Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra

5. Ungārijas darba programma, uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojums par Ungārijas darba programmu, uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus.

Pašlaik prezidentūras pienākumus rotācijas kārtībā ir uzņēmusies cita valsts. Pirmo reizi vēsturē prezidentūra ir nonākusi Ungārijas rokās, kas jebkurā gadījumā ir Eiropas Savienībai svarīgs notikums. Beļģijas prezidentūras laikā izstrādājām jaunu veidus sadarbībai ar prezidentūru un Padomi, ar sanāksmēm administratīvajā, Komisijas, ministru un priekšsēdētāja līmenī, jeb citiem vārdiem, starp prezidentūru un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Turpināsim attīstīt šīs sadarbības formas arī Ungārijas prezidentūras laikā, kā jau vienojāmies ar premjerministru Orbán kungu. Šodien debatēsim par Ungārijas prezidentūras darba programmu. Vēlos sveikt premjerministru Orbán kungu šeit, Eiropas Parlamentā. Esam gandarīti, ka varēsim iesaistīties pamatīgās debatēs par daudziem jautājumiem, kas ir saistīti ar šo mūsu sešu mēnešu sadarbības periodu.

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, esmu gandarīts, ka mūsu klātbūtne ir izraisījusi tik lielu uzmanību Eiropas … (Vārds tiek dots priekšsēdētājam).

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, saprotam, ka šī ir demonstrācija un ka esat pauduši savu nostāju, bet tagad jūs lūdzu to pārtraukt. Mums jāturpina debates.

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, ar gandarījumu vēroju, ka Eiropas Parlamenta sēdes nav mazāk dzīvas un pilnas ar šova elementiem kā tās, kuras norisinās Ungārijas Parlamentā, un tas man liek justies gluži kā mājās.

Pateicos par uzaicinājumu. Sirsnīgi vēlos sveikt Parlamenta deputātus un priekšsēdētāju Barroso kungu, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju — senu savu draugu.

Dāmas un kungi, pirmkārt, vēlos apliecināt, ka man ir liels gods šodien šeit runāt kā pašreizējam Padomes priekšsēdētājam. Jūsu skatījumā tā, protams, ir procedūra, kas atkārtojas reizi sešos mēnešos. Reizi sešos mēnešos redzat šeit stāvam premjerministru, kurš izklāsta savas prezidentūras programmu. Tomēr no mūsu — ungāru — viedokļa raugoties, šis notikums ir svarīgāks nekā procedūra, kas jāatkārto reizi sešos mēnešos. Mums šis fakts, ka šodien esam šeit, ir vēsturiskā taisnīguma piepildījums. Vēlos jums atgādināt, ka tieši Ungārijā cilvēki pēc Otrā pasaules kara atdeva dzīvības un izlēja asinis par brīvību un demokrātiju 1956. gada revolūcijas laikā un tai sekojošās sodīšanas rezultātā. Mēs bijām tie, kas devām pirmo triecienu komunistiskajam režīmam, tie, kas ķērāmies pie ieročiem, lai cīnītos pret padomju impēriju un pierādītu pasaulei, ka komunisma doktrīna nav nekaitīga ideoloģija, bet Rietumeiropas kultūrai bīstams drauds. Mēs izkustinājām no vietas pirmo ķieģeli komunisma sienā, un caur pavērušos plaisu plūdi aizskaloja visu komunistisko iekārtu.

Dāmas un kungi, tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka mēs — ungāri — esam daudz darījuši Eiropas atkalapvienošanās labā. Tādēļ faktu, ka Ungārijas premjerministrs var šodien šeit runāt kā Eiropas Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, ungāri uztver kā vēsturiskā taisnīguma piepildījumu. Esiet droši, ka mēs sekojam 1956. gada revolucionāriem un mūsu nolūks ir kalpot Eiropas vienotībai caur viņu ideālu un ticības prizmu.

Dāmas un kungi, mēs — centrāleiropieši, tostarp arī ungāri, — vienmēr esam vēlējušies Eiropu redzēt vienotu, un šo vēlmi esam saglabājuši vēl šodien. Tomēr Eiropas vienotības izveide un saglabāšana prasa arī spēku. Pirms divdesmit gadiem Eiropai pietika spēka pārvarēt sašķeltību un kļūt vienotai. Tā saprata, ka ir pienācis vēsturiskais brīdis, kas jāizmanto, lai Eiropu no jauna apvienotu. Šis spēks ir pieminēts Ungārijas prezidentūras moto — „Stipra Eiropa”.

Dāmas un kungi, šodien mums jāpārvar problēma, kas mēroga ziņā ir līdzīga šai divdesmit gadu senajai problēmai, un droši vien nepārspīlēšu, pasakot, ka Eiropas Savienība pašlaik sastopas ar vislielāko pārbaudījumu pēdējo divdesmit gadu laikā. Šodien mums ir jāpārvar globālās krīzes izraisītās vētras un jāatrod Eiropas vieta pasaules ekonomikā, kas pašlaik ir pilnīgas pārveidošanās un pārstrukturēšanās procesā. Manuprāt, lai noturētos, Eiropai jāsaglabā vienotība, un arī šodien vienotība prasa spēku. Esmu pārliecināts, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp mana valsts, var kļūt stipras un veiksmīgas tikai tad, ja ir stipra pati Eiropas Savienība. Ja tā ir stipra, tā spēj reaģēt uz globālās konkurences izaicinājumiem, kā arī uz izaicinājumiem demogrāfijas, vides, klimata un drošības jomā. Ir tikai viens jautājums — kur lai Eiropa smeļas šo spēku? Atbildi uz šo jautājumu radīsim, ja uzdosim sev vēl vienu jautājumu, proti, kas novājina Eiropu šodien? Kas kavē visas mūsu kultūras konkurētspēju? Protams, ka pārējie kontinenti mūs neapdraud, un neapdraud arī svešas ideoloģijas. Tieši pretēji — mūsu patiesajai problēmai ir ļoti praktisks raksturs. Angļu valodā ir kāds ļoti īss, vienkāršs vārds, kas to raksturo, un šis vārds ir „parāds”. Šodien Eiropas spēku aptumšo un mazina milzīgais parāda apjoms. Jaunajos pēc-krīzes pasaules konkurences apstākļos parāds būs vislielākais šķērslis un radīs vislielāko risku Rietumu pasaulei, tostarp Eiropai.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka ir tikai viens līdzeklis, ar ko cīnīties pret šo parādu, un tas ir — darbs. Mēs, ungāri, esam par to jau pārliecinājušies, jo sasāpējušās Ungārijas ekonomikas problēmas radīja tieši tas fakts, ka mūsu valstī ir viszemākais nodarbinātības līmenis visā Eiropā — visā Eiropas Savienībā. Man pat ir kauns to skaļi pieminēt, bet tas ir tikai 55 %. Un ja nav darba, ja nav darba vietu, nav arī naudas līdzekļu, kam seko parāds un aizņēmumi. Tādēļ, dāmas un kungi, īstie mūsu nākotnes resursi ir rodami tradicionālajā Eiropas mentalitātē, kurai raksturīgās vērtības ir iedarbīgas. Tieši Eiropas mentalitāte, kas augstu liek vērtēt darba tikumu, ir nodrošinājusi panākumus mūsu kultūrai. Mums ir savs — Eiropas uzvedības kodekss, un viens no tā pīlāriem jau gadsimtiem ilgi ir bijis piesardzīgas saimniekošanas princips, kas paredz, ka nedrīkstam iztērēt vairāk, nekā spējam saražot. Vēl viena Eiropas pamatvērtība ir, ka nedrīkstam nodot parādus tālāk saviem bērniem un mazbērniem. Esmu pārliecināts, ka cieņa pret darbu paredz tādu koncepciju un domāšanas veidu, kas nosaka — lai kaut ko iegūtu, vispirms ir jāiegulda zināms darbs. Ja mēs varam iegūt avansā visu to, ko citādi būtu ieguvuši tikai kā vairākus gadus ilga darba augļus, tiek apšaubīta pati mūsu darba nozīme un šī nozīme tiek arvien vairāk transformēta mūsu pastāvīgi pieaugošā parāda atmaksāšanā, pilnībā mainot mūsu attieksmi pret darbu. Tā ir krīze, ar kuru mēs visi satopamies.

Dāmas un kungi, ikviens piekrīt parāda diagnozei. Mēs — Eiropas politiķi, kas par to debatējam, — uztveram to kā slimību. Ikviens piekrīt diagnozei, tomēr norisinās plašas debates par dziedināšanu. Taču šī slimība ir bīstama, un laika ir maz. Tādēļ, manuprāt, nevaram atļauties ilgi debatēt, jo īpaši par to, vai mums būtu automātiski jānoraida noteikti līdzekļi, kas šķiet nepieredzēti vai jauni, tikai tāpēc, ka tie ir nepieredzēti vai jauni. Lai šo parāda krīzi pārvarētu, vajadzīga drosme un atvērtība no atsevišķo valstu valdību un parlamentu puses. Tomēr esmu pārliecināts, ka tieši to no mums gaida Eiropas pilsoņi. Tie gaida darba vietas, izaugsmi un drošību, un tāpēc, dāmas un kungi, galvenā uzmanība Ungārijas prezidentūras laikā, kā varat redzēt detalizētā atsevišķo punktu uzskaitījumā, ko atradīsiet šajā nelielajā grāmatiņā, būs vērsta uz tautsaimniecības jautājumiem, un pašā Ungārijas prezidentūras prioritāšu saraksta augšgalā ir izvirzīti tie jautājumi, kas saistīti ar ekonomikas un parādu krīzi.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra uzskata, ka Padomes noteiktais virziens, proti, krīzes pārvarēšanas virziens, ir pareizais ceļš, tomēr būs jāiegulda lielākas pūles, un tāpēc esam pārliecināti, ka ir jāgroza dibināšanas līgums un ir jārada juridisks pamats pašreizējās īstermiņa krīzes pārvarēšanas mehānisma aizstāšanai ar pastāvīgo stabilitātes mehānismu no 2013. gada. Ungārijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai to panāktu. Turklāt Ungārijas prezidentūras filozofija balstās uz sadarbības stiprināšanu ekonomikas politikas jomā, ekonomikas izaugsmes stimulēšanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi darba vietu izveides veicināšanai. Tādēļ mūsu prezidentūras īpašais uzdevums, kura īstenošanā vēlos arī aicināt jūs sadarboties, ir izstrādāt sešus likumus, kas veicinātu šī mērķa, proti, ekonomikas politikas koordinācijas, sasniegšanu. Vēlos jūs aicināt uzticami sadarboties šajā jomā. Ungārijas prezidentūra būs Parlamentam draudzīga prezidentūra, un tādēļ lūdzu jūs darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šie seši likumi sadarbībā ar mums tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk.

Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka dalībvalstīs ir konsekventāk un daudz saskaņotāk nekā iepriekš jāveic strukturālās reformas. Ir iesācies Eiropas semestris, un tas ir kas jauns visiem — ne tikai ungāriem, bet arī jums, jo tā ir pilnīgi jauna Eiropas Savienības programma. Semestris ir iesācies ar Komisijas kārtējo gada ziņojumu par makroekonomikas izaugsmi, un es vēlos apsveikt Barroso kungu ar šo izcili izstrādāto dokumentu, kas ir piemērots, lai spertu pirmo soli virzienā uz priekšu, un kas nosaka virzienu un jautājumus, par kuriem tiks debatēts dažādos Padomes sastāvos mūsu prezidentūras laikā.

Dāmas un kungi, protams, ir vajadzīga arī nacionālā uzticamība, ja kāds gatavojas ierosināt Eiropas kopējo ekonomikas politiku. Vēlos jūs informēt, ka ir pamats ticēt tam, ka manai valstij, kas jau ilgi ir bijusi apkaunojums Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka pret to tika vērsta pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūra, šobrīd ir iespēja reāli izkļūt no šī stāvokļa. 2011. gadā Ungārijas budžeta deficīts būs mazāks nekā 3 %, un mēs būsim viena no divām ES dalībvalstīm, kuru nacionālā budžeta parāds 2011. gadā samazināsies. Tas ir būtiski mūsu prezidentūras programmas uzticamībai.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra uzskata, ka ir īpaši svarīgi stiprināt vienoto tirgu. Mūsuprāt, vienotā tirgus stiprināšana ir viens no potenciālajiem ekonomikas izaugsmes avotiem. Mūsu mērķis ir nojaukt pastāvošās barjeras, atcelt ierobežojumus un paplašināt vienoto tirgu, attiecinot to uz jaunām jomām, piemēram, digitalizāciju. Atbalstām labvēlīgo uzņēmējdarbības vidi, ko ir paredzēts radīt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ungārijas prezidentūras prioritārās tēmas ir enerģētikas politika un jauninājumi, ko mēs pārrunāsim kopējā augstākā līmeņa sanāksmē 4. februārī. Vēlos jūs informēt par Ungārijas viedokli: mums ir būtiski atcelt jebkādus pastāvošos regulatīvos šķēršļus enerģētikas politikas jomā un izveidot trūkstošos infrastruktūras savienojumus, lai radītu reālu un savstarpēji izmantojamu enerģijas tirgu Eiropā. Vienlīdz svarīgs Ungārijas prezidentūras mērķis ir nodrošināt, lai Eiropā būtu diversificētas piegādes līnijas enerģētikas jomā. Eiropas enerģētikas politika ir radikālu pārmaiņu priekšā; dalībvalstis ir parakstījušas attiecīgos līgumus — nākamajā nedēļā es pats kopā ar Slovākijas premjerministru parakstīšu līgumu starp Slovākiju un Ungāriju, kas ļaus uzsākt pirmā Ziemeļdienvidu gāzes sadales tīkla no Baltijas jūras līdz Adrijas jūrai un cauri Rumānijai uz Melno jūru ekspluatāciju, līdz ar to nodrošinot pilnu starpsavienojumu. Tā kā pēdējos četrdesmit gados mūsu domāšanā ir bijis izplatīts austrumu un rietumu virziens, ziemeļdienvidu savienojuma nav, un tāpēc līgumus, kas tiks parakstīti, uzskatu par radikālām pārmaiņām.

Dāmas un kungi, romu stratēģija ir prioritārs Ungārijas prezidentūras aspekts, jo nav nozīmes veidot gudru Eiropu, ja tā ir nejūtīga. Tomēr Eiropai būs sirds tikai tad, ja tā radīs sociālās integrācijas iespējas visnelabvēlīgākajām sociālajām grupām. Šis nav tas brīdis, kad apspriest romu stratēģiju, un tāpēc kā tādas valsts vadītājs, kuru skar šī problēma, vēlos tikai uzsvērt, ka rotaļājamies ar uguni un ka tad, ja mums neizdosies izstrādāt romu stratēģiju Eiropas līmenī, romu kopienām, kas tagad ir apmetušās uz pastāvīgu dzīvi Eiropā un zināmā mērā jau integrējušās, būs vēlreiz jāizvēlas nomadu dzīves veids Eiropā, un tā šī problēma no valstīm, kuras tā skar šodien, izplatīsies tālāk arī uz citām. Tas ir iemesls, kādēļ jārod Eiropas mēroga stratēģiska atbilde romu jautājumā, kas pretējā gadījumā nonāks valstu kompetencē, un es personīgi ar lielu lepnumu vēlētos kopīgiem spēkiem panākt kopējās Eiropas romu stratēģijas pieņemšanu līdz Ungārijas prezidentūras termiņa beigām jūnijā.

Dāmas un kungi, vēlos arī pieskarties paplašināšanās jautājumam, lai gan arī es, protams, apzinos, ka Eiropa baidās no paplašināšanās. Mēs tik tikko spējam pārvarēt paši savas iekšējās problēmas, un šādos apstākļos arvien jaunu ideju izvirzīšana saistībā ar paplašināšanos ir ārkārtīgi riskanta. Neskatoties uz to, Ungārijas prezidentūra atzinīgi vērtē optimistiskas attieksmes atjaunošanu saistībā ar paplašināšanos Eiropā. Mēs to atzinīgi novērtētu, ja Eiropas Savienība atzītu, ka mums priekšā ir nepadarīts darbs, jo ne visas Eiropas valstis, kas varētu tikt integrētas Eiropas Kopienā, pašlaik ir Eiropas Savienības sastāvā. Turklāt es personīgi uzskatu, ka nav godīgi, ka tāda valsts kā, piemēram, Horvātija, kas pēdējo gadu laikā sasniegusi labākus rezultātus nekā Ungārija — ES dalībvalsts —, joprojām tiek atstāta ārpusē un tai netiek atļauta pievienošanās dalībvalstu lokam. Tāpēc Ungārijas prezidentūra vēlētos pieredzēt Horvātijas pievienošanās sarunas līdz pat līguma parakstīšanai šo sarunu perioda beigās.

Apzinos, ka Šengenas zonas paplašināšana ir pretrunīgs jautājums. Valstis, kuras tas skar, ir Rumānija un Bulgārija, bet tā kā labi pazīstu šo reģionu un dzīvoju valstī, kurai ar tām ir kopīga robeža, droši zinu, ka šīs valstis ir gatavas pievienoties, un lai gan apzinos, ka Ungārijas prezidentūrai jāsagaida debates, vienmēr aizstāvēšu — es pats personīgi vienmēr aizstāvēšu — Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā pēc iespējas ātrāk, proti, nekavējoties.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūras programmas ietver arī Donavas stratēģiju, kā arī pārliecību, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk ir jāuzņemas vadošā loma globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām, un tādēļ mēs vēlētos, lai tiktu uzsākts 2010. decembra Kankunas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātu īstenošanas posms un mēs varētu turpināt sarunas, kuru rezultātā tiktu nodrošināta saistošu lēmumu pieņemšana līdz 2011. gada beigām.

Dāmas un kungi, tā kā runājot jau gandrīz esmu pārkāpis pieklājības robežas, tikai īsi pieminēšu, ka Ungārijas prezidentūras tēmas ietver arī debates par ģimenes politiku un demogrāfisko stāvokli, un es būtu gandarīts, ja Ungārija spētu, neizraisot starpiestāžu debates, panākt skaidras un nelokāmas Eiropas Savienības nostājas formulēšanu jautājumā par reliģijas brīvību un pasākumiem pret kristiešu vajāšanām, kas ir svarīgs jautājums turpmākajiem sešiem mēnešiem.

Noslēgumā, dāmas un kungi, vēlos uzsvērt, ka esmu informēts par to, ka mēs visi, kas sēžam vai stāvam šajā Parlamentā, esam politiķi. Mums katram ir savs viedoklis, savi principi, savi biedri, un arī savas intereses. Lai gan to atzīstu, iesaku jums, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu viedoklis par Ungārijas iekšējo politiku, nodalīt to kritiku un pasākumus, kas saistīti ar Ungārijas iekšpolitiku, no sešu turpmāko mēnešu Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras. Ja tos saistīsiet vienu ar otru, es, protams, būšu gatavs cīņai, bet, ja to darīsiet, tad cietīs ne tikai Ungārija, bet galvenokārt visa Eiropas Savienības kopiena. Tāpēc es lūdzu — Eiropas Savienības labā un to smago uzdevumu dēļ, kas mums ir jāveic, — ievērot šo dalījumu, kur vien tas ir iespējams. Iepriekšējās debates arī pamatoti un pēc Ungārijas lūguma tika atceltas, kad mēs ar priekšsēdētāju Barroso kungu vienojāmies, ka ir jāveic ES mēroga izmeklēšana saistībā ar daudz kritizēto plašsaziņas līdzekļu likumu, ka mēs iesaistīsimies pašreiz notiekošajās pārrunās par tā novērojumiem un ka, ja tiks konstatētas un apstiprinātas jebkādas nepilnības, protams, būsim gatavi grozīt šo likumu. Mums tas nav prestiža jautājums, un tā nav arī muskuļu vingrināšana vai liekulība. Piezīme — ja kāds vēlas cīnīties par preses brīvību Eiropā, tad vienmēr var paļauties uz Ungārijas valdību, kurai ir daudz nācies cīnīties pret komunismu.

Dāmas un kungi, mēs apzināmies, ka Eiropu gaida ļoti smags sešu mēnešu periods, bet esmu optimistiski noskaņots un uzskatu, ka Eiropa šo uzdevumu spēj paveikt. Pēc Otrā pasaules kara Eiropai izdevās izveidot sadarbību starp Eiropas tautām vispārēja naida un posta apstākļos. 1989. un 1990. gadā mums izdevās apvienot Eiropu, un tādēļ man ir pamatots iemesls pieņemt, ka tā arī spēs attiecīgi reaģēt līdzīgos vēsturiska pārbaudījuma apstākļos, ar kādiem saskaramies šobrīd. Tas nozīmē, ka gan Ungārijas prezidentūras laikā, gan pēc tās ir jāīsteno vairāk nekā tikai vērienīga pārvaldība. Mums jāraugās tālāk par dokumentu kaudzēm uz mūsu darba galdiem un jāpaplašina mūsu redzesloks, lai tas sniegtos tālāk par jautājumiem, ko ir iespējams atrisināt sešos mēnešos vai viena vai divu gadu laikā. Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka sabiedrību var vienot tikai kopīgi mērķi un kopīgas vērtības. Kopīgus mērķus ir iespējams izvirzīt, tikai pamatojoties uz kopīgām vērtībām. Ungārijas prezidentūra veiks savu ikdienas darbu, ņemot vērā šo lielo, tālejošo Eiropas mērķi, pienācīgi ievēros mūsu katra intereses un veiks savu uzdevumu ar vislielāko pazemību. Pateicos, ka pagodinājāt mani ar savu uzmanību.

  Priekšsēdētājs. – Premjerministra kungs, pateicos par jūsu runu un Ungārijas darba programmas izklāstu, tai uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, 2011. gada sākums ir vēsturiski svarīgs Ungārijai, jo tā pirmo reizi uzņemas Eiropas Savienības Padomes vadību, bet tas ir arī izšķirīgs brīdis visai Eiropas Savienībai. Ungārijas prezidentūra sākas laikā, kad vajadzīga īpaša atbildības sajūta pret tiem uzdevumiem, kas Eiropai vēl ir priekšā.

Īpaši atbilstošs ir Ungārijas prezidentūras izraudzītais moto — „Stipra Eiropa”. Eiropa ir visstiprākā un visefektīvākā tad, kad esam vienoti, kad rīkojamies koordinēti, kad mūsu institūcijas ir stipras, kad demonstrējam kopīgu apņemšanos virzīties cauri šīm vētrām un kad apliecinām, ka sadarbojoties spējam rast risinājumus visneatliekamākajām problēmām.

Ir svarīgi to atcerēties, jo vēl neesam pilnībā atrisinājuši visas problēmas. Nevar būt ne runas par nokļūšanu atpakaļ „vecajās sliedēs” vai atgriešanos pie ierastās uzņēmējdarbības prakses. Mums ir nekavējoties jāīsteno reformas un jāizstrādā inovatīva politika, lai redzējums „Eiropa 2020” kļūtu par realitāti. Tādēļ ceru uz sadarbību kopā ar premjerministru Orbán kungu un Ungārijas prezidentūru, lai nodrošinātu, ka tā ir veiksmīga. Vēlos apliecināt premjerministram Orbán kungam šeit un šobrīd, ka viņš var paļauties uz pilnu Komisijas atbalstu šajā ziņā.

Tanī pat laikā Komisija ļoti cer, ka tā varēs paļauties uz Ungārijas prezidentūras atbalstu. Auglīga sadarbība ir īpaši svarīga tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, ekonomikas pārvaldība, „Eiropa 2020”, enerģētikas un iekšējā tirgus stratēģijas īstenošana. Tādēļ esmu gandarīts, ka šie jautājumi ir pilnībā atspoguļoti šīs prezidentūras prioritātēs.

Stipras partnerattiecības ar Eiropas Parlamentu arī ir būtiski svarīgas, jo atsevišķos gadījumos ātrai priekšlikumu virzībai būs liela nozīme. Piemēram, ir jānodrošina, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu izmantot jaunus līdzekļus labākas ekonomikas pārvaldības īstenošanai. Eiropas Padome ir noteikusi skaidru mērķi, kas jāsasniedz līdz 2011. gada jūnijam. Darba ritms, ko Ungārijas prezidentūra jau ir noteikusi, un tikko dzirdētie premjerministra komentāri šajā ziņā ir iepriecinoši.

Uzsākot jaunu prezidentūras termiņu, jau ir izstrādāta visaptveroša ES programma un atbilstošie līdzekļi tās pārvaldības īstenošanai. Eiropas semestris, stratēģija „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas un akts par vienoto tirgu — šīs galvenās iniciatīvas ES institūcijās jau ir apspriestas un apstiprinātas. Tomēr, protams, ir jādara vairāk, un tagad ir arī īstais laiks, kad izšķirīgi jārīkojas, lai īstenotu visaptverošu programmu.

Eiropas semestris sakrīt ar Eiropas Savienības reformēto ekonomikas stratēģiju. Tās pareiza īstenošana būs galvenais uzdevums nākamajos mēnešos. Komisija uzsāka šo semestri pagājušajā nedēļā, pieņemot gada izaugsmes ziņojumu. Pēc apspriedēm vairākās Padomes struktūrās šis process noslēgsies martā Eiropas Padomē, kas dalībvalstīm sniegs būtiskus politikas virzienus iekļaušanai to stabilitātes un konverģences programmās, kā arī to valsts reformu programmās, kuras abas ceram ieraudzīt aprīlī.

Tā kā par to diskutējām jau iepriekšējās debatēs, sīki neiedziļināšos šajā jautājumā, bet, protams, makroekonomikas stabilitāte, proti, fiskālā konsolidācija, strukturālās reformas un, protams, strauja ekonomikas izaugsme ir uzskatāma par prioritāti.

Ungārijas prezidentūras laikā ir jāpanāk arī galīgā vienošanās par galīgo risinājumu krīzes pārvarēšanai Eiropā. Ungārijas prezidentūrai ir arī jāuzņemas svarīga loma, lai uzraudzītu mūsu centienus no jauna ieviest vienoto tirgu. Pēc sabiedriskās apspriešanas, ko Komisija uzsāka saistībā ar aktu par vienoto tirgu, ES iestādēm būs jāvienojas par noteikta rīcības plāna īstenošanu līdz 2012. gada beigām.

Arī enerģētika būs svarīga joma nākamajos mēnešos, pat jau Eiropas Padomes sanāksmē, kas norisināsies 4. februārī. Komisijai jau ir izstrādātas vairākas svarīgas iniciatīvas enerģētikas jomā, kas februārī tiks iesniegtas Eiropas Padomē. Tās ietver darba programmu enerģētikas jomā 2020. gadam, kā arī mūsu paziņojumu par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm. Drīz pieņemsim „resursefektīvākas Eiropas” pamatiniciatīvu, kurā arī enerģētikai ir liela loma.

Komisija plāno savu darbību izvērst ap šādām piecām asīm: spēcīga enerģētikas politika kā noteicošais faktors konkurētspējīgai un ilgtspējīgai izaugsmei un enerģijas piegādes drošībai; iekšējais tirgus enerģētikas nozarē kā vērtība; Eiropas Savienības jaunās enerģētikas infrastruktūras izveide; izšķirošs progress energoefektivitātes jomā un efektīvas un vienotas pieejas izstrāde ārējā enerģētikas politikā.

Prezidentūras un Eiropas Parlamenta atbalsts ir būtiski svarīgs arī tādēļ, lai panāktu vienošanos par Eiropas Savienības patentu. Pēc vairāku dalībvalstu lūguma 14. decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu par labāku sadarbību šajā jomā. Komisija augstu vērtē Ungārijas apņemšanos savas prezidentūras laikā panākt progresu ES patenta izstrādes jomā.

Sarunas ar Horvātiju šobrīd ir sasniegušas beigu posmu. Sarunu noslēgšana Ungārijas prezidentūras termiņa ietvaros ir vērienīgs mērķis, jo īpaši, ņemot vērā atlikušās prasības, kas Horvātijai vēl ir jāizpilda. Horvātijai būs vajadzīga liela piepūle, lai to paveiktu.

Atzinīgi novērtēju faktu, ka Ungārijas prezidentūra uzskata romu sociālo un ekonomisko integrāciju par vienu no tās prioritātēm. Komisija ir izveidojusi darba grupu romu jautājumā, lai analizētu ES un valstu līdzekļu tērēšanas efektivitāti visās dalībvalstīs, kurās tiek īstenota romu integrācija. Turpinot šo darbu, aprīlī Komisija piedāvās Eiropas Savienības programmu valstu stratēģijām romu integrācijas jautājumā.

Jaunā prezidentūra uzmanības centrā izvirza arī mūsu Donavas stratēģiju. Donavas reģionam ir liels potenciāls, kas neefektīvas sadarbības dēļ vēl nav ticis pareizi izmantots. Mērķis ir izstrādāt koordinētāku pieeju, kas radītu Eiropas pievienoto vērtību šim reģionam. Komisija atzinīgi novērtē prezidentūras uzticību šai stratēģijai. Ungārija, kas jau ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu tās sagatavošanā, tostarp politikas dokumentu izstrādē un konferences organizēšanā Budapeštā, kurā man bija gods piedalīties, būs atbildīga par Donavas stratēģijas virzību Padomē līdz galam un par tās īstenošanas uzsākšanu.

Beidzot — nākamajos mēnešos kļūs intensīvākas debates par kohēzijas politiku. Komisija atzinīgi novērtē prezidentūras plānus debatēt par piektajā kohēzijas ziņojumā izvirzītajiem priekšlikumiem. Šajā vasarā, ņemot vērā priekšlikumus par nākamo finanšu shēmu, iesniegsim tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko kohēzijas politiku. Piektais kohēzijas forums, kas janvārī notiks Briselē, sniegs iespēju diskusijai starp galvenajām ieinteresētajām pusēm. Iepriecinoši ir tas, ka tajā piedalīsies arī pats premjerministrs Orbán kungs. Par šīs reformas virzītājspēkiem jākļūst efektivitātei un Eiropas pievienotajai vērtībai. Komisija ir pārliecināta, ka stratēģijas „Eiropa 2020” politikas prioritātēm un reformu programmai stingrāk jābalstās uz kohēzijas politiku. Paļaujos uz prezidentūras atbalstu šajā darbā. Efektīvāka finansējuma izmantošana ietilpst visu mūsu kopējās interesēs un atbildībā. Tikai šādā veidā varam aizstāvēt vērienīgo kohēzijas politikas budžetu.

Tā kā zinu, ka šis ir politisks jautājums, pievienošu pēdējo savu komentāru par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Preses brīvības princips Eiropas Savienībā ir neaizskarams. Norādīju to gan Briselē, gan Budapeštā, kad man bija tas gods tikt uzņemtam vizītē pie premjerministra Orbán kunga. Komisija ir analizējusi šo likumu un šonedēļ rakstiski lūgs Ungārijas atbildīgās iestādes mēģināt precizēt dažus aspektus, kas varētu radīt juridiskas problēmas un līdz ar to zināmas bažas. Pamatojoties uz Ungārijas iestāžu atbildēm, vērtēsim šo situāciju tālāk. Premjerministrs jau diezgan skaidri norādīja, ka korekcijas tiks veiktas, ja Komisija pēc šī juridiskā izvērtējuma izlems, ka izmaiņas ir vajadzīgas.

Premjerministrs Orbán kungs tikko teica, ka viņš ir politiķis. Esmu drošs, ka viņš ir ļoti uzticams politiķis, un, manuprāt, jūs varat piekrist, ka, noliekot malā šos juridiskos jautājumus, kas tiks risināti visnotaļ objektīvi un taisnīgi, jo pret Ungāriju ievērosim tieši tādu pašu attieksmi kā pret jebkuru citu dalībvalsti, mums jārūpējas par politiskajiem aspektiem. Ungārijai, tāpat kā jebkurai dalībvalstij, kura rotācijas kārtībā uzņemas prezidentūras pienākumus, ir jāsniedz pilns pārējo dalībvalstu un Eiropas institūciju atbalsts, lai šī prezidentūra būtu veiksmīga. Ceru, ka premjerministrs Orbán kungs ņems to vērā.

Nešaubos, ka šai prezidentūrai, kas sakrīt ar laika posmu, kas Eiropas Savienībai ir izšķirošs, jābūt veiksmīgai. Jāļauj, lai visas atbilstošās procedūras noritētu kā paredzēts, un vienlaicīgi pilnībā jāatbalsta Ungārija, tai uzņemoties šo smago atbildības nastu. Mana nesenā apmeklējuma laikā Ungārijā saņēmu vēstījumus no jauniešiem, kuri norādīja, ka lepojas ar to, ka viņu valsts pirmo reizi ir uzņēmusies atbildību par Eiropas Savienības Padomes vadību. Pietuvināsim Ungāriju Eiropai un Eiropu — Ungārijai.

Ir daudz darāmā. Ungārijas prezidentūra var rēķināties ar visa veida atbalstu no Eiropas Komisijas savu prioritāšu īstenošanā. Tikai kopīgiem spēkiem sasniedzot šos mērķus, mēs izveidosim stipru Eiropu — Eiropu, kurā ir iespējams panākt izaugsmi un radīt darba vietas, kurā tiek saglabātas un no jauna apliecinātas mūsu vērtības, proti, brīvības un taisnīguma vērtības, kas ir svētas, un kurā mūsu sabiedrība ir spējīga panākt uzplaukumu mainīgā pasaulē.

(Aplausi)

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr Orbán kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Ministru padomes prezidentūrai reti kad ir nācies sastapties ar tik daudziem izaicinājumiem, un tie ir: euro valūta, kas mums ir jānostabilizē, nodarbinātība, kas piedzīvo spēcīgāku izaugsmi un līdz ar to arī efektīvāku ekonomiku, enerģētiskā neatkarība pārtikas drošības jomā, vienlaicīgi satraucošā apmērā pieaugot izejvielu cenām. Nešaubos, ka Ungārijas prezidentūra spēs stāties pretī šiem izaicinājumiem kopā ar Komisiju, Padomi un Parlamentu.

Orbán kungs, jūs esat ieguvis sava elektorāta uzticību Ungārijā. Jūsu pārstāvētā partija Fiatal Demokraták Szövetsége (FIDESZ) balstās uz ideju, ideālu, vērtību — brīvību un demokrātiju. Kopš savas ievēlēšanas jūs kopā ar Ungārijas Parlamentu esat apņēmies īstenot daudzas reformas, uz kurām ir aicinājusi jūsu tauta, demokrātiski piešķirot jums lielu balsu vairākumu.

Šodien viena no šīm reformām — reforma, kas skar plašsaziņas līdzekļus, — ir detalizētas juridiskās pārbaudes objekts, ko veic Eiropas Komisija — Līgumu uzraudze. Jūs pats pagājušajā nedēļā savās sarunās ar Barroso kungu un pēc tam norādījāt — par ko esmu jums pateicīgs —, ka attiecībā uz jomām, kurās šis likums nesaskan ar Eiropas tiesību aktiem, iesniegsiet vajadzīgās izmaiņas apstiprināšanai savā parlamentā. Pilnībā uzticos jūsu vārdiem. Tāpat kā jūs, es arī uzticos Eiropas Komisijai, kura ir uzņēmusies Līgumu uzraudzes lomu, un uzticos arī, ka respektēsiet Eiropas likumu burtu un garu.

Premjerministr Orbán kungs, mēs jau sen viens otru pazīstam, un es jūs vērtēju kā ievērojamu Eiropas pārstāvi. Man nav ne mazākā iemesla šaubām, ka izdarīsiet to, ko solījāt attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu likumu un pārējiem prioritārajiem jautājumiem, kas jūsu prezidentūrai būs jārisina.

Un tagad par šīm prioritātēm, sākot no pašas pirmās — Eiropas stabilitātes. Varbūt ir pozitīvi, ka abas Padomes prezidentūras, kas seko viena otrai 2011. gadā, uzņemsies valstis, kuras vēl nav euro zonā, bet kuras vēlas vistuvākajā nākotnē tai pievienoties.

Tik tiešām, gan Ungārijai, gan Polijai ir tiesības tai pievienoties. Tāpēc tās ir ieinteresētas šīs valūtas stabilitātes nodrošināšanā. Un atkārtoju — vienīgais veids, kā efektīvi izbeigt spekulatīvos uzbrukumus euro valūtai un stiprināt Eiropas ekonomikas pamatelementus, ir atjaunot kārtību mūsu valstu finansēs. Lai to paveiktu, dalībvalstīs vajadzīga stingrāka fiskālās un sociālās politikas koordinācija, kas pamatoti ir paredzēta jaunajā Eiropas semestra budžeta periodā. Tas ir arī atkarīgs no lielākas mūsu darba tirgus elastības un augstāka darba ražīguma līmeņa.

Tāpat kā Ungārijas Padomes prezidentūra, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) nelokāmi tic, ka 500 miljonu eiropiešu nākotne ir atkarīga no stiprākas, vienotākas un saskanīgākas Eiropas. Tā ir atkarīga no tā, vai Eiropai būs lielāka ietekme, bet nekādā ziņā tā nedrīkst būt mazāka.

Orbán kungs, mums vajadzīga Eiropas mēroga ekonomikas pārvaldība. Mums vajadzīga lielāka kopienas ietekme, un esmu pārliecināts, ka centīsieties šo mērķi sasniegt.

Padomes priekšsēdētāja kungs, jūs definējāt kopējās enerģētikas politikas izveidi kā vienu no jūsu galvenajām prioritātēm. Domāju, ka jums ir taisnība. Buzek kungs, mūsu priekšsēdētājs, savas prezidentūras laikā to arī pamatoti ir veidojis par vienu no savas prezidentūras stiprajām pusēm. Piekrītu jums šajā aspektā, bet vēlos arī jūs brīdināt par ārkārtīgi satraucošajām sekām, kas var rasties sakarā ar visu izejmateriālu veidu cenu pieaugumu, kas pēdējos dažos mēnešos ir bijis sevišķi straujš. Esam jau novērojuši šāda ikdienas pārtikas preču cenu kāpuma radītās sociālās sekas vairākās Vidusjūras reģiona valstīs, sevišķi visnabadzīgākajās. Ceru, ka Eiropa uztvers šo problēmu nopietni un enerģiski vērsīsies pret spekulatīvo darījumu veicējiem.

Ceru arī, ka Ungārijas prezidentūra — gaidīju, ka Zaļo grupa apklusīs, bet joprojām dzirdu viņus runājam; tas nav pareizi, sēdē jāievēro klusums līdz beigām, — atbalstīs Komisiju palīdzības sniegšanā Tunisijai, kas pārdzīvo izšķirīgu laika periodu un ir jāatbalsta tās ceļā uz pārmaiņām.

Orbán kungs, kā jums ir zināms, lai gūtu panākumus savā amatā un palīdzētu Eiropai pašreizējā grūtību periodā, jums jāiegūst Parlamenta uzticība. Decembrī, kad bijām sarežģītā situācijā saistībā ar Padomi, jums pietika drosmes parakstīt mūsu augstākā līmeņa vēstules, kas patiešām veicināja budžeta apstiprināšanu Parlamentā. Pateicība jums jau par to, ko paveicāt decembrī.

Jau posmā pirms janvāra iesaistījāt politiskās grupas savu prioritāšu definēšanā, un protams, izraudzījāties Győri kundzi, vienu no savām labākajām bijušajām kolēģēm, par ES lietu ministri. Tie visi ir pozitīvi signāli, ko neapšaubāmi papildina pilnīga to reformu līdzsvarotība, ko esat apņēmies veikt, ar Eiropas vērtībām, ko šeit aizstāv ikviens no mums.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, pašlaik esam nopietnā situācijā. Šis ir sarežģīts laiks.

Pirmkārt, Orbán kungs, jūs kļūsiet pazīstams daudziem eiropiešiem kā komunistiskā režīma oponents un brīvības atbalstītājs savā valstī. Mēs to cienām.

Biju gandarīts, kad mums abiem vakar bija iespēja apspriest vēl kādu personu, ar kuru ungāri var lepoties, un tas ir bijušais premjerministrs un jūsu valsts ārlietu ministrs, kurš kopā ar Alois Mock atvēra robežu starp Ungāriju un Austriju un pavēra ceļu Vācijas vienotībai. Šis cilvēks ir manas partijas vadītājs Gyula Horn. Parādīsim cieņu vēl vienam ievērojamam Ungārijas pārstāvim.

(Aplausi)

Orbán kungs, uzstājoties kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, savā atbildē uz Barroso kunga jautājumu jūs kaut ko apliecinājāt. Jūs teicāt, ka gadījumā, ja Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem neatbildīs Eiropas standartiem, jūs to mainīsiet. Tas ir vērtējams pozitīvi. Tomēr to apliecinot, esat arī atzinis, ka šis jautājums nav saistīts tikai ar iekšējām politiskām debatēm Ungārijā, bet ir arī jautājums, par kuru jādebatē Eiropas mērogā. Ir skaidrs, ka šis likums ir saistīts ar Eiropas Savienības visbūtiskākajiem noteikumiem un vērtībām, kas ir uz tiesiskuma principiem balstīta sabiedrība.

Vēlos apsvērt divus plašsaziņas līdzekļu likuma elementus. Ar šo likumu tiks dibināta plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestāde, kas paredzēta, lai nodrošinātu līdzsvaru ziņu veidošanas procesā. Turklāt ar šo likumu tiks ieviests arī pienākums plašsaziņas līdzekļiem ievērot līdzsvarotu pieeju. Jums parlamentā ir divu trešdaļu vairākuma atbalsts, un tas ir leģitīms vairākums. Izmantojot šo divu trešdaļu vairākumu, esat izveidojuši par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgu iestādi, ko veido tikai un vienīgi jūsu partijas locekļi, kas ir valdībā vai pārstāv tādu iedzīvotāju grupu, kas ir cieši saistīta ar šo partiju. Tas nozīmē, ka par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā iestāde, kuru pārstāv tikai viens politiskā spektra spārns, būs atbildīga par līdzsvarotas ziņu veidošanas uzraudzību. Tas nav pieņemami Eiropas sabiedrībā, kas veidota uz tiesiskuma pamatiem.

(Aplausi)

Demokrātiskā sabiedrībā, Orbán kungs, plašsaziņas līdzekļi uzrauga tos, kas ir pie varas. Šī likuma pieņemšanas rezultāts ir tāds, ka pie varas esošie uzraudzīs plašsaziņas līdzekļus. Arī tas nav pieņemami demokrātiskā sabiedrībā, un tāpēc Eiropas iedzīvotāji ir tik lielā mērā nobažījušies par šo likumu.

(Aplausi)

Jūs pareizi norādījāt, ka mums ir jārisina daudz problēmu. Esam smagas finanšu krīzes vidū, un mums ir problēmas ar budžetu. Vēl viena problēma, kas Eiropas Savienībai jārisina vistuvākajā nākotnē, ir saistīta ar pieaugošajām pārtikas cenām, jo īpaši mūsu kaimiņu reģionos, bet arī pašā Eiropas Savienībā. Tā ir problēma, kas jārisina nekavējoties. Jāvērš uzmanība arī uz nodarbinātības problēmām dalībvalstīs. Jūsu programmā noteikti ir daudz jautājumu, ko varam risināt visi kopā. Šajā ziņā esat īsts Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) pārstāvis.

Kad Sarkozy kungs, Francijas prezidents, bija Padomes priekšsēdētājs, arī viņš šeit Parlamentā sniedza kreisi noskaņotu runu, bet, atgriežoties mājās, sāka īstenot labā spārna politiku. Teicu viņam, ka šī runa atgādina Kārļa Marksa runu, atrodoties izsūtījumā. Viss, ko teicāt, šķiet pozitīvi. Ja šobrīd esat gatavs rīkoties saskaņā ar saviem vārdiem, tad viss ir kārtībā.

(Starpsaucieni)

Tādēļ, manuprāt, mums jūsu sasniegumi jāvērtē, pamatojoties uz jūsu šeit piedāvāto programmu, un to mēs patiešām darīsim. Pieminējāt faktu, Orbán kungs, ka jums valstī ir liels vairākuma atbalsts. Tas ir vērtējams pozitīvi. Esam sadarbojušies ar vairākām valdībām — tostarp arī ar dažām, ko veido jūsu pārstāvētā partija, — kuras neko nav izdarījušas, bet tikai šeit sēdējušas un zvanījušas uz mājām, lai uzzinātu, vai tās vēl joprojām ir pie varas. Pašlaik to nevaram atļauties. No šī viedokļa raugoties, divu trešdaļu vairākuma atbalsts ir izcils sasniegums, jo tādā veidā jums tiek piešķirts daudz laika. Tomēr tas uzliek jums arī pienākumu izmantot savu stabilo stāvokli, lai Ungārija un arī Eiropas Savienība kļūtu stiprāka.

Vēlos uzdot jums jautājumu. Kāds nolūks ir jūsu dāvinātajam paklājam, kas izklāts Padomes ēkā Briselē un kurā Ungārija ir attēlota ar tās 1848. gada robežām? Ko jūs vēlaties ar to pavēstīt šajā Eiropas žestu politikas kontekstā? Tā kā jūs, šķiet, labprāt izmantojat simbolus, kas ņemti no 19. gadsimta, vēlos jums atgādināt, ko vācu filozofs Frīdrihs Nīče ir teicis Vācijas tautai 19. gadsimtā. Viņš teica: „Liela uzvara slēpj sevī lielas briesmas. Cilvēka dabā grūtāk ir pārciest uzvaru nekā sakāvi. Patiešām, gandrīz šķiet, ka uzvaru ir vieglāk sasniegt nekā to pārciest tā, lai tā nepārvērstos par nopietnu sakāvi.”

Manuprāt, jums būtu jāņem vērā, ka liels vairākums ne tikai sniedz ievērojamu atbalstu, bet arī uzliek lielu pienākumu. Tādēļ runāju ar jums kā ar Eiropas Savienības Padomes pašreizējo priekšsēdētāju, nevis kā ar premjerministru. Padomes pašreizējam priekšsēdētājam ir jādara viss iespējamais, lai izkliedētu jebkādas šaubas par prezidentūras gatavību aizstāvēt Eiropas demokrātijas pamatvērtības. Labāk būtu, ja jūs negaidītu uz Komisijas izmeklēšanas rezultātiem. Barroso kungs, vēlos norādīt, ka pēc kravas automobiļu satiksmes aizlieguma vienā no Austrijas federālajām zemēm Komisija pārdzīvoja nopietnu identitātes krīzi un sāka īstenot tūlītējus pasākumus pret Austriju. Taču tad, kad tiek apdraudēts viens no Eiropas demokrātijas pamatprincipiem, jūs sēžat un neko nedarāt.

(Aplausi)

Jums jānodrošina, lai mēs drīz saņemtu izmeklēšanas rezultātus, pretējā gadījumā šīs debates būs smags slogs uz Ungārijas prezidentūras pleciem. Mēs visi vēlamies, lai prezidentūra izdotos, un nevēlamies, lai tās progress tiktu bloķēts. Arī jūs, Orbán kungs, pats varat līdzēt, lai veicinātu šīs situācijas atrisināšanu. Atceliet šo likumu un ieviesiet jaunu un labāku likumu. Ungārijai vajadzīgs līdzsvarots likums par plašsaziņas līdzekļiem.

(Aplausi)

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos ļoti skaidri pateikt Orbán kungam, ka mana grupa atbalsta Ungārijas prezidentūras prioritātes. Premjerministra kungs, mēs tāpat kā jūs ticam stiprai euro valūtai, tādēļ pilnībā jūs atbalstām prioritāšu īstenošanā šīs prezidentūras laikā. Manuprāt, sešos šīs prezidentūras mēnešos jums ir viena augstākā prioritāte, un tā ir — pēc iespējas ātrāk ieviest reālu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā un euro zonā. Tas ir tāpēc, ka — būsim godīgi — 2010. gads nebija labs gads euro valūtai un Eiropas Savienībai. Mēs pastāvīgi atpalikām no faktiem, no notikumiem. Pašlaik mums jūsu vadībā un Komisijas priekšsēdētāja vadībā pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgs globāls pasākumu kopums saistībā ar ekonomikas pārvaldību; reāla ekonomikas un fiskālā savienība, jo nav nozīmes, ka ir monetārā savienība, ja vienlaicīgi nav ekonomikas un fiskālās savienības.

Nelūdzu jūs izgudrot jaunas idejas, bet izmantot Komisijas priekšsēdētāja un komisāra O. Rehn pagājušajā nedēļā piedāvāto pasākumu kopumu, kurā ir četri pīlāri, un apspriest to Padomē un ar jūsu kolēģiem. Orbán kungs un Barroso kungs, šajā pasākumu kopumā trūkst tikai viena pīlāra. Nekur pasaulē neeksistē valūta bez vienota obligāciju tirgus šīs valūtas atbalstam. Eiropā joprojām ir 27 obligāciju tirgi, 27 spekulācijas un 27 dažādas pirkšanas un pārdošanas cenu starpības. Euro zonā joprojām ir 17 obligāciju tirgi, 17 pirkšanas un pārdošanas cenu starpības un 17 spekulācijas. Pašlaik tirgos nenotiek spekulācijas pret euro valūtu, bet spekulācijas uz starpību rēķina euro valūtas ietvaros. Vienīgais veids, kā to atrisināt, ir radīt Eiropā īstu obligāciju tirgu EUR 4 000 miljardu vai 5 000 miljardu apmērā, kas varētu līdzināties tirgum, kāds pastāv citās pasaules daļās, īpašu attieksmi piemērojot valstīm ar AAA kredītvērtējumu.

(Aplausi)

Beidzot, Orbán kungs, vēlos runāt par strīdīgo jautājumu, kas visiem ir labi zināms, bet ko ir ērtāk atstāt neievērotu. Strīdīgs šeit, šajā skaistajā plenārsēžu zālē, protams, ir jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā. Nerunāšu par pašu likumu, bet drīzāk gan izmantošu piemēru no viena no manu iecienītāko rakstnieku — lieliskā ungāru rakstnieka Sándor Márai — darbiem. Ja tiktu ieviesta Slovākijas valdības valodas politika un pašreizējais likums par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā, šaubos, vai S. Márai vispār kādreiz būtu dzīvojis. Kāpēc? S. Márai dzīvoja Kassa pilsētā, ko šodien pazīstam kā Košici. Viņš rakstīja ungāru valodā, kura, kā zināms, vēl nesen radīja problēmas Slovākijai. Svarīgi ir arī tas, ka viņš bija žurnālists, bet tas sasaucas ar rītdienas problēmu, jo, ņemot vērā jauno likumprojektu, kas nosaka pienākumu plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt atbilstošu un piemērotu informāciju par sabiedrības dzīvi, manuprāt, S. Márai un viņa grāmatas vispār nevarētu eksistēt. „Kāda pilsoņa atzīšanās” — viņa meistardarbs — ir diezgan neatbilstošs, daudzējādā ziņā pat pilnīgi nepiemērots, bet tomēr literatūras meistardarbs.

Manuprāt, plašsaziņas līdzekļu pārvaldības mērķis nav garantēt atbilstošu un piemērotu informāciju. Nē, plašsaziņas līdzekļu pārvaldības mērķis ir atbalstīt plurālismu un nodrošināt, lai plašsaziņas līdzekļos varētu attīstīt jebkāda veida iniciatīvu.

(Aplausi)

Ceru, ka izmantosiet vairākuma — jūsu divu trešdaļu vairākuma, atbalstu, jo par šādu atbalstu sapņo visi politiķi...

(Starpsauciens no Cohn-Bendit kunga: „Nē! Nē!”)

Jūs nē — jūs esat izņēmums.

Ceru, ka izmantosiet savu divu trešdaļu balsu vairākumu, lai garantētu šo plurālismu, un pēc iespējas ātrāk mainīsiet šo likumu.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos ko teikt tādēļ, lai nerastos pārpratumi.

Zaļo grupa un es personīgi — mēs mīlam Ungāriju. Es raudāju, kad 1954. gadā Ungārija zaudēja Pasaules kausu. Pirmā demonstrācija, kurā es piedalījos, turoties pie sava brāļa rokas, bija 1956. gadā pret padomju iebrukumu Budapeštā. Verhofstadt kungs teica, ka daudzi intelektuāļi, daudzi ungāru rakstnieki gadiem mūs ir politiski un intelektuāli atbalstījuši.

Pievienojos premjerministram Orbán kungam, kad viņš astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā cīnījās pret komunistiem. Pievienojos premjerministram Orbán kungam, kad viņš lūdza Eiropas liberāļus izslēgt Jörg Haider no Eiropas Liberālās partijas. Bija reiz kāds Viktor Orbán, kurš manā uztverē bija politiķis, kurš ir jāciena. Šodien, premjerministr Orbán kungs, jūs gatavojaties kļūt par Eiropas Hugo Chavez — nacionālistiski noskaņotu populistu, kurš īsti neizprot demokrātijas būtību un uzbūvi.

Atklāšu jums ļoti vienkāršu faktu, premjerministr Orbán kungs — tāda līdzsvarota informācija nemaz nepastāv. Vai, jūsuprāt, Nixon kungs informāciju par Votergeitu uzskatīja par līdzsvarotu? Nē, protams! Vai, jūsuprāt, Bush kungs informāciju par Abu Ghraib cietumu uzskatīja par līdzsvarotu? Protams, ka nē! Vai esat informēts par vienu no lielākajiem politiskajiem jautājumiem — Dreifusa lietu Francijā, kurā valdība nosprieda, ka informācija ir bijusi līdzsvarota? Vai attiecībā uz izmeklēšanu, piemēram, saistībā ar Berlusconi kunga dzīvi un politiku, jūsuprāt, viņš šo informāciju uzskata par līdzsvarotu? Protams, ka nē! Informācijai ir jābūt tādai, kas satricina politiku. Tā satricina arī mūs, un dažkārt tas ir sāpīgi.

Tāpēc, premjerministr Orbán kungs, jūsu pašreizējais likums neatspoguļo Eiropas Savienības vērtības. Jūs apgalvojat, premjerministr Orbán kungs, ka vēlaties redzēt stipru Eiropu. Stiprai Eiropai, premjerministr Orbán kungs, jābūt ticamai Eiropai. Ja piekritīsim šāda veida likuma pieņemšanai Eiropā, kā tad varēsim diskutēt ar Lukashenko kungu? Kā varēsim diskutēt ar Ķīnu? Viņi visi vēlas redzēt līdzsvarotu informāciju.

Premjerministr Orbán kungs, vai apzināties, ka Eiropas radās, cīnoties pret totalitārismu? Un ka demokrātija, brīvība ir balstīta tieši uz vārda brīvību? Neviena demokrātiskā iekārta nekad nav gājusi bojā no pārāk lielas brīvības. Demokrātiskās iekārtas gāja bojā tad, premjerministr Orbán kungs, kad pilsoņi sāka ierobežot brīvību. Jūs to zinājāt pirms divdesmit gadiem. Pārdomājiet vēlreiz to laiku, kad tas tā bija, un tas ir arī lietderīgi. Tātad jūs redzat, ka tas, ko jums saku, ir pareizi.

Noslēgumā vēlos teikt vēl ko, premjerministr Orbán kungs. Ja gatavojaties cīnīties par kristiešiem pasaulē, mēs jūs atbalstīsim, bet es varētu domāt un arī iedomājos, ka tad jūs būtu apsveicis Jasmīnu revolūciju Tunisijā, kas ir tāda pati revolūcija, kādu jūs, premjerministr Orbán kungs pieredzējāt — atbrīvošanās no diktatūras. Jūs nebildāt ne vārda tunisiešu aizstāvībai, un tāpēc vēlos jums izteikt pārmetumus.

Mēs jūs atbalstām, aizstāvot kristiešus pasaulē. Uzticos, ka jūs mūs atbalstīsiet tad, kad būs jācīnās pret diktatūrām pasaulē neatkarīgi no valsts — Baltkrievijā vai Tunisijā, Alžīrijā, Ēģiptē, Ķīnā vai Krievijā. Tās ir Eiropas kopējās vērtības, kas mums visiem kopā jāaizstāv.

(Aplausi)

  Lajos Bokros, ECR grupas vārdā. – (HU) „Es nezinu, ko citiem cilvēkiem nozīmē šī zeme. / Man tā ir piedzimšanas vieta, šī mazā tauta, ko ieskāva / liesmas, manas bērnības pasaule, kas tālumā dārd. / Es no tās izaugu kā maigs zars no koka / un ceru, ka kādu dienu mans augums tajā iegrims. / Esmu mājās” — tā rakstīja Miklós Radnóti. Ungārija šeit, Eiropā, jūtas kā mājās un ir cienīga uzņemties prezidentūras pienākumus. Taču vai Ungārijas valdība šeit jūtas kā mājās? Vai tā ir šī amata cienīga? Nerunāju tikai par plašsaziņas līdzekļu likumu; ir vēl deviņi strīdīgi jautājumi, ko ērtāk ir atstāt neievērotus. Tiek īstenoti ilgstoši un ievērojami pārkāpumi delikātajā kontroles un līdzsvara sistēmā, kas ir raksturīga demokrātiskai iekārtai.

Notiek civilo ierēdņu atlaišana, nenorādot iemeslu. Tiek piemērots pārmērīgi liels, diskriminējošs un strukturāli izkropļojošs krīzes nodoklis. Tiek sniegts atbalsts bagātajiem, kaitējot nabadzīgajiem. Tika izbeigta Budžeta padomes darbība, gluži tāpat kā Venecuēlā. Notiek centrālās bankas autonomijas mazināšana, un drīz tā tiks atcelta pavisam. Pabalstiem, ko izmaksā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar atpakaļejošu spēku, tiek piemērots speciālais nodoklis 98 % apmērā. Deviņi konstitūcijas grozījumi, kas ieviesti pēdējo septiņu mēnešu laikā. Notiek Konstitucionālās tiesas pilnvaru ierobežošana. Tiek īstenota privāto pensiju sistēmu nacionalizācija, izmantojot atklātas izspiešanas metodes, gluži kā Bolīvijā. Krāpšana nodokļu jomā tiek paaugstināta valdības politikas līmenī — tradicionālā spirta dzēriena palinka ražošanā. Tiek īstenota populistiska darbība tā, it kā kāds pastaigātos pa botānisko dārzu ar cirvi rokā. Tiek iznīcināta sabiedrības smalkā struktūra, tās solidaritāte. Par to jau ir rakstījuši tādi pasaulslaveni zinātnieki kā Ágnes Heller, János Kornai, Jenő Ranschburg. Vakar Guy Verhofstadt norādīja, ka Beļģijas prezidentūra ir bijusi veiksmīga, jo tās valdība nepieļāva, ka iekšzemē veicamie uzdevumi traucētu risināt Eiropas jautājumus. Šobrīd saskaramies ar kaut ko pilnīgi pretēju. Haoss un diplomātiskā katastrofa šajā valstī liks novērst valdības un Eiropas sabiedrības skatu no Eiropas. Tas tik tiešām būtu apkaunojums. Es kā ungārs nevēlos piedzīvot šādu apkaunojumu. Vēl nav par vēlu mainīt mūsu virzienu uz pretējo pusi.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, vēlos sniegt dažas īsas piezīmes par plašsaziņas līdzekļu likumu. To pieminēja daudzi runātāji, bet es neatkārtošu to, ko teica viņi. Vēlos uzsvērt tikai vienu aspektu. Tā nav iejaukšanās Ungārijas lietās. Uzskatu — un apguvu to tikai tagad —, ka plašsaziņas līdzekļi ir atbildīgi par to personu, kas ir pie varas, un par ekonomikas uzraudzību. Tam tā ir jāpaliek arī turpmāk. Tādēļ plašsaziņas līdzekļus pašus nedrīkst uzraudzīt augstāka līmeņa struktūras, bet šāda par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā iestāde dotu šo iespēju.

Tāpēc par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgās iestādes sastāvs, mūsuprāt, nav ideāls. Jūs nepārprotami esat norādījis, ka esat gatavs to mainīt, un ceru, ka panāksiet progresu šajā virzienā. Pretējā gadījumā, un vēlos to precizēt, tā ir Ungārijas iekšējā lieta. Protams, ir arī citas dalībvalstis, kuru tiesību aktus plašsaziņas līdzekļu jomā varētu minēt šajā kontekstā. Tas neattiecas tikai uz Ungāriju.

Vēlos arī nepārprotami norādīt attiecībā uz jūsu plāniem šim Padomes prezidentūras termiņam, ka, pirmkārt, atzinīgi vērtēju kultūras dažādības veicināšanas izvirzīšanu par vienu no jūsu noteicošajām prioritātēm. Uzskatu to par ļoti svarīgu. Gaidīšu jūsu iniciatīvas integrācijas, tostarp minoritāšu integrācijas, uzlabošanai, un arī jūs pats norādījāt uz romu problēmu. Eiropas stratēģija efektīvākai romu integrācijai ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Otrkārt, esmu gandarīts, redzot jūsu apņemšanos īstenot paplašināšanās sarunas un politiku attiecībā uz mūsu austrumu kaimiņiem. Lielāka Austrumeiropas kultūras ietekme kopā ar šī reģiona vēsturisko un sociālo pieredzi būs pozitīvs ieguldījums Eiropas Savienībai. Dauzu iemeslu dēļ, kuros šeit nevēlos iedziļināties, Eiropas Savienība joprojām galvenokārt ir Rietumeiropas institūcija. Vēlos, lai jūsu Padomes prezidentūras laikā tiktu izrādīta lielāka Austrumeiropas ietekme.

Treškārt, ar interesi vērošu, kā jūs īstenosiet gaidāmo lauksaimniecības un kohēzijas politikas reorganizāciju un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta perspektīvas sagatavošanu. Manis pārstāvētā grupa jūs aicina nodrošināt, lai Parlaments tajā tiktu iesaistīts pilnībā, un gaidām, ka izturēsieties nopietni pret savu solījumu sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzlabot vides aizsardzību, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārtikas drošību.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos sveikt šeit Orbán kungu. Pēc Beļģijas prezidentūras farsa sešu mēnešu garumā ir patīkami redzēt īstas valsts ievēlētu premjerministru. Biju gandarīts par jūsu pausto komunisma kā bīstamas ideoloģijas nosodījumu, un ievēroju, ar kādu lepnumu jūs paziņojāt faktu, ka Ungārija bija pirmā valsts, kas ķērās pie ieročiem, lai cīnītos pret Padomju Savienību.

Divdesmit gadus vēlāk jūs atguvāt demokrātisko varu, tagad esat jaunas politiskas savienības sastāvā, kas arvien vairāk sāk līdzināties vecajai Padomju Savienībai. Faktiski nākamo sešu mēnešu laikā sastapsiet daudzus komunistus, tostarp šīs Komisijas priekšsēdētāju — to pašu J. M. Barroso, kurš aizstāvēja priekšsēdētāju Mao! Redzēsiet centralizētu ekonomikas plānošanu un kontroli, un galvenais, ko redzēsiet, būs vēlme uzspiest politisku savienību Eiropas tautām bez to piekrišanas.

Mostieties, Orbán kungs! Skatieties, kā viņi šorīt cenšas jūs iebiedēt. Viņi jums norādīs, kā jāvada jūsu pašu valsts. Parādiet viņiem, kur ir viņu īstā vieta. Celieties un vēlreiz cīnieties par demokrātiju.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 1956. gadā Ungārija parādīja pasaulei, ka jāieņem stingra nostāja pret apspiešanu un meliem pat tad, ja šie pūliņi šķiet bezcerīgi. Tobrīd tāda bija mūsu vēsturiskā misija. Un šobrīd tā ir tāda pati. Mūsdienu pasaulē meli un apspiešana balstās uz diviem pīlāriem. Viens no tiem ir globālā plutokrātija un tas, ka bankas piesavinās peļņu, vienlaicīgi nacionalizējot zaudējumus un izmaksas un nododot tās ugunsdzēsējiem, medmāsām, skolotājiem un pensionāriem, kuriem jācieš arvien vairāk.

Otrs pīlārs ir tāds, ka viņi — un es ar to galvenokārt domāju politiķus, kuri tā vietā, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses, nemitīgi darbojas kā globālās plutokrātijas un banku pārstāvji pat šeit, Eiropas Savienībā, — liek tam visam izskatīties tā, it kā tas būtu normāli vai vismaz tā, it kā citādāk tas nemaz nebūtu iespējams. Ungārijas prezidentūrai un Ungārijai — valstij, kuru es pārstāvu, ir jāparāda, ka tas tā nav, ka „karalis ir kails”. Tādas domāšanas vietā, kas vērsta uz naudu un peļņu, mums jāparāda, ka ir iespējama arī humāna un taisnīga pieeja, saskaņā ar kuru jautājums nav par to, kas vislabāk kalpotu naudas un peļņas gūšanai, bet drīzāk gan — kas vislabāk kalpotu cilvēkiem un taisnīgumam. Vēlu vislabākos panākumus Ungārijai, manai brīvību mīlošajai valstij.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Morvai kundze, mums jau vakar bija īsa viedokļu apmaiņa. Man jums ir divi jautājumi. Nav pārsteigums, ka atbalstāt šo prezidentūru no savām labējā gala pozīcijām. Taču, vai Orbán kungs ar to ir apmierināts, ir cits jautājums. Vai zināt, ka Ungārijas revolūciju atbalstīja ārkārtīgi daudz cilvēku, un ne tikai konservatīvie no politiskā spektra labējām pozīcijām, kā norādīja Schulz kungs? Vai esat ievērojusi, Morvai kundze, ka Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu kritizēja ne tikai sociāldemokrātu partija, bet arī daudzi pilsoņi, tostarp Konrád kungs, kuram nav nekāda sakara ar sociāldemokrātiju? Vai jūs to zināt?

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Swoboda kungs, lai gan kādreiz, iespējams, uzskatīju, ka apzīmējumi „labais spārns” un „kreisais spārns” kaut ko nozīmē, pēc pusotra gada, ko esmu pavadījusi Eiropas Savienībā, esmu pārliecināta, ka tiem nav nekādas nozīmes. Jūs no kreisā spārna turpināt pārstāvēt plutokrātijas un banku intereses un nemaz neievērojat, ko vēlas vienkāršie cilvēki. Esat pilnīgi aizmirsuši par tā pamatidejām. Šodien šeit tika pieminēts jūsu priekšgājējs ar uzvārdu Markss. Tas, ko viņš teica par taisnīgumu, šeit vairs netiek pieminēts. Jūs esat vislielākie darbaļaužu apspiedēji. Tas pirmkārt. Otrkārt, jārunā par plašsaziņas līdzekļu likumu, kas ir Ungārijas iekšējā lieta...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmkārt, pateicos, ka devāt man iespēju runāt Eiropas Tautas partijas Ungārijas delegācijas vārdā. Kā personai ar invaliditāti, iespējams, mana attieksme pret diskrimināciju vai dubultstandartiem ir nedaudz jūtīgāka nekā parastajiem cilvēkiem. Tādēļ ar bažām sekoju šīm politiskajām raganu medībām saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, kuras varējām vērot arī šodien šeit Parlamentā. Ungārijas pilsoniskā apvienība „Fidesz” vairākkārt ir parādījusi, ka tā dara savu darbu, ievērojot mūsu kopējo Eiropas vērtību garu, un dara to, ievērojot preses brīvību un godprātību.

Mūsu Eiropas vērtības paredz atbildību. To pierāda arī gaidāmā Ungārijas sešu mēnešu prezidentūra. To pierāda arī tās nospraustie mērķi. Ekonomikas pārvaldība, enerģētikas politika vai romu jautājumā — romu stratēģija: šie virzieni un stratēģijas pierāda kopējo vērtību eksistenci, gluži tāpat kā mūsu mērķi ir kopēji, lai garantētu stipras Eiropas izveidi. Eiropa, galu galā, nav tikai interešu kopiena, bet arī vērtību kopiena. Faktiski šobrīd jūs izrādāt necieņu pret šiem mērķiem un vērtībām. Pat nesagaidot Eiropas Komisijas atzinumu, jūs jau sniedzat paziņojumus, izvirzāt ļaunprātīgas apsūdzības un sniedzat pārspīlētus un nepamatotus komentārus. Varbūt jūsu mērķis, šādi rīkojoties, ir vājināt Ungārijas prezidentūru? Patiesībā jūs nodarāt kaitējumu Eiropas Savienībai un visai Eiropas Kopienai.

Mums pašlaik jāpārvar vissmagākā krīze, bet jūs parādāt bezatbildīgu attieksmi. Kā Eiropas Tautas partijas delegācijas loceklis es to nosodu. Vēlos iedrošināt Ungārijas prezidentūru turpināt tās darbu, neskatoties uz apsūdzībām, un patiešām turpināt īstenot tās programmu „Stipra Eiropa”. Atbalstu šīs programmas nosaukumu. Pateicoties vienotībai, mēs sasniegsim daudz vairāk, un mums ir jācenšas panākt progresu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības un Ungārijas, kā arī visu Ungārijas patriotu interesēs, neatkarīgi no partijas piederības, ir panākt, lai Ungārijas prezidentūra būtu veiksmīga. Tas ir pat vēl svarīgāk, ņemot vērā, ka šodien ES, tostarp arī euro zonai, jāpārvar ārkārtēji izaicinājumi. Premjerministra kungs, jūs esat mērķtiecīgs cilvēks. Lūdzu, izmantojiet šo īpašību Eiropas labā, kalpojot Eiropas Savienības Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā tā, lai Eiropa kļūtu dinamiskāka un efektīvāka. Taču vienlaicīgi lūdzu jūs saglabāt demokrātijas likumus un aizsargāt Eiropas sociālā modeļa vērtības.

Diemžēl, un to pierādīja arī šīs debates, Ungārijas prezidentūras sākuma posms ir nemierīgs. Vai redzat, premjerministra kungs, cik zems ir uzticības līmenis jūsu valdībai Eiropā? Daudzu dalībvalstu iedzīvotāji, neatkarīgi no partijas piederības, uzskata, ka jūsu valdības pret demokrātiju vērstie pasākumi, tās populisms ekonomikas jomā, likums par plašsaziņas līdzekļiem un iecietība pret labējā gala politiķiem ir pretstatā ES normām un vērtībām. ES prezidentūra ne tikai nevar jūs atbrīvot no kritikas, bet jūsu vadībai jākalpo arī par paraugu ES pamatvērtību ievērošanā.

Šajā gadījumā atbilstošs ir slavenais Attila József citāts — „dusmojos jūsu dēļ, nevis uz jums”, jo, ja tiek pausta pamatota kritika, ES dusmas nav vērstas pret Ungārijas valdību; tās ir dusmas Ungārijas labā. Un šī kritika nekādā ziņā nav vērsta pret Ungārijas iedzīvotājiem. Premjerministra kungs, kā ungārs un eiropietis es vēlos izdzīvot šos sešus prezidentūras mēnešus ar lepnumu un augsti paceltu galvu.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, rakstā, kurš vakar parādījās vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem, jūs minējāt Otto Graf Lambsdorff kā vienu no saviem paraugiem. Pēdējo reizi tikāmies viņa bēru dievkalpojumā 2009. gada decembrī. Jūs to apmeklējāt kā privātpersona, un par to bijām jums pateicīgi. Vēlos lūgt jūs pagodināt viņa piemiņu, ievērojot, sekojot un aizstāvot liberālas konstitucionālās valsts principus visos jūsu īstenotajos pasākumos.

Uz kritiku, kas tika vērsta pret plašsaziņas līdzekļu likumu, jūs atbildējāt, pieminot divus argumentus. Apgalvojāt, ka tā ir pret Ungāriju un pret jums personīgi vērsta kampaņa un ka šī kampaņa ir vispārīga. Vēlos Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā skaidri norādīt, ka šī nav kampaņa. Tā ir visas Eiropas problēma, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī tiek traucēta pamatbrīvību ievērošana un tās tiek apšaubītas.

Vēlos pateikt Komisijai un Barroso kungam, ka Kroes kundzei ir juridiski jāizvērtē šis jautājums. Tomēr Komisija nav tikai juridiskais birojs; tā ir arī politiska struktūra. Izvērtēšanai jābūt politiskā formā, un tā jāveic ātri.

Otrs jūsu arguments ir tāds, ka šī kritika ir vispārīga. Orbán kungs, minēšu dažus ļoti konkrētus aspektus — nomelnošana, neslavas celšana un naida kurināšana Vācijā un citās demokrātiskās valstīs ir pretlikumīga. Tādēļ arī ir paredzētas krimināltiesības. Lūdzu, piemērojiet krimināltiesības arī šajā lietā. Jāuzlabo tiesiskā aizsardzība 163. pantā, jāmaina plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes sastāvs un pilnvaras 123. un 183. pantā — kopā ar daudzām citām lietām. Ir daudz konkrētu aspektu. Ierosinu atlikt likuma piemērošanu, līdz Komisija būs pabeigusi novērtējumu, un tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments un dalībvalstis izmanto dubultstandartus. Nevaram vien beigt runāt par cilvēktiesībām un preses brīvību, kad runa ir par valstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, bet šīs prasības netiek piemērotas pašreizējiem šī kluba dalībniekiem. Vai Kopenhāgenas kritēriji ir svēts pienākums mums visiem, vai arī tikai jaunajiem dalībniekiem?

Dalībvalstis izliekas neredzam to, kā viena vai otra valsts rīkojas. Ja es „nebāžu savu degunu” tavās darīšanās, tad arī tu „nebāz savu degunu” manās darīšanās. Pat Ungārija lūdz, lai neviens „nebāž degunu” tās darīšanās. Tā ir dīvaina attieksme no Eiropas Savienības prezidentūras puses. Tieši jūsu uzdevums, premjerministr Orbán kungs, ir vadīt Eiropas Savienību un arī veicināt, lai dalībvalstīm zināmā mērā nebūtu vienalga, ko dara citas valstis. No šī principa nedrīkst atkāpties.

Vērsīšos tagad pie Parlamenta — institūcijas, kuras uzdevums ir saglabāt Eiropas vērtību augsto standartu līmeni. Pašlaik mums tas neizdodas! Priekšsēdētājas kundze, man atkal ir liels prieks, ka varu teikt patiesību un šeit paust savu rūpīgi izsvērto viedokli.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pozitīvs ir fakts, ka prezidentūras pienākumus uzņemas valsts, kuras valdībai ir tik liels atbalsts savā zemē. Ungārijas valdībai ir šāds atbalsts tāpēc, ka tā rīkojas ungāru interesēs, un tāpēc, ka tā Ungāriju būvē no jauna pēc tam, kad tajā valdīja bankrotējusī, skandālu skartā Ungārijas sociālistu valdība. Tomēr slikti ir tas, ka pret Ungāriju tās prezidentūras priekšvakarā tiek vērsti negodīgi, ideoloģiski motivēti uzbrukumi. Jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu pilnībā parāda šo uzbrukumu liekulīgo raksturu. Arī Polijā ir identiska Plašsaziņas līdzekļu padome, kurā ietekme pieder valdošajai partijai, un tā šodien ir atbildīga par desmitiem cilvēku — žurnālistu ar konservatīviem uzskatiem — izstumšanu no Polijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Neviens Eiropā, un vismazāk jau Schulz kungs, viņus neaizstāv. Tādi ir vienkāršie fakti šajā lietā.

Dīvainā vēstule, kas tika publicēta pirms nedēļas kā uzbrukums ungāriem un ko parakstīja bijušie Čehijas Republikas un Ungārijas prezidenti, un arī Polijas laikraksta „Gazeta Wyborcza” galvenais redaktors, norāda uz šādu uzbrukumu liekulīgo raksturu. Tā ir tā pati „Gazeta Wyborcza”, kura nodrošina, lai iedzīvotājiem, kuru viedoklis ir atšķirīgs, tiktu konfiscēts viņu īpašums. Patiesība par šodienas uzbrukumu Ungārijai ir tāda, ka tas nav nekas cits kā atriebība par veiksmīgu konservatīvisma īstenošanu praksē. Ceru, ka jūsu ES prezidentūra būs veiksmīga, Orbán kungs, jo...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, sākot no 1. janvāra, Eiropas Savienības prezidentūras pienākumus uzņēmās Ungārijas valdība, kura mums par sevi atgādināja ar tā dēvēto „kultūras paklāju”. Pašlaik nerunāšu par šo karti, premjerministra kungs, bet gan par kultūru, kādu esat atvedis šeit uz Briseli.

Cienīti un loloti simboli, to personu portreti, ar kurām jūsu tauta pamatoti lepojas, atrodas publiskajā telpā, laukumā uz grīdas, kur tiek vienkārši samīdīti zem visas Eiropas iedzīvotāju kājām. Vai tā, jūsuprāt, ir kultūra? Vai tāda ir cienījama lepnās Ungārijas prezentācija?

Nezinu, kas Ungārijas diplomātus noveda līdz pašu vēstures simbolu zaimošanai. Viņi tos varēja novietot tajā pašā telpā uz paaugstinājumiem vai pie sienas. Vai esat, Viktor, redzējis, kur šajā telpā ir izvietoti mūsu visu lolotie simboli? Tie atrodas godājamā vietā, greznojot priekšsēdētāja galdu.

Zinu, premjerministra kungs, ka jūsu valstī ir daudz problēmu, bet nelokāmi ticu, ka lepnā Ungārijas tauta nav pelnījusi šādu necieņu pret pazīstamiem tās darbiniekiem un simboliem no pašu valdības puses.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi! Faktiski vēlējos runāt par Ungārijas prezidentūru, bet iepriekšējie runātāji mani sadusmoja, un šobrīd vēlos nedaudz padoties provokācijai un runāt par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu. Vienkārši izsakoties, Ungārijā Kustība par labāku Ungāriju „Jobbik” kritizēja arī valodas likumu. Arī mēs tam nepiekrītam. Tomēr ir pārsteidzoši redzēt tik daudz politiķu, kas „griež kažoku uz otru pusi”, un liekuļu vienā vietā. Jūs, kas iedomājaties sevi par tiesību aizstāvjiem, kur jūs bijāt tad, kad tika ieviests Slovākijas valodas likums? Kur bija Cohn-Bendit kungs tad, kad serbu ekstrēmisti terorizēja ungārus Vojvodinā? Kur bija Schulz kungs, kad tika apgānīti kapi Vojvodinā — ungāru kapi, un ungāru kapi Transilvānijā? Tādēļ to uzskatu par dubultmorāli. Nevaru pieņemt kritiku, ko atļaujaties pret Ungārijas valdību un pret Ungārijas prezidentūru.

Pretstatā tukšajai MSZMP vai MSZP ķērkšanai, kustība „Jobbik” vienmēr ir piedāvājusi pozitīvus priekšlikumus. Tik tiešām, mums jāaktualizē jautājums par Slovākijas valodas likumu. Jā, mums jāaktualizē jautājums par Beneš dekrētu anulēšanu. Jā, mums jāaktualizē jautājums par Székely iedzīvotāju teritoriālo autonomiju. Jā, mums jāaktualizē jautājums par krimināli sodāmu pārkāpumu pret romu iedzīvotājiem apturēšanu un izskaušanu Ungārijā un visā Eiropā, un būtu apsveicami, ja Ungārijas valdība tikpat lielā mērā pievērstos tās iekšpolitikas uzdevumam — īstenot miljoniem Ungārijas vēlētāju gribu, lai beidzot nonāktu aiz restēm bijušais Ungārijas diktators Ferenc Gyurcsány. Tās ir patiesās problēmas, un es vēlu jums veiksmi, vadot prezidentūru.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, jums ir risināmi divi smagi jautājumi. Pirmais ir saistīts ar astoņu gadu sociālistu ļaunprātīgas pārvaldības radīto seku pārvarēšanu, atjaunojot Ungārijā politisko un ekonomisko izaugsmi un stabilitāti un samazinot parāda apmēru. Elektorāts jums ir piešķīris nepārprotamas pilnvaras, lai to panāktu.

Jūsu otrais uzdevums ir vadīt Eiropu Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā šajos grūtajos laikos un darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai atrisinātu ekonomikas un finansiālo krīzi. Jums tiks sniegts aktīvs Parlamenta un manis pārstāvētās grupas atbalsts. Priecājamies, ka tā vietā, lai šodien mūs iepazīstinātu ar savu vēlmju sarakstu, kā to iepriekšējos gados darīja daudzi sociālistu Padomes priekšsēdētāji, skaidri formulējāt savas prioritātes.

Treškārt, esam gandarīti par to, ka Ungārija jau kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts un ka valdošā partija Ungārijā ietilpst Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā. Ar jauno plašsaziņas līdzekļu likumu saistītā kampaņa, kas aicina arī atcelt tiesības balsot saskaņā ar 7. pantu un ko uzsāka šeit, Parlamentā, un nevis jūs, bet partijas, kas zaudēja Ungārijas 2010. gada vēlēšanās — viņi šeit ir sēdējuši un joprojām šeit sēž pašā priekšā (vismaz tie, kuri uzreiz neskrēja pie preses pārstāvjiem), — ir liekulīga un nepanesama. Novērtējums parādīs, ka plašsaziņas līdzekļu likums Ungārijā neatšķiras no daudzu citu valstu tiesību aktiem šajā jomā.

Attiecībā uz Schulz kungu, kurš aicināja šo likumu atcelt, varu tikai teikt, ka viņš laikam nav iepazinies ar likumu, par kuru nobalsoja sociālistu un zaļo valdības vairākums Ziemeļreinas-Vestfālijas federālajā zemē. Tas regulē plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes izveidošanu, sankcijas un viedokļu atšķirību jautājumus. Tieši to jūs darāt. Šī liekulīgā attieksme nedrīkst iegūt vairākuma atbalstu šajā Parlamentā.

(Aplausi)

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Langen kungs, vai tas ir tas pats gadījums, kad plašsaziņas līdzekļu likums Ziemeļreinā-Vestfālijas federālajā zemē atbildību par plašsaziņas līdzekļu uzraudzību nodod vienas partijas rokās? Vai tas ir gadījums, kad valdība plašsaziņas līdzekļu uzraudzības struktūru Ziemeļreinā-Vestfālijā deviņus gadus izmantos savās interesēs? Vai tas ir gadījums, kad Ziemeļreinā-Vestfālijā viena partija lemj par to, vai ziņu veidošana ir vai nav līdzsvarota? Ja šis ir tāds gadījums, tad situācija tur ir tāda pati, kāda tā ir Ungārijā. Nedomāju, ka jūs to vēlētos. Vēlos arī jums jautāt, vai Merkel kundze kritizē Ungārijas tiesību aktus tāpēc, ka viņa ir locekle...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, esmu pārliecināts, ka piešķirsiet man piecas minūtes, lai atbildētu.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

Pirmkārt, Merkel kundze pajautāja, vai likums visos aspektos atbilst Eiropas noteikumiem, un Orbán kungs piekrita mainīt šī likuma noteikumus, ja tas būs vajadzīgs, vadoties no Komisijas novērtējuma. Manuprāt, šāda pieeja ir pareiza, godīga, atklāta un taisnīga pret visām iesaistītajām pusēm.

Otrkārt, vēlos arī ko teikt par plašsaziņas līdzekļu likumu Ziemeļreinā-Vestfālijas federālajā zemē. Saskaņā ar tā 31. punktu radio programmām nav atļauts piedāvāt tikai vienu viedokli vai informēt tikai par vienu partiju, grupu, lobiju, reliģisko konfesiju vai filozofijas novirzienu.

(Starpsaucieni)

Likumā ir arī noteikts, ka Ziemeļreinas-Vestfālijas federālā zeme drīkst sniegt norādījumus par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgajai iestādei un drīkst noteikt soda naudu līdz pat EUR 500 000 apmērā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, gribu vērsties pie Ungārijas valdības vadītāja. Esiet sveicināts Eiropas Parlamentā, Orbán kungs!

Ungārija ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus laikā, kas nepavisam nav viegls, un programmā, kuru jūs mums prezentējāt, protams, ir daudz lielu izaicinājumu. Jūs vairākkārtīgi lūdzāt, lai mēs, Parlaments, palīdzam jums izpildīt šo programmu, un ticiet man, Orbán kungs, mēs patiešām esam šeit, lai atbalstītu jūsu programmā to, kas ir labs un Eiropai atbilstošs.

Jūs savā runā, cita starpā, aicinājāt arī veidot stipru Eiropu, tomēr jāsaka, ka man nav pilnīgi skaidrs, kur sākas un kur beidzas jūsu „eiropeiskums”, jo citādi es nespēju izskaidrot, kādēļ jūsu valdība šo prezidentūru ir iesākusi, prezentējot vairs nepastāvošu teritoriālo vienību — tā vietā, lai kā prezidējošā valsts, prezentētu jaunu redzējumu Eiropai.

Tādēļ, Orbán kungs, ceru, ka labais „eiropeiskums” jūsos arī turpmāk attīstīties pozitīvā virzienā un ka parādīsiet arī savu pozitīvo ungāra raksturu.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, jau ilgu laiku Savienība iet savu ceļu, nospraužot mērķi aiz mērķa, bet neviens neskatās atpakaļ, lai paraudzītos, vai šie mērķi ir sasniegti vai atbilstoši īstenoti. Izaugsme, darba vietas, iedzīvotājiem draudzīga Savienība — tiem visiem ir tendence kļūt par mūžīgiem mērķiem. Esam faktiski nonākuši punktā, kad mums ir jāatzīst vismaz dažu mūsu politikas virzienu un bieži piemēroto visiem derīgo risinājumu neveiksmi.

Lai stimulētu ES ekonomikas izaugsmi, varbūt mums jāizmanto radoša pieeja un jāpieņem mūsu 27 dalībvalstu atšķirīgās intereses un īpatnības.

Komisija ierosina, bet prezidentūra apstiprina — vienkārša mūsu ekonomikas politikas koordinēšana. Tā var kļūt par slazdu tieši ekonomikas izaugsmei, ko tik ļoti cenšamies panākt, īstenojot tikai un vienīgi makro-ekonomiskos un finansiālos mērķus un politiku. Kamēr mūsu vienotais tirgus ir nepilnīgs, birokrātija noslogo uzņēmumus un uzņēmējus un darba tirgus nav sakārtots, mūsu ES izaugsme var izrādīties par vali baseinā, kas pilns ar barakudām — jo tieši tāds izskatās globālais tirgus pašreizējās krīzes apstākļos.

Attiecībā uz pārējiem prezidentūras programmā noteiktajiem „mūžīgajiem” mērķiem, piemēram, kopējās enerģētikas politikas sasniegšanu ir jānosaka visu dalībvalstu kopējās intereses un vajadzības enerģētikas jomā. Neesmu droša, ka risinājums ir iztērēt miljardiem euro milzīgos infrastruktūras projektos.

Orbán kungs runāja arī par paplašināšanos — cerams, ar to nav domāta Ungārijas pieeja, saskaņā ar kuru pilsonība tiek piešķirta visiem Ungārijas etniskajiem pilsoņiem kaimiņu valstīs. Vai ES paplašināšanās eiroskepticisma un ekonomikas krīzes apstākļos vispār ir iespējama?

Noslēgumā vēlos novēlēt mums visiem veiksmi.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas prezidentūra ir iesākusies nelabvēlīgā gaisotnē. Piemērs, ko Ungārijas valdība ir sniegusi Eiropas Savienībai, pieņemot jauno likumu par plašsaziņas līdzekļiem, nekādā ziņā nav pozitīvs. Jaunais likums paredz plašsaziņas līdzekļu uzraugam piešķirt ļoti plašas pilnvaras, un tas met šaubīgu ēnu uz Ungārijas prezidentūru pašā tās sākumā. Šis likums ir tikai viens no elementiem to notikumu sērijā, kuri pašlaik rada bažas Ungārijā.

Tur, kur dominē viena politiskā partija, pārējās balsis kļūst klusākas. 17. gadsimta franču autors F. Rochefoucauld par to mūs jau sen brīdināja. „Tikai nedaudziem pietiek gudrības labāk uzklausīt noderīgu pārmetumu nekā nodevīgu uzslavu.” Vēlos ieteikt prezidentūrai uztvert šos F. de La Rochefoucauld vārdus nopietni — gan kā ES prezidentūrai, gan kā Ungārijas valdībai.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, esiet sveicināts Strasbūrā, Orbán kungs! Kā uzsvēra Cohn-Bendit kungs, visi šeit klātesošie mīl Ungāriju, bet ne visi mīl Ungārijas valdību, kā būsiet jau nopratis.

Mēs, savukārt, mīlam Ungāriju, esam augstās domās par Ungārijas valdību un pat bezkaunīgi atbalstām jūsu partiju. Kādēļ gan mēs atbalstām „Fidesz” partiju? Tas ir tādēļ, ka šī partija bija izšķirošais faktors demokrātiskās iekārtas atjaunošanai Ungārijā pēc garas un briesmīgas diktatūras.

Atbalstām „Fidesz”, jo visus šos gadus tā ir ievērojusi vienas un tās pašas demokrātijas un brīvības vērtības, būdama gan valdībā, gan opozīcijā. Atbalstām „Fidesz”, jo šī partija šodien ir vienīgā reālā alternatīva populistiskajai tendencei, kas, šķiet, ir pārņēmusi daudzas valstis Eiropas Savienībā.

Atbalstām „Fidesz” tāpēc, ka, nosakot prioritātes, kuras jūs minējāt, „Fidesz” liek mums saprast, ka cīņa par vienotu, brīvu Eiropu vēl nav galā. Atbalstām jūs, Orbán kungs, un vēlamies jūs uzmundrināt, jo tas nozīmē atbalstīt Ungāriju un Eiropu kopumā.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, enerģijas piegādes drošība ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem jautājumiem un izaicinājumiem jau kopš tās dibināšanas. Ilgu laiku uzskatījām, ka visbūtiskākais jautājums ir atkarības no enerģijas avotiem mazināšana. Tomēr ekonomikas krīze nepārprotami parādīja, ka svarīgāka ir enerģijas pieejamība par pieejamām cenām. Šis bija pirmais gads Ungārijā, kad neapkurinātos dzīvokļos līdz nāvei nosala vairāk cilvēku nekā ielās. Pirms pāris dienām kāda dzīvojamo māju bloka iedzīvotāji pieprasīja apkures atslēgšanu, jo tie vairs nevarēja atļauties par to samaksāt. Dāmas un kungi, mums ir ļoti svarīgi risināt jautājumu par enerģijas piegādes drošību kā vienu no ekonomikas krīzes seku pārvarēšanas jautājumiem, un tas ir jādara mūsu novecojušās infrastruktūras apstākļos.

Vissvarīgākais Ungārijas prezidentūras uzdevums augstākā līmeņa sanāksmē par enerģētiku būs radīt pamatus šai jaunajai infrastruktūrai — ne tikai attiecībā uz gāzi, bet arī uz elektrolīnijām. Mūsu uzdevums nav atjaunot iepriekšējos tīklus, bet nodrošināt investorus un kapitāla piesaistes iespējas inteliģentu nākotnes enerģētikas tīklu izveidei. Ungārijas valdības uzdevums ir pārliecināt visas dalībvalstis vienprātīgi atbalstīt kodolatkritumu apsaimniekošanas drošības uzlabošanu. Mums jāgarantē, lai šis process — kodolatkritumu apsaimniekošana — nepārsniegtu pieļaujamās robežas. Priekšsēdētājas kundze, mēs nedrīkstam šo jautājumu risināt ne emocionāli, ne aukstasinīgi, bet tikai ar skaidru galvu, skaidru sirdi un skaidru redzējumu. Būsim jūsu partneri šo jautājumu risināšanā.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas iedzīvotāji pārdzīvo smagu, destabilizējošu krīzi. Manuprāt, tieši šādos brīžos mums jāatgriežas pie Eiropas pamatvērtībām.

Pirmā no šīm vērtībām ir cīņa pret jebkādām nacionālisma izpausmēm. Vēlos paust savas bažas par to, ka pēc tam, kad piedāvājāt piešķirt Ungārijas pilsonību maģāru iedzīvotāju grupām, tagad jau aktualizējat iespēju piešķirt tiem balsošanas tiesības, pārkāpjot starptautiskās konvencijas.

Otrā no šīm Eiropas vērtībām ir demokrātijas un brīvību aizsardzība. Kopš jūsu stāšanās amatā ir veikti tādi pasākumi, kuri rada mums bažas un kurus jūs tagad varētu mums izskaidrot. Ir ierobežotas konstitucionālās tiesas pilnvaras, Eiropas Centrālās bankas neatkarība, pretēji Pievienošanās līguma noteikumiem, ir apdraudēta, un jūs liekat iedzīvotājiem balsot par tādu plašsaziņas līdzekļu likumu, ar kuru, aizbildinoties ar nepieciešamību transponēt Eiropas direktīvu, faktiski tiek sagrauta preses brīvība, kā nesen parādīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Jūs skaidrojat, ka jūsu likums ir līdzīgs šādiem likumiem citās dalībvalstīs. Tomēr pat tad, ja dažās dalībvalstīs — un es ar to domāju pati savu valsti — tajos vēl ir kas jāuzlabo, tad kurā Savienības valstī vēl kādai plašsaziņas līdzekļu struktūrai draud soda naudas iekasēšana EUR 700 000 apmērā par morāles standartu pārkāpumiem? Šī lieta šobrīd ir Eiropas Komisijas pārziņā, kurai ir mūs jāinformē par tās galveno problēmu un bez juridiskiem jautājumiem jāinformē arī par to, vai ar šo likumu tiek pārkāpta vārda brīvība. Ja tas tā ir, tad Savienībai ir instrumenti, kas paredzēti pamattiesību ievērošanas nodrošināšanai. Tieši šādu nelokāmības signālu mēs visi šobrīd gaidām.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, Ungārija ir Eiropas valsts. Tā ir pozitīvi noskaņota pret Eiropas Parlamentu. Ungārija par Republikas prezidentu izvēlējās lielisko mūsu bijušo kolēģi Pál Schmitt kungu, un jūs bijāt pietiekami gudri, lai par vienu no saviem ministriem izvēlētos mūsu lielisko kolēģi Győri kundzi, kuru es ļoti atzinīgi vērtēju.

Demokrātija ir iedarbīga. Jūs esat ievēlēts. Burvīgi! Eiropa ir spēks. Ja tiek apšaubīts kāds no jūsu likumiem, jūs atbildat: „Es to mainīšu”. Ja tiekat apšaubīts vērtību piemērošanā, jūs apliecināt, ka reformējot konstitūciju, kas vēl ir iepriekšējā komunistiskās iekārtas konstitūcija, ieviesīsiet visu Pamattiesību hartu. Burvīgi! Politika ir iedarbīga. Ja kāds par to vēl šaubās, mums ir politiska Eiropa. Tas ir pozitīvi!

Saskaraties ar ekonomikas problēmām. Jūs sakārtojat Ungārijas ekonomiku, Orbán kungs. Iespējams, ka esat tas premjerministrs, kurš mums šobrīd ir vajadzīgs. Tomēr šī nav pirmā reize, kad ieņemat šo amatu. Jūs jau bijāt šajā amatā 1998. gadā, kad arī tobrīd bijāt premjerministrs.

Noslēgumā vēlos pievērst jūsu uzmanību Horvātijai. Jūs vēlaties, lai tā pievienojas Eiropas Savienībai. Mēs arī to atbalstām. Vēlos pievērst jūsu uzmanību atsevišķām Eiropas sabiedrisko domu pārstāvošām grupām un ierosināt jūs īstenot plašu publicitātes kampaņu, kura spēj pierādīt Eiropas pilsoņiem, ka Horvātija atbilst visiem dalībvalsts kritērijiem, jo mēs vairs neizvēlamies valstu bloku dalības virzienu kā tas bija pēc Berlīnes mūra krišanas.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, Spānijas sociālistu vārdā vēlos sveikt Ungārijas prezidentūru, trešo no pirmajām trim prezidentūrām, kas tiek īstenotas saskaņā ar jauno, Lisabonas līgumā noteikto dinamiku. Tāpēc ir jāievēro konsekvence ne tikai attiecībā uz vienoto scenāriju, ko izstrādāja trīs valstis — Spānija, Beļģija un Ungārija, bet arī, un kas vissvarīgākais, konsekvence attiecībā uz tiem principiem, vērtībām un mērķiem, kas ir noteikti pašā Lisabonas līgumā, jo tā ieviešana un izpilde ir absolūta prioritāte.

Dažas no šīm kopējām vērtībām un principiem ir noteiktas Lisabonas līguma 2. pantā — pamatbrīvību ievērošana, nepilngadīgo personu aizsardzība un plurālisms, tostarp informācijas plurālisms. Tādēļ piekrītu jūsu paustajām bažām par to, ka šādus svarīgus Ungārijas prezidentūras mērķus var izkropļot nacionālās debates vai īpatnības, nevis tas, kas mūs vieno.

Jautājumu par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu nekādā ziņā nedrīkst risināt kā iekšējā tirgus jautājumu, transponējot Audiovizuālo pakalpojumu direktīvu valsts tiesību aktos. Tās ir debates, kas neskar tikai iekšējo tirgu vai tikai Ungāriju. Tās ietekmē pamattiesības un visu Savienību, un tādēļ pievienojos tiem, kuri ir pārliecināti, ka vienīgais veids krīzes pārvarēšanai ir lielāka integrācija, nevis konkurējošs nacionālisms.

Prezidentūra tiks vērtēta, balstoties uz tās gatavību uzņemties vadību Lisabonas līguma vērtību un mērķu īstenošanā, saglabājot uzticību solījumiem, kas tika doti, pievienojoties Eiropas Savienībai.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Alejo Vidal-Quadras (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti uzmanīgi klausījos, ko teica López Aguilar kungs, un vēlos viņam atgādināt, ka Spānijas valdība, kuru vada viņa pārstāvētā partija, pašlaik gatavojas izveidot valsts plašsaziņas līdzekļu padomi un izstrādāt likumu pret nevienlīdzīgu attieksmi un diskrimināciju, kas kā Damokla zobens karājas pāri visu iespējamo politisko pretinieku galvām un kas, iespējams, paredz iespēju iejaukties plašsaziņas līdzekļu satura veidošanā.

Tāpēc, López Aguilar kungs, pirms kritizējat citus — neiedziļināšos jautājumā par Ungārijas likumu —, padomājiet kaut nedaudz par faktu, ka nav korekti izmantot divus atšķirīgus argumentus un dubultstandartus. Neaizmirstiet, ka bijāt Tieslietu ministrs.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šī nav pirmā reize, kad šeit pilnīgi nevietā tiek salīdzināts likums, kas radījis bažas visā Eiropas Savienībā un ļoti cienījamu jūsu politiskās saimes pārstāvju vidū, Vidal–Quadras kungs, ar likumiem, kuros tiek respektēta vārda brīvība, brīva sabiedrības viedokļa paušana plurālistiskā sabiedrībā un, protams, plurālisms plašsaziņas līdzekļos. Pēdējie minētie likumi paredz tādas audiovizuālās padomes izveidi, kuras uzdevums nekādā ziņā nav traucēt plurālismam plašsaziņas līdzekļos, un nepavisam ne iepriekš noteikt plašsaziņas līdzekļu saturu.

Šāds gadījums attiecas, piemēram, uz Spāniju, tāpat kā daudzi citi piemēri, kas tika minēti šajā Parlamentā un kam nav nekā kopēja ar tēmu, kas radījusi tik lielas bažas šo debašu laikā.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas prezidentūrai ir unikāla iespēja īstenot praksē enerģijas piegādes drošības pasākumus. Divām prezidentūrām pēc kārtas — Ungārijas un Polijas — būs stingra politiska apņemšanās izmantot visas pieejamās iespējas. Jautājumi, ar kuriem līdz šim esam saskārušies, ir konsolidācija vai piegādes un tranzīta monopols, savstarpēji savienota vienotā tirgus neesamība un īpaša neaizsargātība Savienības austrumu daļā.

No Ungārijas prezidentūras gaidām, lai tā izmantotu Savienības ģeometriju trīsstūra formā — ziemeļdienvidu Baltijas-Adrijas jūras ass vai koridors, izveidojot enerģijas bāzes Polijā un Horvātijā, ko papildina Kaspijas jūras gāzes cauruļvads, pa kuru ES tiek apgādāta tiešā, atsevišķā un neatkarīgā veidā, sākotnēji no Azerbaidžānas un Turkmenistānas. Dienvidu koridorā, protams, ir jāietver projekts „Nabucco”.

Tādēļ jauna enerģijas piegādes drošības avota radīšana Eiropai ir vislielākais izaicinājums Ungārijas prezidentūrai. Trīs obligātie mērķi ir izbūvēt starpsavienojumus, nodrošināt pietiekamu finansējumu un uzlabot ES enerģētikas politikas ārējo dimensiju, jo enerģija Savienībai ir sabiedrisks labums, tai jākļūst eiropeiskākai; politikai šajā jomā jābūt balstītai uz solidaritāti, un tās īstenošanai jābūt garantētai ar mūsu politisko gribu.

  Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, šis ir īstais laiks, kad mums būtu jādebatē par ekonomikas pārvaldības jautājumiem, darba tiesībām un vidi — visiem šiem prioritārajiem jautājumiem, kas ir mūsu darba kārtībā; laiks, kad mums būtu jāpriecājas par fantastisko Ungārijas sasniegumu, kurai pirmo reizi tiek piešķirts prezidentūras gods, bet esmu apbēdināta par to, ka Ungārijas tauta, kura nostājās pret apspiešanu un tik ilgi cīnījās par demokrātiju, tagad šo demokrātiju apdraud, pieņemot jaunus likumus par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā un izmanto protekcionisma politiku pret ārvalstu uzņēmumiem, aizēnojot šo Ungārijas tautai tik svarīgo laika posmu.

Šis ir izšķirošs brīdis mūsu pilsoņiem, un mums jāturpina īstenot mūsu reformu programma. Tomēr mums arī jābūt modriem un jānodrošina, lai Eiropa nenonāktu atpakaļ tās drūmajā pagātnē. Mums jāturpina noraidīt un atklāt jebkādus valsts cenzūras un protekcionisma politikas ieviešanas mēģinājumus. Mums jāsniedz palīdzība Ungārijas tautai, bet nedrīkstam apdraudēt mūsu nākotnes demokrātiju.

  Lívia Járóka (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi, priekšlikumu par Eiropas romu stratēģijas ieviešanu Eiropas Parlaments pirmo reizi izvirzīja 2008. gada sākumā, un trīs gados, kas pagājuši kopš tā laika, ir izstrādāta vesela virkne ES pasākumu un dokumentu, kas apliecina 12 miljonu Eiropas romu segregācijas un nabadzības mazināšanas lielo nozīmi. Kā „Fidesz” locekle un vienīgā romu deputāte Eiropas Parlamentā, es lepojos, ka Ungārijas valdība bija pirmā no Padomes prezidentūrām, kas pilnībā uzņēmās saistības un misiju nodrošināt šī jautājuma risinājumu Eiropas līmenī.

Romu sociālā integrācija šodien Eiropā ir viena no visnopietnākajām problēmām, bet vienlaicīgi arī viena no visdaudzsološākajām iespējām mūsu novecojošajai sabiedrībai. Faktiski romu integrēšana nav tikai cilvēktiesību pienākums, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Kā Eiropas Parlamenta referente šajā jautājumā es patiesi ceru, ka, pamatojoties uz Parlamenta ziņojumu un Komisijas gaidāmo paziņojumu, Ungārijas prezidentūra spēs izstrādāt tādu stratēģiju, kura patiesi ir Kopienas garam atbilstoša un kurā šī mērķa grupa būs definēta, pamatojoties uz ekonomiskiem, nevis etniskiem apsvērumiem, vienlaicīgi uzlabojot vienlīdzīgu iespēju direktīvu ieviešanu, lai tiktu ņemts vērā segregācijas teritoriālais raksturs un mazināti to pilsoņu nelabvēlīgie apstākļi, kas dzīvo mikrorajonos.

Premjerministra kungs, šis process ir kas vairāk nekā tikai Eiropas romu stratēģijas ieviešana — tas paredz savstarpējo uzticēšanos un Eiropas spēju veidot tādu kopienu, kas pamatojas uz tās vērtībām, un pārvarēt problēmas, kas mūs sagaida. Vēlu jums veiksmi, īstenojot šos milzīgos uzdevumus. Taves bahtalo!

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, presei Eiropā nav pienākuma ievērot līdzsvarotu pieeju. Eiropā pastāv preses brīvība. Ja Eiropā tiek izveidota jauna struktūra, kuras mērķis ir ieviest tā dēvēto līdzsvaru, izmantojot sodus, kam nav iespējams izsekot, pārtraucot aizsargāt informācijas avotus un radot baiļu atmosfēru, ceru, ka Komisija, kura ir Eiropas tiesību aktu uzraudze, veiks atbildes pasākumus. Tomēr šie atbildes pasākumi nedrīkst būt aizkavēti, svārstīgi un aizstāvībai domāti. Drīzāk šai rīcībai jābūt ātrai, izlēmīgai un efektīvai. Komisija šādus pasākums nav veikusi.

Orbán kungs, mani nepārliecināja jūsu sabiedroto samontētā agresīvā un nepamatotā aizsardzība. Mēs uzskatījām jūs par liberāli. Saprotu, ka tas ne vienmēr ir patīkami. Tomēr vēlos jums pajautāt: kāds ir jūsu noskaņojums tagad, kad esat kļuvis par cilvēku, kurš ved valsti virzienā prom no demokrātijas uz totalitārismu?

(Starpsaucieni)

Kā jūtaties, kļuvis par cilvēku, kurš jāaizstāv šeit sēdošajiem deputātiem, Orbán kungs? Tas ir jautājums, ko vēlos jums uzdot.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos teikt, ka šodien, kad debatējam par Ungārijas prezidentūru, neapšaubot mūsu spēju debatēt par visām ieplānotājām tēmām, Parlamentam ir jākoncentrē visa uzmanība uz Eiropas Savienības problēmām, un tas šeit netiek ievērots. Turklāt, lai pievērstos ES problēmām, ir sīki jāiepazīstas ar šo materiālu un jādebatē par to, vai tas sakrīt ar Ungārijas prezidentūras prioritātēm vai nē, tā vietā, lai debatētu par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi Ungārijā un ko ir iespējams regulēt normālu, saprātīgu attiecību ietvaros starp Komisiju un Ungārijas valdību, un Parlamentu, ja tie vispār ir jāregulē.

Tādēļ vēlos šeit pateikt, ka, neņemot vērā prioritāti, ko Ungārijas prezidentūra, protams, piešķirs aktuāliem ekonomiskajiem un finansiālajiem jautājumiem, ar gandarījumu jāatzīst, ka Ungārijas plāns nākamajiem sešiem mēnešiem ir ļoti skaidrs un vērienīgs, pievēršot galveno uzmanību un kā prioritāti izvirzot trīs jautājumus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas nākotnei: pārtikas nozare, kurā ir iesākusies nopietna globāla krīze; enerģētikas nozare, kas ir izšķiroša mūsu drošībai un ekonomikas ilgtspējai; un ūdens, par kuru šeit tika maz runāts, bet kas ir nākamā problēma, kas eiropiešiem būs jāatrisina tūlīt aiz pārtikas jautājumiem.

Ceru, ka gūsiet panākumus savu mērķu īstenošanā.

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, 2011. gads būs pirmais gads, kurā Eiropu vadīs divas valstis no Centrāleiropas un no Austrumeiropas — Ungārija un Polija. Šīs divas valstis ir sniegušas īpašu ieguldījumu demokrātijas attīstībā, Eiropas integrācijā, un, manuprāt, nopelnus, kas pienākas abām šīm valstīm, nedrīkst izšķiest tādā veidā, kādā tas šodien tika nodemonstrēts.

Orbán kungs, lūdzu jūs atbrīvoties no ēnas, kas pārklāj jūsu prezidentūru. Tādā gadījumā varēsim šīs prezidentūras beigās apgalvot, ka jūs izpildījāt savas prioritātes. Vēlos, lai mēs pievēstu uzmanību tieši šīm prioritātēm, nevis Ungārijas parlamenta rezolūcijām un pasākumiem, kuros netiek ievēroti demokrātijas pamatprincipi.

Sociālisti un demokrāti jūs pilnībā atbalstīs sarunu pabeigšanā ar Horvātiju šīs prezidentūras laikā.

Jūsu dokumentā nekas nebija minēts saistībā ar pārskatu par kaimiņattiecību politiku. Ceru, ka parādīsiet vajadzīgo iniciatīvu un ka šajā periodā spēsiet atgriezt Baltkrieviju uz demokrātiskās attīstības ceļa.

Atļaušos nepiekrist Cohn-Bendit kungam. Neuzskatu, ka Orbán kungu var salīdzināt ar Chávez kungu; ir arī citi premjerministri Eiropā, kuri ir daudz piemērotāki šai lomai.

  Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, ir taisnība, ka jūsu valsts ir daudz izcietusi un gan jūsu valsts, gan jūs pats un jūsu pārstāvētā partija esat snieguši lielu ieguldījumu miera un Eiropas vienotības veicināšanā. Kā labs kaimiņš un kā austrietis vēlos jums to skaidri pateikt, izrādot patiesu cieņu pret šo brīdi, kas jūsu valstij ir vēsturisks.

Darba vietu izveide, izaugsmes veicināšana un drošības palielināšana ir jūsu prezidentūras prioritātes, un mēs tās ar prieku atbalstīsim. Pārējās prioritātes ir, piemēram, iekšējā tirgus stiprināšana, progress enerģētikas jomā, Donavas stratēģija un sarunu noslēgšana ar Horvātiju. Tās ir jomas, kurās vēlamies un gatavojamies jūs atbalstīt.

Īpaši jums vēlos pateikties par reliģijas brīvības aizstāvību. Kristietība ir viens no Eiropas darbības un Eiropas filozofijas stūrakmeņiem, un mēs ārkārtīgi augstu vērtējam faktu, ka esat reformējis komunistisko plašsaziņas līdzekļu regulējumu Ungārijā, kurš tika izveidots 1986. gadā. Tas ir svarīgi un arī pareizi. Mūsuprāt, daudzi no viedokļiem, kurus mēs šajā kontekstā uzklausījām, tostarp arī šajā Parlamentā, ir nepareizi. Vairākas balsis man atgādināja par sankcijām, kas tika netaisnīgi noteiktas Austrijas valdībai 2000. gadā. Manuprāt, pret jums tiek izrādīta tikpat netaisnīga attieksme kā toreiz pret Austrijas valdību.

Vēlos jums pateikties par to, ko esat paveicis un novēlēt jaunajai Ungārijas prezidentūrai lielus panākumus.

(Aplausi)

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, kā Eiropas pilsonis un sociālists es atzinīgi vērtēju jūsu apņemšanos īstenot Donavas stratēģiju, saskaņot ES līmeņa romu stratēģiju, un kā Rumānijas pilsonis atzinīgi vērtēju jūsu prezidentūras atbalstu savai valstij un Bulgārijai tās centienos pievienoties Šengenas zonai.

Tomēr Ungārijas prezidentūras sākumu ir aizēnojušas emocionālas debates par kaunpilno likumu, ar kuru tiek iedragātas Savienības pamatvērtības. Šķiet, ka šis likums ir izstrādāts, vadoties no M. Horthy, J. Kádár, I. Antonescu vai N. Ceauşescu politiskās ietekmes Ar to tiek apdraudēta Ungārijas kā ES dalībvalsts uzticamība un reputācija, un tas ir pazemojums Ungārijas tautai, kas tiek atzinīgi vērtēta par tās uzticību brīvībai. Šo likumu ir asi kritizējušas divas ietekmīgas ES valdības — Vācijas un Francijas —, kuras pieder pie jūsu politiskās saimes. Godājamie deputāti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ir kritizējuši šo likumu un cer, ka viņi drīz netiks izslēgti no PPE grupas.

Progress šādā virzienā mums ir nepieņemams. Nevaram ļaut tam turpināties.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, pateicoties debatēm par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, visi Eiropā zina, kura valsts šobrīd ir uzņēmusies Eiropas Savienības prezidentūru. Ne vienmēr iepriekš tā ir bijis. Manuprāt, pozitīvs notikums ir tas, ka premjerministra kungs ir iesniedzis šo likumu Eiropas Komisijā, un mēs ar paļāvību gaidām, kad dzirdēsim Eiropas Komisijas viedokli.

Tālāk runāšu par četrām Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Izaugsme un darba vietas. Pirmkārt, par administratīvo slogu, kas gulstas uz mazo un vidējo uzņēmumu pleciem. Kādus konkrētus pasākumus gatavojaties veikt saistībā ar šo problēmu? Digitālā programma — Ķīna negaidīs, kamēr Eiropa to panāks. Otrā prioritāte ir stipra Eiropa. Šobrīd Eiropā esam līdz kaklam ūdenī. Nerunāju par jūras līmeņa celšanos, bet par Reinas, Po un Mozeles upju līmeņa celšanos. Es būtu pateicīgs, ja jūs veltītu uzmanību arī šim jautājumam.

Nākamais — pilsoņiem draudzīga Eiropa. Kā rīkosimies saistībā ar Šengenu, Rumāniju un Bulgāriju, un Horvātijas uzņemšanu?

Visbeidzot — priekšsēdētājas kundze, Ungārija ir noteikusi ārkārtējo pasākumu nodokli uzņēmumiem no citām valstīm. Šis nodoklis ir pretrunā ar iekšējo tirgu. Kad jūs to atcelsiet?

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

  László Tőkés (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sniegt šādu salīdzinājumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļu likumu: 1956. gadā lielākā daļa komunistisko partiju Rietumos, kā arī liels skaits Rietumu kreisā spārna liberālo intelektuāļu nosodīja Ungārijas revolucionārus un uzstājās pret viņiem, aizstāvot padomju boļševiku varu. Mutatis mutandis — kaut kas līdzīgs šodien notiek arī šeit. Daudzi mūsu kolēģi — Rietumu sociālisti un liberāļi — nostājās bijušo komunistu un pseidoliberāļu pusē pret īstajiem spēkiem, kas mainīja šo režīmu, József Antall sekotājiem, Viktor Orbán brīvības cīnītājiem. Tas ir pašsaprotams plašsaziņas līdzekļu likuma kontekstā. Dāmas un kungi, nekādā gadījumā nedrīkstam jaukt kādreizējos čempionus un pagātnes mantiniekus, šos postkomunistus, ar patieso un uzticamo kreiso spārnu. Tas nav viens un tas pats. Reiz arī Albert Camus nācās atzīt, kas patiesībā bija padomju staļinisti, un viņš pārgāja Ungārijas revolūcijas pusē.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, piekrītu jums trīs aspektos. Pirmais ir jautājums par Horvātiju. Mums ir vienāda pieeja, un ceram rast risinājumu kopā ar jūsu prezidentūras ārlietu ministru. Otrais aspekts ir saistīts ar romu integrācijas svarīgumu, un trešais ir Ungārijas revolūcijas nozīme Eiropā.

Esmu no Austrijas, dzimis netālu no Ungārijas robežas. Biju informēts par to, kas tur norisinājās, pēc vispārēja atzinuma — no labākās šīs robežas puses. Man tika uzdots mācīt vācu valodu diviem maniem klasesbiedriem. Zinu visu par šīs revolūcijas nozīmi. Tomēr tā bija revolūcija pret varas uzurpēšanu, pret varas monopolizēšanu. Tās mērķis bija panākt brīvību, tostarp preses brīvību.

Orbán kungs, lūdzu, apsveriet vēlreiz, vai šis likums patiešām atbilst Ungārijas revolūcijas būtībai, garam un mērķiem. Salīdzinot to ar šiem mērķiem, varēsiet izstrādāt labāku likumu. Tādēļ aicinu jūs vēlreiz apsvērt, kādas ir iespējas izstrādāt labāku likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kas būtu atbilstošs Ungārijas revolūcijai un tās garam.

(Aplausi)

  Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt dažus uzmundrinājuma vārdus un paust atbalstu Ungārijas prezidentūrai un Ungārijai — valstij, kura ir laba Slovēnijas kaimiņvalsts un valsts, ar kuru mums ir daudz kopēja. Vēlos arī paust atbalstu galvenajām prioritātēm, ko jūs — Orbán kungs, šodien izklāstījāt kā savas prezidentūras prioritātes.

Ungārija var sniegt ievērojamu ieguldījumu turpmākai stabilitātes nostiprināšanai visā reģionā, kur mēs visi dzīvojam, jo īpaši nodrošinot, ka visā reģionā tiek pieņemta tā nākotne un mūsdienu vērtības.

Tādēļ vēlos teikt jums ko nepatīkamu — manuprāt, būtu labāk, ja Trianonas stāstu jūs atstātu pagātnē. Neizmantojiet to kā iemeslu, lai traucētu kaimiņattiecībām vai uzplēstu senās brūces. Ikvienam ir jāmācās sadzīvot ar savu vēsturi.

  Emilie Turunen (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, vēlos komentēt jautājumu, kuram jau šorīt šeit tika veltīts daudz uzmanības. Tas ir Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem. Jautājums, Orbán kungs, nav par Ungāriju vai par Ungārijas iekšpolitiku; šeit runa ir par ES pamattiesībām un mūsu uzticamību pārējās pasaules skatījumā. Preses brīvība visā Eiropas Savienībā būs apdraudēta, ja Ungārija tiks pie politiski ieceltas plašsaziņas līdzekļu padomes un būs spiesta maksāt tai miljonus soda naudās.

Orbán kungs, esmu no jaunās eiropiešu paaudzes, kas zināmā mērā uzskata preses brīvību par pašsaprotamu, bet šodien redzu, ka tas ir maldīgi. Esmu gandarīta, ka apsolījāt pārskatīt šo likumu, ja tas būs pretrunā ar ES tiesību aktiem un līgumiem, un, manuprāt, jau tagad varat doties mājās un veikt tajā labojumus. To ir pelnījuši tie, kuri cīnījās par pamattiesībām un preses brīvību, un to ir pelnījusi arī mana paaudze, kura nav pazinusi neko citu kā tikai vārda brīvību. Manuprāt, mums jāveido demokrātija ES, nevis tā jāsagrauj.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas stiprināšana nozīmē arī stiprināt Komisiju un paplašināt drošības tīklu — gan no tās finanšu, gan satura perspektīvas. Tas nozīmē demokrātijas stiprināšanu Eiropā, un tas nozīmē kopienas veidošanu Eiropā. Stipras Eiropas veidošanas process iesākas mājās. Palīdziet mums panākt progresu iekšpolitikas attīstībā Eiropas virzienā un nodrošināt, ka Eiropu nenovājina nacionālisms.

Ja vēlamies stiprināt Eiropu, Orbán kungs, mums jāstiprina tās kopējais pamats un jāmazina vājās puses. Mūsu stiprās puses ir vienādas tiesiskās sistēmas, vienādas vērtības, vienādas brīvības, kopienas metode, iekšējais tirgus ar tā četrām brīvībām un kopējo valūtu. Partijas ir tikai demokrātijas instruments, nevis otrādi. Mūsu vājās puses ir nacionālisms, egoisms, polarizācija un protekcionisms. Izmantosim šos sešus mēnešus, lai padarītu Eiropu un Eiropas kopiena stiprāku.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties premjerministram Orbán kungam par viņa ārkārtīgi vērienīgās programmas prezentāciju. Vēlos arī pateikties deputātiem par brīnišķīgajām debatēm un aktīvo viedokļu apmaiņu.

Manuprāt, demokrātiskas debates ir vislabākais veids, kā rast Eiropai vislabākos risinājumus. Tomēr ir viens nosacījums, un tas ir, ka visiem dalībniekiem jābūt kopējam mērķim. Manuprāt, mums ir šāds mērķis, jo lielākā daļa no mums šajā Parlamentā vēlas stiprāku Eiropu. Ungārijas prezidentūras izvēlētais moto tādēļ ir ārkārtīgi atbilstošs un pozitīvs. Tādēļ Komisijas vārdā vēlos uzsvērt, ka mums ir jāatbalsta Ungārijas prezidentūras mērķi.

Kā šīs debates nepārprotami parādīja, šī semestra darba kārtībā ir garš veicamo uzdevumu saraksts. Mums jāievieš ekonomikas pārvaldība, jārada risinājumi valstu parādu krīzei un daudz ātrāk jāīsteno stratēģija „Eiropa 2020”, piemēram, tās mērķi ekonomikas jomā. Tomēr atzinīgi vērtējam Ungārijas prezidentūras darbības koncentrēšanu uz labāku risinājumiem saistībā ar romu integrāciju un Donavas stratēģiju.

Sniegšu komentārus jautājumā par to, kā efektīvāk integrēt romus Eiropas Savienībā. Kā zināms, mēs uzsākām ārkārtīgi plašas programmas īstenošanu, lai veicinātu izpratni un koordinēta dialoga veidošanu dalībvalstīs par ES līdzekļu sniegtajām iespējām. Pēc Ungārijas 2009. gadā un Rumānijas 2010. gadā šogad uzmanības centrā būs Slovākija un Bulgārija. Manuprāt, kopā ar jums un ar Ungārijas prezidentūru aprīlī varēsim iesniegt jauno ES pamatprogrammu romu integrācijas stratēģijām dalībvalstīs.

Vēlos komentēt Cohn-Bendit piezīmes, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi šobrīd skaidri apliecināt, ka ES atbalsta Tunisiju un tās iedzīvotājus. Īpaši atzinīgi jānovērtē tā drosme, ko visi tunisieši šajās pēdējās dienās ir demonstrējuši. Esmu drošs, ka ES sniegs atbalstu tunisiešiem viņu miermīlīgajos un demokrātiskajos centienos.

Jaunajai vienošanās valdībai patiesi jāatspoguļo Tunisijas sabiedrības vēlmes. Tai jāvada valsts mierīgas un demokrātiskas pārejas procesā un jāsarīko pirmstermiņa vēlēšanas. Vēlos apliecināt šajā Parlamentā, ka esam gatavi nekavējoties sniegt palīdzību vēlēšanu procesa sagatavošanā un organizēšanā un piedāvāt ilgstošu atbalstu pārejas procesā uz patiesu demokrātiju. Ja šāds lūgums tiks izteikts, esam arī gatavi sniegt vajadzīgo palīdzību Tunisijas varas iestādēm, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības.

Atbildot uz aicinājumiem Komisijai īstenot nekavējošus pasākumus plašsaziņas līdzekļu jautājumā, vēlos informēt godājamos deputātus, ka pašlaik tiek veiktas intensīvas pārrunas ar Ungārijas atbildīgajām institūcijām politiskajā līmenī un ekspertu līmenī. Šajā nedēļā Komisija uz Budapeštu nosūtīs paskaidrojumu pieprasījuma vēstuli, aicinot sniegt papildu skaidrojumus. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka darbojamies ļoti ātri, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītības pakāpi. Vēlos arī atkārtot, ko teica priekšsēdētājs Barroso kungs, ka mūs lielā mērā iedrošina premjerministra Orbán kunga politiskā apņemšanās izlabot šo likumu, ja tas būs vajadzīgs.

Esam pilnīgi droši, ka Ungārija veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunais likums par plašsaziņas līdzekļiem tiek ieviests, pilnībā respektējot Eiropas vērtības plašsaziņas līdzekļu jomā un attiecīgos ES tiesību aktus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Komisija šajā ziņā rīkosies pilnīgā saskaņā ar tās Līgumu uzraudzes lomu.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mēs pilnībā paļaujamies uz Ungārijas prezidentūras apņemšanos un entuziasmu. Esam redzējuši, cik ievērojamu sagatavošanās darbu šī uzdevuma īstenošanai ir veikušas Ungārijas atbildīgās iestādes, lai prezidentūra varētu rīkoties ļoti enerģiski šajā ļoti svarīgajā semestrī. Mūsuprāt, visi kopā mēs varam panākt progresu saistībā ar mūsu Eiropas projektu. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments atbalstīs šo darbu un veiks savu uzdevumu lojālas sadarbības gaisotnē. Mums patiešām ir jāpanāk ievērojams progress saistībā ar šim semestrim izvirzītajām prioritātēm.

Vēlu prezidentūrai veiksmi nākamajos sešos mēnešos. Ceram uz sadarbību Eiropas labā.

[Aplausi]

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos pateikties Parlamenta deputātiem, kuri mūs pagodināja ar savām runām šodienas interesantajās un vērtīgajās debatēs. Šīs debates bija pārāk vērtīgas, lai mēs uz izvirzītajiem argumentiem sniegtu īsas atbildes minūtes garumā. Ievērošu šeit noteiktos laika ierobežojumus, tomēr nevaru neatbildēt uz dažiem jautājumiem.

Pirmkārt, darbošos Ungārijas premjerministra amatā. Vēlos paust izbrīnu par to, ka tik daudzi nopietni un cienījami cilvēki, piemēram, tie, kuri sniedza savus komentārus, pieļauj faktu kļūdas. Būtu nepelnīti un mulsinoši, ne tikai jums, bet arī man, sniegt pilnu visu pieļauto faktu kļūdu uzskaitījumu, ko runātāji, sākot no Schulz kunga, pieļāva saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu un Ungārijas demokrātiju. Vēlos sniegt piemēru, lai paskaidrotu pieļauto faktu kļūdu apmēru. Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumā nav iespējas noteikt sankcijas par nelīdzsvarotu satura veidošanu, un tajā nav iespēju par to noteikt finansiālus sodus. Tātad — pret ko jūs vēršaties? Un tā šo saraktu varētu turpināt vēl ilgi. Tādēļ vēlos skaidri pateikt, ka diemžēl esat maldināti un piekrāpti. Šobrīd saprotu, ka šajās debatēs pat nevaru cerēt uz taisnīgu attieksmi, un tā vietā man būs jāpaļaujas uz to, ka Eiropas Parlaments spēs izveidot neieinteresētu, objektīvu atzinumu, ko es personīgi labprāt pieņemtu un turpinātu darbu saskaņā ar noteikto procedūru.

Neskatoties uz to, atgādināšu, ka Schulz kunga ideja par to, ka Ungārijas prezidentūru vērtēs, nevis pamatojoties uz piedāvāto programmu, bet gan tās izpildes rezultātiem, ir ļoti vērtīga. Varu tikai ieteikt jums ievērot šo pašu principu attiecībā uz Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš jau vairākas nedēļas ir spēkā. Labprāt nosūtīšu izgriezumus vācu valodā no Ungārijas laikrakstiem, un jūs redzēsiet, ka kaismīgās Cohn-Bendit kunga runas nav nekas vairāk kā „nevainīgi bērna šļupsti”, salīdzinot ar to, ko publicē Ungārijas prese. Tik daudz par faktu pareizību.

No otras puses, vēlos atgādināt plašsaziņas likuma kritizētājiem, ka dzīvojam 21. gadsimtā. Kā gan jūs varat uzskatīt, ka kāds Ungārijā vai jebkurā citā Eiropas valstī varētu apspiest vārda brīvību interneta laikmetā? Ungārijas vēlēšanu kampaņas laikā mēs guvām uzvaru šajās vēlēšanās, galvenokārt pateicoties nekontrolētai interneta un „Facebook” izmantošanai. Kā varat uzskatīt, ka 21. gadsimtā kāds varētu ierobežot vārda brīvību? Esmu šokēts redzot, cik lielā mērā jūs dzīvojat pagātnē.

Tāpat vēlos tikai norādīt jūsu zināšanai, ka ar šo plašsaziņas līdzekļu likumu, pret kuru iebilstat, tika atcelts 1986. gadā pieņemtais akts par presi, kurš bija spēkā komunistiskā režīma laikā un līdz pat jaunā plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanai ļāva slēgt laikrakstus, vienkārši tos svītrojot no reģistra. Neviens par to nekad iepriekšējos divdesmit gados nebija sūdzējies, lai gan tas bija visnedemokrātiskākais tiesību akts. Tādēļ ierosinu šīs debates par plašsaziņas līdzekļu likumu turpināt saprāta un racionālu argumentu garā.

Tajā pašā laikā, dāmas un kungi, vēlos jūs informēt, ka pretstatā dažiem viedokļiem, kas šeit tika pausti, Ungārija pašlaik ir tiesiskuma atjaunošanas procesā. Vēlos norādīt, ka, lai gan pēdējos gados par to nedebatējām, šo pēdējo gadu laikā politiskiem mērķiem tika izmantoti Ungārijas slepenie dienesti, par ko pašlaik notiek tiesvedība. Ungārijas policijai tika uzdots pielietot spēku pret miermīlīgu iedzīvotāju masām, un par to šobrīd notiek kriminālprocess. Ungārijā tika falsificēta sabiedrību interesējoša informācija, un tam bija ietekme uz pašreizējo mūsu ekonomikas stāvokli. Šodien tiesiskums Ungārijā tiek stiprināts pēc tam, kad valdīja tiesiskuma iznīcināšanas politika, kas nesaņēma nekādu kritiku no jūsu puses. Klausoties debatēs par plašsaziņas līdzekļu likumu, man diemžēl bija jāsecina, ka ne jau plašsaziņas līdzekļu likums jums rada problēmu, bet fakts, ka Eiropā vēl neredzētas solidaritātes akta rezultātā par kādu politisko spēku Ungārijā ir nobalsojušas divas trešdaļas iedzīvotāju vairākuma. Tas neapšaubāmi ir ārkārtīgi aizraujošs un interesants jautājums, un esmu pārliecināts, ka to var izmantot Eiropas labā.

Tā kā Lambsdorff kungs dalījās ar mani personiskā novērojumā, vēlos atbildēt arī uz to. Lambsdorff kungs, vērsīšos pie jums kā eiropietis pie eiropieša, kā ungārs pie vācieša. Jūsu plašsaziņas līdzekļu likums nav ne par nieku demokrātiskāks kā šis Ungārijas likums, un, ja vēlaties apstrīdēt šo apgalvojumu, lūdzu, dariet to objektīvu debašu ietvaros. Un ir nepieņemami, ka tikai tāpēc, ka četrdesmit gadus dzīvojām diktatūras apstākļos, kāds varētu apšaubīt ungāru tautas uzticību demokrātijai — vai tas būtu vācietis, vai kāds cits.

Protams, plašsaziņas līdzekļu likums var tikt kritizēts un tas ir jākritizē, un tas ir pieņemami, bet tādēļ nav jāapvaino visa nācija. Un vēlos nepārprotami teikt, ka Ungārijas iedzīvotāju un Ungārijas valdības uzticības apšaubīšana demokrātijai ir apvainojums visai ungāru tautai... (pārtraukums, aplausi). Vēlos pieminēt paziņojumu, kurā Ungārija tika apsūdzēta tādu pasākumu veikšanā, kas ved pretī diktatūrai. Biju šeit un dzirdēju to pats savām ausīm. Pret ko īsti jūs vēršaties? Biju šeit un dzirdēju to pats savām ausīm! Jūs draudējāt man, apgalvojot, ka Ungārija virzās pretī diktatūrai. Kā to vērtēt, ja ne kā apvainojumu Ungārijas tautai? Un man ir skaidri un gaiši jāpasaka — es vienmēr aizstāvēšu savu valsti Ungāriju. Tas nav jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu!

Attiecībā uz Eiropas jautājumiem — ja atļausiet, tagad mēģināšu iejusties savā otrajā amatā. Uzskatu jautājumu par obligāciju tirgu, par kuru runāja Verhofstadt kungs, par ļoti svarīgu un vēlos paust Ungārijas prezidentūras viedokli, ka obligāciju tirgus veidošana garākā termiņā ir vajadzīga un nenovēršama. Tādēļ atbalstām tādu Eiropas politiku, kas ved Ungāriju un ES dalībvalstis, kas ir euro zonas dalībnieces, kā arī visu Eiropas Savienību, šajā virzienā. Uzreiz vēlos uzsvērt kādu aspektu, proti, ka mums jāpārliecina mūsu valdības, nacionālās valdības par to, ka tās nedrīkst eiroobligāciju tirgus veidošanu izmantot kā aizbildinājumu, lai ietaupītu uz strukturālo reformu rēķina. Tādēļ mums vispirms jāveic strukturālās reformas un pēc tam, manuprāt, varēsim ieviest obligāciju tirgu.

Attiecībā uz jautājumu par Tunisiju vēlos uzsvērt, ka mēs nepārtraukti apspriežam situāciju ar ārlietu pārstāvi un atbalstām visus demokrātiskos centienus un kustības — arī ārpus Eiropas robežām, un kopā ar ārlietu pārstāvi pietiekami skaidri to nodemonstrēsim. Tomēr nedrīkstam šo jautājumu pretstatīt pasaulē valdošajai tendencei — kristiešu vajāšanai. Abas problēmas ir jārisina.

Beidzot, dāmas un kungi, bija vairāki komentāri, kuros tika paustas bažas par nemierīgo Ungārijas prezidentūras sākumu un par tā iespējamo kaitējumu mūsu ES prezidentūrai. Vēlos pateikt, ka tas būs atkarīgs tikai no jums. Mēs, no savas puses, esam gatavi, kā arī es esmu gatavs sekot līdzi un attīstīt abas šo divkāršo debašu daļas Ungārijas prezidentūras laikā. Tādēļ, ja uzskatāt, ka Ungārijas prezidentūras laikā vēlaties debatēt gan par Ungārijas, gan par ES politiku, vēlos apliecināt, ka esam tam gatavi un nekādā ziņā to neuzskatīsim par traucēkli. Tomēr priecīgi par to, protams, nebūsim. Neesam priecīgi arī par to, ka kritiskie viedokļi, kas tiek vērsti pret Ungāriju, tiek jaukti ar Eiropas politikas jautājumiem, tomēr neuzskatām, ka šī situācija ir neparasta. Arī Eiropā valda demokrātija, un mums šeit notiek demokrātiskas debates.

Nekādā gadījumā necerēju, ka Ungārijas prezidentūra būs vienkāršs uzvaras gājiens vai skaistuma konkurss, kurā sevi parāda modeļi, bet visi pārējie vienkārši aplaudē. Šāds pieņēmums man nebija ne prātā! Apzinos, ka mums būs nopietnas politiskās debates. Esmu tām gatavs, neatkarīgi no tā, kāda ir tēma, un esiet droši, ka Ungārijai un Ungārijas prezidentūrai ir pietiekami daudz izturības, lai sekotu šīm debatēm gan par Ungārijas, gan Eiropas jautājumiem līdz galam ar nepieciešamo nopietnību un izturību, un nekādi uzbrukumi saistībā ar iekšpolitikas vai Ungārijas jautājumiem mūs nespēs atrunāt no mūsu ES programmu un prioritāšu īstenošanas un veiksmīgas prezidentūras uzdevumu izpildes. Mans mērķis ir pārvērst šo pusgada termiņu, kas šķiet būs vissmagākais, kāds Eiropas Savienībai jebkad ir bijis, vienā no visveiksmīgākajiem. Pateicos, ka pagodinājāt mani ar savu uzmanību.

  Priekšsēdētājs. – Saskaņā ar Reglamentu debašu beigās drīkst sniegt personiskus paziņojumus. Schulz kungs lūdza sniegt šādu personisku paziņojumu.

(Nepiekrītošs troksnis)

Dāmas un kungi, mēs šeit darbojamies saskaņā ar Reglamentu, kuru kopīgi pieņēmām.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, jūs uzrunājāt mani personiski. Tiešā veidā runājāt arī ar dažiem citiem šī Parlamenta deputātiem. Vēlos, lai nākamo sešu mēnešu laikā jūs padomātu par dažiem aspektiem saistībā ar piezīmēm par Ungārijas tautu un jūs pašu kā Ungārijas tautas pārstāvi. Cohn-Bendit kungs savā biogrāfijā aprakstīja viņa attiecības ar Ungārijas iedzīvotājiem. Manis pārstāvētajā grupā ir daži Eiropas Parlamenta deputāti, kuri ir bijuši ieslodzīti komunistu cietumos. Manā grupā ir deputāts Miguel Angel Martínez Martínez, kuru spīdzināja Spānijā, jo viņš pretojās Franko režīmam. Mums visiem ir viens uzdevums, un mēs visi šeit sēžam tādēļ, lai aizstāvētu demokrātiju, piemēram, pret tādiem cilvēkiem, kas mūs šodien traucē ar starpsaucieniem.

Neviens, kurš kritizē likumu, neapvaino Ungārijas tautu. Varat būt drošs par vienu — šī Parlamenta deputāti no kreisā flanga, un jo īpaši mana grupa jums sola, ka tādas vērtības kā brīvība, demokrātija un taisnīgums ir mūsu kopējās vērtības. Ja uzskatīsim, ka šajā likumā šīs vērtības netiek pilnībā ievērotas, mēs kritizēsim šo likumu, bet tas nenozīmēs, ka kritizējam Ungārijas tautu.

(Aplausi)

Ja nopietni ņemsim to vērā, Orbán kungs, tad notiks kaut kas tāds, kas vajadzīgs gan mums, gan jums. Nevaram izveidot veiksmīgu Eiropu, to sašķeļot. Eiropa būs veiksmīga tikai tad, ja suverēnās dalībvalstis un Savienība ar tās kopienu sadarbosies. Nenoskaņojiet vienu pret otru. Jūs esat uzņēmies Padomes priekšsēdētāja pienākumus nākamajiem sešiem mēnešiem. Vēlamies, lai jūs mums pievienotos Eiropas vērtību aizstāvēšanā, nevis Ungārijas noskaņošanā pret Eiropas Savienību.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Pateicos jums, Schulz kungs. Premjerministra kungs, pateicos jums par runu un par to, ka pagodinājāt mūs ar savu klātbūtni. Cohn-Bendit kungs, vai jūs arī vēlaties sniegt personisku paziņojumu?

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēsturē ir bijušas atsevišķas reizes, un varu to jums pastāstīt jebkurā valodā, kad vienkārši nevajadzētu pārkāpt zināmas robežas.

Premjerministr Orbán kungs, jūs lepojaties ar Ungārijas tautu un jums uz to ir visas tiesības, bet demokrāti, sākot no Tocqueville līdz visiem pārējiem demokrātijas teorētiķiem, mums vēsta, ka „patiesība ne vienmēr ir vairākuma pusē”.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. – Cohn-Bendit kungs, tam jābūt personiskam paziņojumam.

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Vai jūs tur augšā apklusīsiet? Kad Orbán kungs šajā Parlamentā apgalvo…

(Troksnis plenārsēžu zālē)

Vai mobilizējat labējos ekstrēmistus? Jums ir tiesības to darīt.

Kad viņš apgalvo šajā plenārsēžu zālē, ka esam teikuši kaut ko, kas aizvaino Ungārijas tautu, tas ir nacionālais populisms; proti, tā mērķis ir nevis apspriest kādu jautājumu pēc būtības, bet drīzāk noskaņot cilvēkus vienu pret otru. Tas nav Eiropas Savienības cienīgs žests, Orbán kungs. Jūs mūs uzaicinājāt uz kopīgām pusdienām. Man šobrīd ir zudusi apetīte; es nepusdienošu kopā ar jums. Tas, ko jūs esat panācis, ir apkaunojoši!

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es ceļos, lai runātu saskaņā ar to pašu Reglamenta punktu — lai kāds tas arī nebūtu —, ko tikko izmantoja Cohn-Bendit kungs. Vēlos sniegt nelielu paskaidrojumu, un jūs esat daudz lielāks eksperts Reglamenta jautājumos nekā es, priekšsēdētāja kungs. Vienīgais punkts, ko spēju pamanīt saistībā ar personiskiem paziņojumiem, ir 151. punkts, kurā ir teikts, ka runātājiem jāaprobežojas ar paziņojumiem pašiem par sevi. Saskaņā ar kādu punktu Schulz kungam tika atļauts teikt runu? Saskaņā ar kādu punktu Cohn-Bendit kungam ir atļauts teikt runu šajos apstākļos? Vai visi Parlamenta deputāti ir vienlīdzīgi, vai arī daži deputāti ir vienlīdzīgāki par pārējiem?

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, Orbán kungs faktiski tiešā veidā uzrunāja Schulz kungu — tādi ir fakti —, lai paustu savas bažas par to, ka „tas ir apvainojums Ungārijas tautai”. Tie bija viņa vārdi.

Jautājumi, kas tika aktualizēti šajā plenārsēžu zālē, ir noskaidroti. Saglabāsim cieņu. Ungārijas prezidentūra ir sniegusi svarīgu prezentāciju. Mēs atbalstījām Ungārijas prezidentūras programmu, to apstiprinājām un dzirdējām dažas ļoti pozitīvas runas par to, ko Ungārija darīs nākamajos sešos mēnešos. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mums visiem. Sniegsim savu atbalstu vēlreiz un pēc šīm debatēm mierīgi iesim katrs tālāk savu ceļu, jo šīs bija ļoti nopietnas debates. Saskaņā ar Reglamentu es devu vārdu deputātiem, kuri lūdza atļauju sniegt personiskus paziņojumus. Vēlos pateikties Orbán kungam par viņa runu, par piedalīšanos mūsu sēdē un Ungārijas prezidentūras programmas prezentāciju.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Nākamos sešus mēnešus jūs uzņemsieties Padomes prezidentūras pienākumus un jums būs jāpārvar daudzi izaicinājumi. Krīzes pārvarēšanu esat noteicis par savu galveno prioritāti. Esmu pārliecināts, ka jūsu prezidentūras laikā institūcijas un dalībvalstis turpinās sadarboties. Mūsu pienākums ir nodrošināt solidaritātes un stabilizācijas mehānismu, kas savu vērtību jau ir pierādījuši, ilgtermiņa izdzīvošanu.

Lai sasniegtu savus mērķus, mums arī būs jākoncentrē uzmanība uz starptautiskās finanšu sistēmas reformēšanu. Mēs Eiropā esam rādījuši piemēru finanšu tirgus regulēšanā un uzraudzībā. G20 Francijas prezidentūra ir iespēja, kas jāizmanto. Vienotai Eiropai jārāda piemērs tās ārvalstu partneriem.

Eiropas Kaimiņattiecību politika ir galvenais Savienības ārpolitikas instruments. Pateicoties tam, mēs saglabājam stabilas attiecības ar saviem vistuvākajiem kaimiņiem. Austrumu partnerība, kas ir viena no jūsu prioritātēm, ir jāveicina uz Vidusjūras partnerības rēķina. Savienība Vidusjūrai zaudē iespējas un ir pelnījusi vienlīdz lielu mūsu uzmanību. Eiropa joprojām ir stingra tās atbalstītāja. Ko jūs plānojat darīt, lai šīs iespējas atjaunotu?

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Pozitīvi ir tas, ka Ungārijas premjerministrs skaidri uzsvēra savu gatavību koriģēt jauno plašsaziņas līdzekļu likumu, ja ES to pieprasīs. Eiropas Komisijai tagad pilnīgi neatkarīgi jādara savs darbs. Tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no partiju politiskajām spēlēm. Plurālisms plašsaziņas līdzekļos un preses brīvība ir Eiropas pamatvērtības. Visas ES dalībvalstis, ne tikai Ungārija, formāli apņēmās tās respektēt. Tas ir ierakstīts ES dibināšanas līgumā, un Eiropas Padomei ir noslēgtas formālas vienošanās šajā jautājumā. Esam pārliecināti, ka Ungārijas valdība nepieļaus neviennozīmību šajā jautājumā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Vēlos sveikt Ungāriju, kas ir uzsākusi savu pirmo prezidentūras termiņu Eiropas Savienībā. Ungārija, kura pārņēma prezidentūras vadību no „vecās” dalībvalsts Beļģijas, sāk savu prezidentūru diezgan sarežģītā laika posmā, jo ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek vienlīdz veiksmīga ekonomikas atveseļošanās pēc šīs ekonomikas un finansiālās krīzes. Turklāt vēl vairāk pūļu būs jāiegulda, lai krīzi pārvarētu pilnībā, un tāpēc es piekrītu Ungārijas noteiktajām prioritātēm, kas paredz Eiropas ekonomikas stabilizēšanu un ES paplašināšanos, enerģētikas un romu integrācijas jautājumu risināšanu. Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka steidzami jāpārskata dalībvalstu noraidītā Direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nemaz neminot Direktīvas par diskriminācijas izskaušanu neskaidrās izredzes, kuras virzību Padome joprojām kavē. Šie tiesību akti Eiropas pilsoņiem ir ļoti būtiski, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāizlemj to nākotne. Turklāt vēlos aicināt valsti, kas uzņēmusies prezidentūru, vairāk uzmanības veltīt augstākās izglītības modernizācijai, kas ietekmē jaunatnes nodarbinātību. Esmu gandarīta, ka Ungārija savā programmā kā vienu no savām prioritātēm ir norādījusi bērnu nabadzības mazināšanu, bet vēlos arī aicināt valsti, kura ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus, veikt konkrētus pasākumus šajā jomā un sadarboties ar Eiropas Komisiju, ierosinot stratēģijas vai tiesību aktu izstrādi bērnu nabadzības jomā. Tātad — novēlu Ungārijai veiksmīgu prezidentūras termiņu nākamo sešu mēnešu laikā, uzlabojot visu Eiropas pilsoņu dzīves apstākļus un aizsargājot viņu tiesības un brīvības.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Ungārijas parlamentā pieņemtais plašsaziņas līdzekļu likums nepārprotami neatbilst ES Pamattiesību hartas 11. panta noteikumiem, kas garantē vārda un informācijas brīvību. Saskaņā ar šo Ungārijas likumu izveidotajai uzraudzības iestādei ir uzdevums nodrošināt, lai žurnālisti veidotu „līdzsvarotas” ziņas. Tas var nopietni kavēt preses brīvību un pavērt ceļu strīdīgu spriedumu pieņemšanai tiesā. Turklāt šajā uzraudzības iestādē darbojas vienīgās valdību veidojošās partijas locekļi. Šāds sastāvs nekādā veidā nenodrošina ne uzraudzības iestādes lēmumu objektivitāti, ne arī tās institucionālo neatkarību no Ungārijas valdības. Aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties sākt šī likuma un tā ieviešanas juridisko izvērtēšanu un, ja vajadzīgs, veikt pasākumus attiecībā uz Ungāriju, lai nodrošinātu, ka šis likums tiek grozīts un saskaņots ar tām pamatvērtībām, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diemžēl premjerministrs Orbán kungs uzsāka šīs debates visnepiemērotākajā veidā, iesākot savu runu ar asu komunisma kritiku un tādā veidā cenšoties novērst uzmanību no savas paša vainas, kas viņam jāuzņemas par Ungārijas ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos un par eksponenciālo bezdarba un nabadzības līmeņa pieaugumu, ko šī valsts pašlaik piedzīvo, vienlaicīgi izvairoties atzīt demokrātijas, vārda brīvības, tiesību apvienoties arodbiedrībās un citu darba un sociālo tiesību pārkāpumus līdztekus preses brīvības un pamata cilvēktiesību pārkāpumiem.

Mēs ar bažām vērojam notikumu attīstību Eiropas Savienībā. Ungārijas prezidentūra nav sniegusi nevienu ticamu atbildi saistībā ar šīm problēmām, kas pastāv arī citās ES dalībvalstīs. Tieši pretēji, tās priekšsēdētājs Orbán kungs ir no jauna apliecinājis autoritāru nostāju, pieprasot finanšu tirgu liberalizēšanu un tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas ir vajadzīgas, lai pilnībā sasniegtu kapitālisma mērķus, kam ES kalpo.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) 2011. gadā mēs strādāsim pie daudzām svarīgām tēmām, piemēram, Patērētāju tiesību direktīvas, tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma jomā un nākamās finanšu perspektīvas sagatavošanas 2014.–2020. gadam. Ņemot to vērā, ceru, ka Ungārijas prezidentūra un Polijas prezidentūra, kas tai tūlīt seko, veicinās šo konkrēto projektu īstenošanu, pārvēršot mūsu gadiem ilgo draudzību auglīgā sadarbībā ES struktūras ietvaros.

Diemžēl Ungārijas prezidentūras iesākums tika neatgriezeniski sabojāts, un tajā dominēja šīs valsts pieņemtais pretrunīgais plašsaziņas līdzekļu likums. ES institūcijas nevarēja ignorēt šo jautājumu pēc tam, kad liels skaits Eiropas intelektuāļu Briselei nosūtīja vēstuli par šo jautājumu. Ņemot vērā šodien pieejamo informāciju, šķiet, ka atsevišķi Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi, piemēram, tie, kas saistīti ar Valsts plašsaziņas līdzekļu un telekomunikāciju uzraudzības iestādes personāla iecelšanas un atlaišanas procedūrām, kā arī tie, kas attiecas uz šīs struktūras kompetences jomu, var radīt šaubas par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Manis pārstāvētās politiskās grupas — Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas — stingrā reakcija tomēr nav domāta, lai kritizētu Ungārijas tautu, bet valsti, kas uzņēmusies ES prezidentūras pienākumus. Šis jautājums ir risināms steidzami. Gan Ungārijas, gan ES interesēs kopumā ir šo jautājumu nekavējoties nokārtot tādēļ, lai mēs pirmkārt un galvenokārt varētu koncentrēties uz vissteidzamākajām problēmām, ar kurām pašlaik jācīnās visai ES.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Orbán kungs apgalvo, ka ir demokrāts. Jebkuram sevi cienošam demokrātam (-ei) jāpieņem kritika par viņa vai viņas politisko darbību. Tomēr tad, kad Ungārijas premjerministrs raksturo viņa politikas kritiku kā uzbrukumu Ungārijas tautai, viņš pieļauj nopietnu kļūdu. Izmantojot šo nacionālistisko mēģinājumu novirzīt šīs debates no kursa, viņš parāda, ka viņa kā demokrāta uzticamība ir apšaubāma.

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski. – (HU) Nav noliedzams, ka Ungārijas prezidentūras iesākums ir nemierīgs. Cerēju, ka pārliecinošs Ungārijas premjerministra ievads Strasbūrā izkliedēs šīs bažas. Diemžēl jānorāda, ka tā nenotika. V. Orbán nepārliecināja Eiropas Parlamentā pārstāvētās grupas par sevi kā par Eiropas politiķi, kurš cenšas rast vienprātību un kompromisu, bet kā par „cīnītāju”, kurš, izmantodams uzbrūkoši populistisku un nacionālistisku toni, „aizsargā Ungārijas tautu” no „uzbrukumiem”. Tomēr Parlamenta deputāti neapvainoja ne Ungārijas tautu, ne Ungārijas valdību, bet ievērojama kritikas deva tika veltīta satraucošajiem „Fidesz” īstenotajiem pasākumiem, tostarp likumam par plašsaziņas līdzekļiem. Aizvainojošu toni izvēlējās galvenokārt eiroskeptiķi un runātāji no galējā labā spārna, jo tie uzsāka skaidri pamanāmu kampaņu pret tiem, kuri kritizēja Ungārijas valdību. Diemžēl Ungārijas prezidentūras programmas īstenošanu var apdraudēt valdības uzbrukumi tiesiskuma normām. Kā notikumi risināsies tālāk pēc tik nemierīga iesākuma, tas, pretēji V. Orbán brīdinājumiem, nebūs atkarīgs no Eiropas Parlamenta, bet gan no tā, vai „Fidesz” un tās vadītājs būs gatavs un varēs īstenot tādu politiku, kas respektē Eiropas vērtības gan šajā valstī, gan visas Eiropas mērogā. Faktiski premjerministrs nevar nēsāt divas cepures — vienu mājās kā valdības vadītājs un otru Eiropā kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, bet gan tikai vienu, ko nēsā politiķis, kurš vienmēr ievēro mūsu kopējos principus un vērtības neatkarīgi no tā, kur atrodas.

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Lepojos ar to, ka mana valsts ir pašreizējā Padomes prezidentūras valsts. Tā vietā, lai pieminētu uzticības trūkumu demokrātijai no Orbán kunga valdības puses, drīzāk vēlos norādīt uz pilnīgu dzimuma līdztiesības jautājumu neesamību prezidentūras prioritāšu sarakstā.

Ir tikai viena vērā ņemama norāde uz šo problēmu, un laikā, kad sievietes Eiropā apdraud postošas ekonomikas krīzes sekas, jo bezdarbs sieviešu vidū ir dramatiski pieaudzis, kamēr konservatīvo valdības samazina finansējumu sociālajiem pakalpojumiem un ievieš nelabvēlīgas nodokļu sistēmas, tas nav pietiekami. Sociālā integrācija, izaicinājumi demogrāfijas jomā u.c. — tie visi ir svarīgi jautājumi, bet sieviešu stāvoklis ir jāvērtē atsevišķi, jo viņu problēmas un vajadzības atšķiras no vīriešu problēmām un vajadzībām — darba tirgū un saistībā ar pensijas un veselības aprūpes programmām, nodokļu shēmām u.c.

Lūdzu Ungāriju nebaidīties izmantot ietekmi, ko piešķir rotējošās Padomes prezidentūras pilnvaras, par labu sievietēm. Nodrošiniet, lai Padome pieņem Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu tādā veidā, kādā par to balsoja Parlaments; paātriniet seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību ieviešanu (sākot no Ungārijas, protams); centieties panākt stratēģijas „ES 2020” īstenošanu, ņemot vērā dzimumu līdztiesības jautājumus, un veiciniet tāda ES budžeta pieņemšanu, kurā ir ņemti vērā dzimumu līdztiesības jautājumi.

  Ivailo Kalfin (S&D), rakstiski. – (BG) Vēlos apsveikt Orbán kungu, uzsākot Ungārijas ES prezidentūru. Mēs visi vēlam jums veiksmīgu prezidentūru. Saprotams, ka šī vēlme ir īpaši spēcīga jauno dalībvalstu vidū. Viena no Ungārijas prezidentūras minētajām prioritātēm ir Šengenas zonas paplašināšana. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Bulgārijas sociālistiem un Bulgārijas pilsoņiem. Kopš pirmās dienas ES dalībvalsts statusā 2007. gada 1. janvārī Bulgārijas atbildīgās iestādes ir strādājušas, lai nodrošinātu, ka Bulgārija ir uzticama ES ārējā robeža. Pašlaik, 2011. gada sākumā, šī misija ir gandrīz pabeigta. Ceru, ka Ungārijas prezidentūra līdz 2011. gada vidum nodrošinās Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanu pa labu Bulgārijas un Rumānijas dalībai Šengenas zonā. Kad nākamajās nedēļās tiks izpildītas pēdējās atlikušās tehniskās prasības, Eiropas Padomei būs jālemj par Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, nenosakot nekādus citus politiskus nosacījumus.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Aicinu Ungārijas prezidentūru pievērsties ar brīvu pārvietošanos saistītajām problēmām izglītības un darba tirgus jomā. Šodien dažādu dalībvalstu izglītības iestādēs iegūtās kvalifikācijas, kā arī dažādos darba tirgos gūtās pieredzes savstarpējo atzīšanu kavē neskaitāmi šķēršļi.

Pašreizējā situācija ir šāda — kamēr Komisija izstrādā progresa novērtējumu izglītības jomā, aicinu Ungārijas prezidentūru nodrošināt, lai šī problēma tiktu nopietni risināta arī Padomē. Jāpārliecina dalībvalstis vienoties par procedūru vienkāršošanu izglītības kvalifikācijas atzīšanai neatkarīgi no valsts, kurā tā iegūta.

Atzinīgi vērtēju Ungārijas prezidentūras gribu intensīvāk pievērsties integrētas Eiropas gāzes cauruļvadu sistēmas izveidei, kā rezultātā tiktu izbeigta dažu dalībvalstu, tostarp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, izolācija.

Vēlos atgādināt jaunajai prezidentūrai, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis divus ļoti svarīgus dokumentus enerģētikas solidaritātes un drošības jomā, kas Padomei ir jāievieš. Ceru, ka februārī Eiropas Padome vienosies par jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju. Tajā jābūt arī ietvertam plānam par Baltijas jūras enerģētikas infrastruktūras savienojumu tīklu.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Pilnībā atbalstu Ungārijas prezidentūras prioritātes tāpēc, ka tās ir pro-eiropeiskas un atbilst visas ES interesēm. Es pārstāvu valsti, kura nākamā pārņems prezidentūru, un vēlos darīt zināmu, ka mēs cieši sadarbosimies ar Ungārijas prezidentūru. Laba sadarbība veicinās netraucētu prezidentūras pārņemšanu trīs valstu — Polijas, Kipras un Dānijas — ietvaros.

Īpaši esmu gandarīts par Ungārijas paziņojumu saistībā ar tās apņemšanos izstrādāt Austrumu partnerības un Eiropas Kaimiņattiecību politiku. Tāpat arī vēlos paust savu gandarījumu par faktu, ka viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm ir ES paplašināšanās. Fakts, ka Ungārijai un Polijai ir tik līdzīga nostāja ES paplašināšanās jautājumā, veicinās nepārtrauktības nodrošināšanu Polijas prezidentūras laikā attiecībā uz šo jautājumu. Ceru, ka Austrumu partnerības samits, kas norisināsies maijā, nebūs tikai kā šīs iniciatīvas īstenošanas apkopojums pēc diviem tās pastāvēšanas gadiem, bet sniegs taustāmus rezultātus bezvīzu ceļošanas, tirdzniecības un enerģētikas jomā.

Tāpat kā Ungārijas prezidentūra, arī Polija uzskata, ka ir jāievēro vienota pieeja brīvības un taisnīguma jautājumos, stiprinot personu identificējošu datu aizsardzību un veicinot cilvēktiesības un kopējās vērtības visas ES mērogā. Viena no prioritātēm aicina uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu, līdz ar to nodrošinot iepriekšējās Spānijas un Beļģijas prezidentūras īstenoto mērķu nepārtrauktību un atspoguļojot Komisijas plašos centienus šajā jomā. Plānotajos pasākumos ir būtiski svarīgi ņemt vērā atšķirīgos apstākļus un iespējas, kādas pastāv atsevišķās dalībvalstīs.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Apsveicu Ungāriju ar tās programmu, kurā prioritāte ir piešķirta ekonomikas izaugsmei un Eiropas pozīcijām globālā mērogā. Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem prezidentūras dienas kārtībā ir saistīts ar Šengenas zonas paplašināšanu, uzņemot tajā Rumāniju un Bulgāriju. Pievienošanās Šengenas zonai ir apņemšanās, ko ar pilnu atbildību ir uzņēmusies īstenot arī Rumānija. Esam ieguldījuši lielas pūles, lai ES ārējā robeža būtu droša un, kā liecina ziņojumi saistībā ar manas valsts pievienošanos Šengenas zonai, Rumānija ir gatava īstenot Šengenas acquis. Stāvoklis Rumānijā ir jāvērtē godīgi atbilstoši tiem pašiem kritērijiem, kas tika piemēroti valstīm, kuras pievienojās Šengenas zonai pirms mums. Esmu droša par Ungārijas prezidentūras atbalstu šajā jautājumā.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pateicos par apliecinājumu veicināt Šengenas zonas paplašināšanos, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju. Ir taisnība, ka šī mērķa īstenošanā ir ieguldītas lielas pūles. Rumānija ir tajā ieguldījusi ievērojamas finansiālas un cilvēciskas pūles. Ar Francijas un Vācijas uzņēmumu grupas EADS atbalstu ieviestās sistēmas ir vismodernākās visā Eiropas Savienībā. Nelokāmi ticu, ka, piemēram, Rumānijas jūras robeža ir nesalīdzināmi labāk aizsargāta nekā līdzīgas robežas citās Šengenas valstīs.

Visi novērtēšanas ziņojumi par Rumāniju ir pozitīvi. Tā ir izpildījusi visas Šengenas acquis prasības. Ir normāli cerēt uz atbildi saskaņā ar ES noteikumiem. Šajā procesā ir vajadzīgs Ungārijas prezidentūras atbalsts.

Vēl viens svarīgs punkts prezidentūras darba kārtībā ir saistīts ar Donavas stratēģijas attīstību. Donavas stratēģija ir kopējs projekts, kurā visiem iesaistītajiem partneriem ir jāizpilda savas saistības, lai nodrošinātu, ka tā ir efektīva un ka tiek panākti tās apstiprinātie mērķi. Jāievieš programma stratēģisko prioritāšu īstenošanai, nepalielinot līdzekļu piešķīrumus no pašreizējām budžeta pozīcijām. Rezervētie resursi ir jāpapildina gan ar iesaistīto valstu līdzekļiem, gan izmantojot iespēju pārgrupēt neizmantotos līdzekļus no citiem segmentiem.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi novērtēju Ungārijas Padomes prezidentūras sešu mēnešu programmā iekļauto atbalstu Rumānijai un Bulgārijai, lai tās varētu pievienoties Šengenas zonai, kā vienu no reāliem Eiropas integrācijas sasniegumiem Savienības pilsoņu labā. Saskaņā ar premjerministra V. Orbán prezentēto dokumentu Ungārijas prezidentūra paziņo: „Vēlamies uzņemt šīs abas dalībvalstis Šengenas zonā, tiklīdz tās būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus.” Šāds paziņojums tiek sniegts laikā, kad sarunās par abu to valstu pievienošanos Šengenas zonai, kuras ES pievienojās 2007. gadā, šķietami notiek pāreja no stingri tehniska uz politisku toni. Jau dzirdamas runas par tās atlikšanu pat tādā gadījumā, ja tehniskās prasības tiek izpildītas pilnībā. Tāpēc, manuprāt, jācenšas radīt uzticību, un lai to radītu, būtisks instruments ir dialogs. Bez tā eiropieši no Bulgārijas vai Rumānijas joprojām jutīsies izstumti un diskriminēti. Vai mums tiešām vajadzīgi Eiropas pilsoņi ar otršķirīgām tiesībām?

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Sports ir viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Tā ir svarīga ziņa visai sporta pasaulei un galvenokārt tiem miljoniem eiropiešu, kas ir iesaistīti sporta un atpūtas fiziskajās aktivitātēs vietējā līmenī. Neskatoties uz jauno tiesisko sistēmu, ir panākts neliels progress labāku finansējuma nosacījumu radīšanā sporta pasākumiem Eiropā. Jautājums par amatieru sportu ir nodots sabiedriskajai apspriešanai un sociālajai izpētei, un tā loma slimību profilaksē un eiropiešu dzīves apstākļu un dzīves kvalitātes uzlabošanā netiek pilnībā novērtēta. Regulāru fizisko aktivitāšu sniegtie ieguvumi var tikt sagrupēti četrās kategorijās — ieguvumi veselībai, sociālie ieguvumi, ekonomiskie ieguvumi un politiskie ieguvumi. Amatieru sports ļauj īstenot daudzus politiskus mērķus, tostarp veselības un kultūras, sociālās integrācijas, diskriminācijas izskaušanas, kriminālās noziedzības mazināšanas un cīņas pret atkarību no narkotikām veicināšanu. Sports arī nozīmē zemākas veselības aprūpes izmaksas.

Tādēļ vēlos pievērst Ungārijas prezidentūras uzmanību Eiropas Parlamenta rakstiskajai deklarācijai 62/2010 par lielāku Eiropas Savienības atbalstu tautas sportam, kuras līdzautore esmu arī es. Deklarācija ir pierādījums mūsu uzticībai sportam un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tajā mēs aicinām tautas sportam veltīt pienācīgu uzmanību komunikācijā par sportu un nodrošināt pietiekamu finansējumu ES sporta programmai. Nodrošināt lielāku ES atbalstu amatieru sportam nozīmē atbalstīt miljoniem eiropiešu veselīgāku dzīvesveidu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Galvenais visas prezidentūras moto ir „Stipra Eiropa”. Šī krīze un dalībvalstu līmenī līdz šim pieņemtie lēmumi ir parādījuši, ka ir vajadzīga lielāka Eiropas ietekme, nevis mazāka, lai pārvarētu problēmas, ar kurām pašlaik sastopamies. Krīzes novēršana, dalībvalstu budžeta parāda pārvarēšana un ilgstoši pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt euro zonas stabilitāti un stiprināt ekonomikas pārvaldību, jāuzskata par prioritāriem. Ungārijas prezidentūra paļaujas uz „cilvēcisko faktoru” un galvenokārt uz nodarbinātības līmeņa palielināšanos. Eiropas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas jānodrošina ar darba vietu izveides un sociālās integrācijas palīdzību. Tā kā ir jāpalielina gāzes piegādes drošība, tad ir jāveic pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk radītu kopējo enerģētikas politiku. Atzinīgi ir vērtējams reģionālais aspekts veicamo pasākumu programmā. Tā ietver, inter alia, Donavas stratēģiju, romu stratēģiju un ar Austrumu partnerību saistītos jautājumus. Ir arī plāni paplašināt Šengenas zonu, iekļaujot tajā Rumāniju un Bulgāriju. Šis ir būtiski svarīgs jautājums, jo visām dalībvalstīm jābūt vienādām tiesībām. Dzirdamas runas arī par pievienošanās sarunu ar Horvātiju noslēgšanu Ungārijas prezidentūras laikā. Atbildīga paplašināšanās politika radīs stabilitāti, mieru un kohēziju Eiropas kontinentā. Beļģijas prezidentūras veiktā darba atskaites punkts bija Eiropa pilnā šī vārda nozīmē. Tas nenozīmē, ka nacionālā pieeja, ko droši vien izvēlēsies Ungārija, nevar saskanēt ar Kopienas pieeju vai pat būs pretstatā tai.

  Csaba Sógor (PPE), rakstiski. – (HU) Saistībā ar Ungārijas prezidentūru daudzi kritizēja paklāju, kas tika izmantots kā daļa no šīs prezidentūras tēla, jo īpaši karti, kas atspoguļo 1848. gada notikumus. Šī ir 1848. gada Eiropas karte. Tā ir arī paredzēta, lai simboliski attēlotu, ka jau 1848. gadā Ungārija cīnījās par Eiropā dzīvojošo tautu brīvību, tostarp arī par preses brīvību. Būdams ungārs, kura priekšteči ir no Transilvānijas, šodien esmu Rumānijas pilsonis. Kā šīs valsts pilsonis vēlos komentēt Šengenas zonas paplašināšanās procesu. Divpadsmit jaunās dalībvalstis uzņēmās dalību kopējās Eiropas veidošanā, cerot, ka tām tiks piemērotas tādas pašas tiesības un pienākumi kā vecajām dalībvalstīm. Arī Rumānija ticēja, ka pēc tam, kad tiks izpildīti attiecīgie tehniskie kritēriji, iepriekš noteiktā datumā tā varētu tikt iekļauta Šengenas zonā — zonā ar brīvām iekšējām robežām. Tomēr šobrīd ir dzirdamas runas par dažām dalībvalstīm, kuras vēlas noteikt Rumānijai papildu nosacījumus iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Lūdzu Ungārijas prezidentūru darīt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu kopējo noteikumu ievērošanu un atgādinātu tiem, kuri pauž savu neapmierinātību, par šāda lēmuma neizmērojamām negatīvām sekām, jo ES uzticamības saglabāšana ir visu mūsu — visu 27 valdību interesēs. Beidzot, pēdējā piezīme par paklāju — šis paklājs ir noderīgs un zināmā mērā mums kalpo, jo tajā pat var noslaucīt kājas. Tas simbolizē to, ka Ungārijas prezidentūras moto „Stipra Eiropa” nozīmē kalpošanu. Mēs — Rumānijas, Slovākijas un Eiropas minoritātes — sadarbosimies šajā kalpošanā.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Ungārija prezidentūras pienākumus ir uzņēmusies visai Eiropai kritiskā brīdī, kad atsevišķas dalībvalstis joprojām sastopas ar nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi. Euro stabilitātei jābūt vienai no Ungārijas prezidentūras prioritātēm un es nešaubos, ka Padome darīs visu iespējamo, lai apkarotu spekulācijas ar valūtu, un panāks ievērojamu progresu Eiropas ekonomikas pārvaldībā.

Otrkārt, ceru, ka Ungārijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai sadarbībā ar citām Eiropas institūcijām definētu patiesu Eiropas stratēģiju romu integrācijai. Šāda veida stratēģijas īstenošana man ir sevišķi tuva un es vēlētos redzēt, ka Ungārijas prezidentūra risina šo jautājumu.

Visbeidzot, es vēlos paust solidaritāti ar Ungārijas valdību to pretrunu dēļ, kas to pavadīja dažas pirmās Ungārijas prezidentūras dienas, jo īpaši saistībā ar likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Neviens nešaubās, ka Ungārija ir demokrātiska valsts, un Orbán kungs norādīja, ka viņš būtu gatavs mainīt šo likumu, ja Komisija tajā konstatētu neatbilstības Eiropas tiesību aktiem. Aicinu ikvienu būt atbildīgam un izbeigt šo nevajadzīgo strīdu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ungārija pārņem ES prezidentūru laikā, kad joprojām turpinās ekonomikas un finansiālā krīze. Galvenās tēmas šīs prezidentūru trijotnes, kas ietver arī Spāniju un Beļģiju, pēdējās valsts programmā ir ekonomikas atveseļošanās, romu integrācija, enerģētikas stratēģija, paplašināšanās process un sabiedrības iesaistīšana Eiropas projekta īstenošanā. Attiecībā uz ekonomikas atveseļošanos šajā programmā par būtisku tiek uzskatīta finanšu stabilizācijas mehānisma institucionalizēšana un Eiropas semestris. Manuprāt, sadarbības un koordinācijas stiprināšana ekonomikas līmenī ir ārkārtīgi svarīgs instruments Eiropas konkurētspējas un inovāciju veicināšanai un līdz ar to arī turpmāko krīžu novēršanai vai prognozēšanai. Jaunā stratēģija transporta jomā 2011.–2020. gadam kopā ar transporta direktīvas grozījumiem ir būtiski svarīga, lai panāktu iekšējā tirgus izveidi un sociālo, ekonomikas un teritoriālo kohēziju. Sauszemes transports, ES upju kuģniecība un „Galileo” sistēmas ieviešana ir pārējās tēmas, par kurām tiks debatēts. Šķiet, ka tāda reģionālā politika, kas spēj integrētā veidā novērst ekonomikas krīzi un reģionālo nelīdzsvarotību, atkal būs visas Ungārijas stratēģijas stūrakmens. Šķiet, ka būtisks debašu jautājums Ungārijas prezidentūrai būs daudzgadu finanšu shēmas pēc 2014. gada sadalījums.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) ES Padomes Ungārijas prezidentūra par svarīgu tās mērķi ir atzinusi Eiropas Savienības institucionālos, ekonomikas, sociālos un politiskos aspektus. Ungārijas Padomes prezidentūra ir arī apņēmusies pieņemt un uzsākt ES Donavas stratēģijas īstenošanu. Tai būs svarīga loma visās valstīs, kas atrodas Donavas piekrastē, un tā veicinās Eiropas integrācijas procesa nostiprināšanu Rietumbalkānu reģionā.

Ar interesi gaidām, kad tiks izdota „Baltā grāmata par Eiropas Savienības transporta politiku 2011.–2020. gadam”, jo transports ir noteicoša joma ekonomikas attīstībai un Savienības ekonomikas un sociālajai kohēzijai.

Ņemot vērā, ka debates par nākotnes finansiālajām izredzēm ir iesākušās, aicinām Ungārijas prezidentūru paātrināt debates Padomes ietvaros par šo dokumentu, lai TEN-T pārskatīšanas procesā tiktu ņemti vērā šo debašu rezultāti.

Tā kā katram sestajam iedzīvotājam Eiropas Savienībā draud nabadzības risks, aicinām Padomi apsvērt nabadzības mazināšanu kā vienu no galvenajām prioritātēm un veikt konkrētus pasākumus šajā jomā.

Atzinīgi vērtēju arī Ungārijas prezidentūras plānus izstrādāt politisku vienošanos par Eiropas programmas izveidi romu integrēšanai, kā arī tās plānus uzsākt Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Stipra Eiropa, efektīvas ekonomikas pārvaldības izveide Eiropas Savienībā, attiecību stiprināšana ar ES kaimiņvalstīm — šīs ir tās prioritātes, kuru īstenošanā mēs atbalstīsim Ungārijas prezidentūru. Mums arī ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ungārijas prezidentūra paļautos uz ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. Ir vēl kāds jautājums, kuru kā deputāts, kas nodarbojas ar institucionāliem jautājumiem, un vienlaicīgi kā tās valsts pārstāvis, kura pārņems Eiropas Savienības vadību no Ungārijas, vēlos uzsvērt. Ungārijas prezidentūra ir ārkārtīgi svarīga, ne tikai tādēļ, ka tās izvirzītās prioritātes sakrīt ar Polijas prioritātēm, bet arī tādēļ, ka tā joprojām ir pārejas perioda prezidentūra. Lisabonas līgums vājina prezidentūras lomu, bet šī loma vēl nav pilnībā precizēta, un šobrīd ir pēdējā iespēja to izdarīt. Tas instrumentu loks, kas pēc tam būs pieejams poļiem, ir atkarīgs no jomas, kurā Ungārijas prezidentūra būs veiksmīgi sevi realizējusi šajā mīklainajā institucionālajā struktūrā, kāda ir Eiropas Savienība. Tādēļ ar interesi vērošu tās darbu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ungārija pārņem Padomes prezidentūru no Beļģijas. Nav atšķirīgāku valstu par šīm abām dalībvalstīm. Viena ir tradicionālas Eiropas valsts iemiesojums, bet otra ir valsts, kas joprojām tikai meklē savu ceļu Eiropā. Ceru, ka Ungārijas prezidentūra izvēlēsies to pašu ceļu, ko Beļģija, galveno uzmanību pievēršot Eiropas kopējām interesēm. Ungārijas prezidentūra ir iesniegusi plašu prioritāšu sarakstu. Tā kā viena no tām paredz Eiropas Savienības tuvināšanu tās pilsoņiem, Ungārija pati sev ir nospraudusi mērķi ieviest Pamattiesību hartu. Tas varētu būt interesanti, ja ņem vērā, ka pret Ungāriju pašlaik tiek vērsta starptautiskās kritikas gūzma saistībā ar tās plašsaziņas līdzekļu likumu un šis likums nepārprotami ir pretrunā ar Eiropas Pamattiesību hartas 11. pantu. Tā kā esmu pilntiesīga Budžeta komitejas locekle, mani jo īpaši interesē notikumi pastiprinātas finanšu uzraudzības jomā un pastāvīgais krīzes novēršanas mehānisms. Beļģija rādīja labu piemēru un mainīja virzienu, galveno uzsvaru liekot uz sociālajiem jautājumiem. Cerēsim, ka Ungārija tai sekos.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece