Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 18. janvāris - Strasbūra

5. EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums — Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgo debašu turpināšana par EK un Serbijas nolīgumu.

  Maria Eleni Koppa, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt Kacin kungu ar viņa iesniegto līdzsvaroto un sīki izstrādāto dokumentu. Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa no sirds atbalsta Serbijas pievienošanās vēlmi. Serbija ir valsts, kas iepriekšējos gados ir sasniegusi apbrīnojamu progresu, un ir Rietumbalkānu reģiona miera un stabilitātes nostiprināšanas stūrakmens. Tādējādi Parlamenta šodien izteiktais Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apstiprinājums ir vēsturisks brīdis, un mēs to apsveicam. Eiropas Parlamenta rezolūcijā mēs izsakām atbalstu arī valsts sagatavotajam pievienošanās pieteikumam, uzverot, ka joprojām ir jāveic pasākumi.

Ir skaidri jāapzinās, ka reģionālās sadarbības attīstīšana joprojām ir viena no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm Rietumbalkānos. Ņemot to vērā, sadarbība starp Serbiju un Starptautisko Kriminālo tiesu ir neapstrīdams starptautisks pienākums, kurā nepieciešams straujš progress, un nevis tāpēc, ka to vēlas Eiropa, bet tāpēc, ka tiesiskuma nodrošināšanai ir nepieciešams izlīgums ar pagātni, ļaujot uzlabot attiecības starp visām bijušās Dienvidslāvijas tautām.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka Serbijas tauta bija šā kara upuris. Pašlaik Serbija ir valsts ar Eiropā lielāko bēgļu un pārvietoto personu skaitu; šiem cilvēkiem ir nepieciešama aprūpe un mājoklis, un iekļaušana darba tirgū. Eiropas Savienībai ir jānodrošina praktisks atbalsts visām šajā virzienā vērstajām reformām, jo īpaši ņemot vērā kreditēšanas krīzi. Tāpēc mēs apsveicam Serbijas un Horvātijas prezidenta nesen pausto apņemšanos rast kopīgus bēgļu problēmas risinājumus.

Lēmums sākt dialogu ar Kosovas varas iestādēm ir īpaši svarīgs reģiona stabilitātei. Mēs atbalstām šo dialogu, kas Kosovā dzīvojošo labā jāsāk pēc iespējas ātrāk, un mēs ceram, kas tas palīdzēs šā reģiona tautām veidot kopīgu nākotni Eiropā. Nobeigumā es vēlos apsveikt Serbijas valdības vicepremjerministru Đelić kungu ar viņa vakardienas uzrunu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā par to, ka Serbija meklē vēsturisku kompromisu Kosovas jautājumā. Šis kompromiss tiešām ir nepieciešams, un mums ir jāpalīdz to sasniegt.

  Norica Nicolai, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Man kā liberālei jāuzsver, ka Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa vienmēr ir atbalstījusi paplašināšanās procesu, jo mēs ticam Eiropai, kas aptver visas valstis, t. i., varenai un vienotai Eiropai. Būdama rumāniete, es varu tikai apsveikt Serbijas izvēlēto Eiropas ceļu, vienlaikus uzsverot arī to, ka Serbija ir Eiropas valsts un tās ceļojumu nebūs iespējams pabeigt, nesaskaroties ar pagātnes izraisītām grūtībām. Tomēr Serbijai ir jālūkojas nākotnē un jāmēģina aizmirst pagātni, jo izlīgums ar pagātni nedrīkst nostāties Eiropas nākotnes likteņa ceļā.

Es vēlos akcentēt, ka reģionam, tātad arī Serbijai, ir būtiski atbilstīgi, pārliecinoši un rūpīgi izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, jo tie nodrošina cieņu pret Eiropas vērtībām, tiesiskumu un dzīvotspējīgu demokrātiju. Es uzskatu, ka iepriekšējie divi gadi kopš vēsturiskā lēmuma par stāšanos uz Eiropas ceļa apliecina, ka gan Belgradas valdība, gan Serbijas tauta ir motivētas un apņēmīgas. Tās no sirds tic šim Eiropas projektam, jo nekas nevar būt vēl svarīgāks apliecinājums kā valdības pieņemtie, uz Eiropu orientēti lēmumi, lai gan tai šādus lēmumus nelika pieņemt juridiskās prasības vai šīs politiskās spēles noteikumu prasības.

Serbijai ir svarīgi arī stabilizēt ekonomiku. Serbijas ekonomikā pašlaik novērojamās pazīmes ir tiešām lieliskas. Īpaši svarīgi ir nostabilizēt Serbijas demokrātiju. Tomēr liela uzmanība jāvelta Balkānu multikulturālismam, kas ir jutīgs jautājums. Mazākumtautību problēma nedrīkst izraisīt konfliktu. Es uzskatu, ka ir absolūti nepieciešams izstrādāt modeli, lai sniegtu palīdzību un atbalstu mazākumtautībām un kultūru izlīgumam.

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa nelokāmi atbalsta Serbijas pievienošanos ES. Tādēļ mēs esam gandarīti par pašreizējās valdības nepārprotamo proeiropeisko kursu. Tomēr, manuprāt, ne viena no pusēm neiegūs balvu par veidu, kā tiek īstenots pievienošanās process. ES vienkārši ļauj ar sevi spēlēties.

Lai atbalstītu Serbijas proeiropeisko politiku, tai tika atcelts vīzu režīms, pirms tā pilnīgi izpildīja kritērijus. Oktobrī Serbija saņēma Avis par pielaidīgāku nostāju Kosovas jautājumā. ES liek saprast, ka pievienošanās procesu noteiks politiskā spēle, nevis atbilstība kritērijiem. Mums nebūtu Serbija jāatalgo par pieaugušai Eiropas demokrātijai atbilstošu uzvedību. Patiesībā mums kā pašsaprotama no Serbijas būtu jāgaida atbildīgās reģiona līderes pienākumu uzņemšanās attiecībā uz Kosovu un Bosniju, neapbalvojot to gluži tāpat kā bērnu, kam tiek iedots našķis par labu uzvedību.

Mums vismaz vajadzētu izbeigt piekāpties ik reizi, kad runa ir par R. Mladić un G. Hadžić medībām. Mēs šeit runājam par šausminošu kara noziegumu un genocīda vaininiekiem. Viņiem nedrīkst ļaut izvairīties no soda par slepkavībām. Serbija var darīt un tai ir jādara daudz vairāk, lai viņus arestētu. Mēs nevaram pieļaut, ka pilnīga sadarbošanās ar BDMR kļūst par nieku, kuru var neņemt vērā diplomātijas interešu vārdā. Spriedums par to jāizsaka tiem, kas ir tiesīgi novērtēt, vai Serbija sadarbojas pilnā apjomā, un tas ir prokurors Brammertz kungs. Šā iemesla dēļ es aicinu jūs balsot par mūsu grozījumu.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Serbijas virzība ceļā uz pievienošanos ES uzņem ātrumu, un pamatoti, kā to apliecina lieliskais Kacin kunga ziņojums.

Kad es pērn oktobrī apmeklēju Serbiju, es biju pārsteigts par Serbijas dinamiskās, uz Rietumiem orientētās demokrātiskās valdības apņēmību un pūlēm. Serbijai neapšaubāmi vēl ir daudz darāmā attiecībā uz tiesu reformu un cīņu ar organizēto noziedzību. Arī mēs ECR grupā ceram, ka Ratko Mladić tiks notverts un nogādāts Hāgā, lai gan nav pilnīgi nekādas pārliecības, ka viņš atrodas Serbijas teritorijā. Tomēr ir būtiski, lai ES un tās dalībvalstis atalgotu Serbiju par sasniegto progresu, piemēram, tagad ratificējot SAN, jo īpaši tādēļ, ka dažas Serbijas kaimiņvalstis, piemēram, Horvātija, ceļā uz pievienošanos ES ir tikušas krietni tālāk.

Serbijas attiecības ar Kosovu ir problemātiskas, bet ne neatrisināmas. Es pats uzskatu, ka labākais ceļš virzībai uz priekšu būtu taisnīgs un galīgs regulējums, pamatojoties uz sadalīšanu un Tuvajos Austrumos izmantotajiem „zeme mieram” principiem. Manuprāt, ES būtu pienācīgi jāizvērtē šī iespēja turpmākajā dialogā, kurā starpniece ir Augstā pārstāve. Atteikšanās no tās būtu bīstama tuvredzība, paildzinot Kosovas atrašanos nenoteiktā statusā attiecībā uz starptautisku atzīšanu ES, NATO un ANO līmenī.

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Ievērojamākā persona Serbijas vēsturē, Svētais Sava, teica, ka serbi ir gan Austrumu, gan Rietumu tauta. Tas izraisa problēmu, ka serbi netic Rietumu tautām, jo sevi uzskata par Austrumu tautu, un netic Austrumu tautām, jo sevi uzskata par Rietumu tautu. Faktiski Serbija ir tilts starp Eiropas austrumiem un rietumiem, Eiropas vienotībai svarīga valsts. Galu galā, pat izcilā serbu rakstnieka Dobrica Ćosić romāns „Nāves laiks” parāda, ka Serbijai ir izšķiroša nozīme, ja runa ir par Eiropas vienotību vai sašķeltību.

Es uzskatu, ka mums ir laiks saprast Serbijas fundamentālo nozīmi Eiropas vienotībā. Tā ir galvenā Balkānu ekonomika, un bez Balkāniem Eiropas vienotība nav iespējama. Es vēlos uzsvērt, ka mums ir kopīgi uzdevumi, kurus var risināt salīdzinoši ātri, piemēram, Serbijas bēgļu problēma (Serbijas teritorijā atrodas aptuveni 750 000 bēgļu), vides problēmas (no kurām dažas sākās jau 20. gs. 90. gados) un kuģošana Donavā (Eiropas Parlamentā darbojas Donavas jautājumam izveidota darba grupa), un mums ir jāpalīdz Serbijai arī drosmīgas tiesu reformas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka Kacin kunga ziņojumā ir sasniegts lielisks līdzsvars, ar ko es viņu apsveicu. Ziņojumā ir aprakstīta reālā situācija attiecībā uz Serbijas progresu nepieciešamo reformu īstenošanā. Vakar Serbijas vicepremjerministrs pietiekami pārliecinoši uzstājās Ārlietu komitejā, informējot par notikumu virzību Serbijā.

Tomēr viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir sadarbošanās ar Starptautisko Kriminālo tiesu, tostarp Hāgas tiesai ir jānodod pēdējās personas, kas izvairās no tiesas, kura ir fundamentāls priekšnosacījums Serbijas turpmākajai virzībai pievienošanās procesā.

Preses brīvība ir viena no visnopietnākajām Serbijas valdībai risināmajām problēmām; Serbijas žurnālistu neatkarību nedrīkst ierobežot ne politisks spiediens, ne jebkāda cita ietekme.

Vel viena Serbijas problēma ir lielais bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu skaits, kurām ir mājokļa problēmas un kuras cieš no nabadzības, savukārt bezdarbs sasniedz gandrīz 19 %. Es domāju, ka mums ir jāpalīdz Serbijai un mums nevajadzētu aizmirst, ka šī valsts nesen pārcieta karu.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Mums nevajadzētu visu uzmanību veltīti tikai kara noziedznieka R. Mladić arestēšanai un tiesāšanai. Serbijā ir milzīgas problēmas ar organizēto noziedzību. Vairāki runātāji tās jau ir pieminējuši, un mums šīs problēmas nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Progress neapšaubāmi ir redzams, bet tas vēl ne tuvu nav pietiekams, lai sasniegtu pieņemamu standartu.

Vēl viena lieta, protams, ir fakts, ka Serbija, līdzīgi visām kandidātvalstīm, ir nabadzīga valsts. Tās ir nabadzīgas valstis, un to pievienošanās Eiropas pilsoņiem izmaksās dārgi. Serbijā korupcija ir vēl lielāka nekā Rumānijā un Bulgārijā. Rumānijai un Bulgārijai nekādā gadījumā nevajadzēja ļaut iestāties Eiropas Savienībā. Tas izraisīs daudz problēmu korupcijas jomā, bet Serbija ir vēl korumpētāka. Es uzskatu, ka tā ir īpaši noturīga problēma, kas nav atrisināma tāpat vien. Tāpēc es aicinu jūs nenovērtēt to par zemu.

Turklāt Serbijas iespējamā uzņemšana, līdzīgi vīzu režīma atcelšanai, vēl vairāk palielinās emigrāciju uz Rietumeiropu, emigrāciju, kas mums nedos nekādu labumu.

  Adrian Severin (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir svarīgs gan Serbijai, gan Eiropas Savienībai.

Es vēlos izteikt divas piezīmes. Lai atbilstīgi īstenotu nolīguma sarunu procesu un atbilstīgi vadītu ieviešanas procesu, Eiropas Savienībai jāsāk ar savu interešu noteikšanu un atzīšanu. Eiropai ir neatrisināta Albānijas problēma, ģeogrāfiskās vienotības trūkums tās dienvidu apgabalā un organizētās noziedzības „melnais caurums” Balkānu reģionā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības centram ir nepieciešams paplašināts funkcionējošs un saliedēts tirgus, kā arī labāki transporta koridori šajā reģionā. Nevienu no šīm problēmām nevar atrisināt bez Serbijas ieguldījuma.

Otrkārt, mums ir jāvairās izturēties pret Serbiju kā pret otrās šķiras Eiropas valsti, katrā izdevīgajā gadījumā cenšoties to pamācīt. Serbija tiešām ir daudz grēkojusi, bet arī Eiroatlantiskais ieguldījums šajos grēkos ir bijis nozīmīgs. 2011. gads tiešām ir lielu iespēju gads, ja vien mēs noliksim malā narcismu un izturēsimies pret Serbiju kā pret līdzvērtīgu partneri.

Tikai cienīta Serbija var būt uzticams partneris vēsturiskajā Balkānu izlīgumā un vēsturiskajā reģiona apvienošanās procesā Eiropas Savienībā. Kacin kunga ziņojums dod nozīmīgu ieguldījumu šajā virzienā.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es pievienojos tiem, kas slavēja un atbalstīja mana kolēģa Jelko Kacin kunga ziņojumu, un es pilnīgi piekrītu viņa izteikumiem, ka Serbijas nākotne ir Eiropas Savienībā un ka Serbija kļūs par nozīmīgu valsti, lai garantētu Rietumbalkānu reģiona drošību un stabilitāti.

Es jau desmit gadus esmu atbalstījusi Rietumbalkānu valstu pievienošanos ES, tostarp laikā, kad es biju Balkānu delegācijas vadītāja vietniece. Es cieši sadarbojos ar mūsu referentu, aizstāvot bezvīzu ceļošanu, un biju ļoti gandarīta, kad pirms gada Serbija bija viena no valstīm, kurām to izdevās panākt. Es domāju, ka tas ir tiešām būtisks ieguldījums cilvēku personisko kontaktu attīstīšanā un apvāršņa paplašināšanā un, galu galā, drošības garantēšanā visplašākajā nozīmē.

Daži no Serbijas izaicinājumiem jau tika pieminēti. Es vēlos piebilst par tiesu reformu. Komisijas pagājušā gada progresa ziņojumā tika izteiktas bažas par nepārskatāmām procedūrām atkārtotai iecelšanai amatā, tādējādi apdraudot tiesu neatkarības principu un radot augstu politiskās ietekmēšanas risku. Tā neapšaubāmi ir viena no galvenajām tiesiskuma problēmām.

Attiecībā uz sadarbošanos ar Hāgas Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai Kacin kungs vakar Ārlietu komitejai pastāstīja, ka Serbija dara pilnīgi visu, kas ir tās spēkos, lai atrastu un arestētu atlikušās divas apsūdzētās personas un nodotu tās Hāgas tiesai, bet galvenais prokurors Serge Brammertz savā uzrunā ANO Drošības Padomē septembrī teica, ka Serbijai jānovērš neatbilstība starp pausto apņemšanos veikt arestus un faktisko darbību efektivitāti. Mēs neredzam rezultātus. Serbijai jāizvēlas proaktīvāka pieeja, lai arestētu personas, kas izvairās no tiesas, tāpēc es uzskatu, ka pastāv neatbilstība starp retoriku un realitāti, bet šī neatbilstība pilnīgi noteikti ir jānovērš.

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī mēs atbalstām Rietumbalkānu un, protams, arī Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Katra valsts, protams, ir atsevišķa, bet reģiona valstis ir savstarpēji saistītas, un katras reģiona valsts darbībām ir izšķiroša ietekme uz paša procesa izdošanos.

Šajā saistībā es vēlreiz vēlos norādīt, ka Serbijas pievienošanās process nevar virzīties uz priekšu bez noteiktas, skaidras un, kā mana kolēģe tikko teica, proaktīvākas un vispirms efektīvākas sadarbošanās ar Starptautisko Kriminālo tiesu.

Ir bijuši arī pozitīvi notikumi. Viens no šādiem notikumiem ir dzimumu vienlīdzības likums, par ko mēs bijām ļoti gandarīti. Tagad mēs vēlamies redzēt tiešām strauju likuma ieviešanu un aicinām Komisiju piešķirt naudu šā procesa atbalstīšanai. Lai šīs reģions augtu viss kopā, mums ir jānodrošina plašāka sabiedriskā transporta izvēle uz reģionu un caur to. Arī šim nolūkam mēs aicinām Komisiju sniegt lielāku atbalstu un finansējumu šai jomai, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), jo esam pārliecināti, ka ir nepieciešami kontakti starp cilvēkiem un ne tikai starp līderiem. To lielā mērā var sekmēt, ja reģionā dzīvojošiem cilvēkiem ir vieglāk pārvietoties.

Mobilitāte ir jautājums, kuru es vēlos tikai pieminēt pirms es beidzu savu uzstāšanos, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu numura zīmēm, kuras Belgrada turpina izsniegt septiņos reģionos Kosovas ziemeļu daļā. Mēs aicinām Belgradu beidzot pārtraukt šo numura zīmju izsniegšanu Kosovai.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Serbija ir Eiropas valsts. Serbija ir daļa no Eiropas vēstures. Serbija ir daļa no Eiropas kultūras. Serbija nav tikai Eiropas ģeogrāfijas daļa. Tādējādi Serbijai ir jābūt daļai no Eiropas politiskās kartes, tāpēc nemeklēsim zemtekstus, lai padarītu Serbijas ceļu uz Eiropas Savienību garāku. Man ir radies iespaids, ka ES šo valsti dažkārt ir atraidījusi un ka pastāv zināma nevienlīdzība attieksmē pret noteiktām Balkānu valstīm un Serbiju. Mums reizi par visām reizēm ir jāizbeidz šāda nevienlīdzība. Nemeklēsim zemtekstus — un es to uzsveru vēlreiz —, lai padarītu Serbijas ceļu uz Eiropas Savienību garāku. Serbijas tauta ir pietiekami daudz darījusi, lai tai pēc iespējas ātrāk dotu vietu starp citām Eiropas tautām.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ekonomikas krīze Serbijā un Rietumbalkānos sasniedz izšķirošo stadiju. Šī nedrošā situācija draud ar populistisku un nacionālistisku noskaņu vilni. Komisār Fūle, vai nav pienācis laiks izveidot Rietumbalkānu attīstības fondu līdzīgi pēckara Maršala plānam?

Komisār, man jums vēl otrs jautājums. Vakar es no tiešiem avotiem saņēmu informāciju par jaunu potenciālu perēkli Serbijā. Tas ir saistīts ar radikālajiem islāmistu spēkiem Sandžakā. Viens no vārdiem, kas tiek minēts šajā sakarībā, ir reģiona muftijs Zukorlić kungs. Kāda konkrēta informācija par šo lietu ir Eiropas Komisijas rīcībā un kādus pretpasākumus Komisija apsver?

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Desmitiem tūkstoši bulgāru dzīvo Serbijas austrumos, Bosilegradas un Caribrodas apkārtnē. Viņi veido etnisku mazākumtautību, kas Serbijā palika pēc II pasaules kara beigām.

Nebūtu tālu no patiesības teikt, ka viņi ir starp nabadzīgākajiem Eiropas iedzīvotājiem. Serbijas valdībai ne vien nav izdevies mainīt šo situāciju — piemēram, piesaistīt investīcijas, lai nedaudz atdzīvinātu reģiona ekonomiku, bet pagājušā gada novembrī — bez jebkāda paskaidrojuma un pārkāpjot savas starptautiskās saistības — tā apturēja Bulgārijas pilsoņu grupu, kas piegādāja palīdzību reģionā dzīvojošajiem bērniem, kuri bija nolēmuši mācīties Bulgārijā.

Es vēlos Serbijas valdības pārstāvjiem atgādināt, ka brīva cilvēku pārvietošanās un atvērta robežas ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Un, kamēr jūs to neesat iemācījušies un nespējat to īstenot dzīvē, jums šeit vietas nav.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Kacin kungam par iesniegto ziņojumu. Viņa ziņojums viennozīmīgi atbilst „jā” balsojumam.

Es domāju, ka ar visām šīm problēmām, par kurām mēs kritizējam Serbiju, ar visām kategoriskajām iekšējo reformu prasībām, nepieciešamību sadarboties ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (BDMR), ar problēmām attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kas Serbijā ir īpaši izplatīta, ar mafijas un gangsteru noziedzīgajām darbībām, kas ietekmē valsts saimniecisko dzīvi — ar to visu Serbijai jātiek galā turpmākajos gados, un tas ir priekšnosacījums, lai Serbija veiksmīgi turpinātu proeiropeisko virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, kas tai tika stingri apsolīta Salonikos, un mums ir jāpilda šis solījums.

Tomēr es vēlos pateikt arī to, ka mums ir jāsadarbojas ar Serbiju. Pietiek ielūkoties vēsturē, lai zinātu, ka ilgstoša miermīlīga attīstība tur ir iespējama tikai tad, ja Serbija ir iesaistīta procesā, tādējādi mums Serbija būtu jāuzlūko ne tikai kā valsts, kas ir pieteikusies nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai, bet arī kā stratēģisks partneris pārdomātā visa reģiona attīstīšanā, un šā iemesla dēļ mums ir jābūt kā veicinošam faktoram un mēs nedrīkstam pret Serbiju izturēties sliktāk nekā pret Eiropas Savienības dalībvalstīm vai pret valstīm, kurām pievienošanās Eiropas Savienībai ir tāla nākotne neatkarīgi no īstermiņa vai ilgtermiņa vēsturiskajiem iemesliem. Ņemot vērā drosmi, ar kādu prezidents Tadić ir cīnījies par virzību uz Eiropu, un aplenkuma situāciju, kas ap viņu ir izveidojusies Serbijā, mums obligāti ir jāatbalsta un jāiedrošina šie politiskie spēki, lai viņi savai tautai varētu parādīt, ka tieši ceļš uz Eiropu, nevis nacionālistisks ceļš ir pareizais ceļā arī pašai tautai.

Šā iemesla dēļ es aicinu ikvienu, jo īpaši dalībvalstis, ātri virzīt uz priekšu ratifikācijas procesu un šādi dot zīmi, ka Serbijas centieni Eiropas virzienā ir jāatbalsta, lai ilgtermiņā mēs reģionā spētu nodrošināt mieru.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pirms dažām dienām es biju Horvātijā, un iepriekš par Serbiju nekad nav runāts tik daudz kā šajās dienās, jo īpaši ļoti labā nozīmē tieši Brok kunga norādīto iemeslu dēļ — proti, D. Tadić un prezidenta Josipović drosmīgā rīcība — un es apzinos arī to, ka šajā procesā ir aktīvi iesaistīts vicepremjerministrs Đelić, — ir būtiski pasākumi Eiropas virzienā. Tie ir reģionālās sadarbības elementi, bet tā ir reģionāla sadarbība ar lielu politisku un cilvēcisku nozīmi. Tāpēc ir ļoti svarīgi — un šajā saistībā es pilnīgi atbalstu Brok kunga un citu deputātu teikto — sekmēt Serbijas gatavību arī turpmāk veikt šādus pasākumus.

Tas neapšaubāmi attiecas arī uz attiecībām ar Bosniju un Hercegovinu. Mēs visi zinām, cik svarīgi, lai Serbija pozitīvi iesaistītos procesā — un tas pats attiecas uz Horvātiju —, lai šo valsti saturētu kopā un veiktu nepieciešamās reformas. Šajā ziņā Serbija tiešām ir ļoti drosmīga, un tam ir ārkārtīgi izšķiroša nozīme reģionālajā sadarbībā.

Viens izšķiroši nozīmīgs elements, kuru es tomēr vēlos aktualizēt, ir sadarbošanās ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (BDMR). Es, protams, biju ielūdzis Brammertz kungu apmeklēt manis vadīto Ārlietu komitejas darba grupu. Mēs neesam pilnīgi apmierināti ar rezultātiem šajā jomā — ir jādara vairāk. Mūsu pamudinājumi nav īsti izpildīti. Tāpēc es aicinu ikvienu izdarīt spiedienu, lai tas notiktu.

Kā Koppa kundze jau teica, šis jautājums nav jārisina tikai Eiropas dēļ. Serbijai ir jārisina šīs problēmas pašas Serbijas labā. Līdzīgi kā atvainošanās Vukovarā, kas neapšaubāmi iekļūs valsts vēsturē, jāturpina arī cīņa pret tiem, kas ir izdarījuši smagus noziegumus.

  Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Mēs nedrīkstam nepamanīt, ka pēdējā laikā Serbija ir uzrādījusi milzīgu progresu. Es minēšu tikai dažus piemērus: vīzu liberalizācijas procesa veiksmīgā pabeigšana, reģionālā sadarbība gan transporta, gan enerģētikas jomā, politiskā griba dot ieguldījumu reģiona izlīgumā un jauna politiskā vadība, ko visuzskatāmāk apliecināja prezidenta Tadić vizīte Srebrenicā un Vukovarā.

Visas šīs lietas ne vien parāda atsevišķu cilvēku veiksmīgo vadību un Serbijas spēcīgo vēlmi tuvināt pievienošanos ES, bet arī pašu serbu lēmumu izvēlēties tieši šādus līderus.

Tāpēc mēs esam gandarīti, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp ES un Serbiju tagad ir sagatavots un ka mēs Serbijai skaidri parādām, ka mēs redzam tās centienu rezultātus un ka Serbijai ir vieta ES saimē.

Vēl neapšaubāmi ir palikuši daudzi izaicinājumi: cīņa pret organizēto noziedzību, tiesisko reformu turpināšana un mazākumtautību problēmu risinājuma meklēšana. Tomēr lielākā daļa no šīm problēmām pastāv ne tikai Serbijā, bet arī citās Balkānu valstīs.

Tomēr viena no problēmām lielā mērā attiecas tikai uz Serbiju, un šajā saistībā ir jāpiemin sadarbošanās ar Hāgas Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Politiskā griba Serbijas valdībai ir. Pastāv arī izpratne par to, ka ir jāsadarbojas ar tribunālu. Tagad cerēsim, ka Ratko Mladić drīz atgriezīsies Hāgā.

  María Muñiz De Urquiza (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Man ir viena minūte, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir vienoties par modeli, pēc kura notiks Serbijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas, es ceru, tiks apstiprināts jau šogad, pamatojoties uz valsts ievērojamo progresu. Šo progresu ir atzinusi gan Padome, pieņemot lēmumu turpināt pievienošanās procesu, gan Parlaments Kacin kunga ziņojumā, ar kuru es Kacin kungu apsveicu.

Šajā vienā minūtē man jānorāda arī tas, ka Eiropas Savienībā pastāvošās atšķirīgās nostājas Kosovas jautājumā ir sekmējušas Serbijas skaidro izšķiršanos par labu Eiropas virzienam, kam ir būtiska nozīme miera un demokrātijas nostiprināšanā Balkānos un konstruktīvas reģionālās integrācijas pieejas īstenošanā, kuru apliecināja augsta līmeņa tikšanās Sarajevā, kas Spānijas prezidentūras laikā notika 2. jūnijā.

Es ceru, ka Serbijai ir pilnīgs ES atbalsts nepieciešamo reformu īstenošanai tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas un starpreģionālā dialoga jomā.

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es esmu gandarīts redzēt Serbijas stingro apņēmību un ievērojamo progresu integrācijas procesā. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) noslēgšana un īstenošana ir nākamie būtiskie pasākumi šajā ceļā.

Serbijas valdība jāuzslavē par veiktajiem pasākumiem, lai sāktu šo procesu. Es esmu pārliecināts, ka SAN valstij nodrošinās konkrētus ekonomiskus un tirdzniecības ieguvumus tādās jomās kā vides aizsardzība, enerģētika, transports un daudzās citās jomās. Līdz šim šo nolīgumu ir ratificējušas trīspadsmit valstis. Es ceru, ka ratifikācija Eiropas Parlamentā sekmēs drīzu procesa pabeigšanu arī citās dalībvalstīs.

Tomēr gan Serbiju, gan ES vēl gaida vairāki izaicinājumi. Serbijai ir pilnā apjomā jāsadarbojas ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, lai pēdējie kara noziedznieki nonāktu tiesā. Nekavējoties ir nepieciešams arī progress cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību un reformas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. Līdztekus tam Serbijas Parlamentam ir jāpārtrauc tukšo mandātu prakse un patvaļīga parlamenta vietu piešķiršana.

Visbeidzot es ceru, ka Serbijas un Kosovas dialogs virzīsies pa pareizo ceļu un vienkāršajiem cilvēkiem nodrošinās labākas nākotnes izredzes. Eiropas Parlaments vienmēr ir paudis stingru atbalstu Rietumbalkānu integrācijai. Ņemot vērā Serbijas apņemšanos, tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme šajā procesā...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šis ir svarīgs brīdis stabilitātei Balkānu reģionā. Serbija ir skaidri apliecinājusi savu izvēli strādāt valsts nākotnei Eiropā, bet, lai to sasniegtu, jāpaveic smags darbs. Ceļā uz iespējamo pievienošanos ES ir vairāki klupšanas akmeņi. Turklāt pēdējie divi BDMR aizdomās turētie, Goran Hadžić un Ratko Mladić, joprojām nav arestēti. Diemžēl, kā to skaidri norāda ģenerālprokurora Brammertz ziņojums, Serbijai nav izdevies pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka tā dara visu iespējamo, lai atrastu šos noziedzniekus.

Brammertz kungs uzskata, ka tā vietā, lai darītu visu, kas ir tās spēkos, lai arestētu aizdomās turētās personas, Serbijas valdība faktiski dara ne vairāk kā tikai minimumu, kas no tās tiek prasīts. Mums no Serbijas valdības ir vajadzīga viennozīmīga un vienota vēsts. Līdztekus ir svarīgi, lai Eiropas Komisija būtu gatava izdarīt daudz lielāku spiedienu. Ir svarīgi arī tas, lai sieviešu un homoseksuāļu tiesības būtu Serbijas darba kārtības prioritātes. Es gaidu no Serbijas visu kavēkļu novēršanu, lai dotu ceļu atklātam progresam.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār! Vispirms jāapsveic gan referents, gan ēnu referents par dokumentā sasniegto atbilstošo kompromisu un par laba ziņojuma sagatavošanu. Iepriekšējā gadā Serbija daudzās jomās veica nozīmīgus integrācijas pasākumus, kas izklāstīti arī ziņojumā, tāpēc es vēlos norādīt tikai dažas lietas.

Viena no tām ir bezvīzu ceļošana, pret ko Serbijas varas iestādēm jāizturas ļoti nopietni, un turpmāk tām jādara viss iespējamais, lai mācītu tās pilsoņus neizmantot šo iespēju ļaunprātīgi, citādi jaunatnes piekļuve Eiropas piedāvātājām iespējām tiks ierobežota, jo bezvīzu ceļošana — ko mēs vienmēr esam atbalstījuši — nozīmē tieši jaunās paaudzes pievienošanos un starp Eiropu pastāvošās plaisas aizvēršanu, un ar šo iespēju nedrīkst spēlēties. Vienlaikus Serbijai nekavējoties jāuzrāda progress sadarbībā ar starptautisko tribunālu un jāsasniedz rezultāti sarunās ar Kosovu.

Tomēr es vēlos uzsvērt problēmu saistībā ar mazākumtautību tiesībām, kas norādītas Kopenhāgenas kritērijos. Es esmu gandarīta, ka ziņojumā šiem jautājumiem jau laikus ir pievērsta uzmanība, jo Serbijai ir jāturpina darbs šajā jomā. Likumi par Vojvodinas statusu un mazākumtautību padomēm ir jāievieš dzīvē tādā veidā, lai to ietekme būtu reāla. Tomēr Eiropas Savienībai ir jāmācās no 2004. un 2007. gada pievienošanās procesiem, ka šie...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Padomes lēmums sākt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācijas procedūru motivēs Serbiju turpināt reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus. Šā nolīguma stāšanās spēkā pavērs tirdzniecības iespējas starp ES un Serbiju un radīs īstas pievienošanās izredzes.

Līdz šim ir sasniegts ievērojams progress, jo īpaši sadarbībā ar EULEX, tiesu sistēmas reformēšanā un korupcijas apkarošanā. Vienlaikus es uzskatu, ka atteikšanās atzīt Kosovas neatkarību nedrīkst stāvēt ceļā Serbijas eiroatlantiskajiem centieniem. Turklāt Serbijas valdība ir parādījusi gatavību ES aizgādībā iesaistīties jaunā dialogā ar Kosovu.

Es vēlos pieminēt arī Serbijas būtisko nozīmi miera nodrošināšanā Balkānos. Šajā saistībā es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt atvērto durvju politiku attiecībā uz visām Rietumbalkānu valstīm. Rumānija bez iebildumiem ir atbalstījusi šā reģiona pievienošanos ES un NATO, jo īpaši atsaucoties uz Serbiju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Eiropas valstīm ir gan jānovērtē, gan jāatbalsta šīs valsts pūles un centieni. Mums ir pienākums atbalstīt mūsu Balkānu partnerus turpmākajā eiroatlantiskajā ceļā, kuru viņi jau ir izvēlējušies.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār! Vispirms es vēlos pateikties referentam Kacin kungam par lielisko darbu šā ziņojuma sagatavošanā. Serbijas un Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā. Es esmu pārliecināts, ka vēstures kļūdas un netaisnības, ko Serbijas ir piedzīvojusi iepriekšējā gadsimtā, ir iespējams pārvarēt tikai ar integrāciju Eiropā.

Mūsu kopīgais mērķis ir pašreizējo robežu pārveidošana no sadalošajām līnijām par vienojošajām līnijām. Tam nevajadzētu būt nekādai nozīmei, kurā robežas pusē pilsoņi dzīvo neatkarīgi no viņu tautības: Nišā vai Kalotinā, Sofijā, Prištinā vai Leskovacā — integrācija Eiropā ir vienīgai ceļš uz stabilitāti, drošību un labklājību gan Serbijas pilsoņiem, gan kaimiņvalstīm.

Kacin kunga ziņojumā ir izklāstīti Serbijas sasniegumi un vēl paveicamie darbi. Serbijai ir un būs mūsu atbalsts ceļā uz integrāciju. Bet mēs no Austrumeiropas varam Serbijas draugiem dot noderīgus padomus, lai viņi izvairītos no mūsu kļūdām.

Viens no šādiem padomiem būtu represīvās komunistiskās Dienvidslāvijas arhīvu atvēršana. Bulgārijā mums ir rūgta pieredze ar to, kādas sekas izraisa kavēšanās ar arhīvu atvēršanu. Bijušie slepenie dienesti ir cieši saistīti ar reģionā pastāvošo korupciju un organizēto noziedzību. Es apsveicu Serbijas centienus mazināt komunistisko struktūru ietekmi valsts pārvaldē. Demokrātiskas valsts nākotni nevajadzētu vadīt tās totalitārajai pagātnei.

Mēs Austrumeiropā skaidri apzināmies bijušo komunistu manipulācijas, darot visu iespējamo, lai savas darbības attaisnotu ar valsts interešu aizstāvību. Neļaujiet sevi apmuļķot. Vienīgais, kas viņiem rūp, ir viņu pašu intereses.

Tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē arī nākotni. Komunistisko slepeno dienestu arhīvu atvēršana Eiropai būs skaidra zīme, ka Serbija vēlas atteikties no režīma, kas to desmitiem gadu nošķīra no Eiropas. Bijušās Dienvidslāvijas pilsoņiem ir tiesības zināt viņu visjaunāko laiku vēsturi.

Es vēlu Serbijai veiksmi ceļā uz integrāciju Eiropā, kurā tai ir mūsu atbalsts. Mēs gaidām to mūsu Eiropas demokrātiskajā saimē.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar pateikšanos referentam par lielisko darbu un par sagatavoto dokumentu, kura tēma ir Serbija. ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšana ir ārkārtīgi svarīgs notikums gan Serbijai, gan Eiropas Savienībai. Tagad nākamais posms, nākamais solis ir kandidātvalsts statusa iegūšana. Es uzskatu, ka mums par to ir jālemj šā gada decembrī. Neaizmirsīsim, ka 2011. gads Serbijā ir pirmsvēlēšanu laiks, jo 2012. gada martā notiks parlamenta un pašvaldību vēlēšanas.

Tie, kam vakar Ārlietu komitejā bija iespēja uzklausīt vicepremjerministru Đelić, pārliecinājās par Serbijas apņēmību veltīt visas pūles, lai izpildītu Eiropas kritērijus un priekšnosacījumus. Mēs pārliecinājāmies arī par Serbijas un Serbijas valdības pozitīvo un konstruktīvo nostāju saturīgā dialogā ar Prištinu. Mums Serbija ir jāatbalsta.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā Padomes secinājumus par Serbijas progresu reformu jomā, mums ir jāapsveic šī valsts, bet diemžēl dažas lietas raisa bažas. Serbijai, tiecoties uz Eiropas Savienību, milzīgas pūles ir jāvelta vairākām jomām, jo īpaši Serbijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Lietuvas investoru pieredze rada pamatotus jautājumus par uzņēmējdarbības vidi un ieguldījumu aizsardzību Serbijā. Serbijas valdība apsūdzēja Lietuvas uzņēmumus, kas bija ieguldījuši EUR 34 miljonus, saistību neizpildē un, pārkāpjot vienošanos starp Serbiju un Lietuvu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, izbeidza privatizācijas līguma darbību. Serbijai jāatrod iespējas nodrošināt pārredzamību un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi un risināt ar birokrātiskiem ierobežojumiem, juridisko nenoteiktību un līdzīgām problēmām saistītos jautājumus. Pats par sevi saprotams, ka mēs atbalstām Serbijas mērķi integrēties Eiropas Savienībā un ceram, ka Serbija risinās problēmjautājumus.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār Fūle! Mēs ne tikai noslēdzam vienu procesu, bet, es ceru, šogad mēs varēsim sākt pievienošanās sarunas, ņemot vērā Serbijas neilgā laikā sasniegtos rezultātus. Es vēlos norādīt, ka ģenerālprokurors Brammertz pats uzskata sadarbošanos ar Hāgas starptautisko tribunālu par nevainojamu. Ilgu laiku tas bija jutīgs jautājums. Tas pats attiecas arī uz partnerību ar NATO, un — kas, manuprāt, Rietumbalkānu gadījumā ir īpaši svarīgi — Serbijai ir slavējama mazākumtautību politika, kas varētu būt labs piemērs daudzām ES dalībvalstīm, jo plašā kultūras autonomija, kas tiek īstenota dažādo mazākumtautību padomju reālajā darbībā, garantē šīm mazākumtautībām ilgstošu pastāvēšanu. Turklāt ārkārtīgi svarīgs ir progress attiecībā uz Kosovas problēmu, kas emocionāli ir ļoti sarežģīts un komplicēts jautājums, bet Serbija ir uz pareizā ceļā ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Mana kolēģa Kacin kunga ziņojums ir vienlīdz reālistisks un iedvesmojošs.

Serbijas pilnīga integrācija Eiropas Savienībā atbilst Eiropas stabilitātes un drošības interesēm. Tās integrācija nozīmēs arī Dienvidaustrumeiropas pelēkās zonas izzušanu vai nozīmīgu soli tās izzušanas virzienā.

Es atbalstu Serbiju un tās stratēģiskos mērķus, par kuriem mūs informēja vicepremjerministrs Đelić.

Atslēgas ir Serbijas rokās, un Serbijai ir jāizpilda nosacījumi. Tā var būt arī iespēja veicināt Serbijas sabiedrības sapratni, ka ģenerālis Mladić ir serbu nācijas apkaunojums, nevis lepnums.

Es vēlos uzsvērt, ka atbalstu visus Serbijas valdības un Serbijas sabiedrības veiktos pasākumus labu kaimiņattiecību veidošanā. Vienlaikus man jānorāda, ka robežas ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kad runa ir par draudzīgām kaimiņattiecībām.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos paust atbalstu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā un idejai par Serbijas tautas nākotni vienotā Eiropā, tāpat kā tas attiecas uz visu Rietumbalkānu reģionu. Es pati došu zaļo gaismu arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, lai gan vienlaikus man jānorāda, ka Serbijas sadarbošanās ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (BDMR) joprojām nav gluži tāda, kādai tai vajadzētu būt. Es arī ceru, ka plenārsēdes vairākums atbalstīs mūsu grozījumu un ka Brammertz kunga vārdi būs spēkā arī turpmāk.

Es vēlos pateikties Kacin kungam par ziņojumu un par vietām ļoti pozitīvo vērtējumu Serbijas sasniegtajam progresam un vienlaikus norādītajiem elementiem, kuros joprojām saglabājas problēmas.

Tagad es pievērsīšos attiecībām ar Kosovas Republiku. Kā Parlamenta referente par Kosovu es vēršos ar aicinājumu pie Serbijas vadītājiem. Es vakar uzmanīgi klausījos vicepremjerministra Đelić teikto, kad viņš paziņoja, ka pastāv vēlme noslēgt šo vēsturisko vienošanos, bet ka esot arī skaidri jāformulē, ka dialogs starp Serbijas Republiku un Kosovas Republiku ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlos paust atbalstu asociācijas nolīguma noslēgšanai ar Serbiju.

Serbija bija un turpina būt ietekmīga Balkānu valsts. Tomēr tās pilsoņi ilgus gadus ir maksājuši par politisko līderu kļūdām, kas ar saviem riskantajiem lēmumiem valsti nostādīja sarežģītā politiskā situācijā. Tomēr, ja mēs Balkānos vēlamies politiskās situācijas ilgtermiņa stabilitāti, mums ir jāveido atklātas un korektas attiecības ar visām šā reģiona valstīm.

Tādējādi Serbijai jākļūst par tikpat nopietnu mūsu partneri kā citām stabilajām reģiona valstīm, lai mēs ar atklātu dialogu un labu sadarbību palīdzētu valsts iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas labāk integrēties brīvu un demokrātisku Eiropas valstu kopienā.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es kā ungāriete esmu ļoti gandarīta par Ungārijas prezidentūru un vēlu Padomei veiksmi, tomēr šī uzruna par Serbijas pievienošanos ES manī radīja nelielas skumjas un sajūtu, ka kaut kā pietrūkst. Tas tāpēc, ka vispār netika minēti Vojvodinā izdarītie ārkārtīgi rupjie cilvēktiesību pārkāpumi pret ungāriem, un es vēlos jautāt, vai Ungārijas prezidentūra vai Komisija zina par cilvēktiesību organizāciju un novērotāju ziņojumiem un galvenokārt par jauniešu lietu Temerinā. Šī jauniešu lieta Temerinā ir kliedzošs cilvēktiesību pārkāpumu gadījums, kad pieciem jauniešiem par kautiņu krogā tika piespriests nesamērīgi augsts sods kopumā uz 61 gadu, kas viņiem būs jāizcieš trešās pasaules valstij raksturīgos apstākļos, kuros viņi tiks pakļauti spīdzināšanai un necilvēcīgai, nežēlīgai attieksmei. Šo situāciju papildina fakts, ka visbrutālākie noziegumi pret ungāriem netiek izmeklēti. Vai jūs zināt ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pretēji tiem ES atbalstītājiem, kas nēsā rozā brilles, tikai pievienošanās Eiropas Savienībai nespēs tāpat vien atrisināt visus konfliktus. Piemēram, runājot par pievienošanās pieteikumvalsti Turciju, ir redzams, ka ES izmanto dubultus standartus. Galu galā, Serbija ir gatava sākt sarunas ar Kosovu, lai gan ES attieksme ir klaji nekonsekventa: Bosnijā dažādas etniskās grupas tiek spiestas iekļauties multikulturālā valstī, savukārt Kosovā par likumīgu tiek uzskatīta vienas etniskās grupas atdalīšanās no valsts.

Serbija ir ne vien izteikusi vēlmi runāt ar Kosovu, bet tā ir arī atvainojusies par genocīdu Srebrenicā. Tikmēr Belgradu turpina apvainot nepietiekamā sadarbībā ar Hāgas Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Savukārt cilvēktiesību pārkāpumus Turcijā, kur pietiek tikai ar armēņu genocīda apspriešanu, lai izpelnītos sodu, acīmredzot var neņemt vērā.

Arī Kosovas premjerministram Thaçi izvirzītās apsūdzības par cilvēku orgānu tirdzniecību apliecina, ka kara noziegumus nedrīkst vērtēt vienpusīgi. Ar šīm apsūdzībām ir jātiek pilnīgā skaidrībā. Lai pievienotos ES, Serbijai un Kosovai ir ļoti svarīgi vispirms atrisināt starp tām pastāvošos strīdus.

  Victor Boştinaru (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Serbiju ir vēl viens svarīgs solis Serbijas sāktajā ES integrācijas procesā. Mēs runājam par valsti, kuras progress iepriekšējos gados jau ir bijis iespaidīgs, un es domāju, ka turpmākā politiskā un ekonomiskā integrācija, pamatojoties uz SAN, būs pēdējais impulss, kas Serbijai nepieciešams tās ceļā uz ES.

Ņemot vērā Serbijas svarīgo nozīmi Rietumbalkānu reģionā, SAN pozitīvi ietekmēs ne tikai ES un Serbiju, bet arī visu reģionu kopumā, paaugstinot drošību, stabilitāti un attīstību, kā arī ieliekot stabilus pamatus paplašināšanas procesam Rietumbalkānos.

Es ceru, ka pēc zaļās gaismas saņemšanas no Eiropas Parlamenta SAN process tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk. Tāpēc es aicinu dalībvalstis nodrošināt pēc iespējas netraucētāku un raitāku ratifikācijas procesu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Sadarbība ar mūsu Eiropas kaimiņiem ir būtisks ES politikas elements. Serbija, līdzīgi visām Balkānu pussalas valstīm, ir ļoti specifisks gadījums. Pēc Dienvidslāvijas sadalīšanās 20. gs. 90. gados un tur izraisītajiem kariem šīs valstis līdz pat šai dienai cīnās ar ekonomiskām un politiskām problēmām. Eiropas Savienības uzdevums ir atbalsta un palīdzības sniegšana šīm valstīm. Vēsture mums ir iemācījusi, ka politiskā situācija reģionā ietekmē visu kontinentu un ka mēs visi ilgu laiku izjūtam tās sekas.

Zināmā mērā Eiropa ir daļēji atbildīga par šiem notikumiem. Tādēļ mums ir vēl lielāks morāls pienākums pret šīm valstīm, un šodien apspriestās vienošanās — sadarbība visās jomās un pasākumi šo valstu pilsoņu dzīves atvieglošanai — ir būtiskas arī tāpēc, lai vēsture vairs neatkārtotos.

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Šodiena atkal pierāda, ka demokrātiskai un eiropeiskai Serbijai Eiropas Savienībā ir daudz sabiedroto.

Ir fakts, ka tikai demokrātiskai un proeiropeiskai Serbijai ir izredzes atgūt 20 gadus aizkavēto demokrātijas, ekonomikas un pilsoņu dzīves kvalitātes attīstību.

Serbijas demokrātiskā pārvalde un prezidents Tadić ir pelnījuši mūsu atbalstu. Serbijai ir liela nozīme Balkānu stabilitātē. Mūsdienīgai, eiropeiskai Serbijai šajā jomā ir būtisks uzdevums.

Pirmkārt, tās uzdevums ir stabilas, eiropeiskas, mierīgas un labākas nākotnes nodrošināšana kaimiņvalstij Bosnijai un Hercegovinai un, otrkārt, vēsturiska kompromisa panākšana ar kaimiņvalsts albāņu nāciju.

Abi šie uzdevumi ir pašreizējās Serbijas valdības mērķi, tāpēc strādāsim kopā ar to un atbalstīsim Serbiju tās uzdevumu izpildē.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisārs Fūle teica, ka pareizā lēmuma pieņemšana ir pašas Serbijas rokās. Tā neapšaubāmi ir, bet vienlaikus mums ir jāapzinās, un mēs to zinām kā jaunās dalībvalstis, ka šis process ir jāatbalsta. Serbija pieņēma pareizo lēmumu, parakstīdama Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā apņēmās veikt virkni neapšaubāmi grūtu reformu. Mums kā Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta šīs reformas, jo šis atbilstošais Eiropas lēmums ir jāpieņem ne vien valsts pārvaldei, bet galvenokārt pašai sabiedrībai. Kad es novēroju konstitucionālo referendumu, es teicu serbiem un maniem Eiropas kolēģiem: „Paskatieties uz Belgradu un šiem cilvēkiem, serbiem., – viņi ir eiropieši, un mums ir jāpalīdz viņiem šajā reformu ceļā.” Es uzskatu, ka viss notiekošas, lai ratificētu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcija var lielā mērā palīdzēt Serbijai šajā ceļā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties godātajiem deputātiem par šīm piesātinātajām debatēm, kas apliecina Parlamenta konstruktīvo atbalstu Serbijas integrācijas procesam Eiropas Savienībā. Parlamenta atbalsts SAN ratifikācijas procesam ir svarīgs signāls Serbijai, sekmējot tās intensīvākus centienus ceļā uz Eiropas Savienību.

Es vēlos īsi atbildēt uz dažiem debatēs izskanējušiem jautājumiem. Pirmkārt, Belder kungam par Sandžaku — es drīzāk runātu par musulmaņu pārstāvniecības jautājuma politizēšanu, nevis par radikālā islāma vilni. Šajā saistībā mēs gaidām nākamās Bosniešu mazākumtautību padomes vēlēšanas šā gada aprīlī, kurām jānotiek mierīgos un iekļaujošos apstākļos un kuras veicinās dialogu un novērsīs radikalizāciju.

Attīstības fonda jautājumā mēs esam izveidojuši ciešu dialogu ar Serbiju un citām Rietumbalkānu reģiona valstīm par to, kā vislabāk izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un kā vēl vairāk paaugstināt tā efektivitāti. Pašlaik tiek apsvērts atbalsts tehnoloģiskajai attīstībai.

Attiecībā uz Morvai kundzes jautājumu es vēlos teikt, ka mums īpaša uzmanība ir jāpievērš cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesību aizsardzībai. Es viņai uzrakstīšu par vienu konkrētu gadījumu, kuru viņa minēja savas uzstāšanās laikā.

Mani pašu iedrošina Serbijas nopietnā un konstruktīvā pieeja pašreizējam paplašināšanās procesa posmam. Ja vēl vakar mēs runājām par mūsu bažām, tad šodien mēs runājam par Serbijas nostāšanos uz pareizā ceļa, piemēram, svarīgajā tiesu sistēmas reformas jautājumā. Tas ir labs pamats, lai Serbija pilnvērtīgi izmantotu integrācijas iespējas, ko piedāvā 2011. gads.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Ðeliæ kungs, komisār, dāmas un kungi! Liels paldies par šīm teicamajām debatēm. Par teicamu ziņojumu ir izteikti teicami apsvērumi, un fakts, ka lielākā daļa no problēmjautājumiem ir iekļauti ziņojumā, man apliecina ziņojuma teicamo kvalitāti, tāpēc es domāju, ka tas bija teicams pamats diskusijai.

Jūs visi apstiprinājāt, ka runa nav par procesa beigām, bet gan par sākumu. Es ticu, ka pēc šā sākuma tiks diskutēti arī visi problēmjautājumi, kurus jūs esat aktualizējuši šajās debatēs. Ir panākts būtisks progress, un tāpēc mēs tik tālu esam nonākuši šajā procesā, bet vēl ir daudz darāmā. Jūs paši esat aktualizējuši daudzus problēmjautājumus, piemēram, demokrātijas nostiprināšanu, bēgļu jautājumu, uzņēmējdarbības vides attīstīšanu, ar bezvīzu ceļošanu saistītās problēmas vai situāciju mazākumtautību jautājumā.

Mēs dzirdējām, ka ir veikti būtiski pasākumi Serbijas mazākumtautību politikā, kā to norādīja arī Tabajdi kungs, tomēr vienlaikus joprojām ir spēkā Kopenhāgenas kritēriji, un Komisija uz tiem ir vērsusi uzmanību. Tas mums ir nozīmīgs rādītājs, un mēs to cieši vērosim, veicot ikvienu savu darbību un izstrādājot ikvienu savu novērtējumu.

Ir skanējis arī viedoklis, ka situācija ir nestabila. Es tam pilnīgi piekrītu, un šā iemesla dēļ ir īpaši svarīgi atbalstīt Serbiju, lai tā veiktu šo ceļu. To precīzi norādīja Brok kungs un Swoboda kungs. Es uzskatu, ka vissvarīgākā lieta, kā minēja arī Nicolai kundze, ir pašas Serbijas pēc brīvas gribas pieņemtais lēmums par virzību uz Eiropas Savienību un apņemšanās pievienoties ES, un mēs šajā procesā palīdzēsim ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Faktu, ka viņi šo ceļu ir izvēlējušies paši pēc savas gribas, es uzskatu par garantiju, ka Serbija veiks visus nepieciešamos pasākumus. Es esmu ļoti pārliecināta, priekšsēdētājas kundze, ka pēc šīm vispusīgajām debatēm parlaments paudīs piekrišanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam.

  Jelko Kacin, referents. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Šodienas piesātinātās debates ir vislabākais apliecinājums Eiropas Parlamenta un citu Eiropas iestāžu aktīvajai interesei par Serbiju un tās atbalstam.

No visiem izaicinājumiem, ko tā ir mantojusi pēc 20. gs. 90. gadu kariem, pašlaik Serbijai galvenais ir tiesiskuma pamata izveidošanas process.

Tiesu sistēmas reforma, kas tika sākta 2009. gadā, daudzējādā ziņā nav pabeigta, bet šajā nolūkā ir nepieciešamas sistēmiskas korekcijas.

Tiesiskums ir galvenais Kopenhāgenas kritērijs. Serbijai ir jānodrošina tiesu iestāžu neatkarība, kompetence un efektivitāte, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ekonomisko attīstību.

Mēs atbalstām Belgradas nesenos pūliņus izprast šos izaicinājumus. Restitūcija, t. i., atņemto īpašumu un privātā īpašuma aizsardzība, ir viens no šā procesa elementiem.

Es gaidu Serbijas Nacionālās asamblejas spīkera ierašanos; viņa vizīte Eiropas Parlamentā plānota jau šomēnes. Mums ir jāpalielina Serbijas Parlamenta un visu tā deputātu nozīme un atbildība.

Mums jāuzlabo arī Serbijas opozīcijas piesaistīšana, jo tai ir jāuzņemas lielāka atbildība veiksmīgā Serbijas integrācijas procesā.

Serbijas valdības atbildes uz Eiropas Komisijas aptaujas anketu, ko premjerministrs Cvetković šomēnes iesniegs komisāram Fūle, būs vēsturisks solis Serbijas valstij un visiem tās pilsoņiem.

Es uzskatu, ka tas būs ļoti nozīmīgs un veiksmīgs solis, tāpēc es vēlu Ungārijas prezidentūrai panākumus Serbijas proeiropeisko spēku atbalstīšanā.

Es zinu, ka Serbijas valdības Integrācijas birojs Milica Delević kundzes vadībā strādā teicami, tāpēc sadarboties nebūs grūti.

Turklāt Serbijas vicepremjerministra un izglītības ministra Božo Đelić kunga klātbūtne apliecina Serbijas valdības aktīvo interesi par mūsu darbu un Serbijas nākotni Eiropas Savienībā.

Nobeigumā es vēlos paust vēl vienu domu.

Mazāk nekā pirms trim gadiem Serbija bija uz labprātīgas izolācijas robežas. Šodien šādi draudi vairs nepastāv un Serbija ir stingri nostājusies uz ceļa Eiropas Savienības virzienā. Cik ātri tā virzīsies uz priekšu, ir atkarīgs tikai un vienīgi no pašas Serbijas.

Ar šo rezolūciju mēs atbalstām Serbiju tās vēsturiskajā ceļā un Serbijai skaidri parādām, ka mēs novērtējam tās panākumus un apzināmies visus tās gaidāmos izaicinājumus.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Lai noslēgtu šīs debates, Ārlietu komiteja ir iesniegusi rezolūcijas priekšlikumu. Balsojums par to notiks rīt plkst. 12.30.

Rakstiski paziņojumi (149. pants)

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es atbalstu visus pasākumus, kas sekmē ātru Serbijas integrāciju ES, jo vairākums serbu to vēlas. Tomēr vienlaikus es vēlos teikt, ka lielākā daļa no nepilnībām, par kurām Serbija tiek kritizēta Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā, izriet no iepriekšējiem gadiem, kad notika dažu ES dalībvalstu destruktīva iesaistīšanās Balkānos un tieša NATO agresija pret Serbiju. Mums ir jāatvieglo Serbijas pievienošanās ES, jo dalība ES nav atalgojums šai valstij, bet ES iespēja dot ieguldījumu to daudzo problēmu risināšanā, kuras tiešā vai netiešā veidā faktiski izraisīja pati ES. Es vēlos nekavējoties pievērst uzmanību nepieciešamībai īstenot ļoti pārdomātu un līdzsvarotu pieeju attiecībā uz Serbijas etniskajām mazākumtautībām. Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā tiek atzīti Serbijas „albāņu mazākumtautības turpmākie centieni”, paužot cieņu pret tās „tiesībām uz provinces līmeņa autonomiju”. Ja mazākumtautību problēmas tiks „risinātas” ar kolektīvu likumdošanu, nodrošinot tām īpašas tiesības, šādam „risinājumam” būs graujoša ietekme uz attiecīgo valsti, un tas attiecas ne tikai uz Serbiju. Vienīgais veids, kā nodrošināt mazākumtautību tiesības, ir konsekventa atsevišķo cilvēktiesību veicināšana un aizsargāšana.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Ungārija ratificēja ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu 2010. gada 16. novembrī. Gatavojoties savai ES prezidentūrai, Ungārija nemācījās no savas vēsturiskās kļūdas, kad attiecībā uz Rumānijas iekļaušanu tā būtu varējusi izvirzīt nosacījumu piešķirt reģionālu autonomiju pamatiedzīvotāju ungāru mazākumtautībai Transilvānijā. Šīs neizmantotās iespējas ir jūtamas vēl šodien. Ungāru kapi tiek apgānīti, un Transilvānijā turpinās klusais genocīds pret ungāriem. Ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp ES un Serbiju Eiropas Savienībai un Ungārijas Ārlietu ministrijai ir jāīsteno mazākumtautību aizsardzība. Uz Eiropas Savienību tiek izdarīts liels spiediens noslēgt un paātrināt asociācijas nolīgumus, lai parādītu kandidātvalstīm, ka pievienošanās ES ir sasniedzams mērķis. Partija „Jobbik” atbalsta, piemēram, Horvātijas pievienošanos, jo šī valsts ir izpildījusi kritērijus, savukārt partija stingri iestājas pret turpmākiem sasteigtiem soļiem Serbijas virzienā. Kā nosacījums turpmākajam pievienošanās procesam ir jāizvirza daudz lielākas autonomijas, tostarp reģionālas un kultūras autonomijas, piešķiršana ungāru mazākumtautībai, kas kā pamatiedzīvotāji dzīvo Serbijā. Mēs nedrīkstam noraidīt arī ideju dot iespēju Vojvodinas iedzīvotājiem referendumā paust savu gribu attiecībā uz viņu reģionālo statusu, tādējādi zināmā mērā remdējot neizdzēšamos pāridarījumus, kurus ungāri cieta Trianonā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 10.25 un atsāka plkst. 10.30)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs