Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 18. janvāris - Strasbūra

3. EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums — Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju (debates)

  Priekšsēdētāja. – Pirmais darba kārtības punkts ir kopējas debates par EK un Serbijas nolīgumu.

– EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums. Jelko Kacin ieteikums Ārlietu komitejas vārdā (A7-0362/2010). Ieteikums par projektu Padomes un Komisijas lēmumam attiecībā uz Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses [15619/1/2007 - C7-0341/2010 - 2007/0255(NLE)]

– EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums. Padomes un Komisijas paziņojumi [2010/2980(RSP)]

  Jelko Kacin, referents. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Serbiju tika parakstīts 2008. gada aprīlī un kopš 2010. gada februāra veiksmīgi tiek īstenots pārejas perioda pagaidu tirdzniecības nolīgums ar Serbiju.

Ratifikācijas process sākās 2008. gada septembrī, kad pirmais to ratificēja Serbijas Parlaments.

Nolīgums nosaka Eiropas Savienības un Serbijas sadarbības politisko, tiesisko un ekonomisko ietvaru, un Serbija nevarēja turpināt ceļu Eiropas integrācijas virzienā, nesākot ratifikācijas procesu.

2009. gadā Eiropas Parlamenta darba kārtībā nebija neviena ziņojuma par Serbiju, jo ratifikācijas process dalībvalstīs apstājās, kad Serbija nespēja pilnā apjomā sadarboties ar Hāgas Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (BDMR). Pašlaik nolīgumu ir ratificējušas vienpadsmit dalībvalstis, tāpēc šodien es vēršos pie pārējām dalībvalstīm, aicinot tās pēc iespējas ātrāk izdarīt to pašu.

Ja šodien Parlaments ratificēs šo nolīgumu, mēs būsim pauduši stingru un acīmredzamu atbalstu Serbijas centieniem integrēties Eiropā. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai nodrošinātu veiksmīgu ratifikācijas procesa pabeigšanu.

Rezolūcija par Serbiju, par kur mēs rīt balsosim, ir tieši šāda atbalsta ziņa. Mums ir jāatbalsta Serbija tās ilgajā un sarežģītajā ceļā uz Eiropas Savienību.

Tā kā šī valsts ilgu laiku ir palikusi mūsdienu Eiropas politikas un ekonomikas ārpusē, Serbija saskaras ar daudziem izaicinājumiem.

Pēdējos pāris gados mēs esam redzējuši, ka uz Serbijas politiskās skatuves noskaņojums pret Eiropu ir kļuvis pozitīvāks. Vislabākais veids, kā Serbijas līderi var apliecināt nopietnu uzticību Eiropas vērtībām un dzīves veidam, ir veiksmīga problēmu atrisināšana un visu nepieciešamo reformu īstenošana.

Mēs jau esam redzējuši vairākas pozitīvas norises. Mēs esam nopietni atbalstījuši Serbija vēlmi rast kompromisu un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada septembrī pieņemto kopīgo rezolūciju par Kosovu.

2011. gada 1. janvārī Serbija atcēla obligāto militāro dienestu, un jaunās paaudzes Serbijas pilsoņiem ir dotas papildu iespējas mācīties, studēt un attīstīties. Ir pastiprināta arī bruņoto spēku civilā uzraudzība.

No otras puses, Serbijas virzību uz ES lielā mērā kavē fakts, ka joprojām brīvībā ir divas personas, kas BDMR ir apsūdzētas kara noziegumos.

Ratko Mladić bēguļo jau vairāk nekā 15 gadu kopš genocīda Srebrenicā, kas ir lielākais Eiropas zemēs paveiktais noziegums kopš II pasaules kara.

Mēs apsveicam Serbijas valdības paziņojumu, ka sadarbības pabeigšanu ar Hāgas tribunālu tā uzskata par prioritāti. Tomēr mēs aicinām Serbijas varas iestādes, kā izteicās BDMR ģenerālprokurors, pārliecinoši samazināt neatbilstību starp izrādīto politisko gribu un konkrētiem rezultātiem.

Serbijai ir pienācis laiks noslēgt šo sāpīgo nodaļu un spert jaunu soli reģiona izlīguma virzienā.

Serbijai neizdosies nodrošināt kandidātvalsts statusu, kamēr tā neparādīs, ka tā pilnā apjomā sadarbojas ar Hāgas tribunālu, kā norādīts Padomes 2010. gada 25. oktobra secinājumos.

Visneapstrīdamākais pierādījums būtu apsūdzēto personu aresti un izdošana. Serbijas līdzšinējie centieni nav devuši rezultātus, un tie joprojām ir nepietiekami.

Ir panāktas nozīmīgas pārmaiņas reģionālajās attiecībās ar Rietumbalkāniem, ko vispirms apliecina Serbijas un Horvātijas attiecības. Mēs atbalstām Serbijas Parlamenta nostāju, kura jaunā pieeja ir devusi spēcīgu impulsu ilgstošam izlīgumam šajā reģionā.

Tomēr ir vēl citi izaicinājumi. Belgradai ir jāparāda konstruktīvas attiecības gaidāmajās sarunās ar Prištinu un neatkarīgi no Kosovas statusa jautājuma Belgradas un Prištinas attiecībām jākļūst par partnerību, lai viss reģions varētu vieglāk virzīties Eiropas integrācijas virzienā.

Tas attiecas arī uz Serbijas attiecībām ar Bosniju un Hercegovinu. Belgradai ir jāatbalsta reformas, kas dos iespēju Bosnijai un Hercegovinai kā valstij ar savām iestādēm veikt sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Pašlaik tas vēl nav noticis.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze! Man ir liels gods atgriezties Eiropas Parlamentā manā jaunajā statusā, pārstāvot Ungārijas rotējošo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Es ceru, godātie deputāti, ka jūs manī redzēsiet šā Parlamenta bijušo deputātu un garantiju, ka Ungārijas prezidentūra būs Parlamentam draudzīga prezidentūra.

Es ar nepacietību un ar lielām cerībām gaidu mūsu kopīgo darbu šīs prezidentūras turpmākajos piecos ar pusi mēnešos. Tagad es runāšu savā dzimtajā valodā.

Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Man ir liels prieks un pagodinājums piedalīties šajās debatēs, pēc kurām Parlaments balsos par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apstiprināšanu, kas ir parakstīts ar Serbijas Republiku. Es vēlos izmantot arī iespēju pateikties Eiropas Parlamenta referentam Jelko Kacin kungam, kurš par šo tēmu ir sagatavojis teicamu ziņojumu, un sirsnīgi apsveikt rezolūciju par Serbijas integrāciju Eiropā. Līdzīgi citām reģiona valstīm, arī Serbijai izredzes pievienoties Eiropas Savienībai ir nesušas labumu, un valsts pēdējos gados ir uzrādījusi ievērojamu progresu šajā virzienā. Šādā kontekstā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir svarīgs solis Serbijas ceļā uz Eiropas Savienību.

Nolīgums nostiprina jau tagad pastāvošās ciešās saiknes starp Eiropas Savienību un Serbiju un nodibina starp pusēm līgumiskas attiecības. Nolīgums rada jaunu politiskā dialoga ietvaru. Tas izveido brīvās tirdzniecības zonu un nostiprina divpusējās ekonomiskās attiecības, ar kuru starpniecību ir paredzēts Serbijai nodrošināt būtiskus ieguvumus. Nolīgums sekmē reformu procesus, kas dos ieguldījumu Serbijas ekonomikas izaugsmē un palīdzēs Serbijai attīstīt pilnīgi funkcionējošu tirgus ekonomiku. Turklāt šis nolīgums rada pamatu plašākas Eiropas Savienības un Serbijas sadarbības attīstīšanai vairākās jomās, starp kurām, kas nav mazsvarīgi, ir arī cīņa pret organizēto noziedzību un nelegālo pārrobežu tirdzniecību, kā arī attiecībā uz pašreizējo vides aizsardzības noteikumu pilnveidošanu.

Padome sāka nolīguma ratifikācijas procesu 2010. gada 14. jūnijā.. Līdz šodienai vienpadsmit dalībvalstis, tostarp, protams, arī Ungārija, ir apstiprinājušas šo nolīgumu parlamentā. Mēs esam ļoti pārliecināti, ka visas dalībvalstis to ratificēs īsā laikā. Padome atbalstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanos spēkā līdz 2011. gada beigām, bet ne vēlāk kā 2012. gada sākumā. Tas nozīmētu, ka Serbija, izvirzot augstus mērķus, stātos līgumiskās attiecībās ar Eiropas Savienību tieši tajā laikā, kad tā aktīvi gatavojas pievienošanās procesam. Jūsu balsis vēl vairāk sekmēs virzību šajā procesā, ņemot vērā vienprātīgo atbalstu, ko visi politiskie spēki pauda Ārlietu komitejas 1. decembra sanāksmē. Serbija 2009. gada decembrī pauda apņemšanos iestāties Eiropas Savienībā ar savu pievienošanās pieteikumu. Pagājušā gada oktobrī Padome lūdza Komisijai iesniegt tās viedokli. Tas tiek gaidīts 2011. gada otrajā pusē.

Mēs visi apzināmies, ka Eiropas integrācijas process Serbijai nozīmē daudzus ieguvumus. Tomēr Serbijai vēl jāveic būtiskas reformas. Tās attiecas uz turpmākiem pasākumiem valsts pārvaldes un tiesiskuma jomā, tiesu reformu, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību un sadarbību ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Kā norādīts Kacin kunga iesniegtajā ziņojumā, integrācijas procesa virzība notiek, pamatojoties uz progresu šajā jomā. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka daudzi rezultāti jau ir sasniegti. Vienlaikus vēlos izmantot šo iespēju norādīt, ka iepriekšējā gadā Serbija veica vēsturiskus pasākumus, lai panāktu mieru ar reģiona kaimiņvalstīm. Es atzinīgi vērtēju arī Serbijas sadarbību ar Eiropas Savienību 2010. gada vasarā un tās rezultātā sagatavoto ANO rezolūciju, kas pavēra ceļu dialogam starp Belgradu un Prištinu. Padome pilnīgi atbalsta Augstās pārstāves Ashton paveikto darbu šajā jomā. Tas ir liels izaicinājums, bet dialoga veidošanas iespēja gan Kosovai, gan Serbijai nozīmētu tuvināšanos Eiropas Savienībai.

Visbeidzot ļaujiet man noslēgt ar šādu domu. Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā paplašināšanās procesa uzticamība. Viss nepieciešamais, lai to izdarītu, ir mūsu pašu rokās. Es uzskatu, ka iestāšanās sarunu ar Horvātiju veiksmīga noslēgšana Ungārijas prezidentūras laikā būtu ļoti pozitīva zīme Serbijai, kā arī apliecinātu, ka process ir aktuāls un ka Balkānu valstīm ir vieta Eiropas Savienības valstu saimē.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! 2011. gads Serbijai būs svarīgs, atnesot jaunus izaicinājumus un iespējas. Es atbalstu iespēju, ko Serbijai piedāvā šis jaunais nolīgums, lai mēs veidotu kopīgu nākotni Eiropā, kurā valda miers.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Man ir liels prieks un gods šodien uzrunāt Eiropas Parlamentu par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apstiprināšanu ar Serbijas Republiku. Arī es vēlos sirsnīgi pateikties referentam Jelko Kacin par šo ziņojumu, kurā izklāstīts Serbijas īstenotais Eiropas integrācijas process.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir liels solis Serbijas ceļā uz Eiropas Savienību. Nolīguma pamatmērķis ir ceļa nobruģēšana turpmākai Eiropas integrācijai un reformām un Serbijas sagatavošana dalībai Eiropa Savienībā. Šis pavērsiena punkts būs kā pamudinājums Serbijai laikā, kad tā atjauno centienus veicināt reģiona izlīgumu.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums izveido visaptverošu iestāžu sistēmu, izmantojot SAN padomi un SAN komiteju, atjaunotu politiskā dialoga ietvaru un apakškomiteju tīklu, kas aptver lielāko daļu no Eiropas Savienības politikas jomām. Protams, tas izveido arī konkrētu iestādi — Apvienoto parlamentāro komiteju — sadarbībai starp šo Parlamentu un Serbijas Parlamentu.

Attiecībā uz ekonomiku SAN nosaka pakāpenisku brīvās tirdzniecības zonas izveidi un pakāpenisku Serbijas integrāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus gan Eiropas Savienībai, gan Serbijai. Tāpat kā centrālajā Eiropā 1990. gados, nolīgums veicinās investīcijas, jo īpaši netiešās investīcijas. Tas dos nozīmīgu ieguldījumu Serbijas ekonomikas izaugsmē un palīdzēs Serbijai virzīties uz funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Eiropas Savienības ieguvumi no šā nolīguma ir tikpat nozīmīgi. Serbijas tirgus tagad ir atvērts eksportētājiem no Eiropas Savienības. Iepriekšējie augstie tarifi tiks atcelti turpmāko divu gadu laikā, izņemot dažus īpaši paaugstināta riska lauksaimniecības produktus.

Turklāt, pakāpeniski integrējot Serbiju iekšējā tirgū, investoriem tiks nodrošināti stabilāki un prognozējamāki nosacījumi. Konkurences un valsts atbalsta noteikumi tiek saskaņoti ar Eiropas Savienības standartiem. Pakāpeniski tiek nodrošināta arī intelektuālā īpašuma tiesību atbilstība Eiropas Savienības standartiem. Arī vērā ņemamais Serbijas publiskā iepirkuma tirgus pakāpeniski tiek atvērts Eiropas piedāvātājiem.

Ciešas saiknes veidošana ar Serbiju nozīmē arī īpašus Eiropas Savienības ieguvumus, atvieglojot sadarbību tieslietu, brīvības un drošības, vides aizsardzības, transporta un muitas jomā, kas ir tikai daži piemēri. Tādējādi tā palīdzēs veidot uzticamāku un efektīvāku Eiropas Savienības politiku Dienvidaustrumeiropā.

Visbeidzot īpaši ir vērts norādīt, ka Serbija ātrāk sāka pagaidu nolīguma īstenošanu. Tas oficiāli stājās spēkā 2010. gada februārī, bet Serbija izlēma īstenošanu sākt neilgi pēc tā parakstīšanas 2008. gada aprīlī. Ar to Serbija ir apliecinājusi apņemšanos pabeigt ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā un līdz šim ir uzrādījusi pozitīvus rezultātus.

Kopš 2010. gada 14. jūnija, kad Padome izlēma sākt nolīguma ratifikācijas procesu, deviņas valstis ir informējušas par ratifikāciju un divās valstīs ir nodrošināta nolīguma apstiprināšana parlamentā. Tāpēc šodienas balsojumam Eiropas Parlamentā būtu jānodrošina papildu stimuls šim procesam, ņemot vērā dažādo politisko grupu vienprātīgo atbalstu. Es ceru, ka ratifikācija citās dalībvalstīs notiks drīz.

Nobeigumā vēlos pievērsties rezolūcijas priekšlikumam par Serbijas integrāciju Eiropā kā labi sagatavotam ieguldījumam šodienas politiskajās debatēs. Tāpēc es esmu pateicīgs referentam Jelko Kacin. Šī rezolūcija Serbijai ir gan zīme par ES un Serbijas attiecību pilnveidošanu, gan ziņa par Serbijas galvenajiem gaidāmajiem izaicinājumiem ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Tā nāk tieši laikā, ņemot vērā atzinuma sagatavošanu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

Pagājušā gada novembrī es biju Belgradā, lai premjerministram un vicepremjerministram Eiropas integrācijas jautājumos iesniegtu sīki izstrādātu aptauju. Serbijas iestādes pašlaik smagi strādā, lai sagatavotu atbildes, kuras mēs gaidām līdz mēneša beigām. Mani iedrošina Serbijas valdības 30. decembrī pieņemtais rīcības plāns, reaģējot uz Komisijas progresa ziņojumu. Komisija rūpīgi analizēs aptaujas atbildes un Serbijas iestāžu turpmākajos mēnešos veiktos pasākumus, lai Komisija varētu pabeigt novērtējumu, kas nepieciešams atzinuma sagatavošanai 2011. gada otrajā pusē.

Kā izteicās mans ungāru kolēģis, 2011. gads Serbijai ir nozīmīgs: tas ir grūtu izaicinājumu un iespēju gads. Ceļš ir iezīmēts, un mērķi ir labi zināmi, tomēr Serbijai pašai ir jāveic šis ceļš, jāizpilda nepieciešamie kritēriji un, sasniedzot gatavību, jāsāk sarunu process ar Eiropas Savienību. Es esmu pārliecināts, ka ar mūsu kopīgo atbalstu Serbija turpinās pieņemt pareizos lēmumus par labu Eiropai un īstenos nepieciešamos integrācijas pasākumus. Tā būs laba ziņa visam reģionam laikā, kad mums tajā ir jāapstiprina Eiropas perspektīva, lai Rietumbalkānos nostiprinātu mieru un veicinātu ekonomisko labklājību.

  György Schöpflin, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ziņojums par Serbiju ir teicams. Es apsveicu referentu Jelko Kacin.

Man šķiet, ka Serbija beidzot ir sapratusi, ka patiešām vēlas saistīt savu nākotni ar Eiropu. Lielākā daļa politiskās elites uzskata, ka tā ir visizdevīgākā izvēle. Šīs apņemšanās ir jāuzlūko iepriekšējo divu nemierīgo desmitgažu kontekstā. Serbija piedzīvoja komunisma beigas, Dienvidslāvijas sabrukumu un tam sekojošos karus, Slobodan Milošević valdīšanas laiku, bombardēšanu 1999. gadā, zeļošus mafijas grupējumus un noziedzību, vardarbību, bēgļus — nomācošu un dramatisku vēstures posmu. Izšķiršanās par labu Eiropai ir ievērojams panākums un zīme, ka Serbija ir kļuvusi par reģiona stabilitāti veicinošu faktoru.

Saglabājas divas būtiskas politiskas problēmas: Ratko Mladić arests un nogādāšana Hāgā un vienošanās par Kosovas neatkarību. Abas problēmas norāda uz psiholoģiskām barjerām. Ratko Mladić ir savi aizstāvji, un Kosovas zaudēšana ir sāpīgs jautājums nozīmīgai Serbijas sabiedrības daļai; jebkuras teritorijas zaudēšana ir sāpīga. Var nosaukt vēl vairākas jomas, kurām ir jāpievērš uzmanība, jo īpaši valsts pārvaldes un tiesu sistēmas pilnveidošana, tirgus apstākļu izveidošana un pilnīga Serbijas pagātnes atklātība, tostarp arhīvu atvēršana.

Nojautas par Serbijas ceļu uz Eiropu ir pietiekami labas. Ir redzama skaidra apņemšanās iet šajā virzienā. Ir apzināti elites un sabiedrības uzdevumi, un turpinās tehnisko sagatavošanās pasākumu īstenošana. Ja viss veiksies labi, Serbijai būtu jāsaņem atzinums šā gada rudenī, pēc tam tiks piešķirts kandidātvalsts statuss. Ceļš uz Eiropu nebūs viegls, bet Eiropa kā veselums būs ieguvēja no stabilas un demokrātiskas Serbijas.