Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 18. janvāris - Strasbūra

13. Pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (11038/2/2010 - C7-0266/2010 - 2008/0142(COD))

(Referente: Françoise Grossetête) (A7-0307/2010).

  Françoise Grossetête, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu četras minūtes, bet atlikušās divas minūtes atstāšu debašu noslēgumam.

Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār! Beidzot mēs varam redzēt gaismu tuneļa galā attiecībā uz šo tematu, kas ir ārkārtīgi svarīgs pacientiem.

Mums vairs nebūs jāatrodas mulsinošajā situācijā, kad likumu nosaka ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Tagad direktīvā ir noteikti skaidri nosacījumi pacientu mobilitātei Eiropā. Kāda veida ārstēšanu var saņemt ārzemēs? Kā un uz kādiem kritērijiem pamatojoties var saņemt izdevu atmaksu? Kā šī atbildība tiek sadalīta starp pacienta piederības dalībvalsti un dalībvalsti, kurā notiek ārstēšana? Tagad direktīvas projektā ir iekļautas visas atbildes uz šiem jautājumiem.

Vispirms es gribu pateikties Beļģijas prezidentūrai par tās izcilo darbu visā sarunu procesā. Tās pārliecināšanas spējai bija izšķiroša nozīme, jo ir jāuzsver, ka dažas dalībvalstis negribēja šo direktīvu. Manuprāt, tā bija bezatbildības problēma.

Es vēlos arī izteikt pateicību manam draugam un bijušajam deputātam Bowis kungam, kurš atrodas galerijā. Būdams referents pirmajā lasījumā, viņš arī bija iesaistīts šīs direktīvas izstrādē, un viņš vienmēr ir cīnījies par pacientu tiesībām. Protams, es vēlos pateikties arī komisāram Dalli un saviem kolēģiem „ēnu” referentiem, kuri visi ļoti aktīvi veicināja sarunu noslēgšanu un bez kuriem nekas nebūtu bijis iespējams.

Kāds šajā gadījumā ir risks pacientiem? Medicīnas attīstība nozīmē, ka vairs nav iespējams uz vietas nodrošināt veselības aprūpi visu slimību gadījumos un ka reizēm tā jānodrošina ārpus valsts robežām. Tas ir iespējams attiecībā uz tiem pacientiem, kuri dzīvo pierobežas reģionos, kur veselības aprūpe ārzemēs dažkārt ir tuvāk nekā attiecīgajā valstī nodrošinātā aprūpe. Tāpat iemesls var būt tas, ka citā dalībvalstī ir vairāk resursu un lielāka pieredze, piemēram, atsevišķu ļoti specifisku slimību ārstēšanā.

Visbeidzot dažiem eiropiešiem, iespējams, gluži vienkārši ir ērtāk saņemt veselības aprūpi ārpus savas piederības valsts, jo viņu ģimene dzīvo citā dalībvalstī. Pateicoties skaidriem tiesību aktiem, patērētāji, darba ņēmēji, studenti un tagad arī pacienti varēs gūt labumu no pārvietošanās tiesībām Eiropas Savienības robežās.

Mērķis, protams, nav veicināt jebkādu medicīnas tūrismu, jo sociālās drošības sistēmas, to organizācija un pārvaldība arī turpmāk pilnīgi būs dalībvalstu kompetencē. Tagad pacienti jebkurā citā dalībvalstī varēs saņemt visu to veselības aprūpi, kāda tiem pienākas savā valstī, un izdevumi par to tiks atmaksāti atbilstīgi tam izmaksu līmenim, ko sedz viņu apdrošināšanas sistēmas.

Attiecībā uz stacionāru ārstēšanu, kas ietver pacienta uzturēšanos slimnīcā pa nakti vai specializēta vai dārga medicīnas aprīkojuma izmantošanu, dalībvalsts var izveidot iepriekšēju atļauju sistēmu. Tas nozīmē to, ka varēs ņemt vērā dalībvalstu vajadzības attiecībā uz veselības aprūpes infrastruktūras plānošanu un ieguldījumiem veselības aprūpē. Parlamentam ir izdevies nodrošināt, ka nosacījumi iepriekšējas atļaujas noraidīšanai ir ierobežoti un izklāstīti izsmeļošā sarakstā, lai pacientiem garantētu juridisko noteiktību.

Parlaments ir panācis progresu arī citos jautājumos: katrai dalībvalstij vajadzēs izveidot valsts kontaktpunktus, lai sniegtu pacientiem iespējami labāko informāciju un norādījumus, pamatojoties uz viņu vajadzībām. Katrs valsts kontaktpunkts darbosies kā vienotas informācijas izplatīšanas vieta, un tam jāsadarbojas ar pārējiem valsts kontaktpunktiem. Tas nozīmē, ka pacienti saņems skaidru un precīzu informāciju.

Ir panākts ievērojams progress attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas problēmu, kas patiešām ir būtisks šķērslis, un varēs izmantot vai nu kompensācijas mehānismu, kā to pašlaik nosaka Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālo nodrošinājumu, vai arī pacientam būs jāsamaksā uz vietas un iespējami ātri šie izdevumi tiks atmaksāti.

Mums arī beidzot izdevās nodrošināt, ka reto slimību slimniekiem nebūs tik ļoti jācīnās pašiem par savu veselību un viņiem būs piekļuve ārēju speciālistu izmeklēšanai, lai diagnosticētu slimības un nodrošinātu, ka tiek piešķirta iepriekšēja veselības aprūpes atļauja.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka, pateicoties Eiropas sadarbībai tādās jomās kā Eiropas references tīkli, pacientiem būs pieejama ļoti augstas kvalitātes veselības aprūpe, kuras mērķis ir pacientu interesēs veicināt pieredzes apmaiņu, uzlabot nozares darbību, slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu.

Tāpēc šodien mēs varam teikt, ka esam sasnieguši savu mērķi, un es gribu vēlreiz pateikt paldies visiem kolēģiem. Es varētu teikt, ka līdz ar šo direktīvu ir izveidota veselības Eiropa.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs, Grossetête kundze, godājamie deputāti, ļaujiet man turpināt runu manā dzimtajā valodā, ungāru valodā!

(HU) Es ļoti priecājos par iespēju piedalīties šajās debatēs, kurās tiek apspriesta direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Šis ir ļoti svarīgs brīdis, jo tagad, pēc divarpus gadiem, mūsu sarunas par šo tiesību aktu tuvojas noslēgumam. Vispirms es vēlos izteikt pateicību visiem, kas ļāva mums panākt šo ļoti svarīgo vienošanos. Pirmkārt, gribu pateikties iepriekšējās prezidentūras trijotnes loceklēm — Beļģijai un tās priekštecei Spānijai — par izcilo darbu, kas veicināja vienošanos par kompromisu Padomē. Es arī gribu Padomes vārdā pateikties Eiropas Parlamentam par lielisko sadarbību un vēlmi panākt kompromisu, kā rezultāts ir šī vienošanās. Esmu pārliecināta, ka šī vienošanās dos daudz priekšrocību pacientiem Eiropas Savienībā un ka tā ir vēl viens svarīgs solis Eiropas pacientu tiesību garantēšanā.

Kā mēs visi atceramies, sarunas starp mūsu trim iestādēm nebija vieglas, taču līdz pašām beigām tās bija konstruktīvas un orientētas uz rezultātu, un tajās valdīja kompromisa gars. Es atzīstu, ka arī debates Eiropas Parlamentā nebija vienkāršas un ka ziņojumā, par ko jūs rīt balsosiet, ir atspoguļots arī kompromiss starp Eiropas Parlamenta politiskajām grupām. Tāpēc es vēlos arī izteikt atzinību visiem, kuru darbs palīdzēja izveidot vienotu nostāju Parlamentā, jo īpaši Françoise Grossetête kundzei, ar kuru mēs gandrīz gadu sēdējām gandrīz blakus šajā Parlamentā, un visiem līdzreferentiem, bez kuru sadarbības šis likumdošanas process nebūtu varējis gūt panākumus.

Esmu pārliecināta, ka pieņemtais teksts radīs pareizu līdzsvaru starp pacientu tiesībām saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi un dalībvalstu pienākumu organizēt un sniegt veselības pakalpojumus un medicīnisko aprūpi. Apspriešanās laikā starp trim iestādēm izdevās atrast visiem pieņemamus risinājumus vairākos politiskos jautājumos. Vispirms mēs vienojāmies par tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un drošību. Mēs noteicām iepriekšējas atļaujas kritērijus un vispārējos nosacījumus, ko piemēro pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanai.

Turklāt mēs vienojās par jautājumiem saistībā ar tiem pacientiem, kuriem diagnosticētas retas slimības, kā arī par turpmāko sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz e-veselības sistēmu. Padome uzskata, ka mēs esam sasnieguši vissvarīgāko mērķi, tas ir, Eiropas Kopienu Tiesas tās tiesu prakses konsolidāciju, kas attiecas uz preču un pakalpojumu brīvu apriti veselības aprūpes jomā. Tomēr ir svarīgi papildu faktori, kas varētu atvieglot pacientu piekļuvi pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem nākotnē. Galvenie no tiem ir valsts kontaktpunkti, kas dalībvalstīm ir jāizveido; tie ļaus nodrošināt informāciju pacientiem.

Svarīgi pasākumi ir arī recepšu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu savstarpēja palīdzība un sadarbība. Visbeidzot ne mazāk svarīgi ir tas, ka šī direktīva skaidri noteiks saistību ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, tādējādi garantējot lielāku tiesisko drošību pacientiem. Direktīvas īstenošanas laikā dalībvalstīm būs jāievēro tie principi, ko jau vairākkārt ir atzinis Eiropas Parlaments, kā arī Padome un Komisija. Šie ir universāluma, tiesību uz kvalitatīvu veselības aprūpi, taisnīguma un solidaritātes principi. Es gribētu arī piebilst, ka šoreiz mēs varēsim lemt par pasākumiem, kas ir efektīvi un vienlaikus palielina konkurētspēju.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ungārijas prezidentūra nopietni izturas pret to, lai Padome pieņemtu šo tiesību aktu iespējami drīzāk. Saskaņā ar juridisko procedūru Padome pieņems šo tekstu pēc galīgās juridiski lingvistiskās pārbaudes, un pēc tās iespējami īsākajā laikā direktīvu varēs publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Paldies jums, un ļaujiet man vēlreiz apsveikt visus, kuri ar savu darbu palīdzēja izstrādāt šo direktīvu!

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribu apsveikt Parlamentu par ievērojamo sasniegumu, panākot vienošanos par šo direktīvu. Esmu īpaši pateicīgs referentei Grossetête kundzei un „ēnu” referentiem par smago darbu un apņēmību nodrošināt pacientu tiesības. Es vēlos pateikties arī divām iepriekšējām prezidentvalstīm — Spānijai un Beļģijai — par smago darbu, ko tās paveica šā dokumenta sagatavošanā.

Es uzskatu, ka jaunā direktīva garantēs konsekventu un vienotu noteikumu kopumu pacientiem visā Eiropā. Līdz ar šo direktīvu sāksies arī jauns sadarbības posms starp 27 valsts veselības aprūpes sistēmām.

Ceļš uz šodienas veiksmīgo rezultātu nebūt nebija viegls. Atceros, ka pagājušajā gadā, kad es stājos amatā, man pastāstīja, ka sarunas par direktīvu nonākušas strupceļā. Šī direktīva labi ilustrē politiskas vadības nepieciešamību: tā parāda, ka ar drosmi un izlēmību var pieņemt lēmumus, kas ir svarīgi mūsu iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka likumdevēji nedrīkst likt Eiropas Savienības Tiesai pieņemt lēmumus savā vietā, kā arī tie nedrīkst ļaut turpināties situācijai, kad iedzīvotājiem nav citu iespēju panākt savu tiesību atzīšanu, kā vien vērsties tiesā.

Tiesa atzina pacientu mobilitātes tiesības saskaņā ar Līgumu. Likumdevēja uzdevums ir izlemt, kā nodrošināt šādas tiesības.

Tagad es gribētu padalīties ar jums dažos viedokļos par šo direktīvu. Pirmkārt, direktīvā ir skaidri noteikts, ka visām dalībvalstīm ir pienākums veikt pašmāju ieguldījumus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem vajadzīgo veselības aprūpi bez nepamatotas kavēšanās.

Tādējādi direktīva veicinās nevienlīdzību mazināšanu veselības aprūpes pieejamībā, ļaujot līdz minimumam ierobežot kavēšanos visā ES. Pacienti varēs saņemt primāro aprūpi, paši izvēloties pakalpojumu sniedzēju visā Eiropā. Attiecībā uz stacionāro aprūpi šī direktīva paredz, ka, ja kavēšanās — ar to es domāju gaidīšanas laiku ārstēšanas saņemšanai — būs pārāk ilga, tad pacients varēs izvēlēties pakalpojumu sniedzēju citā dalībvalstī un izmaksas tiks atlīdzinātas. Taču būs rūpīgi jāizvērtē un jānosaka, kāds tieši ir pieņemams gaidīšanas laiks.

Galvenais progress, ko panākusi šī direktīva salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tas, ka pacienti varēs izvēlēties veselības aprūpes sniedzēju un viņiem būs pieejama informācija par tās aprūpes kvalitāti un drošību, ko viņi saņems. Varu jums apliecināt, ka Komisija rūpīgi uzraudzīs to, kā dalībvalstis īstenos direktīvu šajā saistībā.

Otrkārt, direktīva dos pacientiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un par pārrobežu veselības aprūpi — informācijai, ko būs apstiprinājuši valsts kontaktpunkti un kas nebūs atstāta privātu iniciatīvu ziņā internetā vai citos plašsaziņas līdzekļos.

Treškārt, attiecībā uz aprūpes kvalitāti direktīva nodrošina pārredzamību un atbildību valsts standartu jomā. Tam vajadzētu pakāpeniski panākt zināmu konverģenci Eiropā attiecībā uz veselības aprūpes kvalitāti un drošību.

Visbeidzot šī direktīva nodrošina pamatu Eiropas sadarbībai veselības aizsardzības jomā. Kaut arī dalība sadarbības tīklos, kas izveidoti saskaņā ar šo direktīvu, ir brīvprātīga, es esmu pārliecināts, ka visas dalībvalstis sapratīs, ka sadarbojoties tās var daudz iegūt. Šis ir jautājums par solidaritāti Eiropā. Tāpēc es paļaujos uz to, ka dalībvalstis sāks sadarbības iniciatīvas tādās izšķiroši svarīgās jomās kā e-veselība un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējums.

Direktīva paredz arī Eiropas references centru izveidi, kas sekmēs zināšanu apkopošanu un izplatīšanu visā Eiropā. Es uzskatu, ka šādu centru darbības rezultātā būs iespējams uzlabot mūsu iedzīvotāju veselības aprūpi.

Priekšsēdētāja kungs, ministr, godājamie deputāti! Galīgais kompromiss, kas šodien atrodas uz galda, atspoguļo šīs direktīvas būtību un galveno mērķi: palielināt pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi, vienlaikus ņemot vērā veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību. Šī ir lieliska diena, lai sāktu veidot „Veselības Eiropu”.

Es vēlos noslēgt savu runu ar šādu norādījumu attiecībā uz teksta institucionālo aspektu:

„Komisijai ir zināmas aizdomas, ka daži nākamie akti, kurus Komisija saskaņā ar šo tiesību aktu ir pilnvarota pieņemt, būs īstenošanas akti. Īstenojot savas izpildes pilnvaras, Komisija, pamatojoties uz tai piešķirtajām pilnvarām, nepieņems aktus, ko tā uzskatīs par deleģētajiem aktiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta nozīmē.”

  Peter Liese , PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi! Šī patiešām ir svarīga diena pacientiem visā Eiropā. Bija pilnīgi nepieņemami, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) bija piešķīrusi pacientiem tiesības doties uz citu dalībvalsti, taču daudzas dalībvalstis neīstenoja šo spriedumu praksē.

Vienīgā pieejamā iespēja katram pacientam bija vērsties ar prasību tiesā un atsevišķos gadījumos pat iet tik tālu, ka prasība tika iesniegta EST. Es domāju, ka tā ir ciniska pieeja, jo šie cilvēki nav fiziski spēcīgi. Viņi ir slimi, citādi viņiem nebūtu vajadzīga ārstēšana, un ļaunākajā gadījumā viņi varēja pat nomirt pirms tam, kad EST pieņēma lēmumu viņu lietā. Tāpēc ir pēdējais laiks ieviest skaidrību tiesiskajā situācijā.

Grossetête kundze un visi pārēji iesaistītie ir daudz panākuši arī attiecībā uz pacientiem tajās valstīs, kurās tiesas spriedums lielākā vai mazākā mērā ir izpildīts, tostarp attiecībā uz valsts kontaktpunktu Eiropas references tīklu izveidi. Rezultātā ir uzlabota situācija tajās valstīs, kurās EST spriedums principā ir īstenots, un tas izpaužas kā virzība uz Eiropu pacientiem un veselīgu Eiropu, kā tikko teica Dalli kungs.

Man nav daudz laika, tāpēc es gribētu izmantot atlikušās 15 sekundes, lai pateiktos referentei, „ēnu” referentiem, komisāram Dalli kungam, kurš patiešām ir bijis ļoti apņēmīgs attiecībā uz šo jautājumu, un, pats galvenais, Bowis kungam, kurš sēž galerijā un kurš ir šīs direktīvas idejas autors. Sirsnīgs paldies visiem iesaistītajiem, un es apsveicu jūs!

  Dagmar Roth-Behrendt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis tiesību akts faktiski ir nevajadzīgs. Es ceru, ka tas arī turpmāk būs lieks, jo pacientiem nebūs vajadzības to izmantot. Ideālā pasaulē pacienti saņemtu vislabāko veselības aprūpi iespējami ātrāk valstī, kurā viņi ir dzimuši, vai valstī, kurā viņi dzīvo.

Tas, ka mēs šodien to apspriežam un rīt pieņemsim tiesību aktu, kā pareizi teica Liese kungs, liecina par cinisku pieeju starp dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka dalībvalstis nav atzinušas to, ko tās ir parādā saviem iedzīvotājiem, citiem vārdiem sakot, ātru, efektīvu un augstas kvalitātes veselības aprūpi. Tas arī parāda, ka tās drīzāk ir gatavas ieguldīt citās lietās, nevis jomās, kas nodrošina pakalpojumus to iedzīvotājiem, un tas ir apkaunojoši. Turklāt, kas attiecas uz sarunām ar Padomi par šo jautājumu, nav, ar ko lepoties. Tomēr, ja šo tiesību aktu kādreiz reāli piemēros, jo pacientiem to vajadzēs, un tas nav nekas labs, tad es ļoti priecāšos par to, ko esam sasnieguši. Es esmu pateicīga referentei Grossetête kundzei un saviem kolēģiem deputātiem par sadarbību.

Mēs esam daudz panākuši. Mums ir izdevies beidzot pievērst uzmanību retajām slimībām. Cilvēki ar šīm slimībām vienmēr ir bijuši atstumti, un viņiem ir bijis grūti saņemt jebkādu ārstēšanu. Mums beidzot ir izdevies izveidot informācijas punktus dalībvalstīs, kuri informēs cilvēkus par viņu tiesībām. Agrāk nekas tamlīdzīgs nebija pieejams. Ja nākotnē tiks izveidoti references tīkli, tad dalībvalstīm beidzot būs iespējams apmainīties ar paraugpraksi, dalīties informācijā par zelta un platīna standartiem un zinātnes attīstību. Līdz šim minētās darbības nav bijušas saskaņotas. Ir daži atsevišķi izcilības paraugi, bet koordinācijas nav.

Visas šīs lietas, kā arī ambulatorā aprūpe un citas jomas, kurās es šobrīd neiedziļināšos, ir nozīmīgs sasniegums. Protams, ir arī lietas, kas mani apbēdina. Man būtu paticis, ja nebūtu bijis šīs kņadas un ķildu par iepriekšēju atļauju, kas vienkārši parāda, ka dalībvalstis nav atzinušas to, kas ir ļoti svarīgi. Taču, par laimi, ir dažas dalībvalstis, ar kurām mēs varētu labi sadarboties, un to mēs šodien esam parādījuši. Mums ir jānodrošina, lai veselības aprūpes sistēma ikvienā valstī būtu tik laba, ka neviens negribētu doties uz citu valsti, kuras valodā viņš nerunā. Ja tas, ko mēs darām šodien un darīsim rīt, būs tikai neliels solis ceļā uz šo mērķi, jo kļūs skaidrāks, kurās valstīs ir labi pakalpojumi, bet kurās — slikti, kuras valstis kaut ko dara savu iedzīvotāju labā, bet kuras ne, tad mēs jau būsim sasnieguši daudz.

Es ceru, ka viens no nelieliem šā procesa blakusefektiem būs pārredzamība. Mums jāzina, kurās dalībvalstīs ir augsti standarti, bet kurās to līmenis ir zems. Es pārstāvu valsti, kurā es varu justies diezgan droši. Taču es apzinos tās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki daudzās citās dalībvalstīs, un man ir kauns par to, jo tas nav Eiropas Savienības cienīgi.

Es gribu pateikties referentei par smago darbu, jo īpaši gribu pateikties Komisijai, Dalli kungam un viņa komandai, kas Eiropas Parlamentam un šā tiesību akta iniciatoram iepriekšējā parlamentārā sasaukuma laikā, Bowis kungam, ir sniegusi tādu atbalstu, kādu vien mēs būtu varējuši vēlēties. Es vēlos arī īpaši pateikties Beļģijas prezidentūrai, kuras pārstāvju šodien nav šeit, bet kura ir darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu šā procesa izdošanos. Lai gan Beļģijas prezidentūra darīja visu, kas bija tās pilnvarās, tā ne vienmēr varēja daudz panākt tās ietiepīgās, anahroniskās attieksmes dēļ, ko reizēm izrādīja citas dalībvalstis. Tomēr kaut kas ir izdarīts, un es uzskatu, ka mēs varēsim rīt balsot par šo tiesību aktu ar tīru sirdsapziņu.

(Aplausi)

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Atskatoties uz laiku pirms četriem gadiem, kad ALDE grupa sāka kampaņu „Eiropa pacientiem”, man ir pamatots iemesls paust atzinību par vienošanos, kas decembrī panākta ar Padomi. Vispirms es gribu apsveikt mūsu referenti Grossetête kundzi, kā arī pārējos „ēnu” referentus par labo sadarbību un lielo paveikto darbu, kā arī šīs iniciatīvas iniciatoru, mūsu kolēģi John Bowis kungu.

Parlaments sarunu laikā ar Padomi saglabāja vienotību un stingrību. Mēs iestājāmies par pacientiem, un pirmo reizi Eiropas Savienībā būs skaidrs tiesiskais regulējums pacientiem, kas vēlas ārstēties citā dalībvalstī. Panāktā vienošanās mums ir jāuztver kā mazs solis, taču tas ir reāls sasniegums attiecībā uz pacientiem Eiropā, kas stiprinās viņu tiesības, vienlaikus vairāk orientējoties uz viņu vajadzībām, viņiem pieejamo informāciju un veselības aprūpes kvalitāti un drošību.

Taču es esmu pārliecināta, ka Parlamentam būtu vajadzējis atbalstīt vērienīgāku rezultātu. Lai gan es atzīstu to, ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai izveidot iepriekšējas atļaujas, lai saglabātu savu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību, man žēl, ka dažkārt tām — arī Beļģijas prezidentūrai — organizatoriskie apsvērumi ir bijuši svarīgāki par pacientu interesēm un vajadzībām. Taču mēs pārstāvam savus iedzīvotājus un esam atbildīgi par viņu pārstāvēšanu šeit, Parlamentā.

Minēšu tikai vienu piemēru: kvalitāte un drošība. Lai gan dalībvalstis bija ļoti ieinteresētas noteikt kvalitātes un drošības riskus kā kritēriju iepriekšējas atļaujas noraidīšanai, tās nevēlējās pieņemt — un ir iebildušas pret to — jebkādu ES līmeņa sistēmu informācijas apmaiņai prasību uzlabošanai šajā jomā.

ALDE grupa atzinīgi vērtē jauno direktīvu, taču mēs būsim stingri attiecībā uz tās īstenošanu un sekmēsim pienācīgas ziņošanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi īstenota un ka iepriekšēja atļauja un izmaksu atlīdzināšanas nosacījumi nekļūst par nepamatotu šķērsli pacientiem.

Visbeidzot es gribu uzsvērt vienu no aspektiem, kas manī vieš nožēlu: vērienīguma trūkums pieņemtajos nosacījumos sadarbībai e-veselības jomā, un iemesls atkal ir spēcīga pretestība no šajā jomā visattīstītāko dalībvalstu puses. Komisijas sākotnējais priekšlikums ir ievērojami mīkstināts. Tāpēc es gribētu uzdot Dalli kungam šādu jautājumu: vai Komisija apsvērs atsevišķa priekšlikuma par e-veselību izstrādi, kas veicinātu sadarbību un garantētu datu savstarpēju izmantojamību un drošību pacientiem, tādējādi padarot to par Eiropas realitāti?

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Daudzi Parlamentā droši vien atceras, ka pirmajā lasījumā šis bija ļoti „karsts” temats, un es domāju, ka tiek pieminētas tikai dažas no tām atšķirībām, kas pastāv mūsu uzskatos. Bija bažas par to, ka tirgus spēki varētu gūt pārsvaru pār vispārējas nozīmes pakalpojumiem un ka cilvēki, kam rūpēja pacientu izvēles tiesības un tiesības doties uz citu dalībvalsti, tiktu noskaņoti pret tiem, kas jautāja, kuri pacienti faktiski izmantos šo izvēli.

Es domāju, ka tas, ko mēs galu galā esam panākuši, ir saprātīgs kompromiss. Kā daudzi cilvēki ir norādījuši, mums jau ir sistēma saskaņā ar sociālās nodrošināšanas koordināciju tajos gadījumos, kad medicīniski nepieciešama steidzama ārstēšana. Šī direktīva vairāk attiecas uz tirgus sistēmu, uz izvēli, uz iedzīvotāju iespēju izvēlēties, kur saņemt ārstēšanu, un tiesībām uz izmaksu atlīdzinājumu. Tāpēc tagad mums ir skaidrība par to, ka dalībvalstis var ieviest sistēmas, kas ļaus tām nodrošināt šo vajadzību apmierināšanu.

Šī direktīva ir apsveicama arī tāpēc, ka tajā aplūkoti jautājumi par juridisko dimensiju un juridisko noteiktību: atbildība par turpmāko ārstēšanu, kompensācija problēmu gadījumā un tas, kā nodrošināt, lai procedūras veiktu kvalificēti medicīnas speciālisti.

Arī attiecībā uz retajām slimībām mums ir izdevies panākt kompromisu, kas ir labāks par to, kuru mēs apspriedām pirmajā lasījumā.

Kā jau tika minēts, daudziem pacientiem tas būs liels ieguvums, taču mums jārūpējas arī par pacientiem pašiem savās dalībvalstīs.

  Milan Cabrnoch, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es gribētu pateikties abiem referentiem — Grossetête kundzei un Bowis kungam. Šodien aprit precīzi divi gadi, seši mēneši un 16 dienas, kopš Eiropas Komisija iesniedza ilgi gaidīto direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, taču šīs direktīvas vēsture ir krietni senāka, jo šis jautājums sākotnēji bija daļa no Pakalpojumu direktīvas. Tagad ir skaidrs, cik milzīga kļūda bija atstāt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Pakalpojumu direktīvas jomas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī direktīva, par kuru panākta vienošanās, attiecas tikai uz pacientu tiesībām, bet veselības pakalpojumu brīvas aprites ES problēma joprojām nav atrisināta. Veselības aprūpes sistēmām dalībvalstīs var piemērot vienādus vispārējos principus, taču veselības aprūpes pakalpojumu organizācijā starp atsevišķām dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības.

Teksts, par kuru mēs rīt balsosim un kuru es atbalstu, ir svarīgs kompromiss starp iedzīvotāju un pacientu tiesībām un dalībvalstu valdību interesēm. Par spīti daudzajiem kompromisiem un nepilnībām iesniegtais priekšlikums ir neliels, taču svarīgs solis uz priekšu. Ierosinātajā direktīvā, kaut arī nepilnīgi, ir precizētas pacientu tiesības, nodrošinot viņiem piekļuvi informācijai, pilnīgi apstiprinot to, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu veselības pakalpojumu organizēšana un finansēšana, medicīniskās aprūpes kvalitāte, drošums un aprūpes pieejamība to teritorijās ir dalībvalstu valdību kompetencē, un ļaujot dalībvalstīm precizēt noteikumus, saskaņā ar kuriem iedzīvotājiem, ja nepieciešams, vajadzīga piekrišana pirms veselības aprūpes saņemšanas ārzemēs.

Dāmas un kungi! Es ceru, ka mēs Parlamentā arī nākamajos gados turpināsim darbu pie šīs direktīvas un ka mēs uzlabosim pacientu tiesības ES.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Rīt ir „lielā” diena, kad veselības aprūpe kļūst par iekšējā tirgus produktu. Jaunajā direktīvā veselības aprūpe tiek uzskatīta par komerciāli pārdodamu preču vienību. Tie, kam ir visvairāk naudas, būs pirmie, kuri dosies uz vietām, kur veselības pakalpojumu piedāvājums ir visplašākais un vislētākais. Taču šajā priekšlikumā ir saglabāta pašreizējā divu līmeņu veselības aprūpes sistēma. Es gribētu zināt, cik daudzi kolēģi varētu pievienoties tam, ko es saku. Veselības aprūpe ir pamatvajadzība, un tai vajadzētu būt visiem vienādi pieejamai. Tie no jums, kuri gatavojas rīt balsot „par”, iespējams, domā, ka jūs aizstāvēsiet pacientu tiesības, taču tas nekādā ziņā tā nebūs. Es atbalstu visu, kas palielina pacientu tiesības, bet, ja mēs pieņemsim šo direktīvu, tad mēs faktiski varam sagaidīt daudz problēmu pacientu tiesību jomā; es minēšu dažus piemērus.

Apdrošinātāji būs vairāk nekā laimīgi nosūtīt pacientus pāri robežai, ja tur būs lētākas ārstēšanas iespēja. Tas samazinās veselības pakalpojumu piedāvājumu pacientu piederības valstī. Dārgākajos reģionos vairs netiks sniegta nekāda ārstēšana, kas vairs nebūs rentabla. Tas ne tikai nepalielinās pacientu tiesības — tas atstās pacientus vispār bez izvēles, un viņiem būs jādodas pāri robežai. Turklāt pacienti no reģioniem, kur aprūpe ir lētāka, nevarēs doties uz citiem reģioniem, jo viņiem neatlīdzinās ar to saistītās papildu izmaksas. Tāpēc veselības tūrisms, kas ir šīs direktīvas paredzētais mērķis, būs pieejams tikai bagātajiem.

Tagad pievērsīsimies reģioniem, kuros veselības aprūpe ir lēta, un tiem, kuros gaidīšanas laiks ir īss. Beigās tur ieradīsies tik daudz veselības tūristu, ka šo reģionu vietējie pacienti tiks izstumti. Šādu piemēru varēja lasīt Beļģijas laikraksta De Standaard pirmdienas izdevumā, un es varu jums galvot, ka tam būs vēl daudz šādu piemēru. Es uzskatu, ka visiem pacientiem ir tiesības uz kvalitatīvu aprūpi un aprūpi, kas tiek sniegta viņu dzimtajā valodā, tuvu viņu un viņu ģimenes dzīvesvietai. Tā vietā Eiropa mudina pacientus meklēt aprūpi ārzemēs un pēc tam ļauj tirgum darīt savu darbu. Tie, kas tam piekrīt, rīt balsos „par”, bet tiem, kuri pievienojas man, noteikti būtu jābalso „pret”.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā direktīvā sākotnēji bija iekļautas dažas sarežģītas jomas. Diskusiju komitejā un trialoga laikā mēs panācām vienošanos par tekstu, kurš ir kopumā līdzsvarots un kurā ir ņemtas vērā veselības aprūpes kvalitātes un drošības vajadzības, vispārējie izmaksu atlīdzības principi, iepriekšējas atļaujas, pārrobežu sadarbība reto slimību ārstēšanā un elektronisko veselības pakalpojumu jomā.

Mēs ierosinājām, lai tiktu panākta visu pacientu tiesību uz pārrobežu veselības aprūpi atzīšana, tādējādi novēršot medicīnas tūrismu. Būtu taisnīgi, ja tās izmaksas, ko rada veselības pakalpojumu sniegšana, ārstējot citas dalībvalsts pilsoni, būtu jāsedz attiecīgā pacienta piederības valstij.

Mēs arī gribējām panākt, lai dalībvalstīm būtu pienākums garantēt minimālo veselības aprūpes līmeni, taču tas nebija iespējams. Ņemot vērā tos uzlabojumus, kas tekstā veikti, izmantojot starpniecības mehānismu, mēs rīt balsosim par šo direktīvu. Tas attiecas arī uz pārējo apspriežamo tekstu par Eiropas iniciatīvu attiecībā uz Alcheimera slimību un citiem demences veidiem, kas ir pirmais solis, lai iesniegtu tiesību akta priekšlikumu ar mērķi panākt integrāciju starp dažādajām pašlaik spēkā esošajām politikām.

Abu pasākumu kopīgais mērķis ir uzsvērt nepieciešamību pēc labākas dalībvalstu koordinācijas, kas jāīsteno tikai un vienīgi iedzīvotāju interesēs.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, dāmas un kungi! Es personīgi atbalstu ziņojumu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Neskaitāmi piemēri ir parādījuši, ka daudzi pacienti meklē piemērotus veselības pakalpojumus citās dalībvalstīs. Mums visiem ir zināma Kohl lieta Luksemburgā, kas ir pozitīvs šīs parādības pierādījums. Diemžēl ārējās un iekšējās atšķirības Eiropas Savienībā — ar to es domāju atšķirības starp Rietumeiropas un Austrumeiropas reģioniem — ietver ne tikai ekonomiskās atšķirības un atšķirības sociālajos pakalpojumos. Ir arī būtiskas atšķirības attiecībā uz veselības aprūpi, un Eiropas Parlamenta uzdevums ir mazināt šīs atšķirības, tas ir, atšķirības starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, jo vienādi augstas kvalitātes veselības aprūpe var palīdzēt samazināt to cilvēku skaitu vienā dalībvalstī, kas izmanto veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī. Turklāt ir svarīgi standartizēt veselības apdrošināšanas sabiedrību nozīmi, jo tādējādi mēs varētu nodrošināt, ka nekādi netiek pārkāpts vispārējais Eiropas brīvas pārvietošanās princips.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi koordinēt profesionālās kolēģijas ieteikumus, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis vienādām slimību kategorijām piemēro vienādu ārstēšanu. Veselība nedrīkst būt privilēģija, un nevar būt tā, ka vienu un to pašu slimību Ungārijā ārstē savādāk nekā Zviedrijā tikai tāpēc, ka pirmā ir Austrumeiropas valsts un tās iedzīvotāju finansiālais stāvoklis ir mazāk labvēlīgs, bet otrā ir Rietumeiropas valsts un tās iedzīvotāji ir turīgāki.

  Christofer Fjellner (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, rītdienas balsojums būs viens no svarīgākajiem balsojumiem, kādā es esmu bijis iesaistīts, sešus gadus strādājot Eiropas Parlamentā. Tas nav tāpēc, ka tas ietekmē daudz cilvēku — protams, lielākā daļa cilvēku grib saņemt labu, laikus sniegtu veselības aprūpi tur, kur viņi dzīvo, un viņiem ir tiesības uz to. Tas ir tāpēc, ka tiem, uz ko tas attiecas, tas var būt neticami svarīgi. Tas var būt pat dzīvības vai nāves jautājums. Tas arī attiecas uz Eiropas sadarbības pamatideju — brīvu pārvietošanos. Patiesībā ir apkaunojoši, ka mēs tikai tagad paplašinām pārvietošanās brīvības tiesības, piemērojot tās tiem, kuriem tās ir visvairāk vajadzīgas; tiem, kuri ir slimi, tiem, kas ir pacienti.

Šis ir kompromiss, un es zinu, ka gan es, gan mani kolēģi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā būtu gājuši vēl tālāk attiecībā uz daudziem aspektiem, taču mums tagad ir jāatceras, kāda bija situācija vēl salīdzinoši nesen — visas šīs runas par veselības aprūpes tūrismu, draudošais valstu veselības aprūpes sistēmu sabrukums, prasība par iepriekšēju pieteikšanu vai, vienkārši sakot, kā pacienti mēs bijām spiesti lūgt atļauju pirms to tiesību izmantošanas, ko Eiropas Kopienu Tiesa mums bija piešķīrusi. Tāda bija situācija līdz šim, un, ņemot to vērā, tas, ka mēs vispār esam pieņēmuši lēmumu, ir milzīgs sasniegums.

Es neuzskatu, ka šis būtu lēmums, ko mēs esam pieņēmuši, pateicoties tam, ko paveikuši Zviedrijas vai Eiropas kreisie, drīzāk par spīti tam. Es atceros iepriekšējo formulējumu un to, ka, piemēram, Zviedrijas sociāldemokrāti atturējās no balsojuma par to pirmajā lasījumā. Vakar, kāds aicināja ieviest iepriekšēju pieteikumu Zviedrijā. Es ceru, ka Zviedrija to nedarīs. Mēs gadiem ilgi esam iztikuši bez iepriekšēja pieteikuma, un es ceru, ka mums tas izdosies arī turpmāk.

Taču mūsu lēmums šajā jautājums tiks pieņemts Eiropas Parlamentā, un tālākais būs dalībvalstu un Komisijas ziņā. Īstenot to tā, lai mēs stiprinātu pacientu tiesības, nevis samazināt tās. Tas ir mans lūgums dalībvalstīm. Komisijai es gribētu pateikt šo: rūpīgi uzraugiet dalībvalstis, jo mēs zinām, ka tās gribēs izvairīties no šīs direktīvas īstenošanas.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār! Vispirms es gribētu izteikt mūsu gandarījumu par progresu, kas panākts ar šo direktīvu, kuru mēs rīt gatavojamies pieņemt. Gadiem ilgi tikai Eiropas Kopienu Tiesa izšķīra strīdus attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi un pacientu tiesībām.

Šodien pacientu mobilitāte vairs nav neparasta parādība Eiropā, bet ir kļuvusi par ikdienas dzīves daļu. Pašlaik pārrobežu ārstēšana ir 1 % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem Eiropā.

Taču mums nevajadzētu jaukt pacientu mobilitāti ar medicīnas tūrismu, kas ir attīstījies pēdējos gados. Šis tūrisms ir kļuvis organizēts, un diemžēl ir pierādījies, ka tas kļūst aizvien ienesīgāks. Veselība pamazām kļūst par konkurētspējīgu tirgu.

Vācietis dodas uz Ungāriju labot zobus, Lielbritānijas pilsonis — ja viņam ir līdzekļi — dodas uz Franciju, lai ātrāk tiktu operēts. Tam ir neskaitāmi piemēri. Tomēr mums ir jānodrošina, ka veselība netiek uzskatīta par preci, lai mēs visi būtu vienlīdzīgi. Tas ir iemesls, kādēļ mēs pēdējos trīs gadus esam aizstāvējuši piederības dalībvalsts izsniegtas iepriekšējas atļaujas principa piemērošanu stacionārai un ambulatorai ārstēšanai.

Es vēlos apliecināt savu cieņu referentu — Grossetête kundzes un mūsu, sociālistu, referentes Roth-Behrendt kundzes, kuru es vēlos jo īpaši apsveikt, — darbam, kas ir devis iespēju panākt ievērojamu progresu, piemēram, aprūpes izmaksu atlīdzību, valsts kontaktpunktu un Eiropas references tīklu izveidi, reto slimību ārstēšanu un ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mūsu darbs nav pabeigts. Mums ir jāiet tālāk par šo progresu, kas ir panākts, lai likvidētu Eiropā joprojām pastāvošās atšķirības, un es zinu, ka kopīgi mēs varam nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas pacientiem un iedzīvotājiem.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār! Šā nolīguma galvenais nopelns ir tas, ka tas nodrošina zināmu juridisko skaidrību, kā mani kolēģi jau ir teikuši. Līdz šim atbildīgā par šiem jautājumiem bija Kopienu Tiesa, kas arī bija iemesls tai juridiskajai nenoteiktībai, ko mēs tagad novēršam, un es domāju, ka mums vajadzētu būt ļoti pateicīgiem referentei Grossetête kundzei, „ēnu” referentiem un arī Dalli kungam par viņu darbu. Šis tiesību akts uzlabo pacientu informēšanu, aprūpes kvalitāti un izmaksu atlīdzības procedūras.

Es esmu apmierināta arī ar iepriekšējas atļauju sistēmu dārgākai ārstēšanai, tostarp ārstēšanai, kas saistīta ar uzturēšanos slimnīcā, speciālistu veiktu ārstēšanu vai ārstēšanu, kas rada īpašu risku pacientam. Tās mērķis acīmredzami nav aizkavēt pacientu ārstēšanos ārzemēs, bet gan novērst medicīnas tūrismu, kā arī novērst sociālā nodrošinājuma sistēmu pakļaušanu riskam.

Tomēr man ir dalītas jūtas attiecībā uz šīs procedūras īstenošanas nosacījumiem, kas varētu radīt risku, ka pastāvēs nevienlīdzīga attieksme pret dalībvalstu pacientiem.

Vispirms, ko nozīmē „pieņemams laiks”? Mums jāparūpējas, lai nodrošinātu, ka termina „pieņemams” dēļ pacientu vajadzības netiek pakļautas riskam.

Mums arī jāpārrauga, lai dalībvalstis izveidotu finanšu procedūras, kas nodrošina, ka pacientiem, jo īpaši tiem, kas ir vismazāk turīgi, nebūtu jāveic pārāk liela priekšapmaksa. Būtu nepieņemami, ja administratīvi sarežģījumi mazinātu pacientu tiesības.

Visbeidzot arī dažādie dalībvalstu lēmumi par veselības aprūpes izmaksu atlīdzību varētu novest pie nevienlīdzīgas attieksmes pret pacientiem, ja ir noteikta obligātā atlīdzība, no vienas puses, un kaut kas cits, no otras puses.

Priekšsēdētāja kungs, komisār! Šie ir aspekti, par kuriem es vēlējos runāt.

  Claude Turmes (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Bowis kungs! Ar šo direktīvu tiek radītas skaidras, pārredzamas tiesības. Ja es gribēšu doties uz ārzemēm, tad situācija būs skaidra, un lēmumi vairs netiks pieņemti patvaļīga, kā dažās valstīs tas ir bijis. Turklāt būs pieejama labāka informācija, ja es izvēlēšos doties uz citu valsti. Taču šī direktīva būs jāievieš dalībvalstu valdībām. Tomēr šī direktīva nav ļāvusi notikt kaut kam, par ko ir sapņojuši daži Komisijas locekļi un, iespējams, Parlamenta deputāti, un tā ir robežu atvēršana, lai uzlabotu valstu veselības aprūpes sistēmas. Es lepojos ar to, ka kopā ar diviem referentiem, tostarp Grossetête kundzi, mums ir izdevies saglabāt līdzsvaru. Mēs esam izrādījuši pretestību veselības tūrismam un savu atbalstu tam, lai nodrošinātu, ka nepasliktinās valsts sistēmas. Direktīva neatrisinās medicīniskās aprūpes kvalitātes atšķirību problēmu. To var sasniegt tikai ar pietiekami lieliem ieguldījumiem katrā dalībvalstī.

Dalli kungs un Komisija! Tagad, kad mums ir šī direktīva, es priecātos, ja jūs pievērstu vairāk uzmanības regulējumam sociālā nodrošinājuma jomā, kas ir tā sistēma, kura ir visa pamatā, un kas skaidri nosaka, kuram tiek maksāts un kur viss ir labi organizēts. Jums vajadzētu izdarīt lielāku spiedienu uz dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvāku šīs regulas īstenošanu, nevis nākt klajā ar jaunām idejām par regulējuma atcelšanu un konkurenci.

  Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Ar šo direktīvu tiek veikti konkrēti pasākumi, lai konsolidētu pacientu tiesības uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem visā ES. Es esmu ieinteresēta šajā direktīvā, jo tās īstenošanai būs īpaša ietekme uz manu vēlēšanu apgabalu Velsu, kurā par spīti tam, ka Apvienotās Karalistes valdība risina sarunas ar ES par veselības jautājumiem, turpmākā veselības aprūpes pārvaldība un nodrošināšana būs nodota Velsas Asamblejas valdības kompetencē.

Manas sākotnējās bažas par iespējamo ietekmi uz Velsas veselības aprūpes sistēmu, par izmaksu atlīdzināšanu un iepriekšējo atļauju ir atrisinātas, šajos priekšlikumos iekļaujot zināmu elastīgumu. Tas, ka dalībvalstis un reģionālie partneri varēs paši lemt par tiesībām saņemt ārstēšanu ar iepriekšēju atļauju un noteikt izmaksu atlīdzības maksimālo robežu, zināmā mērā mazina bažas par jau šobrīd pārmērīgi noslogotajām veselības aprūpes sistēmām.

Pateicoties manu Parlamenta kolēģu, gan šā sasaukuma, gan iepriekšējā sasaukuma deputātu, jo īpaši Bowis kunga darbam, mēs varam būt apmierināti ar to, ka ir sperts solis uz priekšu, lai nodrošinātu skaidrību pacientiem, uzlabotu veselības aprūpes izvēli un paplašinātu sadarbību starp dažādajām ES veselības aprūpes sistēmām. Tas varētu paaugstināt standartus visā Eiropas Savienībā, ko nodrošinātu pacientu izvēle.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šīs direktīvas nolūks ir skaidrs no paša sākuma: iekļaut veselības pakalpojumus pakalpojumu liberalizācijas procesā un tādā veidā apmierināt ekonomikas un finanšu grupu intereses, paplašinot viņu darbības jomu veselības aprūpes nozarē visās Eiropas Savienības valstīs, un uzlūkot veselības aprūpi tā, it kā tā būtu vēl viena prece, bet pacientus tā, it kā viņi būtu tikai patērētāji.

Šo priekšlikumu saasina nevienlīdzību starp eiropiešiem, kas kaitē tiem, kuriem nav iespēju izmantot privātās veselības pakalpojumus vai aprūpi citā ES dalībvalstī. Pat ar iekļautajiem grozījumiem šā priekšlikuma pieņemšanai un ar to saistītajām potenciāli ļoti lielajām izmaksām varētu būt ārkārtīgi nopietnas sekas attiecībā uz dažām valstīm, ne tikai Portugāli un tās Valsts veselības dienestu.

Praktiski tā pati Eiropas Savienība, kas piemēro stingrus ierobežojumus valsts budžetiem sabiedrisko pakalpojumu jomā, piemēram, veselības aprūpes finansēšanā, neraizējas par šo budžetu pārslogošanu, ja tas attiecas uz valsts līdzekļu novirzīšanu jebkurai privātai ekonomikas un finanšu grupai, kas iesaistīta veselības aprūpes biznesā, vai medicīnas tūrisma veicināšanai.

Faktiski savā kārē sekmēt biznesu šis priekšlikums neparedz pienācīgus aizsardzības pasākumus pacientu drošībai vai veselības aprūpes kvalitātei, jo īpaši attiecībā uz ambulatoro veselības aprūpi. Pretēji tam, ko daži ir teikuši, iepriekšējas apstiprināšanas sistēma negarantē pienācīgu pakalpojumu nodrošināšanu minētajos jautājumos. Tāpēc ir jābloķē arī šie nodomi, tāpat kā tas notika 2007. gadā ar veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšanu no kaunpilnās Bolkestein direktīvas.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es gribu sākt savu runu, paužot zināmu neapmierinātību ar Padomes nostāju attiecībā uz direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, jo Padome pirmajā lasījumā nav pieņēmusi daudzus no labajiem grozījumu priekšlikumiem, ko iesniedza Eiropas Parlaments.

Proti, Eiropas Parlaments, pirmajā lasījumā radīja labu pamatu pareizai pārrobežu veselības aprūpes sniegšanas dalībvalstīs noteikumu piemērošanai, nosakot, ka pamatotos gadījumos un saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem un neapgrūtinot tiesas pacienti sev vajadzīgo ambulatoro un stacionāro aprūpi varētu saņemt citā dalībvalstī.

Tāpēc ir labi, ka, sagatavojot ziņojumu komitejā otrajam lasījumam, bija iespējams turpināt sākotnējo pamatpieeju, izsakot Parlamenta nostāju Parlamenta pirmajā lasījumā un, izejot no pašlaik neskaidrās situācijas pārrobežu veselības aprūpes sniegšanā, virzīties uz progress cienīgu šīs problēmas risinājumu.

Kompromisa teksts, kas pamatots uz Tiesas tiesu praksi un iesniegts šodienas debatēm, nodrošina mūsu iedzīvotājiem jaunas iespējas un jaunu kvalitāti veselības aprūpes jomā, tāpēc mums — manuprāt — jācenšas panākt, lai šo direktīvu piemērotu ikdienas dzīvē iespējami drīzāk.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc tiesas procesa, kas ir ildzis vairākus gadus, rīt mēs beidzot balsosim par ziņojumu, kas izveidos stabilu tiesisko pamatu attiecībā uz tiem Eiropas iedzīvotājiem, kuri ir spiesti katru gadu doties pāri robežai, lai saņemtu atbilstīgu medicīnisko aprūpi.

Tas ļaus visiem pacientiem, nevis tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem gūt labumu no tiesībām, kuras jau gadiem ir atzītas Eiropas Savienības Tiesas spriedumos. Atverot valsts kontaktpunktus, pārrobežu veselības aprūpes pieejamība vairs nebūs lēciens nezināmajā, kā tas bija līdz šim, kad pacientiem, kurus jau tā bija novārdzinājusi slimība, diemžēl pārāk bieži nācās risināt birokrātiskas, valodas un finanšu problēmas.

Attiecībā uz stacionāro aprūpi piederības dalībvalsts var prasīt iepriekšēju atļauju pacientiem, kuri nolemj ārstēties ārzemēs, un tas ir acīmredzami nepieciešams, lai tā aizsargātu savas veselības sistēmas stabilitāti. Iespējams, atsevišķos jautājumos varēja darīt vairāk, lai aizsargātu pacientus, piemēram, attiecībā uz iepriekšējas pieteikšanas sistēmu, kas ļaus dalībvalstīm palielināt veselības aprūpes izdevumus, taču tikai uz brīvprātības pamata.

Visbeidzot es gribētu uzsvērt savu entuziasmu, piedaloties plašajās un visaptverošajās debatēs, kurās bija viens vienīgs kopsaucējs, proti, vajadzība ātrāk izbeigt smagos pārbaudījumus, ko piedzīvot tūkstošiem pacientu visā Eiropā, un, šķiet, šis brīdis beidzot ir pienācis.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Dalli kungs! Kā es saprotu, politikas darbs ir aizsargāt un uzlabot mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pašlaik veselības aprūpes jomā tas nav viegls uzdevums. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai garantētu veselības aprūpes nodrošināšanu un piekļuvi vislabākajai ārstēšanai neatkarīgi no pacientu ienākumiem un reģiona, kurā viņi dzīvo.

Taču pat tad, ja valsts veselības aprūpes sistēmas ir iespējami labākās, joprojām būs gadījumi, kad pacientiem vajadzēs vai viņi gribēs saņemt palīdzību, atbalstu un medicīnisku aprūpi citā valstī. Ar šo direktīvu nosaka juridisko pamatu un garantē, ka pacienti var piekļūt šiem pakalpojumiem bez papildu birokrātijas, bez juridiskas nenoteiktības un bez nepieciešamības veikt lielu priekšapmaksu.

Ņemot vērā ilgstošo sarunu procesu, es šo direktīvu uzskatu par patiesu sasniegumu, kaut arī veselības aprūpes sistēmām atsevišķās valstīs un apdrošināšanas uzņēmumiem būs jāvelta ievērojamas pūles, lai to īstenotu. Es ļoti ceru, ka jūs turpināsiet izdarīt spiedienu šajā saistībā, jo pat vislabākās direktīvas var būt efektīvas tikai tad, ja tās tiek pareizi īstenotas. Es arī aicinu jūs neatlaidīgi turpināt centienus paplašināt aizsardzības pasākumus un veselības aprūpes nodrošināšanu. Manuprāt, mēs gribam, lai Eiropas iedzīvotāji iespējami ilgāk saglabātu veselību un lai viņiem būtu iespējami labākā piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei par iespējami zemāko cenu.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār! Es arī vēlos pateikt paldies un apsveikt mūsu referenti Grossetête kundzi, kura ir paveikusi izcilu darbu, pārņemot stafeti, ko nodeva mūsu bijušais kolēģis Bowis kungs. Ņemot vērā visus tos apsveikumus, ko viņš saņem, rodas zināms iespaids, ka mēs šodien suminām Bowis kungu.

Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt to būtisko nozīmi, kāda bija Beļģijas prezidentūrai, kas darīja visu nepieciešamo, lai panāktu šo sarežģīto kompromisu ar Parlamentu un īpaši ar dažām dalībvalstīm, kuru nostāja bija — kā lai to labāk raksturo — pretestības pilna atsevišķos jautājumos.

Šī direktīva par pārrobežu veselības aprūpi ir būtiska, kaut arī tā attiecas tikai 1 % no valsts veselības aprūpes budžeta, jo mums būtu jākoncentrējas nevis uz skaitļiem, bet uz simbola spēku, t. i., uz ikviena Eiropas iedzīvotāja likumīgajām tiesībām ārstēties ārpus savas piederības valsts un saņemt izmaksu atlīdzību par saņemto ārstēšanu, izmantojot visu precīzo informāciju.

Svarīgi bija arī skaidri noteikt drošības pasākumus, lai novērstu jebkādu medicīnisko tūrismu, vienlaikus ieviešot tekstā pietiekamu elastību nolūkā veicināt diagnosticēšanu un ārstēšanu abpus robežai. Ar to es īpaši domāju konkrētas slimības, piemēram, retās slimības.

Priekšsēdētāja kungs! Nobeigumā es vēlos pateikt, ka šis ir būtisks pirmais solis, taču mums būs jāiet tālāk un jāturpina cīnīties, lai virzītu uz priekšu „veselības Eiropu”, kas mums visiem ir tik dārga.

  Tadeusz Cymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ideālu tiesību aktu nav. Tiem visiem ir gan trūkumi, gan priekšrocības, taču šī direktīvā noteikti vairāk vieš cerībās nekā bažas. Par spīti notiekošajām straujajām pārmaiņām Eiropa joprojām ir lielu atšķirību un pat kontrastu kontinents. Tas attiecas gan uz veselības aprūpes līmeni, gan tās mērogu, un ir skaidrs, ka vairāk bažu ir paudušas nabadzīgākās valstis, kas atrodas pārejas posmā un cenšas panākt bagātākās valstis. Taču finansējuma un medicīnas vajadzību nodrošinājuma līmenis valstīs, kas atrodas pārejas posmā, ir daudz, daudz zemāks.

Tāpēc šī direktīva ir milzīga iespēja un cerību avots visiem pacientiem šajās minētajās valstīs. Valdībām tas ir liels izaicinājums, taču paradoksālā kārtā šī direktīva faktiski piespiedīs īstenot daudzas reformas un pievērsīs uzmanību veselības aprūpes nepietiekamā finansējuma apjomam, jo nepietiekamā finansējuma iemesls ir ne tikai šo valstu ierobežotās finansiālās iespējas, bet arī pašreizējās politikas kļūdu sekas, kā arī tas, ka veselības milzīgā nozīme Eiropas iedzīvotājiem nav bijusi pietiekami novērtēta.

Pateicoties jums par uzmanību, es lūdzu atbalstīt šo direktīvu neatkarīgi no tā, kāda ir galīgā redakcija tam, ko sauc par drošības klauzulu. Drošības klauzulas ir kompromisa izpausme, bet „kompromiss” ir vārds, ko mēs vērtējam atzinīgi.

  Sabine Wils (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Direktīvas par pacientu mobilitāti projekts, izmantojot uz pakalpojumiem pamatotu pieeju, ātri varētu novest pie tā, ka veselības aprūpes līmenis ES pazemināsies līdz mazākā kopsaucēja līmenim. Mana grupa stingri iebilst pret to, ka maksātspēja kļūst par veselības aprūpes sniegšanas kritēriju un ka pacienti tiek pārvērsti pircējos.

Ierosinātā direktīva ļaus veselības apdrošināšanas sabiedrībām nosūtīt pacientus pāri robežai, lai tur saņemtu lētāku ārstēšanu. Tas izraisīs ļoti lielu konkurenci un spiedienu uz cenām veselības aprūpes nozarē. Ja dažu simtu kilometru attālumā būs lētāk pieejama specifiska ārstēšana un ja apdrošināšanas sabiedrības nosūtīs pacientus uz šo vietu, tad rezultāts būs tāds, ka šī konkrētā ārstēšana uz vietas vairs nebūs pieejama. Tādējādi veselības aprūpes nozare vienkārši pakļausies neoliberālajai tirgus loģikai tā vietā, lai par prioritāti izvirzītu pacientu labklājību.

Dāmas un kungi! Es gribētu jums pajautāt: vai jūs gribat piedzīvot veselības tūrismu šajā jutīgajā nozarē? Es atbalstu to, ka pacienti saņem veselības aprūpi savas dzīvesvietas tuvumā. Šīs ir valsts atbildība kā daļa no vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanas, kam jābūt pieejamiem ikvienam iedzīvotājam attiecīgās valsts teritorijā.

  Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Neviens cilvēks, kurš ir slims, negrib doties uz ārzemēm, ja tikpat laba ārstēšana ir pieejama viņa piederības valstī. Izejot no tā, šis priekšlikums ir labākais, ko mēs varam panākt. Mēs nodrošinām to, ka tiek mainīts finansēšanas modelis un ka valsts veselības aprūpes sistēmas netiek apdraudētas, vienlaikus nodrošinot, lai pacientiem būtu labākas iespējas ārstēties citās ES valstīs.

Pacienti varēs vieglāk atrast ārstēšanās iespēju citā valstī, ja, piemēram, tajā piedāvātās zināšanas un ārstēšana nebūs pieejamas viņu piederības valstī. Tas ir svarīgi attiecībā uz ļoti retām slimībām, kas prasa ļoti specifiskas zināšanas. Ja mēs varēsim koncentrēt šo reto slimību ārstēšanu dažās vietās Eiropas Savienībā, tad pacientiem būs daudz lielākas atveseļošanās iespējas, jo ārsti, kas bieži izmanto savas specializētās prasmes, sekmīgāk gūst labus rezultātus. Taču tas nenozīmē, ka dalībvalstīm būtu jāsamazina savām veselības aprūpes sistēmām paredzētie līdzekļi — tas ir noteikts arī tekstā. Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, un es vēlos pateikties arī komisāram Dalli un referentei. Paldies jums par izcilo darbu!

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt referenti Grossetête kundzi, kura ir izdarījusi ļoti sarežģītu darbu. Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgās nostājas un dažādo veselības aprūpes sistēmu dažādās valstīs dēļ tas nebija viegli. Kompromisa panākšanai starp vēlmēm un iespējām bija vajadzīgas ne tikai sarunu prasmes, bet galvenokārt zināšanas par šo tematu. Mēs visi zinām, ka pasākumi, kas ietverti direktīvā par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē — un referente savā runā sīkāk aplūkoja šos pasākumus — ir tas, ko gribēja Eiropas Savienības iedzīvotāji, jo īpaši tajās valstīs, kurās ir ierobežota piekļuve speciālistiem un mūsdienīgām procedūrām.

Svarīgi, ka darba pie direktīvas tekstu laikā un pateicoties kompromisiem, kas tika panākti, bija iespējams mainīt to dalībvalstu attieksmi, kuras sākotnēji bloķēja tās nosacījumus. Būtiski šīs direktīvas elementi ir pieejamība, vieglums un noteiktība attiecībā uz veselības aprūpi, kā arī pacienta tiesības izmantot citas dalībvalsts veselības aprūpes pakalpojumus un saņemt noteikto izmaksu atlīdzību. Direktīva ir pamatota uz pacientu vajadzībām, nevis uz finanšu līdzekļiem.

Es gribētu uzsvērt, ka direktīvas nosacījumi ļaus ne tikai uzlabot pacientu veselības stāvokli, bet, manuprāt, tas būs arī pamats veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai dažās Eiropas Savienības valstīs. Būtu jāakcentē, ka šī direktīva ir pirmais solis un būtisks solis ceļā uz pacientu mobilitāti, pacientu tiesību stiprināšanu un atšķirību pakalpojumu līmenī dažādās dalībvalstīs novēršanu.

  Andres Perello Rodriguez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka ir pareizi apsveikt referentes, jo īpaši Grossetête kundzi un Roth-Behrendt kundzi no manas grupas, par darbu, ko viņas ir paveikušas, ķeroties pie strupceļā nonākuša tiesību akta un padarot to lietderīgu, jo tas ir ļāvis kā direktīvas juridisko pamatu iekļaut tiesības uz sabiedrības veselību un nodrošinājis jaunu virzienu pamatu radīšanai, lai garantētu iedzīvotājiem to aprūpes drošību un kvalitāti, ko viņi vienmēr izvēlas. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka viņu darba rezultātā ir iespējams skaidri reglamentēt pacienta piederības dalībvalsts, kurai jāsedz ārstēšanās izmaksas, un tās dalībvalsts pienākumus, kurā tiek saņemta ārstēšana,.

Taču es nedomāju, ka mums būtu jāapmierinās ar to vien — drīzāk tam vajadzētu būt sākumam daudz lielākam solim uz priekšu, lai, kā teica Roth-Behrendt kundze, šī direktīva kļūtu tikai par formalitāti, jo vienlīdzības līmenis, kas tiks sasniegts visās dalībvalstīs, nozīmēs to, ka nav vajadzības katru iedzīvotāju nosūtīt atpakaļ uz viņa mītnes dalībvalsti.

Mums šajā cīņā ir jāpanāk tāds tiesību akts, kas drīzāk garantē iedzīvotāju tiesības attiecībā uz tādu veselības aprūpi, kāda viņiem būtu jāsaņem — pakalpojumiem un drošību —, nevis tikai tiesības, kuras viņiem jau ir, uz mobilitāti starp dalībvalstīm. Tā ir kvalitāte, kas radīs savienību, pretējā gadījumā mūsu progress būs ļoti lēns.

  Miroslav Ouzký (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Tie no mums, kas jau ilgāk strādā Eiropas Parlamentā, noteikti atceras, kā radās šis normatīvais akts. Stāsts ir gandrīz smieklīgs. Sākumā bija Gebhardt kundzes ziņojums, ar kuru bija paredzēts nodrošināt pakalpojumu brīvu apriti visā Eiropas Savienībā. Mēs nodalījām daļu no šā ziņojumu un nolēmām, ka veselības aprūpes pakalpojumi ir pelnījuši īpašu tiesību standartu. Kad Komisija beidzot iesniedza direktīvu, brīva aprite veselības dienestiem bija pakāpeniski izņemta, atstājot mums daļu, kurā aprakstītas pacienta tiesības brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienībā, meklējot veselības aprūpes pakalpojumu un veselības aprūpes nodrošināšanu.

Ar to es gribu uzsvērt, ka mūsu eiropeiskums reizēm vairāk izpaužas šajos karogos un simbolos, nevis to praktisko brīvību īstenošanā, kurām vajadzētu būt Eiropas Savienības pamatā. Šī direktīva atsevišķās dalībvalstīs ir izraisījusi daudz bažu saistībā ar pārmērīgu izmantošana un valsts budžetu sagraušanu.

Nobeigumā es gribētu pateikt, ka šī direktīva nav gluži tas, ko mēs gribējām, taču šobrīd tā ir pareizā rīcība un, protams, solis pareizajā virzienā. Es vēlos izteikt vislabākos novēlējumus referentēm un pateikt viņam paldies par darbu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šī direktīva beidzot stāsies spēkā. Es gribētu atgādināt Parlamentam, ka vienā brīdī šķita, ka viss šis likumdošanas process varētu ciest neveiksmi. Manuprāt, tas, ka šobrīd mums ir rezultāts, ar kuru mēs varam būt ļoti apmierināti, ir referentes un sarunu grupas, un, protams, Beļģijas prezidentūras sarunu prasmju nopelns. Es esmu īpaši gandarīts par to, ka skaidrāk ir definētas dalībvalstu tiesības piemērot ierobežojumus attiecībā uz ārstēšanos citā valstī. Dalībvalstu izvirzītajā priekšlikumā tas tā nebija. Es domāju, ka mums tagad ir lēmums, kas ļaus novērot ārstēšanās pieprasījuma noraidīšanas procesu. Tas ir svarīgs solis uz priekšu.

Kam tieši mēs palīdzam? Es uzskatu, ka mēs palīdzam tiem 60 000 cilvēku, kuri ir gaidīšanas sarakstā uz orgānu transplantāciju. Mēs, protams, jau esam pieņēmuši direktīvu par orgānu transplantāciju, taču šis ir vēl viens pasākums, kas samazinās gaidīšanas laiku. Mēs palīdzam arī miljoniem cilvēku, kas slimo ar vienu no 30 000 reti sastopamo slimību. Viņi varēs saņemt specializētāku un kvalitatīvāku ārstēšanu, ja viņi ārstēšanās nolūkā ceļos uz citu valsti.

Tomēr es nedomāju, ka šī direktīva veicinās veselības tūrisma attīstību Eiropā. Es uzskatu, ka bažas, ko izteikuši tie, kuri atrodas šajā sēžu zālē pa kreisi, ir pilnīgi nepamatotas. Šis nav jautājums, par ko mums būtu jāraizējas.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis teksts ir liela darba un sarunu rezultāts, tāpēc es vēlos pateikties Bowis kungam, Grossetête kundzei un Roth-Behrendt kundzei. Ir tikai taisnīgi atzīt panākto progresu, jo jaunā versija nodrošina lielākas garantijas attiecībā uz drošību un pakalpojumu kvalitāti. Lai gan 7. un 8. panta formulējums ir uzlabots, es uzskatu, ka varēja darīt vairāk lielākas vienlīdzības nodrošināšanā.

Lielākā daļa pacientu, jo īpaši pacienti no vājākām sociāli ekonomiskajām grupām, valodas barjeras un ģimenes atbalsta trūkuma dēļ negrib ārstēties ārzemēs. Eiropieši ar lielākiem ienākumiem nesaskaras ar šiem šķēršļiem. Tādēļ es baidos, ka valstīs, kurās veselības aprūpes sistēmas ir universālas un galvenokārt bezmaksas, jaunais tiesību akts varētu darboties kā stimuls, lai samazinātu ieguldījumus valstu sistēmās, un tas varētu veicināt veselības aprūpes tirgu bagātajiem. Tomēr es ceru, ka šīs direktīvas ieviešana palīdzēs samazināt nevienlīdzības veselības aprūpē.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā citi, es atzinīgi vērtēju šīs debates un šo direktīvu, un es pateicos mūsu referentei.

Iespējams, es pret šo direktīvu izturos mazliet piesardzīgāk nekā daži deputāti. Manuprāt, būtu nepareizi, ja Parlaments raidītu signālu, ka no šā brīža turpmāk ar pārrobežu veselības aprūpi viss būs kārtībā. Mums vēl ir daudz kas jāapspriež un jāievieš, lai tā varētu darboties. Vai drīkst, es tikai citēšu — un es ceru, ka man izdosies precīzi citēt — komisāra paša vārdus? Viņš teica, ka ir „skaidrs, ka visām dalībvalstīm ir pienākums veikt pašmāju ieguldījumus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem vajadzīgo veselības aprūpi”. Es redzu viņu piekrītoši mājam galvu, tātad esmu citējusi pareizi.

Ir labi, ka mums ir šī ziņa, ko nodot dalībvalstīm, kuras to nedara, un tām, kurām ir gari gaidīšanas saraksti. Tas attiecas arī uz manu valsti Īriju. Patiesība ir tāda, ka cilvēki dotu priekšroku ārstēšanai tuvāk mājām. Tieši tāpēc mums Īrijā ir bezgalīgi protesti — un ļoti pamatoti protesti — par vietējo slimnīcu un vietējo pakalpojumu slēgšanu. Tas nozīmē, ka šī direktīva varētu darboties, ja tā piespiedīs dalībvalstis un to veselības pakalpojumu sniedzējus izvērtēt savus pakalpojumus valsts teritorijā un uzlabot pakalpojumu sniegšanu tiem, kam tie ir vajadzīgi. Viņiem jebkurā gadījumā nāksies maksāt par tiem, ja mūsu pilsoņi izmantos tiesības, ko šī direktīva tiem sniedz.

Nobeigumā gribu pateikt, ka cilvēkiem jau ir tiesības ceļot, lai saņemtu pārrobežu veselības aprūpi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, taču viņi to nezina. Ja viņi to zinātu, tad daudz vairāk pārrobežu pacientu dotos pāri robežai saņemt pakalpojumus. Tāpēc informēsim savus iedzīvotājus par to, uz ko viņiem ir tiesības, un cerēsim, ka mums nebūs jādodas pāri robežām, taču, ja mēs to darīsim, mēs varēsim to darīt un saņemsim tos pakalpojumus, kas mums ir vajadzīgi.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Ungārijas prezidentūras pirmās debates. Vispirms es gribētu norādīt, ka bija vērts apspriest šo tematu ārpus Pakalpojumu direktīvas konteksta, jo pārrobežu veselības aprūpes jautājumam ir ļoti daudz tikai tam specifisku iezīmju. Es vēlos apsveikt referentes un „ēnu” referentus, kā arī galerijā esošo John. Taču ārkārtīgi svarīgi ir neapšaubīt dalībvalstu pienākumu nodrošināt primāro aprūpi. Dalībvalstis ir atbildīgas par aprūpes nodrošināšanu savas valsts iedzīvotājiem. Ir ļoti svarīgi apstiprināt, ka šī direktīva nav turīgo privilēģija, bet instruments labākas aprūpes nodrošināšanai reto slimību pacientiem. Mūsu darbu vadīja šis mērķis. Ļoti svarīgs apsvērums ir arī tas, ka direktīva mums ļaus labāk izmantot dabiskos apstākļus. Es runāju, piemēram, par Ungārijas SPA ārstniecību, kas noteiktas slimības spēj izārstēt daudz efektīvāk un kas nav pārvietojama. Acīmredzami tie ir pacienti, kam ir jādodas pie mums. Ir ļoti svarīgi turpināt šādu virzienu, lai veselie un slimie, lai Eiropas iedzīvotāji varētu sajust, ka Eiropas Savienība ir par viņiem un viņiem.

  David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi no mums nepievērš lielu uzmanību savai veselībai, kamēr veselība vēl ir laba un nav nepieciešama medicīniskā aprūpe. Taču, kad veselības stāvoklis kļūst draudīgs, mēs automātiski sākam saprast, cik patiesībā veselība ir svarīga un cik svarīga ir tas, lai būtu pienācīga veselības sistēma — ne tikai laba sistēma, bet arī efektīva un iedarbīga sistēma.

Eiropas Savienības iedzīvotāji var saņemt medicīniskās aprūpes pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, ja viņu slimība nav ārstējama viņu piederības valstī. Mums jāpatur prātā, ka tam vajadzētu būt pēdējam līdzeklim un ka to nevajadzētu veicināt, jo tā ir visdārgākā iespēja, turklāt visnepraktiskākā iespēja. Mums tā būtu jāizmanto tikai tad, kad nav citas izvēles. Taču, ja izrādās, ka citas izvēles nav, mums ir jānodrošina, ka iesaistītā birokrātija tiek samazināta līdz minimumam un ka mēs uzlabojam piekļuves kvalitāti un drošību.

Dalībvalstu rīcībā jābūt arī vajadzīgajiem instrumentiem, lai aizsargātu savas veselības aprūpes sistēmas un tiktu galā ar papildu pieplūdumu no citām valstīm, ko tās varētu piedzīvot. Tādēļ būtu ideāli, ja dalībvalstīm piešķirtu iepriekšēju atļauju. No šā konteksta skaidri izriet, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi nav atbilstīgi — gluži pretēji, tie ir neskaidri un nekonsekventi. Tomēr, kā mēs redzējām orgānu ziedošanas gadījumā, mums ir jātiecas nākt klajā ar tādiem risinājumiem, lai Eiropa var progresēt šajā jomā un saviem iedzīvotājiem piedāvāt labākos medicīniskos pakalpojumus.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es ar milzīgu atvieglojumu gribētu atzīt to, ka Parlaments beidzot ir panācis politisku vienošanos par pacientu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar tiem nosacījumiem, kurus gadiem ilgi ir aizsargājusi tikai Eiropas Savienības Tiesa, pamatojoties uz savu tiesu praksi. Esmu gandarīta, ka šodienas kompromisā ir formulēti tādi paši apmaksas nosacījumi, kādus daži no mums pirms septiņiem gadiem atbalstīja iekļaušanai Pakalpojumu direktīvā. Es vēlos izteikt visdziļāko pateicību saviem kolēģiem Grossetête kundzei un Bowis kungam, kuru es apsveicu par šīs pieņemamās vienošanās panākšanu un arī par svarīgu aizsardzības pasākumu izstrādi šo tiesību īstenošanai. Es uzskatu, ka tiesības uz mobilitāti padarīs ārstēšanos nopietnu apstākļu dēļ pieejamu visiem eiropiešiem un galu galā tās saīsinās gaidīšanas rindas uz operācijām visā Eiropas Savienībā. Tādējādi ir izpildīts viens no maniem personīgajiem mūža mērķiem veselības aprūpes jomā. Es gribētu piebilst, ka mēs joprojām saskaramies ar virkni jautājumu, piemēram, vajadzību risināt tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumu problēmu, veselības aprūpes darbinieku mobilitāti un citus.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es gribētu apsveikt Győri kundzi sakarā ar viņai pašlaik piešķirtajām pilnvarām un novēlu panākumus viņai un Ungārijas prezidentūrai. Es gribu apsveikt visus, kas sekmēja šā ziņojuma projekta sagatavošanu, kuru mēs šodien apspriežam.

Kā jūs varētu zināt, Rumānija pieder to valstu grupai, kurām bija iebildumi pret daudziem kompromisiem, kas bija panākti Padomē. Šie iebildumi nenorāda uz Rumānijas pretestību pret pārrobežu veselības aprūpi. Tie pauda Rumānijas valdības bažas par pārrobežu veselības aprūpes finanšu stabilitāti un daļu, ko tā varētu uzņemties, jo, kā jūs ļoti labi zināt, dažām dalībvalstīm ir ļoti mazi nacionālie ienākumi.

No otras puses, ieguldījumi ir līdzeklis šā riska samazināšanai. Taču vienlaikus es domāju, ka dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu reformas ir ārkārtīgi svarīgas. Šajā saistībā es uzskatu, ka Eiropas Komisijai vajadzētu būt vairāk iesaistītai šajās veselības aprūpes sistēmu reformās.

  Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pacientu mobilitāte ir milzīgs solis virzienā uz „Eiropu iedzīvotājiem”, un šī direktīva ir skaidri strukturēta. Tai ir ne tikai tēvs, Bowis kungs, bet arī māte, Grossetête kundze. Es gribu pateikt viņiem ļoti lielu paldies par ieguldīto darbu.

Mēs esam pavadījuši ilgu laiku, apspriežot pareizo ceļu, ko vajadzētu iet, un tagad mēs zinām, ka vēl neesam nonākuši uz īsākā ceļa. Tomēr mums ir stingri, labi izstrādāti pamati. Situācija ir sarežģīta. Mums ir 27 dalībvalstis atšķirīgos sākuma punktos gan to veselības aprūpes pakalpojumu struktūras, gan apdrošināšanas sistēmu ziņā. Iepriekšējā atļauja, lai ārstētos citas dalībvalsts slimnīcā, un katras valsts veselības aprūpes tiesību aktu ētikas un morāles principu atzīšana ir pareizā pieeja. No vienas puses, tas ļauj sniegt atbalstu apdrošināšanas sabiedrībām un tam būtu jāveicina valsts atbildība, un, no otras puses, tas ļauj visiem iedzīvotājiem piekļūt citu dalībvalstu piedāvātajiem pakalpojumiem.

Tas ir būtisks solis uz priekšu, jo īpaši attiecībā uz retajām slimībām. Katrai dalībvalstij ir atšķirīgs iespēju līmenis. Taču tagad tās visas var gūt labumu no pētījumu rezultātiem un tām struktūrām, kas jau ir ieviestas citviet. Turklāt speciālistiem būs iespēja tālāk attīstīt savas prasmes, jo līdz ar lielāka skaita cilvēku piekļuvi pakalpojumiem palielināsies pieprasījums. Iedzīvotājiem manā reģionā, kas atrodas tuvu robežai ar Luksemburgu, Beļģiju un Franciju, pārrobežu veselības pakalpojumu pieejamība ir ievērojams ieguvums, priekšrocība, un tā uzlabos viņu ikdienas dzīvi.

  José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tiesības, kas tiek piemērots saskaņā ar šo direktīvu — tiesības, kuras faktiski jau atzinusi Eiropas Savienības Tiesa — ļauj visiem pacientiem Eiropas Savienībā saņemt veselības aprūpi.

Šis priekšlikums precizē un atvieglo piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei, bet pacienta piederības dalībvalsts nodrošina tā tiesības saņemt izmaksu atlīdzinājumu. Tas ir solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, solidaritātes stiprināšanā un ceļā uz „Eiropu iedzīvotājiem”.

Mums būs īsāki gaidīšanas saraksti, labāka veselības aprūpes kvalitāte, konkurence un stimuls zinātniskajai pētniecībai. Retās slimības ir prioritāte, un tagad diagnostiku un ārstēšanu var veikt dalībvalstī, kas šim nolūkam ir vispiemērotākā. Šī direktīva attiecas uz visiem Eiropas iedzīvotājiem, kam nepieciešama veselības aprūpe.

Tāpēc Portugāles Veselības ministrei lielā mērā nav taisnība, sakot, ka šī iespēja domāta labāk izglītotiem cilvēki ar lielākiem finanšu līdzekļiem: tā tas ir pašlaik, kamēr direktīva nav stājusies spēkā. Portugālē ir lieliska veselības aprūpe un lieliski veselības aprūpes speciālisti, un tā nevar turēties nomaļus no šā svarīgā projekta. Valstij ir jāizmanto šīs direktīvas priekšrocības, lai panāktu vēl lielāku modernizāciju un konkurētu attiecībā uz spēju nodrošināt pakalpojumus šajā jomā visiem eiropiešiem, kam tie ir vajadzīgi.

Apsveicu brīnišķīgo referenti, kas ir paveikusi izcilu darbu: Grossetête kundzi.

  Priekšsēdētājs. – Mēs tagad sāksim brīvā mikrofona procedūru. Manā sarakstā ir 17 cilvēki, kas ir lūguši vārdu. Ņemot vērā šā pasākuma svarīgumu un būtisko nozīmi, es plānoju dot vārdu visiem, taču jums būs jāiekļaujas vienā minūtē, un tajā brīdī mikrofons tiks izslēgts.

Es gribētu tikai pateikt šā pasākuma „vecākiem” — John Bowis apmeklētāju galerijā un pašreizējai referentei Grossetête kundzei, un visiem „ēnu” referentiem: pacientu pilnvarotie ir runājuši; Eiropas Parlaments ir klausījies. Liels paldies jums visiem!

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Tas, ko es atzinīgi vērtēju šajā direktīvā, ir skaidrākā pacientu tiesību definīcija, bezgalīgo gaidīšanas sarakstu beigas un ierosinātais risinājums saistībā ar problēmu, ka pacienta piederības valstī nav pieejami speciālisti. Esmu pārliecināts, ka mēs visi izprotam to, kāds ir to jauno dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stāvoklis, kuru finansiālās iespējas ir pieticīgas, kā arī mums jārēķinās ar kvalificētā darbaspēka emigrācijas risku.

Ja mēs balsosim „par”, tad mēs no tām dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām, kuru līdzekļi ir pieticīgāki, pieprasīsim papildu milzīgas pūles, taču, ja mēs balsosim „pret”, mēs netieši sekmēsim to, ka pacientu tiesību piemērošanu šajās pašās valstīs paliks ierobežota. Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrast iespējas, kā līdzsvarot finansiāli nevienlīdzīgi nodrošināto dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu darbību. Mana valsts, Ungārija, piemēram, varētu piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus balneoloģijā, fizioterapijā vai zobārstniecībā.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mani dziļi satrauc, ka mūsu grozījumus, kuros bija paredzēts, ka medicīnas pakalpojumu regulatoriem vienā valstī ir jāinformē savi ES kolēģi, ja pret veselības aprūpes speciālistu ir ierosināts disciplinārā pārkāpuma process vai kriminālprocess, nepieņēma komitejas posmā, un tie netiks nodoti galīgajam balsojumam par šo jauno ES pārrobežu veselības aprūpes tiesību aktu.

Es gribētu pastāstīt jums par Vācijas ārsta Daniel Ubani lietu — viņš nelikumīgi nogalināja manu Kembridžšīras vēlētāju David Gray, injicējot viņam pretsāpju līdzekli, kas 10 reizes pārsniedza ieteicamo devu. Viņš tika izslēgts no ārstu reģistra Apvienotajā Karalistē, taču vēl šodien turpina praktizēt Vācijā.

Vēl ir arī Dr. Marcos Ariel Hourmann gadījums; viņš tika notiesāts par slepkavību bez iepriekšēja nodoma, apzināti izdarot nāvējošu injekciju Spānijā, taču strādā Rietumu Safolkas slimnīcas nelaimes gadījumu un neatliekamās palīdzības nodaļā, arī manā vēlēšanu apgabalā, lai gan Spānijai nosūtīta skaidra prasība sniegt informāciju par viņa piemērotību ārsta praksei.

Šie piemēri liecina, ka pastāv milzīgas nepilnības Eiropas tiesību aktos, kas tiem veselības aprūpes speciālistiem, kas kādā no mūsu valstīm atzīti par nepiemērotiem ārsta praksei, nodrošina iespēju strādāt un pakļaut pacientus riskam citā valstī. Es vēlos lūgt komisāru paskaidrot, kāpēc tas ir tā.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti lūdzu Ungārijas prezidentūras pārstāvjus, kā arī Padomi izmantot šo pusgadu, šo Ungārijas prezidentūras sešu mēnešu periodu, lai šajās debatēs iekļautu jaunajām dalībvalstīm, tādām pēcpadomju valstīm kā Ungārija, specifiskās problēmas. Piemēram, kad mēs tagad runājam par šķietami standartizētas Eiropas mēroga pārrobežu veselības aprūpes sistēmas ieviešanu, mēs nedrīkstam aizmirst, par tās problēmas risināšanu, ka Ungārijā, piemēram, kvalificētu un labi izglītotu medicīnas māsu alga ir aptuveni EUR 250 mēnesī, bet ārstu alga ir EUR 500–600. Vai Eiropas Savienība neuzskata, ka ir ārkārtīgi neētiski, amorāli un nepieņemami atzīmēt sava veida standartizētu Eiropas veselības aprūpes sistēmu, nepievēršot uzmanību algām ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Mēs speram svarīgu soli uz priekšu pacientu interesēs. Šodien daudzi šeit par to runāja. Taču manu uzmanību pievērsa tas, ka atkal tika uzsvērtas bažas par medicīnas tūrisma veicināšanu. Šajās runās izskanēja bailes, ka pacienti no dalībvalstīm ar zemāku dzīves līmeni vai mazāku valsts veselības aprūpes budžetu „okupēs” ārsta kabinetus bagātākajās valstīs, kas nozīmē, ka šo valstu pacienti tiktu izstumti.

Tomēr padomāsim par to. Par to nav jābaidās. Pacientu izmaksas atlīdzinās viņu piederības valstī, bet starpība ir jāsamaksā pacientam pašam. Pacientiem nebūs pietiekami daudz līdzekļu šīs starpības segšanai, ja cenas būs divas vai trīs reizes lielākas par cenām viņu valstī. Man ir kauns klausīties, ka mēs joprojām baidāmies no mīta par tā saukto Polijas santehniķi.

  Marina Yannakoudakis (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Veselības aprūpes un šīs direktīvas svarīgo nozīmi nav iespējams pārspīlēt. Tai var būt ievērojama ietekme uz dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām.

Es ar prieku varu teikt, ka ir pievērsta uzmanība tām jomām, kas ir pretrunīgas un rada uztraukumu, un rezultāts ir stingra direktīva ar konkrētiem nosacījumiem, kas stiprinās dalībvalstu situāciju veselības aprūpes jomā.

Grūtākais uzdevums bija aizsargāt veselības aprūpes sistēmu integritāti, vienlaikus sniedzot pacientiem lielāku izvēli. Dalībvalstu nepieciešamība saglabāt kontroli pār politikas virzienu un savu veselības aprūpes pakalpojumu budžeta prasībām tika nodrošināta, ieviešot iepriekšēju atļauju sistēmu, kā arī nosakot, ka dalībvalstis varēs izvēlēties, kurus pakalpojumus sniegt.

Ļoti saprātīgi tika risināts arī e-veselības pakalpojumu jautājums, jo tie tiek piedāvāti, lai nodrošinātu elastīgumu, un dalībvalstis var tos izmantot, ja tās vēlas un kad tās vēlas.

Kopumā mūsu priekšā ir tiesību akts, kas nodrošina dalībvalstu autonomiju savās veselības aprūpes sistēmās, vienlaikus piedāvājot pacientiem vislabākos pakalpojumu. Es apsveicu referenti un John Bowis par labi padarītu darbu!

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Jūs esat dāsni devis iespēju visiem uzstāties. Tāpēc es ievērošu šo kārtību un runāšu tikai vienu minūti.

Šīs bija ļoti interesantas debates, un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tās bija ļoti pamācošas. Jo īpaši es priecājos, ka Eiropas Savienība ir piešķīrusi prioritāti mūsu pacientiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir bagāti vai nabagi. Mūsu pacientiem ļoti palīdzēs arī tas, ka informācija būs pieejama vienviet katrā valstī. Šī direktīva arī izdarīs spiedienu uz visām valstīm, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu, jo, ja tādu nebūs, mūsu iedzīvotāji gribēs doties uz citu valsti, kur šāds pakalpojums būs pieejams. Visbeidzot — nav daudz pateikts par e-veselību, taču arī tas ir ļoti svarīgs resurss, un nākotnē mēs dzirdēsim vairāk par šo tematu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār Dalli! Es apsveicu Grossetête kundzi par šo izcilo ziņojumu. Es gribētu uzsvērt četrus tās elementus. Pirmkārt, valstu kontaktpunktu izveide ir ārkārtīgi svarīga informācijas iegūšanai — tas ir, lai pacienti iegūtu informāciju. Ir būtiski precīzi zināt, kādos apstākļos ir vajadzīga iepriekšēja atļauja. Tas ir ļoti svarīgi reto slimību gadījumā. Izšķirošs ir arī vispārējais nosacījums, ka pacientiem nevar prasīt veikt priekšapmaksu. Visbeidzot es vēlos uzsvērt pārrobežu veselības aprūpes reģionu jautājumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs Ungārijai un Centrāleiropai, jo gar Vācijas un Austrijas robežu vai arī gar Ungārijas un Slovākijas vai Ungārijas un Rumānijas robežu, kur valodu robežas nepārklājas ar valstu robežām, ir daudz nepietiekami attīstītu, pārmērīgu un neizmantotu veselības aprūpes iespēju, taču valodas barjeras neeksistē. Vēlreiz — lūdzu, pieņemiet manu apsveikumu!

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir galvenais priekšnoteikums, lai radītu iespēju pacientiem saņemt iespējami labāko pieejamo ārstēšanu. To var panākt, nosakot pēc iespējas skaidrākus praktiskākus noteikumus. Pacientu tiesību uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot informācijas sniegšanu un sadarbību starp dalībvalstīm, var panākt, attīstot e-veselības sistēmu un izplatot informāciju par pārrobežu veselības aprūpi.

Veicināšanas kampaņas, ko atbalsta pārrobežu sadarbības programmas, var nodrošināt pacientiem tādu informācijas līmeni, kas ļaus viņiem izmantot šo sistēmu saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem un maksimāli ierobežos iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc mēs domājam, ka e-veselība un efektīva pārrobežu veselības aprūpes sistēmu veicināšana ir galvenie elementi, kas vajadzīgi direktīvas ieteikumu īstenošanai.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribu apsveikt visus referentus saistībā ar šā svarīgā dokumenta izstrādi. Šodien pastāv pārāk liela nenoteiktība tādos jautājumos kā aprūpes pieejamība citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izdevumu atlīdzināšana un atbildība par klīnisko novērošanu. Vienā dalībvalstī izrakstītās receptes ne vienmēr tiek atzītas citās valstīs. Šī direktīva ir būtiska mūsu iedzīvotājiem, jo pašreizējā sistēma ir sarežģīta un ir grūti iegūt atbilstīgu informāciju. Turklāt zinātnes attīstība ir ļoti nevienmērīga, un tādēļ šī direktīva nodrošinātu pacientiem iespēju saņemt atbilstošu ārstēšanu citā dalībvalstī, ja tā viņiem pašlaik nav pieejama. Tas ļautu pacientiem izmantot vienotā tirgus priekšrocības un pozitīvi ietekmētu katras dalībvalsts veselības aprūpes sistēmu taisnīgāku reformēšanu nākotnē.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis pasākums noteikti ir visaptverošs pasākumu, tāpēc referenti un tie, kas ir palīdzējuši to sagatavot, ir pelnījuši mūsu sirsnīgākos apsveikumus.

Pārrobežu veselības aprūpe nozīmē to, ka tiek nojauktas robežas un pacientiem ir izvēles brīvība, kas pilnīgi atbilst Eiropas Savienības pamatā esošajai pārvietošanās brīvībai. Tagad šī veselības mobilitāte ir atzīta gan attiecībā uz retajām slimībām, gan ļoti specifiskajām slimībām, kam nepieciešama tūlītēja reakcija.

Laikus sniegta un atbilstīgā pakalpojumu nodrošināšana ļauj apstiprināt šīs tiesības: tiesības uz veselību. Veselības aprūpes sniegšana kļūst elektroniska, un tā samazinās atšķirības Eiropas Savienības iedzīvotāju ārstēšanā. Ilgtermiņā varētu pat izrādīties, ka šis pasākums būs sava veida Eiropas akreditācijas vēstnesis, garantējot augstus tehnoloģiskos un medicīnas speciālistu standartus.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Mērķis šim kompromisu direktīvas projektam, kuru pieņēma pēc divu gadu ilgām diskusijām, ir galvenokārt nodrošināt pacientiem juridisko noteiktību pārrobežu veselības aprūpē. Šis noteikti ir pozitīvs iznākums. Taču diskusiju sarežģītība ir skaidri parādījusi ne tikai atšķirības starp veselības sistēmām dažādās dalībvalstīs, bet arī dažādos finansiālos apstākļus, kādos Eiropas iedzīvotājiem tiek sniegta veselības aprūpe. To, ka šī ir ļoti jutīga problēma, apliecina arī masveida atlūgumi, ko iesniedz neapmierinātie Čehijas slimnīcu ārsti. Tas ir saistīts ar riskiem vai neskaidrībām, kas rodas saistībā ar šīs direktīvas ietekmi, piemēram, ar veselības tūristiem, kuri meklē kvalitatīvu, bet lētāku veselības aprūpi. Tikai laiks parādīs, vai tā izrādīsies nopietna problēma, vai arī virsroku ņems direktīvas neapstrīdami pozitīvā ietekme.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt savu kolēģi Grossetête kundzi, referenti, un šīs direktīvas „tēvu” John Bowis par viņu milzīgo darbu pie šīs direktīvas, kuras mērķis ir droša un augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpe.

Es gribu skaidri uzsvērt šā tiesību akta nepieciešamību, ņemot vērā līdz šim neskaidros noteikumus attiecībā uz pacientu ārstēšanos ārzemēs, kas radījuši nenoteiktību pacientiem, jo īpaši smagu slimību gadījumā. Es priecājos, ka direktīvā ietverti konkrēti pasākumi īpaši attiecībā uz šiem pacientiem.

Es atbalstu referentes nostāju, kas uzsver, ka šis tiesiskais regulējums paredzēts tiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, nevis tikai tiem, kuri var atļauties par to maksāt. Tādējādi šī direktīva ir svarīgs solis ceļā uz pacientu mobilitāti Eiropas Savienībā. Vienošanās ar Padomes atspoguļo līdzsvaru starp dalībvalstu un Eiropas Parlamenta nostāju ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Līdz šim pārrobežu veselības aprūpes pieejamību Eiropā ir ietekmējuši dažādi ierobežojumi saistībā ar ilgo gaidīšanas laiku, sarežģīto izdevumu atlīdzināšanas sistēmu, kā arī grūtības noteikt atbildību par klīnisko novērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Direktīva, par kuru Eiropas Parlaments gatavojas balsot, ir svarīgs solis uz priekšu, jo tajā ir precizēti šie administratīvie jautājumi un uzlabota sadarbība starp dalībvalstīm, vienlaikus stiprinot veselības aprūpes kvalitāti un drošības standartus.

Izveidojot valsts kontaktpunktus, pacientiem būs iespēja saņemt informāciju par veselības aprūpes pieejamību citā ES dalībvalstī, administratīvajām procedūrām, sūdzību un pārsūdzību iesniegšanas kārtību. Šī iespējas pamatā vairs nav maksātspēja, bet patiesas tiesības uz informētu izvēli.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribu apsveikt referenti un visus tos, kuri veicināja šā svarīgā dokumenta izstrādi. Ceļš uz galīgo vienošanos bija ļoti garš. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka visi piekrita šim dokumentam, taču ir arī daži skeptiķi šajā jomā, kurus, iespējams, biedē nevienādās pakalpojumu izmaksas vai pārāk lielās birokrātiskās prasības un iespējamais veselības tūrisms, tomēr, manuprāt, direktīvā paredzēti tiešām līdzsvaroti mehānismi, lai novērstu iespējamo šā dokumenta negatīvo ietekmi. Tomēr pats svarīgākais ir radīt apstākļus pacientu mobilitātei, lai nodrošinātu „Eiropas Savienības iedzīvotājiem” iespējamību, t. i., vissvarīgākais ir tas, lai iedzīvotāji varētu viegli saņemt pakalpojumus, vienlaikus brīvi pārvietojoties visā Eiropas Savienībā. No šīs iespējas izmantošanas cilvēkus attur valodas barjera un informācijas trūkums. Tāpēc paredzētie kontaktpunkti sniegs pacientiem visu nepieciešamo informāciju, lielāku skaidrību, uzticību un iespēju rūpēties pašiem par sevi. Veselība ir svarīga mums visiem, un spēku apvienošana nodrošinās progresu šajā virzienā.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mēs apspriežam direktīvu, kas reāli atrisina problēmu saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu citā dalībvalstī. Šie pakalpojumi jau tiek izmantoti. Tomēr direktīva saskaņo un reglamentē nosacījumus šādu pakalpojumu izmantošanai. Es piekrītu kolēģu teiktajam par vajadzību pēc kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir pieejami iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā. Tomēr bieži vien cilvēkiem ir jāizmanto veselības aprūpes pakalpojumi citās dalībvalstīs, jo īpaši reto slimību un jaunu ārstēšanas metožu gadījumā.

Es atzinīgi vērtēju arī to, ka direktīvā iekļauta īpaša atsauce uz veselības aprūpes pakalpojumiem karstajos avotos un SPA. Šo pakalpojumu izmantošana ļauj uzlabot daudzu slimību profilaksi un ārstēšanu ar nelielām izmaksām, un tas varētu būt ļoti svarīgi mūsu apdrošināšanas iestāžu „veselībai”.

Es aicinu jūs, komisār, reāli atbalstīt šo iniciatīvu, lai veicinātu šos pakalpojumus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār! Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz atvieglinātu piekļuvi drošai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei un veicināta sadarbība starp dalībvalstīm, pilnīgi ievērojot valstu jurisdikciju.

Tas ietver universāluma, piekļuves labas kvalitātes veselības aprūpei, taisnīguma un solidaritātes pamatvērtības. Direktīvā noteiktas skaidras priekšrocības pacientiem, jo īpaši tiem, kas slimo ar retām un sarežģītām slimībām, jo viņi varēs piekļūt ekspertīzes centriem to slimību jomā, ar kurām viņi slimo.

Šī direktīva ir vēl viens piemērs tam, ka Eiropas kalpo saviem iedzīvotājiem. Mēs visi esam pelnījuši apsveikumus, jo īpaši Komisija, Padome un mūsu kolēģe Grossetête kundze, par izcilo darbu un šīs direktīvas ieviešanu ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Pārrobežu veselības aprūpe mūsdienās ir nepieciešamība. Ar šo direktīvu tiek radīti priekšnosacījumi Eiropai bez robežām medicīnas nozarē. Tagad nopietnu hronisku slimību pacienti var saņemt speciālistu aprūpi, viņiem pieejama lielāka mobilitāte un pilnīgāka informācija kontaktpunktos, un viņi var būt droši, ka saņems šo izmaksu atlīdzību. Jaunā Kopienas direktīva izvirzīs jaunus uzdevumus, piespiedīs modernizēt valsts veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs, un, neapšaubāmi, tā nosaka vajadzību nepārtraukti veidot tīklus un stiprināt sadarbību starp visām medicīnas sistēmām Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs nolūkā apmainīties ar labāko praksi, veicināt e-veselību un nepārtraukti uzlabot pārrobežu veselības aprūpes standartus. Šis ir uzdevums, kas mums jārisina …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vēlreiz apsveikt Parlamentu par šo lielo sasniegumu, panākot lēmuma pieņemšanu par šo direktīvu. Es ļoti priecājos par šīs direktīvas pieņemšanu.

Man jāsaka, ka es nevaru piekrist secinājumam, ka šī iniciatīva veicina veselības tūrismu vai ļauj samazināt izmaksas veselības apdrošināšanas sabiedrībām. Drīzāk tā ir garantija, ka iedzīvotāji, kam nepieciešama veselības aprūpe, varēs to vieglāk saņemt, jo direktīva viņus atbrīvo no birokrātijas važām, kas dažkārt liedz viņiem piekļuvi aprūpei.

Es uzskatu, ka šī direktīva ir patiess pavērsiena punkts pacientiem un tā stiprina „veselības Eiropu”. Man jāpiekrīt Roth-Behrendt kundzei, McGuinness kundzei un citiem, ka direktīvai būtu jāstimulē dalībvalstis ieguldīt savās veselības aprūpes sistēmās, jo, kā jau es daudzkārt publiski esmu teicis, atsaucoties uz šo direktīvu, mēs negribam savus iedzīvotājus padarīt par klejotājiem. Mēs gribam, lai mūsu iedzīvotāji saņemtu iespējami labāko ārstēšanu dzīvesvietas tuvumā.

Tagad ar šo direktīvu pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē ir iekļautas ES likumdošanā, bet mūsu darbs šeit nebeidzas. Šajā gadījumā es domāju Parvanova kundzes jautājumu par iespējamiem atsevišķajiem priekšlikumiem par sistēmu savietojamību. Man jāsaka, ka arī savietojamība ir ļoti svarīgs faktors, lai nodrošinātu šīs direktīvas darbību un īstenojamību, jo es nespēju iedomāties, kā mēs varētu patiešām labi to īstenot bez pienācīgas savietojamības ar e-veselības sistēmu. No otras puses, sistēmu savietojamība ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai palielinātu līdztiesību veselības aprūpē un palielinātu veselības aprūpes ilgtspējību. Tagad es gaidu sadarbību ar dalībvalstīm, lai redzētu, ka šī direktīva tiek pareizi ieviesta un īstenota visā Eiropas Savienībā. Ir vēl daudz jādara gan Eiropas, gan valstu līmenī, lai sadarbību starp Eiropas veselības aprūpes sistēmām Eiropā padarītu par realitāti. Jūs varat paļauties uz mani, ka es turpināšu risināt šo uzdevumu, veltot tam visu savu apņēmību un enerģiju.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, godājamie deputāti, Bowis kungs! Liels paldies par šīm produktīvajām debatēm. Es uzskatu, ka tās ļoti labi norādīja punktus, par kuriem debašu dalībniekiem bija visgrūtāk vienoties pēdējos gados gan Padomē, gan Parlamentā, un es esmu arī ļoti gandarīta norādīt, ka lielākā daļa deputātu bija vienisprātis.

Jā, ar šo direktīvu tiks radīta skaidrāka situācija un pārredzamāka sistēma, kas būs Eiropas iedzīvotāju interesēs. Kā skaidri parādīs rīt paredzētā iepazīstināšana ar programmu, Ungārijas prezidentūra plāno savas programmas centrā izvirzīt iedzīvotājus. Skaidri redzams arī ir kļuvis tas, ka mūsu radītais nav perfekts. Taču šajā jomā vēl aizvien ir daudz darāmā, kā to tikko norādīja Dalli kungs.

Es uzskatu, ka debates par vienoto tirgu un Pakalpojumu direktīvu, un to, kā tas viss ir saistīts ar pacientu tiesībām, bija ļoti interesantas. Manuprāt, bija ļoti saprātīgi, ka mūsu pieejas pamatā šai direktīvai nebija pakalpojumi, jo visi droši vien atceras, kādu troksni radīja Pakalpojumu direktīva, kad to pirmoreiz pieņēma. Bija pareizi izstrādāt šo direktīvu, pamatojoties uz pacientu tiesībām. Tā nodrošinās pacientu brīvu pārvietošanos un vienlaikus ļaus pacientiem piekļūt labākas kvalitātes pakalpojumiem īstajā laikā. Tāpēc es uzskatu, ka, lai gan izmantojot atšķirīgu pieeju, savu mērķi mēs esam sasnieguši. Ļoti svarīgi ir tas, ka šī direktīva pastiprinās izvēles brīvību papildus vienlīdzīgu iespēju principam, tiesībām uz kvalitatīvu veselības aprūpi, taisnīgumu un solidaritāti, ko es minēju iepriekš.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es esmu ļoti gandarīta, ka šī direktīva ir radīta Ungārijas prezidentūras laikā. Tomēr nopelni nepienākas mums, bet mūsu priekštečiem, Beļģijai un Spānijai, kā arī Parlamenta deputātiem. Es priecājos, ka lieliskā Padomes un Parlamenta sadarbība var tik lielā mērā notikt Eiropas iedzīvotāju interesēs.

  Priekšsēdētājs. – Es, protams, vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Grossetête kundzi par lielisko darbu, ko viņa un „ēnu” referenti no dažādām grupām ir paveikuši ļoti delikātā un ļoti sarežģītā jautājumā, kurš, manuprāt, mums būtu plaši jāpopularizē, jo tas ir viens no tiem jautājumiem, kas reāli ietekmēs visus 27 dalībvalstu iedzīvotājus. Apsveicu, Grossetête kundze!

  Françoise Grossetête, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi piekrītu jūsu viedoklim un vispirms gribu pateikties visiem tiem daudzajiem deputātiem, kas debašu laikā uzstājās, atbalstot šo direktīvu. Es gribētu vēlreiz pateikties visu politisko grupu „ēnu” referentiem — es redzu Roth-Behrendt kundzi, taču ar to es domāju visus savus kolēģus un nevaru pieminēt viņus visus. Es vēlos viņiem pateikties, jo tiem visiem bija aktīva nozīme un tie sniedza lielu ieguldījumu centienos panākt šo politisko vienošanos ar Padomi 21. decembrī, kas rīt būs sekmīgi pabeigta.

Tiem kolēģiem, kas cita starpā izteica dažādus iebildumus saistībā ar medicīnas tūrismu, es saku: „Nē! Mēs par to parūpēsimies.” Direktīvā ir ietverta drošības klauzula dalībvalstīm, un tā ļaus tām saglabāt kontroli pār savas veselības aprūpes un infrastruktūru plānošanu tieši tāpēc, lai novērstu medicīnas tūrismu.

Tiem, kas domā, ka šī direktīva nav pietiekami vērienīga, es saku: „Jums taisnība, es arī labprāt būtu centusies panākt vairāk.” Taču šodien mums vajadzētu apzināties, ka šis ir direktīvas pirmais posms, un es redzu, ka komisārs Dalli, kurš mums šajā jomā ir ļoti daudz palīdzējis, man piekrīt.

Mēs plānojam kopīgiem spēkiem, pirmkārt un galvenokārt, nodrošināt to, lai šī direktīva tiktu transponēta iespējami labākajos apstākļos. Šo direktīvu piemēros pēc 30 mēnešiem, un mums visiem dalībvalstīs vajadzēs būt modriem, lai nodrošinātu, ka tā patiešām veicina pacientu tiesības.

Nobeigumā gribu pateikt, ka rītdienas balsojums ir būtisks. Es ceru, ka jūs nodrošināsiet, lai šī direktīva patiešām gūst lielus panākumus; šie panākumi būs dāvana pacientiem, jo mēs gatavojamies beidzot atzīt pacientu tiesības uz augstas kvalitātes veselības aprūpi.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  János Áder (PPE), rakstiski. – (HU) Laikā, kad komitejā notika debates saistībā ar direktīvas par pārrobežu pacientu tiesībām projektu, maz bija to, kuri līdzīgi manam kolēģim Peter Liese kungam šajā tiesību aktā nesaskatīja briesmas, bet gan iespējas. Mēs, ungāri, piekrītam viņa viedoklim. Lai gan šobrīd panāktais kompromiss, ko var uzskatīt par saprātīgu kompromisu starp pacientu tiesībām un dalībvalstu bažām, ievērojami atšķiras no iepriekšējā ziņojuma projekta, iespējas vēl joprojām pastāv. Mēs varētu teikt, ka šis ir mazs solītis pareizajā virzienā. Kādas ir šīs iespējas? Kaut arī agrāk daudzi prognozēja pēkšņu nereāli liela skaita ārvalstu pacientu pieplūdumu un valsts veselības aprūpes sistēmu sabrukumu, mans viedoklis ir tāds, ka šī direktīva drīzāk ir mums dota iespēja turpmāk labāk izmantot savas valsts dabas resursus. Ar to es domāju ne tikai mūsu dziednieciskos ūdeņus, bet arī mūsu ģeogrāfisko stāvokli un kvalificēta darbaspēka izmaksas. Veselības aprūpes darbiniekiem beidzot ir iespēja labāk izmantot savas profesionālās prasmes un visas papildu iespējas, kas varētu rasties. Labumu no tā gūs arī citu dalībvalstu pacienti, kuriem būs brīva piekļuve tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas dažādu dabas apstākļu dēļ nav pieejami viņu mītnes valstīs. Tādējādi ieguvēji būs gan veselības aprūpes darbinieki, gan pacienti, un, pateicoties daudzajiem direktīvā paredzētajiem ierobežojumiem, arī dalībvalstīm nav pamata uztraukumam. Es apsveicu referenti un visus kolēģus, kas sekmēja šos panākumus.

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas veselības aprūpes standartizācijā tiks ņemta vērā sniegto pakalpojumu kvalitāte, kam jābūt saskaņotai attiecībā uz visu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu labklājības līmeņa un maksātspējas, ja mēs plānojam pabeigt iekšējā tirgus izveidi, ciktāl tas skar veselības aprūpi.

Es mudinu priekšsēdētāju un Eiropas Parlamenta deputātus nodrošināt, lai Eiropas iejaukšanās nebeigtos ar šīs iniciatīvas pieņemšanu, bet lai tā, pirmkārt un galvenokārt, aicinātu rīkoties arī vietējā līmenī, īstenojot šo pasākumu atsevišķās dalībvalstīs.

Ne mazāk svarīgi ir pieņemt visus tos pārrobežu pasākumu, kas vajadzīgi visas sistēmas darbībai. Piemēram, tādam pierobežas reģionam kā Friuli-Venēcija Džūlija ir vajadzīgs piemērots datu vākšanas mehānisms, lai optimizētu sadarbību gan valsts teritorijā — jo īpaši tagad, kad Itālijā strauji uzplaukst fiskālais federālisms —, gan arī ar tās robežteritorijām, piemēram, dažiem Slovēnijas kaimiņreģioniem, ar kuriem mēs pirms kāda laika jau esam sākuši konstruktīvu dialogu par veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību.

Mums arī jānodrošina atbilstīgas mācības darbiniekiem, kuru pacientiem un kuru prasmēm jākļūst aizvien vairāk globalizētākiem scenārijā, kas vairs nav tikai Eiropas scenārijs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc ilga procesa mēs esam šodien esam pieņēmuši tekstu direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Tas ir panākums Parlamentam, bet galvenokārt tā ir uzvara pacientiem. Jaunais tiesiskais regulējums iedzīvotājiem ļaus visu dalībvalstu iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi viņiem tiktu piemēroti savā valstī. Šāda mobilitāte ļaus pacientiem pilnīgi likumīgi izvairīties no valsts gaidīšanas rindas un izmantot medicīnas pakalpojumu piedāvājumu citās Eiropas valstīs. Tā arī paver ceļu specializācijai, jo īpaši retām patoloģijām, tādējādi veselības aprūpe vairs nebūs jānodrošina lokāli, bet to var sniegt vietās, kuras specializējas šajā īpašajā ārstniecībā. Mūsu mērķis nav veicināt medicīnas tūrismu, bet gan nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem pilnīgu mobilitāti Eiropā ar vienādiem nosacījumiem, kas nozīmē, ka turpmāk mēs visi varēsim izvēlēties ārstēties tur, kur ārstēšana varētu būt ātrāka, efektīvāka un kvalitatīvāka, un piederības dalībvalsts atlīdzinās ārstēšanās izmaksas saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemērotu, ja veselības aprūpes pakalpojumi būtu sniegti uz vietas.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE), rakstiski. – (PL) „Pacientu bez robežām” direktīvas spēkā stāšanās ir lieliska iespēja visiem Eiropas Savienības pacientiem, taču, pats galvenais, pacientiem no tām valstīm, kuras ir mazāk attīstītas un kurās attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem varētu vēlēties daudz vairāk. Šiem pacientiem būs labāka piekļuve ārstēšanai citā valstī, nekā tas ir pašreiz. Ir arī cerība, ka jaunie pasākumi sekmēs pārmaiņas valstu veselības aprūpes sistēmās. Tas īpaši attiecas uz garo gaidīšanas sarakstu samazināšanu cilvēkiem, kas gaida uz noteikta veida stacionāru ārstēšanos. Risks, ka pacienti var aizplūst uz slimnīcām citās valstīs, piespiedīs pieņemt administratīvus lēmumus par slimnīcu gultasvietu un procedūru labāku izmantošanu valstīs, kurās ir visgarākās rindas. Pacientiem svarīgs ir arī pienākums izveidot kontaktpunktus katrā ES dalībvalstī. Tas viņiem sniegs plašāku informāciju par ārstēšanās iespējām citā valstī, kā arī par to citu valstu slimnīcu reģistru, kurās ārstē retās slimības vai pacientus ļoti smagā stāvoklī. Kad jaunais tiesību akts būs stājies spēkā, būs svarīgi veikt sīki izstrādātu tā seku uzraudzību un tā ietekmi uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī uz pakalpojumu pieejamību dažādām pacientu grupām dažādos Eiropas reģionos. Īpaši svarīgi būs vākt informāciju par to, kas izmanto šos pakalpojumus, — vai tās ir tikai labāk informētas un pārtikušas sociālās grupas vai arī visi, kam nepieciešama ārstēšana.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Darbaspēka brīva pārvietošanās un tūrisma attīstība rada vajadzību atrisināt problēmas pārrobežu veselības aprūpes jomā. Nepieciešams, lai noteikumi attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem un izdevumu atlīdzību būtu skaidri un labi zināmi dalībvalstu iedzīvotājiem. Mērķis ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem bez iepriekšējas atļaujas un jebkurā dalībvalstī tiktu sniegta tā ambulatorā un stacionārā ārstēšana, uz kuru viņiem ir tiesības savā piederības dalībvalstī, un lai tās izmaksas viņiem tiktu atlīdzinātas noteiktajā apmērā, ko paredz viņu valsts sistēmas. Iespējamais ļaunprātīgas izmantošanas risks — ar to es domāju „medicīnas tūrismu” — šajā gadījumā nedrīkst būt šķērslis, bet, protams, mums jādara viss, kas ir mūsu pilnvarās, lai to samazinātu līdz minimumam.

Man jāuzsver, ka priekšlikums attiecas uz pacientu mobilitāti Eiropas Savienībā, nevis uz „pakalpojumu brīvu apriti”. Jānorāda, ka labi izveidota sistēma var radīt arī pievienoto vērtību, izmantojot līdz šim neizmantotās iespējas un novēršot ar loģistiku saistītus zaudējumus. Dažos gadījumos tūlītēja pārrobežu medicīniskā palīdzība var glābt dzīvības. Papildu svarīgs aspekts ir tas, ka pārrobežu veselības aprūpe ir ļoti būtiska arī tajos gadījumos, kad konkrētu slimību atbilstīga līmeņa ārstēšana nav pieejama vienā dalībvalstī, bet ir pieejama citā valstī. Es uzskatu, ka priekšlikums ir līdzsvarots un ka tas ir kompromiss starp dalībvalstu iebildumiem un Eiropas Parlamenta mērķiem.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Pašlaik ir pārāk liela nenoteiktība jautājumā par veselības aprūpes pieejamību, izdevumu atlīdzināšanu un atbildību par klīnisko novērošanu pārrobežu veselības aprūpes jomā. Šī direktīva ļauj visiem pacientiem — ne tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem — izmantot daudzas veselības aprūpes tiesības, kuras jau ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Par sociālās drošības sistēmām, to organizāciju un pārvaldīšanu joprojām pilnīgi ir atbildīgas dalībvalstis. Priekšlikums gādā par pacientiem un to mobilitāti Eiropas Savienībā, nevis par pakalpojumu sniedzēju brīvu pārvietošanos. Šajā direktīvā paredzēta sadarbība starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz citā dalībvalstī sniegtu medicīniska rakstura ieteikumu (ārstēšanas, recepšu utt.) atzīšanu, e-veselību un HTA (augsto tehnoloģiju novērtēšanu). References tīkli, kas jāizveido valstu kontaktpunktiem, veicinās sabiedrības piekļuvi šai informācijai. Patiešām, Rumānijas iestādēm ir jānodrošina, lai valsts iedzīvotājiem būtu piekļuve informācijai. Šā ziņojuma pieņemšana palīdzēs garantēt atbilstīgu līdzsvaru starp pacientu tiesībām Eiropas Savienībā uz piekļuvi labākai medicīniskajai aprūpei un valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas finanšu ilgtspējības aizsardzību.

  Bernadette Vergnaud (S&D), rakstiski. – (FR) Salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu, kurā pacientu mobilitāte tika veicināta, pievēršoties veselībai kā tirgus precei, es atzinīgi vērtēju to progresu, ko atspoguļo šī vienošanās. Lai aizsargātu mūsu sociālā nodrošinājuma sistēmas, bija būtiski atjaunot iepriekšējas atļaujas sistēmu stacionāras vai ļoti dārgas ārstēšanās gadījumā. Bija vajadzīga arī atsauce uz Līguma 168. pantu, lai nodrošinātu, ka tiek respektēta dalībvalstu atbildība par savas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas organizēšanu. Visbeidzot slavējams progress ir panākts attiecībā uz sadarbību un pacientu nodrošināšanu ar informāciju.

Taču vēl aizvien ir būtiskas nepilnības: nav apsvērta speciālistu mobilitāte, medicīniskā demogrāfija un iedzīvotāju novecošanās. Šī situācija būtu jālabo citiem tiesību aktu priekšlikumiem — jo īpaši priekšlikumam par profesionālo kvalifikāciju —, un būs svarīgi šajos priekšlikumos vēlreiz apliecināt, ka veselības aprūpe ir nozare ar specifiskām iezīmēm, nevis prece, ko regulē tikai tirgus likumi, bet gan vislielākā vērtība, kas iedzīvotājiem pieder.

Pielikums — Komisijas nostāja

Grozījumi:

Pieņemami tieši: grozījums Nr. 107 (Teksts kopumā, bloķē kompromisa grozījumu Nr. 1). Komisija atbalsta to, ka likumdevēji pieņem kompromisa tekstu.