Rietumi ir sekulāri un plurālistiski, un kuri apkaunojošā veidā novērš skatienu no Tuvajiem Austrumiem, kas pamazām tiek rezervēti tikai vienai reliģijai.

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ungārijas valdība 2010. gada beigās nolēma pārtraukt Emmi Pikler Budapeštā izveidoto mazu bērnu institūta subsidēšanu.

Šī ungāru zinātniece izveidoja šo centru, lai izstrādātu zinātniski pamatotas ļoti mazu bērnu mācīšanas metodes. Visā pasaulē ir atzīta šo metožu efektivitāte attiecībā uz bērnu psihomotoro attīstību. Visā Eiropā ir izplatījušās mazu bērnu aprūpes iestādes, kas darbojas saskaņā ar šo modeli, tostarp manā dzimtajā pilsētā Beļģijā.

Kauns, ka, noslēdzoties Eiropas gadam cīņai pret nabadzību — jo īpaši bērnu nabadzību —, Ungārija mums dod šādu signālu. Šis lēmums ir pārsteidzošs, ņemot vērā Pikler institūta starptautisko ietekmi un to, ka Ungārijas administratīvās iestādes ir norādījušas, ka vēlas, lai tas turpinātu darboties. Tāpēc es brīnos, nekādā veidā nebūdams neobjektīvs, par Ungārijas valdības motīviem, kas ir šī lēmuma pamatā.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos paust bažas par nolīgumu starp ES un Maroku. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu lauksaimniecības nozaru nākotne tiks nopietni ietekmēta, ja šis nolīgums tiks saglabāts pašreizējā redakcijā.

Mums ir jāatver robežas un jāpanāk vienošanās ar Eiropas lauksaimniecības nozarēm, nevis jārīkojas aiz to muguras. Komisija ir veikusi pētījumus, kuros skaidri parādīts, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstis ES un Marokas nolīgums skars visnegatīvākajā veidā.

Es neratificētu šo nolīgumu, ja tajā nebūs iekļautas dažas klauzulas par darba tirgu, sociālo dimensiju un vidi Marokā. Ja mēs neko nedarīsim, par zaudētājām riskēs kļūt mūsu lauksaimniecība un pārtikas aprites nozare, jo īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs. Šādas ir bažas, kuras es vēlējos jums šovakar paust.

  Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā vairāki citi kolēģi es vēlējos runāt par kristiešu vajāšanas problēmu visā pasaulē, jo īpaši attiecībā uz kristiešiem Tuvajos Austrumos.

Man jums nav jāatgādina par šausmīgo rīcību, kas nesen pastrādāta. Es vēlētos vēlreiz ļoti nopietni atkārtot, ka kristiešu aizstāvība Tuvajos Austrumos un visā pasaulē, kā arī prasība nodrošināt reliģijas brīvību un pārliecību dažādību ir prasība pēc brīvības, demokrātijas un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas projekta pamatā un kas arī, protams, ir universālas vērtības — vai vismaz tās tādas ir mums, visiem klātesošajiem.

Patiešām ir pienācis laiks darīt vairāk par sašutuma, emociju un nopietnas nosodīšanas paušanu — laiks pāriet no vārdiem pie darbiem. Tādēļ es mudinu Eiropas Savienības iestādes — Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī visus mūsu vadītājus un ārlietu ministrus — veikt konkrētus pasākumus un ieviest īpašu un konkrētu rīcības plānu, lai par prioritāru padarītu reliģiskās dažādības ievērošanu un cīņu pret visu veidu reliģisko vajāšanu.

  Tamás Deutsch (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Līdz pagājušā gada maijam Ungārijā astoņus gadus pie varas bija sociālistu un liberāļu koalīcija. Šo astoņu gadu laikā demokrātija turpināja pavājināties, pastāvīgi tika pārkāptas cilvēktiesības un tika aizvien vairāk ierobežota preses brīvība. Ne Eiropas sociālistiem, ne Eiropas liberāļiem par to nebija nekā sakāma. Pagājušajā gadā Ungārijas pilsoņu absolūtais vairākums nobalsoja pret šo sociālistu-liberāļu valdību un Eiropā nepieredzētās vēlēšanās ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par Fidesz — Kristīgo demokrātu valdību. Pagājušā gada beigās šī valdība pieņēma jaunu likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kas garantē preses brīvību. Šādos apstākļos, kādos Ungārija un tās valdība veic ES prezidējošās valsts pienākumus, pret to tiek vērsti nikni uzbrukumi. Šo dubultstandartu nevar saskaņot ar Eiropas vērtībām, un mums ir pret to ir jāiebilst.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pirms trīs gadiem tika paplašināta Šengenas zona, lai tajā iekļautu jaunas dalībvalstis. Tomēr uz robežām starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm joprojām ir ieviesti ierobežojoši pasākumi.

Piemēram, Rusovces-Kitzes robežšķērsošanas punktā, kas ir automaģistrāles šķērsojums starp Slovākiju un Austriju, austrieši ir noteikuši stingru ātruma ierobežojumu 30 km/h. Tajā pašā laikā šo šķērsojumu vēl daudz vairāk sašaurina betona barjera.

Tas, ka šajā vietā notiek regulāras to transportlīdzekļu braukšanas ātruma pārbaudes, kuri šķērso šo robežpunktu, kā arī biežas policijas veiktas dokumentu un transportlīdzekļu bagāžas pārbaudes, nav nekas neparasts.

Protams, dalība Šengenas nolīgumā nozīmē cilvēku un preču brīvu apriti. Šķērsojot ES dalībvalsts robežu, vienīgajai norādei ir jābūt tikai standarta informācijas zīmei. Iepriekš minētā rīcība, kas neattiecas tikai uz Austriju, ir Šengenas noteikumu pārkāpums, un Eiropas Komisijai vajadzētu uz to principiāli reaģēt.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējie runātāji norādīja uz diskrimināciju pret kristiešiem. Arī es vēlētos runāt par noteikta veida nosodošu attieksmi pret dažām Eiropas valstīm. Dažās iepriekšējās nedēļās Ungārijas prezidentūras sākumā par ungāriem ir sacīts daudz kritisku vārdu, un ļoti bieži šie vārdi ir nepamatoti un neattaisnoti. Diemžēl papildus Luksemburgas ārlietu ministra vārdiem citus vārdus, kuri ir arī bijuši ļoti netaisnīgi un, manuprāt, apvaino ungārus, ir pauduši šā Parlamenta politiķi, to skaitā Schulz kungs. Es domāju, ka tas liecina par noteiktu uzskatu, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir iedalītas kategorijās „labākas” un „sliktākas”. Labākās ir tās, kuras šeit jau ir ilgu laiku, un sliktākās ir tās, kuras šeit ir tikai kopš 2004. gada.

Es uzskatu, ka ir jāizbeidz šāda diskriminācija un ka visiem ir jāpierod pie tā, ka jaunās dalībvalstis ir pilntiesīgas Eiropas Savienības valstis — tas ir nepieciešams īpaši šajā Parlamentā. Tāpēc es gribētu prasīt, lai tie cilvēki šajā zālē, kuri atļaujas šādi diskriminēt, tiktu disciplinēti un sodīti.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Kopā ar daudziem citiem arī es sveicu Ungāriju kā ES prezidējošo valsti. Esmu lepns, ka šī Centrāleiropas dalībvalsts ir trešā no 2004. gada pievienošanās valstīm, kurai ir iespēja veikt šo godpilno un atbildīgo uzdevumu. Nav šaubu, ka Ungārija vienmēr ir bijusi frontes līnijā cīņā par demokrātiju. Vai kāds var apšaubīt 1956. un 1989. gada vai 2006. gada rudens notikumus? Tāpēc mani ārkārtīgi šokē noteiktu politisko spēku organizētā negatīvā kampaņa pret pašreizējo ES prezidējošo valsti, tajā skaitā kā ieganstu izmantojot Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Ir pilnīgi acīmredzams, ka tas nav jautājums par likumdošanu, bet gan politisko zaudētāju uzbrukums. Tieši viņi mēģina graut vienotas Eiropas garu. Runājot par Ungārijas karti, kas attēlota uz kultūras vēstures paklāja, es tikai vēlētos pateikt, ka tie, kuri nespēj pieņemt vēsturi, nevar arī skaidri saredzēt nākotni. Ungārijas iedzīvotāji par savas valsts vēsturi var runāt gluži tāpat, kā to dara Francijas, Vācijas vai Polijas iedzīvotāji. Es uzskatu, ka tā ir bezatbildīga un bīstama rīcība, lai diskreditētu mūsu prezidējošo valsti, jo īpaši laikā, kad vairāk nekā jebkad ir vajadzīga īpaši cieša sadarbība.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Grieķija ir galvenais nelegālo imigrantu ceļš uz visu Eiropu. Saskaņā ar Frontex datiem 90 % nelegālo imigrantu Eiropā nokļūst cauri Grieķijai.

Tādēļ Grieķija attiecībā uz šo jautājumu saskaras ar milzīgu krīzi. Grieķijas valdība nesen paziņoja par nodomu būvēt nožogojumu gar mūsu sauszemes robežu ar Turciju. Jājautā, vai šāds risinājums ir pietiekama stratēģija, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu. Protams, ar to nav pietiekami. Lai cik daudz mūru mēs uzbūvētu, lai kādi būtu mūsu centieni, mums ir vajadzīga globāla stratēģija un solidaritāte starp Eiropas valstīm. Ja mēs vēlamies sākt ar pareizu rīcību, vispirms ir jāizveido stabila sadarbība šajos jautājumos ar Turciju kā galveno izcelsmes valsti.

Mēs joprojām gaidām, kad tiks parakstīts ES un Turcijas nolīgums. Kā visiem zināms, lai noslēgtu un pēc tam piemērotu nolīgumu, ir vajadzīgi astoņpadsmit mēneši, tādēļ līdz tam piemērosim divpusējo nolīgumu, kas ir spēkā ar Grieķiju kopš 2002. gada, tāpat kā to ir darījušas citas valstis dienvidos, lai atrisinātu šo problēmu.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Nākamajā nedēļā visā pasaulē tiks godināta Skotijas nacionālā dzejnieka Roberta Bērnsa dzīve. Kā jums daudziem zināms, Bērnsa pusdienu galvenā sastāvdaļa bija jēra spēķes.

Pašlaik ASV ir aizliegts importēt skotu jēra spēķes, tomēr katram trešajam amerikānim ir skotu senči, un viņi vēlētos nobaudīt autentiskas skotu jēra spēķes. Ko Komisija un Padome varētu darīt savos transatlantiskajos dialogos, lai skotu jēra spēķes iekļautu ne vien darba kārtībā, bet arī ēdienkartē attiecībā uz amerikāņu tradicionālajām skotu dzejnieka Bērnsa pusdienām?

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 13. un 14. janvārī „Fiat” ražotnē Mirafiori notika referendums, kurā gan fiziska darba strādniekiem, gan biroju darbiniekiem tika lūgts balsot par vai pret ražotnes atjaunošanas plānu Turīnā.

Šī plāna pamatā ir jauns koplīgums, kas mazina darba ņēmēju pamattiesības attiecībā uz slimošanu un streikošanu, un pat pusdienu pārtraukumu, astoņas stundas strādājot pie montāžas konveijera. Šis referendums ir nelikumīgs, jo galvenais izpilddirektors Marchionne kungs ir draudējis strādniekiem, ka gadījumā, ja līgums tiks noraidīts, uzņēmums, iespējams, pārtrauks ražošanu Itālijā un pārcelsies citur.

Šo iebiedēšanas un neapvaldīta kapitālisma stratēģiju, neievērojot noteikumus vai tiesības, atbalstīja valdība un pat daudzi no Demokrātiskās partijas — opozīcijas partijas, kuras saknes meklējamas Itālijas Komunistu partijā. Vienīgās arodbiedrības, kuras pretojās šim līgumam, bija Itālijas metalurģijas strādnieku federācija (FIOM) un Itālijas Vispārējā darba konfederācija (CGIL), un tās tika izstumtas no arodbiedrību pārstāvniecības.

Jebkurā gadījumā referendums tika apstiprināts tikai ar 54 % balsīm. Šīs vienošanās rezultātā darba ņēmēju tiesības Itālijā ir atgriezušās līmenī, kas bija pirms vairākiem desmitiem gadu. Eiropai to vajadzētu zināt un ņemt to vērā.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izvirzīt jautājumu par satraucošo situāciju Vidusjūras reģiona partnervalstīs un par ietekmi, kāda šai situācijai varētu būt uz mūsu attiecībām un uz drošību un labklājību šajā reģionā.

Šopēcpusdien mēs debatējām par nopietnajām pārmaiņām Tunisijā. Magribas un Mašrikas valstīs ir sociāls nemiers, jo Libānā atkal ir atjaunojusies politiskā nestabilitāte, un miera process joprojām ir strupceļā. Mums ir jāpievērš nopietna uzmanība šai situācijai, jo Vidusjūras reģiona valstis ir partnervalstis, nevis tikai kaimiņvalstis.

Es vēlētos jums atgādināt, ka kopš 1995. gada papildus Eiropas Investīciju bankas sniegtajiem aizdevumiem ar atvieglotiem noteikumiem Tunisija ir saņēmusi vairāk nekā EUR 1 miljardu lielu tiešu palīdzību un ka mēs esam ieplānojuši lielas tiešās palīdzības summas līdz pat 2013. gadam.

Es gribētu izteikt ierosinājumu. Mums ir vajadzīgas nopietnas daudzpusējas debates, lai izvērtētu mūsu attiecības un apsvērtu perspektīvas un procedūras, kuras mums jāievēro, un es aicinu Augsto pārstāvi sagatavot integrētu kaimiņattiecību plānu saskaņā ar Vidusjūras reģiona valstu savienības principiem, lai šīs krīzes var risināt kopā ar partnervalstīm.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Decembrī Komisijas priekšsēdētājs Barroso mani vēstulē informēja, ka viņa tikšanās ar prezidentu Nazarbayev pagājušā gada oktobrī Kazahstānā palīdzēs ievērot cilvēktiesības. Tas pats tika teikts par EDSO priekšsēdētājas valsts statusa piešķiršanu Kazahstānai 2010. gadā un par lielas EDSO augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu decembrī Astanā. Tomēr, tiklīdz pasaules līderi bija devušies prom no šīs augstākā līmeņa sanāksmes, tika paziņots, ka martā notiks referendums, lai atceltu 2012. gada prezidenta vēlēšanas, tādējādi nodrošinot N. Nazarbayev varu līdz 2020. gadam.

Tiek pastiprināta opozīcijas preses un cilvēktiesību aizstāvju vajāšana. Tiek vajāti un ieslodzīti kreisā spārna kustības „Kazahstāna 2012” aktīvisti.

Es pieprasu, lai ES pārtrauktu N Nazarbayev diktatūras veicināšanu. Ir pilnībā jāatbalsta neatkarīgas arodbiedrības un sociālās kustības Kazahstānā, lai tās varētu vadīt mobilizāciju, lai izbeigtu šo diktatūru — gluži tāpat kā tautas vara Tunisijā pārtrauca Ben Ali diktatūru —, un ieviest mehānismus, kas Kazahstānas bagātību nodotu demokrātiskā sabiedrības lielākās daļas īpašumā.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) (runātājas mikrofons bija izslēgts, un teikuma sākums nav dzirdams) ... Komisijas ārkārtas sanāksme. Tās temats nevarēja būt nekas cits kā Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem. Es nespēju noticēt savām ausīm, kad ietekmīgi sociālistu un liberāļu kolēģi pieprasīja, lai ES pret Ungāriju — pašreizējo ES prezidējošo valsti — uzsāktu tā dēvētās nopietnas pienākuma neizpildes procedūras — vissmagākās no iespējamajām sankcijām. Ne šīs, ne arī cita veida sankcijas nav tikušas piemērotas no 2002. līdz 2010. gadam, kad sociālistu un liberāļu režīms Ungārijā vardarbīgā veidā apslāpēja ikkatru protestu, kopumā ieslogot simtiem cilvēku, šāva ar lodēm uz cilvēkiem un radīja smagas traumas. Ja pēc tā visa Eiropas Savienība uzsāks pienākuma neizpildes procedūras pret pašreizējo Ungārijas valdību un valsti, tad tas beidzot atvērs acis tiem, kuriem bija jebkādas ilūzijas par Eiropas Savienības attieksmi pret Ungāriju, un es uzskatu, ka Ungārijas nācija pieprasīs mūsu atdalīšanos no Eiropas Savienības, un būs dažas valstis, kuras sekos mūsu piemēram.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos runāt par jautājumu par nediskriminējošu visu cilvēku reliģiskās brīvības ievērošanu, jo tās ir cilvēka pamattiesības.

Šīs cilvēktiesības tika pārkāptas manā valstī attiecībā uz nedaudzajiem kristiešiem, kuri apmeklēja Ziemassvētku misi Svētā Sinēzija baznīcā okupētajā Rizokarpaso ciematā.

Turcijas okupantu režīma tā dēvētā policija ienāca baznīcā un lika priesterim beigt Ziemassvētku dienas dievkalpojumu, un pēc tam piespieda anklāvā dzīvojošos Kipras grieķus, kas bija ieradušies uz šo misi, atstāt baznīcu.

Eiropas Parlamentam ir stingri jānosoda šāda rīcība, kas atklāj Turcijas veiktās Kipras ziemeļu daļas okupācijas draudīgo un despotisko būtību, pārkāpjot Eiropas tiesību aktus un cilvēktiesības, kā arī 1975. gada Vīnes trešo nolīgumu.

ES ir jāaptur Turcija un tai pakļautā vietējā pārvalde okupētajā Kipras daļā, lai tās neizdarītu citus pārkāpumus un neturpinātu atlikušo 300 kristiešu Kipras grieķu etnisko tīrīšanu.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Direktīva par uztura bagātinātājiem tika pieņemta 2002. gadā, taču gandrīz pēc deviņiem gadiem tā joprojām nav pilnībā īstenota. Komisijai ir vēl jāsagatavo priekšlikums, lai saskaņotu maksimālo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko drīkst iekļaut uztura bagātinātājos, kā noteikts šajā direktīvā. Šāda nerīkošanās nozīmē to, ka uzņēmumiem ir jāsagatavo daudzi izstrādājumu sastāvi, lai ievērotu dažādu valstu tiesību aktus. Tas ir negodīgi un dārgi, jo īpaši tādēļ, ka ir pieejams maksimālā daudzuma noteikšanas zinātnisks modelis. Pati Komisija to pieminēja 2006. gada dokumentā.

Tādēļ rodas jautājums, kāpēc šis priekšlikums nav sagatavots? Varbūt var pārfrāzēt Robertu Bērnsu, kuru kāds pirms brīža pieminēja: „Pat vislabākie peļu un cilvēku, un Komisijas plāni bieži noiet greizi.” Priekšlikums jāsagatavo pavisam drīz, jo ES tiesību akti ir paredzēti, lai atvieglotu uzņēmumu konkurenci iekšējā tirgū, standartizējot prasības. Jo ātrāk tas notiek, jo labāk. Es mudinātu Komisiju turpināt iesākto.

  Iliana Ivanova (PPE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bulgārijas sabiedrība nesen ir bijusi lieciniece virknei publikāciju par īpaša noklausīšanās aprīkojuma izmantošanu, lai slepus noklausītos cilvēkus augstos valdības amatos. Nav zināms, kurš izplatīja šo informāciju, no kurienes tā nākusi un vai tā ir patiesa, un neviens nav uzņēmies atbildību par tās publiskošanu.

Valdības skaidri paustā vēlme veikt reformas un cīnīties pret organizēto noziedzību, tās nevēlēšanās, lai to ietekmētu bijušais valsts drošības dienests, un tas, ka šogad Bulgārijā notiks prezidenta un pašvaldību vēlēšanas, bija par iemeslu šai kampaņai, kas izraisīja spiedienu un radīja neuzticēšanos starp varas pārstāvjiem. Vienīgās aprindas, kuras ir ieinteresētas šādā situācijā, ir tās, kuras veidoja un guva labumu no neskaidrā noziedzības un valsts nošķīruma. Tās tagad mēģina atriebties par savām skartajām interesēm.

Es vēlētos jums apliecināt, ka Bulgārijā valda tiesiskums, ka šāda veida paņēmienus iestādes izmanto tikai saskaņā ar likumu un ka valdošā koalīcija turpinās reformu virzību un nepieļaus, ka nelikumīgas intereses apdraud cīņu pret noziedzību.

  Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos mēnešos Bulgārijā ir radušās aizvien lielākas bažas par īpašu novērošanas metožu izmantošanas pieaugumu. Tomēr šai problēmai ir arī cits aspekts: sarunu noklausīšanās ir kļuvusi par dažu politiķu un pašreizējo specdienestu augstākā ranga virsnieku apsēstību.

Nav uzlabojusies korupcijas apkarošanas efektivitāte. Aizvien lielākā paranoja par šādas noklausīšanās izmantošanu ir vēl jo nepieņemamāka. Nav skaidrs, kurš ir šo orģiju kūdītājs: vai tās būtu personas no drošības nozares vai viņu bijušie kolēģi, vai arī pagrīdes struktūras, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju. Ierakstīto sarunu saturs noslēpumainā veidā ir plašsaziņas līdzekļu apritē. Vienā no ierakstītajām sarunām ir dzirdams arī Bulgārijas premjerministrs. Sarunas saturs ir diskreditējošs, taču viņš apgalvo, ka tā ir tikusi apstrādāta.

Neņemot vērā šos nepatīkamos faktus, bulgāri uzskata, ka viņu iestādes nestrādā pareizi un ka brutālā veidā tiek grautas cilvēktiesības. Šo iemeslu dēļ Bulgārijai — nesenai Eiropas Savienības dalībvalstij — ir jāpalīdz pārstrukturēt tās specdienestus.

  Priekšsēdētājs . – Šis darba kārtības punkts ir slēgts.

20. Eiropas konsenss par humāno palīdzību (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Attīstības komitejas pārstāves Striffler kundzes ziņojums par Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošanu — rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu un turpmākajiem soļiem[2010/2101(INI)].

  Michèle Striffler, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Pasaules humānās palīdzības situācija ir pasliktinājusies; humānās palīdzības uzdevumi un vajadzības ir milzīgas, un tagad ir neskaitāmas jomas, kurās jāiesaistās.

Eiropas konsenss par humāno palīdzību ir būtisks instruments, kas ir tikpat svarīgs kā vienmēr šajā humānās palīdzības situācijā, kurā notiek ļoti lielas izmaiņas. Stingri piemērojot konsensu un ar to saistīto rīcības plānu, mēs varam reaģēt uz humānām problēmām. Tomēr, ja nerunājam par humānās palīdzības partneriem, pārāk daudz cilvēku joprojām nezina par šo konsensu. Tāpēc mums ir jāpieliek pūliņi, lai palielinātu tā pamanāmību un nozīmi attiecībā uz dalībvalstīm un iesaistītajiem dalībniekiem. Mums ir jāprasa, lai šis konsenss tiku izplatīts, saprasts un piemērots Eiropas Ārējās darbības dienestā un attiecībā uz militārpersonām.

2009. gadā Padomē tika izveidota Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības darba grupa. Tā ir kļuvusi par svarīgu forumu, taču tās nozīme ir jāpastiprina attiecībā uz dalībvalstu koordināciju un konsensa īstenošanas uzraudzību, kā arī saistībā ar humānās palīdzības atbalstīšanu attiecībā uz citām Politikas un drošības komitejas darba grupām.

Rīcības plāna vidusposma pārskats ir unikāla iespēja, lai nostiprinātu šo rīcību tādās jomās, kas pelnījušas lielāku uzmanību, piemēram, pirmkārt, attiecībā uz humānās darbības principu veicināšanu, jo humānā palīdzība nav krīzes pārvaldības instruments, un mums ir jāpauž nožēla par humānās palīdzības lielāku politizēšanu un tā sekām attiecībā uz „humānās telpas” ievērošanu. Otra joma ir saistīta ar jautājumu par ES humānās palīdzības sniegšanas kvalitāti, koordināciju un konsekvenci, un trešais aspekts ir militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanas precizēšana saskaņā ar Konsensu par humāno palīdzību un Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādnēm.

Nodalījumam starp militāro spēku un humānās palīdzības dalībnieku pilnvarām jāpaliek skaidram, un ir nepieciešams dialogs starp militārajiem spēkiem un humānās palīdzības dalībniekiem, lai veicinātu savstarpēju saprašanos.

Turklāt savā ziņojumā es aicinu Eiropas Komisiju iesniegt dažus ļoti vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus, lai izveidotu Eiropas aizsardzības spēkus, un man ir prieks par neseno Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju nostiprināšanu katastrofu gadījumos.

Visbeidzot, mums ir jānostiprina katastrofu draudu mazināšanas dimensija un saikne starp neatliekamo palīdzību, atjaunošanu un attīstību.

Ar Lisabonas līgumu ir izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests. Tāpēc mēs sarunu gaitā esam pūlējušies aizstāvēt ĢD ECHO neatkarību un novērst jebkādus mēģinājumus humāno palīdzību izmantot ārpolitikas nolūkiem. Ir jāievieš stingri un pārredzami noteikumi par Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas sadarbību un koordināciju, pārvaldot liela apjoma krīzes.

Noslēgumā es vēlētos pievērst jūsu uzmanību seksuālās vardarbības plašai izplatībai — es jo īpaši runāju par Kongo Republikas austrumiem, par Kivu reģionu — un par to, cik svarīgi ir dzimuma un reproduktīvās veselības jautājumus sistemātiski iekļaut humānajā palīdzībā pirmās palīdzības veselības aprūpes pakalpojumu jomā.

  Anna Záborská (PPE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu Striffler kundzi par viņas ziņojumu. Tomēr tajā nav minēti tie dalībnieki, kuru līdzdalības pamatā ir reliģija, jo īpaši kristietība. Eiropas konsensa tekstā ir pieminēts Sarkanais Krusts, taču tajā ir ignorēti citi dalībnieki, kuriem starptautiskajos tiesību aktos ir tāds pats statuss, bet kuru darbības pamatā ir kristietība, piemēram, Maltas Ordenis.

Tādējādi šis ziņojums ir vēl viens pierādījums tam, cik nevērīgi Eiropas iestādes attiecas pret kristiešu dalībnieku līdzdalību humānās palīdzības sniegšanā. Reliģiju pārstāvjiem ir ne vien pienākums, bet arī nepieciešamā kompetence, lai ātri sniegtu palīdzību krīzes un dabas katastrofu gadījumos.

Es aicinu referenti iesniegt mutisku grozījumu, lai atzītu to dalībnieku noderīgumu un efektivitāti, kuru darba pamatā ir kristietība.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir lieli pasaules līmeņa humānās palīdzības sniedzēji. Tas ir mūsu morāls pienākums.

Eiropas konsenss par humāno palīdzību ir kļuvis par nozīmīgu pavērsiena punktu — šo faktu apstiprina humānās palīdzības īstenošanas rīcības plāna analīze. Tomēr šajā ziņojumā ir arī norādīti konkrēti sistēmas vājie punkti un citi šķēršļi, kas neļauj efektīvi un ātri pārvadāt humānās palīdzības preces un sniegt pakalpojumus visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem krīzes skartajās teritorijās.

Es ceru, ka Lisabonas līgums, kas ES humānās palīdzības jomā ievieš veselu virkni jaunievedumu un kas tagad ir atsevišķa politikas joma, tiks pareizi un ātri izmantots, lai sasniegtu taustāmus rezultātus, ievērojot cilvēka cieņu, cilvēciskās vērtības un cilvēktiesības, kā noteikts starptautiskos tiesību aktos, tostarp, piemēram, ātri sniedzot palīdzību katastrofu gadījumos.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, humāno katastrofu aizvien lielākais skaits trešajās valstīs, kas papildus visam citam ir arī klimata pārmaiņu rezultāts, prasa palielināt gan humānās palīdzības kvantitāti, gan kvalitāti. Tāpēc es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā minētos pasākumus, tostarp dalībvalstu civilās aizsardzības spēku pārveidošanu, lai arī tie varētu sniegt efektīvu un koordinētu ES palīdzību. Es arī uzskatu, ka, protams, ir steidzami jāuzlabo humānās palīdzības sniedzēju drošība. Manuprāt, Komisijai arī vajadzētu piešķirt resursus informācijas izplatīšanai, jo sevišķi Haiti, lai cietušie iedzīvotāji varētu izprast savu katastrofu iemeslus un radušos apstākļus un palīdzētu aizsargāt humānās palīdzības sniedzēju drošību tā vietā, lai notiktu pilnīgi pretēji. Citādi būs jāizmanto bruņoto spēku aizsardzība — un tas nekādā ziņā nav nevēlami.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īsumā uzdot dažus jautājumus. Attiecībā uz Eiropas Savienību es zinu, ka mēs rīkojamies brīnišķīgi, sniedzot palīdzību tur, kur tā ir vajadzīga, taču bieži tā tiek piešķirta ar NVO starpniecību. Vai ir kādas NVO, kas nav darbojušās pietiekami labi vai par kurām ir iesniegtas sūdzības tajās valstīs, kurās tās darbojas, vai attiecībā uz kurām pašai Eiropas Savienībai varētu būtu iebildumi? Citiem vārdiem sakot, vai mēs tikai ik gadu piešķiram palīdzību un papildinājumus — sacīsim to šādi — nevalstiskajām organizācijām? Kur ir atbildība?

Ņemot vērā dažas programmas, ar kurām nesen esmu iepazinies, es biju samērā nobažījies par paustajiem apgalvojumiem par to, ko dara dažas NVO, un par to atbildības trūkumu. Ņemot to vērā, es zinu, ka lielākā daļa dara labu darbu un ir ar pareizu motivāciju.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties referentei par to, ka mēs šodien šeit, šajā Parlamentā varam diskutēt par šo problēmu. Man ir vēl divi komentāri jeb jautājumi, kas man vienmēr rada bažas, kad runa ir par humāno palīdzību. Pirmkārt, noteikti nav apstrīdams un ir svarīgi, ka mums ir jāsniedz palīdzība, ja cilvēkiem tā ir vajadzīga, bet, kā jau norādīja iepriekšējais runātājs, mums vienmēr ir jāuzdod jautājums: vai šie līdzekļi patiesībā tiks pareizi un pienācīgi izmantoti?

Otrkārt, mēs nedrīkstam ignorēt vēl kādu aspektu. Ir pareizi sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga. Tas varētu būt dabas katastrofu dēļ, bet arvien biežāk tas ir arī pašu cilvēku radītu katastrofu dēļ. Tas jo īpaši ietver politiskus vai bruņotus konfliktus. Mums ir jāpatur prātā, ka, lai gan humānā palīdzība nodrošina neatliekamo palīdzību, vienlaikus mums ir arī jālikvidē iemesli, proti, politiski vardarbības akti.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti atzinīgi vērtēju Striffler kundzes ziņojumu, kā arī Parlamenta līdzdalību un nepārtraukto stingro atbalstu tam, ka jānodrošina efektīva Eiropas humānās palīdzības sniegšana.

Konsenss tika pieņemts 2007. gadā. Tajā ir noteikta būtiska, kopēja ES politikas sistēma — kopējs redzējums, ko papildina rīcības plāns. Gan dalībvalstis, gan Komisija ir kopīgi atbildīgas, lai nodrošinātu šā konsensa pienācīgu īstenošanu.

Es vēlos uzsvērt, ka šajā ziņojumā ir ļoti skaidri pausts vēstījums, ka humānās palīdzības principiem, starptautiskajiem tiesību aktiem par humāno palīdzību un humānās telpas aizsardzībai ir jābūt mūsu rīcības pamatā saistībā ar šo konsensu. Četras piektdaļas mūsu humānās palīdzības tiek piešķirtas ar konfliktiem saistītās, cilvēku radītās ārkārtas situācijās. Lai mēs varētu sasniegt šos cilvēkus, ir ļoti svarīgi, lai mūsu palīdzība būtu neatkarīga un neitrāla, kā arī lai tā tiktu šādi uztverta.

Atļaujiet man minēt vienu piemēru. Es tikko esmu atgriezusies no Jemenas, kur kopā ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos Antonio Gutierrez mēs ar augsta līmeņa valdības amatpersonām un al-Houthi dumpinieku kustības pārstāvjiem runājām par problēmu saistībā ar piekļuvi humānajai palīdzībai. Pirmo reizi mēs panācām, ka viņi apņemas nodrošināt piekļuvi humānajai palīdzībai un ievērot palīdzības piegādi visiem Jemenas iedzīvotājiem, kam tā nepieciešama, saskaņā ar humānās palīdzības neitralitātes un neatkarības principiem. Pavadījusi vairākas stundas ar vīriem, kuri rokā tur kalašņikovus, es vēlētos piebilst, ka mēs Eiropā radām šo neitralitātes vērtību, kas ir kā tilts pie cilvēkiem, kuriem vajadzīga palīdzība. Jemenas gadījumā ir 300 000 iekšienē pārvietotu iedzīvotāju, un daudzus simtus tūkstošus Jemenas ziemeļos sešus gadus ir skāruši seši kari.

Protams, lai panāktu ilgstošu ietekmi, humānā palīdzība nav pareizais instruments. Tikai attīstība var veidot pamatus ilglaicīgam mieram. Mēs Komisijā esam pabeiguši gadu ilgu Eiropas konsensa rīcības plāna pārskatīšanas procesu, cieši sadarbojoties ar savām dalībvalstīm un humānās palīdzības partneriem. 8. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu par šo tematu. Pārskatā ir redzams, ka pēdējos trīs gados mēs esam veikuši ievērojumus ieguldījumus, lai nostiprinātu humānās palīdzības intervences attiecībā uz atbalstu un humānās palīdzības pasākumiem, kā arī satuvinot humāno palīdzību ar civilo aizsardzību.

Mēs arī secinājām, ka pastāv turpmāku uzlabojumu iespējas trīs jomās.

Pirmkārt, mums ir jāveicina atbalsta kvalitāte un efektivitāte, veicot pienācīgu novērtēšanu, kā arī koordinēta reaģēšana un ieguldījumi katastrofu riska samazināšanā un vietējā kapacitātē. Laikā, kad vajadzību kļūst vairāk un tiek ierobežoti budžeti, tas ir ļoti svarīgi.

Ļaujiet man tikai atbildēt uz jautājumu par atbildību. Protams, mums ir pilnībā jāizmanto ikkatrs eiro, un tas jāpiešķir, nodrošinot visaugstāko iespējamo kvalitāti visefektīvākajā veidā. Lai nodrošinātu, ka mūsu partneri — ANO aģentūras un NVO — ir atbildīgi, katru gadu mēs pārskatām trešdaļu visu partneru un trešdaļu visu projektu. Visās pasaules krīžu punktu teritorijās mums ir pašiem savi humānās palīdzības biroji, lai tie būtu mūsu nodokļu maksātāju acis un ausis, arī Jemenā, jo tur arvien palielinās vajadzība pēc humānās palīdzības. Es tur nesen pārgriezu mūsu humānās palīdzības biroja atklāšanas lenti.

Otrais jautājums, kurā mēs varam panākt uzlabojumus, ir Eiropas nostājas stiprināšana. Mēs esam lielākais palīdzības sniedzējs, un mums ir jānodrošina, ka ļoti skaidri paužam vienotu nostāju. Mums ir arī jāvēršas pie citiem palīdzības sniedzējiem, lai mēs uzņemtos savu vadošo lomu ne vien attiecībā uz tradicionālajiem palīdzības sniedzējiem, bet arī iesaistot jaunus palīdzības sniedzējus.

Treškārt, mums ir jānodrošina saskaņotība, kas nozīmē mūsu un Ārējās darbības dienesta kopīgu darbu ar militārajiem dalībniekiem, lai pārliecinātos, ka Eiropā tiek aizsargāta un arī veicināta principiāla humānās palīdzības pieeja.

Ļaujiet man nobeigumā vēlreiz pateikties Striffler kundzei par viņas darbu šajā jautājumā un aicināt Parlamentu turpināt diskusijas par šo tematu. Pasaule ir mainījusies. Diemžēl būs arvien vairāk dabas un cilvēku radītu katastrofu. Lai kāda būtu mūsu rīcība, tā noteiks ne vien katastrofu skartos iedzīvotājus, bet arī ES morālo stāju un spējas būt vadošajai pasaulē.

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 18. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Humānā palīdzība ir vispārējas cilvēciskas solidaritātes izpausme un mūsu morāls pienākums. Šodien mēs piedzīvojam, kā sistemātiski pieaug vajadzība pēc humānās palīdzības, ko rada aizvien biežāk notiekošās dabas katastrofas. To rada klimata pārmaiņas, bet to arī rada tehnoloģiju attīstība, kas mums ļauj saprast, ka notikusi katastrofa, un kas ļauj ātri informēt par tās notikšanu. Svarīgam humānās palīdzības sniegšanas kritērijam vajadzētu būt ātrumam, atbildībai un administratīvajām izmaksām, kurām jābūt pēc iespējams mazākām. Transporta attīstība ir faktors, kas atvieglo palīdzības sniegšanu. Tas nozīmē, ka mēs varam sasniegt upurus daudz ātrāk un sniegt palīdzību lielākam iedzīvotāju skaitam. Tieši tādēļ tik liela nozīme ir uzņēmumu iesaistīšanai. Es domāju korporācijas un koncernus, kā arī mazos uzņēmumus, un ne vien tos, kuri darbojas transporta un loģistikas jomā. Mums ir jāveido iestāžu tīkli, kuri sadarbojas konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanas efektivitāti un uzlabotu ātrās reaģēšanas sistēmu turpmāko krīžu situācijās. Pamatojoties uz uzņēmumu, organizāciju un iestāžu starpnozaru partnerībām, būtu iespējams izveidot bāzes, īpašas vienības un birojus ar līdzekļiem, uzglabāšanas telpām, brīvprātīgajiem, pārtiku, svarīgākajiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī transportlīdzekļiem. Šāda veida sadarbība var radīt reālus ieguvumus, saskaroties ar cilvēces traģēdiju, jo īpaši tad, ja ir jāreaģē ātri, nevis iesākumā jānodarbojas ar naudas vākšanu.

21. Lauksaimniecības atzīšana par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pārstāves Sârbu kundzes ziņojums par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā [2010/2112(INI)].

  Daciana Octavia Sârbu, referente. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Man ir gods jūs iepazīstināt ar savu ziņojumu, kurā ir apskatīta lauksaimniecības stratēģiskā nozīme, lai garantētu pārtikas nodrošinātību Eiropas Savienībā. Diskusijās par Eiropas Savienības stratēģiju un nākotni lauksaimniecība ir temats, kas atstāts novārtā. Šajā ziņojumā būs parādīts, ka Eiropa nav sasniegusi pārtikas nodrošinātību, ka lauksaimniekiem un veselām lauku teritorijām draud izzušana un ka jaunas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, iespējams, destabilizēs jau sarūkošos pārtikas krājumus ne vien Eiropā, bet arī pasaulē.

Situācijā, kad pārtikas ražošana līdz 2050. gadam ir jāpalielina vismaz par 70 %, lai nodrošinātu pasaules iedzīvotāju pārtikas pieprasījumu, pārtikas nodrošinātības tematam jābūt gan pasaules, gan Eiropas līmeņa debašu pamatā. Eiropas Savienībai ir stingri jāreaģē uz šiem uzdevumiem, un šis ziņojums ir mūsu mēģinājums šodien ierosināt virkni konkrētu darbību virzību.

Pirmām kārtām mums ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika, kuras mērķis ir garantēt pārtikas nodrošinātību pēc iespējas vairākiem ES iedzīvotājiem un arī palīdzēt garantēt pasaules pārtikas nodrošinātību saistībā ar ierobežotajiem resursiem un klimata pārmaiņu ietekmi. Mēs nevaram runāt par pārtikas nodrošinātību, ja mēs nerisinām divas būtiskas problēmas, proti: tirgus un cenu nepastāvību un sarūkošos pārtikas krājumus pasaulē.

Runājot par cenu nepatstāvību, es aicināju Komisiju kā daļu no jaunās KLP palielināt tirgus intervences instrumentu nozīmi un pieņemt saskaņotākus pasākumus, lai ierobežotu spekulācijas lauksaimniecības tirgos. Mūsdienās pasaules pārtikas krājumi ir daudz ierobežotāki nekā iepriekš. Saskaņā ar aprēķiniem tie var nodrošināt pasaules pārtikas prasības tikai pusotru mēnesi. Tieši tādēļ es domāju, ka būtu lietderīgi izveidot pasaules pārtikas krājumu sistēmu, ko veidotu gan ārkārtas krājumi bada mazināšanai, gan krājumi, ko varētu izmantot preču cenu regulēšanai lauksaimniecības tirgos, kas būtus starptautiskā aizgādībā un kas darbotos, piemērojot esošo iestāžu, piemēram, ANO vai FAO gūto pieredzi. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāuzsāk šī rīcība, un tādēļ esmu lūgusi Komisiju uzņemties šo uzdevumu.

Cits svarīgs jautājums, kas apskatīts šajā ziņojumā, ir jauno lauksaimnieku stāvoklis. Ja runājam par Eiropas lauksaimniecības nākotni, mums lielāka uzmanība jāpievērš jauniem lauksaimniekiem. Tikai 7 % lauksaimnieku Eiropā ir jaunāki par 35 gadiem. Tādēļ es esmu aicinājusi Komisiju nodrošināt pasākumus viņu atbalstam.

Tomēr es arī esmu uzsvērusi nepieciešamību saglabāt Eiropas lauksaimniecības daudzveidību. Šajā saistībā es minēju, ka tradicionālās lauksaimniecības metodes, ģimenes saimniecības, nelielas lauku saimniecības un bioloģiskās lauku saimniecības var sniegt vērtīgu ieguldījumu pārtikas nodrošinātības jomā. Es arī aicināju izstrādāt ES līmeņa programmas, lai atbalstītu šādus lauksaimniecības veidus. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienībā joprojām pastāv nabadzība un bads un ka miljoniem eiropiešu no ES šoziem ir lūguši pārtikas palīdzību. Tāpēc pašreizējā ekonomikas krīzē ir ārkārtīgi svarīgi izmantot ES finansējumu, lai uzturētu ES programmu „Pārtikas palīdzība vistrūcīgākajām personām”.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties ēnu referentiem un pārējiem saviem kolēģiem no Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas par viņu labo sadarbību un ieguldījumu, sagatavojot šo ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sekretariātam. Es ceru, ka rīt mēs kopīgi pieņemsim ziņojumu, kas atbildīs Eiropas iedzīvotāju cerībām.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Sârbu kundzei, mūsu referentei, par izcilo darbu, ko viņa paveikusi šī ziņojuma izstrādē, un par viņas sadarbību ar visiem ēnu referentiem. Tas ir turpinājums darbam, ko esmu paveikusi iepriekšējā pilnvaru termiņā, par Kopējās lauksaimniecības politikas un pasaules pārtikas nodrošinātības nozīmi.

Man ir žēl, ka mēs debatējam par šo ziņojumu neilgi pirms pusnakts. Varbūt tieši minūti pirms pusnakts Eiropa un pasaule atskārtīs, cik nedroši mēs esam attiecībā uz pārtikas ražošanu.

Šis ziņojums ir vērtējams ārkārtīgi atzinīgi mūsu kopējās debatēs par šo jautājumu un saistībā ar mūsu debatēm par Kopējo lauksaimniecības politiku.

Man bija zināmas bažas, taču es uzskatu, ka tās ir atspoguļotas galīgajā tekstā. Doma, ka viena veida ražošanas sistēma ir labāka par citu — ka bioloģisks, mazs, vietējs ir labāks —, nav labs arguments. Ir vajadzīgs, lai visas ražošanas sistēmas dotu ieguldījumu mūsu pārtikas nodrošinātībā. Mums ir jānovērš tirgus nestabilitāte un spekulācijas, un es nedomāju, ka mums jau ir atbildes uz visiem jautājumiem.

Vienīgā lauksaimniecības pamatproblēma ir lauksaimnieku zemie ienākumi. Jaunie lauksaimnieki nestrādās par velti, un mums ir jārisina zemo ienākumu problēma, ja vēlamies garantēt pārtikas apgādes drošību.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pastāvīgā iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ mēs esam spiesti pieņemt intensīvāku pieeju attiecībā uz jautājumu par pārtikas nodrošinātību, kā arī atbilstošas, veselīgas un uzturvielām bagātas pārtikas pieejamību.

Lai garantētu pārtikas nodrošinātību, ir būtiski palielināt pārredzamību un godīgumu pašreizējā pārtikas ķēdē, lai mēs varētu nodrošināt, ka lauksaimnieki saņem pienācīgus ienākumus, ar peļņas un cenu kontroles pasākumiem, kā arī dzīvotspējīgu lauksaimniecības nozari.

Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi lauku attīstībai piemērot apņēmīgu politiku, ar kuru mēs varam uzturēt Eiropas lauku dzīvotspēju un palielināt lauksaimniecības konkurētspēju, atbalstīt inovācijas un, visbeidzot — arī nodarbinātību.

Lauksaimniecība ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši mazāk labvēlīgos apgabalos, un tāpēc ir jāpieņem stimulējoši pasākumi, lai atbalstītu lauksaimniecību lauku teritorijās, iesaistītu lauksaimniecībā vairāk jaunu cilvēku un palīdzētu samazināt reģionālās atšķirības, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos paust vissirsnīgākos apsveikumus savai kolēģei Sârbu kundzei par lielisko darbu, kas paveikts, izstrādājot ziņojumu. Es noteikti iesaku Komisijai ņemt to vērā, jo sevišķi tajos aspektos, kuros lauksaimniecības jautājumu sarežģītā dimensija, kas krietni pārsniedz pašas lauksaimniecības robežas, prasa citu jomu piesaistīšanu, piemēram, konkurenci iekšējā tirgū un finanšu regulējumu, un kam jāpievērš uzmanība, darbojoties ārpus ES, piemēram, ar G20 vai Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

Izšķirīgie jautājumi, kas būtiski lauksaimniecībai, lauksaimniekiem un tam, lai Eiropas un pārējās pasaules iedzīvotājiem nodrošinātu pietiekami kvalitatīvu pārtiku, praksē ir jārisina vienīgi tad, kad tie ir apsvērti no visiem skatupunktiem. Kopējās lauksaimniecības politikas vērienīgos mērķus var sasniegt tikai tad, ja šīs reformas tiek piemērotas plašāk par lauksaimniecības nozares šaurajām robežām un ja šie mērķi tiek arī ņemti vērā pasākumos, kas nepieciešami citās politikas jomās un citās starptautiskās iestādēs.

Šajā ziņojumā tas ir pausts nepārprotami skaidri, un es noņemu cepuri par šādu rīcību.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos apsveikt Sârbu kundzi par teicamu ziņojumu, kas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem šā Parlamenta pilnvaru laikā.

Pasaulē ir arvien vairāk iedzīvotāju, bet pieejamās aramzemes platība samazinās. Pārtika kļūst par vēl svarīgāku stratēģisku produktu. Kamēr jēlnaftu var aizstāt ar saules vai kodolenerģiju, nekas nevar aizstāt pārtiku, kas tiek saražota uz mūsu planētas. Eiropas Savienībā mēs dažkārt rīkojamies tā, it kā mēs nepārtraukti cīnītos ar pārtikas pārprodukcijas problēmu. Pēdējos gados visas Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas pamatā ir pasākumi, lai ierobežotu un samazinātu lauksaimniecisko ražošanu. Mēs jau šodien varam pie horizonta saskatīt laiku, kad trūks pārtikas. Ir ļoti labi, ka Parlaments Sârbu ziņojuma veidā ir paudis šo vēstījumu, norādot, ka situācija ir mainījusies un ka ir jāmainās arī Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Mums ir jārespektē lauksaimniecība — tā ir mūsu pārtikas nodrošinātības garantija.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Politikā ir tāpat kā ikdienas dzīvē: mēs pilnībā nenovērtējam to, kas mums ir. Šķiet, ka tāpat ir arī situācijā, kad mums Eiropas Savienībā ir pārtikas pārpalikums un, protams, vienmēr iegādei ir pieejams liels daudzums pārtikas. Ja mēs kompensējam par lopbarības eksportu, mums Eiropas Savienībā pašpietiekamības rādītājs ir 88 %. Tas nozīmē, ka mums Eiropas Savienībā ir arī jācenšas nodrošināt, lai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtiku tiktu nodrošināts šāds pašpietiekamības rādītājs.

Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs referentei Sârbu kundzei par to, ka šai problēmai atkal ir pievērsta uzmanība. Eiropas Savienībā mums ir arī vajadzīga tāda kopēja lauksaimniecības politika, kas var apgādāt mūsu iedzīvotājus ar pietiekamu pārtikas daudzumu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita palielināšanos pasaulē, klimata pārmaiņu ietekmi un arvien lielāko enerģijas cenu, ir skaidrs, ka lauksaimnieki Eiropā turpmāk nespēs ar to tikt galā vieni paši. Tādēļ mums ir arī vajadzīga stratēģiska koordinācija globālā mērogā.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pārtikas apgādes drošība ES turpmākajos gadu desmitos būs viena no nopietnākajām problēmām saistībā ar nodrošinātības politiku. Šeit slēpjas Sârbu ziņojuma galvenā vērtība — tajā ir uzsvērts fakts, ka pēc desmit vai divdesmit gadiem pārtika un svaigs ūdens būs tikpat stratēģiski produkti, kā nafta un dabasgāze šodien. Ziņojuma sagatavošanas laiks ir īpaši veiksmīgs, jo pašlaik notiek diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, tiek plānots budžets laika posmam pēc 2014. gada, un daudzi dedzīgi vēlas samazināt kopējās lauksaimniecības politikas budžetu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šai kopējai lauksaimniecības politikai turpmāk būtu pietiekami resursi, un, lai garantētu, ka tā notiek, ir jāpārliecina finanšu ministri un lēmumu pieņēmēji, ka lauksaimniecības ekonomika Eiropas Savienībā ražo ne vien pārtiku, bet arī patēriņa preces un ekoloģiskas patēriņa preces, ko mēs nevarētu garantēt vai citādi nodrošināt bez lauksaimniecības.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par pārtikas nodrošinātības jautājumu, man bažas rada tas, ka ziņojumā ES valstis tiek apzīmētas kā vienots, integrēts veselums. Situācija jaunajās dalībvalstīs ir pilnīgi atšķirīga no situācijas vecajās dalībvalstīs. Piemēram, ļaujiet man uzdot vienu jautājumu attiecībā uz Ungāriju: kā tas ir iespējams, ka mēs runājam par bērnu badu valstī, kurā ir ārkārtēji lauksaimniecība resursi? Eiropas Savienības centrā badu cieš gan bērni, gan pieaugušie. Vēl viens jautājums: kā iespējams, ka mūsu lauksaimniecība ir uzsākusi šādu disfunkcionālu virzienu, kad mēs plašās teritorijās rūpnieciskos apmēros ražojam neapstrādātus lauksaimniecības produktus, galvenokārt — atvainojiet par izteicienu — koloniālā veidā, tikai tāpēc, lai tos apstrādātu ārvalstīs, kur tiek gūta peļņa, un pēc tam nosūtītu atpakaļ uz Ungāriju, kur tie tiek tirgoti par lielu cenu? Šeit kaut kas ir nepareizi pēc būtības.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā citi runātāji es vēlos apsveikt referenti Sârbu kundzi par viņas labo darbu par šo tematu.

Četrās minūtēs Sârbu kundze apskatīja ļoti daudzus jautājumus. Es negatavojos pārskatīt visas viņas minētos aspektus, taču es gribētu atkārtoti uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, ir vajadzīga KLP ar labu finansējumu. Es ceru, ka šis Parlaments uzņemsies galveno lomu, lai nodrošinātu, ka KLP nekādā veidā netiek diskreditēta vai samazināta. Otrkārt, mums ir jānodrošina, lai jaunieši tiktu mudināti nodarboties ar lauksaimniecību kā iztikas avotu.

Turklāt mums ir politika enerģētisko kultūru audzēšanas veicināšanai labās lauksaimniecības zemēs. Ņemot vērā to, ka mēs, iespējams, saskarsimies ar pārtikas trūkumu pasaulē, kad iedzīvotāju skaits katru gadu palielinās par 80 miljoniem, vai mums nevajadzētu pārvērtēt šo politiku? Vai mēs iedalīto naudu izmantojam citiem mērķiem, vai arī to neizmantojam nekādā veidā, galu galā neko negūstot? Tas ir jautājums, ko vēlētos uzdot.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka nevar arī saglabāties pašreizējā lauksaimniecības situācija. Mēs vai drīzāk lielie uzņēmumi nedrīkst turpināt transportēt lauksaimniecības produktus no vienas pasaules malas uz citu. Protams, mēs varam turpināt rīkoties bez jebkādas nepārprotamas loģikas: āboli, pipari, tomāti un gaļas izstrādājumi tiek ievesti Eiropā, tostarp Ungārijā, taču nevis no Spānijas vai Nīderlandes, bet gan galvenokārt no Ķīnas un Brazīlijas. Protams, mēs varam turpināt šādu virzību, taču produkti ir jāiekrauj transportlīdzekļos, piemēram, kuģos, kuros tos pārvadā nedēļām vai mēnešiem ilgi. Šie izstrādājumi ir jāuztur svaigi, izmantojot dažādus konservantus, kuri ir toksiski, ja tos lieto lielā daudzumā. Tad cilvēki pērk šos izstrādājumus lielo veikalu tīklos un pēc tam brīnās, no kurienes rodas visas šīs slimības, vēzis un audzēji. Protams, ir acīmredzami, ka tos rada pārtikas krāsvielas un mākslīgās piedevas. Jāpiebilst, ka tā vietā, lai atbalstītu daudznacionālas korporatīvas sabiedrības, mums ir jāatbalsta sīkzemnieki, lai viņi varētu būt Eiropas glābēji progresējošā pārtikas krīzē.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Lauksaimniecības kā stratēģiskas nozares atzīšana saistībā ar pārtikas nodrošinātību, par ko runāts šajā ziņojumā, nav nodalāma no pārtikas suverenitātes jēdziena atzīšanas un veicināšanas. Jo lielāka ir valsts pārtikas atkarība un nenodrošinātība ar pārtiku, jo sarežģītāk ir garantēt pietiekamu pārtikas apgādi tās iedzīvotājiem gan attiecībā uz kvantitāti, gan kvalitāti.

Pārtikas apgādes suverenitāte ir vislabākais nodrošinājums pret pārtikas produktu cenu nestabilitāti — jautājums, kas ir atkal spēji parādījies darba kārtībā. Būtībā šīs nestabilitātes pamatā ir finanšu spekulācijas ar pārtikas produktiem, kas ir joma, kurai spekulanti, investīciju fondi, riska ieguldījumu fondi, pensiju fondi un lielās banku iestādes ir pievērsuši tik lielu uzmanību, ka pārējie spekulatīvie burbuļi ir vai nu izžuvuši, vai pārsprāguši.

Vienīgais veids, kā apturēt šo spekulēšanu, ir likvidēt instrumentus, kas padara to iespējamu, proti, noteiktus finanšu produktus, piemēram, skaidras naudas darījumu atvasinātos finanšu instrumentus.

Diemžēl pasākumi, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi šajā jomā, ne tuvu nespēj nobremzēt šo draudīgo spekulāciju vilni un tā necilvēcīgās sekas, kā ir atzīts nesenā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā, kura autors ir īpašais referents par tiesībām uz pārtiku.

  Lívia Járóka (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs diskutējam par visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem — Eiropas romiem —, un līdz ar jauno Ungārijas prezidentūru mēs visi pievēršamies Eiropas romu stratēģijai.

Attiecībā uz starpnozaru jautājumiem, kas attiecas uz nabadzīgo iedzīvotāju visnabadzīgāko daļu, lauksaimniecība tiek skatīti ļoti reti, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem nepieder zeme. Tātad mēs runājam ne vien par pārtikas nodrošinātību, bet arī par to, lai pārtika vispār būtu pieejama. Kā jau sacīja kāds mans kolēģis, tas pašlaik ir ļoti svarīgs jautājums Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka lauksaimniecības nozarei un Komisijas darbam ar šiem dokumentiem ir jāatbilst visiem ES mikroreģionālās attīstības projektiem, kuru uzdevums ir cīņa pret nabadzību un pārtikas nodrošināšana nākamajām paaudzēm.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija ļoti atzinīgi vērtē šo savlaicīgo ziņojumu, jo pārtikas cenas strauji palielinās — galvenokārt slikto laika apstākļu un dabas katastrofu dēļ, taču arī enerģijas cenas ietekmē pārtikas izmaksas.

Tāpēc es vēlētos pateikties referentei Sârbu kundzei un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai par pūliņiem.

Pārtikas nodrošinātība ir ļoti svarīga gandrīz miljardam cilvēku visā pasaulē, kuri joprojām cieš badu, taču tā ir arī svarīga neaizsargātām iedzīvotāju daļām Eiropā. Tām kopējā lauksaimniecības politika rada reālu atšķirību. Dažkārt kritizētajai KLP ir izdevies nodrošināt ES iedzīvotājus ar pieņemamām cenām un tā Eiropā ir garantējusi pārtikas nodrošinātību. Tas ir jāturpina. Pārtikas nodrošinātība paziņojumā par kopējo lauksaimniecības politiku virzībā uz 2020. gadu, ko 18. novembrī pieņēma Komisija, ir noteikta kā galvenais jautājums.

Ziņojumā, ko mums iesniegusi Sârbu kundze, ir uzsvērta pārmērīgas cenu nestabilitātes problēma, kura ir cieši saistīta ar pārtikas nodrošinātību tās ietekmes dēļ gan uz lauksaimniekiem, gan patērētājiem.

Komisija pilnībā piekrīt, ka ir jārisina jautājums par pārmērīgu cenu nestabilitāti. Mums ir kopīgi jāmeklē labāks regulējums, uzraudzība un pārredzamība, lai risinātu tirgus problēmas, un tam ir nepieciešams ne vien labāks finanšu regulējums, bet arī ievērojami uzlabota pārredzamība tirgū.

Šajā ziņojumā ir ieteikts izveidot globālu pārtikas sistēmu. Tas nav vienkāršs temats. Mums ir iepriekšēja pieredze attiecībā uz patēriņa preču pārvaldēm. Tās neizrādījās veiksmīgas, un tāpēc par šo tematu neapšaubāmi ir vajadzīgas plašākas debates. Ir arī jāanalizē gūtā pieredze, piemēram, no EUR 1 miljonu lielā pārtikas mehānisma, ko 2008. gadā pieņēma Komisija, un arī darba, ko Komisija veic, cieši sadarbojoties ar FAO un Pasaules pārtikas programmu, lai nodrošinātu, ka tiek iepriekš uzglabāti rezerves krājumi, lai mazinātu augošo pārtikas cenu radīto triecienu.

Visus šos centienus var attīstīt, ja G20 rūpīgi izpēta jautājumu par pārtikas krājumiem, un varat būt droši, ka Eiropas Komisija aktīvi piedalīsies saistītajās diskusijās, kas notiks turpmākajās nedēļās.

Šajā ziņojumā ir pausts aicinājums, ko daudzi no jums šeit šovakar atkārtoja — Eiropā ir vajadzīga spēcīga lauksaimniecības un lauku attīstības politika, kas ar pētniecības un inovācijas atbalstu spēj garantēt pārtikas nodrošinātību visiem, lai risinātu jautājumus par to, kā saražot vairāk, izmantojot mazāk resursu, kādi mums ir un būs.

Komisija tam pilnībā piekrīt. Lai sasniegtu šos mērķus, nav svarīgāka instrumenta par spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kas spēj garantēt lauksaimniecības ekonomisko un vides konkurētspēju un, kā daži no jums sacīja, — spēj piesaistīt jauniešus Eiropas lauksaimniecības nozarei.

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 18. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Pārtikas nodrošinātība ir politiska prioritāte gan Eiropas, gan pasaules līmenī. Pārtikas aprites ķēdes globalizācija nozīmē to, ka pastāvīgi rodas jaunas problēmas un dažkārt riski attiecībā uz veselību un patērētāja interesēm.

Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būs jārisina Eiropas Savienībai, ir lauksaimniecības un pārtikas nozares reformu izstrāde, lai nodrošinātu pasaules iedzīvotāju vajadzības. Saskaņā ar neseniem datiem pasaules iedzīvotāju skaits pastāvīgi palielinās, un tiek uzskatīts, ka līdz 2050. gadam tas būs palielinājies aptuveni par 40 %, palielinot pieprasījumu pēc pārtikas, kas saskaņā ar aplēsēm divkāršos pašreizējās prasības.

Lai risinātu aizvien lielāko pieprasījumu pasaulē pēc lauksaimniecības un pārtikas produktiem, dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būs jānodrošina pārtikas apgādes drošība. Lai sasniegtu šo mērķi, ES būs jāgarantē nodrošinātība ar pārtikas produktiem, paturot prātā to īpašās iezīmes un vienlaikus nodrošinot pareizu iekšējā tirgus darbību.

Visbeidzot, es vēlētos aicināt Komisiju apsvērt visus iespējamos pasākumus, lai uzlabotu strādājošo jauniešu apmācību un lai augstskolu beidzējiem radītu darba iespējas pārtikas nodrošinātības jomā ar galveno mērķi veicināt nodarbinātību lauksaimniecības nozarē.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ir pilnīgi pareizi uzsvērt pārtikas nodrošinātības nozīmi ES iedzīvotājiem, jo tās ir viņu pamattiesības. Tāpēc ES ir jācenšas nodrošināt, lai veselīga un uzturvielām bagāta pārtika būtu finansiāli un fiziski pieejama visiem ES iedzīvotājiem, ļaujot viņiem dzīvot aktīvu un veselīgu dzīvi. Mums ir stingri jāuzrauga atbilstība visaugstākajiem pārtikas un lauksaimnieciskās ražošanas standartiem, kā arī to vides ilgtspējai. Tomēr šajos apstākļos ir arī jānorāda uz to, ka ir noteikti vajadzīgi līdzīgi kvalitātes un drošības standarti attiecībā uz pārtiku, kas tiek importēta no trešajām valstīm, lai aizsargātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju. Es arī vēlētos atbalstīt pasākumus, kas motivēs lauksaimniekus uzlabot energoefektivitāti, jo enerģijas izmaksas ir galvenais faktors, lai gūtu peļņu no lauksaimniecības. Manuprāt, vissvarīgākais visa šī ziņojuma aspekts ir uzsvērtais aicinājums Komisijai sabiedrības interesēs un sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt publisku piekļuvi informācijai par pārtikas nodrošinātības uzraudzības rezultātiem, jo īpaši — ātri apmainoties ar šo informāciju starp dalībvalstīm. Mēs vienkārši nevaram pieļaut, ka atkārtojas tādi negadījumi, kā pašlaik notiek Vācijā, kad tiek tirgota gaļa, kurā ir dioksīna paliekas, un kad citām dalībvalstīm tika sniegta nepietiekama un novēlota informācija par radušos situāciju.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kad mēs sākam apsvērt, kāds būs KLP galīgais veidols pēc 2013. gada, jautājumi par pārtikas nodrošinātību, pārtikas trūkumu un ilgtspēju aizvien vairāk izvirzās priekšplānā. To atzīs gandrīz visi šajā Parlamentā un visi, kuri būs iesaistīti šā projekta izstrādē. Kņada ap biodegvielu pirms vairākiem gadiem kopā ar pasaules pārtikas krīzi 2009. gadā mums ir pierādījusi, cik nepietiekams sāk kļūt pārtikas resurss. Šādā situācijā mūsu redzējums ir jāsašaurina: pirmajā vietā ir jāizvirza pārtikas ilgtspēja un to cilvēku vajadzības, kuri nevar automātiski piekļūt pārtikai; lauksaimniecības metodēm un inovācijām jābūt vērstām uz lielāka pārtikas daudzuma iegūšanu un pareizu kultūru audzēšanu, un, gatavojot jaunās KLP projektu, mums galu galā jānodrošina, lai jaunā KLP darbotos virzībā uz Eiropu, kurā netiek radīts ogleklis un kurā netiek saasināta pašreizējā oglekļa problēma.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Mēs uzskatām, ka pārtikas apgādes drošība ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Mūsdienu pasaulē nabadzības dēļ badu pastāvīgi cieš 900 miljoni cilvēku. Paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs 9 miljonus, un pasaules pārtikas ražošana būs jāpalielina par līdz pat 70 %. No vienas puses, ir jāpalielina lauksaimniecības produktivitāte, un, no otras puses, ir jātiek galā ar augstajām izmaksām par enerģiju, arvien mazākām nepiesārņotas zemes platībām un klimata pārmaiņu sekām. Mums ir jānovērš nestabilitāte un cenu svārstības, ko rada spekulācijas patēriņa preču tirgos, kā arī pārtikas krājumu samazināšanās. Lai nākotnē nodrošinātu pamatpārtikas apgādes drošību, ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika (KLP). KLP ir jāuzlabo pārtikas nodrošinātība, palielinot produktivitāti un atbalstot gan vides ziņā ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, gan tradicionālo lauksaimniecību, mazos lauksaimniekus, organiskās lauksaimniecības saimniecības, kā arī vietējo un reģionālo pārtikas sadali. Šie lauksaimniecības modeļi veicina pārtikas nodrošinātību, jo tajos ir izmantotas metodes un procedūras, kas daudzās paaudzēs pierādītas atsevišķos ES reģionos. Lauksaimniecība ir visstratēģiskākā ES politika, kuras panākumi palīdzēs nodrošināt Eiropas iedzīvotāju izdzīvošanu pārtikas krīzes laikā. Lai ar KLP varētu cīnīties pret klimata pārmaiņām, uzturēt pārtikas cenas pieņemamā līmenī un palielināt veselīgas pārtikas apgādi, ir būtiski, lai tās budžets tiktu saglabāts vismaz pašreizējā līmenī.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Eiropas lauksaimniecība ir viena no Savienības stratēģiski svarīgākajām nozarēm, jo tā nodrošina ar pārtiku vairāk nekā 500 miljonus iedzīvotāju. Lai Eiropas lauksaimniecības politika varētu sasniegt savu galveno uzdevumu, proti, nodrošināt Eiropas iedzīvotājus ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku par samērīgām cenām, vienlaikus saglabājot pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem, tai ir jābūt konkurētspējīgai globālajā tirgū un jānodrošina godīga konkurence Eiropas iekšējā tirgū. Tāpēc mūsu uzdevums KLP reformas ietvaros ir nodrošināt vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem Eiropas lauksaimniekiem. ES valstis nav saskārušās ar pārtikas nodrošinātības problēmām, tomēr šādi riski pastāv nākotnē, un mums ir jāspēj attiecīgi reaģēt, pirms tas ir noticis. Jāņem vērā, ka lauksaimnieki jau šobrīd strādā ar minimāliem ienākumiem vai pat zaudējumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu spēju uzturēt ražošanu. Arī dabas kataklizmas ietekmē pārtikas cenas veikalos un līdz ar to arī pārtikas pieejamību cilvēkiem. Mums ir jāapzinās lauksaimniecības stratēģiskā nozīme Eiropas Savienībā un jādara viss, lai nākotnē Eiropas cilvēkiem nenāktos pieredzēt situācijas, kad iestājas pārtikas nepietiekamība, jo ES politiķi un valdības nebūs laikus saskatījuši riskus un tos novērsuši. Lauksaimniecības atzīšana par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā ir svarīgs solis, lai mēs nākotnē izvairītos no pārtikas nodrošinājuma problēmām.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Pašiniciatīvas ziņojumā ir atzīts tas, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga globālās pārtikas nodrošinātības kontekstā. Ieskatoties nākotnē, redzams, cik steidzami jārīkojas. Eksperti lēš, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pasaulē divkāršosies. Lauksaimniecībai jāspēj nodrošināt augošā iedzīvotāju skaita milzīgās vajadzības pēc drošas un atbilstošas pārtikas. Vienlaikus ir jānovērš šķēršļi, ko rada dabas resursu ierobežojumi, augstā enerģijas cena un klimata pārmaiņas. Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā skaidri parādīts, ka pārtikas nodrošinātība ir būtisks uzdevums arī Eiropas Savienībai un ka ir vajadzīga atsevišķu politikas jomu koordinācija. Uzlabojumus var panākt tikai tad, ja kopīgi darbojas lauksaimniecības politikas, attīstības politikas, tirdzniecības politikas, finanšu politikas un enerģētikas politikas jomas. Tādēļ kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem mērķiem jābūt lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanai un pienācīgi kvalitatīvas pārtikas apgādei. Ļoti svārstīgās tirgus cenas lauksaimniecības nozarē izraisa neraža, spekulācijas un koncentrācija tirdzniecības nozarē, un tie ir ievērojami faktori, kas rada nenoteiktību. Intervences un uzkrāšana ir krīžu mehānismi, kas apturēs tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un spekulatīvus darījumus. Ir svarīgi, lai nākotnes kopējā lauksaimniecības politikā šiem tirgus intervences mehānismiem būtu galvenā nozīme. Vēl viens svarīgs aspekts ir ieteikums izveidot pārtikas krājumu un drošības rezervju pasaules sistēmu.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropai ir vajadzīga kopēja lauksaimniecības politika, kas garantēs Eiropas lauksaimniecības attīstību, nevis stagnāciju. Lauksaimniecības politikai ir jāreaģē uz Eiropas un pasaules problēmām, jo sevišķi tad, ja ņemam vērā to, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķini liecina, ka pārtikas ražošanai jāpalielinās par vismaz 70 %, lai nodrošinātu arvien pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, jo lēš, ka ap 2050. gadu iedzīvotāju skaits pārsniegs 9 miljardus. Tātad var secināt, ka kopējā lauksaimniecības politikā ir jāpalielina pārtikas nodrošinātība, palielinot efektivitāti un vienlaikus veicinot vides ziņā ilgtspējīgu pārtikas politiku. Es vēlētos norādīt, ka noteikumiem šajā jomā ir jābūt pārredzamiem. Es novērtēju iniciatīvas, kurās ieteikts veicināt lauksaimniecības daudzveidību, kā arī tradicionālās un ekoloģiskās lauksaimniecības izmantošanu. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai jaunajiem lauksaimniekiem būtu pieejama zeme un aizdevumi, lai varētu sasniegt KLP mērķus, piemēram, inovāciju, modernizāciju, konkurētspējas uzlabošanu un jo īpaši — modernu lauksaimniecību.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Saikne starp Eiropas kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un pārtikas nodrošinātību pasaulē ir svarīgs temats, kas jāņem vērā KLP izstrādē laika posmam pēc 2013. gada. Patiesi, KLP prioritātes ir jāskata ne vien mūsu modernās sabiedrības centienu kontekstā, bet arī saistībā ar ierobežojumiem, ko pasaule mums noteiks nākotnē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķini liecina, ka pārtikas ražošanai jāpalielinās par vismaz 70 %, lai nodrošinātu arvien pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības. Eiropai ir jāņem vērā pārtikas nodrošinātība pasaulē, un tai jāpalielina sava ražošana, lai ierobežotu importu. Turklāt es atbalstu priekšlikumu pārskatīt mūsu finanšu tiesību aktus, lai cīnītos pret cenu nestabilitāti, ko galvenokārt izraisa spekulācijas. Tomēr, lai šī pārskatīšana būtu efektīva, tā vienlaikus jāveic starptautiskā līmenī. Man prieks, ka viena no G20 prezidējošās valsts Francijas prioritātēm šajā jomā ir cīņa pret pārtikas un patēriņa preču cenu nestabilitāti.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Pārtikas pieprasījuma palielināšanās pasaulē, ko rada aizvien lielāks planētas iedzīvotāju skaits, protams, ietekmē dabiskos pārtikas resursus un paredz jaunus noteikumus par pārtikas nodrošinātību un piesardzības pasākumus. ES prioritārs uzdevums ir garantēt dalībvalstīm tiesības uz pārtikas nodrošinātību un atbalstīt jaunattīstības valstis, lai sasniegtu pietiekamu pārtikas nodrošinātības līmeni. Es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt vietējo tradicionālo pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību. No reģionāliem pārtikas produktiem var izrietēt daudzas priekšrocības: mazākas transporta izmaksas un mazāks pārtikas sabojāšanās risks. Ir daudzi reģioni ar ievērojamu lauksaimniecības potenciālu, kas sociālas vai ekonomiskas nestabilitātes dēļ ir palikuši neizmantoti saistībā ar arvien pieaugošu lauku iedzīvotāju novecošanu vai industrializāciju. Patiesi, plašas lauksaimniecības zemes netiek efektīvi izmantotas. Reģionālajām iestādēm pārtikas nodrošinātībā var būt liela nozīme, atbalstot to reģionu lauksaimniecības kapacitāti, kuriem ir šāds potenciāls. Pētniecības un inovāciju jomā ES viens no pasaules līderiem — arī lauksaimniecības nozarē. Pastāvīga pilsētu iedzīvotāju vairākuma palielināšanās rada jaunu problēmu: cik prioritāra ir pilsētu lauksaimniecības attīstīšana, lai garantētu pārtikas nodrošinātību, izmantojot dažādus modeļus, piemēram, pilsētu vertikālo lauksaimniecību?

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu pieeju, kas ierosināta šodien šajā sēžu zālē pieņemtajā rezolūcijā: tiesības uz pārtikas nodrošinātību ir cilvēka pamattiesības, un tās tiek nodrošinātas tad, kad visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska un ekonomiska iespēja piekļūt piemērotai un uzturvielām bagātai pārtikai. Eiropas Savienībā aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju vēl arvien dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un daudziem no viņiem atbalstu sniedz pārtikas palīdzības programmas. Pareiza pārtika ir mūsu veselības galvenais faktors, un zinātnieki joprojām pauž pārāk daudz šaubu par ģenētiski modificētiem organismiem. Tādēļ es esmu pret tekstā pausto atvērtību attiecībā uz ĢMO, jo īpaši daļu, kurā ir paredzēts paplašināt ģenētiski modificētas pārtikas apstiprināšanas procesu, ko no trešām valstīm importē Eiropas Savienībā. Konsekvences nolūkā es neuzskatu, ka mēs varam aizliegt saviem lauksaimniekiem izmantot paņēmienu, ko mēs paciešam attiecībā uz importēto produkciju. Tomēr es atbalstu tādus nostiprināšanas pasākumus, kas paredzēti jauniem lauksaimniekiem, kuri pašlaik veido tikai 7 % no kopskaita, kā iekārtošanās pabalstus, subsidētas aizdevumu procentu likmes un cita veida stimulus, ko dalībvalstis īsteno ar to lauku attīstības budžetiem, pilnīgi pārliecināti, ka Eiropas lauksaimniecības produkcija var saglabāt tās pašreizējo augsto kvalitātes un drošības līmeni.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā. Tomēr es arī vēlos paust nožēlu, ka Parlaments nolēma piešķirt tik maz laika, lai par to debatētu. Šis temats ir īpaši aktuāls pašlaik, kad mēs esam sapratuši, kā pārtikas krīze var ietekmēt valstu stabilitāti. Viens no sacelšanās iemesliem Tunisijā bija pārtikas cenu celšanās. Pārtikas cenu celšanās ir radījusi nopietni spriedzi arī Alžīrijā, Indijā un Bangladešā. Biodegvielu kultūru arvien plašākā kultivēšana, finanšu spekulācijas, ražotāju ļoti strauja pāriešana pie peļņu nesošākām kultūrām un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais — daudzu valstu iedzīvotāju ēšanas ieradumu maiņa, ir arī jauni jautājumi, kas saistīti ar šodienas ziņojumā apskatīto tematu.

Es vēlos pateikt vienu pēdējo komentāru. Kādas Japānas bankas sagatavotā indeksā, kurā ir norādīta neaizsargātība attiecībā pret pārtikas cenu celšanos, četras no četrdesmit visneaizsargātākajām valstīm ir ES dalībvalstis, un citas no šādām valstīm drīz kļūs par ES dalībvalstīm, savukārt trīs valstis ir ES tuvākās kaimiņvalstis. Tas ir interesants indekss, kam jārada viela pārdomām.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Ja mēs lauksaimniecību uzskatām par stratēģisku jomu, tad būtisks priekšnosacījums, lai Eiropas Savienībā garantētu pārtikas apgādes drošību, ir pašpietiekamība — vismaz attiecībā uz pamatpārtikas un lopbarības ražošanu. ES atkarība no lauksaimniecības produktu importa izraisa pārtikas cenu palielināšanos un apdraud ES tiešos ražotājus preču noieta ķēdē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķini liecina, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas un lopbarības varētu palielināties līdz pat 70 %. Tādēļ būs jāizmanto visi iespējamie lauksaimniecības veidi un jānodrošina ievērojams atbalsts finanšu ieguldījumiem zinātniskā pētniecībā šajā jomā. Vairāk jāatbalsta noteiktiem reģioniem raksturīgi tradicionālās lauksaimniecības veidi, un par tiem jāieinteresē sabiedrība. Piemēram, patērētāji viegli saprot novērtējumus par pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi un transporta attālumiem. Tas, ka pašlaik kopējā ražošanas ķēdē nelietderīgi tiek izmantoti 50 % produktu un ka nesamērīgi palielinās kravas transportēšana pa autoceļiem, nav savietojams ar pārtikas apgādes drošību. Mēs nevaram izlikties, ka garantējam pārtikas nodrošinātību un aizsargājam vidi, kamēr vienlaikus paciešam atkarību no produktiem, kas ir izaudzēti citā kontinentā un importēti tūkstošiem kilometru tālu. Šāda prakse rada milzīgu ietekmi uz vidi un tajā pašā laikā liek jaunattīstības valstīm importēt gandrīz visu nepieciešamo pārtiku, padarot tās atkarīgas, sagraujot to ekonomiku, palielinot to iedzīvotāju nabadzību un iznīcinot to vidi.

22. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

23. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.30)