Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0098(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0343/2010

Debates :

PV 17/01/2011 - 12
CRE 17/01/2011 - 12

Balsojumi :

PV 18/01/2011 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0004

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2011. gada 18. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Turpināsim ar balsojumu skaidrojumiem.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Catherine Stihler (A7-0343/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Būvniecības nozarei ir ļoti liela nozīme katras valsts tautsaimniecībā. Cenšoties panākt ekonomisko izaugsmi un dzīves līmeņa celšanos, šo svarīgo tirgus daļu nevar atstāt bez ievērības. Visi saprot, cik svarīgi ir tas, lai celtnes, kuru uzdevums ir cilvēkiem garantēt drošumu un ērtības, tiktu būvētas vai modernizētas pareizi. Vienlaikus mēs visi cenšamies samazināt māju, rūpniecisko un sabiedrisko ēku būvniecības izmaksas. Ziņojuma mērķis ir atcelt tirgus barjeras, radīt nosacījumus būvmateriālu efektīvai pārdošanai un nodrošināt šajā nozarē konkurētspējīgas cenas. Labums no šīs iniciatīvas būs jūtams visā Eiropā. Arī es pilnīgi atbalstu autora priekšlikumus attiecībā uz darba ņēmēju drošības palielināšanu šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Iepazīstoties ar C. Stihler kundzes ziņojumu, kļūst saprotams, cik liela nozīme Eiropā ir būvniecības nozarei. Mums vienkārši ir jārisina tās problēmas, ar kurām saskaras 12 miljoni ES iedzīvotāju, kas ir tieši nodarbināti šajā nozarē.

C. Stihler kundzes ziņojums ir vērtīgs līdzeklis dalībvalstu administratīvo un tehnisko šķēršļu samazināšanai, kas kavē būvizstrādājumu tirdzniecību Eiropas Savienībā un vienota tirgus veidošanu šajā nozarē.

Es atzinīgi vērtēju, ka ir atzīta mazo un vidējo uzņēmumu nozīme būvniecības nozarē, tāpat kā es atzinīgi vērtēju, ka īpaša uzmanība ir pievērsta vajadzībai būvizstrādājumus izmantot atkārtoti, kas cīņā pret klimata pārmaiņām ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tomēr es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pievērstu uzmanību jautājumam par būvniecības nozarē nodarbināto darba ņēmēju veselību un drošību. Pamatnostādnes, kuras referente ir iekļāvusi saistībā ar šo jautājumu, ir noderīgas, taču tās ir jāpapildina.

Mūsu pienākums ir tuvākajā laikā šos priekšlikumus apspriest un attīstīt, tādējādi nodrošinot, ka būvniecības nozarē nodarbinātie darba ņēmēji saņem augsta līmeņa aizsardzību. Ar darbu saistītu nāves gadījumu traģēdija ir problēma, kas attiecas uz visu Eiropu. Es ceru, ka mēs ar savu darbu spēsim tos novērst.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlētos pateikties C. Stihler kundzei par šo lielisko ziņojumu. Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību būvizstrādājumu tirdzniecības saskaņošanai, jo nākotnē mums būs vajadzīgas labākas un augstākas kvalitātes būves.

Mums ir jāatceras, ka, lai arī šī ir nozare, kurā pastāv liela konkurence, svarīgākā ir nevis pati konkurence, bet galarezultāts. Ir svarīgi, lai Eiropā būvētās ēkas būtu drošas to lietotājiem, kā arī lai celtniecības laikā tās būtu drošas celtniekiem un citiem iesaistītajiem darbiniekiem.

Ir ļoti svarīgi, lai mums būvizstrādājumu tirdzniecības jomā būtu arī saskaņoti nosacījumi un rezultātā mēs varētu apmainīties ar paraugpraksi. Tas ir tiesa, ka daudzās Eiropas valstīs pašlaik joprojām tiek izmantoti iedzīvotāju veselībai kaitīgi materiāli. Piemēram, daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs mums milzīgu problēmu rada pelējums, un tāpēc ir tik svarīgi izmantot paraugpraksi un jaunievedumus, lai mēģinātu būvizstrādājumu tirdzniecību padarīt par nozari, kurā tiek realizēti tikai cilvēku veselībai nekaitīgi un prasībām atbilstoši izstrādājumi, kamēr vien to lietotāji ir ieinteresēti.

Es tāpēc vēlētos pateikties C. Stihler kundzei par šo lielisko ziņojumu. Eiropai ir vajadzīgi labi būvizstrādājumi un tirdzniecības sistēma, kurā īpaša uzmanība būtu pievērsta drošības noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā nedēļā Francijas premjerministrs apmeklēja Londonu un sacīja, ka mums vajadzēja iesaistīties eiro atbalsta projektā. Uz brīdi atliksim malā jautājumu par to, vai mums atkal vajadzētu iesaistīties citu valstu problēmu risināšanā; tā vietā pievērsīsimies galvenajai loģiskajai pretrunai. Viņš saka: „Eiropas integrācija nedarbojas, tāpēc palielināsim Eiropas integrāciju!” Esmu pārliecināts, ka jūs varat pamanīt pretrunas viņa domāšanā. „Mans glābšanas plosts turpina apgāzties, tāpēc es vēlētos, lai man tiktu uzticēta okeāna pasažieru tvaikoņa vadīšana.” „Mans gokarts ir cietis avārijā, tāpēc, lūdzu, lieciet mani pie smagās automašīnas stūres.” Paliek iespaids, ka uz visām problēmām atbilde vienmēr ir „ciešāka Eiropas integrācija”.

ES ir risinājums, meklējot problēmu, bet katrā ziņā tuvojas laiks, kad mēs vairs nevarēsim sev uzspiest gan tirgus, gan arī sabiedrības viedokli. Burvestība izgaist, un šamaniskie buramvārdi zaudē savu spēku.

 
  
  

Ziņojums: Michèle Striffler (A7-0375/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, ņemot vērā, ka tās ieguldījums ir lielāks par 40 % no visa starptautiskās humānās palīdzības apjoma. Eiropas Savienības humānās palīdzības politika ir praktiska izpausme tās saistībām atbalstīt cilvēkus trešās valstīs, kuriem ir vajadzīga palīdzība, kad viņi ir visneaizsargātākie.

Eiropas konsenss par humāno palīdzību, ko 18. decembrī parakstīja Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas priekšsēdētāji, ir nozīmīgs solis uz priekšu. Šeit būtu jānorāda, ka no šā konsensa izrietošās saistības attiecas gan uz dalībvalstīm, gan arī Eiropas Komisiju.

Pēdējos gados mēs esam redzējuši, ka, reaģējot uz humānām krīzēm, arvien biežāk iesaistās iestādes, kas nav saistītas ar humāno palīdzību. Ir būtiski, ka politiskām struktūrām un militārām vai humānās palīdzības organizācijām, kuras ir aktīvas vienā darba vidē, vajadzētu vairāk uzzināt citai par citu un iesaistīties dialogā, vienlaikus ņemot vērā — un nevis diskreditējot — to attiecīgos pienākumus un kompetences sfēras. Acīmredzami, ja tiek izmantoti civilās aizsardzības līdzekļi, tiem ir jābūt saskaņā ar starptautiskām pamatnostādnēm, kā noteikts Eiropas konsensā.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka šodien pieņemtais ziņojums — par ko es pateicos referentei M. Striffler kundzei un apsveicu viņu ar to — ir teksts, kas humāno palīdzību padarīs efektīvāku un saskaņotāku.

Eiropas Parlaments pašlaik aicina Eiropas Savienību uz ciešāku sadarbību, lai panāktu vienprātību, nolūkā stiprināt mūsu kolektīvo reakciju uz humānām krīzēm, un īpaši spēcīgi atbalstīt pilnu atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

Tāpēc mums ir jānodrošina, lai humānā palīdzība un humānās palīdzības darbinieki būtu pieejamāki tiem iedzīvotājiem, kuriem šāda palīdzība ir nepieciešama, un ņemot vērā, ka mūsdienās šādu iedzīvotāju skaits palielinās, ar Komisijas palīdzību vai izmantojot divpusējās programmas mums ir jāpaveic vēl vairāk, nekā mēs esam izdarījuši līdz šim. Tā kā starptautiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka, palīdzības izdalīšana kļūst arvien grūtāka un arī riskantāka un bīstamāka, lai gan vajadzības ir milzīgas.

Ņemot vērā šīs vajadzības, šis nolīgums tāpēc veicina Eiropas konsensa pieņemšanu, kurā ir apstiprināts, ka ES palīdzības pamatā nepārprotami ir humāni neitralitātes, neatkarības un objektivitātes principi un tā krīzē cietušajiem ir jāsniedz ātri un efektīvi, pamatojoties uz identificētajām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dramatiskā dabas katastrofu skaita palielināšanās un to seku smaguma pieaugums kopā ar sarežģītu krīžu skaita palielināšanos nozīmē, ka situācija starptautiskajā humanitāro tiesību jomā pasliktinās un „humānā telpa” sarūk.

Nesenās traģēdijas Haiti un Pakistānā vēlreiz apliecina, ka ir jāpilnveido ES rīcībā esošie līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek reaģēts uz dabas katastrofām. Es piekrītu ziņojuma vispārējai pieejai, jo īpaši apgalvojumam, ka Eiropas Savienībai humānos principus vajadzētu atbalstīt neierobežoti. Eiropas Savienības ārējā rīcība ir noteikta Lisabonas līgumā; tai vajadzētu atspoguļot Eiropas Savienības kā galvenā starptautiskā palīdzības sniedzēja politisko nozīmi un ietekmi.

Es balsoju par M. Striffler kundzes ziņojumu, jo piekrītu, ka tas mums ir svarīgs darbā, kura mērķis ir stiprināt Eiropas konsensa un ar to saistītā rīcības plāna īstenošanu, kā arī koordināciju pasaules mērogā un sloga sadali, ņemot vērā to valstu reģionālo kompetenci, kuras var uzņemties nozīmīgāko humānās palīdzības sniedzēju pienākumu.

 
  
  

Ziņojums: Daciana Octavia Sârbu (A7-0376/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es ar lielu prieku balsoju par šo īpašo ziņojumu, jo šis ziņojums apstiprina, ka nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības. Lauksaimniecības nozarei ir jāapmierina augošās iedzīvotāju vajadzības pēc nekaitīgas pārtikas pietiekamā daudzumā par spīti šķēršļiem, ko rada ierobežotie dabas resursi, augstās enerģijas cenas un klimata pārmaiņas. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, lai apmierinātu pasaules iedzīvotāju augošās vajadzības, kuru skaits līdz 2050. gadam atbilstoši prognozēm pārsniegs 9 miljardus, pārtikas ražošanas apjomus vajadzētu palielināt vismaz par 70 %.

Turklāt aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē galējas nabadzības dēļ ir hroniski izsalkuši, kamēr aptuveni 2 miljardiem cilvēku svārstīgo nabadzības līmeņu dēļ nav īstas nodrošinātības ar pārtiku ilgtermiņā. Eiropā 16 % iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības līmeņa. Būtībā es vēlos pateikt, lūk, ko: mums šī problēma ir jārisina tieši. Ir svarīgi, lai jaunās kopējās lauksaimniecības politikas finansējumā pēc 2013. gada tas būtu ņemts vērā, un minimālā prasība būtu, lai budžets tiktu saglabāts vismaz pašreizējā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar pārtikas nodrošinātību Parlaments šodien ir izvēlējies lauksaimniecību formāli atzīt par stratēģiski svarīgu nozari. To mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā esam atzinuši jau daudzus gadus. Tāpat mēs arī atzīstam to, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare saistībā ar pārtikas kvalitāti, sabiedrības veselību un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Tomēr tas neattaisno skolu augļu un piena programmas. Tas arī neattaisno vairāk tirgu atbalstošas piena subsīdiju programmas. Mēs vēlētos norādīt, ka mēs balsojām pret šiem priekšlikumiem un mēs paužam nožēlu par to, ka šie priekšlikumi balsošanas rezultātā tika pieņemti.

Taču tas nedrīkst sabojāt kopainu, un tāpēc mums ir jānodrošina labi apstākļi lauksaimniecībai. Tomēr sviesta kalni, vīna ezeri un skolu programmas nav ceļš progresa virzienā. Lauksaimnieku ienākumi netiks nodrošināti ar intervenci tirgū un tā kropļojumiem. Tā vietā mums vajadzētu ieguldīt pētījumos un sniegt iespēju lauksaimniekiem alternatīvu ienākumu gūšanai izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir labs, un tāpēc mēs par to visu balsojām.

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, un tās var uzskatīt par nodrošinātām tikai tad, ja visiem cilvēkiem vienmēr ir fiziski, sociāli un ekonomiski pieejams pietiekams pārtikas daudzums.

ES jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai ir jāatspoguļo šīs jaunās prasības: tai tāpēc ir skaidri un nepārprotami jāreaģē uz pārtikas nodrošinātības un citiem izaicinājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņām, ekonomikas krīzēm un teritoriāla līdzsvara saglabāšanu ES ietvaros.

Mums ir jāveicina ne tikai mūsu produktu konkurētspēja, bet arī tradicionālā lauksaimniecība, nelielas lauku saimniecības, bioloģiskā lauksaimniecība un vietējā izplatīšana. Šie lauksaimniecības modeļi vienmēr ir snieguši un turpina sniegt vērtīgu ieguldījumu pārtikas nodrošinātībā, jo dažādos ES ģeogrāfiskajos reģionos tie bieži ir efektīvākais zemes izmantošanas veids, lietojot metodes, kas ilgākā laikposmā ir tikušas īpaši izstrādātas dažādos reģionos.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir strādāt, lai uzlabotu ES iedzīvotāju dzīves apstākļus. Par galveno prioritāti vajadzētu izvirzīt, lai šiem cilvēkiem būtu nodrošināta piekļuve nekaitīgiem augstākās kvalitātes pārtikas produktiem. Pārtikas trūkumu un augstās cenas parasti pavada sociālais nemiers, un mēs nevaram pieļaut šo situāciju mūsu kontinentā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, pasaules nodrošinātība ar pārtiku ir apdraudēta. Jau tagad daudzi cilvēki cieš badu, un, lai atrastu pretlīdzekli, ir vajadzīga saprātīga un taisnīga kopēja lauksaimniecības politika, kā arī finansiāls atbalsts šai nozarei. Lauksaimniecībai vajadzētu piešķirt īpašu statusu, kas ļautu veikt īpašas darbības un pārtikas krīzes gadījumā piemērot atbilstīgus instrumentus.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nodrošinātība ar pārtiku un garantēta pārtikas piegāde iedzīvotājiem joprojām ir galvenā lauksaimniecības problēma ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Es esmu ļoti apmierināts ar šā ziņojuma saturu, jo īpaši tāpēc, ka nodrošinātība ar pārtiku ir atzīta par cilvēka pamattiesībām. Nodrošinātība ar pārtiku kā mērķis tiks sasniegts tikai gadījumā, ja nopietna uzmanība tiks pievērsta divām svarīgām problēmām — tirgus un cenu nestabilitātei un pārtikas krājumu samazināšanās tendencei. Eiropai ir jāspēj iejaukties ar kopējiem un efektīviem pasākumiem, lai garantētu pārtikas piegādes un novērstu ievērojamas asimetrijas, kas joprojām pastāv drošības standartu jomā starp produktiem, kas ražoti ES dalībvalstīs, un produktiem, kas ražoti citās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sacīt, ka biju ļoti apmierināts ar to, ka ziņojumā saistībā ar pārtikas nodrošinātību lauksaimniecība ir atzīta par stratēģiski svarīgu nozari, jo šādi uzmanības centrā atkal tiek izvirzīta lauku ekonomikas nozīme. Mans pirmais secinājums ir tāds, ka mums arī turpmāk būs vajadzīga spēcīga Eiropas kopējā lauksaimniecības politika. Es arī vēlētos pateikties referentei.

Tomēr bija viens punkts, par kuru es nebalsoju šajā ziņojumā, un tas attiecas uz Eiropas pārtikas palīdzības programmas izveidi Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka palīdzības sniegšanai uz vietas, citiem vārdiem sakot, palīdzības, lai nodrošinātu, ka neviens Eiropas Savienībā necieš badu, ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē, vienkārši tāpēc, ka šādas problēmas ir jārisina tur, kur tās rodas, proti, dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums uzsver vajadzību garantēt nodrošinātību ar pārtiku tiem iedzīvotājiem, kurus mēs pārstāvam. Tajā ir arī akcentētas svarīgas sabiedriskās preces, kuras ražo lauksaimnieki, bieži par to saņemot tikai nelielu atzinību vai vispār to nesaņemot. Tomēr es jūtu, ka problēma slēpjas šeit.

Es pēdējā laikā bieži esmu dzirdējusi valodas, kurās izskan ideja, ka kopējai lauksaimniecības politikai patiesībā vajadzētu kļūt par vides politiku. Tas, es domāju, galu galā novedīs pie maldīga uzskata, ka mēs varam iztikt bez Eiropas lauksaimniekiem un varbūt tikai importēt pārtikas produktus no valstīm, kas atrodas ārpus ES.

Tā tas nedrīkst notikt. Mūsu lauksaimniekiem ir jāsniedz atbalsts, lai viņi varētu ražot pārtikas produktus apkārtējai videi nekaitīgā veidā, bet attiecībā uz pārtikas produktu importēšanu — pasaules tirgi vienkārši ir pārāk nestabili — gan attiecībā uz cenām, gan arī piegāžu pastāvīgumu.

Mums ir jāpaveic daudz lietu. Mums kopējās lauksaimniecības politikai ir vajadzīgs spēcīgs budžets. Mums ir jāatbalsta jaunie lauksaimnieki šajā nozarē, lai nodrošinātu tās nākotni. Lai ražošanas metodes padarītu efektīvākas, mums ir vajadzīgs vairāk pētījumu un jaunievedumu un ir jāsamazina birokrātija, turklāt lauksaimniekus noteikti nevajadzētu ierobežot ar pārmērīgām prasībām attiecībā uz apkārtējo vidi.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējās nedēļās dažādas Parlamenta komitejas, kas nodarbojas ar kopējās lauksaimniecības politikas jautājumu, bija apspriedušas kopējās lauksaimniecības politikas reformu laikposmā pēc 2013. gada.

Nodrošinātība ar pārtiku, bez šaubām, ir viens no lauksaimniecības pamatelementiem. Šo apsvērumu tāpēc vajadzētu aplūkot, ņemot vērā ziņojumu, par ko mums šodien ir jābalso, kurā nodrošinātība ar pārtiku ir definēta kā pamattiesības, kas ir atbilstoši jāgarantē visos iespējamos veidos.

Šāda uzmanība, priekšsēdētāja kungs, ir vajadzīga vienmēr, kad izveidojas neparedzētas situācijas, piemēram, tā, kas bija saistīta ar dioksīna skandālu, kuram mēs tagad bijām aculiecinieki, kad tika atklāts, ka dioksīns tiek izmantots dzīvnieku barībā. Bet šī uzmanība ir vajadzīga arī un galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu, ka mums ir kopējs ražošanas process, kas ciena ražošanas nozari kopumā, kas ciena lauksaimnieku darba kvalitāti, apkārtējo vidi un tirdzniecību un kas līdz ar to ciena patērētājus.

Šis ziņojums veido daļu no pasākumu kopuma, ko šis Parlaments ir izstrādājis, lai veicinātu lauksaimniecību, un es tāpēc varu teikt, ka esmu apmierināts.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Mūsdienās pasaules pārtikas ražošanas nozare arvien vairāk saskaras ar dažādām problēmām. Viena no šīm problēmām ir klimata pārmaiņas, kas diemžēl var izraisīt neprognozējamu pārtikas deficītu un tādējādi apdraudēt iespēju apmierināt to pasaules iedzīvotāju augošo pieprasījumu, kuru skaits līdz 2050. gadam atbilstoši prognozēm pārsniegs 9 miljardus. Kopējai lauksaimniecības politikai ir skaidri jāreaģē uz izaicinājumiem, kas saistīti ar pārtikas nodrošinātību, klimata pārmaiņām un ekonomikas krīzi. Ir jāatbalsta ne tikai konkurētspēja, bet arī tradicionālā lauksaimniecība, nelielas lauku saimniecības, bioloģiskā lauksaimniecība, un vietējas vērtības. Klimata pārmaiņu ietekmē notiek arvien vairāk dabas katastrofu, kā rezultātā mazināsies iespēja izmantot lielas lauksaimniecības zemju platības, tādējādi apdraudot pārtikas nodrošinātību. Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un pārtikas produktiem būtu saprātīgas cenas, un lauksaimniecības produktu ražotājiem nodrošinātu taisnīgus ienākumus, KLP budžetu vajadzētu saglabāt vismaz pašreizējā līmenī. Šajā saistībā no pārtikas nodrošinātības viedokļa lauksaimniecību ir svarīgi traktēt kā stratēģiski svarīgu nozari. Tāpēc es arī atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos teikt, ka tas ir lieliski, ka Eiropas Parlaments saistībā ar pārtikas nodrošinātību lauksaimniecību atzīst par stratēģiski svarīgu nozari.

Mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pārtikas produkti, ko mēs ražojam Eiropas Savienībā, pirmkārt, ir nekaitīgi un brīvi no piejaukumiem. Mani diezgan uztrauc tas, ka mēs vairāk pievēršam uzmanību nevis kvalitātei, bet kvantitātei. Liekot uzsvaru uz efektivitāti, šīs prasības attiecībā uz veselību ir kaut kā atstātas novārtā. Runājot par pārtikas nodrošinātību, ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai pārtikas produkti, ko mēs piedāvājam Eiropas patērētājiem, būtu nekaitīgi, tiem būtu laba kvalitāte un tie būtu uzturvielām bagāti.

Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, ka dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis saglabā savas lauksaimniecības metodes. Saskaroties ar dabas katastrofām, ir svarīgi, lai mums būtu lauksaimniecības ekonomika, kas ir pašpietiekama. Šādi mēs varam realizēt apgādes ar vietējas izcelsmes pārtikas produktiem principu, lai reaģētu uz problēmām, kas var rasties katastrofas gadījumā.

Es vēlos, pirmkārt, uzsvērt šo principu nozīmi, kas ir saistīti ar cilvēku veselību, un tie ir svarīgi principi. Es ceru, ka mēs šo tendenci vietējas izcelsmes pārtikā varēsim saskatīt biežāk. Visā Eiropā ir svarīgi nodrošināt, ka lauksaimniecība ir pilnīgi dzīvotspējīga nozare un ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir iespējams nodarboties ar zemkopību. Tas ir ļoti svarīgs un spēcīgs pamats nākotnei, kas mums īpaši ir nepieciešams pārtikas nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Tatarella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Noteikti balsojot par šo svarīgo ziņojumu, es vēlos īpaši uzsvērt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas labi strukturētā atzinuma 35. punktu, kas, ņemot vērā, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) ir svarīga nozīme visu to risku novērtēšanas procesā, kuri saistīti ar pārtikas apriti kā daļu no pasākumu kopuma, kā mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, cer, ka visas dalībvalstis izveidos atbilstošas valsts iestādes sadarbībai ar EFSA.

Kā parāda nesenie nopietnie notikumi Vācijā, valsts pārtikas nekaitīguma iestādes tagad ir jāizveido visās dalībvalstīs. Ir pārsteidzoši, ka Itālijas valdība pēc aģentūras izveidošanas ar budžetu saistītu apsvērumu dēļ ir mainījusi savu viedokli. Manuprāt, pārtikas nekaitīguma jautājumu budžeta ierobežojumu dēļ nevajadzētu atvirzīt otrajā plānā.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Jiři Maštálka (A7-0363/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Tā kā saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas sniegto informāciju attiecīgajā priekšlikumā ir iekļauta šo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, es piekrītu to pieņemšanai pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es piekritu šim ziņojumam un Eiropas Komisijas priekšlikumam, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi vienkāršot un izskaidrot Kopienas tiesību aktus, lai padarītu tos skaidrākus un pieejamākus visiem iedzīvotājiem. Šo mērķi nevar sasniegt, kamēr vien daudzie noteikumi, kas ir grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkliedēti, un tādējādi, lai identificētu esošos noteikumus, ir jāveic ievērojams izpētes darbs un daudzu dažādu instrumentu salīdzināšana. Tiesību aktu kodifikācija ir īpaši svarīga uzņēmējdarbībā, ko reglamentē ievērojams skaits Kopienas tiesību aktu, lai nodrošinātu vienmērīgu un pastāvīgu personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti. To tiesību aktu konsolidācija, kas reglamentē akciju sabiedrību apvienošanos, ir atzīstams solis ceļā uz Kopienas tiesību aktu pilnveidošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropā ir ļoti daudz sabiedrību; tās ir organizētas ļoti daudzos dažādos veidos, un uz tām attiecas ļoti daudz noteikumu. Tomēr kopš 1978. gada ir ieviesti Eiropas tiesību akti, kas reglamentē akciju sabiedrību apvienošanos no vienas dalībvalsts. Šīs apvienošanās ir svarīgi reglamentēt, jo tās var būtiski ietekmēt šo sabiedrību darbinieku, akcionāru un kreditoru intereses. Tās var tikt nelabvēlīgi ietekmētas, piemēram, gadījumā, ja apvienošanās pēc tam tiek atcelta. Šajā Eiropas jautājumā, kā arī citos mums ir vajadzīga skaidrība un tiesiskā noteiktība. To mēs cenšamies panākt ar šīs direktīvas kodifikāciju. Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka uzticība ir neticams izaugsmes virzītājspēks.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešās Direktīvas 78/855/EEK, kas attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, kodificēšanas priekšlikumā Komisija ir ņēmusi vērā redakcionālus vai formālus grozījumus, kurus ierosināja juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa un kuri ir izrādījušies pamatoti. Piemēram, konsultatīvā darba grupa iesaka, ka ir īpaši svarīgi, lai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību akcionāri būtu atbilstošā veidā un maksimāli objektīvi informēti un viņu tiesības būtu atbilstoši aizsargātas. Tomēr nav vajadzīgs, lai apvienošanās noteikumu projekta analīzi veiktu neatkarīgs eksperts. Turklāt katra iesaistītā sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra informē attiecīgās sabiedrības kopsapulci un citu iesaistīto sabiedrību pārvaldes vai vadības struktūras par jebkuriem būtiskiem grozījumiem laikposmā no apvienošanās noteikumu projekta sagatavošanas līdz kopsapulcei, kurai ir jālemj par apvienošanās noteikumu projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski.(IT) Es balsoju par J. Maštálka kunga ziņojumu, jo attiecīgo priekšlikumu ir rūpīgi apsvērusi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kas to vienprātīgi atzina par kodifikāciju, t. i., pašreizējā teksta vienkāršotāku versiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Nupat vakar Itālijā tika prezentēts pētījums, kas parādīja, ka pašlaik vislabāk krīzi ir pārdzīvojuši tie uzņēmumi, kuriem ir izdevies stiprināt savus aktīvus. Pētījumā, ko veica autoritatīva Itālijas universitāte valstī aktīvākās uzņēmumu apvienības vārdā, īpaši tiek apgalvots, ka apvienošanās bija galvenie konsolidācijas līdzekļi. Nav nejaušība, ka nozīmīgākie finanšu darījumi, tostarp apvienošanās, iet roku rokā ar pārstrukturēšanu un efektivitātes meklējumiem visās ekonomikas nozarēs. Tāpēc vienotā tirgus apstākļos Eiropas iestādēm ir pienākums izstrādāt noteikumus, kas visām iesaistītajām pusēm var sniegt garantijas un ļaut spēcīgākiem uzņēmumiem labāk konkurēt bez tiesiskās nenoteiktības, birokrātisma un saistībām, kuras nosaka vienkārši pārpratumi. Mūsdienīgai, liberālai un efektīvai ekonomikai — kādai, es uzskatu, ir jābūt mūsu ekonomikai — ir vajadzīgs īpašs likums par apvienošanos, bet tikai ar nosacījumu, ka tas, līdzīgi šodien ierosinātajai direktīvai, ir vienkāršots un tāds, kas neiejaucas uzņēmējdarbībā un aizsargā to cilvēku tiesības un brīvības, kurus šīs darbības var ietekmēt negatīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā plenārsēdē pēc Parlamenta un Padomes grozītā priekšlikuma Parlaments analizēja normatīvās rezolūcijas projektu par akciju sabiedrību apvienošanos (kodificēta versija) un pieņēma Komisijas iesniegto priekšlikumu. Ņemot vērā, ka priekšlikuma mērķis ir tiesību aktu „vienkārša kodifikācija”, nemainot to satura būtību, līdzās darba metožu pilnveidošanai, un atceroties, ka tas ietver juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteiktās un pamatotās formas, es balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas veicinās akciju sabiedrību darbības būtisku uzlabošanos, jo īpaši veicot to modernizāciju un racionalizējot to darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas sniegto informāciju attiecīgajā priekšlikumā ir iekļauta šo tekstu vienkārša kodifikācija, nemainot to satura būtību, un tāpēc skaidrības un racionalitātes nolūkos šie teksti ir jākodificē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas sniegto informāciju attiecīgajā priekšlikumā ir iekļauta šo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Kodifikācijas veikšana, lai ar dažiem veiktajiem grozījumiem saglabātu skaidrību, protams, atvieglos situāciju. Tomēr kopumā mums vajadzētu apsvērt, vai mums vispār vajag tik daudz noteikumu un regulējumu. Dažās jomās to ir pārlieku daudz, un patērētājiem gandrīz vairs netiek piedēvēts veselais saprāts, kamēr citās jomās priekšrakstos ir iekļauti pārtikas produktu nosaukumu maiņas iespējamie varianti. Lai aizsargātu akcionāru un trešo pušu intereses, dalībvalstu tiesību aktu koordinēšana, kas attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, ir piemērots veids, kā nodrošināt tiesību uz informāciju ievērošanu. Es nevarēju balsot par dažiem grozījumiem un tāpēc balsoju pret visu ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka tā tēma ir saistīta vienīgi ar šo tekstu par akciju sabiedrību apvienošanos kodifikāciju. Konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ietilpst attiecīgie Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, 2010. gada 21. septembrī, pēc iepazīšanās ar priekšlikumu kodificēt 1978. gada 9. oktobra Trešo Direktīvu 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, bez domstarpībām secināja, ka šis priekšlikums faktiski ir šo tekstu vienkārša kodifikācija, nemainot to satura būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) Izvērtējot normatīvās rezolūcijas projektu par akciju sabiedrību apvienošanos, es ņēmu vērā šādus tiesību aktus: Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei; kopējo nostāju, kas tika panākta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā; Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. un 50. pantu, saskaņā ar ko Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu; 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos par paātrinātu darba metodi likumdošanas tekstu oficiālai kodificēšanai; Parlamenta Reglamenta 86. un 55. pantu; un visbeidzot — Juridiskās komitejas ziņojumu.

Pamatojoties uz šo informāciju, es nolēmu pievienoties Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā, jo tā atbilst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem, galvenokārt ņemot vērā to, ka tā ir vienkārši šo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas sniegto informāciju grozītais priekšlikums direktīvai, kas attiecas uz normatīvās rezolūcijas projektu par akciju sabiedrību apvienošanos, aprobežojas ar šo tekstu kodifikāciju, nemainot to satura būtību. Es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Sniedzot juridisku konsultāciju, dienesti paziņoja, ka, ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos par paātrinātu darba metodi likumdošanas tekstu oficiālai kodificēšanai un īpaši tās 4. punktu, Konsultatīvā darba grupa, kurā ietilpst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, sapulcējās 2010. gada 21. septembrī, lai papildus citiem jautājumiem izskatītu priekšlikumu, ko bija iesniegusi Komisija.

Sanāksmē, izskatot grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tiek kodificēta 1978. gada 9. oktobra Trešā Direktīva 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, konsultatīvā darba grupa bez domstarpībām secināja, ka šis priekšlikums ir šo tekstu vienkārša kodifikācija, nemainot to satura būtību. Ņemot to vērā, mēs nolēmām atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
  

Ieteikums: Gabriele Albertini (A7-0373/010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma parakstīšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es, tāpat kā mani kolēģi deputāti, balsoju par šo ziņojumu. Neatkarīgi no formālā aspekta tas ir svarīgi no apvienotās Eiropas globālās nozīmes viedokļa dažādos reģionos — ne tikai saistībā ar tās ekonomisko, bet arī politisko nozīmi. Viņi ir apliecinājuši, ka Vidusjūras reģions ir bijis un joprojām paliek stratēģisko interešu reģions.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu. Es atbalstu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Normatīvās rezolūcijas teksts, par ko mēs balsojām, bija pakļauts vienkāršotai procedūrai, kas paredzēta saskaņā ar Reglamenta 46. pantu. Es uzskatu, ka tas ir pamatoti, ņemot vērā attiecīgā temata nepretrunīgo raksturu. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā starp Eiropas Kopienām un Jordāniju ir jāiekļauj Bulgārija un Rumānija, lai ierosināto protokolu varētu uzskatīt par spēkā esošu un tas izpelnītos vienprātīgu Eiropas Parlamenta atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu tiek izveidota asociācija starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, un protokola, kas no 2007. gada 1. janvāra tiek piemērots provizoriski, uzdevums ir atjaunināt nolīgumu, ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Šajā normatīvajā rezolūcijā Padome iesniedz Parlamentam aicinājumu piekrist protokolam. Tā kā man nav iebildumu pret šādu piekrišanu, es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas ir vienkāršs mājsaimniecības elements spēkā esošā nolīguma atjaunināšanai, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu, un tajā nav pretrunu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis protokols tikai piemēro Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp ES un Jordāniju, tai situācijai, kas reāli pastāv kopš 2007. gada 1. janvāra. Tā ir tieša maldināšana. Steigšanās līdz 2015. gadam ieviest Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonu attaisno visas neveiksmes attiecībā uz demokrātijas principu ievērošanu. Šīs neapdomīgās metodes nupat apliecināja savus ierobežojumus Tunisijā. Es balsošu pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka visi priekšnosacījumi bija izpildīti un izskatāmais teksts bija galvenokārt formāls akts.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es izvēlējos balsot par šo ieteikumu par projektu Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tiešām ir ļoti svarīgi tiekties pēc pilnvērtīgas, saskanīgas un efektīvas kaimiņattiecību politikas. Tā kā Padome saskaņā ar līgumos tiesiski izvirzītajiem noteikumiem ir iesniegusi Parlamentam aicinājumu piekrist šim protokolam, nekas vairs nekavē tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) Eiropas Savienības darbībās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumi iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc šajā gadījumā es domāju sniegt savu atbalstu Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektam par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ko Parlaments ir jau apstiprinājis, lai protokolu varētu noslēgt.

Izšķirties par labu atbalstam man palīdzēja arī virkne tiesību aktu, proti, projekts Padomes lēmumam, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola projekts, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, aicinājums piekrist, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, Parlamenta Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu un Ārlietu komitejas ieteikumiem.

Ņemot to visu vērā, es atbalstu kooperatīvo pieeju, ko izmanto ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šā protokola noslēgšanu, kas ir pilnīgi pamatots, ņemot vērā vajadzību iekļaut Bulgāriju un Rumāniju kā līgumslēdzējas puses Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, un kas tika noslēgts 1997. gada 24. novembrī Briselē un stājās spēkā 2002. gada 1. maijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (06903/2010), ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokola projekts, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (09373/2008), ņemot vērā aicinājumu piekrist, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0384/2010), ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu, ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumus (A7-0373/2010), Verts/ALE grupa atzina, ka Parlamentam jāsniedz piekrišana noslēgt protokolu.

 
  
  

Ziņojums: Dieter-Lebrecht Koch (A7-0361/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir ieteikums par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienas un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Pašlaik Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažādiem ārējās aviācijas aspektiem. Tādēļ Padome ir pilnvarojusi Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumiem aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. Komisija ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību, kas nepieļauj diskrimināciju starp ES gaisa pārvadātājiem, atļauj aviācijas degvielu aplikt ar nodokli darbībām Eiropas Savienības teritorijā un saskaņo ar ES konkurences tiesībām tos divpusējo nolīgumu noteikumus, kas ir nepārprotami vērsti pret konkurenci, proti, obligātas komerciālas vienošanās starp aviosabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Dalībvalstu kompetenču nodošana Eiropas Savienībai ir pamatojums divpusējo nolīgumu par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem aizstāšanai ar jauniem nolīgumiem, kuros viena no pusēm ir Eiropas Savienība.

Rezolūcija, par kuru mēs balsojām, ir veltīta specifiskiem šāda veida jautājumiem, un tās mērķis ir saskaņot pašlaik spēkā esošos starptautiskos tiesību aktus, kā arī piemērot tos papildu prasībām, kuras nosaka ES tiesību akti. Attiecīgais temats ir ļoti tehnisks, un tajā ir iekļauta tādu nolīgumu aizstāšana ar citiem nolīgumiem, kas bija spēkā agrāk, neiekļaujot nekādus strīdīgus jautājumus vai būtiskas pārmaiņas ideoloģijā. Fakts, ka komiteja rezolūciju atbalstīja vienbalsīgi, apstiprina šo interpretāciju. Tāpēc plenārsēdē vajadzēja tikai apstiprināt vienprātīgo lēmumu. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojumā, ko iesniedza apspriešanai D. L. Koch kungs, ir ierosināts noslēgt nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Eiropas Savienība līgumos tiecas standartizēt procedūras visā ES. Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, divpusējiem nolīgumiem par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm vairs nav nozīmes. Es tāpēc vērtēju atzinīgi šā nolīguma pieņemšanu, kas Eiropā stiprinās teritoriālās vienotības saites un palīdzēs panākt atbilstību ES konkurences tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Saistībā ar to situāciju, ar kuru pašlaik saskaras civilā aviācija, mēs uzskatām, ka šis nolīguma projekts izraisa nopietnas šaubas par tā darbības sfēru un iespējamām sekām. Līdz šim šajā jomā, kas vairāku iemeslu dēļ ir stratēģiski svarīga no valsts interešu aizsardzības viedokļa, dalībvalstis ir pieņēmušas suverēnus lēmumus par to, kā nolīgumiem, — kuriem ir acīmredzama ietekme uz aviosabiedrībām — vajadzētu būt organizētiem un kādai vajadzētu būt to darbības sfērai. Tomēr nodoms ir tāds, ka arī turpmāk šajā jomā noteicošā nozīme būs tirgum. Jo īpaši mēs nedrīkstam novērtēt par zemu ietekmi, ko plānotā vienlīdzīgo nosacījumu radīšana dažādiem Eiropas uzņēmumiem varētu atstāt uz nozares monopolistiskas koncentrācijas veicināšanu, kas pašlaik jau notiek, kā arī dalībvalstu iespēju mazināšanos aizsargāt savas valstu aviosabiedrības.

Visuresošā un neaizskaramā „brīvā konkurence” tiek aizsargāta par katru cenu, un tā atkal ir tas pīlārs, uz kura šī iniciatīva ir balstīta. Šajā nozarē iznākums nav būtiski atšķirīgs no citām nozarēm: tā ir monopolistiska koncentrācija, kas vienmēr šajos gadījumos beigās tiek uzspiesta. Tāpēc mēs nebalsojām par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažādiem ārējās aviācijas aspektiem, kurus tradicionāli reglamentēja ar divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu līgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un rezultātā Kopienas nolīgumiem ir jāaizstāj atsevišķi noteikumi 47 pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm. Lai nepieļautu diskrimināciju starp ES gaisa pārvadātājiem, līdzšinējās pārvadātāja izraudzīšanas klauzulas, kuras attiecas uz dalībvalsts — divpusējā nolīguma parakstītājas — gaisa pārvadātājiem, tiek aizstātas ar ES pārvadātāja izraudzīšanas klauzulu, kas attiecas uz visiem ES pārvadātājiem. Lai gan parastie divpusējie nolīgumi atbrīvo aviācijas degvielu no nodokļiem kopumā, Padomes Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, ļauj piemērot šādus nodokļus pārvadājumiem Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt divpusējo nolīgumu noteikumi, kas ir nepārprotami vērsti pret konkurenci (obligātas komerciālas vienošanās starp aviosabiedrībām), tiek saskaņoti ar ES konkurences tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Tām Āfrikas valstīm, kas atrodas ģeogrāfiskos un klimatiskos apgabalos, kuros dzīves apstākļi ir sevišķi grūti, ir jāpiemēro īpašas procedūras. Tomēr cilvēkiem, kas tur dzīvo, ir vajadzīga ne tikai pārtika un ūdens; viņiem ir vajadzīga arī izglītība, un viņi vēlas strādāt ar cieņu un pārvietoties. Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību, kas aizstāj atsevišķus iepriekšējo nolīgumu noteikumus, ekonomiskā ziņā būtiski veicina un padara taisnīgākas gaisa pārvadājumu procedūras starp nolīguma pusēm. Tas novērš negodīgas, monopolistiskas prakses un parastajiem pilsoņiem atvieglo ceļošanu. Tiek arī radītas jaunas iespējas tūristiem no visas pasaules un šīs ekonomikas nozares attīstībai Āfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par šo ieteikumu attiecībā uz nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Nolīguma, par kuru Komisija risināja sarunas, mērķis ir aizstāt atsevišķus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm. Starp svarīgākajiem grozījumiem, kas attiecas uz nolīgumu, par ko mēs šodien balsojām, manuprāt, vajadzētu minēt iekļautos noteikumus, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju starp Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem. Patiesi, tieši ar šādu nolūku līdzšinējās pārvadātāja izraudzīšanas klauzulas, kas attiecas uz dalībvalsts — divpusējā nolīguma parakstītājas — gaisa pārvadātājiem, ir aizstātas ar ES pārvadātāja izraudzīšanas klauzulu, kas attiecas uz visiem ES pārvadātājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, lai Parlaments piekristu šim nolīgumam. Šis nolīgums ir viens no horizontālajiem gaisa pakalpojumu nolīgumiem, kura mērķis ir pašlaik spēkā esošos divpusējos gaisa pakalpojumu nolīgumus saskaņot ar ES tiesību aktiem. Tas ir EKT 2003. gadā pieņemtā lēmuma rezultāts, kas piešķīra Kopienai ekskluzīvu kompetenci attiecībā uz dažādiem ārējās aviācijas aspektiem, kurus parasti reglamentēja divpusējie nolīgumi par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem. Gluži tāpat kā citu horizontālo aviācijas nolīgumu gadījumā, šis nolīgums paredz ES pārvadātāja izraudzīšanas klauzulu, kas visiem ES pārvadātājiem atļauj izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību, aplūko jautājumus, kas saistīti ar drošību un aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli, un novērš iespējamus konfliktus ar ES konkurences tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Neapmierinoties ar slepeno Āfrikas reģionālās integrācijas šķelšanas veicināšanu, tāpat kā citās vietās pasaulē, Eiropas Savienība tagad vēl Āfrikai uzspiež savu neoliberālo diktātu. Komisijas ieviestie atbalsta pasākumi to nekādi nenoslēpj.

Vai šim nolīgumam „nav mērķis palielināt kopējo gaisa satiksmes apjomu”? Taču pilnīgs kontroles trūkums attiecībā uz šādu satiksmes palielināšanos ir neapstrīdams fakts!

Vai šis nolīgums „neliedz dalībvalstij noteikt nodokļus, nodevas vai citus maksājumus par degvielu”? Tomēr tai piemēroto ierobežojumu dēļ ekoloģiskā efektivitāte ir samazināta līdz nulles līmenim!

Patiesībā situācijās, kur dalībvalstis bija pieradušas izlemt, kā organizēt savus piekļuves līgumus ar uzņēmumiem, tagad noteicošā nozīme būs tikai tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ar 47 divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm ir acīmredzami par maz, lai aptvertu dažādus gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektus. Tāpēc šis nolīgums ir vērtējams atzinīgi, jo tas aizstās atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos ar Kopienas nolīgumiem. Būtu vērts akcentēt atsauces šajā nolīgumā uz diskriminācijas nepieļaušanu starp ES gaisa pārvadātājiem un aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli saskaņā ar direktīvu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Jāuzsver arī tas, ka nolīgumos izklāstītie noteikumi atbilst ES konkurences tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Šā nolīguma mērķis ir aizstāt atsevišķus noteikumus 47 pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības (REMS) valstīm. Tas faktiski ir atbilstošs veids, kā saskaņot dažādus noteikumus šobrīd spēkā esošajos nolīgumos, izmantojot horizontālo Kopienas nolīgumu. Tas atjaunos tiesisko noteiktību attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgti starp REMS dalībvalstīm un ES dalībvalstīm, un tas arī ļaus izvairīties no negatīvas ietekmes atstāšanas uz tām ES dalībvalstīm, kuras nav parakstījušas divpusēju nolīgumu ne ar vienu no REMS dalībvalstīm. Tas novērsīs diskrimināciju starp pārvadātājiem attiecībā uz izraudzīšanu vai aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli.

Pret konkurenci vērstie divpusējo nolīgumu noteikumi ir saskaņoti ar ES konkurences tiesībām. Šis nolīgums stiprinās ES un Āfrikas attiecības aviācijas jomā un veicinās sadarbību šajā jomā starp ES un REMS vairākos svarīgos aspektos, piemēram, aviācijas drošuma un drošības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai izveidotu vienotu pamatu lidojumiem uz valstīm, kas atrodas ārpus ES, un pēc tam varētu garantēt tiesisko noteiktību, visi divpusējie nolīgumi ir jāpārskata. Ar Padomes pilnvarojumu Komisija risināja sarunas par nolīgumu ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību, kas aizstāj 47 pašlaik spēkā esošos divpusējos nolīgumus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem un kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo vispārīgi piemērojams nolīgums šajā saistībā ir pašsaprotams.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šis nolīgums vienkārši aizstāj 47 divpusējos nolīgumus ar dažādām valstīm, un rezultātā ES palielina savu ietekmi ārpolitikā. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz projektu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Ņemot vērā, ka ES pašlaik ir ekskluzīva kompetence šajā jomā, Padome ir pilnvarojusi Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai aizstātu parastos divpusējos nolīgumus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Nolīguma projektu izskatīja Transporta un tūrisma komiteja, kas sniedza pozitīvu atzinumu. Tāpēc es vēlētos cita starpā akcentēt Kopienas pārvadātāja izraudzīšanas klauzulas ieviešanu, lai nepieļautu diskrimināciju starp ES gaisa pārvadātājiem un atļautu aviācijas degvielu aplikt ar nodokli darbībām Eiropas Savienības teritorijā. Es vēlētos uzsvērt šos divus punktus Transporta un tūrisma komitejas pozitīvajā atzinumā, jo, pateicoties tiem, es izšķīros balsot par šo ziņojumu..

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz ārējās aviācijas aspektiem, kurus tradicionāli reglamentēja ar divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

Komisija 2003. gada jūnijā sāka sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumiem aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. Tajos ietilpst nolīgums, kas aizstāj 47 pašlaik spēkā esošos divpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomikas un monetārās savienības valstīm. Būtiskākie nolīguma aspekti ir šādi: pārvadātāja izraudzīšanas klauzula, kas aizstāj divpusējos nolīgumos un nepieļauj diskrimināciju starp ES gaisa pārvadātājiem; aviācijas degvielas aplikšana ar nodokli kopumā ES teritorijā; un 6. pants, kas komerciālas vienošanās starp aviosabiedrībām saskaņo ar ES konkurences tiesībām.

Nolīgums, par kuru Komisija risināja sarunas, provizoriski tika piemērots 2009. gada 30. novembrī. Ņemot vērā Tiesas lēmumu ietekmi uz Kopienas ekskluzīvo kompetenci, es varu sacīt, ka pilnīgi atbalstu atkārtotas sarunas par šiem nolīgumiem gan tāpēc, ka tie ir pretrunā pieaugošai Eiropas suverenitātes nozīmei, gan arī tāpēc, ka šis lēmuma projekts ir saskaņā ar ES konkurences un budžeta tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šā nolīguma noslēgšanu, kura mērķis saskaņā ar Eiropas Savienībai piešķirto ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz dažādiem ārējās aviācijas aspektiem ir aizstāt atsevišķus noteikumus 47 pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm, lai saskaņotu tos ar ES tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. –Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažādiem ārējās aviācijas aspektiem, kurus parasti reglamentēja ar divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu līgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tādēļ Padome 2003. gada jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumiem aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos. Tādējādi Komisija risināja sarunas par nolīgumu ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību, kas aizstāj atsevišķus noteikumus 47 pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumus par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas noslēgti starp atsevišķām ES dalībvalstīm un atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm.

Parlaments saskaņā ar Reglamenta 81. pantu ir pilnvarots sniegt piekrišanu šā līguma noslēgšanai. Parlamentam ir jāpieņem lēmums ar vienu balsojumu, un grozījumus nolīgumā vairs nevar iesniegt apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, referents ieteica, ka vispirms Transporta un tūrisma komitejai un pēc tam Parlamentam kopumā ir jāsniedz pozitīvs atzinums par šā nolīguma noslēgšanu. Verts/ALE grupa tā arī rīkojās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ekskluzīvā kompetence attiecībā uz atsevišķiem ārējās aviācijas aspektiem, kas tika ieviesta līdz ar 2003. gadā pieņemto spriedumu par vienoto gaisa telpu, dod tiesības Eiropas Komisijai risināt sarunas par nolīgumiem ar trešām valstīm, lai Eiropas aviācijas tirgu piemērotu ES noteikumiem un vienlaikus padarītu to konkurētspējīgu un pārredzamu. Es atzinīgi vērtēju šā nolīguma pieņemšanu ar atsevišķām Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības valstīm, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ārējās aviācijas nozarē ir svarīgi piedāvāt atbilstīgu politiku, pakāpeniski samazinot dažādu noteikumu skaitu pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp abām pusēm.

Es vēlētos nolīgumā uzsvērt klauzulu par diskriminācijas aizliegumu starp ES gaisa pārvadātājiem, klauzulu par aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli saskaņā ar direktīvu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai un faktu, ka tas saskaņo divpusējo nolīgumu noteikumus ar ES konkurences tiesībām un pakļauj tos reglamentētiem kontroles pasākumiem. Šie pasākumi dos iespēju atvērt tirgus, un pēc tam radīt abām pusēm investīciju iespējas. Šie nolīgumi ir jāvērtē kā līdzeklis, ar kura palīdzību stiprināt stratēģisko sadarbību starp abām organizācijām.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Catherine Stihler (A7-0343/010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es piekrītu, ka ir vajadzīgi pasākumi attiecībā uz būvniecības nozari, jo šī nozare Eiropas ekonomikai ir ļoti svarīga: ar 10 % no iekšzemes kopprodukta tā pārstāv gandrīz 65 000 mazos un vidējos uzņēmumus, kuros ir mazāk par 250 darbiniekiem. Šā priekšlikuma mērķis, pirmkārt, ir būvizstrādājumiem garantēt augstu drošības līmeni un, otrkārt, šajā nozarē strādājošiem darbiniekiem uzlabot veselības un drošības apstākļus. Pašlaik valstu iekšējie tehniskie noteikumi, kas būvniecības nozarē reglamentē preču un pakalpojumu brīvu apriti, atstāj negatīvu ietekmi uz tirdzniecību iekšējā tirgū, un tāpēc vajadzētu pārskatīt Direktīvu 89/106/EEK par būvizstrādājumiem.

Ņemot vērā jaunos tirgus uzraudzības apstākļus, tostarp jauno tiesisko regulējumu, priekšlikums regulai par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem varētu būt svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz šīs direktīvas atjaunināšanu, vienkāršošanu un aizstāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es šo dokumentu vērtēju atzinīgi, jo, ņemot vērā būvizstrādājumu tirgus mērogu Eiropas Savienībā un šķēršļus tirdzniecībai būvniecības nozarē, būtu nepieciešama tūlītēja rīcība. Ņemot vērā, ka būvniecība ir viena no lielākajām Eiropas nozarēm, kura veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un kurā tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, ir svarīgi nodrošināt tās pareizu regulēšanu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums regulai par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem veicinās Būvizstrādājumu direktīvas atjaunināšanu, vienkāršošanu un aizstāšanu, ņemot vērā mainītos apstākļus attiecībā, piemēram, uz tirgus uzraudzību, tostarp jauno tiesisko regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Lai arī darba apstākļi būvniecības nozarē pēdējās desmitgadēs ir uzlabojušies, Eiropas Savienībai vajadzētu atrast līdzekļus, lai veicinātu augstas kvalitātes standartus šajā jomā. Tāpēc es balsoju par šo regulu, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Lai darbiniekiem un citiem būvizstrādājumu lietotājiem nodrošinātu augstu veselības un drošības aizsardzības līmeni, jaunajā tiesību aktā par būvizstrādājumu tirdzniecību ir jābūt iekļautiem nosacījumiem par bīstamu vielu marķēšanu. Šī regula atjaunina un aizstāj pašlaik spēkā esošos noteikumus, lai tādējādi samazinātu birokrātiju un palielinātu pārredzamību, jo īpaši izmantojot jaunās vienkāršotās ekspluatācijas īpašību novērtēšanas procedūras mazajiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Būvniecība ir viena no lielākajām Eiropas nozarēm, kas veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un 50,5 % no tās bruto pamatkapitāla. Šajā nozarē tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbavietu citās nozarēs ir no tās atkarīgas. Ekonomikas lejupslīde ir smagi skārusi ES būvniecības nozari, kā rezultātā visā Eiropas Savienībā bankrotēja uzņēmumi un darbinieki zaudēja savus iztikas līdzekļus. Eiropas Savienībā joprojām pastāv šķēršļi tirdzniecībai būvniecības nozarē, jo dalībvalstis joprojām piemēro valstu iekšējos tehniskos noteikumus, lai būvniecības nozarē kavētu preču un pakalpojumu brīvu apriti. Būvizstrādājumu direktīvas pārskatīšana šajā sakarā ir ļoti nepieciešams stimuls, kas palīdzētu šajā nozarē ražotājiem atbrīvoties no tirdzniecības barjerām un tādējādi palīdzētu uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt darbavietas. Vienlaikus ar administratīvo šķēršļu atcelšanu ir svarīgi nodrošināt tehniskā novērtējuma iestāžu neatkarību un pārredzamību, un tāpēc es atbalstu priekšlikumu noteikt standartus attiecībā uz pārredzamību un, lai izvairītos no interešu konfliktiem, nodrošināt visu ieinteresēto pušu pārstāvniecību Eiropas standartizācijas iestādes tehniskajās komitejās.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Kā es norādīju arī savā vakardienas runā, es balsoju par šo ziņojumu. Mums ar savu rīcību ir jāpanāk progress, lai saskaņotu globālo būvniecības tirgu. Es atsaucos uz jautājumiem, kas attiecas ne tikai uz darbinieku drošību un viņu migrāciju, bet arī būvmateriālu drošību saistībā ar mūsu veselību. Attiecībā uz būvizstrādājumu informācijas punktiem, kurus nākotnē ir paredzēts izveidot, es ļoti vēlētos, lai tie sniegtu objektīvu informāciju, tiktu izveidoti un sāktu darbību dalībvalstīs pēc iespējas drīzāk, un saņemtu finansiālu atbalstu, lai tie darbotos iedzīvotāju un attiecīgo uzņēmumu interesēs. Es ceru, ka jaunā regula iedarbosies pēc iespējas ātrāk un mēs kā vienkāršie cilvēki ievērosim, ka ir panākts progress un būvniecības nozare kopumā vairs nav viena no bīstamākajām darbības jomām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Tādu bīstamu vielu marķēšana, ko satur visa veida izstrādājumi, gan ķīmiskie, gan arī būvizstrādājumi, un informācijas sniegšana par tām ir viens no Eiropas Savienības sasniegumiem.

Kopš REACH regulas stāšanās spēkā ES ir apliecinājusi pievienoto vērtību, ko šī regula sniedz attiecībā uz bīstamo vielu drošību un pārredzamību. Mēs Strasbūrā vēlreiz esam pieņēmuši regulu, kas saskaņo būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, un nodrošinājuši, ka katra izstrādājuma „ekspluatācijas īpašību deklarācijā” ir iekļauta informācija par bīstamām vielām.

Veselība un drošība ir prioritātes, un mums vajadzētu atzinīgi vērtēt to, ka Eiropas standarti pieļauj šādu augstu pārredzamības un drošības līmeni. Tomēr, lai arī mūsu iekšējais tirgus tagad ir aizsargāts, vai to pašu var teikt arī par globalizēto tirgu, kurā mēs esam iesaistīti? Mums tagad ir jāizmanto mūsu ietekme uz mūsu partneriem ārpus ES, kuriem var arī nebūt tie paši standartu līmeņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Ņemot vērā būvniecības nozares mērogus, ļoti svarīgi ir veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz būvizstrādājumu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Būvniecība ir viena no lielākajām Eiropas nozarēm, kas veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un 50,5 % no tās bruto pamatkapitāla. Šajā nozarē tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbinieku citās nozarēs ir no tās atkarīgi. Ekonomikas lejupslīde ir smagi skārusi ES būvniecības nozari, kā rezultātā visā Eiropas Savienībā bankrotēja uzņēmumi un darbinieki zaudēja savus iztikas līdzekļus. Tas attiecas arī uz Rumāniju, kur būvniecības tirgus pēc uzplaukuma tagad asi izjūt pasūtījumu trūkumu. Saskaņā ar ekspertu prognozēm 2011. gadā būvniecības tirgū labvēlīgas pārmaiņas nav gaidāmas. Vēl vairāk — viņi pat uzskata, ka tas varētu noslīdēt līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā.

Šajos apstākļos visi pasākumi, kurus varētu veikt būvniecības nozares atbalstam, ir atzinīgi vērtējams stimuls. Būvizstrādājumu direktīvas pārskatīšana šajā sakarā varētu palīdzēt šai nozarei atbrīvoties no tirdzniecības barjerām, ar kurām saskaras ražotāji, un tādējādi palīdzētu uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. (CS) Attiecībā uz IKP radīšanu būvniecības nozare veido 10 % no Eiropas Savienības ekonomikas apjoma. Būvniecības tirgum joprojām nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, kas kavē pilnvērtīgu vienotā tirgus attīstību. Iesniegtās regulas mērķis ir grozīt pašreizējo direktīvu un tādējādi vienkāršot būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Tajā galvenokārt ir iestrādāta tirgus uzraudzība un vienota būvizstrādājumu tirdzniecības sistēma. Direktīvas grozījuma mērķis ir ekonomiskās lejupslīdes laikā palīdzēt būvniecības nozarē samazināt komerciālos šķēršļus, tādējādi saglabājot darbavietas un atbalstot lielu skaitu būvniecības uzņēmumu, kas citādi ekonomisko lejupslīdi nepārdzīvotu. Padome savā nostājā pirmajā lasījumā atcēla Parlamenta grozījumu priekšlikumus, kuru mērķis bija noteikt par pienākumu deklarēt būvizstrādājumos esošos bīstamos materiālus (piemēram, azbestu). Es uzskatu, ka tie ir ļoti bīstami, un tāpēc es atbalstu iesniegto ziņojumu, jo tajā atkal ir ierosināts noteikt par pienākumu būvniecības uzņēmumiem deklarēt būvizstrādājumos esošos bīstamos materiālus. Mums savu iedzīvotāju veselība ir jāaizsargā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — es vēlētos atzinīgi novērtēt centienus nodrošināt, ka dalībvalstis nostiprina pārstāvju neatkarību Būvniecības pastāvīgajā komitejā, kas novērtē un pārbauda būvizstrādājumu īpašības. Cita starpā šajā ziņojumā ir arī iekļauti grozījumu priekšlikumi ne tikai būvstrādnieku, bet arī ēku faktisko lietotāju veselības un drošības aizsardzības palielināšanai. Iepriekš minēto iemeslu, kā arī citu iemeslu dēļ es nolēmu atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo regulas priekšlikumu, jo tas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un ir paredzēts Būvizstrādājumu direktīvas atjaunināšanai, vienkāršošanai un aizstāšanai, ņemot vērā mainītos apstākļus, jo īpaši attiecībā uz tirgus uzraudzību, tostarp jauno tiesisko regulējumu. Ņemot vērā būvniecības nozares apmērus, obligāti ir jāveic pasākumi attiecībā uz būvizstrādājumu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Es atzinīgi vērtēju to, ka ir atzīta nepieciešamība šajā nozarē strādājošajiem piemērot augstus veselības un drošības standartus. Šis priekšlikums atcels ražotājiem tirdzniecības barjeras, kā arī palīdzēs uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt savas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Regula par būvizstrādājumu tirdzniecības saskaņošanu iezīmē soli uz priekšu ceļā uz iekšējā tirgus darbības uzlabošanu šajā jomā un būvizstrādājumu brīvu apriti. Vienlaikus būtu svarīgi norādīt, ka regulas ieviešana palīdzēs līdz minimumam samazināt būvizstrādājumu neapzinātas neatbilstības gadījumus ar to ekspluatācijas īpašību deklarāciju, kas samazinās materiālos zaudējumus. Neatbilstības risks ir jānovērš, lai šādi izvairītos no tādu tirdzniecībai paredzētu izstrādājumu laišanas tirgū, kas neatbilst šīs regulas prasībām, tādējādi garantējot, ka būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības ir atbilstošas un pamatprasības attiecībā uz būvdarbiem ir ievērotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Ieteikuma projekts par saskaņotu būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumu sagatavošanu pieprasa iespējami augstu aizsardzības līmeni gan darbiniekiem, gan arī citām personām, kuras izmanto ēkas. Es piekrītu referentes nostājai par to, ka pilnvaras uzraudzīt būvizstrādājumos esošās iespējami bīstamās vielas ir ļoti vajadzīgas, un es atbalstu grozījumu priekšlikumu attiecībā uz vajadzību deklarēt informāciju par būvizstrādājumos esošām bīstamām vielām. Man nav saprotama Padomes nostāja, kas šo ieteikumu no sākotnējā priekšlikuma pilnīgi izņēma. Lai palielinātu informētību par jaunajiem un pašreizējiem būvizstrādājumiem, ir jāizveido t. s. informācijas punkti, kuriem ir jābūt objektīviem, citiem vārdiem sakot, finansiālā un personālsastāva ziņā neatkarīgām iestādēm saistībā ar CE marķējuma iegūšanu. Padome ir ierosinājusi pārāk daudzus izņēmumus prasībai piemērot CE marķējumu, un ir svarīgi šo praksi pārskatīt un, cik vien iespējams, ierobežot, citādi visa CE marķēšanas sistēma zaudēs savu nozīmi. Es atbalstu ierosināto regulu tās grozītajā veidā un balsošu par tās pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas atbalsta vajadzību atcelt barjeras, kas ietekmē tirdzniecību būvniecības nozarē. Pašreizējā ekonomiskā lejupslīde ir smagi skārusi šo nozari. Ierosinātā regula, kas aizstās pašlaik spēkā esošo direktīvu, palīdzēs mainīt šo situāciju. Tirdzniecības barjeru atcelšana ražotājiem, pirmkārt, palīdzēs uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un, otrkārt, darbiniekiem saglabāt savas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju, es citēju: „Būvniecība ir viena no Eiropas lielākajām rūpniecības nozarēm, kas nodrošina 10 % no IKP un 50,5 % no bruto pamatkapitāla. Nozarē tieši nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, bet ar to saistīti 26 miljoni strādājošo. Turklāt aptuveni 92 % būvmateriālu ražotāju (to kopējais skaits ir aptuveni 65 000 uzņēmumu) ir MVU ar mazāk nekā 250 darbiniekiem.” Šie cipari reāli atspoguļo būvniecības nozares patieso nozīmi Eiropas ekonomikā. Tieši šā iemesla dēļ ir vajadzīgi kopīgi noteikumi, kas reglamentētu šo nozari un dotu iespēju pienācīgi darboties iekšējam tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šā regulas priekšlikuma mērķis ir saskaņot būvizstrādājumu tirdzniecību un atjaunināt un vienkāršot pašreizējo direktīvu, vienlaikus ņemot vērā jauno tiesisko regulējumu (Regula Nr. 765/2008/EK un Lēmums 768/2008/EK). Tajā ir pievērsta uzmanība dažādiem aspektiem, piemēram, ekspluatācijas īpašību deklarācijai un CE marķēšanai, bīstamu vielu pārvadāšanai, valstu informācijas punktiem, kuros ir iespējams saņemt informāciju par būvizstrādājumiem, visu šajā jomā iesaistīto iestāžu neatkarībai un pārredzamībai, būvizstrādājumu otrreizējai izmantošanai, lielākam uzsvaram uz veselības un drošības jautājumiem, e-komunikācijas uzlabošanai un jaunu informācijas tehnoloģiju metožu ieviešanai. Es balsoju par šo regulu, kas noteikti šo izstrādājumu pārvadāšanu padarīs drošāku, aizsargās veselību un uzlabos drošības apstākļus visiem šajā nozarē strādājošajiem darbiniekiem. Tā arī veicinās pakāpenisku atteikšanos no darbībām, kas ir kaitīgas apkārtējai videi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan šā ziņojuma otrajā lasījumā un galīgajā vienošanās ar Padomi redakcijā ir iekļauti daži pozitīvi aspekti, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tajā ir koncentrēta uzmanība uz vienotā tirgus konsolidācijas principu.

Šajā sakarā šis ir gadījums, kad tiek pieņemta regula, kuras mērķis ir radīt saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Citiem vārdiem sakot, tā nosaka noteikumus, kuri dalībvalstīm ir jāievēro, lai to izstrādājumi iekļūtu Eiropas Savienības tirgū.

Es uzskatu, ka mēs visi varam vienoties par atsevišķiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz veselības un drošības aizsardzību, tostarp darbiniekiem, bet arī saistībā ar izstrādājuma lietošanu tā dzīves cikla laikā, jo īpaši bīstamu vielu gadījumā.

Tomēr mēs nevaram piekrist lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt apdraudēta šo izstrādājumu ražošana valstīs ar trauslāku ekonomiku vai mazos un vidējos uzņēmumos, kam ir grūti pielāgoties, ja vien tiem nav paredzēts iepriekšējs atbalsts, bet netiek aizsargātas tikai Eiropas ekonomisko grupu intereses, kuru mērķis patiesībā ir dominēt tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Virzība uz būvizstrādājumu tirgus liberalizāciju būvniecības nozarē ir viena no prasībām attiecībā uz lielāku elastību, ko izvirzīja mazie un vidējie uzņēmumi. Ņemot vērā būvniecības nozares kopējo nozīmi visās dalībvalstīs, es domāju, ka turpmāka liberalizācija ir vajadzīgs solis uz priekšu. Jo īpaši es atzinīgi vērtēju vairāku birokrātisku ierobežojumu atcelšanu un lēmumu par to, ka ir jākontrolē tie izstrādājumi, kas satur cilvēkiem potenciāli kaitīgas vielas. Tāpēc es esmu nolēmis atbalstīt C. Stihler kundzes ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Iekšējā tirgus darbību joprojām ierobežo daudzi šķēršļi. Tāpēc es esmu ļoti gandarīta, ka varu akceptēt rezolūcijas pieņemšanu par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem. Šai rezolūcijai vajadzētu veicināt būvniecības izstrādājumu brīvāku apriti starp dalībvalstīm.

Turklāt šajā rezolūcijā ir ieviesti svarīgi noteikumi, kas uzņēmumiem atvieglos uzņēmējdarbības veikšanu. Pirmkārt, tā nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido būvizstrādājumu informācijas punkti, kur uzņēmumi varētu saņemt informāciju par būvizstrādājumiem. Būs arī pieejama informācija par noteikumiem, kas palīdzēs pat pašiem mazākajiem uzņēmumiem izpildīt jaunās prasības attiecībā uz lietotāju rekvizītu sagatavošanu un CE marķējumiem. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka rezolūcijā ir iekļautas jaunas prasības attiecībā uz CE marķējumu uzlikšanu un lietotāja mantas deklarāciju sagatavošanu, kurās būs arī jāiekļauj informācija par bīstamajām vielām, ko satur būvizstrādājumi.

Es ceru, ka gan Eiropas Komisija, gan arī dalībvalstis veltīs visas pūles, lai informācija par jaunajiem noteikumiem pie ražotājiem nonāktu pēc iespējas drīzāk, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu sākt gatavoties un piemēroties rezolūcijas jaunajiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim priekšlikumam, jo būvniecība ir viena no Eiropas lielākajām nozarēm, kas veido 10 % no Eiropas Savienības IKP, un šajā nozarē tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbinieku citās nozarēs ir no tās atkarīgi. Turklāt aptuveni 92 % no uzņēmumiem, kas ražo būvmateriālus, ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tā kā MVU ir mūsu ekonomikas mugurkauls, šim priekšlikumam ir jāatzīst to nozīme un vajadzības. Būvizstrādājumu direktīvas (89/106/EEK) pārskatīšana ir tik ļoti nepieciešamais stimuls, kas varētu palīdzēt šajā nozarē ražotājiem atbrīvoties no piemērotajām tirdzniecības barjerām, tādējādi palīdzot uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt darbavietas. Priekšlikums regulai par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem (COM(2008)311) ir paredzēts, lai atjauninātu, vienkāršotu un aizstātu Būvizstrādājumu direktīvu, ņemot vērā mainītos apstākļus. Esmu gandarīts, ka ir pievērsta uzmanība un izrādītas īpašas rūpes par bīstamajām vielām šajos izstrādājumos, un ļoti svarīga ir spēja noskaidrot bīstamo vielu atrašanās vietu izstrādājumos. Ja mēs zinām, kurās vietās ēku materiālos ir azbests, ēku celtniecībā iesaistītie strādnieki, kā arī to iemītnieki neciestu no tādām kaitēm kā mezotelioma. Grozījumu (7., 17. un 49. grozījuma) par bīstamām vielām atkārtota iesniegšana apspriešanai ir svarīga, lai cilvēkiem turpmāk garantētu veselību un drošību un veicinātu pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski.(FI) Pēdējā laikā Būvizstrādājumu direktīva tika reformēta un aizstāta ar praktiski labāk realizējamu regulu, kas mums dos iespēju reāli nodrošināt būvizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū. Ir atbalstāma Komisijas iniciatīva veicināt pašreizējās direktīvas praktisku īstenošanu un padarīt šo īstenošanas procesu efektīvāku. Būvizstrādājumi acīmredzami atšķiras no citiem izstrādājumiem, kuru apriti iekšējā tirgū kontrolē direktīvas. Tā kā drošības prasības izstrādājumiem visās direktīvās parasti ir standartizētas, būvizstrādājumi ir starpprodukti, kas paredzēti būvniecības projektiem, un, pateicoties šai īpašajai iezīmei, direktīva par būvizstrādājumiem tiks sagatavota, veiksmīgi nosakot saskaņotas pieejas, lai nodrošinātu, ka izstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarācija ir precīza un uzticama. Šajā ziņā jaunā regula nozīmēs ievērojamu uzlabojumu.

Lai nodrošinātu to mikrouzņēmumu izdzīvošanu, kas darbojas vietējā mērogā, ir arī svarīgi ņemt vērā atšķirīgos apstākļus, kas dominē Eiropā. Dalībvalstis saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem būvdarbiem, protams, nosaka atšķirīgas prasības. Tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību bezjēdzīgajām testa prasībām un atcelt tās, lai mēs varam samazināt administratīvo slogu. Es uzskatu, ka šī regula uzlabos gan iekšējā tirgus darbību, gan arī būvizstrādājumu standartizācijas procesu. Tāpēc es balsoju par šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. (CS) Es atbalstu šo jauno pieeju, jo juridiskas pielāgošanas mērķis nav definēt izstrādājumu drošību, bet gan radīt pārredzamu vidi, kurā tiks sniegta uzticama informācija par izstrādājumu īpašībām. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir nolēmis dot priekšroku elektroniskiem dokumentiem, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecībā laistu izstrādājumu īpašību deklarācijām. Man ir šaubas par Grozījuma priekšlikuma Nr. 45 likumdošanas metodi, kas tomēr attiecas uz 17. pantu. Lai gan es atbalstu ierosināto godīgas un līdzsvarotas pārstāvniecības principu dažādiem dalībniekiem saskaņotu standartu veidošanas procesā, es uzskatu, ka šī problēma ir jārisina vispusīgi, Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas ietvaros, bet ne pa daļām atsevišķu tiesību aktu veidā. Manuprāt, izvēlētās pieejas rezultātā tiks radīti tiesību akti, kuriem trūkst skaidrības.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Es atbalstu C. Stihler kundzes ziņojumu attiecībā uz regulas pieņemšanu, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, jo uzskatu, ka būvniecības nozare Eiropas ekonomikai ir ļoti svarīga. Šajā sakarā augsta līmeņa saskaņas sasniegšana būvizstrādājumu noteikumos ir mērķis, ko Eiropai jācenšas sasniegt pēc iespējas ātrāk. Tādos laikos kā pašlaik, kad mums ir jāstimulē ekonomiskā izaugsme, mēs nevaram noliegt šās nozares stratēģiski svarīgo nozīmi. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt precīzu un uzticamu informāciju par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašībām, lai varētu paļauties uz drošām ēkām, kas būvētas no materiāliem, kuri neatstāj negatīvu iespaidu uz cilvēku veselību. Turklāt es uzskatu, ka veiktie pasākumi attiecībā uz darba drošību ir svarīgi, lai aizsargātu miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kas nodarbināti šajā nozarē, garantējot viņiem atbilstošu aizsardzības līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es vēlos apsveikt savu kolēģi no Skotijas Catherine Stihler ar labi paveikto darbu saistībā ar šo ļoti tehnisko tematu. Es balsoju par šo ziņojumu, kam vajadzētu nodrošināt lielāku to iestāžu pārredzamību, kas izstrādā standartus būvniecības nozarē, liek uzsvaru uz būvizstrādājumu otrreizēju izmantošanu un atvieglo maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem ceļu uz vienoto tirgu, izmantojot vienkāršotās procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Fakts, ka civilā būvniecības nozare saskaņā ar referentes sniegto informāciju veido lielu daļu no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir aptuveni 10 % no IKP un 50,5 % no bruto pamatkapitāla, pamato saskaņotos nosacījumus, kas šeit tika pieņemti. Nesenā ekonomiskā lejupslīde šai nozarei ir radījusi nopietnas problēmas, kā rezultātā uzņēmumu skaits izrādījās pārāk liels, bet darbinieki zaudēja savas darbavietas. Tādēļ visi pasākumi, kurus var veikt, lai palīdzētu šai nozarei, ir ļoti svarīgi. Šajā saistībā Būvizstrādājumu Direktīvas 89/106/EEK pārskatīšana ir tik ļoti nepieciešamais stimuls, kas varētu palīdzēt šai nozarei, jo īpaši atceļot ražotājiem tirdzniecības barjeras, no vienas puses, un palīdzot uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt darbavietas, no otras puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Būvniecības nozare faktiski ir viens no lielākajiem ekonomiskajiem faktoriem visā Eiropā. Tomēr krīze ir smagi skārusi šo nozari. Mazie un vidējie uzņēmumi, kas bieži darbojas kā izplatītāji, ir cietuši īpaši stipri, un daudzi no tiem ir pat izkrituši no uzņēmējdarbības aprites. Lai nodrošinātu uzņēmumu izdzīvošanu un tādējādi saglabātu arī darbavietas, ir jālikvidē tirdzniecības barjeras. Šādi var tikt radīti taisnīgāki nosacījumi, no kuriem ieguvējas būs visas iesaistītās puses. Tāpēc es balsoju pret priekšlikumiem, ko otrajā lasījumā iesniedza apspriešanai atbildīgā komiteja.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski.(IT) Būvniecība ir svarīga Eiropas nozare gan no nodarbinātības, gan arī mūsu mazo un vidējo uzņēmumu attīstības viedokļa.

Tāpēc ir ļoti nepieciešams atbalstīt regulu, kurā ir izklāstīti saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi, kas garantē izmantojamo materiālu drošību un strādnieku veselību. Joprojām tiek reģistrēti fizisku traumu un veselībai nodarīta kaitējuma gadījumi un —kas nav mazsvarīgi — tiem iedzīvotājiem, kas ikdienā saskaras ar bīstamajām vielām, piemēram, azbestu, kuru izmanto pilsētu ēku celtniecībā.

Es tāpēc atbalstu C. Stihler kundzes ziņojumu, kas šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, jo tajā ir uzsvērts, cik svarīgi globalizētā pasaulē ir ieviest kopīgus noteikumus par izmantojamo vielu un izstrādājumu marķēšanu, lai garantētu drošību un uzticamību un vienlaikus ļautu ražotājiem samazināt izmaksas, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Saskaņotie pasākumi šajā ziņojumā ir izvērsti pārāk plaši. Būvniecības nozare ir jutīga joma: tā ir kritiski svarīga infrastruktūras attīstībai un tādējādi arī atsevišķām dalībvalstīm kā uzņēmumu atrašanās vietām. Darbs, sociālie un vides standarti bieži ir svarīgi faktori attiecībā uz cilvēku un vides aizsardzību šajā nozarē. Katrai dalībvalstij šajā ziņā lielā mērā ir jāpieņem pašai savi lēmumi. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Priekšlikuma mērķis Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, ir nodrošināt būvizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū. Es balsoju par priekšlikumu regulai tieši tāpēc, ka skaidras un uzticamas informācijas garantēšana par CE marķējuma lietošanu uz tirgotiem būvizstrādājumiem ir vēl viens solis uz priekšu ceļā uz brīvu, konkurētspējīgu tirgu, kas spēj aizsargāt mazos un vidējos uzņēmumus. Tā kā būvizstrādājumi ir pabeigtu būvju starpprodukti, jauno Eiropas noteikumu saskaņošana garantē būvju drošību un kvalitāti, rada visiem celtniecības uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, uzlabo to materiālu kontroli, kas jau atrodas tirgū, un visbeidzot būvizstrādājumu tirdzniecību padarīs pārredzamāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāsamazina barjeras, kas būvniecības nozarē kavē lielāku tirdzniecības plūsmu. Būvniecības nozari pašreizējā ekonomiskā situācija ir ietekmējusi īpaši, un ierosinātā regula ir paredzēta, lai būvniecības nozarē veicinātu preču un pakalpojumu brīvu, efektīvu un pārredzamu apriti. Būvniecības nozarē šķēršļu atcelšanai pārrobežu darbībām un dalībvalstu administratīvo un tehnisko šķēršļu samazināšanai ir ļoti liela nozīme. Faktiski būvniecības nozarē dalībvalstis slēpjas aiz valsts tehniskajiem standartiem tāpēc, lai bloķētu preču un pakalpojumu brīvu apriti. Ņemot vērā, ka būvniecības nozare veido 10 % no ES iekšzemes kopprodukta un pašlaik pārdzīvo smagas lejupslīdes periodu, visi pasākumi, kurus varētu veikt būvniecības nozares atbalstam, ir atzinīgi vērtējami, un es par tiem balsošu. Patiesi, šie pasākumi palīdzēs uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt savas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) Dalībvalstīm atrodot pamatojumu tehniskajiem noteikumiem, kas ieviesti, lai ierobežotu preču un pakalpojumu brīvu apriti, visā Eiropas Savienībā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu tirdzniecībai būvniecības nozarē.

Šī strauji augošā nozare rada 10 % no Eiropas Savienības IKP un 50,5 % no tās bruto pamatkapitāla. Tā nodrošina darbavietas 12 miljoniem ES iedzīvotāju, un 92 % no šās nozares uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir mūsu ekonomikas mugurkauls.

Tāpēc es domāju, ka ir jāveic pasākumi, lai saskaņotu šo izstrādājumu tirgu, kā arī lai šajā nozarē strādājošiem darbiniekiem garantētu augstu veselības un drošības līmeni. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, — kas šajā nozarē izraisīja būtiskas problēmas, tostarp uzņēmumu bankrotus —, mums ir jāveic liberalizācijas pasākumi, kas nodrošinās uzņēmumu ekonomisko izdzīvošanu un saglabās darbavietas.

Šis priekšlikums regulai ir paredzēts, lai atjauninātu, vienkāršotu un aizstātu Būvizstrādājumu direktīvu, ņemot vērā mainītos apstākļus attiecībā, piemēram, uz tirgus uzraudzību. Tā mērķis ir arī nodrošināt lielāku aizsardzību attiecībā uz CE marķējumiem, bīstamām vielām, valstu informācijas punktiem, neatkarību un pārredzamību, veselību un drošību, un e-komunikāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ņemot vērā būvniecības nozares mērogus, ļoti svarīgi ir veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz būvizstrādājumu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas sniegto informāciju būvniecība ir viena no lielākajām Eiropas nozarēm, kas veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un 50,5 % no tās bruto pamatkapitāla. Šajā nozarē tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbinieku citās nozarēs ir no tās atkarīgi. Turklāt aptuveni 92 % no 65 000 būvmateriālu ražotāju uzņēmumiem ir MVU ar mazāk nekā 250 darbiniekiem. Tā kā MVU ir mūsu ekonomikas mugurkauls, šis priekšlikums aicina atzīt to nozīmi un vajadzības, kā arī nodrošināt augstu veselības un drošības līmeni tiem darbiniekiem, kas strādā šajā nozarē. Es balsoju par šo ziņojumu, jo priekšlikums palīdz veicināt nozares konkurētspēju, vienkāršojot pašreiz spēkā esošos tiesību aktus, palielinot pārredzamību un samazinot administratīvo slogu, kas jāpacieš uzņēmumiem, kā arī tāpēc, lai atbalstītu Rumānijas intereses attiecībā uz ekspluatācijas īpašību obligātas novērtēšanas ieviešanu, ekspluatācijas īpašību deklarāciju izsniegšanu un CE marķējumu uzlikšanu tiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņotie standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā būvniecības nozares nozīmi Eiropas ekonomikā, ir ļoti svarīgi atcelt tehniskos šķēršļus tirdzniecībā būvizstrādājumu jomā, lai veicinātu to brīvu apriti iekšējā tirgū. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt saskaņotu tehnisko specifikāciju ieviešanu, kas, ņemot vērā nepieciešamo uzsvaru uz veselības un drošības jautājumiem, ļauj arī konsolidēt vienoto tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski.(IT) Šodien mēs plenārsēdē balsojām par ieteikumu attiecībā uz saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem.

Ņemot vērā šīs nozares lielo nozīmi, ir būtiski sagatavot pasākumus attiecībā uz būvizstrādājumu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas (ESK) sniegto informāciju būvniecība ir viena no lielākajām Eiropas nozarēm, kas veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un 50,5 % no tās bruto pamatkapitāla.

Šis regulas priekšlikums nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, ieviešot kopīgus noteikumus marķēšanai, kuru mērķis ir stiprināt garantijas attiecībā uz izstrādājumu drošību un uzticamību un vienlaikus samazināt izmaksas ražotājiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šī regula nonāca Parlamentā otrajam lasījumam, lai varētu tikt galīgi pieņemta. Pirmais lasījums Parlamentā notika iepriekšējā Parlamenta sastāva laikā. Padome pieņēma nostāju 2010. gadā, un pēc tam Beļģijas prezidentūras laikā notika intensīvas neformālas trīspusējas sarunas, lai atrastu kompromisa risinājumu. Šī regula ir ļoti tehniska, taču tā ir politiski ļoti svarīga Zaļajiem, jo tās galvenais nolūks ir saskaņot prasības attiecībā uz būvizstrādājumu tirdzniecību.

Verts/ALE grupas galvenās rūpes cita starpā bija nodrošināt, lai i) procedūras būtu pārredzamas (jo īpaši tāpēc, lai standartizācijas iestādes nemonopolizētu svarīgāko nozaru pārstāvji un tiktu ņemtas vērā MVU vai citu ieinteresēto pušu bažas); ii) uzbūves prasības un procedūras spētu atbalstīt novatoriskus un vairāk ekoloģiskus modeļus; iii) īpašas procedūras „mikrouzņēmumiem” neļautu nozarei apiet prasības vai procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropā būvniecības nozarē joprojām pastāv pārāk daudz tirdzniecības „barjeru”. Šīs direktīvas pārskatīšanai vajadzētu palīdzēt samazināt tirdzniecības barjeras, tādējādi aizsargājot darbavietas celtniecības uzņēmumos, kurus joprojām ietekmē globālā ekonomikas krīze. Ir plāni ieviest īpašus jaunus pasākumus, lai pārbaudītu, vai būvizstrādājumi tiek izmantoti atkārtoti, un veicinātu to otrreizēju izmantošanu kā līdzekli ES klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai.

Ir arī vajadzīgas jaunas garantijas, lai aizsargātu šīs nozares darbinieku veselību un drošību, kur joprojām diemžēl tiek reģistrēts liels ar darbu saistītu nāves gadījumu skaits. Visbeidzot tiek paredzēts, ka prasība pakāpeniski aizstāt dokumentu drukātās versijas ar datorizētām versijām būvizstrādājumu tirgu padarīs vēl saskaņotāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Lai gan regulas ievadā ir ietverti atsevišķi nepieņemami vispārēji apgalvojumi — jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu pilnīgi brīvu apriti būvniecības nozarē —, ko mēs nevaram atbalstīt, jo pastāvēs negodīgas konkurences risks, kamēr starp dažādām dalībvalstīm nebūs saskaņotas darbaspēka izmaksas — mēs balsosim „par”.

Mēs tā rīkosimies tāpēc, ka šī regula attiecas tikai uz tiesību aktu par izstrādājumu tirdzniecību būvniecības nozarē, kurai šajā ekonomiskās lejupslīdes laikā bija ļoti nopietnas problēmas, kas saistītas ar daudzu uzņēmumu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu. Šis priekšlikums paredz veikt to izstrādājumu saskaņošanu un marķēšanu, kas satur bīstamas vielas, kā arī vienkāršo, atjaunina un aizstāj esošos noteikumus, lai samazinātu noteiktus normatīvos šķēršļus strādnieku un tāpat arī mazo un vidējo uzņēmumu interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es esmu ļoti gandarīta, ka būvniecības ziņojumu, kuram es biju referente, mani kolēģi atbalstīja un iebalsoja likumā. Ziņojuma rezultātā bīstamās vielas tiks uzskaitītas būvizstrādājumu marķējumā, un Komisija par šo tematu organizēs turpmākus pētījumus. Ir arī nosacījumi, kas paredzēti tam, lai atvieglotu MVU to izstrādājumu realizāciju iekšējā tirgū. Ir norādīts, ka vajadzīga lielāka pārredzamība, apstiprinot izstrādājumus ar „CE” marķējumu, un es ceru, ka attiecīgie pasākumi tiks ieviesti 2013. gada jūlijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu regulai, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK. Būvniecība ir liela Eiropas rūpniecības nozare, kurā tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbinieku citās nozarēs ir no tās atkarīgi. Ekonomiskā lejupslīde ir smagi skārusi ES būvniecības nozari, daudziem darbiniekiem zaudējot savas darbavietas. Rezultātā laikposmā starp 2008. un 2009. gadu aktivitāte šajā nozarē samazinājās līdz 14,2 %. Būvizstrādājumu direktīvas (89/106/EEK) pārskatīšana šajā sakarā piedāvā būvniecības nozarei atbalsta pasākumu, atceļot ražotājiem tirdzniecības barjeras, tādējādi palīdzot uzņēmumiem palikt uzņēmējdarbības apritē un darbiniekiem saglabāt savas darbavietas. Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst to paredzētajiem mērķiem, jo īpaši ņemot vērā visā būves ekspluatācijas ciklā iesaistīto personu veselības aizsardzību un drošību. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to ekspluatācijas cikla laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas un tāpēc lētāk izmaksājot to lietotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Es uzskatu, ka būvniecības nozare plaši atspoguļo ekonomisko situāciju. Lietuvas būvniecības nozare 2010. gada otrajā ceturksnī saruka līdz 42,9 %, kas ir viens no krasākajiem samazinājumiem Eiropā. Kopš tā laika situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču nelolosim ilūzijas — Lietuvas būvniecības nozarei būs nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos. Tāpēc būtu diezgan priekšlaicīgi runāt par stabilu atjaunošanos. Vēl joprojām ir jāveic daudz uzlabojumu. Piemēram, manas valsts būvniecības nozare atjaunotos ātrāk, ja tiktu uzlabota ES palīdzības apgūšana. Būvniecība ir viena no lielākajām Lietuvas un visas Eiropas rūpniecības nozarēm. Šajā nozarē tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju, un vēl 26 miljoni darbinieku citās nozarēs ir no tās atkarīgi. Būvniecības nozare Lietuvai ir ļoti svarīga, jo tajā tiek radīts daudz darbavietu, tā stiprina iekšējo pieprasījumu un papildina budžetu. Šī nozare ir arī svarīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mūsu ekonomikas pamats. Aptuveni 92 % no uzņēmumiem, kas ražo būvmateriālus, ir MVU ar mazāk nekā 250 darbiniekiem. Es arī piekrītu referentes priekšlikumam izmantot e-komunikācijas un IT metodes, lai pilnveidotu vienoto būvizstrādājumu tirgu. Domājot par nākotni, to būtu svarīgi ņemt vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Būvniecības nozare Eiropas Savienībā ir saistīta ar dažādiem ļoti svarīgiem jautājumiem, sākot no tās nozīmīgā ieguldījuma ekonomikā, līdz ES pilsoņu drošībai viņu mājās un darbavietās. Mans balsojums par Būvizstrādājumu regulu atspoguļo vajadzību ieviest mūsdienīgu, drošu un pārredzamu direktīvu par būvizstrādājumiem. Priekšlikums aicina veikt uzlabojumus veselības un drošības procedūrās visā nozarē un sniegt skaidrus paziņojumus par bīstamām vielām. Turklāt „CE” uzticības marķējuma piešķiršana izstrādājumiem sniegs uzņēmējiem, kas vada paši savus projektus, pārliecību, ka materiāli, ko viņi izmanto, ir droši. Eiropas ekonomikas pamatā lielā mērā ir būvniecības nozare, kura veido 10 % no Eiropas Savienības IKP un kurā tieši ir nodarbināti 12 miljoni ES iedzīvotāju. Lielākā daļa no šiem nodarbinātajiem strādā MVU, kas ir svarīga Eiropas ekonomikas sastāvdaļa. Tomēr būvniecība joprojām paliek viena no bīstamākajām darba jomām. Es tādējādi atbalstu šo regulu, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju drošību viņu darbavietās un mājās neatkarīgi no tā, vai viņi projektus realizē patstāvīgi vai profesionāli.

 
  
  

Ziņojums: Michèle Striffler (A7-0375/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas meklē iespējas, kā ES humāno palīdzību padarīt efektīvāku. Eiropas konsenss par humāno palīdzību ir būtisks sasniegums. Tomēr tā rīcības plāna pārskatīšanai vajadzētu būt saskaņotākai, izmantojot labāk izmērāmus mērķus un uzticamākus rādītājus. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam palīdzības piegādi padarīt efektīvāku. Ņemot vērā to dabas katastrofu skaita palielināšanos, ko izraisa klimata pārmaiņas, un to seku smaguma pieaugumu, es piekrītu izvirzītajai nostājai, ka ir svarīgi sniegt ne tikai vienreizēju palīdzību, bet arī sniegt atbalstu kopienām, lai veicinātu to sagatavotību katastrofām: Hjogo rīcības plāns ir jāpastiprina.

Centieni ir arī jākoncentrē uz cilvēktiesību problēmām, kas rodas no iekšējiem konfliktiem un sarežģītām krīzēm, uz to iestāžu kapacitātes uzlabošanu, kurām ir jābūt pieejamām iedzīvotājiem; to varēs sasniegt, vienīgi skaidri nodalot militāros, politiskos un humānos pienākumus. Es arī piekrītu efektīvai Eiropas ātrās reaģēšanas iespēju piemērošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tas ir ļoti svarīgs no humānās palīdzības efektīvākas sniegšanas viedokļa. Eiropas konsenss par humāno palīdzību ir pirmais kopīgais dokuments par humānās palīdzības politiku, kas izstrādāts kopš 1996. gada regulas pieņemšanas. Tas ir būtiski svarīgs instruments, jo īpaši ņemot vērā pamatīgās pārmaiņas humānās palīdzības jautājumos, piemēram, saistībā ar dabas katastrofu un bruņoto konfliktu lielo skaitu, kā rezultātā pārvietojas milzīgas cilvēku masas, utt. Es ceru, ka Eiropas konsenss par humāno palīdzību būs svarīgs solis ceļā uz visefektīvākajām ES darbībām humanitārās palīdzības jomā un tas sniegs ieguldījumu humāno principu veicināšanā un starptautisko humanitāro tiesību attīstībā, uzlabos ES humānās palīdzības sniegšanas koordināciju un saskaņotību, skaidrojumu par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu un iespēju izmantošanu, katastrofu riska mazināšanu un saistības pastiprināšanu starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Šis ziņojums aicina Eiropas Savienību uz ciešu sadarbību, kas saistīta ar kopīgu redzējumu par humāno palīdzību. Es domāju, ka smagās dabas katastrofas ir arī cilvēku darbību rezultāts, kas izraisa klimata pārmaiņas. Es arī atbalstu dalībvalstu iesaistīšanos šā Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošanā. Es atbalstu darbības, kas tiek veicinātas šajā jomā: humāno principu un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanu; uzlabojumus attiecībā uz ES humānās palīdzības sniegšanas koordināciju un saskaņotību, skaidrojumiem par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu un iespēju izmantošanu saskaņā ar konsensu par humāno palīdzību un ANO pamatnostādnēm; katastrofu riska mazināšanu un saistības pastiprināšanu starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Savienība ir globāls partneris. Šis secinājums ir saistīts ar stingro pārliecību, ka Lisabonas līguma autori ir stiprinājuši Eiropas centienus pasaules mērogā. Humānai dimensijai ir nozīmīga vieta šajā lielajā projektā. Eiropas Savienība jau tagad ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot 40 % no visas palīdzības apjoma. Šī kopīgā deklarācija „ir balstīta uz kopējiem principiem un pieejām, un ir paredzēta tam, lai veicinātu saskaņotu un koordinētu rīcību ES ietvaros, un ar citiem dalībniekiem, un tādējādi uzlabotu kolektīvo reakciju uz humānām krīzēm”. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, kas atgādina, ka humānā palīdzība ir jāsniedz atbilstošā un efektīvā veidā; uzsver labas koordinācijas nozīmi; atzīmē atbalsta, ko sniedz militārās un civilās aizsardzības spējas, sekundāro raksturu, un cik svarīgi ir samazināt riskus, ko rada dabas katastrofas; un visbeidzot aicina Eiropas Savienību pastiprināt saistību starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot vairāk nekā 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības. Visā pasaulē ir ievērojami palielinājies to dabas katastrofu skaits, kuras ir izraisītas īpaši klimata pārmaiņu ietekmē, un pieaudzis to smagums. Humānais konteksts pēdējos gados ir pamatīgi mainījies, tādēļ ir jāuzlabo ES spējas reaģēt uz dabas katastrofām. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu ieguldīt lielākas pūles katastrofu riska samazināšanā un papildus vienreizējai palīdzībai sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai veicinātu to sagatavotību katastrofām. Ir uztraucoši, ka starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi kļūst arvien izplatītāki un situācija šajā jomā pasliktinās. Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai uzlabotu humānās palīdzības koordināciju un pārtrauktu šīs palīdzības jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) 2010. gadā bija daudz humāno krīžu: Haiti, Pakistāna, un es varētu turpināt. Traģēdijas, ar kurām atsevišķas iedzīvotāju grupas — bieži tās, kuras atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, — saskaras visā pasaulē, nosaka nepieciešamību rīkoties ātri un efektīvi starptautiskajām organizācijām un arī Eiropas Savienībai, kurai ir būtiska nozīme palīdzības attīstības un krīzes pārvaldības jomā.

Tādēļ šodien, otrdien, 18. janvārī, mēs esam pieņēmuši M. Striffler kundzes ziņojumu, lai aicinātu piešķirt papildu finansējumu humānajai palīdzībai. Mums ir arī visu šo krīžu situācijām jāizveido Eiropas ātrās reaģēšanas spēki. Eiropas Komisija ir atvērta šai idejai, un tai ir jāiesniedz priekšlikums attiecībā uz pašreizējās civilās aizsardzības sistēmas optimizāciju.

Ir saprotams, ka mums būs jāizmanto tie resursi, kas jau ir pieejami dalībvalstīs, bet vienlaikus mums arī vajadzēs koordinēt savas darbības efektīvāk un praktiskāk. Lēna reakcija, dubulta palīdzība un neatbilstība uz vietas ir tikai daži no apstākļiem, kas mums ir jānovērš. Uzlabojumiem ir liels potenciāls, un Parlamenta pieņemtās rezolūcijas nolūks ir sniegt šajā saistībā sākotnējo atbildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par Parlamenta ziņojumu attiecībā uz Eiropas konsensa par humāno palīdzību ieviešanu: tā rīcības plāna vidusposma pārskatu un turpmāko rīcību. Eiropas konsenss par humāno palīdzību aicina Eiropas Savienību uz ciešu sadarbību, kas saistīta ar kopīgu redzējumu par humāno palīdzību. Konsensa mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības efektivitāti, aizsargāt un veicināt cilvēcīguma, neitralitātes, taisnīguma un neatkarības humānos pamatprincipus un aizstāvēt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Vidusposma pārskata veikšanas laikā tika ievērots, ka trūkst konkrētas informācijas par veiktajām darbībām vai tām darbībām, kuras vēl ir jāveic, un ka papildus humānajā darbā iesaistītajiem pārstāvjiem tikai nedaudziem cilvēkiem ir kaut kādas zināšanas par to, kas ir konsenss. Tāpēc lielākās pūles ir jāvelta tam, lai paaugstinātu izpratni par konsensu un dalībvalstis, citas iestādes un militārās struktūras vairāk ar to iepazīstinātu. Humānais konteksts pēdējos gados ir pamatīgi mainījies, un tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai Eiropas konsenss par humāno palīdzību tiktu pieņemts precīzi un enerģiski.

Es vēlos uzsvērt, ka vajadzētu ieguldīt lielākas pūles katastrofu riska samazināšanā un papildus vienreizējai palīdzībai sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai veicinātu to sagatavotību katastrofām. Turklāt vairāk pūles vajadzētu veltīt tam, lai dzimumu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, kas arvien vairāk tiek izmantota kā kara ierocis, iekļautu humānās palīdzības sniegšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot vairāk nekā 40 % no visas pasaulē sniegtās palīdzības. Vairāk nekā 100 miljoni cilvēki vairāk nekā 70 valstīs no Eiropas Savienības 2009. gadā saņēma palīdzību par gandrīz EUR 1 miljardu. Tomēr diemžēl mēs bieži atbalstām ziedojumu piešķiršanu valstīm, kuras pēc tam izvēlas pieņemt ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas. Ziedojumus un investīcijas varbūt vajadzētu vismaz koordinēt tā vietā, lai žēlotos par to, ka Ķīna ir kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē. Humānais konteksts pēdējos gados ir pamatīgi mainījies, un tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai konsenss par humāno palīdzību tiktu pieņemts precīzi un enerģiski.

Šajos mainīgajos apstākļos pirmais faktors, ko būtu vērts pieminēt, ir būtiskā to dabas katastrofu skaita palielināšanās, kuras izraisa galvenokārt klimata pārmaiņas, un to seku smaguma pieaugums. Tas nosaka arī nepieciešamību papildus vienreizējai palīdzībai sniegt atbalstu kopienām, lai veicinātu to sagatavotību katastrofām. Šajā sakarā ir izdarītas politiskās apņemšanās — ES stratēģija un Hjogo rīcības plāns —, taču joprojām ir daudz problēmu saistībā ar to īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Campbell Bannerman (EFD), rakstiski. – UKIP uzskata, ka labākā reakcija uz humānām katastrofām ir ļaut neatkarīgām nacionālām valstīm brīvprātīgi koordinēt savus centienus sniegt atbalstu, bet nevis to centralizēti darīt nedemokrātiskai ES. Mēs ievērojām, ka ES lēnie un nelielie centieni Haiti piedzīvoja neveiksmi, un tādējādi mēs uzskatām, ka turpmāku krīžu gadījumos uz Eiropas Savienību nevar paļauties.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot vairāk nekā 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības. Tā 2009. gadā sniedza humāno palīdzību aptuveni 115 miljoniem cilvēku vairāk nekā 70 valstīs par kopējo summu EUR 950 miljoni. Ar savu humānās palīdzības politiku Eiropas Savienība ir parādījusi savu apņemšanos atbalstīt trešās valstīs tos cilvēkus, kuri ir ļoti neaizsargāti. Es piekrītu konsensa par humāno palīdzību vidusposma pārskatam, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi veltīt visas pūles, lai ar to labāk iepazīstinātu dalībvalstīs, citas iestādes un militārās struktūras. Es vēlētos mudināt Komisiju dubultot savus centienus samazināt katastrofu risku un pievērst uzmanību starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas kļūst arvien izplatītāki, un neaizsargātākajām grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un cilvēkiem, kas ir tikuši piespiedu kārtā pārvietoti. Ir arī svarīgi veicināt dialogu starp politiskām, militārām vai humānās palīdzības organizācijām, kuras ir aktīvas vienā darba vidē, kopā ar Eiropas ātrās reaģēšanas iespēju, proti, Eiropas civilās aizsardzības spēku, izveidošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par humāno palīdzību divu iemeslu dēļ. Vispirms tāpēc, ka tas pieprasa saistīt civilo aizsardzību un humāno palīdzību ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un tā ārpolitiku, turpretim intervences kritērijiem acīmredzot ir jābūt nepārprotami humāniem, un tikai humāniem. Arī tāpēc, ka es neuzskatu, ka civilo un militāro spēju saistīšana, lai cīnītos ar humāno krīžu situācijām, būtu solis pareizajā virzienā. Acīmredzot noteiktos apstākļos ir vajadzīgas īpašas zināšanas un jāizmanto īpašs aprīkojums, kas vienmēr ir bijis militārpersonu īpašumā. Tāpēc, lai saglabātu un pasargātu humāno misiju tīri civilo raksturu, civilo aizsardzību varētu finansēt tādējādi, lai tai būtu šāds īpašs aprīkojums un, protams, lai civilās aizsardzības darbiniekus varētu atbilstoši sagatavot, nevis uzturēt visus šos militāros tēriņus. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt reālu un efektīvu palīdzību humāno krīžu gadījumos, izvairoties saskarties ar militārās klātbūtnes briesmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Saistībā ar Eiropas konsensa par humāno palīdzību vidusposma pārskatu es nevaru nepievērst uzmanību tam, ka ir nožēlojami, ka sabiedrības informētība par to nebija vēlamajā līmenī un dalībvalstis tā ieviešanā piedalījās ne pārāk aktīvi. Tomēr tā vietā, lai meklētu vainīgo, mums vajadzētu veicināt un sākt ceļu, pa kuru mums vajadzētu doties attiecībā uz humāno palīdzību. Pēdējos gados humanitārā situācija ir mainījusies diezgan būtiski — dabas katastrofas, vairāk pārvietotu personu, dažādu iekšējo konfliktu skaita pieaugums, pārtikas krīzes utt. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir steidzami vajadzīga līdzsvarota un efektīva reakcija pasaules mērogā, kura būtu pamatota uz īpašajām vajadzībām, būtu orientēta uz rezultātiem un kuru vadītu princips, ka iztikas līdzekļu taupīšana nozīmē dzīvību glābšanu, vienlaikus ņemot vērā iesaistīto teritoriju vajadzību pēc pašattīstības un pašpietiekamības. Lai to sasniegtu, ir ļoti svarīgi, lai konsenss veicinātu šīs humānās vērtības un dažādi dalībnieki optimizētu resursus.

Es vēlreiz vēlētos pārliecināt, ka ir steidzami jāizveido Eiropas civilās aizsardzības spēki saskaņā M. Barnier 2006. gada maijā publicētā ziņojuma ieteikumiem. Es vēlētos apsveikt savu kolēģi M. Striffler kundzi ar apspriešanai iesniegtā priekšlikuma pozitīvo saturu un vēlētos atkārtot savu nostāju, ka konsenss ir būtisks instruments, kas katrā ziņā attiecas uz pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Konsenss par humāno palīdzību ir nozīmīgs instruments, kas īpaši apliecina savu vērtību pašreizējo pamatīgo pārmaiņu humanitārajā kontekstā. Mēs esam bijuši liecinieki tam, ka ir ievērojami palielinājies dabas katastrofu skaits, kuru cēlonis galvenokārt ir klimata pārmaiņas, un tam, ka ir kļuvušas smagākas to sekas, arvien biežāk ir sastopamas sarežģītas krīzes situācijas, jo īpaši iekšēji konflikti, kā arī tam, ka mainās konfliktu raksturs, no kuriem daudzi ir saistīti ar liela cilvēku skaita pārvietošanu.

Starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi kļūst arvien izplatītāki. Viens īpaši šokējošs šādu pārkāpumu aspekts ir tas, ka seksuālā vardarbība arvien biežāk tiek izmantota par kara ieroci. Es atbalstu referentes nostāju un domāju, ka ir vajadzīgi stingri pasākumi, lai humānās palīdzības kontekstā palielinātu aizsardzību pret seksuālo vardarbību. Es piekrītu ziņojuma autores nostājai, norādot, ka nesenās humānās katastrofas Haiti un Pakistānā ir vēlreiz parādījušas, ka ir jāuzlabo ES spējas reaģēt uz katastrofām efektivitātes, reakcijas, koordinācijas un atpazīstamības ziņā.

Es arī atbalstu Eiropas ātrās reaģēšanas spēju (Eiropas civilās aizsardzības spēku) izveidošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas konsenss par humāno palīdzību, ko 2007. gada 18. decembrī panāca Parlaments, Padome un Komisija, bija ievērojams progress attiecībā uz Eiropas humānās palīdzības definīciju, darbības lauku un apjomu. Mēs šim ziņojumam, kura secinājumus es stingri atbalstu, atkal pievērsīsimies tā vidusposma pārskatā, kā paredzēts 2008. gada maija rīcības plānā. Šobrīd es vēlētos apsveikt M. Striffler kundzi ar teicami paveikto darbu. Attiecībā uz ziņojumā paustajām idejām es vēlētos akcentēt „palīdzības saņēmēju efektīvu un pastāvīgu iesaistīšanu (..) līdzdalības palīdzības pārvaldībā”. Es esmu atbalstījis šo principu, kam vajadzētu veicināt to, ka ES arvien vairāk koncentrē savas darbības uz pilsonisko sabiedrību un vietējām pašvaldībām. Šādi tiks samazināts uzsvars uz ES un dalībvalstu attiecībām, kurām joprojām būs nozīme, taču tās nebūs īpašas attiecības, kā tas bieži tika deklarēts līdz šim. Es arī vēlētos akcentēt vajadzību iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu „izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kuru pamatā būtu pašreizējā Kopienas civilās aizsardzības mehānisma uzlabošana un esošo valstu līdzekļu apvienošana”, kas nozīmētu marginālo izmaksu palielināšanos panāktajām sinerģijām, izmantojot dalībvalstīs jau noteikto ražīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski.(IT) Humānai palīdzībai tagad ir lielāka un svarīgāka nozīme nekā agrāk. Dažādi attīstības ātrumi un augoša iespēju un resursu sadales nevienlīdzība ģeogrāfiskā, sociālā un paaudžu nozīmē, augošas klimata pārmaiņas (pie kurām daļēji ir vainojami cilvēki) un ar tām saistītā dabas katastrofu skaita palielināšanās, augoša vides piesārņotība, nelīdzsvarotā antropogēnā slodze, kas koncentrējas lielos pilsētu rajonos, un nevienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums dažos mūsu planētas apgabalos, ir novedis pie tā, ka arvien palielinās humāno katastrofu skaits, kur palīdzībai ir svarīga nozīme dzīves apstākļu minimuma un cilvēka cieņas atjaunošanā. Ņemot to vērā, ja humānā palīdzība ir vajadzīga, lai palīdzētu katastrofās cietušiem cilvēkiem, tad savukārt jebkādas intervences kā ES ārējās politikas — kas joprojām ir jādefinē — rezultātu nevar sadalīt atbilstīgi katras dalībvalsts interešu un ietekmes sfērām, bet ir jāpieņem Eiropas dimensija.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par Eiropas konsensa attiecībā uz humāno palīdzību ieviešanu. ES humānās palīdzības politika ir praktiska izpausme tās saistībām atbalstīt cilvēkus, kam nepieciešama palīdzība, kad viņi ir visneaizsargātākie. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs. Tās ieguldījums ir lielāks par 40 % no visa starptautiskās humānās palīdzības apjoma. Mēs 2009. gadā sniedzām palīdzību kopsummā par EUR 950 miljoniem aptuveni 115 miljoniem cilvēku vairāk nekā 70 valstīs. Eiropas konsenss par humāno palīdzību, kas tika parakstīts 2007. gada 18. decembrī, uzsver ES vēlēšanos cieši sadarboties šajā jomā, lai rīcība būtu maksimāli efektīva, lai aizsargātu un veicinātu cilvēcīguma, neitralitātes, taisnīguma un neatkarības humānos pamatprincipus un aktīvi atbalstītu starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Priekšā mūs gaida daudz izaicinājumu. Nesenās humānās katastrofas Haiti un Pakistānā ir vēlreiz parādījušas, ka ir ievērojami jāuzlabo ES spējas reaģēt uz katastrofām. Katastrofu riska samazināšana ir pilnīgi jāintegrē attīstības palīdzības un humānās palīdzības politikā. Mums ir arī vajadzīgs skaidrojums par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu un iespēju izmantošanu saskaņā ar konsensu un ANO pamatnostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Nesenās humānās katastrofas Haiti un Pakistānā ir vēlreiz parādījušas, ka ir jāuzlabo ES spējas reaģēt uz katastrofām efektivitātes, reakcijas, koordinācijas un atpazīstamības ziņā

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kas atbalsta Eiropas ātrās reaģēšanas spēju (Eiropas civilās aizsardzības spēku) izveidošanu — koncepciju, kurai lika pamatus komisārs Barnier pēc cunami Āzijā un kuru pēc tam atkārtoti ieteica Eiropas Parlaments.

Šīs spējas vajadzētu veidot, optimizējot jau pašlaik pieejamos līdzekļus, kas varētu kļūt vēl efektīvāki un pamanāmāki. Mērķis ir ar ciešāku sadarbību veicināt visu nepieciešamo resursu tūlītēju mobilizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas konsensa rīcības plāns ir jāpārskata. Humanitārā situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, ko lielā mērā ir veicinājis tas, ka ievērojami ir palielinājies to dabas katastrofu skaits, kuras ir izraisītas arī klimata pārmaiņu ietekmē, un pieaudzis to smagums. Katastrofu riska samazināšana ir pilnīgi jāintegrē attīstības palīdzības un humānās palīdzības politikā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai Eiropas konsenss par humāno palīdzību tiktu pieņemts precīzi un enerģiski.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ir skaidrs, ka katastrofu situāciju un ārkārtas humāno situāciju skaits šodien palielinās visā pasaulē. Eiropas Savienība šā posta apkarošanā ir uzņēmusies svarīgu pienākumu, un es ceru, ka tā ne tikai turpinās šādi rīkoties, bet arī pastiprinās šo darbību, cik vien iespējams. Tomēr nepietiek iedot izsalkušam cilvēkam zivi: viņš ir jāmāca zvejot.

Es domāju, ka palīdzība, nodrošinot mazāk pārtikušas valstis, kuras var ciest no turpmākām krīzēm, ar humāniem un materiāliem resursiem, ir gandrīz tikpat svarīga kā iesaistīšanās notiekošajās ārkārtas situācijās. Eiropas konsenss par humāno palīdzību ir izpelnījies manu atbalstu, un es ceru, ka starp Eiropas iestādēm panāktā kompromisa rezultātā arvien labāk tiks izmantoti Eiropas Savienībai pieejamie resursi, vienlaikus priekšroka vienmēr tiks dota tiem, kuriem pieder vismazāk un kuri cieš visvairāk, un attiecībā uz politiskām vai ideoloģiskām darba kārtībām kopumā tiks ievērota neitralitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējos gados pasaule ir pieredzējusi ievērojamu katastrofu skaita pieaugumu gan attiecībā uz ietekmētajām ģeogrāfiskajām teritorijām, gan arī upuru skaitu. Lai gan šis jautājums ir ļoti svarīgs, tas nav iekļauts šīs diskusijas ietvaros, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz šīm katastrofām. Eiropas Savienības Padome, Parlaments un Komisija 2007. gada 18. decembrī parakstīja Eiropas konsensu par humāno palīdzību, un tas bija būtisks progress attiecībā uz humāno palīdzību, jo īpaši tāpēc, ka rīcības plāns bija paredzēts pieciem gadiem, ietverot vidusposma pārskatu. Tāds ir šā ziņojuma uzdevums. Visai pasaulei ir zināma ES svarīgā nozīme humānās palīdzības sniegšanas jomā, un visa pasaule to atzīst. Parlaments ir pievērsies šim jautājumam vairās sēdēs, jo īpaši mūsu runu laikā. Patiesi, nesenie notikumi Brazīlijā, Haiti, Pakistānā, Madeirā un citās vietās liek mums apsvērt tā atbalsta efektivitāti, kas tiek sniegts civilai aizsardzībai un humānai palīdzībai. Kā uzskatāmi tika parādīts šajā ziņojumā, lai gan ir pieejams ierobežots informācijas apjoms, Eiropas līmenī ir vērojama pozitīva attīstība, par ko liecina Padomes Humānās palīdzības un Pārtikas palīdzības politikas darba grupas izveidošana. Tomēr vēl daudz ir jāpaveic.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) ES tā sauktajai „humānai palīdzībai” nav mazsvarīga nozīme procesā, kas arvien biežāk tiek definēts kā tās ārējā politika. Tā bieži izmanto patiesās vajadzības palīdzībai un sadarbībai, uz kurām ir svarīgi reaģēt, jo īpaši ārkārtas situācijām, kamēr praksē mērķi mēdz būt ļoti dažādi. Veiktās darbības un izmantotās metodes, tostarp militārā iejaukšanās un okupācija, meklē iespējas atjaunot un padziļināt politiskās un ekonomiskās dominēšanas formas un mēģināt kontrolēt jaunattīstības valstu tirgus un dabas resursus. Pašreizējos kapitālisma krīzes apstākļos, kas pastāvīgi padziļinās, nekad netiek laista garām iespēja šajos nolūkos arī iekļaut cilvēku cīņu par lielāku taisnību un sociālo progresu, kas visā pasaulē iegūst dažādas izteiksmes un formas.

Slēpjoties aiz šķietamām „humānām” interesēm, daudzas nevalstiskās organizācijas, loģistikas uzņēmumi un citi gūst labumu no šīs politikas un ir tās līdzdalībnieki, veicinot pašiem savas un atbalstītāju intereses; šīs intereses var būt sabiedriskas vai privātas, un tajās cita starpā var būt ietvertas politiskas, finansiālas vai reliģiskas motivācijas. Principā mēs atbalstām īpašas solidaritātes izpausmes ar jebkādās katastrofās vai konfliktos cietušajiem cilvēkiem. Tomēr to pamatā ir jāliek šo cilvēku intereses, starptautisko tiesību aktu un šo valstu neatkarības un suverenitātes ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es uzskatu, ka mums ir jāpilnveido Eiropas Savienības rīcībā esošie līdzekļi, lai spētu reaģēt uz tādām katastrofām, ar kādu saskārās Haiti, kur tieši pirms gada notikušajai zemestrīcei pēc tam sekoja holeras epidēmija. Mana grupa un es uzskatām, ka mums ir jāatbalsta finansējuma palielināšana humānajai palīdzībai, lai varētu atļauties vairāk intervenču, jo īpaši tāpēc, lai palīdzētu visneizsargātākajiem cilvēkiem. Šādi rīkojoties, mums vajadzētu nodrošināt, ka mēs skaidri nodalām militāro un humānās palīdzības organizāciju kompetences sfēras, jo militāros resursus vajadzētu izmantot, cik maz vien iespējams, un tikai kā pēdējo iespēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – ES kā bloks ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs. Tomēr nesenās katastrofas ir izgaismojušas atsevišķus trūkumus ES spējā rīkoties ātri, efektīvi un koordinēti. M. Striffler kundzes ziņojumā ir uzsvērtas dažas no šīm bažām, un jācer, ka pēc šīsdienas balsojumam būs pozitīva rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas nav tikai formāls pasākums, bet arī iemesls pārdomām par humāno palīdzību mūsdienās. Humānais konteksts pēdējos gados ir pamatīgi mainījies. Šajos mainīgajos apstākļos pirmais faktors, ko būtu vērts uzsvērt, ir ievērojamā to dabas katastrofu skaita palielināšanās, kuras izraisa galvenokārt klimata pārmaiņas, un to seku smaguma pieaugums. Tas nozīmē, ka ir jāiegulda lielākas pūles katastrofu riska samazināšanā un papildus vienreizējai palīdzībai ir jāsniedz atbalsts kopienām, lai veicinātu to sagatavotību katastrofām. Citi faktori ir sarežģītu krīžu situāciju, jo īpaši iekšējo konfliktu, skaita palielināšanās un konfliktu mainīgais raksturs, no kuriem daudzi ir saistīti ar liela cilvēku skaita pārvietošanos (bēgļi un iekšzemē pārvietotas personas), kā arī pieaugošu vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi kļūst arvien izplatītāki, un situācija šajā jomā pasliktinās. Viens īpaši šokējošs šādu pārkāpumu aspekts ir tas, ka seksuālā vardarbība arvien biežāk tiek izmantota kā kara ierocis. Lielākās pūles vajadzētu veltīt tam, lai aizsardzību pret seksuālo vardarbību iekļautu humānās palīdzības sniegšanā. Tāpēc konkrētāku uzmanību vajadzētu pievērst pašām neaizsargātākajām cilvēku grupām, tostarp sievietēm, bērniem un cilvēkiem, kas ir tikuši piespiedu kārtā pārvietoti (iekšzemē vai arī kā bēgļi). Nesenās humānās katastrofas Haiti un Pakistānā ir vēlreiz parādījušas, ka ir jāuzlabo ES spējas reaģēt uz katastrofām efektivitātes, reakcijas, koordinācijas un atpazīstamības ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Vienu gadu pēc zemestrīces Haiti mēs varam secināt, ka mūsu veiktie pasākumi vai veids, kādā mēs sniedzam palīdzību, nav pilnīgs. Tāpēc Eiropas konsensu, kas izveidojās, lai veicinātu humānās palīdzības sniegšanu, nedrīkstētu izšķērdēt. Eiropas Savienībai kā vienam no turīgākajiem un attīstītākajiem pasaules reģioniem ir morāls pienākums palīdzēt vājajiem un tiem, kas cieš trūkumu. Jo īpaši mums vajadzētu saglabāt solidaritāti ar stihisku nelaimju un katastrofu upuriem, kuri nav bijuši sagatavoti tam, kas ar viņiem notika.

Tāpēc mums ir jāveic pasākumi, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm šajā jomā un veicinātu paraugprakses apmaiņu. Mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai atbalsta sistēma būtu efektīva un efektīga un neviens cents netiktu lieki izšķiests. Tāpēc ir nepieciešama sadarbība ar citām starptautiskām, nevalstiskām struktūrām un organizācijām, kas arī nodarbojas ar palīdzības sniegšanu, lai to padarītu efektīvāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par M. Striffler kundzes ziņojumu, jo vēl aizvien ir ļoti nepieciešams uzsvērt šā jautājuma nozīmi un tātad tā jutīgumu.

Parlaments ar šo savu balsojumu vēlējās uzsvērt, ka Eiropas Savienībai par mērķi vajadzētu izvirzīt neitralitātes, taisnīguma un neatkarības humāno principu atbalstīšanu. Attiecībā uz solidaritāti mēs nekad neesam pilnīgi sagatavoti vai mūsu rīcībā nav teicamu plānu. Mums arvien uzstājīgāk vajadzētu mudināt visus Eiropas dalībniekus, tostarp Komisiju un atsevišķas dalībvalstis, atbalstīt visaptverošas cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu. Es no savas puses turpināšu atbalstīt šo pagaidu vienošanos, tostarp Budžeta komitejā, kurā es esmu loceklis, un atbalstīt visus pasākumus, kuru nolūks ir palielināt finansiālo atbalstu tām darbībām, kas ir konkrētāk vērstas uz šo svarīgo tiesību nodrošināšanu, lai Eiropas Savienība turpinātu tās centienus palīdzēt un atbalstīt tās iedzīvotāju grupas, kurām tas ir visvairāk nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Pēdējos gados ir dramatiski palielinājies to dabas katastrofu skaits un pieaudzis to seku smagums, kuras tā vai citādi ir izraisījis cilvēks, kopā ar negatīvās ietekmes palielināšanos, ko izraisa starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un slikta pārvaldība. Kā tas ir labi zināms, Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot aptuveni 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības. To apstiprina 115 miljoni palīdzības saņēmēji aptuveni no 70 valstīm, kas ir guvuši labumu no kopējā ieguldījuma gandrīz EUR 1 miljarda apmērā. Es balsoju par šo konsensu, jo domāju, ka ES ar tās humānās palīdzības politiku darbībā apliecina, ka tā pilda savas saistības pret cilvēkiem, kuriem ir patiesi vajadzīga palīdzība. Šai saistībā mums ir vajadzīgs pietiekami daudz cilvēku un materiālo resursu, un mums ir jāatbalsta uzlabota koordinācija starp šajā procesā iesaistītajām iestādēm un organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo ziņojumu, kurā ir sniegti ieteikumi par to, kā pastiprināt konsensu par humāno palīdzību. Tajā ir akcentētas vairākas jomas, kurām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, tostarp humāno principu un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai; ES humānās palīdzības piegādes kvalitātes, koordinācijas un saskaņotības jautājumiem; skaidrojumam par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu un iespēju izmantošanu saskaņā ar konsensu un ANO pamatnostādnēm un saistības pastiprināšanai starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Iesniegtais ziņojums ir ļoti laikus pausta reakcija uz daudzajām dabas katastrofām, kuras mēs esam pieredzējuši pēdējo gadu laikā. Eiropas Savienībai ir svarīgi mācīties no efektīvas palīdzības sniegšanas pieredzes pēc iepriekšējām katastrofām, kas notika, piemēram, Austrālijā, Haiti un Krievijā, lai būtu pilnīgi skaidras procedūras un resursi efektīvas humānās palīdzības sniegšanai. Eiropas kontinents līdz šim ir izvairījies no šāda mēroga katastrofām, taču tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu sagatavot iedarbīgu struktūru un resursu komplektu. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka transportlīdzekļu nodrošināšana ietekmētajās zonās nav iespējama bez militāro vienību tehniska un organizatoriska atbalsta. Nevalstiskajām humānās palīdzības organizācijām nav šādu iespēju.

Ir skaidrs, ka ietekmēto apgabalu iedzīvotāji ļoti bieži valsts mērogā paliek atgriezti transporta sakaru ziņā un civilās aviācijas iespējas ir ierobežotas. Ja militāro spēku izmantošana ir kaut kur attaisnojama un pieņemama, tad tie noteikti ir humāno un dabas katastrofu gadījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējos gados notiekošo dabas katastrofu sekas noteikti kļūst arvien smagākas. Ne mazāk patiesi ir arī tas, ka ES ir viens no galvenajiem globālajiem dalībniekiem humānas palīdzības jomā un svarīgi būtu šo nozīmi saglabāt par spīti krīzēm, ar kurām mums nākas saskarties. Tomēr es uzskatu, ka papildus palīdzības sniegšanai pašiem neaizsargātākajiem iedzīvotājiem un tiem iedzīvotājiem, kas ir cietuši šajās katastrofās, ir arī jānodrošina nabadzīgākās valstis un tādējādi arī tās valstis, kuras ir visneaizsargātākās pret šādām situācijām, ar cilvēku resursiem un finansējumu, lai ārējai palīdzībai nebūtu tik izšķiroša nozīme. To var sasniegt tikai ar attīstības politiku un sniedzot palīdzību šīm valstīm, pamatojoties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Humānā situācija kļūst arvien sarežģītāka un smagāka: humanitārās tiesības tiek bieži pārkāptas; neskaidrība par pienākumiem nozīmē, ka humānās palīdzības darbiniekiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība un palielinās dabas katastrofu skaits un intensitāte. Mēs 2010. gadā pieredzējām trīs pēdējos gados lielākās humānās katastrofas: zemestrīci Haiti, sausumu Sāhelā un plūdus Pakistānā. Tomēr, kā sacīja komisāre Kristalina Georgieva: „Ļoti svarīga ir mūsu humānās palīdzības kvalitāte.” Tā „katru gadu glābj aptuveni 140 miljonus cilvēku”.

Ņemot vērā šos apstākļus, es piekrītu referentei, kad viņa aicina ievērojami palielināt finansējumu humānai palīdzībai un kad viņa piebilst, ka konsenss par humāno palīdzību nav pietiekami plaši pazīstams. Mums ir jāturpina uzlabot izpratni un veicināt humānos principus un starptautisko tiesību principus. Mums ir jāatbalsta Eiropas ātrās reaģēšanas spēju izveidošana, kā man jau ir bijusi izdevība to darīt. Mums ir lielāka uzmanība jāpievērš katastrofu riska novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ziņojumā par Eiropas konsensa attiecībā uz humāno palīdzību ieviešanu ir iekļauti vairāki svarīgi priekšlikumi, kurus turpmāk vajadzētu īstenot. Viens piemērs ir civilās aizsardzības iespēju un līdzekļu attīstība, kur galvenā ideja ir saistīta ar Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidošanu. Nozīme ir arī uzlabotai koordinācijai ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starptautiskā līmenī, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Pieeja, kas krīzes situācijās paredz apgādi ar vietējām pārtikas un citām līdzīgām precēm un tādējādi atbalsta vietējo ekonomiku, arī ir ievērības cienīga ideja. Diemžēl dažās jomās ziņojums nav pietiekami konkrēts vai pretenciozs, un tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienībai kā pasaulē lielākajam humānās palīdzības sniedzējam ir jāpievērš lielāka uzmanība humānai palīdzībai tajos reģionos, kur tā ir steidzami nepieciešama, ņemot vērā, ka dramatiski ir pieaudzis dabas katastrofu un iekšējo konfliktu skaits. Dalībvalstīm ir efektīvāk jāveicina šā konsensa ieviešana, iekļaujot to valstu humanitārajās stratēģijās. Ņemot vērā to, cik humānā palīdzība ir vajadzīga, tai ir jāpiešķir palielināts finansējums, ļaujot darbības finansēt ātri un efektīvi.

Es piekrītu priekšlikumam, ka ir ļoti skaidri jānodala militārās un humānās palīdzības organizāciju kompetences sfēras, lai militārie resursi un iespējas tiktu izmantotas vienīgi ļoti ierobežota skaita gadījumos un kā pēdējais līdzeklis, jo īpaši tajos reģionos, kur norisinās bruņoti konflikti. Turklāt, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu humānās palīdzības koordināciju, ir jāizveido Eiropas civilās aizsardzības spēki un Eiropas ātrās reaģēšanas spējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzēja. Tās ieguldījums pārsniedz 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības. ES humānās palīdzības politika apliecina tās saistības pret cilvēkiem, kas dzīvo tajās valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība. Pēc tam, kad ES parakstīja Eiropas konsensu par humāno palīdzību, ir veiktas daudzas darbības attiecībā uz sadarbību šajā jomā, lai uzlabotu tās efektivitāti un veicinātu cilvēcīguma, neitralitātes, taisnīguma un neatkarības humāno pamatprincipu darbību, lai palīdzētu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Turklāt šķiet, ka joprojām valda izpratnes trūkums par konsensu. Mums tāpēc ir jāvelta lielākas pūles, lai veicinātu tā atpazīstamību. Es uzskatu, ka tik trauslā jomā kā humānā palīdzība ir svarīgi apzināties, kā gadu gaitā ir mainījušies apstākļi, atceroties ievērojamo dabas katastrofu skaita palielināšanos un to seku smaguma pieaugumu. Rezultātā, es domāju, mums ir jāiegulda lielākas pūles katastrofu riska samazināšanā un jāsniedz atbalsts kopienām savu spēju stiprināšanai šajā ziņā. Lai attiecībā uz humāno palīdzību tiktu ievērots stabils kurss uz tās pilnu izvēršanu, mums ir jāturpina neatlaidīgi pārliecināt par „humānās telpas” saglabāšanu. Balsojot par M. Striffler kundzes ziņojumu, es ceru, ka mēs varam virzīties uz konkrētu rīcības plānu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropas Savienība, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu kopējo ieguldījumu, ir pasaulē lielākais humānās un attīstības palīdzības sniedzējs. Tās ieguldījums pārsniedz 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības. Precīzā vidusposma pārskatā attiecībā uz Eiropas konsensa par humāno palīdzību ieviešanu var tikai nonākt pie secinājuma, ka ir jāveicina lielāka izpratne par šo mehānismu un lielāka koordinācija un efektivitāte starp visiem iesaistītajiem objektiem. Ekonomiskie ieguldījumi vieni paši var izrādīties neauglīgi, ja tiem nepievieno ciešu un efektīvu koordināciju visās stadijās un starp visiem ES palīdzības veidiem. Mēs dzīvojam kritiskā laikā: humanitārā situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai Eiropas konsenss par humāno palīdzību tiktu pieņemts precīzi un enerģiski. Es balsoju par šo ziņojumu un vēlētos aicināt attīstīt politiku, kas būtu orientēta uz sistemātisku dialogu, lielāku sadarbību uz vietām, labāku pārvaldību, un apņemšanos novērst katastrofas. Es atbalstu Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidošanu saskaņā ar M. Barnier 2006. gada maijā publicētā ziņojuma ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) ES ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs, nodrošinot vairāk nekā 40 % no visas starptautiskās humānās palīdzības.

Eiropas konsenss par humāno palīdzību, ko Padome, Parlaments un Eiropas Komisija parakstīja 2007. gada 18. decembrī, pamatojoties uz piecu gadu rīcības plānu, uzliek par pienākumu Eiropas Savienībai un dalībvalstīm veidot ciešu sadarbību šajā jomā. 33. rīcība paredz, ka rīcības plāna vidusposma pārskatā tiek aplūkots humanitārās jomas izpratnes trūkums, nopietnās klimata pārmaiņas, sarežģītu krīžu skaita palielināšanās un augošā vardarbība.

Mēs tāpēc atbalstām Eiropas ātrās reaģēšanas spēju (Eiropas civilās aizsardzības spēku) izveidošanu, atbilstīgi M. Barnier kunga iecerēm, lai uzlabotu jau pieejamos līdzekļus, ar mērķi veicināt visu nepieciešamo resursu tūlītēju mobilizāciju, izmantojot ciešāku koordināciju.

Ņemot vērā paziņotos rādītājus un to, ka Lisabonas līgumā ir ieviesta pienācīga ES humānās palīdzības politika, es pilnīgi piekrītu, ka mums ir vajadzīgs, lai vidusposma pārskatā uzmanība būtu pievērsta rīcības plāna stiprināšanai attiecībā uz humāno principu veicināšanu, humānās palīdzības piegādi, skaidrojumu par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu izmantošanu un katastrofu riska samazināšanu un saistības pastiprināšanai starp neatliekamo palīdzību un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas sniedz pārskatu par Eiropas konsensa attiecībā uz humāno palīdzību ieviešanu, formulējot priekšlikumus, kuru mērķis ir palīdzēt palielināt tā atpazīstamību un sasniegt lielāku efektivitāti tā mērķu sasniegšanas procesā. Šis dokuments ir ieguvis pat vēl lielāku nozīmi pašreizējā humanitārajā kontekstā, ko raksturo ievērojama dabas katastrofu skaita palielināšanās un to seku smaguma pieaugums, un ir ļoti svarīgi, lai centieni būtu vērsti uz to saistību pilnīgu izpildi, kas izriet no šā dokumenta, un dalībvalstis būtu vairāk iesaistītas tā ieviešanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski.(IT) Šodien mēs plenārsēdē balsojām par ziņojumu attiecībā uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību.

Eiropas Savienība, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu kopējo ieguldījumu, ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs. Tās ieguldījums ir lielāks par 40 % no visa starptautiskās humānās palīdzības apjoma. Eiropas Savienības humānās palīdzības politika ir praktiska izpausme tās saistībām atbalstīt tos cilvēkus trešās valstīs, kuriem ir vajadzīga palīdzība, kad viņi ir visneaizsargātākie.

Ir svarīgi uzsvērt, ka palīdzības piešķiršanas pamatā vajadzētu būt vienīgi konstatētām vajadzībām un ka neaizsargātības pakāpi, palīdzības kvalitāti un apjomu vajadzētu noteikt, pirmkārt, ņemot vērā sākotnējo novērtējumu, un vērtēšanas process ir turpmāk jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātības kritēriju piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, bērniem un personām ar īpašām vajadzībām.

Turklāt palīdzības saņēmēju efektīva un pastāvīga iesaistīšanās — un, ja iespējams, līdzdalība — palīdzības pārvaldībā ir viens no būtiskiem humānās palīdzības sniegšanas kvalitātes nosacījumiem, jo īpaši ilglaicīgu krīžu gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienības humānās palīdzības darbības reglamentē LESD 214. pants, kas nosaka konkrētu ES politiku attiecībā uz humāno palīdzību kā kompetences sfēru, kura tiek dalīta starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību. Tādējādi, kad saskaņā ar koplēmuma procedūru tiks pārskatīta Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību, tai būs pašai savs tiesiskais pamats. Lisabonas līgums arī paredzēja Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidošanu. DEVE komiteja pauda viedokli, ka humāno palīdzību nevajadzētu padarīt par EĀDD instrumentu, un atbalsta Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta neatkarības saglabāšanu. Tā lūdz arī noskaidrot komisāru C. Ashton un K. Georgieva pienākumus.

Tā kā vidusposma pārskats sniedz iespēju palielināt ES centienus vairākās jomās, ziņojumā cita starpā ir pievērsta uzmanība šādiem jautājumiem: humāno principu un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai; ES humānās palīdzības piegādes kvalitātes, koordinācijas un saskaņotības jautājumiem; skaidrojumam par militāro un civilo aizsardzības līdzekļu un iespēju izmantošanu saskaņā ar konsensu un ANO pamatnostādnēm; katastrofu riska samazināšanai un saistības pastiprināšanai starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Eiropas Savienība, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu kopējo ieguldījumu, ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs. Tās ieguldījums pārsniedz 40 % no visas oficiālās starptautiskās humānās palīdzības.

Tikai 2009. gadā vien Komisija sniedza palīdzību kopsummā par EUR 950 miljoniem aptuveni 115 miljoniem cilvēku vairāk nekā 70 valstīs. Eiropas Savienības humānās palīdzības politika ir praktiska izpausme tās patiesajiem centieniem atbalstīt cilvēkus, kad viņi ir visneaizsargātākie. Mūsu nolūks ir panākt, lai mēs būtu spējīgi plānot saskaņotāku civilo un militāro reakciju un tādējādi mūsu iejaukšanās dabas katastrofu gadījumos kļūtu arvien efektīvāka. Šie traģiskie notikumi atgadās arvien biežāk un biežāk un pēdējos gados visā pasaulē ir bijuši cēlonis simtiem tūkstošu cilvēku nāves gadījumiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm un bērniem, jo īpaši bēgļiem un pārvietotām personām, tā kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi attiecībā uz šīm personu grupām kļūst arvien izplatītāki. Papildus efektīvākas intervences nodrošināšanai liels darbs ir jāveic arī aktīvas un pasīvas profilakses jomā. Kopienām, kuras ir visvairāk apdraudētas, ir jābūt vislabāk sagatavotām šādām parādībām, veicinot visas tās ilgtspējīgās attīstības politikas, kuru nolūks ir samazināt kaitējumu.

 
  
  

Ziņojums: Daciana Octavia Sârbu (A7-0376/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew un David Campbell Bannerman (EFD), rakstiski. – 14/1: Es balsoju par šo punktu, jo uzskatu, ka tas vājinās ES tiesību aktus, un rezultātā Apvienotajā Karalistē kļūs vieglāk importēt ģenētiski nemodificētas sojas pupas. Mūsu mājputnu nozarei šis ir īpaši svarīgs jautājums.

14/2: Es balsoju par šo punktu, jo tas samazinās ES tiesību aktu negatīvo ietekmi uz ģenētiski nemodificētu sojas pupu kravām, kuras ir paredzēts nogādāt Apvienotajā Karalistē.

14/3: Es atturējos balsojumā par šo punktu, jo, lai arī tas, iespējams, ir atzīstams centiens (AK valdībai atbrīvoties no ES kontroles), tas, manuprāt, tomēr nav īpaši svarīgs jautājums, un es nevēlos, lai tiktu paplašinātas ES pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai vajadzētu pievērsties inovatīvām iniciatīvām, kas, pirmkārt, izmanto pārtikas pārpalikumus, un, otrkārt, dod iespēju paēdināt cilvēkus, kas cieš trūkumu: to vajadzētu paredzēt, pārskatot kopējo lauksaimniecības politiku. Spekulatīvi darījumi ir veicinājuši gandrīz 50 % no visiem nesenajiem cenu pieauguma gadījumiem, tāpēc G20 valstīm vajadzētu izmantot saskaņotu stratēģiju, lai starptautiskos forumos veicinātu cenu stabilizācijas instrumentu izveidošanu. Eiropas Savienībai vajadzētu vadīt starptautisku kustību, kuras nolūks būtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros sagatavot nolīgumu, kas meklētu iespējas trūcīgās valstis pastāvīgi un efektīvi nodrošināt ar pārtiku.

Es vēlētos arī uzsvērt, ka svarīgi ir veicināt lauksaimniecības nozares prestižu, jo īpaši popularizējot to izglītotiem un uzņēmīgiem jauniem cilvēkiem kā darbības jomu, ko iespējams saistīt ar inovācijām un pētījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kas atzīst, ka nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēktiesības. Tās var uzskatīt par nodrošinātām, ja visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska, sociāla un ekonomiska iespēja piekļūt pietiekamam daudzumam nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, lai apmierinātu uztura vajadzības aktīva un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ka pašlaik pasaules pamata pārtikas produktu krājumi ir daudz ierobežotāki nekā agrāk, 2007. gada pārtikas krīzes laikā samazinoties līdz rekordzemai 12 nedēļu pasaules pārtikas produktu krājumu vērtībai. Tomēr pārtikas ražošana pasaulē arvien vairāk ir atkarīga no ārkārtējiem laika apstākļiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, kuri var izraisīt pēkšņu un neprognozējamu pārtikas deficītu. Tāpēc Eiropas Savienībai šajā pasaules pārtikas produktu krājumu sistēmā vajadzētu sniegt savu ieguldījumu.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi veicināt ne tikai konkurētspēju lauksaimniecības nozarē, bet arī tradicionālo lauksaimniecību, nelielas lauku saimniecības, bioloģisko lauksaimniecību un vietējo izplatīšanu. Turklāt saistībā ar lauku iedzīvotāju novecošanos es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi jaunajiem lauksaimniekiem garantēt piekļuvi zemei un kredītiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Nesenā pārtikas un pamata pārtikas produktu cenu nestabilitāte ir radījusi nopietnas bažas par pārtikas piegādes ķēdes darbību Eiropas un pasaules mērogā. Pārtikas cenu kāpums vissmagāk ir skāris pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Šis ziņojums atbalsta patērētāju nodrošināšanu ar veselīgu, labas kvalitātes pārtiku par samērīgām cenām un lauksaimnieku ieņēmumu aizsardzību, kas ir Eiropas Savienības divi galvenie mērķi. Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropa var veicināt pasaules nodrošinātību ar pārtiku, kļūstot konkurētspējīgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Kā pirmajai ieviestajai politikas jomai un līdz pēdējam laikam kā galvenajam izdevumu postenim lauksaimniecībai Eiropas projektā ir centrālā vieta. Dažās pēdējās desmitgadēs atbalsts šai nozarei noteikti ir nedaudz samazinājies, dodot priekšroku citām svarīgām jomām, taču mums nevajadzētu izlaist no redzesloka to, ka Eiropas lauksaimniecības neatkarība ir svarīgs stratēģisks jautājums. Joseph Daul, kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) priekšsēdētājs, šā jaunā gada sākumā turklāt uzsvēra, ka 2011. gadā nodrošinātība ar pārtiku būs nozīmīgākais jautājums. Patiesi, pārtikas deficītam pasaulē un no tā izrietošajām krīzēm ir mūs jābrīdina par situācijas nopietnību: straujš cenu kāpums un nepietiekamas svarīgu resursu piegādes. Eiropai ir jāreaģē uz šo jauno izaicinājumu. Vides jautājumi padara šo problēmu sarežģītāku un paplašina tās mērogu. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kas meklē iespējas nodrošināt, lai tiktu atzīts šā jautājuma stratēģiskais raksturs. Tajā ir norādīts uz nozīmi, kāda Eiropas Savienība var būt pasaules pārtikas krājumu pārvaldībā, un KLP piemērotību saistībā ar šiem izaicinājumiem un tiek pievērsta uzmanība nelabvēlīgai ietekmei, ko atstāj spekulācijas ar patēriņa preču cenām.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Pašlaik 900 miljoni cilvēki visā pasaulē cieš no bada, ko pavada galēja nabadzība, un līdz 2 miljardiem cilvēku nevar būt droši par to, ka spēs sagādāt pārtiku, jo pakļauti nabadzības riskam.

Tā kā pārtikas ražošanas apjomi ir jāpalielina vismaz par 70 %, lai apmierinātu pasaules iedzīvotāju vajadzības, kuru skaits kļūst arvien lielāks, ir jāstiprina lauksaimniecības nozare. Tāpēc es atbalstu šo svarīgo ziņojumu par lauksaimniecību un pārtikas produktu nodrošināšanu. Ir jāizstrādā spēcīga, finansēta kopējā lauksaimniecības politika, lai būtu iespējams nodrošināt apgādi ar augstas kvalitātes pārtikas produktiem par samērīgu cenu, ņemot vērā, ka mēs saskaramies ar pārtikas produktu pieprasījumu ES un visā pasaulē.

Ir jāstiprina skolu augļu un piena projekti, kā arī trūcīgo personu programma. Neatkarīgi no ekonomiskajām grūtībām ES iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai veselīgai pārtikai pietiekamā daudzumā.

Bažas rada tas, ka pārtikas produktu krājumi pasaulē vairs nav tik bagātīgi kā agrāk, un, ņemot vērā draudus, ko rada klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, es atbalstu ziņojumā pausto ideju par globālas sistēmas izveidošanu pārtikas produktu krājumu palielināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu lauksaimniecības nozarei ir jāapmierina augošās vajadzības pēc nekaitīgas pārtikas pietiekamā daudzumā par spīti šķēršļiem, ko rada ierobežotie dabas resursi, augstās enerģijas cenas un klimata pārmaiņas. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) datiem, lai apmierinātu pasaules iedzīvotāju augošās vajadzības, kuru skaits līdz 2050. gadam atbilstoši prognozēm pārsniegs 9 miljardus, pārtikas ražošanas apjomus vajadzētu palielināt vismaz par 70 %. Turklāt aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē galējas nabadzības dēļ ir hroniski izsalkuši, kamēr aptuveni 2 miljardiem cilvēku svārstīgo nabadzības līmeņu dēļ nav īstas nodrošinātības ar pārtiku ilgtermiņā. Tāpēc pārtikas pieejamība paliek galvenais jautājums, kas jāaplūko. Es piekrītu, ka jaunajai KLP, kas jāievieš pēc 2013. gada, ir jāveicina ne tikai konkurētspēja, bet arī tradicionālā lauksaimniecība, nelielas lauku saimniecības, bioloģiskā lauksaimniecība un vietējā izplatīšana, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku. Turklāt saistībā ar lauku iedzīvotāju novecošanos es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi jaunajiem lauksaimniekiem garantēt piekļuvi zemei un kredītiem un saglabāt samērīgas pārtikas produktu cenas un pietiekamu ieņēmumu līmeni lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienībā ir sastopama nabadzība un bads. Eiropas Savienībā 79 miljoni cilvēku joprojām dzīvo zem nabadzības līmeņa. Manos grozījumos ir uzsvērts, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēka pamattiesības un tās ir ievērotas, ja visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir iespēja piekļūt pietiekamam daudzumam nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, lai apmierinātu uztura vajadzības aktīva un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Es vēlētos īpaši uzsvērt Eiropas lauksaimniecības daudzveidības nozīmi un to, ka ir svarīgi nodrošināt dažādu lauksaimniecības modeļu līdzāspastāvēšanu, kā arī pārtikas produktu un uztura daudzveidību un kvalitāti visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. (NL) Es balsoju par šo rezolūciju. Mana partija, Holandes Reformētās politiskās partijas (SGP) delegācija, savā programmā ir skaidri uzsvērusi lauksaimniecības nozares stratēģiskās intereses, un lauksaimniecība tiek pat dēvēta par pamatu nodrošinātībai ar pārtiku. Tomēr, lai arī cik cildenas šīs idejas nebūtu, man šim tekstam ir jāpievieno divi kritiski komentāri. Eiropas Savienībai nevajadzētu iesaistīties skolu piena vai skolu augļu programmās. Atstājiet tās dalībvalstu pārziņā, ja tās to vēlas. Turklāt es jau esmu balsojis pret punktu, kas attiecas uz ĢMO importu liberalizāciju un veicināšanu. Manas partijas nostāja ir tāda, ka ĢMO nav risinājums globālai pārtikas piegādes problēmai. Vēl nav pierādīts, ka pastāvētu saistība starp ģenētisko modifikāciju un augstāku ražīgumu. Mūsuprāt, mums vajadzētu arī sev uzdot ētiskas dabas jautājumus par ģenētisko modifikāciju.

Mani apmierina kopējais rezolūcijas stils, lai gan tā ir vēlreiz apliecinājusi, cik svarīgi pēc 2013. gada ir nodrošināt KLP ar efektīvu un pienācīgu finansējumu. Turklāt es domāju, ka īpaši svarīgi ir aicināt jaunattīstības valstis izmantot savu zemi, lai nodrošinātu ar pārtiku vispirms savas valsts iedzīvotājus, un tas ir ārkārtīgi steidzams jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Augoša globāla pieprasījuma un pārtikas deficīta apstākļos vairāku miljardu cilvēku nodrošināšana ar pārtiku visā pasaulē ir milzīgs un svarīgs izaicinājums. Tikai vienā pašā Eiropas Savienībā 16 % no visiem cilvēkiem dzīvo zem nabadzības robežas un cīnās, lai apmierinātu savas pamatvajadzības — attiecībā uz mājokli, veselību un, protams, pārtiku.

Ņemot vērā šos apstākļus un lai veicinātu debates, mēs balsojām par šo rezolūciju, saistībā ar pārtikas nodrošinātību atzīstot lauksaimniecību par stratēģiski svarīgu nozari. Pārdomājot KLP nākotni, šķiet, ka nevajadzētu pārskatīt šo vajadzību un šīs tiesības — kurām vajadzētu būt universālām — uz pārtiku visiem.

Viens no mūsu mērķiem ir apkarot spekulācijas lauksaimniecības nozarē: mēs aicinām pārskatīt tiesību aktus par finanšu instrumentiem. Mums ir vajadzīga mazāka cenu nestabilitāte un lielāka pārredzamība. Mēs arī ierosinām ideju par „mērķtiecīgu pasaules pārtikas produktu krājumu sistēmu”, lai efektīvāk pārvaldītu krīzes, un mēs aicinām Komisiju padomāt par šādu līdzekli.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Tas ir Eiropas Savienības pienākums nostāties pret izaicinājumiem, ko rada nodrošinātība ar pārtiku, apgāde ar augstas kvalitātes pārtikas produktiem, vides aizsardzība, lauku reģionu dažādība un teritoriālā līdzsvara saglabāšana, uzlabojot dzīves apstākļus lauku reģionos. Kopējā lauksaimniecības politika šiem nākotnes izaicinājumiem piedāvā atbildes un risinājumus. Ir svarīgi, lai šīs politikas noteiktie uzdevumi un instrumenti censtos, cik vien pilnīgi iespējams, realizēt vajadzību kopējās lauksaimniecības politikas struktūrā integrēt konkrētu valsts dimensiju. Lauksaimniekiem acīmredzami ir vajadzīgs reāls tiešais atbalsts, tostarp nākotnē. Tomēr pašreizējās būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm tiešo maksājumu jomā vairs nedrīkst saglabāties, jo tās tieši ietekmē lauksaimniecības produktu konkurētspēju vienotajā tirgū.

KLP ir jāuzņemas atbildība par to, kā tiek tērēta ES nauda, koncentrējot maksājumus tikai apstrādātas zemes platībām un mājlopu nozarē, tikai par tiem lopiem, kas pašlaik atrodas fermā tajā gadā, kurš attiecas uz maksājumiem. KLP I pīlāram vajadzētu aptvert kompensācijas maksājumus lauksaimniecības ziņā mazāk labvēlīgām teritorijām un agrovides maksājumus, tādējādi palīdzot novērst, ka lauksaimniecības zemes tiek atstātas novārtā, un veicinot ekoloģiskus ieguvumus, kas izriet no ekstensīvās lauksaimniecības prakses.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēktiesības, kas tiek sasniegtas, kad visiem cilvēkiem ir iespēja piekļūt derīgai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtika, kas var apmierināt to vajadzības attiecībā uz aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Eiropā 16 % iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības līmeņa, un pārtikas pieejamība paliek kā galvenais jautājums, kas jārisina. Tādējādi nodrošinātībai ar pārtiku joprojām ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Jaunajai KLP, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, vajadzēs reaģēt uz nodrošinātības ar pārtiku un citiem izaicinājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņām, ekonomikas krīzēm un teritoriālā līdzsvara saglabāšanu ES ietvaros. No otras puses, ES pretenciozie mērķi saistībā ar enerģētiku ir veicinājuši biodegvielas augu audzēšanu plašos mērogos, bet biodegvielas ražošana konkurē ar pārtikas ražošanu par zemi, kas, iespējams, var atstāt negatīvu ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu, lai gan tajā ir vairāki nopietni pozitīvi punkti un tas atzīst lauksaimniecības nozīmi pārtikas nodrošinājuma un pietiekamības garantēšanā. Tomēr ziņojumā ir viens nopietns trūkums, ko nevar neievērot. Tika pieņemts viens konkrēts punkts, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments „aicina Komisiju ierosināt ātrāku apstiprināšanas procesu ES, ievedot jaunus ģenētiski modificētas lopbarības variantus pēc tam kad ir pierādīts to drošums”. Mūsu nostāja pret jebkādu modificētu materiālu, pārtikas vai barības importēšanu un izmantošanu paliek stingra, un es nekādā gadījumā nevaru balsot par ziņojumu, kas pirmo reizi no Eiropas Parlamenta puses formulē pozitīvu attieksmi pret modificētiem organismiem, ko J. M. Barroso kungs ar tādu ieinteresētību cenšas ieviest Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības. Tiek lēsts, ka mūsdienās aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē ir hroniski izsalkuši, kamēr daudziem citiem trūkst pietiekami veselīgas pārtikas mainīgu nabadzības līmeņu dēļ. Nodrošinātību ar pārtiku var sasniegt, kad visiem cilvēkiem visos laikos ir fiziski un ekonomiski pieejama pārtika pietiekamā daudzumā, kas ir nekaitīga un atbilst uztura prasībām. Nodrošinātībai ar pārtiku ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika, bet tai ir jābūt konsekventai un jārisina sociālie jautājumi. Tai ir jābūt konsekventai tādā ziņā, ka tā nepieļauj pārprodukciju, kas kropļo tirgu un rada vides problēmas, un tai ir jābūt sociāli ieinteresētai, nodrošinot, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes ir pieejama kvalitatīva pārtika.

No otras puses, es atzinīgi vērtēju veidu, kādā tiek risināts jautājums par daudzveidību Eiropas lauksaimniecībā: konkurētspēja un inovācijas var iet un tām vajag iet roku rokā ar tradicionālo lauksaimniecību, nelielām lauku saimniecībām, bioloģisko lauksaimniecību un vietējo izplatīšanu. Finanšu investīcijām šajās nozarēs būs izšķiroša nozīme attiecībā uz efektīvu zemes izmantošanu dažādos reģionos kopā ar investīcijām enerģētikā, kas samazina atkarību starp nodrošinātību ar pārtiku un energodrošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Rezolūcijas priekšlikums attiecībā uz lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari saistībā ar pārtikas nodrošinātību ir ļoti vajadzīgs un laikus izstrādāts dokuments, ņemot vērā, ka tas ir parādījies tieši tad, kad lielam skaitam pārtikas produktu ir vērojams arvien straujāks cenu kāpums. Ziņojumā iekļautie ieteikumi ir reāli un vajadzīgi, jo tie risina reālas problēmas šajā jomā. Es vēlētos pieminēt, ka liela nozīme ir piešķirta mācībām un jaunās lauksaimnieku paaudzes iedrošināšanai Eiropas Savienībā, kas ir ļoti svarīgi saistībā ar iedzīvotāju novecošanos. Vēl es vēlētos pieminēt arī to, ka uzmanība ir pievērsta lauksaimniecības daudzveidības saglabāšanai Savienībā, lai sniegtu turpmākas iespējas arī tradicionālajai lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Ņemot vērā, ka nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, es domāju, ka Eiropas Savienībai vajadzētu radīt labākus apstākļus uztura programmu īstenošanai dalībvalstīs, kā arī skolu augļu un piena projektu īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir patstāvīgs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojums, kurā ir iekļautas idejas un ieteikumi no visām politiskajām grupām. Tādējādi, lai sasniegtu praktiski realizējamus kompromisus, mēs esam ieguvuši ļoti visaptverošu tekstu, ko saista kopsaucējs, kuram es kopumā piekrītu. Turklāt, uzskatot, ka nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, es arī uzskatu lauksaimniecību par stratēģiski svarīgu nozari, kas ir ļoti svarīga mūsu kontinenta nākotnei. Citiem vārdiem sakot, es to saredzu kā neatņemamu mūsu kā cilvēku un valstu savienības suverenitātes sastāvdaļu. To sakot, es vēlos apgalvot, ka tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku, papildus tam, ka tās ir cilvēka pamattiesības, vajadzētu garantēt ar mūsu iekšējo ražošanu. Tādējādi kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir svarīga, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu. Es tāpēc vēlētos vēlreiz sacīt, ka par KLP pamatmērķi vajadzētu izvirzīt Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas saglabāšanu un atbalsta sniegšanu lauksaimniecībai Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu pārtikas produktu ražošanu, galvenokārt vietējā līmenī, un līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Es arī uzskatu, ka lauksaimniecības nozarē vajadzētu nodrošināt taisnīgu peļņu, jo tikai šādi var stimulēt ražošanas sistēmas, kas ir ilgtspējīgas un ētiskas, ja lauksaimnieki tiek pienācīgi kompensēti par investīcijām, ko viņi iegulda, un saistībām, ko viņi uzņemas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski.(IT) Lauksaimniecībai ir galvenā nozīme kopienu attīstībā. Tās produkcijas kā galvenās nozares definēšana ekonomiskā nozīmē attiecas ne tikai uz tās attīstības vēsturisko tendenci, bet arī, un galvenokārt, uz tās nozīmi sabiedrību un to ekonomiku stabilizācijā. Līdzsvarotai lauksaimnieciskai ražošanai ir jārūpējas ne tikai par saražoto apjomu, bet arī, un galvenokārt, par produkcijas kvalitāti, lai tā atbalstītu iedzīvotāju veselīgu attīstību. Tāpēc no šā viedokļa nodrošinātībai ar pārtiku ir galvenā nozīme, un tās aizsardzība — jo īpaši attiecībā uz tradicionālo un vietējo produkciju — palielina attīstības iespējas visā teritorijā. Pozitīvā korelācija starp nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecības produktu kvalitāti un to ārstnieciskajām īpašībām ietver arī to ekoloģiskā draudzīguma palielināšanos, lai gan īpaša uzmanība ir jāpievērš domino efektam, ko izraisa nekontrolēta ģenētiski modificētu organismu ieviešana, lai vispirms nodrošinātu vajadzīgo pārliecību par ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko šie produkti var atstāt uz veselību un vietējo ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Mēs atrodamies krustcelēs, definējot to, kādai jābūt kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Šis jautājums, protams, attiecas uz eiropiešiem, kā arī uz pilsoņiem visā pasaulē. Tāpēc šai jaunajai politikai jābūt daļai no globālās vīzijas. Ar vienu galveno izaicinājumu: spēt atbildēt uz dubultu pārtikas produktu pieprasījuma un piegādes palielināšanos, kas būs laika periodā no šodienas līdz 2050. gadam un kas izpaudīsies kā ūdens trūkums, aramzemes samazināšanās un jaunās enerģijas situācija, kuru nosaka cīņa pret klimata pārmaiņām. Ir jāpārskata lauksaimniecības tirgu globālā organizācija, ņemot vērā divas galvenās kopējās lauksaimniecības politikas ierosmes: pārtikas nodrošinātības garantēšanu un mazo zemnieku un viņu ģimeņu dzīvotspējai nepieciešamo aizsardzību gan pašu mājās, gan pasaules nabadzīgākajās valstīs. Tas arī ir atkarīgs no mērķtiecīgas globālās pārtikas krājumu sistēmas radīšanas, kas sastāv no krājumiem, kurus izmanto izsalkuma mazināšanai, un krājumiem, kurus izmanto cenu pieauguma regulēšanai. Šo sistēmu jāvada ANO ar tās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) 900 miljoni cilvēku visā pasaulē galējas nabadzības dēļ ir hroniski izsalkuši. Lai gan pārtikas krājumi acīmredzami ir pietiekami, ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju nevar atļauties tiem nepieciešamo pamatēdienu; ēdiena pieejamībai ir jābūt galvenajam izskatāmajam jautājumam.

Nodrošinātība ar pārtiku kā mērķis nevar tikt sasniegts, nepievēršoties diviem vissvarīgākajiem dienas jautājumiem: tirgus un cenu nestabilitātei un pārtikas krājumu samazināšanās tendencei. Tāpēc šajā saistībā mums jāatbalsta to pastāvošo tiesību aktu par finanšu instrumentiem pārskatīšana, kuriem jānodrošina pārredzamāka tirdzniecība un minimālā summa operatoriem, kam ir atļauts tirgoties šajos tirgos.

Turklāt globālie pamatproduktu krājumi ir daudz vairāk ierobežoti nekā agrāk, globālajām pārtikas rezervēm krītoties līdz rekordzemam līmenim. Visbeidzot KLP ir skaidri un nepārprotami jāreaģē uz pārtikas nodrošinātības un citiem izaicinājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņām un ekonomikas krīzēm ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu par lauksaimniecības atzīšanu par pārtikas nodrošinātībai stratēģiski svarīgu nozari, jo tā piedāvā svarīgus priekšlikumus par to, kā kopējā lauksaimniecības politika tiks ieviesta pēc 2013. gada, tai jāatbild uz izaicinājumiem, kas attiecas uz nodrošinātību ar pārtiku, klimata pārmaiņām, ekonomiskām krīzēm un teritoriāla līdzsvara saglabāšanu ES ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) nesen brīdināja par iespējamu pārtikas cenu pieaugumu 2011. gadā pēc tam, kad tās sasniedza jaunus vēsturiski nozīmīgus augstumus 2010. gadā pēc pārtikas krīzes 2008. gada jūnijā. FAO pārtikas cenu indekss 55 pamata pārtikas produktiem sešos secīgos mēnešos pieauga līdz 214,7 punktiem, kas ir augstāks nekā iepriekšējais vēsturiski augstākais rādītājs ar 213,5 punktiem 2008. gada jūnijā.

Cukura un gaļas cenas sasniedz jaunus vēsturiskus rekordus, un, ja vien labības daudzuma pieaugums nesasniegs vismaz 2 %, cenas šīm precēm turpinās paaugstināties. Tāpēc šī iniciatīva būtu jāatbalsta un, kā es uzsvēru Eiropas Komisijai pagājušajā nedēļā uzdotajā jautājumā, jāpieņem, ka cenu nestabilitāte ietekmē katru tirgū iesaistīto, es uzskatu, ka jāveic īpaši pasākumi attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, lai palielinātu produkciju, labāk apgādātu tirgus un nodrošinātu lielāku cenu stabilitāti, kā arī garantētu produkcijas atbilstību Eiropas produkcijas vajadzībām. Kā jau esmu apgalvojis, lauksaimniecībai jātiek aplūkotai kā stratēģiski svarīgai nozarei, jo īpaši krīzes laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā pārtikas nodrošinātība pieder pie cilvēktiesībām, tai jāpievērš īpaša Eiropas Savienības iestāžu uzmanība. Papildus nepieciešamībai lauksaimniecības nozarei nodrošināt drošu pārtikas piegādi ir arī svarīgi, lai tā būtu pietiekama. Tāpēc mēs nevaram aizmirst Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ieteikumus par steidzamu nepieciešamību palielināt pārtikas produktu apjomu par vismaz 70 %, lai pabarotu pasaules iedzīvotājus, kuru skaits 2050. gadā, kā prognozēts, sasniegs 9 miljardus. Es vēlētos arī uzsvērt tradicionālās lauksaimniecības atzīšanu, jo īpaši bioloģisko un nelielo lauku saimniecību atzīšanu, kas ir mazāk attīstītajos reģionos un kas veido ne tikai ekonomisku vērtību, bet — būtiskākais — vides vērtību, jo tā ir svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Es ceru, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika efektīvi atbildēs uz problēmām, kas ir šajā nozarē: klimata pārmaiņām, stabilas patērētāja cenas saglabāšanu un ienākumu nodrošināšanu zemniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Referente risina ļoti aktuālu jautājumu, norādot attiecīgas problēmas, kas apdraud nodrošinātību ar pārtiku, piemēram, finanšu spekulācijas rezultātā radušos cenas nestabilitāte, zemes uzurpēšanu jaunattīstības valstīs, kā arī nepietiekamus stratēģiskos krājumus. Turklāt pieeja katrai no šīm problēmām, tāpat kā visām, kas attiecas uz pārtikas drošību, ir ļoti nepilnīga, reizēm pretrunīga un atsevišķos gadījumos nepareiza. Netiek ņemtas vērā pašreizējās lauksaimniecības politikas — jo īpaši kopējās lauksaimniecības politikas un tajā veiktās reformas — sekas, piemēram, tirgu liberalizācija un regulēšanas instrumentu likvidēšana un rezultātā tūkstošiem mazo un vidējo ražotāju sagraušana, kuri saskaras ar to, ka viņu ražoto preču cena bieži nesedz ražošanas izmaksas.

Aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka mums „vajadzēs izmantot visus lauksaimniecības veidus, lai varētu nodrošināt ar pārtiku gan pašu Eiropu, gan citas valstis”: tas ir neapstrīdams arguments neilgtspējīgiem ražošanas modeļiem, kas tiek ražoti intensīvi un eksportam, kā arī ģenētiski modificētām kultūrām; ar ziņojumu arī tiek aicināts šo ģenētiski modificēto kultūru importēšanas apstiprinājuma procesu padarīt atbilstošu mūsdienu prasībām un ātrāku. Visbeidzot referente „atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par [ārpusbiržas] atvasinājumiem”, kas ir priekšlikums, ar kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais referents jautājumos par tiesībām uz pārtiku atzīst par vainīgu spekulācijas novēršanas trūkumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski.(IT) Es atbalstīju D. O. Sârbu kundzes ziņojumu. Šajā brīdī, kad mēs gatavojamies reformēt kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, šodienas balsojums parāda virzienu, kādā Parlamentam paredzēts strādāt. Lai nodrošinātu drošu pieejamas pārtikas piegādi, ES sevi jāapgādā ar stingru kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas apkaro spekulāciju ar pārtikas precēm un palīdz jauniem cilvēkiem ienākt lauksaimniecības nozarē. Es domāju, ka ir svarīgi uzvērt, ka turpmākajai KLP jānodrošina iedzīvotāji ar piekļuvi atbilstošai pārtikas piegādei, ar atļauju informācijas par uzturu izplatīšanai un jārada labāki apstākļi tādu programmu ieviešanai kā skolas piena un augļu shēmas. Turklāt šodienas balsojums uzdod Komisijai izlemt, kā ieviest „pārtikas krājumu mērķtiecīgu pasaules sistēmu” — gan drošības krājumus bada mazināšanai un krājumus, ko varētu izmantot preču cenu regulēšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par ģenētiski modificētiem organismiem. Tā kā tas ir jutīgs jautājums, būs nepieciešami piesardzības pasākumi, lai izvairītos no to nekritiskas un neierobežotas ieviešanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Nodrošinātības ar pārtiku un neatkarības sasniegšana Eiropā ir ļoti būtiska, tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka šī atsauce ir radīta, pamatojoties uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ambiciozu vīziju. Mums jāatceras, ka KLP ir būtiski atbalstīt zemniekus, kuri gan ražo pārtikas preces un sabiedrībai nepieciešamās preces, gan arī uztur un uzrauga mūsu zemes. Lai atrisinātu jaunus pārtikas izaicinājumus, ar ko mums nāksies saskarties nākotnē, mums jāpārliecinās, ka kļūstam par pašpietiekamiem ražotājiem, importējot aizvien mazāk lauksaimniecības produktu no trešām valstīm, jo tās neievēro ne tikai vides un veselības likumdošanu, bet arī strādnieku tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski.(IT) Nodrošinātības ar pārtiku uzlabošana ir viens no izaicinājumiem, kas būtu jāatrisina ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2013. gada reformu.

Spējai nodrošināt pietiekamus pārtikas krājumus ES pilsoņiem ir jābūt atspoguļotai prognozētā straujā pārtikas pieprasījuma pieaugumam pasaulē līdz 2050. gadam. Ņemot vērā šo, tā ir Eiropas Savienības prioritāte turpināt aizsargāt tās cilvēku pamattiesības tās robežās un ārpus tām, pieprasot palielināt lauksaimniecības produktivitāti, vienlaikus nodrošinot drošu pieejamas pārtikas piegādi papildus pašreizējai būtiskajai nepieciešamībai aizsargāt Eiropas vidi lauku apvidos.

Mēs nevaram pieļaut finanšu spekulāciju, turpinot radīt nekontrolētas cenas celšanās un globālā pārtikas tirgus nestabilitāti. Lai aizsargātu Eiropas produkciju, mums jāatjauno līdzsvars ražotāju līgumattiecībās un modernajā sadales sistēmā.

Mēs nevaram novērtēt par zemu faktu, ka nevienlīdzīga tirgus pozīcija, prakses, kas vērstas pret konkurenci, un pārredzamības trūkums bieži ir tirgus deformācijas iemesls, kas ietekmē iekšējās piegādes ķēdes konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Jā, lauksaimniecības nozare ir stratēģiski svarīga nozare, un nodrošinātība ar pārtiku ir absolūti nepieciešama. Tas ir aizņēmis Eiropai desmitgades, lai to īstenotu. Tomēr ziņojuma nosaukums ir maldinošs. Nevienā punktā tas neziņo par globālās brīvās tirdzniecības un tirgus loģikas postošajām sekām.

Mēs turpināsim ēst zemenes ziemā neatkarīgi no tā, vai tās augušas dienvidu puslodē vai arī enerģiju patērējošās un ūdeni kāri dzerošās siltumnīcās. Mēs turpināsim veicināt afrikāņu pupu importu uz vietējo pārtikas kultūru rēķina un konkurējot ar mūsu pašu ražotājiem.

Mēs turpināsim aicināt uz lauksaimniecības produktu tirgu un to ražoto produktu reglamentēšanu, kaut arī šis pēdējais jēdziens ir absurds un mums ir jāveicina kvalitatīva lauksaimniecība un īsas pārtikas ķēdes, vienlaikus nežēlīgi vajājot starpnieku un lielo mazumtirgotāju nelikumības.

Mēs stāvēsim bezpalīdzīgi kā ārvalstis, kas izšķiedušas savas iespējas pārņemt kontroli pār aramzemi visneaizsargātākajās valstīs, atstājot mūs aizvien vairāk uztraucamies, bet nespējot rīkoties, saskaroties ar potenciāli draudošu situāciju.

Jūs esat progresējuši, bet tomēr vēl priekšā ir ceļš ejams. Atsakoties saprast un atrisināt pašu sistēmu, kas radījusi mums šīs problēmas, jūs esat nolemti neveiksmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Nodrošinātība ar pārtiku ir galvenā problēma, uz kuru Eiropas Savienībai ir jāreaģē efektīvi. Tāpēc es atbalstīju manas sociāldemokrātu kolēģes ziņojumu, kurā tiek atbalstīta stingra, atbildīga KLP, kas ir labvēlīga jaunajiem zemniekiem; piedāvāta cīņa ar spekulāciju lauksaimniecības tirgos un cenas nestabilitāti, ko tā izraisa; kā arī vēlreiz apstiprināts tas, ka cīņai pret nabadzību ES un visā pasaulē jākļūst par prioritāti, izveidojot pārtikas drošību un piekļuvi pārtikai kā cilvēka pamattiesību. ES ir jārisina šodienas pārtikas izaicinājumi un jāparedz nākotnes grūtības šajā nozarē. Tāpēc ideja ieviest pārtikas krājumu mērķtiecīgu pasaules sistēmu ir, manuprāt, pilnīgi atbilstoša, lai gan to nebūs viegli īstenot.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es neatbalstīju D. O. Sârbu ziņojumu, lai gan tajā ir daudz labu punktu. Pārtika ir fundamentāli svarīgs jautājums un viens no tiem, kuru nozīmība pieaug. Ir būtiski, ka ES ieņem koordinētu nostāju attiecībā uz tās lauksaimniecības nozari, lai sastaptos ar izaicinājumiem, kas būs turpmāk. Tomēr es neuzskatu, ka ĢMO ir leģitīma nozīme pārtikas piegādes drošības sasniegšanā, un es neatbalstu ziņojumu, kurā piedāvā dot zaļo gaismu ģenētiskajai modifikācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēktiesības, kas nodrošina aktīvu un veselīgu dzīvi. Liels skaits cilvēku visā pasaulē ir hroniski izsalkuši vai viņiem trūkst īstas ilgtermiņa nodrošinātības ar pārtiku. Lai gan pārtikas krājumu acīmredzami pietiek, ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju nevar atļauties viņiem nepieciešamo pamatēdienu; ēdiena pieejamībai ir jābūt galvenajam izskatāmajam jautājumam, kas jārisina nekavējoties. Ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka pārtika ir pieejama visām iedzīvotāju kategorijām. Nodrošinātība ar pārtiku kā mērķis nevar tikt sasniegts, nepievēršoties diviem vissvarīgākajiem dienas jautājumiem: tirgus un cenas nestabilitātei (ko ļoti ietekmē spekulācija preču tirgos) un pārtikas krājumu samazināšanās tendencei. Nekādos apstākļos mēs nevaram pieļaut spekulāciju ar pārtikas cenu. Mums jāveicina ne tikai konkurence, bet arī tradicionālā lauksaimniecība, nelielas lauku saimniecības, bioloģiskā lauksaimniecība un vietējā izplatīšana, nodrošinot lauksaimniecības daudzveidību visā Eiropā. Turklāt, ņemot vērā lauku iedzīvotāju novecošanos, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt jauniem zemniekiem piekļuvi zemei un kredītam. Mūsu mērķis ir nodrošināt saprātīgas pārtikas cenas un atbilstošus ienākumus zemniekiem. Tomēr nekādos apstākļos es neatbalstīšu ģenētiski modificētu materiālu lietošanu, to importu patērētājiem un citas aktivitātes vai trešās valstīs izmantotu ražošanas metožu apstiprināšanu, jo nav ziņu, kas mums ļautu ticēt, ka tās nekaitē cilvēku veselībai vai videi.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. (DE) Diemžēl konservatīvo locekļu balsošanas rezultātā šajā priekšlikuma tekstā tika iekļauts nosacījums par ātrāku apstiprināšanas procedūru ES jaunu ĢM pārtikas veidu ievešanai, jo reiz tie tika atzīti par drošiem. Turklāt nekādos apstākļos prasība pēc pārtikas nebūtu jārisina ar ģenētiskās inženierijas metodēm. Es turpinu būt kategoriski pret ģenētiski modificētu pārtiku un vēlētos atgādināt Eiropas Komisijas par piesardzības principu: pat ja ir zinātniski pētījumi par ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem kā nekaitīgiem veselībai, mums, iespējams, vēl nav pareizo pārbaužu metožu, lai to apstiprinātu. Visbeidzot mums jārespektē patērētāju vēlmes, kuri noraida šādu pārtikas veidu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Lauksaimniecība ir ārkārtīgi nozīmīga globālajai nodrošinātībai ar pārtiku, un tāpēc mums ir jārīkojas. Ienākumu nodrošināšanai zemniekiem un labas kvalitatīvas pārtikas piegādei jābūt galvenajiem kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. Svārstīgās tirgus cenas lauksaimniecības nozarē arī attēlo neskaidrības faktorus, un tie ir jāatrisina. Es atbalstu ziņojumu, kas skaidri parāda, ka nodrošinātība ar pārtiku ir arī Eiropas Savienības centrālais jautājums un prasa koordinēšanu atsevišķās politikas jomās. Ja tikai lauksaimniecības politikas, attīstības politikas, tirdzniecības politikas, finanšu politikas un enerģētikas politikas jomas, kā arī pētniecība strādātu kopā, tiktu panākti uzlabojumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Es atbalstīju D. O. Sârbu ziņojumu, jo nodrošināt pastāvīgus, kā arī drošus pārtikas krājumus ir galvenais, ko sabiedrība uztic lauksaimniecībai. Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, kas nozīmē, ka visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska, sociāla un ekonomiska iespēja piekļūt pietiekamam daudzumam nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, lai dzīvotu aktīvu dzīvi. Atsevišķās pasaules daļās šīs tiesības bieži ir iepriekš pieņemtas, turpretim citās tās ir tik tikko nodrošinātas daudzu iemeslu un faktoru dēļ, kas rada nopietnus draudus patērētāju veselībai. Tādā laikā kā šis, kas raksturīgs ar diskusijām par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, šis ziņojums atļauj mums akcentēt atsevišķās vadlīnijas attiecībā uz ētikas, sociālo un ekonomisko nozīmi, kādai jābūt lauksaimniecībai, īsā laikā identificējot riska faktorus, kas to apdraud un iegūstot iespējas ieņemt bastionu globālajā cīņā pret badu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstīju šo D. O. Sârbu ziņojumu par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā. Vēsturiski nodrošinātība ar pārtiku gadsimtiem ir bijusi viena no visu valdību augstākajām prioritātēm. Tāpēc finansiālie un ekonomiskie kritēriji nevar būt noteicošie faktori.

Lētas, bet labas pārtikas ražošana ir ļoti svarīga no tirgus un iedzīvotāju pirktspējas viedokļa, jo īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Turklāt vēl svarīgāk ir spēja ražot pārtiku. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kad mēs importējam pārtiku tikai tāpēc, ka kāds var to mums šobrīd pārdot lētāk. Mēs varam importēt, bet mums jānodrošina mūsu spēja ražot tādu pārtikas daudzumu, kāds mums nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Pašreizējos apstākļos, kad pārtikas cenas pastāvīgi pieaug un ir aizvien pieaugošas runas par nākotnes pārtikas krīzi, liela daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas un mums ir izšķiroši nodrošināt to, ka pārtika ir pieejama katrai sabiedrības daļai. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajag stingru lauksaimniecības politiku, kuras pamatā ir inovācijas un tās galvenais mērķis ir stabilitātes ienešana tirgos un pretimnākšana zemniekiem un viņu atbalstīšana. Tomēr Eiropas patērētājiem ir tiesības baudīt veselīgu, augstas kvalitātes pārtiku par saprātīgām cenām, kas ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Eiropas Savienības galvenie mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, bet atturējos par 14. grozījuma trim daļām, kuras attiecas uz ĢMO. Es neesmu pēc būtības pret ĢM pārtiku, bet biju uztraukts par mēģinājumu veicināt ĢM materiāla ievešanu un to ražošanas metožu lietošanu, ko izmanto trešās valstīs. Zinātniskajiem pierādījumiem par to, ka ĢM ir droša, ir jābūt pamatotiem un sabiedrībai ir pilnīgi jāuzticas tam, ka attiecīgās iestādes ir veikušas visus nepieciešamos drošības aizsardzības pasākumus un veikušas stingras pārbaudes. To nevar sasteigt.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums vēlreiz apstiprina, ka nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības. Šajā kontekstā divi galvenie jautājumi, kas attiecas uz šo tiesību ir cenas nestabilitāte tirgos, ko lielā mērā ietekmē spekulācija un pārtikas krājumu izbeigšanās. Ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz to, ka spekulāciju rezultātā pie pašreizējās cenas tiek pielikti 50 % un tādējādi apstiprinās nepieciešamība pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai nodrošinātu pārredzamību, liekot tiem veicināt ekonomiku un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī novēršot spekulāciju, kas pakļauj riskam efektīvas lauku saimniecības. Situācijā, kad pārtikas cenu stipri ietekmē spekulanti, kas nav vispār ieinteresēti lauksaimniecībā, šajā ziņojumā tiek atbalstīta piekļuves lauksaimniecības tirgiem ierobežošana.

Tomēr lauksaimniecības tirgu finansēšana netiek aplūkota strukturālā izteiksmē. Ziņojumā tiek arī piedāvāts izveidot pārtikas krājumu pasaules sistēmu, kuru pārvaldītu ANO. Turklāt tas mudina Komisiju veicināt ģenētiski modificētas pārtikas ievešanas apstiprināšanu, kam es pilnīgi nepiekrītu. Ņemot to vērā, kā arī lai veicinātu ziņojumā iekļautās labās ieceres un ierosinājumus, es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, kas jānodrošina, aicinot atalgot zemniekus par viņu centieniem un piedāvājot pārtikas krājumu sistēmu, ko pārvalda Apvienotās Nācijas, tās ir visas piekāpšanās mūsu tēzēm. Es tās atzinīgi vērtēju. Atšķirību piemērošana starp finanšu produktiem, atvasinātiem preču instrumentiem un piekļuves ierobežošana lauksaimniecības finanšu tirgiem operatoriem, kas saistīti ar lauksaimniecības ražošanu, arī parāda attieksmes maiņu.

Turklāt pārvietošana un produktivitātes beigas, kura ir nepieciešama pārtikas preču pašapgādei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ir pilnīgi aplama. Lauksaimniecības tirgu finansēšana nav būtībā apšaubīta. Vēl sliktāk ir tas, ka tiek atļautas ģenētiski modificētas šķirnes. Lai veicinātu labas ieceres, es atturos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nodrošinātības ar pārtiku koncepts ir ļoti skaidrs, un tas ir sasniegts, kad visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska, sociāla un ekonomiska iespēja piekļūt pietiekamam daudzumam nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, lai apmierinātu uztura vajadzības un saņemtu vēlamo pārtiku aktīvai un veselīgai dzīvei. Tāpēc nav šaubu, ka pastāvīgais pārtikas cenu pieaugums, kas radies izejmateriālu pieaugošo cenu dēļ, ir neatliekamas rūpes ES. No otras puses, lauksaimniecības nozare saskaras ar aizvien pieaugošāka iedzīvotāju skaita pārtikas vajadzībām par spīti cīņai ar dabas resursu samazināšanos un augstajām ražošanas izmaksām. Ņemot vērā nākotnes vajadzības, nav šaubu, ka lauksaimniecībai jākļūst par stratēģiski nozīmīgu nozari, kā arī patiešām izšķirošu nozari ES un visas pasaules ekonomiskajai attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Pārtikas nodrošinātībā īpaši pastāv problēma, ka ES dalībvalstis aizvien vairāk zaudē savu pašapgādi. Pagaidām nav iespējams apturēt satraucošo tendenci zemniekiem aiziet no pilna laika nodarbinātības lauksaimniecībā un virzības uz lauksaimniecību kā papildu nodarbošanos, kā arī zemes atstāšanas. Ja mēs apspriežam pārtikas nodrošinātību, tad mums jāpiedāvā plāni, kā šo satraucošo tendenci apturēt un arī kā palielināt patērētāju izpratni par reģionālajiem produktiem. Šajā saistībā īpaši svarīgi ir rūpīgi pārbaudīt ES subsīdijas attiecībā uz to, kā varētu samazināt pārtikas produktu pārvadāšanu krustām šķērsām pa Eiropas Savienību. Tas nav tikai vides labā, kurā tas palīdzēs īstenot Kioto protokola mērķus emisiju samazināšanā, bet arī samazinās trokšņa piesārņojumu, jo īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā blakus tranzītceļiem.

Visbeidzot mums jāizskata pakāpe, kādā mēs varam labāk veicināt alternatīvas dzinēju sistēmas, jo biodegvielu ražošana sāk apdraudēt parasto lauksaimniecību, virzot to uz pārtikas trūkumu un augstākām cenām. Šie aspekti nav skarti ziņojumā, un tāpēc es izvēlējos atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski.(IT) Referente uzsvēra lauksaimniecības nozīmību attiecībā uz jauniem pārtikas izaicinājumiem.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir paziņojusi, ka pārtikas ražošanai jāpalielinās par vismaz 70 %, jo pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā kā paredzams sasniegs 9 miljardus. Tāpēc pārtikas drošība prasa stingru kopējās lauksaimniecības politiku.

KLP galvenajiem mērķiem jābūt: palielināt lauksaimniecības produktivitāti; palīdzēt zemniekiem sasniegt pienācīgu dzīves līmeni; stabilizēt tirgus; kā arī nodrošināt drošu pieejamas pārtikas piegādi. Turklāt tās panākumi rezultātā deva neparedzētu pārprodukciju un pārpalikumus, kas deformēja tirgu un izraisīja vides problēmas. Tāpēc ar jauno KLP jāuzlabo pārtikas nodrošinātība, paaugstinot produktivitāti, vienlaikus nodrošinot ekoloģiski ilgtspējīgu pārtikas ražošanu. Ziņojumā uzsvērts, ka KLP finansēšanai ir būtiski atspoguļot ambiciozu vīziju un politikas mērķus.

Lai nodrošinātu saprātīgas pārtikas cenas un, galvenokārt, atbilstošus ienākumus zemniekiem, kā arī nodrošinātību ar pārtiku, KLP jāsaglabā pašreizējā līmenī. Ir svarīgi uzlabot un stiprināt pārtikas nodrošinātības kontroli Eiropas Savienībā un trešās valstīs, un tādēļ es atbalstu rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski.(IT) Pārtikas nodrošinātība ir cilvēktiesības un viens no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, lai nodrošinātu visiem vieglu piekļuvi pārtikai, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata pārmaiņas, augstas enerģijas izmaksas un ierobežotus dabas resursus.

Es piekrītu un atbalstu referentes D. O. Sârbu kundzes plānu, lai nodrošinātu, ka jaunā KLP pēc 2013. gada ir spējīga izpildīt pārtikas nodrošinātības prasības un izaicinājumus. Tāpēc ir svarīgi veicināt lauksaimniecības ražošanas daudzveidību, kas aptver plašas tirgotāju ķēdes, tradicionālo lauksaimniecību un nelielas lauku saimniecības; garantēt piekļuvi kredītam jauniem zemniekiem; nodrošināt pārtikas krājumu pārvaldības programmu attīstību, kā arī sekmēt pasaules tirdzniecību un pazemināt cenas pasaules tirgū.

Tomēr es neatbalstu ĢMO attīstību un to izmantošanu lopbarības variantos tik ilgi, kamēr tie tiks atzīti par drošiem mājlopiem un Eiropas patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es atbalstīju šo ziņojumu. Turklāt es izsaku nožēlu, ka daži svarīgi nosacījumi balsošanas laikā tika atcelti, piemēram, nosacījums, kurā ietverta iespējas pārbaude atļaut to ražošanas metožu ieviešanu, kas tiek lietotas trešās valstīs, attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem. Dažas valstis ir spērušas milzīgus soļus šajā jomā, kamēr Eiropas Savienība atpaliek un nav izmantojusi visu pieejamo potenciālu. Es arī izsaku nožēlu par to, ka izslēgts punkts par neapstrādāto lauksaimniecības zemju lielajām platībām dažas dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Ziņojumā ietvertas vairākas labas iniciatīvas, piemēram, iniciatīva par tradicionālo un bioloģisko lauksaimniecību, jo īpaši mazo zemnieku atbalstu un vietējo zemnieku aizsardzību pret konkurences spiedienu no trešām valstīm ar ievērojami zemāku kvalitātes standartu. No otras puses, referente aizstāv ĢMO lietošanu. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Pārtikas nodrošinātība ir galvenais izaicinājums lauksaimniecībai ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar FAO globālais pieprasījums pēc pārtikas līdz 2050. gadam pieaugs dubultā apmērā, un iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no pašreizējiem 7 miljardiem līdz 9 miljardiem. Tāpēc globālajai pārtikas ražošanai attiecīgi jāpalielinās līdztekus spiedienam uz dabas resursiem. Globālajai pārtikas ražošanai jāpieaug vienlaikus ar ūdens, enerģijas, mēslojuma, pesticīdu un zemes izmantošanas samazināšanos. Ir uztraucoši uzzināt, ka ne tikai vairāk kā 1 miljards cilvēku ir izbadējušies, bet arī Eiropas Savienībā 40 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un ir izsalkuši. Tādēļ es arī uzskatu, ka ir jāizmanto zinātniskais progress, ja tas var nodrošināt piemērotus risinājumus bada mazināšanai pasaulē, jo īpaši efektīvāk izmantojot resursus. ES jāturpina garantēt savu iedzīvotāju nodrošinātība ar pārtiku un piedalīties pārtikas piegādē visai pasaulei, tā rezultātā sadarbībai ar pārējo pasaules daļu, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm, jābūt ciešākai un saskaņotākai, lai palīdzētu tām lauksaimniecības nozaru ilgtermiņa ilgtspējīgai attīstībai. Tāpēc neatkarīgi no citiem iemesliem es atbalstīju šā ziņojuma pieņemšanu, ar kuru lauksaimniecība tiek atzīta par pārtikas nodrošinātībai stratēģiski svarīgu nozari.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo Eiropas Savienības priekšlikumu par lauksaimniecības atzīšanu par pārtikas nodrošinātībai stratēģiski svarīgu nozari, jo, palielinoties patērētāju skaitam, liels skaits cilvēku cieš no bada; situācijā, ar kādu saskaras zemnieki, proti, svārstīgās tirgus cenas un spekulācijas ar akcijām, īpaši svarīgi ir veikt noteiktus pasākumus, lai regulētu lauksaimniecības nozari. Būtiskākais ir tas, ka jāvelta visas pūles ar finanšu stimulu palīdzību, lai stimulētu tradicionālas, nelielas lauku saimniecības vai bioloģiskās saimniecības, kas garantētu pastāvīgu nodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā bīstamību sabiedrības veselībai, ko izraisa ģenētiski modificēti materiāli, es neatbalstu ziņojumu, lai atļautu ievest produktus, kas nav ĢM produkti, ar ĢM materiāla klātbūtni zemā līmenī.

Mums jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES neapstiprina jaunu ĢM pārtikas veidu importu un iespēju izmantot trešās valstīs lietotās ražošanas metodes. Mēs nevaram atrisināt jautājumus par pārtikas pieejamību, pārkāpjot pārtikas nekaitīguma prasības un pakļaujot riskam iedzīvotāju veselību. Ņemot vērā novecojošu lauku iedzīvotāju skaita palielināšanos un lai piesaistītu un iedrošinātu jaunus cilvēkus lauksaimniecībā, jārada atviegloti nosacījumi kredīta saņemšanai jaunajiem zemniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, un tās var uzskatīt par nodrošinātām tikai tad, ja visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska, sociāla un ekonomiska iespēja piekļūt pietiekamam pārtikas daudzumam. Lai gan pārtikas krājumu acīmredzami pietiek, ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju nevar atļauties viņiem nepieciešamo pamatuzturu; aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē galējas nabadzības dēļ ir hroniskā badā. Piekļuvei ēdienam ir jābūt galvenajam izskatāmajam jautājumam, kas jārisina. Pārtikas nodrošinātība prasa stingru kopējās lauksaimniecības politiku, kas spējīga paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, stabilizēt tirgus un galvenokārt nodrošināt drošu pieejamas pārtikas piegādi. Turklāt šo mērķi nevar sasniegt, neatrisinot tirgus un cenu nestabilitātes problēmu. Tā kā pārtikas jautājums ir ļoti svarīgs, es atbalstu D. O. Sârbu ziņojumu, kas atbalsta arī ātrāku procesu jaunu ģenētiski modificētu pārtikas veidu ievešanai ES, kaut arī izskata iespēju atļaut izmantot trešās valstīs lietotās ražošanas metodes. Ar manu balsi arī ir paredzēts atbalstīt ģenētiski modificētu organismu klātbūtni nelielā daudzumā ES ievestajos produktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju šo D. O. Sârbu ziņojumu, jo lauksaimniecība ir nozīmīga un augoša nozare, kam ar tās stratēģiski svarīgo nozīmi pārtikas nodrošinātībā jābūt prioritātei politikas dienaskārtībā. Ar kopējās lauksaimniecības politikas 2013. gadam pārskatu ir jāiesniedz izskatīšanai priekšlikumi attiecībā uz šo jautājumu. Pašreizējā pārtikas un pamatproduktu cenu nestabilitāte radījusi lielas bažas Eiropā un visā pasaulē. Finanšu krīze un sliktu neparastu dabas parādību skaita palielināšanās, piemēram, tādas kā bija 2010. gadā ar ilgstošu sausumu un ugunsgrēkiem Krievijā un lieliem plūdiem Pakistānā, veicinājušas ārkārtīgu nestabilitāti. ES nevar palikt atkarīga no tādu valstu protekcioniskajiem lēmumiem kā Krievija un Ukraina, kas eksportē aptuveni 30 % no pasaules kviešiem, vai arī Argentīnas, kas ir liela gaļas ražotāja pasaulē. Es uzskatu, ka ES ir pienākums pabarot Eiropas sabiedrību un pasaules iedzīvotājus, kuru skaits līdz 2050. gadam, kā prognozēts, palielināsies par 2 miljardiem, un tāpēc pieprasījums pēc apgādes ar pārtiku palielināsies par 70 %. Piegāde pārvietota uz mazāk attīstītām valstīm, bet tas nerada iespēju izpildīt šos kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, kuru ievērošanu kavē ierobežotie dabas resursi, augstās enerģijas cenas un klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informāciju līdz 2050. gadam ražošanai jāpalielinās par 70 %, tā kā aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no bada un Eiropā vien 16 % no iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības robežas. Stingra kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir svarīga un patiešām KLP ievēro šo kārtību, bet tai ir nepieciešama reforma, kas padarīs to ilgtspējīgu un uzlabos pārtikas nodrošinātību. Šo mērķi var sasniegt, tikai atrisinot jautājumu par cenu nestabilitāti (ko izraisa spekulācija) un pārtikas krājumu samazināšanos.

Šajā kontekstā ziņojumā atbalstīta nepieciešamība pārskatīt pastāvošos tiesību aktus par finanšu instrumentiem un pārtikas krājumu pasaules sistēmas izveidi, lai atvieglotu pasaules tirdzniecību tad, kad kāpj cenas un rodas protekcionisma gadījumi. Jaunajai KLP pēc 2013. gada jābūt sagatavotai tam visam, un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, ar kuru tiek veicināta konkurence, tradicionālā lauksaimniecība, piekļuve zemei un kredītam jaunajiem zemniekiem, kā arī uzlabota pārtikas un enerģijas integrācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Uz planētas, kur drīz būs 9 miljardi iedzīvotāju, nodrošinātība ar pārtiku nākotnē ir galvenais jautājums. Šajā ziņojumā pievērsta uzmanība ārkārtīgi lieliem izaicinājumiem un uzdoti vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, attiecībā uz zemes iegūšanu — to, protams, mēs atbalstām. Vienlaikus diemžēl ziņojumā ietverta prasība pēc vairākiem kopējiem pasākumiem — piemēram, Eiropas uztura atbalsta, skolas piena un skolas augļu programmām, kā arī budžeta palielināšanas šim programmām —, ko mēs uzskatām par kaut ko tādu, kas katrai dalībvalstij jāizlemj pašai. Tāpēc mēs izvēlējāmies atturēties no galīgās balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Saskaņā ar FAO informāciju pārtikas ražošanai jāpieaug par vismaz 70 %, lai apmierinātu pastāvīgi pieaugošās pasaules iedzīvotāju prasības, kuru skaits, kā prognozēts, līdz 2050. gadam pieaugs līdz 9 miljardiem. Turklāt aptuveni 900 miljoni cilvēku visā pasaulē galējas nabadzības dēļ ir hroniskā badā, kamēr aptuveni 2 miljardiem cilvēku svārstīgo nabadzības līmeņu dēļ nav īstas nodrošinātības ar pārtiku ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc pārtikas pastāvīgi pieaug un 16 % ES pilsoņu dzīvo zem nabadzības robežas, tiesības un piekļuve pārtikai kļūst par prioritāti. Tāpēc, lai sasniegtu nodrošinātību ar pārtiku, mums nepārtraukti nepieciešama stingra, uz tirgu vērsta, atdalīta un apkārtējo vidi saudzējoša kopēja lauksaimniecības politika (KLP), kas ietver vērā ņemamus lauku attīstības pasākumus un atrisina citus izaicinājumus, jo īpaši klimata pārmaiņas un ekonomikas krīzi, un saglabā teritoriālo līdzsvaru ES. Pārtikas nodrošinātība kā mērķis nevar tikt sasniegts bez pievēršanās diviem vissvarīgākajiem dienas jautājumiem: tirgus un cenu nestabilitātei un pārtikas krājumu samazināšanās tendencei.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es esmu īpaši uzsvēris šā jautājuma par pārtikas nodrošinātību fundamentālo raksturu vairākos gadījumos. Pašreizējā vidē dalībvalstīm būtu jāuzskata lauksaimniecība ne tikai par vienkāršu ekonomikas jautājumu, bet drīzāk par stratēģiskās aizsardzības jautājumu. Šādā nolūkā ir būtiski svarīgi, kā jau referente uzsvēra, nodrošināt, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada var sniegt atbilstošu atbildi uz izaicinājumiem šajā nozarē, jo īpaši par cenu stabilitāti, un ka tā var aizsargāt zemnieku intereses un stiprināt pārtikas rezerves.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski.(IT) Es apsveicu D. O. Sârbu kundzi. Lai nodrošinātu drošu pieejamas pārtikas piegādi, ES sev jāsagādā stingra kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas apkaro spekulāciju ar pārtikas precēm un palīdz jauniem cilvēkiem ienākt lauksaimniecības nozarē.

Faktiski pilnīgi noteikti turpmākajā KLP jādara vairāk jauno zemnieku labā. Tikai 7 % zemnieku ES ir jaunāki par 35 gadiem, kamēr ES nepieciešams 4,5 miljoni zemnieku nākamajos 10 gados. Tāpēc es aicinu stiprināt tādus pašreizējos pasākumus jaunu cilvēku piesaistīšanai lauksaimniecībai kā prēmiju izveidošana un subsidētas procentu likmes aizdevumiem.

Turklāt, lai nodrošinātu, ka pašreizējie finanšu instrumenti palīdz zemniekiem pārciest krīzi, nevis palīdz spekulantiem, kas radījuši galēju cenas nestabilitāti, es aicinu pārskatīt Eiropas tiesību aktus par finanšu produktiem, lai padarītu diskusijas pārredzamākas. Es arī mudinu Eiropas Komisiju nekavējoties veikt stingrus un pastāvīgus pasākumus, lai uzliktu skaidrus ierobežojumus spekulācijai un risinātu pārtikas preču tirgu nestabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojums tika pieņemts bez Verts/ALE grupas atbalsta, kas balsoja pret šo ziņojumu. Negatīvā balsojuma iemesls bija teksta 14. punkts. Tas „aicina Komisiju ierosināt tehnisku risinājumu problēmai par zema līmeņa klātbūtni importētā materiālā, kas nav ģenētiski modificēts, un piedāvāt ātrāku apstiprināšanas procesu ES, ievedot jaunus ģenētiski modificētas lopbarības variantus pēc tam, kad ir pierādīts to drošums”.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Nodrošinātība ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, un tās var uzskatīt par nodrošinātām tikai tad, ja ir apmierinātas personas uztura vajadzības un saņemta vēlamā pārtika aktīvai un veselīgai dzīvei.

Proti, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kas plānota 2013. gadā, Eiropas zemniekiem sniegtajam atbalstam vienmēr jābūt viņiem pieejamam, lai pilnīgi nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un vides standartus. Par spīti Eiropas ražošanas produktivitātei aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju šodien dzīvo zem nabadzības robežas un daudziem no viņiem tiek sniegta palīdzība pārtikas palīdzības programmu ietvaros. Stingra KLP saglabās zemnieku kā pārtikas ražotāju ekonomisko nozīmi, kā arī garantēs iztiku un darbu vairāk nekā 28 miljoniem Eiropas lauku teritorijās nodarbinātiem pilsoņiem.

Ja mēs ņemam vērā ekonomikas krīzi, tiešie maksājumi zemniekiem būtu jāsaglabā pēc 2013. gada, lai stabilizētu viņu ienākumus un palīdzētu viņiem izturēt tirgus nestabilitāti. Visbeidzot būtu jāpieņem īpašas iniciatīvas, lai nodrošinātu jaunu cilvēku ienākšanu lauksaimniecības nozarē, piemēram, jānodrošina vieglāka piekļuve aizdevumiem un jāveicina profesionālās mācības un tehniskā izglītība, līdz visā Eiropā būs izplatīta „labas lauksaimniecības prakse”.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Neņemot vērā apšaubāmās atsauces uz datiem par pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas neatspoguļo pašreizējo dzimstības samazināšanos dažādās valstīs ārpus Eiropas, pārtikas nodrošinātība neapšaubāmi ir saistīta ar saprātīgu lauksaimniecības izmantošanu.

Ir skaidrs, ka ir vēlama kopējā lauksaimniecības politika, kas virzīta uz augstu kvalitāti, videi draudzīgu saimniekošanu un palīdzību zemniekiem sasniegt pienācīgu dzīves līmeni. Attiecībā uz enerģētikas politiku, kas ir saistīta ar lauksaimniecības nozari biodegvielas izmantošanā, tas ir arguments, kas būtu turpmāk jāpārbauda, tā kā biodegvielas ražošana sacenšas ar pārtikas ražošanu. Ziņojuma nobeigumā teikts: mēs nevaram iedomāties samazināt KLP budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Kopumā šis ziņojums ir diezgan vērtīgs ieguvums diskusijai par lauksaimniecības nozīmi pārtikas nodrošināšanā. Parlaments pareizi ir identificējis problēmas, ar ko saskaras zemnieki ārkārtas tirgus un cenas nestabilitātes laikā, un pievērsis uzmanību grūtībām, ko zemnieki to dēļ pašreiz izjūt. Komisijai būtu jāpiedāvā stingri un noturīgi pasākumi, lai atrisinātu nestabilitāti lauksaimniecības tirgos. Izšķiroša nozīme ir ražošanas saglabāšanai ES. Lielo cenas pieaugumu lauksaimniecības precēm finanšu tirgos galvenokārt izraisījusi spekulācija. Spekulatīva uzvedība palielina pašreizējo cenu par gandrīz 50 %.

Ir labi, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku atzinumus attiecībā uz lielo iestāžu investoru, piemēram, ieguldījumu fondu, pensiju fondu un investīciju banku, katastrofālo nozīmi, jo tie ar savām darbībām atvasināto finanšu instrumentu tirgos ietekmē izejmateriālu cenas indeksus. Parlaments ir izstrādājis kopumā pareizu situācijas analīzi, bet tad pilnīgi pazaudējis mērķi, ziņojumā neformulējot atbilstošās ziņas par ĢMO nozīmi lauksaimniecībā. Šī diskusija ir notikusi kaut kur citur un ne šeit, tāpēc es kategoriski neatbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski.(HU) Es nevaru atbalstīt iniciatīvu, ar ko tiek veicināta vai paātrināta ģenētiski modificētu augu ievešana. Lauksaimniecības zemju teicamās īpašības Eiropas Savienībā dod iespēju daudzām valstīm, tostarp Ungārijai, Polijai, Itālijai un Francijai, ražot labas kvalitātes pārtiku. Mums nav nepieciešami ģenētiski modificēti pārtikas veidi. Es arī neatbalstu ģenētiski modificētu produktu ievešanu Eiropas Savienībā, jo tiem ir kaitīga ietekme uz veselību ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Jēdziens pārtikas nodrošinātība uzsver nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu globālos pārtikas krājumus: cilvēka pamattiesības, kas nozīmē, ka fiziski un ekonomiski ir iespējams piekļūt pietiekamam daudzumam uzturvielām bagātas pārtikas. Es uzskatu šā ziņojuma pieņemšanu par ārkārtīgi svarīgu, jo tajā lauksaimniecības nozarei piešķirta īpaša nozīme. Prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums un pastāvošā nabadzība nozīmē, ka vismaz 70 % pārtikas ražošanas pieauguma nepieciešams, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Klimata fenomeni, spekulācija un cenas nestabilitāte ir negatīvi ietekmējuši zemnieku ražotspēju.

Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada ir vajadzīga tāda, kas var garantēt tiesības uz pārtikas nodrošinātību, kura cieši saistīta ar konkurenci un inovācijām, kā arī pieaugošu skaitu jaunu zemnieku, kas var reaģēt uz jauniem globāliem izaicinājumiem. Lauksaimniecības politikai jābūt sakārtotai, veicinot tradicionālo un vietējo lauksaimniecību, ne tikai bioloģisko un uz vietas iegūto pārtiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par lauksaimniecības atzīšanu, par kuru es balsojumā atturējos. Šajā ziņojumā ietverti daudzi viedokļi par jautājumiem, kam ir izšķiroša nozīme zemniekiem, piemēram, mazās ražošanas atbalstu, jauniem zemniekiem un cīņu pret cenu spekulāciju. Šajā ziņojumā arī uzsvērta būtiska finansējuma nepieciešamība kopējai lauksaimniecības politikai.

Lai gan šis ziņojums ir vispārīgi pozitīvi vērtējams, tajā ir iekļauts nepieļaujams pasākums: paātrinātas ĢMO atļaujas procedūras, ko veic Komisija.

Šīs procedūras neietver produktu pareizu novērtēšanu, pirms tie izvietoti tirgū, un tajās netiek pieminēta ĢMO tirdzniecības bīstamība, kas ir vairākkārt nosodīta.

Šīs procedūras nesniedz nekādu pārskatu par pārtikas nodrošinātību un piesardzības principu. Tas ir bīstams pasākums un tas ir apkaunojoši, ka ticis mērķtiecīgi iekļauts ziņojumā, ņemot vērā lauksaimniecības stratēģiski svarīgo nozīmi.

ĢMO jautājumam jābūt leģitīmi diskutējamam tematam, ko Eiropas iestādes atsakās atzīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Es atbalstīju šo rezolūciju, kas uzsver nepieciešamību Eiropas politikai piešķirt prioritāti lauksaimniecībai. Eiropas iedzīvotāji rada aizvien vairāk prasību attiecībā uz pārtikas nodrošinātību, kas jāgarantē visā ražošanas, apstrādes un izplatīšanas ķēdē. Ir daudz jaunu problēmu, kas jārisina, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un godīgu lauksaimniecību: pielāgošanās klimata pārmaiņām, globalizācijas ietekmes kontrolēšana, daudzveidības saglabāšana, zemnieku dzīves līmeņa nodrošināšana un mūsu pašapgādes ar pārtiku garantēšana globālajā tirgū ir spēcīgs spiediens. Lauksaimniecība ir mūsu mantojuma neatņemama sastāvdaļa un vienmēr ir veidojusi mūsu identitāti, dzīvesveidu un ainavas. Es atzinīgi vērtēju ES centienus attiecībā uz lauksaimniecību, bet vēl ir jāveic nozīmīgs darbs KLP reformas jomā. Tāpēc es aicinu ES koncentrēt savus centienus mazo zemnieku virzienā, kas ir lielākā, bet galvenokārt visievainojamākā grupa. Atzīstot, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare, jābūt iespējai stiprināt sociālo dimensiju, kurai līdz šim ir pievērsta nepietiekama uzmanība. Zemniekiem arī ir vajadzīga drošība.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lauksaimniecības atzīšana par stratēģiski svarīgu nozari, dos tai iespēju radīt labākus apstākļus palīdzības un informācijas programmu ieviešanai. Nav šaubu, ka šādas pārtikas programmas jāievieš nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem. Mēs bieži aizmirstam, ka aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju Eiropas Savienībā dzīvo zem nabadzības robežas.

Tāpat kā palīdzības programmas, mums ir jāattīsta programmas, kas veicina veselīgus ēšanas paradumus, galvenokārt bērniem un skolniekiem. Sekas šādu jautājumu neņemšanai vērā skaidri redzamas ASV, kur pēdējos gados trīskāršojies tuklu pusaudžu skaits. Ir īpaši svarīgi, lai programmas, kas veicina augļu un piena patēriņu, tiktu ieviestas izglītības iestādēs, tā kā pareizas ēšanas paradumu mācīšanās jaunajiem eiropiešiem sniegs pozitīvu ietekmi uz veselību, tādējādi samazinot veselības un sociālos zaudējumus nākotnē. Vislielākais iespējamais vietējo pārtika ražotāju un izplatītāju skaits jāiesaista šādu programmu ieviešanā, tā kā tas stiprinās mazo un vidējo lauku saimniecību pozīciju.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika